3. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) mežsaimniecībā · 3. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) mežsaimniecībā Darba vides risks – varbūtība, ka nodarbināto drošībai

3. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) mežsaimniecībā

Darba vides risks – varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šī kaitējuma iedarbības iespējamā smaguma pakāpe.

Darba vides risku novērtējums ir galvenā darba vides iekšējās uzraudzības sastāvdaļa1, kas palīdz novērtēt tos darba vides riska faktorus, kas pastāv konkrētajā darba vietā vai darba procesā, noteikt, cik lielu risku šie faktori rada nodarbināto veselībai un kādus darba aizsardzības pasākumus veikt, lai šo risku novērstu vai samazinātu, kā arī izvērtētu, kuri nodarbinātie un uz kādām obligātajām veselības pārbaudēm jāsūta (atbilstoši darba vides riska faktoriem, kam tie ir pakļauti), kādi kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi būtu nepieciešami.

Darba vides risku novērtēšanu mežsaimniecībā veic, pamatojoties uz Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 660 „Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” un Ministru kabineta 2005. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 434 „Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā” prasībām.

Šajā nodaļā aprakstīti biežāk sastopamie darba vides riski, darba vides risku novērtēšanas pamatprincipi, risku novērtēšanas periodiskums un nepieciešamie laboratoriskie mērījumi mežsaimniecībā.

3.1. Biežākie darba vides riska faktori mežsaimniecībāMežsaimniecība no darba drošības viedokļa ir viena no bīstamākajām nozarēm, kurā biežāk nekā vidēji citās nozarēs notiek nelaimes gadījumi darbā, kā arī tiek konstatētas arodslimības, kuru cēlonis ir darba vides faktori, kas rada risku nodarbināto drošībai un veselībai. Lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu, nepieciešams apzināt un novērst vai samazināt darba vides riska faktoru iedarbību uz cilvēku drošību un veselību (skatīt 3.1. tabulu „Biežāk sastopamie darba vides riska faktori mežsaimniecībā”). Lai samazinātu arodslimību skaitu, nepieciešams ne tikai apzināt un novērst vai samazināt darba vides riska faktoru iedarbību, bet arī nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm 2.

1 Aprakstu par darba vides iekšējo uzraudzību skatīt drukātā materiāla 5. nodaļā „Darba vides iekšējā uzraudzība”.2 Informāciju par obligātajām veselības pārbaudēm skatīt drukātā materiāla 7. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes”, bet piemēru, kā aizpildīt obligātās veselības pārbaudes karti –CD materiāla 7. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība mežsaimniecībā”.

1

3.1. tabulaBiežāk sastopamie darba vides riska faktori mežsaimniecībā

Nr. p.k. Darba vides riska faktori Darbi un procesi, kuros tas ir

sastopamsIespējamais kaitējums nodarbinātā veselībai

Iespējamie preventīvie pasākumi darba vides riska novēršanai vai samazināšanai

1 2 3 4 5

1. Fizikālie faktoriPaaugstināts troksnis(trokšņa līmenis, kuram nedrīkst tikt pakļauta nodarbinātā dzirde ir 87 dB(A) un augstāks3, bet līmenis, pie kura iesakāms lietot dzirdes aizsardzības līdzekļus, ir 80 dB(A), no trokšņa līmeņa 85 dB(A) obligāti jālieto dzirdes aizsardzības līdzekļi)

Veicot koku griešanu, atzarošanu ar motorzāģi un traktoru.

Dzirdes traucējumi, pat abpusējs dzirdes zudums (kurlums).

Veikt trokšņa laboratoriskos mērījumus.Iepazīstināt nodarbinātos ar trokšņa mērījumu rezultātiem.Ievērot darba organizāciju, nepārsniedzot pieļaujamo trokšņa ekspozīcijas ilgumu.Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu par trokšņa iespējamo ietekmi uz veselību un individuālo aizsardzības līdzekļu izvēli un lietošanu.Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem dzirdes aizsardzības līdzekļiem – antifoniem.Veikt darba aprīkojuma tehniskās pārbaudes, ja nepieciešams, veikt remontu vai jauna darba aprīkojuma iegādi.Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Vispārējā vibrācija (visa ķermeņa vibrācijas līmenis, kuram nedrīkst tikt pakļauti nodarbinātie, ir 1,15 m/s2

un augstāks4, bet līmenis, pie kura jālieto aizsardzības līdzekļi, ir

Pārvietojoties transportlīdzeklī, vadot automašīnu vai traktoru, caur automašīnas sēdekli, īpaši vecāka ražojuma mašīnās.

Mugurkaula bojājumi – starpskriemeļu disku izmaiņas.Vibrācijas slimība – asinsrites traucējumi, asinsvadu spazmas (kāju sāpes un tirpšana). Nervu sistēmas darbības traucējumi, centrālās nervu sistēmas

Veikt vibrācijas laboratoriskos mērījumus.Iepazīstināt nodarbinātos ar vibrācijas mērījumu rezultātiem.Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu par vibrācijas iespējamo ietekmi uz veselību un individuālo aizsardzības līdzekļu izvēli un pareizu lietošanu.

3 Prasības aizsardzībai pret paaugstinātu trokšņa līmeni darba vidē un trokšņa robežvērtības ir noteiktas Ministru kabineta 2003. gada 4. februāra noteikumos Nr. 66 „Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku”.4 Prasības aizsardzībai pret paaugstinātu vibrācijas līmeni darba vidē un vibrācijas robežvērtības ir noteiktas Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumos Nr. 284 „Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku darba vidē”.

2




1 2 3 4 5

0,5 m/s2) darbības traucējumi (galvassāpes, reiboņi).Vibrācijas kaitīgo iedarbību pastiprina citi riska faktori darba vidē, īpaši zema gaisa temperatūra, statisks muskuļu sasprindzinājums un piespiedu ķermeņa stāvoklis.

Ievērot darba organizāciju, nepārsniedzot pieļaujamo vibrācijas ekspozīcijas ilgumu.Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.Veikt darba aprīkojuma tehniskās pārbaudes, ja nepieciešams, veikt remontu vai jauna darba aprīkojuma iegādi.

Plaukstas un rokas vibrācija (plaukstas un rokas vibrācijas līmenis, kuram nedrīkst tikt pakļauti nodarbinātie, ir 5 m/s2 un augstāks5, bet līmenis, pie kura jālieto aizsardzības līdzekļi, ir 2,5 m/s2)

Strādājot ar rokas instrumentiem (motorzāģi).

Elkoņa artroze. Plaukstas pamatnes locītavas bojājumi. Vibrācijas slimība – asinsrites traucējumi, asinsvadu spazmas (roku sāpes, salšana un tirpšana). Nervu sistēmas darbības traucējumi, perifērās nervu sistēmas darbības traucējumi (roku tirpšana, nejūtīgums, sāpes) un centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi (galvassāpes, reiboņi), „balto pirkstu” jeb Reino sindroms.Vibrācijas kaitīgo iedarbību pastiprina citi riska faktori darba vidē, īpaši zema gaisa temperatūra.

Veikt vibrācijas laboratoriskos mērījumus.Iepazīstināt nodarbinātos ar vibrācijas mērījumu rezultātiem.Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu par vibrācijas iespējamo ietekmi uz veselību un individuālo aizsardzības līdzekļu izvēli un pareizu lietošanu.Ievērot darba organizāciju, nepārsniedzot pieļaujamo vibrācijas ekspozīcijas ilgumu.Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.Veikt darba aprīkojuma tehniskās pārbaudes, ja nepieciešams, veikt remontu vai jauna darba aprīkojuma iegādi.Nodrošināt nodarbināto ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – cimdiem ar vibrāciju slāpējošām īpašībām.

Mikroklimats transporta līdzekļu (traktora, kravas automašīnas) kabīnē

Visās autotransporta kabīnēs, ja nav nodrošināta atbilstoša temperatūra, ventilācija vai

Pārkaršana, sirdsdarbības paātrināšanās, saaukstēšanās, nervu apsaldēšana.

• Nodrošināt nodarbinātos ar piemērotu darba apģērbu atbilstoši laika

5 Attiecībā uz darba vietām, kuras izveidotas līdz 2010. gada 1. janvārim, Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumu Nr. 359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās” prasībām par iekštelpu un ārpus telpu apgaismojuma līmeni un darba telpu mikroklimatu ir ieteikuma raksturs.

3




1 2 3 4 5

(paaugstināta vai pazemināta temperatūra (norma gada aukstajā periodā ir +19–25oC, gada siltajā periodā – +20–28oC), pazemināts vai paaugstināts gaisa mitrums (norma – 30–70%), palielināts vai samazināts gaisa kustības ātrums (norma – 0,05–0,15 m/s))

gaisa mitrums. apstākļiem.• Veikt nodarbināto apmācību un

instruktāžu par mikroklimata ietekmi uz veselību un aizsardzības līdzekļu, darba apģērbu izvēli un to pareizu lietošanu.

• Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes.

• Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.

• Nodrošināt nodarbinātos ar piemērotām atpūtas telpām, kur nelabvēlīgos laika apstākļos atpūsties un sasildīties.

• Nodrošināt darba vietu ar dzeramo ūdeni.

Pazemināta vai paaugstināta gaisa temperatūra, kad darbi tiek veikti ārpus telpām

Visos darba procesos, kas tiek veikti ārpus telpām.

• Ilgstoši uzturoties aukstumā:- saaukstēšanās;- nervu apsaldēšana;- ķermeņa atdzišana;- apsaldēšanās.

• Pārāk ilgi uzturoties karstumā un saulē:

- pārkaršana;- saules dūriens.

2. Ergonomiskie faktoriSmags darbs, fiziska piepūle, smaguma pārvietošana

Koku, zaru nešana, vilkšana un stumšana, neizmantojot mehāniku (ar rokām).

Izmaiņas kaulu un muskuļu sistēmā – locītavu un muguras sāpes, tirpšana, stīvums, funkciju ierobežošana, pat invaliditāte.

Nodrošināt darba vietu ar tehniskiem palīglīdzekļiem smagumu pārvietošanai (piemēram, treilēšanas traktori).Apmācīt nodarbinātos par pareizu smaguma celšanu un pārvietošanu.Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – cimdiem ar neslīdošu plaukstas daļu, darba apaviem ar neslīdošu zoli.Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus,

4




1 2 3 4 5

nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes.Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Vienveidīgas, atkārtojošas kustības, monotons darbs

Koku stādīšanas, ciršanas un atzarošanas laikā.


Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes.Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba drošības jautājumos, t.sk. par relaksācijas vingrinājumu veikšanu.Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Darbs piespiedu pozā (stāvus, tupus, sēdus, saliecoties)

Koku stādīšanas, ciršanas un atzarošanas laikā.Veicot darbus ar meža tehniku (traktors) un rokas instrumentiem.


Pareizi un ergonomiski ierīkot darba vietu, ievērojot nodarbinātā pareizas pozas ieņemšanu darba procesā, nodrošināt iespēju apsēsties un mainīt darba pozu.Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus (piemēram, periodiski mainīt nodarbinātajam veicamo darba procesus, lai ilgstoši nebūtu pakļauts vienai darba pozai), nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes.Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba drošības jautājumos, t.sk. par relaksācijas vingrinājumu veikšanu.Pārtraukumos dažādot kustības un izpildīt vingrinājumus.Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.

3. Psiholoģiskie un emocionālie faktoriDarba laiks (laika trūkums, virsstundas)

Visos iespējamos mežsaimniecības darbos.

Galvassāpes, nogurums, miega traucējumi, paaugstināts asinsspiediens, sirdsdarbības traucējumi, depresija.

• Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes.

• Veikt nodarbināto apmācību un Sliktas attiecības ar vadību, kolēģiem, konflikti

5




1 2 3 4 5

instruktāžu darba drošības jautājumos, t.sk. par relaksācijas vingrinājumu veikšanu.

• Organizēt regulāras sapulces ar nodarbinātajiem.


4. Ķīmiskie faktoriAugu aizsardzības līdzekļi Apstrādājot kokus ar

ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem.

Atkarībā no ķīmiskajām vielām un to ietekmes uz organismu – saindēšanās (ja īsā laika posmā organismā nonāk liels daudzums ķīmiskās vielas), ķīmiskie apdegumi (nokļūstot uz ādas vai acī), elpceļu kairinājums, elpošanas sistēmas slimības – hroniskas iesnas, faringīts, bronhīts (ieelpojot ķīmiskās vielas).

Veikt laboratoriskos mērījumus, lai noteiktu ķīmisko vielu un maisījumu koncentrāciju gaisā.Iepazīstināt nodarbinātos ar laboratorisko mērījumu rezultātiem.Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu par ķīmisko vielu un maisījumu ietekmi uz veselību un pareizu kolektīvo, individuālo aizsardzības līdzekļu, darba apģērbu izvēli un lietošanu.Iegādājoties ķīmiskās vielas un maisījumus, pieprasīt ķīmisko vielu datu drošības lapas. Iepazīstināt nodarbinātos ar attiecīgās ķīmiskās vielas un maisījumu datu drošības lapā minētajām drošības prasībām. Nodrošināt to pieejamību.Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (darba apģērbu, ķīmiski izturīgiem cimdiem, respiratoriem, aizsargbrillēm) un kontrolēt to izmantošanu.Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.Nodrošināt darba vietu ar pirmās palīdzības

6




1 2 3 4 5

aptieciņu.Nodrošināt darba vietu ar tīru ūdeni, lai būtu iespēja noskalot ķīmisko vielu no ādas vai izskalot acis.Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes.

5. PutekļiKoka Ciršana, zāģēšana. Elpošanas orgānu saslimšanas –

iesnas, faringīts (rīkles iekaisums), bronhīts (obstruktīvs un alerģisks).

Veikt laboratoriskos mērījumus, lai noteiktu putekļu koncentrāciju gaisā.Iepazīstināt nodarbinātos ar laboratorisko mērījumu rezultātiem.Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu par putekļu ietekmi uz veselību un pareizu kolektīvo, individuālo aizsardzības līdzekļu, darba apģērbu izvēli un lietošanu.Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (darba apģērbu, cimdiem, respiratoriem, aizsargbrillēm) un kontrolēt to izmantošanu.Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.|Nodrošināt darba vietu ar pirmās palīdzības aptieciņu.Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes.

6. Bioloģiskie faktoriĒrces un citi kukaiņi Visos iespējamos

mežsaimniecības darbos.Ērču encefalīts, Laima slimība, anafilaktiskais šoks, ja nodarbinātajam ir kāda alerģija pret kukaiņu, piemēram, lapseņu, kodumiem.

• Nosūtīt nodarbinātos uz vakcināciju pret ērču encefalītu.

• Nodrošināt darba vietu ar pirmās palīdzības aptieciņu.

Mikroorganismi

7




1 2 3 4 5

• Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba drošības jautājumos veicot darbus mežsaimniecībā, kur var būt saskare ar ērcēm, kukaiņiem, mikroorganismiem, slimiem dzīvniekiem un indīgiem augiem.

• Nodrošināt nodarbinātos ar repelentiem – vielām, kas atbaida kukaiņus.

• Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (darba apģērbu, apaviem, cimdiem, sejas maskām).


Slimi dzīvnieki Trakumsērga, ievainojumi – kodumi, plēsumi.

Indīgi augi Apdegumi, piemēram, no latvāņu sulas.

7. Traumatisma faktoriDarbs ar iekārtām un instrumentiem


Gan mazas un nenozīmīgas traumas, gan pat letāls iznākums.

• Sekot aprīkojuma, iekārtu, darbarīku tehniskajam stāvoklim un veikt atbilstošas apkopes.

• Organizēt darbus tā, lai bīstamajās zonās neatrastos nodarbinātie.

• Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – cimdiem, darba apaviem ar neslīdošu zoli un triecienizturīgu purngalu, aizsargbrillēm.

• Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba drošības jautājumos.

• Apzīmēt bīstamās vietas ar drošības zīmēm.

Krītoši priekšmeti Koku ciršana, zāģēšana, transportēšana, mežu tīrīšana.

Paklupšanas un pakrišanas iespējas


Ceļa satiksmes negadījumi Veicot darbus ar traktortehniku.

8




1 2 3 4 5

• Nodrošināt tīrību un kārtību darba vietā.• Nodrošināt, lai mežā būtu vismaz viens

nodarbinātais, kurš apmācīts sniegt pirmo palīdzību un prot to darīt.

• Nodrošināt darba vietu ar pirmās palīdzības aptieciņu.

• Plānot un ievērot darba organizāciju.Nepietiekama darba zonas pārredzamība sliktos laika apstākļos (migla, sniegs, lietus)


• Organizēt un veikt darbus tikai piemērotos laika apstākļos (minimālā redzamība ir vismaz 50 metri).

• Nodrošināt nodarbināto apmācību un instruktāžu par darba drošības prasībām, veicot mežsaimniecības darbus, t.sk. minot kādos laika apstākļos drīkst veikt mežsaimniecības darbus.

• Nodrošināt nodarbinātos ar atstarojošām vestēm.

• Nodrošināt nodarbinātos ar piemērotām atpūtas telpām, kur nelabvēlīgos laika apstākļos patverties, atpūsties un sasildīties.

8. UgunsbīstamībaApdegumi, applaucējumi Mežsaimniecības darbos, kad

tiek veikti, piemēram, zaru dedzināšanas darbi.

Gan nelieli apdegumi, gan pat letāls iznākums.

Nodrošināt darba vietu ar ugunsdzēsības aparātu.Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu ugunsdrošības jautājumos.Darbus, kas saistīti ar dedzināšanu, veikt tikai Valsts meža dienesta noteiktajā ugunsdrošajā laika periodāDedzināšanas darbus organizēt tā, lai

9




1 2 3 4 5

nodrošinātu, ka dedzināšanas vieta ir norobežota un nenotiek uguns izplatīšanās vai pārmešanās uz apkārt esošiem kokiem, krūmiem, zāli vai citu degtspējīgu materiālu vai priekšmetiem.Nodrošināt darba vietu ar pirmās palīdzības aptieciņu.

3.2. Darba vides risku novērtēšanas pamatprincipi un darba vides risku novērtēšanas periodiskumsLai kvalitatīvi veiktu darba vides riska novērtēšanu, ir nepieciešams soli pa solim ievērot galvenos novērtēšanas pamatprincipus:1. solis . Darba vides riska faktoru un riskam pakļauto cilvēku apzināšana ; 2. solis . Risku ( iespējamības un iedarbības seku ) novērtēšana ; 3. solis . Risku novēršanas pasākumu un prioritāšu noteikšana ; 4. solis . Pasākuma īstenošana ; 5. solis . Uzraudzība un pārbaude .

PIEMĒRS, kur tiek paskaidroti iepriekš minētie soļi.Uzņēmuma apraksts Mežsaimniecības uzņēmumā nodarbināti 15 cilvēki, kas veic koku ciršanu, gāšanu, atzarošanu, zaru un ciršanas atlieku dedzināšanu. Divi cilvēki strādā ar koku kniebšanas un atzarošanas meža tehniku (traktora operatori), viens cilvēks (brigadieris) atzīmē kokus (darbs ar krāsu, kas tiek atšķaidīta ar šķīdinātāju), kurus nepieciešams zāģēt, bet pārējie 12 (palīgstrādnieki) veic zaru un ciršanas atlieku savākšanu un dedzināšanu. Darba aprīkojums ir jauns, kam vienu reizi sešos mēnešos tiek veikta tehniskā apkope un, ja nepieciešams, remonts. Gājēju un transportlīdzekļu pārvietošanās ceļi ir apzīmēti ar ceļu satiksmes zīmēm. Darba vieta ir nodrošināta ar diviem vagoniņiem. Pirmais vagoniņš ir paredzēts darba aprīkojuma, instrumentu, degvielu, ķīmisko vielu un maisījumu uzglabāšanai, kā arī šajā vagoniņā tiek atšķaidīta krāsa ar šķīdinātājiem. Ķīmiskajām vielām ir pieejamas datu drošības lapas. Otrā vagoniņā nodarbinātie var atpūsties, pusdienot un patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Vagoniņos pieejami ugunsdzēsības aparāti, bet nav pirmās palīdzības aptieciņas. Nodarbinātie nav nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Nav veikti trokšņa, visa ķermeņa vibrācijas un ķīmisko vielu un maisījumu koncentrācijas mērījumi.Nodarbinātie pirms stāšanās darbā izgājuši obligātās veselības pārbaudes, kā arī potēti pret ērču encefalītu. Pirmajā darba dienā nodarbinātajiem veikta instruktāža un apmācība darba drošībā. Ir pieejams dzeramais ūdens. Darbi tiek veikti gan gada siltajā, gan gada aukstajā periodā. Darbi netiek veikti sliktas redzamības apstākļos (ja redzamība ir mazāka par 50 metriem), stipra lietus, snigšanas vai vētras laikā. Darba laiks ir no plkst. 8.00 līdz 17.00. Ir noteikts pusdienas pārtraukums no plkst. 12.00 līdz 13.00.

10

1. solis . Darba vides riska faktoru un riskam pakļauto cilvēku apzināšana Darba vietas apsekošana, lai noskaidrotu, kas var radīt kaitējumu, un darba vides riska faktoriem pakļauto nodarbināto apzināšana.

Darba aizsardzības speciālists, apsekojot darba vietu, konstatēja darba vides faktorus, kas var kaitēt nodarbināto veselībai un drošībai. Palīgstrādniekiem : - krītoši priekšmeti (koki);- aizķeršanās aiz zariem un citiem šķēršļiem, paklupšana, krišana;- saduršanās ar zariem un ciršanas atliekām;- smagumu pārvietošana (zaru un ciršanas atliekas); - iekšējais transports (traktori);- mikroklimats (paaugstināta vai pazemināta gaisa temperatūra, nelabvēlīgi laika apstākļi);- apdegumi (dedzināšanas darbos);- ērču un dažādu insektu kodumi;- indīgi augi;- koka putekļi;- degšanas procesā izdalītās ķīmiskās vielas. Traktora operatoriem : - vibrācija (vispārējā ķermeņa);- ceļu satiksmes negadījumi;- krītoši priekšmeti (koki);- troksnis, ko rada traktors;- mikroklimats (paaugstināta vai pazemināta gaisa temperatūra);- nepārredzama darba zona;- aizķeršanās aiz zariem un citiem šķēršļiem, paklupšana, krišana;- saduršanās ar zariem;- ērču un dažādu insektu kodumi;- indīgi augi;- koka putekļi. Brigadierim : - krītoši priekšmeti (koki);- aizķeršanās aiz zariem un citiem šķēršļiem, paklupšana, krišana;- iekšējais transports (traktori);- mikroklimats (paaugstināta vai pazemināta gaisa temperatūra, nelabvēlīgi laika apstākļi);

11

- ērču un dažādu insektu kodumi;- indīgi augi;- ķīmiskās vielas (krāsa un šķīdinātājs, ar ko tiek iezīmēti koki, kurus nepieciešams zāģēt).

2. solis . Risku ( iespējamības un iedarbības seku ) novērtēšana Jebkuram riskam nosaka riska līmeni. To var izdarīt, nosakot riska varbūtību (cik bieži un kādu laika periodu nodarbinātā veselība ir pakļauta konkrētam riskam) un tā iedarbības sekas (cik smagas sekas iespējamas nodarbinātā veselībai, ja attiecīgais risks iedarbojas). Novērtējot darba vides riska faktorus, darba aizsardzības speciālists izmantoja Somijas metodi (skatīt 3.2. tabulu „Somijas 5 ballu matrica”)6, kurā noteica riska iespējamību un riska sekas uz nodarbinātā drošību un veselību.

3.2. tabulaSomijas 5 ballu matrica

Riska iespējamībaRiska sekas

Maz bīstams Bīstams Ļoti bīstamsNeiespējams Nenozīmīgs risks

IPieņemams risks

IICiešams risks

III

Maz iespējams Pieņemams risksII

Ciešams risksIII

Nozīmīgs risksIV

Iespējams Ciešams risksIII

Nozīmīgs risksIV

Neciešams risksV

Novērtējot darba vides riska faktorus brigadierim, darba aizsardzības speciālists katram darba vides riska faktoram, kas var ietekmēt nodarbinātā drošību un veselību, noteica riska līmeni:- krītoši priekšmeti (koki) – riska iespējamība – „Maz iespējams”, jo nodarbinātajiem ir veikta instruktāža un apmācība darba drošības jautājumos.

Riska sekas – „Ļoti bīstams”, jo nodarbinātajiem nav izsniegti aizsardzības līdzekļi (piemēram, ķivere, darba apavi ar prettrieciena izturīgu purngalu), līdz ar to – IV riska līmenis („Nozīmīgs risks”);

- aizķeršanās aiz zariem un citiem šķēršļiem, paklupšana, krišana – riska iespējamība – „Maz iespējams”, jo pārvietošanās ceļi, kā arī bīstamās vietas ir apzīmētas, bet, veicot koku atzīmēšanas darbus, brigadieris pārvietojas pa mežu, kur nav ierīkoti gājēju pārvietošanās ceļi, līdz ar to pārvietošanās ceļos var atrasties krituši zari, dažādi šķēršļi. Riska sekas, ja notiek negadījums – „Bīstams”, līdz ar to – III riska līmenis („Ciešams risks”);

- iekšējais transports (traktori) – riska iespējamība, ka var notikt ceļu satiksmes negadījums – „Neiespējams”, jo gājēju un transportlīdzekļu pārvietošanās ceļi ir apzīmēti ar ceļu satiksmes zīmēm, transportlīdzekļu satiksme nav intensīva, kā arī līdz šim nav noticis neviens negadījums, ko

6 Darba vides riska faktoru novērtēšanas metodes un to skaidrojumus skatīt CD materiāla 4. nodaļā „Darba vides riska faktoru novērtēšanas metodes mežsaimniecībā”.12

izraisījis iekšējais transports, bet nodarbinātie nav nodrošināti ar atstarojošām vestēm, lai tie būtu laicīgi pamanāmi. Riska sekas, ja notiek negadījums – „Ļoti bīstams”, līdz ar to – III riska līmenis („Ciešams risks”);

- mikroklimats (paaugstināta vai pazemināta gaisa temperatūra, nelabvēlīgi laika apstākļi) – riska iespējamība – „Maz iespējams”, jo darbi tiek veikti gan siltajā, gan aukstajā gada periodā, bet netiek veikti sliktas redzamības apstākļos (ja redzamība ir mazāka par 50 metriem), stipra lietus, snigšanas vai vētras laikā. Darba devējs nodarbinātajiem nav izsniedzis darba apģērbu, bet darba vieta ir nodrošināta ar vagoniņu, kur nodarbinātie var atpūsties, pusdienot, patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Riska sekas – „Bīstams”, līdz ar to – III riska līmenis („Ciešams risks”).

- ērču un dažādu insektu kodumi – riska iespējamība – „Iespējams”, jo katru dienu pastāv risks, ka kādam no nodarbinātajiem var piesūkties ērce. Riska sekas – „Maz bīstams”, jo nodarbinātajiem veikta vakcinācija pret ērču encefalītu, līdz ar to – III riska līmeni („Ciešams risks”);

- indīgi augi – riska iespējamība – „Neiespējams”, jo nodarbinātajam darba pienākumos neietilpst darbi, kuros ir tieša saskare ar indīgiem augiem. Riska sekas, ja notiek saskare ar indīgiem augiem – „Bīstams”, līdz ar to – II riska līmenis („Pieņemams risks”);

- ķīmiskās vielas (krāsa un šķīdinātājs, ar ko tiek iezīmēti koki, kurus nepieciešams zāģēt) – riska iespējamība – „Iespējams”, jo nodarbinātais veic koku atzīmēšanu ar krāsu, kuru pirms tam atšķaidījis ar šķīdinātāju. Riska sekas – „Bīstams”, jo nodarbinātais nav nodrošināts ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (cimdiem, respiratoru), līdz ar to – IV riska līmenis („Nozīmīgs risks”).

Vērtējot darba vides riska faktorus, var izvēlēties metodi, kas ļauj esošo risku subjektīvi aprēķināt, izmantojot formulu R = Q x p, kur R ir risks, Q – varbūtība, p – sekas.

3. solis . Risku novēršanas pasākumu un prioritāšu noteikšana Nosakot pasākumus darba vides riska novēršanai vai samazināšanai, jāņem vērā, kā attiecīgais darba vides risks var ietekmēt nodarbināto drošību un veselību. Bīstamākais darba vides riska faktors ir jānovērš vai nekavējoties jāsamazina, lai izslēgtu vai samazinātu to ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību (ne visus darba vides riska faktorus var novērst, lai tas neietekmētu nodarbināto drošību un veselību).

4. solis . Pasākuma īstenošana Mežsaimniecībā pastāv tādi darba vides faktori, kuru radīto risku ir nepieciešams novērst uzreiz, jo tie rada nozīmīgu risku nodarbināto drošībai un veselībai, kā arī tādi riska faktori, kurus var viegli novērst vai samazināt nekavējoties, lai arī tie nerada tik būtisku apdraudējumu nodarbināto veselībai. Bet ir arī riski, kuru novēršanai nepieciešams vairāk laika un līdzekļu, tādēļ darba devējs nodrošina, ka tiek izstrādāts darba aizsardzības pasākumu plāns, kurā norāda atbildīgās personas, pasākumu sākuma un beigu termiņu, kā arī pasākumu īstenošanai piešķirtos nepieciešamos līdzekļus.

PIEMĒRS 3. un 4. soļa aprakstam:

13

Pēc darba vides riska faktoru novērtēšanas darba aizsardzības speciālistam nepieciešams izstrādāt darba aizsardzības pasākumu plānu, norādot pasākumus (skatīt 3.3. tabulu „Riska pakāpes skaidrojums un nepieciešamie pasākumi”), izpildes termiņus, atbildīgo personu par pasākumu izpildi.Darba aizsardzības speciālists izstrādāja darba aizsardzības pasākuma plānu, pamatojoties uz 2. soļa aprakstu (skatīt 3.4. tabulu „Mežsaimniecības uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna piemērs”).

3.3. tabulaRiska pakāpes skaidrojums un nepieciešamie pasākumi

Riska pakāpe Nepieciešamie pasākumiNenozīmīgs risks I Pasākumi nav nepieciešami. Riskus dokumentēt nav nepieciešams.

Pieņemams risks II Speciāli pasākumi riska samazināšanai nav nepieciešami. Risks tomēr ir jākontrolē. Ja nepieciešami pasākumi, jāizvērtē, kādi tie būtu veicami ar minimālu līdzekļu ieguldījumu.

Ciešams risks III Nepieciešami pasākumi riska samazināšanai, bet tie nav jāveic nekavējoties (jāņem vēra iespējamā kaitējuma sekas, ekonomiskie apsvērumi un nodarbināto skaits). Pasākumi jāveic vismaz 3–5 mēnešu laikā pēc riska novērtējuma.

Nozīmīgs risks IV Darbu nedrīkst veikt, kamēr nav veikti pasākumi riska samazināšanā vai novēršanā. Ja darbu nav iespējams pārtraukt, jāņem vērā seku apjoms un nodarbināto skaits, bet pasākumi jāveic 1–3 mēnešu laikā.

Neciešams risks V Nekavējoties jāveic pasākumi riska samazināšanai vai novēršanai. Ja līdzekļu trūkuma dēļ pasākumus nav iespējams veikt, darbs bīstamajā zonā, telpā vai darba vietā aizliegts.

14

3.4. tabulaMežsaimniecības uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna piemērs

Nr. p.k. Riska faktors Riska

līmenis Pasākums Atbildīgā persona

Izpildes termiņš

Nepieciešamie finansiālie līdzekļi7,

Ls1 2 3 4 5 6 7

1. Krītoši priekšmeti (koki, zari) (pilnībā novērst nav iespējams, bet var samazināt tā iespējamību)

IV Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – ķiverēm, darba apaviem ar slēgtu un prettrieciena izturīgu purngalu.

Darba devējs Nekavējoties 60,00 (vienam nodarbinātajam, iekļaujot visus nepieciešamos

aizsardzības līdzekļus, ja nepieciešams –

tiks piešķirti papildu līdzekļi)

Darba organizācija – koku atzīmēšanas darbus veikt, kad nenotiek koku zāģēšanas un gāšanas darbi.

Darbu vadītājs Pastāvīgi 0,00

Veikt nodarbināto instruktāžu un apmācību darba drošībā.

Darba aizsardzības speciālists

2 x gadā 0,00

Nodrošināt darba vietu ar pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu.

Darba devējs Nekavējoties 10,00

2. Ķīmiskās vielas (atšķaidot krāsu ar šķīdinātāju, slēgtā telpā, kurā nav ventilācijas)

IV Organizēt un piedalīties laboratorisko mērījumu veikšanā, lai noteiktu ķīmisko vielu un maisījumu koncentrāciju darba vides gaisā.

Darba devējs, darba

aizsardzības speciālists

sadarbībā ar laboratoriju8

Nekavējoties 100,00 (iekļaujot visus nepieciešamos laboratoriskos

mērījumus)

Iepazīstināt nodarbinātos ar laboratorisko mērījumu rezultātiem.


2 dienu laikā pēc

laboratorisko

0,00

7 Mežsaimniecības uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna piemēra sadaļai „Nepieciešamie finansiālie līdzekļi, Ls” ir ieteikuma raksturs, kā arī izmaksas ir aptuvenas.8 Laboratoriskos mērījumus drīkst veikt tikai akreditētas laboratorijas. Informācija par akreditētām laboratorijām un akreditācijas jomām atrodama mājaslapā www . latak . lv .

15

http://www.latak.lv/



Izpildes termiņš

Nepieciešamie finansiālie līdzekļi,

Ls1 2 3 4 5 6 7

mērījumu rezultātu

saņemšanasIepazīstināt nodarbināto ar ķīmisko vielu datu drošības lapā sniegto informāciju par pareizu šķīdumu sagatavošanu.


Nekavējoties 0,00

Apmācīt brigadieri par pareizu šķīdumu sagatavošanu, t.sk. informēt, ka krāsu atšķaidīšana jāveic ārpus telpām.


Nekavējoties 0,00

Nodrošināt nodarbināto ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – respiratoriem, cimdiem.


aizsardzības līdzekļus, ja nepieciešams –

tiks piešķirti papildu līdzekļi)

3. Traumatisms, ko var izraisīt iekšējais transports

III Veikt nodarbināto instruktāžu un apmācību par darba drošības prasībām, strādājot mežā, mežā izvietotām drošības zīmēm, gājēju un transporta kustības noteikumiem un pirmās palīdzības sniegšanu.


2 x gadā 0,00

Nodrošināt nodarbinātos ar atstarojošām vestēm.


aizsardzības līdzekļus,

16



Izpildes termiņš


Ls1 2 3 4 5 6 7

ja nepieciešams, tiks piešķirti papildu

līdzekļi)Nodrošināt darba vietu ar pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu.


4. Traumatisma riska faktors, ko var radīt aizķeršanās aiz zariem un citiem šķēršļiem

III Ierobežošana, apzīmēt šķēršļus ar drošības zīmēm.

Darbu vadītājs Pastāvīgi 40,00 (visas vajadzīgās drošības

zīmes, ja nepieciešams – tiks

piešķirti papildu līdzekļi)

Veikt nodarbināto instruktāžu un apmācību par darba aizsardzības jautājumiem, īpaši uzsverot drošības zīmju nepieciešamību un to nozīmi, un pirmās palīdzības sniegšanu.


2 x gadā 0,00

Nodrošināt darba vietu ar pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu.


5. Mikroklimats (paaugstināta vai pazemināta gaisa temperatūra)

III Nodrošināt nodarbinātos ar darba apģērbu atbilstoši laika apstākļiem.

Darba devējs Nekavējoties 60,00 (vienam nodarbinātajam, iekļaujot visus

vajadzīgos aizsardzības līdzekļus,

ja nepieciešams –tiks piešķirti papildu

līdzekļi)Ieviest 10 minūšu pārtraukumu ik pēc vienas stundas.


Veikt nodarbināto instruktāžu un apmācību darba aizsardzības

Darba aizsardzības

2 x gadā 0,00

17



Izpildes termiņš


Ls1 2 3 4 5 6 7

jautājumos, īpaši uzsverot mikroklimata ietekmi uz darbinieka veselību.

speciālists

Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Darba devējs 4 nedēļu laikā, pēc tam

1 x 3 gados

30,00 (vienam nodarbinātajam, iekļaujot visus nepieciešamos izmeklējumus)

6. Ērču un dažādu insektu kodumi

III Nodrošināt nodarbinātos ar repelentiem ērču un insektu atbaidīšanai (speciālās ziedes, aerosoli).

Darba devējs Nekavējoties, pēc tam regulāri

60,00 (vienam nodarbinātajam, iekļaujot visus



līdzekļi)Nodrošināt nodarbināto instruktāžu un apmācību darba drošībā, veicot mežsaimniecības darbus, īpaši uzsverot, ka dzīvnieku un insektu kodumi var ietekmēt nodarbinātā veselību, kā arī veikt apmācību par pareizu repelentu izmantošanu un pirmās palīdzības sniegšanu.


2 x gadā 0,00

Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Darba devējs 4 nedēļu laikā, pēc tam

1 x 3 gados

30,00 (vienam nodarbinātajam, iekļaujot visus nepieciešamos izmeklējumus)

Nodrošināt darba vietu ar pirmās Darba devējs Nekavējoties 10,00

18



Izpildes termiņš


Ls1 2 3 4 5 6 7

medicīniskās palīdzības aptieciņu.7. Indīgi augi II Veikt nodarbināto instruktāžu un

apmācību par iespējamiem indīgajiem augiem un to ietekmi uz nodarbinātā veselību, ja notiek saskare ar tiem, kā arī par pirmās palīdzības sniegšanu un individuālo aizsardzības līdzekļu izvēli un izmantošanu.


2 x gadā 0,00

Nodrošināt nodarbinātos ar darba apģērbu – garām biksēm, jakām vai krekliem ar garām piedurknēm.


vajadzīgos aizsardzības līdzekļus,ja nepieciešams, tiks

piešķirti papildu līdzekļi)

Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – cimdiem, sejas aizsargmaskām, darba apaviem.




līdzekļi)

19

5. solis . Uzraudzība un pārbaude Kad ir izstrādāts darba aizsardzības pasākumu plāns, pārbaudīt, vai atbildīgā persona ir veikusi attiecīgo pasākumu un vai tas ir izdarīts noteiktajā termiņā.Lai darba vides riska novērtēšana nezaudētu aktualitāti, tad darba vides riska pārvērtēšanu veikt ne retāk kā reizi gadā. Ja praktiskā situācija nav izmainījusies un darba vidē ir tādi paši riski kā iepriekšējā risku novērtēšanas reizē, jaunu dokumentu risku novērtēšanai var neizstrādāt, bet esošajā veikt atzīmi, ka riski darba vietā nav mainījušies.

Darba vides risku novērtējumu pārskatīt šādos gadījumos:1. Organizācijā notiek svarīgas pārmaiņas, ir mainījušies darba procesi, metodes, darba aprīkojums, vielu un produktu izmantošana vai ražošana, būtiski pārkārtota darba vieta un citi pasākumi.

PIEMĒRS:Līdz šim brīdim uzņēmums ar rokas instrumentiem (motorzāģiem) veica tādus mežsaimniecības darbus kā koku zāģēšana un ciršana, bet tagad ir iegādājies meža tehniku – koku kniebšanas un atzarošanas traktoru. Uzņēmumā ir mainījies darba process un metode, līdz ar to darba vides riski, strādājot ar meža tehniku, atšķirsies no iepriekšējiem, kuri tika veikti ar rokas instrumentiem. Nepieciešams pārvērtēt darba vides riska faktorus, strādājot ar koku kniebšanas un atzarošanas traktoru.

2. Praktiski uzsākot citu darbības veidu.

PIEMĒRS:Uzņēmums veic koku transportēšanu no meža līdz koku glabāšanas vietai. Uzņēmumam attīstoties, tiek uzsākts jauns darbības veids – kokapstrāde –, kurā tiek sagatavoti noteikta izmēra kokmateriāli mēbeļu ražošanai. Šajā gadījumā nepieciešams veikt darba vides riska novērtējumu kokapstrādes darba vietās.

3. Ja konstatē apstākļu pasliktināšanos darba vidē vai neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

PIEMĒRS:Nodarbinātais sūdzas par rokas tirpšanu, regulāri strādājot ar motorzāģi. Pārvērtējot darba vides riska faktorus, secina, ka motorzāģis ir tehniskā kārtībā, bet nodarbinātais savā maiņā ar motorzāģi strādā ilgāk par četrām stundām (Ministru kabineta 2005. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 434 „Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā” 25. punkts).

4. Pēc notikuša nelaimes gadījuma9.

PIEMĒRS:Transportējot kokmateriālus no meža uz koku glabāšanas vietu, notika ceļu satiksmes negadījums. Tajā cieta transporta vadītājs. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas tika pārvērtēti darba vides riski, ņemot vērā arī nelaimes gadījuma cēloņus (kravas nepareizs nostiprinājums, laika apstākļiem neatbilstošs braukšanas ātrums) un ar tiem iepazīstinot visus uzņēmuma nodarbinātos, lai novērstu tāda veida nelaimes gadījuma atkārtošanās iespēju.

3.3. Nepieciešamie laboratoriskie mērījumi mežsaimniecībāDarba vides riska faktoru novērtēšanas viena no sastāvdaļām ir laboratoriskie mērījumi10, kas sniedz 9 Par nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtību skatīt drukātā materiāla 8. nodaļā „Rīcība nelaimes gadījuma situācijā”.10 Laboratoriskos mērījumus drīkst veikt tikai akreditētas laboratorijas. Informācija par akreditētām laboratorijām un akreditācijas jomām atrodama mājaslapā www . latak . lv .

20

http://www.latak.lv/

precīzu informāciju attiecībā uz kādu konkrētu darba vides risku un ļauj noteikt to nozīmīgumu un bīstamību, kā arī ļauj precīzāk un kvalitatīvāk noteikt turpmākās darbības attiecībā uz nodarbināto aizsardzību (piemēram, nepieciešamās obligātās veselības pārbaudes, lietojamos individuālo aizsardzības līdzekļus un citus pasākumus).

3.3.1. Trokšņa līmeņa noteikšana Troksni mežsaimniecībā var radīt jebkura iekārta (traktors, motorzāģis vai cits darba aprīkojums). Trokšņa līmenis, kuram nedrīkst tikt pakļauta nodarbināto dzirde, ir 87 dB(A) (ekspozīcijas robežvērtība) un augstāks, bet trokšņa līmenis, no kura jābūt pieejamiem dzirdes aizsardzības līdzekļiem un nodarbinātajiem jāveic obligātās veselības pārbaudes, ir 80 dB(A) (zemākā trokšņa darbības vērtība), savukārt no trokšņa līmeņa 85 dB(A) (augstākā trokšņa darbības vērtība) dzirdes aizsardzības līdzekļi jālieto obligāti. Ja darba vietā tiek darbinātas iekārtas vai elektriskie darbarīki, kas rada troksni un spēj ietekmēt nodarbinātos, var būt nepieciešami trokšņa mērījumi (trokšņa ietekme ir lielāka, ja tiek darbinātas vairākas iekārtas vai elektriskie darbarīki vienlaicīgi, ja iekārtām ir vibrējošas, nodilušas detaļas). Iespējams, trokšņa līmenis pārsniegts, ja sarunājoties ir jāpaaugstina balss. Lai noteiktu trokšņa līmeni, sākotnēji var veikt indikatīvos mērījumus (tos veic darba aizsardzības speciālists vai cita persona, izmantojot kalibrētu mēraparatūru). Ja tie uzrāda trokšņa līmeni, kas ir tuvu paaugstinātam, vai indikatīvo mērījumu rezultāti ir mainīgi un neskaidri, lai noteiktu precīzu trokšņa līmeni, jāpiesaista akreditēta laboratorija. Tāpat arī laboratorija jāpiesaista mērījumu veikšanai, ja nodarbinātajiem ir sūdzības par veselības traucējumiem, kas var būt trokšņa ietekmes rezultāts (piemēram, dzirdes traucējumi, džinkstēšana ausīs, galvassāpes, pastiprināts nogurums).

PIEMĒRS:Nodarbinātais sūdzas, ka, beidzot darbu ar motorzāģi, ir džinkstoņa ausīs, kā arī ir pasliktinājusies dzirde. Veicot trokšņa mērījumus konstatē, ka motorzāģis rada paaugstinātu trokšņa līmeni – 97 dB (trokšņa līmenis, kas neprasa veikt pasākumus, ir zem 80 dB). Nodarbinātie, kuri strādā ar motorzāģi, tiek nosūtīti uz obligātajām veselības pārbaudēm un viņiem tiek izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi (austiņas), kuru trokšņa slāpēšana ir 25 dB.

Ja troksnis ir paaugstināts, laboratoriskos mērījumus jāveic regulāri:• reizi gadā, ja trokšņa līmenis iepriekšējos mērījumos pārsniedza 85 dB;• reizi trijos gados, ja troksnis bija 80–85 dB.

Trokšņa mērījumu rezultātus darba devējs dokumentē un uzglabā vismaz 45 gadus, pēc tam nodod arhīvā.

3.3.2. Vibrācijas līmeņa noteikšana Vibrāciju iedala:• plaukstas un rokas, kas iedarbojas uz rokām (piemēram, strādājot ar rokas instrumentiem,

slīpēšanas, pulēšanas un citām mašīnām). Plaukstas un rokas vibrācijai standartizētā astoņu stundu perioda dienas ekspozīcijas robežvērtība (A(8)), kas nedrīkst tikt pārsniegta, ir 5 m/s2, standartizētā astoņu stundu perioda dienas ekspozīcijas darbības vērtība (A(8)) ir 2,5 m/s2;

• visa ķermeņa, kas iedarbojas uz visu nodarbinātā ķermeni (piemēram, piemēram, strādājot ar ekskavatoru, buldozeru, kravas automašīnu). Visa ķermeņa vibrācijai standartizētā astoņu stundu perioda dienas ekspozīcijas robežvērtība (A(8)) ir 1,15 m/s2, standartizētā astoņu stundu perioda dienas ekspozīcijas darbības vērtība (A(8)) ir 0,5 m/s2.

21

PIEMĒRS:- Nodarbinātais sūdzas par rokas tirpšanu, regulāri (vidēji astoņas stundas dienā) strādājot ar motorzāģi, līdz ar to ir aizdomas, ka šī instrumenta vibrācija var radīt risku nodarbinātā veselībai. Motorzāģis darba procesā rada nelielas, bet ātras roktura kustības (sitienus), t.i., vibrāciju, kas tiek pārnesta uz nodarbinātā roku, tādēļ viņš ir pakļauts plaukstas un rokas vibrācijai. Veicot vibrācijas mērījumus, konstatēts, ka plaukstas un rokas vibrācijas līmenis ir 7 m/s2 (pieļaujamā dienas ekspozīcijas robežvērtība, strādājot astoņas stundas, ir 5 m/s2). Nodarbināto, kurš pakļauts plaukstas un rokas vibrācijai, nosūta uz obligātajām veselības pārbaudēm, viņam izsniedz individuālos aizsardzības līdzekļus (cimdi ar vibrācijas slāpējošām īpašībām), kā arī līdz 4 stundām dienā samazina darba laiku, kad nodarbinātais strādā ar motorzāģi.- Traktora vadītājs sūdzas par sāpēm mugurkaula gurnu rajonā. Pēc iepazīšanās ar traktora tehnisko dokumentāciju ir aizdomas, ka tās vadītājs ir pakļauts visa ķermeņa vibrācijai. Veicot vibrācijas mērījumus, konstatē, ka visa ķermeņa vibrācijas līmenis ir 1,30 m/s2 (pieļaujamā dienas ekspozīcijas robežvērtība, strādājot astoņas stundas, ir 1,15 m/s2). Nodarbināto, kurš pakļauts visa ķermeņa vibrācijai, nosūta uz obligātajām veselības pārbaudēm, traktorā nomaina krēslu, kas samazina visa ķermeņa vibrāciju, ko apstiprina atkārtoti veiktie vibrācijas mērījuma rezultāti (pēc krēsla nomaiņas vibrācijas līmenis ir 0,9 m/s2).

3.3.3. Ķīmisko vielu un maisījumu koncentrācijas noteikšana darba vides gaisā Nodarbinātie, mežsaimniecības darba procesos var būt pakļauti dažādām ķīmiskajām vielām, kuras tiek izmantotas koku un augu aizsardzībai. Tās var būt ar kairinošu un kodīgu iedarbību, kā arī tās var izraisīt alerģiskas reakcijas, to iedarbība summējas, vienai otru papildinot. Lai zinātu kādas ķīmiskās vielas satur attiecīgais augu vai koku aizsardzības līdzeklis un kā tas var ietekmēt nodarbināto drošību un veselību, no pārdevēja nepieciešams pieprasīt produkta datu drošības lapu, kurā ir minēts līdzekļu sastāvs, kā arī pasākumi, ja notikusi saskare ar ķīmisko vielu vai to norīšana. Ja darba vides gaisā ir vairākas kaitīgās vielas, tad kontrolē visbīstamākās un visraksturīgākās, piemēram, augu aizsardzības līdzeklis fungicīds satur šādas ķīmiskās vielas: dietilēnglikolu (aroda ekspozīcijas robežvērtība11 – 10 mg/m3), ligroīnu (aroda ekspozīcijas robežvērtība – 200 mg/m3)12. Par paaugstinātu ķīmisko vielu un maisījumu vai putekļu koncentrāciju darba vides gaisā var liecināt nodarbināto sūdzības par augšējo elpošanas ceļu kairinājumu, iekaisumiem un alerģiskām reakcijām (elpceļu vai ādas). Lai noteiktu ķīmisko vielu un maisījumu vai putekļu koncentrāciju darba vides gaisā, pieaicina akreditētu laboratoriju laboratorisko mērījumu veikšanai. Pēc laboratoriskajiem mērījumiem, laboratorija darba devējam iesniedz laboratorisko mērījumu testēšanas pārskatu, kurā norāda noteiktās ķīmiskās vielas un maisījumu vai putekļu koncentrācija darba vides gaisā (C), kā arī aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER).Aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) – tāda ķīmisko vielu un ķīmisko produktu (piemēram, putekļu) koncentrācija darba vides gaisā, kas visā nodarbinātā dzīves laikā neizraisa saslimšanu un veselības traucējumus, kuri konstatējami ar mūsdienu izmeklēšanas metodēm, ja attiecīgās ķīmiskās vielas un maisījumi iedarbojas uz nodarbināto ne ilgāk par astoņām stundām darba dienā vai ne ilgāk par 40 stundām nedēļā.Ķīmisko vielu un putekļu ekspozīcijas indekss (EI) – matemātiski aprēķināts koeficents, ņemot vērā: C – ķīmiskās vielas un putekļu koncentrāciju darba vides gaisā (pēc laboratoriskajiem mērījumiem);AER – noteikto aroda ekspozīcijas robežvērtību13:

EI = CAER

11 Aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) ir ķīmiskās vielas koncentrācija darba vides gaisā, kas nedrīkst tikt pārsniegta.12 Sīkāku informāciju par prasībām saskarē ar ķīmiskām vielām, AER, mērījumu un obligātās veselības pārbaudes biežumu skatīt Ministru kabineta 2007.gada 15.maija noteikumos Nr.325 „Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās”.13 Ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības darba vides gaisā skatīt Ministru kabineta 2007. gada 15. maija noteikumos Nr. 325 „Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās”.

22

Aprēķinot EI, darba devējs var noteikt, pēc cik ilga laika būs jāveic atkārtoti mērījumi un cik bieži nodarbinātais, kura veselība tiek pakļauta attiecīgajai ķīmiskajai vielai un putekļiem, jānosūta uz obligātajām veselības pārbaudēm14 (skatīt 3.5. tabulu).

3.5. tabula

EI Pasākumi Atkārtotie mērījumi jāveic Obligātās veselības periodiskums10

> 1 Jāveic nekavējoties. Pēc pasākumu īstenošanas. 1 x gadā

0,75–1 Ņemot vērā ekonomiskās un tehniskās iespējas, jāveic pasākumi, lai samazinātu ķīmisko vielu koncentrāciju darba vides gaisā un to ietekmi uz nodarbināto veselību.

24 nedēļu laikā pēc pēdējiem veiktajiem laboratoriskiem mērījumiem.

1 x 2 gados

0,5–0,75 52 nedēļu laikā pēc pēdējiem veiktajiem laboratoriskiem mērījumiem.

1 x 3 gados

< 0,5 104 nedēļu laikā pēc pēdējiem veiktajiem laboratoriskiem mērījumiem.

Obligātās veselības pārbaudes neparedz

PIEMĒRS:Nodarbinātais sūdzas, ka viņam bieži pēc fungicīda „JUVENTUS 90” sagatavošanas augsnes apstrādei, asaro acis un niez roku āda. Apskatot attiecīgās ķīmiskās vielas datu drošības lapu, secina, ka pie paaugstinātas dietilēnglikola koncentrācijas gaisā ir iespējami simptomi, kurus min nodarbinātais. Lai noteiktu ķīmisko vielu (dietilēnglikola) koncentrācijas līmeni gaisā fungicīdu sagatavošanas telpā, pieaicina akreditētu laboratoriju. Pēc laboratorisko mērījumu veikšanas laboratorija uzņēmumam iesniedz testēšanas pārskatu: dietilēnglikola koncentrācija darba vides gaisā (C) – 12,4 mg/m3 (aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) – 10 mg/m3, ekspozīcijas indekss (EI) = C/AER = 12,4/10 = 1,24.Pēc laboratorisko mērījumu rezultātu saņemšanas darba devējs nekavējoties veic pasākumus, lai samazinātu fungicīdu koncentrāciju darba vides gaisā un to ietekmi uz nodarbinātā drošību un veselību:

• uzstāda šajā telpā vietējās nosūces ventilāciju;• izsniedz nodarbinātajiem individuālos aizsardzības līdzekļus – cimdus, respiratorus, aizsargbrilles;• nosūta nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm;• nodrošina nodarbināto instruktāžu un apmācību darba drošībā, veicot darbus ar ķīmiskajām

vielām un maisījumiem.Pēc pasākumu veikšanas darba devējs atkārtoti pieaicina akreditētu laboratoriju, lai noteiktu dietilēnglikola koncentrāciju gaisā fungicīdu sagatavošanas telpā. Laboratorisko mērījumu pārskatā norādīts, ka dietilēnglikola koncentrācija darba vides gaisā (C) ir 4,2 mg/m3 (aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) – 10 mg/m3), ekspozīcijas indekss (EI) = C/AER = 4,2/10 = 0,42.

14 Informāciju par obligātajām veselības pārbaudēm skatīt drukātā materiāla 7. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes”, bet piemēru, kā aizpildīt obligātās veselības pārbaudes karti – CD materiāla 7. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība mežsaimniecībā”.

23

Documents

3. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) mežsaimniecībā · 3. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) mežsaimniecībā Darba vides risks – varbūtība, ka nodarbināto drošībai