2014. GADA PIERĪGAS IEDZĪVOTĀJU DZĪVESVIETAS

IZVĒLES KRITĒRIJI

Latvijas UniversitāteSocioloģijas studiju nodaļa

Rīga, 2014

Metodoloģija

• Anketēšana – tās priekšrocības un trūkumi;• Intervijas – to priekšrocības un trūkumi;• Izlase – nejaušā izlase

Lauka darba gaita

• 5 Pierīgas reģioni – Babītes novads, Mārupes novads, Ķekavas novads, Stopiņu novads, Garkalnes novads;

• Lauka darba norises laiks: 4.-6. aprīlis, 11.-13.aprīlis un 9.-11.maijs;

• Lauka darbā tika veikta anketēšana un intervēšana;• Galvenās problēmas- nerespondence, grūtības

piekļūt respondentiem.

Demogrāfiskie jautājumi

• Kopā tika aptaujāti 170 Pierīgas iedzīvotāji;• Respondenti vecumā no 18-78 gadiem;• 96 sievietes un 74 vīrieši;• Izglītības līmenis: 64% agustākā izglītība, 16%

nepabeigta augstākā, 12% vidējā speciālā/arodizglītība ar vidējo; 8% vidējā; 1% nepabeigta vidējā izglītība;

• Tautība: latviešu (84%), krievu (15%), cita tautība (1%).

Pierīgas iedzīvotāju

ikdienas darbības Rīgā un

dzīvesvietāAutori: Rigonda Šakina, Agnese Kārkliņa, Elīna Grandāne, Roberts Kirillovs, Jose Vicente Ribes Rodriguez, Tim TschapekGrupas vadītāja: Signe Groznija

Ikdienas darbības

• Hipotēze;• Izvirzītie mērķi;• Situācija Pierīgā.

Iegūto datu analīze: Pierīgas iedzīvotāju izglītības iestāžu izvēles analīze

• 66% respondentu mājsaimniecībā ir nepilngadīgu bērnu;• Pirmsskolas izglītības iestāde (26% –

Pierīgā, 12% – Rīgā, 2% – citur); • Sākumskola (4% – Pierīgā, 9% – Rīgā, <1%

– citur);• Pamatskola ( 8% – Pierīga, 9% – Rīga);

Iegūto datu analīze: Pierīgas iedzīvotāju izglītības iestāžu izvēles analīze

• Vidusskola (4% – Pierīga, 9% – Rīga);• “Cits variants” – privātais bērnudārzs (1

atvase), pagaidām pārāk mazi, lai apmeklētu izglītības iestādi.

Pierīgas iedzīvotāju darba/mācību vietas izvēle

• 68% respondenti strādā Rīgā, 8% – dzīvesvietā, 5% – citur, 9% – nestrādā;

• 27% respondenti mācās Rīgā, 2% – dzīvesvietā, 2% – citur, 29% – neveic šādu darbību.

Cik bieži un ar kādu transportu Pierīgas iedzīvotāji apmeklē Rīgu:

• Katru dienu ar automašīnu uz Rīgu brauc 62% respondenti;

• Katru dienu ar sabiedrisko transportu – 13% respondenti;

Pierīgas iedzīvotāju apmierinātība ar dažādām ikdienas praksēm

- Sabiedrisko drošību un vides kvalitāti savā dzīvesvietā vērtē kā apmierinošu, bet Rīgā- kā neapmierinošu;-Sabiedriskais transports gan Rīgā, gan savā dzīvesvietā – apmierinošs, tomēr respondenti uzsver neērtības – retais kursēšanas laiks, ilgums u.c. ( savā dzīvesvietā); -Interešu izglītību un skolas/bērnudārzus respondenti savā dzīvesvietā vērtē kā gandrīz apmierinošus, visbiežāk tāpēc, ka šādu iespēju nemaz nav. Savukārt, Rīgā- tikai 5% neapmierina šie pakalpojumi;-Kultūras pasākumu norisi savā dzīvesvietā respondenti vērtē kā „drīzāk neapmierinošu” vai „drīzāk apmierinošu” – 53%, savukārt Rīgā, kultūras pasākumu norise tiek vērtēta kā apmierinoša- 65%.

Pierīgas iedzīvotāju apmierinātība ar dažādām ikdienas praksēm

-Tikai 18 % respondentu apmierina tirdzniecības vietas savā dzīvesvietā, bet tirdzniecības vietas Rīgā kā apmierinošas vērtē 77% respondentu;-Atpūtas pie dabas/rekreācijas iespējas savā dzīvesvietā respondenti vērtē apmierinoši- 68 %, bet Rīgā tikai drīzāk apmierinoši- 33%;-Izklaides iespējas savā novadā respondenti raksturo kā neapmierinošas- 35 %, savukārt Rīgā kā apmierinošas- 87%.

Secinājumi• 68% strādā Rīgā;• Pirmskolas izglītība vairāk tiek iegūta Pierīgā,

sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas – Rīgā;• Lielākā daļa respondentu strādā Rīgā;• Visbiežāk Pierīgas iedzīvotāji uz Rīgu dodas ar

automašīnu;• Svarīga ikdienas darbība ir iepirkšanās, iespēja

atpūsties, specializēto vajadzību apmierināšana.

Jautājumi?

DZĪVESVIETAS IZVĒLE

Autori: Līva Buko, Baiba Dzērve, Maija Goča, Līga Lūka, Gundars Zaburdajevs, Johanna Hillbert

Grupas vadītāja: Ingvilda Štrāla

Pierīgas raksturojums

• Pierīgas reģions – vienīgais Latvijā ar pozitīvu migrācijas saldo;

• Uz Pierīgu izvēlas pārcelties jauni un turīgi cilvēki ar augstu sociālo statusu.

Pētījuma virziens• Darba mērķis: noskaidrot, kāpēc cilvēki no Rīgas pārceļas uz

dzīvesvietu Pierīgā;• Hipotēzes:

1. Cilvēki pārceļas dzīvot uz Pierīgu labāku dzīves apstākļu dēļ nekā iepriekšējā dzīvesvietā;

2. Vislielākā ietekme, lai pārceltos uz Pierīgu, ir ģimenei.

Teorētiskie spriedumi• Pilsētas pētījumu vēsture un teorijas:

- Pilsētu socioloģijas rašanās;- Pilsētu modelēšanas paraugi

• Klasiskie spriedumi:- Gemeinschaft un Gesellschaft;- Mehāniskā un organiskā solidaritāte;- Pilsētas sociālā psiholoģija

Dzīvesvietas maiņas iemesli

Ģimene Radinieki Draugi Plašsaziņas līdzekļi

Nekustamā īpašuma aģenti

Kolēģi.00

.50

1.00

1.50

2.00

2.50

3.00

2.98

1.60 1.541.38 1.29 1.21

Kas ietekmēja pārcelšanos

Iemesli, kas bija svarīgi, mainot dzīvesvietu

• Augstāk novērtētie iemesli: mierīgi dzīves apstākļi (3,71), svaigs gaiss (3,68), drošības sajūta par īpašumu (3,63), apkārtējās vides sakoptība un drošības sajūta par sevi, savu ģimeni (3,61), piekļuve ar privāto transportu (3,6).

• Zemāk novērtētie iemesli: darba vietas (1,73), kultūras un izklaides iespējas (2,26), vieta skolā (2,31), vieta bērnudārzā (2,41), dzīvesvietas prestižs (2,46).

1% 2%21%

76%

Mierīgi dzīves apstākļi

55%27%

8%10%

Iespēja atrast darbu

Dzīvesvietas izvēles alternatīvas

59%

41%

Vai apsvēra iespēju pārcelties uz citurieni

JāNē

No tiem, kuri apsvēra iespēju dzīvot citur: 33% - citā Pierīgas novadā, 29% - Rīgā, 24% - esošajā novadā, 8% - citā pilsētā, 2% - citur, 4% - grūti pateikt.

20%

80%

Vai ir nosacījumi, pie kādiem pārcelties uz Rīgu

JāNē

Biežāk minētie iemesli, lai pārceltos uz Rīgu: darba attālums no dzīvesvietas, iespēja bērnam apmeklēt Rīgas izglītības iestādes, iespējas iegādāties mājokli par respondentam pieņemamu cenu, kā arī Rīgas domes piedāvātie sociālie atvieglojumi, piemēram, īpašuma nodoklim.

12% 2%

24%

62%

Apmierinātība ar dzīvesvietu

Pilnībā neapmierinātsDrīzāk neapmierinātsDrīzāk apmierinātsPilnībā apmierināts

Secinājumi (1)• Ietekmējošākais iemesls, lai pārceltos, ir ģimene;• Svarīgākie iemesli, kas ietekmēja pārcelšanos uz Pierīgu,

bija saistīti ar vidi (mierīgi dzīves apstākļi, svaigs gaiss, drošības sajūta par īpašumu, sevi un ģimeni;

• Diezgan svarīga ir laba piekļuve ar privāto transportu, jo visbiežāk respondenti izmanto privāto transportu;

• Dažādu pakalpojumu pieejamība respondentiem nelikās svarīgs pārcelšanās iemesls, salīdzinoši zemi vērtējumi ir gan kultūras un izklaides iespējām, iepirkšanās vietu pieejamībai un arī veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem.

Secinājumi (2)

• Iespēja atrast darba vietu nav svarīgs pārcelšanās iemesls, jo lielākā daļa respondentu strādā Rīgā;

• Daļa respondentu (59%) apsvēra iespēju pārcelties arī uz citu vietu, no tiem 33% uz citu Pierīgas novadu, 29% uz Rīgu un 24% uz esošo novadu;

• Respondenti vecumā no 26 līdz 35 gadiem biežāk pieļauj iespēju pārcelties uz Rīgu;

• Lielākā daļa respondentu (86%) ar savu dzīvesvietas izvēli ir apmierināti pilnībā vai drīzāk apmierināti.

Jautājumi?

PIERĪGAS IEDZĪVOTĀJU DZĪVESVIETAS IZVĒLES

KRITĒRIJI:VIETAS IESAKŅOTĪBA

Autori: Līva Banga, Agnese Mičule, Liene Liepiņa, Viktorija Kokoreviča, GiacomoNicora, Sofija Spulgerāne

Grupas vadītāja: Dārta Gātere

Pētījuma mērķis – noskaidrot, vai ir novērojama stipra Pierīgas iedzīvotāju iesakņotība savā dzīvesvietā. Pētījuma apakšmērķi:• Izpētīt, kāds ir aptuvenais Pierīgas iedzīvotāju

laika sadalījums novadā un ārpus tā;• Noskaidrot, kādi faktori veicina un kādi neveicina

Pierīgas iedzīvotāju iesakņotību dzīvesvietā;• Noskaidrot, cik lielā mērā Pierīgas iedzīvotāji

jūtas piederīgi savam novadam.

Pētījuma hipotēze – Pierīgā ir novērojama vāja iedzīvotāju iesakņotība novados.

Pētījuma apakšhipotēzes: • Pierīgas iedzīvotāji pārsvarā izvēlas pavadīt brīvo

laiku ārpus sava novada;• Pierīgas novados ne vienmēr ir pieejami

iedzīvotājiem nepieciešamie pakalpojumi.

Teorētiskā daļa

Iesakņotības jēdziens• Karla Polanji (Karl Polanyi) ekonomikas saistība

ar iesakņotību;• Sociāli motivēta uzvedība;• Marks Granoveters (Mark Granovetter) –

uzvedība ir cieši iesakņota savstarpējo attiecību tīklos;

• Iesakņotība, kā personiskās attiecības, izmantojot mijiedarbības procesus.

Teorētiskā daļa

Sociālo saišu teorija•Treviss Hirši (Travis Hirschi);•“Noteiktumi, kas cilvēkus veido par cilvēkiem”;• Noteikumi ir 4 savstarpēji saistītas formas:1. Pieķēršanās;2. Saistības;3. Iesaistīšanās;4. Ticība.

Pētījuma daļaFaktori, kas piesaista iedzīvotājus savam novadam:• Pieņemamas cenas par īpašumu - labs

īpašums piesaista uz ilgāku laiku;• Laba piekļuve ar privāto transportu - ērtāk

nekā Rīgā;• Drošības sajūta gan par sevi, gan par ģimeni.Faktori, kas nepiesaista iedzīvotājus savam

novadam:• Savā novadā nav svarīgi atrast darbu;• Skolu un bērnudārza pieejamība nav aktuāla.

Pētījuma daļaIesakņotība un novadā pavadītais laiks:

76%

15%

5%

2% 1%

Cik bieži apmeklē Rīgu

Katru dienuDažas reizes nedēļāReizi nedēļāDažas reizes mēnesīRetāk kā reizi mēnesī

Pētījuma daļaIesakņotība un novadā pavadītais laiks:Pakalpojumu veidi, ko vairāk izvēlas izmantot Rīgā

Lielveikali

Pārtikas p

reču veikali

Specializē

to preču

veikali

Sadzīves p

akalpojumu

Sporta ce

ntrus

Kultūras p

asākumus

Izklaides v

ietas

Gadatirgi

Interešu izg

lītība

Banku pakalpojumi

Veselības p

akalpojumi0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80% 76%

56%

70%65%

45%

64%

50% 50%

31%

73%69%

Pakalpojumi, ko izmanto Rīgā

Pētījuma daļaPakalpojumu veidi, ko vairāk izvēlas

izmantot savā novadā

Katru dienu

Reizi nedēļā

Vismaz reizi

mēnesī

Retāk Izmanto Rīgā

Izmanto citur

0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

29% 29%

21%

8%

11%

13%

Rekreācijas iespējas

NovadāRīgāCitur

Katru dienu

Reizi nedēļā

Vismaz

reizi m

ēnesīRetāk

Izman

to Rīgā

Izman

to citur

0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

18%

31%

15%14%

9%

3%

Sportošanas iespējas

NovadāRīgāCitur

Pētījuma daļa

Series10%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

40%

45%

50%

44% 43%

11%

1%

Piederības sajūta savam novadam

Drīzāk jūtos piederīgs Jūtos ļoti piederīgs

Drīzāk nejūtos piederīgs Nemaz nejūtos piedeŗīgs

• 87% jūtas piederīgi savam novadam;• 23% jūtas ļoti piederīgi gan savam novadam, gan Rīgai. 25% jūtas drīzāk piederīgi gan savam novadam, gan Rīgai;

Emocionālās saites:

Emocionālās saites:

Savā

nov

adā

es jū

tos k

ā m

ājās

Man

ir la

bas a

tiecī

bas a

r kai

miņ

iem

Pier

īga

pied

āvā

man

pie

mēr

otāk

u, m

ierīg

āku

vidi

nek

ā R

īga

Man

s nov

ads m

an p

iedā

vā v

isu ik

dien

ā ne

piec

ieša

mo

0%

20%

40%

60%

80%65% 70% 74%

25%30% 34%20%

41%

4% 3% 4%

29%

1% 3% 2% 5%pilnībā piekrītu

drīzāk piekrītu

rīzāk nepiekrītu

pilnībā nepiekrītu

•“Nedomāju pārcelties uz citu pilsētu vai novadu” - 62% respondentu pārliecinoši norādījuši, ka pilnībā piekrīt šādam apgalvojumam un 22% respondentu – ka drīzāk piekrīt šādam apgalvojumam. Tikai 8% respondentu drīzāk tam nepiekrīt un 5% – pilnībā nepiekrīt.

Pētījuma daļa

Novērojums:

• Cilvēki izmanto zaļās zonas• Ģimenes ar bērniem izmanto bērnu laukumus• Cilvēki izmanto sportošanas iespējas• Mierīga vide

Pētījuma daļaPakalpojumu pieejamības ietekme uz iesakņotību:

–Lielāko daļu respondentu (68%) apmierina sabiedriskā drošība savā novadā;–69% - apmierina iespējas atpūsties pie dabas novadā un 61% atzina, ka apmierina aktīvās atpūtas iespējas savā novadā;–Apmierināti ar vides kvalitāti savā novadā –73%;–73% neapmierina transports savā novadā;–33% respondentu neapmierina tirdzniecības vietas viņu novadā.

Interviju analīze• Intervijas tika analizētas pēc 4 pazīmēm: Faktori, kas piesaista iedzīvotājus savam novadam Iesakņotība un novadā pavadītais laiks Emocionālās saites Pakalpojumu pieejamības

• Sociālo saišu teorijas 4 formas – pieķeršanās, saistības, iesaistīšanās, ticība.

Secinājumi• Pierīgā jūtas kā mājās, bet Rīga ir ikdienas nepieciešamība;• Svarīgs faktors – cena, īpašums piesaista novadam;• Pakalpojumu pieejamības ietekme uz iesakņotību nav liela; • Pierīgā piesaista drošības sajūta par sevi, ģimeni un

īpašumu;• Pakalpojumus Rīgā izmanto lielākā daļa jeb 76%

respondentu.• Piederība ne tikai savam novadam, bet arī Rīgai;• Labas attiecības ar kaimiņiem;• Hipotēze ir daļēji apstriprinājusies.

Rekomendācijas

• Nodrošināt vairāk rekreācijas iespējas pie dabas;• Dzīvojamo platību projektu attīstība;• Attīstīt kaimiņus vienojošus pasākumus;• Svarīgi nodrošināt ne tik daudz pakalpojumus un

komfortu, cik mājīgu un drošu vidi.• Nodrošināt lielāku pašvaldību atsaucību un

pakalpojumu pieejamību

Ieguvumi

• Iespēja patstavīgi veikt pētījumu;• Pasniedzēju padomi un komentāri;• Iespēja veikt lauka darbu;• Iepazīt Pierīgas rajonus.

Paldies par uzmanību!