Darba vides ķīmiskie riska faktori

Vidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas (turpmāk- VRVDI)

Siguldas biroja vadītāja- galvenā valsts inspektore Sintija Jaunākā

Cēsis, 20.05.2014

VRVDI struktūrvienības (SV) un uzraudzības teritorija

Valmieras sektors

• Valmiera;

• Alojas novads: Aloja, Alojas lauku teritorija, Staicele, Staiceles lauku teritorija, Braslavas pagasts, Brīvzemnieku pagasts;

• Amatas novads: Amatas pagasts, Drabešu pagasts, Nītaures pagasts, Zaubes pagasts, Skujenes pagasts;

• Beverīnas novads: Brenguļu pagasts, Trikātas pagasts, Kauguru pagasts;

• Burtnieku novads: Vecates pagasts, Matīšu pagasts, Rencēnu pagasts, Ēveles pagasts, Burtnieku pagasts, Valmieras pagasts;

• Cēsu novads: Cēsis, Vaives pagasts;

• Kocēnu novads: Bērzaines pagasts, Dikļu pagasts, Zilākalna pagasts, Kocēnu pagasts, Vaidavas pagasts;

• Limbažu novads: Limbaži, Pāles pagasts, Viļķenes pagasts, Katvaru pagasts, Umurgas pagasts, Limbažu pagasts, Skultes pagasts, Vidrižu pagasts;

• Mazsalacas novads: Mazsalaca, Mazsalacas lauku teritorija, Ramatas pagasts, Skaņkalnes pagasts, Sēļu pagasts;

• Naukšēnu novads: Naukšēnu pagasts, Ķoņu pagasts;

• Pārgaujas novads: Stalbes pagasts, Straupes pagasts, Raiskuma pagasts;

• Priekuļu novads: Priekuļu pagasts, Veselavas pagasts, Liepas pagasts, Mārsnēnu pagasts;

• Raunas novada daļa: Raunas pagasts;

• Rūjienas novads: Rūjiena, Jeru pagasts, Vilpulkas pagasts, Ipiķu pagasts, Lodes pagasts;

• Salacgrīvas novads: Salacgrīva, Salacgrīvas lauku teritorija, Ainaži, Ainažu lauku teritorija, Liepupes pagasts;

• Strenču novads: Strenči, Jērcēnu pagasts, Plāņu pagasts, Seda, Sedas lauku teritorija;

• Valkas novads: Valka, Valkas pagasts, Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Vijciema pagasts, Zvārtavas pagasts.

Gulbenes sektors

• Alūksnes novads: Alūksne, Veclaicenes pagasts, Jaunlaicenes pagasts, Alsviķu pagasts, Ilzenes pagasts, Zeltiņu pagasts, Kalncempju pagasts, Ziemera pagasts, Annas pagasts, Mārkalnes pagasts, Jaunalūksnes pagasts, Malienas pagasts, Jaunannas pagasts, Mālupes pagasts, Pededzes pagasts, Liepnas pagasts;

• Apes novads: Ape, Gaujienas pagasts, Virešu pagasts, Trapenes pagasts, Apes lauku teritorija;

• Balvu novads: Balvu pagasts, Bērzkalnes pagasts, Bērzpils pagasts, Briežuciema pagasts, Krišjāņu pagasts, Kubulu pagasts, Lazdulejas pagasts, Tilžas pagasts, Vectilžas pagasts, Vīksnas pagasts;

• Cesvaines novads: Cesvaine, Cesvaines lauku teritorija;

• Gulbenes novads: Gulbene Lejasciema pagasts, Rankas pagasts, Druvienas pagasts, Lizuma pagasts, Tirzas pagasts, Jaungulbenes pagasts, Daukstu pagasts, Galgauskas pagasts, Stradu pagasts, Litenes pagasts, Stāmerienes pagasts, Beļavas pagasts;

• Jaunpiebalgas novads: Jaunpiebalgas pagasts, Drustu pagasts, Zosēnu pagasts;

• Lubānas novads: Lubāna, Indrānu pagasts;

• Madonas novads: Madona, Liezēres pagasts, Aronas pagasts, Vestienas pagasts, Bērzaunes pagasts, Mārcienas pagasts, Lazdonas pagasts, Dzelzavas pagasts, Sarkaņu pagasts, Praulienas pagasts, Ļaudonas pagasts, Mētrienas pagasts, Barkavas pagasts, Ošupes pagasts;

• Raunas novada daļa: Drustu pagasts;

• Rugāju novads: Lazdukalna pagasts, Rugāju pagasts;

• Smiltenes novads: Smiltene, Blomes pagasts, Brantu pagasts, Smiltenes pagasts, Launkalnes pagasts, Bilskas pagasts, Palsmanes pagasts, Grundzāles pagasts, Variņu pagasts;

• Vecpiebalgas novads: Vecpiebalgas pagasts, Dzērbenes pagasts, Taurenes pagasts, Kaives pagasts, Inešu pagasts;

• Viļakas novads: Kupravas pagasts, Medņevas pagasts, Susāju pagasts, Šķilbēnu pagasts, Vecumu pagasts, Žīguru pagasts.

Siguldas birojs no 01.06.2013.

• Inčukalna novads: Inčukalna pagasts;

• Krimuldas novads: Krimuldas pagasts, Lēdurgas pagasts;

• Līgatnes novads: Līgatnes pagasts, Ērgļu novads, Ērgļu pagasts, Jumurdas pagasts, Sausnējas pagasts;

• Mālpils novads;

• Sējas novads;

• Siguldas novads: Sigulda, Siguldas pagasts, Mores pagasts, Allažu pagasts.

VRVDI uzraudzības teritorija

Reģionālās inspekcijas centrs- birojs • Valmierā, Cēsu ielā 19, LV-4200, tālr. 64224284 Apmeklētāju pieņemšanas laiki: pirmdienās no plkst. 13:00 līdz 17:00 un ceturtdienās no 9:00 līdz 12:00 Inspekcijas vadītājs apmeklētājus pieņem - pirmdienās no plkst. 16.00 līdz 18.00 Biroji Vidzemē • Siguldā - Gāles iela 27, tālr./fakss 64124683

Apmeklētāju pieņemšana-pirmdienās no plkst.13.00 līdz 17.00 un ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 12.00.

• Gulbenē - Ozolu iela 2a, tālr. 64414022, fakss 64414025 Apmeklētāju pieņemšana-pirmdienās no plkst.13.00 līdz 17.00 un ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 12.00.

VRVDI biroji un apmeklētāju pieņemšana

REACH regulas 3. pants “DEFINĪCIJAS”

viela: kāds ķīmisks elements un tā dabiski vai ražošanas procesā iegūti savienojumi, arī tās stabilizācijai un tīrības pakāpes nodrošināšanai vajadzīgās piedevas, kā arī izmantotajos procesos radušies piejaukumi, kas nav šķīdinātāji - ko var atdalīt, neietekmējot vielas stabilitāti un nemainot tās sastāvu

maisījums: maisījums vai šķīdums, kas sastāv no divām vai vairākām vielām

Ķīmiskās vielas, maisījumi (definīcija)

• Darba aizsardzības likums

• 15.05.2007. Ministru kabineta noteikumi Nr.325 Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās

• 20.08.2002. Ministru kabineta noteikumi Nr.372 Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus

• 03.09.2002. Ministru kabineta noteikumi Nr.400 Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā

• 28.04.2009. Ministru kabineta noteikumi Nr.359 Darba aizsardzības prasības darba vietās

• 10.08.2010. Ministru kabineta noteikumi Nr.749 Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos

• 09.12.2002. Ministru kabineta noteikumi Nr.526 Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā

• 10.03.2009. Ministru kabineta noteikumi Nr.219 Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude

• 02.10.2007. Ministru kabineta noteikumi Nr.660 Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība

Normatīvie akti

Saskare ar ķīmiskām, sprāgstošām, uzliesmojošām, radioaktīvām vielām.

Nelaimes gadījumi darbā notiek ķīmiskām vielām, maisījumiem:

• Iešļakstoties acīs;

• Tos ieelpojot;

• Saskaroties ar tiem un iegūstot apdegumus;

• Tos iedzerot;

• Eksplodējot.

Nelaimes gadījumu iedalījums pēc traumēšanas faktora (materiālā aģenta)

2013.gadā notikušie nelaimes gadījumi darbā

2013.gadā kopā notikuši 22 nelaimes gadījumi darbā saistībā ar ķīmisko vielu iedarbību darba vietā

• 2013. gadā notikuši 7 nelaimes gadījumi darbā, kuros traumējošais faktors ir saskarsme ar indīgām vielām, ieelpojot tās caur degunu, muti (1 darbinieks gāja bojā un 6 darbiniekiem veselības traucējumi nebija smagi).

• 2013. gadā notikuši 15 nelaimes gadījumi darbā, kuros traumējošais faktors ir saskarsme ar indīgām vielām, absorbējot tās caur ādu vai acīm, visos 15 nelaimes gadījumos darbā darbinieku veselības traucējumi nebija smagi.

Nelaimes gadījumi, ķīmiskajām vielām, maisījumiem iešļācoties acīs, sejā

•Veicot ķīmiskā šķidruma pārliešanu spainī, steigā aizmirsa uzvilkt viņam izsniegto individuālo aizsardzības līdzekli - aizsargbrilles un neuzmanības pēc iešļakstīja šķidrumu acī. Ķīmiskai šķidrums bija paredzēts gaļas formu tīrīšanai pēc ražošanas procesa beigām;

• Beidzoties ražošanas procesam jogurta cehā, tika palaista ražošanas iekārtā mazgāšanas procesa sistēma, kura satur skābi. Jogurta pasterizācijas iekārtas savienojumi bija nolietojušies un plīsa mazgāšanas procesā. Cietusī tajā brīdī atradās tuvu savienojuma vietai un skābe trāpīja sejā (neprognozējams iekārtas bojājums);

•Viesnīcas istabenei bija jāiztīra vanna. Vannā tecēja karstais ūdens, viņa noliecās un vannā iepūta ķīmisko līdzekli "Cani Cal". Notika reakcija ar karsto ūdeni un ķīmiskais līdzeklis ar tvaikiem iešļācās darbiniecei sejā;

•Mēģinot iesūknēt ķīmisko vielu no spiedvada pie sūkņa atvienojās lokanās caurules savienojums. Rezultātā izšļācās ķīmiskā viela, kura izšļakstījās uz apkārtējām iekārtām un uz darbiniekiem (nenostrādāja sūkņa bloķēšanas automātika);

• Remontatslēdznieks pārnesa ķīmisko aparātu, kurā ietilpa sūknis un tukša 25 litru plastikāta tvertne, kurā parasti glabā tehnisko šķidrumu (HYDRO-X) ar plastmasas savienojuma caurulēm, kuru diametrs ir 6mm diametru. Šķidrumu – katla ūdens sagatavošanas ķimikāliju – HYDRO-X , sastāvā ir kodīga viela- sārms (nātrija hidroksīds 20%), kuru pievieno ūdenim, kā ūdens mīkstinātu. Caurules bija atvienotas no plastikāta tvertnes. Steidzās un izvirzītās plastmasas caurules gals trāpīja viņam acī, iegūstot ķīmisko apdegumu (cēlonis-IAL nelietošana);

•Samaisot kolbu ar titrantu (33% ledus etiķskābe + 70% perhlorskābe + etiķskābes anhidrīts) notiek reakcija, palielinās spiediens un apmēram 10 ml no sākotnējā tilpuma tika izspiesti laukā un šķīduma šļakata trāpīja darbiniecei uz sejas un acīs. Darbs tika veikts velkmes skapī (cēlonis- nepietiekoša informācija instrukcijā).

Nelaimes gadījumi ar ķīmiskajām vielām, maisījumiem tos ieelpojot

•Laukstrādnieks strādāja graudu noliktavā pie graudu kodināšanas, nelietojot IAL. Vakarā mājās kļuva slikti, mediķi konstatēja saindēšanos;

•Kokapstrādes cehā armatūras bojājuma dēļ notika karstās ( temperatūra ap 250 C) termoeļļas noplūde. Uz ceha grīdas izveidojās termoeļļas peļķe, un darba vietas gaiss tika piedūmots ar termoeļļas tvaikiem. Veicot termoeļļas sistēmas noslēdzošās armatūras operatīvo pārslēgšanu, nodarbinātais novērsa termoeļļas sūci, uzbēra uz izlijušās termoeļļas zāģskaidas un sagaidot, kad termoeļļas temperatūra samazinājās, savāca termoeļļu ar zāģskaidām atkritumu konteinerā. Tajā pašā dienā sajuta veselības pasliktināšanos ar saindēšanās pazīmēm (cēlonis-IAL nelietošana);

•Elektrospēkstacijas operators sāka substrāta pārsūknēšanu no vienas tvertnes nākamajā un pamanīja, ka sūknī ir iestrēdzis kāds svešķermenis. Pēc paša iniciatīvas vēlējās no tā atbrīvoties. Atverot sūkni. Pirms sūkņa atvēršanas pieļāva kļūdu, aizverot nepareizo krānu, kā rezultātā sūknī radās paaugstināts spiediens un, kad sāka atvērt sūkni radās nekontrolēta biomasas substrāta noplūde. Kopā ar bioamasas substrātu telpā ieplūda biogāze. Cenšoties novērst avārijas situāciju, operators telpā uzturējās aptuveni piecas minūtes, kuru laikā ieelpoja biogāzi (cēlonis-neapmācīts darbinieks);

•Poliklīnikā tika veikti remontdarbi reģistratore sajuta stipru specifisku celtniecības krāsas smaku, bet aptuveni pēc stundas sajuta metāla piegaršu mutē, sausumu rīklē, galvassāpes. Nākamās dienas vakarā reģistratorei bija slikta dūša, vemšana un bronhospazmas, kā arī sākās sejas un rīkles tūska, parādījās izsitumi uz sejas (cēlonis- nepareiza tehnoloģiskā procesa izvēle), cieta divas darbinieces.

Nelaimes gadījumi ķīmiskajām vielām, maisījumiem, eksplodējot

•Zinātnisko pētījumu veikšanas laikā asistente, uzsākot darbu ar šūnu suspenzijām, aizdedza gāzes degli, un uzreiz notika gāzes maisījuma eksplozija. Gāzes porcijas momentānas sadegšanas rezultātā asistente ieguva plaukstu apdegumus. Eksplozijas rezultātā tika sabojāta vieglā starpsiena 2 m2 platībā un izsisti stikli. Troksni dzirdēja darbinieki citās telpās (cēlonis- nepiemērots ekspluatācijas režīms);

•Brīdī, kad noliktavas strādnieks mainīja akumulatoru, daļa no akumulatora uzsprāga, kā rezultātā elektrolīts, kas ir akumulatorā, trāpīja acīs, apdedzinot tās;

•Mežstrādnieks atgriežoties no cirsmas sāka labot viņam piederošo motorzāģi, kam mežā bija radušās problēmas ar dzinēju. Motorzāģi izjauca, nomazgāja no ārpuses ar ūdeni, iekūra malkas krāsniņu un nolika zāģi uz krāsns žāvēties. Benzīns no motorzāģa benzīnbākas tika izliets, taču bāku neizmazgāja, līdz ar to neliels daudzums benzīna palika benzīnbākā. Noņemot vēlāk zāģi no krāsns, kolēģis atvēra motorzāģa benzīnbāku un no bākas izgarojušie benzīna tvaiki eksplodēja. Cietušais guva smagus apdegumus, izdega arī vagoniņš (cēlonis- nepiemērotas darba metodes);

•Pirms degvielas bākas metināšanas, tā tika paostīta vai tā ir tukša, metinātājs uzlika metināšanas aizsargmasku un uzsāka metināšanu, pēc 10 minūtēm notika sprādziens, metināmā bāka tika pārplēsta un metinātājam aizdegās drēbes. Smagus apdegumus un galvas traumu guva 2 darbinieki.

Nelaimes gadījumi ar ķīmiskajām vielām, maisījumiem tos iedzerot

•Autovadītājs alkohola reibumā 2.8 ‰. caurlaides telpā sargam palūdza padzerties. Uz lieveņa atradās burka ar brūnu šķidrumu. Domādams, ka tā ir tēja, to iedzēra un sajuta dedzinošas sāpes mutē. Šķidrums izrādījās kūpināšanas kameru mazgāšanas līdzeklis- kodīgs ķīmisks maisījums, cietušajam smagi veselības traucējumi;

•Sliežu ceļu montieris (0,03%.) gribēja padzerties un devās uz netālu stāvošo mikroautobusu, kur atradās dzeramā ūdens pudeles. Taču padzērās no nemarķētas1,5 litru tilpuma dzērieniem paredzētās plastmasas pudeles tur ielieto antifrīzu. Smagi saindējās;

•Domātās ūdens pudeles vietā šoferis paņēma Sprite pudeli, kurā bija ielējis transporlīdzekļa dzesēšanas šķidrumu – antifrīzu – un, nepārbaudījis pudeles saturu, padzērās;

•Atslēdzniekam sāka sāpēt galva un viņš devās uz ģerbtuvi skapīti sameklēt citramona tableti. Uzdzēra no pudeles nezināmas izcelsmes šķidrumu. Izsplāva to, taču pēc kāda laika tika atrasts ģērbtuvē bezsamaņā. Iedzertais šķidrums bija šķīdinātājs.

Ķīmisko vielu, maisījumu uzglabāšana

5 attēli 5 uzņēmumi

LĪDZĪGAS

PROBLĒMAS

Ķīmisko vielu, maisījumu “droša” uzglabāšana

2013.gadā apstiprinātās arodslimības

2013.gadā apstiprināti 14 pirmreizēji arodslimnieki, kuru arodslimība radusies saistībā ar ķīmisko vielu iedarbību darba vietā

• lielākoties, tās ir ādas slimības (alerģisks kontaktdermatīts)

• arī elpošanas sistēmas slimības (alerģiska astma)

• nervu sistēmas slimības (toksiska encefalopātija)

• ievainojumi, saindēšanas, u.c.

Paldies

par uzmanību!