1965

140. numurs2015. gada novembris

2015

3

foto Kristīne Putnis

ASV neatkarības dienas garajā nedēļas nogalē apmēram1500 viesi pulcējās, lai svinētu Gaŗezera 50 gadu jubileju.Ierodoties Gaŗezerā jubilejas dalībniekus sagaidīja sevišķiskaists laiks, kas turpinājās visas trīs dienas. Ap Gaŗezeraterritoriju varēja ieraudzīt plakātus, zīmes un informācijasnorādes ar pazīstamo dizainu: logo – “Gaŗezers 50” arozollapu un zīļu rotājumu, kā arī īpašo zelta, rūsas unzaļgano trīsstūru musturu un saukli “Kas ir Gaŗezers? Esesmu Gaŗezers!”

Svinības iesākās ceturtdienas pievakarē ar ALJAs rīkotopludmales vakaru. Lāča Annas paviljonā visu paaudžudejotājus pavadīja mūziķi All Folked Up un DJ Ai-Va.

Agri piektdienas rītā vairāk nekā 150 dalībnieku pulcējāsgolfa turnīram Pine View Golf Club. Gadskārtējais turnīrstika pārlikts uz jubilejas nogali, lai varētu iesaistīt pēciespējas vairāk dalībniekus ar mērķi savākt $50,000ziedojumos Gaŗezeram – un mērķis arī tika sasniegts.Turnīru rīkoja Svens Kīns ar firmu Cook M&A.

Bērni tika aicināti uz plūdmales priekiem, kur rīkotājaGinta McNally ar palīgiem bija ieplānojusi dažādas spēles,rotaļas un nodarbības.

Piektdien atvērās gan lietišķās mākslas tirdziņš nometnesēkā Sietiņos, gan mākslas tirgus Klinklāva galerijā. RīkotājasIlze Bērziņa (tirdziņš) un Līga Ejupe (mākslas tirgus) bijarūpējušās, lai pircējiem būtu liela izvēle, un abi pasākumibija labi apmeklēti pa visu nogali.

Jau trešo reizi Gaŗezerā darbojās Latvijas vēstniecībaspārvietojamā pašu stacija.

Piektdienas pēcpusdienā sporta entuziastiem bija iespējabaudīt “Latvijas Kausa” futbola spēli starp Vidējo valstu DVun Ņudžersijas Kursas komandām. Pēc sīvas cīņas arrezultātu 1:0 uzvarēja Vidējo Valstu komanda.

Piektdienas vakarā tauta pulcējās atkal Dzintaros, kur šoreizbija uzstādīti divi lieli ekrāni ar sēdvietām voleja laukumāun plūdmalē. Notikums – režisores Māras Pelēcesdokumentālās filmas “Satiksimies Gaŗezerā!” pirmizrāde.Filma tapa speciāli G50 jubilejai. Tā parāda Gaŗezeru nodažādiem viedokļiem un savieno momentuzņēmus, laiatklātu tās vērtības un sajūtas, kas latviešus jau trešāpaaudzē cieši piestaista Gaŗezera saimei. Filmas laikāDzintaros valdīja svinīgs klusums – izņemot brīžos, kadpublika sirsnīgi smējās, aplaudēja mīļām personām vai patdziedāja līdzi.

Svinības turpinājās pēc filmas ar iespaidīgu uguņošanuDūņezera debesīs. No visiem apkārtējiem ezeriem varējaredzēt (un dzirdēt), kā debesis virs Gaŗezera gandrīzpusstundu pildījās ar krāsām un formām, kas parasti irredzamas tikai Čikāgas lielpilsētas mērogā. Šis vienreizējaispiedzīvojums tika īstenots, pilnīgi pateicoties ziedojumamno labvēļiem Richard H. un Inese Driehaus.

Lai gan svinības jau bija pusceļā, oficiāla jubilejas atklāšananotika sestdienas rītā, Gaŗezera vasaras vidusskolas Grašapaviljonā. Šī bija iespēja Gaŗezeram sveikt un atzīt godaviesus un labvēļus, gan arī citu latviešu organizācijupārstāvjiem apsveikt Gaŗezeru – to starpā Latvijas vēstnieksASV Andris Razāns, LELBA Archibīskape Lauma Zušēvica,Daugavas Vanagu ASV priekšsēdis Andris Kursietis, ALA,ALJA un citi. Tika nolasīti rakstiski sveicieni no LatvijasPrezidenta Andra Bērziņa, Vairas Vīķes-Freibergas unRietummičiganas pārstāvja ASV Kongresā Fred Upton.

Sestdienas pēcpusdienu daudzi pavadīja Atbalsīs, kurskanēja “Garezers-Palooza” brīvdabas koncerts. Koncerta

foto no Latvijas Avīzesno kreisās puses: Latvijas goda konsuls Čikāgā Roberts

Blumbergs, Richard Dreihaus, Inese Dreihaus, G50 rīcībaskomitejas priekšsēdis Franz Bauer

vadītājs Gunārs Inka bija izplānojisdaudzpusīgu programmu, kurā uzstājāspopulārās Amerikas latviešu grupas,pārstāvot gandrīz visus 50 Gaŗezerapastāvēšanas gadus - Lini, Bob and theLatvians, Frikadeļu Zupa, DELETE,Čikāgas Piecīši un Adam Zahl. Bērniembija uzstādīti lielās piepūšamāslekšanas spēles, kur viņi varējadauzīties, kamēr vecāki sēdēja piegaldiņiem vai uzdejoja zālājā pieskatuves.

Tanī pašā laikā vairāk nekā 200 dejotājiun koristi no visām paaudzēm gatavojāsgalvenajam svētku uzvedumam, kas notika sestdienasvakarā Dziesmu lejā. Paula Berkolda vadītais uzvedums arnosaukumu “Mēs esam Gaŗezers!” caur dziesmām undejām atspoguļoja Gaŗezera tēlus: vide; bērnu dienas;vidusskolas laiki; atdeve; draudzība; ģimene; pastāvība.

Jubilejas vakars turpinājās līdz agrai rīta stundai. Uzvedumsbeidzās, visiem kopīgi nodziedot Pūt, vējiņi. Pēc tampublika kavējās Dziesmu lejas laukumā un ciemojās, kamērskatuve tika gatavota vakara nākamajam posmam -koncertam un ballei. Šo posmu iesildīja grupa Bob & theLatvians, kuri šogad atzīmēja 30 gadu jubileju. Lai gangrupas dalībnieki paši nāk no ASV austrumkrasta, grupasdziesmas bija ļoti populāras Gaŗezerā, īpaši 1980os un1990os gados.

Kā galvenais priekšnesums uzstājās leģendārā rokgrupaPērkons. Turpinājot nostalģijas tēmu, Pērkons aizvedaskatītājus uz 1980iem gadiem, gan ar mūziku, gan aruzstāšanās stilu un apģērbiem. Šis koncerts bija svarīgsatgādinājums, ka Gaŗezera dibināšanas laikā neviens vēlpat nesapņoja par tautas atmodu, un simbols, kaGaŗezeram ir bijusi svarīga loma latviskuma saglabāšanā,

gan pirms, gan pēc Latvijas neatkarībasatgūšanas.

Skatītāju vidū bija daudzi, kas dziedājālīdzi visām Pērkona dziesmām. Noteiktibija citi, kas pacietīgi gaidīja, kad appusnakti sāks spēlēt DJ Ai-Va, viens nopopulārākiem deju klubu skaņumeistariem Latvijā. Šis pilnīgi noteiktibija vakars, kad attālums starp ASV unLatviju samazinājās.

Svētdienas rītā jubileja noslēdzās arsvinīgu dievkalpojumu Gaŗezerabrīvdabas baznīcā. To vadīja ilggadīgā

Gaŗezera atbalstītāja un nesen ordinētā ArchibīskapeLauma Zušēvica, kā arī Gaŗezera “krusstēva” prāv. ViļaVārsberga meita – prāv. Anita Vārsberga–Pāža.

Pirms prombraukšanas viesi vēl varēja paēst gardaspusdienas “Gaŗezera garšās” Dzintaros.

Komitejas priekšsēdis Franz Bauer ziņo, ka G50 atlikums irpāri par $100,000. Noslēgumā, F. Bauer ziņo: “Vēlos izteiktsirsnīgu paldies lielajai brīvprātīgo palīgu komandai, kaspielika roku, lai īstenotu G50 svinības – sēžot piereģistrācijas galdiem, vadot golfa ratiņus, palīdzot visusarīkojumu rīkošanā utt. Pateicība jubilejas sponsoriemRichard H. un Inesei Driehaus, Indianāpoles latviešucentram, Latvijas Kultūras ministrijai, Amerikas latviešuapvienībai un ALA Kultūras fondam, Korporācijai Lettgalia,Meijer, kā arī goda viesiem, labvēļiem un organizācijām,kas atbalstīja G50 jubileju. Paldies Gaŗezera padomei,administrācijai un G50 komitejai par palīdzību, sadarbībuun atbalstu. Un vislielākais paldies visiem, kas atbrauca armums kopā svinēt. Kas ir Gaŗezers? Mēs esam Gaŗezers!”

G50 rīcības komiteja

G50 komandafoto Vilnis Trops

foto Kristīne Putnis

4

5

6

Ar skaistu, saules un putnu dziesmām pārpilnu rītu, šā gada3. jūlijā sākās Latviešu centra Gaŗezers 50 gadu darbībassvētku svinību rīts paviljonā, kuru, svinību rīkotāji bijarezervējuši lietus mākoņu pulcēšanās gadījumam. Tajā ļaužučalas vienmērīgi pārņēma agrīno putnu prieka pilno vēstipar jaunas dienas esamību un vienlīdz arī par Latviešucentra iesoļošanu nākamajos piecdesmit gados.

Ļaudīm vēl neaizmirstamā atmiņā no iepriekšējā vakara bijapalikušas salūta uguņošanas Dūņezera debesīs pēc kinodokumentālistes Māras Pelēces triju gadu neatlaidīgā darba,Dzintaru teritorijā uz diviem ekrāniem vienlaicīgidemonstrējot video filmu par Gaŗezera vēstures untagadnes vadlīnijām. Pat mūžam ņiprās vardes Dūņu ezerāuz visu vakaru bija pārtraukušas savas ikdienas rosības,baidoties no grandiozajām filmas skaņām un skaļās raķešusalūta uguņošanas naksnīgajās ezera debesīs. Gaŗezerssvinēja savu 50 gadu pastāvēšanas jubileju!

Un te vardēm, kas ik vakaru ar savām skaņām rada Gaŗezeraapkārtnē īpašu fonu, nekas cits neatlika, kā klusēt nomācošotrokšņu iespaidā un nolīst zem ūdensaugu lapām, tā gaidotjaunu dienu nākam.

Arī pēc salūta, vēl ilgi nerimās apkārtējo ļaužu rosības unčalas, jo tik lielam, aptuveni pāri par tūkstoti filmas skatītājupūlim, siltās vasaras nakts iespaidā, vēl negribējās atstātDzintarus. Bija radusies vēlēšanās vēl mazliet uzkavēties,vērojot Gaŗezera klaidā neskaitāmas motorlaivu ugunis,kurās braucēji arī bija skatījušies Māras Pelēcesdokumentālo filmu par Gaŗezeru, uz vienu, mazliet pretGaŗezeru pavērsto ekrānu. Ideja atrisinājās vienkārši un ātri,tā kā to bija plānojuši vakara organizatori. Sākās savstarpējasadziedāšanās un pāri Gaŗezeram aizviļņoja visiem zināmāsun tautā iecienītās melodijas.

Ar Latvijas himnu iesākās svinīgais akts Graša paviljonā.Kopējam svētbrīdim, kuru noturēja prāv. Gunārs Lazdiņš,vienojās visi klātesošie. Kā pirmo, Gaŗezera prezidentsImants Ejups uzrunai aicināja Latvijas vēstnieku ASV AndriRazānu. Viņš uzsvēra, ka, kopā ar ģimeni, ir ļoti pagodinātspar gaŗezeriešu veiksmi, izrādot tik lielai auditorijaivideofilmu par Gaŗezera dzīvi un brīnišķīgo uguņošanu. Laigan, ņemot vērā aizņemtību ar darbiem, viņš, diemžēl, navvarējis baudīt Gaŗezera ļaužu viesmīlību un ilgāk palikt viņustarpā. Sūtnis sirsnīgi apsveica Latviešu centru Gaŗezers tāpastāvēšanas aizvadītajos 50 gados. Ar lielu gandarījumusirdī, viņš sveica visus Gaŗezera darbiniekus un palīgus šajājubilejā.

Ar dzejoļu deklamācijām par Gaŗezeru uzstājās GVV ceturtāsklases audzēkņi. Tad, vārdu atkal ņēma Gaŗezera prezidents,kurš savā izskaidrojumā klātesošajiem stāstīja par ieguldītolielo darbu, sakarā ar notiekošajām svinībām. SecībaGaŗezerā bija sekojoša: jubilejas rīcības komiteja FranzBauer vadībā sāka darboties pirms trim gadiem. Pirmssešiem mēnešiem rīcības programma bija jau izstrādāta.Pirms trim mēnešiem ieradās pirmie talcinieki, lai sāktusakopt jubilāru. Un tagad, Gaŗezera viesi un jubilāri - sirsnīgisveicu Jūs Gaŗezera pastāvēšanas 50. gadadienā! Svētkudienas norisēs ir Jums pašiem dota izvēle baudīt visu, koGaŗezera vide spēj piedāvāt - no Dziesmu lejas līdz Atbalsīm,no Brīvdabas dievnama līdz sporta laukumiem, no GVV līdzIndrāniem. Visi kopā nosvinēsim sapņa īstenošanu. Paldiesvisiem, kuri esat atbraukuši kopā nosvinēt šo nozīmīgovasaru. Kas ir Gaŗezers? Jūs esat Gaŗezers!

Vārds tika dots Kārlim Vizulim, kurš ir bijušais Gaŗezeraprezidents un pārstāv organizāciju Gaŗezera Draugu Pulks,arī DV ASV priekšniekam Andrim Kursietim un Kalamazū DVapvienības priekšniekam Zigfrīdam Jirgenam. Visi viņi izteicavissirsnīgāko pateicību akcionāriem, ziedotājiem,administrācijas darbiniekiem un talciniekiem par gadu nogada ieguldīto darbu Gaŗezerā. Visi, kas ir bijuši saistīti ar šīsmazās Latvijas eksistenci ārpus Latvijas, var būt pacilāti pargūtajiem panākumiem latviskās audzināšanas un izglītībasjomās Gaŗezerā. Mēs varam arī būt lepni, ka mūsu atbalsts irsniedzis palīdzību daudziem, jo daudziem latviskās izglītībassekmēšanā. Šodien un arī nākamajos gados mēs visi,neapšaubāmi, esam Gaŗezers!

Uz skatuves tika aicināts GVV jauniešu ansamblis, lai skanīgiizpildītu tautas dziesmu. Ar aplausiem klātesošie uzņēmajaunievēlētās LELBĀL archibīskapes Laumas Zušēvicasapsveikumu Gaŗezeram. Viņa uzsvēra, ka vienīgi ar Dievavārdiem ir izskaidrojamas tās pozitīvās pārmaiņas, kuras irnotikušas Gaŗezerā pēdējos 50 gados. Viņa apliecināja, ka arprieka un pienākuma apziņu, ar savu piederību Latvijai,radīsies turpinājums arī nākamajās jauniešu paaudzēs,ieaudzināt cēlus mērķus. LELBAs draudzes ir vienmēratbalstījušas šo vietu un savas draudzes locekļus arstipendijām bērnu nometnēm, GSS un GVV. To, roku rokā,mēs vienmēr turpināsim ar prieku un no sirds darīt. LELBĀLprezidija vārdā un uzdevumā apsveica Gaŗezeru lielajā, 50gadu pastāvēšanas jubilejā.

Atsaucoties uz Gaŗezera un ALAs, gan arī ALJAs kopīgiemmērķiem - stiprināt latvietību šajā zemē, ALAs priekšsēdisPēteris Blumbergs un ALJAs pārstāve Inga Purmale aicinājaarī turpmāk, jo cieši sadarboties un stiprināt latviešu

Gaŗezera 50 darbības gadu svētku atklāšana

7

Kā liecina lielais latviešu apmeklētāju skaits svētkulaikā, Gaŗezers tiešām ir visas latviešu

sabiedrības īpašums. Es jums visiem saku lielu paldiespar latvisko devumu Latvijas valstij un personiskā garastiprināšanu. 4. jūlijs un 18. novembris ir mūsu abuvalstu idejiski identiski svētki. Tautieši, patvērumameklētāji pēc Otrā pasaules kaŗa atrada ASV savasmājas, radot iespēju pasargāt un stiprināt 18. novembŗaLatvijas ideju. Tāpēc šodien, suminot šī lieliskā Latviešucentra pastāvēšanas 50 gadadienu, mums ir jāatcerasASV un Latvijas valstiskuma dibināšanas brīžus. Savospastāvēšanas gados Gaŗezers ir izveidojies par atzītumācību, sabiedriskās aktīvitātes, latviskās audzināšanas,kultūras un sporta centru. Pirms gada pirmo reiziiegriezos Gaŗezerā. No tā, ko es redzēju un iepazinu,man bija vēlēšanās atgriezties šeit vēl un vēl.

Īpašs paldies par lielo darbu Gaŗezera trīs mūzejuvadītājiem. No savas puses gribu uzsvērt to, ka, LatvijasValstij kļūstot arvien spēcīgākai un pārliecinātākai, irneizbēgama latviešu pārvietošanās no vai uz Latviju.Pagaidām, diemžēl, vairāk gan no Latvijas. Bet tas tānebūs mūžīgi. Tāpēc man ir gandarījums, ka pēdējo gadulaikā ir palielinājies Latvijas praktiskais atbalsts dažāmlatviešu sabiedriskās dzīves aktīvitātēm ārzemēs. Taiskaitā ir izveidota stabila situācija Gaŗezera vasarasvidusskolai, palīdzot šeit ierasties un strādāt Latvijasskolotājiem, atbalsts šīm svinībāmGeŗezerā, atbalstsLatvijas mūziķu koncertiem ASV, kā arī atbalsts tieksniegts rudenī notiekošajiem Rietumkrasta latviešudziesmu svētkiem. Domāju, ka šī abpusējā atbalstīšananostiprināsies un paplašināsies.

Pēc divarpus gadiem ieiesim Latvijas Valsts pastāvēšanassimtajā gadā. Tas būs brīdis, kad sumināsim valsti, koradījuši mūsu senči, un kuŗu šodien veidojam mēs paši.Mēs visi kopā. Tāpēc mūsu valsts simtgade ir lielsnotikums latviešiem, liela iespēja radīt tik nepieciesamogarīgo pacēlumu Latvijā un lieliska iespēja par Latviju unlatviešiem stāstīt daudzās pasaules zemēs. Tai skaitā ASV.Aicinu vareno Gaŗezera saimi iesaistīties Latvijassimtgades svinēšanā un simtgades sarīkojumuīstenošanā! Gan šeit, ASV, gan ari Latvijā, svētkus kopāplānojot un svinot, iegūsim mēs, iegūs mūsu bērni, iegūsmūsu Latvija. Un visu beidzot: nostiprināsies ciešākasattiecības starp ASV un Latviju. Vēlreiz, no sirds sveicuLatviešu centru Gaŗezers lielajā jubilejā un novēluGaŗezeram palikt par vietu, kur latvieši atgreižas vēl unvēl! Paldies!

Andris RazānsLatvijas vēstnieks ASV

foto Vilnis Trops[raksts pārņemts no Čikāgas Ziņām

izglītību, kultūru un sportu šajā zemē. Lai vēl daudzus gadusnākotnes darbā visi varētu teikt: " Mēs visi esam Gaŗezers!"

Pārmaiņus, starp apsveikumiem, ansambļa sniegumā tikaizpildītas vairākas tautas dziesmas. GVV direktore SandraKronīte-Sīpola savā uzrunā klātesošajiem atgādināja, kaGaŗezera vasaras vidusskola, ar pateicību Dievam, atzīmēsavu noteicošo vietu Gaŗezera jau 50 gadu ilgstošajāvēsturē. Vairāk kā 25 gadus, ar skatu uz Latviju, vissGaŗezers un arī skola ieslēdza savās sirdīs ilgas brīvaiLatvijai. Mēs dziedājām "Zeme, zeme, kas tā zeme, ja Tevīstas brīves nav..." Un tas tā, līdz uzausa ilgi gaidītais brīvesrīts. Gaŗezera saimē iekļāvās skolotāji, audzinātāji, skolēniun citi darbinieki no Latvijas. Un tas tā, līdz šai dienai.

Dievam un Latvijai! Vārdi, kuros viss ir pateikts. Turpināsimšo iesākto darbu un strādāsim, kā teikts Gaŗezera devīzē, vēlilgus gadus!

Apsveikumi tika nolasīti arī no Latvijas Valsts prezidentaAndra Bērziņa un prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, kā arīno ASV Kongresa pārstāvja Mičiganā Fred Upton.

Ar skanīgu tautas dziesmu izskaņā, beidzās svinīgā jubilejasatklāšana par godu Gaŗezera darbības 50 gadupastāvēšanai.

Vilnis Trops

8

Saulei rietot, pārpildītā Dzintaruvolejlaukumā uz lielā ekrāna uzleca

jauna saulīte, "Satiksimies Gaŗezerā" - filmu režisoresMāras Pelēces (foto) jaunākais darbs.

Pirms filmas skatītāju priekšā tika iznests liela izmērapapes čeks $ 50,000 vērtībā. To bija savākuši vienmērdāsnie golfisti Svena Kīna vadībā un nodeva Gaŗezeram.Golfa turnīrs turpmāk tiks veltīts aizgājušā golfa

popularizētāja Arņa Skultes piemiņai.

Goda vietā sēdēja mūsu vēstnieks Andris Razāns arkundzi, Čikāgas goda konsuls Roberts Blumbergs unlatviešu labvēļi Inese un Richard H. Driehaus. Pēc tamviss risinājās kā īstā “ķinītī". Balkons bija slēgts un arpopkornu domātās turziņas bērniem ātri izknābājavecāki. Par filmu teikšu atklāti - man tā patika! Ne tikaitādēļ, ka mana balss skanēja aizkadrā, bet arī tā bijalabākā līdz šim redzētā filma par Gaŗezeru.

Šoreiz daudzi skatītāji applaudēja un priecājās, redzotleģendāru skolotāju un darbinieku sejas.

Filmai beidzoties, pēc aplausu viļņiem, sākās uguņošana,par ko gādāja amerikāņu profesionālie uguņotāji. PārDūņezeru pārlaidās tāda krāsu un trokšņu simfonija, kagrūti iedomāties, kā to pārdzīvoja ezera pamatiedzīvotāji- krupji, vardes, kurkuļi un citi abenieki, kuri nupat bijapārdzīvojuši Jāņus un 4. jūlija svinības. Jācer, ka MāraPelēce turpinās savu filmēšanas karjeru ar jaunu,vēsturisku projektu "Trimda dimd" par trimdas latviešumūziku sākumā un tagad.

No uguņošanas vēl aizvien apžilbušais - Alberts Legzdiņš

foto David JIrikovic

foto Vilnis Trops

$27.50 [www.garezers.org | garezers@garezers.org | 269.244.5441]

P A S Ū T I G 5 0 F I L M U

10

Nezinot īsti ko sagaidīt Gaŗezera 50. jubilejas svinību otrajādienā, laudis Atbalsīs ieradās viens pēc otra - ar segām,krēsliem un padzērieniem - visu vajadzīgo, lai saulainuvasaras dienu pavadītu baudot mūzikas svētkus "Gaŗezers-Palooza." Izrādījās, ka rīkotāji bija par visu piedomājuši -zāļājā bija uzstādīti galdi un krēsli, lai cilvēki varētu ērtisēdēt, klausīties un ciemoties, un bija arī stends kurā varējaiegādāties pusdienas un aukstus dzeramos. Par bērnuizprieci arī bija padomāts - tiem bija dažādas spēles unizprieces.

Pavasarī čaklie talcinieki bijapiebūvējuši Baltajai mājaiplašāku lieveni, kuruizmantoja kā skatuvi.Koncerta laiks beidzotpienācis, skanēja pazīstamābalss: bijušais Gaŗezeravasaras vidusskolasdirektors un volejbolaskolotājs Ēriks Kore (foto palabi), kurš ar savu šarmu unhumoru vadīja programmu,un klausītājus iepazīstinājaar katru ansambli. Lielo aiz-skatuves darbu veicakoncerta producents GunārsInka (foto apakšā).

Pirmās skatuvē kāpa ansamblis Lini, kurām ar Gaŗezeruciešas saistības, jo trīs dalībnieces ir GVV absolventes, unvisas četras daudzkārt piedalījušās 3x3 nometnēs Gaŗezerā.Lini pēdējos gados reti uzstājas, jo viena dalībniece dzīvoLatvijā. Lini kopā mūzicē jau 20 gadus, un kaut ansamblistagad reti koncertē, viņu ieraksti - ar skaistajiem tautasdziesmu sabalsojumiem un mazāk pazīstajamām dziesmām

- vēl iepriecina Ziemeļamerikas latviešus. Šajā reizē viņasdziedāja vairākas dziesmas no iepriekšējiem repertuāriem,bet arī jaunas, piemēram "Kur tad tu nu biji, āzīti manu?",kurai teksts bija pavisam cits nekā dziesmiņa, ko mēs daudzipazīstam no bērnu dienām.

Austrumkrastieši Bob & the Latvians (foto apakšā) uzstājāsnākamie. Dibināts 1985. gadā, ansamblis ātri kļuva populārsun arī 80s un 90s gados Gaŗezerā uzstājies, kaut koncertivarbūt nesalīdzinājās ar koncertēšanu 1989. gadā Latvijā,kad Bob & the Latvians piedalījās turnejā ar Pērkonu.Ansambļa dziesmas, kā piemēram "Vairosimies Latvijai,"guva lielu piekrišanu arī starp Latvijas jauniešiem. Šogadgrupa atzīmē savu 30. jubileju, bet šī ansamblim bija pirmāuzstāšanās kopš 1993. gada. Šajā reizē vislielākā piekrišanabija arī klasiskajām dziesmām, “Kriksis,” kurai publika īpašiskaļi dziedāja līdzi “Mans suns ir aizbēdzis!” un “Iesim viņumeklēt!” Uzstāšanās noslēdza ar dziesmu “Alus ir lētākspilsētā,” kura ir Bob & the Latvians pati pirmā oriğinālisarakstītā dziesma.

G a r e z e r s - P a l o o z a m ū z i k a s f e s t i v ā l s

11

Vēl austrumkrastu pārstāvēja ansamblis Frikadeļu Zupa,kurā trīs oriģinālajiem dalībniekiem pievienojusies GVVabsolvente un skolotāja Imanta Nīgale. Viņas māte, LailaMedne, ir viena no ansambļa dalībniecēm, un pati arī GVVabsolvente (foto apakšā). Frikadeļu Zupai pirmā uzstāšanāsnotikusi tālajā 1975. gadā, un pēdējo reizi 1978. gadā.Ansamblis sen nebija uzstājies, bet izrādās, ka viņu 1976.gadā izdotā plate vēl dabūjama! Divas viņu tai laikāpopulārākās dziesmas arī šajā reizā guva lielu piekrišanu –dziesmai “Baby Blue” daudz klausītāju dziedāja līdzi un dažipat dejoja, un pēdējo dziesmu “Pusnakts vilciens” bijajāatkārto.

Visiem pazīstamie Čikāgas Piecīši ir gados vecāki parGaŗezeru, bet dvēselē tik pat jauni. Gaŗezera pastāvēšanaslaikā ansamblis un tā dalībnieki diezgan daudz reižu teuzstājušies. Alberts Legzdiņš šajās dienās daudziemjaunākiem garezeriešiem pat labāk pazīstams kā futeņatreneris un GVV labais gars. Kā varētu sagaidīt, šimgadījumam bija sava “Hei laili” dziesma, kurā daļa nopantiņiem skanēja:

Cik ātri laika rati rit,Jau Gaŗezeram piecdesmit.Kas to būtu iedomājies,Ka tik ilgi noturēsies.

Vai saule spīd,vai pērkons rūksSvētdienās par Gaŗezeru lūgs.Un Dieviņš laipni galvu mās,Arī viņam šī vieta patīkās.

Un kamēr klāt nāks mūža biedri,un talciniekiem tecēs sviedri.Vēja kalnā karogs plīvos,Jo latvieši te dziedot dzīvos.

Visaktīvāko publikas līdzdalību guva reperis Delete (fotoapakšā), kurš personīgi pazīstams daudziem garezeriešiem,pats būdams Gaŗezera bērns, GVV absolvents, kā arīilggadīgs voleja spēlētājs. Klīda baumas, kā šī varētu būtviņa pēdējā uzstāšanās. Bez lielas mudināšanas gadosjaunāki skatītāji sapulcējās skatuves pašā priekšā, lai dejotuun dziedātu līdzi viņa hitiem, īpaši dziesmai "Rīga -Detroita." Delete mīlestība pret Gaŗezeru bija manāmavadonī, kur savā biogrāfijā minēja, ka viņam patīkplunčāties ezerā un apciemot kantīni.

Ansamblim Adam Zahl ar Gaŗezeru vienmēr bijusi tuvasaistība. Ansambļa nosaukums cēlies no mūsu pašuiemīļotās ēdamzāles, un grupa savos 13 pastāvēšanasgados vairrākkārtīgi Gaŗezerā uzstājusies . Vēl pie tamsastāvā muzicē vairāki GVV absolventi, kā arī tagadējoGaŗezera programmu dalībnieku tēvi. Adam Zahlprogrammā oriģināldziesma “Iesim peldēties” guvavislielāko atsaucību. Iespaidīga bija tradicionālādziesma “Es zinu šie vārdi…” ar Pētera Freimaņaspecīgo operas balsi sākumā (“dzīve ir tikai bleķis!”).Klausītājus ari iepriecināja dziesma “Little Willy,” kuraveltīta ilggadējam Atbalsu saimniekam Vilim Zepam.

Gaŗezers-Palooza bija vienreizēja iespēja noklausīties

latviešu mūziķus, kā arī satikties un ciemoties ar sen neredzētajiemdraugiem. Starp klausītājiem valdīja īsta svētku sajūta un draudzībasgars. Daļa no klausītājiem pat tika uzcienāti ar kliņģeri, jo vienagarezeriete iepriekšējā dienā bija atzīmējusi dzimšanas dienu, unmātes cepto labumu nolēma baudīt tieši šajā dienā. Publika patiesibaudīja festivālu. Viens ilggadīgs garezerietis, savos 90 gadospiedzīvojis daudz Gaŗezera sarīkojumu, pat teicis, ka šādu mūzikasdienu varētu rīkot katru vasaru.

Kaut Gaŗezera oficiālā devīze ir Dievam un Latvijai, jebkurš garezerietispiekristu, ka Gaŗezeram, pa gadiem attīstoties, ir kļuvis skaidrs, kaprecīzāka devīze būtu Dievam, Latvijai, Dziesmai un Draugiem.

Daina Bolšteinafoto Vilnis Trops

12

Atskatoties uz šīs vasaras Gaŗezera50. jubilejas

dižsvinībām, var nonākt pie dažādiem secinājumiem.

1. Garezeriešiem - laikam jau latviešiem vispār - patīksvinēt. Gaŗezera jubileju svinēja pamatīgi - veselas trīsdienas kā latviešu kāzas, jo, kad sabrauc viesi no malumalām un no lieliem attālumiem (pat no Rīgas!), tadtiešām jāsvin tā, lai mērotais ceļš būtu to vērts!

2. Ja Gaŗezers nākotnē rīko jebkādu jubilejas pasākumu,tad nav ieteicams mājās sēdēt - tas tiks nožēlots! Atcerospāris agrāko dienu jubilejas, kurās bija milzu uzsvars uzrunām un svinīgumu, kas īsti neatspoguļoja Gaŗezeraesamību. Šīs vasaras svinības vispār ar tiemsarīkojumiem grūti salīdzināt, jo šajā reizē tik tiešām bijapar visiem viesiem padomāts, un notikumi ieplānotiikkatram. Vēl aizvien atceros, ka Gaŗezera 45. gadajubilejā tika uzvests vienreizēji radošs un skaistslieluzvedums, bet pēc 50. jubilejas svinībām liekas, kaviss piedzīvotais un novērotais paliks atmiņā. Pasākumudažādība nodrošināja, ka ikkatram apmeklētājam būtukaut kas pa prātam. Toties var ticēt, ka ikviensapmeklētājs patiesi baudīja Māras Pelēcesdokumentālfilmu "Satiksimies Gaŗezerā!", pirmklasīgouguņošanu, Gaŗezers-Paloozas mūzikas festivālu un lielosestdienas vakara koncertu, jo šie četri notikumi bijaneaizmirstami!

3. Ja nu apmeklētājam kādā brīdī apnika pievērstuzmanību tā brīža sarīkojumam, tad bija tik skatujāpamet uz vienu pusi vai otru, lai ieraudzītu kādu

draugu vai paziņu ar kuru vēl nebija runāts. Šādu priecīguun draudzīgu latviešu daudzumu reti sastop, un tā patipar sevi bija bauda.

4. Skatoties uz to, ka gandrīz vai katram cilvēkam šodienpieder mobīlais telefons ar labu fotoaparātu, irpārsteidzoši, cik maz fotografiju no svinībām tika manītassociālos tīklos. Laikam vairums apmeklētāju tomēr pašidzīvoja līdzi un varbūt arī bija tik aizņemti, ka piemirsafotogrāfēt. (Nesen tika ziņots par interesantu pētījumu,kurš liek domāt, ka nemitīgi visas dzīves gaitas fotografētnav ieteicams - ka labāk tomēr pašam paļauties uzatmiņu.)

5. Pazīstamais teiciens, ka latviešiem patīk sūdzētiesvarbūt ir patiesība, bet šajā reizē gan šo parādībunemanīja. Tik tiešām viss - ieskaitot Dieva dotie laikaapstākļi - bija ja ne perfekti, tad tuvu tam.

Milzīga pateicība pienākas visiem, kuri piedalījās svinībuveidošanā, plānošanā un izkārtošanā. Apmeklētāji pūlesun darba augļus novērtēja, un varēja braukt mājās arskaistām atmiņām un domām par to, kad varēs atkalatgriezties Gaŗezerā. Jācer vienīgi, ka visi, kuri jūsmojapar svinībām un par Gaŗezera nozīmi savās dzīvēs unmūsu sabiedrībā, tagad pievērsīs uzmanību un līdzekļusGaŗezera uzturēšanai, kā arī tās pielāgošanai šodienasvajadzībām, lai varam arī nākotnē grezni un jautri svinētjubilejas un atskatīties uz raženu vēsturi.

Daina Bolšteina

foto Kristīne Putnis

Šogad Gaŗezerā aktīvi darbojās latviešu folkgrupaAll Folked Up, kurā dzied un spēlē Imanta Nīgale,Katrīna Dimanta, Arianna Ūle kopā ar diriģentuPaulu Berkoldu, kurš ne tikai dzied, bet arī elegantipiespēlē akordeonu. Viņš jau divus gadus GVVapmāca kori, ansambļus, pasniedz mūzikasstundas, un arī pats uzstājas. Jāpiemin, kapagājušajā gadā Grammy balvu Best ClassicalConpendium kategorijā ieguva komponista HarryPartch "Pleotra + Percussion Dances" mūzikasdisks, kurā kā viesdziedātājs piedalījās arī PaulsBerkolds. Savukārt folkgrupa All Folked Up uzstājasvisur, kur vien viņus ielūdza - pie ugunskuriem,vakara nodarbībām un koncertiem un pat uzstājāsvietējā Three Rivers krodziņā. Savdabīgā, lustīgāsaspēle iepriecināja it visus. Būtu jāpūlās šo grupuiesaistīt Gaŗezerā arī nākošgad!

Alberts Legzdiņš

13

Vairāk nekā 150 golfistu piedalījās G50 golfasabraukumā – pirmais Arnis Skulte Open – kam bijauzstādīts mērķis ziedot $50,000 Gaŗezeram. Līdz arto, ka spēlētāju skaits bija liels un, ka dalībniekibija ļoti devīgi, mēs sasniedzām mērķi! Katrsdalībnieks (un pat daži, kuri paši nevarējapiedalīties) ziedoja starp $118 un $2500. Vairākiuzņēmumi sponsorēja dzērienu ratiņus vaibedrītes par $500 līdz $5000. Mēs pieminām ArniSkulti šogad un turpmāk, jo viņš dibināja šo golfaturnīru kādus 35 gadus atpakaļ, un tas ir palicis pargadskārtēju Gaŗezera atbalsta tradīciju. Golfistišogad gribēja īpaši lielu ziedojumu summusasniegt sakarā ar G50 jubilejas nogali. Paldiesvisiem golfistiem!

Svens Kīnsfoto Vilnis Trops

foto Kristīne Putnis

foto Kristīne Putnis

14

Mana Latvija, dadzītis mazs,Ieķēries pasaules svārkos;Mana Latvija, gaismas stars,Zibens elkonī turas.

Arvīds Skalbe

"Bieži vien ļaudīm nav acu savas zemes daiļumaaplūkošanai. Vajadzīgs, lai kāds viņiem tās iedotu, ka viņivarētu cienīt un mīlēt savu Dzimteni". Šie latviešurakstnieka un dzejnieka Edvarta Virzas zīmīgie vārdi ļoti labiraksturo to tālredzīgo latviešu centienus, kuri, pussimtsgadu atpakaļ, izvirzīja sev ideju iegādāties šo, dižkokiemapaugušo, divi simti akru lielo zemes gabalu tam piegulošāGaŗezera krastā. Ideja par Gaŗezera iegādi, bija autoram, tālaika Kostantīnē (netālu no Gaŗezera) dzīvojošam amerikāņudraudzes mācītājam Vilim Vārsbergam, ar kuru kontaktējāsprāvests P. Ķirsons. Viņš, kopā ar Vārsbergu, visu pirms topašu veicot Detroitas Kristus draudzes mācītājam J. Lazdamar draudzes priekšnieku V.Treimani, ieradās "Camp LoneTree" pie Gaŗā ezera (Long Lake). Pēc prāvesta P. Ķirsonavizītes Vilis Vārsbergs aprakstīja Detroitas Kristus draudzespriekšniekam V. Treimanim par prāvesta lielo ieinteresētībušī zemes gabala pirkšanā, sasaucot visu apgabalu draudžupriekšniekus vienviet uz pārrunām par šo zemi. VilisVārsbergs tika prāvesta P. Ķirsona lūgts, sastādīt brošūru šimpirkumam. Uz prāvesta aicinājumu atsaucās 7 draudžupārstāvji. No šiem pārstāvjiem tika sastādīta Gaŗezerapirkšanas komisija.

Gaŗezera pastāvēšanas 50 gadadienas svētku uzvedumuskatoties, mēs esam lielu pateicību parādā vienam

cilvēkam. Tas ir diriģents, kurš Gaŗezerā ir vadījis arKalamazoo kori "Vairogs" un sagatavojis neskaitāmasDziesmu dienas, šeit ik pa pieciem gadiem. Sagaidot savusimtgadi, viņa možums ir bijis paraugs visiem Gaŗezerā. ArīDziesmu leja, kopš pagājušā gada, ir pārdēvēta par RobertaZuikas estrādi, par ko liecināja, līdz ar Gaŗezera prezidentaImanta Ejupa uznākšanu koru ielokā, meitenes tautiskajāapģērbā koncerta laikā uznestais un Robertam Zuikamveltītais apliecinājums par šīs lejas Goda nosaukumu dižādiriģenta vārdā. Starp Roberta līdzgaitniekiem vēl atrodamapliecinājumu tam, ka viņš ir skrējis no viena kalna malas uzotru, klausīdamies vislabāko skanējumu koru skatuvesnovietojumam Dziesmu lejā.

Gaŗezera 50 darbības gadu Dziesmu lejā veidotais uzvedumsšā gada 5. jūlija novakarē sākās ar dažāda vecuma personuuznākšanu skatītāju priekšā un skaļu apliecinājumu: "Man ir50 gadu!" un tas turpinājās līdz ar bērnu uznākšanu, viņiempiemērotas mūzikas pavadījumā dziesmu un deju laukumā.Tai sekoja tautas dziesmas "Saimnieks brauc uz mežu" un"Juku, juku sīki putni", ar bērnu iesaistīšanos jautrā dejā"Dadzītis", kuru pārņēma Ernesta Brusubārža II diriģētā"Bēdu, manu lielu bēdu" Valtera Kaminska apdarē. Visadarbība uz laukuma bija veltīta bērnu dienu bezrūpīgamatspoguļojumam.

Sākot ar Vidusskolas laikiem, koris, kas bija izvietojiesvisapkārt laukumam, izpildīja J. Ķēniņa "Rožu vainadziņu"un, Mārai Vārpai diriģējot, slaveno un Gaŗezerā iemīļotoMārtiņa Brauna "Saule, Pērkons, Daugava".

15

Adeves sadaļā Roberta Zuikas piemiņai vīru koris izpildījaBruno Skultes "Aijā”, diriģentes Monikas Daukstes vadībā.Diriģējot Aijai Vinterei-Brugman, soliste Indra Brusubārde,jauktā kora pavadījumā, nodziedāja Zigmāra Liepiņa "Svētīdebesīs šo zemi".

Ar trim dejām sadaļā Draudzība - "Nerātni ciema suņi","Laucinieku deja" un sevišķi izteiksmīgajā "Meitas puišusdancināja" ar izritinātām jostām uzstājās vairāki dejukolektīvi vienlaikus.

Nodaļā Ģimene kora un tautas ansambļa uzstāšanās reizēdzirdējām tautas dziesmas "Ziedi, ziedi rudzu vārpa" un"Neba' lietas lieli dēli", kā arī redzējām tautas dejas"Žīgu","Ai, ai ciema meitai" un "Pērkoņdanci", kurš nebūtnav svešs GVV audzēkņiem.

Koncerta nobeigumā ansambļa IDVASA un Armanda Birkenakopējā dziedājumā dzirdējām Alberta Legzdiņa "Sirdsezeru".Dejotāji, apvienotais koris un tautas ansamblis vienotiizpildīja "Ģērbies Saule sidrabota", diriģenta Paula Berkoldavadībā. Un,visu beidzot, Jāzepa Vītola "Gaismas pils", kuruizpildīja apvienotais koris Ernesta Brusubārža III vadībā, kas,vairāk kā 2000 skatītāju klātbūtnē, izskanēja ļoti pacilāti.

Jāatzīmē, ka bez uzveduma vadītāja Paula Berkolda, dalībuvēl ņēma daudzas atbildīgas personas, kurām bija uzticētivisdažādākie koncerta pienākumi. Uzvedumā piedalījāsBrusubārdas Dzimtenes jauktais koris abu ErnestuBrusubāržu vadībā, Čikāgas vīru koris diriģentes Māras

Vārpas vadībā, Indiānas latviešu biedrības koris diriģentesAijas Vinteres-Brugman vadībā un Mineāpoles St. Paul's ev.lut. draudzes koris Gunas Kalmītes-Skujiņas vadībā. Unneaizmirsīsim arī GVV, Klīvlandes, Kalamazoo jauktos korusAndreja Berkolda, Monikas Daukstes, Ingrīdas Jennings unJura Ķēniņa vadībā.

Dejotāju kopas uzvedumā piedalījās Čikāgas Dzelmiešivadītāju Lindas un Erika Zušēvicu vadībā, GaŗezeraDzintarnieki Ingrīdas un Jura Velkmes vadībā, IndianāpolesJautrais Pāris Ivetas Asones vadībā, Milvoku Metieniņš IntasVeldres vadībā, Toronto Daugaviņa Selgas Apses vadībā,Krišjāņa Barona Latviešu skolas Uguntiņa un GVV dejotāji.

Bez tiem, vēl daudz, jo daudz brīvprātīgi darbojošāspersonas, bez kuriem šis lielais darbs nebūtu iedomājams.Koncertam beidzoties, laukuma malā tika iedegts milzuugunskurs. Atvadām vēl pēdējā, visu G50 palīgu fotouzņēmums uz skatuves kopā ar lielā pasākumaorganizātoriem, un tad palēnām tika atbrīvots lakums, līdzvarēja sākties dejas līdz vēlai naktij. Visu pirms, skatuvi"iesildīja" mūzikas ansamblis Bob and the Latvians, līdz viņito pilnīgi atdeva mūziķu grupai no Latvijas Pērkons, kuri arLatvijas Kultūras ministrijas dotāciju viesojās Gaŗezerā tiešiuz šīm G50 svinībām. Skatītāju un dalībnieku līksmošana vēlilgi turpinājās.

Vilnis Trops

p

16

Nekad nav bijis viegli no Gaŗezera brauktprom. Vai nu pēc nedēļas nogales

atpūtas Dzintaros, 6 nedēļām GVV, vai arī intensīvām 4-2spēlēm. Šķiršanās skumjas un pēc Gaŗezera depresijuatkal piedzīvojām pēc vienreizēji labi sarīkotām unbrīnišķīgi, jauki pavadītām G50 jubilejas svinībām!

Protams, ka negribam braukt prom no vietas, kur mumslabi iet, kur nav jādomā par ikdienas rūpēm. Bet šeitnotiek kaut kas vairāk – mēs negribam atstāt vietu, kurpiederam. Es esmu Gaŗezers! Gaŗezerā mēs uztveramsevi kā daļu no kaut kā lielāka. Tādēļ arī nevēlamies tikaino attāluma iemūžināt citus fotografijā, bet gribam seviiekļaut kopīgā bildē – Selfijā! Īstenībā, cilvēkam irnepieciešami piederēt kaut kam lielākam. Un Gaŗezerstieši to jau 50 gadus ir piedāvājis.

Šo cilvēka vajadzību Kristus uzrunā, mūs aicinot paliktviņā: “Palieciet manī, un es – jūsos!” Kristus, kuŗā mājovisa neredzamā Dieva pilnība un kuŗā radītas visas lietasdebesīs un virs zemes. Kristus, kas ir VISS un kas aptverVISUMU, par kuŗu nav lielāks neviens un nekas – Kristusaicina mūs piederēt viņam un būt daļai no visuma. Viņšne tikai aicina, bet liek saprast, ka tas mums irnepieciešami – ‘jo jūs bez manis nenieka nespējat darīt.’

Dievs Kristū mums piedāvā iespēju būt tik cieši saistītiem

ar Viņu un Visumu, cik cieši saistīti ir vīnakoks un tā zari.Viens bez otra tie nevar dzīvot. Jēzus turpina: ‘Ja jūspaliekat manī un mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt,ko gribat, tas jums notiks.’ Kristū mēs esam tik ciešisaistīti ar VISUMU, ka vienalga, ko mēs darām, to darāmKristū.

Gaŗezers ir dibināts kā zars pie Kristus – Dievam unLatvijai. No sirds ticu, ka tādēļ arī augļu ir bijis tik daudzun tie uzskatāmi par lielu Dieva svētību. Caur GaŗezeruDievs mums dod iespēju piedzīvot piederības svētību –kā mazu daļu (lai gan daudziem Gaŗezera nozīme navnemaz tik maza!) no tās neizmērojami lielās svētības, kobaudām, kad sevi saistām ar Kristu.

Ja saprotam un kopjam savu ciešo piederību Kristum, tadnav jāizvēlas - Dievam vai Latvijai. Dievs caur piederībulatviešu tautai un Gaŗezeram mūs dara par saviemzariem. Bet augļus nest - ne Tev, ne man, ne Gaŗezeram– nebūs iespējami, ja zars nebūs saistīts ar koku. Vienīgiturpinot sekot un savās dzīvēs un darbos paust Gaŗezeradevīzi “Dievam UN Latvijai”, Gaŗezers būs Dieva svētītavieta, nometne, kopība, kuŗai piederot, jauni un veci vēlilgus gadus piedzīvos piederību kaut kam vēl lielākam.

Ja esam Kristū, tad viss, ko darām, ir saistīts ar Dievapilnību. Tad ballītes deju ritmos mēs izjutīsim dzīvāDieva sirds pukstus. Un dzestrais ezera ūdens vasaraskarstumā veldzēs ne tikai miesu, bet arī dvēseli. Klusapastaiga pa pazīstamām meža takām būs iespējaieklausīties Dieva balsī. Katrs darbs – liels vai mazs,klasē, darbā vai talkā – būs daļa no Dieva nodoma.Katra draudzība – Dieva mīlestības apliecinājums.Tēvzemes mīlestība – Dieva dotā, mums kopjamādāvana. Un katrs sapnis, iecere un lūgšana par Gaŗezeranākotni piepildīsies Dievam par godu, bet mums pašiem,mūsu tautai, sabiedrībai un Latvijai par svētību.

prāv. Anita Vārsberga Pāža

Skat. Jāņa ev. 15:1-11 unVēstuli kolosiešiem 1:15-20.

foto Sams Knochs

17

Gaŗezera 50 gadu jubilejas ietvaros starp daudziemsarīkojumiem notika arī Latvijas Kausa izcīņa futbolā, koizspēlēja 49. reizi. Kausu dāvināja 1956. gadā Laika izdevējsHelmūts Rudzītis, un par to cīnījušās daudzas latviešufutbola vienības no Kanādas, ASV austrumkrasta unvidienes kopš 1956. gada.

Šoreiz savā starpā sacentās divas futbolam uzticīgipalikušās komandas – Vidējo valstu DV un ŅūdžersijasKursa.

Pirms spēles sākuma svilpes tika pacelts Latvijas karogsatjaunotajā Ērika Pētersona sporta laukuma karoga mastā.Karoga pacelšanas laikā abu vienību spēlētāji kopā arapmēram 150 skatītājiem dziedāja Latvijas Valsts himnu.

Amerikas latviešu apvienības sporta nozares vadītājs TomsTrautmanis uzrunāja klātesošos, un tad sākās spēle, kasbija bagāta ar labām saspēlēm un sitieniem pa vārtiem.Varēja redzēt, ka abās vienībās spēlējošie jaunieši irattīstījuši savas spējas, un mums aug jauni talanti.

Spēles gaitā abām vienībām bija iespējas gūt vārtus, bet tokavēja abās komandās labi spēlējošie vārtsargi unaizsardzības līnija. Tomēr spēles 33. minūtē pēc MarkusaGrīviņa izpildītā stūra sitiena veiklākais pie vārtiem izrādījāsDāvis Kārkliņš, kurš atklāja spēles rezultātu – 1:0 Vidējo

Valstu labā. Pēc neilga brīža Krišjānis Ūle izgāja viens pretvārtsargu un likās, ka rezultāts kļūs neizšķirts, tomērlīnijtiesnesis bija pacēlis savu karodziņu, vēstot paraizmugures stāvokli.

Ņūdžersijas Kursa palielināja ofensīvu, cenšoties panāktneizšķirtu rezultātu, taču 15 minūtes līdz finālsvilpei“iekrita” aizsardzībā un lieliska iespēja panākt 2:0 bijaMarkusam Grīviņam, taču Markus precīzi neapstrādājabumbu un to ķēra Kursas vārtsargs. Par spīti nemitīgiemKursas uzbrukumiem spēles rezultāts tā arī vairsnemainījās, jo veiksmīgi darbojās Vidējo Valstu aizsardzībaun vārtsargs Kalvis Melbārdis, kurš pēc spēles saņēmaspēles vērtīgākā spēlētāja jeb “MVP” balvu.

Pēc sacensībām uzvarētājiem kausu pasniedza TomsTrautmanis, bet medaļas – GVV sporta koordinators JānisLabucs. Lai arī spēle bija emocijām bagāta, mača galvenaistiesnesis Fils Beikers (Phil Baker) parādīja tikai 1 dzeltenokartīti. Tāpat veiksmīgi darbojās arī līnijtiesneši BrūssMastnijs (Bruce Mastny) un Roberts Vītoliņš.

Spēlē redzētais liecina par jauno spēlētāju izaugsmi abāsvienībās, kas dod cerību, ka cīņas par Latvijas Kausuturpinās “jaunā maiņa”.

Alberts Legzdiņš

L a t v i j a s k a u s s f u t b o l ā

foto Vilnis Trops

18

Notikumu daudzums, ar kuriem mūs Gaŗezera 50 gadudarbības svinību laikā apbēra, bija neiedomājami dažāds.Viena no formām bija mākslas pasākumu dažādība, ariespēju baudīt to visdažādākās niansēs. Ar daiļamatameistaru pulcēšanos "Sietiņu" plašajā ēkā, kopā bijasabraukuši sava amata pratēji, pat no valsts visattālākajiemnostūriem, lai rādītu svētku dalībniekiem sava amata spējasun ieinteresētu iegādāties daļu no darbiem. Ikvienā"Sietiņu" ēkas nostūrī zaigoja izstrādājumi metālā, stiklā unapbrīnojami veidotos juvelieru darinājumos. Laika gaitāmūsu daiļamata meistaru paaudzēs ir izveidojušās daudzjaunas un ļoti radošas personības, kuras savus darbus izpildadažādās latviskās daiļamata vai radniecīgās tehnikās.Mākslinieku galdi bija piepildījuši visu plašo ēku un arīizvietojušies apkārt tai. Plašais ēkas interjers un arīapkārtējo koku lapotne pasargāja no tiešajiem saulesstariem ikvienu dalībnieku. Arī nebija pamata tiemiebildumiem, ka tirdziņš atrodas patālu no pārējām G50aktivitātēm Gaŗezerā. Atrisinājumu bija radusi rīcībaskomiteja noorganizējot, vai ik desmit minūtes, ērtunokļūšanu amatnieku tirdziņā ar motorizētu transportu nobiroja rajona. Ar speciāla autobusa pakalpojumu varēja arīdažu minūšu laikā nokļūt ansambļu koncertēšanas vietā"Atbalsīs", kas Gaŗezera viesiem radīja ērtību.

Dodoties pa ceļu uz Gaŗezera vasaras vidusskolas pusi varējasasniegt visus trīs Latviešu centra muzejus, no kuriem viensir Skautu muzejs, kas, vienlīdz ir arī bijušā skautu vadītājaRicharda Roļļa mūža ideju piepildījums. Samērā īsā laikā tikasavākta nauda šīs patstāvīgās muzeja ēkas celtniecībai, kurā,eksponātos un citās svarīgās liecībās tiek parādīta visaLatvijas Skautu un Gaidu vēsture. Patreiz Skautu un Gaidumuzejā var apskatīt jubilejai veidoto izstādi par skautudarbībām un tradīcijām Gaŗezera teritorijā pēdējos 50gados. Pie Skautu muzeja, pēc Gaŗezera 50 darba gadujubilejas svinīgā akta Graša paviljonā, tika atklāta R. Rollimveltīta piemiņas plāksne, godinot viņa darbu Skautu unGaidu idejas populārizēšanā un muzeja izveidošanā.

Pēc jaunās Skautu muzeja ēkas nodošanas lietošanā, otrpusceļam, Kronvalda ēkā atbrīvojās telpas Gaŗezera otrā, ārpusLatvijas lielākā tautas lietišķās mākslas muzejapaplašināšanai. Tas nes tautas daiļamata meistara OsvaldaGrīna vārdu. Tāpat kā Gaŗezera 50 gadu pastāvēšanasdarbība ir attiecināma uz ilggadīgi liktiem sabiedriskiempamatiem, arī O. Grīna tautas mākslas muzejs, ar savubagātīgo etnografisko mantu kolekciju, ir veidots uzsabiedriskiem pamatiem.

Tautas mākslas muzejs ir Grīna realizētais sapnis par

novietojumu vienkopus lielam latviešu tautas ziedotam unarī viņa personīgi savāktam latvisko daiļamata izstrādājumumantu krājumam. Muzejs veidojās līdz ar Gaŗezeru. Patreizmuzeju vada Astra un Jānis Reveliņi. Grīna muzeja telpasrobežojas ar Klinklāva galeriju, kas ir trešais Gaŗezeramuzejs.

Klinklāva galeriju vadaLīga Ejupe (foto). Kā viņaatzinās mākslas tirgusatklāšanas reizē, tadpēdējās nedēļas galvenaisdarba mērķis ir bijis, laiatlikušajās dienās, pirmsGaŗezera jubilejassvinībām, 5 dienāssagatavotu galerijāmākslas darbu tirgu. To irveikuši 5 cilvēki, kurikatru dienu ir strādājušino 12 līdz 15 stundāmdienā, līdz 400 darbi irizlikti apskatei unpārdošanai.

Kā Līga pati teica, tas ir darbs, kuru var darīt tikai reizi 50gados. Liels palīgs ekspozīcijas iekārtošanā ir bijis viņas vīrsImants un, sakarā ar saulaino laiku, mākslinieku darbi irizlikti arī uz balkona ārpus galerijas. Lielu daļu no darbiemaizpilda mākslinieka Ēvalda Dajevska gleznojumi lugām,kuras ir tikušas uzvestas viņa dzīves laikā, kā arī skices luguskatuviskajam ietērpam, pie kurām viņš ir strādājis. Šie irpēdējie no viņa darbu apjomīgā klāsta. Mākslas darbu tirgūbija izstādīti arī citu latviešu mākslinieku darbi, kā LeldesKalmītes, Margaritas Kovaļevskas un arī jaunākās paaudzesmākslinieku gleznojumi.

No visa redzētā un izjustā Gaŗezera 50 gadu darbībasjubilejā gribas novēlēt arvien rūpēties par jaunās paaudzesnacionālās gara kultūras un ētikas principu audzināšanasiespējām un darba tikuma pilnveidošanu. Arī Gaŗezeramuzeji vienmēr būs atvērti tiem, kas tajos dosies savasnacionālās apziņas papildināšanai.

Vilnis Trops

m ā k s l a s t i r g u s u n a m a t n i e k u t i r d z i ņ š

19

Gaŗezera 50. jubilejas ietvaros arīnotika amatnieku tirdziņš.

Sākot ar 4. jūliju tirdziņš bija atvērts nometnes jaunajāēkā Sietiņos, un uz nomaļo vietu (kā daži apmeklētaji touzskatīja ) iegriezās daudz ļaužu, lai apskatītu 16 tirgotājupiedāvājumus. Uz Sietiņiem ik par 15 minūtēm kursējagolfa ratiņi un tirdziņa apmeklētāji bija pateicīgi parvizināšanu.

Papildus pazīstamajām P. Kriķa rotas lietām, L.Samsonasrotām, L. Kaugares tautas tērpu priekšmetiem, BalticSantas, L. Daigas pērlīšu rokassprādzēm, ALA grāmatugaldam un Rožkalnu ģimenes stikliem, šoreiz piedalījāsdaudz neredzētu amatnieku un tirgotaju, piemēram NikkiTupesis ar skaistiem paššūtiem rokdarbiem (kurus varapskatīt Etsy interneta veikalā NikJDesigns) un AndrisRūtiņš ar rotām (arī Etsy interneta veikalā Balticsmith).Visas trīs dienas pie Andra galda darbojās mazie rotkalīši,kuri varēja tur izkalt paši sev kareklīti. I. Aizstrauts noŅudžersijas piedalījās ar asprātīgi uzdrukātiem T-krekliem, mazo bērnu drēbītēm, kā arī kartiņām (arīnopērkamas Etsy veikalā Wenchstock). No Florīdasieradās Lauzumu ģimene ar Latvijas māksliniekudarinātiem stikla traukiem, kam arī bija liela piekrišana.Vienreizējas un no ļoti interesantiem audumiem izšūtassomas piedāvāja Thomas Tweed (thomastweed.com) unziepes no dabiskām izejvielām pārdeva "ziepju vārītāja"Ilze Antona. S. Henderson pārdeva Latvijā pītus zīdaziedu vainadziņus. S. Webster piedāvāja pircējiemapgleznotus koka dzīvnieciņus. Rokdarbus no Latvijas, kā

piemēram šalles ar Lielvārdes jostas rakstiem, ādasaproces, tautiskus Ziemsvētku eglītes dekorācijas,tautiskos rakstus stiklā, sudraba un bronzas auskarus,tautisko rakstu cepumu formiņas un daudz ko citupiedāvāja "Baltic Delites".

Tirgotāji atdeva Gaŗezera nākotnes fondam 15% nosaviem ienākumiem - summa sanāca turpat pie $4,000.Liels paldies visiem amatniekiem par jūsu piedalīšanosun dāsno velti Gaŗezeram!

Ilze Bērziņatirdziņa koordinātore

Makslas tirgū bija izstādīti pārdošanā 350 mākslas darbi (no tiem 150 Ēvalda Dajevska darbi). Cenas bija no $5.00 līdz $9,000.00. Tikapārdoti 166 darbi, kopā vairāk nekā $10,000 atlikums Gaŗezeram. Tirgu apmeklēja vismaz 500 viesu. Pēteris Dajevskis bija atvedispēdējos vēl dabūjamus tēva Ēvalda darbus, kuru vairākums tiek izstādīti un glabāti Liepājas muzejā. Dajevska darbiem bija lielapiekrišana un labi pārdevās.

LĪga Ejupe

20

Garezers – latviskuma sala Amerikā.Lielākais ārzemju tautiešu centrs svin50 gadu jubileju“Kas ir Garezers? Mēs esam Garezers!” – šī jubilejassarīkojuma devīze ir tuva un saprotama daudziem tūkstošiemAmerikas un arī Kanādas latviešu, kuri pusgadsimta laikā irtikušies vasaras nometnēs, mācījušies Latvijas vēsturi unkultūru sešu nedēļu nodarbībās vasaras vidusskolā, sportojuši,lūguši Dievu, dziedājuši, dejoši, ballējušies un atradušidraugus visam mūžam.

Bet tiem, kas nekad nav bijuši ASV vidienē, izstāstīšu, kaMičiganas štatā, kurā daba atgādina Latvijas dabu un kurateritorija ir lielāka par Latviju, atrodas daudzi ezeri. Viens notiem – “Long Lake”, tulkojumā no angļu valodas – Garezers.Jauks ezers, kurā dzīvo zivis un bruņurupuči, krastmalā augozoli un skraida burunduki, un peldoties brīžam šķita, ka esmuBaltezerā vai kādā citā jaukā Latvijas ezerā, kura krastosatrodas skaistas vasaras brīvdienu mājas.

Taču Garezera vārds ir dots arī 68 hektārus lielai teritorijai, kaspieder latviešu dibinātai bezpeļņas akciju sabiedrībai, kurāakcionāri ir kā latviešu kristiešu draudzes, “Daugavas Vanagi”un citas organizācijas, tā privātpersonas. Garezerā atrodasvasaras vidusskolas mācību centrs, bērnu nometnes mājiņas,pludmale, “Dziesmu leja”, pēc Gunāra Birkerta projekta tapusīBrīvdabas baznīca. Der apmeklēt arī Osvalda Grīna tautasmākslas muzeju un Klinklāva mākslas galeriju, un Skautu ungaidu muzeju, un bibliotēku. Ir arī sporta laukums un laukumsmednieku šaušanas treniņiem.

Uzņēmīgā trijotne

Garezerā atrodas piemiņas plāksne mācītājam VilimVārsbergam, kuru Latvijā atceras kā Latvijas Universitātes 90.gados atjaunotās Teoloģijas fakultātes dekānu. Uz plāksnesrakstīts, ka viņš bija Garezera dibinātājs, kura vīziju parlatviešu centru ar devīzi “Dievam un Latvijai” turpina īstenotnākamās paaudzes. Pārliecināts par šāda centranepieciešamību, mācītājs Vārsbergs 1964. gadā atrada šoīpašumu – toreizējo amerikāņu gaidu vasaras nometni – uniedvesmoja ASV vidienes apgabala latviešu draudzesiegādāties un dibināt Latviešu centru – Garezeru.

Vārsberga atraitne Birutas kundze atminas, ka liela lomapārliecināšanā par šī īpašuma nepieciešamību bija arī

prāvestam Pāvilam Ķirsonam. Organizāciju īpašuma pirkšanainodibināja Vilis Vārsbergs, namsaimnieks Verners Treimanis,kurš Amerikā dzīvoja jau kopš 1905. gada, un arhitekts GunārsGruzdiņš. Sekoja vienreizēja latviešu indivīdu un organizācijuatsaucība, Garezeram kļūstot par lielāko latviešu izglītības unsabiedrisko centru ārpus Latvijas.

Viļa un Birutas meita mācītāja Anita Vārsberga-Pāžepiemetina, ka savulaik tētis, mammai nezinot, bija ieķīlājisģimenes automašīnu, lai nopirktu traktoru, kas noderējabūvdarbos. “Toreiz nevienam nenāca prātā, ka šis centrsturpinās pastāvēt 50 gadus!” saka Anita.

Patriotismu un plašāku skatu

“Kā tas, ko iztēlojāties, atbilst tam, ko ieraudzījāt?” man vaicā“Garezera-50″ komitejas priekšsēdis Francs Bauers. Jā,sagaidīju ko līdzīgu 3×3 nometnes gaisotnei, kur visus vienodraudzība, latviskā dzīvesziņa un kopābūšanas prieks. Tačutikai klātienē var novērtēt, cik liela enerģija, uzņēmība unneatlaidība bijusi vajadzīga, lai pusgadsimtu koptu un attīstītušo centru un pildītu Garezera misiju – pulcināt latviešusabiedrību, audzināt un mācīt jaunatni, stiprināt latviešuvalodu, kultūru un garīgās vērtības un veicināt latvietību unsaites ar Latviju.

“Es Garezerā iemācījos latviešu patriotismu, jo kur citur tikdaudz reižu nedēļā vēl būtu dziedājis “Dievs, svētī Latviju!” unvakara nodarbības beigtu ar “Daugav’s abas malas mūžamnesadalās”,” “G-50″ jubilejā teica Amerikas Latviešu apvienībaspriekšsēdis Pēteris Blumbergs. Arī viņa trīs brāļi – Ēriks,Roberts un Dāvids – ir savulaik beiguši Garezera vasarasvidusskolu, un šovasar Pētera vecākais dēls Aleksandrspiedzīvos vasaras vidusskolas izlaidumu un saņemsapliecinājumu par latviešu valodas apguvi labā līmenī.

3. jūlijā pirmizrādi piedzīvoja režisores Māras Pelēcesdokumentālā filma par Garezera vēsturi. Tajā vasarasvidusskolas pedagoģe par saviem audzēkņiem saka: “Mēsmācām viņus, lai viņi redzētu pasauli plašākā veidā, jo viņiemir divas valodas un divas kultūras!” To apstiprina AmerikasLatviešu jaunatnes apvienības priekšsēde Indra Purmale: “Šīvieta iemāca zināšanas, kas rada prasmi un drosmi dzīvi veidotlatviskā garā.”

Par vēsturi un Porziņģi

Garezera vasaras vidusskolā mācības šogad sākušās 29. jūnijā;četrās klasēs zinības apgūst 114 jaunieši vecumā no 14 līdz17 gadiem. Kas viņus motivē parastās skolas brīvlaikā, kad ārāsmaida vasara, sešas nedēļas sēdēt vēstures, latviešu valodasstundās un piedalīties citās nodarbībās? “Te ir draugi!”,“Vakaros var spēlēt voleju!” viņi atbild. Bet mammas un tēviatzīst, ka sūtīt atvases uz vasaras mācībām ir vispirms viņuizvēle. Turklāt Garezerā arī vismazākajiem – bērnudārza

21

vecuma “bizbizmārītēm” un “sprīdīšiem” – ir nodarbības(šogad tās apmeklē 36 bērni), kā arī nometnes jaunāko klašuskolēniem, kur šogad 53 dalībnieki. Tā nu, ieguvuši draugusjau piecu, astoņu vai desmit gadu vecumā, viņi vēlasatgriezties Gar¬ezerā vēl un vēl. Par divām nedēļām nometnēvecāki maksā tūkstoš dolārus, bet par sešām nedēļām vasarasvidusskolā – jau divarpus tūkstošus dolāru. Jo Gar¬ezers tiekuzturēts no ziedojumiem un maksājumiem par mācībām,nometnēm un dažādiem sarīkojumiem.

Rīts vidusskolēniem sākas zālē ar kopēju lūgšanu, kuru vadapašreizējā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpusLatvijas arhibīskape Lauma Zušēvica. Viņa jau gadu desmitiemskolā ir mācījusi ticības mācību. Šoreiz uzrunas temats ir – konozīmē būt labam namturim. Lauma novēl visiemvidusskolēniem kopā radīt prieku, labu sajūtu, ko paņemt līdziuz mājām.

Esmu atvedusi Garezera bibliotēkai “LA” apgādā izdotogrāmatu “100 Latvijas vēstures relikvijas”. Tā kā vēsturesstundā skolotāja Irēne Elksnis-Geistere piemin Ernestu Gliku,parādu bildi, kāda izskatās slavenā Glika Bībele. Bet ceļu uzbibliotēku man rāda pazīstamais “Čikāgas piecīšu” dziedātājsAlberts Legzdiņš, kurš “amatu apvienošanas” kārtībā Garezerāir gan bibliotekārs, gan futbola tiesnesis.

Latviešu valodas stundā bērni apgūst latviskās galotnes.Atbildot uz jautājumu “kur?”, pēdējais patskanis jāpastiepjgarāks. “Kur tu dzīvo?” audzēkņiem vaicā skolotāja, unatbildes skan “Čikāgā!”, “Minesotā!”, “Konektikutā!”.

Vairāki jaunieši nupat jūnijā ir bijuši Latvijā kā AmerikasLatviešu apvienības programmas “Sveika, Latvija!” dalībnieki.Uz jautājumu, kas visvairāk palicis prātā, viņi atbild: “Stūramāja, Liepājas Karostas cietums, Jāņu svinēšana Beb¬renēun latviešu pirtis!”

Viena no nodarbībām saucas “Debates par aktualitātēm”.Skolotājs Artis Inka vispirms pastāsta gan par Latvijā, ganAmerikas latviešu sabiedrībā apspriesto basketbolista KristapaPorziņģa nievīgo izteikumu par Latviju ielas intervijā un tamsekojošo atvainošanos. Skolotājs vaicā, kā jaunieši to vērtē.Viņi diskutē, argumentē, un domas dalās. Viena meitene saka,ka sportists bija iedomīgs un ka viņam bija jāsaprot “neteiktstulbas lietas”, cita spriež, ka jāpiedod, pamatojot – tāpēc kakatram jāpadomā arī par to, ko pats varbūt kādreiz nepareiziizdarījis.

Vidusskolā ir stingri noteikumi. Jaunieši tiek brīdināti: nedrīkstlietot nekādu alkoholu. Pat viena alus pudele var būt pariemeslu tam, ka Garezers nekavējoties jāpamet un nauda parneizmantoto laiku netiek atdota.

Beidzamajā vasaras vidusskolas gadā jaunieši kārtopārbaudījumus un saņem apliecības par šīs vidusskolas

beigšanu. Skolas direktore Sandra Kronīte-Sīpola stāsta, kaaudzēkņi, stājoties universitātēs, var uzrādīt sertifikātu, kanoteiktā līmenī apguvuši latviešu valodu, un tā tiek ieskaitītakā svešvaloda, līdz ar to augstskolā var izvēlēties apgūt kāducitu mācību kursu.

Turklāt zināšanas, ko iegūst vasaras vidusskolā, jauniešiemnoderēs, arī rakstot universitātei eseju, ko tāpat uzņemšanaskomisijas ņem vērā, izraugoties nākamos studentus.

Koncerts, pīrāgi un vēlējumi

Viens no emocionālākajiem jubilejas notikumiem ir krāšņaissalūts piektdien, 3. jūlijā. Salūtu Garezeram uzdāvinājuši Ineseun Ričards Drīhausi. Latvijas Goda konsuls Čikāgā RobertsBlumbergs stāsta, ka Drīhausu ģimene ir dāsni ziedojusidažādām latviešu aktivitātēm, toskait simttūkstoš dolāruatvēlējusi Latvijas Universitātei.

Visplašākās svinības notiek sestdienas vakarā. Tās sākas arlieluzvedumu, kurā piedalās dejotāji un dziedātāji. Koncertalaikā Garezera prezidents Imants Ejups svinīgi paziņo, ka“Dziesmu lejas” skatuve nosaukta diriģenta Roberta Zuikasvārdā. Aizkustina koristu dziedātā “Saule, Pērkons, Daugava”,“Svētī debesīs šo zemi”, “Gaismas pils” un citas mīļas,pazīstamas melodijas, tāpat skaļus aplausus nopelna žiperīgiedancotāji, dejojot “Laucinieku deju” un “Meita puišusdancināja”.

Vienu mirkli šķiet, ka esmu Latvijā, piemēram, Kandavasbrīvdabas estrādē, kur, tāpat kā “Dziesmu lejā”, skatītājurindas izkārtojušās piekalnē. Bet citi ciemiņi no Latvijas –grupa “Pērkons” – atzīst, ka vienubrīd bijusi sajūta kā Saldusestrādē, un priecājas, ka izdevies iekustināt aktīvailīdzdzīvošanai un dejošanai daudzus koncerta apmeklētājusGarezerā.

Jā, atminos, kā atklāšanas uzrunā “G-50″ jubilejā salīdzinājagoda viesis, Latvijas vēstnieks Amerikā Andris Razāns: brīžiemzemapziņā zūd robeža starp oriģinālu – Latviju – un kopiju –Garezeru.

Kurš grandiozs latviešu sarīkojums gan paiet bez tirdziņiem?Protams, tāds ir arī šeit. Pie Amerikas latviešu izglītībasnozares pārstāves Daces Koplandes var iegādāties no Latvijasatvestās grāmatas bērniem un pieaugušajiem, pie tautastērpudarinātājas Lienas Kaugaras nopērkamas Kurzemes mēlenes,Nīcas vainagi un audumi tautiskiem brunčiem. Ir arī mālatrauki, sudraba rotaslietas un citas mantas. Daļu noieņēmumiem pārdevēji ziedos Garezeram. Tāpat Garezera kasiar nozīmīgu summu – 50 tūkstošiem dolāru – papildina golfaspēlētāji, kuri par savu līdzdalību Arņa Skultes atklātajā golfaturnīrā katrs samaksājuši prāvu dalības maksu. Golferi aicinaikvienu Garezera draugu turpmāk mēnesī ziedot 19,65 dolārus(simboliska summa, jo centra dibināšanas gads ir 1965).

turp. 29. lpp.

22

Satikušies

1965.gadā uzņēmīgi latvieši nopirka īpašumu ASV vidienē pieezera Long Lake netālu no pilsētiņas Three Rivers, kopārdēvēja par Garezeru pie Trejupēm. Šajā nedēļas nogalēAmerikas latviešu sabiedriskās dzīves centrs Garezers svin 50gadu jubileju. Ja gribas saprast, ko nozīmē būt latvietimAmerikā, ir vērts tur aizbraukt.

Garezers pamostas, kad nokūst sniegs un mežā pie ezera atkalvar dzirdēt Mičiganas daudzbalsīgo putnu kori. Nedēļasnogalēs sabrauc talcinieki, jo pēc ziemas vienmēr kaut kaspielabojams un tīrāms. Gandrīz katru gadu, pateicotiesziedotāju labvēlībai, tiek uzcelta vai atjaunota arī kāda ēka.

«Vai jūsu atbalsts būs liels vai mazs, Garezera vadība būsikvienam pateicīga. Ziedojiet ne no pārpilnības, bet nopārliecības,» pirms 50 gadiem teica Detroitas Kristus draudzespriekšnieks Verners Treimanis, kurš ieguldīja līdzekļusGarezera īpašuma iegādē. Šodien latviešu centrs Garezers irbezpeļņas organizācija, kura pieder 143 akcionāruorganizācijām, un tās īpašumā ir vairāk nekā 100 ēku, lieladaļa talcinieku rokām celtas.

Ideja par vietu, kur varētu satikties un rīkot latviešupasākumus, pagājušā gadsimta 70.gados prātā ienācamācītājam Vilim Vārsbergam, kas apkārtnes latviešudraudzēm ierosināja nopirkt 68 hektārus lielo The Lone TreeCamp pie Garezera, uz kuru varēja viegli nokļūt no citiem ASVvidienes lielākajiem latviešu centriem - Kalamazū, Čikāgas,Detroitas, Grandrepidsas, Indianapolisas, Klīvlendas unMilvokiem -, un tā būtu laba vieta, kur rīkot draudžupasākumus. 1965.gada 23.maijā notika Latviešu centraGarezers iesvētīšana, bet 4.jūlijā sākās pirmā Garezera vasarasnometne un vasaras vidusskola.

Ezera otrā pusē atrodas Latviešu ciems jeb «mazā Latvija», kāto dēvē paši ciema iedzīvotāji. Tas pats Treimanis, kasieguldīja naudu īpašuma pirkšanai pie Garezera, nopirka zemiotrpus ezeram, sadalīja to apbūves gabalos un pārdeva par lētunaudu. Toreiz tikai latviešiem. «Mans tēvs nopirka zemi, laiatbalstītu latviešu lietu. Kā daudzi apkārtnes latvieši. Kadaizgāja pensijā, pārdeva mājas pilsētā un uzcēla mājuGarezerā. Ciems deva darbaspēku Garezeram,» stāsta ciemavecākais Uģis Grīnbergs un viņa sieva Mārīte. Viņa Garezeravasaras nometnē strādājusi gan par audzinātāju, nometnespriekšnieci, pavāri, glābšanas dienestā, gan lapas grābusi unpodus tīrījusi.

Aizejot pensijā, Grīnbergi pārdeva savu māju pie Detroitas unuzcēla Latviešu ciemā - gaišu, lielu, lai visiem bērniem unmazbērniem vasarā pietiktu vietas. Ciemā jau visi pensionāri,Grīnbergi saka, bet vidējā paaudze kļuvusi turīgāka un tagadpērk mājas pie paša ezera, tagad gandrīz puse no mājām,apmēram 40, ezera krastā piederot latviešiem. Vietējiemamerikāņiem, kas grib pārdot īpašumu Garezerā, mākleridodot padomu: liec vienalga, cik augstu cenu - some crazyLatvian will buy it.*

Apmēram divi tūkstoši cilvēku vasarā apmeklē latviešu centraGarezers sarīkojumus, dievkalpojumus Brīvdabas baznīcā(arhitekts Gunārs Birkerts), koncertus un izstādes, slavenoVolejbola nogali jūlijā, kas, kā smejas vietējie latvieši, esot kāMeka musulmaņiem. Bet visas sarunas un dziesmas latviešusatikšanās vietā bija un ir par un ap Latviju, kas pirmsneatkarības atgūšanas Otrā pasaules kara laikāizbraukušajiem bija palikusi atmiņā kā bērnības saules zeme,kas ar varu atņemta. Sākoties Baltijas un Austrumeiropasvalstu neatkarības centieniem, Garezerā ar lielu interesi unsirsnīgu uzņemšanu tika sagaidīts ikviens cilvēks no Latvijas.Sāpīgi gan reiz esot bijis dzirdēt pārmetumu no kāda Latvijaspuiša par to, ka «jūs atstājāt Latviju, jūs nemaz neesat īstielatvieši», atzīst Mārīte Grīnberga.

«Bet tas bija satraucošs un interesants laiks,» atceras dakterisVidvuds Medenis, kurš dzīvo Latviešu ciemā, Siguldas ielā, unbijis Garezera prezidents, šaha skolotājs un ziņu redaktors.«Pēc neatkarības atgūšanas te apgrozījās ļoti daudz Latvijasinteliģences - Māra Zālīte, Gundega Repše, Skujenieks, Bels,politiķi brauca un uzstājās Garezerā. Dzeguzēni ieradās vēlkomunistu laikā, viņus uz Detroitu bija uzaicinājusi kaut kādadraudzības biedrība. Detroitā viņi sala un nebaroja viņus, esteicu, lai brauc pie mums, viņi te palika dienu, uzņēmām unpabarojām.» Reizē ar neatkarības atgūšanu Medenis nolēmisatstāt centra prezidenta amatu, uzskatot, ka Garezera vadībājānāk jaunākiem cilvēkiem no izglītotās vidējās paaudzes.

Katru vasaru Garezers aicina uz četrām izglītībasprogrammām: Bizbizbērnu jeb bērnudārza programmu, bērnunometni, sagatavošanas skolu un vasaras vidusskolu. Šajās

23

programmās, kas piedāvā «apgūt latviešu valodu, vēsturi unkultūras vērtības, kā arī baudīt sportus, mūziku un dažādasnodarbības», ik vasaru piedalās apmēram 300 bērnu unjauniešu. Arī izglītības pro-grammu vadībā, mainoties latviešucentra administrācijai, stājās gados jaunāki cilvēki, kam radāsiespēja regulāri lidot uz Latviju. Vairāki pat sāka veiksmīgubiznesu vecvecāku un vecāku dzimtenē. Savukārt vasarasizglītības programmās darbs arvien biežāk tika piedāvāts«Latvijas latviešiem», kā viņus dēvē Garezerā, kaut šisapzīmējums nepatīk emigrācijas vecākajai paaudzei. Mēs arīesam Latvijas latvieši, viņi aizrāda.

«Atceros, ka 90.gadu sākumā atbrauca Atis Skalbergs.Nacionāls, patriotisks cilvēks, kaut savu laiku sabijis partijā.Skalbergs mācīja latviešu literatūru, stāstīja bērniem parrakstniekiem, dzejniekiem pirms Atmodas laika, par ImantuZiedoni,» stāsta Vidvuds Medenis. «Tad vidusskolas vecāsdāmas sāka purkšķēt un gribēja viņu izsviest ārā. Es tolaik bijuGarezera prezidents, aizgāju uz skolotāju sanāksmi un teicu:absolūti atstājiet to kungu mierā!»

Dzintra Slišāne no Raunas Garezerā nostrādājusi 14 vasaras.«Biju skolotāja un audzinātāja un šajos gados esmupiedalījusies trijos Amerikas latviešu Dziesmu svētkos. Esapbrīnoju Garezera bērnus - viņi kādreiz muļķojas korastundās un deju nodarbībās, bet, kad jāuzstājas, izdara toapbrīnojami. Tur dzied un dejo visi - veci, jauni, lieli, mazi,māte, tēvs, vecvecāki un mazbērni.»Kad veselība vairs neklausīja leģendārajai Garezeravidusskolas latviešu valodas skolotājai Mirdzai Paudrupei,kura tur strādāja kopš 1967.gada, Dzintra kļuva par viņaspalīdzi un pavadoni: «Kādu vasaru atbraucu no Latvijas arieģipsētu roku, tad mēs abas sešas nedēļas kopā nostaigājām- es ar salauztu roku un Paudrupes kundze ar spieķīti man pieveselās rokas. Bērniem bija milzīga pietāte pret viņu, viņavienmēr teica skolēniem: tu esi valodas cīnītājs! Izlaidumosteica garas runas, tādas, ka šermuļi gāja caur kauliem.»

Dievam vai Latvijai?

Garezera vasaras vidusskolēnu ikdiena, kad ārā vidējātemperatūra bieži sasniedz plus 25 un 30 grādus, nav viegla -katru dienu ir četras 50 minūtes garas mācību stundas, vienamājas darbu sagatavošanas stunda. Tad vēl pēcpusdienasnodarbības - koris, tautas deju mēģinājumi un sportanodarbības. Mācītāja Aija Graham Garezerā strādājusi četrasvasaras ar dažādu vecumu bērniem un atzīst: «Vidusskolasdienas plāns - viena aktivitāte pēc otras, katru rītu astoņos norīta iet uz obligāto rīta lūgšanu, stāvēt pie Latvijas karoga,katru svētdienu apmeklēt dievkalpojumu. Es domāju, ka šiebērni izdara daudz - man grūti iedomāties, ka viens vidusmērapusaudzis Latvijā to varētu.»

«70.gados bija skolotājs Zeidaks, kas mācīja kaut ko līdzīgusabiedriskajām zinātnēm, un tur tika runāts tikai par to, ka

vairosimies Latvijai,» smejas Ēriks Kore, kurš četrus gadusbijis vasaras vidusskolas direktors. Viņa sieva Māra, šūpojotrokās jaunāko meitiņu Rebeku, piebilst: «Mēs dziedājām tikaitādas tautas dziesmas, kurās bija par daudziem bērniem.»

Protams, visi vecāki bez tā, ka vasarā Garezers atvieglo viņurūpes par bērnu brīvlaiku, cer, ka viņu atvases apgūs latviešuvalodu un kultūru. «Dažkārt ir tā,» smejas Uģis Grīnbergs,«vecāki, kas runā latviski, atved bērnu uz nometni, izlaiž unuzsauc: Have a good time at a camp!**»Garezera bērnudārza Bizbizbērni vadītāja Krista Cickovskasaka: «Agrāk vecāki, kas ģimenē nerunāja latviski, atvedabērnu cerībā, ka pēc nedēļas viņš sapratīs latviešu valodu.Teicām: nevaram to apsolīt. Tagad viņi saprot, ko var izdarītnedēļas laikā, un priecājas par mazumiņu: mans bērns vakarvannas istabā sāka dziedāt - apaļš ābols bumbierim cepčības...»

Daļai bērnu Garezera pievilcība ir jaukas satikšanās,sportošana un ballītes, bet apmēram ceturtā daļa skolēnumācās ļoti nopietni. Runājot par latviešu valodu, dienaskārtībā vienmēr ir jautājums, vai ikdienā, ārpus stundām vajagbērniem ierobežot angļu valodas lietošanu? Māra Kore atcerassavus vidusskolas gadus: «Bija sodu sistēma, ja pieķērarunājam angliski. Pirmo reizi sodīja, atņemot pusstundu noballītes, ja noķēra vēlreiz, tad stundu. Vai arī par sodu bijajāraksta domraksts.»

Es ļāvu mūziku ar austiņām klausīties sagatavošanas stundā,bet ne mācību laikā, atceras Ēriks. «Taču pie mums mācījāsĒrika Veide, kura šogad absolvē Hārvardu un ir izcilavieglatlēte. Viņa katru rītu cēlās sešos un gāja skriet, bet parlatviešu valodas lietošanu man aizrādīja: domāju, ka vajadzētuto lietu ņemt nopietnāk. Ērika ir izņēmums, un tāpēc viņa irHārvardā!»

Pabeidzot Garezera vasaras vidusskolas programmu,jauniešiem ir iespēja saņemt kredītpunktus amerikāņuvidusskolās par svešvalodas apguvi. Ēriks vairākiem bērniemrakstījis arī ieteikuma vēstules augstskolām. «Mums ir daudzizcilu bērnu,» viņš saka, «paskaties kaut vai, cik daudzi latviešistudē Efeju līgas augstskolās!» Katrā klasē vienmēr ir cilvēki,kas pēc skolas beigšanas ir aktīvi Amerikas latviešuorganizācijās, daudzi Garezerā atgriežas kāaudzinātāji.Garezera devīze ir «Dievam un Latvijai», un, tā kāGarezera dibinātāji ir latviešu luterāņu draudzes, šī tradīcijaparedz ticības mācību skolu programmās. Ēriks stāsta, ka viņškā direktors atļāvis ticības mācības stundas neapmeklēt, jaģimenei bijušas pretenzijas.

Ina Šulce ir no Cesvaines un Garezerā māca vēsturividusskolas klasēm gandrīz desmit vasaras. «Bērniem tagad,runājot par padomju laikiem, uzskati mainījušies, jo daudziemvairs nav blakus vecmāmiņu un vectētiņu ar viņu stāstiem, tasviss ir veselīgāk, tagad nāk paaudze, kas tos karus nav

turp. 29. lpp.

24

Esam ļoti pagodināti par iespēju kalpot Gaŗezera padomē nākamajāgadā kā priekšsēde un prezidents. Pateicamies G50 rīcības

komitejai un administrācijai par vienreizējām kolosālām svinībām. Paldiesizglītības programmu vadītājām par veltīto laiku plānojot programmas, lai jūsuun mūsu bērniem būtu iespēja dzīvot, priecāties un mācīties latviskā vidē.

Turpināsim veltīt īpašu vērību latviešu valodas jautājumiem. Mums ir zināms,ka latviešu valodas zināšanu līmeņi mainās, un līdz ar to programmām jāturpinaattīstīties, lai varētu pielāgoties atšķirīgām valodas spējām. Šis ir sarežģītsjautājums bez viegla atrisinājuma.

Turpināsim piestrādāt pie līdzeķļu vākšanas. Gaŗezers, būdama bezpeļņasorganizācija, nevar pastāvēt bez atbaslsta un ziedojumiem no mūsu labvēļiem,akcionāriem un ikkatra no jums, lai varam atstāt Gaŗezeru mūsu bērniem unmazbērniem vēl labākā stāvoklī, nekā šodien (gan fīziski, gan financiāli).Gaŗezera Draugu Pulks ir pieteicies ziedot $50,000 G50 fondam, ja citasorganizācijas kopīgi ziedo tik pat daudz. Šī ir vienreizēja iespējamība!

Spersim soli uz priekšu, lai Gaŗezers ir vēl labāka vieta šodien un rīt, nekāvakardien un aizvakar, un, lai varam pastāvēt vēl 50 gadus.

Cieņā,Anda Vizule un Imants Ejups

Gaŗezera ziņas izdod Latviešu centrs Gaŗezers

GZ redaktore Māra Kore(mkore@garezers.org)

GZ oriģinālo logo atjaunojis Jānis Kļaviņšvāka foto Kristīne Putnis

SLUDINĀJUMU cenas Gaŗezera ziņās: ½ lappuse - $100

pilna lappuse - $200bezpeļņas organizācijām:

½ lappuse - $50pilna lappuse - $100

– pērkot 4, saņemsit 1 par brīvu

Gaŗezera administrācijaadministrātors - Pēteris Pūtelis

biroja vadītāja - Sandra Pawlowskisaimnieks - Guntars Rusmanis

atbalsu saimnieks - Ēriks Ārumsgrāmatvede - Ilēna Rusmane

informācija - Māra Kore

Gaŗezera padomeMarkus Apelis

Franz BauerAnita Briede-Bilsēna

Jēkabs BērzkalnsImants Ejups

Vilnis GertnersGunārs Inka

Sams KnochsAndra Krieva

Jānis KukainisKārlis Lenšs

Arnolds OzolsAnda Vizule

Gaŗezers pastāv, lai pulcinātu latviešusabiedrību, audzinātu un mācītu latviešu

jaunatni, lai stiprinātu latviešu valodu,kultūru un garīgās vērtības, lai veicinātu

latvietību un saites ar Latviju.

www.garezers .org

Gaŗezera 2015-2016. g. padome:1. rindā no kreisas: Mārtiņš Pūtelis, Kārlis Lenšs, Anda Vizule (priekšsēde), Anita Briede-Bilsēna, Franz Bauers, Vilnis Gertners2. rindā: Gunārs Inka, Markus Apelis (sekretārs), Jēkabs Bērzkalns (kasieris), SamsKnochs, Imants Ejups (prezidents)trūkst Andra Krieva un Jānis A. Kukainis

sezonas atklāšana un akcionāru sēde 7. maijs season opening and annual shareholders’ meeting May 7

supertalka 4. jūnijsvolunteer day June 4

LELBA Draudžu dienas 9-12. jūnijsLatv. Ev. Luth. Congregational Days June 9-12

Jāņi 18. jūnijs Midsummer June 18

programmas sākās 25-26. jūnijscamp programs begin June 25-26

Voleja nogale 30-31. jūlijsvolleyball weekend July 30-31

izlaiduma nogale 6-7. augustsgraduation weekend August 6-7

3x3 nometne 7-13. augusts 3x3 family camp August 7-13

2016. g. padomes sēdes 16.I - 02.IV - 07.V - 05.VII - 10.IX2016 board of directors meetings

2 0 1 6 . g . k a l e n d ā r s / 2 0 1 6 c a l e n d a r

26

27

Latviešu centrs ASV "Garezers" svin 50. jubilejuAnsis Bogustovs, Lūkass Tālis Rozītis, Paula Gulbinska

Latviešu centrs ASV "Garezers" šogad atzīmē 50 gadu jubileju. Latvietības, latviešu valodas un kultūrascentrs, vieta, ar dziļu vēsturi, kurā vasarās mācījušies daudzi jo daudzi Amerikas latvieši, uzturotlatvietību tālumā un audzinot to arī nākamajām paaudzēm. Garezers ir teritorijas ziņā visai liela nometneMičiganas štatā pie neliela ezeriņa, un nosaukums cēlies no tā angliskā vārda. Par Garezeru stāsts šajāraidījumā.

Tikko kā Garezera vasaras vidusskolas (GVV) 50. izlaiduma klase atbildēja uz pēdējiem biļešujautājumiem, nokārtoja gala eksāmenus un pēcāk lielā uzvedumā vecākiem atrādīja visu vasarāiemācīto. GVV ir lielākā latviešu vidusskola ārpus Latvijas. Kopš 1965. gada nepilns 2000 audzēkņu irabsolvējuši GVV. Šovasar Garezera krastos pulcējās kopā aptuveni 250 bērnu. Kas ir šis Amerikasvidienes latviešu centrs, kur daudz latviešu vasarās „aizmūk” no visapkārt valdošā amerikāniskā, lai uzmirkli izbaudītu tādu nosacītu maza latviešu ciematiņa sajūtu? Sarunājāmies ar Garezera vasarasvidusskolas direktori Sandru Kronīti Sīpolu par GVV pagātni, tagadni un nākotni. Dzirdami arī fragmentino Māras Pelēces filmas "Satiksimies Garezerā".

Šis raidījums tapis ar Latviešu fonda atbalstu.

Latvijas Radio 1 >>> Raidījumi >>> 21.gadsimta latvietis >>>meklēt Garezers

28

redzējuši. Viņiem tas ir tikai stāstiņš grāmatā. Man liekas,kļūst vieglāk strādāt. Lielākā daļa bērnu ir bijuši Latvijā unrunā par to ar milzīgu sajūsmu - par pīrāgiem, rupjmaiziun tautas dejām kā par sapņu zemi. Zinu vismaz trīs četrusbērnus, kas regulāri apgrozās Latvijā.»

Depresijas sindroms

Garezerā par skolotāju un audzinātāju es nostrādāju vienu- 2006.gada - vasaru. Man neklājās viegli. Uz manuretorisko jautājumu, kas tavu istabu tīra mājās, saņēmuatbildi - mamma, mulsinošas likās dežūras pieēdamistabas durvīm, lai meitenes uz brokastīm nenāktupidžamā. Bet vienlaikus es apbrīnoju manas audzināmāsmeitenes par to, ka viņas spēja piecelties piecos no rīta, laiizmazgātu matus (uz četrām garmatainām meitenēm bijaviena vannas istaba), kad iepriekšējā vakarā līdz pusnaktijbija pildījušas mājas darbu latviešu gramatikā. Un viņaszināja vārdus tik daudzām latviešu tautas dziesmām,kurām es mācēju nodziedāt tikai pirmās rindiņas. Nezinu,vai atgriezīšos Garezerā kā skolotāja, bet pēc šīs vasarasman kļuva skaidrs, ko nozīmē piesauktais pēcgarezeradepresijas sindroms.

Tajā vasarā es Garezerā iepazinos ar Annu un viņas brāliKrišu Petrovskiem. Annai biju audzinātāja, bet Kriša klasēstāstīju par Latvijas politiku. Pagājušajā nedēļā saņēmuvēstuli no Annas kā atbildi uz manu aicinājumu dalītiesiespaidos par savu vasaras vidusskolu. No AnnasPetrovskas vēstules:

«Bērnībā es īsti negribēju braukt uz nometni Garezerā, bet vidusskolas gados jau biju sajūsmā, ka satikšu tur savasvistuvākās draudzenes, man patika koķetēt ar smukiemzēniem ballēs un pat gramatikas nodarbībās... Vidusskolāes iemācījos mīlēt latviešu folkloru un mūziku, tā vēl tagadir daļa no manas dzīves - kopā ar grupiņu es dziedāšuGarezera 50 gadu jubilejas atklāšanas koncertā. Man ir 23gadi, un tagad, kad manai mammai atklāta smaga slimība,aptveru, cik mūsu ģimene ir laimīga un bagāta, ka Garezersir daļa no mūsu dzīves. Daba un Garezers man ir devušimieru sirdī. Tas devis vismīļākos draugus, kas tagad maniatbalsta dzīves visgrūtākajā posmā. Uz Garezeru turpināšubraukt visu mūžu, jo tās ir manas otrās mājas, drošspatvērums ģimenei un vienmēr atgādinās mammiņas mīļoraksturu un dvēseli.»

Tatjana Žagare–Vītiņa Garezerā, speciāli Ir 1.jūlijs 2015

Izcilas saimnieces – kā Ināra Blumberga, kuras ceptos pīrāgusreiz Mārtiņš Rītiņš demonstrējis vienā no Čikāgas televīzijaskulinārijas raidījumiem, – ir sacepušas gardumus unuzdāvinājušas tos viesu ēdināšanai. “Garezera mednieki”savukārt piedāvā pašu gatavotu stirnas gaļu. Arī nauda parpārdotajiem ēdieniem ir ziedojums Garezeram.

… Apsveikumu Garezera saimei bija atsūtījusi Latvijas valstseksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga: “50 gadi ir pagājuši, kopšGarezers kā gaišas latvietības jāņuguns ir izstarojis savugaismu, siltumu un slavu kā viesmīlīga, dzirkstoša un mājīgalatvietības saliņa pār visu Ziemeļamerikas kontinentu un tālupāri tā robežām.” Var tikai pievienoties viņas vēlējumam: “Laiilgs un svētīts mūžs Garezeram, turpinot pulcināt visus tos,kam dārga ir Latvija un piederība latviešu kopībai.”

Pateicos par atbalstu ceļam uz Garezeru Pasaules Brīvolatviešu apvienības priekšsēdim Jānim Kukainim un Blumberguģimenei par viesmīlību.

Dace Kokareviča – Latvijas Avīze

29

turp. no 23. lpp.

turp. no 21. lpp.

Paldies Gaŗezera čakliem fotografiem!no kreisās puses Kristīne Putnis, Sams Knochs un Vilnis Trops

Gaŗezera 50 gadu jubilejas ietvaros esam dibinājuši G50 Fondu. Fonda nolūks ir ieguldīt $1miljonu Gaŗezera nākotnē, uzlabojot infrastruktūru, paplašinot izglītības programmas unnostiprinot financiālos pamatus. Fondu apsaimnieko neatkarīgi no Gaŗezera operatīvābudžeta.Līdz šim Fondā ir ieguldīts $350,000, pateicoties pirmajiem devīgajiem atbalstītājiem. Beztam $25,000 no G50 jubilejas ienākumiem arī tiks veltīta Fondam. Akcionāru organizācijaGaŗezera Draugu Pulks ir solījis ziedot $50,000, ja to summu kopīgi sasniedz pārējāsorganizācijas, kuras atbalsta Gaŗezeru!G50 Fonds jau ir ticis izmantots svarīgākajiem kapitāla projektiem. Tā ietvaros tika uzbūvētajaunā klašu telpa GVV, uzlikti jauni jumti ēdamzālei, kantīnei un ambulancei, pieslēgtielektrības ģenerātori un pabeigti citi lielāki remontdarbi.Gatavojoties nākamai vasarai mūsu galvenās prioritātes ir sekojošas:1) uzlabot Indrānu nometnes rajonu 2) remontēt GVV bibliotekas telpu3) paplašināt izglītības programmasLūdzam visiem garezeriešiematbalstīt G50 Fondu šogad! Sīkāka informācija ir pieejamawww.garezers.org, vai pie MārasKores (mkore@garezers.org).

G 5 0 F o n d s | G 5 0 F u n d

In celebration of Garezers’ 50th Anniversary, wehave established the G50 Fund. The goal of theFund is to invest $1 million in Garezers’ future bystrengthening our infrastructure, improving oureducational programs and building theendowment. The Fund is managed independentlyof Garezers operating budget.Through the generosity of a small group of initialdonors, we have reached $350,000 in support forthe Fund. Additionally, $25,000 from the G50celebration weekend proceeds will be transferredto the Fund. Our shareholder organization Friendsof Garezers has pledged to match $50,000 inorganizational and corporate support!The Fund has already been used for several capitalprojects, including: building a new three-classroom building at GVV; installing new roofs forthe dining hall, canteen and health office; installingemergency electrical generators for well pumps;and landscaping to remediate water damage. In preparation for next summer we will focus onthree main areas:1) Improving facilities at the Indrani camp region 2) Redesigning the library space at GVV3) Expanding our educational camp programs Please consider making a generous gift to the G50Fund this year! More information is availableonline at www.garezers.org, or by contacting MaraKore (mkore@garezers.org).

31

G 5 0 F o n d s j a u i rs a s n i e d z i s $ 3 5 0 , 0 0 0

T h e G 5 0 F u n d h a s a l r e a d yr e a c h e d $ 3 5 0 , 0 0 0

32

Balvas un sekmīgākie skolnieki:

Dr. O. Ēvaldsona piemiņas balva I klasessekmīgākajiem skolēniem:

Roberts KalniņšLaila Ģērmane

ALJA balva sekmīgākiem skolēniemģeografijas pārbaudījumā:

Krista AlbertiņaAgate MāgureAnnelī CeraKyle Byron

Dr. Juŗa Zušēvica piemiņas balva II klasessekmīgākajiem skolēniem:

Annelī CeraDaina Renerte

A. Zvanera piemiņas balva III klasessekmīgākajiem skolēniem vēsturespārbaudījumā:

Lilia DimantaLiene MillereDāvis Berkolds

Elvīras Meijas piemiņas balva III klasessekmīgākajiem skolēniem:

Sandija LindeMarlēne RamaneKāra Steele

Šteinmaņu balva Skolēniem, kam savāsdzīves vietās bērnībā nav bijušas latviešuskolas, tāpēc viņiem jo vairāk jācenšasapgūt GVV akadēmisko programmu:

Tālis Frouge

Dr. J. LabsvĪra balva IV klasessekmīgākajiem skolēniem:

Marisa LliziņaAija ZamuraAleksandra SīpolaLaila Lapiņa

Jāņa Oša piemiņas balva IV klasesabsolventam par labāko sekmju caurmēruGVV kursā. Balvai sacenšas tikai tieaudzēkņi, kas vismaz četras vasarasmācījušies GVV:

Aija Zamura

Gaŗezera stipendijas Šīs stipendijas piešķiraudzēkņiem, kuŗu izturēšanās un darbipierāda viņu cieņu pret skolu un sajūsmupar iespēju te mācīties. Viņi izturaspozitīvi, mēģina problēmas labvēlīgirisināt. Viņiem rūp citi skolēni un skolaslabais gars:

Roberts KaniņšKrista Abertiņa

Gada sportista balva:Marisa LiziņaKrišjānis Ūle

Juŗa Daigas sportista balva:Marisa Liziņa

Rotkaļu balva:Lāra Ramane, Aleks Konters,Elīzabete Dudorāne, Ina Ramane

Gaŗezera ilggadējās fotogrāfes DzidrasTropas balva labākajam nodarbībudalībniekam Lietišķā mākslā vai fotograijā:

Aleksandrs Konters

GVV 2015. g. absolventi1. rindā no kreisās: GVV direktore Sandra Kronīte-Sīpola, Sadie Martin, Zīle Kalna-Tīmane, Aija Zamura, Larisa Kreišmane, Ina Ramane,Krista Roze, Tija Vilciņa2. rindā: Krista Grendze, Maija Linde, Aleksandra Sīpola, Skaidrīte Beķere, Laila Lapiņa, Elizabete Dudorāne, Marisa Liziņa3. rindā: Pauls Willems, Aleksandrs Puriņš, Aleksandrs Blumbergs, Rolands Bērziņš4. rindā: Kristofers Evans, Oskars Bērziņš, Nils Veidis, Andrejs Rumpēters, Denvers Dimants, Lūkass Pūris, Krišjānis Ūle

foto Kristīne Putnis

33

2015. gada maijā GVV radās iespēja pieteikties finansiālamatbalstam no Latvijas. Sabiedrības integrācijas fonds pieteicakonkursu Latvijas valsts budžeta finansētai “Pilsoniskās līdzdalībasveicināšanas programma (atbalsta programma diasporas NVOdarbības atbalstam)”. Pieteicām projektu “ASV latviešu jauniešulatviešu valodas un latviskās identitātes saglabāšana”. 2. jūlijāsaņēmām ziņu, ka Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomeapstiprināja GVV projekta iesniegumu un piešķīra programmai14,999.37 Eiro. Piešķirtie līdzekļi palīdz GVV segt izdevumus, kas saistīti arskolotājiem un audzinātājiem, kas pie mums ierodas no Latvijas.GVV iespējas piesaistīt darbā skolotājus un audzinātājus rada vidikuŗā jaunieši dzird latviešu valodu dzimtās valodas līmenī unvingrinās runātprasmi ikdienas situācijās. Šīs ikdienas sarunas, kāarī mācību stundas pie kvalificētiem skolotājiem viecina valodasattīstību.Pateicamies Sabiedrības integrācijas fondam par atbalstu īstenotGVV mācību vasaras mērķus.

Gaŗezera vasaras vidusskola saņem atbalstu no Latvijas!

foto Kristīne Putnis

Šogad GVV mācījās 114 skolēni, ieskaitot Evu O’Donnel unLidiju Slokenbergu no Latvijas un Zīle Kalna-Tīmane noAnglijas: I klasē mācījās 38, II klasē 15, III klasē 36 un IVklasē 36. Protams, šīs vasaras lielākais notikums bija GVVpiedalīšanās G50 jubilejā! Bet bez tam, GVV talantu vakarāarī atzīmēja Raiņa un Aspazijas 150 gada jubileju. Un GVVfutbolisti izcīnija Alberta Legzdiņa balvu, uzvarot Gaŗezeradarbinieku komandu.

Pateicoties devīgajiem ziedojumiem no Kārļa un AndasŠteinmaņiem, Kārļa un Andas Vizuļiem, Ulda un SandrasSīpoliem, kā arī no viena anonīma labvēļa, GVV šovasarieguva 3 jaunas mācību telpas – jaunceltnē “Ozoli” blakusSaulgriežiem. Tās daļēji atvietoja pašreiz nelietojamās telpasKronvalda un Valdemāra zālēs, kas cieš no mitruma unpelējuma bojājumiem.

Pēdējos gados lielākā daļa GVV skolotāju (piemēram, šogad11) brauc no Latvijas. Šī ir liela vērtība, jo GVV iegūst ļotiizglītotus un profesionālus mācību spēkus. Tomēr, tas dārgiizmaksā un paliek arvien grūtāk skolotājiem saņemtattiecīgās vīzas no ASV valdības. Tādēļ GVV un Gaŗezers ļotipateicas par $15 € atbalstu, ko saņēmām no LatvijasSabiedrības integrācijas fonda, tieši, lai segtu šos izdevumus.

2015. gada GVV darbiniekiSkolotāji: Pauls Berkolds, Anita Briede-Bilsēna, māc. DāgsDemandts, Katrīna Dimanta, māc. Sarma Eglīte, Līga Ejupe,Irene Elksne-Geisler, Elisa Freimane, Larisa Freimane, māc.Ojārs Freimanis, māc. Aija Graham, Santa Iesmiņa, Artis Inka,Ilze Jēgere, māc. Dāvis Kaņeps, Dace Knoka, Sandra Kronīte-Sīpola, māc. Ilze Larsen, prāv. Gunārs Lazdiņš, Laura Mestere,

Imanta Nīgale, Dace Pence, Ieva Rozenbaha, Ieva Szentivani,Ināra Strautniece, Ina Šulce, Kristīne Tuča, Lelde Upīte,Pēteris Zariņš, archibīskapa Lauma Zušēvica

Audzinātāji: Kristīne Dmitrijeva, Maija Grosa, Jānis Labucs,Jānis Lazovskis, Māris Lucāns, Zinta Lucāne, Annija Matisone,Ieva Mēness, Krista Mihelsone, Jūlijs Pružinskis, MarkusStaško

Nodarbību vadītāji: Kārlis Abuls, Uģis Grīnbergs, TerēzeInveisa, Jānis Labucs, Alberts Legzdiņš, Alfons Mednis, KalvisMelbārdis, Ieva Mēness, Kristīne Putnis, Āris Stepe, UldisStepe, Inga Strause-Godejord, Gunārs Strautnieks, LauraŠmidchene, Linda Treija, Kārlis Vītoliņš

Citi darbinieki: Jim Bailey (mediķis), Žīžī Baginska (GVVsekretāre), Maira Bundža (bibliotekāre), Ieva Johnson(administrācija), Samuels Knochs (technoloģija), KristīnePutnis (fotogrāfe)

Valodas līmeņa pārbaudījumi GVV jau otro gadu izmanto Eiropas Valodu portfeli, kuŗš irmācību līdzeklis daudzvalodības un kultūras daudzveidībasizpratnes veicināšanai, kas domāts novērtēt valodas prasmeslīmeni. Latvijā ir noteikti trīs valsts valodas prasmes līmeņi:pamata jeb A līmenis, vidējais jeb B līmenis, augstākais jeb Clīmenis. Katram līmenim ir divas pakāpes: zemākā pakāpeaugstākā pakāpe. GVV skolēni liek valodas līmeņupārbaudījumus vasaras sākumā un vasaras beigās, tānovērtējot savu valodas līmeni lasītprasmē, rakstītprasmē,runātprasmē un klausīšanās prasmē.

34

GVV mācību vasara

Šo vasaru sākot skolēnu caurmēra līmenis I klasē bija vidējsA1 līmenis, II klases zems A2 līmenis, III klases viduvējs A2līmenis un IV klases B1 līmenis. Vasaras gaitā bija redzamsuzlabojums visās klasēs; I klases caurmēra limenis bija augstsA1 līmenis, II klases caurmēra līmenis bija augsts A2 līmenis,III klasē augsts A2 un viduvējs B1 līmenis, bet IV klasē augstsB1 vai viduvējs B2 līmenis. Kā redzams, valodas prasmes arkatru gadu GVV pieaug. GVV šogad jau 15 skolēni bijasasnieguši B2 valodas līmeni, kas nozīmē, ka viņi spējsarunāties par sadzīves un profesionāliem jautājumiem,skaidri formulēt un pamatot savu viedokli, lasa un saprotdažāda satura tekstus, spēj uzrakstīt darbam nepieciešamosdokumentus (piemēram, izziņas, pārskatus, protokolus,ziņojumus, aktus), kā arī izvērstus tekstus par sadzīves unprofesionālām tēmām, uztver un saprot dabiskā tempā

runātus tekstus par dažādām tēmām. Ar vidējo limeni (B1-B2) cilvēks var Latvijā stāties darbā.

GVV pielieto integrēto valodas mācīšanas pieeju. Integrētapieeja apvieno runāšanu, lasīšanu, rakstīšanu, klausīšanos ungrammatikas principus valodas stundās, tādējādi nostiprinotprasmi dažādos priekšmetos reizē. Tematiski vienota,pedagoģiski izvērtēta mācību viela kā līdzeklis skolēnuklausīties, runāt, lasīt, rakstīt, radošuma bagātināšanai paverplašākas iespējas skolēna un skolotāja sadarbībai, sekmēorientāciju uz procesu latviešu valodas apguvē.

Anita Briede-BilsēnaGVV skolotāju pārzine

Gaŗezera labvēļi Kārlis un Anda Šteinmaņifoto Vilnis Trops

foto Kristīne Putnis

36

Tie ir vārdi no manas tautas Un dziesma man arī no tās Un es zinu, neviens manā vietā To nedziedās.

R. Kaupers/I.Čipe

GVV savā 51. mācību vasarā, šā gada 8. augustā Dziesmu lejā,G50 jubilejas laikā veltītā Roberta Zuikas estrādē, skaistinodemonstrēja savas spējas latviešu tautas dejās un tautāplaši atzītu latviešu komponistu dziesmās. Koncerta mērķisbija radīt vienotu izskaņu Gaŗezera 50 darbības gadu jubilejai,jo plašās brīvdabas skatuves aizmuguri greznoja G - 50jubilejas zīme, kas sasaucās ar šajā vasarā notikušajāmgrandiozajām jubilejas svinībām.

Ir jau tikusi aizvadīta 51. vasara, šajā, staltiem kokiemapaugušajā Mičigānas pavalsts ezeru un Latvijas ārēmlīdzvērtīgu ainavu nostūrī, kur viss ir ticis radīts skolēnuizglītošanai latviskās kultūras mantojumā, dzimtajā valodā unsportā. Pāri par simts GVV audzēkņu no ASV un Kanādas šeitir pulcējušies, lai 6 nedēļas jūlija un augusta mēnešos apgūtumācības latviešu valodā par Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju unbagāto tautas kultūras mantojumu. Un ne tikai. Viņi arī,pedagogu vadībā, ir nopietni pacentušies, lai apgūtu latviešukora dziesmas un latviešu tautas dejas, kā arī ausīm skanīgufolkloras mūziku uz kokles un citiem tautai radniecīgiemmūzikas instrumentiem.

Nebūtu pateikts viss, neuzsverot, kāds darbs slēpjas aizlatviešu tautas dziesmu un tautas deju iestudēšanas. Tautasdziesmu apguvē - tas ir ASV rietumu krasta izcilais mūzikasun balss pedagogs, koru dziedāšanas mākslas pazinējs PaulsBerkolds, kurš, jau kur vasaru, pavada Gaŗezerā, lai strādātuar audzēkņiem, iestudējot skanīgo dziesmu repertuāru.

Jau pašā koncerta sākumā, ar jautru un priecīgu ritmu seviskatītājiem pieteica K.Skujenieka/R. Paula kora dziesma"Mana tēvu zeme" un tautas dziesma "Rīta dziesmiņa", kurasizpelnījās skatītāju skaļus aplausus. Jau G50 jubilejas reizē unarī Gaŗezerā sniegtajā GVV mācību gada absolvēšanaskoncertā, ierindā bija koru mūzikas koncertmeistare, šovasaru Latvijā mūzikas doktores grādu ieguvusī IevaRozenbaha. Viņa, no Latvijas Mūzikas akadēmijas doktoradisertācijas aizstāvēšanas, bija taisnā ceļā ieradusiesGaŗezerā, lai piedalītos koncertu sagatavošanā, ko viņa darajau vairākus gadus pēc kārtas. Liela pateicība pienākas arīLatvijas valdības Sabiedrības integrācijas ministrijai paratbalstu, nodrošinot ar skolotājiem un audzinātājiemLatviešu sabiedriskā centra Gaŗezers mācību un mūzikasprogrammas.

Vairākus gadus ierindā ir Latvijas tautas deju skolotāja LeldeUpīte, lai ik dienu, visu GVV klašu audzēkņiem, mācītulatviešu tautas deju soļu vieglumu un auguma stāju. Cik raitiviņas audzēkņi deju laukumā izpildīja iestudētās latviešutautas dejas, to varējāt pārliecināties ikviens, kurš skatījās šokoncertu. Ar liegām melodiju skaņām iesākās III B un III Cklases dejojumi, kā arī GVV visas deju kopas, pēc koncertascenārija, arvien straujākā ritmā dejotās pārējās dejas "Esvarēju sadziedāt" (G. Skujas hor.) un no iepriekšējiem gadiemmums pazīstamā latviešu tautas deja "Ģērbies, saule,sudrabota" (I. Magones hor.) Vieta koncerta programmā bijaarī atvēlēta atsevišķu GVV klašu, pašu audzēkņu izraudzītāmtautas dejām. Koncerta beigu daļā kāpinātā tempā tikanodejotas "Lien pelīte!" (G.Skujas hor.) un "Medņevietis" (U.Žagatas hor.). Sevišķu publikas atzinību izpelnījās, ar jaunībasenerģiju caurstrāvotā visas GVV deju kopas nodejotā "Līgodanču " (J.Purviņa hor.) svīta.

Atklāt latviešu folkloras nianses bija skolotāju KatrīnasDimantas un Imantas Nīgales pārziņā, kas viņām teicamiizdevās atsevišķu klašu tautas dziesmu izpildījumos, kā "Esbij' puika, man bij' vara" un "Kur tu jāsi, smuks puisīti". Šoreizkoncertā tika dota iespēja vērtēt audzēkņu instrumentālosansambļus, kurus vadīja pasniedzēja Terēze Inveisa. Viņasveidotie latviešu tautas dziesmu aranžējumi mūzikasansambļiem, izskanēja teicami. Labā skanējumā dzirdējāmGVV koklēšanas grupas meiteņu spēli tautas dziesmā "Ziedi,ziedi rudzu vārpa". Par labu skaņu kvalitāti korim un dejupavadījumiem bija parūpējies ikgadējais apskaņošanastehniķis Bruno Baumanis.

Īsi pirms koncerta nobeiguma, ziedu veltes tika pasniegtasvisām ar GVV saistītām personām, kas ir devušas jūtamuieguldījumu pēdējās vasarās. Par pateicību, ikvienam no šiemļaudīm klāt tika pienests un dāvināts skaists saulespuķeszieds. Pēc esošo un arī bijušo, pēdējo gadu GVV darbaatbalstītāju un darbinieku godināšanas, koncerts pavērsās tānobeiguma fāzē. Ar 3. klases audzēkņu izpildīto "Dvēselesdziesmu" (A.Kārkliņš / Ē.Ešenvalds) un 4. klases izskaņasdziesmu "Labvakar, rudzu lauks" beidzās šis teicamisagatavotais GVV izlaiduma koncerts, kuru noskatījās gandrīzseši simti, par Gaŗezera vasaras vidusskolas audzēkņupanākumiem, sajūsminātu skatītāju.

Uz redzēšanos Gaŗezerā un GVV nākamajā gadā!

Vilnis Trops

Gaŗezera vasaras vidusskola atrāda savu meistarību

37

I wanted to express our delight in attending another close out program.We do not understand a word but the melodies, harmony and the dancing arewonderful. We are very pleased that there is a way that your culture is

passed to the next generation.

Pete & Treva Fournier - Jones, MI

Pēc GVV direktores Sandras Kronītes-Sīpolas ieteikumatradicionālā Talantu vakara ietvaros tika iepīta mūsu lielotautas rakstnieku 150 gadu atceri. Kā dekorācija uz Grašapaviljona skatuves sienas bija redzama lielformāta zīmējums- Rainis un Aspazija, apsēdušies Dzintaru pludmalē pieūdenssargu tornīša, baudot Gaŗezera vidi. Visu to appussnakti pabeidza zīmēt mākslinieces un mākslas nodarbībuvadītājas Linda Treija un Inga Strause-Godejorde. Vizuālonoformējumu, kurā uz ekrāna slīdēja fotogrāfijas no Raiņa unAspazijas dzīves, bija sagatavojis GVV skolnieks Imants Cersun par skaņu rūpējās Edgars Legzdiņš. Kā motto dienējaRaiņa slavenais izteiciens "Pastāvēs, kas pārvērtīsies".

Raini un Aspaziju tēloja dažādos viņu dzīves posmos ganaudzēkņi (Maija Veinberga, Zigurds Beķeris), gan audzinātāji(Kristīne Dmitrijeva, Jānis Lazovskis), gan skolotāji (Anita

Briede-Bilsēna, Alberts Legzdiņš). Lielus aplausus no publikasizpelnījās Rainis un Aspazija, ierodoties no Šveices trimdasRīgas Daugavmalā 1920. gadā.

Starp īsām mizanscēnām uzstājās īstie muzikālie Gaŗezeravasaras vidusskolas talanti - instrumentālisti, ansambļi,solisti, kurus bija apmācījuši mūzikas skolotāji Pauls Berkoldsun Ieva Rozenbaha. Daudzi izvēlētie muzikālie uzvedumi bijaar Raiņa un Aspazijas tekstiem.

Skatītāji bija patīkami pārsteigti par izrādes radošo pieeju unneskopojās ar aplausiem, kas noteikti gāja pie sirds visiemdalībniekiem un it sevišķi uzveduma režisorei Dacei Knokai.

Viens no Raiņiem - Alberts Legzdiņš

R a i n i s u n A s p a z i j a G a ŗ e z e r ā

foto Vilnis Trops

38

Vasaras sezonu iesākām ar lielu darbu, gatavojoties mūsuprogrammām un G50 jubilejai. Šīs vasaras kulminācija -piedalīšnās lielajos svētkos kā darbiniekiem un dalībniekiem.Skaisti, emocionāli un pacilājoši.

Mūsu programma iesākās pēc lielajiem svētkiem. Šīs vasarastēma: “Līvi- Lībieši – Gaŗezers”. Pirmā posmā mums bija 30bērni un otrā posmā 20. Pirmā posma laikā Krikšos lietojāmvisas kabīnes. Šovasar man bija burvīga audzinātājukomanda: Marks Abuls, Daiga Cera, Laila Grosa, Anna Inveisa,Ēriks Galiņš, Mārtiņš Petrovskis un Laura Vīksniņa. Viņi visibija saliedēti un viņus visus vienoja draudzīgas attiecības, kāpagājušā gada absolventus. Audzinātāji bija izdarīgi, apzinīgiun ar lielu atbildības izjūtu. Esmu ļoti pateicīga maniemburvīgajiem audzinātājiem un ļoti ceru, ka nākamā vasarāviņi varēs atgriezties.

Pirmā posmā izmēģinājām dažas jaunas lietas, kā nodarbībuizvēli un fotografēšanas nodarbību kopā ar viesu skolotājuMāru Zoltneri. Bērniem ļoti patika vērot, ievērot interesantāsvietas Gaŗezerā un tās iemūžināt savos uzņēmumos –apbrīnojamas fotografijas.

Šovasar arī pieaicināju jaunu valodas skolotāju Intu Lāčplēsi.Pirmais posms lasīja latviešu tautas teikas un beigās tāiztēloja. Otrā posmā jaunieši rakstīja vēstules saviemvecākiem un tās arī nosūtīja. Otram posmam arī bija valodasšķēršļu gājiens ar daudziem atjautības uzdevumiem. Abosposmos nodarbībās tika iekļauti pētījumi par lībiešiem.Noskatījāmies filmu par Kolkas ciemu, pētījām vietas, kursenlatvieši dzīvoja, ar ko nodarbojās. Ar pirmo posmuiemācījāmies Līvu tautas himnu “Min Izāmõ”, mums topalīdzēja iemācīt skolotāja Ieva Rozenbaha. Bērni pat

iemācījās lasīt dzeju lībiešu valodā.

Kopā ar skolotāju Lindu Treiju abos posmos tapa burvīgipētījumu darbi par lībiešu saktām. Gala rezultātā - skaistidarbi. Skolotājas Lindas gādībā otrais posms uzgleznoja trīspaneļus ar līvu tēliem – ģimeni. Par cik šis bija īpašs gadsGaŗezeram, tad veltījām darbus Gaŗezeram.

Skolotāja Teri Inveisa vienmēr pieiet visiem pienākumiem arlielu atdevi un aizrautību. Abi posmi sacerēja dziesmutekstus un skolotāja sakomponēja mūziku. Vecāku vakarosbērni tos atskaņoja visiem viesiem, kā arī otrā posmaizlaidumā. Burvīgas dziesmas ar burvīgiem tekstiem, jāGaŗezers ir tiešām otrās mājas. Dziesmas dāvinājāmGaŗezeram. Otrais posms arī iepazinās ar latvijas rokgrupasLīvi dziesmu “Dzimtā valodā”. Jaunieši to arī nodziedāja.

Skolotāja Teri cītīgi mācīja jauniešiem spēlēt instrumentus:kokli, stabules, sitamos. Abi posmi apguva divas lībiešutautas dziesmas. Skanēja vareni.

Pirmā posma bērni, kas izvēlējās rotkalšanas nodarbības,darināja burvīgus darbus ar skolotāju Lauru. Šovasarskolotāja izmēģināja īsas intervijas ar katru no skolēniem, laiuzzinātu viņu vēlmes un interesi strādāt ar rotām. Tasveicināja labu sadarbību. Otram posmam iznāca iespējastradāt ar zīda apgleznošanas nodarbību skolotāju InguStrausu, bērni apgleznoja somiņas, lietojot karsto vaskusaktiņām un krāsu pludināšanu, veidojot līvu karogu. Daļavarēja iepazīties un izmēģināt roku pie metināšanas skolotājaGinta. Abos posmos bērniem bija jauka sadarbība arkeramikas skolotājiem Uldi un Āri Stepēm, tapa jauki darbi.

Abi posmi dejoja latviešu tautas dejas kopā ar skolotāju Leldi

G S S 2 0 1 5 . g a d a v a s a r a

39

Upīti, otram posmam skolotāja bija speciāli horeografējusijaundeju. Abos posmos bija jautras rotaļās iešanas,dziedāšanas un līvu mēles tršana ar folkoras skolotājāmImantu un Katrīnu. Jaunieši iemācījās nodziedāt līvu tautasdziesmu „Īdõn(õ) izān(õ)”.

Šīs vasaras rīta sportu mums vadīja Kārlis un Kalvis, bērniembija iespēja izmēģināt voleju, tautas bumbu un kopā arpludmales sargiem kanū laivas priekus. Kopā ar skolotājuKārli spēlēja futbolu un ar Jāni Labuci piedalījās vieglatlētikassacensībās. Otrais posms pat izspēlēja futbola draudzībasspēli kopā ar GVV, pēc cienījamā skolotāja Alberta Legzdiņaierosinājuma. Kopā ar Legzdiņa kungu un nometni varējāmuzdziedāt tautas dziesmas un ugunskura dziesmas.

Abos posmos mums bija laba sadarbība ar mācītājiem unvadījām svecīšu dievkalpojumus. Abi posmi piedalījās vasarasizbraukumā uz Bair Lake nometni. Abi posmi daudz stradājapie skolas avīzes, tika uzrakstīti pētījumi par lībiešiem, skaistizīmējumi, kas atspoguļoja līvus un ikdienas dzīvi nometnē.

Otram posmam bija iespēja pētīt skolotājas Līgas Ejupesklasē lībiešu apmetnes upuralas zīmējumus, tos analizēt unizskaidrot. Pēc pašu skaidrojumiem bērni uzrakstījainteresantas teikas. Otrā posma jauniešiem bija iespējaiepazīties ar GVV klašu nodarbībām un ikdienu. Paldiesvidusskolas direktorei un skolotājiem par atbalstu. Nākamāskoloas gadā GVV 1. klasē būs burvīgi 20 jaunieši. Lai jumsveicas!!!

Vasara ir aizskrējusi ar skaistiem pasākumiem, jauniemiespaidiem, pārbaudījumiem, jauniem draugiem, daudzām

fotografijām. Esam mazlietiņ tuvāk iepazinušies ar vēsturi,kas mēs esam un kas bija mūsu senči, kas ir Gaŗezers. Mēstevi mīlam mūsu Gaŗezer, un uz tikšanos nākamvasar! Esampateicīgi GSS fotografam Samam par skaisto fotografijuuzņemšanu un skolas avīzītes nodrukāšanu. Paldies GundegaiĀbelei par fotografijām. Paldies visiem vecākim par palīdzību,izvadājot bērnus uz izbraukumiem. Paldies!!!

Laila ŠvalbeGSS direktorefotografijas no GSS kopīgā albūma

Ar lielu prieku mācījāmies par latviešu mītoloģiju, gājāmrotaļās un izdomājām vārdu spēles ar kustībām un jokubalsīm, kā arī spēlējāmies Gaŗezerā pa visām malām!

Mūsu bērni piedalījās ne tikai kā skolēni, bet arī kā skolotāji.Viņi vadīja nodarbības un dziesmas, izdomāja mākslasprojektiņus, un kārtīgi apdomāja un izpētīja senlatviešudievības. Vienā nedēļā mēs dziedājām Bizbiz dziesmu hip-hop stilā, citā nedēļā palīdzējām pavārei Kim sagatavotmaltītes, vienā nedēļā uzbūvējām rūķu mājas, un citā nedēļādiskutējām, vai Mēneša tēls ir vīrietis vai sievete un kāpēc.Mēs pateicamies par mūsu brīnišķīgiem bērniem!

Jau sākam domāt par nākamo vasaru. Tātad, lūdzu rakstiet aridejām un ieteikumiem-- par dziesmām, mācībām, posmunoslēgšanu, utt. Mēs esam Bizbiz bērni, mēs esam Gaŗezers!

Mēs Jūs aicinām izpildīt šo īso aptauju, kā varam uzlabotmūsu izglītības programmas Gaŗezerā:https://www.surveymonkey.com/r/Izglitiba

Sirsnīgs paldies par varenu Gaŗezera 50. jubilejas vasaru.Priekā!

Krista CickovskaGBD Direktore

K o B i z b i z b ē r n i d a r i j a G 5 0 v a s a r ā ?

foto Ariāna Ūle

41

Pienācis rudens, vasaras prieki Gaŗezera bērnu nometnē(GBN) palikuši atmiņās. Šovasar GBN 1. posmā nometņoja 54bērni, 2. posmā 30 bērni un 3. posmā 9 bērni. Kopā 89 bērnipavadīja 1, 2, 3 vai pat 4 nedēļas Gaŗezera jaukajā svaigāgaisā. Tie ne tik vien spēlējās, skrēja, leca, peldējās, bet arīuzlaboja savu latviešu valodu, mācījās par Gaŗezeru, dejojatautas dejas, dziedāja, veidoja keramikas darbus, apgleznojazīdu, kala rotas, makšķerēja, un nodarbojās ar visādiemrokdarbu projektiem. Dienas bija aizņemtas un prieka pilnas.

Lai nometnes gaitas ritētu gludi, ir vajadzīgi daudzdarbinieku, daudz palīgu, kuriem visiem jāsaka sirsnīgspaldies! Vispirms, vēlos pateikties audzinātājiem, jo tie irnometnes sirds un dvēsele. Paldies arī skolotājiem,nodarbību vadītājiem, pludmales sargiem, virtuves,ambulances, saimniecības un administrācijas darbiniekiemun visiem citiem, kuri gādāja par nometnes labklājību unizpriecu. Paldies vecākiem! Jūs ne tik vien uzticējāt savusbērnus mums, bet ziedojāt laiku un līdzekļus, gādājot par“sīkumiem”, kuri mums tomēr ir tik ļoti svarīgi, kā, piemēram,launagi, balles & ugunskuru našķi, utt. Sevišķs paldiespienākās Samuelam Knocham III par lielo darbu sastādotnometnes žurnālus, kuros atrodami visu bērnu vārdi, adreses,dzimšanas datumi un ļoti daudz fotografiju. Un beidzot,paldies nometņotājiem! Bez jums nometne nebūtu.

Paldies! Paldies! Paldies! Uzredzēšanos nākošo gadu!

Iveta EilandeGBN direktorefotografijas no GBN kopīgā albūma

G a ŗ e z e r a b ē r n u n o m e t n e

Sestdien, 1.augustā ar jauniešu turnīru iesākās Gaŗezeratradicionālā “4-2” volejbola nogale. Jauniešu sacensībāspiedalījās kopumā 11 komandas – 6 zēnu un 5 meiteņu.Meiteņu konkurencē spēcīgākā izrādījās komanda arnosaukumu “106”, kuras sastāvā spēlēja GVV 3.klasesmeitenes K.Steele, S.Kārkliņa, M.Ramane, L.Millere,K.Kānberga un 2.klases skolniece A.Ābele.

Starp zēnu vienībām spēcīgākā bija “MONO” ar 3.klasesskolēniem sastāvā, kas finālā ar 2:0 pieveica 4.klases zēnuvienību “MBK2”. Meiteņu konkurencē turnīra vērtīgākāspēlētāja jeb MVP bija Kara Steele, savukārt zēniem labākaisbija 3.klases skolēns Zigurds Beķeris.

Svētdien spēles jau norisinājās nedaudz nopietnākā līmenī.Galvenajam vasaras volejbola notikumam Gaŗezerā bijapieteikusies kopumā 21 komanda. Spēles risinājās līdz vēlaivakara stundai, un finālā par uzvarētāju titulu cīnījās“Baņķieri” pret “US-eh”. Fināls izrādījās intrigas pilns –uzvarētāja noskaidrošanai bija nepieciešami 3 seti. Šoreizspēcīgākā izrādījās “Baņkieru” vienība, kas uzvarēja ar 21:19,17:21 un 15:13. Par turnīra vērtīgāko spēlētāju tika atzītsbaņķieris Miķelis Bērziņš.

Paldies visiem, kas piedalījās! Gaŗezers gaida vēl lielākukomandu skaitu un aizraujošas spēles nākamgad. Lai turnīrupadarītu vēl interesantāku, iespējams nākotnē varētu ielūgtarī kādu Latvijas komandu?

Alberts Legzdiņš un Jānis Labucs

42

s p o r t s

foto Kristīne Putnis

šogad GVV uzvarēja gadskārtējo futeņa spēli pretGaŗezera darbiniekiem

fotoi: visi spēles dalībnieki

43

Gaŗezerā 1. novembrī notika konference: Valoda, mēs nākampie tevis, Gaŗezers tevi aicina pie mums! Mērķis bijaapspriest, kā uzlabot izglitības programmas un attīstitattiecīgas programmas dažādiem latviešu valodas līmeņiem,lai nākotnē katram latviešu bērnam būtu iespēja baudītvasaras un latvisko vidi Gaŗezerā. Konferencē piedalījās 25personas.

Konferenci atklāja padomes priekšniece Anda Vizule,atgādinot Gaŗezera izglītības programmu mērķus: “Saglabātun bagātināt latviešu valodu, ticību, kultūru un veicināt cieņupret Gaŗezeru un Latviju”. Tālāk tika apskatīti G50 nogalesnākotnes forumā savākto aptauju rezultāti. Var secināt, kavecāki vēlas, ka apmeklējot Gaŗezeru, bērni iegūst latviešudraugus, uzlabo latviešu valodu, iepazīst latviešu kultūru untradicijas un izveido latvisku dvēseli.

Katra programmu vadītāja (Sandra Sipola, GVV; Laila Švalbe,GSS; Ivete Eilande, GBN; Krista Cickovska, GBD) īsumāpastāstīja par savas programmas mērķiem un sniedzapārskatu par apmeklētāju valodas limeņiem. Var secināt, kaar katru jaunāko bērnu grupu caurmēra latviešu valodasspējas ir vājākas, parādās vairāk bērnu, kas nesaprot latviski,lai gan katrā grupā ir bērni ar ļoti labām valodas spējām.

Pēc šī ievada dalībnieki sadalijās četrās darba grupās, katrāgrupā apspriežot citu jautājumu: 1. Latviskās vides veidošanaun veicināšana, 2. Vecāku iesaistīšana programmu darbībā,3. Reģistrācijas lapas pārstrādāšana, lai iegūtu precīzākuinformāciju par bērnu latviešu valodas prasmi, 4. Nākotnesaptaujas rezultātu analīze un aptaujas uzlabošana. Darbagrupas atreferēja savus secinājumus un ieteikumus.

Turpinot dienas gaitu, dalībnieki sadalījās četrās jaunās darbagrupās kur sprieda plusus un mīnusus diviem variantiem, 1.ja programmās vienlaicīgi piedalās bērni ar dažādām ļotiatšķirīgām latviešu valodas spējām, 2. ja programmās bērnitiek dalīti pēc latviešu valodas spējām. Tad grupāspārsprieda, kā veidot attiecīgo programmu nākotnei.Pārrunas bija ļoti rosīgas, ieteikumi pārspriesti, bet laikatrūkuma dēļ, netika pie konkrētiem, galīgiem risinājumiem.Grupu atreferējumos dzirdēja labus ieteikumus, ko Garezeraizglītības nozare kopā ar programmu vadītājām varēs vairākizpētīt un īstenot nākošajām vasarām. Bērnu valodas spējastiks ievērotas, centīsies atbalstīt visus, pārveidojot attiecīgasprogrammas katras grupas vajadzībām, cik vien Gaŗezeraapstākļos iespējams, ņemot vērā telpas, pieejamo darbaspēku un citus resursus.

Anita Briede-BilsēnaGaŗezera padomes locekle un GVV skolotāja

“ p a s t ā v ē s , k a s m a i n ī s i e s ”

Paldies rudens talciniekiem!

44

Šogad nosvinējām 50 gadu jubileju Gaŗezerā.51 gadu atpakaļ kā 12 g.v. meitene

pirmo reizi atbraucu uz bērnu nometni Gaŗezerā. Vēlatceros to sajūsmu, kad griezāmies pa Corey Lake Road,tuvojoties Gaŗezeram.

Gaŗezers man ir mīļš! Te atradu pirmo mīlestību un dzīvesdraugus, te atradu savu vīru, te izskolojās mani 4 dēli. Tajāpirmā vasarā iemācījos pāri par 100 tautas dziesmām.Vecāki bija sajūsmā, ka meita ilgojas pēc latvietības. Esmīlu Gaŗezeru! Tādēļ 14 gadus atpakaļ dibināju DaiļāsDāmas un 2001. gada aprīli noturējām pirmo DD saietu.Vadības lokā bija Rūta Vitande, Malda Pūtele un es pati.

Kāpēc Daiļās Dāmas? Jo mēs gribējām veicināt, laiGaŗezeru izmanto arī ārpus vasaras sezonas. Jo mēsgribējām, lai sievietēm būtu iespēja uzturēt savas latviešudraudzības. Jo mēs gribējām, lai ir vēl viens iemeslsatbraukt uz mūsu mīļo Gaŗezeru. Jo mēs gribējām palīdzētfinansiāli atbalstīt Gaŗezeru.

Kopš 2001. gada ir notikušas septiņas DD nogales. Mēsesam noziedojušas $19,081.50 Gaŗezeram! Es pateicosvisām Daiļām Dāmam, kuras ir atbalstījušas šo pasākumuun mūsu mīļo Gaŗezeru!

Ilze Kuriņš Antons

t i k d ē ļ j u m s , D a i ļ ā s D ā m a s , d ē ļ j u m s !Apmēram 70 daiļas dāmas pavadīja skaistu septembranedēļas nogali Gaŗezerā 8. Daiļās Dāmas saietā. Galvenāsrīkotājas Ilze Antona, Sandra Robežniece un MaijaDombrovska (ar vēl dažiem čakliem rūķīšiem) bija cītīgipiestrādājušas, īstenojot šim pasākumam rudenīgo tēmu.

Dažādas intereses pievilka dalībnnieces piedalīties, satiktiesun iepazīties, atbalstīt Gaŗezeru, baudīt īsu atvaļinājumu nodarba un ģimenes pienākumiem un iemācīties kaut ko jaunu– vai nu tortes dekorēšanu, daiļuma apkopšanu, meditāciju,vai ko citu. Vienalga, kas mūs pievilka atbraukt un piedalīties,mēs visas noteikti bijām daiļākas, kad devāmies mājās pēc šīssievišķīgās nedēļas nogales.

Iesākām DD piektdien ar sabiedrisko vakaru Annelījas unĒrika Lūša mājās. Annelī mūs sirsnīgi uzņēma ar gardāmuzkodām, ko gatavoja Dāvids Indriksons un Andris Antons.Mums bija iespēja nogaršot dažādus vīnus, pasmieties,mācīties par masāžas terapiju no Anitas Tumas unfotografēties ar jaunām, kā arī ilgi pazīstamām draudzenēm.

Sestdien pēc atklāšānas sākām nodarbības!Daiga Kimene mācīja par mierinošām skaņām.•Emīlija Jansona runāja par Indiešu sievietēm un•mikroaizdevumiem.Pusdienās baudījām garšīgas zupas, ko gatavoja šefpavāri•Dāvids un Andris. Bija grūti izlemt, kas bija visgaršīgākāno trim, tādēļ bija jānogaršo visas.Cik piemēroti, ka tūlīt pēc pusdienām ar Rutu Grīnvaldu•mācījāmies, kā ēdiens un vingrošana ietekmē mūsuveselību.Dekorējām lauku tortes Silvijas Ezeras apmācībā.•Pavadījām laiku skaņu meditācijā un daiļumkopšanā.•Vizma Maksiņa dalījās un stāstīja par Latvijas•piedzīvojumiem.

Aija Graham vadīja svecīšu svētbrīdi Brīvdabas baznīcā,•pārrunājot 7 sievietes, kuras ir minētas Bībelē. Vējš ganierobežoja svecīšu aizdedzināšanu, un tamdēļ nolēmām,ka vējam laikam ir vīrieša tieksmes.Turpinājām vakaru ar gleznu izstādi un kluso izsoli. •Ēdām gardas vakariņas, priecājoties par skaistām galda•dekorācijām, rudens puķu tēmā, Maijas Dombrovskasizgatavotas.Pabeidzām vakaru, visas skaļi smejoties, kamēr Aija Kīns,•Māra Tupesis un Ēriks Kīns mūs iepriecināja, tēlojot laukuļaudis un stāstot par priekiem Latvijas laukos. Viņi dalījāsar humoru, dziesmām un dzīves mācību.

Svētdienas rīts iesākās ar vieglu Jogu ar Aiju Kīnu. Ieēdāmgaršīgas brokastis. Mācījāmies par lauksaimniecībulielpilsētās ar Lindu Bilsēnu. Nobeidzām dienu, mācoties parāboliem no vietējās Corey Lake Orchards. Tirdziņā varējaiegādāties vietējos produktus - ābolus, plāceņus unsmaržīgas ziepes.

Nedēļas nogale ātrī aizsteidzās un dāmām, diemžēl, bijajādodas mājās.

Daiļās Dāmas nedēļas nogales tiek rīkotas, lai atbalstītuGaŗezeru, un tās notiek apmēram katru otro gadu, betpozitīvās atsauksmes pierāda, ka dāmas to atbalsta un biežākgribētu tikties. Biju sajūsmināta par iespēju pavadīt laiku artik daiļām dāmām! Paldies rīkotājām un jums visām par jaukipavadītajiem brīžiem!

Un turpināsim dziedāt: “...tik dēļ mums, Daiļās Dāmas, dēļmums!”

Benita Lāčkāja

45

augšā: Daiļās damas dalībnieceskreisā pusē: Zepu ģimenes pieminekļa iesvētīšana 2015. g. 8. augustā - Imants Ejups, Anda Vizule, Māra Zepa, Kārlis Vizulislabajā pusē: Aija un Ēriks Kīns, Ērika 40 g. jubiljejā ēdamzālē

46

48

Latvian Center Garezers, Inc.

57732 Lone Tree RoadThree Rivers, Michigan 49093-9549

Non Profit OrgPOSTAGE PAIDThree Rivers,

MIPermit #4

CHANGE SERVICE REQUESTED