AT\1104369LV.docx AP101.794v04-00

LV LV

EIROPAS UN LATĪŅAMERIKASPARLAMENTĀRĀ ASAMBLEJA

REZOLŪCIJA

Politisko partiju finansēšana EiropasSavienībā un Latīņamerikāpamatojoties uz Politikas, drošības un cilvēktiesību komitejas ziņojumu

Līdzreferenti: Ángel Rozas (Latīņamerikas parlaments)Beatriz Becerra Basterrechea (Eiropas Parlaments)

Ceturtdien, 2016. gada 22. septembrī Montevideo

AP101.794v04-00 2/6 AT\1104369LV.docx

LV

EUROLAT — rezolūcija, kas pieņemta 2016. gada 22. septembrī Montevideo[pamatojoties uz Politikas, drošības un cilvēktiesību komitejas ziņojumu]

Politisko partiju finansēšana Eiropas Savienībā un Latīņamerikā

Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārā asambleja,

– ņemot vērā Apvienoto Nācijas Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju,

– ņemot vērā ANO Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

– ņemot vērā Amerikas Demokrātijas hartu,

– ņemot vērā secinājumus, kuri tika izdarīti 2004. gada jūlijā notikušajā Latīņamerikasparlamenta sanāksmē „Demokrātija, pārvaldība un politiskās partijas Latīņamerikā“,

– ņemot vērā 124. Starpparlamentārās savienības asamblejas (IPU) 2011. gada 20. aprīlīPanamā (Panamas Republikā) pieņemto rezolūciju „Politisko partiju un vēlēšanukampaņu finansēšana— pārredzamība un atbildība“,

– ņemot vērā Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas rezolūciju „Pilsoniskādalība un demokrātija Latīņamerikā un Eiropas Savienībā“, kuru 2014. gada 29. martāpieņēma Atēnās (Grieķijas Republikā),

A. tā kā politiskās partijas ir viens no pārstāvības demokrātijas pamatelementiem un tām irbūtiska loma kā sabiedrības politiskās pārstāvības un dalības instrumentam;

B. tā kā, lai stiprinātu politiskās partijas kā dalības un pārstāvības instrumentu, iedzīvotājuinteresēs ir jāīsteno pārredzami, samērīgi un ilgtspējīgi finansējuma mehānismi, un tā kāekonomiskie resursi ir neatņemama to efektīvas un neatkarīgas darbības daļa, tomēr tiekvar kropļoti demokrātisko procesu, ja tie netiek pienācīgi reglamentēti;

C. tā kā politiskās partijas pārsūta iedzīvotāju prasības iestādēm un tā kā šo partijufinansēšanas pārredzamība ir nepieciešama pārskatatbildībai, kas ir būtisksdemokrātisko institūciju elements;

D. tā kā visu iedzīvotāju nepieciešamību ņemšana vērā ir demokrātijas būtība unpriekšnoteikums, un tas liek nodrošināt taisnīgu piekļuvi resursiem, sniegt pārredzamībupar ekonomiskā atbalsta izcelsmi un izvairīties no jebkāda interešu konflikta, spiedienaun iejaukšanās, īpaši no tā, kurš var būt saistīts ar apšaubāmas vai nelikumīgasizcelsmes naudu;

E. tā kā trūkumi politiskā finansējuma reglamentēšanā var pavājināt demokrātijas kvalitāti,apdraudēt sabiedrības uzticību valdības iestādēm un radīt iespējas organizētajainoziedzībai ietekmēt valsts pārvaldi, tādēļ politiskā finansējuma reglamentēšanai irbūtiska nozīme demokrātijas saglabāšanā;

F. tā kā nevienlīdzīgā resursu sadale dažādi ietekmē partiju un kandidātu iespējas padarīt

AT\1104369LV.docx 3/6 AP101.794v04-00

LV

pieejamus savus priekšlikumus iedzīvotājiem, piedalīties vēlēšanās un tikt ievēlētiem;

G. tā kā līdzekļu vākšanas laikā var rasties interešu konflikti, kā arī iespēja, ka privātieziedotāji, ja nepastāv pārredzama sistēma, kurā noteikti ierobežojumi atbalstīt partijupolitiskās aktivitātes, izmanto politisko finansējumu kā ietekmes līdzekli lēmumupieņemšanas procesā, pārkāpjot demokrātiskās vienlīdzības principu;

H. ņemot vērā, ka ir būtiska preses brīvība, plurālisms, informācijas kvalitāte unaizsardzība, un tās pieejamība, kā arī iedzīvotāju tiesības būt pienācīgi informētiem; tākā plašsaziņas līdzekļu objektivitāte ir garantija tiesībām uz patiesu, pietiekamu unobjektīvu informāciju; tā kā prese veic būtisku politisko viedokļu izplatīšanas darbu, untā kā pastāv nepieciešamība politiskajām partijām nodrošināt taisnīgu pieeju plašsaziņaslīdzekļiem, lai iepazīstinātu ar kandidātiem un viņu politiskajiem priekšlikumiem;

I. tā kā politisko partiju un fondu iegūtā privātā finansējuma pārredzamības un revīzijastrūkums lielā mērā apgrūtina iespējas izbeigt interešu konfliktus, virpuļdurvju efektu unnelikumīgu vēlēšanu kampaņu finansēšanu;

J. tā kā Divpusējo reģionālo stratēģisko partnerattiecību valstu tiesību akti par politiskofinansējumu ietver noteikumu par privāto un valsts finansējumu, izmaksas,pārskatatbildību, revīziju un sodus;

K. tā kā sievietēm, jauniešiem, pamatiedzīvotājiem, etniskajām minoritātēm, LGTBIpersonām, invalīdiem, tostarp citu minoritāšu vai atstumtu grupu personām, pastāvfaktiski ierobežojumi ieņemt pārstāvošus amatus un piekļūt tiem, ņemot vērā resursupieejamības grūtības, kuru pamatā ir dažādi faktori, cita starpā arī kultūras problēmas;

L. tā kā politiskajām partijām ir svarīga nozīme, abiem dzimumiem nodrošinotvienlīdzīgus apstākļus un iespējas politiskajā dzīvē, un dzimumu vienlīdzība un lielākuiespēju piešķiršana sievietēm ir izšķiroši elementi jebkurā demokrātiskā politiskajāsistēmā, tādēļ nevienu sieviešu dalību veicinošu pasākumu nedrīkst uzskatīt pardiskriminējošu;

M. tā kā saskaņā ar demokrātiskā taisnīguma principu ir jāņem vērā papildu politiskopartiju netiešas finansēšanas mehānismi;

N. tā kā sociālo tīklu attīstība ļauj no jauna formulēt politiskā finansējuma tradicionālosprocesus, īpaši, izmantojot mikrofinansējumu un brīvprātīgo darbu, kas pieprasa ganvēlēšanu kampaņu pielāgošanu, gan arī tādu tiesisko regulējumu sekmēšanu, kurosparedzēti šie jaunie instrumenti,

1. pieprasa stiprināt politiskās partijas kā pārstāvības demokrātijas un politiskās dalībasmehānismu, efektīvi nodrošinot pienācīgus resursus (gan tiešos, gan netiešos), laipartijas varētu pastāvīgi efektīvi un ētiski darboties, šādi garantējot efektīvu un taisnīgukompetenci;

2. uzskata, ka pienācīgs politiskā finansējuma regulējums, kura pamatā ir stingripārredzamības, kontroles un pārskatatbildības principi, ir neatliekams uzdevumsLatīņamerikas un Eiropas Savienības demokrātijām, jo politiskā finansējuma

AP101.794v04-00 4/6 AT\1104369LV.docx

LV

regulējums un partiju iekšējās darbības demokratizācija stiprina demokrātiju,tiesiskumu, labu pārvaldību un iedzīvotāju uzticību saviem pārstāvjiem un institūcijām;

3. atzīst, ka ir svarīgi izveidot kontroles mehānismus, ar kuru palīdzību iedzīvotāji varuzzināt par politisko partiju saņemto finanšu līdzekļu izcelsmi un izlietojumu;

4. uzskata, ka ir būtiski izveidot jaukta līdzsvarota finansējuma (valsts un privāta) sistēmu,kura būtu pienācīgi reglamentēta ar valstu tiesību aktiem, kā arī finansēšanas kontrolessistēmu, kura kategorizē, sankcionē un nodod kriminālvajāšanai nelikumīgufinansēšanu, izmantojot pārraudzības struktūras, kuras ir nodalītas no tām partijām,kuras tiek revidētas un pārbaudītas;

5. uzskata, ka ir vēlams izveidot valstīs regresīvu nodokļu stimulu sistēmu attiecībā uzpartiju privātu finansēšanu;

6. uzsver, ka politiskajām partijām ir efektīvi un atbildīgi jāizmanto savus resursus ne tikaivēlēšanu kampaņu īstenošanai, bet arī konkrētu resursu novirzīšanai spēju veidošanai,izglītošanai par politiskiem jautājumiem, politiskās dalības un institūciju attīstībassekmēšanai, vienlaikus izvairoties no priviliģētu tīklu izveides un to izmantošanasjebkādiem privātiem izdevumiem, kā arī vienmēr ievērojot valstu tiesību aktu un partijunoteikumus;

7. uzsver, ka nepieciešams garantēt demokrātiskā režīma pārskatāmību, veicinot obligātuvadlīniju izstrādi ikgadējo finanšu pārskatu iesniegšanai, un šos pārskatus laikus unparedzami jādara pieejamus sabiedrībai, cita starpā iekļaujot saņemtā finansējumaizcelsmes un galamērķa sadalījumu, partiju izdevumus un līdzekļu devēju identitāti, unto neiesniegšanai vai aizkavēšanai jānosaka sods; gadījumā, ja finansējumi tiekizmantoti vēlēšanu procesos, par vēlēšanu izmaksu kontroli atbildīgā valsts iestādelaikus un pienācīgā veidā publicē jebkuru informāciju par vēlēšanu kampaņas politiskopartiju finansēšanu un izdevumiem;

8. ierosina izveidot pārraudzības struktūras politisko partiju iekšienē un ārpus tām, laisekmētu starpiestāžu sadarbību, uzlabotu standartizāciju saistībā ar izglītību un pieredzipolitiskā finansējuma revīzijas jomā, un tādējādi palielinātu pārredzamību, jo tāpolitiskās finansēšanas jomā ir būtiska nolūkā stimulēt sistēmas uzticamību;

9. ierosina izveidot tiešsaistes publikāciju sistēmu, lai padarītu viegli pieejamas obligātāskandidātu finanšu deklarācijas, ievēlētos vai publiskos amatus un partijas, padarotsabiedrībai pieejamu precīzu informāciju par finansējuma avotiem, partiju un to fondufinanšu pārskatiem un revīzijas ziņojumiem, ko veikušas attiecīgās iestādes;

10. mudina nodrošināt, lai nepieciešamie resursi dalībai partijā un vēlēšanās nenāktu noapšaubāmiem avotiem, ne arī tiktu iegūti nelikumīgā ceļā, tādēļ nepieciešama obligātalīdzekļu devēju identitātes atklāšana un tādu standartu izstrāde, kuri kategoriskiaizliegtu noteiktu avotu izmantošanu;

11. ierosina noteikt robežvērtības naudas apjomam, ko saņem fiziskas un juridiskaspersonas, lai ierobežotu jebkādu iespējamu demokrātiskās vienlīdzīgas kropļošanu;

AT\1104369LV.docx 5/6 AP101.794v04-00

LV

12. mudina valstis izveidot tiesisku regulējumu saistībā ar lobiju darbību visā politiskajāsistēmā, nodrošinot, ka tie vienmēr darbojas pārredzami, godīgi un likumā noteiktajākārtībā;

13. norāda, ka nepieciešams veikt visu iespējamo, lai tiktu izbeigta prakse, kas zināma kānodokļu oāze un banku noslēpums;

14. uzsver, ka politiskajām partijām ir skaidri jāinformē vēlētāji un kompetentās iestādespar atbildīgajām personām ekonomiskos un finanšu jautājumos, kā arī jāveic izdevumuuzskaite, kuru reizi gadā iesniedz valsts iestādēm;

15. aicina apvienot valsts spēku, proti valdības, parlamenta un tiesu varas, centienus, laigarantētu laicīgu, ātru un neatkarīgu tiesiskuma un neatkarīgu, efektīvu un ar valstsresursiem, kuri nepieciešami šī uzdevuma veikšanai, nodrošinātu oficiālu iestāžuizveidi, tādā veidā rūpējoties par spēkā esošo noteikumu izpildi;

16. ierosina izveidot stimulus, lai politiskās partijas novirzītu konkrētus resursus dalības uniekšējās demokrātijas stiprināšanai, veicinot dzimumu ziņā līdzsvarotu sarakstu izveidiun nosacījumu un iespēju vienlīdzību visiem, tādējādi veicinot sieviešu, LGTBIpersonu, pirmiedzīvotāju pārstāvju, invalīdu un jauniešu, tostarp citu minoritāšu unatstumtu grupu, iesaistīšanu partijas struktūrās un izvirzīšanu par kandidātiemvēlēšanās;

17. iesaka izstrādāt noteikumus, kuri reglamentētu politiskās finansēšanas kontroli unpubliskā iepirkuma sistēmas, lai izvairītos no interešu konfliktiem starp līdzekļudevējiem un labuma saņēmējiem, lai netiktu panāktas nelikumīgas vienošanās, kas būtukā atlīdzība par saņemto vai sniegto ieguldījumu;

18. mudina valstu tiesību aktos noteikt politisko partiju iegūto publiskā un privātāfinansējuma radīto resursu izmantošanas veidu, nosakot aizliegumu tos izmantotziedojumos, kukuļos un dāvanās iedzīvotājiem;

19. aicina radīt jaunas paradigmas par visaptverošu piekļuvi tiesībām uz informāciju,mudinot plašsaziņas līdzekļus veikt izmaiņas un reformas, kas veicinātu ētisku,plurālistisku, objektīvu un profesionālu rīcību, saskaņā ar normām, kuras nodrošinapamattiesības uz informācijas avotu dažādību un kvalitatīvu žurnālistiku;

20. mudina valdības garantēt politisko plurālismu un to, lai politiskās finansēšanas tiesībuakti netraucētu parādīties jauniem politiskajiem dalībniekiem, ievērojot valstskonstitūcijās noteiktās robežas un vispārējās ētikas vērtības;

21. aicina ierobežot vēlēšanu kampaņu izmaksas, reglamentējot tās un saīsinot to ilgumu, kāarī sekmējot inovatīvus un alternatīvus finansējuma mehānismus;

22. mudina apstiprināt skaidrus un rūpīgi izstrādātus tiesību aktu attiecībā uz visu veiduvēlēšanu alianšu finansēšanu;

23. mudina valstis, kuras vēl to nav izdarījušas, ratificēt un īstenot Apvienoto NācijuOrganizācijas Pretkorupcijas konvenciju;

AP101.794v04-00 6/6 AT\1104369LV.docx

LV

24. ierosina izveidot reģistrus, kuros iekļautu apsekojumu un sabiedrisko domu aptaujuuzņēmumus, nosakot tiem pienākumu tehniski detalizētā veidā informēt par savuizmantoto metodiku, apsekojumu vai aptauju veidu, paraugu apjomu un raksturīgajāmīpašībām, intervējamo atlasi, statistiskās kļūdas apjomu, veiktās aptaujas datumu unvietu; tāpat ierosina aizliegt publicēt, izplatīt vai reproducēt jebkurā informācijaslīdzeklī vēlēšanu aptaujas dienās, kurām seko vēlēšanas;

25. uzdod līdzpriekšsēdētājiem nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Savienības Padomei unEiropas Komisijai, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu un visu Latīņamerikas unKarību jūras reģiona valstu parlamentiem, Latīņamerikas valstu parlamentam,Centrālamerikas valstu parlamentam, Andu reģiona valstu parlamentam, Mercosurparlamentam, Andu Kopienas sekretariātam, Mercosur Pastāvīgo pārstāvju komitejai,Latīņamerikas Ekonomikas sistēmas pastāvīgajam sekretariātam un Amerikas valstuorganizācijas (OAS), Dienvidamerikas valstu savienības (UNASUR) un ApvienotoNāciju Organizācijas ģenerālsekretāriem.