DARBA DEVĒJA ROKASGRĀMATA

DARBA DEVJA ROKASGRMATA

Ieguldjums Tav nkotn

Materils izdots Eiropas Socil fonda finanst projekta Darba attiecbu un darba drobas normatvo aktu praktiska piemroana nozars un uzmumos

(projekta identifikcijas Nr. 1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/002) ietvaros.

Latvijas Darba devju konfedercija, 2010

Autori: Darba tiesbu sadaa Daiga ErmsoneDarba aizsardzbas sadaa SIA DDV

Par materila saturu atbild SIA Comperio

2

SATURSSATURS ................................................................................................................................................ 2Darba devju konfedercijas enerldirektores Elnas Egles priekvrds ........................................... 3

A. DARBA TIESBAS ............................................................................................................................... 5IEVADS ................................................................................................................................................. 5

I DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA .......................................................................... 61.1. Pieemana darb ................................................................................................................. 61.2. Nodarbinanas aizliegumi un ierobeojumi ........................................................................ 241.3. Prbaudes laiks ..................................................................................................................... 261.4. Starptautisks darba tiesbas ................................................................................................. 26

II DARBA LGUMS ......................................................................................................................... 29III VIENLDZGU TIESBU PRINCIPS .......................................................................................... 36IV DARBA NOSACJUMI ............................................................................................................... 40

4.1. Darba organizcija uzmum ............................................................................................... 404.2. Jaunieu darbs ...................................................................................................................... 584.3. Darba samaksa ...................................................................................................................... 624.4. Slimbas nauda ...................................................................................................................... 764.5. Darba laiks ............................................................................................................................. 78

V ATPTAS LAIKS ......................................................................................................................... 88VI SOCILAIS DIALOGS ............................................................................................................. 100

6.1. Darbinieku prstvba .......................................................................................................... 1006.2. Darba koplgums ................................................................................................................. 102

VII DARBA STRDI ...................................................................................................................... 106VIII DARBA TIESISKO ATTIECBU IZBEIGANA ........................................................................114IX UZMUMA RESTRUKTUARIZCIJA ................................................................................... 135

9.1. Kolektv atlaiana ............................................................................................................. 1359.2. Uzmuma preja................................................................................................................ 1369.3. Uzmuma makstnespja .................................................................................................. 138

B. DARBA AIZSARDZBA .................................................................................................................... 139IEVADS ............................................................................................................................................. 139

I DARBA AIZSARDZBAS SISTMAS ORGANIZANA ........................................................... 1401.1. Darba aizsardzbas organizatorisks struktras izveide ........................................................ 1401.2. Darba vides iekj uzraudzba, darba vides risku novrtana un darbinieku informana.. 144

II DARBINIEKU INSTRUKTA UN APMCBA ......................................................................... 147III DARBA AIZSARDZBAS PASKUMU STENOANA ............................................................ 149IV KOLEKTVIE UN INDIVIDULIE DARBA AIZSARDZBAS LDZEKI .................................... 151V OBLIGT VESELBAS PRBAUDE ...................................................................................... 152VI PIRM PALDZBA UN CITI NEATLIEKAMIE PASKUMI ..................................................... 155VII NELAIMES GADJUMU IZMEKLANA UN UZSKAITE ....................................................... 158VIII DARBA DEVJA PIENKUMI UN TIESBAS DARBA AIZSARDZBAS JOM ..................... 162IX DARBINIEKA PIENKUMI UN TIESBAS DARBA AIZSARDZBAS JOM ........................... 163

PIELIKUMS: PAMATA INSTRUKCIJU PARAUGI ............................................................................. 1651.pielikums: Darba aizsardzbas ievadinstrukcijas paraugs ...................................................... 1652.pielikums: Instrukcijas pirms paldzbas sniegan paraugs ............................................... 1713.pielikums: Ugunsdrobas instrukcijas paraugs ..................................................................... 1744.pielikums: Darba aizsardzbas instrukcijas darbam ar datoru paraugs .................................. 179

3

DARBA DEVJU KOnfEDERciJAS EnERlDiREKTORES ElnAS EGlES pRiEKVRDSIeguldjums konkurtspjPrvarot finanu un ekonomisks krzes, nemainga paliek atzia, ka ms-diens darba devja vrtgkais kapitls ir t darbinieki, turklt veseli, radoi un prasmgi darbinieki. Tikai di darbinieki spj kvalitatvi un efektvi stenot uzmum izvirztos mrus, kpint darba produktivitti un uz-muma konkurtspju. Latvijas Darba devju konfedercijas (LDDK) gt pieredze, konsultjot darba devjus darba tiesbu un aizsardzbu jautju-mos, ir devusi stingru prliecbu, ka uzmumi ir ieguvji ne tikai stermia, bet ar ilgtermi, ja tiek sakrtota darba vide, ievrotas darba tiesbas un pilnveidots socilais dialogs uzmuma, nozares, reionlaj un nacion-laj lmen.

s rokasgrmatas mris ir informt par svargko, kas, atbilstoi jaunka-jm likumdoanas prasbm, ir jem vr, lai nodrointu atbilstou darba organizciju un darba vidi, slgtu koplgumus, darba devju organizciju un nozaru arodbiedrbu enerlvienoans. Uzmanba pievrsta ar drou darba apstku ievieanai un, balsoties uz LR pastvoajiem normatvajiem aktiem, darba aizsardzbas sistmas atbilstbas izvrtanai uzmum.

Sadarbbas pamat - socilais dialogsPuu veiksmgas sadarbbas pamat ir dialogs vlme ieklausties, izprast un vienoties par risinjumiem, lai sasniegtu darba devju un darbinieku kopgos mrus. LDDK, k nacionl lmea socil dialoga partneris valdbai no darba de-vju puses, ir pankusi vairkas izmaias gan darba aizsardzbas normatvo aktu radto birokrtisko ru mazinan, gan pc etru gadu intensva darba vienojusies ar arodbiedrbm, un Saeima ir piemusi jaunas Darba likuma izmaias.

Nozmgks Darba likuma izmaias ne tikai samazina uzmuma cilvkresursu izmaksas un administratvos rus, bet ar palielina darba devju organizciju lomu nozaru un tautsaimniecbas attstb. Darba devju organizcijas, kas prstv 50% no nozar nodarbintajiem vai t apgrozjums sastda 60% no nozares izstrdes, var slgt paplaints enerlvienoans, kas auj, piemram, noteikt minimli pieaujamo darba algas apmru konkrtaj nozar un pat pa profesiju grupm. ai vienoans var bt ar citi nosacjumi, piemram, par vienotiem darbbas principiem, kuri jievro darba devjiem strdjot augstas tirgus konkurences apstkos, u.c.

LDDK ar atbalstja grozjumus Publisko iepirkumu likum, kuri nosaka, ka uzmumam ir jmaks vismaz 70% no vid-js darba algas nozar. Darba devju organizcijm ir iespja du vidjo algu ar noteikt, lai izvairtos no neobjektvas statistikas datu interpretcijas.

4

Uzmuma vrtgkais kapitls cilvksRpes par darbiniekiem atbilst gan darba devju, gan valsts kopjm interesm. Darbinieki, kuru veselbas stvokli ir nelabvlgi ietekmjusi darba vide un kuri ir zaudjui darba spjas, nespj gt sev profesionlu piepildjumu, savukrt, darba devjs zaud kompetentu specilistu. Cilvks spiests no devja kt par mju, saemot kompenscijas par darba spju zudumu, radot slogu valsts socilajam budetam. Protams, liela loma eit ir ar paiem darbiniekiem, kuru pienku-mu starp noteikti minamas rpes par savu veselbu un darba drobas prasbu ievroanu.

LDDK vlas sniegt atbalstu darba devjiem preczai normatvajos aktos definto prasbu stenoanai uzmjiem un rpties, lai s prasbas btu saprtgas un izpildmas. Rokasgrmata sniedz praktiskus padomus un norda uz inform-cijas avotiem, kur meklt padziintu informciju, lai sakrtotu darba aizsardzbas sistmu uzmum.

Pirmo reizi du rokasgrmatu sagatavoja Labkljbas ministrija 2002.gad. Pateicoties Labkljbas ministrijas un Nodar-bintbas valsts aentras atbalstam Eiropas Socil fonda finanst projekta Darba attiecbu un darba drobas norma-tvo aktu praktiska piemroana nozars un uzmumos ietvaros, LDDK ir radusies iespja to izdot atkrtoti, atjaunojot informciju un rekomendciju atbilstbu jaunajiem normatvajiem aktiem. LDDK cer, ka rokasgrmat sniegtie padomi un skaidrojumi aus efektvi organizt darbu.

Projekta citu aktivitu ietvaros uzmjiem ir iespja bez maksas saemt konsultcijas darba tiesbu un darba aizsar-dzbas jautjumos piecos Latvijas reionos, novrtt darba vides riskus, apmeklt apmcbas seminrus, k ar izmantot informatvo materilu Darba aizsardzba uzmumos, ptjumu par darba apstkiem un riskiem Latvij, elektronizto darba vides risku novrtanas sistmu un interaktvo datorspli.

LDDK aicina darba devjus konsolidt spkus un nodroint uzmumu un nozaru konkurtspju, apvienojoties darba devju organizcijs. Kopgi prvarot prbaudjumus tautsaimniecb, gsim iedvesmu turpint darbu ar ilgtspjgu ska-tjumu un radom idejm.

Veiksmi un izdoanos vlot,LDDK enerldirektore Elna Egle

5

A. DARBA TiESBASiEVADS

Darba devju rokasgrmatas Darba tiesbu sadaa ir paredzta tiem specilistiem, kuriem ikdien sav uzmum ir jveic personlvadbas funkcijas. Labai cilvkresursu vadbai ir jnodroina, ka uzmum tiek ievroti Darba likuma noteikumi un ka darbinieki ir labi informti par uzmuma iekjo krtbu, k ar par savm tiesbm un pienkumiem.

Rokasgrmata ir veidota ar domu, lai t btu viegli un parocgi izmantojama, tpc t ir sarakstta vienkr un lastjam viegli uztveram valod, kas btiski atvieglo ts uztveranu un praktisko pielietoanu. Rokasgrmata ir sastdta, par pamatu emot jebkura darbinieka darba ma cikla struktru, skot ar darbinieka pieemanu darb ldz pat darba tiesisko attiecbu prtraukanai. Lai atvieglotu orientanos Darba likuma noteikumos, rokasgrmatas tekst ir sniegtas nordes uz piemi-ntajiem un apskattajiem likuma pantiem, kas ir jpiemro attiecgaj gadjum. T k informcijai personlvadbas jom ir tikai rekomendjos raksturs, rokasgrmatas tekst t ir izcelta.

Rokasgrmat ir ietverta informcija par visprjm darba tiesbu normm, kuras jievro visiem darba devjiem. Ro-kasgrmat nav ietverta informcija par specilajiem tiesbu aktiem, kas regul nodarbinanas noteikumus atsevim darbinieku kategorijm.

Rokasgrmata ir izstrdta informatvajam mrim, td jebkur gadjum, kad tiek piemrota konkrta darba tiesbu norma, ir jem vr Darba likuma noteikumi. Jatceras, ka Rokasgrmat ietvertajai informcijai nav juridiska spka.

6

DARBA TIESISKO ATTIECBU NODIBINANA

i DARBA TiESiSKO ATTiEcBU nODiBinAnADarba devjam, sldzot darba lgumu ar darbinieku, jem vr, ka darba tiesisks attiecbas regul:

Latvijas Republikas Satversme; Latvijai saistos starptautisko tiesbu normas; Darba likums; citi normatvie akti; darba koplgums; darba krtbas noteikumi.

Darba likums un citi normatvie akti, kas regul darba tiesisks attiecbas, ir saistoi visiem darba devjiem neatkargi no to tiesisk statusa, ja darba devju un darbinieku savstarpjs tiesisks attiecbas dibintas uz darba lguma pamata.

1.1. Pieemana darb

Amata analzeJaunas darba vietas izveidoana ir tiei saistta ar uzmuma biznesa vajadzbm, tpc darbinieku atlases procesa plnoana jsaista ar uzmuma tlks attstbas plnoanu. Amata analze paldz noteikt un precizt darba pienkumus, atbildbu un citas ar amatu saistts prasbas, ieskaitot nepiecieams kompetences prasbas jaunajam darbiniekam sekmgai darba izpildei. Tdjdi amata analze paldz novrst neatbilstou darbinieku pieemanu darb. Ar jdzienu neatbilstos ir domts ne tikai nepietiekami kompetents, bet ar prk augsti kvalificts darbinieks. Tas ir btiski, jo prk kvalifictu darbinieku ir gandrz neiespjami motivt darbam konkrtaj amat, jo viam vairs nav izaicinjuma sava darba izpild, k rezultt darbinieks savu darbu var veikt garlaikoti.

Amata analzes rezultt tiek izstrdts amata apraksts un kompetenu modelis. Amata apraksts, kas ir papildints ar kompetences prasbm, preciz un nosaka:

konkrtas darba funkcijas un uzdevumus; pai svargas funkcijas un uzdevumus; katras funkcijas veikanai nepiecieamo laika apjomu procentul izteiksm; prasmes, zinanas un spjas, kas nepiecieamas veiksmgai konkrt darba veikanai; fizisks prasbas, kas nepiecieamas konkrt darba veikanai; paus darba apstkus; pakautbas, prraudzbas un atbildbas pakpi.

Lai amata aprakstu vartu veiksmgi izmantot jauno darbinieku atlases proces, taj jiekauj da informcija: amata nosaukums; tieais vadtjs; sadarbba uzmum; vieta organizatoriskaj struktr; darbinieka aizvietojamba; visprjs darba vietas raksturojums; galvenie pienkumi un atbildba; tiesbas un pilnvaras; nepiecieam kvalifikcija; nepiecieam darba pieredze.

7


Paraugs

AMATA APRAKSTS UN KOMPETENCES PRASBAS

1. Amata nosaukums

2. Amata kods

3. Pakautba

4. Struktrvienba

5. Apakstruktrvienba

6. Izstrdes datums

7. Prskatanas datums

8. Amata apraksts

9. Galvenie pienkumi

10. Atbildba

11. Nepiecieam izgltba

12. Nepiecieam darba pieredze

13. Nepiecieams zinanas un prasmes

Direktora paraksts Datums

Tie vadtja paraksts Datums

Darbinieka paraksts DatumsPc apstiprinanas tiek izsniegti: oriinls- personla daai pievienoanai darbinieka persongajai lietai viena kopija - tieajam vadtjam viena kopija - darbiniekam

8


Darbinieka pieprasjuma veidlapaUzmum ieteicams izstrdt darbinieka pieprasjuma veidlapu, kuru aizpilda struktrvienbas vadtjs un nosta personla daai, lai uzsktu jaunas darba vietas izveidoanu un piemrota pretendenta meklanu.

Paraugs

DARBINIEKA PIEPRASJUMA VEIDLAPA

Darbinieks esoai darba vietai Darbinieks jaunai darba vietaiAmata nosaukums Amata nosaukumsDarbinieku skaits Darbinieku skaitsDarbinieks uz noteiktuvai nenoteiktu laiku

Darbinieks uz noteiktuvai nenoteiktu laiku

Darba laiks Darba laiksStruktrvienba Struktrvienba

Aizvietoanas informcija: Darba vietas izveidoanas iemesls:Ko aizvieto Aizieanas datumsAizieanas iemeslsCita informcijaIeteicamais darbinieka atlases veids:

Cik ilg laik darbinieks jatlasa:

Ieteicam darba alga:

Palaik im amatam noteikt darba alga:

Starpbas pamatojums:

Nepiecieams skotnjs apmcbas:

Papildus labumi:ApdroinanaAutomanaCiti

Pieprastjs: Augstkas vadbas apstiprinjums:Vrds, uzvrds Vrds, uzvrdsAmats AmatsDepartaments DepartamentsDatums DatumsPc apstiprinanas tiek izsniegti: oriinls- personla daai atlases procesa vadbai kopija- aizpildtjam

9


Pretendenta atlases metodes: personla atlases uzmuma izmantoana; persongie ieteikumi; darba sludinjums masu informcijas ldzekos; pretendentu datu bze; informcija iekj tkl un internet.

Darba sludinjums (Dl 32. pants)

Izvloties pretendenta meklanu ar darba sludinjuma paldzbu, darba devjam jem vr, ka Darba likums nosaka pras-bas, kuras jievro attiecb uz darba sludinjumu:

darba sludinjums nedrkst attiekties tikai uz vrieiem vai tikai uz sievietm, izemot gadjumu, kad piederba pie noteikta dzimuma ir attiecg darba veikanas vai attiecgs nodarboans objektvs un pamatots prieknoteikums. Piemram, sludinjum nedrkst nordt, ka uzmumam nepiecieama grmatvede (sieviete), jo o darbu var veikt gan vrietis, gan sieviete. Bet gadjum, ja, piemram, reklmas nolkos nepiecieams atrast konkrtu modeli (vrieti vai sievieti), sludinjum attiecgi drkst nordt, ka mekl modeli sievieti vai modeli vrieti. aj gadjum attiecgais dzimums ir darba veikanas pamatots prieknoteikums;

darba sludinjum aizliegts nordt vecuma ierobeojumus, izemot gadjumu, kad saska ar likumu personas no-teikt vecum nedrkst veikt attiecgu darbu. Piemram, sludinjum nedrkst nordt, ka oficiantes(a) darbam mekl personu ldz 40 gadu vecumam. Bet, piemram, gadjum, kad mekl pretendentu darbam kazino, sludinjuma tekst drkst nordt, ka pretendentam jbt veckam par 18 gadiem, jo Darba likums nosaka du personu nodarbinanas ierobeojumus;

darba sludinjum nedrkst nordt ar jebkuras citas prasbas, kas tiei vai netiei vartu diskrimint pretendentus, piemram, rasi, reliisko, politisko vai citu prliecbu, imenes stvokli u.c., (skk skatt III nodau Vienldzgu tiesbu princips);

darba sludinjum jnorda darba devja, kur ir fiziska persona, vrdu un uzvrdu un darba devja, kas ir juridiska persona, nosaukumu/firmu vai personla atlases uzmuma, kas darba devja uzdevum novrt pretendentu piemrotbu un veic atlasi, nosaukumu/firmu.

Pieteikuma anketa

Uzmum ir ieteicams izstrdt pretendentu pieteikuma anketu. Izmantojot pieteikuma anketu, informcija no visiem preten-dentiem tiek iegta vienot formt, k ar tiek nodrointa visas nepiecieams informcijas saemana. Pieteikuma anketa nodroina prskatmku un efektvku pretendentu skotnjo izvrtanu, kas savukrt garant to, ka tikai atbilstokie pretendenti tiek uzaicinti uz tlku testanu un mutvrdu interviju.

10


Paraugs

PIETEIKUMA ANKETA

Uzmuma firma, adrese, logo

Jsu sniegt informcija uz s veidlapas bs konfidencila un tiks izmantota atlases proces. Gadjum, ja Js pieems darb, anket sniegt informcija tiks pievienota Jsu persongajai lietai.Vakance, uz kuru Js piesakties:

Persong informcija:VrdsUzvrdsAdreseZias par izgltbu:Izgltbas iestdes nosaukums

Laikaposms

Iegt izgltba Specialitte

Darba iemaas: (Ldzu uzskaitiet visus iegtos sertifiktus, licences un apliecbas)

Citas prasmes: Valodas: (Ldzu nordiet prasmes lmeni)

Datora lietoanas prasme: (Ldzu nordiet konkrts programmas)

Cits:

Iepriekj vai pareizj darba vietaDarba devjs (nosaukums)Ieemamais amatsss darba aprakstsDatums, kad uzskt darba attiecbasDatums, kad izbeidzt darba attiecbas

Atalgojums

Citas iepriekjs darba vietas:

11


Darba devjs Ieemamais amats Galvenie pienkumi Laika posms

Atsauksmes:Ldzu nordiet divas kontaktpersonas (Jsu tieais vadtjs, darba kolis, pasniedzjs u.c.), kuras Js pazst un vartu sniegt atsauksmes par Jums.

1.Vrds, uzvrds

2.Vrds, uzvrds

Amats Amats

Adrese Adrese

Telefons Telefons

Ldzu miniet, kd veid s personas Js pazst (tieais vadtjs, darba kolis, pasniedzjs u.c.).

1. 2.

Cita informcija:

Vai Jums ir autovadtja tiesbas? J N

Ja J, tad nordiet(kategorija)

K Js uzzinjt par o vakanci?

Vai Js iepriek esat pieteicies darbam msu uzmum?

J N

Ja J, tad sniedziet skku informciju

Ldzu sniedziet citu informciju, kas vartu paldzt izvrtt Jsu piemrotbu vakantajai darba vietai.

Ar parakstu Js aplieciniet, ka aj anket sniegt informcija ir patiesa.

Paraksts Datums

12


Paraugs

PIETEIKUMA ANKETA

Vrds Uzvrds

Dzves vietas adrese

Telefons

E-pasta adrese

Amats, uz kuru piesaks

ZIAS PAR IZGLTBU

Izgltbas iestdes nosaukums

Laikaposms

Iegt izgltba

Specialitte

PAPILDU IZGLTBA

Apgt programmaIzgltbas iestdes nosaukums

Mcbu laiksApliecinos dokuments (sertifikts, apliecba)

ZIAS PAR DARBA PIEREDZI PDJO 5 GADU LAIK

Darba vietas nosaukums Laika posmsProfesija

Galvenie pienkumi (3-4)

VALODU PRASMES

CITAS PRASMES

13


ATSAUKSMESLdzu nordiet divas kontaktpersonas (Jsu tieais vadtjs, darba kolis, pasniedzjs u.c.), kuras vartu sniegt atsauksmes par Jums.

Vrds, uzvrds

Ieemamais amats

Adrese

Telefons

Vrds, uzvrds

Ieemamais amats

Adrese

Telefons

PAPILDU INFORMCIJA

Ar parakstu Js apstipriniet, ka aj anket sniegt informcija ir patiesa.

Paraksts Datums

Pretendentu uzskaiteUzmum ieteicams veikt visu pretendentu uzskaiti, k ar atzmt darbinieka atlases proces sasniegto progresu. Ldz ar informcijas izplatanu par vakanto darba vietu, esoajiem darbiniekiem var rasties papildu slodze, jo pretendenti dakrt zvana vai pat ierodas persongi, lai uzzintu dada veida informciju par vakanci. Tpc ir svargi uzmum izveidot pretendentu izvrtanas krtbu.

14


Paraugs

PRETENDENTU UZSKAITES LAPA

Vakant darba vieta:

PretendentsDatums, kad izstta anketa

Progress

Atteikums 1.intervija 2.intervija TestsDatuprbaude

Vrds,uzvrds

Adrese

Telefons

Vrds,uzvrds

Adrese

Telefons

Vrds,uzvrds

Adrese

Telefons

Atteikuma vstulesKad ir pabeigta skotnj pretendentu atlase, laba darba prakse un uzmuma reputcija prasa izstt atteikuma vstules visiem neapstiprintajiem pretendentiem.

Gadjum, ja radus aubas par to, vai ir vrts izstt atteikuma vstules, atcerieties, ka jebkur no pretendentiem vienlaikus ir ar uzmuma potencilais klients. Laba reputcija piesaista labus darbiniekus!!!

15


Atlases testi

Testi, kas domti darbinieku atlasei, atiras ar to: ko tie izvrt pretendent; ko prognoz pretendent; kds ir testa formts; kda ir testa ticambas pakpe.

Nepaaujieties, ka kds no testiem sps ar 100% precizitti izvrtt kandidtu.

Izvloties testu, jpievr uzmanba: ko tests nosaka (prasmes, spjas vai personisks pabas); ko nepiecieams izvrtt pretendent; piedvtajam pretendenta raksturojumam (izgltbas lmenis, darba pieredze).

Testa raksturojums: nosaukums un versija; aizpildanas veids (rakstiski, datorizti); rezulttu ieganas veids; uzticambas rdtjs; pielietojamba; aizpildanai nepiecieamais laiks; testa iegdes un lietoanas izmaksas.

Testa veids ss apraksts plusi Mnusi

Personbas tests Novrt pretendenta personbas pabas

Var sniegt plaku ieskatu par pretendenta spjm un interesm

Darbinieka izgltbai un pieredzei var bt lielka ietekme uz darba izpildes rezulttu nek personbas pabm

Inteliences un gargo spju tests Novrt pretendenta

gargs spjas Augsta ticamba

Darba parauga testsPretendents veic ldzgas darbbas tm, kas bs jveic konkrtaj amat

Augsta ticamba Augstas izmaksas

Darba intervija

Atlases procesa centr ir darba intervija. No darba intervijas liel mr atkargs tas, cik piemrots pretendents tiks pieemts darb. Tpc pirms intervijas svargi veikt nepiecieamo sagatavoanos:

iepriek sagatavot intervtjus, informjot vius par jautjumiem, kurus nedrkst uzdot intervijas laik; sagatavot nepiecieamos materilus, piemram, noteikt amata atalgojumu un sagatavot amata aprakstu; izmantojot amata aprakstu, identifict atlases kritrijus.

16


Paraugs

PRETENDENTA ATLASES INTERVIJAS NOVRTJUMA ANKETA

Amata nosaukums

Pretendenta vrds, uzvrds

Intervijas datums Intervtji 1. vai 2. intervija

Galvenie pienkumi un uzdevumi (saska ar amata aprakstu un kompetences prasbm). Uzskaitiet svarguma secb.

Galvenie jautjumi (ar atsaucm uz galvenajiem pienkumiem un informciju, kas iegta no CV un pieteikuma anketas)

Piezmes(par saemtajmatbildm)

Aizpildiet o sadau, kad pretendents ir atstjis telpu. Atzm SLIKTI / VJI / VIDJI / LABI / OTI LABI, nosakot savu vrtjumu tam, k pretendents vartu pildt darbu.

Jautjumi (par informciju, kas ir pieteikuma anket, bet netika apskatta iepriek)

Piezmes(par saemtajm atbildm)

Aizpildiet o sadau, kad pretendents ir atstjis telpu. Atzm SLIKTI / VJI / VIDJI / LABI / OTI LABI, nosakot savu vrtjumu tam, k pretendents vartu pildt darbu.

Citi faktori(aizpildt pc atbilstbas):

Piezmes par novrojumiem Aizpildiet o sadau, kad pretendents ir atstjis telpu. Atzm SLIKTI / VJI / VIDJI / LABI / OTI LABI

1. Spja komunict

2. Personba

3. Sadarbba komand

4. Cits

Tests (ja piemrojams)

Veids Rezultts

IznkumsPc intervijas un testa apspriediet pretendenta kandidatru ar tiem koliem, kuri bija iesaistti atlases proces. Nosakiet kandidta piemrotbu vakantajai darba vietai, vadoties no iegts informcijas un vrtjuma. Pamatojiet pieemto lmumu.

17

Turpmk rcba (atzmt to, kas atbilst):

Piedvt darbu Uzaicint uz nkamo interviju

Nostt atteikuma vstuli

Intervijas vadtja paraksts Datums

Piezmes, kas pieraksttas intervijas laika, jpievieno ai veidlapai un jnosta uz personla dau.

Ir svargi, lai visus pretendentus interv vieni un tie pai intervtji, lai pretendentus novrttu atbilstoi noteiktajiem atlases kri-trijiem un nesaldzintu sav starp. Tdjdi nodroinot, ka gadjum, ja neviens no pretendentiem neatbilst izvirztajm prasbm, darb netiek pieemts labkais no nepiemrotajiem pretendentiem, bet gan tiek izsludinta atkrtota pretendenta atlase, ja tas ir iespjams.

ierobeojumi, kas jievro intervijas laik (Dl 33. pants)

Darba devjam jnodroina, ka darba intervijas laik pretendentam netiek uzdoti jautjumi, kas neattiecas uz paredzt darba veikanu vai nav saistti ar pretendenta piemrotbu im darbam un ir tiei vai netiei diskriminjoi. Nedrkst uzdot jautju-mus par:

grtniecbu; imenes vai laulbas stvokli. Personas imenes vai laulbas stvoklis nav saistts ar pretendenta piemrotbu

darbam. Gadjum, ja, piemram, darbs bs veicams nakts laik, darba devjam ir tiesbas prast, vai pretendents vars veikt darbu nakts laik, jo likums, piemram, nosaka, ka darbinieku, kam ir brns ldz trs gadu vecumam, var nodarbint nakts laik tikai ar via piekrianu, tau nedrkst vaict, vai pretendentam ir brni;

iepriekju sodmbu, izemot gadjumu, kad tam attiecb uz veicamo darbu vartu bt btiska nozme. Piemram, gadjum, ja darba veikanai ir nepiecieama aujamierou iegdes, glabanas vai nsanas atauja, darba de-vjs var prast, vai pretendents nav bijis iepriek sodts par kriminlprkpuma vai nozieguma izdaranu, jo tiesbu aktos ir noteikti ierobeojumi ataujas izsnieganai dm personm;

reliisko prliecbu vai piederbu pie kdas reliisks konfesijas. Jem vr, ka reliiskaj organizcij atirga at-tieksme atkarb no personas reliisks prliecbas ir pieaujama gadjum, ja noteikta veida reliisk prliecba ir attiecg darba veikanas vai attiecgs nodarboans objektvs un pamatots prieknoteikums, emot vr organizcijas tosu (DL 29. panta 10. punkts);

piederbu pie kdas politisks partijas, darbinieku arodbiedrbas vai citas sabiedrisks organizcijas; nacionlo vai etnisko izcelsmi.

Darba devjam ir tiesbas prast, lai pretendents sniedz informciju par savu profesionlo sagatavotbu, k ar par savu ve-selbas stvokli. Tomr darba devjam jievro, ka drkst prast tikai to informciju, kas ir btiska darba lguma noslganai un paredzt darba veikanai.

Darba devjam intervijas laik ir ne tikai jiegst informcija no pretendenta, bet ar jsniedz viam informcija, kurai ir btiska nozme darba lguma noslgan. Darba lgums ir divpusja vienoans, tpc ir svargi, lai abas puses jau savlaicgi btu infor-


18


mtas par btiskiem darba tiesisko attiecbu noteikumiem, piemram, uzmum esoo darba koplgumu un darba krtbas noteikumiem, ciktl tas attiecas uz paredzt darba veikanu.

Darba devjam jem vr, ka pretendentam ir tiesbas celt prasbu ties, ja, dibinot darba tiesisks attiecbas, ir prkpts atirgas attieksmes aizliegums. Pretendentam ir tiesbas celt o prasbu triju mneu laik no dienas, kad saemts dar-ba devja atteikums nodibint ar viu darba tiesisks attiecbas.

Tpc, lai izvairtos no iespjamm konfliktsitucijm ar atraidto pretendentu, intervijas laik btu ieteicams veikt pierakstus par uzdotajiem jautjumiem un pretendenta sniegtajm atbildm, k ar iepazstint pretendentu ar iem pierakstiem, ko pretendents apliecintu ar savu parakstu.

Veselbas prbaude

Darba likums paredz divu veidu veselbas prbaudes: fakultatvs un obligts.

Fakultatv veselbas prbaude (DL 36. pants)Pirms darba tiesisko attiecbu nodibinanas darba devjs pc savas izvles var pieprast, lai pretendents veic veselbas prbaudi, kas autu prliecinties par via piemrotbu paredzt darba veikanai. s prbaudes mris ir pirms darba lguma noslganas prliecinties, ka darbinieka veselbas stvoklis aus viam veikt paredzto darbu, k ar nofikst darbinieka vese-lbas stvokli darba attiecbu skum. Nostjum darba devjam pc iespjas skk japraksta veicamais darbs, lai rsts vartu noteikt pretendenta piemrotbu im konkrtajam darbam. Darba devjam jsedz izdevumi, kas saistti ar du pretendenta veselbas prbaudi.

Gadjum, ja pretendents darba intervijas laik sniedzis darba devjam apzinti nepatiesu informciju par savu veselbas stvok-li, viam paam ir jsedz izdevumi par veselbas prbaudi. aj gadjum darba devjam ir jpierda, ka pretendents sniedzis apzinti nepatiesu informciju.

Ja rsta atzinum par pretendenta veselbas stvokli ir nordts, ka pretendents nav piemrots paredzt darba veikanai, darba devjs nedrkst nodarbint viu aj darb.

Darba devjam jem vr, ka darbiniekam, pirms vi tiek nodarbints nakts laik, ir tiesbas veikt veselbas prbaudi, lai prliecintos par to, vai via veselbas stvoklis auj strdt nakts darb (skk par veselbas prbaudm nakts darbiniekiem skatt 4.5. sadaas Darba laiks punktu Nakts darbs).

Obligt veselbas prbaudeDarba devjam ir obligti jpieprasa pretendentam:

veikt medicnisko apskati, ja vi ir jaunks par 18 gadiem (DL 37. panta 6. daa); veikt obligto veselbas prbaudi, ja vi tiks nodarbints darb, kur darbinieka veselbas stvokli var ietekmt ve-

selbai kaitgie darba vides faktori, vai darb paos apstkos. Izdevumus, kas saistti ar obligtajm veselbas prbaudm pirms darba tiesisko attiecbu uzskanas, pc savstarpjas vienoans sedz attiecg persona no saviem ldzekiem vai darba devjs (DAL 15. pants) (skk par obligtajm veselbas prbaudm skatt Rokasgr-matas Darba aizsardzbas sadau).

19


Datu prbaude

Datu prbaud ir iespjams noskaidrot vrtgu informciju par potencilo darbinieku. Datu prbaudi ieteicams veikt pirms galg lmuma pieemanas, ttad prbaudot datus tikai 1-3 pretendentiem.

Veicot datu prbaudi, ieteicams ievrot dus nosacjumus: datus jiegst godg ce; datus jiegst tikai konkrtam nolkam un apmr, kas neprsniedz to ieganas nolku; datus juzglab tikai tik ilgi, cik tas ir nepiecieams; datus juzglab atbilstoi personas datu aizsardzbas prasbm.

Pirms zvaniet, iepazstieties ar s veidlapas saturu un aizpildiet nepiecieamo informciju! Prliecinieties ar par to, vai nor-dt kontaktpersona ir rela un vai par to neuzdodas pretendenta pazia vai radinieks!

Paraugs

TELEFONISKAS DATU PRBAUDES VEIDLAPA(Iepriekjo darba vietu datu prbaude)

Amats, kam tiek veikta prbaudePretendenta vrds, uzvrdsDarbinieka, kuru intervs, vrds, uzvrds

darbinieka ieemamais amatsUzmuma firmaJautjumi:Cik ilgi Js pazstat pretendentu?Kdas bija Jsu darba attiecbas?

Prbaudiet pieteikuma anket sniegto informciju:Nodarbintbas laika periodsIeemamais amats un pienkumiNoskaidrojiet, vai uzmuma pastv formla un dokumentta darba izpildes novrtana.J vai N

Ja J, kds ir darbinieka novrtjums

Vai pdjo 12 mneu laik darbiniekam bija disciplinrie prkpumi?J NJ J, paskaidrojiet:

Kpc darbinieks aizgja no darba:

Vai, jsuprt, ir vl kda informcija, kuru mums vajadztu zint par o darbinieku:

20

Vai Js vlreiz pieemtu o darbinieku darb? Ja N, ldzu paskaidrojiet kpc:

Paldies par Jsu paldzbu!Intervtja vrds, uzvrds Ieemamais amatsIntervijas datums

personas datu aizsardzba (Dl 38. pants)

Darba devjam ir pienkums nodroint par pretendentu iegto ziu konfidencialittes ievroanu. Zias par pretendentu un iesniegtos darb pieteikans dokumentus drkst:

nodot tikai tm personm, kas uzmum darba devja uzdevum sagatavo lmumu par darbinieka pieemanu darb;

dart zinmus treajm personm tikai ar pretendenta piekrianu.

Darba piedvjums

Ja personla atlases procesa gait ir atlasts piemrots pretendents, darba devjam jnodroina, lai darba tiesisks attiecbas tiktu noformtas juridiski preczi, atbilstoi tiesbu aktu prasbm (skk par darba lgumu noformanu skatt II nodau Darba lgums).

Darba lguma sagatavoanai nepiecieamie dokumenti (Dl 35. pants)

Sagatavojot darba lgumu, darba devjam ir tiesbas prast, lai pretendents: uzrda personu apliecinou dokumentu; iesniedz citus dokumentus tiesbu aktos paredztajos gadjumos. Piemram, darba devjs atsevios gadjumos var

pieprast, lai tiktu uzrdti valsts valodas prasmi apliecinoi dokumenti, jo privto uzmumu darbiniekiem valsts valoda jlieto, ja to darbba skar likumgas sabiedrisks intereses (sabiedrisko drobu, veselbu, tikumbu, veselbas aizsardzbu, patrtju tiesbu un darba tiesbu aizsardzbu, drobu darba viet, sabiedriski adminis-tratvo uzraudzbu), k ar, ja tie veic noteiktas publiskas funkcijas (skk skatt Valsts valodas likumu un Ministru kabineta 2009. gada 7. jlija noteikumus Nr. 733 Noteikumi par valsts valodas zinanu apjomu un valsts valo-das prasmes prbaudes krtbu profesionlo un amata pienkumu veikanai, pastvgs uzturans ataujas saemanai un Eiropas Kopienas pastvg iedzvotja statusa ieganai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes prbaudi);

uzrda dokumentus, kas apliecina via izgltbu vai profesionlo sagatavotbu, ja darba veikanai nepiecieamas paas zinanas vai prasmes, piemram, medicnas darbiniekiem, autovadtjiem u.c. Ja darba devjs nav pievr-sis nepiecieamo uzmanbu darbinieka profesionalittes vai kvalifikcijas apliecinjumam un nav prliecinjies par darbinieka spjm un prasmm izpildt uzliktos pienkumus, tad vi atbild par darbinieka nodartajiem zaudju-miem treajai personai (Civillikuma 1782. pants).

papildu informcijaTikai pc darba lguma noslganas darba devjam ir tiesbas prast no darbinieka papildu informciju, piemram, informciju par nepilngadgiem brniem, jo darbiniekam, kam ir brni, ir noteiktas atsevias papildu garantijas. Tomr darba devjam jem


21

vr, ka viam ir tiesbas prast tikai tdu informciju, kas attiecas un ir nepiecieama darba tiesiskajm attiecbm.

Jauno darbinieku ievadana darbLabi prdomta un izstrdta pieeja jauno darbinieku ievadanai darb patrina un paaugstina gan jauno darbinieku, gan jau uzmum strdjoo darbinieku efektivitti.Darba devjam, pirms darbinieks uzsk darbu, jveic ievadapmcba, kur jietver di pamatjautjumi:

visprgie uzmumu raksturojoie dati; objektu, cehu, dienestu izvietojums uzmum, prvietoans shma uzmuma teritorij un starp objektiem; uzmuma darba aizsardzbas un iekjs kontroles organizcija; atbildba par darba drobas noteikumu neievroanu; nodarbinto tiesbas un pienkumi, nodarbinto prstvniecba; obligto veselbas prbauu nozme un to veikanas krtba; darb notikuo nelaimes gadjumu un arodslimbu izmeklanas un uzskaites krtba; uzmum esoie veselbai kaitgie un bstamie darba vides riska faktori un to ietekme uz drobu un veselbu; kolektvie darba aizsardzbas ldzeki un drobas zmes; visprjs darba higinas prasbas; ugunsdrobas prasbas; personla rcba ugunsgrku, sprdzienu, avriju un citos rkrtjos gadjumos; pirms paldzbas sniegana un darbinieka rcba, ja ir noticis nelaimes gadjums darb; uzmum noteiktais darba un atptas laiks; uzmum eso darba koplguma un darba krtbas noteikumu nosacjumi; uzmum noteikts garantijas un kompenscijas.

Darba devjam jiekrto Darba aizsardzbas ievadapmcbas reistrcijas urnls.

DARBA AIZSARDZBAS IEVADAPMCBAS REISTRCIJAS URNLS

nr.p.k. Datums

instrujamaispersona, kura veica

ievadapmcbu instruts personas paraksts

vrds, uzvrds

personas kods vai rvalstnieka darba ataujas

numurs

profesija, amats

vrds, uzvrds, amats

paraksts

1 2 3 4 5 6 7 8

Darba devjam ieteicams ar izstrdt un izmantot jaun darbinieka ievadapmcbas veidlapu, lai atvieglotu darb ievadanas procesu gan atbildgajam darbiniekam, gan jaunajam darbiniekam. Ir veikti ptjumi, kas apliecina, ka vislielko iespaidu uz darbinieku parasti atstj pirms darba dienas pirm darba stunda. Tpc, ja Js vlaties, lai Jsu jaunais darbinieks strd ar lielku atdevi, jpievr pau nozmi tam, k Js iepazstint jauno darbinieku ar uzmumu, taj noteikto krtbu un veicamo darbu.


22


Paraugs

JAUN DARBINIEKA IEVADAPMCBAS VEIDLAPA

Darbinieka vrds,uzvrds

Ieemamais amats

Tie vadtja vrds, uzvrds

Ieemamais amats

Darba uzskanas datums

A. Departaments un t funkcijaso Prskats par uzmuma darbuo Misija un mrio Organizatorisk struktrao Departamenta funkcijaso Departamenta organizcija, darbinieku vrdio Darba pienkumi; darba aprakstso Darba izpildes standartso Citu darbinieku darbs un savstarpj sadarbba

B. Darba vide un aprkojumso Darba vietao Biroja aprkojuma izvietojumso Biroja aprkojuma un materilu lietoanas noteikumio Automanas novietoanao Biroja atslgaso Atraans telps pc darba laikao Darbinieka rokasgrmatao Darbinieka identifikcijas karte

c. Darba aizsardzbao Ugunsdrobas prasbaso Uguns dzamie aparti un avrijas izejaso Smanas noteikumio Darba aizsardzbas un iekjs kontroles organizcijao Atbildba par darba drobas noteikumu neievroanuo Obligts veselbas prbaudes un to veikanas krtbao Darb notikuo nelaimes gadjumu un arodslimbu izmeklanas un uzskaites krtba o Uzmum esoie veselbai kaitgie un bstamie darba vides riska faktori un to ietekme uz drobu un

veselbuo Kolektvie darba aizsardzbas ldzeki un drobas zmes o Visprjs darba higinas prasbas o Pirms paldzbas sniegana un rcba, ja noticis nelaimes gadjums darb o Objektu, cehu un dienestu izvietojums uzmum, prvietoans shma

23

D. Darba laikso Darba laikso Virsstundu darbso Pusdienu prtraukumio Papildu brvais laiks

E. Atvainjums un cita attaisnota prombtneo Svtku dienaso Atvainjums, t pieiranas krtbao Slimbas laiks, informanas krtbao Citi darba kavjumi, informanas krtba

f. Tiesbas un pienkumio Darba laika ievroanao Uzvedbas normas un aprbso Darba attiecbaso Orientcija uz klientuo Disciplinr krtbao Apmcbas un attstbas iespjaso Prbaudes laikso Darba izpildes plnoana / izvrtanao Darba aprkojuma izmantoana persongm vajadzbmo Konfidencila informcijao Profesionl darba tikao Personas datu izmaias(vrds, adrese, utt.)o Kur iegt informciju, paldzbuo Nodarbinto prstvniecba

G. citi

o Ziojumu dliso Kafijas pagatavoanao Noteikumi attiecb uz dienuo Iepazans ar telpmo Nodaas sapulceso Pieejas kodi datu bzm

Es esmu apspriedis os jautjumus ar darbinieku un iedevis o veidlapu darbiniekam:

Tie vadtja paraksts:

Datums:

Mans tieais vadtjs ir izskaidrojis man veidlap mintos jautjumus un iedevis man o veidlapu:

Darbinieka paraksts: Datums:


24

1.2. Nodarbinanas aizliegumi un ierobeojumi

Darba likums paredz divu veidu nodarbinanas ierobeojumus: aizliegumus un ierobeojumus darba devjam nodarbint atseviu kategoriju darbiniekus; ierobeojumus, kurus darba devjs var noteikt darbiniekiem.

Aizliegumi un ierobeojumi nodarbint atseviu kategoriju darbiniekus

Nodarbinanas aizliegums (DL 37. pants)Darba devjam ir jievro Darba likum noteiktie nodarbinanas aizliegumi dm personu grupm: personm, kuras jaunkas par 18 gadiem (skk skatt 4.2. sadau Jaunieu darbs); grtniecm un sievietm pcdzemdbu period ldz vienam gadam, bet, ja sieviete baro brnu ar krti, vis baroanas

laik. dus darbiniekus aizliegts nodarbint, ja rsta atzinum ir teikts, ka attiecg darba veikana apdraud sie-vietes vai vias brna drobu un veselbu. Jebkur gadjum ir aizliegts nodarbint grtnieci divas nedas pirms paredzamajm dzemdbm un sievieti divas nedas pc dzemdbm. Paredzamo dzemdbu laiku un dzemdbu faktu apstiprina rsta atzinums.

Nodarbinanas ierobeojumi Darba devjam ir jievro Darba likum un Darba aizsardzbas likum noteiktie nodarbinanas ierobeojumi dm personu grupm:

personm, kas nodarbintas nakts darb. Ja ir rsta atzinums, ka nakts darbs negatvi ietekm darbinieka veselbu, vi jprce piemrot darb, kas veicams dien (DL 138. panta piekt daa);

personm, kuru veselbas stvokli ietekm kaitgie darba vides faktori un personm, kuras ir nodarbintas darb pa-os apstkos. Ja rsts atzst, ka darbinieka veselbas stvoklis neatbilst konkrt darba veikanai, darba devjam viam jnodroina darba apstkus bez konkrt veselbai kaitg darba vides faktora ietekmes vai jnodroina, ka nodarbintais neveic darbu konkrtajos paajos apstkos (Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 219 Krtba, kd veicama obligt veselbas prbaude);

rzemniekiem (personm, kas nav Latvijas pilsoi vai nepilsoi). rzemniekus atauts nodarbint tikai tad, ja viam ir darba atauja, izemot normatvajos aktos noteiktos gadjumus.

ierobeojumi, kurus darba devjs var noteikt darbiniekiem.

Konkurences ierobeojums pc darba tiesisko attiecbu izbeigans (DL 84. un 85. pants)Konkurences ierobeojums ir darbinieka un darba devja vienoans par darbinieka profesionls darbbas ierobeojumu pc darba tiesisko attiecbu izbeigans. Vienoans par konkurences ierobeojumu jsldz rakstveid un taj jnorda:

konkurences ierobeojuma veidu; konkurences ierobeojuma apmru; konkurences ierobeojuma vietu; konkurences ierobeojuma laiku; darbiniekam izmaksjams atldzbas apmru.


25

Konkurences ierobeojums ir pieaujams viengi tad, ja vienoans starp darba devju un darbinieku atbilst dm paz-mm:

ts mris ir aizsargt darba devju no tdas darbinieka profesionls darbbas, kas var radt konkurenci darba devja komercdarbbai;

ir ievrots konkurences ierobeojuma termi; attiecb uz visu konkurences ierobeojuma laiku t paredz darba devja pienkumu makst darbiniekam atbil-

stou ikmnea atldzbu par konkurences ierobeojuma ievroanu.

Konkurences ierobeojuma termiKonkurences ierobeojuma termi nedrkst bt ilgks par diviem gadiem, skaitot no darba tiesisko attiecbu izbeigans dienas.

Konkurences ierobeojuma jomaKonkurences ierobeojums var attiekties tikai uz to darbbas jomu, kur darbinieks tika nodarbints darba tiesisko attiec-bu pastvanas laik.

Konkurences ierobeojuma spksVienoans par konkurences ierobeojumu nav spk, ciktl t atbilstoi konkurences ierobeojuma veidam, apmram, vietai un laikam, k ar emot vr darbiniekam izmaksjamo atldzbu, uzskatma par netaisngu darbinieka turpmks profesionls darbbas ierobeojumu.

Vienpusja atkpans no vienoans par konkurences ierobeojumuDarba devjam ir tiesbas pirms darba tiesisko attiecbu izbeigans rakstveid atkpties no vienoans par konkurences ierobeojumu.

Darbiniekam ir tiesbas atkpties no vienoans par konkurences ierobeojumu, ja vi uzteic darba lgumu svarga ie-mesla d (DL 100. panta piekt daa). Darbiniekam da atkpans jnoform rakstveid un jiesniedz darba devjam viena mnea laik, skaitot no darba lguma uzteikuma dienas.

Atldzbas par konkurences ierobeojumu izmaksaDarba devjam visu konkurences ierobeojuma laiku jmaks darbiniekam atbilstou ikmnea atldzbu par konkurences ierobeojuma ievroanu.

Darbinieks zaud tiesbas saemt atldzbu par konkurences ierobeojuma ievroanu, ja darba devjs uzteic darba lgu-mu, pamatojoties uz diem pamatiem:

darba lguma vai noteikts darba krtbas btisks prkpums, kas izdarts bez attaisnojoiem iemesliem (DL 101. panta pirms daas 1. punkts);

darbinieka prettiesiska rcba, veicot darbu, k rezultt zaudta darba devja uzticba (DL 101. panta pirms daas 2. punkts);

darbinieks, veicot darbu, rkojies pretji labiem tikumiem, un da rcba nav savienojama ar darba tiesisko attiec-bu turpinanu (DL 101. panta pirms daas 3. punkts);

darba veikana alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stvokl (DL 101. panta pirms daas 4. punkts); darba aizsardzbas noteikumu rupj prkpums, kas apdraudjis citu personu drobu un veselbu (DL 101. pan-

ta pirms daas 5. punkts).


26


Blakus darbs (91. un 92. pants)

Darbiniekam ir tiesbas slgt darba lgumu ar vairkiem darba devjiem, ja darba lgum vai darba koplgum nav noteikts citdi. Tomr darba devjs var ierobeot darbinieka tiesbas veikt blakus darbu. dam ierobeojumam jbt attaisnotam ar darba devja pamatotm un aizsargjamm interesm, it pai, ja ds blakus darbs negatvi ietekm vai var ietekmt darbinieka saistbu piencgu izpildi.

1.3. Prbaudes laiks

Darba devjs, nosldzot darba lgumu, var noteikt prbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viam uztict darba veikanai. Ja darba devjs vlas darbiniekam noteikt prbaudi, tas obligti jnorda darba lgum. Ja prbaudes noteik-ana nav nordta darba lgum, tas tiks uzskatts par noslgtu bez prbaudes (DL 46. pants).

Ierobeojumi prbaudes noteikanaiPrbaudi aizliegts noteikt personm, kuras ir jaunkas par 18 gadiem.

Prbaudes termiPrbaudes termi nedrkst bt ilgks par trim mneiem. aj termi neieskaita:

prejoas darbnespjas laiku; citu laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojou iemeslu d.

Prbaudes sekas (DL 47. un 48. pants)Prbaudes laik darba devjam un darbiniekam ir tiesbas rakstveid uzteikt darba lgumu, trs dienas iepriek par to brdinot. Pie tam darba devjam, uzteicot darba lgumu prbaudes laik, nav pienkums nordt da uzteikuma iemeslu. Tomr darba devjam jem vr, ka, ja, uzteicot darba lgumu prbaudes laik, ir prkpts atirgas attieksmes aizlie-gums, darbiniekam ir tiesbas celt prasbu ties. o prasbu darbinieks var celt viena mnea laik no dienas, kad vi samis darba devja uzteikumu.

Darba devjam savlaicgi, pirms prbaudes laika beigm, btu jpieem lmums par darba attiecbu turpinanu vai izbeiganu. Gadjum, ja nolgtais prbaudes termi ir beidzies un darbinieks turpina veikt darbu, tiek atzts, ka vi prbaudi ir izturjis.

1.4. Starptautisks darba tiesbas

Starptautiskie lgumiDarba tiesisks attiecbas regul ar Latvijai saistos starptautisko tiesbu normas. Ja starptautiskaj lgum, ko apstip-rinjusi Saeima, ir paredzti citdi noteikumi nek Darba likum, jpiemro starptautisk lguma noteikumi.

Darba lgumam un darba tiesiskajm attiecbm piemrojamais likumsDarbinieks un darba devjs var vienoties par darba lgumam un darba tiesiskajm attiecbm piemrojamo likumu. da izvle nevar darbiniekam atemt vai ierobeot aizsardzbu, kas viam pienkas saska ar attiecgs valsts tiesbu nor-mm.

27


Ja darbinieks un darba devjs nav izvljuies piemrojamo likumu, darba lgumam un darba tiesiskajm attiecbm pie-mrojams Latvijas likums.

Tomr, ja: darbinieks atbilstoi darba lgumam parasti veic savu darbu cit valst, darba lgumam un darba tiesiskajm at-

tiecbm piemrojams s citas valsts likums; darbinieks atbilstoi darba lgumam savu darbu neveic vien un taj pa valst, darba lgumam un darba tiesis-

kajm attiecbm piemrojams t uzmuma atraans vietas valsts likums, kur darbinieks tika pieemts darb.

ie noteikumi nav piemrojami, ja no lietas apstkiem izriet, ka darba lgums vai darba tiesisks attiecbas ir ciek sais-ttas ar citu valsti. d gadjum piemrojams s citas valsts likums.

Darbinieka nostanaDarbinieka nostana ir tie gadjumi, kad saistb ar starptautisko pakalpojumu snieganu:

darba devjs, pamatojoties uz lgumu, ko vi nosldzis ar personu, kuras lab tiks veikts darbs, nosta darbi-nieku uz citu valsti;

darba devjs nosta darbinieku uz cit valst esou filili vai koncern ietilpstou uzmumu; darb iekrtoanas institcija k darba devjs nosta darbinieku personai, kuras lab tiks veikts darbs, ja ts

uzmums atrodas cit valst vai ar t veic savu darbbu cit valst.

Noteikumi par darbinieku nostanu neattiecas uz tirdzniecbas flotes uzmumu kuu apkalpm.

Darbinieks nostts veikt darbu LatvijJa darbinieks nostts veikt darbu Latvij, tad ,neatkargi no darba lgumam un darba tiesiskajm attiecbm piemrojam likuma, darba devjam im nosttajam darbiniekam jnodroina darba apstki un nodarbintbas noteikumi, kas pare-dzti Latvijas normatvajos aktos, k ar darba koplgumos, kuri atzti par visprsaistoiem un regul:

maksimlo darba laiku un minimlo atptas laiku; minimlo ikgadjo apmaksto atvainjumu; minimlo darba algas likmi, k ar piemaksas par virsstundu darbu; noteikumus par nodroinanu ar darbaspku, jo pai ar darb iekrtoanas institciju starpniecbu; drobu, veselbas aizsardzbu un higinu darb; aizsardzbas paskumus personm, kuras ir jaunkas par 18 gadiem, grtniecm, sievietm pcdzemdbu pe-

riod, k ar o personu darba un nodarbintbas noteikumus; vienldzgu attieksmi pret vrieiem un sievietm, k ar cita veida diskrimincijas aizliegumu.

Darba devjam, kas nosta darbinieku veikt darbu Latvij, ir pienkums pirms darbinieka nostanas rakstveid informt Valsts darba inspekciju par o nostto darbinieku, nordot:

darbinieka vrdu un uzvrdu; darba uzskanas laiku; paredzamo nodarbinanas ilgumu; darba veikanas vietu (ja darba pienkumu veikana nav paredzta kd noteikt darba viet, norda, ka darbi-

nieku var nodarbint dads viets);

28

darba devja prstvi Latvij, kur ir pilnvarots prstvt darba devju Latvijas valsts iestds un ties; personu, kuras lab tiks veikts darbs (pakalpojuma samju); apliecinjumu par to, ka nosttais darbinieks, kas ir treo valstu pilsonis, likumgi strd pie darba devja Eiro-

pas Savienbas dalbvalst, Eiropas Ekonomikas zonas valst vai veices Konfedercij.

Darbinieks nostts veikt darbu cit valstDarba devjam, kas nosta darbinieku veikt darbu cit Eiropas Savienbas dalbvalst, Eiropas Ekonomikas zonas valst vai veices Konfedercij, neatkargi no darba lgumam un darba tiesiskajm attiecbm piemrojam likuma, ir pien-kums im nosttajam darbiniekam nodroint nodarbintbas noteikumu izpildi un darba apstkus atbilstoi attiecgs valsts normatvajiem aktiem, kuri regul darbinieku nostanu.


29

DARBA LGUMS

ii DARBA lGUMS nodaa sniedz informciju par darba lguma noslganu, darba lguma termiiem un darba lguma grozanu.

Tiesbu akti: Darba likums; Civillikums; Ministru kabineta 2002. gada 25. jnija noteikumi Nr. 272 Par sezonas rakstura darbiem; Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumi Nr. 353 Par darbiem joms, kurs darba lgums parasti netiek

slgts uz nenoteiktu laiku; Ministru kabineta 2008.gada 20.novembra noteikumi Nr. 942 Noteikumi par valsts socils apdroinanas ob-

ligto iemaksu veicju reistrciju un ziojumiem par valsts socils apdroinanas obligtajm iemaksm un iedzvotju ienkuma nodokli;

Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumi Nr. 461 Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilsto-iem pamatuzdevumiem un kvalifikcijas pamatprasbm un Profesiju klasifikatora lietoanas un aktualizanas krtbu.

Darba lguma saturs No vienas puses, darba lgums ir civiltiesiska vienoans starp darba devju un darbinieku, kas izpauas puu brvb vieno-ties par lguma noteikumiem, no otras puses, darba devja brvba ir ierobeota ar tiesbu normm, kas nosaka darba devja pienkumus. Darba lgumam piemrojami Civillikuma noteikumi tiktl, ciktl Darba likum un citos normatvajos aktos, kas regul darba tiesisks attiecbas, nav noteikts citdi.

Ar darba lgumu darba devjs un darbinieks nodibina savstarpjs darba tiesisks attiecbas. Darbinieks uzemas:

veikt noteiktu darbu; pakauties noteiktai darba krtbai un darba devja rkojumiem;

Darba devjs uzemas: makst nolgto darba samaksu; nodroint taisngus, drous un veselbai nekaitgus darba apstkus.

Darba likums noteic, ka: nav spk darba koplguma, darba krtbas noteikumu, k ar darba lguma un darba devja rkojumu noteikumi,

kas pretji normatvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stvokli. Piemram, darba lgum puses nevar vienoties par 2 nedu ilgu ikgadjo atvainjumu;

nav spk darba lguma noteikumi, kas pretji darba koplgumam pasliktina darbinieka tiesisko stvokli. Ja uz-mum ir noslgts darba koplgums, darba devjam jnodroina, ka darba lgumos netiek iekauti noteikumi, kas pretji darba koplgumam pasliktina darbinieka tiesisko stvokli. Piemram, ja darba koplgum ir noteikts, ka darbiniekiem ir tiesbas uz 5 nedu ilgu atvainjumu, darba lgum nedrkst noteikt, ka darbiniekam ir tiesbas uz Darba likum noteikto ikgadjo atvainjumu, jo likums garant tiesbas tikai uz etru nedu ilgu atvainjumu.

30

DARBA LGUMS

Darba lguma noslganas brdis (Dl 39. pants)Darba lgums uzskatms par noslgtu ar brdi, kad darbinieks un darba devjs ir vienojuies par veicamo darbu un darba sa-maksu, k ar darbinieka turpmku pakauanos noteiktai darba krtbai un darba devja rkojumiem.

Darba lguma forma (Dl 40. panta pirm daa un 41. panta pirm daa)Noslgtais darba lgums ir jizteic rakstveid. Darba devjam ir pienkums gdt par to, lai pirms darba uzskanas darba lgums tiktu noslgts rakstveid. Ja darba devjs nenoform darba lgumu rakstveid, darbiniekam ir tiesbas prast darba lguma izteikanu rakstveid.

Rakstveida formas neievroanas sekas (Dl 41. pants)Ja darbinieks un darba devjs vai vismaz viena no pusm ir uzskusi veikt nolgtos pienkumus, nenoformjot darba l-gumu rakstveid, uzskatms, ka puses ir noslguas darba lgumu. im darba lgumam ir tdas paas tiesisks sekas k rakstveid izteiktam darba lgumam. Tas nozm, ka ar darba uzskanas brdi darbinieks iegst visas tiesbas uz norma-tvajos aktos noteiktajm garantijm, piemram, darba samaksu, socilo apdroinanu u.c.

Ja rodas strds par darba lguma noslganas faktu un par t saturu, darbinieks var izmantot jebkurus pierdjumus, kas attiecas uz darba tiesisko attiecbu pastvanu un o attiecbu saturu. Piemram, darba lguma noslganas faktu vartu pierdt gan dokumenti (rkojums par pieemanu darb, uzmuma caurlaide, paraksts instruktas urnl utt.), gan liecinieku liecbas.

Darba devjam jem vr ka, ja nav nodrointa darba lguma noslgana rakstveid un darba devjs vai darbinieks nevar pierdt citu darba tiesisko attiecbu pastvanas ilgumu, noteikto darba laiku un darba samaksu, atbildgs valsts institcijas uzskats, ka darbinieks jau ir bijis nodarbints trs mneus un viam ir noteikts normlais darba laiks un mini-ml mnea darba alga.

Darba lgum ietverams zias (Dl 40. panta otr, tre un ceturt daa) Darba lgum obligti jiekauj das zias:

darbinieka vrds, uzvrds, personas kods, dzvesvieta; darba devja vrds, uzvrds (firma), reistrcijas numurs un adrese; darba tiesisko attiecbu skuma datums; darba tiesisko attiecbu paredzamais ilgums (ja darba lgums noslgts uz noteiktu laiku); darba vieta (ja darba pienkumu veikana nav paredzta kd noteikt darba viet, to, ka darbinieku var nodar-

bint dads viets); darbinieka arods, amats, specialitte atbilstoi Profesiju klasifikatoram un visprgs nolgt darba raksturojums.

Darbinieka amata apraksts var tikt noformts ar darba lguma pielikuma veid; darba samaksas apmrs un izmaksas laiks; nolgtais dienas vai nedas darba laiks; ikgadj apmakst atvainjuma ilgums; darba lguma uzteikuma termi; norde uz darba koplgumu, darba krtbas noteikumiem, kas piemrojami darba tiesiskajm attiecbm.

Ar nordi uz attiecgiem noteikumiem, kas ietverti normatvajos aktos, darba koplgum, vai ar nordi uz darba krtbas noteikumiem, var aizstt das zias:

darba samaksas apmru un izmaksas laiku; nolgto dienas vai nedas darba laiku; ikgadj apmakst atvainjuma ilgumu; darba lguma uzteikuma termiu.

31

DARBA LGUMS

Paraugs ar minimlajm darba lgum ietveramajm prasbm

DARBA LGUMS

1. Darba devjs Vrds, uzvrds/Firma: Reistrcijas numurs:Adrese:

2.DarbinieksVrds, uzvrds:Personas kods:Dzvesvieta:

3.Darba tiesisko attiecbu skuma datums:

4. Darba attiecbu paredzamais ilgums:

5. Amats:

6. AtalgojumsDarba samaksas apmrs:Izmaksas laiks un veids:

7. Darba laiks:

8. Darba vieta:

9. Atvainjums:

10. Darba lguma uzteikuma termi:

11. Darba koplgums, darba krtbas noteikumi, kas piemrojami darba tiesiskajm attiecbm:

Darba devjs

Vrds Datums Paraksts

Darbinieks

Vrds Datums Paraksts

Viens eksemplrs - personla daai Otrs eksemplrs - darbiniekam

Piemram, darba lgum var noteikt, ka ikgadjais apmakstais atvainjums darbiniekam tiek pieirts saska ar Darba likuma noteikumiem.

32

DARBA LGUMS

Darba lgum pc puu vienoans var iekaut jebkuras citas zias, piemram, nosacjumus par prbaudes laiku, ierobeoju-mu veikt blakus darbu u.c.

Darba lguma eksemplru skaits (Dl 40. panta piekt daa)Darba lgumu jsagatavo divos eksemplros, no kuriem viens glabjas pie darbinieka, otrs pie darba devja.

Darba lgumu uzskaite (Dl 40. panta sest daa)Darba devjam ir pienkums veikt noslgto darba lgumu uzskaiti. Lgumu uzskaiti var veikt, izmantojot Darba lgumu reistrcijas urnlu.

Darba lguma spk neesamba (Dl 42. pants)Tiesa darba lgumu, kas ir pretrun ar normatvajiem aktiem, var atzt par spk neesou. Piemram, darba lgums, kas noslgts ar personu, kas jaunka par 18 gadiem, par darba, kas saistts ar paaugstintu risku vias drobai vai veselbai, veikanu, var tikt atzts par spk neesou. Tomr jebkur gadjum tas tiks atzts par spk neesou viengi uz turpm-ko laiku. Par laiku, ko darbinieks ir faktiski nostrdjis, darba devjam ir jizmaks darba samaksa, k ar cita no darba lguma izrieto atldzba.

Sekas, ja darba lgums atzts par spk neesouDarba devjam ir pienkums izmakst darbiniekam atldzbu vismaz 6 mneu vidjs izpeas apmr, ja darba lgums, kas noslgts ar darbinieku:

ir pretrun normatvajiem aktiem; darba devjs ir bijis vaings da lguma noslgan; nav iespjams ar darbinieku noslgt darba lgumu atbilstoi normatvajiem aktiem.

Atsevias darba lguma daas spk neesambaKda atsevia darba lgum iekauta noteikuma spk neesamba neietekm darba lguma spku t prj da. Piem-ram, ja darbiniekam ir nolgts normlais darba laiks, bet darba alga ir nolgta mazka par minimlo darba algu.

Darba lguma veidi

Darba likums paredz divus darba lguma veidus: darba lgumu uz nenoteiktu laiku; darba lgumu uz noteiktu laiku.

Darba devjam darba lgums ar darbinieku visprj gadjum ir jsldz uz nenoteiktu laiku. Tikai Darba likum pai noteiktos gadjumos ir atauts slgt darba lgumu uz noteiktu laiku.

Darba lgums uz noteiktu laiku (DL 44. panta pirm daa) Darba lgumu uz noteiktu laiku var noslgt, lai veiktu noteiktu slaicgu darbu, ar to saprotot:

sezonas rakstura darbu. Par sezonas darbu uzskatms darbs, kas veicams noteikt sezon (darbu sarakstu ska-tt Ministru kabineta 2002. gada 25. jnija noteikumos Nr. 272 Par sezonas rakstura darbiem);

darbu tds darbbas joms, kurs darba lgums parasti netiek slgts uz nenoteiktu laiku, emot vr attiecgs nodarboans raksturu vai ar attiecg darba pagaidu raksturu (darbu sarakstu skatt Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumos Nr. 353 Par darbiem joms, kurs darba lgums parasti netiek slgts uz nenoteiktu laiku);

33

DARBA LGUMS

promesoa vai no darba atstdinta darbinieka aizvietoanu, k ar tda darbinieka aizvietoanu, kura pastvg darba vieta kuvusi brva ldz brdim, kad tiks pieemts darb jauns darbinieks. Piemram, gadjum, kad jaizvie-to darbinieks, kas atrodas brna kopanas atvainjum;

gadjuma darbu, kas uzmum parasti netiek veikts. Piemram, gadjum, ja uzmum, kur parasti netiek nodarbinti tulki, nepiecieams veikt tulkoanas darbu;

noteiktu pagaidu darbu, kas saistts ar uzmuma darbbas apjoma slaicgu paplainanos vai raoanas apjoma pieaugumu;

neatliekamu darbu, lai novrstu neprvaramas varas, nejaua notikuma vai citu rkrtju apstku izraistas sekas, kuras nelabvlgi ietekm vai var ietekmt parasto darba gaitu uzmum. Piemram, gadjum, ja uz-mum ir notikusi avrija un ir nepiecieami papildu darbinieki, lai novrstu avrijas sekas;

bezdarbniekam paredztu algotu pagaidu vai citu darbu saistb ar via dalbu aktvajos nodarbintbas pasku-mos vai darbu, kas saistts ar aktvo nodarbintbas paskumu stenoanu;

profesionls vai akadmisks izgltbas iestdes izgltojam darbu, ja tas saistts ar sagatavoanos darbbai noteikt profesij vai studiju virzien.

Darba lgums ar kapitlsabiedrbas izpildinstitcijas locekiem (DL 44. panta tre daa) Kapitlsabiedrbas izpildinstitcijas (valdes) loceki var tikt nodarbinti, pamatojoties uz:

darba lgumu; citu civiltiesisku lgumu, piemram, pilnvarojuma lgumu.

Ja kapitlsabiedrbas izpildinstitciju loceki tiek nodarbinti, pamatojoties uz darba lgumu, tas jsldz uz noteiktu laiku.

Darbinieka tiesbas (DL 44. panta sest daa)Darba devjam jievro, ka uz darbinieku, ar kuru noslgts darba lgums uz noteiktu laiku, attiecinmi tdi pai noteikumi k uz darbinieku, ar kuru noslgts darba lgums uz nenoteiktu laiku. Piemram, darba devjam ir jnodroina darbiniekam droi un veselbai nekaitgi darba apstki neatkargi no t, vai ar viu ir noslgts darba lgums uz noteiktu laiku vai neno-teiktu laiku.

Darbinieku informana (DL 44. panta septt daa)Darba devjam jinform darbinieki, ar kuriem noslgts darba lgums uz noteiktu laiku, par brvajm darba vietm uzmu-m, kurs darbiniekus var nodarbint uz nenoteiktu laiku.

Pc darbinieku prstvju pieprasjuma, darba devjam jsniedz informcija par iespjm uzmum nodarbint darbinie-kus uz noteiktu laiku.

Uz noteiktu laiku noslgta darba lguma termi (DL 44. panta ceturt un piekt daa, 45. pants)Uz noteiktu laiku noslgt darba lgum jnorda:

laiks, uz kdu tas noslgts (lguma beigu termi); vai apstki, kas liecina par attiecg darba pabeiganu. Piemram, darba lgum var nordt, ka tas ir noslgts

uz promesoa darbinieka aizvietoanas laiku.

Ja darba lgum nav nordts laiks, uz kdu tas noslgts vai, ja atbilstoi apstkiem nav pieaujama darba lguma noslg-ana uz noteiktu laiku, lgums atzstams par noslgtu uz nenoteiktu laiku.

34

DARBA LGUMS

Ierobeojumi uz noteiktu laiku noslgta darba lguma termia ilgumam:

Visprj gadjuma (ieskaitot termia pagarinjumus).Izemot gadjumu, kad darba lgums noslgts promesoa vai no darba atstdinta darbinieka aizvietoanai, k ar tda darbinieka aizvietoanai, kura pastvg darba vieta kuvusi brva ldz brdim, kad tiks pieemts darb jauns darbinieks.

3 gadi

Sezonas rakstura darbam (ieskaitot termia pagarinjumus). 10 mnei

Uz noteiktu laiku noslgta darba lguma termia aprinanaAprinot uz noteiktu laiku noslgta darba lguma termiu, darba devjam jem vr, ka termi tiek ieskaitts ar darba lguma termia pagarinjums. Par darba lguma termia pagarinanu uzskatma ar jauna darba lgumu noslgana ar to pau dar-binieku, ja laikposm no iepriekj darba lguma noslganas dienas ldz jaun darba lguma noslganas dienai tiesisks attiecbas nav bijuas prtrauktas ilgk par 30 dienm pc krtas.

Gadjumi, kad darba lgums atzstams par noslgtu uz nenoteiktu laikuDarba lgumu atzst par noslgtu uz nenoteiktu laiku dos gadjumos:

ja darba lgum nav nordts laiks, uz kdu tas noslgts; ja, atbilstoi apstkiem, nav pieaujama darba lguma noslgana uz noteiktu laiku; ja promesoais vai no darba atstdintais darbinieks kdu apstku d neturpina vai nevar turpint darba tiesisks

attiecbas, viu aizvietojo darbinieka darba lgums uzskatms par noslgtu uz nenoteiktu laiku; ja, beidzoties termiam, uz kdu noslgts darba lgums, neviena no pusm nav pieprasjusi izbeigt darba lgumu, un

darba tiesisks attiecbas faktiski turpins.

Darba devjam jem vr, ka rodoties strdam par darba lguma termiu, darbiniekam, izemot kapitlsabiedrbu izpildinstit-ciju locekus, ir tiesbas celt prasbu ties dos gadjumos:

ja darba lgum nav nordts laiks, uz kdu tas noslgts; ja, atbilstoi apstkiem, nav pieaujama darba lguma noslgana uz noteiktu laiku.

Prasbu ties darbinieks var celt mnea laik no dienas, kad beidzies termi, uz kdu noslgts darba lgums.

Darba lguma grozana (DL 97. - 99. pants)Darba devjs un darbinieks, savstarpji vienojoties, var grozt darba lguma nosacjumus. da vienoans jnoform rakst-veid, divos eksemplros, pa vienam katrai pusei. Saska ar Darba likumu darba devja pienkums ir nodroint, lai jebkura vienoans par darba lguma nosacjumu grozanu tiktu noformta rakstveid. Darba devja pienkums ir ar veikt darba lgumu un vienoanos par darba lguma grozjumiem uzskaiti.

Darba devjam, saska ar Darba likuma 101. panta pirms daas noteikumiem (skatt VIII nodau Darba tiesisko attiecbu izbeigana), ir tiesbas (ne vlk k vienu mnesi iepriek) rakstveid uzteikt darba lgumu ar nosacjumu, ka darba tie-sisks attiecbas tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekrits ts turpint atbilstoi darba devja piedvtajiem darba lguma grozjumiem. Piemram, gadjum, ja darba devjs piedv darbiniekam grozt darba lgumu, nosakot citu amatu, jo darbi-nieka profesionls spjas neatbilst esoajam amatam, bet darbinieks nepiekrt izdart izmaias darba lgum, darba devjam ir tiesbas uzteikt lgumu, pamatojoties uz darbinieka profesionlo spju neatbilstbu nolgtajam darbam.

35

Darba samaksaGadjum, ja darbinieks ir piekritis darba devja piedvtjiem darba lguma grozjumiem, kas samazina via darba samaksu, darba devjam vienu mnesi pc darba lguma grozanas dienas ir jturpina darbiniekam makst:

iepriek noteikto darba samaksu, ja darbiniekam ir noteikta laika alga; vidjo izpeu, ja darbiniekam noteikta akorda alga.

Piemram, ja darba devjs 1. oktobr darbinieku brdina, ka ar 1. novembri viam tiks samazinta darba alga, darba dev-jam par novembra mnesi ir vl jizmaks iepriekj darba alga, savukrt samazinto darba algu darba devjs var skt izmakst no 1. decembra.

Darba devjam mnesi pc darba lguma grozanas dienas nav jmaks iepriek noteikt darba samaksa vai vidj izpea, ja darba uzteikumu veic sakar ar darbinieka pieautajiem darba lguma vai darba krtbas noteikumu prkpumiem. Piemram, gadjum, kad darbinieks ir piekritis priet no darba, kas saistts ar klientu apkalpoanu, uz citu, zemk apmakstu darbu, kas nav saistts ar klientu apkalpoanu, jo vi regulri bija prkpis darba krtbas noteikumus, rupji izturoties pret klientiem, darba devjam im darbiniekam nav jizmaks darba samaksa iepriekj apmr.

Prasbas celana tiesDarba devjam jem vr, ka darbinieks, kas nepiekrt darba devja piedvtajiem grozjumiem un uzskata, ka uzteikums nav tiesiski pamatots, var celt prasbu ties par uzteikuma atzanu par spk neesou.

Darba lguma grozana grtniecm un sievietm pcdzemdbu period Darba likums noteic, ka, lai novrstu jebkdu risku, kas var negatvi ietekmt grtnieces, sievietes pcdzemdbu period ldz vienam gadam un sievietes, kas baro brnu ar krti (vis baroanas laik), drobu vai veselbu, darba devjam pc rsta atzinuma saemanas, attiecgi grozot darba lgumu, ir jnodroina grtniecei tdus darba apstkus un darba laiku, lai vias pakauana mintajam riskam tiktu novrsta. Ja dus darba apstkus vai darba laiku nav iespjams nodroint, darba devjam ir pienkums uz laiku prcelt grtnieci cit, piemrot darb. Darba samaksas apmrs pc darba lguma noteikumu grozanas nedrkst bt mazks par sievietes iepriekjo vidjo izpeu. Ja du prcelanu cit darb nav iespjams nodroint, darba devjam ir pienkums uz laiku pieirt grtniecei atvainjumu. di pieirta atvainjuma laik grtniecei jsaglab iepriekj vidj izpea.

DARBA LGUMS

36

VIENLDZGU TIESBU PRINCIPS

iii ViEnlDZGU TiESBU pRincipS

Nodaa sniedz informciju par noteikumiem vienldzgu tiesbu principa ievroanas nodroinanai darb.

Tiesbu akti: Satversme; Darba likums.

Diskrimincijas pamati (Dl 7. pants)Likums nosaka, ka ikvienam ir vienldzgas tiesbas uz darbu, taisngiem, droiem un veselbai nekaitgiem darba apstkiem, k ar uz taisngu darba samaksu.

Nav pieaujama jebkda tiea vai netiea diskrimincija uz diem pamatiem: rase; das krsa; dzimums; vecums; invaliditte; reliisk, politisk vai cita prliecba; nacionl vai socil izcelsme; mantiskais vai imenes stvoklis; seksul orientcija; citi apstki (jebkuri apstki, kas var bt par pamatu diskrimincijai).

Lai veicintu vienldzgu tiesbu principa ievieanu attiecb uz invaldiem, darba devjam jveic paskumus, kas atbilsto-i apstkiem nepiecieami, lai pielgotu darba vidi, sekmtu invaldu iespjas nodibint darba tiesisks attiecbas, pildt darba pienkumus, tikt paaugstintiem amat vai nosttiem uz profesionlo apmcbu vai kvalifikcijas paaugstinanu, ciktl di paskumi neuzliek darba devjam nesamrgu slogu.

Atirgas attieksmes aizliegums (Dl 29. pants)Atirga attieksme atkarb no darbinieka dzimuma aizliegta:

dibinot darba tiesisks attiecbas; darba tiesisko attiecbu pastvanas laik, it pai paaugstinot darbinieku amat, nosakot darba apstkus,

darba samaksu un profesionlo apmcbu vai kvalifikcijas paaugstinanu; uzteicot darba lgumu.

Atirga attieksme atkarb no darbinieka dzimuma ir pieaujama tikai td gadjum, ja piederba pie noteikta dzimuma ir attiecg darba veikanas vai attiecgs nodarboans objektvs un pamatots prieknoteikums, kas ir samrgs ar t rezultt sasniedzamo tiesisko mri. Piemram, atseviiem darbiem reklmas jom (modeiem) un kultras jom (dziedt-jiem, dejotjiem, aktieriem) dzimums ir pamatots nosacjums.

37


Attiecb uz atirgas attieksmes aizliegumu atkarb no darbinieka rases, das krsas, vecuma, invalidittes, reliisks, politisks vai citas prliecbas, nacionls vai socils izcelsmes, mantisk vai imenes stvoka, seksuls orientcijas vai citiem apstkiem, attiecas tie pai noteikumi, kas attiecas uz atirgas attieksmes aizliegumu atkarb no darbinieka dzimuma, t.i.,:

atirgas attieksmes aizliegums (DL 29. pants); aizliegums darba sludinjum nordt vecuma ierobeojumus (DL 32. panta pirm daa); atirgas attieksmes aizliegums, dibinot darba tiesisks attiecbas (DL 34. pants); atirgas attieksmes aizliegums, uzteicot darba lgumu prbaudes laik (DL 48. pants); vienldzga darba samaksa (DL 60. pants); atirgas attieksmes aizliegums, nosakot darba apstkus, profesionlo apmcbu vai kvalifikcijas paaugstin-

anu vai paaugstinot amat (DL 95. pants).

Reliiskaj organizcij atirga attieksme atkarb no personas reliisks prliecbas ir pieaujama gadjum, ja noteikta veida reliisk prliecba ir attiecg darba veikanas vai attiecgs nodarboans objektvs un pamatots prieknotei-kums, emot vr organizcijas tosu.

Diskrimincijas jdziensPar diskriminciju uzskatma:

tie diskrimincija; netie diskrimincija; personas aizskarana; nordjums personu diskrimint.

Tiea diskrimincija pastv, ja saldzinmaj situcij attieksme pret personu saistb ar ts piederbu pie noteikta dzimu-ma vai atkarb no ts rases, das krsas, vecuma, invalidittes, reliisks, politisks vai citas prliecbas, nacionls vai socils izcelsmes, mantisk vai imenes stvoka, seksuls orientcijas vai citiem apstkiem ir, bija, vai var bt mazk labvlga, nek pret citu personu. Piemram, vrietim, kas veic tdu pau darbu k sieviete, ir noteikta lielka darba samak-sa. Mazk labvlga attieksme grtniecbas vai dzemdbu atvainjuma, vai atvainjuma brna tvam pieiranas d uzskatma par tieu diskriminciju atkarb no personas dzimuma.

Netiea diskrimincija pastv, ja ietami neitrls noteikums, kritrijs vai prakse rada vai var radt nelabvlgas sekas viena dzimuma personm, vai personm atkarb no to rases, das krsas, vecuma, invalidittes, reliisks, politisks vai citas prliecbas, nacionls vai socils izcelsmes, mantisk vai imenes stvoka, seksuls orientcijas vai citiem apstkiem, izemot gadjumu, kad ds noteikums, kritrijs vai prakse ir objektvi pamatota ar tiesisku mri, kura sa-snieganai izraudztie ldzeki ir samrgi.

Personas aizskarana ir personas pakauana tdai no s personas viedoka nevlamai rcbai, kas saistta ar ts piede-rbu pie noteikta dzimuma, taj skait seksula rakstura rcbai, ja das rcbas mris vai rezultts ir personas cieas aizskarana un iebiedjoas, naidgas, pazemojoas, degradjoas vai aizskaroas vides radana.

Atirgas attieksmes aizlieguma prkpanas sekasJa tiek prkpts atirgas attieksmes aizliegums un aizliegums radt nelabvlgas sekas, darbiniekam papildus citm Dar-ba likum noteiktajm tiesbm, piemram, tiesbm celt prasbu ties, ir tiesbas prast zaudjumu atldzbu un atldzbu par morlo kaitjumu. Strda gadjum atldzbas par morlo kaitjumu apmru nosaka tiesa pc sava ieskata.

38


Pierdanas pienkumsDarba devjam jem vr, ja strda gadjum darbinieks norda uz apstkiem, kas vartu bt par pamatu via tieai vai netieai diskrimincijai atkarb no dzimuma, darba devja pienkums ir pierdt,:

ka atirgs attieksmes pamat ir objektvi apstki, kas nav saistti ar darbinieka dzimumu, vai ka darbinieka piederba pie noteikta dzimuma ir attiecg darba veikanas vai attiecgs nodarboans objek-

tvs un pamatots prieknoteikums.

ds pienkums darba devjam ir ar gadjum, ja darbinieks norda uz apstkiem, kas vartu bt par pamatu via tieai vai netieai diskrimincijai atkarb no rases, das krsas, vecuma, invalidittes, reliisks, politisks vai citas prliecbas, nacionls vai socils izcelsmes, mantisk vai imenes stvoka, seksuls orientcijas vai citiem apstkiem.

Atirgas attieksmes aizliegums, dibinot darba tiesisks attiecbasDibinot darba tiesisks attiecbas, darba devjam jnodroina, ka netiek prkpts atirgas attieksmes aizliegums:

darba sludinjums nedrkst attiekties tikai uz vrieiem vai tikai uz sievietm, izemot gadjumu, kad piederba pie noteikta dzimuma ir attiecg darba veikanas vai attiecgs nodarboans objektvs un pamatots prieknoteikums;

darba sludinjum aizliegts nordt vecuma ierobeojumus, izemot gadjumu, kad saska ar likumu personas noteikt vecum nedrkst veikt attiecgu darbu;

darba intervij nedrkst uzdot jautjumus, kas neattiecas uz paredzt darba veikanu vai nav saistti ar pretenden-ta piemrotbu im darbam, k ar jautjumus, kas ir tiei vai netiei diskriminjoi.

Atirgas attieksmes aizlieguma prkpanas sekasJa, dibinot darba tiesisks attiecbas, darba devjs prkpis atirgas attieksmes aizliegumu, pretendentam ir tiesbas celt prasbu ties triju mneu laik no dienas, kad saemts darba devja atteikums nodibint ar viu darba tiesisks attiecbas.

Ja darba tiesisks attiecbas nav nodibintas atirgas attieksmes aizlieguma prkpanas d, pretendentam nav ties-bu prast o attiecbu nodibinanu piespiedu krt.

Atirgas attieksmes aizliegums darba tiesisko attiecbu laikDarba devjam jnodroina, ka darba tiesisko attiecbu laik:

darbiniekam ir noteikta vienldzga darba samaksa (DL 60. pants); pret darbinieku netiek pieauta atirga attieksme, nosakot via darba apstkus, profesionlo apmcbu vai

kvalifikcijas paaugstinanu un paaugstinot amat (DL 95. pants).

Darba devjam ir pienkums noteikt vienldzgu darba samaksu vrieiem un sievietm par: tdu pau darbu. Piemram, ja sieviete un vrietis veic pc sava rakstura viendu darbu, ar tad, ja atiras darba

nosaukums, darba devjam ir pienkums noteikt viendu darba samaksu. Atirbas darba samaks var pamatot tikai ar objektviem faktoriem, kas nav saistti ar dzimumu, piemram, kvalifikciju vai pieredzi;

vai viendas vrtbas darbu. Gadjum, ja sieviete (vai vrietis) veic darbu, kas, lai gan pc sava rakstura atiras no darba, ko veic otra dzimuma prstvis, tomr pc savas btbas ir viendas vrtbas, darba devjam ir jno-saka vienda atldzba. Piemram, ja uzmum grmatvedei, kas ir atbildga par uzmuma grmatvedbas krtoanu, ir noteikta 150 latu liela alga, bet juristam, kas ir atbildgs par uzmuma juridisko apkalpoanu, ir

39


noteikta 500 latu liela alga, attiecg darbiniece var celt prasbu par vienldzgas darba samaksas noteikanu, argumentjot to ar faktu, ka tiek veikts viendas vrtbas darbs. Lai noteiktu, vai darbs, ko veic vrietis un sievie-te, ir viendas vrtbas, ir jveic darbu saldzinana, t.i., jnovrt darba pienkumu raksturs un prasbas, kas izvirztas attiecgajam darbiniekam, piemram, nepiecieams prasmes, atbildbas pakpe utt.

Darba devjam jem vr, ka, nosakot darba samaksu, vienldzgu tiesbu princips jievro ne tikai uz skaidr naud izmak-sto darba samaksu, bet ar uz jebkur cit veid izmaksto atldzbu saistb ar darbu. Piemram, ja darba devjs samaks darbiniekam par braukanas kartti, lai vi vartu nokt darb, tad ar tas tiks uzskatts par darba samaksas dau. Darba devjam, nosakot atsevias papildu garantijas dadu kategoriju darbiniekiem, ir jnodroina, ka netiek pieauta atirga attieksme pret vrieiem un sievietm.

Atirgas attieksmes aizlieguma prkpanas sekasJa darba devjs ir prkpis noteikumu par vienldzgu darba samaksu, darbiniekam ir tiesbas:

prast atldzbu, kdu darba devjs parasti maks par tdu pau darbu vai viendas vrtbas darbu; celt prasbu ties triju mneu laik no dienas, kad vi uzzinja vai viam vajadzja uzzint par prkpumu.

Ja darba devjs ir prkpis atirgas attieksmes aizliegumu, nosakot darba apstkus, profesionlo apmcbu vai kvalifi-kcijas paaugstinanu, attiecgajam darbiniekam ir tiesbas:

prast das atirgas attieksmes izbeiganu; celt prasbu ties triju mneu laik no dienas, kad vi uzzinja vai viam vajadzja uzzint par atirgas at-

tieksmes aizlieguma prkpanu.

Ja darba devjs ir prkpis atirgas attieksmes aizliegumu, paaugstinot darbinieku amat, viam ir tiesbas: celt prasbu ties triju mneu laik no dienas, kad vi uzzinja vai viam vajadzja uzzint par atirgas at-

tieksmes aizlieguma prkpanu.

Uzteicot darba lgumuUzteicot darba lgumu ar darbinieku, darba devjam ir jievro likum noteikt krtba. Gadjum, ja tiek samazints darbinieku skaits, jievro atseviu kategoriju darbinieku priekrocbas turpint darba attiecbas. Darba devjs nedrkst pieaut jebkda veida diskriminciju attiecb uz atseviiem darbiniekiem.

Atirgas attieksmes aizlieguma prkpanas sekas (DL 48. pants)Ja darba devjs, uzteicot darba lgumu prbaudes laik, ir prkpis atirgas attieksmes aizliegumu, darbiniekam ir tiesbas:

celt prasbu ties viena mnea laik no dienas, kad vi samis darba devja uzteikumu.

40

DARBA NOSACJUMI

iV DARBA nOSAcJUMi

4.1. Darba organizcija uzmum

sadaa sniedz informciju par noteikumiem, kas jievro darba devjam, organizjot darbu uzmum.

Tiesbu akti: Darba likums; Darba aizsardzbas likums (DAL); Ministru kabineta 2002. gada 28. maija noteikumi Nr. 219 Krtba, kd atldzinmi ar komandjumiem un darbinie-

ku darba braucieniem saisttie izdevumi; Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 219 Krtba, kd veicama obligt veselbas prbaude.

Darba devja pienkumi Darba devjam jnodroina:

darba organizcija uzmum; darba drobas un veselbas aizsardzbas prasbm atbilstoi darba apstki; darba veikanai nepiecieamie ldzeki un materili; savlaicga darba samaksas izmaksa darbiniekiem; darbinieka tiesbu un intereu aizsardzba uzmum.

Darba organizcijai un darba apstkiem uzmum jbt tdiem, lai darbinieks vartu izpildt viam noteikto darbu. Ja darbinieks nepilda viam uzliktos darba pienkumus darba devja vainas d, darba devjam jkompens darbiniekam raduies zaudjumi, piemram, dkstves gadjum jizmaks atldzba.

Darba devja tiesbas Darba devjam ir tiesbas:

prast, lai darbinieks veic darbu ar piencgu rpbu un saudzgi izturas pret darba devja mantu; noteikt darba normas darbiniekiem; noteikt darba krtbu uzmum; noteikt darbinieka saistbas izpildjuma veidu, apmru, laiku un vietu, ciktl tas nav pretrun ar normatvajos aktos,

darba koplgum vai darba krtbas noteikumos ietvertajm normm; prast, lai darbinieks nekavjoties veic obligto veselbas prbaudi gadjumos, kad das prbaudes veikana pare-

dzta tiesbu aktos vai darba koplgum, vai ar pastv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimanu, kas rada vai var radt draudus via vai citu cilvku drobai vai veselbai;

prast, lai darbinieks neizpau via rcb nonkuo informciju, kas ir darba devja komercnoslpums, k ar prast, lai darbinieks rpjas par to, lai da informcija nebtu tiei vai netiei pieejama treajm personm. Darba devjam ir pienkums rakstveid nordt, kura informcija uzskatma par komercnoslpumu.

41

DARBA NOSACJUMI

Darba normu noteikana (Dl 51. panta tre daa) Nosakot vai grozot darba normas, darba devjam jkonsultjas ar darbinieku prstvjiem:

par jaunu darba normu noteikanu vai ar par esoo darba normu grozanu jpazio darbiniekam ne vlk k vienu mnesi pirms jauno darba normu vai darba normu grozjumu stans spk;

par pagaidu un vienreizjm normm jpazio darbiniekam pirms darba uzskanas. das normas var noteikt uz laiku, kas nav ilgks par trim mneiem.

Darba devjam darba normas jnosaka td veid, lai darbinieks normla darba laika ietvaros var nopelnt vismaz mini-mlo darba algu.

Darba krtbaDarba krtbu uzmum var noteikt:

darba krtbas noteikumos; darba koplgum (skatt 6.2. sadau Darba koplgums); darba lgum (skatt II nodau Darba lgums); darba devja rkojumos.

Darba krtbas noteikumi (DL 55. pants)

Darba krtbas noteikumu satursDarba krtbas noteikumi ir svargs instruments, lai nodrointu uzmuma efektvu saimniecisko darbbu. Ar darba krt-bas noteikumu paldzbu darba devjs var nodroint uzmum vienotu darba krtbu, kas jievro visiem darbiniekiem.

Darba krtbas noteikumos, ja tas nav ietverts darba koplgum vai darba lgum, paredz: darba laika skumu un beigas, prtraukumus darb, k ar darba nedas ilgumu; darba laika organizciju uzmum; darba samaksas izmaksas laiku, vietu un veidu; atvainjumu pieiranas visprjo krtbu; darba aizsardzbas paskumus uzmum; darbinieku uzvedbas noteikumus un citus noteikumus, kas attiecas uz darba krtbu uzmum.

Darba krtbas noteikumos ieteicams iekaut visu informciju, kas nepiecieama efektvai uzmuma darbbas nodroi-nanai. Darba krtbas noteikumos, piemram, var noteikt tos prkpumus, kas konkrtaj uzmum uzskatmi par btiskiem darba krtbas prkpumiem. Ttad gadjum, ja darbinieks izdars du btisku darba krtbas noteikumu prkpumu, darba devjs bs tiesgs lemt jautjumu par darba lguma uzteikumu, pamatojot to ar noteikts darba krtbas prkpumu. (DL 101. panta pirms daas l. punkts).

T ir laba darba prakse, ka darba krtbas noteikumi ir sastdti darbiniekiem saprotam valod.Likums nosaka tos darba devjus, kuriem obligti jpieem darba krtbas noteikumi, tomr btu ieteicams dus notei-kumus pieemt ar tiem darba devjiem, kuriem to pieemana nav obligta.

Darba devji, kam obligti jpieem darba krtbas noteikumiDarba devjam, kas uzmum parasti nodarbina ne mazk k 10 darbiniekus, jpieem darba krtbas noteikumi.

42

DARBA NOSACJUMI

Darba krtbas noteikumu pieemana Pieemot darba krtbas noteikumus, darba devjam:

jkonsultjas ar darbinieku prstvjiem; darba krtbas noteikumi jpieem ne vlk k 2 mneu laik no uzmuma darbbas uzskanas dienas.

Iepazstinana ar darba krtbas noteikumiemDarba devjam ir pienkums visus darbiniekus iepazstint ar pieemtajiem darba krtbas noteikumiem. Darba devjam ar jnodroina, lai darba krtbas noteikumu teksts btu pieejams ikvienam darbiniekam, piemram, tos pret parakstu izsniedzot katram darbiniekam vai ar izliekot tos visiem darbiniekiem pieejam viet, vai ar nosakot, pie kura darbinieka tos var saemt.

Darba krtbas noteikumu grozanaJa darba devjs veic grozjumus darba krtbas noteikumos, viam par to jkonsultjas ar darbinieku prstvjiem un j-nodroina, ka visi darbinieki tiek informti par pieemtajiem grozjumiem.

Darbinieku rokasgrmata

Vidjos un lielos uzmumos btu ieteicams izstrdt Darbinieku rokasgrmatu, kas ir informatvs un praktisks materils, kur apkopota visa darbiniekiem nepiecieam informcija viegli lasm un saprotam veid. Darbinieku rokasgrmat btu ieteicams iekaut visu darba krtbas noteikumos iekauto informciju, k ar papildu informciju veiksmgas iekjs informtbas nodroinanai.

Ieteicamais Darbinieku rokasgrmatas saturs: uzmuma firma, adrese, logo; ievads - noteikumu nozme un pielietojums; jauno darbinieku ievadanas procedras apraksts; ss uzmuma apraksts; darba laika organizcija uzmum: darba laika skums un beigas, prtraukumi darb, darba nedas ilgums; darba samaksa: izmaksas laiks, vieta, veids; atvieglojumi; atvainjumu pieiranas visprj krtba; darba aizsardzbas paskumi uzmum; prejos darbnespjas laiks un citi kavjumi; disciplinr krtba; darba uzteikanas krtba; uzmuma telpas: dinana, kafijas automti, telefoni u.c.; iekjs informcijas nesji: ziojumu di, avzes, sapulces u.c.; apmcbas un attstbas iespjas; socils aktivittes.

43

DARBA NOSACJUMI

Darba devja rkojumi (DL 56. pants)Darba krtbas nodroinanai uzmum darba devjs var izdot rkojumus, kas ir saistoi darbiniekiem. Darba devjam, izdodot rkojumu darbiniekam, jem vr, ka tam nav tiesbu prast, lai darbinieks veic darba lgum neparedztu darbu (ize-mot Darba likuma 57. pant noteiktos gadjumos). Tpc, sastdot darba lgumu, darba devjam preczi jnosaka darbinieka darba pienkumi, jo ar savu rkojumu darba devjs var tikai precizt darbinieka pienkumus eso darba lguma ietvaros.

Piemram, ja darba lgum nav noteikti darbinieka darba pienkumi vai tie noteikti oti visprgi, gadjum, ja darba devjs ar savu rkojumu liek darbiniekam veikt noteiktu pienkumu, kas nav mints darba lgum, var rasties situcija, ka darbinieks atsaks veikt o pienkumu. aj gadjum darba devjam nebs tiesbas atlaist darbinieku, pamatojot to ar darba lguma noteikumu prkpumu. (DL 101. panta pirms daas l. punkts).

Darba devjs ar saviem rkojumiem var precizt darba krtbas un darbinieka uzvedbas noteikumus uzmum. Ar aj gad-jum darba devja rkojumam jbt darba lguma ietvaros. Piemram, ja darbinieka darbs ir saistts ar izbraukumiem, darba devjam darba lgum btu jnorda, ka darbinieks tiks nodarbints dads viets. Tdjdi darba devjs ar saviem rko-jumiem vars noteikt konkrto darbinieka darba vietu.

Darba lgum neparedzta darba veikana (Dl 57. pants)Darba devjam ir tiesbas norkot darbinieku darba lgum neparedzta darba veikanai tikai dos izmuma gadjumos: lai novrstu neprvaramas varas, nejaua notikuma vai citu rkrtju apstku izraistas sekas, kuras nelabvlgi

ietekm vai var ietekmt parasto darba gaitu uzmum, piemram, lai novrstu ugunsgrka sekas; dkstves gadjum.

Gadjumi, kad pieaujama neparedzta darba veikana

Maksimlais pieaujamais laika periods

Lai novrstu neprvaramas varas, nejaua notikuma vai citu rkrtju apstku izraistas sekas

1 mnesis gada laik

Dkstves gadjum 2 mnei gada laik

Par darba lgum neparedztu darbu veikanu darba devjam jizmaks darbiniekam darba samaksa ne mazk k darbinieka iepriekjs vidjs izpeas apmr.

Darbinieka nostana komandjum vai darba braucien (Dl 53. pants) Darba devjs ar rakstveida rkojumu var nostt darbinieku komandjum vai darba braucien.

Ja komandjum vai darba braucien tiek nosttas das personas: grtniece, sieviete pcdzemdbu period ldz vienam gadam un sieviete, kas baro brnu ar krti, darba devjam pirms

nostanas jsaem attiecgs personas rakstveida piekriana; persona, kura ir jaunka par 18 gadiem, darba devjam pirms nostanas jsaem viena no veckiem (aizbilda) rakst-

veida piekriana.

Darbiniekam, kas nostts komandjum vai darba braucien, t laik saglabjas darba vieta (amats) un darba samaksa. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viam jizmaks vidjo izpeu.

piespiedu ldzeki darba krtbas nodroinanai uzmum Lai nodrointu darba krtbu uzmum, darba devjam nepiecieambas gadjum ir tiesbas izmantot dus ldzekus: darbinieka atstdinanu no darba; piezmes vai rjiena izteikanu; disciplinrsodu par darba aizsardzbas noteikumu prkpumu; papildu apmcbu darba aizsardzbas jautjumos noteikanu.

44

DARBA NOSACJUMI

Darba devjam jem vr, ka tdi ldzeki k, piemram, naudas sods ir pretlikumgi un tos nevar piemrot attiecb uz darbi-niekiem.Darba devja uzteikums darbiniekam, kur prkpj darba krtbas noteikumus, ir uzskatms par galjo ldzekli darba krtbas nodroinanai uzmum. Darba devjam, uzteicot darba lgumu, jievro likum noteikt krtba (skatt VIII nodau Darba tiesisko attiecbu izbeigana).

Atstdinana no darba (DL 58. pants)Atsevios izmuma gadjumos darba devjs var atstdint darbinieku no darba, aizliedzot viam atrasties darba viet un veikt darbu. Darba devjs atstdinanas ilgumu nosaka katr konkrt gadjum pc vajadzbas.

Darba devja pienkums atstdint darbinieku no darbaDarba devjam ir pienkums atstdint darbinieku no darba, ja normatvajos aktos noteiktos gadjumos to pieprasa attiecgi pilnvarota valsts institci

Documents

DARBA DEVĒJA ROKASGRĀMATA