50
2.pielikums Izglītības piedāvājums radošajās industrijās Kurzemes, Zemgales un Latgales plānošanas reģionos Arhitektūra Reģions. Pilsēta vai novads Mācību iestāde. Izglītības piedāvājums radošo industriju nozarē. Studiju programmas raksturojums. Nozīmīgākie studiju kursi. Absolventu nākotnes iespējas. Cita būtiska papildus informācija Zemgale. Jelgava Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Ainavu arhitektūra Grāds: Arhitektūras doktors (Dr.arch.). Studiju programmas mērķis: sagatavot zinātnes speciālistus, kas spēj formulēt un izvērtēt ainavisko telpu, ņemot vērā funkcionālos, ekoloģiskos un estētiskos kritērijus; risināt lauku kultūrainavas vēsturiskās nepārtrauktības saglabāšanas problēmas; prognozēt lauku kultūrainavas transformācijas iespējas, pamatojoties uz apkārtējas vides attīstības īpatnībām. Zemgale. Jelgava Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Ainavu arhitektūra Grāds: Arhitektūras maģistrs. Studiju programmas mērķis: nodrošināt dziļu fundamentālo un ainavu arhitektūras nozares teorētisko zināšanu kursu apguvi un sagatavot teorētiski izglītotus speciālistus zinātniskai un pedagoģiskai darbībai ainavu arhitektūras un plānošanas specializācijā. Zemgale. Jelgava Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Ainavu arhitektūra un plānošana Grāds: Profesionālais bakalaurs ainavu arhitektūrā. Studiju programmas apraksts: Studenti attīsta zīmēšanas prasmes, telpas izjūtu, iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izprast dabu un veidot ainavu; izstrādā projektus un teorētiskās zināšanas nostiprina praksē arhitektūras projektēšanas firmās, pašvaldību iestādēs u.c.. Karjeras iespējas: Absolventi var strādāt arhitektūras projektēšanas firmās, projektu realizēšanā, piedalīties reģionālo un teritoriālplānu izstrādāšanā un pilnveidošanā, ainavu rekonstrukcijā, rekultivācijā, konservācijā un kopšanas plānu izstrādāšanā. Kurzeme. Liepāja Liepājas Mākslas vidusskola. Profesionālā kvalifikācija: Arhitektūras tehniķis (3. prof. kval. līm.). Arhitektūras tehniķis ir speciālists, kurš ir ieguvis profesionālo vidējo izglītību arhitektūrā, apguvis praktiskos projektēšanas pamatprincipus, veic objekta uzmērīšanu un izgatavo uzmērījumu rasējumus, orientējas

2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

  • Upload
    others

  • View
    3

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

Page 1: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

2.p

ielik

um

s

Izgl

ītīb

as p

ied

āvāj

um

s ra

do

šajā

s in

du

stri

jās

Ku

rzem

es,

Zem

gale

s u

n L

atga

les

plā

no

šan

as r

eģio

no

s

Arh

itek

tūra

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju

no

zarē

.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Zem

gale

.

Jelg

ava

Latv

ijas

La

uks

aim

nie

cīb

as

un

ive

rsit

āte

.

Ain

avu

arh

itek

tūra

Grā

ds:

Arh

itek

tūra

s d

okt

ors

(D

r.ar

ch.)

.

Stu

diju

pro

gram

mas

mēr

ķis:

sag

atav

ot

zin

ātn

es s

pec

iālis

tus,

kas

sp

ēj f

orm

ulē

t u

n iz

vērt

ēt a

inav

isko

tel

pu

, ņ

emo

t vē

rā f

un

kcio

nāl

os,

eko

loģi

sko

s u

n e

stēt

isko

s kr

itēr

ijus;

ris

ināt

lau

ku k

ult

ūra

inav

as v

ēstu

risk

ās

nep

ārtr

aukt

ības

sag

lab

āšan

as p

rob

lēm

as;

pro

gno

zēt

lau

ku k

ult

ūra

inav

as t

ran

sfo

rmāc

ijas

iesp

ējas

, pam

ato

joti

es

uz

apkā

rtē

jas

vid

es a

ttīs

tīb

as īp

atn

ībām

.

Zem

gale

.

Jelg

ava

Latv

ijas

La

uks

aim

nie

cīb

as

un

ive

rsit

āte

.

Ain

avu

arh

itek

tūra

Grā

ds:

Arh

itek

tūra

s m

aģis

trs.

Stu

diju

pro

gram

mas

mēr

ķis:

no

dro

šin

āt d

ziļu

fu

nd

amen

tālo

un

ain

avu

arh

itek

tūra

s n

oza

res

teo

rēti

sko

zin

āšan

u

kurs

u a

pgu

vi u

n s

agat

avo

t te

orē

tisk

i izg

līto

tus

spec

iālis

tus

zin

ātn

iska

i un

ped

ago

ģisk

ai d

arb

ībai

ain

avu

ar

hit

ektū

ras

un

plā

no

šan

as s

pec

ializ

ācijā

.

Zem

gale

.

Jelg

ava

Latv

ijas

La

uks

aim

nie

cīb

as

un

ive

rsit

āte

.

Ain

avu

arh

itek

tūra

un

p

lān

oša

na

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s b

akal

aurs

ain

avu

arh

itek

tūrā

.

Stu

diju

pro

gram

mas

ap

raks

ts:

Stu

den

ti a

ttīs

ta z

īmēš

anas

pra

smes

, tel

pas

izjū

tu, i

emāc

ās v

eid

ot

krās

u k

om

po

zīci

jas,

an

aliz

ēt, p

lān

ot,

zīm

ēt,

real

izēt

sav

as u

n c

itu

ide

jas,

atp

azīt

au

gus,

izp

rast

dab

u u

n v

eid

ot

ain

avu

; iz

strā

pro

jekt

us

un

teo

rēti

skās

zi

nāš

anas

no

stip

rin

a p

raks

ē ar

hit

ektū

ras

pro

jekt

ēšan

as f

irm

ās, p

ašva

ldīb

u ie

stād

ēs u

.c..

Kar

jera

s ie

spē

jas:

A

bso

lven

ti v

ar s

trād

āt a

rhit

ektū

ras

pro

jekt

ēšan

as f

irm

ās, p

roje

ktu

rea

lizēš

anā,

pie

dal

ītie

s re

ģio

nāl

o u

n

teri

tori

ālp

lān

u iz

strā

dāš

anā

un

piln

veid

oša

nā,

ain

avu

rek

on

stru

kcijā

, rek

ult

ivāc

ijā, k

on

serv

ācijā

un

ko

pša

nas

p

lān

u iz

strā

dāš

anā.

Ku

rze

me

.

Lie

pāj

a

Liep

ājas

Māk

slas

vi

du

ssko

la.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: A

rhit

ekt

ūra

s te

hn

iķis

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

.

Arh

itek

tūra

s te

hn

iķis

ir s

pec

iālis

ts, k

urš

ir ie

guvi

s p

rofe

sio

nāl

o v

idē

jo iz

glīt

ību

arh

itek

tūrā

, ap

guvi

s p

rakt

isko

s p

roje

ktēš

anas

pam

atp

rin

cip

us,

vei

c o

bje

kta

uzm

ērīš

anu

un

izga

tavo

uzm

ērīju

mu

ras

ēju

mu

s, o

rie

ntē

jas

Page 2: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju

no

zarē

.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Arh

ite

ktū

ra.

jau

nāk

ajo

s u

n t

rad

icio

nāl

ajo

s b

ūvm

ate

riāl

os,

arh

ite

kta

vad

ībā

izst

rād

ā ēk

u a

rhit

ektū

ras

kon

stru

ktīv

os

mez

glu

s,

iesk

aito

t m

ater

iālu

un

det

aļu

sp

eci

fikā

cija

s, o

rie

ntē

jas

vnie

cīb

as iz

mak

su v

eid

oša

nās

jau

tāju

mo

s, g

rafi

ski

apko

po

info

rmāc

iju u

n n

ofo

rmē

nep

ieci

ešam

o t

ehn

isko

do

kum

entā

ciju

, izm

anto

jot

auto

mat

izēt

ās

pro

jekt

ēšan

as p

rogr

amm

as. A

rhit

ektū

ras

teh

niķ

is v

ar s

trād

āt p

roje

ktēš

anas

bir

ojo

s, b

ūvi

nsp

ekci

jās

un

b

ūvv

ald

ēs, n

eku

stam

ā īp

ašu

ma

vērt

ēšan

as ie

stād

ēs. A

rhit

ekta

- p

roje

ktēt

āja

vad

ībā

spē

j izs

trād

āt a

tsev

išķa

s p

roje

kta

daļ

as, o

rgan

izēt

un

vad

īt n

elie

las

gru

pas

pro

fesi

on

ālo

dar

bu

, vei

kt u

zmēr

ījum

us

un

ap

rēķi

nu

s.

Diz

ain

s

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

.

zekn

e

zekn

es

Au

gsts

kola

.

Otr

ā līm

eņa

pro

fesi

onā

lās

augs

tākā

s iz

glīt

ības

ba

kala

ura

stud

iju

pro

gram

ma

"In

terj

era

diz

ain

s”.

1)

Vis

pār

izgl

īto

joši

e m

ācīb

u k

urs

i, ka

s sa

istī

ti a

r zi

nāš

anu

un

pra

smju

piln

veid

oša

nu

so

ciāl

ajās

un

h

um

anit

āraj

ās z

ināt

nēs

, uzņ

ēmē

jdar

bīb

ā (M

āksl

as f

ilozo

fija

, Per

son

āla

vad

ība

un

sas

kars

me,

Sve

šval

od

as,

Estē

tika

, So

cio

loģi

ja, U

zņēm

ējd

arb

ības

pam

ati,

Māk

slas

men

edžm

ents

u.c

.);

2)

No

zare

s te

orē

tisk

ie p

amat

kurs

i, ka

s sa

istī

ti a

r m

āksl

as p

riek

šmet

u a

pgu

vi (

Māk

slas

vēs

ture

, Māk

slas

va

lod

a u

n k

om

po

zīci

ja, T

elp

as u

ztve

re, K

olo

rist

ika,

Inte

rjer

a st

ili, G

rafi

skās

pro

gram

mas

, Diz

ain

s u

n

bio

nik

a, In

terj

era

attē

loša

nas

gra

fisk

ie p

aņēm

ien

i u.c

.);

3)

Pro

fesi

on

ālās

sp

ecia

lizāc

ijas

kurs

i, ka

s sa

istī

ti a

r sp

ecia

litāt

es a

pgu

vi (

Zīm

ēšan

a, G

lezn

oša

na,

Inte

rje

ra

pro

jekt

ēšan

a u

n e

rgo

no

mik

a, M

ater

ialm

ācīb

a u

n a

pd

ares

teh

no

loģi

jas,

Mak

etēš

ana,

Mēb

eļu

un

gai

smas

d

izai

ns

inte

rjer

ā, A

rhit

ektū

ras

pam

ati,

Telp

isko

ob

jekt

u p

roje

ktēš

ana

u.c

.);

4)

Brī

vās

izvē

les

kurs

i (Te

ksti

ldar

bi i

nte

rjer

ā, V

izu

ālā

tēla

vei

do

šan

a, F

ito

diz

ain

s, S

avru

pm

ājas

dār

za

pro

jekt

ēšan

a u

.c.)

.

Strā

dāt

par

diz

ain

eru

, plā

no

t u

n īs

ten

ot

rad

oša

s id

ejas

inte

rjer

a m

āksl

as jo

mā,

izp

ildīt

pas

ūtī

jum

us

inte

rje

ra p

roje

ktēš

anā

un

iekā

rto

šan

ā, p

roje

ktu

izp

ildes

org

aniz

ēšan

ā u

n a

uto

ruzr

aud

zīb

ā. In

terj

era

d

izai

na

spec

iālis

ts v

ar v

eikt

ind

ivid

uāl

o u

zņēm

ējd

arb

ību

, org

aniz

ēt u

n v

adīt

cit

u s

pec

iālis

tu d

arb

u,

sad

arb

oti

es a

r ar

hit

ekti

em, m

āksl

inie

kiem

, dat

ord

izai

ner

iem

, str

ādāt

daž

ādo

s u

zņēm

um

os

un

bir

ojo

s.

Pro

gram

ma

akre

dit

ēta:

0

4.1

1.2

00

9.-

31

.12

.20

15

.

Iegū

stam

ā kv

alif

ikāc

ija/g

rād

s:

pro

fesi

on

ālai

s b

akal

aura

gr

āds

māk

slā

un

in

terj

era

diz

ain

era

kval

ifik

ācija

.

Page 3: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

.

zekn

e

zekn

es

Au

gsts

kola

.

Pirm

ā līm

eņa

pro

fesi

onā

lās

augs

tākā

s iz

glīt

ības

ba

kala

ura

stud

iju

pro

gram

ma

"Vid

es

diz

ain

s”.

1)

Vis

pār

izgl

īto

joši

e m

ācīb

u k

urs

i, ka

s sa

istī

ti a

r zi

nāš

anu

un

pra

smju

piln

veid

oša

nu

so

ciāl

ajās

zin

ātn

ēs

(Dar

ba

ties

ības

, Per

son

āla

vad

ība

un

sas

kars

me

hu

man

itār

ajās

zin

ātn

ēs, S

vešv

alo

das

, Est

ētik

a, F

ilozo

fija

u

.c);

2)

No

zare

s te

orē

tisk

ie p

amat

kurs

i, ka

s sa

istī

ti a

r m

āksl

as p

riek

šmet

u a

pgu

vi (

Zīm

ēšan

a, G

lezn

oša

na,

K

olo

rist

ika,

Lie

tišķ

ā gr

afik

a u

n Š

rift

s u

.c.)

;

3)

Pro

fesi

on

ālās

sp

ecia

lizāc

ijas

kurs

i tie

k d

alīt

i trī

s sp

ecia

lizāc

ijas:

Dār

za d

izai

ns,

Inte

rje

ra d

izai

ns,

Ko

ka

izst

rād

āju

mu

diz

ain

s;

4)

Brī

vās

izvē

les

kurs

i (D

ārza

mēb

eļu

diz

ain

s, T

ekst

ildar

bi i

nte

rjer

ā, A

ugu

diz

ain

a o

bje

ktu

vei

do

šan

a u

.c.)

.

Strā

dāt

par

diz

ain

eru

, plā

no

t u

n īs

ten

ot

rad

oša

s id

ejas

māk

slas

jom

ā, ē

ku e

kste

rjer

a u

n in

terj

era

no

form

ētāj

iem

, izs

trād

āt s

kice

s u

n p

roje

ktu

s, t

o iz

pild

es o

rgan

izēš

ana

un

au

toru

zrau

dzī

ba.

Vid

es

diz

ain

a sp

eciā

lists

var

vei

kt in

div

idu

ālo

uzņ

ēmē

jdar

bīb

u, o

rgan

izēt

un

vad

īt c

itu

sp

eciā

listu

dar

bu

, sa

dar

bo

ties

ar

arh

itek

tiem

, māk

slin

ieki

em, s

trād

āt d

ažād

os

uzņ

ēmu

mo

s u

n b

iro

jos.

Pro

gram

ma

akre

dit

ēta:

0

9.0

5.2

00

7.-

31

.12

.20

13

.

Iegū

stam

ā kv

alif

ikāc

ija:

vid

es

diz

ain

era

kval

ifik

ācija

Latg

ale

.

Dau

gavp

ils

Bal

tija

s st

arp

tau

tisk

ās

akad

ēm

ijas

Dau

gavp

ils

filiā

le.

Pirm

ā līm

eņa

pro

fesi

onā

stud

iju p

rogr

amm

a "V

ides

d

izai

ns”

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: V

ides

diz

ain

ers

(4. p

rof.

kva

l. līm

.).

Stu

diju

vir

zie

ns:

inte

rjer

a d

izai

ns,

arh

itek

tūra

s p

amat

i, ra

sēša

na,

pe

rsp

ektī

va, i

nte

rjer

a d

izai

ns

un

au

tom

atiz

ētā

pro

jekt

ēšan

a.

Ku

rze

me.

Lie

pāj

a

Lie

pāj

as U

niv

ers

itāt

e.

Diz

ain

s.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s b

akal

aurs

diz

ain

ā. P

rofe

sio

nāl

ā kv

alif

ikāc

ija:

Dat

ord

izai

ner

s (5

. pro

f. k

val.

līm.)

; P

rod

ukt

u d

izai

ner

s (5

. pro

f. k

val.

līm.)

; In

terj

era

diz

ain

ers

(5. p

rof.

kva

l. līm

.).

Stu

diju

pro

gram

mas

ap

akšv

irzi

eni:

Dat

ord

izai

ns

Inte

rje

ra d

izai

ns

Pro

du

ktu

diz

ain

s.

Pro

gram

mu

bei

dzo

t, ie

gūst

vie

nu

no

kva

lifik

ācijā

m.

Page 4: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

.

zekn

e

zekn

es

Māk

slas

un

d

izai

na

vid

uss

kola

.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „V

ide

s d

izai

ns”

Izgl

ītīb

as p

roce

sa r

ezu

ltāt

ā ti

ek s

agat

avo

ti v

ides

diz

ain

a sp

eciā

listi

– r

ado

šas

per

son

ības

, kas

sp

ējīg

as

dar

bo

ties

inte

rjer

a u

n v

izu

ālās

re

klām

as p

roje

ktēš

anā

un

rea

lizāc

ijā.

Māc

ību

pri

ekšm

eti s

pec

ialit

ātē:

Ko

mp

ozī

cija

, Am

ata

māc

ība,

Mat

eri

ālu

māc

ība,

Pra

ktis

kās

māc

ības

, Li

etiš

ķā g

rafi

ka, D

ato

rgra

fika

, Tel

pu

iekā

rtu

pro

jekt

ēšan

a, A

rhit

ektū

ras

pam

ati,

Vei

do

šan

a u

n f

orm

u

lieša

na,

Ras

ēšan

a u

n p

ers

pek

tīva

, Zīm

ēšan

a, G

lezn

oša

na.

Vid

es d

izai

na

spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt in

div

idu

ālo

uzņ

ēmē

jdar

bīb

u, s

trād

āt s

pec

iālis

tu v

adīb

ā, s

adar

bo

ties

ar

citu

no

zaru

pār

stāv

jiem

.

Latg

ale

.

Dau

gavp

ils

Dau

gavp

ils M

āksl

as

vid

uss

kola

„Sa

ule

s sk

ola

”.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „I

nte

rje

ra d

izai

ns”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: In

terj

era

no

form

ētāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

un

Inte

rjer

a d

izai

na

spec

iālis

ts (

3. p

rof.

kv

al. l

īm.)

.

Inte

rjer

a n

ofo

rmēt

ājs

strā

vid

es

no

form

ēšan

as jo

mā,

iece

r, iz

strā

un

sp

ēj p

rakt

iski

izve

ido

t te

lpu

n

ofo

rmēj

um

u, s

agat

avo

t u

n p

iem

ēro

t m

ater

iālu

s, t

ehn

iku

, izv

ēlēt

ies

pie

mēr

otu

te

hn

olo

ģisk

o r

isin

āju

mu

. In

terj

era

no

form

ētāj

s, a

tbils

toši

uzņ

ēmu

ma

dar

ba

spec

ifik

ai, v

ar p

ieņ

emt

pas

ūtī

jum

us,

izst

rād

āt s

kici

un

sa

gata

vot

tām

i, va

r st

rād

āt in

terj

era

no

form

ēšan

as f

irm

ās u

n b

iro

jos

diz

ain

eru

, māk

slin

ieku

va

dīb

ā va

i u

zrau

dzī

bā,

var

dar

bo

ties

paš

no

dar

bin

āta

per

son

a. In

terj

era

no

form

ētāj

s p

lān

o u

n o

rgan

izē

sava

dar

ba

uzd

evu

ma

izp

ildi.

Spec

iālis

ts s

pēj

pat

stāv

īgi r

ado

ši s

trād

āt k

ā d

eko

rato

rs/n

ofo

rmēt

ājs,

inte

rje

ra d

izai

ner

is, s

katl

ogu

d

eko

rato

rs, m

āksl

inie

ks -

ko

nsu

ltan

ts, v

ar r

ealiz

ēt ie

ceri

no

ide

jas

līdz

pro

jekt

am u

n g

atav

am d

arb

am,

spēj

org

aniz

ēt, p

roje

ktēt

un

rea

lizēt

daž

āda

raks

tura

izst

ādes

, pre

zen

tāci

jas,

ska

tes.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s iz

vēlē

tajā

izgl

ītīb

as p

rofi

lā v

ai r

adn

ieci

skaj

ās n

oza

rēs.

Kas

jām

ācās

: M

āksl

as v

ēstu

re, m

āksl

as v

alo

da

un

vis

pār

ējā

ko

mp

ozī

cija

, sas

kars

me,

bu

rtu

māc

ība

un

liet

išķā

gra

fika

, ra

sēša

na

un

per

spek

tīva

, zīm

ēšan

a, g

lezn

oša

na,

ēti

ka. K

om

po

zīci

ja, a

mat

a m

ācīb

a -

dat

org

rafi

ka,

foto

māc

ība

un

vid

eo p

amat

i, lie

tišķ

ā gr

afik

a, s

pe

cial

izāc

ijas

pri

ekšm

eti -

mat

eriā

lmāc

ība,

inte

rje

ra p

amat

i, gr

afik

as p

amat

i, m

ācīb

u p

raks

es. V

isp

āriz

glīt

ojo

šie

pri

ekšm

eti:

latv

iešu

val

od

a u

n li

tera

tūra

, sve

šval

od

a,

mat

emāt

ika,

dab

as z

inīb

as, t

eh

nis

kās

zin

ātn

es, i

nfo

rmāt

ika,

liet

išķā

info

rmāt

ika,

so

ciāl

ās z

inīb

as u

n

kult

ūrz

inīb

as, v

ēstu

re, ē

tika

, biz

nes

a p

amat

i.

Latg

ale

.

zekn

e

zekn

es

Māk

slas

un

d

izai

na

vid

uss

kola

.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „A

pģē

rbu

diz

ain

s”

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a sa

gata

vo a

pģē

rbu

diz

ain

a sp

eciā

listu

s, k

as ie

māc

ās g

an m

od

elēt

, gan

pie

grie

zt, g

an

sašū

t, g

an iz

rotā

t tē

rpu

, iev

ēro

jot

mo

des

ten

den

ces

un

ķer

me

ņa

figū

ras

īpat

nīb

as.

Māc

ību

pri

ekšm

eti s

pec

ialit

ātē:

Šū

šan

as t

ehn

olo

ģija

, Mo

de

lēša

na

un

ko

nst

ruēš

ana,

Ko

mp

ozī

cija

, Sti

lu

māc

ība,

Ro

kdar

bi,

Mat

eri

ālu

māc

ība.

Page 5: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Iz

glīt

ības

pro

cesa

rez

ult

ātā

tiek

sag

atav

oti

ap

ģērb

u d

izai

na

spec

iālis

ti, k

as d

arb

a ti

rgū

, mo

del

ētāj

a b

izn

esā

spēj

īgi d

arb

oti

es k

ā p

atst

āvīg

i dar

bin

ieki

, ku

ri a

tbils

toši

iece

rei v

ar p

roje

ktēt

un

izst

rād

āt t

ērp

u k

ole

kcija

s.

Latg

ale

.

zekn

e

zekn

es

Māk

slas

un

d

izai

na

vid

uss

kola

.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „R

est

aurā

cija

Ku

ltū

ras

pie

min

ekļu

res

tau

rāci

jas

pro

gram

ma

ir s

aist

īta

ar ē

ku, m

āksl

as d

arb

u, i

ekār

tu u

n p

riek

šmet

u,

kuri

em ir

vēs

turi

ska,

zin

ātn

iska

, māk

slin

ieci

ska

vai c

itād

a ku

ltū

ras

vērt

ība,

aiz

sarg

āšan

u u

n s

agla

bāš

anu

. P

rogr

amm

as a

pgu

ves

gait

ā ie

spēj

ama

spec

ializ

ācija

: 1

) m

ēbeļ

u, k

okg

riez

um

u r

esta

urē

tāja

asi

sten

ts; 2

) p

olih

rom

ā (k

rāso

tā)

koka

, zel

tīju

mu

res

tau

rētā

ja a

sist

ents

. Pro

fesi

on

ālie

māc

ību

pri

ekšm

eti:

Zīm

ēšan

a,

Vei

do

šan

a, K

om

po

zīci

jas

pam

ati,

Ras

ēšan

a, M

āksl

as u

n s

tilu

vēs

ture

, Mak

etē

šan

a, K

rāsu

māc

ība,

Fo

togr

āfija

.

Dar

ba

iesp

ēja

s: 1

) ku

ltū

ras

pie

min

ekļu

res

tau

rāci

jas

firm

ās;

2)

kult

ūra

s p

iem

inek

ļu u

zrau

dzī

bas

un

ai

zsar

dzī

bas

die

nes

tā;

3)

iesp

ēja

veid

ot

pat

stāv

īgu

uzņ

ēmē

jdar

bīb

u;

Latv

ijas

mu

zejo

s.

Latg

ale

.

zekn

e

Au

stru

mla

tgal

es

pro

fesi

on

ālā

vid

uss

kola

. In

terj

era

diz

ain

s.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: In

terj

era

no

form

ētāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

.

Zem

gale

.

Jelg

ava

Jelg

avas

am

atu

vi

du

ssko

la.

Šūto

izst

rād

āju

mu

ra

žoša

nas

te

hn

olo

ģija

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: T

ērp

u s

tila

sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

.

Tērp

u s

tila

sp

eciā

lists

sad

arb

ībā

ar c

itu

pro

fesi

ju p

ārst

āvjie

m d

arb

oja

s p

erso

nas

imid

ža v

eid

oša

nā,

p

ied

āvā

tērp

us

daž

ādie

m t

ēlie

m u

n k

om

ple

ktē

gard

ero

bi,

ņem

ot

vērā

cilv

ēka

ind

ivid

ual

itāt

i, p

lān

o u

n

org

aniz

ē sa

vu d

arb

u u

n v

eic

ind

ivid

uāl

o u

zņēm

ējd

arb

ību

. Pro

gram

mas

vis

pār

ēja

is m

ērķi

s ir

do

t ie

spēj

u

apgū

t zi

nāš

anas

un

pra

smes

: p

ārzi

nāt

pe

rso

nīb

as u

n s

aska

rsm

es p

sih

olo

ģija

s, k

om

un

ikāc

ijas

līdze

kļu

s u

n

pie

lieto

t to

s st

rād

ājo

t ar

po

ten

ciāl

o k

lien

tu, p

atst

āvīg

i pie

ņem

t lē

mu

mu

s, r

īko

ties

un

uzņ

emti

es a

tbild

ību

, p

rast

iekļ

auti

es k

ole

ktīv

ā, s

trād

āt s

aska

nīg

i un

rad

oši

, sp

ēt k

riti

ski v

ērtē

t, s

alīd

zin

āt, p

rofe

sio

nāl

i ar

gum

entē

t, a

izst

āvēt

sav

as r

ado

šās

iece

res,

izju

st p

astā

vīgu

ne

pie

cieš

amīb

u p

ilnve

ido

t sa

vu z

ināš

anu

un

ku

ltū

ras

līme

ni.

Spec

ifis

kais

rķis

ir d

ot

iesp

ējas

ap

gūt

šād

as z

ināš

anas

un

pra

smes

: la

līmen

ī pār

zin

āt

izvē

lēta

jai p

rofe

sija

i ne

pie

cieš

amās

teo

rēti

skās

zin

āšan

as u

n ie

gūtā

s te

orē

tisk

ās z

ināš

anas

pie

lieto

t p

rakt

iska

jā d

arb

ībā:

- p

ārzi

nāt

tēr

pu

sti

lus,

to

vei

do

šan

ās v

ēstu

risk

os

asp

ektu

- o

rien

tēti

es m

od

es

ten

den

cēs

un

ar

to s

aist

ītaj

ās a

ktu

alit

ātēs

- p

ārzi

nāt

tēr

pu

tap

šan

as t

ehn

olo

ģisk

o s

ecīb

u, n

ep

ieci

ešam

ā ap

rīko

jum

a ie

spē

jas,

pie

lieto

jum

u -

pār

zin

āt p

amat

a u

n p

alīg

mat

eri

ālu

s, iz

vērt

ēt u

n p

rast

par

eizi

to

s iz

vēlē

ties

- iz

strā

dāt

iece

rētā

izst

rād

āju

ma

skic

i, te

hn

isko

zīm

ēju

mu

, iec

erēt

ā iz

strā

dāj

um

a ko

nst

rukc

iju -

ve

ido

t tē

rpa

un

tēl

a vi

zuāl

o v

eid

olu

, pie

rojo

t ak

sesu

āru

s u

n a

pd

ares

vei

du

s -

veik

t el

emen

tāru

s ek

on

om

isko

s ap

rēķi

nu

s, s

nie

gt r

ezu

ltāt

u p

amat

oju

mu

- iz

vērt

ēt iz

strā

dāj

um

u k

valit

āti,

dia

gno

stic

ēt

iesp

ējam

os

def

ektu

s, n

ovē

rst

tos

- p

rakt

iska

jā d

arb

ā lie

tot

dat

ora

diz

ain

a p

rogr

amm

as -

lab

ā līm

enī

Page 6: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

ori

entē

ties

info

rmāc

ijas

teh

no

loģi

jās,

pra

st t

ās p

ielie

tot.

K

as jā

māc

ās:

Izgl

īto

jam

ie a

pgū

st v

isp

āriz

glīt

ojo

šos

māc

ību

pri

ekšm

etu

s u

n li

ek t

ajo

s n

osl

ēgu

ma

eksā

men

us,

kār

to

cen

tral

izēt

o p

rofe

sio

nāl

ās k

valif

ikāc

ijas

eksā

men

u, k

as ie

tver

teo

rēti

sko

zin

āšan

u u

n p

rakt

isko

iem

aņu

p

ārb

aud

i atb

ilsto

ši s

pēk

ā es

oša

jiem

no

rād

ījum

iem

. Tāl

ākās

izgl

ītīb

as ie

spēj

as:

turp

ināt

izgl

ītīb

u

pro

fesi

on

ālās

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

ās u

n iz

glīt

oti

es d

ažād

a ve

ida

pro

fesi

on

ālās

piln

veid

es p

rogr

amm

ās.

Ku

rze

me.

Lie

pāj

a

Lie

pāj

as M

āksl

as

vid

uss

kola

.

Inte

rjer

a d

izai

ns.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: In

terj

era

diz

ain

a sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

.

Spec

iālis

ts v

ar s

trād

āt in

terj

era

diz

ain

a jo

kā p

atst

āvīg

s (p

ašn

od

arb

ināt

s) d

arb

inie

ks, l

īgu

md

arb

inie

ks,

kon

sult

ants

, vei

kt r

ado

ši iz

pild

ošu

dar

bu

, kas

ietv

er s

ava

un

cit

u d

arb

inie

ku d

arb

a p

lān

oša

nu

un

o

rgan

izēš

anu

. Sp

eciā

lists

iece

r, p

roje

ktē

, izs

trād

ā u

n iz

veid

o in

terj

era

vai

rek

lām

as d

izai

nu

, sp

ēj i

zstr

ādāt

d

izai

np

arau

gu u

n u

zrau

dzī

t to

ievi

ešan

u r

ažo

šan

ā, s

pēj

pat

stāv

īgi r

ealiz

ēt ie

ceri

. Ab

solv

en

ts s

pēj

o

rgan

izēt

, pro

jekt

ēt u

n r

ealiz

ēt d

ažād

a ra

kstu

ra iz

stād

es, p

reze

ntā

cija

s, s

kate

s.

Iegū

tā iz

glīt

ība

do

d ie

spē

ju t

urp

ināt

māc

ības

vis

ās L

atvi

jas

augs

tsko

lās

un

ārv

alst

u m

āksl

as u

n d

izai

na

augs

tsko

lās,

So

mijā

, Zvi

ed

rijā

, Itā

lijā,

ASV

, Lie

lbri

tān

ijā, F

ran

cijā

.

Izd

evēj

dar

bīb

a

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s p

ied

āv

āju

ms

(no

zīm

īgā

kie

stu

dij

u k

urs

i)

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as U

niv

ers

itāt

e.

Rak

stn

iecī

ba

un

ko

mu

nik

ācija

.

Grā

ds:

Hu

man

itār

o z

ināt

ņu

maģ

istr

s m

āksl

ā.

Pro

gram

mas

mēr

ķis:

sn

iegt

stu

joša

jiem

iesp

ēju

iegū

t m

aģis

tra

līmeņ

a ak

adēm

isko

izgl

ītīb

u u

n h

um

anit

āro

zin

ātņ

u m

aģis

tra

grād

u f

ilolo

ģijā

, sag

atav

ojo

t p

atst

āvīg

ai r

ado

šai s

tarp

dis

cip

linār

a ra

kstu

ra p

ētn

ieci

skaj

ai u

n p

rofe

sio

nāl

ajai

d

arb

ībai

daž

ādās

rak

stn

iecī

bas

fu

nkc

ion

ēšan

as jo

mās

(ra

kstn

iecī

bas

pēt

nie

cīb

a, r

akst

nie

cīb

as k

riti

ka, r

ado

šā

un

kri

tisk

ā ra

kstī

šan

a, li

terā

rā r

ed

iģēš

ana

un

izd

evē

jdar

bīb

a).

Izp

ildīt

ājm

āksl

a

Page 7: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Un

ive

rsit

āte

. M

āksl

as m

ened

žmen

ts

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s b

akal

aurs

māk

slā.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

āksl

as p

roje

ktu

vad

ītāj

s (5

. pro

f. k

val.

līm.)

. M

āksl

as p

roje

ktu

vad

ītāj

s ar

sp

ecia

lizāc

iju v

ien

ā n

o v

irzi

en

iem

:

- d

ejā

;

- m

ūzi

kā,

- te

ātra

māk

slā,

-

vizu

ālaj

ā m

āksl

ā.

Latg

ale

. P

reiļi

V

idu

slat

gale

s p

rofe

sio

nāl

ā vi

du

ssko

la

Skai

stu

mko

pša

nas

p

akal

po

jum

i.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: V

izu

ālā

tēla

sti

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. St

ilist

s ir

un

iver

sāls

pro

fesi

on

ālis

mo

des

ind

ust

rijā

. Str

ādā

par

sti

listu

mo

des

ska

tēs,

šo

vu p

rogr

amm

ās,

mo

deļ

u a

ģen

tūrā

s, f

oto

, kin

o, T

V, t

eātr

ī, re

klām

as a

ģen

tūrā

s; v

ar s

trād

āt k

osm

ētik

as f

irm

ās, v

eid

o s

tila

la

pp

use

s žu

rnāl

os,

str

ādā

ar k

lien

tiem

sal

on

os,

vei

do

fir

mas

sej

u.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as M

āksl

as

vid

uss

kola

. Sk

aist

um

kop

šan

as

pak

alp

oju

mi.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: V

izu

ālā

tēla

sti

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. St

ilist

s ir

un

iver

sāls

pro

fesi

on

ālis

mo

des

ind

ust

rijā

. Str

ādā

par

sti

listu

mo

des

ska

tēs,

šo

vu p

rogr

amm

ās,

mo

deļ

u a

ģen

tūrā

s, f

oto

, kin

o, T

V, t

eātr

ī, re

klām

as a

ģen

tūrā

s; v

ar s

trād

āt k

osm

ētik

as f

irm

ās, v

eid

o s

tila

la

pp

use

s žu

rnāl

os,

str

ādā

ar k

lien

tiem

sal

on

os,

vei

do

fir

mas

sej

u.

Ku

ltū

ras

man

toju

ms

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s

pie

jum

s ra

do

šo

ind

ust

riju

no

zarē

.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale.

D

auga

vpils

D

auga

vpil

s U

niv

ers

itāt

e.

Ku

ltū

ras

vēst

ure

un

te

ori

ja

Grā

ds:

Hu

man

itār

o z

ināt

ņu

maģ

istr

s vē

stu

rē k

ult

ūra

s vē

stu

res

apak

šno

zarē

. St

ud

iju p

rogr

amm

as r

akst

uro

jum

s: S

tud

iju p

rogr

amm

as m

ērķi

s ir

sag

atav

ot

augs

ta lī

meņ

a ku

ltū

ras

vēst

ure

s sp

eciā

listu

s ar

dzi

ļām

teo

rēti

skām

un

pra

ktis

kām

iem

aņām

, sp

ējīg

us

veik

t p

atst

āvīg

u z

ināt

nis

kās

pēt

nie

cīb

as d

arb

u

izvē

lēta

jā v

ēstu

res

zin

ātn

es a

pak

šno

zarē

. St

ud

iju p

rogr

amm

as u

zdev

um

i ir

snie

gt s

tud

ējo

šajie

m p

adzi

ļināt

as t

eorē

tisk

ās z

ināš

anas

ku

ltū

ras

vēst

ure

s u

n

teo

rija

s ja

utā

jum

os;

sek

t st

ud

ējo

šo t

eorē

tisk

o z

ināš

anu

, izz

iņas

un

tnie

cīb

as p

rasm

ju u

n ie

maņ

u p

ielie

toša

nu

ko

nkr

ētu

ku

ltū

ras

vēst

ure

s p

rob

lēm

u r

isin

āšan

ā.

Latg

ale.

D

auga

vpils

D

auga

vpil

s U

niv

ers

itāt

e.

Grā

ds:

Hu

man

itār

o z

ināt

ņu

bak

alau

rs v

ēstu

rē (

kult

ūra

s vē

stu

rē).

St

ud

iju p

rogr

amm

as r

akst

uro

jum

s: S

tud

iju p

rogr

amm

as m

ērķi

s ir

no

dro

šin

āt ie

spēj

as p

erso

nīb

as p

ilnve

ido

šan

ai,

Page 8: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s

pie

jum

s ra

do

šo

ind

ust

riju

no

zarē

.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Vēs

ture

(ku

ltū

ras

vēst

ure

).

org

aniz

ēt u

n v

irzī

t d

arb

u k

ult

ūra

s vē

stu

res

zin

āšan

u a

pgu

vē f

akto

loģi

skaj

ā u

n m

eto

do

loģi

skaj

ā as

pek

tā, p

alīd

zēt

izko

pt

pat

stāv

īgas

do

māš

anas

un

zin

ātn

iski

pēt

nie

cisk

ā d

arb

a ie

maņ

as, r

osi

nāt

inte

resi

par

ku

ltū

ras

vēst

uri

, att

īstī

t kr

itis

ku, b

et k

on

stru

ktīv

u u

n t

ole

ran

tu a

ttie

ksm

i pre

t sa

vu u

n c

itu

dar

bu

, tie

ksm

i rad

oši

str

ādāt

ku

ltū

ras

vēst

ure

s ap

guvē

un

izp

ētē

, vei

do

t ku

ltū

ras

vēst

ure

s p

amat

fakt

u n

ep

ieci

ešam

ās z

ināš

anas

, izs

kaid

rot

fakt

us,

izp

rast

loņ

saka

rīb

as.

Ku

rzem

e.

Liep

āja

Liep

ājas

U

niv

ers

itāt

e.

Bal

tu f

ilo

loģi

ja u

n

kult

ūra

.

Grā

ds:

Hu

man

itār

o z

ināt

ņu

bak

alau

rs f

ilolo

ģijā

. St

ud

iju p

rogr

amm

as s

atu

rs:

Stu

diju

pro

gram

ma

saga

tavo

pat

stāv

īgās

pro

fesi

on

ālās

dar

bīb

as jo

mās

, ku

rās

nep

ieci

ešam

as la

tvie

šu u

n li

etu

vieš

u

valo

das

zin

āšan

as u

n k

om

pet

ence

s B

alti

jas

reģi

on

a ku

ltū

rā, p

ētn

iecī

bas

pra

smes

bal

tu v

alo

dn

iecī

bā,

lit

erat

ūrz

ināt

un

fo

lklo

rist

ikā,

lite

rārā

red

akto

ra, t

ulk

otā

ja (

latv

iešu

-lie

tuvi

ešu

, lie

tuvi

ešu

-lat

vieš

u)

pra

smes

vai

lit

erat

ūra

s u

n k

ult

ūra

s kr

itik

ā n

epie

cieš

amās

pra

smes

. H

um

anit

āro

zin

ātņ

u b

akal

aura

grā

du

filo

loģi

jā s

aņem

izgl

īto

jam

ais,

ku

rš s

ekm

īgi a

pgu

vis:

1

) vi

spār

ējo

hu

man

itār

o z

ināt

ņu

, val

od

nie

cīb

as, l

iter

atū

rzin

ātn

es u

n k

ult

uro

loģi

jas

pam

atst

ud

iju k

urs

us;

2

) ku

rsu

s vi

enā

no

pro

gram

mas

sp

ecia

lizāc

ijas

virz

ien

iem

– B

altu

val

od

u s

tud

ijas

vai L

iter

atū

ras

un

ku

ltū

ras

stu

dija

s;

3)

izst

rād

ājis

un

aiz

stāv

ējis

bak

alau

ra d

arb

u iz

vēlē

tajā

sp

ecia

lizāc

ijas

virz

ien

ā.

Ku

ltū

ras

izgl

ītīb

a

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Un

ive

rsit

āte

. A

ust

rum

eir

op

as k

ult

ūra

s u

n b

izn

esa

sak

ari

Grā

ds:

Hu

man

itār

o z

ināt

ņu

bak

alau

rs A

ust

rum

eiro

pas

ku

ltū

ras

stu

dijā

s St

ud

iju p

rogr

amm

as g

alve

nai

s m

ērķi

s ir

sag

atav

ot

augs

ti k

valif

icēt

us

spec

iālis

tus

Au

stru

mei

rop

as k

ult

ūra

s u

n

biz

nes

a sa

karu

jom

ā, k

as iz

glīt

ības

kva

litāt

es z

iņā

ir k

on

kurē

tsp

ējīg

i dar

ba

tirg

ū L

atvi

jā u

n s

tarp

tau

tisk

ajā

vid

ē.

Stu

diju

laik

ā ir

iesp

ēja

ms

apgū

t:

Page 9: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

- m

āksl

as z

ināt

nes

pam

atu

s,

- ku

ltū

ras

vēst

uri

un

teo

riju

, -

kult

ūra

s se

mio

tiku

, -

Au

stru

mei

rop

as b

izn

esa

saka

rus

un

biz

nes

a vi

di,

- va

lsts

stu

dija

s,

- m

ened

žme

ntu

, -

Latv

ijas,

Lie

tuva

s, P

olij

as, K

riev

ijas

un

Bal

tkri

evija

s ko

mer

ctie

sīb

as,

- A

ust

rum

eiro

pas

val

stu

eko

no

mik

u,

- p

roje

ktu

vad

ību

. P

rogr

amm

ā ie

gūta

s zi

nāš

anas

do

s ie

spēj

u s

trād

āt a

r ku

ltū

ras

un

biz

nes

a at

tiec

ībām

sai

stīt

os

uzņ

ēmu

mo

s, o

rgan

izāc

ijās

un

iest

ādēs

, vei

kt t

o

dar

bīb

as a

ttīs

tīb

as p

ārva

ldi,

no

vēro

šan

u u

n p

lān

oša

nu

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as U

niv

ers

itāt

e.

Ku

ltū

ras

vad

ība.

G

rād

s: P

rofe

sio

nāl

ais

bak

alau

rs k

ult

ūra

s va

dīb

ā. P

rofe

sio

nāl

ā kv

alif

ikāc

ija:

Ku

ltū

ras

dar

ba

vad

ītāj

s (5

. pro

f.

kval

. līm

.).

Pra

sīb

as p

rogr

amm

as a

pgu

vei /

pro

gram

mas

ap

raks

ts:

apgū

t ku

ltū

ras

teo

rēti

sko

s p

amat

us,

ku

ri v

eid

o v

adīt

āja

izp

ratn

i ku

ltū

ras

jom

ā; a

pgū

t va

dīb

as t

eorē

tisk

os

pam

atu

s va

dīb

zin

ībās

, kas

no

dro

šin

a u

zņēm

um

a va

i ies

tād

es u

n s

tru

ktū

rvie

nīb

u v

adīš

anu

; ap

gūt

eko

no

mik

as,

tirg

zin

ības

un

grā

mat

ved

ības

pam

atu

s, k

uri

no

dro

šin

a fi

nan

šu u

n k

ult

ūra

s ti

rgzi

nīb

as iz

pra

tni;

izp

rast

ku

ltū

rpo

litik

u;

kult

ūrv

ides

izp

ētes

un

ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

īšan

as p

raks

ē, v

eid

ot

kult

ūra

s d

arb

a va

dīt

āja

pra

ktis

kās

iem

aņas

; ap

gūt

kult

ūra

s p

asāk

um

u s

cen

āriju

un

rež

iju v

eid

oša

nu

, pro

du

cēša

nu

un

vad

īšan

u;

kult

ūra

s p

asāk

um

u o

rgan

izēš

anas

pra

kses

laik

ā, v

eid

ot

pas

āku

mu

org

aniz

ato

ra ie

maņ

as;

apgū

t ku

ltū

rizg

lītīb

ā n

epie

cieš

amās

psi

ho

loģi

jas

un

pe

dag

oģi

jas

zin

āšan

as;

veik

t p

ētīju

mu

ku

ltū

ras

no

zarē

, ku

ltū

ras

dar

ba

vad

ībā

un

rez

ult

ātu

s ap

kop

ot

stu

diju

un

bak

alau

ra d

arb

ā.

Tele

vīzi

ja, r

adio

un

inte

rakt

īvie

med

iji

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Page 10: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as U

niv

ers

itāt

e.

Jau

no

med

iju m

āksl

a.

Grā

ds:

Hu

man

itār

o z

ināt

ņu

maģ

istr

s m

āksl

ā.

Pro

gram

plā

no

ti d

ivi v

irzi

en

i :

1)

Aku

stis

kās

māk

slas

/ El

ektr

on

iskā

zika

; 2

) D

igit

ālo

tīk

lu m

ediji

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as U

niv

ers

itāt

e.

Jau

no

med

iju m

āksl

a.

Grā

ds:

Hu

man

itār

o z

ināt

ņu

bak

alau

rs m

āksl

ā.

Stu

diju

pro

gram

mas

sat

urs

: 1

.stu

diju

gad

ā ti

ek v

eid

ota

izp

ratn

e p

ar v

izu

ālo

val

od

u u

n a

pgū

ti v

izu

ālās

māk

slas

val

od

as p

amat

pri

nci

pi,

vizu

ālās

māk

slas

vēs

ture

un

teo

rija

, lai

kmet

īgā

māk

sla,

ku

ltū

ras

teo

rija

un

filo

zofi

ja, i

ep

azīs

tas

ar ja

un

o m

ediju

te

hn

olo

ģijā

m, 2

D in

tera

ktīv

ajie

m m

ed

ijiem

. 2

.stu

diju

gad

ā ap

gūst

viz

uāl

o k

om

un

ikāc

iju, j

aun

o m

ediju

val

od

u, t

eori

ju, d

izai

nu

un

diz

ain

a m

eto

des

, ska

ņu

m

āksl

u, 3

D in

tera

ktīv

os

med

ijus,

pro

jekt

u m

en

edžm

en

tu. T

iek

izst

rād

āti p

roje

kti u

n a

nal

izēt

a u

n li

eto

ta ja

un

o

med

iju v

ide

. 3

.stu

diju

gad

ā ap

gūst

tīk

la m

āksl

u, v

ideo

māk

slu

, māk

slas

un

diz

ain

a p

ētīju

ma

met

od

olo

ģiju

. Pēt

a u

n v

eid

o

jau

no

med

iju m

āksl

as v

idi,

pie

dāv

ā sa

vas

idej

as, p

reze

ntē

sav

us

māk

slas

pro

jekt

us.

Rea

lizē

māk

slas

pēt

ījum

a p

roje

ktu

(b

akal

aura

dar

bu

).

zika

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Un

ive

rsit

āte

. Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Pro

fesi

on

ālo

zika

s p

rie

kšm

etu

sko

lotā

js”.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s m

aģis

trs

zikā

. Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: P

rofe

sio

nāl

o m

ūzi

kas

pri

ekšm

etu

sko

lotā

js a

r sp

ecia

lizāc

iju v

ien

ā n

o v

irzi

en

iem

(5

. pro

f. k

val.

līm.)

. P

rofe

sio

nāl

o m

ūzi

kas

pri

ekšm

etu

sko

lotā

js a

r sp

ecia

lizāc

iju v

ien

ā n

o v

irzi

enie

m:

-

ako

rdeo

na

spēl

es s

kolo

tājs

, -

klav

iers

pēl

es s

kolo

tājs

, -

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

sko

lotā

js,

- so

lo d

zied

āšan

as s

kolo

tājs

, -

stīg

u in

stru

me

ntu

sp

ēles

sko

lotā

js,

- si

tam

inst

rum

entu

sp

ēles

sko

lotā

js.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Un

ive

rsit

āte

. Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Pro

fesi

on

ālās

izgl

ītīb

as

zika

s sk

olo

tājs

”.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s m

aģis

trs

zika

s p

edag

oģi

jā. P

rofe

sio

lā k

valif

ikāc

ija:

Pro

fesi

on

ālās

izgl

ītīb

as m

ūzi

kas

sko

lotā

js a

r sp

ecia

lizāc

iju v

ien

ā n

o v

irzi

enie

m (

5. p

rof.

kva

l. līm

.).

Pro

fesi

on

ālās

izgl

ītīb

as m

ūzi

kas

sko

lotā

js a

r sp

ecia

lizāc

iju v

ien

ā n

o v

irzi

enie

m:

-

ako

rdeo

na

spēl

es s

kolo

tājs

, -

dir

iģēš

anas

sko

lotā

js,

- kl

avie

rsp

ēles

sko

lotā

js,

Page 11: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

- m

ūzi

kas

teo

rēti

sko

pri

ekšm

etu

sko

lotā

js,

- p

ūša

mo

inst

rum

entu

sp

ēles

sko

lotā

js,

- so

lo d

zied

āšan

as s

kolo

tājs

, -

stīg

u in

stru

me

ntu

sp

ēles

sko

lotā

js.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as U

niv

ers

itāt

e.

zika

s te

rap

ija.

G

rād

s: P

rofe

sio

nāl

ais

maģ

istr

s ve

selīb

as a

prū

. Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

āksl

as t

erap

eits

zika

s te

rap

ijā

(5. p

rof.

kva

l. līm

.).

Stu

diju

pro

gram

mas

uzd

evu

mi:

ap

gūt

me

dic

inis

kās

(t.s

k. p

sih

ote

rap

eiti

skās

), m

āksl

as u

n s

oci

ālo

zin

ātņ

u k

on

cep

cija

s, k

ura

s at

tiec

as u

z m

ūzi

kas

tera

pei

ta p

raks

i. P

adzi

ļināt

izp

ratn

i par

māk

slas

ter

apija

s at

tīst

ības

ten

den

cēm

pas

aulē

, vei

cin

ot

jau

nāk

o

sasn

iegu

mu

ap

guvi

zika

s te

rap

ijā. A

pgū

t p

sih

od

inam

iskā

s u

n a

nal

ītis

kās,

ko

gnit

īvi –

bih

eivi

orā

lās

un

ek

sist

enci

āli –

hu

mān

isti

skās

psi

ho

tera

pija

s n

ost

ādn

es m

ūzi

kas

tera

pija

s ko

nte

kstā

dar

bam

ind

ivid

uāl

i un

gr

up

ā. P

ilnve

ido

t p

rasm

es m

ūzi

kas

tera

pija

s te

hn

ikās

. Att

īstī

t u

n p

ilnve

ido

t p

rofe

sio

nāl

ās z

ināš

anas

, pra

smes

u

n a

ttie

ksm

i klie

ntu

/pac

ien

tu iz

pēt

ē u

n iz

vērt

ēšan

ā, u

n m

ūzi

kas

tera

pija

s p

roce

sa r

ealiz

ēšan

ā. Iz

iet

per

son

īgās

ap

māc

ības

ter

apiju

un

pie

dal

ītie

s p

erso

nīb

as iz

augs

mes

gru

pā.

Ve

ikt

pra

ksi p

raks

es v

adīt

āja

(men

tora

) u

n

sup

ervi

zora

pār

rau

dzī

(26

ned

ēļu

, piln

as s

lod

zes

jeb

26

kre

dīt

pu

nkt

u a

pjo

mā)

. Vei

kt p

atst

āvīg

u p

ētīju

mu

m

ūzi

kas

tera

pija

s sp

ecia

lizāc

ijā, r

ezu

ltāt

us

apko

po

jot

maģ

istr

a d

arb

ā, a

tbils

toši

zin

ātn

iskā

s p

ētn

iecī

bas

p

rasī

bām

.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Un

ive

rsit

āte

. Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Mū

zika

s sk

olo

tājs

”.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s b

akal

aurs

zikā

. Pro

fesi

on

ālā

kva

lifik

ācij

a: M

ūzi

kas

sko

lotā

js (

5. p

rof.

kva

l. līm

.).

Stu

diju

pro

gram

mas

rak

stu

roju

ms:

Stu

diju

pro

gram

mas

mēr

ķis

ir a

ttīs

tīt

mu

zikā

lo iz

glīt

ību

Lat

vijā

, sn

iegt

zi

nāš

anas

par

pas

aule

s u

n E

iro

pas

zika

s ku

ltū

ru, m

ūzi

kas

māc

ību

met

od

iku

, mū

zika

s te

nd

en

cēm

Lat

vijā

, m

ūzi

kas

apm

ācīb

as p

rob

lēm

ām, v

eici

nāt

tnie

cisk

ā u

n p

rakt

iskā

dar

ba

iem

aņu

vei

do

šan

os,

att

īstī

t sp

ēju

an

aliz

ēt p

rob

lēm

as, v

eid

ot

sask

arsm

es p

rasm

es u

n p

ub

liskā

s u

zstā

šan

ās ie

maņ

as.

Pro

fesi

jas

apra

ksts

: M

ūzi

kas

sko

lotā

js ie

paz

īsti

na

sko

lēn

us

ar la

bāk

ajie

m p

asau

les

zika

s ku

ltū

ras

par

augi

em,

rad

a in

tere

si p

ar m

ūzi

ku, p

alīd

z ap

gūt

ētis

ko u

n e

stēt

isko

vēr

tīb

u s

istē

mu

, vei

do

māk

slin

ieci

sko

gau

mi u

.c.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Un

ive

rsit

āte

. Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Pro

fesi

on

ālās

izgl

ītīb

as

zika

s sk

olo

tājs

”.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s b

akal

aurs

zikā

. Pro

fesi

on

ālā

kva

lifik

ācij

a: P

rofe

sio

nāl

ās iz

glīt

ības

zika

s sk

olo

tājs

ar

spec

ializ

āciju

vie

no

vir

zie

nie

m (

5. p

rof.

kva

l. līm

.).

Pro

fesi

on

ālās

izgl

ītīb

as m

ūzi

kas

sko

lotā

js a

r sp

ecia

lizāc

iju v

ien

ā n

o v

irzi

enie

m:

-

ako

rdeo

na

spēl

es s

kolo

tājs

, -

klav

iers

pēl

es s

kolo

tājs

, -

kora

pri

ekšm

etu

sko

lotā

js,

- p

ūša

min

stru

men

ta s

pēl

es s

kolo

tājs

, -

solo

dzi

edāš

anas

sko

lotā

js,

- st

īgu

inst

rum

en

ta s

pēl

es s

kolo

tājs

.

Page 12: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

Dir

iģē

šan

a.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: B

azn

īcas

zika

s d

zīve

s o

rgan

izat

ors

, ko

rmei

star

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

ora

dzi

edāt

āju

, ko

rmei

star

u v

ai b

azn

īcas

zika

s d

zīve

s o

rgan

izat

oru

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o K

ora

dir

iģēš

anas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mas

.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

Dir

iģē

šan

a.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: K

orm

eist

ars,

ko

ra d

zied

ātāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā,

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai k

ult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

ora

d

zie

dāt

āju

, ko

rmei

star

u. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Ko

ra

dir

iģēš

anas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– fa

gota

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

fago

tist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs.

Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar f

ago

tist

u, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– fl

auta

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

flau

tist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs.

Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar f

lau

tist

u, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– kl

arn

ete

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

klar

net

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

kla

rnet

istu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu

zika

s in

stru

men

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– m

ežr

aga

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

mež

rad

znie

ks, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs.

Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar m

ežra

dzn

ieku

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu

zika

s in

stru

men

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Latg

ale

. Jā

ņa

Ivan

ova

zekn

es

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

saks

ofo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs.

Page 13: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

zekn

e

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– sa

kso

fon

a sp

ēle

.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

sak

sofo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– tr

om

bo

na

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mb

on

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

tro

mb

on

istu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu

zika

s in

stru

men

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– tr

om

pe

tes

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mp

etis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs.

Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar t

rom

pet

istu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu

zika

s in

stru

men

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– tu

bas

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tub

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

tu

bis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

Stīg

u in

stru

me

ntu

sp

ēle

alta

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

alti

sts.

Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar a

ltis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

tīgu

in

stru

me

ntu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

Stīg

u in

stru

me

ntu

sp

ēle

čella

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

čelli

sts.

Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar č

ellis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

tīgu

in

stru

me

ntu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Latg

ale

. Jā

ņa

Ivan

ova

zekn

es

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

kon

trab

asis

ts.

Page 14: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

zekn

e

zika

s vi

du

ssko

la.

Stīg

u in

stru

me

ntu

sp

ēle

kon

trab

asa

spē

le.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ko

ntr

abas

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

Stīg

u in

stru

me

ntu

sp

ēle

vijo

les

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

vijo

lnie

ks.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

vijo

lnie

ku v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

tīgu

in

stru

me

ntu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

Tau

stiņ

inst

rum

en

tu

spē

le –

kla

vie

rsp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

pia

nis

ts, k

on

cert

mei

star

s.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā,

var

str

ādāt

par

pia

nis

tuu

, an

sam

bļa

ziķi

, ko

nce

rtm

eis

taru

, atk

arīb

ā n

o

spec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o In

stru

men

tālā

s m

ūzi

kas

klav

iers

pēl

es/

ērģe

ļsp

ēle

s iz

glīt

ības

pro

gram

mu

.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

Vo

kālā

zika

akad

ēm

iskā

dzi

ed

āšan

a.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: V

okā

lists

, ko

ra d

zied

ātāj

s.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

dzi

ed

ātāj

u, v

okā

listu

, an

sam

bļa

ziķi

. Ab

solv

ents

var

tu

rpin

āt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Vo

kālā

s m

ūzi

kas

solo

dzi

edāš

anas

un

an

sam

bļa

d

zie

dāš

anas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „M

ūzi

kas

vēst

ure

un

te

ori

ja”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis,

zika

s te

orē

tiķi

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar m

ūzi

kas

teo

rēti

ķi, o

rgan

izēj

ot

un

vad

ot

zika

s p

asāk

um

us,

arī

strā

dāt

par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s, s

alo

no

s, m

ūzi

kas

izd

evn

iecī

bās

, žu

rnāl

u u

n la

ikra

kstu

re

dak

cijā

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

zika

s vē

stu

res

un

teo

rija

s st

ud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „S

tīgu

inst

rum

en

tu s

le

– vi

jole

s sp

ēle

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

vijo

lnie

ks (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

vijo

lnie

ku v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

tīgu

Page 15: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

in

stru

me

ntu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

. La

tgal

e.

Dau

gavp

ils

Dau

gavp

ils M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Pū

šam

inst

rum

en

tu

spē

le –

fla

uta

s sp

ēle

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

flau

tist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

fla

uti

stu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu

zika

s in

stru

me

ntu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „S

tīgu

inst

rum

en

tu s

le

– ko

ntr

abas

a sp

ēle

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

kon

trab

asis

ts (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ko

ntr

abas

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „S

tīgu

inst

rum

en

tu s

le

– al

ta s

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

alti

sts

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

alt

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „S

tīgu

inst

rum

en

tu s

le

– če

lla s

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

čelli

sts

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

čel

listu

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „T

aust

iņin

stru

me

ntu

sp

ēle

– ē

rģe

ļu s

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

ērģe

lnie

ks, k

on

cert

mei

star

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „T

aust

iņin

stru

me

ntu

sp

ēle

– k

lavi

ers

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

jīgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai k

ult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā, v

ar s

trād

āt p

ar p

ian

istu

, an

sam

bļa

ziķi

, ko

nce

rtm

eist

aru

, atk

arīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu

veik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

kla

vier

spēl

es

Page 16: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

st

ud

iju p

rogr

amm

u.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „D

iriģ

ēša

na”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: K

orm

eist

ars,

ko

ra d

zied

ātāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

ora

dzi

edāt

āju

, ko

rmei

star

u. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ār

vals

tu a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

ko

ra d

iriģ

ēšan

as s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „V

okā

lā m

ūzi

ka –

ak

adē

mis

kā d

zie

dāš

ana”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: V

okā

lists

, ko

ra d

zied

ātāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

: p

ar v

okā

listu

, an

sam

bļa

un

ko

ra d

zied

ātāj

u. S

pec

iālis

ts s

pēj

vei

kt:

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s ku

ltū

ras

inst

itū

cijā

s u

n p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā; v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā

un

tās

plā

no

šan

ā. S

pec

iālis

ts v

ar t

urp

ināt

stu

dija

s La

tvija

s u

n ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o v

okā

lās

zika

s so

lo u

n a

nsa

mb

ļa d

zied

āšan

as iz

glīt

ības

pro

gram

mu

.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

- e

ifo

nij

a sp

ēle

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

eifo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

eif

on

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

atk

arīb

ā n

o s

pe

cial

izāc

ijas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

No

kārt

ojo

t kv

alif

ikāc

ijas

eksā

men

u a

nsa

mb

ļa d

iriģ

ēšan

ā u

n d

arb

ā ar

an

sam

bli

var

iegū

t p

apild

us

kval

ifik

āciju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

– o

bo

jas

spē

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

ob

ojis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ob

ojis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

– t

rom

pe

tes

spē

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

tro

mp

etis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

tro

mp

etis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

No

kārt

ojo

t kv

alif

ikāc

ijas

eksā

men

u a

nsa

mb

ļa d

iriģ

ēšan

ā u

n d

arb

ā ar

an

sam

bli

var

iegū

t p

apild

us

kval

ifik

āciju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

tro

mb

on

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

Page 17: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

– t

rom

bo

na

spē

le”

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar t

rom

bo

nis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

No

kārt

ojo

t kv

alif

ikāc

ijas

eksā

men

u a

nsa

mb

ļa d

iriģ

ēšan

ā u

n d

arb

ā ar

an

sam

bli

var

iegū

t p

apild

us

kval

ifik

āciju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

– t

ub

as s

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

tub

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar t

ub

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

atk

arīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. N

okā

rto

jot

kval

ifik

ācija

s ek

sām

enu

an

sam

bļa

dir

iģēš

anā

un

dar

ar a

nsa

mb

li va

r ie

gūt

pap

ildu

s kv

alif

ikāc

iju ‘a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs’

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o In

stru

men

tālā

s m

ūzi

kas

šam

un

si

tam

inst

rum

entu

sp

ēle

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

– k

larn

ete

s sp

ēle

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

klar

net

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

larn

etis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

No

kārt

ojo

t kv

alif

ikāc

ijas

eksā

men

u a

nsa

mb

ļa d

iriģ

ēšan

ā u

n d

arb

ā ar

an

sam

bli

var

iegū

t p

apild

us

kval

ifik

āciju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

– m

ežr

aga

spē

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

mež

rad

znie

ks, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

mež

rad

znie

ku v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

No

kārt

ojo

t kv

alif

ikāc

ijas

eksā

men

u a

nsa

mb

ļa d

iriģ

ēšan

ā u

n d

arb

ā ar

an

sam

bli

var

iegū

t p

apild

us

kval

ifik

āciju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

– s

akso

fon

a sp

ēle

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

saks

ofo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

sak

sofo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Page 18: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „T

aust

iņin

stru

me

ntu

sp

ēle

– a

kord

eo

na

spē

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

ako

rdeo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā,

var

str

ādāt

par

ako

rdeo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, a

nsa

mb

ļa v

adīt

āju

, atk

arīb

ā n

o

spec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o a

kord

eon

a sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mu

.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „S

itam

inst

rum

en

tu

spē

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

sita

min

stru

men

tālis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

sit

amin

stru

me

ntu

sp

ēle

s m

ūzi

ķi, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

at

karī

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sa

lon

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

itam

inst

rum

entu

sp

ēles

st

ud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „D

iriģ

ēša

na

(baz

nīc

as

zika

)”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: B

azn

īcas

zika

s d

zīve

s o

rgan

izat

ors

, ko

ra d

zied

ātāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

ora

dzi

edāt

āju

, ko

rmei

star

u v

ai b

azn

īcas

zika

s d

zīve

s o

rgan

izat

oru

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o K

ora

dir

iģēš

anas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mas

.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. D

iriģ

ēša

na

– ko

ra

dir

iģē

šan

a.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: K

orm

eist

ars,

ko

ra d

zied

ātāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā,

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai k

ult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

ora

d

zie

dāt

āju

, ko

rmei

star

u. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Ko

ra

dir

iģēš

anas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. M

ūzi

ka (

Dže

za u

n

po

pu

lārā

zika

).

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūsd

ien

u r

itm

iskā

s m

ūzi

kas

izp

ildīt

ājs,

an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

fago

ta s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

fago

tist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

fag

oti

stu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu

zika

s in

stru

men

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Zem

gale

. Je

lgav

as M

ūzi

kas

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

flau

tist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Page 19: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Jelg

ava

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

flau

tas

spē

le.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

fla

uti

stu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu

zika

s in

stru

men

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

. Ze

mga

le.

Jelg

ava

Jelg

avas

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– kl

arn

ete

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

klar

net

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

larn

etis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

me

žra

ga s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

mež

rad

znie

ks, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

mež

rad

znie

ku, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

ob

oja

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

ob

ojis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ob

ojis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

saks

ofo

na

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

saks

ofo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

sak

sofo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

tro

mb

on

a sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mb

on

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar t

rom

bo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

as M

ūzi

kas

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mp

etis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Page 20: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Jelg

ava

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

tro

mp

ete

s sp

ēle

.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

tro

mp

etis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

tub

as s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tub

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar t

ub

istu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. Si

tam

inst

rum

en

tu s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

sita

min

stru

men

tālis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

sit

amin

stru

me

ntu

sp

ēle

s m

ūzi

ķi, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

at

karī

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sa

lon

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

itam

inst

rum

entu

sp

ēles

st

ud

iju p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le

– al

ta s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

alti

sts

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

alt

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le

– če

lla s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

čelli

sts

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le

– ko

kle

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

kokl

ētāj

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ko

klēt

āju

vai

an

sam

bļa

ziķi

, tau

tas

inst

rum

entu

orķ

estr

a m

ūzi

ķi

vai v

adīt

āju

, atk

arīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu

veik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s ta

uta

s in

stru

men

ta s

pēl

es

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

u.

Zem

gale

. Je

lgav

as M

ūzi

kas

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

kon

trab

asis

ts (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Page 21: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Jelg

ava

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le

– ko

ntr

abas

a sp

ēle

.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ko

ntr

abas

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le

– vi

jole

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

vijo

lnie

ks (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

vijo

lnie

ku v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

tīgu

in

stru

me

ntu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. Ta

ust

iņin

stru

me

ntu

sp

ēle

– a

kord

eo

na

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

ako

rdeo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ako

rdeo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai t

auta

s in

stru

men

tu o

rķes

tra

ziķi

atk

arīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n

salo

no

s. N

okā

rto

jot

kval

ifik

ācija

s ek

sām

enu

an

sam

bļa

dir

iģēš

anā

un

dar

ar a

nsa

mb

li va

r ie

gūt

pap

ildu

s kv

alif

ikāc

iju ‘a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs’

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o

Inst

rum

entā

lās

zika

s ta

uta

s in

stru

men

ta s

pēl

es iz

glīt

ības

pro

gram

mu

.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. Ta

ust

iņin

stru

me

ntu

sp

ēle

– k

lavi

ers

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

pia

nis

ts, k

on

cert

mei

star

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā, v

ar s

trād

āt p

ar p

ian

istu

u, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

on

cert

me

ista

ru, a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s kl

avie

rsp

ēles

/ ēr

ģeļs

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

u.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. V

okā

lā m

ūzi

ka –

ak

adē

mis

kā d

zie

dāš

ana.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: V

okā

lists

, ko

ra d

zied

ātāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar d

zie

dāt

āju

, vo

kālis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi. A

bso

lven

ts v

ar t

urp

ināt

st

ud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o V

okā

lās

zika

s so

lo d

zied

āšan

as u

n a

nsa

mb

ļa

dzi

ed

āšan

as iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. D

iriģ

ēša

na.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: K

orm

eist

ars,

ko

ra d

zied

ātāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

ora

dzi

edāt

āju

, ko

rmei

star

u. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

Page 22: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

ārva

lstu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o k

ora

dir

iģēš

anas

stu

diju

pro

gram

mas

. K

urz

em

e.

Lie

pāj

a Em

iļa M

eln

gaiļa

Lie

pāj

as

zika

s vi

du

ssko

la.

zika

s vē

stu

re u

n

teo

rija

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis,

zika

s te

ori

jas

spec

iālis

ts (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

zika

s te

orē

tiķi

, org

aniz

ējo

t u

n v

ado

t m

ūzi

kas

pas

āku

mu

s, k

ā ar

ī st

rād

āt p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los,

sal

on

os,

zika

s iz

dev

nie

cīb

ās, ž

urn

ālu

un

laik

raks

tu

red

akci

jās.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o m

ūzi

kas

vēst

ure

s u

n t

eori

jas

stu

diju

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

āja

s M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

fago

ta s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

fago

tist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

fag

oti

stu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu

zika

s in

stru

men

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

flau

tas

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

flau

tist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

fla

uti

stu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu

zika

s in

stru

men

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

klar

ne

tes

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

klar

net

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

larn

etis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

āja

s M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

me

žra

ga s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

mež

rad

znie

ks, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

mež

rad

znie

ku, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

ob

oja

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

ob

ojis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ob

ojis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

Page 23: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

zika

s in

stru

men

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

. K

urz

em

e.

Lie

pāj

a Em

iļa M

eln

gaiļa

Lie

pāj

as

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– sa

kso

fon

a sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

saks

ofo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

sak

sofo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

tro

mb

on

a sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mb

on

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar t

rom

bo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

tro

mp

ete

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mp

etis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

tro

mp

etis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

tub

as s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tub

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar t

ub

istu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

āja

s M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. Si

tam

inst

rum

en

tu s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

sita

min

stru

men

tālis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

sit

amin

stru

me

ntu

sp

ēle

s m

ūzi

ķi, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

at

karī

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sa

lon

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

itam

inst

rum

entu

sp

ēles

st

ud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

āja

s M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le -

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

alti

sts

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i

Page 24: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

alta

sp

ēle

. ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

alt

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le -

če

lla s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

čelli

sts

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

čel

listu

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le -

ģi

tāra

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

ģitā

rist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

alt

istu

, čel

listu

, ko

ntr

abas

istu

, vijo

lnie

ku v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi,

atka

rīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n

salo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

ģit

āras

sp

ēles

stu

diju

p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le -

ko

ntr

abas

a sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

kon

trab

asis

ts (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ko

ntr

abas

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le -

vi

jole

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

vijo

lnie

ks (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

vijo

lnie

ku v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

tīgu

in

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. Ta

ust

iņin

stru

me

ntu

sp

ēle

- a

kord

eo

na

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

ako

rdeo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā,

var

str

ādāt

par

ako

rdeo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, a

nsa

mb

ļa v

adīt

āju

, atk

arīb

ā n

o

spec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o a

kord

eon

a sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mu

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

rofe

sio

nāl

ā kv

alif

ikāc

ija:

ziķi

s p

ian

ists

, ko

nce

rtm

eist

ars

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

Page 25: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Tau

stiņ

inst

rum

en

tu

spē

le -

kla

vie

rsp

ēle

. p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā,

var

str

ādāt

par

pia

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

on

cert

mei

star

u, a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

kla

vier

spē

les

stu

diju

pro

gram

mu

. K

urz

em

e.

Lie

pāj

a Em

iļa M

eln

gaiļa

Lie

pāj

as

zika

s vi

du

ssko

la.

Vo

kālā

zika

akad

ēm

iskā

dzi

ed

āšan

a.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: K

ora

dzi

edāt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ko

ra d

zied

ātāj

u, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi. A

bso

lven

ts v

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Vo

kālā

s m

ūzi

kas

stu

diju

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Dže

za u

n p

op

ulā

zika

– v

okā

lā m

ūzi

ka.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: D

zied

ātāj

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt r

ado

šā u

n iz

pild

ītāj

a d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

va

dīb

ā, v

adīt

sdie

nu

rit

ma

zika

s an

sam

bli,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā.

Var

str

ādāt

par

dzi

ed

ātāj

u,

ansa

mb

ļa v

adīt

āju

. Ab

solv

ents

var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o

sdie

nu

rit

ma

zika

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Dže

za m

ūzi

ka –

sa

kso

fon

a sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

saks

ofo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

: p

ar s

akso

fon

a m

ūzi

ķi, i

nst

rum

entā

lā a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi u

n v

adīt

āju

; ve

ikal

os,

sal

on

os,

ko

nce

rtaģ

entū

rās,

ku

ltū

ras

cen

tro

s, b

iro

jos

par

dže

za u

n p

op

ulā

rās

zika

s ko

nsu

ltan

tu. S

pec

iālis

ts s

pēj

vei

kt

rad

ošā

un

izp

ildīt

āja

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai k

ult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā, v

adīt

sdie

nu

ri

tma

zika

s an

sam

bli,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā.

Var

str

ādāt

par

sak

sofo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, a

nsa

mb

ļa

vad

ītāj

u. A

bso

lven

ts v

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

sdie

nu

rit

ma

zika

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Dže

za m

ūzi

ka –

tr

om

bo

na

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mb

on

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. PK

L).

Spec

iālis

ts v

ar s

trād

āt:

par

tro

mb

on

a m

ūzi

ķi, i

nst

rum

entā

lā a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi u

n v

adīt

āju

; ve

ikal

os,

sal

on

os,

ko

nce

rtaģ

entū

rās,

ku

ltū

ras

cen

tro

s, b

iro

jos

par

dže

za u

n p

op

ulā

rās

zika

s ko

nsu

ltan

tu. S

pec

iālis

ts s

pēj

vei

kt

rad

ošā

un

izp

ildīt

āja

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai k

ult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā, v

adīt

sdie

nu

ri

tma

zika

s an

sam

bli,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā.

Var

str

ādāt

par

tro

mb

on

istu

, an

sam

bļa

ziķi

, an

sam

bļa

va

dīt

āju

. Ab

solv

ents

var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o M

ūsd

ien

u r

itm

a m

ūzi

kas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Dže

za m

ūzi

ka –

tr

om

pe

tes

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mp

etis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

: p

ar t

rom

pet

es m

ūzi

ķi, i

nst

rum

entā

lā a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi u

n v

adīt

āju

; ve

ikal

os,

sal

on

os,

ko

nce

rtaģ

entū

rās,

ku

ltū

ras

cen

tro

s, b

iro

jos

par

dže

za u

n p

op

ulā

rās

zika

s ko

nsu

ltan

tu. S

pec

iālis

ts s

pēj

vei

kt

rad

ošā

un

izp

ildīt

āja

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai k

ult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā, v

adīt

sdie

nu

ri

tma

zika

s an

sam

bli,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā.

Var

str

ādāt

par

tro

mp

etis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, a

nsa

mb

ļa

vad

ītāj

u. A

bso

lven

ts v

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

sdie

nu

rit

ma

zika

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils M

ūzi

kas

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

bas

ģitā

rist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

.

Page 26: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Ve

nts

pils

vi

du

ssko

la.

Dže

za u

n p

op

ulā

zika

– b

asģi

tāra

s sp

ēle

.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt r

ado

šā u

n iz

pild

ītāj

a d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

va

dīb

ā, v

adīt

sdie

nu

rit

ma

zika

s an

sam

bli,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā.

Var

str

ādāt

par

bas

ģitā

rist

u,

ansa

mb

ļa m

ūzi

ķi, a

nsa

mb

ļa v

adīt

āju

. Ab

solv

ents

var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s,

kura

s īs

ten

o M

ūsd

ien

u r

itm

a m

ūzi

kas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Dže

za u

n p

op

ulā

zika

– ģ

itār

as s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

ģitā

rist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

: p

ar ģ

itār

as m

ūzi

ķi, i

nst

rum

entā

lā a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi u

n v

adīt

āju

; ve

ikal

os,

sal

on

os,

ko

nce

rtaģ

entū

rās,

ku

ltū

ras

cen

tro

s, b

iro

jos

par

dže

za u

n p

op

ulā

rās

zika

s ko

nsu

ltan

tu. S

pec

iālis

ts s

pēj

vei

kt

rad

ošā

un

izp

ildīt

āja

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai k

ult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā, v

adīt

sdie

nu

ri

tma

zika

s an

sam

bli,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā.

Var

str

ādāt

par

ģit

āris

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, a

nsa

mb

ļa

vad

ītāj

u. A

bso

lven

ts v

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

sdie

nu

rit

ma

zika

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Dže

za u

n p

op

ulā

zika

– k

lavi

ers

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

pia

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

: p

ar p

ian

istu

, in

stru

men

tālā

an

sam

bļa

ziķi

un

vad

ītāj

u;

veik

alo

s, s

alo

no

s,

kon

cert

aģen

tūrā

s, k

ult

ūra

s ce

ntr

os,

bir

ojo

s p

ar d

žeza

un

po

pu

lārā

s m

ūzi

kas

kon

sult

antu

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

ra

do

šā u

n iz

pild

ītāj

a d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā,

vad

īt m

ūsd

ien

u

ritm

a m

ūzi

kas

ansa

mb

li, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar p

ian

istu

, an

sam

bļa

ziķi

, an

sam

bļa

va

dīt

āju

. Ab

solv

ents

var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o M

ūsd

ien

u r

itm

a m

ūzi

kas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Dže

za u

n p

op

ulā

zika

sita

min

stru

me

ntu

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

sita

min

stru

men

tālis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

: p

ar s

itam

inst

rum

entu

ziķi

, in

stru

men

tālā

an

sam

bļa

ziķi

un

vad

ītāj

u;

veik

alo

s,

salo

no

s, k

on

cert

aģen

tūrā

s, k

ult

ūra

s ce

ntr

os,

bir

ojo

s p

ar d

žeza

un

po

pu

lārā

s m

ūzi

kas

kon

sult

antu

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

rad

ošā

un

izp

ildīt

āja

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai k

ult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā, v

adīt

m

ūsd

ien

u r

itm

a m

ūzi

kas

ansa

mb

li, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar s

itam

inst

rum

entā

listu

, an

sam

bļa

ziķi

, an

sam

bļa

vad

ītāj

u. A

bso

lven

ts v

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

sdie

nu

rit

ma

zika

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

zika

s vē

stu

re u

n

teo

rija

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis,

zika

s te

ori

jas

spec

iālis

ts (

3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar m

ūzi

kas

teo

rēti

ķi, o

rgan

izēj

ot

un

vad

ot

zika

s p

asāk

um

us,

arī

strā

dāt

par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s, s

alo

no

s, m

ūzi

kas

izd

evn

iecī

bās

, žu

rnāl

u u

n la

ikra

kstu

re

dak

cijā

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

zika

s vē

stu

res

un

teo

rija

s st

ud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Vo

kālā

zika

akad

ēm

iskā

dzi

ed

āšan

a.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: V

okā

lists

, ko

ra d

zied

ātāj

s (3

. PK

L).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ko

ra d

zied

ātāj

u, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi. A

bso

lven

ts v

ar t

urp

ināt

stu

dija

s

Page 27: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o V

okā

lās

zika

s st

ud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Dir

iģē

šan

a.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: K

orm

eist

ars,

ko

ra d

zied

ātāj

s (3

. PK

L).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ko

ra d

zied

ātāj

u, k

orm

eist

aru

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an

ārva

lstu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o k

ora

dir

iģēš

anas

stu

diju

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– e

ifo

nij

a sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

eifo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar e

ifo

nis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi a

tkar

ībā

no

sp

eci

aliz

ācija

s iz

glīt

ības

p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. N

okā

rto

jot

kval

ifik

ācija

s ek

sām

enu

an

sam

bļa

dir

iģēš

anā

un

dar

ar a

nsa

mb

li va

r ie

gūt

pap

ildu

s kv

alif

ikāc

iju ‘a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs’

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o In

stru

men

tālā

s m

ūzi

kas

šam

un

si

tam

inst

rum

entu

sp

ēle

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– fa

gota

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

fago

tist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar f

ago

tist

u v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

No

kārt

ojo

t kv

alif

ikāc

ijas

eksā

men

u a

nsa

mb

ļa d

iriģ

ēšan

ā u

n d

arb

ā ar

an

sam

bli

var

iegū

t p

apild

us

kval

ifik

āciju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– fl

auta

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

flau

tist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar f

lau

tist

u v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

No

kārt

ojo

t kv

alif

ikāc

ijas

eksā

men

u a

nsa

mb

ļa d

iriģ

ēšan

ā u

n d

arb

ā ar

an

sam

bli

var

iegū

t p

apild

us

kval

ifik

āciju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– kl

arn

ete

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

klar

net

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. PK

L).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

kla

rnet

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

atk

arīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. N

okā

rto

jot

kval

ifik

ācija

s ek

sām

enu

an

sam

bļa

dir

iģēš

anā

un

dar

ar a

nsa

mb

li va

r ie

gūt

pap

ildu

s kv

alif

ikāc

iju ‘a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs’

. Var

Page 28: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– m

ežr

aga

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

mež

rad

znie

ks, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar m

ežra

dzn

ieku

vai

an

sam

bļa

ziķi

atk

arīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. N

okā

rto

jot

kval

ifik

ācija

s ek

sām

enu

an

sam

bļa

dir

iģēš

anā

un

dar

ar a

nsa

mb

li va

r ie

gūt

pap

ildu

s kv

alif

ikāc

iju ‘a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs’

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o In

stru

men

tālā

s m

ūzi

kas

šam

un

si

tam

inst

rum

entu

sp

ēle

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– o

bo

jas

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

ob

ojis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar o

bo

jistu

vai

an

sam

bļa

ziķi

atk

arīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. N

okā

rto

jot

kval

ifik

ācija

s ek

sām

enu

an

sam

bļa

dir

iģēš

anā

un

dar

ar a

nsa

mb

li va

r ie

gūt

pap

ildu

s kv

alif

ikāc

iju ‘a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs’

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o In

stru

men

tālā

s m

ūzi

kas

šam

un

si

tam

inst

rum

entu

sp

ēle

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– sa

kso

fon

a sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

saks

ofo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar s

akso

fon

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

atk

arīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. N

okā

rto

jot

kval

ifik

ācija

s ek

sām

enu

an

sam

bļa

dir

iģēš

anā

un

dar

ar a

nsa

mb

li va

r ie

gūt

pap

ildu

s kv

alif

ikāc

iju ‘a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs’

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o In

stru

men

tālā

s m

ūzi

kas

šam

un

si

tam

inst

rum

entu

sp

ēle

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– tr

om

bo

na

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mb

on

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. PK

L).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

tro

mb

on

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

atk

arīb

ā n

o s

pe

cial

izāc

ijas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

No

kārt

ojo

t kv

alif

ikāc

ijas

eksā

men

u a

nsa

mb

ļa d

iriģ

ēšan

ā u

n d

arb

ā ar

an

sam

bli

var

iegū

t p

apild

us

kval

ifik

āciju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mp

etis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

Page 29: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

šam

inst

rum

en

tu s

le

– tr

om

pe

tes

spē

le.

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar t

rom

pet

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

atk

arīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. N

okā

rto

jot

kval

ifik

ācija

s ek

sām

enu

an

sam

bļa

dir

iģēš

anā

un

dar

ar a

nsa

mb

li va

r ie

gūt

pap

ildu

s kv

alif

ikāc

iju ‘a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs’

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o In

stru

men

tālā

s m

ūzi

kas

šam

un

si

tam

inst

rum

entu

sp

ēle

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

. K

urz

em

e.

Ve

nts

pils

V

en

tsp

ils M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

tub

as s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tub

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. PK

L).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

tu

bis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

No

kārt

ojo

t kv

alif

ikāc

ijas

eksā

men

u a

nsa

mb

ļa d

iriģ

ēšan

ā u

n d

arb

ā ar

an

sam

bli

var

iegū

t p

apild

us

kval

ifik

āciju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Sita

min

stru

me

ntu

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

sita

min

stru

men

tālis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar s

itam

inst

rum

en

tu s

pēl

es

ziķi

vai

an

sam

bļa

ziķi

atk

arīb

ā n

o

spec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

N

okā

rto

jot

kval

ifik

ācija

s ek

sām

enu

an

sam

bļa

dir

iģēš

anā

un

dar

ar a

nsa

mb

li va

r ie

gūt

pap

ildu

s kv

alif

ikāc

iju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n s

itam

inst

rum

en

tu s

pēl

es iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Stīg

u in

stru

me

ntu

sp

ēle

alta

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

alti

sts

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar a

ltis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

tīgu

in

stru

me

ntu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Stīg

u in

stru

me

ntu

sp

ēle

čella

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

čelli

sts

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar č

ellis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

tīgu

in

stru

me

ntu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

kon

trab

asis

ts (

3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

Page 30: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Stīg

u in

stru

me

ntu

sp

ēle

kon

trab

asa

spē

le.

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

on

trab

asis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

tīgu

in

stru

me

ntu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

. K

urz

em

e.

Ve

nts

pils

V

en

tsp

ils M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le

– vi

jole

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

vijo

lnie

ks (

3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar v

ijoln

ieku

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Tau

stiņ

inst

rum

en

tu

spē

le –

kla

vie

rsp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

pia

nis

ts, k

on

cert

mei

star

s (3

. PK

L).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā,

var

str

ādāt

par

pia

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

on

cert

mei

star

u, a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s kl

avie

rsp

ēles

/ ēr

ģeļs

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

u.

Rek

lām

a

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

. D

auga

vpils

B

alvu

fili

āle

Dau

gavp

ils U

niv

ers

itāt

e.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „D

ato

rdiz

ain

s”

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s b

akal

aurs

māk

slā.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: D

ato

rdiz

ain

ers.

St

ud

iju p

rogr

amm

as r

akst

uro

jum

s: S

tud

iju p

rogr

amm

as m

ērķi

s ir

iep

azīt

ies

ar m

āksl

as, k

ult

ūra

s u

n f

ilozo

fija

s te

ori

ju p

amat

iem

, māk

slas

aka

dēm

iska

jiem

pam

atie

m u

n p

rakt

isko

rad

ošo

dar

bo

šan

os,

izm

anto

jot

vizu

ālās

m

āksl

as iz

teik

smes

līd

zekļ

us

un

vei

du

s; p

ielie

tojo

t m

ūsd

ien

īgu

dat

ori

zētu

pro

gram

mn

od

roši

nāj

um

u, d

ot

pad

ziļin

ātas

zin

āšan

as p

ar d

ato

riem

un

iem

aņas

str

ādāt

ar

daž

ādām

pro

gram

mām

, zin

āšan

as p

ar m

āksl

u k

ā zi

nāt

ņu

un

rad

ošā

s d

arb

ības

ko

mp

leks

u, t

ās p

rakt

isko

no

zīm

i un

sva

rīgā

kajā

m a

ttīs

tīb

as t

end

encē

m v

ēstu

risk

ā sk

atīju

un

sdie

nās

, sn

iegt

nep

ieci

ešam

ās t

eorē

tisk

ās z

ināš

anas

un

pra

ktis

kās

iem

aņas

vis

ās t

ēlo

tājm

āksl

as

dis

cip

līnās

, iem

ācīt

ar

dat

orp

rogr

amm

u p

alīd

zīb

u r

isin

āt d

izai

na

uzd

evu

mu

s p

olig

rāfi

jā, m

ult

imē

diju

WEB

-d

izai

nā,

logo

, TV

un

cit

a ve

ida

rekl

āmās

, kā

arī p

riek

šmet

u m

āksl

inie

cisk

o p

roje

ktu

izst

rād

āšan

ā, a

ttīs

tīt

red

zes

Page 31: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

uzt

vere

s īp

atn

ības

, re

dze

s at

miņ

u, k

rāsu

izjū

tu, i

ep

azīs

tin

āt a

r ie

vēro

jam

ākaj

iem

māk

slas

dar

bie

m p

asau

les

tau

tu u

n la

tvie

šu k

ult

ūrā

. P

rofe

sija

s ap

raks

ts:

Dat

ord

izai

ner

s ve

ic d

izai

na,

rek

lām

as, p

olig

rāfi

jas,

vid

es

rekl

āmas

u.c

. uzd

evu

mu

s ar

māk

slu

u

n m

ūsd

ien

u m

od

ern

ajām

teh

no

loģi

jām

sai

stīt

os

uzņ

ēmu

mo

s, iz

man

tojo

t m

ūsd

ien

īgu

dat

ori

zētu

pro

gram

mu

n

od

roši

nāj

um

u.

Latg

ale

. D

auga

vpils

Bal

tija

s st

arp

tau

tisk

ās

akad

ēm

ijas

Dau

gavp

ils

filiā

le.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „D

ato

rdiz

ain

s”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: D

ato

rdiz

ain

ers

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as U

niv

ers

itāt

e.

Sab

ied

risk

o a

ttie

cīb

u

spe

ciāl

ists

.

Pro

gram

mas

ve

ids:

1.lī

me

ņa

pro

fesi

on

ālā

stu

diju

pro

gram

ma.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: S

abie

dri

sko

att

iecī

bu

sp

eciā

lists

(4

. pro

f. k

val.

līm.)

. St

ud

iju p

rogr

amm

as s

atu

rs:

stu

diju

pro

gram

mas

teo

rēti

skie

ku

rsi s

abie

dri

sko

att

iecī

bu

tīb

as, s

iste

mat

izāc

ijas,

str

atēģ

ijas

un

tak

tika

s iz

pra

tnei

(sa

bie

dri

sko

att

iecī

bu

men

edžm

en

ts, r

eklā

ma,

mār

keti

ngs

, pro

jekt

u v

adīb

a, s

abie

dri

sko

att

iecī

bu

st

ratē

ģija

un

tak

tika

, lie

tišķ

ā et

iķe

te, s

oci

olo

ģija

, per

son

āla

vad

ība

u.c

.);

zin

āšan

u u

n k

om

pet

en

ču a

pgū

šan

a, k

as

sekm

ē k

om

un

ikāc

iju k

ult

ūru

un

mei

star

ību

- k

oo

per

atīv

ās s

abie

dri

skās

att

iecī

bas

, ko

nfl

iktu

ris

ināš

ana,

st

arp

kult

ūru

sas

kars

me,

sas

kars

mes

un

so

ciāl

ā p

sih

olo

ģija

; p

atst

āvīg

i pēt

ījum

i sab

ied

risk

o a

ttie

cīb

u

dau

dzv

eid

īgaj

ā n

oza

rē, k

as jā

apko

po

kva

lifik

ācija

s d

arb

ā; p

raks

es, k

urā

s jā

aplie

cin

a te

orē

tisk

o z

ināš

anu

in

tegr

ēšan

as p

rasm

es p

rakt

iska

jā p

rofe

sio

nāl

ajā

dar

bīb

ā sa

bie

dri

sko

att

iecī

bu

jom

ā.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

SIA

„B

izn

esa

au

gsts

kola

s Tu

rīb

a” L

iep

ājas

fili

āle

.

Re

klām

a U

zņē

jdar

bīb

ā.

Pro

gram

mas

ve

ids:

1.lī

me

ņa

pro

fesi

on

ālā

stu

diju

pro

gram

ma.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: R

eklā

mas

u

zņēm

ējd

arb

ības

pak

alp

oju

mu

sp

eciā

lists

(4

. pro

f. k

val.

līm.)

. P

rogr

amm

as m

ērķi

s ir

ap

gūt:

p

rakt

iska

s ie

maņ

as r

eklā

un

uzņ

ēmē

jdar

bīb

as p

akal

po

jum

u v

adīb

ā;

pra

ktis

kas

zin

āšan

as p

raks

es la

ikā

vad

oša

jos

rekl

āmas

uzņ

ēmu

mo

s;

rekl

āmas

dar

ba

org

aniz

āciju

, plā

no

šan

u, r

eklā

mas

val

od

u, s

oci

olo

ģiju

, tie

sīb

u p

amat

us

un

mār

keti

ngu

.

Latg

ale

. Jē

kab

pils

SI

A „

Biz

ne

sa a

ugs

tsko

las

Turī

ba”

kab

pils

fili

āle

. R

ekl

āma

Uzņ

ēm

ējd

arb

ībā.

Pro

gram

mas

ve

ids:

1.lī

me

ņa

pro

fesi

on

ālā

stu

diju

pro

gram

ma.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: R

eklā

mas

u

zņēm

ējd

arb

ības

pak

alp

oju

mu

sp

eciā

lists

(4

. pro

f. k

val.

līm.)

. P

rogr

amm

as m

ērķi

s ir

ap

gūt:

p

rakt

iska

s ie

maņ

as r

eklā

un

uzņ

ēmē

jdar

bīb

as p

akal

po

jum

u v

adīb

ā;

pra

ktis

kas

zin

āšan

as p

raks

es la

ikā

vad

oša

jos

rekl

āmas

uzņ

ēmu

mo

s;

rekl

āmas

dar

ba

org

aniz

āciju

, plā

no

šan

u, r

eklā

mas

val

od

u, s

oci

olo

ģiju

, tie

sīb

u p

amat

us

un

mār

keti

ngu

.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Māk

slas

vi

du

ssko

la „

Sau

les

sko

la”.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: V

izu

ālās

rek

lām

as n

ofo

rmēt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.) u

n V

izu

ālās

rek

lām

as d

izai

na

spec

iālis

ts (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Viz

uāl

ās r

eklā

mas

no

form

ētāj

s d

arb

oja

s p

olig

rāfi

jas

un

izd

evē

jdar

bīb

as n

oza

rē, v

eic

rekl

āmas

pro

du

kcija

s

Page 32: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „R

ekl

āmas

diz

ain

s”

izst

rād

āšan

u, s

katl

ogu

no

form

ēšan

u, i

zkār

tņu

pro

jekt

u iz

gata

voša

nu

, pēc

diz

ain

era

skic

es v

ai p

roje

kta,

p

olig

rāfi

jas

mak

etu

izga

tavo

šan

u (

bu

klet

i, p

lakā

ti, v

izīt

kart

es, u

zlīm

es)

pēc

diz

ain

era

skic

es v

ai d

izai

ner

a va

dīb

ā.

Viz

uāl

ās r

eklā

mas

no

form

ētāj

s st

rād

ā fi

rmās

, bir

ojo

s, k

uri

no

dar

bo

jas

ar r

eklā

mas

vai

po

ligrā

fija

s p

rod

ukc

ijas

izst

rād

āšan

u u

n r

ažo

šan

u, v

ides

pro

jekt

ēšan

u u

n n

ofo

rmēš

anu

. Viz

uāl

ās r

eklā

mas

no

form

ētāj

s p

atst

āvīg

i plā

no

, o

rgan

izē

sava

dar

ba

uzd

evu

ma

izp

ildi.

Vid

ējā

līm

eņa

spec

iālis

ts r

eklā

mas

diz

ain

a jo

pro

t p

astā

vīgi

un

rad

oši

str

ādāt

par

dek

ora

toru

- n

ofo

rmēt

āju

, re

klām

as d

izai

ner

i, m

āksl

inie

ku k

on

sult

antu

, rea

lizē

jot

iece

ri n

o id

ejas

un

pro

jekt

a līd

z ga

tava

m d

arb

am

(ska

tlo

gu d

izai

ns,

ska

tuve

s n

ofo

rmēj

um

s, r

eklā

mas

pla

kātu

diz

ain

s, b

ukl

eta

diz

ain

s u

.tm

l.). R

eklā

mas

diz

ain

eris

st

rād

ā līg

um

dar

bu

s m

āksl

inie

cisk

i au

gstv

ērtī

gu r

eklā

mas

mat

eriā

lu u

n iz

strā

dāj

um

u p

roje

ktēš

anā

un

iz

gata

voša

nā,

pie

lieto

jot

iem

aņas

dat

org

rafi

kā, f

oto

un

vid

eo. S

trād

ā p

astā

vīgi

gra

fisk

ā/re

klām

as d

izai

na

jom

ā,

kurā

var

vei

do

t ar

ī sav

u p

ers

on

īgo

biz

nes

u. A

r šo

kva

lifik

āciju

var

pro

jekt

ēt u

n r

ealiz

ēt iz

stāž

u u

n p

reze

ntā

ciju

n

ofo

rmēj

um

us

un

str

ādāt

par

diz

ain

eri -

dat

org

rafi

ķi.

Kas

jām

ācās

: Jā

apgū

st v

isp

ārēj

ās v

idēj

ās iz

glīt

ības

pri

ekšm

eti u

n p

rofe

sio

nāl

ie p

riek

šmet

i: k

om

po

zīci

ja, d

ato

rgra

fika

, fo

tom

ācīb

a u

n v

ideo

pam

ati,

lieti

šķā

graf

ika,

mat

eri

ālm

ācīb

a, in

terj

era

un

gra

fika

s p

amat

i. R

eklā

mas

diz

ain

era

kval

ifik

ācija

do

d t

iesī

bas

tu

rpin

āt iz

glīt

ību

pro

fesi

on

ālaj

ās iz

glīt

ības

pro

gram

mās

: stu

dēt

latv

ijas

un

ārv

alst

u

augs

tsko

lās

māk

las,

ku

ltū

rizg

lītīb

as u

n m

āksl

as p

edag

oģi

jas

jom

ā, k

ā ar

ī cit

ās n

oza

rēs.

K

urz

em

e.

Lie

pāj

a Li

ep

ājas

māk

slas

vi

du

ssko

la.

Au

dio

viz

uāl

ā m

āksl

a u

n

me

dij

u m

āksl

a

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ult

imed

iju p

roje

ktu

mak

etē

tājs

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. A

ud

zēkn

is, k

urš

māc

ījies

au

dio

vizu

ālās

māk

slas

un

med

iju m

āksl

as s

pec

ialit

ātē

un

to

sek

mīg

i pab

eid

zis,

var

st

rād

āt k

ā p

atst

āvīg

s d

abin

ieks

, līg

um

dar

bin

ieks

, ko

nsu

ltan

ts.

Iegū

sto

t m

ult

ime

diju

pro

jekt

u m

aket

ētāj

a kv

alif

ikāc

iju –

ab

solv

ents

var

ko

nku

rēt

dat

org

rafi

kas

un

rek

lām

as

ind

ust

rija

s jo

mā.

Mu

ltim

ediju

pro

jekt

u m

aket

ētāj

u s

pec

iālis

ts a

pka

lpo

s re

klām

as in

du

stri

ju:

TV, u

zņē

mu

mu

re

klām

u v

eid

oša

nu

, in

tern

eta

pro

du

ktu

no

form

ēšan

u, k

ā ar

ī ap

gūst

ot

po

ligrā

fija

s p

rin

cip

us:

sp

ēt s

agat

avo

t ie

spie

dd

arb

u m

aket

us,

pro

jekt

us,

arī

ele

ktro

nis

kā f

orm

ātā.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as m

āksl

as

vid

uss

kola

. R

ekl

āmas

diz

ain

s

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: V

izu

ālās

rek

lām

as d

izai

na

spec

iālis

ts (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Tiek

sag

atav

ots

vid

ējā

līmeņ

a sp

eci

ālis

ts r

eklā

mas

diz

ain

a jo

mā.

Šo

kva

lifik

āciju

iegu

vuša

is p

rot

pas

tāvī

gi u

n

rad

oši

str

ādāt

par

dek

ora

toru

- n

ofo

rmēt

āju

, rek

lām

as d

izai

ne

ri, m

āksl

inie

ku k

on

sult

antu

, rea

lizē

jot

iece

ri n

o

ide

jas

un

pro

jekt

a līd

z ga

tava

m d

arb

am (

skat

logu

diz

ain

s, s

katu

ves

no

form

ēju

ms,

re

klām

as p

lakā

tu d

izai

ns,

b

ukl

eta

diz

ain

s u

.tm

l.). R

eklā

mas

diz

ain

eris

str

ādā

līgu

md

arb

us

māk

slin

ieci

ski a

ugs

tvēr

tīgu

rek

lām

as m

ater

iālu

u

n iz

strā

dāj

um

u p

roje

ktēš

anā

un

izga

tavo

šan

ā, p

ielie

tojo

t ie

maņ

as d

ato

rgra

fikā

, fo

to u

n v

ideo

. Str

ādā

pas

tāvī

gi

graf

iskā

/rek

lām

as d

izai

na

jom

ā, k

urā

var

vei

do

t ar

ī sav

u p

erso

nīg

o b

izn

esu

. Ar

šo k

valif

ikāc

iju v

ar p

roje

ktēt

un

re

aliz

ēt iz

stāž

u u

n p

reze

ntā

ciju

no

form

ēju

mu

s u

n s

trād

āt p

ar d

izai

ner

i - d

ato

rgra

fiķi

.

Page 33: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Viz

uāl

ā m

āksl

a

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Un

ive

rsit

āte

. Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Māk

sla”

.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s m

aģis

trs

māk

slā.

St

ud

iju

pro

gram

mas

rak

stu

roju

ms:

Stu

diju

pro

gram

mas

“M

āksl

a” m

ērķi

s ir

sag

atav

ot

augs

ti

kval

ific

ētu

s m

āksl

as s

pe

ciāl

istu

s ar

pro

fesi

on

ālās

au

gstā

kās

izgl

ītīb

as m

aģis

tra

grād

u m

āksl

ā, k

uri

va

rēs

augs

tā lī

men

ī dar

bo

ties

māk

slas

uzņ

ēmu

mo

s, m

āksl

as ie

stād

ēs u

n z

ināt

nis

ki p

ētn

ieci

skaj

ā d

arb

ībā,

piln

veid

ot

zin

ātn

iskā

s u

n p

rofe

sio

nāl

ās p

amat

pra

smes

māk

slin

ieci

sko

teh

no

loģi

ju

izm

anto

šan

ā p

atst

āvīg

o r

ado

šo p

roje

ktu

izve

idē

un

pre

zen

tāci

jā, v

eici

nāt

stu

jošo

māk

slin

ieci

sko

zi

nāš

anu

, pra

smju

un

iem

aņu

piln

veid

oša

nu

, lai

viņ

i sp

ētu

ori

entē

ties

sdie

nu

pas

aule

s u

n L

atvi

jas

māk

slā.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as U

niv

ers

itāt

e.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „M

āksl

a”.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s m

aģis

trs

māk

slā.

St

ud

iju

pro

gram

mas

rķi:

stu

diju

pro

gram

ma

par

ed

z sa

gata

vot

nea

tkar

īgu

s, p

atst

āvīg

us

māk

slin

ieku

s, k

uri

ir ie

inte

resē

ti m

āksl

as t

rad

īciju

sag

lab

āšan

ā u

n p

op

ula

rizē

šan

ā; a

ktīv

i līd

zdar

bo

ties

sdie

nu

māk

slin

ieci

skās

jau

nra

des

pro

cesā

un

pat

stāv

īgu

rad

ošo

pro

jekt

u iz

veid

ē u

n

pre

zen

tāci

jā.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Un

ive

rsit

āte

. Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Vid

ējā

s iz

glīt

ības

sk

olo

tājs

ar

spe

cial

izāc

iju

vi

en

ā n

o v

irzi

en

iem

”.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s m

aģis

trs

izgl

ītīb

ā.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: V

idē

jās

izgl

ītīb

as s

kolo

tājs

(5

. pro

f. k

val.

līm.)

. V

idē

jās

izgl

ītīb

as s

kolo

tājs

ar

spec

ializ

āciju

kād

ā n

o iz

glīt

ības

vir

zien

iem

, cit

a st

arp

ā ar

ī:

- ku

ltu

rolo

ģija

s sk

olo

tājs

, -

vizu

ālās

māk

slas

sko

lotā

js,

- vi

zuāl

ās m

āksl

as u

n t

ehn

iskā

s gr

afik

as s

kolo

tājs

, -

aud

iovi

zuāl

o m

āksl

u s

kolo

tājs

.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Un

ive

rsit

āte

. Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Māk

sla”

.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s b

akal

aurs

māk

slā.

P

rofe

sio

nāl

ā kv

alif

ikāc

ija:

Vid

ējā

s iz

glīt

ības

viz

uāl

ās m

āksl

as s

kolo

tājs

(5

. pro

f. k

val.

līm.)

. St

ud

iju

pro

gram

mas

rak

stu

roju

ms:

Stu

diju

pro

gram

mas

uzd

evu

mi i

r ie

paz

īsti

nāt

ar

vizu

ālās

m

āksl

as t

eorē

tisk

ajie

m p

amat

iem

, iev

ēro

jam

āka

jiem

māk

slas

dar

bie

m p

asau

les

tau

tu u

n la

tvie

šu

kult

ūrā

, iem

ācīt

māk

slas

uzd

evu

mu

pra

ktis

ko iz

pild

ījum

u, k

valif

icēt

i an

aliz

ēt t

o a

tsev

išķo

s d

arb

a p

osm

os,

att

īstī

t re

dze

s u

ztve

ri, v

ēro

jot

pri

ekšm

etu

s u

n p

arād

ības

dab

ā, a

tklā

t es

tēti

skās

vēr

tīb

as

vizu

ālās

māk

slas

dar

bo

s, a

ttīs

tīt

red

zes

atm

iņu

, krā

su iz

jūtu

, iem

ācīt

ar

graf

iski

em p

aņēm

ien

iem

at

tēlo

t p

rie

kšm

etu

fo

rmu

tel

pā,

sn

iegt

teo

rēti

skās

zin

āšan

as z

īmēš

anā,

gle

zno

šan

ā, k

om

po

zīci

jā,

krās

u m

ācīb

ā, p

ar m

ate

riāl

i teh

nis

kajie

m lī

dze

kļie

m, p

ar r

edze

s u

ztve

res

īpat

nīb

ām, a

nat

om

iju,

per

spek

tīva

s p

amat

iem

, dek

ora

tīvi

liet

išķā

s m

āksl

as v

eid

iem

, māk

slas

vēs

turi

. P

rofe

sija

s ap

raks

ts:

Vid

ējā

s iz

glīt

ības

viz

uāl

ās m

āksl

as s

kolo

tājs

vei

c vi

zuāl

ās m

āksl

as s

kolo

tāja

d

arb

u iz

glīt

ības

iest

ādēs

, izm

anto

jot

sdie

nīg

u v

izu

ālās

māk

slas

māc

ību

met

od

iku

, att

īsta

bēr

nu

lotā

jdar

bīb

u. T

ēlo

tājd

arb

ība

piln

veid

o m

aņu

org

ānu

s, it

sev

išķi

red

zes

uzt

veri

, kas

sai

stās

ar

Page 34: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

do

māš

anas

att

īstī

bu

, vē

roša

nas

pra

ksi,

anal

izēš

anu

, ie

gau

mēš

anu

; ra

do

šās

spēj

as, m

āksl

inie

cisk

o

gau

mi,

iztē

li, ie

paz

īsti

na

ar m

āksl

inie

cisk

ās v

alo

das

īpat

nīb

ām, a

ttīs

ta e

stēt

iskā

s jū

tas

(pra

smi r

edzē

t fo

rmu

ska

istu

mu

, ku

stīb

as, p

rop

orc

ijas,

krā

su s

aska

ņas

), k

as n

epie

cieš

amas

māk

slas

izp

ratn

ei,

apkā

rtē

jās

pas

aule

s iz

zin

āšan

ai.

Latg

ale

. R

ēze

kne

La

tvij

as M

āksl

as

akad

ēm

ijas

Lat

gale

s fi

liāle

Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Māk

sla”

.

Grā

ds:

Hu

man

itār

o z

ināt

ņu

bak

alau

rs m

āksl

ās.

Stu

den

tu u

zņem

šan

a ak

adēm

iskā

bak

alau

ra a

ugs

tākā

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

"M

āksl

a"

apak

šno

zarē

s:

- gl

ezn

iecī

ba

-

graf

ika

-

teks

tilm

āksl

a

- tē

lnie

cīb

a.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a ti

ek īs

ten

ota

div

ās n

od

aļās

: 1)

Viz

uāl

ās m

āksl

as n

od

aļa;

2)

Viz

uāl

i pla

stis

kās

māk

slas

no

daļ

a.

Viz

uāl

ās m

āksl

as n

od

aļa

. La

tvija

s M

āksl

as a

kad

ēmija

s V

izu

ālās

māk

slas

no

daļ

as m

ērķi

s ir

in

div

idu

ālu

jau

nra

des

sp

ēju

izko

pša

na,

kas

bal

stās

, pir

mkā

rt, u

z iz

vērs

ta m

āksl

as p

raks

es ie

maņ

u

kop

um

a u

n, o

trkā

rt, u

z zi

nāš

anām

, kas

sak

ņo

jas

Latv

ijas

un

pas

aule

s m

āksl

as u

n k

ult

ūra

s m

anto

jum

ā.

Viz

uāl

ās m

āksl

as n

od

aļas

ku

rsu

sat

urs

ir iz

strā

dāt

s ar

mēr

ķi a

ttīs

tīt

stu

den

tu r

ado

šās

spēj

as. S

tud

ijās

tiek

rad

oši

inte

rpre

tēta

krā

su, f

orm

as u

n m

ater

iālu

val

od

a, k

as v

irzī

ta u

z m

āksl

as d

arb

a ra

dīš

anu

. A

kad

ēmija

stu

den

tiem

sn

ied

z ga

n p

rofe

sio

nāl

ās ie

maņ

as, g

an s

pe

cifi

skas

zin

āšan

as. S

tud

iju la

ikā

no

tiek

pak

āpen

iska

iekļ

auša

nās

māk

slas

dzī

ves

pu

blis

kajo

s p

roce

sos

kā L

atvi

jā t

ā ar

ī ārv

alst

īs. Š

ī st

ud

iju p

roce

sa īp

atn

ība

ļau

j izm

anto

t st

ud

iju la

iku

, pie

vērš

oti

es iz

vēlē

tās

spec

ialit

ātes

tīb

ai, k

ā ar

ī pro

fesi

on

ālai

un

no

pie

tnai

no

zare

s iz

pēt

ei.

Viz

uāl

ās m

āksl

as s

tud

iju p

amat

os

ir k

urs

i ko

mp

ozī

cijā

, ku

rus

pap

ildin

a gl

ezn

oša

nas

, vei

do

šan

as u

n

zīm

ēšan

as k

urs

i, st

ud

enti

ap

gūst

arī

hu

man

itār

os

pri

ekšm

etu

s.

Gle

znie

cīb

as a

pak

šno

zare

G

lezn

oša

na

ir v

ien

a n

o m

āksl

as p

amat

dis

cip

līnām

, ku

ras

apgu

ve ir

ob

ligāt

a va

iru

mam

aka

dēm

ijas

no

daļ

u s

tud

en

tu. G

lezn

oša

nas

stu

dijā

s ti

ek, p

irm

kārt

, ap

gūti

māk

slas

izte

iksm

es p

rin

cip

i, o

trkā

rt,

attī

sti j

aun

rad

es p

roce

si.

Stu

dija

s gl

ezn

iecī

bas

ap

akšn

oza

rē r

akst

uro

pla

ša s

tilis

tisk

o u

n t

emat

isko

uzd

evu

mu

am

plit

ūd

a -

no

kl

asis

kiem

gle

znie

cīb

as u

zdev

um

iem

līd

z m

od

ern

ām in

terd

isci

plin

ārām

izp

ausm

ēm.

Gle

znie

cīb

as s

pec

ialit

ātes

stu

diju

ob

ligāt

ās iz

vēle

s ku

rsu

sat

urā

ieti

lpst

: 1

. ko

mp

ozī

cija

s u

zdev

um

u s

ērija

, ku

rā t

iek

pār

bau

dīt

as s

tud

ējo

šo iz

tēle

s sp

ējas

, gle

zno

šan

as

stru

ktu

rālo

pri

nci

pu

zin

āšan

as u

n p

rakt

isko

gle

zno

šan

as s

tud

iju ie

maņ

as, i

zman

tojo

t ga

n t

ēlai

nās

, ga

n a

bst

rakt

ās iz

teik

smes

līd

zekļ

us;

Aka

dēm

ija o

rgan

izē

un

fi

nan

siāl

i atb

alst

a st

ud

en

tu

līdzd

alīb

u s

tarp

tau

tisk

os

pro

jekt

os,

izst

ādēs

un

ku

ltū

ras

pas

āku

mo

s.

Page 35: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

2. g

lezn

oša

nas

stu

dija

s "n

o d

abas

" (k

lusā

dab

a, p

ort

rets

, fig

ūra

, tel

pa)

; 3

. gle

zno

šan

a b

rīvā

dab

ā -

ple

nēr

s (a

inav

a, d

ista

nce

s, a

tmo

sfēr

isku

ma

un

ap

gais

mo

jum

a st

ud

ijas)

; 4

. te

hn

olo

ģisk

ās s

tud

ijas

(krā

su e

ksp

resi

vitā

te, g

lezn

oša

nas

teh

no

loģi

ja, m

on

um

en

tālā

s gl

ezn

iecī

bas

te

hn

ikas

);

5. e

ksp

eri

men

tālā

s 2

D u

n 3

D s

tud

ijas

(ob

jekt

u v

eid

oša

na,

pla

knes

eks

pre

sivi

tāte

).

Gra

fika

s ap

akšn

oza

re

Gra

fika

s sp

ecia

lizāc

ijas

stu

diju

ob

ligāt

ās iz

vēle

s ku

rsu

gal

ven

o a

pjo

mu

vei

do

ko

mp

ozī

cija

s p

riek

šmet

i un

te

hn

olo

ģiju

stu

dija

s. S

tud

ijas

graf

ikas

ap

akšn

oza

rē d

alās

div

os

virz

ien

os:

1

. „G

rafi

kas

māk

slā"

, ku

r lie

la v

ērī

ba

ir p

ievē

rsta

gra

fika

s te

hn

iku

(es

tam

pa

pri

ekšm

etu

) ap

guve

i, līd

z m

inim

um

am s

amaz

ino

t m

ācīb

u k

urs

us

grām

atu

gra

fikā

. Par

alē

li te

hn

isko

paņ

ēmie

nu

ap

gūša

nai

īp

aši t

iek

veic

ināt

a st

ud

entu

māk

slin

ieci

skā

jau

nra

de

un

eks

per

imen

ti. S

tud

entu

uzm

anīb

a ir

o

rien

tēta

gal

ven

okā

rt u

z ak

tuāl

ās m

āksl

as u

n g

rafi

kas

attī

stīb

as t

end

en

cēm

pas

aulē

. Mū

sdie

nu

gr

afik

a, ie

kļau

joti

es m

od

ern

ās m

āksl

as k

on

teks

tā, p

ieļa

uj p

lašu

daž

ādu

mat

eriā

lu iz

man

toša

nu

un

ža

nru

sin

tēzi

. Sv

arīg

ākās

gra

fika

s te

hn

iku

gru

pas

, kas

tie

k p

ied

āvāt

as g

rafi

kas

māk

slas

stu

dijā

m ir

: 1

) au

gsts

pie

du

ma

teh

nik

as:

kokg

riez

um

s, k

okg

reb

um

s, li

no

grie

zum

s;

2)

do

bsp

ied

um

a te

hn

ikas

: ofo

rts,

akv

atin

ta, a

uks

tā/s

ausā

ad

ata,

mec

oti

nta

, var

a gr

avīr

a, m

īkst

a la

ka u

.c. t

ehn

iski

e p

aņēm

ien

i;

3)

lito

grāf

ija.

2.

„Grā

mat

u g

rafi

kā",

ku

r st

ud

iju s

atu

rā lī

dz

min

imu

mam

ir s

amaz

ināt

s ku

rsu

ap

jom

s es

tam

pa

pri

ekšm

eto

s, v

ien

laic

īgi p

apla

šin

āts

ar p

olig

rāfi

jas

no

zari

sai

stīt

o m

ācīb

u k

urs

u s

kait

s u

n a

pjo

ms.

G

rām

atu

gra

fika

s p

rogr

amm

a ir

par

edzē

ta r

efle

ktan

tiem

, ku

ri v

ēla

s ie

gūt

kval

ific

ētu

po

ligrā

fija

s m

āksl

inie

ka u

n d

ato

rmāk

slin

ieka

izgl

ītīb

u (

Gra

fika

s ka

ted

rā ir

sav

a d

ato

rkla

se, m

ācīb

u d

arb

s n

oti

ek

ar M

acin

tosh

dat

ori

em).

Stu

diju

pro

gram

ma

grām

atu

gra

fikā

ap

tver

ne

tika

i grā

mat

u m

āksl

u, b

et a

r p

olig

rāfi

jas

no

zari

sai

stīt

u v

isa

veid

a ie

spie

dd

arb

u -

grā

mat

u, k

atal

ogu

, bu

kle

tu, p

rese

s u

n r

eklā

mas

iz

de

vum

u, C

D, v

ideo

u.c

. māk

slin

ieci

sko

no

form

ēju

mu

. G

alve

nie

akc

enti

māc

ību

pro

cesā

tik

s vē

rsti

uz

rad

oša

s iz

do

mas

pri

ori

tāti

, atr

aktī

vu id

eju

pra

ktis

ku

real

izāc

iju. S

tud

iju la

ikā

tie

k p

lān

oti

daž

ādi s

avst

arp

ējas

sad

arb

ības

mo

deļ

i ar

izd

evn

iecī

bām

un

gr

āmat

u a

pgā

die

m, t

ipo

grāf

ijām

, pap

īra

izp

latī

tājie

m u

n c

itām

po

ligrā

fija

s o

rgan

izāc

ijām

. G

rām

atu

gra

fika

s st

ud

iju p

rogr

amm

as s

trat

ēģis

kais

mēr

ķis

ir r

adīt

atb

ilsto

šus

apst

ākļu

s ra

do

šiem

, at

rakt

īvi d

om

ājo

šiem

stu

de

nti

em, k

uri

: 1

) ap

gūst

iem

aņas

pat

stāv

īgi s

agat

avo

t ik

vien

u ie

spie

dd

arb

u, a

tbils

toši

spec

ifik

ai;

2)

brī

vi p

ārva

lda

atti

ecīg

ā iz

dev

um

a ve

ida

kom

po

zīci

jas

pri

nci

pu

s, m

āk s

agat

avo

t sa

vas

idej

as

po

ligrā

fisk

i izp

ildām

as;

3)

pār

zin

a p

olig

rāfi

skā

dar

ba

pam

atp

rin

cip

us,

ko

mu

nik

āciju

ar

pas

ūtī

tāju

, gal

ven

os

eko

no

mis

ko

aprē

ķin

u p

rin

cip

us

u.t

ml.;

Page 36: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

4)

pār

vald

a n

ep

ieci

ešam

ās d

ato

rpro

gram

mas

, ies

pie

dd

arb

u p

rakt

isko

sag

atav

oša

nu

dru

kai.

Ab

as s

tud

iju p

rogr

amm

as p

are

dz

spec

ializ

ācija

i atb

ilsto

šus

māc

ību

ku

rsu

s ga

n g

rafi

kas

māk

slā

(est

amp

s/gr

afik

as t

ehn

ikas

), g

an g

rām

atu

gra

fikā

. G

rafi

kas

stu

diju

sat

uru

pap

ildin

a d

ivd

ime

nsi

on

ālās

eks

pre

sivi

tāte

s st

ud

ijas,

eks

per

ime

nti

ar

auto

rteh

nik

u iz

veid

i, p

len

ēra

stu

dija

s ar

uzs

varu

uz

zīm

ēšan

as p

riek

šmet

u -

ner

egu

lāru

dab

as f

orm

u

un

arh

itek

tūra

s o

bje

ktu

un

to

det

aļu

stu

dija

s, d

ista

nce

s, t

elp

isku

ma

un

atm

osf

ēris

kum

a st

ud

ijas

brī

vā d

abā.

St

ud

ijas

graf

ikas

no

daļ

ā n

osl

ēdz

mei

star

dar

bn

īcu

stu

dija

s, k

ur

stu

joši

e ve

ido

sav

u in

div

idu

ālo

m

āksl

as v

alo

du

un

rea

lizē

dip

lom

dar

bu

s iz

vēlē

tajā

te

hn

ikā

vai i

zstr

ādā

auto

rteh

nik

u. D

iplo

md

arb

i ti

ek r

ealiz

ēti k

ole

ģiāl

ā sa

dar

bīb

ā ar

aka

dēm

iska

jiem

māc

ībsp

ēkie

m u

n a

tzīt

iem

māk

slin

ieki

em -

te

hn

iska

jiem

eks

per

tiem

. Te

ksti

lmāk

slas

ap

akšn

oza

re

Stu

diju

ob

ligāt

ās iz

vēle

s ku

rsu

pro

gram

ma

aptv

er

teks

tilm

āksl

as s

pec

ifik

u u

n t

ās v

ietu

sdie

nu

ku

ltū

rā. S

tud

enti

ap

gūst

pra

smi r

īko

ties

ar

krās

u u

n m

ater

iālu

, kā

arī i

zstr

ādāt

tek

stila

ko

mp

ozī

cija

s,

lai a

kad

ēmiju

bei

dzo

t, ja

un

ais

māk

slin

ieks

var

ētu

brī

vi iz

teik

t sa

vas

ide

jas

kād

ā n

o t

ekst

ilmāk

slas

te

hn

ikām

. Stu

diju

laik

ā ti

ek a

ttīs

tīta

stu

den

ta g

aum

e u

n p

rofe

sio

nāl

ā m

eist

arīb

a. S

adar

bo

joti

es a

r ci

tām

LM

A k

ated

rām

, ir

iesp

ēja

ms

apgū

t gr

afik

as t

ehn

ikas

, dat

orm

ācīb

as p

amat

zin

āšan

as

teks

tild

izai

na

kom

po

zīci

jām

un

pro

jekt

u iz

strā

dei

, iev

adku

rsu

inte

rjer

a p

roje

ktēš

anā.

Teks

tilm

āksl

as n

od

aļa

no

dro

šin

a ap

akšn

oza

res

stu

diju

sat

ura

re

aliz

āciju

- k

om

po

zīci

jas

kurs

i u

n

spec

iālo

teh

nik

u a

pgu

ve b

alst

ās u

z m

eto

dis

ku t

eks

tilk

om

po

zīci

jas

pri

nci

pu

att

īstī

bu

, ku

ras

laik

ā

katr

s m

ācīb

u s

emes

tris

ir v

eltī

ts a

tsev

išķa

s tē

mas

pad

ziļin

ātai

izp

ētei

- e

tno

grāf

ija, d

abas

str

ukt

ūra

s,

augu

un

dzī

vnie

ku v

alst

s m

otī

vi, c

ilvēk

a fi

gūra

, ab

stra

ktā

māk

sla,

fo

rmu

sti

lizāc

ija, k

rāsu

sas

kaņ

as u

n

izte

iksm

es m

eklē

jum

i, u

. c.

Vis

as t

ekst

ilmāk

slas

teh

nik

as t

iek

pie

lieto

tas

gan

in

div

idu

ālu

, u

nik

ālu

teks

tilm

āksl

as

dar

bu

ra

dīš

anā,

ga

n

izm

anto

jot

teh

no

loģi

skas

ie

spē

jas

pro

jekt

us

tira

žēt

vai

rūp

nie

cisk

i raž

ot.

Teks

tilm

āksl

as s

pec

ialit

ātes

stu

diju

ob

ligāt

ās iz

vēle

s sa

turā

ieti

lpst

:

1. k

om

po

zīci

jas

uzd

evu

mi -

pro

jekt

i, st

ud

ējo

šo r

ado

šo s

pēj

u a

ttīs

tīša

nai

ar

dau

dzv

eid

īgie

m 2

D u

n 3

D

uzd

evu

mie

m u

n iz

teik

tu d

arb

a ve

ido

šan

as m

eto

dis

kum

u, k

rāsu

un

vir

smu

eks

pre

sivi

tāti

;

2. t

eh

no

loģi

skās

stu

dija

s (

auša

na,

au

du

ma

apd

ruka

, bat

ika,

au

du

ma

apgl

ezn

oša

na)

;

3. e

ksp

eri

men

tālā

s st

ud

ijas

- p

ētīju

mi d

arb

am a

r al

tern

atīv

iem

tek

stilm

ater

iālie

m;

Page 37: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

4. d

ato

rstu

diju

inte

rjer

a st

ud

iju p

amat

i.

Teks

tilm

āksl

as a

pak

šno

zare

s st

ud

iju p

rogr

amm

as m

ērķi

un

uzd

evu

mi,

kā a

rī a

pm

ācīb

as s

atu

rs u

n

met

od

ika

ir v

ērst

i u

z to

, la

i n

od

roši

nāt

u s

tud

enta

piln

vērt

īgu

māk

slin

ieci

sko

iza

ugs

mi.

Top

oša

jiem

māk

slin

ieki

em i

r sv

arīg

i ve

ido

ties

rad

ošā

m p

erso

nīb

ām,

kura

s vi

enlīd

z se

kmīg

i va

rētu

dar

bo

ties

rad

oši

un

str

ādāt

arī

tek

stila

diz

ain

a jo

mā.

Stu

dija

s te

ksti

lmāk

slas

ap

akšn

oza

rē n

osl

ēdz

mei

star

dar

bn

īcu

stu

dija

s, k

ole

ģiāl

ā sa

dar

bīb

ā ar

pie

red

zēju

šiem

māc

ībsp

ēkie

m u

n a

tzīt

iem

māk

slin

ieki

em iz

kop

jot

katr

a st

ud

enta

ind

ivid

uāl

o

rokr

akst

u u

n ja

un

rad

es iz

teik

smi.

Viz

uāl

i pla

stis

kās

māk

slas

no

daļ

a. L

atvi

jas

Māk

slas

aka

dēm

ijas

Viz

uāl

i pla

stis

kās

māk

slas

no

daļ

as

galv

enai

s m

ērķi

s ir

ind

ivid

uāl

u ja

un

rad

es s

pēj

u iz

kop

šan

u, k

as b

alst

ās, p

irm

kārt

, uz

izvē

rsta

māk

slas

p

raks

es ie

maņ

u k

op

um

a u

n, o

trkā

rt, u

z zi

nāš

anām

, kas

sak

ņo

jas

Latv

ijas

un

pas

aule

s m

āksl

as u

n

kult

ūra

s m

anto

jum

ā.

Spec

iālo

vi

zuāl

i p

last

iskā

s m

āksl

as

stu

diju

m

ugu

rkau

lu

veid

o

kom

po

zīci

jas

stu

dija

s,

ar

kuru

star

pn

iecī

bu

tie

k re

aliz

ēta

s n

oza

ri r

akst

uro

jošo

, st

rukt

urā

lo a

tziņ

u a

pgū

šan

as p

roce

ss.

Ko

mp

ozī

cija

s

uzd

evu

mi

tiek

īst

eno

ti s

tud

iju u

zdev

um

u -

ko

mp

ozī

cija

s p

roje

ktu

fo

rmā,

do

cētā

ja -

uzd

evu

ma

vad

ītāj

a p

ārra

ud

zīb

ā,

nep

ieci

eša

mīb

as

gad

ījum

ā sp

ecif

isku

zi

nāš

anu

ap

guve

i p

iesa

isto

t ar

ī

kon

sult

antu

s. K

om

po

zīci

jas

stu

dijā

m ir

par

edzē

ts s

alīd

zin

oši

liel

s st

ud

ējo

šo p

atst

āvīg

ā d

arb

a st

un

du

skai

ts n

o k

op

ējā

sem

estr

a n

edēļ

as s

tun

du

ska

ita.

Uzd

evu

mi

par

ed

z n

ote

iktu

vir

zīb

u n

o v

ien

kārš

iem

vin

grin

āju

mie

m u

z ko

mp

licēt

iem

uzd

evu

mie

m,

kas

gan

bak

alau

ra,

gan

arī

maģ

istr

a p

rogr

amm

as

gala

pār

bau

dīju

izp

auža

s kā

ind

ivid

uāl

s ja

un

rad

es d

arb

s.

Tēln

iecī

bas

ap

akšn

oza

re

Tēln

iecī

bas

ap

akšn

oza

res

stu

diju

pro

gram

mas

mēr

ķis

ir s

agat

avo

t st

ud

entu

s p

rofe

sio

nāl

ai d

arb

ībai

trīs

dim

ensi

on

ālo

māk

slu

jom

ā, la

i jau

nie

tēl

nie

ki v

arēt

u b

rīvi

un

rad

oši

izm

anto

t m

āksl

u iz

teik

smes

līdze

kļu

s p

atst

āvīg

i ris

ino

t in

div

idu

ālās

jau

nra

des

vai

pēt

nie

cīb

as p

rob

lēm

as u

n v

isd

ažād

āko

s

sab

ied

risk

ā p

asū

tīju

ma

pro

jekt

us.

Page 38: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Tēln

iecī

bas

ap

akšn

oza

res

ob

ligāt

ās

izvē

les

kurs

u

stu

diju

p

rogr

amm

a sa

stāv

n

o

spec

iāla

jiem

pri

ekšm

etie

m:

kom

po

zīci

jas,

ve

ido

šan

as,

tekt

on

ikas

, m

ater

iālu

te

hn

olo

ģija

s u

. c.

P

aral

ēli

teo

rēti

skaj

ām

no

dar

bīb

ām

anat

om

ijā

stu

den

ti

pra

ktis

ki

iep

azīs

tas

ar

cilv

ēka

figū

ras

uzb

ūve

s

pam

atp

rin

cip

iem

, d

arb

us

veid

ojo

t ga

n c

ilnī,

gan

tel

pis

ki.

Gle

zno

šan

as n

od

arb

ībās

ieg

ūtā

s ie

maņ

as

pap

ildin

a au

dzē

kņu

iztē

li, a

ktīv

i ies

aist

ot

krās

u k

ā p

apild

us

izte

iksm

es

līdze

kli r

ado

šā d

arb

ā.

Tēln

iecī

bas

kat

edra

i ir

trīs

gal

ven

ās f

un

kcija

s:

1. n

od

roši

nāt

sp

eciā

lo u

n v

isp

ārē

jo v

eid

oša

nas

stu

diju

pro

gram

mu

izst

rād

i;

2. o

rgan

izē

t ve

ido

šan

as s

tud

ijas

tēln

iecī

bas

sp

ecia

lizāc

ijas

stu

joša

jiem

;

3. o

rgan

izē

t ve

ido

šan

as s

tud

ijas

citu

sp

ecia

lizāc

iju s

tud

ējo

šajie

m.

Vei

do

šan

a ir

vie

na

no

māk

slas

fu

nd

ame

ntā

lām

dis

cip

līnām

, u

n v

eid

oša

nas

ku

rss

tiek

pie

skaņ

ots

atti

ecīg

ās a

pak

šno

zare

s st

ud

iju s

atu

ram

. V

eid

oša

nas

stu

diju

ku

rsi

to a

kad

ēmis

kajā

vei

un

3D

ob

jekt

u r

adīš

anas

jau

nra

des

izp

au

smē

ir i

ekļa

uti

vai

rum

ā m

āksl

as u

n d

izai

na

apak

šno

zaru

stu

diju

satu

rā g

an k

ā iz

vēle

s ku

rsi,

gan

arī

tekt

on

iskā

s ko

mp

ozī

cija

s u

zdev

um

os

inte

grēt

as p

rasm

es.

Tēln

iecī

bas

ap

akšn

oza

res

ob

ligāt

ās iz

vēle

s st

ud

iju k

urs

u s

atu

rā ie

tilp

st:

1. k

om

po

zīci

jas

uzd

evu

mi,

kuri

att

īsta

stu

dēj

ošo

iztē

les

spēj

as, f

orm

veid

es s

tru

ktu

rālo

pri

nci

pu

zin

āšan

as u

n t

ēln

iecī

bas

pra

ktis

ko s

tud

iju ie

maņ

u k

valit

āte;

2. v

eid

oša

nas

stu

dija

s "n

o d

abas

" (p

lakn

e, b

arel

jefs

, 3D

ob

jekt

s, g

alva

, fig

ūra

);

3. t

eh

no

loģi

skās

stu

dija

s (t

ēln

iecī

bas

teh

nik

as, m

ate

riāl

u a

pst

rād

e -

akm

ens,

met

āls,

ko

ks, ģ

ipsi

s,

māl

s, ja

un

o t

ehn

olo

ģiju

ap

guve

);

4. e

ksp

eri

men

tālā

s 3

D s

tud

ijas

(ob

jekt

u v

eid

oša

na,

vid

es o

bje

ktu

izve

ide)

.

Vas

aras

stu

diju

cik

la l

aikā

stu

den

ti s

trād

ā ar

daž

ādie

m t

ēln

iecī

bas

mat

eriā

liem

, ap

gūst

kat

ram

mat

eriā

lam

p

iem

īto

šās

apst

rād

es

teh

no

loģi

ju

un

sp

ecif

iku

, p

ied

alās

vi

etē

jos

un

st

arp

tau

tisk

os

vasa

ras

sim

po

zijo

s. T

ēln

iecī

bas

kat

edra

s rī

cīb

ā ir

tel

pas

Rīg

ā, A

stra

s ie

lā 1

1,

kur

dip

lom

and

i re

aliz

ē

savu

s d

iplo

md

arb

us

un

ku

r ti

ek ī

sten

ota

s p

rakt

iski

- t

eh

no

loģi

skās

no

dar

bīb

as a

kmen

s ap

strā

, kā

Page 39: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

arī e

ksp

eri

me

ntā

lās

stu

dija

s b

ron

zas

lieša

nas

teh

nik

ās.

Stu

dija

s tē

lnie

cīb

as

apak

šno

zarē

n

osl

ēdz

ind

ivid

uāl

i va

dīt

as

stu

dija

s m

eist

ard

arb

nīc

ā,

kole

ģiāl

ā

sad

arb

ībā

ar

pie

red

zēju

šiem

m

ācīb

spēk

iem

u

n

atzī

tiem

m

āksl

inie

kiem

ri

sin

ot

tēln

iecī

bas

teh

no

loģi

sko

s as

pek

tus

un

izko

pjo

t ka

tra

stu

den

ta in

div

idu

ālo

jau

nra

des

sti

lu.

Zem

gale

. Je

lgav

a La

tvij

as

Lau

ksai

mn

iecī

bas

u

niv

ers

itāt

e.

Māj

as v

ide

un

viz

uāl

ā m

āksl

a iz

glīt

ībā.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s b

akal

aurs

izgl

ītīb

ā. P

rofe

sio

nāl

ā kv

alif

ikāc

ija:

Māj

turī

bas

un

māj

saim

nie

cīb

as

sko

lotā

js (

5. p

rof.

kva

l. līm

.);

Viz

uāl

ās m

āksl

as s

kolo

tājs

(5

. pro

f. k

val.

līm.)

. St

ud

iju p

rogr

amm

as m

ērķi

s: s

agat

avo

t ko

mp

eten

tus

pam

ata

un

vid

ējā

s iz

glīt

ības

sko

lotā

jus

māj

turī

bas

, māj

saim

nie

cīb

as, a

mat

u, t

ehn

olo

ģiju

un

viz

uāl

ās m

āksl

as u

n d

izai

na

māc

ību

p

riek

šmet

os,

ku

ri ir

ar

zin

ātn

ē u

n m

āksl

ā sa

kņo

tas

per

son

ības

īpaš

ībām

, sp

ēj r

ado

ši u

n a

tbild

īgi

pie

dal

ītie

s m

ācīb

u p

riek

šmet

u īs

ten

oša

un

piln

veid

ē at

bils

toši

Lat

vija

s p

olit

iska

jai,

eko

no

mis

kaja

i u

n n

acio

nāl

ajai

att

īstī

bai

ES,

ap

zin

ās s

avu

no

zīm

i lau

ku s

abie

drī

bā,

un

ir g

atav

i pas

tāvī

gi p

ilnve

ido

t sa

vu iz

glīt

ību

un

pro

fesi

on

ālo

mei

star

ību

. St

ud

iju p

rogr

amm

as a

pra

ksts

: St

ud

enti

iegū

st z

ināš

anas

tek

stilm

ater

iālm

ācīb

a, r

okd

arb

os

(ad

īšan

a, t

amb

orē

šan

a, iz

šūša

na,

šū

šan

a, a

uša

na

u.c

.) v

ai li

etiš

ķās

inže

nie

rzin

ībās

(ko

kap

strā

de,

met

ālap

strā

de,

vnie

cīb

a), v

ai

lieti

šķās

māk

slas

pam

ato

s, v

izu

ālās

māk

slas

zin

ībās

(zī

mēš

ana,

ko

mp

ozī

cija

, fo

rmas

diz

ain

s,

glez

no

šan

a, t

ēlo

tājm

āksl

a) u

.c..

K

arje

ras

iesp

ēja

s: m

ājtu

rīb

as/m

ājsa

imn

iecī

bas

un

viz

uāl

ās m

āksl

as s

kolo

tājs

, met

od

iķis

, in

spek

tors

, ār

pu

sstu

nd

u d

arb

a o

rgan

izat

ors

, plā

no

tājs

, pro

fesi

jas

izvē

les

kon

sult

ants

, dir

ekto

ra v

ietn

ieks

, p

ulc

iņu

vad

ītāj

s. P

roje

ktu

ko

ord

inat

ors

, pie

augu

šo in

tere

šu u

n t

ālāk

izgl

ītīb

as c

entr

u v

adīt

ājs,

ko

nsu

ltan

ts. M

ājas

vid

es u

n v

izu

ālās

māk

slas

sp

eciā

lists

.

Latg

ale

. R

ēze

kne

R

ēze

kne

s M

āksl

as u

n

diz

ain

a vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „K

era

mik

as iz

strā

dāj

um

u

diz

ain

s”

Ker

amik

as iz

glīt

ības

pro

gram

ma

no

dro

šin

a ie

spēj

as d

arb

oti

es u

n ie

māc

ītie

s ra

dīt

liet

as, k

as n

e ti

kai

pri

ecē

sird

i, b

et a

rī p

iem

ēro

tas

sdie

nu

vaj

adzī

bām

: d

eko

ratī

vus

un

liet

išķu

s tr

auku

s, m

oza

īkas

un

si

enas

pan

no

, tē

lnie

cīb

as o

bje

ktu

s –

dek

ora

tīvu

vai

fu

nkc

ion

ālu

dār

za k

eram

iku

(p

iem

ēram

, pik

nik

a tr

auki

, str

ūkl

akas

, dār

za m

ēb

eles

), n

etr

adic

ion

ālas

ker

amik

as p

agat

avo

šan

u u

n ģ

ipša

fo

rmu

at

lieša

nu

tās

tir

ažēš

anai

, māl

a u

n p

orc

elān

a ap

glez

no

šan

u u

n c

itu

s vi

rsm

as d

eko

rēša

nas

un

fa

ktu

rēša

nas

vei

du

s. A

ud

zēkņ

i ap

gūst

daž

ādu

fo

rmu

vei

do

šan

as p

aņēm

ien

us

un

te

hn

ikas

– m

ālu

vi

rpo

šan

u, v

eid

oša

nu

no

māl

u p

last

iem

, fo

rmēš

anu

uz

ģip

ša f

orm

ām, l

ieša

nu

ģip

ša f

orm

ās,

mo

zaīk

as v

eid

oša

nu

u.c

. Pro

fesi

on

ālie

māc

ību

pri

ekšm

eti:

Am

ata

māc

ības

, Ko

mp

ozī

cija

, Mat

eriā

lu

māc

ība,

Vei

do

šan

a, S

tilu

māc

ība,

Zīm

ēšan

a, G

lezn

oša

na,

Fo

rmu

lie

šan

a u

n a

pgl

ezn

oša

na,

Bu

rti,

lieti

šķā

graf

ika

un

dat

org

rafi

ka, K

ult

ūra

s m

ene

džm

ents

, Māk

slas

val

od

a, v

isp

ārē

jā k

om

po

zīci

ja.

Ab

solv

ents

iegū

st k

eram

ikas

izst

rād

āju

mu

diz

ain

a sp

eciā

lista

kva

lifik

āciju

.

Latg

ale

. R

ēze

kne

s M

āksl

as u

n

Teks

tiliz

strā

dāj

um

u d

izai

na

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as a

pgu

ves

laik

ā au

dzē

knis

māc

ās iz

gata

vot

Page 40: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

zekn

e

diz

ain

a vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „T

eks

tiliz

strā

dāj

um

u

diz

ain

s”

ori

ģin

ālu

s te

ksti

ldar

bu

s in

terj

era

iekā

rto

šan

ai (

spilv

enu

s, a

izka

rus,

seg

as, p

aklā

jus

u.c

.), a

ud

um

us

apģē

rbie

m v

ai t

ā d

etaļ

ām (

apm

etņ

us,

tu

nik

as, v

este

s), d

ažād

us

akse

suār

us

(šal

les,

so

mas

, jo

stas

, la

katu

s), i

zman

tojo

t au

šan

as t

ehn

ikas

(sā

kot

no

etn

ogr

āfis

kām

, līd

z m

od

ern

ā te

ksti

la t

ehn

ikām

),

aud

um

a ap

glez

no

šan

as u

n a

pd

ruka

s m

āksl

u, b

atik

u, š

ūša

nas

pam

atu

pra

smes

, tek

stilm

oza

īkas

ve

ido

šan

as t

ehn

iku

. P

apild

us

visp

āriz

glīt

ojo

šiem

pri

ekšm

etie

m t

iek

apgū

ti p

rofe

sio

nāl

ie m

ācīb

u p

riek

šmet

i: Z

īmēš

ana,

G

lezn

oša

na,

Bu

rtu

māc

ība,

Dat

org

rafi

ka, L

ieti

šķā

graf

ika,

Ras

ēšan

a u

n p

ers

pek

tīva

, Māk

slas

val

od

a,

Am

ata

māc

ība,

Ko

mp

ozī

cija

, Mat

eriā

lu m

ācīb

a, Š

ūša

nas

teh

no

loģi

jas

pam

ati,

Pra

ktis

kās

māc

ības

, M

ācīb

u u

n k

valif

ikāc

ijas

pra

kse,

Ple

nēr

s b

rīvā

dab

ā.

Ab

solv

ents

iegū

st t

ekst

ilizs

trād

āju

mu

diz

ain

a sp

eciā

lista

kva

lifik

āciju

.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Māk

slas

vi

du

ssko

la „

Sau

les

sko

la”.

Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Te

ksti

lizst

rād

āju

mu

un

ap

ģērb

a d

iza

ins”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: Te

ksti

lizst

rād

āju

mu

diz

ain

a sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

un

Ap

ģērb

u

diz

ain

a sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

tek

stila

diz

ain

a jo

kā p

atst

āvīg

s d

arb

inie

ks, s

pēj

org

aniz

ēt, p

roje

ktēt

, ko

nsu

ltēt

un

rea

lizēt

daž

ādu

s te

ksti

la u

n g

rafi

skā

diz

ain

a u

zdev

um

us,

vei

kt r

ado

ši iz

pild

ošu

dar

bu

, ka

s ie

tver

sav

a u

n c

itu

dar

bin

ieku

dar

ba

plā

no

šan

u u

n o

rgan

izēš

anu

. Tek

stili

zstr

ādāj

um

u d

izai

ner

s ie

cer,

izst

rād

ā u

n s

j pra

ktis

ki iz

veid

ot

inte

rjer

a te

ksti

la iz

strā

dāj

um

us,

izst

āžu

dar

bu

s, d

eko

ratī

vu

teks

tilij

u e

talo

nu

s. S

pec

iālis

ts iz

strā

teks

tilij

as k

on

cep

ciju

, ko

mp

ozī

ciju

, izv

ēlas

teh

nik

u, v

ar r

adīt

au

tort

ehn

iku

, atl

asa

un

sag

atav

o m

ater

iālu

s, iz

strā

diz

ain

a p

arau

gu u

n s

pēj

uzr

aud

zīt

tā r

ažo

šan

u

maz

ā u

n v

idē

jā u

zņēm

um

ā.Te

ksti

lizst

rād

āju

mu

diz

ain

ers

spēj

izst

rād

āt g

rafi

skās

pre

zen

tāci

jas

mat

eriā

lus,

sp

ēj o

rgan

izēt

tek

stila

diz

ain

a iz

stād

es, p

reze

ntā

cija

s, s

kate

s.

Iegū

tā iz

glīt

ība

do

d ie

spē

ju t

urp

ināt

māc

ības

vis

ās L

atvi

jas

augs

tsko

lās

un

ārv

alst

u m

āksl

as u

n

diz

ain

a au

gsts

kolā

s.

Kas

jām

ācās

: P

rofe

sio

nāl

ajo

s m

ācīb

u p

riek

šmet

os

apgū

st k

om

po

zīci

ju, l

ieti

šķo

gra

fiku

, bu

rtu

māc

ību

, in

terj

era

pro

jekt

ēšan

u, m

ater

iālu

māc

ību

, des

inat

ūru

, tek

stili

ju u

n d

izai

na

pri

ekšm

etu

izga

tavo

šan

u,

rasē

šan

u, z

īmēš

anu

, gle

zno

šan

u, m

āksl

as v

ēstu

ri. M

ācīb

u s

atu

ra a

pgu

ve s

nie

dz

zin

āšan

as u

n

izp

ratn

i par

diz

ain

a id

eja

s ra

dīš

anu

no

ide

jas

līdz

gata

vam

dar

bam

. Vis

pār

izgl

īto

joši

e m

ācīb

u

pri

ekšm

eti:

latv

iešu

val

od

a u

n li

tera

tūra

, sve

šval

od

a, m

atem

ātik

a, in

form

ātik

a, b

izn

esa

eko

no

mis

kie

pam

ati,

spo

rts,

vēs

ture

, ku

ltū

ras

vēst

ure

, mū

zika

s vē

stu

re, f

ilozo

fija

s vē

stu

re, r

eliģ

iju v

ēstu

re, ē

tika

, sa

skar

sme.

Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

par

ap

ģērb

u d

izai

ne

ru t

ērp

u d

izai

na

biz

nes

ā kā

pat

stāv

īgs

(paš

no

dar

bin

āts)

d

arb

inie

ks, k

ā līg

um

dar

bin

ieks

, vei

kt r

ado

ši iz

pild

ošu

dar

bu

, kas

ietv

er s

ava

un

cit

u d

arb

inie

ku d

arb

a p

lān

oša

nu

un

org

aniz

ēšan

u.

Page 41: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Diz

ain

ers

iece

r, iz

strā

un

izve

ido

tēr

pu

s u

n t

o k

ole

kcija

s, n

osa

ka g

an k

rāsu

, gan

pie

lieto

jam

o

mat

eriā

lu, s

j izs

trād

āt d

izai

np

arau

gu u

n u

zrau

dzī

t to

ievi

ešan

u r

ažo

šan

ā. S

pec

iālis

ts s

pēj

izst

rād

āt

rekl

āmas

un

gra

fisk

o m

ater

iālu

pre

zen

tāci

jas

kon

cep

ciju

, sp

ēj o

rgan

izēt

mo

des

diz

ain

a iz

stād

es,

pre

zen

tāci

jas,

ska

tes.

Ab

solv

enti

var

str

ādāt

par

diz

ain

eri

em, s

tila

ko

nsu

ltan

tiem

ap

ģērb

u d

izai

na

jom

ā, s

j org

aniz

ēt, p

roje

ktēt

, ko

nsu

ltēt

un

rea

lizēt

daž

ādu

s st

ila u

n m

od

es d

izai

na,

arī g

rafi

skā

diz

ain

a u

zdev

um

us.

Iegū

tā iz

glīt

ība

do

d ie

spē

ju t

urp

ināt

māc

ības

vis

ās L

atvi

jas

augs

tsko

lās

un

ār

vals

tu m

āksl

as u

n d

izai

na

augs

tsko

lās.

K

as jā

māc

ās:

Pro

fesi

on

ālaj

os

māc

ību

pri

ekšm

eto

s ap

gūst

ko

mp

ozī

ciju

, lie

tišķ

o g

rafi

ku, b

urt

u m

ācīb

u, f

igū

ru

zīm

ēju

mu

, mo

del

ēšan

u, k

on

stru

ēša

nu

, šū

šan

u u

n t

ērp

u v

ēstu

ri, z

īmēš

anu

, gle

zno

šan

u, r

asēš

anu

, m

āksl

as v

ēstu

ri. M

ācīb

u s

atu

ra a

pgu

ve s

nie

dz

zin

āšan

as u

n iz

pra

tni p

ar d

izai

na

ide

jas

rad

īšan

u n

o

ide

jas

līdz

gata

vam

dar

bam

. Vis

pār

izgl

īto

joši

e m

ācīb

u p

riek

šmet

i: la

tvie

šu v

alo

da

un

lite

ratū

ra,

sveš

valo

da,

mat

emāt

ika,

info

rmāt

ika,

biz

nes

a ek

on

om

iski

e p

amat

i, sp

ort

s, v

ēstu

re, k

ult

ūra

s vē

stu

re, m

ūzi

kas

vēst

ure

, filo

zofi

jas

vēst

ure

, rel

iģiju

vēs

ture

, ēti

ka, s

aska

rsm

e.

Latg

ale

. R

ēze

kne

R

ēze

kne

s M

āksl

as u

n

diz

ain

a vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „R

okd

arb

i”

Ro

kdar

bu

mo

del

ētāj

s ie

cer,

izst

rād

ā u

n s

j pra

ktis

ki iz

veid

ot

rokd

arb

u iz

strā

dāj

um

us.

Dar

bīb

as

virz

ien

i: 1

) sp

ilven

i, se

gas,

pak

lāji,

gal

da

klāj

um

i u.c

.; 2

) tē

rpu

aks

esu

āri –

cep

ure

s, š

alle

s, s

om

as;

3)

apģē

rbi.

Pro

fesi

on

ālie

māc

ību

pri

ekš

met

i: K

om

po

zīci

ja, A

mat

a m

ācīb

a (t

amb

orē

šan

a, a

dīš

ana,

izšū

šan

a,

aplik

ācija

, ste

jum

s, a

uto

rteh

nik

as),

Dat

org

rafi

ka, L

ieti

šķā

graf

ika,

Šū

šan

as t

ehn

olo

ģija

s p

amat

i, M

ater

iālu

māc

ība.

R

okd

arb

u m

od

elēt

ājs

var

t n

od

arb

ināt

s kā

teh

no

logs

, ku

ra d

arb

ība

sais

tīta

ar

ori

ģin

ālu

ro

kdar

bu

u

n t

ērp

u a

kses

uār

u iz

gata

voša

nu

, vei

do

t in

terj

era

pri

ekšm

etu

s, v

eid

ot

sava

s ra

do

šās

dar

bn

īcas

, var

b

ūt

citu

sp

eciā

listu

vad

ībā

no

dar

bin

āta

per

son

a. R

okd

arb

u m

od

elēt

ājs

var

veik

t p

ētn

ieci

sko

dar

bu

et

no

grāf

ijā, o

rgan

izēt

ro

kdar

bu

izst

ādes

, ska

tes,

pre

zen

tāci

jas.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Māk

slas

vi

du

ssko

la „

Sau

les

sko

la”.

Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Ro

kdar

bi”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: R

okd

arb

u m

od

elēt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

pat

stāv

īgi r

ado

ši s

trād

āt k

ā p

ašn

od

arb

ināt

a p

ers

on

a va

i līg

um

strā

dn

ieks

, vei

kt

rad

oši

izp

ildo

šu d

arb

u, i

ece

r, iz

strā

un

izve

ido

ro

kdar

bu

ko

lekc

ijas,

ats

eviš

ķus

tērp

a ap

dar

es

un

ak

sesu

āru

diz

ain

a p

riek

šmet

us,

vei

do

leļļu

ko

lekc

ijas.

Iegū

tā iz

glīt

ība

do

d ie

spē

ju t

urp

ināt

māc

ības

vi

sās

Latv

ijas

augs

tsko

lās

un

ārv

alst

u m

āksl

as u

n d

izai

na

augs

tsko

lās.

K

as jā

māc

ās:

Māk

slas

vēs

ture

, māk

slas

val

od

a u

n v

isp

ārē

jā k

om

po

zīci

ja, s

aska

rsm

e, b

urt

u m

ācīb

a u

n li

etiš

ķā

Page 42: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

graf

ika,

ras

ēšan

a u

n p

ersp

ektī

va, z

īmēš

ana,

gle

zno

šan

a, ē

tika

. Ko

mp

ozī

cija

, am

ata

māc

ība,

m

ater

iālu

māc

ība,

mak

etēš

ana,

ap

ģērb

u m

od

elē

šan

a, k

on

stru

ēšan

a, m

ācīb

u p

raks

es.

Vis

pār

izgl

īto

joši

e p

riek

šmet

i: la

tvie

šu v

alo

da

un

lite

ratū

ra, s

vešv

alo

da,

mat

emāt

ika,

dab

as z

inīb

as,

teh

nis

kās

zin

ātn

es, i

nfo

rmāt

ika,

liet

išķā

info

rmāt

ika,

so

ciāl

ās z

inīb

as u

n k

ult

ūrz

inīb

as, v

ēstu

re, ē

tika

, b

izn

esa

pam

ati.

Latg

ale

. R

ēze

kne

R

ēze

kne

s M

āksl

as u

n

diz

ain

a vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „K

oka

izst

rād

āju

mu

d

izai

ns”

Au

dzē

kņi a

pgū

st p

ilnu

dar

ba

pro

cesu

, sāk

ot

no

ski

cēm

, ku

r ti

ek a

tris

ināt

as p

roje

ktē

jam

o p

riek

šmet

u

form

as, p

rop

orc

ijas,

fu

nkc

ijas,

te

hn

iski

e ri

sin

āju

mi d

arb

a zī

mēj

um

os

līdz

kon

krēt

ām m

ēbel

ēm v

ai

diz

ain

a o

bje

ktie

m m

ater

iālā

. M

ācīb

u p

roce

sā n

oti

ek s

adar

bīb

a ar

daž

ādie

m m

ēbeļ

u u

n k

oka

pst

rād

es u

zņēm

um

iem

, kas

au

dzē

knie

m ļa

uj s

eko

t līd

zi a

ktu

ālaj

ām r

ažo

šan

as n

ori

sēm

. Šo

uzņ

ēmu

mu

vid

ū ir

liek

to u

n lī

mēt

o

mēb

eļu

det

aļu

pn

īca

„Sāg

a”, r

ūp

nīc

a „L

atvi

jas

Fin

ieri

s”, „

Nak

ts m

ēbel

es”,

„C

op

pa”

, „C

FDF”

. K

oka

izst

rād

āju

mu

diz

ain

a sp

eciā

lists

ir n

od

arb

ināt

s ko

ka iz

strā

dāj

um

u p

roje

ktēš

anas

jom

ā.

Sad

arb

ībā

ar c

itie

m s

pec

iālis

tiem

plā

no

un

izst

rād

ā vi

zuāl

i un

teh

no

loģi

ski s

akār

totu

s u

n p

amat

otu

s ko

ka iz

strā

dāj

um

us

vai t

o d

etaļ

as, k

ā ar

ī ats

eviš

ķu e

lem

entu

pro

jekt

us

ar e

stēt

iskā

s vē

rtīb

as

paz

īmēm

; p

ied

alās

pro

jekt

a iz

pild

es o

rgan

izēš

anā

un

sag

atav

oša

nā.

Pro

fesi

on

ālie

māc

ību

p

riek

šmet

i: A

mat

a m

ācīb

a (g

ald

nie

cīb

a, v

irp

oša

na)

, Ko

mp

ozī

cija

, Mat

eriā

lu m

ācīb

a, V

eid

oša

na,

mēš

ana,

Gle

zno

šan

a, B

urt

i, lie

tišķ

ā gr

afik

a u

n d

ato

rgra

fika

. K

oka

izst

rād

āju

mu

diz

ain

a sp

eciā

lists

ir ie

guvi

s p

aau

gsti

nāt

u t

eorē

tisk

o s

agat

avo

tīb

u u

n

pro

fesi

on

ālo

me

ista

rīb

u, k

as d

od

iesp

ēju

vei

kt iz

pild

āmā

dar

ba

pro

jekt

ēšan

u, p

lān

oša

nu

, o

rgan

izēš

anu

un

rea

lizāc

iju k

on

krēt

ā p

roje

kta

rob

ežās

un

sav

as k

om

pet

ence

s ie

tvar

os.

K

oka

izst

rād

āju

mu

diz

ain

a sp

eciā

lists

var

t ci

tu s

pec

iālis

tu v

adīb

ā n

od

arb

ināt

a p

erso

na,

p

ašn

od

arb

ināt

a p

erso

na,

var

vei

kt in

div

idu

ālo

uzņ

ēmē

jdar

bīb

u;

var

strā

dāt

atb

ildīg

ais

par

ko

ka

izst

rād

āju

mu

diz

ain

a d

arb

u iz

gatv

oša

nu

mēb

eļu

diz

ain

ā, iz

strā

dāt

diz

ain

a p

arau

gus,

atl

asīt

iz

man

toja

mo

s m

ater

iālu

s.

Latg

ale

. R

ēze

kne

R

ēze

kne

s M

āksl

as u

n

diz

ain

a vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „M

etā

la iz

strā

dāj

um

u

diz

ain

s”

Met

āla

izst

rād

āju

mu

diz

ain

a iz

glīt

ības

pro

gram

aud

zēkņ

i ap

gūst

vis

pār

ējo

un

met

āla

diz

ain

a p

riek

šmet

u k

om

po

zīci

ju, r

otu

diz

ain

a, g

ald

a p

ied

eru

mu

diz

ain

a, g

aism

as d

izai

na,

un

ikāl

ā d

izai

na

pam

atu

s.

Met

āla

izst

rād

āju

mu

diz

ain

a iz

glīt

ības

pro

gram

mas

pam

atā

kon

cep

cija

- r

adi i

de

ju, i

zstr

ādā

pro

jekt

u

un

rea

lizē

to m

ater

iālā

. M

ācīb

u la

ikā

aud

zēkn

is a

pgū

st p

rakt

iskā

s ie

maņ

as u

n p

rasm

es m

etāl

u a

pst

rād

ē –

lod

ēšan

u,

kalš

anu

, met

ināš

anu

, vir

po

šan

u u

.c.,

pro

t ap

strā

dāt

dār

gmat

eriā

lus,

krā

sain

os

met

ālu

s u

n t

ērau

du

s.

Spec

iālie

māc

ību

pri

ekšm

eti:

Am

ata

māc

ība,

Ko

mp

ozī

cija

, Mat

eri

ālu

māc

ība,

Vei

do

šan

a,

Trīs

dim

ensi

ju d

arb

i.

Iegū

tās

zin

āšan

as, i

emaņ

as u

n p

rasm

es ļa

uj v

eiks

mīg

i ko

nku

rēt

dar

ba

tirg

ū. K

atrs

bei

dzē

js m

eklē

sa

vu d

arb

ības

vir

zien

u, i

esp

ēju

ir d

aud

z –

veid

ot

sava

s u

zņēm

ējd

arb

ības

fir

mas

, str

ādāt

ind

ivid

uāl

i,

Page 43: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

turp

ināt

izgl

ītīb

u L

atvi

jas

vai E

S au

gstā

kajā

s m

ācīb

u ie

stād

ēs.

La

tgal

e.

zekn

e

zekn

es

Māk

slas

un

d

izai

na

vid

uss

kola

. Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Viz

uāl

i pla

stis

māk

sla”

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a p

astā

v ja

u 1

4 g

adu

s u

n ir

vie

nīg

ā La

tgal

es r

eģio

ar s

tājm

āksl

as n

ovi

rzie

nu

, ku

r au

dzē

kņi p

asti

pri

nāt

i ap

gūst

zīm

ēšan

u u

n g

lezn

oša

nu

. M

ācīb

u la

ikā

aud

zēkņ

i ieg

ūst

zin

āšan

as u

n p

rasm

es:

1)

par

gle

znie

cīb

as t

ehn

ikām

(ak

vare

li, g

uaš

u, t

emp

eru

, akr

ilu, e

ļļu k

ā ap

māc

ības

p

amat

teh

nik

ām);

2

) ai

nav

as, k

lusā

s d

abas

, po

rtre

ta, f

igu

rālā

s gl

ezn

iecī

bas

žan

ros;

3

) gl

ezn

iecī

bas

teh

no

loģi

jā, m

ater

iālu

pie

lieto

jum

ā u

n s

agat

avo

šan

ā;

4)

daž

ādu

zīm

ēšan

as m

ater

iālu

izm

anto

šan

ā (g

rafī

ts, t

uša

, mīk

stie

zīm

ēšan

as m

ater

iāli,

m

ater

iāli

– sa

ngv

īna,

so

uss

, sēp

ija, p

aste

lis u

.c.)

; 5

) d

ažād

u t

eh

nis

ko p

aņēm

ien

u iz

man

toša

nā;

6

) ve

cmei

star

u d

arb

u k

op

ēšan

ā n

o o

riģi

nāl

a u

n r

ep

rod

ukc

ijām

; 7

) gr

āmat

as m

āksl

inie

cisk

ā ko

nst

ruēš

anā

(ies

ēju

ma

vāki

, po

ligrā

fija

s te

hn

olo

ģija

, krā

sas,

p

apīr

i, ilu

strā

ciju

kla

sifi

kāci

ja);

8

) st

ājm

āksl

as t

ehn

ikās

(d

ob

spie

de

, glu

dsp

ied

e, a

ugs

tsp

ied

e);

9)

avīz

es m

aket

a u

n a

vīze

s st

ila iz

veid

ē;

10

) p

rese

s gr

afik

ā;

11

) d

ažād

u e

mb

lēm

u iz

veid

ē;

12

) šr

ifto

s u

n t

ekst

u k

lasi

fikā

cijā

. Iz

glīt

ības

pro

gram

mas

ab

solv

ents

dar

ba

tirg

ū v

ar v

eikt

sek

ojo

šas

fun

kcija

s:

1)

māk

slas

ko

mer

cin

du

stri

jas

iest

ādēs

kon

sult

ants

vai

līgu

mst

rād

nie

ks;

2)

org

aniz

ēt s

avu

biz

nes

u m

āksl

as d

arb

u k

ole

kcio

nēš

anā

vai p

ārd

oša

nas

jom

ā;

3)

kult

ūra

s in

fras

tru

ktū

rā k

ā m

āksl

inie

ks /

mu

zejo

s, t

eātr

os,

ku

ltū

ras

nam

os

u.c

./;

4)

kult

ūiz

glīt

ības

iest

ādēs

, in

tere

šu c

entr

os

kā z

īmēš

anas

, gle

zno

šan

as, v

eid

oša

nas

no

dar

bīb

u

vad

ītāj

s;

5)

pat

stāv

īgā

rad

ošā

dar

bīb

ā, p

ied

alo

ties

izst

ādēs

un

org

aniz

ējo

t tā

s;

6)

izp

ildīt

pas

ūtī

jum

us

ivd

ivid

uāl

iem

pas

ūtī

tājie

m u

n f

irm

ām;

po

ligrā

fijā

ilust

rato

rs.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Māk

slas

vi

du

ssko

la „

Sau

les

sko

la”.

Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Ko

ka iz

strā

dāj

um

u

diz

ain

s”

Pro

fesi

on

ālaj

os

māc

ību

pri

ekšm

eto

s ap

gūst

ko

mp

ozī

ciju

, pro

jekt

ēšan

u, m

ater

iālu

māc

ību

, m

aket

ēšan

u, v

eid

oša

nu

, ko

ka iz

strā

dāj

um

u iz

gata

voša

nu

, lie

tišķ

o g

rafi

ku, b

urt

u m

ācīb

u, r

asēš

anu

, zī

mēš

anu

, gle

zno

šan

u, m

āksl

as v

ēstu

ri. M

ācīb

u s

atu

ra a

pgu

ve s

nie

dz

zin

āšan

as u

n iz

pra

tni p

ar

diz

ain

a id

eja

s ra

dīš

anu

no

ide

jas

līdz

gata

vam

dar

bam

. Vis

pār

izgl

īto

joši

e m

ācīb

u p

riek

šmet

i: la

tvie

šu

valo

da

un

lite

ratū

ra, s

vešv

alo

da,

mat

emāt

ika,

info

rmāt

ika,

biz

nes

a ek

on

om

iski

e p

amat

i, sp

ort

s,

vēst

ure

, ku

ltū

ras

vēst

ure

, mū

zika

s vē

stu

re, f

ilozo

fija

s vē

stu

re, r

eliģ

iju v

ēstu

re, ē

tika

, sas

kars

me.

Page 44: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Spec

iālis

ts v

ar s

trād

āt in

terj

era

diz

ain

a n

oza

rē, m

ēbeļ

u p

roje

ktēš

anā,

izga

tavo

šan

ā kā

pat

stāv

īgs

dar

bin

ieks

, sp

ēj o

rgan

izēt

, pro

jekt

ēt, k

on

sult

ēt u

n r

ealiz

ēt d

ažād

us

inte

rje

ra u

n f

orm

as d

izai

na

uzd

evu

mu

s, v

eikt

rad

oši

izp

ildo

šu d

arb

u, k

as ie

tver

sav

a u

n c

itu

dar

bin

ieku

dar

ba

plā

no

šan

u u

n

org

aniz

ēšan

u. K

oka

izst

rād

āju

mu

diz

ain

ers

iece

r, iz

strā

un

izve

ido

ats

eviš

ķu d

izai

na

pri

ekšm

etu

s,

gru

pas

, no

saka

gan

fo

rmu

, krā

su, p

ielie

toja

mo

mat

eriā

lu, a

tbils

toši

inte

rje

ram

. Sp

eciā

lists

sp

ēj

izst

rād

āt d

izai

np

arau

gu u

n u

zrau

dzī

t tā

rea

lizāc

iju u

n ie

vieš

anu

raž

oša

nā.

Ab

solv

ents

var

str

ādāt

re

klām

as v

ai g

rafi

sko

mat

eriā

lu p

reze

ntā

cija

s iz

stād

ē, s

j org

aniz

ēt d

izai

na

izst

āde

s,

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as M

āksl

as

vid

uss

kola

. Ā

das

izst

rād

āju

mu

d

izai

ns.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ater

iālu

diz

ain

a sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

listi

var

str

ādāt

ād

as iz

strā

dāj

um

u u

n c

itās

fo

rmas

diz

ain

a jo

mās

pat

stāv

īgi d

arb

inie

ki, s

j o

rgan

izēt

, pro

jekt

ēt, k

on

sult

ēt

un

rea

lizēt

daž

ādu

s fo

rmas

un

gra

fisk

ā d

izai

na

uzd

evu

mu

s, v

eikt

ra

do

ši iz

pild

ošu

dar

bu

, kas

ietv

er s

ava

un

cit

u d

arb

inie

ku d

arb

a p

lān

oša

nu

un

org

aniz

ēšan

u. Ā

das

iz

strā

dāj

um

u d

izai

ne

rs ie

cer,

izst

rād

ā u

n iz

veid

o m

āksl

as p

rie

kšm

etu

s, t

o k

ole

kcija

s, n

osa

ka g

an

krās

u, f

orm

u, g

an p

ielie

toja

mo

mat

eriā

lu, s

j izs

trād

āt d

izai

np

arau

gu u

n u

zrau

dzī

t to

ievi

ešan

u

ražo

šan

ā.

Iegū

tā iz

glīt

ība

do

d ie

spē

ju t

urp

ināt

māc

ības

vis

ās L

atvi

jas

augs

tsko

lās

un

ārv

alst

u m

āksl

as u

n

diz

ain

a au

gsts

kolā

s, S

om

ijā, Z

vie

dri

jā, I

tālij

ā, A

SV, L

ielb

ritā

nijā

, Fra

nci

jā.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as M

āksl

as

vid

uss

kola

. A

pģē

rbu

diz

ain

s.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: A

pģē

rbu

diz

ain

a sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

par

ap

ģērb

u d

izai

ne

ru t

ērp

u d

izai

na

biz

nes

ā kā

pat

stāv

īgs

(paš

no

dar

bin

āts)

d

arb

inie

ks, k

ā līg

um

dar

bin

ieks

, vei

kt r

ado

ši iz

pild

ošu

dar

bu

, kas

ietv

er s

ava

un

cit

u d

arb

inie

ku d

arb

a p

lān

oša

nu

un

org

aniz

ēšan

u.

Diz

ain

ers

iece

r, iz

strā

un

izve

ido

tēr

pu

s u

n t

o k

ole

kcija

s, n

osa

ka g

an k

rāsu

, gan

pie

lieto

jam

o

mat

eriā

lu, s

j izs

trād

āt d

izai

np

arau

gu u

n u

zrau

dzī

t to

ievi

ešan

u r

ažo

šan

ā. S

pec

iālis

ts s

pēj

izst

rād

āt

rekl

āmas

un

gra

fisk

o m

ater

iālu

pre

zen

tāci

jas

kon

cep

ciju

, sp

ēj o

rgan

izēt

mo

des

diz

ain

a iz

stād

es,

pre

zen

tāci

jas,

ska

tes.

Ab

solv

enti

var

str

ādāt

par

diz

ain

eri

em, s

tila

ko

nsu

ltan

tiem

ap

ģērb

u d

izai

na

jom

ā, s

j org

aniz

ēt, p

roje

ktēt

, ko

nsu

ltēt

un

rea

lizēt

daž

ādu

s st

ila u

n m

od

es d

izai

na,

arī g

rafi

skā

diz

ain

a u

zdev

um

us.

Iegū

tā iz

glīt

ība

do

d ie

spē

ju t

urp

ināt

māc

ības

vis

ās L

atvi

jas

augs

tsko

lās

un

ār

vals

tu m

āksl

as u

n d

izai

na

augs

tsko

lās,

So

mijā

, Zvi

ed

rijā

, Itā

lijā,

ASV

, Lie

lbri

tān

ijā, F

ran

cijā

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Pro

fesi

on

ālās

izgl

ītīb

as

kom

pe

ten

ces

cen

trs

„Lie

pāj

as V

alst

s te

hn

iku

ms.

Šū

to iz

strā

dāj

um

u

ražo

šan

as t

eh

no

loģi

ja.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: T

ērp

u s

tila

sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Tē

rpu

sti

la s

pec

iālis

ts s

adar

bīb

ā ar

cit

u p

rofe

siju

pār

stāv

jiem

dar

bo

jas

per

son

as im

idža

vei

do

šan

ā,

pie

dāv

ā tē

rpu

s d

ažād

iem

tēl

iem

un

ko

mp

lekt

ē ga

rder

ob

i, ņ

emo

t vē

rā c

ilvēk

a in

div

idu

alit

āti,

plā

no

u

n o

rgan

izē

savu

dar

bu

un

vei

c in

div

idu

ālo

uzņ

ēmē

jdar

bīb

u. P

rogr

amm

as v

isp

ārēj

ais

mēr

ķis

ir d

ot

iesp

ēju

ap

gūt

zin

āšan

as u

n p

rasm

es:

pār

zin

āt p

erso

nīb

as u

n s

aska

rsm

es p

sih

olo

ģija

s, k

om

un

ikāc

ijas

līdze

kļu

s u

n p

ielie

tot

tos

strā

dāj

ot

ar p

ote

nci

ālo

klie

ntu

, pat

stāv

īgi p

ieņ

emt

lēm

um

us,

rīk

oti

es u

n

uzņ

emti

es a

tbild

ību

, pra

st ie

kļau

ties

ko

lekt

īvā,

str

ādāt

sas

kan

īgi u

n r

ado

ši, s

pēt

kri

tisk

i vēr

tēt,

sa

līdzi

nāt

, pro

fesi

on

āli a

rgu

me

ntē

t, a

izst

āvēt

sav

as r

ado

šās

iece

res,

izju

st p

astā

vīgu

nep

ieci

ešam

ību

p

ilnve

ido

t sa

vu z

ināš

anu

un

ku

ltū

ras

līmen

i. Sp

ecif

iska

is m

ērķi

s ir

do

t ie

spēj

as a

pgū

t šā

das

Page 45: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

zin

āšan

as u

n p

rasm

es:

lab

ā līm

enī p

ārzi

nāt

izvē

lēta

jai p

rofe

sija

i ne

pie

cieš

amās

teo

rēti

skās

zi

nāš

anas

un

iegū

tās

teo

rēti

skās

zin

āšan

as p

ielie

tot

pra

ktis

kajā

dar

bīb

ā: -

pār

zin

āt t

ērp

u s

tilu

s, t

o

veid

oša

nās

vēs

turi

sko

s as

pek

tu -

ori

entē

ties

mo

des

ten

de

ncē

s u

n a

r to

sai

stīt

ajās

akt

ual

itāt

ēs -

p

ārzi

nāt

tēr

pu

tap

šan

as t

ehn

olo

ģisk

o s

ecīb

u, n

epie

cieš

amā

aprī

koju

ma

iesp

ējas

, pie

lieto

jum

u -

p

ārzi

nāt

pam

ata

un

pal

īgm

ater

iālu

s, iz

vērt

ēt u

n p

rast

par

eizi

to

s iz

vēlē

ties

- iz

strā

dāt

iece

rētā

iz

strā

dāj

um

a sk

ici,

teh

nis

ko z

īmēj

um

u, i

ecer

ētā

izst

rād

āju

ma

kon

stru

kciju

- v

eid

ot

tērp

a u

n t

ēla

vi

zuāl

o v

eid

olu

, pie

mēr

ojo

t ak

sesu

āru

s u

n a

pd

ares

vei

du

s -

veik

t el

emen

tāru

s ek

on

om

isko

s ap

rēķi

nu

s, s

nie

gt r

ezu

ltāt

u p

amat

oju

mu

- iz

vērt

ēt iz

strā

dāj

um

u k

valit

āti,

dia

gno

stic

ēt

iesp

ēja

mo

s d

efek

tus,

no

vērs

t to

s -

pra

ktis

kajā

dar

lieto

t d

ato

ra d

izai

na

pro

gram

mas

- la

līmen

ī ori

entē

ties

in

form

ācija

s te

hn

olo

ģijā

s, p

rast

tās

pie

lieto

t.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as A

mat

u

vid

uss

kola

. Šū

to iz

strā

dāj

um

u

ražo

šan

as t

eh

no

loģi

ja.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: T

ērp

u s

tila

sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Tē

rpu

sti

la s

pec

iālis

ts s

adar

bīb

ā ar

cit

u p

rofe

siju

pār

stāv

jiem

dar

bo

jas

per

son

as im

idža

vei

do

šan

ā,

pie

dāv

ā tē

rpu

s d

ažād

iem

tēl

iem

un

ko

mp

lekt

ē ga

rder

ob

i, ņ

emo

t vē

rā c

ilvēk

a in

div

idu

alit

āti,

plā

no

u

n o

rgan

izē

savu

dar

bu

un

vei

c in

div

idu

ālo

uzņ

ēmē

jdar

bīb

u. P

rogr

amm

as v

isp

ārēj

ais

mēr

ķis

ir d

ot

iesp

ēju

ap

gūt

zin

āšan

as u

n p

rasm

es:

pār

zin

āt p

erso

nīb

as u

n s

aska

rsm

es p

sih

olo

ģija

s, k

om

un

ikāc

ijas

līdze

kļu

s u

n p

ielie

tot

tos

strā

dāj

ot

ar p

ote

nci

ālo

klie

ntu

, pat

stāv

īgi p

ieņ

emt

lēm

um

us,

rīk

oti

es u

n

uzņ

emti

es a

tbild

ību

, pra

st ie

kļau

ties

ko

lekt

īvā,

str

ādāt

sas

kan

īgi u

n r

ado

ši, s

pēt

kri

tisk

i vēr

tēt,

sa

līdzi

nāt

, pro

fesi

on

āli a

rgu

me

ntē

t, a

izst

āvēt

sav

as r

ado

šās

iece

res,

izju

st p

astā

vīgu

nep

ieci

ešam

ību

p

ilnve

ido

t sa

vu z

ināš

anu

un

ku

ltū

ras

līmen

i. Sp

ecif

iska

is m

ērķi

s ir

do

t ie

spēj

as a

pgū

t šā

das

zi

nāš

anas

un

pra

smes

: la

līmen

ī pār

zin

āt iz

vēlē

taja

i pro

fesi

jai n

ep

ieci

ešam

ās t

eorē

tisk

ās

zin

āšan

as u

n ie

gūtā

s te

orē

tisk

ās z

ināš

anas

pie

lieto

t p

rakt

iska

jā d

arb

ībā:

- p

ārzi

nāt

tēr

pu

sti

lus,

to

ve

ido

šan

ās v

ēstu

risk

os

asp

ektu

- o

rien

tēti

es m

od

es t

end

en

cēs

un

ar

to s

aist

ītaj

ās a

ktu

alit

ātēs

-

pār

zin

āt t

ērp

u t

apša

nas

teh

no

loģi

sko

sec

ību

, nep

ieci

ešam

ā ap

rīko

jum

a ie

spēj

as, p

ielie

toju

mu

-

pār

zin

āt p

amat

a u

n p

alīg

mat

eriā

lus,

izvē

rtēt

un

pra

st p

arei

zi t

os

izvē

lēti

es -

izst

rād

āt ie

cerē

izst

rād

āju

ma

skic

i, te

hn

isko

zīm

ēju

mu

, iec

erē

tā iz

strā

dāj

um

a ko

nst

rukc

iju -

vei

do

t tē

rpa

un

la

vizu

ālo

vei

do

lu, p

iem

ēro

jot

akse

suār

us

un

ap

dar

es v

eid

us

- ve

ikt

elem

entā

rus

eko

no

mis

kos

aprē

ķin

us,

sn

iegt

rez

ult

ātu

pam

ato

jum

u -

izvē

rtēt

izst

rād

āju

mu

kva

litāt

i, d

iagn

ost

icēt

iesp

ēja

mo

s d

efek

tus,

no

vērs

t to

s -

pra

ktis

kajā

dar

lieto

t d

ato

ra d

izai

na

pro

gram

mas

- la

līmen

ī ori

entē

ties

in

form

ācija

s te

hn

olo

ģijā

s, p

rast

tās

pie

lieto

t.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as M

āksl

as

vid

uss

kola

. K

era

mik

as iz

strā

dāj

um

u

diz

ain

s.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ater

iālu

diz

ain

a sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj p

atst

āvīg

i rad

oši

str

ādāt

ker

amik

as (

po

rcel

āna)

diz

ain

a jo

mā,

biz

nes

ā u

n r

ažo

šan

ā,

kā m

āksl

inie

ks -

ko

nsu

ltan

ts, v

ar r

ealiz

ēt ie

ceri

no

ide

jas

līdz

pro

jekt

am u

n g

atav

am d

arb

am. V

ar

strā

dāt

rek

lām

as v

ai g

rafi

sko

mat

eriā

lu p

reze

ntā

cija

izst

rād

ē, s

j org

aniz

ēt k

eram

ikas

diz

ain

a iz

stād

es, p

reze

ntā

cija

s. Ie

gūtā

izgl

ītīb

a d

od

iesp

ēju

tu

rpin

āt m

ācīb

as v

isās

Lat

vija

s au

gsts

kolā

s u

n

ārva

lstu

māk

slas

un

diz

ain

a au

gsts

kolā

s, S

om

ijā, Z

vie

dri

jā, I

tālij

ā, A

SV, L

ielb

ritā

nijā

, Fra

nci

jā.

Ku

rze

me.

Li

ep

ājas

Māk

slas

P

rofe

sio

nāl

ā kv

alif

ikāc

ija:

Mat

eriā

lu d

izai

na

spec

iālis

ts (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Page 46: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Lie

pāj

a vi

du

ssko

la.

Ko

ka iz

strā

dāj

um

u

diz

ain

s.

Spec

iālis

ts v

ar s

trād

āt in

terj

era

diz

ain

a n

oza

rē, m

ēbeļ

u p

roje

ktēš

anā,

izga

tavo

šan

ā kā

pat

stāv

īgs

dar

bin

ieks

, sp

ēj o

rgan

izēt

, pro

jekt

ēt, k

on

sult

ēt u

n r

ealiz

ēt d

ažād

us

inte

rje

ra u

n f

orm

as d

izai

na

uzd

evu

mu

s, v

eikt

rad

oši

izp

ildo

šu d

arb

u, k

as ie

tver

sav

a u

n c

itu

dar

bin

ieku

dar

ba

plā

no

šan

u u

n

org

aniz

ēšan

u. K

oka

izst

rād

āju

mu

diz

ain

ers

iece

r, iz

strā

un

izve

ido

ats

eviš

ķu d

izai

na

pri

ekšm

etu

s,

gru

pas

, no

saka

gan

fo

rmu

, krā

su, p

ielie

toja

mo

mat

eriā

lu, a

tbils

toši

inte

rje

ram

. Sp

eciā

lists

sp

ēj

izst

rād

āt d

izai

np

arau

gu u

n u

zrau

dzī

t tā

rea

lizāc

iju u

n ie

vieš

anu

raž

oša

nā.

Ab

solv

ents

var

str

ādāt

re

klām

as v

ai g

rafi

sko

mat

eriā

lu p

reze

ntā

cija

s iz

stād

ē, s

j org

aniz

ēt d

izai

na

izst

āde

s, p

reze

ntā

cija

s.

Iegū

tā iz

glīt

ība

do

d ie

spē

ju t

urp

ināt

māc

ības

vis

ās L

atvi

jas

augs

tsko

lās

un

ārv

alst

u m

āksl

as u

n

diz

ain

a au

gsts

kolā

s, S

om

ijā, Z

vie

dri

jā, I

tālij

ā, A

SV, L

ielb

ritā

nijā

, Fra

nci

jā.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as M

āksl

as

vid

uss

kola

. M

etā

la iz

strā

dāj

um

u

diz

ain

s.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ater

iālu

diz

ain

a sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj p

atst

āvīg

i rad

oši

str

ādāt

met

āla

izst

rād

āju

mu

diz

ain

a jo

mā,

arī

māk

slin

ieks

-

kon

sult

ants

, sp

ēj r

ealiz

ēt ie

ceri

no

idej

as lī

dz

pro

jekt

am u

n g

atav

am d

arb

am, s

trād

āt k

ā at

bild

īgai

s p

ar m

etāl

a d

izai

na

dar

bu

izga

tavo

šan

u, k

urš

pār

zin

a u

n p

rot

pie

lieto

t m

etāl

a te

hn

olo

ģiju

atb

ilsto

ši

dar

ba

uzd

evu

mam

, sp

ēj s

pec

ializ

ētie

s kā

biz

nes

a ko

ord

inat

ors

vai

diz

ain

par

augu

izst

rād

ātāj

s u

n

izga

tavo

tājs

uzņ

ēmu

mo

s, k

uri

sai

stīt

i ar

diz

ain

u. I

egū

tā iz

glīt

ība

do

d ie

spē

ju t

urp

ināt

māc

ības

vis

ās

Latv

ijas

augs

tsko

lās

un

ārv

alst

u m

āksl

as u

n d

izai

na

augs

tsko

lās,

So

mijā

, Zvi

edri

jā, I

tālij

ā, A

SV,

Liel

bri

tān

ijā, F

ran

cijā

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as M

āksl

as

vid

uss

kola

. Te

ksti

lizst

rād

āju

mu

d

izai

ns.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ater

iālu

diz

ain

a sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

tek

stila

diz

ain

a jo

kā p

atst

āvīg

s d

arb

inie

ks, s

pēj

org

aniz

ēt, p

roje

ktēt

, ko

nsu

ltēt

un

rea

lizēt

daž

ādu

s te

ksti

la u

n g

rafi

skā

diz

ain

a u

zdev

um

us,

vei

kt r

ado

ši iz

pild

ošu

dar

bu

, ka

s ie

tver

sav

a u

n c

itu

dar

bin

ieku

dar

ba

plā

no

šan

u u

n o

rgan

izēš

anu

. Tek

stili

zstr

ādāj

um

u d

izai

ner

s ie

cer,

izst

rād

ā u

n s

j pra

ktis

ki iz

veid

ot

inte

rjer

a te

ksti

la iz

strā

dāj

um

us,

izst

āžu

dar

bu

s, d

eko

ratī

vu

teks

tilij

u e

talo

nu

s. S

pec

iālis

ts iz

strā

teks

tilij

as k

on

cep

ciju

, ko

mp

ozī

ciju

, izv

ēlas

teh

nik

u, v

ar r

adīt

au

tort

ehn

iku

, atl

asa

un

sag

atav

o m

ater

iālu

s, iz

strā

diz

ain

a p

arau

gu u

n s

pēj

uzr

aud

zīt

tā r

ažo

šan

u

maz

ā u

n v

idē

jā u

zņēm

um

ā.Te

ksti

lizst

rād

āju

mu

diz

ain

ers

spēj

izst

rād

āt g

rafi

skās

pre

zen

tāci

jas

mat

eriā

lus,

sp

ēj o

rgan

izēt

tek

stila

diz

ain

a iz

stād

es, p

reze

ntā

cija

s, s

kate

s.

Iegū

tā iz

glīt

ība

do

d ie

spē

ju t

urp

ināt

māc

ības

vis

ās L

atvi

jas

augs

tsko

lās

un

ārv

alst

u m

āksl

as u

n

diz

ain

a au

gsts

kolā

s, S

om

ijā, Z

vie

dri

jā, I

tālij

ā, A

SV, L

ielb

ritā

nijā

, Fra

nci

jā.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as M

āksl

as

vid

uss

kola

. V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: Il

ust

rato

rs (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Ilust

rato

rs d

arb

oja

s d

ažād

ās m

āksl

as n

oza

rēs

no

form

ējo

t u

n il

ust

rējo

t gr

āmat

as, k

alen

dār

us,

ka

talo

gus

u.c

. kā

arī v

isu

s ar

viz

uāl

o n

ofo

rmēj

um

u s

aist

ītu

s d

arb

us.

Ilu

stra

tors

var

vei

kt r

ado

šu

dar

bīb

u, p

ied

alo

ties

un

org

aniz

ējo

t iz

stād

es, p

roje

ktu

s, k

ult

ūra

s p

asāk

um

us.

lust

rato

rs s

trād

ā p

atst

āvīg

i kā

paš

no

dar

bin

āta

per

son

a va

i māk

slin

ieka

vad

ībā,

izp

ildo

t p

asū

tīju

mu

vai

ind

ivid

uāl

ās

inic

iatī

vas

vad

īts,

sko

lotā

js, t

ie k

as p

apild

us

iegu

vuši

ser

tifi

kātu

par

ped

ago

ģisk

o p

amat

u a

pgu

vi,

sko

lās

un

ārp

uss

kola

s iz

glīt

ības

un

inte

rešu

cen

tro

s kā

arī

rad

ošs

māk

slin

ieks

vai

cit

u v

adīt

s m

uze

jos,

ga

leri

jās,

re

klām

as u

n d

izai

na

bir

ojo

s, iz

dev

nie

cīb

ās u

.c. a

r m

āksl

u s

aist

ītās

iest

ādēs

. Var

tu

rpin

āt

Page 47: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās

izvē

lēta

jā iz

glīt

ības

pro

filā

vai

rad

nie

cisk

ajās

no

zarē

s.

Pro

fesi

on

ālās

ievi

rzes

izgl

ītīb

a

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i n

ov

ad

s M

ācī

bu

ie

stā

de

. S

tud

iju

pro

gra

mm

as.

Ku

rze

me.

Nīc

as n

ova

ds

Nīc

as m

ūzi

kas

sko

la

Ako

rdeo

na

spēl

e. F

lau

tas

spēl

e. Ģ

itār

as s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Vijo

ļsp

ēle

. K

urz

em

e. L

iep

āja

Li

ep

ājas

pils

ēta

s 2

.mū

zika

s sk

ola

A

kord

eon

a sp

ēle

. Alt

s. E

ifo

nija

. Fla

uta

s sp

ēle.

Ģit

āras

sp

ēle

. Kla

rne

tes

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Sak

sofo

na

spēl

e. T

rom

pet

es s

pēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Ku

rze

me.

Lie

pāj

a Li

ep

ājas

māk

slas

vid

uss

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

K

urz

em

e. P

āvilo

stas

no

vad

s P

āvilo

stas

zika

s sk

ola

A

kord

eon

s. E

ifo

nijs

. Kla

vier

es. T

rom

pet

e. V

ijole

. K

urz

em

e. P

āvilo

stas

no

vad

s P

āvilo

stas

Māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Ku

rze

me.

Ve

nts

pils

V

en

tsp

ils m

ūzi

kas

vid

uss

kola

K

ora

kla

se. A

kord

eon

s. Č

ells

. Eif

on

ijs. F

ago

ts. F

lau

ta. Ģ

itār

a. K

larn

ete

. Kla

vier

es. K

on

trab

ass.

Mež

rags

. O

bo

ja. S

akso

fon

s. S

itam

inst

rum

entu

sp

ēle

. Tro

mb

on

s. T

rom

pet

e. T

ub

a. V

ijole

. K

urz

em

e. V

en

tsp

ils n

ova

ds

Pilt

en

es

zika

s sk

ola

K

ora

kla

se –

vo

kālā

zika

. Eif

on

ijs. F

lau

tas

spēl

e. Ģ

itār

as s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Tro

mp

etes

sp

ēle

. V

ijoļs

pēl

e.

Ku

rze

me.

Ve

nts

pils

no

vad

s U

gāle

s M

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. A

kord

eo

na

spēl

e. E

ifo

nija

sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle

. Kla

vier

spēl

e. M

ežra

ga s

pēl

e.

Saks

ofo

na

spēl

e. S

itam

inst

rum

en

tu s

pēl

e. T

rom

bo

na

spēl

e. T

rom

pet

es s

pēl

e. T

ub

as s

pēl

e.

Ku

rze

me.

Als

un

gas

no

vad

s A

lsu

nga

s m

ūzi

kas

sko

la

Ako

rdeo

na

spēl

e. Ģ

itār

as s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Ku

rze

me.

Aiz

pu

tes

no

vad

s A

izp

ute

s m

ūzi

kas

sko

la

Ako

rdeo

na

spēl

e. E

ifo

nija

sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle.

Ģit

āras

sp

ēle

. Kla

rne

tes

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Ko

ra k

lase

. M

ežra

gs. S

itam

inst

rum

en

tu s

pēl

e. T

rom

pet

es s

pēl

e. T

ub

as s

pēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Ku

rze

me.

Aiz

pu

tes

no

vad

s A

izp

ute

s M

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

K

urz

em

e. P

rie

kule

s n

ova

ds

Pri

eku

les

zika

s u

n m

āksl

as s

kola

K

ora

kla

se. V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rdeo

na

spēl

e. E

ifo

nijs

. Fla

uta

s sp

ēle.

Ģit

āras

sp

ēle.

Kla

rnet

es

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Mež

raga

sp

ēle.

Ob

oja

s sp

ēle

. Sak

sofo

na

spēl

e. S

itam

on

stru

men

tu s

pēl

e. T

rom

pet

es

spēl

e. T

ub

as s

pēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Ku

rze

me.

Pri

eku

les

no

vad

s K

alē

tu M

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. A

kord

eo

na

spēl

e. F

lau

tas

spēl

e. Ģ

itār

as s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Sak

sofo

na

spēl

e.

Ku

rze

me.

Vai

ņo

de

s n

ova

ds.

V

aiņ

od

es

zika

s sk

ola

K

ora

kla

se. A

kord

eon

s. F

lau

ta. Ģ

itār

a. K

larn

ete

. Kla

vier

es. S

akso

fon

s. V

ijole

. K

urz

em

e. S

ald

us

no

vad

s Sa

ldu

s m

ūzi

kas

sko

la

Ko

ra k

lase

. Eif

on

ijs. F

lau

tas

spēl

e. Ģ

itār

as s

pēl

e. K

larn

ete

s sp

ēle

. Ko

kles

sp

ēle.

Mež

raga

sp

ēle

. Sak

sofo

na

spēl

e. S

itam

inst

rum

entu

sp

ēle

. Tro

mb

on

a sp

ēle.

Tro

mp

etes

sp

ēle.

Tu

bas

sp

ēle.

Vijo

ļsp

ēle

. K

urz

em

e. S

ald

us

no

vad

s N

īgra

nd

es

zika

s sk

ola

A

kord

eon

s. F

lau

ta. K

lavi

eres

. Tro

mp

ete

. Vijo

le.

Ku

rze

me.

Sal

du

s n

ova

ds

Sald

us

Māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Ku

rze

me.

Skr

un

das

no

vad

s Sk

run

das

zika

s sk

ola

A

kord

eon

s. E

ifo

nijs

. Fla

uta

. Ģit

āra.

Kla

rnet

e. K

lavi

eres

. Mež

rags

. Sak

sofo

ns.

Tro

mp

ete.

Vijo

le.

Ku

rze

me.

Ku

ldīg

as n

ova

ds

Ku

ldīg

as M

āksl

as u

n h

um

anit

āro

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Page 48: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i n

ov

ad

s M

ācī

bu

ie

stā

de

. S

tud

iju

pro

gra

mm

as.

zin

ību

vid

uss

kola

s m

āksl

as s

kola

K

urz

em

e. K

uld

īgas

no

vad

s Er

ne

sta

Vīg

ne

ra K

uld

īgas

zika

s sk

ola

A

kord

eon

s. Č

ells

. Fla

uta

. Kla

rnet

e. K

lavi

ere

s. K

ora

kla

se. S

akso

fon

s. T

rom

pet

e. V

ijole

.

Ku

rze

me.

Du

nd

aga

s n

ova

ds

Du

nd

agas

zika

s u

n m

āksl

as s

kola

K

ora

kla

se. V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rdeo

na

spēl

e. D

ejas

pam

ati.

Eif

on

ija s

pēl

e. F

lau

tas

spēl

e. Ģ

itār

as

spēl

e. K

okl

es s

pēl

e. M

ežra

ga s

pēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Sit

amin

stru

men

tu s

pēl

e. T

rom

pet

es s

pēl

e. T

ub

as

spēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Ku

rze

me.

Du

nd

aga

s n

ova

ds

Ko

lkas

zika

s sk

ola

(n

av N

IID

.lv)

K

lavi

ersp

ēle

. Ko

kles

sp

ēle.

Ko

ra k

lase

. Fla

uta

s sp

ēle.

Tro

mp

etes

sp

ēle.

Eif

on

ija s

pēl

e. S

itam

inst

rum

en

tu

spēl

e.

Ku

rze

me.

Ro

jas

no

vad

s R

oja

s M

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Ko

ra k

lase

. Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. A

kord

eon

a sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle

. Ģit

āras

sp

ēle

. Kla

rnet

es s

pēl

e.

Kla

vier

spēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Tro

mp

etes

sp

ēle.

Vijo

ļsp

ēle.

K

urz

em

e. T

alsu

no

vad

s V

ald

em

ārp

ils M

ūzi

kas

un

māk

sla

s sk

ola

K

ora

kla

se. V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rdeo

ns.

Fla

uta

. Kla

rnet

e. K

lavi

eres

. Sak

sofo

ns.

Ku

rze

me.

Tal

su n

ova

ds

Tals

u m

ūzi

kas

sko

la

Ko

ra k

lase

. Ako

rdeo

na

spēl

e. Č

ella

sp

ēle.

Eif

on

ijs. F

lau

tas

spēl

e. K

larn

etes

sp

ēle

. Kla

vier

spēl

e. M

ežra

ga

spēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Sit

amin

stru

men

tu s

pēl

e. T

rom

bo

na

spēl

e. T

rom

pet

es s

pēl

e. T

ub

as s

pēl

e.

Vijo

ļsp

ēle

. K

urz

em

e. T

alsu

no

vad

s Sa

bile

s M

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Ko

ra k

lase

. Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. F

lau

tas

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Vijo

ļsp

ēle

. K

urz

em

e. T

alsu

no

vad

s Ta

lsu

Māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Ku

rze

me.

Kan

dav

as n

ova

ds

Kan

dav

as M

ūzi

kas

sko

la

Ako

rdeo

ns.

Fla

uta

. Kla

vier

es. S

akso

fon

s. T

rom

pet

e. V

ijole

. K

urz

em

e. K

and

avas

no

vad

s K

and

avas

Māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Zem

gale

. A

uce

s n

ova

ds

Au

ces

zika

s sk

ola

A

kord

eon

s. Č

ella

sp

ēle

. Eif

on

ija s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Ko

ra k

lase

. Me

žrag

a sp

ēle.

Sak

sofo

na

spēl

e.

Pir

mss

kola

s in

tere

šu iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Mu

zikā

lo s

pēj

u a

ttīs

tīb

a”. S

itam

inst

rum

en

tu s

pēl

e. T

rom

pet

es

spēl

e. T

ub

as s

pēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Zem

gale

. A

uce

s n

ova

ds

ne

s M

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. A

kord

eo

na

spēl

e. F

lau

tas

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Sak

sofo

na

spēl

e. T

rom

pet

e.

Dat

ord

izai

ns.

Ze

mga

le.

Do

be

les

no

vad

s D

ob

ele

s m

ūzi

kas

sko

la

Ko

ra k

lase

. Ako

rdeo

ns.

Čel

ls. E

ifo

nijs

. Fla

uta

. Kla

rnet

e. K

lavi

eres

. Ko

kle.

Sak

sofo

ns.

Sit

amin

stru

men

tu

spēl

e. T

rom

bo

ns.

Tro

mp

ete

. Vijo

le.

Zem

gale

. D

ob

ele

s n

ova

ds

Do

be

les

Māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Zem

gale

. Je

lgav

as n

ova

ds

Jelg

avas

no

vad

a M

ūzi

kas

un

māk

slas

sk

ola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Fla

uta

s sp

ēle

. Kla

vier

spēl

e.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as m

ūzi

kas

vid

uss

kola

K

ora

kla

se. M

ūsd

ien

u r

itm

iskā

zika

. Ako

rdeo

na

spēl

e. A

lta

spēl

e. Č

ella

sp

ēle

. Eif

on

ija s

pēl

e. F

ago

ta

spēl

e. F

lau

tas

spēl

e. Ģ

itār

as s

pēl

e. K

larn

etes

sp

ēle

. Kla

vier

spēl

e. K

okl

es s

pēl

e. K

on

trab

asa

spēl

e. M

ežra

ga

spēl

e. O

bo

jas

spēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle

. Sit

amin

stru

me

ntu

sp

ēle

. Tro

mb

on

a sp

ēle

. Tro

mp

etes

sp

ēle

. Tu

bas

sp

ēle

. Vijo

ļsp

ēle

. Ze

mga

le.

Jelg

ava

Pri

vātā

Bal

tija

s ja

un

o m

ūzi

ķu s

kola

R

okm

ūzi

ka.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ze

mga

le.

Ozo

lnie

ku n

ova

ds

Ozo

lnie

ku m

ūzi

kas

sko

la

Ako

rdeo

na

spēl

e. Č

ella

sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle.

Kla

vier

spēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Sit

amin

stru

men

tu s

pēl

e.

Tro

mp

etes

sp

ēle.

Vijo

ļsp

ēle

.

Page 49: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i n

ov

ad

s M

ācī

bu

ie

stā

de

. S

tud

iju

pro

gra

mm

as.

Zem

gale

. O

zoln

ieku

no

vad

s Sa

lgal

es

zika

s sk

ola

A

kord

eon

a sp

ēle

. Fag

ota

sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle.

Ģit

āras

sp

ēle

. Kla

rne

tes

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Mež

raga

sp

ēle

. O

bo

jas

spēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Sit

amin

stru

men

tu s

pēl

e. T

rom

pet

es

spēl

e.

Zem

gale

. R

un

dāl

es

no

vad

s R

un

dāl

es

zika

s u

n m

āksl

as s

kola

(n

av N

IID

.lv)

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Vo

kālā

zika

. Kla

vier

es. Ģ

itār

a.

Zem

gale

. Ie

cava

s n

ova

ds

Ieca

vas

zika

s sk

ola

A

kord

eon

a sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle

. Ģit

āras

sp

ēle.

Kla

vier

spēl

e. K

okl

es

spēl

e. K

ora

kla

se. S

itam

inst

rum

entu

sp

ēle

. Vijo

ļsp

ēle

. Ze

mga

le.

Bau

skas

no

vad

s B

ausk

as m

ūzi

kas

sko

la

Ko

ra k

lase

. Ako

rdeo

na

spēl

e. E

ifo

nija

sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle

. Kla

rnet

es

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Sak

sofo

na

spēl

e.

Tro

mb

on

a sp

ēle.

Tro

mp

etes

sp

ēle.

Tu

bas

sp

ēle.

Vijo

ļsp

ēle

. Ze

mga

le.

Bau

skas

no

vad

s B

ausk

as M

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ze

mga

le.

Ve

cum

nie

ku n

ova

ds

Ve

cum

nie

ku m

ūzi

kas

un

māk

slas

sk

ola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rde

on

s. Č

ells

. Fla

uta

. Kla

rnet

e. K

lavi

ere

s. K

okl

e. S

akso

fon

s. S

itam

inst

rum

entu

sp

ēle

. Tro

mp

ete

. Vijo

le.

Zem

gale

. A

izkr

aukl

es

no

vad

s P

ēte

ra B

aris

on

a A

izkr

aukl

es

zika

s sk

ola

A

kord

eon

s. F

lau

tas

spēl

e. K

lavi

ers

pēl

e. K

okl

es s

pēl

e. K

ora

kla

se. S

akso

fon

a sp

ēle.

Tro

mb

on

a sp

ēle

. Tr

om

pet

es s

pēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Zem

gale

. Sk

rīve

ru n

ova

ds

Skrī

veru

zika

s u

n m

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rde

on

a sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle

. Ģit

āras

sp

ēle

. Kla

vier

spēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle

. Tr

om

bo

na

spēl

e. T

rom

pet

es s

pēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Zem

gale

. K

okn

ese

s n

ova

ds

Ko

kne

ses

zika

s sk

ola

K

ora

kla

se. A

kord

eon

a sp

ēle

. Eif

on

ijs. F

lau

tas

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Sak

sofo

na

spēl

e. T

rom

pet

es s

pēl

e.

Tub

as s

pēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Zem

gale

. P

ļavi

ņu

no

vad

s P

ļavi

ņu

zika

s sk

ola

A

kord

eon

s. E

ifo

nijs

. Fla

uta

. Kla

rne

te. K

lavi

eres

Mež

rags

. Sak

sofo

ns.

Tro

mb

on

s. T

rom

pet

e. V

ijole

. Ze

mga

le.

Jēka

bp

ils

Jēka

bp

ils m

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ze

mga

le.

Jēka

bp

ils

Arv

īda

Žilin

ska

Jēka

bp

ils m

ūzi

kas

sko

la

Ko

ra k

lase

. Ako

rdeo

na

spēl

e. Č

ella

sp

ēle.

Fla

uta

s sp

ēle.

Kla

rnet

es s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Ko

ntr

abas

a sp

ēle

. M

ežra

ga s

pēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Sit

amin

stru

men

tu s

le. T

rom

bo

na

spēl

e. T

rom

pet

es s

pēl

e. T

ub

as s

pēl

e.

Vijo

ļsp

ēle

. Ze

mga

le.

Bal

do

ne

s n

ova

ds

Bal

do

ne

s M

ūzi

kas

sko

la

Ako

rdeo

ns.

Če

lls. F

lau

ta. Ģ

itār

a. K

larn

ete

. Kla

vier

es. K

okl

e. S

akso

fon

s. S

itam

inst

rum

enti

. Tro

mp

ete

. V

ijole

. Ze

mga

le.

Bal

do

ne

s n

ova

ds

Bal

do

ne

s M

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ze

mga

le.

Engu

res

no

vad

s En

gure

s M

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Flau

ta. K

larn

ete

. Kla

vier

es. K

okl

e. S

akso

fon

s. S

itam

inst

rum

enti

. V

ijole

. Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Zem

gale

. Tu

kum

a n

ova

ds

Tuku

ma

zika

s sk

ola

A

kord

eon

s. E

ifo

nijs

. Fla

uta

. Kla

rnet

e. K

lavi

eres

. Ko

kle

. Mež

rags

. Sak

sofo

ns.

Sit

amin

stru

men

ti. T

rom

bo

ns.

Tr

om

pet

e. T

ub

a. V

ijole

. Ze

mga

le.

Tuku

ma

no

vad

s Tu

kum

a M

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

La

tgal

e. L

īvān

u n

ova

ds

Jēka

ba

Gra

ub

iņa

Līvā

nu

zika

s u

n

māk

sla

s sk

ola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rdeo

na

spēl

e. F

lau

tas

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Sak

sofo

na

spēl

e. S

itam

inst

rum

entu

sp

ēle

. Tro

mp

etes

sp

ēle

. Vijo

ļsp

ēle.

La

tgal

e.

Dau

gavp

ils

Dau

gavp

ils M

āksl

as v

idu

ssko

la

„Sau

les

sko

la”.

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Latg

ale

. D

auga

vpils

no

vad

s N

auje

ne

s M

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. A

kord

eo

na

spēl

e. E

ifo

nija

. Fla

uta

s sp

ēle,

Kla

rnet

es s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle.

Sak

sofo

na

spēl

e. T

rom

pet

es s

pēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Latg

ale

. D

auga

vpils

no

vad

s Šp

oģu

zika

s u

n m

āksl

as s

kola

K

ora

kla

se. V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rdeo

ns.

Fla

uta

. K

lavi

ere

s. K

okl

e.

Latg

ale

. K

rāsl

avas

no

vad

s K

rāsl

avas

zika

s sk

ola

A

kord

eon

a sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle

. Ģit

āras

sp

ēle.

Kla

rne

tes

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle.

Sak

sofo

na

spēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Page 50: 2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot, zīmēt, realizēt savas un citu idejas, atpazīt augus, izpra st dabu un veidot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i n

ov

ad

s M

ācī

bu

ie

stā

de

. S

tud

iju

pro

gra

mm

as.

Latg

ale

. K

rāsl

avas

no

vad

s In

dra

s M

āksl

as u

n m

ūzi

kas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. D

ejas

pam

ati.

Latg

ale

. K

rāsl

avas

no

vad

s K

rāsl

avas

Māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Latg

ale

. A

glo

nas

no

vad

s A

glo

nas

baz

ilika

s K

ora

sko

la

Ko

ra k

lase

. La

tgal

e.

Dag

das

no

vad

s D

agd

as m

ūzi

kas

sko

la

Ako

rdeo

ns.

Kla

vier

spēl

e. T

rom

pe

tes

spēl

e.

Latg

ale

. D

agd

as n

ova

ds

Dag

das

Māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Latg

ale

. Pre

iļu n

ova

ds

Pre

iļu m

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. A

kord

eo

na

spēl

e. E

ifo

nija

sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle

. Kla

rnet

es s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle.

M

ežra

ga s

pēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Tro

mb

on

a sp

ēle.

Tro

mp

etes

sp

ēle.

Tu

bas

sp

ēle.

Vijo

ļsp

ēle

. La

tgal

e.

zekn

e Jā

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la

Ko

ra k

lase

. Vo

kālā

zika

. Ako

rdeo

na

spēl

e. A

lta

spē

le. Č

ella

sp

ēle.

Eif

on

ija s

pēl

e. F

ago

ta s

pēl

e. F

lau

tas

spēl

e. Ģ

itār

as s

pēl

e. K

larn

etes

sp

ēle

. Kla

vier

spē

le. K

on

trab

asa

spēl

e. M

ežra

ga s

pēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Si

tam

inst

rum

entu

sp

ēle

. Tro

mb

on

a sp

ēle

. Tro

mp

etes

sp

ēle

. Tu

bas

sp

ēle.

Vijo

ļsp

ēle.

La

tgal

e.

zekn

e Za

ne

s Lu

db

orž

as m

ūzi

kas

sko

la

Ako

rdeo

ns.

Kla

rnet

e. K

lavi

eres

. Sak

sofo

ns.

Sit

amin

stru

men

tu s

le.

Latg

ale

. R

ēze

kne

zekn

es

Māk

slas

un

diz

ain

a vi

du

ssko

la.

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Latg

ale

. R

ēze

kne

s n

ova

ds

Mal

tas

zika

s sk

ola

A

kord

eon

s. F

lau

tas

spēl

e. K

larn

etes

sp

ēle.

Kla

vier

spēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle

. Tro

mp

etes

sp

ēle

. Vijo

ļsp

ēle.

La

tgal

e.

Viļā

nu

no

vad

s V

iļān

u M

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Ko

ra k

lase

. Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. A

kord

eon

s. F

lau

ta. Ģ

itār

a. K

larn

ete

. Kla

vier

es. S

akso

fon

s. V

ijole

. La

tgal

e. Z

ilup

es

no

vad

s Zi

lup

es

zika

s u

n m

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rde

on

s. D

eja

s p

amat

i. Ei

fon

ijs. F

lau

ta. K

larn

ete

. Kla

vier

es. M

ežra

gs.

Saks

ofo

ns.

Tro

mp

ete.

Vijo

le.

Latg

ale

. Lu

dza

s n

ova

ds

Lud

zas

zika

s p

amat

sko

la

Ko

ra k

lase

. Ako

rdeo

na

spēl

e. E

ifo

nija

. Fla

uta

s sp

ēle.

Kla

rnet

es s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Mež

raga

sp

ēle

. Sa

kso

fon

a sp

ēle

. Tro

mp

etes

sp

ēle.

Vijo

ļsp

ēle

. La

tgal

e. L

ud

zas

no

vad

s J.

Soik

āna

Lud

zas

Māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Latg

ale

. K

ārsa

vas

no

vad

s K

ārsa

vas

zika

s u

n m

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rde

on

a sp

ēle

. De

jas

pam

ati.

Eifo

nija

. Fla

uta

s sp

ēle.

Kla

rnet

es s

pēl

e.

Kla

vier

spēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Tro

mb

on

a sp

ēle.

Tro

mp

etes

sp

ēle.

Tu

bas

sp

ēle.

Vijo

ļsp

ēle

. La

tgal

e.

Bal

tin

avas

no

vad

s B

alti

nav

as M

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. A

kord

eo

na

spēl

e. E

ifo

nija

. Fag

ota

sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle.

Kla

rnet

es s

pēl

e.

Kla

vier

spēl

e. M

ežra

ga s

pēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Tro

mp

etes

sp

ēle

. Vijo

ļsp

ēle.

La

tgal

e.

Bal

vu n

ova

ds

Bal

vu m

ūzi

kas

sko

la

Ako

rdeo

na

spēl

e. E

ifo

nija

sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle.

Kla

rnet

es s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Sak

sofo

na

spēl

e.

Sita

min

stru

men

tu s

le. T

rom

bo

na

spēl

e. T

ub

as s

pēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Latg

ale

. B

alvu

no

vad

s B

alvu

Māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Latg

ale

. V

iļaka

s n

ova

ds

Viļa

kas

zika

s u

n m

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rde

on

s. F

lau

ta. K

larn

ete

. Kla

vie

res.

Ko

ra k

lase

. Sak

sofo

ns.

Sit

amin

stru

men

tu

spēl

e. T

rom

pet

e. V

ijole

. L

atga

le. V

arak

ļān

u n

ova

ds

Var

akļā

nu

zika

s u

n m

āksl

as s

kola

A

kord

eon

s. D

eja

s p

amat

i. Fl

auta

. Ģit

āra.

Kla

rnet

e. K

lavi

ere

s. K

ora

kla

se. S

akso

fon

s. S

itam

inst

rum

enti

. Tr

om

pet

e. V

ijole

. Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.