CIETO ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANACIETO ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

1

CIETIE ATKRITUMICIETIE ATKRITUMIAr cietajiem atkritumiem plašākā nozīmē saprot visus jau reiz lietotus sadz īves,

rūpniec ības un lauksaimniec ības materi ālus . Tomēr pārsvarā uzmanību vairāk pievērš sadzīves cietajiem atkritumiem, kas tiek savākti no dzīvojamiem rajoniem, no iestādēm, tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu vietām, kā arī no dažiem rūpniecības uzņēmumiem, kuros rodas netoksiski atkritumi.

Sadzīves cietajiem atkritumiem var pieskaitīt pelnus , kas rodas siltuma vai elektrostacijās, dūņas no notekūdeņu attīrīšanas uzņēmumiem, dzīvnieku fermu atkritumus , minerālu ieguves tukšos iežus. Dažos gadījumos izgāztuvēs šiem atkritumiem ir jāparedz īpaši nodalīta vieta.

Sadzīves cietie atkritumi ir vielu maisījums, ko ir grūti precīzi raksturot un identificēt

2

Sadzīves cietie atkritumi ir vielu maisījums, ko ir grūti precīzi raksturot un identificēt mainīgā sastāva dēļ un ko nav ekonomiski lietder īgi atk ārtoti izmantot .

Sadzīves cieto atkritumu apsaimniekošanas procesa galvenie uzdevumi ir tos apzin āt, savākt, p ārstr ādāt, utiliz ēt un apglab āt ekonomiski visizdev īgākā veid ā, vienlaicīgi ievērojot cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzības prasības.

Ir jāsalīdzina dažādas cietu atkritumu kontroles metodes - sanit ārie poligoni, sadedzin āšana, kompost ēšana un citas no ekonomiskā un pilsētvides viedokļiem. Veidojot sanitāros poligonus ir jānovērtē to ietekme uz apk ārtējo vidi , ņemot vērā arī tādas tehniskās detaļas kā nokrišņu infiltrācija, gāzu izdalīšanās, vēja ietekme un putnu vai dzīvnieku klātbūtne.

CIETIE ATKRITUMICIETIE ATKRITUMI

3

SADZĪVES CIETO ATKRITUMU RAKSTUROJUMSSADZĪVES CIETO ATKRITUMU RAKSTUROJUMS

Sadzīves cietos atkritumus var iedalīt divās lielās grupās: pārtikas atkritumi(garbage, angļu val.), kas sadalās bioķīmiski un nevajadz īgas mantas, materi āli vai vielas (rubbish, angļu val.), kas dabā var saglabāties ilgstoši bez redzamām izmaiņām.

Bioķīmiski nesadalošās vielas var būt degošas (papīrs, plastmasa, tekstils) un nedegošas (stikls, metāls, celtniecības materiāli). Vairums no šiem atkritumiem ir neizmantojami, pamatojoties uz vispārīgiem priekšstatiem, un ir aizgādājami uz izgāztuvēm.

Tādus atkritumus, kā būvgruži , koku lapas , ielu net īrumi , nolietotas automaš īnas , sadz īves tehnika , laiku pa laikam ir lietderīgi savākt no

4

automaš īnas , sadz īves tehnika , laiku pa laikam ir lietderīgi savākt no dažādām vietām, lai izmantotu atk ārtoti.

Sadzīves cietie atkritumi, kas sastāda tikai ~ 5 % no kopējā cieto atkritumu daudzuma, tomēr pievērš vislielāko sabiedrības uzmanību, jo var tieši ietekm ēt iedz īvot āju vesel ību , kā arī piesārņot pazemes vai virszemes dzeramā ūdens avotus.

Līdz pat četrdesmito gadu beigām sadzīves cieto atkritumu sastāvā bija galvenok ārt pelni un izdedži, k ā arī pārtikas atkritumi . Nelielo daudzumu metāllūžņu un lupatu parasti savāca privātpersonas un pārdeva atkārtotai izmantošanai.

SADZĪVES CIETIE ATKRITUMISADZĪVES CIETIE ATKRITUMI

Palielinoties iedzīvotāju skaitam, radās nepieciešamība paplašin āt ar ī teritorijas, kur ās izvietot cietos atkritumus .

Industrializācija nodrošināja sabiedrību ar lētiem produktiem, kuriem kļūstot nederīgiem, varēja tos bez bažām izmest. Tā sāka veidoties "proj ām metēju" sabiedr ība.

Laika posmā starp sešdesmitajiem un septiņdesmitajiem gadiem parādījās virkne jaunu produktu - kārbas, pudeles, plastmasas iesaiņojums, riepas, kurus lētuma dēļ bija izdevīgāk mest projām, kā atkārtoti izmantot. Daudzus produktus k ļuva gr ūtāk pārstr ādāt, jo tajos ietilpa dažāda veida plastmasas un krāsaino metālu sakausējumi.

5

veida plastmasas un krāsaino metālu sakausējumi. Pārtikas, rūpniecības preču, dažādu izstrādājumu iesaiņojums k ļuva

arvien daudzveid īgāks un t ā īpatsvars kop ējā cieto atkritumu mas ā arvien palielin ājās. Līdz ar to ievērojami palielinājās kopējais sadzīves cieto atkritumu daudzums un sastāva atšķirības.

Att īst ītās valst īs pārtikas atkritumi veidojas p ārtikas p ārstr ādes uzņēmumos, nevis laukos un ferm ās vai dz īvok ļos un rada sarežģījumus atkritumu masas, sezonālo svārstību un piegādātāju atrašanās vietas dēļ, tāpēc labākais kontroles veids ir caur pārtikas pārstrādes rūpniecību.

CIETIE ATKRITUMICIETIE ATKRITUMIHavaju salas, ASV Havaju salas, ASV

6

Zieme ļamerikas un Eiropas pils ētu cieto atkritumu rašan ās Zieme ļamerikas un Eiropas pils ētu cieto atkritumu rašan ās daudzumidaudzumi

Cieto atkritumu veids daudzums ASV un ES, kg/cilv.dien ā

sadzīves 1,1- 0,5

Kopš 70-gadiem radušos cieto atkritumu daudzums pal ielin ājās vid ēji par 5 % gadāun tas bija vair āk kā nacion ālā kopprodukta pieaugums. Tom ēr 80-gados cieto

atkritumu rašan ās daudzums uz vienu iedz īvotāju s āka samazin āties un pašlaik ir 2 -3 % līmen ī. Vidēji tiek v ērtēts, ka radušos cieto atkritumu daudzums uz vienu

iedz īvotāju ir ~ 1/2 tonnas gad ā.

7

sadzīves 1,1- 0,5komerciālie 0,9-0,4speciālie * 0,9-0,4

kopā sadzīves atkritumi 2,9-1,3rūpniecības ** 1,4-0,6

kopā sadzīves un rūpniecības atkritumi 4,3-1,9

* speci ālie atkritumi - celtniec ības un remontu atkritumi, koku lapas un zari, ielu gruži un net īrumi, liela izm ēra atkritumi,

** rūpniec ības atkritumi - ražošan ā radušies cietie atkritumi, ieskaitot dzeram ā ūdens sagatavošanas un notek ūdeņu att īrīšanas uz ņēmumu d ūņas.

SADZĪVES CIETO ATKRITUMU RAKSTUROJUMSSADZĪVES CIETO ATKRITUMU RAKSTUROJUMSCieto atkritumu sastāvu nosaka šādi parametri:- klimats ; tādās mitrās vietās kā San-Paulo (Brazīlija), mitruma daudzums cietajos

atkritumos var sasniegt apmēram 50 %,- savākšanas biežums ; biežāka cieto atkritumu savākšana palielina ikgadēji

savākto cieto atkritumu daudzumu - tā kā organisko atkritumu daudzums ir relatīvi konstants, biežāka savākšana veicina izmest vairāk nederīgu papīru un mantu,

- individu ālo atkritumu sasmalcin ātāju izmantošana ; sasmalcinātāji samazina pārtikas atkritumu īpatsvaru cietajos atkritumos, bet nenovērš to absolūtu nonākšanu apkārtējā vidē,

- sabiedr ības trad īcijas ; dažās etniskās teritorijās lieto ļoti maz pārtikas pusfabrikātu, kā rezultātā ir mazāk iesaiņojamā materiāla, bet vairāk pārtikas

8

- sabiedr ības trad īcijas ; dažās etniskās teritorijās lieto ļoti maz pārtikas pusfabrikātu, kā rezultātā ir mazāk iesaiņojamā materiāla, bet vairāk pārtikas atkritumu,

- ienākumu lielums ; mazāki ieņēmumi samazina kopējo cieto atkritumu daudzumu, bet palielina pārtikas atkritumu īpatsvaru,

- fasētās pārtikas izmantošana ; ES plaši izplatītā fasētās pārtikas izmantošana palielina iesaiņojamā materiāla īpatsvaru cietajos atkritumos,

- urbaniz ācijas un industrializ ācijas pak āpe; ņemot vērā kompostēšanas un dažādu atkritumu otrreizējās izmantošanas iespējas lauku apvidos un ģimenes māju rajonos, cieto atkritumu daudzums ir ievērojami mazāks un pēc sastāva stipri vienkāršāks, kā no industrializētām teritorijām un daudzdzīvokļu namu rajoniem.

Sadzīves cieto aptuvenais atkritumu sast āvsSadzīves cieto aptuvenais atkritumu sast āvs

komponente ASV, Kan āda Zviedrija Francija Izra ēla Jap āna______________________________________________________________________

papīrs 45 55 30 23 25organika 15 12 24 71 37metāls 10 6 4 1 3

9

metāls 10 6 4 1 3stikls 10 15 4 1 3pelni 10 0 24 2 19

dažādi atkritumi 10 12 14 2 13______________________________________________________________________

Mitruma daudzums (masas %) sav āktajos cietajos atkritumosMitruma daudzums (masas %) sav āktajos cietajos atkritumos

Komponente Robežas Vidēji___________________________________________________

papīrs 4-10 7pārtikas atkritumi 50-80 70dārzu atkritumi 30-80 60metāls 2-6 3

10

metāls 2-6 3stikls 1-4 2pelni 6-12 8citi atkritumi * 5-30 20sadzīves atkritumi 15-40 20______________________________________________________* plastmasas, tekstils, gumija, āda, koksne.

Mitrās vietās, sakarā ar cieto atkritumu ūdens absorbcijas spēju, savākto atkritumu masa palielinās, tāpēc atskaitēs parasti uzdot sausā atlikuma masu .

Nepres ētu cieto atkritumu komponentu bl īvumiNepres ētu cieto atkritumu komponentu bl īvumi

komponente bl īvums, kg/m 3

___________________________papīrs un kartons 80

pārtikas atkritumi 300dārzu atkritumi 160citi atkritumi* 160pelni, metāli 480celtniecības atkritumi 480

11

Sadzīves cieto atkritumu blīvums var mainīties atkarībā no sastāva un saspiestības pakāpes. Raksturīgākās vērtības mainās no 150 kg/m3 brīvi samestiem atkritumiem līdz 800 kg/m3, kas ir raksturīgi izgāztuvēm. Faktiskais blīvums var mainīties robežās līdz 50 % no minētajām vērtībām.

celtniecības atkritumi 480municipālie atkritumi 150

* stikls, koksne, gumija, āda, kr āsainie met āli

Degošu materi ālu ener ģijas ietilp ībaDegošu materi ālu ener ģijas ietilp ībamateri āls Q, kJ/kg

________________________________________________sadz īves cietie atkritumi

uz atkritumu masas vienību 10 500uz degošo materiālu masas vienību 23 200uz papīra masas vienību 16 300uz organiskās masas vienību 5 800

prim ārās notek ūdeņu dūņasuz sauso vielu masas vienību 17 700

notek ūdeņu dūņas pēc anaerobiem procesiemuz sauso vielu masas vienību 9 100

kurin āmais

12

Sadzīves cietie atkritumi satur ~ 50 % degošu vielu un veido l īdzīgu proporciju ar mitruma un inerto materi ālu summu. T āpēc ir iesp ējama atkritumu aizdegšan ās izgāztuvēs, jo nesabl īvētu cieto atkritumu ener ģijas ietilp ība ir robež ās no 9 300 līdz 12 900 kJ/kg .

* naftas ener ģijas saturs = 37,3 x 106 kJ/m 3

** metāna (dabas g āzes) enerģijas saturs = 37 300 kJ/m 3.

kurin āmaisuz naftas masas vienību* 46 500uz antracīta masas vienību 28 000uz metāna masas vienību** 49 000

Cilvēku vesel ības aizsardz ībaCilvēku vesel ības aizsardz ībaSiltos, mitros apstākļos organiskie atkritumi kļūst par ideālu vidi

mikroorganismiem. Pat, ja sākotnēji nav mikroorganismu, tie ar laiku var tikt pārnesti kādā no vienkāršiem veidiem. Cietajos atkritumos esošās komponentes, kas var kalpot kā slimību pārnesēji - ūdens, gaiss, pārtika, nav tik svarīgi, kā mušas, grauz ēji, odi , kuriem šajā gadījumā ir izšķiroša nozīme. Saist ībā ar cietiem atkritumiem var izcelties ~ 50 dažādas slim ības.

Pasargājošās (profilaktiskās) metodes ietver :- izmantot cieši nosl ēgtas tvertnes organiskajiem atkritumiem,- saspiest cietos atkritumus vismaz līdz 600 kg/m3, lai samazinātu insektu

13

- saspiest cietos atkritumus vismaz līdz 600 kg/m , lai samazinātu insektu un grauzēju eksistences iespējas,

- veikt darbības ar atkritumiem vismaz divu dienu laik ā, jo mušu kūniņas izšķiļas dažu dienu laikā,

- sasmalcin āt atkritumus , lai attīstītu aerobo sadalīšanos, kuras rezultātā paaugstinās temperatūra, kas rada nepievilcīgus apstākļus insektiem un parazītiem.

Tiek izmantoti daudzi potenciāli bīstami materi āli ( šķīdinātāju un pesticīdu tara, medicīnisko iestāžu atkritumi, azbesta būvgruži), kas tomēr var nonākt sadzīves atkritumos.

Atkritumu š ķirošanaAtkritumu š ķirošanaCietos atkritumos esošo vielu un materiālu otrreizēja izmantošana ir ļoti vienkārša

teorijā, bet sagādā lielas gr ūtības praktiskaj ā dzīvē. Pēdējo 250 gadu laikā tā sadzīves cieto atkritumu daļa, kas tika izmantota otrreizēji, ir nepārtraukti samazin ājusies no ~ 90 % l īdz 1 %.

Dārgus materiālus (metāli), vienmēr ir atlasījuši no atkritumiem un izmantojuši rūpniecībā, jo tas ir lētāk, kā pirkt izejvielas. Arī lētus materiālus no atkritumiem ir lietderīgi atdalīt, jo arī tiem piemīt kāda vērt ība (veci laikraksti celulozes ražošanai) vai arī ir neizdevīgi tos mest prom (dzērienu pudeles vai kārbas, par kurām samaksāta relatīvi liela drošības nauda).

Varu, alum īniju un svinu parasti sav āc pēc ēku nojaukšanas. Šo un citu metālu atdalīšana no sadzīves atkritumiem, nav raksturīga, jo tur to saturs ir neliels.

14

atdalīšana no sadzīves atkritumiem, nav raksturīga, jo tur to saturs ir neliels. Galvenais, kas nosaka izejvielu otrreiz ēju izmantošanu, ir ekonomiski

apsvērumi. Šobrīd stikla ražošana no dabiskām izejvielām ir lētāka kā no atkritumos izmestā, lietotā stikla, bet, ja stikla lauskas izmanto, lai aizvietotu akmeņus ceļu vai ielu būvē, ir nepieciešams patērēt ~ 60 reizes vairāk enerģijas.

Daudzās valstīs noteikumi prasa, lai šķirošana notiktu atkritumu rašanās vietā. Tas ir j āveic pašiem iedz īvotājiem un j āsadala radušies atkritumi t ādās sast āvda ļās kā pārtikas atkritumi, pap īrs, pelni un stikls.

Triju veidu atkritumu atdalīšana dzīvojamos rajonos sākotn ēji tiek uz ņemta ar entuziasmu . Tomēr tas attaisnojas tikai vienas ģimenes māju dzīvojamos rajonos. Un arī tur iedzīvotāju sadarbība no sākotnējā līmeņa ap 90 %, triju -četru m ēnešu laik ā kr ītas l īdz kādiem 50 %.

Atkritumu š ķirošanaAtkritumu š ķirošana

Tik ilgi, kam ēr past āvēs tirgus piepras ījums, atkritumu š ķirošana noteikti pastāvēs. Ja neb ūs piepras ījuma p ēc sašķirotiem otrreiz ējiem materi āliem, viss process k ļūs bezj ēdzīgs.

Pastāv apst ākļi, kad ir lietder īgi un izdev īgi atdal īt no sadz īves atkritumiem noteiktas komponentes:

laikraksti un kartons-- ja izg āztuvju ietilp ība ir ierobežota vai to izmantošana d ārga,- ir iesp ējama cieto atkritumu sadedzin āšana,- ir piepras ījums p ēc min ētām izejviel ām;

15

alumīnija kārbas - teritorij ās, kur t ās ir ikdienas lietošan ā;stikls - ja past āv piepras ījums (dz ērienu r ūpn īca, kas pilda produkciju

pudel ēs);pārtikas atkritumi - ja tie var tikt izmantoti dz īvnieku bar ībai ferm ās.Laikrakstu atk ārtota izmantošana ir diezgan sarež ģīta, ja nav izveidojies

stabils tirgus un cenas par otrreiz ējo pap īru var ļoti krasi sv ārst īties, pat robežās no 0 l īdz 300 Ls gada laik ā par 1 tonnu.

Šis sav āktais materi āls ir ar lielu tilpumu un ar to nav ērti darboties, un tas palielina darbasp ēka izmaksas. Ir j āatbr īvojas ar ī no tintes vai tipogr āfijas krāsas, lai ieg ūtu pilnv ērt īgu pap īra masu. Ja tas netiek izdar īts, pap īrs var būt der īgs tikai k ā jumta pape, kartons vai zemas kvalit ātes iesai ņojamais pap īrs .

Centraliz ēta atkritumu š ķirošanaCentraliz ēta atkritumu š ķirošanaKatrā centr ālā šķirošanas viet ā ir antisanit āri apst ākļi un jāizmanto daudz roku

darba, pat, lai tikai atdalītu liela izmēra un nesadrupināmus objektus, starp kuriem var gadīties arī dzīvībai bīstamas vai sprāgstošas vielas.

Roku darbs ir nepieciešams pat pielietojot šķirošanas palīgierīces (transportiera lentas, pacēlājus).

Stāvokli var uzlabot, paaugstinot mehaniz ācijas un darba droš ības pak āpi. Ir radīta virkne palīgierīču un mehānismu, no kuriem daudzi pat ir patentēti, lai atvieglotu cieto atkritumu masas sašķirošanu. Mašīnas, kas šķiroja atkritumus, pēc kārtas atdalot noteiktu komponenti, tika izmantotas šādas šķirošanas pirmsākumos.

Pašlaik pieeja ir tāda, ka visa masa ir j āsasmalcina l īdz pulvera kond īcijai, un

16

Pašlaik pieeja ir tāda, ka visa masa ir j āsasmalcina l īdz pulvera kond īcijai, un tad, izmantojot daž ādu vielu atš ķir ības un neviendab ību, tās jāatdala , pamatojoties uz blīvuma, magnētiskām, vadāmības vai citām īpašībām. Dažas no metodēm, kas tiek pielietotas:

- gaisa vai ūdens separācija (papīrs, plastmasa),- magnētiskā separācija (melnie metāli),- sijāšana (krāsainie metāli),- optiskā atdalīšana pēc krāsas (atšķirojot dažādas krāsas stiklus),- inerces separācija ( lai atdalītu organiskās daļiņas no neorganiskajām, smagās no

vieglajām).

Enerģētisko resursu otrreiz ēja izmantošanaEnerģētisko resursu otrreiz ēja izmantošana

Iespējami divi principi āli atš ķir īgi ce ļi, lai izmantotu to enerģiju, ko satur sadzīves cietie atkritumi: materiālu kā kurināmā izmantošana un otrreizēja materiālu izmantošana. Tā tiek taupīta vai atgūta enerģija, kas ir nepieciešama jaunu preču ražošanai no dabas izejvielām vai operācijām, kas saistītas ar cieto atkritumu pārstrādi. Aptuveni aprēķini rāda, ka no sadz īves atkritumiem var atgūt 1,5-3,0 % no valstij nepieciešam ā enerģijas daudzuma .

Cietos atkritumus var sadedzināt tieši, īpašās krāsn īs, kad notiek visas atkritumu masas sadegšana vai arī pārvērst daudz efektīvākā atkritumu granulu vai brikešu kurināmā. Cieto atkritumu sadedzināšanas rezultātā var iegūt karstu ūdeni vai tvaiku apsildes vajadzībām, kā arī iegūt tvaiku elektroenerģijas ražošanai.

17

ražošanai.Atkritumu kurin āmais tiek gatavots no atkritumiem atdalītā papīra, kartona un

plastmasām. Parasti šo atkritumu daļu atdala no kopējās sasmalcinātās masas, izmantojot gaisa separatorus. No atdalītās masas var gatavot kurināmā granulas (1,0 - 1,5 cm) vai sadedzināt tieši kā amorfu masu vai arī gatavot lielāka izmēra briketes .

Šādu kurināmo var sadedzināt parastas konstrukcijas kr āsn īs, vēlams kā 15 % piejaukumu pamatkurināmajam. Ja netiek gatavotas granulas vai briketes vai arī netiek veikti kādi īpaši pasākumi, šāda kurināmā uzglab āšana ir ļoti problem ātiska , jo var mainīties mitruma pakāpe, rasties pelējums vai notikt masas bioķīmiska sadalīšanās. Citas metodes kurināmā iegūšanai no cietajiem atkritumiem ietver organisk ās da ļas pirol īzi vai anaerobo sadal īšanu .

CIETO ATKRITUMU SAVĀKŠANAS SISTĒMASCIETO ATKRITUMU SAVĀKŠANAS SISTĒMAS

20. gs. sākumā, kad tika uzsākta regulāra pelnu un citu sadzīves atkritumu savākšana, zirgu vilkti rati bija galvenais atvieglojums roku darbam . Vēlāk roku darba īpatsvars arvien vairāk samazinājās, bet pēc Otrā pasaules kara, ļoti strauji.

Tā kā cieto atkritumu sav ākšanas izmaksas sast āda ~ 80 % no visa cieto atkritumu procesa budžeta, tieši tur j āmeklē efekt īvāks risin ājums.

Sabiedrības plaši atbalstītā prakse savākt atkritumus plastmasas maisos, pārlika daļu izdevumu no pašvaldības uz iedzīvotājiem. Metāla konteineru aizvietošana ar plastmasas maisiem ļāva vieglāk, patīkamāk

18

konteineru aizvietošana ar plastmasas maisiem ļāva vieglāk, patīkamāk un ātrāk savākt atkritumus, jo paaugstin ājās š ī pakalpojuma l īmenis.

Ieviešot individu ālos sadz īves atkritumu sasmalcin ātājus var at ļauties retāku cieto atkritumu sav ākšanu , jo samazinās to apjoms un nerodas bažas par pūstošām sastāvdaļām. Ja visi iedzīvotāji pielietotu šo metodi un sasmalcinātos cietos atkritumus ievadītu kanalizācijas sistēmā, savācamo cieto atkritumu daudzumu var ētu samazin āt par 30-60 %. Būtu gan jārēķinās ar izdevumu palielināšanos par notekūdeņu attīrīšanu.

CIETO ATKRITUMU SAVĀKŠANAS BIEŽUMSCIETO ATKRITUMU SAVĀKŠANAS BIEŽUMS

Cieto atkritumu savākšanas biežums attīstītās valstīs sāka samazināties kopš 50-gadiem, kad atkritumu savākšana divas reizes ned ēļā bija vispārpieņemta prakse. Vēlāk ~ puse iedzīvotāju tika apkalpota tikai vienu reizi nedēļā un šai tendencei ir tieksme pastiprināties, kaut gan ne tik strauji kā agrāk.

Iemesli cieto atkritumu sav ākšanas biežuma samazin āšanai ir š ādi:- cietie atkritumi kļūst mazāk nepat īkami , jo samazinās pūstošo vielu īpatsvars,

- labāk konstruētās atkritumu savākšanas mašīnas tik stipri nesmird un nepiesaista mušas ,

19

nepiesaista mušas ,- pakalpojumu izmaksas palielin ās augot darba algām un attālumiem līdz

poligoniem,- labāka vadības sistēma dod iespēju ļoti īsā laik ā pārvietot atkritumus

no sav ākšanas vietas l īdz pārkraušanas stacijai , līdz poligonam, līdz apglabāšanas vietai.

Cietos atkritumus ir j āsavāc vismaz vienu reizi ned ēļā un, iesp ējams, pat biež āk bl īvi apdz īvot ās viet ās vai kur ir liels p ūstošo vielu

saturs, it īpaši karst ā laik ā.

CIETO ATKRITUMU SAVĀKŠANAS IEK ĀRTAS UN CIETO ATKRITUMU SAVĀKŠANAS IEK ĀRTAS UN MEHĀNISMIMEHĀNISMI

Atkritumus bl īvējoš ās maš īnasIzplatītākās specializētās automašīnas ir no aizmugures vai sāniem

piekraujamas mašīnas, kurām ir mehānismi, lai sablīvētu atkritumus. To tilpums ir līdz 50 m3, kravnesība līdz 12 tonn ām un tās aizgādā atkritumus līdz poligoniem vai pārkraušanas stacijām.

Vairumā gadījumu katra mašīna veic divus reisus mai ņā, bet reti vairāk par trim. Ja mašīnai ir rokas mehānismu vadība, tad apkalpē ir divi cilvēki - šoferis un operators, bet, ja automātiskā vadība, tad pietiek ar vienu darbinieku.

20

vienu darbinieku.Vēl lielākas specializētās automašīnas ar automātisko mehānismu vadību

izmanto konteineru iztukšošanai pie daudzdzīvokļu namiem, tirdzniecības centriem.

Konteineru automaš īnasVar aizvest ļoti lielu konteineru pie kādas iestādes, tirdzniecības centra

vai vietas, kur sakrājas daudz cieto atkritumu, nolikt to un vēlāk apmainīt pret tukšu, ja iepriekšējais ir piepildīts. Parasti specializētās mašīnas ir apgādātas ar īpašiem mehānismiem, kas ļauj pacelt un nolikt konteineru. Tiek izmantotas arī daudzkonteineru mašīnas.

CIETO ATKRITUMU SAVĀKŠANAS IEK ĀRTAS UN CIETO ATKRITUMU SAVĀKŠANAS IEK ĀRTAS UN MEHĀNISMIMEHĀNISMI

21

CIETO ATKRITUMU SAVĀKŠANAS UN CIETO ATKRITUMU SAVĀKŠANAS UN TRANSPORTĒŠANA PA TEMZU L ĪDZ POLIGONAMTRANSPORTĒŠANA PA TEMZU L ĪDZ POLIGONAM

22

CIETO ATKRITUMU SAVĀKŠANAS IEK ĀRTAS UN CIETO ATKRITUMU SAVĀKŠANAS IEK ĀRTAS UN MEHĀNISMIMEHĀNISMI

Pārkraušanas stacijasTuvu pilsētai atrodošies poligoni kļūst retums, tāpēc pārvad ājumu att ālums arvien

palielin ās, un pieaug arī īpatnējais degvielas, resursu un darba patēriņu uz vienu cieto atkritumu vienību. Ekonomiski izdevīgāk aizvietot nelielās cieto atkritumu pārvadāšanas mašīnas ar lielām tālsatiksmes kravas mašīnām, kuras gan nav izmantojamas pilsētas ielās.

Atkritumu p ārkraušanu no maz ām maš īnām (4-5 t) liel ākās (virs 50 t) veic pārkraušanas stacij ās. Lielās mašīnas vada viena persona, kura veic gan šofera, gan operatora pienākumus. Pārkraušanas staciju celtniecība kļūst ekonomiski izdevīga, ja attālums līdz izgāztuvei sāk pārsniegt 50 km .

23

ekonomiski izdevīga, ja attālums līdz izgāztuvei sāk pārsniegt 50 km .Dzelzce ļa pārvad ājumu izmantošanaJa ir ļoti lieli cieto atkritumu daudzumi un liels attālums līdz izgāztuvei, var apsvērt

iespēju par dzelzceļa transporta izmantošanu.Dzelzceļa izmantošana var būt lietderīga, ja tiek ievēroti sekojoši priekšnoteikumi :- attālums pārsniedz 80 km,- tiek transportētas vismaz 900 tonnas cieto atkritumu,- cietie atkritumi ir sapresēti ķīpās pārkraušanas stacijā,- vagonus izmanto tikai cietajiem atkritumiem.

CIETO ATKRITUMU SAVĀKŠANAS MARŠRUTA IZV ĒLECIETO ATKRITUMU SAVĀKŠANAS MARŠRUTA IZV ĒLE

Ekonomiski visizdev īgākā maršruta izv ēle, lai savāktu cietos atkritumus un aizgādātu tos līdz poligonam vai pārkraušanas stacijai ir ļoti sarežģīta. Izvēli ietekmē mainīgie parametri - darbaspēka izmaksas, mašīnas operatoru skaits, valdības, pašvaldības vai arodbiedrību prasības, atkritumu savākšanas biežums, attālums vai pārvadājuma laiks, kapitālieguldījumi sistēmas modernizēšanai un kopējie ekspluatācijas izdevumi.

Vispirms ir jāizvēlas viens no savākšanas veidiem - ielas ietves vienas puses vai abu ielas pušu .

Abu ielas pušu māju apkalpošana nozīmē, ka mājas īpašniekam nav

24

Abu ielas pušu māju apkalpošana nozīmē, ka mājas īpašniekam nav jāizliek uz ielas savas atkritumu tvertnes noteiktā laikā, procesu neietekmē ielu satiksme, ielas abas ietves vienlaicīgi var izmantot gan atkritumu tvertņu izvietošanai, gan gājējiem.

Dažās pašvaldības praktizē pilno tvert ņu izlikšanu uz ielas noteikt ā laik ā(parasti tās atrodas ēkas aizmugurē) vai arī operatori tās paši paņem.

Ja savāktos atkritumus ir iespējams novirzīt uz vairākām iespējamām vietām, ir grūti noteikt, kura no tām ir ekonomiski izdevīgākā. Uzdevumu var atrisināt ar line ārās programm ēšanas metodi , bet arī parastā mēģinājumu metode dod labus rezultātus.

CIETO ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANACIETO ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

25

Izgāztuves un poligoniIzgāztuves un poligoniIzgāztuves vai sanitāros poligonus, kā visl ētāko un

visizplat ītāko metodi ~ 90 % apjomā izmanto daudzās Eiropas un Ziemeļamerikas valstīs. Pat Vācija un Šveice, kas iegulda milzīgas summas cieto atkritumu sadedzināšanas vai kompostēšanas uzņēmumu celtniecībā, ~ 60 % sadzīves cieto atkritumu novieto izgāztuvēs.

Sadedzināšana nedod iespēju principā atteikties no

26

Sadedzināšana nedod iespēju principā atteikties no poligoniem. Sadedzināšanas rezultātā atkritumu daudzums ievērojami samazinās, bet rodas atlikumi, kas koncentr ētā veidā satur toksisk ās vielas , kas ir vēl bīstamākas apkārtējai videi un it īpaši pazemes ūdeņiem, kā nepārveidoti sadzīves un komercdarbības cietie atkritumi.

Teritorija, kas ir nepieciešama poligoniem ir ~ 1 ha gadā uz 25 000 iedz īvot ājiem.

CIETO ATKRITUMU SADEDZINĀŠANACIETO ATKRITUMU SADEDZINĀŠANA

Augot sadzīves atkritumu daudzumam un izjūtot teritoriālos ierobežojumus izgāztuvju paplašināšanā, cieto atkritumu sadedzināšanas ideja kļuva ļoti populāra 70-gados , jo piedāvāja iesp ēju samazin āt atkritumu tilpumu par ~ 90 %, bet masu par ~ 75 %, vienlaic īgi ļaujot utiliz ēt enerģiju.

Jaunākie atkritumu sadedzināšanas uzņēmumi ir apgādāti ar nepārtrauktas kurināmā ievadīšanas sistēmām krāsnī, bet daudzos ir "ūdens sienas"konstrukcijas sadedzināšanas kamerās, kas aizvieto iepriekšējās reflektējošās konstrukcijas.

"Ūdens sienas" konstrukciju veido savstarp ēji savienotas vertik ālas boilera caurules, kur ās cirkul ē ūdens .

27

caurules, kur ās cirkul ē ūdens . Parastajās sadedzināšanas krāsnīs, kurās kā kurināmo izmanto tikai sadzīves

cietos atkritumus, degšanas temperatūra krāsns galvenajā daļā ir ap 760 oC, kas ir nepietiekama pilnīgai sadegšanai un stikla kušanai, bet sekundārā degšanas kamerā sasniedz 870 oC. Šādas temperatūras ir nepieciešamas, lai nepieļautu smakas izplatīšanos degšanas procesā.

Temperatūra līdz 1650 oC, pie kuras var samazināt cieto atkritumu tilpumu par 97 % , kā arī pārvērst metālu un stiklu pelnos, ir sasniedzama tikai izmantojot papildus kurināmo. Kaut gan tāda tipa eksperimentālās iekārtas jau tika uzbūvētas jau sen, tās plaši neizplatījās, galvenokārt lielo izmaksu dēļ.

No problēmām, kas saistās ar cieto atkritumu sadedzināšanu, vissarež ģītākā ir gaisa pies ārņojuma nov ēršana , it īpaši, sīko cieto daļiņu atdalīšana un toksisko vielu (dioks īnu ) uztveršana.

CIETO ATKRITUMU SADEDZINĀŠANACIETO ATKRITUMU SADEDZINĀŠANA

28

Kompost ēšanaKompost ēšanaKompost ēšana ir organisko savienojumu aeroba sadal īšana , izmantojot mikroorganismus,

primārās baktērijas un sēnītes. Šo procesu rezultātā rodas siltums, kas paaugstina komposta temperatūru kompostēšanas laikā. Cieto atkritumu tilpums samazinās par ~ 30 %, ja atkritumi satur daudz papīra, līdz 60 %, - ja ir liels dārzu atkritumu īpatsvars.

Kompostēšanu var veikt dabiskā veidā kontrolētos apstākļos vai arī to var mehanizēt īpaši šim nol ūkam uzceltos uz ņēmumos . Dabiskās sistēmās organisko vielu atkritumi, no kuriem ir atdalīti stikls un metāls, tiek sajaukti ar dabiskām barības vielām - notekūdeņu attīrīšanas dūņām, vircu, kā arī ar pildvielām - zāģu skaidām, salmiem, lai nodrošinātu labu gaisa iekļūšanu kompostējamā masā.

Tāds maisījums, kas satur ap 50 % mitruma tiek izvietots 2-3 m plat ās stirp ās un apgrozīts reizi vai divas nedēļā. 4-6 nedēļu laikā, kad atkritumu krāsa mainās uz brūnu, temperatūra

29

reizi vai divas nedēļā. 4-6 nedēļu laikā, kad atkritumu krāsa mainās uz brūnu, temperatūra krītas, kā dominējoša kļūst pelējuma smaka un process praktiski ir beidzies.

Pildvielas atdala, bet palikušo "humusu " var izmantot lauksaimniec ībā, pils ētas dārzu un mežu saimniec ībā.

Veicot kompostēšanu uzņēmumā, tiek nodrošināta nepārtraukta mais īšana un aer ācija , bet procesa laiku var samazināt ~ uz pusi. Pēc tam gan iegūtai masai vēl neilgu laiku jāpastāv, lai "nobriestu".

Diemžēl šāda veida produktam ir stipri ierobežots tirgus . Tomēr Rietumeiropā, Izraēlā un Japānā, pastāvot ļoti nopietniem zemes ierobežojumiem, šādi uzņēmumi darbojas veiksmīgi daudzus gadus.

Roterdam ā, kur atrodas Eiropas lielākais sadzīves atkritumu sadedzināšanas uzņēmums, ir arī lielākais kompostēšanas uzņēmums, kas kopā nodrošina kompleksu cieto atkritumu pārstrādes programmas īstenošanu.

Kompost ēšanaKompost ēšana

30

Kompost ēšanas uz ņēmums Edmonton ā, Kanādā

Kompost ēšanas uz ņēmuma aer ācijas iek ārtas

SANITĀRO POLIGONU VEIDOŠANALabākie rezultāti tika sasniegti sablīvējot atkritumus slāņos un pārklājot ar zemi

katras darba dienas beigās. Veicot šādu darbību, aizvieto agrāko laiku antisanitāro atkritumu izgāšanu un vietu apzīmē par sanit āro poligonu (sanitary landfill).

Ideālā gadījumā sanit ārais poligons ir izvietots uz l ētas zemes ekonomiski izdev īgā attālumā no atkritumu rašan ās vietas, ir izmantojams visu gadu bez pārtraukuma, k ā arī atrodas vismaz 1,5 km att ālumā no dz īvojamiem vai komerci āliem rajoniem . Teritorijai ir jābūt līdzenai, labi meliorētai, bet augsnei jābūt ar mazu caurlaidību, paceltai virs gruntsūdeņu līmeņa, lai veidotu drošu ieklājuma slāni un nodrošinātu vēlamo pazemes ūdens avotu aizsardzību, ar ietilpību vismaz 10 gadiem.

Vietas sagatavošana ietver žoga izbūvi, nolīmeņošanu, pārklājamā materiāla

31

Vietas sagatavošana ietver žoga izbūvi, nolīmeņošanu, pārklājamā materiāla rezervju sagatavošanu, ainavas veidošanu, infiltrāta savākšanas sistēmas izveidi un vietējā monitoringa tīkla radīšanu. Jāparedz arī gāzu uztveršanas un novadīšanas sistēmas izveide.

Dažos gadījumos izmanto cieto atkritumu sasmalcināšanu un pulverizēšanu, presēšanu vai augstspiediena blīvēšanu, lai samazinātu tilpumu. Irdenus materiālus cenšas novietot izgāztuves apakšējā daļā un kompakt ēt ar smago tehniku līdz ~ 1/2 m biezam slānim.

Kad sl āņa biezums sasniedz 2-3 m, k ā arī katras darba dienas beig ās, atkritumu sl ānis tiek p ārkl āts ar 15-30 cm biezu zemes sl āni. Šādi izolētu cieto atkritumu masu, kas ietverta zemes slānī, sauc par šūnu (cell) un tajā atrodas vienas dienas cietie atkritumi.

SANITĀRO POLIGONU VEIDOŠANA

32

ASV, Ņujorka, Staten Island, Fresh Kills, cieto atkritumu poligons

SANITĀRO POLIGONU VEIDOŠANA

33

MODERNS CIETO ATKRITUMU MODERNS CIETO ATKRITUMU SANITĀRAIS POLIGONSSANITĀRAIS POLIGONS

34

SADZĪVES CIETO ATKRITUMU SADZĪVES CIETO ATKRITUMU IZGĀZTUVES UN POLIGONIIZGĀZTUVES UN POLIGONI

35

ATKRITUMU ŠĶIROŠANAATKRITUMU ŠĶIROŠANA

36

BĪSTAMO ATKRITUMU ŠĶIROŠANABĪSTAMO ATKRITUMU ŠĶIROŠANA

Nolietotas elektrisk ās un elektronisk ās aparat ūrasNolietotas elektrisk ās un elektronisk ās aparat ūrasapstr āde un p ārstr āde, lai nepie ļautu vides pies ārņojumuapstr āde un p ārstr āde, lai nepie ļautu vides pies ārņojumu

ar toksiskiem smago met ālu savienojumiemar toksiskiem smago met ālu savienojumiem

37

Sadzīves b īstamo atkritumu š ķirošanaSadzīves b īstamo atkritumu š ķirošanaLosandželosas apkaim ē, ASVLosandželosas apkaim ē, ASV

BĪSTAMO ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANABĪSTAMO ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

38

Šķidro b īstamo atkritumu uzglab āšana un iztvaic ēšana atkl ātos baseinos

Šķidro b īstamo atkritumu iesūknēšana un uzglab āšana pazem ē

GETLIŅU SADZĪVES CIETO ATKRITUMU GETLIŅU SADZĪVES CIETO ATKRITUMU IZGĀZTUVE UN POLIGONSIZGĀZTUVE UN POLIGONS

39

SADZĪVES CIETO ATKRITUMU UZGLAB ĀŠANAS SADZĪVES CIETO ATKRITUMU UZGLAB ĀŠANAS VIETASVIETAS

40

Rīgas sadz īves cieto atkritumu Rīgas sadz īves cieto atkritumu apsaimniekošanas projektsapsaimniekošanas projekts

Projekta kop ējais finans ējums 25,21 milj. USD, t.sk.:

Pasaules Bankas aizdevums – 7,95

Lai sasniegtu izvirz īto mērķi, „Getli ņos” tiek veikti šādi galvenie darbi:

- vecā atkritumu kalna pārklāšana ar 0,5 m biezu mālainas grunts slāni, kas ievērojami mazina infiltrāciju un ļauj efektīvāk savākt biogāzi; - hidroloģiskās barjeras un virszemes noteces izveidošana no pārklātā atkritumu kalna;

41

Pasaules Bankas aizdevums – 7,95 milj. Pasaules vides fonda d āvinājums –5,12 milj. Zviedrijas vald ības dāvinājums –1,50 milj. Rīgas domes invest īcijas – 6,00 milj. SIA Getli ņi EKO ieguld ījums – 4,64 milj.

izveidošana no pārklātā atkritumu kalna; - ūdens attīrīšanas iekārtu celtniecība, lai attīrītu savāktos netīros virszemes un gruntsūdeņus pirms novadīšanas Daugavā; - atsevišķu rūpniecisko un mājsaimniecības atkritumu pieņemšanas un šķirošanas laukumu, jaunu deponēšanas vietu (enerģētisko šūnu) izveide, jaunas iebrauktuves celtniecība, lai pilnveidotu kontroles, reģistrācijas un uzskaites sistēmu; - gāzes savākšanas sistēmas ierīkošana vecajā kalnā un enerģētisko šūnu izbūve, energobloka celtniecība elektroenerģijas un siltuma ražošanai.

Rīgas sadz īves cieto Rīgas sadz īves cieto atkritumu apsaimniekošanas atkritumu apsaimniekošanas

projektsprojekts

42

Biog āzes ieguves apjomi l īdz 2024. gadam

GETLIŅU POLIGONA SHĒMAGETLIŅU POLIGONA SHĒMA

43

1. Vecais atkritumu kalns ar biog āzes ieguves sist ēmu.2. Enerģētisk ās šūnas ar biog āzes ieguves un infiltr āta recirkul ācijas sist ēmu - jaun ās depon ēšanas vietas.3. Enerģijas ražošanas bloks. 4. Ūdens att īrīšanas iek ārtas.5. Laukums š ķirotu atkritumu pie ņemšanai no iedz īvotājiem.6. Atkritumu pie ņemšanas laukumi r ūpnieciskiem un m ājsaimniec ības atkritumiem.7. Person āla ēka un darbn īca.

GETLIŅU POLIGONA GETLIŅU POLIGONA ĢEOLOĢISKĀ UN HIDROLOĢISKĀ ĢEOLOĢISKĀ UN HIDROLOĢISKĀ

IZPĒTEIZPĒTE

44

GETLIŅU POLIGONA PAZEMES ŪDEŅU GETLIŅU POLIGONA PAZEMES ŪDEŅU PIESĀRŅOJUMSPIESĀRŅOJUMS

45

GETLIŅU POLIGONA PAZEMES ŪDEŅU GETLIŅU POLIGONA PAZEMES ŪDEŅU PIESĀRŅOJUMSPIESĀRŅOJUMS

46

GETLIŅU POLIGONA PAZEMES ŪDEŅU GETLIŅU POLIGONA PAZEMES ŪDEŅU PIESĀRŅOJUMSPIESĀRŅOJUMS

47

GETLIŅU POLIGONA PAZEMES ŪDEŅU GETLIŅU POLIGONA PAZEMES ŪDEŅU PIESĀRŅOJUMA PROGNOZESPIESĀRŅOJUMA PROGNOZES

48

Katru dienu caur poligona vārtiem no septiņiem rītā līdz desmitiem vakarā iebrauc 200-300 mašīnu ar dažāda veida atkritumiem. Pie vārtiem

uzstādītas īpašas ierīces, kas pārbauda, vai krava nesatur radioaktīvas vielas. Tāpēc, ka „Getliņi EKO” ir paredzēts tikai nekaitīgiem

atkritumiem.Mašīna tiek nosvērta uz automātiskiem svariem, un tā dodas uz lielo ēku -sķirošanas rūpnīcu - ar dažādu numuru vārtiem. Šeit atkritumi tiek izbērti

un sašķiroti.

49

ENERĢIJAS IEGUVE NO BIOGĀZESENERĢIJAS IEGUVE NO BIOGĀZES

Gads Saražotā elektroe

Sadedzinātais metāna

Sadedzinātais metāna

CO2 ekv.tonnas

50

elektroenerģija, MWh

metāna daudzums,

m3

metāna daudzums,

t

tonnas

2002 5 098 1 283 676 911 19 131

2003 17 887 4 503 946 3 197 67 137

2004 25 748 6 483 346 4 603 96 663

2005 25 425 6 402 015 4 545 95 445

2006 26 331 6 635 412 4 755 99 855

2007 27 361 6 894 972 4 936 103 656

2008 28 742 7 242 984 5 184 108 864

51

52

Getliņos atkl āj Austrumeirop ā liel āko atkritumu šķiro šanas rūpn īcu26.11.2015.

Konkursā par rūpnīcas izbūvi ar 10,5 miljonu eiro piedāvājumu pirms diviem gadiem uzvarēja kompānija “Vides pakalpojumu grupa”. Puse no šis naudas nāca no Eiropas Kohēzijas fonda, otru pusi ieguldīja uzņēmēji. Rūpnīca šķiro trīs būtiskās frakcijās – no bioloģiski degradējamās masas Getliņi iegūs gāzi, elektrību un siltumu, tiks atgūtas arī otrreizēji pārstrādājamās izejvielas,

kas pamatā ir plastmasa, un atdalīts arī krāsainais un melnais metāls. Rūpnīcā ir optiskie skeneri, kas ar gaismas spektra palīdzību nosaka, vai tā ir plastmasa vai kāds cits materiāls, un tādējādi atšķiro.

53

54

55

ATKRITUMU POLIGONU REKULTIV ĀCIJAATKRITUMU POLIGONU REKULTIV ĀCIJA

56

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionālie projekti un to statuss (2005.gads)

ZIEMEĻVIDZEMES(iedz.sk. 190 t ūkst.)

MALIENAS(iedz.sk. 92 t ūkst.)

AUSTRUMLATGALES(iedz.sk. 111 t ūkst.)

VENTSPILS(iedz.sk. 58 t ūkst.) PIEJŪRAS

(iedz.sk. 159 t ūkst.)

RĪGA

57

DIENVIDLATGALES(iedz.sk. 229 t ūkst.)

LIEPĀJAS(iedz.sk. 132 t ūkst.)

ZEMGALES(iedz.sk. 195 t ūkst.)

VIDUSDAUGAVAS(iedz.sk. 132 t ūkst.)

VIDUSKURZEMES(iedz.sk. 74 t ūkst.)

Projektiem apstiprināts finansējums

EK iesniegts projekts

Sagatavošanā esošie projekti

Ieviesti projekti

Atkritumu apsaimniekošanas valsts pl āns 2006. Atkritumu apsaimniekošanas valsts pl āns 2006. -- 2012. gadam2012. gadam

Atkritumu veids/pl ūsma

Rezultāts Jāsasniedz līdz:

Apglab ājamie biolo ģiski noārdāmie atkritumi

Apglab ājamo biolo ģiski no ārdāmo atkritumu daudzuma samazin āšana l īdz 50% no 1995.gad ā apglab ātā biolo ģiski no ārdāmo atkritumu daudzuma

16.07.2013.

Apglab ājamie biolo ģiski noārdāmie atkritumi

Apglab ājamo biolo ģiski no ārdāmo atkritumu daudzuma samazin āšana l īdz 35 % no 1995.gad ā apglab ātā biolo ģiski no ārdāmo atkritumu daudzuma

16.07.2020.

Izlietotais Nodrošin āt, ka tiek re ģenerēti 60% no izlietot ā 31.12.2015.

58

Izlietotais iepakojums

Nodrošin āt, ka tiek re ģenerēti 60% no izlietot ā iepakojuma un tiek sasniegti š ādi minim āli pārstr ādes mērķi: - 60% pēc svara stiklam, pap īram un kartonam; 50% p ēc svara met āliem; 22,5% pēc svara plastmas ām; 15% pēc svara kokam.

31.12.2015.

Nolietoti transportl īdzek ļi

Visu nolietoto transportl īdzek ļu un materi ālu otrreiz ēja izmantošana un p ārstr āde gadā vismaz 95% apmērā no nolietotu transportl īdzek ļu vidējās pašmasas;Visu nolietoto transportl īdzek ļu sast āvda ļu un materi ālu otrreiz ēja izmantošana un re ģenerācija gadā vismaz 85% apm ērā no nolietotu transportl īdzek ļu vid ējās pašmasas.

1.01.2015.

59

Paldies par uzman ību !Paldies par uzman ību !