Cienījamie programmu direktoribsa.edu.lv/programs/tz_pash2016.doc · Web viewAdrese Pamatojums 1 Studiju un zinātniskā darba telpu platība – kopā 7135 2 Lomonosova iela 4,

BALTIJAS STARPTAUTISKĀS AKADĒMIJAS

Studiju virziena

TIESĪBU ZINĀTNE

pašnovērtējuma ziņojums par2015./2016.akadēmisko gadu

ApstiprinātsBSA Senāta sēdē

08.02.2017., protokols Nr.130

RĪGA 2017

Saturs

1. STUDIJU VIRZIENA TIESĪBU ZINĀTNE RAKSTUROJUMS...........................................................61.1. Studiju virziena attīstības stratēģija, kopīgie mērķi un to saistība ar augstskolas kopējo stratēģiju6

1.2. Studiju virziena un studiju programmu perspektīvais novērtējums no Latvijas Republikas interešu viedokļa.....................................................................................................................................................7

1.3. Studiju virziena attīstības plāns.........................................................................................................8

1.4. Studiju virziena un studiju programmu atbilstība darba tirgus pieprasījumam – darba un izglītības tirgus novērtējuma rezultāti par darba vietu pieejamību studiju programmu absolventiem, darba devēju aptaujas rezultāti.....................................................................................................................................10

1.5. Studiju virziena stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze.....................................................11

1.6. Studiju virziena iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apraksts...........................................14

1.7. Studiju virzienam pieejamie resursi (tai skaitā finanšu resursi) un materiāltehniskais nodrošinājums.........................................................................................................................................17

1.8. Sadarbības iespējas Latvijā un ārzemēs attiecīgā studiju virziena ietvaros....................................22

1.9. Studiju programmu uzskaitījums, norādot to apjomu kredītpunktos, studiju veidu, iegūstamo grādu, grādu un profesionālo kvalifikāciju vai profesionālo kvalifikāciju.............................................24

1.10. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījums, norādot tā kvalifikāciju un pienākumus, tai skaitā studiju programmu un tās daļu, kuru katrs no akadēmiskā personāla īstenos.....................................................................................................................................24

1.11. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un tā ietekme uz studiju darbu, studējošo iesaistīšana pētniecības projektos, kā arī dalība starptautiskajos projektos, Latvijas Zinātnes padomes un citu institūciju finansētajos projektos pārskata periodā.........................27

1.12. Studiju programmas īstenošanā nepieciešamā mācību palīgpersonāla raksturojums, norādot tā uzdevumus studiju virziena un konkrētu studiju programmu īstenošanā...............................................36

1.13. Informācija par ārējiem sakariem:................................................................................................37

1.13.1. Sadarbība ar darba devējiem, profesionālajām organizācijām...........................................371.13.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un koledžām, kuras īsteno līdzīgus studiju virzienus un līdzīgas studiju programmas......................................................................................401.13.3. Studējošie, kas studējuši ārvalstīs saistībā ar studējošo apmaiņu......................................411.13.4. Akadēmiskais personāls, kas strādājuši ārvalstu izglītības iestādēs vai veikuši zinātnisko vai pētniecisko darbu ārvalstīs.......................................................................................................41

2. BSA 1. LĪMEŅA PROFESIONĀLĀS STUDIJU PROGRAMMAS „TIESĪBU ZINĀTNE” KODS 413800 RAKSTUROJUMS..........................................................................................................432.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi........................................................................................43

2.2. Plānotie studiju rezultāti:................................................................................................................44

2.3. Studiju programmas plans...............................................................................................................44

2.4. Studiju kursu apraksti......................................................................................................................45

2.5. Studiju programmas praktiskā īstenošana.......................................................................................72

2.6. Studiju programmas izmaksas........................................................................................................74

2.7. Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā...................................................................................................................................................76

2.8. Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām.........................................................................................76

2.8.1. Salīdzinājums ar Latvijas valsts atzītu augstskolu tāda paša līmeņa studiju programmu....762.8.2. Salīdzinājums ar Eiropas Savienības tāda paša līmeņa programmu.....................................77

2.9. Informācija par studējošajiem:........................................................................................................78

2.10. Studējošo aptaujas un to analīze...................................................................................................78

2.11. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā.....................................................................81

3. BSA 2. LĪMEŅA PROFESIONĀLĀS STUDIJU PROGRAMMAS „TIESĪBU ZINĀTNE” KODS 42380 RAKSTUROJUMS.......................................................................................................................823.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi........................................................................................82

3.2. Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti.............................................................................83

3.3. Studiju programmas plāns...............................................................................................................84

3.4. Studiju kursu apraksti......................................................................................................................85

3.5. Studiju programmas organizācija..................................................................................................224

3.6. Prasības, uzsākot studiju programmu............................................................................................224

3.7. Studiju programmas praktiskā īstenošana.....................................................................................225

3.8. Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība).........................................................................................227

3.9. Studiju programmas izmaksas......................................................................................................228

3.10. Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā...............................................................................................................................230

3.10.1. Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām..........................................................2313.10.2. Salīdzinājums ar Eiropas Savienības tāda paša līmeņa programmu................................233

3.11. Informācija par studējošajiem:...................................................................................................235

3.12. Studējošo aptaujas un to analīze.................................................................................................235

3.13. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā...................................................................238

4. BSA AUGSTĀKĀS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS MAĢISTRA PROGRAMMAS „KRIMINĀLTIESĪBAS” KODS 47380 RAKSTUROJUMS...........................................................2394.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi......................................................................................239

4.2. Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti...........................................................................240

4.3. Studiju plāns..................................................................................................................................240

4.4. Studiju kursu apraksti....................................................................................................................241




4.8. Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība).........................................................................................274

4.9. Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā.................................................................................................................................................275

4.10. Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām.......................................................................................276

4.10.1. Salīdzinājums ar Latvijas valsts atzītu augstskolu tāda paša līmeņa studiju programmu2764.10.2. Salīdzinājums ar Eiropas Savienības tāda paša līmeņa programmu................................278




5. BSA PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS “PRIVĀTTIESĪBAS” KODS 47380 RAKSTUROJUMS...............................................................2845.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi......................................................................................284

5.2. Studiju programmas plānotie rezultāti..........................................................................................285

5.3. Studiju plāns..................................................................................................................................285




5.7. Vērtēšanas sistēma........................................................................................................................289

5.8. Studiju programmas atbilstība valsts profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā...............................................290

5.9. Programmas salīdzinājums ar jurista profesijas standartu............................................................291

5.10. Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas un divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu..........................................................................295

5.11. BSA profesionālās maģistrantūras studiju programmas „Privāttiesības” salīdzinājums ar tāda paša līmeņa studiju programmām ES valstīs........................................................................................296

5.11.1. Salīdzinājums ar Groningenas Universitātes (University of Groningen) maģistra programmu...................................................................................................................................2975.11.2. Salīdzinājums ar Bristoles Universitātes / University of Bristol/ maģistra programmu “Master of Law”..........................................................................................................................299




5.15. Studiju kursu apraksti.................................................................................................................305

6. STUDIJU PROGRAMMAS „JURIDISKĀ ZINĀTNE” RAKSTUROJUMS..................................3256.1. Doktora studiju programmas vispārīgais apraksts........................................................................325

6.2. Studiju programmas mērķi un uzdevumi......................................................................................326

6.3. Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti...........................................................................327

6.4. Studiju programmas plāns.............................................................................................................327

6.4.1. Piedāvājamās izglītības saturs............................................................................................3276.4.2. Programmas obligātās un izvēles daļas..............................................................................3276.4.3. Programmas studiju kursu sadalījums................................................................................3286.4.4. Studiju programmas plāna atbilstība tās mērķiem un uzdevumiem...................................329


6.5.1. Studiju formas.....................................................................................................................3296.5.2. Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību...........................................................................3296.5.3. Prasības, uzsākot studijas programmā „Juridiskā zinātne”................................................329


6.7. Vērtēšanas sistēma........................................................................................................................335

6.7.1. Vērtēšanas metožu izvēles pamatojums un rezultātu analīze.............................................3356.7.2. Pārbaudes formas un kārtība...............................................................................................335

6.8. Studiju programmas izmaksas......................................................................................................336

6.9. Augstākās izglītības programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam................337

6.10. Salīdzinājums ar citam studiju programmām.............................................................................338

6.10.1. Salīdzinājums ar Mykolas Romeris universitātes doktora programmu...........................3396.10.2. Salīdzinājums ar Biznesa augstskolas Turība doktora programmu.................................341

6.11. Programmā studējošie................................................................................................................343

6.11.1. Studējošo skaits programmā............................................................................................3436.11.2. Doktora studiju programmas “Juridiskā zinātne” doktorantu piesaistīšana zinātniskajā un pētnieciskajā darbība....................................................................................................................3456.11.3. Programmas „Juridiskā zinātne” doktorantu zinātniskās publikācijas............................3466.11.4. Programmas „Juridiskā zinātne” doktorantu piedalīšanās konferencēs...........................3466.11.5. Studējošo aptaujas un to analīze......................................................................................3486.11.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā.........................................................348

6.12. Sadarbības iespējas Latvijā un ārzemēs.....................................................................................350

7. KOPSAVILKUMS PAR STUDIJU VIRZIENA ATTĪSTĪBAS PLĀNIEM.....................................3517.1. Studiju virziena un studiju programmu perspektīvais novērtējums, ņemot vērā Latvijas uzdevumus Eiropas Savienības kopējo stratēģiju īstenošana...............................................................351

7.2. Studiju programmas atbilstība normatīvo aktu prasībām un Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas rekomendācijām.................................................................................................................351

7.3. Darba devēju un profesionālo organizāciju sniegtā informācija par absolventu nodarbinātības iespējām vismaz nākamo sešu gadu perspektīvā..................................................................................353

1. STUDIJU VIRZIENA TIESĪBU ZINĀTNE RAKSTUROJUMS

1.1. Studiju virziena attīstības stratēģija, kopīgie mērķi un to saistība ar augstskolas kopējo stratēģiju

Studiju virziena mērķi un uzdevumi atbilst Baltijas Starptautiskās akadēmijas (turpmāk arī

BSA) darbības un attīstības ilgtermiņa stratēģijai 2009.-2015. gadam un BSA prioritārajiem

pētniecības virzieniem; tie ir orientēti uz mūsdienīgu augstākās izglītības iestādi tiesību

zinātņu jomā, ar uz cilvēku centrētu izaugsmes modeli.

Stratēģijas izstrādē ir ievēroti Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti, Baltijas

Starptautiskās akadēmijas Satversme, Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-

2019.gadam, kā arī Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014. - 2020.gadam, Latvijas

ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Lisabonas stratēģija, nozīmīgākie

Boloņas pamatprincipi.

Baltijas Starptautiskās akadēmijas misija: BSA ir viena no Latvijas Republikas augstākās

izglītības mācību iestādēm, kas realizē Latvijas reģionālās attīstības un izglītošanas misiju,

kas nodrošina konkurētspējīgas, starptautiski atzītas daudzveidīgas studijas, attīsta inovatīvu

pētniecību, garantē sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un izglītošanu dažādos līmeņos.

BSA Tiesību zinātne virzienā nodrošina trīs ciklu izglītību, realizējot:

• 1. un 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Tiesību zinātne”;

• maģistra studiju programmas un

• doktora studiju programmu.

Studiju kvalitāte BSA ir noteikta kā galvenā pamatvērtība. Studiju procesa organizācijas

pamatā likti vairāki principi – kvalitāte, ilgstpēja, pēctecība un sadarbība. Studiju virziena

Tiesību zinātne attīstības mērķi ir realizējami visu līmeņu studiju programmu pēctecībā un

savstarpējā saskaņotībā.

Studiju virziena mērķis, akceptējot Baltijas Starptautiskās akadēmijas darbības un

attīstības ilgtermiņa stratēģiju 2009.-2015. gadam (apstiprināta BSA Senāta sēdē 2009. gada

13.janvārī. Protokols Nr.79/13.01.09) (pieejama-http://bsa.edu.lv/docs/strateg2015.doc) ir

sagatavot kvalificētus speciālistus studiju un pētnieciskajam, kā arī citam darbam valsts

iestādēs un citās struktūrās, kurā nepieciešamas augsta līmeņa juridiskās zināšanas, un kas ir

pieprasīts sabiedrībā, ar starptautiskiem standartiem atbilstošu kompetenci juridiskajā zinātnē

un zinātņu doktora grādu.

http://bsa.edu.lv/docs/strateg2015.doc

Studiju virzienā iekļauto programmu saturs, to organizācija un realizācijas gaita,

nodrošinājums ar akadēmisko personālu un materiāli tehniskā bāze ļaus īstenot studiju

programmu izvirzītos mērķus, izpildīt uzdevumus un realizēt izvirzīto stratēģiju.

1.2. Studiju virziena un studiju programmu perspektīvais novērtējums no Latvijas Republikas interešu viedokļa

Studiju virzienā iekļauto programmu uzdevums ir sagatavot profesionāli un akadēmiski

izglītotus speciālistus Tiesību zinātne jomā Latvijas un Baltijas zinātnei, tautsaimniecībai,

valsts pārvaldei, kā arī starptautiskajam darba tirgum.

Latvijas Republikā pieņemtajos politikas plānošanas dokumentos, piemēram, Latvijas

Nacionālās attīstības plānā 2007.-2013. gadam, izvirzītas trīs galvenās prioritātes turpmākai

valsts attīstībai – izglītots un radošs cilvēks, uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība,

zinātnes un pētniecības attīstība. Šādā kontekstā augsti izglītotu, starptautiski darboties

spējīgu Tiesību zinātne speciālistu sagatavošana sekmē Latvijas valsts konkurētspējas

paaugstināšanu un valsts izaugsmi. Darba tirgus pētījuma (E.Dubras red. Detalizēts

darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros

/

/http://www.lm.gov.lv/upload/darba_tirgus/darba_tirgus/petijumi/darbaspeka_darba_tirgus.pd

f) vērtējumā par paredzamajām darbaspēka izmaiņām periodam 2014.-2020.g. 37 profesiju

grupās dominē viedoklis, ka starp profesijām, kurās skaits pieaugs, biežāk minēta grupa

A_0_zin ‘Zinātnes darbinieki, augstāko mācību iestāžu akadēmiskie amati” (18,2%).

Šīs profesionālās grupas tuvākā nākotnē lielā mērā var piepildīt šodienas Tiesību zinātņu

studiju programmu absolventi, turpinot studijas augstākā līmeņa studiju programmās, jo īpaši

doktorantūrā.

BSA doktora studiju programma nodrošina augstākā līmeņa akadēmiskās studijas, kurās

sagatavo speciālistus patstāvīgam, radošam un daudzpusīgam zinātniski pētnieciskajam

darbam. Akadēmiskais personāls, kas sadarbojas ar BSA, zinātniskā kvalifikācija un interešu

amplitūda rada priekšnoteikumus padziļinātām studijām juridiskajā zinātnē, kā arī garantē

profesionālu zinātniskā darba vadību plašā juridisko problēmjautājumu spektrā.

Latvijas Republikas izaugsme nav iedomājama bez augsti kvalificētiem doktoriem, jo

viņi ir nepieciešami, lai attīstītos jebkura zinātnes sfēra. Sevišķi aktuāli tas ir juridiskajās

zinātnēs, jo šajā jomā ir nepietiekams doktoru skaits, kas varētu pretendēt uz Latvijas

augstskolu profesoru, asociēto profesoru un docentu vakancēm un varētu tikt piesaistīts jauno

speciālistu sagatavošanā. Minētais īpaši var apgrūtināt augstākās izglītības iestāžu darbību

tiesību zinātņu programmās. Tāpat arī darba tirgū pieaug pieprasījums pēc arvien

kvalificētākiem speciālistiem. Jaunas doktora studiju programmas akreditēšana Latvijā

palīdzēs mazināt nozares speciālistu trūkumu un veicinās straujāku nozares attīstību.

Kopumā studiju programmu perspektīvo novērtējumu no Latvijas valsts interešu

viedokļa nosaka šādi divi pamatkritēriji:

1) studiju programmu atbilstība valstī noteiktam izglītības standartam un profesijas

standartam;

2) studiju programmas atbilstība darba tirgus pieprasījumam.

Kopumā raksturojot studiju programmas, norādāms, ka tās atbilst Ministru kabineta

2001. gada 20. marta Noteikumiem nr. 141 “Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības valsts standartu”, Ministru kabineta 2001. gada 20. novembra noteikumu

Nr. 481 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”

izvirzītajām prasībām, kā arī Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumos Nr. 125

"Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un

kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību

(Profesiju klasifikators)" noteiktajam par jurista profesijas standartu, kā arī Zinātniskās

darbības likumā noteiktajam. Tas rada priekšnoteikumus iespējai nodrošināt izglītību valsts

vajadzībām nepieciešamajiem speciālistiem tiesību zinātņu jomā, kuru zināšanas, prasmes un

attieksmes atbilst valsts izglītības standartos noteiktajām prasībām un profesijas standartos

formulētajām kompetencēm.

Studiju virziena Tiesību zinātne darbība noris, respektējot sabiedrības intereses, ciešā

sadarbībā ar ieinteresētajām personām, darba devējiem un absolventiem.

1.3. Studiju virziena attīstības plānsBSA ir mūsdienīga augstākās izglītības iestāde, kas sniedz dažāda veida un līmeņa

augstākās izglītības iespējas tiesību zinātņu jomā kā Latvijas, tā arī citu valstu iedzīvotājiem,

darbojoties brīvās konkurences izglītības tirgū.

Plānojot savu attīstību ilgtermiņā, BSA ir ņēmusi vērā un balstījusies uz ES un

Latvijas attīstības plāniem un plānošanas dokumentiem.

Akadēmija līdzdarbojas juridiskās domas veidošanā Latvijā. Sadarbības rezultātā ar

dažādām valsts u.c. institūcijām pieaug Tiesību zinātne studiju programmu pieprasījums.

BSA pārvaldes darba un vadības pamatu veido koleģialitātes princips stratēģisku

lēmumu pieņemšanā un individuālas atbildības princips par darbību. Visu līmeņu lēmumu

pieņemšanā BSA iesaista sociālos partnerus un studējošos.

BSA studiju virziena Tiesību zinātne attīstības virzieni:

1. studiju un pētniecības darba pilnveide un attīstība;

2. iekšējās kvalitātes vadības pilnveide;

3. akadēmiskā personāla atlases un profesionālās meistarības pilnveide;

4. valsts vajadzībām atbilstošu izglītotu, prasmīgu un radošu speciālistu sagatavošanas

pilnveide tiesību zinātņu jomā;

5. starptautiskās sadarbības sekmēšana un mobilitātes veicināšana;

6. finansējuma un infrastruktūras nodrošinājums.

Lai sasniegtu izvirzīto, ir nepieciešams:

attīstīt un motivēt:

jaunu docētāju ar doktora grādu iesaistīšanos studiju procesā, pieredzes pārņemšanas

procesu;

aktīvāku sadarbību ar citām izglītības iestādēm, zinātniskajām institūcijām, starptautiskām

organizācijām;

aktīvāku akadēmiskā personāla iesaistīšanos zinātniski pētnieciskā darbā;

aktīvāku studējošo iesaistīšanos zinātniski pētnieciskā darbā;

visos studiju līmeņos zinātnē un pētniecībā balstītas studijas.

attīstīt un uzlabot:

zinātniskās darbības atpazīstamību, izmantojot rezultātu publiskošanu zinātniskajos

izdevumos, dalību nozaru un starpnozaru valsts un starptautiskas nozīmes zinātniskajās

konferencēs u.c.

programmā nodarbināto docētāju regulāru kvalifikācijas celšanu un paaudžu nomaiņas

nodrošināšanu;

reāli funkcionējošu akadēmiskā personāla aprites un akadēmiskā personāla atjaunošanas

un profesionālās pilnveides sistēmu, kas veicina kvalificētāko akadēmiskā personāla

pārstāvju piesaisti, stimulējot gados jaunu speciālistu ievēlēšanu akadēmiskajos amatos,

turpināt veikt akadēmiskā personāla darba pašnovērtēšanu, būtisku nozīmi piešķirot

studējošo aptaujas rezultātiem;

studiju saturu un pilnveidot pasniegšanas metodes, izmantojot inovatīvās tehnoloģijas;

akadēmiskā personāla un studējošo apmaiņas intensificēšana ar ārvalstu augstskolām;

zinātniskā potenciāla stabilizēšana un iespēju palielināšana piesaistīt Latvijas un ārzemju

jaunos zinātniekus konkursos uz brīvajām akadēmiskā personāla amata vietām, kā arī

līdzdalībai zinātnisko projektu un līgumdarbu izpildē.

1.4. Studiju virziena un studiju programmu atbilstība darba tirgus pieprasījumam – darba un izglītības tirgus novērtējuma rezultāti par darba vietu pieejamību studiju programmu absolventiem, darba devēju aptaujas rezultāti

BSA ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar darba devējiem, kas veiksmīgi izpaužas

noslēgtajos sadarbības līgumos un prakses līgumos. Piemēram, jau 2002. gadā 25. jūnijā

(tolaik – BKI) tika noslēgts sadarbības līgums ar Latvijas Republikas Tieslietu ministriju, kas

nodrošināja prakses iespējas BSA studentiem TM un tās pakļautībā esošajās iestādēs. 2006.

gada 12. aprīlī tika noslēgts līgums ar Latvijas Republikas Valsts policiju par prakses

iespējām un sadarbību apmācības jomā. Šī sadarbība dod iespēju studentiem jau studiju

prakses laikā parādīt sevi šajās iestādēs un uzņēmumos, lai pēc tam iegūtu tajās darbu. 2008.

gada 13. jūnijā noslēgts sadarbības līgums ar Tukuma pilsētas Domi. Lielākā studējošo daļa

jau studiju laikā pēc pirmām praksēm iekārtojas darbā minētajās iestādēs.

Bieži uzņēmumu vadītāji un iestāžu vadītāji griežas ar lūgumu piemeklēt viņiem

piemērotu darbinieku no studējošiem.

Studiju programmu “Tiesību zinātne” virzienā absolventiem ir izveidojies pastāvīgs

darba devēju loks. Pie tiem ir pieskaitāma Latvijas Republikas Saeima, kur daudzi

programmas absolventi ir deputāti vai strādā par deputātu palīgiem un tehniskajiem

darbiniekiem, Latvijas neatkarīgo ekspertu asociācija, juridiskais birojs “Interplus”,

starptautiskā advokātu kolēģija “Sankt-Pēterburga”, BSA juridiskais birojs u.c. Pastāvīgā

saikne ar darba devējiem, ļauj noteikt viņu viedokli par studiju programmu “Tiesību zinātne”

absolventu kvalitāti un, orientējoties uz viņu atsauksmēm, studiju procesā ieviest grozījumus.

Daudzos gadījumos konkrētās prakses iziešanas vietas ir stabilas. Prakses vadītāju

atsauksmes, kuras satur izvērstu studējošā profesionālo datu raksturojumu, tiek rūpīgi

analizētas un iegūtā informācija tiek apkopota. Vairākumā gadījumu prakses vadītāji

praktikanta darbu pēc desmit baļļu sistēmas novērtē ar “7” un “8” ballēm.

Praksi īsteno saskaņā ar prakses līgumu par prakses vietas nodrošināšanu. Prakses

līgumu augstskola slēdz ar darba devēju un studējošo. Prakses līgumā ietverts prakses mērķis,

uzdevumi, prakses norises plānojums, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtība, kā arī pušu

pienākumi un atbildība. Prakses mērķi studējošais sasniedz, pamatojoties uz iegūtajām

zināšanām, prasmēm, iemaņām un iepriekšējā darba pieredzi. Nosakot prakses mērķus un

uzdevumus, prakses saturā iekļauta arī studējošā iepazīšanos ar attiecīgās prakses

organizācijas pārvaldes struktūru un darbības principiem. Prakses mērķu un uzdevumu

noteikšanā, kā arī prakses izvērtējumā piedalās to organizāciju pārstāvji, ar kurām noslēgts

līgums par prakses īstenošanu.

BSA studējošajiem ir iespēja praktizēties tādās iestādēs kā Ģenerālprokuratūra,

tiesas, Jelgavas pilsētas Dome, Jūrmalas pilsētas Domē, Tukuma pilsētas dome, Probācijas

dienestā, Valsts policijā, bankā un citās valsts un privātajās struktūrās Rīgā un Latvijas

reģionos.

65% studējošie pēc akadēmijas absolvēšanas paliek strādāt savās prakses vietās.

1.5. Studiju virziena stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze

Veicot SVID analīzi tika izvērtētas iekšējo un ārējo faktoru sniegtās priekšrocības un

problēmas.

Studiju programmas SVID analīze

BSA studiju virziena „Tiesību zinātne” vājās puses

BSA studiju virziena „Tiesību zinātne” stiprās puses

studējošo vājš materiālais stāvoklis salīdzinājumā ar starptautisko praksi;

studiju procesa finansēšana lielākoties no studējošo līdzekļiem,

zems finansējuma līmenis salīdzinājumā ar valsts augstskolām un starptautisko materiālā un finansiālā nodrošinājuma praksi;

vājš finansiālais atbalsts zinātniskās pētniecības darbā salīdzinājumā ar starptautisko praksi;

daļas no akadēmiskā personāla nepietiekama piedalīšanās fundamentālajos zinātniskajos pētījumos juridiskajā zinātnē;

nepietiekama studējošo apmaiņa starp ES valstu augstskolām;

daļas no studējošiem pasīva attieksme pret zinātniski pētniecisko darbu.

BSA Tiesību zinātne virziena studiju programma savstarpēja savietojamība (sākot ar 1. līmeni, beidzot ar doktorantūru Juridiskā zinātne);

studiju programmas mērķu, uzdevumu un studiju rezultātu skaidrība, sasniedzamība un pārbaudāmība;

studiju programmu uzbūves principi un studiju procesa organizācija;

studiju stratēģijas un mērķu savstarpējā saskaņotība;

teorētiskās mācības tiek apvienotas ar pedagoģisko un profesionālo iemaņu apgūšanu, kas ir atbalsta programma studējošo sagatavošanai akadēmiskajai un profesionālajai darbībai;

regulāri tiek organizētas augsta līmeņa starptautiskās konferences, docētāji un studējošie aktīvi piedalās šo konferenču darbā;

demokrātijas principu ievērošana studiju programmā; studentu līdzdalība procesa pilnveidošanā

mūsdienu prasībām atbilstoša informācijas tehnoloģiju bāze;

akadēmiskā personāla akadēmiskā un profesionālā pieredze;

daudzpusīgs studiju kursu piedāvājums; programmas akadēmiskā personāla augsta

profesionālā sagatavotība; programmas realizācijai labi sagatavota

tehniskā bāze: auditorijas, tehniskie līdzekļi, mūsdienīgas pasniegšanas metodes, moderna

datortehnika; bagāts bibliotēkas fonds, kas pastāvīgi tiek

papildināts ar juridisku literatūru dažādās valodās, kā arī pieslēgums pie bāzes EBSCO, kas ļauj izmantot vairāk nekā 7000 žurnālus vācu un angļu valodā;

multilingvālās apmācības iespējas (latviešu, krievu, angļu valodas), kas paaugstina absolventu konkurētspēju Latvijā un ES;

Draudi Iespējas Studējošo skaita samazināšanās

demogrāfijas ietekmē; ekonomiskā un finansiālā krīze Latvijā. studējošiem grūti nodrošināt iztiku; nenodrošinot pienācīgu atalgojumu

akadēmiskajam personālam, kas būtiski neatšķirtos no praktizējošo juristu darba apmaksas, var tikt apdraudēta jaunu docētāju, tostarp arī Juridiskās zinātnes absolventu, kā arī pašreiz strādājošo jauno speciālistu piesaistīšana vai saglabāšana studiju procesa realizēšanā;

aizplūstot mācību spēkiem un pētniekiem, nepiesaistot līdzekļus infrastruktūras attīstībai, var tikt apgrūtināta iespēja nodrošināt Eiropas vienotās izglītības telpai atbilstošu izglītību doktora studiju līmenī, kas var mazināt konkurētspēju.

ES finansējuma piesaistīšana; iespēja studēt apmaiņas programmās

(ERASMUS) absolventu konkurētspēja; sadarbības iespējas ar Latvijas un ārvalstu

augstskolām; bilingvālās un multilingvālās apmācības

lomas paaugstināšana; kontaktu paplašināšana ar augstskolām ārpus

Baltijas valstu reģiona; akadēmiskā personāla aktīvāka iesaistīšanās

starptautiskajos un valsts projektos, kā arī komplekso zinātnisko pētījumu paplašināšana sadarbībā ar citām augstskolām un citiem partneriem;

doktorantu iesaistīšana zinātniskajos pētījumos, izmantojot sadarbības iespējas ar citām augstskolām un pētnieciskajiem institūtiem.

Vājās puses Stiprās puses

studējošo vājš materiālais stāvoklis -1

profesionālais komponents +2

zems programmu finansējuma līmenis -2

skaidra didaktiskā koncepcija +2

maz ārzemju docētāju un viesprofesoru -1 metodiskais nodrošinājums +2studiju procesā ir ierobežots kontaktstundu skaits

-2 studiju programmu inovatīvie aspekti

+2

jaunu pedagogu iesaistīšanās mācību procesā

-1 demokrātijas principu ievērošana +2

Neietiekama akadēmiskā personāla un doktorantu

piedalīšanās fundamentālajos zinātniskajos pētījumos juridiskajā zinātnē

-1 akadēmiskā personāla pieredze, kvalifikācija

+2

studējošo līdzdalība procesa pilnveidošanā

+1

BSA izdot LZP atzīto zinātniski teorētisko žurnālu Administratīvā un Kriminālā Justīcija

+2

regulāri tiek organizētas augsta līmeņa starptautiskās konferences

+2

teorētiskās mācības tiek apvienotas ar pedagoģisko un mācību metodisko iemaņu apgūšanu

+2

SP KOPĀ : -8 SP KOPĀ : +19

Draudi Iespējas

studēt gribošo skaita samazināšanās demogrāfisko procesu ietekmē

-2 kontaktu paplašināšana ar augstskolām ārpus Baltijas valstu reģiona

+2

ekonomiskā krīze -2

ES finansējuma piesaistīšana

+1

studējošiem grūti nodrošināt iztiku

-1

bilingvālās un multilingvālās apmācības lomas paaugstināšana

+2

Akadēmiskā personāla ar doktora grādu – cilvēkresursu trūkums, jo sevišķi atsevišķās nozarēs

-1

ieviest tālmācības elementus studiju programmās

+1

nepieaugot valsts atbalstam, cietīs nozares izaugsme un konkurētspēja, samazinoties iespējām iegūt tiesību zinātņu doktora grādu,

-1

iespēja studēt apmaiņas programmās

+2

samazināsies konkurētspēja ES pētniecības telpā, ja netiks nodrošināta Latvijā veikto pētījumu starptautiskā atpazīstamība, to rezultātu publicēšana starptautiski citējamos, atzītos zinātnes izdevumos;

-2

motivēt aktīvāk iesaistīties starptautiskajos un valsts zinātniskajos projektos

+2

veicināt doktorantu iesaistīšanos zinātniskajos pētījumos,

+2

D KOPĀ : -9 I KOPĀ : +12

Pavisam katrā sadaļā iespējamas 10 kategorijas, maksimālais vērtējums katrā kategorijā ir 20 punktiPunktu atšifrējums: 0 – līdzsvars visos vai lielākajā daļā aspektu;

1 – daļēja atbilstība visos vai lielākajā daļā aspektu; –1 – neatbilstība visos vai lielākajā daļā aspektu; 2 – atbilstība visos vai lielākajā daļā aspektu;–2 – pilnīga neatbilstība visos vai lielākajā daļā aspektu

1.6. Studiju virziena iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apraksts

Studiju kvalitātes novērtēšana tiek veikta ar mērķi kontrolēt studiju programmas izpildi un

plānot tās attīstību, lai pilnībā sasniegtu programmā izvirzītos mērķus un izpildītu noteiktos

uzdevumus.

Studiju programmu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas stratēģija ir izstrādāta atbilstoši

Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā noteiktajiem standartiem.

Kvalitātes standarti ir definēti dokumentā Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai

Eiropas augstākās izglītības telpā.

BSA kvalitātes kontrole notiek nepārtraukti: uzņemot studējošos, pieņemot darbā

akadēmisko personālu, vērtējot un pilnveidojot studiju programmas, vērtējot struktūrvienību

darbību un to vadītājus pēc pētniecības un studiju darba rezultātiem.

Galvenās kvalitātes vērtēšanas formas ir:

- ārējā novērtēšana – licencēšana, akreditācija un neatkarīgo ekspertu vērtējums. To

nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija un Augstākās izglītības kvalitātes

novērtēšanas centrs (turpmāk - AIKNC) sadarbībā ar BSA;

- pašnovērtējums – iekšējā kvalitātes nodrošināšanas sistēma.

Lai nodrošinātu augstākās izglītības kvalitāti, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā saskaņā

ar Nolikumu par augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanu darbojas iekšējā kvalitātes

nodrošināšanas sistēma kvalitātes vadība notiek vairākos līmeņos:

1. programmas direktors, programmas padome un programmas akadēmiskais

personāls,

2. starpprogrammu audits,

3. BSA metodiskā padome un vadība.

Studiju programmu vada programmas direktors. Metodoloģisko un organizatorisko

jautājumu risināšanai studiju programmas akadēmiskais personāls izveido studiju

programmas padomi, kurā obligāti tiek iekļauts arī studējošo pārstāvis (-ji). Tādējādi

studējošie ir informēti par svarīgākajām izmaiņām studiju programmas īstenošanā un var

izteikt savu viedokli par tām.

Studiju programmas direktors un studiju programmas padomes pārstāvji katru gadu

sagatavo pašnovērtējuma ziņojumu, kurā tiek atspoguļoti galvenie iepriekšējā studiju gada

rezultāti un dots to novērtējums, norādītas galvenās problēmas un trūkumi. Tāpat ikgadējā

pašnovērtējuma ziņojuma uzdevums ir parādīt izmaiņas, kas notikušas studiju programmas

saturā, realizācijas veidā un akadēmiskajā personālā.

Programmas padome pēc akadēmiskā personāla pārstāvju ieteikuma izvērtē izmaiņas

studiju programmā un, ja tās tiek akceptētas, iesniedz apstiprināšanai augstskolas Senātā.

Programmas direktors un padome lemj par nepieciešamību pārbaudīt akadēmiskā

personāla pārstāvju darba kvalitāti, kā arī par studiju organizācijas jautājumiem.

Programmas direktors kontrolē programmas akadēmiskā personāla darba kvalitāti

(darba disciplīnu, nodarbību saturu, pieejamību studējošiem).

Starpprogrammu līmenī pēc Senāta vai BSA metodiskās padomes lēmuma var noteikt

studiju programmas auditu, kurā iesaistās gan auditējamas programmas, gan citu programmu

akadēmiskais personāls. Studiju programmas iekšējā auditā tiek novērtēti:

1) studiju programmas vadības sistēmas efektivitāte: pašnovērtējuma ziņojuma

informācija, kā arī analizēti iebildumi un priekšlikumi, kas saņemti un norādīts, cik no tiem

īstenoti vai, ja nav īstenoti, analizēti cēloņi;

2) atgriezeniskās saites analīze: kāda ir studiju programmas vadības un akadēmiskā

personāla pieejamība (pieņemšanas laiki, to atbilstība apmeklētāju skaitam, risināmo

jautājumu loks, ieteikumi efektivitātes uzlabošanai, piemēram, par kompetenču sfēru sadali

starp augstskolas administrāciju).

3) ar programmas īstenošanu saistītās dokumentācijas un faktu pārbaude: vai pārskata

gada laikā arhīvam nodota normatīvajiem aktiem atbilstošā studiju programmas dokumentācija

(tiek saņemts arhīva apstiprinājums), kā arī pārbaudīts, kā un cik ilgi tiek uzglabāti programmā

studējošo zinātniskie darbi.

Ja pašnovērtējuma ziņojumu analīzē vai BSA darbībā konstatētas ar izglītības

kvalitātes jautājumiem saistītas būtiskas problēmas, dibinātāji un Senāts izveido darba grupu

šo problēmu izpētei. Darba grupas sastāvu un tās darbības laiku nosaka atbilstoši risināmajai

problēmai. Darba grupas iegūtie rezultāti tiek ievēroti noteiktu BSA vadības lēmumu

pieņemšanā.

Akadēmijas līmenī kvalitātes jautājumi tiek risināti ar Studiju metodiskās padomes

palīdzību, kas darbojas saskaņā ar Senāta apstiprināto Studiju metodiskās padomes nolikumu.

Studiju metodiskās padomes mērķis ir uzlabot akadēmijā iegūtās izglītības kvalitāti,

piedaloties akadēmijas stratēģijas izstrādē, kā arī studiju un ar tām saistīto organizatorisko

jautājumu risināšanā. Padomes uzdevumi ir:

1) izstrādāt un uzlabot studiju organizāciju;

2) risināt studiju metodoloģiskos un metodiskos jautājumus;

3) sniegt padomus akadēmijas vadībai racionālai un mērķtiecīgai intelektuālo un materiālo

resursu izlietošanai;

4) pieņemt lēmumus ar studijām saistītos jautājumos, kuri nav Akadēmijas pārstāvības,

vadības un lēmējinstitūciju kompetencē.

Padomes sastāvu veido BSA studiju prorektors, studiju programmu direktori un filiāļu

pārstāvji. Ex officio Padomes darbā var piedalīties BSA rektors un BSA dibinātāji. Būtisku ar

studiju programmu īstenošanu saistītu jautājumu izlemšanā tiek uzaicināti piedalīties arī

studējošo pārstāvji.

Atgriezeniskā saite ar studentiem. Studējošo viedoklis ir svarīgs izglītības kvalitātes

nodrošināšanā. Informācija par kvalitāti un studējošo vērtējums tiek iegūts

1) tiešā kontaktā ar studējošajiem nodarbībās un ārpusnodarbību saskarsmē;

2) katru semestri notiekošajās studējošo aptaujās, pēc kurām tiek noteikti docētāju

reitingi un kur studējošajiem ir iespēja brīvi izteikt savu viedokli par akadēmiju

kopumā, studiju programmu, studiju infrastruktūru un katru docētāju, kas strādājis ar

viņiem konkrētajā semestrī.;

3) no studējošo pārstāvjiem akadēmijas lēmējinstitūcijās;

4) ar Studējošo pašpārvaldes starpniecību.

BSA lielākā daļa īstenoto programmu ir profesionālās augstākās izglītības programmas,

tādēļ īpaša nozīme ir regulārai sadarbībai dažādos līmeņos ar darba devējiem:

1) jaunas programmas izveidošanā, darba tirgus prasību noskaidrošanā un pieprasījuma

izvērtēšanā;

2) studējošo prakšu organizēšanā. Ar prakses vietām tiek nodrošināta reāla atgriezeniskā

saite, lai saņemtu informāciju par trūkumiem praktikanta teorētiskajā sagatavotībā, ja

tādi pastāv, kā arī lai varētu kontrolēt programmu akadēmiskā personāla praktisko

kompetenču līmeni un docējamo priekšmetu saturu, lai tajos tiktu iekļauti praksei

svarīgi jautājumi;

3) darba devēju līdzdalība kvalifikācijas darbu, diplomdarbu un maģistra darbu

aizstāvēšanas komisijās;

4) darba devēju pasūtīto projektu un kopējo projektu īstenošana.

Lai nodrošinātu studiju kvalitāti, studiju programmas tiek veidota, uzlabota un

apstiprināta, balstoties uz demokrātijas principiem. To paredz programmas akadēmiskā

personāla un studējošo iesaistīšanās nepārtrauktā informācijas apmaiņas, studiju procesa

izvērtējuma un atgriezeniskās saites nodrošināšanas procesā.

1.7. Studiju virzienam pieejamie resursi (tai skaitā finanšu resursi) un materiāltehniskais nodrošinājums

Studiju virziena Tiesību zinātne programmas realizē studijas Rīgā un septiņās filiālēs,

doktora studiju programmu Rīgā, 1. līmeņa programmu un maģistra studiju programmas Rīgā

un Daugavpilī, bet 2. līmeņa programmu Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē, Jēkabpilī,

Smiltenē, Liepājā un Ventspilī.

Baltijas Starptautiskajai akadēmijai ir laba materiālā bāze, mūsdienīga bibliotēka, kurā ir

pieejama literatūra, periodika, elektroniskās datu bāzes, ka arī citi resursi, kas nepieciešami

studējošiem un akadēmiskajam personālam. BSA atrodas Rīgā, Lomonosova ielā 1/4, un

Lomonosova ielā 4 .

Programmas materiālās bāzes attīstībā tika izdalīti sekojoši pamatvirzieni:

mācību un zinātniskās literatūras un periodisko izdevumu iegāde;

datortehnikas iegāde un modernizācija, jaunas datorklases izveide;

studējošo iespēju izmantot Internet paplašināšana;

mācību telpu remonts un aprīkošana.

Jaunas iekārtas un aparatūra programmas vajadzībām tiek iegādāta BSA tehniskās

attīstības plāna ietvaros. Uz doto brīdi studiju process programmās tiek nodrošināts

labiekārtotās un tehniski nodrošinātās auditorijās. Studiju process pietiekamā daudzumā ir

nodrošināts ar:

- kserokopēšanas tehniku;

- vizuālās prezentācijas tehniku (multimediju videoprojektori; DVD/VHS

tehnika);

- datortehniku;

- TV aprīkojumu, kas nodrošina telekonferences.

Studējošiem un BSA akadēmiskajam personālam ir pastāvīga iespēja strādāt Interneta

tīklā, izmantot elektronisko pastu.

Baltijas Starptautiskās akadēmijas datorsistēmas apraksts, 2015./2016..m.g.

NOSAUKUMS KOPĀ Rīga Daugavpils Jēkabpils Jelgava Liepāja Rēzekne Smiltene VentspilsDatori (kopā) 673 366 92 57 24 43 39 30 22- studentiem 504 254 74 52 17 36 32 24 15- administrācijai 169 112 18 5 7 7 7 6 7Printeri, kopētāji, faksi 131 68 18 7 4 16 9 5 4Skaneri 20 11 4 0 1 3 1 0 0Tīkla aprīkojums 100 69 12 4 3 5 4 2 1

Multimediju projektori, televizori 44 26 3 2 2 2 5 3 1Cits aprīkojums 180 128 13 9 5 8 5 7 5

Izmantojamo programmu nodrošinājums visās filiālēs:

Operacionālas sistēmas: Microsoft Windows 2000/XP.

Ofisa programmas: Microsoft Office 2000/XP/2003/2007, Microsoft Office Viewers

with Compatibility Pack, OpenOffice 3.0-3.3, Proofing Tools, Adobe Acrobat Reader 9/10,

DJView, Cognitive Technologies Cunei Form 12, CD Burner XP Pro 4, 7zip 9, Mozilla

Thunderbird 3.1, Microsoft Outlook Express, Skype 3.5-5.1.

Brouzeri: Mozilla FireFox 3.6, Opera 10, Google Chrome, Microsoft Internet

Explorer.

Multimediju pielikumi: VLC, WinAMP, Windows MediaPlayer, Ffdshow, Qtime,

Macromedia Flash Player, Macromedia ShockWave player.

Grafiskie pielikumi: Microsoft Paint.NET, Gimp, Inkscape.

Citas programmas: KAV 6, RealVNC, Java RE u.c.

Papildus izmantojamais programmas nodrošinājums Daugavpilī:

Operacionālas sistēmas: MacOS

Brouzeri: Safari.

Grafiskie pielikumi: Adobe Creative Suite, Corel DRAW.

Papildus izmantojamais programmas nodrošinājums Rīgā: Operacionālas sistēmas:

Windows Vista/7/Server 2003/Server2008,Unix FreeBSD, CentOs, MacOs

Ofisa programmas: Abby FineReader, Nero.

Brouzeri: Safari.

Grafiskie pielikumi: Adobe Creative Suite, Corel DRAW, Macromedia Studio, Final

Cut, Adobe Premiere.

Pielikumi projektēšanai: Autodesk 3DMAX, Autodesk AutoCAD, BCAD, ArhiCAD.

Citas programmas: Audacity, NVU, Tilde Jumis, Trados, Amadeus, iScala, Parallel

Desktop, FoxPro, Virtual PC, GNU C++ compiler, Lazarus, Polinom, Octave, MASM, Xilinx

WebPack.

Sekmīgu studiju procesa gaitu veicina plaša zinātniskā bibliotēka, kura regulāri tiek

papildināta jaunāko literatūru.

BSA Telpu nodrošinājums uz 01.01.2016

Adrese Pamatojums1 Studiju un zinātniskā darba 7135

telpu platība – kopā2 Lomonosova iela 4, Rīga Pirkuma līgums (01/10/02) 34083 Lomonosova iela 1/4, Rīga Pirkuma līgums (06/05/03) 37274 Dzelzceļu iela 3, Daugavpils Pirkuma līgums (07/08/00) 21465 Liegada iela 3, Liepāja Pirkuma līgums (26/02/02) 9086 Tārgales iela 5, Ventspils Nomas līgums (01/07/05) 5287 Skolas iela 46, Ozolnieki, Pirkuma līgums (28/05/02) 1246.38 Dārzu iela 21/17, Rēzekne Nomas līgums (01/05/04) 663.49 Jauna iela 44, Jēkabpils Nomas līgums (01/09/09) 34410 Dārza iela 17, Smiltene Nomas līgums (01/09/03) 98511 t.sk. sporta un atpūtas telpu

platība1046.2

12 1.7.1.1.1 Dienesta viesnīcu platība

13 Slāvu iela 25-26, Rīga Pirkuma līgums (27/08/99) 61.0314 Lomonosova iela 14-82, Rīga Pirkuma līgums (29/05/00) 70.415 Teātra iela 24-3, Daugavpils Pirkuma līgums (26/11/99) 6516 Teātra iela 24-1, Daugavpils Pirkuma līgums (19/03/01) 5817 Lielā iela 12-50, Liepāja Pirkuma līgums (09/11/99) 5818 Celtnieku iela 18-46, Ventspils Pirkuma līgums (19/07/00) 6519 Skolas iela 46, Ozolnieki, Pirkuma līgums (28/05/02) 4520 Dārzu iela 65-92, Rēzekne Pirkuma līgums (03/07/03) 90

Kopā: 22649.3

BSA zinātniskā bibliotēka BSA bibliotēka ir akreditēta;

BSA bibliotēka ir LATABA loceklis;

Juridisko bibliotēku Konsorcija loceklis;

BSA bibliotēka ir organizēta un strādā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem

aktiem par zinātnisko bibliotēku darbību.

BSA grāmatu fonds uz 2015.g. 1.septembrī kopā (grāmatas, brošūras, žurnāli) ir virs

61830 eksemplāru. Tai skaitā: latviešu valoda - 9445; angļu valoda - 2358; krievu valoda -

50027.

Grāmatu fonda komplektēšanas avoti:

Grāmattirgotāju firmas: “Janus”, “Polaris”, “LV-Akadēmiska grāmatnīca”, “J. Rozes

grāmatnīca”, “Valters un Rapa”.

Maskavas grāmattirgotāju bāzes: “Gardariki”, “Инфра–М”, “КноРус”.

Rīgas bibliotēkas, municipālās bibliotēkas.

Prīvatbibliotēkas.

Ārzemju izdevniecības – “PEARSON”, “WILEY”, “OPEN UNIVERSITY PRESS”,

“THOMSON wadsworth”, “ELSEVIER”, “OXFORD university press”.

Bibliotēkas metodisko vadību īsteno:

Latvijas Nacionālā bibliotēka (sistematizācija un fondu kataloga sadalīšana pēc Latvijas

UDK sistēmas);

LU Akadēmiskā bibliotēka;

LU Zinātniskā bibliotēka;

Eiropas Savienības informācijas aģentūras bibliotēka (ESIA).

Bibliotēkas informācijas darbs:

Grāmatu fonda tematiskais katalogs;

Elektroniskais tematiskais katalogs;

Katalogs E-biblio – 170 nosaukumi;

Katalogs CD-biblio – 97 nosaukumi;

Tematiskas saraksts angļu valodas grāmatas: Eiropas Savienība /politika, tiesību zinātne,

ekonomika/ – 38 nos.; psiholoģija – 183 nos.;PR, masu komunikācijas socioloģija – 15

nos.; tiesību zinātne – 32 nos.; ekonomika – 169 nos.;

Eiropas Savienības informācijas centrs – (sk. mājas lapa www.bsa.edu.lv);

Krievu centrs – (sk. mājas lapa www.bsa.edu.lv);

Vacu informācijas centrs – (sk. mājas lapa www.bsa.edu.lv);

Maģistra darbu katalogs – (sk. mājas lapa www.bsa.edu.lv);

Elektroniskais katalogs – Internet – www.bsa.edu.lv/biblio/;

Periodisko izdevumu katalogs;

Jaunie grāmatu fonda bibliogrāfiskie saraksti visās zinātnes nozarēs

(sk. mājas lapa www.bsa.edu.lv);

Diferencēts informatīvais darbs ar rektoru, studiju programmas direktoru un docētājiem;

Mediatēka;

Mājas lapa BSA Internet saitā: www.bsa.edu.lv ; (LV; ENG; RUS)

Datu bāzes.

Bibliotēkas lasītāju apkalpošanas organizācija:

BSA grāmatu fonds atrodas lasītavas Lomonosova ielā 1/4, Rīga;

Bibliotēkas darba laiks ir ļoti izdevīgs gan pilna, gan nepilna laika studentiem;

Datu bāzes

Nosaukums Interneta adrese Raksturojums Pieejamības vieta

EBSCO

http://search.ebscohost.com

EBSCO – daudznozaru datu bāze, kas sastāv no vairākām pilntekstu un apskatu datu bāzēm humanitārās, sociālajās

Datu bāze pieejamaBSA bibliotēkā

http://search.ebscohost.com/

http://search.ebscohost.com/

http://www.bsa.edu.lv/





un eksaktajās zinātnēs:

LETA www.leta.lv

LETA arhīvs ir viens no plašākajiem uzņēmuma darbībā nepieciešamās informācijas avotiem. Arhīvā uzkrātie materiāli dod Jums iespēju iegūt pilnīgu informāciju, kā arī viegli un ātri analizēt un prognozēt notikumus laika gaitā.

Datu bāze pieejama tikai BSA bibliotēkā.

Letonikawww.letonika.lv

Letonika – Interneta serviss, kurā vienuviet apkopoti nozīmīgākie uzziņu un enciklopēdiskie resursi par Latviju latviešu valodā.


NAIS (LV) http://pro.nais.dati.lv

NAIS – Normatīvo aktu informācijas sistēma, kas satur pilnu Latvijas normatīvo aktu kopumu, kā arī Latvijas Republikas spēkā esošos starptautiskos aktus.


Lursoft www.lursoft.lv

Lursoft laikrakstu bibliotēka ir apjomīgs Latvijas laikrakstu publikāciju un ziņu aģentūras BNS krājums Internetā.Pieejami vairāk kā 40 Latvijā publicētie izdevumi. Apkopoto pilnteksta publikāciju skaits – vairāk 3 miljoni vienību.


Кодекс +

Latvijas Republikas likumi krievu valoda sekojošos virzienos: “Civiltiesības”, “Nodokļi” un tt.


HeinOnline + FILR (ENG)

http://www.heinonline.org

Ārzemju starptautisko tiesību avotu datu bāze iekļauj nozīmīgākās publikācijas starptautiskajās tiesībās, aptverot prominentas starptautisko tiesību gadagrāmatas no visas pasaules, tāpat Amerikas Starptautisko tiesību asociācijas un Hāgas Starptautiskās tiesas, kā arī citu respektablu institūciju publikācijas.

BSA Rīgā un °Daugavpils filiāles lasītava

RUBRICON www.rubricon.com

RUBRICON – universāla uzziņu izdevumu pilntekstu datu bāze, kurā veiksmīgi apvienota meklēšana vairāk nekā 60 nozīmīgākajās Krievijas enciklopēdijās, vārdnīcās uc.

BSA Rīgā un Daugavpils filiāles lasītava

Latvijas Vēstnesis www.lv.lv

Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis”

Datu bāze pieejama tikai

http://www.lv.lv/

http://www.rubricon.com/

http://www.heinonline.org/

http://www.heinonline.org/

http://www.lursoft.lv/

http://pro.nais.dati.lv/

http://www.letonika.lv/

http://www.leta.lv/

(LV) tiešsaistes versija, BSA bibliotēkā

Netcards (LV) www.l2d.lv

Netcards – Interneta serviss, kurš piedāva Latvijas Republikas normatīvus aktus ar papildam bezmaksas funkcijam, kuri palīdz lasīt daudz efektīvāk un saprast līkumus ātrāk.

Datu bāze pieejama tikai BSA bibliotēkā

1.8. Sadarbības iespējas Latvijā un ārzemēs attiecīgā studiju virziena ietvaros

BSA ir daudz ārvalstu sadarbības partneru, ar kuriem tiek veikta nozīmīga

informācijas apmaiņa, tiek pētīta ārvalstu partneru pieredze studiju programmu realizācijā.

BSA ir noslēgti sadarbības līgumi ar radniecīgām izglītības iestādēm Latvijā (Latvijas

Universitāte), Lietuvā (Šauļu universitāte), Ukrainā (Dņepropetrovskas Nacionālā

universitāte; Harkovas Nacionālā universitāte), Krievijā (Maskavas Valsts universitāte,

Maskavas Valsts Atklātā universitāte, Sanktpēterburgas Telekomunikāciju Valsts

universitāte), Ķīnā (Henanas universitāte), Vācija (Minhenes Biznesa skola), Somijā

(Tamperes Universitāte), Zviedrija (Vaksjo universitātes Vadības un Ekonomikas skola) u.c.

BSA pēdējos 6 gados aktīvi attīstījusi sadarbību ar ārvalstu augstākās izglītības

iestādēm. Tā sadarbība ar ārzemes un ES augstskolām pēc ERASMUS programmas ļauj ne

tikai realizēt studentu apmaiņas programmu, bet arī apmaiņu ar docētājiem. Lekcijas, atklātie

semināri, starptautiskās konferences ir tas, kas nostiprina BSA vietu Eiropas augstākās

izglītības telpā. BSA veic sadarbību ar Rašinova Vysoka Škola s.r.o. (Čehija), Universite de

Bretagne (Francija), University of Applied Sciences for Public Management and Legal

Affairs in Bavaria (Vācija), Utenos Kolegija (Lietuva), International School of Law and

Business (Lietuva), Universidade Lusofona de Humanidades e Tecnologias (Portugālija),

Uniwersity of Rzeszow (Polija), Wyzsa Szkola Administracyjno-Spoleczna (Polija),

Akademia Podlaska (Polija), Uniwersytet w Bialystoku (Polija), University of Oradea

(Rumānija), Universitatea “Lucian Blaga” din SIBIU (Rumānija), University of Huelva

(Spānija), Universidad Pontificia Comillas (Spānija) u.c.

Ar katru gadu akadēmijas starptautiskā sadarbība paplašinās, šajā jomā ir jau

izveidojušās atzīstamas tradīcijas. Tiek realizēta plaša sadarbība ar esošajiem sadarbības

partneriem, kā arī tiek meklēti jauni sadarbības partneri un veidotas jaunas sadarbības formas.

Starptautiskās sadarbības ietvaros akadēmiju regulāri apmeklē ārvalstu radniecīgo

augstskolu un citu institūciju delegācijas, kuras dalās savā darba pieredzē un ir ieinteresētas

iepazīties ar akadēmijas paveikto. Diskusijās tiek gūtas atziņas, kas ļauj pilnveidot

akadēmijas un studiju programmu (virziena) darbu.

http://www.l2d.lv/

Studiju virzienā iesaistītie docētāji ir paaugstinājušu savu kvalifikāciju piedaloties

starptautiskās zinātniskās konferencēs un semināros Vācijā, Austrijā, Ungārijā, Čehijā,

Francijā, Kanādā, ASV, Dānijā, Lietuvā, Krievijā, Igaunijā, Polijā, Beļģijā, Itālijā u.c., arī

lasījuši lekcijas ārvalstu augstskolās, tādās valstīs kā Lietuva, Ungārija, Francija, Vācija u.c.

Svarīgi, ka programmu īstenošanā iesaistīti trīs Latvijas Zinātnes padomes apstiprināti

eksperti (profesors, Dr.hab.iur. A.Kavalieris; profesors, Dr.iur. V. Zahars; profesore, Dr.iur.

S. Kaija, as.prof. M.Sumbarova, as.prof. I.Kronis) kā arī notiek darbs, lai tiktu sagatavoti vēl

papildus eksperti.

Bez tam tiek plānots piesaistīt arī viesdocētājus arī no citām ārvalstu augstskolām,

tādām kā Šauļu universitāte (Lietuva), Mykolos Romeris universitāte (Lietuva), Minhenes

Biznesa skola (Vācija), Tamperes Universitāte (Somija), Kaļiņingradas Juridiskais institūts

(Krievija), Varšavas Universitāte (Polija), Rzeszow Universitāte (Polija), Humanitāro un

sociālo tiesību institūtu (Igaunija) u.c.

BSA ir izveidojusies laba sadarbības ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), Biznesa

augstskolu Turība (BAT), Latvijas Universitāti (LU), Juridisko koledžu u.c. Akadēmiskā

personāla parstāvji un studējošie piedalās šo augstākās izglītības iestāžu rīkotajās konferencēs

un semināros; notiek aktīva zinātnisko rakstu iesniegšana BSA zinātniski teorētiskajam

žurnālam Administratīvā un Kriminālā Justīcija un Baltijas Juridiskajā žurnālā u.c.

Pofesors V.Zahars, profesore S. Kaija un as.prof.M.Sumbarova ir RSU Promocijas

padomes locekļi, kā arī S. Kaija vairākkārt ir tikusi uzaicināta piedalīties arī kā LU

Promocijas padomes locekle un recenzente, arī kā BAT un RSU doktorantu promocijas darbu

vadītāja.

Bez tam S.Kaija ir piedalījusies kā konsultante projektā „Atbalsts doktora studijām

Latvijas Universitātē”. (Projekta uzdevums ir sekmēt augstākās izglītības kapacitātes

palielināšanu Latvijas Universitātē, lai palielinātu visu izglītības tematisko grupu augstākās

kvalifikācijas doktora grādu ieguvušo speciālistu skaitu, kas spējīgi plānot, radīt un ieviest

ražošanā augstas tehnoloģijas produktus, produktus un akalpojumus ar augstu pievienoto

vērtību, veicinot tautsaimniecības attīstību uz inovācju pamata).

Notiek sadarbība ar Tiesnešu mācību centru, Nacionālo Aizsardzības akadēmiju, lasot

lekcijas tiesnešiem, tiesnešu palīgiem, prokuroriem, prokuroru palīgiem, kā arī ar Tieslietu

Ministriju, piedaloties likumu izstrādes darba grupās.

1.9. Studiju programmu uzskaitījums, norādot to apjomu kredītpunktos, studiju veidu, iegūstamo grādu, grādu un profesionālo kvalifikāciju vai profesionālo kvalifikāciju

1) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Tiesību

zinātne” (41380) - 80 KP, pilna un nepilna laika studijas iegūst jurista palīga

kvalifikāciju;

2) Otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programma “Tiesību zinātne”

(42380) - 160 KP, pilna un nepilna laika studijas iegūst juriskonsulta kvalifikāciju;

3) Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programma “Krimināltiesības”

(47380) - 60(80) KP, pilna un nepilna laika studijas iegūst jurista kvalifikāciju un

maģistra grādu tiesību zinātnē;

4) Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programma “Privāttiesības”

(46380) - 60 KP, pilna laika studijas iegūst jurista kvalifikāciju un maģistra grādu

tiesību zinātnēs;

5) Doktora studiju programma “Juridiskā zinātne” (51380) -120 KP, pilna un nepilna

laika studijas, tiesību doktora zinātniskais grāds juridiskajā zinātnē (Dr. jur.).

1.10. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījums, norādot tā kvalifikāciju un pienākumus, tai skaitā studiju programmu un tās daļu, kuru katrs no akadēmiskā personāla īstenos

Otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programma “Tiesību zinātne”

Nr. Studiju priekšmets KP Atskaites forma

Docētājs

1 Loģika un retorika 2 eksāmens Dr.habil.phil.Valērijs NikiforovsDr.paed.Inta Čamane

2 Filozofija 2 eksāmens Dr.habil.phil.Valērijs NikiforovsMag.phil.Iļja Boļšakovs

3 Psiholoģija 2 eksāmens Dr.psych.Oļegs Nikiforovs4 Socioloģija 2 eksāmens Viesdoc.Valērijs Kuņickis5 Projektu vadība 1 ieskaite Dr.oec.Boriss Heimanis6 Zinātniskā un mācību darba

teorija un metodika1 ieskaite Dr.habil.phil.Valērijs Nikiforovs

8 Romiešu tiesības 2 eksāmens Mag.iur. Rudīte BilsenaMag.iur. Konstantins MatvejevsMag.iur. Ingrīda Stankova

9

Profesionālā svešvaloda I

6 ieskaite Dr.paed.Irina PopovaDr.BA Vera ŠengelijaMag.philol.Gaļina Šaškeviča Mag.philol.Julija Popova

10 Informātika 2 ieskaite Dr.math.Viktors AdjutovsDr.sc.ing.Jekaterina Žukovska

11 Ārvalstu tiesību vēsture 2 eksāmens

Dr.hist.Helēna ŠimkuvaDr.iur. Kitija BiteStaņislavs Geršovičs

Mag.paed.Elīna Juhno 12 Politoloģija 2 eksāmens Dr.hist.Kārlis Daukšts13 Valsts un tiesību teorija 5 eksāmens Mag.iur. Rudīte Bilsena

Dr.iur.Valērijs Reingolds14 Tiesību aizsardzības iestādes 2 eksāmens Dr.iur.Sandra Kaija

Dr.iur.Marina Sumbarova15

Latvijas tiesību vēsture

3 eksāmens Dr.hist.Helēna ŠimkuvaMag.iur. Konstantins MatvejevsDr.iur. Kitija BiteMag.paed.Elīna Juhno

16Konstitucionālās tiesības

4 eksāmens Dr.hist.Helēna ŠimkuvaMag.iur. Konstantins MatvejevsMag.paed.Elīna Juhno

17Juridiskā lietvedība

3 ieskaite Mag.iur. Helēna OzoliņaAleksandrs Onucs

18 Starptautiskās jūras tiesības 2 eksāmens Dr.iur. Aleksandrs OvlaščenkoMag.iur. Helēna Ozoliņa

19 Starptautiskās publiskās tiesības

3 eksāmens Dr.iur.Aleksandrs OvlaščenkoMag.iur. Helēna OzoliņaDr.iur.Svetlana Deruka

20 Starptautiskās privātās tiesības

3 eksāmens Dr.iur.Aleksandrs OvlaščenkoMag.iur. Helēna OzoliņaDr.iur.Svetlana Deruka

21 Salīdzīnošā jurisprudence 2 ieskaite Mag.iur. Rudīte Bilsena 22

Cilvēktiesības2 ieskaite Dr.hist.Helēna Šimkuva

Mag.paed.Agešins Valerijs Mag.iur. Armen Gabrilyan

23Civiltiesības. Intelektuālā īpašuma tiesības

2 eksāmens Aleksandrs BagirovsMag.iur. Māra Ļūļa-FrankēvicaDr.iur.Svetlana DerukaMag.iur. Kristīne Jablonska

24Kriminālprocesa tiesības

ieskaite eksāmens

Dr.iur.Sandra KaijaDr.iur.Marina SumbarovaIrina AleksejevaMag.iur. Kārlis Rihters

25 Eiropas Savienības tiesības 3 eksāmens Dr.hist.Helēna ŠimkuvaDr.iur. Ļubova Aleksejčika

26 Administratīvas tiesības 3 ieskaite Aleksandrs Onucs27 Administratīvais process 4 eksāmens Aleksandrs Onucs28

Civiltiesības.Vispārējā daļa

3 ieskaite Dr.iur.Valērijs ReingoldsMag.iur. Danute KuļkovaMag.iur. Natālija AsačaMag.iur. Kristīne Jablonska

29 Civiltiesības.Ģimenes un Mantojuma tiesības

4 eksāmens Maruta OzoliņaAleksandrs BagirovsMag.iur. Ingrīda Stankova

30 Civiltiesības. Saistību tiesības

3 eksāmens Mag.iur. Danute KuļkovaMag.iur. Kristīne Jablonska

31 Civiltiesības.Lietu tiesības 3 eksāmens Mag.iur. Danute Kuļkova32 Civilprocess 3 eksāmens Dr.iur.Ivars Kronis

Mag.iur. Kristīne Jablonska

33

Krimināltiesības

5 ieskaite eksāmens

Dr.iur.Aleksejs LoskutovsDr.iur.Dainis MežulisMBA Māris Gabrāns Vitālijs Podgaiskis

34 Darba tiesības 2 eksāmens Mag.iur.Maruta OzoliņaDr.iur.Natālija PoleMag.iur.Ņina Vēvere

35 Kriminālistika 2 eksāmens Dr.hab.iur.Anrijs KavalierisDr.iur.Reingards DombrovskisMāris GabrānsVitālijs PodgaiskisMag.iur. Kārlis Rihters

36 Vides tiesības 2 eksāmens Dr.iur.Aleksandrs OvlaščenkoMag.iur.Helēna Ozoliņa

37 Pašvaldību tiesības 2 ieskaite Dr.iur.Ļubova Aļeksejčika38 Apdrošināšanas tiesības 2 ieskaite Dr.sc.ing.Nadežda Novožilova39 Latīņu valoda 2 ieskaite Vieslekt.Jānis Plaudis40 Komerctiesības 2 ieskaite Mag.iur.Danute Kuļkova41 Tiesu medicīna 1 ieskaite Viesliekt. G.Vabels42 Tiesu psihiatrija 1 ieskaite Dr.psych.Oļegs Nikiforovs43 Profesionālā svešvaloda II 4 ieskaite

eksāmensDr.philol Jeļena BescennajaDr. paed. Larisa IgnatjevaDr. paed.Emma ArhangeļskaMBA Edīte KačaneMaģistra prof.grāds valsts pārvaldē Alevtina Fadejeva Mag.paed.Ilga Gorsvane

44 Profesionālā ētika 1 ieskaite Mag.iur.Gaļina Beliha45 Sodu izpildes tiesības 1 ieskaite Dr.iur.Vitolds Zahars46

Kriminoloģija1 ieskaite Dr.iur.Mihails Černousovs

Dr.iur.Aleksejs LoskutovsDr.iur.Jana Zīle

47 Juridiskā konfliktoloģija 1 ieskaite Dr.iur.Sandra Kaija48

Operatīvās darbības pamati1 ieskaite Dr.hab.iur.Anrijs Kavalieris

Dr.iur.Jana Zīle 49 Jūras tiesību vēsture 1 ieskaite Dr.hist.Helēna Šimkuva50 Kuģu ķīla un hipotēka 1 ieskaite Dr.iur.Valērijs Reingolds51 Jūras drošība 1 ieskaite Dr.iur.Mihails Černousovs52 Jūras pārvadājumu tiesiskais

nodrošinājums1 ieskaite Dr.iur.Aleksandrs Ovlaščenko

53 Jūras apdrošināšana 1 ieskaite Dr.sc.ing.Nadežda Novožilova54

Jūras politika1 ieskaite Dr.hist.Helēna Šimkuva

Dr.iur.Aleksandrs Ovlaščenko

1.11. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un tā ietekme uz studiju darbu, studējošo iesaistīšana pētniecības projektos, kā arī dalība starptautiskajos projektos, Latvijas Zinātnes padomes un citu institūciju finansētajos projektos pārskata periodā

Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība noris atbilstoši BSA 2012. – 2015. gada

zinātnisko pētījumu virzieniem (http://bsa.edu.lv/lang/lat/zindarbs/zin_proj_pet.html).

http://bsa.edu.lv/lang/lat/zindarbs/zin_proj_pet.html

Zinātniskā pētniecība ir viens no BSA darbības pamatvirzieniem. Sekmīga pētniecības

procesa nodrošināšanai BSA darbojas Zinātniski metodiskā padome, Sociālo un humanitāro

problēmu zinātniski pētnieciskais institūts, akadēmijas Zinātnes padome, Doktorantūras

padome.

Atbildīgā amatpersona par akadēmijas zinātniskās pētniecības darba stratēģiju, izvirzīto

mērķu īstenošanu un sasniegto rezultātu kvalitāti ir zinātņu prorektore profesore I.Stecenko,

kura vada Zinātnisko padomi.

Akadēmiskā personāla veiktais pētniecības darbs tiek izmantots studiju kursu programmu

sagatavošanā un studējošo apmācībā un tam ir tieša ietekme uz studiju darbu.

Studiju programmā iesaistītais akadēmiskais personāls regulāri iepazīstina zinātnieku

aprindas ar savu pētījumu rezultātiem, piedaloties zinātniskajās konferencēs, simpozijos,

kongresos Latvijā un ārvalstīs, kā arī publicējot savus pētījumus, izdodot monogrāfijas un

piedaloties projektos. Daži no tiem:1 BSA

Konferenču un zinātnisko semināru, izstāžu norises

2015.Sumbarova Marina IV starptautiskā zinātniski praktiskā konference „Transformācijas process tiesībās, reģionālajā ekonomikā un ekonomiskajā politikā: ekonomiski - politisko un tiesisko attiecību aktuālās problēmas”. Konferences organizators – sekcijas “Juridiskā zinātne” moderatore.2015.gada 11.decembrī, Rīga.

2016.Mežulis DainisDrošība un tiesiskā kārtība ģeopolitisko risku apstākļos. 2016.gada 22.aprīlī, dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Kazahstānas, Krievijas, 37 referenti . Konferences ziņojumi publicēti žurnāla Administratīvā un Kriminālā Justīcija 2016. gada 1/2 numurā.Sumbarova Marina VI Starptautiskā jauno pētnieku un studentu zinātniski praktiskā konference “Izaicinājumu un iespēju laiks: problēmas, risinājumi, perspektīvas” 2016.gada 12.-13. maijs, Rīga. ”. Konferences organizators – sekcijas “tiesību zinātne” moderatore.

2. Rakstu publicēšana, tēzesTostarp datubāzē(skaits)

2013.Bite Kitija1. Policijas tiesību transformācijas problēmas dienesta gaitas aspekti. Baltijas Starptautiskās akadēmijas starptautiskās zinātniski praktiskās konferences rakstu krājums „Transformācijas process tiesībās, reģionālajā ekonomikā un ekonomiskajā politikā”. Rīga: BSA, 2013, 125.-134.lpp.2. Darba devēja tiesību problemātika darba tiesiskajās attiecībās RSU konferencē „Inovatīvās jurisprudences aktuālās problēmas” (2013.gada 25.aprīlis – publicētas tēzes).3. Iesniegts raksts publicēšanai Pašvaldības īstenojamo funkciju transformācija 20.gs. BSA Starptautiski zinātniski praktiskajā konferencē „Transformācijas process tiesībās, reģionālajā ekonomikā un ekonomiskajā politikā: ekonomiski – politisko un tiesisko attiecību aktuālās problēmas” (2013.gada 10.decembris).Gabrāns MārisНекоторые правовые аспекты задержания лица по подозрению в

совершении преступного деяния в Латвийской Республике и Российской Федерации и их соответствие международным правовым актам”. Сборник научных статей, Москва, 2013., 41-51 lpp.

Konopecka Renata1. Fiziskās personas maksātnespējas lietas izskatīšanas procesuālās īpatnības Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas likumdošanā” recenzējamā izdevumā „Aktualnye problemi gosudarstvennogo i municipaljnogo finansovogo kontrolja: sbornik nauchnih statej”/ zin. redakcijā I.V. Levakin, T.V. Yarigina, O.N. Kryažkova. Moscow: The State Research Institute of System Analysis of the Account Chamber of the Russian Federation, 2013. 65-73. lpp.2. Procedural Peculiarities in the Consideration of Matter of Natural person’s Insolvency recenzējamā izdevumā „Proceedings in Advanced Research in Scientific Areas (ARSA-2012) THOMSON, Slovakia (ARSA-2012) 490-492. lpp. Matvejeva RimmaJuvenālā justīcija kā nepilngadīgo tiesību aizsardzības līdzeklis. Baltijas juridiskais žurnāls / Zinātniski praktiskais starptautiskais juridiskais žurnāls, 2013, № 1/2, Rīga, Latvija, ISSN 1691-0702 Matvejevs KonstantinsOkupācijas jēdziens privāttiesībās. Baltijas juridiskais žurnāls / Zinātniski praktiskais starptautiskais juridiskais žurnāls, 2013, № 1/2, Rīga, Latvija, ISSN 1691-0702 Mežulis DainisKriminālatbildība par politisko organizācijunelikumīgu finansēšanu Latvijā. Administratīvā un kriminālā justīcija. 4./2013.Novožilova NadeždaJūras apdrošināšanas prakse un problēmas Latvijā. Baltijas juridiskais žurnāls/ Zinātniski praktiskais starptautiskais juridiskais žurnāls, 2013, №1/2, Rīga, Latvija, ISSN 1691- 07702 , 147-153 c.Ozoliņa HelēnaŪdens kvalitātes uzlabošana Daugavas upes baseina apgabalā, saistībā ar privāto tiesību ierobežojumiem un pārrobežu ietekmes samazināšanu. Baltijas juridiskais žurnāls / Zinātniski praktiskais starptautiskais juridiskais žurnāls, 2013, № 1/2, Rīga, Latvija, ISSN 1691-0702 Ozoliņa MarutaUzturlīdzekļu bērniem piedziņas problēmas Latvijā. Baltijas juridiskais žurnāls / Zinātniski praktiskais starptautiskais juridiskais žurnāls, 2013, № 1/2, Rīga, Latvija, ISSN 1691-0702 Ovlaščenko AleksandrsJūras dzīļu starptautiskas institūcijas tiesiskas novitātes. Baltijas juridiskais žurnāls / Zinātniski praktiskais starptautiskais juridiskais žurnāls, 2013, № 1/2, Rīga, Latvija, ISSN 1691-0702 Reingolds Valērijs1. Рейнгольд В. Правовые проблемы управления многоквартирными жилыми домами: теоретические и практические аспекты / Starptautiskā zinātniski praktiskā konference «Transformācijas process tiesībās, reģionālajā ekonomikā un ekonomiskajā politikā» / Baltijas Starptautiskā akadēmija, Daugavpils Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Uniwersytet Przyrodniczo-Humanistyczny w Siedlcach, Informācijas Sistēmu Menedžmenta augstskola; Rīga, 07.12.2012. (konferences materiāli tiks publicēti 2013.gada martā žurnālā „Administratīvā un Krimināla

Justīcija).2. Влияние интеграционных процессов на совершенствование курса «Международное частное право» / Украинский журнал международного права: научно-практический журнал; 2013; ISSN 1814-33853. Reingolds V., Plotņikova I. Servitūts, kā līdzeklis tiesisko attiecību regulēšanai, izmantojot privātīpašumu inženierkomunikāciju tīkla celtniecības un ekspluatācijas vajadzībām / Starptautiska zinātniski-praktiska konference: „Privāttiesību attīstības perspektīvas un transformācijas problēmas mūsdienu sabiedrībā” 2013. gada 15.-16. februārī Rīgā. Organizators: Baltijas Starptautiskā Akadēmija (konferences materiāli tiks publicēti 2013.gada aprīlī-maijā).Sumbarova Marina1. Начало уголовного процесса в Латвии: актуальная теория и практика. Riga, SIA „Jumi”, 2014.g. Recenzenti: dr.jur., profesore Sandra Kaija; dr.jur, asociētais profesors Jānis Teivans-Treinovskis. Monogrāfijas apjoms -100 lpp.,ISBN – 978-9984-30-244-7.2. Kriminālprocesa un izmeklēšanas darbību dalībnieku psihologijas izziņas aktuālie jautājumi. Starptautiski zinātniskā konference „Inovatīvā kriminoloģija – nākotnes izaicinājumi”. Rīga, Rīgas Stradiņa universitāte. 2013.gada 13.septembrī. 3. Теоретические и практические положения об обстановке совершения преступления. 8. starptautiskās zinātniskā konference „Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2013”, Daugavpils Universitāte, Daugavpils, 2013.gada 10.-12.oktobrī. 4. Speciālo zināšanu un speciālista loma sadzīves slepkavību izmeklēšanā. Žurnāls „Administratīvā un kriminālā justīcija”, 2013., Nr.3 (64)., 8.-14.lpp. ISSN 1407-2971.5. Speciālo zināšanu izmantošana noziegumu izmeklēšanā. Baltijas juridiskais žurnāls / Zinātniski praktiskais starptautiskais juridiskais žurnāls, 2013, № 3, ISSN 1691-0702.51.-59.lpp. 6. Актуальные положения об исключительной мере пресечения – заключение под стражу – в уголовном процессе Латвии. Сборник 2-й Международной научно-практической конференции, посвящённой 20-летию юридического факультета Рязанского государственного университета имени С.А. Есенина. 4 ноября 2013 года, Рязань, Россия. Изд-во «Концепция», с.468-478.7. Актуальные положения о трансформации начала уголовного процесса в Латвии. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference „Transformācijas process tiesībās, reģionālajā ekonomikā un ekonomiskajā politikā: ekonomiski – politisko un tiesusko attiecību aktuālās problēmas. Rīga, 2013.gada 10.decembrī.

2014.Bagirovs VladimirsIntelektuālā īpašuma tiesību attīstības mūsdienu tendences un likumsakarības. Baltijas juridiskais žurnāls / Zinātniski praktiskais starptautiskais juridiskais žurnāls, 2014, № 1/2, Rīga, Latvija, ISSN 1691-0702Bite Kitija1.Bērna tiesības uz darbu un īpašu aizsardzību tiesiskais regulējums. RSU Zinātniskajā konferencē (2014.gada 11.aprīlī – publicētas tēzes).2.Subsidiaritātes princips darba strīdu risināšanā. Baltijas Starptautiskās akadēmijas konferencē „Privāttiesību modernizācijas

mūsdienu tendences”. Baltijas juridiskais žurnāls / Zinātniski praktiskais starptautiskais juridiskais žurnāls, 2014, № 1, Rīga, Latvija, ISSN 1691-0702, 47.-55.lpp.Beliha GalinaValsts garantēta juridiskā palīdzība Latvijā. Baltijas juridiskais žurnāls / Zinātniski praktiskais starptautiskais juridiskais žurnāls, 2014, № 1/2, Rīga, Latvija, ISSN 1691-0702Gabrielyn Armen1.Testaments par dzīvību. Baltijas juridiskais žurnāls / Zinātniski praktiskais starptautiskais juridiskais žurnāls, 2014, № 1, Rīga, Latvija, ISSN 1691-07022.Procedural Peculiarities in the Consideration of Matter of Natural person’s Insolvency recenzējamā izdevumā „Proceedings in Advanced Research in Scientific Areas (ARSA-2012) THOMSON, Slovakia (ARSA-2012) 490-492. lpp. Kronis IvarsCivilprocesa likuma sistēma un tā normu satura kvalitatīvā puse. Baltijas juridiskais žurnāls / Zinātniski praktiskais starptautiskais juridiskais žurnāls, 2014, № 1, Rīga, Latvija, ISSN 1691-0702Novožilova Nadežda1.Apdrošināšanas tiesību attīstība mūsdienas Latvijā. – Baltijas juridiskais žurnāls / Zinātniski praktiskais starptautiskais juridiskais žurnāls, 2014, № 1, Rīga, Latvija, ISSN 1691-0702, 56-68 c. 2.Latvijas apdrošināšanas tirgus attīstība un tiesiskās regulēšanas problēmas. – Transformācijas process tiesībās, reģionālajā ekonomika un ekonomiskajā politikā; ekonomiski-politisko un tiesisko attiecību aktuālās problēmas: 2013. gada10.decembra II Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences rakstu krājums. - Rīga, Baltijas Starptautiskā akadēmija, 2014, ISSN 978-9984-47-096-2, 72-77c.

Sumbarova Marina1.Начало уголовного процесса в Латвии: актуальная теория и практика. Riga, SIA „Jumi”, 2014.g. Recenzenti: dr.jur., profesore Sandra Kaija; dr.jur, asociētais profesors Jānis Teivans-Treinovskis. Monogrāfijas apjoms -100 lpp.,ISBN – 978-9984-30-244-7.2.Uzrādīšanas atpazīšanai kriminālprocesuālās, taktiskās un psiholoģiskās īpatnības. Žurnāls „Administratīvā un kriminālā justīcija”, 2014., Nr.1 (66)., 3.-8.lpp. ISSN 1407-2971.3.Galvenie teorētiskie un praktiskie nolikumi par kriminālprocesa uzsākšanas atteikšanu. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference „Privāttiesību modernizācijas mūsdienu tendences”. Rīga, 2014.gada 24.aprīlī. 4.Актуальные уголовно-процессуальные и тактические аспекты следственного действия – проверки показаний на месте. Сборник 2-й Международной научно-практической конференции. Выпуск 2. 17 июня 2014 года, Рязань, Россия. Изд-во «Концепция», с.175-183.Zīle JanaJ.Zile, P.Palčej (2014) Criminal penalties policy reform in Latvia: dilemmas and possible solutions. Journal of education, psychology and social sciences, volume 2., lpp.18-232015.Bite Kitija1) dalība ar referātu „Darba likuma 96.panta ģenēze” RSU Starptautiskajā konferencē (2015, RSU Zinātniskie raksti);2) raksts „Mācību atvaļinājuma tiesiskā daba” (2015, Administratīvā

un Kriminālā Justīcija);3) raksts “Šaujamieroču pielietošanas tiesības un amatpersonu profesionālā izglītība” (2015, RSU elektroniskais žurnāls SOCRATES);4) referāts “Alkohols kā nodarbinātības tiesisko attiecību pārtraukšanas iemesls” (2016, BSA konference; Administratīvā un Kriminālā Justīcija 1/2. 2015)Mežulis Dainis Izvarošanas kvalifikācija. Administratīvā un Kriminālā Justīcija. 2015. Nr.3, 28.-40. lpp.

Šimkuva Helēna1. Lettland//http:www.one-lexikon.uni-oldenburg.de/leander/lettland; 20152. H.Šimkuva, A.Puriņš. Optimization of workload of ship navigation officers// The 19th International Conference. Transport Means 2015/ Kaunas University// Transport Means 2015, Kaunas.// www.scopus.com3.H.Šimkuva,A.Puriņš, S.Mihailova, J.I.Mihailovs. Optimization of Work and Rest hours for naviagation offocers on the ship// Society.Health.Welfare.-RSU,2015/ SHS Web ofConferences Proceedings.

2016.

Bite Kitija1. Referāts “Dronu kā bezpilota gaisa kuģa tiesiskā regulējuma attīstība” (2016, iesniegts Administratīvā un Kriminālā Justīcija);2. Sagatavots un iesniegts publicēšanai raksts “Summētā darba laika “līkloči” turpinās: atsevišķi darba uzskaites un samaksas jautājumi summētā darba laika darbiniekiem” (2016 oktobris, Jurista Vārds)Bagirovs VladimirsГраницы охраноспособности объектов авторского права: постановка проблемы. Стендовый доклад. Межвузовский научно методологический семинар БМА. 1 марта 2016.г. Опубликован в сетевом журнале «Балтийский курс». 23.03.2016.

Sumbarova Marina1. The ensuring of rights of defense and safety of participants of criminal procedure in Latvia. SGEM CONFERENCE ON POLITICAL SCIENCES, LAW, FINANCE, ECONOMICS AND TOURISM, www.sgemsocial.org, SGEM2015 Conference Proceedings, ISBN 978-619-7105-46-9/ ISSN 2367-5659, 26 August - 1 September, 2015, Vol. 1, 723-730 pp. DOI: 10.5593/sgemsocial2015/B21. Section: Law. Indexed Thomson Reuters ISI Web of Knowledge; ELSEVIER products: SCOPUS; CrossRef Database; CrossRef Cited By Linking; ProQuest; EBSCOhost; Mendeley; CiteULike; UlrichsWeb; British library; Google Scholar.

2. The aspects of tactics of investigative experiment in criminal procedure of Latvia. RSU Elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls “Socrates”. Nr. 2 (2), 2015. 84.-91.lpp. ISSN 2256-0548 (izdots 2015.gada oktobrī).

3. Izmeklēšanas darbību procesuālās formas ievērošanas nozīme kriminālprocesā. Žurnāls „Administratīvā un kriminālā justīcija”,

http://www.scopus.com/

2015, Nr. 4 (73)., 14.-18.lpp

4. Izmeklēšanas darbības – konfrontēšanas veikšanas rezultātu pierādījuma nozīme kvalitatīvā noziegumu izmeklēšanā. 10. Starptautiskā zinātniskā konference “Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2015”. Daugavpils, 2015. gada 16.-17. oktobrī.

5. Raksts “The value of fixation method of material traces in the criminal procedure for the investigation of crimes”. Starptautiskā zinātniski praktiskā konferencē “Mūsdienu sabiedrības jaunie izaicinājumi drošības nostiprināšanā: reālais stāvoklis un perspektīvas” 2016.gada 20.aprīlī. Rakstu nopublicēs RSU žurnālā “Socrates”.

3. Piedalīšanās BSA konferencēs un zinātniskajos semināros, izstādēs

2013.- 2013.gada 25.janvārī Baltijas Starptautiskā akadēmija III Starptautiskā jauno pētnieku un studentu zinātniski praktiskā konference “Izaicinājumu un iespēju laiks: problēmas, risinājumi, perspektīvas”- 2013.gada 10.decembrī Baltijas Starptautiskā akadēmija kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti, Uniwersytet Przyrodniczo-Humanistyczny w Siedlcach; Informācijas Sistēmu Menedžmenta augstskolu rīkoja I starptautisko zinātniski praktisko konferenci Transformācijas process tiesībās, reģionālajā ekonomikā un ekonomiskajā politikā: ekonomiski - politisko un tiesisko attiecību aktuālās problēmas.

2014.- 2014.gada 23. aprīlī BSA notika Juristu dienu ietvaros notiks Zinātnes dienas Starptautisko zinātniski praktisko konferenču сiklā: ZINĀTNE. TIESĪBAS. STABILITĀTE „Privāttiesību modernizācijas mūsdienu tendences”. - 2014.gada 24. aprīlī BSA notika Juristu dienu ietvaros notiks Zinātnes dienas Starptautisko zinātniski praktisko konferenču сiklā: ZINĀTNE. TIESĪBAS. STABILITĀTE Krimināltiesību aktuālie jautājumi.2016.2016.gada 22.aprīlī BSA un SBS organizēta ikgadējā starptautiskā zinātniski – praktiskā konference “Drošība un tiesiskā kārtība ģeopolitisko risku apstākļos” . Konferenču cikla “SABIEDRĪBA. CILVĒKS. DROŠĪBA. 2016” ietvaros

4. Publicētie zinātniskie un mācību materiāli, monogrāfijas (nosaukums)

Сумбарова М. Уголовный процесс Латвии. Краткий курс. Учебное пособие. SIA Hansa Print Riga, Рига, 2015., 213 стр. ISBN 978-9934-14-577-3 (izdota 01.10.2015.)

Межулис Д. (перевод Галины Белых)Уголовное право Латвийской Республики в схемах. (Общая часть). Рига, 2015

5. Skaits profesoru un asociēto profesoru pēc virziena

Prof -2, Asoc. prof -4:Reingolds Valērijs, Profesors, Dr. iur.Šimkuva Helēna, Viesprofesors, Dr. hist.

Baikovs Aleksandrs, Asoc. Prof. v.i., Dr. iur.

Kronis Ivars, Asoc. Prof., Dr. iur.Mežulis Dainis, Asoc. Prof. Dr. iur.Sumbarova Marina, Asoc. Prof., Dr. iur.

6. Ekspertu skaits Latvijas Zinātņu akadēmija

6 eksperti:Aleksandrs BaikovsSandra KaijaIvars KronisValērijs ReingoldsMarina SumbarovaVitolds Zahars

7. Aizstāvētie maģistra darbi (daudzums)

2015./2016. 36 (privatties. 27; krimties. 9)2014./2015. 39 (privatties. 37; krimties. 2)2013.-2014. 39 (privatties 31; krimties. 8)

8. Recenzēti raksti, monogrāfijas, doktora disertācijas

2015.-2016.

Sumbarova Marina1. Divu promocijas darbu recenzēšana (kā Latvijas Zinātņu akadēmijas eksperte).2. Kolektīvās monogrāfijas “Latvijas tiesību sistēma” nodaļu “kriminālistika un operatīvā darbība” un “Kriminālprocesa tiesības” recenzēšana 2016.gada maijā.

Zīle Jana Kā LZP eksperte juridiskajā zinātnē recenzējusi 1. Profesores, Dr. iur. Ā.Meikališas un profesores, Dr.iur. K. Stradas-Rozenbergasrakstu krājumu „Kriminālprocess. Raksti 2010-2015”;2. Rakstu krājumu „KP likumam – 10 : pagātnes mācības un nākotnes izaicinājumi” prof., Dr. iur., Ā.Meikališas redakcijā

9. Dalība zinātnisko žurnālu redkolēģijās. Žurnāla nosaukums, periods piedalīšanas, raksts jebkurā žurnālā grāmatā, nosaukums un autors doktora disertāciju, valsts, iestāde

Mežulis DainisŽurnāla Administratīvā un Kriminālā Justīcija galvenais redaktors. (no 2015. gada septembra)Kaija Sandra1. Elektroniskā žurnāla Socrates redakcijas kolēģijas locekle.2. Instytut Nauk Społecznych i Bezpieczeństwa Uniwersytetu Przyrodniczo-Humanistycznego w Siedlcach žurnāla De Securitate et Defensione (O Bezpieczeństwie i Obronności) zinātniskās redakcijas kolēģijas locekle. (Polija).3. Zinātniskā žurnāla "Sociology and Antropology" (ASV) recenzente.4. Starptautiskās zinātniskās konferences „Sabiedrība un kultūra” konferences zinātniskās un redakcijas kolēģijas locekle. 5. Žurnāla "Porivnialne Pravoznavstvo" ("Comparative Jurisprudence") (Ukraina) zinātniskās un redakcijas kolēģijas locekle.6. Žurnāla Administratīvā un Kriminālā Justīcija redakcijas kolēģijas locekle. Rīga, BSA .7. Žurnāla Baltijas Juridiskais žurnāls redakcijas kolēģijas locekle. Rīga, BSASumbarova MarinaŽurnāla Baltijas Juridiskais žurnāls redakcijas kolēģijas locekle. Rīga, BSAZahars VitoldsŽurnāla Administratīvā un Kriminālā Justīcija redkolēģijas loceklis.

10. Līdzdalība projektos (nosaukums, piedališanās periods)

2013.Bite Kitija1. Pētniece projektā Nr. 2012.EEZ/INP/01 „Ilgtspējīgas

pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā” no 2013.gada 2.janvāra līdz 31.decembrim.2. Pētniece projektā Nr.2012.EEZ/PP/1/MAC/013/015 „Ilgtspējīgas vides nodrošināšana psihosociālās rehabilitācijas onkoloģiskajiem pacientiem ieviešanai Latvijā” no 2014.gada 1.jūnija līdz 31.decembrim.Beliha Gaļina Projekts par Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem saistībā ar ūdens resursu izmantošanu un aizsardzību; to atbilstību intrgrētās ūdens resursu apsaimniekošanas principiem (GWP) Rīga, Latvija (2013)

Kaija Sandra 14.09.2012.-01.03.2013. Eiropas Komisijas īpašās programmas "Krimināltiesības" projekta Nr. JUST/2010/JPEN/AG/1546 "Atjaunojošā taisnīguma aktuālās problēmas, risināšanas perspektīvas Eiropas Savienībā”, pētījums ”Mehānismi cietušo kompensācijai kriminālprocesā Eiropas Savienībā” veikšana (TM/2012/34/EK). Projekta dalībnieks.2014.Bite KitijaPētniece projektā Nr.2012.EEZ/PP/1/MAC/013/015 „Ilgtspējīgas vides nodrošināšana psihosociālās rehabilitācijas onkoloģiskajiem pacientiem ieviešanai Latvijā” no 2014.gada 1.jūnija līdz 31.decembrim.Beliha Gaļina Global Water Partnership, 2014; their compliance with the integrated water management principles Project Office the Society „Daugavas Savieniba" Latvija.Rīga, Latvija (2014)2015.Beliha GaļinaPārskats par Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem saistībā ar peldvietām Latvijā (GWP) Rīga, Latvija (2015)Šimkuva Helēna1. Līdzdalība projektā “Die wissentschaftlichen Publikationen ueber die Geschichte de Baltischen Staaten, Bundesinstitut fuer Kultur und Geschichte der Deutschen im oestlichen Europas, Universitaet Oldenburg// www.recensio.net2. H.Šimkuva, A.Puriņš. Optimization of workload of ship navigation officers// The 19th International Conference. Transport Means 2015/ Kaunas University.3. Starptautiskais zinātniskais seminārs Kolkā, Latvija. Semināra tēma: “Jūras kultūras mantojuma apdraudējums un problēmas”; referāta tēma: “Jūras kuģu vraku atradumi pie Pāvilostas un senākā kuģbūvētava Liepupē”, 2015. gads.4. Baltisches Seminar, Berlin, X., 2015., 05.-13.September, referāts : “Baltische Geschichte mit den Deutschen”.5. Starptautiskā Kr.Valdemāra piemiņas konference, 2015.gada 22.decembris, Ainažu jūrskolas un jūrniecības vēstures muzejs, referāts “Kr.Valdemāra jūrskolu darbība 19.gadsimtā”.2016.Kaija Sandra1. Starptautiskā zinātniski-praktiskā konference “Personas tiesību un brīvību ievērošanas pamatprincipi un ierobežošanas samērīgums policijas darbā”. Norvēģijas finanšu instrumenta projekts Nr.LV08/3 “Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu standartu uzlabošana”2016.gada 16. – 17.marts. Jūrmala, Latvija. Uzstāšanās

http://www.recensio.net/

par tēmu -„Kriminālprocesuālā aizturēšana un tiesības uz brīvību”.2. Starptautiskā zinātniski praktiskā konferencē „Drošības nostiprināšanas aktuālās problēmas: politiskie, sociālie, tiesiskie aspekti’’ . 2016.gada 20.aprīlī, Rīga, RSU; uzstāšanās ar referātu Prokurora loma kriminālprocesa atjaunošanā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem; konferences sekcijas vadīšana.

11. Erasmus 2015. Šimkuva Helēna2015. gada oktobris - lekcijas kursā “Cilvēku attiecību psiholoģija/kuģa apkalpes vadība jūrā”, Piri Reis jūras universitāte Stambulā/ Erasmus mobilitāte.2016.Sumbarova Marina “ERASMUS” programmas ietvaros nolasīts Lekciju cikls “Legal status of criminal trial – the persons having right for protection in modern criminal trial of Latvia and other European countires” studientiem no Lietuvas universitātes “Lithuania Buisness University of Applied Sciences” 2016.gada 8.aprīlī Baltijas Starptautiskās akademijas Liepājas filiālē.

Lai veicinātu zinātnisko darbību augstskolā un Latvijā, BSA regulāri organizē

starptautiskas zinātniski pētnieciskās konferences un seminārus, piemēram:

2014. gada 23. aprīlī notika starptautiskā zinātniski praktiskā konferences „Zinātne.

Tiesības. Stabilitāte”

Ar notikušo un plānoto BSA konferenču sarakstu var iepazīties

http://www.bsa.edu.lv/lang/lat/konferences/konferences.htm.

Bez tam BSA izdod starptautisko zinātnisko konferenču rakstu krājumus, „Baltijas

juridisko žurnālu”, recenzējamo zinātniski teorētisko žurnālu „Administratīvā un Kriminālā

Justīcija” (http://bsa.edu.lv/docs/akj.jpg), kura trīs sadaļas: krimināltiesības, policijas tiesības,

kriminālistika un operatīvās darbības teorija ar Latvijas Zinātnes padomes lēmumu Nr.1-2-1

2007. gada 23. janvārī iekļautas LZP Vispāratzīto recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā.

Sadarbībā ar Latvijas Universitātes profesoru Dr.hab.iur. U.Krastiņu tika izdota

grāmata (Улдис Крастиньш. Уголовно-правовые проблемы и возможные их решения.

Рига, Балтийская Межнудародная академия, 2012. – 96 с.), kura sniedz būtisku

ieguldījumu Latvijas krimināltiesību apguvē, jo īpaši studējošiem no citām valstīm.

Tas dod lieliskas iespējas akadēmiskajam personālam un studējošiem savus darba

rezultātus publicēt zinātniskajā izdevumā, tādejādi izpildot MK Noteikumos paredzēto par

zinātnisku rakstu atbilstošajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē publicēšanu.

Ar pilnu informāciju par akadēmiskā personāla pētniecisko darbību un dalību

projektos var iepazīties akadēmiskā personāla biogrāfijās.

Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs tiek veicināts un atbalstīts. Pētījumus

akadēmiskais personāls prezentē gan ikgadējās BSA starptautiskajās zinātniskajās

http://bsa.edu.lv/docs/akj.jpg

http://www.bsa.edu.lv/lang/lat/konferences/konferences.htm

konferencēs, gan arī citu Latvijas vai ārzemju augstskolu konferencēs. Zinātniskā aktivitāte

arī turpmāk tiks atbalstīta un veicināta.

1.12.Studiju programmas īstenošanā nepieciešamā mācību palīgpersonāla raksturojums, norādot tā uzdevumus studiju virziena un konkrētu studiju programmu īstenošanā

Programmas direktora palīgs, nodrošina savlaicīgu informācijas sniegšanu par

studijām. Studējošo aptauju organizēšanu. Programmā sagatavoto dokumentu noformēšanas

pareizības kontrole atbilstoši tiesību aktiem. Pastāvīgi un ilgtermiņa glabājamo lietu

uzglabāšana līdz to nodošanai arhīvā; nepieciešamo dokumentu sagatavošana lietu nodošanai

arhīvā. Studējošo konsultēšana par studiju procesa organizēšanu programmā, iesību aktu

izskaidrošana, metodiskas palīdzības sniegšana studentiem. Studējošo savlaicīga informēšana

par darba organizāciju un izmaiņām darba organizācijā atbilstoši tiešā vadītāja un

programmas direktoru norādījumiem. Absolventu dokumentācijas sagatavošana un diploma

pielikumu noformēšana.

Programmas direktora sekretārs, nodrošina studējošo iesniegto dokumentu

reģistrāciju šķirošana un kustības organizēšana atbilstoši noteiktai kārtībai.

Mācību daļas darbinieki nodrošina studējošos ar nodarbības sarakstiem, izsniedz

informāciju par izmaiņām. Izziņu, izrakstu, paziņojumu u.c. dokumentu sagatavošana.

Datorspeciālistu, kas nodrošina studiju procesu ar nepieciešamo tehniku pienākumi

ir: Uzstādīt un konfigurēt datortehniku, informācijas pārraides un apstrādes tehniku. Veikt

nepieciešamo datortehnikas un informācijas pārraides un apstrādes tehnikas apkopi.Veikt

sīkus datortehnikas un informācijas pārraides un apstrādes tehnikas remontus.

Programmatūras uzturēšana. Sistēmas drošības nodrošināšana. Kontrolēt datoru ekspluatācijas

noteikumu ievērošanu. Studentu konsultēšana darbā ar datortehniku.

Bibliotēkas darbinieki apkalpo lasītāju fondu, izsniedz grāmatas un sniedz

konsultācijas par studentam nepieciešamo literatūru.

1.13. Informācija par ārējiem sakariem:1.13.1. Sadarbība ar darba devējiem, profesionālajām organizācijām

BSA jau studiju programmas “Tiesību zinātne” ietvaros ir izveidojusies ļoti laba

sadarbība ar darba devējiem, kas veiksmīgi izpaužas noslēgtajos sadarbības līgumos un

prakses līgumos. Jau 2002. gadā 25. jūnijā BKI noslēdza sadarbības līgumu ar Latvijas

Republikas Tieslietu ministriju, kas nodrošināja prakses iespējas BSA studentiem TM un tās

pakļautībā esošajās iestādēs. 2006. gada 12. aprīlī tika noslēgts līgums ar Latvijas Republikas

Valsts policiju par prakses iespējām un sadarbību apmācības jomā.

Praksi īsteno saskaņā ar prakses līgumu par prakses vietas nodrošināšanu. Prakses

līgumu augstskola slēdz ar darba devēju un studējošo. Prakses līgumā ietverts prakses mērķis,

uzdevumi, prakses norises plānojums, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtība, kā arī pušu

pienākumi un atbildība. Prakses mērķi studējošais sasniedz, pamatojoties uz iegūtajām

zināšanām, prasmēm, iemaņām un iepriekšējā darba pieredzi. Nosakot prakses mērķus un

uzdevumus, prakses saturā iekļauta arī studējošā iepazīšanos ar attiecīgās prakses

organizācijas pārvaldes struktūru un darbības principiem. Prakses mērķu un uzdevumu

noteikšanā, kā arī prakses izvērtējumā piedalās to organizāciju pārstāvji, ar kurām noslēgts

līgums par prakses īstenošanu. Noteiktu prakses daļu BSA īsteno studiju sākuma posmā, lai

veidotu un nostiprinātu studējošo priekšstatu par apgūstamo profesiju.

Daudzos gadījumos pirmsdiploma prakses vadītājs vienlaicīgi ir arī darba devējs, jo

pēc pirmsdiploma prakses rezultātiem labākie studenti prakses iziešanas vietā paliek uz

pastāvīgu darbu.

BSA studiju programmu “Tiesību zinātne” specifika ir tā, ka šīs programmas nereti

apgūst studējošie, kas jau ir dažādu tiesībsargājošo institūciju pastāvīgie darbinieki. Viņiem

augstākās juridiskās izglītības iegūšana ir tālākas profesionālās attīstības un veiksmīgas

karjeras garantija. Sekojoši, daudzi no viņiem ir darba devēji personām, kuras šo studiju

programmu ir vēlāk beigušas. Saikne ar šo darba devēju kategoriju, saprotamu iemeslu dēļ, ir

īpaši cieša un pastāvīga.

BSA studentiem ir iespēja praktizēties tādās iestādēs kā Ģenerālprokuratūra, tiesas,

Jelgavas pilsētas Dome, Jūrmalas pilsētas Domē, Tukuma pilsētas dome, Probācijas dienestā,

Valsts policijā, bankās un citās valsts un privātajās struktūrās Rīgā un Latvijas reģionos.

Doktorantam jāiziet pedagoģiskā prakse BSA vai citā akreditētā Latvijas vai citas

valsts augstskolā doktora eksāmena studiju kursā vai studiju kursā, kurš atbilst promocijas

darba virzienam. Lai ieskaitītu citā augstskolā veikto pedagoģisko darbu, doktorantam

jāiesniedz doktora studiju programmas direktoram izziņa par pedagoģisko praksi, norādot

darba veidu, apjomu, kā arī prakses dienasgrāmata.

Izstrādāti nolikumi par prakšu norisi, kā arī tipveida līgumi, kurus noslēdz prakses

vietās. Produktīvu un mērķtiecīgu sadarbību ar darba devējiem nodrošina noslēgtie sadarbības

līgumi, kuru sadarbības priekšmets ir prakses īstenošana, profesionālo prasmju, iemaņu un ar

profesiju saistīto pamatprasmju apguvei ārpus attiecīgās augstākās izglītības institūcijas

prakses mērķiem atbilstīgā vidē. Prakse tiek īstenota atbilstīgi augstākās izglītības institūcijas

apstiprinātam prakses aprakstam.

Studējošo prakses vietas

Prakses darba vietas Adrese

Latvijas Republikas Saeima Jēkaba ielā 11, Rīga LV-1811Zvērinātu advokātu birojs "Davidsons un partnieri" Kr.Valdemāra ielā 61-8a, Rīga LV- 1010

Latvijas Cilvēktiesību Komitēja Dzirnāvu ielā 102a, Rīga LV-1050Latvijas neatkarīgo Ekspertu asociācija Turgeņeva ielā 21a, Rīga LV-1050Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra Kalpāka bulv. 6, Rīga, LV - 1801Latvijas Republikas Iekšlietu Ministrija Raiņa bulv. 6, Rīga LV-1050SIA "Finanses un audīts" Meistaru ielā 10/12, Rīga LV- 1050Rīgas Pašvaldības policija Lomonosova ielā 12a LV-1019Latvijas Republika Ieslodzījuma vietu Pārvalde Mazā Matīsa ielā 3a, Rīga LV-1009Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona Tiesa A.Pumpura ielā 1, Rīga LV-1371Rīgas Apgabaltiesa Brīvības bulv. 34, Rīga LV-1886Valsts Robežsardze Ludzas Pārvalde Liepajas ielā 2b, Ludza LV-5701Daugavpils rajona padome Rīgas ielā 2, DaugavpilsJēkabpils rajona padome Rīgas ielā 150a, JēkabpilsSIA “DDzKSU” Liepājas ielā 21, Daugavpils, LV-5417Preiļu rajona tiesa Talsu iela 2, PreiļiZvērināta advokāta birojs Brīvības iela 140/142-5, JēkabpilsSIA" Guron" Mihoelsa iela 9, DaugavpilsLatgales Apgabaltiesas Daugavpils Zemesgrāmatas nodaļa Ģimnazijas iela 11, DaugavpilsValsts robežsardzes Daugavpils pārvalde A. Pumpura iela 105b, DaugavpilsSIA"Alladin trading ltd" Duntes iela 34, RīgaSIA" Latgales mācību centrs" Saules iela 38, DaugavpilsLudzas pilsētas dome Raiņa 16, Ludza, LV-5700VRS Ludzas pārvalde Liepājas 2b, Ludza, LV-5701RVT Rēzeknes filiāles vadītāja Varoņu 11A, Rēzekne, LV- 4604Pureņu pagasta padome Pureņu pag., Ludzas raj., LV 5700Rēzeknes pilsētas domes sociālās aprūpes pārvaldes Ģimenes atbalsta centrs

Viļānu 10, Rēzekne, LV- 4600

Rēzeknes pilsētas domes pašvaldības policija Atbrīvošanas aleja 93, Rēzekne, LV- 4600SIA Būvfirma ‘Ceļi un Tilti’ Rēzeknes raj., Čornaja pag. Čornaja, Miera 5,

LV-4600Dzelzceļa policijas Rēzeknes iecirknis Torņa 11, Rēzekne, LV- 4600Alūksnes raj. policijas pārvalde Pils 17 A, AlūksneLudzas pilsētas domes Ludzas pilsētas bāriņtiesa

Raiņa 16 A, Ludza, LV- 5701

Zvērinātais tiesu izpildītājs Atbrīvošanas aleja 93A, Rēzekne, LV- 4600SIA ‘Microlines’ Lubānas 6-72, Rēzekne, LV- 4600Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvalde Kr. Valdemāra 20, Rēzekne, LV- 4600Alūksnes zvērinātu advokātu birojs Pils 27, Alūksne, LV-4301Latgales apgabaltiesa Atbrīvošanas aleja 95, Rēzekne, LV- 4600Ludzas rajonu policijas pārvaldes personāla grupa

Stacijas 46, Ludza, LV-5700

VRS Ludzas pārvaldes Grebņovas I kat. RKP Ludzas raj., Grebņova, LV-5700Rēzeknes pilsētas pašvaldību policija Atbrīvošanas aleja 93, Rēzekne, LV- 4600

Latgales apgabaltiesa Atbrīvošanas aleja 95, Rēzekne, LV- 4600Salnavas pag. padome Ludzas raj., Salnavas pag., Salnava, LV-5740Rēzeknes Zemesgrāmatu nodaļa Jupatovkas ½, Rēzekne, LV- 4600Rēzeknes pilsētas dome Atbrīvošanas aleja 93, Rēzekne, LV- 4600A/S“ Balva” Liepāja, Kūrmajas prospekts 9 “ NORD LB Latvija” Liepājas filiāle Leipāja, Radio iela 16 Liepājas pilsētas tiesa Liepāja, Republikas iela 14 Kurzemes apgabaltiesa Liepajā SIA “Jaunliepāja” Liepāja, Siļķu iela 7 VID Kurzemes reģionālā iestāde Kuldīga, Liepājas iela 48 Liepājas pilsētas bāriņtiesa Liepāja, Jelgavas 48 Liepājas pilsētas dome Liepaja, Rožu iela 6 Aizputes pagasta padome “Krustceļi” Aizputes pagasts Zvērināts advokāts P.Pupiņš Liepāja, Lielā iela 7Zvērināts notārs L.Medvedjeva Liepāja, Pasta iela 28 VID Kurzemes Reģionālā Iestāde Liepājas 48, KuldīgaVentspils tiesa Katrīnas 14, Ventspils, LV-3601Valsts vides dienests, Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde

Gaismas 3, Ventspils, LV-3601

Valsts ieņēmumu dienests Smilšu 1, Rīga, LV-1978Ventspils pilsētas pašvaldības policija Aleksandra 6, Ventspils, LV-3601Latvijas cilvēktiesību komitēja Dzirnavu 102A, Rīga, LV-1011Ventspils pislētas dome Jūras 36, Ventspils, LV-3601Valsts Ieņēmumu dienests Muitas pārvalse Smilšu iela 1, Rīga

SIA “Zemgales šķirējtiesa” Kastaņu iela 5 – 12, Ozolnieki, Ozolnieku novads, LV 3018

Valsts probācijas dienesta Jelgavas teritoriālā struktūrvienība Dobeles iela 62a, Jelgava, LV 3001

Zemgales apgabaltiesas Jelgavas Zemesgrāmatu nodaļa Dambja iela 12, Jelgava, LV 3001

Jelgavas pašvaldības policija Mazais ceļš 3, Jelgava, LV 3001Zemgales apgabaltiesas Zvērīnāta notāre I.Dzene S.Edžus iela 15, Jelgava, LV 3001

Administratīvā rajona tiesa Jelgavas tiesu nams Atmodas iela 19, Jelgava, LV 3007

Ozolnieku novada Dome Stadiona iela 10, Ozolnieki, Ozolnieku novads, LV 3018

Ozolnieku novada Bāriņtiesa Stadiona iela 10, Ozolnieki, Ozolnieku novads, LV 3018

VID Muitas Kriminālpārvalde Eksporta iela 6, RīgaZemgales apgabaltiesas 137.iec.zvērināts tiesu izpildītajs Dambja iela 12, Jelgava, LV 3001

Jelgavas cietums Palīdzības iela 3, Jelgava, LV 3001Olaines cietums Rīgas iela 10, OlaineValsts roberžsardzes Galvenās pārvaldes Rudolfa iela 5, RīgaValsts robežsardzes Jelgavas pārvalde Tērvetes iela 85, Jelgava, LV 3008Zemgales apgabaltiesa Akadēmijas iela 9, Jelgava, LV 3001Zemgales apgabaltiesas Zvērīnāta notāre D.Andersone Dambja iela 12, Jelgava,LV 3001

VID Zemgales reģionālā iestāde Mātera iela 57, Jelgava, LV 3001

Jelgavas pilsētas Dome Lielā iela 11, Jelgava, LV 3001Daugavpils tiesa 18.Novembra iela 37, DaugavpilsLatgales Šķīrējtiesa Saules iela 36-10, Daugavpils

Sadarbība dod iespēju studējošajiem jau studiju prakses laikā parādīt sevi šajās

iestādēs un uzņēmumos, lai pēc tam iegūtu tajās darbu, kā arī izdarīt secinājumus par

nepieciešamību turpināt studēt maģistratūrā un doktorantūrā.

Pēc doktora zinātniskā grāda Juridiskajā zinātnē iegūšanas programmas absolventi

varēs pilnvērtīgi strādāt darba tirgus apstākļos, kad ir pieprasījums pēc kvalificētiem

speciālistiem dažādās zinātnes, izglītības un valsts pārvaldes nozarēs: augstākajā izglītībā,

zinātniskajā pētniecībā, Latvijas un ES projektu izstrādē un dažādās valsts un pašvaldību

iestādēs.

1.13.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un koledžām, kuras īsteno līdzīgus studiju virzienus un līdzīgas studiju programmas

BSA un ārvalstu augstskolu sadarbība virzīta gan uz īstermiņa, gan ilgtermiņa

aktivitātēm (viesprofesoru meistarklases, lekcijas, semināri, darbs pārbaudījumu komisijās),

studējošo un akadēmiskā personāla pārstāvju apmaiņu, dažādiem pasākumiem (konkursi,

konferences, pētījumi, studiju procesa īstenošanas aspekti un programmu satura

salīdzināšana), dažādu ES projektu realizāciju u.c.

Starptautiskās sadarbības ietvaros akadēmiju regulāri apmeklē ārvalstu radniecīgo

augstskolu un citu institūciju delegācijas, kuras dalās savā darba pieredzē un ir ieinteresētas

iepazīties ar akadēmijas paveikto. Diskusijās tiek gūtas atziņas, kas ļauj pilnveidot akadēmijas

un studiju programmas (virziena) darbu.

Doktorantūras studiju programmā iesaistītie docētāji ir paaugstinājušu savu

kvalifikāciju piedaloties starptautiskās zinātniskās konferencēs un semināros Vācijā, Austrijā,

Ungārijā, Čehijā, Francijā, Kanādā, ASV, Dānijā, Lietuvā, Krievijā, Igaunijā, Polijā, Beļģijā,

Itālijā u.c., arī lasījuši lekcijas ārvalstu augstskolās, tādās valstīs kā Lietuva, Ungārija,

Francija, Vācija u.c.

Svarīgi, ka šīs programmas īstenošanā iesaistīti trīs Latvijas Zinātnes padomes

apstiprināti eksperti (profesors, Dr.hab.iur. A.Kavalieris; profesors, Dr.iur. V.Zahars;

profesore, Dr.iur. S.Kaija), kā arī notiek darbs, lai tiktu sagatavoti vēl papildus eksperti.

BSA ir izveidojusies laba sadarbības ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), Biznesa

augstskolu Turība (BAT), Latvijas Universitāti (LU) u.c.

Docētāji un doktoranti piedalās šo augstākās izglītības iestāžu rīkotajās konferencēs

un semināros; notiek aktīva zinātnisko rakstu iesniegšana BSA zinātniski teorētiskajam

žurnālam Administratīvā un Kriminālā Justīcija u.c.

Pofesors V.Zahars un profesore S.Kaija ir RSU Promocijas padomes locekļi, kā arī

BSA akadēmiskā personāla pārstavji vairākkārt ir tikuši uzaicināti piedalīties kā LU

promocijas darbu recenzenti, arī kā BAT un RSU doktorantu promocijas darbu vadītāji.

Bez tam S. Kaija ir piedalījusies kā konsultante projektā „Atbalsts doktora studijām

Latvijas Universitātē”. (Projekta uzdevums ir sekmēt augstākās izglītības kapacitātes

palielināšanu Latvijas Universitātē, lai palielinātu visu izglītības tematisko grupu augstākās

kvalifikācijas doktora grādu ieguvušo speciālistu skaitu, kas spējīgi plānot, radīt un ieviest

ražošanā augstas tehnoloģijas produktus, produktus un akalpojumus ar augstu pievienoto

vērtību, veicinot tautsaimniecības attīstību uz inovācju pamata).

Notiek sadarbība ar Tieslietu Ministriju (piedalīšanās darba grupās), Augstākās tiesas

Senāta Krimināllietu departamentu (viedokļu sniegšana normu interpretācijas jautājumos),

Providus (līdzdalība projektos), kā arī Tiesnešu mācību centru, Nacionālo Aizsardzības

akadēmiju, lasot lekcijas tiesnešiem, tiesnešu palīgiem, prokuroriem, prokuroru palīgiem.

Doktora studiju programmā Juridiskā zinātne studē 2 ārvalstu doktorandi, viens no

Kipras (studē starptautiskās tiesības, studiju ilgums 6 semestri); otrs - no Somijas (studē

krimināltiesības, studiju ilgums 6 semestri).

1.13.3. Studējošie, kas studējuši ārvalstīs saistībā ar studējošo apmaiņu

ERASMUS programmas ietvaros katru gadu studiju programmas “Tiesību zinātne”

studentiem tiek piedāvāts piedalīties apmaiņā un māccīties ārvalstu augstskolās. Taču studiju

programmas specifikas un valodas barjeras dēļ, uz ārvalstīm dodas neliels studentu skaits,

proti 2015/2016. gadā praksē Vācijā bija 1 studente.

Pārsvarā studiju ilgums ārvalsts universitātēs ir viens semestris, retos gadījumos viens

gads.

1.13.4. Akadēmiskais personāls, kas strādājuši ārvalstu izglītības iestādēs vai veikuši zinātnisko vai pētniecisko darbu ārvalstīs

Vairāki BSA studiju programmas “Tiesību zinātne” docētāji, apmēram 20% no

visiem, pastāvīgi strādājošie darbinieki, regulāri apmeklē un strādā ārpus Latvijas robežām

esošajās struktūrās. Daudzi šajā studiju programmā strādājošie docētāji vada diplomdarbus,

kuru saturs ir saistīts ar Latvijas tuvāko kaimiņvalstu krimināltiesībām, civiltiesībām un valstu

tiesību attīstību.

2. BSA 1. LĪMEŅA PROFESIONĀLĀS STUDIJU PROGRAMMAS „TIESĪBU ZINĀTNE” KODS 413800

RAKSTUROJUMS

2.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumiBSA pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programma “Tiesību zinātne”

(413800) tiek īstenota atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 20.marta Noteikumiem nr. 141

“Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”. Studiju

programmas mērķi un uzdevumi atbilst Standartā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, kā

arī Baltijas Starptautiskās akadēmijas mērķiem un uzdevumiem.

Studiju programmas mērķi ir –

sagatavot studējošus darbam jurista palīga profesijā;

sagatavot studējošus darbībai jurista palīga profesijā, veicinot viņa pilnveidošanos par

garīgi un fiziski attīstītu, brīvu, atbildīgu un radošu personību;

veicināt zināšanu un prasmju (arī patstāvīgās mācīšanās prasmju) apguvi, kas

nodrošina ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi un sekmē konkurētspēju

mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos;

apgūt iemaņas orientēties tiesību pamatos un prasmi piemērot tiesību normas;

nodrošināt studējošiem iespēju apgūt teorētisko zināšanu un praktiskās iemaņas

tiesību zinātnē, tādejādi nodrošinot iespējas iegūt kvalitatīvu un konkurētspējīgu

profesionālo izglītību;

radīt studējošiem motivāciju tālākizglītībai;

nodrošināt darba tirgū pieprasītu speciālistu sagatavošanu.

Mērķu sasniegšanai programmā izvirzīti sekojoši uzdevumi:Studiju programmas mērķi tiks sasniegti, risinot šādus uzdevumus:

sniegt studējošiem nepieciešamās zināšanas un prasmes tiesību zinātnē,

realizējot studiju programmā paredzētos studiju kursus;

nodrošināt secīgu studiju kursu apguvi augstā kvalitātē;

piesaistīt viskvalificētus docētājus studiju kursu docēšanai, tai skaitā ārvalstu

lektorus;

sekmēt studējošo konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos

vietējā un starptautiskajā darba tirgū;

realizēt iekšējo kvalitātes kontroli studiju programmas kvalitātes

nodrošināšanai;

sadarboties ar darba devējiem, citām augstskolām Latvijā un ārvalstīs;

palīdzēt studējošiem iegūt praktiskās iemaņas darbam.

Studiju programmas mērķi, uzdevumi un studiju rezultāti ir skaidri, sasniedzami un

pārbaudāmi un ir saskaņā ar BSA izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem.

Programmas mērķi un uzdevumi atbilst Baltijas Starptautiskās akadēmijas darbības un

attīstības ilgtermiņa stratēģijai 2009.-2015.gadam. (APTIPRINĀTS BSA Senāta sēdē 2009.

gada 13.janvārī. Protokols Nr.79/13.01.09).

2.2. Plānotie studiju rezultāti: Studējošais, kurš sekmīgi apguvis programmu, ir kvalificēts jurista palīgs, kas var turpināt

studijas 2.līmeņa programmā „Tiesību zinātne” vai sekmīgi strādāt jebkurā Tiesību zinātne

jomā.

Baltijas Starptautiskās akadēmijas misijaBaltijas Starptautiskā akadēmija ir viena no Latvijas Republikas augstākās izglītības mācību

iestādēm, kas realizē Latvijas reģionālās attīstības un izglītošanas misiju, kas nodrošina

konkurētspējīgas, starptautiski atzītas daudzveidīgas studijas, attīsta inovatīvu pētniecību,

garantē sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un izglītošanu dažādos līmeņos.

Baltijas Starptautiskās akadēmijas darbības galvenais mērķis ir nodrošināt mūsdienīgu studiju

kvalitāti realizējot augstākās akadēmiskās un profesionālās izglītības programmas, kuru

īstenošanas procesā tiek izmantoti zinātniskie sasniegumi un mūsdienu tehnoloģiju iespējas,

kas veicina nacionālās un reģionālās akadēmijas statusu Eiropas izglītības telpā, nodrošina

konkurētspējīgas, starptautiski atzītas daudzveidīgas studijas, attīsta inovatīvu pētniecību,

garantē sabiedrības ilgtspējīgu attīstību, zināšanas ekonomikas veidošanas procesos Latvijā un

starptautiskajos darba tirgos.

2.3. Studiju programmas plans

Nr. Studiju priekšmeta nosaukums KP Kontroles veids

1 Tiesību aizsardzības iestādes 2 eksāmens2 Informātika 2 ieskaite3 Ārvalstu tiesību vēsture 3 eksāmens 4 Eiropas Savienības tiesības 3 eksāmens 5 Administratīvas tiesības 2 ieskaite6 Krimināltiesības 2 ieskaite7 Valsts un tiesību teorija 3 eksāens8 Prakse (Iepazīšanas prakse) 2 atzīme

1.kurss, 2.semestris1 Loģika un retorika 2 eksāmens 2 Konstitucionālās tiesības 4 eksāmens3 Latvijas valsts un tiesību vēsture 3 eksāmens4 Civiltiesības: vispārējā daļa 2 ieskaite5 Civiltiesības: saistību tiesības 3 eksāmens6 Profesionālā svešvaloda I 3 ieskaite7 Juridiskā lietvedība 2 ieskaite

8 Romas tiesības 2 eksāmens2.kurss, 3.semestris1 Civiltiesības: lietu tiesības 3 eksāmens2 Civilprocess 3 eksāmens3 Administratīvais process 2 ieskaite4 Psiholoģija 2 eksāmens5 Civiltiesības. Ģimenes un mantojuma tiesības 4 eksāmens6 Politoloģija 2 eksāmens7 Profesionālā prakse 4 eksāmens8 Darba tiesības 2 eksāmens

2.kurss, 4.semestris1 Pirmsdiploma prakse 10 eksāmens

2 Valsts pārbaudijums: kvalifikācijas darba aizstāvēšana 8 atzīme

2.4. Studiju kursu aprakstiBaltijas Starptautiskā Akadēmija

Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: Administratīvā procesa tiesībasKredītpunkti: 2Kursa autors: lekt.A.OnucsPārbaudes forma: eksāmensKursa mērķis un uzdevumi: Galvenais kursa mērķis ir iemācīt studentus administratīvo procesu pamatam un tās tiesiskās piemērošanas valsts iekārtās un tiesu varā.Kursa tēmas:

Tēmas nosaukums1 Administratīvās procesa tiesības, to vispārējie noteikumi un pamatfunkcijas.2 Administratīvā procesa principi.3 Administratīvo tiesību normu piemērošanas metodoloģija.4 Administratīvā procesa dalībnieku procesuālā tiesībspēja un rīcībspēja, administratīvā procesa dalībnieki un procesa

termiņu aprēķināšana.5 Administratīvais process iestādē.6 Administratīvais process tiesā.7 Tiesvedības pirmās instances tiesā.8 Tiesvedība apelācijas instances tiesā.9 Tiesvedība kasācijas instances tiesā.10 Administratīvā akta piespiedu izpilde.

Obligātā literatūra ( ne vairak ka 6-7 avoti): 1. Alehno L, Buka A., Jarinovska K., Šķoba L. Ievads Eiropas Kopienas tiesībās (Tiesu prakse un komentāri).

Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2001. 2. Briede J. Administratīvais process un cilvēktiesības // Cilvēktiesību īstenošana Latvijā: tiesa un

administratīvais process: rakstu krājums / Inetas Ziemeles redakcijā. Rīga: Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts, 1998.

3. Načisčionis J. Administratīvās tiesības: Monogrāfija. Rīga: [b.i.], 2002.4. Stucka A. Ievads administratīvajās tiesībās un administratīvā procesa tiesībās. Juridiskā koledža. Rīga,

2003.5. Stucka. Ievads administratīvajās tiesībās un administratīvā procesa tiesībās. – Rīga: Juridiskā koledža,

2003.6. Streļčonoks. J. Valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi un aizliegumi shēmās. Rīga: Latvijas

Vēstnesis, 2011.

Papildu literatūra (ne vairāk ka 5-6 avoti):

1. Brauna A. Dibināšanas prieks // Diena, 2001, 6.jūnijs.2. Briede J., Groduma M., Ļubļina A., Menģele L. Administratīvā procesa vispārīgie noteikumi un

administratīvais process iestādē. Shēmas. Tiesu namu aģentūra, 2003.3. Jansone D., Reinholde I., Ulnicāne I. Latvijas publiskā pārvalde. Rīga, 2002.4. Raksts „Naudas soda kvīts institūts administratīvo pārkāpumu lietās. Žurnāls „Jurista vārds” Nr. 28 (727)

no 10.07.2012.5. Raksts „Pasūtītāja pieaicināšana administratīvajā procesā tiesā”. Žurnāls „Jurista vārds” Nr. 34 (785) no

20.08.2013.

Citi informācijas avoti (ne vairāk ka 3-4):1. Vedins ļ. Loģika. Mācību grāmata juridiskām augstskolām un fakultātēm. Otrais, papildinātais

izdevums. Rīga: Avots, [1998].2. Raksts „Administratīvo pārkāpumu joma uz pārmaiņu sliekšņa”. Žurnāls „Jurista vārds” Nr. 23 (825) no

10.06.2014.3. Ruķers M. Personas datu tiesiskā aizsardzība. Rīga: SIA “Biznesa augstskola “Turība””, 2000.

Mācību procesā laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras sarakstā!

Baltijas Starptautiskā AkadēmijaPirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma

“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: Administratīvās tiesībasKredītpunkti: 2Kursa autors: lekt.A.OnucsPārbaudes forma: ieskaite Kursa mērķis: dot studentiem atbilstošu informāciju par nacionālajām un Rietumeiropas administratīvajām tiesībām, administratīvā pārkāpuma jēdzienu un atbildību par administratīvā likuma pārkāpšanu.Kursa uzdevumi:

audzināt studentu tiesisko apziņu uz LR administratīvo tiesību bāzes; izprast likumus un normatīvos aktus, administratīvā pārkāpuma kodeksa normas, prasme komentēt un

sagatavot.Kursa saturs:

Tēmas nosaukums1 Administratīvo tiesību jēdziens un uzdevumi.2 Latvijas Republikas izpildvaras institūcijas.3 Valsts dienests LR.4 Administratīvie akti, administratīvo aktu jēdziens, pazīmes un to veidi.5 Valsts kontrole.6 LR pārvalde ekonomikas nozarē.7 Sociālās sfēras pārvalde.8 Pārvalde valsts aizsardzības, drošības, likumības un sabiedriskās kārtības sargāšanas jomā.9 Pārvalde starptautiskajos jautājumos.10 Administratīvā atbildība LR.11 Administratīvais pārkāpums un administratīvās atbildības pamatojums.12 Administratīvais sods.13 Administratīvo pārkāpumu kodeksa sevišķā daļa.14 Lietvedība administratīvo pārkāpumu lietās.15 Lēmumu izpilde par administratīvā soda uzlikšanu.

Normatīvie akti.1. Latvijas Republikas Satversme: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis Nr.43,

01.07.1993.2. Administratīvā procesa likums. Latvijas Vēstnesis, 2001.gada 14.novembris, nr.164.3. Iekšējā audita likums. Latvijas Vēstnesis. 2002.gada 20.novembris Nr.169.4. Fizisko personu datu aizsardzības likums. Latvijas Vēstnesis, 2000.gada 6.aprīlis,

Nr.123/124.5. Likums Par pašvaldībām. Latvijas Vēstnesis, 1994.gada 24.maijs, nr.61.6. Publisko aģentūru likums. Latvijas Vēstnesis, 2001.gada 11.aprīlis, nr.58. 7. Valsts civildienesta likums. Latvijas Vēstnesis, 2000.gada 22.septembris, nr.331/333.8. Valsts kontroles likums. Latvijas Vēstnesis2002.gada 29.maijs, nr.80.9. Valsts pārvaldes iekārtas likums. Latvijas Vēstnesis, 2002.gada 21.jūnijs, nr.94.10. Ministru kabineta iekārtas likums. LR Saeimas un MK Ziņotājs, 1993.gada

19.augusts, nr.28.11. Ministru kabineta noteikumi Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis”. Latvijas

Vēstnesis, 2002.gada 15.marts, nr.42.

Literatūra:1. Dišlers K. Ievads administratīvo tiesību zinātnē. Rīga, 2003.2. Načisčionis J. Administratīvās tiesības. Rīga. 2009.3. Paine F.J. Vācijas vispārīgās administratīvās tiesības. Rīga. 2002.4. Stucka A. Administratīvās tiesības. Otrs, papildināts un pārstrādāts izdevums. Rīga:

Juridiskā koledža, 2009.5. Stucka A.Administratīvo tiesību pamati. Rīga, 2002.

6. Vildbergs H.J., Krasts V. Salīdzinošās administratīvās tiesības: lietas un risinājumi: Mācību līdzeklis. Otrais, pārstrādātais un papildinātais izdevums. Rīga: Latvijas Universitāte, 2002.

7. The administration and you. A handbook. Strasbourg: Counsil of Europe Publishing, 1996.

8. BSA bibliotēkā pieejamās grāmatas krievu valodā par administratīvajām tiesībām – vispārīgā daļa, kura neapskata Krievijas Federācijas likumdošanu.

Periodika:1. Levits E. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija. Latvijas Vēstnesis, Nr.95,

26.06.2002.

Citi avoti:1. www.latvijasvestnesis.lv2. www.juridica.lv3. www.likumi.lv4. www.lvportals.lv5. www.l2d.lv



“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: Profesionālā svešvaloda I (angļu valoda)Kredītpunkti: 2Kursa autors: doc. I. PopovaPārbaudes forma: starpsemestru ieskaites un gala eksāmensThe purpose and aims of the course:The target audience for the course are the students studying law.The purpose of the course is to improve the communicative competence of the students in professional fields, which includes:

- to teach native speakers of other languages to understand and use the language of law in English/German;

- to develop student’s general language awareness and learning strategy as a basis for continuous learning.

In particular it aims to teach foreign language students how to choose, read and use legal materials of any kind in English/German

in the course of their studies, research or work; build up useful skills(abilities) in speaking, writing, reading and listening which are necessary to work

independently on legal materials of their own choice teach techniques for building up systematically a wide legal vocabulary in fields of special interest to the

reader revise and consolidate important grammar/language structures and functions in a variety of speaking and

writing activities.Preliminary knowledge required: Adequate proficiency level in English acquired at the secondary school level.Lexical Minimum:Reading: the vocabulary of the student should comprise 2500 words.Oral speech: the vocabulary of the student should comprise 1200-1500 words of general English vocabulary and 1000-1200 words of ESP vocabulary.Themes of the course:

1 History of law2 Types of legal profession3 The jury4 Crimes and criminals5 Kinds of cases6 Trial7 Evidence8 Law enforcement9 Punishment10 Imprisonment11 Rehabilitation12 Common law and civil law legal systems13 Court system14 Law of contract15 International law

Mācību literatūra:

1. Professional English for lawyers: Mācību grāmata. I. Popova, L. Zadornova – Rīga: BSA, 20092. Professional English in Use Law Paperback. Gillian D. Brown, Sally Rice, Cambridge University Press; 1

edition, 20073. International Legal English Student's Book with Audio CDs: A Course for Classroom or Self-study Use.

Amy Krois-Lindner. Cambridge University Press; 2 edition, 20114. English for Law Enforcement. Campaign. Student's Book + CD-ROM. Charles Boyle, Ileana Chersan.

Hueber Verlag Gmbh, 20105. Career Paths: Law. Student’s Book + CD. Virginia Evans, Jenny Dooley, David J. Smith - J.D. Express

Publishing UK Ltd, 2011

Papildu literatūra (ne vairāk ka 5-6 avoti): A Dictionary of Law: Oxford Quick Reference. Jonathan Law, Elizabeth A. Martin, eds. OUP Oxford; 8 edition,

2015

Citi informācijas avoti (ne vairāk ka 3-4) Interneta resursi: Oxford English Dictionary for Advanced Learners [http://www.oxfordlearnersdictionaries.com/ ] Longman Dictionary of Contemporary English Online [ http://www.ldoceonline.com/ ] Legal Online Dictionary [http://dictionary.law.com/] Law Dictionary [http://law.yourdictionary.com/]

Mācību procesa laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras sarakstā!


“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: Ārvalstu tiesību vēstureKredītpunkti: 3Kursa autors: viesdoc. H.Šimkuva, doc.K.MatvejevsPārbaudes forma: eksāmens Kursa mērķis un uzdevumi: prast orientēties galvenajās tiesību vēstures likumsakarībās, izvērtēt raksturīgo attiecīgā laikmeta tiesību normās, analizēt svarīgākos tiesību vēstures avotus.Kursa tēmas:

Tēmas nosaukums1 Ārvalstu tiesību vēstures priekšmets un tiesību pirmsākumi aizvēsturiskajā laikmetā2 Tiesības seno Austrumu zemēs3 Tiesību rašanās un attīstība antīkajā Grieķijā4 Senās Romas valsts tiesību evolūcija5 Feodālās tiesības Rietumeiropā6 Bizantijas un Austrumeiropas valstu tiesības viduslaikos7 Kanoniskās un pilsētu tiesības viduslaiku Eiropā8. Musulmaņu tiesības viduslaikos. 9. Tiesību attīstība kontinentālajā Eiropā (XII-XVII gs.)10. Anglosakšu tiesību sistēmas izveidošanās (XII-XVI gs.)11. Tiesību duālisms Anglijā (XVII-XIX gs.)12. ASV rašanās un tiesību veidošanās (XVIII-XIX gs.)13. Konstitucionālo tiesību veidošanās Rietumeiropas valstīs (XVIII-XIX gs.)14. Tiesību reformas Eiropas valstīs (XVIII-XIX gs.)15. Sociālās un darba likumdošanas veidošanās XIX gs.16. Tiesības Eiropas totalitārajos režīmos XX gs.17. Tiesību attīstība Eiropas demokrātiskajās valstīs XX gs.18 Eiropas valstu tiesību attīstība pēc Otrā pasaules kara.

Literatūra:1. Literatūras saraksts:2. 1.Birziņa L. Francijas tiesību vēsture (V - XX gs.). R.: Turība, 2000. 3. 2.Birziņa L. Itālijas valsts un tiesību vēsture. R.: Turība, 2001. 4. 3.Birziņa L. Vācijas tiesību vēsture (V - XX gs.). R.: Turība, 1999. 5. 4.Birziņa L. Romiešu tiesību vēsture. R., 1996. 6. 5.Birziņa L. Viduslaiku Vācijas tiesību vēsture. R., 1995. 7. 6.Lazdiņš J., Osipova S. Latvijas un Eiropas viduslaiku tiesību vēsturē sastopamie jēdzieni un to

skaidrojumi. 2. izd. R., 1998. 8. 7.Osipova S. Musulmaņu tiesību vēsture viduslaikos. Rīga: LU, 2001. 9. 8.Ārvalstu valsts un tiesību vēsture. Terminu skaidrojoša vārdnīca. R., 1998. 10. 9.Feodālo tiesību jēdziena dinamika.//Latvijas universitātes raksti 657.sējums Juridiskā zinātne.

Rīga: Zinātne, 2003. Antologija mirovoi pravovoi misļi. v 5 tomah. Moskva; Progress,1999. 11. 10.Anners Erik. Istorija Evropeiskogo prava. 199412. 11.Baker, J. H. An Introduction to English Legal History. 3rd ed. Butterworth, 1990. Eisenhardt U.

Short History of Western Legal Theory. Oxford, 1999. Osipova S. Robinson O., Fergus T., Gordon W. European Legal History. London, Dublin, Edingburgh, 2000.

13. 12.Hattenhauer H. Das Europäische Rechtsgeschichte. 3,erweiterte Auflage. Heidelberg: 14. C.F.MŅller Verlag, 1999. 15. 13. Berman Dž., Garold. Zapadnaja tradicija prava: Epoha formirovanija. 2 - oje izd. 1998. 16. 14.Černilovkij Z.Vseobščaja istorija gosudarstva i prava. 1996David R., Žofre-Spinozi K.

Osnovnije pravovije sistemi sovremennosti.1997. 17. 15.Grafski V.G. Vseobščaja istorija prava i gosudarstva. : Norma,2000.18. Ārvalstu tiesību vēstures avoti (no vissenākajiem laikiem līdz 1689. gadam) / sastādītāji uz zināt.

red. V. Blūzma, S. Osipa un G. Zemītis. - Rīga: Turība, 2007. - 350 lpp. 19. История государства и права зарубежных стран: учебник в 2 т. Том 2. Современная эпоха /

отв.ред. Н.А. Крашенинников. - 3-е изд., перераб. и доп. - Москва: Норма, 2007. - 791 с.20. Geršovičs S., Juhno E. Ārvalstu valsts un tiesību vēsture. Kursa lekciju konspekts un

kontroluzdevumi neklātienes un tālmācības studentiem. Rīga: BSA, 2009.- 137 lpp.

21. Гершович С., Юхно Э. История государства и права зарубежных стран. Для студентов заочного и дистанционного обучения. Курс-конспект лекций и контрольные задания. Рига: БМА, 2009.- 216с.

22. Великие правовые системы современности. Сравнительно-правовой подход / Раймон Леже; пер. с франц. А.В. Грядов. - 2-е изд., перераб. - Москва: Волтерс Клувер, 2010. - 592 с.

Mācību procesā laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras


“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: Latvijas valsts un tiesību vēstureKredītpunkti: 3Kursa autors: viesdoc.H.Šimkuva, doc.K.MatvejevsPārbaudes forma: eksāmens Kursa mērķis un uzdevumi: orientēties galvenajās tiesību vēstures likumsakarībās, izvērtēt raksturīgo attiecīgā laikmeta tiesību normās, analizēt svarīgākos tiesību vēstures avotus.Kursa tēmas:

Tēmas nosaukums1 Latvijas tiesību vēstures priekšmets, saturs, mērķi, uzdevumi. Pētniecības metodes. Latvijas tiesību

vēstures zinātnes attīstība. 2 Pirmie valstiskie veidojumi latvijas teritorijā (10.-13.gadsimts).3 Livonijas laika tiesības (13.- 16.gadsimts).4 Tiesību attīstība tagadējā Latvijas teritorijā poļu un zviedru kundzības laikā (16.gs.otrā puse- 18.gs

beigas).5 Tiesību attīstība Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Latgalē (18.gs. - 1918.gads)6 Tiesību attīstība Latvijas Republikā starpkaru posmā ( 1918.- 1940.) 7 Vācu okupācijas režīma laika tiesības Latvijā.8. Tiesības un to attīstība padomju okupācijas laikā 9. Latvijas tiesību sistēmas reforma valsts atjaunošanas periodā (1990.- 2000.)10. Latvijas tiesību attīstības iezīmes 21.gadsimta sākumā.

Literatūra :1. Bunge, Fr. G. Einleitung in die Liv.–, Est. – und Kurländische Rechtsgeschichte und Geschichte der

Rechtsquellen. Reval, 1849. 2. Bunge, Fr. G. Geschichte des Gerichtswesens und Gerichtsverfahrens in Liv.–, Est.– und Kurland.

Reval, 1847. 3. Dunsdorfs, E. Latvijas saimniecības vēsture. Rīga, 1938. – 1., 2.daļa. 4. Ebel, W. Bürgerliches Rechtsleben zur Hansezeit in Lübecker Ratsurteilen. Frankfurt, Göttingen,

Berlin, 1954. 5. Latvijas okupācija un aneksija (1939–1940 ) / Dokumenti un materiāli. Rīga, 1995. 6. Lazdiņš, J., Osipova, S. Latvijas un Eiropas viduslaiku vēsturē sastopamie jēdzieni un to skaidrojumi.

Rīga, 1998. 7. Okupācijas varu politika Latvijā 1939.–1991. Dokumentu krājums. Rīga: Nordik, 1999. 8. Latvijas tiesību avoti. Teksti un komentāri. 1.sēj., Seno paražu un Livonijas tiesību avoti 10.gs.–16.gs. /

Jānis Lazdiņš., Valdis Blūzma , Sanita Osipova. Rīga: LU žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 1998. 9. Lazdiņš, J. Baltijas zemnieku privāttiesības (XIX gs.). Rīga: Biznesa augstskola “Turība”, 2000. 10. Lazdiņš, J. Latvijas privāttiesības. Raksti. Rīga: LU žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2003. 11. Zeids, T. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti (līdz 1800.gadam). Rīga: Zvaigzne, 1992. Zweigert,

K., Kötz, H. Einführung in die Rechtsvergleichung. 3. Auflage. Tübingen: Latvijas tiesību vēsture (1914–2000). Rīga.: LU žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2000.

12. Blūzma, V. Konstitucionālisma evolūcijas vēsture Latvijā // LU žurnāls “Latvijas Vēsture”. – 2002. – Nr.4(48) – 42.–51.lpp.

13. Lazdiņš J. Ievads viduslaiku Eiropas tiesību ģenēzes un evolūcijas problemātikā. Iznākusi asoc. prof. Sanitas Osipovas monogrāfija „Viduslaiku tiesību spogulis”. Jurista Vārds, 2005. 21. jūnijs

14. Lazdiņš J. Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesību avoti un komentāri. Grām.: Latvijas tiesību avoti. Teksti un komentāri. 2. sējums. Poļu un zviedru laika tiesību avoti (1561–1795) / autori: Romāns Apsītis, Valdis Blūzma, Jānis Lazdiņš. Rīga: Juridiskā koledža, 2006. – 189.–289. lpp.

15. Lazdiņš J. Baltu un līvu privāttiesību paražas. Jurista Vārds, 2006. 15. augustā – Nr. 32 (435), 1.–9. lpp.16. Latvijas tiesību avoti. Teksti un komentāri. 2. sējums. Poļu un zviedru laika tiesību avoti (1561–1795) /

Romāns Apsītis, Valdis Blūzma, Jānis Lazdiņš. Rīga: Juridiskā koledža, 2006. 17. Geršovičs S., Juhno E. Baltijas valstu valsts un tiesību vēsture. Kursa lekciju konspekts 1. kursa

studentiem (studiju programma “Tiesību zinātne”). Rīga: BSA, 2008.- 112 lpp.18. Гершович С., Юхно Э. История государства и права стран Балтии. Курс-конспект лекций для

студентов 1 курса (студийная программа «Правоведение»). Рига: БМА, 2008.- 126с.



“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: CiviltiesībasKredītpunkti: 3 Kursa autori: doc.V.Reingolds, lek.M.Ozoliņa, lek.D.KuļkovaPārbaudes forma: ieskaite un eksāmensKursa mērķis un uzdevumi: Topošajiem juristiem apgūt ievadu privāttiesības, kurās tiek aplūkoti pamatjēdzieni, institūti un principi, kas darbojas Latvijas privāttiesībās.Iepazīstināt studentus ar romiešu civiltiesību nozīmi, ietekmi un pārņemšanu Latvijā, ar civiltiesību avotiem, civiltiesisko attiecību dalībniekiem un objektiem, LRCL sadaļām un uzņēmējdarbības formām.Kursa tēmas:

Tēmas nosaukums1 Civiltiesību kā studiju disciplīnas priekšmets.2 Civiltiesību avoti.3 Civiltiesisko attiecību dalībnieki – fiziskās un juridiskās personas.4 Civilo tiesību un pienākumu rašanās pamati.5 Civilo tiesību realizēšana.6 Civilo tiesību aizsardzība.7 Lietu tiesības.8 Ģimenes tiesības.9 Saistību tiesības.10 Intelektuālā īpašuma tiesības.11 Mantojuma tiesības.

Literatūra (mācību literatūra):1. Balodis, K. Ievads civiltiesības: monogrāfija. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. - 383 lpp.2. Torgāns K. Civiltiesību, komerctiesību un civilprocesa aktualitātes. Raksti 1999.–2008. Rīga: TNA,

2009., 667 lpp.3. Байков А., Рейнгольд В. Вещное право. Курс-конспект лекций и контрольные задания для

заочного и дистанционного обучения. Рига: БМА, 2009.- 256с.4. Torgāns K. Saistību tiesības I daļa. Rīga: TNA. 2006. 5. Torgāns K. Saistību tiesības II daļa. Rīga: TNA. 2008. 6. Torgāns K. Civiltiesību, komerctiesību un civilprocesa aktualitātes. Raksti 1999-2008. Rīga: TNA,

2009.7. Torgāns K. Civiltiesību, komerctiesību un civilprocesa aktualitātes. Raksti 1999-2008. Rīga: TNA,

2009.8. Rozenfelds J . Lietu tiesību normu piemērošana tiesu praksē , Jurista Vārds 19.04.2011


http://www.juristavards.lv/index.php?menu=DOC&id=228812

http://www.juristavards.lv/index.php?menu=autori&autors_id=2731


“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: CivilprocessKredītpunkti: 2Kursa autors: doc.I.Kronis, doc.A.Ogurcovs, lekt.T.Jurkeviča.Pārbaudes forma: starpsemestru ieskaite un gala eksāmensKursa mērķis un uzdevumi: iepazīstināt studentus ar civilprocesa priekšmetu, principiem un procesuāli tiesiskām attiecībām, apgūt zināšanas par civilprocesa pamatjēdzieniem, civilprocesa vispārīgiem noteikumiem, prasību un neprasību tiesvedībā, izpildu procesu.

Kursa tēmas:Tēmas nosaukums

1 Vispārīgie noteikumi2 Tiesvedība pirmās instances tiesā3 Tiesvedība otrās instances tiesā4 Likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu pārsūdzēšana un lietu jauna izskatīšana

5 Tiesas spriedumu izpilde6 Ārvalstu tiesu nolēmumi un tiesu uzdevumi7 Šķīrējtiesa.

Normatīvie akti.Aktuālos normatīvos aktus un avotus katru gadu iesaka kursa docētājs.

Literatūra:1. Звягинцева Л.М., Плюхина М.А., Решетников И.В. Доказывание в судебной практике по

гражданским делам. Учебно-практ. Пособие. – М.: 2000 г.2. Civilprocesa likuma komentāri. Papild.izd. Autoru kolektīvs prof.K.Torgāna un M.Dudeļa vispārīgā

redakcijā. -Rīga.: TNA, 2001.g.3. Жуйков В.М. Проблемы гражданского процессуального права. – М.: 2001 г.4. Арбитражный процесс: учебник / В.В. Ярков. - 3-е изд., перераб. и доп. - Москва: Волтерс

Клувер, 2006. - 912 с.5. Civilprocesa likuma komentāri. K.Torgāna red. TNA, Rīga, 2006.6. Falka, Sandra Tiesa un tiesas spriešana: mācību līdzeklis / Sandra Falka, Edmunds Kupriss. - Rīga:

RAKA, 2007. - 128 lpp.7. Kronis, I. Civiltiesisko strīdu alternatīvs risinājums. - Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2007. - 43 lpp.8. Latvijas Republikas Augstākas tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi un lēmumi 2006. - Rīga:

TNA, 2007. – 7449. Пучинский, В.К. Гражданский процесс зарубежных стран / В.К. Пучинский; под ред. В.В.

Безбаха. - Москва: Зерцало, 2007. - 520 с.10. Юрова, Н.М. Международное гражданское процессуальное право. Теоретические основы

имплементации норм в правовой системе РФ: монография - Москва: Волтерс Клувер, 2008. - 352 с.

11. Гражданский процесс зарубежных стран: учебное пособие / под ред. А.Г. Давтян. - Москва: Проспект, 2008. - 480 с.

12. Torgāns K. Civiltiesību, komerctiesību un civilprocesa aktualitātes. Raksti 1999.–2008. Rīga: TNA, 2009., 667 lpp.

13. Kačevska, I. Moderns skatījums uz strīdu risināšanu. Jurista Vārds, 2008. 16.decembris, Nr. 47 (542).14. Padomju civilprocesuālās tiesības / Jānis Rozenbergs, Imants Briģis. - 2. izd. (faksimilizd.). - Rīga:

Zvaigzne ABC, 2010. - 276 lpp.15. Гражданское процессуальное право США: монография / Г.О. Аболонин. - Москва: Волтерс

Клувер, 2010. - 432 с.



“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: D arba tiesības Kredītpunkti: 3Kursa autors: lek. M.OzoliņaPārbaudes forma: eksāmensKursa mērķis un uzdevumi: Sniegt studentiem pamatzināšanas tiesisko attiecību regulēšanā, kā arī starptautiskajā tiesiskajā regulācijā.

Iemācīt studentiem pielietot iegūtās zināšanas un prast orientēties Latvijas darba tiesībās.Kursa tēmas:

Tēmas nosaukums

1 Darba tiesību priekšmets un metode2 Darba tiesību avoti3 Darba tiesību subjekti4 Koplīgumi un vienošanās5 Darba līgums6 Darba un atpūtas laiks7 Darba samaksa8 Darba kārtība9 Darba līguma pušu materiālā atbildība10 Darba aizsardzība11 Sociālā aizsardzība12 Darba strīdi. Darba strīdu izskatīšanas kārtība13 Darba starptautiskā tiesiskā regulēšana

Normatīvie akti.Aktuālos normatīvos aktus katru gadu iesaka kursa docētājs.Literatūra:

1. Starptautiskās darba organizācijas konvencijas. LR Labklājibas ministrija. R., 1994.2. Svarīgākie Eiropas savienības dokumenti sociālajā aizsardzībā. I grāmata, II grāmata. 1. sējums,

2. sējums. R., 19983. Дoкyмeнты Meждyнapoднoй opгaнизaции тpyдa.- M., ПPИOP‚ 2000. 4. Meждyнapoдныe aкты o пpaвax чeлoвeкa. Cбopник дoкyмeнтoв,- M., HOPMA-ИHФPA, 2000. 5. Cыpoвaтcкaя Л.A. Tpyдoвoe пpaвo. Учeбник. 2-e изд., пepepaбoтaннoe и дoпoлнeннoe – M.,

Юpиcтъ‚ 2001. 6. Байков А., Решетилова Н. Трудовое право Европейского Союза. Курс-конспект лекций и

контрольные задания для заочного и дистанционного обучения. Рига: БРИ, 2006.- 160 с. 7. Байков А., Решетилова Н. Трудовое право. Курс-конспект лекций и контрольные задания

для заочного и дистанционного обучения. Рига: БРИ, 2006.- 217 с. 8. Darba likums. Darba aizsardzības likums. - 4. izdevums. - Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2007. - 96 lpp.9. Бекяшев, Д.К. Международное трудовое право: учебное пособие / Д.К. Бекяшев. - Москва:

Проспект, 2008. - 336 с.10. Международное трудовое право: учебное пособие / Д.К. Бекяшев. - Москва: Проспект, 2008.

- 336 с.11. Rācenāja, Ņ. Darba meklētāja rokasgrāmata / Ņina Rācenāja. - Rīga: Turība, 2008.

- 78 lpp.12. Трудовое право Европейского Союза: учебное пособие / Ю.С. Кашкин. - Москва: Волтерс

Клувер, 2009. - 304 13. Ceplis K. Darba strīdi un to risināšana, Lietišķās informācijas dienests, R.200914. Коллективное трудовое право Великобритании: монография / Н.Л. Лютов. - Москва:

Волтерс Клувер, 2009. - 232 с.15. Трудовые отношения в странах англосаксонского права: монография / Д.В. Черняева. -

Москва: Волтерс Клувер, 2010. - 208 с.16. Международные стандарты труда (международное публичное трудовое право): учебное

пособие / Д.В. Черняева. - Москва: КНОРУС, 2010. - 232 с.17. Gr ā velsi ņ a Z . Darba dev ē ja uzteikums no darbinieka neatkar ī gu iemeslu d ēļ , Jurista vārds

04.01.2011





“Tiesību zinātne”

Studiju kursa nosaukums: Eiropas Savienības tiesībasKredītpunkti: 3Kursa autors: doc.H.ŠimkuvaPārbaudes forma: eksāmensKursa mērķis un uzdevumi: ir panākt studentu izpratni par Eiropas Savienības juridiskā ietvara veidošanos un uzbūvi – sākot ar dibināšanas pamatlīgumiem, un beidzot ar atsevišķu Eiropas Savienības politiku tiesisko regulējumu un svarīgāko Eiropas Kopienu tiesu praksi. Papildus studentiem tiks dots ieskats arī Eiropas Savienības un Latvijas tiesiskajās attiecībās šobrīd un sagaidāmajās nākotnes perspektīvās. Kurss iepazīstinās studentus ar svarīgākajiem Eiropas Savienības tiesiskajiem aspektiem, Eiropas Kopienu tiesību institūtiem, to veidošanos un attīstību. Kursa tēmas:

Tēmas nosaukums1 Eiropas Kopienu un Eiropas Savienības vēsturiskie un politiskie pamatjautājumi.2 Eiropas Savienības juridiskais un finansiālais pamats.3 Lēmumu pieņemšana.4 Kopienas tiesību iedarbība.5 Kopienu tiesību aizsardzība un dalībvalsts atbildība par kopienas tiesību pārkāpumiem.6 Iekšējais tirgus.7 Īss pārskats pār Kopienas politikas jomām.8 Ārējās attiecības.9 Paplašināšanās.10 Latvijas integrācija Eiropas Savienībā.

Normatīvie akti.Aktuālos normatīvos aktus katru gadu iesaka kursa docētājs. Literatūra:1. Deksnis, E.B., Eiropas apvienošanās... Integrācija un suverenitāte, Rīga, 19982. Veidenfelds, V., Vesels, V., Eiropa no A līdz Z, Rīga, 2000 (tulkoj. no vācu valodas)3. Shaw, J., Law of the European Union, 3rd edit., London, 2000.4. Arnull, A., Dashwood, A., Ross, M., Wyatt, D., European Community Law (4th edit.), London, 20005. Hanlon, J., European Community Law (2nd edit.), London, 20006. Hussein K., Peters B.G., Wright W. The National Co-ordination of EU Policy. The domestic level, Oxford,

20007. Kellermann, A., W. de Zwaan, J., Czuczai, J., “EU Enlargement. The Constitutional Impact at EU and

National Level”, T.M.C. Asser Institute, The Hague, 20018. Lasok, K.P.E., Law and Institutions of the European Union (7th edit.), UK, 20019. Eiropas Savienības tiesības. Ievads, Eiropas integrācijas birojs, 2001 (Dānijas Ārlietu ministrijas Juridiskā

dienesta 2000. gada aprīlī sagatavotā materiāla tulkojums)10. Koraha, V., Ievads Eiropas Kopienas konkurences tiesībās un praksē, Tiesu namu aģentūra, 200211. Blūzma V., Buka A., Deksnis E.B., Jarinovska K., Jundzis T., Levits E. Eiropas tiesības. Juridiska kol.,

R.2004.12. The European Union. Economics and Policies / edited by Ali M. El-Agraa. - Cambridge University Press,

2007. – 603.13. Craig, Paul EU Law. Text, Cases, and Materials / Paul Craig, Grainne de Burca. - 4th ed. - OXFORD

University Press, 2008. - 1148, [154] p14. Кашкин, С.Ю.Введение в право Европейского союза: учебник. - 2-е изд., исправленное и доп. -

Москва: Эксмо, 2008. - 384 с. 15.16. Eiropas Savienības tiesību piemērošana. Rokasgrāmata praktizējošiem juristiem / D.Eberts, I.Freija, K.

Jarve; otrais papild. izdevums. D.L. Luteres-Timmeles zinātniskajā red. - Rīga: TNA, 2008. - 395 lpp17. Энтин, Л.М. Актуальные проблемы европейского права: учебное пособие. - Москва: Флинта,

2008,168 с.18. Право Европейского союза. Вопросы истории и теории: учебное пособие / М.Н. Марченко, Е.М.

Дерябина. - Москва: Проспект, 2010. - 432 с.

19. Право Европейского Союза: учебник / С.Ю. Кашкина. - 3-е изд., перераб. и доп. - Москва: ЮРАЙТ, 2012. - 1119 с.



“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: InformātikaKredītpunkti: 2Kursa autors: doc. J. Žukovska, doc. V.AdjutovsPārbaudes forma: starpsemestru ieskaite un gala eksāmensKursa mērķis: Sniegt studentiem praktiskā darba iemaņas tekstu un grafiskās informācijas apstrādē reklāmas un lietvedības uzdevumos, izmantojot lietišķās datortehnoloģijas.Kursa uzdevumi: Zināšanu apguve par mūsdienu programmu pakešu iespējām, tekstu un grafiskās informācijas apstrāde, izmantojot lietišķās datortehnoloģijas, darbs mūsdienu programmu paketēs lietotāja līmenī.Kursa tēmas:

Tēmas nosaukums1 Ievads. Vispārīgās ziņas par personālā datora aparātlīdzekļiem.

Disciplīnas priekšmets, saturs un vieta juristu sagatavošanā, datoru tehnoloģiju loma speciālistu izglītošanā. Personālā datora (PC) vispārinātā uzbūves shēma. PC iekārtu galvenie raksturojumi un noteikumi.

2 Operatīvās sistēmas MS-DOS pamatjēdzieni.PC programmas nodrošinājuma struktūra. Failu struktūra MS-DOS. Failu šabloni. MS-DOS komandas darbā aг katalogiem, failiem, diskiem. Apvalku iespējas NC darbā ar failiem un katalogiem.

3 WINDOWS programmapvalks.Sistēmu un servisu programmas. Standarta programmas. Standarta pielikumi. WINDOWS instalācija. Prasības programmu un aparātu nodrošinājumam. Izmaiņu izdarīšana, konfigurācija ar WINDOWS SETUP palīdzību. WINDOWS palaišana. Darba režīmi. Daudzuzdevumu darba režīma organizācija. Daudzlogu interfeisa apskats

4 WINDOWS apvalka instrumenti.Starpposmu glabāšanas buferis CLIPBOARD. Datu bāze CLIPBOARD. Kartotēkas izveidošana. Informācijas meklēšana. PROGRAM MANAGER. Piedāvājums. Logu un programmu sakārtošana. Programmu pārvalde. Programmu parametru uzstādīšana. Jaunās programmas un piktogrammas. Programmu un piktogrammu dzēšana

5 Teksta procesors WINWORD 6.0.Teksta redaktora galvenās iespējas. Teksta dokumenta izveidošana. Marķēšana un korekcija. Apstrāde un noformēšana. Saglabāšana un ievadīšana. Druka. PaintBrush grafiskais redaktors. Zīmējuma izveidošana. Darba paņēmieni. Saistītie dokumenti

6 Elektroniskās tabulas struktūra (izmantojot Excel 97). Darbs ar elektroniskām tabulām. Diagгammu un grafiku uzbūve

Literatūra:

1. Hopтoн П. Пepcoнaльный кoмпьютep: aппapaтнo-пpoгpaммнaя opгaнизaция. C-Пб., BHV‚ 1996.2. Фигypнoв B.M. IBM PC для пoльзoвaтeля. M., Финaнcы и cтaтиcтикa, 1997.3. Aйдeн K. Aппapaтныe cpeдcтвa PC в пoдлинникe. C-Пб., BHV‚ 1997.4. Бopлaнд P. Эффeктивнaя paбoтa c Word 97. C-Пб., Питep‚ 1997.5. Kliedere I. Mikrosoft ACCESS 2000: datu bāzes veidošana piemēros. Juridiskā koledža. R. 2003.6. Kliedere I. Lietišķā informātika. Juridiskā koledža. R. 2006. 7. Kliedere I. Lietišķā informātika.- 5., atk. izdevums.- Rīga: Juridiskā koledža, 2008.- 212 lpp.



“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: P siholoģija Kredītpunkti: 2Kursa autors: Asoc prof. O.NikiforovsPārbaudes forma: eksāmensKursa mērķis un uzdevumi: iepazīstināt studentus ar psiholoģiju kā zinātni, tās pielietojumu un nodrošināt tādu zināšanu apjomu psiholoģijā, kas būtu pietiekams, lai turpinātu psiholoģijas studijas dažādu izvēles kursu ietvaros.Dod studentiem – topošiem juristiem nepieciešamas zināšanas par jurista darba psiholoģiskām īpatnībām. Kursa tēmas:

Tēmas nosaukums1 Psiholoģija kā lšzinātne, tās izpētes priekšmets, iedalījums un virzieni.2 Psiholoģijas pētīšanas metodes.3 Psihe un apziņa, to vieta personības struktūrā. Jēdzieni: indivīds, individualitāte, personība.4 Uzmanības jēdziens, veidi un īpašības.5 Izziņas procesi. Sensori aperceptīvā sistēma.6 Atmiņa, tās veidi un pamat procesi.7 Domāšana, tās veidi.8 Iztēle un jaunrade.9 Emocijas un jūtas. Stress.10 Jēdziens par gribu.11 Personības individuāli tipoloģiskās īpatnības.12 Temperaments, tā pētīšanas vēsturiskie aspekti.13 Spējas, to veidi, saistība ar dotībām, iemaņām un prasmēm.14 Rakstura jēdziens.15 Personības attīstība un saskarsme.16 Personība kā verbālās un neverbālās komunikācijas subjekts17 Jurista darba psihologiskajs raksturojums18 Likumpārkapēja uzvedība un psiholoģiskas īpatnības. 19 Izmeklēšanas darbības psiholoģisko īpatnību vispārejais raksturojums 20 Tiesas darbības psiholoģija21 Korekcijas (penitenciāra) psiholoģija22 Jurista psiholoģiskas kompetences un sagatavotība Jurista personība un darbība. 23 Jurista darba sociāli-psiholoģiskas īpatnības.

Literatūra:1. Сотонин К. Очерки криминальной психологии. Казань. 1925.2. Васильев В.Л. Судебная психология. Психологический практикум для следователей. М., 19993. Vorobjovs A. Psiholoģijas pamati. Mācību grāmata, R., 2000.4. Vorobjovs, A. Vispārīgā psiholoģija. Izglītības soļi, R., 2000.5. Reņģe, V. Personības psiholoģija. Zvaigzne ABC, R., 2000.6. Васильев В.Л. Юридическая психология. М., 2001.7. Ратинов А.Р. Психологическое изучение личности преступника. М.,2001.8. Илларионов В.П. Переговоры с преступниками. М., 2003. 9. Методика криминологического изучения личности несовершеннолетнего преступника. М., 2004.10. Филонов Л.Б. Психологические способы изучения личности обвиняемого. М., 2004.11. Берн, Э. Трансакционный анализ и психотерапия. Братство, Спб., 2005.12. Никифоров О.И. Психология и педагогика Рига ИСМА 200713. Nikiforovs O. Psiholoģija pedagogam Rīga Izglītības soļi 200714. Костицкий М.В. Введение в юридическую психологию: методологические и теоретические

проблемы. Киев, 2009. 15. Алексеев С.С. Введение в юридическую специальность. М., 2010.



“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: Konstitucionālās tiesībasKredītpunkti: 2Kursa autors: asoc.prof.L.AleksejčikaKredītpunkti: 2Pārbaudes forma: eksāmensKursa mērķis: nodrošināt, lai studenti, juristi, izprastu konstitucionālas demokrātiskas valsts tiesiskos pamatus un

principus, kā arī to, kā tiek veidotas un funkcionē Latvijas Republikas valsts institūcijas.Kursa uzdevumi: iepazīstināt studentus ar mūsdienu konstitucionālisma teorētiskām pamat zināšanām un Latvijā spēkā esošo

konstitucionālo likumdošanu. Latvijas Republikas satversmes un citu konstitucionālo tiesību avotu patstāvīga studēšana.Kursa tēmas:

Tēmas nosaukums1 Konstitucionālās tiesības kā nozare2 Konstitucionālisma principi3 Konstitūcijas teorētiskie pamati4 Konstitucionālisma attīstība5 Cilvēka un pilsoņa statuss6 Politisko institūtu statuss7 Vēlēšanu tiesības. Tautas nobalsošana8 Latvijas Republikas Saeima9 Valsts prezidents10 Ministru kabinets11 Tiesu varas tiesiskie pamati12 Valsts kontrole13 Valsts teritoriālās iekārtas pamati14 Valsts simbolika

Normatīvie akti.Latvijas Republikas SatversmeAktuālos normatīvos aktus katru gadu iesaka kursa docētājs.

Literatūra :1. Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. R., 1930.2. История буржуазного конституционализма 17-18 вв. М., 1983.3. История буржуазного конституционализма 19 в. М., 1986.4. Буржуазная конституция на современном этапе. М., 1983.5. Pleps J.,Pasters E., Plakane I. Konstitucionālās tiesības. Rīga: Latvijas vēstnesis, 2004.- 732.lpp.6. Eglītis V. Ievads konstitūcijas teorijā. Latvijas Vēstnesis, 2006.7. Nacionālo minoritāšu Konvencija - diskriminācijas novēršana un identitātes saglabāšana Latvijā /

projektu veikuši N. Muižnieks. - Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007. - 77 lpp.8. Егинбарян, Р.В. Сравнительное конституционное право: учебное пособие / Р.В. Егинбарян. -

Ростов н/Д: Феникс, 2007. - 543 с.9. Deksnis, Eduards Bruno Lisabonas līgums un Eiropas Savienības Konstitucionālie pamati / Eduards

Bruno Deksnis. - Rīga: Juridiska Koledža, 2008. - 153 lpp.10. Rodiņa, A. Konstitucionālās sūdzības teorija un prakse Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009., 280

lpp.11. Matule S. Tiesībsargs noteicis tuvējās nākotnes svarīgākos uzdevumus, Jurista Vārds 03.05.2011Zatlers V. Valsts prezidents rosina grozīt Pilsonības likumu, Jurista Vārds 08.02.2011

Satversmes tiesas spriedumi. – http://www.satv.tiesa.gov.lv Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi - http://www.echr.coe.int/echr





“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: KrimināltiesībasKursa autors: doc. M.Sumbarova, doc.G.Beliha, asoc.prof. A.LoskutovsPārbaudes forma: starpsemestru ieskaite un gala eksāmensKursa mērķis: tiesību apziņas formēšana studentiem uz jaunā Latvijas Republikas krimināllikuma normu – 1998. gada kriminālās likumdošanas reformas rezultāta bāzes.Kursa uzdevumi: Latvijas valsts krimināltiesisko zināšanu būtības, reformas galveno principu apgūšana; Prasme patstāvīgi dot konkrēta nozieguma sastāva juridisko analīzi, pieņemt loģiski pamatotus, juridiski nozīmīgus lēmumus;Krimināllikuma pielietošana, izdarītā nozieguma kvalifikācija, t.i spēja pielietot juridiskās zināšanas praksē;Kursa saturs:

Tēmas nosaukums1 Krimināltiesību jēdziens un uzdevumi.2 Latvijas 1998. gada Krimināllikums. 3 Nozieguma jēdziens.5 Nozieguma sastāvs. Sastāva elementi un pazīmes.6 Kriminālatbildības pamats.7 Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību.8 Nozieguma ar nodomu izdarīšanas stadijas. Labprātīga atteikšanās.9 Līdzdalība noziegumā. Piedalīšanās noziegumā.11 Soda jēdziens. Latvijas krimināllikuma sodu sistēma.12 Soda piespriešana. Atbrīvošana no kriminālatbildības un soda.13 Krimināltiesību sevišķās daļas jēdziens un sistēma.14 Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds15 Noziegumi pret valsti16 Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi17 Nonāvēšana18 Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību19 Noziedzīgi nodarījumi pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām20 Noziedzīgi nodarījumi pret personas brīvību, godu un cieņu21 Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību22 Noziedzīgi nodarījumi pret ģimeni un nepilngadīgajiem23 Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu24 Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā25 Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību26 Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību27 Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību un pret jurisdikciju28 Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā un militārajā dienestā

Obligātā literatūra ( ne vairak ka 6-7 avoti): 7. Judins A.-Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, Rīga: Biznesa-augstskola Turība, 2006.

Krastiņš U. Mācība par nozieguma sastāvu. Zvaigzne ABC. Rīga, 1995.8. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski-praktiskais komentārs. Sevišķā daļa. Trešais

papildinātais izdevums. Rīga, AFS, 2003.9. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Sevišķā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Rīga,

Tiesu namu aģentūra, 2009.10. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. 3. papildinātais izdevums. Tiesu namu

aģentūra, 2008.11. Vilks A. Krimināltiesiskā politika: diskursa analīze un attīstības perspektīvas. Monogrāfija. Rīga, 2013.

Papildu literatūra (ne vairāk ka 5-6 avoti):6. Hamkova D., Liholaja V. Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse. Jurista vifds. 2012.gada

10.janvāris.7. Juriss J. Atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Jurista vārds. 2010.gada 7.septembris.8. Leja M. Noziedzīga nodarījuma izdarīšana aiz neuzmanības. Jurista vārds. 2011.gada 14.jūnijs.9. Leja M. Noziedzīga nodarījuma izdarīšana ar nodomu. Jurista vārds. 2010.gada 13.aprīlis.10. Liholaja V. Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija: Likums. Teorija. Prakse. Otrais papildinātais izdevums,

2007.

Citi informācijas avoti (ne vairāk ka 3-4):4. Козлов А. П. Учение о стадиях преступления. Санкт-Петербург: Юридический центр Пресс, 2002.5. Крастиньш У. Уголовно-правовые проблемы и возможные их решения. Рига, 2012.6. Попов А.Н. Убийство при отягчающий обстоятельствах. Санкт-Петербург: Юридический центр

Пресс, 2003.7. Рарог А.И. Квалификация преступлений по субъективным признакам. Санкт-Петербург:

Юридический центр Пресс, 2002. Mācību procesa laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras sarakstā!

]Baltijas Starptautiskā Akadēmija

Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: Juridiskā lietvedībaKredītpunkti: 2Kursa autors: lekt.H.Ozoliņa, lekt.A.OnucsPārbaudes forma: ieskaite Kursa mērķis un uzdevumi: apgūt organizatorisko, rīkojumu, informējošo, izziņu un personisko dokumentu noformēšanas noteikumus un šo zināšanu izmantošanu praksē.Kursa tēmas:

Tēmas nosaukums1 Ievads2 Lietvedības pamati.3 Dokuments un tā nozīme lietvedībā.4 Dokuments kā informācijas avots.5 Dokumentu noformēšana.6 Tiesiskie pamati darbam ar dokumentiem.7 Arhīva darbības principi8. Rakstiska dokumenta sastāvdaļas9. Dokumentu uzrakstīšanas , noformēšanas kartība10. Iesniegumu noformēšanas kārtība11. Līgumu analīze12. Dokumentu praktiskā noformēšana.

Literatūra:

1. LR ”Elektronisko dokumentu likums”aktuālajā redakcijā2. MK Noteikumi: N 2 151 no 1996 gada 23. aprīlī. “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”.3. Kalējs J., Ābele M.. Lietvedības pamati. “Biznesa komplekss”. Rīga, 1998.4. Самуэльян Н.А. Настольная книга секретаря-референта. М.: «Менеджер», 1998.5. Стенюков М.В. Справочник по делопроизводству. М., 1998.6. Dambe G., Jurevičs A., Augucēvičs J. ”Datorizēta lietvedības dokumentu sagatavošana” Biznesa augstskola

Turība, Rīga, 2000.gada. 7. Riķers M. Personas datu tiesiskā aizsardzība. Biznesa augstskola Turība,Rīga,2000.gada.8. Bahanovskis V.”Praktiskā lietvedība”, Rīga, 2001.gada.9. Brokāns ”Lietvedības pamati”, Rīga, TSI, 2001.gada.10. Zemļanovs V.,Krasiļnikova I. ”Sekretāra darbs. Firmas pārvaldes sistēmās. Lietvedība. Darba un dokumentu

apgrozības vadīšanas organizācija” 2002.g.,Merkūrijs LAT.11. Kalve I. Jaunās paaudzes lietvedība. Biznesa augstskola Turība,Rīga,2006.gada12. Lietvedība (mācību līdzeklis ar V. Dambrānes komentāriem), BIB, Rīga 2009.



“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: LoģikaKredītpunkti: 2Kursa autors: prof.V.Kačans Pārbaudes forma: ieskaite

Kursa mērķis: Loģika pēta cilvēka domāšanas likumsakarības, kuram pakļauts prātošanas process, kas ir nepieciešams nosacījums, lai pareizi izzinātu īstenību. Loģikas zināšana dod iespēju lietot šīs likumsakarības apzināti, palīdz analizēt savus un citus prātojumus, novērtēt to loģisko pareizību vai kļūdainību un līdz ar to atšķirt patiesību no maldiem.Kursa uzdevumi: 1. Loģika ir abstrakta zinātne. Tā atšķiras no citām zinātnes nozarēm ar augstāku abstrakcijas pakāpi. Loģika pēta nevis domu konkrēto saturu‚ bet to struktūru un sakarību, t.i., to kopējo‚ kas raksturīgs visām domām neatkarīgi no konkrētā satura.2. Loģikas teorētisko aspektu studēšana nav pašmērķis. Galvenais ir prast lietot loģikas likumus, paņēmienus un operācijas praksē -prātojuma procesā. Lai iegūtu šādas iemaņas, jāvingrinās loģikas uzdevumu risināšanā.3. Loģika jāstudē (jāmācās) pakāpeniski. Loģikas kurss ir tā izveidots, ka katrai nodaļai (jēdziens, spriedums, slēdziens, pierādījums) ir tikai relatīvi patstāvīga nozīme. Katra iepriekšējā iedaļa ir pamats sarežģītākās nākošās nodaļas studēšanā.Kursa tēmas:

Tēmas nosaukums1 Loģikas priekšmets2 I nodaļa. JĒDZIENS

1. Jēdziena vispārīgais raksturojums2. Attiecības starp jēdzieniem3. Jēdzienu iedalīšana4. Jēdzienu definēšana

3 II nodaļa. SPRIEDUMS1. Spriedumu vispārīgs raksturojums2. Vienkāršais atributīvais spriedums3. Salikti spriedumi un to patiesuma nosacījumi

4 III nodaļa. LOĢIKAS PAMATLIKUMI1. Tāpatības likums2. Pretrunības likums3. Trešā izslēgtā likums4. Pietiekamā pamata likums

5 IVnodaļa. SLĒDZIENS1. Tiešie deduktīvie slēdzieni2. Kategoriskais siloģisms3. Deduktīvie slēdzieni ar saliktām premisām4. Induktīvie slēdzieni5. Analoģija6. Pierādījums

Literatūra:Mācību pamatliteratūra

1. Kačans V.( līdzautors Ņikoforovs V.) Loģika: metodisks līdzeklis augstskolu studentiem. - R., BKI, 2000, 2005. (kr.val.)

2. Vedins I. Loģika. Zvaigzne. R., 1998. 2000.3. Sullivan S.M. An Introduction To Traditional Logic: Classical Reasoning For Contemporary

Minds. 2 nd Ed., North Charleston, USA, 2006.4. Львов М. Р. Риторика. Культура речи: Учебное пособие для студентов. М., 2004.

Papildliteratūra1. Ivins A.. Pareizas domāšanas māksla. R., 1990.2. Vedins I. Formālā loģika. Zvaigzne. R., 1979.3. 3.4. Newton-Smith W.H. Logic. An Introductory Course. L., Routledge & Kegan Paul plc., 1999.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

1. Elementary Logic:www.philosophypages.com/lg/index.htm2. Ivins A.. Loģika (Kr.Val): www.psylib.org.ua/books/ivina01/index.htm



“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: PolitoloģijaKredītpunkti: 2Kursa autors: as.prof. K.DaukštsPārbaudes forma: ieskaiteKursa mērķis un uzdevumi: Iepazīstināt studentus ar politikas zinātni, tās pielietojumu un nodrošināt tādu zināšanas apjomu, kas būtu pietiekams, lai turpinātu studijas dažādu izvēles kursu ietvaros. Studiju gaitā izmantotas lekcijas, diskusijas un pastāvīgais darbs. Saturiski politikas teorija palīdz atklāt un izprast politikas pasauli un dzīvot tanī apzinīga pilsoņa statusā vai aktīvi piedalīties valsts politikas dzīvē juristu, augstskolu pasniedzēju vai politiķu statusā.Kursa tēmas:

Tēmas nosaukums1 Politikas teorija kā zinātne, tās izpētes priekšmets.2 Politiskā antropoloģija3 Politika , vara un valsts sengrieķu filozofu darbos (Sokrāts, Platons, Arestotels, Gerodots )4 Viduslaiku politikas teorijas. 5 Renesanses un Racionālisma politiskās idejas par valsti, politiku un sabiedrību. 6 N.Makiavelli ideju ietekme uz politikas teorijas attīstību.7 T.Mora idejas : politiskās utopijas sākums.8 Ž. Bodēna valsts suverenitātes teorija.9 Dž. Loka politiskā teorija.10 Konservatīvās politiskās teorijas (1789-1848).11 ASV kara par neatkarību politiskā nozīme.12 Politiskās sistēmas un tās funkcijas sabiedrībā.13 Personas politiskās tiesības un brīvības dažādās politiskās sistēmās un režīmos.14 Valsts būtība un funkcijas.15 Latvijas valsts Eiropas Savienības procesos.16 Mūsdienu partiju sistēmu raksturojums.17 Demokrātiskie principi un demokrātiskās procedūras.18 Demokrātiskie pamati un Latvijas Republukas Satversmes analīze.19 Politikas kultūra.20 Mūsdienu politisku sistēmu raksturojums.21 Demokrātijas jēdziens un formas.22 Latvijas nacionālā politika : mērķi, līdzekļi, formas.23 Totalitārisms: jēdziens un attīstība.24 Politiskās ideoloģijas būtība un funkcijas.25 Fašisma raksturojums26 Cilvēces globālās problēmas : demogrāfija, ekoloģija u.c.

Literatūra :1. Alternatīva. Politikas zinātnes jautājumi V. / zin. red. Diana Bāra, Jānis Ikstens, Inga Ulnicāne. - Rīga:

2007. 2. Politikas zinātne. LU raksti 686. sējums / galv. red. Žaneta Ozoliņa. - Rīga: LU, 2005. 3. Treijs R. Prezidenti. Latvijas valsts un ministru prezidenti (1918-1940) / Rihards

Treijs. - Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004. - 272 lpp.4. Yearbook of Politics. Latvia 2006 / editor-in-chief Žaneta Ozoliņa. - Rīga: Zinātne, 2007. - 300 lpp.

Политология: учебник / А.Ю. Мельвиль– Москва: МГИМО, 2009.

5. European Union Politics / Michelle Cini, Nieves Perez-Solorzano Borragan. - 3rd ed. - Oxford University Press, 2010. - 485 p.

6. Politiskie konflikti un politiskās krīzes . - Rīga - Štutgarte: Gunārs Tauriņš, 2008. -208 lpp.7. Introduction to Comparative Politics. Political Challenges and Changing Agendas / edited by Mark

Kesselman, Joel Krieger, William A. Joseph. - 5th ed. - Wadsworth Cengage Learing, 2010. - 7448. Мировая политика: учебник / М.М. Лебедева. - Москва: КНОРУС, 2011. - 256 с.



“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: Romas tiesības Kredītpunkti: 2

Kursa autors: asoc.prof.V.Reingolds, doc. R. Bilsena, doc.K.MatvejevsPārbaudes forma: ieskaiteKursa mērķis un uzdevumi: Sniegt sistemātisku un analītisku pārskatu par romiešu tiesiskās sistēmas izveidošanās procesu;Sniegt nepieciešamo informāciju par romiešu publiskajām un privātajām tiesībām;Iepazīstināt studentus ar romiešu tiesību pamatkategorijām, to iekšējo loģiku un būtību;Veicināt juridiskās domāšanas un kultūras attīstību studentos;Iepazīstināt studentus ar latīņu tiesisko terminoloģiju.Sniegt pārskatu par romiešu tiesību recepciju un nozīmi mūsdienu kontinentālās Eiropas civiltiesību attīstībā.


1 Romiešu tiesību kursa priekšmets un metodes2 Romas valsts izveidošanās un attīstība3 Romiešu civiltiesību avoti4 Personas tiesības5 Ģimenes, laulības un tēva varas tiesības tiesības6 Mantošanas tiesības7 Lietu tiesības8 Saistību tiesības9 Atsevišķi līgumu veidi10 Tiesībpārkāpumu ( deliktu) raksturojums.

Literatūra :1. Kalniņš I. Romiešu tiesību pamati. - Rīga, 1977.2. Watson A. Roman Law and Comparative Law, 19913. Памятики римского права. Законы XII таблиц. Институции Гая. Дигесты Юстиниана. - Москва,1997 4. Birziņa L. Romiešu tiesību vēsture. – R.:V/u „Poligrāfists”, 1997.5. Новицкий И.Б. . Основы римского гражданского права. Учебник для вузов. – М.: Зерцало, 2000.6. Черниловский З. М. Римское частное право. – Москва, Проспект, 2001 7. Blūzma V. Romas valsts un tiesības. Kanoniskās tiesības viduslaikos. –Rīga, EKA, 2002.8. Макаев В.В., Головко А.Г.. Частное право Древнего Рима. 2-е изд.,– Ростов н /Д : МарТ, 2002.9. Zemītis G.. Ārvalstu valsts un tiesību vēsture. – Rīga, Turība, 200410. Tretjuka R. Romiešu tiesības. Lekciju kurss-konspekts un kontroluzdevumi klātienes, neklātienes un

distanta apmācībai. Rīga: BSA, 2008.- 64 lpp.11. Кудинов, О.А. Комментарии к источникам римского права / О.А. Кудинов. - Москва: Дашков и

Кº, 2009. - 344 с.12. Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati / Voldemārs Kalniņš. - 2. izd. (faksimilizd.). - Rīga: Zvaigzne

ABC, 2010. - 231 lpp.Mācību procesā laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras sarakstā!


“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: FilozofijaKredītpunkti: 2Kursa autors: prof.V.Kačans, prof.V.Ņikiforovs, lekt.I.Boļšakovs Pārbaudes forma: eksāmensKursa mērķis: parādīt filozofijas priekšmetu un būtību, sniegt priekšstatu par filozofijas ideju evolūciju un svarīgākajām funkcijām mūsdienu kultūrā. Palīdzēt studentiem, kas apgūst jurisprudenci, saprast un pārzināt tādas filozofiski-tiesiskas idejas un koncepcijas, kurām ir svarīga loma mūsdienu jurista zināšanu sistēmā.

Kursa uzdevumi: iepazīstināt studentus ar filozofijas specifiku, izmantojot filozofisku koncepciju aprakstu līdzības

un atšķirības, kā arī izmantojot piemērus no zinātnes, reliģijas un mākslas jomām; parādīt filozofisku ideju evolūciju, filozofijas dažādus posmus un novirzienus; veidot studentos priekšstatu par mūsdienu filozofiskas analīzes specifiku saistībā ar dažādām

problēmām, idejām un teorijām; jēdzienu „tiesības” un „ valsts” izpratne to savstarpējā iedarbībā; „Tiesību filozofijas” specifikas izskatīšana juridisku disciplīnu kontekstā; tiesību filozofijas fundamentālās nozīmes demonstrācija juridiskās un vispār humanitārās izglītības

sistēma.Kursa tēmas:

Tēmas nosaukums1 Ievads filozofijā. Filozofijas un atsevišķu zinātņu specifika. Mūsdienu filozofijas problēmas, funkcijas

un kritēriji.2 Problēmu un zināšanu ģenēze un evolūcija filozofijā. Antīkā filozofija. Viduslaiku filozofija.

Renesanses laika filozofija. Jauno laiku filozofija. I.Kanta filozofija. Vācu klasiskā filozofija un mūsdienu filozofijas ģenēze.

3 Mūsdienu filozofijas problēmas. Mūsdienu filozofija: zinātnes un tās metodes problēma. Mūsdienu filozofija: valodas, domāšanas un apziņas problēma .Mūsdienu filozofija: cilvēka un viņa dzīves orientāciju problēma. Mūsdienu filozofija: sabiedrības un tās evolūcijas problēma.

4 Tiesību filozofijas problēmas.Tiesību filozofijas priekšmets un metode.Tiesību būtība un jēdziens.Formāla vienlīdzība kā tiesību princips.Tiesības kā brīvības forma un mērs.Tiesības un taisnība.Tiesības un likums.Cilvēka un pilsoņa tiesības mūsdienu pasaulē.Vispārējā labā koncepcija un tās filozofiski-tiesiska nozīme.Socionormatīvās sistēmas filozofiski-tiesiska analīze.Tiesību un valsts attiecību filozofiski-tiesiskas koncepcijas.

Literatūra:1. Kūle M.,Kūlis R. Filozofija. R.,1996..2. Тейчман Д., Эванс К. Философия. Руководство для начинающих. М., 1997. 3. Реале Д., Антисери Д. Западная философия от истоков до наших дней. Т.4. СПб., 1997. 4. Nersesjanc V.. Tiesību filosofija. Mācību grāmata augstskolai. Infra., M., Zinātne, 1997.5. Поупкин Р., Стролл А. Философия. Вводный курс. М.,1998.6. Никифоров В., Качан В. Философия: введение и хрестоматия. Р.1998.7. Filozofijas atlants - attēli un teksti.(P.Kuncmanis un citi) (Tulk.V.Zariņš). Zvaigzne ABC,

Rīga, 2000.8. Скирбекк Г., Гилье Н. История философии :Учеб.пособие...М., 2001. 9. Boļšakovs I., Ņikiforovs V. Mūsdienu filozofijas pamati. Lekciju kursa konspekts un

kontroluzdevumi neklātienes un tālmācības studentiem. Rīga: BRI, 2006.- 139.10. Никифоров В. Избранные работы разных лет. Философия. Философия науки. Логика и

методология научных исследований. Проблемология. Методы анализа и решения проблем. Педагогика высшей школы. Рига: JUMI, 2008.- 454 с.



“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: Tiesību aizsardzības iestādesKredītpunkti: 2Kursa autors: as.prof. S.KazakaPārbaudes forma: eksāmensKursa mērķis: mūsdienu Latvijas tiesībaizsardzības institūciju īpatnību apgūšanaKursa uzdevumi: dot studentam iespēju nodrošināties ar pietiekamu informācijas apjomu par tiesībaizsardzības institūcijām Latvijā; studentiem apgūt praktiskas iemaņas darbā ar Latvijas tiesību aktu sistēmu; iemācīt studentus pareizi analizēt normatīvo aktu saturu un struktūru.


1 Tiesībsargājošo iestāžu sistēmas jēdziens.

2 Tiesa.3 Kara tiesa.4 Satversmes tiesa.5 Tieslietu ministrija.6 Prokuratūra.7 Iekšlietu ministrija.8 Policija.9 Valsts drošības iestādes.10 Advokatūra.11 Notariāts.12 Bāriņtiesa.13 Tiesībsargs14 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB)

Normatīvie akti:1. ANO ĢA 1985.g. 13.decembra rezolūcija Nr. 40/14 „Tiesu varas neatkarības principi”.2. Latvijas Republikas Satversme.3. Likums „Par tiesu varu”.Aktuālos normatīvos aktus katru gadu iesaka kursa docētājs.

Literatūra :1. Meikališa Ā. Tiesu vara Latvijā. R., 1997.g.2. Meikališa Ā., Strada K. Tiesu varas institūciju tiesības (shēmas). LPA. R., 2000.g.3. Meikališa Ā. Prokuratūra Latvijā. R., 2002.g.4. Terehovičs V. Tiesībsargājošās institūcijas Latvijā. R., 2007.g.5. Terehovičs V. Tiesību aizsardzības iestādes./ Lekciju konspekts. BSA. R,. 2007.g.6. Matvejevs A. Policijas darbības subjekti.// Administratīvā un Kriminālā Justīcija, Nr.1, 2008., 27.-

32.lpp.7. Ruķers, Māris Fizisko personu datu aizsardzības likuma komentāri / Māris Ruķers. - Rīga: SIA "E-

sabiedrības risinājumi, 2008. – 308. lpp.8. Latvijas Republikas tieslietu sistēma 1918-2008. – Rīga: Tieslietu ministrija, 2008.9. Matjušina R. Noraidījums tiesai objektivitātes trūkuma gadījumā//Jurista Vārds, 31.08.2010.



“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: Tiesību teorijaKredītpunkti: 3Kursa autors: as.prof. V.Reingolds , as.prof.Ļ.Aleksejčika,doc. R. BilsenaPārbaudes forma: starpsemestru ieskaite un gala eksāmensKursa mērķis un uzdevumi: sniegt studentiem pamatzināšanas par valsti un tiesībām kopumā, iepazīstināt studentus ar valsts un tiesību pamatelementiem, dažādām teorijām un uzskatiem par valsti un

tiesībām, pierādīt valsts un tiesību savstarpējo saistību un mijiedarbības divpusējo raksturu, pamatot tiesību nozīmi valstī, atklāt sabiedrības lomu tiesiskas valsts, juridiskās kultūras, tiesiskās un

politiskās apziņas veidošanā, iepazīstināt studentus ar nākotnes prognozēm šajā nozarē, kā arī veicināt studentu juridiskās domāšanas

veidošanos.Kursa tēmas:

Tēmas nosaukums1 Valsts un tiesību teorijas priekšmets un metodes.2 Valsts būtība un izcelšanās.3 Valsts jēdziens un pamatpazīmes.4 Valsts un tiesību vēsturiskie tipi.5 Valsts forma. 6 Valsts funkcijas.7 Valsts vara.8 Valsts un pilsoniskā sabiedrība.9 Tiesiska valsts.10 Izmaiņas valstī un sabiedrībā. 11 Tiesību jēdziens un pamatpazīmes.12 Tiesību doktrīnas.13 Mūsdienu tiesību saimes (tiesību loki).14 Tiesību avoti un tiesību sistēma.15 Tiesību funkcijas.16 Tiesību norma.17 Tiesību normas loģiskā uzbūve.18 Tiesību normu klasifikācija. Tiesību normu sistematizācija.19 Tiesību normu interpretācija (iztulkošana).20 Tiesību normu realizācija. Tiesību normu jaunrade.21 Tiesiskās attiecības. Tiesiskā apziņa.22 Tiesībpārkāpuma raksturojums. Juridiskā atbildība.

Literatūra : 1. Cipeliuss R. Vispārējā mācība par valsti.- Rīga, Zvaigzne ABC, 20002. Cipeliuss R. Tiesību būtība‚ Rīga: 20013. Jakubaņecs V. Tiesību jēdziens, struktūra un formas. – Rīga, P & Ko, 20014. Марченко М.Н. Теория государства и права. – Москва, Проспект, 2002.5. Jakubaņecs V. Valsts jēdziens, struktūra, funkcijas un formas. – Rīga, P & Ko, 2002.6. Iļjanova D. Vispārējo tiesību principu aksioloģiskie un funkcionālie aspekti Latvijas tiesiskās sistēmas

transformācijā. – Rīga, LU, 2003.7. Lamentovičs V. Mūsdienu valsts. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. - 132 lpp.8. Марченко, М.Н. Проблемы общей теории государства и права: учебник в 2 т. Том 1.

Государство - 2-е изд., перераб. и доп. - Москва: Проспект, 2007. - 752 с.9. Марченко, М.Н. Проблемы общей теории государства и права: учебник в 2 т. Том 2. Право /

М.Н. - 2-е изд., перераб. и доп. - Москва: Проспект, 2007. - 656 с.10. Pleps J. Satversmes vienotības princips. Latvijas Vēstnesis Jurista vārds, 2007.,Nr.4.11. Kūtris, G. Tiesiskās paļāvības un sociāli atbildīgas valsts principi. Jurista Vārds, 2009. 18.augusts,

Nr.33.12. Tiesību teorija & juridiskā metode / Andris Plotnieks. - Rīga: Izglītības soļi, 2009. - 312 lpp.13. Основные правовые система современности / Р. Давид, К. Жоффе-Спинози; пер. с франц. В.А.

Туманова. - Москва: Международные отношения, 2009. - 456 с.

14. Великие правовые системы современности. Сравнительно-правовой подход / Раймон Леже; пер. с франц. А.В. Грядов. - 2-е изд., перераб. - Москва: Волтерс Клувер, 2010. - 592 с.



“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: Valsts valodaKredītpunkti: 2Kursa autors: doc.E.KačanePārbaudes forma: starpsemestru ieskaite un gala eksāmensKursa mērķis: attīstīt un pilnveidot studentu latviešu valodas kā otrās valodas lietošanas prasmi, spējot sarunāties, veidot

sakarīgu stāstījumu un pareizi noformēt dokumentus, kā arī citus rakstveida darbus.Kursa uzdevumi: uz konkrētu Latvijas likumdošanas tēmu pamata attīstīt studentu māku izteikt savas domas, veidot

stāstījumu, izceļot svarīgāko; apgūt juristam nepieciešamo leksiku, strādājot ar speciāliem tekstiem; apgūt profesionālo leksiku, lai varētu sarunāties par programmā ietvertajām tēmām; attīstīt klausīšanas iemaņas; lasīt un tulkot tekstus atbilstoši savam zināšanu līmenim.Kursa tēmas:

Tēmas nosaukums1 Latvijas neatkarības iznīcināšana.

Latvijas Valsts neatkarības periods (1918 – 1940).Politiskās sistēmas attīstība; ārpolitika. Latvija un 2.pasaules karš; 1939.gada līgumi un sekas.

2 Neatkarības deklarācijas pieņemšana – 04.05.1990.Latvijas valstiskuma zaudēšanas apstākļu analīze. Pārejas periods līdz Latvijas valstiskuma atjaunošanai un Saeimas sanākšanai. Satversmes atjaunošana

3 Likumdošanas vara.Saeimas vēlēšanas, pilnvaras un struktūra. Deputātu tiesības, tautas nobalsošana, Satversmes izmaiņas nosacījumi. Likumdošanas process; Saeimas Kārtības rullis.

4 Izpildvara.Ministru kabineta izveidošana un atlaišana .MK sastāvs, pilnvaras un atbildība. MK Kārtības rullis; Likums “Par Ministru Kabineta iekārtu”.

5 Valsts prezidents.Prezidenta ievēlēšana, pilnvaras un personīgā atbildība.

6 Tiesu vara Latvijā.Latvijas Republikas likumi, kas regulē tiesu varu; likums “Par tiesu varu”. Tiesu neatkarības principi un garantijas.Tiesu sistēmas līmeņi un instances. Satversmes tiesas pamatprincipi. Latvijas Republikas tiesneši – izvirzīšana amatam un apstiprināšana.

7 Valsts kontrole.Valsts kontrole uzdevumi; sastāvs; likums “Par valsts kontroli”. Valsts kontroles varas funkcijas.Valsts kontroliera, kontroles padomes, revīzijas departamentu uzdevumi un rīcība.

8 Cilvēka pamattiesības.Personiskās tiesības. Politiskās brīvības. Ekonomiskās tiesības. Sociālās un kultūras tiesības.

9 Latvijas Valsts simboli.Latvijas valsts karogs. .Latvijas valsts himna . Latvijas valsts ģerbonis.

Literatūra :

1. Ceplītis L., Miķelsone A., Porīte T., Raģe S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. - Rīga, 1996

2. Kurlovičs G. Konsultants Latvijas vēsturē un civilzinībās. Zvaigzne ABC, 1.daļa, R.,1997.3. Ceplīte B., Ceplītis L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. - Rīga, 1991 un jaunāki izdevumi 4. Skujiņa V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. - Rīga, 1999

5. Guļevska D., Miķelsone A., Porīte T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. - Rīga, 2002



“Tiesību zinātne”Studiju kursa nosaukums: RetorikaKredītpunkti: 2Kursa autors: vieslektors V.SvirskisPārbaudes forma: ieskaiteKursa mērķis: Sniegt zināšanas par publiskas uzstāšanās teorijas pamatiem un veidot tās praktiskas pielietošanas iemaņas profesionālajā sfērā; veicināt studējošo kritisko un analītisko spēju attīstību.Kursa uzdevumi: Sniegt studējošiem zināšanas par nozīmīgākajiem retoriskajiem paņēmieniem un to pielietojamību mūsdienu publiskajā diskursā psiholoģiskajā, loģiskajā un lingvistiskajā aspektā.Kursa tēmas:

Tēmas nosaukums1 Retorikas jēdziens, tā interpretācija un vieta zinātņu sistēmā. 2 Retorikas vēsturiskā attīstība: klasiskās retorikas rašanās priekšnoteikumi un veidošanās sengrieķu un

romiešu sabiedrībā. Klasiskās retorikas principu pārvērtēšana 20.gs. un neoretorikas aizsākumi. Filozofija un sofistika – ētiskā dimensija retorikā.

3 Retorikas metodoloģija. 4 Publiskās runas principi un pamatnoteikumi. Runas situācija. Auditoriju klasifikācija. 5 Mutvārdu uzstāšanās veidi un to īpatnības: pārliecināšanas runa, informatīvā runa un runa svinīgiem

brīžiem, kā arī sociālpolitiskā, profesionālā un privātā to lietojuma sfēras.6 Runātāja pozīcija: vārda kultūra, izteiksmīgums, tehnika. 7 Klausītāja pozīcija: uzmanība, atbalsts, atbildes reakcijas samērīgums. 8 Runas teksta veidošana: sagatavošanās fāze – materiālu vākšana, informācijas avotu atlase, to

drošticamības izvērtējums. Statistisko datu pielietojuma īpatnības.9 Retoriskās iemaņas un prasmes. 10 Runas kompozicionālā struktūra un tās elementu mērķuzdevumi. Mutvārdu runas un raksta specifika.

11 Ķermeņa valoda (Bodylanguage). Galvenās signālzonas. Atvērtās un slēgtās pozas un žesti, to interpretācija.

12 Publiska uzstāšanās un tās efektivitātes nosacījumi. Ķermeņa valoda uzstāšanās laikā. Retoriskie paņēmieni, kas inspirē un sekmē auditorijas interesi.

13 Retoriskie līdzekļi (figūras) mutvārdu runā un to pielietojamība dažādās situācijās. 14 Debašu pamatveidi un īpatnības. 15 Universālā un neuniversālā argumentācija. 16 Lietišķās pārrunas, to taktiskie un stratēģiskie mērķi. 17 Lietišķo kontaktu un pārrunu etiķete. Lietišķo kultūru jēdziens. 18 Mediācija kā pārrunas ar neitrāla starpnieka (mediatora) līdzdalību. Mediācijas principi un priekšrocības.

Mediatora funkcijas. Mediācijas norises struktūra un tās gala novērtējums.19 Retorika juridiskajā sfērā: tiesu runas vispārējs raksturojums. Apsūdzības runas īpatnības. Aizstāvības

runas īpatnības.20 Klienta intervēšana un tās īpatnības juridiskajā sfērā. Intervijas ētika. Intervijas galvenie posmi.

Konsultēšana, tās mērķi un struktūra.Literatūra :1. Wright A. How to Communicate Successfully. – Cambrige University Press, 19872. Поварин С.И. Исскуство спора: о теории и практике спора. М., 2001 3. Професиональные навыки юриста: опыт практического обучения. М.:Дело, 20014. Mencels V. Retorika R.: Balta eco, 2002;5. Laikraksts “Latvijas Vēstnesis”(Saeimas plenārsēžu stenogrammas (arī www.saeima.lv)un valsts vadītāju

runas;6. Kraminš E. Runas prasme saziņā R.: Turība, 2005.7. Бредемайер К. Искуство словестной атаки. / Пер. с нем. – М; Альпина, 20078. Сергеич П. Искусство речи на суде. M.: Юрайт , 2008.Mācību procesa laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras sarakstā!

http://www.saeima.lv/

2.1.2.2. Studiju programmas organizācija.

Studiju programma ir organizēta atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 20.marta

Noteikumiem nr. 141 “Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts

standartu” noteiktajam profesionālās izglītības standartam, Ministru kabineta 2007.gada

13.februāra noteikumos Nr.125 „Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem

pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un

aktualizēšanas kārtību (profesiju klasifikators)” noteiktajām jurista palīga profesijas standarta

prasībām, kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

Studiju programmas organizācija ir veidota atbilstoši programmas mērķiem un

uzdevumiem nolūkā sasniegt iecerētos rezultātus.

Studiju programmas kopējais apjoms ir 80 kredītpunkti. Studiju ilgums pilna laika

studijās ir 2 gadi jeb 4 semestri, nepilna laika studijās 2,5 gadi jeb 5 semestri.

Pilna laika klātienes studiju formā studējošiem notiek lekcijas un praktiskās

nodarbības (semināri, tiesu izspēles un tml.), ņemot vērā katra studiju kursa saturu. Pilna laika

vakara studiju formā studējošiem lekcijas un praktiskās nodarbības notiek katras darba dienas

vakaros. Nepilna laika neklātienes studiju formas notiek ievadlekcijas, kurās tiek sniegtas

ievirzes studiju kursa apguvei 1-2 reizes semestrī, ievērojot, lai kopējais kontaktstundu skaits

nebūtu mazāks par 25-30% no pilna laika studiju formā noteiktā. Lai sasniegtu studiju

programmas mērķus, nepilna laika neklātienes studiju formā lielāka vērība tiks pievērsta

studējošo patstāvīgajam darbam, kas tiek noteikts, ņemot vērā katra studiju kursa apjomu,

saturu un specifiku. Nepilna laika neklātienes studiju formas realizāciju atvieglo docētāju

izstrādātie studiju materiāli, kas tiek nosūtīti studējošiem elektroniskā veidā un papīra formā,

bez tam studējošiem ir iespēja kontaktēties ar docētājiem konsultāciju laikā un Skype režīmā.

2.1.2.3. Prasības, uzsākot studiju programmu

Iestāties BSA pamatstudiju programmās pilna un nepilna laika ir tiesības personām,

kuras ir ieguvušas pilnu vidējo izglītību.

Reflektantu uzņemšana pamatstudiju programmās pilna un nepilna laika studijās

notiek atklātā un vienlīdzīgā konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu

rezultātiem. Izņēmums ir tās personas, kuras ieguvušas pilnu vidējo izglītību līdz 2004.

gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas pilnu vidējo izglītību ārvalstīs, un personas ar īpašām

vajadzībām (ja ir atbilstoša apliecība) saskaņā ar “Augstskolu likuma” 46. panta 3. daļu.

Izņēmumi attiecas arī uz citiem Latvijas normatīvajos aktos paredzētajiem gadījumiem.

Imatrikulācija personām, kas turpina studijas, pārnākot no citām programmām un citām

augstskolām, notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.932 (16.11.2004.) „Studiju

uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”.

2.5. Studiju programmas praktiskā īstenošanaStudiju kursu realizācija studiju programmā tiek organizēta lekciju un semināru formā.

Lekciju galvenais uzdevums ir sniegt studējošiem teorētiskās zināšanas. Materiālas

bāzes attīstība ļāva vairākās auditorijas aprīkot ar multimediju projektoriem un citu

mūsdienīgu tehniku, kas palielina apmācības efektivitāti. Vairākas auditorijas tika aprīkotas ar

datoriem, tas dod iespēju lielākam studentu skaitam piekļūt pie Interneta, kā arī izmantot to

apmācības jomā.

Jaunas tehniskās iespējas docētāji izmanto ļoti efektīvi. Lekcijas tiek lasītas,

mācībspēkiem izmantojot jaunākās pedagoģiskās metodes, izmantojot arī dažādus pieejamos

tehniskos līdzekļus: kodoskopus, videomateriālus, izdales materiālus, prezentāciju materiālus

utt.

Semināru nodarbībās, kas parasti veido 1/3 daļu no nodarbību kopējā skaita katrā

studiju kursā, studentiem tiek mācīts izmantot teorētiskās zināšanas konkrētu juridisku

problēmu risināšanai praksē. Tas tiek darīts, organizējot gan studējošo individuālos darbus,

grupu darbus, individuālos vai grupu mājas darbus, referātu sagatavošanu, diskusijas, debates,

tiesu izspēles un kāzusu risināšanu.

Katram studiju kursam ir izstrādāts kursa apraksts, kurā ir sniegts apraksts par kursa

saturu, noteikts kursa plāns, kursa apguves prasības, rezultāti, izmantojamā literatūra.

Liela nozīme studijās ir studējošo patstāvīgajam darbam, kura apjoms un saturs ir

atkarīgs no konkrētā studiju kursa. Studējošiem ir patstāvīgi jāapgūst docētāja norādītā

obligātā literatūra, jāgatavo konkrēta kāzusa risinājumi, dokumentu projekti, prezentācijas un

tt.

Tādejādi teorētiskās zināšanas studējošie apgūst:

1) lekcijās;

2) patstāvīgi pētot tiesību avotus, iepazīstoties ar mācību literatūru un iepazīstoties un

analizējot zinātnisko literatūru, izpildot docētāja konkrētus uzdevumus.

Praktiskās iemaņas teorētisko zināšanu pielietošanai studējošie apgūst:

1) studiju kursu ietvaros, sastādot procesuālos un citus juridiskos dokumentus,

izstrādājot referātus un prezentācijas;

2) semināru nodarbībās, risinot kāzusus un apmeklējot iestādes un uzņēmumus, kuros

tiek veikts ar tiesību zinātni saistīts praktiskais darbs, diskutējot;

3) tiesu procesu izspēlēs Administratīvajā procesā un Civilprocesā.

Docētāja uzdevums ir palīdzēt studējošiem realizēt konkrētu noteikto pastāvīgo darbu,

sniedzot konsultācijas, rosinot diskusijas, iesakot pētniecības virzienus, tēmas. Sadarbību ar

studējošiem un docētājiem nodrošina arī elektronisko sakaru izmantošanas iespējas, kas ļauj

nosūtīt nepieciešamos studiju materiālus, vērtējumus un ieteikumus studējošiem.

Lai studējošais pēc iespējas ātrāk iekļautos zinātniski pētnieciskajā darbā, no otra

studiju gada studiju programmā ir iekļauta kursa darbu izstrāde un aizstāvēšana docētāja

vadībā. Kursa darbs ir studējošā ikgadējs patstāvīgs pētījums par konkrētu juridisku tēmu vai

problēmu 35 lappušu apjomā. Tādejādi tiek realizēts tāds zinātniskā darba princips kā

pakāpeniskums un sistemātiskums, kas ļauj nostiprināt iegūtās zināšanas. Kursa darbs ir

pirmais solis, kas virza studējošos uz diplomdarba rakstīšanu.

Kvalifikācijas darba izstrāde ir viena no būtiskām šīs studiju programmas

sastāvdaļām. Pirms uzsākt kvalifikācijas darba izstrādi studējošiem noteiktā kārtībā un

termiņos ir jāpiesakās izvēlētā darba rakstīšanai. Vienu mēmesi pirms kvalifikācijas darba

nodošanas notiek kvalifikācijas darba publiska priekšaizstāvēšana, studējošie, kuri izturējuši

šo pārbaudījumu tiek virzīti kvalifikācijas darba aizstāvēšanai. Talāk tiek kontrolēts, lai

kvalifikācijas darba tiktu iesniegts noteiktajā termiņā. Kvalifikācijas darba aizstāvēšana notiek

saskaņā ar apstiprinātu aizstāvēšanas grafiku divas reizes gadā: pilna laika studējošie vasarā

(jūnijā), nepilna laika studējošie ziemā (janvārī). Kvalifikācijas darba komisijas sastāvā ir

komisijas vadītājs un vismaz četri komisijas locekļi. Komisijas vadītājs un vismaz puse no

komisijas sastāva ir nozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvji.

2.1.4. Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu

sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība)

Kvalificētu speciālistu sagatavošanas process tiesību jomā nav iespējams bez izvērstas

un stingras studentu iegūto zināšanu un iemaņu kontroles. Kontroles objekts ir ne tikai A, B

un C bloku disciplīnās iegūtās zināšanas. Tiek vērtēta arī prasme un iemaņas loģiski pamatot

savus uzskatus, publiski uzstājoties, spējas patstāvīgi atrast nepieciešamo informāciju un to

analizēt.

Kontroles procesa gaitā tiek vērtēta prasme strādāt ar bibliotēkas katalogiem, atrast

nepieciešamo informāciju Internetā. Viens no kontroles veidiem kursa darbu rakstīšana un

publiska aizstāvēšana.

Studentu iegūto zināšanu kontroles galvenie elementi ir ieskaites un eksāmeni. Visos

kontroles veidos par pamatu ņemta 10 – baļļu sistēma atbilstoši Izglītības un zinātnes

ministrijas 14.04.1998. rīkojumam Nr.208 “Par studiju rezultātu vērtējumu vienotu uzskaiti”

Savdabīga topošo speciālistu prasmes pārbaudes forma ir prakse, kurai mācību procesā

atvēlēti 16 KP. Prakses atskaites tiek rūpīgi analizētas un novērtētas. Ar prakses programmām

un nolikumu var iepazīties Lomonosova ielā ¼, 213.kab.

Svarīgs studentu pārbaudes elements ir diplomdarba priekšaizstāvēšana, studenti, kuri

nav izgājuši priekšaizstāvēšanu netiek virzīti diplomdarba aizstāvēšanai.

Ņemot vērā augstāk minēto, uzskatam, ka BSA studiju programma “Tiesību zinātne”

darbojās studiju programmas realizācijas stingra kontrole. Pielietojamā kontroles sistēma ļauj

nodrošināt kvalificētu speciālistu sagatavošanu tiesību jomā. Studenti ne tikai iegūs tiesību

zinātnē nepieciešamās zināšanas, bet arī iemācās patstāvīgi paplašināt savas zināšanas.

2.6. Studiju programmas izmaksas.BSA budžeta sadalījums un izlietojums 2015.gadā

I. Augstskolas/koledžas ieņēmumibudžeta sadalījums un izlietojums 2015.gadā

I. Augstskolas/koledžas ieņēmumi Rindas

kods Ieņēmumu veids Ieņēmumu

apmērs, EUR

9000 Iestādes ieņēmumi (9100.+9200.+9300.rinda) 3 578 667

9100 Ieņēmumi studijām (9110.+9120.+9130.+9140.rinda)

3 165 059

9110 Dotācijas no valsts budžeta

9111 tajā skaitā ieņēmumi no ES struktūrfondiem

9120 Pašu ieņēmumi no studiju maksas 3 113 955

9130 Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības

9140 Pārējie ieņēmumi 51 104

9200 Ieņēmumi zinātniskajai darbībai (9210.+9220.+9230.+9240.rinda)

24 614

9210 Ieņēmumi no valsts budžeta (9211.+9212.+9213.+9214.+9215.+9216.rinda)

4 182

9211 tajā skaitā ieņēmumi no ES struktūrfondiem

9212 Ieņēmumi no LZP grantiem un programmām

9213 Zinātnes bāzes finansējums

9214 Valsts pētījumu programmu finansējums

9215 Zinātniskās darbības attīstības finansējums

9216 Pārējie ieņēmumi no valsts budžeta 4 182

9220 Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības

9221 Tajā skaitā ieņēmumi no līgumdarbiem ar

ārvalstu juridiskajām personām9230 Ieņēmumi no līgumdarbiem ar Latvijas Republikas

juridiskajām personām

9240 Pārējie ieņēmumi zinātniskajai darbībai (norādīt būtiskākos)

20 432

9241 Granti 20 432

9242

9300 Pārējie ieņēmumi (norādīt būtiskākos) 388 994

Granti un mērķfinansējums 274 742

Īzīrēšana 55 586

Mazumtirdzniecība 28 720

Pārējie ieņēmumi 29 946

II. Augstskolas/koledžas izdevumi

Rindas kods Izdevumu veids Kods

Izdevumu apmērs,

EURA B C 1

10000 Iestādes izdevumi (10010.+10020.+10030.+10040.+10050.+10060.+10070.rinda)

3 333 053

10010 Darba samaksa 1100 1 675 160

10011 akadēmiskajam personālam 1 058 898

10012 administratīvajam personālam 280 639

10013 vispārējam personālam 335 623

10020 Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas

1200 388 631

10030 Preces un pakalpojumi 2000 668 194

10031 Komandējumi un dienesta braucieni 2100 22 031

10032 Pakalpojumi 2200 411 129

10033 no tiem komunālie pakalpojumi 2220 136 278

10034 Krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, kurus neuzskaita 5000.kodā

2300 78 236

10035 Izdevumi periodikas iegādei 2400 14 238

10036 Budžeta iestāžu nodokļu maksājumi 2500 6 282

10040 Subsīdijas un dotācijas 3000

10050 Pamatkapitāla veidošana 5000 271 197

1051 pamatlīdzekļi 5200 271 197

10060 Sociālie pabalsti 6000

10061 tajā skaitā stipendijas 6291

10062 transporta izdevumu kompensācijas 6292

10070 Pārējie izdevumi (norādiet būtiskākos) 329 871

Granti un mērķfinansējums 299 249

Mazumtirdzniecība 30 622

2.7. Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā.

BSA 1.līmeņa profesionālā studiju programma „Tiesību zinātne” pilnībā atbilst

Ministru kabineta 2001.gada 20.marta Noteikumiem nr. 141 “Noteikumi par pirmā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”.

Standarta noteikumi BSA programmas atbilstībavispārizglītojošie mācību kursi — ne mazāk kā 20 kredītpunktu

vispārizglītojošie mācību kursi —20 KP

nozares mācību kursi — ne mazāk kā 36 kredītpunkti

nozares mācību kursi - 36 KP

prakse — ne mazāk kā 16 kredītpunktu prakse —16 KPkvalifikācijas darbs — ne mazāk kā 8 kredītpunkti

kvalifikācijas darbs —8 KP

2.8. Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām.

2.8.1. Salīdzinājums ar Latvijas valsts atzītu augstskolu tāda paša līmeņa studiju programmu

Juridiskā koledža Baltijas Starptautiskā Akadēmija

Politikas pamati 2 Politiloģija 2Ekonomikas pamati 2 Ekonomikas un

komercdarbības pamati2

Lietvedība 2 Juridiskā lietvedība 2Saskarsmes kultūra 2 Juridiskā psiholoģija 2Latvijas valsts un tiesību vēsture 3 Latvijas valsts un tiesību 3

vēstureJuridiskā analīze un tekstu rakstīšana 2 Informātika,

Juridiskā lietvedība22

Konstitucionālās tiesības 4 Konstitucionālās tiesības 3LR tiesībsargājošo iestāžu sistēma 2 Tiesību aizsardzības iestādes 2Tiesību teorija 3 Valsts un tiesību teorija 3Eiropas tiesības 3 ES tiesības 3Romiešu civiltiesības 1 Romas tiesības 2Administratīvās tiesības 4 Administratīvās tiesības 2Administratīvais process 3 Administratīvais process 2Civiltiesības (vispārējā daļa) 2 Civiltiesības (vispārējā daļa) 1Lietu (īpašuma) tiesības 4 Lietu (īpašuma) tiesības 3Ģimenes tiesības 3 Ģimenes tiesības 2Mantojuma tiesības 3 Mantojuma tiesības 2Saistību tiesības 4 Saistību tiesības 3Civilprocess 3 Civilprocess 3Darba tiesības 3 ES darba tiesības 3Krimināltiesības 2 Krimināltiesības 2Mācību prakse 16 Mācību prakse 16

2.8.2. Salīdzinājums ar Eiropas Savienības tāda paša līmeņa programmu

Lutonas Universitātes (Lielbritānija) Tiesību, Finanšu un grāmatvedības

departamenta programma “Biznesa tiesības” (Informācija no http://www.luton.ac.uk)

Lutonas Universitātes Programma ir 3-gadīgā pilna laika studiju programma ar

iespēju apgūt gan tiesības, gan biznesa pamatus. Biznesa tiesību studijas ir domātas priekš

tiem, kuri ir nolēmuši veidot karjeru jurisprudencē vai biznesā.

Lutonas universitāte BSAAngļu valoda un Eiropas savienības likumdošanas īpatnības; Profesionālā svešvalodaKonstitucionālās tiesības Konstitucionālās tiesībasLīgumu tiesības Saistību tiesībasKrimināltiesības KrimināltiesībasPersonīgās, individuālās un juridiskās iemaņasJuridiskās informācijas sistēmas InformātikaCiviltiesību pārkāpums, kaitējums CivilprocessAdministratīvās tiesības Administratīvās tiesībasEiropas Savienības tiesības Eiropas Savienības tiesībasUzticība, pienākumi un atbildībaKomerctiesības un biznesa klients KomerctiesībasPatērētāju tiesību aizsardzībaIndividuālās darba tiesības ES darba tiesībasĪpašuma tiesiskā aizsardzība un kompensāciju piedzīšana Lietu tiesībasPrivātīpašuma tiesības Lietu tiesībasE - komercijas tiesībasAviācijas tiesībasDiplomdarbs Kvalifikācijas darbs

Dublinas Grifita koledža (Īrijā), Beiznesa un tiesību programma. (Informācija no http://www.gcd.ie)Programma paredzēta 3-gadīgām pilna un nepilna laika studijām.

Grifita koledža BSAKonstitucionālās tiesības Konstitucionālās tiesībasLīgumiskās tiesības Saistību tiesībasUzņēmējdarbības ekonomika Biznesa ekonomikas un komercdarbības pamatiIevads tiesību sistēmā Tiesību teorijaInformācijas sistēmas InformātikaFinanses un grāmatvedībaDarba attiecību tiesības ES darba tiesībasCiviltiesiskā pārkāpuma tiesības Civilprocess, Saistību tiesībasEiropas Savienības tiesības Eiropas Savienības tiesībasZemes, nekustamā īpašuma tiesības Lietu tiesībasTirgošanās principiGrāmatvedības menedžmentsUzticība pienākumi un atbildībaBiznesa politika, stratēģija Biznesa ekonomikas un komercdarbības pamatiTirdzniecības tiesībasCilvēku resursu menedžmentsNodokļu tiesībasKomerctiesībasDiplomdarbs Kvalifikācijas darbs

Salīdzinot šo programmu ar BSA programmu kā kopīgu var atzīmēt šādus aspektus:

abas programmas ietver kā tiesību tā arī biznesa kursus, kaut arī Grifita koledžā lielāks

uzsvars tiek likts uz komerctiesībām. Būtiskāka atšķirība ir studiju ilgums. Dublinā ir 3 gadi,

BSA 2 gadi. Tai pat laikā pabeidzot Grifita koledžu studenti iegūst juriskonsulta kvalifikāciju,

kas Latvijā paredzēta pēc 2.līmeņa, bet BSA – jurista palīga profesiju.

2.9. Informācija par studējošajiem: studējošo skaits 2015/2016.mācību gadā Rīgā- 11; Daugavpilī -9. Kopā – 20. pirmajā studiju gadā imatrikulēto studējošo skaits 2015/2016.mācību gadā Rīgā-

3; Daugavpilī – 3. Kopā –6. absolventu skaits 2015/2016.mācību gadā Rīgā- 7; Daugavpilī – 2. Kopā – 9.

2.10.Studējošo aptaujas un to analīze.BSA regulāri veic studējošo aptaujas gan par katru studiju kursu, gan par programmu

kopumā. Studiju kursu aptaujās tiek noskaidrots vai studiju kurss ir bijis izprotams, vai nav

tēmu dublēšanās, metodisko un izdales materiālu pietiekamība, pasniegšanas veids par katru

studiju kursa kvalitāti, docētāju attieksmi pret studentiem, studiju programmas struktūru.

Pēc tam šo aptauju rezultāti tiek apkopoti un izanalizēti programmas padomes sēdēs, kā arī

tiek strādāts pie pamatoti norādīto trūkumu novēršanas, veiktie priekšlikumi tiek ņemti vērā

gan strādājot ar studentiem, gan aktualizējot un pilnveidojot studiju programmu.

1.zīm.

Iepriekšējā studiju gadā studentu priekšstats par akadēmiju nedaudz uzlabojās (1.zīm).

2.zīm.

Vairāk nekā 88% procenti stucentu uzskatīja, priekštats par akadēmiju ir uzlabojies vai

palicis iepriekšējā līmenī (2.zīm).

3.zīm.

Apmietrinātību ar studijām studiju programmā tiesību zinātne studenti novērtēja ar

8.07 ballēm (3.zīm).

4.zīm.

Apmietrinātību ar pasniegšanas kvalitāti studiju programmā tiesību zinātne studenti

novērtēja ar 8.47 ballēm (4.zīm.).

5.zīm.

Anketēšanas vidējā nballe studiju programmā Tiesību zinātne bija 8,34 balles.

(5.zīm.).

2.11.Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanāBez jau pieminētas studējošo anketēšanas un to rezultātu izvērtēšanas, studenti ļoti

aktīvi darbojas arī studentu pašpārvaldē, kuras funkcijās ietilpst arī studējošo interešu

pārstāvēšana attiecībās ar augstskolas vadību un akadēmisko personālu. BSA studentu

pašpārvaldē ievēlēti 5 programmas pārstāvji ir arī akadēmijas Senātā ir 2 progrmmas

studējošie, kas dod tiem iespēju aktīvi iesaistīties augstskolas akadēmiskajos procesos. Studiju

programmas „Tiesību zinātne” padomē arī ir viens students, tapēc studenti arī ļoti aktīvi

iesaistās studiju procesa un programmas uzlabošanas darbībā.

3. BSA 2. LĪMEŅA PROFESIONĀLĀS STUDIJU PROGRAMMAS „TIESĪBU ZINĀTNE” KODS 42380

RAKSTUROJUMS

3.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumiStudentiem, kuri mācās BSA studiju programmā “Tiesību zinātne”, tiek dota

iespēja iegūt zināšanas dažādās tiesību nozarēs, kas nepieciešamas juriskonsulta

kvalifikācijas iegūšanai.

Studiju programmas mērķi ir –

sagatavot augsti kvalificētus un konkurēt spējīgus tiesību zinātņu

speciālistus, kuri varētu izmantot iegūtās zināšanas un prasmi valsts un

pašvaldību institūcijās, nevalstiskās struktūrās, kā arī komercuzņēmumos,

sniedzot tiem juridiskus pakalpojumus, kas būtu spējīgi iekļauties

starptautiskā darba tirgū, ar labām zināšanām Latvijas tiesību sistēmā, kā

arī plašām zināšanām Eiropas Savienības tiesībās;

nodrošināt studējošiem iespēju apgūt teorētisko zināšanu un praktiskās

iemaņas tiesību zinātnē, tādejādi nodrošinot iespējas iegūt kvalitatīvu un

konkurētspējīgu profesionālo izglītību;

sniegt studējošiem zināšanas un kompetences tādā kvalitātē un līmenī, lai

pēc programmas apguves tie varētu turpināt studijas maģistrantūrā lai iegūt

jurista kvalifikāciju vai patstāvīgi strādāt.

Profesionālās izglītības programma atbilst Latvijas Republikas profesiju

klasifikatoram – Tiesību zinātņu juriskonsults.

Studiju programmas mērķi tiks sasniegti, risinot šādus uzdevumus:

sniegt studējošiem nepieciešamās zināšanas un prasmes tiesību zinātnē,

realizējot studiju programmā paredzētos studiju kursus;

nodrošināt secīgu studiju kursu apguvi augstā kvalitātē;

piesaistīt viskvalificētus docētājus studiju kursu docēšanai, tai skaitā ārvalstu

lektorus;

sekmēt studējošo konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos

vietējā un starptautiskajā darba tirgū;

realizēt iekšējo kvalitātes kontroli studiju programmas kvalitātes

nodrošināšanai;

sadarboties ar darba devējiem, citām augstskolām Latvijā un ārvalstīs;

piesaistīt arvien vairāk ārvalstu studentus;

palīdzēt studējošiem iegūt praktiskās iemaņas darbam.

3.2. Studiju programmas paredzētie studiju rezultātiStudiju programmas plānoti rezultāti:

• sagatavot augsti kvalificētus un konkurēt spējīgus tiesību zinātņu speciālistus, kuri

varētu izmantot iegūtās zināšanas un prasmi, kā arī izmantot specializētas

zināšanas;

• spēt pielietot zināšanas, izmantojot apgūtos teorētiskos pamatus un prasmes;

• prasme pieņemt lēmumus un risināt problēmas profesionālās darbības sfērā;

• profesionālās ētikas izpratne un spēja to īstenot;

• prasme uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai

vadot citu cilvēku darbu;

• prasme pieņemt lēmumus un rast radošus risinājums mainīgos un/vai neskaidros

apstākļos;

Izvērtējot studiju programmas mērķus, uzdevumus un arī plānotos rezultātus,

secināms, ka tie atbilst BSA misijai – dot iespējas studējošiem iegūt darba tirgū

nepieciešamās iemaņas, augstāko izglītību un attīstīt sevi zinātniskajā darbā, tādejādi veicinot

Latvijas sabiedrības un valsts izaugsmi.

3.3. Studiju programmas plāns

Nr. p.k. Disciplīnas nosaukums

Apjoms KP

KP sadalījums pa kursiem un semestriem Pārbaudes forma

1.kurss 2.kurss 3.kurss 4.kursseks. ies

k.1 2 3 4 5 6 7 8

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13Vispārizglītojošie studiju kursi vismaz (20 kp)

1 Loģika un retorika 2 2 1 2 Filozofija 2 2 4 3 Socioloģija 2 2 6 4 Psiholoģija 2 2 3 5 Politoloģija 2 2 7 6 Darba un ugunsdrošība 1 1 1

7 Zinātniskā un mācību darba teorija un metodika 1 1 1

8 Informātika 2 2 2 3 Kopā: 20 8 2 2 2 3 3

Nozares pamatkursi (36 kp.) 9 Valsts un tiesību teorija 5 2 3 2 110 Tiesību aizsardzības iestādes 2 2 1 11 Latvijas tiesību vēsture 3 3 2 12 Romiešu tiesības 2 2 2 13 Konstitucionālās tiesības 4 2 2 14 Starptautiskās jūras tiesības 2 2 115 Starptautiskās publiskās tiesības 3 3 6 16 Starptautiskās privātās tiesības 3 3 7 17 Juridiskā lietvedība 2 2 318 Ārvalstu tiesību vēsture 3 3 1 19 Salīdzīnošā jurisprudence 2 2 620 Eiropas Savienības tiesības 3 3 7 21 Cilvēktiesības 2 2 7 Kopā: 36 7 10 2 2 5 10

Profesionālās specializācijas kursi (>60 kp.)22 Administratīvas tiesības 2 2 323 Administratīvā procesa tiesības 2 2 4 24 Civiltiesības.Vispārējā daļa 3 1 2

25 Civiltiesības.Ģimenes un mantijuma tiesības 2 2 4

26 Civiltiesības. Saistību tiesības 3 3 4 27 Civiltiesības.Lietu tiesības 4 3 3

28 Civiltiesības. Intelektuālā īpašuma tiesības 1 2 5

29 Civilprocesa tiesības 5 3 5 30 Krimināltiesības. Vispārīgā daļa 2 2 3 31 Krimināltiesības. Sevišķā daļa 3 3 432 Kriminālprocesa tiesības 5 2 2 6 5

33 Kriminālistika 3 2 6 34 Vides tiesības 3 2 4 35 Darba tiesības 3 3 4 36 Pašvaldību tiesības 1 2 537 Apdrošināšanas tiesības 2 2 638 Latīņu valoda 2 1 139 Komerctiesības 3 2 540 Tiesu medicīna 1 1 641 Tiesu psihiatrija 2 1 742 Profesionālā svešvaloda I 6 3 3 3 243 Profesionālā svešvaloda II 4 2 2 2 1

Kopā: 58 3 6 10 13 13 8 3 Brīvās izvēles kursi (>6 kp)

44 Profesionālā ētika 1 1 345 Sodu izpildes tiesības 1 1 546 Juridiskā konfliktoloģija 1 1 447 Operatīvās darbības pamati 1 1 648 Jūras tiesību vēsture 1 1 149 Kuģu ķīla un hipotēka 1 1 350 Jūras drošība 1 1 4

51 Jūras pārvadājumu tiesiskais nodrošinājums 1 1 5

52 Jūras apdrošināšana 1 1 653 Jūras politika 1 1 6

Kopā: 6 1 1 1 2 1 1 54 Kursa darbs 2 1 1

Prakses (26 kp)65 Prakse

26

65.1

Profesionālā prakse(iepazīšanās prakse) 2

65.2 Mācību prakse 2

65.3 Profesionālā prakse 4 3 3

65.4 Komunikāciju prasme (prakse) 2

65.5 Pirmsdiploma prakse 2 8

66 Valsts pārbaudijums: diplomdarba aizstāvēšana 12 12

KOPĀ: 160 20 20 19 21 20 20 20 2

0

3.4. Studiju kursu apraksti

Baltijas Starptautiskā Akadēmija Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma


1. Studiju kursa nosaukums: Administratīvā procesa tiesības2. Kredītpunkti: 43. Kursa autors: Dr.iur.M.Sumbarova, Mg.iur. Daiga Pirogova 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: zināšanas konstitucionālajās tiesībās

un tiesību teorijā, apgūts studiju kurss administratīvajās tiesībās.5. Kursa mērķis un uzdevumi: sekmēt jurista izpratni par administratīvi procesuālo

tiesību sistēmu, atšķirību starp administratīvo lietu izskatīšanu un administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu, administratīvo lietu izskatīšanas pamatprincipiem un stadijām iestādē, administratīvo tiesvedību, administratīvā akta un faktiskās rīcības jēdzieniem, administratīvo pārkāpumu lietvedību un tiesvedību, administratīvā pārkāpuma sastāva noteikšanu, personas saukšanu pie administratīvās atbildības, kā arī sekmēt spēju orientēties jautājumos, kas saistīti ar iestāžu un administratīvo tiesu darbību, attiecīgo tiesisko regulējumu un tiesību praktisko piemērošanu; dot iespēju bagātināt teorētiskās zināšanas. Iemācīt studentiem pielietot iegūtās zināšanas un prast orientēties likumu sistēmā, apgūt praktiskas iemaņas likumu izmantošanai praksē.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studējošie gūst izpratni par

administratīvā procesa un administratīvo pārkāpumu lietvedības būtību un saturu, to vietu publisko tiesību sistēmā un mijiedarbību ar citām tiesību nozarēm; izpratni par izpildvaras uzbūvi, funkcijām, kompetenci un uzdevumiem; valsts civildienestu; personas pamattiesību garantēšanu izpildvaras darbībā; publisko tiesību līgumu jēdzienu un to noslēgšanas kārtību; studējošie orientējas normatīvajos aktos, administratīvo tiesību zinātniskajā literatūrā, publikācijās, tiesu praksē un interneta resursos.

2) Prasme:1) prasmes analizēt, sintezēt un izvērtēt – administratīvi procesuālās tiesības

reglamentējošās tiesību normas, problēmsituācijas, tiesu praksi;2) prasmes, zināšanas pielietot - patstāvīgi orientēties administratīvi procesuālo

tiesību sistēmā, izmantot iegūtās zināšanas juridisko problēmu praktiskai risināšanai, prezentēt sagatavoto materiālu, risināt juridiskus kāzusus;

3) komunikācijas prasmes – komunicēt ar citiem bakalaura programmas studentiem par administratīvo tiesību jautājumiem un problemātiku, demonstrēt sociālās prasmes un emocionālo inteliģenci;

4) ievirze tālākās mācīšanās prasmēm – pastāvīgi strukturēt savu mācīšanos, analizēt savu zināšanu līmeni un to racionāli papildināt, atlasīt un izvērtēt literatūras avotus;

3) kompetences: studējošie spēj orientēties administratīvi procesuālo tiesību tiesiskajā regulējumā; plānot un organizēt savu darbu; atlasīt nepieciešamās tiesību normas, analizēt un piemērot tās; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot tiesību normu interpretācijas metodes.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanās lekcijās, piedalīšanās semināro, eksāmena nokārtošana.

8. Kursa apguves rezultātu vērtēšana: Studiju aktivitātes: Studiju kursa apguves kopējo vērtējumu veido:Semināri 20%Eksāmens 80%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: eksāmens (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:

Apguves līmenis PrasībasĻoti augsts apguves līmenis(10 izcili, 9 teicami)

10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem administratīvā procesa

un administratīvo pārkāpumu lietvedības tiesību jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot administratīvo tiesību problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā.

Augsts apguves līmenis(8 ļoti labi, 7 labi)

8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku administratīvā procesa un administratīvo pārkāpumu lietvedības tiesību jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi administratīvā procesa un administratīvo pārkāpumu lietvedības tiesību jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā

Vidējs apguves līmenis(6 gandrīz labi, 5 viduvēji, 4 gandrīz viduvēji)

6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem darba tiesību jautājumiem. Spēj izteikties par administratīvā procesa un administratīvo pārkāpumu lietvedības tiesību jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu administratīvā procesa un administratīvo pārkāpumu lietvedības jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli administratīvo tiesību jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu administratīvā procesa un administratīvo pārkāpumu lietvedības jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā

Zems apguves līmenis(3 vāji, 2 ļoti vāji, 1 ļoti, ļoti vāji)

3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas darba tiesībās grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja administratīvā procesa un administratīvo pārkāpumu lietvedības tiesību jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem administratīvā procesa un administratīvo pārkāpumu lietvedības tiesību jautājumiem un jēdzieniem.

10. Kursa tēmas:Nr. p.k. Temats

1. Administratīvā procesa jēdziens, avoti, mērķis. 2. Administratīvā procesa principi.3. Administratīvā procesa dalībnieki.4. Administratīvais akts un starplēmumi.5. Faktiskā rīcība un uzziņa.6. Administratīvais process iestādē.

7. Administratīvais process tiesā.8. Atlīdzinājums par valsts iestāžu nodarītajiem zaudējumiem.9. Administratīvo pārkāpumu lietvedība – jēdziens, tiesiskais regulējums, principi.10. Administratīvais pārkāpums – jēdziens un sastāva noteikšana.11. Administratīvie sodi.12. Administratīvo pārkāpumu lietvedība iestādē.13. Administratīvo pārkāpumu lietvedība tiesā.


01.07.1993.13. Administratīvo pārkāpumu kodekss: LR likums. Ziņotājs", 51, 20.12.1984.14. Administratīvā procesa likums: LR likums. "Ziņotājs", 23, 13.12.2001.15. Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums: LR likums. "Ziņotājs", 14,

25.07.2002.16. Iesniegumu likums: LR likums. "Ziņotājs", 22, 22.11.2007.17. Likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā: LR likums.

"Ziņotājs", 11, 13.06.2002.18. Paziņošanas likums: LR likums. "Latvijas Vēstnesis", 102 (4294), 30.06.2010.19. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums: LR likums.

"Ziņotājs", 13, 14.07.2005.

Literatūra:1. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr. Iur. J. Briedes zinātniskajā redkacijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 1058 lpp.2. Administratīvais process: likums, prakse, komentāri. Rakstu krājums. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2005., 357 lpp.3. Briede J. Administratīvais akts. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003, 176 lpp.4. Eiropas Savienības tiesību piemērošana. Rokasgrāmata praktizējošiem juristiem. Otrais papildinātais izdevums. D.L. Luteres – Timmeles zinātniskajā redakcijā – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 395 lpp.5. Litvins G. Aperāne K. Administratīvo pārkāpuma lietvedība ceļu satiksmē. Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, 2010, 184 lpp. Pieejams: http://www.sfl.lv/upload_file/2011%20gads/Litvin_internetam.pdf

Periodika:1. Bite – Perceva I. Daži tiesas nolēmuma procesuālie aspekti administratīvajā procesā. Likums un tiesības, 2007. Jūnijs, Nr. 6 (94).2. Briede J. Vispārīgais administratīvais akts. Likums un tiesības, 2009. Aprīlis, Nr.116.3. Danovskis E. Administratīvās atbildības regulējuma konceptuālās problēmas. Jurista Vārds. 2011. gada 17. maijs, Nr.20 (667).4. Dravnieks A. Kurš tad īsti lobē administratīvo procesu. Jurista Vārds. 2001. 20. novembris, Nr. 36 (229).5. Emse – Jambuševa L. Amicus curiae institūta būtība. Jurista Vārds. 2012, 9.oktobris, Nr. 41 (740).6. Krampuža I. Vietējās pašvaldības plānojumi – pamats būvniecības uzsākšanai. Juridiskās zinātnes teorētiskie un praktiskie problēmjautājumi. Juridiskās zinātnes doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu III zinātniski praktiskās konferences rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2012. Pieejams internetā: http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Jur-dokt-III-zin-petn-konf_2012_.pdf

http://www.sfl.lv/upload_file/2011%20gads/Litvin_internetam.pdf

7. Levits E. Par amicus curiae institūtu administratīvajā procesā. Jurista Vārds. 2003, 16.decembris, Nr. 45 (303).8. Levits E. Samērīguma princips publiskajās tiesībās- jus commune europaeum un Satversmē ietvertais konstitucionāla ranga princips. Likums un Tiesības. 2000. septembris. Nr.13 9. Levits E. Samērīguma princips un obligātais administratīvais akts. Jurista Vārds. 2007. 27. marts, Nr. 13 (466). 10. Mucenieks J. Par administratīvās atbildības pamatiem. Jurista Vārds. 2003.gada 29.aprīlis, Nr. 16; 2003. gada 6. maijs, Nr.17 (275).11. Neimanis J. Trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem. Jurista Vārds. 2009. 11. augusts, Nr. 32 (575).12. Ostrovska L. Ārējo normatīvo tiesību aktu hierarhija pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (I). Likums un Tiesības. 2006. februāris, 8.sējums, Nr. 2 (78).13. Ostrovska L. Ārējo normatīvo tiesību aktu hierarhija pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (II). Likums un Tiesības. 2006. marts, 8.sējums, Nr. 3 (79).14. Pleps J. Administratīvā tiesas procesa avoti. Likums un Tiesības. 2005. septembris, Nr. 7315. Puriņš E. Fotoradari un administratīvās atbildības īpatnības. Jurista Vārds. 2012. gada 11. decembris, Nr.50 (749).16. Spīgulis A., Zeitmanis M. Administratīvā procesa likuma 37. pantā ietverto tiesību principu analīze un piemērošana tiesu praksē (I), (II), Likums un Tiesības, 2006. Marts, aprīlis, Nr.79,80.

Tiesu prakse:1. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedumi.2. Objektīvās izmeklēšanas princips – interpretācija un piemērošana. Tiesu prakses apkopojums. Pieejams: http://www.at.gov.lv/files/docs/summaries/2005/Obj_izm_princips_visparinajums1.doc


Studiju procesa laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras sarakstā!



1. Studiju kursa nosaukums: Administratīvās tiesības2. Kredītpunkti: 33. Kursa autors: Mg.iur. Daiga Pirogova, Dr.iur.M.Sumbarova4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: zināšanas konstitucionālajās tiesībās,

apgūts studiju kurss tiesību teorijā.5. Kursa mērķis un uzdevumi: sekmēt jurista izpratni par publisko tiesību un

administratīvo tiesību sistēmu, izpildvaras uzbūvi, uzdevumiem un funkcijām, kā arī sekmēt spēju orientēties jautājumos, kas saistīti ar izpildvaras institūciju darbību un civildienestu, attiecīgo tiesisko regulējumu un tiesību praktisko piemērošanu; dot iespēju bagātināt teorētiskās zināšanas. Iemācīt studentiem pielietot iegūtās zināšanas un prast orientēties likumu sistēmā, apgūt praktiskas iemaņas likumu izmantošanai praksē.


administratīvo tiesību būtību un saturu, to vietu publisko tiesību sistēmā un mijiedarbību ar citām tiesību nozarēm; izpratni par izpildvaras uzbūvi, funkcijām, kompetenci un uzdevumiem; valsts civildienestu; personas pamattiesību garantēšanu izpildvaras darbībā; publisko tiesību līgumu jēdzienu un to noslēgšanas kārtību; studējošie orientējas normatīvajos aktos, administratīvo tiesību zinātniskajā literatūrā, publikācijās, tiesu praksē un interneta resursos.

2) Prasme:1) prasmes analizēt, sintezēt un izvērtēt – administratīvās tiesības reglamentējošās

tiesību normas, problēmsituācijas, tiesu praksi;2) prasmes, zināšanas pielietot - patstāvīgi orientēties administratīvo tiesību sistēmā,

izmantot iegūtās zināšanas juridisko problēmu praktiskai risināšanai, prezentēt sagatavoto materiālu, risināt juridiskus kāzusus;



3) kompetences: studējošie spēj orientēties administratīvo tiesību tiesiskajā regulējumā; plānot un organizēt savu darbu; atlasīt nepieciešamās tiesību normas, analizēt un piemērot tās; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot tiesību normu interpretācijas metodes.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanās lekcijās, mājasdarbu sekmīga izpilde, ieskaites testa nokārtošana.

8. Kursa apguves rezultātu vērtēšana: Studiju aktivitātes: Studiju kursa apguves kopējo

vērtējumu veido:Mājasdarbi 20%Ieskaites tests 80%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: ieskaite (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:


10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem lietu tiesību jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot administratīvo tiesību problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā.


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku darba tiesību jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi administratīvo tiesību jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem darba tiesību jautājumiem. Spēj izteikties par administratīvo tiesību jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu administratīvo tiesību jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli administratīvo tiesību jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu administratīvo tiesību jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas darba tiesībās grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja administratīvo tiesību jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem administratīvo tiesību jautājumiem un jēdzieniem.


1. Administratīvo tiesību jēdziens, publisko un privāto tiesību nošķiršana. Avoti un iekšējie normatīvie akti. Administratīvo tiesību normas un funkcijas.

2. Administratīvi tiesiskās attiecības un to subjekti.3. Publiskās administrācijas jēdziens.4. Atsevišķi valsts pārvaldes subjekti. Ministrijas, Ministru Kabinets.5. Pašvaldības un to izpildiestādes.6. Civildienests un disciplināratbildība.7. Informācijas klasifikācija, personu datu izmantošana.8. Publisko tiesību līgumi.


01.07.1993.2. Administratīvā procesa likums. Latvijas Vēstnesis, 2001.gada 14.novembris, nr.164.3. Iekšējā audita likums. Latvijas Vēstnesis. 2002.gada 20.novembris Nr.169.4. Fizisko personu datu aizsardzības likums. Latvijas Vēstnesis, 2000.gada 6.aprīlis,

Nr.123/124.5. Likums Par pašvaldībām. Latvijas Vēstnesis, 1994.gada 24.maijs, nr.61.6. Publisko aģentūru likums. Latvijas Vēstnesis, 2001.gada 11.aprīlis, nr.58. 7. Valsts civildienesta likums. Latvijas Vēstnesis, 2000.gada 22.septembris, nr.331/333.8. Valsts kontroles likums. Latvijas Vēstnesis2002.gada 29.maijs, nr.80.9. Valsts pārvaldes iekārtas likums. Latvijas Vēstnesis, 2002.gada 21.jūnijs, nr.94.10. Ministru kabineta iekārtas likums. LR Saeimas un MK Ziņotājs, 1993.gada

19.augusts, nr.28.11. Ministru kabineta noteikumi Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis”. Latvijas

Vēstnesis, 2002.gada 15.marts, nr.42.

Literatūra:9. Dišlers K. Ievads administratīvo tiesību zinātnē. Rīga, 2003.10. Načisčionis J. Administratīvās tiesības. Rīga. 2009.11. Paine F.J. Vācijas vispārīgās administratīvās tiesības. Rīga. 2002.12. Stucka A. Administratīvās tiesības. Otrs, papildināts un pārstrādāts izdevums. Rīga:

Juridiskā koledža, 2009.13. Stucka A.Administratīvo tiesību pamati. Rīga, 2002.14. Vildbergs H.J., Krasts V. Salīdzinošās administratīvās tiesības: lietas un risinājumi:

Mācību līdzeklis. Otrais, pārstrādātais un papildinātais izdevums. Rīga: Latvijas Universitāte, 2002.

15. The administration and you. A handbook. Strasbourg: Counsil of Europe Publishing, 1996.

16. BSA bibliotēkā pieejamās grāmatas krievu valodā par administratīvajām tiesībām – vispārīgā daļa, kura neapskata Krievijas Federācijas likumdošanu.

Periodika:2. Levits E. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija. Latvijas Vēstnesis, Nr.95,

26.06.2002.





1. Studiju kursa nosaukums: Ārvalstu tiesību vēsture2. Kredītpunkti: 33. Kursa autors: Mag. iur., H. Ozoliņa, K.Matvejevs4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: vispārīgas zināšanas par tiesībām un

vēsturi, civiltiesību pamati.5. Kursa mērķis un uzdevumi: sekmēt studenta izpratni par ārvalstu tiesību attīstību

un sistēmām, kā arī sekmēt spēju orientēties jautājumos, kas saistīti ar ārvalstu valstu tiesību un valstu . Veidot prasmi orientēties galvenajās tiesību vēstures likumsakarībās, izvērtēt raksturīgo attiecīgā laikmeta tiesību normās, analizēt svarīgākos tiesību vēstures avotus.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studējošie izprot svarīgākos

jēdzienus un likumsakarības par ārvalstu valstu tiesību vēstures attīstību un veidiem; studējošie orientējas tiesību sistēmās, tiesību vēstures zinātniskajā literatūrā un interneta resursos,

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt juridiskos tekstus, teorētisko literatūru un judikatūru, sniegt kopsavilkumu; spēj izskaidrot un juridiski korekti definēt vēsturiski tiesisko attiecību problēmas un sniegt to juridisku novērtējumu. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas;

3) kompetences: studējošie spēj orientēties tiesību vēstures attīstības etapos; plānot un organizēt savu darbu; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot vēstures sistēmu sakarības.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanas lekcijas un semināros. Kontroldarbu izpilde. Patstāvīgā darba izstrāde un eksāmena nokārtošana.


vērtējumu veido:Semināri 20%Kontroldarbi 10%Patstāvīgs darbs ar referātu 50%Eksāmens 20%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: eksāmens (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:


10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem tiesību vēstures jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot tiesību vēstures problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku tiesību vēstures

jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi tiesību vēstures jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem tiesību vēstures jautājumiem. Spēj izteikties par tiesību vēstures jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu tiesību vēstures jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli tiesību vēstures jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu tiesību vēstures jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas tiesību vēsturē grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja tiesību vēstures jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem tiesību vēstures jautājumiem

10. Kursa tēmas:Nr. p.k. Tēmas nosaukums

1 Ārvalstu tiesību vēstures priekšmets un tiesību pirmsākumi aizvēsturiskajā laikmetā

2 Tiesības seno Austrumu zemēs3 Tiesību rašanās un attīstība antīkajā Grieķijā4 Senās Romas valsts tiesību evolūcija5 Feodālās tiesības Rietumeiropā6 Bizantijas un Austrumeiropas valstu tiesības viduslaikos7 Kanoniskās un pilsētu tiesības viduslaiku Eiropā8. Musulmaņu tiesības viduslaikos. 9. Tiesību attīstība kontinentālajā Eiropā (XII-XVII gs.)10. Anglosakšu tiesību sistēmas izveidošanās (XII-XVI gs.)11. Tiesību duālisms Anglijā (XVII-XIX gs.)12. ASV rašanās un tiesību veidošanās (XVIII-XIX gs.)13. Konstitucionālo tiesību veidošanās Rietumeiropas valstīs (XVIII-XIX gs.)14. Tiesību reformas Eiropas valstīs (XVIII-XIX gs.)15. Sociālās un darba likumdošanas veidošanās XIX gs.16. Tiesības Eiropas totalitārajos režīmos XX gs.17. Tiesību attīstība Eiropas demokrātiskajās valstīs XX gs.18 Eiropas valstu tiesību attīstība pēc Otrā pasaules kara.

Literatūra (mācību literatūra):

1.Birziņa L. Francijas tiesību vēsture (V - XX gs.). R.: Turība, 2000. 2.Birziņa L. Itālijas valsts un tiesību vēsture. R.: Turība, 2001. 3.Birziņa L. Vācijas tiesību vēsture (V - XX gs.). R.: Turība, 1999. 4.Birziņa L. Romiešu tiesību vēsture. R., 1996. 5.Birziņa L. Viduslaiku Vācijas tiesību vēsture. R., 1995. 6.Lazdiņš J., Osipova S. Latvijas un Eiropas viduslaiku tiesību vēsturē sastopamie jēdzieni un to skaidrojumi. 2. izd. R., 1998. 7.Osipova S. Musulmaņu tiesību vēsture viduslaikos. Rīga: LU, 2001. 8.Ārvalstu valsts un tiesību vēsture. Terminu skaidrojoša vārdnīca. R., 1998. 9.Feodālo tiesību jēdziena dinamika.//Latvijas universitātes raksti 657.sējums Juridiskā zinātne. Rīga: Zinātne, 2003. Antologija mirovoi pravovoi misļi. v 5 tomah. Moskva; Progress,1999. 10.Anners Erik. Istorija Evropeiskogo prava. 1994

11.Baker, J. H. An Introduction to English Legal History. 3rd ed. Butterworth, 1990. Eisenhardt U. Short History of Western Legal Theory. Oxford, 1999. Osipova S. Robinson O., Fergus T., Gordon W. European Legal History. London, Dublin, Edingburgh, 2000. 12.Hattenhauer H. Das Europäische Rechtsgeschichte. 3,erweiterte Auflage. Heidelberg:

C.F.MŅller Verlag, 1999. 13. Berman Dž., Garold. Zapadnaja tradicija prava: Epoha formirovanija. 2 - oje izd. 1998. 14.Černilovkij Z.Vseobščaja istorija gosudarstva i prava. 1996David R., Žofre-Spinozi K. Osnovnije pravovije sistemi sovremennosti.1997. 15.Grafski V.G. Vseobščaja istorija prava i gosudarstva. : Norma,2000.




1. Studiju kursa nosaukums: Starptautiskās cilvēktiesības 2. Kredītpunkti: 23. Kursa autors: viesprof. Dr.hist., mag.soc.zin Helēna Šimkuva 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: zināšanas par starptautiskajām

tiesībām, tiesību teoriju. 5. Kursa mērķis un uzdevumi: veidot izpratni par cilvēktiesību attīstību un CT

normatīvo aktu sistēmu, nodrošināt spēju pielietot CT tiesību aktus praksē. 6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studējošie izprot teorētiskās

pamatnostādnes CT tiesību jomā un parāda svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni, CT tiesību principus, normatīvo aktu sistēmu, CT normatīvo aktu pieņemšanas procedūrām, CT tiesību attīstības posmiem, CT sistēmas, galveno CT aizsardzības institūciju kompetenci un mehānismu darbību; studējošie orientējas CT normatīvajos aktos, CT tiesību zinātniskajā literatūrā, CT tiesas praksē.

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt CT juridiskos tekstus, teorētisko literatūru, sniegt kopsavilkumu; spēj izskaidrot un juridiski precīzi definēt CT tiesisko attiecību problēmas un sniegt to juridisku novērtējumu. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas, t.sk. sastādīt attiecīgos dokumentus, risināt CT tiesiskā regulējuma problēmas, nacionālo valstu un CT kā starptautisko tiesību un to mehānismu modeli.

3) kompetences: studējošie spēj orientēties CT tiesību tiesiskajā regulējumā; plānot un organizēt savu darbu; atlasīt CT normatīvos aktus, analizēt un piemērot tos ; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot CT tiesību normu interpretācijas metodes, spēj izmantot interneta resursus.



vērtējumu veido:Lekcijas, semināri 20%Kontroldarbi 10%Patstāvīgs darbs ar referātu 50%Eksāmens 20%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: eksāmens (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:


10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem CT tiesību jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot CT tiesību problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā

Augsts apguves līmenis 8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz

(8 ļoti labi, 7 labi) pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku CT tiesību jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi CT tiesību jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem CT tiesību jautājumiem. Spēj izteikties par CT tiesību jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu CT tiesību jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli darba tiesību jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu CT tiesību jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas CT tiesībās grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja CT tiesību jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem CT tiesību jautājumiem


CT tiesību jēdziens, sistēma un vēsture. CT tiesisko attiecību subjekti.CT tiesību katalogs, nacionālo valstu un CT starptautisko tiesiskais regulējums. CT galvenās institūcijas un to kompetences. ANO, EP, ES, ECT darbības raksturojums.CT normatīvo aktu pieņemšanas procedūras. CT primārie un sekundārie normatīvie akti. CT normatīvo aktu hierarhija.CT svarīgākās kataloga normas . CT aktuālās problēmas, minoritāšu tiesību jautājumi , bēgļu tiesību jautājumi.

Normatīvie akti.1. Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Vēstnesis Nr.43, 1993.2. Vispārējā cilvēktiesību deklarācija//www.humanrights.lv/doc 3. Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencijahttp://www.humanrights.lv/doc/regional/eckkons.htm4. Eiropas cilvēktiesību konvencija// http://www.echr.coe.5. Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību/Strasbūra,

1.02.1995/www.likumi.lv6. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi un lēmumi//www.tiesas.lv 1. Latvijas Republikas likums “Par Eiropas Sociālo hartu”. Latvijas Vēstnesis Nr.183,

2001.

http://www.echr.coe/

Literatūra:1. Ziemele I. Cilvēktiesības Latvijā un pasaulē.-Rīga, 2000. 2. Burgentāls T. Starptautiskās cilvēktiesības kodolīgā izklāstā. -Rīga, 2000. 3. The universal declaration of human rights// http://www.un.org/ 4. United Human rights consil// http://www.ohchr.org 5. Fabbrini Federico. Fundamental rights in Europa.-Oxford, 2015.6. Kristīne Krūma.EU citizenship. Nationality and migrant status:an ongoing challenge.-

Leiden, 2013.


http://www.ohchr.org/

http://www.un.org/



1. Studiju kursa nosaukums: Civilprocesa tiesības2. Kredītpunkti: 53. Kursa autors: Mg.iur. D. Pirogova, Dr.iur. I.Kronis, Mag.iur. T.Jurkeviča 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: apgūti studiju kursi tiesību teorijā,

civiltiesībās un administratīvā procesa tiesībās.5. Kursa mērķis un uzdevumi: sekmēt jurista izpratni par civilprocesuālo tiesību

sistēmu un to mijiedarbību ar citām tiesību nozarēm, civillietu izskatīšanas pamatprincipiem, civillietu izskatīšanu pirmās, otrās un kasācijas instances tiesās, dažādiem civilprocesa veidiem, kā arī sekmēt spēju orientēties jautājumos, kas saistīti ar vispārējās jurisdikcijas tiesu darbību, attiecīgo tiesisko regulējumu un tiesību praktisko piemērošanu; dot iespēju bagātināt teorētiskās zināšanas. Iemācīt studentiem pielietot iegūtās zināšanas un prast orientēties likumu sistēmā, apgūt praktiskas iemaņas likumu izmantošanai praksē.


civilprocesa būtību un saturu, mijiedarbību ar citām tiesību nozarēm; izpratni par tiesu varas sistēmas uzbūvi, kompetenci un uzdevumiem; civillietu izskatīšanu prasības kārtībā, sevišķajā tiesāšanās kārtībā, saistību bezstrīdus piepiedu izpildīšanu, saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, nekustamā īpašuma labprāīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, apelācijas kārtību, kasācijas kārtību, blakus sūdzības institūtu, zvērināta tiesu izpildītāja institūtu; studējošie orientējas normatīvajos aktos, administratīvo tiesību zinātniskajā literatūrā, publikācijās, tiesu praksē un interneta resursos.

2) Prasme:1) prasmes analizēt, sintezēt un izvērtēt – civilprocesu reglamentējošās tiesību normas,

problēmsituācijas, tiesu praksi;2) prasmes, zināšanas pielietot - patstāvīgi orientēties civilprocesuālo tiesību sistēmā,

izmantot iegūtās zināšanas juridisko problēmu praktiskai risināšanai, prezentēt sagatavoto materiālu, risināt juridiskus kāzusus, sastādīt atsevišķus procesuālos dokumentus;



3) kompetences: studējošie spēj orientēties civilprocesa tiesiskajā regulējumā; plānot un organizēt savu darbu; atlasīt nepieciešamās tiesību normas, analizēt un piemērot tās; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot tiesību normu interpretācijas metodes.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanās lekcijās, piedalīšanās semināros, eksāmena nokārtošana.


vērtējumu veido:Semināri 20%Eksāmens 80%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: eksāmens (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:

Apguves līmenis Prasības

Ļoti augsts apguves līmenis(10 izcili, 9 teicami)

10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem civilprocesa tiesību jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot administratīvo tiesību problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā.


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku civilprocesa jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi civilprocesa jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem civilprocesa tiesību jautājumiem. Spēj izteikties par civilprocesa jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu civilprocesa jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli civilprocesa tiesību jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu civilprocesa jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas darba tiesībās grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja civilprocesa jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem civilprocesa jautājumiem un jēdzieniem.


1. Civilprocesa jēdziens, avoti, principi, subjektīvo tiesību aizsardzība.2. Lietas dalībnieki civilprocesā.3. Pierādījumi civilprocesā.4. Lietas izstiesāšana prasības kārtībā. Maza apmēra prasības.5. Sevišķā tiesāšanās kārtība.6. Saistību izpildes piespiedu kārtībā veidi.7. Šķīrējtiesa.8. Spriedums. Lēmumi un blakus sūdzības institūts.9. Civillietas iztiesāšana apelācijas instancē.10. Civillietas iztiesāšana kasācijas instancē.11. Zvērināta tiesu izpildītāja institūts un piedziņas vispārīgie nosacījumi.

12. Piedziņas vēršanas veidi.


01.07.1993.2. Latvijas Republikas Civillikums: Latvijas Republikas likums. "Valdības Vēstnesis",

41, 20.02.1937.3. Civilprocesa likums: Latvijas Republikas likums. "Ziņotājs", 23, 03.12.1998.4. Darba strīdu likums: Latvijas Republikas likums. "Ziņotājs", 21, 14.11.2002.5. Likums par tiesu varu: Latvijas Republikas likums. "Ziņotājs", 1, 14.01.1993.6. Latvijas Republikas Prokuratūras likums: Latvijas Republikas likums. "Latvijas

Vēstnesis", 65 (196), 02.06.1994.7. Latvijas Republikas Advokatūras likums: Latvijas Republikas likums. "Ziņotājs", 28,

19.08.1993.8. Maksātnespējas likums: Latvijas Republikas likums. "Latvijas Vēstnesis", 124 (4316),

06.08.2010.9. Mediācijas likums: Latvijas Republikas likums. "Latvijas Vēstnesis", 108 (5168),

04.06.2014.10. Notariāta likums: Latvijas Republikas likums. "Ziņotājs", 26/27, 05.07.1993.11. Šķīrējtiesu likums: Latvijas Republikas likums. "Latvijas Vēstnesis", 194 (5254),

01.10.2014.12. Tiesu izpildītāju likums: Latvijas Republikas likums. "Ziņotājs", 23, 12.12.2002.13. Vispārējā Cilvēka tiesību deklarācija. Pieejama:

http://www.humanrights.lv/doc/vispaar/vispcd.htm 14. 1954.gada Hāgas konvencija par civilprocesa jautājumiem. Pieejama:

www.likumi.lv/doc.php?id=66351 15. 1988.gada Lugāno konvencija par piekritību un tiesu spriedumu izpildi civillietās un

komerclietās. Pieejama: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:41988A0592:LV:NOT

16. Visas uz civilprocesu attiecināmās ES regulas!

Literatūra:1. Bukovskis V. Civilprocesa mācības grāmata. Rīga, Autora izdevums, 1933.2. Civilprocesa likuma komentāri. 1. un 2. daļa. K.Torgāna zin.red. TNA, Rīga,

2011.,2012.3. Civilprocesa likums ar paskaidrojumiem. Sastādījis F.Konradi un T.Zvejnieks. Rīga,

Valsts tipogrāfijas izdevums,1939.4. Juridisko terminu vārdnīca. Rīga, "Nordik", 1998.5. Līcis A. Prasības tiesvedībā un pierādījumi. Rīga, TNA, 2003.6. Lejiņš P. Civilprocess. Rīga, 1940.7. Torgāns K. Kā nevajag spriest tiesu. Rīga, Latvijas Universitāte, 1998.

Periodika:1. Balodis K. Labas ticības princips mūsdienu Latvijas civiltiesībās. Jurista vārds,

03.12.2002., Nr.24.2. Berjozkins A. Prasības pirmšķietamās pamatotības izvērtēšanas robežas prasības

nodrošināšanas stadijā. Jurista vārds, 05.11.2013., Nr. 45 (796).3. Bērziņa R. Par prokurora lomu personu un valsts tiesību aizsardzībā. Jurista vārds,

21.05.2002.4. Bitāns A., Rasnačs L., Vilsone D. Prasības nodrošinājums civilprocesā – tā

piemērošana un turpmākā perspektīva. Jurista Vārds, 03.12.2013., Nr. 49 (800).

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:41988A0592:LV:NOT

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:41988A0592:LV:NOT

5. Kolomijceva J. Ārvalsts likuma piemērošana civilprocesā. Jurista Vārds, 21.12.2010., Nr. 51 (646).

6. Laviņš A. Daži jautājumi par kasācijas instances kompetenci. Jurista Vārds, 24.04.2012., Nr. 17/18 (716/717).

7. Līcis A. Vai tiesām jāievēro patiesības princips civiltiesībās? Likums un Tiesības. 2.sējums, Nr. 3 (7), 2000.

8. Pētersone Z. Pierādījumu nodrošināšana. Jurista Vārds, 23.03.2010., Nr. 12 (607).9. Torgāns K. Prasības pieteikumi maza apmēra prasībām. Jurista Vārds, 31.01.2012.,

Nr. 5 (704).

Tiesu prakse:1. LATVIJAS REPUBLIKAS Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedumi.





1. Studiju kursa nosaukums: Civiltiesības: vispārīgā daļa.2. Kredītpunkti: 33. Kursa autors: Dr.iur.V.Reingolds, Mg.iur. Daiga Pirogova 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: zināšanas romiešu tiesībās, apgūts

studiju kurss tiesību teorijā5. Kursa mērķis un uzdevumi: sekmēt jurista izpratni par civiltiesību sistēmu un

sadalījumu pa privāttiesību nozarēm un civiltiesību nošķiršanu no publiskajām tiesībām, Civillikuma uzbūvi un struktūru; sekmēt spēju orientēties jautājumos, kas saistīti ar civiltiesiskām attiecībām piemērojamām tiesību normām, personu tiesībspēju un rīcībspēju, tiesiska darījuma noslēgšanas kritērijiem; dot iespēju bagātināt teorētiskās zināšanas. Iemācīt studentiem pielietot iegūtās zināšanas un prast orientēties likumu sistēmā, apgūt praktiskas iemaņas likumu izmantošanai praksē.


civiltiesību būtību un saturu, to vietu tiesību sistēmā un citu tiesību nozaru ietekmi uz tām; izpratni par personu sadalījumu fiziskajās, juridiskajās personās, personu tiesībspēju un rīcībspēju; civiltiesību sadalījumu absolūtajās un relatīvajās tiesībās; tiesiska darījuma jēdzienu, noslēgšanas kritērijiem un labas ticības principa piemērošanu civiltiesiskos strīdos; gribas trūkumiem tiesiskā darījumā un darījumu spēkā neesamības klasifikāciju; studējošie orientējas normatīvajos aktos, civiltiesību vispārējās daļas zinātniskajā literatūrā, publikācijās, tiesu praksē un interneta resursos.

2) Prasme:1) prasmes analizēt, sintezēt un izvērtēt – lietu tiesības reglamentējošās tiesību

normas, problēmsituācijas, tiesu praksi;2) prasmes, zināšanas pielietot - patstāvīgi orientēties civiltiesību sistēmā, izmantot

iegūtās zināšanas juridisko problēmu praktiskai risināšanai, prezentēt sagatavoto materiālu, risināt juridiskus kāzusus;

3) komunikācijas prasmes – komunicēt ar citiem bakalaura programmas studentiem par lietu tiesību jautājumiem un problemātiku, demonstrēt sociālās prasmes un emocionālo inteliģenci;


3) kompetences: studējošie spēj orientēties civiltiesību tiesiskajā regulējumā; plānot un organizēt savu darbu; atlasīt nepieciešamās tiesību normas, analizēt un piemērot tās; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot tiesību normu interpretācijas metodes.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanās lekcijās, mājasdarbu sekmīga izpilde, eksāmena nokārtošana.


vērtējumu veido:Mājasdarbi 20%Eksāmens 80%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: eksāmens (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:


10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem civiltiesību teorijas jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot civiltiesību problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā.


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku civiltiesību jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi civiltiesību jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem civiltiesību jautājumiem. Spēj izteikties par civiltiesību jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu darba tiesību jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli civiltiesību jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu civiltiesību jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas darba tiesībās grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja civiltiesību jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem civiltiesību jautājumiem un jēdzieniem.


1. Civiltiesību jēdziens, priekšmets un sistēma. Civiltiesību nošķiršana no publiskajām tiesībām. Avoti.

2. Civiltiesību subjekti.3. Subjektīvās tiesības un to iedalījums.4. Labas ticības princips civiltiesībās.5. Tiesisks darījums, tā jēdziens, veidi.6. Gribas trūkumi tiesiskā darījumā.

Normatīvie akti.

20. Latvijas Republikas Satversme: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis Nr.43, 01.07.1993.

21. Civillikums: Latvijas Republikas likums. Ziņotājs, Nr.29, 30.07.1992. 22. Komerclikums: Latvijas Republikas likums. "Latvijas Vēstnesis", 158/160

(2069/2071).23. Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību

un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību: Latvijas Republikas likums. "Ziņotājs", 29, 30.07.1992.

24. Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību: Latvijas Republikas likums. "Ziņotājs", 22, 10.06.1993.

25. Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību: Latvijas Republikas likums. "Ziņotājs", 1, 14.01.1993.

Literatūra:1. Balodis K. Ievads civiltiesībās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007.2. Čakste K. Civiltiesības. R., 1940.

Tiesu prakse: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedumi lietu tiesībās.





1. Studiju kursa nosaukums: Darba tiesības2. Kredītpunkti: 33. Kursa autors: Dr.iur. Kitija Bite, Dr.iur. A.Baikovs, mag.iur. Ņ.Vevere 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: vispārīgas zināšanas par tiesībām,

civiltiesību pamati.5. Kursa mērķis un uzdevumi: sekmēt studenta izpratni par darba tiesību attīstību

un sistēmu, kā arī sekmēt spēju orientēties jautājumos, kas saistīti ar darba tiesību praktisko piemērošanu, dot iespēju bagātināt teorētiskās zināšanas.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studējošie izprot teorētiskās

pamatnostādnes darba tiesību jomā un parāda svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni, piemēram, par darba tiesību subjektiem, sistēmu, darba tiesisko attiecību galvenajiem posmiem (darba tiesisko attiecību dibināšanu, darbinieka un darba devēja saistībām, darba organizāciju un darba tiesisko attiecību izbeigšanu; par darba samaksas sistēmu valsts un privātajā sektorā; par darba strīdu risināšanu un sociālo dialogu); studējošie orientējas normatīvajos aktos, darba tiesību zinātniskajā literatūrā, tiesu praksē un interneta resursos,

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt juridiskos tekstus, teorētisko literatūru un judikatūru, sniegt kopsavilkumu; spēj izskaidrot un juridiski korekti definēt darba tiesisko attiecību problēmas un sniegt to juridisku novērtējumu. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas, t.sk. sastādīt attiecīgos dokumentus, risinot civiltiesiskas kāzusus,

3) kompetences: studējošie spēj orientēties darba tiesību tiesiskajā regulējumā; plānot un organizēt savu darbu; atlasīt darba tiesību normas, analizēt un piemērot tās; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot tiesību normu interpretācijas metodes.





10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem darba tiesību jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot darba tiesību problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku darba tiesību jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi darba tiesību jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem darba tiesību jautājumiem. Spēj izteikties par darba tiesību jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu darba tiesību jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli darba tiesību jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu darba tiesību jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas darba tiesībās grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja darba tiesību jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem darba tiesību jautājumiem


1. Darba tiesību jēdziens, sistēma un vēsture. Darba tiesisko attiecību subjekti.2. Darba līgums. Koplīgums un sociālais dialogs.3. Darba laika organizācija. 4. Darba drošība un aizsardzība.5. Darba samaksa.6. Darba strīdi.

Normatīvie akti.1. Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Vēstnesis Nr.43, 1993.2. ANO Vispārējā Cilvēka tiesību deklarācija.3. Starptautiskās darba organizācijas konvencijas.4. Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.5. Valsts darba inspekcijas likums. Latvijas Vēstnesis Nr. 104, 2008.6. Darba strīdu likums. Latvijas Vēstnesis Nr.149, 2002.7. Darba aizsardzības likums. Latvijas Vēstnesis Nr.105, 2001.8. Darba likums. Latvijas Vēstnesis Nr.105, 2001.9. Likums “Par Eiropas Sociālo hartu”. Latvijas Vēstnesis Nr.183, 2001.10. Komerclikums. Latvijas Vēstnesis Nr.158/160, 2000.

Literatūra:

1. Bite K. Subsidiaritātes princips darba strīdu risināšanā. – Rīga: Baltijas Juridiskais Žurnāls Nr.1, 2014.

2. Darba likums ar komentāriem. – Rīga: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2010.3. Gailums I. Darba likums. Komentāri. Tiesu prakse.1.,2.,3. Grāmata. – Rīga: Gailuma

juridiskā biznesa biroja izdevniecība, 2003.-2004.4. Mucenieks P. Sociālā likumdošana. I, II daļa. – Rīga: [b.i.], 1934-1935.5. Rācenāja Ņ. Darba līgums kā tiesību avots. – Rīga: TURĪBA, 2009.6. Slaidiņa V., Skultāne I. Darba tiesības. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2011.7. Torgāns K. Saistību tiesības I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2006.8. Ulmane V. Darba tiesības. – Rīga: Turība, 2003.




1. Studiju kursa nosaukums: Eiropas Savienības tiesības2. Kredītpunkti: 33. Kursa autors: viesprof. Dr.hist., mag.soc.zin Helēna Šimkuva 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: zināšanas par starptautiskajām

tiesībām, tiesību teoriju. 5. Kursa mērķis un uzdevumi: veidot izpratni par ES tiesību attīstību un ES

normatīvo aktu sistēmu, nodrošināt spēju pielietot ES tiesību aktus praksē. 6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studējošie izprot teorētiskās

pamatnostādnes ES tiesību jomā un parāda svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni, ES tiesību supranacionālismu, normatīvo aktu sistēmu, ES normatīvo aktu pieņemšanas procedūrām, ES tiesību attīstības posmiem, ES organizatorisko uzbūvi, galveno ES institūciju kompetenci un to tiesisko regulējumu; studējošie orientējas ES normatīvajos aktos, ES tiesību zinātniskajā literatūrā, ES tiesas praksē.

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt ES juridiskos tekstus, teorētisko literatūru, sniegt kopsavilkumu; spēj izskaidrot un juridiski precīzi definēt ES tiesisko attiecību problēmas un sniegt to juridisku novērtējumu. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas, t.sk. sastādīt attiecīgos dokumentus, risināt ES politiku tiesiskā regulējuma problēmas, nacionālo valstu kā dalībvalstu un ES kā starptautiskas ekonomiskas organizācijas tiesisko attiecību modeli.

3) kompetences: studējošie spēj orientēties ES tiesību tiesiskajā regulējumā; plānot un organizēt savu darbu; atlasīt ES normatīvos aktus, analizēt un piemērot tos ; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot ES tiesību normu interpretācijas metodes, spēj izmantot Euro-Lex resursu.



vērtējumu veido:Lekcijas, semināri 20%Kontroldarbi 10%Patstāvīgs darbs ar referātu 50%Eksāmens 20%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: eksāmens (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:


10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem ES tiesību jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot ES tiesību problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


(8 ļoti labi, 7 labi) pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku ES tiesību jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi ES tiesību jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem ES tiesību jautājumiem. Spēj izteikties par ES tiesību jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu ES tiesību jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli darba tiesību jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu ES tiesību jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas ES tiesībās grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja ES tiesību jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem ES tiesību jautājumiem


1. ES tiesību jēdziens, sistēma un vēsture. ES tiesisko attiecību subjekti.2. ES pamatlīgumi, nacionālo valstu un ES politiku integrācijas tiesiskais regulējums. 3. ES galvenās institūcijas un to kompetences. 4. ES normatīvo aktu pieņemšanas procedūras. ES primārie un sekundārie normatīvie

akti. ES normatīvo aktu hierarhija.5. ES paplašināšanās tiesiskais regulējums. 6. ES galvenie koplīgumi un tiesiskais aspekts.

Normatīvie akti.1. Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Vēstnesis Nr.43, 1993.2. Līgums par Eiropas Savienību//www.europa.eu/pol/konsolidētie līgumi 3. Līgums par Eiropas Savienības darbību //www.europa.eu/pol/konsolidētie līgumi4. Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums//www.europa.eu.pol/konsolidētie

līgumi5. Lisabonas līgums//www.europa.eu/pol/konsolidētie līgumi 6. Likums “Par Eiropas Sociālo hartu”. Latvijas Vēstnesis Nr.183, 2001.

Literatūra:1. Blūzma V. Eiropas tiesības.-Rīga, 2007.2. Fila R. The European Union as a subject of Law: problems and solutions. –Rīga, 2014. 3. Kažoka I, Latvijas 10 gadi Eiropas Savienībā.-Rīga, 2014.

4. Buka A. Prejudiciālie nolēmumi Eiropas Savienībā.-Rīga, 2013. 5. Ketners K. Nodokļi Eiropas Savienībā un Latvijā.-Rīga, 2008. 6. Kudla J. Modeling fiscal police in the European Union.-2015.




1. Studiju kursa nosaukums: Civiltiesības: ģimenes un matojuma tiesības2. Kredītpunkti: 43. Kursa autors: lektore Maruta Ozoliņa4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: pamata zināšanas civiltiesību

vispārīgajā daļā.5. Kursa mērķis un uzdevumi: sekmēt studenta zināšanas par ģimenes un

mantojuma tiesībām, dodot pamatjautājumu izklāstu, to sasaistot ar tiesību normu praktisku pielietojumu praksē.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studējošie izprot teorētiskos pamatu

ģimenes un mantojuma tiesībās, apgūst svarīgākos jēdzienus, spēj orientēties normatīvajos aktos, apgūst tiesību doktrīnas, tiesu praksi un interneta resursus.

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt juridiskos tekstus, teorētisko literatūru un judikatūru, sniegt kopsavilkumu; spēj izskaidrot un juridiski korekti definēt ģimenes un mantojuma tiesību tiesisko attiecību problēmas un sniegt to juridisku novērtējumu. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas, t.sk. sastādīt attiecīgos dokumentus, risinot civiltiesiskas kāzusus,

3) kompetences: studējošie spēj orientēties ģimenes un mantojuma tiesību tiesiskajā regulējumā; plānot un organizēt savu darbu; piemērot tiesību normas, tās analizēt; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot tiesību normu interpretācijas metodes.





10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem ģimenes un mantojumu tiesību jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot ģimenes un mantojuma tiesību problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi ģimenes un mantojuma tiesību jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem ģimenes un mantojumu tiesību jautājumiem. Spēj izteikties par ģimenes un mantojuma tiesību jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu ģimenes un mantojuma tiesību jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli.4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu ģimenes un mantojumu tiesību jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas darba tiesībās grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja ģimenes un mantojumu tiesību jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem ģimenes un mantojumu tiesību jautājumiem

10. Kursa tēmas:N

r. Temats

1. Ģimenes tiesību jēdziens un tiesiskais regulējums.2. Laulības reģistrēšanas un šķiršanas kārtība.3. Laulāto mantiskās attiecības.4. Bērnu un vecāku tiesiskās attiecības.5. Aizgādnība.6. Mantojumu tiesību jēdziens un tiesiskais regulējums7. Likumiskā, testamentārā un līgumiskā mantošana.8. Mantošanas nokārtošana.9. Mantojuma prasības.

Normatīvie akti.1. Latvijas Republikas Satversme. 2. ANO Vispārējā Cilvēka tiesību deklarācija.3. ANO bērnu tiesību konvencija.4. Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.5. Civillikums. Ģimenes tiesības. Ziņotājs Nr.41, 1993.6. Civillikums. Mantojuma tiesības. Ziņotājs Nr. 42, 1992.7. Bāriņtiesas likums. Latvijas Vēstnesis Nr. 107, 2007.8. Notariāta likums. Latvijas Vēstnesis Nr. 48, 1993.9. Civilprocesa likums. Latvijas Vēstnesis Nr. 326/330, 1999.10. Civilstāvokļu aktu reģistrācijas likums. Latvijas Vēstnesis Nr. 197, 2013.

Literatūra:1. Vēbers J. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ģimenes tiesības. – Rīga: Mans

īpašums, 2000.2. Gencs Z. Mantošana. Zinātniski praktisks komentārs.- Rīga: TNA, 2002.3. Krauze R., Gencs Z. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Mantojuma tiesības.-

Rīga: Mans īpašums, 1997.4. Civilprocesa likuma komentāri. II. daļa. – Rīga: TNA, 2012.5. Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1977.6. Juridiski terminoloģiskā, skaidrojošā vārdnīca. Trešais papildinātais izdevums. Sast.

Jakubaņecs V. - Rīga: nordik, 2001. 7. Torgāns K. Saistību tiesības I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2006. Studiju procesa laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un

literatūras sarakstā!

Baltijas Starptautiskā AkadēmijaOtrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma


1.Studiju kursa nosaukums: Intelektuālā īpašuma tiesības2.Kredītpunkti: 13.Kursa autors: mag.iur.V.Bagirovs4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: vispārīgas zināšanas par tiesībām,

civiltiesību pamati, lietu tiesības.5. Kursa mērķis un uzdevumi: Kursa mērķis ir sniegt informāciju par intelektuālā

īpašuma veidiem, to aizsardzības īpatnībām, kā arī padziļināti aplūkot atsevišķus intelektuālā īpašuma veidus: autortiesības, tiesības uz patentu, tiesības uz preču zīmi, tiesības uz dizainparaugu, ģeogrāfiskās norādes.


pamatnostādnes intelektuālā īpašuma jomā un parāda svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni; studējošie orientējas normatīvajos aktos, intelektuālā īpašuma zinātniskajā literatūrā, tiesu praksē un interneta resursos,

Apgūstot izvēles priekšmetu, studenti iegūst vispārīgu priekšstatu par intelektuālā īpašuma tiesībām, to svarīgākajiem veidiem, nozīmi tautsaimniecībā, aizsardzības metodēm, atšķirībām dažādās reģistrācija un aizsardzības sistēmās.

2) prasme Kursa apguvei studenti iepazīstas ar svarīgākajiem normatīvajiem aktiem, tiesiskā regulējuma īpatnībām, kā arī ar tiesu praksi Latvijā. Viņiem tiek norādīti pazīstamākie Latvijas un aizrobežu autoru darbi par attiecīgajām tēmām. Kursa apguve ir priekšnoteikums prakses uzsākšanai attiecīgajā tiesību jomā. Radīts priekšstats par intelektuālo īpašuma tiesību vietu un nozīmi Latvijas tiesību sistēmā, radīts teorētisks pamats padziļinātai intelektuālo īpašuma tiesību problēmu zinātniskai izpētei. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas, t.sk. sastādīt attiecīgos dokumentus, risinot civiltiesiskas kāzusus,

3) kompetences: Apgūti intelektuālā īpašuma regulējuma galvenie pamatprincipi, kā arī iemaņas patstāvīgi izprast ar intelektuālo īpašumu regulējumu saistītās problēmas un rast to risinājumu.





10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem intelektuālā īpašuma jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot intelektuālā īpašuma problēmas, aktīvi un

sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku intelektuālā īpašuma jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi intelektuālā īpašuma jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem intelektuālā īpašuma jautājumiem. Spēj izteikties par intelektuālā īpašuma jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu intelektuālā īpašuma jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli intelektuālā īpašuma jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu intelektuālā īpašuma jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas intelektuālā īpašuma grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja intelektuālā īpašuma jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem intelektuālā īpašuma jautājumiem


1 Intelektuālā īpašuma jēdziens un veidi. 2 Intelektuālā īpašuma aizsardzības īpatnības.3 Autortiesības.4 Tiesības uz patentu.5 Dizainparaugi. 6 Tiesības uz preču zīmi. 7 Ģeogrāfiskās norādes. 8 Augu šķirņu aizsardzība. 9 Domēņu vārdi.

Normatīvie akti.Aktuālos normatīvos aktus katru gadu iesaka kursa docētājs.Literatūras saraksts 1. Poļakovs G., Rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, LR Patentu valde AIPPI Latvijas

nacionālā asociācija, Rīga, 1999.2. Ķinis U. “Noziedzīgi nodarījumi datortīklos”, 2000., Tiesu namu aģentūra.

3. Poļakovs G. Rūpnieciskā īpašuma īpašnieka tiesības, Rīga: Biznesa augstskola Turība, SIA, 2001., 384 lpp.

4. Liberte D. Eiropas Kopienas preču zīme. Jurista Vārds: 29.04.2003, 16 (274). 5. Rozenfelds J.Intelektuālais īpašums. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004., 279 lpp. 6. Grudulis M. Ievads autortiesībās. Latvijas Vēstneša bibliotēka, Rīga, 2006. 7. Rozenfelds J.Intelektuālais īpašums. 2. papildinātais izdevums Rīga: Zvaigzne

ABC, 2008., 272 lpp.8. Интеллектуальная собственность в России и ЕС. Правовые проблемы:

сборник статей / под ред. М.М. Богуславского, А.Г. Светланова. - Москва: Волтерс Клувер, 2008. - 296 с.

9. Багиров В.А. Правовой режим интеллектуальной собственности. Рига: БМА, 2009-183 с

10. Mantrovs V. Protection Norms of Indications of Geographical Origin in the Applicable EU Regulations – Recent Changes and the Necessity for Further Unification, IIC - International Review of Intellectual Property and Competition Law, 2012, Vol. 43 (2), pp. 174-202

11. Mantrov, Vadim EU Law on Indications of Geographical Origin Theory and Practice 2014, XXVIII, 367 p. 1 illus.

12. Intelektuālā īpašuma civiltiesiskās aizsardzības līdzekļi / Zane Pētersone. - Rīga : Tiesu namu aģentūra, 2013. - 400 lpp.


līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma “Tiesību zinātne”

1. Studiju kursa nosaukums: Starptautiskās jūras tiesības2. Kredītpunkti: 33. Kursa autors: Dr.iur. A.Ovlaščenko, Mag. iur. H. Ozoliņa 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: vispārīgas zināšanas par tiesību

vēsturi un valsti, konstitucionālo tiesību pamati, civiltiesības, administratīvās un kriminālās tiesības.

5. Kursa mērķis un uzdevumi: sekmēt jurista izpratni par Starptautiskās jūras tiesībām un tās regulējošajos normatīvajos aktos iekļautajām prasībām , kuras nosaka Starptautiskās jūras regulējuma tiesisko uzbūvi, darbības principus, kontroli un atbildību par pārkāpumiem . Iemācīt studentiem pielietot iegūtās zināšanas un prast orientēties likumu sistēmā, apgūt praktiskas iemaņas likumu izmantošanai praksē.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studējošie izprot Starptautiskās jūras

tiesību principus, Starptautiskās jūras tiesību institūtu teorētiskās pamatnostādnes un parāda svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni ; studējošie orientējas normatīvajos aktos, Starptautiskās jūras tiesību zinātniskajā literatūrā, tiesu praksē un interneta resursos,

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt juridiskos tekstus, teorētisko literatūru un judikatūru, sniegt kopsavilkumu; spēj izskaidrot un juridiski korekti definēt Starptautiskās jūras tiesību darbībā sastopamās problēmas un sniegt to juridisku novērtējumu. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas, t.sk. sastādīt attiecīgos dokumentus, risinot civiltiesiskus, krimināltiesiskos un administratīvi tiesiskos kāzusus,

3) kompetences: studējošie spēj orientēties Starptautiskās jūras tiesību tiesiskajā regulējumā; plānot un organizēt savu darbu; atlasīt nepieciešamās tiesību normas, analizēt un piemērot tās; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot tiesību normu interpretācijas metodes.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanas lekcijas un semināros. Kontroldarbu sekmīga izpilde. Patstāvīgā darba izstrāde un eksāmena nokārtošana.




10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem Starptautiskās jūras tiesību jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot Starptautiskās jūras tiesību problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


(8 ļoti labi, 7 labi) pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku Starptautiskās jūras tiesību jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi Starptautiskās jūras tiesību jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem Starptautiskās jūras tiesību jautājumiem. Spēj izteikties par Starptautiskās jūras tiesību jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu Starptautiskās jūras tiesību jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli Starptautiskās jūras tiesību jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu Starptautiskās jūras tiesību jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas Starptautiskās jūras tiesību grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja Starptautiskās jūras tiesību jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem Starptautiskās jūras tiesību jautājumiem

10. Kursa tēmas:Tēma

1 Ievads starptautiskajās publiskajās jūras tiesībās2 Jūras transporta tiesiskais statuss3 Ūdeņu un tiem pieguļošo teritoriju tiesiskais režīms4 Jūras ūdeņu vides tiesiskā aizsardzība.5 Kuģošanas drošības un cilvēku dzīvības un veselības uz jūras nodrošināšana6 Ievads starptautiskajās privātajās jūras tiesībās7 Kravu pārvadājumi jūrā8. Pasažieru pārvadājumi9. Vispārējā avārija10. Glābšana uz jūras11. Kuģu sadursme12. Jūras apdrošinājums13. Jūras prasības un atbildības ierobežojums


01.07.1993.2. 1989. gada Starptautiskās konvencijas par glābšanu

3. 03.09.1976. "Starptautiskās jūras satelītsakaru organizācijas (INMARSAT) Konvencija4. 1972.gada Konvencijai par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem5. Padomes direktīva 92/29/EEK (1992. gada 31. marts) par minimālajām drošības un veselības

aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem6. Jūras kodekss, Latvijas Republikas likums, Latvijas Vēstnesis, 91 (2856), 18.06.2003., "Ziņotājs",

14, 24.07.2003.

Literatūra: 1. Lejnieks M., L.Mediņa „Jūras tiesības„ 2. Eiropas tiesības. Aut.kolektīvs. (zin.red. T. Jundzis). 2. izd. Rīga: Juridiskā koledža, 2007. 3. Craig P., Burca G., EU Law. Text Cases and Materials, 5th ed. Oxford University Press, 2011. 4. Schewe C., Buka A., Gailīša K., Strazdiņa. Ģ. Red. Eiropas Savienības tiesības I daļa.

Institucionālās tiesības , TNA, 20145. Kūle M. Eirodzīve. Rīga, FSI, 2006, 26.-61.lpp.6. Schiek Dagmar, Constitutional Principles and Horizontal Effect: Kucukdeveci Revisited, European

Labour Law Journal, 2010, Vol., No.37. Гуцуляк В. Н. Международное морское право 8. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa, Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā

redakcijā. – Rīga: TNA, 2012.9. Civilprocesa likuma komentāri. III daļa, Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā

redakcijā. – Rīga: TNA, 2014.




1. Studiju kursa nosaukums: Juridiskā lietvedība2. Kredītpunkti: 33. Kursa autors: mag. iur. H. Ozoliņa 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: vispārīgas zināšanas par

civiltiesībām, administratīvajām tiesībām un tiesību teoriju. 5. Kursa mērķis un uzdevumi: Lekciju kursa un praktisko nodarbību mērķis ir

studentu iepazīstināšana un apmācība lietvedības pamatos un to praktiskā pielietošana valsts pārvaldes darbībā un pārvaldē, juridisko un fizisko personu starpā. Patstāvīgu apgūšanas iemaņu veidošana dažādu normatīvo aktu , kas regulē lietvedību, tulkošanā un likumīgā to pielietošanā praksē. Lietvedību regulējošo normatīvo aktu patstāvīga apgūšana, to pareiza tulkošana un to tiesiska pielietošana praksē.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studējošie izprot lietvedības principu

un jēdzienu pielietojumu; lietvedības teorētiskās un praktiskās pamatnostādnes un parāda svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni, piemēram, par prasību sastādīšanu un līgumu sastādīšanu; studējošie orientējas normatīvajos aktos, tiesību zinātniskajā literatūrā, tiesu praksē un interneta resursos,

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt juridiskos tekstus, teorētisko literatūru un judikatūru, sniegt kopsavilkumu; spēj izskaidrot un juridiski korekti definēt juridiskās lietvedības darbībā sastopamās problēmas un sniegt to juridisku novērtējumu. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas, t.sk. sastādīt attiecīgos dokumentus, risinot civiltiesiskus kāzusus,

3) kompetences: studējošie spēj orientēties juridiskās lietvedības tiesiskajā regulējumā; plānot un organizēt savu darbu; atlasīt nepieciešamās tiesību normas, analizēt un piemērot tās; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot tiesību normu interpretācijas metodes.





10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem juridiskās lietvedības jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot juridiskās lietvedības problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes

sarežģītu jautājumu risināšanāAugsts apguves līmenis(8 ļoti labi, 7 labi)

8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku juridiskās lietvedības jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi juridiskās lietvedības jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem juridiskās lietvedības jautājumiem. Spēj izteikties par juridiskās lietvedības jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu juridiskās lietvedības jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli juridiskās lietvedības jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu juridiskās lietvedības jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas juridiskās lietvedības jautājumos grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja juridiskās lietvedības jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem juridiskās lietvedības jautājumiem

10. Kursa tēmas:Tēma

1 Ievads2 Lietvedības pamati.3 Dokuments un tā nozīme lietvedībā.4 Dokuments kā informācijas avots.5 Dokumentu noformēšana.6 Tiesiskie pamati darbam ar dokumentiem.7 Arhīva darbības principi8. Rakstiska dokumenta sastāvdaļas9. Dokumentu uzrakstīšanas , noformēšanas kartība10. Iesniegumu noformēšanas kārtība11. Līgumu analīze12. Dokumentu praktiskā noformēšana.


01.07.1993.2. Eiropas vietējo pašvaldību harta: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis Nr.37,

28.02.1996.

3. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis Nr.96, 20.06.2012.

4. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis Nr.202, 30.12.2008.

5. Administratīvā procesa likums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis Nr.164, 14.11.2004.

6. Valsts pārvaldes iekārtas likums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis Nr.94, 21.06.2002.

7. Arhīvu likums, Latvijas Republikas likums, spēkā no 01.01.2011, Latvijas Vēstnesis, 35 (4227), 03.03.2010

8. Elektronisko dokumentu likums , Latvijas Republikas likums, Latvijas Vēstnesis", 169 (2744), 20.11.2002., "Ziņotājs", 23, 12.12.2002.

9. Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi, Ministru kabineta noteikumi Nr. 196, "Latvijas Vēstnesis", 163 (4355), 14.10.2010.

Literatūra: 10. Bahanovskis V.”Praktiskā lietvedība”, Rīga, 2001.gada.11. Brokāns ”Lietvedības pamati”, Rīga, TSI, 2001.gada.12. Kalve I. ”Jaunās paaudzes lietvedība” Biznesa augstskola Turība,Rīga,2002.gada




1. Studiju kursa nosaukums: Komerctiesības2. Kredītpunkti: 33. Kursa autors: Dr.iur. A.Baikovs, mag.iur. D.Kuļkova, mag.iur. M.Ozoliņa4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: apgūts studiju kursi: Valsts un tiesību

teorija, Civiltiesības vispārīga daļa, lietu tiesības, saistību tiesības, nodokļu tiesības.5. Kursa mērķis un uzdevumi: Sniegt studentiem padziļinātas zināšanas par saistību

tiesības vispārīgiem jautājumiem: saistību tiesību sistēmu, dot ieskaitu saistību tiesības teorijā, to pamatjēdzienus un izpratni par saistību attiecību tiesisko regulēšanu, iepazīstināt ar darījumu un deliktu dalībniekiem, gribas izpaudumi, saistību saturu un formu, izpildījums, pārkāpumiem un civiltiesiskās atbildības vispārējiem noteikumiem, saistību izbeigšanu, kā arī deliktu un vainas konstatēšanas jautājumiem. Iemācīt studentiem pielietot iegūtās zināšanas un prast orientēties likumu sistēmā, apgūt praktiskas iemaņas likumu izmantošanai praksē.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo kursu, studējošie izprot būtiskos komerctiesības

institūtus un parāda svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni, orientējas komerctiesību zinātniskā un speciālā literatūra, tiesību aktos un interneta resursos,

2) prasme: spējīgi izskaidrot un korekti definēt zinātniskajā valoda komerctiesīskās problēmas, saistībā ar komerctiesību institūtiem. Argumentēti diskutē un analītiski apraksta zinātniskas un profesionālas problēmas un risinājumus komerctiesību apakšnozarē, diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas, t.sk. sastādīt attiecīgos dokumentus, risinot civiltiesiskas kāzusus,

3) kompetences: studējošie spēj patstāvīgi virzīt savu kompetenču pilnveidi un specializāciju, integrēt dažādu jomu zināšanas, dot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā, pētniecības vai profesionālās darbības metožu attīstībā. Studējošie patstāvīgi sastāda un noformē dažādus līgumus un citus dokumentus komerctiesību jomā, risina konkrētas situācijas un konfliktus. 7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanas lekcijas un semināros. Kontroldarbu izpilde. Patstāvīga darba uzrakstīšana un eksāmena nokārtošana.











10. Kursa tēmas:Tēmas nosaukums

1 Komerctiesības jēdziens, principi, sistēma un avoti2 Komerctiesības subjekti. Atsevišķas komersantu veidi3 Komercriesības objekti4 Komersantu tiesību un likumisku interešu aizsargašana5 Līgums: vīspārīgi noteikumi6 Lietu nodošanas līgumi 7 Darbu izpildes līgumi8 Pakalpojumu izrādīšanas līgumi9 Valsts un pāšvaldības īpašuma privatizācijas tiesiskā reģulēšāna10 Konkurences un monopolistiskas darbības ierobežojuma tiesiskā reģulēšana11 Produkcijas, darbu un pakalpojumu kvalitātes tiesiskā reģulēšana. Produkciju, darbu un

pakalpojumu cenu tiesiskā regulēšana un 12 Innovācijas darbibas tiesiska reģulēšana. Investīciju darbības tiesiskā reģulēšana13 Vērtspapīru tirgus tiesiskā reģulēšana14 Banku darbības tiesiska reģulēšana

15 Biržu darbības tiesiskā reģulēšana16 Līzingu darbības tiesiskā reģulēšana17 Apdrošināšanas darbības tiesiskā reģulēšana18 Norēķiņu tiesiska regulēšana starp komersantiem19 Nodokļu uzlikšanas tiesiskā reģulēšana20 Audīta darbības tiesiskā reģulēšana21 Komercdarbības tiesiskā reģulēšana atsevišķas ekonomikas nozares

Normatīvie akti.Aktuālos normatīvos aktus katru gadu iesaka kursa docētājs.

Literatūra:1. Grasis J. Trastu tiesiskais regulējums un tā iespējamā pārņemšana Latvijā. – Rīga: BA BFPC, 2008.2. Lēbers Augusts. Tirdzniecības tiesības. I daļa. Rīga, [b.g., b.i.].3. Lewis Arthur. Principles of contract @ European commercial Law. - Kent, Tudor, 19924. Loebers A. Tirdzniecības tiesību pārskats. Rīga: Izdevniecība “Valters un Rapa”, 1926.5. Jarkina Viktorija. Franšīze teorijā un praksē. Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2009.6. Strupišs A. Komerlikuma komentāri. A. daļa. Komercdarbības vispārīgie noteikumi. (1. – 73. panti). - Rīga: “A.Strupaša juridiskais birojs” SIA, 2003.7. Strupišs A. Komerlikuma komentāri. III. B. daļa. Komersanti. XI sadaļa. Kapitālsabiedrības (134. – 184. panti).Rīga: “A.Strupaša juridiskais birojs” SIA, 2003.8. Torgans K. Civiltiesību, komerctiesību un civilprocessa aktualitātes. Raksti 1999. – 2008. Kalvis Torgans. Current Topics on Civil, Commercial Law and Civil Procedure. Selected articles 1999 – 2008. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2009.9. Torgāns K. Saistību tiesības. II daļa. Mācību grāmata. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008.10. Байков А.М. Обязательственное право. Часть II. Отдельные виды обязательств (особенная часть обязательственного права). – Рига: SIA «JUMI”, 2005.11. Байков А.М. Международное коммерческое право. – Рига: SIA „JUMI”, 2011. 12. Каминка А.И. Очерки торгового права [Текст] / А.И.Каминка; [под редакцией и с предисловием В.А.Томсинова]. – М.: Зерцало, 2007.- (Серия «Русское юрнидическое наследие») 13. Жамен С., Лакур Л. Торговое право. Учебное пособие. Пер. с франц. / Под общ.ред. К. Лобри: - М.: «Международные отношения», 1993.14. Попондопуло В.Ф. Коммерческое (предпринимательское) право: Учебник. – М.: Юристъ, 2004. 15. Шершеневич Г.Ф. Учебник торгового права / по изданию 1914г./. – М.: Фирма «СПАРК», 1994. – Вступительная статья, Е.А.Суханов




1. Studiju kursa nosaukums: Konstitucionālās tiesības 2. Kredītpunkti: 43. Kursa autors: viesprof. Dr.hist., mag.soc.zin Helēna Šimkuva 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: zināšanas Baltijas un ārvalstu tiesību

vēsturē, tiesību teorijā. 5. Kursa mērķis un uzdevumi: veidot izpratni par konstitucionālo tiesību teoriju,

konstitucionālo tiesību attīstību, par Latvijas Republikas un ārvalstu konstitucionālo tiesību aktiem, prast tos analizēt un pielietot zināšanas konstitucionālo tiesību jomā praksē.


pamatnostādnes konstitucionālo tiesību jomā, parāda svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni konstitucionālajās tiesībās, zin konstitucionālo tiesību aktus, to struktūru, pieņemšanas un grozīšanas procedūras.

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt konstitucionālos tiesību aktus, pārzin to tipoloģijas īpatnības un prot analizēt konstitucionālos juridiskos tekstus, teorētisko literatūru, sniegt kopsavilkumu; spēj izskaidrot un juridiski precīzi definēt konstitucionālo tiesību problēmas un sniegt to juridisku novērtējumu. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas, t.sk. analizēt dažādu valstu konstitūcijas.

3) kompetences: studējošie spēj orientēties konstitucionālo normatīvo aktu tiesiskā regulējuma jomā, izprot konstitūciju uzbūvi un spēj salīdzinoši analizēt dažādus konstitūciju tekstus; plānot un organizēt savu darbu; atlasīt konstitucionālos normatīvos aktus, analizēt un piemērot tos ; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot konstitucionālo tiesību normu interpretācijas metodes, spēj izmantot interneta resursus konstitucionālo tiesību jomā .

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanas lekcijas un semināros, eksāmena nokārtošana.


vērtējumu veido:Lekcijas, semināri 80 %Eksāmens 20%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: eksāmens (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:


10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem konstitucionālo tiesību jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot konstitucionālo tiesību problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku konstitucionālo tiesību jautājumu risināšanā

7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi konstitucionālo tiesību jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem konstitucionālo tiesību jautājumiem. Spēj izteikties par konstitucionālo tiesību jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu konstitucionālo tiesību jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli darba tiesību jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu konstitucionālo tiesību jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas konstitucionālās tiesībās grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja konstitucionālo tiesību jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem konstitucionālo tiesību jautājumiem


1 Konstitucionālo tiesību jēdziens, konstitucionālo tiesību sistēma, tipi un konstitucionālo tiesību vēsture. Konstitucionālo tiesisko attiecību subjekti.

2 Konstitucionālisma jēdziens un tā analīze. 3 Konstitūciju struktūra, galvenās sastāvdaļas un to raksturojums. 4 Latvijas Republikas konstitūcija un tās raksturojums. Preambula, tās izstrāde un

diskusijas.5 Pasaules valstu konstitūciju teksti un to analīze. Līgums par ES konstitūciju. tā

īpatnības un analīze. 6 Konstitucionālo tiesību attīstības perspektīva un aktuālās problēmas.

Normatīvie akti.1. Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Vēstnesis Nr.43, 1993.2. Līgums par Konstitūciju Eiropas Savienībai/ www.europa.eu.

Literatūra:7. Blūzma V. Eiropas tiesības.-Rīga, 2007.8. Lazdiņš J., Kučs A., Pleps J.,Kusiņš G. Latvijas valsts tiesību avoti: valsts dibināšana-

neatkarības atjaunošana: dokumenti un komentāri.-Rīga, Tiesu aģentūra, 2015. 9. Pleps J., Pastars Ed., Plakane I. Konstitucionālās tiesības.-Rīga, 2014. 10. Pleps J. The constitucional and methodological issus of the interpretation of the

Constitution of the Republic of Latvia.-Rīga, 2010. 11. Broks E. Protection of interests of the international communoty in the law of state

responsibility..-Riga, 2014.

12. Indrikovs Z. Ārvalstu konstitucionālās tiesības.-Rīga, 1999.13. Wildberg H.J. Salīdzinošās konstotucionālās tiesības.-Rīga, 2001.


Baltijas Starptautiskā akadēmija Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma

„Tiesību zinātne”

1. Studiju kursa nosaukums: Profesionālā krievu valoda2. Kredītpunkti: 43. Kursa autors: Dr. philol. J. Bescennaja4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai:

Krievu valodas apguves līmenis B15. Kursa mērķis un uzdevumi.

Kursa mērķis: Sagatavot studējošos komunikācijai krievu valodā mācību profesionālā un profesionālā sfērā.

Kursa uzdevumi: Juridiskās terminoloģijas apguve. Zinātniskā un oficiāli lietišķā stila (administratīvi tiesiskajā komunikatīvā sfērā) leksiski gramatisko, stilistisko un sintaktisko īpatnību apguve. Valodas un runas prasmju veidošana, kas nepieciešamas profesionāli komunikatīvajā sfērā, lai: lasītu un saprastu juridisko speciālo mācību un zinātnisko literatūru krievu valodā; uzstāties ar referātiem un ziņojumiem, prezentācijām, piedalīties diskusijā; klausīties ārvalstu speciālistu lekcijas krievu valodā par profesionāliem tematiem; spētu mutiski un rakstiski sazināties ar ārvalstu kolēģiem krievu valodā par profesionāliem tematiem. Profesionālās komunikatīvās kultūras veidošana.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): Apgūstot kursu studējošais pārvalda juridisko terminoloģiju krievu valodā; prot lietot

vispārzinātnisko un juridiskā profila leksiku, zinātniskā un oficiāli lietišķā stila sintaktiskās konstrukcijas; spēj lasīt un izprast autentiskus mācību un zinātniska rakstura materiālus, neadaptētus administratīvi tiesiskās komunikatīvās sfēras materiālus (likumu un citu normatīvo aktu fragmenti u.tml.) krievu valodā; prot sastādīt anotāciju, referātu; spēj uzstāties ar referātiem vai ziņojumiem un diskutēt par profesionālajām tēmām; spēj sazināties ar ārvalstu kolēģiem par profesionālās darbības jautājumiem.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, līdzdalība un darba kvalitāte praktiskās nodarbībās, patstāvīgais darbs (mājas uzdevumi), kontroldarbu izpilde, ieskaites un eksāmena nokārtošana.

8. Kursa apguves rezultātu vērtēšana: Studiju aktivitātes:Studiju kursa apguves kopējo vērtējumu veido:

līdzdalība un darba kvalitāte praktiskās nodarbībās – 15% no kopējā vērtējuma

mājas darbs – 15%

kontroldarbu vērtējums – 20%

ieskaites / eksāmena vērtējums – 50%

9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: eksāmens (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:


10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par

sarežģītiem un problemātiskiem mūsdienu krievu valodas juridiskās terminoloģijas attīstības jautājumiem. 9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes.


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas. 7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā.


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem jautājumiem. 5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu jautājumu izpratne. 4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē.


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli.2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē.1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot pielietot zināšanas praksē.


1 Juridiskā terminoloģija krievu valodā2 Mūsdienu krievu valodas juridiskās terminoloģijas attīstības tendences un īpatnības3 Likumdošanas un Tiesību zinātne terminoloģija4 Krievu un latviešu valodas salīdzinošā juridiskā terminoloģija5 Juridiskās terminoloģijas vārdnīcas6 Vispārzinātniskā leksika. Juridiskā profila leksika7 Zinātniskā stila sintaktiskās konstrukcijas8 Juridisko tekstu veidi, struktūra, lasīšanas stratēģijas9 Oficiāli lietišķā stila (administratīvi tiesiskajā komunikatīvajā sfērā) leksiski gramatiskās

un sintaktiskās īpatnības10 Valodas viela referāta, anotācijas noformēšanai

Literatūra:1. Русский язык для юристов. (Учебное пособие по русскому языку для

иностранных учащихся первого курса юридических вузов и факультетов России). / А.В. Ваулина, Л.П. Клобукова, О.И. Судиловская, В.Л. Чекалина / Под редакцией Л.П. Клобуковой. – М.: Рус. яз. Курсы, 2007.

2. Бесценная Е.. Обучение чтению текстов по специальности. Учебное пособие по русскому языку для студентов АПЛ. // Rīga: P&K, 2002.

3. Бесценная Е. Реферирование научного текста (Юридический профиль).– Рига: Р&К, 2001.

4. Bescennaja J. Macību materiāli profesionālās krievu valodas apguvei BSA studentiem. Tekstu materiāli nodarbībām (teksti ar vingrinājumiem un uzdevumiem) tiek veidoti atbilstoši studējošo Tiesību zinātne apakšnozarei, valodas lietošanas vajadzībām profesionālajā darbībā un valodas zināšanu līmenim.

Vārdnīcas: 1. Latviešu-krievu un krievu-latviešu juridisko terminu vārdnīca. / Red. J.Vēbers. –

R.: Rasma, 1994.

2. Juridiski terminoloģiskā, skaidrojošā vārdnīca / V.Jakubaņecs. – R.: P&K, 2005.

3. Большой юридический словарь / Под. ред. А.Я. Сухарева, В.Е. Крутских. – 2-е изд., перераб. и доп. – М.: ИНФРА-М, 2002.

4. Российская юридическая энциклопедия. / Гл. ред. А.Я. Сухарев. – М.: ИНФРА-М, 1999.

5. Тихомирова Л.В., Тихомиров М.Ю. Юридическая энциклопедия. Издание 5-е, доп. и перераб. / Под ред. М.Ю.Тихомирова. – М.: 2001.

Baltijas Starptautiskā akadēmija Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma


1. Studiju kursa nosaukums: Kriminālistika2. Kredītpunkti: 3 3. Kursa autors: asociētā profesore M. Sumbarova4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: apgūti studiju kursi: Tiesību teorija.5. Kursa mērķis un uzdevumi: iegūt zināšanas par noziedzīgo nodarījumu

izmeklēšanu, atklāšanu un novēršanu; par kriminālistikas vispārējo teoriju, kriminālistisko tehniku; par izmeklēšanas darbību veikšanas taktiku un par kriminālistiskās taktikas vispārējiem nolikumiem; par versiju izvirzīšanu un izmeklēšanas plānošanu, kā arī par konkrēto noziegumu veidu izmeklēšanas metodiku.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences):1) zināšanas: учащиеся получат знания о предмете, системе, методах

криминалистики, общих положениях криминалистической техники, тактики проведения следственных действий и методике расследования отдельных видов преступлений; смогут правильно выдвигать криминалистические версии и планировать расследования по отдельным видам преступлений; получат специальные знания по методике расследования конкретных видов преступлений.

2) prasme: studenti praktiski spēs sastādīt izmeklēsanas plānus krimināllietās par konkrētiem noziegumu veidiem, noteikt izmeklēšanas darbību noteikšanas nepieciešamību, nozīmēt tiesu ekspertīzes, izvirzīt versijas krimināllietās, plānot izmeklēšanas.

3) kompetences: studenti iegūs nepieciešamas zināšanas, profesionālo pieredzi vispārējās kriminālistikas teorijas, kriminālistiskās tehnikas, taktikas un noziegumu izmeklēšanas metodikas jomā.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanas lekcijās un semināros. Kontroldarbu izpilde. Patstāvīgo darbu sagatavošana un eksāmena nokārtošana.


vērtējumu veido:Semināri, lekcijas 10%Kontroldarbi 20%Patstāvīgie darbi 10%Eksāmens 60%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: eksāmens (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:


10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem kriminālistikas jautājumiem vispārējās kriminālistikas teorijas, kriminālistiskās tehnikas, taktikas un noziegumu izmeklēšanas metodikas jomā. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot kriminālistikas problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku jautājumu risināšanā

7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi vispārējās kriminālistikas teorijas, kriminālistiskās tehnikas, taktikas un noziegumu izmeklēšanas metodikas jomā zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem studiju kursa jautājumiem. Spēj izteikties par studiju kursa jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli studiju kursa jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas kriminālistikas jomā grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja kriminālistikas jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem kriminālistikas jautājumiem

10. Kursa tēmas:Kriminālistikas vispārējā teorija1. Kriminālistikas priekšmets, metodes, sistēma2. Kriminālistiskā identifikācija un diagnostikaKriminālistiskā tehnika3. Kriminālistiskās tehnikas vispārējie nolikumi4. Krimiālistiskā fotogrāfija un videoieraksts 5. Krimiālistiskā habitoskopija un habitoloģija6. Krimiālistiskā trasoloģija7. Ieroču un tā lietošanas nospiedumiem krimiālistiskā izpēte8. Materiālu, vielu, darinājumu krimiālistiskā izpēte9. Dokumentu krimiālistiskā izpēteKriminālistiskā taktika10. Krimiālistiskā reģistrācija 11. Krimiālistiskās taktikas vispārējie nolikumi12. Noziegumu izmeklēšanas plānošana un krimiālistiskās versijas13. Apskates taktika14. Kratīšanas un izņemšanas taktika15. Izmeklēšanas eksperimenta taktika16. Pārrunu kontrole un ieraksts, taktika17. Pratināšanas un konfrontēšanas taktika18. Uzradīšanas apazīšanai taktika19. Liecību pārbaudes uz vietas taktika20. Speciālo zināšanu izmantošana noziegumu izmeklēšanāKriminālistiskā metodika21. Krimiālistiskās izmeklēšanas metodikas vispārējie nolikumi22. Noziegumu pret personību izmeklēšanas metodika23. Noziegumu pret īpašumu izmeklēšanas metodika24. Narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgas izgatavošanas, iegādāšanās, glabāšanas, pārvadāšanas,

pārsūtīšanas vai izsniegšanas izmeklēšana25. Ekologisko noziegumu izmeklēšanas metodika

Tiesību avotu un literatūras sarakstsTiesību akti1. Latvijas Republikas Satversme, 1992.gada 15.februāris, spēkā no 07.11.1992., Latvijas

Vēstnesis Nr.66 (4052) ar grozījumiem no 22.07.2014.

Literatūra1. Arājs О., Čentoricka М., Silarāja S., Evardsons A. Daktiloskopija.Monogrāfija.R.:

Latvijas Vēstnesis. 2005. 2. Autoru grupa profesora A.Kavaliera vadībā. Kriminālistika. Mācību grāmata. 1.daļa.

Kriminālistiskā tehnika. 4. izdevums. R.: SIA „P&Ko”, 2003.3. Autoru grupa profesora A.Kavaliera vadībā. Kriminālistika. Mācību grāmata. 2.daļa.

Kriminālistiskā taktika. 4.papildinātais un paplašinātais izdevums. R.:SIA „P&Ko”, 2003.

4. Autoru grupa profesora A.Kavaliera vadībā. Kriminālistika. Mācību grāmata. 3.daļa. Kriminālistiskā metodika. 4.papildinātais un paplašinātais izdevums. R.: LPA, 2005.

5. Evardsons А. Kriminālistikas tehniskie līdzekļi. Rīga: Turība, 2007.6. Kavalieris A. Vai kriminālistika ietilpst juridiskajā zinātnē// Jurista vārds., Nr. 18.,

2005.7. Kavalieris A. Procesuālais taisnīgums un kriminālistika.// Starptautiskās konferences

„Kriminālprocesuālais taisnīgums”Izdevums,LPA, Rīga.,2005.8. Kavalieris A. Konfliktsituāciju minimizācija pirmstiesas izmeklēšanā.//LPA Raksti 13,

2006.9. Kavalieris A. Vai arī Latvijā varētu izmantot hipnozi pratināšanā? R.,LPA Raksti

14.2007.10. Kavalieris A. Makans L. Usage of Hypnosos in Disclosing Crime.// Latvian Academy

of Science. 2009.11. Kavalieris A. Speciālo izmeklēšanas darbību izmantošanas taktikas pamati, R.: LPA,

2006.12. Kavalieris A. Hipnozes izmantošana izmeklēšanas aptaujā. R., LPA. 2009.13. Kavalieris A. Speciālo izmeklēšanas darbību izmantošanas taktika. Otrais, papildinātais

izdevums (mācību līdzeklis). R., BSA, 2010.14. Kavalieris A. Ugunsgrēku izmeklēšana (mācību līdzeklis). R., LPA. 2007.15. Kavalieris A., Makans L., „Ievads kriminālmeklēšanā” Riga., LPA. 2008.16. Kavalieris A. Основы оперативной деятельности. БМА, 201117. Konovalovs J., Kļaviņa Z. Kriminālistiskā odoroloģija. R.:SIA „P&Ko”, 2003. 256 lpp.18. Miķelsons U. Informācijas tehnoloģiju noziegumu izmeklēšanas īpatnības. R.:BAT,

2003.392.lpp.19. Sumbarova M. Mikroobjektu ekspertīzes krimināltiesiskie aspekti. Žurnāls

„Administratīvā un kriminālā justīcija”, 2014., Nr. 4 (69)., 7.-12.lpp. 20. Sumbarova M. personas tiesību nodrošināšanas aspekti, nosakot ekspertīzi

kriminālprocsā. Žurnāls „Administratīvā un kriminālā justīcija”, 20145, Nr. 1 (70)., 29.-34.lpp

21. Sumbarova M. Raksts „Apkārtējās vides piesārņošanas lietas: notikuma vietas apskates taktiskās prasības”. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference „Transformācijas process tiesībās, reģionālajā ekonomikā un ekonomiskajā politikā: ekonomiski – politisko un tiesusko attiecību aktuālās problēmas. Rīga, 2013.gada 10.decembrī. Rakstu krājums. Rīga, 2015. 185.-190.lpp.

22. Sumbarova M. Speciālo zināšanu izmantošana noziegumu izmeklēšanā. Žurnāls

„Baltijas Juridiskais žurnāls”, 2013., Nr.3, 51.-59.lpp. 23. Sumbarova M. Speciālo zināšanu un speciālista loma sadzīves slepkavību izmeklēšanā.

Žurnāls „Administratīvā un kriminālā justīcija”, 2013., Nr.3 (64)., 8.-14.lpp. 24. Sumbarova M. Slepkavību izmeklēšanas plānošana un izmeklēšanas versiju izstrāde.

Žurnāls „Administratīvā un kriminālā justīcija”, 2012., Nr.2 (59)., 4.-10.lpp. 25. Sumbarova M. Videoieraksta izmantošana noziegumu izmeklēšanā. Baltijas Juridiskais

žurnāls. 2014., Nr. 3. 72.-79.lpp. 26. Sumbarova M. Uzrādīšanas atpazīšanai kriminālprocesuālās, taktiskās un psiholoģiskās

īpatnības. Žurnāls „Administratīvā un kriminālā justīcija”, 2014., Nr.1 (66)., 3.-8.lpp. 27. Sumbarova M. Статья «Актуальные уголовно-процессуальные и тактические

аспекты следственного действия – проверки показаний на месте». Сборник 2-й Международной научно-практической конференции, 17 июня 2014 г. Рязань, Россия. Изд-во «Концепция», с.175-180.

28. Sumbarova M. Статья «К вопросу об этических аспектах профессии следователя». Baltijas juridiskais žurnāls. Rīga, № 2-3 (23) 2011 г., - с.43-47.

29. Sumbarova M. Статья «Обеспечение прав личности при раследовании преступлений». Administratīvā un Kriminālā Justīcija. Rīga, Nr.2/3 (55/56) 2011.g., 56.-60. lpp.

30. Образцов, B.A. Криминалистика: модели средств и технологий раскрытия преступлений : курс лекций / В.А. Образцов. - М.: ИМПЭ-Паблиш, 2004.

31. Белкин Р.С. Курс криминалистики. Москва, Юрист 1997 т.332. Белкин Р.С. Криминалистика: Проблемы сегодняшнего дня. Москва, 2001.33. Белкин Р.С. Нравственные начала деятельности следователя, органов внутренних

дел. Москва, 1999.34. Вандер М.Б. Криминалистическая экспертиза материалов, веществ, изделий. С.-

Пб. С.-Пб. Юрид.институт Ген. прокуратуры РФ. 2001г., 128 стр.35. Душеин В., Егоров А., Зайцев В.В., Хрусталев В.Н. Судебная фотография. Спб.,

2005.36. Ищенко Е.П., Егоров Н.Н. Криминалистика для следователей и дознавателей:

Научно-практическое пособие / под редакцией А.В. Аничина. – М.: Юридическая фирма «КОНТРАКТ»: «ИНФРА-М», 2010.

37. Иншаков С.М. Исследование преступности. Проблемы методики и методологии. – М.: ЮНИТИ-ДАНА: Закон и право, 2012.

38. Криминалистика: учеб. для вузов УМО РФ / Т.С. Волчецкая, В.Я. Колдин, В.В. Крылов и др.; под ред. Н.П. Яблокова; Моск. гос. ун-т им. М.В.Ломоносова. - 3-е изд., перераб. и доп. - М.: Юристь, 2005.

39. Криминалистика: учебник для студентов вузов / под ред. А.Ф. Волынского, В.П. Лаврова. – 2-е изд., перераб. и доп. – М.: ЮНИТИ-ДАНА: Закон и право, 2008.

40. Колдин В.Я. Судебная идентификация. Москва. 2002.41. Фомушкин А.А. голос и речь раскрывают криминальную тайну. Санкт-Петербург.

Юридический центр «Пресс», 2003.42. Чурилов С.Н. Криминалистическая методика: история и современность. Москва.

2002. 43. Эксархопуло А.А. Предмет и система криминалистики. С.-Петербург. 2004.

Baltijas Starptautiskā akadēmija

Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma “Tiesību zinātne”

1. Studiju kursa nosaukums: Kriminālprocesa tiesības (vispārīgā daļa)2. Kredītpunkti: 33. Kursa autors: Dr.iur. S.Kaija4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: apgūti studiju kursi: Tiesību teorija,

Tiesību aizsardzības iestādes, Krimināltiesības.5. Kursa mērķis un uzdevumi: Sniegt studentiem padziļinātas zināšanas par

kriminālprocesa tiesību vispārīgiem jautājumiem: kriminālprocesa tiesību sistēmā, dot ieskaitu kriminālprocesa tiesību teorijā, sniegt izpratni par kriminālprocesa pamatjēdzieniem, kriminālprocesa princiem, kriminālprocesā iesaistītajām personām, pierādījumiem, piespiedu līdzekļiem, mantiskajiem jautājumiem. Iemācīt studentiem pielietot iegūtās zināšanas un prast orientēties likumu sistēmā, apgūt praktiskas iemaņas likumu izmantošanai praksē.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences):Studiju rezultātā 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti izpratīs kriminālprocesa tiesību

vietu un lomu publisko tiesību sistēmā, pratīs korekti izmantot kriminālprocesuālo terminoloģiju, spēs izmantot specializētas problēmu risināšanas prasmes, iepazīsies ar noteiktiem kriminālprocesuāliem institūtiem, iegūs specializētas zināšanas par to būtību un piemērošanas kārtību.

2) prasme: studiju rezultātā studenti iegūs prasmes, kas ļauj risināt kriminālprocesa tiesību jautājumus tipiskās situācijās, kā arī esošo zināšanu un profesionālās prakses paplašināšanā kriminālprocesa tiesībās.

3) kompetences: studējošiem piemitīs nepieciešamās zināšanas, profesionālā pieredze, izpratne kriminālprocesa tiesību jomā un prasme zināšanas un pieredzi izmantot konkrētā darbībā, t.sk., sagatavojot procesuālos dokumentus.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanas lekcijās un semināros. Kontroldarbu izpilde. Patstāvīgo darbu sagatavošana un ieskaites nokārtošana.


vērtējumu veido:Semināri, lekcijas 20%Kontroldarbi 20%Patstāvīgie darbi 20%Ieskaite 40%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: ieskaite (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:


10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem kriminālprocesa tiesību vispārīgās daļas jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot kriminālprocesa tiesību vispārīgās daļas problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku kriminālprocesa tiesību vispārīgās daļas jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi kriminālprocesa tiesību vispārīgās daļas jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem kriminālprocesa tiesību vispārīgās daļas jautājumiem. Spēj izteikties par kriminālprocesa tiesību jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu kriminālprocesa tiesību vispārīgās daļas jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli kriminālprocesa tiesību vispārīgās daļas jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu kriminālprocesa tiesību vispārīgās daļas jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas kriminālprocesa tiesību vispārīgajā daļā grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja kriminālprocesa tiesību vispārīgās daļas jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem kriminālprocesa tiesību vispārīgās daļas jautājumiem


1 Kriminālprocesa jēdziens, būtība, mērķis2 Kriminālprocesuālo tiesību avoti.3 Kriminālprocesa principi4 Kriminālprocesā iesaistītās personas 5 Speciālā procesuālā aizsardzība6 Pierādījumi un pierādīšana kriminālprocesā7 Izmeklēšanas darbības8 Procesuālie piespiedu līdzekļi un sankcijas9 Procesuālie termiņi un dokumenti10 Mantiskie jautājumi kriminālprocesā

Tiesību akti.

1. Latvijas Republikas Satversme. Spēkā no 07.11.1922. Latvijas Vēstnesis, Nr.43., 01.07.1993. Ziņotājs, Nr.6., 1994.

2. Krimināllikums. Spēkā no 01.04.1999. Latvijas Vēstnesis, Nr.199/200., 08.07.1998. Ziņotājs, Nr.15., 1998.

3. Kriminālprocesa likums. Spēkā no 01.10.2005. Latvijas Vēstnesis, Nr.74., 11.05.2005. Ziņotājs, Nr.11., 09.06.2005.Aktuālos tiesību aktus katru gadu iesaka kursa docētājs.

Literatūra:1.Autoru kolektīvs (Meikališa Ā., Kazaka S., Lodīte I., Petrova S.) Kriminālprocesuālie

termiņi pirmstiesas izmeklēšanā. Rīga, Petrovskis un Ko, 2006., 151.lpp.2. Judins A. Ar brīvības atņemšanu nesaistītie piespiedu līdzekļi, Providus, 2008.3.Kavalieris A. Speciālo izmeklēšanas darbību izmantošanas taktika. Otrais, papildinātais

izdevums. R., BSA, 2010.4.Kazaka S. Speciālā procesuālā aizsardzība. Rīga, Turība, 2008.5. Kazaka S. Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā// Administratīvā

un Kriminālā Justīcija, 2/3/2011. ISSN 1407-29716. Liede A. Kriminālprocess un tiesu pierādījumi. Rīga, Zvaigzne ABC, 2010.7.Meikališa Ā., Strada-Rozenberga K. Kriminālprocess. Struktūrloģiskās shēmas ar

paskaidrojumiem. A (vispārīgā) daļa, R., Latvijas Vēstnesis, 2007. 8. Meikališa Ā., Strada-Rozenberga K. Kriminālprocess.Raksti 2005-2010, R., Latvijas 9. Vēstnesis, 2010. 10. Rokasgrāmata tiesnešiem, G.Kūtra redakcijā, R., TNA, 2010. 11. Rokasgrāmata prokuroriem, G.Kūtra redakcijā, R., TNA, 2010.12. Strada-Rozenberga K. Pierādīšanas teorija kriminālprocesā. Vispārīgā daļa, R., Turība,

2002.13. Doak J. Victims’Rights, Human Rights and Criminal Justice. Oxford and Portland,

Oregon, 2008. p.325. ISBN: 978-1-84113-603-514. Jackson J., Langer M., Tillers P. Crime, Procedure and Evidence in a Comparative

and International Context. Oxford and Portland, Oregon, 2008. 438.p. ISBN: 978-1-84113-602-0

15. Safferling Christoph. International Criminal Procedure. 640 p , ISBN: 978-0-19-956288-6 | Hardback | 15 March 2012

16. Чельцов-Бебутов М.Л. Курс уголовно- процессуального права. Санкт-Петербург, 1995.

17. Калиновский К. Уголовный процесс современных зарубежных государств. Петрозаводск, 2000.

INTERNETA RESURSI:1. Criminal Law and Procedure Handbook of Illinois, 2014 Edition. Publisher:

LexisNexis Law Enforcement, ISBN: 9781630443443, 2014 See more at: http://www.lexisnexis.com/store/catalog/booktemplate/productdetail.jsp?pageName=relatedProducts&prodId=50337#sthash.KcZSTTPf.dpuf

2. Criminal Procedure Handbook, 2014, Clark Boardman Callaghan, Copyright: 2014, ISBN: 9780314626844, http://legalsolutions.thomsonreuters.com/law-products/Treatises/Criminal-Procedure-Handbook-2014-ed/p/100259130

3. Kaija S. Completion of Criminal Proceeding within a Reasonable Time in Latvia.// Jurisprudencija, ISSN 1392–6195 (print), ISSN 2029–2058 (online), 2013, 20(2), p. 733–756., EBSCO Publishing, Inc., International Index Copernicus, C.E.E.O.L. and ULRICH'S data bases. http://dx.doi.org/10.13165/JUR-13-20-2-20

4. Kaija S., Groma J. The European Arrest Warrant: Latvian Experience of Application // Medditeranean Journal of Social Sciences, double blind peer-

http://dx.doi.org/10.13165/JUR-13-20-2-20

http://www.lexisnexis.com/store/catalog/booktemplate/productdetail.jsp?pageName=relatedProducts&prodId=50337#sthash.KcZSTTPf.dpuf

http://www.lexisnexis.com/store/catalog/booktemplate/productdetail.jsp?pageName=relatedProducts&prodId=50337#sthash.KcZSTTPf.dpuf

reviewed journal, Index Copernicus , EBSCOhost, EBSCO Publishing, Index Copernicus International, Ulrichsweb and other index/abstracting libraryes, E-ISSN 2039-2117, ISSN 2039-9340, 2013, Special Issue, Vol. 4, N.11, 310-315 pp http://www.mcser.org/journal/index.php/mjss/article/viewFile/1301/1330

5. Kazaka S. Special Procedural Protection// https://www.cepol.europa.eu/index.php?id=e-library. Publicēts: 16.06.2009.

6. Rolando B. Del Carmen. Criminal Procedure Law and Practice. ISBN 13: 9780534616182, 2004, http://bookator.net/?p=665938

Regulāri jālasa raksti, pētījumi, judikatūra utml: 1. Jurista vārds (interneta versija www.juristavards.lv – sadaļa Tiesību nozaru

katalogs/Krimināltiesības un process) 2. Administratīvā un Kriminālā Justīcija, izdod Baltijas Starptautiskā akadēmija3. Tieslietu ministrijas mājas lapā www.tm.gov.lv, sadaļa Informatīvie materiāli/Pētījumi4. Augstākās tiesas mājas lapā www.at.gov.lv, sadaļās Resursi/Pētījumi un Judikatūra5. Sabiedriskās politikas centra Providus mājas lapā www.providus.lv, sadaļas

Publikācijas/Providus pētījumi un Krimināltiesības/Publikācijas

https://www.cepol.europa.eu/index.php?id=e-library




1. Studiju kursa nosaukums: Krimināltiesības2. Kredītpunkti: 53. Kursa autors: mag.iur. G.Beliha, Dr.iur. A.Loskutovs, Dr.iur.D.Mežulis 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: vispārīgas zināšanas par tiesībām,

pamatzināšanas tiesību teorijā.5. Kursa mērķis un uzdevumi: īstenot profesionāli izmantojamas krimināltiesību

studijas, kas sekmētu tiesību nozarei raksturīgu zināšanu un prasmju apguvi, nodrošinot iespēju vērtēt un piemērot krimināltiesību normas, dot iespēju bagātināt teorētiskās zināšanas.


pamatnostādnes krimināltiesību jomā un parāda svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni, piemēram, par krimināltiesību subjektiem, objektiem, noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju, pamatus, kad personu atbrīvo no kriminālatbildības, orientējas normatīvajos aktos, krimināltiesību zinātniskajā literatūrā, tiesu praksē un interneta resursos, studiju rezultātā studenti izpratīs krimināltiesību vietu un lomu publisko tiesību sistēmā

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt juridiskos tekstus, teorētisko literatūru un judikatūru, sniegt kopsavilkumu; prot korekti izmantot krimināltiesisko terminoloģiju, spēj izmantot specializētas problēmu risināšanas prasmes, iepazīsies ar noteiktiem krimināltiesiskajiem institūtiem, iegūs specializētas zināšanas par to būtību un piemērošanas kārtību. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas, t.sk. sastādīt attiecīgos dokumentus, risinot kāzusus,

3) kompetences: prot piemērot Krimināllikuma normas praktiskajā darbā, un analizēt tās; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot tiesību normu interpretācijas metodes.





10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem krimināltiesību jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot krimināltiesību problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


(8 ļoti labi, 7 labi) pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku darba tiesību jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi krimināltiesību jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem krimināltiesību jautājumiem. Spēj izteikties par krimināltiesību jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu krimināltiesību jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli krimināltiesību jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu krimināltiesību jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas krimināltiesībās grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja krimināltiesību jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem krimināltiesību jautājumiem


1 Krimināltiesību jēdziens un uzdevumi.2 Latvijas 1998. gada Krimināllikums. 3 Nozieguma jēdziens.5 Nozieguma sastāvs. Sastāva elementi un pazīmes.6 Kriminālatbildības pamats.7 Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību.8 Nozieguma ar nodomu izdarīšanas stadijas. Labprātīga atteikšanās.9 Līdzdalība noziegumā. Piedalīšanās noziegumā.11 Soda jēdziens. Latvijas krimināllikuma sodu sistēma.12 Soda piespriešana. Atbrīvošana no kriminālatbildības un soda.13 Krimināltiesību sevišķās daļas jēdziens un sistēma.14 Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds15 Noziegumi pret valsti16 Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi17 Nonāvēšana18 Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību19 Noziedzīgi nodarījumi pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām20 Noziedzīgi nodarījumi pret personas brīvību, godu un cieņu21 Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību22 Noziedzīgi nodarījumi pret ģimeni un nepilngadīgajiem

23 Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu24 Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā25 Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību26 Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību27 Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību un pret jurisdikciju28 Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā un militārajā dienestā

9. Literatūra

Krimināllikums9.1. Obligātā literatūra:

1. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. 3. papildinātais izdevums. Tiesu namu aģentūra, 2008.

2. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Sevišķā daļa. Tiesu namu aģentūra, 2009.

3. Krastiņš U. Krimināltiesību teorija un prakse: viedokļi, problēmas un risinājumi. Latvijas Vēstnesis, 2009.

4. Mežulis D. Krimināltiesības shēmās. Vispārīgā daļa. Turība, Rīgā, 2014.9.2. Papildliteratūra u.c. informācijas avoti:

1. Beliha G. Kriminālsoda- piespiedu darbs- tiesiskais regulējums un šī soda efektivitāte Latvijā Monogrāfija. Jumi, Rīga , 2009.

2. Beliha G. Izvarošanas krimināltiesiskā izpratne Latvijā un ārvalstīs. Administratīvā un kriminālā justīcija. Nr.3(52) Rīga, 2010

3. Beliha G.Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā: materiālais aspekts. Administratīvā un kriminālā justīcija. Nr.2/3(55/56) Rīga, 2011

4. Beliha G. Piespiedu darbs – vienīgais aktīvais kriminālsods. Administratīvā un kriminālā justīcija. Nr.3(60) Rīga, 2012.

5. Mežulis D. Īpašuma krimināltiesiskā aizsardzība. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2006., 462 lpp.

6. Mežulis D. Judins A Narkotisko un psihotropo vielu noziedzīgas aprites kvalifikācija. Rīga, LPA, 2009.

7. Mežulis D. Matisāns J. Kibernoziegumu kvalifikācija. Rīga, LPA, 2009.8. Judins A. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, Rīga: Biznesa augstskola

Turība, 2006.9. Ķinis U. Kibernoziegumi. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2007., 416. lpp.10. Reigase A. Piespiedu darbs krimināltiesībās. Likums un realitāte. Tiesu namu

aģentūra, 2010.11. Hamkova D., Liholaja V. Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse.

Jurista vārds. 2012.gada 10.janvāris.12. Judins A. Juvenālās justīcijas sistēmas Eiropā. Jurista vārds. 2010.gada 10.augusts.13. Judins A. Transportlīdzeklis kā noziedzīga nodarījuma rīks vai lieta. Jurista vārds.

2010.gada 15.jūnijs.14. Juriss J. Par tiesu praksi naudas atmazgāšanas lietās. . Jurista vārds. 2011.gada

19.aprīlis.15. Krastiņš U. Grupveida nodarījumi: teorija un prakse. Jurista vārds. 2005.gada.

12.,19.aprīlis.16. Krastiņš U. Noziedzīgu nodarījumu atkārtotības un kopības teorētiski praktiskie

risinājumi. Jurista vārds. 2010.gada 30.novembris.17. Krastiņš U. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādības kvalifikācijas problēmas.

Jurista vārds. 2007.gada. 20.novembris.18. Krastiņš U. Vaina komplicētos noziedzīgos nodarījumos. Jurista vārds. 2010.gada

11.maijs.



19. Liholaja V. Personas atbrīvošana no kriminālatbildības, no soda vai no soda izciešanas. Jurista vārds, 2008. gada 26. marts.

20. Poļaks R. Eitanāzijas krimināltiesiskie aspekti. Jurista vārds. 2010.gada 10.augusts.






1. Studiju kursa nosaukums: Kriminālsodu izpildes tiesības2. Kredītpunkti: 33. Kursa autors: Profesors, Dr.iur. Vitolds Zahars 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: Iepriekšējas zināšanas

krimināltiesībās, kriminālprocesa tiesībās, kriminoloģijā.5. Kursa mērķis un uzdevumi: Kursa mērķis ir dot studējošiem jaunas zināšanas

visai nozīmīgā krimināltiesisko zinātņu nozarē, iepazīstināt ar kriminālsodu izpildes filozofijas, teorijas, likumdošanas un prakses attīstību Latvijā un citur pasaulē, ar šīs zinātnes ciešo saikni ar cilvēktiesībām mūsdienīgā izpratnē. Studējošiem jābūt pārliecinātiem par to, ka humāna attieksme pret sodītām personām, šo personu resocializācija un integrācija sabiedrībā pēc soda izciešanas ir viens no spilgtākajiem un precīzākajiem katras valsts un sabiedrības civilizācijas rādītājiem

Kursa uzdevumi: 4. apgūt kriminālsodu izpildes jomu regulējošos tiesību aktus to aktuālajā versijā;5. zināt nozīmīgākos starptautiskos un Eiropas(reģionālos) dokumentus kriminālsodu

u.c. tiesisko instrumentu piemērošanas un izpildes jomā;6. zināt kriminālsodu izpildes tiesību evolūcijas vēsturi, to vietu un lomu juridiskās

zinātnes apakšnozarē;7. prast skaidrot un interpretēt atsevišķu kriminālsodu piemērošanas intensitāti, it sevišķi

saistībā ar brīvības atņemšanai alternatīvu sodu ieviešanu un izpildi;8. zināt kriminālsodu politikas attīstības tendences un perspektīvas, tai skaitā sakarā ar

atjaunojošā taisnīguma procedūru ieviešanu praksē;zināt starptautisko un Eiropas(reģionālo) institūciju novērtējumu par kriminālsodu

izpildi Latvijā, it sevišķi saistībā ar Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas(CPT) ziņojumiem par vizītēm Latvijā 1999., 2002., 2004., 2007., 2009., 2011. un 2013. gadā.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studējošie gūst priekšstatu par

kriminālsodu izpildes jomu regulējošiem nacionālajiem, Eiropas(reģionālajiem) un starptautiskajiem tiesību aktiem to aktuālajā redakcijā. Vienlaikus studējošie apgūst rekomendēto mācību un zinātnisko literatūru, nozīmīgākās publikācijas un citus izziņas avotus minētajā jomā.

2) prasmes: studējošie prot sistematizēt un analizēt kriminālsodu izpildes jomu reglamentējošos tiesību aktus, izprot kriminālsodu sistēmas uzbūves principus un atsevišķu kriminālsodu(brīvības atņemšanas, piespiedu darba, naudas soda) izpildes īpatnības.

3) kompetences: studējošie spēj orientēties kriminālsodu izpildi reglamentējošos aktos, prot tos analizēt un interpretēt, orientējas kriminālsodu izpildes praksē Latvijā un ir spējīgi novērtēt šīs prakses atbilstību starptautiskajām un Eiropas(reģionālajām) normām un standartiem.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanās lekcijās un semināros. Eksāmena nokārtošana.


vērtējumu veido:Lekcijas 40%Semināri 40%Eksāmens 20%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

9.1. Pārbaudījuma forma: eksāmens (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:


10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem kriminālsodu izpildes jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot kriminālsodu izpildes tiesību problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku kriminālsodu izpildes tiesību jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi kriminālsodu izpildes tiesību jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem kriminālsodu izpildes tiesību jautājumiem. Spēj izteikties par kriminālsodu izpildes tiesību jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu kriminālsodu izpildes tiesību jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli šo tiesību jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu kriminālsodu izpildes tiesību jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas kriminālsodu izpildes tiesībās grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja kriminālsodu izpildes tiesību jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem kriminālsodu izpildes tiesību jautājumiem

10. Kursa tēmas:Nr. Lekcijas1. Latvijas valsts politika kriminālsodu izpildes jomā un tās vieta un loma noziedzības

ierobežošanā, likumpārkāpēju resocializācijā un reintegrācijā sabiedrībā;2. Brīvības atņemšanas soda progresīvā izpilde;3. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu klasifikācija(juridiskā, bioloģiskā,

pedagoģiskā, psiholoģiskā u.c.); 4. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu tiesiskais statuss;5. Notiesāto personu resocializācija- soda izpildes mērķis;

6. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu iesaistīšana sabiedriski derīgā darbā;7. Izglītības, arodapmācības, sociālo iemaņu apgūšanas un citu resocializācijas

programmu īstenošana cietumos;8. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu materiālo un sadzīves vajadzību

nodrošināšana un medicīniskā aprūpe;9. Valsts probācijas dienesta funkcijas un šī dienesta loma kriminālsodu izpildē un

likumpārkāpēju resocializācijā; 10. Nozīmīgākie starptautiskie tiesību akti un Eiropas (reģionālās) rekomendācijas

kriminālsodu izpildē. 11.r.

Semināri

12..

Starptautiskās normas un standarti ieslodzīto personu pamatvajadzību nodrošināšanai;

13..

Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas 1999., 2002., 2004., 2007., 2009. un 2011. gada atzinumi par situāciju Latvijas cietumos;

14..

Brīvības atņemšanai alternatīvu sodu izpilde;

15..

Penitenciārā un probācijas dienesta darbinieka profesijas standarts, tā loma kriminālsodu izpildē;

16..

Īpašās ieslodzīto kategorijas- nepilngadīgie; sievietes; gados vecie; slimie; notiesātie ar ilgstošiem brīvības atņemšanas termiņiem; notiesātie, kuri izcieš mūža ieslodzījumu; notiesātie ārvalstnieki;

17..

Atjaunojošā taisnīguma un citu inovatīvu pieeju ieviešana konfliktu risināšanā.

Mācību pamatliteratūra:1. Cilvēka tiesības. Starptautisko līgumu krājums, I sējums (Pirmā daļa), Universālie

līgumi, ANO, Ņujorka un Ženēva, 1994;2. Krūmiņš E. Soda izpilde Latvijā līdz 1940. gadam, Rīga, LPA, 1992;3. Krūmiņš E. Cietumzinību pamati, Rīga, LPA, 2000;4. Fuko Mišels. Uzraudzīt un sodīt. – Rīga: Omnia mea, 2001;5. Krūmiņš E., Pokšāns S. Brīvības atņemšanas soda izpilde, Rīga, 1995;6. Zahars Vitolds. Ar brīvības atņemšanu notiesāto skaits: problēmas un risinājumi

Eiropā, Rīga, LPA, 1997;7. Zahars V. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu klasifikācija Latvijas cietumu

reformas kontekstā, Rīga, LPA, 1997;8. Zahars V. Kriminālsodu izpildes tiesības, Rīga, Zvaigzne ABC, 2003;9. Zahars V. Kriminālsodus un to izpildi vērtējot, Rīga, Zvaigzne ABC, 2003;10. Zahars V. Notiesātie – tauta tautā. Kriminālsodu izpildes problēmas,-Rīga, Zvaigzne

ABC, 2005;11. Zahars V. Latvijas kriminālpolitika: retrospekcija un nākotnes vīzija, Daugavpils

universitātes akadēmiskais apgāds “Saule”, 2011;12. Zahars V. Kriminālpolitika: mūsdienu tendences un procesi, - Daugavpils universitātes

akadēmiskais apgāds “Saule”, 2014, 143 lpp;13. Beliha G. Kriminālsoda- piespiedu darbs- tiesiskais regulējums un šī soda efektivitāte

Latvijā,- Rīga, “Jumi”, 2009;14. Dobroserdova O. Likumpārkāpēju uzraudzība sabiedrībā kā modernas kriminālsodu

politikas virziens 21. gadsimtā,- maģistra darbs, aizstāvēts Daugavpils universitātē 2010. gada 6. februārī;

15. Purviņa H. Brīvības atņemšanai alternatīvie sodi un to izpilde Latvijā,- promocijas darbs juridisko zinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai, Rīga, Latvijas Policijas akadēmija, 2009;

16. Reigase A. „Piespiedu darbs krimināltiesībās. Likums un realitāte”, Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2010;

17. Teivāns-Treinovskis J. Probācijas sistēma Latvijā: tendences, problēmas, perspektīvas, - Daugavpils, DU akadēmiskais apgāds „Saule”, 2009;

18. Ministru kabineta rīkojums Nr.7, Par Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu resocializācijas koncepciju. Spēkā ar 09.01.2009., Latvijas Vēstnesis, Nr.6 (3992), 13.01.2009.;

19. Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādnes 2006.-2013. gadam, apstiprinātas ar MK 2006. gada 15. jūnija rīkojumu Nr.443 (precizētas ar MK 2007. gada 12. decembra rīkojumu Nr.797).- http://www.mk.gov.lv;

20. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepcija,- apstiprināta ar MK 2010. gada 29. jūlija rīkojumu Nr.443- http://www.likumi.lv;

21. Kārtība, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina par samaksu,- Ministru kabineta noteikumi Nr.63, apstiprināti 17.01.2012., - http://www.mk.gov.lv;

22. Kārtība, kādā komersanti tiek iesaistīti ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātības organizēšanā,- Ministru kabineta noteikumi Nr.487, apstiprināti 10.07.2012.,- http://www.mk.gov.lv;

23. Par ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju,- Ministru kabineta 12.02.2013. rīkojums Nr.50,- http://www.mk.gov.lv (izdarīti grozījumi ar MK 9.09.2013. rīkojumu Nr.412);

24. Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtība,- Ministru kabineta noteikumi Nr.191, apstiprināti 9.04.2013.,- http://www.mk.gov.lv;

25. Krimināllikums: Latvijas Republikas likums; ar grozījumiem, kas stājās spēkā 01.04.2013. Latvijas Vēstnesis, 2013., Nr.61(4867);

26. Latvijas Sodu izpildes kodekss: Latvijas Republikas likums; ar grozījumiem, kas stājās spēkā 01.04.2013. Latvijas Vēstnesis, 2013., Nr.6(4812);

27. 27. Справочник для руководителей тюрем. Инструмент и программа базовой подготовки для администрации тюрем на основе международных норм и стандартов, ООН, Нью-Йорк, 2011

Papildliteratūra:

1. Eiropas cietumu noteikumi (Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikums Rec(2006)2 dalībvalstīm par Eiropas cietumu noteikumiem (pieņemti 2006.gada 11.janvārī),-http://www.tiesibsargs.lv/lat/tiesibu_akti/Eiropas_padomes_dokumenti/?doc=131&ins_p...4/3/2009;

2. Zaļā grāmata. Savstarpējās uzticēšanās stiprināšana Eiropas tiesiskuma telpā- Zaļā grāmata par ES tiesību aktu krimināltiesību jomā piemērošanu saistībā ar brīvības atņemšanu,- Eiropas komisija, Briselē, 14.06.2011., COM(2011)327;

3. Coyle Andrew. A Human Rights Approach to Prison Management. Handbook for prison staff. Second edition. International Centre for Prison Studies, King’s College, London, 2009;

4. Council of Europe. Annual Penal Statistics, space 1, Survey 2007, prepared by M.F.Aebi, N. Delgrande. University of Lausanne. Switzerland, 2008;

5. Walmsley Roy. World Prison Population List (eight edition), International Centre for Prison Studies, King’s College, London, 2009, -www.prisonstudies.org;

6. Murdoch Jim. The treatment of prisoners, European Standards, Strasbourg, Council of Europe Publishing, 2006;

7. Allen Harry E., Simonsen Clifford E. Corrections in America. An Introduction(Eight Edition),- New Jersey, USA, 2001, 656 pages;

http://www.mk.gov.lv/



http://www.likumi.lv/


8. Zahars V., Stivrenieks M. Security implementation facets: Convicted women imprisonment sentence execution,- Journal of Security and Sustainability Issues, ISSN 2029 – 7025 online 2014 Volume 3(3):45 – 53, http://dx.doi.org/10.9770/jssi.2014.3.3(4);

9. Zehr Howard. The Little Book of Restorative Justice,- Good Books, Intercourse, PA17534, 800/762-7171 www.goodbooks.com – 74 pages;

10. Piespiedu darba nozīme sociālās atstumtības mazināšanā, Sabiedrības integrācijas fonds, Factum, Rīga, 2007;

11. Sabiedriskā darba nozīme sociālās atstumtības mazināšanā, Sabiedrības integrācijas fonds, Factum, Rīga, 2007;

12. Права человека и пенитенциарные учрежденийя. Учебное пособие по правам человека для персонала пенитенциарных учреждений, Женева, 2000;

13. Койл Э. Управление тюрьмой в период изменений, Лондон, международный центр тюремных исследов., 2002;

14. Стерн В. Грех против будущего. Тюремное заключение в мире. Лондон, Penal Reform International, 1998;

15. Стерн В. Альтернативы тюремному заключению в развивающихся странах. International Centre for Prison studies, London, 1999;

16. Стерн Вивьен. Тюрьма есть тюрьма,-http://www.prison.org/lib/comments/stern001.htm-[5.04.2010.]

17. Баранов Ю.В Стадии ресоциализации осужденных в свете новых социолого- антропологических воззрений и социальной философии, Санкт-Петербург, Юридический центр Пресс, 2006;

18. Захарс В. Уголовно- исполнительное право: состояние и перспективы, Рига, Holda, 2006

Periodika un citi informācijas avoti:

1. Zahars V. „Vieta, kur apstājas laiks, jeb kritiskas piezīmes par cietumu vietu, lomu un efektivitāti”, Administratīvā un Kriminālā Justīcija, Rīga, BSA, Nr.3/2012;

2. Zahars V. „Notiesāto personu resocializācija- jauns vektors brīvības atņemšanas soda izpildē”, Administratīvā un Kriminālā Justīcija, Rīga, BSA, Nr.4/2011;

3. Zahars V. „Latvijas kriminālpolitika: realitāte, ilūzijas un īss ieskats nākotnē”, Administratīvā un Kriminālā Justīcija, Rīga, BSA, Nr.2/2010;

4. Škavronska D. „No Taliona principa līdz resocializācijai”, Jurista Vārds, Nr.50(645);

5. Judins A. Kriminālās justīcijas jaunie vaibsti,-Jurista Vārds, 20.04.2010., Nr. 16;6. Lodočkina E. Mūža ieslodzījums- viens no brīvības atņemšanas soda veidiem,-

Administratīvā un Kriminālā Justīcija, Nr. 2/2001;7. Zahars V. “Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu resocializācijas mērķis un

saturs”, Administratīvā un Kriminālā Justīcija, Rīga, LPA, Nr. 1/2009;8. Zahars V. “Mūža ieslodzījuma problemātika”, Administratīvā un Kriminālā

Justīcija, Rīga, LPA, Nr. 4/2008;9. Zahars V. “Ar brīvības atņemšanu notiesāto perosnu resocializācija: teorija un

mūsdienu realitāte”, Sociālo Zinātņu Vēstnesis, DU, Nr. 1/2008;10. Zahars V. “Cilvēktiesību ievērošanas aktualitātes ieslodzījuma vietās”,

Administratīvā un Kriminālā Justīcija, Rīga, LPA, Nr. 2/2008;11. Zahars V. “Penitenciārā un probācijas darba speciālista profesijas standarts”,

Administratīvā un Kriminālā Justīcija, Rīga, LPA, Nr. 1/2008;12. Zahars V. “Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātība: tiesiskais,

teorētiskais un praktiskais aspekts”, Administratīvā un Kriminālā Justīcija, Rīga, LPA, Nr. 1/2007;

http://www.goodbooks.com/

13. Zahars V. “Brīvības atņemšanas soda izpilde jauno Eiropas cietumu noteikumu skatījumā”, Administratīvā un Kriminālā justīcija, Rīga, LPA, Nr. 3/2006;

14. Zahars V. “Starptautiskie tiesību akti kriminālsodu izpildē”, Latvijas Policijas akadēmijas Raksti, Nr. 12/2005


“Tiesību zinātne”1. Studiju kursa nosaukums: Latīņu valoda2. Kredītpunkti: 23. Kursa autors: mag.philol. Jānis Plaudis4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: bez priekšzināšanām.5. Kursa mērķis un uzdevumi: veidot izpratni par latīņu gramatiku un juridisko

leksiku latīņu tekstos.6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences):1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studējošie gūst priekšstatu par

galvenajām latīņu valodas gramatikas likumībām. Tiek apgūta arī leksika, tai skaitā svarīgākā juridiskā leksika.

2) prasmes: studējošie šajā kursā gūst praktiskas iemaņas juridisku latīņu tekstu tulkošanā. Tāpat studējošie spēj orientēties latīņu gramatikā, lai to varētu izmantot tulkojot. Tiek iegūtas arī iemaņas darbam ar vārdnīcu.

3) kompetences: studējošie spēj orientēties latīņu gramatikā un juridiskajā latīņu leksikā; plānot un organizēt savu darbu.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanas lekcijas un semināros. Mājas darbu sagatavaošana un reprezentēšana.

8. Kursa apguves rezultātu vērtēšana: Studiju aktivitātes: Studiju kursa apguves kopējo vērtējumu veido:Mājas darbu sagatavošana praktiskajām nodarbībām 20%Eksāmens 80%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: eksāmens (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:

Apguves līmenis Prasības

Ļoti augsts apguves līmenis(10 izcili, 9 teicami)

10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par latīņu gramatiku un leksiku.9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot latīņu gramatiku, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes darbā ar latīņu juridiskajiem tekstiem.


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas darbā ar latīņu juridiskajiem tekstiem7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā, kas saistītas ar latīņu juridisko tekstu izpratni.


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskām latīņu gramatikas likumībām kā arī leksiku. Spēj pielietot iegūtās zināšanas, tulkojot latīņu tekstus.5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu latīņu gramatikas un leksikas izpratne. Grūtības strādājot ar juridiskiem latīņu tekstiem.4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat

pavirša vairāku svarīgu latīņu gramatikas izpratne un leksikas zināšanas. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, tulkojot juridisku latīņu tekstu.


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas latīņu gramatikā un leksikā grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas tulkot juridisku latīņu tekstu.2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja latīņu gramatikas izpratne un leksikas zināšanas. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot tulkot pat elementāru juridisku latīņu tekstu.

12. Kursa tēmas:Nr. Tēma1 Alfabēts, izruna, akcenti.2 Indicatīvus, imperatīvus, infinitīvus praesentis actīvī (I – IV konjugācija, esse)3 Lietvārda locīšana (I – V deklinācija)4 Īpašības vārda locīšana pamata pakāpē (I – III deklinācija)5 Indicatīvus imperfectī, futūrī I actīvī (I – IV konjugācija, esse)6 Vietniekvārdu locīšana, tulkošana7 Pamatformas, indicatīvus perfectī actīvī (I – IV konjugācija, esse)8 Indicātīvus plūsquamperfectī, futūrī II actīvī (I – IV konjugācija, esse)9 Participium perfectī passīvī et participium praesentis āctīvī (I – IV coniugātiō)10 Indicātīvus praesentis passīvī; pasīvā konstrukcija (I – IV konjugācija, esse)11 Indicatīvus imperfectī, futūrī I passīvī (I – IV konjugācija, esse)12 Indicatīvus perfectī, plusquamperfectī, futūrī II passīvī (I – IV konjugācija, esse)

Literatūra:1. Strads M. Lingua Latina. – R.: 2014.2. Strads M. Latīņu valodas konspektīvā gramatika. - R.: 2002.3. Rāta A., Latīņu valoda juristiem. - R.: 1991.4. Čerfasa L., Fomina T., Zicāns P., Latīņu valoda. - R.: 1974.5. Lezdiņš J., Studia Latina. - R.: 1962.6. Gulbis E., Latiņu gramatika; fonētika, morfoloģija sintakse. - R.: 1939.




1. Studiju kursa nosaukums: Latvijas valsts un tiesību vēsture2. Kredītpunkti: 33. Kursa autors: mag. iur., H. Ozoliņa, mag.iur. K.Matvejevs 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: vispārīgas zināšanas par tiesībām un

vēsturi, civiltiesību pamati.5. Kursa mērķis un uzdevumi: sekmēt studenta izpratni par baltijas tiesību un valsts

attīstību, kā arī sekmēt spēju orientēties jautājumos, kas saistīti ar baltijas valstu tiesībām un vēsturi . Veidot prasmi orientēties galvenajās tiesību vēstures likumsakarībās, izvērtēt raksturīgo attiecīgā laikmeta tiesību normās, analizēt svarīgākos tiesību vēstures avotus.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studējošie izprot svarīgākos

jēdzienus un likumsakarības par baltijas valstu tiesību vēstures attīstību un veidiem; studējošie orientējas tiesību sistēmās, tiesību vēstures zinātniskajā literatūrā un interneta resursos,

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt juridiskos tekstus, teorētisko literatūru un judikatūru, sniegt kopsavilkumu; spēj izskaidrot un juridiski korekti definēt vēsturiski tiesisko attiecību problēmas un sniegt to juridisku novērtējumu. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas;

3) kompetences: studējošie spēj orientēties tiesību vēstures attīstības etapos; plānot un organizēt savu darbu; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot vēstures sistēmu sakarības.





10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem tiesību vēstures jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot tiesību vēstures problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku tiesību vēstures

jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi tiesību vēstures jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem tiesību vēstures jautājumiem. Spēj izteikties par tiesību vēstures jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu tiesību vēstures jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli tiesību vēstures jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu tiesību vēstures jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas tiesību vēsturē grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja tiesību vēstures jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem tiesību vēstures jautājumiem


1 Latvijas tiesību vēstures priekšmets, saturs, mērķi, uzdevumi. Pētniecības metodes. Latvijas tiesību vēstures zinātnes attīstība.

2 Pirmie valstiskie veidojumi latvijas teritorijā (10.-13.gadsimts).3 Livonijas laika tiesības (13.- 16.gadsimts).4 Tiesību attīstība tagadējā Latvijas teritorijā poļu un zviedru kundzības laikā (16.gs.otrā

puse- 18.gs beigas).5 Tiesību attīstība Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Latgalē (18.gs. - 1918.gads)6 Tiesību attīstība Latvijas Republikā starpkaru posmā ( 1918.- 1940.) 7 Vācu okupācijas režīma laika tiesības Latvijā.8. Tiesības un to attīstība padomju okupācijas laikā 9. Latvijas tiesību sistēmas reforma valsts atjaunošanas periodā (1990.- 2000.)10. Latvijas tiesību attīstības iezīmes 21.gadsimta sākumā.

11. Literatūra:1. Blūzma, V. Konstitucionālisma evolūcijas vēsture Latvijā // LU žurnāls “Latvijas

Vēsture”. – 2002. – Nr.4(48) – 42.–51.lpp. 2. Bunge, Fr. G. Einleitung in die Liv.–, Est. – und Kurländische Rechtsgeschichte und

Geschichte der Rechtsquellen. Reval, 1849. 3. Bunge, Fr. G. Geschichte des Gerichtswesens und Gerichtsverfahrens in Liv.–, Est.–

und Kurland. Reval, 1847. 4. Dunsdorfs, E. Latvijas saimniecības vēsture. Rīga, 1938. – 1., 2.daļa. 5. Ebel, W. Bürgerliches Rechtsleben zur Hansezeit in Lübecker Ratsurteilen. Frankfurt,

Göttingen, Berlin, 1954. 6. Kalniņš, V. Apsītis, R. Latvijas PSR valsts un tiesību vēsture. 2.daļa. Rīga: Zvaigzne,

1980.

7. Lazdiņš, J., Osipova, S. Latvijas un Eiropas viduslaiku vēsturē sastopamie jēdzieni un to skaidrojumi. Rīga, 1998.

8. Lazdiņš, J. Baltijas zemnieku privāttiesības (XIX gs.). Rīga: Biznesa augstskola “Turība”, 2000.

9. Lazdiņš, J. Latvijas privāttiesības. Raksti. Rīga: LU žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2003.

10. Lazdiņš, J. Zemes īpašumu nacionalizācijas un denacionalizācijas pieredze Latvijā (19.–21. gadsimts). // Likums un Tiesības. – 2005. – 7. sēj. – Nr. 6 (70) – 168.–178. lpp.

11. Lazdiņš, J. Darba tiesību ģenēzes un evolūcijas aspektu analīze Latvijā (XIX – XXI gs.

12. Svarāne, M. Saimnieks un kalps Kurzemē un Vidzemē XIX gs. (sociālekonomisks pētījums). Rīga: Zinātne, 1971.

13. Švābe, A. Latvijas tiesību vēsture / pēc lasītām lekcijām LU 1932.–1934.gadā atreferējis students iur. A. Šīrons. Rīga: LU studentu padomes grāmatnīca, 1932 – 1934. – 1.–3. daļa.

14. Švābe, A. Latvijas vēsture (1800-1914). Upsala: Daugava, 1958. 15. Švābe, A. Zemes attiecības un zemes reformu vēsture Latvijā. Rīga: Latv. Zemn. sav.

spiestuve, 1930. 16. Švābe, A. Pagasta vēsture. Rīga: J.Roze, 1926. 17. Zeids, T. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti (līdz 1800.gadam). Rīga: Zvaigzne,

1992. Zweigert, K., Kötz, H. Einführung in die Rechtsvergleichung. 3. Auflage. Tübingen: Latvijas tiesību vēsture (1914–2000). Rīga.: LU žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2000.

18. Latvijas okupācija un aneksija (1939–1940 ) / Dokumenti un materiāli. Rīga, 1995. 19. Latvijas tiesību avoti. Teksti un komentāri. 1.sēj., Seno paražu un Livonijas tiesību

avoti 10.gs.–16.gs. / Jānis Lazdiņš., Valdis Blūzma , Sanita Osipova. Rīga: LU žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 1998.

20. Latvijas tiesību avoti. Teksti un komentāri. 2. sējums. Poļu un zviedru laika tiesību avoti (1561–1795) / Romāns Apsītis, Valdis Blūzma, Jānis Lazdiņš. Rīga: Juridiskā koledža, 2006.

21. Okupācijas varu politika Latvijā 1939.–1991. Dokumentu krājums. Rīga: Nordik, 1999. Latvijas suverenitātes ideja likteņgriežos / vācu okupācijas laika dokumenti (1941–1945). Rīga: Zinātne, 1990.



1. Studiju kursa nosaukums: Lietu tiesības2. Kredītpunkti: 43. Kursa autors: Dr.iur.V.Reingolds, Mg.iur. Daiga Pirogova 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: zināšanas romiešu tiesībās, apgūts

studiju kurss civiltiesību vispārīgajā daļā5. Kursa mērķis un uzdevumi: sekmēt jurista izpratni par civiltiesību lietu tiesību

sadaļas sistēmu, kā arī sekmēt spēju orientēties jautājumos, kas saistīti ar īpašuma tiesību un ķīlas tiesību iegūšanu, izbeigšanos, grozīšanu, aprobežojumiem, attiecīgo tiesisko regulējumu un tiesību praktisko piemērošanu; dot iespēju bagātināt teorētiskās zināšanas. Iemācīt studentiem pielietot iegūtās zināšanas un prast orientēties likumu sistēmā, apgūt praktiskas iemaņas likumu izmantošanai praksē.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studējošie gūst izpratni par lietu

tiesību būtību un saturu, to vietu privāttiesību sistēmā un citu tiesību nozaru ietekmi uz tām; izpratni par īpašuma iegūšanu, izbeigšanos, lietošanas aprobežojumiem, tā tiesisko statusu, lietas lietotāja dažādiem tiesiskajiem statusiem, lietām kā tiesisko attiecību objektu un to klasifikācijas iespējām un nepieciešamību; valdījumu un tā džādajām izpausmēm, veidiem un aizsardzību, kā arī zināšanas valdījuma nošķiršanai attiecīgās situācijās; spēju orientēties īpašnieka tiesībās un pienākumos; izpratni par reālnastām, servitūtiem, ķīlas tiesībām, zemesgrāmatu vietu un lomu tiesību sistēmā un personas ikdienas dzīvē; studējošie orientējas normatīvajos aktos, lietu tiesību zinātniskajā literatūrā, publikācijās, tiesu praksē un interneta resursos.

2) Prasme:1) prasmes analizēt, sintezēt un izvērtēt – lietu tiesības reglamentējošās tiesību

normas, problēmsituācijas, tiesu praksi;2) prasmes, zināšanas pielietot - patstāvīgi orientēties lietu tiesību sistēmā, izmantot

iegūtās zināšanas juridisko problēmu praktiskai risināšanai, prezentēt sagatavoto materiālu, risināt juridiskus kāzusus;

3) komunikācijas prasmes – komunicēt ar citiem bakalaura programmas studentiem par lietu tiesību jautājumiem un problemātiku, demonstrēt sociālās prasmes un emocionālo inteliģenci;


3) kompetences: studējošie spēj orientēties lietu tiesību tiesiskajā regulējumā; plānot un organizēt savu darbu; atlasīt nepieciešamās tiesību normas, analizēt un piemērot tās; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot tiesību normu interpretācijas metodes.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanās lekcijās, mājasdarbu sekmīga izpilde, eksāmena nokārtošana.


vērtējumu veido:Mājasdarbi 20%Eksāmens 80%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: eksāmens (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:


10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem lietu tiesību jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot lietu tiesību problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā. Prot sastādīt nepieciešamos dokumentus īpašuma tiesību nostiprināšanai, ķīlas tiesību nostiprināšanai.




6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem darba tiesību jautājumiem. Spēj izteikties par darba tiesību jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu darba tiesību jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli lietu tiesību jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu lietu tiesību jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas darba tiesībās grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja darba tiesību jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem lietu tiesību jautājumiem un jēdzieniem.


1. Lietu tiesību jēdziens, priekšmets un sistēma. Avoti.2. Lietu klasifikācija. Dažādu šķiru lietas.3. Īpašums – jēdziens, iegūšana, izbeigšanās, kopīpašums.4. Valdījums.5. Ķīlas tiesības un veidi.6. Servitūti un reālnastas.7. Īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumi.8. Izpirkuma tiesības.


01.07.1993.2. Civillikums. Trešā daļa. Lietu tiesības. 1067.– 1075.p. Ziņotājs, Nr.29, 30.07.1992.

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=902213. Būvniecības likums: Latvijas Republikas likums. "Latvijas Vēstnesis", 146 (4952),

30.07.2013.4. Komerclikums: Latvijas Republikas likums. "Latvijas Vēstnesis", 158/160

(2069/2071).5. Komercķīlas likums: Latvijas Republikas likums. "Latvijas Vēstnesis", 337/338

(1398/1399), 11.11.1998.6. Medību likums. Latvijas Vēstnesis, Nr.107, 23.07.2003. Pieejams:

http://www.vmd.gov.lv/?sadala=2987. Meža likums. Latvijas Vēstnesis, Nr.98/99 (2009/2010), 16.03.2000. Pieejams:

http://www.likumi.lv/doc.php?id=28258. Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību

un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību: Latvijas Republikas likums. "Ziņotājs", 29, 30.07.1992.

9. Par kultūras pieminekļu aizsardzību: LR likums: Ziņotājs, Nr. 10, 05.03.1992. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=72551

10. Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā: Latvijas Republikas likums. "Ziņotājs", 46, 21.11.1991.

11. Zvejniecības likums. Latvijas Vēstnesis, Nr.66 (349). Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=34871

12. Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu: Ministru kabineta 26.08.2003. noteikumi Nr.474. Latvijas Vēstnesis, Nr.118 (2883), 29.08.2003. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=78458&from=off

13. Noteikumi par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos: Ministru kabineta 15.12.1998. noteikumi Nr.453. Latvijas Vēstnesis, Nr. 375/380 (1436/1441), 18.12.1998. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=50946&from=off

14. Par autoceļiem: LR likums. Ziņotājs Nr.13, 02.04.1992. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=65363

15. Par ostām: LR likums. Latvijas Vēstnesis, Nr.80 (211) 12.07.1994. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=57435

16. Zemesgrāmatu likums: Latvijas Republikas likums. Ziņotājs, Nr.16, 29.04.1993. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=60460

Literatūra:1. Čakste K. Civiltiesības. R., 1940.2. Grūtups A., E. Kalniņš. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums.

Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002.3. Rozenfelds J. Lietu tiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000.4. Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. Saistību tiesības. Rīga:

Latvijas Juristu biedrība, 1996.5. 6. Višņakova G., Balodis K. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Lietas.

Valdījums. Tiesības uz svešu lietu (841.–926.p., 1130.–1400.p.). Rīga: Mans Īpašums, 1998.

Periodika:

http://www.likumi.lv/doc.php?id=72551



1. Dinsberga J. Servitūti un ar to nodibināšanu saistītās problēmas. Latvijas Policijas akadēmijas raksti, Nr.10, 2003.gads.

2. Stopiņa M. Ceļu servitūtu strīdi. Mans Īpašums, Nr.4., 2003.g.3. Stopiņa M. Servitūti. Praktiskais Latvietis, 30.04.1999.4. Virko E. Zemesgrāmatu pieejamība un ticamība. Jurista Vārds. 01.04.2008, Nr.

13/517.

Tiesu prakse: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedumi lietu tiesībās.





1. Studiju kursa nosaukums: Pašvaldību tiesības2. Kredītpunkti: 13. Kursa autors: Dr.iur. Kitija Bite 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: vispārīgas zināšanas par tiesību

vēsturi un valsti, konstitucionālo tiesību pamati.5. Kursa mērķis un uzdevumi: sekmēt jurista izpratni par pašvaldības tiesību

attīstību un sistēmu, kā arī sekmēt spēju orientēties jautājumos, kas saistīti ar pašvaldību darba organizāciju, struktūru, domes deputātu ievēlēšanas kārtību, tiesisko regulējumu un tiesību praktisko piemērošanu, dot iespēju bagātināt teorētiskās zināšanas. Iemācīt studentiem pielietot iegūtās zināšanas un prast orientēties likumu sistēmā, apgūt praktiskas iemaņas likumu izmantošanai praksē.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studējošie izprot pašvaldības

principu, tā pozitivizāciju konstitūcijā; pašvaldības institūta teorētiskās pamatnostādnes un parāda svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni, piemēram, par pašvaldības darbību, pašvaldības deputātu ievēlēšanas kārtību, domes priekšsēdētāja vēlēšanām, izpilddirektora vietu un lomu pašvaldības darbībā; studējošie orientējas normatīvajos aktos, pašvaldību tiesību zinātniskajā literatūrā, tiesu praksē un interneta resursos,

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt juridiskos tekstus, teorētisko literatūru un judikatūru, sniegt kopsavilkumu; spēj izskaidrot un juridiski korekti definēt pašvaldību darbībā sastopamās problēmas un sniegt to juridisku novērtējumu. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas, t.sk. sastādīt attiecīgos dokumentus, risinot civiltiesiskus kāzusus,

3) kompetences: studējošie spēj orientēties pašvaldību tiesību tiesiskajā regulējumā; plānot un organizēt savu darbu; atlasīt nepieciešamās tiesību normas, analizēt un piemērot tās; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot tiesību normu interpretācijas metodes.





10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem pašvaldību jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot pašvaldību tiesību problēmas, aktīvi un

sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku pašvaldību tiesību jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi pašvaldību tiesību jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem pašvaldību tiesību jautājumiem. Spēj izteikties par pašvaldību tiesību jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu darba tiesību jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli pašvaldību tiesību jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu pašvaldību tiesību jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas pašvaldību tiesībās grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja pašvaldību tiesību jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem pašvaldību tiesību jautājumiem


1. Pašvaldību tiesību teorija.2. Pašvaldību attīstība Latvijā.3. Pašvaldības darbības tiesiskais regulējums.4. Pašvaldības vēlēšanas.5. Pašvaldības darbinieka tiesiskais statuss.6. Pašvaldības darbības ekonomiskais pamats.7. Pašvaldības lēmumu pieņemšana un pārsūdzēšana (apstrīdēšana).8. Pašvaldību sadarbība.


01.07.1993.2. Eiropas vietējo pašvaldību harta: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis

Nr.37, 28.02.1996.3. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums: Latvijas Republikas likums.

Latvijas Vēstnesis Nr.96, 20.06.2012.

4. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis Nr.202, 30.12.2008.

5. Administratīvā procesa likums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis Nr.164, 14.11.2004.

6. Valsts pārvaldes iekārtas likums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis Nr.94, 21.06.2002.

7. Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis Nr.69, 09.05.2002.

8. Likums "Par pašvaldībām": Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, Nr.61, 24.05.1994.

9. Likums "Par pašvaldību budžetiem": Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis Nr.59, 18.04.1994.

10. Republikas pilsētu domes un novada domes deputāta statusa likums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis Nr.39, 30.03.1994.

11. Republikas pilsētu domes un novada domes deputātu vēlēšanu likums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis Nr.10, 25.01.1994.

12. Par republikas pilsētas domes un novada domes deputāta apliecības un deputāta nozīmes paraugu: Ministru kabineta 19.01.2010. noteikumi Nr.55. Latvijas Vēstnesis Nr.12, 22.01.2010.

Literatūra:1. Bite K. Pašvaldības īstenojamo funkciju transformācija 20.gs. No gr.: Transformācijas

process tiesībās, reģionālajā ekonomikā un ekonomiskajā politikā: ekonomiski-politisko un tiesisko attiecību aktuālās problēmas: 2013.gada 10.decembra II Starptautiski praktiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. – Rīga: Baltijas Starptautiskā akadēmija, 2014.

2. Dišlers K. Ievads administratīvo tiesību zinātnē. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002.3. Jaunzeme K. Pašvaldības kā valsts pārvaldes subjekti // Latvijas Vēstnesis, 2006, Nr.5

(408).4. Pūķis M. Pašu valdība: Latvijas pieredze, idejas un nākotnes redzējums. – Rīga:

Latvijas Pašvaldību savienība, 2012.5. Stucka A. Latvijas pašvaldības sistēmas pilnveidošanas aktuālie valststiesību

jautājumi: promocijas darbs. – Rīga: LU, 2012.6. Vanags E. Pašvaldību organizācija un ekonomika. – Rīga: Latvijas Universitāte, 1997.7. Vanags E., Vilka I. Pašvaldību darbība un attīstība. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds,

2005.8. Levits, E. Pašvaldību likuma koncepcija. Pieejams:

www.public.law/ptilevicpasvaldiba.html - aplūkots 16.09.2013.


Baltijas Starptautiska AkadēmijaOtrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma


1. Studiju kursa nosaukums: Politoloģija2. Kredītpunkti: 23. Kursa autors: Dr.pol. K.Daukšts 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: vispārīgas zināšanas par tiesībām5. Kursa mērķis un uzdevumi: ir sniegt pamatzināšanas un veidot priekšstatu par

sabiedrības funkcionēšanas apstākļiem, par politikas lomu un nozīmi sabiedrības dzīvē, kā arī par politisko lēmumu pieņemšanu un īstenošanu, apgūstot plašāk lietotos politoloģijas jēdzienus un izplatītākās teorētiskās pieejas un ar praktisku piemēru starpniecību meklējot cēloņsakarību attiecības starp tiem. Iepazīstināt studentus ar politikas zinātni, tās pielietojumu un nodrošināt tādu zināšanas apjomu, kas būtu pietiekams, lai turpinātu studijas dažādu izvēles kursu ietvaros. Studiju gaitā izmantotas lekcijas, diskusijas un pastāvīgais darbs. Saturiski politikas teorija palīdz atklāt un izprast politikas pasauli un dzīvot tanī apzinīga pilsoņa statusā vai aktīvi piedalīties valsts politikas dzīvē juristu, augstskolu pasniedzēju vai politiķu statusā.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: Pēc kursa sekmīga noslēguma tiek sagaidīts, ka students būs ieguvis

paplašinātu priekšstatu par sabiedrības funkcionēšanas, kā arī politikas veidošanas un īstenošanas apstākļiem. Tāpat students būs pilnveidojis analītiskā darba iemaņas, plašāk iepazinies ar dažādām politikas pētīšanas pieejām un metodēm, kā arī guvis praktiskās pētniecības iemaņas.

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt juridiskos tekstus, teorētisko literatūru un judikatūru, sniegt kopsavilkumu; spēj izskaidrot un juridiski korekti definēt politikas attiecību problēmas un sniegt to juridisku novērtējumu. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas,

3) kompetences: Akadēmiskās kompetences:1) iegūts paplašināts priekšstats par sabiedrības funkcionēšanas apstākļiem;2) iegūts paplašināts priekšstats par politikas veidošanas un īstenošanas apstākļiem;3) iegūts paplašināts priekšstats par dažādām politikas pētīšanas pieejām un metodēm; Profesionālās kompetences:1) students spēj analizēt akadēmisku tekstu, identificējot autora vēstījumu un galvenos

argumentus;2) students prot izveidot pētnieciskā darba pieteikumu;3) students spēj izraudzīties piemērotāko pētnieciskā darba metožu grupu noteiktas

problēmas pētīšanā.7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva

piedalīšanas lekcijas un semināros. Kontroldarbu izpilde. Patstāvīgā darba izstrāde un eksāmena nokārtošana.




10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem politoloģijas jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot politoloģijas problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku politoloģijas jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi politoloģijas jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem politoloģijas jautājumiem. Spēj izteikties par politoloģijas jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu politoloģijas jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli politoloģijas jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu politoloģijas jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas darba tiesībās grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja politoloģijas jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem politoloģijas jautājumiem


1 Politika. Politikas teorijas būtība. L2, S2.2 Indivīds un sabiedrība – individuālisms, liberālisms, atvērtā sabiedrība u.c. L2, S2.3 Indivīds un sabiedrība – konservatīvisms, sociālisms, komunitārisms u.c. L2, S2.4 Politiskā vara, autoritāte, leģitimitāte. L2, S2.5 Likums un kārtība. L2, S2.6 Nācija, nacionālisms, pārnacionālisms, multikulturālisms. L2, S2.7 Politiskā sistēma, politiskās institūcijas. L2, S2.8 Valsts, svarīgākās valsts teorijas, valsts kritika. L2, S2.9 Politiskie režīmi – demokrātija. L2, S2.10 Politiskie režīmi – autoritārisms un totalitārisms. L2, S2.11 Taisnīgums. L2, S2.12 Vienlīdzība. L2, S2.

13 Brīvība. L2, S2.14 Tiesības, pienākumi un pilsonība. L2, S2.15 Pilsoniskā sabiedrība. L2, S2.16 Pārmaiņas politikā – reakcija, reforma un revolūcija. L2, S2.

Literatūra :1. Ārente H. Totalitārisma izcelsme. Rīga.20002. Alternatīva. Politikas zinātnes jautājumi V. / zin. red. Diana Bāra, Jānis Ikstens, Inga

Ulnicāne. - Rīga: 2007. 3. Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas monitorings 2005 - 2007 / zin. red. Juris

Rozenvalds. - Rīga: Zinātne, 2007. - 99 lpp. - (stratēģiskās analīzes komisija).4. Politikas zinātne. LU raksti 686. sējums / galv. red. Žaneta Ozoliņa. - Rīga: LU, 2005. 5. Treijs R. Prezidenti. Latvijas valsts un ministru prezidenti (1918-1940) / Rihards

Treijs. - Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004. - 272 lpp.6. Yearbook of Politics. Latvia 2006 / editor-in-chief Žaneta Ozoliņa. - Rīga: Zinātne,

2007. - 300 lpp. Политология: учебник / А.Ю. Мельвиль– Москва: МГИМО, 2009.

7. European Union Politics / Michelle Cini, Nieves Perez-Solorzano Borragan. - 3rd ed. - Oxford University Press, 2010. - 485 p.

8. Politiskie konflikti un politiskās krīzes . - Rīga - Štutgarte: Gunārs Tauriņš, 2008. -208 lpp.

9. Introduction to Comparative Politics. Political Challenges and Changing Agendas / edited by Mark Kesselman, Joel Krieger, William A. Joseph. - 5th ed. - Wadsworth Cengage Learing, 2010. - 744

10. Мировая политика: учебник / М.М. Лебедева. - Москва: КНОРУС, 2011. - 256 с.




1. Studiju kursa nosaukums: Profesionālā angļu valoda I2. Kredītpunkti: 33. Kursa autors: Mg.Philol., Mg.Iur. Jūlija Popova4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: angļu valodas zināšanas vidusskolas

programmas apjomā (B1 līmenis)5. Kursa mērķis un uzdevumi: Kursa pamatmērķis ir nodrošināt studentiem iespēju

apgūt nepieciešamās kompetences angļu valodā Tiesību zinātne sfērā un uzlabot studentu komunikatīvo kompetenci svešvalodā profesionālās darbības sfērās. Kursa uzdevumi ir veicināt studentu angļu valodas prasmes un praktisko iemaņu pielietošanu dažādās profesionālās situācijās; iepazīstināt studentus ar profesionālu juridisku terminoloģiju, lasot speciālo mācību literatūru angļu valodā; izveidot studentiem nepieciešamas un noderīgas prasmes runāšanā, lasīšanā, kas ir tieši pielietojami profesionālā darbībā.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studentiem veidojas zināšanas par

angļu valodas profesionālo terminoloģiju, kura ir saistīta ar jurisprudenci un to vēsturi, studējošie izprot galvenos jurisprudences konceptus angļu valodā, kā arī orientējas zinātniskajā literatūrā un speciālā mācību literatūrā angļu valodā.

2) prasme: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studentiem jāspēj izteikt savu viedokli profesionālajā jomā angļu valodā mutiski un rakstiski, jāspēj lasīt un apspriest izlasīto mutiski un atstāstīt izlasītā saturu, kā arī lasīt profesionālo literatūru un apspriest to.

3) kompetences: studējošie spēj orientēties zinātniskajā literatūrā angļu valodā; plānot un organizēt savu darbu angļu valodā; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli angļu valodā; prot saprast un analizēt zinātnisku literatūru angļu valodā.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanās lekcijās un semināros. Kontroldarbu un mājasdarbu sekmīga izpilde. Ieskaites nokārtošana.

8. Kursa apguves rezultātu vērtēšana:Studiju aktivitātes: Studiju kursa apguves kopējo

vērtējumu veido:Līdzdalība nodarbībās 10%Kontroldarbi, saistīti ar apgūto terminoloģiju 40%Mājasdarbu izpilde un apspriešana 30%Ieskaite 20%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: ieskaite (vērtējums 10 baļļu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:


10: Zināšanas un prasmes profesionālā angļu valodas sfērā, kas pārsniedz studiju kursa prasības, liecina par patstāvīgiem pētījumiem un par kursa tēmu dziļu izpratni.9: Pilnā mērā apgūtas studiju kursa prasības, iegūta prasme aktīvi un patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas un prasmes profesionālā darbības sfērā.


8: Pilnā mērā apgūtas studiju kursa prasības, taču reizēm trūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi piemērot zināšanas sarežģītāku situāciju risināšanai.7: Apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus

konstatējami vairāki mazāksvarīgi trūkumi zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā.


6: Apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējamas atsevišķas tēmas un terminoloģijas nepietiekoši dziļa izpratne.5: Apgūtas studiju kursa prasības, tomēr konstatējama vairāku svarīgu tēmu un terminoloģiju nepietiekami dziļa izpratne.4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču konstatējamas vairāku būtisku tēmu un terminoloģiju nepietiekama izpratne un grūtības iegūto zināšanu praktiskā pielietošanā.


3: Apgūtas virspusējas zināšanas par studiju kursa svarīgākajām tēmām un praktiski nespēji tās izmantot.2: Apgūtas zināšanas par atsevišķām tēmām kas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām un nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē.1: Nav izpratnes par studiju kursa pamattēmām un terminoloģiju.

10. Kursa tēmas:

Nr. Temats

1. What is Law2. Law Systems3. Types of Legal Professions in Great Britain4. What is Court5. The Courts in England and Wales6. The Court System of the USA7. The Jury Duty8. The Court System in Latvia9. Judicial Institutions in Latvia10. Legal Professions in Latvia

Mācību literatūra:6. Professional English for lawyers: Mācību grāmata. I. Popova, L. Zadornova – Rīga:

BSA, 20097. Professional English in Use Law Paperback. Gillian D. Brown, Sally Rice, Cambridge

University Press; 1 edition, 20078. International Legal English Student's Book with Audio CDs: A Course for Classroom

or Self-study Use. Amy Krois-Lindner. Cambridge University Press; 2 edition, 20119. A Dictionary of Law: Oxford Quick Reference. Jonathan Law, Elizabeth A. Martin,

eds. OUP Oxford; 8 edition, 201510. English for Law Enforcement. Campaign. Student's Book + CD-ROM. Charles Boyle,

Ileana Chersan. Hueber Verlag Gmbh, 201011. Career Paths: Law. Student’s Book + CD. Virginia Evans, Jenny Dooley, David J.

Smith - J.D. Express Publishing UK Ltd, 2011Interneta resursi:

1. Oxford English Dictionary for Advanced Learners [http://www.oxfordlearnersdictionaries.com/ ]

2. Longman Dictionary of Contemporary English Online [ http://www.ldoceonline.com/ ]

3. Legal Online Dictionary [http://dictionary.law.com/]4. Law Dictionary [http://law.yourdictionary.com/]


Baltijas Starptautiskā AkadēmijaOtrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma


1. Studiju kursa nosaukums: Profesionālā angļu valoda II2. Kredītpunkti: 33. Kursa autors: Mg.Philol., Mg.Iur. Jūlija Popova4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: angļu valodas zināšanas vidusskolas

programmas apjomā (B1 līmenis)5. Kursa mērķis un uzdevumi: Kursa pamatmērķis ir nodrošināt studentiem iespēju

apgūt nepieciešamās kompetences angļu valodā tiesību zinātnēs sfērā un uzlabot studentu komunikatīvo kompetenci svešvalodā profesionālās darbības sfērās. Kursa uzdevumi ir veicināt studentu angļu valodas prasmes un praktisko iemaņu pielietošanu dažādās profesionālās situācijās; iepazīstināt studentus ar profesionālu juridisku terminoloģiju, lasot speciālo mācību literatūru angļu valodā; izveidot studentiem nepieciešamas un noderīgas prasmes runāšanā, lasīšanā, kas ir tieši pielietojami profesionālā darbībā.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studentiem veidojas zināšanas par

angļu valodas profesionālo terminoloģiju, kura ir saistīta ar jurisprudenci un to vēsturi, studējošie izprot galvenos jurisprudences konceptus angļu valodā, ka arī orientējas zinātniskajā literatūrā un speciāla mācību literatūrā angļu valodā.

2) prasme: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studentiem jāspēj izteikt savu viedokli profesionālajā jomā angļu valodā mutiski un rakstiski, jāspēj lasīt un apspriest izlasīto mutiski un atstāstīt izlasīta saturu, kā arī lasīt profesionālo literatūru un apspriest to.

3) kompetences: studējošie spēj orientēties zinātniskajā literatūrā angļu valoda; plānot un organizēt savu darbu angļu valodā; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli angļu valoda; prot saprast un analizēt zinātnisku literatūru angļu valodā.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanas lekcijas un semināros. Kontroldarbu un mājasdarbu sekmīga izpilde. Eksāmena nokārtošana.

8. Kursa apguves rezultātu vērtēšana:Studiju aktivitātes: Studiju kursa apguves kopējo

vērtējumu veido:Līdzdalība nodarbībās 10%Kontroldarbi, saistīti ar apgūto terminoloģiju 40%Mājasdarbu izpilde un apspriešana 30%Eksāmens 20%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: eksāmens (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:


10: Zināšanas un prasmes profesionāla angļu valodas sfērā, kas pārsniedz studiju kursa prasības, liecina par patstāvīgiem pētījumiem un par kursa tēmu dziļu izpratni.9: Pilnā mērā apgūtas studiju kursa prasības, iegūta prasme aktīvi un patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas un prasmes profesionālā darbības sfērā.


8: Pilnā mērā apgūtas studiju kursa prasības, taču reizēm trūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi piemērot zināšanas sarežģītāku situāciju risināšanai.7: Apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus

konstatējami vairāki mazāksvarīgi trūkumi zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā.


6: Apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējamas atsevišķas tēmas un terminoloģijas nepietiekoši dziļa izpratne.5: Apgūtas studiju kursa prasības, tomēr konstatējama vairāku svarīgu tēmu un terminoloģiju nepietiekami dziļa izpratne.4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču konstatējamas vairāku būtisku tēmu un terminoloģiju nepietiekama izpratne un grūtības iegūto zināšanu praktiskā pielietošanā.


3: Apgūtas virspusējas zināšanas par studiju kursa svarīgākajām tēmām un praktiski nespēji tās izmantot.2: Apgūtas zināšanas par atsevišķām tēmām kas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām un nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē.1: Nav izpratnes par studiju kursa pamattēmām un terminoloģiju.

10. Kursa tēmas:

Nr. Temats

1. Criminal Law. What are Crimes2. Crimes Related to Business3. Punishment. Types of Punishment4. The European Court of Human Rights5. Business and Commercial Law6. Company Law. Organization of Business7. Company Law. Internal Management of Business8. Business Contracts. Different Types of Contracts9. Business Contracts. Essential Elements10. Consumer Law

Mācību literatūra:1. Professional English for lawyers: Mācību grāmata. I. Popova, L. Zadornova – Rīga:

BSA, 20092. Professional English in Use Law Paperback. Gillian D. Brown, Sally Rice, Cambridge

University Press; 1 edition, 20073. International Legal English Student's Book with Audio CDs: A Course for Classroom

or Self-study Use. Amy Krois-Lindner. Cambridge University Press; 2 edition, 20114. A Dictionary of Law: Oxford Quick Reference. Jonathan Law, Elizabeth A. Martin,

eds. OUP Oxford; 8 edition, 20155. English for Law Enforcement. Campaign. Student's Book + CD-ROM. Charles Boyle,

Ileana Chersan. Hueber Verlag Gmbh, 20106. Career Paths: Law. Student’s Book + CD. Virginia Evans, Jenny Dooley, David J.

Smith - J.D. Express Publishing UK Ltd, 2011Interneta resursi:

1. Oxford English Dictionary for Advanced Learners [http://www.oxfordlearnersdictionaries.com/ ]

2. Longman Dictionary of Contemporary English Online [ http://www.ldoceonline.com/ ]

3. Legal Online Dictionary [http://dictionary.law.com/]4. Law Dictionary [http://law.yourdictionary.com/]




1. Studiju kursa nosaukums: Psiholoģija2. Kredītpunkti: 23. Kursa autors: Dr.Psych., O.Nikiforovs 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: vispārīgas zināšanas filozofija un

loģika.5. Kursa mērķis un uzdevumi: Dot studentiem zināšanas vispārīga psiholoģijā, dot

priekšstatu par psiholoģiju ka zinātni par psihi un apziņu, par psiholoģijas apakšnozarēm, dot zināšanas par psihes parādībām, psihes funkcionēšanas likumiem, iepazīstināt ar jaunākajiem sasniegumiem psihes pētījumos.

Dot zināšanas par jurista darba psiholoģiskām problēmām un īpatnībām. 6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: Psiholoģijas mācību kursā apgūtās zināšanas par psihi studentiem jāprot

pielietot ne tikai attiecību izmaiņā ar citiem, bet arī pašanalīzes, pašnovērtējuma, personīgo komponentu maiņai. Psiholoģija ir viena no tām humanitārā cikla zinātnēm, kas studentus attīsta garīgi, palīdz veidot humānas attiecības ar apkārtējo pasauli. Tā palīdzēs studentiem aktīvi iesaistīties demokrātiskās sabiedrības norisēs, meklēt un atrast savu vietu tirgus attiecību sistēmā, veicinās mijiedarbes procesu starp sevi un pasauli.

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt juridiskos tekstus, teorētisko literatūru un judikatūru, sniegt kopsavilkumu; spēj izskaidrot un juridiski korekti definēt psiholoģisko raksturojumu un sniegt to juridisku novērtējumu. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas, t.sk. sastādīt attiecīgos dokumentus, risinot civiltiesiskus kāzusus,

3) kompetences: studējošie spēj orientēties psihologa rakstītos tekstos; prot uzdot jautājumu ekspertam; atlasīt nepieciešamās tiesību normas, analizēt un piemērot tās; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot tiesību normu interpretācijas metodes.





10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem psiholoģijas jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot psiholoģiskas problēmas jurista darbā, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi psiholoģijas jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem juridiskas psiholoģijas jautājumiem. Spēj izteikties par psiholoģijas jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu psiholoģijas jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli juridiskas psiholoģijas jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu psiholoģijas jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas psiholoģija grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja psiholoģijas jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem psiholoģijas jautājumiem


1 Ievads – metodoloģiskais bloks.2 Psiholoģijas priekšmets, pētīšanas metodes, principi, uzdevumi, apakšnozares.3 Aktivitāte, darbība, uzvedība.4 Izziņas procesi:5 Uzmanība6 Sajūtas7 Uztvere8 Atmiņa9 Domāšana10 Iztēle11 Jutas un griba.12 Psihiskie stāvokļi.13 Cilvēka individuāli – tipiskas īpašības:14 Temperaments15 Raksturs16 Spējas17 Jurista darbā sastopamās psiholoģiskās problēmas18 Psiholoģiskie raksturojumi jurista darbā19 Jurista psiholoģiskās īpašības.

Literatūra:1. A.Vorobjovs Vispārīga psiholoģija R. Izglītības soļi.2003.2. O.Nikiforovs Psiholoģija pedagogam Izglitības soļi, Rīga 2007.

3. Петровский А.В., Ярошевский М.Г. История и теория психологии. В 2 т. – Ростов-на-Дону: «Феникс», 1996.

4. Немов Р.С. Психология. В 3 кн. Кн. 1. Общие основы психологии. – М.: Просвещение: ВЛАДОС. 1995.

5. Петровский А.В. Введение в психологию. М.: «Академия», 1995.6. Асмолов А. Г. Психология личности: Учебник. М.: МГУ, 1990.




1. Studiju kursa nosaukums: Romiešu tiesības2. Kredītpunkti: 23. Kursa autors: docente Mg.iur. Rudīte Bilsena4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: vispārīgas zināšanas par tiesībām,

civiltiesību pamati.5. Kursa mērķis un uzdevumi: dot studentiem pamatzināšanas par romiešu

tiesībām, veidot studentu izpratni par romiešu tiesību recepciju Latvijā, tās ietekmi uz Latvijas tiesību pamatjēdzieniem un tiesību sistēmu.


pamatnostādnes romiešu tiesību jomā un parāda svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni, orientējas romiešu tiesību recepcijas jautājumos Latvijas tiesību nozarēs,

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt civiltiesību pamatelementus un tiesību institūtus, prot strādāt ar normatīvajiem aktiem, teorētisko literatūru un judikatūru, sniegt kopsavilkumu; spēj izskaidrot un juridiski korekti definēt tiesību jēdzienus un salīdzināt tos ar Latvijas civiltiesību jēdzieniem un pamatnostādnēm,

3) kompetences: studējošie spēj plānot un organizēt savu darbu; atlasīt romiešu tiesību normas, analizēt, salīdzināt un piemērot tās mācību kāzusu risināšanā; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanas lekcijas un semināros. Kontroldarba izpilde. Patstāvīgā darba izstrāde un eksāmena nokārtošana.

8. Kursa apguves rezultātu vērtēšana: Studiju kursa apguves kopējo vērtējumu veido:Semināri 10%Kontroldarbs 20%Patstāvīgais darbs 40%Eksāmens 30%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: eksāmens (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:










1. Romiešu tiesību attīstība. Romiešu tiesību avoti.2. Personas tiesības. Ģimenes, laulības un tēva varas tiesības.3. Mantošanas tiesības.4. Lietu tiesības.5. Saistību tiesības.6. Līgumi un delikti.

Normatīvie akti.1. Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Vēstnesis Nr.43, 1993.2. ANO Vispārējā Cilvēka tiesību deklarācija.3. Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.4. Civillikums. Valdības Vēstnesis Nr.41, 1937. 5. Komerclikums. Latvijas Vēstnesis Nr.158/160, 2000.

Literatūra.1. Birziņa L. Romiešu tiesību vēsture. – Rīga: LR Nacionālās aizsardzības akadēmija,

1996.2. Blūzma V. Romas valsts un tiesības. Kanoniskās tiesības viduslaikos. –Rīga: EKA,

2002.3. Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. – Rīga: 1977.4. Dannebring R. Roman Private Law. – Pretoria: 1984. 5. R. Jhering. Der Geist der Römischen Rechts. – Leipzig: 1865.6. F. Schulz. Roman Classical Law. – Oxford: 1961.7. Watson S. Roman Law and Comparative Law. {b/i} 1991.8. П.Н.Астапенко. Римское частное право. – Москва, Книжный Мир, 20019. М.М.Борисевич М. Римское частное право. – Москва, Юриспруденция, 200110. Д.Д. Гримм. Лекции по догме римского права. Под общей ред. В.А. Томсинова. –

М.: Зерцало, 2003.

11. Дигесты Юстиниана. Том 1, кн. I – IV; пер. с латинского; отв. ред. Л.Л. Кофанов. – М.: Статус, 2002

12. Дигесты Юстиниана. Том 2, кн. I – IV; пер. с латинского; отв. ред. Л.Л. Кофанов. – М.: Статус, 2002

13. Дигесты Юстиниана. Том 3, кн. XII - XIX; пер. с латинского Ю.В. Пущаева; под общей ред. Л.Л. Кофанов. – М.: Статус, 2002

14. В.В. Макаев, А.Г. Головко. Частное право Древнего Рима. 2-е изд.,– Ростов н /Д : МарТ, 2002.

15. И.Б. Новицкий. Основы римского гражданского права. Учебник для вузов. – М.: Зерцало, 2000.

16. Черниловский З. М. Римское частное право. – Москва, Проспект, 2001 17. СТЕЖКО В. Г. Римское право. – Рига, БКИ, 2001




1. Studiju kursa nosaukums: Civiltiesības. Saistību tiesības2. Kredītpunkti: 33. Kursa autors: dr.iur A.Baikovs, mag.iur T.Jurkeviča, mag.iur. M.Ozoliņa4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: apgūts studiju kursi: „Valsts un

tiesību teorija”, „Civiltiesības vispārīga daļa, „Civiltiesības lietu tiesības”5. Kursa mērķis un uzdevumi: Sniegt studentiem padziļinātas zināšanas par saistību

tiesības vispārīgiem jautājumiem: saistību tiesību sistēmu, dot ieskaitu saistību tiesības teorijā, to pamatjēdzienus un izpratni par saistību attiecību tiesisko regulēšanu, iepazīstināt ar darījumu un deliktu dalībniekiem, gribas izpaudumi, saistību saturu un formu, izpildījums, pārkāpumiem un civiltiesiskās atbildības vispārējiem noteikumiem, saistību izbeigšanu, kā arī deliktu un vainas konstatēšanas jautājumiem. Iemācīt studentiem pielietot iegūtās zināšanas un prast orientēties likumu sistēmā, apgūt praktiskas iemaņas likumu izmantošanai praksē.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo kursu, studējošie izprot būtiskos saistību tiesības

institūtus un parāda svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni, orientējas saistību tiesību zinātniskā un speciālā literatūra, tiesību aktos un interneta resursos,

2) prasme: spējīgi izskaidrot un korekti definēt zinātniskajā valoda saistību tiesiskās problēmas, izskaidrot un diferencēt dažādus līgumus (pirkuma līgums, uzņēmuma līgums, pārvadājuma), diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas, t.sk. sastādīt attiecīgos dokumentus, risinot civiltiesiskas kāzusus,

3) kompetences: studējošie spēj patstāvīgi izstrādāt dažāda veida līgumu, kā arī analizēt saistības, kas rodas no personas un mantas aizskārumiem, neuzdotas lietvedības un netaisnas iedzīvošanās. Spēj izskatīt saistību tiesību problēmas, izdarīt secinājumus, izteikt ierosinājumus un noformēt priekšlikumus tiesību aktu satura un saistību tiesiskas attiecības pilnveidošanai.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanas lekcijas un semināros. Kontroldarbu izpilde. Patstāvīga darba uzrakstīšana un eksāmena nokārtošana.












1 Saistību jēdziens. Saistību tiesību sistēma.2 Līguma jēdziens, veidi, noslēgšana, forma.3 Līguma saturs. Līguma sekas.4 Saistību kopdalībnieku savstarpējās attiecības.5 Saistību tiesību pastiprināšana.6 Procenti. Cesija.7 Neatļautas darbības, to izpausmes, sekas. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Atbildība. 8 Zaudējumi un to atlīdzība.9 Saistību izpildījums.10 Saistību izbeigšana bez izpildījuma, pārveidošana. Atsavinājuma līgumi (pirkuma,

maiņas, piegādes, uztura līgums).11 Dāvinājums.12 Atdošanas līgumi (aizdevums, glabājums, patapinājums).13 Nomas (īres) līgums.14 Prasījumi no darba attiecībām.15 Sabiedrības līgums. Laimes līgumi.16 Prasījumi no svešu lietu pārziņas (pilnvarojuma, komisijas līgums).17 Apdrošināšanas līgums.18 Norēķinu veikšana saistību tiesībās.19 Prasījumi no ārpuslīgumiskiem tiesību aizskārumiem (deliktiem).

20 Prasījumi no netaisnas iedzīvošanās.

Normatīvie akti.Aktuālos normatīvos aktus katru gadu iesaka kursa docētājs.

Literatūra :1. Čakste K. Civiltiesības. Lekcijas. Raksti. - Riga: Zvaigzne ABC, 2011.2. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru

kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – Rīga: Mans Īpašums, 2000.3. Civiltiesisku līgumu paraugi. 2.papildinātais izdevums. Mācību līdzeklis. - Rīga:

Tiesu namu aģentūra, 2004.4. Švarcs F., Rimša S. Saistību tiesības. Sevišķā daļa. Mācību līdzeklis. – Rīga:

Latvijas Universitāte, 2001.5. Torgāns K. Norēķinu tiesiskais regulējums. Mācību līdzeklis, 2.papildinātais

izdevums. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2004.6. Torgāns K. Saistību tiesības. Mācību grāmata - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014. 7. Torgāns K. Civiltiesību, komerctiesību un civilprocesa aktualitātes. Raksti 1999-

2008. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2009. 8. Torgāns K. Līgumu un deliktu tiesību problēmas. - Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2013.9. Байков А. Обязательственное право. Курс-конспект лекций и контрольные

задания для заочного и дистанционного обучения. – Рига: SIA «JUMI”, 2004.10. Байков А.М. Обязательственное право. Часть I. Общие положения об

обязательствах (общая часть обязательственного права). – Рига: SIA «JUMI”, 2005.11. Байков А.М. Обязательственное право. Часть II. Отдельные виды

обязательств (особенная часть обязательственного права). – Рига: SIA «JUMI”, 2005.12. Брагинский М.И., Витрянский В.В. Договорное право. Книга первая: Общие

положения: Изд. второе, испр. - М.: «Статут», 1999.13. Брагинский М.И., Витрянский В.В. Договорное право. Книга вторая:

Договоры о передаче имущества. – М.: «Статут», 2003.14. Брагинский М.И., Витрянский В.В. Договорное право. Книга третья:

Договоры о выполнении работ и оказании услуг. Изд. доп., испр. - М.: «Статут», 2003.15. Брагинский М.И., Витрянский В.В. Договорное право. Книга четвертая:

Договоры о перевозке, буксировке, транспортной экспедиции иных услугах в сфере

транспорта. - М.: «Статут», 2003.




1. Studiju kursa nosaukums: Starptautiskās privātās tiesības2. Kredītpunkti: 33. Kursa autors: Dr.iur. A.Ovlaščenko, mag.iur. H. Ozoliņa 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: zināšanas par civiltiesībām,

komerctiesībām un konstitucionālo tiesību pamati.5. Kursa mērķis un uzdevumi: sekmēt jurista izpratni par starptautisko privāttiesību

attīstību un sistēmu, kā arī sekmēt spēju orientēties jautājumos, kas saistīti ar starptautisko privāttiesību struktūru, tiesisko regulējumu un tiesību praktisko piemērošanu, dot iespēju bagātināt teorētiskās zināšanas. Iemācīt studentiem pielietot iegūtās zināšanas un prast orientēties likumu sistēmā, apgūt praktiskas iemaņas likumu izmantošanai praksē.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studējošie izprot starptautisko

privāttiesību principus, tā pozitivizāciju konstitūcijā; starptautisko privāttiesību pamatnostādnes un parāda svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni; studējošie orientējas normatīvajos aktos, starptautisko privāttiesību zinātniskajā literatūrā, tiesu praksē un interneta resursos,

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt juridiskos tekstus, teorētisko literatūru un judikatūru, sniegt kopsavilkumu; spēj izskaidrot un juridiski korekti definēt starptautisko privāttiesību sastopamās problēmas un sniegt to juridisku novērtējumu. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas, t.sk. sastādīt attiecīgos dokumentus, risinot civiltiesiskus kāzusus,

3) kompetences: studējošie spēj orientēties starptautisko privāttiesību tiesiskajā regulējumā; plānot un organizēt savu darbu; atlasīt nepieciešamās tiesību normas, analizēt un piemērot tās; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot tiesību normu interpretācijas metodes.





10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem starptautisko privāttiesību jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot starptautisko privāttiesību problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku starptautisko privāttiesību jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi starptautisko privāttiesību jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem starptautisko privāttiesību jautājumiem. Spēj izteikties par starptautisko privāttiesību jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu starptautisko privāttiesību jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli starptautisko privāttiesību jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu starptautisko privāttiesību jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas starptautisko privāttiesību grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja starptautisko privāttiesību jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem starptautisko privāttiesību jautājumiem

Kursa tēmas:

Nr. Temats

1. Starptautisko privāttiesību jēdziens, būtība, regulēšanas metodes un uzdevumi.2. SPT vieta starptautisko tiesību sistēmā. SPT sistēma.. Kopīgais un atšķirīgais SPT un

starptautiskajām publiskajām tiesībām. SPT un nacionālās tiesības. SPT saistība ar tirdzniecības, ģimenes, darba un civiltiesībām.

3. SPT vēsturiskā attīstība. SPT rašanās cēloņi. SPT doktrīnas. SPT tiesību skolas. SPT attīstības tendences.

4. Ārvalsts elements un tā veidi.5. Starptautisko privāttiesību subjektu tiesiskais statuss. Valsts statuss SPT. Starptautiskās

organizācijas. Fiziskās un juridiskās personas.6. Likumu kolīzijas un to atrisināšanas metodes7. Lietu tiesību noteikšanai pielietojamais likums un jurisdikcija8. Līgums un kontrakts .Kontrakta vadošā likuma izvēle un Romas kontraktu konvencija

9.Laulību un ģimenes tiesības

10. Mantojuma tiesības11. Starptautiskās tirdzniecības tiesības

12. Starptautiskie autopārvadājumi, dzelzceļa pārvadājumi, jūras pārvadājumi, gaisa pārvadājumi

13. Starptautiskās finanšu operācijas.14. Starptautiskais civilprocess.Kaitējums un t ā atlīdzināšana

Normatīvie akti:

1. Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Vēstnesis, 01.07.1993., Nr.432. Civillikums. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Ziņotājs, 14.01.1993., Nr.11933. gada

Montevideo Konvencija par valstu tiesībām un pienākumiem (Convention on Rights a n d Duties of States)

3. 1968. gada 27. septembra (19. jūnija) (80/934/EEK) Briseles Konvencijas par jurisdikciju un tiesas spriedumu piespiedu izpildīšanu civilajās un komerciālajās lietās (Brussels Convention on Jurisdiction and t he Enforcement of Judgements in Civil a n d Commercial Matters)

4. Civilprocesa likums. Latvijas Vēstnesis, 03.11.1998., Nr.326/3305. 1966. gada 16. decembra ANO Starptautiskais pakts par civilajam un politiskajām tiesībām

(International Covenant on Civil a n d Political Rights)

Literatūra:1. Bojārs J. Starptautiskās privāttiesības . I daļa,- Rīga : Zvaigzne ABC, 2010.2. Bojārs J. Starptautiskās privāttiesības . II daļa,- Rīga : Zvaigzne ABC, 2010.3. Bojārs J. Starptautiskās privāttiesības . I daļa,- Rīga : Zvaigzne ABC, 2013.4. Laurence Kollins, "Provisional and Protective Measures in International Litigation," in —

Collected Courses ofthe Hague Academy of International Law, 1992, I I I , Vol. 234, Doderecht, Boston, L o n d o n (1993)

5. Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – Rīga: Mans Īpašums, 2000.

6. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa, Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – Rīga: TNA, 2011.


8. Civilprocesa likuma komentāri. III daļa, Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – Rīga: TNA, 2014.

9. Juris Bojārs, Velga Vilne. Starptautiskas investīcijas. — R.: Starptautisko attiecībuinstitūts, 1996.



1. Studiju kursa nosaukums: Starptautiskās publiskās tiesības2. Kredītpunkti: 33. Kursa autors: Dr.iut. A.Ovlaščenko, mag.iur. H. Ozoliņa 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: zināšanas par krimināltiesības,

valsts tiesībās un konstitucionālo tiesību pamati.5. Kursa mērķis un uzdevumi: sekmēt jurista izpratni par starptautisko publisko

tiesību attīstību un sistēmu, kā arī sekmēt spēju orientēties jautājumos, kas saistīti ar starptautisko publisko tiesību struktūru, tiesisko regulējumu un tiesību praktisko piemērošanu, dot iespēju bagātināt teorētiskās zināšanas. Iemācīt studentiem pielietot iegūtās zināšanas un prast orientēties likumu sistēmā, apgūt praktiskas iemaņas likumu izmantošanai praksē.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studējošie izprot starptautisko

publisko tiesību principus; starptautisko publisko tiesību pamatnostādnes un parāda svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni; studējošie orientējas normatīvajos aktos, starptautisko publisko tiesību zinātniskajā literatūrā, tiesu praksē un interneta resursos,

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt juridiskos tekstus, teorētisko literatūru un judikatūru, sniegt kopsavilkumu; spēj izskaidrot un juridiski korekti definēt starptautisko publisko tiesību sastopamās problēmas un sniegt to juridisku novērtējumu. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas, t.sk. sastādīt attiecīgos dokumentus, risinot publisko tiesību kāzusus,

3) kompetences: studējošie spēj orientēties starptautisko publisko tiesību tiesiskajā regulējumā; plānot un organizēt savu darbu; atlasīt nepieciešamās tiesību normas, analizēt un piemērot tās; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot tiesību normu interpretācijas metodes.





10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem starptautisko publisko tiesību jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot starptautisko publisko tiesību problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku starptautisko publisko tiesību jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi starptautisko publisko tiesību jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem starptautisko publisko tiesību jautājumiem. Spēj izteikties par starptautisko publisko tiesību jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu starptautisko publisko tiesību jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli starptautisko publisko tiesību jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu starptautisko publisko tiesību jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas starptautisko publisko tiesību grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja starptautisko publisko tiesību jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem starptautisko publisko tiesību jautājumiem

10. Kursa tēmas:

Nr. Temats

1. Starptautisko publisko tiesību jēdziens, priekšmets un sistēma.2. Starptautisko publisko tiesību vēsturiskā attīstība.3. Starptautisko publisko tiesību avoti.4. Starptautisko publisko tiesību normas.5. Starptautisko tiesību subjekti.6. Valsts teritorija7. Ārpusteritorijas jurisdikcija.8. Valsts atzīšana un valsts tiesību pēctecība.9. Iedzīvotāji starptautiskajās tiesībās.10. Starptautiskais konfliktu noregulējums.11. Atbildība starptautiskajās tiesībās.12. Starptautiskās līgumtiesības.13. Diplomātiskās un konsulārās tiesības.14. Starptautisko organizāciju tiesības.15. ANO16. Starptautiskā drošība.17. Starptautiskās cilvēktiesības.

18. Starptautiskās gaisa tiesības.19. Starptautiskās jūras tiesības.20. Starptautiskās kosmosa tiesības.21. Starptautiskās vides tiesības.22. Starptautiskā justīcija.


01.07.1993.2. 1961.konvencija par apatrīdu skaita samazināšanu.3. 1954. konvencija par apatrīdu statusu. 4. 22.07.1994. likums "Pilsonības likums"5. 1967. deklarācija par teritoriālo patvērumu 6. 1933.Montevideo konvencija LR Likums par robežām 7. 1978. 23.08. konvencija par valstu tiesību pārmantojamību8. 08.04.1983 Vīnes konvencija par valstu tiesību pārmantojamību attiecībā pret valsts

īpašumu, arhīvu , parādiem9. 01.12.1959. Līgums par Antarktīdu 10. 09.02.1920.Līgums par Špicbergenu 11. 18.08.1948.Konvencija par kuģošanas režīmu pa Donava 12. 1978. 23.08. konvencija par valstu tiesību pārmantojamību13. 1975. EDSO nobeiguma akts.14. 1970. ANO deklarācija par starptautisko tiesību principiem15. 1974. Valstu ekonomisko tiesību un pienākumu harta.

Literatūra:1. Brownlie., Principles of Public International Law, Oxford University Press, USA; 7th

edition2. Bojārs J. Starptautiskās publiskās tiesības II, Zvaigzne ABC, 20063. Bojārs J. Starptautiskās publiskās tiesības IV, Zvaigzne ABC, 2008., 4. L Burvis, Māris Lejnieks, L Medina Jūras tiesības, Jumava, 19975. Дерука С.И. Международное публичное право. Курс- конспектб Рига, 20066. Shaw M.N. „Internatiobnal law”, 5th edition, Cambridge University Press,20037. Международное публичное право. Под ред. Бекяшева К.А. 4-е изд., перераб. и

доп. - М.: 2005.



Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma “Tiesību zinātne”

1. Studiju kursa nosaukums: Tiesību aizsardzības iestādes2. Kredītpunkti: 23. Kursa autors: Dr.iur. S.Kaija, Dr.iur. M.Sumbarova4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: apgūti studiju kursi: Tiesību teorija.5. Kursa mērķis un uzdevumi: apgūt Latvijas Republikas tiesību aizsardzības

iestāžu sistēmu, to darbības pamatprincipus; apgūt tiesību aizsardzības iestāžu darbības saturu. Kursa uzdevumi: 1) sniegt zināšanas par katras tiesību aizsardzības iestādes vietu un lomu visā tiesību aizsardzības iestāžu sistēmā, kā arī prast saskatīt tās iezīmes, kas visas šīs pēc uzdevumiem un metodēm atšķirīgās iestādes apvieno vienā sistēmā un prast saskatīt to atšķirīgo, būtisko, kas piemīt katrai no šīm iestādēm; 2) sniegt zināšanas par katras tiesību aizsardzības iestādes uzdevumiem, mērķi, funkcijām un kompetenci. Veltīt vajadzīgo vērību jautājumam par tiesību aizsardzības iestāžu kadriem un prasībām, kas tiek izvirzītas tiesību aizsardzības iestādēs strādājošiem.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences):Studiju rezultātā 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti izpratīs tiesību aizsardzības iestāžu

sistēmu, šo iestāžu darbības pamatus, prot izmantot tiesību aktus, kas reglamentē tiesību aizsardzības iestāžu darbību; zina prasības, kādām jāatbilst tiesību aizsardzības iestādēs strādājošiem, pratīs korekti izmantot terminoloģiju, spēs izmantot specializētas problēmu risināšanas prasmes, iepazīsies ar noteiktām tiesību aizsardzības iestādēm, iegūs specializētas zināšanas par to būtību un galvenajiem darbības virzieniem..

2) prasme: studiju rezultātā studenti iegūs prasmes, kas ļauj noskaidrot tiesību aizsardzības iestāžu kompetences jautājumus, kas ļaus pilnvērtīgāk apgūt citus studiju kursus.

3) kompetences: studējošiem piemitīs nepieciešamās zināšanas, profesionālā pieredze, izpratne tiesību aizsardzības iestāžu jomā un prasme zināšanas un pieredzi izmantot konkrētā darbībā.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanas lekcijās un semināros. Kontroldarbu izpilde. Patstāvīgo darbu sagatavošana un eksāmena nokārtošana.


vērtējumu veido:Semināri, lekcijas 20%Kontroldarbi 20%Patstāvīgie darbi 20%Eksāmens 40%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: eksāmens(vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:


10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem tiesību aizsardzības iestāžu darbības jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot

tiesību aizsardzības iestāžu darbības problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku tiesību aizsardzības iestāžu darbības jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi tiesību aizsardzības iestāžu darbības jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem studiju kursa jautājumiem. Spēj izteikties par studiju kursa jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu tiesību aizsardzības iestāžu darbības jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli studiju kursa jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu tiesību aizsardzības iestāžu darbības jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas tiesību aizsardzības iestāžu darbības jomā grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja tiesību aizsardzības iestāžu darbības jomas jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem tiesību aizsardzības iestāžu darbības jomas jautājumiem


1 Studiju kursa priekšmets, tā uzdevumi un pamatjēdzieni2 Tiesu sistēma 3 Prokuratūra4 Policija un izmeklēšanas iestādes5 Advokatūra6 Notariāts7 Tiesībsargs8 Citas personu tiesību aizsardzības iestādes (Valsts probācijas dienests, zvērināti tiesu

izpildītāji, nevalstiskās organizācijas u.c).

Tiesību akti.

1. Latvijas Republikas Satversme. Spēkā no 07.11.1922. Latvijas Vēstnesis, Nr.43., 01.07.1993.

2. ANO Ģenerālās Asamblejas 1985.g. 29.novembra rezolūcija Nr. 40/32 un 1985.gada 13.decembra rezolūcija Nr.40/146 “Tiesu varas neatkarības pamatprincipi”// Human rights and the judiciary.- Vienna: OSCE, b/g.

3. ANO Ģenerālās Asamblejas 1990.g. 14.decembra rezolūcija Nr. 45/121 un 1990.gada 18.decembra rezolūcija Nr45/166 Pamatprincipi par advokātu lomu.//Tiesību akti par advokātu darbību.- R.:TNA, 2002.

4. Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. tiešsaiste Rīga : Ministru Kabineta pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. Pieejams:http://www.mkparstavis.am.gov.lv/files//PDF/4_2_1_echr_convenlat.pdf

5. Eiropas Padomes Ministru Komitejas Rekomendācija Nr. R (94)12 par tiesnešu neatkarību, efektivitāti un uzdevumu., 1994. gada 13. oktobris. tiešsaiste. Pieejams: http://www.coecidriga.lv/tulkojumi/citi.htm

6. Eiropas Padomes Ministru Komitejas 2000.gada 25.oktobra Rekomendācija Nr. R(2001)21 “Par advokāta profesijas praktizēšanas brīvību” // Tiesību akti par advokātu darbību.- R.:TNA, 2002.

7. Eiropas Padomes Ministru Komitejas 2000.gada 6.oktobra Rekomendācija Nr. Rec (2000)19 “Par valsts prokuratūras lomu krimināltiesību sistēmā”.

8. Advokatūras likums. 1993.g. 27.aprīlis. 9. Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums. 2002.g. 31.oktobris. 10. Karatiesu likums. 2005.g. 17.marts. 11. Kara tiesu likums // Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums. Rīga, Tieslietu

ministrijas Kodifikācijas departamenta izdevums, 1939.12. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums. 2002.g. 18.aprīlis.13. Likums “Par policiju”. 1991.g. 4.jūnijs. 14. Likums “Par tiesu varu”. 1992.g. 15.decembris. 15. Notariāta likums. 1993.g. 1.jūnijs 16. Prokuratūras likums. 1994.g. 19.maijs. 17. Robežsardzes likums. 1997.g. 27.novembris. 18. Satversmes tiesas likums. 1996.g. 5.jūnijs. 19. Tiesībsarga likums. 2006.gada 6.aprīlis. 20. Tiesu izpildītāju likums. 2002.g. 24.oktobris. 21. Valsts drošības iestāžu likums. 1994.g. 5.maijs. 22. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums. 2005.g. 17.marts. 23. Valsts probācijas dienesta likums. 2003.g. 18.decembris. 24. Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra Nr.720 “Tiesu administrācijas nolikums”. 25. Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.240 “Iekšlietu ministrijas

nolikums”. 26. Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.243 “Tieslietu ministrijas

nolikums”. 27. Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumi Nr.934 “Drošības policijas

nolikums”. 28. Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.426 “Noteikumi par tiem ārvalstīs

iegūtajiem advokātu profesionālajiem nosaukumiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”.

29. Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumi Nr.869 „Juridiskās palīdzības administrācijas nolikums”.

30. Ministru kabineta 2005.gada 18.janvāra noteikumi Nr.46 “Valsts policijas nolikums”. 31. Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1010 “Valsts probācijas

dienesta nolikums”. 32. Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumi Nr.619 „Noteikumi par zvērināta

tiesu izpildītāja eksāmena kārtību, minimālo zināšanu apjomu un eksāmena maksu”. 33. Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumi Nr.397 “Pašvaldības policijas

paraugnolikums”. 34. Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumi Nr.42 „Noteikumi par zvērināta tiesu

izpildītāja palīga eksāmena kārtību un nepieciešamo zināšanu apjomu”. 35. Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumi Nr.661 „Zvērināta tiesu izpildītāja

kvalifikācijas eksāmena norises un vērtēšanas kārtība”. 36. Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumi Nr.484 „Noteikumi par zvērināta

notāra profesionālās kvalifikācijas celšanu”.37. Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumi Nr.485 „Zvērinātu notāru eksāmena

un kvalifikācijas pārbaudes kārtība”. 38. Latvijas prokuroru ētikas kodekss. 1998.g. 17.jūnijs,tiešsaiste. Pieejams:

www.lrp.gov.lv39. Latvijas tiesnešu ētikas kodekss. 1995.g.20.aprīlis tiešsaiste. Pieejams:

www.at.gov.lv40. Latvijas zvērinātu advokātu ētikas kodekss. 1993.g. 21.maijs.// Latvijas Jurists, 1993,

Nr.5. 41. Latvijas Zvērinātu notāru ētikas kodekss, 17.10.2003.42. Valsts policijas darbinieka profesionālās ētikas un uzvedības kodekss. VP noteikumi

Nr.1., izdoti 2005.gada 31.maijā, tiešsaiste. Pieejams: www.vp.gov.lv./?sadala=63-58k

43. European Charter on the Statute for Judges and Explanatory Memorandum. Strasbourg, 8-10 July, 1998. tiešsaiste. Pieejams: www.legislationline.org

44. Recommendation Nr. R(94)12 of the Committee of Ministers to Member States On the Independence, efficiencv and role of judges.//www.legislationline.org

45. Recommendation Nr. R(94)12 of the Committee of Ministers to Member States On the Independence, efficiency and role of judges. tiešsaiste. Pieejams: www.legislationline.org

46. Сборник нормативных актов о судебной системе ,"Бюро деловой информации", 2009. (ул. Гертрудес, 20 - 7a, Рига)

II Literatūra:

1. Āboliņa R. Par prokuratūras funkciju attīstību Latvijā.// Latvijas Vēstnesis, 1996,12.jūlijs nr.119.

2. Balodis R. Tieslietu padomes nozīme laika dimensijā//Jurista Vārds, 26.01.20103. Baranovska L., Liparte E. Latvijas atjaunotā notariāta desmitgade: rakstu krājums.-

Rīga: Latvijas Zvērinātu notāru padomes izdevums, 2003.- 80 lpp.4. Bārdiņš G.Karatiesas Latvijā: jēdziens un tiesiskais regulējums .// Latvijas Vēstnesis,

23.08.2005.5. Bērziņš P. Kara tiesu iekārta Vācijā, Francijā un Krievijā // Militāru rakstu krājums,

1926, Nr.3/4.6. Bišers I. Administratīvais process - mehānisms izpildvaras darbības likumības

kontrolei // http://www.law.lv/admproc/ilmars_bisers_administrativais_p.htm 7. Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā./I.Ziemeles red.- R.: SIA „Izglītības soļi", 2000.8. Dekerss Ē. Notāra profesija, tās deontoloģija un tās struktūras.- Starptautiskā latīņu

notariāta savienība, Eiropas un Vidusjūras reģiona lietu komisija, Notariālā akadēmija, 2000.- 67 lpp.

9. Endziņš A. Par Satversmes tiesu šodien un rīt// Administratīvā un Kriminālā Justīcija, 1999.gada Nr.1.

10. Gailīte D . Administratīvās tiesas atskatās uz piecu gadu darbu//Jurista Vārds., 31.03.2009

11. Gailīte D. Cik daudz un kā strādā administratīvās tiesas.// Latvijas Vēstnesis, Jurista Vārds, 2004. gada 2. novembris, Nr.42,



http://www.law.lv/admproc/ilmars_bisers_administrativais_p.htm%20

http://www.vestnesis.lv/index.php?mode=LAIDIENS&laidiens_id=3677

http://www.vestnesis.lv/index.php?mode=DOC&id=114784


http://www.legislationline.org/



http://www.at.gov.lv/

http://www.lrp.gov.lv/

12. Guļāns A. Tiesu reformas svarīgākie posmi pēc neatkrības atjaunošanas Latvijā.// Administratīva un krimināla justīcija.1/99.

13. Ieskats Latvijas notariāta attīstībā. Latvijas Zvērinātu notāru padome, Rīga: Mans Īpašums, 1998.- 80 lpp.

14. Konstitucionālās tiesas loma valsts konstitūcijā nostiprināto vērtību aizsardzībā. Role of the Constitutional Court in protection of the values consolidated in the Constitution Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2007.211 lpp. ISBN: 978-9984-790-33-6

15. Kūtris G., Izmeklēšanas tiesneši: jauns institūts kriminālprocesā.// Latvijas Vēstnesis, 2006. gada 10.janvāris; 2006. gada 17.janvāris.

16. Lazda R. Ētikas kritēriji zvērinātu tiesu izpildītāju darbā//Jurista Vārds, 31.03.2009 17. Lediņa L. Latvijas notariāts kontinentālās Eiropas tiesību sistēmā.// Jurista Vārds, 2004.g.

24.februāris, 2.marts.18. Litvins G. Profesionālās darbības novērtēšana leģitimē tiesnesi //Jurista Vārds,

01.06.2010 19. Maizītis J. Lai prokurors būtu profesionāls, godīgs un neatkarīgs.// Jurista Vārds,

2004.g. 2.marts.20. Makarova G. Advokatūra vēsturiskā atskatā un tiesu varas pārmaiņu gados// Likums

un Tiesības, 2003.g. Nr.7.21. Matvejevs A. Policijas darbības formas un mehāmisms personas tiesību un brīvību

aizsardzībā//Administratīvā un Kriminālā Justīcija, Nr.4, 2008., 18.-22.lpp.22. Mednis M. Prokuratūra: tiesu vara vai izpildvara// Jurista Vārds, 23.01.2007.23. Meikališa A. Prokuratūra Latvijā.- R., 2002.24. Meikališa Ā. Tiesu vara.- R., 1998. 25. Meikališa Ā., Strada K. Tiesu varas institūciju tiesības. Shēmas. 2.papild.izd -

R.:Latvijas Policijas akadēmija, 2000. 26. Neimane I. Par zemesgrāmatu tiesnešiem tiesu sistēmā//Jurista Vārds, 2002.gada

17.decembrī.27. Pleps J.Tieslietu padome: ārvalstu ekspertu skats //Jurista Vārds, 26.01.201028. Rode O., Pastille J.K. Neatkarīga advokatūra Eiropā: vēsture un nākotnes

perspektīvas.// Jurista Vārds, 2004.g. 6.jūlijs, 13.jūlijs. 29. Terehovičs V. Tiesībsargājošās institūcijas Latvijā.- R.: Latvijas Vēstnesis, 2007. 30. Terehovičs V. Tiesību aizsardzības iestādes. Kursa lekciju konspekts un

kontroluzdevumi juridiskās specialitātes studentiem.- R.: Baltijas starptautiskā akadēmija, 2007.

31. Tiesu izpildītāja institūts: Latvijas un Francijas tiesu izpildītāja institūta salīdzinājums. Latvijas normatīvie akti par zvērinātiem tiesu izpildītājiem.- Rīga.: Tiesu manu aģentūra, 2003.

32. Tiesu sistēmas Eiropas valstīs. Rokasgrāmata. [B.v.], 200233. 24th International Congress of Latin Notaries- http://www.uinl.org/ingles/discurso.htm34. Appendix 47, Memorandum submitted by The Notaries

Society-http://www.parliament.the-stationery-office.co.uk35. Characteristics of the Latin Body of Notaries-

www.uinl.org/ingles/informacion_caracte.php4.36. Law Enforcement //

http://www.esri.com/industries/public_safety/law_enforcement/law_enforcement.html

37. Perrodet A. The Public prosecutor. European Criminal Procedures. Cambridge Univ.Press, 2002

38. Le mot du President de la CNUE: Conference des Notariats de L’Union Europeenne- http://www.cnue.be/fr/000/mot_president_005.html

39. Deutsche Notar-Zeitschrift: Verkundungsblatt der Bundesnotarkammer, Heft 4.- Verlag C.H.Beck Munchen, April 2002.- Seite 241-320.

http://www.cnue.be/fr/000/mot_president_005.html

http://www.parliament.the-stationery-office.co.uk/

http://www.uinl.org/ingles/discurso.htm






http://lv.lv/?menu_body=DOC&id=125830&menu_left=LAIDIENS

http://lv.lv/?menu=gramatas&part_id=11&vg_id=BOOK&id=201

http://lv.lv/?menu=gramatas&part_id=11&vg_id=BOOK&id=201

40. Додонов В.Н. Прокуратура в России и за рубежом: Сравнительное исследование. – Москва: Норма, 2001.

41. Петухов Н.А, Шулепов Н.А. Военные суды в современном мире (сравнительно-правовой анализ) // http://www.supcourt.ru/mj/2.2/ms/index.htm

42. Правоохранительные органы стран Балтии. – Калининград: Янтарный сказ, 2004.

43. Правовые cистемы стран мира: Энциклопедический справочник./Отв.ред.А.Я.Сухарев, 3-е изд. - Москва: Норма, 2003.

Regulāri jālasa raksti, pētījumi, judikatūra utml: 1. Jurista vārds (interneta versija www.juristavards.lv – sadaļa Tiesību nozaru

katalogs/Krimināltiesības un process) 2. Administratīvā un Kriminālā Justīcija, izdod Baltijas Starptautiskā akadēmija3. Tieslietu ministrijas mājas lapā www.tm.gov.lv, sadaļa Informatīvie materiāli/Pētījumi4. Augstākās tiesas mājas lapā www.at.gov.lv, sadaļās Resursi/Pētījumi un Judikatūra5. Sabiedriskās politikas centra Providus mājas lapā www.providus.lv, sadaļas

Publikācijas/Providus pētījumi un Krimināltiesības/Publikācija



1. Studiju kursa nosaukums: Valsts un tiesību teorija2. Kredītpunkti: 43. Kursa autors: Dr.iur.V.Reingolds, mag. iur., H. Ozoliņa 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: vispārīgas zināšanas par tiesībām.5. Kursa mērķis un uzdevumi: Palīdzēt studentiem veidot sistemātiskas teorētiskās

zināšanas par valsts un tiesību būtību, izcelšanos, attīstību un funkcionēšanu. Radīt priekšstatu par valsts un tiesību formām, struktūru, darbības mehānismu; valsts plānošanu; tiesību sistēmu, tiesību piemērošanu, juridisko tehniku; valsts un tiesību mijiedarbību. Iepazīstināt studentus ar valsts un tiesību svarīgākajiem jēdzieniem, terminiem un definīcijām un veicināt to aktīvu pielietojumu praktiskajā darbībā. Sekmēt studentos juridiskās domāšanas pareizas iemaņas.


pamatnostādnes Valsts un tiesību teorijas jomā un parāda svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni; studējošie orientējas Valsts un tiesību teorijas pamatjautājumos ,tiesību zinātniskajā literatūrā, tiesu praksē un interneta resursos,

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt juridiskos tekstus, teorētisko literatūru un judikatūru, sniegt kopsavilkumu; spēj izskaidrot un juridiski korekti definēt Valsts un tiesību teorija problēmas un sniegt to juridisku novērtējumu. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas.

3) kompetences: studējošie spēj orientēties Valsts un tiesību teorijas pamatjēdzienu regulējumā; plānot un organizēt savu darbu; analizēt un piemērot pamatjēdzienus; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot tiesību normu interpretācijas metodes.





10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem Valsts un tiesību teorijas jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot Valsts un tiesību teorijas problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


(8 ļoti labi, 7 labi) pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku Valsts un tiesību teorijas jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi Valsts un tiesību teorijas jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem Valsts un tiesību teorijas jautājumiem. Spēj izteikties par Valsts un tiesību teorijas jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu Valsts un tiesību teorijas jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli Valsts un tiesību teorijas jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu Valsts un tiesību teorijas jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas Valsts un tiesību teorijas grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja Valsts un tiesību teorijas jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem Valsts un tiesību teorijas jautājumiem


1. Valsts kā sabiedrības organizācijas forma. Tiesības kā svarīgākais sabiedrisko attiecību normatīvais regulators.

2. Valsts būtība un tās pazīmes.3. Valsts formas.4. Valsts pārvaldes mehānisms.5. Valsts vara.6. Valsts un sabiedrība.7. Tiesiska valsts .8. Tiesību jēdziens, struktūra un funkcijas. Tiesību vieta sabiedrisko attiecību

regulēšanā.9. Tiesību sistēma, tiesību saimes (loki).10. Tiesību avoti (formas).11. Tiesību norma.12. Tiesību jaunrade.13. Tiesību sistēma.14. Tiesību kolīzijas un tiesu prakse.15. Tiesiska rīcība, tiesību pārkāpums un juridiskā atbildība.16. Tiesiskās regulēšanas mehānisms.17. Valsts un tiesību savstarpējā mijiedarbība.

Normatīvie akti:1. Latvijas Republikas Satversme. 15.02.1922. likums. // Latvijas Vēstnesis Nr. 43,

01.07.1993. ar grozījumiem.2. Ministru kabineta iekārtas likums. 01.04.1925. likums. // Latvijas Vēstnesis

16.07.1993. ar grozījumiem.3. Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu

izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību. 08.06.1994. likums. // Latvijas Vēstnesis 18.06.1994. ar grozījumiem.

4. Saeimas kārtības rullis. 28.07.1994. likums. // Latvijas Vēstnesis 18.08.1994. ar grozījumiem.

5. Valsts pārvaldes iekārtas likums. 06.06.2002. likums. //Latvijas Vēstnesis 21.06.2002. ar grozījumiem.Literatūra

1. Broks J. Tiesību filozofija. Doktrīnas, koncepcijas, diskusijas. – Rīga, 2004.2. Cipeliuss R. Tiesību būtība. - Rīga, 2001.3. Cipeliuss R. Vispārējā mācība par valsti. - Rīga: AGB, 1998.4. Dišlers K. Demokrātiskas valsts iekārtas pamati. - Rīga, 1931.5. Dišlers K. Ievads Latvijas valsts tiesību zinātnē. - Rīga, 1930.6. Dišlers K. Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas. – R., 19257. Horns N. Ievads tiesību zinātnē un tiesību filosofijā. // Likums un tiesības - 1999.,

2000.8. Jakubaņecs V. Valsts jēdziens, struktūra, funkcijas un formas. - Rīga: P&K, 2003.9. Krastiņš I. Tiesību doktrīnas, R., LU, 20010. Krastiņš I. Tiesību izpratne, funkcijas un normas, R. LU, 2000.11. Meļķisis E. Attīstības tendences dažos tiesību teorijas un prakses jautājumos, R, LU,

2000.12. Rezevska D., Vispārējo tiesību principu nozīme u n piemērošana, Rīga, 201513. Barry N. An Introduction to Modern Political Theory. - London: Maximilian, 1989.14. Dunleavy P., Bredan O. Theories of the State: The Politics of Liberal democracy. -

London: Maximilian, 1987.15. Lee S. Law and morals. New York: Oxford Univ. Press, 1987.16. Political Issues Debated: An Introduction to Politics. / 2. Edition H.M.Levine -

Prentice-hall, INC., Englewood, New Jersey, 1987.17. Gollnick R. Zur Entwicklung individuellen Rechtsbewusstseins. - Jena: Friedrich-

Schūller Univ., 1989.18. Теория государства и права: Учебник для вузов. / Под ред. В.М. Корельский,

В.Д. Перевалов. - 2-е изд., изм. и доп. - Москва: НОРМА - ИНФРА, 2000.19. Чиркин В.Е. Государствоведение: Учебник. -Москва: Юрист, 1999.20. Чиркин В.Е. Современное государство. - Москва: Международные отношения,

2001.21. Шиндянина М.Д. Стадии юридической ответственности: Учебное пособие. - М.:

Книжный мир, 1998. Studiju procesa laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un




1. Studiju kursa nosaukums: Tiesu medicīna2. Kredītpunkti: 13. Kursa autors: G.Vabels4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: Kriminālprocesa zināšanas5. Kursa mērķis un uzdevumi: ir studentiem veidot izpratni par tiesu medicīnas

ekspertīzi, tās saturu, izmeklēšanas objektiem un metodēm, ietverot tiesu medicīnas procesuālos pamatus..


pamatnostādnes tiesu medicīnas jomā un parāda svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni, 2) prasme: studējošie prot nozīmēt tiesu medicīnas ekspertīzi, sniegt savu redzējumu

par problēmu risinājumu; Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas;3) kompetences: Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst priekšstatu par tiesu

medicīnas zinātniskajiem pamatiem un praktiskajām iespējām lietā nozīmīgu medicīnisku un bioloģisku jautājumu noskaidrošanā, izmantojot speciālas zināšanas attiecīgajās nozarēs.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kursa gaitā studentam jāapgūst Latvijas un starptautisko profesionālo noteikumu (ētikas kodeksu) prasības, jāspēj tās piemērot kursa semināru nodarbībās un mājas darbā. Gala vērtējums veidojas no studentu rakstiskā darba novērtējuma (50% no gala vērtējuma) un mutiskas ieskaites (50% no gala vērtējuma ieskaitē).


vērtējumu veido:Semināri 20%Kontroldarbi 10%Patstāvīgs darbs ar referātu 50%Eksāmens 20%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: ieskaite (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:


10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem tiesu medicīnas jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot tiesu medicīnas problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku tiesu medicīnas jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi tiesu medicīnas jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā

Vidējs apguves līmenis(6 gandrīz labi, 5 viduvēji, 4

6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem tiesu

gandrīz viduvēji) medicīnas jautājumiem. Spēj izteikties par tiesu medicīnas jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu tiesu medicīnas jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli tiesu medicīnas jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu tiesu medicīnas jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja tiesu medicīnas jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem tiesu medicīnas jautājumiem


1 Tiesu medicīnas priekšmets un tā saturs, izmeklēšanas objekti un metodes, īsa tiesu medicīnas vēsture

2 Tiesu medicīniskās ekspertīzes procesuālie pamati un organizācija, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs

3 Tanatoloģija – mācība par nāvi. Nāve un līķa pazīmes, līķa tiesmedicīniskā izmeklēšanas iemesli un uzdevumi, dokumentu noformēšanas kārtība

4 Līķa apskate notikuma vietā, līķa tiesu medicīniskās izmeklēšanas noteikumi un metodika

5 Klīniskā tiesu medicīna. Dzīvu personu tiesmedicīniskā ekspertīze, tās iemesli un metodes

6 Tiesu medicīnas traumatoloģija. Bojājumi un nāve no dažāda veida ārējas iedarbības, bojājumu klasifikācija, to raksturojums un rašanās mehānismi un īpatnības

7 Toksikoloģija, dažādu ķīmisku aģentu radītie bojājumi un nāve no tiem, saindēšanās norise un diagnostikas metodes

8 Lietisko pierādījumu medicīniskā tiesu ekspertīze

Normatīvie akti.Aktuālos normatīvos aktus katru gadu iesaka kursa docētājs.Kriminālprocesa likums

Literatūra:1. Teteris O. Tiesu medicīnas esence. –R.: Rasa ABC, 2004.2. Brinkmann B., Madea B. Handbuch der gerichtlichen. Medizin.Bd.1.-2. 3. Springer-Verlag. 2003.4. Deņkovskis A., Matiševs A. Tiesu medicīna. R.:Zvaigzne, 1981;5. Forster B., Ropohl D. Rechtmedizin. Stuttgart: Enke, 1989;6. Knight B. Simpson’s forensic medicine. London [u.a.]: Arnold, 1992;7. Berger A.S. Dying & death in law & medicine: a forensic primer for health and legal

profesionals. Westport [u.a.]: Praeger, 1993;

8. Шмидт В.К. Судебная медицина Курс лекций , 1996 BKI;9. Tiesu ekspertīzes Latvijā LPA, 1996;10. Судебная медицина. Учебник для вузов. Издательская группа ИНФРА М -

НОРМА Москва 1996,11. Tiesu medicīna un kriminālistika, 2000.g.;12. Попов В.Л. Судебная медицина Учебник. ПИТЕР Санкт-Петербург, 2002 .13. Teteris O. Tiesu medicīnas esence Apgāds Rasa ABC – Rīga, 2004.14. Шмидт В. Избранные работы разных лет. Актуальные проблемы судебной

медицины и криминальной психиатрии. Рига: БМА, 2008.- 349 с.15. Madea B. Praxis der Rechtsmedizin. Springer-Verlag, 2003.709S16. Крюков В.Н. Судебная медицина (для юристов). -Москва, 2004.17. Попов В.Л. Судебная медицина. - Санкт-Петербург, 2000.18. Попов В.Л. Судебно-медицинская экспертиза (справочник).Санкт-

Петербург,1997.




1. Studiju kursa nosaukums: Tiesu psihiatrija2. Kredītpunkti: 23. Kursa autors: Dr.Psych., O.Nikiforovs 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: vispārīgas zināšanas par psihiatrijas

vēsturi un cilvēka psihes struktūru, zināt cilvēka uzvedības motivācijas teorijas.5. Kursa mērķis un uzdevumi: Gūt zināšanas tiesu psihiatrijas un tiesu psiholoģijas

nozarē; Tiesas psihiatrijas un tiesas psiholoģijas praktisko un teorētisko jautājumu studēšana. Priekšstatu iegūšana par psihiskiem traucējumiem; Slimnieku ar psihiskiem traucējumiem tiesības. Tiesu psihiatriskā ekspertīze, tiesu psiholoģiskā ekspertīze, kompleksā ekspertīze Latvijas civilprocesā un kriminālprocesā; Zināt tiesu psihiatriskās ekspertīzes un tiesu psiholoģiskās ekspertīzes pamatprincipus un kārtību, orientēties pieskaitāmības un nepieskaitāmības jautājumos.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studējošie izprot cilvēka psihes

stāvokļa analīzes principu, prot atšķirt dažādas novirzes no normas rādītājus; zina pieskaitāmības un nepieskaitāmības faktorus, zina psihiatriskas diagnozes nostādīšanas pamatus; studējošie orientējas normatīvajos aktos par eksperta drbu, zinātniskajā literatūrā, tiesu praksē un interneta resursos,

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt juridiskos tekstus, teorētisko literatūru un judikatūru, sniegt kopsavilkumu; spēj izskaidrot un juridiski korekti definēt psihiatra atzinumus un sniegt to juridisku novērtējumu. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas, t.sk. sastādīt attiecīgos dokumentus, risinot civiltiesiskus kāzusus,

3) kompetences: studējošie spēj orientēties psihiatra rakstītos tekstos; prot uzdot jautājumu ekspertam; atlasīt nepieciešamās tiesību normas, analizēt un piemērot tās; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot tiesību normu interpretācijas metodes.





10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem psihiatrijas jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot psihiatriski-juridiskas problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi tiesu psihiatrijas jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem tiesu psihiatrijas jautājumiem. Spēj izteikties par tiesu psihiatrijas jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu tiesu psihiatrijas jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli tiesu psihiatrijas jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu tiesu psihiatrijas jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas tiesu psihiatrija grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja tiesu psihiatrijas jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem tiesu psihiatrijas jautājumiem


1 Tiesu psihiatrijas priekšmets un uzdevumi.2 Tiesu psihiatrijas medicīniskie un juridiskie pamati.3 Tiesu psihiatriskā ekspertīze.4 Piespied ārstēšanas un piespiedu līdzekļu jautājumi.5 Psihiski traucējumi.6 Psihisku traucējumu klasifikācija DSM III7 Psihisku traucējumu atsevišķu veidu tiesu psihiatriskā ekspertīze.8 Psihiski traucējumi pie dažādām slimībām.9 Psihiski traucējumi izraisīti ar alkohola, narkotikas un zāles lietošanu.10 Personības un uzvedības traucējumi.11 Īslaicīgi psihiskie traucējumi.12 Psihisku traucējumu simulācija un disimulācija.13 Tiesu psiholoģiskā ekspertīze.14 Tiesu psiholoģiskā ekspertīze kriminālprocesā.15 Tiesu psiholoģiskā ekspertīze civilprocesā.16 Kompleksās ekspertīzes ar eksperta- psihologa piedalīšanos.

Literatūra:1. Судебная психиатрия (учебник) под редакцией Г.В. Морозова, М.,

Юриздат, 1990

2. З.О. Георгадзе, Э.Б. Царгасова. Судебная психиатрия, М., Закон и право, 2002

3. И.А. Кудрявцев. Судебная психолого-псхиатрическая экспертиза, М, Юридическая литература, 1988

4. В.В. Нагаев. Основы судебно-психологической экспертизы, М., Закон и право, 2000

5. В.Н. Волков «Судебная психиатрия», М., 2001 6. Колоколов А. Судебная психиатрия М.: 2007.7. Ю.М. Антонян, В.В.Гульдан. Криминальная патопсихология, М., Наука,

19918. Палмад Ги. Психотерапия, 11-е издание. Перевод с французского, СПб.,

Питер, 20039. LPA autoru grupa profesora A.Kavaliera vadībā. Tiesu ekspertīze Latvijā, R.:

LPA, 200110. Kavalieris A., Sočņeva Z., Teteris O. u.c. Tiesu ekspertīze Latvijā.

Rokasgrāmata policijas, prokuratūras un tiesu darbiniekiem, R., LPA, 199611. Latvijas Policijas Akadēmijas Raksti 3, Krimināltiesiskās zinātnes, lp.55, Tiesu

medicīna un tiesu psihiatrija, lp. 131-161, Rīga, 199612. “Lettre Europe”, European Association for social work in justice, 2002. 13. I.Eglītis. Psihiatrija. Rīga, Zvaigzne ABC, 197414. I.Eglītis. Vispārīgā psihopatoloģija. R., Zvaigzne, 198215. Kulbergs Juhans. Dinamiskā psihiatrija. Rīga, Jumava, 200116. Z.Sočņeva “Tiesu psihiatriskā ekspertīze”, Rīga, 199417. Nikiforovs O. Tiesu psihiatrija BSA 2007.18. V.Smilgaiņš, I.Veitnere “Tiesu psiholoģiskā ekspertīze”, Rīga, 1997




1. Studiju kursa nosaukums: Vides tiesības2. Kredītpunkti: 33. Kursa autors: Dr.iur. A.Ovlaščenko, mag. iur. H. Ozoliņa 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: vispārīgas zināšanas par tiesību

vēsturi un valsti, konstitucionālo tiesību pamati.5. Kursa mērķis un uzdevumi: sekmēt jurista izpratni par cilvēka un dabas vides

tiesiskajām attiecībām un vides regulējošajos normatīvajos aktos iekļautajām prasībām , kuras nosaka vides aizsardzību, kontroli un atbildību par pārkāpumiem vides jomā. Iemācīt studentiem pielietot iegūtās zināšanas un prast orientēties likumu sistēmā, apgūt praktiskas iemaņas likumu izmantošanai praksē.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studējošie izprot vides tiesību

principus, tā pozitivizāciju konstitūcijā; vides tiesību institūtu teorētiskās pamatnostādnes un parāda svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni ; studējošie orientējas normatīvajos aktos, vides tiesību zinātniskajā literatūrā, tiesu praksē un interneta resursos,

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt juridiskos tekstus, teorētisko literatūru un judikatūru, sniegt kopsavilkumu; spēj izskaidrot un juridiski korekti definēt vides tiesību darbībā sastopamās problēmas un sniegt to juridisku novērtējumu. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas, t.sk. sastādīt attiecīgos dokumentus, risinot civiltiesiskus, krimināltiesiskos un administratīvi tiesiskos kāzusus,

3) kompetences: studējošie spēj orientēties vides tiesību tiesiskajā regulējumā; plānot un organizēt savu darbu; atlasīt nepieciešamās tiesību normas, analizēt un piemērot tās; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot tiesību normu interpretācijas metodes.


8. Kursa apguves rezultātu vērtēšana: Studiju aktivitātes: Studiju kursa apguves kopējo vērtējumu veido:Semināri 20%Kontroldarbi 10%Patstāvīgs darbs ar referātu 50%Eksāmens 20%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: eksāmens (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:


10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem vides tiesību jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot vides tiesību problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


(8 ļoti labi, 7 labi) pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku vides tiesību jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi vides tiesību jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem vides tiesību jautājumiem. Spēj izteikties par vides tiesību jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu vides tiesību jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli vides tiesību jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu vides tiesību jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas vides tiesību grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja vides tiesību jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem vides tiesību jautājumiem


1 Vides tiesību priekšmets, sistēma, avoti.2 Cilvēka tiesības uz kvalitatīvu (labvēlīgu) dzīves vidi.3 Vides regulēšanā iesaistīto institūciju funkcijas , pilnvarojums.4 Vides tiesiskais režīms.5 Ietekmes uz vidi novērtējums.6 Uzņēmuma vides pārvaldības sistēma un vides audits.7 Dabas resursu nodoklis.8. Integrētā piesārņojuma novēršana un kontrole9. Videi nodarītā kaitējuma jēdziens. Zaudējumu veidi un to noteikšanas īpatnības.10. Ekoloģiskā tiesiskā atbildība.11. Vides aizsardzības īpatnības lauksaimniecībā, rūpniecībā, transportā u.c.

tautsaimniecības nozarēs.12. Vides aizsardzība pilsētās u.c. apdzīvotās vietās.13. Atkritumu saimniecības tiesiskais regulējums.14. Ūdens tiesiskā aizsardzība.15. Atmosfēras gaisa tiesiskā aizsardzība.16. Zivsaimniecības tiesiskā aizsardzība.17. Dzīvnieku un augu tiesiskā aizsardzība.18 Bioloģiskās daudzveidības un dabas saglabāšana. Īpaši aizsargājamie dabas objekti .19. Starptautiskās vides aizsardzības tiesības.


01.07.1993.2. Eiropas vietējo pašvaldību harta: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis

Nr.37, 28.02.1996.3. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums: Latvijas Republikas likums.

Latvijas Vēstnesis Nr.202, 30.12.2008.4. Administratīvā procesa likums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis

Nr.164, 14.11.2004. 5. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss , 07.12.1984. Ziņotājs, Nr.51, 6. Valsts pārvaldes iekārtas likums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis

Nr.94, 21.06.2002.7. Likums "Par pašvaldībām": Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, Nr.61,

24.05.1994.8. Vides aizsardzības likums Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 183 (3551),

15.11.2006., "Ziņotājs", 24, 28.12.2006.9. Sugu un biotopu aizsardzības likums Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis,

121/122 (2032/2033), 05.04.2000., "Ziņotājs", 9, 04.05.2000.10. Aizsargjoslu likums Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 56/57 (771/772),

25.02.1997., "Ziņotājs", 6, 27.03.1997.11. Dzīvnieku aizsardzības likums, Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis,

444/445 (1904/1905), 29.12.1999., "Ziņotājs", 2, 27.01.2000.12. Par piesārņojumu , Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 51 (2438),

29.03.2001., "Ziņotājs", 9, 03.05.2001. 13. Civillikums. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Ziņotājs, 14.01.1993., Nr.114. Civilprocesa likums. Latvijas Vēstnesis, 03.11.1998., Nr.326/33015. Sugu un biotopu aizsardzības likums , 16.03.2000., Latvijas Vēstnesis , Nr.121/122 16. Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām , 02.03.1993. Latvijas Vēstnesis,Nr. 5 ,

Literatūra:1. K.Meseršmits, S.Meiere, E.Ūsiņa “Eiropas vides tiesības” Mācību līdzeklis, Rīga, LU,

EuroFaculty, 2003.g. 2. Sadeleer N. Environmental Principles from Political Slogans to Legal Rules. New

York: Oxford University Press, 20053. Dišlers K. Ievads administratīvo tiesību zinātnē. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002.4. Jaunzeme K. Pašvaldības kā valsts pārvaldes subjekti // Latvijas Vēstnesis, 2006, Nr.5

(408).5. Pūķis M. Pašu valdība: Latvijas pieredze, idejas un nākotnes redzējums. – Rīga:

Latvijas Pašvaldību savienība, 2012.6. Stucka A. Latvijas pašvaldības sistēmas pilnveidošanas aktuālie valststiesību

jautājumi: promocijas darbs. – Rīga: LU, 2012.7. Vanags E. Pašvaldību organizācija un ekonomika. – Rīga: Latvijas Universitāte, 1997.8. Vanags E., Vilka I. Pašvaldību darbība un attīstība. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds,

2005.9. Strautmanis “Daba. Morāle. Likums”, Rīga, Avots, 1983.g., 10. Strautmanis J. “Latvijas Republikas vides tiesiskās aizsardzības režīms un atbildība

par tā ārkāpumiem”, Rīga, Vide, 1996.g., 11. Strautmanis J.“Ekoloģisko tiesību pamati: dabas vides tiesiskā aizsardzība”, Rīga,

Zvaigzne ABC, 1997.g., 12. Strautmanis J.“Vides ētika un vides tiesības”, Rīga, Apgāds Zvaigzne ABC, 187 lpp.13. Боголюбов С.А. «Экологическое право. Учебник для вузов», Москва, Изд.

НОРМА, 2001.

http://www.vidm.gov.lv/vide/LIK/piesarn/Lpies_lik.htm

http://www.vidm.gov.lv/vad/Latviski/Likumd/Likumi/Dziv_aizs_lik.htm

http://www.vidm.gov.lv/vad/Latviski/Likumd/Likumi/Aizsargjoslu_lik.htm

http://www.vidm.gov.lv/vad/Latviski/Likumd/Likumi/sugu_biot.htm

14. Бринчук М.М. «Экологическое право», Москва, 199815. Веденин Н.Н. «Экологическое право. Вопросы и ответы», Москва, Право и

Закон ХХI, 2004, 16. Винокуров А.Ю.«Экологическое право. Краткий курс», Москва, Юрайт, 2004,

Civilprocesa likuma komentāri. I daļa, Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – Rīga: TNA, 2011.


18. Civilprocesa likuma komentāri. III daļa, Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – Rīga: TNA, 2014.

19. Strautmanis J. “Vides ētika un vides tiesības”, Rīga, Apgāds Zvaigzne ABC, 20. Administratīvā procesa komentāri, autoru kolektīvs dr. Iur. J. Briedes zinātniskajā

red. – Rīga: TNA, 2013


Baltijas Starptautiskā akadēmijaOtrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma

Tiesību zinātne”

Studiju kursa nosaukums: Vispārējā un tiesību filozofijaKredītpunkti: 2Kursa autors: prof.V.Kačans, prof.V.Ņikiforovs, lekt.I.Boļšakovs Pārbaudes forma: eksāmensKursa mērķis: parādīt filozofijas priekšmetu un būtību, sniegt priekšstatu par

filozofijas ideju evolūciju un svarīgākajām funkcijām mūsdienu kultūrā. Palīdzēt studentiem, kas apgūst jurisprudenci, saprast un pārzināt tādas filozofiski-tiesiskas idejas un koncepcijas, kurām ir svarīga loma mūsdienu jurista zināšanu sistēmā.

Kursa uzdevumi: iepazīstināt studentus ar filozofijas specifiku, izmantojot filozofisku koncepciju

aprakstu līdzības un atšķirības, kā arī izmantojot piemērus no zinātnes, reliģijas un mākslas jomām;

parādīt filozofisku ideju evolūciju, filozofijas dažādus posmus un novirzienus; veidot studentos priekšstatu par mūsdienu filozofiskas analīzes specifiku saistībā

ar dažādām problēmām, idejām un teorijām; jēdzienu „tiesības” un „ valsts” izpratne to savstarpējā iedarbībā; „Tiesību filozofijas” specifikas izskatīšana juridisku disciplīnu kontekstā; tiesību filozofijas fundamentālās nozīmes demonstrācija juridiskās un vispār

humanitārās izglītības sistēma.Kursa tēmas:

Tēmas nosaukums1 Ievads filozofijā. Filozofijas un atsevišķu zinātņu specifika. Mūsdienu filozofijas

problēmas, funkcijas un kritēriji.2 Problēmu un zināšanu ģenēze un evolūcija filozofijā. Antīkā filozofija. Viduslaiku

filozofija. Renesanses laika filozofija. Jauno laiku filozofija. I.Kanta filozofija. Vācu klasiskā filozofija un mūsdienu filozofijas ģenēze.

3 Mūsdienu filozofijas problēmas. Mūsdienu filozofija: zinātnes un tās metodes problēma. Mūsdienu filozofija: valodas, domāšanas un apziņas problēma .Mūsdienu filozofija: cilvēka un viņa dzīves orientāciju problēma. Mūsdienu filozofija: sabiedrības un tās evolūcijas problēma.

4 Tiesību filozofijas problēmas.Tiesību filozofijas priekšmets un metode.Tiesību būtība un jēdziens.Formāla vienlīdzība kā tiesību princips.Tiesības kā brīvības forma un mērs.Tiesības un taisnība.Tiesības un likums.Cilvēka un pilsoņa tiesības mūsdienu pasaulē.Vispārējā labā koncepcija un tās filozofiski-tiesiska nozīme.Socionormatīvās sistēmas filozofiski-tiesiska analīze.Tiesību un valsts attiecību filozofiski-tiesiskas koncepcijas.

Literatūra:1. Kūle M.,Kūlis R. Filozofija. R.,1996.2. Тейчман Д., Эванс К. Философия. Руководство для начинающих. М., 1997. 3. Реале Д., Антисери Д. Западная философия от истоков до наших дней. Т.4. СПб.,

1997.

4. Nersesjanc V.. Tiesību filosofija. Mācību grāmata augstskolai. Infra., M., Zinātne, 1997.

5. Поупкин Р., Стролл А. Философия. Вводный курс. М.,1998.6. Никифоров В., Качан В. Философия: введение и хрестоматия. Р.1998.7. Filozofijas atlants - attēli un teksti.(P.Kuncmanis un citi) (Tulk.V.Zariņš). Zvaigzne

ABC, Rīga, 2000.8. Скирбекк Г., Гилье Н. История философии :Учеб.пособие...М., 2001. 9. Boļšakovs I., Ņikiforovs V. Mūsdienu filozofijas pamati. Lekciju kursa konspekts un

kontroluzdevumi neklātienes un tālmācības studentiem. Rīga: BRI, 2006.- 139.10. Никифоров В. Избранные работы разных лет. Философия. Философия науки.

Логика и методология научных исследований. Проблемология. Методы анализа и решения проблем. Педагогика высшей школы. Рига: JUMI, 2008.- 454 с.




Studiju kursa nosaukums: Finanšu un nodokļu tiesībasKredītpunkti: 2Kursa autors: doc.R.ZakovskisPārbaudes forma: eksāmensKursa mērķi: dot studentiem pamatzināšanas par finansu attiecību tiesisko

regulēšanu, iepazīstināt ar kredītiestāžu sistēmas tiesisko bāzi, kredītiestāžu struktūru un darbības juridiskajiem principiem, iepazīstināt ar banku sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, to būtību un nozīmi; apgūt iemaņas un prasmes dažādu bankas operāciju tiesiskā pamatojuma nodrošināšanā. Apgūt LR nodokļu sistēmu, kā arī ienākuma nodokļu sistēmu jaunajās ES dalībvalstīs. Iepazīstināt ar nodokļu subjektiem un objektiem, nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāju galvenajiem pienākumiem un tiesībām. Kā arī konkrēta nodokļa aprēķinu atvieglojumu un nomaksas kārtību un piemērojamām soda sankcijām nemaksāšanas gadījumā.

Kursa uzdevumi: apgūt zināšanas un prasmi pielietot esošās finansu likumdošanas normas praktiskā darbībā, iepazīstināt studentus ar kredītiestāžu sistēmu un tās tiesisko pamatojumu un banku dibināšanas kārtību. Kursā tiek raksturoti banku resursi, pašu kapitāls un banku piesaistītie līdzekļi. Studenti apgūst normatīvos aktus, kas nosaka banku aktīvo un pasīvo operāciju veikšanas kārtību, kā arī banku darbības rentabilitātes, likviditātes un maksātspējas rādītājus.


1 Valsts finansu darbība un finansu tiesības2 Budžeta tiesības3 Valsts ienākumu tiesiskā regulēšana4 Valsts izdevumu un budžeta finansēšanas tiesiskā regulēšana 5 Bankas kreditēšanas, aprēķinu un naudas apgrozījuma tiesiskie pamati.Valūtas

likumdošanas pamati6 Kredītiestāžu sistēma.7 Komercbanku dibināšana un tās tiesiskais pamatojums.8 Nodokļu sistēmas pamatprincipi.9 Nodokļu un nodevu loma valsts un pašvaldību budžeta veidošanā.10 Nodokļu politikas būtība un saturs.11 Nodokļu iedalījums un funkcijas.12 Nodokļu subjekts, objekts un piemērojamās likmes.

Normatīvie akti.Aktuālos normatīvos aktus katru gadu iesaka kursa docētājs.Literatūra:

1. Colin D.Campbell, Rosemary G.Campbell, Edwin G.Dolan. Money, Banking and Monetary Policy. The Dryden Press, 1998.

2. Бакстер Н., Бэррелл Т. Банковское дело: Стратегическое руководство. М: Изд.АО «Консалтбанкир», 1998. 432 с.

3. Батракова Л.Г. Экономический анализ деятельности коммерческого банка. М: Логос, 1999. 344 с.

4. Карасева М. Финансовое право. Общая часть. – М.:Юристъ, 2000.5. Lukašina O. “Nodokļi Latvijā”., Izd: Merkurs, 2002.g.6. Лукашина O. “Путеводитель налоговое законодательство Латвии”,2004.

7. Lazdiņš, J. Ievads nodokļu tiesībās. Jurista Vārds. 2006. 10. oktobrī – Nr. 40 (443), 1.–7. lpp; 2006. 17. oktobrī – Nr. 41 (444), 8.–14. lpp.

8. Строгнацкая О. А. Финансовое право. Курс-конспект лекций для заочного и дистанционного обучения. Рига: БРИ, 2006.- 178 с.

9. Финансовое право: пособие / под ред. И.Ш. Килясханова, Н.Д. Эриашвили. - 2-е изд., перераб. и доп. - Москва: ЮНИТИ, 2007. - 479 с.

10. Международное финансовое право: учебник / Г.В. Петрова. - Москва: Юрайт; Высшее образование, 2009. - 457 с.

11. Правовое регулирование банковской деятельности и банковский надзор в Европейском Союзе / А.С. Линников. - Москва: Статут, 2009. - 190 с.

12. Latvijas Bankas 15.01.2009. noteikumi „Banku obligāto rezervju prasību aprēķināšanas un izpildes noteikumi”. Vēstnesis N 10, 2009

13. Налоговое право стран Восточной Европы. Общая часть. Беларусь, Польша, Россия, Словакия, Украина, Чехия / отв. ред. М.В. Карасева (Сенцова), Д.М. Щекин. - Москва: Волтерс Клувер, 2009. - 336 с.

14. Nodokļu politika Eiropas Savienības vidē / Kārlis Ketners, Staņislava Titova. - Rīga: Banku augstskola, 2009. - 128 lpp.

15. Теория и история налогообложения: учебное пособие / Н.В. Ушак. - Москва: КНОРУС, 2009. -336 с.

16. Налоговое право ЕС. Актуальные проблемы функционирования единой системы / А.С. Захаров. - Москва: Волтерс Клувер, 2010. - 672 с.




Studiju kursa nosaukums: InformātikaKredītpunkti: 2Kursa autors: doc. J. Žukovska, doc. V.AdjutovsPārbaudes forma: starpsemestru ieskaite un gala eksāmensKursa mērķis: Sniegt studentiem praktiskā darba iemaņas tekstu un grafiskās

informācijas apstrādē reklāmas un lietvedības uzdevumos, izmantojot lietišķās datortehnoloģijas.

Kursa uzdevumi: Zināšanu apguve par mūsdienu programmu pakešu iespējām, tekstu un grafiskās informācijas apstrāde, izmantojot lietišķās datortehnoloģijas, darbs mūsdienu programmu paketēs lietotāja līmenī.


1 Ievads. Vispārīgās ziņas par personālā datora aparātlīdzekļiem.Disciplīnas priekšmets, saturs un vieta juristu sagatavošanā, datoru tehnoloģiju loma speciālistu izglītošanā. Personālā datora (PC) vispārinātā uzbūves shēma. PC iekārtu galvenie raksturojumi un noteikumi.

2 Operatīvās sistēmas MS-DOS pamatjēdzieni.PC programmas nodrošinājuma struktūra. Failu struktūra MS-DOS. Failu šabloni. MS-DOS komandas darbā aг katalogiem, failiem, diskiem. Apvalku iespējas NC darbā ar failiem un katalogiem.

3 WINDOWS programmapvalks.Sistēmu un servisu programmas. Standarta programmas. Standarta pielikumi. WINDOWS instalācija. Prasības programmu un aparātu nodrošinājumam. Izmaiņu izdarīšana, konfigurācija ar WINDOWS SETUP palīdzību. WINDOWS palaišana. Darba režīmi. Daudzuzdevumu darba režīma organizācija. Daudzlogu interfeisa apskats

4 WINDOWS apvalka instrumenti.Starpposmu glabāšanas buferis CLIPBOARD. Datu bāze CLIPBOARD. Kartotēkas izveidošana. Informācijas meklēšana. PROGRAM MANAGER. Piedāvājums. Logu un programmu sakārtošana. Programmu pārvalde. Programmu parametru uzstādīšana. Jaunās programmas un piktogrammas. Programmu un piktogrammu dzēšana

5 Teksta procesors WINWORD 6.0.Teksta redaktora galvenās iespējas. Teksta dokumenta izveidošana. Marķēšana un korekcija. Apstrāde un noformēšana. Saglabāšana un ievadīšana. Druka. PaintBrush grafiskais redaktors. Zīmējuma izveidošana. Darba paņēmieni. Saistītie dokumenti

6 Elektroniskās tabulas struktūra (izmantojot Excel 97). Darbs ar elektroniskām tabulām. Diagгammu un grafiku uzbūve

Literatūra:

1. Hopтoн П. Пepcoнaльный кoмпьютep: aппapaтнo-пpoгpaммнaя opгaнизaция. C-Пб., BHV‚ 1996.

2. Фигypнoв B.M. IBM PC для пoльзoвaтeля. M., Финaнcы и cтaтиcтикa, 1997.3. Aйдeн K. Aппapaтныe cpeдcтвa PC в пoдлинникe. C-Пб., BHV‚ 1997.4. Бopлaнд P. Эффeктивнaя paбoтa c Word 97. C-Пб., Питep‚ 1997.5. Kliedere I. Mikrosoft ACCESS 2000: datu bāzes veidošana piemēros. Juridiskā

koledža. R. 2003.6. Kliedere I. Lietišķā informātika. Juridiskā koledža. R. 2006.

7. Kliedere I. Lietišķā informātika.- 5., atk. izdevums.- Rīga: Juridiskā koledža, 2008.- 212 lpp.



“Tiesību zinātnes”

1. Studiju kursa nosaukums: Jūras politika2. Kredītpunkti: 13. Kursa autors: Dr.hist., mag.soc.zin Helēna Šimkuva 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: zināšanas par starptautiskajām

tiesībām, jūras tiesībām, komerctiesībam, ekonomikas zinašanu pamatiem. . 5. Kursa mērķis un uzdevumi: veidot izpratni par ES integrēto jūras politiku, tas

realizāciju Latvijas Republikā, globaliem jūras politikas jautājumiem pasaulē. 6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences): 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studējošie izprot teorētiskās

pamatnostādnes ES jūras tiesību jomā un integrētās jūrlietu politikas jomā , zin svarīgakos jēdzienus, demonstrē svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni, ES jūrniecības politikas multidisciplināro saturu, studējošie orientējas jūras politiku noteicošajos normatīvajos aktos, ES jūras tiesību zinātniskajā literatūrā, ES tiesas praksē saistība ar jūras politikas realizāciju.

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt ar jūras politiku saistītos juridiskos tekstus, teorētisko literatūru, sniegt kopsavilkumus; spēj izskaidrot un juridiski precīzi definēt jūras politikas tiesiskās regulējuma problēmas un sniegt to juridisko novērtējumu. Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas, t.sk. sastādīt attiecīgos dokumentus, risināt ar jūras politiku saistītās tiesiskā regulējuma praktiskās problēmas, pārzin Latvijas Republikas nacionālos normatīvos aktus jūras politikas jomā.

3) kompetences: studējošie spēj orientēties jūras politikas tiesiskajā regulējumā; plānot un organizēt savu darbu; atlasīt normatīvos aktus, analizēt un piemērot tos, saistībā ar jūras politikas konkretajam problema ; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; prot analizēt un pielietot juras tiesību normu interpretācijas metodes, spēj izmantot Euro-Lex resursu.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanas lekcijas un semināros. Kontroldarbu izpilde. Patstāvīgā darba izstrāde un ieskaites nokārtošana.


vērtējumu veido:Semināri 20%Kontroldarbi 10%Patstāvīgs darbs ar referātu 50%Ieskaite 20%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: eksāmens (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:


10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem jūras politikas tiesību jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot jūras politikas tiesību problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


(8 ļoti labi, 7 labi) pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku jūras politikas tiesību jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi jūras politikas tiesību jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem jūras politikas tiesību jautājumiem. Spēj izteikties par jūras politikas tiesību jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu jūras politikas tiesību jautājumu izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli dpar jautājumu. 4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu jūras politikas tiesību jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas jūras politikas jomā grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja jūras politikas tiesību jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem jūras politikas tiesību jautājumiem

10. Kursa tēmas:Nr. Temats

1. Jūras politika jēdziens, sistēma. Jūras politikas tiesisko attiecību subjekti.2. Integrētās jūrlietu politikas pamavirzieni, nacionālo valstu un ES jūrlietu politikas

tiesiskais regulējums. 3. “ Zilā izaugsme” . 4. Integrētās jūrlietu politikas koordinācija. Jūras teritoriālā plānošana.5. Dati un zināšanas par integrēto jūrlietu politiku. Integrētā jūras novērošana.6. Jūras baseinu stratēģijas.

Normatīvie akti.1. Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Vēstnesis Nr.43, 1993.2. Limasolas deklarācija// Eiropas Komisija, 2012. gada 8. oktobrī. 3. Integrētās jūrlietu politikas darba programma// 2012. gada 12. marts 4. “Blue Book”// European Comission/ actiona plan, 10.10.2007.5. Latvijas Republikas Jūras Kodekss,29.05.2003.6. STCW konvencija, 1979,1995,2010.7. Solas konvencija.8. Marpol konvencija

Literatūra:1. Blūzma V. Eiropas tiesības.-Rīga, 2007.2. Fila R. The European Union as a subject of Law: problems and solutions. –Rīga, 2014. 3. Kažoka I, Latvijas 10 gadi Eiropas Savienībā.-Rīga, 2014.

4. Buka A. Prejudiciālie nolēmumi Eiropas Savienībā.-Rīga, 2013. 5. Ketners K. Nodokļi Eiropas Savienībā un Latvijā.-Rīga, 2008. 6. Kudla J. Modeling fiscal police in the European Union.-2015.




1. Studiju kursa nosaukums: Jūrniecības vēsture 2. Kredītpunkti: 23. Kursa autors: viesprof. Dr.hist., mag.soc.zin Helēna Šimkuva 4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: zināšanas Baltijas un ārvalstu tiesību

vēsturē, tiesību teorijā. 5. Kursa mērķis un uzdevumi: sniegt zināšanas par pasaules , Baltijas jūras reģiona

un Latvijas kuģniecības vēsturi. Sniegt zināšanas par kuģu vēsturiskajiem tipiem, to būvniecību un ekspluatāciju. Veidot prasmes un iemaņas noteikt vēsturiskos kuģu tipus, veidot izpratni par kuģniecības kā saimniecības nozares attīstību. Sniegt zināšanas par jūrnieku profesionālo prasmju un iemaņu apguves vēsturi. Sniegt zināšanas par jūras tiesību attīstības vēsturisko procesu, jūras tiesību īpatnībām, veidot izpratni par jūras tiesību avotiem.


pamatnostādnes jūrniecības vēstures attīstībā, pārzin galvenās avotu grupas jūrniecības vēsturē, pārzin jūras tiesību attīstības posmus, izprot jūras tiesību avotu specifiku.

2) prasme: studējošie prot sistematizēt un analizēt jūras tiesību avotus, pārzin jūras tiesību vēstures attīstības posmus, prot analizēt jūrniecības vēstures materiālus, teorētisko literatūru, sniegt kopsavilkumu; spēj izskaidrot jūrniecības vēstures problēmjautājumus, Studējošie prot diskutēt un piemērot praksē iegūtās zināšanas, t.sk. analizēt dažādus jūrniecības vēstures jautājumus.

3) kompetences: studējošie spēj orientēties jūrniecības vēstures problemātikā, pārzin jūras tiesību avotus un spēj tos analizēt no juridiskā aspekta, plānot un organizēt savu darbu; spēj argumentēt un izklāstīt savu viedokli; spēj izmantot interneta resursus jūrniecības vēstures jomā. .

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanas lekcijas un semināros, eksāmena nokārtošana.


vērtējumu veido:Lekcijas, semināri 80 %Eksāmens 20%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: eksāmens (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:


10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem jūrniecības vēstures un jūrniecības tiesību avotiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot jūrniecības vēstures tiesību problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku jūrniecības vēstures un

jūras tiesību vēstures jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi jūrniecības vēstures un jūras tiesību vēstures jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem jūrniecības vēstures un jūras tiesību vēstures jautājumiem. Spēj izteikties par kursa jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu jūrniecības vēstures un jūras tiesību vēstures izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli par būtiskiem kursa jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu jūrniecības vēstures un jūras tiesību vēstures jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas jūrniecības vēsturē grūti sasaistīt ar spēju izteikties par izvirzītajiem jautājumiem. 2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja izpratne par kursa jautājumiem. Nespēj patstāvīgi formulēt savas domas un uzskatus par kursa jautājumiem. 1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem studiju kursa jautājumiem.


1. .Jūrniecības vēstures avoti, historiogrāfija. Latvijas kuģniecības vēsture pasaules un Baltijas jūras reģiona kuģniecības vēstures kopainā. Kuģniecības aizsākumi Baltijas jūras reģionā. Senlatviešu, lībiešu un skandināvu tautu jūras braucieni un tirdznieciskie sakari (4.-11.gs.). Senākās ostas Baltijas jūras un Latvijas piekrastē. Vikingu periods kuģniecības attīstībā Baltijas jūrā un Eiropā. Vikingu kuģu raksturojums, būves principi, kuģošanas paņēmieni. Hanzas savienība, kuģubūve un tirdznieciskā politika Baltijā.

2. Kuģniecības un tirdzniecības attīstība Eiropā (11.gs.-14.gs.). Kuģbūves attīstība Eiropā 17.- 18.gs. Nacionālās kuģniecības attīstības aizsākumi. Kuģniecības attīstība Kurzemes un Zemgales hercogistē. Hercoga Jēkaba flotes raksturojums. Zviedru politika kuģniecības jomā Vidzemē. Zviedru navigācijas likumi un to realizējums Baltijas jūrā.

3. Kuģbūve un tirdznieciskā politika 19.gs.b.-20.gs.sākumā. Tvaikoņu lomas pieaugums tirdzniecības flotes attīstībā. Kuģniecības drošības jautājumi. Ostu un kuģniecības kanālu izbūve. Cīņa par ietekmi nozīmīgākajos kuģniecības rajonos (19.gs.-20.gs.s.). Jaunlatviešu kustība un kuģniecības attīstības tradīcijas Latvijas teritorijā. Burinieku būve, mazo ostu veidošanās. Burinieku tipi un buru aprīkojums. Izcilākie jūrnieki un jūrniecības darbinieki. Jūrnieku izglītības tradīcijas Eiropā. Izglītības reforma

cariskajā Krievijā. Latviešu profesionālās jūrniecības izveidošanās. Izcilu jūrnieku un jūrniecības personību darbības raksturojums.

4. Latvijas saimnieciskā attīstība 19.gs.s.-20.gs.s. Tvaikoņu būve, bāku izbūve, ostu attīstība. Kuģniecības un jūrniecības attīstība Latvijas Republikā (1918.-1940.). Tirdzniecības un kara flotes attīstības raksturojums. Ostu darbības raksturojums, jūrnieku darba apstākļi un Jūrnieku kongresu raksturojums. Izcilu jūrnieku un jūrniecības personību darbības raksturojums

5. .Latvijas kuģu un jūrnieku likteņi II pasaules kara gados (1939.-1945.gg.). Latvijas jūrnieku kadru un kuģu zaudējumi.

6. Latvijas kuģniecības attīstība padomju okupācijas periodā (1945.-1990.g.). Kuģniecības un jūrniecības attīstība Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. Jūrnieki un jūrniecības kadri.

Literatūra:1. Aizsilnieks A. Latvijas saimniecības vēsture (1918.-1940.). – Daugava, 1960.2. Andersons E. Latvijas bruņotie spēki. – Daugava, 1965.3. Kr.Valdemāra lietišķā un privātā sarakste. – R., 1997.4. Latvijas jūrniecības vēsture. 1., 2.d. – R., 1998., 2003( Ievads)5. Latvijas jūrniecības gadagrāmata. – R., 1988.-2014.6. Freeport of Riga. Handbook 2000./2001. – R., 2002. 7. The Latvians a Seafaring Nation/ Bernsone I, Miklāvs A. – R., 2001.




1. Studiju kursa nosaukums: Juridiskā konfliktoloģija2. Kredītpunkti: 13. Kursa autors: Dr.iur. S.Kaija4. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai: apgūti studiju kursi: Tiesību teorija,

Tiesību aizsardzības iestādes.5. Kursa mērķis un uzdevumi: Nodrošināt iespēju studentiem iegūt vispārīgās

zināšanas par juridisko konfliktoloģiju un tās atziņu praktisko pielietojumu, alternatīvajām domstarpību risināšanas (ADR) metodēm, kā arī veidot prasmes un iemaņas patstāvīgi apzināt un risināt juridiska rakstura konfliktus. Studiju kursa uzdevumi: sniegt iespēju iegūt vispārīgās zināšanas par juridisko konfliktoloģiju; Skaidrot konflikta vietu cilvēku savstarpējās mijiedarbības procesā un konflikta īpatnības jurista praksē; Dot iespēju iepazīties ar juridiskās konfliktoloģijas atziņu praktisko pielietojumu; Palīdzēt studentiem orientēties alternatīvajās domstarpību risināšanas metodēs; Piedāvāt studentiem iespēju iepazīties ar galvenajiem tiesībsargājošā sfērā sastopamajiem konfliktiem un to atrisināšanas juridiskajiem līdzekļiem.

6. Studiju kursa rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetences):Studiju rezultātā 1) zināšanas: sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti izpratīs juridiskās konfliktoloģijas

vietu un lomu tiesību sistēmā, pratīs korekti izmantot terminoloģiju, spēs izmantot specializētas problēmu risināšanas prasmes, iepazīsies ar noteiktiem juridiskās konfliktoloģijas institūtiem, iegūs specializētas zināšanas par to būtību un piemērošanas kārtību.

2) prasme: studiju rezultātā studenti iegūs prasmes, kas ļauj risināt juridiskās konfliktoloģijas jautājumus tipiskās situācijās, kā arī esošo zināšanu un profesionālās prakses paplašināšanā juridiskajā konfliktoloģijā.

3) kompetences: studējošiem piemitīs nepieciešamās zināšanas, profesionālā pieredze, izpratne juridiskās konfliktoloģijas jomā un prasme zināšanas un pieredzi izmantot konkrētā darbībā, risinot juridiskos konfliktus.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: kontaktstundu apmeklējums, aktīva piedalīšanas lekcijās un semināros. Kontroldarbu izpilde. Patstāvīgo darbu sagatavošana un ieskaites nokārtošana.


vērtējumu veido:Semināri, lekcijas 20%Kontroldarbi 20%Patstāvīgie darbi 20%Ieskaite 40%Kopā 100%9. Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji9.1. Pārbaudījuma forma: ieskaite (vērtējums 10 ballu skalā)9.2. Vērtējumu apraksts:


10: Zināšanas un prasmes pārsniedz studiju kursa prasības; patstāvīga, radoša pieeja un dziļa izpratne par sarežģītiem un problemātiskiem juridiskās konfliktoloģijas jautājumiem. Spēj izvērtēt atšķirīgus viedokļus

9: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības; patstāvīgi izprot juridiskās konfliktoloģijas problēmas, aktīvi un sistemātiski pielieto iegūtās zināšanas un prasmes sarežģītu jautājumu risināšanā


8: Pilnībā apgūtas studiju kursa prasības, taču dažreiz pietrūkst dziļākas izpratnes un prasmes patstāvīgi pielietot zināšanas sarežģītāku juridiskās konfliktoloģijas jautājumu risināšanā7: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējami vairāki nebūtiski trūkumi juridiskās konfliktoloģijas jomas zināšanu apguvē un prasmju pielietošanā


6: Labi apgūtas studiju kursa prasības, taču vienlaikus konstatējama nepietiekama izpratne par būtiskiem juridiskās konfliktoloģijas jautājumiem. Spēj izteikties par juridiskās konfliktoloģijas jautājumiem, izmantojot iegūtās zināšanas5: Apgūtas studiju kursa prasības, taču izpaužas nepietiekama vairāku svarīgu juridiskās konfliktoloģijas izpratne. Grūtības izteikt savu viedokli juridiskās konfliktoloģijas jautājumos4: Apgūtas studiju kursa prasības, taču ir samērā virspusīga vai pat pavirša vairāku svarīgu juridiskās konfliktoloģijas jautājumu izpratne. Grūtības iegūto zināšanu pielietošanā praksē, sava viedokļa izteikšanā


3: Nepietiekami apgūtas studiju kursa prasības. Zināšanas juridiskajā konfliktoloģijā grūti sasaistīt ar praksi. Nepietiekamas spējas izteikt savu viedokli2: Zināšanas tikai daļēji atbilst studiju kursa prasībām. Ļoti vāja juridiskās konfliktoloģijas jautājumu izpratne. Nespēj patstāvīgi pielietot zināšanas praksē1: Nav izpratnes par studiju kursa pamatjautājumiem. Neprot paust viedokli par elementāriem juridiskās konfliktoloģijas jautājumiem


1 Juridiskās konfliktoloģijas kā zinātnes vispārīgs raksturojums2 Juridisko konfliktu raksturojums3 Konflikti krimināltiesiskajā jomā4 Mediācija civiltiesisko strīdu risināšanā5. Strīdu alternatīvā risināšana

Tiesību akti.

1. Latvijas Republikas Satversme. Pieņemta 1922. gada 15. februārī. Publicēta “Latvijas Vēstnesī” 1993. gada 01. jūlijā Nr. 43.

2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija direktīva 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās// http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32008L0052:LV:HTML

3. Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācija par pasākumiem pieejamības taisnīgumam veicināšanā (No. R (81) 7, 1981. gada 14. maijs)

4. Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācija par ģimenes mediāciju (No. R(98)1, 1998. gada 21. janvāris)

5. Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācija par mediāciju civillietās (Rec (2002)10, 2002. gada 18. septembris)

6. Likums “Par tiesu varu”. Pieņemts 1992. gada 15. decembrī. Publicēts “Latvijas Vēstnesī” 1993. gada 14. janvārī Nr. 1.

7. Civilprocesa likums. Pieņemts 1998. gada 14. oktobrī. Publicēts “Latvijas Vēstnesī” 1998. gada 3. novembrī Nr. 326/330.

8. Darba likuma. Pieņemts 2001. gada 20. jūnijā. Publicēts “Latvijas Vēstnesī” 2001. gada 6. jūlijā Nr. 105.

9. Krimināllikums. Spēkā no 01.04.1999. No: Latvijas Vēstnesis, Nr.199/200., 08.07.1998. Ziņotājs, Nr.15., 1998.

10. Kriminālprocesa likums. Spēkā no 01.10.2005. No: Latvijas Vēstnesis, Nr.74., 11.05.2005. Ziņotājs, Nr.11., 09.06.2005.

11. Mediācijas likums. Spēkā no 18.06.2014. No: Latvijas Vēstnesis, Nr.108(5168), 04.06.2014.

12. 04.12.2007. MK noteikumi Nr.825 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīgumu ar starpnieka palīdzību" ("LV", 197 (3773), 07.12.2007.) [stājas spēkā 01.01.2008.]

13. MK noteikumi Nr.782 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests sertificē brīvprātīgos probācijas darbiniekus, kuri ir starpnieki izlīgumā" ("LV", 188 (3764), 22.11.2007.) [stājas spēkā 01.01.2008.]

14. MK rīkojums Nr.121 "Par koncepciju "Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā"" ("LV", 29 (4015), 20.02.2009.) [stājas spēkā 18.02.2009.]Aktuālos tiesību aktus katru gadu iesaka kursa docētājs.

Literatūra:1. Alternatīva strīdu izšķiršana// http://ec.europa.eu/civiljustice/adr/adr_gen_lv.htm

2. Balodis R. Par reliģiskajām šķelšanām un reliģiskajiem konfliktiem. // Jurista Vārds, № 36. (143), 21. 10. 1999.

3. Bolis J. Mediācija. R., Juridiskā koledža. 2007. 4. Eihmane E. Advokāta un klientu interešu konflikti. // Jurista Vārds, № 6.

(409), 07. 02. 2006.5. Freimane N. Advokātu mobilitāte un interešu konflikta problēma. // Jurista

Vārds, № 37. (440), 19. 09. 2006.6. Hofmans R., Rotfišere D. B., Trosens A. Mediācija. Mediācijas pamati teorijā un

praksē. R., Tiesu nama aģentūra, 2007. 7. Judins A. Izlīgums Latvijas krimināltiesībās. R., Nordik, 2005.8. Kāpiņa L., Zumente-Steele U.Ģimenes mediācija Latvijā: klientu un praktiķu

skatījums”//http://www.tm.gov.lv/lv/ministrija/arv_fin_pal/eiropas_komisijas_programmas.html?news_id=3279

9. Kazaka S. Izlīgums krimināltiesisko konfliktu risināšanā.//Administratīvā un Kriminālā Justīcija, / galv. red. Dr. iur. Sandra Kazaka; Rīga. Nr. 3 / 2012. 24.-31. lpp. ISSN 1407-2971

10. Kazaka S. Juridiskā konfliktoloģija: iespējas un perspektīvas// II Starptautiskās jauno pētnieku un studentu zinātniski praktiskās konferences “Izaicinājumu un iespēju laiks: problēmas, risinājumi, perspektīvas” rakstu krājums, Rēzekne, BSA, LMA LF, RA, 2012. 278.-281. lpp. ISBN 978-9984-47-064-1

11. Kazaka S. Konfliktoloģijas atziņu izmantošana kriminālprocesā// Drošības nostiprināšana krīzes apstākļos: jauni izaicinājumi un netradicionālas pieejas. Starptautiskas zinātniskas konferences programma un tēzes, Rīga, RSU, 2010.-36.-38.lpp.

12. Kazaka S. Kriminālprocesa formu diferenciācija// Administratīvā un Kriminālā Justīcija, 2/2010.

13. Kazaka S. Kriminālprocess kā konfliktoloģijas iespēju izmantošanas sfēra.// Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums.- Liepāja, 2012. 269.-277.lpp. ISSN 1407-6918

14. Kazaka S., Groma J. Piespiedu līdzekļu ietekme uz konflikta risināšanu kriminālprocesā.//Administratīvā un Kriminālā Justīcija, / galv. red. Dr. iur. Sandra Kazaka; Rīga. Nr. 2/ 2012. 24.-30. lpp. ISSN 1407-2971

15. Kriminoloģija. Mācību grāmata. Autoru kolektīvs, zin.red.: K.Ķipēna, A.Vilks. Rīga : Nordik, 2004. 518 lpp. ISBN 9984-751-58-9.

16. Kronis I. Šķīrējtiesu regulējuma attīstības tendences un perspektīvas Latvijā.// Administratīvā un Kriminālā Justīcija, Nr.1 (46) 2009, 55 - 60.lpp.

17. Kronis I. Šķīrējtiesu regulējuma attīstības tendences un perspektīvas Latvijā.// Jurista Vārds, 16.06.2009.

18. Kronis I. Civiltiesisko strīdu alternatīvs risinājums. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2007. ISBN-9984731898

19. Kronis I. Civiltiesisko strīdu alternatīvs risinājums.// Administratīvā un Kriminālā Justīcija, Nr.3 (36) 2006, 58 - 63.lpp.

20.Laganovskis G. Iekodēts konflikts. // Latvijas Vēstnesis, № 105. (3053), 06. 07. 2004.

21. Ligers V. Jauna pieeja domstarpību risināšanai// http://www.naibaltics.com/lv_lv/publikacijas/?doc=436

22. Mediācijas process un sarunu vadīšana //www.cac.lv/faili/mediacija.ppt 23. Omārova S. Cilvēks dzīvo grupā: Saskarsmes psiholoģija. –R.: Kamene, [b.g.], -

234 lpp.24. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku.-R., 1996.25. Osipova S. Ievads tiesību socioloģijā. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2010., 191 lpp.

ISBN 978-9984-790-83-126. Pļaveniece M., Škuškovnika D. Sociālā psiholoģija pedagogiem. Rīga, RaKa,

2002., 199 lpp. ISBN 9984-15-388-627. Reņģe V. Psiholoģija : personības psiholoģija : lekciju kurss / Viesturs Reņģe. -

[Rīga] : Zvaigzne ABC, [2000]. – 125. lpp. ISBN 9984-17-670-328. Reņģe V. Organizāciju psiholoģija / Viesturs Reņģe ; [māksl. Rauls Liepiņš ; red.

Inta Ceļdoma]. - [Rīga] : Kamene, 1999. - 171 lpp. ISBN 9984-636-26-7 29. Rone D. Mediācija: jēdziens un iespējas.//Jurista Vārds, 2005.g.14. martā, Nr.11

(414)30. Rone, D. Darba tiesisko strīdu risisnāšana ar mediācijas

metodēm//http://www.turiba.lv/darba_tirgus_2008/pages/Rone_lv.html31. Sarunu un konfliktu risināšana. Šmidts Vorens u.c. Rīga, Lietišķās informācijas

dienests, 2007. 184.lpp. ISBN998499143632. Trosens A. Kas pamudina konfliktējošās puses izmantot mediāciju // Jurista

Vārds, 24.04.2007., 17/18 (470/471)33. Vorobjovs A. Sociālā psiholoģija : teorētiskie pamati : eksperimentāls mācību

līdzeklis / Aleksejs Vorobjovs. - Rīga : [Izglītības soļi], 2002. - 340 lpp. ISBN 9984-7123-3-8

34. Zahars V. Latvijas kriminālpolitika: retrospekcija un nākotnes vīzija. Rīga, DU akadēmiskais apgāds Saule, 2011. 136 lpp. ISBN 978-9984-14-456-6Zahars V. Notiesātie – tauta tautā: Kriminālsodu izpildes problēmas. –R.: Zvaigzne ABC, 2005.

35. "What You Need to Know about Dispute Resolution: The Guide to Dispute Resolution Processes." American Bar Association. http://www.abanet.org/dispute/draftbrochure.pdf

http://www.abanet.org/dispute/draftbrochure.pdf

http://www.jr.lv/lv/veikals/mekletajs/full.html;jsessionid=689435FC1399183F08B9FAD68FE7F120?shop_search=1&shop_level1=2432&shop_field_4=191781

http://www.jr.lv/lv/veikals/mekletajs/full.html;jsessionid=689435FC1399183F08B9FAD68FE7F120?shop_search=1&shop_level1=2432&shop_field_4=191781

http://www.jr.lv/lv/veikals/mekletajs/full.html;jsessionid=689435FC1399183F08B9FAD68FE7F120?shop_search=1&shop_level1=2432&shop_field_2=%C5%A0midts%2BVorens%2Bu.c.

36. Hayward Ruth. Conflict of Laws. 2006.-312.pp.37. Rapoport A. Fights, Games and Debates .-Univ. of Mchigan. Press, 1960.38. Stephen K. Erickson , Marilyn S. McKnight -The practitioner's guide to mediation:

a client-centered approach 2001. - 275 lapas39. Strasser F., Randolph P. Mediation. A Psychological Insight into Conflict

Resolution. Continuum. London. New York. 2004. 40. Гернет, М.Н. Cоциальные факторы преступности. tiešsaiste Юридическая

психология. Pieejams: http://yurpsy.by.ru/biblio/gernet41.Захарс В. В. Уголовно – исполнительное право: состояние и

перспективы. –Р.: Балтийский Русский институт, 2006 г.42. Зорина, З.А., Полетаева, И.И., Резникова, Ж.И. Oсновы этологии и генетики

поведения. 2-е издание. Москва : Издательство Московского университета, 2002. 383 с. ISBN 5—211— 04505—X

43. Кудрявцев В. Н. Юридическая конфликтология. –Москва: Российская Академия наук/ Центр конфликтологических исследований, 1995, -316 стр., 4 стр.

44. Лунеев, В. Преступность XX века. Мировые, региональные и росийские тенденции. Изд. 2-е, перераб. и доп. Москва: Волтерс Клувер, 2005. 912 c. ISBN 5-466-00098-1.

45. Палмер, Д., Палмер, Л. Эволюционная психология. Секреты поведения Homo sapiens tiešsaiste Books of the psychology, 2006. Pieejams: http://www.bookap.by.ru/okolopsy/evolution/gl40.shtm

46. Ферри, Э. Уголовная социология. Москва : ИНФРА-М, 2005. VIII, 658 c. ISBN 5-16-002315-1.

47.Фромм Э. Анатомия человеческой деструктивности. –М., 1994.48. Юридическая конфликтология. Под ред.В.Н.Кудрявцева.-М. –1999.

Regulāri jālasa raksti, pētījumi, judikatūra utml: Jurista vārds (interneta versija www.juristavards.lv – sadaļa Tiesību nozaru

katalogs/Krimināltiesības un process) Administratīvā un Kriminālā Justīcija, izdod Baltijas Starptautiskā akadēmija Tieslietu ministrijas mājas lapā www.tm.gov.lv, sadaļa Informatīvie materiāli/Pētījumi Augstākās tiesas mājas lapā www.at.gov.lv, sadaļās Resursi/Pētījumi un Judikatūra Sabiedriskās politikas centra Providus mājas lapā www.providus.lv, sadaļas

Publikācijas/Providus pētījumi un Krimināltiesības/Publikā


http://www.bookap.by.ru/okolopsy/evolution/gl40.shtm

http://yurpsy.by.ru/biblio/gernet

http://books.google.lv/books?id=Dg9ygRLhIc0C&printsec=frontcover&dq=related:ISBN0791459519

http://books.google.lv/books?id=Dg9ygRLhIc0C&printsec=frontcover&dq=related:ISBN0791459519

http://www.google.lv/search?tbo=p&tbm=bks&q=+inauthor:

http://www.google.lv/search?tbo=p&tbm=bks&q=+inauthor:



Studiju kursa nosaukums: Projektu vadībaKredītpunkti : 2Kursa autors : as.prof.B.HeimanisPārbaude forma : ieskaiteKursa mērķis:. sniegt studentiem zināšanās par mūsdienu sabiedrības

ekonomiskās un sociālās attīstības projektu izveidošanas principiem, noteikt un novērtēt uzņēmējdarbības stratēģiju Latvija Republika iestājoties Eiropas Savienībā, izskatīt uzņēmumu adoptācijas iespēja mūsdienu apstākļos, valsts un atsevišķo uzņēmēju investīcijas politikas būtību. Noteikt projektēšanas vidi, mērķus uzdevumus, etapus un stratēģiju. Izskatīt projekta dzīve ciklu un tā struktūru. Parādīt un noteikt projekta ieviešanas ekonomiskās efektivitāte vērtējuma variantu un iespējas.

Kursa uzdevumi: iemācīt studentus orientēties uzņēmuma mūsdienu stratēģiskās attīstības noteikšanas metodēs, parādīt investīciju projektu ieviešanas novērtējuma un analīzes iespējas, sniegt priekšstatu par komerciālo aprēķinu un noteikt metodes tā pielietošanai projekta izveidošanā. Iestrādāt konkurēto projektu (pēc studenta izvēles) ekonomiskās vai sociālās attīstības jomā, noteikt tā mērķus un uzdevumus, sniegt ieviešanas rezultāta vērtējumu un parādīt projekta tālākās realizācijas iespējas.

Kursa tēmas: Tēmas nosaukums

1 Projekta jēdziens un būtība.2 Projektu veidi un projekta identifik1acija.3 Uzņēmuma novērtēšana pirmsprojekta periodā.4 Projektu vadības organizācijas pamatprincipi.5 Ekonomisko un sociālo attīstības projektu struktūra.6 Projekta vadības un plānošanas process.7 Projekta dzīves cikls.8 Projekta ieviešana novērtējums.9 Projekta finanšu un ekonomiska analīze.

Literatūra:1. Hanss D. Litke, Ilonka Kunova (tulk.Ineta Dubava). – Rīga : BALTA eko, 2003.2. Дитхелм Г. Управление проектами. Т.2. Спб.: «Бизнес-пресса», 2004.-288 с.3. Локк Д. Основы управления проектами. Москва: «HIPPO», 2004. – 253 с.4. Мазур. И.И. Шапиро В.Д. Ольдерогге Н.г. Управление проектами: учебное

пособие. 3-е изд. Москва: «Омега – Л», 2005. -664 с.5. Гейзлер П.С. Завьялова О.В. Управление проектами: практическое пособие.

Минск: книжный дом «Мисанта», 2005.- 288 с.6. Грей Клиффорд Ф. , Ларсон Эрик У. Управление проектами : учебник, (перевод

с английского).- Москва: «Дело и Сервис», 2007.7. Друкер Питер Ф. Бизнес и инновации (перевод с английского).- Москва:

Вильямс, 2009.-432 с.8. Jaunzans A. Risku analīze un vadīšana.- Rīga: Andrej Jaunzans, 2009.-360 lpp.9. Верзух Э. Управление проектами. Ускоренный курс по программе МВА

(перевод с английского) 2 изд. – Москва: И.Д. Вильянс, 2010.-480 с.

Mācību procesa laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumu programmā un literatūras sarakstā !

Studiju kursa nosaukums: Retorika

Kredītpunkti: 2Kursa autors: vieslektors V.SvirskisPārbaudes forma: ieskaiteKursa mērķis: Sniegt zināšanas par publiskas uzstāšanās teorijas pamatiem un veidot

tās praktiskas pielietošanas iemaņas profesionālajā sfērā; veicināt studējošo kritisko un analītisko spēju attīstību.

Kursa uzdevumi: Sniegt studējošiem zināšanas par nozīmīgākajiem retoriskajiem paņēmieniem un to pielietojamību mūsdienu publiskajā diskursā psiholoģiskajā, loģiskajā un lingvistiskajā aspektā.


1 Retorikas jēdziens, tā interpretācija un vieta zinātņu sistēmā. 2 Retorikas vēsturiskā attīstība: klasiskās retorikas rašanās priekšnoteikumi un veidošanās

sengrieķu un romiešu sabiedrībā. Klasiskās retorikas principu pārvērtēšana 20.gs. un neoretorikas aizsākumi. Filozofija un sofistika – ētiskā dimensija retorikā.

3 Retorikas metodoloģija. 4 Publiskās runas principi un pamatnoteikumi. Runas situācija. Auditoriju klasifikācija. 5 Mutvārdu uzstāšanās veidi un to īpatnības: pārliecināšanas runa, informatīvā runa un

runa svinīgiem brīžiem, kā arī sociālpolitiskā, profesionālā un privātā to lietojuma sfēras.6 Runātāja pozīcija: vārda kultūra, izteiksmīgums, tehnika. 7 Klausītāja pozīcija: uzmanība, atbalsts, atbildes reakcijas samērīgums. 8 Runas teksta veidošana: sagatavošanās fāze – materiālu vākšana, informācijas avotu

atlase, to drošticamības izvērtējums. Statistisko datu pielietojuma īpatnības.9 Retoriskās iemaņas un prasmes. 10 Runas kompozicionālā struktūra un tās elementu mērķuzdevumi. Mutvārdu runas un

raksta specifika. 11 Ķermeņa valoda (Bodylanguage). Galvenās signālzonas. Atvērtās un slēgtās pozas un

žesti, to interpretācija.12 Publiska uzstāšanās un tās efektivitātes nosacījumi. Ķermeņa valoda uzstāšanās laikā.

Retoriskie paņēmieni, kas inspirē un sekmē auditorijas interesi. 13 Retoriskie līdzekļi (figūras) mutvārdu runā un to pielietojamība dažādās situācijās. 14 Debašu pamatveidi un īpatnības. 15 Universālā un neuniversālā argumentācija. 16 Lietišķās pārrunas, to taktiskie un stratēģiskie mērķi. 17 Lietišķo kontaktu un pārrunu etiķete. Lietišķo kultūru jēdziens. 18 Mediācija kā pārrunas ar neitrāla starpnieka (mediatora) līdzdalību. Mediācijas principi

un priekšrocības. Mediatora funkcijas. Mediācijas norises struktūra un tās gala novērtējums.

19 Retorika juridiskajā sfērā: tiesu runas vispārējs raksturojums. Apsūdzības runas īpatnības. Aizstāvības runas īpatnības.

20 Klienta intervēšana un tās īpatnības juridiskajā sfērā. Intervijas ētika. Intervijas galvenie posmi. Konsultēšana, tās mērķi un struktūra.Literatūra :

9. Wright A. How to Communicate Successfully. – Cambrige University Press, 198710. Поварин С.И. Исскуство спора: о теории и практике спора. М., 2001 11. Професиональные навыки юриста: опыт практического обучения. М.:Дело, 200112. Mencels V. Retorika R.: Balta eco, 2002;

13. Laikraksts “Latvijas Vēstnesis”(Saeimas plenārsēžu stenogrammas (arī www.saeima.lv)un valsts vadītāju runas;

14. Kraminš E. Runas prasme saziņā R.: Turība, 2005.15. Бредемайер К. Искуство словестной атаки. / Пер. с нем. – М; Альпина, 200716. Сергеич П. Искусство речи на суде. M.: Юрайт , 2008.

Studiju kursa nosaukums: SocioloģijaKredītpunkti: 2Kursa autors: doc.V.KuņickisPārbaudes forma: eksāmensKursa mērķis: Veidot izpratni par socioloģijas pamatjēdzieniem, socioloģisko

pētījumu metodoloģiju un iegūto zināšanu un prasmju pielietojumu uzņēmējdarbības realizēšanā.

Kursa uzdevumi: Teorētiski izzināt socioloģijas pamatjēdzienus un terminus, socioloģijas būtiskākos komponentus. Apgūt prasmi orientēties un radoši interpretēt zināšanas par sabiedrības uzbūvi, sociālām grupām un personību, personības socializāciju. Iepazīstināt ar vadības socioloģiskām problēmām. Sniegt zināšanas par socioloģiskā pētījuma metodoliģu, metodiku un tehniku. Praktiski analizēt un apgūt socioloģiskās izpētes metodes.


1 Socioloģija kā zinātne.2 Sabiedrība kā sociāla sistēma.3 Sociālās sistēmas un personība. Personības socializācija.4 Socioloģiskais pētījums.5 Socioloģiskā pētījuma metodoloģija.6 Socioloģiskā pētījuma metodika.7 Sabiedrības sociāli demogrāfiskā diferenciācija.8 Ģimene kā sociālais institūts.9 Izglītība kā sociālais institūts.10 Vadības socioloģiskās problēmas.

Literatūra:1. Sghaefer Richard T. Sociology.- New York etc., 1983.2. Haralambos M., Holborn M. Sociology. Third edition. LONDON, 1991.3. Mūrnieks E. Vispārējā socioloģija.-R: 1993.4. Гидденс Е. Социология. Пер. с англ. – Москва, 1999.5. Парсонс Т. О структуре социального действия. Пер. с англ. – Москва, 2000.6. Kozlovskis V. Ekonomisko pētījumu metodes un informācijas avoti. Jelgava: 2001.7. Geske A., Grīnfelds A. Izglītības pētījumu metodoloģija un metodes. Raka,-R: 2001.8. Laķis P. Socioloģija.-R: Zvaigzne ABC, 2002.9. Куницкий В.В. Социология. Курс-конспект лекций и контрольные задания для

студентов заочного и дистанционного обучения. Рига: БМА, 2006.- 103 с.10. Kuņickis V. Socioloģija. Lekciju kurss-konspekts un kontroluzdevumi neklātnes un

distantās studentiem. Rīga: BSA, 2007.- 67 lpp.11. Общая социология: учебник / С.С. Фролов. - Москва: КНОРУС, 2010. 12. Osipova S. “Ievads tiesību socioloģijā”, TNA, Rīga 2010


http://www.saeima.lv/

3.5. Studiju programmas organizācija.

Studiju programma ir organizēta atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra

noteikumiem Nr.482 „ Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts

standartu” noteiktajam akadēmiskās izglītības standartam, Ministru kabineta 2007.gada



aktualizēšanas kārtību (profesiju klasifikators)” noteiktajām juriskonsulta profesijas standarta




Studiju programmas kopējais apjoms ir 160 kredītpunkti. Studiju ilgums pilna laika

studijās ir 4 gadi jeb 8 semestri, nepilna laika studijās 4,5 gadi jeb 9 semestri.


nodarbības (semināri, tiesu izspēles un tml.), ņemot vērā katra studiju kursa saturu. Nepilna

laika vakara studiju formā studējošiem lekcijas un praktiskās nodarbības notiek katras darba

dienas vakaros. Nepilna laika neklātienes studiju formas notiek ievadlekcijas, kurās tiek

sniegtas ievirzes studiju kursa apguvei 1-2 reizes semestrī, ievērojot, lai kopējais

kontaktstundu skaits nebūtu mazāks par 25-30% no pilna laika studiju formā noteiktā. Lai

sasniegtu studiju programmas mērķus, nepilna laika neklātienes studiju formā lielāka vērība

tiks pievērsta studējošo patstāvīgajam darbam, kas tiek noteikts, ņemot vērā katra studiju

kursa apjomu, saturu un specifiku. Nepilna laika neklātienes studiju formas realizāciju

atvieglo docētāju izstrādātie studiju materiāli, kas tiek nosūtīti studējošiem elektroniskā veidā

un papīra formā, bez tam studējošiem ir iespēja kontaktēties ar docētājiem konsultāciju laikā

un Skyp režīmā.

3.6. Prasības, uzsākot studiju programmu.Iestāties BSA pamatstudiju programmās pilna un nepilna laika ir tiesības personām,

kuras ir ieguvušas pilnu vidējo izglītību.

Reflektantu uzņemšana pamatstudiju programmās pilna un nepilna laika studijās

notiek atklātā un vienlīdzīgā konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu

rezultātiem. Izņēmums ir tās personas, kuras ieguvušas pilnu vidējo izglītību līdz 2004.

gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas pilnu vidējo izglītību ārvalstīs, un personas ar īpašām

vajadzībām (ja ir atbilstoša apliecība) saskaņā ar “Augstskolu likuma” 46. panta 3. daļu.

Izņēmumi attiecas arī uz citiem Latvijas normatīvajos aktos paredzētajiem gadījumiem.

Imatrikulācija personām, kas turpina studijas, pārnākot no citām programmām un citām

augstskolām, notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.932 (16.11.2004.) „Studiju

uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”.

3.7. Studiju programmas praktiskā īstenošana.Studiju kursu realizācija studiju programmā tiek organizēta lekciju un semināru formā.





apmācības jomā.



tehniskos līdzekļus: kodoskopus, videomateriālus, izdales materiālus, prezentāciju materiālus

utt.

Semināru nodarbībās, kas parasti veido 1/3 daļu no nodarbību kopējā skaita katrā

studiju kursā, studentiem tiek mācīts izmantot teorētiskās zināšanas konkrētu juridisku

problēmu risināšanai praksē. Tas tiek darīts, organizējot gan studējošo individuālos darbus,

grupu darbus, individuālos vai grupu mājas darbus, referātu sagatavošanu, diskusijas, debates,

tiesu izspēles un kāzusu risināšanu.






tt.


1) lekcijās;

2) patstāvīgi pētot tiesību avotus, iepazīstoties ar mācību literatūru un

iepazīstoties un analizējot zinātnisko literatūru, izpildot docētāja konkrētus

uzdevumus.




2) semināru nodarbībās, risinot kāzusus un apmeklējot iestādes un uzņēmumus,

kuros tiek veikts ar tiesību zinātni saistīts praktiskais darbs, diskutējot;

3) tiesu procesu izspēlēs Administratīvajā procesā, Civilprocesā un Kriminālprocesā.





Lai studējošais pēc iespējas ātrāk iekļautos zinātniski pētnieciskajā darbā, no otra

studiju gada studiju programmā ir iekļauta kursa darbu izstrāde un aizstāvēšana docētāja

vadībā. Kursa darbs ir studējošā ikgadējs patstāvīgs pētījums par konkrētu juridisku tēmu vai

problēmu 35 lappušu apjomā. Tādejādi tiek realizēts tāds zinātniskā darba princips kā

pakāpeniskums un sistemātiskums, kas ļauj nostiprināt iegūtās zināšanas. Kursa darbs ir

pirmais solis, kas virza studējošos uz diplomdarba rakstīšanu.

Diplomdarba izstrāde ir viena no būtiskām šīs studiju programmas sastāvdaļām.

Pirms uzsākt diplomdarba izstrādi studējošiem noteiktā kārtībā un termiņos ir jāpiesakās

izvēlētā darba rakstīšanai. Vienu mēmesi pirms diplomdarba nodošanas notiek diplomdarba

publiska priekšaizstāvēšana, studējošie, kuri izturējuši šo pārbaudījumu tiek virzīti

diplomdarba aizstāvēšanai. Talāk tiek kontrolēts, lai diplomdarbs tiktu iesniegts noteiktajā

termiņā. Diplomdarba aizstāvēšana notiek saskaņā ar apstiprinātu aizstāvēšanas grafiku divas

reizes gadā: pilna laika studējošie vasarā (jūnijā), nepilna laika studējošie ziemā (janvārī).

Diplomdarba aizstāvēšanas komisija tiek veidota atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada

20.novembra noteikumiem Nr.482 „ Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības valsts standartu”. Komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs un vismaz četri komisijas

locekļi. Komisijas vadītājs un vismaz puse no komisijas sastāva ir nozares profesionālo

organizāciju vai darba devēju pārstāvji.

2003/2004.mācību gadā BKI tika izveidots augstskolas televīzijas centrs, kas atļāva no

2004/2005.pilnā apjomā ieviest jaunu interaktīvu apmācības formu „Teletilts”.

TV tilts vai telekonferences ir svarīgākais elements „jauktajā” pasniegšanas sistēmā

( Blended system ). TV tiltu sistēma sastāv no audio un video signālus pieņemošas un

nododošās aparatūras, kurai ir pieslēgtas vairākas videokameras, multimediju projektori, kas

ļauj reālā laika režīmā pa Interneta tīklu novadīt (lekcijas), kurās piedalās viens pasniedzējs

un auditorijas, kas izvietotas tālu viena no otras. Sistēma ļauj ierakstīt vadītos TV tiltus un

pārveidojot , ierakstīt kompaktdiskos. Interneta savienojuma darbības ātrums TV tiltus

pieslēgtajās filiālēs apmierina prasības un nerada traucējumus TV tiltu darbībā. Ekspluatācijas

rezultātā sistēmā ir sasniegta augsta attēla izšķirtspēja un skaņas sinhronizācija.

Telekonferenču sistēma ir nodrošināta ar speciāli izstrādātiem mācību metodiskajiem

kompleksiem, kas iekļauj mācību palīgmateriālus un testus (gan papīra, gan elektroniskā

veidā), kā arī prezentācijas materiālus Power Point formātā, izmantojot BSA portālu un saitu.

Pirmā TV tiltu pieredze pierāda multimediju laboratorijas, kas nodrošina centralizētu slaidu

un mācību materiālu elektronisko versiju sagatavošanu, nepieciešamību un efektivitāti.

Ar tādas sistēmas ieviešanu radās arī problēmas. Studenti nav pieraduši pie tāda veida

apmācības un prasa vairāk konsultācijas un lekcijas tiešā kontaktā ar pasniedzēju. Lai

apmierināt studējošo prasības, pēc katra TV tilta lekcijas docētājs izbrauc uz filiālēm un 4

stundas konsultē studējošos, ir iespējas saņemt konsultācijas no vietējiem pasniedzējiem, bez

tam ir iespēja uzdot jautājumus docētājam kurš lasa lekciju TV tilta laikā, gan izmantojot

Skyp.

„Teletilts” tiek plaši izmantots, rīkojot starptautiskās konferences, tādejādi palielinot

ieinterisēto dalībnieku skaitu ne tikai srudējošo vidū, bet arī valsts institūciju, organizāciju un

citu struktūru darbinieku vidū, kā arī vadot konsultācijas un veicot diplomdarbu

priekšaizstāvēšanu.

3.8. Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība). Kvalificētu speciālistu sagatavošanas process tiesību jomā nav iespējams bez izvērstas

un stingras studentu iegūto zināšanu un iemaņu kontroles. Kontroles objekts ir ne tikai A, B

un C bloku disciplīnās iegūtās zināšanas. Tiek vērtēta arī prasme un iemaņas loģiski pamatot


analizēt.


nepieciešamo informāciju Internetā. Viens no kontroles veidiem kursa darbu rakstīšana un

publiska aizstāvēšana.

Studentu iegūto zināšanu kontroles galvenie elementi ir ieskaites un eksāmeni. Visos

kontroles veidos par pamatu ņemta 10 – baļļu sistēma atbilstoši Izglītības un zinātnes

ministrijas 14.04.1998. rīkojumam Nr.208 “Par studiju rezultātu vērtējumu vienotu uzskaiti”


atvēlēti 26 KP. Prakses atskaites tiek rūpīgi analizētas un novērtētas. Ar prakses programmām

un nolikumu var iepazīties Lomonosova ielā ¼, 213.kab.

Svarīgs studentu pārbaudes elements ir diplomdarba priekšaizstāvēšana, studenti, kuri

nav izgājuši priekšaizstāvēšanu netiek virzīti diplomdarba aizstāvēšanai.

Diplomdarba aizstāvēšanai nav tikai formāls raksturs. Tiek vērtēts ne tikai darba teksts,

bet arī studenta uzstāšanās, viņa prasme argumentēti aizstāvēt savu viedokli un pareizi

izmantot prakses materiālus.

Studentu zināšanu stingrajam novērtējumam un kontrolei ir arī savs mīnuss.

Mācību procesa laikā ir diezgan liels akadēmisko parādnieku atbirums, jo tikt galā ar

problēmām, kas rodas mācību procesa laikā var ne visi studenti. Taču no otras puses , stingri

organizēta zināšanu kontrole, kuras rezultātā nesekmīgie studenti atsijājas, ir vērtējama pat

pozitīvi, jo paliek tikai tie spējīgākie un zinošākie, kas spēs konkurēt darba tirgū.

Kā papildus prasība studentu kursa darbiem un diplomdarbiem ir obligāta avotu

izmantošana svešvālodā, kuras zināšana ir nepieciešams nosacījums konkurentspējīga

juriskonsulta sagatavošanā, kas agrāk bija vājš posms juristu sagatavošanā Latvijā.

Ņemot vērā augstāk minēto, uzskatam, ka BSA studiju programma “Tiesību

zinātne” darbojās studiju programmas realizācijas stingra kontrole. Pielietojamā kontroles

sistēma ļauj nodrošināt kvalificētu speciālistu sagatavošanu tiesību jomā. Studenti ne tikai

iegūs tiesību zinātnē nepieciešamās zināšanas, bet arī iemācās patstāvīgi paplašināt savas

zināšanas.

3.9. Studiju programmas izmaksasStudiju programmas „Tiesību zinātne” (42380) budžeta sadalījums un

izlietojums SIA „Baltijas Starptautiskā Akadēmija”budžeta sadalījums un izlietojums 2015.gadā

I. Augstskolas/koledžas ieņēmumi

Rindas kods

Ieņēmumu veids Ieņēmumu apmērs, EUR

9000 Iestādes ieņēmumi (9100.+9200.+9300.rinda) 3 578 6679100 Ieņēmumi studijām (9110.+9120.+9130.+9140.rinda) 3 165 0599110 Dotācijas no valsts budžeta9111 tajā skaitā ieņēmumi no ES struktūrfondiem9120 Pašu ieņēmumi no studiju maksas 3 113 9559130 Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības9140 Pārējie ieņēmumi 51 1049200 Ieņēmumi zinātniskajai darbībai

(9210.+9220.+9230.+9240.rinda)24 614

9210 Ieņēmumi no valsts budžeta (9211.+9212.+9213.+9214.+9215.+9216.rinda)

4 182

9211 tajā skaitā ieņēmumi no ES struktūrfondiem9212 Ieņēmumi no LZP grantiem un programmām9213 Zinātnes bāzes finansējums 9214 Valsts pētījumu programmu finansējums9215 Zinātniskās darbības attīstības finansējums9216 Pārējie ieņēmumi no valsts budžeta 4 1829220 Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības9221 Tajā skaitā ieņēmumi no līgumdarbiem ar

ārvalstu juridiskajām personām9230 Ieņēmumi no līgumdarbiem ar Latvijas Republikas

juridiskajām personām

9240 Pārējie ieņēmumi zinātniskajai darbībai (norādīt būtiskākos)

20 432

9241 Granti 20 43292429300 Pārējie ieņēmumi (norādīt būtiskākos) 388 994

Granti un mērķfinansējums 274 742Īzīrēšana 55 586Mazumtirdzniecība 28 720Pārējie ieņēmumi 29 946

II. Augstskolas/koledžas izdevumi

Rindas kods Izdevumu veids Kods

Izdevumu apmērs, EUR

A B C 110000 Iestādes izdevumi

(10010.+10020.+10030.+10040.+10050.+10060.+10070.rinda)3 333 053

10010 Darba samaksa 1100 1 675 16010011 akadēmiskajam personālam 1 058 89810012 administratīvajam personālam 280 63910013 vispārējam personālam 335 62310020 Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas1200 388 631

10030 Preces un pakalpojumi 2000 668 19410031 Komandējumi un dienesta braucieni 2100 22 03110032 Pakalpojumi 2200 411 12910033 no tiem komunālie pakalpojumi 2220 136 27810034 Krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja

preces un inventārs, kurus neuzskaita 5000.kodā2300 78 236

10035 Izdevumi periodikas iegādei 2400 14 23810036 Budžeta iestāžu nodokļu maksājumi 2500 6 28210040 Subsīdijas un dotācijas 3000 10050 Pamatkapitāla veidošana 5000 271 1971051 pamatlīdzekļi 5200 271 19710060 Sociālie pabalsti 600010061 tajā skaitā stipendijas 6291 10062 transporta izdevumu kompensācijas 6292 10070 Pārējie izdevumi (norādiet būtiskākos) 329 871

Granti un mērķfinansējums 299 249 Mazumtirdzniecība 30 622

3.10.Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā.

BSA “Tiesību zinātne” atbilst profesionālajam standartam un augstākās

profesionālās izglītības (Latvijas Republikas klasifikatora kods- 4238000).

Studiju programma ir organizēta atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada

20.novembra noteikumiem Nr.482 „ Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības valsts standartu” un Juriskonsulta profesijas standartam.

Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu

BSA studiju programma „Tiesību zinātne”

vispārizglītojošie studiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 20 kredītpunktu

20 KP

nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 36 kredītpunkti

36 KP

nozares profesionālās specializācijas kursi, kuru apjoms ir vismaz 60 kredītpunktu;

62 KP

programmas brīvās izvēles kursi, kuru apjoms ir vismaz 6 kredītpunkti;

6 KP

prakse, kuras apjoms ir vismaz 26 kredītpunkti 26 KPvalsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir bakalaura darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrāde un aizstāvēšana un kura apjoms ir vismaz 12 kredītpunktu

12 KP

Analizējot minēto varam secināt, ka programma saturiski un pēc apjoma pilnībā atbilst 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartam, pilnībā izpildot profesionālās studiju programmas prasības.

Programmas salīdzinājums ar profesijas standarta prasībām.Zināšanas pēc standarta BSA studiju programmas kursi, kas nodrošina

attiecīgo zināšanu ieguviPolitika PolitoloģijaEkonomika Biznesa ekonomikas un komercdarbības

pamatiVēsture, tiesību vēsture Latvijas tiesību vēsture;

ārvalstu tiesību vēstureTiesību filozofija Vispārejā un tiesību filozofijaLietvedība Juridiskā lietvedībaVides tiesības Vides tiesībasFinanšu un nodokļu tiesības Finanšu un nodokļu tiesībasLietišķā informātika InformātikaPašvaldību tiesības Pašvaldību tiesībasTiesību teorija Valsts un tiesību teorijaEiropas Kopienu tiesības ES tiesībasKonstitucionālās tiesības Konstitucionālās tiesības

Vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda;Profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

Svešvaloda I (angļu, vācu)Svešvaloda II (krievu)

Administratīvās tiesības Administratīvās tiesībasAdministratīvais process Administratīvā procesa tiesībasCiviltiesības Civiltiesības(vispārējā daļa) Lietu (īpašuma)

tiesības; Ģimenes tiesības; Mantojuma tiesības; Saistību tiesības

Cilvēktiesības CilvēktiesībasProfesionālā ētika Profesionālā ētikaKomunikāciju prasme Komunikāciju prasmeKomerctiesības KomerctiesībasCivilprocess Civilprocesa tiesībasDarba tiesības ES darba tiesībasKrimināltiesības Krimināltiesības Intelektuālā īpašuma tiesības Intelektuālā īpašuma tiesībasKriminālprocess Kriminālprocesa tiesībasStarptautiskās tiesības Starptautiskās privātās tiesības; Starptautiskās

publiskās tiesības

Studiju programmas organizācija ir veidota atbilstoši programmas mērķiem un uzdevumiem.

Profesiju Standartā esošo uzdevumu realizācijai nepieciešamas noteiktas zināšanas, kuras studenti gūst mācību procesā. Veicot studiju programmas “Tiesību zinātne” salīdzinājumu ar Standartu var apgalvot, ka zināšanu līmenis, kas ir nepieciešams jurisriskonsulta profesionālai darbībai ir sasniedzams, apgūstot BSA augstākās profesionālās izglītības programmu “Tiesību zinātne”. 3.10.1. Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam

atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām.

Salīdzinājums ar Latvijas valsts atzītu augstskolu tāda paša līmeņa studiju programmuŅemot vērā, ka Latvijā ir divi augstākās izglītības veidi Profesionālā bakalaura un

profesionālā maģistra studiju programmas: “Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi.” (Augstskolu likums) Studiju noslēgumā tiek piešķirts profesionālais grāds un atbilstošā kvalifikācija.

Profesionālās augstākās izglītības programmas, kuras tiek realizētas vismaz 4 gados. Šīs programmas ir praktiskas, orientētas uz augsta līmeņa profesijas ieguvi, apgūstot attiecīgās profesijas prasmes un iemaņas, taču nav orientētas uz pētījumu veikšanu. Šīs programmas ir attiecināmas uz “neuniversitātes tipa” augstāko izglītību.

Studiju programmas salīdzinājums veikts ar tāda paša līmeņa Biznesa Augstskolas Turība studiju programmu tiesību zinātnē,

Biznesa Augstskolas Turība studiju programmu KP

BSA studiju programma “Tiesību zinātne” KP

Politoloģija 2 Politoloģija 2Menedžments 2 Biznesa ekonomikas un 2

komercdarbības pamati Lietvedība 2 Juridiskā lietvedība 2Latvijas tiesību vēsture 3 Latvijas tiesību vēsture 3Vispārējā valsts zinātne 3 Valsts un tiesību teorija 2Tiesību teorija 3 Valsts un tiesību teorija 3Eiropas Savienības tiesības 4 Eiropas Savienības tiesības 3Konstitucionālās tiesības 4 Konstitucionālās tiesības 2Administratīvās tiesības 4 Administratīvās tiesības 2Administratīvais process 3 Administratīvā procesa tiesības 2Civiltiesības (vispārējā daļa) 2 Civiltiesības(vispārējā daļa) 1Lietu tiesības 4 Lietu tiesības 3Ģimenes un Mantojuma tiesības

4Ģimenes tiesības Mantojuma tiesības

2+2

Profesionālā terminoloģija svešvalodā 4

Profesionālā svešvaloda I 6KPProfesionālā svešvaloda II 4KP

6+4

Saistību tiesības 4 Saistību tiesības 3Civilprocess 3 Civilprocesa tiesības 3Darba tiesības 2 ES darba tiesības 3Krimināltiesības 4 Krimināltiesības 5Tiesību aizsardzības iestādes 2 Tiesību aizsardzības iestādes 2Kometctiesības 4 Komerctiesības 2KP 2Profesionālā ētika 2 Profesionālā ētika 1Ārvalstu tiesību vēsture P 2

Ārvalstu tiesību vēsture 3KP 3

Ekoloģiskās tiesības 2 Vides tiesības 2KP 2Pašvaldību tiesības 3 Pašvaldību tiesības 2Kriminālprocess 2 Kriminālprocesa tiesības 4Finanšu tiesības KP 3 Finanšu un nodokļu tiesības 2KP 2Intelektuālā īpašuma tiesības KP 2 Intelektuālā īpašuma tiesības 2KP 2Starptautiskās publiskās tiesības

KP 3Starptautiskās publiskās tiesības

3KP3

Kultūras vēsture P 2 Kultūras vēsture 1KP 1Filozofija, Tiesību filozofija 5 Vispārejā un tiesību filozofija2KP 2Cilvēktiesības 3 Cilvēktiesības 2Starptautiskās privātās tiesības 3KP 3

Starptautiskās privātās tiesības3KP

3

Apdrošināšanas tiesības 2 Apdrošināšanas tiesības 2Grāmatvedība audits revīzija 2Būvniecības tiesiskais regulējums 2ES reģionālā politika 2KP 2Iepirkuma valsts un pašvaldību vajadzēbām tiesiskais regulējums 2ES komerctiesības 2Administratīvā procesa pašvaldībā tiesiskais regulējums 2Salīdzināmās komerctiesības 2Lietuvas komerctiesības 2Igaunijas komerctiesības 2

Loģika 2KP 2Retorika 2KP 2Vispārējā un juridiskā psiholoģija 2

2KPĀrvalstu konstitucionālās tiesības 2Informātika 2Tiesu medicīna 1Tiesu psihiatris 1Romas tiesības 2Kriminalistika 2Kriminoloģija 1Sodu izpildes tiesības 1Juridiskā konfliktoloģija 1Operatīvās darbības pamati 1Jūras tiesību vēsture 1Kuģu ķīla un hipotēka 1Jūras drošība 1Jūras pārvadājumu tiesiskais nodrošinājums

1

Jūras apdrošināšana 1Jūras politika 1

Pakse 26KP 26 Pakse 26Valsts pārbaudījums 12 Valsts pārbaudījums 12Kopā: 160 KP 160 160

Salīdzinot Biznesa augstskolas Turība un BSA studiju programmas “Tiesību

zinātne”var secināt, ka tās ir ļoti līdzīgas, taču ir būtiskas atšķirības, jo BA Turībā ir

specializācijas: komerctiesībās un pašvaldību tiesībās, bet BSA studejošie padziļināti apgūst

krimināltiesības un jūras tiesības, tapēc katrā augstskolā C bloka priekšmeti ir tendēti uz

specializāciju apgūšanu. Vēl var secināt, ka BSA studiju programma pilnībā atbilst visiem

valstī noteiktiem standartiem.


Salīdzinājums ar Mykolo Romerio Universitātes (Lietuva) juridiskās fakultātes bakalaura studiju programmu “Tiesības”

Mikolos Romieris universitetas (Viļņa, Lietuva) tiesību bakalaura

studiju programmaKP

BSA studiju programma “Tiesību zinātne” KP

Tiesību teorija 6 Valsts un tiesību teorija 5Ārvalstu tiesību vēsture 3 Ārvalstu tiesību vēsture 3

Loģika un zinātniskā metodoloģija 2Loģika, Zinātniskā un mācību darba teorija un metodika

2

Lietuvas tiesību institūcijas 3 Tiesību aisardzības iestādes 2Runas kultūra 2 Retorika 2Svešvaloda 6 Svešvaloda I, Svešvaloda II 6+4Filozofija 2 Vispārējā un tiesību filozofija 2Lietuvas konstitucionālās tiesības 4 Konstitucionālās tiesības 2Psiholoģija 2 Vispārējā un juridiskā psiholoģija 2

Lietuvas tiesību vēsture 3 Baltijas valstu un tiesību vēsture 3Latīņu valoda 2 Latīņu valoda 1Ētika 2 Profesionālā ētika 1Administratīvās tiesības 6 Administratīvās tiesības 2Krimināltiesības 12 Krimināltiesības 5Civiltiesības (vispārīgā daļa) 6 Civiltiesības (vispārīgā daļa) 1Romiešu tiesības 3 Romiešu tiesības 2Ģimenes tiesības 3 Ģimenes tiesības 2Politoloģija 2 Politoloģija 2Kriminālprocesa tiesības 6 Kriminālprocesa tiesības 4Civilprocesa tiesības 6 Civilprocesa tiesības 3

Ekonomikas teorija 2Biznesa ekonomikas un komercdarbības pamati

2

Informātika 2 Informātika 2

Civiltiesības (sevišķā daļa) 6Ģimenes tiesības, Lietu tiesības, Saistību tiesības, Mantojuma tiesības

10

Salīdzināmās konstitucionālās tiesības 3

Ārvalstu konstitucionālās tiesības 2

Kriminālistika 4 Kriminālistika 2Darba tiesības 4 ES darba tiesības 3Tiesību filofofija 3 Vispārējā un tiesību filozofija 2Finansu tiesības 3 Finanšu un nodokļu tiesības 2Administratīvā procesa tiesības 4 Administratīvā procesa tiesības 2Kriminoloģija 4 Kriminoloģija 1Starptautiskās publiskās tiesības 3 Starptautiskās publiskās tiesības 3Eiropas Savienības institucionālās tiesības, Eiropas Savienības materiālās tiesības 6

ES tiesības 3

Starptautiskās privātās tiesības 3 Starptautiskās privātās tiesības 3Apdrošināšanas tiesības 2 Apdrošināšanas tiesības 2Nodokļu tiesības 2 Finanšu un nodokļu tiesībasTiesu medicīna 2 Tiesu medicīna 1Notariāta tiesības 2 Advokatūra un notariāts 2Noziegumu izmeklēšanas taktika un metodika 2Tiesu psihiatrija 2 Tiesu psihiatrija 1Parlamentārās tiesības 2 Konstitucionālās tiesības 2Ekspertīzes un jaunās izmeklēšanas metodes 2

Kriminalistika, Operatīvās darbības pamati

2

Autortiesības 2 Intelektuālā īpašuma tiesības 2Konstitucionālo strīdu tiesības 2 Konstitucionālās tiesības 2Kanoniskās tiesības 2Dabas aizsardzības un zemes tiesības 2

Vides tiesības 2

Kursa darbi 8 Kursa darbiPrakses 8 Prakses 26Bakalaura noslēguma eksāmeni 4Bakalaura darbs 2 Diplomdarbs 12

KOPĀ

240 ECTS(160KP)

163

Minētas programmas realizācijas ilgums ir 4 gadi, un apjoms ir 160 kredītpunkti. Programmas studiju kursi ir sadalīti divos blokos- obligātajos studiju kursos (kopā 132 KP) un izvēles studiju kursos (kopā 8 KP). Studiju laikā studenti šajā programmā izstrādā 2 kursa darbus, kā arī iziet 8 nedēļu praksi. Noslēgumā tiek aizstāvēts bakalaura darbs, kā arī kārtoti divi bakalaura eksāmeni, no kuriem Tiesību teorija ir obligātais un viens izvēles eksāmens atkarībā no studenta specializācijas. Kopumā BSA un MRU programmas ir ļoti līdzīgas, arī pēc satura, taču MRU ir daudz mazāka prakse, kas ir izskaidrojams ar atšķirīgām prasībām dažādu valstu tiesību normās.

3.11.Informācija par studējošajiem: studējošo skaits 2015./2016..mācību gadā Rīgā- 171; Jelgavā – 55; Daugavpilī

– 52; Jēkabpilī – 33; Rēzekne – 22; Smiltenē – 29; Ventspils – 15; Liepājā – 51. Kopā – 428.

pirmajā studiju gadā imatrikulēto studējošo skaits 2015./2016..mācību gadā Rīgā- 44; Daugavpilī – 7; Jēkabpilī – 7; Rēzekne – 2; Jelgavā – 14; Ventspils – 2; Liepājā – 8. Kopā – 84.

absolventu skaits 2015./2016..mācību gadā Rīgā- 36; Daugavpilī – 8; Jēkabpilī – 8; Rēzekne – 4; Jelgavā – 5; Smiltenē – 6; Ventspils – 3; Liepājā – 13. Kopā – 83.



tēmu dublēšanās, metodisko un izdales materiālu pietiekamība, pasniegšanas veids par katru

studiju kursa kvalitāti, docētāju attieksmi pret studentiem, studiju programmas struktūru.

Pēc tam šo aptauju rezultāti tiek apkopoti un izanalizēti programmas padomes sēdēs, kā arī

tiek strādāts pie pamatoti norādīto trūkumu novēršanas, veiktie priekšlikumi tiek ņemti vērā

gan strādājot ar studentiem, gan aktualizējot un pilnveidojot studiju programmu.

Pielikumā redzamās tabulās ir atspoguļoti Tiesību zinātņu studiju programmas

studentu aptauju rezultāti. Kopumā ir redzams, ka studenti ar studiju kvalitāti, to

nodrošinājumu ir apmierināti, tāpat ir apmierināti ar studiju programmas realizāciju-

pasniedzēju kvalitāti, praksēm un citiem ar programmu saistītiem rādītājiem.

1.zīm.

Iepriekšējā studiju gadā studentu priekšstats par akadēmiju nefdaudz uzlabojās

(1.zīm).

2.zīm.

Vairāk nekā 88% procenti stucentu uzskatīja, priekštats par akadēmiju ir uzlabojies vai

palicis iepriekšējā līmenī (2.zīm).

3.zīm.

Apmietrinātību ar studijām studiju programmā tiesību zinātne studenti novērtēja ar

8.07 ballēm (3.zīm).

4.zīm.

Apmietrinātību ar pasniegšanas kvalitāti studiju programmā tiesību zinātne studenti

novērtēja ar 8.47 ballēm (4.zīm.).

5.zīm.

Anketēšanas vidējā nballe studiju programmā Tiesību zinātne bija 8,34 balles.

(5.zīm.).

3.13.Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā.Bez jau pieminētas studējošo anketēšanas un to rezultātu izvērtēšanas, studenti ļoti



pašpārvaldē ievēlēti 5 programmas pārstāvji ir arī akadēmijas Senātā ir 2 progrmmas


programmas „Tiesību zinātne” padomē arī ir viens students, tapēc studenti arī ļoti aktīvi


4. BSA AUGSTĀKĀS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS MAĢISTRA PROGRAMMAS

„KRIMINĀLTIESĪBAS” KODS 47380 RAKSTUROJUMS

4.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumiMaģistra studiju programma “Krimināltiesības” pilnībā atbilst BSA darbības un

attīstības ilgtermiņa stratēģija 2009. – 2016.gadam. Akadēmijas mērķis ir sagatavot augsti

kvalificētus un konkurēt spējīgus tiesību zinātņu speciālistus. Pastāvīgie kontakti ar darba

devējiem kļuva par iemeslu šīs programmas veidošanai. Gan darba devēji, gan bijušie

absolventi ieteica izveidot maģistra studiju programmu tieši krimināltiesību apakšnozarē,

jo 2.līmeņa programmā padziļināti tiek apgūtas krimināltiesības un bijušie studenti vēlas

turpināt studijas savā augstskolā. Tas arī paaugstinās studējošo kvalifikāciju un veicinās

konkurētspēju darba tirgū.

Nozares akreditācijas eksperti ieteica licencēt un akreditēt maģistra studiju

programmu “Krimināltiesības”, jo tā ir viens no posmiem akadēmijas stratēģijas attīstībā.

Baltijas Starptautiskā akadēmija pieņēma lēmumu licencēt un vēlāk akreditēt profesionālo

augstākās izglītības maģistra studiju programmu “Krimināltiesības” tāpēc, ka BSA esošā

maģistra studiju programma „Privāttiesības” neiekļauj sevī krimināltiesību nozares

priekšmetus, jo krimināltiesības ir publisko tiesību nozare, kas nosaka kriminālatbildības

pamatus un principus, par noziedzīgiem atzītos nodarījumus un par to izdarīšanu

paredzētos sodus, reglamentē soda noteikšanas principus, kā arī nosacījumus atbrīvošanai

no kriminālatbildības un soda. Pastāvīgie kontakti ar darba devējiem kļuva par iemeslu šīs

programmas veidošanai. Gan darba devēji, gan bijušie absolventi ieteica izveidot maģistra

studiju programmu tieši krimināltiesību apakšnozarē, jo 2.līmeņa programmā padziļināti

tiek apgūtas krimināltiesības un bijušie studenti vēlas turpināt studijas savā augstskolā.

Galvenais profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas mērķis:

sagatavot augstas kvalifikācijas un konkurētspējīgus juristus, nodrošināt studējošajiem

iespēju iegūt kvalitatīvu un konkurētspējīgu profesionālo izglītību tiesību zinātnēs.

Lai sasniegtu programmas mērķi, ir izvirzīti šādi maģistra studiju programmas uzdevumi:

1. nodrošināt studentiem padziļinātu teorētisko zināšanu, praktisko un pētniecības

iemaņu apguvi tiesību zinātnes krimināltiesību apakšnozarē;

2. sagatavot augsti kvalificētus un konkurēt spējīgus tiesību zinātņu speciālistus

krimināltiesību apakšnozarē, kuri varētu izmantot iegūtās zināšanas un prasmi valsts

institūcijās, nevalstiskās struktūrās, sniedzot tiem juridiskus pakalpojumus, kas būtu

spējīgi iekļauties starptautiskā darba tirgū, ar labām zināšanām Latvijas tiesību

sistēmā, kā arī plašām zināšanām Eiropas Savienības tiesībās;

3. sniegt studējošiem zināšanas un kompetences tādā kvalitātē un līmenī, lai pēc

programmas apguves tie varētu turpināt studijas doktorantūrā vai patstāvīgi strādāt.

4.2. Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti.Studiju programmas plānoti rezultāti:

• sagatavot augsti kvalificētus un konkurēt spējīgus tiesību zinātņu speciālistus,

kuri varētu izmantot iegūtās zināšanas un prasmi, kā arī izmantot specializētas

zināšanas;

• spēt pielietot zināšanas, izmantojot apgūtos teorētiskos pamatus un prasmes;

• prasme pieņemt lēmumus un risināt problēmas profesionālās darbības sfērā;

• profesionālās ētikas izpratne un spēja to īstenot;

• prasme uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai

vadot citu cilvēku darbu;

• prasme pieņemt lēmumus un rast radošus risinājums neskaidros apstākļos;

• iespēju turpināt studijas doktorantūrā

Izvērtējot studiju programmas mērķus, uzdevumus un arī plānotos rezultātus, secināms, ka

tie atbilst BSA misijai – dot iespējas studējošiem iegūt darba tirgū nepieciešamās iemaņas,

augstāko izglītību un attīstīt sevi zinātniskajā darbā, tādejādi veicinot Latvijas sabiedrības

un valsts izaugsmi.

4.3. Studiju plānsNr. Studiju kurss Pārbaudījums KP ECTS Docētājs

Obligātie kursi

1. Tiesību teorijas problēmas Eksāmens 3 КР 4,5 As.prof., Dr. iur., V.Reingolds

2. Zinātnisko pētījumu loģika un

metodoloģija

Eksāmens 2 КР 3 Asoc.prof.,Dr.philoz.,

V.Kačans

3. Augstskolas didaktika Eksāmens 3 КР 4,5 As.prof., Dr. psych.

O. Nikiforovs

4. Maksātnespējas procesa īpatnībasEksāmens 3КР 4,5 Lekt.I.Cvetkova

5. Eiropas cilvēktiesības Eksāmens 3 КР 4,5 Prof.Dr.hist. H.Šimkuva

Kopā: 14 КР 21

Specializācijas kursi

1. Krimināltiesību aktuālās

problēmas

Eksāmens 4 КР 6 As.prof., Dr.iur.

D.Mežulis

2. Kriminālsodu politika Eksāmens 4 КР 6 Profesors Dr. iur., V. Zahars

3. Kriminālprocesa tiesību aktuālās

problēmas

Eksāmens 4 КР 6 As.prof., Dr.iur. S. Kaija

4. Kriminālistikas un operatīvās

darbības teorijas problēmas

Eksāmens 4 KP 6 Profesors Dr. habil.iur.,

A.Kavalieris

5.

Kriminoloģija Eksāmens 4 КР 6

As.prof., Dr.iur.

A.Loskutovs, S.Kaija

Kopā: 20 КР 30

1. Prakse Iskaite 6 КР 9 Programmas direktors

Valsts pārbaudījums – Maģistra darbs 20 КР 30

Kopā: 60 KP 90

4.4. Studiju kursu aprakstiBaltijas Starptautiskā Akadēmija

Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības maģistra programma

“Krimināltiesības”

Studiju kursa nosaukums: Augstskolu didaktika

Kredītpunkti: 3

Kursa autors: Asoc prof. O.Nikiforovs

Pārbaudes forma: eksāmens

Kursa mērķis un uzdevumi: Kursa mērķis – dot iespējas studentiem apgūt un uzlabot savas

zināšanas psiholoģijas un pedagoģijas pamatos. Gūt zināšanas par cilvēka personības un

kognitīvo procesu attīstību dažādos vecumposmos un to lomu audzināšanas un izglītības

procesā. Paplašināt zināšanas un labāk izprast cilvēka darbības motivāciju. Izprast skolotāja

kā pedagoģiskā procesa organizētāja un vadītāja kompetences izglītības procesā. Kursā

students gūst un sistematizē teorētiskās zināšanas cilvēka personības un izziņas procesu

attīstībā un to nozīmi izglītības procesā. Gūst iemaņas empīriska pētījuma veikšanā un iegūto

rezultātu analīzē.

Kursa tēmas:

1 Pedagoģiskais process kā saskarsme. Saskarsmē notiekošie procesi. Mijiedarbības līmeņi

2 Saskarsmes veidi, to nozīme mācību procesā. Skolotāja uzvedība kā mācīšanās procesa

veicinošs vai kavējošs faktors.

3 Uzmanība kā izziņu nodrošinošs process. Uzmanības iedalījums, īpašības, ietekmējošie

faktori. Hiperaktivitāte, uzmanības deficīts, cēloņi, korekcija.

4 Sajūtas, sajūtu veidi. Uztvere, tās ietekmējošie faktori, iedalījums. Uztveres veidošanās

cilvēka attīstībā. Mācību grūtības, kas saistītas ar uztveres traucējumiem.

5 Atmiņa, tās iedalījums, īpašības. Atmiņu ietekmējošie faktori. Atmiņas attīstība.

6 Valoda un domāšana. Valodas attīstība un tās saistība ar verbālās domāšanas attīstību.

Domāšanas operācijas. Domāšanas nozīme informācijas izpratnē un zināšanu veidošanās

procesā.

7 Fantāzija un iztēle.

8 Mācīšanās stili. To nozīme mācīšanās procesā un mācību procesa organizēšanā.

9 Motivācija, motivācijas teorijas. Motivācijas attīstība. Izziņas motivācija.

10 Personība, tās attīstība. Personības īpašības un to nozīme audzināšanas un izglītības

procesā. Skolotāja personības loma.

11 Skolotājs kā līderis. Vadīšanas stili. Mācību grupa kā personības izpausmes vide, tās

pozitīvā un negatīvā ietekme.

12 Konflikti, to cēloņi. Konfliktu veidi. Konfliktu risināšana un cilvēku uzvedība konfliktos.

Negatīvo emociju veidošanās konfliktsituācijās. Emociju atpazīšana un vadīšana.

Literatūra:

1. Rubene, Z. Kritiska domāšana studiju procesa. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2004.

246 lpp.

2. Lanka, A. Mūsdienu didaktika postmodernisma konteksta. RTU zinātniskie raksti.

8.ser.”Humanitaras un sociālas zinātnes”. 2005, 8.sej.,7.-13. lpp.

3. Vedins, I. Didaktikas metodoloģiskās problēmas RTU zinātniskie raksti.

8.ser.”Humanitaras un sociālas zinātnes”. 2006, 10. sej., 32.- 41. lpp.

4. Kuznecova,A., Jakovleva,M. Studentu ētiskas kompetences veidošanas un attīstības

iespējas. RTU zinātniskie raksti. ser. ”Humanitārās un sociālās zinātnes”. 2006.

10.sej., 42.-47. lpp.

5. Valbis, J. Skolēna personības attīstība – izglītības virsuzdevums. Rīga: Zvaigzne

ABC, 2006. 200 lpp.

6. Никифоров О.И. Психология и педагогика. Рига ИСМА. 2007

7. Nikiforovs O. Psiholoģija pedagogam. Rīga. Izglītības soļi. 2007

Mācību procesa laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un



Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma


Studiju kursa nosaukums: Eiropas cilvēktiesības

Kredītpunkti: 3

Kursa autors: prof. H.Šimkuva


Kursa mērķis un uzdevumi: sniegt studentiem zināšanas, lai tie spētu izprast būtiskākās

vēsturiskās un filozofiskās ietekmes, kas noteikušas cilvēktiesību idejas attīstību; pārzinātu

būtiskākos starptautiskos procesus un instrumentus cilvēktiesību jomā, to īstenošanas

mehānismus un spētu šīs zināšanas piemērot konkrētu situāciju risināšanā.

Kursa tēmas:

1 Cilvēka tiesību filozofija

2 Cilvēka tiesību aizstāvības starptautiskā sistēma

3 Cilvēka tiesību Harta

4 Diskriminācijas jēdziens. Diskriminācijas aizliegums. Konvencijas pret rasismu un

aparteīd

5 Tiesības uz dzīvību

6 Tiesības uz brīvību un personisko neaizskaramību. Cilvēka tiesības un tiesvedība

7 Ticības, domas un vārda brīvības. Pārvietošanas brīvība

8 Pašnoteikšanās tiesības

9 Bērnu tiesības

10 Tiesības uz patvērumu un bēgļu tiesības. Pilsonība un cilvēka tiesības

11 Sociālās un ekonomiskās tiesības

12 Eiropas cilvēka tiesību Konvencija un tās papildprotokoli

13 Starpvaldību organizācijas un to loma cilvēka tiesību aizsardzībā

14 Novērošanas (monitoringa) un kontroles sistēma

15 Minoritāšu tiesības

16 Pamattautu tiesības

17 Humanitārās tiesības

18 Nevalstiskās cilvēktiesību organizācijas (NVO)

19 Situācija ar cilvēka tiesībām Latvijā

Normatīvie akti

Aktuālos normatīvos aktus katru gadu iesaka kursa docētājs.

Literatūra:

1. Права человека. Сборник международных документов. ООН, Нью-Йорк, 1989.

2. Human Rights Reader. Ed. by Ed.Garsia, Manila, 1990

3. Gomiena D. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas īss skaidrojums.-EP.-1991.

4. Declaration of Minimum Humanitarian Standards. Abo, 1991

5. The Rights of the Child. Fact Sheet, Nr.10, Geneva, 1991

6. Standard Formats: a Tool i the Documentation of Human Rights Violations. Oslo,

HURIDOCS, 1992

7. Cilvēka tiesības, Starptautisko dokumentu krajums. Red.J.Bojars, R., “Zvaigzne”,

1992.

8. UN High commisioner on Refugees: Information Paper, UN, Geneva, 1993

9. Minority Rights. Fact Sheet Nr.18, UN, Geneva, 1993

10. Левин Л. Права человека: вопросы и ответы, ЮНЕСКО, 1993.

11. Pvan Dijk, G.J.H.van Hoof. Theory and Practice of the European Convention on

Human Rights.- Kluwer Law International.-1998.

12. Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā. Atb. Red. I. Ziemele.- Rīga.-2000.

13. Burgentāls T. Starptautiskās cilvēktiesības kodolīgā izklāstā.-Rīga.-2000.

14. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi un lēmumi ( materiālu krājums).2002

15. Kučs, A., Burbergs.M. Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai – 60, Deklarācijas izpratne

Latvijas tiesību doktrīnā un Satversmes tiesas praksē. Jurista Vārds, 2008.

23.decembris, Nr.48 (553).

16. Путеводитель по прецедентной практике Европейского Союза по правам

человека за 2007 год / науч. ред.-сост. Ю.Ю. Берестнев. - Москва: Новая

юстиция, 2009.

17. Gromovs J. Patvēruma likuma komentāri. Rīga, 2009.

Mācību procesa laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras

sarakstā!


Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma


Studiju kursa nosaukums: Maksātnespējas procesa īpatnības

Kredītpunkti: 3

Kursa autors: Mg.iur. I.Cvetkova


Kursa mērķis: noskaidrot maksātnespējas procesa būtību, tiesisku regulējumu un tās

pamatfunkcijas, iepazīstināt ar ES un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un to

praktisko pielietojumu, aplūkojot plānotās izmaiņas maksātnespējas procesa tiesiskajā

regulējumā.

Kursa uzdevumi:

1) sniegt zināšanas par juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesa īpatnībām un to

īstenošanu.

2) dot iespēju maģistrantiem apgūt nepieciešamās prasmes, kā arī juridisko tehniku un

piemērot tos, veicot dažādas juridiskās darbības ar maksātnespēju saistītajos jautajumos;

Plānotie studiju rezultāti: Studiju rezultātā studenti izpratīs maksātnespējas procesa

īpatnības, spēs izmantot maksātnespējas procesu risināšanas metodes, iegūs augsti

specializētas zināšanas par maksātnespējas procesa būtību un piemērošanas kārtību.

Kursa tēmas:

1 Maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi

2 Administrators

3 Iestādes un organizācijas, kas nodrošina maksātnespējas procesu

4 Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process un tiesiskās aizsardzības process

5 Juridiskās personas maksātnespējas process

6 Parādnieka manta, tās pārvaldīšana un pārdošana maksātnespējas procesā

7 Fiziskās personas maksātnespējas process

8 Atbildība tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesā

9 Krimināltiesiskie aspekti maksātnespējas procesā

10 Maksātnespējas procesa aktualitātes

Normatīvie akti

1. Likums „Par nodokļiem un nodevām”, Latvijas Vēstnesis, 18.02.1995, nr. 26

2. Kredītiestāžu likums, Latvijas Vēstnesis, 24.10.1995, nr. 163

3. Krimināllikums, Latvijas Vēstnesis, 08.07.1998, nr. 199/200

4. Civilprocesa likums, Latvijas Vēstnesis, 03.11.1998, nr. 326/330

5. Komerclikums, Latvijas Vēstnesis, 04.05.2000, nr. 158/160

6. Maksātnespējas likums, Latvijas Vēstnesis, 06.08.2010, nr. 124

7. Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums, Latvijas Vēstnesis, 30.06.1998,

nr. 188/189

8. Likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā", Latvijas

vēstnesis, 28.12.2001., nr. 188 (2575)

9. 21.04.2008. MK noteikumi Nr.291 „Noteikumi par pieteikumiem ierakstu izdarīšanai

maksātnespējas reģistrā”, Latvijas Vēstnesis, 24.04.2008, nr. 64

10. 26.10.2010. MK noteikumi nr.1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija

izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu”, Latvijas

Vēstnesis, 29.10.2010., nr.172;

11. 26.10.2010. MK noteikumi nr.1002 „Par biedrības „Latvijas Sertificēto

maksātnespējas procesa administratoru asociācija” valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros

sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”, Latvijas Vēstnesis, 29.10.2010., nr.172;

12. 26.10.2010. MK noteikumi nr. 1003 „Par maksātnespējas procesa administratora

darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību” Latvijas Vēstnesis, 29.10.2010., nr.172;

13. 26.10.2010. MK noteikumi nr.1005 „Par maksātnespējas procesa administratora

civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo apdrošinājuma summu”, Latvijas

Vēstnesis, 29.10.2010., nr.172;

14. 26.10.2010. MK noteikumi nr.992 „Kārtība, kādā iemaksā un izmaksā juridiskās

personas maksātnespējas procesa depozītu juridiskās personas maksātnespējas procesā”,

Latvijas Vēstnesis, 29.10.2010., nr.172;

15. 09.11.2010. MK noteikumi nr.1038 „Maksātnespējas procesa administratoru

pretendentu apmācības un maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas kārtība”,


16. 27.12.2011. MK noteikumi Nr.995 "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku

prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība", Latvijas Vēstnesis,

30.12.2011., nr.205.

17. 21.09.2016. Ministru kabineta rīkojums Nr. 527 “Par Maksātnespējas politikas

attīstības pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam un to īstenošanas plānu”

ES regulas un direktīvas

http://likumi.lv/doc.php?id=56944&version_date=01.01.2008

18. 1980.gada 20.oktobra Padomes Direktīva 80/987/EEC par dalībvalstu normatīvo aktu

tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēju maksātnespējas gadījumā

19. 2000.gada 29.maija Regula (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām

20. 2001.gada 19.marta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/17/EC par

apdrošināšanas sabiedrību sanāciju un likvidāciju

Publikācijas: 21. Ābele E., “Vai administratoram jābūt valsts amatpersonai” Jurista Vārds N#12(465),

20.03.2007.;

22. Āboliņš J., „Fiziskās personas maksātnespējas procesa atsevišķi tiesiskie aspekti”,

Jurista Vārds N#7 (654), 15.02.2011.;

23. Āboliņš J., „Izmaiņas fizisko personu maksātnespējas regulējumā”, Jurista Vārds N#09(861), 03.03.2015.;

24. Bērziņš J., „Maksātnespējas procesa krimināltiesiskie aspekti”, Jurista Vārds,

09.10.2007.;

25. Bērziņš G., „Maksātnespējas un bankrota tiesiskie aspekti”, Latvijas Ekonomists, N#1

2003;

26. Bērziņš G., „Kāds būs topošais maksātnespējas likums”, Jurista Vārds, N#25/26,

08.07.2003.;

27. Bērziņš G., Krūms I., „Izsole maksātnespējas procesā”, Latvijas Vēstnesis,

13.12.2005.;

28. Bērziņš G., „Tiesiskās aizsardzības procesa mērķi”, Jurista Vārds N#41(546),

28.10.2008.;

29. Bērziņš G., „Fiziskās personas maksātnespējas process”,, Jurista Vārds N#10(657),

08.03.2011.;

30. Bērziņš G., „Galvojums kā akcesoriska jeb papildu (blakus) saistība parādnieka fiziskās personas maksātnespējas procesā”, Jurista vārds, N#50(801), 10.12.2013.;

31. Daugaviņš A., „Neatrisinātās problēmas maksātnespējas procesu norisē”, Jurista Vārds N#09(861), 03.03.2015.;

32. Deloitte Audit Latvia, pētījums “Ļaunprātīga maksātnespējas procesa riski Latvijā”,

2016.gada 6.aprīlis , sk.: http://www.ficil.lv/f/Deloitte_presentation.PDF

33. Diure V., „Ieskaits un izslēdzošais ieskaits”, Jurista Vārds N#11(658), 15.03.2011.;

34. Gobzems A., „Spēkā esošā un jaunā Maksātnespējas likuma salīdzinājums”, Jurista

Vārds, 14.09.2010.;

35. Gobzems A., „Maksātnespējas likuma mērķis – parādu piedziņa”, Jurista Vārds,

23.11.2010.;

http://www.ficil.lv/f/Deloitte_presentation.PDF

36. Jauja H., „Piezīmes pie jaunā Maksātnespējas likuma”, Jurista Vārds N#8(655),

22.02.2011.;

37. Kalniņš E., „Galvojums kā akcesoriska saistība”, Jurista Vārds N#19(666),

10.05.2011.;

38. Kokare Z., „Juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšana”, Jurista Vārds

N#28(675), 12.07.2011.;

39. Meļķis I., “Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa mērķis” Jurista Vārds

N#18(421), 09.05.2006.;

40. Maldups A., „Fizisko personu maksātnespējas paredzamais reglaments”, Jurista

Vārds, 30.10.2007.;

41. Neilands R., “Nolikto atslēgu ilūzija”, Jurista Vārds N#46(848), 25.11.2014.;42. Neilands R., „Trešo personu hipotēku problemātika maksātnespējas procesos”, Jurista

Vārds N#09(861), 03.03.2015.;43. Novicāne E., „Valdes locekļa atbildība par dokumentu nenodošanu maksātnespējas

procesa ietvaros”, Jurista Vārds N#09(861), 03.03.2015.;44. Šķēle A., „Tiesībpolitikas aspekts: maksātnespējas jomas attīstība Latvijā”, Jurista

Vārds N#09(861), 03.03.2015.;45. Veģe I., „Maksātnespējas procesa pazīmes „parādsaistības pārsniedz aktīvus” saturs

un nozīme”, Jurista Vārds, 02.10.2012.

Tiesu prakse: 1. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2006.gada 9.marta lēmums lietā nr.PAC-

0660-06

2. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2006.gada 13.jūlija lēmums lietā nr. PAC-

1174-06 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2002.gada 17.janvāra spriedums lietā nr.2001-

08-01

3. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 28.marta spriedums lietā

nr.SKC-203

4. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 6.aprīļa lēmums lietā

Nr.SKC-951

5. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 20.aprīļa spriedums lietā

nr. SKC –86/2011

6. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2011.gada 10.jūnija spriedums lietā nr.2010-69-

01

7. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 18.aprīļa spriedums lietā

nr. SKC –14/2013

8. Latvijas Republikas Augstākā tiesas “Tiesu prakse lietās par darījumu apstrīdēšanu un

zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem maksātnespējas procesu ietvaros” 2013/2014

http://www.juristavards.lv/autori/3511-rolands-neilands/

http://www.juristavards.lv/autori/3511-rolands-neilands/

9. Latvijas Republikas Augstākās tiesas “Tiesu prakse juridiskās personas

maksātnespējas procesa lietās” 2014.g.

10. Latvijas Republikas Liepājas tiesas 2015.gada 19.janvāra spriedums lietā nr.

C20176914 (sk. http://www.uzzina.lv/vuzn.php?vuzn_id=121846)

11. Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas 2013.gada 16.decembra spreiedums lietā

nr.C24114010 (CA-2117/25)

12. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 7. jūnija

spriedums lietā Nr. SKC-7/2016

13. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2016.gada 16.jūnija spriedums lietā

nr. SKC–178/2016

Mācību procesa laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā, publikāciju un tiesu prakses sarakstā!

Baltijas Starptautiskā Akadēmija



Studiju kursa nosaukums: Zinātnisko pētījumu loģika un metodoloģija

Kredītpunkti: 2

Kursa autors: Asoc.Profesors, Dr.philoz. V.Kačans


Kursa mērķis:–parādīt, ka metodoloģijas priekšmets ir radošās darbības ( galvenokārt,

zinātniskas jaunrades) metodiskās regulācijas sfēra - zinātnes principi, metodes, metodikas,

to izveide un evolūcija .

Uzdevumi: 1) aprakstīt divas līnijas mūsdienu metodoloģiju evolūcijā; 2) parādīt zinātnes

metodoloģiskās analīzes specifiku; 3) parādīt zinātnes mūsdienu metodoloģisku koncepciju

kopējo un atšķirīgo.

Rezultāti: kurss dod pārskatu par mūsdienu zinātnes filozofijas tendencēm, novirzieniem un

tās specifiku. Nodrošina zinātnes mūsdienu līmeņa metodoloģiskās analīzes izpratni, sniedz

priekšstatu par zinātnes atziņu pieauguma dažādu modeļu mehānismiem.

Kursa tēmas:

1 Junrades jēdziens un reāla radoša darbība. Zinātniskā pētniecība kā radoša darbība un tās

http://www.uzzina.lv/vuzn.php?vuzn_id=121846

struktūra

2 Radošās darbības regulācijas problēma un metodoloģijas priekšmets

3 Loģiskais empīrisms kā loģiskā pozitīvisma mērena versija, tā kritika

4 K.Poppera metodoloģiskā koncepcija un tās nozīme mūsdienu metodoloģijā

5 Divas līnijas mūsdienu metodoloģijā: „normatīvā” un „situatīvā” pieejas

6 M.Polaņi personisko zināšanu koncepcija - ”postkritiskais racionālisms"

7 P.Feierābenda metodoloģiskais plurālisms. Universālu metodisku normu un likumu

noliegums.

8 St.Tulmina evolucionāra metodoloģiskā koncepcija; zinātnisku disciplīnu jēdzienu

populācija un to evolūcija

9 Junrades jēdziens un reāla radoša darbība. Zinātniskā pētniecība kā radoša darbība un tās

struktūra

10 Radošās darbības regulācijas problēma un metodoloģijas priekšmets

1. After Popper, Kuhn and Feyerabend: Recent Issues in Theories of Scientific

Method…Ed. By Nola R., Sankey H. Kluwer Acad.Publ., USA, 2001.

2. Feyerabend P. Against Method. London: Verso, Revised ed., 1988.

3. Kuhn T.S. Logic of Discovery or Psychology of Research? // Criticism And The

Growth Of Knowledge. Cambridge Uni. Press. U.S.A., 1989.

4. Lakatos I. The Methodology of .Scientific Research Programmes. Cambridge Uni.

Press, 1994

5. Laudan L. Progress or Rationality? The Prospects for Normative Naturalism.

Oxford,1996.

6. Nola R. Sankey H. Theories of Scientific Method. Montreal: Montreal Uni. Press,

2007.

7. Popper K.R. The Logic of Scientific Discovery. Routledge, L.,N.Y., Reprinted 1995.

8. Polanyi M. Personal knowledge: Towards a post-critical philosophy. Routledge &

Kegan Paul Ltd. Chicago, 1962. Repr.2002.

9. Kačans V. Radošās darbības spēļu metodikas //Vispārējās un lietišķās metodoloģijas

problēmas.- Rīga, LU Zinātniskie Raksti, 585.sēj.,1993.- 87.-111.lpp.

10. Kačans V. Zinātnes atziņu sistēmu attīstības metodoloģiskie modeļi. LU RAKSTI

713. SĒJUMS. Filosofija. R. LU, 2007.Lp.159-171.


sarakstā!




Studiju kursa nosaukums: Tiesību teorijas problēmas

Kredītpunkti: 3

Kursa autors: Asoc prof. V. Reingolds


Kursa mērķis un uzdevumi: Kurss ietver pārskatu par tiesību teorijas saturu un attīstības

tendencēm, galvenajiem teorētiski praktiskajiem problēmjautājumiem un jaunākajām tiesību

doktrīnas atziņām.

Kursa mērķis: ļaut maģistrantiem vispusīgi un padziļināti izzināt tiesību teorijas

problēmjautājumus, ievērojot gan klasiskas, gan mūsdienīgas attīstības tendences vispārīgas

tiesību teorijas zinātnē.

Studiju priekšmeta uzdevumi:

1. Sekmēt juridiskās domāšanas veidošanos.

2. Nodrošināt lai zināšanas kļūtu par pamatu turpmākām nozartiesību studijām un, lai

maģistranti iemācītos teorētiskās zināšanas piemērot praksē.

3. Palīdzēt maģistrantiem apgūt vispār zinātniskās (un tajā skaitā tiesību zinātnes) izziņas

metodes, juridisko tehniku un piemērot tos, veicot dažādas juridiskas darbības.

Kursa tēmas:

1 Tiesību normu un citu sociālo normu savstarpējo attiecību un mijiedarbības aktuālie

aspekti.

2 Mūsdienu tiesību avotu specifiskās pazīmēs un īpatnības

3 Tiesību jaunrades problēmaspekti

4 Tiesību unifikācijas un harmonizācijas procesa ietekme uz nacionālo tiesību attīstību un

evolūciju

5 Dispozitīvo un imperatīvo normu nozīme privāttiesību sfērā.

6 „Robi” tiesībās un to „aizpildīšanas” veidi.

7 Juridisko kolīziju un konfliktu risināšanas problēmaspekti.

8 Tiesisko līdzekļu un likumīgo interešu problemātika

9 Starptautisko tiesību, Eiropas Savienības tiesību un nacionālo tiesību savstarpējo

attiecību un mijiedarbības problemātika

10 Mūsdienu tiesību sistēmas un to klasifikācijas kritēriji.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Latvijas Republikas Satversme 15.02.1922. likums ("LV", 43, 01.07.1993.) spēkā no

07.11.1922.

2. LR Satversmes komentāri. Cilvēka pamattiesības (VII nodaļa)/galv.red. R.Balodis, zin.

red. Endziņš A., Apsītis A, Jundzis T., Kūtris G.//Latvijas Vēstnesis, 2011.- 864

3. Eiropas Savienības tiesību piemērošana. Rokasgrāmata praktizējošiem juristiem. Otrais

papildinātais izdevums. Donats Eberts, Ieva Freija, Kristine Jarve, D.L. Luteres-

Timmeles zin.red.// Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008.-400.

4. Eiropas tiesības: mācību grāmata. Otrais papildinātais izdevums. Valdis Bluzma, Arnis

Buka, Eduards Bruno Deksnis; galv. zin. red. Talavs Jundzis//Rīga: Juridiska Koledža,

2007. – 627

5. Plotnieks A. Tiesību teorija & juridiska metode // Rīga: Izglītības soli, 2009. – 312;

6. Bettina Heiderhoff, Grzegorz Zmij. Interpretation in Polish, German and European

Private Law//Walter de Gruyter, 2011 – 200;

7. Bogdan M. Comparative Law //Oxford, 2006.

8. Boyle A. and Chinkin Ch. The Making of International Law //Oxford, 2007.

9. Braun Johann. Einführung in die Rechtsphilosophie: Der Gedanke des Rechts//Mohr

Siebeck GmbH & Company KG, 2011 – 408;

10. Cichowski R. The European Court and Civil Society Litigation. Mobilization and

Governance //Cambridge, 2007.

11. Crawford J. The Creation of States in International Law //Oxford, 2006.

12. Fazio S. Harmonization of International Commercial Law //N.Y., 2007.

13. Horn Norbert. Einführung in die Rechtswissenschaft und Rechtsphilosophie//Hüthig

Jehle Rehm, 2011 – 307;

14. Larry May , Jeff Brown. Philosophy of Law provides a rich overview of the diverse

theoretical justifications for our legal rules, systems, and practices.// Wiley-Blackwell,

2009- 625;

15. Samantha Besson , John Tasioulas. The philosophy of international law//Oxford

University Press, 2010 – 611;

16. Zippelius R. Rechtsphilosophie Ein Studienbuch. 6.Auflage. Buch. XV,. C.H.BECK

2011 – 227;

http://www.google.lv/search?tbo=p&tbm=bks&q=inauthor:%22John+Tasioulas%22

http://www.google.lv/search?tbo=p&tbm=bks&q=inauthor:%22Samantha+Besson%22

http://www.google.lv/search?tbo=p&tbm=bks&q=inauthor:%22Jeff+Brown%22

http://www.google.lv/search?tbo=p&tbm=bks&q=inauthor:%22Larry+May%22

http://www.google.lv/search?tbo=p&tbm=bks&q=inauthor:%22Norbert+Horn%22

http://www.google.lv/search?tbo=p&tbm=bks&q=inauthor:%22Johann+Braun%22

17. Давид P., Жоффре-Спинози К. Основные правовые системы современности//М.:

Статут, 2008. – 316с.

18. Европейский Союз: Основополагающие акты в редакции Лиссабонского договора

с комментариями.//М.::Инфа–М, 2010. – 698 с.

19. Золкин А. Л. Философия права//M.:Юнити-Дана, 2012.- 384;

20. Иконникова Г. И., Ляшенко В.П. Философия права//М.: Юрайт, 2012.- 364;

21. Леже Р. Великие правовые системы современности: сравнительно-правовой

подход. Пер. с фр.// М.:Волтерс Клувер, 2010 – 592 с.

22. Лейст О. Э. Сущность права //М.:Зерцало-М, 2011.- 352;

23. Марченко М.Н., Дерябина Е.М. Право Европейского союза. Вопросы истории и

теории.//М.: Проспект, 2010 – 432с.

24. Малько А.В., Нырков В.В., Шундуков К.В. Теория государства и

права.//М.:КноРус., 2010 – 240 с.

25. Нерсесянц В. С. Философия права //M.:Норма - Инфра, 2012.- 244;

26. Право Европейского союза /отв.ред С.Ю. Кашкин //М.: ЮРАЙТ. 2012 – 1119 с.;

27. Проблемы теории государства и права. Под ред. М.Н.Марченко//М.: 2009 – 647с.;

28. Рассолов М.М., Малахов В.П., Иванов А.А.. Актуальные проблемы теории

государства и права. //М.: ЮНИТИ-ДАНА, 2010 – 447 с.;

29. Рассолов М.М. История политических и правовых учений. //М.: ЮНИТИ-ДАНА,

2010 – 431 с.;

30. Чистяков Н.М. Теория государства и права.//М.: КноРус, 2010 – 240 с.;

31. Философия права. Курс лекций. В 2 томах/Ред. М. Марченко//М. Проспект, 2011,

т.1-512, т.2-560;

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Izprotot Eiropas Savienības tiesības. Kopienas tiesību mērķi, principi un metodes /

Norberts Raihs, Kristofers Godars, Ksenija Vasiljeva.// Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2004. – 412;

2. Jakubanecs V. Tiesību jēdziens un formas: mācību līdzeklis. 7. papildinātais

izdevums.// Riga: P&K, 2004. – 222;

3. Langenbuhere K. Tiesnešu tiesību attīstība un iztulkošana. // Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2005.-44;

4. Likumu terminu vārdnīca. Otrais papildinātais izdevums.// Rīga: Latvijas

Vēstnesis, 2004 - 368;

5. Mūsdienu tiesību teorijas atziņas: Mācību grāmata / Rakstu krājums prof.

E.Melkisa redakcija.// Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1999.- 145;

http://www.ozon.ru/context/detail/id/857448/



http://www.ozon.ru/context/detail/id/7582335/#tab_person%23tab_person







6. Neimanis J. Juridisku kāzusu risināšanas tehnika // Rīga: Zv. adv. J. Neimanis,

2004. – 89;

7. Neimanis J. Ievads tiesībās // Rīga: Zv. adv. J. Neimanis, 2004. – 214;

8. Neimanis J. Tiesību talākveidošana // Riga: Latvijas Vēstnesis, 2006. – 183;

9. Ozoliņš N. Valsts un tiesību teorija. 1.daļa // Rīga: SIA „Biznesa vadības koledža”

2008 – 207;

10. Ozoliņš N. Valsts un tiesību teorija. 2.daļa // Rīga: SIA „Biznesa vadības koledža”,

2008 – 207;

11. Brian Bix. Jurisprudence: theory and context 2 nd ed.// London: Sweet &

Maxwell, 1999 -238;


sarakstā!




Studiju kursa nosaukums: Krimināltiesību aktuālās problēmas

Kredītpunkti: 4

Kursa autors: asoc.prof., Dr.iur. D.Mežulis.


Kursa mērķis: īstenot profesionāli izmantojamas krimināltiesību padziļinātas studijas, kas

sekmētu tiesību nozarei raksturīgu padziļinātu zināšanu un prasmju apguvi, nodrošinot iespēju

vērtēt un piemērot krimināltiesību normas.

Kursa uzdevumi: 1) dot iespēju studentiem apgūt nepieciešamās prasmes, lai pareizi varētu

rīkoties problēmsituācijās, kas saistītas ar Krimināllikuma normu piemērošanu; 2) gūt

iemaņas nodarījumu kvalificēšanā; 3) sniegt zināšanas par nodarījumu krimināltiesiskās

novērtēšanas īpatnībām pirmstiesas procesā un tiesvedībā.

Plānotie studiju rezultāti: Studiju rezultātā studenti izpratīs krimināltiesību vietu un lomu

publisko tiesību sistēmā, pratīs korekti izmantot krimināltiesisko terminoloģiju, spēs izmantot

specializētas problēmu risināšanas prasmes, iepazīsies ar noteiktiem krimināltiesiskajiem

institūtiem, iegūs augsti specializētas zināšanas par to būtību un piemērošanas kārtību.

Kursa temati:

1 Krimināltiesību principi, to izpausme likumos, starptautiskajās tiesībās, juridiskajā

doktrīnā. Nacionālās tiesības un to unifikācija ES valstīs.

2 Krimināltiesību avotu vispārīgs raksturojums, to pilnveides tendences.

3 Krimināllikuma normu darbības laikā un telpā problemātiskie aspekti.

4 Kriminālsodu un piespiedu līdzekļu pilnveides tendences.

5 Noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas vaina un motivācija.

6 Noziedzīgās darbības un seku izvērtēšanas īpatnības.

7 Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība.

8 Noziedzīgi nodarījumi, piedaloties vairākām personām.

9 Personas dzīvības, veselības un dzimumneaizskaramības noziedzīgi apdraudējumi.

10 Atbildības par īpašuma apdraudējumiem pilnveides tendences.

11 Valsts un sabiedrības interešu noziedzīgi apdraudējumi.

Literatūras saraksts:

1. Normatīvie akti.

2. Aktuālos normatīvos aktus katru gadu iesaka kursa docētājs.

3. Literatūra (01-mācību literatūra)

4. Liholaja V. Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija: Likums. Teorija. Prakse. Otrais

papildinātais izdevums, 2007.

5. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. 3. papildinātais

izdevums. Tiesu namu aģentūra, 2008.

6. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Sevišķā daļa. Tiesu namu

aģentūra, 2009.

7. Krastiņš U. Krimināltiesību teorija un prakse: viedokļi, problēmas un risinājumi.

Latvijas Vēstnesis, 2009.

8. Latvijas Republikas Augstākās tiesas mājas lapā publicētie tiesu prakses apkopojumi.

http://www.at.gov.lv/lv/info/summary/

9. Latvijas Republikas Augstākās tiesas mājas lapā publicētie Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumi:

http://www.at.gov.lv/lv/info/archive/department2/20121/

10. Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Senāta Krimināllietu departamenta lēmumi.

Latvijas Republikas Augstākā Tiesa. - Rīga: Latvijas Tiesnešu mācību centrs. Ieteicami visi

publicētie apkopojumi.

11. Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas mājas lapā publicētie pētījumi:

12. Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā: likums un

prakse.http://www.tm.gov.lv/lv/jaunumi/Petijums.pdf;

http://www.tm.gov.lv/lv/jaunumi/Petijums.pdf



http://www.at.gov.lv/lv/info/archive/department2/20121/

http://www.at.gov.lv/lv/info/summary/

13. Mantas konfiskācijas tiesiskais regulējums Latvijā un Eiropas Savienībā, tās izpildes

mehānisma efektivitātes nodrošināšana.

http://www.tm.gov.lv/lv/ministrija/imateriali/MantKonf.pdf;

14. Krimināltiesības – attīstības tendences Eiropas un nacionālajās tiesībās, attiecības starp I un

III pīlāru, ieviešanas metožu labākā prakse.

http://www.tm.gov.lv/lv/documents/petijumi/kriminaltiesibas2.doc

15. Pētījums par atsevišķu Krimināllikuma pantu piemērošanas problēmām (noziedzīgi

nodarījumi pret satiksmes drošību).

http://www.tm.gov.lv/lv/documents/petijumi/Petijums_CSN_Liholaja.doc

16. Juridisko personu kriminālatbildības institūts astoņās valstīs – Ziemeļvalstīs (Somijā,

Zviedrijā, Norvēģijā, Islandē un Dānijā) un Baltijas valstīs (Latvijā, Lietuvā un Igaunijā) (doc

angļu val.). http://www.tm.gov.lv/lv/documents/petijumi/

17. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma Zinātniski praktiskais komentārs. 1.-3.

daļa: Vispārīgā, Sevišķā daļa. Rīga, 2007.

18. Liholaja V. Starptautiskās krimināltiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003.

19. Liholaja V. Krastiņš U. Salīdzināmās krimināltiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra. 2006.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Mežulis D. Korupcijas ierobežošanas krimināltiesiskie līdzekļi.- Rīga: Latvijas

Vēstnesis, 2003., 272 lpp.

2. Mežulis D. Judins A Narkotisko un psihotropo vielu noziedzīgas aprites kvalifikācija.

Rīga, LPA, 2009.

3. Mežulis D. Matisāns J. Kibernoziegumu kvalifikācija. Rīga, LPA, 2009.

4. Judins A. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, Rīga: Biznesa augstskola Turība,

2006.

5. Ķinis U. Kibernoziegumi. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2007., 416. lpp.

6. Reigase A. Piespiedu darbs krimināltiesībās. Likums un realitāte. Tiesu namu

aģentūra, 2010.

7. Liholaja V. Atbildība par nedzimuša un jaundzimuša bērna dzīvības apdraudējumu.,

Rīga, 2003.

8. Mežulis D. Īpašuma krimināltiesiskā aizsardzība. Rīga: Biznesa augstskola Turība,

2006., 462 lpp.

9. Autoru kolektīvs. Atjaunojošā justīcija nepilngadīgo noziedzības kontekstā: Baltijas

valstis Eiropas dimensijā. Providus, 2010. http://www.at.gov.lv/files/docs/2011/atjaunojosa

%20justicija.pdf

http://www.tm.gov.lv/lv/documents/petijumi/LEGAL%20SCIENTIFIC%20RESEARCH%2007%2003%202006.doc









http://www.tm.gov.lv/lv/ministrija/imateriali/MantKonf.pdf



10. Ashworth A. Principles of Criminal Law. Third edition. Oxford, 1999.

11. Cases and material in Criminal Law. Eight Edition. By Michael J. Allen. London:

Sweet & Maxwell, 2001.

12. Breissman E. Strafrecht und Strafprozess. München, 2001.

13. Wessels J., Beulke. Strafrecht: Allgemeiner Teil (Die Straftat und Ihr Aufbau). 30.,

Neubearbeitete Auflage. Heidelberg, 2000.

14. Бойко А.И. Бездействие в уголовном праве. Санкт-Петербург: Юридический

центр Пресс, 2003.

15. Гаухман Л.Д. Квалификация преступлений: Закон Теория Практика. Москва: АО

и Центр ЮрИнфоР, 2001.

16. Козлов А. П. Учение о стадиях преступления. Санкт-Петербург: Юридический


17. Попов А.Н. Убийство при отягчающий обстоятельствах. Санкт-Петербург:

Юридический центр Пресс, 2003.

18. Рарог А.И. Квалификация преступлений по субъктивным признакам. Санкт-

Петербург: Юридический центр Пресс, 2002.

19. .Тяжкова И.М. Неосторожные преступления с использованием источников

повышенной опастности. Санкт-Петербург: Юридический центр Пресс, 2002.

20. Якубов А.Е. Обратная сила уголовного закона. Санкт-Петербург: Юридический



1. Baumanis J. Dekriminalizācija kā pirmstiesas izmeklēšanu ietekmējošs faktors. Jurista vārds.

2011.g. 1.marts.

2. Brakša V. Par sodu politiku kukuļošanas lietās. Jurista vārds. 2011.gada 13.septembris.

3. Gratkovska I. Zemzars U. Kriminālsodu politikas aktualitātes. Jurista vārds. 2011.gada

3.maijs.

4. Hamkova D., Liholaja V. Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse. Jurista vārds.

2012.gada 10.janvāris.

5. Judins A. Juvenālās justīcijas sistēmas Eiropā. Jurista vārds. 2010.gada 10.augusts.

6. Judins A. Kriminālās justīcijas jaunie vaibsti. Jurista vārds. 2010.gada 20.aprīlis.

7. Judins A. Probācijas uzraudzība un dzimumnoziegumu recidīvs. Jurista vārds. 2010.gada

31.augusts.

8. Judins A. Transportlīdzeklis kā noziedzīga nodarījuma rīks vai lieta. Jurista vārds. 2010.gada

15.jūnijs.

9. Juriss J. Atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Jurista vārds. 2010.gada

7.septembris.

10. Juriss J. Par tiesu praksi naudas atmazgāšanas lietās. . Jurista vārds. 2011.gada 19.aprīlis.

11. Krastiņš U. Grupveida nodarījumi: teorija un prakse. Jurista vārds. 2005.gada. 12.,19.aprīlis.

12. Krastiņš U. Kriminālsods un citi kriminālie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi. Jurista vārds.

2007.g. 13.marts.

13. Krastiņš U. Non bis in idem vai ne bis in idem. Jurista vārds. 2012. gada 21.februāris.

14. Krastiņš U. Noziedzīgu nodarījumu atkārtotības un kopības teorētiski praktiskie risinājumi.

Jurista vārds. 2010.gada 30.novembris.

15. Krastiņš U. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādības kvalifikācijas problēmas. Jurista vārds.

2007.g. 20.novembris.

16. Krastiņš U. Vaina komplicētos noziedzīgos nodarījumos. Jurista vārds. 2010.gada 11.maijs.

17. Leja M. Noziedzīga nodarījuma izdarīšana aiz neuzmanības. Jurista vārds. 2011.gada

14.jūnijs.

18. Leja M. Noziedzīga nodarījuma izdarīšana ar nodomu. Jurista vārds. 2010.gada 13.aprīlis.

19. Leja M. Par tiesu praksi krimināllietās 2010. gadā. Jurista vārds. 2011.gada 4.janvāris.

20. Liholaja V. Personas atbrīvošana no kriminālatbildības, no soda vai no soda izciešanas. Jurista

vārds, 2008. g. 26. marts.

21. Liholaja V. Uz Krimināllikuma desmitgadi atskatoties. Jurista vārds. 2009.gada 1.decembris.

22. Poļaks R. Eitanāzijas krimināltiesiskie aspekti. Jurista vārds. 2010.gada 10.augusts.

23. European Commission Criminal Justice internet resource.

http://ec.europa.eu/justice/criminal/index_en.htm

24. Canberra: Australian Institute of Criminology, Trends & issues in crime and criminal justice:

http://www.aic.gov.au/publications/current%20series/tandi.aspx

25. USA National Institute of Justice. http://nij.ncjrs.gov/App/publications/pubs_db.aspx


sarakstā!



“Tiesību zinātnes” krimināltiesību apakšnozarē

Studiju kursa nosaukums: Kriminālpolitika

Kredītpunkti: 4

Kursa autors: asoc. prof. V.Zahars

http://nij.ncjrs.gov/App/publications/pubs_db.aspx

http://www.aic.gov.au/publications/current%20series/tandi.aspx






Kursa mērķis – ir padziļināt maģistrantu izpratni par iepriekšējos studiju gados apgūtajiem

studiju kursiem krimināltiesībās, kriminālprocesa tiesībās, kriminālsodu izpildes tiesībās,

kriminoloģijā un citās krimināltiesiskā bloka zinātnēs, pievērst uzmanību to savstarpējai

mijiedarbībai un šo zinātņu postulātu realizācijai tiesībsargājošo iestāžu praksē.

Maģistrantiem jāprot analizēt un kritiski vērtēt esošo kriminogēno situāciju valstī un

kriminālpolitikas vietu un lomu jaunu vadlīniju izstrādē un realizācijā noziedzības

ierobežošanā un apkarošanā un tiesībsargājošo iestāžu darbības efektivizēšanā.

Studiju kursā maģistrants apgūst zināšanas par kriminālpolitikas būtību un tās principiem, par

kriminālpolitikas realizācijas formām, par aktuālākiem jautājumiem dažādu krimināltiesisku

nozaru politikas joma. Maģistranti iegūst plašas zināšanas par kriminālpolitiku kā

starpdisciplināru zinātni, izprot tās ģenēzi, prot skaidrot un interpretēt atšķirīgos viedokļus par

kriminālpolitikas priekšmetu, saturu un principiem; maģistranti prot paust savu personīgo

viedokli kriminālpolitikas jautājumos, ir sagatavoti maģistra darba izstrādei, zinātniskajai un

akadēmiskajai darbībai mācību iestādēs un praktiskajam darbam tiesībsargājošās u.c. valsts

pārvaldes iestādēs.

Kursa tēmas:

1 Kriminālpolitikas jēdziens

2 Kriminālpolitikas principi.

3 Kriminālpolitikas realizācijas formas.

4 Krimināltiesiskā politika.

5 Kriminālprocesuālā politika.

6 Sodu izpildes politika.

7 Politika noziegumu prevencijas jomā.

8 Latvijas Republikas piedalīšanās starptautiskajā sadarbībā noziedzības apkarošanas

jomā.

Literatūra:

1. Krugļevskis A. Kriminālpolitika. Lekcijas, Rīga, 1934;

2. Cilvēka tiesības. Starptautisko līgumu krājums. 1.sējums 2 daļās. Ņujorka un Ženēva, ANO,

1994.

3. Zahars V. Ar brīvības atņemšanu notiesāto skaits: problēmas un risinājumi Eiropā. Rīga LPA,

1997.

4. Zahars V. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu klasifikācija Latvijas cietumu reformas

kontekstā, Rīga,LPA , 1997.

5. Fuko M. Uzraudzīt un sodīt. Cietuma rašanās, Rīga, Omnia mea, 2001.

6. Zahars V. Kriminālsodu izpildes tiesības, Rīga, Zvaigzne ABC, 2003.

7. Judins A. Nosacīta notiesāšana kā cietumsoda alternatīva, Rīga, SPC „Providus”, 2003.

8. Zahars V. Kriminālsodus un to izpildi vērtējot, Rīga, Zvaigzne ABC, 2003.

9. Probācijas dienests Latvijā, Rīga, 2004.

10. Zahars V. Notiesātie – tauta tautā. Kriminālsodu izpildes problēmas. Rīga, Zvaigzne ABC,

2005.

11. Zahars V. Brīvības atņemšanas soda izpilde jauno Eiropas Cietumu noteiktumu skatījumā,

Administratīvā un kriminālā justīcija, Nr.3, 2006.

12. Murdoch, Jim. The treatment of prisoners, European Standards, Council of Europe

Publishing, Strasbourg, 2006.

13. Захарс В.В. Уголовно-исполнительное право: состояние и перспективы, БРИ, Рига,

2006.

14. Zahars V. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātība: tiesiskais, teorētiskais un

praktiskais aspekts, Administratīvā un kriminālā justīcija, Nr.1, 2007.

15. Жарков А. Практические аспекты деятельности уголовно-исправительных учреждений.

Рига: БМА, 2007.- 176 с.

16. Piespiedu darba nozīme sociālās atstumtības mazināšanā, SIF, Factum, Rīga, 2007.

17. .Sabiedriskā darba nozīme sociālās atstumtības mazināšanā, SIF, Factum, Rīga, 2007.

18. Politikas plānošanas dokumenti: Kriminālsodu izpildes politikas pamatnostādnes; Ar brīvības

atņemšanas sodu notiesāto resocializācijas koncepcija; Notiesāto nodarbinātības koncepcija;

Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādnes 2006. – 2010.gadam; Nepilngadīgo personu

brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes politikas pamatnostādnes 2006. –

2013.gadam, https://tis.lursoft.lv

19. Judins Andrejs. Kriminālās justīcijas jaunie vaibsti,-Jurista Vārds, 20.04.2010;

20. Zahars V. Latvijas kriminālpolitika: retrospekcija un nākotnes vīzija. DU Akadēmiskais

apgāds 2011.


sarakstā!



“Krimnāltiesības”

Studiju kursa nosaukums: Kriminālprocesa tiesību aktuālās problēmas

https://tis.lursoft.lv/

Kredītpunkti: 4

Kursa autors: prof., Dr.iur. S.Kaija


Kursa mērķis: īstenot profesionāli izmantojamas kriminālprocesa tiesību padziļinātas

studijas, kas sekmētu tiesību nozarei raksturīgu padziļinātu zināšanu un prasmju apguvi,

nodrošinot iespēju vērtēt un piemērot kriminālprocesuālās normas.

Kursa uzdevumi: 1) dot iespēju studentiem apgūt nepieciešamās prasmes, lai pareizi varētu

rīkoties problēmsituācijās, kas saistītas ar Kriminālprocesa likuma normu piemērošanu; 2) gūt

iemaņas kriminālprocesuālo dokumentu noformēšanā; 3) sniegt zināšanas par procesuālo

darbību īpatnībām pirmstiesas procesā un tiesvedībā.

Plānotie studiju rezultāti: Studiju rezultātā studenti izpratīs kriminālprocesa tiesību vietu un

lomu publisko tiesību sistēmā, pratīs korekti izmantot kriminālprocesuālo terminoloģiju, spēs

izmantot specializētas problēmu risināšanas prasmes, iepazīsies ar noteiktiem

kriminālprocesuāliem institūtiem, iegūs augsti specializētas zināšanas par to būtību un

piemērošanas kārtību.

Kursa tēmas:

1 Kriminālprocesa principi, to izpausme likumos, starptautiskajās tiesībās, juridiskajā

doktrīnā.

2 Kriminālprocesuālo tiesību avotu vispārīgs raksturojums, to pilnveides tendences.

3 Kriminālprocesā iesaistītās personas, to kompetence.

4 Speciālā procesuālā aizsardzība.

5 Mantiskie jautājumi kriminālprocesā.

6 Pierādījumi un pierādīšana kriminālprocesā.

7 Kriminālprocesuālie piespiedu līdzekļi.

8 Pirmstiesas process, tā pabeigšanas problēmjautājumi.

9 Kriminālprocesuālo formu savstarpējā saistība un to ietekme mūsdienu kriminālprocesa

izveidē.

10 Vienkāršotās un sevišķās kriminālprocesa formas.

11 Iztiesāšanas aktuālie jautājumi.

1. Literatūras saraksts:

2. Normatīvie akti.

3. Aktuālos normatīvos aktus katru gadu iesaka kursa docētājs.

4. Autoru kolektīvs (Meikališa Ā., Kazaka S., Lodīte I., Petrova S.) Kriminālprocesuālie

termiņi pirmstiesas izmeklēšanā. Rīga, Petrovskis un Ko, 2006., 151.lpp.

5. Rokasgrāmata kriminālprocesā tiesnešiem / Pēteris Dzalbe, Valda Eilande, Juris Siliņš;

Gunāra Kūtra zinātniskajā redakcijā. - Rīga: TNA, 2010. - 209 lpp.

6. Kavalieris A. Speciālās izmeklēšanas darbības. Rīga, Raka, 2004.

7. Kazaka S. Speciālā procesuālā aizsardzība. Rīga, Turība, 2008.

8. Liede A. Kriminālprocess un tiesu pierādījumi. Rīga, Zvaigzne ABC, 2010.

9. Strada-Rozenberga K. Pierādīšanas teorija kriminālprocesā. Vispārīgā daļa R., Biznesa

augstskola Turība, 2002

10. Doak J. Victims’Rights, Human Rights and Criminal Justice. Oxford and Portland, Oregon,

2008. p.325. ISBN: 978-1-84113-603-5

11. Durston G. Evidence. Text&Materials. Oxford University Press, 2008. p.634. ISBN: 978-0-

19-921548-5

12. Jackson J., Langer M., Tillers P. Crime, Procedure and Evidence in a Comparative and

International Context. Oxford and Portland, Oregon, 2008. p.438. ISBN: 978-1-84113-602-

0

13. Ormerod D.Blackstone's Criminal Practice 2012 (Book and eBook pack) ISNN 978-0-19-

969446-4, 2012.

14. Чельцов-Бебутов М.Л. Курс уголовно- процессуального права. Санкт-Петербург,

1995.

15. Калиновский К. Уголовный процесс современных зарубежных государств.

Петрозаводск, 2000.

16. Literatūra (02-papildliteratūra)

17. Feldhūne A., Kučs A., Skujeniece A. Cilvēktiesību rokasgrāmata tiesnešiem.- Rīga, 2004.

18. Meikališa Ā ., Strada-Rozenberga K. Kriminālprocess. Raksti 2005–2010. R.,VSIA

“Latvijas Vēstnesis” 2010.

19. Strasbūras tiesu prakse apcietinājuma piemērošanā. Spriedumu fragmentu izlase.

Priekšvārds: D.Krauss, J.K.Pastile, E. Rusanovs. Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2005., 375 lpp.,

ISBN: 9984-731-45-6

20. Damaska, Mirjan. "Adversary System," 1 Encyclopedia of Crime and Justice 25-31 (Joshua

Dressler ed., 2d ed., New York: Macmillan Reference USA, 2002).

21. Kazaka S. Special Procedural Protection// https://www.cepol.europa.eu/index.php?id=e-

library. Publicēts: 16.06.2009.

22. Lewisch, Peter. "Criminal Procedure," 5 Encyclopedia of Law and Economics 241-260

(Boudewijn Bouckaert & Gerrit De Geest eds., Cheltenham, UK; Northampton, MA:

Edward Elgar, 2000)(Chapter 7700).

23. Roberts P., Zuckerman A. Criminal evidence, Oxford, 2004.

http://encyclo.findlaw.com/7700book.pdf



http://law.jrank.org/pages/472/Adversary-System.html


24. Институт защиты судей. Монография. Под ред. Проф. А.Н.Соколова и В.М. Бочарова.

Калининград, КлЮИ МВД России, 2007.-128 с.

25. Манова И. Предварительное и судебное производство: дифференциация форм.-

Москва, 2004.


26. Kazaka S. Konfliktoloģijas atziņu izmantošana kriminālprocesā// Drošības nostiprināšana

krīzes apstākļos: jauni izaicinājumi un netradicionālas pieejas. Starptautiskas

zinātniskas konferences programma un tēzes, Rīga, RSU, 2010.-36.-38.lpp.

27. Kazaka S. Kriminālprocesa formu diferenciācija// Administratīvā un Kriminālā Justīcija,

2/2010.

28. Kazaka S. Prezumpcijas kriminālprocesā.// Sabiedrība un kultūra: Citādība un mazākuma

intereses Rakstu krājums.- Liepāja,2010.

29. Kazaka S. Tiesības uz kriminalprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā// Administratīvā un

Kriminālā Justīcija, 2/3/2011.

30. Meikališa Ā. Cilvēktiesību ievērošana, veicot izmeklēšanas darbības//13.03.2007., Jurista

Vārds, 11(464)

31. Miķelsons U. Elektronisko pierādījumu izmantošanas tiesiskie aspekti// Latvijas Vēstnesis,

Jurista Vārds, 27.04.2004, 11.05.2004.

32. Publisko apsūdzību kriminālprocesa uzsākšanas teorētiski praktiskās problēmas.// zinātniski

praktiskās konferences rakstu krājums.//Administratīvā un Kriminālā Justīcija – Nr.4 –

2007.

33. Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences „Cilvēktiesības un sabiedrības drošība”

materiāli. – Rīga: LPA, 2004.

34. Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences „Kriminālprocesuālais taisnīgums”

materiāli. – Rīga: LPA, 2005.

35. Dworkin R. The judge’s New Role: Should Personal Convictions Count?//Journal if

International Criminal Justice, Oxford university Press, 2003, No1,P.4-12.


sarakstā!

http://lv.lv/index.php?menu_left=LAIDIENS&menu_body=LAIDIENS&fp_laidiens=5218&fp_izdevums=3

http://lv.lv/index.php?menu_left=LAIDIENS&menu_body=LAIDIENS&fp_laidiens=5218&fp_izdevums=3

http://lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=154291




Studiju kursa nosaukums: Kriminālistikas un operatīvās darbības teorijas problēmas

Kredītpunkti: 4

Kursa autors: Profesors Dr. habil.iur., A.Kavalieris


Kursa mērķis: Studiju kursa mērķis ir palīdzēt krimināltiesību apakšnozares maģistrantiem

padziļināt zināšanas par kriminālistiku un operatīvo darbību. Kurss ietver pārskatu par

kriminālistikas būtību, saturu un attīstības tendencēm, kā arī problēmjautājumiem tajā un to

risināšanas optimāliem virzieniem. Analizē operatīvās darbības teorijas nepilnības.

Plānotie studiju rezultāti: Studiju kurss veido zinātniski pamatotu priekšstatu par

kriminālistikas būtību un tajā izmantojamām zinātniski pētnieciskajām metodēm; dod iespēju

sekmīgi sagatavoties juridiskās zinātnes šīs apakšnozares specialitātē gan zinātniski

pētnieciskā darbā.

Kursa tēmas:

1 Kriminālistikas kā specifikas juridiskas zinātnes apakšnozares būtība, jēdziens, sistēma

un saturs.

2 Kriminālistiskās tehnikas jēdziens, sistēma, saturs, tās attīstības problēmas.

3 Kriminālistiskā fotogrāfija, video novērošanas un fiksācijas, kā arī audio fiksācijas

izmantošanas problēmas.

4 Kriminālistiskās identifikācijas un diagnostikas attīstības problēmas.

5 Kriminālistiskās habitologijas attīstības problēmas.

6 Trasoloģijas un daktiloskopijas attīstības un pilnveides problēmas.

7 Dokumentu kriminālistiskās izpētes pilnveides problēmas.

8 Kriminālistiskās ballistikas pilnveides problēmas.

9 Kriminālās reģistrācijas attīstība un pilnveide.

10 Kriminālistiskās taktikas satura un sistēmas attīstība un pilnveide.

11 Tradicionālo izmeklēšanas darbību taktikas attīstība un pilnveide (apskatē, pratināšanā,

kratīšanā, uzrādīšanā atpazīšanai, liecību pārbaudē uz vietas, ekspertīzē u.c.).

12 Speciālo izmeklēšanas darbību būtība, rašanās iemesli, atšķirības no tradicionālajām

izmeklēšanas darbībām; to izmantošanas taktiskie nosacījumi.

13 Kriminālistisko versiju un izmeklēšanas plānošanas problēmas.

14 Kriminālistiskā metodika un noziedzīgā nodarījuma kriminālistiskā raksturojuma saturs,

sistēma un tā attīstība.

15 Slepkavību izmeklēšanas un atklāšanas metodika-būtiskākās īpatnības.

16 Seksuālo noziegumu izmeklēšanas vispārējās īpatnības.

17 Mantisko noziegumu izmeklēšanas vispārējās īpatnības.

18 Ugunsgrēku izmeklēšanas metodikas specifika.


Normatīvie akti.



1. Kavalieris, Anrijs. Wywiad hipnotyczny w pracy policji. Szczytno. 20112. Kavalieris, Anrijs. Основы оперативной деятельности. БМА, 20113. Arājs O., Čentoricka M., Silarāja S., Evardsons A. Daktiloskopija. Monogrāfija. R.:

Latvijas Vēstnesis. 2005. 215 lpp.4. Autoru grupa profesora A.Kavaliera vadībā. Kriminālistika. Mācību grāmata.1.daļa.

Kriminālistiskā tehnika. 4. izdevums. R.: SIA „P&Ko”, 2003. 254 lpp.

5. Autoru grupa profesora A.Kavaliera vadībā. Kriminālistika. Mācību grāmata. 2.daļa.

Kriminālistiskā taktika. 4.papildinātais un paplašinātais izdevums. R.:SIA „P&Ko”,

2003. 353 lpp.

6. Kavalieris A. Speciālo izmeklēšanas darbību izmantošanas taktika. Otrais,

papildinātais izdevums (mācību līdzeklis). R., BSA, 2010.

7. Kavalieris A. Ugunsgrēku izmeklēšana (mācību līdzeklis). R., LPA. 2007.

8. Konovalovs J., Kļaviņa Z. Kriminālistiskā odoroloģija. R.:SIA „P&Ko”, 2003. 256 lpp.

9. Miķelsons U. Informācijas tehnoloģiju noziegumu izmeklēšanas īpatnības. R.:BAT, 2003.392.lpp.

10. Jose R. Analysis of Arson Evidence. Almirall; 2002

11. Inman K., Rudin N. Principles and Practise of Criminalistics: the Profession of Forensic Science. CRC, 2000.

12. Saferstein R.. Criminalistics: an Introduction to Forensic Science. Prentice Hall, 2001.13. Вандер М.Б. Криминалистическая экспертиза материалов, веществ, изделий. С.-

Пб. С.-Пб. Юрид.институт Ген. прокуратуры РФ. 2001г., 128 стр.14. Колдин В.Я. Судебная идентификация. Москва. 2002.

15. Эксархопуло А.А. Предмет и система криминалистики. С.-Петербург. 2004.


1. Evardsons A. Kriminālistikas tehniskie līdzekļi. Rīga: Turība, 2007.

2. Grieznis P. Praktiskā kriminālistika. Rīga. 2000.

3. Kavalieris A. Speciālo izmeklēšanas darbību izmantošanas taktikas pamati, R.: LPA,

2006.

4. Kavalieris A. Hipnozes izmantošana izmeklēšanas aptaujā. R., LPA. 2009.

5. Owen David. Hidden Evidence: 40 true crimes and how forensic science helped solve

them. Leicester: Silverdale Books, 2002.

6. Turvey Brent. Criminal Profiling. An Introduction to Behavioral Evidence Analysis.

Academic Press. 2001.

7. Vernon J. Geberth. Sex-Related Homicide and Death Investigation. 2003

8. Душеин В., Егоров А., Зайцев В.В., Хрусталев В.Н. Судебная фотография. Спб.,

2005.

9. Криминалистика : учеб. для вузов УМО РФ / Т.С. Волчецкая, В.Я. Колдин, В.В.

Крылов и др. ; под ред. Н.П. Яблокова; Моск. гос. ун-т им. М.В.Ломоносова. - 3-

е изд., перераб. и доп. - М.: Юристъ, 2005.

10. Криминалистическая экспертиза звукрзаписи. Москва, 2005.

11. Новик В.В., Криминалистические аспекты доказывания по уголовным делам.

Проблемы теории и практики. С.-П.,Изд. Р.Асланова Юридический центр Пресс,

2005. c.471.

12. Чурилов С.Н. Криминалистическая методика: история и современность. Москва.

2002.


1. Dombrovskis R. Mūsdienu kriminālistikas izpratne//// Jurista Vārds, 06.02.2007.

2. Kavalieris A. Vai kriminālistika ietilpst juridiskajā zinātnē// Jurista vārds., Nr. 18.,

2005.

3. Kavalieris A. Procesuālais taisnīgums un kriminālistika.// Starptautiskās konferences

„Kriminālprocesuālais taisnīgums”Izdevums,LPA , Rīga.,2005.

4. Kavalieris A. Is Criminalistics Inclued in the System of Juridical Science Europe//

Latvian Academy of Science. 2005.

5. Kavalieris A. Konfliktsituāciju minimizācija pirmstiesas izmeklēšanā.//LPA Raksti 13,

2006.

6. Kavalieris A. Vai arī Latvijā varētu izmantot hipnozi pratināšanā? R.,LPA Raksti 14.

2007.

7. Kavalieris A. Makans L. Usage of Hypnosos in Disclosing Crime.// Latvian Academy of Science. 2009

8. Образцов, В.А. Криминалистика: модели средств и технологий раскрытия

преступлений : курс лекций / В.А. Образцов. - М.: ИМПЭ-Паблиш, 2004.

Mācību procesa laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un






Studiju kursa nosaukums: Kriminoloģija

Kredītpunkti: 4

Kursa autors: asoc.prof., Dr.iur. S.Kazaka, asoc.prof., Dr.iur. A.Loskutovs

Kursa mērķis: Nodrošināt iespēju maģistrantiem iegūt vispārīgās zināšanas par

kriminoloģijas teoriju un tās atziņu praktisko pielietojumu, noziedzības attīstības tendencēm,

kā arī veidot prasmes un iemaņas patstāvīgi apzināt un risināt kriminoloģiskā rakstura

problēmas.

Kursa uzdevumi: 1)Sniegt iespēju iegūt vispārīgās zināšanas par kriminoloģijas priekšmeta

terminoloģiju, sistēmu, virzieniem un citiem priekšmeta saturu veidojošiem elementiem. 2)

Dot iespēju iepazīties ar kriminoloģijas teorijām un to atziņu praktisko pielietojumu. 3)

Palīdzēt maģistrantiem orientēties noziedzības attīstības tendencēs valstī. 4)Piedāvāt

maģistrantiem iespēju iepazīties ar kriminoloģisko pētījumu metodēm un to praktisko

pielietojumu.

Plānotie studiju rezultāti: Studiju rezultātā maģistrants iegūs zināšanas par kriminoloģijas

priekšmeta terminoloģiju, sistēmu, virzieniem un citiem priekšmeta saturu veidojošiem

elementiem, kā arī iepazīsies ar kriminoloģijas teorijām un to atziņu praktisko pielietojumu,

orientēsies noziedzības attīstības tendencēs.

Kursa tēmas:

1 Kriminoloģijas kā zinātnes vispārīgs raksturojums

2 Kriminoloģijas antropoloģiskā skola

3 Kriminoloģijas psiholoģiskā skola

4 Kriminoloģijas socioloģiskā skola

5 Modernās kriminoloģiskās skolas.

6 Recidīvā un profesionālā noziedzība.

7 Terorisms un organizētā noziedzība

8 Transnacionālā un starptautiskā noziedzība

9 Kriminoloģija un noziedzības novēršana


Normatīvie akti.



1. Kriminoloģija. Mācību grāmata. Autoru kolektīvs, zin.red.: K.Ķipēna, A.Vilks. Rīga :

Nordik, 2004. 518 lpp. ISBN 9984-751-58-9.

2. Kristapsone, S. Noziedzība Latvijā. Rīga : RaKa, 2003. 203 lpp. ISBN 9984-15-532-3.

3. Kazaka S. Speciālā procesuālā aizsardzība. Rīga, Turība, 2008., 382.lpp. Monogrāfija.

ISBN 9789984828053

4. Vilks, A. Deviantoloģija (mācība par uzvedības sociālajām novirzēm). Rīga : Tiesu

namu aģentūra, 2001. 341 lpp. ISBN 9984-671-11-9.

5. Doak J. Victims’Rights, Human Rights and Criminal Justice. Oxford and Portland,

Oregon, 2008. p.325. ISBN: 978-1-84113-603-5

6. Hale, C., Hayward, K., Wahidin, A., Wincup, E. Criminology. New York : Oxford,

2005. 594 p. ISBN 0-19-927036-8.

7. Криминология. 4-е изд., перераб. и доп. Курганов С.И. ; Курганов С.И. ; 2011 ; Юнити-Дана , Закон и право ; ISBN: 978-5-238-01673-3.


1. Likumpārkāpumu un sabiedrībai nevēlamu parādību, tiesu statistika. tiešsaiste Rīga :

Centrālās statistiskas pārvaldes datu bāze, 2011. Pieejams:

http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=1504

2. Bochman, R., Schutt, R.K. The Practice Research in Criminology and Criminal

Justice. London, 2002.

3. Damaska, Mirjan. "Adversary System," 1 Encyclopedia of Crime and Justice 25-31

(Joshua Dressler ed., 2d ed., New York: Macmillan Reference USA, 2002).

4. Kazaka S. Special Procedural Protection// https://www.cepol.europa.eu/index.php?id=e-library. Publicēts: 16.06.2009.

8. Lilly, J.R., Cullen, F.T., Ball, R.A. Criminological Theory Context and Consequences. London, 2007. 399 p.

9. Долгова А.И.: Криминология: Учебник для вузов. 4-е изд., перераб. и доп . ИНФРА-М, 2010г. ISBN: 978-5-91768-038-5

10. Специальные следственные действия основа эффективной борьбы с международным терроризмом и организованной преступностью. Под ред. Проф. А.Н.Соколова. Калинингр. юрид. ин-т МВД РФ. - Калининград : Изд-во КЮИ МВД России, 2010. - 142 с.


1. Baumanis J. Noziedzīga nodarījuma cēloņa un veicinoša apstākļa noskaidrošana kā pirmstiesas kriminālprocesa satura elements.//Administratīvā un Kriminālā Justīcija, / galv. red. Dr. iur. Sandra Kazaka; Baltijas Starptautiskā akadēmija. Nr. 2 / 2010. ISSN 1407-2971

2. Blese, D. Terorisms un tā kvalifikācija starptautisko tiesību aspektā No: Jurista Vārds Nr.3 (598). Galvenā red. D.Gailīte. Rīga : Latvijas Vēstnesis, 2010. ISSN 1691-2462.

http://www.juristavards.lv/?menu=DOC&id=203745

http://www.setbook.net/books/309313.html



http://law.jrank.org/pages/472/Adversary-System.html

http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=1504

3. Judins A. Probācijas uzraudzība un dzimumnoziegumu recidīvs.// Jurista Vārds, 31.08.2010.

4. Jundzis T. Globālie riski un to ietekme uz Eiropas Savienību.//Administratīvā un Kriminālā Justīcija, / galv. red. Dr. iur. Sandra Kazaka; Baltijas Starptautiskā akadēmija. Nr. 2/3/ 2011. ISSN 1407-2971

5. Vilks A. Policijas darbības efektivitāte noziedzības novēršanas jomā: pētnieciskā pieeja problēmas apzināšanā un izzināšanā.//Administratīvā un Kriminālā Justīcija, / galv. red. Dr. iur. Sandra Kazaka; Baltijas Starptautiskā akadēmija. Nr. 2 / 2010. ISSN 1407-2971

6. Vilks, A. Par mūsdienu terorisma cēloņiem un izpausmēm// Jurista Vārds. 13.11.2001.

7. Zahars V. Latvijas kriminālpolitika: realitāte, ilūzijas un īss ieskats nākotnē.//Administratīvā un Kriminālā Justīcija, / galv. red. Dr. iur. Sandra Kazaka; Baltijas Starptautiskā akadēmija. Nr. 2 / 2010. ISSN 1407-2971

8. Захарс В., Казака C. Вопросы внутренней безопасности Латвии в контексте изменившейся социально-экономической ситуации// Mодель общества и национальнaя безопасность, Материалы международной научно-практической конференции, Калининградский юридический институт Министерства внутренних дел Российской Федерации, Калининград, 2010. с.-194.-202.

9. Administratīvā un Kriminālā Justīcija. Rīga : Baltijas Starptautiskā akadēmija . ISSN 1407-2971.

10. Jurista Vārds. Rīga. ISSN 1691-2462.11. Criminology. An Interdisciplinary Journal the Official Publication of The American

Society of Criminology. Columbus : University of Maryland. ISSN 0011-1384.12. Criminology & Criminal Justice. An International Journal. London : SAGE. ISSN

1748-8958.13. Criminology & Public Policy. An Official Publication of the American Society of

Criminology. A jornal devoted to policy discussions of criminology research findings. Tallahassee : Florida State University.

14. The British Journal of Criminology: An International Review of Crime and Society Online ISSN 1464-3529 - Print ISSN 0007-0955

15. The Journal of Criminal Law and Criminology. Chicago : Northwestern University School of Law. ISSN 0091-4169.


sarakstā!



4.5. Studiju programmas organizācija.Studiju programma ir organizēta atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra





aktualizēšanas kārtību (profesiju klasifikators)” noteiktajām jurista profesijas standarta





nodarbības (semināri, tiesu izspēles un tml.), ņemot vērā katra studiju kursa saturu. Lai

sasniegtu studiju programmas mērķus, nepilna laika neklātienes studiju formā lielāka vērība

tiks pievērsta studējošo patstāvīgajam darbam, kas tiek noteikts, ņemot vērā katra studiju

kursa apjomu, saturu un specifiku. Nepilna laika studiju formas realizāciju atvieglo docētāju

izstrādātie studiju materiāli, kas tiek nosūtīti studējošiem elektroniskā veidā un papīra formā,

bez tam studējošiem ir iespēja kontaktēties ar docētājiem konsultāciju laikā un Skyp režīmā.

4.6. Prasības, uzsākot studiju programmu.Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas prasībām (Augstskolu likuma 46. panta 5. daļa)

un Izglītības un zinātnes ministrijas 2003. gada 27. novembra instrukciju Nr. 8 “Uzņemšanas

noteikumi Latvijas augstskolās”. Uzņemšana studiju programmā notiek atbilstoši BSA

uzņemšanas noteikumiem.

Programmas studentu imatrikulācijas principi:

1. Uzņemšanu BSA organizē un nodrošina Uzņemšanas komisija, kas tiek izveidota ar

rektora rīkojumu.

2. Visas imatrikulētās personas ir BSA studenti.

3. Tiesības mācīties BSA ir Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem

iedzīvotājiem, kā arī personām, kurām ir pastāvīgas uzturēšanās atļauja Latvijā

neatkarīgi no dzimuma, sociālā un īpašuma stāvokļa, rases un nacionālās piederības,

politiskiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības, nodarbinātības un dzīvesvietas.

Ārzemnieki var mācīties BSA saskaņā ar Latvijas Republikas Augstskolu likuma

83.-85. pantu prasībām.

Imatrikulācija studiju programmā notiek saskaņā ar BSA „Uzņemšanas noteikumi un

imatrikulācijas kārtība BSA”, kas izdots saskaņā ar Latvijas Republikas Augstskolu likuma

46.

panta 1. daļu, un 2006. gada 10. oktobra Ministru Kabineta noteikumiem Nr. “Prasības,

kritēriji un kārtība uzņemšanai studiju programmās”.

4.7. Studiju programmas praktiskā īstenošana.Studiju kursu realizācija studiju programmā tiek organizēta lekciju un semināru formā.





apmācības jomā.



tehniskos līdzekļus: videomateriālus, izdales materiālus, prezentāciju materiālus utt.

Semināru nodarbībās, studentiem tiek mācīts izmantot teorētiskās zināšanas konkrētu

juridisku problēmu risināšanai praksē. Tas tiek darīts, organizējot gan studējošo individuālos

darbus, grupu darbus, individuālos vai grupu mājas darbus, referātu sagatavošanu, diskusijas,

debates, tiesu izspēles un kāzusu risināšanu.






tt.


1) lekcijās;

2) patstāvīgi pētot tiesību avotus, iepazīstoties ar mācību literatūru un iepazīstoties un

analizējot zinātnisko literatūru, izpildot docētāja konkrētus uzdevumus.




2) semināru nodarbībās, risinot kāzusus un apmeklējot iestādes un uzņēmumus, kuros

tiek veikts ar tiesību zinātni saistīts praktiskais darbs, diskutējot;

3) tiesu procesu izspēlēs Kriminālprocesā.





Maģistra darba izstrāde ir viena no būtiskām šīs studiju programmas sastāvdaļām.

Pirms uzsākt maģistra darba izstrādi studējošiem noteiktā kārtībā un termiņos ir jāpiesakās

izvēlētā darba rakstīšanai. Vienu mēnesi pirms maģistra darba nodošanas notiek maģistra

darba publiska priekšaizstāvēšana, studējošie, kuri izturējuši šo pārbaudījumu tiek virzīti

maģistra darba aizstāvēšanai. Tālāk tiek kontrolēts, lai maģistra darbs tiktu iesniegts

noteiktajā termiņā. Maģistra darba aizstāvēšana notiek saskaņā ar apstiprinātu aizstāvēšanas

grafiku divas reizes gadā: pilna laika studējošie vasarā (jūnijā), nepilna laika studējošie ziemā

(janvārī). Maģistra darba aizstāvēšanas komisija tiek veidota atbilstoši Ministru kabineta

2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.482 „ Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības valsts standartu”. Komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs un vismaz četri

komisijas locekļi. Komisijas vadītājs un vismaz puse no komisijas sastāva ir nozares

profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvji.

2003/2004.mācību gadā BKI tika izveidots augstskolas televīzijas centrs, kas atļāva no

2004/2005.pilnā apjomā ieviest jaunu interaktīvu apmācības formu „Teletilts”.

TV tilts vai telekonferences ir svarīgākais elements „jauktajā” pasniegšanas sistēmā

(Blended system ). TV tiltu sistēma sastāv no audio un video signālus pieņemošas un

nododošās aparatūras, kurai ir pieslēgtas vairākas videokameras, multimediju projektori, kas

ļauj reālā laika režīmā pa Interneta tīklu novadīt (lekcijas), kurās piedalās viens pasniedzējs

un auditorijas, kas izvietotas tālu viena no otras. Sistēma ļauj ierakstīt vadītos TV tiltus un

pārveidojot , ierakstīt kompaktdiskos. Interneta savienojuma darbības ātrums TV tiltus

pieslēgtajās filiālēs apmierina prasības un nerada traucējumus TV tiltu darbībā. Ekspluatācijas

rezultātā sistēmā ir sasniegta augsta attēla izšķirtspēja un skaņas sinhronizācija.

Telekonferenču sistēma ir nodrošināta ar speciāli izstrādātiem mācību metodiskajiem

kompleksiem, kas iekļauj mācību palīgmateriālus un testus (gan papīra, gan elektroniskā

veidā), kā arī prezentācijas materiālus Power Point formātā, izmantojot BSA portālu un mājas

lapu. Pirmā TV tiltu pieredze pierāda multimediju laboratorijas, kas nodrošina centralizētu

slaidu un mācību materiālu elektronisko versiju sagatavošanu, nepieciešamību un efektivitāti.

„Teletilts” tiek plaši izmantots, rīkojot starptautiskās konferences, tādejādi palielinot

ieinteresēto dalībnieku skaitu ne tikai studējošo vidū, bet arī valsts institūciju, organizāciju un

citu struktūru darbinieku vidū, kā arī vadot konsultācijas un veicot diplomdarbu

priekšaizstāvēšanu.

Studiju kursu tēmas tiek pasniegtas interaktīvā veidā, uzdodot jautājumus

studējošajiem un rosinot diskusijas. Nodarbību laikā docētāji iesaista studējošos dažādu

juridisku pētījumu veikšanā un problēmu risināšanā, piemēram, uzdodot risināt konkrētus

uzdevumus – kāzusus.

Studiju metodes ir vērstas uz maģistrantu patstāvīgas, kritiskas, radošas un zinātniskas

domāšanas attīstīšanu, uz zinātniskās izziņas, analīzes un sintēzes metožu pilnveidošanu.

Teorētisko kursu apgūšana notiek atbilstoši katra kursa programmai. Līdztekus lekcijām

un semināriem būtiska nozīme ir maģistrantu patstāvīgajam zinātniski pētnieciskajam darbam.

Par pētniecības rezultātiem maģistranti ziņo konferencēs, izklāsta tos zinātniskos referātos un

publikācijās. Šīs aktivitātes tiek ņemtas vērā pie plāna izpildes novērtējuma.

Maģistrantūrā pastāv arī individuālā patstāvīgā darba un grupas darba sintēze, kad katrs

maģistrants individuāli ārpus nodarbības veic problēmas analīzi, pēc tam to apspriež grupā un

ziņo auditorijā.Maģistrantu apgūtā teorētiskā materiāla un praktisko iemaņu zināšanu pārbaude tiek

veikta ar referātu, kontroldarbu, testu un eksāmenu palīdzību.

4.8. Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība). Kvalificētu speciālistu sagatavošanas process tiesību jomā nav iespējams bez

izvērstas un stingras studentu iegūto zināšanu un iemaņu kontroles. Kontroles objekts ir ne

tikai bloku disciplīnās iegūtās zināšanas. Tiek vērtēta arī prasme un iemaņas loģiski pamatot


analizēt.


nepieciešamo informāciju Internetā.

Studentu iegūto zināšanu kontroles galvenie elementi ir ieskaites un eksāmeni.

Eksāmeni un ieskaites tiks kārtoti mutvārdu un rakstveida formā, iespējama arī šo formu

kombinācija. Studiju darbus un maģistra darbu, kā arī projektu darbu rezultātus novērtēs

komisija.

Visos kontroles veidos par pamatu ņemta 10 – baļļu sistēma atbilstoši Izglītības un

zinātnes ministrijas 14.04.1998. rīkojumam Nr.208 “Par studiju rezultātu vērtējumu vienotu

uzskaiti”


atvēlēti 6 KP( vai 26KP). Prakses atskaites tiks rūpīgi analizētas un novērtētas.

Svarīgs studentu pārbaudes elements ir maģistra darba priekšaizstāvēšana, studenti, kuri

nebūs izgājuši priekšaizstāvēšanu netiks virzīti maģistra darba aizstāvēšanai.

Maģistra darba aizstāvēšanai nav tikai formāls raksturs. Tiks vērtēts ne tikai darba

teksts, bet arī studenta uzstāšanās, viņa prasme argumentēti aizstāvēt savu viedokli un pareizi

izmantot prakses materiālus.

Kā papildus prasība studentu maģistra darbiem ir obligāta avotu izmantošana

svešvalodā, kuras zināšana ir nepieciešams nosacījums konkurentspējīga jurista sagatavošanā,

kas agrāk bija vājš posms juristu sagatavošanā Latvijā.

Ņemot vērā augstāk minēto, uzskatam, ka BSA studiju programma “Tiesību zinātne”

darbojās studiju programmas realizācijas stingra kontrole. Pielietojamā kontroles sistēma ļauj

nodrošināt kvalificētu speciālistu sagatavošanu tiesību jomā. Studenti ne tikai iegūs tiesību

zinātnē nepieciešamās zināšanas, bet arī iemācās patstāvīgi paplašināt savas zināšanas.

4.9. Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā.

Profesionāla studiju programma, kas paredz jurista profesionālas kvalifikācijas

ieguvi, pilnībā atbilst jurista profesijas standartam. Tajā var imatrikulēt personas ar iepriekš

iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko juridisko izglītību, kura iegūta, pabeidzot vismaz

četru gadu studiju programmu vai akadēmisko bakalaura grādu tiesību zinātnēs.

Jāatceras, ka jurista standarts attiecināms uz visu 2.līmeņa augstāko profesionālo

izglītību. Tā kā BSA maģistrantūras programmā plānots uzņemt jau juriskonsulta profesionālo

kvalifikāciju ieguvušos, tad faktiski jau uzņemšanas brīdī studenta prasmēm, iemaņām un

zināšanām būtu jāatbilst jurista profesijas standartam. Līdz ar to maģistrantūras programmā

ietverti tādi studiju kursi, kuri nodrošina iespēju iegūt padziļinātas zināšanas tajās nozarēs,

kuras kā apgūtas pielietošanas līmenī paredz jurista profesijas standarts. Pamatā tās ir tiesību

zinātņu nozares, kuras students varēs apgūt atbilstoši interesējošai sfērai tiesību zinātnē.

Savukārt tie studenti, kas būs beiguši Tiesību zinātņu programmas, kuru noslēgumā netiek

piešķirta jurista kvalifikācija, jau apgūtās programmas un maģistra programmas kopsummā

iegūs standartā nepieciešamās zināšanas.


uzdevumiem.

Profesiju Standartā esošo uzdevumu realizācijai nepieciešamas noteiktas zināšanas,

kuras studenti gūst mācību procesā. Veicot studiju programmas “Tiesības zinātnes”

salīdzinājumu ar Standartu var apgalvot, ka zināšanu līmenis, kas ir nepieciešams jurista

profesionālai darbībai ir sasniedzams, apgūstot BSA maģistra programmu “Tiesību zinātnes”.

BSA “Tiesību zinātnes” atbilst profesionālajam standartam un augstākās profesionālās

izglītības (Latvijas Republikas klasifikatora kods- 4238000).

Studiju programma ir organizēta atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra


standartu” un Juriskonsulta profesijas standartam.

Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības valsts standartu

BSA studiju programma „Tiesību

zinātnes”

vispārizglītojošie studiju kursi, kuru apjoms ir

vismaz 20 kredītpunktu

21 KP

nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas

tehnoloģiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 36

kredītpunkti

36 KP

nozares profesionālās specializācijas kursi, kuru

apjoms ir vismaz 60 kredītpunktu;

62 KP

programmas brīvās izvēles kursi, kuru apjoms ir

vismaz 6 kredītpunkti;

6 KP

prakse, kuras apjoms ir vismaz 26 kredītpunkti 26 KP

valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir

bakalaura darba vai diplomdarba

(diplomprojekta) izstrāde un aizstāvēšana un

kura apjoms ir vismaz 12 kredītpunktu

12 KP

4.10.Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām.

4.10.1. Salīdzinājums ar Latvijas valsts atzītu augstskolu tāda paša līmeņa studiju programmu

Tā kā BSA Profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma “Tiesību

zinātne” krimināltiesību apakšnozarē ir unikāla studiju programma Latvijā, kas sagatavo

juristus krimināltiesību jomā, veikt salīdzinājumu ar līdzīgām programmām Latvijā ir

apgrūtinoši, salīdzinājums tiek veikts ar:

Rīgas Stradiņa Universitātes profesionālo maģistra studiju programmu „Tiesību

zinātnes”,

Biznesa augstskolas Turība profesionālo augstākās izglītības maģistra studiju

programmu „Tiesību zinātnes”.

Salīdzinājuma efektivitātei esam izvirzījuši sekojošus kritērijus

1. programmas nosaukums;

2. iegūstamais grāds;

3. iegūstamā kvalifikācija;

4. programmas apjoms un realizācijas laiks;

5. vispārizglītojošie studiju kursi;

6. nozares teorētiskie pamatkursi un nozares profesionālās specializācijas kursi;

7. prakse;

8. maģistra darbs.

RSU BAT BSAprogrammas nosaukums

Tiesību zinātne Tiesību zinātne Tiesību zinātne

iegūstamais grāds Maģistra grāds Tiesību zinātnē

Maģistra grāds Tiesību zinātnē

Maģistra grāds Tiesību zinātnē

iegūstamā kvalifikācija

jurists jurists jurists

programmas apjoms un realizācijas laiks

3 vai 4 semestri(60 vai 80 KP)



vispārizglītojošie studiju kursi

pētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba organizēšana un rezultātu noformēšana, sociālā psiholoģija, ES cilvēktiesību aizsardzības mehānismi, pedagoģiskā darba pamatiemaņas

varas dalīšana , EK konkurences tiesības, starptautisko tiesu jurisdikcija Juridiskā angļu valoda, cilvēktiesību iedzīvināšanas mehānismi

augstskolu didaktikaZinātnisko pētījumu loģika un metodoloģijaTiesību teorijas problēmas, Eiropas cilvēktiesības,

nozares teorētiskie pamatkursi un nozares profesionālās specializācijas kursi

medicīnas, veselības aprūpes un rehabilitācijas tiesiskie aspekti, ES sociālo tiesību aktuālās problēmas, medicīnas darbinieku un pacientu tiesību aizsardzības aktuālie aspekti, ES darba tiesības, komunikācijas medicīniskās un tiesiskās problēmas, biomedicīnas tiesiskās problēmas, globalizācija un starptautisko tiesību attīstība, ES institucionālās tiesības, starptautisko publisko tiesību aktuālās

Krimināltiesību aktuālie jautājumiPraktikums krimināltiesiskajās zinātnēsNoziedzības attīstības tendencesKriminālsodu politika

Kriminālsodu politika,Kriminālprocesa tiesību aktuālās problēmas, Kriminālistikas un operatīvās darbības teorijas problēmas,Krimināltiesību aktuālās tiesības

problēmas, konstitucionālo tiesību attīstība ES, tiesību aizsardzības institucionālā sistēma ES, noziedzības izziņas un novēršanas aktuālās problēmas.

prakse 6 KP 6 KP 6 KPmaģistra darbs 20 KP 20 KP 20 PAnalizējot RSU, BAT un BSA profesionālās maģistra studiju programmas var secināt, ka

visas programmas atbilst valsts prasībām par minētās programmas saturu un apjomu, kā arī

iegūstamo grādu un kvalifikāciju. Bet vērojamas arī atšķirības, kas saistītas ar specializācijām,

proti: RSU pirmais profesionālās maģistrantūras studiju programmas specializācijas virziens –

medicīnas un sociālajās tiesībās, otrais – starptautiskās un Eiropas tiesības. BAT un BSA

programmas ir līdzīgas, jo abās augstskolās specializācija ir krimināltiesībās, BAT tā ir viena

no vairākām.


Amsterdamas juridiskās skolas, Lundas universitātes, Mykolas Romeris universitātes

(Lietuva) un BSA profesionālo maģistru studiju programmu salīdzinājums Amsterdamas

juridiskajā skolā tiek piedāvātas vairākas jurista maģistra programmas, kas atšķiras pēc

specializācijām. Programmas paredz 1 gada apmācību (no septembra līdz maijam), kas

sadalīta trijos periodos. Pirmais periods (Septembris, Oktobris) veltīts kopējiem kursiem, kas

var būt vienādi vairākām programmām. Otrajā periodā (Novembris, Decembris) tiek skatīti

ievada studiju kursi katrai no programmām. Trešais periods ir pilnībā veltīts specializācijām,

kurā apgūst padziļinātus moduļus izvēlētajā nozarē, kā arī gatavo paplašinātus pētījumus,

ieskaitot maģistra darbu. Pievērsīsimies programmai, kas līdzīga BSA maģistra programmai

krimināltiesību apakšnozarei.

Starptautisko un Eiropas krimināltiesību programma (LL.M.)

1.periods

Starptautiskās attiecības

Ievads Eiropas Savienības tiesībās vai Eiropas tiesas izspēle

Starptautisko publisko tiesību principi

2.periods

Starptautisko organizāciju tiesības

Valsts atbildība

Individuālā atbildība

Starptautisko krimināltiesību principi

3.perioda moduļi

Nacionālās tiesas kā starptautisko krimināltiesību piemērotājas

Starptautiskā sadarbība kriminālajā jurisdikcijā

Starptautiskās krimināltiesas

Eiropas krimināltiesības

Starptautiskās Humanitārās tiesības

Lundas Universitāte piedāvā iegūt maģistra grādu starptautiskajās Cilvēktiesībās. Šo

programmu piedāvā apgūt Lundas Universitātes Juridiskā fakultāte kopā ar R.Valenberga

Cilvēktiesību un humanitāro tiesību institūtu. Programmas ilgums – 1,5 gadi.

1.semestrī tiek apgūti 2 obligātie kursi

Starptautiskās tiesības un organizācijas

Cilvēktiesības un humanitārās tiesības

2.semestrī tiek apgūti izvēles kursi (no piedāvātajiem jāizvēlas 4)

Bēgļu tiesības (5 nedēļas)

Humanitārās tiesības (5 nedēļas)

Personiskās un publikās tiesības, ieskaitot Eiropas konvenciju (5 nedēļas)

Ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības un tiesības uz attīstību (5 nedēļas)

Cilvēktiesību piemērošanas aktuālās problēmas (5 nedēļas)

Cilvēktiesības Eiropas Savienībā (5 nedēļas)

Minoritāšu un vietējo iedzīvotāju tiesības (5 nedēļas)

Rūpnieciskā īpašuma tiesības (5 nedēļas)

Autortiesības (5 nedēļas)

3.semestri studenti velta maģistra darba rakstīšanai cilvēktiesībās vai humanitārajās

tiesībās vai jebkurā citā attiecināmā publisko tiesību nozarē.

Salīdzinot abu ārvalstu augstskolu piedāvātās jurista maģistra programmas ar BSA izstrādāto,

jāsecina, ka arī šajā gadījumā vērojamas gan līdzības gan atšķirības.

Pirmais vienojošais moments ir tas, ka, ka līdzīga ir programmas norise – tā visās trijās

programmās plānota trijos semestros. Tā faktiski ir vienāda ar Lundas Uniuversitāti. Gan

Lundas Universitātē, gan BSA pirmais semestris veltīts obligāto kursu apguvei, savukārt

otrais – nozares kursu apguvei. Trešajā semestrī students sagatavo maģistra darbu.

Līdzīgi ir arī daudzi studiju kursi un to apjomi. Visās programmās liela vieta piešķirta

starptautisko tiesību studiju kursiem. Lundas Universitātes programmā tādi ir praktiski visi,

kas izskaidrojams ar viņu piedāvātās maģistru programmas šauro specializāciju.

Amsterdamas Juridiskajā skolā arī vairums studiju disciplīnu ir orientētas uz starptautisko

tiesību zinību apgūšanu. BSA programmā ir iekļauti gan nacionālo studiju kursi, gan arī

pietiekamā apjomā starptautiskie tiesību kursi .

Mykolas Romeris universitātes(Lietuva) Minētās programmas realizācijas ilgums ir

1.5 gadi, kas sakrīt ar BSA programmu, tiem studentiem, kas ir beiguši 4 gadu studijas

bakalaura līmenī, identiski kā tas ir MRU. Kā redzams no MRU programmas, arī seit līdzīgi

kā BSA liels uzsvars ir likts uz starptautisko tiesību un valsts tiesību studiju kursiem.

Atšķirībā no BSA, MRU programmā nav paredzēta prakse, taču tai pat laikā sakrīt virkne

studiju kursu- Pētnieciskais darbs, Cilvēktiesībās un citi. Arī MRU programmā ir paredzēti

specializācijas kursi, līdzīgi kā tas ir BSA programmā.

Vienāds ir visu programmu mērķis sagatavot augsta līmeņa juristus, kuri būtu

konkurētspējīgi gan vietējā gan starptautiskā mērogā.

Kā atšķirības minams tas, ka Amsterdamas Juridiskās skolas programmā ir integrēta

moduļapmācība. Visās ārvalstu programmās ir mazāk vispārizglītojošu (ne-profila (tiesību)

zinātnes) priekšmetu, kā arī nav iekļauta prakse. Savukārt, kā jau minēts, BSA šie priekšmeti

programmā ir jāiekļauj, lai nodrošinātu programmas atbilstību MK Noteikumiem par otrā

līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu un jurista profesijas standartu.

Līdz ar to akreditējamā programma pilnībā atbilst gan Jurista profesijas standartam, gan

2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartam, kas garantē studiju stabilitāti.

Programmas attīstību apliecina arī plašā ārējā sadarbība un tai nav būtisku atšķirību ar citu

valstu augstskolās realizējamām studiju programmām.

4.11.Informācija par studējošajiem: studējošo skaits 2014/2015.mācību gadā - 25.

imatrikulēto studējošo skaits 2014/2015.mācību gadā - 17.

absolventu skaits -3.



tēmu dublēšanās, metodisko un izdales materiālu pietiekamība, pasniegšanas veids. Pēc tam

šo aptauju rezultāti tiek apkopoti un izanalizēti programmas padomes sēdēs, kā arī tiek

strādāts pie pamatoti norādīto trūkumu novēršanas.

Iepriekš redzamās tabulās ir atspoguļoti Tiesību zinātņu studiju programmas studentu

aptauju rezultāti. Kopumā ir redzams, ka studenti ar studiju kvalitāti, to nodrošinājumu ir

apmierināti, tāpat ir apmierināti ar studiju programmas realizāciju- pasniedzēju kvalitāti,

praksēm un citiem ar programmu saistītiem rādītājiem.

STUDENTU APTAUJAS GALA REZULTĀTI

Izmaiņas studentu priekšstatā par akadēmijuSpecialitāte: "Tiesību zinātnes" krimināltiesību apakšnozarē

Pilsēta: Visas *) Priekšstata par akadēmiju pasliktināšanās iemesli

Mācību gads: 2011/2012 1. "Sapratu, ka šī nav mana specialitāte."

Semestris: Pavasara 2. Nepatīk studiju programma .

Kurss: Visi 3. Neapmierina studiju līmenis .

Apmācības valoda: Visas 4. Studiju procesa neapmierinošs nodrošinājums.

Apmācības forma: Visas 5. Neinteresanta studentu dzīve.

Ranžējums: pēc 2. 6. Citu iemeslu dēļ.

N

p/k

Specialitāte

Apmācības

forma

Apmācības

valoda

Anketu

skaits

Viedokļa

izmaiņu

indekss

Dati procentos

Studentu viedoklis par institūtu (%

pret anketu skaitu)

Pasliktināšanās iemesli* (% pret "Pasliktinājās"

skaitu)

Izmainījās

uz labo Neizmainījās Izmainījās

uz slikto 1 2 3 4 5

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

1. Filiāles

1.1. Rīga 7 0,86 85,7 14,3

2.

Apmācības forma

2.1. Dienas 7 0,86 85,7 14,3

3.

Apmācības valoda

3.1.

Latviešu-

krievu 7 0,86 85,7 14,3

4. Kurss

4.1. 1. kurss 7 0,86 85,7 14,3

Pav.-2011/12 7 0,86 85,7 14,3

4.13.Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā.Bez jau pieminētas studējošo anketēšanas un to rezultātu izvērtēšanas, studenti ļoti



pašpārvaldē ievēlēti 5 programmas pārstāvji ir arī akadēmijas Senātā ir 2 programmas


programmas „Tiesību zinātnes” padomē arī ir viens studējošais, tapēc studējošie arī ļoti aktīvi


5. BSA PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS “PRIVĀTTIESĪBAS” KODS 47380 RAKSTUROJUMS

5.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumiProgrammas mērķi:

1. sagatavot maģistrantu pilnvērtīgam darbam jurista profesijā, nodrošinot

maģistrantam iespēju padziļināti apgūt nepieciešamās zināšanas un prasmes;

2. nodrošināt maģistrantam iespēju pēc programmas apguves veikt pedagoģisko un

zinātnisko darbību, t.sk. arī augstskolā;

3. nodrošināt maģistrantam iespēju pēc programmas apguves turpināt studijas

doktorantūrā;

4. sekmēt maģistranta konkurētspēju mainīgajos sociālekonomiskajos apstākļos;

5. veicināt maģistranta pilnveidošanos par attīstītu, brīvu, atbildīgu un radošu

personību.

Profesionālās maģistra studiju programmas uzdevumi:

1. apmierināt Latvijas un ES darbaspēka tirgus pieprasījumu pēc speciālistiem-juristiem,

kuri spēj strādāt dažādās valsts un nevalstiskās struktūrās, kā arī veidot savas

komerciālās struktūras;

2. attīstīt analītiskās un pētnieciskās iemaņas;

3. attīstīt kritisku pieeju administrēšanas lēmumiem, iemācīt pamatoti izvēlēties optimālo

lēmumu;

4. iemācīt piemērot sabiedrības attīstības prognozēšanas metodes, kā arī prasmi novērtēt

to stāvokli;

5. sniegt maģistrantam paplašinātas zināšanas un iemācīt izmantot zinātniskās

pētniecības metodes maģistra darba izstrādāšanā savā specialitātē.

Plānotie rezultāti:

Sagatavot augsti kvalificētus speciālistus juristus, kuri būs spējīgi veiksmīgi strādāt un

konkurēt dažādās struktūrās un dažādos privāttiesību novirzienos Latvijā un ES valstīs, ņemot

vērā mūsdienu mainīgās prasības un apstākļus.

Studiju programmas mērķi, uzdevumi un studiju rezultāti ir skaidri, sasniedzami un

pārbaudāmi un ir saskaņā ar BSA izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem.

Programmas mērķi un uzdevumi atbilst Baltijas Starptautiskās akadēmijas darbības un

attīstības ilgtermiņa stratēģijai 2009.-2016.gadam. (APTIPRINĀTS BSA Senāta sēdē 2009.

gada 13.janvārī. Protokols Nr.79/13.01.09).

Studiju plānotie rezultāti: studējošais, kurš sekmīgi apguvis programmu, ir augsti kvalificēts

jurists privāttiesībās zinātnes jomā.

5.2. Studiju programmas plānotie rezultāti.Plānotie rezultāti:

Sagatavot augsti kvalificētus speciālistus juristus, kuri būs spējīgi veiksmīgi strādāt un

konkurēt dažādās struktūrās un dažādos civiltiesību novirzienos Latvijā un ES valstīs, ņemot

vērā mūsdienu mainīgās prasības un apstākļus.

Saskaņā ar 2009. gadā veiktājām izmaiņām akreditācijas programmā absolventiem

papildus profesionālajām maģistra grādam privāttiesībās tiek piešķīrta, arī jurista profesionālā

kvalifikācija.

5.3. Studiju plānsNr. Disciplīnas nosaukums Kredīt-

punkti

ECTS

KP

Dalījums pa semestriem Kontroles

formas

1.sem. 2.sem. 3.sem. eksā-

mens

Dif.

Iesk.

A – Obligātās disciplīnas

1. Zinātnisko pētījumu loģika

un metodoloģija

2 3 x 1

2. Augstākās izglītības

pedagoģija un psiholoģija

2 3 x 1

3. Tiesību teorijas problēmas 3 4.5 x 1

4. Civiltiesību aktuālās

problēmas Latvijā un ES:

Lietu tiesības

2 3 x 1



Saistību tiesības

2 3 x 1

6. Civiltiesību aktuālās 2 3 x 1


Ģimenes un mantojuma

tiesības



Izņēmuma tiesības

2 3 x 1

8. ES valstu tirdzniecības

tiesības

3 4,5 x 1

9. Starptautiskais civilprocess 3 4.5 x 1

Kopā

A blokā

21 31.5

B – Profesionālās un speciālās disciplīnas

10. Darījumi un to aplikšana ar

nodokļiem

3 4.5 x 1

11. Eiropas Savienības darba

tiesības

3 4.5 x 1

12. Maksātnespējas procesa

īpatnības

2 3 x 1

13. Civiltiesību aizstāvēšanas

aktualie jautājumi ES

valstīs

2 3 x 1

14. Korporatīvo tiesību

attīstības mūsdienu

tendencies ES valstīs

2 3 x 1

15. Informācijas tiesības 2 3 x 1

No bloka nepieciešams savākt

vismaz 14 KP

14 21

Profesionālā prakse 6 9 x 1

Maģistra darba sagatavošana un

aizstāvēšana

20 30 x

Kopā: 61 91.5

Studiju kursi maģistrantam jāapgūst pirmajos divos semestros, kā arī jāpiedalās

praksē, jo trešais semestris (pēdējais) ir atvēlēts maģistra darba sagatavošanai un

aizstāvēšanai. Mācību plāna saturs ir sastādīts tā, lai, to apgūstot, absolvents iegūtu augstu

kvalifikāciju savā specialitātē, būtu spējīgs patstāvīgi profesionāli strādāt, darboties zinātniski

pētnieciskajā vai pedagoģiskajā jomā. Ārpus programmas maģistrantiem tiek piedāvāts

„Lietišķās angļu valodas” kurss. Kurss ir paredzēts tiem maģistrantiem, kuri vēlas atjaunot un

paplašināt savas zināšanas.

Maģistru apmācībā netiek paredzēta specializācija. To var realizēt pats maģistrants,

izvēloties tēmu maģistra darbam, to gatavojot un aizstāvot vai arī strādājot konkrētā darba

vietā. Katra studiju kursa īss apraksts dots 1.pielikumā.

5.4. Studiju programmas organizācija.Studiju programma ir organizēta atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra

noteikumiem Nr.482 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts




aktualizēšanas kārtību (profesiju klasifikators)” noteiktajām profesijas standarta prasībām, kā

arī citiem normatīvajiem aktiem.



Studiju process notiek Rīgā un Daugavpilī (no 2009./2010. m.g.) atbilstoši studiju

kursu programmām. Tiek organizētas plānotās kontaktnodarbības, maģistrantu patstāvīgais

darbs, kā arī konsultācijas. Katrā semestrī maģistrantiem mācību procesā ir rakstiski jāizpilda

un jānodod kontroldarbs (referāts) katrā mācību plāna disciplīnā (4-5 kontroldarbi semestrī).

Notiek arī maģistrantu nodarbību apmeklējuma kontrole. Maģistrantam jāizstrādā 2 kursa

darbi (pa 1 katrā semestrī) un tie jāaizstāv. Nobeigumā maģistrants iesniedz profesionālās

prakses pārskatu, kā arī izstrādā un aizstāv maģistra darbu. Lai paaugstinātu programmas

saistību ar reālo juridisko praksi, lekciju lasīšanai aktīvi tiek piesaistīti specialisti-praktiķi

(I.Fridrihsons, B.Stenclava, F.Polis, M.Ļūļa-Frankevica).

Līdz 2009.g. akreditēta maģistra studiju programma „Privāttiesības” saucās

„Civiltiesības”.

Programmas lielākas izmaiņas tika veiktas 2009. gadā, kad tās realizācijai, izņēmot

Rīgu, tika pievienota BSA Daugavpils filiāle.

Tai pat laikā mācību plānā tika ieviestas divas jaunas disciplīnas – „ES valstu

tirdzniecības tiesības” un „Informatīvās sistēmas un tehnoloģijas jurisprudencē”.

Veicot akreditāciju augstāk minētām izmaiņām, pēc mūsu pieteikuma programma

saņēma nosaukumu „Privāttiesības” un tika saņēmtas tiesības piešķīrt absolventiem ne tikai

profesionāla maģistra grādu, bet arī kvalifikāciju „jurists”, personām, kam iepriekš bija

kvalifikācija „juriskonsults”.

Turpmākajos gados (2010.-2012. gg.) maģistrantūras darbības modernizācija tika

veikta divos virzienos:

1. paaugstināts pasniegšanas līmenis, piesaistot jaunus pasniedzējus ar doktora grādu

jurisprudencē (piesaistīti T.Kalin un S.Deruka). Kā arī šai periodā V.Reingolds,

pabeidzot doktorantūru un aizstāvējot promocijas darbu, saņēma doktora

zinātnisko grādu jurisprudencē.

2. modernizējot mācību plānu, caur jauno un aktuālo disciplīnu sagatavošanu un

ieviešanu. Tā šajā mācību gadā sagatavota un ieplānota ieviešanai esošajā sarakstā

disciplīna „Publisko un privāto tiesību mijiedarbība”. Līdzīgas disciplīnas ir

vairākās augstākas izglītības iestādēs, tai skaitā LU.

5.5. Prasības, uzsākot studiju programmu.Imatrikulācijas kārtība un uzņemšanas noteikumi profesionālajā maģistrantūrā

(turpmāk tekstā – Noteikumi) ir izstrādāti atbilstoši LR Augstskolu likuma 46. panta prasībām

un apstiprināti BSA Senātā.

Šie Noteikumi regulē Baltijas Starptautiskās akadēmija (turpmāk tekstā - BSA) un

personu, kuras vēlas turpināt mācības BSA maģistrantūrā, savstarpējas attiecības, kā arī

nosaka BSA un uzņemšanas periodā iestājušās personas savstarpējās tiesības un pienākumus.

Imatrikulacijas Noteikumi doti 2. pielikumā.

5.6. Studiju programmas praktiskā īstenošana.Lekcijas, semināri, gadījumu izpēte, diskusijas, darbs grupā, konsultācijas, pašmācība

un darbs savā specialitātē veicina studentu kopējo akadēmisko un profesionālo izaugsmi.

Katram maģistrantam mācību procesā ir rakstiski jāizpilda un jānodod kontroldarbs

(referāts) katrā mācību plāna disciplīnā (4-5 kontroldarbi semestrī), 1. un 2.semestrī jāizstrādā

un jāaizstāv kursa darbs par noteiktām mācību plāna disciplīnām. Kontroldarbu un kursa

darbu tematika tiek piedāvāta studentiem mācību semestra sākumā.

Maģistranti saņem kursa mācību materiālus, izdales materiālus, atbilstošus literatūras

sarakstus un noderīgas interneta adreses un saitus. Lai maģistranti varētu vieglāk orientēties

plašajā piedāvājumā, literatūras saraksti strukturēti šādi: nepieciešamā literatūra,

papildliteratūra un padziļinātā literatūra.

Profesionālā prakse uzskatāma par svarīgu studiju procesa sastāvdaļu. Studiju

programma ir plānota tā, lai maģistranti varētu pārbaudīt savas zināšanas praksē savā darba

vietā, un vienlaikus tā ir arī programmas prasība. Prakses nobeigumā maģistrantiem jāraksta

prakses pārskats, kurā jāatspoguļo pieredze, kas gūta, liekot lietā jaunapgūtās teorētiskās

zināšanas, kā arī jāiesniedz prakses vadītāja ziņojums, kurā izvērtēta maģistranta darbība

prakses laikā.

Studijas (kontaktlekcijas un praktiskās nodarbības) BSA maģistrantūrā notiek

sestdienās no 10.00 līdz 16.40. Turklāt katrs BSA maģistrantūrā strādājošais pasniedzējs

individuālām konsultācijām un diskusijām ar maģistrantiem nosaka 2 stundas nedēļā

(darbdienu vakaros no 18.00 līdz 20.00) vai vienojoties ar grupu citu laiku. Maģistrantu

kontakts ar pasniedzējiem nodrošināts arī ar e-pasta un interneta palīdzību, par kuru BSA

maģistrantiem nav jāmaksā.

5.7. Vērtēšanas sistēmaMaģistrantu zināšanu pārbaudes metodiskais plāns paredz šādas formas:

semestra laikā rakstiski izpildāmi kontroldarbi, testi, referāti;

rakstisks eksāmens, diferencēta ieskaite vai cita pārbaudes forma ar atzīmi katras A

un B bloka mācību disciplīnas apguves nobeigumā;

kursa darba sagatavošana un aizstāvēšana (ar atzīmi pēc 10 punktu sistēmas).

Maģistrantu darba vērtēšanas nosacījumi atbilst MK 20.11.2001.g. noteikumu Nr 481

„Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” 30. punkta

prasībām (eksāmens un dif. ieskaite – pēc 10 punktu sistēmas).

Maģistranta zināšanu novērtējuma galīgo atzīmi atbilstoši priekšmeta programmai

nosaka viņa darba rezultāti studiju laikā: nodarbību apmeklējums dod 20%, kursa darbu,

referatu, testu, patstāvīgo darbu atzīmes - 20 %, bet rakstiskā eksāmena atzīme - 60 %

novērtējuma.

Studiju programmas beigās maģistrantiem jāizstrādā maģistra darbs, kas ir empīrisks

pētījums, kurā apvienota praktiskā darba pieredze un studiju laikā apgūtās teorētiskās

zināšanas.

Maģistra darbu aizstāv gala pārbaudījuma komisijā, kuras sastāvā iekļauj nozaru speciālistus.

Komisija darbojas saskaņā ar augstākās mācību iestādes Senāta apstiprinātu nolikumu.

Komisija sastāv no vadītāja un 4 locekļiem. Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem

komisijas vadītājs un 50% no locekļu skaita ir “ārējie speciālisti”, t.sk. no darba devēju,

profesionālās asociācijas pārstāvju, citu Latvijas un ES valstu augstskolu pasniedzēju skaita.

5.8. Studiju programmas atbilstība valsts profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā.

BSA profesionālās maģistrantūras studiju programma specialitātē „Privāttiesības”

izstrādāta, ievērojot prasības, kādas izvirza šādas likumdošanas normas un standarti:

- Ministru kabineta 20.11.2001.g. noteikumi Nr. 481 „Par otrā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”;

- profesijas standarts „Jurists” (reģ. Nr. PS 0221), kas apstiprināts ar Izglītības

un zinātnes ministrijas 2003. gada 29.decembra rīkojumu Nr. 649;

Nr. MK noteikumu prasības par profesionālās augstākāsizglītības valsts standartu

BSA profesionālās maģistrantūras mācību

programmānoteiktsNormas saturs un punkta numurs

Kredītpunkti

1. Maģistra programmas apjoms (17 p.)

Kopējais studiju ilgums profesionālās augstākās izglītības maģistra grāda ieguvei ir vismaz pieci gadi.

Vismaz 40 KP

BSA maģistra programmas kopapjoms ir 61 KP

Pēc imatrikulācijas kārtības noteikumiem iestāties BSA prof. maģistrantūras “Civiltiesības” programmā var abiturienti, kuri ir ieguvuši augstāko juridisko izglītību ar apmācības ilgumu ne mazāku par 4 gadiem, bet maģistratūras programmas paredzētais ilgums – 1,5 gadi. Kopējais studiju ilgums profesionālās augstākās izglītības maģistra grāda ieguvei ir 5,5 gadi.

2. Mācību kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi nozares teorijā un praksē (18.1.p.)

Vismaz 7 KP

Kopā 11 mācību kursi (32 KP)

3. Mācību kursi pētnieciskajā darbā, radošajā darbā, projektēšanas darbā un vadības zinātnē (18.2.p.)

Vismaz 5 KP

Kopā 2 mācību kursi (5 KP)

4. Mācību kursi pedagoģijā un psiholoģijā (18.3.p.)

Vismaz 2 KP

2 KP(Augstākās izglītības pedagoģija un psiholoģija)

5. Prakse (18.4.p.) Vismaz 6 KP 6 KP

6. Valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir maģistra darba vai diplomdarba izstrādāšana un aizstāvēšana (18.5.p.)

Vismaz 20 KP 20 KP

Secināms, ka studiju programma “Privāttiesības” pēc savā satura, struktūras un apjoma

atbilst valsts profesionālās augstākās izglītības standartā noteiktajām prasībām.

Izvērtējot BSA izstrādātās programmas atbilstību standartam, secināms, ka šī

programma pilnībā atbilst profesijas standartam un sniedz iespēju iegūt nepieciešamās

prasmes un zināšanas standarta paredzēto pienākumu un uzdevumu īstenošanai.

Jāatceras, ka jurista standarts attiecināms uz visu 2.līmeņa augstāko profesionālo

juridisko izglītību. Līdz ar to maģistrantūras programmā ietverti tādi studiju kursi, kuri

nodrošina iespēju iegūt padziļinātas zināšanas tajās nozarēs, kuras kā apgūtas pielietošanas

līmenī paredz jurista profesijas standarts. Studenti, kas būs beiguši Tiesību zinātņu

programmas, kuru noslēgumā netiek piešķirta jurista kvalifikācija (piemēram, juriskonsulta

kvalifikāciju ieguvušie), jau apgūtās programmas un maģistra programmas kopsummā iegūs

standartā nepieciešamās zināšanas.

Privāttiesības regulē attiecības, kas nodrošina privātās intereses, individuālo īpašnieku

un apvienību (korporāciju) neatkarību un iniciatīvu to īpašnieciskajā darbībā un personiskajās

attiecībās. Pie privāttiesībām pieder civiltiesības, kas regulē īpašnieciskās, ar tām saistītās

personiskās attiecības, tirdzniecības tiesības ar tām pakārtotām nozarēm, darba tiesības,

sociālās tiesības, starptautiskās privātās tiesības, civilprocesuālās tiesības (privātās tiesu

tiesības).

Tādēļ pilnveidojot akreditēto studiju programmu „Privāttiesības”, papildus ir ieviestas

tādas mācību disciplīnas kā: ES valstu tirdzniecības tiesības, Informatīvās sistēmas un

tehnoloģijas jurisprudencē, Konkurences tiesiskā regulēšana Latvijā un ES, Publisko un

privāto tiesību mijiedarbību. Vienlaicīgi no akreditētās studiju programmas tika izņemti

sekojošie divi: Komerctiesības, ES valstu civiltiesības un tirdzniecības tiesības. Izvērsts

salīdzinājums ir sekojošā tabulā.

5.9. Programmas salīdzinājums ar jurista profesijas standartu

Jurista profesijas standarta prasību nodrošinājumsProfesijas standarta prasības Nodrošina studiju kursi

Profesionālā maģistra studiju programma

Augstākā profesionālā izglītības studiju programmas

Kopīgās prasmes nozarē

• Izmantot un piemērot juridiskās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas jebkurā darbā un amatā.

Tiesību teorijas problēmas, Civiltiesību aktuālās problēmas Latvijā un ES, Darba tiesisko attiecību īpatnības civiltiesību sistēmā, Informācijas tiesības, Darījumi un to aplikšana ar nodokļiem

Tiesību teorija , Konstitucionālās tiesības, Civiltiesības, Administratīvas tiesības, Krimināltiesības, Komerctiesības, Finanšu un banku likumdošana, ES darba tiesības,Pašvaldību tiesības, Vides tiesības, ES muitas likumdošana

• Brīvi pārvaldīt valsts valodu, pārzināt juridisko terminoloģiju un tās lietojumu valsts valodā

Profesionālā latviešu valoda (fakultatīvas nodarbības)

Profesionālā latviešu valoda

• Brīvi pārvaldīt vismaz vienu svešvalodu, pārzināt šīs valodas juridisko terminoloģiju un tās lietojumu.

Profesionālā angļu valoda (fakultatīvas nodarbības)

Profesionālā svešvalodaLatīņu valoda

• Uzglabāt dokumentus, ievērojot lietvedības, datu aizsardzības un konfidencialitātes noteikumus

Informācijas tiesības Informātika, Juridiskā lietvedība, Biznesa drošības pamati

Specifiskas prasmes profesijā• Brīvi orientēties Latvijas, pārnacionālajā un starptautiskajā tiesību sistēmā.

Civiltiesību aktuālās problēmas Latvijā un ES, ES valstu tirdzniecības tiesības, Starptautiskais civilprocess, Konkurences tiesiskā regulēšana Latvijā un ES, Maksātnespējas procesa īpatnības, Korporatīvo tiesību attiestības mūsdienu tendences ES valstīs, Civiltiesību aizstāvēšanas aktuālie jautājumi ES valstīs

Eiropas Savienības likumdošana, Starptautiskās tirdzniecības tiesības, Starptautiskās publiskās tiesības, Starptautiskās privātās tiesības, Ārvalstu konstitucionālās tiesības, Starptautiskās jūras tiesības, Cilvēktiesības, Salīdzinošā jurisprudence,Politoloģija

Izmantot tiesību avotus un piemērot tiesību normas

Civiltiesību aktuālās problēmas Latvijā un ES, Eiropas Savienības darba tiesības, Darījumi un to aplikšana ar nodokļiem, Informācijas tiesības

Konstitucionālās tiesības, Civiltiesības, Administratīvas tiesības, Krimināltiesības, Komerctiesības, Finanšu un banku likumdošana, ES darba tiesības,Pašvaldību tiesības, Vides tiesības, ES muitas likumdošana, Nodokļu likumdošana, Dzīvokļu likumdošana, Advokatūra un notariāts, Sodu izpildes tiesības

Orientēties Latvijas valsts un pašvaldību institucionālajā sistēmā

Tiesību teorijas problēmas Konstitucionālās tiesības, Administratīvas tiesības, Tiesību aizsardzības iestādes, Pašvaldību tiesības

Precīzi identificēt juridiskās problēmas un šo problēmu atrisināšanai nozīmīgos faktus

Zinātnisko pētījumu loģika un metodoloģija

Loģika, Vispārējā un tiesību filozofija

Izmantot juridiskās metodes juridisko problēmu un konfliktu risināšanā

Zinātnisko pētījumu loģika un metodoloģija

Vispārējā un juridiskā psiholoģija, Juridiskā konfliktoloģija

Sagatavot, organizēt un veikt juridisko problēmu atrisināšanai nepieciešamās tiesiskās darbības materiālo un procesuālo tiesību jomā.

Starptautiskais civilprocess, Darījumi un to aplikšana ar nodokļiem, Maksātnespējas procesa īpatnības

Civilprocess, Administratīvais process, Kriminālprocess

Izstrādāt juridiskos dokumentus, kā arī informatīvo ziņojumu un tiesību aktu projektus.

Tiesību teorijas problēmas, Informācijas tiesības

Valsts un tiesību teorija, Juridiskā lietvedība

Atlasīt un apstrādāt darba uzdevumu izpildīšanai nepieciešamo juridisko informāciju, izmantojot piemērotas juridiskās pētniecības metodes un informācijas tehnoloģijas

Zinātnisko pētījumu loģika un metodoloģija, Informācijas tiesības

Vispārējā un tiesību filozofija

Vispārējās prasmes/spējas• Spēt piemēroties jebkura ieņemamā amata prasībām un pildīt atbilstošos darba vai amata pienākumus.

Vadības lēmumu pieņemšanas metodes, Eiropas Savienības darba tiesības, Augstākās izglītības pedagoģija un psiholoģija

Profesionālā ētika, Vispārējā un juridiskā psiholoģija, Retorika

• Spēt pastāvīgi papildināt savas zināšanas, apgūt jaunu informāciju un iemaņas.

Studiju darbi, Profesionālā prakse Studiju darbi, Profesionālā prakse

• Veikt darbu patstāvīgi vai kolektīvi kopā ar citu profesiju pārstāvjiem.

Profesionālā prakse Vispārējā un juridiskā psiholoģija, Juridiskā konfliktoloģija, Biznesa ekonomikas un komercdarbības pamati,

• Spēt noteikt darba uzdevumu prioritātes.

Zinātnisko pētījumu loģika un metodoloģija, Maģistra darbs

Loģika, Diplomdarbs

• Pieņemt lēmumus un izrādīt iniciatīvu.

Biznesa ekonomikas un komercdarbības pamati

• Ievērot profesionālās ētikas noteikumus un vispārpieņemtās morāles normas.

Profesionālā ētika, Juridiskā konfliktoloģija

• Orientēties politiskajos, sociālajos un kultūras jautājumos valstī, reģionā un pasaulē.

Politoloģija, Kultūras vēsture, Socioloģija, Starptautiskās publiskās tiesības, Ārvalstu tiesību vēsture, Baltijas valstu un tiesību vēsture

Zināšanas

Zināšanas pēc standarta BSA studiju programmas disciplīnas, kas nodrošina attiecīgo zināšanu ieguvi

Tiesību teorija Tiesību teorija, *Tiesību teorijas problēmasTiesību vēsture Tiesību vēstureKonstitucionālās tiesības Konstitucionālās tiesībasAdministratīvās tiesības Administratīvās tiesībasAdministratīvais process Administratīvais processCiviltiesību Vispārīgā daļa Civiltiesības, *CT aktuālās problēmas Latvijā un ES:

Vispārīgā daļa Saistību tiesības Civiltiesības, *CT aktuālās problēmas Latvijā un ES:

Saistību tiesības Lietu tiesības Civiltiesības, *CT aktuālās problēmas Latvijā un ES:

Lietu tiesības Ģimenes tiesības Civiltiesības, * CT aktuālās problēmas Latvijā un ES:

Ģimenes tiesības Mantojuma tiesības Civiltiesības, *CT aktuālās problēmas Latvijā un ES:

Mantojuma tiesības Komerctiesības *ES valstu tirdzniecības tiesības Darba tiesības ES darba tiesībasCivilprocess Civilprocess, *Starptautiskais civilprocessKrimināltiesības KrimināltiesībasKriminālprocess KriminālprocessStarptautiskās tiesības Starptautiskās privātās tiesības, Starptautiskās publiskās

tiesības, Starptautiskās jūras tiesībasEiropas Savienības tiesības *Starptautiskais civilprocess

* Tiesību teorijas problēmas, * ES valstu tirdzniecības tiesības

Nodokļu tiesības Darījumi un to aplikšana ar nodokļiemLietišķā informātika Informācijas tiesības

* Profesionālā maģistra studiju programmas disciplīnas

Pārējie priekšmeti apgūti 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā ”Tiesību

zinātnes” juriskonsulta kvalifikācijas iegūšanai.

5.10.Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas un divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu

BSA profesionālās maģistrantūras studiju programmas “Privāttiesības” salīdzinājums ar Biznesa augstskolas Turība (BAT) “Tiesību zinātnes” programmu.BAT un BSA programmas

BAT BSA

Kursa nosaukums KP skaits

Kursa nosaukums KP skaits

A. Mācību kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi nozares teorijā un praksē

Varas dalīšanaEiropas Kopienas konkurences tiesībasStarptautisko tiesu jurisdikcija

443

Tiesību teorijas problēmas ES valstu tirdzniecības tiesības

33

BAT programmas paredz specializācijas: 4 specializācijas bloki, no kuriem maģistrants izvēlas vienu atbilstošu interesējošai tiesību nozarei1. CiviltiesībasKomerctiesību aktuālās problēmasLietu un saistību tiesību aktuālās problēmasTiesas nolēmumu izpildePraktikums civiltiesiskajās zinātnēs

123324

Civiltiesību aktuālās problēmas Latvijā un ES: Lietu tiesības Saistību tiesībasĢimenes un mantojuma tiesības Izņēmuma tiesībasStarptautiskais civilprocess

22223

Darījumi un to aplikšana ar nodokļiem Civiltiesību aizstāvēšanas aktuālie jautājumi ES valstīsKorporatīvo tiesību attīstības mūsdienu tendencies ES valstīs

32

2

Maksātnespējas procesa īpatnībasEiropas Savienības darba tiesības Informācijas tiesības

232

2. Valsts tiesības3. Krimināltiesības4. Starptautiskās tiesības

Juridiskā angļu valoda Ekonomiskie principi un to analīze Starptautiskās komerctiesības Starptautiskā tiesiskā sadarbība Pašvaldību tiesību problēmas International Criminal Law Finance, Banking and Commercial Law in US Cilvēktiesību iedzīvināšanas

121212

422222222

BSA Maģistra programmā nav šādu specializāciju

Ārpusprogrammas BSA maģistrantiem tiek piedāvāts svešvalodu (angļu vai vācu) kurss 2 KP apjomā. Pēc kursa apgūšanu un veiksmīgu eksāmena nokārtošanu maģistrantam tiek izsniegts sertifikāts.

mehānismi Vadības informācijas sistēmas Kvalitātes sistēmas Patstāvīga pētījuma veikšana

22

Mācību kursi pētnieciskajā darbā, radošajā darbā, projektēšanas darbā un vadības zinātnēPrognozēšana un stratēģiskā vadīšana 4 Zinātnisko pētījumu loģika un metodoloģija 2

Mācību kursi pedagoģijā un psiholoģijā Sociālā psiholoģija 3 Augstākās izglītības pedagoģija un

psiholoģija 2

Prakse 6 Prakse 6Maģistra darbs 20 Maģistra darbs 20KOPĀ 66 KOPĀ 61

Salīdzinot BSA un BAT programmas, var secināt, ka programmas ir diezgan līdzīgas.

Gan BSA gan BAT programmās ir iekļauta profesionālā prakse 6 KP apjomā. Abas

programmas sastāv no obligātās un izvēles daļas. Tāpat kā BAT, arī BSA piedāvā svešvalodas

kursu. Beidzot studijas, obligāta ir maģistra darba aizstāvēšana. Bet programmās ir redzamas

arī dažas atšķirības: no mācību plāniem var redzēt, ka BAT programmā ir paredzēta

specializācija vienā no nozarēm (Civiltiesības, Valsts tiesības, Krimināltiesības un

starptautiskās tiesības), bet BSA izstrādāta speciālā padziļinātā civiltiesību studiju

programma, kas tuvina to ES augstskolu programmām. Atšķirībā no BAT programmas BSA

programmā iekļauts arī pamatkurss “Augstākās izglītības pedagoģija un psiholoģija”, lai

nodrošinātu maģistra iespēju darboties arī pedagoģiskajā jomā. Pēc mērķiem un uzdevumiem,

imatrikulācijas noteikumiem, studiju ilguma un apjoma programmas ir identiskas.

5.11.BSA profesionālās maģistrantūras studiju programmas „Privāttiesības” salīdzinājums ar tāda paša līmeņa studiju programmām ES valstīs

Tā kā ES valstu maģistru juridiskās programmas paredz maģistra grāda iegūšanu

noteiktā jomā, salīdzināšanai tika izraudzītas BSA programmai visvairāk atbilstošās

programmas. Pamats tieši šo programmu izvēlei bija šādi kritēriji: programmas līmenis, kursa

mērķi, tā struktūra, imatrikulācijas prasības, mācību termiņi un formas, piešķiramais grāds

u.c.

BSA programmas tika salīdzinātas ar Groningenas (Nīderlande) un Bristoles (Anglija)

universitāšu programmām.

5.11.1. Salīdzinājums ar Groningenas Universitātes (University of Groningen) maģistra programmu

Maģistra programma starptautiskajās un salīdzināmajās privātajās tiesībās (Master of

Law in International & Comparative Private Law) 60 CP (40 kredītpunktu - KP) apjomā

paredzēta 1 mācību gadam (pilns laiks). Programma ietver obligāto disciplīnu bloku un

izvēles disciplīnas:

Obligātās disciplīnas:

Salīdzināmās privātās tiesības (4 KP)

Starptautiskās līgumtiesības (4 KP)

Salīdzināmās starptautiskās privātās tiesības (4 KP)

Piedalīšanās semināros par starptautiskajiem komercdarījumiem (4 KP)

Kopā 16 KP

Izvēles kursi:

Starptautiskās tiesības:

Cilvēktiesības (4 KP)

Starptautiskās ekoloģiskās tiesības (4 KP)

Starptautiskās valsts tiesības (4 KP)

Starptautiskās investiciju tiesības (4 KP)

Starptautiskās tirdzniecības tiesības (4 KP)

Starptautiskās darba tiesības (4 KP)

Starptautiskās nodokļu tiesības (2 KP)

Eiropas tiesības un Eiropas integrācija:

Eiropas ekoloģiskās tiesības (4 KP)

Eiropas darba tiesības (4 KP)

Eiropas tiesiskā neatkarība (4 KP)

Konkurences tiesības (4 KP)

ES starptautisko attiecību tiesības (4 KP)

Komerctiesības:

Starptautiskais Komerclikums un strīdu noregulēšana (4 KP)

Starptautiskais likums par bankrotu (4 KP)

Starptautiskās ekonomiskās attiecības (4 KP)

Salīdzināmā tiesību zinātne:

ASV tiesību zinātne (4 KP)

Korporatīvās tiesības (salīdzināmās un Eiropas korporatīvās tiesības) (4 KP)

Salīdzināmās krimināltiesības (4 KP)

Eiropas konstitūcijas un konstitucionālās tiesības (4 KP)

Eiropas privātās tiesības (3 KP)

Holandes tiesības (4 KP)

Tiesību vēsture:

Bizantijas tiesības (4 KP)

Eiropas juridiskais mantojums (3 KP)

Romas privātās tiesības (3 KP)

Starptautiskās attiecības un politoloģija:

Pārkārtojumi un integrācija Eiropā (3 KP)

Regulēšanas ekonomika (4 KP)

Tiesību psiholoģija un socioloģija:

Ievads tiesību psiholoģijā (4 KP)

Tiesību antropoloģija I (3 KP)

Tiesību antropoloģija II (3 KP)

Jāizvēlas 4 izvēles kursi, lai KP kopskaits būtu vismaz 15. Pēc programmas beigām

maģistranti iesniedz disertāciju (9 KP).

Atšķirībā no Groningenas Universitātes maģistra sagatavošanas programmas (mācību

laiks 1 gads, 40 KP) BSA maģistra programma ilgts 1,5 gadus un tās apjoms ir 60 KP. Abu

programmu līdzība ir tāda, ka maģistrantam jāapgūst obligāto disciplīnu bloks (BSA – 20 KP,

Groningenas Universitātē – 16 KP) un jāizvēlas apgūšanai speciālās disciplīnas (BSA – 14

KP, Groningenas Universitātē – 15 KP). Saskaņā ar programmām apgūstamo disciplīnu skaits

faktiski ir identisks. Salīdzināmo augstskolu programmu mērķi, kursu struktūra,

imatrikulācijas prasības, mācību termiņi un forma, piešķirtie grādi ir identiski. Šī informācija

uzskatāmi atspoguļota tabulā:

Groningenas Universitāte BSA

Mācību laiks/mācību veids

KP skaits

1 gads/pilns laiks

(60 CP = 40 KP)

1,5 gadi/pilns laiks

(61 KP)

Obligātās disciplīnas (KP

skaits)

16 8

Izvēles disciplīnas (KP

skaits)

15

Profesionālās un speciālās

disciplīnas

7

Profesionālā prakse - 6

Maģistra darbs /Disertācija

(KP)

9 20

Mācību mērķi Programma izstrādāta, lai

iemācītu speciālistiem

kritiskās analīzes prasmi,

pilnveidotu iemaņas risināt

konkrētas juridiskas

problēmas

Programma izstrādāta, lai

sagatavotu augsti kvalificētus

speciālistus, kuri spēs

patstāvīgi un profesionāli

strādāt izraudzītajā

specialitātē, risināt juridiskās

problēmas, kā arī veikt

pasniedzēja un zinātniskās

pētniecības darbu

Prasības reflektantiem Universitātes juridiskā

izglītība

Augstākā juridiskā izglītība

Piešķirtais grāds Tiesību maģistrs

starptautiskajās un

salīdzināmajās privātajās

tiesībās

Profesionālā maģistra grāds

Privāttiesības

Tabulā redzams, ka mācību laiks BSA ir garāks un KP skaits lielāks, jo BSA

programmā paredzēta obligātā prakse (6 KP), arī maģistra darba apjoms BSA ir lielāks.

Kopumā abu augstskolu maģistrantūras programmas ir identiskas.

5.11.2. Salīdzinājums ar Bristoles Universitātes / University of Bristol/ maģistra programmu “Master of Law”

Bristoles Universitātes mācību programma pakāpē “Master of Law” plānota pēc

šauras specializācijas principa. Bristoles Universitātē tiek piedāvātas šādas programmas:

“Komerctiesības” (KT), “Eiropas tiesību pētniecība” (ETP), “Vispārējo tiesību pētniecība”

(VTP), “Starptautiskās tiesības” (ST), “Jūras tiesības” (JT) un “Publiskās tiesības” (PT).

Beidzot izvēlēto kursu, tiek iegūts attiecīgais grāds (piemēram, “Starptautisko tiesību

maģistrs”). Katrā novirzienā apstiprināts apmācības kursā ietilpstošo disciplīnu saraksts,

turklāt ne visas ir obligātas. Maģistrantam no priekšmetu saraksta jāizvēlas ne mazāk kā

četras disciplīnas. Tās pēc plāna ir sadalītas pa tēmām. Piemēram, novirzienā

“Komerctiesības” (KT) programma ietver arī tādus priekšmetus kā “Banku tiesības”, “Īres

komerclīgumi”, “Starptautiskie līgumi”, “Intelektuālā īpašuma tiesības” u.c.

Bristoles Universitātes programmas priekšmeti:

1. Administratīvās tiesības (PT)

2. Jūras tiesības (KT un JT)

3. Līgumi (KT)

4. Banku tiesības (KT)

5. Preču pārvadāšana (KT un JT)

6. Īres komerclīgumi (KT)

7. Korporatīvās tiesības (KT)

8. ES konkurences tiesības (KT un ETP)

9. ES konstitucionālās un administratīvās tiesības (ETP un PT)

10. Kredīts, drošība un maksātnespēja (KT)

11. Kriminoloģija (PT)

12. Ekoloģiskās tiesības (ETP un PT)

13. Finanšu pakalpojumu tiesības un politika (KT)

14. Paaudze un tiesības (PT)

15. Cilvēktiesības (PT)

16. Pašnodarbinātības tiesības (KT)

17. Intelektuālā īpašuma tiesības (KT)

18. ES iekšējais tirgus (KT un ETP)

19. Starptautiskie līgumi (KT, ETP un ST)

20. Starptautisko strīdu regulēšana (ST)

21. Starptautiskās tiesības un cilvēktiesības (ST)

22. Starptautiskās tiesības un juridiskā teorija (ST)

23. Starptautiskās tiesības: pamatprincipi (ST)

24. Starptautiskās darba un labklājības tiesības (ST)

25. Starptautiskās jūras tiesības (ST un JT)

26. Starptautiskās tirdzniecības un palīdzības tiesības (ST)

27. Starptautiskās tiesības: spēka pielietošana (ST)

28. Starptautiskā tirdzniecība (KT)

29. Jūras apdrošināšanas tiesības (KT un JT)

30. Publiskās tiesības un politiskā teorija (PT)

31. Restitūcija (KT)

32. Ieņēmumu tiesības (KT)

33. ES sociālā politika (ETP)

Maģistru apmācība Bristoles Universitātē ilgst 1 gadu (no oktobra līdz jūnijam). Beidzot

studijas, jāaizstāv maģistra darbs (septembrī). Salīdzināmo augstskolu programmu mērķi,

kursu struktūra, imatrikulācijas prasības, mācību termiņi un formas, piešķirtais grāds ir

identisks.

Bristoles Universitāte BSAMācību mērķis/mācību forma

1 gads/pilns laiks 1,5 gadi/pilns laiks

Mācību mērķi Programma izstrādāta, lai iemācītu speciālistus veikt juridiskos pētījumus, attīstītu iemaņas iegūtās zināšanas izmantot juridisko problēmu risināšanai

Programma izstrādāta, lai sagatavotu augsti kvalificētus speciālistus, kuri spēs patstāvīgi un profesionāli strādāt izvēlētajā specialitātē, risināt juridiskās problēmas, kā arī veikt pasniedzēja un zinātniskās pētniecības darbu

Prasības reflektantiem

Universitātes juridiskā izglītība Augstākā juridiskā izglītība

Piešķirtais grāds Tiesību maģistrs izvēlētajā jomā (vienā no 6 piedāvātajām)

Profesionālā maģistra grāds civiltiesībās

No veiktā salīdzinājuma var izdarīt šādus secinājumus:

1. Programmu mērķis ir sagatavot speciālistus kādā no tiesību nozarēm

2. Iestāšanās prasības ir identiskas

3. BSA mācību programmas termiņš ir garāks tāpēc, ka programmā paredzēta profesionālā

prakse un maģistra darba sagatavošanas termiņš un tam atvēlēto KP skaits ir lielāks nekā ES

universitātēs

4. Programmu struktūra ir identiska (izņemot BSA programmā paredzēto profesionālo praksi,

ko nosaka LR normatīvo aktu prasības)

5. Pēc mācību beigām visās augstskolās paredzēta maģistra darba (disertācijas) aizstāvēšana

6. Piešķirtais grāds – maģistrs noteiktā tiesību jomā

7. Piešķirta kvalifikacija - jurists

Līdz ar to akreditējamā programma pilnībā atbilst 2.līmeņa profesionālās augstākās

izglītības standartam, kas garantē studiju stabilitāti. Programmas attīstību apliecina arī plašā

ārējā sadarbība un tai nav būtisku atšķirību ar citu valstu augstskolās realizējamām studiju

programmām.

5.12.Informācija par studējošajiem:Imatrikulācija notiek saskaņā ar BSA un valsts uzņemšanas noteikumiem, kurus apstiprina

BSA Senāts.

Iestāties BSA maģistra “Privāttiesības” programmu ir tiesības personām, kuras ir ieguvušas 2.

līmeņa profesionālā augstākā izglītība ar 5 līmeņa profesionālo kvalifikāciju jurists vai

juriskonsults.

Studējošo skaits

Uz

01.10.

2013./2014.g.ko

pā

2014./2015.g.kopā 2015./2016.g.

kopā

Rīga 48 48 68

Daugavpils 17 22 15

Kopā: 65 70 83

Imatrikulētie studiju programmā 1. kursā periodā:

Par

iepriekš.g.

2013./2014.g.kopā 2014./2015.g.kopā 2015./2016.g.

kopā

Rīga 17 33 40

Daugavpils 6 14 9

Kopā: 23 47 49

Absolventu skaits

Mācību gads Absolventu skaits

2013./2014.g. 32

2014./2015.g. 39

2015./2016.g. 27

5.13.Studējošo aptaujas un to analīze Lai nodibinātu ciešākus studentu, maģistrantu un administrācijas atgriezeniskos

sakarus, novērtētu pasniegšanas darba kvalitāti, kā arī mācību darba zinātnisko un praktisko

ievirzi, Baltijas Starptautiskā akadēmijā kopš pirmā tā pastāvēšanas gada notiek regulāras

studentu un maģistrantu aptaujas.

Tās notiek anonīmas anketēšanas ceļā šādos virzienos:

Cik lielā mērā studenti un maģistranti ir apmierināti ar mācībām institūtā un mācību

programmu saturu.

Pasniedzēju reitings visās disciplīnās

Studentu un maģistrantu priekšlikumi un ieteikumi (pēc standartveida un atvasināta

teksta).

Katru semestri rīkotā aptauja ļauj operatīvi koriģēt mācību programmu, izlemt

pasniedzēju kadru sastāva uzlabošanas jautājumus un sekmīgi strādāt ar maģistrantiem

„atgriezenisko sakaru” režīmā.

2011./2012. mācību gada (pavasaris) aptaujas laikā novērtēta gan katra maģistrantūras

mācību plāna disciplīna (katrs pasniedzējs), gan arī visa studiju programma kopumā. Pavisam

tika aizpildītas 80 anketas un saņemtas 340 atbildes (atbilstoši jautājumu skaitam katrā

anketā).

Iepriekš redzamās tabulās ir atspoguļoti Privāttiesības studiju programmas magistranti

aptauju rezultāti. Kopumā ir redzams, ka studenti ar studiju kvalitāti, to nodrošinājumu ir

apmierināti, tāpat ir apmierināti ar studiju programmas realizāciju- pasniedzēju kvalitāti,

raksēm un citiem ar programmu saistītiem rādītājiem.

0% 20% 40% 60% 80% 100%

Rud.-2006/07Pav.-2006/07Rud.-2007/08Pav.-2007/08Rud.-2008/09Pav.-2008/09Rud.-2009/10Pav.-2009/10Rud.-2010/11Pav.-2010/11Rud.-2011/12Pav.-2011/12

Izmainījās uz labo pusi Neizmainījās Izmainījās uz slikto pusi

1. Izvēle studēt BSA.

2. Studiju programma .

3. Nodarbību saraksts.

4. Nodarbību organizācija .

5. Auditoriju tehniskais stāvoklis.

6. Studentu nodrošinājums arliteratūru.

7. Iespēja izmantot datorklases un"INTERNET".

8. Attieksme pret studentiem.

9. Attiecības ar kursa biedriem.

10. Ārpus studiju pasākumi.

8,4

8,4

8,5

8,5

6,0 6,5 7,0 7,5 8,0 8,5 9,0

Priekšmeta nodrošināšana ar mācību materiāliem

Priekšmeta pasniegšanas metodika un tehnoloģijas

Pasniedzēja kvalifikācija (pedagoģiskais līmenis)

Priekšmeta saturs

5.14.Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā profesionālajā maģistra studiju

programmā “Privāttiesības” risinās vairākos virzienos. Regulāri (iksemestrī) notiek

maģistrantūras un programmu vadītāju tikšanās ar studējošajiem. Ar visiem jautājumiem,

iebildumiem un priekšlikumiem maģistranti arī griezas pie maģistrantūras vadītāja viņa

pieņemšanas laikā (otrdienās, ceturtdienās un sestdienās).

Katru semestri rīkotā aptaujā maģistranti vērtē apgūtā priekšmeta organizāciju,

praktisko realizāciju, vērtē akadēmisko personālu un izsaka ieteikumus studiju programmas

pilnveidošanā. Maģistranti izsakās par docētāju darba vērtējumu, studiju nodrošināšanu ar

nepieciešamajiem mācību un metodiskajiem materiāliem un tehniskajiem līdzekļiem.

Maģistranti iesniedz priekšlikumus par mācību procesa kopējo organizāciju, iespējām

izmantot bibliotēkas resursus un par komunikācijas sistēmas pilnveidošanu, iespējām

izmantot elektroniskās datu bāzes un mācību materiālus.

BSA Maģistrantūras padome pēc studentu un maģistrantu ik semestra aptaujas

rezultātiem koriģē mācību programmas; notiek arī profesoru un pasniedzēju rotācija.

5.15.Studiju kursu aprakstiZinātnisko pētījumu loģika un metodoloģija

1. Disciplīnas līmenis A

2. Kredītpunkti: 2

3. Pasniedzējs: asoc.prof.V.Kačans

4. Zināšanu pārbaude disciplīnā: eksāmens

5. Kursa mērķis: Sniegt priekšstatu par zinātni kā sabiedriskās apziņas

formu,atsegt tās attīstības likumsakarības, noskaidrot

metodoloģiskās analīzes saturu, specifiku, tipus un līmeņus,

veidot iemaņas metodoloģiskās analīzes kā jebkuru cilvēka

darbības veidu racionalizācijas un optimizācijas procedūras

īstenošanā.

6. Kursa saturs

1. Radošās darbības regulācijas problēma un metodoloģijas priekšmets

2. Zinātniskā pētījuma metodiskās regulēšanas problēmas

3. XX gadsimta 50. gadu loģiskā pozitīvisma un analītiskās filozofijas metodoloģisko

programmu analīze. Diheima-Kvaina tēze

4. K. Popera metodoloģiskā koncepcija un tās nozīme mūsdienu metodoloģijas attīstībā

5. Mūsdienu metodoloģijas divas līnijas. T. Kūna koncepcija kā „situatīvā

metodoloģija”

6. R. Fegerābenda metodoloģiskais plurālisms

7. I. Lakatosa zinātniskās pētniecības programmu metodoloģija. L. Laudana

metodoloģiskā koncepcija

8. M. Pollani: personības zināšanu koncepcija

9. S. Tulmina metodoloģiskā koncepcija. Dž. Holtona zinātnes tematiskā analīze

7. Pamatliteratūra

1. Bojazs Dāvids. Pasaules filisofīskā doma labklājības meklējumos: Libertāriešu

hrestomātija:klasiskie un mūsdienu darbi no Laodzi līds Miltonam Frīdmenam. No angļu

valoda tulk. Rasma Miltiņa.R., 2006.

2. Copi I., Cohen C. Introduction to logic.- USA: Prentice- Hall, Inc., 1998.

3. Denijs Ričards. Prasme sazināties un uzstāties / Denijs Ričards ; no angļu val. tulk. Iveta

Teibe. R., 2002.

4. Fegerabend P. Against Method:0utline of an anarchistic theory of knowledge. L.,1975

5. Newton- Smith W.H. Logic. An Introductory Course. Routletge & Kegan Paul plc., 1999.

6. Vedins Ivans. Loģika. Mācību grāmata augstskolām. R., 2000.

7. EBSCO Online datu bāze: www.ebsco.com

8. Interneta resursi attiecīgajā jomā

http://www.ebsco.com/

Augstākās izglītības pedagoģija un psiholoģija


2. Kredītpunkti: 2

3. Pasniedzējs: asoc. prof.O.Ņikiforovs, doc.I.Kazanovska


5. Kursa mērķis: Sniegt maģistrantiem zināšanas par mūsdienu

augstākās izglītības psiholoģijas un pedagoģijas

tradīcijām un koncepcijām, par augstākās

izglītības psiholoģijas un pedagoģijas

likumsakarībām un attīstību; iemācīt

maģistrantiem pedagoģiskā darba praktiskās

iemaņas.

6. Kursa saturs

1. Augstākās izglītības psiholoģijas un pedagoģijas veidošanās un attīstība

2. Augstākās izglītības psiholoģijas un pedagoģijas priekšmets, mērķi un uzdevumi

3. Augstākās izglītības psiholoģijas un pedagoģijas likumsakarības un principi

4. Augstākās izglītības akmeoloģija

5. Pieaugušas personības brieduma akmeoloģiskās problēmas

6. Radošas individualitātes veidošanās speciālista radošā brieduma procesā

7. Profesionālā izziņa kā radoša darbība

8. Augstskolas apmācības mērķi, saturs, metodes un aktīvie veidi

9. Studentu mācīšanas un audzināšanas kopējā radošā procesa vadīšana

10. Studentu vecuma psiholoģiskās un pedagoģiskās īpatnības un audzināšanas

problēmas augstskolā

11. Augstākās izglītības praktiskā psiholoģija

12. Pieaugušas personības diagnosticēšana un psiholoģiskā koriģēšana praktiskajā

psiholoģijā

7. Pamaliteratūra:

1. Beļickis I. Izglītības alternatīvās teorijas. R, 1997.

2. Nikiforovs O. Pedagoģija – Psihologam. Rīga Izglītibas soļi 2007.

3. Nikiforovs O. Psiholoģija – pedagogam. Rīga Izglitības soļi 2007.

4. Špona A. Audzināšanas process teorijā un praksē. - R.: RaKa, 2004.

Cartwright S., Cooper C. Managing Workplace Streess.- Sage Publications Ltd., 1997.

5. Jonson Richard A., Kam-Wan Tsui. Statistical Reasoning and Methods. New York. 4.

Chichester. Weinheim. Brisbane. Singapore. Toronto: John Wiley & Sons, Inc. 1998.

6. Аксенова Л.И./под.ред.. H.M. Назаровой. Специальная педагогика. М., 2001.

7. Зинченко В.П. Психологические основы педагогики: (психолого- педагогические

основы построения системы развивающего обучения Д.Б. Эльконина- В.В.

Давыдова), М., 2002.

8. Щуркова Н. Прикладная педагогика воспитания: Учебное пособие СПб Питер 2004.

9. Никифоров О. Психология и педагогика. Р., 2007.

10. Педагогика: учебник / Л.П. Крившенко ... [и др.]; под ред.Л.П.Крившенко. - Москва:

Проспект, 2007. - 428, [1] с.

11. Смирнов С. Педагогика и психология высшего образования: от деятельности к

личности. М., 1995.

12. Социальная педагогика: курс лекций / Ю.В. Василькова. - 6-е изд., стереотипное. -

Москва: Академия, 2007. - 448 с.



Tiesību teorijas problēmas


2. Kredītpunkti: 3

3. Pasniedzējs: as.prof. V.Reingolds, as.prof. A.Baikovs


5. Kursa mērķis: Vispusīgi un padziļināti izzināt tiesību teorijas

problēmjautājumus, kas saistīti ar valsts un tiesību

rašanos, attīstību un funkcionēšanu, ievērojot gan

klasiskas, gan mūsdienīgas attīstības tendences tiesību

teorijas zinātnē.

6. Kursa saturs:

1. Zinātniski teorētiskās un metodoloģiskās valsts un tiesību teorijas problēmas

2. Varas dalīšanas teorija. Pieeju un uzskatu dažādība mūsdienu sabiedrībā

3. Tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības rašanas un attīstības aktuālie aspekti

4. Tiesību normas sociālo normu sistēmā

5. Tiesību formas (avoti)

6. Tiesību jaunrades un normatīvo aktu sistematizācijas problēmjautājumi

7. Tiesiskās regulēšanas mehānisma īpatnības

8. Unifikācijas un harmonizācijas procesu ietekme uz nacionālo tiesību attīstību un

evolūciju

9. Personas tiesiskais statuss Latvijā un ES valstīs

10. Tiesību īstenošanas problēmaspekti

11. „Robi” tiesībās un to „aizpildīšanas” veidi

12. Juridiskās kolīzijas un konflikti

13. Juridiskā atbildība un valsts piespiešana

14. Starptautisko tiesību, ES tiesību un nacionālo tiesību savstarpējo attiecību un

mijiedarbības problemātika

15. Mūsdienu galvenās tiesību sistēmas

Normatīvie akti un pamatliteratūra:

1. Latvijas Republikas Satversme. 15.02.1922. likums ("LV", 43, 01.07.1993.)

2. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Cilvēka pamattiesības (VII

odaļa)/galv.red.

3. R.Balodis, zin. red. Endziņš, A., Apsītis A., Jundzis T., Kūtris G.//Latvijas Vēstnesis,

4. 2011.

5. Plotnieks A. Tiesību teorija & juridiska metode // Rīga: Izglītības soli, 2009.

6. Леже Р. Великие правовые системы современности: сравнительно-правовой

7. подход. Пер. с фр.// М.:Волтерс Клувер, 2010.

8. Heiderhoff B., Zmij G. Interpretation in Polish, German and European Private

9. Law//Walter de Gruyter, 2011.

10. Braun J. Einführung in die Rechtsphilosophie // Mohr Siebeck GmbH & Company

KG, 2011.

11. Besson S., Tasioulas J. The philosophy of international law//Oxford University Press,

2010.

12. Larry May , Jeff Brown. Philosophy of Law provides a rich overview of the diverse

theoretical justifications for our legal rules, systems, and practices// Wiley-Blackwell,

2009.

13. Европейский Союз: Основополагающие акты в редакции Лиссабонского

договора с комментариями // М.:Инфа–М, 2010.



http://www.google.lv/search?tbo=p&tbm=bks&q=inauthor:






Civiltiesību aktuālās problēmas Latvijā un ES

1. Disciplīnas līmenis А

1. Kredītpunkti: 6

3. Pasniedzējs: Prof.V.Birkavs, doc.V.Bagirovs, As.prof.V.Reingolds,

doc.I.Fridrihsons, As.prof. T.Kalin, doc.B.Stenclava,

doc. M.Ļūļa-Frenkēvica, As.prof.S.Deruka

4. Zināšanu pārbaude disciplīnā: Eksāmens

5. Kursa mērķis: Sniegt padziļinātas zināšanas par civiltiesību

aktuālajiem problēmjautājumiem; iemācīt analītisko

pētījumu veikšanai un praktisko problēmuzdevumu

risināšanai nepieciešamās iemaņas, prasmīgi izmantojot likumdošanas bāzi, tiesību

piemērošanas un tiesu praksi.

6. Kursa saturs

1. Civiltiesību priekšmets, metodoloģija, sistēma, principi un pamatavoti

2. Civiltiesisko normu unifikācija un harmonizācija Latvijā un ES

3. Fiziskās un juridiskās personas kā civiltiesību subjekti

4. Lietu tiesību klasifikācija un vieta civiltiesību sistēmā

5. Lietu klasifikācijas problēmaspekti

6. Īpašuma tiesības iegūšanas pamati un privātīpašuma piespiedu atsavināšanas

problēmaspekti

7. Īpašuma tiesības un citu lietu tiesību aizsardzības aktuālās problēmas

8. Saistību tiesiskā daba un saistību tiesību attīstības pamattendences Latvijā

9. Līgums kā juridisks fakts un civiltiesisko attiecību regulēšanas veids

10. Saistību izpildes nodrošināšanas civiltiesiskie līdzekļi un to problemātiskais raksturs

11. Aktuālie jautājumi, kas saistīti ar atdošanas līgumu prasībām

12. Nomas un īres līgumu tiesiskā regulēšanā

13. Aktuālie jautājumi, kas saistīti ar atsavināšanas līguma prasībām

14. Uzņēmuma līguma tiesiskā daba, tā veidi un problemātiskais raksturs

15. Aģenta līguma aktuālie jautājumi

16. Transporta saistību tiesiskā regulēšana

17. Zaudējumu atlīdzības aktuālās problēmas saistību pārkāpšanas gadījumā

18. Laulības un ģimenes attiecību tiesiskās regulēšanas aktuālās problēmas

19. Mantojuma tiesiskās attiecības un to problemātiskais raksturs

20. Izņēmuma tiesību tiesiskā daba un to loma mūsdienu sabiedrībā

7. Normatīvie akti un pamatliteratūra:

1. LR likumi un citi normatīvie akti attiecīgajā jomā

2. ES direktīvas attiecīgajā jomā

6. Autortiesību un blakustiesību aizsardzības tiesiskas regulējums. I.Veikša .Autortiesību

un blakustiesību ieguves un izmantošanas problēmas raidorganizāciju darbībā Eiropas

apraides zonā. Svarīgākie tiesību akti autortiesību un blakustiesību aizsardzības jomā.

Latvijas tiesu prakse autortiesību aizsardzības jomā. R., 2006.

7. Blūzma V., Buka A., Deksnis E.B., Jarinovska K., Jundzis T., Levits E. Eiropas tiesības.

// R., 2007.

8. Čakste K. Civiltiesības. Rīga.: Zvaigzne ABC, 2011.

9. Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā dala. Lietu tiesības. Īpašums //

R.:TNA, 2002.

10. Gencs Z. Civillikuma komentāri. Otrā daļa. Mantojuma tiesības (655.-686.

pants)//R.:TNA – 2012.

11. Gencs Z. Mantošana. Zinātniski praktisks komentārs // R.: TNA – 2012.

12. Kalniņš E. Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās // R.: TNA, 2010.

13. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā dala. Saistību tiesības / autoru

kolektīvs prof. K. Torgana vispārīga zinātniska redakcija // R.: Mans Īpašums, 2000.

14. Rozenfelds J. Lietu tiesības. 4. labotais, papildinātais izdevums. //R.: Zvaigzne ABC,

2011.

15. Rozenfelds J. Intelektuālais īpašums. // R.: Zvaigzne ABC, 2008.

16. Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa // R.: TNA, 2006.

17. Torgāns K. Saistību tiesības. II dala// R.: TNA, 2008.

18. Višņakova G., Balodis K. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Lietas.

Valdījums. Tiesības uz svešu lietu //R.: Mans īpašums - 1998.

19. Vēbers J. Civillikuma komentāri: Ģimenes tiesības.// R.: Mans īpašums, 2000.16.

20. Bently Lionel. Intellectual Property Law.// Oxford University Press, 2004.

21. Demharter J. Grundbuchordnung. Auflage 28. // C.H. Beck München 2012;

22. Francois Laurent . Principes De Droit Civil Francais. Vol.7. // Nabu Press, 2010

23. Herring Jonatan. Family Law. – 2nd ed. // Pearson Longman, 2004

http://productsearch.barnesandnoble.com/search/results.aspx?store=book&ATH=Francois+Laurent

24. Kevin Gray , Susan Francis Gray. Elements of land law. // Oxford University Press,

2009.

25. Meryl Thomas . Blackstone's Statutes on Property Law (Blackstone's Statute Series)

(19th Revised edition). // Oxford University Press, 2011.

26. Megarry R., Wade W. Charles Harpum. The Law of Real Property//Sweet & Maxwell,

2008.

27. Royston Miles Goode . Legal problems of credit and security// Sweet & Maxwell, 2008.

28. Radley-Gardner O. Jourdan S. Adverse Possession //O.Radley-Gardner Bloomsbury

Publishing Plc, 2011.

29. Swann S. Trust Law //Intl. Specialized Book Service Inc, 2012

30. Байков А.М. Общая часть гражданского права // Р.,2006

31. Байков А., Рейнгольд В. Вещное право // Рига, 2009

32. Вещные права: постановка проблемы и ее решение. Сборник статей под ред.

М.А.Рожкова // М.; Статут, 2011

33. Гражданское и торговое право зарубежных государств / отв. ред. Е.А. Васильев,

А.С. Комаров. - 4-е изд., перераб. и доп. В 2-х томах. //М.,2006.






http://books.google.lv/books?id=T_MpPwAACAAJ&dq=Stephen+Jourdan,+Oliver+Radley-Gardner&hl=en&sa=X&ei=Po83T4rUKZPY4QSHnIGIDg&ved=0CDAQ6AEwAA







http://www.whsmith.co.uk/CatalogAndSearch/SearchWithinCategory.aspx?as_Publisher=Oxford+University+Press&cat=Books

http://www.whsmith.co.uk/CatalogAndSearch/SearchWithinCategory.aspx?as_Author=Meryl++Thomas&cat=Books



E S valstu tirdzniecības tiesības


2. Kredītpunkti: 3

3. Pasniedzējs: dr.iur A.Gabrielyan


5. Kursa mērķis: Izstudēt un apgūt galvenās civiltiesiskās kategorijas un

konstrukcijas, visu civilo instrumentāriju un tā piedāvāto

iespēju daudzveidību. Vienlaikus izvirzīts mērķis –

iemācīties patstāvīgi analizēt civiltiesiskās normas un

apgūt iemaņas praktiski izmantot civiltiesiskos

līdzekļus.

6. Kursa saturs

1. Privāto tiesību duālisms. Civiltiesības un tirdzniecības tiesības kā tiesību nozare, zinātne

un mācību disciplīna

2. Civiltiesību un tirdzniecības tiesību kodificētie akti kontinentālās un anglosakšu tiesību

sistēmas valstīs

3. Īpašuma apgrozījuma tiesības regulējošo tiesību harmonizācija Eiropas Savienības

valstīs

4. Civiltiesību un tirdzniecības tiesību subjekti

5. Lietu tiesības

6. Līgumsaistības kontinentālajās un vispārīgajās tiesībās

7. Līgumsaistību izpilde

8. Līgumsaistības

9. Kredīta un norēķinu tiesiskās attiecības

10. Sakarā ar parādnieka maksātnespēju radušos attiecību tiesiskā regulēšana

11. Tiesvedība maksātnespējas lietās

12. Brīvās konkurences tiesiskā aizsardzība

13. Tirdzniecības strīdu izskatīšanas kārtība nacionālajās tiesību sistēmās




3. Blūzma V., Buka A., Deksnis E.B., Jarinovska K., Jundzis T., Levits E. Eiropas

tiesības. R., 2007.

4. Bojārs J. Starptautiskas privāttiesības, R.,1998.

5. Eiropas tiesības, Red. Jundzis T., R., 2007.

6. Mūsdienu starptautiskās un tirdzniecības tiesības. Starptautiskais civilprocess:

dokumentu krājums / zinātniskais red. Jānis Griģeļonis. - otrā, papild. izd.

papildmetiens. R., 2000.

7. Pievienošanās Eiropas Savienībai līgums (izvilkums) un komentāri, zin. red. Medin

L., Brizgo M., R., 2003.

8. Škoba Laine. 1980. gada ANO Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma

līgumiem pamatjautājumi. R.,2004.

9. Church C.H., Phinnemore D., The Penguin Guide to the European Treaties. Penguin

Books, 2002.

10. Craig R, de Būrca G. EU Law. Text, cases, and materials. 3rd ed. Oxford University

Press, 2003.Steiner J. EU Law. Oxford University Press. 9th ed., 2006.

11. Arnull A., Dashwood A., Ross M., Wyatt D. European Union Law, London, 2000.

12. Гражданское и торговое право зарубежных стран / под общ. ред. В.В. Безбаха,

В.К. Пучинского. М., 2011.



15.

Starptautiskais civilprocess

1. Disciplīnas līmenis А

2. Kredītpunkti: 4

3. Pasniedzējs: doc. T.Jurkeviča, lekt.F.Polis


5. Kursa mērķis: Padziļināti izstudēt starptautiskos normatīvos aktus par

tiesas un ārpustiesas lietvedību civillietās, vienotās

procesuālās normas atsevišķās civillietu kategorijās ES

dalībvalstīs; atsevišķi kursa jautājumi izskatāmi,

piemērojot tos LR nacionālajai tiesību sistēmai.

6. Kursa saturs


1. Starptautiskā civilprocesa jēdziens un tā avoti

2. Civillietu starptautiskā piekritība

3. Eiropas Savienības valstu civilprocesuālo normu vienotās prasības

4. Civilprocesa dalībnieku vispārējs raksturojums

5. Tiesas uzdevumu izpilde

6. Ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšana un izpilde

7. Starptautiskā arbitrāža




3. Bitans Agris. Civiltiesiska atbildība un tas veidi. R., 1997.

4. Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs.

Prof. K.Torgāna vispārīga zinātniskā redakcijā. R., 2006.

5. Grūtups Andris. Tiesu prakse un komentāri. R., 1997.

6. Latvijas Republikas apelācijas instances nolēmumu apkopojums civillietas 2001-2002

gads. R., 2003.

7. Latvijas Republikas Austākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi un

lēmumi. 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2005. R., Latvijas Tiesnešu mācību centrs,

2001- 2010.

8. Līcis Aivars. Prasības tiesvedībā un pierādījumi. R., 2003.

9. Mūsdienu starptautiskās un tirdzniecības tiesības. Starptautiskais civilprocess.

Dokumentu krājums. R., 2000.

10. Gardiner Richard K. International Law. – pearson Longman, 2002.

11. Shaw Malcolm N. International Law. – Cambridge University Press, 2003.

12. Steiner J. EU Law. Oxford University Press. 9th ed., 2006.

13. Дробязкина И.В. Международный гражданский процесс. Проблемы и

перспективы. Спб., 2005.

14. Елисеев Н.Г. Гражданское процессуальное право зарубежных стран. М., 2010.

15. Здрок О.Н. Гражданский процесс зарубежных стран. М., 2011.

16. Нешатаева Т.Н. Международное частное право и международный гражданский

процесс. М.,2004.



Darījumi un to aplikšana ar nodokļiem

1. Disciplīnas līmenis B

2. Kredītpunkti: 4

3. Pasniedzēji: doc. T.Jurkeviča


5. Kursa mērķis: Sniegt informāciju par LR nodokļu sistēmas

īpatnībām, ES direktīvām nodokļu jomā, to

piemērošanu atsevišķajos komercdarījumos, kā arī

apgūt tiesisko normu piemērošanu konkrētu uzdevumu

risināšanā.

6. Kursa saturs

1. Nodokļu definīcijas, mērķi, funkcijas, principi.

2. Nodokļu sistēma Latvijas Republikā un citās valstīs.

3. Rezidentu un nerezidentu ienākumu aplikšana ar nodokļiem ES valstīs.

4. ES regulējums nodokļu jomā. Tiešo un netiešo nodokļu regulējumu Eiropas Savienībā.

5. ES 6.direktīvas prasības: PVN piemērošanas kārtība darījumos iekšzemē,

6. ES un trešajās valstīs.

7. Komercdarījumu analīzes principi nodokļu likumdošanā.

8. Ieskaits, tā izmantošana uzņēmējdarbībā un aplikšana ar nodokļiem

9. Nodokļi cesijas darījumos.

10. Dāvinājums LR un Baltijas valstu nodokļu likumdošanā.

11. Noma un īre nodokļu likumdošanā.

12. Pirkuma (maiņas) darījumu aplikšana ar nodokļiem LR un ES valstīs.

13. Darījumu ar nekustamo īpašumu aplikšana ar nodokļiem.

14. Nodokļu problēmas, sūtot atpakaļ saņemtās preces.

15. Aplikšana ar nodokļiem operācijās ar pašu kapitālu.

16. Darbinieku, darbuzņēmēju un pilnvarotās personas ienākumu aplikšana ar nodokļiem

pēc ES likumdošanas noteikumiem.




3. Eiropas nodokļi Latvijā. Latvijas ekonomists. R., 2004

4. Ketners K., Lukašina O. Nodokļi Eiropas Savienībā un Latvijā: salīdzinoša analīze un

5. praktiski ieteikumi. Merkurijs LAT, 2008.

6. Ketners K., Titova S. Nodokļu politika Eiropas Savienības vidē. Rīga,

7. Banku augstskola, 2009.

8. Medne A. Nodokļi Latvijā. Rīga, Biznesa skola Turība. 2012.

9. Sproģe I. Nodokļu politika ekonomikas attīstības mainīgajos apstākļos. Rīga, LU,

2011.

10. Tax systems and tax reforms in Europe / ed. by Luigi Bernardi and Paola Profeta;

11. forew. by Vito Tanzi. London, New York, 2004.

12. Захаров А.С. Налоговое право Европейского Союза. Действующие Директивы

ЕС в сфере прямого налогообложения. М., Wolters Kluwer, Russia, 2007.

13. Черник Д.Г. Налоги и налогообложение, Москва, 2010



Eiropas Savienības darba tiesības

1. Disciplīnas līmenis В

2. Kredītpunkti: 2

3. Pasniedzējs: doc. K.Bite, lekt.F.Polis

4. Zināšanu pārbaude disciplīnā: dif. ieskaite

5. Kursa mērķis: Izstudēt darba tiesisko attiecību mūsdienu

problemātiku civiltiesību sistēmā, kā arī apgūt

atsevišķu tiesisko jautājumu iespējamos risinājuma

variantus, ņemot vērā ES likumdošanas prasības.

6. Kursa saturs

1. Civilo un darba tiesību normu savstarpējā saistība darba tiesisko attiecību regulēšanā

(vispārējās un sociālās normas)

2. Darba tiesību avotu īpatnības (darba koplīgums)


http://www.all-library.com/yekonomika/nalogi/59517-nalogi-i-nalogooblozhenie.html

3. Saistību civiltiesiskais jēdziens. Prasības darba attiecībām (darba līgums) LR

Civillikumā

4. Darba līgums kā darba tiesību institūts Darba likumā

5. Civiltiesiskā atbildība darba tiesībās

6. Darba tiesību pamatprincipi ES valstīs

7. Darba aizsardzības vispārīgās prasības ES valstīs




3. Polis F. Ievads Eiropas Savienības darba tiesībās. R., 2004.

4. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru

kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. R., 2000.

5. Barnard С.(Catherine), EC Employment Law. 2nd edition. - New York, Oxford

University Press Inc., 2000.

6. Comparative Labour Law and Industrial Relations in Industrialized Market

Economies. Editors: R.Blanpain and C.Engels. 7th and revised edition. – The

Hague-London-Boston, Kluwer Law International, 2001.

7. H.Nielsen R.(Ruth), European Labour Law. - Copenhagen, DJOF Publishing,

2000.

8. Murray J.(Jill), Transnational Labour Regulation: the ILO and EC compared. - The

Hague/London/Boston, Kluwer Law International, 2001.

9. Szyszczak E.(Erika), EC Labour Law. - Harlow, Eng., Pearson Education Ltd,

2000.

10. Трудовое право Европейского Союза: учебное пособие / Ю.С.Кашкин. -

Москва: Волтерс Клувер, 2009. — 304 с. Автор: Кашкин, Ю.С.




Informācijas tiesības


2. Kredītpunkti: 2

3. Pasniedzējs: doc.V.Bagirovs, doc. M.Ļūļa-Frenkēvica


5. Kursa mērķis: Izstudēt informācijas tiesību un informācijas

likumdošanas pamatprincipus, apgūt iemaņas, lai

tiesiski spētu nodrošināt ar informāciju sabiedrību, kas

pastāv vienotā informatīvajā telpā, kura aptver

transrobežas informatīvos tīklus un veidojas uz valsts

un sabiedrības informatizācijas procesu pamatiem.

6. Kursa saturs

1. Kursa ievads

2. Informācijas sfēra kā tiesiskas regulēšanas sfēra

3. Informācijas likumdošanas struktūra, sastāvs un avoti

4. Likumdošanas nozares, kuru akti pilnā mērā veltīti informācijas likumdošanas

jautājumiem

5. Likumdošana par informācijas resursu veidošanu, informācijas produktu sagatavošanu

un informācijas pakalpojumu sniegšanu

6. Informācijas iegūšanas un piemērošanas tiesiskā regulēšana

7. Informācijas drošība




3. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares tiesību un standartu pamati. Šmite

D., Dosbergs D. Borzovs J. R., 2005.

4. Informācijas un komunikāciju tiesības. 1., 2. sējums. Autoru kolektīvs, U. Ķiņa

redakcijā, R., 2002.

5. Ruķers Māris. Elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments .R., 2005.

6. Katsh M.E. Law in Digital World N.Y., 1995.

7. Войниканис Е., Якушев М. Информация. Собственность. Интернет. М., 2010

8. Рассолов М.М. Информационное право, М., 2010.

9. Тедеев А.А. Информационное право. Право Интернета. М., 2011.

10. Федотов М.А. Право массовой информации, М., 2002


12. LR likumi un normatīvie akti, NAIS.





Maksātnespējas procesa īpatnības


2. Kredītpunkti: 3

3. Pasniedzējs: Mg.iur. I.Cvetkova


5. Kursa mērķis: noskaidrot maksātnespējas procesa būtību, tiesisku

regulējumu un tās pamatfunkcijas, iepazīstināt ar ES

un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un to

praktisko pielietojumu, aplūkojot plānotās izmaiņas

maksātnespējas procesa tiesiskajā regulējumā.

6. Kursa saturs:

1 Maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi

2 Administrators

3 Iestādes un organizācijas, kas nodrošina maksātnespējas procesu

4 Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process un tiesiskās aizsardzības process

5 Juridiskās personas maksātnespējas process

6 Parādnieka manta, tās pārvaldīšana un pārdošana maksātnespējas procesā

7 Fiziskās personas maksātnespējas process

8 Atbildība tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesā

9 Krimināltiesiskie aspekti maksātnespējas procesā

10 Maksātnespējas procesa aktualitātes

7. Normatīvie akti

1. Likums „Par nodokļiem un nodevām”, Latvijas Vēstnesis, 18.02.1995, nr. 26

2. Kredītiestāžu likums, Latvijas Vēstnesis, 24.10.1995, nr. 163

3. Krimināllikums, Latvijas Vēstnesis, 08.07.1998, nr. 199/200

4. Civilprocesa likums, Latvijas Vēstnesis, 03.11.1998, nr. 326/330

5. Komerclikums, Latvijas Vēstnesis, 04.05.2000, nr. 158/160

6. Maksātnespējas likums, Latvijas Vēstnesis, 06.08.2010, nr. 124

7. Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums, Latvijas Vēstnesis,

30.06.1998, nr. 188/189

8. Likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā",

Latvijas vēstnesis, 28.12.2001., nr. 188 (2575)

9. 21.04.2008. MK noteikumi Nr.291 „Noteikumi par pieteikumiem ierakstu

izdarīšanai maksātnespējas reģistrā”, Latvijas Vēstnesis, 24.04.2008, nr. 64

10. 26.10.2010. MK noteikumi nr.1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija

izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu”,


11. 26.10.2010. MK noteikumi nr.1002 „Par biedrības „Latvijas Sertificēto

maksātnespējas procesa administratoru asociācija” valsts pārvaldes uzdevumu

ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”, Latvijas Vēstnesis, 29.10.2010.,

nr.172;

12. 26.10.2010. MK noteikumi nr. 1003 „Par maksātnespējas procesa administratora

darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību” Latvijas Vēstnesis, 29.10.2010.,

nr.172;

13. 26.10.2010. MK noteikumi nr.1005 „Par maksātnespējas procesa administratora

civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo apdrošinājuma

summu”, Latvijas Vēstnesis, 29.10.2010., nr.172;

14. 26.10.2010. MK noteikumi nr.992 „Kārtība, kādā iemaksā un izmaksā juridiskās

personas maksātnespējas procesa depozītu juridiskās personas maksātnespējas

procesā”, Latvijas Vēstnesis, 29.10.2010., nr.172;

15. 09.11.2010. MK noteikumi nr.1038 „Maksātnespējas procesa administratoru

pretendentu apmācības un maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas

kārtība”, Latvijas Vēstnesis, 16.11.2010., nr.182;

16. 27.12.2011. MK noteikumi Nr.995 "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku

prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība", Latvijas

Vēstnesis, 30.12.2011., nr.205.

17. 21.09.2016. Ministru kabineta rīkojums Nr. 527 “Par Maksātnespējas politikas

attīstības pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam un to īstenošanas plānu”

ES regulas un direktīvas 18. 1980.gada 20.oktobra Padomes Direktīva 80/987/EEC par dalībvalstu normatīvo

aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēju

maksātnespējas gadījumā

19. 2000.gada 29.maija Regula (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām

http://likumi.lv/doc.php?id=56944&version_date=01.01.2008

20. 2001.gada 19.marta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/17/EC par

apdrošināšanas sabiedrību sanāciju un likvidāciju

Tiesu prakse: 21. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2006.gada 9.marta lēmums lietā nr.PAC-

0660-06

22. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2006.gada 13.jūlija lēmums lietā nr. PAC-

1174-06 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2002.gada 17.janvāra spriedums

lietā nr.2001-08-01

23. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 28.marta spriedums

lietā nr.SKC-203

24. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 6.aprīļa lēmums lietā

Nr.SKC-951

25. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 20.aprīļa spriedums

lietā nr. SKC –86/2011

26. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2011.gada 10.jūnija spriedums lietā

nr.2010-69-01

27. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 18.aprīļa spriedums

lietā nr. SKC –14/2013

28. Latvijas Republikas Augstākā tiesas “Tiesu prakse lietās par darījumu apstrīdēšanu

un zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem maksātnespējas procesu

ietvaros” 2013/2014

29. Latvijas Republikas Augstākās tiesas “Tiesu prakse juridiskās personas

maksātnespējas procesa lietās” 2014.g.

30. Latvijas Republikas Liepājas tiesas 2015.gada 19.janvāra spriedums lietā nr.

C20176914 (sk. http://www.uzzina.lv/vuzn.php?vuzn_id=121846)

31. Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas 2013.gada 16.decembra spreiedums lietā

nr.C24114010 (CA-2117/25)

32. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 7. jūnija

spriedums lietā Nr. SKC-7/2016

33. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2016.gada 16.jūnija spriedums

lietā nr. SKC–178/2016.

http://www.uzzina.lv/vuzn.php?vuzn_id=121846

Profesionālā prakse

1. 2. Kredītpunkti: 6

3. Pasniedzējs: doc.A.Gabrielyan

4.Atskaites forma dif.ieskaite

5. Kursa mērķis: Nostiprināt maģistrantu zināšanas speciālajos un

profesionālos priekšmetos, pastāvīgā darba pieredzi, dot

iespēju maģistrantam pārbaudīt sevi amatā

Profesionālās prakses saturs

1. Ziņas par organizāciju (nogaļu, dienestu)

2. Organizācijas (nodaļas, dienesta) pārvaldes struktūra un funkcionāla nozīme

2.1. organizācijas vieta valsts, pašvaldības un. tt. struktūrā:

2.2. organizācijas vieta juridisko pakalpojumu struktūrā:

2.3.galvenie partneri/konkurenti

2.4. galvenie klienti

2.5.galveno pakalpojumu virzieni

3. Prakses saturs.

4. Prakses laika izdarītie secinājumi

5. Prakses dienasgrāmata (par katru nedēļu)

*Prakses atskaite jānoformē referāta veidā

6. STUDIJU PROGRAMMAS „JURIDISKĀ ZINĀTNE” RAKSTUROJUMS

6.1. Doktora studiju programmas vispārīgais apraksts

Baltijas Starptautiskās akadēmijas (tālāk tekstā arī - BSA) doktora studiju programma

“Juridiskā zinātne” (programmas kods 51380) tiek īstenota saskaņā ar Latvijas Republikas

Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, MK 2005.gada 27.decembra noteikumiem

Nr.1001 “Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji” (tālāk tekstā –

MK Noteikumi). Studiju programmas pašnovērtējums tiek veikts par laiku no 2015. gada 1.

septembra līdz 2016. gada jūlijam (tālāk tekstā - Pārskata periods).

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju akreditācijas komisija

(05.06.2013. lēmums Nr. 85.) ir atļāvusi BSA īstenot studiju virzienu „Tiesību zinātne”, t.sk.

doktora studiju programmu „Juridiskā zinātne”. Akreditācijas termiņš - 2019. gada 4. jūnijs.

Studiju programmas sekmīgas absolvēšanas un promocijas darba aizstāvēšanas rezultātā

tiek piešķirts tiesību doktora zinātniskais grāds juridiskajā zinātnē (Dr. iur.).

BSA doktora studiju programma nodrošina augstākā līmeņa akadēmiskās studijas, kurās

sagatavo speciālistus patstāvīgam, radošam un daudzpusīgam zinātniski pētnieciskajam darbam.

Akadēmiskais personāls, kas sadarbojas ar BSA, zinātniskā kvalifikācija un interešu amplitūda rada

priekšnoteikumus padziļinātām studijām juridiskajā zinātnē, kā arī garantē profesionālu zinātniskā

darba vadību plašā juridisko problēmjautājumu spektrā.

Latvijas Republikas izaugsme nav iedomājama bez augsti kvalificētiem doktoriem, jo viņi

ir nepieciešami, lai attīstītos jebkura zinātnes sfēra. Sevišķi aktuāli tas ir juridiskajās zinātnēs, jo

šajā jomā ir nepietiekams doktoru skaits, kas varētu pretendēt uz Latvijas augstskolu profesoru,

asociēto profesoru un docentu vakancēm un varētu tikt piesaistīts jauno speciālistu sagatavošanā.

Minētais īpaši var apgrūtināt augstākās izglītības iestāžu darbību tiesību zinātņu programmās.

Tāpat arī darba tirgū pieaug pieprasījums pēc arvien kvalificētākiem speciālistiem. Doktora studiju

programmas veiksmīga darbība Latvijā palīdzēs mazināt nozares speciālistu trūkumu un veicinās

straujāku nozares attīstību.

BSA piedāvātā programma akcentē speciālistu sagatavošanu civiltiesībās, krimināltiesībās,

kriminālistikā un starptautiskajās tiesībās, pievēršot uzmanību šo nozaru attīstībai ne tikai Latvijā,

bet arī citās Eiropas Savienības valstīs un pasaulē.

BSA strādā pietiekams skaits vēlēto štata mācību spēku ar tiesību doktora zinātnisko grādu

juridiskajā zinātnē, kas ļauj nodrošināt doktora studiju programmas īstenošanu un promocijas darbu

izstrādi noteiktajās juridiskās zinātnes apakšnozarēs atbilstoši akadēmiskās pētniecības vajadzībām,

darba tirgus prasībām, kā arī zinātnes nozaru un izglītības klasifikācijai.

Ņemot vērā arvien pieaugošo globalizācijas procesu, tai skaitā valstu arvien ciešāku

integrāciju Eiropas Savienībā, īpaši pēc Lisabonas līguma ratifikācijas, BSA, veidojot doktora

studiju programmu “Juridiskā zinātne”, piesaista arī vadošos nozares speciālistus no ārvalstu

augstskolas - Humanitāro un sociālo tiesību institūta (Igaunija), tādējādi nodrošinot doktorantiem

iespēju pētīt problemātiku juridiskajā zinātnē ne tikai Latvijas mērogā, bet rada bāzi pētniecībai

Baltijas un visas Eiropas mērogā.

6.2. Studiju programmas mērķi un uzdevumiStudiju programmas mērķis saskaņā ar Baltijas Starptautiskās akadēmijas darbības un

attīstības ilgtermiņa stratēģijai 2009.-2015.gada (apstiprināta BSA Senāta sēdē 2009. gada

13.janvārī. Protokols Nr.79/13.01.09 - pieejama: http://bsa.edu.lv/docs/strateg2015.doc) ir

sagatavot kvalificētus speciālistus studiju un pētnieciskajam, kā arī citam darbam valsts iestādēs un

citās struktūrās, kurā nepieciešamas augsta līmeņa juridiskās zināšanas, un kas ir pieprasīts

sabiedrībā, ar starptautiskiem standartiem atbilstošu kompetenci juridiskajā zinātnē un zinātņu

doktora grādu.

Studiju programmas uzdevumi ir nodrošināt doktorantiem iespēju:

Padziļināti apgūt doktorantūrā izvēlētos studiju kursus juridiskajā zinātnē.

Sagatavoties akadēmiskajam darbam augstskolā, radot doktorantiem iespēju sekmīgi

strādāt par augsti kvalificētiem docētājiem Latvijas un ārvalstu augstskolās.

Apgūt jaunākās pētījumu metodes juridiskajā zinātnē un prasmi tās pielietot praksē,

spējot augstas kompetences līmenī analizēt, sistematizēt un kontekstuāli interpretēt

empīriskos novērojumus, saistot tos ar klasiskajām un modernajām teorētiskajām

koncepcijām.

Apgūt jaunākās informācijas tehnoloģijas, datu apstrādes un prezentācijas paņēmienus.

Izstrādāt un publicēt zinātnisko pētījumu rezultātus recenzējamos zinātniskos žurnālos

(izdevumos).

Veikt zinātnisko un mācību darbu stimulējošā akadēmiskā vidē, veicinot pētījumu

produktivitāti un konkurētspēju gan Latvijas, gan starptautiskajā apritē.

Piedalīties starptautiskajās konferencēs un semināros.

Izstrādāt, sagatavot un aizstāvēt promocijas darbu tiesību doktora grāda juridiskajā

zinātnē iegūšanai

http://bsa.edu.lv/docs/strateg2015.doc

6.3. Studiju programmas paredzētie studiju rezultātiDoktora studijās tiek iegūtas nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas tālākam zinātniski-

pētnieciskam darbam, izmantojot jaunākos akadēmiskās un praktiskās zinātnes sasniegumus pasaulē.

Programmas plānotie rezultāti ir:

augsti kvalificētu zinātnieku, kas apguvuši jaunākos sasniegumus zinātniski

pētnieciskajā darbā, sagatavošana;

augsti kvalificētu docētāju, kas apguvuši augstskolas pedagoģijas jaunākos

sasniegumus, prasmes, sagatavošana darbam augstākās izglītības iestādēs;

augsti kvalificētu juristu, kas apguvuši jaunākos sasniegumus juridiskās zinātnes teorijā

un praksē, sagatavošana;

promocijas darba izstrādāšana, aizstāvēšana un tiesību doktora zinātniskā grāda

juridiskajā zinātnē iegūšana;

doktora studiju laikā veikto pētījumu rezultātā iegūto atziņu izmantošana zinātniskajā

darbībā, praktiskajā darbā un studējošo apmācības procesā.

6.4. Studiju programmas plāns6.4.1. Piedāvājamās izglītības saturs

Doktora studiju programma nodrošina studējošajiem teorētisko zināšanu un pētniecības

iemaņu tālāku apguvi, sagatavojot patstāvīgai zinātniskās pētniecības darbībai izvēlētajā zinātņu

nozarē vai apakšnozarē.

Doktora studiju programmas struktūra un saturs veicina iegūto zināšanu, zinātniskās izziņas

un zinātnisko atziņu lietošanas padziļināto prasmju apguvi.

Katra doktora studiju gada apjoms ir 40 KP pilna laika studijās. Programmas kopējais

apjoms ir 120 KP.

Programma ir veidota tā, lai tās obligātajā daļā tiktu apgūtas teorētiskās zināšanas un

iegūtas pētnieciskās un pedagoģiskās prasmes un iemaņas, kuras veido pilnīgu pamatu patstāvīga

zinātniskā pētījuma izstrādāšanai juridiskajā zinātnē. Programmas izvēles daļa paver iespēju

plašākām un padziļinātām studijām doktorantu pētniecisko interešu jomās. Tas ļauj, pamatojoties

uz demogrāfisko, ekonomisko un tiesisko situāciju, veidot Latvijas iekšējam tirgum un

starptautiskajai konkurencei atbilstīgu programmu, piesaistot kā Latvijas, tā arī ārvalstu

studentus.

6.4.2. Programmas obligātās un izvēles daļas

Atbilstoši programmas mērķim un uzdevumiem studiju plānā ir izveidotas 3 pamatdaļas (sk.

Tabulu 2.2.1.): obligātie studiju priekšmeti (A daļa), ierobežotās izvēles studiju priekšmeti (B daļa),

brīvās izvēles studiju priekšmeti (C daļa).

B daļā ir izveidoti atsevišķi studiju kursu moduļi.

Tabula 2.2.1.6.4.3. Programmas studiju kursu sadalījums

Daļa Studiju kurss KP ECTSA daļa Obligātie studiju priekšmeti

1 Tiesību teorija problēmas 3 4,5Zinātniskās izziņas metodoloģija 3 4,5Augstskolu pedagoģija un augstākās izglītības sistēmu transformācija

3 4,5

Svešvaloda (angļu valoda, vācu valoda) 3 4,5Pedagoģiskā prakse 4 6Promocijas darba izstrāde (pētnieciskais darbs) 90 120

B daļa Ierobežotās izvēles studiju priekšmeti*)

KrimināltiesībāsKrimināltiesības

8 12Kriminālprocesa tiesības

CiviltiesībāsCiviltiesības problēmas

8 12Civilprocesa tiesības problēmas

Starptautiskajās tiesības

Starptautiskās publiskās tiesības8 12Starptautiskās privātās tiesības

Kriminālistikā Kriminālistikas teorija 8 12Kriminālistiskā taktika un metodikaC daļa Brīvās izvēles studiju priekšmeti

Krimināltiesībās

Kriminālistika

6 9KriminoloģijaKriminālsodu izpildes tiesībasKriminālpolitikaPierādījumu teorija kriminālprocesā

Civiltiesībās

Lietu tiesības

6 9

Pierādījumu teorija civilprocesāCiviltiesisko strīdu alternatīvs risinājumsIntelektuālā īpašuma tiesībasNodokļu tiesības

Starptautiskajās tiesības

Eiropas Savienības tiesības

6 9Starptautiskās tirdzniecības tiesībasStarptautiskās cilvēktiesībasStarptautiskās jūras tiesībasStarptautisko komerclīgumu tiesības

Kriminālistikā

Pirmstiesas izmeklēšanas organizācija

6 9Kriminālistikas kriminālprocesuālās problēmasKriminālistiskā tehnikaKriminālvides krimnālistiskais raksturojumsIzmeklēšanas un operatīvās darbības integrācija

KOPĀ: 120 180*) Piebilde: ja doktorants izvēlas abus ierobežotās izvēles kursus, tad otro ieskaita kā brīvās

izvēles kursu.

Studiju plāns pa semestriem pilna un nepilna laika semestriem pieejams:http://bsa.edu.lv/programs/progr_jur_dokt_lv.html; http://bsa.edu.lv/programs/progr_jur_dokt_kr.html;http://bsa.edu.lv/lang/eng/prog_doc_lc.html

Studiju kursu un studiju moduļu apraksti pieejami:

http://bsa.edu.lv/programs/progr_jur_dokt_lv.html.

6.4.4. Studiju programmas plāna atbilstība tās mērķiem un uzdevumiem

Studiju programmas mērķis un uzdevumi atbilst Baltijas Starptautiskās akadēmijas darbības

un attīstības ilgtermiņa stratēģijai 2009.-2015.gadam un BSA prioritārajiem pētniecības virzieniem;

tie ir orientēti uz jurisprudences profesionālās kompetences tālāku pilnveidi. Mērķi un uzdevumi ir

sasniedzami visu līmeņu – 1. un 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma

“Tiesību zinātne”, maģistra un doktora – studiju programmu pēctecībā un savstarpējā saskaņotībā.

Studiju procesa organizācijas pamatā likti vairāki principi – kvalitāte, ilgstpēja, pēctecība un

sadarbība. Līdzās metodoloģiskajiem un profilējošajiem studiju kursiem un svešvalodai,

programmas plāns atbilstoši doktora studiju programmas specifiskajiem mērķiem un uzdevumiem

ietver pedagoģisko praksi un promocijas darba izstrādi.

6.5. Studiju programmas organizācija6.5.1. Studiju formas

Studiju formas tiek veidotas atbilstoši izglītības prasībām, lai students maksimāli varētu

savienot darbu ar studijām. Pilna laika studijas - 3 gadi, nepilna laika studijas – 4 gadi. Lekcijas

notiek sestdienās.

6.5.2. Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību

Pretendentam obligāts akadēmiskais vai profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē.6.5.3. Prasības, uzsākot studijas programmā „Juridiskā zinātne”

Imatrikulācija notiek saskaņā ar BSA un valsts uzņemšanas noteikumiem, kurus ik gadu

apstiprina BSA Senāts. http://bsa.edu.lv/docs/uzn_not2012_lv.pdf Studējošo zināšanas, uzsākot

studijas programmā un paredzētie studējošo atlases kritēriji (t.sk. par iepriekšēju zinātnisko

publikāciju un uzstāšanos zinātniskajās konferencēs un semināros) ir pietiekami, lai sasniegtu

plānotos studiju rezultātus paredzētajā kvalitātē un laikā.

Uzņemšana doktorantūrā notiek atklāta konkursa kārtībā. Pieteikumā studijām doktorantūrā

reflektantam jānorāda izvēlētais studiju virziens (krimināltiesības, civiltiesības, kriminālistika vai

starptautiskās tiesības), plānotais izvēlēties promocijas darba temats un zinātniskais vadītājs

(konsultants), kā arī jāsaņem iespējamā zinātniskā vadītāja (konsultanta) piekrišana vadīt studijas.

http://bsa.edu.lv/docs/uzn_not2012_lv.pdf

http://bsa.edu.lv/programs/progr_jur_dokt_lv.html

http://bsa.edu.lv/lang/eng/prog_doc_lc.html

http://bsa.edu.lv/programs/progr_jur_dokt_kr.html

http://bsa.edu.lv/programs/progr_jur_dokt_lv.html

Reflektantam jāuzraksta un jāaizstāv referāts (30 000 – 40 000 rakstu zīmes) par savu

plānoto promocijas darbu (ja vien zinātniskajos izdevumos nav vismaz vienas publikācijas).

Ārvalstu diplomu atbilstību nosaka Akadēmiskās informācijas centra ekspertīze.

Uzņemšanas noteikumos kārtējam gadam akadēmija reflektantiem var noteikt arī citas

papildus prasības studiju uzsākšanai.

Pretendentiem uz studijām jāpiedalās pārrunās ar Imatrikulācijas komisiju, kuras sastāvu

apstiprina BSA rektors. Pārrunās pretendentam jāaizstāv iesniegtais referāts; pārrunās tāpat tiek

apspriesta provizoriskā promocijas darba temata piemērotība, prakses materiālu vākšanas iespējas,

vēlmes un iespējas daļu programmas veikt ārzemēs.

Imatrikulācijai doktorantūrā pretendenti tiek apspriesti BSA Imatrikulācijas komisijā.

Imatrikulācijas komisija pieņem lēmumu par pretendenta imatrikulāciju. Komisijas sastāvā ietilpst

3 juridisko zinātņu doktori no BSA, kā arī var tikt pieaicināti pārstāvji un citām augstskolām, ja tas

nepieciešams. Uzņemot doktorantūrā tiek ņemti vērā tabulā atspoguļotie uzņemšanas kritēriji

(sk.tabulu 3.3.1.), kā arī profesionālo pārrunu rezultāti. Pretendenti tiek sarindoti pēc iegūto punktu

kopsummas.

Tabula 3.3.1.

Uzņemšanas kritēriji doktorantūrā

Kritēriji Rādītāji Punkti

Pretendenta maģistra grāda atbilstība neatbilst radniecisksatbilst

012

Maģistra diploma vidējā atzīme 6,0 -7,07,1- 8,08,1 un vairāk

012

Maģistra darba gala atzīme Līdz 789 un vairāk

012

Zinātnisko publikāciju skaits(pēdējo sešu gadu laikā)

012 un vairāk

012

Uzstāšanās ar referātu vietējās un starptautiskajās zinātniskajās konferencēs (pēdējo sešu gadu laikā)

012 un vairāk

012

Dalība starptautiskajos, LZP, BSA, un citu augstskolu pētniecības projektos

012 un vairāk

012

Pedagoģiskā prakse BSA vai darba stāžs jurista profesijā

nav vispār1-2gadivairāk par 3 gadiem

012

Stažēšanās ārvalstu augstskolās un pētniecībasinstitūtos (pēdējo sešu gadu laikā)

0līdz 1 mēnesim2 mēnešus un vairāk

012

Vai ir promocijas darba tēmas iestrāde 0daļējipilnībā

012

Doktorantiem, kuriem nav publikāciju, jāiesniedz referāts (30 000 – 40 000 rakstu zīmes) par zinātnisko darbu.

neapmierinoši viduvējilabi

012

Pretendentiem uz studijām doktorantūrā minimālais nepieciešamais punktu skaits -10.

6.6. Studiju programmas praktiskā īstenošanaStudiju programma tiek īstenota, ievērojot visus Latvijas Republikā pastāvošos tiesību

aktus.

Studiju programma paredzēta 3 studiju gadiem (6 semestri) pilna laika studijām vai 4 studiju

gadiem (8 semestri) nepilna laika studijām. Paveiktajam doktoranta darba apjomam jāatbilst vismaz

120 KP (180 ECTS). Teorētiskās studijas - 30 kredītpunktu apjomā un pētnieciskais darbs - 90

kredītpunktu apjomā.

Studiju programmas apmācību valoda: latviešu, angļu, krievu.

Katram doktorantam viņa promocijas darba izstrādāšanai apstiprina promocijas darba

vadītāju, kuram jābūt ar doktora grādu. Par zinātnisko vadītāju var tikt pieaicināti arī citu

augstskolu profesori un asociētie profesori, kā arī citas personas ar tiesību zinātņu doktora grādu.

Promocijas darba vadītājs konsultē doktorantu promocijas darba izstrādāšanas jautājumos,

zinātnisko publikāciju sagatavošanā un piedalās viņa individuālā plāna izpildes kontrolē.

Atbilstoši doktora studiju programmai, katrs doktorants kopā ar darba zinātnisko vadītāju

(konsultantu) izstrādā individuālo darba plānu pa gadiem, izmantojot BSA doktorantūras nolikumā

noteikto (apstiprināts BSA Senāta 2011. gada 19. aprīļa sēdē) vienotu formu. Savukārt, ne vēlāk kā

vienu mēnesi pirms studiju gada noslēguma doktorants iesniedz atskaiti doktora studiju

programmas direktoram par studiju gada individuālā plāna izpildi un nākamā studiju gada

individuālo plānu.

Studiju programmas apguvi kontrolē Doktorantūras padome, doktorantūras programmas

direktors un promocijas darba zinātniskais vadītājs.

Doktorantūras padome ir koleģiāla vadības institūcija, kas pārrauga programmas īstenošanu

un kuras darbības mērķis ir sekmēt doktora studiju programmā formulēto mērķu un uzdevumu

izpildi, kā arī veicināt doktorantūras darbības kvalitātes paaugstināšanu. Doktorantūras padomes

sastāvu veido ne mazāk kā trīs attiecīgo zinātņu doktori, doktora studiju programmas direktors un

viens pārstāvis no doktorantiem. Ja nepieciešams, Doktorantūras padomē var pieaicināt nozares

augsta līmeņa speciālistus. Doktorantūras padomes sastāvu apstiprina BSA Senāts.

Doktorantūras padome izvērtē doktora studiju programmu īstenošanas gaitu; lemj par

studiju programmu saturu un nepieciešamajiem grozījumiem; izskata promocijas darbu vadītāju

kandidatūras un ierosina rektoram apstiprināt promocijas darbu vadītājus; izskata doktorantu

individuālos plānus un lemj par to apstiprināšanu; izskata doktorantu ikgadējās atskaites par studiju

un pētniecības rezultātiem un lemj par to apstiprināšanu; organizē doktorantu seminārus; organizē

promocijas darba projekta novērtēšanu u.c.

Doktora studiju programmu veido studiju priekšmeti un doktorantu individuāli veicamie

darbi, kuru galvenais saturs un uzdevums ir patstāvīga pētnieciskā darba izstrāde un pabeigšana ar

zinātniski oriģinālu un pārbaudītu rezultātu iegūšanu izvēlētajā juridiskās zinātnes apakšnozarē.

Studiju programmas ietvaros doktorantam jāveic dokumentēta:

1. Obligāto studiju priekšmetu apguve (A), iegūstot 12 kredītpunktus;

2. Ierobežotās izvēles studiju priekšmetu apguve (B), iegūstot 8 kredītpunktus;

3. Brīvās izvēles studiju priekšmetu apguve (C), iegūstot 6 kredītpunktus;

4. Pedagoģiskās prakses apguve(A), iegūstot 4 kredītpunktus;

5. Pētnieciskā darba izstrāde (A), iegūstot 90 kredītpunktus.

BSA doktorantūras studijās var specializēties krimināltiesībās, civiltiesībās, kriminālistikā

vai arī starptautiskajās tiesībās, attiecīgi izvēloties piedāvātos ierobežotās izvēles un brīvās izvēles

studiju priekšmetus.

BSA doktorantūras studijās pastāv t.s. „lietussargu programma“, jo pirmajā studiju gadā

doktoranti apgūst programmā paredzētos obligātos studiju kursus, bet sākot ar otro studiju gadu

doktoranti var specializēties krimināltiesībās, civiltiesībās, kriminālistikā vai arī starptautiskajās

tiesībās, attiecīgi izvēloties piedāvātos ierobežotās izvēles un brīvās izvēles studiju priekšmetus.

Studiju kursu tēmas tiek pasniegtas interaktīvā veidā, uzdodot jautājumus studējošajiem un

rosinot diskusijas. Nodarbību laikā docētāji iesaista studējošos dažādu juridisku pētījumu veikšanā

un problēmu risināšanā, piemēram, uzdodot risināt konkrētus uzdevumus – kāzusus.

Studiju metodes ir vērstas uz doktoranta patstāvīgas, kritiskas, radošas un zinātniskas

domāšanas attīstīšanu, uz zinātniskās izziņas, analīzes un sintēzes metožu pilnveidošanu.

Teorētisko kursu apgūšana notiek atbilstoši katra kursa programmai. Līdztekus klasiskajām

studiju metodēm - lekcijām un semināriem būtiska nozīme ir doktorantu patstāvīgajam zinātniski

pētnieciskajam darbam. Par pētniecības rezultātiem doktoranti ziņo konferencēs, izklāsta tos

zinātniskos referātos un publikācijās. Šīs aktivitātes tiek ņemtas vērā pie plāna izpildes

novērtējuma.

Doktorantūrā pastāv arī individuālā patstāvīgā darba un grupas darba sintēze, kad katrs

doktorants individuāli ārpus nodarbības veic problēmas analīzi, pēc tam to apspriež grupā un ziņo

auditorijā.

Ir plašas iespējas izmantot arī interaktīvās metodes, piemēram, individuālās konsultācijas

izmantojot mūsdienu tehnoloģijas (e-pasts, Skype); e-kursu apguve (Moodle) http://do.bsa.edu.lv/

u.c.

Doktorantu apgūtā teorētiskā materiāla un praktisko iemaņu zināšanu pārbaude tiek veikta

ar referātu, kontroldarbu, testu un eksāmenu palīdzību. Studiju programmā doktorantiem ir iespējas

iegūt kredītpunktus, ne tikai noklausoties programmas piedāvātos kursus, bet arī pedagoģiskās

prakses ietvaros, lasot lekcijas, vadot seminārus, praktiskos darbus, kursa darbus un diplomdarbus,

recenzējot diplomdarbus utml.

Ieteicamā literatūra un citi tiesību avoti pieejami BSA bibliotēkā, kā arī citās bibliotēkās un

interneta resursos. Akadēmiskā personāla veiktais pētniecības darbs tiek izmantots studiju kursu

programmu sagatavošanā un studējošo apmācībā un tam ir tieša ietekme uz studiju darbu.

Lai veicinātu zinātnisko darbību augstskolā un Latvijā, BSA katru gadu organizē

starptautiskas zinātniski pētnieciskas konferences, kurās aktīvi piedalās gan studējošie, gan studiju

programmas docētāji. Bez tam BSA izdod recenzējamo zinātniski teorētisko žurnālu

„Administratīvā un Kriminālā Justīcija”, kā arī „Baltijas juridisko žurnālu”, starptautisko

zinātnisko konferenču rakstu krājumus u.c

Doktorantiem tāpat paredzēta pedagoģiskās prakses apguve. Prakses mērķis ir iepazīt

augstskolu studiju un zinātniski pētnieciskā darba pieredzi, sagatavot doktorantu akadēmiskajam

darbam augstskolā, apgūt pieredzi lekciju konspektu izstrādāšanā, mācību līdzekļu sagatavošanā,

studiju kursu programmu veidošanā. Prakses laikā doktoranti tiek iesaistīti studiju darba

plānošanā, metodisko izstrādņu sagatavošanā, lekciju un semināru vadīšanā, studentu patstāvīgo

pētniecisko darbu tematikas izstrādē un šo darbu recenzēšanā.

Doktorantam jāiziet pedagoģiskā prakse BSA vai citā akreditētā Latvijas vai citas valsts

augstskolā doktora eksāmena studiju kursā vai studiju kursā, kurš atbilst promocijas darba

virzienam. Lai ieskaitītu citā augstskolā veikto pedagoģisko darbu, doktorantam jāiesniedz doktora

studiju programmas direktoram izziņa par pedagoģisko praksi, norādot darba veidu, apjomu, kā arī

prakses dienasgrāmata.

Doktorantūras termiņam beidzoties, Doktorantūras padomes organizētā atklātā, paplašinātā

sēdē tiek izvērtēti un apspriesti studiju un pētnieciskā darba rezultāti, par ko tiek pieņemts lēmums

ar ieteikumu virzīt darbu aizstāvēšanai vai turpināt tā pilnveidošanu.

Lai varētu notikt promocijas darba aizstāvēšana, doktorantam jānokārto noteiktie

promocijas eksāmeni atbilstoši izvēlētajam studiju virzienam un svešvalodā, kā arī jāsagatavo un

jāpublicē vismaz 3 raksti zinātniskos recenzējamos žurnālos (izdevumos)un jāziņo par promocijas

darba rezultātiem vismaz 2 starptautiskās konferencēs vai semināros.

http://do.bsa.edu.lv/

Juridiskās zinātnes doktora grādu var piešķirt doktorantam, kurš patstāvīgi veicis oriģinālu

pētījumu (tematiski vienotu zinātnisku publikāciju kopu, disertāciju vai monogrāfiju), kura rezultāti

atzīstami par nozīmīgu ieguldījumu juridiskās zinātnes problēmu izpētē un kurš satura un

metodoloģijas ziņā atbilst vispārpieņemtiem un starptautiskiem juridiskās zinātnes standartiem.

Promocijas darbs var būt (tab.4.1):

Disertācija. Disertācijas ieteicamais apjoms ir 120 – 150 lapaspuses.

Tematiski vienota zinātnisko publikāciju kopa. Publikācijām jābūt publicētām vai

pieņemtām publicēšanai zinātniskajā periodikā, kas tiek anonīmi recenzēta, ir

starptautiski pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs un tiek citēta starptautiski

pieejamās datu bāzēs. Noformējot promocijas darbu kā tematiski vienotu zinātnisku

publikāciju kopu, kopējam publikāciju apjomam jābūt ne mazākam kā 120 lapaspuses.

Monogrāfija – recenzēta zinātniska grāmata, kas veltīta vienai tēmai, ir starptautiski

pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs, satur bibliogrāfiju un kopsavilkumu

svešvalodā. Monogrāfijas apjomam jābūt ne mazākam par 150 lapaspusēm.

Tabula 4.1.

Promocijas darba izstrāde un sagatavošana aizstāvēšanai

Kritēriji KP

Promocijas darba plāna izstrāde 4Zinātniskā darba teorētiskās daļas sagatavošana 8Prakses materiālu vākšana (eksperimentālā daļa) 8Promocijas darba nodaļu kopēja sagatavošana, rediģēšana un iesniegšana 56Zinātniskās publikācijas sagatavošanarecenzējamos zinātniskajos izdevumos (minimums 3)

6

Piedalīšanās ar referātu starptautiskajās zinātniskajās konferencēs, semināros (minimums 2 )

4

Promocijas darba kopsavilkuma sagatavošana 42 Kopā: 90

Doktorantam ne vēlāk kā studiju programmas studiju darba plānā norādītajā termiņā

Doktorantūras padomei jāiesniedz promocijas darbs latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības

oficiālajām valodām (izņemot gadījumus, ja darbs izstrādāts aizstāvēšanai ārvalsts augstskolā, tad

tas iesniedzams šīs augstskolas noteiktajā valodā), tā kopsavilkums latviešu valodā un divās

svešvalodās, ko nosaka Doktorantūras padome, dzīves un darba gaitas apraksts (Curriculum Vitae)

un publicēto darbu saraksts un to kopijas.

Lēmumu par zinātniskās kvalifikācijas darba virzību aizstāvēšanai pieņem Doktorantūras

padome, pieaicinot nepieciešamos ekspertus.

6.7. Vērtēšanas sistēma6.7.1. Vērtēšanas metožu izvēles pamatojums un rezultātu analīze

Vērtējot akadēmiskās doktora studiju programmas apguvi, tiek ievēroti pamatprincipi, kuri

izriet no Zinātniskās darbības likuma, Augstskolu likuma, Izglītības likuma un MK Noteikumiem.

Studiju programmā iegūstamajiem studiju rezultātiem - zināšanām, prasmēm un

kompetencei - jānodrošina studiju programmas mērķa sasniegšanu.

Studiju programmas apguves vērtēšana tiek veikta, izmantojot šādus pamatprincipus:

- vērtējuma obligātuma princips - t.i., jāiegūst pozitīvs vērtējums par programmas satura

apguvi. Doktorantūrai beidzoties, ir jābūt sekmīgi nokārtotiem studiju programmā

paredzētajiem eksāmeniem. Studējošie tiek pielaisti eksāmenam pēc kursā noteikto prasību

kredītpunktu iegūšanai izpildīšanas - patstāvīgas literatūras avotu un normatīvo aktu

studēšanas, piedalīšanās semināros, kontroldarbu, zinātnisko referātu izstrādāšanas u.c.

- vērtēšanā izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips - programmas apguves vērtēšanā

izmanto dažādus pārbaudes veidus; pārbaudes pamatformas - ieskaite un eksāmens;

- vērtējuma atbilstības princips - pārbaudes darbos studējošajiem tiek dota iespēja apliecināt

savas analītiskās, radošās un pētnieciskās spējas, apgūtās zināšanas un zinātnisko atziņu

lietošanas prasmi.

Par studiju un pētnieciskā darba rezultātiem, analizējot individuālā plāna izpildi, doktorants

reizi gadā atskaitās Doktorantūras padomei, kurā tiek pieņemts lēmums par rezultātu atbilstību

studiju programmai.

6.7.2. Pārbaudes formas un kārtība

Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir eksāmens (izņemot pedagoģisko praksi),

kas jākārto katra studiju kursa noslēgumā. Pārbaudījuma forma ir noteikta studiju programmā.

Eksāmenā programmas apguve tiek vērtēta ar atzīmi 10 ballu vērtējuma skalā.

Doktorantam studiju laikā doktorantūrā jākārto eksāmeni un ieskaites, atbilstoši studiju

plānam.

Eksāmenos un ieskaitēs programmas apguve tiek vērtēta pēc šādas sistēmas:

- loti augsts apguves līmenis (10 – “izcili”, 9 – “teicami”);

- augsts apguves līmenis (8 – “ļoti labi”, 7 – “labi”);

- vidējs apguves līmenis (6 – “gandrīz labi”, 5 – “viduvēji”, 4 – “gandrīz viduvēji”);

- zems apguves līmenis (3 – “vāji”, 2 – “ļoti vāji”, 1 – “ļoti, ļoti vāji”).

Visos teorētiskās daļas kursos doktorantu novērtēšana praktiski ir nepārtraukta visā

semestra laikā, kas sekmē doktorantu stabilu zināšanu iegūšanu.

Pārsvarā visos doktorantiem piedāvātos kursos ir paredzēts, ka doktoranti veic patstāvīgus

pētījumus par kursa noteiktu tēmu, uzraksta referātus par šo pētījumu un ziņo par to saturu

auditorijai. Referāti jāuzraksta un jāaizstāv pirms eksāmena kārtošanas.

Pedagoģiskā prakse tiek vērtēta ar „ieskaitīts” vai „neieskaitīts”.

Lai doktorantu zināšanas būtu pamatīgas un ilglaicīgas, doktoranta atzīme pārsvarā katrā

kursā veidojas no ieguldītā darba visa semestra laikā. Var tikt lietota šāda shēma galīgai studenta

zināšanu novērtēšanai:

doktoranta aktivitātes semināros un testa (kontroldarba, praktiskā darba) novērtējums - 30%;

referāta novērtējums - 30%; eksāmens - 40%.

Doktoranti tiek iepazīstināti ar zināšanu vērtēšanas sistēmu jau pirmajā nodarbībā, kur

doktoranti saņem izdales materiālu, kurā atspoguļota kursa programma (apraksts – plāns),

ieteicamā literatūra, prasības, kādas doktorantam jāizpilda, lai varētu kārtot eksāmenu, un

vērtēšanas sistēma. Docētāji ir tiesīgi mainīt atsevišķu atzīmi veidojošu komponentu īpatsvaru.

Šāda vērtēšanas sistēma kopumā ļauj objektīvi noteikt doktoranta teorētisko zināšanu

līmeni.

Atzinumu par teorētiskās daļas nokārtošanu var saņem studējošais, kurš ir apguvis

programmu un nokārtojis promocijas eksāmenus, iegūstot tajos sekmīgu novērtējumu ne zemāku

par 4 ballēm (gandrīz viduvēji).

Katrā studiju kursu programmā ir iekļautas prasības kredītpunktu iegūšanai.

Promocijas eksāmenu pieņemšanai BSA rektors, saskaņojot ar programmas direktoru,

apstiprina komisiju piecu, bet ne mazāk kā trīs personu, kuras ir attiecīgo zinātņu doktori, sastāvā.

Promocijas eksāmenu rezultātus noformē ar protokolu, kuru paraksta visi eksaminētāji.

Šāda vērtēšanas sistēma kopumā ļauj objektīvi noteikt doktoranta teorētisko zināšanu

līmeni.

6.8. Studiju programmas izmaksasStudiju maksu doktorantūrā nosaka BSA Senāts. Studijas doktorantūrā tiek finansētas no

fizisko un juridisko personu līdzekļiem vai valsts un ES līdzekļiem.

Doktora studiju programmas “Juridiskā zinātne” programmas finanses veido:

doktorantu studiju maksa;

ienākumi no radošajiem, pētnieciskiem un zinātniskajiem darbiem, t.sk. konferencēm;

ziedojumi un labdarība.

Pilna laika studiju apmaksa – 2100 euro gadā.

Nr.p.k.

Izdevumu veidsIzdevumu

apmērs uz 1 studentu gadā

(EURO)

Izdevumu apmērs uz 1

studentu gadā (%)

1. Atalgojums akadēmiskajam personālam 1280,58 69.23

2. Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

307,34 16.61

3. Komandējumu un dienesta braucienu izdevumi

14,23 0.77

4. Pakalpojumu samaksa 21,34 1.15

5. Materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra (vērtībā līdz 50 euro par vienu vienību) iegāde

64,03 3.46

6. Grāmatu un žurnālu iegāde 25,61 1.39

7. Kapitālie izdevumi kopā 65,45 3.54

8. t.sk. kustamie īpašumi (virs 50 euro) 31,30

9. Citi izdevumi 71,14 3.85

Kopā: 100

6.9. Augstākās izglītības programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam

Baltijas Starptautiskās akadēmijas (tālāk tekstā arī - BSA) doktora studiju programma

“Juridiskā zinātne” (programmas kods 51380) ir akadēmiska studiju programma, kas tiek īstenota

saskaņā ar Latvijas Republikas Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, BSA Satversmi,

MK 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1001 “Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas

(promocijas) kārtība un kritēriji”.

Doktora grāds ir svarīgs kvalitātes rādītājs akadēmiskajā un zinātniskajā vidē. Zināšanas,

prasmes un iemaņas, kuras tiks iegūtas doktora studiju programmas laikā, ļaus attīstīt zinātnisko

potenciālu un nodrošināt kvalitatīvus zinātniskos pētījumus dažādās juridiskās zinātnes

apakšnozarēs.

Studiju programmā ir nepieciešams radīt atbilstošus pētniekus, kas jau doktora izglītības

pakāpē ir veidojuši savu pētniecisko kapacitāti, pamatojoties tieši uz Latvijas un starptautiskās

tiesiskās telpas likumsakarībām, vajadzībām un aktuālo problemātiku.

Doktorantūras studijas ļaus nodrošināt studiju procesu ar kvalificētu akadēmisko un

zinātnisko personālu, kas būs apguvis jaunākos juridiskās zinātnes, prakses un augstskolu

pedagoģijas sasniegumus. Tādējādi tiks veicināta iespēja nodrošināt vajadzīgo asociēto profesoru

un profesoru daudzumu un līdz ar to tiks sekmēts kvalitatīvāks studiju process.

Ņemot vērā tendenci veidot uz zināšanām balstītu konkurētspējīgu nozares attīstību, tiesību

doktora zinātniskais grāds juridiskajā zinātnē ir aktuāls ne tikai akadēmiskajā vidē, bet arī biznesā

un valsts pārvaldē u.c. Doktora studiju programmas apguve ietekmēs arī tiesību jaunrades procesu

un tiesību normu piemērošanas praksi dažādu institūciju darbībā.

Juridiskā izglītība ir stratēģiski svarīga visas valsts attīstībai. Bez tam Latvijai kā nelielai

valstij, ir svarīgi iegūt speciālistus ar plašām zināšanām kā starptautiskajās publiskajās, tā

starptautiskajās privāttiesībās, kas ļautu juristiem darboties gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.

Potenciālajiem doktora grāda ieguvējiem tiek nodrošināts jauns statuss, kā arī sniegta

iespēja indivīda mūžizglītības vajadzību apmierināšanai, atbildot uz sabiedrības prasībām pēc

speciālistiem, kas spēj dot radošu ieguldījumu inovatīvas juridiskās nozares funkcionēšanā.

Doktora studiju programmā katrs studējošais kā indivīds var izpaust savu radošo un

inovatīvo potenciālu, kas būs topošā pētnieka un/vai juridiskās nozares profesionāļa izšķirošā

pievienotā vērtība.

Vērtējot Studiju programmas perspektīvo attīstību, jāsecina, ka tā attīstās saskaņā ar

Latvijas uzdevumiem Eiropas Savienības kopējo stratēģiju īstenošanā (kopēju ārējo un drošības

politiku), jo studiju programmas ietvaros tiek pasniegti studiju kursi, kas saskan ar šīs stratēģijas

galvenajiem elementiem, kas Latvijas mērogā padara šo doktora studiju programmu

konkurētspējīgu.

6.10.Salīdzinājums ar citam studiju programmāmSalīdzinot BSA doktora studiju programmu „Juridiskā zinātne” ar citu augstskolu (Biznesa

augstskolas Turība (Latvija), Mykolas Romeris universitātes (Lietuva), Tartu universitātes

(Igaunija)) attiecīgajām programmām, var izdarīt secinājumu, ka konstatējami kā visai līdzīgi, tā arī

atšķirīgi kritēriji, ko nosaka katras valsts nacionālo tiesību atšķirība, tas, kā izveidojusies juridiskās

zinātnes speciālistu sagatavošana un augstākās izglītības normatīvais regulējums, gan arī attiecīgās

augstskolas profils.

Visās augstskolās programmas ilgums ir 3-4 gadi, piedāvājot pilna laika BSA - 120

kredītpunkti (180 ECTS), BAT - 120 kredītpunkti (180 ECTS), TU - 160 kredītpunkti (240 ECTS),

un nepilna laika studijas (BSA, MRU), visās programmās var studēt personas, kurām ir

akadēmiskais vai profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē vai tam pielīdzināma izglītība. Tas ir

atbilstoši principam, ka doktora studijas tiek veidotas kā nākamā augstākā izglītības pakāpe pēc

maģistra grāda iegūšanas. Visās salīdzināmajās programmās ir noteikts, ka jākārto 1-3 doktora

eksāmeni.

Tajā pat laikā jāatzīmē, ka BSA doktora studiju programma „Juridiskā zinātne” ir plašāka

pēc piedāvāto kursu klāsta un ietver sevī gan obligātos studiju kursus, kas obligāti visiem

doktorantiem (Tiesību teorija problēmas, Zinātniskās izziņas metodoloģija, Augstskolu pedagoģija

un augstākās izglītības sistēmu transformācija, Svešvaloda, kā arī iekļauta pedagoģiskā prakse un

promocijas darba izstrāde (pētnieciskais darbs)), gan arī ierobežotās izvēles kursus, kas ļauj

padziļināt zināšanas kriminālistikas, civiltiesisko zinātņu, krimināltiesisko zinātņu un starptautisko

tiesību saturā un attīstības tendencēs, galvenajos teorētiski praktiskajos problēmjautājumos un

jaunākajās tiesību doktrīnas atziņās. Bez tam tiek piedāvāti arī brīvās izvēles studiju kursi, kuros

doktoranti var padziļināt savas zināšanas atbilstoši izvēlētajai specializācijai, kā arī veicina

promocijas darba izstrādi attiecīgajā apakšnozarē.

No Eiropas Savienības augstskolām tika izvēlētas Mykolas Romeris universitāte (Lietuva).

Izvēli noteica augstāko mācību iestāžu ilggadīgā darbības pieredze un arī šo valstu tiesību sistēmu

līdzība, kas ir noteicošs faktors tieši salīdzinot tiesību zinātņu doktorantūras studiju programmas.

6.10.1. Salīdzinājums ar Mykolas Romeris universitātes doktora programmu

Lietuvas Mykolas Romeris universitātes Tiesību fakultātē doktora grādu var iegūt juridiskajā

zinātnē, menedžmentā un administrācijā, kā arī psiholoģijā. Programma iekļauj studijas un

promocijas darba izstrādi.

MRU doktora studiju programmas īss apraksts:

- Studiju ilgums – 4 vai 6 gadi.

- Studiju forma– pilna/nepilna laika studijas.

- Iegūstamais grāds – Sociālo zinātņu doktora grādu var iegūt juridiskajā zinātnē (Law

(code 01S)).

Doktorantūras studijas ietver ne tikai teorētiskos kursus, bet arī zinātnisko pētniecību,

zinātnisko pētījumu rezultātu publicēšanu akadēmiskajos žurnālos, kā arī sagatavošanos un

disertācijas aizstāvēšanu.

Tabula 8.1.1.

MRU doktorantūras studiju programmas apmācības plāns

1.studiju gadsObligātie studiju kursi

Pētniecības metodoloģija Tiesību teorija

Alternatīvie studiju kursi (viens pēc izvēles)

Administratīvās tiesības un processKrimināltiesību problēmasKriminālprocesa tiesību problēmasCiviltiesību problēmasCivilprocesa tiesību problēmasEiropas Savienības tiesībasKonstitucionālās tiesības

KriminoloģijaKriminālistikaStarptautiskās privāttiesībasStarptautiskajās publiskajās tiesībasJuridiskā informātikaJuridiskā socioloģija

2. studiju gads(viens pēc izvēles)

Augstākās izglītības un didaktikas koncepcijaZinātniskā kultūra un ētikaRetorikaPedagoģija

Kopā: 30 KP

Doktora studiju programmas 1-2 gadus ilgas teorētiskās studijas, kas veltītas padziļinātiem

pētījumiem izvēlētajā zinātnes nozarē. Šajā laika posmā doktorantam jāiegūst ne mazāk kā 30 KP .

Pārējais laiks ir atvēlēts pētniecības daļai, kuras laikā ir jāsagatavo vismaz 2 zinātniskas

publikācijas un jāuzraksta promocijas darbs.

Doktorantūras studijām Lietuvā nepastāv kredītpunktu sistēma visam studiju laikam, bet tikai

teorētiskajiem studiju kursiem.

Tabila 8.1.2.

BSA doktora studiju programmas “Juridiskā zinātne” salīdzinājums ar Mykolas Romeris universitātes doktora studiju programmu

Baltijas Starptautiskā akadēmija Mykolas Romeris universitāteProgrammas nosaukums

Juridiskā zinātne Tiesības

Iegūstamais zinātniskais grāds

Tiesību doktora zinātniskais grāds juridiskajā zinātnē (Dr.jur.)

Sociāla zinātņū doktora grāds

Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību

Akadēmiskais vai profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē vai tam pielīdzināma izglītība

Maģistra grāds vai tam pielīdzināma izglītība.Vidējā atzīme diploma pielikumā nav zemākā par 7.

Programmas īstenošanas veids un studiju ilgums

Pilna laika (3 gadi) un nepilna (4 gadi) laika studijas.


Iegūstamais kredītpunktu skaits

120 kredītpunkti(180 ECTS), no kuriem:teorētiskās studijas-30 KP apjomā un pētnieciskais darbs-90 KP apjomā.

30 KP ir teorētiskās studijas.

Individuālā pētniecība un promocijas darbs

1) Promocijas darba izstrāde2) vismaz trīs starptautiski citējamas publikācijas un uzstāšanās 2 starptautiskās konferencēs un semināros

1) Promocijas darba izstrāde2) vismaz divi zinātniskie raksti par promocijas darba tēmu3) uzstāšanās zinātniskajā konferencē par promocijas darba tēmu

Pedagoģisko prasmju apguve

Pedagoģiskā prakse (4 KP) (6 ECTS) Prakse vai stažēšanās ārvalstu augstskolā

Studiju programmas sadalījums blokos

1) obligātie studiju priekšmeti 12 KP2) ierobežotās izvēles studiju

priekšmeti 8 KP3) brīvās izvēles studiju priekšmeti 6

KP4) pedagoģiskā prakse 4 KP5) pētnieciskais darbs 90 KP

1) speciālie priekšmeti 14KP2) Universitātes piedāvātie izvēles

priekšmeti 8 KP3) pedagoģiskā prakse 4 KP4) papildus izvēles priekšmets 4 KP5) promocijas darba izstrāde 90 KP

Salīdzinot BSA studiju programmu ar līdzīgām Eiropas universitāšu doktora studiju

programmām (sk.tabulu 8.1.2.), jāsecina, ka BSA studiju programmas apjoms, kā arī programmas

īstenošanas veids, ir līdzīgi. Tātad BSA programma nodrošina līdzvērtīgas izglītības un pētniecības

iespējas ar citu Eiropas valstu universitātēm.

6.10.2. Salīdzinājums ar Biznesa augstskolas Turība doktora programmu

Salīdzinot BSA doktora studiju programmu „Juridiskā zinātne” ar Biznesa augstskolas Turība

(BAT) realizēto programmu, atklājas vairākas nozīmīgas sastāvdaļas, kas abām programmām ir

kopīgas, kā arī nopietnas atšķirības, kas nepieļauj šo programmu savstarpējo aizvietojamību.

BAT doktora studiju programmas īss apraksts:

- Kredītpunktu apjoms – 120 kredītpunkti (180 ECTS)

- Studiju ilgums – 3 gadi.

- Studiju forma – pilna laika studijas.

- Iegūstamais grāds – Juridiskās zinātnes doktors (Dr.iur.)

Doktorantūras studijas BAT sastāv no obligātās un izvēles daļas (sk.tabulu 8.2.1.).

Tabula 8.2.1.

Biznesa augstskolas Turība doktora studiju programmas apmācības plāns

Studiju kursi1.studiju gads KP

Obligātie studiju kursi (A daļa) 100Tiesību teorijas aktualitātes 8Tiesību vēstures problēmjautājumi 4Līdzdalība bakalaura un maģistra studiju programmu realizācijā 8Augstskolu pedagoģija un vadība 4Tiesibu vēstures problēmas 2Promocijas darba izstrāde 74

Izvēles kursi (B daļa) 20Administratīvo tiesību problēmasKonstitucionālo tiesību problēmasCivilprocesa tiesību problēmasCiviltiesību problēmasIntelektuālā īpašuma tiesību problēmasKonkurences tiesību problēmasKonstitucionālo tiesību problēmasKriminālprocesa tiesību problēmas

Starptautisko tiesību problēmas2. studiju gads

Līdzdalība bakalaura un maģistra studiju programmu realizācijāSvešvalodaPromocijas darbs

3.studiju gadsPromocijas darbsPromocijas darba izstrādes rezultātā tiek sagatavoti secinājumi un priekšlikumi tiesību zinātņu aktuālās problēmas teorētiskajai un praktiskajai risināšanai

Kopā: 120Kā kopīgais abām programmām norādāms vienādais studiju ilgums, kredītpunktu skaits,

iegūstamais grāds.

Būtiska atšķirība starp abām programmām atklājas to ievirzē. BAT galvenokārt pievēršas

tiesību teorijas, administratīvo un konstitucionālo tiesību problemātikas analīzei.

Turpretī BSA paredz daudz plašākas iespējas, apgūstot ne tikai obligātās izvēles kursus, bet arī

specializēties krimināltiesībās, civiltiesībās, kriminālistikā vai arī starptautiskajās tiesībās (izvēloties

obligātās izvēles kursus), kā arī padziļināt zināšanas brīvās izvēles kursos atbilstoši specializācijai.

Iepriekšminētais ļauj apgalvot, ka BSA studiju programmas rada iespēju plašākām un

padziļinātākām studijām doktoranta pētniecisko interešu jomā.

Tabila 8.2.2.BSA doktora studiju programmas “Juridiskā zinātne” salīdzinājums ar Biznesa

augstskolas Turība doktora studiju programmuBaltijas Starptautiskā akadēmija Biznesa augstskola Turība

Programmas nosaukums

Juridiskā zinātne Juridiskā zinātne

Iegūstamais zinātniskais grāds

Tiesību doktora zinātniskais grāds juridiskajā zinātnē (Dr.jur.)

Juridiskās zinātnes doktors (Dr.jur.)

Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību

Akadēmiskais vai profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē vai tam pielīdzināma izglītība

Maģistra grāds vai profesionālā maģistra grāds, vai tam pielīdzināma izglītība

Programmas mērķis Programmas mērķis ir sagatavot kvalificētus speciālistus studiju un pētnieciskajam, kā arī citam darbam valsts iestādēs un citās struktūrās, kurā nepieciešamas augsta līmeņa juridiskās zināšanas, un kas ir pieprasīts sabiedrībā, ar starptautiskiem standartiem atbilstošu kompetenci juridiskajā zinātnē un zinātņu doktora grādu.

Programmas mērķis ir sagatavot juridiskās zinātnes pētniekus, kas ir orientēti uz Eiropas tirgu, ir gatavi konkurēt visas Eiropas mērogā. Šajā nolūkā nākotnē ir paredzēts piesaistīt nozares speciālistus arī no citām sadarbības augstskolām Eiropā.

Programmas īstenošanas veids un studiju ilgums


pilna laika studijas, 3 gadi

Iegūstamais kredītpunktu skaits

120 kredītpunkti, no kuriem:teorētiskās studijas-30 kredītpunktu apjomā un pētnieciskais darbs-90

120 kredītpunkti, no kuriem:74 KP promocijas darba izstrāde, 8 KP līdzdalība bakalaura un maģistra

kredītpunktu apjomā. programmu realizācijā, 38 KP studiju kursi

Individuālā pētniecība un promocijas darbs

1) Promocijas darba izstrāde 2) vismaz trīs starptautiski citējamas publikācijas un uzstāšanās 2 starptautiskās konferencēs un semināros

1) Promocijas darba izstrāde 2) divas starptautiski citējamas publikācijas vai uzstāšanās starptautiskās konferencēs

Pedagoģisko prasmju apguve

Pedagoģiskā prakse (4 KP) Līdzdalība bakalaura un maģistra programmu realizācijā (8 KP)

Studiju programmas sadalījums blokos

1) obligātie studiju priekšmeti 12 KP2) ierobežotās izvēles studiju

priekšmeti 8 KP3) brīvās izvēles studiju priekšmeti 6

KP4) pedagoģiskā prakse 4 KP5) pētnieciskais darbs 90 KP

1) vispārobligātie studiju kursi 18 KP 2) līdzdalība bakalaura un maģistra

studiju programmu realizācijā 8 KP

3) specializācijas studiju kursi 20 KP4) promocijas darba izstrāde 74 KP

BSA plānotā doktora studiju programma atbilst studiju līmenim un iekļaujas līdzīgu

programmu kontekstā.

Dažādu programmu saturiskās daļas redzamās atšķirības nav uzskatāmas par šo programmu

trūkumiem, bet tikai par diferencētu pieeju programmu mērķu sasniegšanai. Dažādība ir nepieciešama,

it sevišķi savstarpējās sadarbības apstākļos, piedaloties augstskolu organizētajās zinātniskajās

konferencēs un semināros, publicējoties augstskolu zinātnisko rakstu krājumos, lai papildinātu

zinātniskās idejas un rezultātus no cita redzes punkta. Lai gan salīdzināmo augstskolu programmām ir

zināmas atšķirības, tomēr salīdzinājuma rezultātā konstatēta BSA doktora studiju programmas

principiāla līdzība ar tām.

6.11.Programmā studējošie6.11.1. Studējošo skaits programmā

BSA doktora studiju programmā „Juridiskā zinātne” tiek uzņemtas personas, kuras atbilst

prasībām atbilstoši BSA uzņemšanas noteikumiem un BSA doktorantūras nolikumam.

http://bsa.edu.lv/programs/dokt_nolik.doc

Doktora studiju doktorantu skaits pa gadiem ir redzams 9.1.1.tabulā. Tā, 2010./2011. gadā

BSA doktorantūrā „Juridiskā zinātne” iestājās 9 studenti, 2011./2012. gadā – 6 studenti, 2012./2013.

gadā – 1 students. 2013./2014. gadā doktorantūrā „Juridiskā zinātne” iestājās 4 studenti, 2014./2015.

gadā – 7 studenti, 2015./2016. gadā – 6 studenti.

Kopējais doktorantu skaits 2015./2016. studiju gadā – 27, t.sk., doktorantūrā studē arī 7

doktoranti no ārvalstīm (1 no Kipras, 1 no Niderlandes un 5 no Kazahstanas). Procentuāli ārvalstu

doktoranti veido 25,9 % no visu doktorantu skaita. (30.06.2016.).

http://bsa.edu.lv/programs/dokt_nolik.doc

Uz šo brīdi ir 5 programmas absolventi, kuri sekmīgi pabeiguši studijas doktorantūrā. Studiju

laikā doktoranti apguvuši teorētiskus kursus un ieguvuši praktiskas iemaņas zinātniskajā,

pētnieciskajā un pedagoģiskajā darbā, pilnveidoja savas profesionālās prasmes un patstāvīgi

izstrādāja promocijas darbu.

Tabula 9.1.1.

Programmas kopējā statistika*

Studiju gads Imatrikulēti Atskaitītie Kopējais studentu skaits

2010./2011. 9 9

2011./2012. 6 15

2012./2013. 1 2 14

2013./2014. 4 2 18

2015./2015. 7 2 23

2015./2016. 6 2 27

*LV IZM iesniedzamā statistika sniedz informāciju par pagājušo gadu.

Pēc 9.1. attēla redzams, ka studenti priekšroku dod studiju virzienam „Civiltiesības” 48,2% ,

kuru apgūstot, tiek sniegtas lielas iespējas pilnveidoties savā specialitātē un strādāt dažāda rakursa

organizācijas un iestādēs (gan valsts, gan privātajā sektorā). Specialitātes „Krimināltiesības” un

„Starptautiskās tiesības” ir izvēlējušies attiecīgi 11,1% un 40,7% doktorantu.

11%

48%

41%

Krimināltiesības

Civiltiesības

Starptautiskās tiesības

Attēls 9.1. Doktorantu izvēlēto studiju virzienu sadalījums 2015./2016. st.gadā

6.11.2. Doktora studiju programmas “Juridiskā zinātne” doktorantu piesaistīšana zinātniskajā un pētnieciskajā darbība

Jau pirmā studiju gada ietvaros, doktoranti ir aktīvi piedalījušies zinātniskajā darbā.

Studējošo zinātniskās pētniecības (radošais) darbs ir saistīts ar studiju programmas mērķiem, kā arī

apstiprinātajām promocijas darbu tēmām.

Doktorantu pētniskā aktivitāte atspoguļota tabulā 9.2.

Tabula 9.2.

Programmas doktorantu promocijas darbu tēmas

Nr. Doktoranta vārds, uzvārds

Promocijas darba tēma

Specializācija: Civiltiesības

1. Kaparšmite Ilze Tiesiskās aizsardzības regulējums maksātnespējas likumā un tā pilnveidošanas perspektīvas Latvijā

2. Mūrmane-Medne Una

Negodīgas komercprakses ailieguma pārkāpšanas tiesiskais regulējums patērētāju kreditēšanas jomā Latvijā

3. Daiga Pirogova Personu tiesību regulējuma modernizācija parādu piedziņā Eiropas Savienības ietvaros

4. Diāna Sirotina Komercstrīdu alternatīvais risinājums5. Mihails Gončarovs Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesiskās

regulēšanas problēmas6. Renata Konopecka Fiziskās personas maksātnespējas process7. Irina Cvetkova Finanšu instrumentu tiesiskā daba un attīstības tendences8. Marks Stroževs Autortiesību uz darbiem ciparu formātā aizsardzības

problēmas9. Ināra Brante Līzinga tiesiskā regulējuma problēmas10. Olga Matvijenko Masu informācijas līdzekļu tiesiskais regulējums eiropas

un starptautiskajās tiesībās11. Marija Danilevich Dzīvojamo māju(fondu) pārvaldnieku darbības regulējums

Baltijas valstīs12. Platonova Diāna Komersantu tiesību aizsardzības problēmas

Specializācija: Krimināltiesības

13. Rudīte Bilsena Kriminālprocesa izbeigšana, atbrīvojot no kriminālatbildības

14. Gabrāns Māris Aizturēšanas institūts kriminālprocesā

15. Irina Shirvanova Tiesības uz taisnīgu tiesu kriminālprocesā

Specializācija: Starptautiskās tiesības

16. Georgius Prodromou Kosmiskās komercdarbības starptautiski tiesiskais regulējums

17. Lidija Bogatyreva Juvenālās justicijas veidošanas un attīstība: starptautiski tiesiskais aspekts

18. Helēna Ozoliņa Integrētas ūdens resursu apsaimniekošanas starptautiski tiesiskie aspekti

19. Ainur Mussabayeva Juridiskais regulējums franšīzes līgumos Kazahstānas Republikā un Eiropas Savienības dalībvalstīs

20. Diāna Liepa Naudas līdzekļu atmazgāšanas apkarošanas noteikumi pasta darījumos: starptautiskā salīdzinošā analīze

21. Murat Saule Īpašumtiesību civillietu aizsardzības juridiskie veidi Kazahstānas Republikas un ES valstu civiltiesībās

22. Sandugash Tussupbekova

Atmosfēras gaisa piesārņojuma starptautiski tiesiskās aizsardzības mūsdienu problēmas un perspektīvas

23. Vadims Kolosovs Publisko iepirkumu tiesiskais regulējums Baltijas reģiona valstīs

24. Salavat Dilmuhametov

Nenosauktie līgumi civiltiesibu Kazahstanas Republikā un ES valstīs

25. Dolotovs Vladimirs Pārnacionālo juridisko personu komercdarbības tiesiskais regulējums pēc ES tiesību aktiem

26. Boļšakova Jūlija Cilvēkresursu vadība (outsourcing): tiesiskā regulējuma problēmas

27. Oļegs Sedjakins Civiltiesību aizsardzības un realizācijas kibertelpā: īpatnības un problēmas

6.11.3. Programmas „Juridiskā zinātne” doktorantu zinātniskās publikācijas

1. Dolotovs V. Европейское объединение по экономическим интересам: первый опыт наднационального правового института в ЕС. Балтийский Юридический журнал. 1/2015.

2. Gabrāns M. Kriminālprocesuālās aizturēšanas piemērošanas aktuālās problēmas. Administratīvā un Kriminālā Justīcija, 2/2012., 11. – 16. lpp.

3. Gončarovs M. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanas tiesiskās problēmas.//Administratīvā un Kriminālā Justīcija, 2/3 /2011., 205.-208.lpp.

4. Konopecka R. Fiziskās personas maksātnespējas lietas izskatīšanas procesuālās īpatnības.// Aktualnye problemi gosudarstvennogo i municipaljnogo finansovogo kontrolja: sbornik nauchnih statej. zin. redakcijā I.V. Levakin, T.V. Yarigina, O.N. Kryažkova. Moscow: The State Research Institute of System Analysis of the Account Chamber of the Russian Federation, 2013. 65-73. lpp.

5. Pirogova D. Īss apkopojums par aktuālajām hipotekāro kredītu maksājumu parādu kapitalizācijas problēmām Latvijā// Administratīvā un Kriminālā Justīcija, 1/2011, 65.–71. lpp.

6. Stroževs M. Problems of strict liability in digital copyright protection.// Administratīvā un Kriminālā Justīcija, 2/2012, 80.–87. lpp.

7. Stroževs M. Правовые проблемы дистрибуции в реформе авторского права на произведения в цифровой форме.//Балтийский юридический журнал, 1/2013, 115.-118.lpp.

6.11.4. Programmas „Juridiskā zinātne” doktorantu piedalīšanās konferencēs

1. Gabrāns M. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē „Sabiedrība. Cilvēks. Drošība. 2012. Globālie uzaicinājumi: Konfliktu risināšanas tiesiskie un

organizatoriskie paņēmieni”, Rīga, BSA, 2012.g.27.-28.aprīlī ar referātu „Kriminālprocesuālās aizturēšanas piemērošanas aktuālās problēmas”.aktuālās problēmas.

2. Konopecka R. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskā konferencē “Privāttiesību attīstības perspektīvas un transformācijas problēmas mūsdienu sabiedrībā.” Rīga, BSA, 2013. g. 15.-16. februārī ar referātu „Fiziskās personas maksātnespējas lietas ierosināšanas tiesā priekšnoteikumi”.

3. Pirogova D. Piedalīšanās konferencē „Reģionālās ekonomikas, politikas un tiesību īstenošana Eiropas valstīs”, Rīga, BSA, 2012.g. 17.aprīlī ar referātu „Ārpustiesas parādu piedziņas tiesiskā regulējuma neesamība Latvijā – robs personas tiesību aizsardzībā.”

4. Stroževs M. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē „Sabiedrība. Cilvēks. Drošība - 2012”, Rīga, BSA, 2012.gada 27. un 28.aprīlī ar referātu „Problems of strict liability in digital copyright protection”.

5. Širvanova I. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē „Sabiedrība. Cilvēks. Drošība. 2012. Sabiedrības tiesiskā drošība un aizsardzība”, Rīga, BSA, 2012.g.27.-28. aprīlī ar referātu ,,Cietušā tiesību uz kompensāciju nodrošināšanas tiesiskie aspekti kriminālprocesā”.

6. Stroževs M. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē “Transformācijas process tiesībās, reģionālajā ekonomikā un ekonomiskajā politikā”, Rīga, BSA, 2012. gada 7. decembrī, ar referātu „Реформа использования авторского права на произведения в цифровой форме: от модели к проекту”.

7. Sandugash Tussubekova, Piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē IV STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKI PRAKTISKĀ KONFERENCE, “Transformācijas process tiesībās, reģionālajā ekonomikā un ekonomiskajā politikā: ekonomiski - politisko un tiesisko attiecību aktuālās problēmas”, Rīga, BSA, 2015.gada 11. decembŗī ar referātu - Роль международных организаций в области охраны атмосферного воздуха от загрязнения.

8. Salavat Dilmukhametov, Piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē IV STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKI PRAKTISKĀ KONFERENCE, “Transformācijas process tiesībās, reģionālajā ekonomikā un ekonomiskajā politikā: ekonomiski - politisko un tiesisko attiecību aktuālās problēmas”, Rīga, BSA, 2015.gada 11. decembŗī ar referātu -Application of Kazakhstani civil law regulations to the non-defined contracts

9. Murat Saule, Piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē IV STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKI PRAKTISKĀ KONFERENCE, “Transformācijas process tiesībās, reģionālajā ekonomikā un ekonomiskajā politikā: ekonomiski - politisko un tiesisko attiecību aktuālās problēmas”, Rīga, BSA, 2015.gada 11. decembŗī ar referātu Международные стандарты правового регулирования права собственности

10. Diāna Liepa , Piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē IV STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKI PRAKTISKĀ KONFERENCE, “Transformācijas process tiesībās, reģionālajā ekonomikā un ekonomiskajā politikā: ekonomiski - politisko un tiesisko attiecību aktuālās problēmas”, Rīga, BSA, 2015.gada 11. decembŗī ar referātu - Direktīva 2015/849– uzlabojumi un to efektivitāte cīņā pret nelikumīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terroristu finansēšanu.

11. Marija Daniļevich, Piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē IV STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKI PRAKTISKĀ KONFERENCE, “Transformācijas process tiesībās, reģionālajā ekonomikā un ekonomiskajā politikā: ekonomiski - politisko un tiesisko

attiecību aktuālās problēmas”, Rīga, BSA, 2015.gada 11. decembŗī ar referātu - Правовая необходимость разделения понятий «управляющий» и «лицо, обслуживающее дом/«обхозяйственник»» в «Законе об управлении жилыми домами»

6.11.5. Studējošo aptaujas un to analīze

Doktoranti programmas apguves laikā ik gadu tiek iesaistīti studiju rezultātu izvērtējumā un

analīzē (vērtējums no 1-10 ballēm).

2012./2013. studiju gada aptaujas galvenie rezultāti:

Studiju kursu piedāvājuma svarīgums (teorētiskais līmenis, informācijas piesātinājums un

praktiskais pielietojums), kā arī pasniegšanas līmenis (mācību materiāla saprotama izskaidrošana

un izpratne; tiek izmantotas aktīvas mācību metodes, tehniskie mācību līdzekļi un interneta

tehnoloģijas u.c.) ir vērtēti diezgan augstu (no 8,8-9,2 ballēm). Studiju kursu svarīgumi tiek

novertēti vienlīdz augsti. Pēc pasniegšanas līmeņa studējošie visaugstāk vērtē „Zinātniskās izziņas

metodoloģiju”. Kopumā studējošos apmierina:

izvēlētā augstskola (9,3 balles),

izvēlētā studiju programma (9,3 balles);

nodarbību saraksts (9,5 balles);

nodarbību organizācija (9,5 balles);

auditoriju tehniskais stāvoklis un iekārtojums (9,8 balles);

studējošo nodrošinājums ar literatūru, izdales materiāliem u.c.

metododiskajiem līdzekļiem (7,3 balles);

iespēja izmantot datorklases un INTERNET tīklu (8,8 balles);

administrācijas, docētāju un citu darbinieku attieksme pret studējošiem (9,3

balles).

50% no doktorantiem uzlabojās viedoklis par BSA, 50% - nemainījās.

6.11.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studiju programmas „Juridiskā zinātne” vadībā tiek ievēroti demokrātijas principi un ir

skaidri noteiktas administratīvā, akadēmiskā personāla un doktorantu savstarpējās attiecības.

Doktora studiju programmas studējošie aktīvi piedalās studiju procesa organizēšanā un

pilnveidošanā. Ikgadēja doktorantu aptauja palīdz uzlabot programmas kvalitāti un attīstību, kā arī

veicina konstruktīvu dialogu starp doktorantiem, akadēmisko personālu un programmas

administrāciju.

Doktoranti ir iesaistīti dažādu lēmumu pieņemšanas procesā un studiju pilnveidošanā, kas

norit divējādi:

nepastarpināti (tieši) - studējošajiem ir iespēja novērtēt studiju programmu un studiju kursus

pēc noteiktiem kritērijiem (studiju kursa saturs, norise, prasības, akadēmiskā personāla

attieksme utt.); šajā gadījumā studējošie ar noteiktiem priekšlikumiem un iebildumiem, kas

radušies saistībā ar jautājumiem, kas skar studiju procesu utml., var vērsties pie programmas

direktora, kā arī tiekoties ar Doktorantūras padomi, bez tam viens no doktorantiem ir

Doktorantūras padomes loceklis;

pastarpināti studiju procesa pilnveidošanā studējošie iesaistās, sniedzot ikgadējās aptaujās

savus ieteikumus vai izsakot kritiskas piezīmes par studiju procesu.

Studējošo rekomendācijas vienmēr tiek apsvērtas un pēc iespējas respektētas (kā tas, piem., tika

darīts, plānojot nodarbību sarakstu un sesijas grafiku). Ņemot vērā studējošo aptaujā izteikto

priekšlikumu ar 2012. gada 1. novembri studējošie var iepazīties ar maksājuma bilanci personīgajā

pastkastē uz BSA servera stud.lv.

Doktorantu līdzdalība izpaužas arī pedagoģiskā prakses realizācijā, kuras laikā tiek vadītas

nodarbības 2. līmeņa augstākās izglītības programmā, kā arī maģistratūrā. Šis process tiek plānots un

realizēts sadarbībā ar zinātnisko vadītāju un programmas direktoru; tas veicina zinātnisko dialogu.

Bez tam kopējās zinātniskās aktivitātes, piemēram, piedalīšanās zināniskajās konferencēs,

zinātnisko publikāciju sagatavošana palīdz kopā risināt zinātniski pētnieciskās problēmas, plānot

pētnieciskos projektus un veicina studiju programmu saskaņotību un attīstību.

Vairāki no doktorantiem piedalās studiju procesa nodrošināšanā, lasot lekcijas sekojošos

studiju kursos, piemēram:

Mūrmane - Medne Una - Civiltiesības: vispārējā daļa;

Irina Cvetkova – Maksātnespējas procesa īpatnības;

Bilsona Rudite – Kriminālprocesa tiesības;

Kaparšmite Ilze - Civiltiesības: lietu tiesības;

Gončarovs Mihails - Civiltiesības: lietu tiesības;

Helēna Ozoliņa – Civiltiesības;

Georgios Prodromou – Starptautiskās tirdzniecības tiesības;

Stroževs Marks – Intelektuālā īpašuma tiesības;

Māris Gabrāns – Kriminālprocesa tiesības;

Vladimirs Dolotovs – Civiltiesības.

http://www.innovativelatvia.lv/zinatniekiem/petnieciba-un-zinatniska-darbiba-latvija/intelektuala-ipasuma-tiesibas

6.12.Sadarbības iespējas Latvijā un ārzemēsDoktora studiju programmai ir izvērsta ļoti plaša sadarbība ar dažādām akadēmiskām,

profesionālām, zinātniskām u.c. institūcijām gan Latvijā, gan ārvalstīs, kā arī tiek meklēti jauni

sadarbības partneri un veidotas jaunas sadarbības formas.

Doktora studiju programmas „Juridiskā zinātne” docētāji sadarbojas un vienlaikus iesaistās

dažāda mēroga institūcijās: Latvijas Augstskolu profesoru asociācijā (LAPA), Latvijas Juristu

biedrība, Latvijas Republikas Valsts Policija, Biedrība Society for Baltic Security u.c.

Programmas ietvaros tiek īstenota sadarbība ar dažādiem darba devējiem, Latvijas un

ārvalstu sadarbības partneriem, tādiem kā, SIA „Legal Service ONLYWAY”, „BTA Insurance

Company” SE, SIA „Inlat Plus International” u.c.

Mūsdienu pētnieciskās intereses programmas docētājus un doktorantus saista saista arī ar

Latvijas Zinātņes padomi, Latvijas Jauno Zinātnieku apvienību, žurnālu „Baltijas juridiskais

žurnāls”, zinātniski juridisko žurnālu „Juridiskā zinātne” (Kieva, Ukraina), zinātnisko žurnālu

“Herald of the Russian Friendship University” (Moscow, Russia), žurnālu „Administratīvā un

kriminālā justīcija” u.c.

Programma uztur partnerattiecības ar dažādām Latvijas augstskolām: Rīgas Stradiņa

universitāte, Biznesa Augstskola Turība, Daugavpils universitāte u.c.

Baltijas Starptautiskajai akadēmijai ir daudz ārvalstu sadarbības partneru, ar kuriem tiek

veikta nozīmīga informācijas apmaiņa, tiek pētīta ārvalstu partneru pieredze studiju programmu

realizācijā. BSA ir noslēgusi sadarbības līgumus ar radniecīgām izglītības iestādēm Polijā (Warsaw

University), Vācijā (University of Applied Sciences for Public Management and Legal Affairs in

Bavaria, Hof), Portugālija (Universidade Lusofona De Humanidades e Techologias, Lisboa),

Spānijā (Universidad Pontificia Comillas, Madrid), Krievijā (Kaliningrad Law Institute Ministry of

Internal Affairs of Russia; Tyumen State University; Voronezh State University; People's

Friendship University of Russia), Kazahstānā (Caspian University; Turan University, Almaty),

Lietuvā (Mykolas Romeris Universitu), Baltkrievijā (Belarus State Economic University),

Lielbritānija (Schiller International University), Irijā (European Business School EBS-Dublin),

Somijā (University of Tampere; University of Oulu, University of Turku), Ķīnā (Henan University,

Zhengzhou Normal College), Azerbaidžāna (University Tafakkur) u.c. Ar katru gadu BSA

starptautiskā sadarbība paplašinās, šajā jomā ir jau izveidojušās cieši kontakti un tradīcijas.

7. KOPSAVILKUMS PAR STUDIJU VIRZIENA ATTĪSTĪBAS PLĀNIEM

7.1. Studiju virziena un studiju programmu perspektīvais novērtējums, ņemot vērā Latvijas uzdevumus Eiropas Savienības kopējo stratēģiju īstenošana

Profesionālu juristu pakalpojumi ir pieprasīti gan Eiropā, gan Latvijā. Šī tendence

saglabāsies arī turpmāk, jo juridisko telpu būtiski ietekmē un ietekmēs Eiropas Savienības

tiesību attīstība, kas ir vērsta uz tiesību harmonizāciju un pārrobežu sadarbības veicināšanu.

Izmaiņas, kas veiktas normatīvajos aktos norāda, ka Latvija ir orientēta uz personas, tās tiesību

un brīvību ievērošanas īpašo svarīgumu, īpaši to, ko paredz starptautiskie dokumenti. Lai to

nodrošinātu ir un būs nepieciešami izglītoti un profesionāli juristi, jo īpaši ar maģistra un

doktora grādu.

7.2. Studiju programmas atbilstība normatīvo aktu prasībām un Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas rekomendācijām

ES izaugsmes stratēģijā nākamajai desmitgadei “Eiropa 2020” ir uzsvērts, ka nav

viena izcilības modeļa izglītībā: Eiropai vajadzīgs plašs augstākās izglītības iestāžu spektrs, un

katrai no tām jātiecas uz izcilību atbilstoši tās uzdevumiem un stratēģiskajām prioritātēm

(http://ec.europa.eu/education/pub/pdf/higher/modernisation_lv.pdf). Līdz ar to BSA Tiesību

zinātnes virzienam jāturpina attīstīt trīs līmeņu studiju programma darbība, nodrošinot gan

augstākās izglītības, gan maģistra, gan doktora grāda iegūšanas iespējas.

Akadēmiskās un profesionālās sadarbības veicināšanai ir nepieciešams attīstīt

sadarbību ar potenciālajiem akadēmiskajiem partneriem. Tas daļēji jau notiek ikgadējās

starptautiskās konferences, t.sk. studējošo konferences.

Programmas labas akadēmiskās vides nodrošināšanai ir regulāri jāturpina realizēt tādi

attīstības pasākumi, kā: regulāra docētāju pedagoģiskās kvalifikācijas celšana, studējošo un

darba devēju plaša iesaistīšana programmas padomes darbā, akadēmiskā personāla un

studējošo aktīva līdzdalība konferencēs, semināros, projektos par Tiesību zinātne problēmām.

Programmas sekmīgai realizēšanai jāturpina strādāt pie tās tehniskās bāzes

pilnveidošanas un jauno tehnoloģiju izmantošanas.

Eiropas dimensiju stimulēšana augstākajā izglītībā nozīmē arī mobilitātes veicināšanu.

Programmā tiek veicināta akadēmiskā personāla un studējošo aktīva piedalīšanās

starptautiskajās apmaiņas programmās (piemēram, ERASMUS), kas ir jāturpina un jāplašina

http://ec.europa.eu/education/pub/pdf/higher/modernisation_lv.pdf

partneraugstskolu skaits tieši tiesību zinātņu jomā. Sadarbība ar esošajiem partneriem

demonstrē abpusējo interesi šajā jomā.

Studiju programmas attīstības perspektīvas saistās arī ar maģistrantūras un

doktorantūras programmu pilnveidošanu, pie kā tiek aktīvi strādāts pēdējo gadu laikā. Tas ļaus

motivētiem BSA 2. līmeņa augstākās izglītības studiju programmu absolventiem turpināt

studijas akadēmijā, izvēloties sevi interesējošo jomu, ko nodrošina plašās specializācijas

iespējas gan starptautiskajās tiesībās, gan civiltiesībās, gan krimināltiesībās, gan arī

kriminālistikā.

Studiju virziena Tiesību zinātne studiju programmas, kuras īsteno BSA atbilst Latvijas

normatīvo aktu prasībām, t.sk.

1) Augstskolu likumam;

2) Zinātniskās darbības likumam;

3) Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumiem nr. 141 “Noteikumi par

pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”,

4) Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumiem Nr. 125 "Noteikumi par

profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas

pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību

(Profesiju klasifikators)" noteiktajam par jurista profesijas standartu;

5) Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumiem Nr.846 “Noteikumi par

prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās”,

6) Ministru kabineta 2007. 2. oktobra noteikumiem Nr.656 “Kārtība, kādā

izsniedzami valsts atzīti augstāko izglītību apliecinoši izglītības dokumenti”

7) Ministru kabineta 2005.gada 27. decembra noteikumiem Nr.1001 “Doktora

zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji”

8) u.c.

Studiju virziena Tiesību zinātne studiju programmas, kuras īsteno BSA, atbilst arī

Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas rekomendācijām, t.sk., Boloņas deklarācijai un

Boloņas procesa vadlīnijām.

Boloņas deklarācijā nosprausto mērķu sasniegšanai pilnībā ir ieviesti kvalifikāciju

izprotamības veicināšanas instrumenti; Eiropas kredītpunktu sistēma (ECTS) un Eiropas

vienotā diploma pielikums; atbilstoši Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas

Standartu un vadlīniju prasībām ir izstrādāts un Senātā apstiprināts Nolikums par augstākās

izglītības kvalitātes nodrošināšanu; - studiju rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetence), kas ir

formulēti studiju kursu aprakstos, atbilst Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras un Latvijas

kvalifikāciju ietvarstruktūras prasībām, u.c.

7.3. Darba devēju un profesionālo organizāciju sniegtā informācija par absolventu nodarbinātības iespējām vismaz nākamo sešu gadu perspektīvā

2010. gada 7. decembrī Eiropas profesionālās izglītības un apmācības (PIA) ministri,

Eiropas sociālie partneri un Eiropas Komisija pieņēma Briges komunikē par ciešāku Eiropas

sadarbību PIA jomā no 2011. līdz 2020. gadam (http://ec.europa.eu/education/vocational-

education/doc/bruges_lv.pdf). Šajā komunikē norādīts uz profesionālu apmācību kā gudras,

ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes dzinējspēks.

Eiropa, t.sk. Latvija, pašlaik pārvar smagu finanšu krīzi, un bezdarba līmenis ir augsts, jo

īpaši jauniešu vidū. Eiropā 76 miljoni cilvēku ir ar zemu kvalifikāciju, vai arī tiem vispār nav

kvalifikācijas. Globālajai konkurencei vēršoties plašumā, cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju vai

vispār bez oficiālas kvalifikācijas kļūst grūtāk atrast darbu. Lai gan augsti kvalificētu darbinieku

atalgojums kopumā palielinās, mazkvalificētiem vai nekvalificētiem strādniekiem tas sarūk.

Apmēram 50 % Eiropas jauniešu pabeidz izglītību un nokļūst darba tirgū pa

profesionālās izglītības un apmācības ceļu, ieņemot daudzveidīgas darba vietas gan ražošanas,

gan pakalpojumu nozarēs. Lai Eiropas konkurētspēja saglabātos, būtiski ir reformēt profesionālo

izglītību un apmācību. Nākotnes darba vietām būs vajadzīgi augsti kvalificēti cilvēki.

Pašreizējā ekonomiskajā vidē Latvijai jāgādā, lai visi tās jaunieši apgūtu prasmes un

iemaņas, kas tiem palīdzētu ieiet darba tirgū, ir jāveicina izaugsme ilgtspējīgās nozarēs, kas spēj

pielāgoties pārmaiņām.

Latvija šo mērķi varēs sasniegt tikai tad, ja tās izglītības sistēma atbildīs darba tirgus un

zināšanu apguvēju prasībām. Rezultatīvas un piemērotas studijas darba devējiem nodrošina

vislielākās iespējas pieņemt darbā kvalificētas personas.

Nepieciešams, lai visi uzticētos izglītības kvalitātei un zinātu, ka zināšanu apguvēji

apgūs tādas prasmes, iemaņas un zināšanas, ko nekavējoties varēs likt lietā vai nu kā darba

ņēmēji, vai kā pašnodarbinātie.

BSA Tiesību zinātne virziens piedāvā iegūt un pilnveidot specializētas zināšanas tiesību

jomā, un augstākā līmeņa kvalifikāciju, kurai piemīt inovācija un izcilība. Stidiju virziena

nodrošinājuma plašais klāsts dod iespēju zināšanu apguvējiem turpināt mācības arī augstākā

līmenī.

Lai šo redzējumu pārvērstu realitātē, ir nepieciešams, lai visas ieinteresētās personas

uzņemtos pienākumus un sniegtu ieguldījumu. Pārmaiņu īstenošanā izšķirīga nozīme ir

atbalstam, ko sniedz akadēmija un tās personāls, studējošie, kā arī darba devēji, jo nepieciešams,

lai visi ir ieinteresēti ciešākā sadarbībā.

Lai pilnveidotu absolventu nodarbinātības iespējas, studiju programmām būtu jākļūst vēl

pievilcīgākām, atbilstīgākām, vairāk orientētām uz karjeru, novatoriskākām, pieejamākām un

elastīgākām, tām jānodrošina:

pievilcīgas un profesionālas studiju programmas ar kvalificētu akadēmisko

personālu, novatoriskām studiju metodēm, kvalitatīvu infrastruktūru un

aprīkojumu, augstu atbilstību darba tirgus prasībām un ar turpmākas izglītības

un apmācības iespējām;

viegli pieejamu un uz karjeru orientētu studiju procesu, kas veicina gan prasmju

pilnveidi, gan karjeras maiņu, izaugsmi;

elastīgas studiju programmas, kuru pamatā ir uz rezultātu balstīta pieeja, kas

veicina elastīgus izglītošanās veidus, kas atļauj mijiedarbību starp dažādajām

izglītības un apmācības sistēmām;

starpvalstu mobilitātes iespējas studiju programmās;

viegli pieejama un kvalitatīva izglītība mūža garumā, kas ļauj pieņemt

pārdomātus lēmumus un plānot studiju iespējas un profesionālo karjeru.

Darbadevēju atsauksmes par profesionālās prakses laikā novērotajām BSA praktikantu

personiskajām īpašībām un profesionālajām prasmēm ir pozitīvas. Tās atspoguļojas arī

darbadevēju atsauksmēs un ir iekļautas studējošo atskaitēs par prakses veikšanu. Piemēram,

2015./2016. studiju gadā darbadevēji kopējo praktikantu sagatavotības līmeni novērtēja vidēji ar

7,8 ballēm.

Apkopojot darba devēju viedokļus var secināt, ka Baltijas Starptautiskās akadēmijas

studiju virziens “Tiesību zinātne” atbilst darba tirgus prasībām.

Documents

Cienījamie programmu direktoribsa.edu.lv/programs/tz_pash2016.doc · Web viewAdrese Pamatojums 1 Studiju un zinātniskā darba telpu platība – kopā 7135 2 Lomonosova iela 4,