Anglo Baltic News Nr.11

1www.anglobalticnews.co.uk

www.anglobalticnews.co.uk

Laikraksts latviešiem Apvienotajā Karalistē / Newspaper for Latvians living in the UK

Nove

mbr

is -

svēt

ku u

nNr.11 / Novembris / 2014

Anglo Baltic NewsB E Z M A K S A S

NUMURĀ:

«Kam pieder valsts?» Intervija ar skandalozā privātā videobloga «Suņu būda» veidotāju un jauno Saeimas deputātu Artusu (Arturu) Kaimiņu

INTERVIJA 8«Jebkuram vēstniekam valsts, kurā viņš dzīvo un strādā - tā ir viņa topā»Saruna ar Andri Teikmani

INTERVIJA 4Pirmais Latviešu Filmu Festivāls Lielbritānijā 21

Zvani uz Latvijusākot ar p/min 1

Pasūtiet jūsu bezmaksas SIM karti internetā jau šodien - www.lycamobile.co.uk* Terms & Conditions Apply

*

LM_UK_Latvia_46x259mm.indd 1 05/11/2014 15:16

ABN

jubi

leja

s m

ēnes

is

Novembris / 2014ABN

2 www.anglobalticnews.co.uk

REDAKTORES SLEJA FEĻETONS

Svētkus gaidotNovembris – valsts svētku un ABN jubilejas mēnesis

Laikraksts latviešiem Apvienotajā Karalistē

Iznāk kopš 2010. gada jūlija

Izdevējs: Anglo Baltic NewsLauris Lauskis

([email protected])

Mājas lapa internetā : www.anglobalticnews.co.uk

Redaktore: Linda Burda

([email protected])

Korektore: Alise Rožukalne

Dizains un makets: Modris Brasliņš

([email protected])

Redakcija: Evija Marinska

([email protected])

Agnese Serkova([email protected])

ABN Vecāku klubs:

Jana Grieze ([email protected])

Kristīne Sviķe([email protected])

Reklāma un mārketings: Raivo Ovčarenko

[email protected]@anglobalticnews.co.uk

Abonēšana:[email protected]

Iespiests Iliffe Print Cambridge Ltd

Winship RoadMilton, Cambridge

CB24 6PPIznāk reizi mēnesī

Metiens: 10 000 eksemplāri

©Anotāciju un citēšanas gadījumā atsauce uz Anglo Baltic News obligāta. Pārpublicēšana tikai ar rakstisku Anglo Baltic News atļauju

Foto

: Agi

ta M

āliņ

a

Pirms 96 gadiem dzima mūsu valsts. Mēs mīlam to nevis tā-pēc, ka tā būtu liela, varena

vai bagāta, bet tāpēc, ka tā ir mūsu valsts. Lai kur arī mēs neatrastos, mēs esam piederīgi mūsu zemei, tās kul-tūrai un ļaudīm.

Pirms gada tika izdots atjaunotā laikraksta Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem - ABN pirmais numurs, un es kā galvenā redaktore to mīlu nevis tāpēc, ka tas būtu varens un bagāts skarbajā izdevējdarbībā un mediju uzņēmējdarbībā ārzemēs, pat ne tā-pēc, ka tas tomēr ir kļuvis par lielāko un krāsaināko periodisko izdevumu latviešu valodā, kas pieejams Apvie-notajā Karalistē. Es to mīlu tāpēc, ka tas ir mūsu – piederīgs Latvijai, kultū-rai un ļaudīm – latviešiem, atrodoties citā zemē. Esmu pateicīga par emo-cionālo pieredzi, ko man sniedza visi tie cilvēki, kurus šajā gadā man bija lemts satikt un iepazīt – vai tie būtu aktīvie un sirsnīgie latviešu kopienu pārstāvji visdažādākajās Lielbritāni-jas pilsētās, čakli un radoši studenti, vai intervējamās personības un val-dības pārstāvji.

Vēl vairāk esmu pateicīga ABN uz-ticamajai Eiropas latviešu komandai: tulkotājām - Evijai Marinskai un Ag-nesei Serkovai, korektorei Alisei Ro-žukalnei, žurnālistam un fotogrāfam Andrim Ozoliņam, ABN tiesību kon-

Budisti māca, ka svētki esot katru mīļu dieniņu, kad vien pamostas un sveicina sauli.

Viņiem viegli runāt, nirvānas meklē-jumos viņi nedodas ne tālajā alus iz-ziņas ceļā, ne aizraujas ar lokālo ūrā-patriotismu. Un, galvenais, budistiem ir tikai viena politiskā partija, miera mikas, kas visus laipni aicina nomie-rināties un lieki nesaspringt.

Latvietim ir grūtāk. Viņš nav budists un fatālists, un, pats trakākais, dziļi sirdī viņš ir patriots. Šo trīs stāvokļu koeksistence reizēm viņu nostāda jocīgā situācijā, un liek neizpratnē raudzīties uz jaunajām tradīcijām. Kaut vai uz kalendārā iecirstajiem svētkiem. Svētki vispār rodas superor-ganizēti haotiski, un cilvēka saprāts (ja tas ir pamodies) tos sakārto kaut kādā sabiedrībai pieņemamā secībā. Vecos svētkus organizēja pēc saul-griežiem un saulstāvjiem. Bija četri lielie un vēl četri vidū, kopā astoņi. Lai tā lieta būtu smalkāka, kompānija seno ideologu - burtnieku, zintnie-ku, vārdnieku, ar vienu vārdu sakot, visādu vietējo gudrinieku, svētkus pieregulēja mēness ritmam un, lai lieta būtu praktiskāka, nedēļai. Tā-tad, ja svinēšana iekrīt ceturtdienā,

mos. Daudzi mūsu ļaudis svešās ze-mēs strādā ilgas stundas, lai apgādā-tu savas ģimenes Latvijā un šeit. Arī viņus reizēm pārņem izmisums un doma, ka māju vairs nav. Tomēr arī viņi ir gatavi celties un nākt, ja vien skaidri redzēs, ka viņus gaida.

Uzticēšanās valsts varai – tā ir atslē-ga daudzu likstu atrisinājumam, un tieši deputātu rokās ir arī vislielākās iespējas šo uzticēšanos pievilt vai at-taisnot. Par to arī ABN savā jubilejas numurā pēc daudzu lasītāju lūgu-ma runā ar skandalozā videobloga «Suņu Būda» veidotāju, bijušo aktieri un nule ievēlēto jauno Saeimas de-putātu Artusu Kaimiņu, kuram šeit,

Varbūt kādreiz, miglā tītā nākot-nē, pie mazajiem un sērīgajiem mums, parādīsies arī kāds vieds valstsvīrs, kurš svinamās dienas atdalīs daudz maz cienījamā ka-lendārā attālumā, lai tās var at-sevišķi un cienījami nosvinēt

Lai kur arī mēs neatrastos, mēs esam piederīgi mūsu zemei

sultantei Laimai Brencs, ABN Vecāku kluba un labdarības akcijas «Shoe-box – Piepildi kurpju kasti Latvijas bērniem» vadītājām Kristīnei Sviķei un Janai Griezei ar ģimeni, māksli-niekam Modrim Brasliņam Vācijā un, protams, ABN medija vadītājam Lau-rim Lauskim. Par iespēju laikrakstu ABN realizēt, par smagu darbu, par kopā turēšanos, brīžiem titāniskā dar-bā un, šķietami, nerealizējamu mēr-ķu īstenošanā. Kā tajā Raiņa dzejolī «Vienīgā zvaigzne», kad cilvēks ide-jai ziedo savu visdārgāko, neskatās sānis, bet iet un iet, pelti un smieti, tik vienu vizošu zvaigzni viņš redz sev priekšā.

Nezinu, kāpēc novembrī nāk prātā tieši Rainis, bet 1918. gada maijā – lai-kā, kad neatkarīga Latvijas valsts vēl nebija radīta, trimdā esošais Rainis savam draugam Paulam Daugem rakstīja šādus vārdus: «Kad es domā-ju atgriezties uz mājām? Māju man nav, Latvijas nav vairs, latviešu tautas nav vairs, - kurp es atgriezīšos? Kam es vajadzīgs?» Nav jābūt Rainim, lai dvēseli plosītu šādas izjūtas. Domāju, līdzīgi jūtas arī daudzie tautieši, kas ir aizceļojuši labākas dzīves meklēju-

ārvalstīs dzīvojošo latviešu vidū ir iz-veidojies ievērojams fanu pulks.

Par mums pašiem uz salas un at-tieksmi pret valsti ABN novembra numurā stāsta arī Latvijas vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvie-notajā Karalistē – Andris Teikmanis, kurš šajā mēnesī kopā ar ABN svin skaistu gadskārtu. ABN gada jubi-lejas laikrakstā, kā vienmēr, vēstam par pašu aizvadītām un gaidāmām aktivitātēm uz salas daudzās iecie-nītās un patstāvīgās rubrikās. Īpaši izcelt svētku gaisotnē vēlētos vēl vienu dāvanu mums un jums, visiem latviešiem Lielbritānijā – Pirmo Lat-viešu Filmu Festivālu! Atbalstot lab-darības akciju «Shoebox – Piepildi kurpju kasti bērniem», latviešu filmu veidotāji dāvājuši savu filmu izrādī-šanas atļaujas Lielbritānijā, lai šeit dzīvojošie latvieši ne tikai iepazītos ar pēdējos gados tapušām jaunā-kajām latviešu kinofilmām, bet arī - labdarības akcijas ietvaros ieprieci-nātu mazturīgos un slimos bērniņus Latvijā. Skatīsimies labāko no latvie-šu kino piedāvājuma gan pieauguša-jiem, gan bērniem, svinēsim ABN un Latvijas svētkus kopā! n

Andris Ozoliņš

to pārceļ uz piektdienas vakaru. La-bāk ir pašam, ir sašam. Nekas īpašs šai idejā nav, vēl šobrīd skandināvi savus Jāņus (Midsummar) pieskaņo nedēļas nogalei.

Ar ko vispār svētki atšķiras no pa-rastas dienas? Ar to, ka ir reizi gadā, bet parastas dienas ir 365 reizes gadā. Ja Jaungadu svinētu 12 reizes gadā, kaut kā zustu tā vienreizības sajūta. Alus faniem jau gan patiktu Jāņi visu gadu (dažiem tas arī pie-pildās), tomēr šitā svinēdami, drīz paliksim tukšiem kausiem. Tāpat ir ar patriotismu. Saraibinātu, pārblīvētu un slikti izvietotu svētku dēļ, patrio-tisms tiek mazināts.

Mūsu mazā valsts bija lielvalstu cīņu arēna, un bezgala daudzajos ka-ros un sociālajos eksperimentos aiz-gāja bojā bezgala daudz cilvēku. Viņi

visi ar cieņu ir jāpiemin. Tomēr, cik bieži var būt sēras? Arī tradicionālie kapu svētki ir reizi - divas gadā. Katrs psihologs pateiks, ka bieža koncen-trācija uz smagiem un nomācošiem notikumiem atstāj negatīvu iespaidu uz ļaužu psihi. Latvijā nomācošas lie-tas atgādina bieži: 25. marts - Komu-nistiskā genocīda piemiņas diena, 8.maijs - Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, 14. jūnijs - Komu-nistiskā genocīda piemiņas diena, 17. jūnijs - LR okupācijas diena, 23. augusts - Staļina un nacisma upuru piemiņas diena, 1.decembra svētdie-na - pret latviešu tautu vērstā totali-tārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena. (Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas 4. jūlijā ir atsevišķs jautājums). Pagātni vajag atcerēties, bet vai nepietiktu ar vienu, īpašu, pilnasinīgu, pret tautu vērstam genocīdam veltītu sēru un piemiņas dienu?

Kritušo karavīru piemiņa katrai val-stij ir goda lieta. Visu tautību latvieši cīnījās visās frontes pusēs un krita. Kādi nu kuram bija tie ideāli, no seno kuršu vikingu līdz sarkano strēlnieku laikiem, bet kas bijis, bijis. Varbūt vis-maz kritušos kareivjus var pieminēt vienā – Varoņu piemiņas dienā. Nekā nebija. 11. augustā svinam Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu, 22. jūnijā - varoņu piemiņas dienu, un 11. novembrī - Lāčplēša dienu. Tā kā šis rakstiņš ir mazliet satīrisks, jāat-zīmē, ka Lāčplēsis ir vēlīns, Pumpura ieviests jaunvārds, un mīļvārds lācītis

savstarpējā saziņā senlaikos nozīmē-ja apmēram to pašu, ko vāverīte.

Protams, ar Latvijas valsts neatka-rību arī saistītas daudzas oficiālas svētku dienas: 20. janvāris - 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena, 26.janvāris - Latvijas republi-kas starptautiskās atzīšanas diena, 1.maijs LR satversmes sapulces sa-saukšanas diena, 4. maijs - LR neat-karības deklarācijas pasludināšanas diena, 21. augusts - LR faktiskās ne-atkarības atjaunošanas diena, 18. Novembris - LR proklamēšanas die-na. Sanāk kādi seši svētki, reizēm jūk, kad tad tā valsts īsti radās, kad ir Īstā neatkarības diena? Vai radās sešas. Vai tā īstā diena vēl tikai radīsies tu-vākā nākotnē?

Un pilnīgi nesaprotams vienkārša letiņa smadzenēm ir fakts, ka valsts

lielākos svētkus - Varoņu dienu un Neatkarības dienu novembrī svin kopā, ar nedēļas starpību. Svētki ir līdzīgi, karaspēka parāde, salūts utt...viss sajūk kopā. Vai tad citu dienu trūkst? Kāpēc tautai liegt to prieku svētkus kārtīgi izbaudīt divreiz gadā? Tēmas tomēr ir atšķirīgas.

Varbūt kādreiz, miglā tītā nākotnē, pie mazajiem un sērīgajiem mums, parādīsies arī kāds vieds valstsvīrs, kurš svinamās dienas atdalīs daudz maz cienījamā kalendārā attālumā, lai tās var atsevišķi un cienījami no-svinēt, un pacelt sevišķā latvju alus kausus par godu mūsu mazajai mīļa-jai zemītei... n

Novembris / 2014ABN

www.anglobalticnews.co.uk 3

VĒSTNIECĪBAS ZIŅASVēstniecības aktivitātes oktobrī un novembrī 5.novembrī tika apstiprināta

jaunā Latvijas valdība Minis-tru prezidentes Laimdotas

Straujumas vadībā. Pateicamies vi-siem Latvijas pilsoņiem Lielbritānijā, kuri piedalījās 12.Saeimas vēlēšanās!

l Oktobra mēnesī vēstnieks Andris Teikmanis vizītē Austrālijā un Jaun-zēlandē apmeklēja Sidneju, Kērnsu, Brisbenu, Kanberu un Velingtonu, lai tiktos ar tautiešiem un valdības pār-stāvjiem. Latvija būs pirmā valsts, kura Austrālijā un Jaunzēlandē bez savas rezidējošas vēstniecības Eiro-pas Savienības Padomes preziden-tūras laikā īstenos kult ūras program-mu. 21.oktobrī vēstnieks piedalījās arī ES vēstnieku sanāksmē Skotijā, kur Velsas Princis kā sava fonda di-binātājs un prezidents dalījās savā pieredzē par jauniešu bezdarba ap-karošanu un jaunu uzņēmējdarbības iespēju radīšanu.

l 7.-8.oktobrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopā ar vairākiem LV koka māju ražotā-jiem - Dores Fabrika, WWL, Nordic Homes - piedalījās Timber EXPO izstā-dē Birmingemā. Latviešu valoda šajā izstādē bija bieži dzirdama, kas skai-drojams ar faktu, ka aptuveni 10% no visas AK patērētās koksnes nāk no Latvijas.

l 10.-11.oktobrī Kembridžā ar vēst-niecības finansiālu atbalstu notika ik-gadējā Baltijas konference (Cambrid-ge Baltic Conference). Tās ietvaros Lat-vijas, Lietuvas un Igaunijas eksperti un studenti pārrunāja inovāciju no-zīmi izglītības sistēmu pilnveidošanā Baltijas valstīs. Konferenci finansiāli un ar savu dalību atbalstīja arī Latvi-jas Investīciju un attīstības aģentūra.

l 18. oktobrī vēstniecības pārstāve Valda Pastare piedalījās Teātra die-nās Bredfordā, kur radoša pacēluma un sirsnības pilnā gaisotnē izrādes sniedza latviešu teātra amatierkopas no Lielbritānijas (Bredfordas un Bur-tonas), Īrijas (Leinsteras) un Latvijas (Birzgales).

l 25.oktobrī vēstnieks sveica Lon-donas latviešu skolu tās 65. gadu jubilejā un dāvanā pasniedza kokā darinātas spēles bērniem latviešu zi-nāšanu un valodas pilnveidošanai.

l 27.oktobrī, skatītāju pilnā Lon-donas Guildhall Mūzikas un drāmas skolas lielajā koncertzāle izskanēja Latvijas vēstniecības Lielbritānijā,

Eiropas kultūras galvaspilsētas no-dibinājuma «Rīga 2014» un «Latvi-jas Koncertu» organizētais koncerts Sounds of Latvia. Koncertā piedalījās operdziedātāji Elīna Šimkus un Ri-hards Millers koncertmeistares Ērikas Apeines pavadījumā, pianiste Aurēli-ju Šimkus, vijolniece Elīna Bukša un akordeoniste Ksenija Sidorova. Pilnu koncerta radio ierakstu varēs no-klausīties LR3 «Klasika» 18.novembrī plkst.21.00.

l 30.oktobrī vēstniecībā koncer-tu sniedza latviešu pianists Andrejs Osokins. Programmā viņam veltītā Artura Maskata jaundarba «Kazbegi: Tsminda-Sameba» pirmatskaņojums, kā arī Pētera Vaska, Volfganga Dār-

ziņa. Ludviga van Bēthovena, Jana Sibēliusa un Īzaka Albenisa skaņdar-bi. 2011. gadā A.Osokins absolvēja Londonas Karaliskās Mūzikas akadē-mijas maģistrantūru. Ir Latvijas Lie-lās Mūzikas balvas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Gada balvas ieguvējs.

l 1. novembrī vēstnieks piedalījās LNPL prezidija sēdē «Straumēnos», kur informēja par Latvijā aktuālajiem notikumiem un vēstniecības aktivi-tātēm.

l 6. novembrī vēstniecībā notika Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) organizēta Latvijas kā tūrisma galamērķa prezentācija, kuras ietva-ros Latvijas folkloras priekšnesumu sniedza «Londona dejo» Andras Zo-benas-East vadībā.

l LIAA pārstāvniecība sadarbībā ar Britu Ārpakalpojumu Asociāciju (National Outsourcing Association) 6.novembrī organizēja forumu ār-pakalpojumu industrijas ekspertiem un ārvalstu viesiem, lai informētu par sektora attīstību Latvijā un veicinātu jaunu investīciju piesaisti.

l 7.novembrī vēstnieks tikās ar Oksfordas Universitātes studentu grupu, kuru iepazīstināja ar Latvijas vēstniecības darbu un Latvijas ārpo-litikas pamatnostādnēm.

l 9. novembrī vēstnieks apmeklē-ja Pirmā pasaules kara sākuma 100.gadadienas atceres dievkalpojumu Londonas Zviedru baznīcā. Pēc diev-kalpojuma vēstniecība piedāvāja interesentiem iespēju noskatīties hroniku fragmentus un fotogrāfiju ciklu par Pirmo pasaules karu Lat-

vijas teritorijā un latviešiem Pirmajā pasaules karā.

l 9.novembrī Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijā notika Baltijas jauno zvaigžņu koncerts, kurā Latvi-ju pārstāvēja pianiste Katrīna Gupalo un tenors Mārtiņš Šmaukstelis. Abi jaunieši šobrīd studē Londonas Kara-liskās Mūzikas akadēmijā.

l Vēstniecība oktobrī turpināja ak-tīvi iesaistīties L.Brices lietas risināša-nā un arī turpmāk aizstāvēs Latvijas pilsoņu tiesības un intereses līdzīgos gadījumos. 29. oktobrī Lielbritānijas Augstākās tiesas sēdē piedalījās vēst-nieks un Latvijas Tieslietu ministrijas pārstāvis, lai paustu klātienē Latvi-jas gatavību pārņemt šo lietu savā jurisdikcijā. Vēstniecība ir sniegusi ieteikumus L.Bricei attiecībā uz ne-pieciešamajām darbībām jautājuma risināšanā, Latvijas vēstnieks ir ticies ar iesaistītā Sociālā dienesta pārstāv-jiem, kā arī ar Lielbritānijas valdības pārstāvjiem, lai paustu nopietnas rai-zes par L.Brices lietas un līdzīgu lietu virzību.

Nākamie darbi

19.novembrī LIAA pārstāvniecība piedalīsies Food Matters Live uzņēmu-mu kontaktbiržā, kur reklamēs Latvi-jas pārtikas pārstrādes un dzērienu nozari potenciāliem interesentiem.

Vēstniecība atzīmēs Valsts svētkus ar pieņemšanu diplomātiskajam kor-pusam 19.novembrī. Papildus tam vēstnieks šogad ir pieņēmis tautie-šu Bristolē uzaicinājumu piedalīties Valsts svētku pasākumā 16. novem-brī un LNPL rīkotajās svinībās Londo-nā 22.novembrī. n

ABN

27. oktobrī, Londonas Guildhall Mūzikas un drāmas (Guildhall School of Music and Drama) skolas lielajā koncertzālē izskanēja Latvijas vēstniecības Lielbritānijā, Eiropas kultūras galvaspilsētas nodibinājuma «Rīga 2014» un «Latvijas Koncertu» organizētais koncerts «Sounds of Latvia»

Novembris / 2014ABN


INTERVIJA

Īsi pirms vēstniecības veiksmīgi organizētā kultūras pasākuma,

kas ļāva Latvijas klasiskās mūzi-kas zvaigznēm iemirdzēties uz Londonas skatuves «Sounds of Latvia» norises, ABN uz sarunu aicināja reiz par «diplomātijas ilgdzīvotāju» dēvēto un oficiālo mūsu valsts pārstāvi Apvienotajā Karalistē – Andri Teikmani.

Ar Andri Teikmani sarunāties ir ļoti viegli. Viņš ir atklāts, mūsdienīgi do-mājošs un atvērts visa veida komu-nikācijai un domu apmaiņai, vai tā būtu oficiāla intervija vai saskarsme sociālajos komunikācijas tīklos inter-netā. Tai pat laikā, viņš ir pieredzējis diplomāts, ar kuru ir patīkami gan diskutēt, gan uzklausīt viņa pado-mus. Jau vairāk kā gadu viņa darbī-bas un mītnes zeme ir Lielbritānija. ABN sveic vēstnieku jubilejā un runā par mums uz salas, par to, cik daudzi šeit esam, par vēlēšanu atskaņām un Latvijas valsti, kā arī par vēstnieka darbu un dzīvi, tās baudīšanu Liel-britānijā.

ABN: Novembra mēneša beigās Jums ir apaļa jubileja!Andris Teikmanis: Jā, es atceros! (smejas). Savā vecumā, ziniet, es sal-dumus īpaši negaidu, bet jaukākais, bez šaubām, ir tas, ka tevi atceras. Daudzi draugi visā pasaulē, kur nu katrs ir apmeties, atminas un apsveic. Tas, protams, ir ļoti patīkami.ABN: Kas ir Latvijas vēstnieks Liel-britānijā? Kā Jūs raksturotu savus pienākumus un misijas apziņu? Kas Jums ir jādara Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem?Andris Teikmanis: Mana misija kā vēstniekam Lielbritānijā, pirmkārt, nav virzīta tikai Lielbritānijas latviešu virzienā, jo, proti, Lielbritānija ir viena no Eiropas lielvalstīm un ANO Drošī-bas Padomes pastāvīgā dalībvalsts, kas daudz un liela mērā nosaka un ietekmē arī pasaules tālāko virzību. Tāpēc būt par vēstnieku Lielbritāni-jā ir īpaša atbildība un īpašs pienā-kums. Lielbritānija, bez šaubām, ir arī tā valsts, kurā atbilstoši datiem dzīvo visvairāk latviešu ārpus Latvijas. Tā-pēc arī mūsu mīļie latvieši, kuri mīt pilnīgi visos Lielbritānijas nostūros, ir viena liela un ļoti nozīmīga mana darba sastāvdaļa. Es teikšu - pat ļoti patīkama, jo tas raksturo manu sūtī-bu - domāt, strādāt ar diasporu. Lai gan tas skan sausi, realitātē tas nozī-mē vienu no jaukākajiem vēstnieka pienākumiem – tikties ar cilvēkiem, mūsu pašu cilvēkiem, sarunāties ar

Sadarbībā ar

www.mottra-caviar.co.uk

Andris Teikmanis: Jebkuram vēstniekam valsts, kurā viņš dzīvo un strādā - tā ir viņa topā!Novembris ir ne tikai Latvijas valsts un atjaunotā laikraksta ABN 1. numura iznākšanas jubilejas mēnesis. Tajā savu dzimšanas dienu atzīmē arī Latvijas vēstnieks Lielbritānijā

viņiem, uzzināt, kā viņiem iet, mēģi-nāt palīdzēt vai kaut ko darīt kopā, atbalstīt, uzklausīt. Tā ir ļoti nozīmī-ga vēstnieka darba sastāvdaļa. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mūs, latviešu šeit ir ļoti daudz. ABN: Visai biežs ir jautājums - cik tad mēs, latvieši galu galā šeit esam?Andris Teikmanis: Precīzi es neva-rēšu atbildēt. Tiek lēsts, ka šeit dzīvo līdz 100 000 valstspiederīgo. Tomēr eksistē dažādi cipari. Viens norāda, cik ir oficiāli piereģistrējušies paši - apmēram 34 000, tikpat daudz ir arī pēc britu uzskaites. Otrs, cik daudz Social Security Number (Sociālās ap-drošināšanas numuri) ir tikuši izdo-

ti. Taču nevar noliegt, ka daudzi no tiem šodien ir zaudējuši savu aktuali-tāti. Jebkurā gadījumā, latviešu šeit ir patiešām daudz. ABN: Kā lai mēs uzzinām precīzi, cik mūsu ir uz salas? Kam būtu mūs jāsaskaita?Andris Teikmanis: To nevar izdarīt, tādā gadījumā Latvijas valdībai, li-kumdevējiem būtu jāievieš obligātais konsulārais reģistrs un ar bargiem naudas sodiem un sankcijām jāspiež katru piereģistrēties. Pirmkārt, es domāju tas nav tā vērts. Otrkārt, šī problēma ir līdzīga daudzās Eiropas valstīs, jo cilvēki ir kļuvuši daudz mo-bilāki, un tam pat nav vairs nekāda sakara ar kādu masveida emigrāciju, jo tā ir šodienas realitāte - cilvēku mobilitāte. Cilvēki pārvietojas pa dažādām Eiropas valstīm, šodien at-rodas vienā zemē, rīt – otrā, parīt at-pakaļ uz savu zemi vai dažus gadus nostrādā vienā valstī, dažus gadus nostrādā citā. Tā tas vienkārši ir, un to nevar nosodīt, tā ir daļa no globa-lizācijas tendencēm. Tāpēc šajā gadī-jumā nav iemesla, kā mums parasti ir ierasts, paraudāt viens otram uz ple-ca par to, kā «ai, ai, ai... mēs braucam tikai prom». Nebraucam jau arī vairs tik daudz prom no Latvijas. Es mēģi-nu būt objektīvs, bet arī izprotu, ka īsti objektīvs nevaru būt pie patstā-vīgām skaitļu izmaiņām, pie cilvēku pārvietošanās starp Latviju un citām Eiropas valstīm, izbraukšanu un at-griešanos. Ļoti precīzi pateikt nav iespējams.ABN: Bet vai būtu svarīgi uzzināt, cik tad mēs te no Latvijas izbrau-kušo esam? Katru gadu gan mēs uzzinām precīzi, cik miljonus, ta-gad jau eiro, latvieši ārzemēs caur bankām gada laikā pārskaita uz Latviju.Andris Teikmanis: Protams, ka tas ir svarīgi, un tas arī norada uz to, ka lat-vieši, dzīvodami ārpus Latvijas, uztur ļoti ciešu saikni ar Latviju, ar saviem tuviniekiem, un ir to saglabājuši. To-mēr es nevaru iepriecināt, sakot, ka mums ir, vai būs kāds precīzais me-hānisms. Piemēram, pēdējā, plašu atsaucību guvusī Latvijas Universi-tātes Filozofijas un socioloģijas insti-tūta (LU FSI) pētnieku sadarbībā ar LU Ekonomikas un vadības fakultāti īstenotā, lielākā ārzemēs dzīvojošo latviešu aptauja būs ļoti vērtīgs un nozīmīgs pētījums šajā jautājumā. Mēs kā vēstniecība arī tajā iesaistījā-mies, palīdzam, esam kontaktējušies ar britu statistikas pārvaldi un iegū-sim vēl padziļinātāku datu analīzi par informāciju, kas tautas skaitīšanas

Mūsu mīļie latvieši, kuri mīt pilnīgi visos Lielbritānijas nostūros, ir viena liela un ļoti nozīmīga mana darba sastāvdaļa. Es teikšu - pat ļoti patīkama, jo tas raksturo manu sūtību - domāt, strādāt ar diasporu. Lai gan tas skan sausi, realitātē tas nozīmē vienu no jaukākajiem vēstnieka pienākumiem

Foto

: Lat

vija

s vē

stni

ecib

a Lo

ndon

ā

Novembris / 2014ABN

www.anglobalticnews.co.uk 5

INTERVIJArezultātos jau ir iegūta Lielbritānijā. Varbūt būs kādi vērtīgi secinājumi, bet es vēlreiz atkārtošu, ka mēs va-ram izdarīt tikai kādus loģiskus seci-nājumus, bet mēs nevaram statistiski dabūt to ciparu, jo nav instrumentu, ar ko to iegūt. Turklāt to nevar nevie-nam pārmest, jo pretēja gadījumā reģistrēšanās būs jāuzliek par pienā-kumu, un nedomāju, ka vairums cil-vēku par to būs laimīgi. Esmu daudz runājis ar dažādu valstu vēstniekiem, kuri darbojas valstīs, kurās ir obligāta reģistrēšanās, bet pārējās viņi operē tikai ar provizoriskiem skaitļiem. Liel-britānijā tautas skaitīšana bija 2011.gadā, un nav pamata uzskatīt, ka tieši pēdējos trijos gados dramatiski būtu pieaudzis ieceļojošo skaits. Ir dažādi kritēriji, pēc kuriem var uz-skaitīt cilvēkus – tautas skaitīšana, kas ir brīvprātīga aptaujas pildīšana. Tajā var noskaidrot nacionālo pie-derību, izcelsmes valsti, kas var būt Latvija un var arī nebūt Latvija, pēc ģimenē lietotās valodas, kas var būt latviešu valoda, var arī nebūt, un tad visi šie dati sajaucas kopā, un no vi-siem šiem dažādajiem kritērijiem ir jāmēģina kaut kādā dedukcijas ceļā izskaitļot, kāds ir gala cipars. Man nav iespējas uzdot Lielbritānijas valdībai uzdevumu - iedodiet precīzu skaitli, cik Latvijas pilsoņu dzīvo Lielbritā-nijā. Ja uzdod Latvijas valdībai tādu uzdevumu, tad PMLP esošajā iedzī-votāju reģistrā tādi oficiālie, reģistrē-tie un pieejamie dati - apmēram 34 000 valstspiederīgie, ir.ABN: Vai tas, ka nav precīzu datu un skaidrības par izbraukušo skaitu, neietekmēja arī 12. Saei-mas pirmsvēlēšanu aģitāciju, jo uz ārzemēm ar potenciālajiem vē-lētājiem devās satikties tikai divi deputātu kandidāti?Andris Teikmanis: Godīgi sakot, es arī gaidīju, ka atbrauks vairāk depu-tātu kandidātu, ka nāks vēlēšanas, un cilvēki Rīgā iedomāsies, ka ir arī auditorija un elektorāts ārpus Latvi-jas, kas arī balsos. Tas arī pierādījās balsojot - ka apmēram divas deputā-tu vietas tika ievēlētas no ārzemēm. Ārpus Latvijas novēlēja vairāk nekā 22 000 valstspiederīgo visā pasaulē, no tiem 7205 tieši Lielbritānijā. Gri-bētu piebilst, ka Latvijas vēlēšanu likumdošana attiecībā uz latviešiem ārzemēs ir ārkārtīgi liberāla un atvēr-ta, pat pretimnākoša. Visprātīgākās domas rodas no zināšanām un salī-dzināšanas. Lielākoties valstīm ir no-teikta tikai viena vieta ārzemēs, kur cilvēki var balsot, un tā ir vēstniecība. Vēl ir liela daļa valstu, arī Lielbritāni-ja, kur pilsoņiem nav tiesības balsot, ja viņi dzīvo ārpus valsts. Nepārme-tīsim mūsu valstij par tām tiesībām, ko tā mums ir devusi, jo iniciatīva ir atkarīga, pirmkārt, no pašiem tautie-šiem, un, ja kāds grib teikt, ka pašlaik šeit dzīvo 100 000 vai 200 000 balss-tiesīgo pilsoņu, tad es gribu vaicāt, kur viņi ir? Varbūt tikai 7 procentiem piemīt pilsoniskā apziņa, jo viņi uz-skatīja par savu pienākumu piedalī-ties vēlēšanās. Tad varbūt visi pārējie ignorē Latvijas valsts piešķirtās tiesī-bas ietekmēt tās attīstību?ABN: Tomēr nevar noliegt, ka vē-lēšanu iecirkņu skaita dubulto-šana un pieejamība Lielbritānijā

kalpoja par lielās aktivitātes, kas bija novērojama 12. Saeimas vē-lēšanās, rosinātāju. Daudzos ie-cirkņos valdīja pat pacilāta svētku sajūta.Andris Teikmanis: Jā, man bija tieši tāda pati sajūta, 24 stundas atrodo-ties vēlēšanu iecirknī Londonā. Tie-ši tāpēc, lai dotu cilvēkiem iespēju izdarīt savu pilsoņa pienākumu vieglāk, lai piedalīties vēlēšanās va-rētu vairāk cilvēku, izveidojām uz pusi vairāk iecirkņu, nekā tas bija iepriekšējās vēlēšanās, un rezultāts ir diezgan skaidrs. Lielbritānijā šajās vēlēšanās piedalījās 2,5 reizes vairāk vēlētāju, nekā iepriekš. Un te es varu uzsist mums uz pleca un arī jums, ABN, ka mēs patiešām strādājām, lai šo aktivitāti vairotu. Mēs atgādinā-jām visos iespējamos veidos – medi-jos, internetā, sociālajos komunikāci-ju tīklos - «Neizmirsti, mīļais latvieti, ka Tev ir jāaiziet vēlēt!», braukājām apkārt ar mobilajām pasu stacijām, lai katrs tomēr atjēgtos, ka pases ter-miņš varbūt jau ir izbeidzies. Piemē-ram, tagad, esot Austrālijā, uzzināju, ka arī tur nobalsoja daudz vairāk nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, un daudzi tur saņēma savu pasi tieši vēlēšanu dienā. Pirmais fakts, ko viņi varēja izdarīt ar savu jauno pasi, ir

novēlēt pie mūsu goda konsuliem. Mēs tur arī organizējām mobilo sta-ciju braucienus cauri Austrālijai un Jaunzēlandei, un apmēram 600 pil-soņu nokārtoja savus dokumentus, un vēlēšanas savā ziņā kalpoja par labu vadmotīvu. Taču arī šeit, Liel-britānijā, bija gadījumi, kad atnāk cilvēks un atklāj, ka pases termiņš ir beidzies. Atcerēsimies, mīļie cilvēki, ka valsts nevar darīt to, kas ir katra cilvēka personisks pienākums. Cil-vēkiem ir beidzot jāmācās atbildēt pašiem par sevi, un nevajag skatīties uz valsti un vainot to tajā visā. Es ne-kad neesmu neko prasījis no valsts, jo man pašam sava dzīve ir jākārto, un arī par saviem dokumentiem ir jāatbild pašam. ABN: Vēlēšanas ir pagājušas, un tuvojas Jūsu dzimšanas diena. Cik ilgi esat jau Anglijā un kā šeit jūta-ties vispār?Andris Teikmanis: Lielbritānijā esmu jau pusotru gadu, un jāatzīst, ka joprojām atrodos tādā kā izpētes procesā. Mēģinu saprast gan angļus, gan viņu tradīcijas. Jāsaka, ka esmu jau atradis vairāk līdzību ar latvie-šiem, nekā biju gaidījis.ABN: Patiešām?Andris Teikmanis: Jā (smejas). Viņi ir ļoti kritiski pret savu valsti, tieši tā-

pat, kā latvieši. Lielisks piemērs tam ir prese - angļu presē maz ko labu var izlasīt par Lielbritānijas valdību un valsti, tieši tāpat kā latviešu presē. Bet man patiešām tagad ir ārkārtīgi interesanti izpētīt vietējo dzīvi, vēs-turi, kultūrvēsturi, lai gan daudz kas ir zināms, bet vēl vairāk arī nav. Aiz-rauj šis izpētes process.ABN: Vai bieži izdodas pie lielās aizņemtības un pienākumu klāsta baudīt šo izpētes procesu, izrau-ties, piemēram, pastaigai Londo-nas parkos?Andris Teikmanis: Man izdodas gan. Piemēram, pastaigājoties mūsu vēstniecībai blakus esošajā Regent Park. Tur ir ļoti skaisti, sevišķi pavasa-ros, skatīties, kā zied ķirši un magno-lijas, zied puķes. Tad es aizdomājos, hmm..., viņi gan ar tiem ziediem kaut kā interesanti un savādāk darbojas. Iestāda dobi, pagaida, kamēr tā no-zied, tad izrauj visu laukā un iestāda atkal pa jaunam. Mums gan kaut kā savādāk, iestādām, pagaidām, ka-mēr nozied, tad sāk nākamās puķes ziedēt, un zied visu laiku, bet te tā interesanti. Tas arī ir savdabīgs tra-dīciju izpētes process un reizē arī atpūta. Šeit pavadītais laiks ir lielisks dzīves pieredzes gūšanas veids - vē-rot, kā Lielbritānijā, kura ir ļoti liela valsts, notiek šī iekšējā diskusija par tās attīstību, par Eiropas attīstību un Lielbritānijas vietu tajā. Tas ir ār-kārtīgi interesanti - visam sekot līdzi un mēģināt saprast. Turklāt, te ir tik daudzas lietas, kuras nevar pagūt iz-baudīt un novērtēt. Tas rada lielāko izaicinājumu un ritmu, kas notur uz strīpas.ABN: Esat pabijis, dzīvojis un strā-dājis daudzās pasaules valstīs. Kādu vietu Jūsu pieredzes stāstā ieņem Lielbritānija?Andris Teikmanis: Top vietu. Jeb-kuram vēstniekam valsts, kurā viņš dzīvo un strādā - tā ir viņa topā! Liel-britānijā ir manā topā! n

ApsveikumsMīļie tautieši Lielbritānijā un

Ziemeļīrijā!Latvijas vēstniecības un savā

vārdā sirsnīgi sveicu Jūs Lāčplēša dienā un Latvijas neatkarības prok-lamēšanas 96. gadadienā! Pasaulē vēl aizvien ir daudz tādu tautu, kas cer uz iespēju izveidot savu neatka-rīgu valsti. Mums tas ir izdevies, 1918. gadā nodibinot neatkarīgu Latvijas Republiku un 1990. gadā, pēc oku-pācijas desmitgadēm, to pilnvērtīgi atjaunojot!

Valsti veido cilvēki - gan valstī eso-šie, gan tie, kas atrodas ārpus tās ro-bežām. Latvijas vēsture ir pierādījusi - kā vieni, tā otri var sniegt būtisku at-balstu valsts esībai!

Man ir patiess prieks redzēt, ka tau-tieši Lielbritānijā un Ziemeļīrijā vēs-turiski ir snieguši un turpina sniegt atzīstamu ieguldījumu latviešu kul-tūras tradīciju un tīras latviešu valo-das uzturēšanā, nododot šīs vērtības arī jaunākajām paaudzēm. Es ceru, ka laika gaitā starp mums būs mazāk tādu, kas dosies svešumā nepiecie-šamības spiesti, un vairāk tādu, kas atradīs iespēju atgriezties mājās, lai ar iegūto pieredzi Latvijā darītu labus darbus.

Pēc četriem gadiem Latvija svinēs pastāvēšanas 100. gadadienu! Lai, sagaidot Latvijas simtgadi, mēs visi varētu būt lepni par paveikto un sa-sniegto, aicinu Jūs turēt galvu augstu paceltu, kā ikdienas darbus darot, tā grūtības pārvarot! Katram atsevišķi un visiem kopā mums ir būtiska no-zīme Latvijas tālākā izaugsmē un at-tīstībā!

Godināsim Latviju šajā svētku laikā! Nedēļā līdz valsts svētkiem iedegsim logā svecīti, piespraudīsim pie krūtīm sarkanbaltsarkano lentīti un sanāk-sim kopā, izrādot cieņu Latvijas val-stij, tās dibinātājiem un aizstāvjiem, un pašiem sev!

Dievs, svētī Latviju!Andris Teikmanis

Cilvēkiem ir beidzot jāmācās atbildēt pašiem par sevi, un nevajag skatīties uz valsti un vainot to visā. Es nekad neesmu neko prasījis no valsts, jo tai manā dzīvē nav jāmaisās, man pašam sava dzīve ir jākārto, un par saviem dokumentiem ir jāatbild pašam

VizītkarteAndris Teikmanis Dzimis 1959. gada 29. novembrī, Rīgā.

2013. 16. oktobrī Londonā notika Latvijas Republikas vēstnieka Andra Teikmaņa akreditācija Liel-britānijas un Ziemeļīrijas Apvieno-tajā Karalistē.

2013. gada 9. decembrī kļuvis arī par Latvijas vēstnieku Austrālijā un Jaunzēlandē.

Bijis Ārlietu ministrijas valsts sekre-tārs (2002), Latvijas Republikas ār-kārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eiropas Padomē (1995), Vācijas Federatīvajā Republikā (1998) un Krievijas Federācijā (2005).

Triju Zvaigžņu ordeņa komandie-ris, kā arī ir apbalvots ar II šķiras Atzinības krustu.

Precējies, ir meita(24) un dēls (21).

Foto

: Lat

vija

s vē

stni

ecib

a Lo

ndon

ā

4.maijā latviešu biedrība Pīterboro organizēja Latviešu kultūra dienu, kas šogad pulcēja jau vairāk kā tūkstoti dalībnieku un interesentu.

Novembris / 2014ABN


TIESĪBAS

Laima Brencs FAQ & Support un ABN konsultanteFAQ & SUPPORT Reģistrēts tulkošanas un konsultāciju [email protected]://faqandsupport.wordpress.com

Pēdēja laikā atkal britu presē regulāri izskan ziņas par Lat-vijas un Lietuvas valsts piede-

rīgo atkārtotu nonākšanu verdzībā britu darba tirgū, kad regulāri tiek izmantoti mūsu tautieši, kuri darba meklējumos devušies uz Angliju caur viltus aģentūrām un aģentiem. «Anglo Baltic News» jau daudzkārt ir pievērsis pastiprinātu uzmanību šim jautājumam, un veicis vairākus pētī-jumus, lai informētu savus lasītājus par iespējamām sekām. Piesaistot ekspertu viedokļus, ABN turpina apkopot informāciju potenciālajiem viesstrādniekiem, to ģimenēm, drau-giem, paziņām par to, kas būtu jāzi-na, kā rīkoties un kur rast risinājumus visās iespējamajās situācijās.

Nav viegli izvērtēt, kura darbā ie-kārtošanas aģentūra ir īsta, kura - ne. Starpība starp Latvijas darbā iekārto-šanas aģentūru un šādu pašu aģen-tūru Lielbritānijā pārsvarā ir tāda, ka:

l Latvijas aģentūras jums prasīs at-līdzību par darba (nereti arī mājokļa) atrašanu, taču Lielbritānijā samaksu par darbā iekārtošanu pasīt ir ar liku-mu aizliegts.

l Ja tomēr kādam maksājat par pakalpojumu, esat vērīgi, palūdziet čeku par pakalpojuma sniegšanu, lai uzskatami redzat, kas ir iekļauts viņu dotajos solījumos.

Darbā iekārtošanas aģentūras Lielbritānijā NEDRĪKST:

1. Ņemt maksu no darba meklē-tāja par darba atrašanas pakalpo-jumiem

2. Liegt kādu strādāt kur citur vai arī pārtraukt līgumu dēļ tā, ka strādnie-kam ir vēl cits darbs

3. Pieprasīt informāciju par jebkādu turpmāko darba devēju

4. Aizturēt darba algu vai citus maksājumus, kā atvaļinājuma naudu vai atlaišanas kompensācijas

5. Aizstāt kādu strādnieku ar pa-gaidu darbinieku, kamēr pastāvīgais strādnieks piedalās protesta akcijā (industrial action)

6. Iekasēt maksu par uniformu, ne-informējot darba ņēmēju iepriekš

7. Veikt prettiesiskus ieturējumus no darba algas.

Darbā iekārtošanas aģentūrām Lielbritānijā IR JĀNODROŠINA:

1. Samaksa par visu darbu, ko strād-nieks padarījis

2. Apmaksāts atvaļinājums

3. Darbiniekus nedrīkst piespiest strādāt ilgāk par 48 stundām nedēļā

4. Kā minimums, jāmaksā darbinie-kiem valsts noteikto minimālo algu

5. Strādniekiem ir jābūt aizsargā-tiem saskaņā ar likumā noteikto ve-selības un drošības likumu

6. Strādniekiem jāizsniedz rakstvei-da darba līguma noteikumus

Kādiem ir jābūt darba sludināju-miem Lielbritānijā

1. Darba sludinājumā ir jābūt pilnī-gai informācijai par pieejamo darba vakanci

2. Sludinājumā ir jābūt norādei, ka darba devējs meklē kādu, lai aizpildī-tu tieši šo vakanci

3. Darba sludinājumos jāietver dar-ba devēja vārds vai biznesa/aģentū-ras nosaukums un jānorāda, vai darbs ir pagaidu / īslaicīgs vai pastāvīgs

4. Ja reklāmā ir norādīta algas lik-me, tad šajā gadījumā jāiekļauj arī:

l darba raksturojumsl lokācija / atrašanās vietal skaidri jānorāda nepieciešamā

minimālā pieredze / zināšanu līme-nis, lai veiktu šo darbu.

Ja sludinājums, ko atrodat latvis-kajā variantā, jums nesniedz pilnīgu informāciju, uzmeklējiet nepiecieša-mo informāciju par to paši.

Latvijas licencēto darbiekārtoša-nas aģentūru saraksts

Aktuālais licencēto darbiekārtoša-nas aģentūru saraksts, kā arī ietei-kumi sadarbībai ar šīm aģentūrām ir pieejami Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājas lapā: www.nva.gov.lv sadaļā – Licencētās darb-iekārtošanas firmas

Kur vērsties, ja, strādājot Lielbritā-nijā, tiek pārkāptas darba tiesības?

Jāvēršas Konsultāciju, Samierinā-šanas un Arbitrāžas birojā (angļu val. ACAS - Advisory, Conciliation and Arbitration Service), kas sniedz bezmaksas pakalpojumus, kas sais-tīti ar darba tiesību pārkāpumiem, strīdiem darba vietā un citiem jau-tājumiem. Visas konsultācijas ir kon-fidenciālas. Mājas lapa: http://www.acas.org.uk un tālrunis: 08457 474 747 . Ja jums rodas domstarpības ar

aģentūru, ir vērts pārbaudīt problē-mu ar GLA www.gla.gov.uk/ palīdzī-bu. Tālrunis:0345 602 5020 vai 0044 345 602 5020 (ja zvanāt ne no UK). Email - [email protected]

Praksē novērotās nelegālās Darbā Iekārtošanas Aģentūru tendences:

1. Indivīdi, nolēmuši atvērt šādu aģentūru Latvijā, uzmeklē vakances Lielbritānijā (to izdarīt nav grūti ar interneta palīdzību);

2. Nodēvē sevi par konkrētās aģen-tūras pārstāvi

3. Tulkoto reklāmas versiju izsludi-na Latvijā

4. Par darbā iekārtošanu pieprasa iepriekšēju samaksu (atrunājot, ka maksas pakalpojumi būs tikai par tulkošanu un visa nepieciešamā sa-gatavošanu)

5. Vērīgākie cilvēki, uzmeklējot ori-ģinālo aģentūru Lielbritānijā, zvanot un vaicājot par vakancēm, pārlieci-nās, ka darbs tiešām tiek reklamēts, un notic viltvārdim

Ko cilvēki neiedomājās pajautāt, ir, vai šai aģentūrai ir atzars Latvijā, un vai «pārstāve Agnese» ir viņu aģente. Tomēr, kad šāda «aģentūra» noprot, ka tiek novērota, tie veiksmīgi pār-trauc savu darbību, un pāris ielas vai pilsētas tālāk atver aģentūru ar jaunu nosaukumu.

Lai izvairītos no vilšanās, iesakām:

l Pārbaudiet, vai aģentūra ir reģis-trēta LV vai UK.

l Sazvaniet galveno ofisu un no-skaidrojiet, vai «aģents» pēc jums zināmā vārda ir tiešām viņu darbi-nieks.

l Sazvanot galveno ofisu, informē-jiet tos par sludinājumu un samaksu, kas jums tiek prasīta.

l Vēl pavisam vienkārša pārbaude izdarāma google meklētājā: ievadiet tur jums zināmos datus, un redzēsiet, ja kādam jau ir bijusi noteikta piere-dze ar šo aģentūru.

AICINĀM: Cilvēki, esiet uzmanīgi un neignorējiet pazīmes, kas varētu liecināt par nelegālu darbā iekārto-šanu un likumu pārkāpumiem. Pir-mā un galvenā pazīme: samaksa par darbā iekārtošanu - Anglijā tās ir kri-minālnoziegums. Ja jums tiek solīts

Apšaubāmais darba tirgus Lielbritānijā (turpinājums)darbs un tiek atrunāta atlīdzība par solījuma izpildīšanu, tas ir galvenais indikators, ka ir jāuzmanās. Jums ir jābūt pārliecinātam, par ko maksā-jat: ceļojuma biļetes, īre vai pats pa-kalpojums! Prakse liecina, ka Latvijā pastāv darbā iekātošanas aģentū-ras, kas piesavina zināmu Anglijas aģentūru vārdus, apgalvojot, ka šī aģentūra Latvijā ir to pārstāvji. Ir pat bijuši gadījumi, ka Anglijas «ferme-ri» ierodas Latvijā pārliecinošā vizītē uz darba meklētāju sapulcēm, kur patiesībā grupa «draugu», strādā-jot zem kādas Anglijā atpazīstamas firmas, meklē sev «maksātājus» par pakalpojuma sniegšanu. Bet pati legālā un atpazīstamā aģentūra pat nenojauš, kas tiek organizēts viņu vārdā. Šādas latviešu aģentūras bie-ži pārceļas no adreses uz adresi, un mēdz mainīt nosaukumus, lai tās lai-cīgi neatmaskotu. Šie «pārstāvji» pat legālās aģentūras klātbūtnē mēdz uzdoties par tulku un «izpalīdz», un, kad aģentūra skaidro: «minimum wa-ges 6,19 per hour, accommodation 50 per week and bills included», tulks smaidot aģenta klātbūtnē atkārto: «par darbu minimālā alga 6,19 stun-dā, par mājokli 50 nedēļā, komunālie maksājumi nav iekļauti īrē». Angļu aģents, latviešu valodu nepārzinot, dzird «akurāto» tulkojumu un, neko nenojaušot, visi trīs laimīgi vienojas. Bet skaidri redzams, ka šis pieņem-tais aģentūras «valodas eksperts» ir

nodrošinājis sev pasīvo ienākumu uz komunālo pakalpojumu rēķina. Nejauciet «samaksu par darba piedā-vājumu» un «ceļojuma cenu».

Elementāri: pārbaudiet kontraktu un biļešu izdrukas, lai nerodas pār-pratumi. Ja paši apzināti tomēr esat izdarījuši izvēli samaksāt draugam vai paziņam par «izpalīdzēšanu», un paziņa jūs sagaidot lidostā, lai no-gādātu jūs solītajā mītnē, tas vēl ne-liecina, ka jūsu paziņa ir krāpnieks. Lidojuma cena, benzīna izmaksas, lai nonāktu gala mērķī – saprotiet paši. Ne vienmēr jūsu paziņa var atļauties izmaksāt jums ceļu.

Praksē ir novērotas arī citas skumjas tendences, kad darba meklētāji iero-das, cerot uz vieglu dzīvi, un uzvedas jaunajā mītnē kā atvaļinājumā (dzer, uzdzīvo un ierodas darbā reibuma stāvoklī, tādējādi zaudējot darbu un iespēju palikt valstī). Vēlāk šis darba meklētājs uzdod savus draugus par noziedzniekiem, kas paņēmuši nau-du no viņiem, un cer uz valsts atbal-stu – respektīvi, nauda beigusies, jo darbu šim cilvēkam vairs nepiedāvā, par dzīvojamo platību nav ko samak-sāt. Protams, ka pats savu vainu neat-zīst, bet dodas uz darba biržu piepra-sīt pabalstus. Un te nu rodas šie un līdzīgie stāsti, kāpēc «mūsējos» te iz-manto, ne labprāt te grib paturēt un dara viņiem pāri. Patiesībā, bieži vien mūsu tautietis pats ir izdarījis savu iz-vēli un vainojams pie sekām. n

Novembris / 2014ABN


MĒS UZ SALAS

Trauma darba vietā? Trauma ceļu satiksmes negadījumā?

Mūsu pieredzes bagātie juristi unlatviski runājošs klientu speciālists palīdzēs Jums gūt kompensācijugūto traumu gadījumos

Pieredzējuši juristi kompensācijas jautājumos!

tālr. 07753498895www.kompensacijas-uk.lv

«Straumēnos» 1. novembrī notika pēdējā šī gada Latviešu Nacionālās Pa-

domes Lielbritānijā (LNPL) prezidija sēde, piedaloties 13 prezidija un pa-domes locekļiem un vairākiem vie-siem, ieskaitot Latvijas Republikas vēstnieku Andri Teikmani un 1. sek-retāri Valdu Pastari. Vēstnieks ziņoja par notikumiem Latvijā un Lielbrita-nijā, un izteica prieku, ka tik daudzi latvieši Lielbritanījā balsoja 12. Saei-mas vēlēšanās 15 iecirkņos. Piedalī-jās 7205 pilsoņi, kas ir vairāk nekā 8., 9.,10. un 11. Saeimas vēlēšanās kopā. No visiem 98 ārvalstīs izvietotajiem vēlēšanu iecirkņiem tieši vēstniecī-bā Londonā bijis vislielākais vēlētāju skaits – 1976, un vēstnieks uzsvēra, ka ikkatra balss bija svarīga.

Sēdes dalībnieki apstiprināja LNPL jauno zīmolu – logotipu, ko izveidoja mākslinieks Mārtiņš Plotka, pieda-loties konkursā 2013.gadā. Prezidija

Latviešu nacionālajai padomei Lielbritānijā jauns zīmols

un citi padomes locekļi aktīvi tur-pina darboties dažādās nozarēs un darba grupās. Māris Pūlis, Izglītības nozares vadītājis un Eiropas latviešu apvienības (ELA) izglītības referents, ziņoja par jaunājām skoliņām. Viņš kopā ar Gitu Robaldi, Kultūras noza-res vadītāju, 2015.gadā rīko Latviešu kultūras dienas Bradfordā. Šie svētki turpinās Pīterboro (Peterborough) šogad iedibināto tradīcīju un notiks no 1. līdz 3. maijam. Telpas, viesi, pil-sētas mērs un citi ir jau sarunāti. Gita Robalde arī rīkoja Teātŗa nedēļas no-gali Bradfordā oktobŗa vidū un ir ce-rības, ka šis pasākums atkārtosies.

Iveta Sūna, Jaunatnes nozares va-dītāja, ziņoja, ka Tukuma pilsētas pārstāvji viesojās Pīterboro un pēc sarunām ar vairākiem latviešiem, kas nesen bija izceļojuši no Latvijas, daudz labāk saprata diasporas lat-viešu viedokli. Bija tikšanās arī ar pil-sētas pašvaldības pārstāvjiem, kuŗā

pārrunāja ģimenes problēmas un kā LNPL var labāk sadarboties un atri-sināt pārpratumus, kas bieži notiek

apstākļu nesaprašanas un angļu va-lodas trūkuma dēļ. Ziedonis Barbaks, Ārējās informācijas nozares vadītājs

bija apkopojis informāciju par darba tiesību pārkāpšanu īpaši Austruman-glijā. Jaunajā gadā viņš būs gatavs iesniegt valdībai rakstisku lūgumu ar precīziem piemēriem. Lielbritānijā ir stingri darba likumi, bet diemžēl strādnieki neuzdrošinās iesniegt sū-dzības par darba devējiem un baidās griezties pie valsts iestādēm.

LNPL prezidija sēdes ir atklātas un šajā sēdē piedalījās vēl trīs viesi. Lau-ris Lauskis no laikraksta Anglo Baltic News bija ieradies un izteica vēlēša-nos sadarboties ar LNPL, tāpat Si-mons Puriņš, video un filmu ierakstu mākslinieks, un Ronalds Dimants, «Kafijas pauzes» redaktors. Kopā ar padomes locekli Ilvaru Veinbergu, viņus lūdza sniegt ierosinājumus par LNPL profilu plašsaziņas avotos. Gadu gājumā LNPL ir rīkojusi svētkus un seminārus, atbalstījusi skoliņas un biedrības, būdama pulcēšanas pa-jumte latviešu organizācijām Lielbri-tānijā. Tā bijusi aktīva arī politiskajā laukā, ziņojot par notikumiem Latvi-jā, īpaši okupācijas gados. Pēdējos 24 gados ir bijusi veiksmīga sadarbība arī ar Latvijas valdību un tās iestā-dēm. Tomēr maz diasporas latviešu zin par LNPL darbu. Viņu piedalīša-nās ir nepieciešama, lai LNPL varētu sekmīgi darboties arī nākonē.

Nākamā prezidija sēde notiks “Straumēnos” 2015.gada 10. janvārī ar sākumu plkst. 12.00. n

Astrīda Balode

Foto

: Lat

vija

s vē

stni

ecib

a Lo

ndon

ā

Novembris / 2014ABN


INTERVIJA

Skaidrības labad jāpiemin, ka tā bija arī divu laikabied-ru un kolēģu teātra mākslā

tikšanās, nu jau bijušā aktiera un teātra kritiķes, kurā viens gluži dabiski, inerces pēc, atraktīvi ne-skopojās ar savu aktiera talantu, otrs, domīgi prātuļoja veidus, kā atklāt seju, kas slēpjas zem var-būt āksta maskas. Lai vai kā, Kai-miņš tagad ir deputāts, kuram uzticības kredītu darbam Saeimā deva vairak nekā 17 000 vēlētā-ju, liela daļa no kuriem, var droši apgalvot, nedzīvo vairs Latvijā. Tieši viņi ar saviem lūgumiem un ierosinājumiem uzrunāt Artusu Kaimiņu, savukārt, deva uzticības mandātu ABN – lielākajam laik-rakstam Lielbritānijā dzīvojoša-jiem tautiešiem, ko arī jubilejas numurā izpildām.

Artuss Kaimiņš: Tātad, vēlreiz pal-dies visiem ārpus šīs valsts dzīvojoša-jiem pilsoņiem. Milzīgs paldies! Man šķiet, mēs esam pamatīgu darbu izdarījuši – esam radījuši šajā valstī precedentu, šajā skudru pūznī, kas mūs – jūs, ir izēduši no šīs valsts. Vēl-reiz milzīgs paldies par atbalstu, par daudzajām vēstulēm – mēs esam radījuši jaunu spēku, tā ka mēs ejam uz priekšu.ABN: Tu biji viens no diviem de-putātu kandidātiem, kas uzrunāja un apciemoja ārzemēs dzīvojošos tautiešus pirmsvēlēšanu laikā.Artuss Kaimiņš: Kas bija otrs? ABN: Premjerministre Laimdota Straujuma viesojās Londonā un tikās ar tautiešiem.Artuss Kaimiņš: Nē, nekā nebija. Straujuma aizbrauca par mūsu nau-du, par mūsu nodokļu maksātāju naudu, oficiālā darba vizītē. Es aiz-braucu pats par savu naudu un pēc paša iniciatīvas, tāpēc, ka es sapra-tu, ka steidzīgi jābrauc pie tiem cil-vēkiem, kuri man raksta. Kā var būt tā, ka politiķi tikai rupji mānās pirms vēlēšanām un pie cilvēkiem pat ne-aizbrauc? Es aizbraucu un redzu to milzīgo atvērtību, to, ka cilvēkam acis spīd, un viņš ir priecīgs redzēt to džeku no datora ekrāna, kurš vi-siem brauc virsū - tiem, kurus viņš ienīst, un viņam no prieka sariešas asaras acīs. Būdams Dublinā, viņiem saku - es atbraucu palūgt palīdzību, man vajag jūsu atbalstu, lai iekļūtu Saeimā. Es jums neko nesolu, šobrīd vispār neko, dabūjiet tikai mani Saei-mā iekšā. Tas, kas pēdējās dienas ir izdarīts ar «Artusa kameru», ir fantas-

Artuss Kaimiņš: Es zinu to sajūtu, kad tu gribi mājās

tiski, es redzu, kā tā šancē, ir kādi 300 000 skatījumu tikai pāris dienu laikā. Neviens un nekad tādus materiālus dzīvē nav redzējis! Cilvēki ir sākuši in-teresēties par politiku, beidzot.ABN: To vispār varētu saukt par savdabīgu, jaunu mediju formu un politiskās žurnālistikas pavei-du, vai ne? Artuss Kaimiņš: Piekrītu, turklāt tas strādā un strādās. Viņi ir tautas kalpi,

un viņiem ir jābūt kā uz paplātes. Es saprotu, ka ir valstiski noslēpumi, un par to nav runa, bet runa ir par to, ka viņi ir publiskas personas, viņi ir jāfil-mē, un viņiem jāzina, kā tas izskatī-sies. Es parādīšu, kad būs debates – es paņemšu kameru līdzi, un tad jūs redzēsiet, kā deputāti uzvedas. Viņi sēž vienā barā un rej tev virsū, un tu nedrīksti viņiem neko aizrādīt. Viņi taču ir pieauguši cilvēki, bet sajūta

ir tāda, it kā es neprastu peldēt (es ļoti labi peldu), aizeju uz baseinu, trīs metri vienā galā, trīs otrā galā. Es ie-peldu dziļumā un sāku kārpīties, kaut gan virs ūdens turos, bet tie pārējie, kas tur peld jau apmēram divpad-smit gadus, piepeld klāt un tevi sāk slīcināt! Un tā tas notiek! Nevis pasa-ka – vecīt, tev vajadzētu elpot tā un tā, pamācīt, bet tieši pretēji, un tā ir nekoleģiāla attieksme. Kad es pirmo

reizi uzkāpu uz Saeimas tribīnes, kā viņi saka riet! Bet es jau biju sapratis noteikumus, viss būs kārtībā, nekas, nekas. ABN: Saeimas noteikumi, iekšējā kārtība... Cik ilgs laiks pagāja, līdz tos saprati? Nebija ļoti sarežģīti?Artuss Kaimiņš: Man kā aktierim ir jocīgi, tu esi kritiķe, tev ir savādāk. Ir dīvaini, ka, man uzstājoties, cilvēki mani pārtrauc. Es runāju savu tekstu, vai ne? Un tevi pārtrauc vienā brīdī, un es neesmu radis pie tā, ka skatītāji tā dara, jo viņi ir skatītāji, klausītāji, publika. Līdz ar to vienkārši ir jāpār-slēdzas, un mana kamera darīs brī-numu lietas, kas, savukārt, ir baigais atklājums man pašam.ABN: Esi saskāries ar pretestību pret savu «Kameru» un filmēšanu no deputātu puses Saeimā?Artuss Kaimiņš: O, jā....No savējiem gan ne. Ir daži, kuri grib uzpucēt savu spalvu, paspīdēt, jo zina, ka būs po-pulāri, bet tas ir redzams jau uzreiz, kad viņi sāk spēlēt kameras priekšā. Vislabāk ir tad, kad viņi to neredz. Šodien man bija otrā komisijas sēde, vakar bija pirmā. Oficiāla sēde – plkst. 10:00 sākām, 10:02 beidzām, šodien plkst. 9:00 Cilvēktiesību komisijā sā-kām, plkst. 9:03 beidzām.ABN: Mazliet komiski, ne? Kāpēc tas tā notiek? Artuss Kaimiņš: (Sāk smieties) Nu, nezinu, tur bija jāievēl komisija - kas par ko atbildēs un kuri būs biedri.ABN: Kā saka, čiki briki, un viss?Artuss Kaimiņš: Tieši tā, čik, čik, no-vēlēja, OK – 3 minūtes (smejas). Es īsti nesapratu, kā un kāpēc tas noti-ka, bet izradās - nebūs tā visu laiku, nebūs tik īsas sēdes nākotnē. Es pa-rādīšu to «Kamerā». Tā man te iet, pirmajā nedēļā, baigais skrējiens, lai saprastu visu. Mēģina arī mani visādi iegāzt.ABN: Tu esi trijās komisijās?Artuss Kaimiņš: Jā, esmu divās, un nākošnedēļ būšu trešajā, kura no-teikti atkal ilgs trīs minūtes (smejas). Bet tā ir tieši par šīm lietām, par jums, par izceļojošiem no Latvijas - Pilsonī-bas, migrācijas un sabiedrības salie-dētības komisija.ABN: Kā Tev šķiet, vai darbojoties tajā varēsi kaut ko ietekmēt?Artuss Kaimiņš: Nevaru pateikt, ne-esmu vēl sapratis visus noteikumus, bet tur ir ko darīt. Mums ir 300 000 iz-ceļojušu cilvēku, un varbūt dabūsim vismaz vienu trešo daļu atpakaļ. Man ir plāns, kā to var izdarīt – atdzīvinām reģionus. Tie, kas ir Anglijā, ne jau viņi tur baigo piķi pelna, viņi vienkār-ši pelna, lai nebūtu mīnusu, vienkārši izdzīvo un atsūta uz šejieni kaut ko. Ja var izdarīt tā, ka viņi šeit nopel-na tikpat daudz, kā tur, kad mēneša bilance paliek tāda pati, kā tur, tad ir OK. Tu domā, ka viņiem baigi gri-bas redzēt to, kas ir tur, svešā zemē? Nedomāju - viņiem visdrīzāk gribas mājās. To visu var izdarīt, attīstot re-

Linda Burda, ABN Galvenā redaktore

Bijušo aktieri, skandalozā privātā videobloga «Suņu būda» veidotāju un jauno Saeimas deputātu Artusu (Arturu) Kaimiņu lietainajā Rīgas rīta pusē ABN satiek pārsteidzoši draudzīgu, sirsnīgu, kā vienmēr atklātu un ļoti vienkāršu. Pārsteidzoši tāpēc, ka nevienam viņa lecīgums, uz publiku vērstais politiskais hu- ligānisms un nepatika pret medijiem lie-lā mērā nav noslēpums.

Foto

: And

rejs

Zav

adsk

is

Novembris / 2014ABN


INTERVIJAģionus, jo, būsim atklāti - daudzi ir no Rīgas izbraukušie, bet lielākā daļa tomēr ir no lauku pilsētām. ABN: Kāpēc viņi brauc prom?Artuss Kaimiņš: Kā viņi brauc? Jauns džeks, kurš grib strādāt, pabeidzis izglītības iestādi, viņam ir 18 gadi, un vienīgais, ko viņš var darīt, ir - dzert divlitrīgo alu tajos laukos. Tā viņi vienkārši nodzeras. Ja ir kaut kur kāds darbs - labi, tad jābrauc uz Rīgu, bet te viņš nevienam īsti nav vajadzīgs, un nākamais pit- stops ir Ryanair, tā puse, uz kuru viņi tevi galu galā aizved. Un tad tu esi projām! Vēlreiz – mājas, pilsēta, galvaspilsēta, kuru pa īstam nav ie-spējams pavilkt, un tad tu nokļūsti ārzemēs. Tad paiet laiks, divi, trīs, četri gadi, esi iedzīvojies, varbūt bērns piedzimst, varbūt sievieti at-rod, vai sievietes atrod otru pusi un asimilējas. Tieši tā arī tas notiek! Bet es to visu saprotu, jo viņiem nav tās sajūtas, ka viņu valsts par tiem uz-trauktos. Tur valsts, svešā valsts par viņiem rūpējas. Mūsu valstī cilvēks, būsim atklāti, nav pirmajā vietā, šeit piķis ir pirmajā vietā.ABN: Tavā paziņu lokā ir daudz aizbraukušo?Artuss Kaimiņš: Mana mamma aiz-brauca projām, arī brālis dzīvo ārze-mēs – Norvēģijā, jo šeit nevar atrast darbu, un paziņu lokā arī ir daudzi aizbraukuši.ABN: No kurienes Tev ir tās rūpes, sāpe par aizbraukušajiem?Artuss Kaimiņš: Redzi, es gadu esmu dzīvojis Amerikā. Es zinu to sa-jūtu, kad tu gribi mājās. Tā mani pār-ņēma jau pēc mēneša, un es nezinu, kas tiem latviešiem tas tāds ir? Tagad neviens neapvainojas, lūdzu - esot ārzemēs, ar latviešiem nevajadzētu baigi saistīties, jo latvietis tev pirmais pieliks padeni. Un tas nav smieklīgi, jo esmu izjutis to pats uz savas ādas. Es nezinu, kas tas ir – kaut kas asinīs varbūt... Ir tāds stāsts: iet vecais, pats pirmais latvietis pa mežu, un viņam priekšā - caps, izlec velns, kurš saka – tagad vēlies kaut ko, un tev būs tas, ko tu ievēlēsies, bet tavam kaimiņam arī, un par vienu vairāk! Pirmais lat-vietis domā, domā un saka – izdur man vienu aci... Nu, kaut kā tā!ABN: Atļaušos paklusēt, man nav ko teikt. It kā smieklīgi, tomēr ne...Artuss Kaimiņš: Bet redzi, tomēr iesmējies! Smieklīgi, bet patiesi. Tas, ka mūsu meitenes nepaspēs sa-dzemdēt 300 000 latviešu bērneļus, ir skaidrs, un tas ir fakts, ka, lai arī kādi mēs nebūtu, esam gaužām maz palikuši. Piemēram, pagājušā gada laikā esam zaudējuši veselu Valmie-ru - Valmieras izmēra teritoriju ar ie-dzīvotājiem!!!ABN: Tas skan visai baisi.Artuss Kaimiņš: Vai ne? Tāpēc vienī-gais variants ir pamazām atdzīvināt lauku reģionus. Nav tā, ka mums Latvijā ir tikai divas, trīs pilsētas - Rīga, Ventspils un Liepāja. Protams, vēl ir Valmiera, Daugavpils, bet, pa lielam, tas nav OK. Tā kā Krievijā - ir Maskava, Sanktpēterburga un parēja Krievija. Mēs esam maza valsts, un nevaja-dzētu būt grūtībām to vadīt. Mums ir skaista valsts, bagāta valsts, un mums ir drausmīgi daudz naudas valstī.

ABN: Vai patiešām vari tā apgalvot? Artuss Kaimiņš: Jā, mēs esam ba-gāta valsts, tikai to naudu zaudējam, jo mums ir vesela orda izklenderētāju pie ruļļiem. Mēs uztaisām VID par 700 000 eiro mēnesi, kuriem maksājam, šādas un līdzīgas lietas un vietas var uzskaitīt vēl un vēl.

Tas pats Radio 5 gadījums - man ir «Suņu būda», kurai ik mēnesi ir ap 400 000 skatījumu, un man nav no-dokļu maksātāju naudas, jo cilvēks taču skatās saturu un to, kas viņu in-teresē. Radio 5 ir 700 000 eiro gadā, un to klausās 8000 cilvēku, tas ir valsts kanāls. Līdz ar to, šādas situā-cijas var minēt vēl un vēl. Patiesība ir tāda, ka mums vienkārši ļoti racionāli zagļi apzog valsti. Tie nav zagļi, kas stacijā staigā apkārt, tie ir zagļi uz-valkos.ABN: Lai gan zaglis ir un paliek zaglis, uzvalkos tērptie ir daudz slīpētāki un bīstamāki, vai ne?Artuss Kaimiņš: Tieši tā - zagļi uz-valkos, un šī cena - tie ir tie aptuveni 300 000 aizbraukušo. Cilvēki! Vēl pē-dējais precedents ar banku «Citade-le» - mēs tur miljardu ielikām. Miljar-du! Un dabūjam atpakaļ 70 miljonus, aleluja! Kā var tā būt? Tāpēc, ka, re-dziet, tāda mums ir valdība.ABN: It īpaši pēdējos gados daudz runā par to, ka mūs, citās valstīs dzīvojošos, vairs Latvijas politi-ka neinteresē. Tomēr, pateicoties savām aktivitātēm, esi ieguvis ne tikai milzīgu atbalstītāju loku ārzemju latviešu vidū, bet arī rai-sījis interesi par Latvijas politikā notiekošo. Kā un kāpēc aktieris

Artuss Kaimiņš vispār izdomāja iet politikā?Artuss Kaimiņš: Zini, kā bija? Man, atklāti sakot, negribējās pievienoties jums. Teikšu godīgi. Man SB bija cie-mos vispirms Godmanis un tad Šle-sers, un viņi tobrīd gribēja tikt atpa-kaļ valdībā. Es sapratu - ja Šlesers tiks atpakaļ valdībā, tad man būs jābrauc prom, tad man te nav vairs ko darīt. Viss. Turpināsies šie uzvalki, visas šīs manipulācijas un šahs, tā, lai valstij nekas nepaliek, bet tiek tikai privāt-personām un viņu ģimenēm. Līdz ar

minūti. Parādās arī tie «instrumenti», ar ko strādāt, plus, ja man ir šāda uz-ticība sniegta, tad vienkārši ir jādara. Lai pēc, teiksim, gadiem 20 – 30 sa-viem bērniem varu pateikt – es darī-ju, nevis tā kā pārējie latvieši - sēž un saka, cik viss ir slikti, vai raksta kaut kādus pretīgus komentārus interne-tā. Vienmēr vajag mēģināt, un šobrīd man šķiet, ka viss notiek PA – REI - ZI, jo visi tik runā – vai, cik slikti, vai, cik slikti, bet, kad ir kaut kas jāpasaka ka-meras priekšā, neviens neko nesaka. Palasi Latvijā komentārus jebkurā portālā, un tad palasi komentārus Anglijas medijos. Vai tie arī ir tik ļau-ni? Viss tas ļaunums un žults šeit nāk ārā par jebkuru tēmu.ABN: Nedomā, ka tās ir sakrājušās sabiedrības dusmas?Artuss Kaimiņš: Protams, ka dus-mas un arī samierināšanās. Jo latvie-tim piemīt tas kalpa sindroms, kas jāsit ārā. Visi šie gadu simti un jūgs, tikai neko, neko, neko.... Labs pie-mērs, mana vecmāmiņa, kura visu laiku atkārtoja – tikai sargi sevi, sar-gi sevi, nesaki tā, nesaki šitā. Un es jautāju, kāpēc nē? Kurš cits to manā vietā teiks, neviens! Neviens nesaka.

tad sanāk aiziet līdz jūrai, bet, zini, tie cilvēki, kas dzīvo pie jūras, vismazāk uz to dodas (smejas). Starp citu, ne-tālu dzīvo Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš arī man deva iemeslu startēt vēlēšanās. Tas bija jautājums, ko viņam uzdevu - Anrij, kam pieder valsts? Un viņš teica, valsts nevie-nam nepieder! Noskatieties to «Suņu būdu» - tur ir cilvēks, kurš nezina, kam pieder valsts! Uz to arī bija bals-tīta visa mana reklāmas kampaņa: kam pieder valsts? Un uz 7. bausli – tev nebūs zagt! Līdz ar to, man rodas pretjautājums – kā - nepieder nevie-nam? Viņi visi valdībā dzīvos kā olā tik ilgi, kamēr sāks savādāk domāt. Viņi parunā savā starpā, iziet ārā no pārrunām, iesēžas savā automašīnā, un viņus aizved mājās kā tādas mē-beles. Viņi taču reāli nezina, kas uz ielām notiek!ABN: Līdz ar iekļūšanu Saeimā tas viss ir kļuvis vēl interesantāk, ne? Nav sajūta, ka esi nokļuvis kaut kādā kosmosa kuģī? Artuss Kaimiņš: Jā, bet tajā kos-mosa kuģī esmu jau gadu! Gan caur «Suņu būdu», gan tai pašā Saeimā, jūtos tā, it kā būtu tur bijis jau gadu. Jūtos kā suns, kurš iepazinis teritori-ju, visu apostījis, un nu vajag pagulēt (nopūšas). ABN: Atzīsties godīgi, vai Tev nav bail, kaut mazliet, ka nevarēsi to-mēr attaisnot to uzticības kredītu, kas Tev dots darbam valdībā no vēlētāju puses?Artuss Kaimiņš: Iespējams, runājot par «Maximu» un Zolitūdes traģē-diju, bet vispār – nevajag kodēt cil-vēkus. Sāksim ar to! Šāds jautājums jau ir kodēšana - vai es izturēšu šo latiņu? Es domāju, ka jau šobrīd ir sasniegts daudz. Šajās pirmajās pie-cās dienas caur «Artusa kameru» cilvēki par politiku ir uzzinājuši, vis-maz mūsu valstī, daudz vairāk nekā pēdējos desmit gados. Es to nebiju plānojis iepriekš - ka feedback būs tik apjomīgs, bet tā tas ir. Jau vien tā dēļ es varētu iet prom no trases (smejas). Otra lieta ir parlamentārās izmeklē-šanas komisija Zolitūdes traģēdijas seku izvērtēšanai – tur viss notiek, tas viss būs. Man ir laba komanda ar Regīnu Ločmeli no Saskaņas partijas priekšgalā, kura ir baigi labi izpratu-si likumdošanu – kā kam jābūt, kas būtu jādara. Notiks arī komisija par Radio 5 naudas izšķērdēšanas lietu, un redzēs, kas būs ar Saeimas Sa-liedētības komisiju – par jums. Jo ar jums jau neviens nerēķinās, jūs ne-esat nevienam šeit vajadzīgi. Jūs paši varbūt katru dienu skatāties latviešu ziņu portālus, interesējoties, kas tad te, mājās notiek, bet te, Latvijā jūs ne-esat nevienam vajadzīgi. Un šī sajuta ir a priori ieborēta – strādājiet tur un nemaisieties! Ieborēta tiem cilvēkiem uzvalkos, jo viņiem tas ir izdevīgi. Tā kā Šleseram, piemēram, gribas uztu-rēšanās atļaujas vēl par 20 000 eiro lētāk atdot, lai tie citi tik brauc un tas piķis nāk iekšā no austrumiem, tieši no Krievijas. Nesaprotu, kāpēc mēs neņemam piemēru no Igaunijas? Lū-dzu, aiziet!ABN: Par kādu piemēru Tu runā? Artuss Kaimiņš: Par to, kāpēc viņi var tā sargāt sevi, bet mēs ne? Kā-pēc mēs Latvijā apkalpojam cilvēkus

Letiņiem nav tās sajūtas, ka viņu valsts par tiem uztrauktos. Tur valsts, svešā valsts par viņiem rūpējas. Mūsu valstī cilvēks, bū-sim atklāti, nav pirmajā vietā, šeit piķis ir pirmajā vietā

Patiesība ir tāda, ka mums vien-kārši ļoti racionāli zagļi apzog val-sti. Tie nav zagļi, kas stacijā stai-gā apkārt, tie ir zagļi uzvalkos

to, es pieņēmu lēmumu trīs dienas pirms sarakstu iesniegšanas, ka jā, es startēju... Jo man šķiet, ka ar savu ko-mandu es varu vairāk izdarīt, nekā Ai-nārs ar Godmani, kuri Saeimā ir bijuši vairākas reizes. Mēs redzam, kur mēs esam šobrīd, ka jūs esat tur!ABN: Ir tāda sajūta, ka Tev visu laiku kaut kas sāp par šo valsti. Par ko Tu īsti cepies un kur smelies spēku šim procesam?Artuss Kaimiņš: Labs jautājums. Pirmkārt, es vēl esmu jauns. Man ir tikai 34 gadi. Man šķiet, ka, ja ir ener-ģija un rūpe, sapratne nāk ar katru

Kur es ņemu spēku? Šobrīd es gaidu brīvdienas, lai kārtīgi izgulētos. Tas ir labākais, kas dod spēku. Pēdējie divi mēneši ir patiešām bijuši traki. Es mēģinu ieslēgt savu projektoru un paskatīties kādu filmu, izturu 20 minūtes, tad atslēdzos. Dažreiz aiz-eju ar suni līdz jūrai. Ir vēl kaķis, arī draudzene, un mēs kaut kā četratā tiekam galā. Šobrīd cilvēku ir par daudz, gribas prom, negribas runāt, gribas dažreiz vienkārši paklusēt.ABN: Tu dzīvo Rīgā?Artuss Kaimiņš: Nē, es dzīvoju 20 kilometrus no Rīgas, pie jūras. Šad

Foto

: ww

w.su

nubu

da.lv

Novembris / 2014ABN


INTERVIJA

JAUNUMS!Piedāvājam saņemt jaunāko “Anglo Baltic News” laikraksta elektronisko versiju pdf formātā! Laikrakstā ir pieejama informācija par svarīgiem notikumiem un latviešu aktivitātēm Lielbritānijā.

«Mājasdarbi» pārceļoties uz Lielbritāniju

TIESĪBAS 4Ar Latviju sirdī un mākslāIntervijas ar interjera dizaineri

Annu Auziņu un

multimākslinieku

O.R.Reiteru

TĒMA 9

«Baltijas ceļam 25

gadi!» Būsim kopā!

Baltijas valstu

festivāls Londonā

MĒS UZ SALAS 12

1



Laikraksts latviešiem Apvienotajā Karalistē / Newspaper for Latvians living in the UK

Augusts - vienotības mēnesisNr.8 / Augusts / 2014

Anglo Baltic News

B E Z M A K S A S

NUMURĀ:

Zvani uz Latviju sākot ar p/min 1Pasūtiet jūsu bezmaksas SIM karti internetā jau šodien - www.lycamobile.co.uk

*

Sīkāka intormācija par drukātās un elektroniskās avīzes versijas

abonēšanu mājaslapā www.anglobaltcinews.co.uk.

Jautājumu un neskaidrību gadijumā lūdzam sazInāties ar «Anglo Baltic News» rakstiskā

veidā sūtot e-pastu uz [email protected]

Elektroniskās versijas abonēšanas cena līdz 2015. gadam - GBP 2 / viens Nr. GBP 1Lai pasūtītu laikrakstu, nosūtiet savu e-pasta adresi, samaksājot Paypal kontā avī[email protected]

krievu valodā, zinot, ka viņi saprot latviski? Aizej Igaunijā un pajautā «Мне пожалуйста сигареты», pa-mēģini, viņš tev pretī tūlīt atbildēs ko līdzīgu skis, skas, kuksi, skolli, molli, un tu pāriesi uz angļu valodu, kurā viņš tev atbildēs. Arī Lietuvā ir tas pats. Tajās pašās «Maximās» viņi krieviski nerunā, ja nu tiešām tikai tad, ja esi ārzemju krievs. Bet mums visu laiku ir šī problēma, jo jāsāk ar to, ka, ja ir pieci latvieši un viens krievs, visi lat-vieši runās krieviski, bariņā, kā saka. Man nav nekas pret krieviem un va-lodu, nepārprotiet – tā ir bagāta va-loda, literatūra, viss ir super. Tomēr mums ir jāsargā tas mazumiņš, kas mums ir, un tas neprasa nekādu nau-du. Tas neprasa neko. Tas prasa tikai un vienīgi personisko attieksmi. Viss. ABN: Kā Tev šķiet, kāpēc cilvēki turpina izbraukt?Artuss Kaimiņš: Saproti, ir cilvēki, kas vienkārši dzer - jaunieši, kuri vienkārši nodzeras. Ko viņiem darīt, ja viņi nevienam nav te vajadzīgi? Par ārzemju latviešiem - es neesmu Anglijā bijis, es biju Īrijā, Dublinā, un tā doma ir tāda - cilvēks, kas ir aiz-braucis prom, sākumā sāka strādāt par vienkāršu pakotāju kaut kādā tur fabrikā, bet tagad viņam jau varbūt ir pašam savs transporta uzņēmums, viņš jau varbūt pieved pakas savai vecajai darbavietai. Viņš kāpj uz aug-šu – pusgadu ir pakotājs, bet nāko-šajā darbavietā varbūt jau dabū ko labāku, vēl kaut ko, tagad jau ir uzņē-mējs, un līdz ar to viņš zina, KĀ. Bet šeit, Latvijā tas cilvēks nevar uzzināt KĀ, jo nav tādas iespējas, nav sēklas naudas savai uzņēmējdarbībai. Tā sēklas nauda varētu būt pat 2000 eiro, lai džeks savai laivai motoru var pielikt un jūrā braukt, pieņemsim, kronšteinu nopirkt, lai var izvilkt lau-kā savu tīklu. Taču viņam nav šo 2000 eiro, viņš var tikai sms kredītu pa-ņemt, bet kā tad lai to atdod? Pajau-tājiet mūsējiem, lai godīgi pasaka - kuram vēl ir nenomaksāts fiksais kredīts? Simts punkti, ka kādam tas te palicies, jo, esot tur, viņam netiek klāt. Piemēram, Dublinā man daudzi teica - lai tie kredīti Latvijā iet ratā, netaisās maksāt. ABN: Kas notiks tālāk ar «Suņu būdu»?Artuss Kaimiņš: Viss notiek, pro-tams. Es neiegāju tur, Saeimā, lai nerādītu to visiem. Man pašam va-jag iztīrīt galvu ar «Suņu būdas pa-līdzību. Tādā veidā es pats attīros. Kad tu paliec telpā, tu uzsūc visu to gaisotni, kā tur vajag, ko tur vajag, kā pareizi, nepareizi, un paliec par tādu kā klerku, birokrātu, bet «Suņu

būdas» sarunas attīra mani. Varbūt mēģināšu to politiku tik daudz neie-saistīt tur iekšā vairāk, to atstāšu «Ar-tusa kamerai». Tās ir divas dažādas lietas, divi projekti. Galvenais ir tas, ka nekas nav speciāli domāts, viss ir radies dabiski. Viss sākās ar to, ka LTV žurnāliste Inga Sprinģe jautāja – nu, vai tad tu iesi ar to kameru un rādīsi, kā tur visi zog? Jā, es saku, es filmēšu. Es redzu, kas tur notiek, kad nododu materiālu, aleluja, ārprāts! Kā var tā būt? Tas ir jāredz visiem! Atbilstoši li-

kumdošanai, es drīkstu to visu rādīt, it sevišķi, kā žurnālisti tevi intervē. Parasti jau cilvēki redz to, kurš atbild, bet vajag redzēt arī otru, kā tā otra puse izskatās. ABN: Tevi darbā netraucē kamera?Artuss Kaimiņš: Nu, nebūs tik daudz to video nākotnē. Es sākumā gribēju, lai jūs visi saprotat, kā tas viss notiek. Kad esat sapratuši, tad būs saruna par lietu. Paņemsim kādu sāpīgo jautājumu un aiziesim pusdienās Sa-eimas kafejnīcā, un parunāsimies par

to. Viņiem ir jārunā ar mani. Nevar nerunāt.ABN: Ko Tu novēlētu un vēl vēlē-tos pateikt izbraukušajiem latvie-šiem?Artuss Kaimiņš: Tagad tā! Maziņu pacietību. Inertumu izslēdzam ārā. Esam starta gatavībā. Prātā. Koferus vēl nepakojiet, ko tad jūs - pie manis visi dzīvosiet? (smejas) Sāciet sevi pareizi programmēt, jo brauks mā-jās. Sapratāt? Brauks mājās, dzīvos šeit, nevis citur, kur mēs varbūt pat neiederamies. Paši paskatieties tai savā sirsniņā, jums taču lielākai daļai gribas braukt atpakaļ! Mēs sakār-tosim šo valsti. Tas, protams, nebūs nedēļas jautājums. Bet gada laikā jau var kaut ko sākt izdarīt tā, lai vismaz rastos sajūta, ka tas cilvēks ir šeit va-jadzīgs. Nevis birokrātija, bet tieši šis cilvēks ir vajadzīgs, jo šobrīd mums birokrātija kontrolē valsti, un to mēs mainīsim. Esmu pārliecināts par to, jo visi cilvēki, kas ir manā komandā, visi ir pret šo birokrātiju.ABN: Bet pats labi zini, viens jau nav cīnītājs?Artuss Kaimiņš: Es neesmu viens. Man līdzās ir Latvijas Reģionu Apvie-nība - lielākā partija Latvijā. Mums ir 3000 biedru. Tas ir viens. Otra lie-

ta ir reģioni, ir plāns sēklas naudām, reģionu attīstīšanas principi, kas nav fantasmagorija. Tas ir reāli, vai tad nevaram 100 000, 200 000 eiro uz pašvaldību gadā atrast? Mēs varam, un tad to cilvēkiem izdalīt - nevis lie-lajiem uzņēmējiem, bet mazajiem. Viņi iet uz pašvaldību un aizņemas, kaut vai krājkontu, krājkases princi-pu ieviest. Viņš aizņemas un vēlāk atdod. Tas ir tas atbalsts, par kuru es runāju. Mums ir vēl Eiropas fondi, kas jāpaņem. Platforma ir izveidota, tagad tikai vajag pareizi nomene-džēt visu to, lai visas darbības neiet tajā virzienā, kas ir valdījis pēdējos 8 gadus, un, ja mēs tā izdarīsim, var mainīt valsti. Kaut vai šis precedents ar kameru, kā cilvēki uzreiz uzvelkas, kad redz, kas tās ir par naudām, kas apgrozās, kā lēmumi tiek pieņemti, lai redz savus deputātus, kādi viņi patiesībā ir. Vajag cilvēkam to visu redzēt. Runājot pat latviešiem ārpus Latvijas, protams, daudzi paliks, bet es domāju par tiem, kas nav vēl tur ieauguši. Lūdzu, neieaudziet tur, esiet starta gatavībā, prātā vismaz.ABN: Visus jau mājās neatgriezīsi, saproti pats.Artuss Kaimiņš: Bet protams, viss ir normāli, tā ir globalizācijas daļa, tā tas notiek visur, cilvēki pārvietojas, cilvē-kiem ir jābrauc, jāpārvietojas, viss tas ir OK, bet ir ļoti liela daļa, kuri grib šeit būt, bet viņiem nav naudas. Es to sa-protu. Lai šeit tu izdzīvotu, vajag 1000 eiro mēnesī, un tad tev paliks, iespē-jams, 100 eiro, par ko varēsi nopirkt jaunas džinsas, būsi pa nullēm, bet tev nebūs mīnusi, un nevajadzēs sms kredītu ņemt. Vajag tos 1000 eiro, ar mazāk nevar, velc kā gribi, un, ja te to naudu var dabūt, tad kāpēc braukt prom? Tad viņš brauks atpakaļ. Un es zinu to sajūtu, kad tu esi prom. Domā, viņiem patīk tāds britu laiks (red. pie-zīme - Rīgā visu dienu līst un ir apmā-cies)? Mums tāds laiks nemaz tik bieži nav (smejas), šitā dūmaka, drēgnums, lietus, bet cilvēki tur ir labi, visu laiku sveicinās, piemēram, veikala ieejot, un atvainojas, ja pagrūž, un pasmai-da. Šeit mums gan vēl tā nav. Te arī ir tas pastāstiņš par to acu izduršanu. Te fiška kopumā ir jāmaina – nevis nevar, bet var, nevis nē, bet jā!

Tā ir jādomā, vienkārši pārslēgt do-māšanas sistēmu vajag, un latvie-šiem ir tā, ka viņiem ir jārāda priekšā, pats viņš tāds lecējs nav. Ja parādīsi to priekšzīmi, viņš arī lēks. Šobrīd tā priekšzīme tiek rādīta. Visa tā infor-mācija, kas tiek dota, ir domāta, lai pieslēdz to smadzeni beidzot klāt, un, ja viņi to izdarīs, atradīs arī savu vietu šeit. n

Tagad tā! Maziņu pacietību. Inertumu izslēdzam ārā. Esam starta gatavībā. Prātā. Koferus vēl nepakojiet, ko tad jūs - pie manis visi dzīvosiet? (smejas) Sāciet sevi pareizi programmēt, jo brauks mājās. Sapratāt?

Foto

: And

ris O

zoliņ

š

Novembris / 2014ABN


IEPAZĪSTI SALU

Bristole - viena no dinamiskākajām Lielbritānijas pilsētām

Agnese Serkova

Foto

: Agn

ese

Serk

ova

Bristole

Bristole ir dibināta 11.gadsimta sākumā, un tās platība ir 110 km2.Pilsēta atrodas Severnas upes grīvā.Bristolē dzīvo 432 500 iedzīvotāju.Pilsētā ir divi galvenie futbola klubi – «Bristol City» un «Bristol Rovers».Populārajā mūzikā Bristole pazīstama kā vieta, kur XX gs. deviņdesmitajos gados radās mūzikas stils Trip hop un tādas grupas, kā Portishead un Massive Attack.

Bristole ir pilsēta Anglijas dienvidrietumos. Agrāk, 19.gadsimtā pilsēta kalpo-

ja kā lielākā osta aiz Londonas, kā arī bija nozīmīgs tirdzniecības un ražošanas centrs Anglijā. At-tīstoties citām valsts pilsētām un ostām, Bristoles osta savu nozīmī-bu ir zaudējusi, taču tāpat ir ļoti īpaša pilsēta, kas izceļas ar savu dažādību un skaisto dabu.

Kliftonas tilts

Visvērienīgākā celtne un katra bris-tolieša lepnums, neapšaubāmi, ir Kliftonas tilts, kurš iekārts pār Eivo-nas (Avon) aizu. Tas tika celts vairāk kā 30 gadus, un tika pabeigts 1864.gadā. 1831.gadā izsludinātajā tilta dizaina konkursā uzvarēja 24 gadus vecais, ģeniālais angļu inženieris Izambārds Kingdoms Brunels, kurš tiltu savām acīm gatavu netika skatī-jis, jo nomira piecus gadus pirms tā pabeigšanas. Braucot ar automašīnu pāri tiltam, par to ir jāmaksā piecdes-mit peniji, bet riteņbraucējiem un gājējiem atrašanās uz tā ir par velti. Tilts ir 412 metrus garš un atrodas 85 metru augstumā virs Eivonas aizas, kas tā apmeklētājiem garantē elpu aizraujošu skatu, jo aiza ir bagāta ar dažādiem aizsargājamiem augiem. Blakus tiltam atrodas observatorija, no kuras pakalna paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu un tās apkaimi. Otrā pusē tiltam atrodas Lī mežs ar vairā-kiem pilskalniem, un tas ir lielākais zaļais masīvs Bristolē. Tajā pastaigā-joties pārņem sajūta, ka esat nonācis lietusmežā, kurš pilns ar mistiskiem angļu folkloras un pasaku tēliem.

Māksla

Ja esat Bristolē un vēlaties tur bau-dīt mākslu, pieredzes bagāta diena jums ir garantēta. Bristolē atrodas krāšņs Pilsētas Muzejs, kā arī Mākslas galerija, kurā ir apskatāms 1970.gadā restaurētais buru kuģis «Brunel’s SS Great Britain». Tajā jūs varēsiet iejus-ties bijušo angļu tūristu ādā, jo māks-las galerijā tiek piedāvātas dažādas ekskursiju tūres, kurās apmeklētāji tiek iepazīstināti ar interesantiem vēsturiskiem faktiem.

Ja nevēlaties staigāt pa muzejiem vai galerijām, varat apmeklēt Svētās Marijas Baznīcu Redklifā (Redcliffe), vai arī, piemēram, paviesoties Bristo-les hipodromā, kurš atrodas pašā pil-sētas centrā, un noskatīties tur «Lion King» izrādi.

Pilsēta

Mūsdienu mākslas muzeji, moder-na mūzika un radoša vide – tas viss raksturo vienu no dinamiskākajām

Lielbritānijas pilsētām – Bristoli. Pa-teicoties inovatīvajiem risinājumiem, radošajai pieejai un atklājēja garam, Bristole ir pilsēta, kurā katrs sev atra-dīs kaut ko interesantu un aizraujo-

šu. Bristole apbur ar savām mazajām ieliņām, ar britu stilā celtajām mā-jām, ar vēsturisko elpu, kura jūtama uz katra soļa. Bet visaizraujošākais ir tas, kā vēsture savijas ar mūsdienām, jo Bristoli rotā liels skaits mākslinieka Benksija (Banksy) grafiti zīmējumu, kas atrodami visneticamākajās vie-tās pilsētā, tāpēc vien ir vērts tajā paviesoties.

Uz Bristoli var doties ar autobusu vai vilcienu, piemēram, no Londo-nas, jo tiešu lidojumu uz šo skaisto Anglijas pilsētu šobrīd nav. n

Milton Keynes, Arts CentrAl – stAtion House,

500 elder GAte, MK9 1BB

info: www.anglobalticnews.co.uk

deCeMBris

PIRMO REIZI LIELBRITĀNIJĀ

12.-13

.

www.mottra-caviar.co.uk

Akcijas norise Lielbritānijā pagarināta līdz 12. decembrim!

Jau par tradīciju kļuvusi ‘’Anglo Baltic News’’ labdarības akcija, kas šogad notiek jau ceturto gadu Lielbritānijā. Iepriekš rīkotajās akcijās ‘’Shoebox’’ - ‘’Piepildi kurpju kasti maznodrošinātajiem bērniem Latvijā’’, mēs kopā

iepriecinājām 1489 bērnus, kuri sajuta mūsu rūpes un sirds siltumu.

Šogad centīsimies sarūpēt 500 dāvanu kastītes maznodrošinātājiem bērniem, kā arī ‘’Bērnu paleatīvās aprūpes biedrībai’’, kura nodos dāvaniņas slimajiem bērniem Latvijā.

Sagādātās dāvaniņas dāvinātāji varēs personīgi nosūtīt uz konkrētām iestādēm Latvijā no 18.oktobra līdz 12. decembrim.

Vairāk par akciju lasiet www.anglobalticnews.co.uk/shoebox

Lai pieteiktu savu dalību labdarības akcijā un noskaidrotu, kam tieši pagatavot dāvaniņu, un kur to nosūtīt vai nodot,

rakstiet uz [email protected]īvie kastīšu savākšanas punkti 2014. gadā ir izveidoti London, Bristol, Wellingborough, Spalding, Corby, Bradford, Peterborough, Dover un Milton Keynes pilsētās

Novembris / 2014ABN


Šķiet, tas bija pavisam nesen, kad iznāca atjaunotā laikraksta ABN numurs, taču nemanot ir

paskrējis vesels gads. Ir liels prieks par to, ka laikraksts un interneta por-tāls darbojas pilnā sparā. Vēlētos ap-sveikt savus kolēģus ar veiksmīgu un lielisku viena gada jubileju!

Gada laikā centāmies izprast, kādu informāciju sniegt Jums, lasītāji. Pār-veidojām un uzlabojām ABN Vecāku kluba rubriku, padarot to interesan-tāku un krietni kvalitatīvāku. Kā jau būsiet pamanījuši, ir izveidojušās dažādas veiksmīgas sadarbības un kopprojekti, kuru rezultātā konkursu pašiem mazākajiem balvu fonds ir papildinājies.

Pēdējā laikā interneta vietnēs Liel-britānijā ir saasinājusies tēma par bērnu nolaupīšanu. Tagad, kad ir sā-kušies svētku mēneši, ir ļoti svarīgi vēl rūpīgāk pieskatīt savus bērnus. Šajā numurā esam apkopojuši ne-lielu praktisku informāciju, ar kuru iepazīties aicinām ikvienu vecāku.

Nobeigumā, tuvojoties Latvijas valsts svētkiem – 18. novembrim, un Ziemassvētku laikam, vēlamies atgādināt par «ABN Shoebox – Pie-pildi kurpju kasti Latvijas bērniem» labdarības akciju. Paldies visiem, kas pagājušajā gadā palīdzēja akcijas or-ganizēšanā un dāvanu kastīšu trans-portēšanā uz Latviju. Paldies visiem dāvinātājiem un akcijas dalībniekiem! Pagājušogad Ziemassvētkos tika ie-priecināti 1116 bērniņi. Šogad akcija rit pilnā sparā. Ir tikušas ieviestas da-žādas izmaiņas, piemēram, ir zināms, kas katram bērniņam tieši nepiecie-šams, ir zināmi bērnu vārdi, tāpēc var arī nosūtīt personisku kartiņu. Šogad dāvinātājiem pašiem jāsūta dāvaniņas uz Latviju, taču ir pilsētas, kurās cilvēki ir apvienojušies un izvei-dojuši savākšanas punktus, uz kuriem Jūs variet aizvest un nodot dāvaniņu. Rakstiet uz [email protected] , ja ir kādi jautājumi.

Šobrīd dāvaniņas var nodot Bristo-lē (Bristol), Velingboro (Wellingbo-rough), Korbijā (Corby), Miltonkīnsā (Milton Keynes) un Doverā (Dover). Rakstiet mums uz [email protected], atsūtot savas pilsētas nosaukumu, to, kurš ir Jūsu tuvākais savākšanas punkts, un cik bērniņiem vēlaties pagatavot dāvaniņas. Mēs Jums nosūtīsim pilno informāciju gan par bērniem, gan - kur nosūtīt dāvaniņu. Akcija beidzas 12. decem-brī. Kā arī sekojiet līdzi pasākumiem - daudzos no tiem būs iespēja nodot dāvaniņas organizatoriem. Lai Jums jauki svētki! n

Jana Grieze,«ABN Vecāku klubs»vadītāja

Redaktores sleja

VECĀKU KLUBS

SKOLA

Vispasaules problēma – vecāki nolaupa savus bērnus

Kristīne Sviķe

Kad skoliņa izveidota?Skoliņa savu darbību uzsāka 2012. gada 17. jūlijā. Kur un kad norit nodarbības?Skoliņa darbojas katru svētdienu no plkst. 11.30-14.00. Skola atsāka dar-boties 14.09.2014. Adrese: 43 Ducie road, Bristol, Avon, BS5 0AX. Cik bērnu mācās skoliņā?Skoliņa tagad ir divas grupas: ‘’Bēbīšu’’ , vecums no seši mēneši ( nodarbības kopā ar vecākiem ), patreiz četri bēbīši un ‘’Sprīdīšu’’ grupiņas vecums no 2-8gadi (13bērniņi).Ko pasniedzat?Latviešu valodu, mūziku un dejas. Ir arī radošās darbnīcas nodarbības.

Kādi ir nākotnes plāni?Bristoles papildskola “Burtiņskola” ir noslēdzies vēl viens gads mācību gads. Mēs apsveicam visus absol-ventus un viņu vecākus ar skoliņas beigšanu šajā gadā. Liels paldies bēr-niem par skoliņas apmeklēšanu un vecākiem par atbalstu, kas ļauj mums uzturēt latvisko garu: neaizmirst lat-

Bristoles papildskola «Burtiņskola»

Pagājušajā gadā vien Lielbri-tānijas Ārlietu ministrijas Bērnu nolaupīšanas nodaļa

ik dienu saņēma vidēji četrus te-lefona zvanus, no kuriem vairāk nekā puse tika izmeklēti.

Pasaules līmeņa problēma

Bērnu nolaupīšana, ko paveic vecā-ki, kad viņi bez atļaujas no atbildīgā vecāka puses aizved prom bērnu, pašlaik ir problēma visā pasaulē. 2003./2004.gadā vien Iekšlietu mi-nistrija strādāja pie gadījumiem 51 pasaules valstī, tagad šis jautājums skar 84 valstis – tas tikai parāda, ka problēma turpina izplatīties.

Pastāv bažas, ka statistika ir tikai aisberga redzamā daļa. Par dau-dziem gadījumiem netiek ziņots, jo vecāki cenšas iegūt aizbildniecību pār bērnu ārzemju tiesās.

Informētības veicināšana

Sabiedrības informētība par bērnu nolaupīšanu no vecāku puses ir sa-traucoši zema. Pētījums rāda, ka puse no Lielbritānijas populācijas uzskata, ka valdība var iejaukties procesā un atgriezt bērnu atpakaļ Lielbritānijā, ja viņu ir nolaupījis viens no vecā-kiem. Taču realitāte ir tāda, ka, lai arī palīdzība ir pieejama, šādi bērnu no-laupīšanas gadījumi bieži vien tiek risināti gadiem ilgi. Tas atstāj milzī-gu ietekmi uz visiem iesaistītajiem cilvēkiem, un pastāv liela iespēja, ka bērns nekad netiks atgūts.

Bērnus ir grūtāk atgriezt no val-stīm, kuras nav parakstījušas Hāgas konvenciju – tā ir starptautiska vie-nošanās starp noteiktām valstīm, kuras mērķis ir nodrošināt, ka vecāka nolaupīts bērns atgriežas pie tā ve-cāka, kurš par viņu ir atbildīgs.

Juridiskā un finansiālā realitāte

Par spīti tam, ka likums liedz vecā-kiem nolaupīt savus bērnus, ceturtā daļa (24%) cilvēku nedomā vai nezi-na, ka tas ir noziegums. Kad aptaujas dalībniekiem tika jautāts, kurš no vecākiem, pēc viņu domām, biežāk zog bērnus, 74% apgalvoja, ka tēvs. Tomēr statistika rāda, ka 70% gadīju-mu bērnus nozog mātes.

Foto

: Una

Rus

levi

ca-D

ombr

ovsk

a

Informācija

Mūs var atrast draugiem.lv, Facebook - Burtiņskola “Bristo-le”, vai arī pa tel: 07412749194.Adrese: 43 Ducie road, Bristol, Avon, BS5 0AX.Info: www. burtinskolabristole.co.uk

Abi iesaistītie vecāki var ne tikai sa-skarties ar emocionālu stresu, bet arī nopietnām finansiālām grūtībām lai-kā, kad viņi ārzemju tiesās cīnās par to, kuram pienākas aizbildniecība pār bērnu. Statistika rāda, ka cilvēki bieži vien nepietiekami novērtē to, cik daudz izmaksā bērna atgūšana, tajā skaitā juridiskās izmaksas ārze-

mēs un Lielbritānijā, kas var turpināt vecākus nomākt arī pēc tam, kad bērns ir atgriezts savā valstī. Pastāv arī informētības trūkums saistībā ar to, kurš maksā par bērna atgūšanas tiesas procesu gadījumā, ja tas no-tiek valstī, kas nav parakstījusi Hāgas konvenciju. 62% cilvēku atbildi uz šo jautājumu nezināja vai atbildēja

nepareizi, tikai 38% zināja pareizo at-bildi. Pareizā atbilde ir vecāki. Vecāki, nevis Lielbritānijas valdība.

Kontaktinformācija

Ja jūs esat nobažījies par risku vai arī jūsu bērns ir nolaupīts, jums ir ie-spējams sazināties ar FCO palīdzības dienestu pa tālruni 0207 008 1500 vai arī apmeklēt interneta vietni https://www.gov.uk/international-child-abduction.

Kā ziņot un novērst bērna nolaupīšanu

Sazinieties ar policiju, ja jūsu bērns jau ir ticis nolaupīts vai arī pastāv augsts nolaupīšanas risks. Nolaupīša-na ir situācija, kad viens no vecākiem bērnu aizved uz citu valsti bez otra vecāka piekrišanas.

Palīdzība un padomi

Sazinieties ar valdības finansēto organizāciju «Reunite International Child Abduction Centre», kas jums spēs sniegt praktiskus padomus un atbalstu. «Reunite International Child Abduction Centre» tālrunis - 0116 2556 234. n

Jauna statistika atklāj, ka to gadījumu skaits, kad vecāki nolaupa savus bērnus, kurus ir mēģinājusi atrisināt Ārlietu ministrija, mazāk nekā desmit gadu laikā ir pieaudzis par 88%

viešu valodu, tradīcijas, gadskārtu svinēšanu, kopā sanākšanu. Par to ka atrodoties svešumā, mēs atcera-mies no kurienes nākam un kas mēs esam.

Mēs sakam milzumlielu paldies pedagogiem: Inesei Rancānei un Aigaram Kalniņam, kas veltīja savas brīvdienas, spēkus un enerģiju, lai ierastos katru nodarbība un sniegtu zinības bērniem.

Aicinām arī citus bērniņus pievieno-ties mūsu jautrajam kolektīvam! n

Novembris / 2014ABN


Novembra radošie uzdevumi bērniem

ABN Vecāku kluba konkurss skoliņām, pulciņiem un bērnu radošajām darbnīciņām!

VECĀKU KLUBS

Izkrāso zīmējumuatbilstošās krāsās!

Grāmata pašiem mazākajiem! Mākslinieka Jāņa Beķera zīmē-jumi ir bērniem viegli uztvera-mi. Ja mazais grāmatiņu krāsos

Krāsojamā grāmata

Konkursa uzvarētājs tiks paziņots nākamajā laikraksta numurā kopā ar jauno konkursu.

Fotogrāfiju sūti uz e-pastu: [email protected].

Konkurss sadarbībā ar «Karšu izdevniecību Jāņa sēta».

www.kartes.lvwww.facebook.com/karteslv

Atsūti fotogrāfiju līdz mēneša beigām kā Jūs sagaidījāt «Latvijas valsts svētkus 18.novembrī» un laimējiet dāvaniņas no Latvijas «Karšu izdevniecības Jāņa sēta»! Balvu fondā :

Dabas zinību atlantsJaunais pasaulesģeogrāfijas atlantsLatvijas dzīvnieki un augi. Pasaules dzīvnieki. A3 formātsLatvijas ģeogrāfijas atlantsLatvijas ģerboņiLatvijas vēstures atlantsLatvijas reljefa un derīgo izrakteņu karteLatvijas vēsturisko novadu sienas kartePuzle Eiropa. Politiskā kartePuzle Latvijas daba

kopā ar vecākiem, daudz jo daudz kopīgi pārrunāt, kas ir ģimene un kādas ir jūsu ģimenes vērtības.n

Grāmatas pilno versiju var sameklēt ģimenes portālā

www.mammamuntetiem.lv un lejuplādēt bez maksas.

Novembris / 2014ABN


VESELĪBA

Lieliskais 7 pašaizsardzībaiKlāt tumšie rudens vakari,

kad uz ielas vai kāpņu telpās ir liels risks sastap-

ties ar kādu nelabvēlīgi noskaņotu burlaku, kurš vēlas aplaupīt vai nodarīt ko citu. Devāmies pie pašaizsardzības instruktora Māra Rizgas, lai uzzinātu veiklus paņē-mienus, kā sevi aizstāvēt.

Pamatlikumi:

1.Diezgan tipiska ir situācija, kad nomaļā vietā pienāk bīstama izskata tips un pieprasa atdot mobilo tele-fonu, naudu vai rotaslietas. Jebkāda uzbrukuma gadījumā ļoti svarīgi ir censties saglabāt distanci starp sevi un pāridarītāju. Lai tas nevarētu ne iesist, ne iespert, turies no ļaundara vismaz divu izstieptu roku attālumā. To visvieglāk izdarīt, paceļot taisnas rokas priekšā. Ja viņš nāk virsū, kāpies atpakaļ, neļaujot sarukt distancei.

Tikpat būtiski ir pēc iespējas skaļāk runāt, lai pievērstu garāmgājēju uzmanību un apmulsinātu uzbrucēju. Izmanto tamlīdzīgas frāzes: “Nenāc man klāt! Atkāpies! Atdošu naudu, atdošu telefonu, tikai liec mani mierā!” Vairākums laupītāju ir tramīgi un nevēlas nokļūt uzmanības centrā, tāpēc, saceltā trokšņa izbiedēti, pa-met nozieguma vietu. Ja ļaundaris pavēl aizvērties, turpini tādā pašā garā: “Jā, es aiztaisīšu muti, tikai nesit man!” Palīgā saucieni darbojas daudz sliktāk, jo, tos dzirdot, ļoti daudzi cenšas balss vir-zienā neskatīties un ātrāk steigties prom. Nesaprot, kas notiek, tāpēc paši jūtas apdraudēti.

Centies runāt pārliecinātā, nosvērtā tonī, nevis bailīgi. Tas uzbrucējā radīs nedrošību. Šā iemesla dēļ ar ķermeņa augšdaļu nedaudz sa- sveries uz priekšu. Nekādā gadījumā negāzies atpakaļ, jo tas liecina par nedrošību un palielina iespēju nokrist, aizķeroties aiz sīka šķēršļa. Turklāt atkāpjoties vari atdurties pret sienu un sasist pakausi vai muguru. Ja būsi sasvēries uz priekšu, sienai pieskarsies ar sēžamvietu.

2. “Ja uzbrucējs pret tevi vērš šaujamieroci vai nazi, cenšoties saglabāt distanci, izpildi viņa norādījumus un atdod visu, ko prasa. Neviena manta nav tavas dzīvības un veselības vērta! Nemēģini daudz diskutēt, jo viņš var sapsihoties un iegriezt, iedurt vai izšaut,” skaidro Māris Rizga. Lai nebūtu žēl atdot somu, bez vajadzības nenēsā līdzi vērtīgas lietas, piemēram, pasi, do-kumentus un lielu skaidras naudas summu. Bankas kartes droši vari atdot, jo bez pinkoda tās nekur ne-var izmantot. Ja laupītājs to prasa, nosauc pirmo četrciparu skaitli, kas iešaujas prātā, piemēram, dzimšanas datumu.

MĀRIS RIZGA,pašaizsardzības

instruktors

Sadarbībā ar žurnālu «36.6ºC»

Kad saku instruktoram, ka vēlos uzzināt vienkāršus paņēmienus, kuri pa spēkam būtu ikvienam lasītājam, ne tikai spēka mitriķiem, viņš atbild: “Pašaizsardzībai der tikai vienkārši paņēmieni, kuru pamatā ir cilvēka dabiskā reakcija uzbrukuma gadījumā. Kad dzīvībai vai veselībai draud briesmas, sarežģītu teh-niku pat rūdītam cīkstonim ir grūti izpildīt, nemaz nerunājot par paras-tu cilvēku.”

Kā lai saprot, kad var izman-tot attiecīgu paņēmienu, bet kad labāk laisties lapās? “Kad vien iespējams – laižamies! Jebkurš fi-zisks konflikts beidzas ar lielākām vai mazākām traumām. Kuram to vajag? Paņēmienus izmantojam, ja uzbrūk. Pašaizsardzība nozīmē izdarīt tik daudz, lai varētu aizbēgt. Ja ļaundaris ir nokritis bez samaņas, nevajag skriet klāt un viņu spārdīt,” piekodina instruktors.

Lai stresa situācijā pašaizsardzības paņēmienus spētu likt lietā, nevis sastingtu, nepietiek par tiem izlasīt. Jātrenējas! Ir labi to darīt zinoša cilvēka uzraudzībā, bet var trenēties arī ar draugiem, tuviniekiem.

Pašaizsardzībai

KĀ NOSARGĀT SOMU1.Ja zaglis garāmskrienot cenšas

noraut pleca somu, zibenīgi jāaptver ar plaukstu otrs plecs, lai to noturētu. Soma ieslīdēs elkoņa locītavā. Tad uzbrucējam to izraut būs grūti, ja vien nepārplīsīs siksniņas stiprinājumi. Otra roka jāatstāj brīva, lai neļautu sliktajam puisim par daudz tu-voties un atvairītu sitienus. Tāpat kā iepriekšējā piemērā svarīgi ir pamat-likumi – distance un skaļa runāšana. Bieži iesaka nēsāt somu, pārliekot lenci šķērsām pāri ķermenim, taču tad ir risks, ka uzbrucējs siksnu var izmantot žņaugšanai.

2. Ja uzbrucējs ir spītīgi iekrampējies somā, nevilcinies spert pa kājstarpi!

3. Vienalga, vai uzbrucējs ir vīrietis vai sieviete, pēc spēriena viņš vismaz pāris sekundes salieksies uz priekšu. “Fantastiska iespēja ar kāju iegāzt viņam pa seju! Nevajag baidīties uzbrucēju apskādēt! Galvaskauss ir ļoti ciets – kā dzelzs klucis. Pēc tam, protams, jālaižas lapās.”

Ja jūti, ka sabiedriskajā transportā kāds gramstās gar somu vai kabatu, tieši tāpat jāparūpējas par distanci

un skaļi jāinformē apkārtējie. “Nelien manā kabatā! Nenāc man klāt! Viņš mani mēģināja apzagt! ”

UZBRUKUMS NO AIZMUGURESTas mēdz notikt, spiežot ārdurvju

kodu, ieejot tumšā kāpņu telpā, ņemot naudu bankomātā vai stāvvietā kāpjot automašīnā. Rīcības plāns visās situācijās ir vienāds.

1.Ja žņaudz no aizmugures, zvel ar dūri pa kājstarpi. “Svarīgi reaģēt momentā! Katra vilcināšanās sekunde var ļoti dārgi maksāt,” uzs-ver instruktors.

2. Kad burlaks sitiena ietekmē salīkst uz priekšu, paveras izdevība iedot starp acīm ar elkoni. Sitienu ietekmē ļaundara tvēriens atslābs, radīsies iespēja atsvabināties.Kamēr viņš nav atjēdzies, bēdz, ko kājas nes!

NODER PAT LIETUSSARGSPašaizsardzībai lieti noder dažādi

sadzīves priekšmeti. Piemēram, garo lietussargu var izmantot, lai uzturētu ievērojamu distanci starp sevi un nelieti. Ar to mērķē sejā un, izdarot spēcīgus grūdienus viņa virzienā, brīdina: “Nenāc man klāt!” Ja viņš agresīvi uzbrūk, nekas cits neatliek, kā kādu reizi iebakstīt ar lietussarga aso galu. Par ieroci var izmantot atslēgu. Kā? Skrāpēt, durt, darīt visu, kas ienāk prātā, ja ir apdraudēta tava veselība vai dzīvība.Somu vai doku-mentu mapi var padarīt par vairogu, turot to priekšā. Lai pašautu to ceļā sitienam vai naža dūrienam, īpašas iemaņas nav vajadzīgas, jo tas ir dabisks organisma pašaizsardzības reflekss.

KĀ PAREIZI IZMANTOT ASARU GĀZI

Asaru gāzes baloniņš ir viens no labākajiem pašaizsardzības līdzekļiem. Pieejami arī tādi, kam pievienota speciāla zila krāsviela, ko nav iespējams nomazgāt aptuveni 36 stundas. Ja izdodas uzpūst slikta-jam puisim, ziņo policijai, ka jāmeklē cilvēks ar zilu seju.Vislielākā kļūda ir pavērst flakoniņu pret uzbrucēju un draudēt: “Ja nāksi klāt, pūtīšu sejā!”Viņš var spējiuzbrukt un to izsist no rokas. Baloniņš negaidīti jāizvelk un acumirklī jāpūš ļaundarim acīs. Kamēr viņš tās berzē, jāmetas bēgt. Baloniņš jānēsā viegli pieejamā vietā, piemēram, kabatā.

PIRKSTI KĀ PĪĶI1. Kā rīkoties, ja uzbrucējs, nepie-

dienīgu nolūku vadīts, stingri satver un velk sev klāt? “Žurnālos esmu lasījis, ka jānovelk kurpe un jādur ar papēdi acī. Taču aizsniedzies nu tādā situācijā līdz savai tupelei – tas ir pārāk sarežģīti! Vienkārši ar rokām stingri aptver uzbrucēja galvu un ar īkšķu galiem no visa spēka spied acīs, liecot viņa galvu atpakaļ!”

2. Ja galvu spiež atpakaļ, gurni automātiski izliecas uz priekšu un

ir lieliska iespēja iekraut ar celi pa kājstarpi!

3. Tur, kur apgrozās lielas ļaužu masas, laupītāji darbojas neuzkrītoši, piemēram, pienāk, apliek roku ap kaklu un pavēlošā tonī iečukst ausī: “Iesim pastaigāties!” Uzliec bur-laka sejai roku, vidējo pirkstu saliec kā āķi un spied acī. “Tas it kā ir ļoti vienkārši, tomēr, lai tas izdotos stresa situācijā, ir mazliet jāpatrenējas! Kad audzēkņiem pirmo reizi lieku izspēlēt šādu ainu, daži saka – fui, pretīgi, es to nevaru! Bet, kad pamēģina, ai-ziet.” Dzirdēts ieteikums bakstīt acī ar rādītājpirkstu vai vienlaikus abās ar rādītājpirkstu un vidējo pirkstu. “Iekar tenisa bumbiņu striķī, iešūpo un mēģini tai trāpīt ar pirkstu! Tik-pat grūti ir trāpīt ar vienu pirkstu acī uzbrucējam, kurš kustas. Labāk izplet visus rokas pirkstus un uz labu laimi baksti sejā! ”Efektīvs paņēmiens – sist ar plaukstas malu pa balseni, jo uzbrucējam acumirklī aizsitīsies elpa.

SVIED, KAS PA ROKAI!1. Vienalga, kas ir rokās – šalle,

cepure, jaka vai soma –, pacel tās priekšā, lai iezīmētu distanci, skaļi runā...

2. ...un strauji met priekšmetu sliktajam puisim sejā. To darot, nedrīkst atvēzēties, jo tad pretinieks automātiski pieliks roku priekšā, bez pūlēm atvairot metienu.

3. Uzreiz pēc metiena laid ļekas vaļā! Ja līdzi ir iepirkumu maiss, ņem, kas lētāks (joks!), un svied pretiniekam sejā! Pretinieka apstul-bumu var panākt, piepeši sākot skaļi dziedāt, piemēram, “Skaisti dziedi lakstīgala...”. Tik negaidīta reakcija parasti liek burlakam vismaz pāris soļu atkāpties, dodot iespēju bēgt.

SVARĪGIKā nenokļūt bīstamā situācijā

l Skaties apkārt! Uzbrucēji izvēlas vieglu mērķi, proti, cilvēku, kurš iegrimis domās vai kādā nodarbē. Ejot pa ielu, nerunā pa telefonu, ne-raksti īsziņas un neklausies mūziku austiņās.

l Izejot no mājas, neņem līdzi neko lieku, kas varētu pievērst ļaundaru uzmanību. Tas attiecas arīuz ne vi-sai dārgu bižutēriju, kura izskatās vērtīga.

JA NOTICIS UZBRUKUMS, PAR TO ZIŅO POLICIJAI KAUT VAI TELEFONISKI, CITĀDI NEKAS NELIEGS ĻAUNDARIM MEKLĒT JAUNU UPURI. n

Aija Lietiņa

Foto

: Jān

is M

arko

vski

sJa uzbrucējs pret tevi vērššaujamieroci vai nazi, izpildi viņanorādījumus un atdod visu, ko prasa. Neviena manta nav tavas dzīvības un veselības vērta!

Novembris / 2014ABN


Novembra receptes Latvijas svētku galdamSadarbībā ar žurnālu «Pie Galda!», www.piegalda.lv

PIE GALDA

Cepeškrāsnī cepts ķirbis ar riekstiem un dzērvenēm

Pēc šīs receptes jūs varat gatavot ce-pamķirbi, sviesta ķirbi, muskatķirbi un riekstu ķirbi. Par pārējām ķirbju šķirnēm negalvojam, jo neesam iz-mēģinājuši.

Sastāvdaļas~1 kg ķirbja (mēs izmantojām cepamķirbi)50 g valriekstu50 g dzērveņu1 ēdamkarote medussula no ½ citrona 2 ēdamkarotes olīveļļassāls un svaigi malti melnie pipari1 zariņš rozmarīna2 ķiploku daiviņas

Pagatavošana:1. Ķirbi sagriež šķēlēs un liek lielā bļo-dā, kur to būs ērti apmaisīt ar mari-nādi. Cepamķirbim mizu atstāj klāt, jo tā izcepas mīksta.2. Rozmarīnu sakapā, ķiploku daivi-ņas ar naža spalu saspiež, bet neka-pā. Eļļu sajauc kopā ar garšaugiem, sāli, medu un citronu sulu. Riekstus rupji sakapā, pievieno ķirbim. Tāpat pievieno dzērvenes.3. Mērci pārlej pāri cepamķirbim bļodā un sacilā kopā, lai katrai šķēlei tiek marināde. Atstāj uz 15 minūtēm iemarinēties. Tad ķirbi kārto vienā kārtā uz cepamās plāts un liek krāsnī cepties uz ~ 20 minūtēm 200 °C tem-peratūrā. Ķirbi var pasniegt kā pie-devu pie ēdiena, kas ir šis gadījums. Bet tam ļoti labi piedien pamatēdie-na loma, ja to pasniedz pārkaisītu ar mīkstu kazas sieru vai tautā vairāk lietoto fetas sieru.

Cūkgaļas ribiņas pikantā medus un sinepju glazūrā ar grilētiem dārzeņiem

Gatavo Mārcis Krūmiņš, “Royal Hotel” pavārs

Ar kraukšķīgu glazūras garoziņu un mutē kūstošu gaļu šis ēdiens pār-steigs jebkuru gaļas piekritēju.

Sastāvdaļas:500 g cūkgaļas ribiņu1 burkāns2 sīpoli2 daiviņas ķiploku 2 lauru lapassāls, pipari

Glazūrai:4 ēdamkarotes medus4 ēdamkarotes gaišās sojas mērces3 ēdamkarotes angļu sinepju½ tējkarotes čili pulvera vai Kajennas piparu

2 porcijas

Pagatavošana:1. Sasmalcina sīpolus, ķiplokus un burkānu. Uzkarsē katliņu ar eļļu, un liek apcepties dārzeņus. Kad dārzeņi ir zeltaini brūni, liek klāt ribiņas un aplej ar ūdeni, lai gaļa nosedzas. Pie-vieno sāli, lauru lapas un piparus, un liek vārīties 2 stundas.2. Sagatavo glazūru. Mazā katliņā liek sildīties medu. Kad tas izkusis, pievieno sojas mērci, sinepes un čili. Maisa, kamēr veidojas vienmērīga, vijīga masa.3. Kad ribiņas gatavas, ņem tās ārā no katliņa un nedaudz atdzesē. Kad tās padzisušas, sagriež porcijās starp ribām. 4. Uzkarsē pannā nedaudz eļļas, liek cepties ribiņas, kad tās apcepušās brūnas, pievieno 2 ēdamkarotes ar sagatavoto glazūru. Tad ribiņas ap-maisa, lai glazūra tās apņem no vi-sām pusēm.

5. Pasniedz ar grilētiem dārzeņiem, uzlejot vēl vienu ēdamkaroti glazū-ras uz ribiņām.

Rupjmaizes rīvmaizes biskvītkūka ar ābolu krēmu

Gatavo Liene Vilnīte, žurnāla “Pie Galda!” izdevēja

Ar šo recepti mani atkal apdāvināja. Šoreiz cita kolēģe no draudzīgā žur-nāla IR kolektīva – Līga Pētersone. Ieintriģēja Līgas stāstītais, ka, kopš izmēģināts šis – rīvmaizes biskvīts, citas kūkas viņas ģimenē vairs ne-rullē. Garša dievīgi latviska, jo šoreiz pil-dījumam izmantojām dzērvenes, kā arī un ābolu un maskarpones krēmu. Tāds svētku rupjmaizes kārtojuma variants. Īstais deserts, ar ko atzī-mēt mūsu valsts dzimšanas dienu – 18.novembri.

Sastāvdaļas:

Biskvītam5 olas8 ēdamkarotes ar kaudzi “Lāču” rupj-maizes rīvmaizes 5 ēdamkarotes cukura

Pildījumam4 āboli750 g maskarpones siera (3 mazie iepakojumi)1 tējkarote kanēļa4 ēdamkarotes cukura2 ēdamkarotes medus150 g dzērveņu vai cita skāba ievārī-juma (~ 8 ēdamkarotes)

Dekoram2 ēdamkarotes rupjmaizes rīvmaizes1 ābols

Pagatavošana:1. Olām atdala baltumus no dzeltenu-miem. Baltumus uz brīdi liek vēsumā. Olu dzeltenumiem pievieno cukuru un puto, kamēr masa dubultojas un kļūst krēmīga un gaiši dzeltena.2. Olu baltumiem pievieno šķipsniņu sāls un saputo stingrās putās. Pievie-no dzeltenumu masai, un ar mīklas lāpstiņu abas masas sacilā kopā, ka-mēr mīkla ir viendabīga.3. Pa ēdamkarotei pievieno rīvmaizi, un ar putojamo slotiņu, viegli apmai-sot, visu sacilā kopā.4. Kūkas veidni ietauko un izkaisa ar to pašu rupjmaizes rīvmaizi. Mīklu

lej veidnē, un cep biskvītu ~ 30 mi-nūtes 180 ºC temperatūrā. Gatavību pārbauda ar kociņu. Ja kociņš paliek sauss – biskvīts ir gatavs. To izņem no krāsns, pārsedz ar dvielīti un ļauj at-dzist. Atdzisušu biskvītu ar diegu vai asu garu nazi sadala divās vienādās ripās.5. Gatavo krēmu. Ābolus nomizo, izņem serdi un sagriež mazos gaba-liņos. Liek katliņā, pievieno cukuru, kanēli un uz lēnas liesmas sautē, ka-mēr āboli mīksti. Tie var palikt gaba-liņos, ne līdz galam izšķīduši. Tā pat ir labāk.6. Kad ābolu masa pilnībā atdzisusi, to saputo viendabīgā krēmā kopā ar maskarpones sieru. Pagaršo, un, ja gribas saldāku, pievieno vēl nedaudz cukura.7. Formē kūku. Vienu biskvīta ripu vis-pirms apziež ar dzērveņu ievārījumu. Tad klāj virsū ~ pusi krēma. Virsū liek otru ripu, un ar atlikušo krēmu ap-ziež malas un dekorē kūkas virspusi. Gatavu apkaisa ar rīvmaizi. Dekoram mēs sagriezām mazu krāsainu ābolīti 2 mm plānās šķēlītēs un kopā ar bis-kvītu krāsnī izkaltējām kraukšķīgas šķēlītes. Tās tad arī rotāja kūku. n

Sadarbībā ar žurnālu «Pie Galda!», www.piegalda.lv

ABN


Bredfordā aizvadītas vērienīgas Teātra dienasMĒS UZ SALAS

18. un 19. oktobrī DVF Bredfordas nams pildījās ar teātra spēles prieku, jo vienkopus bija sabraukuši amatierteātri no trīm latviešu apdzīvotām valstīm - Latvijas, Īrijas un Lielbritānijas

Novembris / 2014

Pirmā diena iesākās latviešu kluba pagalmā ar sarkanbalt-sarkanā karoga pacelšanu

mastā, kopīgu Latvijas valsts himnas dziedājumu, Latvijas vēstniecības Lielbritānijā pirmās sekretāres Val-das Pastares teātra dienu atklāšanas uzrunu un režisoru apsveikšanu. DVF Bredfordas nodaļas priekšsēde un latviešu kluba saimniece Ruta Dambitis novēlēja visiem veiksmīgu un emocijām bagātu dienu, un tad, teātra zvanam skanot, ieradās Muļ-ķa āksts iepazīties ar teātra kolek-tīviem. Katrs teātris savu ierašanos prezentēja ar sagatavotu «vizītkarti», pastāstot par savu izrādi, par savu kopā darbošanos, kam sekoja kopēja dalībnieku fotografēšanās.

Atskanot amatierteātru himnai «At-kal, atkal ir debesis pušu, atkal ielāpi jāuzliek tām....» visi viesi un skatītāji tika aicināti zālē, kur, skatuves aizka-ram veroties, sākās izrāžu maratons. Maratonu iesāka Bredfordas nedē-ļas nogales skoliņas «Saulespuķe» teātra trupa ar A.Brigaderes vien-cēliena «Čaukstenes» iestudējumu Gitas Robaldes režijā. Tam sekoja Birzgales amatierteātra iestudētā A.Niedzviedža komēdija «Dūdene

zin!», režisores Mārīte Skābarniece un Rita Reinsone. Ar V.Pumpures lu-gas «Kaimiņu būšana» iestudējumu skatītājus priecēja Leinsteras Latvie-šu Kultūrizglītības Asociācijas «Dzin-tars» skatuves mākslas pieaugušo grupa «Dzintars dzintarā», režisore Inta Dreimane - Riekstiņa. Turpinot

tēmu, Burtonas latviešu amatierteāt-ris «Strops» izrādīja pašu izveidotu interpretāciju «Tā notiek kaimiņos!», režisore Aivita Skābarniece. Marato-nu noslēdza LLKA «Dzintars» skatu-ves mākslas pieaugušo grupa «Dzin-tars dzintarā» ar otru savu iestudēju-mu - E.Vulfa lugu «Līnis murdā».

Pirms katras izrādes Muļķa āksts veltīja teātriem un to režisoriem kādu aforismu no teātra klasikas bibliotēkas un lūdza īsu izrādes rek-lāmu. Aizveroties noslēguma izrādes skatuves priekškaram, visi teātra dienu dalībnieki un skatītāji, Muļķa āksta aicināti, devās nolaist Latvijas Valsts karogu, dziedot «Pūt vējiņi» un sūtot sveicienus latviešu teātrim, zvaigžņotajās debesīs pacēlās katra kolektīva gaismas laternīte.

Teātra dienu otrā diena tika veltīta aktiermeistarības un skatuves runas treniņu nodarbībām, kuras vadīja Skelmersdeilas skoliņas «Jūras kaķis» vadītāja Antra Jakovļeva, kuras sejā bija labi atpazīstami dzīvespriecīgā un uzmundrinošā Muļķa āksta vaib-sti. Teātra dienas aizritēja visiem ļoti patīkamā gaisotnē, tādēļ režisoru

apspriedē tika nolemts šo pasākumu iedzīvināt kā tradīciju, mainot nori-ses vietas, un visa nobeigumā tika pasludināts – nākamās «Starptautis-kās teātra dienas 2015» notiks Latvi-jā, Birzgalē.

Teātra dienu Bredfordā 2014 rīkotāji izsaka lielu pateicību DVF Bredfordas nodaļai par atsaucību un atbalstu pasākuma organizēšanā, kā arī Lat-viešu Nacionālajai Padomei Lielbri-tānijā par finansiālu atbalstu, un vēl kādam privātam labdarim. Īpašs pal-dies visiem brīvprātīgajiem palīgiem par sirsnību, izpalīdzību, uzņemšanu un viesmīlības izrādīšanu! n

Gita Robalde, Bredfordas nedēļas

nogales skoliņas «Saulespuķe» vadītāja

un teātra trupas režisore

Pirms katras izrādes Muļķa āksts veltīja teātriem un to režisoriem kādu aforismu no teātra klasikas bibliotēkas un lūdza īsu izrādes reklāmu

Novembris / 2014ABN


IZGLĪTĪBA

Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties 2(Sākums iepriekšējā numurā)

Ārzemēs iegūtas izglītības novērtējuma atzīšana

Informāciju par ārzemēs iegūtas izglītības novērtējuma atzīšanu var iegūt Apvienotās Karalistes NARIC centrā - http://ecctis.co.uk/naric/.

Mācību maksa

Mācību maksas griestus vietējiem studentiem nosaka Apvienotās Ka-ralistes valdība. Par «vietējiem stu-dentiem» tiek uzskatīti arī visi ES valstu pilsoņi. 2013./14. gadā ES studentiem mācību maksa valsts augstskolu bakalaura programmās Anglijā un Velsā var sasniegt 9.000 GPB. Ziemeļīrijā studijas maksā līdz 3.575 GPB. Skotijā ES studentiem par pilna laika klātienes studijām baka-laura līmenī parasti nav jāmaksā stu-diju maksa (precīzāku informāciju skatīt Skotijas Studentu piešķīrumu aģentūras mājas lapā). Citu valstu pilsoņiem mācību maksu nosaka iz-glītības iestādes individuāli.

Par studijām maģistrantūrā un doktorantūrā jāmaksā ļoti dažādas summas, atkarībā no programmas un iestādes. Informāciju par studiju finansēšanas iespējām var meklēt: http://www.postgraduatestudent-ships.co.uk/.

Finanšu palīdzība

Apvienotās Karalistes dažādajās te-ritorijās atšķiras studiju finansēšanas kārtība. Anglijā studentu kreditēša-nas uzņēmums Student Finance Eng-land ES pilsoņiem piedāvā aizdevu-mu studiju maksas segšanai kādā no Anglijas augstskolām. Šis studiju kre-dīts attiecas tikai uz pilna un nepilna laika bakalaura studijām. Neklātienē studējošie šo aizdevumu nevar sa-ņemt. Studiju kredīts sedz studiju maksu, kas nepārsniedz valdības noteikto maksimālo studiju maksu gadā. Studiju kredīts jāsāk atmaksāt pēc studiju beigšanas vai pārtrauk-šanas, sasniedzot noteiktu ienāku-

mu līmeni. Kredīta atmaksas apjoms ir 9% no tās summas, kas pārsniedz noteikto ienākumu līmeni.

(!) Informāciju par pieteikšanos uz studiju kredītu Anglijā un aizpildāmās veidlapas var atrast Apvienotās Kara-

listes valdības mājas lapā. Jārēķinās, ka formas aizpildīšana ir laikietilpīga, tādēļ tas jāsāk darīt laikus. Pieteikums ir jāiesniedz vēlākais deviņus mēnešus pirms studiju uzsākšanas.

Ārzemju studenti var pieteikties arī uz dažādām stipendijām, taču jāņem vērā, ka tās netiek piedāvātas visās universitātēs un specialitātēs un ka katrai organizācijai var būt savi kritēriji, pēc kuriem tiek izvērtēti stipendijas pretendenti. Stipendiju datubāze ir pieejama Britu padomes mājas lapā.

Apdrošināšana

Visi pilna laika ES studenti ir tiesīgi pieteikties Nacionālajam veselības aprūpes plānam (National Health Care (NHS)). Ja uzturēšanās Apvieno-tajā Karalistē ilgs vairāk nekā sešus mēnešus, tad NHS slimnīcu pakalpo-jumi un ārstu apmeklējumi būs bez maksas, taču par zālēm, zobārsta un acu ārsta pakalpojumiem un īpašiem

pakalpojumiem (piem. vakcinācijas) ir jāmaksā. Ārstniecības iestādē jāuz-rāda derīga pase un dokuments, kas apliecina studenta statusu. Informā-ciju par veselības pakalpojumiem un apdrošināšanu var atrast Apvienotās Karalistes Starptautisko studentu pa-domes mājas lapā.

Studentu apvienības

Apvienotajā Karalistē ir daudz dažādu studentu organizāciju un apvienību, kas pārstāv dažādas inte-rešu grupas. Sīkāku informāciju par tām var atrast internetā Nacionāla-jā studentu savienības mājas lapā: http://www.nus.org.uk/. n

Informācija

Noderīgas adreses:

Apvienotās Karalistes Starptautisko studentu padome/UK Council for International Student AffairsUKCISA, 9-17 St Albans Place, London N1 0NX. UKTālr: +44 (0)151 494 1260http://www.ukcisa.org.uk/

Universitāšu un koledžu uzņemšanas dienests UCAS/University and Colleges Admissions ServiceRosehill, New Barn Lane, CHELTENHAM, Gloucestershire, GL52 3LZ, United KingdomTālr: +44 330 333 0230 (jautājumi par studiju pieteikumu)izeja uz twitter un Facebook kontiem: http://www.ucasconnect.com/ www.ucas.com

Apvienotās Karalistes NARIC centrs/UK NARIC Oriel House, Oriel Road, CHELTENHAM, Glocestershire GL50 1XP, United KingdomTālr: +44 (0)871 330 7033Fakss: +44 (0)871 330 7055E-pasts: [email protected] http://ecctis.co.uk/naric/

Novembris / 2014ABN


KULTŪRA&IZKLAIDEAfiša

Amber Muse’s LONDON NIGHT

KONCERTS

Londonas Rhythm Factory (16-18 Whitechapel Road, E1 1EW Londona) 29. novembrī notiks

Latvijas ierakstu kompānijas «Amber Muse Records» Londonas reziden-ce, kurā uzstāsies leibla DJ-i Bogdan Taran un Max Lomov (Amber Muse/Monique Musique/MUM). Bogdan Taran vārds ir labi zināms uz Latvi-jas klubu skatuves: viņš četras reizes tika nominēts kā valsts dīdžejs №1 (2004., 2005., 2007., 2008.). Bet 2009. gadā Bogdan saņēma arī Nacionālās radio un televīzijas padomes balvu par deju mūzikas veicināšanu. Am-ber Muse Records ir pirmais Latvijas

Electra / Elektra Londonas teātri ar retiem izņē-

mumiem tādu jēdzienu kā «mūsdienu režijas teātris» praksē nepazīst. Viņiem cieņā ir valodas kultūra, mūsdienu cilvēkam būtiski stāsti un izcili aktieri. Un Londonas „Old Vic” mākslinieciskais vadītājs, režisors un aktieris, arī Holivudas zvaigzne Kevins Speisijs māk piesaistīt izcilus skatuves meistarus.

Rudenī sezonu atklāj viena no smal-kākajām pasaules aktrisēm, britu lep-nums aktrise Kristīne Skota Tomase ar antīkās traģēdijas uzvedumu „Elektra”. Grieķu dzejnieku Sofoklu jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu nodarbināja jautājums – kas tas ir par spēku: atriebība? Ko tas nodara pasaulei un pašam cilvēkam?

Kristīne Skota Tomase Latvijas skatītājam ir pazīstama ar piedalīš-anos tādās filmās kā Romana Po-ļanska „Rūgtais mēness” un Entonija Mingellas „Angļu pacients”. n

Kad: 20. septembris – 20.decembris, 2014Kur: Old Vic teātris, LondonaInfo: www.oldvictheatre.com

Sieviešu modes spēks/ Women Fashion Power

Daudziem atmiņās ir palicis ietekmīgo un slaveno sieviešu tēls – Margaretas Tečeres zilie kostīmiņi, Koko Šaneles pērles, princeses Diānas Versace kleita, kurā viņa – īsi pirms nāves tika iemūžināta uz žurnāla Vanity Fair vāka. Tāpat visiem ir atpazīstams ekspanku priesterienes Vivjenas Vestvudas anarhiskais dumpīgums, kuram, šķiet, nav vecuma ierobežo-juma. Žana-Pola Gotjē ikoniskais konusveida krūšturis, kas aizsāka veļas kā virsapģērba histēriju pasaules modē. Londonas Dizaina muzeja izstādes “Sieviešu modes spēks” centrā ir leģendāras sievietes – politiķes, uzņēmējas, žurnālistes, mākslinieces, aktrises, modeles u.c., kuru stils ietekmējis ne tikai modes tendences, mūsu ģērbšanās paradumus, bet vesela laikmeta vizuālo valodu. Izstāde aptver modes vēstures pēdējos 150 gadus, kas

Ziemas brīnumzeme Haidparkā/ Hyde Park Winter Wonderland

Gaidītais ģimenes festivāls un tir-dziņš Ziemas brīnumzeme Haidparkā atgriežas Londonas Haidparkā! Šeit jūs sagaida dažādas izrādes, skatu ritenis un milzīgs Ziemassvētku tirdziņš. Haidparkā izklaides netrūks ne pieaugušajiem, ne bērniem. Pirms kārtīgas iepirkšanās izbaudiet priekus slidotavā. n

Kad: 21. novembris – 4. janvāris, 2015Kur: Hyde Park, Rangers Lodge, Hyde Park, London W2 2UHDarba laiks: 10:00 - 22:00Info: www.hydeparkwinterwonderland.com

FESTIVĀLS

elektroniskās mūzikas ierakstu leibls, kas kopš 2004.gada ir izdevis vairāk, kā 15 deju mūzikas singlus, no ku-riem 4 ir izdoti uz vinila platēm! Kopā ar Latvijas producentu plejādi – Craft B., ZaZzy, Max Lomov, Bandmaster’s Flight, Oriola, Electricano un Flying-mice, Amber Muse tikuši izdoti arī tādi ārzemju mākslinieki kā Laid, Magik Johnson, Christian Hornbostel, Nica Brooke, Derek Conyer, Aaron-Carl un citi. Kopā ar leibla «Amber Muse» māksliniekiem uzstāsies Barseghian (Sumo), KatrinKa (Steyoyoke/Spirit Soul Rec), Santi Touch (Eleglight Rec), Vlad G (Music Room 7). n

IZSTĀDE

Seksoloģijas institūts/ The Institute of Sexology

No 20. novembra «Wellcome Collection’s» jaunajā galerijā tiek atklāts Seksoloģijas institūts - izstāde par visvairāk aprunāto tēmu - kas notiek cilvēku gultās. Skandalozajā izstādē būs iespējams aplūkot vairāk nekā 200 mākslas objektu, retus un vēsturiskus materiālus gan kino, gan foto mākslas nozarē par seksu un erotiku. Seksoloģijas institūts ir pirmā tāda veida izstāde Lielbritānijā, kas iepazīstina ar seksa vēstures pionieru mantojumu, piemēram, ebreju tautības ārsta, psihiatra, seksologa, homoseksuāļa Magnusa Hiršfelda (1868-1935) Vācijā izveidoto pirmo homoseksuāļu kustību pasaulē, Zigmunda Freida un citu psihiatrijas un seksoloģijas pētnieku darbiem un rezultātiem. n

Kad: 20.novembris – 20. Septembris, 2015 Kur: Wellcome Collection, 183 Euston Road, Bloomsbury, London NW1 2BE Sīkāka informācija: www.wellcomecollection.org Bezmaksas

IZRĀDE

IZSTĀDE

vienlaikus bijis vērienīgs pārmaiņu laiks arī sievietes sociālpolitiskajā pozicionējumā. n

Kad: 29. oktobris – 26. aprīlis, 2015Kur: Design Museum, London28 Shad Thames, London SE1 2YDInfo: www.designmuseum.org

Kad: 29 Novembris 2014 / 11:00pm – 06:00am

Kur: Rhythm FactoryAdrese: Rhythm Factory (16-18 Whitechapel Road, London, E1 1EW). tube: Aldgate East/WhitechapelInfo: www.ambermuse.com

Biļetes iepriekšpārdošanā pieejamas Resident Advisor:www.residentadvisor.net/event.aspx?642147£5 - £8 . Pie ieejas: £10.

Viktors Buda

ABN


KINO LIELBRITĀNIJĀ

Informācija

ABN Latviešu Filmu Festivāls

12. un 13.decembrī, Arts Central ēkāNorises vieta:Arts Central – 3rd Floor (South) Station House500 Elder Gate, Central Milton Keynes, MK9 1BBBiļešu cenas un rezervācija: http://www.anglobalticnews.co.uk/lv/latvianfilmTelefons: 07823876854

Novembris / 2014

Pirmo reizi Lielbritānijā tiek rīkots Latviešu Filmu Festivāls

Piektdiena 12.12.2014

1. 16:15 -17:55 Kinozāle / Filmas garums: 1:40

Prāta Vētra. Koncertfilma “Vēl viena klusā daba” (2013)

Pērn notikusī latviešu supergrupas “Prāta Vētras” Latvijas koncerttūre “Vēl viena klusā daba” septiņos kon-certos pulcēja 89 500 skatītājus

18:00 – 18:30 Festivāla svinīgā atklāšana

2. 18:30 – 20:10 Kinozāle / Filmas garums 1:40

Izlaiduma Gads (2014) – ABN Shoebox labdarības akcijas - “Piepildi kurpju kasti Latvijas bērniem” ietvaros

Filma «Izlaiduma gads» ir spēcīgākā pretendente kļūt par 2014.gada skatītāko Latvijas filmu un tikt 2014.gada visu filmu «Top 20» Latvijā! Latviešu drāma par skolotāju Zani, kas iemīlas vienā no saviem audzēkņiem.

20:10 – 20:40 Koncerts/ Izsole/ Uzkodas

Latviešu mākslinieku Lielbri-tānijā darbu izsole ABN Shoe-box labdarības akcijas - “Piepildi kurpju kasti Latvijas bērniem” iet-varos

3. 20:40 – 22:08 Kinozāle/ Filmas garums 1:28

Akmeņi manās kabatās (2014)Animācijas filma pieaugušajiem

iekļuvusi to 20 filmu skaitā, kas pretendēs uz ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars” animācijas filmu kategorijā!

!!!16:00 – 21:00 Izstāžu zāleAnimācijas filmu programma

bērniem, kas tapusi sadarbībā ar

kinopunkts.lv pilotprojektu «Kino Latviešiem Pasaulē»

Sestdiena 13.12.2014


Kā Tev Klājas Rūdolf Ming?(2010)Dokumentālās filmas pirmizrāde

notika kinoforuma “Arsenāls” laikā pārpildītā kinoteātra zālē un noslēdzās ar vētrainām skatītāju ovācijām. “Arsenāls” noslēguma ceremonijā filma saņēma skatītāju balvu un starptautiskās “Interfilm” žūrijas balvu kā labākā Baltijas skates filma un citus Grand Prix.


Džimlai Rūdi Rallallā!(2014) - ABN Shoebox labdarības akcijas - “Piepildi kurpju kasti Latvijas bērniem” ietvaros

Iznākot uz ekrāniem pavasarī tā bija Latvijā apmeklētākā Eiropas fil-

ma 2014. gadā, kas pulcēja vairākus desmitus slavenākos un vecākās paaudzes latviešu kino aktierus un zvaigznes.


Akmeņi manās kabatās (2014)

14:30 – 15:00 Pārtraukums


Mammu, Es Tevi Mīlu (2013)Pirmoreiz starptautiski filma tika

novērtēta 2013. gadā - kino festivāla «Berlinale» sadaļā «Generation Kplus» tā ieguva žūrijas balvu «Grand Prix» kā labākā spēlfilma. Latvijā filmu kinoteātros noskatījās vairāk nekā 40 000 skatītāju, kas to ierindoja starp skatītākajām pašmāju filmām


Modris

Filma saņēmusi Īpašo žūrijas atzi-nību Sansebastjanas Starptautiskajā filmu festivālā Spānijā, kas ir viens no nozīmīgākajiem A klases festivāliem Eiropā un pasaulē. Filma nominēta septiņām Nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps” balvām, tostarp kā labākā spēlfilma un labākais režijas darbs. Filmas galvenās lomas atveidotājs, neprofesionālais aktieris Kristers Pikša nominēts labākā aktiera balvai.

18:00-18:30 Latviešu mākslinieku Lielbritānijā darbu izsole ABN Shoebox labdarības akcijas - “Piepildi kurpju kasti Latvijas bērniem” ietvaros


Sapņu komanda 1935 (2012) - ABN Shoebox labdarības akcijas - “Piepildi kurpju kasti Latvijas bērniem” ietvaros

Balvai Lielais Kristaps 2014 visvairāk

nominētākā filma, kura Nacionālā filmu festivāla balvai izvirzīta 11 dažādās kategorijās!) Filma par Latvi-jas valsts vēsturē nozīmīgo notikumu - 1935. gadā Ženēvā notikušo pirmo Eiropas čempionātu basketbolā un mūsu komandu, izrādīta vairāk nekā 20 starptautiskos festivālos.

20:20 – 22:00 Kinozāle/ Filmas ga-rums 1:40

Izlaiduma Gads (2014) – ABN Shoebox labdarības akcijas - “Piepildi kurpju kasti Latvijas bērniem” ietvaros

Filma «Izlaiduma gads» ir spēcīgākā pretendente kļūt par 2014.gada skatītāko Latvijas filmu un tikt 2014.gada visu filmu «Top 20» Latvijā! Latviešu drāma par skolotāju Zani, kas iemīlas vienā no saviem audzēkņiem.

!!!10:00 – 21:00 Izstāžu zāleAnimācijas filmu programma

bērniem

LFF NOSLĒGUMS

«Anglo Baltic News» rīkotais Latviešu Fil-mu Festivāls / ABN

Latvian Film Festival, kas šogad norit Anglijā no 12. - 13. decem-brim, Apvienotajā Karalistē tiek organizēts pirmo reizi. Ideja par festivāla tapšanu ABN radās divu iemeslu dēļ - atzīmējot atjaunotās redakcijas, laikraksta un lielākās mediju platformas tautiešiem Lielbritānijā gada jubileju, kas tiks svinēta 12. decembrī, un otrkārt, ikgadējas ABN rīkotas labdarības akcijas «Shoebox piepildi Ziemassvētku dāvanu kastīti Latvijas bērniem» finansiālā atbalsta gūšanai.

Atgādināsim, ka pērn akcijā iesaistījās rekordliels diasporas Lielbritānijā dzīvojošo latviešu skaits. Iepriekšējās ABN labdarības akcijās tika iepriecināti 1489 bērni no mazturīgajām ģimenēm Latvijas lauku pašvaldībās. Arī šogad plānots iepriecināt ar dāvaniņām bērnus Latvijā, tāpēc, paralēli akcijai tiek organizēts pirmais latviešu filmu festivāls Anglijā - ABN LFF. Organizējot Latviešu Filmu Festivālu Miltonkīnsā (Milton Keynes), iecerēts gūt papildus atbalstu labdarības akcijai un pap-ildus līdzekļus kastīšu nogādei uz Latviju. Sīkākai informācijai par «ABN Shoebox» akciju lūdzam rakstīt uz [email protected].

ABN Latviešu filmu festivāla organizācijas mērķis ir uzlabot un padarīt iespējamu latviešu pēdējo gadu spēlfilmu pieejamību Liel-britānijā, it īpaši ņemot vērā faktu, ka latviešu jaunākais pienesums spēlfilmu un kino jomā pēdējos gados gūst arvi-en lielāku atzinību kinofestivālos visā pasaulē un arī mājās.

Latviešu filmu festivāls būs šāda veida pirmais organizētais pasākums ar ABN iniciatīvu un mērķi veicināt gan britu, gan lielo latviešu diaspo-ru iepazīt un izbaudīt latviešu kultūras - kino jaunāko pieredzi un aktualitātes. Pasākuma ietvaros ir paredzēta jaunāko latviešu spēlfilmu izrādīšana, kā arī atsevišķā programmā

iekļauta animācijas filmu programma bērniem, kas tapusi sadarbībā ar kinopunkts.lv pilotprojektu «Kino Latviešiem Pasaulē».

Nākotnē ir plānots ABN LFF veidot un organizēt ik gadu, kā arī vai-rot pasākuma popularitāti un patstāvīgu auditoriju, izrādot to dažādās Latvijas valstspiederīgo lielāko kopienu pilsētās Apvienotajā Karalistē.

Papildus pirmajam ABN LFF tiks organizēta arī latviešu mākslinieku izstāde, kuri darbojas un rada savus mākslas darbus Anglijā. Mākslinieku darbus būs iespējams iegādāties izsolē festivāla laikā, atbalstot labdarības akcijas «Shoebox» norisi.

ABN Latviešu Filmu Festivāls tiek organizēts brīvprātīgi, sadarbojoties ar latviešu filmu veidotājiem Latvijā, kā arī ar Milton Keynes pilsētas radošā mākslas centra Arts Central vadību un darbiniekiem.

Ikvienu, kurš vēlas atbalstīt «Shoe-box» akciju un pirmo latviešu filmu festivālu Anglijā, aicinām apmeklēt šo festivālu un izbaudīt jaunāko un labāko latviešu kino Lielbritānijā.

Sīkāka informācija: [email protected], kā arī sekojiet detalizētai informācijai internetā un sociālajos tīklos.

Festivāls paredzēts gan pieaugu-šajiem, gan bērniem. n

ABN

ABN Latviešu Filmu Festivāla programma

Novembris / 2014ABN


JOKI

ATPŪTAAtmini mīklu mīklu

Skatīšanās savā bankas kontā pēc svētkiem var kaitēt jūsu veselībai!

Dzimšanas dienas ir veselīgas. Zinātniski pierādīts, ka tie, kam ir bijis vairāk dzimšanas dienu, dzīvo ilgāk.

Brokastojot sieva jautā vīram: - Es esmu pārliecināta, ka tu esi aizmirsis, kas šodien par dienu... - Muļķības, es lieliski atceros, kas šodien par dienu. Vīrs pieceļas un aiziet uz darbu. Desmitos no rīta atskan zvans pie durvīm. Kad sieva atver durvis, ierauga milzīgu pušķi ar sarkanām rozēm. Vienos dienā atkal atskan zvans pie durvīm. Šoreiz pie durvīm sieva atrod kasti ar savu mīļāko beļģu šokolādi. Trijos dienā aiz durvīm sieva atrod skaistu kleitu. Sieva sagaida mājās vīru: - Ak! Dārgais! Sākumā ziedi, tad šokolāde, tad kleita! Šī ir mana laimīgākā tava brāļa dzimšanas diena manā mūžā!

Tiem, kas vēl nav pamanījuši, latviešiem ir četri tosti: Īsais: Nu! Garais: Nu, tad! Pavisam garais: Nu, tad nu! Supergarais: Nu tad, par to pašu!

Sieva saka vīram: Šajā dzimšanas dienā gribu kaut ko sarkanu, kas līdz simtniekam uzlec 1 sekundē.

Tā nu vīrs viņai uzdāvināja svarus...

Restorānā: - Mēs pasūtījām ēdienu jau pirms divām stundām! Cik ilgi vēl jāgaida?! - Maksimums - 10 minūtes, jo pēc tam mēs beidzam darbu.

Pirms došanās uz svētkiem Jānīts mammai kliedz uz piekto stāvu:

Nomet 50 santīmus! Mamma : Pazaudēsi!. Jānīts: Ietin piečukā!!!

Sievietes ir jānēsā uz rokām, uz kakla viņas uzsēdīsies pašas!

Ko nozīmē «I don’t know»? -Es nezinu. - Bāc, kam vien es prasu, neviens nezin!

Vīrs lasa avīzi un saka sievai: - Es vienmēr esmu teicis, ka sievietes ir pārāk pļāpīgas. Lūk, raksta, ka sievietes dienā pasaka 4400 vārdus, bet vīrieši - tikai 2200. - Tas ir tāpēc, ka sievietēm nākas visu teikt divreiz! - Ko?

- … Nosauciet, lūdzu, savu labāko īpašību! – Neatlaidība. – Paldies, mēs ar Jums sazināsimies. – Paldies, bet es pagaidīšu šeit!

- Šef, iedod atvaļinājumu 3 dienas… – Bet tu taču tikko atgriezies no

mēneša gara atvaļinājuma… – Šef, es precos! – Tu ko? Nevarēji atvaļinājuma laikā apprecēties?

– Nevarēju, negribēju sev atvaļinājumu maitāt….

Padotajiem ir divi atvaļinājumi. Pirmais – savējais, otrais – priekšnieka.

Divi bērni bērnudārza sarunājas: – Un kur tavi vecāki iepazinās? draugiem.lv vai facebook.com?

Mūsdienās bērni 2 gadu vecumā prot: Atbloķēt telefonu; Atbloķēt planšetdatoru; Ieslēgt datoru; Ieslēgt televizoru…. Ko es darīju 2 gadu vecumā? Ēdu smiltis.

Veikalā: Puisīt, Tu esi pārliecināts, ka Tevi mamma sūtīja pēc 5kg konfekšu un 200g kartupeļu?

Veikalā: – Vai Jums pārdošanā ir kaut kas par 5 – 12 gadu vecu bērnu audzināšanu? – Ir! Armijas siksna, 70×8 cm, labā stāvoklī!

Bibliotēkā: – Atvainojiet, kur var atrast grāmatu «Ideāls bērns»?

– Pasaku nodaļā!

Tikai latvietis var ar pilnu muti dziesmu nodziedāt.

Ar ieslēgtu gludekli latvietis jūru var izgludināt….

Prometejs uguni pirmajiem iedeva latviešiem- tāpēc katru pavasari to godina īpašā rituālā- dedzinot pērno zāli.

Sensenos laikos igaunis sastrīdējās ar lietuvieti, un, lai nebūtu vienam ar otru jāsatiekas, nolika pa vidu latvieti. Tā nu tas tur dzīvo vēl šobaltdien.

Latvietis ir spējīgs sakrāt jebko un jebkādā daudzumā.

Pēc vectēva nostāstiem, latvieši kādreiz apvilka eža kažociņu un gāja mežā lasīt sēnes un dzīvot kokā.

Latvieti ar beigtu kaķi nepievilināsi.

Latvietim aiz ādas varbūt nekā nav, bet aiz nagiem visu atradīs!

Latvietim nevajag melno jostu, viņam pietiek ar Lielvārdes jostu.

Latvietis nekad nav redzējis televizoru, jo priekšā vienmēr karājas sedziņa.

Latvietim vislabākās attiecībās ir

ar lasi. Kad abi satiekas, tad viens uz otru bola acis.

Latvietis mīl jurisprudenci, sevišķi labi viņam sanāk tiesāt desu.

Kas paliek pēc latviešiem?- Adītas zeķes.

Latvieši bērnus atrod kāpostos, bet pazaudē zoodārzā un Lunaparkā.

Īsts latvietis zirgu par brāli nenosauks.

Kārtīgs letiņš ar kokli var kuļmašīnu aizvietot.

Kā dažādu tautību pārstāvji iet ciemos: brits ar savu pieklājību, francūzis ar savu sievu, krievs ar šņabi, latvietis ar puķēm, ebrejs ar torti... Kā nu kurš iet mājās: brits ar savu (viņam saprotamo) pieklājību francūzis ar cita sievu krievs ar zilu aci latvietis pieēdis pilnu vēderu žīds ar to pašu torti... Ko katrs domā ejot mājās: brits - vai viss bija pieklājīgi? francūzis ar kuru mana sieva aizgāja? krievs - šņabja bija par maz latvietis - vai tiešām visu pagaršoju? žīds - pie kā vēl aiziet ciemos?? n

1.ROBOCRAFT 2.MINECRAFT 3.CONTRSTRIKE 3 . STAR WARS 4.THE FOREST 5.AMAZING 6.FACTORY 7.TALKING TOM 8.ASSASSINS 9.CREED 10.SKYRIM 11.CALL OF DUTY 12. SWAMP ATTACK 13.LEADS OF LEGENDS 14.FRUIT NINJA 15.CLASH OF CLANS 16.CLASH OF LORDS 17.CASTLE CLASH 18.PRO POKER 19.GRAND THEFT AUTO 20. BOOM BEACH 21. GROWTOPIA 22.FIFA 23.NBA 24.NHL 25. REAL RACING 26.HUNGRY SHARK 27.POU 28.BATTLEFIELD 29.TAPED AUT 30.THE SMURFS 31.PLANTS VS ZOMBIES 32.HAY DAY 33. CANDY CRUSH 34.JEWELMANIA 35.JEWELS STAR 36. TEMPLE RUN 37.GEOMETRY DASH 38.SUBWAY SURFERS 39. KINGS EMPIRE 40. THE MAZE RUNER. n

1.DUBLINA 2.FELMUTA 3.LONDONA 4.DELKĪTA 5.OKSFORDA 6.LIMERIKA 7.IPSVIČA 8.BELFĀSTA 9.NOTINGEMA 1 0 . JORKA 11.VOLSOLA 12.HEREFORDA 13.BIRMINGEMA 14.ŠEFĪLDA 15.KOVENTRI 16.STRŪDA 17.NANĪTONA 18.VINČESTERA 19.LESTERA 20.REDINGA 21.LIVERPŪLE 22.VOTFORDA 23.BRISTOLE 24.HALLA 25.KORKA 26.DROHEDA 27.GLĀZGOVA 28.LIVINGSTONA 29.EDINBURGA 30.DANDĪ 31.PLIMUTA 32.VOKINGA 33.PŪLA 34.VELSA 35.HELSTONA. n

HORIZONTĀLI1. MAZA, MAZA MĀSIŅA, SIMTS DUKĀTU MUGURĀ.2. ZAĻŠ, ZAĻŠ VĪRIŅŠ, ZAĻĀM KĀJĀM.

3. NASTA SMAGĀKA NEKĀ NESĒJS.4.MAZS, MAZS SUNĪTIS, SIMTS ADATU MUGURĀ.5. MAZA, MAZA IET PA LAUKU,

PELĒKS LAKATS APKĀRT.6. MUCA UZ ČETRIEM STEĶIEM.7. BRŪNS SUNS PA ZARIEM LĒKĀ.8. MAZS VĪRS, RAIBI SVĀRKI MUGURĀ.9. PAŠAI CIMDU NAV, CITIEM DOD.10. LIELS, LIELS TĒVIŅŠ NĀK NO KANDAVAS, KLIEGDAMS, BRĒKDAMS, SVĀRKUS PLĒSDAMS.11. IK DIENAS NO MĀJAS IZEJU UN TOMĒR PALIEKU MĀJĀS.12. NIEDRE IR BET ROKĀ NEVAR ŅEMT.13. BALTA BAZNĪCA, MELNAS SPĀRES, SARKANI STABI.14. APKĀRT AP DEGUNU SKRIEN, ROKĀ NEDODAS.15. PLATKĀJIS IET PA CEĻU, ĶĒNIŅA GULTA MUGURĀ.16. REJ KĀ SUNS, NAV SUNS.17. PELĒKA MĀJIŅA, DIVI LODZIŅI, DIENU NESPĪD, NAKTI SPĪD.18. MELNS KUNGS IET CAUR ZEMJU ZEMĒM.

VERTIKĀLI1. BALTA PILS PA UPI PELD, GULTU NES MUGURĀ.2. MELNS PIRTĪ IEIET, SARKANS IZNĀK.3. TUPU LEC UN PAKAKLĒ KUST.4. SPINDZELE SĒTAS SARGS.5. SVIED SIMTU REIZ RIŅĶĪ UZ KĀJĀM KRĪT.6. MELNS TUP, MELNS LEC, MELNAM PĒDU NEPAZĪST.16. MEŽĀ DZĪVO, VISU ZIEMU GUĻ.n

Burtu režģis - 40 datorspēles, atminējums

Burtu režģis - 35 Lielbritānijas pilsētas - atminējumi

Autore:Marta Gaveika (11 gadi), Mārupe

augstākstāvošajiem. Centies būt romantiskāks, pareizi likt lietā savu kaislīgumu. Novembris kopumā piemērots sadarbībām ar ārzemēm, kontaktu paplašināšanai.

Strēlnieks Mēneša vidū būsi ļoti oriģināls un d z ī v e s p r i e c ī g s , labi sapratīsies ar

pretējo dzimumu. Mājas dzīvē tiek-sies pēc miera un saskaņas. Novem-bra izskaņā vēlēsies iekarot jaunas virsotnes. Nav izslēgts, ka apsvērsi domu par privāto biznesu.

Mežāzis Novembra vidū vajadzēs vairāk uzmanības veltīt savai ģimenei.

Attiecībās ar otro pusīti būsi ļoti gādīgs un uzmanīgs, kas tikai veicinās savstarpējo saskaņu. Mēneša izskaņā pievērsīsies ar valsts institūcijām saistītu jautājumu risināšanai.

komandējumi, tāli braucieni. Ģimenes dzīvē vēlēsies visu salikt pa plauktiņiem, būt situācijas notei-

cējs. Nekļūsti pārlieku uzstājīgs un kritisks attiecībā pret laulāto. Centies panākt abpusēji izdevīgu kompro-misu.

Svari Mēneša vidū vairāk vērības vajadzēs veltīt mājas dzīvei, it sevišķi atvasītēm.

Iespējams, viņas būs «palaidušās» mācību jomā un tev lieku reizi nāksies uzņemties uz sevi «bargā» audzinātāja funkciju. Savukārt, mēneša nogalē tieksies uzsākt jau-nus projektus, meklēsi atbalstītājus savām idejām.

Nav izslēgts, ka piesaistīsi kādu ārzemju kompanjonu.

Skorpions Novembra vidū var pavērties jaunas ie-spējas, pat karjeras izaugsme. Lielu nozī-

mi panākumos spēlēs attiecības ar

Vari aktīvāk pievērsties sportiskām nodarbēm.

Vēzis Mēneša vidū neva-jadzētu kārtot darī-jumus ar nekustamo īpašumu. Attiecībās

ar kolēģiem esi nedaudz atvērtāks un pretimnākošāks, pretējā gadījumā vari saskarties ar nepatīkamiem strīdiem, pārmetumiem. Esi tau-pīgāks, neļauj iegribām nomākt ve-selo saprātu. Aizņemies naudu tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Mēneša izskaņā iespējami patīkami pārsteigumi.

Lauva Mēneša izskaņā da-žubrīd var nomākt sliktāka oma, taču tas nebūs ilgstoši. Esot

kopā ar ģimenes locekļiem, draugi-em, drūmums pazudīs kā nebijis. Velti vairāk uzmanības veselīgam uzturam, citādi var rasties nelieli sarežģījumi ar gremošanas traktu.

Jaunava Mēneša nogalē nebūtu vēlami

Novembris / 2014ABN


ATPŪTA

Horoskopi novembrimAunsKopumā novem-bris būs saspringts. Profesionālajā jomā iespējami nepatīka-

mi strīdi, kuriem var būt tālejošas sekas. Privātā dzīvē būs enerģisks un kaislīgs, vēlēsies savai otrajai pusītei lieku reizi atgādināt cik daudz viņa tev nozīmē un ko būtu gatavs darīt viņas labā.

Vērsis Vēlēsies paveikt uz-reiz divus darbus, taču šajā ziņā esi uzmanīgāks, nešauj

pār strīpu. Vēlams būt piesardzīgākam juridiskajā plānā, vairāk uzmanības pievērst formalitātēm. Iespējami nelieli sarežģījumi finansiālajā plānā.

DvīņiPiemērots brīdis jaunu sadarbību di-bināšanai, sponsoru piesaistei. Veiks-

mīgāk sevi izdosies apliecināt ar socioloģiju, psiholoģiju, pedagoģiju un masu medijiem saistītajiem. Mēneša beigās būsi nedaudz noguris no nemitīgās steigas, centīsies vairāk laika rast atpūtai, hobijam.

Bezmaksas sludinājumus var ievietot reģistrējoties «Anglo Baltic News» mājas lapā internetā www.anglobalticnews.co.uk.

Maksas sludinājumi laikrakstā «Anglo Baltic News» privātpersonām:viena sludinājuma cena:l vienkāršs teksts – 15 GBP,l Izcelts teksts – 20GBP.Sludinājuma tekstu sūtīt uz [email protected].

Pieņemšana

Sludinājumi (teksts līdz 40 vārdiem) privātpersonām tiek izvietoti tikai rubrikās: Pērk, Pārdod, Darbs (Piedāvā/Meklē), Transports/ Pārvadājumi, Auto, Tehnika, Izglītība, Skaistums un Veselība, Mājoklis, Dzīvnieki, Pakalpojumi, Apsveikumi, Iepazīšanās, Dažādi.

Nepārspējami ikmēneša mobilo pakalpojumu cenu plāni

no 7.5 GBP300 minūtesneierobežots SMS skaitsinternets 250 MB

no 10 GBP600 minūtesneierobežots SMS skaitsinternets 500 MB

no 12.50 GBP1200 minūtesneierobežots SMS skaitsinternets 1 GB

no 17.50 GBPNeierobežotas minūtesneierobežots SMS skaitsinternets 2 GB

Numurs kontaktiem:07823876854

Par sludinājumiem, kas reklamē uzņēmumu, iestādi, organizāciju, rakstīt uz [email protected]

ŪdensvīrsAttiecībās ar apkār-tējiem cilvēkiem pratīsi rast kopīgu valodu.

Kolēģu vidū iegūsi autoritatīvāku pozīciju. Iespējams, pie tevis vērsīsies ne tikai pēc profesionāla padoma, bet arī ar privāto dzīvi saistītās niansēs.

Tavas psihologa dotības lieti noderēs šajā sakarā. Mēneša izskaņā vari kļūt filozofisks, tieksies pēc garīgām vērtībām.

Zivis Novembra vidū tev var uzsmaidīt veiksme, parādīties lieliska iespēja nosta-

bilizēt situāciju darba jomā, uzlabot savus ienākumus. Esi pacietīgāks, kārtojot juridiskos jautājumus, neatstāj vietu nejaušībai. Mēneša beigās esi saudzīgāks pret savu otro pusīti, nekļūsti pārlieku egoistisks un paštaisns. n

Documents

Anglo Baltic News Nr.11