Civilā aizsardzība

Civilā aizsardzībaMinimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam

vispārējā un profesionālajā izglītībā

2011

Civilā aizsardzībaMinimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam

vispārējā un profesionālajā izglītībā

Par šī izdevuma saturu pilnībā atbild

Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centrs

Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz šo materiālu ir obligāta

© Valsts izglītības satura centrs, 2011

Anotācija

Metodiskā materiāla mērķis ir nodrošināt mācību kursa “Civilā aizsardzība” apguvi vispārējās vidējās un profesionālās izglītības izglītojamajiem, veidojot zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu par ikdienā iespējamām bīstamām situācijām, drošas uzvedības principiem, kā arī katastrofām, kas var notikt, īpašu uzmanību pievēršot rīcībai ārkārtas gadījumos. Metodiskais materiāls izstrādāts atbilstoši Civilās aizsardzības likumam, Ministru kabineta 2007. gada 11. septembra noteikumiem Nr. 612 “Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam” un Valsts civilās aizsardzības plānam.

Metodiskajā materiālā iekļautas šādas tēmas: “Ikdienā iespējamās bīstamās situācijas un droša uzvedība”, “Iespējamās katastrofas un to sekas”, “Rīcība dažādu apdraudējumu un katastrofu gadījumos”, “Civilās trauksmes un apziņošanas sistēma”, “Masu nekārtības, terorisms”, “Valsts un pašvaldību loma ārkārtas situāciju gadījumā” un “Specifiska civilās aizsardzības informācija pa reģioniem (pašvaldībām) atkarībā no attiecīgajā reģionā attīstītajām nozarēm”.

Tēmas par civilās aizsardzības jautājumiem iespējams iekļaut gan atsevišķās mācību stundās, gan integrēt citos mācību priekšmetos, t. sk. obligātā mācību satura apguvē. Praktiskos uzdevumus un diskusiju tēmas var izvēlēties atbilstoši pašvaldības situācijai, piemēram, ņemot vērā reģionā attīstītos rūpniecības uzņēmumus vai iespējamās dabas katastrofas.

Metodiskajā materiālā izmantotas izstrādes brīdī spēkā esošās tiesību normas. Lietojot metodisko materiālu, jāņem vērā normatīvo aktu aktuālā redakcija.

Metodiskā materiāla balstvārdi: civilā aizsardzība, droša uzvedība, cilvēkdrošība, ārkārtas situācijas, katastrofas.

Civilā aizsardzība Mācību kursa apraksts

Mācību kursa mērķis

Nodrošināt pedagogiem metodisko materiālu, kas sniedz vienotu pieeju izglītošanā civilās aizsardzības jautājumos, veidojot izglītojamajiem zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu par:

ikdienā iespējamām bīstamajām situācijām;• drošas uzvedības principiem;• katastrofām, kas var notikt Latvijā;• piemērotāko rīcību ārkārtas gadījumos.•

Mācību kursa programmas uzdevumi

1. Izprast galvenos jautājumus, kas saistīti ar civilo aizsardzību.2. Veidot izpratni par ikdienā iespējamām bīstamajām situācijām,

kas var ietekmēt cilvēku drošību.3. Veidot izpratni par drošas uzvedības principiem, īpašu uzmanību

pievēršot savai un apkārtējo cilvēku iespējamībai ciest nelaimes gadījumos vai iet bojā tajos.

4. Veidot izpratni par rīcību dažādu apdraudējumu gadījumā.5. Veidot izpratni par specifi skiem civilās aizsardzības jautājumiem

konkrētā pašvaldībā atkarībā no attiecīgajā reģionā attīstītajām nozarēm.

6. Izprast valsts, pašvaldības, kā arī iedzīvotāju pienākumus, tiesības un atbildību ārkārtas situāciju pārvaldībā.

7. Veidot izpratni par Latvijā izveidoto apziņošanas sistēmu un prast rīkoties, atskanot trauksmes sirēnām.

8. Izprast atšķirības starp nepieciešamo rīcību atkarībā no ārkārtas situācijas rakstura un veida.

5

Saturs

1. tēma. Ikdienā iespējamās bīstamās situācijas un droša uzvedība

Nedroša uzvedība

Situācijas un uzvedība mājās

Situācijas un uzvedība uz ielas un transportā

Situācijas un uzvedība darba vidē

Situācijas un uzvedība, uzturoties dabā

2. tēma. Iespējamās katastrofas un to sekas

Katastrofu veidi

Dabas katastrofas

Cilvēku izraisītās katastrofas

Epidēmijas

3. tēma. Rīcība dažādu apdraudējumu un katastrofu gadījumos

Rīcība ārkārtas situācijās – palīdzības izsaukšana

Rīcība iespējamo katastrofu gadījumos (specifi ska rīcība konkrētu katastrofu gadījumos)

4. tēma. Civilās trauksmes un apziņošanas sistēma

Sistēmas pamatprincipi

Iedzīvotāju rīcība, dzirdot trauksmes signālu

Trauksmes sirēnu gatavības pārbaude

5. tēma. Masu nekārtības, terorisms

Masu nekārtības

Terorisma veidi un to izpausmes

Bruņots konfl ikts

6. tēma. Valsts un pašvaldību loma ārkārtas situāciju gadījumā

Valsts iestādes un dienesti, kas veido civilās aizsardzības sistēmas struktūru un pārvalda katastrofas

Iedzīvotāju tiesības un pienākumi civilajā aizsardzībā

7. tēma. Specifi ska civilās aizsardzības informācija pa reģioniem (pašvaldībām) atkarībā no attiecīgajā reģionā attīstītajām nozarēm

Pašvaldības civilās aizsardzības plāns

Izglītības iestādes iesaistīšanās pašvaldības civilās aizsardzības nodrošināšanā

6

6

8

13

15

17

33

33

34

42

45

53

53

54

61

61

61

62

64

64

65

67

69

69

70

73

73

75

66Civilā aizsardzība1. tēma.

Ikdienā iespējamās bīstamās situācijas un droša uzvedība

!

Nedroša uzvedība

Ar nedrošu uzvedību un rīcību saprot darbības, kuru rezultātā nelaimes gadījumā var ciest vai arī saslimst cilvēks, turklāt ne vienmēr tieši tas cilvēks, kurš rīkojas nedroši. Tie var būt ģimenes locekļi, draugi, paziņas, vienkārši garāmgājēji vai citi cilvēki, kas negadījuma brīdī atrodas tuvumā.

Veselības un drošības pamatā ir izvēles, kuras cilvēki izdara dzīves laikā. Katrs no mums izvēlas rīkoties droši vai nedroši, veselīgi vai neveselīgi. Riska grupa ir jaunieši, kuriem vēl notiek gan fiziskā, gan emocionālā attīstība, jo viņiem bieži rodas vēlme pārbaudīt savu neatkarību, veidot personīgo identitāti un paplašināt sociālo dzīvi. Tāpēc viņi bieži eksperimentē ar dažādiem uzvedības veidiem. Liela daļa no tiem ir neveselīgi un nedroši – sākot ar alkohola vai narkotisko vielu lietošanu līdz interesei par dažādiem ekstrēmiem sporta veidiem.

Liela daļa nelaimes gadījumu sākas ar vārdiem ”Skaties, kā es varu!” un beidzas ar vārdiem ”Es nepadomāju... “.

Visas nedrošās rīcības iespējams iedalīt divās grupās:rīcības, par kurām cilvēki neiedomājas, ka tās ir kaitīgas vai bīstamas un var nodarīt kaitējumu –cilvēku veselībai vai pat dzīvībai (piemēram, atstājot vaļā krāsu bundžas, telpas gaisā izdalās kaitīgās ķīmiskās vielas, kuras visi apkārtējie cilvēki ieelpo);rīcības, kuras cilvēki apzinās kā nedrošas, bet to ignorē, jo varbūtība, ka viņi paši vai kāds –cits cietīs, ir neliela (piemēram, vadot automašīnu, runāt pa mobilo telefonu bez brīvo roku sistēmas izmantošanas; nelietot ķiveri, ceļu un elkoņu aizsargus skrituļojot; lēkt no šūpolēm).

Lai mazinātu nelaimes gadījumus, kurus rada rīcības, par kurām cilvēki neiedomājas, ka tās ir kaitīgas vai bīstamas, ir jābūt pieejamai plašai informācijai par drošības un veselības jautājumiem. Tāpēc šajā metodiskajā materiālā uzmanība tiek pievērsta gan zināšanu teorētiskai ieguvei, gan dažādiem praktiskiem uzdevumiem par bīstamo situāciju atpazīšanu jauniešu ikdienas dzīvē.Savukārt rīcības, kuras cilvēki apzinās kā nedrošas, bet to ignorē, nosaka trīs veida psihoemocionālo

1. tēma


Mērķis Veidot izpratni par ikdienā iespējamām bīstamām situācijām, kas var ietekmēt cilvēku drošību.Veidot izpratni par drošas uzvedības principiem.

Metodes Lekcija, netiešā uzskate (prezentācija, videomateriāls), grupu darbs, pāru darbs, individuāls darbs, diskusija.

Zināšanas Bīstamās situācijas mājās, transportā, uz ielas, darba vidē un uzturoties dabā.Rīcība, kas ietekmē indivīda un apkārtējo cilvēku drošību.

Prasmes Prast atpazīt nedrošas situācijas, lai būtu iespējams izvairīties no nelaimes gadījumiem.Prast izvēlēties iespējamās alternatīvās rīcības, lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu.

Attieksmes Nepieļaut tādu bīstamu situāciju attīstību, kurās iespējamas cilvēku traumas vai bojāeja.Apzināties individuālās rīcības un lēmumu ietekmi uz savu personīgo un citu cilvēku drošību.



faktoru grupas, kas tieši ietekmē uzvedību un sekundāri arī drošības līmeni – attieksme, motivācija un uztvere.

A t t i e k s m e šajā gadījumā ir tendence, ka kādā noteiktā situācijā cilvēks rīkosies paredzami. To galvenokārt nosaka uzvedības kultūra sabiedrībā, ģimenē, apkārtējo (piemēram, draugu, klasesbiedru vai kursabiedru) attieksme pret drošības jautājumiem un uzvedība, kā arī cilvēka iepriekšējā pieredze. Savukārt, ja jaunietis nonāk darba vidē, īpaši svarīga ir gados vecāku kolēģu uzvedība, jo gados jauni cilvēki biežāk mācās no praktiskā piemēra nekā teorētiskām lekcijām.

M o t i v ā c i j a ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kas liek cilvēkam pieņemt lēmumu darboties kādā konkrētā veidā. Paša cilvēka ieinteresētība ir būtiskākais faktors lēmumu pieņemšanā. Piemēram, ja cilvēks kavē un viņam noteiktā laikā no Rīgas jānokļūst Liepājā, braucot ar automašīnu, tad viņš steigsies un pārkāps satiksmes noteikumus (ātruma ierobežojumus). Līdzīgi arī darba vidē – ja darba samaksu aprēķina tikai pēc paveiktā darba apjoma, bet drošības prasību ievērošana aizņem papildu laiku, tad šādā situācijā nodarbinātajam nav motivācijas tās ievērot (piemēram, sastatņu margu un kājlīstes uzlikšana). Līdz ar to nepieciešams motivēt pašu cilvēku un iesaistīt viņu lēmumu pieņemšanā, kā arī vienmēr atzinīgi novērtēt jebkuru darbu, ko viņš ir veicis, lai uzlabotu savu vai sev apkārt esošo cilvēku drošību.

U z t v e r e ir veids, kā cilvēks redz un izprot apkārtējo vidi un izveidojušos situāciju. Drošības gadījumā uztvere ir viens no svarīgākajiem aspektiem. Liela daļa nelaimes gadījumu notiek tāpēc, ka cilvēki konkrēto situāciju neuztver kā risku, jo ir pieraduši pie tās (visbiežāk šāda situācija raksturīga gados vecākiem cilvēkiem, kuri jau daudzus gadus ir rīkojušies vienā un tajā pašā veidā un nekad nekas nav noticis – piemēram, novietojuši dzīvokļa atslēgu zem kājslauķa pie durvīm). Pasaulē tas ir labi zināms fenomens, kad cilvēki pieņem vēlamo par esamo (piemēram, pirms došanās ceļā, automašīnas tehniskais stāvoklis netiek pārbaudīts, jo cilvēki “zina”, ka visam ir jābūt savās vietās). Papildus tam vienveidīgie darbi vai darbi, kuros visu laiku jāveic atkārtotas, monotonas darbības, samazina uzmanības līmeni, kas var izraisīt nelaimes gadījumus (piemēram, automašīnas vadīšana garos un taisnos ceļa posmos).

Ikviens var pamanīt bīstamību, ko rada neapsegta bedre vai atvere, nestabili novietots priekšmets, kas var nokrist, un apiet bīstamajai vietai apkārt, nepakļaujot sevi nevajadzīgam riskam. Bieži arī bīstamības novēršanai nav vajadzīgas specifiskas zināšanas (piemēram, ja pie ieejas lielveikalā maināmie paklāji nav gludi, tos var viegli izlīdzināt ar kāju – tas neaizņems vairāk par dažām sekundēm, turklāt arī nemaksās neko). Tajā pašā laikā ir gadījumi, kad vajadzīgas speciālista zināšanas (inženierzinātņu, ķīmijas un citās jomās), lai novērtētu kādas iekārtas riska faktorus vai ķīmiskās vielas (procesa) bīstamību.

Svarīgs individuālais faktors ir arī atmiņa, bet it īpaši paša pieredze. Atmiņas efektivitāte būtiski atšķiras starp dažādiem indivīdiem un viena indivīda dzīves posmiem (atmiņa ir labāka jaunībā, it īpaši pēc skolas pabeigšanas, kad tā tiek regulāri trenēta, nekā pusmūža gados). Atmiņu būtiski ietekmē vispārējais veselības stāvoklis (piemēram, sirds un asinsvadu sistēmas slimības, kuras var samazināt smadzeņu apasiņošanu un līdz ar to arī smadzeņu darbību), kā arī kritiskās situācijas indivīda dzīvē (piemēram, vecāku šķiršanās ģimenē, emocionālā vardarbība). Tāpēc svarīgākā ar drošību saistītā informācija ir regulāri jāatkārto gan rakstiskā, gan mutiskā formā. Līdzīgu principu izmanto arī darba vidē, strādājot ar pieaugušajiem, – to sauc par apmācību darba aizsardzībā. Apmācība par dažādiem drošības jautājumiem ietver:

instruktāžas – piemēram, ugunsdrošībā, darbā ķīmijas kabinetā; –specifi sku apmācību – piemēram, pirmās palīdzības sniegšanā; –dažādu plakātu izveidošanu un izvietošanu (plakātu piemērus par drošību skatīt –www.stradavesels.lv);informatīvus uzrakstus (piemēram, pie urbjmašīnas izvietojot uzrakstus “Nestrādāt ar –cimdiem”);drošības zīmes (piemēram, rīkojuma zīmes par individuālo aizsardzības līdzekļu –lietošanu);sanāksmes un sarunas par drošības jautājumiem (piemēram, pirms ekskursijas). –



!

Papildus tam eksistē arī citi individuālie faktori, kas var ietekmēt drošības līmeni, piemēram, vecums, pieredze, ķermeņa svars, veselības stāvoklis, dzirde, inteliģences līmenis, valodu zināšanas, kompetences un zināšanu līmenis. Tajā pašā laikā būtiski atcerēties, ka vienmēr būs cilvēki, kas nepakļausies iekšējām prasībām, t. sk. neievēros noteikumus, nevēloties to darīt. No otras puses, individuālie faktori var ne tikai izraisīt nelaimes gadījumus, bet arī novērst tos. Piemēram, ja cilvēks ir pieradis pie kārtības mājās vai skolā, tad arī citās situācijās viņš centīsies atrasties sakārtotā darba vidē, tādējādi ar savu rīcību (vienmēr savācot izlijušo šķidrumu, sakārtojot vadus un kabeļus) var novērst daudzus tādus riska faktorus, kas izraisa paklupšanu, paslīdēšanu, aizķeršanos.

Risku uzņemšanās ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, tomēr tikai neliela cilvēku daļa prot pieņemt adekvātus lēmumus.

Vārdam “risks” ir zināma negatīva nozīme, kas saistīta ar briesmām, satraukumu, spriedzi un iespējamiem zaudējumiem. Bet riskam piemīt arī otra puse – iespēja iegūt kaut ko pozitīvu. Negatīva (nevajadzīga) riska uzņemšanās piemēri ir ātruma pārsniegšana vai alkohola lietošana, kas var ne tikai izraisīt īslaicīgas pozitīvas emocijas, bet radīt arī nopietnu kaitējumu (t. sk. letāls nelaimes gadījums).

Cilvēki var uzvesties riskanti vienā savas dzīves jomā (piemēram, nelietot aizsargķiveri, braucot ar motorolleru), bet būt pilnīgi droši citā savā rīcībā (piemēram, mazgāt grīdu ar mitrumizturīgiem darba cimdiem, lai nenodarītu kaitējumu roku ādai). Nevajadzīga riska uzņemšanās ir novērojama dažādās pakāpēs (no gadījuma rīcības piedzīvojuma dēļ līdz pat nopietnai ikdienas riskēšanai, kas robežojas ar personības robežstāvokļa traucējumiem). Tomēr situācija vienmēr pasliktinās, ja jaunieši ir draugu, vienaudžu vidū, kompānijā. Šādas rīcības skaidrojumi ir:

apkārtējās grupas spiediens; –iespaida atstāšana uz draugiem; –vēlme tikt uzņemtam grupā (kompānijā); –vēlme iekļauties grupā (kompānijā), netikt atstumtam; –nevēlēšanās neko skaļi teikt, kad nākas rīkoties nedroši. –

Tajā pašā laikā jaunieši gandrīz vienmēr savu rīcību skaidro ar ārējiem faktoriem un ir pārliecināti gan par savām zināšanām, gan prasmēm (viņi vienmēr visu zina un prot labāk par citiem). Arī pēc negadījuma viņi atzīst savu nedrošo rīcību, bet tomēr apgalvo, ka viņiem nebija citas reālas izvēles vai risinājuma. Svarīgi ir atcerēties, ka jauniešiem bieži ir pieejama informācija par nedrošu un neveselīgu rīcību (piemēram, alkohola lietošanu, smēķēšanu), tomēr viņi ignorē to, ko ir dzirdējuši vai mācījušies. Tas saistāms ar smadzeņu daļu atšķirīgu attīstību dažādos vecuma posmos. Pubertātes laikā strauji attīstās tā smadzeņu daļa, kas atbild par emocionālo un sociālo komunikāciju, bet smadzeņu daļa, kas atbild par kritisko domāšanu, attīstās vēlāk (tā nobriest līdz 25 gadu vecumam). Tāpēc jaunieši tik ļoti pakļaujas savu vienaudžu ietekmei.

Dažādas riskantas uzvedības tiek aktualizētas, brīžiem pat slavinātas arī plašsaziņas līdzekļos, kino industrijā (piemēram, filmās bieži redzamas situācijas, kad pēc riskantas braukšanas un ceļu satiksmes negadījuma neviens nav cietis, bet pēc sprādzieniem ir tikai nelieli ievainojumi).

Situācijas un uzvedība mājās

Katru gadu mājās notiek liels skaits negadījumu, kuros tiek ievainoti un dažreiz pat iet bojā gan pieaugušie, gan jaunieši, gan bērni. Negadījumi mājās ir saistīti ar elektrodrošību, kritieniem no augstumiem, ķīmiskajām vielām, ielaušanos utt.

E l e k t r o d r o š ī b a m ā j ā s Elektrība ir enerģijas veids, ko iespējams pārveidot gaismas, skaņas, kustības un siltuma enerģijā.

Ar elektrības palīdzību darbojas datori, televizori, fēni, ledusskapji un cita sadzīves tehnika. Tomēr stipra elektriskā strāva ir bīstama cilvēka dzīvībai, tāpēc saskarē nepieciešams ievērot piesardzību.

Elektrība mājokļos plūst pa metāla vadiem. Tiem visiem jābūt izolētiem – pārklātiem ar elektrību nevadošu apvalku, aizsegtiem ar plastikāta vairodziņiem (rozetēs vai slēdžos). Ja tomēr tā nav, tad



!

šādiem neizolētiem vadiem nekādā ziņā nedrīkst pieskarties – tas apdraud dzīvību. Ja jaunietis pamana, ka elektrības vadu izolācija ir bojāta, tas tūdaļ jāpasaka vecākiem vai jāmeklē profesionāla palīdzība.

Elektrisko strāvu vada arī ūdens. Ja ūdens nonāk uz elektrības slēdža, strāva no vadiem, kas pievienoti slēdzim, var sākt plūst uz roku. Tāpēc elektroierīces nedrīkst ieslēgt un izslēgt ar slapjām rokām. Šo īpašību dēļ aizdegušos elektroierīci nedrīkst dzēst ar ūdeni, ja tā pieslēgta spriegumam. Ja deg elektrības vadi, slēdzis vai rozete, mājoklī tūlīt atslēdz spriegumu. Ja tomēr atslēgšana no sprieguma nav iespējama, dzēšanai izmanto sausu un biezu segu vai citu biezu audums. Jebkurā gadījumā aizdegušās elektroierīces dzēšanu nevajadzētu uzsākt jaunietim vienam – jāmeklē pieaugušo palīdzība, izsaucot ugunsdzēsējus.

Nedrīkst izraut kontaktdakšu no rozetes, velkot aiz vada – tā var sabojāt izolāciju un izkustināt rozeti.

Nereti mājās vienai rozetei ir pieslēgtas vairākas elektroierīces. Tomēr rozeti nedrīkst noslogot – pārslogoti vadi un kontakti sakarst, var sākt degt izolācija un izcelties ugunsgrēks.

Pazīmes, kas signalizē, ka mājoklī draud sākties elektrības izraisīts ugunsgrēks, tāpēc par to nekavējoties nepieciešams ziņot pieaugušajam:

slēdža vai rozetes tuvumā vērojami dūmi; –dzirdama dzirksteļošanai raksturīgā sprakšķošā skaņa; –jūtama degošas gumijas smaka; –ieslēdzot vai izslēdzot elektroierīci, nospiežot apgaismošanas slēdzi, vērojama dzirkstele. –

Lietojot elektrisko tējkannu, ievērot: ieslēgt tikai tad, ja tajā ieliets ūdens; –ja ir ieslēgta, neatstāt to bez uzraudzības. –

Lietojot sildītāju, ievērot:nenovietot viegli degošu priekšmetu tuvumā; –nežāvēt veļu uz tā; –izejot no dzīvokļa, pārliecināties, vai ir izslēgts. –

Lietojot gludekli, ievērot:noregulēt temperatūru atbilstoši apģērba audumam; –ja gludināšanas laikā iezvanās telefons, izslēgt gludekli un tikai tad atbildēt uz zvanu; –ja gludināšana ir pabeigta, izslēgt gludekli un novietot uz paliktņa. –

Lietojot ūdens sildītāju ar spirāli, ievērot:ieslēgt tikai tad, kad spirāle atrodas ūdenī; –nepārbaudīt ūdens sasilšanas temperatūru, mērcot tajā pirkstu. –

Ja izdegusi lampas spuldzīte, mainīt to tikai tad, kad lampa ir atslēgta no sprieguma.

Lietojot tosteri, ievērot:neatstāt to bez uzraudzības; –tīrīt tad, kad tas ir atslēgts no strāvas. –

K r i t i e n i n o a u g s t u m aViens no biežākajiem negadījumiem mājās ir dažādi kritieni. Nokrist iespējams gan no

stacionārajām kāpnēm, gan pārvietojamām kāpnēm, gan no palodzes, gan dažādiem nepiemērotiem pakāpšanās līdzekļiem. Tipiskākais piemērs ir pakāpšanās uz datorkrēsla, kuram ir pieci ritenīši. To



dēļ krēsls var aizripot, kāpējam zaudējot pamatu. Līdzīgi nepiemēroti pakāpšanās līdzekļi ir dažādas kastes un eiropaletes. Atsevišķos gadījumos (biežāk darba vidē) novērojams, ka cilvēki tiek celti ar nepiemērotiem palīglīdzekļiem, piemēram, uz autoiekrāvēja dakšām (sk. 1. tēmas 1. attēlu).

Lai novērstu kritienus no augstuma:uz kāpnēm darboties uzmanīgi; –no kāpnēm sargāt mazus bērnus; –uz kāpnēm nodrošināt labu apgaismojumu; –uzmanīties no nokritušām lietām, lai aiz tām neaizķertos (neatstāt uz kāpnēm vadus kabeļus, –drēbes, rotaļlietas);ja nepieciešams aizsniegt augstas vietas, piemēram, skapja augšējos plauktus vai ieskrūvēt –spuldzīti, nelikt vairākus krēslus citu virs cita, bet izvēlieties drošāku pakāpšanās veidu (piemēram, pārvietojamās kāpnes);nelietot bojātas kāpnes, pārliecināties, ka kāpt ir droši. –

Ķ ī m i s k ā s v i e l a sĻoti daudzas mājsaimniecībā un dārzā lietotās vielas un maisījumi (piemēram, sadzīves ķīmija,

minerālmēsli) var izraisīt saindēšanos vai kādus citus veselības traucējumus. Šādas lietas noteikti jāglabā atsevišķi no ēdieniem, lai netīšām nevarētu sajaukt. Ķīmiskās vielas un maisījumus nedrīkst glabāt pārtikas produktu vai dzērienu traukos, kuri precīzi jāapzīmē un jāmarķē, lai cilvēks, kurš paņem šo trauku, skaidri saprot, kas ir iekšā. Pretējā gadījumā cilvēki mēdz paostīt vai pat mēģina pagaršot, kas tā ir par ķīmisko vielu, un tādējādi var saindēties. Ieteicams šādas lietas glabāt to oriģinālajos iepakojumos, lai skaidri zinātu, kas atrodas traukā, un, piemēram, netīšām neiedzertu kādu tīrīšanas līdzekli. Turklāt oriģinālie iepakojumi bīstamākajām precēm parasti ir ar speciāliem aiztaisāmajiem, ko mazi bērni nevar atvērt (šādi tiek aizvērtas arī daudzas zāļu bundžiņas). Piemēram, etiķskābe (etiķa esence) bieži vien ir iesaiņota tādā traukā, kas atgādina pārtikas preci, tādēļ pastāv liels negadījuma risks (šobrīd etiķskābes pārdošana ir aizliegta, bet pārejas periodā etiķa esences

1. tēmas 1. attēls. Nepiemērota autoiekrāvēja dakšu izmantošana (L. Matisānes foto)

1 tēmas 1 attēls Nepiemērota autoiekrāvēja



pudeles tika aizvērtas ar grūti atveramiem korķiem). Kā otrs piemērs minami gadījumi, kad bieži tiek nopirkti lielāki ķīmisko vielu iepakojumi (piemēram, remonta laikā), kuru pārpalikums tiek saliets pieejamos traukos (piemēram, kafijas vai zīdaiņu pārtikas bundžiņās – skatīt piemēru 1. tēmas 2. attēlā).

Sadzīvē izmantojamie tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļi plītīm, traukiem, izlietnēm, vannām, tualetes podiem un citām virsmām var būt kairinoši. Šie maisījumi var kairināt:

acis – nonākot acīs, produkts var radīt niezi, dedzinošu sajūtu, nopietnus acu bojājumus –un iekaisumus, tāpēc, lai nepieļautu šo produktu nokļūšanu acīs, pēc darba ar ķīmiskajiem maisījumiem ir kārtīgi jānomazgā rokas;ādu – nokļūstot uz ādas, produkts var radīt ādas apsārtumu un pat iekaisumu, tāpēc, lietojot –šādus maisījumus, ir jāizvairās no to nokļūšanas uz ādas;elpošanas sistēmu – ieelpojot šādu produktu izgarojumus, rodas klepus un elpceļu iekaisumi, –tāpēc, lai izvairītos no šādu produktu tvaiku ieelpošanas, ir jāstrādā labi vēdināmās telpās.

Uzliesmojoši var būt tīrīšanas līdzekļi, kas ražoti uz spirta bāzes, bet īpaši viegli uzliesmojoši parasti ir aerosola flakonos pildītie produkti, piemēram, gaisa atsvaidzinātāji, antistatiskie līdzekļi, krāsas. Lai arī šie produkti cilvēka veselību tieši neietekmē, ar tiem darbojoties, nedrīkst smēķēt, kā arī produkts ir jātur tālāk no atklātas liesmas un citiem siltuma avotiem.

Ļoti bīstami ir sadzīvē izmantojamie kodīgie produkti (piemēram, dažādi kanalizācijas cauruļu tīrītāji), jo tiem raksturīga augsta sārmu vai skābju koncentrācija. Nonākot uz ādas, šie maisījumi var radīt smagus apdegumus un nopietnus ādas bojājumus, tāpēc, ar tiem strādājot, izmanto cimdus, lai kodīgais šķidrums nenonāk saskarē ar ādu. Uzmanīga rīcība nodrošina, ka šķidrums neizšļakstās, jo stiprās skābes vai sārmi var nonākt acīs vai uz ādas, kā arī sabojāt ikdienas apģērbu. Šo risku novērš, lietojot speciālas aizsargbrilles un aizsargapģērbu.

I e l a u š a n ā sIelaušanās parasti notiek laikā, kad neviena nav mājās – darba dienas vidū, brīvdienās. Pavirši

atstātas lietas, neaiztaisīti vēdlodziņi, zem kājslauķa paslēptas atslēgas pievilina garnadžus un veicina kramplaužu ielaušanos tieši šajās mājās. Profesionāli kramplauži savus upurus pirms nozieguma pastrādāšanas novēro, iegaumē to paradumus (piemēram, cikos mājinieki dodas uz darbu, cikos nāk atpakaļ, kur glabājas vērtīgas lietas – auto atslēgas, dokumenti), nereti iztaujā arī bērnus, pusaudžus, jauniešus, kā arī kaimiņus, lai iegūtu informāciju par vērtīgākajām lietām mājoklī.

1. tēmas 2. attēls. Ķīmiskās vielas un maisījumi nav marķēti, apzīmēti un tiek glabāti nepiemērotos (pārtikas produktu) traukos (L. Matisānes foto)1 tēmas 2 attēls Ķīmiskās vielas un maisījumi nav marķēti apzīmēti un



!

I e t e i k u m i , l a i n o v ē r s t u i e l a u š a n o s m ā j ā sIegādāties labas un izturīgas durvis. Durvju eņģes piestiprināt ar bultskrūvēm, papildu drošībai • durvju stenderē var ievietot arī metāla joslu. Durvīm vajadzētu uzstādīt drošības tapas, lai tās nevarētu atvērt no eņģu puses. Aizejot no mājas uz ilgāku laiku, aizslēgt visas durvis, aizvērt logus un lūkas. • Ārdurvju drošības atslēga ir efektīvs veids, kā pasargāt mājokli no zagļiem, jo tā aizkavē • iekļūšanu un sarežģī mantu iznešanu. Drošības atslēga būtu jāuzstāda visām durvīm, tostarp sētas durvīm.Zagļi var uzdoties, piemēram, par preču izplatītājiem, remontstrādniekiem, gāzes vai ūdens • skaitītāja kontrolieriem. Ja atnācējs vēlas pārbaudīt gāzes vai elektrības skaitītājus, palūgt uzrādīt dokumentus. To īstumu var pārbaudīt, piezvanot uz konkrēto iestādi, taču neizmantot uz apliecības norādīto tālruņa numuru, drošāk ir izmantot telefongrāmatu vai izziņas.Aizslēgt durvis arī tad, kad cilvēks ir mājās vai strādā dārzā.• Ierīkot durvīs actiņu, lai varētu pārliecināties, kurš zvana vai klauvē pie durvīm.• Logiem papildus vajadzētu uzstādīt bloķētājus, ko no ārpuses iespējams atvērt, tikai saplēšot • stiklu. Logu stiklus uzstādīt tā, lai tos nav iespējas izņemt no ārpuses Mājas atslēgu neglabāt “klasiskā” atslēgu slēpnī, piemēram, zem kājslauķa vai puķupodā • netālu no durvīm.Nekad nenodot mājas vai dzīvokļa atslēgas svešam cilvēkam.• Glabāt vērtslietas vietā, kas ir slēdzama.• Apzīmēt vērtīgas lietas ar labi saredzamām zīmēm. Marķētas lietas ir grūtāk pārdot, tās zog • retāk.Apsardzes signalizācijas sistēmas dod papildu drošību. Signalizāciju uzticēt uzstādīt • speciālistiem, turklāt tā, lai svešiniekiem tā nebūtu pamanāma.Ja iespējams, telpās, kuras neizmanto, ieslēgt signalizāciju arī tad, ja cilvēks ir mājās viens • pats. Naktīs vēlams pieslēgt signalizācijai pirmo stāvu, ja tur neviens neguļ, un garāžu.Privātmājā ieteicams izplānot dārzu tā, lai augstākie dzīvžogi un koki neļautu zagļiem darboties • nepamanītiem.Ja pie savas mājas vai dzīvokļa durvīm ir pamanīts kaut kas aizdomīgs (uzlauztas durvis, • izsists logs), nekādā gadījumā neiet iekšā (iespējams, zaglis nav aizgājis), bet zvanīt vecākiem vai policijai.Ja pie savas mājas vai kāpņu telpā ir redzama kāda aizdomīga, līdz šim neredzēta persona, • labāk neatslēgt dzīvokļa durvis, bet iet uz kādu sabiedrisku vietu, piezvanīt vecākiem vai doties pie labi pazīstamiem kaimiņiem.

P a d o m i , k ā j u s t i e s d r o š i , k a d j a u n i e t i s m ā j ā s i r v i e n s Pārliecināties, lai durvis būtu aizslēgtas. • Pirms atvērt durvis, izmantojot durvju actiņu vai ķēdi, palūkoties un pārliecinieties, ka atnācējs ir • tas, par ko uzdodas.Nekad neatvērt durvis nepazīstamai personai, arī tad, ja cilvēks aiz durvīm apgalvo, ka pazīst • jaunieša vecākus. Neatbildēt uz jautājumiem, ko uzdod svešs cilvēks.• Pārbaudīt, vai darbojas mājas telefons un ik pa laikam sazvanīties ar kādu. Lietot arī mobilo • telefonu. Uz nepazīstamu cilvēku tālruņa zvaniem atbildēt, ka vecāki aizņemti, neatklājot, ka jaunietis • mājās ir viens.Vienmēr ieslēgt televizoru vai radio – tas radīs iespaidu, ka mājās ir daudz cilvēku. • Ja dzīvoklis atrodas zemākā stāvā un logiem nav aizsargrestes, neturēt atvērtas balkona durvis. • Palūgt, lai vecāki atstāj kaimiņu mājas telefona numuru, tad varētu viņiem piezvanīt, ja tas būtu • nepieciešams.

Svarīgi būt uzmanīgam, lai nepazaudētu atslēgas.



!

D r o š ī b a m ā j ā s s a i s t ī b ā a r i n t e r n e t a l i e t o š a n uLietojot internetu, nerakstīt par dzīvesvietu, mācību iestādi, materiālo stāvokli, kā arī • neminēt, ka jaunietis mājās ir viens.Ievērot piesardzību, publicējot brīvdienu vai atvaļinājumu plānus internetā. Nevainīga ziņa vai • komentārs sociālajā tīklā, portālā vai privātajā blogā par ceļojumu vai brīvdienu plāniem var piesaistīt noziedznieku uzmanību un būt par iemeslu nevēlamu viesu apciemojumam mājinieku prombūtnes laikā.Portālos, piemēram, • Facebook, Draugiem, MSN, lietotāji mēdz aprakstīt savas dienas aktualitātes un pārdomas. Tādējādi visi cilvēki, kas ir attiecīgā lietotāja draugu lokā vai kontaktu sarakstā, tiek informēti arī par došanos ārpus mājas. Nereti profi la informācija ir redzama arī svešiniekiem, tādējādi informējot pat zagļus.

M ē b e ļ u d r o š ī b aMēbeļu izturīgumu nosaka materiāli, no kādiem tās izgatavotas, un konstrukcijas. Tāpēc uzmanību

mēbeļu drošībai ir jāpievērš jau to iegādes laikā – piemēram, lai nav asas malas un stūri. Ieteicams pārdevējam pajautāt, vai tās ir no ugunsdroša materiāla. Jau veikalā jāpārliecinās, ka mēbelēm ir pievienotas skaidras salikšanas instrukcijas, kas salikšanas laikā ir precīzi jāievēro, jo tikai pareizi saliktas mēbeles ir drošas.

Uzturoties mājās, ievērot šādus noteikumus:nesmēķēt gultā; –neatstāt nepieskatītas degošas sveces; –nešūpoties uz krēsla, jo tas var apgāzties; –nepakāpties uz mēbelēm un neļaut maziem bērniem uz tām kāpt. –

D r o š ī b a s v i n ī b u l a i k āTā kā vidusskolas vecuma jaunieši bieži organizē svinības mazākiem bērniem (t. s. bērnu ballītes)

ģimenē, tad šādās situācijās jāņem vērā:gatavojot mielastu bērniem, izvairīties servēt dakšiņas, nažus, plīstošus traukus, asus irbulīšus, –ledenes, karstus dzērienus;telpas vai galda dekorēšanā neizmantot uzliesmojošas sveces; –telpā, kas paredzēta svinībām, nevajadzētu atrasties plīstošiem vai asiem priekšmetiem – –vāzēm, dažādām piemiņas lietām, galdiem ar asiem stūriem;atbilstošāki ir vienreiz lietojamie šķīvji un glāzes; –neatstāt bērnus bez uzraudzības; –spēlēm un rotaļām neizmantot mēbeles – nelēkāt pa gultu, nekāpelēt pa krēsliem; –laikus sagatavot pirmās palīdzības aptieciņu, tuvumā novietot dažāda izmēra plāksterus, –apsējus, antiseptiskus līdzekļus, vati;ja istabā ir vadi, tos pielīmēt ar līmlenti pie grīdas vai palikt zem paklāja, lai neviens nevarētu –aizķerties; ja bērnu vecāki svinībās nepiedalās, noteikti pirms tam nepieciešams noskaidrot vecāku –mobilo tālruņu numurus, lai ārkārtas gadījumā būtu iespējams sazināties.

Situācijas un uzvedība uz ielas un transportā

Z ā d z ī b a s u z i e l a s u n k a b a t z ā d z ī b a s

Veselība ir svarīgāka par jebkuru mantu, tādēļ, ja tiek izteikti fi ziski draudi, tie ir jāuztver nopietni.

Lai gan lielākā daļa bērnu un jauniešu atceras, ka vecāki ir piekodinājuši neiesaistīties diskusijās ar svešiniekiem, nepieņemt dāvanas, neatklāt nekādu personīgu informāciju un izvairīties no pārlieku draudzīgiem cilvēkiem, tomēr nereti viņi notic un rīkojas pretēji. Arī svešinieki attīsta savas metodes,



nemēģinot jau pirmajā kontaktēšanās reizē pierunāt upurus doties sev līdzi, bet gan ar katru tikšanās reizi pamazām iemantot viņu uzticību.

Zagļiem un laupītājiem visvieglākie upuri ir bērni un pusaudži, jo viņi ir fi ziski vājāki. Tomēr riska grupā iekļaujami arī jaunieši. Nepilngadīgajiem visbiežāk tiek atņemta nauda, mobilie telefoni un citas personīgās mantas. Policija, izmeklējot šādus gadījumus, atzīst, ka lielākoties vainīgās personas ir bijušas pazīstamas ar cietušo un “draugs” apzog draugu vai arī to pēc savstarpējas vienošanās izdara trešā persona.

Attiecībā uz mobilo telefonu ievērot šādus piesardzības pasākumus:nekad nekarināt telefonu kaklā; –ar telefonu nelielīties; –ja kāds nepazīstams cilvēks palūdz telefonu, lai piezvanītu vai uzpīkstinātu, nedrīkst viņam to –dot, jo, visticamāk, telefons netiks atdots atpakaļ.

Ja bīstamajā situācijā ir iespējams aizbēgt, tad labāk bēgt uz kādu sabiedrisku vietu, piesaistot cilvēku uzmanību ar kliedzieniem. Ja tuvumā neviena nav, labāk atdot to, ko laupītājs prasa, un uzreiz vērsties policijā, kā arī ziņot vecākiem.

Lai ciestu vismazākos zaudējumus, vislabākā un pārbaudītākā metode ir nēsāt līdzi iespējami mazāk skaidras naudas. Lieliskākais veids ir lietot maksājumu kartes, tomēr bieži vien cilvēki paši provocē arī maksājumu karšu nozagšanu – piemēram, karšu PIN kodus pierakstot uz lapiņas un to turot makā. PIN kodus nepieciešams atcerēties no galvas, nevis pierakstīt uz lapiņas vai mobilajā telefonā. Jaunieša bankas kartē vienmēr ir jābūt vismaz pieciem latiem, lai tos varētu izņemt tuvākajā bankomātā, kad, piemēram, pazaudēts e-talons vai skaidra nauda. Pamanot zādzību, jebkurā gadījumā uzreiz nepieciešams bloķēt karti. Visai liela ir iespēja, ka pazaudēto maku atrod arī kāds godīgs cilvēks un cietušais to saņem atpakaļ, tomēr arī šajā gadījumā jāpievērš uzmanību sava bankas konta drošībai – nav garantijas, ka apzagtās personas konta dati nav nonākuši pie kāda cita.

Tāpat ieteicams izvairīties no apšaubāmiem cilvēkiem. Parasti kabatzagļiem ir vairākas dienas neskūta bārda. Diezgan populāra kabatzagļu iezīme ir uz rokas uzmests apģērba gabals vai iepirkuma maisiņš, kabatzagļi nevalkā cimdus pat ziemā.

Apmeklējot kafejnīcu vai citu publisku iestādi, nekad nevajadzētu atstāt maku virsdrēbēs vai somā, kuru uzkar uz pakaramā vai krēsla atzveltnes.

K a b a t z a g ļ i s a b i e d r i s k a j ā t r a n s p o r t āTransportlīdzekļu pieturas un sabiedriskais transports ir tipiskākās vietas, kur rīkojas profesionālo

kabatzagļu bandas (parasti 3–4 cilvēki), kurās katram ir konkrēts uzdevums. Parasti upuris tiek nolūkots jau pie transporta līdzekļa pieturas, novērtējot viņa iespējamo turības līmeni un izpētot maka novietojumu, jo tieši pie pieturas cilvēki sagatavo braukšanai vajadzīgo naudu vai mēnešbiļeti, maku izņemot un ieliekot atpakaļ. Kad upuris ir izvēlēts, notiek sagatavošanās – tuvojoties transporta līdzeklim, bandas locekļi sastājas viņam apkārt un, izmantojot situāciju, ka pilsētas transports parasti ir pārpildīts, iekāpšanas brīdī izveido mākslīgu burzmu pagrūžot vai pastumjot. Galvenais bandas loceklis naudas maku izvelk jau pirmās pieturas laikā un nodot to rokās kādam no bandas locekļiem. Tas tiek darīts tāpēc, ka ierindas biedru aizvietot ir daudz vienkāršāk. Nākamajā pieturā visi bandas locekļi no transporta izkāpj, un ar šo brīdi var uzskatīt, ka maks ir neatgriezeniski pazudis. Pusaudži to parasti dara nelielās grupās, kur viena daļa uzkrītoši skaļi uzvedas, pievēršot sev uzmanību, tikmēr pārējie mēģina zagt. Šīm grupām ir raksturīga arī zināma nekaunība, ko izsauc meistarības trūkums – viņi somās un kabatās lien diezgan atklāti, zinot, ka pat tad, ja viņus pieķers, neviens jau pakaļ neskries un aizturēt nemēģinās. Bieži vien zagļa lomā ir īpaši, jau no mazotnes apmācīts pusaudzis, kuram līdz 14 gadu vecumam kriminālatbildība nedraud.

Visbīstamākās ir pieturas, kur pienāk daudzi transporta līdzekļi. Piemēram, Rīgā īpaši jāuzmanās, ja brauc no Centrāltirgus, Nacionālā teātra, Vidzemes tirgus vai Centrālās stacijas apkārtnes. Citās pilsētās bīstamākās vietas ir autoostas un dzelzceļa stacijas.



!

Ieteikumi, lai izvairītos no kabatzagļiemE-talonu, mēnešbiļeti vai sīknaudu biļetei sagatavot laicīgi, lai pēc iekāpšanas nebūtu • jādemonstrē pārējiem savs naudas maks. E-talonu vai mēnešbiļeti neglabāt makā kopā ar naudu, bet atsevišķi. Kāpjot sabiedriskajā transportā, domāt par to, kur tajā brīdī atrodas maks, nevis par to, vai būs • iespējams apsēsties. Īpaši uzmanīties, ja kāds uzsvērti laipni palaiž pa priekšu vai pēkšņi iedomājas sašņorēt kurpi. Ja sabiedriskajā transportā vai tā pieturā kāds pēkšņi, bez pietiekami pamatota iemesla • uzgrūžas, uzreiz pārbaudīt savas kabatas vai somu. Rīkoties līdzīgi, ja kāds mēģina uzsākt sarunu par jebkuru tēmu. Ja konstatē zādzības faktu, uzreiz celt trauksmi – visticamāk, ka tādā gadījumā nozagtais maks atradīsies uz grīdas. Somu, kurā atrodas maks, vienmēr turēt sev priekšā, drošības pēc uzliekot tai arī roku. Nekad • nelikt somu uz grīdas, pat tad, ja to it kā labi var redzēt. Lielākā kļūda ir naudas maka glabāšana bikšu aizmugurējā kabatā. Ja citu iespēju nav, • atrodoties potenciāli bīstamā vietā, labāk turēt to rokā.

Situācijas un uzvedība darba vidē

Mūsdienu ekonomiskajos apstākļos daudzi jaunieši uzsāk savas darba gaitas vēl pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Tā var būt gan prakse, kas notiek uzņēmumos, gan algots darbs sezonas laikā, gan arī pastāvīgs darbs. Jauniešiem jaunais darbs un ar to saistītā vide ir sveša, un pieredzes trūkums nozīmē to, ka viņi parasti neapzinās risku un nepievērš tam pienācīgu uzmanību. (Par darba aizsardzības prasībām, uzsākot darba gaitas, sīkāk skatīt informatīvi skaidrojošajā materiālā “Par darba aizsardzības jautājumiem, uzsākot darba gaitas”.)

Jaunieši pieder pie tām riska grupām, kas darba vidē visbiežāk cieš nelaimes gadījumā.

Laba izpratne par tādiem darba aizsardzības jautājumiem, kā izmantot drošas darba metodes, lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un īstenot citus pasākumus, ļauj jaunajiem darbiniekiem veikt darbu droši, samazinot nelaimes gadījumu un arodslimību rašanās risku.

Retos gadījumos nelaimes gadījumus darbā izraisa ar darbu nesaistīti faktori, kurus tieši nevar ietekmēt ne darba devēji, ne paši darbu veicēji. Piemēram, pastniece, kas piegādā presi un vēstules, paslīd uz apledojušas, nenotīrītas un ar smiltīm nenokaisītas ielas vai elektromontierim iekož suns, kas nebija piesiets. Tomēr visbiežāk nelaimes gadījuma cēloņus iespējams noskaidrot, veicot nelaimes gadījumu izmeklēšanu.

Nelaimes gadījumu cēloņus var iedalīt divās grupās (sk. 1. tēmas 3. attēlu):tiešie jeb izraisošie cēloņi; –netiešie jeb veicinošie cēloņi (faktori). –

Tiešie cēloņi ir bīstama darba vide un cilvēka pieļautās kļūdas, bet veicinošie faktori – nepietiekama darba vides iekšējā uzraudzība no darba devēja puses, kā arī darbinieka attieksme pret darba aizsardzības jautājumiem un veselības stāvoklis.

Cilvēciskais faktors bieži tiek minēts kā svarīgākais nelaimes gadījumu cēlonis, bet patiesībā šīs kļūdas atspoguļo dziļākas darba aizsardzības sistēmas problēmas, jo tās veidojas, pieņemot nepareizos vai nepiemērotos lēmumus. Turklāt katram no lēmumiem iespējami vairāki cēloņi. Izmeklējot nelaimes gadījumus, ir nepietiekami noskaidrot faktu, ka nodarbinātais neievēroja darba aizsardzības instrukcijās noteiktās prasības. Svarīgākais ir noskaidrot, kāpēc šīs prasības netika ievērotas, jo tikai tad var novērst patieso situācijas cēloni. Piemēram, tiek noskaidrots, ka nodarbinātajam bija izsniegti aizsargcimdi un darba aizsardzības instrukcijā bija minēta prasība lietot cimdus, tomēr cilvēks, kas veica šo darbu, tos nelietoja. Formāli – nelaimes gadījuma cēlonis ir darba aizsardzības instrukcijā noteiktās prasības neievērošana, bet patiesībā ir jānoskaidro, kāpēc izsniegtie cimdi netika uzvilki (piemēram, cimdu izmērs nebija piemērots nodarbinātā plaukstas izmēram (pārāk lieli vai mazi), cimdu materiāls



nebija piemērots veicamajam darbam (pārāk plāni vai biezi), cimdi bija saplīsuši, bet darba devējs bija noteicis izsniedzamo individuālo aizsardzības līdzekļu normu, cimdi bija izmirkuši un bija nodrošināts tikai viens cimdu pāris, nodarbinātā vienaldzīgā attieksme pret noteiktajām prasībām). Šī cēloņa noskaidrošanu sauc par problēmas “saknes” atrašanu. Veiksmīgi šo “sakni” novēršot, iespējams nākotnē izvairīties no citiem nelaimes gadījumiem.

1. tēmas 3. attēls. Nelaimes gadījumu attīstības shēma (pieejams: http://www.lindamatisane.lv/uploads/8/0/4/2/8042497/info_nelaimes_gadijumu_samazinashana_2011.pdf )

1 tēmas 3 attēls Nelaimes gadījumu attīstības shēma

NELAIMES GADĪJUMU ATTĪSTĪBAS SHĒMA

TIEŠIE CĒLOŅI

Izsniegto individuālo aizsardzības līdzekļu • nelietošana

Riskantas darba veikšanas metodes•

Darbs ar nepiemērotiem, bojātiem • darbarīkiem vai aprīkojumu arī tad, ja ir pieejami piemēroti darbarīki

Riskanta pārvietošanās (piemēram, skriešana, • kāpšana, rāpšanās)

Neatbilstošas drošības ierīces•

Drošības ierīču demontēšana•

Nekārtība telpā •

Netīrība darba vietā•

Aprīkojuma, darbarīku vai iekārtu defekti•

Nepiemērots darba apģērbs un individuālie • aizsardzības līdzekļi

Nepietiekams apgaismojums utt.•

Drošības uzraudzība

Neatbilstoši izstrādātas • darba aizsardzības instrukcijas

Darba kārtības un • darba aizsardzības instrukciju neievērošana

Darba aizsardzības • sistēmas neplānošana

Pastāvošo risku • nenovēršana

Drošības ierīču • nenodrošināšana

Nodarbinātā attieksme

Apziņas trūkums par • darba aizsardzību

Darbu koordinācijas • trūkums

Palēnināts reakcijas • ātrums

Neuzmanība•

Psiholoģiskais • stāvoklis (piemēram, emocionālā labilitāte, nervozitāte, nesavaldība)

Nodarbinātā veselības stāvoklis

Liels nogurums•

Pasliktināta dzirde vai redze•

Veselības stāvokļa • nepiemērotība veicamajam darbam

Darbam nepieciešamo fi zisko • spēju trūkums

Kustību traucējumi•

Traucējumi ražošanas • procesā

Ražošanas aizkavēšanās•

Pazemināta kvalitāte, • brāķis

Īpašuma bojāšana•

Viegli nelaimes • gadījumi

Smagi nelaimes • gadījumi

Nāves gadījumi•

REZULTĀTS

BĪSTAMA RĪCĪBA

BĪSTAMI DARBA APSTĀKĻI

NETIEŠIE CĒLOŅI



Nokļūstot uzņēmumā, jaunietim ar likumu ir noteikti šādi pienākumi darba aizsardzības jomā:rūpēties par savu drošību un veselību un to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var –ietekmēt nodarbinātā darbs; lietot darba aprīkojumu, bīstamas vielas, transportu un citus ražošanas līdzekļus saskaņā ar –normatīvajos aktos noteikto dokumentāciju (piemēram, ražotāja instrukcijas, ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu drošības datu lapas); lietot kolektīvos aizsardzības līdzekļus, kā arī viņa rīcībā nodotos individuālos aizsardzības –līdzekļus saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto dokumentāciju (ražotāja instrukcijas, ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu drošības datu lapas) un pēc lietošanas attiecīgos aizsardzības līdzekļus novietot tiem paredzētajā vietā; ievērot drošības zīmes (piemēram, par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu), kā –arī lietot drošības ierīces, ar ko apgādāts darba aprīkojums un darba vieta, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto dokumentāciju (ražotāja instrukcijas, ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu drošības datu lapas) un atturēties no attiecīgo drošības ierīču patvaļīgas iedarbināšanas, mainīšanas vai pārvietošanas; nekavējoties ziņot darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības –speciālistam par nelaimes gadījumu darbā, kā arī par jebkuriem darba vides faktoriem, kuri rada vai var radīt risku personu drošībai un veselībai, arī par trūkumiem uzņēmuma darba aizsardzības sistēmā; piedalīties darba devēja rīkotajās instruktāžās un apmācībās darba aizsardzības jomā; –sadarboties ar darba devēju vai darba aizsardzības speciālistu, lai izpildītu prasības, kas –ietvertas Valsts darba inspekcijas atzinumos, brīdinājumos, rīkojumos vai lēmumos par uzņēmuma darba aizsardzības sistēmu; sadarboties ar darba devēju vai darba aizsardzības speciālistu drošas darba vides un –darba apstākļu nodrošināšanā, lai neradītu risku nodarbinātā drošībai un veselībai; apmeklēt obligātās veselības pārbaudes saskaņā ar darba devēja rīkojumu. –

Nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja: attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un –veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā (piemēram, darbam būvobjektā nav pieejamas drošas sastatnes un netiek nodrošināti arī cilvēku celšanai piemēroti pacēlāji); lietojamais darba aprīkojums vai darba vieta nav apgādāta ar nepieciešamajām drošības –ierīcēm vai nodarbinātā rīcībā nav nodoti nepieciešamie individuālie aizsardzības līdzekļi (piemēram, slīpripai ir noņemts aizsargs);attiecīgā darba veikšana saistīta ar tāda darba aprīkojuma lietošanu, kas neatbilst –nodarbinātā profesionālajai sagatavotībai vai darba devēja sniegtajai instruktāžai un apmācībai darba aizsardzības jomā (piemēram, ir jāvada autoiekrāvējs, bet jaunietis tam nav apmācīts); nav ievēroti Valsts darba inspekcijas brīdinājumi, rīkojumi vai lēmumi par darba –aizsardzības organizāciju attiecīgajā darba vietā.

Situācijas un uzvedība, uzturoties dabā

D r o š ī b a u z ū d e n sGan pieaugušajiem, gan jauniešiem viens no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ viņi ir sākuši slīkt,

ir alkohola lietošana, atpūšoties pie ūdens. Faktori, kas pastiprina noslīkšanas risku ir: aukstums, straume, hroniskas slimības, sapīšanās zemūdens ūdenszālēs, ūdenstilpes dibena reljefs, ūdens caurspīdība, viļņi, glābšanas vestes neesamība.

Ja jaunietis atrodas peldvietā un redz, ka tur atpūšas arī bērni, pievērst viņiem īpašu uzmanību, jo mazu bērnu, kurus nav pieskatījuši vecāki, rotaļas pie ūdens var izvērsties par traģēdiju. Bērni iekrīt ūdenī un nespēj paši no tā izkļūt.



!

!

Nāve noslīkstot biežāk konstatēta vīriešiem. Tas izskaidrojams ar vīriešu tieksmi lietot alkoholu un nodarboties ar sporta veidiem, kas vairāk pakļauti riskam. Sporta un atpūtas veidi uz ūdeņiem, piemēram, braukšana ar vējdēli, jahtu, arī ir saistīti ar slīkšanas risku. Daudzos gadījumos traģēdija notiek, nelietojot glābšanas vestes.

Slīkšana var notikt ne tikai peldoties, bet arī citādā veidā atpūšoties pie ūdens vai uz tā, kur saskare ar ūdeni liekas minimāla (piemēram, braucot ar laivu, jahtu, makšķerējot). Auksts ūdens un laiks var kļūt par nelaimi veicinošiem apstākļiem. Tāpēc izmantot ieteiktās ūdens atpūtu un sportošanas vietas, īpaši tās, kuras nodrošinātas ar glābšanas stacijām.

Visdrošāk ir peldēties ofi ciālās peldvietās.

Ja iespējams, cilvēkiem, kuri nodarbojas ar ekstrēmiem sporta veidiem, vēlams apgūt pirmās palīdzības un glābšanas iemaņas.

Pasākumi, kurus ieteicams ievērot uz ūdensPeldēšanās sezonu ieteicams uzsākt, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi +18ºC. Parādoties • pirmajām aukstuma sajūtām, peldēšanos pārtraukt. Sezonas sākumā peldēšanas laikam vajadzētu būt īsākam, bet pēc tam, kad organisms ir jau pieradis, peldes var kļūt ilgākas.Peldēties tikai ofi ciālās peldvietās.• Ja nav oficiāli iekārtotas peldvietas, tad atcerēties, ka peldvietas krastam jābūt lēzenam, • vēlams ar cietu pamatu. Upēs izvēlēties vietu, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.Nepeldēt aiz bojām, kas ierobežo peldvietu. Nepeldēties ūdenstilpēs, kur tas ir aizliegts.• Nav ieteicams vienam doties peldēties. Ja uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu • cilvēku, kas spētu palīdzēt ekstremālā situācijā.Ja jaunietis neprot labi peldēt, tad pirms peldēšanās vai vizināšanās ar laivu savlaicīgi • nepieciešams brīdināt biedrus. Pirms vizināšanās ar laivu neaizmirst uzvilkt glābšanas vesti.Nepārvērtēt savus spēkus. Dižošanās ar to, ka var aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, • nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Ja iepriekšējā sezonā bija iespējams pārpeldēt upi, tas nenozīmē, ka fi ziskā sagatavotība jaunās • sezonas sākumā ir tikpat laba.Pirms ieiešanas ūdenī brīdināt krastā palikušos par to, cik ilgi un tālu ir plānots peldēt, vai ir • paredzēts nirt zem ūdens.

Nepazīstamā vietā nedrīkst lēkt ūdenī.

Vispirms pārliecināties, vai ūdenstilpes gultnē nav kādi akmeņi, nogrimuši asi priekšmeti, • pret kuriem, lecot no augstuma, var gūt savainojumus.Ja jaunietis saulē ir pārkarsis, ūdenī ieiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras • maiņa, jo var sākties krampji.Peldēties alkohola reibumā ir ne mazāk riskanti kā vadīt automašīnu, jo sekas nav • prognozējamas.Ja straume strauji nes uz priekšu, saglabāt mieru, peldēt pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt • tuvāk krastam.Peldēties stipra vēja vai negaisa laikā ir bīstami. Nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo, • aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ.Atrodoties uz matrača vai peldriņķa, nepeldēt tālu no krasta, jo negaidot piepūšamais • peldlīdzeklis var saplīst vai arī vējš var iepūst dziļumā, aiznest pa straumi. Peldētnepratējiem uz ūdens palīdzēs noturēties tikai speciālā peldveste. Savukārt piepūšamie • peldlīdzekļi (piemēram, riņķi, matrači, bumbas) noder tikai spēlēm un rotaļām.Pirms nodarboties ar kādu no ūdenssporta veidiem vai vienkārši vizināties ar laivu, kuteri vai • kādu citu peldlīdzekli, neaizmirst uzvilkt glābšanas vesti.Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt “Palīgā! Slīkstu!”, jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga • palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību.



!

!

! Slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tādēļ pirms glābšanas uz ūdens novērtēt situāciju un savas iespējas. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā.

Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. • Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens.Nelaimes aculieciniekam censties pēc iespējas labāk iegaumēt notikuma vietu, izmantojot • orientierus gan uz ūdens, gan krastā, lai varētu glābējiem precīzāk norādīt vietu, kur notikusi nelaime.

D r o š ī b a a t p ū š o t i e sDiemžēl daudzi negadījumi notiek tieši atpūšoties, īpaši cilvēkiem, kuriem patīk dažādi ekstrēmi

atpūtas veidi.

Nodarbojoties ar fi ziskajām aktivitātēm, ievērot drošības noteikumus.

Lai atpūstos pēc iespējas drošāk, ieteicams izmantot visas nepieciešamās drošības ierīces un veikt piesardzības pasākumus:

pirms jebkāda veida fi ziskām aktivitātēm ir nepieciešams iesildīties; –braucot ar velosipēdu, lietot ķiveri, skeitojot un skrituļojot lietot gan ķiveri, gan ceļu, elkoņu –un plaukstu sargus;lai izglābtos pēc ielūšanas ledū, saglabāt mieru un nostabilizēt elpošanu, skaļi saukt palīgā. –Apkārtējiem nekavējoties zvanīt uz 112 un rāpus (guļus) tuvoties ielūzušajam, divu līdz piecu metru attālumā pamest auklu (koku, sasietus apģērba gabalus). Izvelkot cietušo, rāpus virzīties prom no notikuma vietas. Nokļūstot krastā, nekavējoties sniegt un meklēt palīdzību;ūdenssporta veidos (piemēram, sērfojot, veikojot) lietot speciālas saulesbrilles, kā arī glābšanas –vesti;braucot ar motociklu vai mopēdu, lietot speciālu ķiveri, aizsargbrilles un ieteicams arī labi –redzamu apģērbu, lai palielinātu redzamību un samazinātu negadījumu risku.

Pirms došanās ceļojumā veikt šādus pasākumus:neaizmirst par mājokļa drošību; –kārtīgi aizslēgt logus un durvis; –vienoties ar uzticamu draugu vai kaimiņu, lai, piemēram, regulāri pārbauda pastkastīti, –nopļauj mauriņu, vakaros aizver aizkarus, tādējādi radot iespaidu, ka dzīve mājā rit parasto gaitu.

Ceļojot ar auto:nevadīt automašīnu, ja ir lietots alkohols, apreibinošās vielas vai medikamenti, kas izraisa –miegainību un samazina koncentrēšanās spējas;

Vadīt automašīnu drīkst tikai tad, ja ir iegūta autovadītāja apliecība.

pārbaudīt mašīnas tehnisko stāvokli pirms izbraukšanas un palielināt gaisa spiedienu riepās, ja –paredzēts vest lielu bagāžu;pirms brauciena labi atpūsties, brauciena laikā ievērot regulāras atpūtas pauzes un naktīs –izgulēties (nogurums un miegainība palielina nelaimes gadījumu skaitu);pārliecināties, ka bagāža neierobežo redzamību. –

Ceļojot ar lidmašīnu:lietot daudz šķidruma; –ik pa laikam izkustināt kājas. –



Praktiskie uzdevumi

1. variants. Kā tava rīcība ietekmē tavu drošību?Mērķis – pilnveidot izpratni par rīcības ietekmi uz savu drošību.Mācību organizācijas forma – grupu darbs, pāru darbs, individuāls darbs. Izglītojamie izmanto darba lapu “Kā tava rīcība ietekmē tavu drošību?” (sk. 1. tēmas 1. pielikumu), papildinot domu karti:

uzraksta trīs iespējamās rīcības piemērus, kuru rezultātā varētu ciest jaunietis, kurš rīkojas –nedroši (ierakstus veic baltajās fi gūrās); katrai no minētajām rīcībām uzraksta vienu nelaimes gadījumu, kas varētu notikt šīs rīcības –dēļ (ierakstus veic pelēkajās fi gūrās).

Pedagogs rosina kopīgi padomāt par to, kā jaunietis var ietekmēt savu drošību. Izglītojamie prezentē darba rezultātus un novērtē prasmi saskatīt apdraudējuma riskus savai drošībai.

2. variants. Kā tava rīcība ietekmē citu cilvēku drošību?Mērķis – pilnveidot izpratni par rīcības ietekmi uz citu cilvēku drošību.Mācību organizācijas forma – grupu darbs, pāru darbs, individuāls darbs. Izglītojamie izmanto darba lapu “Kā tava rīcība ietekmē citu cilvēku drošību?” (sk. 1. tēmas 2. pielikumu), papildinot domu karti:

uzraksta trīs savas rīcības piemērus, kuru rezultātā kāds cits cilvēks varētu ciest, piemēram, –draugs, ģimenes loceklis (ierakstus veic baltajās fi gūrās); katrai rīcībai uzraksta vienu nelaimes gadījumu, kas varētu notikt izglītojamā rīcības dēļ –(ierakstus veic pelēkajās fi gūrās).

Pedagogs rosina kopīgi padomāt par to, kā jaunietis var ietekmēt savu drošību. Izglītojamie prezentē darba rezultātus un novērtē prasmi saskatīt apdraudējuma riskus citu cilvēku drošībai.

3. variants. Nedrošās reklāmasMērķis – veidot prasmi saskatīt informācijas līdzekļos drošības problēmas.Mācību organizācijas forma – grupu darbs, pāru darbs, individuāls darbs. Izglītojamie rūpīgi apskata reklāmas darba lapā “Nedrošās reklāmas” (sk. 1. tēmas 3. pielikumu) un tabulā ieraksta:

kas tiek reklamēts; –kas reklāmā ir attēlots nedroši. –

Izglītojamie prezentē skaidrojumu par to, kas attēlā tiek reklamēts un kas ir nedroši. Pedagogs novērtē izglītojamo prasmi saskatīt riskus cilvēkdrošības jautājumos (sk. 1. tēmas 4. pielikumu). Pēc diskusijas izglītojamie izvēlas vienu reklāmu un izdomā, kā reklamēt šo preci, pakalpojumu vai veikalu, lai tas būtu droši.

4. variants. Kādas nedrošas rīcības ir redzamas attēlā (video)? Mērķis – veidot izpratni par darba drošību.Mācību organizācijas forma – individuāls darbs. Uzdevumu iespējams veikt arī mācību kursa noslēgumā vai projekta nedēļas aktivitātēs.Izmantojot piemēru darba lapā “Kādas nedrošas rīcības ir redzamas attēlā (video)?” (sk. 1. tēmas 5. pielikumu), izglītojamie:

sagatavo attēlu (video) tā, lai varētu to prezentēt; –uzraksta skaidrojumu situācijai, kāda redzama attēlā (video); –norāda rīcības mērķi un iespējamās sekas. –



Ja izmanto attēlus no privātā arhīva, tad atgādināt, lai nesabojā attēla oriģinālus. Ja nav pieejami attēli (video) no personīgā arhīva vai kādu iemeslu dēļ izglītojamie nevēlas izmantot privātos attēlus (video), atļaut izvēlēties arī atbilstošus attēlus (video), kas sameklēti internetā. Izglītojamie prezentē savus darbus un pārrunā nedrošas rīcības iemeslus un iespējamos riskus.

5. variants. Drošības zīmesMērķis – pilnveidot izpratni par drošības zīmju nozīmi.Mācību organizācijas forma – grupu darbs, pāru darbs, individuāls darbs. Izglītojamie darba lapā “Drošības zīmes” (sk. 1. tēmas 6. pielikumu) ieraksta drošības zīmju skaidrojumus.Grupā pārrunā drošības zīmju nozīmi (sk. 1. tēmas 7. pielikumu) un diskutē par iespējamām bīstamām situācijām, piemēram:

degvielas tvaiki var veidot sprādzienbīstamu vidi (angļu valodā – explosive – divi pirmie burti EX iekļauti brīdinājuma zīmē), tāpēc degvielas uzpildes stacijā aizliegts smēķēt, lietot atklātu liesmu (piemēram, šķiltavas);par vardarbības risku (piemēram, laupīšanām). Lai samazinātu laupīšanas risku, degvielas –uzpildes stacijā motociklistiem ir jānoņem aizsargķivere, kā arī tiek ierobežota lielo naudaszīmju izmantošana. Tādējādi tiek pasargāti klienti, jo iespējamie uzbrucēji var novērot degvielas uzpildes staciju;par degvielas iespējamo kaitīgo ietekmi uz vidi, ja degviela tiek uzpildīta nepiemērotos –traukos (piemēram, stikla trauki var saplīst). Savukārt, ja degviela tiek lieta nepiemērotos plastmasas traukos, tad iespējama dzirksteles veidošanās (elektrostatiskā izlāde), kas var izraisīt degvielas tvaiku uzliesmošanu un sprādzienu.

(Uzdevums izstrādāts projektā “Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība” (vienošanās Nr.2010/0062/1DP/1.2.1.2.3/09/IPIA/VIAA/003).)

6. variants. Jautājumi un atbildesMērķis – pilnveidot zināšanas par cilvēkdrošības jautājumu nozīmi personīgajā un sabiedriskajā dzīvē.Mācību organizācijas forma – individuāls darbs.Izglītojamie atbild uz šādiem jautājumiem ar “jā” vai “nē”:

Vai tu steidzies pieņemt lēmumus? • Vai bīstamās lietas ir vairāk aizraujošas?• Vai tev šķiet, ka bīstamās lietas tev piestāv?• Vai tev patīk savu rīcību atkārtot?• Vai tev patīk savu rīcību sākt, sakot “Skaties, kā es varu!”? • Vai tu bieži lieto vārdus “Es nepadomāju...”?• Vai tu domā, ka rīkoties nedroši ir moderni? • Vai tu biežāk rīkojies nedroši, kad esi kopā ar draugiem? • Vai tu izjūti, ka draugi ietekmē tavu rīcību un tu sāc rīkoties nedroši?• Vai tu bieži jūties kā sapnī, kad rīkojies nedroši? •

Izglītojamie saskaita pozitīvo atbilžu rezultātus un diskutē par to, kas jaunieti var ietekmēt rīkoties nedroši.



Kontroljautājumi

Kādi ir trīs svarīgākie personīgie faktori, kas ietekmē nedrošu rīcību?Kāpēc jaunieši biežāk rīkojas nedroši?Kas var izraisīt negadījumus mājās?Kā uzvesties, ja mājās esi viens?Kas jāievēro internetā, lai pasargātu savu dzīvesvietu?Kā pasargāt maku, lai to nenozagtu?Kas jāievēro peldoties?Kas jāievēro, atrodoties uz ūdens?

Izmantotie avoti

Biznesa informācijas servisa mājaslapa [skatīts 2011. gada 15. novembrī]. Pieejams: www.nozare.lv

Biznesa portāla “Dienas bizness” mājaslapa [skatīts 2011. gada 22. aprīlī]. Pieejams: www.db.lv

Būvmateriālu tirdzniecības uzņēmuma “Krūza” mājaslapa [skatīts 2011. gada 24. aprīlī]. Pieejams: www.kruza.lv

Civilā aizsardzība un ugunsdrošība: programma. Rīga: projekts “Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība” (vienošanās Nr.2010/0062/1DP/1.2.1.2.3/09/IPIA/VIAA/003), 2010.

Darba drošība. Rīga: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2010. 278 lpp. [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.lbas.lv/upload/stuff /201103/darbadrosiba.pdf

Mājokļa drošības portāls [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.drosamaja.lv/

Nelaimes gadījumu risku samazināšana darba vietās jeb kāpēc darba vietās notiek nelaimes gadījumi?: informatīvi skaidrojošais materiāls par darba aizsardzību [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.lindamatisane.lv/uploads/8/0/4/2/8042497/info_nelaimes_gadijumu_samazinashana_2011.pdf

Par darba aizsardzības jautājumiem, uzsākot darba gaitas: informatīvi skaidrojošais materiāls [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.lindamatisane.lv/uploads/8/0/4/2/8042497/info_uzsakot_darba_gaitas_2011.pdf

Patērētāju izglītības projekta DOLCETA mājaslapa [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.dolceta.eu/latvija/index.php

Psihosociālā darba vide. Rīga: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2010. 160 lpp. [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.lbas.lv/upload/stuff /201103/psihosocialadarbavide.pdf

Valsts policijas mājaslapa jauniešiem par drošības un prevencijas jautājumiem [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.sargi-sevi.lv/

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapa [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www2.112.lv/content/category/12/44/150/

Veikala “Depo” mājaslapa [skatīts 2011. gada 26. aprīlī]. Pieejams: www.depo.lv

Ziņu portāla Diena.lv mājaslapa [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: www.diena.lv

Hughes, Ph., Ferrett, E. Introduction to Health and safety at work. The handbook for the NEBOSH National General Certifi cate. 4th edition, 2009., pp. 63–79.



1. tēmas prezentācijā izmantoto attēlu avoti

Atpazīsti slīcēju [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://epadomi.lv/drosiba/08072010-atpazisti_sliceju

Izbraucieni ar kvadracikliem [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.viss.lv/?k=164571

Trīs no četriem jauniešiem šovasar cer strādāt algotu darbu [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.apollo.lv/portal/life/articles/240753

Uzmanies no kabatzagļiem [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://epadomi.lv/drosiba/jaunumi/29062010-uzmanies_no_kabatzagliem

For teens, taking risks comes naturally [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.futurity.org/health-medicine/for-teens-taking-risks-come-naturally/

Lawyers wrestle once again with vexed question of referral fees [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.guardian.co.uk/law/2011/may/31/lawyers-referral-fees-neil-rose

Water safety at the Beach [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.aquaattack.ie/safety-at-the-beach.html



1. tēmas 1. pielikums

Kā tava rīcība ietekmē tavu drošību?

Papildini domu karti:baltajās fi gūrās ieraksti savas rīcības, kuru rezultātā tu varētu ciest,• pelēkajās fi gūrās atbilstoši katrai rīcībai ieraksti nelaimes gadījumus, kas varētu notikt tavas • rīcības dēļ!

Tavarīcība

Ielēju acetonu minerālūdens

pudelē un noliku garāžā uz plaukta.

Iedzēru malku un saindējos.




Kā tava rīcība ietekmē citu cilvēku drošību?

Papildini domu karti:baltajās fi gūrās ieraksti savas rīcības, kuru rezultātā varētu ciest cits cilvēks (piemēram, draugs, • ģimenes loceklis),pelēkajās fi gūrās atbilstoši katrai rīcībai ieraksti nelaimes gadījumus, kas varētu notikt tavas • rīcības dēļ!

Tavarīcība

Es dzēru tēju. Karsto krūzi

novietoju tuvu galda malai.

1,5 gadus vecā māsa pastiepās, satvēra

krūzi un apgāza to. Karstais dzēriens applaucēja roku.




Nedrošās reklāmas

Rūpīgi izpēti reklāmas! Ieraksti tabulā, kas tiek reklamēts un kas ir attēlots nedroši! Izvēlies vienu reklāmu un izdomā, kā varētu reklamēt šo preci, pakalpojumu vai veikalu, lai tas būtu droši!

Attēls Kas tiek reklamēts? Kas reklāmā ir nedrošs?

Izglītojamā darba lapa








Nedrošās reklāmas

Rūpīgi izpēti reklāmas! Ieraksti tabulā, kas tiek reklamēts un kas ir attēlots nedroši! Izvēlies vienu reklāmu un izdomā, kā varētu reklamēt šo preci, pakalpojumu vai veikalu, lai tas būtu droši!


Lielveikals Zāles pļāvējs, kas novietots uz kastes, atrodas lielveikala ejā. Tā priekšējie riteņi atrodas pāri kastes malai. Ja šāds zāles pļāvējs kritīs no apmēram viena metra augstuma, tiks nodarīts materiālais zaudējums, bet vēl lielākas sekas būs, ja šis aprīkojums uzkritīs kādam klientam vai darbiniekam uz kājām.

Lai pamatne būtu stabila un droša, tai jābūt lielākai.

Sadzīves tehnikas (putekļu sūcēju)

ražotājs

Sieviete ar apaviem ir uzkāpusi uz putekļu sūcēja, kas nav piemērots pakāpšanās līdzeklis. Putekļu sūcēja korpuss var salūzt, bet sieviete – nokrist.

Uzkopšanas darbu veikšanai augstpapēžu apavi ar atvērtiem purngaliem nav piemēroti. Vislabāk ir valkāt slēgtus apavus – ja nokrīt kāds priekšmets, no kā slauka putekļus, tas mazāk traumē kāju pirkstus. Savukārt apavi ar zemu papēdi samazina nogurumu.

Krāsas Sarkanā bultiņaBūvniecības darbi tiek veikti ar plikām kājām, tomēr jebkurā būvobjektā uz grīdas atrodas liels skaits visādu priekšmetu (piemēram, krāsu bundžas, izejmateriāli, instrumenti), aiz kuriem var aizķerties, paklupt vai paslīdēt. Bieži uz dažādiem priekšmetiem var uzkāpt (tipiska problēma ir dēļi ar naglām), tāpēc, atrodoties būvobjektā, jāvalkā slēgti apavi. Vislabāk, lai apaviem ir cieti (triecienizturīgi) purngali un necaurdurama zole. Tas pasargās kāju pēdas no traumām.

Zilā bultiņaSieviete augstu virs galvas veic krāsošanas darbus, bet nelieto aizsargbrilles. Tā strādājot, krāsa var iepilēt tieši acīs, radot smagu acu traumu un iekaisumu.

Pedagoga darba lapa




Elektroinstalāciju uzlabošana

Cilvēkam ap kaklu ir lakats ar bārkstīm, bet viņš strādā ar rotējošu elektroinstrumentu (urbjmašīnu perforatoru). Šādā situācijā ap urbi var aptīties lakata bārkstis un savainot cilvēku. Netiek lietoti arī acu vai sejas aizsardzības līdzekļi (piemēram, aizsargbrilles), tāpēc sīkās, lidojošās daļiņas no urbšanas vietas var savainot acis.

Interneta portāls biznesa informācijas

apkopošanai

Darba vieta pie datora nav pietiekami liela, lai būtu ērti strādāt. Nepieciešami papildu plaukti, kur salikt dokumentu mapes. Nav ieteicams ēst un dzert pie datora, jo krūze var apgāzties, gan sabojājot tastatūru, gan applaucējot cilvēku.

Banka Portatīvā datora priekšrocības – iespējas strādāt jebkurā vietā un laikā rada arī to negatīvo ietekmi uz veselību. Strādājot pie datora, nepieciešams ērts galds un krēsls. Nepareizi lietojot portatīvo datoru, rodas iekšējo orgānu darbības traucējumi, sāpes mugurā, ekstremitātēs, kā arī galvassāpes.

Pedagoga darba lapa




Kādas nedrošas rīcības ir redzamas attēlā (video)?

Pārskati savu fotogrāfi ju (video) arhīvu, mēģinot atrast situācijas, kas attēlo tavu, draugu, ģimenes locekļu vai citu cilvēku nedrošu rīcību! Ja nav pieejami attēli (video) no personīgā arhīva, sameklē atbilstošus attēlus (video) internetā!

Uzdevums: Sagatavo vismaz vienu attēlu (video) tā, lai varētu to prezentēt (ja izmanto attēlus no privātā • arhīva, nesabojā attēla oriģinālu)!Apraksti situāciju, kas redzama attēlā (video)!• Norādi rīcības mērķi un iespējamās sekas!•

PiemērsSituācijas aprakstsAttēlā redzami divi darbinieki, kas gatavojas remontēt sešstāvu ēkas jumtu. Ir skaists septembra rīts, tāpēc

viens no cilvēkiem nolemj ar telefonu nofotografēt otru kolēģi. Fotogrāfs pa jumta kori noiet aptuveni četrus metrus, neizmantojot drošības līdzekļus, mēģina balansēt un nezaudēt līdzsvaru. Šoreiz darbinieka nedrošā rīcība notika bez starpgadījumiem.

Rīcības mērķisSkaista fotogrāfi ja.

Rīcības iespējamās sekasNāve pēc kritiena no sešstāvu ēkas jumta.

(L. Matisānes foto)(L. Matisānes foto)



(L. Matisānes foto)(L(L. MMa iti āsānes fffoto))


Drošības zīmes

Degvielas uzpildes stacijā pie uzpildes automātiem ir izvietotas drošības zīmes. Uzraksti, ko tās nozīmē!




(L. Matisānes foto)(L. Matisānes ffoto)


Drošības zīmes

Degvielas uzpildes stacijā pie uzpildes automātiem ir izvietotas drošības zīmes ar paskaidrojumiem.

Pedagoga darba lapa

33 2. tēma. Iespējamās katastrofas un to sekas Civilā aizsardzība

Katastrofu veidi

Eksistē šādi katastrofu veidi: dabas katastrofas (piemēram, vētras, viesuļi, zemestrīces, lietusgāzes, plūdi, krusa, stiprs sals, • sniega vētras, apledojums, sniega sanesumi un ledus sastrēgumi, liels karstums, sausums, mežu un kūdras purvu ugunsgrēki); cilvēku izraisītās katastrofas: •

tehnogēnās katastrofas (piemēram, ražošanas avārijas ar ķīmisko, radioaktīvo un bioloģiski –aktīvo vielu noplūdi, ugunsgrēki ēkās un tautsaimniecības objektos, sprādzieni, transporta avārijas, dambju pārrāvumi, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi, ēku un būvju sabrukšana); sabiedriskās nekārtības, terora akti un bruņoti konfl ikti; –

epidēmijas, epizootijas (sevišķi bīstamas dzīvnieku izcelsmes slimības, piemēram, mutes un • nagu sērga, klasiskais cūku mēris, putnu gripa), epifi totijas (augu valsts saslimšana ar infekcijas slimībām).

Būtiski atcerēties, ka bieži nav iespējams precīzi nodalīt viena veida katastrofas no citām, piemēram, ļoti karstā un sausā laikā var sākties meža un kūdras ugunsgrēki, kas savukārt izraisa ēku vai rūpniecisko objektu ugunsgrēkus. Savukārt gadījumos, kad zemestrīce notiek okeānā, var sākties cunami, kas skar apdzīvotās teritorijas vai rūpnieciskos objektus (piemēram, Fukušimas atomelektrostacijas avārija pēc zemestrīces Japānā). Pēc tam var attīstīties infekciju slimības. Arī raksturojot situāciju Latvijā, iespējams minēt līdzīgus piemērus. Iedzīvotāju drošību apdraud Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju dambju pārrāvumi lielu plūdu, terora aktu vai zemestrīces rezultātā, kas var radīt t. s. ķēdes reakciju. Tās rezultātā iespējami aizsargdambju pārrāvumi upes lejtecē (hidroelektrostacijās krasi pieaugušā spiediena dēļ), kā arī hidroturbīnu bojājumi. Tādējādi, piemēram, terora akts var izraisīt plūdus.

Katastrofu sekas var būt tūlītējas (piemēram, cilvēku bojāeja avārijas brīdī, ugunsgrēka vai sprādziena laikā, terorakta laikā), kā arī vēlīnas (piemēram, hronisku slimību attīstība ar ilgu latento periodu – jonizējošā starojuma ilgtermiņa iedarbība pēc Černobiļas atomelektrostacijas avārijas). Katastrofas pasliktina daudzu hronisku slimību gaitu (piemēram, karstums saasina sirds un asinsvadu

2. tēma

Iespējamās katastrofas un to sekas

Mērķis Veidot izpratni par dabas katastrofām un tehnogēnajām katastrofām, to īpatnībām, iespējamām ārkārtas situācijām Latvijā un ārpus tās, kā arī šo katastrofu galvenajiem cēloņiem.

Metodes Lekcija, netiešā uzskate (prezentācija, videomateriāls), grupu darbs, pāru darbs, individuāls darbs, diskusija, domu karte.

Zināšanas Iespējamie katastrofu mērogi, dabas un cilvēku radītās katastrofas Latvijā un ārpus tās.

Prasmes Izprast katastrofu attīstības pamatprincipus un procesu savstarpējo sakarību.

Attieksmes Apzināties katastrofu veidus, kuri iespējami Latvijā vai kuros var ciest Latvijas iedzīvotāji.


!

sistēmas slimības, bet ugunsgrēku degšanas produkti – hroniskas elpceļu slimības). Tāpēc katastrofu brīžos bieži cieš maz aizsargātās iedzīvotāju grupas – bērni, it īpaši zīdaiņi, grūtnieces, kā arī hroniski slimie cilvēki. Jāatzīmē, ka hroniski slimi cilvēki ar kustību traucējumiem, kuru dēļ ir grūti pārvietoties, ir evakuācijas riska grupā. Tāpēc šiem cilvēkiem ir jāevakuējas no katastrofu apdraudētajām teritorijām jau pirms ārkārtas situācijas sākšanās, ja katastrofu iepriekš ir iespējams prognozēt (piemēram, ja pēc meteoroloģiskās laika prognozes ir paredzami plūdi vietā, kurā šie iedzīvotāji dzīvo).

Latvijas iedzīvotāji dažādu veidu katastrofās var ciest gan Latvijas teritorijā, gan ārpus tās.

Situācijas, kas var būt iespējamas Latvijā, ir apskatītas Valsts civilās aizsardzības plānā, kas arī ir uzskatāms par svarīgāko informācijas avotu civilās aizsardzības jomā Latvijā. Tipiski ārkārtas situāciju piemēri Latvijā ir pavasara plūdi, spēcīgs lietus, mežu vai kūdru ugunsgrēki. Savukārt, pieaugot iedzīvotāju mobilitātei (piemēram, tūrismam, darba meklējumiem ārvalstīs), arvien biežāk Latvijas iedzīvotāji uzturas arī tādās valstīs, kurās iespējamas cita veida dabas katastrofas (piemēram, viesuļi, cunami, zemestrīces) vai tehnogēnās katastrofas (piemēram, atrašanās tiešā atomelektrostaciju tuvumā), tāpēc iedzīvotājiem ir svarīgi zināt svarīgākos rīcības principus ārkārtas situācijās.

Dabas katastrofas

Dabas katastrofas ir ekstremāli ģeofizikāli notikumi, bioloģiski procesi un lielas tehnoloģiskas avārijas, kas ir saistītas ar milzīgas enerģijas izdalīšanos vai materiālu pārvietošanos, kas rada lielus un neparedzētus draudus dzīvībai (cilvēku nāves, ievainojumus, slimības, stresu) un ievērojamu kaitējumu materiālām vērtībām (zaudējums, bojājums) un videi (piesārņojums, dzīvnieku un augu bojāeja). Ekonomiskos zaudējumus iespējams mērīt miljonos dolāru, kā arī atstāt ilgtermiņa efektu (piemēram, pēc dabas katastrofām, samazinās tūristu skaits). Pēc pasaules pētījumu datiem, visvairāk cilvēkupuru ir tad, kad iedzīvotāji nav pietiekami informēti par tuvojošos dabas katastrofu.

Dabas katastrofu sekas ir tiešas un netiešas:tiešie efekti – sekas, kas parādās uzreiz pēc katastrofas, piemēram, nāve, ievainojumi, –ekonomiskie zaudējumi, sagrūstot ēkām zemestrīces laikā;netiešie efekti – parādās vēlāk, turklāt tos dažkārt ir grūti identifi cēt un sasaistīt ar katastrofu, –piemēram, garīgās slimības, kas attīstās pēc šoka, smaga zaudējuma un nepieciešamības pārcelties dzīvot uz citu vietu.

Pasaules ģeogrāfiskajās vietās dabas katastrofas nenotiek vienādi bieži. Īpaši bīstami ir daži reģioni, parasti tos kartēs iekrāso tumšākās krāsās (sk. 2. tēmas 1. attēlu).

Atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānam dabas katastrofas tiek grupētas, ņemot vērā to izraisītājfaktorus:

atmosfēras faktori – piemēram, migla, vētra, orkāns, taifūns, karstuma vai aukstuma viļņi; –hidrosfēras faktori – piemēram, plūdi, piekrastes erozija, lavīnas, aizsprostu pārrāvumi; –ģeoloģiskie faktori – piemēram, zemestrīces, nogruvumi, vulkānu izvirdumi. –


V ē t r a , l i e t u s g ā z e s , s n i g š a n a , a p l e d o j u m s , p u t e n i sVētra ir ļoti stiprs vējš, kura summārais ātrums 10 minūšu laikā sasniedz vismaz 24 m/s, bet vēja

ātrums brāzmās var sasniegt pat 100 m/s (360 km/h) lielu ātrumu. Viesuļvētra ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības vētra, kuras centrā ir ļoti zems atmosfēras

spiediens, bet tās ārējā malā plosās negaiss ar spēcīgu vēju un lietusgāzēm. Indijas okeāna reģionā, pārsvarā Dienvidaustrumāzijā, tropiskos ciklonus sauc par taifūniem, savukārt Amerikā ļoti spēcīgus tropiskos ciklonus sauc par orkāniem. Viesuļvētras veidojas tikai virs okeāniem, kur ir silts ūdens. Šāds ūdens galvenokārt ir tikai tropu joslā, tādēļ šīs vētras arī dēvē par tropiskajiem cikloniem. Siltais ūdens patstāvīgi iztvaiko, rezultātā veidojot lielas gaisa masas ar augstu gaisa mitrumu. Ūdenim kondensējoties, veidojas mākoņi, kuri savērpjas virpulī.

Viesuļvētras raksturojumi:vēja ātrums virpulī – no 120 līdz 300 km/h; –epicentra pārvietošanās ātrums – no 5 līdz 45 km/h; –viļņu augstums okeānos – no 15 līdz 25 metriem; –nokrišņu daudzums diennaktī – līdz 1 000 milimetriem. –

Atlantijas okeāna viesuļvētrām ir raksturīga sezonalitāte – tās parasti sākas 1. jūnijā un beidzas 30. novembrī. Šajā laikā ASV dienvidaustrumu štatu iedzīvotāji, it sevišķi tie, kas mīt Meksikas līča vai Atlantijas okeāna piekrastē, ar lielāku uzmanību seko līdzi laika ziņām, lai uzzinātu, vai nepieciešams evakuēties uz kontinenta iekšieni.

1954. gadā ieviesa viesuļvētru nosaukumus atbilstoši alfabētiskajam sieviešu vārdu sarakstam, kurš katru gadu sākās ar burtu A. Kopš 1979. gada sāka izmantot arī vīriešu vārdus.

Vētras, lietus gāzes, snigšana, apledojums, puteņi ir uzskatāmi par vienu no iespējamākajām dabas katastrofām Latvijā, lai gan tās nav tik postošas kā iepriekš minētās viesuļvētras. Tomēr arī Latvijā ir notikusi ārkārtas situācijas stāvokļa pasludināšana dabas katastrofu dēļ. Tā, piemēram, 2011. gada ziemā tika izsludināta ārkārtas situācija, kad daudzos Latvijas pagastos sniega dēļ tika traucēta elektroapgāde.

2. tēmas 1. attēls. Dabas katastrofu sadalījums pasaulē pēc dzīvības zaudēšanas varbūtības (pieejams: http://www.geo.lu.lv/vides_izglitiba/DDwENGINE/SPAW_RTE/uploads/files/4.LEKCIJA-Dabas%20katastrofas.pdf)

2 tēmas 1 attēls Dabas katastrofu sadalījums pasaulē pēc dzīvības zaudēšanas varbūtības


!

Latvijā iedzīvotājus, tautsaimniecības un citus objektus var apdraudēt:vētra ar vēja ātrumu 25 m/s un vairāk, kas var:•

radīt elektronisko sakaru līniju un elektrolīniju pārrāvumus, kontaktu un kabeļu bojājumus –pilsētu elektrotransporta un elektrovilcienu līnijās;sagraut vai bojāt dzīvojamās mājas un ražošanas ēkas; –izraisīt transporta avārijas, mežu postījumus, autoceļu un ielu aizsprostojumus (nogāzt kokus, –konstrukcijas);

nokrišņu daudzums 50 milimetru un vairāk 12 stundu laikā vai īsākā laika periodā, kas var izsaukt • ūdens līmeņa celšanos upēs, applūdinot zemākās vietas, māju pagrabus;stipra snigšana ar sniega segas palielināšanos par 6–13 centimetriem un vairāk 12 stundās vai • īsākā laika periodā, kā arī putenis un apledojums, kas var izsaukt transporta kustības traucējumus, transporta avārijas, elektropārvades un elektronisko sakaru līniju bojājumus, elektroenerģijas padeves pārtraukumus un mežu postījumus.

Lai iedzīvotāji varētu laicīgi sagatavoties ārkārtas situācijām, t. sk. nelabvēlīgiem laika apstākļiem, sabiedrību informē, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

P l ū d iPlūdi ir neregulāra ūdens līmeņa celšanās jebkurā gada laikā un vietā, radot lielu ūdenstilpei

pieguļošo teritoriju – palieņu un citu teritoriju – applūšana. Plūdi spēj izraisīt tūlītējas un vēlīnas sekas. Tūlītējas sekas ir saistītas ar fizikālu ietekmi, piemēram:

bojātas automašīnas, sagrauti tilti, ēkas un aizsprosti; –noslīkuši cilvēki un dzīvnieki; –ūdensvides izraisītas slimības (piemēram, pārplūstot kanalizācijas akām) rada epidēmiju. –

Vēlīnās sekas:pasliktināta ūdens kvalitāte – tīrs dzeramais ūdens kļūst nepieejams; –piesārņotais ūdens rada nehigiēniskus apstākļus un var izplatīties slimības; –tiek iznīcināti kultivēto augu tīrumi, kas izraisa nepietiekamus pārtikas krājumus (ja plūdi –skāruši lielas tīrumu platības plašā reģionā, arī badu).

Plūdu ilgtermiņa sekas parādās arī ekonomikā, radot prasību pēc papildu līdzekļiem, lai likvidētu plūdu sekas, piemēram, atjaunotu mājokļus un infrastruktūru, atrisinātu pārtikas un ūdens apgādi, atjaunotu ārvalstu tūrismu.

Latvijā plūdus var izraisīt: pavasara pali upēs; – vasaras un rudens lietus lielākajās upēs; – vēja radīti uzplūdi teritorijās gar jūras krastu un lielāko upju grīvās. –

Atkarībā no laika apstākļiem Daugavā, Gaujā, Ventā, Dubnā, Lielupē, Ogrē un Bārtā pavasarī var veidoties ievērojami ledus sastrēgumi, kas rada strauju ūdens līmeņa celšanos. Visapdraudētākās vietas Daugavā ir no Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuves līdz Daugavpils pilsētai, kas ietver Pļaviņu, Salas, Krustpils, Jēkabpils, Līvānu, Ilūkstes un Daugavpils novadu. Minētajos novados plūdi var notikt pat divas reizes gadā. Tās sauc par paaugstinātas applūšanas teritorijām (sk. 2. tēmas 2. attēlu).

Plūdu draudus Rīgai un Jūrmalai var radīt rietumu vējš 2–3 dienu laikā, ja tā ātrums ir lielāks nekā 20 m/s, kas pēc tam, pārejot ziemeļrietumu vējā, sadzen jūras ūdeni Daugavā un Lielupē, daļēji applūdinot teritorijas Rīgas pilsētā. Ja tiks pārrauts Pļaviņu HES dambis, kura ūdenskrātuves tilpums ir 603 milj. m3, tiks appludināta Jaunjelgavas, Ķeguma, Lielvārdes pilsēta un daļēji Ķeguma, Lielvārdes, Aizkraukles novada teritorija. Ja pārraus dambi Ķeguma HES, kurā ūdenskrātuves tilpums ir 160 milj. m3, tiks daļēji appludināta Ogres un Ikšķiles pilsēta. Pārraujot dambi Rīgas HES (ūdenskrātuves tilpums – 339 milj. m3), var applūst 41,9 km2 zemākās Rīgas pilsētas teritorijas.


Teritorijas jutīgums pret plūdiem ir atkarīgs no demogrāfiskās situācijas, mašīnu daudzuma, pieejas iespējas komunikācijām, publiskajam transportam, dažādiem citiem pakalpojumiem. Plūdi ir saistīti ar tādu infekcijas slimību uzliesmojumu risku kā zarnu infekcijas, hepatīts A, leptospiroze, enterovīrusu infekcijas un citas. Pēc plūdu likvidēšanas nepieciešams veikt pasākumus vides atveseļošanai (piemēram, aku, pagrabu un citu piesārņotu vietu attīrīšana un dezinfekcija).

Pavasara plūdi ar ledus krāvumiem, Jelgava, Ozolnieki, 2010. gads, LETA (pieejams: http://tv.delfi .lv/video/xjWfuFsC/). Video redzami plūdi pavasarī Lielupē (pārpludināti ceļi, kuru rezultātā no apkārtnes var būt norobežotas privātmājas) un cilvēku nedroša rīcība.

Lai vietējos iedzīvotājus būtu iespējams informēt par plūdu apdraudētajām teritorijām (sk. 2. tēmas 3. un 4. attēlu), pašvaldības nodrošina publisku pieeju t. s. plūdu kartēm. Piemēram, Ādažu pašvaldības kartē grafiskā veidā norādītas apdraudētās teritorijas (pieejams: http://www.adazi.lv/page/746).

2. tēmas 2. attēls. Paaugstinātas applūšanas teritorijas Latvijā (pieejams:http://www.geo.lu.lv/vides_izglitiba/DDwENGINE/SPAW_RTE/uploads/files/7.LEKCIJA-DABAS%20KATASTROFAS.pdf)

2. tēmas 3. attēls. Lietus ūdens izraisīti plūdi Rīgā (pieejams: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/42782/

riga-nav-pasargata-no-pludiem)

2. tēmas 4. attēls. Pavasara plūdi (pieejams: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/38804/

pasvaldibas-jau-gatavojas-pavasara-lielajiem-pludiem)

2 tēmas 2 attēls Paaugstinātas applūšanas teritorijas Latvijā (pieejams:

2 tēmas 3 attēls Lietus ūdens izraisīti plūdi Rīgā 2 tēmas 4 attēls Pavasara plūdi

Phc


!

!

M e ž u u n k ū d r a s p u r v u u g u n s g r ē k iMeža ugunsgrēks ir nevēlama un nekontrolējama uguns izplatīšanās, kuras rezultātā var būt

cilvēku un dzīvnieku upuri, kā arī sadegt un iet bojā materiālās vērtības. Mežu un purvu ugunsgrēku ierobežošana un likvidēšana ir sarežģīta, jo specializētajai ugunsdzēsības tehnikai un ugunsdzēsējiem ir apgrūtināta piekļuve degšanas vietām.

Mežu ugunsgrēku cēloņi var būt dabiska aizdegšanās:zibens; –vulkānu izvirdumi; –dzirksteles akmens nogruvumos; –spontāna aizdegšanās; –pazemes ogļu slāņu gruzdēšana. –

Latvijā biežākais mežu un kūdras purvu ugunsgrēku cēlonis ir nedroša cilvēku rīcība(piemēram, ugunskuru kurināšana, izsmēķi, kūlas dedzināšana).

Kopumā cilvēku radītos mežu ugunsgrēkus var iedalīt divās grupās:ugunsgrēki, kas radušies neuzmanības dēļ (piemēram, no ugunskura, izsmēķa, dzinēju vai –iekārtu dzirksteles);ļaunprātīgi izraisīti ugunsgrēki (apzināta aizdedzināšana, piemēram, kūlas gadījumā). –

Lai novērstu ugunsgrēka izcelšanos, tiek ievēroti dažādi drošības pasākumi. Uguns lietošanai tiek izveidotas speciālas vietas – ugunskuri, pavardi, krāsnis –, kurās uguns tiek norobežota no degošām vielām. Degšanas laikā uguns tiek uzraudzīta, lai tā nenodzistu un neaizdedzinātu apkārtējos priekšmetus.

Aktuāla problēma Latvijā ir kūlas dedzināšana pavasarī, kas ir viens no galvenajiem meža ugunsgrēku iemesliem. Kūlai satrūdot, pamazām atbrīvojas barības vielas, kas nepieciešamas jaunajai zālei. Ja kūlu sadedzina, augsne kļūst arvien neauglīgāka, un jaunajai zālei augt ir grūtāk. Kūlas ugunsgrēku izcelšanās saistāma ar cilvēku kultūras līmeni un ekonomisko situāciju valstī.

Dabas faktoru izraisītie ugunsgrēki pārsvarā notiek mežos. Tomēr var degt arī sausa zāle (savannās un stepēs), krūmājs un kūdras purvi. Latvijā apmēram 50% valsts teritorijas aizņem meži un purvi. Degšanas varbūtība dažādās mežaudzēs ir atšķirīga: visbiežāk aizdegas ļoti sausi meži, kamēr mitrie meži, kurus aizsargā upju ielejas, aizdegas ļoti reti vai pat nekad. Teritorijas ar paaugstinātu ugunsbīstamību Latvijā ir norādītas Valsts civilās aizsardzības plānā (sk. 2. tēmas 5. attēlu).

Meža ugunsnedrošā laikposma iestāšanos un tā izbeigšanos nosaka ar Valsts meža dienesta rīkojumu un izsludina visā valsts teritorijā.


Par Valsts meža dienesta rīkojumu sabiedrību informē, izmantojot plašsaziņas līdzekļus (sk. informācijas sniegšanas piemēru iedzīvotājiem).

Informācijas sniegšanas piemērs iedzīvotājiem

Izsludināts meža ugunsnedrošais periods

Valsts meža dienests visā valsts teritorijā, sākot ar 28. aprīli, ir noteicis meža ugunsnedrošo laikposmu. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma noteikšanu jānodrošina ugunsdrošības prasības mežā.Meža uguns nedrošajā laikposmā Valsts meža dienests dežūrē ugunsnovērošanas torņos, lai savlaikus būtu iespējams konstatēt dūmus un noteikt vietu, kur iespējams ir izcēlies meža ugunsgrēks. Tāpēc svarīgi ir, lai bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo Valsts meža dienesta mežniecību netiktu veikti nekādi dedzināšanas darbi, kas rada lielus dūmus, lai tie nemaldinātu ugunsnovērošanas torņa dežurantus un netiktu izsludināta viltus trauksme.Lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem no 28. aprīļa, uzturoties mežā, ir noteikti atsevišķi aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko sodu un kriminālatbildību.

Uzturoties mežos un purvos aizliegts:nomest degošus sērkociņus, izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus; –kurināt ugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās; –atstāt ugunskuru bez uzraudzības; –dedzināt sadzīves atkritumus un ciršanas atliekas; –braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem. –

Meža ugunsnedrošajā laikposmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju. Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai

2. tēmas 5. attēls. Teritorijas ar paaugstinātu ugunsbīstamību Latvijā (pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3736)

2 ē 5 ēl T i ij i ā bī īb L ijā


meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai meža ugunsdzēsības automašīnām iespējams brīvi pārvietoties, ja tas būtu nepieciešams. Tāpat meža īpašniekam jāatceras, ka viņa pienākums ir veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā.Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka meža ugunsgrēku galvenais izcelšanās iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni. Pirmo meža ugunsgrēku iemesls parasti ir vecās zāles dedzināšana mežam piegulošajos laukos un pļavās. Šajos ugunsgrēkos lielākoties bojā iet jaunaudzes un apmežotās platības lauksaimniecības zemēs.Arī pagājušajā gadā meža ugunsnedrošais laikposms tika noteikts, sākot ar 28. aprīli, un tas turpinājās līdz 26. septembrim. Ugunsnedrošās sezonas laikā katru dienu vidēji dzēsts pushektārs meža.

Meža īpašniekam ir jāveic meža ugunsgrēka vietas uzraudzība, ja pēc meža ugunsgrēka likvidācijas to pieprasa valsts iestāžu amatpersonas. Šāda prasība tiek izteikta, jo bieži vien pēc ugunsgrēka nodzēšanas ugunsgrēka vietā paliek atsevišķas gruzdošas vietas, piemēram, celmi, gruzdoši koki, kas var atjaunoties, ja ir spēcīgs vējš. Ugunsgrēki dabā viegli pārvar šķēršļus (ceļus, upes, pļavas) un spēj negaidīti un strauji mainīt izplatīšanās virzienu. Tāpat ir jāņem vērā, ka no viena meža īpašuma meža ugunsgrēks var izplatīties uz blakus īpašumā esošu mežu. Līdz ar to gadījumos, kad mežu īpašnieki nedzīvo savu mežu tuvumā, ieteicams vienoties ar blakus īpašumā esošu mežu īpašniekiem par veidu, kā īpašnieks tiks informēts par notiekošo viņa mežā. Ugunsgrēkiem dabā ir liels izplatīšanās ātrums, ja vien degošais materiāls ir pietiekami blīvs un bez pārrāvumiem: mežos uguns izplatīšanās ātrums var sasniegt 11 km/h, bet sausos zālājos – pat 22 km/h.

Svarīga ir ātra meža ugunsgrēka atklāšana, kā arī ugunsgrēka vietas un apjoma novērtēšana, kas dod iespēju laicīgi uzsākt dzēšanas darbības gan dienā, gan naktī. Šim mērķim ir iekārtoti novērošanas torņi (sk. 2. tēmas 6. attēlu).

2. tēmas 6. attēls. Novērošanas tornis, kas ļauj ātri atklāt meža ugunsgrēku (pieejams: http://mezi.lv/2011/05/

mezus-liepajas-puse-sogad-sarga-no-deviniem-uguns-noverosanas-torniem/)

tēmas 6 attēls Novērošanas tornis kas ļauj ātri atk

Dabiski ugunsgrēki neskartos purvos Latvijas klimatiskajos apstākļos notiek ļoti reti. Ugunsgrēki visbiežāk skar susinātos purvus, taču arī neskartos un maz skartos purvos var būt ugunsgrēki. Susinātos purvos ugunsgrēka ietekme ir lielāka nekā neskartos – izdeg dziļāks kūdras slānis un purva degšana notiek lielākās platībās. Būtiska nozīme purva degšanā ir tam, vai degšanas brīdī purvs ir slapjš un vai ilgstošu nokrišņu trūkuma dēļ tā virskārta ir stipri izžuvusi. Ja purvā ūdens līmenis ir augsts, nodeg tikai augu virsējās, sausākās daļas, savukārt, ja purvā dzīvā zemsedze ir sakaltusi, ugunsgrēka gadījumā tā nodeg visa.


!

Purvos, līdzīgi kā mežos, galvenais ugunsgrēku avots ir cilvēku rīcība, t. sk. saimnieciskā darbība. Tāpēc purvā aizliegts kurināt ugunskurus. Nereti kūdra ir tik ugunsnedroša, pat viens nevērīgi nomests sērkociņš vai cigaretes gals var izraisīt mēnešiem ilgu kūdras degšanu vairāku metru dziļumā.

Z e m e s t r ī c eZemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie

viļņi. Zemestrīces parasti rodas litosfēras plātņu sadursmes vietās. Spriegums palielinās, līdz viena no plātnēm gūst virsroku. Tad notiek straujš trieciens, kas izraisa zemestrīci. Šādas plātņu sadursmes parasti notiek 5–15 kilometru dziļumā. Zemestrīces tiek reģistrētas ar seismogrāfiem, kas pazīstami arī kā seismometri. Tās cilmvietas centrālo punktu sauc par hipocentru. Punktu uz Zemes virsmas tieši virs hipocentra sauc par epicentru. Spēcīgākie viļņi ir hipocentrā, bet, izplatīdamies tālāk, tie pavājinās.

Lai novērtētu zemestrīces spēku, ir ieviestas vairākas mērīšanas skalas, no kurām visbiežāk izmanto Rihtera skalu. Pēc šīs skalas zemestrīces, kuras ir vājākas par 3 ballēm, cilvēks gandrīz nemaz nejūt, savukārt, ja zemestrīces spēks ir lielāks par 7 ballēm, tā izraisa lielus postījumus plašā teritorijā. Zemestrīču svārstību intensitāte tiek mērīta pēc Merkalli skalas. Virs zemestrīces izcelšanās vietas tā ir jūtama kā Zemes virsmas trīcēšana un drebēšana, dažreiz arī ir redzamas Zemes virskārtas izmaiņas. Zemestrīču svārstības var izraisīt zemes cunami, nogruvumus, kā arī vulkānisko darbību.

Latvijas teritorija neatrodas seismiski aktīvajā zonā.

Lai gan Latvijas teritorija neatrodas seismiski aktīvajā zonā, tomēr statistikas un vēstures dati liecina, ka Latvijas teritorijā un tās apkārtnē (Baltijas reģionā) konstatētas 28 zemestrīces, t. sk. arī samērā stipras. Pēdējās astoņas samērā stiprās zemestrīces notikušas no 1976. gada līdz 2004. gadam. Šo inducēto zemestrīču magnitūda pēc Rihtera skalas bija no 3,5 līdz 5 ballēm.

Latvijā ir izdalītas vairākas konstatētās un potenciālās seismogēnās zonas, kur iespējamas zemestrīces. Visbiežāk seismoloģiskos notikumus fiksē piekrastes zonā, sākot no Liepājas, kā arī Zemgalē un Latgalē. Tomēr zemestrīces Latvijā ir maz iespējamas. Tajā pašā laikā arvien biežāk Latvijas iedzīvotāji ceļo vai dodas strādāt uz tādām valstīm, kur zemestrīces ir iespējamas un to sekas var būt ļoti lielas. Zemestrīce ilgst neilgu laiku, tāpēc ir svarīgi jau iepriekš iepazīties ar rekomendācijām, ko darīt zemestrīces gadījumā. Taču iedzīvotājiem vajadzētu ņemt vērā, ka gadījumā, ja pastāvēs iespējami zemestrīces draudi, par to brīdinās oficiāli valsts dienesti.

Pēc spēcīgām zemestrīcēm, kuras notiek jūrā netālu no sauszemes un ir ievērojamas jūras dibena izmaiņas, izceļas cunami viļņi, kas var izraisīt katastrofālus plūdus. Cunami var sasniegt desmitiem un pat simtiem kilometru lielu platumu. Cunami ātrums ir atkarīgs no ūdens dziļuma. Ātrums mainās no 50 līdz 1000 kilometriem stundā. Sauszemes tuvumā tā kustība tiek strauji bremzēta. Samazinoties ātrumam, viļņa kopējā enerģija saglabājas, tādēļ strauji palielinās tā augstums. Atklātā jūrā cunami augstums sasniedz no viena centimetra līdz pieciem metriem. Piekrastē šo viļņu augstums var sasniegt 10 metrus, bet šauros līčos un upju grīvās to augstums var pārsniegt pat 50 metrus. Tātad cunami viļņa augstums ir atkarīgs no piekrastes veida. Jo stāvāks ir kontinentālais šelfs, jo straujāk pieaug viļņa augstums un stiprāks ir trieciens pret krastu. Savukārt, ja pāreja no okeāna uz sauszemi ir lēzena, viļņa augstums nav tik izteikti liels. Cunami pārvietošanos ietekmē okeāna dibenā esošie paaugstinājumi un ieplakas. Tie nosaka, vai vilnis izplatās vienā noteiktā virzienā, sadalās vairākos atsevišķos viļņos vai maina kustības virzienu. Atkarībā no krastu formas cunami izpaužas kā spēcīgs paisums, milzīgs ūdens virpulis vai augsta ūdens siena.

Zemestrīces var ietekmēt arī bīstamu objektu darbību, izraisot gan ķīmisko vielu, gan radiācijas noplūdi. Viena no postošākajām pēdējā laika zemestrīcēm notika Japānā (notikumu attīstības ķēdi skatīt piemērā).


PiemērsZemestrīce, kura radīja radioaktīvo vielu noplūdi

2011. gada 11. martā pulksten 14:46:23 pēc vietējā laika Japānā notika postoša zemūdens zemestrīce. Tās epicentrs bija Klusajā okeānā, apmēram 130 kilometrus uz austrumiem no Honsju Ošikas pussalas, 130 kilometrus no Sendai pilsētas un 370 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Japānas galvaspilsētas Tokijas.Zemestrīces hipocentrs atradās 32 kilometru dziļumā zem Klusā okeāna gultnes. Zemestrīce notika Japānas dziļvagā, kur saduras divas zemes garozas struktūras: Klusā okeāna plātne un Amerikas plātnes daļa – Ohotskas plātne. Smagākā okeāniskā Klusā okeāna plātne subdukcijas rezultātā ieslīgst zem kontinentālās Ohotskas plātnes, uz kuras atrodas daļa Eirāzijas kontinenta un Japānas salas. Šis process izraisa regulāras un spēcīgas zemestrīces, tomēr to spēks konkrētajā reģionā ticis prognozēts līdz 8–8,5 baļļu stiprumam, tādēļ šīs zemestrīces stiprums (9,0 balles pēc Rihtera skalas) bija seismologiem negaidīts. Zemestrīce izraisīja postošus cunami Japānas piekrastē, to augstums sasniedza 10–14 metrus, bet visaugstākais reģistrētais Ofunato pilsētā – pat 23,6 metrus. Cunami izplatījās pāri visam Klusajam okeānam, sasniedzot Ameriku. Postījumu un bojāgājušo skaita ziņā tā atpalika no dažām citām vājākām Japānas zemestrīcēm. Tomēr lielākā bīstamība tika radīta atomelektrostacijās, kur cunami radīja traucējumus elektropadevē reaktoru dzesēšanas sistēmām. Kopumā darbību automātiski pārtrauca 11 reaktori četrās atomelektrostacijās, taču negadījums Fukušimas I atomelektrostacijā, kas atrodas 250 kilometrus uz ziemeļiem no Tokijas, ir nopietnākā avārija. Tā ir otrā kodolkatastrofa pēc Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas, kas novērtēta ar 7. līmeni pēc Starptautiskās kodolnegadījumu skalas. Avārijas rezultātā notika cilvēka veselībai bīstama apjoma radiācijas noplūde apkārtējā vidē. Sākotnēji 20 kilometru rādiusā ap atomelektrostaciju tika evakuēti ap 200 000 iedzīvotāju. Neraugoties uz intensīviem glābšanas darbiem, situācija atomelektrostacijā turpināja pasliktināties, un 25. martā tika izsludināta evakuācija no teritorijas plašākā rādiusā – 30 kilometru ap atomelektrostaciju. Marta beigās radioaktīvais piesārņojums Klusajā okeānā un sauszemē normu pārsniedza jau tūkstošiem reižu, maksimumu sasniedzot 31. martā, kad jūras ūdenī piesārņojums ar radioaktīvo jodu pārsniedza normu par vairāk nekā 4000 reizēm.

Cilvēku izraisītās katastrofas

B ī s t a m o v i e l u n o p l ū d eBīstamība ir ķīmiskajai vielai vai ķīmiskajam maisījumam piemītoša īpašība vai fizikālais

stāvoklis, kas rada vai var radīt kaitējumu videi, cilvēka dzīvībai vai veselībai. Pareizi apsaimniekojot (piemēram, transportējot) un veicot darbus ar šīm vielām vai maisījumiem, kaitējums videi un apkārtējo iedzīvotāju veselībai netiek nodarīts. Tomēr iespējamas ārkārtas situācijas jeb nevēlams notikums, kuru dēļ var notikt noplūdes. Šādi notikumi ir negatīvas pārmaiņas objekta ekspluatācijas gaitā, piemēram, tehnoloģiska vai mehāniska rakstura bojājumi, neapzināta vai apzināta nepareiza ekspluatācija, kā arī citas novirzes no tehnoloģiskā procesa režīma vai ārējie faktori. Ar objektu saprot tehnoloģisko vienību ražotnē, kurā ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas. Bīstamajā objektā ietilpst visas iekārtas, ēkas un būves, cauruļvadi, mašīnas un mehānismi, instrumenti, ražotnei piederošie dzelzceļa atzarojumi, doki, izkraušanas piestātnes objekta apkalpošanai, moli, noliktavas vai līdzīgas būves (arī peldošās), kas nepieciešamas objekta darbībai.


Bīstamie objekti Latvijas teritorijā:naftas un naftas produktu vadi – to kopējais garums ir 437 kilometri; –maģistrālie gāzes vadi – to kopējais garums ar 44 gāzes sadales stacijām Latvijas teritorijā ir –1238 kilometri; Krimuldas pagastā izvietotā Inčukalna pazemes gāzes krātuve no Vangažiem līdz Siguldai. –Pazemes krātuves ietilpība ir 4 miljardi kubikmetru gāzes;Rīgā, Ventspilī, Rēzeknē, Daugavpilī, kā arī citās pilsētās un novados izvietoti paaugstinātas –bīstamības objekti, kuros lieto, ražo, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas; dzelzceļu bīstamās kravas, t. sk. naftas un naftas produkti, ķīmiskās kravas, galvenokārt tiek –pārvadātas pa Austrumu–Rietumu dzelzceļa tranzīta koridoru uz Latvijas ostām. Paaugstinātas bīstamības zonas ir dzelzceļa mezglos (Rēzeknē, Daugavpilī, Krustpilī, Jelgavā, Rīgā, Ventspilī, Liepājā), uz dzelzceļa tiltiem, vienlīmeņa dzelzceļa pārbrauktuvēm, kur dzelzceļš krustojas ar autoceļiem. Šajos objektos, pieaugot avārijas bīstamības iespējamībai, notikuma sekas var mainīties no nenozīmīgām līdz katastrofālām, ņemot vērā to, ka bīstamās kravas pārvadā arī gar apdzīvotām vietām, radot apdraudējumu cilvēku veselībai un videi;ar jūras transportu nosūta un saņem kravas, t. sk. naftas un naftas produktus un ķīmiskās kravas, –ko apstrādā lielākās Latvijas ostas. Avārijas gadījumā var piesārņot ostu un jūras akvatoriju, kā arī piekrasti.

Bīstamie objekti ārpus Latvijas, kas var apdraudēt valsts teritoriju:Baltkrievijas Republikas Novopolockas pilsētas ķīmiskie un naftas pārstrādes uzņēmumi un –teritoriju šķērsojošie naftas un naftas produktu cauruļvadi, kas avārijas gadījumā var izraisīt ūdens piesārņošanu Daugavā ar bīstamām ķīmiskajām vielām, kuru koncentrācija ūdenī var pārsniegt maksimāli pieļaujamās normas; Lietuvas Republikas teritorijā izvietotā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca un Būtiņģes naftas –produktu termināls, kas avārijas rezultātā var piesārņot Latvijas teritoriju un Baltijas jūras ūdeņus, jo atrodas tuvu Latvijas robežai.

R a d i ā c i j a s a v ā r i j a sValsts teritorija var būt radioaktīvi piesārņota:

notiekot avārijai kodolobjektos ārpus valsts; –nokrītot zemes mākslīgajam pavadonim ar radioaktīviem materiāliem un radioaktīvo –materiālu transportēšanas laikā;veicot neatļautas darbības ar kodolmateriāliem (pazaudēšanas, zādzības, neatļautas –pārvietošanas, lietošanas vai pārveidošanas gadījumā); pārvadājot radioaktīvās vielas pa dzelzceļu un ar jūras transportu. –

Tomēr kopumā visbīstamākās Latvijas iedzīvotājiem ir 24 darbojošās atomelektrostacijas, kas atrodas 1000 kilometru rādiusā no Latvijas robežas. Tās izvietotas šādās valstīs:

Vācijā – septiņas atomelektrostacijas; –Krievijā – piecas atomelektrostacijas; –Zviedrijā – trīs atomelektrostacijas; –Ukrainā – trīs atomelektrostacijas; –Somijā – divas atomelektrostacijas; –Čehijā – divas atomelektrostacijas; –Slovākijā – divas atomelektrostacijas. –

Potenciāli bīstamākais kodolobjekts Latvijai ir bijusī Ignalinas atomelektrostacija, jo tā atrodas astoņu kilometru attālumā no Latvijas robežas. Lai gan Ignalinas atomelektrostacija tika slēgta 2009. gada 31. decembrī, jāņem vērā, ka tajā lietotā kodoldegviela tiek uzglabāta bijušās atomelektrostacijas teritorijā, bet tuvākajos gados tur tiks uzsākta jaunās Visaginas atomelektrostacijas celtniecība. 30 kilometru neatliekamo aizsardzības pasākumu plānošanas zonā ap Ignalinas atomelektrostaciju daļēji atrodas Daugavpils pilsēta un Daugavpils rajona astoņi pagasti.


Lai kontrolētu jonizējošā starojuma fonu, izveidota Latvijas automātiskā gamma starojuma monitoringa un radiācijas negadījumu agrās brīdināšanas sistēma, kurā ietilpst 16 stacijas. No tām trīs stacijas, t. sk. gaisa aerosolu monitoringa stacija, izvietotas Daugavpils pilsētā un viena Daugavpils novadā.

T r a n s p o r t a a v ā r i j a sAvārijas var notikt uz autoceļiem, dzelzceļa, ar kuģiem jūrā un ar gaisa kuģiem. Autotransporta

avārijas var izraisīt autotransporta tehniskais stāvoklis, satiksmes drošības noteikumu neievērošana, neapmierinošs autoceļu segums, kā arī terorisms.

Dzelzceļa avārijas var izraisīt ritošā sastāva vai dzelzceļa infrastruktūras bojājumi (piemēram, savstarpēja vilcienu sadursme pārmiju bojājumu rezultātā), dzelzceļa darbinieku kļūdas vai trešo pušu neatļautas un nelikumīgas darbības (piemēram, terora akti uz dzelzceļa).

Avārijas uz dzelzceļa un autotransporta avārijas var izraisīt sprādzienus, ugunsgrēkus vai arī bīstamo ķīmisko vielu noplūdi, radot cilvēku upurus un vides piesārņošanu.

Aviācijas nelaimes gadījumi var notikt dažādu iemeslu dēļ (nelabvēlīgi laika apstākļi, pilotu vai dispečeru kļūdas, gaisa kuģu sadursmes ar putniem, terora akts, gaisa kuģu tehniskie bojājumi). Tas rada draudus gaisa kuģī esošajiem pasažieriem, apkalpes personālam un iedzīvotājiem gaisa kuģa avārijas vietā.

Aviokatastrofa Jaroslavļā, Krievijā, 2011. gada septembris, LifeNews, krievu valodā (pieejams: http://www.diena.lv/diena-tv/dzive/papildinata-4-dazadas-versijas-kadel-notika-jaroslavlas-aviokatastrofa-13902259). Videosižetā redzama lidmašīnas katastrofas vieta, kā arī rekonstruēts lidmašīnas pacelšanās periods un avārija.

A v ā r i j a s s i l t u m a p g ā d e s s i s t ē m ā sAvārijas siltumapgādes sistēmās var pārtraukt ēku siltumapgādi. Bojājumi siltumtīklos var

izraisīt apakšzemes inženierkomunikāciju applūšanu, ceļu un ielu izskalošanu, siltumapgādes tīklu, ēku siltumapgādes sistēmu un ūdensvadu aizsalšanu. Gāzes vadu vai elektropārvades līniju avāriju rezultātā var tikt pārtraukta siltumapgāde.

A v ā r i j a s g ā z e s a p g ā d e s s i s t ē m ā sAvārijas gāzes apgādes sistēmās var izraisīt ugunsgrēkus, sprādzienus, ēku sagraušanu, kā

rezultātā var iet bojā cilvēki. Gāzes padeves traucējumi var pārtraukt siltumapgādes sistēmu darbību un ražošanas procesus. Avārijas maģistrālos gāzes vados var izsaukt meža un purva ugunsgrēkus.

A v ā r i j a s ū d e n s a p g ā d e s u n k a n a l i z ā c i j a s s i s t ē m ā sAvārijas ūdens apgādes sistēmās var notikt maģistrālo un sadales cauruļvadu bojājumu rezultātā, kas

izsauc spiediena kritumu sistēmā, ceļu un ielu izskalošanu, pagrabu un pazemes telpu applūšanu. Ūdens padeves traucējumus var izsaukt arī avārijas energoapgādes sistēmās.

Kanalizācijas sistēma nodrošina notekūdeņu (fekāliju, saimniecisko, ražošanas, atmosfēras nokrišņu) pieņemšanu un novadīšanu, ieskaitot to bioloģisko attīrīšanu. Kanalizācijas sistēmas bojājumu gadījumos ar notekūdeņiem var applūst ielas un to posmi, pagrabtelpas, kā arī ar neattīrītiem notekūdeņiem var tikt piesārņota vide, t. sk. virszemes ūdeņi. Notekūdeņu noplūdes vietās, īpaši ūdeni ilgstoši nenovadot, rodas labvēlīgi apstākļi dažādu infekcijas perēkļu slimību ierosinātāju izplatībai, kas saistīta ar infekcijas perēkļu izveidošanās risku. Ļoti bīstama ir notekūdeņu iekļūšana tīra ūdens cauruļvados, kas saistīta ar infekcijas slimību uzliesmojumu risku.

Maģistrālā ūdensvada plīsums Rīgā pie Brasas tilta, 2010. gada marts, LTV sižets (pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=6aT9n5TB-nM&feature=related).Videomateriāls par sekām, ko izraisīja ūdensvada plīšana, piemēram, satiksmes ierobežojumi, ietekme uz sabiedriskajiem pasākumiem.


E l e k t r o t ī k l u b o j ā j u m iElektrotīklu bojājumi apdraud ražojošo objektu, komunālo uzņēmumu, publisko elektronisko

sakaru tīklu normālu darbību, radio un televīzijas pakalpojumu apraidi un raidīšanu, kā rezultātā tiek ierobežotas iedzīvotāju informēšanas iespējas. Elektrotīklu bojājumus var izsaukt, piemēram, vadu apledojums, vēja brāzmās nogāzto koku uzkrišana uz elektropārvades līnijām, bojājumi transformatoru apakšstacijās, terora akti.

Epidēmijas

B ī s t a m ā s i n f e k c i j a s s l i m ī b a s u n c i t u i n f e k c i j a s s l i m ī b u a r i e v ē r o j a m u u n g r ū t i k o n t r o l ē j a m u i n f e k c i j a s i z p l a t ī š a n ā s p o t e n c i ā l u u z l i e s m o j u m i ( t o d r a u d i ) u n m a s v e i d a s a i n d ē š a n ā s

Par potenciāliem cilvēku masveida saslimšanas avotiem uzskatāmi pārtikas apritē, t. sk. dzeramā ūdens piegādē, un sadzīves pakalpojumu sniegšanā iesaistītie sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, pārtikas tirdzniecības ražošanas uzņēmumi, publiskās atpūtas vietas, t. sk. peldvietas. Tas nozīmē, ka šo uzņēmumu darbinieku veselības stāvoklim tiek pievērsta īpaša uzmanība – viņiem regulāri tiek veiktas veselības pārbaudes, jo slimi darbinieki var inficēt gan savus kolēģus, gan uzņēmuma klientus (piemēram, ja kafejnīcas vai restorāna apmeklētāji ēd inficētu pārtiku, ja lidmašīnas pasažieri elpo inficētu gaisu).

Latvijā iespējamas šādas infekciju slimību epidēmijas: ar pārtiku un dzeramo ūdeni saistītās masveida infekcijas slimības (piemēram, salmoneloze, –šigeloze, kampilobakterioze, ešerihiozes, A hepatīts un citas enterovīrusu infekcijas, trihineloze), toksikoinfekcijas un saindēšanās; ar vides faktoriem saistītās infekcijas slimības (piemēram, leģioneloze, grauzēju un posmkāju –pārnēsātās infekcijas slimības, epidēmiskais utu izsitumu tīfs) uzliesmojumi; lielas gripas epidēmijas vai pandēmijas; –vakcīnregulējamo infekcijas slimību uzliesmojumi (piemēram, masalas, poliomielīts); –bīstamo infekcijas slimību (mēris, holēra, tropu posmkāju pārnestie vīrusu hemorāģiskie –drudži) ievešana.

D z ī v n i e k u m a s v e i d a s a s l i m š a n a u n d z ī v n i e k i e m b ī s t a m u i n f e k c i j a s s l i m ī b u u n a u g i e m k a i t ī g o o r g a n i s m u u z l i e s m o j u m i

Dzīvnieku masveida saslimšanu un bīstamu inficēšanos galvenokārt var izraisīt saindēta barība un saskare ar bīstamu slimību (cūku mēris, trakumsērga, mutes un nagu sērga) inficētiem dzīvniekiem vai inficētu dzīvnieku izcelsmes produkciju. Ministru kabinets ir izdevis dažādus noteikumus, kā rīkoties, ja izplatījušās specifiskas infekcijas, piemēram:

klasiskais cūku mēris; –Āfrikas cūku mēris; –cūku vezikulārā eksantēma; –mutes un nagu sērga; –putnu gripa. –

Augiem kaitīgie organismi, masveidā savairojoties, var radīt epifitotijas draudus. Aktuālākie augiem kaitīgie organismi, kas varētu izraisīt epifitotijas draudus, ir priežu koksnes nematode un augļu koku bakteriālās iedegas.


Praktiskie uzdevumi

1. variants. Laika prognozes nozīmeMērķis – pilnveidot izpratni par laika prognozes nozīmi ikdienā.Mācību organizācijas forma – grupu darbs.Izglītojamie iepazīstas ar laika prognozes piemēru par rudens vētru Latvijā:

Pagājušajā diennaktī Eiropai pietuvojās dziļš un aktīvs Atlantijas ciklons, kas vakar Lielbritānijas piekrastes rajonos atnesa vēja brāzmas līdz pat 43 m/s. Ciklons turpināja pārvietoties ziemeļaustrumu virzienā, un šorīt plkst. 09.00 stiprākās vēja brāzmas fiksētas Norvēģijas dienvidu stacijās (23–26 m/s).Arī Latvijā, aizvadītās nakts otrajā pusē, ciklona ietekmē dienvidrietumu vējš pakāpeniski pieņēmās spēkā, maksimālās brāzmas sasniedzot jūras piekrastē: Ventspilī – 19 m/s un Liepājā – 18 m/s. Šodien, ciklonam tuvojoties, diena būs mākoņaina, lietaina un vējaina. Gaidāms, ka dienas laikā vējš brāzmās līdz 15–19 m/s pastiprināsies visā Latvijas teritorijā, bet dienas pirmajā pusē piekrastes rajonos gaidāma vēja pastiprināšanās līdz 20–22 m/s, savukārt jau vēlā pēcpusdienā un vakarpusē Baltijas jūras piekrastē vēja brāzmas sasniegs pat stipras vētras spēku – līdz 25–27 m/s.Arī nākamajā diennaktī saglabāsies stiprs dienvidrietumu vējš, kas brāzmās sasniegs 15–19 m/s, Kurzemē un Vidzemē līdz 20–22 m/s, bet piekrastes rajonos pat stipras vētras spēku – 25 m/s.

Pedagogs uzdod jautājumus par izlasīto laika prognozi, piemēram, vai un kā šāda laika prognoze varētu ietekmēt ikdienas dzīvi un brīvdienu plānus, ja ir plānota atpūta pie jūras, makšķerēšana vai citas aktivitātes. Izglītojamie atbild uz pedagoga jautājumiem un diskutē par vētras iespējamo ietekmi uz cilvēkdrošību.

2. variants. Vasaras vētraMērķis – veidot izpratni par dabas stihijas izraisīto postījumu novēršanu.Mācību organizācijas forma – grupu darbs.Izglītojamie noskatās video “Vasaras vētra” (2010. gads, Vidusdaugavas Televīzija, pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=a03AoWDefro) un grupās analizē redzamās nedrošās rīcības, novēršot dabas stihijas izraisītos postījumus, piemēram:

koka kāpnes atstutētas pret transporta līdzekli, kas var izkustēties, ja nav lietota –stāvbremze;ķīmiskās vielas un maisījumus uzglabā nemarķētos traukos (zilās kannās), tādēļ to trauku –bojājuma gadījumā nav zināms, vai to saturs ir kaitīgs un kā iespējams sevi pasargāt (piemēram, vai un kādi darba cimdi lietojami, kā pareizi izlijušais šķidrums savācams, vai izlijušās ķīmiskās vielas ir kaitīgas videi);veicot ēkas jumta remontu, nelieto pretkritiena aizsardzības līdzekļus, tāpēc iespējams –kritiens no augstuma un smagas traumas;demontē vecās jumta azbesta plāksnes, to vietā liek jaunas, tomēr šāds darbs ir bīstams, –jo azbesta šķiedras spēj izraisīt ļoti specifi sku ļaundabīgo audzēju – mezoteliomu.

3. variants. Stiprs sals un apledojumsMērķis – veidot izpratni par ārkārtas situācijas juridisko pamatojumu un rīcību stipra sala un apledojuma gadījumā.Mācību organizācijas forma – pāru darbs, individuāls darbs.Izglītojamie noskatās video “Stiprs sals un apledojums” (2010. gads, Latvijas Televīzijas Ziņu dienests, pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=EqfzqluP5Lk&feature=related) par elektroapgādes traucējumiem 2010. gada beigās un 2011. gada sākumā, kuru dēļ daudzos Latvijas novados tika izsludināta ārkārtas situācija. Pedagogs izskaidro, ka šādu situāciju

P

1


var izsludināt, ja dabas katastrofas mēroga dēļ ir nepieciešama juridisko un fi zisko personu tiesību un brīvības ierobežošana. Konkrētajā gadījumā situācijas izsludināšanas mērķis bija mainīt rīcības juridisko pamatojumu, piemēram:

bez kompensāciju izmaksām veikt koku izciršanu privāto īpašnieku teritorijās (pēc vētras –uz elektrības vadiem bija sakrituši daudzi koki, kuru izciršana parastā situācijā pieļaujama tikai ar īpašnieku piekrišanu, tomēr šajā gadījumā bija nepieciešams atjaunot elektrību, kā arī nozāģēt kokus, kas apdraud elektropārvades līnijas); atļauja valsts kapitālsabiedrībām (a/s “Latvenergo” un šī koncerna uzņēmumiem) –paātrinātā kārtībā slēgt iepirkumu līgumus ar mežizstrādātājiem (parastajā kārtībā ir jāievēro iepirkuma procedūras, kas nav ātrs un vienkāršs process, bet šajā gadījumā bija nepieciešams ātri, profesionāli un droši veikt koku izzāģēšanu, ko spēj veikt tikai profesionāli apmācīti speciālisti).

Izglītojamie sadalās pāros atbilstoši dzīvesvietai, piemēram, daudzstāvu dzīvokļu mājā, privātmāju ciematā, viensētā ar lauku saimniecību, kopmītnēs, un veido domu kartes, kā rīkoties, ja ārkārtas situācijas dēļ janvāra vidū dzīvesvietā pēkšņi traucēta elektrības padeve.

4. variants. Plūdi, kurus rada stipras lietusgāzesMērķis – veidot izpratni par plūdu iespējamību pēc stiprām lietusgāzēm, t. sk. arī pilsētas centrā.Mācību organizācijas forma – grupu darbs.Izglītojamie noskatās video par plūdiem, kurus izraisīja stipras lietusgāzes:

“Plūdi Marijas un Elizabetes ielas krustojumā Rīgā” (2009. gads, privātpersonas video, –pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=nCVVCIqyg9E&feature=related);“Plūdi Lāčplēša un Satekles ielas krustojumā Rīgā” (2009. gads, privātpersonas video, –pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=xCS61SyX9_I&feature=related);“Plūdi tirdzniecības centrā “Spice” Rīgā” (2010. gads, privātpersonas video, pieejams: –http://www.youtube.com/watch?v=trS4YWAJP9U).

Izglītojamie sadalās trīs grupās, katra no tām analizē vienu videopiemēru un veido vizuālu materiālu par lietus ūdens tieši izraisītām sekām, cilvēku rīcību vai pilsētas infrastruktūru. Grupas prezentē izstrādātos darbus.

5. variants. Pavasara plūdiMērķis – veidot izpratni par nedrošu cilvēku rīcību plūdu laikā.Mācību organizācijas forma – individuāls darbs.Izglītojamie noskatās video “Pavasara plūdi” (Jelgava, 2010. gads, privātpersonas video, pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=wuce13wNUUc), pievēršot uzmanību cilvēku nedrošajai rīcībai plūdu laikā, piemēram:

cilvēks pastaigājas pa stipri pārplūdināto teritoriju; –satiksmes ceļa šķērsošana nepiemērotā vietā ar intensīvu satiksmi (īpašu uzmanību –pievērst cilvēkam, kurš fi lmē, neievērojot ceļu satiksmi;nedrošas atpūtas vai sporta atrakcijas – kaitošana (nav zināms, kāds ir ūdenstilpes –dibens, vai ir šķēršļi, pavasarī raksturīgas vēja brāzmas, kas var iepūst kokos vai izpūst uz ceļa).

Izglītojamie individuāli raksta pārspriedumu par drošas rīcības nozīmi pavasara plūdos.

6. variants. Meža un kūdras purvu ugunsgrēkiMērķis – veidot izpratni par meža un kūdras purvu ugunsgrēku sekām.Mācību organizācijas forma – individuāls darbs.Izglītojamie noskatās video “Latvijas ugunsdzēsēji palīdz dzēst meža ugunsgrēkus pie Maskavas” (2010. gads, Latvijas Televīzijas Ziņu dienests, pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=BzZQDAa_K3U). Pēc video noskatīšanās pedagogs aicina izglītojamos individuāli


pierakstīt, kādas sekas iespējamas pēc ilgstošiem, plašiem meža un kūdras purvu ugunsgrēkiem. Kopīgi ar pedagogu pārrunā par šādām iespējamām sekām:

iet bojā meža platības; –cieš augi, –cieš dzīvnieki; –iet bojā sējumi un citas lauksaimnieciskās platības, jo bieži plaši ugunsgrēki rodas ilgstoša –karstuma un sausuma dēļ;biezu, kodīgu dūmu dēļ pieaug piesārņojums, kas pat vairākas reizes pārsniedzis –pieļaujamo līmeni;biezie dūmi var traucēt gaisa satiksmi; –biezie dūmi var izraisīt smogu, kas kopā ar karstumu var paaugstināt iedzīvotāju mirstību –no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, elpceļu slimībām;bieži karstuma dēļ cilvēki mēģina atvēsināties nezināmās un slikti aprīkotās peldvietās. –

7. variants. Katastrofa vai ārkārtas situācija LatvijāMērķis – veidot izpratni par iespējamām katastrofām vai ārkārtas situācijām Latvijā.Mācību organizācijas forma – grupu darbs, individuāls darbs.Izglītojamie sameklē informāciju par katastrofu vai ārkārtas situāciju, kas notikusi Latvijā:

vētra; –karstums un sausums; –meža ugunsgrēks; –kūdras purva ugunsgrēks; –ražošanas avārijas ar ķīmisko vai radioaktīvo vielu noplūdi; –ugunsgrēki ēkās; –transporta avārijas; –sabiedriskās nekārtības; –bīstamas dzīvnieku izcelsmes slimības (piemēram, salmoneloze, A hepatīts pārtikas –uzņēmumos).

Sagatavo īsu stāstījumu (līdz 5 minūtēm) par to, kas un kad notika, ja iespējams, ilustrējot notikumu ar fotoattēliem vai video. Stāstījumā īpašu uzmanību pievērš rīcībai, kas tika organizēta iedzīvotāju drošībai.

8. variants. Katastrofas pasaulēMērķis – veidot izpratni par iespējamām katastrofām pasaulē, kurās cietuši Latvijas iedzīvotāji.Mācību organizācijas forma – grupu darbs, individuāls darbs.Izglītojamie sameklē informāciju par katastrofu, kurā nokļuvuši Latvijas iedzīvotāji (piemēram, dodoties ekskursijā, pārceļoties dzīvot vai strādāt) kādā no šādām valstīm:

ASV; –Ēģipte; –Grieķija; –Gruzija; –Īslande; –Japāna; –Lielbritānija; –Turcija. –

Pedagogs aicina izpētīt attiecīgās valsts ģeogrāfisko novietojumu (piemēram, zemestrīču varbūtību, laika apstākļus), rūpniecības veidus, kas šajā valstī ir attīstīti, valsts iesaistīšanos politiskajās norisēs pasaulē (terorisma risks), masu nekārtības un iedzīvotāju neapmierinātību ar dzīves līmeni un ārkārtas situācijas pēdējo piecu gadu laikā.


Izglītojamie prezentē darbus un kopīgi ar pedagogu pārrunā attiecīgo valstu būtiskākās katastrofas, piemēram: Japāna – zemestrīces, cunami, radiācijas avārijas;Grieķija – sausums, karstums, meža ugunsgrēki, masu nekārtības (piemēram, neapmierinātība ar ekonomisko situāciju, pēc sporta spēlēm);Gruzija – zemestrīces, lietus plūdi, bruņoti konfl ikti;Turcija – sausums, karstums, meža ugunsgrēki, zemestrīces, terorisms, masu nemieri, radiācijas avārijas;Īslande – vulkānu izvirdumi, zemestrīces, ledāju kūstošie ūdeņi (pēc izvirduma);Ēģipte – sausums, karstums, meža ugunsgrēki, terorisms, masu nekārtības, radiācijas avārijas;ASV – sausums, karstums, meža ugunsgrēki, viesuļvētras, plūdi, terorisms, radiācijas avārijas;Lielbritānija – terorisms, masu nekārtības, plūdi pēc stipra lietus, radiācijas avārijas.

9. variants. Katastrofas LatvijāMērķis – veidot izpratni par iespējamām katastrofām Latvijā.Mācību organizācijas forma – individuāls darbs.Izglītojamie, izmantojot darba lapu “Katastrofas Latvijā” (sk. 2. tēmas pielikumu), burtu režģī atrod piecas iespējamās katastrofas Latvijā. Pareizās atbildes – plūdi, vētra, sprādziens, ugunsgrēks, epidēmija.

Kontroljautājumi

Kādas dabas katastrofas iespējamas Latvijas teritorijā?Kādas cilvēku darbības rezultātā izraisītās katastrofas iespējamas Latvijā?Kā iedzīvotāji var iegūt informāciju par plūdu draudiem, ugunsbīstamo periodu un citiem

gadījumiem, kad nepieciešams rīkoties īpaši piesardzīgi?Kādi piesardzības pasākumi jāievēro ugunsbīstamā perioda laikā, atrodoties mežā?Kāda veida satiksmes negadījumi var izraisīt ārkārtas situācijas?Kādas ir bīstamākās ķīmiskās vielas, kas var izraisīt ārkārtas situācijas Latvijā?Kurš ir bīstamākais objekts, kas Latvijas teritorijai var izraisīt radiācijas avārijas draudus?Kurš Latvijas reģions atrodas vistuvāk Ignalinas atomelektrostacijai?Kur atrodas lielākā un bīstamākā gāzes krātuve Latvijā?

Jēdzienu skaidrojums

Bīstamība – ķīmiskajai vielai vai ķīmiskajam maisījumam piemītoša īpašība vai fi zikālais stāvoklis, kas rada vai var radīt kaitējumu videi, cilvēka dzīvībai vai veselībai.

Dabas katastrofa – pēkšņa, liela dabas parādības izraisīta nelaime vai posts.Dabas stihija – ļoti spēcīga, postoša dabas parādība.Epidēmija – infekciju slimības izplatīšanās, kas stipri pārsniedz parasto saslimstības līmeni

attiecīgajā apvidū, piemēram, gripas epidēmija.Epizootija – sevišķi bīstama dzīvnieku izcelsmes slimība, piemēram, mutes un nagu sērga.Epifitotija – augu valsts saslimšana ar infekcijas slimībām. Katastrofa – negadījums, kas apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, izraisa cilvēku upurus, nodara

materiālos zaudējumus vai kaitējumu videi un pārsniedz skartās sabiedrības spēju novērst sekas ar attiecīgajā teritorijā esošo, reaģēšanā iesaistīto operatīvo dienestu resursiem.


Katastrofu pārvaldīšana – preventīvo, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšana katastrofu gadījumos un pastāvot katastrofas draudiem. Katastrofu pārvaldīšanu īsteno valsts iestādes, pašvaldības, komersanti un iedzīvotāji.

Orkāns – spēcīgi tropiskie cikloni Amerikā.Plūdi – neregulāra ūdens līmeņa celšanās jebkurā gada laikā un vietā, kuras laikā notiek lielu

ūdenstilpei pieguļošo teritoriju – palieņu un citu teritoriju – applūšana.Taifūns – tropiskais cikls Indijas okeāna reģionā, pārsvarā Dienvidaustrumāzijā.Tornado jeb virpuļviesulis (virpuļvētra) – gaisa masu spēcīga virpuļveida kustība ap izteiktu

vertikālu asi.

Izmantotie avoti

2011. gada Japānas zemestrīce [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://lv.wikipedia.org/wiki/2011._gada_Jap%C4%81nas_zemestr%C4%ABce

Apdraudēto teritoriju noteikšana [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://zrkac.lv/picdown/projekti/hidro/4.3.pdf

Robalts, A. Antropogēnās katastrofas [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.geo.lu.lv/vides_izglitiba/DDwENGINE/SPAW_RTE/uploads/files/3.lekcija-Antrop_kat.pdf

Aviokatastrofa Jaroslavļā [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.diena.lv/diena-tv/dzive/papildinata-4-dazadas-versijas-kadel-notika-jaroslavlas-aviokatastrofa-13902259

Ādažu pašvaldības plūdu apdraudētās teritorijas [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.adazi.lv/page/746.

Civilās aizsardzības likums [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=146474

Cunami [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://lv.wikipedia.org/wiki/Cunami

Dabas katastrofas, 4. lekcija [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.geo.lu.lv/vides_izglitiba/DDwENGINE/SPAW_RTE/uploads/files/4.LEKCIJA-Dabas%20katastrofas.pdf

Dabas katastrofas, 7. lekcija [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.geo.lu.lv/vides_izglitiba/DDwENGINE/SPAW_RTE/uploads/files/7.LEKCIJA-DABAS%20KATASTROFAS.pdf

Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu: informatīvi skaidrojošs materiāls [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.lindamatisane.lv/uploads/8/0/4/2/8042497/info_darba_aizsardzibas_prasibas_darba_ar_azbestu_2011.pdf

Fukušimas I AES [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://lv.wikipedia.org/wiki/Fuku%C5%A1imas_I_AES_av%C4%81rija

Latvijas Vides, ģeoloģijas un metroloģijas centra mājaslapa [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.meteo.lv/public/31470.html

Meža ugunsgrēki [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.rigasmezi.lv/lv/mezi/par_meziem_fakti_/mezu_apsardziba/?doc=1311

Mežus Liepājas pusē šogad sargā no deviņiem uguns novērošanas torņiem [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://mezi.lv/2011/05/mezus-liepajas-puse-sogad-sarga-no-deviniem-uguns-noverosanas-torniem/

Ministru kabineta 2005. gada 19. jūlija noteikumi Nr. 532 “Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem” [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=113700

Pašvaldības jau gatavojas pavasara lielajiem plūdiem [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/38804/pasvaldibas-jau-gatavojas-pavasara-lielajiem-pludiem

Rīga nav pasargāta no plūdiem [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/42782/riga-nav-pasargata-no-pludiem


Valsts civilās aizsardzības plāns [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3736

Valsts meža dienesta mājaslapa [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://vmd.gov.lv/index.php?sadala=35&id=1265&ord=-17

Viesuļvētras [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://neogeo.lv/?p=6464

Zemestrīces [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://lv.wikipedia.org/wiki/Zemestr%C4%ABce

Videofi lmas

Aviokatastrofa Jaroslavļā, Krievijā. 2011. gada septembris, LifeNews [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.diena.lv/diena-tv/dzive/papildinata-4-dazadas-versijassssw-kadel-notika-jaroslavlas-aviokatastrofa-13902259

Dažādu viesuļvētru video [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://neogeo.lv/?p=6464

Latvijas ugunsdzēsēji palīdz dzēst meža ugunsgrēkus pie Maskavas. 2010. gads, Latvijas Televīzijas Ziņu dienests [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=BzZQDAa_K3U

Kūdras purva dzēšana Kaigu kūdras purvā. 2011. gads, TV Spektrs [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=FnPDkbNQglk

Maģistrālā ūdensvada plīsums Rīgā. 2010. gada marts, LTV sižets [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=6aT9n5TB-nM&feature=related

Pavasara plūdi. Jelgava, 2010. gads, privātpersonas video [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=wuce13wNUUc

Pavasara plūdi ar ledus krāvumiem. Jelgava, Ozolnieki, 2010. gads, LETA [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://tv.delfi.lv/video/xjWfuFsC/

Plūdi Lāčplēša un Satekles ielas krustojumā Rīgā. 2009. gads, privātpersonas video [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=xCS61SyX9_I&feature=related

Plūdi Marijas un Elizabetes ielas krustojumā Rīgā. 2009. gads, privātpersonas video [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=nCVVCIqyg9E&feature=related

Plūdi tirdzniecības centrā “Spice” Rīgā. 2010. gads, privātpersonas video [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=trS4YWAJP9U

Stiprs sals un apledojums. 2010. gads, Latvijas Televīzijas Ziņu dienests [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=EqfzqluP5Lk&feature=related

Vasaras vētra. 2010. gads, Vidusdaugavas Televīzija [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=a03AoWDefro


Konstatēti jauni elektrolīniju bojājumi Latvijas ziemeļaustrumos [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://zinas.nra.lv/latvija/regionos/39050-konstateti-jauni-elektroliniju-bojajumi-latvijas-ziemelaustrumos.htm

Latvijā sludinās ārkārtas situāciju [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/225729

Plūdi pie Garkalnes, Tumšupe [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://foto.delfi.lv/picture/1958218/

Vētra, plūdi Latvijā [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.spoki.lv/aktuali/Vetra-pludi-Latvija/167823

Science photo library [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.sciencephoto.com/media/83862/view


2. tēmas pielikums

Katastrofas Latvijā

Atrodi piecas iespējamās katastrofas Latvijā! Vārdus meklē dažādos virzienos! Vienā vārdā var būt vairāki vienādi burti. Katrs atsevišķais burts ir tikai viena vārda sastāvā.

Paraugs

P Ū C OL D V

S R I NP Ā Ē

U Ē D TO M Z

G D S RE I I

U I N AP J E

N R A HG Ē S

S V K Ū

A ŪC

S RI

U S

53 3. tēma. Rīcība dažādu apdraudējumu un katastrofu gadījumosCivilā aizsardzība

!

!

Rīcība ārkārtas situācijās – palīdzības izsaukšana

Iedzīvotājiem ir jāatceras tikai viens tālruņa numurs, kas garantē ātru un efektīvu rīcību nelaimes gadījumos, – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests – 112. Tas ir bezmaksas zvans no jebkura telefona (arī bez mobilā telefona SIM kartes – no jebkuras vietas Latvijā, kur ir mobilā sakaru tīkla pārklājums).

Svarīgi atcerēties, ka telefona numuru 112 var sazvanīt arī tad, ja mobilajam telefonam nav SIM kartes vai priekšapmaksas kartes kredīta. Ja tiek ziņots par gaidāmo ārkārtas situāciju vai katastrofu, uzlādēt mobilo telefonu.

Dienests sniegs informāciju, kā rīkoties konkrētajā situācijā, vai arī savienos ar atbilstošu palīdzības dienestu – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (t. s. “ātro” palīdzību), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, pašvaldības policiju, gāzes avārijas dienestu vai arī ar citiem dienestiem.

112 ir vienots ārkārtējo izsaukumu tālrunis Eiropas Savienības valstīs. Tāpat var izmantot dienestu tiešos telefona savienojumus:

ugunsdzēsēji – 112 vai 01; –policija – 112 vai 110; –Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests – 112 vai 113; –gāzes avārijas dienests – 114 vai 155. –

Ārkārtas un nestandarta situācijās svarīgi necelt paniku un saglabāt mieru.

3. tēma

Rīcība dažādu apdraudējumu un katastrofu gadījumos

Mērķis Veidot izpratni par rīcību dažādu apdraudējumu gadījumā.

Metodes Lekcija, netiešā uzskate (prezentācija), individuāls darbs, pāru darbs, lomu spēle.

Zināšanas Rīcība pirms katastrofas (gatavības pasākumi), ārkārtas situāciju laikā (reaģēšanas pasākumi), pēc katastrofas (seku likvidēšanas pasākumi).

Prasmes Izprast personīgo lomu sevis pasargāšanā un katastrofas seku mazināšanā.

Attieksmes Rīkoties atbildīgi apdraudējuma un katastrofas gadījumā.


!

!

!

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dispečeram jāsniedz šāda informācija: objekta adrese (jānosauc pilna adrese ar pilsētas nosaukumu); –nosaukums (piemēram, dzīvojamā māja); –kas ir noticis – piemēram, ugunsgrēka izcelšanās vieta (kas deg, kurā stāvā un kādā telpā); –vai ēkā ir palikuši cilvēki, vai ir cietušie; –savs uzvārds un tālruņa numurs. –

Klausuli pirmais noliek Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dispečers.

Rīcība iespējamo katastrofu gadījumos(specifiska rīcība konkrētu katastrofu gadījumos)

R ī c ī b a v ē t r a s g a d ī j u m ā

Par vētras tuvošanos iedzīvotājus brīdina plašsaziņas līdzekļos, tāpēc ir būtiski sekot līdzi laika prognozei.

Ja tiek ziņots par vētras tuvošanos, tad nepieciešams veikt dažādus pasākumus, lai pasargātu sevi, apkārtējos cilvēkus un materiālās vērtības, piemēram:

nostiprināt vai noņemt priekšmetus no māju balkoniem, aizvērt ēku un būvju durvis, logus, –bēniņu lūkas, nevest laukā mājlopus;būt gataviem elektroenerģijas padeves pārtraukumiem – savlaicīgi sagatavot kabatas –lukturus un ievietot baterijas radiouztvērējos, lai sekotu līdzi informācijai par vētras norisi.

Vētras laikā neatstāt telpas bez īpašas nepieciešamības.

Vētras laikā:telpās neuzturēties logu tuvumā – blakus esošo koku zari un citi priekšmeti vētras laikā var –izsist logu rūtis un radīt traumas;atrodoties ārpus telpām, nestāvēt un nenovietot transporta līdzekļus zem kokiem, vieglām –konstrukcijām (piemēram, celtniecības sastatnēm), elektrolīnijām;netuvoties pārrautiem elektrolīniju vadiem, ja tiek pamanītas bojātas elektrolīnijas (sarauti –vadi, uz vadiem uzkrituši zari, koki), jāzvana uz a/s “Latvenergo” bojājumu pieteikšanas tālruni 80 200 404 vai 112;klajā laukā patverties ieplakā, grāvī vai nogulties zemē; –nelietot lietussargus: –

tie apgrūtina redzamību; –pastiprināti uztver vēja brāzmas; –var savainot lietussarga lietotāju vai citus cilvēkus; –

atrodoties uz ūdens, mēģināt nokļūt krastā; –atrodoties mežā, ieiet dziļāk biezoknī – tur koki ir vairāk aizsargāti no vēja brāzmām un pastāv –mazāks risks tikt savainotam zem lūstošiem kokiem vai zariem;nešķērsot tiltus, zem tiem var paslēpties un nogaidīt, kamēr mazinās stiprās vēja brāzmas. –

R ī c ī b a p l ū d u d r a u d u u n p l ū d u g a d ī j u m āPlūdu draudu periodā veikt pasākumus, kas mazinās iespējamo vides piesārņojumu un cilvēku

veselības apdraudējumu:ieteicams klausīties meteorologu brīdinājumus un sekot līdzi situācijas attīstībai mājokļu –tuvumā, brīdināt kaimiņus, ņemot vērā, ka ūdens līmeņa strauja celšanās visbīstamākā ir naktīs;


savlaicīgi parūpēties par veciem cilvēkiem, bērniem, invalīdiem un slimniekiem, atrodot –piemērotāko un drošāko mājvietu pie radiem, draugiem, kaimiņiem vai lūdzot palīdzību pašvaldībā;sagatavot līdzņemšanai nepieciešamos dokumentus, medikamentus, naudu, apģērbus un –apavus, pārtikas rezerves, jo māja var applūst pēkšņi;pārvietot mantas no pagrabtelpām un pirmajiem stāviem uz augšējiem stāviem vai –bēniņiem, nostiprināt pagalmā un mājas tuvumā esošos priekšmetus;parūpēties arī par mājdzīvniekiem, lai bez kavēšanās tos varētu evakuēt, līdzi ņemot –barību; sagatavot evakuācijai izmantojamos transporta līdzekļus (automašīnas, traktorus) un –peldošos līdzekļus (laivas, plostus);pieejamā vietā turēt kabatas lukturīšus vai sveces, lai naktī varētu dot signālu par savu –atrašanās vietu applūdes gadījumā;nodrošināt, lai ķīmiskās vielas un maisījumi (piemēram, minerālmēsli, degviela, eļļas) atrastos –drošās vietās, tā nepiesārņojot dabu;norobežot vai izvest atkritumus – vairumā gadījumu atkritumi ir viegli (piemēram, plastmasas –pudeles), tāpēc ūdens straume var aizskalot tos projām.

Ja persona atsakās evakuēties, tai nepieciešams sevi nodrošināt ar pārtiku, dzeramo ūdeni, medikamentiem, apģērbu, apaviem un citām precēm iespējamajam plūdu periodam. Atteikums no evakuācijas jāapstiprina rakstiski, tā uzņemoties atbildību par sekām.

Plūdu gadījumā: par plūdiem informēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pa tālruni 112 vai 01, kā arī –pašvaldību, lai saņemtu savlaicīgu palīdzību;plūdu gadījumā nakts laikā izmantot kabatas lukturīšus un sveces, lai glābējiem signalizētu par –savu atrašanās vietu;atstājot māju un saimniecības ēkas, atslēgt elektroenerģijas un gāzes padevi, vietējās apkures –ierīces un iekārtas;ēkām un būvēm aizvērt logus un durvis, lūkas un slēģus vai, ja iespējams, logus un durvis –aiznaglot ar dēļiem.

Dodoties prom no mājas, ņemt līdzi:regulāri lietojamos medikamentus; –dokumentus; –naudu; –pārtikas krājumus; –apģērbus un apavus; –citas pirmās nepieciešamības preces. –

Evakuējoties ar laivu, ievērot šādus drošības pasākumus:pārliecināties, vai tā ir pietiekami labi nostiprināta un atbilst tehniskajām prasībām; –ievērot, lai borta augstums virs ūdens līmeņa būtu ne mazāks par 20 centimetriem; –censties saglabāt mieru, iekāpjot laivā un izkāpjot no tās, nedrūzmēties un nesteigties; –lai neizraisītu laivas apgāšanos, braukšanas laikā nepārvietoties; –viļņu laikā laivu vadīt perpendikulāri tiem; –uzmanīties, lai laiva neietriektos zemūdens priekšmetos; –neizmantot evakuācijai laivu stipra vēja un aktīva ledus iešanas laikā. –

J!


!

R ī c ī b a p ē r k o n a n e g a i s a l a i k āLai zibens neiespertu, atrodoties mājās:

bez īpašas nepieciešamības neiet ārpus telpām; –aizvērt logus, durvis un dūmvadu aizvērtņus; –telpās nedrīkst būt caurvējš, lai tajās neiekļūtu lodveida zibens; –nekurināt plīti vai krāsni – dūmi vada elektrību, tāpēc ēkā var iespert zibens; –neuzturēties pie elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm, ūdens krāniem, radiatoriem un –citiem metāla priekšmetiem;uzturēties tālāk no ēkas ārējās sienas, ja laukā pie tās aug koks, jo zibens var trāpīt kokā un –novadīt lādiņu uz ēku;atvienot no elektriskā tīkla radio, televizoru, sadzīves elektrotehniku un tālruni. –

Pērkona negaisa laikā neizmantot mobilo telefonu.

Lai zibens neiespertu, atrodoties ārā:atrast ēku, kur patverties; –nogulties zemē, ja klajā laukā nav kur patverties, izvēloties sausu, smilšainu grunti pēc –iespējas tālāk no ūdenskrātuvēm;nedrīkst palikt atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam un –zibensnovedējam;nedrīkst slēpties zem augstiem, atsevišķi augošiem kokiem – ozoliem, priedēm, liepām –, it –sevišķi, ja to stumbru jau bojājis zibens – pastāv risks, ka zibens var trāpīt kokā vēlreiz;nebraukt ar velosipēdu vai motociklu (motorolleri), nokāpt no braucamrīka un nestumt to; –noņemt sudraba vai zelta rotaslietas, jo tās piesaista zibens aktivitāti; –neatrasties uz ūdens, nepeldēties, nemakšķerēt – ūdens labi vada elektrību, tāpēc attālināties –no ūdenskrātuves drošā attālumā; turēties tālāk no virsotnēm un augstām klinšu smailēm, censties nokļūt līdz kalna pakājei, –metāla priekšmetus – alpīnistu uzkabi, cērtes, katlus – ielikt mugursomā un novietot 20–30 metru attālumā no atrašanās vietas.

R ī c ī b a b ī s t a m u ķ ī m i s k o v i e l u n o p l ū d e s g a d ī j u m āBīstamās ķīmiskās vielas organismā var nokļūt caur elpošanas ceļiem, uzsūcoties caur ādu

vai norijot (piemēram, lietojot uzturā piesārņotus pārtikas produktus vai dzeramo ūdeni). Tās var neatgriezeniski ietekmēt cilvēku veselību. Bīstamo ķīmisko vielu avārijas sekas ir atkarīgas no izplūdušās vielas daudzuma, noplūdes intensitātes un vietas, meteoroloģiskajiem apstākļiem un citiem faktoriem.

Ieteikumi, kas jādara, atrodaties telpās:aizvērt un noblīvēt (ar ūdenī samitrinātu audumu) logus, durvis, ventilācijas lūkas, –dūmvadus, izslēgt kondicionierus un neizmantot elektroierīces, ja ir aizdomas par sprādzienbīstamu koncentrāciju izveidošanos telpā;aizsargāt elpošanas ceļus, izmantojot ūdenī (vājā etiķskābes vai citronskābes šķīdumā) –samērcētus vates un marles apsējus vai citus vairākās kārtās salocītus gaisa caurlaidīgus materiālus;ja iespējams, pārliecināties, vai kaimiņi zina par avāriju un vai prot atbilstoši rīkoties; –atstāt drošās telpas tikai pēc atbildīgo valsts institūciju paziņojuma saņemšanas (televīzija, –radio, skaļruņi).

Ieteikumi, kas jādara, atrodoties ārpus telpām:saņemot brīdinājumu par avāriju vai sajūtot asu, kodīgu smaku, meklēt patvērumu tuvākajā –ēkā. Ja tas nav iespējams, steidzīgi doties projām no bīstamās zonas perpendikulāri vēja virzienam (tā, lai vējš pūstu no sāniem);


ja ir apgrūtināta elpošana, samērcēt jebkuru gaisa caurlaidīgu audumu ar ūdeni un elpot caur –to. Ja tas nav iespējams, veikt īsas, seklas ieelpas;ja pasliktinās veselības stāvoklis, griezties tuvākajā medicīnas iestādē vai izsaukt neatliekamo –medicīnisko palīdzību, zvanot uz tālruni 112 vai 113.

Ieteikumi, kas jādara, ja notikusi tieša saskare ar bīstamo ķīmisko vielu: uzmanīgi novilkt piesārņotos apavus un apģērbu, ja iespējams, iepakot plastikāta maisos; –bojāto ādas apvidu skalot ar tekošu ūdeni. –

R ī c ī b a r a d i ā c i j a s a v ā r i j a s g a d ī j u m āAvārija var radīt vides radioaktīvo piesārņojumu, kā rezultātā cilvēks tiek pakļauts jonizējoša

starojuma ietekmei gan ārīgi, gan iekšķīgi (ieelpojot piesārņotu gaisu un lietojot uzturā piesārņotus produktus).

Ieteikumi, ja notikusi radiācijas avārija:aizvērt un noblīvēt logus, durvis, ventilācijas lūkas, dūmvadus; –aizsargāt elpošanas ceļus, izmantojot vates un marles apsējus; –izvēlēties blīva auduma apģērbu, apmetni, cimdus, zābakus; –lietot joda tabletes saskaņā ar norādījumiem un rekomendācijām; –neuzturēties ārpus telpām un, ja iespējams, pārliecināties, ka kaimiņi zina par avāriju un prot –atbilstoši rīkoties; sagatavot dzeramā ūdens krājumus un pārtikas produktus hermētiskos traukos; –sagatavoties iespējamai evakuācijai, līdzi ņemot nepieciešamās mantas hermētiskā –iepakojumā; ja veselības stāvoklis pasliktinās, izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību pa tālruni 112 vai –113.

R ī c ī b a z e m e s t r ī c e s g a d ī j u m āIeteikumi, kas jādara, lai sagatavotos iespējamai zemestrīcei:

pārrunāt, kā rīkoties zemestrīces gadījumā, apzinoties drošās vietas telpās (piemēram, zem –stabila galda, durvju ailēs) un vietas, no kurām ir jāizvairās (piemēram, netālu no logiem, spoguļiem);sagatavot pirmās nepieciešamības preces (baterijas, radio, kas var darboties ar baterijām, –segas, pirmās palīdzības komplektu) un instrumentus, kas nepieciešami, lai atslēgtu gāzi, ūdeni un elektrību, nodrošināt dzeramā ūdens krājumu, pārtikas preces un medikamentus apmēram divām nedēļām;sagatavot mājokli zemestrīcei – smagākus priekšmetus novietot uz zemākiem plauktiem un –plīstošus objektus novietot skapī ar aiztaisāmām durvīm;nostiprināt smagus priekšmetus, piemēram, ūdens sildītāju, ledusskapi, grāmatplauktu; –novietot viegli uzliesmojošus priekšmetus tālāk no potenciālās uzliesmošanas vietas, –piemēram, ūdenssildītāja, krāsns;apzināt ūdens, gāzes un elektrības atslēgšanas vietas, iemācīties, kā tās atslēgt. –

Ieteikumi, kas jādara zemestrīces laikā: atrodoties tuvu ārējām izejas durvīm, zemestrīces sākumā pēc iespējas ātrāk izkļūt no ēkas un –patverties lielākā klajumā;nemēģināt izkļūt no ēkas zemestrīces laikā, jo krītošās ēkas daļas var savainot vai nogalināt; –atslēgt gāzes plīti un elektroierīces; –atrodoties iekštelpās, pārvietoties uz drošāku vietu, piemēram, zem masīva galda, pie iekšējās –sienas vai durvju ailē, lai izvairītos no krītošiem priekšmetiem;atrodoties ārpus telpām, pārvietoties uz atklātu teritoriju, izvairoties no ēkām, elektrības –līnijām un kokiem;


!

atrodoties vietā, kur ir daudz cilvēku, izvairīties no panikas, nesteigties uz izeju un notupties, –aptverot galvu un kaklu ar rokām un plaukstām;braucot ar automašīnu, lēnām samazināt braukšanas ātrumu, apstāties (izvairoties no –apstāšanās uz tiltiem, zem ceļu pārvadiem, elektrības līnijām, kokiem un lielām izkārtnēm) un palikt tajā.

Ieteikumi, kas jādara pēc zemestrīces: ja nepieciešama glābēju vai mediķu palīdzība, zvanīt 112; –palīdzēt apkārtējiem cilvēkiem; –ja ēkai ir nopietni bojājumi, nekavējoties to pamest; –sajūtot gāzes smaku, evakuēt cilvēkus, atvērt durvis un logus, ja iespējams, atslēgt gāzes –padevi un informēt gāzes dienestu par bojājumu. Nelietot elektroierīces un atklātu liesmu, kamēr nav novērsti bojājumi;ja ir atslēgta elektrība, atvienot elektroierīces no kontaktligzdām, lai izvairītos no –iespējamajiem bojājumiem brīdī, kad elektrības padeve tiks atjaunota;redzot uzliesmojumus, degošus vadus vai jūtot deguma smaku, ja iespējams, atslēgt –elektrības padevi, izsaukt ugunsdzēsējus un nekavējoties pamest ēku;ieslēgt radio, lai dzirdētu svarīgāko informāciju un instrukcijas par turpmāko rīcību; –atstāt informāciju draugiem, tuviniekiem un kaimiņiem, ja plānots pamest mājokli. –

R ī c ī b a m e ž a u g u n s g r ē k a g a d ī j u m ā

Ja mežu ugunsgrēks izcēlies ugunskura kurināšanas rezultātā, uzreiz mēģināt to nodzēst, sitot liesmas ar zariem, segu vai kādu citu pieejamu priekšmetu.

Uguni dzēst ar slīpiem sitieniem izdegušā laukuma virzienā. Ja uguni nodzēst nav iespējams, nekavējoties brīdināt pārējos un iet prom no ugunsgrēka vietas uz ceļu, meža stigu, lauku vai ūdenskrātuves krastu. Virzīties perpendikulāri uguns izplatīšanās virzienam. Ja nav iespējams izvairīties no uguns, iegremdēties ūdenī vai apsegties ar samitrinātām drēbēm. Esot klajumā, noliekties tuvāk zemei. Gaiss pie zemes ir mazāk sadūmots. Izejot laukā no ugunsgrēka vietas, paziņot par to, zvanot uz tālruni 112. Lielu meža ugunsgrēku dzēsīs ugunsdzēsēji.

Praktiskie uzdevumi

1. variants. Telefona numuri ārkārtas situācijāsMērķis – zināt telefona numurus, kur zvanīt ārkārtas situācijās. Mācību organizācijas forma – individuāls darbs, pāru darbs.Izglītojamie individuāli burtu režģī “Telefona numuri ārkārtas situācijās” (sk. 3. tēmas pielikumu) sameklē svarīgākos telefona numurus, kur zvanīt ārkārtas situācijās. Sadalās pāros un apmainās ar izpildītajām darba lapām, pārbaudot veikto uzdevumu.

2. variants. Palīdzības izsaukšanaMērķis – zināt, kā izsaukt palīdzību ārkārtas situācijā, zvanot uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.Mācību organizācijas forma – lomu spēle.Izglītojamie iejūtas atveidojamās lomās un imitē, kā ārkārtas situācijā izsaukt palīdzību, zvanot uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (112).Lomu spēles situācijas:

zvanīt no sava mobilā telefona; –zvanīt no cita modeļa mobilā telefona; –zvanīt no stacionārā telefona aparāta. –

Pārējie izglītojamie vēro, pieraksta secinājumus, vērtē un pēc situācijas izspēlēšanas piedalās diskusijā.


Kontroljautājumi

Uz kādiem telefona numuriem jāzvana ārkārtas situācijās? Kā rīkoties vētras laikā?Ko nepieciešams ņemt līdzi, evakuējoties plūdu laikā?Ko nedrīkst darīt pērkona negaisa laikā?Kā rīkoties, ja notikusi bīstamu ķīmisku vielu noplūde?Kā aizsargāt elpošanas ceļus radiācijas avārijas laikā?Ko darīt, ja nav iespējams izvairīties no uguns?Kā rīkoties meža ugunsgrēka laikā? Kā rīkoties, ja notikusi radiācijas avārija?


Civilā aizsardzība – organizatorisku, inženiertehnisku, ekonomisku, finansiālu, sociālu, izglītojošu un zinātnisku pasākumu kopums, kuru īsteno, lai nodrošinātu reaģēšanu katastrofu gadījumos vai pastāvot katastrofas draudiem.

Gatavības pasākumi – pasākumi, kurus veic, lai sagatavotos rīcībai iespējamo katastrofu gadījumos.

Preventīvie pasākumi – pasākumi, kurus veic, lai novērstu katastrofas iespēju.Reaģēšanas pasākumi – pasākumi, kurus veic, lai ierobežotu vai likvidētu postošos apstākļus

un to izraisītās sekas, novērstu vai mazinātu iespējamo kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi.Seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi – pasākumi, kurus veic, lai saglabātu vai minimālā

līmenī atjaunotu sabiedrības dzīves nodrošināšanas pamatfunkcijas, kas saistītas ar iedzīvotāju izdzīvošanu.

Izmantotie avoti



Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapa [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www2.112.lv/content/category/12/44/150/


Vētra Latvijā? [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.spoki.lv/foto-izlases/Vetra-Latvija-Jaaapp/172252

Before-and-after interactive photos from the Christchurch quake [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.news.com.au/world/christchurch-cathedral-before-and-after/story-e6frfl00-1226010081646

Earthquake [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.saarc-sadkn.org/earthquake_seismicity.aspx

Earthquake in Phil & news [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://amz88.blogspot.com/2011/07/earthquake-in-phil-news.html


3. tēmas pielikums

Telefona numuri ārkārtas situācijās

Atrodi starp cipariem telefona numurus, kur zvanīt ārkārtas situācijās!Numuri jāmeklē dažādos virzienos, līdzīgi kā burti paraugā. Katrs cipars ir tikai vienā numurā.

Paraugs

6 0 7 17 1 4

1 6 8 12 1 8

1 3 1 09 1 8

3 2 1 10 1 2

6 8 2 24 1 6

2 5 3 55 4 8

1 6 8 7

A ŪC

S RI

U S

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

______ vai ______

Policija

______ vai ______

Neatliekamā medicīniskā palīdzība

______ vai ______

Gāzes avārijas dienests

______ vai ______

61 4. tēma. Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmaCivilā aizsardzība

Sistēmas pamatprincipi

Civilās trauksmes un apziņošanas sistēma nodrošina iedzīvotāju brīdināšanu un informēšanu par katastrofām vai to draudiem, kā arī par ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas izsludināšanu. Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un fi nansēšanas kārtību nosaka normatīvie akti.

Sistēmas mērķis ir brīdināt un informēt iedzīvotājus gadījumos, ja ir:katastrofa vai tās draudi; –ārkārtējas situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas izsludināšana. –

Sistēmā ietilpst:republikas pilsētās, novadu pilsētās un novadu pagastos izvietotās trauksmes sirēnas, ko –kontrolē un iedarbina no centrālās vadības pults saskaņā ar trauksmes sirēnu vadības shēmu;mobilais trauksmes sirēnu komandcentrs ar akustiskās sirēnas iekārtu; –Iekšlietu ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību –institūciju, kā arī komersantu elektronisko sakaru, trauksmes un apziņošanas iekārtas un Nacionālo bruņoto spēku trauksmes un apziņošanas iekārtas; elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi (piemēram, radio, televīzija); –raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu. –

Iedzīvotāju rīcība, dzirdot trauksmes signālu

Lai brīdinātu iedzīvotājus par iespējamo apdraudējumu, 2011. gadā Rīgā un citās pilsētās uzstādītas 164 trauksmes sirēnas. Tās uzstādītas, lai raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā atkarībā no sirēnas izvietojuma augstuma, gaisa mitruma un vēja stipruma – parasti sirēnas izvieto ēkās, kas atrodas apvidus augstākās vietās. Apdzīvotās vietās trauksmes sirēnas tiek izvietotas uz ēku jumtiem (sk. piemēru 4. tēmas attēlā).

Lai brīdinātu iedzīvotājus katastrofu un to draudu gadījumos, iedarbina trauksmes sirēnas un plašsaziņas un elektroniskajos saziņas līdzekļos bez maksas izziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informāciju par apdraudējumu un ieteikumus turpmākai rīcībai.

4. tēma

Civilās trauksmes un apziņošanas sistēma

Mērķis Veidot izpratni par Latvijā izveidoto apziņošanas sistēmu un trauksmes sirēnām.

Metodes Lekcija, netiešā uzskate (prezentācija, videomateriāls), prātavētra.

Zināšanas Trauksmes sirēnas, to izvietojums, pieejamie informācijas avoti, rīcība, izdzirdot trauksmes sirēnu.

Prasmes Atpazīt civilās aizsardzības trauksmes sirēnu, prast rīkoties, izdzirdot trauksmes sirēnu.

Attieksmes Apzināties operatīvas un atbilstošas rīcības nozīmi, atskanot trauksmes sirēnām.


!

!

Ja skan trauksmes sirēnas signāls:ieslēgt Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 2, Radio SWH, Latvijas Kristīgo radio, kā arī LTV 1, –LTV 7, TV3, LNT, TV5 vai Pirmo Baltijas kanālu, lai saņemtu informāciju par dabas katastrofu, rūpniecisko avāriju un to draudu gadījumiem, rīcību, veicamajiem pasākumiem;nedrīkst izslēgt radioaparātus un televizorus, lai būtu informēti par turpmāko rīcību; –ieklausīties policijas un ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personāla sniegtajos –paziņojumos pa skaļruņiem un izpildīt tos;paziņot par notikušo tuvākajiem kaimiņiem. –

Informāciju par evakuēšanās nepieciešamību un papildu norādījumus sniedz pa radio un televīziju vai ar policijas, ugunsdzēsēju automašīnu skaļruņu palīdzību. Evakuācijas izziņošanas gadījumā ar nodrošināto transportu (ja iespējams, ar savu personīgo autotransportu) jādodas prom norādītajā virzienā (specifiskas evakuācijas prasības un nepieciešamo piesardzību dažādu apdraudējumu gadījumā skatīt 3. tēmā).

Evakuācijas gadījumā jāņem līdzi personas dokumenti, skaidra nauda, vērtslietas, pārtikas rezerve, dzeramais ūdens un nepieciešamais apģērbs.

Personas dokumentus jāuzglabā visiem ģimenes locekļiem zināmā un pieejamā vietā.

Ārkārtas situācijām ir jābūt gatavam jau iepriekš, tāpēc ieteicams rezervē turēt:sērkociņus, sveces, kabatas lukturus, petrolejas lampu; –radio ar rezerves baterijām; –gāzes (spirta) plītiņu; –medicīnisko aptieciņu un nepieciešamās zāles; –pārtikas rezerves, kuras uzglabājamas ārpus ledusskapja, un dzeramo ūdeni; –skaidru naudu. –

Trauksmes sirēnu gatavības pārbaude

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem trauksmes sirēnu gatavības pārbaude tiek veikta vismaz divas reizes gadā, par to iepriekš tiek ziņots plašsaziņas līdzekļos (piemēram, radio, televīzijā, internetā). Pārbaudes laikā trauksmes sirēnas skan trīs minūtes, lai būtu iespējams pārbaudīt to tehnisko gatavību un skaņas signāla dzirdamību. Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata satraukties un nekāda turpmāka rīcība nav nepieciešama.

Ja notiek trauksmes sirēnu gatavības pārbaude un par to iepriekš ir paziņots plašsaziņas līdzekļos, iedzīvotājiem nav pamata satraukties un nekāda turpmāka rīcība nav nepieciešama.

4. tēmas attēls. Trauksmes sirēna, kas izvietota uz ēkas jumta Jelgavā (pieejams: http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/50?news_id=3102)

mas attēls Trauksmes sirēna kas izvietota uz ēkas jumta Je


Ja izglītības iestādē plānota ārvalstu apmeklētāju ierašanās, ieteicams viņus informēt par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai neradītu viesos lieku paniku.

Praktiskais uzdevums

Trauksmes sirēnaMērķis – atpazīt trauksmes sirēnas skanējumu.Mācību organizācijas forma – prātavētra.Izglītojamie noskatās video par trauksmes sirēnas pārbaudi Liepājā (2011. gada pavasarī, Liepājas blogs.lv, pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=TKKShkY98xM), iepazīstoties ar trauksmes sirēnas skanējumu. Pēc videosižeta noskatīšanās izglītojamie nosauc asociācijas, kādas radās, dzirdot trauksmes sirēnu. Pedagogs uz tāfeles pieraksta, uzmanīgi klausoties, bet nekomentējot un nevērtējot.

Kontroljautājumi

Vai tavā pašvaldībā skan trauksmes signāls? Kur izvietota tuvākā trauksmes sirēna?Kā jārīkojas, ja atskan trauksmes sirēna?Kuri sabiedriskās saziņas avoti sniegs informāciju par situāciju un nepieciešamo rīcību?Kas ir jāņem līdzi, ja notiek evakuācija?

Izmantotie avoti


Ministru kabineta 2007. gada 7. augusta noteikumi Nr. 530 “Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība” [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=161642

Šodien pārbaudīs trauksmes sirēnas [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/50?news_id=3102


Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapa [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www2.112.lv/content/view/181/88/

Videofi lma

Trauksmes sirēnas pārbaude Liepājā 2011. gada pavasarī. Liepājas blogs.lv [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=TKKShkY98xM


Lietus izraisa pamatīgus plūdus ASV [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://sodien.mix.lv/articles/lietus-izraisa-pamatigus-pludus-asv

Nākamnedēļ visā Latvijā pārbaudīs trauksmes sirēnas [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.madona24.lv/zinas/48/51403

Šodien visā Latvijā pārbauda trauksmes sirēnas [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.aizkraukle24.lv/zinas/48/113500

6464 5. tēma. Masu nekārtības, terorisms un tā izpausmesCivilā aizsardzība

!

Masu nekārtības

Sabiedriskās nekārtības rodas atsevišķu iedzīvotāju grupu neapmierinātības rezultātā, protestējot pret valsts vai pašvaldību institūciju darbību, kā arī masu pasākumu organizēšanas laikā. Pēdējo gadu laikā masu nekārtības bijušas gan pasaulē (piemēram, vairākās Āfrikas valstīs, kur cilvēki bija neapmierināti ar pastāvošo varu), gan arī Latvijā.

Sabiedrisko nekārtību rezultātā var tikt nodarīts kaitējums cilvēku veselībai, izdemolētas valsts un pašvaldību iestādes, sabojāti transporta līdzekļi utt.

Lielākā masu nekārtība Latvijā (sk. piemēru) notika 2009. gada 13. janvārī. Drīz pēc sabiedriskajām nekārtībām Vecrīgā tika izveidota vietne www.masunekartības.lv. Tās mērķis bija iesaistīt sabiedrību, lai atpazītu masu nekārtības dalībniekus. Kopumā tika atpazīti vismaz 64 nekārtības dalībnieki. Šādu komunikācijas formu ar sabiedrību policija izmantoja pirmo reizi, sasniedzot izvirzīto mērķi. Šobrīd ir sācies tiesas process pret masu nekārtības dalībniekiem.

Piemērs13. janvāris Vecrīgā

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās pasaulē 2008. gada nogalē ietekmēja arī Latviju. Līdz ar to valdība pieņēma vairākus sabiedrībā neviennozīmīgi vērtētus lēmumus – paaugstināja nodokļus un samazināja štatu vietas un izdevumus valsts pārvaldē –, kā arī uzsāka pārrunas ar Starptautisko Valūtas fondu par 7,5 miljardu eiro aizdevumu Latvijas Republikai. Valstī paaugstinājās bezdarba līmenis un sociāli ekonomiskā spriedze.2009. gada sākumā politiskā organizācija “Sabiedrība citai politikai” kopā ar vairākām sabiedriskajām organizācijām un arodbiedrībām (kopumā 25 organizācijām) paziņojumā “Aicinājums Latvijas tautai” Valsts prezidentam Valdim Zatleram pieprasīja atlaist 9. Saeimu un aicināja iedzīvotājus uz tautas sapulci 13. janvārī pulksten 17.30 Doma laukumā.

5. tēma

Masu nekārtības, terorisms un tā izpausmes

Mērķis Veidot izpratni par masu nekārtību attīstību, to sekām un iespējamiem terora aktiem.

Metodes Lekcija, netiešā uzskate (prezentācija, videomateriāls), situācijas izspēle un analīze, diskusija.

Zināšanas Sabiedriskās nekārtības, terora akti, bruņoti konfl ikti.

Prasmes Izvērtēt situāciju, ja tiek prognozētas masu nekārtības.

Attieksmes Neiesaistīties masu nekārtībās un terora aktu organizācijā un īstenošanā. Apzināties zaudējumus, kas rodas masu nekārtību un terora aktu laikā.


!

Drīz pēc tam parādījās arī cits aicinājums izmantot šo sapulci, lai “vardarbīgi gāztu pastāvošo valsts varu” un pulcētos pie Saeimas ēkas. Par šo paziņojumu Drošības policija uzsāka kriminālprocesu.Lai gan 10. janvārī militārā policija iesniedza vēstuli Rīgas pilsētas izpilddirektoram A. Grīnbergam, aicinot 13. janvārī ierobežot gājēju un transporta kustību Jēkaba, Mazajā trokšņu un Trokšņu ielā pie Saeimas nama un citām parlamenta ēkām. Rīgas izpilddirekcija policijas lūgumu neizpildīja.Doma laukumā plkst. 17.30 sākās organizētā protesta akcija. Tajā piedalījās vairāk nekā desmit tūkstoši dažādu vecumu cilvēku, rokās turot plakātus un valsts karogus. Pasākumā uzstājās sabiedrībā pazīstami cilvēki un dziedāja kori. Vairākkārt tika izteikts viedoklis par Saeimas atlaišanas nepieciešamību. Pasākums noritēja bez nozīmīgiem starpgadījumiem.Pēc sapulces Doma laukumā vairāki simti cilvēku devās Saeimas ēkas virzienā. Pie Saeimas izcēlās kautiņš starp nemierniekiem un policijas pārstāvjiem. Saeimas ēka tika apmētāta ar olām, pudelēm, bruģakmeņiem un citiem priekšmetiem. Saeimas ēkai tika izsisti stikli. Vairāki cilvēki tika ievainoti. Aptuveni pēc stundu ilgas pretošanās pie Saeimas ieradās policijas papildspēki un atbrīvoja ieeju Saeimā, aizturot vairākus cilvēkus. Policijai izdevās atspiest pūli līdz Doma laukumam un nobloķēt Jēkaba ielu.Vairākas nemiernieku grupas turpināja bojāt īpašumu (piemēram, izsitot stiklus) Vecrīgā, t. sk. Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta ēkas, un aplaupīja alkoholisko dzērienu veikalu. Masu nekārtībās cieta vairāk nekā 50 cilvēku, t. sk. 13 policistu, aizturēja 106 nemierniekus un radīja bojājumus valsts, pašvaldības un privātajam īpašumam – Rīgas pašvaldībai aptuveni 50 000 latu, Saeimas ēkai aptuveni 19 000 latu apmērā.

Saskaņā ar Krimināllikumu par masu nekārtībām tiesa var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trīs līdz 12 gadiem ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Cilvēkiem ir tiesības gan aktīvi rīkoties, gan protestēt, tomēr protesti nedrīkst pārvērsties grautiņos, sveša īpašuma demolēšanā un uzbrukumos likumīgas valsts varas pārstāvjiem. Masu nekārtības ir noziegums, tāpēc to izdarītājiem ir jāatbild par savām darbībām saskaņā ar likumu. Kriminālatbildību par dalību masu nekārtībās paredz Latvijas normatīvie akti. Masu nekārtības laikā iespējas gūt pat neatgriezeniskus veselības traucējumus, neļaujot apgūt vēlamo profesiju un veikt darbu, kas interesē. Tāpat arī informācija par masu nekārtības dalībniekiem ir pieejama internetā, un to var atrast jebkurš cilvēks, piemēram, potenciālais darba devējs.

Terorisma veidi un to izpausmes

Traģiskie 2001. gada 11. septembra notikumi ASV ir uzskatāmi par pagrieziena punktu pasaules drošības politikā, pilnībā izmainot cilvēces viedokli par starptautiskā terorisma draudiem. Starptautiskā terorisma tīkls pakāpeniski ir kļuvis par decentralizētu, neatkarīgu grupējumu kopumu, kas balsta savu rīcību uz radikālām ideoloģijām. Terorisms kļūst globālāks, un tā mērķi grūtāk prognozējami. Tā kā Latvija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts un Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalās un iesaistās starptautiskajās operācijās, par reālu apdraudējuma faktoru nacionālajai drošībai ir jāuzskata arī starptautiskais terorisms.

Terorisms ir sabiedriskās vardarbības forma, politiskās noziedzības veids, kas akcentē vardarbību kā mehānismu, kurš rada vai veicina pārmaiņas. Teroristi izmanto slepkavības, izpostīšanu, cilvēku izkropļošanu vai vardarbības draudus, tādējādi terorizējot individuālas personas, grupas, savienības vai valdības, lai piespiestu pakļauties savām politiskajām prasībām, kuru izpildi vai respektēšanu nav iespējams panākt likumīgā ceļā.


Tulkojumā no latīņu valodas vārds terror nozīmē ‘bailes’, ‘šausmas’. Terors un terorisms ir iebiedēšanas politika vai politisko pretinieku nomākšana ar spēka metodēm. Ir jānošķir jēdzienus “terors” un “terorisms”, jo terors ir pie varas esošo privilēģija (parasti to neofi ciāli, slepeni īsteno valsts). Savukārt terorisms ir nomākto, apspiesto un neapmierināto atbildes reakcija uz iebiedēšanas politiku un politiskās varas piespiešana uzklausīt opozīciju ar spēka metodēm.

Lai sasniegtu mērķi, teroristi visbiežāk izmanto improvizētus sprādzienbīstamus priekšmetus un šaujamieročus. Īpaši negatīvas sekas var radīt teroristisks uzbrukums, izmantojot ķīmiskas, bioloģiskas vai radioaktīvas vielas. Teroristiski uzbrukumi var būt vērsti pret cilvēkiem, kā arī pret nacionālajai drošībai svarīgiem valsts objektiem (īpaši transporta infrastruktūras objektiem, datorsistēmām un tīkliem). Tomēr pastāv arī iespēja, ka teroristi var izvēlēties t. s. vieglos mērķus – objektus, kuros pastāvīgi uzturas daudz cilvēku un kurus ir grūti aizsargāt pret terorisma uzbrukumiem (piemēram, tirdzniecības centri, sporta un izklaides kompleksi, viesnīcas).

Teroristu uzbrukumos ir grūti paredzēt iespējamās sekas. Lai sekmīgi reaģētu un operatīvi likvidētu sekas, nepieciešama attiecīgo valsts dienestu pastāvīga gatavība. Piemēram, 2011. gada vasarā Norvēģijas operatīvajiem dienestiem vienas dienas laikā nācās risināt divus atšķirīgus terora aktus, kurus organizēja viens cilvēks (sk. piemēru).

PiemērsTerora akts Norvēģijā

2011. gada 22. jūlijā divi uzbrukumi satricināja Norvēģiju – spridzināšanu Oslo centrā un apšaudi uz ezera salas netālu no galvaspilsētas policija uzskata par savstarpēji saistītu terora aktu. Norvēģijas galvaspilsētā Oslo notika sprādziens pie valdības un tabloīda “VG“ redakcijas ēkām, kurā uzreiz gāja bojā septiņi un tika ievainoti vēl 15 cilvēki. Likumsargi uzskatīja, ka noticis terorakts. Pēc sprādziena visu Oslo centru norobežoja armija, un drošības dienesti no notikuma vietas evakuēja cilvēkus, bažījoties, ka spridzināšana var atkārtoties.Dažas stundas vēlāk kāds vīrietis policista formā atklāja uguni valdošās partijas jauniešu vasaras nometnē, nogalinot vairāk nekā 80 cilvēkus. Bruņu vestē tērptais un ar vairākiem ieročiem bruņotais uzbrucējs, ierodoties Darba partijas jauniešu nometnē, paskaidroja, ka nodrošinās apsardzi, kas nepieciešama pēc sprādziena Oslo centrā. Viņš sapulcināja ap sevi cilvēkus un tad aukstasinīgi atklāja uguni. Šaušana turpinājusies aptuveni stundu, uzbrucējs vajājis bēgošos, kas slēpās un centās glābties peldus. Bija paredzēts, ka nometni, kurā uzturējās aptuveni 560 jaunieši vecumā no 14 līdz 19 gadiem, piektdienas vakarā apmeklēs arī premjerministrs, kurš sestdien gatavojās tur uzstāties ar runu.

Lai veiktu vardarbības aktus, teroristi izmanto dažādas metodes, piemēram:spridzināšanu – vērsta pret valsts, ražošanas, transporta un militārajiem objektiem, partiju –birojiem, noteiktām grupām vai atsevišķām personām, kā arī pret nenoteiktu adresātu (piemēram, sprādzieni publiskās vietās – vilcienos, metro, dzelzceļa stacijās, restorānos, bankās, svētkos), cerot uz psiholoģisko efektu un baiļu atmosfēru;nolaupīšanu – par upuriem parasti izvēlas augsta ranga valsts amatpersonas, uzņēmējus, –baņķierus, tiesnešus un prokurorus, žurnālistus, militārpersonas, diplomātus, partiju līderus vai arī vienkāršus tūristus. Nolaupīšanas mērķis ir iebiedēt, politiski šantažēt, piespiest izpildīt noteiktas politiskas prasības (bieži vien atbrīvot līdzdalībnieku no ieslodzījuma vai iegūt izpirkuma maksu, kas ir viens no šādu grupu pašfi nansēšanās veidiem) vai vienkārši pievērst uzmanību, lai radītu sensāciju; slepkavības – visizplatītākā metode teroristu darbībā, kas atklāj terorisma attieksmi pret –cilvēka tiesību uz dzīvību, pēdējos gados terorisma upuriem kļūst tūkstošiem dažādu profesiju un sociālā stāvokļa cilvēku;ievainošanu, piekaušanu, pazemošanu, nodarot dažāda veida miesas bojājumus; –banku, juvelierveikalu, cilvēku aplaupīšanu, īstenojot vienu no izplatītākajiem pašfi nansēšanās –veidiem;


lidmašīnu (citu lielo transporta līdzekļu) nolaupīšanu, vēloties īstenot gan politiskus, gan –fi nansiālus mērķus;valsts iestāžu ēku, vēstniecību, banku un citu ēku ieņemšanu, bieži vien aizturot arī ķīlniekus –vai veicot masveida apšaudi;citas uzbrukuma formas – uzbrukumi valsts, ražošanas, transporta, sabiedriskajiem un citiem –objektiem (apšaudes, tehnikas iznīcināšana, sabotāža), tūrisma industrijas graušana (tūristiem neapmeklējot valstis, kur liela iespēja kļūt par terora akta upuriem, bet izvēloties drošākus ceļojumu un atpūtas maršrutus, tiek ietekmēta valsts ekonomika, piemēram, sacelšanās laikā Ēģiptē tika atcelti arī ceļojumi no Latvijas;sīkus vardarbības aktus – dažādu veidu šantāžu, izspiešanu, provokācijas, huligānismu. –

Bruņots konflikts

Militārs konflikts ir bruņota, organizēta, bieži iepriekš plānota sadursme, kas radusies dažādu nesaskaņu rezultātā. Bruņots konflikts var rasties valsts pierobežā vai iekšzemē. Šobrīd pasaulē (piemēram, Krievijā, Meksikā, Āfrikā, Tuvajos Austrumos) notiek aptuveni 40 militārie konflikti. Tos izraisījušas ekonomiskās, sociālās, politiskās, etniskās un reliģiskās problēmas.

Praktiskie uzdevumi

1. variants. 2009. gada 13. janvāra notikumi VecrīgāMērķis – izprast reālas situācijas dažādus scenāriju variantus. Mācību organizācijas forma – situācijas izspēle un analīze.Pedagogs raksturo 2009. gada 13. janvāra notikumus Vecrīgā. Izglītojamie risina šo situāciju, analizējot un modulējot dažādus scenārijus.

2. variants. Sabiedriskās nekārtības VecrīgāMērķis – analizēt masu nekārtības dalībnieku un policijas rīcību. Mācību organizācijas forma – diskusija.Izglītojamie noskatās video par sabiedriskajām nekārtībām Vecrīgā 2009. gada 13. janvārī (privātpersonas video, pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=qakAMDvgy6w&feature=related) un organizē diskusiju par šādiem jautājumiem:

Vai iespējams atpazīt masu nekārtību dalībniekus? –Vai masu nekārtību laikā var ciest jebkurš klātesošais cilvēks? –Kādi ir iespējamie nelaimes gadījumi grautiņu laikā? –Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas? –

Kontroljautājumi

Kāda atbildība draud par iesaistīšanos masu nekārtībās?Kādas traumas iespējams iegūt masu nekārtību laikā?Kādi terora akti iespējami Latvijā?Kādi terora akti iespējami valstīs, uz kurām Latvijas iedzīvotāji bieži dodas ceļojumos (piemēram,

Turcija, Ēģipte, Spānija)?Kādi terora akti iespējami valstīs, uz kurām Latvijas iedzīvotāji dodas strādāt (piemēram,

Lielbritānija, Īrija, Vācija)?



Masu nekārtības – iedzīvotāju grupu neapmierinātība, protestējot pret valsts vai pašvaldību institūciju darbību.

Terorisms – sabiedriskās vardarbības forma, politiskās noziedzības veids, kas akcentē vardarbību kā mehānismu, kurš rada vai veicina pārmaiņas.

Izmantotie avoti


Lūdz sākt kriminālvajāšanu pret 13. janvāra grautiņa dalībniekiem [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/290376-ludz_sakt_kriminalvajasanu_pret_13janvara_grautina_dalibniekiem

Judins, A. Kriminālatbildība par masu nekārtībām [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.judins.lv/2011/07/22/15/

Terorisms [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://vesture.eu/index.php/Terorisms

Videofi lma

Sabiedriskās nekārtības Vecrīgā. 2009. gada 13. janvāris, privātpersonas video [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=qakAMDvgy6w&feature=related).


Briest “melnās piektdienas” grautiņi [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/11854/briest-melnas-piektdienas-grautini

Latvijai esot jābruņojas, bet ne Krievijas draudu dēļ [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/258969?ref=news-btn-2

Kadri, kuri satricināja pasauli. III daļa [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.spoki.lv/foto-izlases/Kadri-kuri-satricinaja-pasauli-III/140333

Sodu par piedalīšanos masu nekārtībās atzīst par nesamērīgu [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/sodu-par-piedalisanos-masu-nekartibas-atzist-par-nesamerigu-714221

Responses to Terrorism in Norway [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.nerditorial.com/newsandopinion/responses-to-terrorism-in-norway.html

69 6. tēma. Valsts un pašvaldību loma ārkārtas situāciju gadījumā

Civilā aizsardzība

Valsts iestādes un dienesti, kas veido civilās aizsardzības sistēmas struktūru un pārvalda katastrofas

Civilās aizsardzības pasākumus, apzinot iespējamos apdraudējumus, paredz: Valsts civilās aizsardzības plānā (iekļauti valsts iestāžu pienākumi); –pašvaldības civilās aizsardzības plānā (norādītas pašvaldību rīcības un tie komersanti, kuriem –jāiesaistās pašvaldības līmeņa pasākumos); komersanta objekta civilās aizsardzības plānā, ja komersanta objekts ir paaugstinātas –bīstamības objekts vai tajā var atrasties vairāk nekā 50 cilvēku (arī skola šajā kontekstā ir komersants, tāpēc tai ir nepieciešams savs civilās aizsardzības plāns).

Atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānam Latvijā civilās aizsardzības sistēmu veido:valsts iestādes savas kompetences robežās: –

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests; –Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs – iedzīvotāju saņemto jonizējošā starojuma –dozu monitorings, izmantojot un kontrolējot datus par radioaktīvo piesārņojumu vidē un pārtikas produktos Latvijas teritorijā pēc radiācijas negadījuma; VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” – operatīvās informācijas –nodošana par meteoroloģiskajām parādībām;Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests – neatliekamās medicīniskās palīdzības –(t. sk. specializētās medicīniskās palīdzības) sniegšana; Valsts policija – iedzīvotāju informēšana par iespējamiem katastrofas draudiem; –Nacionālie bruņotie spēki – iedzīvotāju, mājlopu un materiālo vērtību evakuācija no –iespējamām applūdes zonām plūdu gadījumos; VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VSIA “Latvijas Televīzija”, VSIA “Latvijas –Radio” – iedzīvotāju informēšana par iespējamiem katastrofas draudiem;

pašvaldības (piemēram, izstrādājot pašvaldību civilās aizsardzības plānu); –komersanti; –kā arī visi darbspējīgie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi. –

6. tēma

Valsts un pašvaldību loma ārkārtas situāciju gadījumā

Mērķis Veidot izpratni par ārkārtas situācijas pārvaldību valsts un vietējās pašvaldības līmenī.

Metodes Lekcija, netiešā uzskate (prezentācija, videomateriāls).

Zināšanas Valsts iestāžu, pašvaldību un komersantu loma.

Prasmes Izprast iedzīvotāju tiesības un pienākumus ārkārtas situācijas pārvaldībā.

Attieksmes Apzināties nepieciešamību pakļauties valsts un pašvaldību atbildīgajām institūcijām ārkārtas situācijās.

7070 5. tēma. Masu nekārtības, terorisms un tā izpausmesCivilā aizsardzība 70 6. tēma.

Valsts un pašvaldību loma ārkārtas situāciju gadījumāCivilā aizsardzība

Daudzi komersanti, kas darbojas Latvijas teritorijā, ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plānā, jo ārkārtas situācijās tie ir iesaistīti dažādos pasākumus, piemēram, nodrošinot civilās trauksmes un apziņošanas shēmas darbību. Valsts aizsardzības plānā ir minēti šādi komersanti, piemēram, “Latvenergo” Centrālais dispečeru dienests, un valsts vai reģionālās nozīmes bīstamie objekti, piemēram, a/s “Ventamonjaks, a/s “Latvijas gāze”, ekspluatācijas iecirknis Inčukalna pazemes gāzes krātuve, a/s BAO “Gardenes bīstamo atkritumu novietne”, SIA “Neste Latvija”, Rīgas termināls, Pļaviņu HES.

Personu apvienības un pārējie iedzīvotāji sistēmā var iekļauties brīvprātīgi. Sistēmas organizācijas pamatā ir administratīvi teritoriālais princips. Tās struktūras teritoriālās pamatvienības ir novadi un republikas pilsētas. Katrai pašvaldībai tiek izstrādāts savs civilās aizsardzības plāns, kā arī rīcības plāns konkrētām potenciālajām ārkārtas situācijām, kurš ir brīvi pieejams – bieži internetā.

Saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu būtiskākā loma sistēmas darbības nodrošināšanā Latvijā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kuram ir šādi uzdevumi:

organizēt civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas uzturēšanu (izņemot vietējās objektu –sistēmas);organizēt sistēmas darbībai nepieciešamo normatīvo aktu projektu izstrādi; –sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāt pašvaldību civilās aizsardzības plānus; –veikt dabas un tehnogēno katastrofu operatīvo pārvaldīšanu; –atbilstoši kompetencei vadīt reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus –notikuma vietā atkarībā no katastrofas veida; izstrādāt ieteikumus iedzīvotāju rīcībai iespējamās katastrofas gadījumā; –izveidot un uzturēt datubāzi par esošajiem katastrofu pārvaldīšanas resursiem (t. sk. par –kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem), kā arī par paaugstinātas bīstamības objektiem; uzturēt Civilās aizsardzības operatīvās vadības centru pastāvīgā gatavībā katastrofu –pārvaldīšanai; koordinēt civilās aizsardzības mācību organizēšanu valsts un reģionālā līmenī atbilstoši –uzdevumiem, kādi Valsts civilās aizsardzības plānā noteikti institūcijām;koordinēt mācību programmu izstrādi civilās aizsardzības jautājumos; –atbilstoši kompetencei koordinēt valsts materiālo rezervju veidošanu un izmantošanu –katastrofu pārvaldīšanai, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt valsts materiālo rezervju atbildīgo glabātāju uzraudzību;izmantojot plašsaziņas līdzekļus un elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus, sniegt –informāciju katastrofas skarto vai apdraudēto teritoriju iedzīvotājiem par katastrofu, tās draudiem un pasākumiem bīstamības novēršanai vai samazināšanai; organizēt to komersantu un iestāžu darbinieku apmācību, kurus paredzēts iesaistīt glābšanas –darbu veikšanā;organizēt un veikt pašvaldību civilās aizsardzības komisiju apmācību. –

Iedzīvotāju tiesības un pienākumi civilajā aizsardzībā

Iedzīvotāju tiesības un pienākumus civilajā aizsardzībā nosaka Civilās aizsardzības likums. Saskaņā ar šo likumu iedzīvotāju tiesības civilajā aizsardzībā ir šādas:

saņemt informāciju un brīdinājumu par katastrofām valstī vai attiecīgajā administratīvajā –teritorijā un ieteikumus par rīcību katastrofu gadījumos; saņemt iespējamo palīdzību katastrofu gadījumos (piemēram, pagaidu izmitināšanu plūdu –gadījumos).

Iedzīvotāju pienākumi civilajā aizsardzībā ir šādi:nekavējoties ziņot attiecīgajām valsts iestādēm un pašvaldībai par katastrofu vai tās draudiem –(piemēram, par transporta negadījumu, kas saistīts ar bīstamo ķīmisko vielu noplūdi lielos daudzumos – benzīna vedēja apgāšanās, dzelzceļa cisternas nobraukšana no sliedēm); katastrofas gadījumā rīkoties saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu un elektronisko sabiedrības –saziņas līdzekļu sniegto informāciju, kā arī operatīvo un avārijas dienestu amatpersonu norādījumiem notikuma vietā (piemēram, evakuēties no plūdu apdraudētās teritorijas);

71 6. tēma. Valsts un pašvaldību loma ārkārtas situāciju gadījumā


līdz operatīvo un avārijas dienestu ierašanās brīdim iespēju robežās veikt darbības katastrofas –seku mazināšanai.

Izstrādāto civilās aizsardzības rīcības plānu nepieciešams pārbaudīt mācībās. Šāda veida mācības personālam, imitējot apdraudējumu un izmantojot tehniku, tiek rīkotas, lai pārbaudītu iesaistīto institūciju koordinētu rīcību atbilstoši civilās aizsardzības plānos noteiktajiem pasākumiem. Atbilstoši scenārijam (piemēram, bīstamo ķīmisko vielu noplūde, ugunsgrēks) tiek iedarbinātas civilās aizsardzības trauksmes, izbrauc ugunsdzēsēju automašīnas, var tikt veikta darbinieku evakuācija, imitēta aizdegšanās vai ķīmisko vielu noplūde. Pirms šādām mācībām sabiedrība tiek informēta, tāpēc iedzīvotājiem nav pamata satraukties, jo mācību laikā apkārtējiem un videi nekāds kaitējums netiek nodarīts. Tomēr atsevišķu scenāriju gadījumos iedzīvotājiem ir jārēķinās ar iespējamām neērtībām (piemēram, satiksmes ierobežojumiem).

Civilās aizsardzības mācībās Valmierā imitē ceļu satiksmes negadījumu uz vilcienu pārbrauktuves (pieejams: http://www.valmiera.lv/zina/pasvaldiba/valmiera-notiks-civilas-aizsardzibas-macibas-0).

Civilās aizsardzības mācībās Ventspilī, SIA “VARS” akrilskābes nitrila pārkraušanas kompleksā (pieejams: http://www.ventspilszinas.lv/lv/zinas/citas_zinas/2010/11/29/notiks-civilas-aizsardzibas-macibas/).

Civilās aizsardzības mācībās Rīgā, SIA “Man–Tess” uzņēmuma teritorijā imitē aizdegšanos vienā no naftas produktu rezervuāriem (pieejams: http://www.iem.gov.lv/lat/aktualitates/jaunumi/?doc=23620).

Civilās aizsardzības mācībās Rīgā, a/s “Latvijas gāze” imitē gāzes noplūdi pie dzīvojamās mājas (pieejams: http://www.rigasaustrumi.lv/notiks-civilas-aizsardzibas-macibas-latgales-priekspilseta).

Kontroljautājumi

Kuras valsts iestādes ir iesaistītas valsts civilās aizsardzības sistēmas darbībā?Kā var iegūt informāciju par iespējamo apdraudējumu?Kur iedzīvotāji var vērsties pēc palīdzības ārkārtas situācijās?Kādi ir iedzīvotāju pienākumi civilās aizsardzības sistēmas ietvaros?Kādas ir iedzīvotāju tiesības civilās aizsardzības sistēmas ietvaros?

7272 5. tēma. Masu nekārtības, terorisms un tā izpausmesCivilā aizsardzība 72 6. tēma.

Valsts un pašvaldību loma ārkārtas situāciju gadījumāCivilā aizsardzība

Izmantotie avoti



Videofi lmas

Civilās aizsardzības mācības Valmierā [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.valmiera.lv/zina/pasvaldiba/valmiera-notiks-civilas-aizsardzibas-macibas-0

Civilās aizsardzības mācības SIA “VARS” [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.ventspilszinas.lv/lv/zinas/citas_zinas/2010/11/29/notiks-civilas-aizsardzibas-macibas/

Civilās aizsardzības mācības SIA “Man–Tess” [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.iem.gov.lv/lat/aktualitates/jaunumi/?doc=23620

Civilās aizsardzības mācības a/s “Latvijas gāze” [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.rigasaustrumi.lv/notiks-civilas-aizsardzibas-macibas-latgales-priekspilseta


Izstrādās noteikumus par iedzīvotāju evakuāciju [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://zinas.nra.lv/latvija/riga/2715-izstradas-noteikumus-par-iedzivotaju-evakuaciju.htm

Kā jārīkojas cilvēkiem svētdien gaidāmās vētras laikā? [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/64950/kas-jarikojas-cilvekiem-svetdien-gaidamas-vetras-laika

Latvijas upju datubāze [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.raid.lv/laivas/upes.htm

Plūdu draudi ir reāli [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.laiki.lv/Ogres/pl%C5%ABdu-draudi-ir-re%C4%81li.aspx

Prognozē vēl vienu vētru; sniegu līdz Ziemassvētkiem var negaidīt [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/257265?ref=news-top-ad-03

Climate Inside: Knowing the Shadow [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://dreamingup.blogspot.com/2011/06/climate-inside-knowing-shadow.html

Science photo library [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.sciencephoto.com/media/159287/view

737. tēma.

Specifi ska civilās aizsardzības informācija pa reģioniem atkarībā no attiecīgajā reģionā attīstītajām nozarēm


Pašvaldības civilās aizsardzības plāns

Civilās aizsardzības plānam ir šādi mērķi:panākt civilās aizsardzības sistēmas saskaņotu rīcību iespējamo katastrofu, militāra –iebrukuma vai kara gadījumā;sniegt palīdzību iedzīvotājiem; –novērst vai mazināt katastrofu iespējamo apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, –kaitējumu īpašumam, videi un tautsaimniecībai;sniegt atbalstu ar resursiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem militāra iebrukuma vai kara –gadījumā;noteikt juridisko personu pienākumus civilajā aizsardzībā; –iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus atbalsta sniegšanai civilās aizsardzības pasākumu –veikšanā.

Civilās aizsardzības plāns ir gan valstij, gan katrai pašvaldībai. Pēc būtības pašvaldības plānā iekļauj līdzīgu informāciju kā valsts civilās aizsardzības plānā, tikai pašvaldības mērogā. Tas attiecināms gan uz bīstamības identifi kāciju, gan uz rīcības plānošanu. Pašvaldības plānā iekļauj informāciju par to personu, kuras pienākumos ietilpst civilās aizsardzības organizācija, kā arī kāds ir komisijas sastāvs. Būtiska loma ir katastrofu pārvaldīšanā iesaistāmajiem resursiem:

iesaistāmās institūcijas, to pienākumi, atbildīgās amatpersonas, tālruņu numuri, resursi; –mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi attiecīgajā administratīvajā teritorijā un to –materiāli tehniskais nodrošinājums;valsts materiālo rezervju atbildīgie glabātāji attiecīgajā administratīvajā teritorijā, noliktavu –adreses, atbildīgās amatpersonas, tālruņu numuri, resursu nomenklatūra un daudzums;

7. tēma

Specifi ska civilās aizsardzības informācija pa reģioniem (pašvaldībām) atkarībā no attiecīgajā reģionā attīstītajām nozarēm

Mērķis Veidot izpratni par specifi skiem civilās aizsardzības jautājumiem konkrētā pašvaldībā (atkarībā no attiecīgajā reģionā attīstītajām nozarēm).

Metodes Lekcija, netiešā uzskate (prezentācija), individuāls darbs, grupu darbs.

Zināšanas Pašvaldības civilās aizsardzības plānā iekļautā informācija.

Prasmes Izprast izglītības iestādes nozīmi ārkārtas situācijas pārvaldībā.

Attieksmes Apzināties informācijas nepieciešamību par pašvaldības civilās aizsardzības plāna pasākumiem.

74747. tēma.



Ja notikusi katastrofa, pašvaldība organizē tās pārvaldīšanu jeb nodrošina sakarus, apziņošanu un sabiedrības informēšanu. Tāpēc plānā ir svarīgi norādīt, kā tiks veikta iedzīvotāju evakuācija:

kur ir drošas pulcēšanās vietas; –kādi ir galvenie evakuācijas maršruti; –kāds būs transporta nodrošinājums; –kas un kā veiks evakuēto cilvēku uzskaiti; –kur notiks pagaidu izmitināšana; –kā tiks nodrošināta ēdināšana; –kā tiks organizēta evakuēto iedzīvotāju sociālā aprūpe, psiholoģiskā un medicīniskā –palīdzība; kas atbildēs par evakuēto iedzīvotāju īpašuma apsardzi; –kā notiks sadarbība ar citām pašvaldībām evakuēto iedzīvotāju uzņemšanai. –

Ārkārtas situācijās pašvaldības rīcība jāvērš ne tikai uz iedzīvotāju drošības organizēšanu, bet arī tādiem praktiskiem jautājumiem kā:

kultūras vērtību aizsardzība vai evakuācija; –sabiedriskās kārtības nodrošināšana, objektu apsardzība un aizsardzība; –mājdzīvnieku aizsardzība; –avārijas izraisītā vides piesārņojuma ierobežošana un sanācijas pasākumi; –pārtikas un dzeramā ūdens (t. sk. no artēziskajiem dziļurbumiem) apgāde katastrofas –gadījumā;nodrošinājums ar energoresursiem (t. sk. elektroģeneratoriem) energoapgādes traucējumu –gadījumā; avāriju rezultātā radušos bīstamo atkritumu un bezsaimnieka bīstamo atkritumu savākšana, –nodošana uzglabāšanai vai pārstrādei;pasākumi cilvēku, mājdzīvnieku un īpašuma attīrīšanai no piesārņojuma (dekontaminācija); –sadarbība ar citu administratīvo teritoriju, valsts un citu valstu glābšanas dienestiem un –blakus esošajām pašvaldībām.

Pašvaldības civilās aizsardzības plānam pievieno: novada, republikas pilsētas karti vai kartes (mērogā 1 : 10000 vai 1 : 25000), kurās atbilstoši –noteiktiem apzīmējumiem (sk. 7. tēmas 1. pielikumu) norāda:

paaugstinātas bīstamības objektus un teritorijas, kuras var ietekmēt iespējamo avāriju –sekas; plūdu apdraudētās teritorijas; –maģistrālos gāzes, naftas un naftas produktu vadus; –teritorijas ar paaugstinātu ugunsbīstamību (piemēram, meži, purvi); –artēziskos dziļurbumus; –Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālo struktūrvienību atrašanās vietas; –trauksmes sirēnu atrašanās vietas; –evakuācijas pulcēšanās vietas; –

katastrofu pārvaldīšanā iesaistāmo institūciju apziņošanas shēmu; –pašvaldības civilās aizsardzības komisijas locekļu apziņošanas shēmu; –pašvaldības civilās aizsardzības komisijas nolikumu un lēmumu par nolikuma apstiprināšanu; –paaugstinātas bīstamības objektu sarakstu; –sadarbības dokumentus (kopijas) civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanai; –ārpusobjektu civilās aizsardzības plānus. –

757. tēma.



Izglītības iestādes iesaistīšanās pašvaldības civilās aizsardzības nodrošināšanā

Informācija, kā izglītības iestāde iesaistās pašvaldības civilās aizsardzības nodrošināšanā, ir iekļauta pašvaldības civilās aizsardzības plānā. Parasti iekļaujas dažādos ar katastrofu pārvaldīšanas organizēšanu saistītos pasākumos, piemēram, cilvēku evakuācijā, pulcēšanās vietu nodrošināšanā, evakuēto pagaidu izmitināšanā, uzskaites nodrošināšanā, ēdināšanā. Ja ir transporta līdzekļi (piemēram, mikroautobusi), tad tie var tikt izmantoti, lai pašvaldībā novērstu ārkārtas situācijas un mazinātu sekas.

Praktiskie uzdevumi

1. variants. Pašvaldības civilās aizsardzības plāns Mērķis – iepazīties ar pašvaldības civilās aizsardzības plānu. Mācību organizācijas forma – individuāls darbs.Izglītojamie internetā sameklē vienu spēkā esošu pašvaldības, kurā izvietota attiecīgā izglītības iestāde vai kurā dzīvo, civilās aizsardzības plānu (uzmanību pievērst izstrādāšanas/apstiprināšanas gadam) un iepazīstas ar paredzēto rīcību ārkārtas situācijās.

2. variants. Drošo un bīstamo vietu apzīmējumu grupasMērķis – zināt drošo un bīstamo vietu apzīmējumus. Mācību organizācijas forma – individuāls darbs.Izglītojamie individuāli veic uzdevumu darba lapā “Drošo un bīstamo vietu apzīmējumu grupas” (sk. 7. tēmas 2. pielikumu), ar četrām svītrām sadalot dotos apzīmējumus grupās, lai katrā no tām būtu viena evakuācijas pulcēšanās vieta, viena plūdu apdraudētā teritorija, paaugstinātas bīstamības objekts, kurā lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamas ķīmiskās vielas, kā arī viena trauksmes sirēnas atrašanās vieta.

Pareizā atbilde

P

1

76767. tēma.



3. variants. Izglītības iestādes nozīme pašvaldības civilās aizsardzības nodrošināšanāMērķis – izprast izglītības iestādes nozīmi pašvaldības civilās aizsardzības nodrošināšanā.Mācību organizācijas forma – grupu darbs.Izglītojamo grupas veic šādus uzdevumus:

atrod trīs ārkārtas situācijas, kas minētas attiecīgās pašvaldības civilās aizsardzības mācību –plānā;pašvaldības civilās aizsardzības plānā atrod pasākumus, kuros iesaistās izglītības iestāde; –nosaka izglītības iestādei tuvāko drošas pulcēšanās vietu, ja tiek izsludināta evakuācija. –

Pārrunājot grupu darbu rezultātus, akcentēt izglītības iestādes nozīmi pašvaldības civilās aizsardzības sistēmas darbībā.

Kontroljautājumi

Kuri rūpnieciskie objekti ir bīstamākie jūsu pašvaldībā un var izraisīt tehnogēno katastrofu?Kādas dabas stihijas var izraisīt ārkārtas situācijas jūsu pašvaldībā?Vai jūsu pašvaldībā ir plūdu apdraudētās teritorijas? Kuras tās ir?Kur ir drošās pulcēšanās vietas jūsu pašvaldībā?

Izmantotie avoti


Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 423 “Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība” [skatīts 2011. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=159545


Kandavas internātvidusskola [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.knip.lv/izglitibas-parvalde/kandavas-internatvidusskola

Kravu apgrozījums Ventspils ostā palielinājies par 6% [skatīts 2011. gada 30. novembrī]. Pieejams: http://www.ventspils.lv/lat/ekonomika/4030-kravu-apgrozijums-ventspils-osta-palielinajies-par-6

777. tēma.




Kartē izmantotie apzīmējumi

Paaugstinātas bīstamības objekts

Paaugstinātas bīstamības objekts, kurā lieto, apsaimnieko vai uzglabā naftas produktus

Paaugstinātas bīstamības objekts, kurā lieto, apsaimnieko vai uzglabā dabasgāzi

Paaugstinātas bīstamības objekts, kurā lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamas ķīmiskās vielas

Paaugstinātas bīstamības objekts, kurā veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem

Paaugstinātas bīstamības objekts, kurā lieto, apsaimnieko vai uzglabā bioloģiski aktīvas vielas

Plūdu apdraudēta teritorija

Evakuācijas pulcēšanās vieta

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta brigāde, daļa vai postenis

Citu institūciju vai komersantu ugunsdzēsības, ugunsdrošības un glābšanas dienestu un organizāciju struktūrvienība

Maģistrālais gāzes vads

Maģistrālais naftas vai naftas produktu vads

Artēziskais dziļurbums

Trauksmes sirēnas atrašanās vieta

78787. tēma.




Drošo un bīstamo vietu apzīmējumu grupas

Ar četrām svītrām sadali apzīmējumus grupās tā, lai katrā grupā būtu pa vienam no katra apzīmējuma!

Evakuācijas pulcēšanās vieta

Plūdu apdraudētā teritorija

Paaugstinātas bīstamības objekts, kurā lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamas ķīmiskās vielas

Trauksmes sirēnas atrašanās vieta

Uzdevumā izmantotie civilās aizsardzības kartēs lietojamie apzīmējumi

Materiālu izstrādāja:

Linda Matisāne

VISC koordinatori:

Inese Bautre, Sarmīte Valaine

Mākslinieciskais dizains un datorgrafi ka: Gatis Greibers

Redaktore: Ilze Zeltkalne

Documents

Civilā aizsardzība