Darba devēju piedāvājums arodizglītības sistēmas uzlabošanai un nodarbinātības

veicināšanai

LATVIJAS PAŠVALDĪBU IZPILDDIREKTORU SANĀKSME2010.gada 7.aprīlī

Anita LīceLDDK izglītības un nodarbinātības eksperte

Saturs

• Par LDDK• Esošā situācija un galvenie izaicinājumi;• LDDK nodarbinātības un izglītības politika;• Galvenie īstermiņa un ilgtermiņa uzdevumi;• Konkrēti risinājumi: sasniegtais un turpmākie

uzdevumi.

LDDKLDDK Lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija

Sociālā partnere no darba devēju puses valdībai un Latvijas brīvo arodbiedrību savienībai

Apvieno 58 nozaru un profesionālās asociācijas un reģionālās darba devēju organizācijas, kas kopumā pārstāv apmēram 5000 darba devējus

Apvieno 94 sektoru vadošos uzņēmumus, kas nodarbina virs 50 darbiniekiem

Biedri nodarbina vairāk kā 37% no nodarbinātajiem

Lielākais biznesa tīkls un konsultāciju platforma (www.lobijs.lv)

Izaicinājumi

• Bezdarbs − milzīga sociālā problēma• Migrācija• Demogrāfija• Nesabalansēta tautsaimniecības struktūra ar

izglītības piedāvājumu

Bezdarbnieku un reģistrēto brīvo darba vietu skaits

52383

53325

52806

54012

57644

76435

90436

103731

116768

123127

126595

129269

132519

137586

147754

157897

169236

179235

21986

17662

13111

11444

8304

3205

2549

2477

1895

2409

2353

1998

2027

1875

1856

1836

1796

1389

0 20000 40000 60000 80000 100000

120000

140000

160000

180000

200000

2007.g. oktobris

2008.g. janvāris

2008.g. marts

2008.g. jūnijs

2008.g. septembris

2008.g. decembris

2009.g. janvāris

2009.g. februāris

2009.g. marts

2009.g. aprīlis

2009.g. maijs

2009.g. jūnijs

2009.g. jūlijs

2009.g. augusts

2009.g. septembris

2009.g. oktobris

2009.g. novembris

2009.g. decembris*

Bezdarbnieku skaits Brīvo darbvietu skaits

Avots: Nodarbinātības valsts aģentūras operatīvie dati

Vai apstrādes rūpniecība veseļojas?Sezonāli izlīdzinātie dati, 2006.g. decembris = 100

6

Avots: Ekonomikas ministrija

LDDK izglītības un nodarbinātības politika

• LDDK apsolījums saviem biedriem: LDDK izglītības un nodarbinātības politikas mērķis ir veicināt izglītības sistēmas sakārtošanu un pilnveidi, lai tā atbilstu darba tirgus prasībām, nodrošinātu uzņēmējus ar kvalificētu, prasmju un iemaņu ziņā atbilstošu darba spēku, un tādejādi paaugstinātu viņu konkurētspēju gan Latvijas, gan ES un pasaules tirgos.

• MĒRĶI:– Darbaspēka resursu pieejamības nodrošināšana;– Cilvēku nodarbināšanai labvelīgas uzņēmējdarbības vides

veidošana, kas nozīmē kompleksu pieeju nodarbinātības jautājumu risināšanā.

Nodarbinātības politika: uzdevumi problēmu risināšanai (1)

• Īstermiņa pasākumi:• Aktīvie nodarbinātības veicināšanas pasākumi

(NVA).• Ilgtermiņā:

• Darbaspēka resursu pieejamības nodrošināšana;• Tautsaimniecības nozaru attīstības plānošanas un

prognozēšanas kvalitātes palielināšanās, lai izlīdzinātu piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū;

• Atbalstot uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, veidot pamatu sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības attīstībai;

• Veicināt nelegālās nodarbinātības samazināšanos;• Sekmēt attieksmes maiņu gan no DD, gan no

nodarbināto puses; sociālā līdzatbildība;• Atbalstīt MVU kā darba devēju attīstību, veicinot

nodokļu politikas pārskatīšanu, administratīvo barjeru samazināšanu, atbalsta MVU nodrošināšanu.

Nodarbinātības politika: uzdevumi problēmu risināšanai (2)

Uzņēmējdarbības vides uzlabošana

LatvijaLatvija DB 2010DB 2010(no 183 valstīm)(no 183 valstīm)

DB 2009DB 2009(no 181 valsts)(no 181 valsts)

IzmaiņasIzmaiņas

Kopējā vieta 27 29 + 2Uzņēmējdarbības uzsākšana 51 35 -16

Būvniecības atļaujas 78 78 0

Darba tiesisko attiecību regulēšana

128 125 -3

Īpašuma reģistrācija 58 79 +21

Kredītu pieejamība 4 ? 12 +8

Investoru tiesību aizsardzība 57 53 -4

Nodokļu maksāšana 45 37 -8

Ārējā tirdzniecība 22 17 -5

Līgumu izpilde 15 2 -13

Uzņēmējdarbības izbeigšana 88 89 +1

Avots: Pasaules Banka, Doing Business

Atšķirība starp algām un Atšķirība starp algām un produktivitāti rūpniecībā mazināsproduktivitāti rūpniecībā mazinās

11

%, pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni

Avots: Ekonomikas ministrija

Sociālā dialoga loma ekonomikas stabilizācijā un nodarbinātības kāpināšanai

• Sociālajam dialogam krīzes apstākļos ir sevišķi liela nozīmes, ar sociālā dialoga palīdzību var risināt problēmas gan uzņēmuma, gan nozares, gan nacionālā līmenī;

• Var risināt darba vietu saglābšanas jautājumus;

• Arodbiedrībām jācenšas izprast darba devēju grūtības un jāiet uz kompromisiem kopējā mērķa dēļ

• Sociālo partneru lomai vajadzētu šajos apstākļos pieaugt, tāpēc arī šo organizācijām atbildība pieaug;

• Svarīgi vienoties par elastdrošību darba attiecībās, lai abas puses būtu apmierinātas

• Citu valstu pieredze rāda, ka tur, kur ir bijis efektīvs sociālais dialogs pirms krīzes, tas ir efektīvs arī krīzes laikā;

Uzziņai: sociālie partneri ir darba devēju un arodbiedrību organizācijas, kas slēdz savā starpā koplīgumus un iesaistās sociālā dialogā ar valsts, pašvaldību un atbilstošām starptautiskajām organizācijām

Darba devējam nepieciešami absolventi, kas:− spēj risināt praktiskus uzdevumus (kompetences, zināšanas);− pārvalda svešvalodas;− ir ar praktiska darba pieredzi (prasmes);− spēj strādāt komandā.

Ko no izglītības sistēmas vēlas Latvijas darba devējs?

• Tātad, Latvijas ekonomikas atveseļošanās, tautsaimniecības attīstība un produktivitātes pieaugums būs atkarīgs no tā, vai Latvijā būs pieejams kvalificēts un uz uzņēmējdarbību vērsts darbaspēks.

• Ir akūta nepieciešamība jauniešos veidot pozitīvu un atvērtu attieksmi pret uzņēmējdarbību kā valsts attīstības, jaunu darbavietu un sabiedrības labklājības nodrošinātāju.

• Visā izglītības sistēmā mācību procesā ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība uzņēmējspēju attīstībai (jaunu uzņēmumu dibināšana).

Izglītībā ir jābūt adekvātam, atbilstošam piedāvājumam ļoti dažādiem audzēkņiem/ studējošajiem:

• Ne tikai jauniešiem, bet arī cilvēkiem ar dažādu profesionālo pieredzi, kas vēlas iegūt papildu izglītību apliecinošu dokumentu;

• cilvēkiem, kas jau ir ieguvuši izglītības grādu un vēlas papildināt zināšanas.

Tāpēc piedāvājumam jābūt ļoti elastīgam:

• modulāras progrmmas visplašākajām vecuma grupām - kā mūžizglītības iespējas;

• Elastīgi studiju ceļi;• Neformālās izglītības atzīšana;• Uz studiju rezultātiem balstīta pieeja (viegli novērtējama un

saprotama).

Pamatkompetences – izglītības ilgspējas un kvalitātes pamatā

• Pamatprasmju apgūšana• izpratne par turpmākās mācīšanās un jaunu zināšanu apgūšanas

nepieciešamību un spēja uzņemties atbildību par saviem mācību rezultātiem un savas turpmākās izaugsmes un karjeras attīstību

• praktiskas un pielietojamas pamatkompetences, kas ir nepieciešamas, pildot reālus darba uzdevumus darba vietā

• prasme strādāt patstāvīgi savā profesionālajā jomā, izmantojot iegūtās teorētiskās tehniskās zināšanas (tas īpaši attiecas uz inženierzinātņu un dabaszinātņu programmu absolventiem)*

* Saskaņā ar Business Europe: galvenie aspekti nodarbinātības nodrošināšanai

Profesionālā izglītība (t.sk.arodizglītība): problēmas un risinājumi (1)

• Izvēle starp vispārējo un profesionālo izglītību pēc pamatskolas: var nepieaugt audzēkņu skaits PII– Pakāpeniska uzsvara maiņa no vispārējās uz prof.izglītību

vidējās izglītības posmā.• Profesionālās izglītības prestižs – neapmierinošs

– sociālo partneru, DD līdzdalība;– Tehniskā bāze, infrastruktūra;– izglītības kvalitāte (pedagogi, kvalitātes nodrošināšana);– Nesekmīgo audzēkņu problēmas risināšana visā

izglītības sektorā (papildus apmācības iespējas, konsultanti);

– ..

• ..Profesionālās izglītības prestižs – neapmierinošs– uz studiju rezultātiem balstīta pieeja (caurspīdīgums

un saprotamība, skaidri definētas kvalifikācijas);– studiju ceļu elastīgums (progresēšanas iespējas);– Attieksme – profesionālā izglītība = papildus iespējas,

nevis iespēju ierobežojumi.• Piedāvājuma un pieprasījuma atbilstība:

– sektora un studiju programmu plānošanā;– nodrošinājumā dažadām mērķauditorijām.

Profesionālā izglītība (t.sk.arodizglītība): problēmas un risinājumi (2)

Sasniegtais un turpmākie uzdevumi (1)

• Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšanas koncepcija (neformālās izglītības atzīšana, eksaminācijas centri, pamats nozaru ekspertu padomju izveidei);

• Darbs pie Profesionālās izglītības likuma, iestāžu un programmu akreditācijas kārtības;

• Sākta profesionālo izglītības iestāžu tīkla optimizācija (jānodrošina ESF un ERAF finanšu līdzekļu apguves uzsākšanu infrastruktūras un mācību satura attīstīšanai);

• Pieejamo finanšu resursu efektīva izmantošana un pārvaldība (PII finansēšanas kārtība);

Sasniegtais un turpmākie uzdevumi (2)• Projekta ietvaros izveidot Nozaru ekspertu

padomes (LDDK sadarbībā ar LBAS);• Profesiju aktualizācija nozarēs: uzsākt nozaru

izpētes, cilvēkresursu attīstības un kompetenču un prasmju analīzes procesu, lai izstrādātu nozaru kvalifikācijas struktūras;

• Aktualizēt izglītības programmas;• Sadarbība ar sociālajiem partneriem un

individuāliem darba devējiem (programmu veidošanā, kvalitātes novērtēšanā, īstenošanā, rezultātu novērtēšanā, pedagogu izglītošanā).

Paldies par uzmanību! Paldies par uzmanību!

Izaugsmei un labklājībai!Izaugsmei un labklājībai!

Konsultācijas biedriemKonsultācijas biedriem: : www.lobijs.lvwww.lobijs.lvInformācija sabiedrībaiInformācija sabiedrībai:: www.lddk.lvwww.lddk.lv