AVERSSUNREVERSSISSN 1407–1789

LATVIJAS BANKAS BIÒETENS • 2005. GADS NR. 2

ÍAJÅ NUMURÅ

LATVIJAS DARBÈBA STARPTAUTISKAJÅVALËTAS FONDÅ

JURIS KRAVALIS

Cik liela ir SVF dalîbvalstu saime? Ko Latvijai dod dalîbatajå? Kådå veidå valsts tiek pårståvéta fondå? Kådas

aktualitåtes sagaida Latviju ßajå darbîbå? Uz ßiemjautåjumiem atbildi sniedz ievadmateriåls.

SADARBÈBA CEÒÅ UZ EIROPAS SAVIENÈBUINGUNA KUPÇA

Latvijas valsts sadarbîbu ar Valütas fondu no 1992. gadavar sadalît trîs posmos, virsuzdevumi katrå no tiem

pakårtojas attiecîgajam attîstîbas lîmenim. Kopß 2003. gada Latvija sadarbojas tikai uzraudzîbas

ietvaros, SVF statütu IV panta konsultåciju formå.

LATVIJAS DALÈBA ZIEMEÒVALSTU UNBALTIJAS VALSTU GRUPÅ

INGUNA KUPÇA, DAINIS GAÍPUITIS

Gada laikå SVF tiek apspriesti un pieñemti lémumigandrîz 300 daΩådos jautåjumos. Lai gütu iespéju ietekmét

procesus, mazåkås dalîbvalstis ir apvienojußås grupås.Zieme¬valstu un Baltijas valstu grupå ietilpst astoñas

Skandinåvijas un Baltijas valstis.

EKONOMISKÅ DIPLOMÅTIJA VAI – KÅPASAULI REDZ NO SVF BIROJA

INTERVIJA

JEÒENA ZUBKOVA jau divus gadus pårståv LatvijuValütas fondå. "Neesmu saskaitîjusi, bet aptuveni ar

kådåm 50 valstîm pa ßo laiku esmu strådåjusi. Darbs ir¬oti intensîvs, bet gütå pieredze – unikåla," sakaZieme¬valstu un Baltijas valstu izpilddirektora

padomniece J. Zubkova.

LATVIJAS BANKAS PADOM‰ UN VALD‰

* Plaßåku informatîvo materiålu klåstu par SVF lasietLatvijas Bankas måjas lapå www. bank.lv

SVF – IESP‰JAREDZ‰T TÅLÅKUN SKAIDRÅKStarptautiskais Valütas fonds péc neatkarîbasatgüßanas Latvijai sniedza atbalstu ganlikumdoßanas izveidé, gan reålåssaimniekoßanas praktiskås neatkarîbasiedibinåßanå. Íobrîd, kad Latvija Valütasfondå darbojas kå lîdzvértîgs partneris, tå iriespéja izstrådåt globålåku skatu uzmakroekonomikas tendencém un finanßuprocesiem, piedalîties nozîmîgu pasaulesekonomiku ietekméjoßu lémumupieñemßanå. SVF ir liels un ¬oti sareΩ©îts mehånisms, unlîdzdalîba tajå prasa ne tikai ekonomistaprasmes, bet arî diplomåta toleranci, büdamalaba starptautiskås ekonomikas praktiskåsintegråcijas laboratorija. Íî pieredze doddalîbvalstîm iespéju paßu tautsaimniecîbuvértét no globålå skata punkta un lîdz ar toattîstîties mér˚tiecîgåk.

ILMÅRS RIM͉VIÇSLatvijas Bankasprezidents

AVERSS un REVERSS Latvijas Bankas bi¬etens • 2005. gads Nr. 22

Pirms çetrpadsmit gadiem, atgüstot neatkarîbu, Latvijaibija nepiecießama palîdzîba, lai radîtu likumdoßanu,attiecîgos instrumentus un praksi pårejai uz tirgusekonomiku. Starptautiskais Valütas fonds viens nopirmajiem såka tådu sniegt. Rîgå tika atvértapårståvniecîba, un fonds k¬uva par bütisku padomnieku,palîdzot Latvijai atgriezties starptautiskajå aprité.Vairåku gadu gaitå SVF Latvijai nodroßinåja tehniskopalîdzîbu valsts izdevumu politikas un to vadîbas jomå,nodok¬u un muitas politikå un to vadîbå, komercbankuuzraudzîbå, monetårås politikas un centrålås bankasdarbîbas organizéßanas jomå, kå arî valsts maksåjumubilances un statistikas jautåjumos. Latvija izmantojaSVF aizdevumus. Latvijå veiktås ekonomiskås reformas tika novértétas kå¬oti veiksmîgas, tåpéc 2003. gadå Latvija un SVFpårgåja uz tådåm paßåm attiecîbåm kå valstis ar stabiluekonomiku. Ik gadus ar Valütas fondu notiek, tå sauktåsIV panta konsultåcijas par ståvokli ekonomikå.Kvalitatîvi jauns ir tas, ka tagad attiecîbås ar SVFLatvijai vairs nav nepiecießams uzñemties konkrétassaistîbas, kå tiks îstenotas ekonomiskås reformas.Ekonomikas izaugsme ir jånodroßina paßiem. 2004. gadå Latvija atmaksåja pédéjos fonda aizñémumusun gada beigås SVF pårståvniecîba tika slégta.

Cik liela ir SVF dalîbvalstu saime?Var teikt, ka pagåjußå gadsimta deviñdesmito gadusåkumå SVF k¬uva patießåm globåla institücija. 1992. gadå tam pievienojås arî tås valstis, kas izveidojåspéc PSRS sabrukuma. Lîdz tam ßajå organizåcijå bijaieståjußås tikai atseviß˚as uz sociålistiskosaimniekoßanas sistému orientétas valstis, kå, pieméram,Ungårija un Rumånija. Interesanti, ka arî Íveice tikai1992. gadå ieståjås SVF. Tås "atturîbas" iemesls ganbija Íveices pilsoñu pretestîba vispår valsts lîdzdalîbaistarptautiskajås organizåcijås. Patlaban SVF aptver 184dalîbvalstis. Fonda biedri nav, pieméram, Eiropaspundurvalstiñas, kuras neîsteno savu monetåro politiku,vai Kuba un Zieme¬koreja, kas atturas no iesaistîßanåsstarptautiskajå sadarbîbå.

Ko Latvijai dod dalîba SVF?Kopumå dalîba SVF nozîmé gan to, ka Latvija ir da¬ano starptautiskås finanßu sistémas, gan arî dod iespéjumüsu valstij veidot un ietekmét SVF notiekoßosprocesus. Jåatzîmé, ka fondå lîdzdarbojas lielåkå da¬apasaules valstu, ieskaitot industriåli attîstîtås valstis, kasuzskata ßo dalîbu par nepiecießamu un lietderîgu. Katra

JURIS KRAVALISÅréjo sakaru pårvaldes

vadîtåjs

LATVIJAS DARBÈBASTARPTAUTISKAJÅ VALËTAS FONDÅ

Lémumu par StarptautiskåValütas fonda (SVF)dibinåßanu pieñémastarpvalstu konferencé 1944. gadå Bretonvudå,ASV. Fonda darbîbas mér˚iir veicinåt starptautiskomonetåro sadarbîbu, valütaskursu stabilitåti, valstuekonomisko izaugsmi unnodroßinåt îslaicîgufinansiålu palîdzîbu, ja kådaidalîbvalstij radusiesnepiecießamîba risinåt armaksåjumu bilanci saistîtasproblémas.

2005. gads Nr. 2 • Latvijas Bankas bi¬etens AVERSS un REVERSS 3

SVF dalîbvalsts var sañemt finansiålu atbalstumaksåjumu bilances grütîbu gadîjumos, nepiecießamotehnisko palîdzîbu un lîdzvértîgi piedalîties lémumupieñemßanå, kas skar visu pasaules finanßu sistému.Latvijai ir iespéja iesaistîties ikgadéjås konsultåcijås parekonomikas attîstîbas procesiem pasaulé, kå arî ik gadussañemt neatkarîgu un objektîvu Latvijas ekonomiskåssituåcijas novértéjumu, ko ñem vérå gan investori, ganarî citas organizåcijas, pieméram, starptautiskåskredîtreitingu a©entüras un Eiropas Komisija. Rüpéjoties par starptautiskås finanßu sistémas stabilitåtiun attîstîbu, SVF darbinieki un dalîbvalstu pårståvjiSVF birojå Vaßingtonå, saziñå ar centrålo banku,finanßu ministriju un citu valsts institüciju darbiniekiem,veido starptautisko uzraudzîbas sistému, izstrådåekonomisko krîΩu un to seku novérßanas unatrisinåßanas instrumentus. Viens no fonda uzdevumiemir palîdzét valstîm ar zemu ienåkuma lîmeni veiktekonomiskås reformas, iegüt ßîm reformåmnepiecießamos lîdzek¬us. SVF dalîbnieki ir valstis, nevis to savienîbas, tåpécieståßanås Eiropas Savienîbå (ES) nav mainîjusi Latvijastiesîbas un pienåkumus lîdzdarboties ßajå organizåcijå.Papildus Latvijai ir saistoßa arî SVF lietu koordinåcijaES lîmenî, jo, nenoliedzami, lielåku ietekmi var panåktar saskañotu viedokli. Fonda darbîbas plaßåkie jautåjumitiek izskatîti ES Ministru padomes Ekonomikas unfinanßu lietås komitejås. Savukårt, Eiropas Centrålajåbankå regulåri notiek visu centrålo banku vadîbassanåksmes, lai formulétu SVF darbîbai aktuålosjautåjumus centrålo banku skatîjumå.

Kådå veidå valsts tiek pårståvéta SVF?Kopß 2003. gada marta Latvijas pilnvarnieksStarptautiskajå Valütas fondå ir Latvijas Bankasprezidents Ilmårs Rimßéviçs, pilnvarnieka vietniece irFinanßu ministrijas valsts sekretåre Valentîna

Andréjeva. Pilnvarnieka uzdevums ir pårståvét Latvijasintereses, kå arî piedalîties SVF un Pasaules Bankasrîkotajå gada sanåksmé. Tås apmekléjumam tiek veidotaLatvijas Republikas delegåcija, ko vada valstspilnvarnieks SVF.Lîdz ar valsts pilnvarnieka funkciju dele©éßanu LatvijasBankas prezidentam, Latvijai svarîgo viedok¬u paußanaun ikdienas praktisko jautåjumu risinåßana ir piekrîtoßaLatvijas Bankai, kur to veic Åréjo sakaru pårvalde.Darbam Vaßingtonå, ASV, Zieme¬u un Baltijas valstuizpilddirektora birojå Latvijas Banka dele©éjusi arîpårståvi, kurß ikdienå îsteno Latvijas un påréjo grupasvalstu intereses. Papildus darbam birojå Vaßingtonåpaståv stingri noteikts starpvalstu koordinåcijas unlémumu pieñemßanas mehånisms Zieme¬valstu unBaltijas valstu grupå. Léméjinstitücija ir Zieme¬u un

Starptautiskå Valütas fondagalvenå éka Vaßingtonå, ASV.

Latvijas delegåcijas pårståvjipavasara sanåksmes laikå Vaßingtonå. Inta Vasaraudze (no kreisås), Finanßuministrijas valsts sekretåres vietniece,

Ilmårs Rimßéviçs, LB prezidents,Je¬ena Zubkova, ZBVB padomniece,

Valentîna Andréjeva, Finanßuministrijas valsts sekretåre un

Helmüts Ancåns, LB Monetåråspolitikas pårvaldes vadîtåjs.

AVERSS un REVERSS Latvijas Bankas bi¬etens • 2005. gads Nr. 24

Papildu informåcijai – juris.kravalis@bank.lvJura Krava¬a un Gata Zommerovska foto

Baltijas valstu monetåro un finanßu jautåjumu komiteja,ko veido pårståvji no katras valsts centrålås bankas unfinanßu ministrijas. Ío institüciju speciålisti ikdienå cießisadarbojas.

Kådas aktualitåtes sagaida Latviju ßajådarbîbå?SVF pamatdarbîbas jomas – valstu ekonomikas unfinanßu sféras uzraudzîbas sistémas veidoßana,ekonomisko krîΩu novérßanas un atrisinåßanasinstrumentu pilnveide, palîdzîba nabadzîgajåm valstîm –büs aktuålas arî turpmåk. Tomér, mainoties videi unpasaules ekonomikai, mainås arî Valütas fonds. Tiksmeklétas jaunas, efektîvåkas ekonomisko krîΩunovérßanas un atrisinåßanas metodes. Viena noiespéjamåm izmaiñåm – varétu tikt pårskatîtspårståvniecîbas princips Valütas fondå. Tas varétu skartarî Latviju, jo paståv iespéja, ka pårskatåmå nåkotnévarétu notikt påreja uz vienotu ES valstu pårståvniecîbu.Ja notiks ES ietekmes palielinåßanås SVF, tad varétutikt pårskatîts arî Zieme¬valstu un Baltijas valstukoordinéßanas princips par labu ES koordinåcijasshémai.

Latvijai, kas nostiprinås gan demokråtiski, ganekonomiski, nåkotné aizvien aktuålåkai bütu jåk¬üstnepiecießamîbai saskatît ne tikai savas vajadzîbas, betsaprast, ar kådåm problémåm saskaras cilvéki citåsvalstîs. Dalîba Eiropas Savienîbå Latvijai uzliekpienåkumu k¬üt par donorvalsti, jo, sasniedzot zinåmuattîstîbas un pårticîbas lîmeni, ir jåsniedz palîdzîbavalstîm ar zemu ienåkuma lîmeni. Latvijas iedzîvotåjibieΩi brînås: kå varam aizdot naudu vai citådi palîdzét,ja mums paßiem lîdz pilnîbai vél ir tåls ce¬ß ejams?Més paßi turpinåm sañemt finansiålu atbalstu no ESstrukturålajiem fondiem. Tomér, padomåsim! Ja müsaicina palîdzét valstîm, kur cilvékiem vidéjaisienåkumu lîmenis ir mazåks par 50 santîmiem dienå,tad salîdzinoßi esam pat ¬oti pårtikußi. Tam vajadzéturosinåt padomåt par müsu paßnovértéjuma kritérijiemun izdarît secinåjumus.

SVF valde

ZBV izpilddirektorsun birojs EUR IMF

ZBV Monetåro unfinanßu jautåjumu

komiteja

ES Ministru padomeekonomikas un

finanßu jautåjumos

Eiropas Centrålåbanka

SVF jautåjumuapakßkomiteja

Islande Norvé©ija Dånija Igaunija Latvija Lietuva Somija Zviedrija

Starptautiskoattiecîbu komiteja

ES valstis ZBV grupå

Ekonomikas unfinanßu jautåjumu

komiteja

2005. gads Nr. 2 • Latvijas Bankas bi¬etens AVERSS un REVERSS 5

Latvijas valsts sadarbîbas formas ar Valütas fondu irmainîjußås, jo visu sadarbîbas laiku var sadalît trîsposmos, un virsuzdevumi pakårtojas attiecîgajamattîstîbas lîmenim. Pirmajå – no 1992. lîdz 1993.gadam – notika Latvijas ekonomikas stabilizåcija. TadSVF ne tikai aktîvi sniedza palîdzîbu, bet nodroßinåjaarî finansiålu atbalstu. Otrajå – lîdz 1999. gadam –notika ekonomikas pårstrukturizéßana un atjaunoßana.Íajå posmå sadarbîbå dominéja rezerves vienoßanås parfinansiålo lîdzek¬u pieß˚irßanu, kå arî tehniskå palîdzîba.Kopß 2000. gada Latvijas prioritåte bija ieståßanås ESun attiecîbås ar SVF Latvija pårgåja no sadarbîbasdaΩådu programmu ietvaros uz konsultåcijåm parekonomikas attîstîbu. Paraléli samazinåjås tehniskåspalîdzîbas apjoms.

1. posms: Latvijas iespéjas – straujaskorekcijas ekonomikå1992. gadå Latvijå darba vizîtés ieradås pirmås fondamisijas. Lai nodroßinåtu nepårtrauktu SVF un Latvijasvalsts institüciju sadarbîbu, Valütas fonds nosütîja uzRîgu paståvîgo pårståvi. DaΩu méneßu laikå tikasagatavota pirmå sadarbîbas programma, kuru SVFvalde Vaßingtonå apstiprinåja 1992. gada 14. septembrî.Attiecîbå uz iespéjamo ekonomisko reformu tempu bijaskaidrs, ka Latvijai nav citas iespéjas kå vien îstenotstraujas korekcijas. Valsts ßajå laikå saskårås arievérojamåm problémåm – dramatisku raΩoßanasapjomu un faktisko ienåkumu samazinåßanos unhiperinflåciju. Programmas mér˚is bija tautsaimniecîbasstabilizåcija, vienlaikus uzsåkot påreju uz tirgusekonomiku. Lai varétu apkarot inflåciju, valstij bijanepiecießama no rub¬a zonas neatkarîga monetåråpolitika. Tas prasîja nacionålås naudas ievießanu, un jauno 1992. gada 20. jülija Latvijas rublis bija k¬uvis parvienîgo oficiålo maksåßanas lîdzekli. Jaunajai valstij bijanepiecießami savi resursi, tåpéc nodok¬u politika bija¬oti svarîga programmas saståvda¬a. Latvijas nacionålås valütas rezervju izveidoßanai SVFLatvijai pieß˚îra finanséjumu 54,9 miljonu SDR apmérå.Valsts ßos lîdzek¬us sañéma pakåpeniski. Sañemßanaskritérijs bija sekmîgi ieviesta ekonomisko reformuprogramma, par kuru valdîba un Latvijas Banka bijavienojusies ar SVF. Nåkamo naudas reformas fåziLatvija såka 1993. gada martå, kad noléma påriet nopagaidu naudas – Latvijas rub¬a – uz latu. Såkotnéji latakurss bija brîvi peldoßs, un tikai 1994. gada februårîLatvijas Banka to fikséja pret SVF noré˚inu vienîbu SDR.Péc gada pirmajai programmai sekoja nåkamå –vienoßanås par 22,9 miljonu SDR pieß˚irßanu. No ßîaizdevuma valütas rezervju nodroßinåßanai Latvija

SADARBÈBA CEÒÅ UZ EIROPASSAVIENÈBU

Latvija par SVF dalîbvalstik¬uva 1992. gada maijå.Paßlaik Latvija ir sekmîgipårveidojusi valstsekonomisko sistému – nocentrålas plånoßanas uz tirgusekonomiku – un k¬uvusi parpilntiesîgu EiropasSavienîbas (ES) dalîbvalsti.SVF ßajå proceså sniedzanenovértéjamu atbalstu.

INGUNA KUPÇA*Åréjo sakaru pårvaldes

vecåkå speciåliste

AVERSS un REVERSS Latvijas Bankas bi¬etens • 2005. gads Nr. 26

izñéma tikai 40 procentus. Vienlaikus Latvija izmantojaarî aizñémumu 45.8 miljonu SDR apjomå noStrukturålås pårkårtojumu kredîtlînijas, kas tikaizveidota, lai atbalstîtu påreju uz tirgus ekonomikubijußajås centrålås plånoßanas ekonomikas valstîs.

2. posms: reformu programmas bezaizdevumu izmantoßanasOtrajå sadarbîbas posmå Latvija pårgåja uzprogrammåm par rezerves vienoßanos lîdzek¬upieß˚irßanai. SVF eksperti sadarbîbå ar Latvijas valstsinstitücijåm vienojås par veicamo ekonomisko reformuprogrammu un noteiktiem izpildes kritérijiem, taçuvalsts vienpuséji apñémås neizmantot aizdevumu.Protams, ja Latvijai bütu radußås maksåjumu bilancesproblémas, valsts varétu nekavéjoties sañemt SVFfinansiålo atbalstu ar nosacîjumu, ka ieplånotåekonomisko reformu programma tiek îstenota. Tå kå tautsaimniecîbas stabilizåcija un inflåcijasapkaroßana Latvijå bija noritéjusi ¬oti veiksmîgi, otrajåposmå programmu galvenais uzdevums bija stabilizétvalsts finanßu pozîciju un ieviest ekonomisko izaugsmistimuléjoßas strukturålas reformas. Tås paredzéja bankusektora restrukturizåciju, valsts îpaßuma privatizåciju,kå arî atbilstoßas likumdoßanas izstrådi. Íajå posmå sadarbîba ar SVF k¬uva ¬oti cießa – fondaekspertu misijas apmekléja Latviju gandrîz katruceturksni. Starplaikos tipiska sadarbîbas forma bijatehniskie vai analîtiskie ziñojumi par daΩådiemekonomiskås politikas aspektiem, ko fonda darbiniekioperatîvi sagatavoja péc Latvijas amatpersonu lüguma.Bütiski pieauga SVF tehniskå palîdzîba. To nodroßinåjaîpaßas tehniskås palîdzîbas misijas, kå arî ilgtermiña unîstermiña eksperti. Viñi strådåja Latvijas Bankå unFinanßu ministrijå. Palîdzîba fokuséjås uz reformåmbanku un finanßu sektorå, stiprinot banku uzraudzîbu un

reguléßanu. Vairåkus gadus Latvijas Bankå strådåjaSVF konsultants kredîtieståΩu uzraudzîbas jautåjumos.Valdîbas finanßu jomå eksperti sniedza palîdzîbu Valstskases izveidoßanå, nodok¬u politikas izstrådåßanå unnodok¬u administréßanas uzlaboßanå. Kaut gan Latvijas uzñéméji savå saimnieciskajå darbîbåpårorientéjås uz tirgiem rietumos, tomér 1998. gadaaugusta Krievijas finanßu krîze ietekméja Latvijasekonomiku, jo vairåkas raΩoßanas nozares un daΩukomercbanku darbîba joprojåm bija cießi saistîta arKrievijas tirgu. Uz ekonomikas lejupslîdi valdîbarea©éja, palielinot valsts budΩeta deficîtu. TådéjådiLatvijas budΩeta deficîts pieauga no 1 procenta noiekßzemes kopprodukta 1998. gadå lîdz 4 procentiem1999. gadå. Tå rezultåtå Latvijas sadarbîbas programmaar SVF zaudéja spéku, jo valsts nespéja nodroßinåtfiskålo kritériju izpildi. Tomér posmå lîdz 1999. gadabeigåm, kad Latvija vienojås ar SVF par jaunuprogrammu, sadarbîba ar SVF turpinåjås, konodroßinåja regulåras misijas un fonda re©ionålåpårståvniecîba.

3. posms: sadarbîba ar SVF, såkotsarunas par ieståßanos ES Latvijas ekonomika strauji atlaba no Krievijas krîzessekåm, un 1999. gada beigås Latvija sañémauzaicinåjumu såkt sarunas par ieståßanos ES. Valstsinstitüciju galvenais uzdevums bija sagatavot valstiintegråcijai ES. Èstenojot nepiecießamås strukturålåsreformas, pieauga ES tehniskås palîdzîbas nozîme.2001. gada såkumå Latvija ar SVF vél vienojås parprogrammu lîdz 2002. gada decembrim. Sagatavojot unîstenojot to, viskarståkås diskusijas notika par valstsfiskålo politiku. Kopß 2003. gada Latvija ar SVF sadarbojås tikaiuzraudzîbas ietvaros, kas notiek tå sauktå IV panta

Gada vidéjå inflåcija

IKP pårmaiñas salîdzinåmajås cenås0

100

200300400500

600700

800900

1000

1991 1993 1995-35-30

-25-20-15-10

-50

510

15

Inflå

cija

IKP

pårm

aiña

s

1997 1999 2001 2003

Inflåcija un IKP pårmaiñas

2005. gads Nr. 2 • Latvijas Bankas bi¬etens AVERSS un REVERSS 7

konsultåciju formå. SVF statütu IV pants noteic, kauzraudzîba jåîsteno kå regulårs dialogs starp SVFdarbiniekiem un fonda dalîbvalstu oficiålajåminstitücijåm. Reizi gadå Valütas fonda speciålistiapmeklé Latviju, analizé valsts makroekonomiskoståvokli un finanßu sektoru. Ar valsts institüciju unLatvijas Bankas amatpersonåm, kå arî citu organizåciju,pieméram, komercbanku un nozaru asociåcijupårståvjiem tiek apspriesta valsts ekonomiskå politika.Balstoties uz iegüto informåciju, fonda darbiniekisagatavo pårskatu par Latvijas ekonomisko situåciju unattîstîbas perspektîvåm, ko apsprieΩ SVF izpilddirektoruvaldé. Pårskati kopå ar SVF valdes rekomendåcijåm unkomentåriem ir pieejami gan SVF, gan Latvijas Bankasinterneta måjas lapås.

Programma Apstiprinåßanas Beigßanås vai Pieß˚irtå summa Izñemtå summadatums anuléßanas datums (milj. SDR) (milj. SDR)

SVF programmas Latvijå

1 Stand-by Arrangement, SBA2 Systemic Transformation Facility, STF

Atbalsta vienoßanås1 14.09.1992. 13.09.1993. 54.9 54.9

Aizdevums Tautsaimniecîbas 15.12.1993. 14.03.1995. 45.8 45.8struktüras pårveidei2

Atbalsta vienoßanås 15.12.1993. 14.03.1995. 22.9 9.2

Atbalsta vienoßanås 21.04.1995. 20.05.1996. 27.5 -

Atbalsta vienoßanås 24.05.1996. 23.08.1997. 30.0 -

Atbalsta vienoßanås 10.10.1997. 09.04.1999. 33.0 -

Atbalsta vienoßanås 10.12.1999. 09.04.2001. 33.0 -

Atbalsta vienoßanås 20.04.2001. 19.12.2002. 33.0 -

Bez ßîm konsultåcijåm SVF dalîbvalstîs tiek îstenotas arîspecializétas programmas kådas konkrétas sféraspårraudzîbå. 2001. gadå SVF kopå ar Pasaules Bankuîstenoja Latvijas finanßu sektora stabilitåtes novértéjumaprogrammu. 2003./2004. gadå SVF ekspertusagatavotajå ziñojumå, izvértéjot Latvijas Bankas,Finanßu ministrijas, Valsts kases un Centrålås statistikaspårvaldes apkopoto statistiku, tika atzîts, ka kopumåLatvijas statistikas kvalitåte atbilst noteiktajiemstandartiem.

* Izmantots arî IMF Working Paper WP/03/241: Knobl A., HaasR. IMF and the Baltics: A Decade of Cooperation

Papildu informåcijai – inguna.kupca@bank.lvGata Zommerovska foto

AVERSS un REVERSS Latvijas Bankas bi¬etens • 2005. gads Nr. 28

Izpilddirektoru valdé strådå 24 direktori, no kuriem tikaiastoñi pårståv atseviß˚u SVF dalîbvalsti. Vairumam valstuekonomikas îpatsvars pasaulé nav nozîmîgs, tåpécmazåkås dalîbvalstis ir apvienojußås grupås. Valstuizvirzîtais izpilddirektors valdé pårståv grupas intereses.Zieme¬valstu un Baltijas valstu (ZBV) grupå ietilpstSkandinåvijas valstis – Dånija, Islande, Norvé©ija, Somija,Zviedrija un Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva.Íîs grupas kopéjå balss veido 3.51 procentu (t. sk.,Latvijai – 0.07 procenti) no visåm SVF balsîm. Var teikt,ka tas ir mazs îpatsvars, taçu Valütas fonda valdé lielåkåda¬a – 13 direktori – pårståv valsti vai grupu, kuru balsuîpatsvars nepårsniedz 3.5 procentus. Valstis grupå izstrådå un aizståv kopéju pozîciju SVFizpilddirektoru valdé izskatåmajos jautåjumos. Saskañå arpaßlaik spékå esoßo kårtîbu, ZBV izvirza izpilddirektoru,ko ik péc diviem gadiem rotåcijas kårtîbå maina. Valstij,kuras pårståvis veic izpilddirektora pienåkumus,jånodroßina grupas sadarbîba ar izpilddirektora biroju unjåsaskaño visu astoñu valstu pozîcija. Sadarbîbå arpåréjåm savas grupas valstîm koordinéjoßå valsts regulåri,atbilstoßi SVF valdes darba kårtîbai un ZBV interesém,sagatavo saskañojamo jautåjumu sarakstu. Pirms attiecîgåjautåjuma izskatîßanas valdes sédé tå izstrådå grupaspozîcijas projektu, ko nosüta ZBV koordinatoriem –vairåk nekå 40 pilna laika daΩådu amatu speciålistiemcentrålajås bankås un finanßu ministrijås. Viñi, savukårt,izstrådå un saskaño savas valsts pozîciju. Latvijå koordinéjoßå institücija ir Latvijas Banka. Tåsuzdevums ir izstrådåt vienotu valsts viedokli, apsprieΩot toar Finanßu ministriju, finanßu tirgus uzraudzîbasinstitücijåm u.c. péc nepiecießamîbas. Tad Latvijas Bankaveic izmaiñas ZBV pozîcijas projektå atbilstoßi Latvijasinteresém. Viedok¬a saskañoßanas process ir atklåts – visikomentåri tiek nosütîti ne tikai koordinéjoßås valsts, bet arîvisiem påréjiem proceså iesaistîtajiem speciålistiem.Koordinéjoßås valsts uzdevums ir pårstrådåt projektu, laitas atspogu¬otu kopéjo grupas viedokli. Izpilddirektoram ßîsaskañotå pozîcija jau ir kå instrukcija, péc kuras vadotiesviñß pauΩ grupas valstu viedokli SVF valdé. Ir jautåjumi,kuros katra valsts var nosütît savus komentårus tießiizpilddirektora birojam, informéjot par to påréjås valstis.Koordinåcijas darba metodes regulåri tiek apspriestasikgadéjås koordinatoru sanåksmés. Par fundamentåliemsadarbîbas jautåjumiem valstis vienojas Zieme¬valstu unBaltijas valstu monetårajå un finanßu komitejå.

Zieme¬valstu un Baltijas valstu birojsSVF izpilddirektora darbu Vaßingtonå nodroßinaZieme¬valstu un Baltijas valstu birojs (ZBVB). Tas ir kålogs, kas dod iespéju Zieme¬valstu un Baltijas valstu

LATVIJAS DALÈBA ZIEMEÒVALSTUUN BALTIJAS VALSTU GRUPÅ

INGUNA KUPÇAÅréjo sakaru pårvaldes

vecåkå speciåliste

Ikdienå visu SVFoperatîvo darbuVaßingtonå veicizpilddirektoru valde –direktori pårståv visas184 valstis. Gada laikåtiek apspriesti unpieñemti lémumigandrîz 300 daΩådosjautåjumos.

DAINIS GAÍPUITISÅréjo sakaru pårvaldes

galvenais speciålists

92005. gads Nr. 2 • Latvijas Bankas bi¬etens AVERSS un REVERSS

pårvaldes institücijåm un centrålajåm bankåm iesaistîtiesValütas fonda valdes lémumu pieñemßanå, kå arî sañemtdetalizétu aktuålo informåciju. Izpilddirektora vadîbåbirojå strådå visu astoñu valstu norîkotie pårståvjiatbilstoßi ZBV grupå pieñemtajai rotåcijas shémai –izpilddirektora vietnieks, divi vecåkie padomnieki, çetripadomnieki. Íie darbinieki galvenokårt nåk nocentrålajåm bankåm, jo tießi centrålås bankas ZBV irkoordinéjoßås institücijas. Paßlaik ZBVB vada Norvé©ijaspårståvis Jons A. Solheims (Jon A. Solheim), viñavietnieks ir Zviedrijas pårståvis Dåvids Fareliuss (DavidFarelius). Latviju izpilddirektora padomnieka statusåpårståv Je¬ena Zubkova no Latvijas Bankas. Biroja galvenais uzdevums ir nodroßinåt Zieme¬valstu unBaltijas valstu iespéju ietekmét SVF valdes lémumus unpiedalîties SVF politikas izstrådåßanå. Tå darbiniekianalizé informåciju par valdé izskatåmajiem jautåjumiem,noformulé savas valstu grupas viedok¬us un aktîvipiedalås valdes sédés. Izpilddirektoram, kå jau teikts,valdé ir jåpauΩ viedoklis, ko var atbalstît visas vai lielåkåda¬a grupå esoßo valstu. Lîdz ar jautåjumiem, kas ir SVFun Zieme¬valstu un Baltijas valstu prioritåßu sarakstå,ZBVB akcenté arî to, lai Valütas fonda uzraudzîbas darbsbütu vairåk vérsts uz finansiåli nestabilåm, bet kopéjåekonomiskajå sistémå nozîmîgåm valstîm, kå arîre©ionålo uzraudzîbu. Lielu uzmanîbu pievérß arî tåmvalstîm, kas no SVF aizñémußås apjomîgus aizdevumus,kå arî valstîm, kuråm Zieme¬valstis sniedz palîdzîbu.Starp citu, jåatzîst, ka salîdzinåjumå ar ßo valstu nacionåloienåkumu tås ir visdåsnåkie palîdzîbas sniedzéji pasaulé.Birojs uzsver nepiecießamîbu veicinåt uzraudzîbascaurskatåmîbu, tåpéc mudina valstis publiskot SVF veiktonovértéjumu. Arî korupcijas apkaroßanå birojs ieñemstingru pozîciju. Valdes sédes par grupas valstu ekonomiku ir ZBVBprioritåte. Pieméram, kad tiek apspriesta Latvija,izpilddirektors vispirms valdé aizståv Latvijas viedoklipar SVF misijas ekspertu sagatavoto Latvijas ekonomiskåståvok¬a vértéjumu un rekomendåcijåm. Valdes sédépåréjie direktori arî izsaka savu viedokli par ßo SVFslédzienu. Informåcija par diskusiju gaitu tiek apkopotaun nosütîta Latvijas valsts pårvaldes institücijåm. Íådashéma attiecas arî uz citåm valstîm. ZBVB aktîvi uztur kontaktus arî ar citiem SVFizpilddirektoru birojiem. Tas palîdz apzinåt citu valstuviedok¬us un ir îpaßi svarîgi, kad ZBVB plåno SVF valdéierosinåt kådu iniciatîvu vai viedokli un meklésabiedrotos. Èpaßi intensîvi kontakti veidojas starp ESvalstîm. Lai koordinétu viedok¬us, izveidota neformålavisu ES dalîbvalstu sadarbîbas grupa. Savukårt, birojasadarbîba ar Valütas fonda paståvîgå personåla

departamentiem, kur gatavo analîtiskos materiålus SVFvaldes sédém, palîdz labåk orientéties izskatåmajåjautåjumå, kå arî valdé spécîgåk argumentét savuviedokli. ZBVB uzdevums ir nodroßinåt arî atgriezenisko saiti, t.i.,regulåri informét müsu grupas valstis par diskusijurezultåtiem valdes sédés, jautåjumiem, kas radußies ßodiskusiju laikå, citu valstu nostådném un citåmaktualitåtém. Papildus ikdienas ziñojumiem divas reizesgadå biroja darbinieki sagatavo plaßåku pårskatu par ZBVgrupas darbîbu SVF, kuru apsprieΩ Zieme¬valstu unBaltijas valstu monetårå un finanßu komiteja. Pårskatupublicé visu grupas valstu centrålo banku interneta måjaslapås.

Zieme¬valstu un Baltijas valstu monetåråun finanßu komitejaZieme¬valstu un Baltijas valstu monetårå un finanßukomiteja (ZBVMFK) ir augståkå léméjinstitücija ßajåvalstu grupå SVF jautåjumos. Sédes notiek divas reizesgadå. Starplaikå, ja rodas nepiecießamîba saskañotviedok¬us un pieñemt lémumus, tå var rîkottelekonferences. Komitejas saståvå darbojas divi pårståvjino katras valsts – centrålo banku viceprezidenti unatbilstoßa lîmeña amatpersonas no finanßu ministrijas.Latviju komitejå pårståv Latvijas Bankas prezidentavietnieks Andris Ruselis un Finanßu ministrijas valstssekretåres vietniece Inta Vasaraudze. Komiteja lemj par valstu kopéjo politiku SVF jautåjumos,nosaka valstu viedok¬u saskañoßanas principus unturpmåkos uzdevumus koordinatoriem. Viena nokomitejas darba prioritåtém ir laikus atpazît ßai valstugrupai svarîgus jautåjumus, kå arî izstrådåt priekßlikumus,ko iek¬auj SVF darba kårtîbå. Tiek izstrådåta kopéjåpolitika jautåjumos, kas skar starptautisko finanßuarhitektüru un sistémiski svarîgas valstis. Galvenå intereßusféra ietver valstu uzraudzîbas politiku, finanßu krîΩunovérßanu un atrisinåßanu. Arvien lielåku nozîmi ieñemnabadzîbas novérßanas un izaugsmes programmasmazattîstîtajås valstîs. Komiteja rüpéjas arî, lai sabiedrîba tiktu informéta parSVF kontekstå aktuåliem jautåjumiem un par valstudarbîbu ßajå organizåcijå, pieméram, ir noteiktidokumenti, kas regulåri jåpublicé katras valstskoordinéjoßås institücijas interneta måjas lapå.

ZBVB izpilddirektors Jons Solheims un Ilmårs Rimßéviçs, LB prezidents.

Papildu informåcijai – inguna.kupca@bank.lv,dainis.gaspuitis@bank.lvJura Krava¬a un Gata Zommerovska foto

AVERSS un REVERSS Latvijas Bankas bi¬etens • 2005. gads Nr. 210

Tur ir savas îstenîbas, kas jåsaprotKo jums profesionåli devußi ßie divi gadi?

Galvenais, esmu ieguvusi jaunu, unikålu pieredzi darbåstarptautiskajå institücijå un starptautisku redzéjumu parekonomiskiem notikumiem pasaulé. Íåda pieredze ne tikaipaplaßina redzesloku, tå ¬auj padzi¬inåt teorétiskås unpraktiskås zinåßanas ekonomikå. Esmu ieguvusi labåkuizpratni par paßu Valütas fondu, kå arî Pasaules Banku,citåm starptautiskåm institücijåm un ßå brîΩa aktuålåmtendencém. Laiku Vaßingtonå cenßos izmantot maksimåli,lai smeltos no SVF daudzu gadu desmitu laikå uzkråtåspieredzes. Pieméram, kådi ekonomiskie risinåjumi ¬aujvalstij stabili un ilgspéjîgi attîstîties; kådi ekonomiskåspolitikas lémumi ir optimåli saistîbå ar valsts attîstîbaslîmeni; kådas reformas "strådå", kådas ne un kåpéc?Pieredze patiesi ir plaßa, jo gandrîz katru no 184dalîbvalstîm SVF valdé izskata vismaz reizi gadå, betdaudzas valstis, kuras iesaistîtas daΩådås SVFprogrammås, pat bieΩåk. Man tå ir intelektuåli bagåtinoßapieredze. Un vél, darbs SVF ¬åva man apgüt lietpratîbu, kåuzståties starptautiskajå lîmenî, kur katrs tavs vårds tiekfikséts audioierakstos un ieprotokoléts.

Vai bija kaut kas îpaßi jåapgüst, lai strådåtu Valütasfondå?

Mana profesionålå dzîve lîdz Vaßingtonai koncentréjåsLatvijas Bankå, kur biju iesaistîta monetårås politikas unfinanßu sistémas jautåjumos. Íie jautåjumi ir arî SVFuzmanîbas centrå. Strådåjot Latvijas Bankå, man bijadotas arî plaßas iespéjas profesionåli izglîtoties årzemés.Man ¬oti noder ßî pieredze un izglîtîba, jo, izstrådåjotekonomiskås politikas rekomendåcijas, bieΩi vien irjåatgrieΩas pie makroekonomisko likumsakarîbupamatprincipiem. Piedevåm, 15 gados norises Latvijasekonomikå bijußas ¬oti bagåtîgas, bütîbå tå ir ekonomikaspårforméßanas vésture. Tas man ¬åva uzkråt zinåßanas, koarî izmantoju darbå SVF, analizéjot valstis, kas paßlaik ietcauri lîdzîgam procesam vai gatavojas ßådas reformasveikt. Tas, ko man gan vajadzéja intensîvi apgüt, uzsåkot darbuVaßingtonå, bija îpaßa terminolo©ija un formåla valoda, koizmanto SVF dokumentos, kå arî spéja ikdienå uztvert unstrådåt ar ¬oti lielu informåcijas apjomu. Ja runåjam partießajiem pienåkumiem, padomnieka darbå apméram 70%aizñem valstu jautåjumi un 30% ir vispåréjie politiskiejautåjumi. Neesmu saskaitîjusi, bet aptuveni ar kådåm 50valstîm pa ßo laiku esmu strådåjusi. Darbs ir ¬oti intensîvs.Pieméram, lai sagatavotu atzinumu par valsti, dotas vidéjidivas dienas. Nesen apkopotajå statistikå ir redzams, ka

EKONOMISKÅ DIPLOMÅTIJA VAI – KÅ PASAULI REDZ NO SVFBIROJA

JEÒENA ZUBKOVA jaudivus gadus pårståv LatvijuValütas fondå un rudenîdarbs Vaßingtonå beigsies.Par pieredzi padomniecesamatå Zieme¬valstu unBaltijas valstu grupas birojå,par redzéjumu uz pasauli unLatviju tajå sarunåjåmiesaprî¬a beigås, kad Latvijåstrådåja kårtéjå SVF misijasdelegåcija.

INTERVIJA

2005. gads Nr. 2 • Latvijas Bankas bi¬etens AVERSS un REVERSS 11

darbu apjoms ßajos gados daudzkårßojies. Ir periodi, kadnåkas strådåt no rîta lîdz vélam vakaram, neraugoties uzdarba stundåm. Såkumå, protams, man gåja grütåk - savupirmo uzståßanos gatavoju çetras dienas... Nu tas iet daudzåtråk. Iemåcîjos åtråk aptvert informåciju un atrastgalveno.

Divi gadi ir îss un vienlaikus gana garß laiks, strådåjotßådå organizåcijå. Kådi bija lielåkie jautåjumi, korisinåja Valütas fondå?

Svarîgåkais risks, kas ßobrîd skar pasaules ekonomiku, noSVF viedok¬a, ir saistîts ar nenoteiktîbu, kådå veidåatrisinåsies finanßu plüsmu nesabalansétîba pasaulé, proti,milzîgå ASV tekoßå konta deficîta finanséßana ar létiemaizñémumiem no Åzijas tirgus dalîbniekiem. Jautåjums ir,vai ßî situåcija atrisinåsies pakåpeniski vai arî krasi, krîzesveidå, strauji krîtoties ASV dolåram un pieaugot procentulikmém, kas savukårt negatîvi atsauksies uz vairåkiempasaules re©ioniem. SVF uzsver pakåpeniskumu unuzskata, ka ASV, Åzijas un Eiropas valstîm nepiecießamsrîkoties kopîgi, uzsverot: "Més, t.i., visas valstis, esamvienå laivå." Katram re©ionam ir jåveic savs ieguldîjumsßo nesabalansétîbu samazinåßanå – ASV ir jåveicina valstsun privåtie uzkråjumi, Åzijas valstîm ir jåpalielina valütaskursa elastîba, bet Eiropai un Japånai jåveic strukturålasreformas, lai sekmétu ekonomiskå potenciåla pieaugumu. Otrs nozîmîgs jautåjums ir fonda politika nabadzîgajåsvalstîs. SVF ir ¬oti svarîga nozîme starptautiskåssabiedrîbas püliños samazinåt nabadzîbu pasaulé. Par toliecina fakts, ka kreditori no visas pasaules, kuri finansénabadzîgås valstis, uzmanîgi seko SVF rîcîbai. Pieméram,ekonomiskå programma, ko atbalsta SVF, kalpo kå signålskreditoriem un donoriem, ka valstî tiek îstenotaekonomiskås attîstîbas un nabadzîbas samazinåßanaspolitika. Aktuåls jautåjums ßobrîd ir arî nabadzîgo valstuparåda tålåka piedoßana, un SVF ir ßo starptautiskodiskusiju centrå. Svarîgs virziens – izstrådåt tålåko SVF straté©iju. Fondagalvenais uzdevums ir veicinåt globålo finanßu stabilitåti.Tåda bija galvenå Bretonvudas vîzija pirms 60 gadiem, unßis uzdevums ir aktuåls arî ßobrîd. Tomér ekonomiskå videk¬uvusi komplicétåka, integrétåka, lîdz ar to fondsuzmanîbu vairåk centré uz sistémiskiem jautåjumiem.Attîstîtas valstis, kuråm tagad ir peldoßie valütas kursareΩîmi un brîva pieeja privåtajiem kapitåla tirgiem, vairsneaizñemas no SVF un lîdz ar to ir mazåk atkarîgas no tåieteikumiem. Fonda kreditéßanas raksturs ir mainîjies.Bretonvudas laikå, kad paståvéja fikséto valütas kursusistéma, SVF izsniedza îstermiña aizdevumus îstermiñamaksåjumu bilances problému risinåßanai. Savukårt,

pédéjie Valütas fonda aizdevumi ir ilgtermiña, lielaapjoma un izsniegti mazam aizñéméju skaitam. Íotendençu ietekmé tiek domåts, kå îstenot Bretonvudasvîziju par SVF lomu ßå brîΩa apståk¬os.

Par saslîpéßanos un kopsaucéjuLai astoñas valstis tiktu lîdz kopéjam viedoklim, droßivien jåiziet cauri vairåkiem diskusiju "raundiem". KasbieΩåk spélé lomu – katras valsts ekonomiskaisnozîmîgums vai personîbas, kuras risina sarunas?

Vairumå gadîjumu kopsaucéja mekléßana nav saistîta arpretéju viedok¬u sadurßanos, tå drîzåk ir viedok¬u slîpéßana.Pretéji viedok¬i vairåk saistîti ar müsu valstu grupasiekßéjåm lietåm, pieméram, valstu rotåcija unpårståvniecîba direktora amatam. Íådå gadîjumå, protams,no svara ir valsts ekonomiskais îpatsvars, jo tas nosaka ßîsvalsts balsu skaitu. Runåjot par personîbåm, jåatzîmé, kaZieme¬valstu centrålajås bankås ir profesionå¬i, kas jau gadudesmitus strådå tikai ar fonda lietåm, un ßo personuviedoklim, protams, ir liels svars. Íiem profesionå¬iem irinstitucionålå atmiña par SVF jautåjumiem. Baltijas valstîsßåda pieredze vél tikai veidojas.

Kådas ir darba îpatnîbas, strådåjot starptautiskajåinstitücijå un daudznacionålå vidé?

Kå jau minéju, uzståjoties SVF valdé un dokumentos, tieklietota formåla, diplomåtiska valoda. Såkumå klausîjos, kåto dara citi. Svarîgi ir ne tikai kritizét, bet arî atzît valstssasniegumus. Pareizåk ir koncentréties nevis uz negatîvo,bet ce¬iem, kå to novérst, tas, ko sauc par konstruktîvokritiku. Pieméram, tîri teorétiski ñemot, atzinumu "valstspårvalde ir korumpéta un lîdzek¬i tiek neveiksmîgiizsaimniekoti" var pateikt "valstî ir jåveic institucionålåsreformas, lai uzlabotu valsts pårvaldes efektivitåti unapkarotu korupciju". Otrkårt, ir svarîgi apzinåties attiecîgåsvalsts kapacitåti. Pirms no nabadzîgas valsts gaidîtnopietnus uzlabojumus, Valütas fonds vai Pasaules Bankatai sniedz tehnisko palîdzîbu. Svarîgi apzinåties arî valstspolitisko sistému, kura bieΩi vien ierobeΩo liberåloekonomisko reformu iespéju. Íådas situåcijas ir, pieméram,valstîs ar autoritåro varu vai arî demokråtiskås valstîs, kurparlamenta vairåkums neatbalsta reformas. Tie ir "politiskasekonomikas" faktori, kuri ir årpus SVF kompetences.

Nacionålais Otrå pasaules kara memoriålsVaßingtonå.

l Latvijas Bankas padome 2005. gada 19. martå apstiprinåja LatvijasBankas 2004. gada pårskatu, kå arî pieñéma lémumu par pe¬ñas sadali.Latvijas Bankas 2004. gada pe¬ña bija 3 289 tükst. latu.

l Latvijas Bankas padome apstiprinåja "Parådnieku re©istranoteikumus" jaunå redakcijå. Svarîgåkå pårmaiña noteikumos irParådnieku re©istra dalîbnieku loka paplaßinåßana. Proti, tajå saskañå arizmaiñåm "KredîtieståΩu likumå" un "Apdroßinåßanas sabiedrîbu un touzraudzîbas likumå" iek¬autas arî banku meitassabiedrîbas (lîzinga unfaktoringa sabiedrîbas), kas sniedz ar kredîtrisku saistîtus finanßupakalpojumus, kå arî apdroßinåtåji, kuriem ir tiesîbas veikt apdroßinåßanuLatvijas Republikå. Tåtad Parådnieku re©istrs saturés informåciju arî partiem finanßu saistîbu veidiem, kas saistîti ar jauno dalîbnieku pamatdarbîbu –lîzingu, faktoringu un apdroßinåßanas pakalpojumiem. "Parådnieku re©istranoteikumu" jaunå redakcija ståsies spékå 2005. gada 1. septembrî.

l Latvijas Bankas padome veica grozîjumus ''Elektroniskås naudasizlaißanas un apkalpoßanas noteikumos" (spékå no 01.04.2005.) atbilstoßigrozîjumiem "KredîtieståΩu likumå".

l Latvijas Bankas padome 2005. gadå arî péc 19. maija sédes nolémanemainît refinanséßanas, banku noguldîjumu Latvijas Bankå un lombardakredîta procentu likmes. Nemainîta paliek arî banku obligåto rezervjunorma.Lémums balstîts uz ßådiem apsvérumiem par tautsaimniecîbas attîstîbu:inflåcija saglabåjas augståka par prognozéto, un, neveicot konkrétuspasåkumus tås mazinåßanai, Latvijas ekonomikas izaugsme salîdzinåjumå arpagåjußo gadu var paléninåties; joprojåm straujå kreditéßanas attîstîba uzturaugstå lîmenî iekßzemes pieprasîjumu, kas ne¬auj bütiski mazinåtiesinflåcijai un augstajam Latvijas tekoßå konta deficîtam.Latvijas Bankas noteiktå banku obligåto rezervju norma ir 4%. Jåapzinås, ka péc lata piesaistes eiro un Latvijas pievienoßanås Valütaskursa mehånismam II monetårås politikas instrumentu loma un efektivitåteir bütiski mazinåjusies, bet nepiecießamîbas gadîjumå Latvijas Bankajoprojåm ir gatava iespéju robeΩås rîkoties, lai veicinåtu sabalansétutautsaimniecîbas attîstîbu.

l Latvijas Bankas padome veica grozîjumus "Latvijas Bankasorganizétås vértspapîru noré˚inu sistémas noteikumos". Íis lémumspieñemts saistîbå ar Latvijas valsts vértspapîru såkotnéjå tirgus, procentuienåkuma izmaksas un dzéßanas reorganizåciju, un tas ståsies spékåvienlaikus ar tådu Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumuståßanos spékå, kuri regulés Latvijas valsts iekßéjå aizñémuma vértspapîruizlaißanas kårtîbu. Íie noteikumi regulé Latvijas Bankas izveidotåsvértspapîru noré˚inu sistémas darbîbu un ir saistoßi tikai tiem sistémasdalîbniekiem, kuri ir brîvpråtîgi noslégußi lîgumu ar Latvijas Banku "Pardalîbu Latvijas Bankas organizétajå vértspapîru noré˚inu sistémå".

Papildu informåcija – no preses sekretåra Mårtiña Gråvîßa(Martins.Gravitis@bank.lv)

AVERSSUNREVERSS

K. VALDEMÅRA IELÅ 2A • RÈGÅ, LV-1050 • TÅLRUNIS: 702 2300 • FAKSS: 702 2420E-PASTS: INFO@BANK.LV • HTTP://WWW.BANK.LV

∏ LATVIJAS BANKA, 2005Pårpublicéjot obligåta avota noråde. Re©istråcijas apliecîba Nr. 1947

Latvijas Bankas padomé un valdé(2005. gada marts – maijs)

Kas attiecas uz ikdienas kole©iålåm attiecîbåm fondå, mannav bijusi vajadzîga piepüle vai îpaßas rakstura iezîmes.Kopumå SVF strådå vairåk nekå divarpus tükstoßidarbinieku no 140 valstîm. Més, "rotéjoßie", séΩam uzvietas Vaßingtonas birojå un esam mazåkumå. Vairums irpaståvîgi strådåjoßie, kuri brauc misijås uz valstîm, péta turekonomisko situåciju. Viñi, protams, sastopas ar daudzåmnacionålåm îpatnîbåm. Savukårt, paßå SVF ßîs nacionålåsmentalitåtes atß˚irîbas es påråk neizjütu. Vairums, 80procenti, Valütas fondå strådåjoßo ekonomistu ir ieguvußiaugståko izglîtîbu ASV universitåtés, påréjie – lielåkotiesRietumeiropas universitåtés. Lîdz ar to ßiem darbiniekiem,vai tie bütu no ASV, Åfrikas vai Tuvajiem Austrumiem, irlîdzîgi uzskati, kådå veidå ir sasniedzams ekonomiskaispieaugums un stabilitåte pasaulé, – kopîgs mér˚is apvienoßos SVF darbiniekus. Turklåt organizåcija ir diezganformåla un darba vidé ir pieñemtas noteiktas normas, taiskaitå, ©érbties lietiß˚å kostîmå, nav pieñemts runåt parlietåm, kas neattiecas uz darbu. Tomér måjås (es domåjußeit, Amerikå) daΩådu tautîbu pårståvji saglabå savastradîcijas, pat ja viñi 20 gadus ir nodzîvojußi ASV – måjasiekårta, ap©érbs un édieni bieΩi vien ir nacionålie.

Uzskatu – esmu ieguvéjaVai, nokåpjot no globålå "torña" tur, Vaßingtonå, ßeit,Latvijå, neß˚itîs par ßauru?

Zinåmå mérå tå ir. Tomér, izvértéjot ßo laiku kopumå,uzskatu, esmu ieguvéja kå profesionåli, tå personiski.Darbs SVF valdé ¬auj man iegüt vispåréjo izpratni parnotiekoßo, tendencém un Latvijas vietu pasaulé, strådåjotLatvijå, savukårt, ir laiks un iespéja k¬üt par speciålistunoteiktå jautåjumå. SVF ir unikåla vieta, kur daΩådu valstupieredze ir viegli pieejama un salîdzinåma, un, domåju,ßåda pieredze ßobrîd ir noderîga arî Latvijas Bankai. Péc darba Vaßingtonå plånoju atgriezties Latvijas BankasMonetårås politikas pårvaldé un izmantot iegütås zinåßanaspar citu valstu pieredzi ßeit uz vietas. Par personiskoieguvumu uzskatu arî to, ka tagad labåk saprotu citu nåcijuun reli©iju pårståvoßu cilvéku uzskatus.

Intervéja Helga Liziña–Balode Gata Zommerovska foto

(turpinåjums no 11. lpp)