DAUGAVAS MUZEJA VIDĒJA TERMIŅA STRATĒĢIJA

2015. - 2020. GADAM

IEVADS

Daugavas muzeja vidējā termiņa darbības stratēģija 2015. - 2020. gadam

izstrādāta, pamatojoties uz Muzeju likumu, MK Noteikumiem par Nacionālo

muzeju krājumu, Daugavas muzeja Nolikumu.

Daugavas muzeja vidējā termiņa darbības stratēģija 2015. - 2020.gadam

izstrādāta, pamatojoties uz pašreizējās situācijas izvērtējumu, un orientēta uz

misijas realizēšanu un vēlamās situācijas sasniegšanu, ņemot vērā finanšu

resursus.

Stratēģija nosaka muzeja darbības mērķus un uzdevumus, kā arī plānotos

rezultatīvos rādītājus.

I. INFORMATĪVĀ DAĻA

1. Muzeja raksturojums, tā loma sabiedrībā

1.1. Muzeja darbības pilnvarojums

Daugavas muzejs ir sabiedrībai pieejama pētnieciska un izglītojoša Salaspils

novada pašvaldības iestāde. Muzeja darbības pamats ir Nolikums (apstiprināts

Salaspils novada domē 2005. g. 26. janvārī). Muzeja darbību nodrošina muzeja

darbinieki, saskaņā ar pielikumā Nr.1. pievienoto muzeja iekšējās organizācijas

struktūru.

1.2. Muzeja misijas definējums

Kultūras ministrijas 1974.gadā piešķirtais Daugavas (toreiz Doles) muzeja profils

- Daugavas vēsture, kuru, pēc 1995.gadā notikušās muzeja administratīvās

pakļautības maiņas un pāriešanas Salaspils pašvaldības iestādes statusā,

papildināja profils - Salaspils vēsture, ir noteicis muzeja misiju:

Atklāt un parādīt Daugavu, kā arī Salaspils un tās apkārtnes unikālo vēsturi no 9.

g. t. pr. Kr. līdz mūsdienām kā Latvijas un Eiropas vēstures un kultūras mantojuma

nozīmīgu sastāvdaļu.

1.3. Muzeja darbības virzieni

Muzeja darbība vērsta uz muzeja misijas realizēšanu un muzeja funkciju

iespējami pilnīgāku un kvalitatīvāku realizēšanu.

Saskaņā ar muzeja Nolikumu, muzeja galvenie darbības virzieni ir šādi:

Komplektēt muzeja krājumu, veikt tā papildināšanu, saglabāšanu un

izmantošanu

Veikt Daugavas ielejas un Salaspils novada vēstures izpēti muzeja krājumā,

ekspedīcijās, komandējumos, bibliotēkās, arhīvos, atspoguļojot to

ekspozīcijās, izstādēs muzejā un ārpus tā

Izdot zinātnisko pētījumu publikācijas, prospektus, katalogus un citus

izdevumus

Veikt zinātniski izglītojošo darbu, organizēt un vadīt ekskursijas, sarīkojumus,

lasīt lekcijas, izstrādāt izglītojošas pedagoģiskas programmas

Sniegt konsultācijas un metodisko palīdzību, nodrošināt muzeja krājuma

pieejamību apmeklētājiem un pētniekiem

Veicināt Daugavas ielejas un Salaspils tūrisma informācijas apkopošanu un

sistematizāciju, izstrādāt ekskursiju maršrutus, reklamēt tūrisma

pakalpojumus, sagatavot iespiešanai tūrisma ceļvežus, bukletus un kartes

Rūpēties par dabas un kultūras pieminekļiem, kas atrodas muzeja

aizsardzības, apbūves regulācijas, aizsargājamās dabas ainavas zonā

1.4. Muzeja darbības mērķi un uzdevumi

Mērķis Uzdevumi

1. Veidot un glabāt muzeja misijai atbilstošu krājumu, veikt tā zinātnisko izpēti un nodrošināt sabiedrībai plašu pieeju krājumam un pētījumu rezultātiem

1. Komplektēt un uzturēt muzeja

misijai atbilstošu krājumu

2. Nodrošināt muzeja krājumam

atbilstošu pārvaldību

3. Nodrošināt muzeja krājuma

priekšmetu izmantošanu

2. Veicot muzeja krājuma izpēti, nodrošināt komunikācijas darbu ar sabiedrību, Daugavas ielejas un Salaspils kultūras mantojuma atspoguļošanai

1. Nodrošināt pilnīgāku informāciju

par muzeja krājuma priekšmetiem

2. Nodrošināt iespējami plašāku

muzeja piedāvājumu, balstoties uz

muzeja krājuma un citu avotu

izpēti

3. Pilnveidot iespējas iepazīties ar muzejā uzkrāto kultūras mantojumu plašākai sabiedrības daļai

1. Izglītot sabiedrību, izmantojot ar

muzeja darbību saistītus

izglītošanas veidus

2. Dažādot metodes darbā ar

skolēniem, radot viņos interesi par

Daugavas un Salaspils novada

vēsturi

3. Ar sakārtotu muzeja infrastruktūru

palīdzēt apmeklētājiem iepazīties

ar Daugavas ielejas un Salaspils

novada kultūras mantojumu

Ārējās vides un darbības spēju ietekme uz muzeja mērķu sasniegšanu

1.5. Ārējās vides ietekmes raksturojums

Muzeja darba specifika ir ģeogrāfiski plašais reģions, kas aptver Daugavas ieleju

visā tās garumā Latvijas teritorijā. Tai pašā laikā tieši šī specifika Daugavas muzeju

padara atšķirīgu, un atšķirība piesaista apmeklētājus.

Lai sekotu ar Daugavu saistītām aktualitātēm: plūdiem, piesārņojuma

apdraudējumiem, celtniecības darbiem un izmaiņām pilsētās un lauku novados

Daugavas krastos, ļoti būtiska ir muzeja sadarbība ar Daugavas Savienību un

Daugavas ielejas pašvaldībām. Daugavas Savienība ik gadus atbalsta muzeja

projektus, gan ekspozīcijas veidošanā, gan teritorijas labiekārtošanā.

Muzeja lielo apmeklētāju skaitu zināmā mērā nodrošina Rīgas tuvums un

industrializācijas neskartā ainava ap muzeju. Arī Salaspils novada iedzīvotāji

labprāt apmeklē Doles salu, kas ainaviski ir viens no skaistākajiem Salaspils

novada lauku apvidiem. Liela problēma gan muzeja darbiniekiem, gan

apmeklētājiem ir vēl joprojām neatrisinātā maršruta satiksme.

Muzeja darba uzmanības lokā vienmēr tiek paturēti Doles salas iedzīvotāji, kurus

aicinām uz izstādēm, sarīkojumiem, iesaistot tos arī Mūžizglītība

programmā: lekcijās, nodarbībās un īpašos pasākumos tieši Doles salas

iedzīvotājiem.

1.6 Muzeja darbības spēju nodrošinājums

Nr. Nodrošinājums

1. Teritorija un

ēkas

Muzeja teritorija aizņem 9.1ha, kas sadalās bijušā muižas parkā un 2 ha lielā atpūtas zonā, kas atrodas tieši blakus parkam. Zeme un ēkas ir Salaspils domes īpašums

Muzeja pamatekspozīcija - bijušajā Doles muižas kungu mājā

Telpu platības izmantojums - 993 m2 - 100%, t.sk.: Apmeklētājiem pieejamā telpu platība:

ekspozīciju zāles, vestibils, laboratorija - 620,83 m2

Krājuma telpu platība - 154 m2 Darba telpu platība - 62 m2 Citu telpu platība (kopā 156,2 m2) - katlu

māja - 46,3m2 , noliktava - 63,62, pagrabs - 46,3m2, kase - 4m2

Kase izvietota pie muzeja vārtiem Tualetes izvietotas muzeja pamatēkā un teritorijā, kur kopumā ir 5 mobilās tualetes un viena stacionārā

Muzeja ēkai ir uzstādīts zibensnovedējs Muzeja apsardzi nodrošina SIA „Securitas Latvia” (ugunsdrošība un apsardze) un naktssargi (3 štata

vienības)

Pārskata periodā, papildus apsardzes signalizācijai, ir modernizēta ugunsdrošības signalizācija,

Muzeja parka atpūtas zonā atskaites periodā ir darbojas trīs nojumes, kuras muzejs piedāvā atpūtas pasākumiem, semināru norisei u.c. pasākumiem

2. Muzeja

zinātniskais

personāls

Muzeja darbinieku kopējais, nominālais skaits – 18 darbinieki, no tiem pamatdarbā – 16, darba savienotāji – 1,sezonas strādnieki-3

No kopējā darbinieku skaita 5 ir speciālisti, Visi speciālisti ir ar augstāko izglītību,divi no tiem vēstures zinātņu doktori

Muzeja darbinieki regulāri ir piedalījušies kvalifikācijas celšanas kursos un semināros, kurus organizēja Kultūras ministrijas muzeju nodaļa, Latvijas Muzeju biedrība un Salaspils pašvaldība

3. Finanses

Daugavas muzejs ir Salaspils novada pašvaldības budžeta iestāde

Laikā no 2011. gada muzeja budžets pakāpeniski auga.

Daugavas muzeja budžets laikā no 2011.-2015.g.:

Gads Finansējums, tūkst.

2011. 109.538 LVL

2012. 127.140 LVL

2013. 131.479 LVL

2014. 212.418 EUR

2015. 249.494 EUR

Lai iegūtu papildu finansējumu un veiksmīgāk pildītu izvirzītos mērķus muzeja misijas īstenošanai, muzeja darbinieki laikā no 2011. - 2015. gadam ir izstrādājuši un realizējuši 26 projektus par kopējo summu 29807 EUR (10688LVL un 14599EUR). Pamatā šie projekti saistīti ar komunikāciju darbu: tematisko izstāžu un pasākumu veidošanu, pedagoģisko programmu dažādošanu, videofilmu gatavošanu ekspozīcijas pieejamības palielināšanai ,krājuma priekšmetu restaurāciju

4. Iekārtas un

aparatūra

Muzeja materiāli tehniskā bāze atskaites periodā pamatā uzlabojusies, pateicoties Salaspils pašvaldības finansējumam palielinājumam un

projekta „Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs” (NMKK) ietvaros īstenotajām aktivitātēm

2015.gadā muzejā ir 7 datori, 2 skeneri, 2 printeri, 1 videomagnetofons un 1 kopētājs

Laikā no 2015. līdz 2020.gadam sasniegtie rezultāti

Nr. Sasniegtie rezultāti

Krājuma darbā Muzeja krājumu veido pamatkrājums, palīgkrājums un zinātniskais arhīvs (informācija, kas veidojusies zinātniski pētnieciskā vai zinātniski metodiskā darba rezultātā). Uz 2015. gada 1. janvāri krājumā bija iekļautas 54200 vienības, tai skaitā pamatkrājumā – 35393, palīgkrājumā – 18807 vienības. Galvenie krājuma papildināšanas veidi atskaites periodā – fizisku un juridisku personu dāvinājumi, zinātnisko tēmu izpētes gaitā iegūti un pirkumi.

Lai nodrošinātu plašāku pieejamību muzeja krājumam, turpināta 2007. gada rudenī uzsāktā krājuma digitalizācija un datorizēta uzskaite, ievadot informāciju par priekšmetiem Nacionālā muzeja krājuma kopkataloga (NMKK) datu bāzē. Uz 2015. g. 1. janvāri NMKK bija ievadītas 6888 vienības.

2009. gada nogalē uzsākta un atskaites periodā

pilnībā pabeigta visa muzeja krājuma esības

pārbaude, novērtēšana un kolekcija kopumā uzņemta

grāmatvedības uzskaitē. 2014.gadā atjaunoti divi

lielākie zvejas rīki – lašu un nēģu tači, kas eksponēti

muzeja parkā.

Muzeja darbība ir mērķtiecīga, un tajā ir labas iespējas arī turpmāk attīstīt zinātniski – pētniecisko un izglītojošo darbu.

Pētniecības

darbā

Pētniecības jomā Daugavas muzeja prioritāte ir krājuma izpētes darbs, kas atskaites periodā rezultējies šādi:

Monogrāfija-L.Vanaga.Salaspils novads:gadsimtu hronoloģija,(.g.t.p.Kr-21,gs

Tematiskas izstādes:

2011.gads. Salaspils dzelzceļa stacijai - 150

2012.gads”Ģimenes stāsts. Dole. Salaspils.1945.-2012”

2013.gads Naudas vēsture Latvijas

teritorijā.”Paldies,latiņ! Sveiks Eiro”

„Latvijas Tautas frontei-25 Cilvēki. Notikumi.

Salaspils”

„Upes transporta līdzekļu izstāde „Ceļavējš”

Nolasīti – 9 referāti

Lai uzlabotu un dažādotu informācijas

pasniegšanas metodes,atskaites periodā ir

izgatavotas divas videofilmas-

„Zudusī Daugava.Staburags”.10 min

„Ātrāk par straumi” 26 min

2015.gadā uzsākts divu jaunu pastāvīgo

ekspozīciju plānu izstrāde-Daugavas muzejā un

Salaspils memoriālā. Abas ekspozīcijas plānots

atklāt, sagaidot Latvijas 100 gadi

Muzeja

komunikācijā

Pateicoties tam, ka muzejs ir dažādojis savu piedāvājumu un, paralēli izstādēm un ekspozīcijai, muzeja teritorijā ir liels un kopts parks ar atpūtas zonu aktīvai atpūtai, atskaites periodā muzejā ir bijis noturīgi augsts apmeklētāju skaits

Daugavas muzeja apmeklētāju skaits 2010.-2015. g.

2010.gads 25304

2011.gads 21786

2012.gads 22363

2013.gads 23272

2014.gads 23205

Gadā muzejs ir bijis atvērts vidēji 2202 stundas. Muzeja darbinieki gadā novadījuši ap 240 ekskursijas. Muzejā vidēji gadā rīkotas 6 izstādes, no tām 2 no krājuma vai tematiskā izstāde, ārpus muzeja vidēji1- 2 izstādes gadā

2010. - 2015. g. izveidotas 5 jaunas muzej-pedagoģiskās programmas

Muzejs regulāri sniedzis informāciju par muzeja jaunumiem medijos, piemēram, laikrakstiem „Diena. Izklaide”, „Kultūras Forums”, „Salaspils Vēstis”, informācijas aģentūrai LETA un vairākām interneta vietnēm, piemēram, www.vietas.lv, u.c.

Kopš 2006.gada muzejam ir mājas www.daugavasmuzejs.lv

Ik gadu muzejā izdoti bukleti ar informāciju par muzeju un tā piedāvājumu (latviešu, krievu, angļu un vācu valodās), kas tiek izplatīti muzejā, Salaspils Tūrisma Informācijas Centrā, Ķekavas Tūrisma Informācijas Centrā, gadatirgū Balttour u.c. Tajos ir ievietots informācija par:

Visiem muzeja pakalpojamiem attiecīgajā gadā Atsevišķi - piedāvājums skolēniem Piedāvājums kāzu dienā

Apmeklētāju viedokļa izzināšanai 2014. g. un 2015.gadā tika veikta aptauja par muzeja novērtējumu.

1.7 SVID analīze

Stiprās puses Vājās puses

Muzejs atrodas ainaviski skaistā vietā

Doles sala ir ideāla vienas dienas atpūtas vieta rīdziniekiem

Krājuma telpu šaurība Pasākumu, izstāžu zāļu trūkums Neapmierinoša satiksme gan apmeklētājiem, gan muzeja darbiniekiem

Salaspils tuvums. Salaspilī ir vairāk kā 20000 iedzīvotāju, bet nelielas iespējas atpūsties dabā

Muzejs atrodas svarīgu satiksmes ceļu tuvumā - Jelgavas, Dobeles, Bauskas, Tukuma iedzīvotāji, braucot uz Rīgu, Vidzemi vai Latgali (un otrādi) brauc pāri Doles salai

Daugavas profils - atšķirīgs no citiem muzejiem

Bagātas un daudzveidīgas krājuma kolekcijas

Pieredzes bagāti darbinieki Laba sadarbība ar Salaspils domi un novada kultūras un izglītības iestādēm

Pieredze projektu izstrādē Muzeja teritorija, ļauj apmeklētājiem gan aktīvi, gan pasīvi baudīt dabu

Daudz nerestaurētu krājuma priekšmetu

Iespējas Draudi

piedalīties Eiropas fondu atbalsta projektos

varētu tikt iedalīts starpreģionu institūciju finansējums

situācija, ka muzejs ir tikai ēku un teritorijas izmantotājs, bet ne saimnieks

1.8 Secinājumi

Kopumā muzeja darbs ir sekmējis muzeja misijas īstenošanu. Uzkrātais kultūras

mantojums apliecina Daugavas īpašo lomu Latvijas ekonomikas un tautas

apziņas veidošanā. Muzejs plāno arī nākotnē rūpēties par krājuma veidotās

informācijas nodošanu atpakaļ sabiedrībai. Taču muzejam trūkst telpas

krājumam un izstādēm. Līdzšinējie meklējumi bijuši nesekmīgi. Uzsāktais darbs

vēl jāturpina.

Muzeja pētnieciskās tēmas ir izvēlētas saistībā ar muzeja misiju un kalpo kā

svarīga datu kopa Daugavas un Salaspils novada vēsturei. Krājuma izpēte pamatā

kalpo ekspozīciju, tematisko izstāžu sagatavošanai. .

Muzeja ekspozīcijas šaurība un fakts, ka muzeja ēka ir Valsts nozīmes

arhitektūras piemineklis, ir šķērslis, lai atvieglotu iekļūšanu muzejā cilvēkiem ar

ratiņkrēsliem. Lai uzlabotu muzeja pieejamību cilvēkiem ar valodas barjeru,

muzejā ir sagatavoti rakstiski vadoņi pa ekspozīciju krievu, angļu un vācu valodā.

1.9 Muzeja prioritārie uzdevumi

Laika periodā no 2015. g. līdz 2020.gadam muzejs izvirzījis sekojošas prioritātes:

Daugavas muzeja ekspozīcijas satura un dizaina nomaiņa un Salaspils

memoriāla ekspozīcijas izveide

Informācijas ievadīšanas NMKK turpināšana

Veikt esības pārbaudi muzeja palīgkrājumā

II. PROGRAMMU DAĻA

2. Muzeja vidēja termiņa darbības programma

2.1. Darbības programma

1. muzeja darbības mērķis – veidot un glabāt muzeja misijai atbilstošu krājumu, veikt tā zinātnisko izpēti un nodrošināt

sabiedrībai plašu pieejamību krājumam un pētījumu rezultātiem.

Uzdevumi Plānotie rezultāti Rezultatīvie rādītāji

Aktivitātes Izpildes

laiks Finanšu avots

Kvalitatīvie Kvantitatīvie

1. Komplektēt

un uzturēt

muzeja misijai

atbilstošu

krājumu

Tiks saglabātas

materiālās un

nemateriālās kultūras

liecības, nodrošināta

to pēctecība un radīts

pētniecības avotu

kopums

Sabiedrības

aktivizēšana un

iesaistīšana materiālu

vākšanā, krājuma

kolekciju papildināšana

ar muzejiskiem

priekšmetiem

Krājumā tiks

iekļautas

1500 jaunas

krājuma

vienības

Muzejisku priekšmetu vākšana un

apzināšana, dokumentēšana

tematiskās ekspedīcijās

2015. –

2020.

Muzeja budžets,

projektu konkursi

Papildus finansējuma

piesaistīšana krājuma priekšmetu

iepirkšanai un restaurēšaai

2015. –

2020

Muzeja budžets,

projektu konkursi

2.Nodrošināt

muzeja

krājumam

atbilstošu

pārvaldību

Nodrošināta krājuma

priekšmetu

saglabāšana un

drošība, ērtāka

priekšmetu

izvietošana

Modernizētas esošās

krājuma telpas

5 telpas

Krātuvju inventāra uzlabošanas

turpināšana - (rullis liela izmēra

tekstiliju glabāšanai), plaukti,

kastes, mapes, aploksnes).

2015. –

2020.

Muzeja budžets

3.Nodrošināt

muzeja krājuma

priekšmetu

izmantošanu

Veicināta

krājuma pieejamība

Ievadītas jaunas

krājuma vienības

NMKK

5000

vienības

Esības pārbaude, informācijas

ievadīšana

.2015.-

2020

Projektu konkursi,

muzeja budžets

Uzdevumi Plānotie rezultāti Rezultatīvie rādītāji

Aktivitātes Izpildes

laiks Finanšu avots

Kvalitatīvie Kvantitatīvie

Veicināta muzeja materiālu

pieejamība

Nomainīta muzeja

pamatekspozīcija

muzejā un iekārtota

jauna ekspozīcija

Salaspils memoriālā

2 vienības

Ekspozīcijas koncepcijas, satura

un dizaina izstrāde, materiālu

atlase un ekspoz;icijas

sagatavošana Daugavas muzejā

un Salaspils memoriālā

2015. –

2018.

Projektu konkursi,

muzeja budžets

Veicināta

muzeja materiālu

pieejamība

Izstāde no muzeja

krājuma Latvijai-

100.Salaspils.

1 izstāde

1 izstāde

Materiālu atlase, analīze,

sagatavošana eksponēšanai

2018.

Projektu konkursi,

muzeja budžets

Muzeja krājums

izmantots

zinātniskās

pētniecības darbiem

Publikācijas, raksti 18 Materiālu izpēte, analīze un

sagatavošana publicēšanai

2015. –

2018.

muzeja budžets

Krājums izmantots

sabiedrības, t.sk

skolēnu, izglītošanā

Pasākumos un

pedagoģiskajās

programmās izmantotas

krājumu priekšmetu

replikas

25 Repliku izgatavošana 2016. –

2018.

Muzeja budžets,

projektu konkursi

1. mērķa sagaidāmais darbības rezultāts

1. Kādas problēmas tiek atrisinātas? 2. Kādas pozitīvas izmaiņas sagaidāmas muzeja darbībā?

2.muzeja darbības mērķis - veicot muzeja krājuma izpēti, nodrošināt komunikācijas darbu ar sabiedrību Daugavas ielejas un

Salaspils kultūras mantojuma atspoguļošanā

Uzdevumi Plānotie rezultāti Rezultatīvie rādītāji

Aktivitātes Izpildes

laiks Finanšu avots

Kvalitatīvie Kvantitatīvie

1.Nodrošināt

pilnīgāku

informāciju

par muzeja

krājuma

priekšme-

tiem

Turpināta fotomateriālu

ievadīšana NMKK

Esošo aprakstu

papildināšana,

informācijas

ievadīšana NMKK

6000 Materiālu apzināšana un

izvērtēšana

2018 Muzeja budžets

2.Nodrošināt

iespējami

plašāku

Apkopoti materiāli

iztādei par Salaspils

vēsturi

Izstāde „Latvijai

100.Salaspils”

1 Materiālu apzināšana un

izvērtēšana, izstādes

iekārtošanai

2018 Muzeja budžets

Tiks saglabātas materiālās un nemateriālās kultūras liecības, papildināts

pētniecības avotu kopums un nodrošināta to pēctecība

Uzlabota krājuma pieejamība

Mainīta līdzšinējā situācija - krājuma priekšmeti pilnībā netika izmantoti

sabiedrības izglītošanā un kvalitatīvākas atpūtas organizēšanā

Nodrošināta krājuma priekšmetu saglabāšana un drošība, ērtāka

priekšmetu izvietošana

Krājums izmantots sabiedrības, t.sk skolēnu, izglītošanā Muzeja krājums izmantots zinātniskās pētniecības darbiem

Uzdevumi Plānotie rezultāti Rezultatīvie rādītāji

Aktivitātes Izpildes

laiks Finanšu avots

Kvalitatīvie Kvantitatīvie

muzeja piedāvājumu

, balstoties

uz muzeja

krājuma un

citu avotu

izpēti

Sniegta informācija

sabiedrībai par izmaiņām

Daugavas ielejas

kultūrainavā

Tematiska izstāde

„Izmaiņas Daugavas

kultūrainavā 20. gs. b.

- 21.gs.”

1 Ekspedīcijas, materiālu

apzināšana. izstādes veidošana ,

buklets

2017 Projektu konkursi

Sniegta informācija par

muzeja piedāvājumu

Iekārtota jauna mājas

lapa

1 Sagatavots teksts latviešu,

angļu, vācu un krievu valodā

2915-

2018.

Muzeja budžets

Publicēti pētnieciskie

raksti un sagatavoti

ziņojumi

Ziņojumi, publikācijas

un raksti par

pētniecības darba

rezultātiem

12 Materiālu apzināšana,

apkopošana un sagatavošana

publikācijai

2015-

2020

Muzeja budžets

2. mērķa sagaidāmais darbības rezultāts

1. Kādas problēmas tiek atrisinātas?

2.Kādas pozitīvas izmaiņas sagaidāmas muzeja darbībā?

Daugavas muzejs ir Salaspils pašvaldības muzejs, tāpēc ir būtiski šī novada

iedzīvotājiem sniegt zināšanas par sava novada vēsturi, veidot izpratni par

novadniecisko identitāti un patriotismu, kas līdz šim netika nodrošināts

pietiekamā apjomā

Sniegta informācija sabiedrībai par izmaiņām Daugavas ielejas kultūrainavā

Iegūts informācijas apkopojums vēstures pētniekiem, studentiem, skolotājiem un skolēniem par Salaspils novada vēsturi

Publicēti pētnieciskie raksti un sagatavoti ziņojumi

3. muzeja darbības mērķis - pilnveidot sabiedrības iespējas iepazīties ar muzejā uzkrāto kultūras mantojumu plašākai

sabiedrības daļai

Uzdevumi Plānotie rezultāti Rezultatīvie rādītāji

Aktivitātes Izpildes

laiks Finanšu avots

Kvalitatīvie Kvantitatīvie

1. Izglītot

sabiedrību,

izmantojot ar

muzeja darbību

saistītus

izglītošanas

veidus

Apmeklētāji, īpaši

salaspilieši,

iepazīstināti ar

Salaspilis vēsturi

sarežģītajā divu

okupāciju laikā

Ekspozīcija Salaspils

Memoriālā

1

Materiālu vākšana,

atlase, ekspozīcijas veidošana

2015-

2018

Budžets, Salaspils

domes

papildfinansējums

Apmeklētāji

iesaistīti Daugavas

vēstures izzināšana

un izpratnē

Ekspozīcija Daugavas

muzejā

1 Materiālu vākšana,

atlase, ekspozīcijas dizaina un

satura veidošana, iekārošana

2015-

2018

Budžets, Salaspils

domes

papildfinansējums

Apmeklētāji

iepazīstināti ar

Daugavas ielejas

izmaiņām 20. gs.

beigās - 21. gs.

Tematiska, ceļojoša

izstāde „Izmaiņas

Daugavas kultūrainavā

20. gs. b. - 21.gs.”

1

Materiālu vākšana ekspedīcijās,

atlase, izstādes iekārtošana

2017

Budžets, projektu

konkursi

Sabiedrība

iepazīstināta ar

notikumiem Pirmajā

pasaules karā un

Daugavas lomu

latviešu strēlnieku

Tematiska izstāde-

Daugava-

ugunslīnija.2016.

1

Materiālu vākšana, atlase,

izstādes iekārtošana

2016

Projektu konkursi

Uzdevumi Plānotie rezultāti Rezultatīvie rādītāji

Aktivitātes Izpildes

laiks Finanšu avots

Kvalitatīvie Kvantitatīvie

patriotisma

veicināšanā

Apmeklētāji, īpaši

salaspilieši,

iepazīstināti ar

Salaspils pagātni un

tās saiti ar šodienu.

Izstāde „Latvijai

100.Salaspils”

1

Materiālu apzināšana, avotu un

literatūras pētījumi, izstādes

iekārtošana un popularizēšana

2018

Budžets

Dažādotas metodes,

ar kurām skolēniem

tiek padziļinātas

zināšanas par

Daugavas ielejas

vēsturi

Muzejpedagoģiskā

programma „Daugavas

tilti un pārceltuves

gadsimtu gaitā”5.-12

klasei

1

Materiālu sagatavošana,

nodarbības reklāma un

organizēšana

2016.-

2020.

Budžets

Muzejpedagoģiskā

programma jaunākā

vecuma skolniekiem

”Iepazīsti Daugavas

zivis”1-4.klasei

1

Materiālu sagatavošana,

nodarbības reklāma un

organizēšana

2015.-

2020.

Budžets

Muzejpedagoģiskā

programma Doles koku

vectētiņam pa

pēdām”3.-12 klase

1

Materiālu sagatavošana,

nodarbības reklāma un

organizēšana

2015.-

2020.

Budžets

Uzdevumi Plānotie rezultāti Rezultatīvie rādītāji

Aktivitātes Izpildes

laiks Finanšu avots

Kvalitatīvie Kvantitatīvie

Muzejpedagoģiskā

programma ” Atjauno

Jaundoles pili”1-6.klase

1 Materiālu sagatavošana,

nodarbības reklāma un

organizēšana

2015.-

2020.

Budžets

Muzejpedagoģiskā

programma”Daugavas

laivenieki.Iepazīsti seno

arodu”1-8.klase

1 Materiālu sagatavošana,

nodarbības reklāma un

organizēšana

2015.-

2020.

Budžets

Muzejpedagoģiskā

programma „Daugavas

pietekas un pilsētas upes

krastā”5.-12. klase

1 Materiālu sagatavošana,

nodarbības reklāma un

organizēšana

2015.-

2020.

Budžets

Apmeklētāji tiks

iepazīstināti ar

jaunākajiem

zinātniskajiem

pētījumiem par

Salaspils

koncentrācijas

1nometnes vēsturi

mūsdienu kontekstā

Starptautiska konference

„Salaspils nometne,1941.-

1944: vēsture un piemiņa”

1

Materiālu apzināšana, referāta

sagatavošana, konferences un

pasākuma organizēšana

2015

Budžets

1. Popularizēt muzeja darbu un uzturēt sabiedrības interesi par muzeju

Pieaug sabiedrības

informētība par

muzeja

piedāvājumu

Regulāri atjaunota

informācija par muzeja

piedāvājumu stendos pie

muzeja vārtiem un

teritorijā

4

Materiālu sagatavošana

2015-

2020

Muzeja budžets

Uzdevumi Plānotie rezultāti Rezultatīvie rādītāji

Aktivitātes Izpildes

laiks Finanšu avots

Kvalitatīvie Kvantitatīvie

Katru gadu sagatavotas

muzeja reklāmas lapas

5

Materiālu sagatavošana 2015-

2020

Muzeja budžets

Turpināta muzeja

pasākumu reklāma

laikrakstos „Salaspils

Vēstis”, „Ķekavas

novads” un Ķekavas

Tūrisma informācijas

centrā u.c.

8

Materiālu sagatavošana

2015-

2020

Muzeja budžets

Pastāvīga informācijas

nomaiņa Muzeja

interneta mājas lapā

un citās interneta vietnēs

5 reizes gadā Materiālu sagatavošana

2015-

2020

Muzeja budžets

Veicināta muzeja

atpazīstamība

Dalība nevalstiskajās

organizācijās (Piļu un

Muižu Asociācijā,

biedrībā „Daugavas

Savienība”, Bērnu Vides

skolā

3

Muzejs iegūst informāciju par

aktualitātēm, piedalās darba

organizēšanā, konkursu žūrijās

u.c.

2015-

2020

Muzeja budžets

3. mērķa sagaidāmais darbības rezultāts

1. Kādas problēmas tiek atrisinātas?

2. Kādas pozitīvas izmaiņas sagaidāmas muzeja darbībā?

Radīta jauna iespēja ekspozīcijā un pasākumos iepazīstināt apmeklētājus ar Daugavu, kā nacionālās apziņas simbolu un ar mūsdienīgiem līdzekļiem jaunajā ekspozīcijā parādīt Daugavas lomu mūsu tautas vēsturē

Salaspils memoriāla ekspozīcija plānota kā apmeklētājiem pieejama informācija par skarbo laiku, kad nacistu represīvā nometne tika iekārtota, par tās ieslodzītajiem, nometnes ikdienu un par ieslodzīto likteņiem. Vienlaicīgi tiks sakārtota infrastruktūra.

Apmeklētāji iepazīstināti ar Daugavas ielejas izmaiņām 20.gs. beigās - 21.gs

Dažādotas tradicionālās, netradicionālās un interaktīvās darba metodes, ar

kurām apmeklētājiem, īpaši skolēniem, tiek veidota interese un padziļinātas

zināšanas par Daugavas ielejas un Salaspils novada vēsturi

Pieaug sabiedrības informētība par muzeja piedāvājumu Veicināta muzeja atpazīstamība Veicināts apmeklētāju skaita pieaugums

2.2.Darbības finansējuma plāns

Nr.p.k.

Apakšprogrammas

un to finansēšanas

avoti

2015 2016 2017 2018 2019 2020

1. Muzeja darbības mērķis – papildināt un glabāt muzeja misijai atbilstošu krājumu, veikt tā zinātnisko izpēti un nodrošināt sabiedrībai plašu

pieejamību krājumam un pētījumu rezultātiem

1.1. Valsts finansējums

1.2. Pašvaldības

finansējums x x x x x x

1.3. Projektu konkursu

finansējums x x x

1.4. Sponsorējumi

1.5. Ziedojumi

2. Muzeja darbības mērķis - Nodrošināt sabiedrībai iespēju iepazīties ar Daugavas ielejas un Salaspils novada kultūras mantojumu

1.1. Valsts finansējums x x

1.2. Pašvaldības

finansējums x x x x x x

1.3. Projektu konkursu

finansējums x x x x x x

1.4. Sponsorējumi x x x

1.5. Ziedojumi

3. Muzeja darbības mērķis. Pilnveidot sabiedrības iespējas iepazīties muzeja uzkrāto kultūras mantojumu plašākai sabiedrības daļai

1.1. Valsts finansējums

1.2. Pašvaldības

finansējums x x x x x x

1.3. Projektu konkursu

finansējums x x x x x x

1.4. Sponsorējumi

1.5. Ziedojumi

2.3.Programmas īstenošanai nepieciešamie cilvēkresursi

Muzeja

speciālisti

Variants 2015 2016 2017 2018 2019 2020

A variants: rezultāts sasniedzams ar

pašreizējo muzeja finansējumu 5 5 5 5 5 5

B variants: rezultāts sasniedzams

pieaugot pašvaldības finansējumam un

iegūstot atbalstītu projektu

papildfinansējumu

5 5 5 7 7 7

4.Pārraudzība un atskaitīšanās kārtība

Par darbības stratēģiju muzejā atbild muzeja direktors, kurš atskaitās Salaspils novada domei

Muzeja darba stratēģisko mērķu īstenošana un sasniegtie rezultāti tiek izvērtēti sanāksmēs un individuālās pārrunās

Veicamie uzdevumi un aktivitātes tiek konkretizētas gada darba plānos

Darbinieki sasniegtos rezultātus atspoguļo individuālajos gada pārskatos

PIELIKUMI

1. Daugavas muzeja struktūra

2. Daugavas muzeja Nolikums

3. Daugavas muzeja krājuma politika 2015. – 2020. gadam

4. Daugavas muzeja komunikācijas politika 2015. – 2020. gadam

5. Daugavas muzeja pētniecības darba politika 2015. - 20120 gadam

6. Noteikumi par Daugavas muzeja krājumu

7. Par iepriekšējās akreditācijas komisijas ieteikuma izpildi

8. Apmeklētāju aptaujas analīze 2014.-2015.

9. Daugavas muzeja tūrisma attīstības stratēģija

Pielikums Nr.1

DAUGAVAS MUZEJA STRUKTŪRA

SPECIĀLISTI

(3,5 SLODZES) UZRAUGS,

KRĀJUMA

LABORANTS

REMONT-

STRĀDNIEKS

Zāles

uzraugs

Sētnieks

(sezonas)

STRĀDNIEKS -

PĻĀVĒJS

(sezonas)

DIREKTORS

GALVENAIS

KRĀJUMA

GLABĀTĀJS

DIREKTORA VIETNIEKS

SAIMNIECISKAJĀ DARBĀ

VECĀKAIS

KASIERIS

SARGI

(3 SLODZES)

APKOPĒJA DĀRZNIEKS -

SĒTNIEKS

Krājuma komisija Zinātniskā padome

Pielikums Nr. 2.

Apstiprināts

Salaspils novada domes sēdē

2005. gada 26.janvārī

(Prot.Nr.1., §23)

Salaspils novada pašvaldības iestādes

“Daugavas muzejs”

Nolikums

1.Vispārīgie noteikumi.

1.1.”Daugavas muzejs” (turpmāk tekstā – Muzejs) ir Salaspils novada pašvaldības

iestāde, kas izveidota pamatojoties uz 2000.gada 17. maijā Salaspils pilsētas ar lauku

teritoriju domes lēmumu “Par pašvaldības iestādes “Daugavas muzejs” izveidošanu”

(prot.Nr.43, §10);

1.2. Muzejs darbojas, pamatojoties uz Salaspils novada domes (turpmāk tekstā –

Dome) apstiprinātu Nolikumu.

1.3. Muzejs ir juridiska persona, tam ir savs zīmogs ar pilnu iestādes nosaukumu, konts

(konti) bankā, tas var savā vārdā iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības, uzņemties

pienākumus kārtībā un apjomos, kādus nosaka Domes iekšējie normatīvie akti, būt

prasītājs un atbildētājs tiesā.

1.4. Muzejs savā darbībā ievēro likumu - “Par pašvaldībām”, “Kultūras institūciju

likumu”, “Muzeju likumu”, ”Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, MK noteikumus –

“Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu”, “Muzeju akreditācijas noteikumus”, citus

normatīvos aktus, Domes lēmumus, Domes izpilddirektora rīkojumus, norādījumus un

šo Nolikumu.

1.5. Pašvaldība ir atbildīga par Muzeja saistībām pret trešajām personām.

1.6. Muzeja krājums ir Nacionālā muzeja krājuma daļa.

1.7. Muzeja metodisko vadību veic LR Kultūras ministrija un Salaspils novada domes

Izglītības, kultūras un sporta metodiskā daļa.

1.8. Muzejs atrodas Domes izpilddirektora pārraudzībā.

2. Muzeja nosaukums un adrese.

2.1. Pilns nosaukums – “Salaspils novada pašvaldības iestāde Daugavas muzejs”

2.2. Saīsinātais nosaukums – “Daugavas muzejs”

2.3. Juridiskā adrese –

Doles sala

Salaspils, LV – 2121

Latvija

3. Muzeja pamatuzdevums (misija), darbības mērķis un funkcijas.

3.1. Muzeja misija - atklāt un parādīt Daugavu, kā arī Salaspils un tās apkārtnes unikālo

vēsturi no 9.g.t.p.Kr. līdz mūsdienām kā Latvijas un Eiropas vēstures un kultūras

mantojuma nozīmīgu sastāvdaļu.

3.2. Muzeja darbības mērķis – vākt, glabāt, pētīt un popularizēt sabiedrībā ar muzeja

misiju saistītās dabas, garīgās un materiālās kultūras vērtības, sekmēt to izmantošanu

sabiedrības izglītošanai un attīstībai.

3.3. Muzeja darbības funkcijas:

3.3.1. Komplektēt muzeja krājumu, veikt tā papildināšanu, saglabāšanu un

izmantošanu;

3.3.2. Veikt Daugavas ielejas, Salaspils un tās apkārtnes vēstures izpēti muzeja

krājumā, ekspedīcijās, komandējumos, bibliotēkās un arhīvos, atspoguļot to

ekspozīcijās, izstādēs muzejā un ārpus tā;

3.3.3. Izdot zinātnisko pētījumu publikācijas, prospektus, katalogus un citus

izdevumus;

3.3.4. Veikt zinātniski izglītojošo darbu, organizēt un vadīt ekskursijas, sarīkojumus,

lasīt lekcijas, izstrādāt izglītojošas pedagoģiskas programmas;

3.3.5. Sniegt konsultācijas un metodisko palīdzību, nodrošināt muzeja krājumu

pieejamību apmeklētājiem un pētniekiem;

3.3.6. Veicināt Daugavas ielejas un Salaspils tūrisma informācijas apkopošanu un

sistematizāciju, izstrādāt ekskursiju maršrutus, reklamēt tūrisma pakalpojumus,

sagatavot iespiešanai tūrisma ceļvežus, bukletus un kartes;

3.3.7. Rūpēties par dabas un kultūras pieminekļiem, kas atrodas muzeja aizsardzības,

apbūves regulācijas, aizsargājamās dabas ainavas zonā.

3.4. Muzejam ir tiesības:

3.4.1. Ar LR KM atļauju un šī Nolikuma 5.punktā noteiktajā kārtībā atsavināt vai

izslēgt priekšmetus no muzeja krājuma;

3.4.2. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izvest uz laiku muzeja kolekcijas vai

atsevišķus priekšmetus ārpus valsts robežas;

3.4.3. Sniegt maksas pakalpojumus, veikt izdevējdarbību un izmantot iegūtos

līdzekļus Muzeja darbības attīstībai, kolekciju papildināšanai un saglabāšanai,

darbinieku profesionālo zināšanu pilnveidošanai, viņu materiālai stimulēšanai un

pētniecības darba nodrošināšanai;

3.4.4. Realizēt autortiesības uz Muzeja valdījumā esošo Nacionālā krājuma daļu

saskaņā ar Autortiesību likumu.

4. Muzeja darba organizācija.

4.1. Muzeju vada direktors.

4.2. Direktoru amatā ieceļ un atbrīvo no amata Dome, ņemot vērā Latvijas Muzeju

padomes atzinumu. Direktora darba algu un piemaksas ( ja tādas ir ) nosaka Dome,

vienlaicīgi nosakot direktora sociālās garantijas, ja vien tās nav noteiktas ar speciālu

Domes lēmumu.

4.3. Muzeja darbinieku štatu un darba algu likmes nosaka Dome.

4.4. Domes izpilddirektors, pamatojoties uz Domes lēmumu, paraksta Domes vārdā

darba līgumu ar direktoru, kurā tiek noteiktas tiesības, pienākumi, atbildība, kārtība

darba līguma uzteikumam un darba devēja pienākumi, kā arī citi jautājumi , ko puses

uzskata par būtiskiem.

4.5. Muzeja direktora pienākumi:

4.5.1. Nodrošināt Muzeja darbību atbilstoši šim Nolikumam, Muzeja likumam un MK

noteikumiem “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu”;

4.5.2. Nodrošināt Muzeja akreditāciju un atbilstību Muzeju likumā paredzētajiem

muzeju akreditācijas nosacījumiem;

4.5.3. Saskaņā ar Muzeju likumu katru gadu sniegt pārskatu par savu darbību Latvijas

Muzeju padomei un nepieciešamo informāciju LR KM;

4.5.4. Nodrošināt Muzeja krājumu veidošanu, papildināšanu, saglabāšanu un

izmantošanu, kā arī Muzeja darbinieku profesionālās izglītības pilnveidošanu saskaņā

ar MK noteikumiem “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu”;

4.5.5. Nodrošināt izdalīto un saņemto finansu līdzekļu efektīvu izmantošanu un

uzskaiti;

4.5.6. Nodrošināt Muzejam nodotā pašvaldības īpašuma efektīvu izmantošanu,

saglabāšanu un apsaimniekošanu;

4.5.7. Pēc Domes izpilddirektora, Salaspils novada domes Izglītības, kultūras un

sporta metodiskās daļas vai pastāvīgo komiteju pieprasījuma sniegt ziņojumu,

atskaites par iestādes darbību;

4.5.8. Apstiprināt Muzeja darba kārtības noteikumus un kontrolēt to ievērošanu;

4.5.9. Izstrādāt un iesniegt priekšlikumus Domes izpilddirektoram, Izglītības, kultūras

un sporta metodiskās daļas vadītājam par Muzeja pārvaldes un darba organizācijas

uzlabošanu un citiem organizatoriskiem jautājumiem, kas pārsniedz direktora

kompetenci;

4.5.10. Veikt visas darbības, kuras saistītas ar Muzeja apsaimniekošanu un

ekspluatāciju, ja tas nav Domes kompetencē;

4.5.11. Nodrošināt normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu ugunsdrošības,

darba aizsardzības, veselības aizsardzības, apkārtējās vides aizsardzības un citās

jomās;

4.6. Muzeja direktora tiesības:

4.6.1. Rīkoties ar pašvaldības iedalītajiem un saņemtajiem finansu līdzekļiem

Muzejam apstiprinātā budžeta ietvaros;

4.6.2. Pieņemt darbā un atbrīvot no tā Muzeja darbiniekus, kā arī realizēt citas Darba

devēja funkcijas, t.sk. parakstīt Darba koplīgumu;

4.6.3. Sadalīt darba pienākumus starp iestādes darbiniekiem un apstiprināt Muzeja

darbinieku darba pienākumus;

4.6.4. Izdot rīkojumus, kas ir obligāti izpildei visiem iestādes darbiniekiem;

4.6.5. Slēgt saimnieciskos līgumus ar juridiskām un fiziskām personām, kas saistīti ar

iestādes saimnieciskās darbības nodrošināšanu, muzeja ēku un teritorijas uzturēšanu

un apsaimniekošanu, kā arī Muzeja krājuma papildināšanu un saglabāšanu;

4.6.6. Pārstāvēt iestādi valsts un pašvaldību institūcijās, tiesās, attiecībās ar

uzņēmējsabiedrībām, pilnvarot citus iestādes darbiniekus vai fiziskas personas

pārstāvēt pilnvarojumā noteiktā apjomā Muzeja intereses;

4.6.7. Muzeja darbības stratēģijas koordinēšanai, zinātniskās pētniecības, krājuma un

izglītojošā darba un metodisko jautājumu risināšanai izveidot Muzeja Zinātnisko

padomi un apstiprināt tās nolikumu; Muzeja Zinātniskās padomes darbība tiek

finansēta no Muzeja budžeta līdzekļiem atbilstoši Muzeja apstiprinātajam gada

budžetam.

5. Rīcība ar mantu un finansu līdzekļiem, saistību uzņemšanās.

5.1. Muzejs rīkojas ar pašvaldības īpašumu un finansu līdzekļiem saskaņā ar

25.07.2001. Domes apstiprināto “Instrukciju par kārtību kādā veicami darījumi ar

pašvaldības kustamo īpašumu, par dāvinājumu un novēlējumu pieņemšanu,

pārzināšanu, aizdevumu, galvojumu, aizņēmumu, saimniecisko līgumu slēgšanu un

citu ekonomisko saistību uzņemšanos pašvaldības vārdā” (prot. Nr. 9., §15).

5.2. Muzejs nav tiesīgs izsniegt aizdevumus un/vai uzņemties saistības trešo personu

labā.

5.3. Slēdzot saimnieciskos līgumus (pirkums, piegāde, pakalpojumu sniegšana, darbu

veikšana), pretendentu izvēlas, pielietojot metodes atbilstoši tiesību aktiem, kas

reglamentē valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanu.

6.Muzeja finansēšana un norēķini.

6.1. Muzejs tiek finansēts no pašvaldības budžeta.

6.2. Muzejs saņem LR Kultūras ministrijas ikgadējo mērķfinansējumu Ls 1000

apmērā mērķprogrammai – Daugavas tēmas zinātniskā izpēte (saskaņā ar

1996.g.15.04. noslēgto Vienošanās protokolu Nr.1 starp LR Kultūras ministriju un

Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju domi );

6.3. Muzejs var saņemt valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus īpašu

kultūrvēsturisku un citu nacionāli nozīmīgu projektu un programmu realizēšanai.

6.4. Muzejam var būt citi ieņēmumi, kurus veido:

6.4.1. Maksa par sniegtajiem pakalpojumiem (izstāžu un ekspozīciju apmeklēšanu,

muzeja priekšmetu izdošanu, telpu nomu);

6.4.2.Finansu līdzekļi, kas iegūti realizējot šajā nolikumā noteiktās funkcijas;

6.4.3. Citi finansu līdzekļi;

6.4.4. Fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi, norādot mērķi, pēc to

pieņemšanas Domes iekšējos normatīvos aktos noteiktā kārtībā, tiek ieskaitīti Domes

speciālā budžeta kontā, nodrošinot Muzejam tiesības rīkoties ar līdzekļiem atbilstoši

norādītajam mērķim;

6.5. Muzeja gada budžets tiek sastādīts, pamatojoties uz izdevumu un ieņēmumu

tāmi.

6.6. Muzeja budžetā tiek paredzēti līdzekļi:

6.6.1. Muzeja ēku un teritorijas uzturēšanai un remontam;

6.6.2. Maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem

6.6.3. Krājumu papildināšanai, saglabāšanai, izpētei, konservēšanai un izmantošanai ;

6.6.4. Drošībai – apsardzei, ugunsdrošības līdzekļu iegādei un uzturēšanai;

6.6.5. Mikroklimata uzturēšanai muzeja krājumu krātuvēs;

6.6.6. Darba algu fondam un sociālo nodokļu maksājumiem;

6.6.7. Kancelejas piederumu un citas darba izpildes nodrošināšanai nepieciešamās

tehnikas iegādei un uzturēšanai;

6.6.8. Starptautiskai sadarbībai un muzeja reklāmai.

6.7. Finansu līdzekļu izmantošanu, atbilstoši plānotajiem mērķiem, nodrošina Muzeja

direktors, kurš ir materiāli atbildīgs par budžeta līdzekļu un citu saņemto finansu

līdzekļu uzskaiti un izlietošanu.

7.Pašvaldības iestādes “Daugavas muzejs” darbības izbeigšana.

7.1. Muzeja darbība var tikt izbeigta ar Salaspils novada Domes lēmumu, ņemot vērā

Latvijas Muzeju padomes atzinumu;

7.2. Muzeja darbības izbeigšanas gadījumā Ministru kabinets lemj par muzeja krājuma

saglabāšanu un, ņemot vērā Latvijas Muzeju padomes atzinumu, nosaka tā turpmāko

glabāšanas un izmantošanas kārtību.

7.3. Muzeja darbība var tikt apturēta normatīvajos aktos paredzētos gadījumos un

kārtībā.

Domes priekšsēdētājs J.Putniņš

Pielikums Nr. 3.

DAUGAVAS MUZEJA KRĀJUMA POLITIKA 2010. – 2015. GADAM

(Apstiprināta ar Salaspils novada domes 2010.gada 14. jūlija lēmumu

(sēdes protokola Nr.15, §2.)

I. KRĀJUMA VEIDOŠANAS MĒRĶI UN UZDEVUMI

Daugavas muzeja krājuma komplektēšanas politika izriet no muzeja misijas – atklāt un

parādīt Daugavu, kā arī Salaspils novada unikālo vēsturi no 9.g.t.p.Kr. līdz mūsdienām

kā Latvijas un Eiropas vēstures un kultūras mantojuma nozīmīgu sastāvdaļu.

Krājuma politika izstrādāta, balstoties uz pašreizējās situācijas analīzi un izvirzītajiem

uzdevumiem krājuma komplektēšanā, dokumentēšanā, saglabāšanā un izmantošanā.

Nepieciešamības gadījumā krājuma politiku var papildināt, precizēt vai grozīt.

Krājuma komplektēšanas darbs tiek veikts saskaņā ar LR Muzeju likumu, LR MK

Noteikumiem par Nacionālo muzeja krājumu un Noteikumiem par Daugavas muzeja

krājumu.

Mērķis – vākt, izvērtēt un eksponēt muzeja krājumu šodienas sabiedrībai un saglabāt

to nākamajām paaudzēm.

Uzdevumi – pārdomāti un mērķtiecīgi komplektēt un uzturēt muzeja misijai atbilstošu

krājumu, nodrošināt tā ilglaicīgu saglabāšanu un izmantošanu.

II. KRĀJUMA RAKSTUROJUMS

Muzeja krājumu veido pamatkrājums, palīgkrājums; ir zinātniskais arhīvs. Uz 2010.

gada 1. janvāri krājumā bija iekļautas 51 400 vienības, tai skaitā, pamatkrājumā –

33976 un palīgkrājumā – 17424.

Muzeja krājums veidojies 41 gada laikā un kopumā atbilst muzeja misijai. Muzeja

krājuma komplektēšanas pamatā ir nepārtrauktības un pēctecības princips.

Krājuma materiāli aptver laika posmu no 2.g.t.pr.Kr. līdz mūsdienām. Muzeja krājums

aptver Daugavas ieleju - no tās iztekas, Latvijas teritorijā (līdz 5 km attālumā no krasta),

Doles salu un vēsturisko Doles pagastu, Salaspils pilsētu un Salaspils novadu. Krājuma

papildināšana bijusi mērķtiecīga, sistemātiska un aktīva. Regulāri, izņemot pēdējos

četrus gadus, muzeja darbinieki devušies ekspedīcijās pa abiem Daugavas krastiem

visā tās garumā Latvijas teritorijā ar iepriekš izstrādātu krājuma komplektēšanas

programmu, lai iegūtu materiālus nākamajai tematiskajai izstādei un papildinātu

krājuma kolekciju ar trūkstošajiem priekšmetiem. Arī turpmākajos 5 gados ir paredzēts

iegūt finansējumu no projektiem, lai varētu doties ekspedīcijās gar Daugavas piekrasti.

Muzeja krājuma komplektēšanas galvenos principus noteikuši:

Muzeja (sākotnēji - Doles vēstures muzejs) dibināšanas mērķis 1969. gadā: pētīt Daugavu, parādīt hidrobūves uz Daugavas, īpaši Rīgas HES celtniecību Doles salā un arheologu iegūtās senlietas vietās, kuras jau ir vai tuvākajā laikā tiks applūdinātas, uzceļot spēkstacijas.

Muzeja atrašanās vieta - Doles salā, Doles muižas dzīvojamā ēkā, kas ir bijusi gan skola (20. gs. 20. – 50. gadi), gan kolhoza kultūras nams padomju laikā.

1974.gadā 9.decembrī Kultūras ministrija Doles vēstures muzejam paplašina darbības profilu - muzejs kļūst par Daugavas muzeju.

1995.gadā Daugavas muzejs kļūst par Salaspils pašvaldības muzeju – klāt nāk jaunas tēmas Salaspils pilsētas un Salaspils novada izpētei.

III. KRĀJUMA KOMPLEKTĒŠANA

Galvenās krājuma komplektēšanas tēmas

Nr.p.k.

Tēma Piezīmes

1. Daugava kā sens tirdzniecības ceļš un upes

transporta līdzekļi (strūgas, liellaivas, plosti,

laivas, pārceltuves)

Par šo tēmu muzeja krājumā ir

savākts pietiekoši daudz materiālu;

izņēmums ir materiāli par liellaivām,

kuri noteikti ir jāpapildina

2. Daugavas amati (zvejnieki, plostnieki,

enkurnieki, loči, pārcēlāji)

Šai tēmai materiālu klāsts ir diezgan

pilnīgs, vienīgi maz materiālu par

enkurnieku un loču amatu

3. Zivju apstrāde, zvejas rīki

Materiālu klāsts par šo tēmu

pietiekošs

4. Daugavas hidrobūves (dambji, aizsprosti,

elektrostacijas, tilti, pārceltuves)

Materiālu klāsts par šo tēmu

pietiekošs. Veidojot tematisku

izstādi, trūkstošos materiālus

deponēsim no Enerģētikas muzeja

5. Ķieģeļu un kaļķu cepļi Daugavas krastos Jāturpina vākt materiālus

6. Dabas un vēstures pieminekļi Daugavas

krastos

Jāturpina vākt materiālus

7. Daugavas ielejas kultūrainavas vēsture un

mūsdienas

Jāturpina vākt materiālus, jo pēdējās

desmitgadēs strauji mainījusies un

mainās Daugavas un piekrastes

kultūrainava

8. Vēsturiskais Doles pagasts, Doles salas

vēsture

Jāturpina materiālu vākšana.

9. Salaspils pilsētas, Salaspils mūsdienu novada

vēsture.

Jāturpina materiālu vākšana, maz

materiālu par pēckara periodu

Kritēriji priekšmetu iekļaušanai krājumā

Atbilstība muzeja misijai Priekšmetu autentiskums (izņēmuma gadījumos arī kopijas) Atbilstība ģeogrāfiskajiem, hronoloģiskajiem un tematiskajiem ietvariem Priekšmeta saglabātības pakāpe un restaurācijas iespējas Bāze pētnieciskam vai pedagoģiskajam darbam un tematiskajiem pasākumiem

Muzeja krājumu veido šādas kolekcijas

Arheoloģiskie priekšmeti Priekšmeti (zvejas rīki, darba rīki, tekstilijas, sadzīves priekšmeti, karogi,

vimpeļi, zīmogi) Rakstiskie materiāli (dokumenti, rokraksti, iespieddarbi) Fotomateriāli ( fotogrāfijas, pastkartes, fotonegatīvi, DIA) Tēlotājmākslas darbi (gleznas, grafikas) Numismātika

Galvenie krājuma papildināšanas avoti

Fizisku personu dāvinājumi Iestāžu un organizāciju dāvinājumi Iepirkumi Pētnieciskā darba rezultātā iegūtie priekšmeti Tematiskās ekspedīcijas

Finanšu resursi

Muzeja budžets Projektu konkursos iegūtais finansējums

Prioritārie uzdevumi krājuma komplektēšanā turpmākajiem 5 gadiem

Muzeja misijai atbilstoša krājuma komplektēšana par tēmām:

Daugavas kultūrvēsture un šodiena – krastu apbūve pēdējo gadu laikā, plūdu radītās izmaiņas Daugavas krastos (nogruvumi), izmaiņas ielejas ainavā, kultūrantropoloģijas tematika u.c.

Salaspils vēsture pēc 2. pasaules kara (maz pētīta). Izvērtēt esošo krājumu un materiālus par bijušo Ķekavas kolhozu, varbūt tos

iespējams nodot Ķekavas muzejam.

Priekšmeti, ar kuriem nav nepieciešams papildināt muzeja krājumu:

liela izmēra priekšmeti (trūkst telpas to glabāšanai), laivas, tīkli

Priekšmeti, kurus muzejs deponēs no cita muzeja

Pašreiz Daugavas muzejs deponē senlietas arheoloģijas ekspozīcijai „Senākā

apdzīvotība Daugavas krastos” no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, kā arī

pamatekspozīcijai dažus priekšmetus no citiem muzejiem.

Arī turpmāk plānots priekšmetus deponēt. Piemēram, tematiskajai izstādei par

hidroelektrostacijām deponēsim priekšmetus no Enerģētikas muzeja, bet tematiskajai

izstādei par Daugavas transportu – no Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja.

IV. KRĀJUMA DOKUMENTĒŠANA

Krājuma uzskaite

Krājuma uzskaite notiek atbilstoši MK noteikumiem „Noteikumi par Nacionālo muzeja

krājumu” un noteikumiem par Daugavas muzeja krājumu.

Lai muzeja krājums kļūtu pieejams plašākai sabiedrībai, tā priekšmetus digitalizē un

informāciju ievada Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga datu bāzē (NMKK).

Pirmā kolekcija, kura tiek ievadīta NMKK, ir fotomateriāli (fotogrāfijas un pastkartes);

vienlaicīgi ar to tiek ievadīta arī informācija par jauniegūtajiem muzeja krājuma

priekšmetiem.

Kartotēka

Lai nodrošinātu informācijas pieejamību, muzejā ir tematiskā uzskaites kartotēka.

Kartotēka regulāri tiek papildināta ar jaunām uzskaites kartiņām un jauniem šķirkļiem.

Krājuma esības pārbaude un krājuma izvērtēšana

Muzeja krājuma esību pārbauda, salīdzinot esošos priekšmetus ar ierakstiem

inventāra grāmatās, līgumos, aktos un pārējā uzskaites dokumentācijā.

Vienlaikus ar krājuma esības pārbaudi veic arī krājuma izvērtēšanu:

precizē priekšmetu skaitu kolekcijā, novērtē un fiksē priekšmetu saglabātības pakāpi, pārbauda kartotēkas uzskaites kartiņās ar zīmuli ierakstīto priekšmetu

atrašanās vietu, ja nepieciešams, veic labojumus topogrāfijā, esības pārbaudes aktā ieraksta neatrasto (meklēšanā esošo) priekšmetu skaitu

un to inventāra numurus, esības pārbaudes aktam pievieno meklēšanā esošo priekšmetu sarakstu,

lemj par priekšmetu izslēgšanu no pamatkrājuma vai palīgkrājuma, saskaņā ar MK noteikumiem „Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu” un Noteikumiem par Daugavas muzeja krājumu.

2009. gada nogalē ir uzsākta visa Daugavas muzeja krājuma priekšmetu esības

pārbaude. Esības pārbaude vispirms tiek veikta pamatkrājumam, tad palīgkrājumam

un zinātniskajam arhīvam. Ja palīgkrājuma priekšmetu skaits ir neliels, tas tiek

pārbaudīts reizē ar pamatkrājumu. Plānots esības pārbaudi visam krājumam veikt 3

gadu laikā.

Krājuma esības pārbaudes grafiks

Kolekcijas, priekšmetu grupas nosaukums ( DoM – pamatkrājums,

DoM pg – palīgkrājums) Termiņš

Rakstiskie materiāli - dokumenti, rokraksti, plāni, kartes, rasējumi,

sīkiespieddarbi – DoM, DoM pg

2010.- 2011.

Fotogrāfijas, pastkartes – DoM, DoM pg 2010.- 2011.

Fotonegatīvi, DIA – DoM Fneg, DoM Fneg pg 2010.- 2013.

Iespieddarbi – periodika, grāmatas – DoM, DoM pg 2010.

Iespieddarbi – afišas, plakāti – DoM, DoM pg 2010. – 2011.

Arheoloģiskie priekšmeti – DoM, DoM pg 2010.

Priekšmeti – DoM, DoM pg 2010. - 2011.

Tēlotājmākslas darbi – DoM, DoM pg 2010.

Muzeja zinātniskā krājuma esības pārbaudi plānots veikt 2013. gadā.

Prioritārie uzdevumi krājuma dokumentēšanā

1. Jauniegūto priekšmetu uzskaite 2. Datu ievadīšana NMKK 3. Regulāra tematiskās krājuma uzskaites kartotēkas papildināšana 4. Krājuma esības pārbaudes veikšana saskaņā ar grafiku

V. KRĀJUMA SAGLABĀŠANA

Muzeja krājuma glabāšana notiek saskaņā ar LR Muzeju likumu un Noteikumiem par

Nacionālo muzeja krājumu.

Muzejam nav vienotas krājuma glabātuves. Krājums glabājas 10 muzeja telpās – 5

telpas ir krātuves ( krājuma istaba, gleznu istaba un 3 telpas saimniecības ēkā ( glabājas

liela izmēra priekšmeti, koka priekšmeti, zvejas rīki), pārējā krājuma daļa atrodas

muzeja darba telpās - skapjos, jo krātuves priekšmetu glabāšanai ir kļuvušas par

šaurām. Krātuvēs priekšmeti nav ērti pieejami, salikti plauktos pārāk cieši vai pat

ievietoti cits citā. Lai nodrošinātu optimālus krājuma priekšmetu glabāšanas apstākļus,

lai priekšmetus varētu glabāt tikai krātuvēs, nevis arī darba telpās, nepieciešama jauna

ēka – krātuve.

Krātuvju skapji un plaukti ir numurēti. Veicot esības pārbaudi, katrai kolekcijai tiek

sastādīts tajā esošo priekšmetu saraksts. Sarakstā ir arī norādīta priekšmeta

saglabātības pakāpe un atrašanās vieta.

Muzejs turpina uzlabot priekšmetu izvietojumu krātuvēs (telpu un iespēju robežās ) –

ir iekārtots skapis ar speciālām atvilktnēm grafiku, zīmējumu, liela izmēra fotogrāfiju

glabāšanai. Pakāpeniski tiek nomainīts un uzlabots krājuma priekšmetu iesaiņojums

esošajai krājuma priekšmetu daļai ar piemērota materiāla aploksnēm, mapēm,

kastēm.

Muzeja darba telpās, kurās ir krājums, ir divu veidu apgaismojums – centrālais un

individuālais. Muzeja krājuma istabai ir žalūzijas, lai pasargātu priekšmetus no tiešas

saules gaismas iedarbības, bet mākslas darbu krātuve ir bez logiem.

Muzejā ir centrālā apkure. Gaisa temperatūra un mitrums krājuma telpās un

ekspozīcijā tiek regulāri kontrolēts. Apkures sezonā gaiss tiek papildus mitrināts,

izmantojot gaisa mitrinātāju, izliekot traukus ar ūdeni, samazinot radiatoros

temperatūru.

Daugavas muzejam nav restauratora štata vietas. Nepieciešamības gadījumā tiek

pieaicināts sertificēts speciālists konkrētam darbam. Uz doto brīdi ir sakārtota muzeja

tēlotājmākslas kolekcija. Restaurācija veikta visiem darbiem, kuriem tā bija

nepieciešama – kolekciju pārbaudīja pieaicinātas speciālistes – restauratores. Šajā

gadā paredzēts restaurēt 10 iespieddarbus un dokumentus.

Muzejs un krātuvju telpas saimniecības ēkā ir aprīkotas ar apsardzes un ugunsdrošības

signalizācijām.

Krātuvju telpās saimniecības ēkā tiek izmantoti firmas pakalpojumi regulārai grauzēju

kontrolei.

Prioritārie uzdevumi krājuma saglabāšanā

1. Muzeja krātuvju aprīkojuma uzlabošana, modernizācija, 2. Turpināt risināt jautājumus ar pašvaldību par jaunas ēkas – krātuves

celtniecību. VI. KRĀJUMA IZMANTOŠANA

Muzeja krājuma priekšmetus izmanto pamatekspozīcijā, tematiskās izstādēs muzejā

un ārpus muzeja, izglītojošajā un pētnieciskajā darbā, pasākumos, apmeklētāju, t.sk.

studentu pētnieciskajos darbos.

Krājuma eksponēšana

1) Pamatekspozīcijās:

Daugava – tirdzniecības ceļš, Daugavas amati, Daugavas hidrobūves, Brīvdabas ekspozīcijā: zvejnieku sēta „Mellupi” lašu un nēģu tači atsevišķi - lielas formas eksponāti parkā - lielgabali, kultūrvēsturiskie

akmeņi, enkuri u.c.

2) Tematiskā pastāvīgā izstāde:

Daugavas zvejas rīki.

Pēdējo gadu laikā ir atjaunotas muzeja pamatekspozīcijas: „Daugava - tirdzniecības

ceļš” un „Daugavas amati”, bet pamatekspozīcijas daļas „Daugavas hidrobūves”

atjaunošana un pilnveidošana notiek pašlaik.

Tā kā ir iespējams pagatavot kvalitatīvas kopijas, tad pamatekspozīcijā ir izmantotas

dokumentu, iespieddarbu, fotomateriālu digitālās kopijas, bet priekšmeti (labi

saglabājušies) pamatekspozīcijā, arī brīvdabas sētā „Mellupi” ir oriģinālie priekšmeti.

Arī tematiskajā pastāvīgajā izstādē „Daugavas zvejas rīki” brīvdabas sētā „Mellupi” ir

redzami muzeja krājuma priekšmetu oriģināli. Parasti, īslaicīgās izstādēs muzejā tiek

eksponēti priekšmetu oriģināli, bet izstādēs ārpus muzeja izmantojam kopijas.

Tuvāko 5 gadu laikā plānotas vairākas tematiskās izstādes no muzeja krājuma, kā arī

izstādes, kurās tiks izmantoti muzeja krājuma materiāli. Jau 2011. gadā plānota izstāde

- „Doles sala muzeja krājumā”.

Krājuma izmantošana izglītojošā un pētnieciskā darbā

Izglītojošā darbā, pedagoģiskajās nodarbībās tiek izmantoti lietiskie priekšmeti bez

konkrētas izcelsmes vai to kopijas, bet oriģinālos priekšmetus nodarbības vadītājs –

muzeja pedagogs demonstrē atbilstoši to saudzēšanas noteikumiem.

Zinātniski pētnieciskajā darbā muzeja krājumu izmanto publikācijās, katalogu un

ekspozīciju plānu veidošanā, kā arī skolēni un studenti – projektu un kursa darbu

rakstīšanā. Pētniekiem un interesentiem tiek ierādīts galds un iespēja strādāt

internetā.

Šajā gadā Daugavas muzejs ir iekļāvies UNESCO programmā „Pasaules atmiņa” un 11.

februārī saņēma sertifikātu nominācijā „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”, jo

muzeja krājumā glabājas viena šāda reta vēstures liecība – vēstule uz bērza tāss (DoM

7301). Turpmāk, sadarbībā ar LNB Digitālās bibliotēkas nodaļu, paredzēts bērza tāss

vēstuļu kolekciju iekļaut LNB Digitālajā bibliotēkā „Letonica” un Pasaules digitālajā

bibliotēkā – World Digital Library (WDL), tā padarot šo kultūras mantojuma daļu

pieejamu sabiedrībai visā pasaulē.

Ar muzeja krājuma neeksponēto daļu apmeklētāji var iepazīties muzeja darba laikā,

iepriekš vienojoties ar krājuma glabātāju.

Prioritārais uzdevums krājuma izmantošanā

Nodrošināt pēc iespējas plašāku krājuma priekšmetu izmantošanu gan izstādēs, gan

zinātniski pētnieciskajā un izglītojošajā darbā.

VII. PAREDZAMIE KRĀJUMA POLITIKAS REZULTĀTI 2010. – 2014. GADĀ

* Varianti:

A variants – sasniedzamie rezultāti pie pašreizējā finansējuma

B variants – sasniedzamie rezultāti, izmantojot papildus nepieciešamo finansējumu

N.

p.k. Krājuma darbs Varianti* 2011 2012 2013 2014 2015

1. Pārskata periodā inventa-

rizēto krājuma vienību

skaits

A

300 320 340 360 400

B 350 400 450 500 650

2. Konservēto un restaurēto

priekšmetu skaits

A 4 3 4 3 4

B 12 14 14 15 15

3. Izmantoto krājuma vienību

skaits

A 460 450 460 480 480

B 500 550 600 650 650

4. Kopkatalogā ievadīto

vienību skaits

A 900 900 900 900 900

B 1800 1800 2000 2000 2000

VIII. KRĀJUMA DARBA UZLABOŠANAS SPĒJAS PASĀKUMI 2010. – 2015.GADAM

1.Papildus finansējuma piesaiste muzeja krājuma priekšmetu iepirkšanai un

restaurācijai.

2.Uzsākt krājuma izcenošanu.

3.Turpināt risināt jautājumus ar pašvaldību par jaunas ēkas – krātuves celtniecību.

Pielikums Nr.4.

DAUGAVAS MUZEJA KOMUNIKĀCIJAS POLITIKA 2015. – 2020. GADAM

Daugavas muzeja komunikācijas politika ietver sevī ekspozīcijas, izglītojošo un

mārketinga politiku.

I. KOMUNIKĀCIJAS POLITIKAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI

Mērķis

Nodrošināt visiem muzeja apmeklētājiem un interesentiem iespējas iepazīties ar

muzejā saglabāto kultūras mantojumu, maksimāli tiecoties pēc apmeklētāju iesaistes

un līdzdalības mantojuma izprašanā, pārmantojamības veicināšanā, mazinot

informatīvos, intelektuālos, vides pieejamības un finansiālos šķēršļus.

Uzdevumi

1. Ar muzejam pieejamiem līdzekļiem piesaistīt jaunus apmeklētājus;

2. Uzturēt sabiedrībā interesi par muzeju;

3. Izglītot sabiedrību Daugavas vēstures, kultūrantropoloģijas un ekoloģijas

jautājumos ar specifiski muzejiskiem līdzekļiem.

II. MUZEJA KOMUNIKĀCIJAS RAKSTUROJUMS

1. Resursi muzeja komunikācijā

Muzeja komunikācijas politikas īstenotāji ir:

1. Muzeja iekšējie resursi:

muzeja speciālisti, t.sk.:

galvenā krājuma glabātāja - vada ekskursijas muzejā un krātuvēs, sniedz

konsultācijas, sagatavo tematiskas krājuma izstādes un gatavo publikācijas

presei, atlasa ekspozīcijai, izstādēm, pasākumiem nepieciešamos krājuma

materiālus.

Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītājs– vada ekskursijas

muzejā ārpus tā, sagatavo izstādes, komplektē krājumu un veic jauniegūto

priekšmetu primāro apstrādi, strādā pie zinātniski pētnieciskā darba,

gatavo publikācijas presei

Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītājs - ievada materiālus

MNKK. Sagatavo reklāmas materiālus mājas lapai, presei, radio un

televīzijai, , gatavo publikācijas presei

Ekspozīciju un izstāžu kurators (0,5 slodze) - vada ekskursijas muzejā un

ārpus tā, sagatavo ekspozīciju un tematisko izstāžu plānus un kūrē izstāžu

iekārtošanu, gatavo publikācijas presei, sniedz konsultācijas

Muzejpedagogs-tūrisma menedžers-izstrādā un vada pedagoģiskās

programmas, realizē un kontrolē tūrisma attīstības stratēģiju,veic

apmeklētāju aptaujas,vada ekskursijas , gatavo publikācijas presei

2. Muzeja ārējie resursi:

arhīvu un bibliotēku speciālisti,

novada domes speciālisti,

Salaspils Mākslinieku Asociācija

Salaspils kultūras namu darbinieki

Laikraksts „Salaspils Vēstis”

2. Muzeja kolekcijas

Muzeja krājumā glabājas priekšmeti, kas saistīti ar Daugavas un Salaspils vēsturi sākot

no 2.gt.p.Kr. līdz mūsdienām. Tie veido 51 400 vienību lielu krājumu (uz

2009.g.31.decembri) - fotomateriāli, priekšmeti, dokumenti, periodika u.c.. Tieši

kolekcijas ir pamats muzeja ekspozīcijas, izstāžu un izglītojošam darbam.

3. Telpas

Daugavas muzejam kopumā telpas nav lielas, taču pietiekošas, lai kopā ar teritoriju

kalpotu muzeja komunikācijai ar apmeklētājiem:

Daugavas vēstures ekspozīcijas - tā kā ekspozīcijas lielās zāles centrs ir mobils, tajā

ir iespējams rīkot maināmas tematiskās un mākslas izstādes, pasākumus,

koncertus utt.

Laboratorija – telpa, kurā notiek pedagoģisko nodarbību lielākā daļa un nelieli

tematiski pasākumi.

Muzeja parkā ir 3 nojumes (kopā aptuveni 130 cilvēkiem), kuras muzejs izmanto

semināru un pasākumu organizēšanā vasaras sezonā.

Brīvdabas sētas Mellupi dzīvojamā ēka, kuru muzejs izmanto sarīkojumu

organizēšanā.

4. Muzeja teritorija

Muzeja teritorija ir 9,1 ha. Visā teritorijā ir izvietoti brīvdabas eksponāti - 17-19.gs.

lielgabali, Valsts nozīmes mākslas piemineklis G. Šadova urna, kultūrvēsturiski akmeņi

no Mārtiņsalas izrakumiem, robežakmeņi, stendi par Doles muižu un vitrīnas ar muzeja

piedāvājumu.

5. Iekārtas un aparatūra

Sarīkojumos un izglītojošā darbā muzejs izmanto portatīvo datoru,

videomagnetofonu, ekspozīcijas apskaņošanas sistēmu.

Mācību un reklāmas veidošanā izmantojam digitālo fotoaparātu, skenerus

(2gab.), printerus, kopētājus.

Pētnieki, kas vēlas strādāt ar muzeja krājumu, var izmantot galdu un datoru.

6. Finanses

Muzeja budžets

VKKF projektu konkursi

Salaspils domes rīkotie projektu konkursi

Daugavas Savienības projektu konkursi

7. Ekspozīcijas un izstādes

7.1. Pamatekspozīcijas

„Daugavas krastu senākā apdzīvotība”

„Daugavas tirdzniecības ceļš”

„Daugavas ūdensceļš un hidrobūves”

„Daugavas amati”

„Daugavas lejasgala zvejnieku sēta”

Brīvdabas ekspozīcija parkā

Ekspozīcijas fonā skan mūzika. Ekspozīcija pakāpeniski tiek atjaunota kopš 2003.g.

2010.gadā plānots pabeigt ekspozīcijas pēdējā posma - „Daugavas ūdensceļš un

hidrobūves” nomaiņu.

7.2. Izstādes

Muzejā iekārtota viena pastāvīga izstāde„Daugavas zvejas rīki”.

Izstāžu un ekspozīciju anotācijas rakstītas latviešu valodā, bet citvalstu apmeklētājiem

piedāvājam bezmaksas ceļvežus krievu, vācu un angļu valodās.

Izstāžu veidošanas kritēriji:

Attiecīgās kolekcijas izpēte

Tēmas aktualitāte

Vēsturisko notikumu kalendārā aktualitāte

Kolekcijas saglabātības pakāpe

Sabiedrības pieprasījums

Lai piedāvājums apmeklētājiem būtu daudzpusīgāks, muzejs vasaras sezonā regulāri

rīko mākslas izstādes.

Mākslas izstāžu izvēles kritēriji

lai izstāde nekonkurētu ar pamatekspozīciju

priekšroku dodam nelielām personālizstādēm

meklējam autorus, kuru daiļradē atspoguļota upes tēma

7.3. Prioritārie uzdevumi 2010 .– 2015.

1. Ekspozīcijas „Daugavas tirdzniecības ceļš” stendu „Salaspils kauja” papildināšana

ar jauniegūtu informāciju.

2. Izstādes „Doles salas vēsture” iekārtošana, prospekta izgatavošana un reklāma.

3. Izstādes „Izmaiņas Daugavas ielejas ainavā 20.gs.beigās - 21.gs. sākumā”

iekārtošana, prospekta izgatavošana un reklāma.

4. Izstādes „Salaspils novada lauki 1944. - 1990. Privātais - kolektīvais - privātais”

iekārtošana, prospekta izgatavošana un reklāma.

5. Videofilmas „Daugavas ainava pirms elektrostacijas uzcelšanas posmā no Pļaviņām

līdz Aizkrauklei” scenārija izstrāde.

8.Darbs ar apmeklētājiem

8.1. Tēmas, kuras tiek piedāvātas apmeklētājiem

Daugava krastu senākā apdzīvotība

Daugavas tirdzniecības ceļš

Daugavas amati

Daugavas ūdensceļš un hidrobūve

Daugavas lejasgala zvejnieku sēta

Daugavas zvejas rīki

Doles muižas vēsture

8.2. Pakalpojumu veidi

Izglītojošais darbs - tematiskās un pārskata ekskursijas, muzejpedagoģiskās

programmas, lekcijas

Izglītojoši - izklaidējošais darbs: tradicionālo ieražu sarīkojumi, kāzu ekskursijas

Informācijas pakalpojumi - konsultācijas, ceļveži, prospekti, informācija internetā

Ārpus muzeja pakalpojumi - deponējumi, ceļojošās izstādes, lekcijas, pasākumi

8.3. Mērķgrupas

Skolnieki – aptuveni 7%

Ģimenes – aptuveni 30% (samērā lielu skaitu dod tradicionālo svētku sarīkojumu

apmeklētāji un kāzu ekskursiju viesi)

Interesenti un speciālisti – muzeja krājuma izmantotāji

Ekskursanti un tūristi

8.4. Muzeja piedāvājums

1. Pamatekspozīcija

izstādes

tematiskās

mākslas

ekspresizstādes

2. Ekskursijas

pārskata

tematiskās

krātuvēs

pa Salaspils novadu

apkārt Doles salai

kāzu

3. Lekcijas

4. Konferences

5. Uzziņu materiāli - bukleti, ceļveži, kartotēkas, mājas lapa

6. Konsultācijas

7. Videofilmas -

Izbrauciens ar vides gidu 2003.g. - 30 min

Vai upe ir dzīva 2001.g. - 32 min.

Lašu dzīvības ceļš 1998.g. - 10 min.

8.Muzejpedagoģiskās programmas

N.p.k. Nodarbības nosaukums Īss paskaidrojums Auditorijas

vecums

1 „Kā zivs ūdenī” Nodarbība pie upes un

laboratorijā

4.-9. klasēm

2. „Senvēstures sadzīves

ainas”

Uguns uzšķilšana ar kramu,

arheoloģisko tērpu un rotu

pielaikošana

4.-9. klasēm

3. „Vai grāfa kungs ir

mājā?”-

Teatralizēta spēle – Doles muižas

vēstures ainas

1-5. klasēm

4. „Uz ūdeņa dzīvojam” Nodarbība ar laiviņām, plostiem,

makšķerēm ūdens silē-

improvizētā upē

Bērnudārza

audzēkņi

5. „Sajūtu spēles” Smaržu, garšas, redzes, dzirdes,

taustes maņu izmantošana

pasaules izzināšanā

1.-9. klases

6. Dolomīta klints pētnieki Nodarbības dabā un laboratorijā 1-9. klases

9. Tematiskie pasākumi

N.p.k.

Pasākumi

Pieredze

1.

Lieldienu sarīkojumi

Katru gadu apmeklē vairāk kā 1500 cilv.

2. Muzeju nakts Katru gadu apmeklē vairāk kā 1700 cilv.

3. Nodarbības Doles salas

iedzīvotājiem - no cikla

„Mūžizglītība”

Tiek veidoti tematiski cikli: par

sociālekonomiskām izmaiņām salas vēsturē,

latviešu gadskārtu svētkiem, pagalmu

plānošanu u.c.

4. Eiropas Kultūras

mantojuma diena

Pasākuma organizēšanā lielu ieguldījumu

sniedza Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības

inspekcija un bijusī Rīgas rajona padome

5. Starptautiskais kara

vēstures festivāls

Šis starptautiskais pasākums ieguva plašu

rezonansi un lielu apmeklētāju skaitu (ap 3500)

6. Dolēniešu dzimtu

tikšanās

Sarīkojumi notiek aptuveni ik pēc trim gadiem

10. Publikācijas

2010.gadā tiks nodota iespiešanai muzeja galvenās speciālistes L. Vanagas sagatavotā

Salaspils novada vēstures hronika, kuras izdošanu apmaksās no Salaspils novada

domes budžeta. Kopumā visas publikācijas, ko muzejs ir sagatavojis, ir izdotas ar

piesaistīto budžetu, jo muzeja budžets ir tik mazs, ka publikācijas nevar plānot, ir

jāsamierinās tikai ar atsevišķu rakstu publikācijām.

11. Prioritārie uzdevumi darbā ar apmeklētājiem

Veidot un uzlabot ekspozīciju un izstādes, lai apmeklētājos rastos interese par

mūsu tautas pagātni un mūsdienām saistībā ar Daugavas un Salaspils novada

tematiku

Veidot tādu izstāžu un pasākumu politiku, kas liktu apmeklētājiem regulāri

atgriezties muzejā

Novērst šķēršļus muzeja pieejamībā

Pasākumos vienmērīgi sadalīt audzinošo un izklaides informāciju

Pilnveidot izglītojošo darbu formas

Palielināt apmeklētāju skaitu

8.5. Pasākumi apmeklētāju viedokļu izzināšanai

Lai varētu virspusēji novērtēt muzeja darba un reklāmas efektivitāti, regulāri tiek

organizētas apmeklētāju aptaujas, kas veidotas ar anketu starpniecību

9. Mārketings

Muzejā nav mārketinga speciālista, tāpēc par muzeja mārketinga darbu atbild muzeja

direktors, tajā iesaistot visus muzeja speciālistus.

9.1. Muzeja piedāvātie bezmaksas pakalpojumi

Iespēja iepazīties ar muzeja krājumu un bibliotēku

Muzeja ekspozīcijas ceļveži

Uzziņu kartotēkas

Pieeja NMKK internetā

Izstāžu atklāšana

Mūžizgītības pasākumi dolēniešiem

Konsultācijas

Bez maksas muzeju atļauts apmeklēt:

Pirmskolas vecuma bērniem

Bērnu namu audzēkņiem

Cilvēkiem ar invaliditāti un viņus pavadošām personām

Salaspils domes delegācijām un darbiniekiem

Muzeju Dienā un Muzeju Naktī - visiem apmeklētājiem

9.2. Muzeja piedāvātie maksas pakalpojumi

ekspozīcijas un izstādes

gida pakalpojums

pedagoģiskās programmas

muzeja telpu izmantošana

semināri

teritorijas izmantošana piknikiem, sporta pasākumiem, dārza svētkiem

9.3. Muzeja pieejamības un apmeklētāju ērtību nodrošināšana

Norādes zīmes uz muzeju ir sākot no Rīgas - Daugavpils šosejas un no Jaunjelgavas

– Ķekavas šosejas katrā pagriezienā

Pie muzeja vārtiem ir 2 stendi:

Uz viena stenda: muzeja darba laiks un teritorijas karte ar visiem muzeja

apskates objektiem

Uz otra stenda: muzeja piedāvājums ar cenām latviešu un angļu valodā,

aktualitāšu afišas

Pie muzeja vārtiem ir autostāvvieta un statīvs velosipēdu drošai novietnei, kases

telpa, kurā tiek piedāvāti arī muzeja reklāmas izdevumi

Muzeja teritorijā ir piecas tualetes

Muzeja iekštelpās ir viena tualete

Pie katra muzeja teritorijā izvietotā apskates objekta (kopumā 18 objekti) ir

uzstādīti stendi ar anotācijām

Muzeja ekspozīcijā ir anotācijas latviešu valodā un bezmaksas ceļvedis krievu, vācu

un angļu valodā

Muzeja darba laiks katru dienu no 10-17, slēgts otrdienās. Vasaras laikā ieeja parkā

no plkst.10. - 21.

Ieejas maksa: pieaugušajiem – Ls 0,70; skolēniem, studentiem, pensionāriem- Ls

0,50.

Telpu trūkuma dēļ muzejā nav suvenīru veikala un kafejnīcas. Muzejs turpina

meklēt risinājumus, lai šo trūkumu novērstu.

9.4. Informācijas pieejamība par muzeju

Informācija par muzeju atrodama:

Internetā, t.sk. muzeja mājas lapā www.daugavasmuzejs.lv

Bukletos un reklāmas lapās, kas izvietotas muzeja kasē, Salaspils domē,

Ķekavas Tūrisma informācijas centrā u.c.

Muzeja afišās

9.5. Reklāmas metodes, kuras muzejā tiek izmantotas

Prese – sludinājumi, informatīvi apraksti

Televīzija, radio – sludinājumi, tematiski sižeti, izstāžu apskati

Vizuālā reklāma – baneri, afišas, reklāmas lapas, bukleti, vēstules – ielūgumi

Internets – www.salaspils.lv, www.pilis.lv, www.muzeji.lv, www.vietas.lv,

www.km.gov.lv, www.mantojums.lv u.c.

9.6. Muzeja atbalstītāji

1. Ārpusmuzeja sakaru tīkls

Salaspils novada pašvaldība

Pašvaldības iestādes

Novadnieki, t.sk. pastnieki

Salaspils mākslinieku asociācija

2. Aktivitātes, kas piesaista muzeja atbalstītājus

Brīvbiļetes

Ielūgumi uz pasākumiem

Iespējas izmantot muzeja teritoriju muzeja pasākumiem

Regulāri kontakti

9.7. Prioritārie uzdevumi mārketinga jomā 2010.-2014 gados

1. Regulāri informēt medijus par muzeja piedāvājumu

2. Turpināt apmeklētāju anketēšanu, dažādojot, rūpīgi analizējot un pilnveidojot

darbu atbilstoši apmeklētāju vēlmēm

3. Uzturēt labas sabiedriskās attiecības ar muzeja produkta lietotājiem un muzeja

atbalstītājiem

III. PAREDZAMIE MUZEJA KOMUNIKĀCIJAS POLITIKAS REZULTĀTI

1. Komunikācijas politikas sagaidāmie kvalitatīvie rezultāti

Muzeja piedāvājums balstīts uz tirgus izpēti

Izveidota tāda cenu politika, kas palielinātu muzeja apmeklētāju skaitu un muzeja

ieņēmumus

Saglabāta prioritāte attiecībās ar vietējiem iedzīvotājiem, veidojot novada

vēstures izpratni un piederības sajūtu

Panākta situācija, ka apmeklētāji iegriežas muzejā atkārtoti

Izmantojot muzeja krājumu un muzeja darbinieku uzkrātās zināšanas, apmeklētāji

iegūst izpratni par Daugavu un Salaspils novadu kā nozīmīgu Latvijas politiskās,

ekonomiskās, etniskās, kultūras vēstures daļu.

2. Komunikācijas politikas kvantitatīvie rezultāti 2010.-2014.

* Varianti –

A variants - sasniedzamie rezultāti pie pašreizējā finansējuma

B variants - sasniedzamie rezultāti, izmantojot papildus nepieciešamo finansējumu

Sagaidāmie rezultāti Varianti* Skaits

2010 2011 2012 2013 2014

1. Apmeklēju skaits muzejā A 29000 29400 29600 29800 30000

B 30000 35000 36000 36500 37000

2. Izstādes muzejā

2.1. No muzeja krājuma

Doles salas vēsture

Daugavas muzeja krājumā

A 1

B

A 1

Izstādes plāns „Daugavas

transporta līdzekļi”

B

2.2. Tematiskās izstādes

Salaspils pēc 2.pasaules kara A

B 1

Daugavas kultūrvēsture un

šodiena

A 1

B

2.3. Mākslas izstādes

Dažādu autoru darbi A 5 4 4 4 5

B

3. Muzejpedagoģiskās programmas

3.1.Izveidotas jaunas programmas 2010 2011 2012 2013 2014

3.1.1.Mana dzimšanas diena

muzejā

A 1

B

3.1.2.Daugavas rakšana A 1

B

3.1.3.Daugavas krastu

izziņas taka

A

B 2

3.1.4.Novadītas iepriekšējos

gados sastādītas

programmas

A 11

B

4. Pasākumi

4.1. Konferences

4.1.1.1812.gada karš un

Dole

A

B 1

4.2. Sarīkojumi A

B 1

4.2.1.Muzeju nakts A 1 1 1 1 1

B

4.2.2.Sarīkojums

dolēniešiem

A 1 1 1 1 1

B

4.2.3. Eiropas kultūras

mantojuma dienas

A

B 1 1 1 1

4.2.4.Salaspils

dzelzceļa stacijai - 150

A 1

B 1

4.2.5.Pirmā pasaules kara

simtgade

A

B 1

5. Izdevumi

5.1. Grāmata „Salaspils

novada vēstures

hronoloģija”

A 1

B 1

5.2.Pastkaršu komplekts

”Daugavas ainava”

A

B 1

6. Lekcijas

6.1.Izstrādāt lekcijas par

Doles vēsturi

A 1

B

6.2.Nolasīt lekcijas

(iepriekšējos gados

sagatavotās)

A 1 1 1 1 1

B

7. Sabiedrības informēšanas pasākumi

7.1.Muzeja mājas lapas

pilnveide

A

B 1

7.2.Muzeja reklāmas buklets A 1

B 1

7.3.Informācija Salaspils

novada reklāmas

izdevumos

A 12 12 12 12 12

B

A

7.4.Informācija

republikāniskajos reklāmas

izdevumos

B 1 1 1 1 1

IV. MUZEJA KOMUNIKĀCIJAS SPĒJU UZLABOŠANAS PASĀKUMI

2010.- 2014. GADAM

Muzeja darbinieku izglītošana komunikācijas jomā darbā ar sabiedrību

Regulāri rīkot apmeklētāju aptaujas, lai izzinātu apmeklētāju viedokli

Veicot rūpīgu aptaujas analīzi, celt pakalpojumu kvalitāti

Sadarbībā ar pašvaldību, iesaistīties Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaistē

Uzlabot sadarbību ar Latvijas tūrisma organizācijām

Pielikums Nr. 5.

DAUGAVAS MUZEJA PĒTNIECĪBAS DARBA POLITIKA

2010. - 2015. GADAM

Apstiprināta ar Salaspils novada domes 2010.gada 14. jūlija lēmumu

(sēdes protokola Nr.15, §2.)

Pētniecības darba politika izstrādāta balstoties uz muzeja misiju un

pašreizējās situācijas izvērtējumu un nākotnes redzējumu.

1. Muzeja pētniecības darba politikas mērķis un uzdevumi

Muzeja pētniecības darba mērķis

Ar muzejam pieejamiem līdzekļiem piedāvāt sabiedrībai iespēju iepazīt Daugavas

ielejas kultūras mantojumu un atklāt Salaspils novada īpašo lomu Latvijas

saimnieciskajā un politiskajā vēsturē no vissenākajiem laikiem līdz šodienai.

Muzeja pētniecības darba uzdevumi

Vākt un sistematizēt iespējami pilnīgu informāciju par Daugavas ielejas un Salaspils

vēsturi

Pamatojoties uz muzeja krājuma izpēti, piedāvāt plašu pakalpojuma klāstu muzeja

apmeklētājiem - ekspozīcijas, izstādes, pedagoģiskās programmas, sarīkojumus,

publikācijas u.c.

2. Pētniecības tēmas 2010.-2015. g.

Pētniecības tēmas un apakštēmas Piezīmes

1. Daugavas ielejas kultūras mantojums

1.1. Izmaiņas Daugavas ielejas ainavā - 20.gs. beigas - 21.gs

sākums.

Sakarā ar 1990. gadu

agrārreformu un zemes

privatizāciju Daugavas

ieleja ir piedzīvojusi

straujas izmaiņas, kas nav

pietiekoši atspoguļotas

muzeja krājumā

1.2. Daugavas ainava pirms elektrostacijas uzcelšanas,

posmā no Pļaviņām līdz Aizkrauklei

Muzejam ir radusies

iespēja iegādāties

interesantas amatierkino

lentas par šo posmu

1.3. Daugavas transporta līdzekļi Muzeja ekspozīcijā un

krājumā ir maz materiālu

par šo tēmu

2. Salaspils vēstures mantojums un šodiena

2.1. Salaspils vēstures hronika-grāmata Jau šajā gadā plānota

iespiešana

2.2. Salaspils posmā pēc 2.pasaules kara Muzeja ekspozīcijā un

krājumā ir maz materiālu

par šo posmu

3. Doles salas vēsture

3.1. Doles salas vēsture muzeja krājumā 1.posms – izstāde

3.2. Doles sala avotos un literatūrā 2.posms - materiālu

vākšana un apkopošana

publikācijai par Doles

salas vēsturi

3. Pētniecības tēmu izvēles kritēriji

Muzeja profils un ģeogrāfiskais izvietojums

Muzeja speciālistu kvalifikācija un iepriekšējās iestrādes

Krājuma resursi

Gadskārtu kalendārie pasākumi

4. Pētnieciskā darba resursi

1. Pētniecības darba avoti Daugavas muzeja krājums

Citu muzeju krājumi

Arhīvu materiāli

Bibliotēkas

Privātpersonu kolekcijas

2. Pētnieciskā darba

realizētāji

Muzeja speciālisti - D.Rutka - galv. krājuma glabātāja

L.Vanaga - Salaspils vēstures speciālists – 0.5 slodze

M.Mintaurs - muzeja ekspozīciju kurators - 0,5 slodzes

A.Krūmiņa - muzeja pedagogs - 0,5 slodzes

3. Finansējums Muzeja budžets

Projektu konkursi

5. Šķēršļi, kas kavē muzeja zinātniskās pētniecības darbu

Muzejā vēl maz pētīta Salaspils ekonomiskā, politiskā un kultūras dzīve periodā pēc 2.

pasaules kara un Daugavas transporta līdzekļu vēsture (atskaitot pārceltuves). Pamatā

tam ir finansējuma trūkums, taču jau nākamajā plānošanas periodā muzejs

pievērsīsies šo tēmu izpētei, piesaistot ārējos finanšu resursus, piemēram, piedaloties

projektu konkursos. Finansējuma trūkuma dēļ pēdējos gados nav notikušas

ekspedīcijas mūsdienīgu Daugavas tēmu izpētei un krājuma papildināšanai.

6. Muzeja prioritātes pētnieciskajā darbā 2010.-2015.gadam

6.1. L. Vanagas grāmata „Salaspils novada vēstures hronoloģija”. 2010. g.

6.2.Videofilma „Daugavas ainava pirms elektrostacijas uzcelšanas, posmā no

Pļaviņām līdz Aizkrauklei” 2010.-2011.(pie nosacījuma, ja izdosies piesaistīt

līdzekļus)

6.3.Veikt pētniecisko darbu, materiālu komplektēšanu, izstādes sagatavošanu par

tēmu „Salaspils novada lauki 1944. - 1990.g. Privātais – kolektīvais - privātais.”

2013. g.

6.4.Pētniecības darbs saskaņā ar muzeja izstāžu un pasākuma plāniem tēmas

„Izmaiņas Daugavas ielejas ainavā 20.gs. beigas - 21. gs. sāk.” ietvaros: krājuma

izpēte, materiālu vākšana un izstādes plāna sagatavošana . 2014g.

(pie nosacījuma, ja muzejam izdosies uzlabot finansiālo situāciju un atgūt

Daugavas vēstures speciālista štata vietu)

6.4. Zinātniski pētnieciska publikācija par Doles salas vēsturi. 2015.

7. Pētniecības darba sagaidāmie rezultāti

Pilnveidots muzeja krājums Referāti un ziņojumi

Publikācijas par Daugavas, Salaspils un Doles

salas vēsturi

Lekciju teksti

Papildinātas esošās ekspozīcijas par tēmu

„Daugavas tirdzniecības ceļš”

Muzeja pedagoģiskās programmas

Tematisko izstāžu plāni Tematisko pasākumu scenāriji

Izpētītas jaunas muzeja aktualitāšu tēmas

8. Pētniecības darba kvantitatīvie sagaidāmie rezultāti 2010. – 2015. g.

* Varianti: A: rezultāts sasniedzams ar pašreizējo muzeja finansējumu; B: rezultāts

sasniedzams pieaugot finansējumam

Plānotie rezultāti Varianti* 2010 2011 2012 2013 2014

Grāmata „Salaspils novada vēstures

hronoloģija”

A

B 1

Publikācija „Doles salas vēsture” A

B 1

Papildināt ekspozīciju „Daugavas

tirdzniecības ceļš”

A 1

B

Izstādes plāns „Izmaiņas Daugavas

ielejas ainavā -20.gs. beigas - 21.gs

sākums”

A

B 1

A

Izstādes plāns ”Salaspils novada lauki

1944 -1990.g. Privātais – kolektīvais -

privātais.” - 2014.g.

B

1

Izstādes plāns „Salaspils dzelzceļa

stacijai 150”

A

B 1

Izstādes plāns „Salaspils Memoriālam –

45”

A 1

B

Izstādes plāns „Daugavas transporta

līdzekļi”

A 1

B

Izstādes plāns „Latvijas Radio nelegālā

studija Salaspilī 1991. g.”

A 1

B

Izstādes plāns „Doles salas vēsture - no

muzeja krājuma”

A

B 1

Videofilma „Daugavas ainava pirms

elektrostacijas uzcelšanas posmā no

Pļaviņām līdz Aizkrauklei”

A

B 1

Konference „200 gadi kopš Napoleona

kara laika Latvijas teritorijā”

A

B 1

9. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi 2010. - 2015. gadam

1. Iesaistīšanās projektos, kas nestu papildus finansējumu.

2. Uzlabot krājuma izpētes darbu, saistot to ar plašākām izmantošanas iespējām.

Pielikums Nr. 6.

NOTEIKUMI PAR DAUGAVAS MUZEJA KRĀJUMU

(Apstiprināti ar Salaspils novada domes 2010.gada 14. jūlija lēmumu

(sēdes protokola Nr.15, §2.)

Sastādīts saskaņā ar MK 21.11.2006.

noteikumiem Nr. 956 „Noteikumi

par Nacionālo muzeju krājumu”

un Daugavas muzeja Nolikumu

NOTEIKUMI PAR DAUGAVAS

MUZEJA KRĀJUMU

Daugavas muzeja Noteikumi par muzeja krājumu ir izstrādāti, pamatojoties uz LR MK

2006. gada 21. novembra apstiprinātajiem „Noteikumiem par Nacionālo muzeju

krājumu” (Noteikumi Nr. 956) un Grozījumiem MK 2006. gada 21. novembra

noteikumos Nr. 956 „Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu” 2009. gada 29.

septembrī, un nosaka Muzeja krājuma veidošanas, papildināšanas, uzskaites un

saglabāšanas kārtību un rīcību ar tajā esošajiem priekšmetiem.

I. Vispārīgie jautājumi

1. Muzeja direktors:

1.1. Nosaka iekšējo kārtību, kādā notiek Muzeja krājuma veidošana,

papildināšana, uzskaite, saglabāšana un izmantošana,

1.2. Ir atbildīgs kopumā par muzeja krājumu un par apstākļu nodrošināšanu tā

veidošanai, papildināšanai, uzskaitei, saglabāšanai un izmantošanai, kā arī

par darbinieku profesionālās izglītības pilnveidošanu,

1.3. Apstiprina muzeja Krājuma komisijas sastāvu.

2.Direktora vietnieks saimnieciskajā darbā – direktora pilnvarots darbinieks, nodrošina

krājuma priekšmetu glabāšanas apstākļus, krātuvju un ekspozīcijas telpu

sanitārtehnisko un elektrotehnisko stāvokli, drošību un apsardzi, telpu remonta

veikšanu un uzraudzību, krājuma priekšmetu uzskaites, glabāšanas, konservācijas un

restaurācijas dienesta materiāltehnisko apgādi. Visus darbus, kas saistīti ar muzeja

krājumu, saimnieciskais direktors saskaņo ar galveno krājuma glabātāju.

3. Muzeja krājums atrodas galvenā krājuma glabātāja materiāli atbildīgā glabāšanā

(direktora rīkojums Nr. 10, 10.05. 2010.).

4. Galvenais krājuma glabātājs:

4.1. Nodrošina muzeja krājuma uzskaiti un saglabāšanu, atbilstoši šajos

Noteikumos izvirzītajām prasībām

4.2. Nodrošina muzeja krājuma dokumentācijas saglabāšanu,

5. Krājuma glabātāja norādījumi par krājuma priekšmetu uzskaiti, glabāšanu,

konservāciju un izmantošanu ir saistoši katram muzeja darbiniekam.

6. Pieņemot darbā un atbrīvojot no darba krājuma glabātāju, sastāda pieņemšanas –

nodošanas aktu, kurā ieraksta muzeja krājuma priekšmetu vienību skaitu atbilstoši

inventāra grāmatām, muzeja krājuma priekšmetu uzskaites dokumentācijas

sarakstu un raksturo muzeja krājuma priekšmetu glabāšanas apstākļus.

7. Muzeja galvenie speciālisti ir atbildīgi par krājuma komplektēšanu un zinātnisko

darbu.

8. Muzejā darbojas Krājuma komisija, kura izskata visus ar muzeja krājumu saistītos

jautājumus. Krājuma komisijas darbu reglamentē Daugavas muzeja krājuma

komisijas nolikums ( Direktora rīkojums Nr.22., 05.07. 2010.).

II. Muzeja krājuma veidošana un papildināšana

9. Muzeja krājums sastāv no pamatkrājuma un palīgkrājuma

10. Pamatkrājumā ir muzeja priekšmeti, kuriem ir kultūrvēsturiska, mākslinieciska un

zinātniska vērtība un kuri atbilst Daugavas muzeja misijai un krājuma

komplektēšanas politikai.

11. Palīgkrājumā ir:

11.1. muzeja priekšmetu pārējie eksemplāri, ja muzeja krājumā ir analogi attiecīgā

priekšmeta eksemplāri,

11.2 muzeja priekšmeti, kas izgatavoti pētnieciskām, kultūrizglītojošām vai

ekspozīcijas vajadzībām,

11.3. pietiekami neizpētīti muzeja priekšmeti, kurus pēc to izpētes varētu iekļaut

pamatkrājumā

11.4. slikti saglabājušies priekšmeti, kurus pēc to restaurēšanas varētu iekļaut

pamatkrājumā,

11.5. priekšmeti no nenoturīgiem un nepārbaudītiem materiāliem,

11.6. priekšmeti, kuriem ir zemāka mākslinieciskā vērtība nekā pamatkrājumā

ietvertajiem priekšmetiem,

11.7. krāsainās fotogrāfijas, fotonegatīvi, diapozitīvi.

12. Muzeja krājuma papildināšanas veidi ir:

12.3. dāvinājumi un pirkumi no fiziskām un juridiskām personām,

12.2 pārņemšana no publiskām un privātām institūcijām,

12.1. ekspedīcijas,

12.2. novēlējumi un mantojumi,

12.3. pēc muzeja pasūtījuma izgatavoti priekšmeti,

12.4. citi neparedzēti gadījumi, kas nav pretrunā ar muzeja misiju, krājuma

komplektēšanas politiku un Krājuma komisijas lēmumu

13. Muzeja krājuma priekšmetu atsavināšana un izņemšana no Nacionālā krājuma

notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par Nacionālo muzeja krājumu.

14. Priekšmetus no muzeja palīgkrājuma izņem, pamatojoties uz krājuma komisijas

sēdes protokolu un direktora rīkojumu.

III. Muzeja krājuma uzskaite

15. Muzeja krājuma uzskaite ietver:

15.1 Muzeja priekšmeta iegūšanas dokumentu noformēšanu (līgums vai līgums un

akts kā līguma neatņemama sastāvdaļa, vai tikai akts, ja speciālajos normatīvajos

aktos paredzēts, ka līgums netiek slēgts), (turpmāk – priekšmeta iegūšanas

dokumenti),

15.1. Pamatinformācijas par muzeja priekšmetu reģistrēšanu pamatkrājuma vai

palīgkrājuma inventāra grāmatās

15.2. Muzeja priekšmetu klasifikāciju,

15.3. Tematiskas uzskaites kartotēkas un elektroniskas datu bāzes veidošanu,

15.4. Glabāšanas sistēmas (topogrāfijas) izveidošanu.

16. Muzeja krājuma priekšmetu uzskaites dokumentācijā ir:

16.1. Akts par priekšmeta pieņemšanu, lai noteiktu tā atbilstību muzeja

pamatkrājuma papildināšanas nosacījumiem,

16.2. Priekšmeta iegūšanas dokumenti:

līgums un akts (vai akts – ja speciālos normatīvos aktos paredzēts, ka līgums

netiek slēgts) par priekšmeta pieņemšanu muzeja īpašumā

16.3. Līgums un akts (vai akts, ja speciālos normatīvos aktos paredzēts, ka līgums

netiek slēgts) par priekšmeta pieņemšanu uz laiku (ienākošo deponēšanu) un

priekšmeta atdošanu,

16.4. Līgums un akts par muzeja priekšmeta izdošanu uz laiku (izejošo deponēšanu)

un priekšmeta saņemšanu,

16.5. Akts par priekšmetu esības pārbaudi

16.6 Līgums un sākotnējais akts par priekšmetu pieņemšanu muzeja īpašumā.

Sākotnējo aktu sastāda, ja muzeja īpašumā pieņem liela apjoma priekšmetu grupu

(vismaz 100 vienības). Sākotnējo aktu pievieno līgumam par priekšmeta

pieņemšanu muzeja īpašumā,

16.7. Akts par priekšmetiem, kas izņemti no muzeja krājuma

16.8. Akts par priekšmetu nodošanu citai muzeja struktūrvienībai.

17. Muzejiska priekšmeta pieņemšanas kārtība:

17.1. Priekšmetam nonākot muzejā, muzeja speciālists vai galvenais krājuma

glabātājs sastāda aktu par priekšmeta pieņemšanu muzejā uz laiku, to paraksta

tā sastādītājs un priekšmeta īpašnieks,

17.2. Galvenais krājuma glabātājs sasauc Krājuma komisiju, kura izvērtē priekšmeta

atbilstību muzeja misijai un krājuma komplektēšanas politikai, izlemj par

priekšmeta ieskaitīšanu pamatkrājumā, palīgkrājumā vai neatbilstību. Lēmumu

fiksē Krājuma komisijas sēdes protokolā,

17.3. Ja, saskaņā ar Krājuma komisijas lēmumu, priekšmetu nepieņem muzeja

īpašumā, tad priekšmetu atgriež tā īpašniekam, sastādot aktu par atdošanu,

17.4. Krājuma komisija, pēc lēmuma pieņemšanas par priekšmeta pieņemšanu

muzeja īpašumā, nosaka tā vērtību naudas izteiksmē, ņemot vērā priekšmeta

lietošanas vērtību, kultūrvēsturisko vērtību, tirgus cenu, priekšmeta saglabātību,

17.5. Muzeja speciālists vai galvenais krājuma glabātājs sastāda līgumu un aktu, vai

aktu ( ja speciālos normatīvos aktos paredzēts, ka līgums netiek slēgts) 2

eksemplāros par priekšmeta/-u pieņemšanu muzeja īpašumā. Ja priekšmetu

dāvina, sastāda dāvinājuma līgumu, ja priekšmetu pērk – pirkuma līgumu,

17.6. Abus dāvinājuma vai pirkuma līguma eksemplārus paraksta muzeja direktors

un priekšmeta īpašnieks,

17.7. Vienu līguma eksemplāru izsniedz priekšmeta īpašniekam, otrs glabājas

muzeja arhīvā (kopā ar aktu tiek iešūts vākos),

17.8. Pēc līguma noslēgšanas sastāda aktu divos eksemplāros par priekšmeta

pieņemšanu muzeja īpašumā. Aktu paraksta tā sastādītājs un priekšmeta

īpašnieks. Gadījumos, ja aktu nav sastādījis muzeja galvenais krājuma glabātājs,

viņš parakstās aktā par priekšmetu pieņemšanu atbildīgā glabāšanā,

17.9. Abus aktu eksemplārus apstiprina muzeja direktors; vienu akta eksemplāru

izsniedz priekšmeta īpašniekam, otrs glabājas muzeja arhīvā,

17.10. Ja muzeja krājumam dāvina priekšmetu, par kura nodošanu objektīvu iemeslu

dēļ līgumā un aktā par priekšmeta pieņemšanu muzeja īpašumā nav iespējams

iegūt priekšmeta īpašnieka parakstu, priekšmeta pieņemšanu apliecina muzeja

direktora apstiprināts Krājuma komisijas sēdes protokola izraksts.

18. Aktos par priekšmeta pieņemšanu īpašumā vai valdījumā uz laiku, vai

izsniegšanu, norāda:

18.1. ieraksta kārtas numuru,

18.2. muzeja priekšmeta nosaukumu, autoru un īsu aprakstu,

18.3. materiālus un izmērus,

18.4. skaitu,

18.5. saglabātības pakāpi (ja muzeja priekšmets ir labi saglabājies, izdara atzīmi

„laba”, ja muzeja priekšmets ir slikti saglabājis, norāda defektus),

18.6. cenu (nopirktajiem muzeja priekšmetiem),

18.7. uzskaites apzīmējumu ( šifru un inventāra numuru):

DoM – muzeja šifrs

DoM – pamatkrājumam

DoM pg – palīgkrājumam

DoM Fneg – foto negatīvu pamatkrājumam

DoM Fneg pg – foto negatīvu palīgkrājumam

DoM ZA – zinātniskajam arhīvam

18.8. Piezīmes ailē atzīmējamas jebkuras izmaiņas, kas notikušas ar priekšmetu,

īpašus noteikumus muzeja priekšmeta izmantošanā (ja tādi ir), un ar autortiesībām

saistītos nosacījumus, muzeja priekšmeta izcelšanos, vēsturi, leģendu (ja tāda ir).

Minēto informāciju var sniegt attiecīgā dokumenta pielikumā.

19. Līgumu par priekšmeta izsniegšanu uz laiku (izejošai deponēšanai) pēc iesnieguma

saņemšanas, saskaņo ar krājuma glabātāju. Līgumā norāda deponēšanas mērķi,

termiņu, muzeja priekšmetu vērtību, saglabātības pakāpi un priekšmeta saglabāšanas

un drošības garantijas.

20. Deponējuma līgumam pievienoto pieņemšanas – nodošanas aktu paraksta

krājuma glabātājs, kā arī priekšmeta ņēmējs.

21. Pamatojoties uz priekšmeta iegūšanas dokumentiem, muzeja priekšmetu ieraksta

pamatkrājuma vai palīgkrājuma inventāra grāmatā. Muzeja priekšmeta ieraksta kārtas

numurs inventāra grāmatā ir attiecīgā priekšmeta inventāra numurs, kas ierakstāms

arī priekšmeta iegūšanas dokumentos. Priekšmetu ieraksta inventāra grāmatā ne

vēlāk kā mēnesi pēc tā pieņemšanas muzeja īpašumā. Pieņemot muzeja īpašumā liela

apjoma priekšmetu grupu (vismaz 100 vienību), priekšmetus ieraksta inventāra

grāmatā gada laikā. Ja jaunieguvumu apjoms pārsniedz 1000 vienību, bet ir mazāks

par 5000 vienībām, tos ieraksta inventāra grāmatā triju gadu laikā. Ja jaunieguvumu

apjoms pārsniedz 5000 vienību, bet ir mazāks par 10 000 vienībām, tos ieraksta

inventāra grāmatā piecu gadu laikā.

22. Pamatkrājuma un palīgkrājuma inventāra grāmatā norāda:

22.1. inventāra numuru,

22.2. ieraksta datumu,

22.3. attiecīgā pieņemšanas dokumenta numuru un sastādīšanas datumu,

22. 4. muzeja priekšmeta agrāko inventāra numuru (ja tāds ir),

22. 5. muzeja priekšmeta nosaukumu un īsu aprakstu,

22.6. muzeja priekšmetu skaitu,

22.7. materiālu, no kā izgatavots muzeja priekšmets, un izmērus,

22.8. muzeja priekšmeta saglabātības pakāpi,

22.9. cenu (iepirktajiem muzeja priekšmetiem),

22.10. kolekciju, kurā muzeja priekšmets ieskaitīts,

22.11. zinātniskā inventāra numuru ( ja tāds ir),

22.12. piezīmes (ziņas par muzeja priekšmeta izņemšanu no krājuma – atbilstoša

Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas rīkojuma numurs un datums pamatkrājuma

priekšmetiem un muzeja direktora rīkojuma numurs un datums palīgkrājuma

priekšmetiem: ziņas par konservāciju vai restaurāciju un citas piezīmes).

23. Katru priekšmeta iegūšanas un izmantošanas dokumentu veidu reģistrē atsevišķā

reģistrācijas žurnālā.

24. Muzeja pamatkrājuma un palīgkrājuma inventāra grāmatas reģistrē inventāra

grāmatu reģistrācijas žurnālā.

25. Muzeja krājuma priekšmeti, pēc to ierakstīšanas pamatkrājuma vai palīgkrājuma

inventāra grāmatās, tiek signēti:

25.1. uz priekšmeta vai signatūras, kuru piestiprina pie priekšmeta, uzraksta uzskaites

apzīmējumu – muzeja šifru – DoM (pamatkrājumam), DoM pg (palīgkrājumam) un

inventāra numuru,

25.2. signēšanai izmanto tikai tādus materiālus, kas nebojā muzeja priekšmetu,

25.3. uzskaites apzīmējumam uz muzeja priekšmeta jābūt skaidri salasāmam un

novietotam tā, lai eksponēšanas laikā tas nebūtu redzams apmeklētājiem; uzskaites

apzīmējums nedrīkst aizsegt vai bojāt jebkura veida informāciju par muzeja

priekšmetu,

25.4. agrākos inventāra numurus uz muzeja priekšmeta aizliegts iznīcināt,

25. 5. priekšmetiem vietu, kur raksta inventāra numuru, pārklāj ar polivinilbutirāla laku

(10%), kad laka nožuvusi, uzraksta šifru un inventāra numuru ar melnu tušu (tumšiem

priekšmetiem ar gaišu) un pēc tam uzrakstu vēlreiz pārklāj ar laku,

25.6. neliela izmēra priekšmetiem (monētas, nozīmītes u. c.), uzskaites apzīmējumu

raksta uz etiķetēm, kuras piesien priekšmetam vai ievieto aploksnē kopā ar

priekšmetu,

25.7. tekstilijām uzskaites apzīmējumu raksta uz balta kokvilnas auduma etiķetes, ko

piešuj muzeja priekšmetam,

25.8. foto negatīviem uzskaites apzīmējumus raksta uz negatīva perfomaliņas

emulsijas, diapozitīviem – uz rāmīša,

25.9. priekšmetiem, kas sastāv no vairākām daļām, signē katru daļu ar vienu uzskaites

apzīmējumu,

25.10. priekšmetu komplektiem – uz katra priekšmeta raksta uzskaites apzīmējumu

un aiz tā strīpa un apakšnumurs,

25.11. priekšmetiem, kas sastāv no atsevišķām lapām, signē katru lapu.

26. Veco inventāra grāmatu nomaiņa ar jaunām atļauta tikai saskaņā ar muzeja

Krājuma komisijas lēmumu un muzeja direktora rīkojumu, ja muzejā tiek mainīta

muzeja krājuma uzskaites kārtība, muzejs tiek reorganizēts vai inventāra grāmata vairs

nav izmantojama fizisku bojājumu dēļ. Vecās inventāra grāmatas pastāvīgi glabā

muzeja arhīvā.

27. Lai nodrošinātu muzeja krājuma priekšmetu izmantošanu, tiek veidota tematiskā

uzskaites kartotēka

27.1. uzskaites kartotēkā norāda:

- uzskaites apzīmējumu,

- priekšmeta nosaukumu un īsu aprakstu,

- izmērus, materiālu,

- topogrāfiju – novietojumu krātuvē - ieraksta ar zīmuli, lai varētu labot, ja

nepieciešams.

28. Pamatojoties uz muzeja krājuma priekšmeta uzskaites dokumentāciju, veic to

zinātnisko izpēti, sastādot zinātniskā apraksta kartīti un vizuālo fiksāciju.

29. NMKK (Nacionālajā muzeju kopkatalogā) informāciju par muzeja krājuma

priekšmetiem ievada, pamatojoties uz ierakstiem inventāra grāmatās un aktos par

priekšmetu pieņemšanu īpašumā.

30. Muzeja krājuma priekšmetu esību pārbauda saskaņā ar muzeja direktora rīkojumu,

salīdzinot esošos muzeja priekšmetus ar ierakstiem inventāra grāmatās, priekšmeta

iegūšanas dokumentos un pārējā uzskaites dokumentācijā. Esības pārbaudi krājuma

priekšmetiem veic saskaņā ar muzeja direktora rīkojumu izveidota komisija.

31. Muzeja krājuma vai tā atsevišķu daļu (kolekciju) esību pārbauda katru gadu. Pilnu

krājuma esības pārbaudi muzejs nodrošina reizi 7 gados.

32. Par muzeja krājuma priekšmetu esības pārbaudes rezultātiem sastāda aktu. Aktu

paraksta komisijas locekļi, to apstiprina direktors.

33. Ja muzeja krājuma esības pārbaudē atklājas, ka kāda no muzeja pamatkrājuma

priekšmetiem nav, aktā ieraksta, ka priekšmets „atrodas meklēšanā” un vēlreiz tiek

pārbaudītas priekšmeta iespējamās atrašanās vietas. Ja priekšmetu neatrod,

pārbaudes aktu un muzeja direktora rakstisku paskaidrojumu nosūta Kultūras

ministrijai.

34. Vienlaikus ar krājuma priekšmetu esības pārbaudi novērtē muzeja priekšmetu

saglabātību.

IV. Muzeja krājuma saglabāšana

35. Muzejs nodrošina Nacionālā krājuma aizsardzību, lai nepieļautu priekšmeta

saglabātības pakāpes pasliktināšanos.

36. Muzejs nodrošina Nacionālā krājuma priekšmetu glabāšanas telpu – krātuvju,

apkures, ventilācijas un elektroapgādes sistēmu atbilstību Latvijas būvnormatīviem.

37. Priekšmetiem, pirms to novietošanas krātuvēs, veic pirmapstrādi (tīrīšanu,

mazgāšanu, atputekļošanu). Priekšmetus krātuvēs pa kolekcijām novieto galvenais

krājuma glabātājs .

38. Krātuvēs priekšmeti atrodas slēgtos skapjos, vaļējos plauktos, bet daļa lielo

priekšmetu – uz grīdas:

38. 1. skapjus un plauktus numurē,

38.2. galvenais krājuma glabātājs sastāda skapjos un plauktos novietoto priekšmetu

kolekciju sarakstu, kurā norāda priekšmeta nosaukumu, uzskaites apzīmējumu un

atzīmes par priekšmeta atrašanās vietu.

39. Skapju un plauktus, kā arī lielgabarīta priekšmetus izvieto krātuvēs, kurās ir ejas,

kas nodrošina telpu ventilāciju, piekļūšanu priekšmetiem un to evakuāciju.

40. Muzeja krātuves pieejamas apskatei grupām līdz 5 cilvēkiem, pēc iepriekšējas

pieteikšanās, galvenā krājuma glabātāja klātbūtnē.

41. Muzeja personāla darba vietas jāierīko ārpus krātuvēm.

42. Krātuvju un to inventāra tehnisko stāvokli pārbauda krājuma glabātājs, ja

nepieciešams, pieaicinot citus speciālistus.

43. Muzeja krājuma priekšmetu un tā dokumentācijas saglabātību nodrošina

ugunsdzēsības un drošības signalizācija un sargi.

44. Muzeja krātuvēs, ekspozīciju un darba telpās atrodas ugunsdzēsības aparāti, to

pārbaude un apmaiņa notiek pēc instrukcijas (reizi gadā).

45. Vienu muzeja krātuvju un ekspozīcijas telpu atslēgu komplektu ar atbilstošiem

apzīmējumiem glabā nodrošinātā vietā, otru – pie galvenā krājuma glabātāja,

45.1. Darba laikā krātuves ir slēgtas, ja tajās nestrādā galvenais krājuma glabātājs.

46. Ārkārtas situācijā, ja nepārvaramas varas dēļ (ugunsgrēks, plūdi, vētras radītie

bojājumi) var tikt vai tiek apdraudēti muzeja krājuma priekšmeti, muzeja krātuves

drīkst atvērt bez galvenā krājuma glabātāja klātbūtnes. Attiecīgais darbinieks par

muzeja krātuves atvēršanu nekavējoties paziņo muzeja direktoram un krājuma

glabātājam.

47. Par ārkārtas situāciju nekavējoties informē Kultūras ministriju un Salaspils novada

domi.

48. Muzejs izstrādā plānu muzeja krājuma aizsardzībai ārkārtas situācijā.

49. Iekārtojot muzeja ekspozīciju vai izstādi, muzejs nodrošina krājuma priekšmetu

aizsardzību no putekļiem, mikroorganismiem un insektiem.

50. Ja ekspozīcijās vai izstāžu zālēs notiek eksponēto priekšmetu nomaiņa, galvenais

krājuma glabātājs to atzīmē topogrāfiskajos aprakstos.

51. Muzeja krājuma konservācija un restaurācija:

51.1. konservācijas un restaurācijas darbus veic pieaicināts atestēts restaurators,

51.2. par nepieciešamību restaurēt kādu krājuma priekšmetu lemj Muzeja krājuma

komisija un direktors.

51.3. par muzeja priekšmetu nodošanu konservācijā vai restaurācijā sastāda

pieņemšanas – nodošanas aktu, kuru paraksta galvenais krājuma glabātājs un

restaurators. Aktu apstiprina muzeja direktors.

51.4. konservācijas un restaurācijas dokumentāciju glabā pastāvīgi muzeja arhīvā,

51.5. informāciju par muzeja priekšmetu konservāciju un restaurāciju norāda muzeja

krājuma uzskaites dokumentācijā,

51.6.restaurētos muzeja krājuma priekšmetus jāglabā atsevišķi no nerestaurētajiem

priekšmetiem (telpu trūkuma dēļ tas nav iespējams).

V. Muzeja krājuma izmantošana

52. Muzejs nodrošina muzeja krājumā iekļauto priekšmetu pieejamību sabiedrībai, to

izmantošanu zinātnes, kultūras , estētiskās audzināšanas un izglītības jomā.

53. Muzeja krājuma priekšmetus izmanto, lai veiktu muzeja pētniecības darbu, veidotu

ekspozīcijas un izstādes muzejā un ārpus muzeja, lai izglītotu sabiedrību.

54. Pamatinformāciju par Nacionālajā krājumā iekļautajiem priekšmetiem var iegūt

Nacionālā krājuma kopkataloga mājas lapā internetā.

55. Ar eksponētajiem muzeja priekšmetiem apmeklētāji var iepazīties pastāvīgajās

ekspozīcijās un izstādēs muzeja darba laikā un izstādēs ārpus muzeja.

56. Apmeklētāji un pētnieki var iepazīties ar neeksponētajiem muzeja krājuma

priekšmetiem, pamatojoties uz muzeja direktoram adresētu iesniegumu, kurā

norādīta pētījuma tēma un priekšmeta izmantošanas mērķis. Direktors uz iesnieguma

uzliek rezolūciju un to nodod galvenajam krājuma glabātājam.

57. Galvenais krājuma glabātājs ar apmeklētāju vai pētnieku vienojas par darba laiku,

darbs ar krājuma priekšmetiem notiek galvenā krājuma glabātāja klātbūtnē.

57. 1. Apmeklētājs vai pētnieks par krājuma priekšmetu saņemšanu parakstās

„Konsultāciju reģistrācijas žurnālā”, bet darbu beidzot, krājuma priekšmetus nodod

galvenajam krājuma glabātājam.

58. Ja apmeklētājs vai pētnieks vēlas publiskot muzeja krājuma priekšmetu, viņš

iesniedz muzeja direktoram iesniegumu, kurā norāda publikācijas tēmu un izdevumu,

kurā publikācija tiks ievietota. Pēc iesnieguma saņemšanas muzeja direktors izsniedz

viņam rakstisku atļauju. Katrā konkrētajā gadījumā tiek atrunāti visi ar autortiesībām

saistītie jautājumi.

59. Muzeja krājuma priekšmeta jebkādas publiskošanas gadījumā norāda, ka

priekšmets atrodas Daugavas muzeja krājumā. Muzeja krājuma materiālu

publicēšanas gadījumā jābūt atzīmei – pārpublicēšana iespējama tikai ar Daugavas

muzeja rakstisku atļauju.

60. Muzejs apmeklētājiem bez maksas sniedz šādus pakalpojumus:

60.1. uzziņas materiāla ( piemēram, kartotēkas, datubāzes, apraksti, rādītāji)

pieejamība,

60.2. iespēja iepazīties ar krājuma priekšmetiem.

61. Muzejs var atteikt interesentiem izsniegt krājuma materiālus, ja:

61.1. nav pabeigta attiecīgā priekšmeta uzskaite,

61.2. tie ir deponēti,

61.3.tie ir eksponēti vai tos plāno eksponēt pastāvīgajā ekspozīcijā vai izstādē,

61. 4. tie ir slikti saglabājušies,

61. 5. tie atrodas konservācijā vai restaurācijā,

61.6. priekšmetam ir īpaši izmantošanas nosacījumi, kas fiksēti priekšmeta iegūšanas

dokumentos,

61. 7. deponējuma ņēmējs nevar nodrošināt eksponēšanas un saglabāšanas apstākļus,

61.8. ja priekšmeta izmantošana neatbilst Noteikumiem par Nacionālo muzeja

krājumu 81. punktā minētajiem mērķiem.

62. Muzejam ir apstiprināts maksas pakalpojumu cenrādis.

63.Muzejs var uz laiku izdot (deponēt) krājuma priekšmetu citam muzejam vai

personai, ja deponēšanas mērķi atbilst Noteikumu par Nacionālo krājumu 81. punktā

minētajiem nosacījumiem.

64. Līgumu par muzeja priekšmeta izsniegšanu uz laiku (izejošai deponēšanai) pēc

iesnieguma saņemšanas saskaņo ar direktoru. Līgumā norāda deponēšanas mērķi,

termiņu, muzeja priekšmetu vērtību, kā arī priekšmeta saglabāšanas un drošības

garantijas. Līgumu paraksta muzeja direktors un priekšmeta ņēmējs vai viņa pilnvarota

persona.

65. Deponēšanas līguma pagarināšanas vai pārtraukšanas kārtība :

65.1. ja deponējuma ņēmējs vēlas deponējuma termiņu pagarināt, rakstiski jāinformē

muzeja direktors un galvenais krājuma glabātājs 5 dienas pirms deponēšanas termiņa

beigām,

65.2. ja muzejs vēlas deponēto krājuma priekšmetu saņemt atpakaļ pirms

deponēšanas termiņa beigām, muzeja galvenajam krājuma glabātājam rakstiski

jāinformē deponējuma ņēmējs 5 dienas pirms vēlamā saņemšanas datuma,

65.3. muzejam ir tiesības pārtraukt deponējumu, ja konstatē, ka ir pārkāpti deponēto

priekšmetu saglabāšanas un drošības noteikumi.

66. Deponējuma līgumam pievieno pieņemšanas – nodošanas aktu, divos

eksemplāros. Abus akta eksemplārus paraksta muzeja galvenais krājuma glabātājs un

priekšmeta ņēmējs vai viņa pilnvarotā persona. Aktus apstiprina muzeja direktors.

Vienu akta eksemplāru izsniedz priekšmeta ņēmējam, otrs glabājas muzeja arhīvā.

67. Ja deponējuma laiks pārsniedz gadu, muzejs, ne retāk kā reizi gadā, pārbauda

priekšmetu esību un glabāšanas apstākļus. Izdevumus, kas nepieciešami pārbaudēm

Latvijā, sedz deponējuma ņēmējs.

68.. Muzejs var uz laiku liegt krājuma priekšmetu izmantošanas tiesības, ja

apmeklētājs, pētnieks vai deponējuma ņēmējs ir:

68.1. pārkāpis līgumā paredzētos deponēšanas noteikumus,

68.2. bojājis priekšmetu.

69. Muzejs var pieprasīt deponētājam, apmeklētājam vai pētniekam zaudējumu

atlīdzināšanu par krājuma priekšmeta bojāšanu.

70. Lai saņemtu atļauju muzeja krājuma priekšmetu deponēt ārpus valsts robežām,

jāiesniedz KM iesniegums un šādi dokumenti:

70. 1. ielūgums vai sadarbības līguma kopija,

70. 2. izvedamo priekšmetu saraksts un attēli,

70.3. izvedamo priekšmetu apdrošināšanas polises vai saņēmējvalsts izsniegtā

galvojuma kopijas.

71. Divu nedēļu laikā pēc izvestā priekšmeta saņemšanas atpakaļ, muzejs par to

informē KM.

72. Muzeja krājuma priekšmetus muzeja darbiniekiem izsniedz galvenais krājuma

glabātājs:

72.1. darbinieks par krājuma priekšmeta saņemšanu parakstās „Muzeja darbiniekiem

izsniegto krājuma priekšmetu reģistrācijas žurnālā”

72.2. saņemot izsniegto krājuma priekšmetu atpakaļ, galvenais krājuma glabātājs

priekšmetu pārbauda un parakstās „Muzeja darbiniekiem izsniegto krājuma

priekšmetu reģistrācijas žurnālā” par priekšmeta atpakaļ saņemšanu.

2010. gada 30. jūnijā

Daugavas muzeja galvenā krājuma glabātāja: / Daina Rutka/

Pielikums Nr. 7.

Dolē,

2020.gada 28.jūlijā

LR Kultūras ministrijai

Par iepriekšējās akreditācijas komisijas

ieteikumu izpildi

Informēju, ka Daugavas muzeja 2020.gada Akreditācijas komisijas ieteikumi

muzeja darbības uzlabošanai ir daļēji izpildīti:

N.p.k.

Komisijas ieteikums

Izpilde

1.

Papildināt muzeja mājas lapu ar muzeja

piedāvājumu, pievienojot izglītojošiem

pasākumiem un programmām aprakstus un

vizuālo informāciju. Iespēju robežās

nodrošināt informāciju kādā no

svešvalodām.

Izpildīts 2012.gadā

2.

Sadarbībā ar pašvaldību meklēt iespējas

pieskaņot autosatiksmi muzeja darba laikam

Autobuss uz Doli pienāk

plkst.10.Aiziet uz Salaspili-

plkst.15. Muzeja darba

laiks no 9:00-17:00, jauna

iespēja braukt no

Botāniskā dārza līdz

muzejam un atpakaļ ar

nomātu velosipēdu.

Daugavas muzeja direktore D.Lasmane

Pielikums Nr. 8

Apmeklētāju aptaujas analīze 2014. – 2015.

1. 2014. gada Daugavas muzeja ekspozīcijas apmeklētāju aptauju anketu analīze

2014. gada rudenī tika aptaujāti 150 Daugavas muzeja apmeklētāji, liekot viņiem

izteikt savu viedokli par muzeju un tā ekspozīciju. Aptaujāti tika visdažādāko vecumu

un dzimumu apmeklētāji, tādejādi aptverot iespējami plašāku apmeklētāju loku,

cerībā iegūt pēc iespējas objektīvākus datus par to, ko Daugavas muzeja apmeklētāji

domā par pašu muzeju un tā ekspozīciju.

1.diagramma

Kā vēsta diagrammā (sk. diagrammu nr.1) redzamie dati, lielākoties Daugavas muzejā

cilvēki ierodas atpūsties un pavadīt savu brīvo laiku. Tas, protams, lielā mērā ir saistīts

ar Daugavas muzeja specifiku, respektīvi, samērā plašo muzeja brīvdabas teritoriju.

Vienlaikus, iemesli tam ir meklējami arī samērā novecojušajā muzeja ekspozīcijā, kādēļ

cilvēku primārais mērķis dodoties uz Daugavas muzeju, nav ekspozīcijas apskate. Šos

rādītājus muzejs cer uzlabot tuvāko gadu laikā, atjaunojot savu ekspozīciju, tādejādi

piesaistot muzejam lielāku apmeklētāju skaitu, kuri vēlas apskatīt tieši muzeja

ekspozīciju un uzzināt ko jaunu.

Diagramma Nr.1

Kāds ir Jūsu apmeklējuma iemesls?

(2014)

76%

19%

3%

2%

Vēlējos iegūt jaunu informāciju

Vēlējos redzēt konkrētu izstādi

Ierados atpūsties un pavadīt savu brīvo laiku

Cits

2.diagramma

Kā redzams diagrammā, (sk. diagrammu nr.2) skaitliski visvairāk cilvēku bija

izvēlējušies apmeklēt Daugavas muzeju kopā ar ģimeni un/vai draugiem. Šie rezultāti

zināmā mērā ir saistīti ar aptaujas specifiku, jo tika aptaujāti lielākoties individuāli

apmeklētāji, ne organizētas grupas. Ģimenes un draugu grupas gan tāpat, neskatoties

uz iepriekšējo iebildi, ir viena no nozīmīgākajām Daugavas muzeja mērķaudiotorijām

un apmeklētāju grupām. Līdz ar to, muzejs cenšas nodrošināt iespējami draudzīgāku

vidi, īpaši ģimenēm ar bērniem. Šajā sfērā gan būtu nepieciešami uzlabojumi, sevišķi

muzeja ekspozīcijā, kurā šobrīd ir vērtējama kā daļēji piemērota bērniem, ko tuvāko

gadu laikā muzejs ir iecerējis padarīt šai apmeklētāju grupai pieejamāku un

saprotamāku.

3.diagramma

No aptaujas rezultātiem (sk. diagrammu nr.3) var secināt, ka lielākā daļa Daugavas

muzeja apmeklētāju informāciju par muzeju saņem no ģimenes, draugiem un

paziņām. Tas, protams, ir labs kvalitatīva muzeja darba ar apmeklētājiem rādītājs, jo

Diagramma Nr.2

Daugavas muzeju apmeklējāt?

(2014)

82%

11%

3%

2%

2%

Kopā ar ģimeni/draugiem

Kopā ar klasi

Kopā ar tūristu grupu

Kā viesis saviesīgā pasākumā (kāzas u.c.)

Vienatnē

Diagramma Nr.3

Kādā veidā ieguvāt informāciju par Daugavas muzeju?

(2014)

51%

27%

14%

6% 2%

No ģimenes, draugiem, paziņām

Internetā

Citur

Muzeja bukletos/informatīvajos materiālos

Presē, radio, TV

viens otram cilvēki iesaka lietas, kuras ir paši atzinuši par pietiekami labām esam.

Medaļas otra puse gan norāda uz attīstības iespējām, kas pavisam noteikti Daugavas

muzejam ir reklāmas sfērā. Īpaši būtu jāakcentē un jāpastiprina reklāmas darbs

interneta vidē (sevišķi sociālajos tīkos), kas šobrīd ir kļuvis par galveno informācijas

ieguves vietu lielākajai daļai sabiedrības.

4.diagramma

Diagrammā redzams, ka (sk. diagrammu nr.4), pārliecinoši lielākā daļa cilvēku, kas tika

aptaujāti, bija apmierināti ar Daugavas muzeja apmeklējumu. Kopumā šī aptauja rāda,

ka neviens muzeja apmeklētājs, kas tika aptaujāts, nebija vīlies par pieredzēto

Daugavas muzejā un muzejs ir spējis attaisnot tā apmeklētāju cerības, kas viņiem ir

bijušas pirms ierašanās muzejā.

5.diagramma

Diagrammā (sk. diagrammu nr.5) redzamie dati apliecina, ka Daugavas muzeja

ekspozīcija ir saturiski bagāta un pietiekami interesanta gandrīz ikvienam

apmeklētājam. Tajā sniegtā informācija apmeklētājam sniedz jaunas zināšanas

Diagramma Nr.4

Vai Jūs apmierināja Daugavas muzeja apmeklējums?

(2014)

79%

20%

1%

Apmierināja

Drīzāk apmierināja

Grūti pateikt

Diagramma Nr.5

Vai Jūs apmierināja Daugavas muzeja ekspozīcijā pieejamā informācija?

(2014)

78%

21%

1%

Apmierināja

Drīzāk apmierināja

Grūti pateikt

dažādos ar pagātni saistītos jautājumos, tāpēc domājot par jauno ekspozīciju, vecās

ekspozīcijas tematiskais un saturiskais ietvars varēs kalpot kā labs pamats.

6.diagramma

Arī uz šo jautājumu (sk. diagrammu nr.6) lielākā daļa Daugavas muzeja apmeklētāju ir

devuši apmierinošu atbildi, tomēr, kā pierādīs turpmākie jautājumi, šī ir tā sfēra, kurā

būtu nepieciešami būtiski uzlabojumi. Muzeja vizuālais tēls un noformējums jau ir savu

laiku daudzviet pārdzīvojis un būtu nepieciešama tā atjaunošana ar iespējām ko sniedz

mūsdienu tehnoloģijas.

7.diagramma

Kā redzams diagrammā (sk. diagrammu nr.7), tikai mazliet vairāk nekā puse aptaujāto

muzeja apmeklētāju uzskata, ka Daugavas muzeja ekspozīcija ir piemērota ģimenēm

ar bērniem. Kā jau iepriekš minēts, ģimenes ar bērniem un bērni un jaunieši kopumā,

ir vienas no nozīmīgākajām Daugavas muzeja mērķauditorijām, kurām tiek pievērsta

īpaša uzmanība. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, lai muzeja ekspozīcija spētu uzrunāt arī

jaunāko paaudžu apmeklētājus. Pašreizējā muzeja ekspozīcija ir diezgan nopietna un

faktoloģiska, kas bērniem un jauniešiem to padara samērā grūti uztveramu.

Diagramma Nr.6

Vai Jūs apmierināja Daugavas muzeja ekspozīcijas izkārtojums un vizuālais noformējums?

(2014)

73%

24%

3%

Apmierināja

Drīzāk apmierināja

Grūti pateikt

Diagramma Nr.7

Vai, Jūsuprāt, Daugavas muzeja ekspozīcija ir piemērota ģimenēm ar bērniem?

(2014)

54%

25%

17%

3%

1%

Piemērota

Drīzāk piemērota

Drīzāk nepiemērota

Grūti pateikt

Nepiemērota

Ekspozīcijā trūkst interaktivitātes un emocionalitātes momenta, kas tik ļoti svarīgs ir

darbā ar bērniem un jauniešiem. Šī ir viena no prioritātēm, kas tiks ņemta vērā veidojot

jauno Daugavas muzeja ekspozīciju, kā rezultātā tai būtu jāspēj aizraut un uzrunāt gan

bērnus un jauniešus, gan arī viņu vecākus.

8.diagramma

Vecāka gadagājuma cilvēki ir vēl viena no Daugavas muzeja mērķauditorijām, kurai,

aptaujāto apmeklētājprāt (sk. diagrammu nr.8), pašreizējā ekspozīcija ir krietni

piemērotāka nekā ģimenēm ar bērniem. Tieši tāpēc, veidojot jauno ekspozīciju, būtiski

ir nepazaudēt tās lietas, kas liekas saistošas kādai no muzeja apmeklētāju grupām un

nepadarīt muzeja ekspozīciju pārlieku tehnoloģijām bagātu, bet ekspozīcijas centrā

saglabāt priekšmetu, kā galveno Daugavas vēstures atspoguļotāju.

9.diagramma

No diagrammā redzamā jāsecina. ka (sk. diagrammu nr. 9), lielākoties Daugavas

muzeja apmeklētāji vēlētos redzēt izmaiņas tieši veidā, kā viņiem tiek pasniegta

informācija. Atraktivitāte, emocijas, iespēja pašiem līdzdarboties, ir lietas, ko cilvēki

vēlas redzēt modernā muzejā. Tāpēc būtu nepieciešamas izmaiņas Daugavas muzeja

Diagramma Nr.8

Vai, Jūsuprāt, Daugavas muzeja ekspozīcija ir piemērota pensionāriem?

(2014)

79%

19%

1%

1%

Piemērota

Drīzāk piemērota

Drīzāk nepiemērota

Grūti pateikt

Diagramma Nr.9

Kāda veida izmaiņas būtu jāveic Daugavas muzeja ekspozīcijā?

(2014)

48%

20%

20%

12%

Ekspozīcijā būtu vairāk jāizmanto modernās

tehnoloģijas

Nepieciešamas vairāk informācijas

Ekspozīcija būtu jāpapildina ar priekšmetiem un

rekonstrukcijām

Cits

ekspozīcijā, uz ko skaidri norāda arī šīs aptaujas rezultāti, sekojot laikmeta garam un

apmeklētāju vēlmēm.

10.diagramma

No diagrammas redzams (sk. diagrammu nr.10), ka muzejs ir iecienītāks tieši jaunās

paaudzes apmeklētāju vidū. Arī novērojumi muzejā uz vietas apstiprina šo tēzi, ka,

neskaitot atsevišķas tūristu grupas, Daugavas muzejs ir jaunu cilvēku, precīzāk jaunu

ģimeņu, ļoti iecienīts galamērķis. Līdz ar to būtu svarīgi realizēt jau iepriekš daudzkārt

pieminēto muzeja ekspozīcijas modernizāciju, lai padarītu to vēl ģimenēm

draudzīgāku, jo šobrīd muzeja ekspozīcija bērniem nav diez ko saistoša, bet

modernizējot, to varētu padarīt interesantāku arī šai vecuma kategorijai, tādejādi

radot ģimenei, vienai no galvenajām muzeja mērķauditorijām, vēl aizraujošāku un

pieejamāku vidi.

11.diagramma

Diagramma Nr.10

Daugavas muzeja aptaujāto apmeklētāju sadalījums pa vecuma grupām

(2014)

27%

27%18%

16%

7%

3%

2%

No 21 līdz 30 gadiem

No 31 līdz 40 gadiem

No 41 līdz 50 gadiem

No 12 līdz 20 gadiem

No 51 līdz 60 gadiem

No 61 līdz 70 gadiem

No 71 līdz 80 gadiem

Diagramma Nr.11

Daugavas muzeja aptaujāto apmeklētāju sadalījums pa dzīvesvietām

(2014)

55%

11%

9%

8%

7%

3%3% 2% 2%

No Rīgas

No Olaines

No Salaspils

No Ogres

Cits

No Mārupes

No Ķekavas

No Baložiem

No Jelgavas

Diagramma (sk. diagrammu nr.11) skaidri parāda, ka Rīga un Pierīga ir divi galvenie

reģioni, kur mīt Daugavas muzeja apmeklētāji. Šajā aptaujā Rīgas pārsvars ir

nospiedošs, tomēr muzeja popularizēšanai tieši Rīgas un Pierīgas reģionā, būtu arī

turpmāk jāpievērš prioritāra uzmanība, gan ģeogrāfiskā novietojuma, gan potenciālo

apmeklētāju skaita dēļ

2. 2015. gada Daugavas muzeja pasākumu apmeklētāju aptauju anketu analīze

Kopumā 2015. gada laikā, trijos lielākajos Daugavas muzeja organizētajos pasākumos

(Lieldienās, Muzeju naktī un Jāņu ielīgošanā), tika aptaujāti 145 muzeja apmeklētāji,

visdažādākā vecuma un dzimuma. Tādejādi aptverot iespējami plašu un daudzveidīgu

grupu muzeja pasākumu apmeklētāju, lai iegūtu iespējami objektīvāku un izvērstāku

apmeklētāju redzējumu uz Daugavas muzeju un tā rīkoto pasākumu.

12.diagramma

Lielākā daļa (sk. diagrammu nr.12), apmeklētāji Daugavas muzeja rīkotajā pasākumā

bija ieradušies apmeklēt pašu konkrēto pasākumu, un viņus bija ieinteresējusi un

atvilinājusi uz muzeju tieši Daugavas muzeja piedāvātā pasākuma programma. Ļoti

liela daļa Daugavas muzeja pasākumu apmeklētāju, bija ieradušies arī pavadīt savu

brīvo laiku un atpūsties muzeja teritorijā. Viņi Daugavas muzeju kopumā bija

novērtējuši kā lielisku vietu atpūtai, apvienojot to ar Daugavas muzeja rīkotā

pasākuma apmeklējumu. Līdz ar to jāsecina, ka Daugavas muzejs piesaista

apmeklētājus uz muzeja pasākumiem ne tikai ar šajos pasākumos piedāvātajām

aktivitātēm, bet arī kā vieta, kur atpūsties, iegūt jaunu informāciju vai apskatīt kādu

muzeja rīkotu izstādi, paralēli muzejā notiekošajam pasākumam.

Diagramma Nr.12

Kāds ir Jūsu apmeklējuma iemesls?

(2015)

8%

3%

42%

39%

8%

Vēlējos iegūt jaunu informāciju

Vēlējos redzēt konkrētu izstādi

Vēlējos apmeklēt konkrētu muzejā rīkotu

pasākumu

Ierados atpūsties un pavadīt brīvo laiku

Cits

13.diagramma

Diagrammā (sk. diagrammu nr.13), nospiedošs vairākums Daugavas muzeja pasākumu

apmeklētāju bija izvēlējušies apmeklēt muzeju kopā ar ģimeni un draugiem. Tā kā

ģimenes, īpaši ar bērniem, ir viena no galvenajām Daugavas muzeja rīkoto pasākumu

mērķauditorijām, tad jāsecina, ka aptaujas rezultāti un novērojumi pasākumā uz

vietas, apstiprina, ka ģimenes un draugu kopas ir patiešām iecienījušas Daugavas

muzeja rīkotos pasākumus. Jāsecina, ka Daugavas muzeja piedāvājums atbilst

definētajam mērķim par ģimenei pieejamu un interesantu vidi, kur pavadīt savu brīvo

laiku.

14.diagramma

Kā redzams no aptaujas rezultātiem (sk. diagrammu nr.14), vēl joprojām visplašāko un

vispārbaudītāko informāciju par Daugavas muzeju, tā apmeklētāji gūst no cilvēkiem,

Diagramma Nr.13

Daugavas muzeju apmeklējāt?

(2015)

1%

94%

2%

2%

1%

Vienatnē

Kopā ar ģimeni/draugiem

Kopā ar klasi

Kopā ar tūristu grupu

Cits

Diagramma Nr.14

Kādā veidā ieguvāt informāciju par Daugavas muzeju?

(2015)

34%

3%

3%46%

14%

Internetā

Muzeja bukletos/informatīvajos materiālos

Presē, radio, TV

No ģimenes, draugiem paziņām

Citur

kas muzejā ir bijuši jau iepriekš. Tas, ka tik liela daļa aptaujāto muzeja apmeklētāju ir

ieguvuši informāciju no saviem draugiem un paziņām, liecina par muzeja darba

kvalitāti, jo saviem draugiem un paziņām cilvēki lielākoties iesaka lietas, ko paši ir

pārbaudījuši un kas viņiem ir sagādājušas pozitīvas emocijas. Aptauja arī pierāda

interneta vides arvien pieaugošo ietekmi reklāmas sfērā, jo internets, un to spilgti

pierāda arī šī aptauja, ir lielā mērā aizstājis citus informācijas izplatīšanas veidus un

kļuvis par nozīmīgāko masu saziņas līdzekli, īpaši jaunu cilvēku vidū. Tāpēc reklāmai

internetā (sevišķi sociālajos tīklos), par muzeju kopumā un pasākumiem tajā, nākotnē

būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.

15.diagramma

Aptaujas rezultāti (sk. diagrammu nr.15), liecina, ka lielākoties Daugavas muzeja

rīkotos pasākumus cilvēki apmeklē regulāri, kas norāda, ka pasākuma programma un

tajā piedāvātais serviss, ir pietiekami kvalitatīvs un interesants, lai cilvēki izvēlētos

muzeja rīkotos pasākumus apmeklēt pietiekami bieži. Ievērojama daļa aptaujāto

apmeklētāju, muzeja rīkoto pasākumu vai pasākumus gan bija apmeklējuši pirmoreiz,

un visā visumā bija apmierināti ar to, ko viņi šeit redzēja, dzirdēja un uzzināja. Daudzi

no viņiem atzina, ka muzejā noteikti atgriezīsies vēl kādu reizi. Ar reklāmas un dažādu

citu aktivitāšu palīdzību, nākotnē būtu jāturpina piesaistīt muzeja rīkotajiem

pasākumiem arvien vairāk cilvēku, kas muzejā iepriekš nav bijuši, tādējādi paplašinot

šo muzejam lojālo un ieinteresēto cilvēku loku, kas būtiski palielinātu muzeja

atpazīstamību un līdz ar to arī apmeklētāju skaitu.

Diagramma Nr.15

Daugavas muzejs rīkoto pasākumu apmeklējāt?

(2015)

28%

39%

30%

3%

Pirmoreiz

Esmu bijis jau iepriekš

Braucu katru gadu

Cits

16.diagramma

Kā redzams no aptaujas rezultātiem (sk. diagrammu nr.16), absolūts vairākums muzeja

pasākuma apmeklētāju bija apmierināti ar pieredzēto muzeja rīkotajā pasākumā. Tas

liecina, Daugavas muzejs veiksmīgi realizē pasākumu tajā virzienā, kādu to vēlas redzēt

vairums apmeklētāju.

17.diagramma

Ar pašu pasākumu programmām (sk. diagrammu nr.17), muzeja apmeklētāji ir bijuši

apmierināti. Jāsecina, ka Daugavas muzejs ir spējis piedāvāt tādu pasākumu

programmu, lai muzeja apmeklētājiem nebūtu iemesla par to sūdzēties vai būt

neapmierinātiem.

Diagramma Nr.16

Vai Jūs apmierināja Daugavas muzeja rīkotā pasākuma apmeklējums?

(2015)

87%

9%

1%

3%

Apmierināja

Drīzāk apmierināja

Drīzāk neapmierināja

Grūti pateikt

Diagramma Nr.17

Vai Jūs apmierināja Daugavas muzeja rīkotā pasākuma programma un norise (spēles,

mūzika, mākslinieku priekšnesumi, radošās darbnīcas u.c.)?

(2015)

75%

16%

1%8%

Apmierināja

Drīzāk apmierināja

Drīzāk neapmierināja

Grūti pateikt

18.diagramma

Kā redzams diagrammā (sk. diagrammu nr.18), arī ar piedāvāto servisu Daugavas

muzeja pasākumu apmeklētāji ir bijuši lielākoties apmierināti. Jāsecina, ka arī

piedāvātā servisa jomā, lielākoties muzejs ir spējis piedāvāt muzeja apmeklētājiem

pieņemamu piedāvājumu.

19.diagramma

Vairākums muzeja organizēto pasākumu apmeklētāju uzskata (sk. diagrammu nr.19),

ka apmeklētais pasākums ir bijis piemērots ģimenēm ar bērniem. Kā jau iepriekš

minēts, ģimenes ar bērniem un jaunā paaudze vispār, ir vienas no svarīgākajām

Daugavas muzeja mērķauditorijām, līdz ar to ir svarīgi, lai muzeja organizētais

pasākums spētu uzrunāt arī viņus. Protams, atkarībā no pasākuma specifikas,

aktivitāšu skaits, kas paredzēts bērniem un jauniešiem, atšķiras, tomēr ikvienā no

muzeja rīkotajiem pasākumiem, ir padomāts par to, lai arī bērniem būtu, kas saistošs.

Diagramma Nr.18

Vai Jūs apmierināja Daugavas muzeja pasākumā piedāvātais serviss (ēdināšanas

iespējas, autostāvvieta u.c.)?

(2015)

68%

19%

6%

7%

Apmierināja

Drīzāk apmierināja

Drīzāk neapmierināja

Grūti pateikt

Diagramma Nr.19

Vai, Jūsuprāt, muzeja rīkotais pasākums ir piemērots ģimenēm ar bērniem?

(2015)

84%

15%1%

Piemērots

Drīzāk piemērots

Grūti pateikt

Šī aptauja rāda, ka darbs notiek pareizajā virzienā un ģimenēm ar bērniem ir piemēroti

pasākumi, kurus organizē Daugavas muzejs.

20.diagramma

Pensionāri, ir vēl viena no Daugavas muzeja mērķauditorijām, līdz ar to ir svarīgi, lai

muzeja rīkotajā pasākumā būtu kas piemērots arī vecāka gadagājuma muzeja

apmeklētājiem. Kā liecina aptaujas rezultāti (sk. diagrammu nr.20), tad lielākais

vairums no aptaujas apmeklētājiem atzīst, ka viņuprāt muzeja rīkotajos pasākumos ko

piemērotu sev spētu atrast arī vecāka gadagājuma apmeklētāji. Tajā pat laikā jāatzīst,

un uz to norādīs arī vienā no nākamajām diagrammām redzamie skaitļi (sk. diagrammu

nr.32), Daugavas muzeja rīkotie pasākumi nav īpaši apmeklēti vecāka gadagājuma

cilvēku vidū. Tā kā mūžizglītība muzejā šobrīd ieņem aizvien nozīmīgāku lomu muzejos

visā pasaulē, tad šiem jautājumiem nākotnē būtu nepieciešams pievērst vairāk

uzmanības arī Daugavas muzejā un censties ar īpašu aktivitāšu palīdzību iesaistīt

muzeja rīkotajos pasākumos visu paaudžu cilvēkus.

Diagramma Nr.20

Vai, Jūsuprāt, muzeja rīkotais pasākums ir piemērots pensionāriem?

(2015)

72%

19%

2%

1%6%

Piemērots

Drīzāk piemērots

Drīzāk nepiemērots

Nepiemērots

Grūti pateikt

21.diagramma

Diagramma (sk. diagrammu nr.21)rāda, ka lielākais vairums Daugavas muzeja

pasākumu apmeklētāju, ir vēlējušies vēl vairāk aktivitāšu muzeja rīkotajos pasākumos,

jo šajā skaistajā un burvīgajā vietā ir gribējuši pavadīt ilgāku laika posmu. Pie plašākām

pasākumu programmām muzejs intensīvi strādā un katru gadu jau esošajās

programmās tiek veikti papildinājumi, tāpat arī pie jaunas ekspozīcijas un plašākas

reklāmas, sevišķi interneta vidē.

22.diagramma

Lielākoties (sk. diagrammu nr.29) muzeja apmeklētājiem, ir bijusi vēlme pēc plašāka

ēdināšanas piedāvājumu klāsta. Šis jautājums ir adresējams muzeja partneriem

ēdināšanas jautājumos, galvenokārt jau krodziņam „Nēģis”, kas nodrošina šos

pakalpojumus muzeja pasākumu laikā. Problēmas ir radījusi arī samērā nelielā

autostāvvieta, ko nākotnē, vienojoties ar vietējiem zemes īpašniekiem, muzejs uz

Diagramma Nr.21

Kāda veida izmaiņasbūtu jāveic Daugavas muzeja rīkoto pasākumu programmā un

norisē?

(2015)

78%

14%

6% 2%

Vairāk aktivitāšu un radošo darbnīcu

apmeklētājiem

Vairāk interaktivitātes muzeja ekspozīcijā

Labāku apskaņošanas sistēmu un dažādāku

muzikālo pavadījumu

Vairāk informācijas par pasākumiem masu

saziņas līdzekļos

Diagramma Nr.22

Kāda veida izmaiņas būtu nepieciešamas Daugavas muzeja rīkoto pasākumu servisā

(ēdināšanas iespējās, autostāvvietā u.c.)?

(2015)

46%

24%

9%

3%

9%

9%

Plašāku ēdināšanas piedāvājumu

Plašāku autostāvvietu

Lētākas cenas

Vairāk tualešu

Noorganizēt gadatirgu

Labāku apgaismojumu muzeja teritorijā

pasākumu laiku cer paplašināt. Nākotnē ir iecerēta arī apgaismojuma sistēmas

rekonstrukcija muzejā, jo labāks apgaismojums diennakts tumšajā laikā muzeja

teritorijā, noteikti būtu nepieciešams.

23.diagramma

Diagrammā redzamie dati apliecina (sk. diagrammu nr.23), ka Daugavas muzeja rīkotie

pasākumi ir iecienīti jaunāku cilvēku vidū. Īpaši tos ir iecienījušas jaunas ģimenes ar

bērniem, kas, kā jau minēts iepriekš, ir viena no mērķauditorijām, uz kurām tiek vērsts

galvenais akcents, organizējot pasākumus Daugavas muzejā. Nākotnē būtu jācenšas

plašāk piesaistīt vecākās paaudzes apmeklētājus muzeja rīkotajiem pasākumiem un

turpināt strādāt arī pie pašreiz muzeja pasākumus aktīvi apmeklējošām apmeklētāju

grupām, lai palielinātu cilvēku skaitu, kas viesojas Daugavas muzejā pasākumu laikā.

24.diagramma

Diagramma (sk. diagrammu nr. 24), liecina, ka visplašākais Daugavas muzeja

apmeklētāju skaits nāk no Salaspils un Rīgas, kas ir saistīts gan ar šo vietu ģeogrāfisko

tuvumu Daugavas muzejam, gan reklāmu par muzeja pasākumiem, kas visaktīvāk tiek

Diagramma Nr.23

Aptaujāto apmeklētāju sadalījums pa vecuma grupām

(2015)

11%

32%

27%

16%

8%

6%

No 11 līdz 20 gadiem

No 21 līdz 30 gadiem

No 31 līdz 40 gadiem

No 41 līdz 50 gadiem

No 51 līdz 60 gadiem

No 61 līdz 70 gadiem

Diagramma Nr.24

Aptaujāto apmeklētāju sadalījums pa dzīvesvietām

(2015)

41%

40%

5%

5%

3%

1%

1%

4%

No Rīgas

No Salaspils

No Ķekavas

No Bauskas

No Ogres

No Ikšķiles

No Vecumniekiem

Cits

izplatīta tieši šajās vietās. Rīga, kā vislielākais tirgus, arī būtu vieta, kurā turpmāk

vajadzētu palielināt muzeja un tā pasākumu reklamēšanās apmērus. Plašāka uzmanība

nekā līdz šim būtu jāpievērš arī tuvākajiem novadiem: Ķekavai, Ikšķilei, Ogrei utt., jo

no šiem novadiem būtu iespējams piesaistīt, galvenokārt jau sava ģeogrāfiskā

novietojuma dēļ, vēl papildus apmeklētājus gan muzejam, gan tā rīkotajiem

pasākumiem.

Pielikums Nr.9

Daugavas muzeja tūrisma attīstības stratēģija

Muzeja ēkā o Jaunas ekspozīcijas izveide Daugavas muzejā

Pilnīga vecās Daugavas muzeja ekspozīcijas modernizācija, pašreizējo tematisko ietvaru, papildinot ar līdz šim neeksponētām tēmām.

Jaunas dizaina koncepcijas radīšana un izveide pašreizējās Daugavas muzeja ekspozīcijas telpās.

Moderno tehnoloģiju iesaiste muzeja ekspozīcijā- interaktīvu ekrānu izvietošana, plašāka video un audio materiālu iesaiste muzeja ekspozīcijā, pārvietojamo vai stacionāro audiogidu izveidošana muzeja apmeklētājiem.

Muzeja teritorija o Izbūvēt bērnu sporta taku ar koka šķēršļu konstrukcijām muzeja teritorijā o Izbūvēt skatu torni muzeja atpūtas zonā. o Labiekārtot takas muzeja parkā un gar Daugavas krastu. o Izbūvēt jaunas trepes uz Daugavas krastu. o Izvietot gaismas ķermeņus un soliņus muižas parkā o Nodrošināt teritoriju telts vietām o Nodrošināt ūdens tūrisma pakalpojumus o Uzturēt laivu piestātni o Izīrēt teritoriju korporatīvajiem un ģimeņu pasākumiem

Tūrisma infrastruktūra o Daugavas muzeja ieejas mezgla izbūve ar tajā esošu izstāžu zāli, suvenīru

veikalu, kafejnīcu, tūrisma informācijas punktu un tualeti, kas piemērota arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Doles salā o Izveidotā velomaršruta apkārt Doles salai pilnveidošana o Distanču slēpošanas trases izveidošana, Daugavas muzeja teritorijā o Karsto dzērienu nodrošināšana Daugavas muzejā, ziemas sezonā (kasē)

Sadarbības ar citām novada iestādēm paplašināšana o Salaspils novada tūrisma informācijas centrs o Nacionālais Botāniskais dārzs o Salaspils memoriāls o Skolas

Pasākumi un sarīkojumi o Esošo pasākumu turpināšana – Lieldienas, Muzeju nakts, kamermūzikas

koncerti, Jāņu ielīgošana u.c. o Velo pasākumi o Gida pakalpojumu nodrošināšana Salaspils novada teritorijā.