Darba aizsardzbas apmcbas modui (mcbu programmas) profesionls izgltbas iestdsESF projekts Nr.1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001

Kokapstrdes tehnoloijas un izstrdjumu izgatavoana

6.modulisDarba aizsardzba kokapstrdes nozar

6.1. tmaKokapstrdes nozare un darba aizsardzba

Mea nozare apvieno mea resursus un mea produktu raoanu, tirdzniecbu un patriu vienot sistm

Finieru un pltu raoanafinieris, srkocii, saplksnis, skaidu pltnes, iedru pltnes u.c. pltnesMERPNIECBA (KOKAPSTRDE)Kokzana, vana un impregnanazmateriliMbeu un citur neklasifictu izstrdjumu raoanambeles, mzikas instrumenti, sporta preces, rotalietasKoka celtniecbas, galdniecbas izstrdjumu un taras raoanakoka celtniecbas un galdniecbas izstrdjumi, lmts pltnes, koka tara un paliktiKoka atlikumu prstrdemalka, eldas, briketesMerpniecba ir viena no lielkajm Latvijas apstrdes rpniecbas nozarm, un d griezum to sasinti sauc par kokapstrdi

MISK PRSTRDECelulozes, papra un kartona raoanaceluloze (paprmasa), paprs, kartons, papra un kartona izstrdjumimisks prstrdes produktu raoanakokogles, zalea prstrdes produkti, ekstraktvielas u.c.

Svargkie darba procesi nozar

Darbs ar manmMaterilu apstrde ar rokmMaterilu iroanaLakoana, lmana un impregnanaDarbs ar skaidu pltnmvanaMaterilu transportanaIepakoana un darbs noliktavsTelpu uzkopana

Darba aizsardzbas stvoklis nozar un to ietekmjoie faktori

Nelaimes gadjumu skaits 2008. gad

2008. gad nozar (izemot mbeu raoanu) reistrti 104 nelaimes gadjumi

Chart1

91

10

3

Sheet1

Nav smagi91

Smagi10

Letli3

Sheet1

Sheet2

Sheet3

Komercdarbbas veidi, kuros darba aizsardzbas sistmas izveid un uzturan jiesaista kompetenta institcija darba aizsardzb

Koka zanavelana un impregnanaFiniera loku un saplku raoanaLmto plku, skaidu pltu, iedru pltu un citu paneu un pltu raoana

Valsts darba inspekcijas 2009. gada 1. pusgad stenots inspicanas kampaa

Ekspertu viedoklisLatvij viena no lielkajm problmm darba aizsardzb t, ka darba devji lielkaj vairum gadjumu uzskata, ka darba aizsardzba tas ir kaut kas nenormli drgs, sarets, nevajadzgs, lieks, milzgi izdevumi. Realitt ne vienmr tas t ir. Realitt 80% gadjumu ir runa par primitvm, elementrm lietm, kas biei vien praktiski neko nemaks. Darbinieki biei vien protest pret tm vism prasbm, kas viiem it k trauc strd visi aizsardzbas ldzeki individulie un ierobeojumi manm, kad tur nevar tikt klt un grti strdt. [..] Cilvkam vairk t nauda interes nek tur kaut kda darba aizsardzba.

Idel gadjum ir jsaprot, kdas negatvas sekas var bt. Ja tu nelietosi ausu aizbus pie asfalta grieanas, tad pc pieciem, septiiem gadiem tu nedzirdsi, ka telefons zvana kabat tpc, ka dzirde bs saakarta. [..] Ja es strdu bez cimdiem, tad ir oti daudzi koli, kas strd ar bez pirkstiem. Ja cilvks to nesaprats, tad vi ar to nenss. Ja vi to saprats, tad vi to nss tikai tpc, ka vi negribs staigt ar etriem pirkstiem.

Pareiz situcija ir tda, ka galdnieki, kuri beidz arodskolu un kuriem neviens t sti nav pateicis, ka viiem bs jstrd troksn un jdara tas, tas un tas. Vii to reli vl neapzins. Msu apmcbas sistma darba aizsardzbas jom ir oti slikta. Vias stenb nemaz nav. Vidusskol par darba aizsardzbu vispr neststa. Tas beidzas ar to, ka ir cilvks, kur iet tlk uz universitti, kur viam atkal neko neststa, un iznk darbinieks, kur pirmo reizi uzzina, ka viam vajag pastaipties, ievrot kaut kdas atptas pauzes. Vi par to pirmo reizi varbt uzzina uzmum 26 gadu vecum.

Nodarbinto pieredze

Valsts socils apdroinanas aentras mcbu filma par darba aizsardzbu. Kokapstrdes darbi.

6.2. tmaRiska faktori kokapstrd

Traumatisma jeb mehniskie faktoriManas, darbgaldi un rokas darbarkiTehnoloisks iekrtasIekjais transports un satiksmePaklupana un krianaApdedzinans vai applaucans iespjaDarbs ar ku un celtu konstrukcijmUguns, eksplozijasmisko apdegumu un saindans bstambaCiti traumatisma riska faktori

Manu un darbgaldu radtie draudiTrieciena riskuNogrieanasNorauanasSagrieanasIevilkanas un citus draudus

UgunsdrobaKokapstrdes procesi saistti ar degou vielu kltbtniZmateriliKoka putekiSkaidasOrganiskie dintji u. c.

Papildus vizulais videomaterils: 6.2.tema_ugunsdrosiba.avi

Sprdzienbstamba Smalki (20400m) koka putekiemDegou vielu tvaiki

Elektriskie draudi Elektrisko iekrtu bojjumiInstalcijas bojjumiNeizoltas strvu vadoas daasElektrisko pievadu prrvumi

Fiziklie faktori

TroksnisVibrcijaNelabvlgs mikroklimatsNepietiekams apgaismojumsDarba telpas un darba vietas iekrtojums

Troki Paaugstinta troku skauma lmea ietekmeDzirdes orgnu nogurumsPastiprins nogurumsSamazins darbaspjasCie centrl nervu sistmaVar rasties bezmiegsVar paaugstinties asinsspiediens

Papildus vizulais videomaterils: 6.2.tema_troksnis.avi

Troku iedaljums pc iedarbbasPastvgs troksnis Maings troksnisImpulsveida troksnis

Troki un dzirdes aizsardzba

Vibrcija Vibrciju raksturojoie parametriVibrotrums V [m/s]Vibropatrinjums Q [m/s2]Vibronovirzes amplitda A [m]

Vibrciju iedaljums

Plaukstasrokas vibrcija (agrk zinma k lokl vibrcija)Visa ermea vibrcija (agrk zinma k visprj vibrcija)

Profilaktiskie paskumi vibrcijas ietekmes mazinanai

Vlams strdt cimdosSpiediena spks uz instrumentu Regulri prtraukumiDarba veida maiaSiltas (37C) roku peldes un masa

Pieaujamie rokasplaukstas vibrcijas ekspozcijas laiki

Mikroklimats Galvenie telpas mikroklimata rdtjiGaisa temperatraGaisa relatvais mitrumsGaisa plsmas trums

Temperatra Temperatra, kur cilvks jtas labi, ir atkarga no slodzes un var bt pla amplitdGaisa temperatrai raoanas telpu darba vietDiskomfortu rada telpu sienu, priekmetu un telpu gaisa atirgas temperatras

Mitrums Mitrumam ir btiska nozme cilvka labsajt, jo ietekm siltuma sajtu. Jo lielks mitrums, jo sliktk jtamies, ja ir zema vai augsta gaisa temperatra. Ieteicamais gaisa relatvais mitrums ir 4060%.

VentilcijaDabisk un piespiedu ventilcija

Piespiedu ventilcijaVelkmesPiepldeKombint velkmespiepldes

Recirkulcijas sistmas

Apgaismojums Prasbas telpu apgaismojumamDarba vietas jnodroina ar dabisko un mkslgo apgaismojumu Apgaismes ermei jizvieto t, lai pasargtu nodarbintos no nelaimes gadjumu un arodslimbu riskaDarba vietas, kur iespjama pka apgaismojuma izslganas jnodroina ar pietiekamu avrijas apgaismojumu

Nepietiekama apgaismojuma ietekme

Nodarbintie nepietiekami saredz detaas, kas var izraist nelaimes gadjumus, traumasPalielins acu sasprindzinjums, kas izraisa prieklaicgu redzes pasliktinanostrk iestjas nogurums

Ieteicamie apgaismojuma lmei dadm darba vietm kokapstrd

Puteki Aroda ekspozcijas robevrtbas putekiem 6 mg/m3 Ozola, oa, skbara putekiem, kuriem aroda ekspozcijas robevrtba ir 5 mg/m3, jo ie puteki spj izraist aundabgos audzjus

Kokapstrd izmantots misks vielas

LakasKrsasLmesOrganiskie dintjiPiescintjvielasApdares vielasSaistvielas u. c.

Kokapstrd biek sastopams misks vielasFormaldehdsKsilols, toluols, acetons, vaitspirts u. c. viegli gaistoi organiskie savienojumi Arsns, hroms un varu saturoi savienojumi koksnes apstrdanas ldzeki pret mitruma un mikroorganismu iedarbbu

Papildus vizulais videomaterils: 6.2.tema_kimiskas_vielas.avi

Bioloiskie faktori Bioloiskie faktori kokapstrd nav uzskatmi par btisku riska faktoru, tau atsevios gadjumos nodarbintie var saslimt ar ru prnestajm slimbm (ru encefaltu un Laimas boreliozi). Vl retk iespjama saslimana ar trakumsrgu vai stingumkrampjiem, ja bijis kontakts ar infictu dzvnieku

Ergonomiskie faktoriSmagumu prvietoanaDarbs piespiedu poz un atkrtotas kustbas

Smagumu prvietoana Faktori, kuri btiski ietekm riska pakpi prvietojot smagumusPrnsjamo lietu (priekmetu) patnbasSatveranas iespjasermea stvoklis ceot un prvietojotPrvietoanas virsma

Papildus vizulais videomaterils: 6.2.tema_smagumu_parvietosana.avi

Piespiedu darba pozasSdusStvusEjotGuusTupusNoliecotiesStiepjoties

Atkrtoto kustbu riski Darbs tiek darts automtiskiMazins uzmanba, koncentranVeicina nogurumu

Psiholoiskie un emocionlie faktoriNodarbinto kvantitatva un kvalitatva prpleVienmu, vienveidgs darbsSocil atbalsta trkumsZema ldzdalba lmumu izstrdKarjeras nenoteiktbaNedroba par palikanu darbZemas kvalifikcijas darbsNepareiza darba laika organizcijaInformcijas trkums u. c.

Dominjos arodslimbas Kokapstrd nodarbintajiem dominjos arodslimbas:aroda etioloijas vjdzirdba troka iedarbbas d;puteku bronhts koka puteku iedarbbas d.

Raksturgks slimbas, kuras netiek klasifictas k arodslimbasPaaugstints asinsspiediens (stress, mazkustba, pasv smana u. c.)Saaukstans (darbs caurvj, liet, nepiemrot darba aprb u. c.)Sps mugur, it pai jostaskrustu da (fiziska prslodze, smagumu prvietoana)

Darba aizsardzbas paskumi darba vides riska faktoru iedarbbas samazinanai vai novranaiOrganizatoriskie paskumiTehniskie paskumiIndividulo aizsardzbas ldzeku lietoana

Organizatoriskie paskumi Realizjamo darba aizsardzbas paskumu plnoanaDarba vides risku izvrtanaApmcba un instruanaObligts veselbas prbaudes u.c.

Tehnisko paskumu hierarhija Riska avotu likvidanaRiska ierobeoana t izcelsmes vietKolektvie aizsardzbas paskumi, izmantojot darba vietu iekrtojumu

Individulie ldzekiIndividulos ldzekus lieto, ja ar kolektvajiem aizsardzbas ldzekiem nav iespjams novrst darba vides riskusAr individulajiem aizsardzba ldzekiem jnodroina darba devjam

Tipiskkie individulie aizsardzbas ldzekiPiemrots darba aprbs, darba apavi ar purngala aizsardzbudarba cimdi (jatceras, strdjot pie atseviiem darbgaldiem cimdu lietoana var bt ar aizliegta)Dzirdes aizsardzbas ldzekiElpceu aizsardzbas ldzeki aizsardzbai pret putekiem aizsardzba un miskm vielm;sejas un acu aizsargldzeki.

6.3. tmaErgonomika

Cilvka ermenis un darbsDarba vietas iekrtoanai principi Apzint paredzts aktivittesNoteikt darbam nepiecieams lietasAprint nepiecieamo platbu

Faktori, kas nosaka darba vietas iekrtojumuDarbmanu gabarti un to kustgo elementu darbbai nepiecieams platbas un drobas zonas ap tiemDarba drobas prasbasApstrdjamo materilu, sagatavju izmri un to novietoanai nepiecieams platbas pirms apstrdes un pc tsApkalpojoajam personlam nepiecieams darbbas zonas u. c.

Kritriji darba vietu pamatizmru noteikanai tradicionlkajs darba pozs (sdus un stvus)

Optimls sasniedzams zonas;Darba virsmu augstums;Kjm iedalt telpa.

Optimls sasniedzams zonas sdus stvokl

Rokas sasniedzamais horizontlais loks un darba platba virs galda

Stvus maksimli sasniedzamais plauktu augstums

Darba virsmas augstums atbilstoi darbam stvus

Darba virsmas augstums atbilstoi darbam sdus

Darba vides organizcija un labiekrtoanartas darba vietas nosacjumiDarbu var veikt, neatrodoties piespiedu pozVar aizsniegt visus nepiecieamos materilus un instrumentus bez darba pamatpozas mainanasNodarbintajam nav lieki jprvietojas

6.4. tmaSmaguma celana un prvietoana

Smagumu prvietoanas nosacjumi un metodes

Smaguma prvietoanas normas Vcij ir izstrdta smagumu celanas un prvietoanas risku noteikanas metode Tringas jeb Kodu punktu metode, katram smagumam atbilst noteikts vrtjuma jeb riska punktu skaits

ermea augdaa taisna, nav rotcij (pagriezien), smagums tuvu ermenim, smaguma prvietoana stvus stvokl vai neliel attlum (ldz 2 m ) 1 punkts

Ierobeota ermea augdaas noliekans vai rotcija (pagrieans), smagums tuvu ermenim, sdana, stvana vai smaguma prvietoana liel attlum (vairk par 2 m) 2 punkti

Zema (dzia liekans) vai tla sniegans, ierobeota noliekans ar vienlaicgu ermea augdaas rotciju, smagums tlu no ermea vai virs plecu augstuma 4 punkti

Tla liekans (sniegans) ar vienlaicgu ermea augdaas rotciju, smagums tlu no ermea, ierobeota stjas stabilitte stvot, tupus vai uz ceiem 8 punkti

Satiksmes negadjumi Lielkos raoanas uzmumos rezerves dau, materilu, gatavo izstrdjumu prvietoan tiek izmantoti transportldzeki

Satiksmes negadjumu iespjambas mazinanaPrvietoans ceu un preju platumsTelpu grdu stvoklisri transporta ceMaterilu un transporta ldzeku novietoanas vietas

Priekmetu uzkrianas risks Kravu nostiprinanaNokrauanas gabartiAizsargapvalku droa fikscijaCelanas palgieru (cilpu, u) stiprinjumiNeatbilstoi ekspluatcijas instrukcijai lietoti celanas mehnismi

6.5. tmaDros darbs ar kokapstrdes darbmanm

Visprgs prasbas darbmanm

Nosacjumi darbmanu konstrukcijaiBstamie un kaitgie faktori un aizsardzbaAizsargiercesDarbmanas vadbas iercesInstrumentu iestatanas, sagatavju fikscijas un padeves iercesEoanas iercesNoscos ierces

Darba droba, strdjot ar ripzmanm, lentzmanm un garenfrzmanmDarbmanu specifisks aizsardzbas prasbas

Zripa ar nekustgu aizsargu

Zana izmantojot snu piespiedju - bdtju

ljnaa iestatjumi

Rcba darba proces un darbu beidzot Rcba, darbu skotRcba darba laik Rcba, darbu beidzot

Darba droba, strdjot ar frzmanm, horizontlajm un vertiklajm urbjmanm un slpmanm Nelielu detau frzana, izmantojot piespiedju, aizsargapvalku un bdtju

Lielu detau frzana, izmantojot atduru

Darba vrpstas aizsargs

Garenfrzmanas naa iestatana vrpst

Stacionra daudzvrpstu urbjmana

Stacionrs slpmanas

Darba droba, darb ar virpmKoka virpa ar prstatmo balstu un aizsargekrnu

6.6. tma Darbs ar lmanas iekrtm

Darba droba darbam ar vairogveida detau presm un lmspiedmBstamie un kaitgie faktori un aizsardzba Lmanas iekrtu specifisks aizsardzbas prasbas Rcba darba proces un darbu beidzot

Darba droba darbam ar augstfrekvences lmanas iekrtm Bstamie un kaitgie faktori un aizsardzba Rcba darba proces un darbu beidzot

6.7. tmaApdares darbi un koksnes misk aizsardzba

Apdares iecirka iekrtojums un droas darba metodesRisku faktori apdare darbosPaskumi risku faktoru mazinanaiDrobas prasbas apdares darbu iecirknDrobas prasbas darbam ar smidzinanas pamienuDrobas prasbas darbam antiseptizanas iecirkn