11 · Web viewProfesionālās studiju programmas „Medicīnas inženierija un fizika” akreditācijas lapas Nr.023-709 (02.07.2004) kopija 3.2. RTU Mācību prorektora rīkojums

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

TRANSPORTA UN MAŠĪNZINĪBU FAKULTĀTE

BIOMEDICĪNAS INŽENIERZINĀTŅU UN NANOTEHNOLOĢIJU INSTITŪTS

OTRĀ LĪMEŅA PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS (BAKALAURA) PROGRAMMAS

“MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKA”(Programmas kods:4252601)

PĀRAKREDITĀCIJAS MATERIĀLI

2010. gads

SATURA RĀDĪTĀJS1. Otrā līmeņa augstākās profesionālās (bakalaura) izglītības programmas

„Medicīnas inženierija un fizika” pašnovērtējuma ziņojumi 1.1. Par 2009/2010 akadēmisko gadu1.2. Par 2008/2009 akadēmisko gadu1.3. Par 2007/2008 akadēmisko gadu1.4. Par 2005/2006 un 2006/2007 akadēmisko gadu

PIELIKUMI2. Dokumentu kopijas, kas liecina par RTU kā izglītības iestādes darbības

likumību2.1. Rīgas Tehniskās universitātes izglītības iestādes reģistrācijas apliecības Nr.

3341000709 (04.05.2000) kopija 2.2. Rīgas Tehniskās universitātes akreditācijas lapa Nr.023 (12.07.2001).3. Dokumentu kopijas, kas apstiprina profesionālās studiju programmas

“Medicīnas inženierija un fizika” darbību3.1. Profesionālās studiju programmas „Medicīnas inženierija un fizika”

akreditācijas lapas Nr.023-709 (02.07.2004) kopija3.2. RTU Mācību prorektora rīkojums par izmaiņām bakalaura studiju programmā

„Medicīnas inženierija un fizika”3.3. Studiju programmas izmaksu aprēķins4. Informācija par studiju programmas „Medicīnas inženierija un fizika”

iesaistīto akadēmisko personālu4.1. Programmā iesaistītā akadēmiskā personāla saraksts4.2. Mācībspēku CV5. Bakalaura profesionālās studiju programmas „Medicīnas inženierija un

fizika” studiju kursu apraksti5.1. Studiju kursu saraksts5.2. Studiju kursu apraksti6. Studējošo, absolventu, darba devēju aptaujas materiāli, anketu paraugi7. Prakses organizēšanas dokumentācija7.1. RTU mācību prorektora 2002. gada 24.maija rīkojums Nr. 61”Par mācību

prakses organizēšanu”7.2. Līguma paraugs ar uzņēmumu par prakses nodrošināšanu7.3. Studentu prakses dienasgrāmatas paraugs7.4. Prakšu apraksti8. Akadēmiskā personāla iesaiste starptautiskajos, LZP un citos projektos9. Akadēmiskā personāla galvenās zinātniskās publikācijas un sagatavotie

mācību materiāli10. Bakalaura darbu un inženierprojektu izstrāde, aizstāvēšana10.1. Diplomdarbu izstrādāšanas nolikums10.2. Bakalaura darba uzdevuma kopija10.3. Inženierprojekta uzdevuma kopija10.4. Diplomdarba (bakalaura darbu vai inženierprojekta) vadītāja atsauksmes

kopija10.5. Diplomdarba (bakalaura darbu vai inženierprojekta) recenzenta recenzijas

kopija10.6. RTU rektora rīkojuma par valsts pārbaudījumu komisiju kopija10.7. Valsts pārbaudījumu komisijas protokola kopija10.8. Bakalaura darba aizstāvēšanas protokola kopija11. Diploma un diploma pielikuma kopija

11. Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženiera profesijas standarta projekts aktualizēšanai

12. Reklāmas un informatīvie materiāli par studiju programmu

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts



PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMSPar 2009./2010. akadēmisko gadu

Apstiprināts RTU Senāta sēdē2010. gada_____________, protokola Nr._____

_________________________________RTU Mācību prorektors U.Sukovskis

Apstiprinu: _______________________Otrā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības programmas“Medicīnas inženierija un fizika”

direktors J. Dehtjars

Apstiprināts RTU Medicīnas inženierijas un fizikas studiju programmu komisijas sēdē

2010.gada __. jūnijā Protokols Nr.___

Apstiprināts Transporta un mašīnzinību fakultātesDirektoru padomes sēdē ____________________Protokols Nr._____________________________

Iesniegts RTU Iekšējā audita daļā2010. gada__________________________

SATURA RĀDĪTĀJS

1. Ievads...................................................................................................................22. Studiju programmas īstenošanas nosacījumi – mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti.....................................................................................................33. Studiju programmas attīstība............................................................................4

3.1. Izmaiņas studiju programmā un studiju plānos...................................43.2. Studiju programmas atbilstība Latvijas izglītības normatīvajiem aktiem..............................................................................................................6

3.2.1. Atbilstība Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženiera profesijas standartam..................................................................................................63.2.2. Atbilstība MK 1995. gada 2.novembra noteikumiem Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”....................................................................................................6

3.3. Izmaiņas studiju programmas praktiskajā realizācijā........................74. Mācīšana un zināšanu novērtēšana...................................................................8

4.1. Studentu zināšanu novērtēšanas principi (kritēriji, pārbaudes formas un kārtība)..........................................................................................94.2. Izmantoto studiju metožu un formu apraksts......................................94.3. Programmas realizācijas resursu analīze............................................10

4.3.1. Metodiskais (didaktiskais) nodrošinājums...................................104.3.2. Materiālais, materiāltehniskais nodrošinājums...........................114.3.3. Akadēmiskā personāla un studentu zinātniskās pētniecības (radošais) darbs.........................................................................................114.3.4. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajos projektos...........................124.3.5. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība...............................124.3.6. Sadarbība ar darba devējiem........................................................13

5. Studējošie...........................................................................................................135.1. Studējošo skaits programmā:...............................................................135.2. Imatrikulācijas noteikumi, imatrikulēto skaits, konkurss.................135.2. Studējošo sekmības raksturojums.......................................................155.3. Studējošo līdzdalība studiju programmas attīstībā............................155.4. Absolventu skaits...................................................................................15

6. Akadēmiskā personāla kvalifikācija un profesionalitāte..............................167. Pašnovērtējums – SVID analīze......................................................................16

1. Ievads

Medicīnas inženierijas un fizikas kā zinātnes vispārējs raksturojums

Medicīnas inženierijas un fizikas studiju programma ir samērā jauna gan Eiropā, gan arī pasaulē. Tās ieviešanu tehnisko universitāšu mācību plānos ir saistīta ar strauju medicīnas tehnikas ražošanas attīstību mūsdienās. Pirmo reizi par šāda veida programmu saturu tika diskutēts Eiropas mērogā 1995. gadā starptautiskajā zinātniskajā konferencē Budapeštā “Medical Radiation Physics”, taču jau 1999. gadā RTU koordinēja Eiropas Tempus projektu “S_JEP-12402-97”, “Baltijas Biomedicīnas inženierijas un fizikas maģistru kursu”

Medicīniskā inženierzinātne ir izveidojusies, apvienojot vienā veselā divas dinamiskas profesijas – inženierija un medicīna. Medicīnas inženierijas speciālistu pienākumi ir saistīti ar medicīnisko iekārtu un ierīču ieviešanu praksē.

Biomedicīnas inženieri un medicīnas fiziķi, izmantojot dažādus fizikas (elektriskus, mehāniskus, un optiskus u.c.) principus var dziļāk izprast bioloģiskās (cilvēku un dzīvnieku) sistēmas. Tā pamatā šie speciālisti spēj projektēt un ražot iekārtas, sistēmas, ar kuru palīdzību var kontrolēt organisma fizioloģiskās funkcijas1.

Medicīniskā inženierzinātne ietver dažādas disciplīnas kā: Biomehānika, kas ietver fizioloģisko sistēmu statiskos un plūsmu mehānikas

apvienotus pētījumus; Biomateriāli, kas ir saistīti ar bioimplantējamo materiālu projektēšanas un

ražošanas attīstību; Fizioloģiskā modelēšana, simulācija un kontrole, kur ar datormodelēšanas

palīdzību tiek attīstīta izpratne par fizioloģisko procesu savstarpējo saistību; Biosensori, kas ietver bioloģisko norišu fiksēšanu un to pārveidošanu

elektriskajā signālā; Biomedicīniskās iekārtas, kas attīsta fizioloģisko norišu mērījumus un

novērojumus, iesaistot biosensorus; Medicīniskā un bioloģiskā analīze, kas satur bioelektrisko signālu noteikšanu,

to klasificēšanu un analīzi; Rehabilitācijas inženierzinātne, kas ir saistīta ar terapeitisko un rehabilitācijas

ierīču un procedūru radīšanu un attīstību; Protēžu ierīces un mākslīgie orgāni, to radīšana un attīstība ķermeņa funkciju

aizstāšanai vai atjaunošanai; Medicīniskā informātika, kuras būtība ir no pacienta iegūto datu apstrāde,

rezultātu interpretēšana un klīnisko diagnožu uzstādīšana; Attēlošana medicīnā, kas ietver anatomisko struktūru un fizioloģisko funkciju

attēlošanu uz grafiska displeja; Biotehnoloģija un audu inženierija, ar kuru palīdzību rada un modificē

bioloģiskos materiālus ārstniecības nolūkos; Klīniskā inženierzinātne, kas satur klīnikā pielietojamo iekārtu, ierīču, sistēmu

projektēšanu, uzstādīšanu un apkopi; Medicīniskās mikro un nano tehnoloģijas u.c.

Savukārt medicīniskā fizika ir cieši saistīta ar radiācijas terapiju, kodolmedicīnu, diagnostisko radioloģiju un radiācijas aizsardzību medicīnā.

1 Profesijas „Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris” standarts

Izmantojot daudzus fizikas likumus, medicīnas fizika izskaidro radiācijas bioloģisko efektu uz cilvēka organismu.

Informācija par programmas veidotājiem RTU ir pirmā augstskola Latvijā un Baltijā, kas ir uzsākusi medicīnas

inženierijas un fizikas studiju programmu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanai. Programmas izveidošanas aizsākumi ir meklējami 1997. gada janvārī, kad RTU Transporta un mašīnzinību fakultātē tika izveidota akadēmiskā bakalaura un maģistra studiju programma „Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve”, kuras ietvaros studentiem bija iespēja studēt virzienā medicīnas inženierzinātne un fizika. To realizēja mācībspēki no TMF Elektronikas un elektrotehnikas materiālu un tehnoloģiju institūta (EEMTI), kurš 2003. gada jūnijā tika pārdēvēts par Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūtu.

Profesionālā bakalaura studiju programma “Medicīnas inženierija un fizika” ir izveidota saskaņā ar otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu2, Augstskolu likumu3, RTU Senāta lēmumiem un apstiprināta RTU 2002. gada 29. aprīļa senāta sēdē ar lēmumu Nr. 467.4 Augstāk minētā programma tika licencēta 2002. gada decembrī5. 2003/2004. mācību gads profesionālajai bakalaura programmai ir pirmais apmācības gads.

Studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” tiek īstenota RTU Transporta un mašīnzinātņu fakultātē, Biomedicīnisko inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūtā, sadarbojoties RTU dažādu struktūrvienību akadēmiskajam personālam ar Rīgas Stradiņa universitātes akadēmisko personālu. Teorētiskus pamatus medicīnā nodrošina Rīgas Stradiņa universitātes Normālās fizioloģijas, Anatomijas un histoloģijas katedru pasniedzēji.

Visas augstāk minētās struktūrvienības funkcionē atbilstoši RTU Satversmei6 un studiju darbs norit saskaņā ar Augstskolu un Izglītības likumiem. Visi programmā iesaistītie mācībspēki ir ar lielu pieredzi gan apmācībā, gan zinātnē.

2. Studiju programmas īstenošanas nosacījumi – mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti

Mērķis Otrā līmeņa augstākās profesionālās programmas “Medicīnas inženierija

un fizika” mērķis ir nodrošināt fundamentālo un nozares teorētisko pamatu apguvi, sagatavot speciālistus ar profesionālo augstāko izglītību, kuri spētu īstenot iegūtās zināšanas medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.

Pēc programmas beigšanas var iegūt piektā līmeņa profesionālo augstāko izglītību - kvalifikāciju “Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris” un bakalaura grādu “Medicīnas fizikā”.

2 LR MK noteikumi Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”, kas stājas spēkā ar 2001. gada 28. novembri;3 Augstskolu likums, kas Saeimā pieņemts 1995. gada 2. novembrī4 Izraksts no Rīgas Tehniskās universitātes 2002. gada 29. aprīļa Senāta sēdes protokola Nr. 467 “Par profesionālo bakalaura un maģistra studiju programmu “Medicīnas inženierija un fizika” apstiprināšanu;5 IZM Licence Nr. 04051-10 profesionālajai bakalaura programmai ”Medicīnas inženierija un fizika” izsniegta 20.12.2002.6 Rīgas Tehniskās Universitātes Satversme, kas pieņemta RTU Akadēmiskās sapulces sēdē 2001. gada 24. maijā un apstiprināta Saeimā 2003. gada 5. jūlijā

Uzdevumi 1. Izglītot piektā līmeņa profesionālas kvalifikācijas speciālistus tautsaimniecībai

un valsts drošībai medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.2. Sekmēt medicīnas inženierijas un fizikas nozarē konkurētspēju mainīgos

sociālekonomiskos apstākļos un starptautiskajā darba tirgū.3. Īstenot medicīnas inženierijas un fizikas nozarei raksturīgu padziļinātu

zināšanu apguvi, kas nodrošina spēju izstrādāt jaunas un pilnveidot esošās sistēmas, produktus un tehnoloģijas, kā arī sagatavot jaunrades pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.

Plānotie rezultāti. 1. Izglītots absolvents iegūs zināšanas un iemaņas, kas atbilst piektā līmeņa

profesionālajai kvalifikācijai medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.2. Izglītots absolvents medicīnas inženierijas un fizikas nozarē mainīgajos

sociālekonomiskos apstākļos būs konkurētspējīgs starptautiskajā darba tirgū.3. Absolventam tiks nodrošinātas medicīnas inženierijas un fizikas nozarei

raksturīgās padziļinātas zināšanas, lai būtu spējīgs izstrādāt jaunas un pilnveidot esošās sistēmas, produktus un tehnoloģijas, kā arī sagatavot jaunrades pētniecība un pedagoģijā medicīnas inženierijas un fizikas nozarei.

Programma paredz lekcijās, laboratoriju nodarbībās, praktiskajā darbā, patstāvīgā inženierprojekta un bakalaura darba izstrādes laikā apgūt medicīnas fizikālo tehnoloģiju nozarei atbilstošos vispārīgos teorētiskos, tehniskos, ekonomiskos, kā arī humanitāros un sociālos priekšmetus.Mācību laikā students iegūst nepieciešamās zināšanas tālākajam praktiskajam darbam: Teorētiskās zināšanas par medicīnisko iekārtu, aparātu un instrumentu uzbūvi,

fizikālajiem un tehniskajiem darbības principiem, to izgatavošanas tehnoloģiju izmantošanas nosacījumiem un drošību;

Praktiskās darba iemaņas darbam medicīnas iestādēs un uzņēmumos (firmās), izmantojamo medicīnisko inženieriekārtu iegādi, uzstādīšanu, izmantošanu un regulēšanu un kvalitātes vadību;

Prasmi izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskā darba iemaņas medicīniskās inženierijas un fizikas tehnoloģiju izmantošanā, projektēšanā un to īstenošanā;

prasmi izmantot teorētiskās zināšanas konkrētu uzdevumu nostādnes formulēšanai un risināšanai;

pētnieciskā darba pamatiemaņas eksperimentālajos pētījumos un literatūras analīzē;

zināšanu apguvi sabiedriskās darbības veikšanai Latvijā un starpvalstu sadarbībā, izpratni par profesionālo ētiku un nozares projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību.

3. Studiju programmas attīstība

3.1. Izmaiņas studiju programmā un studiju plānos

Saskaņā Saskaņā ar 2007.gada 29.janvāra RTU Senāta lēmumu7 un 2007.gada 17. aprīļa RTU Mācību prorektora E. Beķera rīkojumu Nr.02/228, un RTU mācību prorektora rīkojumu , nozares komisijas lēmumu studiju programmā tika veiktas sekojošas izmaiņas, nemainot kopējo apgūstamo kredītpunktu apjomu, kā arī mācību priekšmetu sadalījumu pa programmas daļām: Studiju priekšmets Fizika tika ieviests 8 KP apjomā, atšķirībā no citām

programmām programmas studentiem papildus tiek piedāvāta 1 stunda nedēļā praktiskie darbi, bez jau esošajiem laboratorijas darbiem 1 stundu nedēļā un lekcijām 2 stundas nedēļā. Veicot studentu aptauju, tika secināts, ka uzlabojas zināšanas un prasmes fizikā.

Studiju priekšmets „Ievads medicīnas inženierzinātnē” ajoma ziņā ir mazāks, studentiem tiek piedāvātas lekcijas 2 stundas nedēļā, iepriekšējo 3 stundu vietā, studentiem vairāk ir jāstrādā patstāvīgi, viņi gatavo dažādus referātus, prezentācijas par medicīnas inženierijas jaunākajiem sasniegumiem, vairāk pavadot laika bibliotēkās;

No programmas obligātās A daļas uz Ierobežotās izvēles B daļu tika pārnesti sekojoši studiju kursi:

o „Fizioloģisko mērījumu tehnika”o „Multivides pielietojumi”o „Mikro un nanotehnoloģijas”

Veicot studentu aptauju, tika iegūta informācija, ka perspektīvā būtu vēlams apvienot sekojošus 3 studiju priekšmetus: „Fizioloģisko mērījumu tehnika”, „Mērīšanas tehnika medicīnā” un „Medicīnas instrumenti, iekārtas un sistēmas”, izveidojot vienu priekšmetu ar lielu apjomu, kas var tikt sadalīts 2 daļās. Praktiskajā dzīvē tika ieviesti sekojoši studiju projekti:

o Studiju projekts fizikālajā modelēšanāo Studiju projekts medicīnas tehnikas projektēšanāo Studiju projekts medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģijā

Saskaņā ar RTU Mācību prorektora U. Sukovska 2010.gada 19.aprīļa rīkojumu Nr. 02000-01/31, programmā tika veiktas sekojošas izmaiņas:1) Precizēti programmas priekšmetu nosaukumi: „Medicīniskās fizikas pamati” aizstāts ar nosaukumu „Medicīnas fizika”, kā arī „Fiziskā audzināšana”, aizstāts ar nosaukumu „Sports”2) Sakarā ar to, ka daļa informācijas dublējas studiju obligātās izvēles profesionālās specializācijas (B1) sadaļas studiju priekšmetos „Biomehānika” un „Biomateriāli”, kā arī ar studentu interesi apgūt abus šīs sadaļas priekšmetus, tika nolemts izveidot apvienojošu priekšmetu „Biomateriālu un biomehānikas pamati”.Saskaņā ar studentu izteiktajām vēlmēm pašreiz Medicīnas inženierijas un fizikas nozares komisijas lēmumu tika nolemts no esošajiem obligātās izvēles profesionālās specializācijas (B1) sadaļas studiju priekšmetiem izveidot vēl vienu specializācijas virzienu „Medicīnas fizika” kurā ietilpst sekojoši studiju priekšmeti:

Radiācijas terapijas tehnoloģijas Bioķīmijas un biofizikas pamati Šūna un mikrobioloģija Mērīšanas tehnika medicīnā Elektronika medicīnā

7 2007.gada 29.janvāra RTU Senāta lēmums “Par precizējumiem profesionālo studiju programmu struktūrā”?

8 2007.gada 17. aprīļa RTU Mācību prorektora E. Beķera rīkojums Nr.02/22 “Par studiju projektu ieviešanu profesionālo studiju programmās”

Datoru sistēmas medicīnā Tehniskā mehānika Ekspertu novērtējumu algoritmi Zināšanu bāzes medicīniskajās ekspertu sistēmās Datorgarfikas pamati Tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodes medicīnā Veselības aprūpes organizācija un ekonomikaNo augstākminētajiem studiju priekšmetiem studentam attiecīgi ir jāapgūst 45 KP

Ņemot vērā studentu aptauju rezultātus, kā arī pasniedzēju sniegtos t.s. ieejas kontroles rezultātus, studiju priekšmets „Fizikālā materiālzinība” tika ieplānots pirmā kursa studentiem, dažādu argumentu dēļ – šis priekšmets ir priekštecis daudziem otrajā kursā apgūstamajiem priekšmetiem. Daudzi pirmā kursa studenti vēlas, lai jau pirmajā kursā ir specializācijas priekšmeti, lai ir iespēja apstiprināt savu pareizo/nepareizo profesijas izvēli. Tāpēc jau pirmajā kursā studentiem tiek piedāvāta iespēja studēt arī medicīnas teorētisku kursu „Anatomija un fizioloģija”.

Laiku atpakaļ studiju priekšmets „Sports” tika plānots 2 gadus, respektīvi, šo priekšmetu, kura apjoms ir 0 KP realizēja 4 semestrus, taču saskaņā ar RTU rektora 2009.gada 17.jūnija rīkojumu Nr. 3-709, efektīvākai valsts budžeta finanšu izmantošanai, minētais priekšmets pašreiz tiek realizēts tikai pirmajā studiju gadā rudens un pavasara semestros.

Būtiskas izmaiņas priekšmetu plānojumā ir arī valsts gala pārbaudījumam – Bakalaura darbs un Inženierprojekts. Kādus gadus atpakaļ šie abi apjomīgie darbi bija jāizstrādā vienā semestrī. Pieredze rāda, ka liela daļa studentu nespēja tikt galā ar šo grūto, apjomīgo darbu, tādēļ studiju plāni tika izmainīti tādā veidā, ka 4.kursa rudens semestrī studentam ir jāizstrādā bakalaura darba uzdevums, kurā ietilpst bakalaura darba tēmas noformulēšana, jāapsver arī bakalaura darba struktūra. Pirms bakalaura darba uzdevums tiek apstiprināts ar programmas direktora, BINI direktora parakstu, studentam seminārā ir jāprezentē tēma, tās aktualitāte, un uzdevumi. Savukārt 4.kursa pavasara semestrī paralēli apmeklētajām lekcijām un praktiskajām nodarbībām, students izstrādā un semestra beigās aizstāv savu bakalaura darbu. Inženierprojekta izstrādei atliek pilns V kursa rudens semestris, līdzīgi kā ar bakalaura darbu, arī inženierprojekta tēmas tiek apstiprinātas IV kursa pavasara semestrī. Ir iespējams inženierprojekta tēmu izvēlēties kā bakalaura darba turpinājumu.

3.2. Studiju programmas atbilstība Latvijas izglītības normatīvajiem aktiem

3.2.1. Atbilstība Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženiera profesijas standartam

Programma sākotnēji tika izstrādāta atbilstoši Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženiera standartam, kurš tika apstiprināts ar IZM 2003.gada 14. Februāra rīkojumu Nr.79. Pašreiz notiek profesijas standarta aktualizēšanas process. Saskaņā ar profesijas standartā noteiktajām kompetencēm zināšanām un prasmēm, tiek organizēts mācību process.

9 RTU rektora 2009.gada 17.jūnija rīkojums Nr. 3-70”Par studiju priekšmetu “Sports”

3.2.2. Atbilstība MK 1995. gada 2.novembra noteikumiem Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”

Saskaņā ar Augstskolu likumu10, studiju programmas apjoms RTU tiek rēķināts kredītpunktos (KP). Kredītpunkts ir studiju uzskaites vienība, kas atbilst studējošā akadēmisko stundu darba apjomam, kurā līdz 50% stundu paredzēts kontaktstundām. Mācību gadā, kur ir 2 semestri, kopējais KP apjoms pilnas mācību slodzes gadījumā ir 40 KP. Vienam KP atbilst 16 kontaktstundas auditorijās vai laboratorijās.

1. tabula Profesionālās studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” atbilstības LR MK noteikumiem Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” (20.11.2001) izvērtējums.

Studiju kursu grupas Valsts profesionālās augstākās izglītības standartā paredzētais apjoms

Programmā paredzētais apjoms

1) Vispārizglītojošie studiju priekšmeti 20 KP 28 KP2) Nozares teorētiskie priekšmeti 36 KP 36 KP3) Nozares profesionālās specializācijas priekšmeti 60 KP

73 KP

4) Brīvās izvēles priekšmeti 6 KP 6 KP5) Prakse 26 KP 26 KP6) Valsts pārbaudījumi t.sk. bakalaura darbs 16 KP

12 KP 12 KP

Kopējais studiju programmas apjoms

181 KP

2.tabula Valsts profesionālās augstākās izglītības standartā paredzēto studiju kursu atšifrējums

Vispārizglītojošie kursi (A1,2,3,4,5,6,9,10) 28 KPNozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi (A 7,8,11, 12,13,14,15,17,18,19,22, 25, 26) 36 KPNozares profesionālās specializācijas kursi (A16,20,21,23,24,27, B visi)

73 KP

Brīvās izvēles kursi 6 KPPrakse un inženierprojekts 26 KPBakalaura darbs un valsts pārbaudījums 12 KPKopā 181 KP

Programmas un studiju priekšmetu saturs nosaka, ka vairāk par 30 procentiem no kopējā nodarbību apjoma īsteno praktiski – praktiskajās nodarbībās, laboratorijas nodarbībās, praksē, inženierprojektā un bakalaura darbā.

Studiju procesa laikā studentiem ir jāizstrādā un jāaizstāv studiju darbus sekojošajos priekšmetos:

o Studiju projekts fizikālajā modelēšanāo Studiju projekts medicīnas tehnikas projektēšanāo Studiju projekts medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģijā

10 Augstskolu likums (2.11.1995);

Studentiem ir iespēja padziļināt zināšanas specializācijas priekšmetos, izvēloties attiecīgos mācību priekšmetus ārzemju augstskolās, izmantojot Socrates Erasmums apmaiņas programmu iespējas.

3.3. Izmaiņas studiju programmas praktiskajā realizācijā

Saskaņā ar RTU Mācību prorektora rīkojumu, studiju priekšmeta “Fizika” apjoms tika izmainīts, līdz ar to ir izmainīts laboratorijas un praktisko darbu īpatsvars priekšmetā, respektīvi studentiem katru nedēļu vienu stundu nedēļā ir jāapmeklē praktiskās nodarbības, kurās student risina uzdevumus, tāpat arī jāizstrādā laboratorijas darbi, kuri ir arī jāaizstāv.

Saskaņā ar studentu aptaujas rezultātiem tika izskatīts arī studiju priekšmeta „Datormācība (pamatkurss)” saturs, kādu laiku atpakaļ šo priekšmetu realizēja TMF, pamatā studenti apguva Matcad programmu, kas ir nepieciešama daudzos priekšmetos, taču nebija neviena studiju priekšmeta, kurā varētu apgūt programmēšanas pamatus, kas ir nepieciešams studentiem apgūstot elektronikas un datorzinātņu specializāciju priekšmetus. Šobrīd attiecīgi studentiem šobrīd šo priekšmetu studenti apgūst DITF.

Vairakkārt tika diskutēts par studiju priekšmeta „Elektronika medicīnā”, tā saturu, pašreiz tiek rediģēts tā saturs.Prakšu realizācija

Saskaņā ar RTU apstiprinātajām profesionālajām studiju programmām un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, studentiem ir paredzēta prakse 26 KP apjomā. Prakses saturs tiek veidots saskaņā ar profesijas standartu11.

Prakses mērķis ir studentu iepazīšanās ar darba apstākļiem reālos uzņēmumos un organizācijās, kas saistītas ar medicīnisko iekārtu izmantošanu, uzraudzību, apkalpošanu vai izgatavošanu. Prakses rezultātā students savāc un apkopo materiālu bakalaura darbam un inženierprojektam.

Rīgas Tehniskajā universitātē prakses organizēšanas principi profesionālajām studiju programmām noteikti ar RTU 2010. gada 25.janvāra Senāta lēmumu Nr. 537, saskaņā ar kuru:

prakses organizāciju veic prakses koordinators no RTU struktūrvienības, kuru apstiprina ar fakultātes dekāna rīkojumu;

ar prakses vietu slēdz trīspusēju prakses līgumu, kurā atspoguļoti pušu pienākumi un atbildība, prakses mērķi, uzdevumi, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtība;

Praksi īsteno saskaņā ar prakses programmu, kuru izstrādā nozares studiju programmas komisija;

Studējošiem tiek izsniegti prakses individuālie uzdevumi.Papildus tam organizētas t.s. prakses ekskursijas, kas palīdz studentam izvēlēties sev interesējošo prakses vietu un darba virzienu, kā arī studentu tikšanās ar potenciālajiem darba devējiem (tiek organizētas “karjeras dienas”). Līdz ar to tiek izveidota saikne akadēmiskais personāls – students – darba devējs – absolvents.

Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoliģiju institūtā prakses koordinē lektore Vineta Zemīte. Saskaņā ar nozares studiju komisijas lēmumu, prakse tiek organizēta atsevišķi no mācībām, t.i. mācības tiek organizētas tā, lai 4 nedēļas tiek atvēlētas tikai praksei. Tas nozīmē, ka students strādā uzņēmumā katru dienu 8 stundas 5 dienas nedēļā. 11 Profesijas standarts profesijai “Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris”

Saskaņā ar ESF projekta Nr. 2005/0206/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.6.3./0059/0007 “Medicīnas fiziķu praktiskās apmācības sistēma” rezultātiem (2007.) studentiem ir paredzēta 4 līmeņu prakse:

1. Mācību – pamatiemaņu apguves prakse ,šī prakse tiek dalīta divās daļās: elektrotehniskā prakse, kuras ilgums ir 4 nedēļas, tā tiek realizēta RTU

laboratorijās, studenti iemācās strādāt ar elektriskām shēmām, paši ar savām rokām saliek elektriskas ierīces, šī prakse tiek realizēta vienu dienu nedēļā visu semestri, jo ir iekārtotas 8 darba vietas, tas nozīmē, ka vienlaicīgi var strādāt 8 studenti.

mehāniskā prakse – tās ilgums ir 4 nedēļas, prakse tiek realizēta Rīgas Tehniskajā koledžā, vienu nedēļu studenti 8 apgūst atslēdznieka iemaņas, otru – frēzētāja iemaņas.

2. Tehnoloģiskā un konstruktoru prakse, prakses ilgums ir 4 nedēļas. Tehnoloģiskajā praksē galvenais uzdevums bija studentam iepazīties ar tehnologa darbu – lasīt tehnoloģiskā procesa shēmas, rasējumus, veikt nepieciešamos labojumus, lai praksē ieviestu vienu vai otru iekārtu

Prakses vietas 2009./2010. Mācību gadā A/s “Sidrabe”, A/s“Brucker Baltija”, SIA „Keramserviss”, SIA „Rumba-V”, SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, A/s „Komforts”, A/S „IRM”.

Studentiem tiek piedāvātas prakses iespējas tuvāk viņu dzīves vietai, t.i. Tukumā, Bauskā, Līvānos.

3. Klīniskā prakse, tā tiek realizēta: P.Stradiņa Klīniskajā slimnīcā, iepazīstinot studentus darbam ar

diagnostikas, kā arī nedaudz radioterapijā izmantojamām iekārtām. SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Latvijas

Onkoloģijas centrā, dodot iemaņas darbā ar radioterapijā izmantojamām iekārtām .

Šo praksi pagaidām ir problēmas realizēt tajā ziņā, ka prakses vietas ir divas, studentiem nevar piedāvāt individuālu darbu, studenti tiek sadalīti 2 daļās, vienā un tajā pašā laikā puse grupas studenti iziet praksi P Stradiņā klīniskās universitātes slimnīcā, otra daļa – Latvijas Onkoloģijas centrā. Tā būs problēma pēc kādiem gadiem, kad studenti vienā grupā ir stipri vairāk.

Prakses kopējais ilgums ir 4 nedēļas – no kurām 2 tiek realizētas P.Stradiņa Klīniskajā slimnīcā, SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Latvijas Onkoloģijas centrā.

4. Zinātniski pētnieciskā prakse, Prakses ilgums 4 nedēļas, prases vietas studenti izvēlas paši, saskaņā ar

izvēlēto bakalaura darba tēmu. Prakses vietas 2008./09. Mācību gadā bija sekojošas: SIA „NMS diagnostika”, SIA „Integris”, LU Mikrobioloģijas institūts, Daugavpils slimnīca, SIA „NMS Elpa”, „Vaivaru rehabilitācijas centrs”u.c.

Prakses apraksti un dokumenti ir ievietoti www.bini-prakse.lv kā arī ORTUSa vidē un ir pieejami gan studentiem, gan macībspēkiem.

4. Mācīšana un zināšanu novērtēšana

4.1. Studentu zināšanu novērtēšanas principi (kritēriji, pārbaudes formas un kārtība)

http://www.bini-prakse.lv/

Programmā visos līmeņos un virzienos studentu zināšanas tiek vērtētas pēc priekšmeta apgūšanas divas reizes gadā – ziemas un pavasara sesijās. Šajā laikā studenti kārto eksāmenus mācību priekšmetos atbilstoši izstrādātajiem individuālajiem studiju plāniem, kurus saskaņo ar studentiem. Studiju plānus apstiprina BIN institūta direktors un Transporta un mašīnzinību fakultātes dekāns. Individuālos studiju plānus sastāda, balstoties uz studiju programmām, plāniem un studentu priekšlikumiem.

Disciplīnās, kurās iekļauti studiju darbi un laboratorijas darbi students noformē atskaites un tās aizstāv. Par aizstāvētiem studiju darbiem students saņem atzīmi, bet par aizstāvētiem laboratorijas darbiem – ieskaiti. Ar ieskaiti noslēdzas parasti arī humanitārā un sociālā bloka, kā arī brīvās izvēles priekšmeti. Ziņas par visām nokārtotajām ieskaitēm studiju darbiem un eksāmeniem tiek uzrādītas individuālajos studiju plānos (atzīmju lapās).

Studiju rezultātu vērtēšanu RTU reglamentē īpašs nolikums„Par Studiju rezultātu vērtēšanas nolikumu”, kurš ir apstiprināts RTU Senātā 2010.gada 29.martā (protokols Nr.539).

KritērijiVērtēšanas kritēriju pamatā ir priekšmetu zināšanu apguves līmeņa

novērtējums pēc 10 baļļu sistēmas.Bakalaura grāds tiks piešķirts, ja bakalaura darba aizstāvēšanas rezultātā

students saņem sekmīgu atzīmi un pārējā programma ir izpildīta ar sekmīgiem vērtējumiem. Diplomdarbu izstrādi regulē īpašs nolikums, kas ir pieņemts BINI padomē.

Pārbaudes formas.Iegūtās zināšanas un iemaņas novērtē pēc eksāmenu un ieskaišu

rezultātiem, kā arī pēc studiju darbu, prakses, bakalaura darba un inženierprojekta aizstāvēšanas rezultātiem.

Eksāmenu jautājumus, pamatojoties uz priekšmetu programmu gatavo mācībspēks, kurš ir atbildīgs par mācību priekšmeta pasniegšanu RTU. Eksāmenu studenti kārto rakstiski, mutiski, datorizētā vai kombinētā formā. Eksāmena formu nosaka studiju priekšmeta atbildīgais mācībspēks. Pārbaudes rezultātus paziņo 3 darba dienu laika, ja eksāmens ir rakstiskā vai kombinētā formā, pārējos gadījumos – eksāmena dienā.

Atzīmes tiek izliktas pēc 10 baļļu vērtēšanas skalas, kur “4” ir zemākā sekmīgā atzīme. Ja students nav nokārtojis individuālo plānu sesijā un atvēlētajā papildlaikā 10 kalendāra dienas pēc ziemas sesijas un līdz 10. septembrim pēc pavasara sesijas, tad students ir nesekmīgs.

Iegūto izglītību vērtē RTU organizēta valsts kvalifikācijas komisija, kuras darbā piedalīsies ar nanoinženieriju saistīti uzņēmumu augsti kvalificēti speciālisti. Komisiju izveido BINI padome un to apstiprina ar rektora pavēli ne vēlāk par 1 mēnesi pirms noteiktā projektu aizstāvēšanas sākuma datuma. Komisijas sastāvā ir priekšsēdētājs, sekretārs un ne mazāk par 3 locekļiem, tās sastāvā ir vismaz puse šīs nozares speciālisti, kuru pamatdarbavieta nav RTU12.

12 Senāta lēmums par Valsts pārbaudījumu komisijām

4.2. Izmantoto studiju metožu un formu apraksts

Programmas mērķis ir nodrošināt fundamentālo un nozares teorētisko pamatu apguvi, sagatavot speciālistus ar profesionālo augstāko izglītību, kuri spētu īstenot iegūtās zināšanas medicīnas inženierijas un fizikas nozarē. Lai sasniegtu šo mērķi mūsu uzdevums ir īstenot medicīnas inženierijas un fizikas nozarei raksturīgu padziļinātu zināšanu apguvi, kas nodrošina spēju izstrādāt jaunas un pilnveidot esošās sistēmas, produktus un tehnoloģijas, kā arī sagatavot jaunrades pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam medicīnas inženierijas un fizikas nozarē. Tas nozīmē, ka liela daļa studiju priekšmetu ir jārealizē praktiski, organizējot laboratorijas un praktiskos darbu, izmantojot dažādas inženiertehnoloģijas, speciālu aprīkojumu. Laboratorijas un praktiskie darbi ir iespējami ar ierobežotu skaitu studentu grupā, tas nozīmē, ka bieži vien studenti tiek dalīti apakšgrupās, lai realizētu nepieciešamos darbus.

Padziļinātai tēmu izpētei tiek veltīti studiju darbi, kuriem liela praktiska darba vērtība. Studiju projekta realizēšanai bieži vien ir nepieciešama speciāla aparatūra, literatūra, kā arī programmnodrošinājums. Studiju projektu realizēšanai studentam ir jāiegulda pietiekami daudz laika, jāapgūst dažādu datorprogrammu praktisko pielietojumu.

Semināros tiek padziļināti apspriestas dažādas studiju priekšmetos apspriestas tēmas. Semināros tiek apspriestas arī diplomdarbu – bakalaura darbu un inženierprojektu tēmas, to aktualitāte, darba uzdevumi.

Papildus lekcijām plaši tiek izmantotas tā saucamās mācību ekskursijas, kur studenti praktiski tiek iepazīstināti ar lekcijās stāstītā praktisko pielietojumu.

Ir priekšmeti, kurās studenti tiek aicināti izstrādāt projektus komandā, katram studējošam ir savs pienākums kopīgā projekta izpildē. Šeit var minēt pamatiemaņu praksi, kurā studentu grupai tiek uzdots uzdevums izveidot funkcionējošu elektrisku iekārtu, attiecīgi katram studentam tiek dots uzdevums tā realizēšanai.

Aizvien vairāk tie izmantotas jaunas informācijas tehnoloģijas studiju procesā, aizvien aktīvāk mācībspēki izmanto ORTUS vidi diskusijām ar studentiem, ievietojot lekciju materiālus, mājas darbus, testus. Lekciju pasniegšanai tiek izmantota ne vien multimediju projektors, bet arī interaktīvā tāfele, kas ļauj studentam aktīvāk sekot lekcijā notiekošajam.

4.3. Programmas realizācijas resursu analīze

4.3.1. Metodiskais (didaktiskais) nodrošinājums

Metodiskais nodrošinājums sevī ietver mācību grāmatas, tehnisko literatūru, periodiku, kursa inženierprojektēšanas metodikas, laboratorijas darbu aprakstus un metodiskos norādījumus, praktisko nodarbību metodiskos norādījumus, uzdevumu krājumus ar vai bez risinājumiem, iekārtu katalogus, standartus, u.c.

Studenti augstāk minēto literatūru var saņemt RTU zinātniski-tehniskajā bibliotēkā, vai BINI kur ir plašs grāmatu, žurnālu u.c. literatūras klāsts un ērtas lasītavas. Bibliotēkās studentiem grāmatu un periodikas meklēšanā palīdz konsultanti no RTU struktūrvienībām. Studenti var izmantot arī Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Nacionālo, Medicīnas zinātnisko u.c. bibliotēkas.

Katru gadu tiek papildināts literatūras avotu saraksts, kas ir saistīts ar medicīnas inženierzinātni un medicīnas fiziku. Lai gan vēl arvien studenti aptaujas anketās min faktu, ka ir nepietiekoša pieejamā literatūra. Iespējams tas ir tāpēc, ka lielai daļai mācībspēku lekcijās netiek izmantotas viena vai dažas grāmatas, izmantotās literatūras klāsts ir plašs, ir grūti atrast vienu literatūras avotu, kur viss lekcijā apskatītais būtu aprakstīts. Tāpēc ļoti svarīgs ir lekciju apmeklējums.

4.3.2. Materiālais, materiāltehniskais nodrošinājums

Programmas realizēšanas materiāli tehniskā bāze pamatā balstās uz programmā iesaistīto RTU struktūrvienību un partnerinstitūciju aprīkojumu. RTU ir pietiekošs auditoriju skaits, lai nodrošinātu lekcijas un praktisko nodarbību vadīšanu.

3.Tabula BINI materiāli tehniskais nodrošinājumsNosaukums Skaits Vērtība Ls

Datori 12 1103Skaneri 2 143,-Printeri 5 500

Kopēšanas tehnika “Canon” 1 2000,-Kopēšanas tehnika 1 500,-

Videoprojektors 1 1923,-Videomagnetafons 1 125,-

Ekrāns 1 83,-Laboratorijas iekārtas 9 2000Zinātniskā aparatūra 15 250000Speciālā literatūra (rokasgrāmatas)

15 50000

4.Tabula BINI materiālā bāze mācību procesa veikšanai sastāv no šādām laboratorijām un specauditorijām:

N.p.k. Nosaukums Platība m2

1. Semināru/Mācību telpa 46,82. Zinātniskā laboratorija 46,03. Datorklase 66,64. Auditorija, BINI bibliotēka 70,95. Mācību zinātniskā laboratorija 90,56. Pasniedzēju telpa 43,6

Gadu no gada tiek gādāts, lai tiktu atjaunota materiāltehniskā bāze, tai skaitā laboratoriju aprīkojums, zinātniskā aparatūra. Tam bieži vien ir nepieciešams papildus finansējums, kuru BINI iegūst ar dažādu zinātnisko projektu palīdzību. ESF projekta ietvaros tika iegādāta programmatūra un iekārta laboratorijas darbu veikšanai studiju priekšmetā “Fizioloģisko mērījumu tehnika”, kā arī SIA “Siemens Latvija” uzdāvināja kompjūtertomogrāfu, kas tiek izmantots laboratorijas un praktiskajiem darbiem studiju priekšmetā “Radiācijas drošība medicīnā”.

4.3.3. Akadēmiskā personāla un studentu zinātniskās pētniecības (radošais) darbs

Pamatdarbā strādājošais akadēmiskais personāls veic aktīvu zinātnisko darbību, kas ļoti cieši saistīta ar studiju programmu. Tā pamatā ir koncentrēta programmas veidojošos institūtos.

Visiem pasniedzējiem ir zinātniskie raksti, kas ir publicēti vispāratzītajos Latvijas un ārvalstu izdevumos. Daudzi pasniedzēji vada LZP, starptautiskus projektus. Viņu vadībā studējošie strādā bakalaura, maģistra un doktora darbus un inženierprojektus. Sīkākas ziņas var iegūt no mācībspēku dzīves un darba gājuma (CV) aprakstiem un aizstāvēto diplomdarbu – maģistra, bakalaura darbu un inženierprojektu tēmu sarakstiem (skat.pielikumu).

Akadēmiskā personāla zinātniskā darba virzieni, jomas ir cietvielu ķermeņu virsmas un plāno filmu pētīšana, elektroniskās tehnikas plāno slāņu struktūru tehnoloģiskās diagnostikas metožu un līdzekļu izstrādāšana un ieviešanu praksē, nesagraujošās kontroles metodes, kaula materiāla pusvadītāja elektronu struktūras uzbūve, īpašības un to saistība ar virsmas morfoloģiju, materiālu struktūru pētījumi nano- līmenī, radiācijas fizika, rentgendiagnostikas un terapijas metodes u.c.

BINI realizē sekojošus grantus, kuros piedalās arī studenti:

Projekta numurs Projekta nosaukums Projekta vadītājsFinansejums 2008 g.

05.1873 “Hidroksilapatīta nanodaļiņu ansambļa elektroniskās īpašības”

Jurijs Dehtjars 1622 Ls

05.1874“Neorganisko savienojumu nanoslāņu dozimetriskās īpašības”

Aleksejs Kataševs1432 Ls

04.1175“Detaļu izgatavošanas tehnoloģisko procesu optimizācija, izmantojot ekzoemisijas defektoskopijas metodi”

Genādijs Sagalovičš 808 Ls

09.1204 “Starojuma ietekme uz kopolimera un stikla kompozīta kārtiņām”


4.3.4. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajos projektos

Studenti aktīvi piedalās institūta pētniecības darbā, izstrādājot savus bakalaura, maģistra un doktora darbus. Par labākajiem rezultātiem tiek ziņots RTU studentu un citās zinātniskajās konferencēs.

4.3.5. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība

Sadarbība ar līdzīgām programmām ārvalstu universitātēs

RTU ir noslēgusi divpusējos sadarbības līgumus ar 43 partneraugstskolām 11 Eiropas valstīs.

BINI akadēmiskais personāls sadarbojas ar kolēģiem no dažādām Eiropas universitātēm un citām iestādēm,– Vācijā, Zviedrijā, Itālijā, Nīderlandē, Apvienotā karlistē u.c. Galvenā sadarbības forma ir savstarpējās akadēmiskā personāla vizītes un pieredzes apmaiņa.

Personāls ir ieguvis arī individuālus grantus un stipendijas pētniecisko projektu realizācijai ārvalstīs. Šādās vizītēs realizētie pētījumi un tajos iegūtie rezultāti ir atspoguļoti starptautiskās konferencēs un publikācijās starptautiski citētos izdevumos.

Ārvalstu vieslektori

Studentiem ir iespēja noklausīties arī dažu ārvalstu augstskolu līdzīgu programmu viesprofesoru lekcijas par dažādām tēmām. Pie šādiem viesprofesoriem var pieskaitīt: Dr.habil.nat. H.-J. Heins no Halles-Witenbergas Martina Lutera universitātes Vācijā, Dr.habil phys. Milano no Florences universitātes Itālijā, Dr. F. Stein no biznesa kompānijas Vācijā u.c.

Studentu apmaiņa

BINI studenti jau tagad aktīvi piedalās Eiropas Savienības studentu apmaiņas programmās, t.sk. Socrates/Erasmus programmā.

4.3.6. Sadarbība ar darba devējiemStudiju programmas veidotājiem ir ciešas saiknes ar absolventu

potenciālajiem darba devējiem. Kā pieredze rāda, diezgan bieži absolventi izvēlas kā nākamo darba vietu to iestādi vai uzņēmumu, kurā tika veikta prakse.

RTU BINI ir cieša sadarbība ar darba devējiem: Darba devēji ir iesaistīti prakšu realizācijā, nodrošinot praksi, vadot to; Vadošie, pieredzes bagātie nozares speciālisti tiek aicināti piedalīties

Valsts pārbaudījumu komisijā, piedalīties inženierprojektu un bakalaura darbu aizstāvēšanā;

Daudzi darba devēji ir arī diplomdarbu vadītāji Savstarpēju RTU un attiecīgu firmu sadarbības projektu veidošana

Tika veikta darba devēju aptauja ar mērķi apzināt programmas stiprās un vājās puses (skat. pielikumu)

5. Studējošie5.1. Studējošo skaits programmā:

Saskaņā ar savstarpēji RTU un Izglītības un Zinātnes ministrijas noslēgto līgumu valsts finansē kopumā 93 otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības (bakalaura) programmas studentiem. Reāli uz 2010.gada 1. Jūniju studē 111 studenti.

6. tabula studiju programmā „Medicīnas inženierija un fizika” valsts finansēto budžeta studējošo vietu skaits pa gadiem uz katra mācību gada 25.septembri

1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss 5.kurss Kopā2009/2010 30 25 22 16 18 1112008/2009 39 16 23 18 1022007/2008 32 35 1 17 10 952006/2007 21 21 22 21 4 892005/2006 27 29 10 11 3 80

5.2. Imatrikulācijas noteikumi, imatrikulēto skaits, konkurss

Imatrikulācijas nosacījumiKā obligāts noteikums, lai iestātos RTU programmā “Medicīnas inženierija un

fizika”, ir nepieciešama vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība. Reflektantu uzņemšana pilna laika pamatstudiju programmās notiek konkursa kārtībā pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem matemātikā un svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vai fizikā13. Tiek izsludināta arī studentu uzņemšana par maksu.

2009./2010. mācību gadā 1. kursā tika uzņemti 30 studenti uz valsts budžeta finansētajām vietām. Pieteikumu skaits, konkurss uz vienu studiju vietu attiecīgi bija sekojoša :

13 Uzņemšanas noteikumi akadēmisko un profesionālo pamatstudiju programmās RTU

7. tabula Uzņemšanas rezultāti 2008/2009. mācību gadā

Prioritāte Pieteikumi Reģistrācija Ieskaitīts budžeta vietā

Maksas studijas

Kopā

I 68 48 30II 26 33III 15 18

Maksimālais punktu skaits ranga tabulā bija 2000,044, savukārt minimālais – 1600,043. Tas nozīmē, ka programmas imatrikulēto studentu reitings ir salīdzinoši augsts, viens no augstākajiem RTU TMF.

8. tabula Uzņemšanas rezultātu salīdzinājums ar citām TMF programmām pa gadiem no 2007. līdz 2009. gadam

ProgrammaIeskaitīts budžeta vietās Maksas studijas

2007/2008 2008/2009 2009/2010 2007/2008 2008/2009Automobīļu transports 65 40 12 22Aviācijas transports 49 40 6 24Dzelzceļa transports 17 20 - 2Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve

44 35 5 6

Mašīnu un aparātu būvniecība 36 30 2 1Medicīnas inženierija un fizika 32 25 - 4Mehatronika 18 19 - 2Siltumenerģētika un siltumtehnika 17 25 - 2Transporta sistēmu inženierija 46 48 8 14Visaptverošā kvalitātes vadība 16 -

9. tabula Uzņemšanas rangs studiju programmā „Medicīnas inženierija un fizika” salīdzinājumā ar citām TMF programmām pa gadiem no 2007. līdz 2009. gadam

Programma 2007. gads 2008. gads 2009. gadsRangs Rangs Rangs

min max min max min maxAutomobīļu transports 1332,037 2000,041 1411,021 1900,045 1500,033 2000,038Aviācijas transports 1332,037 2000,046 1600,039 1900,048 1611,039 1900,048Dzelzceļa transports 874,027 1253,036 1153,035 1600,035 1411,032 1800,040Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve

1000,027 1600,036 1153,026 1900,038 1400,033 2000,035

Mašīnu un aparātu būvniecība

1253,029 1800,043 1200,027 1900,034 1253,038 1900,041

Medicīnas inženierija un fizika

1332,038 2000,043 1600,043 2000,044 1611,031 2000,048

Mehatronika 1200,036 2000,049 1253,030 1900,042 1611,036 2000,048Siltumenerģētika un siltumtehnika

1074,039 1600,036 1200,032 1900,048 1300,033 1900,044

Transporta sistēmu inženierija

1332,038 1800,041 1411,037 2000,045 1600,032 1900,048

Visaptverošā kvalitātes vadība

1000,018 1600,37 953,025 1900,039 1253,016 1711,044

No tabulas var secināt, ka studiju programmā „ Medicīnas inženierija un fizika” I kursā iestājas augsti motivēti studenti.

5.3. Studējošo sekmības raksturojums

Studentu sekmības rādītāji 2009/2010. studiju gadam ir pietiekami labi: Šajā mācību gada rudens semestrī 1.kursa studentu sekmības rādītāji ir

apmierinoši: 30 studenti mācās ar valsts budžeta finansējumu, savukārt 10 mācās ar savu personīgo finansējumu. No 30 budžeta finansētajiem studentiem pilnībā nebija sesiju nokārtojuši 3 studenti, savukārt no 10 studentiem ar personīgo finansējumu – 5 studenti. Problēmas vairumā gadījumu sagādāja studiju priekšmets „Matemātika” (kopumā 6 studentiem), tad seko „Inženierķīmija” (2 studentiem), kā arī „Tēlotājģeometrija un inženiergrafika” (3 studenti). Par nesekmību no pirmās sesijas tika atskaitīti 6 studenti. Izvērtējot sekmības rādītājus studenti atkārtoti kārtojuši 2 priekšmetus: Matemātika (kopumā pieci studenti) un Ekonomika (3 studenti). Uzņemšanas rangs ne vienmēr ir noturīgs studiju laikā, ir studenti, kuru kopējais punktu skaits pārsniedza 2000, taču kārtojot sesiju vidējā atzīme iegūta 5,83, savukārt students ar 874,04 punktiem, eksāmenu sesiju nokārtoja 8,58.

2. kursa studentiem sekmības rādītāji ir stipri labāki, no 31 studentiem pilnībā nenokārtojuši sesiju bija tikai 3 studenti, no kuriem 2 studenti tika atskaitīti. Problēmas radīja dažiem studentiem studiju priekšmets „Tehniskā mehānika”

3. kursa studentiem problēmas sagādāja arī „Tehniskā mehānika”, Mikroprocesoru tehnika” un „Medicīnas elektroniskās un datorizētās sistēmas”, daļa studentu kārtoja 2 reizi. Tika atskaitīti 9 studenti.

4.kursa studentiem grūtības sagādāja Bakalaura darba uzdevuma apstiprināšana, no 17 studentiem 2 palika parāds šajā priekšmetā.

Ir apzināta informācija, kas tieši ir par iemeslu augstāk minēto priekšmetu apguvē, par to ir informēts arī priekšmetu pasniedzējs.

5.4. Studējošo līdzdalība studiju programmas attīstībā

Studenti tieši ir iesaistīti studiju programmas attīstībā, viņi tiek aicināti piedalīties anketēšanā, anketēšana tika izvesta centralizēti ORTUS vidē, par programmas specifiskiem jautājumiem, tika veikta studentu aptauja arī BINI.

Studentu pašpārvalde arī veic savu aptauju, par aptaujas rezultātiem ziņo tikšanās reizē, TMF akadēmiskajam personālam tiekoties ar studentu pārstāvjiem. Studentu ieteikumi tiek ņemti vērā, veicot izmaiņas programma.

5.5. Absolventu skaits

2009./2010. mācību gadā bakalaura programmu beidza un beigs kopā 16 studenti, salīdzinoši 2008./2009.mācību gadā – 12 studenti, 2007/2008 mācību gadā – programmu beidza 11 studenti, 2006/2007. mācību gadā - 7

Programmas uzlabošanai tika veikta arī programmas absolventu aptauja, kuras rezultāti pašreiz tiek apstrādāti (skat.pielikumu).

6. Akadēmiskā personāla kvalifikācija un profesionalitāte

Programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla skaitliskais sastāva un kvalifikācijas, vecuma struktūras izmaiņas

10.tabula Struktūrvienību akadēmiskā un zinātniskā personāla skaitliskais sastāvs un vecuma sadalījums:

Akad. un zin. person. Skaits Zin.grādsProfesori 3 Dr. habil.phys. –1, Dr.habil.sc.ing. –

1, Dr.sc.ingAsoc.prof. 1 Dr.sc.ing - 1, Dr. phys. - 1Docenti - -Lektori 1 Dr.sc.ing. - 1AsistentiPētniecības personāls 4 Dr. hab. Fiz. –1, Dr. habil.sc.ing. -1,

Dr.sc.ing. – 1, Dr. sc. phys. –1

Metodiskais un zinātniskais darbsBINI akadēmiskais personāls ir iesaistīts zinātniskajā darbā, pasniedzēji pastāvīgi uzlabo savu lekciju materiālu, lekciju konspekti daļai pasniedzēju tiek ievietoti Ortus vidē, pastāvīgi atjaunināti studentu izdales materiāli, pilnīgāku informāciju var iegūt, apskatot mačībspēku CV.

Akadēmiskā personāla kvalifikācijas izmaiņu dinamika

BINI akadēmiskais personāls savu kvalifikāciju paaugstina, apmeklējot konferences, seminārus. Katru nedēļu ceturtdienās BINI notiek semināri, kuros dažkārt tiek uzaicināti lektori, kas iepazīstina ar jaunāko dažādās inženierijas jomās. Akadēmiskais personāls apmeklē arī kursus, kas dod ieskatu jaunākajās pedagoģijas metodēs: A. Balodis un V. Zemīte noklausījās Otavas universitātes vieslektores Dr.oec. Linda Manning kursu „Pedagoģiskās meistarības pilnveidošana” 8 akadēmisko stundu apjomā.

7. Pašnovērtējums – SVID analīze

Programmas stiprās puses

Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” pašnovērtējuma ziņojums ļauj izdarīt sekojošus secinājumus:

1) Programmai ir visa nepieciešamā mācību dokumentācija programmas organizēšanai. Programmas studiju organizācija un vadība atbilst vispārpieņemtajiem principiem un RTU normatīvajiem dokumentiem: Programmas izpildē piedalās dažādi speciālisti – dažādu RTU

struktūrvienību mācībspēki, kuriem ir ilggadēja pieredze un augsta kvalifikācija savā specialitātē;

Studentiem ir iespējas veikt priekšmetu izvēli, ir iespēja apgūt atsevišķus specialitātes priekšmetus arī ārzemju augstskolās, iespēja noklausīties dažus lekciju kursus vieslektoru sniegumā.

2) Studiju programmas akadēmiskais personāls ir ar augstu zinātnisku kvalifikāciju un darba pieredzi. Mācībspēki ir gan no RTU, gan arī RSU, gan arī no rūpniecības. Programmas saturs ir harmonizēts ar Eiropas Savienības valstu augstskolu atbilstošām programmām. 3) Materiāli tehniskā bāze programmas apgūšanai ir pietiekoša.4) Studenti piedalās zinātniskajos pētījumos, gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā. 5) Programmai ir skaidras attīstības perspektīvas un tā ieņem noteiktu vietu Latvijai nepieciešamo jauno speciālistu sagatavošanā, darba tirgū programmas absolventi ir ļoti pieprasīti. Studentu un darba devēju aptaujas rezultāti palīdz koriģēt studiju procesu;

1) Ir nodrošināta individualizēta pieeju studentu apmācībā: pieejamas individuālas konsultācijas, laboratorijas un praktiskie darbi tiek organizēti mazās grupās;

2) Ir izveidota Prakšu sistēma, prakse notiek gan klīnikās, gan arī rūpniecībā.

Programmas vājās puses 1) Ir nepieciešama laboratorijas iekārtu turpmāka atjaunošana, kompjūteru skaita palielināšana un licenzētu programmu iegāde.2) Programmas studenti nav pietiekami nodrošināti ar mācību literatūru latviešu valodā, tā pārsvarā ir krievu un angļu valodās;3) Nav paredzēts finansējums prakses vadītāju apmaksai4) Sakarā ar krīzi grūtāk atrast prakses vietas rūpniecībā. Tomēr ir iespējams praktizēties ārzemēs ( Vācijā, Zviedrijā) , bet trūkst finanšu līdzekļu nosūtīt studentus praksē ārzemēs.

11. Tabula Studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” pašnovērtējums(SVID analīze)

Faktori Pozitīvās (veicinošās) iezīmes Negatīvās (kavējošās) iezīmesDarba tirgus Nepārtraukts labu speciālistu pieprasījums, plašas

nodarbinātības iespējas, saistītas ar medicīnas tehnikas izmantošanu, ražošanu, uzstādīšanu, apkalpi, remontuPietiekoši pamatīgas un plašas zināšanas, lai strādātu šajā jomā

Krīzes rezultātā darba vietu skaits var samazināties

Finanses Valsts budžeta finansējums nodrošina studiju iespējas90 % studētgribētājiem.

Mācībspēku, prakses un diplomdarba vadītāju, darba nepietiekamais atalgojums neveicina jaunu speciālistu piesaisti apmācības procesā;

Nepietiekams finansējums infrastruktūras – materiālu, iekārtu, aprīkojuma iegādei un atjaunošanai. Bieži mācību procesa nodrošināšanai tiek

izmantota zinātniskajiem pētījumiem atvēlētā nauda;

Nav finansējuma lekciju konspektu, mācību grāmatu un metodisko materiālu izdošanai un iegādei.

Akadēmiskais personāls

Augsta, virzienam atbilstoša kvalifikācija, mācībspēki regulāri stažējas ārzemju universitātēs;

Kā stundu pasniedzēji apmācībā tiek pieaicināti ārzemju speciālisti, augstskolu profesori, kā arī darba devēju uzņēmumu un organizāciju vadošie speciālisti Latvijā;

Studentu prakstiskā apmācība notiek ar medicīnas tehniku saistītajos uzņēmumos un iestādēs

Draudzīgs un biedrisks mikroklimats, labas attiecības starp mācībspēkiem un studējošajiem

Trūkst finanšu mācībspēku kvalifikācijas celšanai ārzemēs.

Studijas Programma atbilst Eiropas prasībām, lekcijas ilustrē videomateriāli, ekskursijas, praktiskie

darbi un prakses ārpus univesitātes; Regulāra studentu vēlmju un ieteikumu analīze, iespēja

ietekmēt studiju procesu; Darbs ar nelielām studentu grupām; Studentiem brīvi pieejami datori institūta datorklasē, kā

arī RTU Zinātniskās bibliotēkas datorzālē, kā arī speciāla literatūra ne tikai RTU ZB, bet arī citās bibliotēkās – RSU, Medicīnas zinātniskajā bibliotēkā, Radiācijas drošības centra bibliotēkā u.c.

Studentu apmaiņa starp ārzemju augstskolām, izmantojot SOKRATES/ERASMUS, DAAD u.c. programmas, iespēja studēt vienu – divus semestrus ārzemju augstskolās.

Iespējas piedalīties diplomprojektu konkursos; Iespējas apgūt vairākas svešvalodas

Auditoriju izvietojums dažādās ēkās, kuras atrodas ievērojamā attālumā viena no otras.

Trūkst līdzekļu prakses nodrošināšanai ārzemēs.

Studenti Studējošie ir nodrošināti ar labiem mācību, sadzīves un atpūtas apstākļiem – RTU ir kopmītnes, sporta halle, peldbaseins… .

Studentu organizācija pieļauj apvienot mācības ar darbu, lai studentiem būtu iespēja praktizēties.

Neaktīva sabiedriskā dzīve, maz kopīgu pasākumu studentiem ar mācību spēkiem;

Zinātniskais darbs

Vairums akadēmiskā personāla strādā zinātnisko darbu un zinātniskā darba rezultātus publicē starptautiski atzītos izdevumos.

Studentiem piedalās zinātniskajā darbā, par saviem darba rezultātiem var ziņot RTU un citās starptautiskajās studentu zinātniskajās konferencēs, darbus publicēt RTU rakstu krājumos;

Daudzi laboratorijas darbi satur pētnieciskā darba elementus. Lekciju kursi atspoguļo zinātniskā darba rezultātus.

Trūkst līdzekļu zinātniskā darba veikšanai, ideju attīstīšanai

Iespējas Draudi Rast jaunus studiju (specializāciju) virzienus, kas būtu

nepieciešami Latvijas tautsaimniecībā; Budžeta vietu samazināšanās

un likvidācija;

Tālāka studiju programmas attīstība un apmācības kvalitātes paaugstināšana ir saistīta ar programmas materiāltehniskās bāzes attīstību. Programmas materiāltehniskai bāzei tuvāko 5 gadu laikā būtu jānomainās. Veicot investīcijas materiālzinātniskās bāzes attīstīšanu, kā arī meklējot iespējas saglabāt/paaugstināt

personāla un palīgpersonāla algas, ir iespējams nodrošināt speciālistu konkurētspēju visos to darbības virzienos.

12. tabula Profesionālā bakalaura programmas “Medicīnas inženierija un fizika” stratēģiskais attīstības plāns 2004 – 2009. gadamVirziens Uzdevumi TermiņšStudiju programmas realizācija un attīstība

Studiju satura un apjoma atbilstības patērētāju prasībām izvērtējums un korekcija saskaņā ar studentu, darba devēju un absolventu aptauju rezultātiem

reizi gadā

Studiju kursu satura un apjoma izvērtēšana un trūkumu novēršana, saskaņā ar studentu aptauju rezultātiem par mācību priekšmeta nepieciešamību un pasniegšanas kvalitāti

reizi gadā

Ievērojot valsts stratēģiskās attīstības plānu, veikt potenciālā darba tirgus prognozēšanu un saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem koriģēt esošos un veidot jaunus specializācijas virzienus

reizi gadā

Prakses efektivitātes palielināšana, iesaistot prakses nodrošināšanā pēc iespējas lielāku skaitu uzņēmumu un zinātnisko institūtu. Atjaunot prakses bāzes uzņēmumu un iestāžu sarakstu.

Reizi semetrī

Organizēt pieaugušo, pēcdiploma izglītību Pēc pieprasījuma no slimnīcām un firmām

Pašnovērtējuma ziņojuma sagatavošana, nākamajai akreditācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošana un iesniegšana Izglītības un zinātnes ministrijas kancelejā

1 reizi gadā

Akadēmiskā personāla kvalifikācija

Akadēmiskā personāla tālākas izglītības un stažēšanās citās augstskolās, zinātniskos institūtos un uzņēmumos veicināšana un nodrošināšana

Regulāri

Akadēmiskā personāla kvalifikāciju paaugstinošu konferenču, semināru un apspriežu organizēšana

Reizi gadā

Zinātniski pētnieciskais darbs

Paplašināt zinātniski pētniecisko darbu, iesaistoties starptautisko programmu izpildē. Pastiprināt darbu valsts prioritāro pētījumu, lietišķo pētījumu un inovāciju jomā.

Nepārtraukti

Attīstīt dažādu zinātnes nozaru zinātnieku sadarbību lielu projektu vai tā daļu realizācijā

Nepārtraukti

Nodrošināt regulāru studentu zinātnisko konferenču organizēšanu,

Reizi gadā

Mācību un zinātniskā darba materiāli-tehniskais nodrošinājums

RTU zinātniskās bibliotēkas konsultēšana par medicīnas inženierijas un fizikas virziena mācību un zinātniskās literatūras iegādi

Reiz gadā

Mācību metodisko materiālu, mācību grāmatu latviešu valodā sagatavošanas veicināšana, labāko materiālu tipogrāfiskas pavairošanas nodrošināšana

Regulāri

Elektronisko studiju materiālu sagatavošana un atjaunošana

Regulāri

Fiziski un morāli novecojošu laboratorijas iekārtu nomaiņa ar jaunām

Atbilstoši finansējumam

Studentu interešu aizsardzība

Studentu pašpārvaldes nostiprināšana un darbības veicināšana , sniedzot padomes, konsultācijas par studnetu tiesībam, konfliktu ar pasniedzeju atrisinašnu.

Regulāri

Studentu un darba devēju interviju veicināšana Reizi gadā

Sakaru nostiprināšana starp ražotājiem, slimnīcām, pārstāvniecību kompānijām

Reklāmas un informatīvo materiālu izstrādāšana un izplatīšāna

Reizi gadā

Institūta mājas lapas uzturēšana latviešu un angļu valodā, atjaunojot informāciju

Pēc nepiecešamības

Studentu iesaistīšana institūta sadarbībā ar ar skolam Reizi gadāprogrammas beidzēju apzināšana, Reizi gadāProgrammas absolventu zināšanu un prasmju amatu pienākumu veikšanai trūkumu apzināšana

Pēc kavilifikācijas darbu aizstāvešanas.

Sastādīja Dr.sc.ing. lektore V. Zemīte

Pašnovērtējuma ziņojums ir apstiprināts 2010. gada ________________BINI padomes sēdē Protokols Nr.____.

Programmas atbildīgā persona:RTU profesors, BINI direktors J.Dehtjars



PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMSPar 2008./2009. akadēmisko gadu

Apstiprināts RTU Senāta sēdē2009. gada_____________, protokola Nr._____

_________________________________RTU Mācību prorektors U.Sukovskis

Apstiprinu: _______________________Otrā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības programmas“Medicīnas inženierija un fizika”

direktors J. Dehtjars

Apstiprināts RTU Medicīnas inženierijas un fizikas studiju programmu komisijas sēdē

2009.gada __. jūnijā Protokols Nr.___

Apstiprināts Transporta un mašīnzinību fakultātesDirektoru padomes sēdē ____________________Protokols Nr._____________________________

Iesniegts RTU Iekšējā audita daļā2009. gada__________________________

Satura rādītājs

Ievads.......................................................................................................................21. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” mērķi un uzdevumi, to īstenošana:...........................................................32. Studiju programmas organizācija un attīstība................................................4

2.1. Izmaiņas studiju programmā un studiju plānā...............................................42.2. Studiju programmas atbilstība profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības standartam.............................................................................4

3. Studiju programmas praktiskā realizācija......................................................53.1. Izmaiņas studiju programmas prakstiskajā realizācijā..................................53.2. Izmantotās mācību metodes...........................................................................83.3. Programmas realizācijas resursu analīze.......................................................83.4. Studentu iesasitīšana pētnieciskajā darbā......................................................83.5. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība...................................................93.6. Sadarbība ar darba devējiem un programmas absolventiem.........................9

4. Studējošo mācību sasniegumu (zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju) vērtēšanas sistēma...................................................................................................95. Studenti..............................................................................................................10

5.1. Studējošo skaits programmā:.......................................................................105.2. Imatrikulācijas noteikumi, imatrikulēto skaits, konkurss............................105.2. Studējošo sekmības raksturojums................................................................115.3. Absolventu skaits.........................................................................................115.4. Studējošo līdzdalība studiju programmas attīstībā......................................11

6. Akadēmiskais personāls...................................................................................117. Pašnovērtējums – SVID analīze......................................................................128. Priekšlikumi darba kvalitātes uzlabošanai....................................................15

Ievads


RTU ir vienīgā augstskola Latvijā un Baltijā, kas sagatavo profesionālos bakalaurus medicīnas fizikā, piešķirot arī kvalifikāciju medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris.

Pirms neilga laika daudzās slimnīcās un poliklīnikās ar dažādām diagnostikas un ārstēšanas iekārtām strādāja ārsti, lai gan viņu sagatavotība tehniskajā jomā ir nepietiekoša. Šodien lielākajās klīnikās ar augstākminētajām tehnoloģijām strādā speciālisti ar medicīnas fiziķa un medicīnas inženiera izglītību, mūsu programmas studenti, kā arī programmas absolvemti.

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma “Medicīnas inženierija un fizika” ir izveidota saskaņā ar otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu14, Augstskolu likumu15, RTU Senāta lēmumiem un apstiprināta RTU 2002. gada 29. aprīļa senāta sēdē ar lēmumu Nr. 467.16 Augstāk minētā programma tika licencēta 2002. gada decembrī17, akreditēta 2004. gada 16. Jūnijā lēmums Nr. 743 uz pilnu akreditācijas laiku 6 gadiem.18

2003./2004.studiju gadā tika uzsāka studentu uzņemšana, 1. kursā ir iestājušies 8. Studenti, savukārt 2008/2009. mācību gadā 1.kursā iestājās 25 studenti.

Studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” tiek īstenota RTU Transporta un mašīnzinātņu fakultātē, Biomedicīnisko inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūtā. Programmas realizēšanā piedalās RTU dažādu fakultāšu institūtu akadēmiskais personāls, teorētiskus pamatus medicīnā nodrošina Rīgas Stradiņa universitātes Normālās fizioloģijas, Anatomijas un histoloģijas katedru pasniedzēji.

Biomedicīnas inženeirzinātņu un nanotehnoloģiju institūta struktūra:direktors ir Dr. habil.phys., profesors Jurijs Dehtjars

Fizikālās medicīnas inženierzinību profesoru grupa – vad. Dr. habil.phys. J. Dehtjars

Elektroniskās un vakuumtehnikas tehnoloģiju un materiālu profesoru grupa - vad. Dr. habil.sc.ing. G. Sagalovičs

Elektromagnētisko nesagraujošo metožu testēšanas laboratorija - vad. Dr. sc.ing. A. Šveics

Filiāles:Fizikas institūta Magnetohidrodinamikas tehnoloģijas ZPL – vad. Dr. habil.phys. J. Gelfgats

14 LR MK noteikumi Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”, kas stājas spēkā ar 2001. gada 28. novembri;15 Augstskolu likums, kas Saeimā pieņemts 1995. gada 2. novembrī16 Izraksts no Rīgas Tehniskās universitātes 2002. gada 29. aprīļa Senāta sēdes protokola Nr. 467 “Par profesionālo bakalaura un maģistra studiju programmu “Medicīnas inženierija un fizika” apstiprināšanu;17 IZM Licence Nr. 04051-10 profesionālajai bakalaura programmai ”Medicīnas inženierija un fizika” izsniegta 20.12.2002.18 IZM Studiju programmas akreditācijas lapa Nr. 023-709, izdota 2004. gada 2. jūlijā

Neorganiskās ķīmijas institūta augsttemperatūras sintēzes ZPL – ad. Dr.sc.ing. I. Zālīte

1. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” mērķi un uzdevumi, to īstenošana:

Mērķis Otrā līmeņa augstākās profesionālās programmas “Medicīnas inženierija

un fizika” mērķis ir nodrošināt fundamentālo un nozares teorētisko pamatu apguvi, sagatavot speciālistus ar profesionālo augstāko izglītību, kuri spētu īstenot iegūtās zināšanas medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.

Pēc programmas beigšanas jaunie speciālisti iegūst piektā līmeņa profesionālo augstāko izglītību - “Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženiera” kvalifikāciju un bakalaura grādu “Medicīnas fizikā”.

Uzdevumi 4. Izglītot piektā līmeņa profesionālas kvalifikācijas speciālistus tautsaimniecībai

un valsts drošībai medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.5. Sekmēt medicīnas inženierijas un fizikas nozares konkurētspēju mainīgos

sociālekonomiskos apstākļos un starptautiskajā darba tirgū.6. Īstenot medicīnas inženierijas un fizikas nozarei raksturīgu padziļinātu

zināšanu apguvi, kas nodrošina spēju izstrādāt jaunas un pilnveidot esošās sistēmas, produktus un tehnoloģijas, kā arī sagatavot jaunrades pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.

Uzdevumu īstenošana: Programmas absolventi iegūs zināšanas un iemaņas, kas atbilst piektā

līmeņa profesionālajai kvalifikācijai medicīnas inženierijas un fizikas nozarē, programmas absolventi ir konkurētspējīgi starptautiskā darba tirgū.

Programmas absolventam tiek nodrošinātas medicīnas inženierijas un fizikas nozarei raksturīgās padziļinātas zināšanas, lai jaunais speciālists būtu spējīgs izstrādāt jaunas un pilnveidot esošās sistēmas, produktus un tehnoloģijas, kā arī būtu sagatavots jaunrades pētniecībai medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.

Programma paredz lekcijās, laboratoriju nodarbībās, praktiskajā darbā, patstāvīgā inženierprojekta un bakalaura darba izstrādes laikā apgūt medicīnas fizikālo tehnoloģiju nozarei atbilstošos vispārīgos teorētiskos, tehniskos, ekonomiskos, kā arī humanitāros un sociālos priekšmetus.

Mācību laikā students iegūst nepieciešamās zināšanas tālākajam praktiskajam darbam: Teorētiskās zināšanas par medicīnisko iekārtu, aparātu un instrumentu uzbūvi,





pētnieciskā darba pamatiemaņas eksperimentālajos pētījumos un literatūras analīzē;

zināšanu apguvi sabiedriskās darbības veikšanai Latvijā un starpvalstu sadarbībā, izpratni par profesionālo ētiku un nozares projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību.

2. Studiju programmas organizācija un attīstība

2.1. Izmaiņas studiju programmā un studiju plānā

Saskaņā Saskaņā ar 2007.gada 29.janvāra RTU Senāta lēmumu19 un 2007.gada 17. aprīļa RTU Mācību prorektora E. Beķera rīkojumu Nr.02/2220, un RTU mācību prorektora rīkojumu , nozares komisijas lēmumu studiju programmā tika veiktas sekojošas izmaiņas, nemainot kopējo apgūstamo kredītpunktu apjomu, kā arī mācību priekšmetu sadalījumu pa programmas daļām:

kredītpunktu apjoms studiju priekšmetā “Fizika” no 6 KP uz 8 KP. Augstākminētās izmaiņas programmā tika veiktas jau pagājušā mācību gadā,

taču šo izmaiņu praktiskā realizācija tika veikta šajā mācību gadā: Studiju priekšmets Fizika tika ieviests 8 KP apjomā, atšķirībā no citām

programmām programmas studentiem papildus tiek piedāvāta 1 stunda nedēļā praktiskie darbi, bez jau esošajiem laboratorijas darbiem 1 stundu nedēļā un lekcijām 2 stundas nedēļā, šo izmaiņu efektivitāte vēl tiek pētīta, aptaujājot studentus, veicot, t.s. ieejas kontroli. Nozares studiju komisija nolēma studiju priekšmetu „Fizika” plānot realizēt tikai 1.kursa pavasara semestrī, jo studentu aptauja liecina, ka dažkārt fizikas pasniedzējiem ir jāmāca matemātikas paņēmieni, lai atrisinātu dažus fizikas uzdevumus;

Studiju priekšmets „Ievads medicīnas inženierzinātnē” ajoma ziņā ir mazāks, studentiem tiek piedāvātas lekcijas 2 stundas nedēļā, iepriekšējo 3 stundu vietā, studentiem vairāk ir jāstrādā patstāvīgi, viņi gatavo dažādus referātus, prezentācijas par medicīnas inženierijas jaunākajiem sasniegumiem, vairāk pavadot laika bibliotēkās;

No programmas obligātās A daļas uz Ierobežotās izvēles B daļu tika pārnesti sekojoši studiju kursi:

o „Fizioloģisko mērījumu tehnika”o „Multivides pielietojumi”o „Mikro un nanotehnoloģijas”

Veicot studentu aptauju, tika iegūta informācija, ka perspektīvā būtu vēlams apvienot sekojošus 3 studiju priekšmetus: „Fizioloģisko mērījumu tehnika”, „Mērīšanas tehnika medicīnā” un „Medicīnas instrumenti, iekārtas un sistēmas”, izveidojot vienu priekšmetu ar lielu apjomu, kas var tikt sadalīts 2 daļās. Praktiskajā dzīvē tika ieviesti sekojoši studiju projekti:

o Studiju projekts fizikālajā modelešānāo Studiju projekts medicīnas tehnikas projektēšanāo Studiju projekts medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģijā

Augstākminētie projekti tika ieviesti sākot no 3. kursa.



2.2. Studiju programmas atbilstība profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības standartam

Saskaņā ar Augstskolu likumu un otrā līmeņa profesionālās izglītības standartu21 un, kā arī RTU Senāta lēmumiem, studiju programmas apjoms RTU tiek rēķināts kredītpunktos (KP). Mācību gadā, kur ir 2 semestri, kopējais KP apjoms pilnas mācību slodzes gadījumā ir 40 KP. Vienam KP atbilst 16 kontaktstundas auditorijās vai laboratorijās. Studijas paredz: fundamentālo zinātņu priekšmetus – matemātika, fizika, inženierķīmija,

datormācība, materiālzinības, mehānika u.c.; teorētiskos priekšmetus – anatomija un fizioloģija, bioķīmijas un biofizikas

pamati, medicīniskie instrumenti, iekārtas un sistēmas, vispārīgā metroloģija, medicīniskās fizikas pamati u.c.;

specilizējošos priekšmetus – fizikālās metodes ārstēšanā un diagnostikā, medicīnisko iekārtu projektēšana, datoru sistēmas medicīnā, bioloģisko signālu analīze u.c.;

vispārizglītojošos priekšmetus – svešvalodas, sociālā psiholoģija, civilā aizsardzība , tiesību pamati medicīnā u.c.;

ekonomiskos priekšmetus - ekonomika, tirgus analīze un tirgzinības stratēģija, investīciju ekonomika, mazā uzņēmuma uzņēmējdarbības organizācija u.c.

Programmā ir paredzēti arī brīvas izvēles priekšmeti, prakses, inženierprojekta un bakalaura darba izstrāde.

Vairāk par 30 procentiem no kopējā nodarbību apjoma īsteno praktiski – praktiskajās nodarbībās, laboratorijas nodarbībās, praksē, inženierprojektā un bakalaura darbā.

Studentiem tiek piedāvāta šaurās specializācijas priekšmetu izvēle (45 KP apjomā), lai apgūtu vienu no studiju moduļiem mehānikā, protezēšana, elektronika, datorzinātnes, materiālzinātnes, uzņēmējdarbība un medicīnas fizikā. Specializācijas virziens Medicīnas fizika ir pievienots, uzklausot studentu vēlmes.

1. tabula Studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” atbilstības Valsts profesionālās augstākās izglītības standartam izvērtējums.

Valsts profesionālās augstākās izglītības standartā paredzētais

apjoms


1) Vispārizglītojošie studiju priekšmeti 20 KP 28 KP2) Nozares teorētiskie priekšmeti 36 KP 36 KP3) Nozares profesionālās specializācijas priekšmeti 60 KP 73 KP4) Brīvās izvēles priekšmeti 6 KP 6 KP5) Prakse un inženierprojekts 26 KP 26 KP6) Valsts pārbaudījumi t.sk. bakalaura darbs 16 KP 12 KPKopējais apjoms 181 KP

Ir iespēja padziļināt zināšanas specializācijas priekšmetos izvēloties attiecīgos mācību priekšmetus TEMPUS projekta ietvaros, kurus ir iespējams apgūt Baltijas valstu universitātēs – Kauņas Tehniskajā universitātē (KTU), Tallinas Tehniskajā universitātē (TTU), Latvijas universitātē (LU), Tartu 21 LR MK noteikumi Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”, kas stājas spēkā ar 2001. gada 28. novembri;

Universitātē (TU), kā arī Linčepingas universitātē un Londonas King’s universitātē.

3. Studiju programmas praktiskā realizācija

3.1. Izmaiņas studiju programmas prakstiskajā realizācijā

Mainīts lekciju, praktisko darbu, laboratorijas darbu īpatsvars Ir palielināts laboratorijas un praktisko nodarbību skaits tādos priekšmetos kā: Fizioloģisko mērījumu tehnika – šis studiju priekšmets pagājušajā mācību

gadā tika realizēts Rīgas Stradiņa universitātē, taču pateicoties ESF projekta ietvaros iegādātajai aparatūrai un programmatūrai, šajā mācību gadā šis priekšmets tika realizēts RTU, studentiem tiek piedāvāti 8 laboratorijas darbi un iespējas izstrādāt studentu studiju projektus

Mērīšanas tehnika – studentiem tiek piedāvāti laboratorijas darbi kopskaitā 8, Radiācijas drošība medicīnā studentiem tiek piedāvāti 5 laboratorijas darbi.

Studiju darbiStudiju procesa laikā studenti izstrādā un aizstāv studiju darbus, kas no šī

mācību gada tika ieviesti programmā un studiju plānos.Studiju darbi ir sekojošos priekšmetos:o Studiju projekts fizikālajā modelešānāo Studiju projekts medicīnas tehnikas projektēšanāo Studiju projekts medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģijāStudiju projektu izstrādāšana balstās uz plašu attiecīgas literatūras un

datortehnikas pielietošanu. Studenti šim nolūkam izmanto datorklasi, projektēšanas dēļus, kā arī literatūras krājumus RTU institūtos un centrālajā bibliotēkā.

Prakšu realizācijaSaskaņā ar RTU apstiprinātajām profesionālajām studiju programmām un otrā

līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, studentiem ir paredzēta prakse 26 KP apjomā. Prakses saturs tiek veidots saskaņā ar profesijas standartu22.


Rīgas Tehniskajā universitātē prakses organizēšanas principi profesionālajām studiju programmām noteikti ar RTU mācību prorektora 2002. gada 24.maija rīkojumu Nr. 6123, saskaņā ar kuru:

prakses organizāciju veic prakses vadītājs no RTU struktūrvienībām; ar prakses vietu slēdz divpusēju prakses līgumu, kurā atspoguļoti pušu

pienākumi un atbildība, prakses mērķi, uzdevumi, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtība;

Praksi īsteno saskaņā ar prakses programmu, kuru izstrādā nozares studiju programmas komisija;

Studējošiem tiek izsniegti prakses individuālie uzdevumi.

22 Profesijas standarts profesijai “Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris”23 RTU mācību prorektora 2002. gada 24.maija rīkojums Nr. 61

Tiek organizētas t.s. prakses ekskursijas, kas palīdz studentam izvēlēties sev interesējošo prakses vietu un darba virzienu, kā arī studentu tikšanās ar potenciālajiem darba devējiem (tiek organizētas “karjeras dienas”). Līdz ar to tiek izveidota saikne akadēmiskais personāls – students – darba devējs – absolvents.

Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoliģiju institūtā prakses koordinē lektore Vineta Zemīte. Saskaņā ar nozares studiju komisijas lēmumu, prakse tiek organizēta atsevišķi no mācībām, t.i. mācības tiek organizētas tā, lai 2 nedēļas tiek atvēlētas tikai praksei. Tas nozīmē, ka students strādā uzņēmumā katru dienu 8 stundas 5 dienas nedēļā. Saskaņā ar ESF projekta Nr. 2005/0206/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.6.3./0059/0007 “Medicīnas fiziķu praktiskās apmācības sistēma” rezultātiem (2007.) studentiem ir paredzēta 4 līmeņu prakse:

Mācību – pamatiemaņu apguves prakse ,šī prakse tiek dalīta divās daļās: elektrotehniskā prakse, kuras ilgums ir 2 nedēļas, tā tiek realizēta RTU laboratorijās, studenti iemācās strādāt ar elektriskām shēmām, paši ar savām rokām saliek elektriskas ierīces, šī prakse triek realizēta vienu dienu nedēļā visu semestri, jo ir iekārtotas 8 darba vietas, tas nozīmē, ka vienlaicīgi var strādāt 8 studenti.mehāniskā prakse – tās ilgums ir 2 nedēļas, prakse tiek realizēta Rīgas

Tehniskajā koledžā, vienu nedēļu studenti 8 apgūst atslēdznieka iemaņas, otru – frēzētāja iemaņas. Tehnoloģiskā un konstruktoru prakse,prakses ilgums ir 2 nedēļas:

Prakses vietas 2008./2009. mācībugadā A/s “Sidrabe” A/s“Brucker Baltija” SIA „Keramserviss” SIA „Rumba-V” SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” A/s „Komforts” A/S „IRM” SIA „Keramserviss”

Tehnoloģiskajā praksē galvenais uzdevums bija studentam iepazīties ar tehnologa darbu – lasīt tehnoloģiskā procesa shēmas, rasējumus, veikt nepieciešamos labojumus, lai praksē ieviestu vienu vai otru iekārtu. Šādi uzņēmumi bija:

SIA “Integris”, SIA „VRC Zasulauks” SIA „Z-light”.

Šogad studentiem tika piedāvātas prakses iespējas tuvāk viņu dzīves vietai, t.i. Tukumā, Bauskā, Līvānos.

3. Klīniskā prakse, tā tiek realizēta: P.Stradiņa Klīniskajā slimnīcā, iepazīstinot studentus darbam ar

diagnostikas, kā arī nedaudz radioterapijā izmantojamām iekārtām. SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Latvijas

Onkoloģijas centrā, dodot iemaņas darbā ar radioterapijā izmantojamām iekārtām .

Šo praksi pagaidām ir problēmas realizēt tajā ziņā, ka prakses vietas ir divas, studentiem nevar piedāvāt individuālu darbu, studenti tiek sadalīti 2 daļās, vienā un tajā pašā laikā puse grupas studenti iziet praksi P Stradiņā klīniskās universitātes slimnīcā, otra daļa – Latvijas Onkoloģijas centrā. Tā būs problēma pēc kādiem gadiem, kad studenti vienā grupā ir stipri vairāk.

Prakses kopējais ilgums ir 4 nedēļas – no kurām 2 tiek realizētas P.Stradiņa Klīniskajā slimnīcā, SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Latvijas Onkoloģijas centrā.

4. Zinātniski pētnieciskā prakse, Prakses ilgums 4 nedēļas, prases vietas studenti izvēlas paši, saskaņā ar

izvēlēto bakalaura darba tēmu.Prakses vietas 2008./09. Mācību gadā bija sekojošas:

RTU BINI SIA „NMS diagnostika” SIA „Integris” LU Mikrobioloģijas institūts Daugavpils slimnīca SIA „NMS Elpa”

„Vaivaru rehabilitācijas centrs”

Prakses apraksti un dokumenti ir ievietoti www.bini-prakse.lv kā arī ORTUSa vidē un ir pieejami gan studentiem, gan macībspēkiem.

3.2. Izmantotās mācību metodes

Aizvien vairāk studentu studiju procesā tiek izmantots internets, pasniedzēji 2008/09. plašāk izmanto “Ortus” vidi, kurā visi BINI pasniedzēji savu priekšmetu u materiālus. Daži no macībspēkiem komunicē un diskutē ar studentiem, izmantojot Ortus vidi.


Metodiskais nodrošinājums sevī ietver mācību grāmatas, lekciju konspektus, tehnisko literatūru, periodiku, kursa inženierprojektēšanas metodikas, laboratorijas darbu aprakstus un metodiskos norādījumus, praktisko nodarbību metodiskos norādījumus, uzdevumu krājumus ar vai bez risinājumiem, iekārtu katalogus, standartus, tipveida projektus u.c.

Zinātniskā literatūra medicīnas inženierzinātnes un medicīnas fizikas jomā ir arī pieejama studentiem BINI bibliotēkā, lai gan šeit grāmatas ir 1 eksemplārā. RTU BIN institūta bibliotēkā patstāvīgi tiek papildināta speciālās literatūras krājumi medicīnas inženierzinātnes un medicīnas fizikas jomā.

2008.2009. gadā jauni metodiskie materiāli netika izdoti, daudz vairāk tika strādāts pie dažādas tehniskas literatūras iegādes, attiecīgi tika iegādātas 36 grāmatas par dažādām medicīnas inženierijas tēmām.

Materiālais, materiāltehniskais nodrošinājumsProgrammas realizēšanas materiāli tehniskā bāze pamatā balstās uz šīs

programmas RTU bāzes institūtu un Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un Normālās fizioloģijas laboratorijām un to aprīkojumu.

http://www.bini-prakse.lv/

ESF projekta ietvaros tika iegādāta programmatūra un iekārta laboratorijas darbu veikšanai studiju priekšmetā “Fizioloģisko mērījumu tehnika”, kā arī SIA “Siemens Latvija” uzdāvināja kompjūtertomogrāfu, kas tiek izmantots laboratorijas un praktiskajiem darbiem studiju priekšmetā “Radiācijas drošība medicīnā”.

3.4. Studentu iesasitīšana pētnieciskajā darbāAizvien vairāk studējošie tiek iesasitīti pētnieciskā darba veikšanā. BINI

realizē sekojošus grantus, kuros piedalās arī studenti:

Projekta numurs Projekta nosaukums Projekta vadītājsFinansejums 2008 g.

05.1873 “Hidroksilapatīta nanodaļiņu ansambļa elektroniskās īpašības”


05.1874“Neorganisko savienojumu nanoslāņu dozimetriskās īpašības”

Aleksejs Kataševs1432 Ls

04.1175“Detaļu izgatavošanas tehnoloģisko procesu optimizācija, izmantojot ekzoemisijas defektoskopijas metodi”

Genādijs Sagalovičš 808 Ls

09.1204 “Starojuma ietekme uz kopolimera un stikla kompozīta kārtiņām”


3.5. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība

Līdzīgas studiju programmas šajā virzienā veidojas visu Eiropas valstu lielākajās tehniskajās augstskolās.

2008./2009. mācību gadā, pateicoties Sokrates-Erasmus programmai, studenti apmeklēja:

Florences universitāti (Itālija) (2 studenti, studentu darbu pārraudzīja profesors Franko Milano.),

Vīnes Tehnoloģiskajā universitātē (Austrija) - 2 studentiRTU ir noslēgusi divpusējos sadarbības līgumus ar 43 partneraugstskolām 11

Eiropas valstīs. Galvenā sadarbības forma ir savstarpējās akadēmiskā personāla vizītes un pieredzes apmaiņa.

Studentiem ir iespēja noklausīties arī dažu ārvalstu augstskolu līdzīgu programmu viesprofesoru lekcijas par dažādām tēmām. 2008./2009. Mācību gadā RTU viesojās:

Dr.habil.nat. H.-J. Heins no Halles-Witenbergas Martina Lutera universitātes Vācijā,

Dr.habil phys. Milano no Florences universitātes Itālijā u.c.

3.6. Sadarbība ar darba devējiem un programmas absolventiem

RTU BINI ir cieša sadarbība ar darba devējiem: Darba devēji ir iesaistīti prakšu realizācijā, nodrošinot praksi, vadot to; Vadošie, pieredzes bagātie nozares speciālisti tiek aicināti piedalīties

Valsts pārbaudījumu komisijā, piedalīties inženierprojektu un bakalaura darbu aizstāvēšanā;

Daudzi darba devēji ir arī diplomdarbu vadītāji Savstarpēju RTU un attiecīgu firmu sadarbības projektu veidošana

4. Studējošo mācību sasniegumu (zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju) vērtēšanas sistēma

Programmā visos līmeņos un virzienos studentu zināšanas tiek vērtētas pēc priekšmeta apgūšanas divas reizes gadā – ziemas un pavasara sesijās. Šajā laikā studenti kārto eksāmenus mācību priekšmetos atbilstoši izstrādātajiem individuālajiem studiju plāniem, kurus saskaņo ar studentiem un apstiprina BIN institūta direktors, Transporta un mašīnzinību fakultātes dekāns. Individuālos studiju plānus sastāda, balstoties uz studiju programmām, plāniem un studentu priekšlikumiem.


KritērijiZināšanu Vērtēšanas notiek pēc pēc 10 baļļu sistēmas.Bakalaura grāds un inženiera kvalifikācija tiks piešķirts, ja bakalaura darba

un inženierprojekta24 aizstāvēšanas rezultātā students saņem sekmīgu atzīmi un pārējā programma ir izpildīta.

Pārbaudes formas.Iegūtās zināšanas un iemaņas novērtē pēc eksāmenu un ieskaišu

rezultātiem, kā arī pēc studiju darbu, prakses, bakalaura darba un inženierprojekta aizstāvēšanas rezultātiem.

Eksāmenu jautājumus, pamatojoties uz priekšmetu programmu gatavo pasniedzējs, kurš ir atbildīgs par mācību priekšmeta pasniegšanu RTU. Eksāmenu studenti kārto rakstiski, kā tas ir noteikts ar RTU Senāta lēmumu no 26.01.98.”Par eksāmenu kārtošanu RTU”, kas nosaka vispārīgās prasības, eksāmena novērtēšanas kārtību un rezultātu novērtēšanu. Jaunums, profresionālos priekšmetos, vienojoties ar studentu grupu, eksāmeni notiek mutiski, tas dod iespēju diskutēt ar studentu par dažādām profesionālām tēmām un dziļāk izprast un novērtēt studentu zināšanas un prasmi tās izmantot praktiskajā dzīvē. Lai sagatavotos mutiskai atbildei, students gatavo atbildes konspektu, kas tad pēc eksāmena glabājās pie pasniedzēja.

5. Studenti

5.1. Studējošo skaits programmā:

24 RTU Senāta 29.06.98. sēdes lēmums “Par kvalifikācijas darbiem profesionālo studiju programmās”

Saskaņā ar savstarpēji RTU un Izglītības un Zinātnes ministrijas noslēgto līgumu valsts finansē kopumā 93 otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības (bakalaura) programmas studentiem. Reāli studē 95 studenti.

1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss 5.kurssStudentu skaits 25 22 16 16 16


Imatrikulācijas nosacījumiKā obligāts noteikums, lai iestātos RTU programmā “Medicīnas inženierija un

fizika”, ir nepieciešama vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība. Reflektantu uzņemšana pilna laika pamatstudiju programmās notiek konkursa kārtībā pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem matemātikā un svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vai fizikā25 un jānokārto latviešu valodas eksāmens abiturientiem, kas beiguši vidējo mācību iestādi ar krievu apmācības valodu26. Tiek izsludināta arī studentu uzņemšana par maksu.

2008/2009. mācību gadā 1. kursā tika uzņemti 25 studenti uz valsts budžeta finansētajām vietām. Prioritāte Pieteikumi Reģistrācija Ieskaitīts

budžeta vietā

Maksas studijas

Kopā

I 58 40 25 4 29II 21 17III 13 10

Pieteikumu skaits, konkurss uz vienu studiju vietu attiecīgi bija:Uzņemšanas rezultāti 2008/2009. mācību gadā

Maksimālais punktu skaits ranga tabulā bija 2000,044, savukārt minimālais – 1600,043. Tas nozīmē, ka programmas imatrikulēto studentu reitings ir salīdzinoši augsts (skat. tabulu)

Uzņemšanas rezultāti salīdzinājumā ar citā programmām TMF

Programma Pieteikumu skaits (1. prioritāte)

ReģistrācijuSkaits (1. prioritāte)

Ieskaitīts budžeta vietās

Maksas studijas

Kopā Rangsmax min

Automobīļu transports

95 80 40 22 62 1900,045 1411,021

Aviācijas transports

186 144 40 24 64 1900,048 1600,039

Dzelzceļa transports

12 10 20 2 22 1600,035 1153,035

Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve

36 26 35 6 41 1900,038 1153,026

Mašīnu un aparātu būvniecība

27 24 30 1 31 1900,034 1200,027

Medicīnas 58 40 25 4 29 2000,044 1600,043

25 Uzņemšanas noteikumi akadēmisko un profesionālo pamatstudiju programmās RTU26 RTU rektora 19.03.03. rīkojums Nr.3 – 23 “Par latviešu valodas apmācības organizēšanu un finansēšanu”

inženierija un fizikaMehatronika 23 20 19 2 21 1900,042 1253,030Siltumenerģētika un siltumtehnika

17 15 25 2 27 1900,048 1200,032

Transporta sistēmu inženierija

95 71 48 14 62 2000,045 1411,037

5.2. Studējošo sekmības raksturojums

Studentu sekmības rādītāji ir pietiekami labi: ziemas sesiju visu kursu studenti ir nokārtojuši labi, V kursa studentiem bija jāaizstāv inženierprojekts, taču 4 studenti to neizstrādāja un neaizstāvēja. Arī IV kursa studentiem pavasara semestrī bija jāizstrādā un jāaizstāv bakalaura darbs, bakalaura darbu neaizstāvēja 4 studenti.


2008/2009 mācību gadā bakalaura programmu beidza kopā 12 studenti, salīdzinoši 2007/2008 mācību gadā – programmu beidza 11 studenti, 2006/2007. mācību gadā - 7

5.4. Studējošo līdzdalība studiju programmas attīstībā

Studējošie aktīvi tiek iesaistīti programmas attīstībā, studenti piedalās aptaujās – gan visas RTU organizētās aptaujās, gan arī BINI organizētās aptaujās. Aptauju rezultāti tiek apspriesti gan BINI padomē, gan arī Nozares komisijas sēdēs.

6. Akadēmiskais personāls Programmas realizācijā iesasitītā akadēmiskā personāla skaitliskais sastāvs un kvalifikācija, vecuma struktūra

Struktūrvienību akadēmiskā un zinātniskā personāla skaitliskais sastāvs un vecuma sadalījums:

Akad. un zin. person. Skaits Zin.grādsProfesori 2 Dr. habil.phys. –1, Dr.habil.sc.ing. - 1Asoc.prof. 2 Dr.sc.ing - 1, Dr. phys. - 1Docenti - -Lektori 1 Dr.sc.ing. - 1AsistentiPētniecības personāls 4 Dr. hab. Fiz. –1, Dr. habil.sc.ing. -1,

Dr.sc.ing. – 1, Dr. sc. phys. –1

Metodiskais un zinātniskais darbsBINI akadēmiskais personāls ir iesaistīts zinātniskajā darbā, pasniedzēji pastāvīgi uzlabo savu lekciju materiālu, lekciju konspekti daļai pasniedzēju tiek ievietoti Ortus vidē, pastāvīgi atjaunināti studentu izdales materiāli.

Akadēmiskā personāla kvalifikācijas izmaiņu dinamika

BINI akadēmiskais personāls savu kvalifikāciju paaugstina, apmeklējot konferences, seminārus. Katru nedēļu ceturtdienās BINI notiek semināri, kuros dažkārt tiek uzaicināti lektori, kas iepazīstina ar jaunāko dažādās inženierijas jomās. Akadēmiskais personāls apmeklē arī kursus, kas dod ieskatu jaunākajās pedagoģijas metodēs: A. Balodis un V. Zemīte noklausījās Otavas universitātes vieslektores Dr.oec. Linda Manning kursu „Pedagoģiskās meistarības pilnveidošana” 8 akadēmisko stundu apjomā.




2) Programmai ir visa nepieciešamā mācību dokumentācija programmas organizēšanai. Programmas studiju organizācija un vadība atbilst vispārpieņemtajiem principiem un RTU normatīvajiem dokumentiem:

Programmas izpildē piedalās dažādi speciālisti – dažādu RTU struktūrvienību mācībspēki, kuriem ir ilggadēja pieredze un augsta kvalifikācija savā specialitātē;


3) 2) Studiju programmas akadēmiskais personāls ir ar augstu zinātnisku kvalifikāciju un darba pieredzi. Mācībspēki ir gan no RTU, gan arī RSU, gan arī norūpniecības. Programmas saturs ir harmonizēts ar Eiropas Savienības valstu augstskolu atbilstošām programmām.

4) Materiāli tehniskā bāze programmas apgūšanai ir pietiekoša.5) Studemti piedalās zinātniskos pētījumos, gan Latvijas, gan straptausitkā

mērogā 6) Programmai ir skaidras attīstības perspektīvas un tā ieņem noteiktu vietu

Latvijai nepieciešamo jauno speciālistu sagatavošanā, darba tirgū programmas absolventi ir ļoti pieprasīti. Patreiz ir brīvas 200 medicīnas fiziķu darba vietas.

7) Studentu un darba devēju aptaujas rezultāti palīdz koriģēt studiju procesu; 8) Ir nodrošināta individualizētu pieeju studentu apmācībā: pieejamas

individuālas konsultācijas, laboratorijas un prakstiskie darbi tiek organizēti mazās grupās;

9) Prases notiek gan klīnikās, gan arī rūpniecībā

Programmas vājās puses 1) Ir nepieciešama laboratorijas iekārtu turpmāka atjaunošana, kompjūteru skaita palielināšana un licenzētu programmu iegāde.2) Programmas studenti nav pietiekami nodrošināti ar mācību literatūru latviešu valodā, tā pārsvarā ir krievu un angļu valodās;3) Nav paredzēts finansējums prakses vadītāju apmaksai4) Sakarā ar krīzi grutak atrast prakses vietas rupniecībā. Tomēr ir iespējams praktizēties ārzemēs ( Vācijā, Zviedrijā) , bet trūkst finanšu līdzekļu nosūtīt studentus praksē ārzemēs

7. Tabula Studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” pašnovērtējumsFaktori Pozitīvās (veicinošās) iezīmes Negatīvās (kavējošās) iezīmesDarba tirgus Nepārtraukts labu speciālistu pieprasījums, plašas

nodarbinātības iespējas, saistītas ar medicīnas tehnikas izmantošanu, ražošanu, uzstādīšanu, apkalpi, remontuPietiekoši pamatīgas un plašas zināšanas, lai strādātu šajā jomā

Krīzes rezultātā darba vietu skaits var samazināties

Finanses Valsts budžeta finansējums nodrošina studiju iespējas90 % studētgribētājiem.


Nepietiekams finansējums infrastruktūras – materiālu, iekārtu, aprīkojuma iegādei un atjaunošanai. Bieži mācību procesa nodrošināšanai tiek izmantota zinātniskajiem pētījumiem atvēlētā nauda;







Trūkst finanšu mācībspēku kavalifikācijas celšanai ārzemēs.

Studijas Programma atbilst Eiropas prasībām, lekcijas ilustrē videomateriāli, ekskursijas, praktiskie

darbi un prakses ārpus univesitātes; Regulāra studentu vēlmju un ieteikumu analīze, iespēja

ietekmēt studiju procesu; Darbs ar nelielām studentu grupām; Studentiem brīvi pieejami datori institūta datorklasē, kā

arī RTU Zinātniskās bibliotēkas datorzālē, kā arī speciāla literatūra ne tikai RTU ZB, bet arī citās bibliotēkās – RSU, Medicīnas zinātniskajā bibliotēkā, Radiācijas drošības centra bibliotēkā u.c.



Auditoriju izvietojums dažādās ēkās, kuras atrodas ievērojamā attālumā viena no otras.

Trūkst līdzekļu prakses nodrošināšanai ārzemēs.


Studentu organizācija pieļauj apvienot mācības ar darbu, lai studentiem būtu iespēja praktizeties.


Zinātniskais darbs


Trūkst līdzekļu zinātniskā darba veikšanai, ideju attīstīšanai

Studentiem piedalas zinātniskajā darbā, par saviem darba rezultātiem var ziņot RTU un citās starptautiskajās studentu zinātniskajās konferencēs, darbus publicēt RTU rakstu krājumos;




un likvidācija;

Tālāka studiju programmas attīstība un apmācības kvalitātes paaugstināšana ir saistīta ar programmas materiāltehniskās bāzes attīstību. Programmas materiāltehniskai bāzei tuvāko 5 gadu laikā būtu jānomainās. Veicot investīcijas materiālzinātniskās bāzes attīstīšanu, kā arī meklejot iespējas saglabat/paaugstinot personāla un palīgpersonāla algas, ir iespējams nodrošināt speciālistu konkurētspēju visos to darbības virzienos.

9. Tabula Profesionālā bakalaura programmas “Medicīnas inženierija un fizika” stratēģiskais attīstības plāns 2004 – 2009. gadamVirziens Uzdevumi TermiņšStudiju programmas realizācija un attīstība


reizi gadā


reizi gadā


reizi gadā

Prakses efektivitātes palielināšana, iesaistot prakses nodrošināšanā pēc iespējas lielāku skaitu uzņēmumu un zinātnisko institūtu. Atjaunot prakses bāzes uzņēmumu un iestāžu sarakstu.

Reizi semetrī

Organizēt pieaugušo, pēcdiploma izglītību Pēc pieprasījuma no slimnīcām un firmām

Pašnovērtējuma ziņojuma sagatavošana, nākamajai akreditācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošana un iesniegšana Izglītības un zinātnes ministrijas kancelejā

1 reizi gadā



Regulāri


Reizi gadā


Paplašināt zinātniski pētniecisko darbu, iesaistoties starptautisko programmu izpildē. Pastiprināt darbu valsts prioritāro pētījumu, lietišķo pētījumu un inovāciju jomā.

Nepārtraukti

Attīstīt dažādu zinātnes nozaru zinātnieku sadarbību lielu projektu vai tā daļu realizācijā

Nepārtraukti

Nodrošināt regulāru studentu zinātnisko konferenču organizēšanu,

Reizi gadā



Reiz gadā

Mācību metodisko materiālu, mācību grāmatu latviešu valodā sagatavošanas veicināšana, labāko materiālu tipogrāfiskas pavairošanas nodrošināšana

Regulāri

Elektronisko studiju materiālu sagatavošana un atjaunošana

Regulāri

Fiziski un morāli novecojošu laboratorijas iekārtu nomaiņa ar jaunām



Studentu pašpārvaldes nostiprināšana un darbības veicināšana , sniedzot padomes, konsultācijas par studnetu tiesībam, konfliktu ar pasniedzeju atrisinašnu.

Regulāri

Sakaru nostiprināšana starp ražotājiem, slimnīcām, pārstāvniecību kompānijām

Studentu un darba devēju interviju veicināšana Reizi gadāReklāmas un informatīvo materiālu izstrādāšana un izplatīšāna

Reizi gadā

Institūta mājas lapas uzturēšana latviešu un angļu valodā, atjaunojot informāciju

Pēc nepiecešamības

Studentu iesaistīšana institūta sadarbībā ar ar skolam Reizi gadāprogrammas beidzēju apzināšana, Reizi gadāProgrammas absolventu zināšanu un prasmju amatu pienākumu veikšanai trūkumu apzināšana

Pēc kavilifikācijas darbu aizstāvešanas.

8. Priekšlikumi darba kvalitātes uzlabošanai

Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” pašnovērtējuma ziņojumu sagatavoja programmu komisija, protokols Nr.6

Pašnovērtējuma ziņojums, kas sniedz profesionālā bakalaura programmas darba analīzi un ieskicē rīcību programmas uzlabojumiem, apspriests un apstiprināts nozares studiju programmu komisijas sēdē 2009. gada 1.oktobrī.

Programmas direktors:RTU profesors, BINI direktors J.Dehtjars

Satura rādītājs

Ievads....................................................................................................................................41. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierijā un fizika” mērķi un uzdevumi:.......................................................................................................................62. Studiju programmas organizācija un attīstība.............................................................7

2.1. Izmaiņas studiju programmā un studiju plānā...........................................................72.2. Studiju programmas atbilstība standartam un profesionālās augstākās izglītības standartam.........................................................................................................................72.3. Izmaiņas studiju programmas realizācijā..................................................................9

3. Studiju programmas praktiskā realizācija...................................................................93.1. Pasniegšanas metodes................................................................................................93.2. Programmas realizācijas resursu analīze..................................................................93.3. Studentu iesasitīšana pētnieciskajā darbā.................................................................93.4. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība..............................................................93.5. Sadarbība ar darba devējiem.....................................................................................9

4. Vērtēšanas sistēma..........................................................................................................96. Akadēmiskais personāls................................................................................................117. Pašnovērtējums – SVID analīze...................................................................................118. Priekšlikumi darba kvalitātes uzlabošanai.................................................................11Medicīnas inženierija un fizika...........................................................................................29Brīvās izvēles priekšmeti....................................................................................................316 KP....................................................................................................................................31

Specializācija Mehānika..................................................................................................33 II. PielikumiDokumentu kopijas, kas ir pieejamas elektroniskā veidā

P - 1 Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika”, tās satura un realizācijas apraksts ar izmaiņām;

P - 2 Nozares studiju programmu komisijas sēdes protokola kopija P – 3 Dokumenti, kas reglamentē studiju programmas organizāciju un vadībuP - 5 BINI akadēmiskā un pētnieciskā personāla publikāciju saraksts

44

Ievads


RTU ir vienīgā augstskola Latvijā un Baltijā, kas sagatavo profesionālos bakalaurus medicīnas fizikā, piešķirot arī kvalifikāciju medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris.

Pirms neilga laika daudzās slimnīcās un poliklīnikās ar dažādām diagnostikas un ārstēšanas iekārtām strādāja ārsti, lai gan viņu sagatavotība tehniskajā jomā ir nepietiekoša. Šodien lielākajās klīnikās ar augstākminētajām tehnoloģijām strādā speciālisti ar medicīnas fiziķa un medicīnas inženiera izglītību, mūsu programmas studenti, topošie speciālisti.

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma “Medicīnas inženierija un fizika” ir izveidota saskaņā ar otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu27, Augstskolu likumu28, RTU Senāta lēmumiem un apstiprināta RTU 2002. gada 29. aprīļa senāta sēdē ar lēmumu Nr. 467.29 Augstāk minētā programma tika licencēta 2002. gada decembrī30, akreditēta ......

2003./2004.studiju gadā tika uzsāka studentu uzņemšana, 1. kursā ir iestājušies 8. studenti. Studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” tiek īstenota RTU Transporta un

mašīnzinātņu fakultātē, Biomedicīnisko inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūtā. Programmas realizēšanā piedalās RTU dažādu fakultāšu institūtu akadēmiskais personāls, teorētiskus pamatus medicīnā nodrošina Rīgas Stradiņa universitātes Normālās fizioloģijas, Anatomijas un histoloģijas katedru pasniedzēji.

Biomedicīnas inženeirzinātņu un nanotehnoloģiju institūta struktūra:direktors ir Dr. habil.phys., profesors Jurijs Dehtjars

Fizikālās medicīnas inženierzinību profesoru grupa – vad. Dr. habil.phys. J. Dehtjars Elektroniskās un vakuumtehnikas tehnoloģiju un materiālu profesoru grupa - vad. Dr.

habil.sc.ing. G. Sagalovičs Elektromagnētisko nesagraujošo metožu testēšanas laboratorija - vad. Dr. sc.ing. A.

Šveics Filiāles:Fizikas institūta Magnetohidrodinamikas tehnoloģijas ZPL – vad. Dr. habil.phys. J. GelfgatsNeorganiskās ķīmijas institūta augsttemperatūras sintēzes ZPL – ad. Dr.sc.ing. I. Zālīte

1. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” mērķi un uzdevumi:

Mērķis Otrā līmeņa augstākās profesionālās programmas “Medicīnas inženierija un fizika”

mērķis ir nodrošināt fundamentālo un nozares teorētisko pamatu apguvi, sagatavot speciālistus ar profesionālo augstāko izglītību, kuri spētu īstenot iegūtās zināšanas medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.

27 LR MK noteikumi Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”, kas stājas spēkā ar 2001. gada 28. novembri;28 Augstskolu likums, kas Saeimā pieņemts 1995. gada 2. novembrī29 Izraksts no Rīgas Tehniskās universitātes 2002. gada 29. aprīļa Senāta sēdes protokola Nr. 467 “Par profesionālo bakalaura un maģistra studiju programmu “Medicīnas inženierija un fizika” apstiprināšanu;30 IZM Licence Nr. 04051-10 profesionālajai bakalaura programmai ”Medicīnas inženierija un fizika” izsniegta 20.12.2002.

45

Pēc programmas beigšanas var iegūt piektā līmeņa profesionālo augstāko izglītību - “Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženiera” kvalifikāciju un bakalaura grādu “Medicīnas fizikā”.

Uzdevumi 7. Izglītot piektā līmeņa profesionālas kvalifikācijas speciālistus tautsaimniecībai un valsts

drošībai medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.8. Sekmēt medicīnas inženierijas un fizikas nozares konkurētspēju mainīgos

sociālekonomiskos apstākļos un starptautiskajā darba tirgū.9. Īstenot medicīnas inženierijas un fizikas nozarei raksturīgu padziļinātu zināšanu apguvi,

kas nodrošina spēju izstrādāt jaunas un pilnveidot esošās sistēmas, produktus un tehnoloģijas, kā arī sagatavot jaunrades pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.

Plānotie rezultāti. 4. Izglītots absolvents iegūs zināšanas un iemaņas, kas atbilst piektā līmeņa profesionālajai

kvalifikācijai medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.5. Izglītots absolvents medicīnas inženierijas un fizikas nozarē mainīgajos

sociālekonomiskos apstākļos būs konkurētspējīgs starptautiskajā darba tirgū.6. Absolventam tiks nodrošinātas medicīnas inženierijas un fizikas nozarei raksturīgās

padziļinātas zināšanas, lai jaunais speciālists būtu spējīgs izstrādāt jaunas un pilnveidot esošās sistēmas, produktus un tehnoloģijas, kā arī būtu sagatavots jaunrades pētniecībai medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.Programma paredz lekcijās, laboratoriju nodarbībās, praktiskajā darbā, patstāvīgā

inženierprojekta un bakalaura darba izstrādes laikā apgūt medicīnas fizikālo tehnoloģiju nozarei atbilstošos vispārīgos teorētiskos, tehniskos, ekonomiskos, kā arī humanitāros un sociālos priekšmetus.

Mācību laikā students iegūst nepieciešamās zināšanas tālākajam praktiskajam darbam: Teorētiskās zināšanas par medicīnisko iekārtu, aparātu un instrumentu uzbūvi,





pētnieciskā darba pamatiemaņas eksperimentālajos pētījumos un literatūras analīzē; zināšanu apguvi sabiedriskās darbības veikšanai Latvijā un starpvalstu sadarbībā, izpratni

par profesionālo ētiku un nozares projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību.Absolvents būs arī motivēts tālākizglītībai un sistemātiskai profesionālās kvalifikācijas

pilnveidei.

2. Studiju programmas organizācija un attīstība

2.1. Izmaiņas studiju programmā un studiju plānā

Saskaņā ar RTU mācību prorektora rīkojumu .... studiju programmā tika veiktas sekojošas izmaiņas, nemainot kopējo apgūstamo kredītpunktu apjomu, kā arī mācību priekšmetu sadalījumu pa programmas daļām:

kredītpunktu apjoms studiju priekšmetā “Fizika” no 6 KP uz 8 KP.

46

2.2. Studiju programmas atbilstība profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības standartam

Saskaņā ar Augstskolu likumu un otrā līmeņa profesionālās izglītības standartu31 un, kā arī RTU Senāta lēmumiem, studiju programmas apjoms RTU tiek rēķināts kredītpunktos (KP). Mācību gadā, kur ir 2 semestri, kopējais KP apjoms pilnas mācību slodzes gadījumā ir 40 KP. Vienam KP atbilst 16 kontaktstundas auditorijās vai laboratorijās. Studijas paredz: fundamentālo zinātņu priekšmetus – matemātika, fizika, inženierķīmija, datormācība,

materiālzinības, mehānika u.c.; teorētiskos priekšmetus – anatomija un fizioloģija, bioķīmijas un biofizikas pamati,

medicīniskie instrumenti, iekārtas un sistēmas, vispārīgā metroloģija, medicīniskās fizikas pamati u.c.;

specilizējošos priekšmetus – fizikālās metodes ārstēšanā un diagnostikā, medicīnisko iekārtu projektēšana, datoru sistēmas medicīnā, bioloģisko signālu analīze u.c.;

vispārizglītojošos priekšmetus – svešvalodas, sociālā psiholoģija, civilā aizsardzība , tiesību pamati medicīnā u.c.;

ekonomiskos priekšmetus - ekonomika, tirgus analīze un tirgzinības stratēģija, investīciju ekonomika, mazā uzņēmuma uzņēmējdarbības organizācija u.c.

Programmā ir paredzēti arī brīvas izvēles priekšmeti, prakses, inženierprojekta un bakalaura darba izstrāde.

Programmas un studiju priekšmetu saturs nosaka, ka vairāk par 30 procentiem no kopējā nodarbību apjoma īsteno praktiski – praktiskajās nodarbībās, laboratorijas nodarbībās, praksē, inženierprojektā un bakalaura darbā.

Studentiem tiek piedāvāta šaurās specializācijas priekšmetu izvēle (45 KP apjomā), lai apgūtu vienu no studiju moduļiem mehānikā, protezēšana, elektronika, datorzinātnes, materiālzinātnes, uzņēmējdarbība un medicīnas fizikā.

1. tabula Studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” atbilstības Valsts profesionālās augstākās izglītības standartam izvērtējums.

Valsts profesionālās augstākās izglītības standartā paredzētais

apjoms


1) Vispārizglītojošie studiju priekšmeti 20 KP 28 KP2) Nozares teorētiskie priekšmeti 36 KP 36 KP3) Nozares profesionālās specializācijas priekšmeti 60 KP 73 KP4) Brīvās izvēles priekšmeti 6 KP 6 KP5) Prakse un inženierprojekts 26 KP 26 KP6) Valsts pārbaudījumi t.sk. bakalaura darbs 16 KP 12 KPKopējais apjoms 181 KP

Ir iespēja padziļināt zināšanas specializācijas priekšmetos izvēloties attiecīgos mācību priekšmetus TEMPUS projekta ietvaros, kurus ir iespējams apgūt Baltijas valstu universitātēs – Kauņas Tehniskajā universitātē (KTU), Tallinas Tehniskajā universitātē (TTU), Latvijas universitātē (LU), Tartu Universitātē (TU), kā arī Linčepingas universitātē un Londonas King’s universitātē.32

31 LR MK noteikumi Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”, kas stājas spēkā ar 2001. gada 28. novembri;32 Eiropas Tempus projekts “Project S_JEP-12402-97” “Baltijas biomedicīniskās inženierzinātnes un fizikas MSc kursi” 2000

47

2.3. Izmaiņas studiju programmas realizācijā

Mainīts lekciju, praktisko darbu, laboratorijas darbu īpatsvarsDažos mācību priekšmetos, kā, piemēram, Fizioloģiko mērījumu tehnika, Mērīšanas tehnika Radiācijas drošība medicīnā ir palielināts laboratorijas un praktisko darbu skaits, jo tika iegādātas jaunas iekārtas, attiecīga programmatūra.

Studiju darbiSaskaņā ar 2007.gada 29.janvāra RTU Senāta lēmumu33 un 2007.gada 17. aprīļa RTU Mācību prorektora E. Beķera rīkojumu Nr.02/2234 un programmas izmaiņām, kas apstiprinātas ar RTU mācību prorektora U. Sukovska rīkojumu .... studiju procesa laikā studenti izstrādā un aizstāv studiju darbus atsevišķos profila priekšmetos, tādos kā Fizikālās un matemātiskās modelēšanas pamati, Medicīnas iekārtu izgatavošanas tehnoloģija un Medicīnas iekārtu projektēšana. Šie studiju darbi studiju programmā ir ieviesti kā studiju priekšmeti, kuru apjoms ir 2 KP. Studiju projektu izstrādāšana balstās uz plašu attiecīgas literatūras un datortehnikas pielietošanu. Studenti šim nolūkam izmanto datorklasi, projektēšanas dēļus, kā arī literatūras krājumus RTU institūtos un centrālajā bibliotēkā.

Prakšu realizācijaSaskaņā ar RTU apstiprinātajām profesionālajām studiju programmām un otrā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, studentiem ir paredzēta prakse 26 KP apjomā. Prakses saturs tiek veidots saskaņā ar profesijas standartu35.


Rīgas Tehniskajā universitātē prakses organizēšanas principi profesionālajām studiju programmām noteikti ar RTU mācību prorektora 2002. gada 24.maija rīkojumu Nr. 6136, saskaņā ar kuru:

prakses organizāciju veic prakses vadītājs no RTU struktūrvienībām; ar prakses vietu slēdz divpusēju prakses līgumu, kurā atspoguļoti pušu pienākumi un

atbildība, prakses mērķi, uzdevumi, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtība; Praksi īsteno saskaņā ar prakses programmu, kuru izstrādā nozares studiju

programmas komisija; Studējošiem tiek izsniegti prakses individuālie uzdevumi.

Tiek organizētas t.s. prakses ekskursijas, kas palīdz studentam izvēlēties sev interesējošo prakses vietu un darba virzienu, kā arī studentu tikšanās ar potenciālajiem darba devējiem (tiek organizētas “karjeras dienas”). Līdz ar to tiek izveidota saikne akadēmiskais personāls – students – darba devējs – absolvents.

Biomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoliģiju institūtā prakses koordinē lektore Vineta Zemīte.

ESF projekta Nr. 2005/0206/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.6.3./0059/0007 “Medicīnas fiziķu praktiskās apmācības sistēma” ietvaros tika izstrādāta un izveidota funkcionējoša medicīnas fiziķu praktiskās apmācības sistēma, kurā ir programmas studentiem ir paredzēta 4 līmeņu prakse:


34 2007.gada 17. aprīļa RTU Mācību prorektora E. Beķera rīkojums Nr.02/22 “Par studiju projektu ieviešanu profesionālo studiju programmās”35 Profesijas standarts profesijai “Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris”36 RTU mācību prorektora 2002. gada 24.maija rīkojums Nr. 61

48

1. Mācību – pamatiemaņu apguves prakse, kurā topošais speciālists apgūst galvenās pamatiemaņas: elektrotehniskajā praksē - strādājot ar elektriskajām ierīcēm, mehāniskajā praksē - darbojoties ar dažādam detaļu apstrādes iekārtām (urbšana, frēzēšana);2. Tehnoloģiskā un konstruktoru prakse, kurā topošais medicīnas fiziķis apgūst galvenās iemaņās, kas nepieciešamas konstruktora darbā, tās ietvaros ir iespēja iegūt iemaņas gan mehānisku, gan arī elektronisku inženiertehnoloģiju konstruēšanā un izgatavošanā.3. Klīniskā prakse, kurā students iepazīstas ar darbu klīnikā, tā specifiku. Šīs prakses ietvaros studentam ir iespēja strādāt gan ar radioterapijā, gan arī diagnostikā izmantojamām iekārtām;4. Zinātniski pētnieciskā prakse, kurā students apgūst zinātnisko pētījumu pamatiemaņas, šīs prakses rezultātā students izstrādā bakalaura darbu.

Visos 4 prakšu līmeņos prakses vada vadoši speciālisti medicīnas tehnoloģiju jomā. Katras līmeņa praksei ir izstrādātas vadlīnijas, kas ir pieejamas grāmatiņas veidā, kā arī interneta mājas lapā: www.bini-prakse.lv.

Mācību – pamatiemaņu apguves prakse līdz šim tika organizēta RTU institūtā...., taču saskaņā ar RTU audita daļas ieteikumu par visas prakses organizēšanu ārpus mācību iestādes, tā tiks organizēta Rīgas Tehniskās koledžas prakšu norises vietās, kur students apgūs iemaņas atslēdznieka un frēzētāja darbā.

Tehnoloģiskā un konstruktoru prakse tiek organizēta uzņēmumos, kuros tiek konstruētas un ražotas dažādas iekārtas un tehnoloģijas. Šī prakse tiek organizēta tādos uzņēmumos kā SIA “Integris”, A/s “Sidrabe”, “Brucker” u.c.

Klīniskā prakse tiek realizēta P.Stradiņa Klīniskajā slimnīcā, iepazīstinot studentus dabam ar diagnostikas, kā arī nedaudz radioterapijā izmantojamām iekārtām. Darbā ar radioterapijā izmantojamām iekārtām students pamatā apgūst Latvijas Onkoloģijas centrā.

Zinātniski pētnieciskā prakse var tikt realizēta RTU vai ārpus tās. Kā sadarbības partneri ir Latvijas universitātes zinātniski pētnieciskie institūti, dažādi uzņēmumi, kā arī arī ārvalstu universitātes un zinātniski pētnieciskie institūti, tādi kā Mārtina Lutera Halles – Vitenbergas Universitāte, Linčepingas universitāte, Florences universitāte u.c.

Katras prakses gaitā tiek rakstīta prakses dienasgrāmata, prakses beigās tiek noformēta prakses atskaite, kurā ir atspoguļots prakses plāns ar konkrētiem uzdevumiem katrai prakses nedēļai. 1 prakses laika nedēļa tiek novērtēta ar 1 KP. Noformētā prakses atskaite ir jāaizstāv, attiecīgi tam tiek organizēta prakses aizstāvēšanas komisija vismaz 3 cilvēku sastāvā.

Mainīta kvalifikācijas darba izpildes organizācijaKā Valsts gala pārbaudījums ir bakalaura un inženierprojekta izstrāde un

aizstāvēšana sākotnēji tika plānota pusotrā semestrī, taču pieredze rāda, ka studenti ar to netiek galā, tiek izstrādāts un aizstāvēts tikai viens no paredzamajiem darbiem, attiecīgi pēc tam students tiek atskaitīts no studējošo skaita, tālāk otrs darbs tiek izstrādāts un aizstāvēts pēc studenta atjaunošanās. Tādēļ nozares programmu komisija nolēma pagarināt abu darbu izstrādes laiku, attiecīgi astotā semestra laikā tiek izstrādāts un aizstāvēts bakalaura darbs, sekojoši 9. semestrī tiek izstrādāts un aizstāvēts inženierprojekts. Abu darbu tēmas un darba uzdevumiem ir jābūt apstiprinātem vismaz 8.semestra sākumā.

3. Studiju programmas praktiskā realizācija

3.1. Pasniegšanas metodesAizvien vairāk studentu studiju procesā tiek izmantots internets, pasniedzēji strādā t.s.

blackboard vidē. RTU ir izveidota sava “Ortus” datu bāze, kurā pasniedzējs ievieto savu lekciju, praktisko darbu materiālu, kā arī komunicēt, diskutēt par dažādiem jautājumiem ar studentiem ar interneta palīdzību.


49

Metodiskais nodrošinājums sevī ietver mācību grāmatas, lekciju konspektus, tehnisko literatūru, periodiku, kursa inženierprojektēšanas metodikas, laboratorijas darbu aprakstus un metodiskos norādījumus, praktisko nodarbību metodiskos norādījumus, uzdevumu krājumus ar vai bez risinājumiem, iekārtu katalogus, standartus, tipveida projektus u.c.

Mācību gada laika publicētie un publicēšanai iesniegti mācību metodiskie darbi:

Zinātniskā literatūra medicīnas inženierzinātnes un medicīnas fizikas jomā ir arī pieejama studentiem BINI bibliotēkā, lai gan šeit grāmatas ir 1 eksemplārā. RTU BIN institūta bibliotēkā patstāvīgi tiek papildināta speciālās literatūras krājumi medicīnas inženierzinātnes un medicīnas fizikas jomā.

Materiālais, materiāltehniskais nodrošinājumsProgrammas realizēšanas materiāli tehniskā bāze pamatā balstās uz šīs programmas

RTU bāzes institūtu un Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un Normālās fizioloģijas laboratorijām un to aprīkojumu.

ESF projekta....ietvaros tika iegādāta programmatūra un iekārta laboratorijas darbu veikšanai studiju priekšmetā “Fizioloģisko mērījumu tehnika”, kā arī SIA “Siemens Latvija” uzdāvināja kompjūtertomogrāfu, kas tiek izmantots laboratorijas un praktiskajiem darbiem studiju priekšmetā “Radiācijas drošība medicīnā”.

3.3. Studentu iesasitīšana pētnieciskajā darbāAizvien vairāk studējošie tiek iesasitīti pētnieciskā darba veikšanā. BINI realizē

sekojošus grantus, kuros piedalās arī studenti (Zinātnisko publikāciju sarakstu skat pielikumā):

1) LZP projekti/granti:

05.1873 - “Hirdoksiapatīta nanodaļiņu ansambļa elektroniskās īpašības” – 1387 Ls. vad. J. Dehtjars.

05.1874 – „ Neorganisko savienojumu nanoslāņu dozimetriskās īpašības” – 1489 Ls. vad. A.Kataševs

04.1175 – „Detaļu Izgatavošanas tehnoloģisko procesu optimizācija izmantojot ekzoemisijas defektoskopijas metodi” – 629 Ls. vad. G.Sagalovičs

04.1223 - Dažādu gadsimtu kaulu eksoemisijas analīzes informativitāte paleopatoloģisko izmaņu diagnostikā un analīzē – 1923 Ls. vad. J. Dehtjars

2) Starptautiskie pētnieciskie projekti

1. EC projekts NMP3-CT-2003- 504937“Multifunctional percolated nanostructured ceramics fabricated from hydroxylapatyte” , 2004 – 2007. g.

2. INTAS projekts 03-51-3967 “Ferroelectricity on molecular level” 2004 – 2007.g.

3.4. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbībaLīdzīgas studiju programmas šajā virzienā veidojas visu Eiropas valstu lielākajās

tehniskajās augstskolās. Programmas akadēmiskā personāla sadarbība norit starp Martina Lutera Halles – Vitenbergas Universitātes (Vācija), Mitveidas Profesionālās augstskolas (Vācija), Londonas Kings Koledžas (UK), Lībekas universitātes (Vācija), Florences universitātes (Itālija) akadēmisko personālu. RTU ir noslēgusi divpusējos sadarbības līgumus ar 43 partneraugstskolām 11 Eiropas valstīs.Galvenā sadarbības forma ir savstarpējās akadēmiskā personāla vizītes un pieredzes apmaiņa.

50

Studenti aktīvi piedalās Eiropas Savienības studentu apmaiņas programmās, t.sk. Socrates/Erasmus programmā. 2007/2008. mācību gadā 2 studenti vienu mācību semestri mācījās Florences universitātē (Itālija), kur studentu darbu pārraudzīja profesors Franko Milano. 1 students mācījās arī Linčepingas Universitāti Zviedrijā.

Personāls ir ieguvis arī individuālus grantus un stipendijas pētniecisko projektu realizācijai ārvalstīs.

Studentiem ir iespēja noklausīties arī dažu ārvalstu augstskolu līdzīgu programmu viesprofesoru lekcijas par dažādām tēmām. Pie šādiem viesprofesoriem var pieskaitīt: Dr.habil.nat. H.-J. Heins no Halles-Witenbergas Martina Lutera universitātes Vācijā, Dr.habil phys. Milano no Florences universitātes Itālijā u.c.

3.5. Sadarbība ar darba devējiemSadarbība ar darba devējiem ir daudz aktīvāka, izstrādājot prakšu sistēmu tika iesaistīti

daudzi vadošu medicīnas tehnikas uzņēmumu speciālisti, prakšu realizācijā tiek iesaistīti dažādi uzņēmumi.

Vērtējot studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” studentu sagatavotību zinātniskajam un praktiskajam darbam, darba devēju vērtē kā labu.

Samērā augstu ir novērtēta studentu atbildības sajūta, disciplinētība, mērķtiecība un iniciatīva darbā, vēlme mācīties. Ne tik augstu novērtējumu guvusi komunikabilitāte un sabiedriskā aktivitāte.

4. Vērtēšanas sistēmaProgrammā visos līmeņos un virzienos studentu zināšanas tiek vērtētas pēc priekšmeta apgūšanas divas reizes gadā – ziemas un pavasara sesijās. Šajā laikā studenti kārto eksāmenus mācību priekšmetos atbilstoši izstrādātajiem individuālajiem studiju plāniem, kurus saskaņo ar studentiem un apstiprina BIN institūta direktors, Transporta un mašīnzinību fakultātes dekāns. Individuālos studiju plānus sastāda, balstoties uz studiju programmām, plāniem un studentu priekšlikumiem.


KritērijiVērtēšanas kritēriju pamatā kvalifikācijas iegūšanai ir fundamentālo, vispārizglītojošo,

profilējošo, obligāto, izvēles, humanitāri-sociālo un ekonomikas priekšmetu zināšanu apguves līmeņa novērtējums pēc 10 baļļu sistēmas.

Bakalaura grāds un inženiera kvalifikācija tiks piešķirts, ja bakalaura darba un inženierprojekta37 aizstāvēšanas rezultātā students saņem sekmīgu atzīmi un pārējā programma ir izpildīta ar sekmīgiem vērtējumiem.

Pārbaudes formas.Iegūtās zināšanas un iemaņas novērtē pēc eksāmenu un ieskaišu rezultātiem, kā arī pēc

studiju darbu, prakses, bakalaura darba un inženierprojekta aizstāvēšanas rezultātiem. Eksāmenu jautājumus, pamatojoties uz priekšmetu programmu gatavo docents vai

profesors, kurš ir atbildīgs par mācību priekšmeta pasniegšanu RTU. Eksāmenu studenti kārto rakstiski, kā tas ir noteikts ar RTU Senāta lēmumu no 26.01.98.”Par eksāmenu kārtošanu RTU”, kas nosaka vispārīgās prasības, eksāmena novērtēšanas kārtību un rezultātu novērtēšanu. Daudzos priekšmetos studiju kursa laikā notiek starpeksāmeni vai kolokviji un testi, lai noskaidrotu, kuri jautājumi sagādā studentiem grūtības un prasa papildus

37 RTU Senāta 29.06.98. sēdes lēmums “Par kvalifikācijas darbiem profesionālo studiju programmās”

51

konsultācijas. Daži pasniedzēji praktizē analītisko vērtēšanas sistēmu – vērtējumu izliekot ņem vērā ne tikai eksāmena atbildes, bet arī studenta rezultātus semestra laikā – kolokviju, testu, studiju un mājas darbu atzīmes.

Ja students nav nokārtojis individuālo plānu sesijā un atvēlētajā papildlaikā 10 kalendāra dienas pēc ziemas sesijas un līdz 10. septembrim pēc pavasara sesijas, tad students ir nesekmīgs. Iegūto izglītību, teorētiskās un praktiskās zināšanas vērtē RTU kvalifikācijas komisija, kuras darbā piedalās medicīnas inženierijas uzņēmumu augsti kvalificēti speciālisti, kā arī RSU akadēmiskā personāla pārstāvji. Komisiju izveido BINI padome un to apstiprina ar rektora pavēli ne vēlāk par 1 mēnesi pirms noteiktā projektu aizstāvēšanas sākuma datuma. Komisijas sastāvā ir priekšsēdētājs, sekretārs un ne mazāk par 3 locekļiem, tās sastāvā ir vismaz puse šīs nozares speciālisti, kuru pamatdarbavieta nav RTU.

5. Studenti

5.1. Studējošo skaits programmā:


Imatrikulācijas nosacījumiKā obligāts noteikums, lai iestātos RTU programmā “Medicīnas inženierija un fizika”, ir

nepieciešama vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība. Saskaņā ar RTU 27.01.03.Senāta lēmumu (skat.pielik.Nr.6)38, ir paredzēts arī integrēt augstākminētajā programmā 1. līmeņa profesionālās studiju (koledžas) programmas “Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve” (kods 415221) absolventus, kuri ir ieguvuši medicīnas tehniķa kvalifikāciju (studiju programma akreditēta ar 2001. gada 27. decembra lēmumu Nr.485, akreditācijas lapas Nr 023-446).

Reflektantu uzņemšana pilna laika pamatstudiju programmās notiek konkursa kārtībā pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem matemātikā un svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vai fizikā39 un jānokārto latviešu valodas eksāmens abiturientiem, kas beiguši vidējo mācību iestādi ar krievu apmācības valodu40. Tiek izsludināta arī studentu uzņemšana par maksu.

Beidzot apmācību, jaunais speciālists iegūst 2 līmeņa augstāko profesionālo izglītību ar kvalifikāciju Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris un profesionālā bakalaura grādu Medicīnas fizikā41 .


5.4. Studentu atbalsta dienesti

5.5. Sekmības un atskaitīšanas rādītāji un to analīze

5.6. Studējošo aptaujas un to analīze

Lai iegūtu informāciju par studiju motīviem un mērķiem, par attieksmi pret studiju priekšmetiem un studentu spēju saskatīt katra priekšmeta mērķi, tika izmantota rakstveida aptauja. Profesionālā bakalaura programmas studenti tika sadalīti 2 grupās: jaunāko kursu studenti – 1 – 2. kursu studentu un vecāko kursu studenti, jo priekšstati par programmu, tās problēmām šo grupu studentiem varētu būt dažādi.Jaunākajos kursos studējošo aptaujas analīze38 RTU Senāta 27.01.03. sēdes lēmums (protokols Nr474)”Par profesionālo studiju programmām”39 Uzņemšanas noteikumi akadēmisko un profesionālo pamatstudiju programmās RTU40 RTU rektora 19.03.03. rīkojums Nr.3 – 23 “Par latviešu valodas apmācības organizēšanu un finansēšanu”41

52

1. Studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” popularizēšanai studentu un vidusskolu beidzēju vidū, BINI veic aģitācijas darbu, piedaloties ikgadējā izstādē “Skola 200x”, noturot informatīvās sapulces vispārēja tipa skolās, vidējās profesionālajās medicīnas skolās, tehnikumos u.c. Tiek izdoti informatīvie bukleti par programmu, RTU un darba iespējām programmas absolventiem. Sīkākas ziņas par programmu un Biomedicīnas inženierijas un nanotehnoloģiju institūta darbību var atrast arī mājas lapā www.bimi.vip.lv , kā arī RTU mājas lapā www.rtu.lv.Pašlaik izglītības sistēmā iztrūkstošais elements ir sadarbība starp universitāti un izglītības iestādēm, kas sagatavo jauniešus tālākai izglītībai. Vispārējo vidējo un profesionālo izglītības iestāžu beidzēji nav informēti par Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnzinību fakultātes piedāvātajām programmām un specialitātēm. Lai veicinātu interesi studēt medicīnas fiziku perspektīvā sadarbībā ar Latvijas Fizikas biedrību (LFB) un Latvijas Medicīnas Inženierzinātnes un fizikas biedrība (LMIFB) varētu apbalvot ar dāvanām un naudas prēmijām skolniekus, kuri ir sasnieguši labākos rezultātus fizikas olimpiādēs42.Lai izvērtētu RTU reklāmas un informatīvo darbu saistībā ar studiju programmu “Medicīnas inženierija un fizika”, kādi informācijas ceļi ir visefektīvākie mērķauditorijas sasniegšanai, anketās tika uzdots jautājums: Kur Jūs ieguvāt informāciju par studiju programmu?

1k 2 k %Izstādē “Skola 200X” 1 3 17Interneta mājas lapā 5 5 42

Atvērto durvju dienās RTU 1 4Raksts laikrakstā 1 1 8

Žurnālā “Izglītība”Draugs ( vecāki) ieteica 4 2 25

P.Stardiņa koledža 1 4Kopā 13 11

. attēls Studiju programmā “Medicīnas inženierija un fizika studējošo informācijas ieguves avoti: 1 - Izstādē “Skola 200X”, 2 - Draugs ieteica, 3 - Raksts laikrakstā, 4 - Interneta mājas lapā

2. Lai izvērtētu programmā “Medicīnas inženierija un fizika” studējošo programmas izvēles motīvus, aptaujā tika uzdots jautājums: Kāpēc Jūs izvēlējāties šo studiju 42 Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” Pašnovērtējuma ziņojums/Rīgas Tehniskā universitāte. – Rīga,

2004, - 404;

53

http://www.rtu.lv/

http://www.bimi.vip.lv/

programmu? Kopumā izvērtējot studējošo atbildes noskaidrojās, ka studenti ir iestājušies mērķtiecīgi – 46% procentu respondentu izvēlējās studijas programmā, jo interesēja divas fundamentālas un praktiskas zinātnes – medicīna un tehnika. 13% bija precīzi nosaukuši, ka interesē tieši medicīnas fiziķa profesija. 4% saistīja programmas nosaukums, 13% interesēja atsevišķi studiju priekšmeti, 4% - ieteica izvēlēties vecāki vai draugi (skat. 3.3. att.).

. attēls Profesionālajā studiju programmā “Medicīnas inženierija un fizika” studējošo programmas izvēles motīvi. 1 – interesē medicīnas fiziķa profesija, 2 – interesē medicīna un tehnika, programma apvieno tās, 3 - Studējošo saistīja programmas nosaukums, 4 – interesēja atsevišķi studiju priekšmeti, 5 – ieteica tuvinieki vai draugi.. tabula Studiju programmas izvēles motīviMotīvs 1.kurss 2.kurss %Interesē medicīnas fiziķa profesija 1 2 13“Divi vienā - medicīna un tehnika”, jo interesē gan medicīna, gan arī tehnika 5 6 46Saistīja programmas nosaukums 1 4Interesēja atsevišķi studiju priekšmeti 2 1 13Jaunas iespējas dzīvē 2 - 8No man interesējošām programmām bija vieglāk iestāties grupā ar budžeta finansējumu

3 - 13

Ieteica tuvinieki vai draugi 1 4

3. Ar mērķi noskaidrot, kādi studiju priekšmeti sagādā grūtības, studējot programmā, un apjaust, kādi ir to iemesli, anketās tika uzdoti sekojoši jautājumi: Novērtējiet studiju priekšmetu grūtības pakāpi? Kas ir grūtību iemesls 2 priekšmetiem ar vislielāko grūtības pakāpi?

. tabula Jaunāko kursu II kursā studējošo vērtējums par atsevišķu studiju kursu grūtības pakāpi

Priekšmets P% * Vērtējums ballēs1 2 3 4 5 0

Matemātika 4,14 63% - - 3 5 - -Fizika 3,75 75% - - 2 6 - -Tēlotājģeometrija un inženiergrafika

2,88 25% - 3 3 2 - -

Elektrotehnika un elektronika

3,50 63% - 1 2 5

Inženierķīmija 2,38 13% - 6 1 1 - -Svešvaloda 2,13 0% 1 5 2 - - -Anatomija un fizioloģija 3,00 25% - 2 4 2 - -Fizioloģisko mērījumu tehnika

3,00 0% - - 8 - - -

Vispārīgā metroloģija 2,88 13% 1 - 6 1 - -

54

Medicīnas fizikas pamati 3,38 50% - 1 3 4 - -Medicīniskās attēlošanas pamati

3,50 63% - 1 2 5 - -

Medicīniskās statistikas metodes

3,88 75% - - 2 5 1 -

Mērīšanas tehnika medicīnā 3,13 25% - 1 5 2 - -P%* - pozitīvo atbilžu procentuālais lielums

3.4. attēls Dažādu studiju priekšmetu vērtējums atkarībā no grūtības pakāpes 1 –matemātika, 2 – fizika, 3 –tēlotājģeometrija un inženiergrafika, 4 – elektrotehnika un elektronika, 5 – inženierķīmija, 6 – svešvaloda, 7 – anatomija un fizioloģija, 8 – fizioloģisko mērījumu tehnika, 9 - vispārīgā metroloģija, 10 – medicīnas fizikas pamati, 11 – medicīniskās attēlošanas fizikālie pamati, 12 – Medicīniskās statistikas metodes, 13 – mērīšanas tehnika medicīnāKā pozitīvas atbildes tiek ņemtas vērā 4 un 5 balles. Tika novērtēts pozitīvo atbilžu procents P% .Apstrādājot rezultātus, iegūtos datus var raksturot šādi – ir izvēlēta rangu skala, dati ir kvantitatīvi, diskrēti, jo vērtējumu ballēs varēja izmantot veselos skaitļos. Ņemot vērā vidējo aritmētisko vērtību 3.4. attēlā ir redzams, ka visvairāk grūtības sagādā jaunāko kursu studentiem sekojoši studiju priekšmeti – matemātika, medicīniskās statistikas metodes un fizika. Ņemot vērā pozitīvo atbilžu procentu P% fizika un medicīniskās statistikas metodes ir radījušas vislielākās grūtības jaunāko kursu studentiem.

Jaunāko kursu I kursā studējošo vērtējums par atsevišķu studiju kursu grūtības pakāpiPriekšmets P% * Vērtējums ballēs

1 2 3 4 5 0Matemātika 54 % 1 - 5 7 - -Fizika 92 % - - 1 6 6 -Tēlotājģeometrija un inženiergrafika 15% - - 11 - 2 -Svešvaloda 23% - 2 8 2 1 -

4. Savukārt izvērtējot atbildes uz pakārtotu jautājumu: Kas ir grūtību iemesls 2 priekšmetiem ar vislielāko grūtības pakāpi?Kā visgrūtākos studiju kursu jaunākajos kursos studējošie min matemātiku, uz šo jautājumu studenti atbild dažādi (skat. xx. tabulu).

xx. tabula II kursā studējošo nosauktie studiju kursi, kuri sagādā vislielākās grūtības

Studiju priekšmets Relatīvais biežums %Matemātika 40%

55

00,5

11,5

22,5

33,5

44,5

Vidē

jā a

ritm

ētis

kā

vērt

ība

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13

Priekšmeti

Studiju priekšmetu grūtības pakāpe janāko kursu vērtējumā

Fizika 20 %Tēlotājģeometrija un inženiergrafika -Elektrotehnika un elektronika 6%Inženierķīmija -Svešvaloda -Anatomija un fizioloģija 6%Fizioloģisko mērījumu tehnika -Vispārīgā metroloģija -Medicīnas fizikas pamati -Medicīniskās attēlošanas pamati 10 %Medicīniskās statistikas metodes 6 % Mērīšanas tehnika medicīnā 6 %

xx. tabula I kursā studējošo nosauktie studiju kursi, kuri sagādā vislielākās grūtības

Studiju priekšmets Relatīvais biežums %Matemātika 54 %Fizika 100 %Tēlotājģeometrija un inženiergrafika 30%Svešvaloda 16% -

Par vissvarīgākajiem grūtību iemesliem studējošie min sekojošus iemeslus - Pasniedzējs slikti izskaidro studiju vielu, Nepietiekošs nodarbību skaits, Nav mācību grāmatas latviešu valodā, jo ieteicamā literatūra ir svešvalodā, kuru nepārvaldu (skat.3.10.tabulu).

3.10. tabula Grūtību iemesli studiju priekšmetu apguvē

Relatīvais biežums %

Nepieciešamās iepriekšējās zināšanas bija nepietiekošas 10 %Daudz kontroldarbu -Augstas prasības -Pasniedzējs slikti izskaidro studiju vielu 37%Nav mācību grāmatas latviešu valodā, jo ieteicamā literatūra ir svešvalodā, kuru nepārvaldu 20%Nav pietiekoši laika, lai sagatavotos 5%Bibliotēkā ir tikai pāris grāmatu, visiem grupas biedriem nepietiek -Liels pārtraukums pēc vidusskolas beigšanas 3 %Nepietiekošs nodarbību skaits 25%Nodarbības ieplānotas nepiemērotā laikā -Savas aizņemtības dēļ, neapmeklēju daļu nodarbības un lekcijas -

Fizika




1 2 3Nepieciešamās iepriekšējās zināšanas bija nepietiekošas 8% 46Daudz kontroldarbu 8% 14

56

Augstas prasības 15 % 8Pasniedzējs slikti izskaidro studiju vielu 85 % 8Nav mācību grāmatas latviešu valodā, jo ieteicamā literatūra ir svešvalodā, kuru nepārvalduNav pietiekoši laika, lai sagatavotos 8Bibliotēkā ir tikai pāris grāmatu, visiem grupas biedriem nepietiek

8

Liels pārtraukums pēc vidusskolas beigšanas 8%Nepietiekošs nodarbību skaits 77%Nodarbības ieplānotas nepiemērotā laikāSavas aizņemtības dēļ, neapmeklēju daļu nodarbības un lekcijas - 8

Matemātika




1 2 3Nepieciešamās iepriekšējās zināšanas bija nepietiekošas 86% 14%Daudz kontroldarbu 43%Augstas prasības 14%Pasniedzējs slikti izskaidro studiju vielu 14%Nav mācību grāmatas latviešu valodā, jo ieteicamā literatūra ir svešvalodā, kuru nepārvalduNav pietiekoši laika, lai sagatavotos 72%Bibliotēkā ir tikai pāris grāmatu, visiem grupas biedriem nepietiekLiels pārtraukums pēc vidusskolas beigšanas 14%Nepietiekošs nodarbību skaits 29%Nodarbības ieplānotas nepiemērotā laikāSavas aizņemtības dēļ, neapmeklēju daļu nodarbības un lekcijas

Šie grūtību iemesli ir cieši saistīti ar mācību priekšmetu un konkrēto docētāju, augstākminētos datus vispārināt ir ļoti grūti. Tā viens students kā galveno grūtību iemeslu min krievvalodīgo docētāju slikto pasniegšanas kvalitāti latviešu valodā, tas nenozīmē ka tā ir vispārēja tendence RTU. Attiecīgi tālāk ziņas tiek precizētas padziļinātas intervijas laikā.

5. Saskaņā ar43 jaunāko kursu studentiem tika izveidoti jautājumi, kas bija sakārtoti pa kvalitātes novērtēšanas kritērijiem. Atbilžu rezultāti ir apkopoti xx. tabulā.

xx. tabula Studentu apmierinātības vērtējums jaunākos kursos studējošajiem

5 4 3 2 1 0 P% x¯Mērķa grupas apmierinātība ar programmas un augstskolas izvēliKā Jūs esat apmierināts ar programmas izvēli? 4 3 3 - - 70%Kā Jūs esat apmierināts ar augstskolas izvēli? 6 - - 4 - 60%Studiju nodrošinājums un vadībaKā Jūs vērtējat iespēju piedalīties apmaiņas programmās? 2 2 3 3 40%Kā tiek studentiem nodrošināta iespēja strādāt pētniecisko darbu?

- 3 3 1 3 43%

Kā Jūs vērtējat datorklases un interneta pieejamību ? 1 3 2 2 2 13%Kā laboratoriju aprīkojums atbilst mūsdienu prasībām? 1 3 3 3 57 %Kā Jūs vērtējat mācību telpu aprīkojumu, cik tās ir 2 2 5 1 40%

43 LR 2006.gada 3.oktobra MK noteikumi Nr.821 “Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība”, stājas spēkā ar 2006.gada 7.oktobri

57

komfortablas?Kā vērtējat mācību metodisko materiālu latviešu valodā pieejamību?

1 1 2 4 2 20%

Kā vērtējat kopumā mācību literatūras pieejamību bibliotēkās?

1 - 1 7 1 10%

Pasniegšana un zināšanu novērtēšanaKā Jūs vērtējat akadēmiskā personāla atsaucību, pieejamību konsultācijās

5 4 1 90%

Vai akadēmiskais personāls izklāsta mācību vielu saprotami, interesanti

2 5 2 1 70%

Vai katram studentam mācību spēks realizē individuālu pieeju?

2 5 3 20%

Vai praktisko un laboratorijas darbu apjoms ir pietiekams turpmākajai darbībai?

1 2 4 1 30%

Vai praktisko un laboratorijas darbu saturs ir mūsdienīgs?

- 4 1 2 1 40%

Vai zināšanu vērtējums ir objektīvs? 2 2 2 4 40%Vai svešvalodu līmenis ir pietiekams turpmākajai darbībai

1 - 3 2 4 10%

Vai mācībspēki ir zinoši, par pasniedzamās jomas aktualitātēm, vai viņi ir profesionāļi savā jomā?

5 5 100%

Lekciju plānojumsVai lekciju izvietojums pēc norises laikiem ir pieņemams? 5 3 2 0%Vai lekciju izvietojums pēc norises vietas ir pieņemams? 1 1 5 2 1 20%Vai ir iespēja apvienot darbu ar studijām? 1 1 6 1 1 22%Darba pieredze un prakses iespējas ārpus universitātesKā jūs vērtējat iespēju atrast labi atmaksātu darbu savā specialitātē?

2 1 2 2 1 2 38%

3.11. tabula Studentu apmierinātības vērtējums jaunākos kursos studējošajiem

5 4 3 2 1 0 P% x¯Mērķa grupas apmierinātība ar programmas un augstskolas izvēliKā Jūs esat apmierināts ar programmas izvēli? 5 4 4 - - -Kā Jūs esat apmierināts ar augstskolas izvēli? 7 2 3 1Studiju nodrošinājums un vadībaKā Jūs vērtējat iespēju piedalīties apmaiņas programmās? 12 1Kā tiek studentiem nodrošināta iespēja strādāt pētniecisko darbu?

1 10 1 1

Kā Jūs vērtējat datorklases un interneta pieejamību ? 2 2 2 3 4Kā laboratoriju aprīkojums atbilst mūsdienu prasībām? 1 4 6 2Kā Jūs vērtējat mācību telpu aprīkojumu, cik tās ir komfortablas?

5 7 1

Kā vērtējat mācību metodisko materiālu latviešu valodā pieejamību?

1 2 7 3

Kā vērtējat kopumā mācību literatūras pieejamību bibliotēkās?

1 3 8 1

Pasniegšana un zināšanu novērtēšanaKā Jūs vērtējat akadēmiskā personāla atsaucību, pieejamību konsultācijās

1 4 6 2

58


1 5 2 4 1


- 1 7 4 1

Vai praktisko un laboratorijas darbu apjoms ir pietiekams turpmākajai darbībai?

1 5 3 3 1

Vai praktisko un laboratorijas darbu saturs ir mūsdienīgs?

3 5 4 1

Vai zināšanu vērtējums ir objektīvs? 1 7 4 1Vai svešvalodu līmenis ir pietiekams turpmākajai darbībai

3 4 5 1

Vai mācībspēki ir zinoši, par pasniedzamās jomas aktualitātēm, vai viņi ir profesionāļi savā jomā?

1 7 5

Lekciju plānojumsVai lekciju izvietojums pēc norises laikiem ir pieņemams? 2 8 1 2Vai lekciju izvietojums pēc norises vietas ir pieņemams? 2 7 4Vai ir iespēja apvienot darbu ar studijām? 1 1 4 5 2Darba pieredze un prakses iespējas ārpus universitātesKā jūs vērtējat iespēju atrast labi atmaksātu darbu savā specialitātē?

3 7 3

Mērķa grupas apmierinātība ar programmas un augstskolas izvēli

Saskaņā ar Uzņemšanas noteikumiem, reflektanti RTU var startēt, piedalīties konkursā

vienlaicīgi vairākās studiju programmās. Reflektantam jānorāda katrai izvēlētajai

studiju programmai prioritāte.

Izanalizējot uzņemšanas rezultātus gan 2005./2006. mācību gadā, gan arī 2006./2007.

mācību gadā, studiju programmā “Medicīnas inženierija un fizika” stājās augsti motivētas

personas, jo tikai daži studenti bija iestājušies ar 2. prioritāti.

Taču, lai pārliecinātos par to vai respondentu domas nav mainījušās, anketā tika uzdots

jautājums: Vai Jūs esat apmierināts ar programmas izvēli? Saskaņā ar aptaujas rezultātiem,

jaunākajos kursos studējošie ir apmierināti ar programmas izvēli, novērtējot ar augstāko ballu

skaitu, to raksturo diagramma 3.5. attēlā.

3.5.attēls Jaunāko kursu studentu apmierinātība ar studiju programmu kopumā

59

05

1015202530354045

%

5 4 3

Vērtējums

Jaunāko kursu studentu apmierinātība ar studiju programmu

Studiju programma ir vienīgā profesionālā izglītības programma un līdz ar to RTU ir

vienīgā augstskola, kurā iegūst medicīnas fiziķa grādu un medicīnas fizikālo tehnoloģiju

inženieri. Lai pārliecinātos par to, ka programmā studējošie ir iestājušies atbilstoši viņu

vēlmēm, studējošie kopumā ir apmierināti ar studiju procesa organizāciju universitātē. Tāpēc

tika uzdots jautājums: Vai Jūs esat apmierināts ar augstskolas izvēli?

Aptaujas rezultāti rāda, ka lielākā daļa studentu ir apmierināti arī ar augstskolas

izglītību, to raksturo 3.6. attēls. Saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem, būtu lietderīgi anketā

paredzēt 2atbildes uz šo jautājumu – apmierināts vai neapmierināts.

3.6.attēls Jaunāko kursu studentu apmierinātība ar augstskolu

Studiju nodrošinājums un vadība

Ar mērķi apzināt jaunāko kursu studentu informētības pakāpi par iespējām piedalīties

dažādās studentu apmaiņas programmās kā SOKRATES ERASMUS, DAAD, Erasmus

Mundus u.c., tika uzdots jautājums: Kā Jūs vērtējat iespēju piedalīties apmaiņas programmās?

Apstrādājot rezultātus tika iegūts, ka studentu informētības pakāpe ir dažāda. Vairāk būtu

nepieciešama informācija par apmaiņas programmām arī institūtos, ne tikai uz informāciju

dēļiem RTU galvenajā ēkā. Vecākajos kursos šī informētība ir lielāka, jo tieši vecākajos

kursos tiek piedāvāta piedalīšanās šādās programmās, jo vieglāk piemērot studiju plānu.

Arī jautājumā “Kā tiek studentiem nodrošināta iespēja strādāt pētniecisko darbu?” ir

domu un viedokļu dažādība, jo BINI akadēmiskais un zinātniskais personāls reāli satiekas ar

jaunāko kursu studentiem tikai 2. kursa pavasara semestrī, tas tad ir pa iemeslu, kāpēc netiek

piedāvāts pētnieciskais darbs jaunāko kursu studentiem. Kopumā jaunāko kursu studenti nav

informēti par zinātniskās darbības jomām Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju

institūtā, par iespējām līdzdarboties zinātniskajā darbā.

Jaunāko kursu studenti datorklases un interneta pieejamību vērtē kā vāju, jo reāli

darbojas tikai viena datorklase, kurā ir pieejams internets, turklāt visas TMF studentiem. Šāda

situācija ir izveidojusies tādēļ, ka dažus gadus atpakaļ tika izveidota speciāla datorklase arī

BINI, kurā strādāja IT speciālists, kas varēja konsultēt studentus jebkurā jautājumā. Taču tās

noslogotība nebija liela, jo studenti ir iegādājušies personālos datorus un pārsvarā strādā

60

mājās. Tādēļ šī datorklase ir apvienota ar laboratoriju, un pieeja datoriem ir ierobežota – laikā,

kad nenotiek nodarbības.

Jautājumā par laboratorijas aprīkojumu, tā atbilstību mūsdienu prasībām, jaunāko kursu

studentu domas dalās – daļa studentu to vērtē kā labu, taču daļa studentu to vērtē kā

nepietiekošu, daļa – nezin, kādas prasības ir mūsdienu prasības laboratorijas aprīkojumam.

Arī jautājumā par mācību telpu aprīkojumu, to komfortabilitāti un atbilstību studiju

procesam, domas dalās, taču vairākums studentu to vērtē kā vidēju. RTU katrs institūts ir

patstāvīga, suverēna struktūrvienība. Struktūrvienības budžets ir atkarīgs no studentu skaita,

tāpēc, salīdzinot ar citām struktūrvienībām, BINI mācību telpu aprīkojums ir apmierinošs –

dažas telpas nav izremontētas, taču pateicoties dažādiem ES projektiem, pamazām mācību

telpas kļūst komfortablākas. Kā prioritāte ir mācību telpu tehniskajam aprīkojumam.

Ar mērķi kopumā apzināt mācību literatūras pieejamību studentiem, anketā tika uzdoti

sekojoši jautājumi: Vai ir pieejami mācību metodiskie materiāli latviešu valodā? Vai kopumā

mācību literatūra ir pieejama bibliotēkās? Izanalizējot jaunāko kursu studējošo atbildes,

iegūst, ka mācību metodiskie materiāli latviešu valodā tikpat kā nav pieejami, arī mācību

literatūra studiju priekšmetos ir grūti pieejama, ir nepieciešams mācību materiālus kopēt

vienam no otra (skat. 3.7. attēlu).

3.7. attēls Mācību literatūras, metodisko materiālu pieejamība

Pasniegšana un zināšanu novērtēšana

Lai apzinātu studentu informētību par akadēmiskā personāla konsultāciju laikiem, to

apmeklētību un pieejamību, tika uzdots jautājums: Vai akadēmiskais personāls ir atsaucīgs,

pieejams konsultācijās? Izanalizējot studentu sniegtās atbildes, studenti vērtē akadēmisko

personālu kā pieejamu, atsaucīgu (skat. 3.8. attēlu).

61

010203040506070

%

5 4 3 2 1

Vērtējums ballēs

Mācību literatūras, metodisko materiālu pieejamība

Literatūralatviešu valodā

Mācībuliteratūraspieejamība

01020304050

%

1 2 3 4 5

Vērtējums ballēs

Akadēmiskā personāla pieejamība, atsaucība

3.8. attēls Akadēmiskā personāla pieejamība un atsaucība jaunāko kursu studentu vērtējumā

Kopumā studenti augstu vērtē BINI akadēmiskā personāla profesionalitāti, mācību vielu

tas izklāsta pietiekoši saprotami, interesanti. Taču būtu precīzākam vērtējumam ir

nepieciešams novērtēt katra docētāja profesionalitāti.

Tā kā studentu grupas praktiskajās nodarbībās ir samērā mazas, tāpat arī lekciju

nodarbībās ir salīdzinoši maz klausītāju, tāpēc ir iespējama individuāla pieeja katram

studentam. Anketās tika uzdots jautājums: Vai katram studentam mācību spēks realizē

individuālu pieeju? Jaunāko kursu studējošo atbildēs prevalē kā apmierinoša, diezgan vāja

individuālā pieeja. Tas ir tāpēc, ka jaunākajos kursos individuālie uzdevumi, kuros ir

nepieciešama radoša pieeja, ir maz, tāpēc studējošie nemeklē individuālas konsultācijas.

Pamatā jaunākajos kursos notiek studijas plūsmas lekcijās, tāpēc šo individuālo pieeju nejūt.

Lai izvērtētu studējošo domas par laboratorijas un praktisko darbu apjomu studiju

priekšmetos, tika uzdots jautājums: Vai praktisko un laboratorijas darbu apjoms ir pietiekams

turpmākajai darbībai? Aptaujas rezultāti rāda, ka kopumā katrā studiju kursā laboratorijas un

praktiskajiem darbiem vajadzētu būt vairāk (skat. 3.9. attēlu).

3.9. attēls Laboratorijas darbu apjoma un mūsdienīguma vērtējums jaunāko kursu skatījumā

Lai kopumā novērtētu laboratorijas un praktisko darbu atbilstību mūsdienu tehniskajām

prasībām, anketā tika uzdots jautājums: Vai praktisko un laboratorijas darbu saturs ir

mūsdienīgs? Izanalizējot atbildes, var teikt, ka laboratorijas un praktiskie darbi ir pietiekoši

mūsdienīgi. Taču, lai iegūtu precīzāku informāciju, ir jāizvērtē sīkāk katrā studiju priekšmeta

laboratorijas un praktisko darbu saturs, to atbilstību mūsdienu prasībām (skat. studiju

priekšmetu aptaujas anketu).

Zināšanu vērtējuma objektivitāte ir vērtēta dažādi, to iemeslus un objektivitāti būtu

nepieciešams izvērtēt, iztirzājot katra docētāja darbu (skat 3.10. attēlu).

62

010203040

%

1 2 3 4 5

Vērtējums ballēs

Laboratorijas darbu apjoma un mūsdienīguma vērtējums

Laboratorijasdarbu apjomapietiekamībaLaboratorijasdarbumūsdienīgums

0

10

20

30

40

%

1 2 3 4 5

Vērtējums ballēs

Studentu zināšanu vērtējuma objektivitāte

3.10.attēls Studentu zināšanu vērtējuma objektivitāte jaunāko kursu studentu skatījumā

Aptaujas rezultāti rāda, ka kopumā svešvalodu prasmes studentiem ir neapmierinošas,

pat nepietiekamas (skat. 3.11.attēlu). Diskutējot ar studentiem, pārsvarā svešvalodu nodarbību

saturs atbilst vidusskolas kursam, jo pamatā tiek atkārtota gramatika. Tā kā lielākā daļa

mācību literatūras ir angļu, krievu vai vācu valodās, studentu vēlmes būtu apgūt tieši tehnisko

valodu, tehniskos terminus, kas ir cieši saistīti apgūstamo specialitāti.

3.11. attēls Svešvalodu zināšanu līmenis jaunāko kursu studējošo vērtējumā

Kopumā akadēmiskā personāla profesionalitāte, tā orientēšanās pasniedzamās jomas

aktualitātēs tiek vērtēta augstu. Jo bez šaubām daudzi programmas docētāju ir pasaulē

pazīstami attiecīgajā jomā.

Lekciju plānojums

Lai apzinātu problēmas ar darba dienas plānojumu (noslogojumu), anketā tika uzdots

jautājumi: Vai lekciju izvietojums pēc norises laikiem ir pieņemams? Vai lekciju izvietojums

pēc norises vietas ir pieņemams?

Lekciju izvietojumu gan pēc norises laikiem, gan arī pēc norises vietas, jaunāko kursu

studenti vērtē kā vidēju. Daudzas problēmas rada fakultātes sadrumstalotā struktūra un tas, ka

fakultātes struktūrvienības dislocējas 3 dažādās vietās, dažādos Rīgas nostūros, bet lekcijas, it

sevišķi pirmajos kursos, notiek vismaz 5 dažādās vietās. Fakultātes vadībai, izstrādājot lekciju

grafikus, vajadzētu padomāt arī par studentiem, ne tikai pasniedzējiem (skat. 3.12. attēlu).

63

0

10

20

30

40

%

1 2 3 4 5

Vērtējums ballēs

svešvalodu zināšanu līmenis jaunāko kursu studējošo vērtējumā

0

10

20

30

40

50

%

1 2 3 4 5Vērtējums ballēs

Jaunāko kursu studentu apmierinātības vērtējums attiecībā pret nodarbību plānojumu

pēc norises laikiem pēc norises vietas

3.12. attēls jaunāko kursu studentu vērtējums par lekciju plānojumu – pēc lekciju izvietojuma un pēc

lekciju norises laikiem

Sakarā ar to, ka lielākā daļa studentu vecākajos kursos strādā medicīnas inženierijas un

fizikas jomā, plānojot nodarbību laikus, tiek ņemti vērā studējošo ieteikumi un vēlmes, taču

pirmajos kursos daudzas nodarbības tiek ieplānotas kā plūsmas nodarbības, šeit studentu

personālais faktors netiek ņemts vērā.

Visbeidzot jautājumā: Kā jūs vērtējat iespēju atrast labi atmaksātu darbu savā specialitātē?,

viennozīmīgu atbildi nevar sniegt, šeit domas dalās (skat. 3.13.attēlu).

6. Kā nākamo jautājums tika uzdots sekojošs: Kādi būtu Jūsu priekšlikumi studiju procesa

uzlabošanai?

Lielākā daļa jaunākos kursos studējošie studenti ir atbildējuši uz šo jautājumu visai kūtri.

Galvenie no tiem ir:

pievērst uzmanību jaunākās literatūras iegādei, it īpaši latviešu valodā;

vairāk kontakta ar institūta akadēmisko personālu, kas informētu par

aktualitātēm darba un prakses jautājumiem;

nomainīt matemātikas un fizikas pasniedzējus ar citiem, palielināt praktisko

nodarbību skaitu – uzdevumu risināšanai;

svešvalodās vajadzētu apgūt specialitātei specifisko tehnisko valodu, nevis

gramatiku, ko māca vidusskolā;

uzlabot lekciju plānojumu;

elektroniska datu bāze ar vajadzīgajiem materiāliem;

iespēja patstāvīgos darbus nodot elektroniski;

pasniegt lekcijas videokonferenču veidā, sadarbojoties ar citām augstskolām;

uzlabot pasniedzēju latviešu valodas zināšanas;

vairāk konsultāciju laikus;

apkure

palielināt praktisko nodarbību skaitu;

lielajās auditorijās būtu nepieciešami mikrofoni, lai zāles aizmugurē esošie

studenti varētu dzirdēt sacīto;

svešvalodu apmācība no mācību grāmatām;

Vec ākajos kursos studējošo aptaujas analīze Kopumā tika aptaujāti XX studenti, analizējamas anketas – 16.

64

Lai izvērtētu programmā “Medicīnas inženierija un fizika” studējošo programmas

izvēles motīvus, aptaujā tika uzdots jautājums: Kāpēc Jūs izvēlējāties šo studiju programmu?

Kopumā izvērtējot studējošo atbildes noskaidrojās, ka arī vecāko kursu studenti ir bijuši

motivēti stāties studiju programmā. Kā galvenais motīvs bija tas, ka interesēja medicīna un

tehnika, un šī studiju programma apvieno fundamentālas zināšanas medicīnā ar

fundamentālām un praktiskām zināšanām fizikā, tehnikā.

3.12. tabula vecākajos kursos studējošo izvēles motivācija studiju programmā “Medicīnas inženierija

un fizika”


Interesē medicīnas fiziķa profesija 8“Divi vienā - medicīna un tehnika”, jo interesē gan medicīna, gan arī tehnika 64Saistīja programmas nosaukums 14No man interesējošām programmām bija vieglāk iestāties grupā ar budžeta finansējumu 7Patreiz strādāju šajā jomā, ir priekšstats par profesiju -Interesēja atsevišķi studiju priekšmeti 7

Lai apzinātu studiju priekšmetus, kas ir radījuši studējošo grūtības, tika uzdots

respondentiem novērtēt studiju priekšmetu grūtības pakāpi. Iegūtie rezultāti ir apkopoti 3.13.

tabulā. Ar vērtību 0 ir apzīmēts vērtējums, ja students šo priekšmetu nav mācījies.3.13. tabula Vecākajos kursos studējošo vērtējums par studiju kursu grūtības pakāpēm

Studiju priekšmets ¯X P% Vērtējums ballēs1 2 3 4 5 0

Fizikālā materiālzinība 2,47 0% 2 4 9 - - 1Anatomija un fizioloģija 2,86 0% - 2 12 - - 2Bioķīmijas un biofizikas pamati 2,94 19% - 5 8 2 1 -Bioloģisko signālu analīze 4,00 86% - - 2 10 2 2Datoru sistēmas medicīnā 2,21 0 % 2 7 5 - - 2Fizikālās un matemātiskās modelēšanas pamati

3,42 29% - - 10 2 2 2

Fizioloģisko mērījumu tehnika 3,13 19% - 1 12 3 - -Mašīnu elementi 2,63 38% 3 - 2 3 - 8Materiālu pretestība 3,30 40% 1 - 5 3 1 6Medicīnas fizikas pamati 3,14 20% - 1 11 3 - 1Medicīniskās attēlošanas fizikālie pamati

3,31 31% - - 11 5 - -

Medicīniskās statistikas metodes 3,44 44% - - 9 7 - -Medicīniskās tehnikas projektēšana 3,46 46% 1 - 6 4 2 3Medicīniskie instrumenti, iekārtas un sistēmas

3,38 38% - - 10 6 - -

Medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģija

3,42 42% 1 - 6 3 2 4

Mērīšanas tehnika medicīnā 3,13 13% - - 14 2 - -Radiācijas drošība medicīnā 3,08 8% 1 2 9 1 - 3Radiācijas terapijas tehnoloģijas 3,67 58% - 1 4 5 2 4

65

Spektroskopijas metodes medicīnā 3,84 67% 1 - 3 4 3 4Svešvaloda 2,50 6% 2 6 7 - 1 -Šūna un mikrobioloģija 3,13 13% - - 7 1 - 8

No 3.13. tabulas izriet, ka vislielākās grūtības pēc vecākajos kursos studējošo domām ir studiju priekšmetā “Bioloģisko signālu

analīze”, kā otrs relatīvi grūtākais studiju priekšmets ir minams “Spektroskopijas metodes medicīnā” un “Radiācijas terapijas tehnoloģijas”.

Savukārt atbildot uz nākamo iepriekšējam jautājumam pakārtoto jautājumu ieguva sekojošus datus (skat. 3.14.tabulu), kas

nedaudz atšķiras no iepriekšējā jautājumā dotajām atbildēm.

3.14. tabula Vecākajos kursos studējošo nosauktie studiju kursi, kuri sagādā vislielākās grūtības

Studiju priekšmets Relatīvais biežums %Medicīnas tehnikas projektēšana 8Spektroskopijas metodes medicīnā 13Fizikālās un matemātiskās modelēšanas pamati 13Medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģija 8 Radiācijas terapijas tehnoloģijas 13Bioloģisko signālu analīze 25Materiālu pretestība 13Bioķīmijas un biofizikas pamati 3 Mašīnu elementi 4

Par vissvarīgākajiem grūtību iemesliem studējošie min nepieciešamās iepriekšējās zināšanas

bija nepietiekošas, pasniedzējs slikti izskaidro studiju vielu, nav mācību grāmatas latviešu

valodā, jo ieteicamā literatūra ir svešvalodā, kuru nepārvaldu (skat. 3.15.tabulu).

3.15. tabula Grūtību iemesli studiju priekšmetu apguvē


Nepieciešamās iepriekšējās zināšanas bija nepietiekošas 42Daudz kontroldarbu -Augstas prasībasPasniedzējs slikti izskaidro studiju vielu 21Nav mācību grāmatas latviešu valodā, jo ieteicamā literatūra ir svešvalodā, kuru nepārvaldu 21Nav pietiekoši laika, lai sagatavotos -Bibliotēkā ir tikai pāris grāmatu, visiem grupas biedriem nepietiek -Liels pārtraukums pēc vidusskolas beigšanas -Nepietiekošs nodarbību skaits 12Nodarbības ieplānotas nepiemērotā laikā -Savas aizņemtības dēļ, neapmeklēju daļu nodarbības un lekcijas 4

Iegūtie rezultāti ir jāattiecina uz konkrētajiem studiju priekšmetiem.

Lai izpētītu studentu izpratni par katra studiju priekšmeta mērķi un uzdevumiem, tā

vietu studiju programmā kopumā, tika anketā tika izstrādāti sekojoši jautājumi:

Nosauciet studentu profesionālajā attīstībā nozīmīgus studiju priekšmetus;

66

Nosauciet studiju priekšmetus, kurus Jūs atzīstat par nevajadzīgiem profesijas

apguvē;

Kādus studiju kursus Jūs vēlētos iekļaut studiju programmā, kas būtu

nepieciešami, lai iegūtu profesionālās teorētiskās zināšanas un praktiskās

iemaņas izvēlētajā virzienā?

3.16. tabula Studiju priekšmeti, kas atzīti par nevajadzīgiem

Priekšmeti Pieminēšanas reizes:

Relatīvais biežums (%)

Civilā aizsardzība 6 37,5 %Datoru sistēmas medicīnā (pārāk daudz KP) 3 18,8%Biznesa socioloģija 2 12,5 %Multivides pielietojumi 3 18,8%Saskarsmes pamati 1 6,3%Ekonomika 3 18,8 %Sociālā psiholoģija 2 12,5%

Kopā:

5 respondenti atbildēja, ka visi studiju priekšmeti ir nepieciešami vispusīgai personības

attīstībai! Izvērtējot atbilžu rezultātus par studiju priekšmetiem, kurus studējošie atzīst par

nevajadzīgiem profesijas apguvē, nonācu pie secinājuma, ka nav tādu studiju priekšmetu, kuri

būtu izslēdzami no programmas saraksta.

Jo 12,5% nosauca Biznesa socioloģiju un 12,5% Sociālo psiholoģiju, taču saskaņā ar

noteikumiem par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības standartu, arī inženierzinātņu

programmās ir nepieciešami sociālo zinātņu priekšmeti un augstākminētie priekšmeti ir

Humanitāro un sociālo priekšmetu sarakstā.

Atbildēs figurēja profesionālie priekšmeti, kuri ir nepieciešami profesijas apguvē, tādi

kā Multivides pielietojumi un Datoru sistēmas medicīnā. Šeit būtu jāpārskata šo priekšmetu

saturs, mērķi un uzdevumi, lai studējošie izprastu šo abu priekšmetu lomu profesijas apguvē.

Jautājumā par profesionālajai attīstībai nozīmīgākiem studiju priekšmetiem studenti

novērtēja nosaukto priekšmetu nozīmīgumu (skat. 3.6.attēlu, 3.17. tabulu).

3.17. tabula Studentu profesionālajā attīstībā nozīmīgākie studiju priekšmeti

Pieminēšanas reizes:


Rangs

Matemātika 12 75 % 10Fizika 15 94 % 2Medicīniskās attēlošanas fizikālie pamati 14 88 % 3Medicīnas fizika 16 100% 1Medicīniskās tehnikas projektēšana 14 88% 3Radiācijas terapijas tehnoloģijas 13 81 % 7Radiācijas drošība medicīnā 12 75 % 10Mašīnu elementi 7 44% 13

67

Materiālu pretestība 7 44 % 13Medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģija 13 81% 7Tehniskā / Teorētiskā mehānika 7 44 % 13Anatomija un fizioloģija 11 71 % 12Fizioloģisko mērījumu tehnika 14 88 % 3Medicīniskie instrumenti, iekārtas un sistēmas 14 88 % 3Fizikālā materiālzinība 5 31% 16Bioloģisko signālu analīze 5 31 % 16 Biomateriāli 13 81% 7

3.6. attēls Profesionālajai attīstībai nozīmīgākie studiju priekšmeti

Kā vismazsvarīgākie ir novērtēti sekojoši studiju priekšmeti: Bioloģisko signālu analīze

un Fizikālā materiālzinība. Tas norāda, ka ir jāpārvērtē šo studiju priekšmetu saturs, atbilstību

studiju programmas mērķiem, jo studējošie nenovērtē to nozīmīgumu.

Lai apzinātu studējošo ar izvēlēto profesiju saistītās intereses, anketās tika ievietots jautājums: Kādus studiju kursus Jūs vēlētos vēl iekļaut studiju programmā, kas būtu nepieciešami, lai iegūtu profesionālās iemaņas izvēlētajā virzienā?

3.18. tabula Vēlamie studiju priekšmeti, kas iekļaujami studiju programmāPriekšmeti Pieminēšanas

reizesRelatīvais biežums

(%)Lāzerfizika 1 6Optika un iekārtas 2 13Svešvaloda 3 19Elektronika 2 13Protezēšana 1 6AUTOCAD rasēšana 1 6

Kopā:

68

0% 20% 40% 60% 80% 100%Relatīvais biežums %

Matemātika

Fizika

Medicīniskās attēlošanas fizikālie pamati

Medicīnas fizika

Medicīniskās tehnikas projektēšana

Radiācijas terapijas tehnoloģijas

Radiācijas drošība medicīnā

Mašīnu elementi

Materiālu pretestība

Medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģija

Tehniskā / Teorētiskā mehānika

Anatomija un fizioloģija

Fizioloģisko mērījumu tehnika

Medicīniskie instrumenti, iekārtas un sistēmas

Fizikālā materiālzinība

Bioloģisko signālu analīze

Biomateriāli

Studentu profesionālajā darbībā nozīmīgākie studiju priekšmeti

RTU ir noslēgusi savstarpējās sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti, tāpēc RTU

studentiem ir iespēja izvēlēties jebkuru no LU piedāvātajiem studiju kursiem. Attiecībā uz

Lāzerfiziku, Optiku un Optiskajām iekārtām, studenti var apgūt tos LU, jo tos pasniedz

pasaules līmenī atzīti speciālisti. Runājot par Svešvalodu, diskusijā ar studentiem tika

noskaidrots, ka ir nepieciešama tehniskā tulkošana, darbs ar tehniskajiem tekstiem

specialitātē. Viens no ceļiem būtu pārskatīt šo studiju priekšmetu saturu, otrs – ieviest

papildus studiju priekšmetu ar tādu nozīmi. Attiecībā uz AUTO CAD rasēšanu, ir studiju

priekšmeti, kurus piedāvā citas RTU fakultātes – kā Būvniecības, Datorzinību fakultātes,

attiecīgi, iegūstot informāciju par studiju priekšmetiem, var tos izvēlēties C daļā. Studiju

kursu Protezēšanā ar tehnisku ievirzi pašreiz ir grūti realizēt, jo nav pieejams speciālists, kas

varētu kvalitatīvi šo priekšmetu pasniegt.

Lai apjaustu studentu domas par studiju programmas kopainu, tika uzjautāts: Kā Jūs vērtējat kopumā savu iegūto zināšanu atbilstību darba tirgus prasībām?

3.19. tabula Vecākajos kursos studējošo zināšanu atbilstības vērtējums darba tirgus prasībām

Priekšmeti Pieminēšanas reizes


Atbilst pilnībā- 100% apmērā 1 6Atbilst daļēji – 75% apmērā; 12 75Atbilst daļēji – 50% apmērā; - -Atbilst nedaudz – 25% apmērā 3 19

Kopā:

Lielākā daļa vecāko kursu studentu sava zināšanu līmeņa atbilstību darba tirgus

prasībām vērtē kā 75%.

Arī vecāko kursu studentiem paredzētajās anketās tika uzdoti jautājumi, kas sagrupēti

atbilstoši studiju programmu kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Aptaujas rezultāti ir apkopoti

3.20. tabulā.

3.20. tabula Studentu apmierinātības vērtējums vecākajos kursos studējošajiem

5 4 3 2 1 0 x¯ P%Studiju programmas saturs un organizācijaVai pēc Jūsu domām izvēlētajai specialitātei ir atbilstošs studiju programmas saturs?

5 4 5 2 3,75 56

Vai vispārizglītojošo priekšmetu saturs ir noderīgs profesionālo priekšmetu apguvei?

7 3 4 1 1 3,88 63

Vai profesionālo priekšmetu saturs ir pietiekams turpmākajai profesionālajai darbībai

3 - 9 2 2 3,00 19

Mērķa grupas apmierinātība ar programmas un augstskolas izvēli Kā Jūs esat apmierināts ar programmas izvēli? 4 6 6 3,88 63kā Jūs esat apmierināts ar augstskolas izvēli? 8 7 1 4,44 94Studiju nodrošinājums un vadībaKā Jūs vērtējat iespēju piedalīties apmaiņas programmās? 9 3 2 1 1 4,13 75Kā tiek nodrošināta studentiem iespēja strādāt pētniecisko darbu?

4 6 6 - - 3,88 63

69

Kā Jūs vērtējat datorklases un interneta ir pieejamību 2 6 4 - 4 3,13 50Kā laboratoriju aprīkojums atbilst mūsdienu prasībām - 2 10 3 - 1 2,94 13Kā Jūs vērtējat mācību telpu aprīkojumu, cik tās ir komfortablas?

3 8 3 2 2,75 19

Kā Jūs vērtējat mācību metodisko materiālu pieejamību latviešu valodā?

- 3 7 4 2 2,69 19

Kā kopumā vērtējat mācību literatūras pieejamību bibliotēkās?

2 2 8 4 - 3,13 25

Pasniegšana un zināšanu novērtēšanaKā Jūs vērtējat akadēmiskais personāls ir atsaucīgs, pieejams konsultācijās

8 3 4 - 1 4,06 69


1 7 6 2 3,44 50


2 3 5 6 3,06 31

Vai praktisko un laboratorijas darbu apjoms ir pietiekams turpmākajai darbībai

- 3 6 6 1 2,69 18

Vai praktisko un laboratorijas darbu saturs ir mūsdienīgs? 1 4 6 4 1 3,00 31Vai zināšanu vērtējums ir objektīvs? 2 10 3 1 3,80 75Vai svešvalodu līmenis ir pietiekams turpmākajai darbībai 2 3 4 5 2 2,88 31Vai mācībspēki ir zinoši, par pasniedzamās jomas aktualitātēm, vai viņi ir profesionāļi savā jomā,?

6 9 1 - 4,30 94

Vai ir iespēja pašam izvēlēties brīvās un ierobežotās izvēles priekšmetus?

9 2 4 - 1 4,13 69

Lekciju plānojumsVai lekciju izvietojums pēc norises laikiem ir pieņemams? 3 9 3 1 3,88 75Vai lekciju izvietojums pēc norises vietas ir pieņemams? 3 5 6 2 3,56 50Vai ir iespēja apvienot darbu ar studijām? 2 5 6 1 1 3,19 44Kvalitātes nodrošinājums (Darba pieredze un prakses iespējas)Kā jūs vērtējat iespēju atrast labi atmaksātu darbu savā specialitātē?

3 4 7 2 3,5 44

Vai atrast praksi ārpus universitātes sagādā Jums grūtības? 1 6 4 4 1 3,13 44

Uz jautājumu : Kādi būtu Jūsu priekšlikumi studiju procesa uzlabošanai?, studenti min :

Vairāk kontaknodarbību – lekciju, praktisko un laboratorijas darbu;

Vairāk praksi universitātē

Vairāk prakses vietās ar jaunākajām iekārtām medicīnas inženierijas jomā;

Mācību grāmatas latviešu valodā;

Arī pirmajos kursos ieviest profesionālos priekšmetus, kas ieinteresē studentus

apgūstamajā profesijā.Savukārt uz jautājumu: Kas Jūs satrauc un neapmierina RTU ?, studenti bieži vien atbild nevis RTU, bet valsts līmenī, šeit min materiālo

situāciju, ka students ir spiests strādāt, savienot darbu ar mācībām, transporta un ēdināšanas pakalpojumi (īss kafejnīcas darba laiks), mazs

stipendiju skaits, nav piemērota, nekomfortabla studiju vide, lai daudz laika pavadītu universitātē (materiālās problēmas), kopmītņu

nemodernais iekārtojums.

Izvēloties specializāciju, katram studentam ir sava motivācija. Motivācijas pamatojumu

centāmies noskaidrot ar jautājumiem: Kādu specializāciju Jūs izvēlējāties? Kāpēc? Aptaujā uz

šiem jautājumiem netika piedāvātas gatavas atbildes, no kurām izvēlēties piemērotāko. Tas

lika studentiem pašiem novērtēt savus motīvus un formulēt tos.

70

Pēc datu apstrādes noskaidrojās, ka, studenti nav informēti par citām specializācijām

medicīnas inženierijas jomā. Lielākā daļa vecāko kursu studentu nav informēti par

jaunieviestu specializāciju Medicīnas fizika.

Diskusijā ar studentiem par īpašībām, kas mainījušās studiju laikā noskaidrojās, ka ir

pieaugusi spēja darboties grupā, un studenti jūtas daudz gatavāki vadošam darbam.

Studentiem neprognozējami augusi atraisītība un pašapziņa. Tas ir likumsakarīgs izglītošanās

rezultāts, jo rosinošais faktors ir jaunais kolektīvs un jauniegūtās zināšanas nākamajā

specialitātē.

Profesionālā bakalaura programmā studējošo jaunāko un vecāko kursu aptaujas rezultātu salīdzinājums

3.22. tabula Studiju programmā “Medicīnas inženierija un fizika” studējošo vērtējuma salīdzinājums jauātājumā par studiju programmas izvēles motīviemMotīvs Relatīvais

biežumsI – II

kursos (%)

Relatīvais biežumsIII – IV

kursos (%)Interesē medicīnas fiziķa profesija 13 8“Divi vienā - medicīna un tehnika”, jo interesē gan medicīna, gan arī tehnika

50 64

Saistīja programmas nosaukums 12 14Interesēja atsevišķi studiju priekšmeti 12 7Jaunas iespējas dzīvē - -No man interesējošām programmām bija vieglāk iestāties grupā ar budžeta finansējumu

- 7

Ieteica tuvinieki vai draugi 13

Ar mērķi noteikt jaunāko kursu studentu un vecāko kursu studentu doto vērtējumu atšķirību būtiskuma līmeni jautājumā “Kā jūs vērtējat iespēju atrast labi atmaksātu darbu savā specialitātē?” tika izmantots χ2 kritēriju.

5.23. tabula Jaunāko un vecāko kursu studentu vērtējuma par iespēju atrast labi atmaksātu darbu savā specialitātē salīdzinājums

Vērtējums ballēs

Kop

ā

Profesionālā bakalaura programmas studenti

5 4 3 2 1 0 x¯ P% M0 Me A Q

Jaunāko kursu studenti 2 1 2 2 1 2 10 3,13 38 3 2,5 5 1Vecāko kursu studenti 3 4 7 2 0 0 16 3,5 44 3 3 3 1Kopā 5 5 9 4 1 2 26 3 3 5

χ2 =

χ2=0,09781>χ20,8;1=0,064

Secinājums:

71

Nulles hipotēzi, t.i., pieņēmumu, ka jaunāko kursu studentu un vecāko kursu studentu dotie vērtējumi ir atšķirīgi var noraidīt 80% būtiskuma līmenī. Tas nozīmē, ka vērtējumus daudzreiz atkārtojot pastāv varbūtība 80% gadījumu iegūt sakrītošu vērtējumu. Respektīvi, jaunāko kursu studentu un vecāko kursu studentu atbildes var raksturot ar labu sakritību, tas nozīmē, ka iespēju atrast labi atmaksātu darbu savā specialitātē lielākā daļa studentu vērtē kā apmierinošu.

72

Jautājums Jaunāko kursu studentu vērtējums Vecāko kursu studentu vērtējums5 4 3 2 1 0 x¯ P% 5 4 3 2 1 0

Mērķa grupas apmierinātība ar programmas un augstskolas izvēliKā Jūs esat apmierināts ar programmas izvēli? 4 3 3 - - - 70% 4 6 6 - - -Kā Jūs esat apmierināts ar augstskolas izvēli? 6 - - 4 - - 60% 8 7 1 - - -Studiju nodrošinājums un vadībaKā Jūs vērtējat iespēju piedalīties apmaiņas programmās? 2 2 3 3 - - 40% 9 3 2 1 1Kā tiek studentiem nodrošināta iespēja strādāt pētniecisko darbu? - 3 3 - 1 3 43% 4 6 6 - -Kā Jūs vērtējat datorklases un interneta pieejamību ? - 1 3 2 2 2 13% 2 6 4 - 4Kā laboratoriju aprīkojums atbilst mūsdienu prasībām? 1 3 - 3 - 3 57 % - 2 1

03 - 1

Kā Jūs vērtējat mācību telpu aprīkojumu, cik tās ir komfortablas? 2 2 5 - 1 - 40% 3 8 3 2Kā vērtējat mācību metodisko materiālu latviešu valodā pieejamību? 1 1 2 4 2 - 20% - 3 7 4 2Kā vērtējat kopumā mācību literatūras pieejamību bibliotēkās? 1 - 1 7 1 - 10% 2 2 8 4 -Pasniegšana un zināšanu novērtēšanaKā Jūs vērtējat akadēmiskā personāla atsaucību, pieejamību konsultācijās

5 4 1 - - - 90% 8 3 4 - 1


2 5 2 1 - - 70% 1 7 6 2

Vai katram studentam mācību spēks realizē individuālu pieeju? 2 5 3 - - 20% 2 3 5 6Vai praktisko un laboratorijas darbu apjoms ir pietiekams turpmākajai darbībai?

1 2 4 1 - - 30% - 3 6 6 1

Vai praktisko un laboratorijas darbu saturs ir mūsdienīgs? - 4 1 2 1 - 40% 1 4 6 4 1Vai zināšanu vērtējums ir objektīvs? 2 2 2 4 - - 40% 2 1

03 1

Vai svešvalodu līmenis ir pietiekams turpmākajai darbībai 1 - 3 2 4 - 10% 2 3 4 5 2Vai mācībspēki ir zinoši, par pasniedzamās jomas aktualitātēm, vai viņi ir profesionāļi savā jomā?

5 5 - - - - 100% 6 9 1 -

Lekciju plānojumsVai lekciju izvietojums pēc norises laikiem ir pieņemams? - - 5 3 2 - 0% 3 9 3 1Vai lekciju izvietojums pēc norises vietas ir pieņemams? 1 1 5 2 1 - 20% 3 5 6 2Vai ir iespēja apvienot darbu ar studijām? 1 1 6 - 1 1 22% 2 5 6 1 1Darba pieredze un prakses iespējas ārpus universitātesKā jūs vērtējat iespēju atrast labi atmaksātu darbu savā specialitātē? 2 1 2 2 1 2 38% 3 4 7 2

3.24. tabula Jaunāko un Visumā ar mācību procesu programmā studenti ir apmierināti, atzīmē pasniedzēju kompetenci, plašu ietverto zinātņu spektru. Studentus visvairāk satrauc:

RTU infrastruktūras problēmas – neatremontētas kopmītnes, slikta apkure, garderobes darba laiks u.c.

Studentu materiālie apstākļi – mazās stipendijas, studenti ir spiesti paralēli strādāt (vecākajos kursos);

Mazais jaunākās paaudzes pasniedzēju skaits; Nepietiekams finansiālais un tehniskais nodrošinājums gan mācību

procesam, gan zinātniskajam procesam; Slikta materiāli-tehniskā bāze, Labas mācību literatūras trūkums.

Mācību procesa uzlabošanai studenti iesaka: Palielināt praktisko nodarbību skaitu daudzos studiju kursos; Pagarināt bibliotēkas un laboratoriju darba laikus pēc plkst.17.00, lai

studenti, kas strādā varētu mācīties vakaros; Plašāk organizēt prakses vietas ārvalstu universitātēs un uzņēmumos.

Kopumā programmas studentu darba vietas izvēli patreiz nosaka saņemamais atalgojums, daļēji arī darba vietu piedāvājums dažādās ar medicīnas tehnikas

73

izmantošanu saistītās iestādēs. Daudzi studenti paralēli mācībām jau strādā šādos uzņēmumos.

6. Akadēmiskais personāls Programmas realizācijā iesasitītā akadēmiskā personāla skaitliskais sastāvs un kvalifikācija, vecuma struktūraStruktūrvienību akadēmiskā un zinātniskā personāla skaitliskais sastāvs un vecuma sadalījums:

Akad. un zin. person. Skaits Zin.grāds VecumsProfesori 2 Dr. habil.phys. –1, Dr.habil.sc.ing. - 1 59, 71Asoc.prof. 2 Dr.sc.ing - 1, Dr. phys. - 1 51, 34Docenti - -Lektori - -Asistenti 2 Dr. sc.ing. – 1 31, 38Pētniecības personāls 9 Dr. habil.sc.ing. -1, Dr.sc.ing. - 4 28 – 66

Metodiskais un pētnieciskais darbsKvalifikācijas celšanaPersonāla atlases, atjaunošanas un attīstības politika




3) Programmai ir visa nepieciešamā mācību dokumentācija programmas organizēšanai. Programmas studiju organizācija un vadība atbilst vispārpieņemtajiem principiem un RTU normatīvajiem dokumentiem: Studiju programmas ir izstrādātas, pieņemtas un apstiprinātas saskaņā ar

RTU Senāta noteikto kārtību, ievērojot demokrātijas principus; Programmas izpildē piedalās dažādi speciālisti – dažādu RTU

struktūrvienību mācībspēki, kuriem ir ilggadēja pieredze un augsta kvalifikācija savā specialitātē;


2) Studiju programmas akadēmiskais personāls ir ar pietiekami augstu zinātnisku kvalifikāciju un darba pieredzi. Mācību priekšmetu mācībspēki ir no profesoru, asociēto profesoru, docentu un lektoru vidus.10) Programmas saturs ir salīdzināts ar Eiropas Savienības valstu augstskolu atbilstošām

programmām. Konstatēta principiāla programmu atbilstība.11) Materiāli tehniskā bāze programmas apgūšanai ir pietiekoša.12) Programmas ietvaros notiek samērā plaši zinātniskie pētījumi, kas ir bāzēti

programmas veidojošajās institūcijās. Augstākminētie institūti strādā pie Latvijas Zinātnes Padomes grantu izpildes, gan pie Starptautiskajiem projektiem. Augstākminētajos zinātniskajos pētījumos ir iesaistīti arī studenti, veiksmīgākie no kuriem ir saņēmuši apbalvojumus;

74

13) Programmai ir skaidras attīstības perspektīvas un tā ieņem noteiktu vietu Latvijai nepieciešamo jauno speciālistu sagatavošanā, darba tirgū programmas absolventi ir ļoti pieprasīti.

14) Studentu un darba devēju aptaujas rezultāti palīdz koriģēt studiju procesu;15) Ir nodrošināta individualizētu pieeju studentu apmācībā;16) Veikts prakšu plānojums

Programmas vājās puses

1) Būtu nepieciešams veikt lielāku šīs programmas popularizēšanas darbu gan starp augstskolu abiturientiem, gan arī Latvijas uzņēmumiem.2) Perspektīvā ir nepieciešama laboratorijas iekārtu turpmāka pakāpeniska atjaunošana, kompjūteru skaita palielināšana un licenzētu programmu iegāde.3) Programmas studenti nav pietiekami nodrošināti ar mācību literatūru latviešu valodā, tā pārsvarā ir krievu un angļu valodās;17) Nav paredzēts finansējums prakses vadītāju apmaksai.

8. Tabula Studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” pašnovērtējumsFaktori Pozitīvās (veicinošās) iezīmes Negatīvās (kavējošās) iezīmesDarba tirgus 18) Nepārtraukts labu speciālistu pieprasījums, plašas

nodarbinātības iespējas, saistītas ar medicīnas tehnikas ražošanu, uzstādīšanu, apkalpi, remontu

19) Pietiekoši pamatīgas un plašas zināšanas, lai strādātu šajā jomā

Nepietiekama profesionālā bakalaura programmas “Medicīnas inženierija un fizika” reklāma augstskolu abiturientu vidū

Finanses Valsts budžeta finansējums nodrošina studiju iespējas visiem studētgribētājiem.


Nepietiekams finansējums infrastruktūras – materiālu, iekārtu, aprīkojuma iegādei un atjaunošanai. Bieži mācību procesa nodrošināšanai tiek izmantota zinātniskajiem pētījumiem atvēlētā nauda;







Studijas Programma atbilst Eiropas prasībām, Klasiskās lekcijas papildina videomateriāli,

ekskursijas, praktiskie darbi un prakses ārpus univesitātes;

Regulāra studentu vēlmju un ieteikumu analīze, iespēja ietekmēt studiju procesu;

Darbs ar nelielām studentu grupām;

Auditoriju izvietojums dažādās ēkās, kuras atrodas ievērojamā attālumā viena no otras

75

Studentiem brīvi pieejami datori institūta datorklasē, kā arī RTU Zinātniskās bibliotēkas datorzālē, kā arī speciāla literatūra ne tikai RTU ZB, bet arī citās bibliotēkās – RSU, Medicīnas zinātniskajā bibliotēkā, Radiācijas drošības centra bibliotēkā u.c.




Studentu organizācija pieļauj apvienot mācības ar darbu


Zinātniskais darbs


Studentiem ir iespējas piedalīties zinātniskajā darbā, par saviem darba rezultātiem var ziņot RTU un citās starptautiskajās studentu zinātniskajās konferencēs, darbus publicēt RTU rakstu krājumos;




un likvidācija;

Analizējot iepriekšējos gados uzņemto studentu virzienā “Medicīniskā inženierzinātne un medicīniskā fizika” un programmu beigušo speciālistu skaitu, ievērojot medicīnas tehnikas attīstības tendences, vadoties pēc MK 2002. gada 19. februāra noteikumiem Nr.7844 “Medicīnisko ierīču un medicīnisko preču ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība” un MK 2002. gada 5. marta noteikumi Nr. 9745

“Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā”, kā arī saskaņā ar Vispasaules veselības organizācijas “Baltmedtech” projektu varam plānot sekojošu studiju programmas attīstību – jauno speciālistu skaitu pa gadiem.

8. tabula Studiju programmas attīstība, saistībā ar jauno speciālistu izlaidumu pa gadiem2007. gads 2008. gads 2009. gads 2010. gads 2011. gads

Profesionālie bakalauri medicīnas fizikā

8 25 45 45 45

Pieprasīto speciālistu skaits 350 400 450 500 550

Tālāka studiju programmas attīstība un apmācības kvalitātes paaugstināšana ir saistīta ar programmas materiāltehniskās bāzes attīstību. Programmas materiāltehniskai bāzei tuvāko 5 gadu laikā būtu jānomainās. Veicot investīcijas materiālzinātniskās bāzes attīstīšanu, kā arī paaugstinot personāla un palīgpersonāla algas, ir iespējams nodrošināt speciālistu konkurētspēju visos to darbības virzienos.

44 MK 2002. gada 19. februāra noteikumiem Nr.78 “Medicīnisko ierīču un medicīnisko preču ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība”45 MK 2002. gada 5. marta noteikumi Nr. 97 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā”

76

9. Tabula Profesionālā bakalaura programmas “Medicīnas inženierija un fizika” stratēģiskais attīstības plāns 2004 – 2009. gadamVirziens Uzdevumi TermiņšStudiju programmas realizācija un attīstība


Regulāri reizi gadā





Prakses efektivitātes palielināšana, iesaistot prakses nodrošināšanā pēc iespējas lielāku skaitu uzņēmumu un zinātnisko institūtu. Atjaunot prakses bāzes uzņēmumu un iestāžu sarakstu.Organizēt pieaugušo, pēcdiploma izglītībuPašnovērtējuma ziņojuma sagatavošana, nākamajai akreditācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošana un iesniegšana Izglītības un zinātnes ministrijas kancelejā

1 reizi gadā



Regulāri


Reizi gadā


Paplašināt zinātniski pētniecisko darbu, iesaistoties starptautisko programmu izpildē. Pastiprināt darbu valsts prioritāro pētījumu, lietišķo pētījumu un inovāciju jomā.Attīstīt dažādu zinātnes nozaru zinātnieku sadarbību lielu projektu vai tā daļu realizācijāNodrošināt regulāru studentu zinātnisko konferenču organizēšanu, kā arī spējīgāko studentu finansēšanu dalībai studentu konferencēs ārzemēs.

Regulāri



Regulāri

Mācību metodisko materiālu, mācību grāmatu latviešu valodā sagatavošanas veicināšana, labāko materiālu tipogrāfiskas pavairošanas nodrošināšanaElektronisku lekciju konspektu sagatavošana visos studiju priekšmetosInstitūta datortīkla un datorklases pilnveidošana, optimizējot to izmantošanu mācību un zinātniskajā darbāFiziski un morāli novecojošu laboratorijas iekārtu nomaiņa ar jaunām



Studentu pašpārvaldes nostiprināšana un darbības aktivizēšana, sniedzot atbalstu tās centieniem labāk atrisināt studiju un sociālās kreditēšanas, maznodrošināto maksas samazināšanas, studenti viesnīcas sadzīves, braukšanas kompensāciju un citus jautājumus

Regulāri

Studentu organizētu pasākumu atbalstīšanaSakaru nostiprināšana starp ražotājiem, slimnīcām, pārstāvniecību kompānijām

Studentu un darba devēju interviju organizēšana Reizi gadāReklāmas un informatīvo materiālu izstrādāšanaInstitūta mājas lapas uzturēšana latviešu un angļu valodā, atjaunojot informāciju reizi mēnesīStudentu iesaistīšana institūta un vispārizglītojošo un vidējo speciālo skolu sadarbības nodrošināšanā

77

Absolventu asociācijas organizēšanaSistematizēta programma beidzēju apzināšana, kuri strādā specialitātē un attiecīgas datu bāzes izveidošanaProgrammas absolventu zināšanu un prasmju amatu pienākumu veikšanai trūkumu apzināšana Kvalifikācijas celšanas kursu organizēšana, iesaistot tajos lielāko darba devēju organizāciju speciālistus

8. Priekšlikumi darba kvalitātes uzlabošanai

Studiju procesa kvalitāte tiek kontrolēta apspriežot nozares programmu komisijas sēdē, tālāk fakultātes Domes sēdē, tāpat arī mācību priekšmeta pieteikumu – priekšmeta satura, apjoma, pasniedzēja kvalifikācijas atbilstību studiju programmas mērķiem. Arī ar Domes lēmumu tiek apstiprināti bakalaura grādi, bet profesionālo kvalifikāciju piešķir profesionālās kvalifikācijas komisijas, kuru sastāvā ietilpst ražotāju un profesionālo asociāciju pārstāvji. Augstāk minēto komisiju apstiprina ar RTU rektora rīkojumu.

Studiju programma ir pakļauta praktiski ikgadējām korekcijām, kuru cēloņi ir likumdošanas izmaiņas un programmas pilnveidošana saskaņā ar studentu, darba devēju un absolventu aptaujām.

Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” pašnovērtējuma ziņojumu sagatavoja programmu komisija

Pašnovērtējuma ziņojums, kas sniedz profesionālā bakalaura programmas darba analīzi un ieskicē rīcību programmas uzlabojumiem, apspriests un apstiprināts nozares studiju programmu komisijas sēdē 2004. gada 20. janvārī.

1. studiju projekti 3 Studiju procesa laikā studenti izstrādā un aizstāv studiju darbus tādos priekšmetos kā fizikālās un matemātiskās modelēšanas pamati, medicīniskās tehnikas projektēšana. Saskaņā ar 2007.gada 29.janvāra RTU Senāta lēmumu46 un 2007.gada 17. aprīļa RTU Mācību prorektora E. Beķera rīkojumu Nr.02/2247 studiju programma tiks restrukturizēta, tajā ieviešot studiju projektus kā studiju priekšmetus.

Programmas atbildīgā persona:RTU profesors,

BINI direktors J.Dehtjars



78

PAPILDINĀJUMIpieteikumam otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības

(bakalaura) programmas „Medicīnas inženierija un fizika” akreditācijai

79

1. Iekšējās kvalitātes mehānisma darbība

RTU iekšējās kvalitātes kontrole „stūrakmeņi” ir sekojoši:1) ikgadēji Pašnovērtējuma ziņojumi;2) Studējošo aptaujas:

a) t.s. ieejas kontrole – sākumpārbaude - tiek veikts tests par zināšanu līmeni uzsākot attiecīga studiju priekšmeta apguvi;

b) t.s. izejas kontrole – veikta studējošo aptauja par sekmīgu vai mazāk sekmīgu priekšmetu apguvi.3) Nozares studiju programmu komisijas darbs;4) Fakultātes metodiskās komisijas darbs;5) RTU Senāta Studiju kvalitātes un programmu komisijas darbs;6) Absolventu aptaujas un sadarbība ar tiem;7) Valsts pārbaudījumu komisijas darbs, tās ziņojums pēc valsts pārbaudījumiem;8) RTU Iekšējā audita daļas darbs.

1. Pašnovērtējuma ziņojumi:Saskaņā ar RTU rektora 2008.gada 15.aprīļa rīkojumu Nr.3-28, katra akadēmiskā gada beigās studiju programmas direktors sagatavo pašnovētējuma ziņojumu, kuru izskata nozares studiju programmu komisijā un fakultātes domes (TMF direktoru padomē). Pašnovērtējuma ziņojumu izvērtēšanu organizē RTU Iekšējā audita daļa. Vērtēšanu veic Senāta studiju kvalitātes un programmu komisijas ieteikti un Senāta apstiprināti eksperti. Tos izskata RTU Senāta sēdē, atbilstoši mācību prorektora izstrādātam grafikam.

2.Studējošo aptaujas 2.1. Studentu sākumpārbaudeSaskaņā ar RTU 2006. gada 30.janvāra Senāta lēmumu Nr.451 mācībspēki var izmantot t.s. ieejas kontroli. BINI mācībspēki izmanto šo iespēju veikt studentu zināšanu pārbaudi, uzsākot jauna priekšmeta apguvi, tas dod iespēju izvērtēt studentu zināšanu līmeni iepriekš apgūtajos priekšmetos.2.2. studējošo aptauja nobeidzot priekšmeta apguviKatra semestra beigās RTU studiju daļa organizē studentu aptauju par priekšmeta apguves problēmām, pasniedzēja darba kvalitāti. Katrs pasniedzējs var iekļaut jautājumos papildus standarta jautājumiem. BINI organizē arī papildus studentu aptauju par jautājumiem, par kuriem ir nepieciešams zināt studējošo viedokli. 3. Nozares studiju programmu komisijaSaskaņā ar RTU 2005.gada 30.maija Senāta sēdes lēmumu Nr.496 „Par Nozares komisijas nolikumu”, Nozares studiju programmu komisija uzrauga akadēmiskās aktivitātes attiecīgajā zinātnes un/vai praktiskās darbības nozarē un atbild par studiju programmu kvalitāti nozarē. Nozares studiju programmu komisijas pamatuzdevumi ir:-analizēt situāciju darba tirgū un dot ierosinājumus un rekomendācijas jaunu studiju programmu veidošanai, kā arī aktualitāti zaudējušu studiju programmu slēgšanai;- izstrādāt nozares pamatstudiju standartu;- noteikt nozares teorētiskos pamatus saturošo studiju priekšmetu programmas;- noteikt nozares profesionālo studiju programmu grupai vienotu studiju projektu sarakstu;- veikt no jauna veidojamo studiju programmu kvalitātes ekspertīzi, izvērtēt to atbilstību spraustajiem mērķiem, nozares attīstības līmenim un darba tirgus prasībām;

80

- organizēt un uzraudzīt studiju programmu licencēšanu un akreditāciju;- analizēt akreditācijas ekspertu komisijas locekļu slēdzienus un, nepieciešamības gadījumos organizēt norādīto trūkumu novēršanu;- veikt studiju programmu atbildīgo īstenotāju sastādīto ikgadējo pašnovērtējuma ziņojumu analīzi;- organizēt studentu, absolventu un darba devēju aptaujas, analizēt aptauju rezultātus un, nepieciešamības gadījumos organizēt atklāto trūkumu novēršanu.

Saskaņā ar RTU Mācību prorektora 2006. gada 22. februāra rīkojumu Nr.02/09 nozares studiju programmas „Medicīnas inženierija” komisijas locekļi ir sekojoši:

M.Knite - Tehniskās fizikas institūta direktors I.Volodko - Inženiermatemātikas katedras vadītāja A.Glazs - Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūta direktors J.Vība - Mehānikas institūta direktors J.Ozoliņš – TMF profesors L.Aberberga-Augškalne - RSU profesore K.Didenko - IEF profesors G.Balodis - ETF dekāns J.Dehtjars - Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūta direktors A.Balodis - TMF dekāna vietnieks G.Sagalovičs - BINI Profesors A.Kataševs - BINI asociētais profesors J.Lauznis - SIA “Integris” direktors V.Zemīte - BINI lektore

4. Fakultātes metodiskā komisija un Metodiskā padome

RTU studiju procesa un programmu harmonizācijai ir izveidota RTU Metodiskā padome, kā arī Fakultātes metodiskā komisija, to galvenie uzdevumi ir RTU studiju procesa attīstības un kvalitātes nodrošināšanas stratēģijas izstrāde, RTU studiju procesa organizēšanas un metodiskā nodrošinājuma prasību izstrāde, jaunu studiju programmu uzsākšanas, kā arī programmu slēgšanas, ekspertīze, ikgadējo pašnovērtējumu ziņojumu par studiju programmu īstenošanu ekspertīze, ieteikumu sagatavošana akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanai.

5. RTU Senāta Studiju kvalitātes un programmu komisijas darbs

RTU iekšējās kvalitātes jautājumus risina 2001.gada 17.decembra RTU Senāta sēdē Nr.

463 apstiprinātā Senāta studiju kvalitātes komisijā, kuras uzdevumos ietilpst:

Reālā stāvokļa apzināšana, ko veic ar mērķtiecīgi organizētām aptaujām, studiju rezultātu analīzi, studiju programmu rīcībā esošo resursu izpēti.

Dažādu izglītojošu un ideju apmaiņu rosinošu pasākumu organizēšana. Mācību līdzekļu izveides, mūsdienīgu mācību tehnoloģiju ieviešanas un

akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanas veicinošu pasākumu realizācija.

Uz Studiju kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidi virzītu priekšlikumu izstrāde.

81

6. Absolventu aptaujas

Tiek veikta arī absolventu aptauja, tādā veidā nodrošinot atgriezenisko saiti ar pasniedzējiem un absolventiem, ne reti viņi ir darba devēji, prakšu vadītāji.

7. Valsts pārbaudījumu komisijas ziņojumsValsts pārbaudījumu komisija strādā 2 reizes gadā – janvārī un jūnijā, visbiežāk janvārī notiek inženierprojektu aizstāvēšana un savukārt jūnijā notiek bakalaura un maģistra darbu aizstāvēšana. Valsts gala pārbaudījumu komisijas sastāvā, saskaņā ar Noteikumiem par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības standartu, vairāk kā puse ir profesionāļi, lietpratēji medicīnas fizikas un medicīnas inženierijas jomā. Valsts pārbaudījumu komisijas darba beigās, komisijas priekšsēdētājs raksta ziņojumu par darbu vērtējumu kopumā, par nepieciešamajiem uzlabojumiem programmā, vai arī atsevišķos studiju priekšmetos.

8. RTU Iekšējā audita daļas darbsStudiju kvalitātes ikdienas jautājumus risina RTU iekšējā audita daļa. Iekšējā audita daļa veica reidus, kā tiek prakses nodrošinātas, organizētas, kontrolē nodarbību sarakstus, lai tie tiek sastādīti korekti, notiktu nodarbības saskaņā ar nodarbību sarakstu, raugās lai netiktu saplānoti līdzīga nosaukuma un dažādu līmeņu studiju priekšmetu lekcijas u.t.t.

2. Programmas salīdzinājums ar līdzīgām akreditētām studiju programmām Latvijā

Līdzīgas studiju programmas Latvijā netiek realizētas. Nedaudz paralēles varētu vilkt ar Kauņas Tehnoloģiskās Universitātes 2 programmām – „Medicīnas fizika” un „Biomedicīnas inženierija”, RTU izglītības studiju programmā „Medicīnas inženierija un fizika” ir apvienotas abas iepriekš minētās programmas, turklāt Lietuvas Kauņas Tehnoloģiskajā universitātē minētās programmas ir maģistra līmeņa programmas. biomedicīnas inženierijas jomā ir arī Viļņas universitātē.

3. Programmas salīdzinājums ar Eiropas Savienības valstu augstskolu studiju programmām

Līdzīgi kā ar Lietuvas universitāšu programmām, arī Eiropā un pasaulē pārsvarā ir atdalītas medicīniskā fizika un medicīnas inženierija. Lielā daļā universitāšu šo specialitāšu programmas ir veidotas maģistra līmenī. Tāpēc arī būtībā ir grūti salīdzināt RTU izglītības programmu ar Eiropas universitāšu programmām. Salīdzināšanai tika izmantotas sekojošu universitāšu programmas:

Londonas Kings koledžas, Apvienotā karaliste, bakalaura līmeņa studiju programma „Physics with Medical Application” 3 gadu programma;

Mittweida Universitātes studiju programma „Physical Engineering” 3 gadu programma;

Cardiff University, Apvienotā karaliste, studiju programma „Medical Engineering” 4 gadu studijas.

82

Zināšanas AugstskolaRTU LKK MU

Nozares teorētiskie pamatpriekšmeti un informācijas tehnoloģijas priekšmeti Fundamentālo tehnisko zinību

priekšmeti 17 % 48% 21%

Datorzinību priekšmeti (Datormācība, Medicīniskā informātika, Multivides pielietojumi)

5 % 4% 3%

Medicīniskie priekšmeti (Anatomija un fizioloģija, Fizioloģisko mērījumu tehnika, Šūna un mikrobioloģija)

3 % 0% 0%

Nozares profesionālās specializācijas kursi Medicīniskās inženierzinātnes

priekšmeti (Radiācijas drošība medicīnā, Medicīniskās attēlošanas fizikālie pamati u.c.)

8 % 8% 26%

Mehānikas priekšmeti(Mašīnu elementi, Siltummācība, Teorētiskā mehānika, Materiālu pretestība, Biomehānika, Tehniskā mehānika)

8% 8% 9%

Elektronikas un elektrotehnikas priekšmeti(Elektronika medicīnā, Bioloģisko signālu analīze u.c.)

8% 4% 12%

Datorzinātņu priekšmeti(Datorgrafikas pamati, Datoru sistēmas medicīnā u.c.)

8 % 0% 9%

Materiālzinātņu priekšmetiBiomateriālu tehnoloģijas pamati, Biopolimēri un tehnoloģija, Funkcionālie medicīniskie implanti u.c

8 % 0% 3%

Uzņēmējdarbības priekšmeti(Veselības aprūpes organizācija un ekonomika, Saimnieciskas darbības tehniski ekonomiskā analīze u.c)

8 % 0% 3%

Medicīnas fizikas priekšmeti 8 % 24% 0%Humanitārie priekšmeti (Valodas, Biznesa socioloģija un Sociālā psiholoģija)

3 % 0% 0%

Brīvās izvēles priekšmeti 3 % 0% 0%Prakse 14 % 0% 5%

Valsts pārbaudījumi 6 % 8% 9%

4. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika nākamajiem 6 gadiem

83

BINI aktīvi mācību un zinātniskajā darbā tiek aktīvi iesaistīti doktora programmas „Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve” doktoranti. Viņi vada laboratorija, praktiskos darbus, kā arī praksi. RTU politika tiek organizēta tā, lai lielāka daļa doktorantu pēc doktorantūras beigšanas un promocijas darba aizstāvēšanas jaunie doktori paliktu strādāt RTU, tam tiek izmantotas ESF stipendijas jaunajiem doktoriem.

Akadēmiskais personāls aktīvi veic zinātnisko darbību, piedalās starptautiskās zinātniskās konferencēs, kas arī ir savā ziņā pieredzes apmaiņa. Pasniedzēji brauc lasīt lekcijas arī ārzemju universitātēs. BINI katru ceturtdienu tiek organizēti semināri, kurā tiek pieaicināti dažādi lektori. Lielākā daļa BINI pasniedzēju darbojas Latvijas Medicīnas inženierzinātnes un fizikas biedrībā.

5. Visu studiju kursu saraksts (skat. turpmāk)

84

Bakalaura profesionālās izglītības studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” mācību priekšmetu saraksts

N.p.k. Pasniedzamais mācību priekšmets

Apjoms kredītpunktos

Mācību priekšmeta šifrs

Mācībspēka vārds,uzvārds

Institūts vai katedra Programmas daļa

1. Analogās un ciparu mikroshēmas

3 KP RRI349 Zeltiņš Māris, Dziļums Guntars

Radioelektronikas un sakaru fakultāteRadioelektronikas institūtsApraides sistēmu profesoru grupa Radioiekārtu katedra

B specializējošie

2. Anatomija un fizioloģija

2 KP MEE410 Aberberga-Augškalne Līga

Rīgas Stradiņa UniversitāteNormālās fizioloģijas katedra

A

3. Angļu valoda 4 KP HVD120 Valodu institūts Angļu valodas profesora grupa B valodas4. Bakalaura darbs 6 KP MEE001 Jurijs Dehtjars Transporta un mašīnzinību fakultāte

Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūtsE gala valsts pārbaudījumi

5. Bioķīmijas un biofizikas pamati

3 KP MEE411 Vineta Zemīte Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts

B specializējošie

6. Bioloģisko signālu analīze

5 KP RRI598 Balodis Guntars Radioelektronikas un sakaru fakultāteRadioelektronikas institūtsApraides sistēmu profesoru grupa Radioiekārtu katedra

B specializējošie

7. Biomateriālu un biomehānikas pamati

3 KP BBB102 Knēts Ivars Būvniecības fakultāteBiomateriālu un biomehānikas profesora grupa

B specializējošie

8. Biomaterialu tehnoloģijas pamati

3 KP ĶST561 Bērziņa –Cimdiņa Līga

Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedra B specializējošie

9. Biopolimēri un tehnoloģija

2 KP ĶPĶ537 Bērziņa –Cimdiņa Līga

Polimēru materiālu tehnoloģijas katedra B specializējošie

10. Biznesa socioloģija 2 KP HSP488 Kuņickis Valērijs Sociālo zinātņu katedra B humanitāro priekšmetu

11. Ciparu iekārtas un sistēmas

3 KP RAE362 Celmiņš Tālis Elektrotehnikas un telekomunikāciju fakultāteTelekomunikāciju iekārtu un komponenšu profesoru grupa

B specializējošie

12. Civilā aizsardzība 1 KP ICA104 Jemeļjanovs Anatolijs

Inženierekonomikas fakultāteDarba un civilās aizsardzības institūts

A

13. Darba aizsardzības pamati

1 KP IDA117 Urbāne ValentīnaZiemelis Valdis

Darba un civilās aizsardzības institūts A

85

14. Datorgrafikas pamati 2 KP DAA305 Glazs Aleksandrs Datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte, Datorvadības automātikas un datortehnikas institūts

B specializējošie

15. Datormācība (pamatkurss)

3 KP DIP101 Uhanova Marina Transporta un mašīnbūves fakultāteMehānikas institūts

A

16. Datoru sistēmas medicīnā

5 KP MEE403 Markoviča Ieva B specializējošie

17. Elektronika medicīnā 2 KP RRI311 Guntars BalodisPuriševs Dmitrijs

Radioelektronikas un sakaru fakultāteRadioelektronikas institūtsApraides sistēmu profesoru grupa Radioiekārtu katedra

B specializējošie

18. Elektrotehnika un elektronika

2 KP EEE226 Nadežnikovs ŅikitaZītars Uldis

Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte,Elektrotehnikas institūts, Elektrotehnikas un elektronikas katedra

A

19. Ekonomika 2 KP IET103 Nešpors ViktorsSaulītis Juris

Inženierekonomikas fakultāteTautsaimniecības un reģionālās ekonomikas institūtsEkonomikas teorijas un tautsaimniecības katedra

A

20. Fizika 8 KP MFB107 Knite Māris Tehniskās fizikas institūts,Cietvielu fizikas institūta direktors

A

21. Fizikālā materiālzinība 5 KP MEE404 Genādijs Sagalovičs

Transporta un mašīnbūves fakultāteBiomedicīnas inženierzinātnes un nanotehnoloģiju institūts

A

22. Fizikālās un matemātiskās modelēšanas pamati

3 KP MEE330 Dehtjars JurijsAldis Balodis


A

23. Fizikālo procesu modelēšana (studiju projekts)

2 KP Dehtjars Jurijs Transporta un mašīnbūves fakultāteBiomedicīnas inženierzinātnes un nanotehnoloģiju institūts

A

24. Fizioloģisko mērījumu tehnika

2 KP MEE308 Aleksejs Kataševs


B specializējošie

25. Franču valoda 4 KP HVD119 Iļjinska Larisa Valodu institūtsVācu valodas profesora grupa

B valodas

26. Funkcionālie medicīniskie implanti

3 KP BBB301 Bērziņa –Cimdiņa Līga

Būvniecības fakultāteBiomateriālu un biomehānikas profesora grupa

B specializējošie

27. Grafikas pamati Delphi 2 KP DAA200 Glazs Aleksandrs Datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte, Datorvadības automātikas un datortehnikas institūts

B specializējošie

28. Ievads medicīnas 2KP MEE214 Balodis Aldis Transporta un mašīnzinību fakultāte A

86

inženierzinātnē Biomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts29. Inženierķīmija 2 KP ĶVĶ115 Kampars Valdis

Rozenštrauha Ineta

Vispārīgās ķīmijas katedra A

30. Investīciju ekonomika 2 KP IUE521 Lāce Nataļja Inženierekonomikas fakultāteRažošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesoru grupa

B specializējošie

31. Inženieprojekts 6 KP MEE005 Jurijs Dehtjars Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts

E gala valsts pārbaudījumi

32. Kvalimetrijas metodes 4 KP MKI466 Tribis Guntis Transporta un mašinzinību fakultāteRažošanas kvalitātes institūts

B specializējošie

33. Kvalitātes regulēšana un kontroles pamati

3 KP MMK227 Balodis Aldis Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts

A

34. Matemātika 9 KP DDM101 Volodko IntaKabiša Tamāra

Inženiermatemātikas katedra A

35. Materiālu pretestība 5 KP MMP216 Krasņikovs Andrejs

Transporta un mašīnbūves fakultāte,Mehānikas institūts

B specializējošie

36. Mašīnu elementi 3 KP MKI290 Upītis Gunārs Ražošanas kvalitātes institūts B specializējošie37. Mazā uzņēmuma

uzņēmējdarbības organizācija

2 KP IRO423 Zvanītājs Jānis Inženierekonomikas fakultāteRažošanas un uzņēmējdarbības organizēšanas katedra

B specializējošie

38. Mikroprocesoru tehnika

3 KP DST306 Baums Aldis Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas katedra B specializējošie

39. Mikro- un nanotehnoloģijas

3KP MMK371 Genādijs Sagalovičs


B specializējošie

40. Medicīnas elektroniskās un datorizētās sistēmas

3 KP DAI520 Markoviča Ieva Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts

B specializējošie

41. Medicīniskā informātika

3 KP MEE514 Rasnačs Oskars Rīgas Stradiņa universitāteMedicīniskās fizikas katedra

A

42. Medicīniskās attēlošanas fizikālie pamati

4 KP MEE413 Dehtjars Jurijs Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts

A

43. Medicīniskās fizikas pamati

3KP MEE332 Dehtjars Jurijs Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts

A

87

44. Medicīniskās tehnikas projektēšana

3 KP MEE709 Balodis Aldis Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts

A

45. Medicīniskās tehnikas projektēšana (studiju projekts)

2 KP MEE706 Balodis Aldis Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts

A

46. Medicīniskās statistikas metodes

2 KP MEE307 Kataševs Aleksejs

Transporta un mašīnzinību fakultāte,Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts

A

47. Medicīniskie instrumenti, iekārtas un sistēmas

3 KP MEE509 Kataševs Aleksejs


A

48. Medicīnisko iekārtu drošums

2 KP MEE320 Genādijs Sagalovičs


A

49. Medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģija



A

50. Medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģija (studiju projekts)



A

51. Mērīšanas tehnika medicīnā

3 KP MMK263 Kataševs Aleksejs


B specializējošie

52. Mehatronika 2 KP MMK443 Genādijs Sagalovičs


A

53. Multivides pielietojumi 3 KP DST469 Ziema Māris Datortīklu profesoru grupaDatoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas katedra

B

54. Prakse 26 KP MEE010 Vineta Zemīte Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts

D Prakse

55. Projektu vadīšana 4 KP IUE328 Magidenko Anatolijs

Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas katedra B specializējošie

56. Protēžu ierīces un instrumenti

B specializējošie

57. Protēžu projektēšana B specializējošie58. Radiācijas drošība

medicīnā3 KP MEE511 Aldis Balodis

Jānis RodeTransporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts

A

88

59. Radiācijas terapijas tehnoloģijas

MEE508 Dehtjars Jurijs Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts

B specializējošie

60. Radioelektronisko shēmu modelēšana un analīze

3 KP RRI463 Balodis GuntarsKamens Andris

Radioelektronikas un sakaru fakultāteRadioelektronikas institūtsApraides sistēmu profesoru grupa

B specializējošie

61. Saimnieciskas darbības tehniski ekonomiskā analīze

3 KP Didenko Konstantīns

Inženierekonomikas fakultāteRažošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesoru grupa

B specializējošie

62. Saskarsmes pamati 2 KP HPS120 Gudzuka Sandra Humanitārais institūtsSocioloģijas un pedagoģijas katedra

A

63. Siltummācība 2 KP MSE201 Daniels Turlajs Transporta un mašīnzinību fakultāte,Mehānikas institūts,Siltumtehnisko sistēmu profesoru grupa

B specializējošie

64. Spektroskopijas metodes medicīnā

5KP MEE406 Dehtjars JurijsAldis Balodis

Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts

B specializējošie

65. Sports 0 KP HFA101 Bonders Viktors Sporta katedra A

66. Sociālā psiholoģija 2 KP HSP430 Gudzuka Sandra Humanitārais institūtsSocioloģijas un pedagoģijas katedra

B humanitārie

67. Šūna un mikrobioloģija 2 KP MEE223 Vineta ZemīteAigars Reinis Rīgas Stradiņa universitāte

Mikrobioloģijas katedra

B specializējošie

68. Tehniskā mehānika 5 KP MTM242 Vība JānisTipāns Igors


B specializējošie

69. Teorētiskā mehānika 3 KP MTM219 Vība JānisGrasmanis BrunoVjaters Ilmārs


B specializējošie

70. Tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika

2 KP BTG131 Dobelis Modris Datorizētās inženiergrafikas katedra A

67. Tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodes medicīnā

3 KP DAA304 Glazs AleksandrsKrečetova Katrina

Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts

B specializējošie

68. Tiesību pamati medicīnā

2 KP MEE302 Vineta Zemīte Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts

B specializējošie

89

69. Tirgus analīze un tirgzinības stratēģija

2 KP IRO422 Kozaka Gaļina Inženierekonomikas fakultāteRažošanas un uzņēmējdarbības organizēšanas katedra

71. Vadības organizācija uzņēmumā

Survilo Tatjana Inženierekonomikas fakultāteRažošanas un uzņēmējdarbības organizēšanas katedra

72. Veselības aprūpes organizācija un ekonomika

2 KP MEE203 Raimonds Zakovskis

B specializējošie

73. Vispārīgā metroloģija 3 KP MAB215 Rudzītis JānisŠīrons Edgars

Transporta un mašīnzinību fakultāte,Aparātbūves un ražošanas automatizācijas institūts, Mēraparātu un metroloģijas profesoru grupa

A

74. Vācu valoda 4 KP HVD Lauzniece Valentīna

Valodu institūtsVācu valodas profesora grupa

B valodas

75. Uzņēmuma saimnieciskās darbības tehniski ekonomiskā analīze

2 KP IRO574 Kozaka Gaļina Ražošanas un uzņēmējdarbības organizēšanas katedra B specializējošie

90

Rīgas Tehniskā universitāteRADIOTEHNIKAS UN SAKARU FAKULTĀTE

RADIOELEKTRONIKAS INSTITŪTS

Priekšmeta apraksts

Priekšmeta nosaukums: RRI349 Analogās un ciparu mikroshēmasStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Studiju programmas obligātās izvēles priekšmets

Slodze, KP: 3 Kontaktstundu sadalījums (L.-Pr.-Lab.): 2 - 1 - 0Gala pārbaudes: D, I

Priekšmeta mērķis: Sniegt profesionālo un akadēmisko izglītību elektronikas pielietojumos, apgūstot padziļinātas zināšanas par analogo un ciparu mikroshēmu uzbūvi, struktūrshēmas risinājumiem, to tipveida elektroniskās iekārtās un radiotehniskās sistēmās.

Priekšmeta uzdevumi: Dot studentiem iespēju apgūt zināšanas un prasmi patstāvīgi risināt uzdevumus, kuri saistīti ar analogo un ciparu mikroshēmu izmantošanu, parametru regulēšanu elektronisko un radiotehnisko sistēmu ekspluatācijā.

Priekšmeta saturs:

Nedēļa Lekcijas temats Praktiskā darba tēma1. Precīzijas signāli un sistēmas kļūdas avoti Sistēmas kļūdas avoti2. Neelektrisko lielumu mērīšana3. Diferenciāla signāla pastiprinātāji Neelektrisko lielumu mērīšana4. Rezistīvie, induktīvie, kapacitatīvie un temperatūras devēji5. Plūsmas mērītāji Rezistīvie devēji6. Motoru kontrole7. Mēriekārtu precizitāte Induktīvie devēji8. Mēriekārtu kopējā kļūda9. Vidējas integrācijas pakāpes ciparu mikroshēmas Kapacitatīvie devēji

10. Informācijas ievads un izvads, indikācija11. Loģisko funkciju sintēze Informācijas ievads un izvads12. Aritmētiskās operācijas13. Kodu pārveidošana Indikācija14. Ciparu datu pārraide15. Frekvenču sintezātori Aritmētiskās operācijas16. Atmiņu mikroshēmu lietošana

Iepriekš apgūstamie priekšmeti:

Analogās iekārtas, diskrētie un ciparu iekārtas

Literatūra:1. Introduction to digital signal processing. TI. 1993.2. TMS320c5X. User’s Guide. TI. 19933. J.Bleijers, G.Balodis. Signālprocesora TMS320C50 sākumkomplekts. Rīga.RTU. 1994.4. J.Bleijers. Signālprocesora TMS320C50 programmēšanas līdzekļi. Rīga.RTU. 1994.5. HC6809 Microcontrollers Family. Users Guide. Motorola. 1995.6. PC tipa dators ar atbilstošu programmatūru un aprīkojumu.7. TMS320C50 Starter Kit Users Guide. TI.1994.8. Mikrokontrolers HC6809. Users Manual. 1994. 9. TMS320C50 Users Guide. TI.10. Mikrokontrolers HC6809. Users Guide

RTU struktūrvienība: Radioiekārtu katedraAtbildīgais pasniedzējs: Māris Zeltiņš, Guntars DziļumsPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu,

Saīsinājumi: KP – kreditpunkti; L – lekcija; P – praktiskā nodarbība; Lab – laboratorijas nodarbība

D – studiju darbs; I – ieskaite; E - eksāmens

1

Rīgas Tehniskā universitāteBIOMEDICĪNAS INŽENIERZINĀTŅU UN NANOTEHNOLOĢIJU INSTITŪTS

PRIEKŠMETA APRAKSTS

Priekšmeta nosaukums: MEE410 Anatomija un fizioloģijaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Studiju programmas obligātās daļas priekšmets

Slodze, KP: 2 Kontaktstundu sadalījums (L.-Pr.-Lab.): 1 - 1 - 0Gala pārbaudes: E

Priekšmeta mērķis: Sniegt teorētiskās pamatzināšanas anatomijā un fizioloģijā

Priekšmeta uzdevumi: Sniegt teorētiskās praktiskās zināžanas anatomijas un fizioloģijas pamatos

Priekšmeta saturs:

Ned

ēļa Lekcijas Praktiskie darbi

Temats Stundas Temats Stundas

1. Ievads anatomijā un fizioloģijā. Skelets. Locītavas.

2 Atšķirt dažādas skeletal asis un plaknes zīmējumā.

1

2. Skeleta muskulatūra. Nervu sistēma. Nerva-muskuļa sinapse.

2 Recognize the muscles of the body from anterior and posterior view.

1

3. Sensorā sistēma. 1 Noteikt orgānu lokalizāciju krūsu un citos dobumos šķērsgriezumā.

1

4. Veģetatīvā nervu sistēma un veģetatīvās reakcijas.

1 Tepingtests – maksimāla motoriska aktivitāte. 1

5. Asinis. Sirds. 2 Zīlīšu reakcijas. 16. Asinsvadi un asinsrite. Limfātiskā sistēma. 2 Asins grupu noteikšana. 17. Elpošana. 2 Sirdsdarbības cikls. 18. Gremošana. 1 Asins spiediena mērīšana. 29. Izvadsistēmas. Nieres. 2 Spirogramma un elpošanastilpumi. 110. Reproduktīvā sistēma. 1 Patstāvīgs izpētes darbs. 6

Kopā 16 16Kopā 32


Nav prasības

Literatūra:1. P. Apinis. Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. Nacionālais Medicīnas apgāds, Rīga, 2000, ISBN 9984-9279-0-2. L.AberbergaAugškalne. Fizioloģija rehabilitologiem. Nacionālais Medicīnas Apgāds, 2002, 214 lpp.3. Carola R., Harley J.P.,Noback C.R. Human anatomy and physiology.,1990. 4. Memmler R.L.,Wood D.L.Structure and function of the human body.,1987. 5. CD –ROM for Anatomy and Physiology.6. Power Point presentations about Anatomy and Physiology. RSU bibliotēkā pieejamās mācību grāmatas anatomijā un fizioloģijā

Mat. nodrošinājums: Izdales materiāls, Interneta resursi, RSU anatomikuma preparāti

RTU struktūrvienība: Fizikālas medicīnas inženierzinību profesora grupaAtbildīgais pasniedzējs: Vineta Zemīte, lektore, Dr.sc.ing., L.Aberberga-AugškalnePasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, Angļu



1

Rīgas Tehniskā universitāte VALODU INSTITŪTS


Priekšmeta nosaukums: HVD120 Angļu valodaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Studiju programmas valodu izvēles priekšmets

Slodze, KP: 4 Kontaktstundu sadalījums (L.-Pr.-Lab.): 0 - 4 - 0Gala pārbaudes: I

Priekšmeta mērķis:Radošas lasīšanas prasmes apguve darbā ar tekstu specialitātē un lietišķās sarunvalodas pamatu apguve

Priekšmeta uzdevumi:1) apgūt metodi darbam ar tehnisku tekstu un vārdnīcu, 2) attīstīt sarunvalodas prasmes, studentiem izsakot savu viedokli monologrunā un īsā dialogā, 3) apgūt tehniskajā literatūrā visbiežāk sastopamās gramatikas konstrukcijas teksta izpratnei, 4) apgūt profesionālo leksiku.Priekšmeta saturs:

Nedēļa Lekciju un praktisko darbu temati1. Introduction. Biofeedback. Active Voice.2. Biofeedback3. Blindness4. Blindness5. Child Health Care6. Child Health Care7. Cryobiology8. Home-Reading. 3000 signs9. Control-Work10. Deafness. Passive Voice11. Deafness12. First Aid13. Home-Reading. 3000 signs14. Food and Health15. Control-Work16. Test17. Learning Disabilities. Modals. My Special Field18. Learning Disabilities. Modals. My Special Field19. Light and Health 20. Light and Health21. Microsurgery22. Microsurgery23. Home-Reading. Complex Object, Subject24. Test25. Natural Sciences26. Natural Sciences27. Ozone28. Ozone29. Regeration of Limbs. Prepositions30. Home-Reading31. Test32. Examination


Angļu valoda vidusskolas līmenī.

Literatūra:1) Finn Bergskaug, Erik Sandvik, Basic Technical English, 1997. 2) VOA Special English, Science In The News, 1989.3) Žurnāli: Biomedical Engineering.

RTU struktūrvienība: Angļu valodas profesora grupaAtbildīgais pasniedzējs: Liokumoviča Irina, Docents, Doktors Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, Angļu

1

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTETRANSPORTA UN MAŠĪNZINĪBU FAKULTĀTE

BIOMEDICĪNAS INŽENIERIJAS UN NANOTEHNOLOĢIJU INSTITŪTS


Priekšmeta nosaukums: MEE411 Bioķīmijas un biofizikas pamatiStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās izvēles priekšmets


Priekšmeta mērķis:Sniegt pamatzināšanas biofizikas un bioķīmijas pamatos, kuras ir nepieciešamas, lai izprastu noritošos dzīvības procesus molekulārajā līmenī.

Priekšmeta uzdevumi:Iepazīstināt studentus ar dzīvības procesiem molekulārajā līmenī, t.sk. aminoskābju, olbaltumvielu, vitamīnu, ogļhidrātu, lipīdu, mikroelementu un ūdens vielmaiņu. Noskaidrot jautājumus, kas ir saistīti ar ģenētisko informāciju pārnesi, hromosomu un gēnu struktūrām, olbaltumvielas sintēzi un regulāciju. Iepazīstināt ar ķīmiskām un fizikālām biomolekulu pētījumu metodēm.

Priekšmeta saturs:

N ed

Lekcijas Praktiskie darbiTemats Stundas Temats Stundas

1 Ievads. Biofizikas un bioķīmijas uzdevumi un metodes. Šūna.

2

2. Biomolekulas un to funkcionālas grupas. Biomolekulas nomenklatūra.

2 Aprēķini. Šūnas izmēri un komponenti. Funkcionālu grupu identificēšana.

2

3. Vājas un stipras mijiedarbības. Elektrolīti. Ūdens

2

4. Bioloģisko sistēmu termodinamika 2 Aprēķini. Bufera īpatnības. pH. Bioķīmiska procesa brīvas enerģijas noteikšana.

2

5. Lipīdi 26. Ogļhidrāti. Pamat bioķīmiskie procesi. 2 Lipīdu maiņa. Ogļhidrātu maiņa (seminārs) 27. Aminoskābes un olbaltumvielas 28. Olbaltumvielu fizika 2 Aprēķini. Aminoskābes jonizācija.

Mihaelisa-Mentena vienādojums.2

9. Nukleoproteīdi 210. Olbaltumvielas biosintezē 2 Olbaltumvielu maiņa. Membrānu fizika

(seminārs)2

11. Fermenti 212. Kofaktori, Vitamīni, Hormoni 2 Neraudu fizika. Mehanoķīmiskie procesi.

(seminārs)2

13. Makromolekulu fizika 214-16.

Biopolimēru pētīšanas metodes. 6 Fotobioloģiskie procesi. Bioluminescence. Redze. (seminārs)

2

KOPĀ: 32 16KOPĀ: 48


Fizika, matemātika, ķīmija

Literatūra:1. Akmentiņš, F. Zariņš, Bioķīmijas pamati, R., „Zvaigzne”, 1971, 363 lpp.2. K. Hofmane, Ķīmija visiem, R., „Liesma”, 1967, 325 lpp.3. A. Lenindžers, Основы биохимии, М., «Мир», 1985, 3 тома.4. Č. R. Kantors, P.R. Šmile, Биофизическая химия, 1984.5. Galaktionovs, Bioloģisko molekulu asimetrija, R., Zinātne, 1983.6. D. Reži, Введение в биофизику, 3 тома, 1982.7. M.V. Volkenštein. Biofizika. M, Nauka, 1981, 575 lpp.

Mat. nodrošinājums: Izdales materiāls, kodoskopa transparenti

RTU struktūrvienība: Fizikālās medicīnas inženierzinību profesora gr.Atbildīgais pasniedzējs: Vineta Zemīte, Lektore, Dr.sc.ingPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, Angļu

1

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTERADIOTEHNIKAS UN SAKARU FAKULTĀTE

RADIOELEKTRONIKAS INSTITŪTS


Priekšmeta nosaukums: RRI598 Bioloģisko signālu analīzeStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās izvēles priekšmets

Slodze, KP: 5 Kontaktstundu sadalījums (L.-Pr.-Lab.): 2 - 2 - 1Gala pārbaudes: D, I,E

Priekšmeta mērķis:Sniegt akadēmisko izglītību diskrēto signālu apstrādē, apgūstot pamata zināšanas par diskrēto elektrisko signālu īpašībām un signālu analīzes metodēm, lai gūtu priekšstatu par parādībām un procesiem bioloģisko objektu iekšienē.

Priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt zināšanas par diskrēto signālu apstrādes pamatiem, laika un spektra analīzes metodēm, par laikā un pēc spektra ierobežotiem signāliem un to izmantošanu medicīnas fizikā un bioloģisko signālu apstrādē.

Priekšmeta saturs:Nedēļa Lekciju temati Praktisko darbu temati Laboratorijas darbu temati1. Analogo signālu diskretizācija2. Analogo signālu kvantēšana Analogo signālu diskretizācija3. Analogo signālu kodēšana4. Bioloģisko signālu apstrāde. Analogo signālu kodēšana Analogo signālu kodēšana5. Furje transformācija.6. Laplasa transformācija Furje transformācija. Furje transformācija.7. Z- transformācija8. Diskrētais vijums laika funkcijām Diskrētais vijums laika funkcijām9. Diskrētais vijums spektrālām funkcijām8. Ātrā Furje transformācija9. Retināšana laikā Ātrā Furje transformācija retināšana

laikāĀtrā Furje transformācija retināšana laikā

10. Retināšana pēc frekvences11. Modems un kodeks Modems un kodeks Kodeks12. Attēlu veidošana13. Attēlu kvalitātes mērs14. Attēlu rekonstruēšana no projekcijām Attēlu rekonstruēšana no

projekcijām


Matemātika, Fizioloģiskās sistēmas, Datoru sistēmas medicīnā.

Literatūra:1. Beķeris E. Ievads signālu analīzē. R., Zvaigzne, 1998., 98 lpp. 2. Beķeris E. Ievads signālu analīzē. R., RTU – Lundas TU, 1997., 98 lpp. 3. Losevs A. Lineārās radioķēdes. R., Liesma, 1985. 467 lpp.4. Introduction to digital signal processing. TI. 1993.5. Bellanger . Digital Processing of Signals. 1989.6. Л Голденберг Б Матюшкин М Поляк ЦОС. М Радио и связь 1985 гл 7 – 97. Antonju A. Digital Signal Processing. 1985.

Mat. nodrošinājums:

RTU struktūrvienība: Radioiekārtu katedraAtbildīgais pasniedzējs: Balodis Guntars, Docents, Doktors Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu,

1

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEBIOMATERIĀLU UN BIOMEHĀNIKAS INSTITŪTS

BIOMATERIĀLU UN BIOMEHĀNIKAS PROFESORA GRUPA


Priekšmeta nosaukums: BBB 102 Biomateriālu un biomehānikas pamatiStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās izvēles priekšmets


Priekšmeta mērķis:Sniegt akadēmisko izglītību par biomateriālu izveides pamatprincipiem un viņu mehāniskās uzvedības īpatnībām. Termins "biomateriāli" ir starptautiski pieņemts apzīmējums materiāliem, kurus izmanto bojāto dabisko bioloģisko audu aizvietošanai.

Priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt zināšanas par tādu biomateriālu izveides principiem, kuri garantētu fizioloģisko, bioķīmisko un biomehānisko saderību ar aizvietojamajiem bioloģiskajiem audiem. Novērtēt biomateriālu reakciju uz galvenajiem slogojuma režīmiem un tās atkarību no materiāla struktūras.

Priekšmeta saturs:

Nedēļa Lekciju un praktisko darbu temati

Lekcijas (2x45 min)1. Biomateriālu klasifikācija, to izmantošanas īpatnības2. Biomateriālu mehāniskās īpašības, to raksturlielumi stiepē, spiedē, liecē 4. Biomateriālu mehānisko īpašību atkarība no slogošanas ilguma5. Biomateriālu mehānisko īpašību atkarība no slogošanas ātruma un mitruma7. Cieto bioloģisko audu mehāniskās īpašības

10. Mīksto bioloģisko audu mehāniskās īpašības13. Biomehāniskās prasības biomateriāliem cieto bioloģisko audu aizvietošanai15. Biomehāniskās prasības biomateriāliem mīksto bioloģisko audu aizvietošanai

Praktiskie darbi (2x45 min)3. Biomateriālu mehānisko īpašību raksturlielumu eksperimentāla noteikšana stiepē, spiedē, liecē6. Biomateriālu mehānisko īpašību atkarība no dažādiem mehāniska rakstura faktoriem8. Cieto bioloģisko audu mehāniskās īpašības, 1.daļa9. Cieto bioloģisko audu mehāniskās īpašības, 2.daļa

11. Mīksto bioloģisko audu mehāniskās īpašības, 1.daļa12. Mīksto bioloģisko audu mehāniskās īpašības, 2.daļa14. Biomehāniskās prasības biomateriāliem cieto bioloģisko audu aizvietošanai.16. Biomateriālu un bioloģisko audu saderības pamatprincipi


Fizika, matemātika, ķīmija

Literatūra:1. Biomaterials Science - An Introduction to Materials in Medicine (ed. B.Ratner et al). Academic Press, London, UK, &

SanDiego, USA, 1996. 484 lpp. (angļu val.).2. Mūsdienu biomehānikas problēmas, 4. rakstu krājums (Bioloģisko audu aizvietotājmateriālu mehānika, atb. red. K.Frolovs). Rīga, Zinātne, 1987. 192 lpp. (krievu valodā „Современные проблемы биомеханики”). 3. E. Wintermantel, S.-W. Ha, Biokompatible Werkstoffe und Bauweisen. Springer, Berlin, 1998. 547 lpp. (vācu val.)


RTU struktūrvienība: Biomateriālu un biomehānikas prof.grupaAtbildīgais pasniedzējs: Knēts Ivars, Profesors, Hab. doktors Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, Angļu



1

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEMATERIĀLZINĀTNES UN LIETIŠĶĀS ĶĪMIJAS FAKULTĀTE


Priekšmeta nosaukums: ĶST561 Biomateriālu tehnoloģijas pamatiStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās izvēles priekšmets


Priekšmeta mērķis:Sniegt akadēmiskās zināšanas medicīnas inženierzinātnes studentiem - biomateriālu tehnoloģijas pamatos, lai viņš spētu orientēties medicīnā plaši pielietoto jauno materiālu klāstā un būtu konkurētspējīgs akadēmiski izglītots speciālists strauji augošajā medicīnas tehnoloģiju tirgū.

Priekšmeta uzdevumi:Sniegt ieskatu biomateriālu tehnoloģijas pamatos, apgūstot pamata zināšanas par biomateriālu klasēm, biomateriālu īpašībām un pielietošanu.Laboratorijas darbos praktiski iepazīties ar dažādu klašu biomateriāliem, biomateriālu īpašību novērtējumu un novērtējuma metodiku.

Priekšmeta saturs:Biomateriālu definīcija. Biomateriālu attīstības vēsture. Biomateriāli un to iedalījums: pēc ķīmiskā sastāva un struktūras, pēc audu atbildes reakcijas un to funkcionālā pielietojuma. Bioinerti un bioaktīvi materiāli. Biomateriāli ar mainīgu virsmas aktivitāti.Biorezorbējoši materiāli.Biomateriālu klases un to raksturojums - metāli, polimērmateriāli, keramika, stikls, stiklakeramika, oglekļa materiāli, kompozīti.Biomateriālu iegūšanas tehnoloģiju raksturojums pa biomateriālu klasēm: stikla un keramikas tehnoloģijas, polimēru tehnoloģijas, metālu tehnoloģijas un dažādu kompozīttehnoloģiju principiālās shēmas. Biomateriālu īpašības un to atkarība no iegūšanas tehnoloģijas. Biomateriālu “in vivo” un “în vitro” pārbaudes metodes. Biomateriālu sterilizācija. Biomateriālu funkcionālās īpašības. Biomateriālu izvēle, pielietojums, pielietojuma kritēriji.Biomateriālu lietošanas priekšrocības un trūkumi.Biomateriālu tirgus novērtējums.


Nav prasības

Literatūra:1. W.Vogel. Glass Chemie. 3.Aufgabe, Springer Verlag, 1992, S.412 .2. L.Bērziņa. Lekciju kurss ” Biomateriālu tehnoloģija”. Datorsalikums, 30 lpp.3. E.Wintermantel, S.-W.Ha. Biocompatible Werkshoffe und Bauweisen, Implantate für Medizin und Umvelt,. Springers -

Verlag Berlin Heidelberg, 1998, p. 547.4. З.Стрнад. Стеклокерамические материалы, Москва, 1988.5. H.Blumennauer. Werkshtoffprüfung, Ddeutscher Verlag für Grundstoffindustrie, Leipzig, Stuttgart, 1976.6. S. Mann, J. Webb, R.J.P. Williams, Biomineralisation, Chemical and Biochemical Perspectives, VCH, Weinheim, 1989.7. U. Schubert, N. Husing, Chemical technologie of Materials, Wiley-VCH, 2000, 396 lpp.


RTU struktūrvienība: Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas katedraAtbildīgais pasniedzējs: Bērziņa Cimdiņa Līga, Asoc.prof., Dr.sc.ing.Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


D – studiju darbs; I – ieskaite; E - eksāmensRĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

MATERIĀLZINĀTNES UN LIETIŠĶĀS ĶĪMIJAS FAKULTĀTEPRIEKŠMETA APRAKSTS

Priekšmeta nosaukums: ĶPĶ 533 Biopolimēri un tehnoloģijaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās izvēles priekšmets


Priekšmeta mērķis:Iepazīstināt studentus ar galvenajiem biopolimēru veidiem, to sintēzes un modificēšanas metodēm. Iepazīstināt studentus ar biopolimēru iegūšanas izplatītākajam tehnoloģijām un to ietekmi uz polimēru īpašībām.

Priekšmeta uzdevumi:

Priekšmeta saturs:Biopolimēri. Nukleīhskabes. Olbaltumvielas.Polipeptīdu un olbaltumvielu struktūra.FermentI. Fermentu un polipeptīdu ķīmiskā sintēze.Biomedicīnas polimēri. Fizioloģiski aktīvie polimēri.Jaunie un tradicionālie biopolimēri.Poli(β-hidroksialkanāti) - bioloģiski savietojami polimēri. To iegūšana, struktūra un īpašības,modificēšana.Medicīnā lietojamie polimēri. To ķīmiskā uzbūve, izstrādājumu veidi, lietošanas jomas.Polimēru biodestrukcijas ķīmija un bioķīmija.Sintētisko biodegradablo polimēru hidrolīze.Bioloģiski sintezētie poliesteri, to destrukcijas veidi.Biodegradablie biomateriāli, to otrreizejās pārstrādes tehnoloģija.Plastmasu bioloģiskās sadalīšanas pārbaudes metodes.


Nav prasības

Literatūra:Биополимeры . Peд. Ю.Иманиси. Ilep. C яnoнсkоro. Под peд. B.B.Kopшaka,H.A.Ямсkовa.- M., Mиp, 1988, 544 c.Biotechnology and Polymers. Ed. by C.G.Gebelein.- N.-Y. & London. PlenumPress, 1991, pp. 351.Chemistry and Technology of Biodegradable Polymers. Ed. by GJ.L.Griffin.-N.-Y. & London, Chapman & Hall, 1994, pp. 154.Microbial Bioproducts (Advances in biochem.eng./biotechnol., Vol.41), Berlin & -Heidelberg, Springer & Verlag, 1990.- pp. 139.H.Planck, M.Dauner, M.Renardy Medical Textiles for Implantation.- Proc. Of the3rd Internal Conference of biomaterials, Berlin, Springer & Verlag, 1990.- pp.357.


RTU struktūrvienība: Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas katedraAtbildīgais pasniedzējs: Bērziņa Cimdiņa Līga, Asoc.prof., Dr.sc.ing.Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu



RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEHUMANITĀRAIS INSTITŪTS


Priekšmeta nosaukums: HSP488 Biznesa socioloģijaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās humanitāro priekšmetu izvēles priekšmets


Priekšmeta mērķis:

Priekšmeta uzdevumi:Biznesa socioloģijas kursa uzdevums – iepazīstināt studentus ar biznesa kā īpaša sabiedrības sociālā institūta funkcionēšanas likumsakarībām. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sabiedrības sociāli ekonomiskajai stratifikācijai, kā arī cilvēciska kapitāla efektīvai izmantošanai biznesa sfērā.

Priekšmeta saturs:1. Biznesa socioloģijas priekšmets. Biznesa socioloģijas vieta un loma sociālo zinātņu kopā. Biznesa socioloģijas vēsturiskā attīstība un tās pamatposmi. Biznesa socioloģijas kategorijas un pētījumu metodes. Priekšmeta teorētiskais un praktiskais svarīgums pārvaldē mūsdienu apstākļos.(4 stundas) 2. Sabiedrības sociālekonomiskajā struktūra, darbs, ienākumi un sabiedriskā doma. Ienākumi kā sabiedrības sociālekonomisko grupu atšķirības faktors. Konkrētu sociālekonomisku grupu analīze. Ienākumu sociālie faktori un sekas. Bagātība un nabadzība. Sabiedrības sociālekonomiskās grupas sabiedriskās domas skatījumā.(4 stundas) 1. Nodarbinātība un bezdarbs. Nodarbinātība kā sociālekonomisko attiecību kategorijas. Nodarbinātības sociāldemokrātiskās īpatnības, faktori un pretrunas. Bezdarbs un sociālā uzvedība: socioloģisko pētījumu pieredze. Praktiskie pasākumi bezdarba pārvarēšanai. (4 stundas) 2. Inovācijas un jaunrade biznesā. Inovācijas būtība un sociālās sekas. Radošas domāšanas raksturojums. Inovācijas uzvedības pamatkategorijas un analīze. Darbinieku pretestības iemesli jaunradei un pārmaiņām. Vadītāja darbība Inovācijas ieviešanas laikā. Organizatoriskās un individuālās rekomendācijas radoša potenciāla paaugstināšanai. (4 stundas) 3. Cilvēka darba uzvedība, stimulēšana un motivācija. Darbinieku uzvedības un rīcības pamatstimuli un motīvi. Stimulēšanas būtība, struktūra, veidi un izpausmes biznesā. Sociāli salīdzinošs motīvs un darba stimulēšana. Darbinieku galvenās sociālās un morālās vajadzības un to apmierināšana. Praktiskās rekomendācijas vadītājiem. (4 stundas) 4. Stress darbā un tā pārvarēšana. Darba stresa individuālie un organizatoriskie avoti. Darbinieku tipiskās aizsardzības nostādnes (reakcijas) pret darba stresu. Darba stresa mērīšanas un profilakses metodes. Organizatoriskās un individuālās rekomendācijas darba stresa pārvarēšanai. (4 stundas)5. Organizāciju socioloģija. Organizāciju klasifikācija un struktūra. Darba organizatorisko attiecību sociālā analīze. Darba humanizācijas organizatoriskās formas. Organizācijas kultūras loma. (4 stundas) 6. Apmierinātība ar darbu un sociālā apmierinātība. Apmierinātība kā attiecības pret darbu raksturojums. Galvenās koncepcijas. Apmierinātības ar darbu struktūra un hierarhiskie tipi. Apmierinātības ar darbu sociālie faktori. (4 stundas)


Nav prasības

Literatūra:

1. R.Garleja. “Sociālā uzvedība. Patērētāja izvēles vadīšana”. Rīga, Raka. 2001. 2. R.Garleja, M.Vidnere. “Psiholoģijas un sociālās uzvedības aspekti ekonomikā”. Rīga, Raka, 2000. 3. R.Garleja, M.Vidnere. “Psiholoģijas un sociālās uzvedības aspekti ekonomikā”. Testi. Rīga, Raka, 2002. 4. “Biznesa terminu skaidrojošā vārdnīca” Rīga, Kamene, 2001. Red. M.Rurāne. 5. “Biznesa terminu vārdnīca” Rīga, Jumava, 1999. Red. A.Palvovska. 6. E.Mūrnieks. “Sabiedrības sociāli ekonomiskā stratifikācijā”. Rīga, RTU, 2000. 7. Biznesa lielā vārdnīca. Atb.red. Kr.Pass. Maskava. 1999. (krievu val.) 8. Socioloģijas lielā vārdnīca. Atb.red. D.Džerijs, Dž.Džerija. Maskava, 1999.(krievu val.) 9. Dorins A. Ekonomiskā socioloģija. Minska, 1998.,(krievu val.) 10. Radajevs V. Ekonomiskā socioloģija. Maskava, 1999.,(krievu val)


RTU struktūrvienība: SOCIOLOĢIJAS UN PEDAGOĢIJAS KATEDRAAtbildīgais pasniedzējs: Valērijs Kuņickis, Dr. phil., docentsPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu




RADIOELEKTRONIKAS INSTITŪTSPRIEKŠMETA APRAKSTS

Priekšmeta nosaukums: RAE362 Ciparu iekārtas un sistēmasStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās izvēles priekšmets


Priekšmeta mērķis:iepazīt tehniku ar ciparu iekārtām un sistēmām

Priekšmeta uzdevumi:Priekšmeta uzdevumi profesionālā bakalaura studiju programmā iriegūt zināšanas par ciparsignālu un dažādas formas impulssignālu formētāju, ģeneratoru ,ciparsignālu slēdžu, ierobežotāju, loģisko elementu struktūru, analogu signālu komparatoru, CAP, ACP, taimeru, optoelektronisko ierīču un datoru atmiņas uzbūves un darbības principiem, datora interfeisa un tipveida moduļu nozīmi un funkcijām, kā arī iemaņas impulsu skaitītāju, reģistru, ierobežotāju, CAP,ACP un dažu datora moduļu funkcionēšanas izpratnē un darbības pētīšanā.

Priekšmeta saturs:Nedēłas Temati Literatūra Tehniskie līdzekłi1 Ievads. Impulssignālu analīze un sintēze [5]

2 Impulssignālu diferencēšana un integrēšana [5]3 Elektroniskie ciparsignālu slēdži [6]4 Ierobežotāji [5]5 Loģisko shēmu vispārējie parametri un to uzbūves struktūras [1,6] Plakāti6 Loģisko shēmu uzbūves struktūras. Taisnstūra impulsu ģeneratori [1,6] Plakāti7 Zāģspriegums un tā ģenerēšana [5]8 Zāģspriegums un tā ģenerēšana [5]9 Analogu signālu komparatori. Ciparu analogie pārveidotāji. [1,6]10 Ciparu analogie pārveidotāji. Analogie ciparu pārveidotāji

Lab.d. Reģistri un impulsu skaitītāji[1,6] makets

11 Taimeri [1,6]12 Optoelektroniskie elementi un mezgli. Laborat.d. Ierobežotāji [3,4] makets un mēriekārtas13 Datora atmiņas uzbūve un organizācija. [6,7]14 Datora atmiņas uzbūve un organizācija. Lab.d. Analogais ciparu

pārveidotājs un aritmēt.loģiskais mezgls[2,6,7] makets un mēriekārtas

15 Datora interfeiss [7]16 Procesora sistēmas tipveida moduļi. Lab.d. Operatīvā atmiņa un datora

operāciju mezgls[2,7] makets un mēriekārtas


RAE261 Ciparu elektronika un datoru arhitektūra

Literatūra:1. Greivulis J.,Raņķis I. Iekārtu vadības elektroniskie elementi un mezgli. Rīga,Avots,288 lpp.2. Laboratorijas darbu praktikums diskretās un ciparu iekārtās. Rīga, RTU,1993. 44 lpp.3. Laboratorijas darbu praktikums impulsu iekārtās. Rīga, RPI,1980. 107.lpp.4. Василевский А.М.,Кропоткин М.А.,Тихонов В.В. Оптическая электроника. Л.Энергоатомиздат,1990.176 с.5. Ерофеев Ю.Н. Импульсная техника. М.,,Высшая школа,1988.391 с.6. Опадчий Ю.Ф.,Глудкин О.П.,Гуров А.И. Аналоговая и цифровая электрониаю М.,Горячая линия-Телеком,1999. 768 с.7. Цифровая и вычислительная техника. Под ред.Э.В.Евреинова. М.,Радио и сзь,191. 464 с.


RTU struktūrvienība: Telekomunikāciju iekārtu un komponešu profesora gr.Atbildīgais pasniedzējs: Stanke Harijs, Docents, Doktors, Tālis CelmiņšPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu

Saīsinājumi: KP – kreditpunkti; L – lekcija; P – praktiskā nodarbība; Lab – laboratorijas nodarbībaD – studiju darbs; I – ieskaite; E - eksāmens

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEINŽENIEREKONOMIKAS FAKULTĀTE

DARBA UN CIVILĀS AIZSARDZĪBAS INSTITŪTSCIVILĀS AIZSARDZĪBAS PROFESORA GRUPA


Priekšmeta nosaukums: ICA 104 Civilā aizsardzībaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Pasniegt topošajiem dažādu nozaru speciālistiem teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas iedzīvotāju un ražošanas objektu aizsardzībā no iespējamo avāriju, katastrofu, stihisko nelaimju sekām, kā arī šo seku likvidācijas gaitā.

Priekšmeta uzdevumi:Sniegt zināšanas un rekomendācijas sekojošu uzdevumu risināšanai:- tehnogēno risku fundamentālās izcelsmes un to realizācijas shēmas noteikšana;- objekto bīstamo faktoru identificēšana;- jaunas tehnikas un tehnoloģisko procesu projektēšana saskaņā ar mūsdienīgajām ekoloģiskās un tehnogēnās drošības prasībām, ar nolūku celt tautas saimniecības objektu un tehnisko sistēmu funkcionēšanas stabilitāti;- prognozēšana un pareizu lēmumu pieņemšana ārkārtējo situāciju apstākļos cilvēku aizsardzībai iespējamās avārijās, katastrofas, stihiskajās nelaimēs, kā arī to seku likvidācijas gaitā;drošības sistēmu vadība tehnogēno un citu risku līmeņu morālo un materiālo zaudējumu samazināšana, cilvēku dzīves un darbības drošības veidošana.

Priekšmeta saturs:

Nr Temats Stundu skaits

Lekcijas Lab. darbi

1. Vispārīgie jautājumi 41.1 LR likums "Par LR civilo aizsardzību". Civilās aizsardzības jēdziens. Terminoloģija. Kursa

sastāvdaļas. Ugunsdrošības standartu sistēma un noteikumi. Kontrole un uzraudzība. Atbildība par aizsardzības noteikumu neievērošanu.

1

1.2 Iespējamo ārkārtējo situāciju klasifikācija LR, to potenciālās briesmas (dabas katastrofas, tehnogēnās katastrofas, kas saistītas ar ražošanas avārijām sprādzienu, ugunsgrēku, ķīmisko vielu noplūdi, radioaktīvo vielu iedarbību u.c. faktoru rezultātā; epidēmijas, epizootijas, epifitotijas u.c. ārkārtējās situācijas saskaņā ar likuma 1.pantu).Statistika. Analīzes metodes. CA plāna struktūra.

1

1.3 Bīstamības avotu noteikšana un novērtēšana (definīcijas, darbs ar risku, analīze un organizācija, briesmu un bīstamības analīzes metode ar piemēriem, kas pieņemta APELL programmas (Awareness and Preparednes for Emergencies at Local Level, UNEP/PAC, 1988) ietvaros.

1

1.4 Ārkārtējo situāciju seku likvidēšanas, glābšanas un citu neatliekamu darbu organizēšana un veikšana tautsaimniecības objektos. Pasākumu komplekss iedzīvotāju un strādājošā personāla aizsardzībai. Profilakse un metodika to īstenošanai.

1 4

2. Speciālie nozares jautājumi 42.1 Transporta un sakaru objektu (uzņēmumi, iestādes, organizācijas) drošības jautājumi ārkārtējo

situāciju gadījumos.1 4

2.2 Republikas (pilsētas, rajona) brīdinājuma un apziņošanas sistēmas, organizēšana un veidošana ārkārtējo situāciju gadījumos(varianti).

1

2.3 Dažādu stipras iedarbības indīgo vielu (SIIV) varbūtējā noplūde nozares objektos (uzpildes stacijas, akumulatoru glābtuves u.c.). Avāriju seku likvidēšanas īpatnības.

1

2.4 Glābšanas un atjaunošanas darbu veikšanas specifika transporta un sakaru sistēmas objektos ārkārtējo situāciju gadījumos.

1

Kopā: 8 8


nav

Literatūra:1. LR likums "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību".2. A.Jemeļjanovs, V.Šķepasts / Civilās aizsardzības pamati. Lekciju konspekts, RTU,1996.3. Bīstamības avotu noteikšana un novērtēšana vietējā sabiedrībā, RTU, 1994.4. Glābšanas un citu neatliekamu darbu organizēšana un veikšana uzņēmumos ārkārtējo situāciju gadījumos, RTU, 1996.5. A.Jemeļjanovs, V.Šķepasts / Pārspiediena noteikšana sprādzienam telpās. Mācību līdzeklis, RTU, 1994, 71 lpp., mašīnraksts.6. A.Емельянов, К.Шерстобитов / Устойчивость работы промышленных объектов в чрезвычайных ситуациях. Учебное

пособие, РТУ, 1990, 77.стр.7. Т. Постон, И.Стюарт / Теория катастроф, М., 1980.Literatūra patstāvīgajam darbam:1. Būvnormatīvs LNB 201-96 "Ugunsdrošības normas".2. LR krimināllikums, R, 1998.3. Valsts ugunsdrošības noteikumi (VUN-001), LR, IEM, 1992, 91 lpp.4. Objekta civilās aizsardzības pinās ārkārtēju gadījumos (makets), LR, CA centrs, 1995, 50 lpp.Ārkārtējo situāciju apzināšana un gatavība tām vietējā līmenī. Reaģēšana uz tehnoģēnām avārijām. Rūpniecības un vides birojs Apvienoto Nāciju Vides Programmu LR CA centrs - 1995. - 50.lpp.


RTU struktūrvienība: CIVILĀS AIZSARDZĪBAS PROFESORA GRUPAAtbildīgais pasniedzējs: A.Jemeļjanovs, Dr.habil.sc.ing., profPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu




Priekšmeta nosaukums: IDA117 Darba aizsardzības pamatiStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Iemācīt studentus novērtēt dažādu ražošanu drošības (riska) līmeņus un projektēt aizsardzības sistēmas un līdzekļus drošu darba apstākļu nodrošināšanai

Priekšmeta uzdevumi:Galvenie priekšmeta uzdevumi studentu apmācībai ir: 1) noteikt kaitīgos ražošanas faktorus un tos prognozēt;2) izmērīt šo faktoru parametrus un zināt to normēšanas principus saskaņā ar Eiropas standartiem;3) zināt aizsardzības no kaitīgiem bīstamiem faktoriem metodes un principus

Priekšmeta saturs:1. Vispārīgie jautājumi Latvijas Repubikas likums par darba aizsardzību, likums par darba inspekciju. Darba aizsardzības jēdziens. Kursa sastāvdaļas. Terminoloģija. Darba aizsardzības likumdošanas akti. Darba drošības standarti, normas un noteikumi. Instrukcijas un instruktāža. Kontrole un uzraudzība darba aizsardzībā. Darba aizsardzības organizācija valstī un uzņēmumā. Atbildība par darba aizsardzības noteikumu neievērošanu. Nelaimes gadījumu izmeklēšana un uzskaite. Traumatisma analīzes metodes.2. Ražošanas sanitārija2.1. Ražošanas sanitārija jēdziens. Kaitīgie ražošanas faktori. To iedarbība uz cilvēka organismu. Normēšanas principi. Pasākumi kaitīgo faktoru iedarbības novēršanai vai samazināšanai. Atmosfēras piesārņojuma avoti. Meteoroloģiskie apstākļi ražošanas telpā. Meteoroloģisko apstākļu iedarbība uz cilvēka organismu. Meteoroloģisko apstākļu normēšana.2.2. Putekļi. Putekļu iedarbība uz cilvēka organismu. Pniemokoniozes. Faktori, no kuriem atkarīgs putekļu iedarbības smagums. Putekļu koncentrācijas normēšana. Aizsardzības pasākumi.2.3. Toksiskās vielas. Akūta un hroniska saindēšanās. Faktori, no kuriem atkarīgs kaitīgās vielas iedarbības smagums. Vielu iedalījums pēc to iedarbības uz atseviš-ķiem orgāniem. Vielu koncentrāciju normēšana. Saindēšanās profilakse. Pirmā palīdzība pie akūtas saindēšanās un ķīmiskiem apdegumiem.2.4. Radioaktīvais (jonizējošais) starojums. Radioaktīvā starojuma iedarbība uz apkār-tējo vidi un cilvēka organismu. Mērvienības un normēšana. Aizsardzības pasākumi.2.5. Elektro-magnētiskais lauks. Elektro-magnētisko lauku iedalījums pēc frekvences. Radioviļņu diapazona elektro-magnētiskā lauka iedarbība uz apkārtējo vidi un cilvœka organismu normēšana. Aizsardzības pasākumi. Lāzera starojuma iedarbība uz cilvēka organismu, aizsardzība.2.6. Troksnis un vibrācijas. Trokšņa iedarbība uz cilvēka organismu. Vibrāciju iedalījums un iedarbība. Vibroslimība. Mērvienības. Trokšņa un vibrāciju līmenis. Normēšanas principi. Galvenie trokšņa un vibrāciju samazināšanas pasākumi.Ultraskaņa. Tās iedarbība uz cilvēka organismu un aizsardzības pasākumi.3. Apgaismojums. Apgaismojums. Apgaismojuma nozīme, mērvienības, iedalījums. Apgaismojumam uzstādītās prasības. Apgaismojuma avoti. Gaismekļi.4. Drošības tehnika4.1. Jēdziens. Ražošanas bīstamie faktori. Iekārtu un procesu drošības vispārīgie jautājumi. Signālkrāsas un drošības zīmes. Drošības tehnikas prasības pacelšanas iekārtām. Iekraušanas izkraušanas, rakšanas darbu organizācija.4.2. Elektrodrošība. Strāvas iedarbība uz cilvēka organismu. Iedarbības veidi. Faktori, no kuriem atkarīgs strāvas iedarbības smagums: ķēdes parametri, strāvas plūšanas ceļi, iedarbības ilgums. Telpu klasifikācija pēc elektrobīstamības. Soļa spriegums Pieskares spriegums. Aizsardzības pasākumi. Pirmā palīdzība strāvas trieciena gadījumā.4.3. Statiskā elektrība. Elektrostatisko lādiņi bīstamība un aizsardzība pasākumi. Atmosfēras elektrostatiskās izlādes bīstamība. Zibensaizsardzība.5. Ugunsdrošība Latvijas Republikas likums par ugunsdrošību, Valsts ugunsdrošības noteikumi. Degšana, tās veidi un nosacījumi. Materiālu ugunsbīstamības rādītāji. Pašuzliesmošana un pašaizdegšanās. Degošu gāzu, tvaiku un putekļu maisījumu sprādzienbīstamība. Būvmateriālu un konstrukciju degamība un ugunsizturība. Ugunsdrošības profilakses pasākumi. Cilvēku evakuācijas nodrošināšana. Dzēšanas vielas un līdzekļi. Ugunsdrošības sakari un signalizācija. Ugunsdrošības organizācija republikā, uzņēmumā.


Fizika, matemātika

Literatūra:Pamatliteratūra: 1. LR normatīvie akti par darba aizsardzību. 5. papildin. izdevums ar grozījumiem un papildinājumiem, kas izsludināti līdz 01.06.99. g. KIF “Biznesa komplekss”. Rīga, 1999. 228 lpp. 2. V.Kozlovs,I.Brigers,V.Ziemelis.Darba un apkārtējās vides aizsardzība.Lekciju konspekts.IV daļa. -RTU,1994,81 lpp. 3. V.Kozlovs, R.Lūsis. Darba un apkārtējās vides aizsardzība. Mācību līdzeklis. II daļa. - RTU, 1992. - 72 lpp. 4. V.Kozlovs, R.Lūsis, V.Urbāne. Darba un apkārtējās vides aizsardzība. Mācību līdzeklis. I daļa. - RTU, 1991,80 lpp. 5. R.Večena. Atmosfēras un ražošanas telpu gaiss. Gaisa vides normalizēšana. Lekciju konspekts. - RTU, 1991. - 90 lpp. 6. Darba aizsardzība. I daļa. Mācību līdzeklis. /I.Korobova, I.Paukša, R.Večena, V.Ziemelis / - RPI, 1988. - 100 lpp. 7. Ugunsdrošības pamati. Mācību līdzeklis, / I.Korobova, I.Paukša, R.Večena, V.Ziemelis /. - RPI, 1983. - 100 lpp. 8. Aizsardzība pret ražošanas troksni un vibrācijām. Elektrodrošības pamati. Mācību ldzeklis. / I.Korobova, R.Večena / - 1977. - 94 lpp.8. Ražošanas sanitārijas pamati. - RPI, 1977. - 80 lpp.Literatūra patstāvīgajam darbam: 1. Охрана труда в машиностроении. Под ред. Е.Я.Юдина. М. Машиностроение. 1991. 2. Кондратьев А.И., Местечкин Н.М. Охрана труда в строительстве. М. Высшая школа. 1990. 3. Салов А.И. Охрана труда на предприятиях автомобильного транспорта. М. Транспорт. 1989. 312 с. 4. Охрана труда в химической промышленности. /Под ред. Г.В.Макарова, Химия, 1989. 496 с. 5. Софоновский В.И. Охрана труда на текстильных предприятиях. М., Легпромбытиздат, 1987. 184 с.


RTU struktūrvienība: Darba un civilās aizsardzības katedraAtbildīgais pasniedzējs: Kozlovs Viktors, Profesors, Dr.habil. sc.ing.,

Urbāne Valentīna, Asoc.prof., Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEDATORZINĀTŅU UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU FAKULTĀTEDATORVADĪBAS AUTOMĀTIKAS UN DATORTEHNIKAS INSTITŪTS


Priekšmeta nosaukums: DAA305 Datorgrafikas pamatiStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās izvēles priekšmets:


Priekšmeta mērķis:Apgūt datorgarfikas programmas, prast tās lietot prakstiskajā dzīvē.

Priekšmeta uzdevumi:Apmācīt studentus veidot dokumentus, veikt optimizācijas uzdevumus un risināt vienkāršus matemātiskus uzdevumus izmantojot dažādas grafikas programmas.

Priekšmeta saturs:Ievads datorgrafikā. Grafiskie primitīvi. Attēlošanas paņēmieni ekrāna plaknē. 2D un 3D ģeometriskie pārveidojumi. Projekcijas un perspektīvas. Objektu kustība telpā. Krāsu sistēmas pamatjēdzieni.


DIP101 Datormācība ( pamatkurss )

Literatūra:1. Дьяконов В. П. Мой Pentium. М.: АСТ.-1998.2. Дьяконов В. П., Новиков Ю, Рычков В. Компьютер для студента. Самоучитель. С.Пб. Питер.- 2000.


RTU struktūrvienība: Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesoru grupaAtbildīgais pasniedzējs: Glazs Aleksandrs, Profesors, Hab. doktors Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, Angļu



RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEDATORZINĀTŅU UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU FAKULTĀTE


Priekšmeta nosaukums: DIP101 Datormācība ( pamatkurss )Studiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās daļas studiju priekšmets

Slodze, KP: 3 Kontaktstundu sadalījums (L.-Pr.-Lab.): 1.5 - 0 - 1.5Gala pārbaudes: E

Priekšmeta mērķis:Palīdzēt formulēt uzdevumus matemātiskās izteiksmēs un risināt tos. Apmācīt izmantot skaitliskās un simboliskās metodes lietojot Mathcad programmu. Iepazīties ar programmēšanas metodēm

Priekšmeta uzdevumi:Apmācīt studentus risināt algebriskus lineārus un nelineārus vienādojumus un to sistēmās un diferenciālvienādojumus, veikt funkcijas analīzi, apstrādāt statistiskus datus un veikt darbības ar matricām un vektoriem.

Priekšmeta saturs:Datoru klasifikācija. Mūsdienu datoru pārskats. Datu apstrādes teorijas pamati. Algoritmizācijas ideoloģija. Iterācija un rekursija, iekļautie cikli. Programmēšanas valodas pamati: darbs ar masīviem, ierakstiem, failiem, datu ievades/izvades iespējas, procedūras un funkcijas. Programmēšanas tehnikas pamati. Programmas modularitāte. Bibliotēkas.


Informātika vidusskolas apjomā

Literatūra:1. Fiļipovs A., Jansons V. Datormācība ekonomistiem. Rīga – 1999.2. Priede Č. MATHCAD 7. Lekciju konspekts. Rīga – 2000.3. Очков В.Ф. Mathcad 7.0 Pro для студентов и инженеров. – М.: Компьютерпресс, 1998.4. Плис А.И., Сливина Н.А. Mathcad 2000. Математический практикум. – M.: Финансы и статистика, 2000.5. Херхагер М., Партолль Х. MathCad 2000: полное руководство. – BHV-С.-Петербург, 2000.


RTU struktūrvienība: Informātikas un programmēšanas katedraAtbildīgais pasniedzējs: Lavendels Jurijs, Docents, Doktors Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu,



RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTETRANSPORTA UN MAŠĪZINĪBU FAKULTĀTE

BIOMEDICĪNAS INŽENIERZINĀTŅU UN NANOTEHNOLOĢIJU INSTITŪTS


Priekšmeta nosaukums: MEE403 Datoru sistēmas medicīnāStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās izvēles priekšmets:


Priekšmeta mērķis:Sniegt zināšanas par datorizēto sistēmu uzbūves un izstrādnes principiem un pielietošanu konkrētiem medicīnas uzdevumiem un praktiskas iemaņas darbā ar tām.

Priekšmeta uzdevumi:Priekšmeta uzdevumos ietilpst zināšanu sniegšana un analīze šādos jautājumos:

- datoru sistēmu mērķi un uzdevumi medicīnā- datorizēto sistēmu uzbūves un izstrādes pamatprincipi- zināšanu bāzes, to veidošanas pamatprincipi- konkrētu diagnostikas, terapijas izvēles, prognozēšanas sistēmu izstrādes algoritmi: mērķi, zināšanu organizēšana,

lēmumu pieņemšana, pielietošanas sfēras - praktisks darbs ar sistēmām

Priekšmeta saturs:Nr p.k. Tēma

1. Datoru sistēmu klasifikācija, struktūra2. Datoru sistēmu izstrādnes un funkcionēšanas pamatprincipi3. Ekspertu zināšanu tipi, ekspertu zināšanu iegūšana metodes4. Ekspertu kolektīva formēšana, zināšanu iegūšanas tehnoloģija5. Ekspertu zināšanu matemātiskās apstrādes mērķi un metodes6. Zināšanu organizēšana datorizēto sistēmu zināšanu bāzēs: produkciju likumi, freimi, semantiskie tīkli, strukturālie

modeļi7. Lēmumu pieņemšanas tipi datorizētās sistēmās medicīnā8. Datorizētās diagnostikas sistēmas medicīnā: mērķi, izvirzītās prasības9. Diagnostisko parametru kopas veidošanas metodes: loģiskās, statistiskās u.c.10. Diagnostikas sistēma MYCIN kā produkciju likumu sistēmas piemērs: zināšanu organizēšana, sistēmas struktūra,

lēmuma pieņemšana, pielietošanas sfēra11. Diagnostikas sistēma PIP kā freimu sistēmas piemērs: zināšanu organizēšana, sistēmas struktūra, lēmuma

pieņemšana, pielietošanas sfēra12. Datorizētā diagnostikas sistēma INTERNIST kā asociatīvā lēmuma pieņemšanas veida piemērs: zināšanu

organizēšana, lēmuma pieņemšanas algoritma realizācija, pielietošanas sfēra13. Datorizētā sistēma CASNET kā kauzālā lēmuma pieņemšanas veida piemērs diagnostikā un terapijas izvēlē,

pielietošanas sfēra 14. Atlases vai skrīningdiagnostikas datorizētās sistēmas15. Slimību predisponējošo jeb riska faktoru atklāšanas datorsistēma RISKSKRIN: zināšanu organizēšana, lēmuma

pieņemšana, individualizētu riska korekciju formēšana 16. Diagnostikas datorizēta sistēma ARGIP: mērķi, etapi,parametru atlase, lēmuma pieņemšana, pielietošanas sfēra17. Diagnostikas datorizētas sistēmas ARGIP zināšanu bāzes organizēšanas piemērs strukturāla modeļa veidā18. Sistēmas ARGIP praktiskā realizācija, ekspluatācija19. Terapijas izvēles datorizētas sistēmas: uzdevumi, lēmuma pieņemšanas veidi20. Terapijas izvēles datorizēta sistēma PADOMS: uzdevumi, pielietošanas sfēra, terapijas iedarbības strukturālā

modelēšana21. Sistēma PADOMS: stāvokļa indeksa un tā dinamikas novērtēšana terapijas rezultātā, terapijas varianta izvēle22. Prognostikas sistēma COMPL: mērķis, zināšanu organizēšana, lēmuma pieņemšanas algoritmi, pielietošanas sfēra


Datormācība

Literatūra:1. J. Durkin. Expert Systems. Design and Development. Macmillan P.C., N.Y., 1994, 800.2. Z. Markovičs, I. Markoviča Ekspertu sistēmu pamatjēdzieni medicīnā. Lekciju konspekts, RTU, 2003.3. Z. Markovičs, I. Markoviča Diagnostikas sistēmas medicīnā. Lekciju konspekts, RTU, 2003.4. Представление и исполъзование знаний. Ред. Х.Уэно, М. Исидзука ( перевод с японского) М., Мир, 1989,

218 с.

Mat. nodrošinājums: Datoru laboratorija praktiskajām nodarbībām, Interneta resursi

RTU struktūrvienība: Fizikālās medicīnas inženierzinību profesora gr.Atbildīgais pasniedzējs: I. Markoviča, Dr. med.Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu




Priekšmeta nosaukums: RRI311 Elektronika medicīnāStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās izvēles priekšmets:


Priekšmeta mērķis:Sniegt akadēmisko izglītību elektronikas pielietojumos, apgūstot pamata zināšanas par elektronisko iekārtu pielietošanas iespējām medicīnas terapijā un diagnostikā.

Priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt zināšanas par elektronisko shēmu risinājumiem un pielietojumiem medicīnas diagnostikā un. terapijā

Priekšmeta saturs:Nedēļa Lekciju un praktisko darbu temati

1. Ievads. Medicīniskās aparatūras klasifikācija.2. Diagnostikas aparatūra3. Terapeitiskā aparatūra4. Rentgena aparatūra un kodolmagnētiskās rezonanses aparāti5. Medicīniskās informācijas devēji6. Elektronikas pamati7. Dažādas tranzistoru shēmas8. Operācijas pastiprinātāji9. Barošanas iekārtas. Sprieguma un strāvas stabilizātori10. Analogie, diskrētie un ciparu signāli11. Loģiskie elementi12. Dažādas shēmas ar loģiskiem elementiem13. Mikroprocesori14. Elektronisko shemu konstruēšana un tehnoloģija15. Medicīnisko iekārtu projektēšanas pamati16. Drošības tehnika medicīnas aparatūrai


Ievads medic. inženierzinātnē, Ievads medicīnas fizikā. Elektronika un elektrotehnika

Literatūra:Livensons A. Elektromedicīniskā aparatūra. – M., 1984. – 344 lpp (krievu val.).Horovitcs P., Hills Y. Shēmtehnikas māksla. – M., 1983. – 596 lpp. (krievu val.).Kars Dž. Elektroniskās aparatūras projektēšana un izgatavošana. – M., 1980. – 274 lpp. (krievu val.).


RTU struktūrvienība: Radioiekārtu katedraAtbildīgais pasniedzējs: Dmitrijs Puriševs, Gunatrs BalodisPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu,



RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEENERĢĒTIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS FAKULTĀTE

Priekšmeta nosaukums: EEE209 Elektrotehnika un elektronikaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās daļas priekšmets

Slodze, KP: 2 Kontaktstundu sadalījums (L.-Pr.-Lab.): 1 - 0 - 1Gala pārbaudes: D, E

Priekšmeta mērķis:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas un iemaņas elektrotehnikā un elektronikā.


Priekšmeta saturs:


Fizika

Literatūra:

Ned

ēļa

Ned

ēļa Lekcijas Laboratorijas darbi, patstāvīgā darba uzdevumu izsniegšana

Temats Stundas Temats Stunda

s1. Stacionāras līdzstrāvas elektriskās ķēdes, likumi,

aprēķinu metodes. 2

2 Darba drošības instruktāža. Laboratorijas darbu izpildes un atskaites kārtība. Sazarotas līdzstrāvas ķēdes aprēķins (uzd.).

2

3 Sinusoidālas vienfāzu maiņstrāvas ķēdes, jēdzieni, likumi, aprēķinu metodes, diagrammas.

2

4 Līdzstrāvas ķēdes pētīšana (l.d.). Maiņstrāvas ķēdes aprēķins (uzd.).

2

5 Trīsfāžu maiņstrāva, iegūšana, slēgumu veidi, diagrammas.

2

6 Vienfāzu maiņstrāvas ķēdes pētīšana (l.d.). Trīsfāžu ķēdes aprēķins (uzd.).

2

7 Jēdziens par pārejas procesiem elektriskajās ķēdes. Transformatori - uzbūve ,darbības princips.

2

8 Trīsfāžu maiņstrāvas ķēdes pētīšana (l.d.). Pārejas procesa aprēķins (uzd.).

2

9 Jēdziens par asinhronām un sinhronām elektriskām mašīnām - uzbūve, darbības princips.

2

10 Asinhronā dzinēja darba raksturlīkņu uzņemšana (l.d.). Aprēķinu uzdevums par asinhrono dzinēju.

2

11 Jēdziens par līdzstrāvas mašīnām – uzbūve, darbības princips.

2

12 Līdzstrāvas dzinēja darba raksturlīkņu uzņemšana (l.d.). Aprēķinu uzdevums par līdzstrāvas mašīnu.

2

13 Pusvadītāju diode, taisngrieži. 214 Taisngriežu pētīšana (l.d.). Uzdevums par stbilizatoru. 215 Tranzistori, slēgumu shēmas, raksturlīknes,

pastiprinātāji.2

16 Operacionālie pastiprinātāji (l.d.). Uzdevums par operacionālo pastiprinātāju.

2

Kopā 16 16

Lekc

ijas Laboratorijas darbi, patstāvīgā darba uzdevumu izsniegšana


1. Stacionāras līdzstrāvas elektriskās ķēdes, likumi, aprēķinu metodes.

2

2 Darba drošības instruktāža. Laboratorijas darbu izpildes un atskaites kārtība. Sazarotas līdzstrāvas ķēdes aprēķins (uzd.).

2

3 Sinusoidālas vienfāzu maiņstrāvas ķēdes, jēdzieni, likumi, aprēķinu metodes, diagrammas.

2

4 Līdzstrāvas ķēdes pētīšana (l.d.). Maiņstrāvas ķēdes aprēķins (uzd.).

2

5 Trīsfāžu maiņstrāva, iegūšana, slēgumu veidi, diagrammas. 26 Vienfāzu maiņstrāvas ķēdes pētīšana (l.d.).

Trīsfāžu ķēdes aprēķins (uzd.).2

7 Jēdziens par pārejas procesiem elektriskajās ķēdes. Transformatori - uzbūve ,darbības princips.

2

8 Trīsfāžu maiņstrāvas ķēdes pētīšana (l.d.). Pārejas procesa aprēķins (uzd.).

2

9 Jēdziens par asinhronām un sinhronām elektriskām mašīnām - uzbūve, darbības princips.

2

10

Asinhronā dzinēja darba raksturlīkņu uzņemšana (l.d.). Aprēķinu uzdevums par asinhrono dzinēju.

2

11

Jēdziens par līdzstrāvas mašīnām – uzbūve, darbības princips.

2

12

Līdzstrāvas dzinēja darba raksturlīkņu uzņemšana (l.d.). Aprēķinu uzdevums par līdzstrāvas mašīnu.

2

13

Pusvadītāju diode, taisngrieži. 2

14

Taisngriežu pētīšana (l.d.). Uzdevums par stbilizatoru.

2

15

Tranzistori, slēgumu shēmas, raksturlīknes, pastiprinātāji. 2

16

Operacionālie pastiprinātāji (l.d.). Uzdevums par operacionālo pastiprinātāju.

2

Kopā 16 16Kopā 32

1. Mācību grāmatas1.1. J.Zolbergs. Vispārīgā elektrotehnika. R.,Zvaigzne, 1968., 579 lpp.1.2. A.Kasatkins, M. Perekaļins. Elektrotehnika. R. 1961. 541 lpp. 1.3. И.Данилин и др. Общая электротехника с основами электроники. М. 1998. 752 стр.1.4. А.Касаткин и др. Электротехника. М. 1983. 440 срт.1.5. Б.Волынский и др. Электротехника. М. 1987. 528 стр.1.6. Ē.Priednieks. Elektriskās ķēdes un to vienādojumi. R. 2002., 101 lpp.1.7. Ē.Priednieks. Elektriskās mašīnas elektrotehnikas kursā. R.1992., 62 lpp.1.8. U.Zītars. Elektronikas pamati. R. 2002., 79 lpp.1.9. M.Iļķēns. Elektriskie mērījumi. R. 1984., 74 lpp.2. Uzdevumu krājumi2.1. Vispārīgās elektrotehnikas uzdevumu krājums. R. 1970., 370 lpp.2.2. Grafoanalītisko darbu uzdevumi elektrotehnikā. R. 1990., 76 lpp.2.3. Ē.Priednieks. Elektrotehnikas uzdevumu risināšanas metodika. R. 1982., 137 lpp.3. Laboratorijas darbu apraksti3.1. Elektrotehnikas un elektronikas laboratorijas darbi. R. 1999., 80 lpp3.2. Mikroprocesoru iekārtu laboratorijas darbi. R. 1988., 69 lpp.


RTU struktūrvienība: Elektrotehnikas un elektronikas katedraAtbildīgais pasniedzējs: Nadežņikovs Ņikita, Profesors (asociētais), Doktors

Uldis ZītarsPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu,




Priekšmeta nosaukums: IET 101 Ekonomika Studiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās daļas studiju priekšmets:


Priekšmeta mērķis:Sniegt pamatzināšanas ekonomikā

Priekšmeta uzdevumi:Noskaidrot tirgus ekonomikas pamatjēdzienus, iemācīt analizēt ekonomiskās parādības un veikt minimāli nepieciešamos aprēķinus uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanai.

Priekšmeta saturs:Nr. p.k. Temats Lekcijas

(st.)Praktiskas nodarbības

1. Ekonomikas priekšmets 2 22. Pieprasījuma un piedāvājuma teorijas pamati 2 23. Tirgus struktūra 2 24. Ražošana un izmaksas 2 25. Uzņēmuma līdzekļi 2 2

6. Saimnieciskās darbības un finansu stāvokļu analīzes elementi

2 27. Makroekonomikas pamatjēdzieni 1 18. Nauda, inflācija, kredīts 1 2

9. Valsts fiskālā politika 2 1KOPA 16 16


nav

Literatūra:1.Nešpors V. Ievads ekonomikā. -R.:, Kamene, 2002. -193 Ipp.2.Nešpors V. Ievads mikroekonomikas teorijā. - R.: Kamene, 2003. -145 Ipp.3.Saulītis J., Šenfelde M. Ievads makroekonomikā. -R.: RTU, 2003. -171 Ipp.4.Diderihs H. Uzņēmuma ekonomika. -R: Zinātne, 2000. -515 Ipp.5.Hofs K.H. Biznesa ekonomika. - R: Jāņa Rozes apgāds, 2002. -559 Ipp.6.Uzņēmējdarbības ekonomika. -R.: Kamene, 1999. -165 Ipp.7.Uzņēmējdarbības organizēšanas un plānošana. -R: Kamene, 1995. -264 Ipp.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs:Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu,


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTETEHHNISKĀS FIZIKAS INSTITŪTSCIETVIELU FIZIKAS INSTITŪTS


Priekšmeta nosaukums: MFZ101 FizikaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:dot iespēju studentiem apgūt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas fizikā augstskolas līmenī, pielietojot augstākās matemātikas elementus, attīstīt fizikāli-tehnisko pasaules uztveri un loģisko domāšanu, radīt interesi par jaunākajiem sasniegumiem fizikā un to pielietošanu dažādu tehnikas problēmu risināšanā, tai skaitā, augstas pievienotās vērtības tehnoloģijās.

Priekšmeta uzdevumi:nodrošināt iespēju studentiem iegūt mūsdienu fizikas pamatzināšanu kopumu,lekcijās parādīt fizikas teorētisko jautājumu saistību ar praksi, veicot reālus vienkāršus eksperimentus un fizikālo parādību demonstrācijas, kā arī risinot fizikas praktiskos uzdevumus,laboratorijas nodarbībās nodrošināt iespēju studentiem veikt fizikālo parādību pētījumus, apgūt mērījumu matemātisko apstrādi , veikt rezultātu analīzi un izdarīt secinājumus.

Priekšmeta saturs:MEHĀNIKAS FIZIKĀLIE PAMATI

Ievads materiāla punkta un absolūti cieta ķermeņa kinemātikā. Fizikas priekšmets un tā sakars ar citām zinātnēm. Mehāniskā kustība. Atskai.u sistēmas. Materiāls punkts. Trajektorija. Pārvietojums un ceļ. Ātrums un paātrinājums.Tangenciālais un normālais paātrinājums. Materiāla punkta kustība pa aploci. Sakars starp lineārā un leņķiskā ātruma un paātrinājuma vektoriem.

Materiāla punkta dinamika. Pirmais Ņūtona likums. Inerciālās atskaišu sistēmas. Ķermeņu mijiedarbība. Spēks, masa. Otrais Ņūtona likums. Impulss (kustības daudzums). Tre.ais Ņūtona likums. Impulsa nezūdamības likums.

Spēku veidi mehānikā. Elastības spēki.Berzes spēki. Gravitācijas spēki. Jēdziens par spēka lauku. Gravitācijas lauks un tā intensitāte. Smaguma spēku lauks ap Zemi.

Darbs. Mainīga spēka darbs. Jauda. Konservatīvie un nekonservatīvie spēki.Potenciālā enerģija. Sakars starp spēku un potenciālo enerģiju. Elastīgi deformētaķermeņa enerģija. Enerģijas nezūdamības likums mehānikā. Sistēmas līdzsvara nosacījums.

Cieta ķermeņa dinamika. Jēdziens par absolūti cietu ķermeni. Ķermeņa translācijas un rotācijas kustība. Cieta ķermeņa inerces (masas) centrs.

Spēka moments. Inerces moments. Rotācijas kustības dinamikas pamatvienādojums. Impulsa moments. Impulsa momenta nezūdamības likums. Rotējoša ķermeņa kinētiskā enerģija.

Mehāniskās svārstības. Periodiska kustība. Harmoniskas svārstības. Svārstību raksturojošie lielumi: amplitūda, fāze, frekvence, periods. Harmonisku svārstību saskaitīšana. Savstarpēji perpendikulāru svārstību saskaitīšana. Harmonisku svārstību dinamika. Kvazielastīgie spēki. Matemātiskais un fizikālais svārsts. Harmonisku svārstību kinētiskā, potenciālā un pilnā enerģija. Rimstošas svārstības. Uzspiestas svārstības. Rezonanse.

Viļņi Viļņu veidošanās. Garenviļņi un šķērsviļņi. Viļņu virsma un viļņu fronte. Heigensa princips. Plakana viļņa vienādojums. Viļņa garums. Superpozīcijas princips. Koherenti viļņu avoti. Viļņu interference. Stāvviļņi. Jēdziens par viļņu difrakciju. Viļņu enerģija. Ūmova vektors.MOLEKULĀRĀ FIZIKA UN TERMODINAMIKA

Termodinamiskās sistēmas. Ideāla gāze. Makroskopisku ķermeņu termodinamiskā un molekulāri kinētiskā pētīšanas metode. Molekulu siltuma kustība. Brauna kustība. Sistēmas stāvoklis. Stāvokļa parametri. Līdzsvara un nelīdzsvara stāvokļi. Ideālas gāzes stāvokļa vienādojums.

Molekulāri kinētiskās teorijas fizikālie pamati. Ideāla gāze kā reālu gāzu molekulāri kinētiskās teorijas pamatvienādojums. Vienatomu molekulas vidējā translācijas kustības enerģija un tās sakars ar temperatūru. Brīvības pakāpju skaits un daudzatomu molekulas vidējā enerģija.Ideālās gāzes iek.ējā enerģija.

Gāzes molekulu ātrumu sadalījums. Sadalījuma funkcija. Maksvela sadalījums. Maksvela sadalījuma grafiks. Molekulu visvarbūtīgākais, vidējais aritmētiskais un vidējais kvadrātiskais ātrums. Molekulu sadalījums pa translācijas kustības kinētiskās enerģijas vērtībām. Maksvela sadalījuma eksperimentālā pārbaude.

Ideāla gāze smaguma spēku laukā. Daļiņu blīvuma izmaiņa atkarībā no augstuma. Bolcmaņa sadalījums. Maksvela-Bolcmaņa sadalījums.

Molekulu savstarpējā sadursme. Molekulu efektīvais diametrs. Molekulu vidējais brīvā ceļa garums.Pārneses procesi. Molekulu siltuma kustība un ar to saistītā masas, impulsa un enerģijas pārnese. Difūzija, viskozitāte un siltuma

vadītspēja gāzēs. Difūzijas, viskozitātes un siltumvadītspējas eksperimentālie likumi. Difūzijas, viskozitātes un siltumvadītspējas koeficientu aprēķināšanas molekulāri kinētiskā teorija.

Termodinamikas pamati. Līdzsvara un nelīdzsvara procesi. Gāzes veiktais darbs, mainoties tilpumam. Pirmais termodinamikas likums. Ideālas gāzes siltumietilpība. Izoprocesi. Adiabātisks process. Gāzes veiktais darbs dažādos procesos. Cikliskie procesi. Otrais termodinamokas likums. Entropija. Entropijas izmaiņas atgriezeniskos un neatgriezeniskos procesos. Stāvokļu varbūtība. Entropijas un stāvokļu varbūtības sakars. Otrā termodinamikas likuma statiskā jēga.ELEKTR0MAGNĒTISMS

Elektriskais lauks vakuumā. Elektriskā lādiņa īpa.ības. Elementārlādiņ.. Lādiņa nezūdamības likums. Kulona likums. Elektriskais lauks. Lauka intensitāte. Lauku superpozīcijas princips. Intensitātes vektora plūsma. Ostrogradska-Gausa teorēma. Lauka intensitātes aprēķināšana da.ādiem lādētiem ķermeņiem.

Elektriskā lauka spēku darbs, pārvietojot lādiņus. Lauka intensitātes vektoracirkulācija. Potenciāls. Elektriskā lauka intensitātes un potenciāla sanstarpējais sakars.Punktveida lādiņa potenciāls. Elektriskais lauks lādēta vadītāja iek.ienē. Lādiņusadalījums vadītājos.

Elektriskais lauks dielektriķos. Brīvie un saistītie lādiņi. Elektriskais dipols. Elektriskais dipolmoments. Dipols homogēnā elektriskā laukā. Polārās un nepolārās molekulas. Dielektriķu polarizācija. Polarizācijas vektors. Elektriskā lauka indukcija (nobīde).

Vadītāji elektriskajā laukā. Vadītāji elektriskajā laukā. Vadītāju elektriskā kapacitāte. Kondensatori. Lādiņu sistēmas enerģija. Lādēta vadītāja enerģija. Lādēta kondensatora enerģija. Elektrostatiskā lauka enerģija. Lauka enerģijas blīvums.

Līdzstrāva. Strāvas stiprums. Strāvas blīvums.Oma likums ķēdes posmam. Vadītāju pretestība. Strāvas avoti. Elektrodzinējspēks. Oma likums pilnai ķēdei. Oma likums ķēdes posmam, kurā ir dzinējspēks. Sazarotas ķēdes. Kirhofa likumi. Strāvas darbs un jauda. Džoula -Lenca likums.

Metālu elektrovadītspējas elementārā klasiskā teorija. Oma un Džoula-Lenca likumu izvedums, pamatojoties uz klasisko elektronu teoriju. Oma likuma pielietošanas robežas.

Magnētiskais lauks vakuumā. Strāvu magnētiskā mijiedarbība. Magnētiskais lauks. Ampēra likums. Strāvas kontūrs magnētiskajā laukā. Strāvas kontūra magnētiskais moments. Magnētiskā indukcija. Magnētiskā konstante. Ampēra spēks. Kustošu lādiņu magnētiskais lauks.. Lorenca spēks. Lādētu daļiņu kustība homogēnā magnētiskajā laukā.

Strāvu magnētiskais lauks. Bio- Savara-Laplasa likums strāvas elementam. Taisnas un riņķa strāvas magnētiskais lauks. Magnētiskās indukcijas vektora cirkulācija. Solenoīda magnētiskais lauks.Magnētiskā plūsma.Strāvas kontūra pārvietošanas darbs magnētiskajā laukā.

Magnētiskais lauks vielā. Magnētiskā lauka un vielas mijiedarbība. Jēdziens par elementārstrāvām.Vielas magnetizācija. Magnetizācijas vektors. Magnētiskā uzņēmība. Magnētiskā caurlaidība.Magnētiskā lauka intensitāte.

Magnētiķi. Vielu iedalījums diamagnētiķos, paramagnētiķos un feromagnētiķos. Diamagnētisms. Paramagnētisms. Magnētiskās uzņēmības atkarība no temperatūras. Feromagnētisms. Domēni. Histerēze. Kirī punkts.

Elektromagnētiskā indukcija. Faradeja elektromagnētiskās indukcijas eksperimenti. Faradeja elektromagnētiskās indukcijas likums. Lenca likums. Pašindukcija. Induktivitāte. Savstarpējā indukcija. Magnētiskā lauka enerģija. Magnētiskā lauka enerģija. Magnētiskā lauka enerģijas blīvums.

Maksvela vienādojumi. Faradeja elektromagnētiskās indukcijas likuma vispārinājums. Nobīdes strāvas. Vispārīgā Maksvela vienādojumu sistēma integrālā formā.

ELEKTROMAGNĒTISMS(turpinājums)

Elektromagnētiskās svārstības. Svārstību kontūrs. Harmoniskās elektromagnētiskās svārstības un to vienādojums. Rimsto.ās elektromagnētiskās svārstības, to vienādojums. Svārstību rimšanas koeficients, frekvence, svārstību logaritmiskais dekrements. Uzspiestās elektromagnētiskās svārstības, to vienādojums, amplitūdas un fāzes analīze. Rezonanse.

Elektromagnētiskie viļņi. Elektromagnētisko viļņu diferenciālvienādojums un tā atrisinājums. Viļņu īpašības. Enerģija. Umova-Pointinga vektors. Elektromagnētisko viļņu skala.VIĻŅU OPTIKA

Gaismas dispersija. Gaismas absorbcija. Būgera likums.Gaismas interference. Koherentu viļņu iegūšana. Divu koherentu viļņu interferences ainas aprēķins. Optiskais ceļ.

Optiskā gājuma diference. Gaismas avota nemonohromātiska un gaismas avota izmēru loma interferencē.Interferences lietošana: interference plānās kārtiņās, interferometri, dzidrinātā optika.Gaismas difrakcija. Heigensa-Frenela princips. Freneļa zonu metode. Zonu plate. Difrakcija apaļā spraugā un aiz apaļa

ekrāna. Difrakcijas reýģis. Optisko instrumentu izšķiršanas spēja. Rentgenstaru difrakcija telpiskā režģī. Hologrāfija.Gaismas polarizācija. Dabiska un polarizēta gaisma. Lineāri polarizētas gaismas iegūšana. Malīsa likums. Brūstera

likums. Gaismas dubultlaušana. Polaroīdi. Polarimetri. Optiski aktīvās vielas.STAROJUMA KVANTU DABA.

Siltuma starojums. Izstarošanas un absorbcijas spēja. Kirhofa likums. Absolūti melns ķermenis. Enerģijas sadalījums absolūti melna ķermeņa starojuma spektrā. Stefana-Bolcmaņa likums. Vīna pārbīdes likums. Kvantu hipotēze un Planka formula. Optiskā pirometrija.

Ārējais fotoelektriskais efekts, tā likumi. Fotoni. Ein.teina vienādojums. Fotona masa un impulss. Gaismas spiediens. Komptona efekts.

Elekromagnētiskā starojuma korpuskulāro un viļņējādo īpa.ību dialektiskā vienība.KVANTU MEHĀNIKAS UN ATOMFIZIKAS ELEMENTI

Kvantu mehānikas elementi. Debroljī hipotēze. Vielas korpuskulāri viļņējādo īpašību eksperimentālais apstiprinājums. Nenoteiktību sakarība. Viļņu funkcija, tās statistiskā jēga, redingera vienādojums stacionāriem stāvokļiem. Daļiņa homogēnā taisnstūra dziļā potenciālā bedrē. Enerģijas un daļiņas impulsa kvantēšana. Lineārs harmonisks oscilātors.

Atoma uzbūves modeļi. Bora teorija. Ūdeņraža atoms kvantu mehānikā. Galvenais, orbitālais un magnetiskais kvantu skaitlis. Spins un tā eksperimentālais pamatojums. Spina kvantu skaitlis. Pauli princips.

Gaismas emisija un absorbcija atomā. Spontānais starojums. Uzspiestais (inducētais) starojums. Luminescence. Lāzeri.

CIETVIELU FIZIKAS ELEMENTIEnerģētisko zonu veidošanās kristālos. Elektronu sadalījums pa enerģijas zonām. Valentā zona, vadītspējas zona un

aizliegtā zona. Kvazidaļiņas . vadītspējas elektroni un caurumi. Efektīvā masa. Vielu iedalījums metālos, pusvadītājos un izolātoros no zonu teorijas viedokļa. Jēdziens par Bozē-Ein.teina un Fermi-Dīraka kvantu statistikām. Metālu vadītspējas kvantu teorija. Fermi enerģija. Fermi līmenis.

Pusvadītāju pa.vadītspēja un piejaukumvadītspēja. Donori un akceptori, n . tipa un p tipa pusvadītāji. Fermi līmenis pusvadītājos. Kontaktparādības. Pusvadītāju elektroniskās ierīces.

ATOMU KODOLU FIZIKAS UN ELEMENTĀRDAĻIŅU FIZIKAS ELEMENTIAtoma kodola uzbūve un sastāvs, tā raksturlielumi. Nukloni un to mijiedarbe.

Jēdziens par kodolspēku dabu. Kodola modeļi. Saites enerģija un kodola masas defekts.Radioaktivitāte un tās veidi. Alfa, beta, gamma starojumu likumi un rašanās mehānismi. Radioaktīvās sabrukšanas

likums. Radioaktīvā starojuma bioloģiskā iedarbība.Kodolreakcijas un nezūdamības likumi. Kodolu dalīšanās reakcijas. Ķēdes reakcijas. Kodolu sintēzes reakcijas.

Kodoltermisko reakciju vadīšanas problēma. Jēdziens par kodolenerģētiku.Elementārdaļiņas, to klasifikācija un savstarpējā pārvēršanās. Kvarki. Četru veidu fundamentālās mijiedarbes, to saistība.


Nav prasības

Literatūra:

1. Fizika / A.Valtera redakcijā. . R.: Zvaigzne. 1992. . 643 lpp.2. A.Apinis. Fizika. . R.: Zvaigzne, 1972. . 706 lpp.3. I.Petrovskis. Mehānika. . R.: Zvaigzne, 1976. . 360 lpp.4. J.Kručāns. Molekulārfizika. . R.: Zvaigzne, 1975. 278 lpp.5. J.Platacis. Elektrība. . R.: Zvaigzne, 1974. . 494 lpp.6. M.Knite. Elektrostatika. - R.:RTU, 1993. - 34 lpp.7. O.Students. Optika. . R.: Zvaigzne, 1971. . 412 lpp.8. K.Švarcs, A.Ozols. Hologrāfija . Revolūcija optikā. R.: Zinātne, 1975. . 208 lpp.9. J.Eiduss, U.Zirnītis. Atomfizika. . R.: Zvaigzne, 1978. . 328 lpp.10. B.Rolovs. Kodolfizika. . R.: Latvijas Valsts izdevniecība, 1964. . 390 lpp.11. Fizikas uzdevumu risināšana / A. Valtera redakcijā. . R.: Zvaigzne, 1982. . 175 lpp.12. V.Volken.teine. Uzdevumu krājums fizikā. . R.: Zvaigzne, 1968. . 353 lpp.13. Uzdevumi / Sast. A.Ķiploka, M.Jansone, I.Klincāre. . R.: RTU, 1998. . 53 lpp.

14. Uzdevumi / Sast. A. Ķiploka, M.Jansone, I.Klincāre. . R.: RTU, 1999. . 70 lpp.15. Uzdevumi fizikā ar risināšanas piemēriem / Sast. J.Zvirgzde, A.Kalnača. . R.: RPI,1989. 19 lpp.16. Fizikas praktikums Tehniskās universitātes studentiem / Sast. M.Jansone, I.Klincāre,A.Ķiploka. . R.: RTU, 1997. . 113 lpp.17. Novērojumu un mērījumu rezultātu matemātiskās apstrādes pamati. Metodiski norādījumi laboratorijas darbu veikšanai / Sast. A.Valters, N.Zagorska. . R.: RTU,1991. 25 lpp.18. Fizikas praktikuma laboratorijas darbu atskaites noformēšana / Sast. A.Kalnača,J.Zvirgzde. R.: RPI,1989. . 18 lpp.19. Praktikums mehānikā / Sast. A.Kurzemnieks, V.Rupeneits. . R.:RTU, 1991. . 34 lpp.20. I.Abrams, J.Bērziņ., V.Rupeneits, U.Upmanis. Praktikums mehānikā un molekulārfizikā.. . R.: RPI, 1982. 65 lpp.21. A.Okmanis. Praktikums elektrībā. . 3. Pārstr. izd. .R.: Zvaigzne, 1977. . 270 lpp.22. A.Valters. Praktikums optikā un atomfizikā. . R.: RPI, 1985. . 104 lpp.23. M.Jansone, I.Klincāre, A.Ķiploka, I.Klemenoks, M.Knite, V.Novikovs. Fizikas praktikums tehniskās universitātes studentiem. Rīga, RTU, 2001,172 lpp.24. I.Klincāre, M.Jansone, A.Ķiploka, I.Klemenoks, M.Knite, V.Novikovs. Fizikas praktikums tehniskās universitātes studentiem. Rīga, RTU, 2001,189 lpp.25. M.Jansone, A.Kalnača, J.Blūms, A.Ķiploka, I.Klemenoks, A.Medvids, M.Knite.Uzdevumu krājums vispārīgajā fizikā. Rīga, RTU, 2000, 247 lpp.26. M. Knite, J.Blūms. Physics for speciality. Management of Customs. at RigaTechnical University, Proc. of Second European International Conference on Physics Teaching in Engineering Education., (PTEE 2000), Budapest, Hungary,2000, 4 pages, http://www.bme.hu/ptee2000/papers/knite.pdf


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Māris Knite, Profesors, Dr.habil.phys. Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, Angļu, Citas


http://www.bme.hu/ptee2000/papers/knite.pdf

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTETRANSPORTA U N MAŠĪNBŪVES FAKULTĀTE



Priekšmeta nosaukums: MEE404 Fizikālā materiālzinībaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās daļas priekšmets


Priekšmeta mērķis:Sniegt profesionālā bakalaura izglītību fizikālās materiālzinības pamatos, apgūstot pamata zināšanas par fizikālām parādībām materiālos.


Priekšmeta saturs:

Ned



1 Galvenie pamatjēdzieni. Materiālu klasifikācija. Kristāliskās un amorfās cietvielas.

2 Materiāla kristāliskā uzbūve. 2

2 Šķidrie kristāli. 2 Kristāliskie režģi 22 Kristāliskie režģi. Tālā un tuvā kārtība 43 Braves režģi. Millera indeksi. 2 Metāli. 24 Saišu veidi kristālos. Jonu saite. Atomu kristāli. Kovalentā

saite.22

Metāli.Kristāliskā režģa perioda aprēķini.

2

4 Metālu kristāli, metāliskā saite. Molekulārie kristāli, ūdeņraža saite

4

5 Kristālu defekti. Dislokācijas. Punktveida defekti. 2 Polimēri. 26 Polimēri 4 Polimēri. 27 Siltumietilpība, siltumizplešana. Siltumvadītspēja. 4 Keramika. 28 Cietvielu zonu teorijas elementi.Kristāla enerģētiskās zonas. 2 Keramika. 28 Vadītspējīgi materiāli, pusvadītāji, dielektriķi.Elektronu kustība

kristālos2

9 Metāli. Elektronu statistika.Fermī līmenis. Elektronu gāze. 2 Kompozītmateriāli 210 Elektrovadītspēja 2 Kompozītmateriāli 210 Supervadītspēja 211 Pusvadītāji. Vadītspēja. 2 Pusvadītāju tehnoloģijas 212 Termorezistori.Fotorezistori 2 Pusvadītāju tehnoloģijas 212-

13

P-n pāreja 4 Pusvadītāju tehnoloģijas 2

14 Pusvadītāju ierīces. 2 Biomateriāli 214 Cietvielu magnētiskās īpašības. Diamagnētiķi. Paramagnētiķi

Feromagnētisms. Ferritī.2

15 Materiāla virsmas īpašības. 2 Biomateriāli. 216 Materiāla pētīšanas mrtodes. 4 Biomateriāli. 2

Kopā 48 32Kopā 80


Fizika

Literatūra:1. Physical Metallurgy. Edited by R.W.CAHA/NHPC, Amsterdam, 1965, 475 lpp.2. Бушманов Б.Н., Хромов Ю.А. Физика твердого тело. Москва., «Высшая школа», 1971, 221 стр.3. Fļorovs V., Kolangs S., Puķītis P. un C. Fizikas rokasgrāmata. Rīga, “Zvaigzne”, 1988, 451 lpp.4. Brown B., Smallwood R., Barber D., Lawford P., Hose D. Medical physics and biomedical engineering. IOP, Bristol,

1999, 736 lpp.5. Линч П., Николайдес А. Задачи по физической электронике. Москва., «Мир», 1975, 264 стр. (перевод с англ.)

Mat. nodrošinājums: Izdales materiāls, datoru laboratorija praktiskajām nodarbībām, Interneta resursi

RTU struktūrvienība: Elektron.un vakuumtehn.tehnoloģ.un mat.profes.gr.Atbildīgais pasniedzējs: Genādijs Sagalovičs, Profesors, Dr.habil.sc.ing. Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, Angļu





Priekšmeta nosaukums: MEE330 Fizikālās un matemātiskās modelēšanas pamatiStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās daļas priekšmeti


Priekšmeta mērķis:Sniegt izglītību fizikālās un matemātiskās modelēšanas pamatos, apgūstot pamata zināšanas par ģeometrisko, fizikālo un matemātisko modelēšanu, risinot zinātniskos un praktiskos uzdevumus.

Priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas un praktiskas iemaņas procesu un ierīču modelēšanā.

Priekšmeta saturs:

Ned



1. Modelēšanas mērķi un veidi. Priekšrocības un trūkumi.Ģeometriskā modelēšana un tās līdzekļi

2

2 Fizikālā modelēšana: galvenās idejas, principi un teorētiskie pamati. Mērvienību teorija. Līdzība. Līdzību kritēriji. Līdzību teorēmas.

2

3 Diferenciālie vienādojumi līdzības gadījumā. Līdzība prognozēšanai.

2

4 Reāla objekta un modeļa statistiskas saistības. 25 Modelēšanas rezultātu grafiskā attēlošana un likumsakarības

noteikšana.2

6 Eksperimenta plānošana. 27 Analogu modelēšana. Tiešā un netiešā analoģija. 28 Analogu saskaitīšana, integrēšana, diferencēšana, nelineāro

funkciju ģenerēšana, reizināšana. Netiešo funkciju metode.2

9 Galīgu elementu metode. Algoritms. Simplekss - elementi. 2 Datorizētas modelēšanas iespēju apgūšana

4

10 Variācijas metode. Ejlera vienādojums. 211 Galīgo starpību metode. 2 Modelēšanas algoritma

sastādīšana 4

12 Galīgo robežu elementu metode. Algoritms. Grīna funkciju metode.

2

13 Modelēšana makro līmenī. Ekvivalentu shēmas. Topoloģiskie vienādojumi. Grafu metode.

2 Algoritma programmēšana 4

14 Modelēšana meta līmenī. Monte Karlo algoritms. 215 Lineārā programēšana. 2 Modelēšana 416 Dinamiskā programēšana. Agoritmu optimizācija 2

Kopā 32 16Kopā 48


Matemātika, fizika

Literatūra:1. Dehtjars J. Ievads modelēšanā. Rīga, RTU, 2001. 178 lpp.2. Сена Л.А. Единицы физических величин и их размерности. Maskava, Nauka, 1988, 431 lpp. 3. Седов Л.Н. Методы подобия и размерности в механике. Maskava, Nauka, 1977, 440 lpp. 4. Веников В.А., Веников Г.В. Теория подобия и моделирование. Maskava, Visšaja Škola, 1984, 439 lpp.5. Тьюки Д. Анализ результатов наблюдений. Maskava, Mir, 1981, 693 lpp. 6. Адлер Ю.П. Маркова Е.В., Грановский Ю.В. Планирование эксперимента при поиске оптимальных условий.

Maskava, Nauka, 1976, 279 lpp.7. Трудоношин В.А., Пивоварова Н.Ф.Математические модели технических объектов. Maskava, Visšaja Škola, 1986,

160 lpp.8. Урмаев А.С. Основы моделирования на аналоговых вычислительных машинах. Maskava, Visšaja Škola, 1978, 291

lpp.9. Самарский А.А. Ввведение в численные методы. Maskava, Nauka, 1982, 272 lpp.10. Вентцель Е.С. Исследование операций: задачи, принципы, методология. Maskava, Nauka, 1980, 208 lpp.11. Рикардс Р.Б., Чате А.К. Применение метода конечных элементов в решении задач теории упругости. Rīga, RPI,

1985, 105 lpp.12. Дехтяр Ю.Д. Лабораторные работы по модеоированию процессов и оборудования электронной промышленности.

Rīga, RPI, 1988, 40 lpp.13. Microsoft Office: Excell14. “Basic” programmēšanas pakete.

Mat. nodrošinājums: Izdales materiāls, datu un videoprojektors lekciju materiālu prezentācijai, datoru laboratorija laboratorijas nodarbībām, CD ar materiāliem, Interneta resursi

RTU struktūrvienība: Fizikālās medicīnas inženierzinību profesora gr.Atbildīgais pasniedzējs: Dehtjars Jurijs, Profesors, Dr.habil.phys. Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, Angļu


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTETRANSPORTA UN MAŠĪNBŪVES FAKULTĀTE

BIOMEDICĪNAS INŽENIERZINĀTŅU UN NANOTEHNOLOĢIJU INSTITŪTSPRIEKŠMETA APRAKSts

Priekšmeta nosaukums: Fizikālo procesu modelēšana (studiju projekts) Studiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis: Studentam tiks nodrošināta kompetence fizikālā, matemātiskā un ģeometriskā modelēšanā.

Priekšmeta uzdevumi: Students iegūs prasmi formulēt uzdevumus modelēšanai un modelēt

Priekšmeta saturs: Ievada nodarbība studiju projekta mērķiStudiju darba metodikas, apjoma un tēmu izvēles nosacījumu izskaidrošanaUzdevumu risināšana par funkciju ekstrēmiemDatu aproksimācija, mazāko kvadrātu metodeOptimizācijas uzdevumu risināšanaStudiju projekta piemēra risināšanaKonsultēšana par individuālajiem projektu uzdevumiem


matemātika, fizika

Literatūra: 1. Dehtjars J. Ievads modelēšanā. Rīga, RTU, 2001. 178 lpp.2. Сена Л.А. Единицы физических величин и их размерности. Maskava, Nauka, 1988, 431 lpp. 3. Седов Л.Н. Методы подобия и размерности в механике. Maskava, Nauka, 1977, 440 lpp. 4. Веников В.А., Веников Г.В. Теория подобия и моделирование. Maskava, Visšaja Škola, 1984, 439 lpp.5. Тьюки Д. Анализ результатов наблюдений. Maskava, Mir, 1981, 693 lpp. 6. Адлер Ю.П. Маркова Е.В., Грановский Ю.В. Планирование эксперимента при поиске оптимальных условий. Maskava, Nauka, 1976, 279 lpp.7. Трудоношин В.А., Пивоварова Н.Ф.Математические модели технических объектов. Maskava, Visšaja Škola, 1986, 160 lpp.8. Урмаев А.С. Основы моделирования на аналоговых вычислительных машинах. Maskava, Visšaja Škola, 1978, 291 lpp.9. Самарский А.А. Ввведение в численные методы. Maskava, Nauka, 1982, 272 lpp.10. Вентцель Е.С. Исследование операций: задачи, принципы, методология. Maskava, Nauka, 1980, 208 lpp.11. Рикардс Р.Б., Чате А.К. Применение метода конечных элементов в решении задач теории упругости. Rīga, RPI, 1985, 105 lpp.12. Дехтяр Ю.Д. Лабораторные работы по модеоированию процессов и оборудования электронной промышленности. Rīga, RPI, 1988, 40 lpp.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Jurijs Dehtjars Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu





Priekšmeta nosaukums: MEE308 Fizioloģisko mērījumu tehnikaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās daļas priekšmets


Priekšmeta mērķis:Sniegt pamata zināšanas par fizioloģiskajiem procesiem cilvēka organismā, to kontroles iespējas izmantojot dažādas fizikālas tehnoloģijas, iekārtas.

Priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas fizioloģisko mērījumu tehnikas darbības pamatprincipos.

Priekšmeta saturs:Fizioloģijas mērīšanas principi. Cirkulācijas procesu reģistrācija. Elpošanas sistēmas parametru mērīšana. Elektronu un jonu procesu analīze. Temperatūras mērīšana. Spiediena pārbaude.


MEE410 Anatomija un fizioloģija

Literatūra:P. Apinis. Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. Nacionālais Medicīnas apgāds, Rīga, 2000, ISBN 9984-9279-0-3J.G Webster. Medical instrumentation. Application and design., Boughton Mifflin, Boston, 1995 (BIMI bibliotēka)LMA bibliotēkas resursi

Mat. nodrošinājums: Interneta resursi, LMA fizioloģijas laboratorija

RTU struktūrvienība: Fizikālas medicīnas inženierzinību profesora grupaAtbildīgais pasniedzējs: Aleksejs Kataševs , Dr.phys., asoc.prof.Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, Angļu




Priekšmeta nosaukums: HVD122 Franču valodaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Valodu izvēles priekšmets


Priekšmeta mērķis:Radošas lasīšanas prasmes apguve darbā ar tekstu specialitātē un lietišķās sarunvalodas pamatu apguve.

Priekšmeta uzdevumi:1) apgūt metodi darbam ar tehnisku tekstu un vārdnīcu, 2) attīstīt sarunvalodas prasmes, studentiem izsakot savu viedokli monologrunā un īsā dialogā, 3) apgūt tehniskajā literatūrā visbiežāk sastopamās gramatikas konstrukcijas teksta izpratnei, 4) apgūt profesionālo leksiku.

Priekšmeta saturs:Intensīvs kurss studentu franču valodas pamatzināšanu atkārtošanā un četru valodas pamatfunkciju (lasīšana, klausīšana, rakstīšana un runāšana)prasmju attīstīšana.


Franču valoda vidusskolas līmenī.

Literatūra:1. J-M. Caré, F. Debyser “ Jeu, langage et creativité”, Hachette, 19912. F. Neveu, D. Le Maitre “ Vers la maitrise du texte”, Hachette, 19923. Y. Le Lay “ Savoir rédiger”, Larousse, 19974. E.P.Grecanaja “ La douce France”, List, Moscou, 19995. M. Verdelhan, M. Verdelhan, P. Dominique, J. Girardet “ Nouveau Sans Frontières 1”, Clé international, 19856. ( ibid.) Cahier d’exercices, 19887. Y. Berchiche, M. Dubois, R. Mimran “ Cours de la Sorbonne”, Clé international, 20008. D. Abry, M-L. Chalaron “ Phonétique”, Hachette, 1994


RTU struktūrvienība: Vācu valodas profesora grupaAtbildīgais pasniedzējs:Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Franču




Priekšmeta nosaukums: BBB301 Fukcionālie medicīniskie implantiStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās izvēles priekšmets:


Priekšmeta mērķis:Sniegt akadēmiskās zināšanas medicīnas inženierzinātnes studentam – medicīnā lietojamo funkcionālo implantu pamatos, lai viņš spētu orientēties medicīnā dažādās nozarēs plaši pielietoto implantu un to aizvietojamo funkciju klāstā un būtu konkurētspējīgs akadēmiski izglītots speciālists strauji augošajā medicīnas tehnoloģiju tirgū.

Priekšmeta uzdevumi:Sniegt ieskatu medicīnā lietojamo funkcionālo implantu klāstā, apgūstot pamata zināšanas par cilvēka funkciju daudzveidību un funkcionālo implantu darbības principiem, to priekšrocībām un trūkumiem, implantu īpašībām, novērtēšanas kritērijiem un pielietošanu

Priekšmeta saturs:Medicīniskās, bioloģiskās, ķirurģiskās, funkcionālās un estētiskās prasības klīniskajā praksē lietojamiem biomateriāliem un implantiem, to individuāla izvēle. Locītavu protēžu konstrukcijas un implanti, materiāli un to raksturojums. Dentālie implanti, to veidi, īpašības un pielietojums. Implanti sejas - žokļu ķirurģijai, otolaringoloģijai. Individuālas formas implanti plastiskai ķirurģijai. Implantu klīniskā izpēte (pacienta izvēle, klīniskās izpētes izvēršana, riska faktori klīniskajā izpētē)


Inženierķīmija

Literatūra:1.E.Wintermantel, S.-W.Ha. Biocompatible Werkshoffe und Bauweisen, Implantate für Medizin und Umvelt,. Springers - Verlag Berlin Heidelberg, 1998, p. 547.6. L.Bērziņa. Lekciju kurss ” Biomateriālu tehnoloģija”. Datorsalikums, 30 lpp.7. H.Blumennauer. Werkshtoffprüfung, Ddeutscher Verlag für Grundstoffindustrie, Leipzig, Stuttgart, 1976.4.. S. Mann, J. Webb, R.J.P. Williams, Biomineralisation, Chemical and Biochemical Perspectives, VCH, Weinheim, 1989.5. U. Schubert, N. Husing, Chemical technologie of Materials, Wiley-VCH, 2000, 396 lpp.6. F. Grellner. Biomaterialien fuer die Medizin I,II, Lekciju konspekts, 1997., 89 lpp.7. H. Jansons. Cilvēka kājas biomehānika, Rīga, Zvaigzne, 1975 , 234 lpp8. Larry.L.Hench, June Wilson. An introduction to Bioceramics, Advances series in Ceramics - Vol. 1 Wored Scientific Singapore, New Jersey, London, Hong-Kong

Mat. nodrošinājums: Izdales materiāls, kodoskopa transparenti, interneta datu bāzes un materiāli, CD

RTU struktūrvienība: Biomateriālu un biomehānikas prof.grupaAtbildīgais pasniedzējs: Bērziņa-Cimdiņa Līga, Asoc.profesore Pasniegšanas valodas: Latviešu, ,


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEDATORZINĀTNES UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS FAKULTĀTEDATORVADĪBAS, AUTOMĀTIKAS UN DATORTEHNIKAS INSTITŪTS


Priekšmeta nosaukums: DAA200 Grafikas pamati DelphiStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās izvēles priekšmets:


Priekšmeta mērķis:1. Iepazīstināt ar vizuālās projektēšanas jaunākajām tehnoloģijām un paņēmieniem. 2. Iegūt iemaņas Delphi grafisko projektu veidošanā. 3. Apgūt grafiskā interfeisa veidošanu jaunākajās Delphi versijās. 4. Iepazīstināt ar informācijas apstrādes grafiskajiem paņēmieniem. 5. Iegūt iemaņas grafisko attēlu veidošanā un apstrādē.


Priekšmeta saturs:Lekcijas1.Vizuālās programmēšanas pamati.Delphi projekta uzbūve. Notikuma jēdziens. Notikumu veidi. Notikumu apstrāde.Īpašības, to apskats.2.Moduļa struktūra Delphi vidē. Projekta failu tipi, to nozīme. Moduļa saites ar citiem moduļiem un bibliotēkām. Tipu, mainīgo, metožu nozīme , darbība un izvietojums modulī un projektā. 3. Datu ievades un izvades koncepcija Delphi vidē.Vizuālās komponentes. Teksta komponentes. Grafiskās komponentes. Izvēlņu veidošanas paņēmieni. Pogu, kā vadības elementu lietošana. Projekta izveide un palaišana.Teksta grafiskā apstrāde(1).Šriftu iestādīšana, lietošana un nomaiņa. Teksta izvade uz formas. Teksta ievades paņēmieni.Teksta grafiskā apstrāde(2). Jēdziens par rindu un rindu masīvu. Rindu apstrāde. Sarakstu apstrāde. Teksta maskēšana. Paroles loga izveidošana un lietošana. Teksta failu veidošana, ielāde, saglabāšana. Izvēlņu lietošana.4. Grafisko attēlu veidošana un apstrāde(1).Grafisko failu attēlošanas pamati. Zīmēšanas instrumenti. Zīmēšanas paņēmieni.Vienkāršu objektu zīmēšana. Parametru maiņa. Nepārtraukta zīmēšanas procesa izveidošana. 5. Grafisko attēlu veidošana un apstrāde(2). Bitu kartes veidošana un izmantošana. Zīmēšana ar peli. Objektu pārvilkšana ar peli. Laika intervālu uzdošana un lietošana zīmēšanas procesos.6. Dažādu tipu lineālu piesaiste un izmantošana.Pārbīdāmie lineāli. Aizpildāmie lineāli. Citu lineālu tipu piesaiste un lietošana. Formas statusa rindas izveidošana.7.Teksta un grafikas tabulas.Skaitlisko tabulu izveidošana, ievade , izvade. Darbs ar teksta lauku tabulām. Grafisko attēlu tabulas. Tabulu veidošana, aizpildīšana un apstrāde.8. Daudzlogu interfeiss. (MDI)Modālie un nemodālie logi. Vairākformu izveidošanas paņēmieni, pārslēgšanās. Mātes unmeitas logi. Logu vadība.Praktiskie un laboratorijas darbi1. Delphi projektu demonstrēšana, projektu palaišanas paņēmieni.2. Datorgrafikas uzdevumu izsniegšana pa tēmām un pēc grūtības pakāpes.3. Nepieciešamo datorvides īpatnību apskats. Delphi projektēšanas vides apskats.4. Teksta apstrādes piemēru izveidošana un lāgošana..5. Uzskatāma grafiskā interfeisa izveidošana.6. Grafiskās informācijas apstrādes projekta piemēru izveidošana , kompilācija un izpilde.7. Uzdevumu precizēšana un risinājuma īpatnību skaidrojums.8. Izveidoto projektu demonstrācija un aizstāvēšana.


DIP101 Datormācība ( pamatkurss )

Literatūra:1. Paul Thurrott, Gary Brent, Richard Bagdazian,SteveTendon DELPHI3 SUPERBIBLE 1997. 845.p.2. Том Cван Основы программирования в DELPHI для WINDOWS95 1996. 478.cтр. 3. Ендрю Возневич Освой самостоятельно DELPHI 1996. 730.cтр.4. Том Cван DELPHI4 Библия разработчика 1998. 670.cтр.


RTU struktūrvienība: Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesoru grupaAtbildīgais pasniedzējs: Glazs Aleksandrs, Profesors, Hab. doktors Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, Angļu



BIOMEDICĪNAS INŽENIERZINĀTŅU UN NANOTEHNOLOĢIJU INSTITŪTSPRIEKŠMETA APRAKSTS

Priekšmeta nosaukums: MEE214 Ievads medicīnas inženierzinātnēStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Iepazīties ar medicīnisko iekārtu un instrumentu darbības fizikālajiem principiem un tehniskajiem pamatiem, attīstības tendencēm.

Priekšmeta uzdevumi:apgūt medicīnisko iekārtu enerģētiskās iedarbības pamatus mijiedarbībā ar dzīvo matēriju, iepazīties ar iekārtu izveidošanas principiem un attīstības tendencēm.

Priekšmeta saturs:Tēma Stundas1. Medicīniskās tehnikas pamati – attīstības vēturiskie etapi – nozares attīstība, mūsdienu tehniskās attīstības

nosacījumi – integrācija, specializācija; materiālzinātne, datortehnika.2

2. Pamatdefinīcijas - Biomedicīniskās inženierzinātnes un medicīniskās fizikas sadaļas; medicīniskās tehnikas izstrādājumi

2

3. Medicīniski metodoloģiskie pamati – ārsta, pētnieka un inženiera loma. 14. Diagnostiskās informācijas iegūšana: anamnēze, morfoloģiskā un funkcionālā informācija 15. Biofizikālās informācijas raksturojums un diapazoni 26. Terapeitisko pasākumu veidi 0.57. Medicīniskās tehnikas darbības fizikālie un biofizikālie pamati 1.58. Enerģētiskās mijiedarbības procesi diagnostikā un terāpijā: enrģētiskās mijiedarbības raksturojumi – elektriskā enerģija – iedarbība ar dzīvo matēriju;magnētiskā enerģija – iedarbība ar dzīvo matēriju; elektromagnētiskā starojuma skala, absorbcija; radioviļņi, mikroviļņi, UV- starojums, X-starojums – iedarbība ar dzīvo matēriju;termiskā enerģija– iedarbība ar dzīvo matēriju;mehāniskā enerģija – iedarbība ar dzīvo matēriju;akustiskā enerģija – iedarbība ar dzīvo matēriju;izotopi, korpuskulārais starojums

6 (pr. 2)

Medicīnisko iekārtu tehniskie pamati. Diagnosticējošo iekārtu principiālā struktūra un funkcijas. 29. Terapeitisko iekārtu principiālā struktūra un funkcijas 210. Medicīnisko iekārtu klasifikācija: pēc pielietošanas un atbilstoši ES direktīvām 111. Medicīniskās tehnikas galveno grupu attīstības tendences 112. Objektu attēlošana medicīnā- problēmas un risinājumi.Jonizējošā starojuma iekārtu pielietojums medicīnā- rentgena starojuma tehnika, starojumu iegūšanas un reģistrācijas raksturojums, tomogrāfija, radiācijas aizsardzība. Radioaktīvo materiālu izmantošana. Kodolu magnetiskās rezonanses pielietojums medicīnā: fizikālais princips, iekārtas uzbūve, attēlošana (MRI), spektroskopija (MRS).Ultraskaņas iekārtas: sonogrāfija, attēlu iegūšanas veidi (A, B, TM, moda; Doplera metode).Attēlu uzglabāšana. Telemedicīna.

6 (pr.2)

13. Fizioloģisko mērījumu, analogā, ciparu tehnika, biosensori. Analīžu automāti 214. Nejonizējoša elektromagnētiskā starojuma tehnika - lāzeri, magnetterapija 115. Rehabilitacijas tehnika -stimulatori, protezēšana. Kustības aparātu vadība Dzīvības nodrošināšanas tehnika -

elpināšana, asinsrites aparāti u.c1

Kopā 32


Fizika, matemātika

Literatūra:1. The Biomedical Engineering Handbooks / Editor in chief Joseph D.Bronzino. CRC Press, Inc. 1995. - 2890 p.2. Electronic Devices for Rehabilitation / editet by John G. Webster/ Chapman and Hall. 1985. 430 p. 3. Medical Laser Safety. / editet by H.Mosely and J.K.Haywood. Bocardo Press. 19874. Management of Medical Technology : a primer for clinical engineers / editet by Joseph D.Bronzino. 1992. 5. Medicin och teknik. Bertil Jacobson Stockholm 1987. // zviedru val. 9. Biomaterials : an introduction./ Joon B. Park and Roderic S. Lakes. Plenum Press. 1993 6. Technik der medizinishen Radiologie: Diagnostik, Strahlentherapie, Strahlenscutz./Th. Laubenberger, J. Laubenberger.

6.Auflage. Deutsche Arzte-Verlag GmbH. Koln 19947. A.Millers, I.Rūse. Vispārīgā radiobioloģija un praktiskā radioekoloģija. //Rīga, 1995.// Latvijas Universitātes izdevn. 313 lp.12.V.H. Sabitovs. Medicīniskie instrumenti. /Medicinskije instrumenti/Kr. val., Maskava, Medicīna, 1985. 172 lp.13. Medizintechnik./Ulrich Bause, Klaus Forke, Jochen Matauschek. Berlin, Verl.Gesundheit, 1990. – 244 S.14. Remizovs A. N. Medicīniskā un bioloģiskā fizika /Medicinskaja I biologičeskaja fizika/ Kr. val./ Maskava, “ Visšaja škola” 1987. – 635 lp.15. Medical instrumentation. Application and Design // Editor John G. Webster, / John Wiley & Sons, Inc. 1998. 670 p.16. The Physics of Medical Imaging / Edited by S.Webb // Fizika vizualizacii izobražeņij v mediciņe. S. Uebba ,Maskava “Mir” 1991. 2 daļas. Kr val.17. Ints Zeidlers. Elektroterapija un magnētterapija, Rīga, Zvaigzne ABC, 1999. – 128 lpp.18. Pielietojamā lāzermedicīna // Prikladnaja lazernaja medicina// H.P. Berliena redakcija./ krievu val./ Maskava, Interekspert , 1997. /no vācu val.- Berlīnes lāzeru un medicīnas centrs


RTU struktūrvienība: Fizikālās medicīnas inženierzinību profesora gr.Atbildīgais pasniedzējs: Balodis Aldis, Profesors (asociētais), Dr.sc.ing.Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu



VISPĀRĪGĀS ĶĪMIJAS KATEDRAPRIEKŠMETA APRAKSTS

Priekšmeta nosaukums: ĶVĶ115 InženierķīmijaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Vispārizglītojošie studiju priekšmeti


Priekšmeta mērķis:Dot pamatzināšanas par ķīmiskiem procesiem ap mums un sagatavot materiālzinātnes, inženierzinātņu, vides zinātnes un līdzsvarotas attīstības principu apgūšanai.

Priekšmeta uzdevumi:Agūt termodinamikas un kinētikas pamatjēdzienus, prast izmantot ūdens šķīdumu raksturojumus (sastāvs, skābums, bāziskums, cietība), iepazīties ar metālu vispārīgajām īpašībām un to korozijas procesiem, apgūt elektroķīmijas pamatjēdzienus. Iepazīties ar organiskās ķīmijas principiem, organisko polimēru uzbūvi un īpašībām, fosilo un alternatīvo degvielu izmantošanas problēmām. Iemācīties plānot eksperimentu, aprakstīt novērojumus un izdarīt secinājumus.

Priekšmeta saturs:Lekcijas Laboratorijas darbi1.

Termodinamika. Ķīmisko procesu siltumefekti. Entalpija un tās maiņa. Pārtika un degvielas. Ķīmisko pārvērtību virziens. Entropija. Priekšstats par nelīdzsvarotu sistēmu termodinamiku un termodinamikas likumu izpausmi sabiedrībā un Visumā.

1 Nomenklatūra. Drošības tehnika. Sākumkontrole.

2.

Kinētika. Reakciju ātrums. Sadegšana un detonācija. Sprādzieni. Reakciju iniciēšana. Reakciju mehānisms. Aktivācijas enerģija. Katalizatori un to nozīme. Ķīmiskais līdzsvars. Ārējo apstākļu maiņas ietekme.

2 Termoķīmija. Siltumnīcas efekts. Pārtikas vielu enerģētiskā vērtība.Reakciju virziens un ātrums.

3.

Tīras vielas, maisījumi un materiāli. Maisījumu sadalīšana.Vielas gāzveida, šķidrā un cietā stāvoklī. Gaiss, tā sastāvs un piesārņojums. Reakcijas ar skābekli un oglekļa dioksīdu. Smogs. Ozona slānis. Siltumnīcas efekts. Šķidrumi. Amorfas vielas. Kristāli. Kritiskā temperatūra un spiediens. Superkritiskas parādības. Adsorbcija.

3 Maisījumu sadalīšana. Benzīns un dīzeļdegviela kā sarežģīts vielu maisījums. Degvielu kvalitāte un frakciju analīze.

4.

Dispersas sistēmas. Šķīdumi. Ūdens šķīdumi. Dispersas sistēmas un šķīdumi. Skābes un bāzes. Ūdens šķīdumi. pH. Tīrs ūdens. Skābie lieti. Buferi dabā un cilvēka organismā.

4 pH kontrole. Skābes, bāzes, sāļi. Ūdens analīze. Detergenti.

5.

Ūdens, tā izmantošana un nozīme. Ūdens kā bioķīmisku reakciju vide. Dzeramais ūdens, tā piesārņojums. Ūdens cietība. Detergenti. Hidrofobija. Ūdens izmantošana rūpniecībā. Superkritiskais ūdens.

5 Kolokvijs

6.

Metālu vispārīgās īpašības. Supravadītāji. Elektroķīmija. Metālu korozija. Metālu vispārīgās īpašības. Metaliskā vadītspēja. Supravadītāji. Metālu ķīmiskās īpašības. Oksīdu virsmas aizsargājošās īpašības. Metāli skābās, bāziskās un neitrālās vidēs. Galvaniskais elements. Kurināmā elements. Svina akumulators. Ķīmiskā un elektroķīmiskā korozija. Materiālu izvēle un pretkorozijas aizsardzība.

6 Metālu ķīmiskās īpašības un to korozija

7.

Organiskie savienojumi. Ogleklis kā dzīvās pasaules pamatelements. Oglekļa atomu virknes un funkcionālās grupas. Savienojumu klases. Struktūras un īpašību kopsakars. Fosīlās un alternatīvās degvielas. Pārtikas produkti. Zāles. Molekulārā elektronika. Molekulārie vadi un ierīces. Molekulārā mehānika. Pašmontāža ķīmiskās sistēmās. Molekulārās mašīnas.

7 Elpas analizators. Organiskie polimēri.

8.

Nemetāli. Silīcijs kā nedzīvās pasaules pamatelements. Dabiskā radioaktivitāte. Nemetālu raksturīgās īpašības. Silīcija savienojumu daudzveidība dabā. Pusvadītāji. Saistvielas. Dabiskā radioktivitāte, tās izmantošana un kaitīgums. Būvmateriālu radioaktivitāte un radioaktivitāte telpās. Radioprotektori.

8 Ieskaite


Nav prasības

Literatūra:1. Ķīmija augstskolu inženiertehniskajām specialitātēm/ V. Brunere, L.Kamzole, A.Blūms, J.Kacens. - R., 1986.2. L.Kamzole V. Brunere, A.Blūms. Ķīmijas uzdevumi augstskolu inženiertehniskajām specialitātēm. - R., 1988 .3. Laboratorijas darbi ķīmijā./ V. Kampars, A.Blūms,V. Brunere, L.Kamzole, - R., 1994.4. L.Kamzole V. Brunere, A.Blūms. Ķīmija. - Lielvārds, 1994.5. L.Kamzole, V. Kampars , A.Blūms. Ķīmija. - Krauklītis, 1997.6. D.D.Ebbig. General Chemistry, HMC, 1999, p.1101.7. W.R.Stine. Applied Chemistry, D.C.Heath and Company, 1999, p.600.8. S.Z.Zumdahl, S.A.Zumdahl. Chemistry, HMF, 2000, p.11459. J.Kreicberga, V.Kampars. Laboratorijas darbi ķīmijā, 2002.


RTU struktūrvienība: Ķīmijas katedraAtbildīgais pasniedzējs: Kampars Valdis, Profesors, Hab. doktors Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, Angļu




Priekšmeta nosaukums: IUE522 Investīciju ekonomikaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās izvēles priekšmets:


Priekšmeta mērķis:Investīciju ekonomika ir mācību priekšmets, kas dod priekšstatu par lēmumu pieņemšanas metodoloģiju investīciju procesā un kura mērķis ir palīdzēt studentiem iegūt prasmi patstāvīgi pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus šajā jomā.

Priekšmeta uzdevumi:Parādīt investīciju projektu novērtēšanas iespējas; analizēt projektus inflācijas un riska apstākļos; iemācīt studentus patstāvīgi pieņemt lēmumu par investīcijām.

Priekšmeta saturs:Tēmu nosaukums Stundu skaits

lekc. pr. nod.1. Investīciju būtība un to ekonomiskā nozīme 1.1. Investīciju klasifikācija pēc dažādām pazīmēm1.2. Investīciju procesa aktivizācijas makroekonomiskie priekšnoteikumi1.3. Valsts investīciju programma

1 -

2. Ieguldījumu vērtības pieauguma aprēķināšana un diskontēšana2.1. Salikto procentu likme2.2. Efektīva procentu likme2.3. Vienkāršie un saliktie procenti2.4. Diskontēšana2.5. Naudas plūsmu novērtēšana

1 2

3. Ieguldījumu projektu vērtēšanas metodes3.1. Grāmatvedības peļņas normas vērtēšanas metode3.2. Atmaksāšanas perioda vērtēšanas metode3.3. Diskontētās naudas plūsmas tehnoloģija

1 2

4. Alternatīvo projektu analīze4.1. Investīciju novērtēšanas metožu prioritātes un trūkumi4.2. Salīdzinoša analīze projektiem ar dažādu ilgumu4.3. Investīciju projektu atlase ar kritēriju palīdzību

2 2

5. Investīciju projektu analīze inflācijas un riska apstākļos5.1. Riska būtība un veidi5.2. Riska mērīšana5.3. Riska pakāpes pazemināšanas līdzekļi5.4. Riska pakāpes pazemināšanas veidi

2 2

6. Investīciju resursu sadales pa vairākiem projektiem optimizācija6.1. Optimizācijas tipi, portfeļu veidošanas nosacījumi

1 2

7. Investīciju avoti7.1. Investīciju darbības attīstības finansiālās bāzes pamatojums7.2. Kapitāla cena7.3. Finansēšana ar aizņemto kapitālu: kredīts; kredīta veidi

3 4

8. Licencētas tirdzniecības pamatnoteikumi8.1. Izgudrojuma patents, Patentu likums8.2. Licenču maksājumu veidi

1 -

9. Ārzemju investīciju institūti 1 -10. Finansu aktīvu tirgu pamatjēdzieni10.1. Daļu finansu aktīvu klasifikācija un ienesīgumu noteikšana10.2. Parādu vērtspapīru klasifikācija un ienesīguma noteikšana10.3. Dažādu faktoru ievērošana investīciju variantu izvēlē

1 -

11. Lēmumu pieņemšana par finansu investīcijām 1 212. Ieguldījuma un riska savstarpējo sakaru modelis 1 -

Kopā: 16 16


Uzņēmuma ekonomika

Literatūra:1. N.Lāce Investīciju ekonomika. Programma un metodiskie norādījumi. – Rīga: RTU, 1999. – 26 lpp.2. Investment: Concepts, Strategy / Robert C.Radcliffe. – 5th ed, 1997. – 925 p.3. Steve Lumby. Investment Appraisal and Financial Decisions. – 5th ed, Chapmane & Hall, Reprinted, 1995. – 667 p.4. Par autortiesībām un blakustiesībām: LR Likums // Latv. vēstnesis - 2000. - 27. aprīlis.5. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. - Rīga: LR Fin. m-ja.6. Vadības grāmatvedība. 3. daļa - Lēmumu pieņemšana un kontrole. - Rīga: LR Fin. m-ja, 1995. – 96 lpp.7. Hazans M., Bāliņa S. Kā aug nauda: Ievads finansu matemātikā. - Rīga,1994. – 156 lpp.8. Ковалев В.В. Финансовый анализ. – Москва: Финансы и статистика, 1996. – 432 с.9. Липсиц И.В., Косов В.В. Инвестиционный проект: методы подготовки и анализа. Учебно-справочное пособие. –

Москва: Изд. БЭК, 1996. – 304 с.10. Четыркин Е.М. Финансовый анализ производственных инвестиций. – Москва: Дело, 1998. – 256 с.


RTU struktūrvienība: Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas prof.gr.Atbildīgais pasniedzējs: Didenko Konstantins, Profesors, Doktors

Nataļja Lāce, Dr.oec.,docentePasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu,



RAŽOŠANAS KVALITĀTES INSTITŪTS


Priekšmeta nosaukums: MKI467 Kvalimetrijas metodesStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās izvēles priekšmets:


Priekšmeta mērķis:Sniegt zināšanas par kvalimetrijas metodēm un to pielietojumu kvalitātes nodrošināšanā.

Priekšmeta uzdevumi:Teorētisko materiālu studiju un patstāvīgā darba rezultātā

panākt izpratni par metožu pielietojumu, sasniedzamajiem rezultātiem un to izmantojamību; apgūt prasmi izvēlēties optimālāko metodi atkarībā no analizējamās problēmas un izvirzītajiem mērķiem; apgūt prasmi veikt reālu objektu un/vai notikumu analīzi

Priekšmeta saturs:Lekciju un praktisko darbu temati

Lekcijas (2x45 min)Termini un jēdzieniKvalitāti iespaidojošie notikumi (ierosinātājnotikumi, stapnotikumi, sagaidāmie rezultāti)Metodes un to pielietojumsNotikumu un/vai objektu raksturojošās informācijas ieguveNotikumu un/vai objektu raksturojošās informācijas analīze un apstrādeIegūto rezultātu interpretācijaNoslēgums (kursa kopsavilkums)

Praktiskie darbi (2x45 min)Metodes pielietojums praktiska uzdevuma risināšanā.Darbs pēc studenta izvēles veicot notikuma vai objekta analīzi izmantojot Cēloņu –seku loģiskās analīzes metodi.Darba aizstāvēšana


Literatūra:1. Статистические методы повышения качества. Под. ред. Хитоси Куме М. Финанси и статистикаб 19902. Шишкин М. Ф. Квалиметрия и управление качеством. Учебник для вузов. М. Изд. ВЗПИ. 1992


RTU struktūrvienība: Mašīnu drošuma un kval. monitoringa profesora gr.Atbildīgais pasniedzējs: Guntis Tribis, M.sc.ing.Pasniegšanas valodas: Latviešu,




Priekšmeta nosaukums: MMK227Kvalitātes regulēšanas un kontroles pamatiStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās daļas priekšmets


Priekšmeta mērķis:Kursa mērķis ir iepazīstināt ar kvalitātes sistēmām, sniegt zināšanas par Visaptverošās kvalitātes vadības (TQM) principiem, kvalitātes vadības sistēmu izveidošanas pamatprincipiem, normatīvajiem dokumentiem, kvalitātes vadības sistēmu dokumentāciju, kā arī iegūt prasmes ISO 9001:2000 standarta kvalitātes sistēmu izstrādāšanai un ieviešanai uzņēmumos. Iepazīties ar medicīnisko iekārtu ražošanas kvalitātes sistēmām reglamentētā sfērā un CE marķējuma iegūšanas principiem – atbilstības novērtēšanu, iepazīties ar auditu, kvalitātes nodrošināšanas metodēm un rīkiem.

Priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas par Visaptverošās kvalitātes vadības (TQM) principiem uzņēmumu kvalitātes sistēmu veidošanai; apgūt pamatprasības, kas ietvertas kvalitātes pārvaldības sistēmas standartā ISO 9001:2000; apgūt prasmes standarta kvalitātes sistēmu dokumentācijas izstrādāšanai un ieviešanai uzņēmumos. Iepazīties ar medicīnisko iekārtu ražošanas kvalitātes sistēmām reglamentētā sfērā un CE marķējuma iegūšanas principiem; iepazīties ar sertifikācijas procedūrām procesiem, produktiem un personālam.

Priekšmeta saturs:Kvalitātes nodrošināšana.Kvalitātes nodrošināšanas termini. Kas ir kvalitāte? Kvalitātes nodrošināšana, kontrole, vadība un uzlabošana. Deminga cikls.Produkcijas atbilstības novērtēšana . Kvalitātes nodrošināšanas standarti ISO 9000:94 sērija. Standartu uzbūve un izmantošana. ISO 9001:2000 standartu elementu analīze. Kvalitātes sistēmas dokumentācija. Kvalitātes rokasgrāmatas mērķi, struktūra. Dokumentētas kvalitātes sistēmas procedūras. SOP - standartoperāciju procedūras. Kvalitātes sistēmu sertifikācijas kārtība un nozīme. Audits , audita veidi, definīcija un pielietošana. Kvalitātes vadības standarti ISO 9000:2000 sērija - to uzdevumi.TQM – Visaptverošā kvalitātes pārvaldība. Kvalitātes balvas – uznēmējdarbības izcilības modelis. Pašnovērtēšanas procedūras.Likumdošana medicīnisko iekārtu laišanai apgrozībā ES valstīs.ES likumdošana . Reglamentētā un nerglamentētā sfēra. Kvalitāte un drošība. Latvijas likumdošana . Kvalitātes nodrošināšanas sistēma Latvijā.Starptautiskās tehniskās likumdošanas tendences. ES direktīvas un standartizācija Eiropā un Latvijā . Eiropas standarti un norādījumi (Guides).Atbilstības vērtēšanas modulārais princips.Akreditācijas sistēma Latvijā. Standartizācija Latvijā. LVS- EN 45000 sērijas standarti. . Produkcijas kategorijas. Produkcijas sertifikācijas procedūras. Trešās puses produktu sertifikācijas shēmas . Produkcijas testēšana. CE - zīme.Medicīnas iekārtu direktīvu (MID) uzdevumi. MID prasības par iekārtu klasifikāciju. MID būtiskās prasības. MID prasības projektēšanai un konstruēšanai. MID prasības par tehnisko dokumentāciju. MID prasības par atbilstības novērtēšanas procedūrām CE - zīmes iegūšana medicīniskajiem produktiem. Kvalitātes sistēmu prasības medicīnisko produktu projektēšanā un ražošanā un pēc realizēšanas tirgū. Papildprasības medicīnisko iekārtu kvalitātes sistēmāmKvalitātes nodrošināšanas metodes un rīki.Datu uzskaite, Pareto diagramma, hisstogrammas un procesu vadības kartes, statistiskā procesu vadība, problēmu risināšanas metodes


Nav prasības

Literatūra:

J. S. Oakland " Total Quality Management" 1993, London, UK.LVS EN ISO 9001:2000. Kvalitātes vadības sistēmas. Prasības.Kvalitātes vadības sistēmas.1.daļa - KVS pamati. ZBC. Apgāds Biznesa partneri, Rīga, 2002.Kvalitātes sistēmu ieviešana uzņēmumos. KIF Biznesa komplekss", Rīga, 2000.Statistiskās metodes kvalitātes sistēmās. - Rīga : [KIF "Biznesa Komplekss"], 1997. - (Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma). - Liter.: 24.lpp. - 24 lpp.Kvalitātes sistēmas pasaulē un Latvijā : Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma. - Rīga : [KIF "Biznesa Komplekss"], 1996. - 24 lpp.Всеобщее управление качеством = Total quality management (TQM) : учебник для вузов / О.П. Глудкин, Н.М. Горбунов, А.И. Гуров, Ю.В. Зорин. - Москва : Лаборатория Базовых Знаний : Горячая линия - Телеком, 2001. - Библиогр.: с. 594-595. - ISBN ISBN 5932080876. - ISBN ISBN 5935170477. - 599 с. : ил., таб.Pfeifer T., Qulitatsmanagement.- Carl Hanser Verlag Munchen Wien.1994.-S.551.J.Pildavs, I.Ruperte. Kvalitātes vadīšana ISBN 9984-636-06-6 Rīga, 1999.gads Birznieka SIA "Kamene"ISO 9001:2000 prasību skaidrojums. Kvalitātes vadības sistēmas 2.daļa./ZBC/ Apgāds "Biznesa partneri", Rīga, 2003, 174 lpp.J.Pildavs, Kvalitātes vadīšanas teorijas pamati ISBN 9984-636-06-6 Rīga, 2002.gads Grāmatu vairumtirdzniecība. 56 lp.Managing Quality. Fourth edition. //Barrie G.Dale. Blackwell Publishing Ltd, 1999, 2003. ISBN 0-631-23614-7. p.519 (BAT 658.56 ABO DAL)Latvijas kvalitātes asociācija http://www.lka.lvhttp://www.sixsigmaforum.com/terms/q.htmlŽurnāls “Kvalitāte”Website Full name

www.iaf.nu IAF: International Accreditation Forum (Australia)

www.ilac.org ILAC: International Laboratory Accreditation Cooperation (Australia)

www.cenorm.be CEN: European Committee for Standardization (Belgium)

www.cenelec.be CENELEC: European Commission for Electrotechnical Standardization (Belgium)

www.efqm.org EFQM: European Foundation for Quality Management (Belgium)

www.eoq.org EOQ: European Organisation for Quality (Belgium)

www.eotc.be EOTC: European Organisation for Testing and Certification (Belgium)

www.ticqa.eotc.be TICQA: Calibration - Certification - Inspection - Testing of EOTC (Belgium)

www.european-accreditation.org EA: European Co-operation for Accreditation (France)

www.ciesnet.com CIES: The Food Business Forum (France)

www.globalfoodsafety.com GFSI: Global Food Safety Initiative (France)

www.iec.ch IEC: International Electrotechnical Commission (Switzerland)

www.iso.org ISO: International Organization for Standardization (Switzerland)

www.tc176.org ISO/TC 176: ISO Technical Committee 176 for Quality Management Systems (Canada)

www.tc207.org ISO/TC 207: ISO Technical Committee 207 for Environmental Management Systems (Canada)

www.wto.org WTO: World Trade Organisation (Switzerland)

www.iaob.org IAOB: International Automotive Oversight Bureau (United States)

www.asq.org ASQ: American Society for Quality (United States)

www.questforum.org QuEST Forum: Quality Excellence for Suppliers of Telecommunications (United States)

www.strategicaccounts.org SAMA: Strategic Account Management Association (United States)


RTU struktūrvienība: Kvalitātes sistēmu profesora grupaAtbildīgais pasniedzējs: Balcers Edgars, Profesors, Doktors Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu

http://www.strategicaccounts.org/

http://www.questforum.org/

http://www.asq.org/

http://www.iaob.org/

http://www.wto.org/

http://www.tc207.org/

http://www.tc176.org/

http://www.iso.org/

http://www.iec.ch/

http://www.globalfoodsafety.com/

http://www.ciesnet.com/

http://www.european-accreditation.org/

http://www.ticqa.eotc.be/

http://www.eotc.be/

http://www.eoq.org/

http://www.efqm.org/

http://www.cenelec.be/

http://www.cenorm.be/

http://www.ilac.org/

http://www.iaf.nu/

http://www.sixsigmaforum.com/terms/q.html

http://www.lka.lv/

RĪGAS TEHNISKĀS UNIVERSITĀTE DATORZINĀTNES UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS FAKULTĀTE

INŽENIERMATEMĀTIKAS KATEDRA


Priekšmeta nosaukums: DMM101 MatemātikaStudiju programma: Bakalaura profesionālā programmasPriekšmeta statuss: Vispārizglītojošie studiju priekšmeti


Priekšmeta mērķis:Sniegt pamatzināšanas augstākajā matemātikā.

Priekšmeta uzdevumi:Iemācīt studentiem matemātikas pamatjēdzienus un metodes, loģiski un precīzi formulēt apgalvojumus.

Priekšmeta saturs:1. Matricas un determinanta jēdziens. Otrās un trešās kārtas determinanti, to īpašības. Jēdziens par augstākas kārtas determinantiem.2. Matricu veidi. Lineāras darbības ar matricām. Matricu reizināšana. Inversā matrica. 3. Lineāru vienādojumu sistēmas ar diviem nezināmiem un to atrisināšana ar Krāmera formulām un Gausa metodi.4. Skalāri un vektori. Lineāras darbības ar vektoriem. Vektora projekcija uz ass. Lineārā neatkarība, bāze. Vektora koordinātas Dekarta koordinātu sistēmā.5. Vektora moduļa aprēķināšana, virziena kosinusi. Lineāras darbības ar Vektoriem, kam dotas koordinātas. Kolinearitātes nosacījums. Vektoru skalārais reizinājums, tā lietojumi. 6. Vektoriālais reizinājums, tā īpašības, lietojumi. Trīs vektoru jauktais reizinājums. 7. Dekarta un polārā koordinātu sistēma plaknē, līnijas vienādojumi. Taisnes vienādojuma sastādīšana. Leņķis starp divām taisnēm.8. Otrās kārtas līniju kanoniskie vienādojumi (riņķa līnija, elipse, hiperbola, Parabola).9. Virsmas un līniju vienādojumi trīsdimensiju telpā. Plaknes vienādojuma sastādīšana. Taisnes vienādojumi telpā. 10. Funkcija. Apslēpti un parametriski dota funkcija. Inversā funkcija.Funkciju klasifikācija. (Elementārās funkcijas, to grafiki – atkārtot patstāvīgi). Hiperboliskās funkcijas. Pāra, nepāra, periodiskas funkcijas.11. Bezgalīgi mazi un bezgalīgi lieli lielumi (funkcijas), to īpašības. Vienpusīgas robežas. Skaitļu virknes un funkcijas robeža. Nenoteiktības, to novēršana.12. Pirmā un otrā ievērojamā robeža. Funkcijas pieaugums. Funkcijas Nepārtrauktība punktā un intervālā. Pārtraukuma punkti, to veidi. Slēgtā intervālā nepārtrauktu funkciju īpašības.13. Atvasinājuma definīcija. Atvasinājuma ģeometriskā un fizikālā jēga. atvasināšanas pamatlikumi. Saliktas un inversas funkcijas atvasināšana.Atvasināšanas pamatlikumi. Elementāro funkciju atvasināšanas funkcijas (dažas pierādīt).14. Apslēpti un parametriski dotas funkcijas atvasināšana. Logaritmiskā atvasināšana. Funkcijas diferenciālis, tā lietojumi, īpašības. 15. Augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi. Lagranža teorēma. Lopitāla teorēma (kārtula, likums).16. Funkcijas monotonitātes nosacījumi. Ekstrēmu definīcija, to nepieciešamā un pietiekamā pazīme. Funkcijas vislielākā un vismazākā vērtība slēgtā intervālā.17. Funkcijas grafika ieliektība un izliektība, pārliekuma punkti, to noteikšana.Funkcijas grafika asimptotas.18. Funkciju izpētīšanas vispārīgā shēma. Piemēri. Vairāku argumentu funkcijas jēdziens. Divu argumentu funkcijas ģeometriskā jēga, virsmas vienādojums, cilindriskas un koniskas virsmas vienādojumi. Parciālie pieaugumi un pilnais pieaugums. Parciālo atvasinājumu definīcija. Virsmas pieskarplakne un normāle, to vienādojumu sastādīšana. Apslēpti dotas vairāku argumentu funkcijas atvasināšana.19. Augstāku kārtu parciālie atvasinājumi. Pilnais diferenciālis. Divu argumentu funkcijas ekstrēmu definīcija, to nepieciešamā un pietiekamā pazīme.20. Divu argumentu funkcijas vislielākā un vismazākā vērtība slēgtā apgabalā. Piemēri.21. Kompleksie skaitļi, to algebriskā un trigonometriskā forma.

44

1. Primitīvā funkcija, nenoteiktais integrālis, tā īpašības. Substitūcijas metode. Parciālā integrēšana.2. Racionālas daļas, īstas un neīstas. Racionālas elementārdaļas, to integrēšana. Īstas racionālas daļas izteikšana elementārdaļu summas veidā.3. Irracionālu izteiksmju integrēšana. Trigonometrisku izteiksmju integrēšana. Noteiktā integrāļa definīcija.4. Noteiktā integrāļa īpašības. Ņūtona – Leibnica formula. Substitūcijas metode un parciālā integrēšana notektajam integrālim. Noteiktā integrāļa lietojumi plaknes figūras laukuma aprēķināšanai Dekarta un polārajās koordinātās.5. Noteiktā integrāļa lietojumi tilpuma un laka garuma aprēķināšanai (bez pierādījuma). Noteiktā integrāļa lietojumi fizikā. Jēdziens par neīstajiem integrāļiem.6. Divkāršais integrālis, tā aprēķināšana Dekarta un polārajās koordinātās. Divkāršā integrāļa lietojumi tilpuma un plaknes figūras laukuma aprēķināšanai.7. Divkāršā integrāļa lietojumi masas un smaguma centra aprēķināšanai.8. Trīskāršā integrāļa jēdziens, aprēķināšana, lietojumi.9. Diferenciālvienādojuma jēdziens. Vispārīgais un partikulārais atrisinājums, sākuma nosacījumi. Pirmās kārtas diferenciālvienādojumi, Košī problēma pirmās kārtas diferenciālvienādojumam. Diferenciālvienādojumi ar atdalāmiem mainīgiem, homogēnie pirmās kārtas diferenciālvienādojumi.10. Pirmās kārtas diferenciālvienādojumi – lineārie, Bernulli un eksaktie. Otrās kārtas diferenciālvienādojumi, kuriem var pazemināt kārtu. 11. Lineāri otrās kārtas diferenciālvienādojumi, to atrisinājumu īpašības. Lineāri homogēni 2. kārtas vienādojumi ar konstantiem koeficientiem, to vispārīgais atrisinājums.12. Lineāri nehomogēni otrās kārtas diferenciālvienādojumi, to atrisināšana (nenoteikto koeficientu metode, Lagranža metode).13. Skaitļu rinda, rindas parciālsumma. Skatļu rindas konverģences definīcija, konverģences nepieciešamā pazīme. Pozitīvu skaitļu rindu konverģences pietiekamās pazīmes (bez pierādījuma).14. Maiņzīmju rinda. Leibnica pazīme (bez pierādījuma). Pakāpju rindas, tās konverģences intervāls. Funkciju izvirzīšana pakāpju rindā. Teilora rinda. Dažu elementāro funkciju izvirzījumi Maklorēna rindā. 15. Pakāpju rindu lietojumi funkciju vērtību un noteiktā integrāļa tuvinātai aprēķināšanai. Diferenciālvienādojuma partikulārā atrisinājuma atrašana, izmantojot pakāpju rindas. Kompleksā skaitļa eksponentforma.


Nav prasības

Literatūra:1. Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika. 1. un 2. daļa, Rīga, Zvaigzne, 1988, 534 lpp., 527 lpp.2. Kārlis Šteiners, Biruta Siliņa. Augstākā matemātika. Lekciju konspekts inženierzinātņu un dabaszinātņu studentiem.1. daļa, Zvaigzne, 1997, 96 lpp., 2. daļa, Zvaigzne, 1998, 115 lpp.3. Kārlis Šteiners. Augstākā matemātika. Lekciju konspekts inženierzinātņu un dabaszinātņu studentiem.3. daļa, Zvaigzne, 1998, 192 lpp., 4. daļa, Zvaigzne, 1999, 168 lpp.4. Māris Buiķis, Biruta Siliņa. Matemātika. Definīcijas. Formulas. Aprēķinu algoritmi. Zvaigzne, 1997, 288 lpp.5. Dz. Bože, L.Biezā, B.Siliņa, A.Strence. Uzdevumu krājums augstākajā matemātikā. Zvaigzne, 1996, 328 lpp.


RTU struktūrvienība: Inženiermatemātikas katedraAtbildīgais pasniedzējs: Inta Volodko, Dr.sc.ing., Docente

Biezā Līga, Docents, Doktors Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, Angļu


45


MEHĀNIKAS INSTITŪTS

Priekšmeta nosaukums: MTM219 Materiālu pretestībaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās izvēles priekšmets:

Slodze, KP: 5 Kontaktstundu sadalījums (L.-Pr.-Lab.): 2 - 3 - 0Gala pārbaudes: D, I,E

Priekšmeta mērķis:Apgūt fundamentālās zināšanas par konstrukciju elementu aprēķina uz stiprību, cietību, stabilitāti kustību un miera stāvokļiem, nodrošinot zināšanu līmeni tādā apjomā, kas nepieciešams konkrētu tehnisku uzdevumu un vienkāršāko akadēmisko problēmu atrisināšanā.

Priekšmeta uzdevumi:1. Izprast konstrukcijas aprēķina modeli likumsakarības dabā,tehnikā. 2. Noskaidrot konstrukciju elementu aprēķina kustību un miera stāvokļiem noteikumus. 3. Iemācīt analizēt skaitliski konstrukciju elementu stiprību, cietību, stabilitāti, atkarībā no spēkiem, materiāliem un saites noteikumiem. 4. Sagatavoties teorētiski reālu konstrukciju elementu stiprību, cietību, stabilitāti uzdevumu analīzei ar skaitļošanas tehnikas palīdzību.

Priekšmeta saturs:Pamathipotēzes. Matemātiskie modeļi. Aprēķinu shēmas Spēki. Spriegumi. Deformācijas. Stiepe. Spiede. Stiprības aprēķini. Stiprības teorijas. Vērpe. Liece. Eksperimenta uzdevumi. Vispārīgie principi un teorēmas. Pārvietojumi. ESM izmantošana analīzē. Dinamiskie uzdevumi. GEM metode. Ilgizturība. Nelineārie uzdevumi. Sistēmu stabilitāte. Vienkāršo čaulu prognozēšana ar analītiskām metodēm.


Mehānika, Fizika, Matemātika

Literatūra:Materiālu pretestība. E. Lavendelis, A. Valdmanis, Rīga, Zvaigzne. 1970. – 456.Materiālu pretestība. E. Lavendelis, Rīga, Zvaigzne. 1986. – 342.Advanced Mechanics of Materials. W.B. Bickford,USA. 1998. – 460.Advanced Mechanics of Materials. F.B. Seely, J.O. Smith. USA. 1977. – 680.Mechanics of Materials.R.C. Hubbeler. USA. 2000. – 848.Сопротивление материалов. Н.М. Беляев. М., ГИТТА. 1976. – 772.Materiālu pretestība. Metodiskie norādījumi. A.Krasņikovs, V. Gonca, J.Kalinka. Rīga, RTU.-79.Сборник коротких задач по сопротивлению материалов. В. Феодосьев. М., ВШ. 1992. -349.


RTU struktūrvienība: Materiālu pretestības profesora grupaAtbildīgais pasniedzējs: Gonca Vladimirs, Profesors (asociētais), Doktors Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, Angļu, Vācu


46


RAŽOŠANAS KVALITĀTES INSTITŪTS

Priekšmeta nosaukums: MKI290 Mašīnu elementiStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās izvēles priekšmets:


Priekšmeta mērķis:Sniegt zināšanas par mašīnu tipveida detaļu aprēķiniem un konstruēšanu.

Priekšmeta uzdevumi: iepazīšanās ar mašīnu elementu projekta un pārbaudes aprēķinu principiem un kritērijiem, mašīnu tipveida detaļu konstruēšanas iemaņu ieguve,. prasme izstrādāt inženiertehnisko dokumentācuju.

Priekšmeta saturs:Mašīnu aprēķinu pamati, elementu klasifikācija. Savienojumi: kniedēti, metināti, lodēti, deformēti, uzspīlēti, vītņoti, skrūvju, tapu, ierievju, zobrati, profila. Pārvadi: berzes, siksnu, ķēžu, sazobes - taisnu, slīpu, līku zobu, hipoidālie, spiroidālie, gliemežpārvadi, globoidālie, planetārie, viļņu, skrūvju. Vārpstas, asis, blīvējumi. Slīdgultņi, ritgultņi. Sajūgi. Korpusi.


Nav prasības

Literatūra:Šolks J., Uzkliņģis G. Mašīnu elementu aprēķini. – Rīga, “Zvaigzne”, 1978, 278 lpp.Upītis G. Mašīnu elementi (kursa palīgmateriāli). – Rīga, RTU, 2003, 60 lpp. Иванов М.Н. Детали машин. М., «Высшая школа», 1991.Решетов Д.Н. Детали машин. М., «Машиностроение», 1989.Дунаев П.Ф Конструирование узлов и деталей машин. М., «Высшая школа», 1985. Shigley J., Mischke C. Mechanical Engineering Design. McGraw-Hill, 1989.Juvinall R., Marshek K. Fundamentals of Machine Component Design. JW&S, 1991.Informācija internetā

http://www.mechsoft.com http://www.machinedesign.com/ http://iec.skf.com/... http://www.mhhe.com/engcs/mech/hamrock/


RTU struktūrvienība: Kvalitātes sistēmu profesora grupaAtbildīgais pasniedzējs: Gunārs Upītis, asoc. profesorsPasniegšanas valodas: Latviešu, , Angļu


47

http://iec.skf.com/..

http://www.mechsoft.com/


RAŽOŠANAS UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS ORGANIZĒŠANAS KATEDRA

Priekšmeta nosaukums: IRO423 Mazā uzņēmuma uzņēmējdarbības organizācijaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās izvēles priekšmets:


Priekšmeta mērķis:sniegt zināšanas par mazo uzņēmumu jēdzienu, vietu un lomu tautsaimniecībā.

Priekšmeta uzdevumi:noskaidrot mazā uzņēmuma organizēšanas, plānošanas un vadīšanas īpatnības; iepazīstināt ar darbības metodēm un kritērijiem

Priekšmeta saturs:1. Ievads. Mazais bizness un nacionālā ekonomika. Mazā biznesa problēmas. Kas ir mazā biznesa firma?2. Uzņēmējs un īpašnieks - vadītājs. Uzņēmēja un īpašnieka - vadītāja tipi. Biznesa uzsākšanas motivācija3. Mazais bizness un jaunievedumi. Mazā biznesa firmas kā novatori. Uzņēmēji kā novatori. Ko nozīmē jaunievedumi?4. Klientu un tirgus izpēte.Kas ir klients?Informācija par pieprasījumu.Izpētes gaita, metodes.5. Mazā biznesa vide.Mazā biznesa pretišķību vide. Struktūras analīze. Lielās firmas pret mazajām.6. Biznesa uzsākšana Alternatīvie varianti. Mērķa sasniegšana.7. „ Frančaizings”. Kas ir „ Frančazings”? Frančaiza birojs. Priekšrocības un trūkumi.8. Biznesa izdzīvošanas noteikumi. Biznesa izdzīvošanas robežas. Pārdevējs un pircējs.Mazā biznesa nodokļu aspekts.9. Mazā biznesa organizācijas formas. Biznesa organizācijas formas izvēle.10. Maza biznesa stratēģija.11. Biznesa plāns. Biznesa plāna mērķis.Biznesa plāna sastādīšana.12. Resursu vadīšana. Atšķirības mazā un lielā biznesa vadīšanā. Resursu izmantošana, novirzīšana13. Finansu līdzekļi. Finansu vajadzības. Finansu avoti. Finansu resursu kontrole. Finansu analīze.14. Mazā uzņēmums marketinga organizācija. Marketinga stratēģija. Marketinga plāns. Marketinga pielietošana mazajā biznesā.


Nozares ekonomika

Literatūra:


RTU struktūrvienība: Ražošanas un uzņēmējdarbības organizēšanas kat.Atbildīgais pasniedzējs:Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu,


48

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEDATORZINĀTNES UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS FAKULTĀTE

DATORVADĪBAS, AUTOMĀTIKAS UN DATORTEHNIKAS INSTITŪTS

Priekšmeta nosaukums: DST 306 Mikroprocesoru tehnikaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Obligātās izvēles priekšmets:


Priekšmeta mērķis:Sniegt akadēmisko izglītību par assemblera līmeņa klasiska mikroprocesora un mikrodatora organizāciju un darbību, kā arī par mikroprocesora komplektu un tā darbību. Iegūtās zināšanas praktiski nostiprina laboratorijas darbi.

Priekšmeta uzdevumi:Iemācīt studentiem saprast mikroprocesora realizētos programmvadības principus. Komandas izpildīšanas etapi un adresācijas veidu realizācija. Mikroprocesora komplekta uzdevumi un darbība, ieskaitot pārtraukumu sistēmas organizāciju un tiešo atmiņas piekļuvi. Maģistrāles organizācija un tās uzdevums. Augšminēto pasākumu realizācija dažādos mikroprocesoros un mikrokontrolieros. Laboratorijas darbos apgūt praktiskas iemaņas vienkārša mikrodatora dažādu sistēmu programmēšanā un programmu assemblera pierakstā.

Priekšmeta saturs:Nedēļa Lekcijas temats Laboratorijas darba nosaukums

(2 stundas)1. Klasiska mikroprocesora galvenie mezgli2. Mikroprocesora galvenie vadības signāli Assemblera programmu uzrakstīšanas metodika3. Klasiska mikroprocesora komandu sistēma4. Paralēlais programmējamais interfeiss. Taimers. Iepazīšanās ar treniņu komplektu5. Virknes programmējamais interfeiss. RS 232 un USB. 6. Pārtraukumu prioritāšu kontrolieris Vienkāršu procedūru realizācija ar komplektu7. Klaviatūras –indikātoru kontrolieris8. Maģistrālais uzbūves princips Taimera programmēšana (muzika)9. Tiešā atmiņas kanāla kontroliera uzbūve10. Tiešā atmiņas kanāla kontroliera darbība Klaviatūras –indikātoru kontroliera programmēšana11. Universāla 16 bitu mikroprocesora galvenie mezgli un

darbība12. Atmiņas segmenti un bankas.

Pārtraukumu sistēmas organizācijaPārtraukumu kontroliera programmēšana

13. Maģistrāles ciklu veidošana14. Komandu sistēma un adresācija Praktiska pārtraukumu realizācija15. Datu ķežu komandas.

Vadības komandu īpatnības16. Personālā datora veidošana Darbu ieskaites

Iepriekš apgūstamie Nav prasības

49

priekšmeti:

Literatūra:1. ČIPA A. Elektroniskie skaitļotāji. Rīga, Zvaigzne, 1983. 234 lpp.2. Микро ЭВМ. В восьми книгах. Под ред. Л.М.Преснухина М., Высшая школа, 1984.3. Микро ЭВМ. Под ред. Дирксена М., Энергоиздат, 1982.4. Григорьев В.А. Программирование однокристальных микропроцессоров М., Энергоатомиздат, 1987б

288 с. 5. Laboratorijas darbi KP580 sērijas mikroprocesoru komplekta pētīšanai. Rīga, Rīgas Politehniskais institūts, 1986, 118 lpp.6. A. Čipa. Otrās paaudzes mikroprocesoru komplekts un vispārējās nozīmes skaitļotāja veidošana. Rīga, Rīgas tehniskā universitāte, 1992., 78 lpp.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs:Pasniegšanas valodas: Latviešu, , Angļu


50



Priekšmeta nosaukums: MMK 371 Mikro- un nanotehnoloģijasStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Sniegt profesionālā bakalaura izglītību mikro- un nanotehnoloģiju pamatos, kam ir atrasts plašs pielietojums modernās medicīnas tehnikā.

Priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas un iemaņas medicīniskās aparātbūves miniaturizācijā un iegūt zināšanas informatīviem mērķiem.

Priekšmeta saturs:

Ned



1. Pasaules tendences medicīnas tehnoloģijās. Elektroniskā aparatūra.

2

2., 3.

Lielās integrālās mikroshēmas uzbūve, tehnoloģija. 22

Pusvadītāju materiāla pārbaude pēc mehāniskas apstrādes.

2

4. Pusvadītāju materiālu mehāniska apstrāde. Monokristālu orientācija.

2 Pusvadītāju materiāla pārbaude pēc mehāniskas apstrādes.

2

5. Monokristālu stieņu sagriešanas metodes plāksnēs. 26. Pusvadītāju plākšņu slīpēšana un pulēšana. 2 Monokristālu orientācijas metodes. 27., 8.

Ķīmisko un elektroķīmisko pusvadītāju virsmu apstrāde. Šķidra kodināšana.

22 2Plākšņu virsmu kodināšana.

9. Elektroķīmisko virsmu apstrāde. Jonu - plazmas kodināšana

2

10.

Fotoķīmiskie procesi integrālo mikroshēmu ražošanā. Fotošabloni.

2 Fotošablonu kontrole. 2

11.

Kontakta fotolitogrāfijas tehnoloģija 2

12.

Epitaksiālie procesi, pusvadītāju integrālo mikroshēmu tehnoloģija.

2 Leģēšanas metodes. 2

13.,

14.,

Pusvadītāju materiāla leģēšana. Difūzijas metodes. Jonu implantācijas metodes.

22 2Mikroshēmas zondes kontrole.

15.

Integrālās mikroshēmas salikšanas un pārbaudes tehnoloģija.

2

16.

Integrālās mikroshēmas pielietošana medicīniskajā aparatūrā.

2 Mikroshēmas kontrolmetodes. 2

32 16Kopā 48


Fizika, matemātika

51

Literatūra:1. Brown B., Smallwood R., Barber D., Lawford P., Hose D. Medical physics and biomedical engineering. IOP,

Bristol, 1999, 736 lpp.2. Greivulis Jānis, Raņķis Ivars. Modernas elektronikas pamati. Rīga, “Avots”, 1992., 163 lpp.3. Черняев В.Н. Технология произвотства интегральных микросхем и микропроцессоров. Москва, «Радио

и связ», 1987, 456 с.4. Digitals projektors.5. Dators.6. Mikrotehnoloģija –interneta materiāli.


RTU struktūrvienība: Fizikālās medicīnas inženierzinību profesora gr.Atbildīgais pasniedzējs: Genādijs Sagalovičs, Profesors (asociētais), Dr.habil.sc.ing.Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


52



Priekšmeta nosaukums: MEE332 Medicīnas elektroniskās un datorizētās sistēmasStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Iepazīties ar mūsdienu medicīnas elektroniskajām iekārtām un datorsistēmām.

Priekšmeta uzdevumi:Apgūt medicīnas elektronisko iekārtu darbības pamatprincipus un uzbūvi; iepazīties ar:datu apstrādes un sistēmu vadības pamata algoritmiem, sistēmu tehnisko uzbūvi un projektēšanas principiem, specifiskajām prasībām medicīnas iekārtu drošumam un tā realizācijas iespējām.

Priekšmeta saturs:1. Mūsdienu medicīnas aparātu būves principi. mikrodators kā katras mūsdienu elektroniskās iekārtas sastāvdaļa; kas "pozitīvs" un "negatīvs" šai pieejai;drošums un rezervēšana, to iespējamā realizācija.2. Telemedicīna, kas ir un kam domāta telemedicīna; telemedicīnas standarti;telemedicīnas sistēmas un tīkli.3. Medicīnas iekārtu un sistēmu drošība atbilstoši Eiropas Kopienas Direktīvām.kas ir direktīvas, standarti un pamatprasības medicīnas iekārtu drošībai; direktīvas:medicīnas iekārtas;aktīvie implanti;laboratorijas iekārtas.4. Latvijas Republikas normatīvie akti.5. Medicīnas iekārtas, to nosacītā klasifikācija6. Diagnostikas iekārtas un to darbības pamatprincipi:tiešās un netiešās reģistrācijas iekārtas;laboratorijas iekārtas;vizuālās diagnostikas iekārtas:rentgeniekārtas;datortomogrāfija;kodolu magnētiskā rezonanse ultraskaņas skeneri;endoskopi.7. Ārstniecības iekārtas. Datorsistēmas medicīnā (Mūsdienu medicīnas aparātu būves pamatprincipi -diskusija) Digitalis kardiogrāfijas sistēmas. Monitorsistēmas pacienta monitors kā datorsistēmamonitorsistēmu tīkli. Ārstniecības iekārtu vadības un kontroles sistēmas;Digitālās rentgensistēmas.Radioloģijas informatīvās sistēmas un attēlu arhīvi. Telemedicīna un telemedicīnas sistēmas (diskusija)8. Medicīnas iekārtu un sistēmu drošība (diskusija)


Fizika, matemātika

Literatūra:Jean A. Pope, Medical Physics, second edition, BA (Oxon) Plymonth College,1998Thomas S. Curry, and. oth., Christensen's Physics of Diagnostic Radiology,fourth edition, Lea & Febiger, Philadelphia, 19903. H. M. JlMBeHLleB, SneicrpOMeAHLlMHCKaa annapaiypa, "MeflnijHHa", MocKBa, 1974B. fl. >KyKOBCKm/i, MeflnquHCKne aneicrpOHHbiu cucreMbi, "MeflMLlUHa", MocKBa,1976A. PI. HeMupKO, LlucjDpOBaa o6pa6otKa ononornnecKHX cnmanos, "HayKa",MocKBa, 19846. P.Apinis, Cilvēks, SIA Jāņa Sēta, Rīgā, 19987. I.Zeidlers, Elektroterapija un magnetterapija, Zvaigzne ABC, Riga, 1999


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Ieva Markoviča, Dr.med.

53



Priekšmeta nosaukums: MEE514 Medicīniskā informātikaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets

Slodze, KP: 3 Kontaktstundu sadalījums (L.-Pr.-Lab.): 2 - 1- 0Gala pārbaudes: I



Priekšmeta saturs:


Fizika, matemātika

Literatūra:1.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Vineta ZemītePasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


54



Priekšmeta nosaukums: MEE413 Medicīniskās attēlošanas fizikālie pamatiStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Sniegt profesionālā bakalaura izglītību medicīniskās attēlošanas fizikālos pamatos, apgūstot modernas cilvēka organisma fizikālas diagnostikas tehnoloģiju pamatus.

Priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas par rentgenā, optisko, ultraskaņas, pozitrona emisijas, kodolā rezonanses, elektriskas un magnētiskās cilvēka organisma diagnostikas un attēlošanu.

Priekšmeta saturs:

56

Ned


Temats Stundas Temats Stundas1. Fizikālas diagnostikas vēsturiskie etapi, mērķi, galvenās idejas, izšķiršanas

spējas. Subjektīvisma noraidīšana fizikālajā diagnostikā. Pasaules tendences fizikāla diagnostikā. Fizikālas diagnostikas iespējas Latvijā.

2

1 Rentgena diagnostika. Fizikālais princips. Rentgena stara iedarbība ar cilvēka organismu.

2

2 Fotona izkliede. Paņēmieni tās samazināšanai. Rentgena attēla kontrasts. Faktori, kas ietekmē kontrastam. Kontrasta palielināšana. Kontrasta vielas.Rentgena diagnostikas troksnis un doza.

2

3 Rentgenā diagnostikas iekārta un darbošanās principi. 2 3 Rentgena diagnostikas detektori: ekrāni, filmas, videosistēmas, ciparu kasetes.

Jūtīgums, izšķiršanas spēja. Kserorentgenogrāfija.2

4 Rentgenā diagnostikas kvalitātes nodrošināšana: fotonu enerģija, ekspozīcija, fokusa plankums, asums, apgaismošanas laukums, filmas attīstīšana. Kaula minerāla komponenta blīvuma novērtēšana, izmantojot rentgena diagnostiku (rentgenodensitometrija).

2 Konvencionāla rentgena aparāta uzbūve, kvalitātes parametri un klīniskā izmantošana.

4

5 Datorā rentgena tomogrāfija. Princips un tehniskās realizācijas. Priekšrocības un trūkumi. Mikrotomogrāfija.

2

5 Rentgena diagnostikas dozimetrija. Paņēmieni. Dozas. 26 Magnētiskās rezonanses diagnostika. Spina rezonanses formula. Elektronu

un kodolu rezonanse. 2 Rentgenā diagnostikas

kvalitātes novērtēšana.4

7 Rezonanses diagnostikas iekārta. 27 Kodola magnētiskās rezonanses attēlošanas anģeogrāfijas metodes.

Kodola magnētiskās rezonanses attēlošana: viela sastāva analīze. 2

8 Spinu relaksācijas: gareniskā relaksācija, detektēšana.Spinu relaksācijas: škersrelaksācija, detektēšana.

2 Kodolu magnētiskās rezonanses tomogrāfa uzbūve, kvalitātes parametri un klīniskā izmantošana.

4

9 Kodola magnētiskās rezonanses priekšrocības un trūkumi. 29 Kodola magnētiskās rezonanses attēlošanas artefakti.

Kodola magnētiskās rezonanses attēlošanas kvalitātes nodrošināšana.2

10 Kodolā magnētiskās rezonanses attēlošanas signālu pārcelšana (Furje transformācijas) un attēla izveidošana.

2

11 Optiskā diagnostika. Diafanogrāfija. Fizikālais princips. Priekšrocības, trūkumi.

2

11 Lāzerā diagnostika. Lāzera stara iedarbība ar cilvēka organismu. Lāzerā interferometrija, hologrāfija, absorbmetrija, kalorimetrija, plūsmas detektēšāna, izkliedes diagnostika, fluorescence un luminiscence.

2

12 Biomagnētisms. Magnētisma avoti cilvēka organismā. Biomagnētiskā lauka detektori un attēlošana. Elektriskās impedances tomogrāfija

2

13 Pozitron-elektron anihilācijas tomogrāfija. Fizikālais princips. Aparatūra. Priekšrocības un trūkumi.

2

13 Pozitron-elektron anihilācijas tomogrāfijas paņēmieni,detektori un artefaktiGamma scincigrāfijas tomogrāfija. Princips un tehnika.

2

14 Ultraskaņa diagnostika. Ultraskaņas iedarbība ar cilvēka organismu. 215 Ultraskaņas diagnostikas aparatūra. 2 Ultraskaņas tomogrāfa

uzbūve un klīniskā izmantošana.

4

15 Ultraskaņas dināmiskā skenēšana. 216 Ultraskaņas Doplera tehnika 2 Ultraskaņas fizikālie un

tehniskie aprēķini. 2

Kopā 48 16Kopā 48


Fizika, matemātika

Literatūra:

57

1. Уэбб С. Физика визуализации избражений в медицине. 2 sējumos. Maskava, Mir, 1991, 405 un 403 lpp.

2. Curry T.S. Physics of diagnostic radiology. London, Lea, 1990, 503 lpp.3. Sprawls P. Physical principles of medical imaging. Wisconsin, Medical Physics Publishing, 1995, 656 lpp.4. Hedrick W.R, Hykes D.L., Starchman D.E. Ultrasound physics and instrumentation. Mosby, 1995, 300 lpp.5. Домаркас В., Пилецкис Э. Ультразвуковая эхоскопия. Lenindrada, Mišinostroenie, 1988, 403 lpp. 6. Video filmas ar diagnostikas iekārtu un tehnoloģiju demonstrāciju.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Jurijs DehtjarsPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


58



Priekšmeta nosaukums: MEE332 Medicīniskās fizikas pamatiStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Sniegt profesionālā bakalaura izglītību medicīnas fizikas pamatos, apgūstot pamata zināšanas par fizikālām parādībām cilvēka organismā.

Priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas un iemaņas aprēķinos: biomehānikā, biosiltumā, bioelektrībā, biomagnētismā, biooptikā un fizikālā radiācijas bioloģijā.

Priekšmeta saturs:

Ned

ēļa

Lekcijas Praktiskie darbi

Temats Stundas Temats Stundas1. Pasaules tendences medicīnas fizikālas

tehnoloģijas. Medicīnas fizikas vieta medicīnā. 2

2 Enerģijas konservācijas likums bioloģiskās sistēmās. Bioenerģētiskais patēriņš.

2 Bioenerģētiskais patēriņš. Aprēķini 2

3 Energometrija. Enerģijas avoti cilvēka organismam. Enerģijas zudumu kanāli. Siltuma kanāli.

2

4 Entropija un bioloģiskie objekti. Entropija un statistika.

2 Entropija Pasaulē un biomolekulāras sistēmās. Diskusijas.

2

5 Bioloģiskā objekta un apkārtējas vides entropija. Entropija, dzīve un slimības. Neatgriezeniskie procesi un bioloģija. Kriomedicīna.

2

6 Biomehānika. Darbs. Spēki. Sviras. Dinamiskās slodzes un lūzumi. Biomehānismu sintēze.

2 Sviras cilvēka organismā. Aprēķini. Diskusija.

2

7 Viļņi. Skaņa. Runas aparāts. Doplera efekts. 28 Dzirdes aparāts, konstrukcija. Stāvviļņi.

Fonendoskops. Audiometrija. Bungas plēvītes svārstības parametri. Otoakustiskā emisija.

2 Dzirdes aparāts. Aprēķini. 2

9 Skaņas avota lokācija. Ultraskaņa medicīnā. 210 Šķidrumi. Ņūtona un neņūtona šķidrumu. Plūsma.

Bernulli vienādojums. Šķidruma spiediens un ātrums.

2 Heamodināmiska. Aprēķini. 2

11 Asinsvadu vadāmība. Tecēšanas režīmi un tos izmantošana diagnostikā. Asinsspiedienu mērījumi. Pulsa vilnis. Solitoni.

2

12 Kapilāru efekti. Gaisa embolija. 2 Asinsspiediens. Aprēķini, mērījumi. 213 Acs un optika, spetrālais jūtīgums. 214 Bioelektromagnētiski efekti un parādības. 2 Acu optika. Aprēķini. 215 Biomembrānas. Pārnesumu procesi. 216 Radiācijas un kodolmedicīna. 2 Radiācija medicīnā. Aprēķini.

Diskusija.2

Kopā 32 16Kopā 48

59


Fizika, matemātika

Literatūra:1. Ремизов А. Н. Медицинская и биологическая физика. Maskava, Visšaja Škola 1998. 638 lpp. 2. Berger. S.A. Introduction to bioengineering. Oxfords. Oxfords University Press, 1996б 526 lpp.3. Pope J.A.. Medical Physics. Heinemann Education, 1988, 150 lpp.4. Мэрион Д. Общая физика с биологическими примерами. Maskava, Visšaja Škola, 1986, 300 lpp.5. Brown B., Smallwood R., Barber D., Lawford P., Hose D. Medical physics and biomedical engineering. IOP,

Bristol, 1999, 736 lpp.6. Digitals projektors.7. Dators.8. Cilvēka anatomija –internēta materiāli.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Jurija DehtjarsPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


60



Priekšmeta nosaukums: MEE407 Medicīniskās tehnikas projektēšanaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Sniegt profesionālā bakalaura izglītību medicīnisko iekārtu projektēšanas pamatos, apgūstot zināšanas par medicīnisko iekārtu uzbūvi, projektēšanas pamatiem, prasībām balstoties uz ES direktīvām, apgūt prasmi veikt iekārtu aprēķinus.

Priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas iekārtu projektēšanas metodikā, zināt dizaina pamatus, noteikt medicīniskās iekārtas klasi un noteikt direktīvu prasības to projektēšanai un izgatavošanai, apgūt siltumtehniskos un hidrauliskos iekārtu aprēķinus, apgūt iekārtu shēmu izstrādes metodiku, iepazīties medicīnisko iekārtu elektrodrošības prasībām.

Priekšmeta saturs:

61

Projektēšanas metodika: Projektēšanas uzdevums – pasūtītāja, resursu un laika loma projektēšanā.Projektēšanas līmeņi. Projektēšanas etapi.Konstruēšanas vieta tehniskajā izstrādē. Projektēšana kā trīspakāpju process – analīze, sintēze, novērtējums. Tehniskais uzdevums iekārtas projektēšanai.Iekārtas uzbūve.Iekārtas funkcionāli-strukturālā shēma.Iekārtas ražība.Ciklogrammu konstruēšana. Prasības iekārtu vadības sistēmām, bloķēšana un signalizācija. Mākslinieciskās konstruēšanas pamati (dizains) – tās mērķis. Medicīnisko iekārtu dizaina mērķi. Inženierdizaina virzieni – konstruktīvisms, funkcionālisms; firmas stils. Tehniski estētikas prasības. Ergonomiskās prasības. Tektonika un tilpuma - vides struktūra. Kompozīcijas līdzekļi – simetrija un asimetrija; proporcionalitāte; ritms; mērogs; kontrasts; gaisma un krāsa; optiskās ilūzijas;Likumdošana medicīnisko iekārtu laišanai apgrozībā ES valstīs.ES likumdošana . Reglamentētā un nerglamentētā sfēra. Kvalitāte un drošība. Starptautiskās tehniskās likumdošanas tendences. ES direktīvas un standartizācija Eiropā un Latvijā Atbilstības vērtēšanas modulārais princips.Produkcijas kategorijas. Produkcijas sertifikācijas procedūras. Trešās puses produktu sertifikācijas shēmas . Produkcijas testēšana. CE - zīme.Medicīnas iekārtu direktīvu (MID) uzdevumi. MID prasības par iekārtu klasifikāciju. MID būtiskās prasības. MID prasības projektēšanai un konstruēšanai. MID prasības par tehnisko dokumentāciju. MID prasības par atbilstības novērtēšanas procedūrām CE - zīmes iegūšana medicīniskajiem produktiem. Kvalitātes sistēmu prasības medicīnisko produktu projektēšanā un ražošanā un pēc realizēšanas tirgū. Papildprasības medicīnisko iekārtu kvalitātes sistēmām. MID noteiktā riska analīze – bīstamības; riska vadība.Biosaderība: citotoksicitāte, sensivitāte, akūtas toksicitātes. Medicīnisko iekārtu sterilitāte. MID prasības par klīniskiem pētījumiem. Medicīnisko iekārtu darba aizsardzība un drošības tehnika. Elektrodrošības vispārējās prasības un bīstamību raksturojums.Elektrodrošības noteikumi.Elektrodrošības vispārējs raksturojums.Aizsardzība ar zemēšanu trīsfāzu tīklos ar izolētu neitrāli.Aizsardzība ar nullvadu trīsfāzu tīklā ar iezemētu neitrāli. Aizsardzība pret elektrisko strāvu ekspluatējot elektromedicīnisko aparatūru. (Darba daļa).Aizsardzība pret nepieļaujami lielu pieskaršanās spriegumu. 01; I klases , II klases un III klases aparāti.Elektromedicīnisko aparātu elektrodrošības nodrošināšanas īpatnības (H; B; BF; CF tipi).Aizsardzība pret elektromagnētisko lauku.Aparatūras elektrodrošības kontrole un pārbaudes Iekārtu mehāniskās sistēmas.Transportējošo mehānismu klasifikācija.Transportējošo iekārtu statiskie un dinamiskie aprēķini.Transportējošās iekārtas (stingas konstrukcijas, nepārtrauktas darbības ar velces elementu).Nepārtrauktas darbības transportieri (bez velkošā elementa, rotoru iekārtas). Iekārtu kinemātiskās shēmas. Ciklogramma, taktogramma. Principiālo kinemātisko shēmu sastādīšanas secība.Vienpozīciju iekārtu kinemātiskie aprēķini. Daudzpozīciju iekārtu kinemātiskie aprēķini. Siltumtehniskie aprēķiniSiltumapmaiņas veidi.Ķermeņa iekšējā enerģija.Siltumietilpība.Galvenie termodinamikas likumi. Jēdziens par enerģiju.Siltuma un saldēšanas mašīnas cikli. Siltumvadīšanas galvenie jēdzieni.Furjē likums. Siltumvadītspējas koeficients. Siltumvadītspēja caur plakanu sienu.Siltumvadītspēja caur daudzslāņu plakanu sienu.Siltumvadītspēja caur cilindrisku sienu. Konvektīvās siltumapmaiņas galvenie jēdzieni.Siltumatdeves koeficients.Līdzības teorija siltumapmaiņā, galvenie jēdzieni. Līdzības kritēriji.Līdzības teorija. Reinoldsa kritērijs. Līdzības kritēriji. Nuselta, Prandtla kritēriji. Līdzības kritēriji Grasgofa, Furjē kritēriji. Siltumapmaiņa dabīgā konvekcijā un piespiedu konvekcijā. Siltumapmaiņa vāroties. Vārīšanās iekārtas.Siltuma starošana, galvenie jēdzieni. Siltuma starošana, Planka, Stefana-Bolcmaņa likumi.Siltuma starošana, Kirhofa likums. Lamberta likums.Starošanas leņķa koeficienti. Siltumapmaiņa starp ķermeņiem starošanas ceļā. Salikta siltumapmaiņa. Siltumpāreja caur plakanu sienu. Siltumapmaiņas aparāti. Klasifikācija, konstruktīvās īpatnības. Siltumapmaiņas aparātu aprēķins.Temperatūru vidējā starpība.Siltumapmaiņas aparātu darba šķidrumu beigu temperatūru aprēķini. Siltumapmaiņas aparātu siltumatdeves (KF) aprēķina secība. Siltumapmaiņas aparātu hidrauliskais aprēķins.Hidrauliskās pretestības un siltumapmaiņas savstarpējā iedarbība siltumapmaiņas aparātos. Jēdziens par saldēšanas un kriogeno tehniku.Tvaiku saldēšanas mašīna. Darba cikla un kompresora darba tilpuma aprēķini. Kriogēnā tehnika. Sašķidrināto gāzu iegūšana.


Fizika, matemātika

Literatūra:

62

1. The Biomedical Engineering Handbooks / Editor in chief Joseph D.Bronzino. CRC Press, Inc. 1995. - 2890 p.

2. Electronic Devices for Rehabilitation / editet by John G. Webster/ Chapman and Hall. 1985. 430 p. 3. Medical Laser Safety. / editet by H.Mosely and J.K.Haywood. Bocardo Press. 19874. Management of Medical Technology : a primer for clinical engineers / editet by Joseph D.Bronzino. 1992. 5. Medicin och teknik. Bertil Jacobson Stockholm 1987. // zviedru val.

9. Biomaterials : an introduction./ Joon B. Park and Roderic S. Lakes. Plenum Press. 1993 6. Technik der medizinishen Radiologie: Diagnostik, Strahlentherapie, Strahlenscutz./Th. Laubenberger, J.

Laubenberger. 6.Auflage. Deutsche Arzte-Verlag GmbH. Koln 19947. A.Millers, I.Rūse. Vispārīgā radiobioloģija un praktiskā radioekoloģija. //Rīga, 1995.// Latvijas

Universitātes izdevn. 313 lp.8. V.H. Sabitovs. Medicīniskie instrumenti. /Medicinskije instrumenti/Kr. val., Maskava, Medicīna, 1985. 172

lp.9. Medizintechnik./Ulrich Bause, Klaus Forke, Jochen Matauschek. Berlin, Verl.Gesundheit, 1990. – 244 S.10. Remizovs A. N. Medicīniskā un bioloģiskā fizika /Medicinskaja I biologičeskaja fizika/ Kr. val./ Maskava,

“ Visšaja škola” 1987. – 635 lp.11. Medical instrumentation. Application and Design // Editor John G. Webster, / John Wiley & Sons, Inc.

1998. 670 p.12. The Physics of Medical Imaging / Edited by S.Webb // Fizika vizualizacii izobražeņij v mediciņe. S.

Uebba ,Maskava “Mir” 1991. 2 daļas. Kr val.13. Ints Zeidlers. Elektroterapija un magnētterapija, Rīga, Zvaigzne ABC, 1999. – 128 lpp.14. Pielietojamā lāzermedicīna // Prikladnaja lazernaja medicina// H.P. Berliena redakcija./ krievu val./

Maskava, Interekspert , 1997. /no vācu val.- Berlīnes lāzeru un medicīnas centrs


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Aldis Balodis, Dr.ing.sc., profesorsPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


63


BIOMEDICĪNAS INŽENIERZINĀTŅU UN NANOTEHNOLOĢIJU INSTITŪTSPriekšmeta apraksts

Priekšmeta nosaukums: Medicīnas tehnikas projektēšana (studiju projekts) Studiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis: uzprojektēt medicīnisku iekārtu vai to sastāvdaļas, pamatojot variantu izvēli un veicot pamata aprēķinus.

Priekšmeta uzdevumi: Apgūt spēju sagatavot tehnisko uzdevumu iekārtas izstrādei un projektēt iekārtu pēc dotā uzdevuma aprēkinot to elementus Apgūt spēju izvēlēties iekārtas vadības shēmas funkcionālos blokus un elementus, kā arī veikt tehnisko risinājumu variantu salīdzināšanu un izstrādāt dokumentāciju.

Priekšmeta saturs: Tehniskais uzdevums iekārtas projektēšanai. Iekārtas uzbūve.Iekārtas funkcionāli-strukturālā shēma.Variantu izstrādeMedicīnisko iekārtu klasifikācija un atbilstības novērtēšanas procedūrasTehniskās dokumentācijas izstrādeShēmu dokumentācijas izstrādeCiklogramma, taktogramma – to sastādīšana, vadības algoritmiKonvektīvās un starošana siltumapmaiņas aprēķini


fizika, matematika, medicinskie instrumenti un iekārtas

Literatūra: 1. The Biomedical Engineering Handbooks / Editor in chief Joseph D.Bronzino. CRC Press, Inc. 2005. - 2890 p 2. .Osipovs L. Ķīmijas tehnoloģijas pamatprocesi un aparāti. – Rīga, Zvaigzne,1991. - 680 lpp.3. Nagla, Jānis, Saveļjevs, Pēteris, Turlajs, Daniels. Siltumenerģētikas teorētiskie pamati. Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnzinību fakultātes Siltumenerģētikas katedra. Rīga, 2008.192 lpp. 4. Вопилкин Е.. Расчет и конструирование механизмов приборов и систем. / Maskava, : “Высшая школа”, 1980


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Aldis Balodis Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


64



Priekšmeta nosaukums: MEE307 Medicīniskās statistikas metodesStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Iepazīstināt studentus ar statistikas metodēm un tās pielietošanu medicīnisko datu analīzē.

Priekšmeta uzdevumi:Sniegt teorētiskās zināšanas par varbūtības teoriju, matemātisko statistiku un statistisko datu apstrādi. Attīstīt praktiskās iemaņas statistisko datu reprezentācijā, statistisko parametru novērtēšanā, hipotēzes pārbaudē un citu statistisko metožu izmantošanā.

Priekšmeta saturs:Nedēļa Lekciju temati Praktisko darbu temati

1. Ievads. Medicīniskie dati. Datu reprezentācija. Sadalījumi un sadalījumu parametri: vidēja vērtība, moda, mediāna. Izkliedes parametri: standartnovirze, dispersija.

2. Jēdziens par varbūtību. Varbūtības definīcijas. Varbūtības likumi. Nosacīta varbūtība. Pilnas varbūtības formula. Bajesa formula. Testi: jutīgums un specifiskums. Apriora varbūtība. k-tests

Varbūtību aprēķini. nosacīto varbūtību aprēķini. Testu rezultātu interpretācija.

3. Gadījuma lielumu sadalījumi. Nepārtraukto lielumu sadalījums. Varbūtības blīvums. Normālais sadalījums: formulas un tabulas. “Normalitātes” pārbaudījums.

4. Izlases, kļūdas, nenoteiktības. Izlases sadalījums. Izlases vidējas sadalījums. Centrāla robežteorēma. Kļūdas: sistemātiskā, gadījuma. Kļūdu saskaitīšana. Uzticamības intervālu konstruēšana. Stjudenta sadalījums. 2 sadalījums.

Datu grafiskā reprezentācija. Histogrammu konstruēšana. Modu, mediānu un vidējas vērtības aprēķini. Standartnovirzes aprēķini.

5. Diskrēto lielumu sadalījumi. Bernulli izmēģinājumu shēma. Bernulli sadalījums. Puasona sadalījums. Masu apkalpošanas problema.

6. Statistiskā nozīmība un hipotēžu testēšana. Nulles hipotēze. Varbūtības līmenis un nozīmība. I un II tipa kļūdas un un risks. Tipveida hipotēzes testēšanas algoritms. Brīvības pakāpes.

Normāli sadalīto lielumu varbūtību aprēķini. Laplasa integrālis. Datu “normalitātes” pārbaudījums.

7. t- tests. Populācijas vidējas novērtēšana pēc izlases vidējas. Vienas izlases tests; pāru t-tests; nepāru t- tests. Z- tests.

8. 2 –tests. Hipotēzes par sadalījumu. 2x2 tabulas. F-testi. Izlases datu apstrāde. Uzticamības intervālu konstruēšana vidējai vērtībai un dispersijai.

9. Neparametriskie rangu testi. Wilkoksona, Mann-Vitneja un zīms testi. 10. Izdzīvojamības aprēķini. Dzīves tabulas metodes sagrupētiem un nesagrupētiem datiem. Divas izlases vidējas salīdzināšana.

Sadalījuma hipotēzes testēšana. Rangu testi.

11. Regresija un korelācija. Minimālo kvadrātu metode. Regresiju līnijas. Korelācijas koeficienta nozīmīguma novērtēšana

12. Dispersijas analīze. F-tests. vienfaktoru un divfaktoru ANOVA Dispersiju analīze. Regresijas līknes konstruēšana.

13. Multivariāciju analīze. Proporcionālo risku modelis. 14. Klīniskie izmēģinājumi, to mērķi un uzdevumi. Izmēģinājuma I. – III. fāzes.

Randomizācija. Secīgs un škērsmeģinājums.Proporcionālo risku modelis.

15. Risks un jonizējošā radiācija16. Epidemioloģiskie pētījumi: gadījumu, grupas un šķērsgriezuma pētījumi. Klīniskā izmēģinājuma plānošana.

Epidemioloģiskais pētījums.


Fizika, matemātika

65

Literatūra:1. L. Grīnglazs, J. Kopitovs Matemātiskā statistika :ar datoru lietojuma paraugiem uzdevumu risināšanai :

māc. līdz. [tulk. Jānis Smotrovs], Rīga : Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, 2003, 308 lpp.

2. E. Vasermanis, D. Šķiltere, Varbūtību teorija un matemātiskā statistika, Rīga, “Izglītības soļi”, 2003, 186 lpp.

3. O. Krastiņš, I. Ciemiņa. Statistika, Rīga, Latvijas Republikas centrālā statistikas pārvalde, 2003, 267 lpp.4. Mould, R.F. Introductory Medical Statistics, IoP publishing, 1998, 403 p.5. Л. Гринглаз, Е. Копытов. Математическая статистика с примерами решения задач на компьютере.

Рига : Высшая школа экономики и культуры, 2002, 325 с. 6. В.М. Иванова, В.Н. Калинина, Л.А. Нешумова, И.О. Решетникова Математическая статистика,

Москва, «Высшая школа», 1981, 371 с. 7. Д. Худсон. Статистика для физиков. Москва, «Мир», 1967, 242 с.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Aleksejs Kataševs, Dr.phys., Asociētais profesorsPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


66



Priekšmeta nosaukums: MEE509 Medicīniskie instrumenti, iekārtas un sistēmasStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Iepazīstināt studentus ar dažādu medicīnisko iekārtu darbības principiem, uzbūvi, konstruktīvām īpašībām un ekspluatācijas aspektiem

Priekšmeta uzdevumi:Sniegt teorētiskās zināšanas par medicīnisko iekārtu konstruktīviem elementiem, par vairākiem diagnostisko un terapeitisko iekārtu klāstiem. Attīstīt praktiskās iemaņas iekārtu maketēšanā.

Priekšmeta saturs:Nedēļa Lekciju temati Praktisko darbu temati1. Ievads. Medicīniskas iekārtas īpašības un raksturojumi, iekārtu klasifikācija 2. Mērīšanas pārveidotāji. Sabīdes un Spiediena mērījumi, Temperatūras mērījumi.

Optiskie mērījumiPārveidotāju parametru aprēķini. Paveidotāju izvēle dotajām mērķim. Pārveidotāju kalibrēšana

3. Biopotenciālu mērījumi. Biopotenciālu elektrodi

4. Ķīmiskie biodevēji. Biopotenciālu elektrodu parametru aprēķini. Biopotenciālu elektrodu ražošanas režīmi. Elektrodu ilgizturības aprēķini.

5. Pastiprinātāji un signālu apstrādes pamati. Datorizēta datu apstrāde6. Biopotenciālu mērījumi: pastiprinātāji un signālu apstrāde. Biopotenciālu pastiprinātāju aprēķini. Signālu

apstrādes shēmas maketēšana.7. Elektriskā drošība medicīnā. Elektrodrošības nodrosīnāšana 8. Fizioloģisko parametru noteikšana. Spiediens un skaņa Elektrotraumu gadījumu analīze. Sistēmu

elektrodrošību analīze 9. Fizioloģisko parametru mērīšana. Asins plūsma un tilpums. 10. Fizioloģisko parametru mērīšana. Elpošanas sistēmas parametri. Citi

fizioloģiskie parametriFizioloģisko signālu mērīšanas iekārtu parametru analīze.

11. Klīniskās laboratorijas iekārta. Bioķīmiskā laboratorija. Hematoloģiska laboratorija. Histoloģiskā laboratorija

12. Terapeitiskā (protezējoša) iekārta. Elektriskie stimulatori. Kardioloģiskās korekcijas un protezēšanas iekārtas

Koncentrāciju aprēķins pēc Bera likuma. Polarimetrija. Vielu sadalīšana centrifūgā. Elektroforēze

13. Terapeitiskā (protezējoša) iekārta. Hemodialīzes aparāti. Plaušu ventilatori un anestēzijas mašīnas. Inkubatori un barokameras

14. Ķirurģiskās iekārtas. Elektro- un lāzeru ķirurģija. Minimāli invazīva ķirurģija. Zāles ievadīšanas iekārta. Litoripsija

Elektriskā stimulatora jaudas aprēķini. Mākslīgas asinsrites aparāta jaudas aprēķini. Hemdialīzes efektivitātes aprēķins. Lāzera skalpeļa iedarbības modelēšana

15. Rehabilitācijas iekārta. Telemedicīna un tās pielietojumi stacionārā un ambulatorā aprūpē.

16. Ievads klīniskā inženierzinātnē. Slimnīcu aprīkojuma iekārta. Informācijas tehnoloģijas medicīnā.

Telemedicīniskas sistēmas maketēšana un sakaru kanāla kapacitātes aprēķins. Sterilizācijas iekārtu skaita aprēķins. Slimnīcas informatīvas sistēmas maketēšana


Fizika, matemātika

Literatūra:

67

1. Webster, J. G (ed.) Medical Instrumentation, John Wiley and Sons, 1998, 691 p.2. Bronzino J. D (ed.) The Biomedical Engineering handbook, CRC Press, 1995, 2862 p.3. Brown, B.H., Smallwood, R.H, et al. Medical Physics and Biomedical Engineering, IOP publishing, 1999,

736 p. 4. Briedis V., Popovs A., Inženiertehniskie mērījumi, Lekciju konspekts, Rīga, 1999, 66 lpp.5. Томпкинс У., Уэбстер Дж., /ред./ Сопряжение датчиков и устройств ввода данных с компьютерами

IBM PC, Москва, Мир, 1992, 589 стр.6. Фолкенберри, Л. Применения операционных усилителей и линейных Ис, Москва, «Мир», 1985, 572

стр.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Aleksejs Kataševs, Dr. phys, Asoc. profesorsPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


68



Priekšmeta nosaukums: MEE320 Medicīnisko iekārtu drošumsStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Sniegt profesionālā bakalaura izglītību medicīnisko iekārtu drošuma pamatos, apgūstot pamata zināšanas par iekārtu drošuma parametriem, varbūtības teorijas un metodes pielietošanu iekārtu drošuma novērtēšanai un pārbaudei.

Priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas un iemaņas aprēķinos drošuma parametru prognozēšanai, tās pārbaudei un plānošanai.

Priekšmeta saturs:


Fizika, matemātika

Literatūra:1. Birolini A. Quality and Reliability of Technical Sistems. Theory – Practice – Management.

Springer – Verlag, 1994, 515 pp.2. Reliability of Technical System. Handbook. Ed. Ushakov I.A., Moskow, “Radio I Svjaz,” 1985,

606 pp (in Russian)3. Козлов Б., Ушаков И. Справочник по расчоту надежности., И. « Советское радио», 1975.,

470 с.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Genādijs Sagalovičs, Dr. hab. ing., profesorsPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


69

Ned ēļa Lekcijas

Temats Stundas1. Galvenie pamatjēdzieni. Drošība, bezatteice, ilgmūžīgums, remontējamība, saglabājamība. 22 Galvenie raksturlielumi. Darba derīgums, kritiskais iekārtas stāvoklis, iekārtas bojājums, atteice. 23 Atjaunošana, kalpošanas ilgums, saglabāšanas ilgums. 24 Bezatteices rādītāji – varbūtība, intensitāte 25 Ilgmūžības rādītāja resursi, kalpošanas termini 26 Remontējamības rādītāji. Atjaunošana, dīkstāve. Saglabājamības rādītāji. 27 Galvenās sakarības neatjaunotam elementam 28 Galvenās sakarības atjaunotam elementam 2

9, 10 Varbūtības teorijas elementi 411 Sistēmas drošības plānošana 2

12, 13 Statistisko datu savākšanas un apstrādes metodikas 414, 15,

16Praktisko uzdevumu atrisināšana 6

Kopā 32



Priekšmeta nosaukums: MEE311 Medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģijaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets

Slodze, KP: 4 Kontaktstundu sadalījums (L.-Pr.-Lab.): 2- 2 - 0Gala pārbaudes: I

Priekšmeta mērķis:Sniegt profesionālā bakalaura izglītību medicīnas iekārtu izgatavošanas pamatos, apgūstot pamata zināšanas par tehnoloģiska procesa struktūru un darba paņēmieniem.

Priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas un iemaņas aprēķinos tehnisko procesu izstrādāšanā.

Priekšmeta saturs:

Ne

dēļ a Lekcijas Praktiskie darbi

Temats Stundas Temats Stundas1-2 Tehnoloģiskais process. Ražošanas veidi. 2 Ražošanas veidu aprēķins 23-4 Apstrādes precizitāte 2 Bāzēšanas kļūdas 25-6 Bāzēšanas teorija 2 Starpoperācijas izmēri 27-8 Uzlaide. Sagataves veidi 2 Apstrādes režīmu aprēķins 29-10 Apstrādes režīmi 2 Savstarpējā detaļu apmaiņa 211-12 Tehnoloģiskā procesa maršruti 2 Savstarpējā detaļu apmaiņa 213-14 Ražošanas ekonomika 2 Apstrādes laiks, veidi 215-16 Salikšanas tehnoloģija 2 Salikšanas shēma 2

Kopā 16 16Kopā 32


Fizika, matemātika

Literatūra:1. Brown B., Smallwood R., Barber D., Lawford P., Hose D. Medical physics and biomedical engineering.

IOP, Bristol, 1999, 736 lpp.2. Rieksts A., Sagalovičs G., Lūsis L. Mašīnbūvniecības tehnoloģija. Rīga. RPI., 1976, 200 lpp.3. Bunga L., Jonāns A. Aparātbūves un mašīnbūves tehnoloģijas pamati. Rīga. “Zvaigzne”, 1978, 347 lpp.4. Горбацевич А.Ф. Курсовое проектирование по технологии машиностроения. Минск. «Вышэйшая

школа», 1975, 283 стр.5. Данилевский В.В. Справочник молодого машиностроителя. Москва., «Высшая школа», 1973, 646 стр.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Genādijs Sagalovičs, Dr. hab. ing., profesorsPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


70



Priekšmeta nosaukums: MMK263 Mērīšanas tehnika medicīnāStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Veidot teorētiskās un praktiskās zināšanās par mērījumiem, tos metroloģisko nodrošinājumu, mērījumu rezultātu apstrādi, mērīšanas aparatūru un mērījumu pielietošanu medicīnā.

Priekšmeta uzdevumi:Sniegt teorētiskās zināšanas par metroloģijas pamatiem; tipiskām mērīšanas metodēm; mērījumu rezultātu apstrādi; tipveida mērīšanas aparatūru un tās pielietošanu dažādu fizikālo lielumu mērīšanai, tajā skaitā medicīnā. Attīstīt praktiskās iemaņas dažādu mērīšanas metodes realizācijai, mērījumu rezultātu apstrādei, mērīšanas kļūdu analīzei

Priekšmeta saturs:Nedēļa Lekciju temati Laboratorijas darbu temati

1. Fizikālie lielumu, mērvienības, metroloģijas pamati. Mērījumu vienotība. Mērīšanas kļūda

2. Mērījumi, to klasifikācija un metodes; Mērījumu kļūdu klasifikācija un izcelsme. Kļūdu samazināšanas metodes; Mērīšanas līdzekli, Mēraparāti, Mēraparātu struktūras shēma; Mērīšanas līdzekļu metroloģiskie raksturojumi

Tiešie mērījumi. Mērījumu rezultātu apstrāde

3. Mērījumu rezultātu statistiskā apstrāde. Varbūtības teorijas pamatjēdzieni.

4. Mērījumu rezultātu statistiskā apstrāde: analīze un statistisko parametru aprēķini

Mērmikroskops.Mērījumu kļūdu analīze

5. Elektrisko lielumu mērīšana ar analogmērītājiem. Mērīšanas shēmas. Elektromehāniskie mērmehānismi. Strāvas stipruma un sprieguma mērīšana

6. Līdzstrāvas stipruma, sprieguma un lādiņa mērīšana. Maiņstrāvas parametru mērīšana. Strāvas veida pārveidotāji.

Vitstona tilts. Izlases metode

7. Elektroniskie analogmērītāji. Mērīšanas pastiprinātāji. Elektroniskie voltmetri un to uzbūves elementi. Elektroniskie ommetri.

8. Elektroniskie oscilogrāfi. Laika intervālu, frekvences un fāzes nobīdes mērīšana. Laika mainīgo lielumu reģistrācija.

Kompensācijas EDS mērītājs. Mērītāju kalibrēšana.

9. Elektrisko lielumu mērīšana lietojot salīdzināšanu ar mēru. Mērtilti. RLC parametru mērīšana Kompensācijas metodes. Automātiskie potenciometri

10. Mērīšana ar ciparmērītājiem. Ciparu tehnikas pamati – kodi un skaitīšanas sistēmas. Analogu - ciparu pārveidošana. ACP kļūda

Frekvences mērīšana ar Lisažu figūrām. Mēraparātu pārbaude.

11. Mērīšana ar cipārmērītājiem. Ciparu mērītāju elementi un shēmas.12. Datorizētas mērīšanas sistēmas RC ķēdes laika konstantes

mērīšana.Kompleksie mērījumi. Minimālo kvadrātu metode

13. Neelektrisko lielumu mērīšana: pārvietojumu un spiediena mērīšana; temperatūras mērīšana

14. Neelektrisko lielumu mērīšana: optisko lielumu mērīšana Termopāris. Termopāru mērītāja kalibrēšana

15. Neelektrisko lielumu mērīšana: gāzu un šķīdumu plūsmu mērīšana16. Neelektrisko lielumu mērīšana: vielu sastāva un koncentrācijas

mērīšanaViļņa garuma mērīšana. Monohromātora kalibrēšana

Iepriekš apgūstamie Fizika, matemātika

71

priekšmeti:

Literatūra:1. Abrams I., Mērījumu rezultātu matemātiskā apstrāde , Rīga, Zvaigzne, 1983, 137 lpp.2. Briedis V., Popovs A., Inženiertehniskie mērījumi, Lekciju konspekts, Rīga, 1999, 66 lpp.3. Iļķens, M., Elektriskie mērījumi. Mācību līdzeklis, A.Pelšes Rīgas Politehniskais inst. Vispārīgās elektrotehnikas kat.,

Rīga, 1984 74 lpp.4. Grundulis A., Stanke H., Radioelektroniskie mērījumi. Rīga, Liesma, 1966, 438 lpp.5. Valters A., Zagorska Ņ., Novērojumu un mērījumu rezultātu matemātiskās apstrādes pamati. Metodiski norādījumi

laboratorijas darbu veikšanai, Rīgas Tehniskā univ., Rīga , RTU, 1991, 27 lpp6. Малиновский В.Н. /ред./ Электрические измерения, Москва, Энергоатомиздат, 1985, 416 стр.7. Дьяченко К. П., Зорин Д. И.,и др. Электрические измерения. Москва, Высшая школа, 1972, 519 стр. 8. Томпкинс У., Уэбстер Дж., /ред./ Сопряжение датчиков и устройств ввода данных с компьютерами IBM PC,

Москва, Мир, 19929. Malmstadt, Howard V at all. Electronic measurements for scientists, Menlo Park (Cal.) etc., W.A.Benjamin, 1974,

XVII,906 p.10. Туричин А.М., Новицкий П.В., Левшина Е.С. и др., Электрические измерения неэлектрических величин,

Ленинград : Энергия. Ленинградское отд-ние, 1975, 575 с.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Aleksejs Kataševs, Dr. phys., Asociētais profesors Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


72



Priekšmeta nosaukums: MMK 443 MehatronikaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Sniegt profesionālā bakalaura izglītību mehatronikas pamatos, apgūstot pamata zināšanas par mehānismu un mehānisko sistēmu vadību ar integrētu elektronikas un datortehnikas pielietojumu.

Priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas aparātbūvē, elektronikā un datortehnikas pielietošanā medicīnā, biomehānikā, biosiltumā, bioelektrībā, biomagnētismā, biooptikā un radiācijas bioloģijā.

Priekšmeta saturs:


Fizika, matemātika

Literatūra:1. Isermann Rolf. Mechatronic. Fundamentals. Springer Verlag, 2003, ISBN 1852336935, 640 pp.2. Alciatore David, Histand Michael. Introduction to Mechatronics. Measurement Systems. McGraw – Hill

Science. Engineering. 2002. ISBN 0072402415 496 p.p.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Aldis Balodis Dr.sc. ing., profesorsPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


73

Ned

ēļa Lekcijas

Temats Stundas

1. Pasaules tendences ražošanas tehnoloģijās. Prognozes. 22. Jaunas tehnikas novērtēšanas koncepcijas. 23. Robotehnika un automatizēta ražošana. 44. Robotu pielietošana standarta ražošanas uzdevumos 45. Raksturīgie robotiem piemērotie tehniskie ierobežojumi. 46. Kinemātiskās shēmas un robota konstrukcijas iekārtojums. Dekarta, cilindriskā,

sfēriskā un angulāra koordinātu sistēma8

7. Robota galvenie tehniskie raksturojumi. Celtspēja, apkalpošanas zonas izmēri, ātrums. Pozicionēšanas un atkārtojamības precizitāte.

4

8. Vadības ierīces. Sensori. Informācijas apstrāde. 4Kopā 32


RAŽOŠANAS UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS EKONOMIKAS PROFESORA GRUPAPRIEKŠMETA APRAKSTS

Priekšmeta nosaukums: IUE130 Projektu vadīšanaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Dot zināšanas projektu vadīšana pamatjēdzieniem līdz projekta ekonomiskam pamatojumam.

Priekšmeta uzdevumi:Apmācīt studentus realizēt projekta vispusīgo analīze pareizi izvēlēt projekta variantu no ekonomikas viedokļa, organizēšanas un plānošanas metodēm projektēšana.

Priekšmeta saturs:Nr.p.k. Temats Stundu skaits

lekc. lab.d. kopā1. Priekšmeta uzdevumi un mērķi. Pamatjēdzieni. 1 - 12. Projektu vadīšanas sistēmas. Projektu veidi, mērogi, projekta realizācijas

termini, projekta vide, projekta dalībnieki.1 2 3

3. Projekta dzīvescikls un tā saturs. Projekta iepriekš investīcijas fāze. Projekta strukturēšana un izstrādāšanas tehnoloģija.

2 2 4

4. Tirgzinības un projekta izstrādāšana. Faktori ietekmējošie uz projekta veiksmi. 1 2 35. Investicījas projekti, to būtība mērķi un uzdevumi. 1 2 36. Projektu analīze pamatmetodes. Laika faktors projektēšanā un Diskontēšana.

Projektu tehniskā, ekoloģiskā un sociāla ekspertīze. Projektu finanses un ekonomiskā ekspertīze. Riska analīze projektēšanā.

5 12 17

7. Projekta vadīšanas un plānošanas principi. Biznesa plāni. Tikla plānošanas un vadīšanas metode.

2 4 6

8. Projektēšanas automatizācija. Projektu vadīšanas kontrole. 1 2 39. Projekta ekonomiskais pamatojums. Projekta variantu izvēlēs kritēriji. 2 6 8

Kopā: 16 32 48


Literatūra:1. R.Burke. Project management. Planning and control technigues. New York, John Wiley and sons LTD, 2001. –

343 p.2. D.Lūiss. Projektu vadīšanas pamati. – Rīga: “Puse plus”, 2001. – 111 lpp. 3. R.Kalniņa. Projektu vadīšana no idejas līdz realizēšanai. – Rīga: Kamene, 1999. – 66 lpp.4. Fjodorova S., Jevinga I. Projektu vadīšana. – Rīga: RTU, 1998. – 58 lpp.5. Управление проектами. Под ред. В.Д.Шапиро. – СПб.: Два-Три, 1996. – 610 с.6. Е.М.Четыркин. Методы финансовых и коммерческих расчетов. – Москва: Дело, 1992. – 320 с.7. В.Г.Золотогоров. Инвестиционное проектирование. – Минск: Экоперспектив, 1998. – 463 с.8. В.В. Окрепилов. Управление качеством. – Москва: Экономика, 1998. – 639 с.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Anatolijs Magidenko, Dr. habil. oec., profesorsPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu

74



Priekšmeta nosaukums: Protēžu ierīces un instrumentiStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Attīstīt zināšanas par protēžu ražošanas iekārtām un kā tās pareizi un optimāli izmantot.

Priekšmeta uzdevumi:Apgūt protēžu mērīšanas un salikšanas aparātus to struktūrshēmas, darbības principus un apkalpošanu. Iemācīties visa veida protēžu pielāgošanu un konstrukcijas.

Priekšmeta saturs:Ierīču loma protēžu ražošanā.Ierīču klasifikācija. Prasības. Iekārtu sagādes un uzstādīšanas principiUzstādīšanas shēmas izvēleIespiešanas ierīces.Ierīču spēka mezgli. Dalīšanas ierīces. Ierīču projektēšana.Ierīces dažāda veida mašīnām (frēzēm , urbjmašīnām, virpām)Protēžu detaļu apstrādes ierīces .Ortožu ierīces.


Literatūra:Алексеев Т. и др. Технология на сълобявянесто и ремонта на машини и съоръжения. “Техники”, София, 1989Башкин В.И. Справочник слесаря-инструментальщика. “Высшая школа”, Москва, 1997Руководство по протезированию. Под редакцией Кондрашина Н.И. Москва, 1976Techsnabexport. Полуфабрикаты, сборочные узлы, инструменты и оборудование протезного производства. Москва, 1989Руководство ортопеда-техника. Издатель – Общество по техническому сотрудничеству Германии., Даг-Хаммерскиела-Вег 1+2, Германия, 1991Otto Bock Laser Line. Katlog. Dudrstadt, 1998РКК “Энергия” Специализированное технологическое оборудование для протезно-ортопедических предприятий. Каталог. Москва, 1993




75



Priekšmeta nosaukums: Protēžu projektēšanaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Attīstīt un padziļināt zināšanas par mūsdienīgas protēžu ražošanas īpatnībām un iemācīt protēžu konstruēšanas metodiku dažādiem amputācijas līmeņiem

Priekšmeta uzdevumi:Iemācīt klasiskus un mūsdienīgus protezēšanas tehnoloģiju risinājumus: kāju un roku protēzes/ortozes , protēžu mezglu konstrukcijas, protēžu - ortopēdijas izstrādājumu aprēķinu. tehnoloģijas un bioniskās modelēšanas metodes protēžu būvēšanā. Risināt protēžu sintēzes uzdevumus dažādu orgānu un sistēmu sarežģītības līmeņiem

Priekšmeta saturs:Prasības augšējo ekstremitāšu (roku) protēzēm.Pirkstu un plaukstas protēžu konstrukcijas.Satveres – klasifikācija un analīze.Apakšdelma protēžu konstrukcijas.Augšdelma protēžu konstrukcijas.Pleca locītavas eksartikulācijas protēžu konstrukcijas.Abpusējas amputācijas protēžu konstrukcijas Darba protēžu konstrukcijas.Kosmētisko protēžu konstrukcijas.Rokas protēzes vilcējvadība.Rokas protēzes bioelektriskā vadība.Rokas protēžu aprēķinu metodika.Rokas protēžu konstruēšanas rekomendācijas.Rokas ortozes, to klasifikācija un pielietošana.Rokas ortožu aprēķinu metodika.Rokas ortožu konstruēšanas rekomendācijas.Pēdas protēžu konstrukcijas.Apakšstilba protēžu konstrukcijas.Gūžas locītavas eksartikulācijas protēžu konstrukcijas.Augšstilba protēžu konstrukcijas.Apakšējās ekstremitātes protēžu aprēķinu metodika.Apakšējās ekstremitātes protēžu konstruēšanas rekomendācijas.Apakšējās ekstremitātes ortožu aprēķinu metodika.Apakšējās ekstremitātes ortožu konstruēšanas rekomendācijas.Invalīdu pašapkalpošanās ierīces – aprēķinu metodika un rekomendācijas.Invalīdu ratiņi.


Literatūra:Дюкенджиев Е. П. Протезные материалы, изделия и технология. Ч2. Технология протезирования. РТУ,1998.Руководство по протезированию. Под ред. Кондрашина Н. И. М,1976Справочник по протезированию. Под руководством В. Филатова. “Медицина”,Ленинград, 1978Технология протезно-ортопедических изделий. Под редакцией А.П.Кружекина. “Легпромбытиздат”, Москва, 1985.Руководство ортопеда-техника. Издатель – Общество по технологическому сотрудничеству Германии, Даг-Хаммерскиелд-Вег 1+2, Германия, 1991.Шины. Верхние и нижние конечности Otto Bock Ortopadishe Industrie Gmbh & Co 3408 Duderstadt. Каталог.

76




77



Priekšmeta nosaukums: MEE511 Radiācijas drošība medicīnāStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Sniegt studentiem radiācijas aizsardzības zināšanas, kuras ir nepieciešamas darbam ar jonizējoša starojumu.

Priekšmeta uzdevumi:Iepazīt studentus ar esošajam LR un starptautiskiem radiācijas drošības prasībām. Dot studentiem iespēju apgūt zināšanas par pamat kodolfizikas likumiem un to izmantošanu medicīnas fizikā. Nodrošināt praktiskas zināšanas dozimetrijas kontroles veikšanai un bioloģiska efekta novērtēšanai.

Priekšmeta saturs:

Ned

ē Lekcijas Praktiskie darbiTemats Stund

asTemats Stunda

s1. Ievads kodolfizika. 22. Ievads kodolfizika. 23. Ievads kodolfizika. 24. Radiācijas avoti 2 Kodolfizika. aprēķini 45. Jonizējošā starojuma bioloģiskais efekts. Limiti. 26. Jonizējošā starojuma monitorings. Personālu

monitorings. 2

7 Mērījumi un dozimetrija. 28. Mērījumi un dozimetrija. 2 Scintilāciju metode 49. Mērījumu nenoteiktības novērtēšana. Detektoru

kalibrēšana2

10.

Kodolmedicīnas aspekti 2

11.

Pacientu aizsardzība radioloģisko procedūru laikā 2

12.

Pacientu aizsardzība radioloģisko procedūru laikā 2 Radioaktīvo objektu dozimetrija un aizsardzība

4

13.

Aizsardzības barjera plānošana

14.

Aizsardzības barjera plānošana 4

15.

Sasmērējuma un atkritumu apglabāšanas aspekti 2

16.

Latvijas likumdošana 2 Kodolmedicīna. Aizsardzības barjera aprēķini

4

KOPĀ: 32 16KOPĀ: 48


Medicīnas fizika

Literatūra:

78

Steven B. Dawd, Elwin R. Tilson, Practical Radiation Protection and Applied Radiobiology, W.B. Saunders Company, 2nd ed., 1999, 352 lpp..A. Millers, I. Rūse, Visparīgā radiobioloģija un praktiskā radioekoloģija, Rīgā, 1995, 313. lpp..B. Rolovs Kodolfizika, Rīgā, 1964, 389 lpp..V.P.Romanovs, Дозиметрист АЭС, Maskava, Energoatomizdat, 1986, 277. lpp..B.M. Javlonskis, A. A. Detlafs, Курс физики, III sējumi, Maskava, Visšaja škola, 1972. lpp..




79



Priekšmeta nosaukums: MEE508 Radiācijas terapijas tehnoloģijasStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Sniegt profesionālā bakalaura izglītību medicīniskās radiācijas terapijas fizikālo tehnoloģiju pamatos.

Priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas par modernām radiācijas terapijas tehnoloģijām, kuras izmanto gan jonizējošo un nejonizējošo starojumu.

Priekšmeta saturs:Vēsturiskais ievads. Radiācijas terapijas fizikas pamati un tās saistība ar citiem priekšmetiem. Radiācijas terapijas uzdevumi un problēmas. Latvijas radioterapija Eiropas vidū. Bioloģisko audu molekulāra, atomu un kodolu uzbūve. Radiācijas bioloģiskā iedarbība.Galvenā radiācijas terapijas tehnoloģiskā shēma. Radiācijas veidi. Jonizējoša un nejonizējoša radiācija. Skaņu radiācija. Radiācijas lielumi, detektēšana un mērīšana. Radiācijas apstākļi un ārstēšanas dozas. Radiācijas iedarbība ar vielu. Radiācijas daļiņu noskrējieni un dozas sadalījums materiālā. Radiācijas avoti. Reaktori. Paātrinātāji. Radiācijas un radionuklīdu ražošana. Radiācijas enerģija, spektri. Fotokodolu reakcijas. Jonizācijas radiācijas kūla parametru pārbaude un nodrošināšana. Kvalitātes nodrošināšana un vadība. Fantomi. Dozimetrija. Radiācijas terapijas iekārta. Radiācijas terapijas tehnoloģijas. Jonizācijas terapijas plānošana. Tiešā un inversā plānošana.Datoru izmantošana plānošanai un procedūras vadīšanai. Simulatori. Laikā frakcionēta terapija. Pacienta pozicionēšana. Radiācijas terapijas kļūdas. Skaņu, gaismas un elektromagnētiskā terapija Fotodinamiskā terapija. Radiācijas aizsardzība un drošība. Ētika radiācijas aizsardzībā.


Literatūra:1. Линденбратен Л.Д. Лясс Ф.М. Медицинская радиология. Maskava, “Medicina”, 1991, 368 lpp. 2. Smith A. Radiation therapy physics. Berlin, Springer, 1995, 465 lpp.3. Khan F. M. The physics of radiation therapy. Baltimore, 1994, 542 lpp.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Jurijs Dehtjars, Dr. habil.phys., profesorsPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


80



Priekšmeta nosaukums: RRI463 Radioelektronisko shēmu modelēšana un analīzeStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Sniegt zināšanas par automatizēto projektēšanu elektronikas elementiem un mezgliem, ievērojot apkārtējās vides un izgatavošanas precizitātes ietekmi.

Priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt zināšanas un patstāvīgi risināt uzdevumus, kuri saistīti ar sadzīves un sakaru sistēmu projektēšanu un izgatavošanu.

Priekšmeta saturs:Disciplīnas saturs un uzdevumi,Shēmu analīzes un aprēķinu pamatpaņēmieni,Pasīvās ķēdesNelineārās ķēdesTransformātori un taisngriežiZemfrekvences jaudas pastiprinātāja shemotehnikaZF pastiprinātāja shemoteh-niskie pilnveidojumi, gala tranzistoru aizsardzībaSarežģīta zemfrekvences jaudas pastiprinātāja aprēķins ar datoruZF pastiprinātāja trokšņu aprēķins ZF pastiprinātāja ar filtriem aprēķinsZF pastiprinātāja ar aktīvo filtru un tembra regulātoru aprēķinsEkvalaizeru shemotehnika un aprēķinsAM un FM trakta pastiprinātāja aprēķinsStarpfrekvences trakta pastiprinātāja aprēķinsRadiouztvēŗēja dažādu ieejas shēmu aprēķins ar datoru


Literatūra:Диалоговые системы схемотехнического проектирования. Под редакцией профессора В. И. Анисимова. М., «Радио и связь», 1988.В. Д. Разевиг. Применение программ P-CAD и PSpice для снемотехнического моделирования на ПЭВМ. М., «Радио и связь», 1992.MicroSim Corporation. MicroSim PSpice A/D & Basics+. Circuit Analysis Software. User’s Guide, 1997.MicroSim Corporation. MicroSim PSpice & Basics. Circuit Analysis Software. User’s Guide, 1997.MicroSim Corporation. MicroSim PSpice Optimizer. Analog Performance Optimization Software. User’s Guide, 1997.MicroSim Corporation. MicroSim Schematics User’s Guide. Schematic Capture Software, 1997.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Guntars Balodis, Dr.sc.ing. Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu

81



Priekšmeta nosaukums: IUE 402 Saimnieciskās darbības tehniski ekonomiskā analīzeStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Sniegt zināšanas par saimnieciskās darbības tehniski ekonomisko analīzi, tas metodoloģiskiem paņēmieniem un vadības lēmumu novērtēšanu.

Priekšmeta uzdevumi:Apgūt uzņēmuma saimnieciskās darbības tehniski ekonomiskas analīzes teorētiskus pamatus un praktiskas iemaņas.

Priekšmeta saturs:T e m a t i Stundu skaits

lekc. pr.d. lab.d.1. Saimnieciskās darbības tehniski-ekonomiskās analīzes

priekšmets un uzdevumi.2 - 2

2. Tehniski-ekonomiskās analīzes metodika. 2 - 23. Tehniski-ekonomiskās analīzes organizācija. 2 - -4. Ražošanas tehniskās attīstības analīze. 2 - 15. Produkcijas ražošanas analīze. 2 - 16. Pamatlīdzekļu un ražošanas jaudu izmantošanas analīze. 4 - 27. Materiālo resursu izmantošanas analīze. 3 - 28. Darba resursu izmantošanas analīze. 4 - 29. Produkcijas pašizmaksas analīze. 4 - 2

10. Peļņas un rentabilitātes analīze. 3 - 211. Uzņēmuma finansiālā stāvokļa analīze. 4 - 2

Kopā: 32 - 16


Literatūra:

82

Pamatliteratūra1. Diderihs H. Uzņēmuma ekonomika / Tulk. No vācu val. – Rīga: Zinātne, 2000. – 515 lpp.2. Rurāne M. Uzņēmuma finansu vadība. – Rīga: SIA Turības mācību centrs, 1997. – 256 lpp.Papildliteratūra3. Vadības grāmatvedība. 2.daļa. Lēmumu pieņemšana.- Londona: Ernst & Young, 1995. – 102 lpp. 4. Handbuch Kosten – und Erfolgs – Controlling / hesgvon Thomas Reichmann. – Műnchen: Vahlen, 1995.5. Bednarskis L., Paupa V., Vaikulis J. Finansu pārskatu analīze. LU, R., 1994. – 96 lpp.6. Савицкая Г.В. Анализ хозяйственной деятельности предприятия: 3-е изд. – Минск: ИП

«Экоперспектива», 1999. – 498 с.7. Анализ хозяйственной деятельности в промышленности. Н.А. Русак., В.И. Стрижев и др. – Минск:

Высш.шк., 1998. – 398 с.8. Волков И.М., Грачева М.В. Проектный анализ. – Москва: Банки и биржи. ЮНИТИ, 1998. – 423 с.9. Баканов М.И., Шеремет А.Д. Теория экономического анализа. – Москва: Финансы и статистика, 1996. –

288 с.10. Ветров А.А. Операционный аудит – анализ. – Москва: Перспектива, 1996. – 127 с.11. Бомвич М. Анализ экономической эффективности капиталовложений. – Москва: Инфра, 1996. – 432 с.12. Ковалев В.В. Финансовый анализ. – Москва: Финансы и статистика, 1996. –432 с.13. Количественные методы финансового анализа / Под ред. Дж.Брауна и М.П.Крицмена. – Москва: Инфра,

1996. – 336 с.14. Шеремет А.Д., Сайфулин Р.С. Методика финансового анализа. – Москва: Инфра, 1996. – 176 с.15. Лимитовский М.А. Методы оценки коммерческих идей, предложений, проектов. – Москва: Дело ЛТД,

1995. – 128 с.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Konstantīns Didenko, Dr.oec. asoc. profesorsPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


83


SOCIOLOĢIJAS UN PEDAGOĢIJAS KATEDRAPRIEKŠMETA APRAKSTS

Priekšmeta nosaukums: HPS120 Saskarsmes pamatiStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets




Priekšmeta saturs:1. Saskarsmes būtība.

Saskarsmes jēdziens. Saskarsmes psiholoģiskais, ētiskais un kultūras aspekts. Funkcijas un veidi. Saskarsme kā informācijas apmaiņas process. Cilvēku savstarpējā uztvere un mijiedarbība. ( 4 stundas)

2. Saskarsme un cilvēku savstarpējās attiecības.Personības un situācijas konteksts saskarsmē. Starppersonu atrakcija. Lietišķā (formālā) un neformālā saskarsme. Temperamenta, emociju un prāta faktoru ietekme. Saskarsmes stili. ( 4 stundas)

3. Cilvēku mijiedarbība grupā.Grupas jēdziens. Cilvēku pozīcijas un lomas grupā. Komandas sadarbības principi. Cilvēku savstarpējā ietekme. (4 stundas)

4. Verbālā komunikācija.Valoda un runa. Verbālās komunikācijas veidi (lasīšana, runāšana, klausīšanās, rakstīšana) un struktūra. Runas (valodas) stili. Starppersonu saruna un publiska runa. Argumentācija runas procesā. Rakstveida komunikācija, tās īpatnības. Prasme klausīties. Klausīšanās mērķi un faktori. Atgriezeniskā saite. Klausīšanās veidi. Verbālās komunikācijas prasmju un iemaņu attīstīšana studiju procesā augstskolā. ( 4 stundas)

5. Neverbālā komunikācija.Neverbālās komunikācijas būtība un funkcijas. Galvenie neverbālās komunikācijas elementi: žesti, poza, saskarsmes distance, mīmika, vizuālais kontakts, intonācija. Neverbālo signālu interpretācija. ( 4 stundas )

6. Efektīva saskarsme un konflikti.Komunikatīvā kompetence. Saskarsmes grūtības un barjeras. Konflikti: jēdziens, konfliktu veidi un to atrisināšanas paņēmieni. ( 4 stundas)

7. Saskarsmes ētiskie aspekti.Ētikas un morāles jēdziens. Morālās vērtības un to nozīme saskarsmes procesā. Morālā pozīcija, attiecības, rīcība, uzvedība. Tikumiskā kultūra, tās elementi un izpausmes. Cilvēku attiecību ētiska regulēšana.( 4 stundas)

8. Uzvedības un saskarsmes kultūra.Uzvedības kultūras jēdziens. Manieres. Etiķete, tās funkcijas un veidi. Uzvedības normas un to ievērošanas nozīme saskarsmē. Uzvedība augstskolā. Personas ārējā tēla veidošana. Apģērbs kā saskarsmes kultūras elements un personības raksturotājs. Apģērba funkcijas komunikācijā. Apģērba stili. ( 4 stundas)


Literatūra:

84

1.V.Koncāns. Etiķete sadzīvē, lietišākajos kontaktos, diplomātiskajās attiecībās. R. 2000.2. S.Lasmane, A.Milts, A.Rubenis. Ētika. R. 1995.3. S.Omarova. Cilvēks runā ar cilvēku. R. 1994.4. S.Omarova. Cilvēks dzīvo grupā. R. 1995.5. A.Pīzs. Ķermeņa valoda. R. 1994.6. V.Veics. Uzvedības kultūra saskarsmē. R. 2000.7. Панфиловаю Деловая коммуникация в профессиональной деятельности. Санкт-Петербург. 2001.8.Сестры Сорины. Необходимый имидж или как произвести нужное впечатление с помощью одежды. Москва. 1999.9. Э.Джей. Эффективная презентация. Минск. 1996.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: S.Gudzuka, Mg.Psych., pr.docente Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


85



Priekšmeta nosaukums: MSE 201SiltummācībaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Dot pamatzināšanas par siltumu un tā pielietojumu dažādu nozaru tehnoloģijās.

Priekšmeta uzdevumi:Dot pamatzināšanas par siltumtehnikas teorētiskajiem pamatiem, ievadzināšanas par siltuma procesiem un iekārtām dažādās tehnoloģijās.

Priekšmeta saturs:


Literatūra:1. J. Nagla, P. Saveļjevs, R. Ciemiņš . Silltumtehnikas pamati . Rīga ,''Zvaigzne '',1981 -356 lpp2. J. Nagla, P. Saveļjevs, A. Cars Siltumtehniskie aprēķini piemēros. Rīga, ''Zvaigzne'' , 1982- 310 lpp.3. Hans Faltin Tehnische Warmelehre. Akademie . Verlang . Berlin , 1964-430 s4. Теплотехника .Под ред.В.И.Крутова .М.,Машиностроение ,1986,427 стр5. E. F. Obert, B. L. Yong Elements of Thermodynamics and Heat Transfer. New York, 1962.-538 p.J. Lemba Tehniskā termodinamika. Rīga, 1996.-197 lpp.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Daniels Turlajs, profesorsPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


86



Priekšmeta nosaukums: MEE406 Spektroskopijas metodes medicīnāStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Sniegt profesionālā bakalaura izglītību spektroskopijas fizikas pamatos ar pielietojumiem medicīnā saistos tehnoloģijās.

Priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas un iemaņas veidojot materiālu, vielu un bioaudu spectroskopiju.

Priekšmeta saturs:Spektroskopijas galvenā ideja. Spektrometra uzbūve. Starojuma avoti. Spektrālās līnijas un tos paplašinājumi. Masu separators. Monohromators. Filtri. Enerģijas analizators. Kontaktu potenciālu starpība. Detektori. Termoelektronu emisija un spektroskopija Fotoelektronu emisija un spektroskopija. Sekundāro elektronu emisija un elektronu mikroskopija. Elektronu difrakcija. Ože spektroskopija. ESĶA. Sekundāro jonu spektroskopija. Jonu projektors. Optiskā spektroskopija. Elektronu un kodolu rezonanse. Elipsometrija. Messbauera spektroskopija Atomu spēku un tuneļu mikroskopija. Ekzolektronu emisija. Ekzoelektronu spektroskopija.


Literatūra:1. Фелдман Л., Майер Д. Основы анализа поверхности и тонких пленок. 1989, Maskava, Mir, 344 lpp.2. Вудраф Д., Делчер Т, Современные методы исследования повехности. 1989, Maskava, Mir, 564 lpp.3. Применение электронной спектроскопии для анализа поверхности. Rīga, Zinātne, 1980, 315 lpp.4. Дехтяр Ю. Д. Экзоэлектронная спектроскопия точечных дефектов полупроводников. Rīga, RTU,

1993, 59 lpp.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Jurijs Dehtjars, Dr. habil.phys., profesorsPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu



SOCIOLOĢIJAS UN PEDAGOĢIJAS KATEDRA

87


Priekšmeta nosaukums: HSP430 Sociālā psiholoģijaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Pilnveidot studentu komunikatīvo kompetenci.

Priekšmeta uzdevumi: Veicināt sapratni par saskarsmes psiholoģiskajiem aspektiem; Palīdzēt apzināties individuālo saskarsmes stilu; Pilnveidot spējas analizēt dažādas saskarsmes situācijas un veidot efektīvu saskarsmi.

Priekšmeta saturs:1. Saskarsmes jēdziens, definīcija un psiholoģiskie aspekti. Saskarsme kā informācijas apmaiņas process. Cilvēku savstarpējā

uztvere un mijiedarbība.2. Cilvēka individuālā saskarsmes stila veidošanās nosacījumi. Vides un personības īpašību ietekme. 3. Temperamenta, domāšanas, uztveres un rakstura izpausmes saskarsmes procesā. Pozīcijas un lomas saskarsmē. Saskarsme

un cilvēka dzīves scenārijs.4. Cilvēku savstarpējā uztvere. Pirmā iespaida nozīme, uztveres kļūdas, situācijas konteksts. Saskarsmes partnera uzvedības

interpretācijas principi.5. Verbālā komunikācija. Mutiskās un rakstiskās informācijas apmaiņas principi. Runas funkcijas. Klausīšanās nozīme un

veidi.6. Neverbālā komunikācija, funkcija, nozīme, izpausmes. Neverbālās komunikācijas kanāli ( akustiskais, optiskais, taktilais,

olfaktorais). Neverbālo signālu interpretācijas specifika.7. Saskarsme un cilvēku savstarpējās attiecības. Formālā un neformālā saskarsme. Attiecību veidošanāšanās dinamika.

Draudzības, mīlestības fenomens.8. Saskarsme grupā. Grupas fenomens, saskarsmes specifika. Komandas sadarbības principi. Lomas komandā. Grupas lēmumu

pieņemšana.9. Konflikti. Konfliktu veidi. Cēloņu un attīstības raksturojums. Cilvēku uzvedības taktikas. Risinājumu veidi. 10. Efektīvas komunikācijas priekšnosacījumi. Manipulatīva saskarsme. Transaktās teorijas (E. Berns) pieeja. Grūtie saskarsmes

partneri. 11. Komunikatīvā kompetence. Efektīvas saskarsmes prasmes.


Literatūra:1. S.Omarova. Cilvēks runā ar cilvēku. R. 1994.2. S.Omarova. Cilvēks dzīvo grupā. R. 1995.3. A.Pīzs. Ķermeņa valoda. R. 1994.4. .Панфиловаю Деловая коммуникация в профессиональной деятельности. Санкт-Петербург. 2001.5. Э.Джей. Эффективная презентация. Минск. 1996.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Sandra Gudzuka, Mg..psych., pr.docentePasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu



Priekšmeta nosaukums: MEE310 Šūna un mikrobioloģijaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets

88


Priekšmeta mērķis:sniegt zināšanas par mikroorganismu un vīrusu izplatību, to lomu infekcijas slimību etioloģijā, to mijiedarbības mehānismiem ar makroorganismu un tā aizsargspēkiem.

Priekšmeta uzdevumi:1) dot zināšanas par mikroorganismu un vīrusu bioloģiskajām īpašībām, patogenitātes faktoriem, to iedarbību uz

dzīviem organismiem un biomateriāliem;2) dot zināšanas par organisma aizsargspēkiem cīņā ar patogēniem aģentiem;3) iepazīstināt studentu ar praksē pielietotām mikroorganismu un vīrusu diagnostikas metodēm un laboratorijā

izmantoto aparatūru.

Priekšmeta saturs:Baktēriju klasifikācijas principi. Baktērijas šūnas struktūra. Baktēriju patogenitātes faktori. Baktēriju metabolisms un izplatība dabā. Cilvēka organisma normālā mikroflora. Apkārtējās vides objektu mikroflora. Faktori, kuri ietekmē mikroorganismus – fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie. Imunitāte. Tās iedalījums. Organisma nespecifiskā rezistence. Antigēni, antivielas. Imūnglobulīni. Imūnās sistēmas šūnas un to loma imūnā atbildē.Baktēriju mikroskopēšanas izmeklēšanas metodes. Vienkāršās krāsošanas metodes. Baktēriju pamatoformas. Saliktās krāsošanas metodes. Baktēriju struktūras mikroskopēšana. Baktēriju kustīguma novērošana. Izmantotie materiāli. Baktēriju kultivēšanas metodes. Anaerobo baktēriju kultivēšana. Izmantotā aparatūra. Tīrkultūru identifikācijas metodes. Bioķīmisko īpašību noteikšana. Antigēnās struktūras izmeklēšanas metodes. Vides un cilvēka mikrofloras izmeklēšana. Sterilizācijas. Dezinfekcijas. To realizācijā izmentotā aparatūra.Infekcijas slimnieka mikrobioloģiskās diagnostikas shēma. Imūnie serumi, diagnostikumi. Vakcīnas. Seroloģiskās reakcijas. Organisma imūnā stāvokļa izvērtēšanas reakcijas. Reakcijas ar iezīmētiem Ag un Av izmantošanu. Seminārs.


Literatūra:1. Jawetz, Melnick, Adelberg’s Medical Microbiology, XXIInd edition 2002.2. Medical Microbiology, P. Murray, K.Rosenthal, 4th edition 2002.3. Handbook of Bacterial Adhesion, Edited by Yuehuei H.An, Friedman R.J. – Towota; Humana Press, 2000.4. Слуцкий Л., Ветра Я. Биологические вопросы биоматериаловедения.- Рига; Латвийская Медицинская

академия, 2001.- P. 25-43.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: A.Reinis, lektors Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu

89


MAHĀNIKAS INSTITŪTSPRIEKŠMETA APRAKSTS

Priekšmeta nosaukums: MEE332 Teorētiskā mehānikaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets

Slodze, KP: 3 Kontaktstundu sadalījums (L.-Pr.-Lab.): 2 - 1- 0Gala pārbaudes: I

Priekšmeta mērķis:Turpināt attīstīt un padziļināt fizikas kursā iegūtās fundamentālās zināšanas par materiālo objektu mijiedarbību, kustību un miera stāvokļiem, nodrošinot zināšanu līmeni tādā apjomā, kas nepieciešams konkrētu tehnisku uzdevumu un vienkāršāko akadēmisko problēmu atrisināšanā.

Priekšmeta uzdevumi:Izprast mehāniskās kustības likumsakarības dabā, tehnikā un sadzīvē. Noskaidrot materiālo objektu kustības un miera stāvokļa noteikumus.Iemācīt analizēt skaitliski vienkāršāko objektu (materiāla punkta, cieta ķermeņa un mehāniskās sistēmas) mijiedarbības un kustību, atkarībā no spēkiem un kustības sākuma noteikumiem. Sagatavoties teorētiski reālu statisku un dinamisku uzdevumu analīzei ar skaitļošanas tehnikas palīdzību.

Priekšmeta saturs:Saejoši spēki. Spēka moments. Spēku reducēšana.Plaknē izkliedēti spēki. Berze.Spēki telpā. Redukcija un līdzsvars.Kopnes. Smaguma centri.Punkta kinemātika. Cieta ķermeņa virzes un rotācijas kustība.Cieta ķermeņa komplāna kustība. Sfēriskā un vispārīgā cieta ķermeņa kustība.Salikta kustība.Punkta dinamika.Masas centra kustība. Kustības daudzuma izmaiņa.Inerces momenti. Kustības daudzuma moments.Darbs. Kinētiskā enerģija.Cieta ķermeņa dinamika.Kinetostatikas metode. Dinamisko reakciju noteikšana.Virtuālo pārvietojumu princips.Dinamikas vispārīgais vienādojums.Jēdziens par Lagranža otrā veida diferenciālvienādojumiem. Lineāru svārstību vienādojumi.


Literatūra:Teorētiskā mehānika. O. Kepe, J. Vība. Rīga "Zvaigzne", 1982. - 577.Teorētiskā mehānika piemēros. O. Kepes redakcijā. Rīga "Zvaigzne", 1976. - 646.Teorētiskās mehānikas uzdevumi. O. Kepe, J. Vība. Rīga "Zvaigzne", 1989. - 480.Teorētiskā mehānika. O. Kepe, J. Vība. Dinamika 1. Rīga, RTU, 1994. - 258.Teorētiskā mehānika. O. Kepe, J. Vība. Dinamika 2. Rīga, RTU, 1996. - 174.Engineering Mechanics . Statics. D. K. Anand, P. F. Cunniff. USA. 1984. - 329 p.Engineering Mechanics . Statics. J. L. Meriam and L. G. Kraige.USA. 1986. - 454 p.Engineering Mechanics . Dynamics. J. L. Meriam and L. G. Kraige.USA. 1986. - 641 p.Engineering Mechanics . Dynamics. R. C. Hibbeler. USA. 1986. - 574 p.Сборник коротких задач по теоретической механике. О. Кепе. М. Высш. школа. 1989. -368.

90


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Jānis Vība, Dr.habil.sc.ing., profesorsPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


91

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEBŪVNIECĪBAS FAKULTĀTE

BŪVNIECĪBAS UN REKONSTRUKCIJAS INSTITŪTSTēlotājas ģeometrijas un inženierdatorgarfikas profesoru grupa


Priekšmeta nosaukums: BTG131 Tēlotāja ģeometrija un inženiergrafikaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Dot studentiem detalizētu sapratni par grafiskās komunikācijas pamatlīdzekļu pielietošanas teoriju un attīstīt grafiskās iemaņas inženiertehnisko ideju izteikšanā un problēmu risināšanā.

Priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem teorētiskos pamatus un metodes telpas objektu attēlošanai divu dimensiju rasējumā.2. Apgūt kompleksā rasējuma veidošanas paņēmienus eiropiskajā un amerikāniskajā sistēmās.3. Veidot iemaņas telpisko objektu ģeometriskās formas analīzē.4. Dot pamatzināšanas par datorizētās rasēšanas un datorizētās projektēšanas sistēmām.

Priekšmeta saturs:Ievada nodarbībā.Izskaidro priekšmeta apmācības mērķi un uzdevumus. Studentiem ir pieejamas lekciju tēmas, laboratorijas, praktisko un mājas darbu izpildes kalendārie plāni visam semestrim. Tiek izskaidroti mācību priekšmeta sekmīgas studēšanas priekšnoteikumi:mācību literatūras izvēle no rekomendētā saraksta (sakarā ar literatūras ierobežoto daudzumu bibliotēkā, kā arī mācību valodas problēmu);tēmu apguves paškontroles jautājumi;priekšmetā nepieciešamo instrumentu un piederumu saraksts grafisko darbu izpildei;pareiza studenta darba organizācijas pamatprincipi, studējot jeb patstāvīgi apgūstot mācību priekšmetu:- jaunā tēma jāizlasa patstāvīgi literatūrā pirms nodarbības; nodarbībā pasniedzējs paskaidro tikai grūtāk saprotamo vielu un atbild uz jautājumiem;- savlaicīgi jāizpilda un jānodod vingrinājumus un individuālos darbus;- savlaicīgi un sekmīgi jāuzraksta kontroldarbi.Tematiskajās lekcijās.Studentiem jau jāzin pamattermini un definīcijas, lai lietderīgi varētu izmantot lekcijas laiku par jauno tēmu. Pasniedzēji aplūkojaunās vielas grūtāk saprotamos jautājumus un akcentē tās daļas, kuras jāizmanto darbu izpildē. Pasniedzēji norāda, kuras nodaļas studēt turpmāk un kādas ir atšķirības terminos un apzīmējumos dažādajās mācību grāmatās.Praktiskajās nodarbībās.Teorētisko jautājumu izpratne tiek nostiprināta pildot individuālos vingrinājumus un grafiskos darbus. Lai taupītu studentu laiku, 60 % no izpildāmajiem darbiem tiek pildīti uz izdales materiāla. Izdales materiāls ietver uzdevumu sākuma nosacījumus, svarīgākoteorētisko jautājumu konspektīvu izklāstu vai atgādinājumus par momentiem, kur studenti visbiežāk pielaiž kļūdas. Nodarbības laikā studenti nekavējoties sāk risināt uzdevumus un pasniedzēji konsultē studentus.Laboratorijas darbos.Laboratorijas darbos strādā ar telpiskiem ģeometriskajiem modeļiem, mērinstrumentiem un rokasgrāmatām, kuri nav pieejami studentiem patstāvīgam darbam mājās.Laboratorijas darbi par datorgrafikas un datorprojektēšanas jautājumiem notiek tikai auditorijā. Plašāku jautājumu aplūkošanu traucē datortehnikas ierobežotais daudzums.Mājas darbi.Paredzēti darbietilpīgāko teorētisko jautājumu patstāvīgai apguvei.


Literatūra:

92

1. Mācību grāmatas: 1. M. Dobelis, I. Jurāne, Z. Veide, G. Fjodorova, J.Auzukalns, V. Dobelis, G. Veide, E. Leja. Inženiergrafikas pamati. Mācību līdzeklis tehnisko augstskolu studentiem. Rīga, RTU, 2003. –180 lpp.2. V. Jurāns, V. Rieksts, A. Seņins. Inženiergrafika. 1983.3. A. Blaus. Tēlotājas ģeometrijas pamatjautājumi. 1976.4. J. Auzukalns, M. Dobelis, V. Dobelis, D. Sloka. Tehniskā grafika. 1994.5. А. Д. Посвянкий. Краткий курс начертательной геометрии. 1974.6. А. А. Чекмарев. Инженерная графика. 1988.7. В. Е. Михайленко. Инженерная графика. 1990.8. А. И. Лагерь. Инженерная графика. 1985.9. G. C. Beakley. Infroduction to Engineering Graphics. 1971.10. Lekciju konspekti: 1. M. Dobelis. Palīgmateriāli grafisko darbu izpildei inženiergrafikā. Rīga: RTU, TGIDG. 1999.11. M. Dobelis. Descriptive Geometry and Engineering Graphics. Textbook for Foreign Department Students. 2001.12. BTG131 apraksts L_03 24.10.2003.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Jānis Auzukalns Dr.Sc.ing., docentsPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


93



Priekšmeta nosaukums: MEE412 Tiesību pamati medicīnāStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Sniegt vispārīgu ieskatu tiesību pamatjautājumos, īpašu uzmanību pievēršot veselības nozares tiesiskajam regulējumam un medicīnas tiesību pamatproblēmām.

Priekšmeta uzdevumi:Noskaidrot tiesību būtību un tiesiskā regulējuma pamatfunkcijas, iepazīstināt studentus ar Latvijas Republikas normatīvo aktu sistēmu, apgūt prasmi izmantot tiesību normas un principus ikdienas dzīvē un darbā, sniegt ieskatu tiesību sistēmas pamatnozarēs, īpašu uzmanību pievēršot profesionālajā darbā nepieciešamajām zināšanām, radīt priekšstatu par veselības aizsardzības un medicīnas nozares tiesiskā regulējuma īpatnībām

Priekšmeta saturs:1. Tiesības – jēdziens, funkcijas, sistēma, avoti. Tiesību normas un institūti. Publiskās un privātās tiesības.2. Valsts – jēdziens, funkcijas, tiesību un valsts mijiedarbība.3. Konstitucionālās tiesības. Satversme. Vēlēšanu sistēma, Saeima, Prezidenta institūts, Ministru kabinets, Tiesu sistēma.1. Cilvēktiesības. Jēdziens. Starptautiskie un nacionālie akti. Cilvēktiesības un medicīna.2. Administratīvās tiesības. Jēdziens. Valsts pārvaldes institūciju sistēma. Valsts pārvalde veselības jomā.3. Medicīnas tiesību pamati.4. Krimināltiesības. Jēdziens. Noziedzīgs nodarījums. Kriminālatbildība.9. Civiltiesības. Jēdziens, nozares, subjekti. Ģimenes un mantojuma tiesību pamati.10. Lietu tiesības. Īpašums, valdījums, servitūti, ķīla.11. Saistību tiesības. Tiesisks darījums. Civiltiesisko līgumu veidi.12. Darba tiesības. Darba līgums un koplīgums. Darba aizsardzība.13. Komerctiesības. Komercdarbība. Komersanti.14. Eiropas Savienības pamati. ES tiesību integrēšanā Latvijas tiesību sistēmā.5. Publisko tiesību sistēma; valsts pārvalde veselības jomā un medicīnas tiesību pamatproblēmas;15. Privāttiesiskās attiecības un to loma ikdienas dzīvē 16. Tiesību loma mūsdienu sabiedrībā un profesionālajā darbā


Literatūra:1. Juridisko terminu vārdnīca/red. U. Krastiņš, V. Šulcs. – Rīga:NORDIK,1998. – 302.lpp.2. Melbārdis Dz. Tiesību pamati. – Rīga:Rasa ABC,2000. – 191.lpp.3. Sīle V. Medicīnas ētikas pamatprincipi. – Rīga:Zinātne,1999. – 158.lpp.4. Vītiņš V. Vispārējs tiesību pārskats. – Rīga:Verdikts,1993. – 335.lpp.5. Medical Law Review//http://www3.oup.co.uk/medlaw/contents/6. Рыков В. Медицинское право. – Ростов-на-Дону:Феникс,2002. – 288с.7. Стежко В. Основы права. – Рига:БРИ,1998. – 221с.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Vineta Zemīte Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


RAŽOŠANAS UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS EKONOMIKAS PROFESORA GRUPA

94


Priekšmeta nosaukums: IRO 422 Tirgus analīze un tirgzinības stratēģijaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets




Priekšmeta saturs:Nr. Temats Stundu skaits

Lekcijas Prakt. Lab. Kopā1. Ievads 2 - - 22. Analīze. pamatjautājumi. SWOT – analīze.Bostonas matrica.

Matricas sastādīšanas naudas izteiksmē. Segmentu analīze.Produkta pircēja rentablitāte. Tirgzinības efektivitātes analīze.Tirgus daļa un tirgus paplašināšana

4 - 6 10

3. Atlases veidi un tirgus izpētes process.Modeļu izvēle.Nejauša atlase.Kvotas atlase.Atlase ar pieņemto lēmumu.Tirgus izpētes process

1 - 1 2

4. Pārdošanas un tirgus organizēšana. Prognozēšanas loma un nozīme.Prognozēšana un budžeta plānošana.Prognozēšanas metodes.

2 - 2 4

5. Tirgzinības stratēģija 3 - 3 65.1 Apjoms un izmaksas.Apjoma stratēģijas vajadzības.

Apjoma izmaksas un tirgus daļas potenciālās savstarpējās attiecības. Cenu veidošanas līkne.Prakses izmaksas un peļņas ietekme.

5.2. Diferencēta un koncentrēta stratēģija. Prece – tirgus nediferencēta stratēģija.Prece – tirgus diferencēta stratēģija Koncentrēta stratēģija.

6. Stratēģija un plānošana.Stratēģiska vadīšana.Stratēģiskas tirgzinības analīze. Tirgzinības stratēģijas izvēle un lēmumu pieņemšana.Aizstāvēšanas vai aktīva stratēģija.Agresīva, aktīva vai ofensīva politika.Stratēģiskas tirgzinības plānošana un tās izpilde

4 - 4 8

Kopā: 16 - 16 32


Literatūra:1. A. Morden Elements of Marketing. London, 19932. V. Praude Ko ražot, kā pārdot un kā iekarot tirgu. Rīga, 19943. Keith WARD Financial aspects of marketing. Redwood Press Ltd Wiltshire, 19924. .McDonald, Marketing plan, Oxford,1997.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Tatjana Survilo, Dr. oec.

95



Priekšmeta nosaukums: IRO 202 Vadības organizācija uzņēmumāStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets

Slodze, KP: Kontaktstundu sadalījums (L.-Pr.-Lab.): 2 - 0 - 0Gala pārbaudes: I

Priekšmeta mērķis:Sniegt zināšanas par galvenajām idejām un attīstības tendencēm vadības teorijā un praksē

Priekšmeta uzdevumi:Uzņēmuma līmenī noskaidrot plānošanas, organizēšanas, motivācijas un kontroles veidus biznesa aktivitātēs.

Priekšmeta saturs:Nr. TEMATS Stundu skaits

Lekcijas Laborat. darbi 1 IEVADS 12. Organizācijas struktūras 2,5 23. Mērķu vadīšana 1,5 24. Formālas komunikācijas organizācijās 1,5 25. Personāla vadīšanas organizācija 1 26. Vervēšana un atlase 1,57. Cilvēku sagatavošana darbam 1,5 28. Darba izpildītāju novērtējums 1,5 29. Darba novērtējums 1 210. Vadības attīstība 2 211. Īpaši momenti vadībā 1

KOPĀ 16 16


Literatūra:C. Cole, Management theory and practice, London, 1993.A. Līdumnieks, Vadīšana, Ogrē, 1994.V. Beļčikovs, V. Praude, Menedžments, Rīga, 1997


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Tatjana Survilo, Dr. oec.Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


96



Priekšmeta nosaukums: MEE203 Veselības aprūpes organizācija un ekonomikaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Iepazīstināt ar veselības aprūpes organizatoriskiem un ekonomiskiem aspektiem

Priekšmeta uzdevumi:Dot priekšstatu par ārstnieciskā procesa organizēšanu, veselības aprūpes plānošanu un finansēšanu. Pasvītrot mūsdienu tehnoloģiju un medicīniskās statistikas lomu veselības aprūpes plānošanā. Izveidot praktiskās iemaņas veselības aprūpes izmaksu plānošanai.

Priekšmeta saturs:Darba organizācija medicīnā. Ārstēšanas procesa organizācija. Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas organizācija. Medicīnas statistika un ekonomika


Literatūra:1. E. Todd Wheeler. Hospital modernization and expansion. New York a.o. McGraw-Hill, 1971., 2612. Harold E. Smalley. Hospital management engineering : A guide to the improvement of hospital management systems. Prentice-Hall, Inc: Engiewood Cliffs, New Jersey, 1982., 454 p.3. Donald S. Shepard, Dominic Hodgkin, Yvonne E. Anthony. Analysis of hospital costs: a manual for managers. Geneva: World Health Organization, 2000. VIII, 92 p4. Joseph D. Bronzino, Vincent H. Smith, and Maurice L. Wade. Medical technology and society : An interdisciplinary perspective. New York a.o. McGraw-Hill, 1990., XII, 571 p.5. G. Green. Health and governance in European cities, World Health Organization a.o.; London: European Hospital Management Journal, 1998. 143 p..


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Vineta Zemīte Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


97


MAŠĪNBŪVES TEHNOLOĢIJAS INSTITŪTSAPARĀTU BŪVES KATEDRA


Priekšmeta nosaukums: Vispārīgā metroloģijaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Izskaidrot metroloģijas pamatjēdzienus, mērrīku metroloģiskos raksturlielumus, mērījumu rezultātu izvērtēšanu un izmēru precizitāti.

Priekšmeta uzdevumi:Gludo salāgojumu pielaides un sēžas, mērrīku metroloģiskie raksturojumi, virsmas formas un novietojuma novirzes, virsmas negludumi, gludie kalibri, izmēru ķēdes, mašīnas kļūdu veidi

Priekšmeta saturs:Nedēļa Lekciju temati Praktisko darbu temati

1. Pamatjēdzieni un definīcijas par pielaidēm. Ģeometrisko parametru noviržu klasifikācija. Nominālu diametru rindas.[1],[5].

Ievada nodarbība, drošības tehnikas instruktāža, darbu izdošana.

2. Pamatjēdzieni un definīcijas par pielaidēm. Ģeometrisko parametru noviržu klasifikācija. Nominālu diametru rindas.[1],[5].

Labaratorijas nodarbība – 2 stundas.[3]

3. Virsmas formas un novieojuma novirzes, pielaides un apzīmējumi rasējmos.[1],[5].


4. Virsmas formas un novieojuma novirzes, pielaides un apzīmējumi rasējmos.[1],[5].

Sudiju darba uzdevuma izsniegšana, pasību izklāsts. Sēžas ar spēli, aprēķins un izvēli.

5. Virsmasnegludumi: parameri un raksturojumi. Pielaižu un sēžu sistēmas


6. Virsmasnegludumi: parameri un raksturojumi. Pielaižu un sēžu sistēmas

Sēžas uz uzspīlējumu aprēķins un izvēle

7. Sēžas ar spēli,uzspīlējumu, pārejas sēžas: raksturojums un pierūtojums. Labaratorijas nodarbība – 2 stundas.[3]8. Sēžas ar spēli,uzspīlējumu, pārejas sēžas: raksturojums un pierūtojums. Pārejas sēža, uzspīlējuma – spēles

aprēķins.9. Gludie kalibri: veidi, pierūtojums, konstrukcijas. Izmēru ķēdes. Labaratorijas nodarbība – 2 stundas.[3]10. Gludie kalibri: veidi, pierūtojums, konstrukcijas. Izmēru ķēdes. Gludie robežkalibri, aprēķins un

konstruēšana11. Galamēri: raksturojumi un atestācija. Labaratorijas nodarbība – 2 stundas.[3]12. Galamēri: raksturojumi un atestācija. Mērķēdes - aprēķins13. Mērīsanas kļūdu veidi: apsolūtā, relatīvā kļūda, sistemātikas kļūdas. Labaratorijas nodarbība – 2 stundas.[3]14. Mērīsanas kļūdu veidi: apsolūtā, relatīvā kļūda, sistemātikas kļūdas. Rezerve studiju darba noformēšanai 15. Kļūdu varbūtības novērtējumi; vidēja kvadrātiskā un aritmētiskā kļūda,

kļūdu summēšanas likums. Kļūdas noteikšanas kļūda. Nepieciešamais mērījumu sakaits


16. Kļūdu varbūtības novērtējumi; vidēja kvadrātiskā un aritmētiskā kļūda, kļūdu summēšanas likums. Kļūdas noteikšanas kļūda. Nepieciešamais mērījumu sakaits

Rezerve laboratorijas darbiem – ieskaite.


Literatūra:

98

1. Šīrons E. Savstarpējā apmaināmība standartizācija; Mācību grāmata, R.Zvaigzne, 1988.g.230lpp.2. Sīrons E.Salāgojumi un izmēru ķēdes - aprēķins,izvēle un pielietojums, R.RTU, 1992.G. 92lpp. 3. Šīrons E. Tehniskie mērījumi. Mācību grāmata, R.RTU, 1993.g.612.lpp 4. Šīrons E. Gludie robežkalibri – aprēķins un konstruēšana, R.RTU, 2002.g.48lpp 5. Rudzītis J. Geometric tolerancing. Textbook, Riga RTU, 1993.g. 108lpp6. Рудзит Я. А.плуталов В.Н Основы меролоогии, точноств вприборострении. Учебное пособие –

М.машиностроение. 1991.г.302с.7. Šīros E. Pielades un sēžas. Rokasrgāmata pēc PSRS un SEPP sandartiem. Divās daļās. 1.daļa.

R.Avots1985.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Jānis RudzītisPasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


99


VALODU KATEDRA


Priekšmeta nosaukums: HVD121 Vācu valodaStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets


Priekšmeta mērķis:Radošas lasīšanas prasmes apguve darbā ar tekstu specialitātē un lietišķās sarunvalodas pamatu apguve.

Priekšmeta uzdevumi:1) apgūt metodi darbam ar tehnisku tekstu un vārdnīcu, 2) attīstīt sarunvalodas prasmes, studentiem izsakot savu viedokli monologrunā un īsā dialogā, 3) apgūt tehniskajā literatūrā visbiežāk sastopamās gramatikas konstrukcijas teksta izpratnei, 4) apgūt profesionālo leksiku.

Priekšmeta saturs:Nedēļa Lekciju un praktisko darbu temati

1. Slaveni zinātnieki – V.K. Rentgens2. Pirmās medicīnas iekārtas – inkubators3. Mikroskopu vēsture, pirmie mikroskopi, to uzbūve4. Datori – lielākais palīgs medicīnā5. Biotehnoloģiju pielietojums modernajā medicīnā6. Gadskārtējie Gadatirgi „Medica“7. Tests8. Mājas lasīšana9. Roboti – palīgi ķirurģijā10. Virtuālais simulātors11. Specializētā medicīnas tehnika laboratorijās12. Vidosona aparāts13. Jaunākās tehnoloģijas un iekārtas14. Tests15. Mājas lasīšana16. Ieskaite17. Studijas Vācijā. Sagatavošanās tām18. Darba tirgus ES. Inovatīvās idejas19. Kaitējumi veselībai, ko nodara apstarošanas iekārtas20. Kaitējumi veselībai to novērtēšanas iespējas21. Interaktīvās mācību metodes pielietošana - palīgs māsiņām22. Pasaules Veselības organizācija23. Mājas lasīšana24. Jonizētās enerģijas draudi25. Jaunākā izmeklēšanas tehnika26. Parabolisko spoguļu pielietošana izmeklējumos ar ultraskaņu27. Roboti – palīgi sejas ķirurģijā28. Biosensori29. Uzlabojumi mākslīgās nieres pielietošanā30. Mājas lasīšana31. Semestra noslēguma tests32. Ieskaite


Literatūra:

100

1. Adelheid Möffgen „Deutsch für den Berut”, Verlag für Deutsch, 2000.2. Aus Moderner Technik und Naturwissenschaft, Max Hueber Verlag, 1999.3. Heike Dreyer, Richard Schmitt Lehr – und Übungshuch der deutscher Grammatik, Max Hueber

Verlag, 2002.4. Žurnāli:

1) Krankenhaustechnik, Deutsche Gesellschaft für Medizinische Technik, Urban, Fischer Verlag.

2) Vision – Das Schweizer Magazin für Wissenschaft und Innovation, Science Com HG, Bern.

3) Deutschland, Zeitschrift für Politik, Kuefur, Wirtschaft und Wissenschaft, Societäts – Verlag, Frankfurt am Main.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Ilze Siliņa Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


101

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEDATORZINĀTNES UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS FAKULTĀTE

DATORVADĪBAS, AUTOMĀTIKAS UN DATORTEHNIKAS INSTITŪTS


Priekšmeta nosaukums: Zināšanu bāzes medicīnas ekspertu sistēmāsStudiju programma: Bakalaura profesionālā izglītības programma „Medicīnas inženierija un fizika”Priekšmeta statuss: Oblogātās daļas studiju priekšmets

Slodze, KP: Kontaktstundu sadalījums (L.-Pr.-Lab.): 0 - 4 - 0Gala pārbaudes: I

Priekšmeta mērķis:Sniegt ziņas un praktiskas iemaņas par tradicionālajām zināšanu bāzēm ekspertu sistēmās un jauna veida zināšanu bāzēm, kas izstrādātas medicīnas vajadzībām.

Priekšmeta uzdevumi:Priekšmeta uzdevumos ietilpst informācijas sniegšana un analīze šādos jautājumos:- Ekspertu sistēmu mērķi un uzdevumi,- Ekspertu sistēmu sastāvs,- zināšanu bāzes veidošanas pamatprincipi,- produkciju likumi,- freimi,- semantiskie tīkli,- bioloģisko objektu topoloģiskie modeļi,- slimību patoģenēzes modeļi,- modeļu līmeņi,- etioloģiskais līmenis,- patoģenēzes līmenis,- simptomu līmenis,- modeļa kvantitatīvie vērtējumi,- koda virsotnes,- risināmi uzdevumi

- diferenciāldiagnostikā,- terapijas izvēlē,- stāvokļa novērtējumā.

Priekšmeta saturs:Nedēļa Lekcijas temats1 Ekspertu sistēmu mērķi un uzdevumi2 Ekspertu sistēmu sastāvdaļas3 Zināšanu bāzu veidošanas principi4 Produkciju likumi5 Freimi6 Semantiskie tīkli7 Bioloģisko objektu topoloģiskie modeļi8 Slimību patoģenēzes modeļi9 Modeļa līmeņi10 Etioloģiskais līmenis11 Patoģenētiskais līmenis12 Simptomu un sindromu līmeņi13 Koda virsotnes14 Diferenciāldiagnostikas uzdevumi15 Terapijas izvēles uzdevumi16 Stāvokļa novērtēšanas uzdevumi


Literatūra:

102

1. J.Osis u.c. Diagnostika ar grafmodeļiem, Maskava, Transports, 1991., 244lpp.2. John Durkin. Expert systems, design and development, 1994. 800p.3. I.H.Shortliffe et.all. Computer Based Medical Consultation: MVCIN// New York, 1976.


RTU struktūrvienība:Atbildīgais pasniedzējs: Zigurds Markovičs, Dr.h.inž., profesors.Pasniegšanas valodas: Latviešu, Krievu, , Vācu


103

Profesionālā bakalaura programmas “Medicīnas inženierija un fizika” akadēmiskais personālsN.p.k. Mācībspēka

vārds,uzvārdsAkad. amats

Zinātniskais grāds

Pamatdarba vieta Pasniedzamais mācību priekšmets

Ievēlēts vai uz laiku pieņemts darbā

1. Alelkseičevs Maksims

lektors M.sc.ing. Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts

Grafikas pamati DelphiDatorgrafikas pamati

ievēlēts

2. Aberberga-Augškalne Līga

Profesore Dr. habil.med. Rīgas Stradiņa UniversitāteNormālās fizioloģijas katedra

Anatomija un fizioloģija līgums

3. Dobelis Modris Profesors Dr.sc,ing. Būvniecības fakultāte, Transportbūvju institūts,Tēlotājģeometrijas un inženiergrafikas profesoru grupa

Tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika

ievēlēts

4. Balodis Aldis Profesors Dr. habil.phys. Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts

Ievads medicīnas inženierzinātnē

ievēlēts

Medicīniskās tehnikas projektēšana Kvalitātes regulēšana un kontroles pamatiProtēžu projektēšanaMedicīnas tehnikas projektēšana (studiju projekts)

5. Balodis Guntars Asoc.profesors Dr.sc.ing. Radioelektronikas un sakaru fakultāteRadioelektronikas institūtsApraides sistēmu profesoru grupa

Bioloģisko signālu analīze Radioelektronisko shēmu modelēšana un analīze

ievēlēts

6. Bērziņa-Cimdiņa Rūdolfs

Asociētā profesore

Dr.sc.ing. Būvniecības fakultāteBiomateriālu un biomehānikas profesora grupa

Biomaterialu tehnoloģijas pamati

ievēlēta

Biopolimēri un tehnoloģijaFunkcionālie medicīniskie implanti

104

7. Dehtjars Jurijs Profesors Dr. habil.phys. Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts

Fizikālās un matemātiskās modelēšanas pamati

ievēlēts

Medicīniskās fizikas pamatiMedicīniskās attēlošanas fizikālie pamatiRadiācijas terapijas tehnoloģijasSpektroskopijas metodes medicīnā

8. Didenko Konstantīns Profesors. Dr.oec. Inženierekonomikas fakultāteRažošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesoru grupa

Saimnieciskas darbības tehniski ekonomiskā analīze

ievēlēts

Veselības aprūpes organizācija un ekonomika

9. Glazs Aleksandrs Profesors Dr.habil.ing. Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts

Grafikas pamati Delphi ievēlētsMikroprocesoru tehnikas

10. Gonca Vladimirs Profesors Dr.sc.ing. Transporta un mašīnbūves fakultāte,Mehānikas institūts

Materiālu pretestība ievēlēts

11. Gudzuka Sandra Docente Mag. psyh. Humanitārais institūtsSocioloģijas un pedagoģijas katedra

Saskarsmes pamatiSociālā psiholoģija

ievēlēts

12. Kampars Valdis Profesors Dr.habil.chem. Vispārīgās ķīmijas katedra Inženierķīmija ievēlēts13. Kataševs Aleksejs Asoc.

profesorsDr.phys. Transporta un mašīnzinību fakultāte,

Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts

Medicīniskās statistikas metodes

ievēlēts

Medicīniskie instrumenti, iekārtas un sistēmasMērīšanas tehnika medicīnāFizioloģisko mēreījumu tehnika

14. Knēts Ivars Profesors Dr.habil.ing. ievēlētsBiomehānikas un biomateriālu pamati

15. Knite Māris Profesors Dr.habil.phys Tehniskās fizikas institūts,Cietvielu fizikas institūta direktors

Fizika ievēlēts

16. Krečetova Katrina Asistente M.sc.ing. Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas Tēlu atpazīšanas un attēlu ievēlēta

105

fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts

apstrādes metodes medicīnā

17 Rasnačs Oskars Rīgas Stradiņa UniversitāteMediocīnas fizikas katedra

Mediocīniskā informātika līgums

18. Reinis Aigars Lektors Dr.med. Rīgas Stradiņa universitāteMikrobioloģijas katedra

Šūna un mikrobioloģija līgums

19. Kuņickis Valērijs Docents Dr. phyl. Humanitārais institūtsSocioloģijas un pedagoģijas katedra

Biznesa socioloģija ievēlēts

20. Lāce Nataļja Docente Dr. oec. Inženierekonomikas fakultāteRažošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesoru grupa

Investīciju ekonomika ievēlēts

21. Magidenko Anatolijs Profesors. Dr.oec. Inženierekonomikas fakultāteRažošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesoru grupa

Projektu vadīšana ievēlētsTirgzinību teorija un prakse

22. Markovičs Zigurds Profesors Dr.habil.sc.ing. Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts

Ekspertu novērtējumu algoritmi ievēlētsZināšanu bāzes medicīnas ekspertu sistēmās

23. Markoviča Ieva Docente Dr.med. Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts

Datoru sistēmas medicīnā ievēlētsMedicīnas elektroniskās un datorizētās sistēmas

24. Zītars Uldis Asoc.profesors Dr.phys Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte,Elektrotehnikas institūts, Elektrotehnikas profesoru grupa

Elektrotehnika un elektronika ievēlēts

25. Saulītis Jānis Asoc.profesors Dr.oec. Inženierekonomikas fakultāteTautsaimniecības un reģionālās ekonomikas institūtsMakroekonomikas profesoru grupa

Ekonomika ievēlēts

26.. Buraka Kristīne Lektore Valodu institūts Franču valoda ievēlētsJemeļjanovs Docents Dr.chem. Inženierekonomikas fakultāte

Darba un civilās aizsardzības institūtsCivilās aizsardzības profesoru grupa

Civilā aizsardzība ievēlēts

27. Puriševs Dmitrijs Radioelektronikas un sakaru fakultāte Elektronika medicīnā ievēlēts

106

Radioelektronikas institūts28. Sagalovičs Genādijs Profesors Dr.habil.ing. Transporta un mašīnzinību fakultāte,


Mehatronika ievēlētsMedicīnisko iekārtu drošumsMikro- un nanotehnoloģijasFizikālā materiālzinībaMedicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģija

29. Lauzniece Mag.paed. Valodu institūts Vācu valoda ievēlēts30. Survilo Tatjana Docente Dr.oec. Inženierekonomikas fakultāte

Ražošanas un uzņēmējdarbības organizēšanas katedra

Vadības organizācija uzņēmumā

ievēlēts

Mazā uzņēmuma uzņēmējdarbības organizācijaTirgus analīze un tirgzinības stratēģija

31. Šīrons Edgars Profesors Dr.habil.sc.ing. Transporta un mašīnzinību fakultāte,Aparātbūves un ražošanas automatizācijas institūts, Mēraparātu un metroloģijas profesoru grupa

Vispārīgā metroloģija ievēlēts

32. Šīrs Juris, Dziļums Guntars

Dipl.ingDipl.ing.

Radioelektronikas un sakaru fakultāteRadioelektronikas institūtsApraides sistēmu profesoru grupa

Analogās un ciparu mikroshēmas

ievēlēts

33. Tribis Guntis Lektors Mag.ing. Transporta un mašinzinību fakultāteRažošanas kvalitātes institūts

Kvalimetrijas metodes ievēlēts

34. Upītis Gunārs Asoc.profesors Dr.sc.ing Ražošanas kvalitātes institūts Mašīnu elementi ievēlēts35. Uhanova Marija Lektors

DocentsMg.sc.ing. Transporta un mašīnbūves fakultāte

Mehānikas institūtsDatormācība (pamatkurss) ievēlēts

36. Vība JānisGrasmanis BrunoTipāns IgorsVjaters Ilmārs

ProfesorsAsoc.prof.DocentsDocents

Dr.habil.sc.ingDr.sc.ingDr.sc.ingDr.sc.ing


Teorētiskā mehānika ievēlēts

37. Tipāns Igors Profesors Dr.habil.sc.ing. Transporta un mašīnbūves fakultāte,Mehānikas institūts

Tehniskā mehānika Ievēlēts

107

38. Volodko IntaKabiša Tamāra

Asoc. profesors

Dr. math. Inženiermatemātikas katedra Matemātika Ievēlēts

39. Ziema Māris Docents Dr.sc.ing Datortīklu profesoru grupa Multivides pielietojumi Ievēlēts40. Ziemelis Valdis Docents Dipl. Ing. Darba un civilās aizsardzības institūts Darba aizsardzības pamati Ievēlēts41. Bonders Viktors Sporta katedra Sports Ievēlēts42. Roskoša Antra Docents Valodu institūts Angļu valoda Ievēlēts43. Zemīte Vineta Lektore Dr.sc.ing. Transporta un mašīnzinību fakultāte,


Tiesību pamati medicīnāBioķīmijas un biofizikas pamatiPrakse

Ievēlēts

108

Curriculum VitaeMAKSIMS ALEKSEIČEVS

Dzimšanas datums: 05.06.1981Tālrunis: (+371) 22023344E – pasts: [email protected]

IZGLĪTĪBA2006. –

2006. g.2004. – 2006.g.2004. g.1999-2004.g.

Inženierzinātņu doktora stūdijaRīgas Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūtsInženierzinātņu maģistra grāds datorvadībā un datortīklosRīgas Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts,Inženiera kvalifikācija automātikā un datortehnikā.Rīgas Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts,

ZINATNISKĀS INTERESESDiplomdarbi

Maģistra darba tēmaInženierprojekta tēma:

”Pārlūkprogrammas atbalstīta vadība un uzraudzība”,”Vadības sistēma izmantojot PROFIBUS DP apakštīklu”,

Publikācijas M. Alekseičevs, A. Glazs. Face Recognition Using Ensemble of Neural Networks, (sagatavots

publikācijai) International Conference on Agents and Artificial Intelligence 2009. Porto, Portugal M. Alekseičevs, A. Glazs. Neironu tīklu komiteju lēmumu izmantošana attēlu klasifikācijā (sagatavots

publikācijai). RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. M. Alekseičevs, A. Glazs. A New Method Of Medical Image Classification Using Neural Networks

Committees Proceedings of 12th International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas University of Technology, Kaunas, 2008.

M. Alekseičevs, A. Glazs. Neironu tīkla arhitektūras noteikšana attēlu atpazīšanas uzdevumos. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 22-28 lpp.

M.Alekseičevs, A.Glazs, T.Pudža. Komiteju metodes atpazīstošos neironu tīklos. RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5. sējums 27, Rīga. 2006. , 24 – 29 lpp.

DATORU PRASMESOperētājsistēmas:Programmēšanas valodas:

Datu bāzes:Ofisa programmas:Internets:Grafiskās paketes:CAD – sistēmas

Windows 3.1/9x/Me/NT/2000/XP/2003, Linux Delphi, Pascal, VB, VBA, C# / C++, OpOpenGL, HTML, PHP, Java, JavaScript, UML, VRML, CGI, Perl

MsSQL, MySql, OracleMS Office (Word, Excel, PowerPoint, FrontPage, Project), OpenOfficeLietošana (MSIE, Opera, Mozilla, Netscape, Firefox), e-pasts3DS Max, Adobe: Photoshop, Illustrator, Premiere; CorelDraw, QuarkXPressAutoCad, CATIA, CADKEY, MathCAD, SolidworksPlašas zināšanas par programmējamiem loģiskas kontrolieriem SIEMENS S7-200, S7-300, operatoru paneļi, kā arī par tīkliem Profibus, Industrial Ethernet, Profinet, MPI, ASI. Ir apgutas sekojošas programmas WINCC, Prootool, Simatic S7 win16/win32 Edition

DARBA PIEREDZE02.2009 – 02.2015 Rīgas Tehniskā universitāte, lektors 04. 2007 – 02.201302. 2007 – 02.201311. 2006 – 02.2007 09. 2005. - 11.2006.02. 2002. - 04.2003.04. 2001. - 10.2004.09. 1998. - 06.1999.Rīgas Tehniskā Universitāte, kultūras pasākumu organizatorsRīgas Tehniskā Universitāte, asistents

Rīgas Tehniskā Universitāte, datortīklu administrators.Rīgas Tehniskā Universitāte, 1.kat. speciālistsSIA «TECTOOL», datortīklu administrators. SIA «RD STANDARTS », CAD speciālists (inženieris - konstruktors).SIA «Baltic News Ltd.», maketētājs

109

CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds: Līga Aberberga AugškalneDzimšanas dati: 28.03.44., RĪGA Dzīves vieta: MĀLKALNES PR. 35-6, OGRE, LATVIJA

Izglītība: AUGSTĀKĀ -ĀRSTS; RĪGAS MEDICĪNAS INSTITŪTS 1968. VISSAVIENĪBAS ZINĀTNISKI PĒTNIECISKĀ FIZISKĀS KULTŪRAS UN SPORTA INSTITŪTA ASPIRANTŪRA, MASKAVA, 1971.Zinātniskais grāds: DR. HABIL.MED.Darba vietas: RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTE, NORMĀLĀS FIZIOLOĢIJAS KAT.VAD.Publikācijas (kop.sk.): 90

Līdzdalība sabiedriskās organizācijās: Latvijas fiziologu biedrība, Latvijas Centrālā bioētikas komiteja, Starptautiskā fizioloģijas zinātnes savienības (IUPS) Ētikas komiteja.

Zinātniskās intereses: SIRDS-ASINSRITES, ELPOŠANAS FIZIOLOĢIJA; MUSKUĻDARBĪBAS FIZIOLOĢIJA, ORGANISMA ATTĪSTĪBAS FIZIOLOĢIJA

Piedalīšanās starptautiskās konferencēs un simpozijos: Starptautiskā Simpozijā Pediatric work physiology (PWP): PWP XXII – 2003.g. Porto, Portugālē; PWP XXI – 2001.g. Korsendokā, Beļģijā; PWP XX – 1999.g. Kufra-Sabaudia, Itālijā; III Starptautiskajā Sporta medicīnas kongresā 2001.g. Rīgā.STARPTAUTISKAJĀS KONFERENCĒS PAR BIOĒTIKAS JAUTĀJUMIEM 2003.G. TROMSO, NORVĒĢIJĀ; 2002.G. BERLĪNĒ, VĀCIJĀ; 2002.G. SIGULDĀ, LATVIJĀ; 2001.G. UMEO, ZVIEDRIJĀ.

Pēdējo 6 gadu publikāciju saraksts

Norūdīšanās. Veselības kalendārs '98, Rīga, Sia REVI-2, 151-153.

Pasīva ķermeņa stāvokļa maiņa- veģetatīvās nervu sistēmas funkcionālā stāvokļa vērtēšana un vertikalizācijas treniņš spināliem pacientiem. Līdzautori: J.Jasjukevičs, J.Plahotina. Latvijas Ārsts, 1998, N 4, 204- 208.

Cardiovascular responce during competition in basketball players. Līdzautors E.Gaile. From community health to elite sport. Proceedings of 3rd annual congress of Europeen College of Sport Science. Manchester, 1998, 206.

Physical activity,obesity and functional capacity with aging. Līdzautors S.Žermanas Kuopio University Publications, Medical Sciences, 1998, 34.

Passive change of body position: verticalization test and exercise for spinal patients. Līdzautori A.Vetra, A.Vetra, J.Jasjukevics, J.Plahotina. Pediatric Exercise Science, 1999,v.11, N 3, 302Longitudinal study of hemodynamics and health in schoolchildren. Zinātniskie raksti. 2. sēj. Medicīnas bāzes zinātnes. Internā medicīna. Rīga, AML/RSU, 2000., 117-123.

Pattern of central - and -peripheral circulatory responses during longitudinal study in schoolchildren. Proceed.of the Latvian Academy of Science, 1999., v.53, N 6, 331-335.

Longitudināls Rīgas pilsētas skolēnu fiziskās attīstības pētījums. 2000.g. Medicīnas nozares zinātniskās konferences tēzes. Rīga, AML/RSU, 2000,112.

Sirdsdarbības ritma un asinsspiediena izmaiņas 7-16 gadu vecumā: longitudināls pētījums. 2000.g. Medicīnas nozares zinātniskās konferences tēzes. Rīga, AML/RSU,2000, 86.

Juris Imants Aivars profesors,habilitētais bioloģijas zinātņu doktors. Latvijas Universitātes zinātnieki. LU, Rīga, 2001, 4-7.

Longitudinal research of Cardiovascular Response to standardised exercise. Pediatric exercise science, 2001,August, vol.13, N 3, pg. 314-315.

Cardiovascular response during recovery after submaximal exercise in schoolchildren.3rd International Congress on Sport medicine, October 19-20,2001, Riga. Abstract, pg 7.

Hemodinamikas izmaiņas skolēniem pēc intensīvas fiziskās slodzes. 2002. gada medicīnas nozares zinātniskās konferences tēzes. Rīga, AML/RSU, 2002, 62.

Longitudināls pētījums par sirdsdarbības ritma un asinsspiediena izmaiņām 7-16 gadu vecumā. Zinātniskie raksti.2001. gada medicīnas nozares pētnieciskā darba publikācijas. Ķirurģija.Internā medicīna.Medicīnas bāzes zinātnes. Stomatoloģija.Farmācija. Rīga, AML/RSU, 2002, 152-155.

Mukoviscidoze un bioētika. Zinātniskie raksti.2001. gada medicīnas nozares pētnieciskā darba publikācijas. Ķirurģija. Internā medicīna. Medicīnas bāzes zinātnes. Stomatoloģija.Farmācija. Rīga, AML/RSU, 2002, 157-158.

Cardiovascular response during voluntary apnea at the level of functional residual capacity in schoolchildren aged 7-17. Līdzautors M.Rumaka Proceedings of the 23rd ICPAFR International sport science symposium. Acta kinesiologiae Universitas Tartuensis. Tartu, 2002, vol. 7 (supplement), 57 – 61.

Novecošana. Materia Medica, 2002, N6, 10-14.

Sleep quality, snoring and tonus of the autonomic nervous system: pilot study. Līdzautori N.Limba,J.Svaza, A.Skaders. 23rd ICPAFR International sport science symposium. Book of Abstracts.Tartu, 2002, 35-36.

Fizioloģija rehabilitologiem. Monogrāfija. Nacionālais medicīnas Apgāds. Rīga, 2002, 215 lpp.

Alvīne Anna Pāvule un fizioloģija laika gaitā. Acta Medico-historica Rigensia VI(XXV),Riga, 2002, 267-278.

Individual growth patterns and Physical fitness in Riga school -Children. Acta Medico-historica Rigensia VI(XXV), Riga, 2002, 65-76.

Age related changes in the time characteristic of ventricular performance. Portuguese Journal of Sport Sciences, vol.3, Nr 2, supplement, 2003, 103-105.

21. SEPTEMBRIS 2010.G. LĪGA ABERBERGA AUGŠKALNE

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS

PERSONĪGĀ INFORMĀCIJA Vārds, uzvārds: Viktors BondersInfo: RTU docents, asociētais profesorsVecums: 56Dzimšanas datums: 1954. gada 12. decembrisDzimums: vīrietisDzimšanas valsts: LatvijaAdrese: Remberģu 11, Ādaži

KVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANA Tartu un Kauņā „Miometriskā diagnostika”: no 1998. gada februāra līdz 1998. gada oktobrim., sertifikāts Nr. 1113Starptautiskais treneru seminārs Maskavā: no 1. – 4.03.2006.

ZINĀTNISKIE GRĀDI Dr. paed. sporta pedagoģijā G – D Nr. 000037, spec. fiziskā kultūra

ZINĀTNISKĀ DARBA VIRZIENI Sporta biomehānikaSporta pedagoģija

VALODAS Latviešu: ļoti labiKrievu: dzimtāVācu: labi

PUBLIKĀCIJAS Publikāciju skaits: 4Kopējais zinātnisko darbu skaits: 17

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA Praktiskā darbība: treneris vieglatlētikāPedagoģiskā darbība: RTU asociētais profesors

Cita informācija Aktivitātes: Sporta katedras vadītājs.

Rīgas domes sporta pārvaldes Vieglatlētikas padomes loceklis.Latvijas augstskolu sporta savienības valdes loceklis.Latvijas vieglatlētikas savienības valdes loceklis.

V. Bonders

Curriculum Vitae

Vārds, uzvārds Kristīne BurakaAdrese Tālavas gatve 3-58, Rīga LV-1029, Rīgas 15 LV1056, KrāslavaTālrunis +371 29746220E-pasts [email protected]

Pilsonība Latvijas

Dzimšanas datums 31 / 07 / 1981

DARBA PIEREDZE

• Datumi (no – līdz) 2006.septembris – līdz šīm brīdim• Darba devēja nosaukums RTU Valodu Institūts , Meža 1, 4.st., Rīga

• Amats Franču valodas pasniedzējs• Darba pienākumi Franču valodas pasniegšana ( praktiskais un vispārīgais kurss )

• Datumi (no – līdz) 2006.marts – 2006.maijs• Darba devēja nosaukums Tulkošanas un terminoloģijas centrs

• Amats Eiropas tiesību aktu terminologs ( terminu tulkošana un saskaņošana )• Datumi (no – līdz) 2004.decembris – 2006.janvāris

• Darba devēja nosaukums Nekustamo īpašumu aģentūra Landlord• Amats Lietvede

• Darba pienākumi Ofisa lietvedība, ienākošie zvani• Datumi (no – līdz) 2004.marts – 2004.novembris

• Darba devēja nosaukums Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība• Amats Lietvede

• Darba pienākumi Ofisa lietvedība, ienākošie zvani, vīzu nodaļas apkalpošana• Datumi (no – līdz) 2001.jūnijs – 2001.septembris

• Darba devēja nosaukums Eirodisneilenda• Amats Staff Food darbinieks

• Darba pienākumi Tūristu apkalpošana

IZGLĪTĪBA

• Datumi (no – līdz) 1999 – 2005• Iestādes nosaukums Latvijas Universitāte, Moderno valodu fakultāte, Romāņu valodu departaments

• Pamatpriekšmeti Lingvistika un pedagoģija• Iegūtais grāds Maģistra grāds filoloģijā

• Datumi (no – līdz) 1987 – 1989• Iestādes nosaukums Krāslavas ‘”Varavīksnes” vidusskola

• Pamatpriekšmeti Vidējā izglītība• Iegūtais grāds Atestāts par vidējo izglītību

Dzimtā valoda Krievu

CITAS VALODAS

Latviešu• Lasīšanas prasmes teicami

• Rakstīšanas prasmes teicami• Runāšanas prasmes teicami

Angļu • Lasīšanas prasmes teicami • Rakstīšanas prasmes teicami

• Runāšanas prasmes teicamiFranču

• Lasīšanas prasmes teicami • Rakstīšanas prasmes teicami • Runāšanas prasmes teicami

Itāļu • Lasīšanas prasmes labi • Rakstīšanas prasmes labi • Runāšanas prasmes labi

TEHNISKĀS PRASMES Microsoft Word, Excel, Hogatex, Internet

2010. gada 18. jūnijs

DZĪVES UN DARBA GĀJUMSVārds, uzvārds: Modris Dobelis, RTU profesors

RTU Datorizētās inženiergrafikas katedras vadītājsKontakti: fax: 6708-9119

tel: 2652-3155 e-mail [email protected]:// http://grafika.bf.rtu.lv

Personīgie dati: Dzimis: 1951. gada 21. oktobrī, Durbē, LatvijaTautība: latvietis

Pārvalda valodas: Pārvalda brīvi: latviešu, angļu, krievu; var saprast un tulkot ar vārdnīcas palīdzību: vācu

Datora pratība Pārvalda Microsoft Office programmas, kā arī speciālās CAD sistēmas:SolidWorks, ArchiCAD, SketchUp, AutoCAD, DeltaCAD, u.c.

Izglītība un zinātniskie grādi:

06.1994 – 09.1996 - stažēšanās datorizētās projektēšanas (Computer Aided Design - CAD) jomā ASV. Piešķirti starptautiski sertifikāti par CAD kursu beigšanu: Westinghouse Electric Corporation; Southern Company Services; School of Engineering of the University of Alabama at Birmingham

1992 - piešķirts doktora grāds inženierzinātnēs (Dr. sc. ing.) Rīgas Tehniskajā universitātē nostrifikācijas kārtībā

1985 - piešķirts tehnisko zinātņu kandidāta grāds specialitātē “Polimēru fizika un mehānika” Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūtā

1983 -1985 - aspirantūra Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūtā 1969-1974 - studijas Rīgas Politehniskajā institūtā Aparātu būves un automatizācijas

fakultātē, piešķirta inženiera-mehāniķa automatizācijā kvalifikācija

Zinātniskās publikācijas

Kopējais zinātnisko publikāciju un mācību grāmatu skaits – 130, t.sk. pēdējos 6 gados – apm. 30

Citas aktivitātes: RTU Promociju padomes P-06 eksperts Būvzinātnes apakšnozarēs (no 2001) “Būvkonstrukcijas” un “Ģeodēzija”, padomes P-06 loceklis, sekretārs (2001-2006)

RTU Promociju padomes P-03 eksperts Mehānikas nozares Biomehānikas apakšnoz. Latvijas universitāšu profesoru asociācijas biedrs (no 2002) RTU Profesoru padomes eksperts Būvniecības nozare (no 2002) LLU Profesoru padomes eksperts Lauksaimniecības nozare L/s inženierzinātņu

apakšnozare un Hidroinženierzinātņu nozare (no 2002) Baltijas valstu tehnisko augstskolu Ģeometrijas un grafikas asociācijas BALTGRAF

prezidents (2002-2008), redkolēģijas loceklis (no 2002) RTU Senāta loceklis, senāta priekšsēdētāja vietnieks (no 2003)

Darba stāžs:(zinātniskā, pedagoģiskā un organizatoriskā darba pieredze)

2007 - pašlaik - RTU Datorizētās inženiergrafikas katedras vad., profesors 1999-2007 - RTU Tēlotājas ģeometrijas un inženierdatorgrafikas profesora grupas

vad., asociētais profesors - līdz 2002., profesors - no 2002. 1997-1999 - RTU Tēlotājas ģeometrijas un inženiergrafikas kat. vad., docents 1996-2009 - vadošais pētnieks, RTU Biomateriālu un biomehānikas institūtā 1994-1996 - CAD inženieris rūpnīcu projektēšanas nodaļā, Advanced Technology

Business Area, Westinghouse Electric Corporation, Pittsburgh, PA un Southern Electric International, Birmingham, AL; USA

1993-1999 - docents, RTU Tēlotājas ģeometrijas un inženiergrafikas kat. 1985-1993 - vec. pasniedzējs, RTU Tēlotājas ģeometrijas un inženiergrafikas kat. 1988-1994 - vec. zin. līdzstrādnieks, RTU Biomehānikas zin. pētn. laboratorijā 1980-1987 - zin. līdzstrādnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas

institūta Biomehānikas laboratorijā 1974-1980 - vec. inženieris, Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas

institūta Biomehānikas laboratorijā 1970-1974 - laborants, Rīgas Politehniskā institūta Programmētās apmācības

zinātniski-metodiskajā kabinetā

Īslaicīga Apvienotā Karaliste, Swansea, Cardiff, University of Wales 2004. g., 1 ned.

http://grafika.bf.rtu.lv/

mailto:[email protected]

stažēšanās universitātēs:

Zviedrija, Stockholm, Royal Institute of Technology 1998. g., 1 mēn. ASV, Birmingham, AL University of Alabama at Birmingham, 1996. g., 1 ned. Itālija, Bologna, University of Bologna, 1993. g., 1 mēn. Apvienotā Karaliste, Swansea, University College of Swansea, 1993. g., 1 mēn. Polija, Lublin, Akademia Medyczna w Lublinie, 1989. g., 1 mēn. Vācija, Dresden, Technische Universität Dresden, 1970. g., 1 mēn.

1

ALDIS BALODIS DZĪVES UN DARBA GĀJUMS

Dzimšanas gads, mēnesis, datums, vieta

1953.g., 24. maijs. Rīga.

Ģimenes apstākļi:

precējies, 2 bērni.

Mācības un izglītība:

1993.g. - inženierzinātņu doktors, aizstāvēta disertācija "Mehānisko spriegumu emisijas kontrole silīcija virsmas slāņos" Rīgas Tehniskajā universitātē; par šo tēmu 12 publikācijas t.sk. viena autorapliecība, 1980. -1983., Rīgas Politehniskā institūta aspirantūra (aparātbūves tehnoloģija); pabeidza ar disertācijas iesniegšanu,1971. - 1976. Rīgas Politehniskais institūts; 1976. - inženieris-mehāniķis (mašīnbūves automatizācija un kompleksā mehanizācija-inženieris.;1960.- 1971 Rīgas 36. vidusskola

Darba pieredze: no 2003. g. februāra Biznesa augstskolas Turība, Kvalitātes vadības sistēmu vadītājs no 2001. g. septembra Biznesa augstskolas Turība Informātikas katedras docents, programmas Kvalitātes konsultants direktors,no 2001. g. septembra līdz 2003.gada februārim Biznesa augstskolas Turība Datorizētās tālmācības daļas vadītājs; no 2000. gada Promociju padomes (RTU) loceklis- eksperts zinātņu nozarē “Mašinzinātne” apakšnozarē “Metroloģija un mašīnbūves tehnoloģija”;no 1999. gada RTU Biomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūta asociētais profesors,no 1998.g. LZA Sertifikācijas centra eksperts;no 1998. līdz 1999. RTU Fizikālās medicīnas inženierzinību profesoru grupas docents no 1994. RTU Elektrotehnisko un elektronisko materiālu un tehnoloģiju institūta direktora vietnieks;no 1998. jūlija līdz 2000. gada jūlijam Apdrošināšnas akciju sabiedrības “BALTA” lietvedības pārzinis – kvalitātes vadītājs 1994.-1998. RTU Mikroelektronikas katedras docents; 1979. - 1994., jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, asistents, lektors Rīgas Politehniskajā institūtā (Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU));1976. - 1979. konstruktors, Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīcā -3. kategorijas konstruktors;

Kvalifikācijas celšana

Valodas:latviešu, vācu, krievu, angļu (pamatzināšanas).

- stažēšanās: 1999.g. jūnijs Vācijas apmaiņas programmas viena mēneša (DAAD stipendija) pētnieciskais darbs Halles universitātē (Vācija). 1996.g- Prasības produkcijas kvalitātei eksporta nodrošināšanai Eiropā (Viļņa -Ķīle,Vācija ) - par sertifākāciju t.sk. medicīniskajiem izstrādājumiem un kvalitātes sistēmām - Ķīles Saimniecības akadēmijas sertifikāts.

Kursi: 1996g - Laboratoriju sagatavošana akreditācijai atbilstoši Eiropas normām (Rīga.) LZA Sertifikācijas centra sertifikāts;1996g - Kvalitātes sistēmu auditors (Rīga.) LZA Sertifikācijas centra sertifikāts;

Zinātniskie virzieni:

Datorizētā tālmācība; fizikālā medicīniskā inženierzinība; datorizētas kvalitātes sistēmas.

Mācību virzieni,didaktiskā kvalifikācija:

Datortehnoloģijas, datorizētā lietvedība, matemātiskā modelēšana, kvalitātes sistēmas; vadu lekcijas, praktiskās nodarbības, vadu diplomprojektus, maģistru darbus (BA Turība un RTU), doktorandu darbu izstrādi (RTU).

Projektu vadība:

1996.g. ‘’ Materiālu virsmas īpašību un struktūras laboratorijas sagatavošana akreditācijai saskaņā ar Latvijas un Eiropas standartu prasībām‘’ (LZP tirgus pētījumu grants) projekta vadītājs;1997.g. ‘’ Materiālu virsmas īpašību un struktūras laboratorijas sagatavošana akreditācijai ‘’ (LZP tirgus pētījumu grants) projekta vadītājs;no 1998.gada konsultants kvalitātes sistēmu izveidei pakalpojumiem.

Piedalīšanās projektu izpildē :

1994.-1996., Eiropas komisijas projekta Assessment of quality of bone on osteoporosis’’, PECO, PL93-1114; LZP granti.

Publikācijas, konferences:

Kopējais publikāciju daudzums ir 49 (zinātniskie raksti -27; konferenču tēzes -16, izgudrojumi - 2, metodiskie darbi – 8); Svarīgākās pēdējo gadu laikā bija 5 publikācijas t.sk.: 1.A.Balodis, Y.Dekhtyar, V.Noskov., A.Zchuchenko Ultraviolet Radiation Affected Bone Tissue Mechanical Propierties. //Proceedings of the 8th International IMEKO Conference on Measurement in Clinical Medicine, Dubrovnik- Croatia, September, 1998.p.67-70. 2. A.Balodis. Kad akreditēsim zinātniskās laboratorijas // Starptautiska konference " Solis uz Eiropas tirgu", Referātu anotācijas, Rīga, 1999.g.12. maijs, LR Ekonomikas ministrija.LZA Sertifikācijas centrs, Latvijas LATLAB. 1999./angļu val. 39-40 lp/ 41-42 lp.3. A.Balodis, A.Kiščenko, O.Onzevs. The Possibility of Developing E-Studies and the Experience of School of Business Administration Turiba // Eden 10th Anniversary Conference, Stockholm, 10-13 June, 2001, Stockholm, Sweden Royal Institute of Technology, 4. Antons Kiscenko, Oskars Onzevs, Aldis Balodis, Solvita Vitola, (2002) ANALYSIS OF E-STUDIES DEVELOPMENT IN LATVIA. Proceedings The Second EDEN Reserch Workshop “Reserch and policy in Open and Distance Learning”, 21-23 March, 2002. Hildesheim, Germany5. Antons Kiščenko, Oskars Onževs, Aldis Balodis. E-studiju attīstības iespēju analīze Latvijā // Starptautiska konference "Uzņēmējdarbība un tās tiesiskā vide: procesi, tendences, rezultāti. Rakstu krājums, Rīga 2002.g.12.aprīlis, Biznesa augstskola Turība, 137-142.

Piedalīšanās starptautiskās konferencēs:

Pēdējie gadi : 1. Starptautiska konference “Solis uz Eiropas tirgu”, Rīga 1999.gada 12. maijs.2. Starptautiska konference “Atbilstības novērtēšana – pamats brīvai

preču kustībai”, Rīga 2000.gada 2.jūnijā;3. Starptautiska konference “ Ekzoemisija un tās pielietošana” , 2000.g. augusts, Jūrmala, organizācijas komitejas loceklis; 2002.gadā Rīga

Asociācijas: Latvijas Medicīnas inženierzinātnes un fizikas biedrības biedrs;Latvijas zinātnieku savienības biedrs;Latvijas fizikas biedrības biedrs;

Adrese: E-pasts: [email protected]ājas: Riekstu 23 dz 27, Rīga LV- 1055, telefons: 7461923

ALDIS BALODIS

DZĪVES GĀJUMS CURRICULUM VITAE

GUNTARS BALODIS

Darba adrese Mājas adreseĀzenes ielā 12 - 322, Ed. Šmita iela 14AETF dekanāts, tel. 6708 9280 tel. 6770 2295Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte Rīga, Rīgas Tehniskā universitāte LV - 1067.Rīga, LV – 1048

Izglītība2001.03 Dwingelo, Nīderlande Eiropas VLBI tīkls, stažēšanās Astronomijas observatorijā.

1999.03-04 Linčepinga, Zviedrija Linčepingas universitāte, stažēšanās biomedicīnas institūtā.

1987 Dr. Sc. Ing. Rīgas politehniskais institūtsTematika: Teorētiskā radiotehnika, antenu režģi, sakaru sistēmas

1979-1984 teorētiskās radiotehnikas specialitātes neklātienes aspirants radioiekārtu katedrā, RPI

1974 radioinženieris Rīgas politehniskais institūts, radiotehnikas un sakaru fakultāte

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi2004 Rīga RTU RTU profesors

1989 Rīga RPI radioiekārtu katedras docents

Tematika: Radiosistēmas, elektromagnētisko lauku ekranēšana, elektromagnētiskā saderība, kodētu ziņojumu pārraide

1991 Rīga, RTU tehnisko zinātņu doktors

1987 Rīga, RPI tehnisko zinātņu kandidāts

Specializētā Padome Teorētiskā radiotehnikā, Tehnisko zinātņu kandidāta diploms, izdots RPI.

Nodarbošanās2006- RTU EMC un elektrodrošības centra direktors

2005- RTU ETF dekāns

2005-2000 Radioiekārtu katedras vadītājs

2000-1997 Apraides sistēmu profesoru grupas vadītājs

1997-1994 Radioiekārtu katedras vadītājs,

1994-1992 Radiotehnikas un sakaru fakultātes dekāna vietnieks

1997-1989 Radioiekārtu katedras docents.

1975-1989 Radioiekārtu katedras asistents un vecākais pasniedzējs

Valodu prasmeLatviešu dzimtā valodaKrievu brīviAngļu brīviVācu ar vārdnīcu

Zinātniskā darbība un publikācijasLZP, IZM u.c. iestāžu projektu un programmu dalībnieks vai vadītājs

2009 - 2005 G. Balodis vadītājs Valsts programmas „Informācijas tehnoloģiju zinātniskā bāze” projektam „Jaunas elektronisko sakaru tehnoloģijas”

2009 G.Balodis vadītājs Elektrotehnisko un elektronisko ierīču elektromagnētiskās saderības parametru novērtēšanas metožu uzlabošana. RTU lietišķo pētījumu projekts FLPP-2009/29

2008 G.Balodis vadītājs Elektrotehnisko un elektronisko ierīču elektromagnētiskās saderības mērāmo (vērtējamo) parametru modelēšana. IZM RTU projekts nr. 7368

2007 G.Balodis vadītājs Elektrotehnisko un elektronisko ierīču elektromagnētiskās saderības metožu harmonizācija IZM RTU projekts nr. 7213

2005-2006 G.Balodis vadītājs Augstas ražības video plūsmas digitāla pārveidošana LZP grants 05.1638

Eiropas Savienības, LZP ekspertu un citu komisiju loceklis vai vadītājs

2009- Latvijas standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centra (LATAK) eksperts

2006- Latvijas pārstāvis COST DC ICT loceklis

2006- Brisele, Beļģija COST ICT Open Call projektu pieteikumu vērtēšanas eksperts

Nozaru padomju, asociāciju loceklis vai vadītājs

2006- RTU Promociju padomes RTU-P08 loceklis

2006- RTU elektronikas un telekomunikāciju profesoru padomes priekšsēdētājs

Nozīmīgākās publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarēPublikācijas starptautiskos citējamos izdevumos,

2008 A. Ruško, V. Novikovs, G. Balodis. Case shielding efficiency, high frequency technology // Electronics and Electrical Engineering. – Kaunas: Technologija, No. 9(81). – P. 41–45.

2007 A. Rusko, V. Novikovs, G. Balodis. Distance and Bandwidth Estimation for MIMO Channel // Electronics and Electrical Engineering. – Kaunas: Technologija, No. 8(80). – P. 49–52.

2006 G. Balodis, A.Sazontovs, B.Žuga, I. Slaidiņš Performance estimation for MIMO Channel Proceedings BEC, pp. 141 – 144 10 konference

Raksti recenzētos izdevumos (LZP apstiprinātie izdevumi);

2004 G.Balodis Polarization Parameters Improvement for Feed Horn Telecommunications and Electronics RTU. 2004, ser.7, sēj. 4, Riga, 48-51 lpp.

2004 G.Balodis Polarizer Parameters Improvement For Feed Horn Telecommunications and Electronics RTU. 2003, sēr.6, sēj. 3, Riga, 57-60 lpp.

Mācību grāmatas;

2009 G. Balodis Diskrēto ziņojumu pārraide un apstrāde. Lekciju konspekts. Rīga, RTU, 158 lpp.

2008 G. Balodis Diskrēto signālu apstrāde. Lekciju konspekts. Rīga, RTU, 112 lpp.

Citas publikācijas;2009 V.Novikovs, A.Ruško, G. Ašmanis, G.Balodis Vadlīnijas EMS atbilstības novērtēšanā LEITC-LeTERA,

126 lpp.

Piedalīšanās ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs un kongresos

2009 Andris Ruško, Vladimirs Novikovs, Guntars Balodis Efficiency of shielding quality, RTU 50. starptautiskā konference elektronikā, telekomunikācijās un e-tehnoloģijās, Rīgā, 13. oktobrī 2009.g.

2009 G. Balodis Education in Applied Sciences - Objectives and Reality - Experience of RTU, sakaru universitāšu rektoru konference S-Pēterburga, 23.-27.05 2009, S-Pēterburga, Krievija.

2008 A. Ruško, V. Novikovs, G. Balodis. Case shielding efficiency, high frequency technology // Electronics and Electrical Engineering. – Baltijas 12. starptautiskā elektronikas un elektrotehnikas konference Kauņā, Kauņā, 20-22. maijā 2008.g.

2008 G. Balodis International school on Nonverbal Communication. Salerno, Itālijs 27-29.04. 2008.g.

2007 A. Rusko, V. Novikovs, G. Balodis. Distance and Bandwidth Estimation for MIMO Channel // Electronics and Electrical Engineering. – Baltijas 11. starptautiskā elektronikas un elektrotehnikas konference Kauņā, 15-17. maijs 2007.g.

2006 G. Balodis, A.Sazontovs, B.Žuga, I. Slaidiņš Performance estimation for MIMO Channel Baltijas 10. starptautiskā elektronikas konference Tallinā. 3-4. oktobris, 2006. g.

Pedagoģiskā darbība (par pēdējiem 6 gadiem)

Recenzētie promocijas darbi (norādot personas); M. Tērauds Jauna veida diskrētie ortogonālie pārveidojumiun ar signālu apstrādies pielietojumiem saistītās kļūdas Studiju programmas vadīšana;

2000 – 2005 Otrā līmeņa profesionālā studiju programma elektronikaVadītie maģistra darbi (skaits);

Vadīti 10 maģistriVadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi (skaits);

Vadīti 8 bakalauriStudiju priekšmeti (nosaukums, apjoms kredītpunktos);

Diskrēto signālu apstrāde – 2 KP Mobilie sakari – 3 KP Radiotehniskās sistēmas – 5 KP Biomedicīnisko signālu analīze – 5 KP Signālu apstrādes teorija – 5 KP Mobilo sakaru sistēmas - 5 KPSagatavotie mācību līdzekļi;E-konspekti

G. Balodis. RTS lekciju konspekts „Radiolokācijas pamati” Rīga, RTU, 92 lpp. ORTUS vidē. G. Balodis. RTS lekciju konspekts „Informācijas teorija” Rīga, RTU, 90 lpp. ORTUS vidē. G. Balodis. Mobilo sakaru lekciju konspekts „Mobilie sakari” Rīga, RTU, 11 prezentācijas ORTUS vidē. G. Balodis. lekciju konspekts „Diskrēto signālu apstrāde” Rīga, RTU, 83 lpp. ORTUS vidē.

Tālākizglītība, profesionālā pilnveide (kvalifikācijas celšana) Latvijas vai ārzemjuaugstskolās un pētniecības iestādēs;

2007-2008 Rīga, Latvija ESF projekts par elektronikas augstākās izglītības attīstību reģionos

2007.01-06 Rīga, Latvija ESF projekts par ETF docētāju kvalifikācijas paaugstināšanu

Organizatoriskā darbība (par pēdējiem 6 gadiem)Promociju padomju locekļi, LZP eksperti, profesoru padomju locekļi, zinātniskožurnālu redkolēģijas locekļi;

2006- RTU Promociju padomes RTU-P08 loceklis

2006- RTU elektronikas un telekomunikāciju profesoru padomes priekšsēdētājs

2006- RTU zinātnisko rakstu krājuma telekomunikācijas un elektronika redkolēģijas loceklis

Starptautisko zinātnisko organizāciju locekļi un eksperti, konferenču organizācijas un programmu komiteju vadītāji un locekļi;

2009 4th MICROWAVE & RADAR WEEK Vilnius, Lithuania, June 14÷16, 2010, orgkomitejas loceklis2009-2006 RTU zinātniskās konferences ETF sekcijas priekšsēdētājs

2006- IEEE inženieru biedrības Latvijas sekcijas biedrs

1995- Latvijas medicīnas un inženierfizikas biedrības biedrs

Citi augstskolā veicamie pienākumi RTU Senāta loceklis RTU Senāta IT komisijas loceklis

RTU Senāta stratēģiskās attīstības komisijas loceklis RTU EMS un elektrodrošības centra direktors RTU Konventa loceklis

22.06.2010 G.Balodis

Prof. Jurija Dehtjaradzīves un darba gājums(Curriculum Vitae)Dzimšanas gads: 1947.Izglītība: Rīgas politehniskais institūts, 1971.g., inženieris, diploms ar izcilībuAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:Fiz.-mat. zin. kand. – 1982., Urālu politehniskais institūts.Docents – 1987., PSRS Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrija,Dr. fiz. – 1992. , Latvijas UniversitātēDr habil. fiz. – 1992., Latvijas Universitātē.RTU profesors no 1993.Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) kor.-loc. no 2001.LZA īstenais loceklis no 2008.Žitomiras Tehnoloģiskās universitātes (Ukrainā) goda profesors, no 2005.Nodarbošanās:LatvijāRīgas Tehniskā universitāte (RTU): sākot ar 1973. – jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks,vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, grupas vadītājs,vecākais pasniedzējs, docents, profesors (no 1993), institūta direktors.Ārzemēs1999. - “Martin-Luther University”, Halle/Salle, Vācija, viesu pētnieks.1995. - “Chugoku National Industrial Research Institute”, Japānā; viesu pētnieksZinātniskie virzieni: Medicīnas fizika, lietišķā nanofizika ar biomedicīniskiem unbioloģiskiem pielietojumiem, cietvielu virsmas fizika, fizikālā materiālzinātne,nanostrukturētie materiāli, nanokārtiņas, nanodaļiņas, biomateriāli, elektronu spektroskopija,medicīnas fizikālā inženierzinātne.Galvenie sasniegumi apmācībā:Izveidotas ar Eiropas prasībām saskaņotas medicīnas fizikas un medicīnasinženierzinātnes studiju programmas un organizētas attiecīgās apmācības bakalauriem,maģistriem, doktorantiem, tehniķiem un inženieriem (sākot no 2002.).Izveidots un koordinēts Baltijas “Biomedical Engineering and Physics Courses” tīklsKauņas Tehnoloģijas universitātes, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes,Tallinas Tehniskās universitātes un Tartu universitātes sastāvā (1997.-2000.)Izstrādāts un realizēts projekts radiācijas drošībai medicīnā, izveidota vienīgā Baltijāun vislabākā Eiropā rentgendiagnostikas apmācības laboratorija (2006.).Izstrādāts un tiek realizēts kvalifikācijas celšanas kurss “Radiācijas drošība unkvalitāte medicīnā” (sākot no 2001.).Valodu lietošanas prasmes: latviešu – brīvi; krievu – brīvi, angļu – labi, vācu – apmierinošiCitas būtiskas ziņas Publikāciju skaits: 352; Zinātniskās: 323Akadēmiskie kursi (nosaukums, apjoms kredītpunktos):Ievads medicīnas fizikā- 3KP,Spektroskopijas metodes medicīnā -5 KP,Radiācijas terapijas tehnoloģijas – 3KP,Medicīniskās attēlošanas fizikālie pamati -4KPMūsdienu fizika inženiezinātnē – 2KPFizikālās un matemātiskās modelēšanas pamati- 3KPModernās inženiertehnoloģijas medicīnā – 5KPSagatavotie mācību līdzekļi;

grāmatasRadiācijas terapijas fizikāli pamati. ESF projekts RTU un LU starpaugstskolu maģistrantūrasstudiju modulis “Medicīnas fizika”. CD., 2008.Medicīnas attēlošanas fizikāli pamati. ESF projekts RTU un LU starpaugstskolu maģistrantūrasstudiju modulis “Medicīnas fizika”. CD., 2008.Medical physics dictionary. http://emitdictionary.co.uk/emitdictionary/credits.htm. EMIT,2008. līdzautori: S. Tabakov (koordinators), M. Buchgeister, G. Helms, S. Delorme, A. Noel, , J.Giraud, H. Bouscayrol, L. Blache, I. Lamm, M. Almquits, R. Wirestam, S. Strand, Bo. Jonsson, M.Ljungberg, F. Stahlberg, T. Jansson, F. Milano, A. Pascoal, I. Hernando, A. Paula Millan, A. Garcia,M. M. Wasilewska-Radwanska, K. Grymek, A. Krisanachinda, P. Zarand, I Polgár, T. Porubszky, J.Martos, T. Daboczi, G. Sáfrány, F. Humml, J. Varga, K. Meigas, K. Kepler, J. Vedru, S. Rootsmaa,A. Lukosevicius, A. Basevicius, D. Serenaite, D. Andrei, C. Petroiu, A. Popescu, O. Duliu, R. Popa,C. Milu, P. Unak, T. Karalý, F. Lambrecht, F. Zumrut Biber Muftuler, S. Teksoz, F. Bentayeb, R. ElMeliani, I. Elyaseery, N. Hussein, I. Horakova, A. Kindlova S. Trampotova, D. Kotalova, V. Husak,J. Ptacek, Josef Pacholik K. Georgiana, K. Demetrios, M. Georgios, P. Christos, Y. Charalambos, C.Dora, C. Christodoulos, C. Stelios, C. George, C. Demetra, G. Yiannis, H. Michalis, K. Prodromos, M.Andreas, P. Nicos, S. Anastasia, S. Spyros, L. Bumbure, M. Chaikovska, Dz. Emzins, A. Katashevs, S.Plaude, S. Popovs, J. Rauzins.metodiskie materiāli1. Runas un dzirdes fizikālie pamati. Studiju kursa programma. Liepājas Pedagoģijas akadēmija.2006. 1 lpp.2. Prakses rokasgrāmata, Rīgā, SIA “P&Ko”, 2006., 36 lpp., līdzautors: V. Zemīte.3. Prakšu vadlīnijas. , Rīgā, SIA “P&Ko”, 2006., 8 lpp, līdzautors: V. Zemīte.4. Medicīnas tehnika un attēla reģistrācijas iekārtas radioloģijā. Studiju kursa programma P.Stradiņaveselības un sociālas aprūpes koledžā, 2009.5. Radiācijas fizika, Studiju kursa programma P.Stradiņa veselības un sociālas aprūpes koledžā,2009.6. Ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē. Studiju kursa programma P.Stradiņa veselības unsociālas aprūpes koledžā, 2009.7. Medicīniskās attēlošanas fizikālie pamati. RTU un Latvijas Universitātes maģistrantūras studijumodulis “Medicīnas fizika”, 2008., CD .

8. Radiācijas terapijas fizikālie pamati. RTU un Latvijas Universitātes maģistrantūras studiju modulis“Medicīnas fizika”, 2008., CD .

2010.17.05. Jurijs Dehtjars

Dzīves un darba gājums

Vārds uzvārds : Konstantīns DidenkoDzimšanas gads: 1946Dzimšanas vieta: Latvija, Jelgava

Izglītība: Inženieris-ekonomists, Rīgas Tehniskā universitāte, 1969.g. Ekonomikas zinātņu kandidāts, Rīga ZA Ekonomikas institūts,

1985.g.Nostrifikācija: Ekonomikas doktors (dr. oec.) 1992.g.

Kvalifikācijas celšana: 2000.gads “Project managment” seminārs Buskerud koledžā, Norvēģijā.

2000.gads “Seminar zur Erarbeitung von ECTS-Lehreveranstaltungen”, Vismārā, Vācija.2001.gads Otrais Baltijas universitāšu administratoru seminārs, Kauņā, Lietuvā.2001.gads RTU metodiskais seminārs “Par sarežģīto saprotami un interesanti”.2002.gads RTU metodiskais seminārs “Studentu patstāvīgais darbs un darbs grupās”.2002.gads AIP seminārs “Profesiju standartu izstrāde un pielietojuma akreditācijas procesā augstākajā izglītībā”.2002.gads Diskusija par ekonomikas zinātni Latvijā.2002.gads Baltijas universitāšu administratoru seminārs. Tartu, Igaunija.2003.gads RTU metodiskais seminārs.

Darba vietas: Rīgas Tehniskā universitāte1997.un pašlaik Inženierekonomikas fakultātes dekāns1982.-1997. IEF dekāna vietnieks mācību darbā1989. un pašlaik Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesora grupas vadītājs.no 2002.gada RTU profesors2001.-2002. profesors1992.-2001. asociētais profesors1990.-1998.docents1973.-1990. lektors1971.-1973. asistents1969.-1971. inženieris

Publikācijas: kopējais publikāciju skaits ietver 105 nosaukumus, no tiem ārvalstīs publicēti 15 darbi

Pētnieciskā darbība: Kā zinātniski - pētniecisko darbu vadītājs veicu 2 darbus, kā zinātniskais izpildītājs veicu 18 darbus, kuri ieviesti ražošanā un mācību procesā.Manā vadībā viens doktorants aizstāvējis doktora disertāciju 4 doktoranti izstrādā ekonomikas doktora disertācijas.Piedalījos: TEMPUS project JEPS –11064/96,

Industrial Logistics managment Master and Engineering Study Programmes, BERiL - Business Education Reform in Latvia,Pieaugušo ekonomikas un vadībzinību izglītības koncepcijas izstrādāšanā.

Latvijas-Norvēģijas starptautiskajā programmā “Development of University Levol Courses in Management”.Piedalos: Latvijas –Norvēģijas starptautiskajā programmā “Investīcijas un uzņēmējdarbība.

_____________________


( CURRICULUM VITAE)

Personas dati:Vārds, uzvārds: Aleksandrs GlazsPersonas kods: 070439-10402Dzimšanas datums: 1939.gada 7. aprīlīDzimšanas vieta: Rīga, LatvijaPilsonība: Latvijas Republikas pilsonisDzīves vieta: Aglonas iela 4 – 60, Rīga, LV-1057E-pasts: [email protected]ālruņi: darbā - +371 67089542 mājās - +371 67254353 mob. - +371 29289793

Iegūtā izglītība: 1966.g. Rīgas Politehniskais institūts, Automātikas un skaitļošanas tehnikas

fakultāte, Diploms CN 470560.Zinātniskie grādi :

Inženierzinātņu habilitētais doktors (Dr.habil.sc.ing., Diploms: B-Dh N 00065 1993.g. 19.februāra Rīgas Tehniskās universitātes Habilitācijas padomes H-07 lēmums).

Tehnisko zinātņu doktors (Diploms: DT N 01577744 Augstākā atestācijas komisija, 1992.g. 17.jūlijā). Disertācija "Lēmumu kārtulu parametriskā un strukturālā adaptācija atpazīšanas uzdevumos" aizstāvēta 1992.g. 21.maijā Maskavā, Krievijas Zinātņu Akadēmijas Skaitļošanas Centrā.

Tehnisko zinātņu kandidāts (Diploms: MTN N 075963 Augstākā atestācijas komisija, 1971.g. 26.aprīlī Rīgas Politehniskā institūta padomes lēmums).

Akadēmiskie nosaukumi: Profesors (Diploms N 49, RTU Senāta lēmums, N 455, 2001.g. 29, janvarī). Profesors (Atestāts N 008, 1992.g. 23.aprīlī Latvijas tautsaimniecības vadītāju

un speciālistu valsts institūta padomes lēmums). Docents (Atestāts DC N 015222 Augstākā atestācijas komisija, 1977.g.

5.oktobrī). Baltijas informatizācijas akadēmijas īstenais loceklis (Diploms: BA N 0026,

1996.g. 18.septembrī)

Darba pieredze: No 1999.g. Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūta direktors No 1997. g. RTU, Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte:

Lēmumu atbalsta sitēmu katedras profesors Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts, Attēlu apstrādes

un datorgrafikas profesora grupas profesors

1971.-1997.g. Latvijas tautsaimniecības vadītāju un speciālistu Valsts institūts:

- Vec. pasniedzējs, docents- Profesors, katedras vadītājs

Valodas: Latviešu, angļu, krievu

Zinātniskās publikācijas: Zinātnisko darbu kopējais skaits ir 123, no tiem pēdējo 6 gadu (2004-2010)

zinātnisko darbu skaits ir 37 Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs:

Pēdējo sešu gadu laikā piedalījies 37 starptautiskajās zinātniskajās konferencēs

Latvijas Zinātnes padomes pētījumu projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā:

Pēdējo sešu gadu laikā piedalījies 4 LZP pētījumu projektos (sk. pielikumu 3):

LZP projekta Nr.09.1564 dalībnieks LZP projekta Nr.09.1240 dalībnieks LZP projekta Nr.05.1642 vadītājs

LZP projekta Nr.01.0854 vadītājsLekciju un semināru (kursu) vadība. Studiju priekšmetu programmu izstrāde:

DAA300. Datorgrafikas un attēlu apstrādes pamati, 2 KP DAA515. Datoru grafikas, tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodes, 4 KP DAA402. Scēnu analīze, 3 KP DAA501. Datorredze, 4 KP DAA604. Modernas metodes datorgrafikā, attēlu apstrādē un scēnu analīzē, 8 KP DAA603. Skaitļošanas metodes zinātniskos pētījumos, 5 KP DAA601. Tēlu atpazīšana un attēlu apstrādāšana, 10 KP

Studiju programmu izstrāde un vadība: RDBF0 – Automātika un datortehnika, bakalaura akadēmiskās studijas DMF0 – Automātika un datortehnika, maģistra akadēmiskās studijas DGF0 – Automātika un datortehnika, profesionālā maģistra studijas

DDF6 – Automātika un datortehnika, doktora studijas

Sagatavotie mācību līdzekļi:

Mācību lidzekļu kopējais skaits ir 14, tajā skaitā par periodu 2004. – 2010. gg.:

A. Glazs. Datorgrafikas un attēlu apstrādes pamati. (Lekciju konspekts, ORTUS), 118 lpp., 2010

A.Glazs Grafisko primitīvu veidošanas algoritmi. (Elektroniska versija), RTU, DITF, DAD

institūts, Rīga, 26 lpp., 2004.

Organizatoriskā kompetence: Pattern Recognition Society (USA) loceklis no 1997 g. Latvijas Augstskolu Profesora Asociācijas loceklis RTU Senāta loceklis DITF Domes loceklis Promocijas padomes "RTU P-07" loceklis Informācijas tehnoloģijas nozares Profesoru padomes loceklis RTU Zinātnisko rakstu 5.sērijas "Datorzinātne" tematiskā izlaiduma

"Datorvadības tehnoloģijas" redkolēģijas loceklis Latvijas Zinātnieku savienības biedrs 2008., 2009. gg. starptautisko konferenču „Biomedical Engineering”

zinātniskās un programmas komisijas loceklis (sk. pielikumu 5) Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūta direktors

Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesoru grupas vadītājsAtzin ī bas :

2007.g. atzinību raksti no A/S "DATI" (AS „Exigen Services DATI”) un Latvijas izglītības fonda par augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu.

Dzīves un darba gājums (CV)

1. Uzvārds, vārds: GONCA Vladimirs.2. Personas kods, Dzimšanas vieta:

100641-10356.Krievija, Vladivostoka.

3. Ģimenes stāvoklis: Precējies, ģimenē sieva un meita.4. Dzīves vieta: Latvija, Rīga, Maskavas iela 425 dz.100 tel. 7268707.5. Darba vieta un amats: RTU, Mehānikas institūts, Nepārtrauktas vides mehānikas

profesora grupas vadītājs. Rīga, Ezermala iela 6-319. 70894736. Izglītība: 1959.-1964.,Tomskas Universitātes fizikas - mehānikas

fakultāte. 1966.-1967., aspirantūra (Tomskas Universitāte).1967.-1969., aspirantūra RPI.

7. LR zinātniskais grāds, diploma Nr., specialitāte:

Dr.sc.ing., B-D Nr. 000345, mehānika, mašīnbūve.(RTU, 09.1992)

8. Praktiskā darbība: Līgumdarbi ar RER, VEF, ALFA, apmēram 150 līgumdarbi ceļu satiksmes negadījumu analīzē ar A/S BTA.

9. Pedagoģiskā darbība: 1969.-1972.g. asistents RPI materiālu pretestības katedrā.1972.g.- ieguvis fizikas matemātikas zinātnisko grādu.1972.-1982.g. vecākais pasniedzējs RPI materiālu pretestības katedrā. 1982.-1985.g. docents RPI materiālu pretestības katedrā.1985.-1998.g. RTU Materiālu pretestības katedras vadītājs.1998.- 2001.g. asoc.profesors RTU Nepārtrauktas vides mehānikas profesora grupā. 2001.- līdz šai dienai RTU Nepārtrauktas vides mehānikas profesora grupas vadītājs. 2002.g.– līdz šai dienai RTU valsts profesors

10. Zinātniskā darba virziens: Nepārtrauktas vides mehānikas joma elastomeru un kompozīto materiālu izpētē.

11. Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā (1997. – 2002.):

Latvijas Zinātnes Padomes projektu (piem., Nr. 96.0503 – vad. E. Lavendelis u.c.) izpildītājs; Starptautiskā projekta " INCO-COP 95/0054" (vad. J. Vība) izpildītājs,

12. Kopējais zinātnisko un metodisko darbu skaits:

Autors apmēram 80 zinātniskajiem rakstiem, konferenču tēzēm, kā arī metodiskajām publikācijām: Latvijā, Krievijā, Bulgārijā, Slovēnijā, Lietuvā, Horvātijā, Ukrainā u.c.

13. Piedalīšanās izstādēs: Piedalīšanās izglītības un darba izstādēs: Austrijā, Polijā un Vācijā (CSNg)

14. Valodu prasme: Latviešu, angļu, krievu, franču.15. Kvalifikācijas celšana Kursi Polijā, Somijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā - par mācību

metodisko darbu un aprēķinu metodikām. Kursi Latvijā izglītības jomā (LU, LLA, u.c.).

16. Profesionālais un sabiedriskais darbs:

RTU valsts profesors,RTU profesora grupas vadītājs, Mehānikas institūta padomes loceklis, RTU promocijas padomes loceklis, SIA”Autoekspertīze” direktors, RTU Mehānikas ekspertīžu centra direktora vietnieks, Rīgas satiksmes biroja ekspertu komisijas loceklis u.c.

24.11.2003. gads V. GoncaDZĪVES UN DARBA GĀJUMS

PERSONAS DATI

Uzvārds, Vārds: Sandra GudzukaE-pasts: sandra.gudzuka@rtu. lvTālrunis darbā: 67089128Personas kods: 280458-12753

VALODAS

Dzimtā valoda: latviešuCitas valodas: krievu; angļu

IZGLĪTĪBA1996- LU pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte

Psiholoģijas maģistre

1984- Ļeņingradas valsts universitātes Psiholoģijas fakultātePsihologa pasniedzēja diploms

KVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANA2007- LU pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes doktorante

DARBA PIEREDZERTU HI Sociālo zinātņu katedras prakt. docente no 2007.

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN DALĪBA SVARĪGĀKAJOS AKADĒMISKAJOS PROJEKTOS

Transfer of Innovative Methodology for Assessment of VET Teachers Prior Learning. TIMA-Balt. ( Leonardo projekts) Pētniece.Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas un IT jomā. ESF, 2006./07. PasniedzējaStudentu attieksme pret augstāko militāro karjeru. RTU sociologu grupas empīrisks pētījums.2004./ 2005Doktorantūras studijas 2007-2010. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte. Specializācija: Psiholoģiskā pedagoģija. Promocijas darba tēma: Augstskolas pedagogu darba motivācija.Arodizglītības akcentu maiņa. IZM, ESF starptautisks projekts. 2000.- 2002gg. dalībniece.

PUBLIKĀCIJAS

Publikācijas zinātniskos izdevumosRTU Zinātniskie raksti: Humanitārās un sociālās zinātnes:

Personāla atlases un novērtēšanas psiholoģiskie aspekti. 2002Darbinieku motivācija un apmierinātība ar darbu Latvijas uzņēmumā. 2003Studentu attieksme pret augstāko militāro karjeru. 2004

Attitude as an aspekts of vocational pedagogues professional competence.//Žurnāls Vocational Education.Research and Reality.Kaunas, Lietuva, 2009/17Mācību un metodiskie līdzekļi

Grupas lēmumu pieņemšana. Met. rakstu krājumā: Industriālās attiecības. RTU, 2004Pedagogu komunikatīvā kompetence un saskarsmes problēmas. Zin.rakstu kr.Personība. Laiks. Komunikācija. Rēzekne, 2001

DALĪBA ZINĀTNISKAJĀS KONFERENCĒS

RTU ikgadējās Zinātniskās konferences 2007. – referāta tēma „ RTU studentu apmierinātība ar studiju vidi.”PEDAGOĢISKĀ DARBĪBAPedagoģiskā darba stāžs augstākās izglītības iestādē- kopš 1994.gada RTURPIVA 2007/ 08 m.gg.

Lekciju kursiSaskarsmes pamati - 2 KP

Sociālā psiholoģija – 2 KPSaskarsmes psiholoģija – 2 KPOrganizāciju psiholoģija

CITA INFORMĀCIJALatvijas profesionālo psihologu asociācijas locekle.

Rīga, 2010.g. S.Gudzuka

CURRICULUM VITAE

Vards, uzvārds: Tamāra Kabiša

Dzimšanas gads, vieta: 28.07.1946. Rīga

Adrese: Jūrmalas gatve 100.k.2 dz.99

Telefons: 22023317

Izglītība: 1964.-1969. Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, matemātiķis

Darba pieredze: 2003. līdz šim laikam RTU Inženiermatemātikas katedras lektore

2009. izdots papildinātais un izlabotais metodiskais līdzeklis „ Matemātikas papildnodaļas”

2008. piedalījos konferencē INTERNATIONAL CONFERENCE „EDUCATION, SCIENCE AND ECONOMICS AT UNIVERSITIES. INTEGRATION TO INTERNATIONAL EDUCATIONAL AREA”

2006. izdots metodiskais līdzeklis „ Matemātikas papildnodaļas”

Papildus kursi: 2008. profesionālās pilnveides izglitības programma „30P 141 06 Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijā un IT jomā”

Valodu prasme: latviešu, krievu, vācu

Datorprasme: Windows, MS Office (Word, Excel, Power Point)

Citas prasmes: B kategorijas autovadītāja apliecība (stažs no 1995.g.)

Dzīves un darba gājumsValdis Kampars

Adrese: Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte, Āzenes ielā 14, LV - 1048, Rīga, LATVIJA tel. +371 67608606, +371 29230958fakss: +371 7615765E-pasts: [email protected] http://www.lza.lv/scientists/kamparsv.htm

Dzimšanas gads un vieta: 05.10.1944., Latvija, Priekule.

Izglītība un zinātniskā kvalifikācija: inženieris (1970), dr. ķīm.(1974), dr.h.ķīm. (1983, 1991), prof. (1989),LZA korespondētājloceklis (1994), LZA akadēmiķis (1997).

Valodas prasme: latviešu (dzimtā), krievu, angļu

Nodarbošanās:zinātniskais līdzstrādnieks RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes Organiskās ķīmijas katedrā (1970-1983), docents (1984-1988) , Vispārīgās ķīmijas katedras vadītājs (1988-2001), Ķīmijas katedras vadītājs (no 2002), profesors (no 1989), Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes dekāns (1993-2003), Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns (2003-2008), Lietišķās ķīmijas institūta direktors (no 2006), LZA ģenerālsekretārs (no 2008)

Lekciju kursi (RTU priekšmetu reģistrs):Vispārīgā ķīmija (atšķirīga apjoma, ķīmijas un citu profilu studentiem), Rūpnieciskā organiskā ķīmija, Degvielas un ziežvielas (atšķirīga līmeņa un apjoma), Vielas uzbūve, Atomu spektroskopija, Ķīmiskā analīze, Elektronu un svārstību spektroskopija, Molekulārā spektroskopija.Doktorantu vadīšana: Studiju programmas „Ķīmija” (3doktoranti), „Ķīmijas tehnoloģija” (2 doktoranti)Maģistrantu vadīšana: Studiju programma „Ķīmija” (3 maģistranti)Studiju programmu pilnveidošana un vadība:Bakalaura, maģistra un doktora līmeņus ietverošo studiju programmu „Ķīmija” direktors. Lietišķās ķīmijas institūts ir atbildīgs par bāzes izglītību ķīmijā visās RTU studiju programmās un studiju programmas „Ķīmija” realizāciju.

Pētījumu virzieni: Specifiska starpmolekulāra un iekšmolekulāra sadarbība, organisko savienojumu izmantošana optiskās informācijas reģistrējošās sistēmās, fotonikā un optoelektronikā, organisko savienojumu tehnoloģija, degvielu ķīmija un tehnoloģija, atjaunojamās degvielas, vietējo izejvielu kompleksa izmantošana.

Projektu vadīšana 2009. un 2010. gadā:

Valsts pētījumu programmas projektu apakšprojekti:

1.V7547.3. Materiāli fotonikai un nanoelektronikai balstīti uz jauniem funkcionāliem zemmolekulāriem un augstmolekulāriem organiskiem savienojumiem

2.V7551 2. Biodegvielas ieguves un izmantošanas optimizācija

LZP projekti1.Nr.06.34.2 Biodegvielu kvalitātes nodrošināšana 2.Nr.06.29.B. Inovatīvi strukturāli integrēti kompozītmateriāli: dizains, iegūšanas un pārstrādes tehnoloģijsas, ilgmūžība. Sadaļa: Nano-, mikro- un makrostrukturēti materiāli uz minerālo izejvielu bāzes3. Nr.06.29.7. Inovatīvi strukturāli integrēti kompozītmateriāli: dizains, iegūšanas un pārstrādes tehnoloģijsas, ilgmūžība. Sadaļa: Materiāli optoelektronikai uz organisko polimeru bāzes gaismas enerģijas pārveidei4.Nr.05.0005.4.1. Organiskie materiāli mikroelektronikai un fotonikai. 5. Nr.05.0026.11.1. Organiskie hromofori nanomateriāliem Starptautiska projekta daļa:ESF projekta „Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna Latvijas aktivitāšu atbalsta zinātniskā grupa” apakšprojekta vadītājsLithuanian-Latvian-Taiwan joint Project „New structures and methods of synthesis of the materials for organic light emiting diodes”

Publikācijas: Publicēti vairāk nekā 300 darbi Pēdējos gados publicēti darbi:

E.Jecs, J.Kreicberga,V.Kampars, A.Jurgis, M.Rutkis. Novel azobenzene precursors for NLO active polyuretanes: Sythesis, quantum chemical and experimental characterisation. Optical materials, 2009, 31, pp.1600-1607G.Seniutinas, L.Laipniece, J.Kreicberga, V.Kampars, J.Gražulevičius, R.Petruškevičius, R.Tomašiūnas. Orientational relaxation of three different dendrimers in polycarbonate matrix investigated by optical poling. J.Opt.A: Pure Appl.Opt., 2009, 034003 (7 pp)B.Stiller, M.Saphiannikova, K.Morawetz, J.Ilnytskyi, D.Neher, I.Muzikante, P.Pastors, V.Kampars, Optical patterning of azobenzene and indandione containing films, Thin Solid Films, Vol. 516, Iss.24, pp. 8893-8898, 2008A.Ozols, M.Reinfelde, Dm.Saharov, K.Kundzins, V.Kampars, V.Kokars. Holographic recording of surface relief gratings in tolyle-based azobenzene oligomers. Thin Solid Films, 2008, 516, pp.8887-8892V.Kampars, V. Kokars, E. Jecs, A. Tokmakovs, A. Jurgis, M. Rutkis Supramolecular assembly of indandione based binary chromophore organic glasses for NLO applications. Advanced Materials, 2008, pp1-16V.Kampars, K.Malins, T.Rusakova. Influence of microwave heating and ultrasound on purity of fatty acid methyl ester in synthesis with low catalyst concentration. Proceedings of 18 th INTERNATIONAL CONGRESS OF CHEMICAL AND PROCESS ENGINEERING – CHISA, Praha, CD-ROM of Full Texts, 2008, pp.1-4M.Rutkis, A.Jurgis, V.Kampars, A.Vembris, A.Tokmakovs, V.Kokars, Optimizing the second order NLO performance of the host – guest polymer systems by tailoring the chromophore structure, Molecular Crystals and Liquid Crystals, 2008, Vol. 485, pp.903–914G.Dobele, I.Urbanovich, A.Zhurins, V.Kampars, D.Meier. Application of anlytical pyrolysis for wood fire protevtion control. J.Anal.Appl.Pyrolysis, 2007, 79, pp.47-51G.Dobele, I.Urbanovich, A.Volpert, V.Kampars, E.Samulis. Fast pyrolysis. Effectof wood drying on the yield and properties of bio-oil. BioResources, 2007, 2(4), 699-706.I.Muzikante, M.Rutkis, E.Fonavs, B.Stiller, D.Neher, V.Kampars, P.Pastors, Light induced processes in thin films of indandione type organic molecules, SPIE Proceedings, 2007, Vol. 6470, 647012I.Kaulachs, I.Muzikante, G.Shlihta, L.Gerca, M.Plotniece, M.Roze, J.Kalnachs, P.Shipkovs, A.Murashov, V.Parra, V.Kampars, PV effect in visible and infrared light in

NiPc

F8PcCu

0 5 10 15 20

0,24

0,26

0,28

0,30

0,32

0,34

0,36

N2

N2

O3

O3

1

2

t (min)

VS (

V)

NiPc

F8PcCu

0 5 10 15 20

0,24

0,26

0,28

0,30

0,32

0,34

0,36

N2

N2

O3

O3

1

2

t (min)

VS (

V)

NiPc

F8PcCu

0 5 10 15 20

0,24

0,26

0,28

0,30

0,32

0,34

0,36

N2

N2

O3

O3

1

2

t (min)

VS (

V)

P3HT/C61(CO2Et)2/GaOHPc blend and multilayer cells, Latv.J.Phys Tehn. Sci., 2007, No.3, pp.61-68.Dm. Saharov, A.Ozols, V.Kampars, V.Kokars, J.Kreicberga, S.Ratyeva. Influence of chromophore group concentration on the holographic properties of spin-coated azobenzene oligomers. Latvian Journ. of Phys. and Techn. Sciences, 2006, No2, pp. 59 – 65.G.Blazys, S.Grigalevicius, J.V.Grazulevicius, V.Gaidelis, V.Jankauskas, V.Kampars. Phenothiazinyl-containing aromatic amines as novel amorphous molecular materials for optoelectronics. Journal of Photochemistry and Photobiology. A: Chemistry, 2005, pp.115-120

Patenti: LV 11344, 12257B, LV 13070 B, LV P-08-204, LV P-08-203, LV P 0975

Citas aktivitātes: Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas loceklis, Biodegvielas attīstības konsultatīvās padomes loceklis, Latvijas augstskolu profesoru asociācijas valdes loceklis, RTU Senāta loceklis, RTU promocijas padomes H-01 priekšsēdētājs un promocijas padomes H-02 loceklis, 4. NEK eksperts, Standartizācijas tehniskās komitejas “Naftas un dabas gāzes produkti” priekšsēdētājs, studiju programmu “Ķīmija” padomes priekšsēdētājs, Starptautiskās humīnvielu pētnieku savienības IHSS biedrs, LZA Senāta loceklis, LZA Prezidija loceklis, LZA Valdes priekšsēdētājs, LZA ģenerālsekretārs.

Apbalvojumi un atzinības:1991.gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīme, G.Vanaga medaļa 1994, P.Valdena medaļa 2007.gadā, līdzautors 10 labāko Latvijas zinātnes sasniegumu sarakstā iekļautajiem darbiem 2007. un 2008.gados, RTU gada zinātnieks 2009.

Paraksts

RTU akadēmiskā amata pretendenta dzīves un darba gājums (Curriculum Vitae)

1. Vispārīgās ziņas Vārds, uzvārds Aleksejs KataševsPersonas kods 240172-12728Dzimšanas vieta Rīga, LatvijaDzīves vietas adrese Anniņmuižas bulvāris 62-36, RīgaIzglītība Augstākā.

1993.g. - Latvijas Universitātes fizikas un matemātikas fakultāte. Fiziķis 1997.g. – Rīgas Tehniskā universitāte, eksternā maģistratūra. Inženierzinātņu maģistrs mašīnzinātnē1997. g. – Rīgas Tehniskā universitāte, doktorantūra cietvielu fizikas apakšnozarē.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi

1998.g. –fizikas doktora zinātniskais grāds. Promocijas darbs ‘Kaulaudu fototermostimulēta eksoelektronu emisija’ (Latvijas Universitātes Fizikas habilitācijas un promocijas padomes 1998. gada 27. Februāra lēmums N 4)

Nodarbošanās 1994. – 1999. Rīgas Tehniskās universitāte, Mikroelektronikas

katedra, asistents.

1999. – 2002. Rīgas Tehniskās universitāte, Fizikālās medicīniskās inženierzinātnes profesoru grupa, docents

2002. – Rīgas Tehniskās universitāte, Fizikālās medicīniskās inženierzinātnes profesoru grupa, asociētais profesors

Valodu lietošanas prasmes Latviešu (augstākā pakāpe, apl. 422907, 21.01.1999)Krievu (dzimta)Angļu (brīvi)

2. Zinātniskā darbība un publikācijas (par pēdējiem 6 gadiem) Starptautisko pētījumu projektu un programmu dalībnieks vai vadītājs

2004 – 2007. EC projekts NMP3-CT-2003- 504937 “Multifunctional percolated nanostructured ceramics fabricated from hydroxylapatyte”, dalībnieks2004 – 2007. INTAS projekts 03-51-3967 “Ferroelectricity on molecular level”, dalībnieks

Latvijas zinātņu padomes, Izglītības un zinātnes ministrijas u.c. iestāžu projektu un programmu dalībnieks vai vadītājs

2005 – 2008 LZP projekts Nr 05.1874 “Neorganisko savienojumu nanoslāņu dozimetriskās īpašības” vadītājs2006. g. IZM-RTU projekts “Atstarotā infrasarkana lāzera kūļa izmantošana bezkontakta 3D pozicionēšanai”, vadītājs2008. g. IZM-RTU projekts “Pacientu elpošanas kustību bezmarķieru reģistrācija ar elpošanu sinhronizētai staru terapijai”, vadītājs2009.g. RTU projekts „Pārnesama datorizēta antropometrisko mērījumu sistēma”

Patenti un licences J. Blūms, A.Kataševs, O. Kudrjashhovs. Bezkontakta paņēmiens cilvēka krūšu kurvja formas izmaiņu registrācijai elpošanas laikā. LR patents Nr 13779, 2007

Publikācijas starptautiskos citējamos izdevumos1. V. Bystrov, E. Paramonova, N.Bystrova et.al. Physical properties of the

nanostructured ultra-thin ferroelectric polymer templates for medical and biology applications. IFMBE Processing, V.14, CD, Springer, 2006, pp.3149-3151

2. V. Bystrov, N. Bystrova, Yu. Dekhtyar et.al. Size Depended Electrical Properties of Hydroxyapatite Nanoparticles. IFMBE proceedings. V. 14. CD versija. Springer, 2006.3149.-3150.

3. Yu. Dehktyar, A. Katashev, J. Katasheva, I. Ozolanta Effects of Optical Radiation on the Healing of Bone Defect in Rabbits. IFMBE Proceedings, V.20, CD versija, Springer, 2008, p 357-360.

4. D. Borovikova, S. Cifansky, Y. Dekhtyar et al. Atomic Force Microscopy Study of Yeast Cells Influenced by High Voltage Electrical Discharge. IFMBE Proceedings, V.20, CD versija, Springer, 2008, p 602-605.

5. V. Bystrov, N. Bystrova, Yu. Dekhtuar, A. Karlov, A. Katashev, C. Meissner, E. Paramonova, N. Polyaka, A. Sapronova. Size dependent electrical properties of Hydroxiapatie nanoparticles. IFMBE proceedings, Springer, 2009, V25, p . 230-232

Raksti recenzētos izdevumos (LZP apstiprinātie izdevumi);1. T. Bogucharska, Yu. Dekhtyar, A. Katashev. Ultraviolet radiation affection on bone

composition, Technology, Kauna, pp. 63-64, 2002.2. T. Bogucharska, Yu. Dekhtyar, A. Katashev. Ultraviolet radiation affection on bone

structure. Proc. of the 12th Nordic-Baltic Conference on Biomedical Engineering and Medical Physics, Reykjavik, Iceland, pp.184-185, 2002

3. Yu. Dekhtyar, I. Derjugina, A. Katashev, J. Katasheva, I. Ozolante, A. Tatarinov. Evaluation of the size of local bone injuries by means of ultrasound. Polish journal on medical physics and engineeinrg, V. 8, N.3, 165.-171, 2002

4. Yu. Dekhtyar, V. Bystrov, A.Karlov et.al. Size related electron work function of hydroxyapatite nano particles. Journal of the Universityof applied Sciences Mittweida, Nr.10, 2006, pp.19-20

5. Yu. Dekhtyar, A. Katashev, S. Popov, N.Rozanova. Thermostimulated exoelectron emisson of carbon dopped Al2O3 : potential application for microdosimetry. Proc. Of the 5th Int. conference on Medical Physics, Technologija, Kaunas, 2007, p.48-49.

6. A. Katashevs, S. Popovs, A. Meijers. Use of the laser beam for markerless tracking of the patient breathing motion for respiratory gated radiotherapy. Proc. Of the 6th Int. conference on Medical Physics, Technologija, Kaunas, 2008, p.60-63.

7. L. Bumbure, J. Dehtjars, A. Glazs, A. Katashev, K. Krečetova, A. Mortuzāne. Evaluation of quality pf digital X-ray image, Proc. Of the 12th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas, Technologija, 2008, pp. 205 - 208

8. O. Parusnikova, A. Katashev. Optimisation of the ultrasonic eye axial length meter gain. Biomedical Egineering. Proc. of the International Conference, Technologija, Kaunas, 2009, pp. 144-147

9. A. Katashev. CleveLab course equipment for physiological measurement teaching laboratory Biomedical Egineering. Proc. of the International Conference, Technologija, Kaunas, 2009, pp. 239-242.

Piedalīšanās ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs un kongresos (referātu autori, nosaukums,konferences nosaukums, tās norises laiks un vieta);1. V. Bystrov, Y. Dekhtyar, A. Karlov, A. Katashev, C. Meissner A. Patmalnieks, N.

Polyaka. Size depended surface charge of hydroxyapatite nanoparticles. International Summer Conference – School on Advanced Materials, 27-31 August, 2005, Palanga, Lithuania

2. V. Bystrov, N.Bystrova, Yu Dekhtyar et.al. Size dependent electrical properties of Hydroxyapatite nanoparticles.World Congress on Medical Physics and Biomedical Engineering 2006, August 27-September 1, Seoul, Korea

3. V. Bystrov, E. Paramonova, N.Bystrova et.al. Physical properties of the nanostructured ultra-thin ferroelectric polymer templates for medical and biology applications. World Congress on Medical Physics and Biomedical Engineering 2006, August 27-September 1, Seoul, Korea

4. Yu. Dekhtyar, V. Bystrov, A.Karlov et.al. Size relatedelectronwork function of hydroxyapatite nano particles. 18th Inrternational Scientific ConferenceMittweida, November 09-11, 2006, Mittweida, Germany

5. V.Bystrov, N Bystrova, Yu.Dekhtyar, S. Filippov, A. Karlov, C. Meissner, E.Paramon , N. Polyaka, A. Sapronova. Electron emission to test properties of hydroxiapatite nanoparticles. Human Biomechanics 2006, International Conference, Hrotovice, Czech Republic,November 13-16, 2006

6. A.Rapoport, D. Borovikova, A. Katashev et.al. Brewer’s yeast : some physiological and bio-technological characteristics International Specialized Symposium on Yeasts ISSY26, 3-7 June 2007, Sorrento, Italy.

7. Yu. Dekhtyar, A. Katashev. S. Popov, N.Rozanova. Thermostimulated exoelectron emisson of carbon dopped Al2O3 : potential application for microdosimetry. Medical physics in the Baltic states, 5-6 October, 2007, Kaunas, Lithuania.

8. Yu. Dekhtyar, A. Katashev, J. Katasheva. Thermostimulated exoelectron emisson of carbon dopped Al2O3 : potential application for microdosimetry. Medical physics in the Baltic states, 5-6 October, 2007, Kaunas, Lithuania

9. A. Katasevs, S. Popovs, A. Meijers. Use of the laser beam for markerless tracking of the patient breathing motion for respiratory gated radiotherapy. Medical physics in the Baltic states, 9-11 October, 2008, Kaunas, Lithuania.

10. O. Parusnikova, A. Katashev. Optimisation of the ultrasonic eye axial length meter gain. Biomedical Engineering, 2009, Okt. 29-30, Kaunas, Lithuania

11. A. Katashev. CleveLab course equipment for physiological measurement teaching laboratory. 2009, Okt. 29-30, Kaunas, Lithuania

Piedalīšanās ar referātu citās konferencēs;1. Yu. Dekhtyar, A. Karlov, A. Katashev, C. Meissner. A. Patmalnieks, N. Polaka.

Surface charge of hydroxyapatite nanoparticles dependent on their size. National Conference “Physics and engendering in the present medicine and healthcare – the challenges to Poland as a new European Union member” , September 28-30, 2005, Warszaw, Poland

2. R. Avsjukeviča, A.Kataševs, L. Iškova, J. Blums, O. Kudrjašovs. Cilvēka ādas atstarošanas īpašības mērīšana in-vivo. RTU 47. Zinātniskā konference, Rīga, 2006. gada 12. - 14. oktobris.

3. J. Dehtjars, A. Kataševs Jaunākās fizikālās tehnoloģijas medicīnā. «21. gadsimts – jaunu zināšanu un tehnoloģiju laikmets », Riga, 2007. g. 23-24. Novembris

Zinātniskās darbības virzieni:

Cietvielu virsmas fizika: elektronu spektroskopija;Biofizika: kaulaudu elektroniskās īpašībasInženierzinātne: medicīniskā inženierzinātne

3. Pedagoģiskā darbība (par pēdējiem 6.gadiem) Vadītie maģistra darbi Kopš 1995. gada virs 25 maģistru darbusVadītie bakalaura un kvalifikācijas darbiStudiju priekšmeti Medicīniskie instrumenti, iekārtas un sistēmas (3 kp)

Fizioloģisko mērījumu tehnika (2 kp)Medicīnas statistikas pamati (2 kp)Eksperimentālā tehnika (3 kp)Medicīniskās attēlošanas fizikālie pamati (4 kp) 6 stundas

(daļēji, kopā ar. J. Dehtjaru)Radioterapijas fizikālie pamati (3 kp) 4 stundas

(daļēji, kopā ar J. Dehtjaru)

Sagatavotie mācību līdzekļi:

1. Datorizētais lekciju konspekts - izdales materiāls tālākizglītības kursam “Radiācijas drošība medicīnā”, Rokraksts, 2003, 30 lpp

2. Metodiskie noradījumi laboratorijas darbiem kursā “Cietvielu analīzes metodes, Rokraksts, 2003.g., 20 lpp.

3. B. Holodovs, A. Kataševs, G. Sagalovičs. Pamatiemaņu iegūves prakse. Prakses metodiskie noradījumi. Rīga, 2006, 6 lpp.

4. Fizioloģiskie mērījumi. Mācību materiāli. Rokraksts/CD 2007-2008, 45 lpp5. Medodiskie noradījumi laboratorijas darbiem kursā „Fizioloģiskie mēījumi”,

adaptācija no angļu valodas origināla, rokraksts, 2007 – 2008, 80 lpp. 6. Pilnveidots lekciju konspekts kursa “Fizikālas metodes ārstēšanā un diagnostikā”

nodaļai “Ultraskaņas diagnostika”, Rokraksts, 2007-2008, 30lpp7. Medodiskie noradījumi laboratorijas darbiem kursā „Mērīšanas tehnika medicīnā”,

rokraksts, 2009, 40 lpp. 8.

Tālākizglītība, profesionālā pilnveide (kvalifikācijas celšana) Latvijas vai ārzemju augstskolās un pētniecības iestādēs

2003.g. ”Conference on education and training of medical physicists”, Kaunas, Lietuva, 7-8.04.2003

Cita informācija Piedalījās Profesionāla bakalaura un maģistra programmu “Medicīnas inženierija un fizika” izstrādē Rīgas Tehniskā universitātē, 2002-2003.gg.

Kopš 2001. g, lasa lekcijas “Radiācias fizika” “Radioterapija: pacienta dozas plānošana” “Datoru sistēmas radiācijas medicīnā” ikgadējā kursa “Radiācijas drošība medicīnā”,

Rīgā

4. Organizatoriskā darbība (par pēdējiem 6 gadiem)

Konferenču organizācija, dalība programmu komiteju darbībā

2002. g. oktobris. Starptautiskā zinātnes konference “Biomedical Engineering and Microtechnologies”, Rīgā, orgkomitējas loceklis, rakstu krājuma redaktors2007 - 2008.g. Starptautiskā konference “14tn Nordic –Baltic Confgerence on Biomedical Engineering and Medical Physics”, Riga, 16-20 June 2008, orgkomitējas loceklis, rakstu krājuma redaktors

Citi augstskolā veicamie pienākumi

Kopš 2005.g Biomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūta direktora vietnieksKopš 2005. g Transporta un mašīnzinību fakultātes dekāna vietnieks zinātniskajā darbā

Cita informācija Latvijas Medicīnas Inženierzinātnes un fizikas biedrības prezidents

2023. gada 8. maijs

Aleksejs Kataševs

Dzīves un darba gājumsKivlāns Ivars

Dzīves vieta: Tautība: Dzimšanas dati: Izglītība: Kvalifikācija:

Valodas: Vaļasprieks:

Rīga, Višķu iela 13 dz. 87 tel. 267524 latvietis, dzimis 1954.gada 12.martā, Rīgā. augstākāinženieris-matemātiķis

Stažēšanās-1. ZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts, Mikroprocesoru laboratorija.

2.Ziemeļrietumu energotīklu apvienotā dispečeru pārvalde, Releju aizsardzības dienests.

3. RTU, Pedagoģiskās meistarības fakultāte.Apl#34 1984.g.4.Beidzis mazo uzņēmumu vadības-grāmatvedības kursus SIA GRĀDA Reģ. Apl.Nr.GI-0072, 1998.g.Aspirantūra- beidzis aspirantūru specialitātē: "Tehniskā kibernētika un informācijas teorija" , tēma- "Vadības objekta hiearhisku mikroprocesoru struktūru tehniskās diagnostikas metodes un algoritmi." 1986.g. Maģistratūra- ieguvis inženierzinātņu maģistra grādu lietišķās datorzinātnēs, maģistra darbs: "Informācijas meklēšanas, nelineāru vienādojumu un aproksimāciju, mikroprocesoru imitācijas sistēmu ieviešana mācību procesā" , RTU, 1995.g.

Latviešu, krievu, vācu, angļu-tehn.tulk. ar vārdn. Daba, zemledus makšķerēšana. Sporta meistars šahā.

Darba pieredzes apkopojums

1977.gada beidzis Rīgas Politehnisko institūtu, profils - lietišķā matemātika (0647) un ieguvis inženiera matemātiķa-programmētāja specialitāti.

Starpaugstskolu mācību un ražošanas skaitļošanas centrs - jaun. zin. līdzstr. 1977.g.Rīgas Politehniskais institūts , Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte, Matemātiskās apgādes katedra- asistents 1977-1982g.Rīgas Tehniskā universitāte, Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte, Informātikas un programmēšanas katedra -lektors no 1992.gRTU Datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte, Datorvadības automātikas un datortehnikas institūts -lektors no 1998.g.Piedalījies zinātnisko un līgumdarbu izstrādēs, kas saistīti ar mikroprocesoru un

apmācību sistēmu programmēšanu, magnētisko lauku rēķiniem enerģētikā, diagnostiku sistēmām uz mikroprocesoru bāzes, imitācijas un modelējošo sistēmu izveidi un programmēšanu.

Izstrādājis daudzas mācību programmas un vadījis datorapmācības kursus DOS un Windows vidēs:

1.Latvijas kuģniecībā -peldošā sastāva apmācības kursi DOS, Windows vidēs.2.AS "Turības mācību centrā"- studentu apmācība Word, Exel vidēs.3.Rīgas pils. Darba biržas pieaugušo pārkvalifikācijas kursi Windows, Word un citas programmas.Strādājot RTU, vadījis inženiera diplomprojektus un bakalaura darbus, lasījis lekcijas

ap 20 dažādos priekšmetos . Šobrīd lasa lekcijas "Delphi", "Datorgrafika", "3D grafika Windows vidē", "Datorgrafika Intemetā" un citos priekšmetos. Vairāku zinātnisko un metodisko darbu autors. Pārvalda vairāk kā desmit programmēšanas valodas. Strādājis ar EC, Intel 8008,8080,CM-4, IBM 4318 ,SUN, IBM PC u.c. datoriem.

Ivars KnētsCV

Personas dati: Dzimšanas gads: 1938. gada 17. septembris, Rīgā Adrese (darba): Āzenes 14/24, Rīga, LV-1048, Latvija e-pasts: [email protected] Tālrunis: 29199301

Informācija par izglītību:

Latvijas Zinātnes Padome 1992. g. 9. janvārī uz nostrifikācijas pamata piešķīrusi Latvijas habilitētā inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu (diploms A-Dh Nr 000038).

Piešķirts tehnisko zinātņu doktora grāds (līdzvērtīgs Dr.habil.sc.) cietvielu mehānikā par biomehānikas tematiku Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūtā 1977. gadā.

Piešķirts tehnisko zinātņu kandidāta grāds (līdzvērtīgs Ph.D grādam) cietvielu mehānikā Rīgas Politehniskajā institūtā 1965. gadā.

Beidzis Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultāti 1961. gadā.

Informācija par darbu:

Kopš 1999.g. Rīgas Tehniskās universitātes rektors.1987-1999.g. Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors.Kopš 2001.g. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes

Biomateriālu un biomehānikas institūta direktors (0,5 slodze).Kopš 1998.g. Rīgas Tehniskās universitātes Biomateriālu un biomehānikas profesora grupas vadītājs (0,5 slodze).1994-1998.g. Rīgas Tehniskās universitātes Biomateriālu un biomehānikas profīlinstitūta direktors (0,5 slodze).1987-1994.g. Rīgas Tehniskās universitātes Biomehānikas zinātniski pētnieciskās laboratorijas

vadītājs (0,5 slodze).1969-1987.g. LZA Polimēru mehānikas institūta Biomehānikas zinātniski pētnieciskās

laboratorijas vadītājs.1966-1969.g. LZA Polimēru mehānikas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks;1963-1966.g. LZA Polimēru mehānikas institūta vecākais inženieris-grupas

vadītājs.1961-1963.g. Rīgas Politehniskā institūta Plasticitātes problēmu laboratorijas

jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks.

Mācību spēka darbs augstskolā:

Kopš 1990.g. Rīgas Tehniskās universitātes profesors (daļslodze).1978.-1990.g. Profesors Rīgas Politehniskajā institūtā (0,5 slodze).1971.-1978.g. Docents Rīgas Politehniskajā institūtā (0,5 slodze).1967.-1971.g. Lektors Rīgas Politehniskajā institūtā (0,5 slodze).1963.-1967.g. Asistents Rīgas Politehniskajā institūtā (0,5 slodze).

Zinātniskā darba virzieni:

Cietvielu mehānika; Kompozīto materiālu mehānika; Biomehānika; Bioloģisko audu mehānika; Biomateriāli.


Zinātniskās publikācijas un patentes – apm. 240, ieskaitot 3 grāmatas un 6 patentes (ASV, Francijā, Japānā, Lielbritānijā, Šveicē, Vācijā).

Apbalvojumi:

Latvijas Zinātņu akadēmijas prēmiju laureāts (1971, 1976, 1980). Latvijas Valsts prēmijas laureāts zinātnē (1976) par biomehāniskā pamatojuma izstrādi

asinsvadu rekonstruktīvajām operācijām. Eiropas Biomehānikas biedrības goda loceklis (kopš 1986). Čehoslovākijas Mehānikas biedrības goda loceklis (1987-93). Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktors (2000). Latvijas Zinātņu akadēmijas un firmas GRINDEX balvas laureāts zinātnē (2004). Rīgas balvas laureāts zinātnē (2006). Latvijas Republikas Ministru Kabineta Atzinības raksts (2008).

Grāmatas:

1/ I.Knēts. ‘’Mūsdienu virzieni matemātiskajā plasticitātes teorijā’’. Izdevn. ‘’Zinātne’’, Rīga, 1971 (krievu val.); Tulkota angļu valodā ASV bez autora atļaujas: „Major Trends in Mathematical Theory of Plasticity”, USA Army Foreign Science and Technology Center, Charlottesville, VA, 1972.

2/ I.Knēts, G.Pfafrods, J.Saulgozis. ‘’Cieto bioloģisko audu deformēšanās un sabrukums’’. Izdevn.’’Zinātne’’, Rīga, 1980 (krievu val.);

3/ I.Obrazcovs, I.Adamoviča, I.Barers, I.Knēts u.c. ‘’Stiprības problēmas biomehānikā’’. Izdevn. ‘’Visšaja škola’’, M., 1988 (krievu val.).

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas 1998-2009: 1. Knets I., Laizans J., Cimdins R., Vitins V., Dobelis M., "Biomechanical reaction of double

coating on metal implants". In: Computer Methods in Biomechanics and Biomedical Engineering – 2. Gordon & Breach Science Publishers, Singapore, 1998, 173-177.

2. Knets I., Laizans J., Dobelis M., "Numerical modelling of the biomechanical reaction of human tibia under complex loading state". In: Computer Methods in Biomechanics and Biomedical Engineering – 2. Gordon & Breach Science Publishers, Singapore, 1998, 299-304.

3. I. Knets, A. Melnis, M. Dobelis, "Effect of Time Dependence on the Mechanical Behavior of Compact Bone Tissue". In: Solid Mechanics and its Applications (IUTAM Symposium on Synthesis in Bio Solid Mechanics, Lyngby, Denmark, 1998). Proceedings. Kluwer Academic Publishers, Dordrecht/Boston/ London, 1999, 129-138.

4. Knets I., "General Principles of the Biomechanical Behavior of Reological Tissue". Journal of Medical and Biological Engineering and Computing, Vol. 37, Suppl. 1, 1999, 37-42.

5. Knets I., "General Principles of the Bone Tissue Testing". Acta of Bioengineering and Computing, Vol. 1, No 2, 1999, 55-66.

6. Filipenkovs V., Knets I., Cimdins R., Vitins V., "Mechanical Properties of Biocomposites and Their Bonding Strength with the Bone Tissue". Acta of Bioengineering and Computing, Vol. 1, Supplement 1, 1999, 157-160.

7. Vitins V., Filipenkovs V., Knets I., Cimdins R., "Effect of Bioglass Coating at the Interface Between the Bone Tissue and Implant". Acta of Bioengineering and Computing, Vol. 1, Supplement 1, 1999, 531-533.

8. Yuehuei H. An, William R. Barfield, Ivars Knets, “Methods of Evolution for Bone Dimensions, Densities, Contents, Morphology, and Structures”. In: Mechanical Testing of Bone and the Bone-Implant Interface (eds. Yuehuei H. An, Robert A. Draughn), CRC Press (USA), 2000, 103-118.

9. Knets I., Laizans J., Bigestans A., Middleton J*., Dobelis M., Vitins V., "3D model of the human mandible and dentition system". In: Computer Methods in Biomechanics & Biomedical Engineering –3 (Eds., J. Middleton, M.L.Jones, N.G. Shrive & G.N. Pande), Gordon and Breach Science Publishers, The Netherlands, India, etc., 2001, 643-648 (* author from the UK).

10. Knets I., Laizans J., Dobelis M., Middleton J*., Bigestans A., Vitins V., "Stress analysis in the human mandible during simulated tooth clenching". In: Computer Methods in Biomechanics & Biomedical

Engineering –3 (Eds., J. Middleton, M.L. Jones, N.G. Shrive & G.N. Pande), Gordon and Breach Science Publishers, The Netherlands, India, etc., 2001, 661-666 (* author from the UK).

11. Filipenkovs V., Knets I., “Mechanical properties of biocomposites made of mineral components for bone tissue replacement”. Acta of Bioengineering and Biomechanics, 2001, vol. 3, Suppl. 2, 149-156.

12. M.Dobelis, I.Knets, J.Laizans, A.Bigestans, J.Middleton*, V.Vitins, “FEM analysis of fractured mandible”. In: Computer Methods in Biomechanics and Biomedical Engineering – 4. University of Wales College of Medicine Publ., (e-publication; ISBN: 1 903847 09 5). 2002. 6 pages (* author from the UK).

13. I.Knets, "Basic principles of the mechanical testing of bone tissue". In: Computer Methods in Biomechanics and Biomedical Engineering – 4. University of Wales College of Medicine Publ., (e-publication; ISBN: 1 903847 09 5). 2002. 8 pages.

14. Knets I., “Peculiarities of the structure and mechanical properties of biological tissue”. Meccanica (Kluwer Academic Publishers), 2002, vol. 37, 375-384.

15. A.A.Natali (Italy), R.T.Hart (USA), P.G.Pavan (Italy), I.Knets (Latvia), “Mechanics of Bone Tissue”. In book: “Dental BioMechanics”, Taylor & Francis, London, 2003, 1-19.

16. V.Vitins, M.Dobelis, J.Middleton*, G.Limbert*, I.Knets, “Flexural and creep properties of human jaw compact bone for FEA studies”. Computer Methods in Biomechanics and Biomedical Engineering”, Taylor & Francis, Philadelphia, USA, Vol.6, Nr 5/6, 2003, 299-304 (* authors from the UK).

17. George Limbert*, John Middleton*, Janis Laizans, Modris Dobelis, Ivars Knets. “A transversely isotropic hyperelastic constitutive model of the PDL”, Computer Methods in Biomechanics and Biomedical Engineering”, Taylor & Francis, Philadelphia, USA, Vol.6, Nr 5/6, 2003, 337-346 (* authors from the UK).

18. I.Knets, V.Vitins. “Biomechanical compatibility of biomaterials with the biological tissue to be replaced”. In: Proceedings of the 7th World Biomaterials Congress, Sydney, Australia, 2004 (e-publication; ISBN: 1 934700 11 4). 6 pages.

19. Dobelis M., Laizans J., Middleton J., Knets I. “Numerical simulation of dental fillings induced by thermal loads”. Methods in Biomechanics and Biomedical Engineering” (Madrid, Spain, 2004), (e-publication; ISBN: 0-9549670-0-3). 2005. FIRST Numerics Ltd, Cardiff Medicentre, 6 pages.

20. V.Filipenkovs, J.Laizans, I.Knets. Bond strength of implant to the bone tissue and the stress-strain state of “bone-implant” system by the finite element method. Acta of Bioengineering and Biomechanics. Wroclaw University of Technology, Poland, Vol. 8, No. 2, 2006, pp. 19-26.

21. I.Knets, V.Vitins, M.Dobelis. Ageing of Compact Bone Tissue. Journal of Biomechanics, Vol. 39, Supplement 1, 2006.

22. Knets I., Krilova V., Cimdins R., Berzina L., Vitins V. Stiffness and strength of composite acrylic bone cements. Journal of Achievements in Materials and Manufacturing Engineering, Vol. 20, nr. 1-2, 2007. pp. 135-138.

23. Veide Z., Dobelis M., Knets I., Laizans J., Vitins V. Viscoelastic Properties of the Human Mandible for Finite Element Simulation. Proceedings of the 6th International Conference „Computer Methods in Biomechanics and Biomedical Engineering” (Antibe, France, 2006). (e-publication; ISBN: 0-9549670-2-X). 2007. FIRST Numerics Ltd, Cardiff Medicentre. P# 304 pdf, 6 pages.

24. Veide Z., Knets I., Vitins V., Dobelis M. Biomechanical Peculiarities of Physiologically Wet Compact Bone in Cyclic Three Point Bending Loading. Proceedings of the 6 th International Conference „Computer Methods in Biomechanics and Biomedical Engineering” (Antibe, France, 2006). (e-publication; ISBN: 0-9549670-2-X). 2007. FIRST Numerics Ltd, Cardiff Medicentre. P# 672 pdf, 6 pages.

25. Filipenkovs V., Laizans J., Middleton J., Knets I. Bonding strength of composite implant to compact bone tissue and stress-strain state of system “bone-implant” by finite element method. Proceedings of the 6th International Conference „Computer Methods in Biomechanics and Biomedical Engineering” (Antibe, France, 2006). (e-publication; ISBN: 0-9549670-2-X). 2007. FIRST Numerics Ltd, Cardiff Medicentre. P# 679 pdf, 6 pages.

26. Vītiņš V., Knēts I., Krilova V., Bērziņa - Cimdiņa L. Šķērssaišu saturošs akrila kaulu cements ar biodegradējošām piedevām. Cross-linked acrylic bone cement with biodegradable additives. Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti. Sērija - Materiālzinātne un lietišķā ķīmija. 2007. g. 5 lpp.

27. L. Rupeks, V. Filipenkovs, I. Knets, J. Laizans, V. Vitins. Stress-Strain State of System “Bone-Implant” Analyzed by FEM and its Comparison with Experimental Results. 14-th Nordic-Baltic Conference on Biomedical Engineering and Medical Physics, the IFMBE Proceedings Series, 2008, p. 64-67.

28. Vitins V., Krilova V., Laizans J., Knets I., Berzina-Cimdina L. Effectiveness of the acrylic cement with bioresorbable additives at the contact surface of bone and implant: A computer simulation. 8th

International Symposium on Computer Methods in Biomechanics and Biomedical Enginering. ISBN: 978-0-9562121-0-8 CD. 2009. Arup. Solihull. 5p. www.arup.com

Aktivitātes

Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis (kopš 1992). Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta loceklis (kopš 1998). Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas (ACADEMIA SCIENTARIUM et ARTIUM EUROPEA)

akadēmiķis (kopš 2000). Starptautiskās Biomateriālu zinātnes un inženierijas asociācijas Goda biedrs (kopš 2008). Pasaules Materiālinženierijas akadēmijas īstenais loceklis (kopš 2006). Pasaules Biomehānikas Padomes loceklis (1990-2006). Eiropas Biomateriālu biedrības loceklis (kopš 1987).

Latvijas Zinātnes Padomes priekšsēdētājs (1992-93; 1995-96). Latvijas Zinātnes Padomes priekšsēdētāja vietnieks (1991-92; 1994-95). Valdības komisijas vadītājs Latvijas Republikas teritorijā esošo PSRS pakļautības zinātnisko

pētniecības iestāžu pārņemšanai (1991. gada 25. augusts – 10. septembris) Latvijas jurisdikcijā.

Latvijas Zinātnes Padomes loceklis (kopš 1990-2007). Latvijas Zinātnes Padomes Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs (kopš

1992-2007). Latvijas Zinātnes Padomes Budžeta komisijas priekšsēdētājs (1998-99).

Latvijas Augstākās izglītības padomes loceklis (kopš 2000). Latvijas augstskolu rektoru padomes loceklis (kopš 1996). LR Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes finansēšanas sistēmas reorganizācijas komisijas

loceklis (1995). LR Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes integrācijas komisijas

loceklis (1996). LR Izglītības un Zinātnes ministrijas ‘’Nacionālās augstākās izglītības sistēmas un institūciju

attīstības koncepcijas’’ novērtēšanas komisijas loceklis (1998). 2007. – 2013. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu Uzraudzības komitejas

loceklis (kopš 2007).

bij. PSRS Zinātņu Akadēmijas Biomehānikas problēmu zinātniskās padomes zinātniskais sekretārs (1977-83).

bij. PSRS Zinātņu Akadēmijas Biomehānikas problēmu zinātniskās padomes priekšsēdētāja vietnieks (1983-88).

Biedrības ‘’Latvija – Dienvidāfrikas Republika’’ priekšsēdētājs (1993-1998); Latvijas Olimpiskās Akadēmijas vice-prezidents (1990-94); Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis (1988-96); Latvijas Olimpiskās komitejas Valdes loceklis (1988-92); Latvijas Augstskolu sporta savienības prezidents (1990-1996);

Zinātnisko žurnālu redkolēģijas loceklis: ‘’Mechanics of Composite Materials’’, Zinātne, Rīga (kopš 1981); ‘’Journal of Material Science: Materials in Medicine’’, Chapman and Hall, London, UK (kopš 1990); ‘’Computer Methods in Biomechanics and Biomedical Engineering’’, Gordon & Breach, Newark (USA) un Reading (UK), no 2001 – Taylor & Francis, Philadelphia (USA) (kopš 1996); ‘’Acta of Bioengineering and Biomechanics’’, Wroclaw (Poland) (kopš 1999);‘’Journal of Achievements in Materials and Manufacturing Engineering”, World Academy of Materials and Manufacturing Engineering (kopš 2005);

http://www.arup.com/

‘’Journal of Engineering in Medicine”, Professional Engineering Publishing Ltd., London (UK), (kopš 2006);‘’Archives of Materials Science and Engineering”, Polish Academy of Sciences (kopš 2007);‘’International Journal of Computational Materials Science and Surface Engineering”, Interscience Enterprises Ltd, (kopš 2007 – galvenā redaktora vietnieks).

Pasaules 1. Biomehānikas kongresa starptautiskās orgkomitejas loceklis (San Diego, ASV, 1990);

Pasaules 2. Biomehānikas kongresa starptautiskās orgkomitejas loceklis (Amsterdama, Nīderlande, 1994);

bij. PSRS 1. (Rīga, 1975), 2. (Rīga, 1979) un 3. (Rīga, 1983) Biomehānikas konferenču zinātniskais sekretārs;

bij. PSRS 4. (Rīga, 1986) un vienlaicīgi Eiropas Biomehānikas biedrības Biomehānikas konferences orgkomitejas priekšsēdētāja vietnieks;

2. Starptautiskā simpozija par datormetožu pielietošanu biomehānikā un biomedicīnā orgkomitejas loceklis (Swansea, UK, 1994);

Starptautiskās konferences ‘’Zinātne Centrāl- un Austrumeiropas universitātēs’’ orgkomitejas loceklis (Krakova, Polija, 1997);

3. Starptautiskā simpozija par datormetožu pielietošanu biomehānikā un biomedicīnā starptautiskās orgkomitejas loceklis (Barselona, Spānija, 1997);

IUTAM simpozija starptautiskās orgkomitejas loceklis (Lyngby, Dānija, 1998); 8. IMEKO konferences starptautiskās orgkomitejas loceklis (Dubrovnika, Horvātija, 1998); 4. Starptautiskā simpozija par datormetožu pielietošanu biomehānikā un biomedicīnā

starptautiskās orgkomitejas loceklis (Lisabona, Portugāle, 1999); 11. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biomedicīnas konferences starptautiskās orgkomitejas

loceklis (Tallina, Igaunija, 1999); Polijas 4. starptautiskās zinātniskās konferences “Biomehānika ‘99” (Vroclava, Polija, 1999)

starptautiskās orgkomitejas loceklis; Eiropas Biomehānikas savienības 10. konferences (Dublina, Īrija, 2000) starptautiskās

orgkomitejas loceklis; 5. Starptautiskā simpozija par datormetožu pielietošanu biomehānikā un biomedicīnā

starptautiskās orgkomitejas loceklis (Roma, Itālija, 2001); Polijas 5. starptautiskās zinātniskās konferences “Biomehānika ‘01” (Krakova, Polija, 2001)

starptautiskās orgkomitejas loceklis; Eiropas Biomehānikas savienības 11. konferences (Vroclava, Polija, 2002) starptautiskās

orgkomitejas loceklis; IASTED Starptautiskās biomehānikas konferences orgkomitejas loceklis (Rodosa, Grieķija,

2003); 6. Starptautiskā simpozija par datormetožu pielietošanu biomehānikā un biomedicīnā

starptautiskās orgkomitejas loceklis (Madrīde, Spānija, 2004); 7. Pasaules Biomateriālu kongresa starptautiskās orgkomitejas loceklis (Sidneja, Austrālija,


starptautiskās orgkomitejas loceklis (Antibe, Francija, 2006); 5. Pasaules biomehānikas kongresa starptautiskās orgkomitejas loceklis (Minhene, Vācija,


starptautiskās orgkomitejas loceklis (Porto, Portugāle, 2008).

ASV Nacionālās Zinātņu akadēmijas un PSRS ZA sadarbības programmas stipendiāts pēcdoktora studijām ASV: Brauna universitāte, Jeilas universitāte, Kalifornijas universitāte Los-Andželosā un Stanforda universitāte (1967.g. septembris – 1968.g. jūlijs);

Vieslektors, Starptautiskā skola par kaula biomehāniku (Varna, Bulgārija, 1975); Viesprofesors, Case Western Reserve University, Cleveland, USA (1977.g. decembris –

1978.g. janvāris); Viesprofesors, Starptautiskā skola par kaula biomehāniku (Udine, Itālija, 1986); Viesprofesors, Starptautiskās universitātes centrs (Monte San Savino, Itālija, 1995);

Viesprofesors, Stanforda universitāte (Stanforda, Kalifornija, ASV, 2000).

Eiropas Savienības starptautiskās programmas TEMPUS projekta ‘’Izglītības sistēmas attīstība bioinženierijā, biomehānikā un biomateriālzinātnē’’ starptautiskais koordinators (1992.g. septembris – 1995.g. augusts).

Eiropas Savienības starptautiskās programmas TEMPUS projekta ‘’Inženierizglītības un zinātnes integrācija Latvijā’’ starptautiskais koordinators (1995.g. septembris – 1998. gada augusts).

Eiropas Savienības Leonardo da Vinči starptautiskās programmas „Approaching Reliability of Biomedical Devices” vadītājs Latvijā (1999.g. novembris – 2001.g. jūnijs).

NATO starptautiskā zinātniskā projekta „Nelineāru skaitlisku konstitutīvu modeļu izstrāde periodontālajiem audiem” vadītājs Latvijā (2002.g. novembris – 2005. novembris).


Vārds, uzvārds: Māris KnitePersonas kods: 020455-11824Dzimšanas vieta: Dobele, Latvija Dzīves vieta: Dzirnavu 74/76 dzīv. 20, Rīga, LV-1050 Darba vieta: RTU Tehniskās fizikas institūts, Cietvielu fizikas profesora grupa, Āzenes ielā 14/24, Rīga, LV-1048, tel. 7089380, 9425509LR zinātniskais grāds: fizikas habilitētais doktors (Dr.habil.phys.), diploms C-Dh Nr.000208, specialitāte: cietvielu fizika.Darbs akadēmiskās iestādēs:06.2003. - RTU Senāta priekšsēdētājs10.1999. - RTU valsts profesors, Cietvielu fizikas profesora grupas vadītājs,Tehniskās fizikas institūtā07.1999. - Rīgas Tehniskās universitātes Tehniskās fizikas institūta direktors03.1999. - 09.1999. asoc. profesors Rīgas Tehniskajā universitātē, Tehniskās fizikas institūtā09.1993. - 03.1999. docents Rīgas Tehniskajā universitātē, Tehniskās fizikas institūtā 02.1990. - 09.1993. vecākais pasniedzējs Rīgas Tehniskajā universitātē, Fizikas katedrā09.1978. - 02.1990. asistents Rīgas Tehniskajā universitātē, Fizikas katedrāProfesionālās iemaņas zinātniskajā darbā:segnetoelektriķu, segnetoelastiķu un silicīdu elektrisko un optisko īpašību un fāžu pāreju pētīšana; lāzera starojuma vadības ierīču un infrasarkanā starojuma sensoru izstrāde; polimēru – elektrovadošu nanodaļiņu kompozītu izstrāde un pētīšana ar nolūku radīt jaunus funkcionālos materiālus.Profesionālās iemaņas pedagoģiskajā darbā:lekciju kursa pasniegšana, praktisko nodarbību un laboratorijas praktikuma vadīšana 1) bakalauratūras studentiem fizikā, kursā “Materiālu struktūra un īpašības”; 2) maģistratūras studentiem dielektriķu fizikā un optoelektronikā, kursā “Jauno materiālu fizika”; 3) muitniekiem fizikā.Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā: LZP finansēto zinātnisko projektu Nr. 96.0538 “Ar lāzera starojumu inducētu fāžu pāreju mehānismu pētījumi silicīdus saturošās daudzslāņu struktūrās”; Nr. 01.0576 “Aktīvi polmērkompozīti un daudzslāņu struktūras: izstrāde, īpašības un inducētie efekti” un LZP programmas daļas Nr. 02.0003.4.4 “Jaunas paaudzes metālu, polimēru un keramikas nanokompozīti” vadītājs.Svarīgākās starptautiskās publikācijas(1998-2003):1. M.Knite, G.Mezinskis, L.Shebanovs, I.Pedaja, A.Sternbergs. Applied Surface Science, V208-

209C, 2003, p.378-381.2. M.Knite, G.Mezinskis, L.Shebanovs, I.Pedaja, A.Sternberg, Ferroelectrics, V286, 2003, p.321-

3263. M.Knite, V.Teteris, B.Polyakov, D.Erts. Materials Science & Engineering C, V19, Iss.1-2,

2002, p.15-19.4. M.Knite, V.Teteris, I.Klemenoks, Boris Polyakovs, D.Erts. Proc. SPIE, Vol.4627, 2002, p.113-

117.5. M.Knite, L.Shebanovs, V.Snitka. Proc. SPIE , Vol.4157, 2001, p.208-211.6. M. Knite, J.Blūms. Proc. of Second European International Conference on “Physics Teaching

in Engineering Education”, (PTEE 2000), Budapest, Hungary, 2000, 4 pages, http://www.bme.hu/ptee2000/papers/knite.pdf

7. M.Knite, A.Krumins and D.Millers. “Defects and Surface-Induced Effects in Advanced Perovskites”, Kluwer Academic Publishers, Vol.77, 2000, p. 405-410.

8. M.Knite Proc. SPIE, 1999, 3571, p.359-363.

Kopējais zinātnisko darbu skaits: 122 zinātniskie darbi; 17 mācību - metodiskie darbi.

Valodu prasme: latviešu, vācu, krievu, angļu. Nozīmīgākā pieredze ārzemēs (kvalifikācijas paaugstināšana): 10.1991 - 08.1992.g. stažēšanās Austrijā, Vīnes Universitātes Eksperimentālās fizikas institūtā. (rezultātā publicēts raksts - M. Knite, W. Schranz, A.Fuith and H.Warhanek, J. Phys.: Condens. Mater., 5, 1993, p. 9099-9104.)

Rīgā, M.Knite

Curriculum VitaeKATRINA KREČETOVADzimšanas datums: 04.06.1985

Tālrunis: (+371) 20025201e-pasts: [email protected]

Latviešu: brīviAngļu: brīviKrievu: brīvi

IZGLĪTĪBA2007. - 2010. g Rīgas Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas

tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts, Inženierzinātņu doktora stūdija

2005. - 2007. g Rīgas Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts

2002. - 2005. g Rīgas Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts


ZINĀTNISKIE GRĀDI2007.g Mg.sc.ing, Inženierzinātņu maģistra grāds datorvadībā un datortīklos2005.g B.sc.ing, Inženierzinātņu bakalaura grāds datorvadībā un datorzinātnē

DARBA PIEREDZE06.02.2009 - Asistente, Rīgas Tehniskā Universitāte, Datorvadības un informācijas

tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts, Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupa.

01.09.2008 - 20.12.2008 Priekšmeta „Datorgrafika un attēlu apstrādes pamati” praktisko nodarbību vadīšana Rīgas Tehniskās Universitātes, Datorvadības un Informācijas tehnoloģijas fakultātes bakalauriem

01.02.2008 - 17.07.2008 Nolasīts lekciju kurss „Tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodes medicīnā” Rīgas Tehniskās Universitātes, Transporta un mašīnzinību fakultātes studentiem.

01.09.2007 - 20.12.2007 Priekšmeta „Datorgrafika un attēlu apstrādes pamati” praktisko nodarbību vadīšana Rīgas Tehniskās Universitātes, Datorvadības un Informācijas tehnoloģijas fakultātes bakalauriem

158

PUBLIKĀCIJAS1. Krečetova K., Glazs A., Lubāns A. Modificēts algoritms medicīnas attēlu segmentācijai // RTU

zinātniskie raksti. 5. sēr., Datorzinātne. - 24. sēj., 2005. - 25.-30. lpp.2. Krečetova K., Glazs A., Lubāns A. A Modified Algorithm for Medical Image Segmentation //

Biomedical Engineering. Proceedings of International Conference. – Kaunas: Kaunas University of Technology,, 2005. - 256-259. pp.

3. Krečetova K., Glazs A. Jaunas medicīnas attēlu segmentācijas metodes izstrādāšana // RTU zinātniskie raksti. 5. sēr., Datorzinātne. - 32. sēj. (2007), 14.-21. lpp.

4. Krečetova K., Glazs A. Development of a New Segmentation Method for Medical Images // Biomedical Engineering. Proceedings of International Conference. – Kaunas: Kaunas University of Technology, 2007. - 133-136. pp.

5. Krečetova K., Glazs A., Platkajis A. 3D Medical Image Visualization and Volume Estimation of Pathology Zones // IFMBE Proceedings. NBC - 14th Nordic-Baltic Conference on Biomedical Engineering and Medical Physics, 2008. - 532-535. pp.

6. Krečetova K., Glazs A. Patoloģijas zonu tilpuma noteikšana 3D medicīnas attēlos // RTU zinātniskie raksti. 5. sēr., Datorzinātne. - 35. sēj. (2008), 18.-26. lpp.

7. Krečetova K., Glazs A. Pathology Zone Volume Estimation in 3D Medical Images of a Brain // Biomedical Engineering. Proceedings of International Conference. – Kaunas: Kaunas University of Technology, 2008. - 225-228. pp.

8. L. Bumbure, Y. Dekhtyar, A. Glazs, A. Katashev, K. Krechetova, A. Mortuzane. Evaluation of quality of digital X-ray image // Biomedical Engineering Proceedings of International Conference. – Kaunas: Kaunas University of Technology, 2008. - 205 - 208 pp.

9. Krečetova K., Glazs A. Volume Estimation of Pathology Zones in 3D Medical Images // IFMBE Proceedings. 4th European Conference of the International Federation for Medical and Biological Engineering, Antwerp, 2008. - 617-620 p.

10. Sisojevs A., Krechetova K., Glazs A. 3D Modeling of Free-Form Object (Interpolation, Visualization and Volume Estimation) // The 17th International Conference on Computer Graphics, Visualization and Computer Vision WSCG'2009 Communication Papers proceedings. – Plzen: University of West Bohemia, 2009. - 125 - 128 p.

11. Krechetova K., Glazs A. Contour Extraction and Processing in CT Images // Biomedical Engineering. Proceedings of International Conference, 13th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas, Lithuania, 29.-30.oktobrī, 2009, 172-176.

12. Krechetova K., Glazs A., Platkājis A. Slimības diagnostika pēc datortomogrāfijas datiem, // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 39. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2009, 8-14 pp.

ATZINĪBAS RAKSTI UN DIPLOMI1) Laureāta diploms nr. LD BE 0701 2007. gada 26. oktobrī par iegūto pirmo vietu

ar referātu «Development of a New Segmentation Method for Medical Images» 11. starptautiskā konferencē «Biomedical Engineering» jauno zinātnieku (doktorantu un maģistru) referātu konkursā, ko organizēja Kauņas Tehnoloģijas universitāte Lietuvā.

2) Atzinības raksts nr. 3339/1034 2007. gada 21. novembrī par uzvaru datorzinātņu un informātikas noslēguma darbu valsts konkursā ar maģistra darbu «Jaunas attēlu segmentācijas metodes izstrādāšana». Valsts konkursu par labāko bakalaura un maģistra izlaiduma darbu datorzinātnēs, organizēja a/s «Exigen Services DATI» un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma «Izglītībai, zinātnei un kultūrai».

3) Laureāta diploms nr. LD BE 09-01 2009. gada 30. oktobrī par iegūto pirmo vietu ar referātu « Contour Extraction and Processing in CT Images» 13. starptautiskā konferencē «Biomedical Engineering» jauno zinātnieku (doktorantu un maģistru) referātu konkursā, ko organizēja Kauņas Tehnoloģijas universitāte Lietuvā.

159

160

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CURRICULUM VITAE)

Valērijs Kuņickis

Dzimšanas datums: 1952.g.17.oktobrisPersonas kods: 171052-10604Adrese: Rīga, Olaines 3 - 10Tālruņa nr. 7461720

Izglītība: 1975. – Maskavas Valsts universitāte,Filozofijas fakultāte

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1990. – docents1985. – filozofijas zinātņu kandidāts2008. - pedagoģijas maģistrs

Darba pieredze.2009 - RTU Sociālo zinātņu katedras docents2006.- 2009.g.RTU Filozofijas un socioloģijas katedras docents1990.- 2005.g. RTU Socioloģijas un pedagoģijas katedras docents 1980.- 1990.g. RTU vecākais pasniedzējs1975.- 1980.g. RTU asistents

1993 – 2003 – Latvijas Policijas Akadēmija, Latvijas Sporta AkadēmijaBaltijas Krievu Institūts, Sociālo Tehnoloģiju Augstskola, Rimpak „Livonija”, Praktiskās Psiholoģijas Augstskola u.c. augstskolu docents.

Kvalifikācijas celšana:1981 – augstskolu pasniedzēju kvalifikācijas celšanas institūts Minskā1980 – 1984 – neklātienes aspirantūra Latvijas Universitātē1985 – disertācijas aizstāvēšana Maskavas Valsts Universitātē1997 – 1998 – piedalīšanās Latvijas – Somijas starptautiskā projektā2001 – 2002 – Latvijas – Lietuvas – Igaunijas projektā arodpedagoģijas

jomā.2006- 2008 – Latvijas Universitātes maģistrantūra

Zinātniski pētnieciskā darbība un akadēmiskie kursi:

Vispārējā socioloģijaSociālā psiholoģijaIndustriālās attiecībasBiznesa socioloģijaPersonāla vadīšanaMazās grupas un personības psiholoģijaOrganizāciju psiholoģija

161

Rīgā, 2010.g. V.Kuņickis


Vārds, uzvārds: Nataļja Lāce

Dzimšanas datums un valsts:

1960.g., 17. februāris, Rīgā, Latvijā

Adrese: Lēpju 5 – 68, Rīga, LV – 1016

Tālrunis: d. 7089324; mob. 9543819

Izglītība: RPI aspirantūra (1982. – 1985.)Rīgas Politehniskais Institūts (RPI) (1977. – 1982.) – inženiere – ekonomiste, diploms Nr. 357974

Zinātniskie grādi: Ekonomikas doktore – Rīga, RTU, Habilitācijas padome H-09, Dr.oec. diploms BD 000487Ekonomikas zinātņu kandidāta grāds – Latvijas Zinātņu Akadēmija, Ekonomikas institūts, 1990.g.

Valodu prasme: Krievu – dzimtā valodaLatviešu - augstākā pakāpeAngļu – pārvaldu, lasu lekcijas

Kvalifikācijas paaugstināšana:

Seminārs (Rīgā – Linčopingā) “Computer Simulation in Manufacturing – A Tool for Decision Support and Training”, (1996.)

Seminārs “Finance and Accounting Simulation Tool”, Rīgā, (1998.)

Seminārs “Integrated Logistics Management”, Rīgā, (1999)

Kvalifikācijas paaugstināšana – Beļģijā, Genta Universitātē, (1999.)

Seminārs “Menedžments un tirgus”, Rīgā, Itālijas – Latvijas Biznesa centrā 11.-16.dec.2000.g.

162

RTU 42. Starptautiskā zinātniskā konference, Rīgā, 2001.g. 11.-13.oktobris. Kopējā plenārsēde: 13.oktobrī.

Jauna pakalpojuma “Investors – investīciju pārvalde internetā” prezentācija Hansabankā 2001.g. 14.decembrī

Seminārs “Connect Latvia”, Rīgā, 2002.g., 22.martā, Melngalvju namā

Metodiskais seminārs “Studentu patstāvīgais darbs un darbs grupās” un metodisko darbu izstāde, Rīgā, 2002.g. 26.martā, K-1, 201.aud.

Hansabankas Pavasara konference mazā un vidējā biznesa izaugsmei “Katrā pilienā ir jūra”, Rīgā, 2002.g., 9.maijā

Izstāde “Banking and Finance 2002.”, Rīgā , 2002.g. 20.septembrī

Jauna pakalpojuma “Telehansa.net” prezentācija Hansabankā, 2002.g. 30.septembrī

Seminārs ” Patentu projekta prezentācija” Rīgā, Itālijas-Latvijas Biznesa centrā, 2003.g. 19.martā.

RTU metodiskais seminārs. 2003.g. 15.aprīlī, K1-301.

Hansabankas Pavasara konference “Mūsu pieredze Eiropai”, Rīgā, 2003.g., 7.maijā

Dalība svarīgākajos projektos pēdējo 5 gadu laikā:

Piedalīšanās LZP granta „Informācijas tirgus attīstības modelēšana Latvijā” Nr. 01.0566 (2001. – 2003.) izpildē.

Piedalīšanās TEMPUS S_JEP – 11064/96 projekta izpildē (1998. – 1999.).

Publikācijas (skaits un apjoms)

Periodā no 1983. līdz 2003. ir publicēts 41 darbs, to kopējais apjoms – 42 iesp.l.,

Zinātniskā darba virzieni:

Uzņēmējdarbības ekonomikas problēmas; Investīcijas;Finanses;

163

e-uzņēmējdarbība.

Pedagoģiskā un zinātniskā darbība

Bakalauru, ekonomistu un maģistru sagatavošana, kā arī šādu mācību kursu lasīšana: „Investīcijas un finansēšana”, „Uzņēmuma ekonomika (speckurss)”, „Banku darbība”, „Economy of enterprise”, „Investment and finance”.Piedalīšanās LZP granta izpildē, zinātnisko rakstu publicēšana.

Aktivitātes un cita nozīmīga informācija:

Pieteikums konkursam LE 0012.03/0005/05-02 „Uzņēmējdarbības atbalsta un pieaugušo izglītības Zemgales reģionālā centra izveide – piesaistes, karjeras izvēles, uzņēmējdarbības vadības un atbalsta aktivitātes”/„Establishment of Zemgale regilonal Business Support and Adult Education Center – Set up of involvement, career assistance business training and support activities”. – 1. daļa: Organization & Methodology.- Nodošanas termiņš – 2002.gada 2.decembris. – 55 lpp.

Pieteikums konkursam LE 0012.03/0005/05-02 „Uzņēmējdarbības atbalsta un pieaugušo izglītības Zemgales reģionālā centra izveide – piesaistes, karjeras izvēles, uzņēmējdarbības vadības un atbalsta aktivitātes”/„Establishment of Zemgale regilonal Business Support and Adult Education Center – Set up of involvement, career assistance business training and support activities”. – 2. daļa: Budget breakdown.- Nodošanas termiņš – 2002.gada 2.decembris. – 3 lpp

6 th Framework program - IEF kontaktpersonaPieteikumu sastādīšana 6 th Framework program projektiem:

EUMAPNET , projekta ilgums 2 gadi, projekta koordinējošā valsts - Itālija

KYBELE (Network of Excellence), projekta koordinējošā valsts – Turcija.

Rīgas vides centrs „Agenda, 21” – Rīgas Dome – Projekts „Studentu zinātnisko darbu konkurss par Rīgas dabu un vides aizsardzības aktuālām problēmām” – eksperts – 2003.g.

IEF Domes zinātniskā sekretāre

RTU Akadēmiskās sapulces locekle

Atzinības, “Par studenta zinātniskā darba vadīšanu” LR

164

apbalvojumi: Ekonomikas ministrija (1997.) ”Par augstas kvalifikācijas speciālistu

sagatavošanu” Latvijas izglītības fonds un VAS “Latvijas dzelzceļš” (1999.)

IEF dekāna pateicība sakarā ar Ražošanas un uzņēmējdarbības profesora grupas jubileju (2000.)

”Par augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu” Latvijas izglītības fonds un VAS “Latvijas dzelzceļš” (2001.)

IEF dekāna pateicība sakarā ar IEF 35.gadu jubileju (2002)



165

CURRICULUM VITAEDzīves un darba gājums

1. VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Vārds, uzvārds: Anita Lanka

Dzimšanas dati: Rīga, 1950. gads

Dzīves vietas adrese: Jūrmalas 48, „Piņķi”, Babītes pagasts

Izglītība: augstākā

Izglītības iestāde Latvijas Valsts universitāte aspirantūra

Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 01/1993Iegūtā izglītība: Pedagoģijas doktora zinātniskais grāds pedagoģijāDiploma Nr. C-D Nr. 000617

Izglītības iestāde Latvijas Valsts universitāte aspirantūra

Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

09/198712/1990

Iegūtā izglītība: Zinātņu kandidāta grāds pedagoģijā

Izglītības iestāde Latvijas Valsts universitāte Filoloģijas fakultāte


09/196806/1983

Iegūtā izglītība: augstākā ,filologs, pasniedzējsIzglītības iestāde Rīgas 49. vidusskola


09/1965.06/1968

Iegūtā izglītība Vidējā izglītība

AKADĒMISKAIS NOSAUKUMS UN ZINĀTNISKAIS GRĀDS

Profesore, Pedagoģijas zinātņu doktore

166

NODARBOŠANĀS


12/2008Līdz šim brīdim

Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte Humanitārais institūts .

Sociālo zinātņu katedraAmata nosaukums Profesore, Humanitārā institūta direktore

Galvenie pienākumi 1. Lasa lekciju kursus un gatavo studiju materiālus studiju priekšmetos:

Pedagoģija Augstskolu didaktika Tehnisko disciplīnu pasniegšanas metodika Mācīšanās metodika Pieaugušo izglītības teorija2. Veic zinātniski pētniecisko darbu augstskolu

didaktikā un arodpedagoģijā.3. Vada un koordinē HI struktūrvienību darbību


199606/2002

Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte Humanitārais institūts Socioloģijas un pedagoģijas katedra

Amata nosaukums docenteGalvenie pienākumi 1. Lasa lekciju kursus un gatavo studiju materiālus studiju

priekšmetos: Pedagoģiskais process Tehnisko disciplīnu pasniegšanas metodika

2.Pārrauga pedagoģisko praksi


1995.06/1998

Darba vietas nosaukums Latvijas universitāte Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāteAmata nosaukums docente

Galvenie pienākumi 1. Izstrādā studiju kursus, lasa lekcijas un gatavo studiju materiālus studiju priekšmetos:

Audzināšanas teorija A. Ādlera psiholoģijas atziņas pedagoģijā

2. Vada bakalaura un maģistra darbus pedagoģijā

Datums: no (mm/gggg) 09/1994.

167

līdz (mm/gggg) 07/1995Darba vietas nosaukums RPIVA Sākumskolas katedra

Amata nosaukums Docente, katedras vadītājaGalvenie pienākumi 1.Vada, koordinē un pārrauga studiju kursu satura izstrādi

un ieviešanu atbilstošās studiju programmās.2. Izstrādā studiju kursus, lasa lekcijas un gatavo studiju materiālus studiju priekšmetos:

Mācību metodika Audzināšanas teorija

3. Vada kvalifikācijas darbus pedagoģijāDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

01/199207/1994

Darba vietas nosaukums Rīgas 1. kristīgā skolaAmata nosaukums Direktora vietniece mācību un zinātniski pētnieciskā darbā

Galvenie pienākumi 1.Vada, koordinē un pārrauga mācību un pedagogu zinātniski pētniecisko darbību skolā2. Ievieš pedagoģiskās inovācijas


09/198301/1992

Darba vietas nosaukums Pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūts, vēlāk institūts pārtopot par Izglītības attīstības institūtu

Amata nosaukums zinātniskā līdzstrādniece, docente Galvenie pienākumi 1. Veic zinātniski pētniecisko darbību lingvodidaktikā

2. Izstrādā izglītības saturu un mācību metodiku latviešu valodas apguvei sākumskolai.3. Ievieš pedagoģiskās inovācijas, lasa lekcijas skolotāju kvalifikācijas kursos


09/197709/ 1983

Darba vietas nosaukums Rīgas 28. vidusskola, Rīgas 49. vidusskola Amata nosaukums skolotāja

Galvenie pienākumi 1.Veic mācību un audzināšanas darbu2. Māca sekojošus mācību priekšmetus:

Latviešu valoda un literatūra Fiziskā audzināšana

Valodu lietošanas prasmes (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)):

Valoda Lasītprasme Runātprasme RakstītprasmeLatviešu 5 5 5Angļu 5 4 4Krievu 5 5 4

168

2. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem sešiem gadiem)

2.1. STARPTAUTISKO PĒTĪJUMU PROJEKTU DALĪBNIECE

1. 2007.gads līdz šim laikam. „Projekts Nr.LLP-LdV-TOI-2007-LT-0004 “Transfer of Innovative Methodology for Assessment of VET Teachers ̀Prior Learning”. Projekta koordinatore un vadītāja : Aušra Fokiene

2. 2006. – 2008. Līdzdalība starptautiskajā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra ( CEDEFOP) finansētā pētniecības projektā Nr 2006-094/AO/B/MB/VET Professions/017/06 “Defining VET Professions”. Projekta koordinatore un vadītāja: Kristiina Volmari

3. Comparative Analysis of Vocational Education and Training Reform and Role of Teacher Training in Latvia and Lithuania” (contract Nr. CON/02/ETF/0088/LV).Projekta koordinators un vadītājs: Rimantas Laužackas

2.2. LATVIJAS ZINĀTŅU PADOMES PROJEKTA DALĪBNIECE

2003.-2004. gads LZP Grants Nr.03.1016 “Jauno inženieru sagatavošana un darba tirgus Latvijā” Vadītājs: G.Ozolzīle.

2.3. ESF PROJEKTA VADĪTĀJA UN DALĪBNIECE

1. 2006. -2007. gads „ Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas un IT jomā” 2006/0038/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2/0001/0007

Projekta vadītāja un dalībniece

2. 2006. – 2007. gads „Drēbnieku profesijas audzēkņu kvalifikācijas prakse šūšanas uzņēmumos”.2005/0180/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.6.3./0101/0005Projekta dalībniece

2.4. IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES MINISTRIJAS UN MĀCĪBU IESTĀŽU PROJEKTU DALĪBNIECE

1. 2008. marts - līdz šim laikam. R7387 "Adaptīvo atgriezenisko saišu realizācija jēdzienu tīklos sakņotā intelektuālā zināšanu vērtēšanas sistēmā" (IZM – RTU projektu konkurss “Zinātniskās darbības attīstība augstākās izglītības iestādēs”). Projekta vadītājs: J.Grundspeņķis

2. 2007.jūn.- 2007.dec. R7197 „Ontoloģijās sakņotas intelektuālas sistēmas izstrāde uzdevumu ģenerēšanai jēdzienu tīklu formā un zināšanu vērtēšanai” (IZM – RTU

169

projektu konkurss “Zinātniskās darbības attīstība augstskolās”). Projekta vadītājs: J.Grundspeņķis

3. 2006-2007.gads)„Pedagoģiskais mantojums skolotāju sagatavošanā. A. Karules zinātniskā un metodiskā darbība.” IZM - RPIVA projekts 6/2006 Projekta vadītāja Z.Anspoka

4. 2006. jan. - 2006. dec. U1771 “Jēdzienu tīklu un ontoloģiju balstīta intelektuāla sistēma studentu zināšanu pašvērtēšanai un procesu orientētai zināšanu pārbaudei” (IZM – RTU projektu konkurss “Zinātnes attīstība universitātē”). Projekta vadītājs: J.Grundspeņķis

5. 2005. jūn. - 2005.dec. F6962 “Intelektuāla sistēma procesu orientētas studiju efektivitātes analīzes atbalstam” (IZM – RTU projektu konkurss “Zinātniskās darbības attīstība augstskolā”). Projekta vadītājs: J.Grundspeņķis

2.5. NOZARU PADOMJU, ASOCIĀCIJU LOCEKLE

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas pedagoģijas doktorantūras padomes locekle, Latvijas Universitātes pedagoģijas profesoru padomes locekle.

2.6. PUBLIKĀCIJAS 2002.-2009.

2.6.1. STARPTAUTISKOS CITĒJAMOS IZDEVUMOS

1. Lanka A. VET Teachers in the Context of Professional Growth: Reality and Aspiration.// Vocational Education: Research and Reality. Lithuania, 2009/17 (10 lpp.)

2. Lanka A., Mūrnieks E. Vocational Education and Training in Latvia: The Problems and Solutions./ The Transformation of Vocational Education and Training (VET) in the Baltic States – Survey of Reforms and Developments. Series: Technical and Vocational Education and Training: Issues, Concerns and Prospects, Vol.4. Springer, 2006. (22. lpp.)

3. Lanka A. VET Teacher Training and the Role of Universities in this process. // Vocational Education and Training: Research and Reality. Lithuania, 2002/4 (6 lpp.)

2.6.2. RAKSTI RECENZĒTOS IZDEVUMOS

1. Lanka A. Priekšnoteikumi studentu pašvirzītam mācību procesam. // Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskie raksti.,8.sērija Humanitārās un sociālās zinātnes, 14. sēj. Rīga, RTU, 2008.(7 lpp.)

2. Lanka A., Anohina A. Individualizēta zināšanu vērtēšana datorizētā vērtēšanas sistēmā. RTU Zinātniskie raksti. 8.sēr.”Humanitārās un sociālās zinātnes” , 12. sēj. Rīga, RTU, 2007. ( 9 lpp.)

3. Lanka A. Procesorientēta vērtēšana kā priekšnosacījums profesijas standartā definēto pamatprasību sasniegšanai.//RTU Zinātniskie raksti. 8.sēr.Humanitārās un sociālās zinātnes,10.sēj., Rīga, RTU, 2006. (6 lpp.)

170

4. Lanka A.,Lapiņa I.. Vērtēšanas metodoloģijas pilnveide. //RTK Zinātniskie raksti. Augstākā profesionālā izglītība teorijā un praksē. 4.sēj. R., Izdevniecība „RTU”, 2006.(7 lpp.)

5. A.Lanka u.c. Zināšanu vērtēšana un pašvērtēšana procesorientētās studijās, izmantojot intelektuālu sistēmu, balstītu uz jēdzienu tīkliem. Starpaugstskolu zinātniski praktiskā un mācību metodiskā konference „Mūsdienu izglītības problēmas”. Rīgā, 23.-24.februārī 2006.g.(6 lpp.)

6. Lanka A. Mūsdienu didaktika postmodernisma kontekstā.// RTU Zinātniskie raksti.8.sērija Humanitārās un sociālās zinātnes, 4. sēj. Rīga, RTU, 2005.(6 lpp.)

7. Lanka A. Arodpedagogu izglītības satura pilnveides dialektika.// RTU Zinātniskie raksti., 8.sērija Humanitārās un sociālās zinātnes, 4. sēj. Rīga, RTU, 2003.( 6 lpp.)

8. Lanka A. Augstskolu didaktikas aktuālas problēmas. // Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskie raksti.,8.sērija Humanitārās un sociālās zinātnes, 4. sēj.Rīga, RTU, 2002. ( 6 lpp.)

2.6.3. METODIKĀS PUBLIKĀCIJAS

1. Līdzautore Assessment of Prior Learning in Vocational Teacher Education. Handbook for assessors. Tallinn, Baltic Print $ Banners, 2010. ( 105 lpp.)

2. Lanka A. Mācīšanās metodika. Lekciju kurss. Rīga, RTU, 2004. (56 lpp.)

3. Lanka A., Mūrnieks E. Metodiskie ieteikumi arodskolotāju pamata pedagoģiskās izglītības viengadīgās programmas dalībniekiem. Rīga, RTU, 2004. (14 lpp.)

4. Lanka A. Metodiskie ieteikumi pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas „Arodpedagoģija” apguvei. Rīga, RTU, 2004. (22 lpp.)

5. Lanka A. Karjeras izglītība profesionālajā izglītībā / Brigita Miķelsone, Svetlana Gaile, Anita Lanka /. Rīga, Profesionālās izglītības attīstības aģentūra, Profesionālās orientācijas informācijas centrs, 2004. (52 lpp.)

6. Lanka A. Pedagoģiskais process. Mācību līdzeklis. Rīga, RTU, 2003. (98 lpp.)

7. Lanka A. Kāds ir studentu guvums plūsmas lekcijās. // Jaunais Inženieris –2002. Nr.13. (3. lpp.)

2.7. PIEDALĪŠANĀS AR REFERĀTIEM KONFERENCĒS UN SEMINĀROS

1. Referāts „ Assessment of Prior Learning – the path towards VET teacher professionalization”. International Conference „ Recognizing Achievements of Prior Learning: Realities and Perspectives.” Kauņa, 2010. gada 15. janvāris.

2. Referāts„ Needs and experience of assessment of non-formal and informal learning in Latvia”. International Conference „ Assessment of Non-formal and Informal Learning: experience and methodological guidlines” . Kauņa, 2008. gada 1. – 2. aprīlis.

171

3. Referāts „ Studentu patstāvīgās mācīšanās veicināšana augstskolā”. RTU 49.starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2008.gada 13. oktobris.

4. Referāts “The context of higher-level apprenticeships in Latvia and potential transferability”. Peer Review Italy: The higher apprenticeship: a part of effective lifelong learning and a flexicurity strategy .Turin, 30-31 October 2008.

5. Referāts “Latvijas profesionālās izglītības skolotāja profesija Eiropas kontekstā”. RTU 48.starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2007.gada 12. oktobris.

6. Referāts “Latvijas TTnet specifiskie mērķi Eiropas Savienības TTnet vispārējo mērķu kontekstā. Konference “ Sadarbība profesionālās izglītības skolotāju sagatavošanā un tālākizglītībā”. Rīga, 2006. gada 16. jūnijs.

7. Referāts “ 21.gadsimta izglītības pretrunas”. Rīgas Tehniskās koledžas 4.Starptautiskā zinātniski praktiskā konference. Rīga, 2006.gada 11.aprīlis.

8. Referāts “ Key questions and priorities for national VET teacher/trainer training network” . Starptautisks seminārs „Initiating VET TTnet in Latvia”, Rīga, 23.03.2005.

9. Lecture and workshop on the theme “Assessment for Better Learning” Partners meeting of the Leonardo da Vinci Programme pilot project “AmpVoc” Riga, 24 February, 2005.

10. Referāts “Vērtēšana procesorientētās studijās.” RTU 46.starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2005.gada 14. oktobris.

11. Referāts „Arodpedagogu kompetences pilnveides aspekti” Rīgas Tehniskās koledžas organizētajā 2. Starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē „Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības realizācija teorijā un praksē” Rīga, 2004. gada 11. jūnijs.

12. Referāts ”Laboratorijas darbu pedagoģiskā lietderība (studentu un pedagogu skatījumā). RTU 45.Starptautiskā zin.konf., Rīga, 2004.gada 14.oktobris.

13. Referāts “ The VET Teacher Qualifying Process”. ETF/CEDEFOP Conference” Teachers and trainers in vocational education and training in the future Member States,” Aalborg, 21 and 22 November 2002.

3. PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE

Izglītības iestāde Kursa nosaukums Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

JAMK University of Applied Sciences

APL Assessors Training 09/06/200815/01/2010( ir sertifikāts12 ECTS)

Rīgas Tehniskā universitāte

From Teaching to Active Learning”.Seminar and workshop facilitated by

Otawa University Dr. oec. Linda Manning

15/04/2009.(ir sertifikāts)

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības

“ Latvijas pedagoģisko augstskolu mācībspēku

02/03/2007.

172

augstskolas Pedagoģijas Pētniecības centrs

profesionālo kompetenču pilnveide zinātniskās pētniecības jomā”.

30/03/2007.(ir sertifikāts)

RTU Rīgas Biznesa skola“ Teaching with Electronic

Resources” seminar facilitated by Michael R.Lavin, University at

Buffalo

03/12/2006.05/12/2006(ir sertifikāts)

European Peer Learning Activity Helsinki Finland

“Enhancing Discourse between Teachers and Worklife”

09/10/200613/10/2006

Rīgas Ekonomikas augstskola

„Managing Interpersonal Relationships in Organisations”

29/03/200401/04/2004(ir sertifikāts)

RTU Tālmācības centrs „Tālmācības studiju materiālu izveide RTU Blackboard vidē”

07/2004kursi 38 stundu apjomā

European Training Foudation, Ministry of Education of Finland,

Ministry of Education of Denmark

Organisational Developer of VET Schools

17/06/2002.17/12/2002.(ir sertifikāts)

4. ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA

Eiropas Profesionālās izglītības skolotāju izglītotāju sadarbības tīkla (TTnet) koordinatore Latvijā

RTU Humanitārā institūta direktore RTU Senāta locekle Darbība RTU Senāta Studiju kvalitātes komisijā Darbība RTU Zinātnisko rakstu sērijas “ Humanitārās un sociālās zinātnes”

redkolēģijā Darbība RPIVA doktorantūras padomē. Darbība Rīgas Tehniskās koledžas Zinātnisko rakstu redkolēģijā Lektore, konsultante un grāmatu līdzautore LVAVP (Latviešu valodas apguves

valsts programma). Sadarbība ar IZM profesionālās izglītības un tālākizglītības departamentu, lasot

lekcijas skolotāju, skolu vadītāju un metodiķu kursos. Eksperts starpposmu izvērtēšanai IZM Profesionālās izglītības centra nacionālās

programmas projektā „Vienotas metodikas izstrāde profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai un sociālo partneru iesaistei” .

Eksperts LR Valsts kontroles revīzijas ziņojuma sagatavošanā par Vispārējās izglītības sistēmas realizāciju atbilstīgi izvirzītajiem mērķiem.

173

5. KONTAKTINFORMĀCIJA

Adrese: Jūrmalas 48, „Piņķi”, Babītes pagasts, Rīgas rajons LV-2107

Tālruņa nr: +371 29275506Faksa nr: +371 7089152E-pasta adrese [email protected]

Profesore A.Lanka

Paraksts ______________________

Datums _______________________

Curriculum Vitae

PERSONAS DATI

Vārds, uzvārds Valentīna LauzinieceAdrese Tīnūžu ielā 12 – 27, Rīga, LV- 1021

Tālrunis 67175742

E-pasts [email protected]ība Latvijas

Dzimšanas datums 25.11.1955

DARBA PIEREDZE

• Datumi (no – līdz) 1993 – līdz šim brīdim• Darba devēja nosaukums RTU Valodu institūts

• Amats Vācu valodas profesora grupas lektore

RTU Valodu institūta padomes locekle, sēžu sekretāreRTU Valodu institūta metodiskās komisijas locekleRTU Zinātniskās bibliotēkas un VI sadarbības koordinatoreDITF, NVSD un VI mācību darba koordinatore

• Darba pienākumi Vācu valodas nodarbību vadīšana, metodisko materiālu, kontroldarbu, ieskaišu un eksāmenu materiālu izstrāde DITF studentiem, Lietišķo datorsistēmu institūta, Informācijas tehnoloģijas institūta maģistrantiem, RTU doktorantiem; nodarbību vadīšana, metodisko materiālu un programmu izstrāde VI augstākās profesionālās izglītības studiju programmas „Tehniskā tulkošana” studentiem

174


• Datumi (no – līdz) 1979 – 1988

175

• Darba devēja nosaukums RPI Svešvalodu katedra

• Amats

Darba pienākumi

Vācu valodas pasniedzēja, vecākā pasniedzēja

Vācu valodas nodarbību vadīšana mācību priekšmetā, metodiskās padomes vadīšana, atbildīgā par mācību metodisko testu un eksāmenu materiālu izstrādi ABAF un citu fakultāšu studiju programmu studentiem

IZGLĪTĪBA

• Datumi (no – līdz) 1996 – 1998• Iestādes nosaukums LU, Pedagoģijas un psiholoģijas institūts

• Pamatpriekšmeti Pedagoģija, psiholoģija• Iegūtais grāds Pedagoģijas maģistrs

• Datumi (no – līdz) 1974 – 1979• Iestādes nosaukums LVU, Svešvalodu fakultāte

• Pamatpriekšmeti Vācu valoda un literatūra, pedagoģija, tulkošana• Iegūtais grāds Vācu valodas filologs, pasniedzējs, tulks (augstākā izglītība- diploms)

Dzimtā valoda Latviešu

176

CITAS VALODAS

Vācu• Lasīšanas prasmes Izcili

• Rakstīšanas prasmes Izcili• Runāšanas prasmes Izcili

Krievu • Lasīšanas prasmes Izcili • Rakstīšanas prasmes Izcili

• Runāšanas prasmes IzciliAngļu

• Lasīšanas prasmes Labi• Rakstīšanas prasmes Gandrīz labi• Runāšanas prasmes Labi

ORGANIZĀCIJAS PRASMES UN IEMAŅAS

Mijkultūru komunikācija, situāciju analīze, konfliktu menedžments, prezentācijas prasme, darbs komandā, dažāda mēroga pasākumu organizēšana, plānošana

TEHNISKĀS PRASMES PC (Windows), Microsoft Word

PAPILDU INFORMĀCIJA

177

Kvalifikācijas celšana: 2004.g. – Eiropas akadēmijas organizētais 107. Eiropas pedagogu seminārs Bonnā un Briselē (sertifikāts)2004.g. – LU Apmācības un konsultāciju centra „Grāda” kursi (sertifikāts)

2002., 2003.g. – Latvijas Zonenbergas biedrības konferences (apliecinājumi) 2000.g. – Gētes institūta 2. Baltijas vācu valodas docētāju seminārs (sertifikāts) 1998.g. – Linenburgas Austrumu akadēmijas izglītības centra organizētais seminārs “Izglītība un sabiedrības attīstība” (sertifikāts), Maģistra zinātniskā darba aizstāvēšana pedagoģijā1997.g. – Vācu - ārzemju biedrības organizētā studiju un informācijas nedēļa Lībekā

(sertifikāts)1 1996.g. – LU Valodu centra “Minstere - Rīga” organizētais informatīvais seminārs „Datoru lietošana svešvalodu apmācībā” (sertifikāts)1 1995.g. – Vispasaules vācu Zonenbergas biedrības organizētā informatīvā nedēļa “Dzīve VFR” Zonenbergā (sertifikāts) 1994.g. – Vācu akadēmiskā apmaiņas dienesta Baltijas vācu valodas docētāju

seminārs „Svešvalodu apmācības metodes” (sertifikāts) 1994.g. – Vācu - ārzemju biedrības kursi Baltijas un Skandināvijas valstu vācu

valodas mācībspēkiem Lībekā (sertifikāts)

Sabiedriskais darbs: Vispasaules vācu Zonenbergas biedrības biedre, Latvijas Vācu valodas

skolotāju asociācijas loceklePētnieciskā darba virziens: Pedagoģijas vēstures zinātne, lingvistika, didaktika Zinātniskais pētījums: „J.G. Herdera personība un viņa devums latviešu tautas kultūras vēsturē un pedagoģiskās domas attīstībā”, LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūts, 1998.Publikācijas: Mācību metodiskais materiāls vācu valodā NVSD studentiem „Studentu grāmata ”, RTU 2004 „J.G.Herders latviešu tautas kultūras un pedagoģiskās domas vēsturē” krājumā „Laikmets un personība”, RAKA . 2000. Tekstu krājums vācu valodā „Roboter im Blickpunkt”, RPI 1987.

2010. gada 28. jūnijs /Valentīna Lauziniece/

178


PERSONĪGIE DATIVārds, uzvārds: Anatolijs MagidenkoDzinšanas gads: 23.11.1934.Personas kods: 231134-10404Dzimšanas vieta: Ukraina, ČernigovaLR Pilsoņa pase: LF 0640288Mājas adrese: Rīga, Višķu 5 dz. 28, LV 1063, tel. 7267606

Izglītība:1960.g. Rīgas Politehniskais institūts, inženieris – elektriķis1970.g. Rīgas Politehniskais institūts, aspirants1971.g. Latvijas Zinātņu akadēmija, ekonomikas zinātņu kandidāts1974.g. PSRS PM AAK, Mašinbūves ekonomikas un organizācijas

katedras docents (atestānts)1990.g. Ļeningradas Inženierekonomikas institūts, Ekonomikas

zinātņu doktors (1991.g. diploms)1990.g. Maskavas sakaru institūts, kvalifikācijas celšana (ar sertifikātu)1992.g. Latvijas zinātnes padome,

Habilitētais ekonomikas doktors (Dr.habil.oec.)1992.g. Ontario (Kanāda) Rietumu universitātes, biznesa skola,

ar sertifikātu1999.g. Kvalifikācijas celšana Kijevas Nacionālas ekonomikas

universitāte (ar publikācijām) 2.10.1999.g. Starptautiskās ekoloģijas un darbības drošības

zinātņu Akadēmijas akadēmiķis (ar diplomu)2000.g. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesora diploms

Nostrifikācija:Nostrifikācijas laiks: 1992.g. 24.09.Nostrifikācijas vieta: Latvijas zinātnes padome

Darba gājums:1960 – 1964 Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca,

2. kategorijas inženieris- konstruktors1964 – 1967 Rīgas rūpnīca “Komutators”,

1. kategorijas inženieris – konstruktors1967 – 1970 Rīgas Politehniskais institūts, aspirants (dienas nodaļa)1970 – 1972 Rīgas Politehniskais institūts,

Inženierekonomikas fakultātes (IEF) vecākais pasniedzējs1972 – 1992 Rīgas Politehniskais institūts, IEF docents1985 – 1991 Latvijas mašīnbūves un aparātbūves automatizētā projektēšanas

sistēmu centra ekonomiskā pamatojuma zinātniskās grupas vadītājskopš 1992.g. Rīgas Tehniskā universitāte, profesors1998 – 2001 Latvijas valsts profesors, RTU Inovāciju un tirgzinību

179

profesoru grupas vadītājs1995 –1999 RTU Senāta loceklis1992 –1999 RTU H-09 Habilitācijas Padomes locekliskopš 2001.g. RTU P-)( Promocijas Padomes loceklis

Svešvalodu prasme:Krievu valoda dzimtāLatvuešu valoda brīvi pārvalduAngļu valoda lasu, tulkoju, izmantojot vārdnīcu, varu saprasties Vācu valoda lasu, tulkoju, izmantojot vārdnīcu, varu saprasties

Publikācijas (skaits un apjoms): 302 publikācijas270 iesp.l., t.sk. 5 monogrāfijas

Zinātniski pētnisko darbu vadītājs:40 zinātnisko darbu vadītājs un izpildītājs, t. Sk.:

- LZP granta Nr. 98.0897 vadītājs (1998-2000);- LZP grants Nr. 01.0566 vadītājs (2001-2003).

Papildus informācija:Sagatavoti ekonomikas zinātņu bakalauri, inženieri-ekonomisti, maģistri un doktori.Starptautiskā žurnāla “Uzņēmējdarbība un vadīšana” redkolēģijas galvenais redaktors un citu izdevumu galvienais redaktors.Apbalvots ar Latvijas valdības, Latvijas Ekonomikas ministrijas, Latvijas izglītības fonda, RTU un Rīgas uzņēmumu Atzinības rakstiem.Kopš 1999. Gada RTU Goda darbinieks

180


1. Vārds, uzvārds: Zigurds Markovičs

2. Personas kods: 031236-12706

3. Dzimšanas vieta: Latvija, Alūksne

4. Dzīves vieta: Rīga, Kurzemes pr. 88 – 93

5. Darba vieta:Rīga Tehniskā universitāte,Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts. Datorvadības sistēmu profesora grupas vadītājs

6. LR zinātniskais grāds, diploms, specialitāte:

- inženierzinātņu doktors (Dr.sc.ing.) diploms B – D Nr. 000383, RTU 1992.- inženierzinātņu habilitētais doktors (Dr.habil.cs.ing.) diploms B – Dh Nr. 000077,

RTU 1993., informācijas un informācijas sistēmu specialitāte

7. Darba gājums:

1960.g. Latvenergo lauku elektrifikācijas nodaļa1961.g. Rīgas Aparātu būves rūpnīca

8. Pedagoģiskā darbība:

no 1962.g. – asistents Rīgas Politehniskajā institūtāno 1965.g. – vecākais pasniedzējs RPIno 1973.g. – docents RPIno 1993.g. – profesors Rīgas Tehniskajā universitātē

9. Zinātniskā darba virziens:

- matemātiskā modelēšana tehnikā, bioloģijā un medicīnā

181

- ekspertu sistēmas, datorvadības sistēmas

10. Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā (1997. – 2003.):

10.1. LZP grants Nr. 93.582 „Automātisko vadības sistēmu un elastīgo ražotņu diagnostiskais un kļūmju kompensācijas nodrošinājums”. 1994. – 1996.

10.2. IZM integrācijas projekts IP 94/78 94 – 0012 „Diskrētās un analogās mērījumu informācijas pārraide” 1994.g.

10.3. IZM integrācijas projekts IP 95 – 71 „Elektronikas iekārtu projektēšanas speciālistu sagatavošana” 1995.g.

10.4. LZP grants Nr. 96.0493 „Kļūdaini funkcionējošas sistēmas darba uzlabošanas automatizācijas metode” 1997. – 2000.g.

10.5. LZP grants Nr. 01.0866 „Sistēmu darbības korekcijas un atveseļošanas datorvadība” 2001. – 2004.g.

10.6. Trīspusējs starptautisks zinātniskās sadarbības līgums ar Latvijas Kardioloģijas institūtu un Goldey – Beacom College, Delaware, USA, 2003.

11. Pēdējo 6 gadu galvenās starptautiskās publikācijas:

1) Z.Markovitch, V.Kiesners. Topological models of electrical devices // 3 – rd International Scientific and Technical Conference on Unconventional Electromechanical and Electrical Systems (UEES’ 97), Proceedings, vol.3. Szczecin, 1997, 6 p.

2) Z.Markovitch, J.Rekners. Unified Topological Mini –models in Technique. // 9 – th European Simulation Symposium ESS’ 97 „Simulation in Industry”, Passau, Germany, 1997, 5p.

3) Z.Markovitch, I.Markovitcha. Simulation of Arterial Hypertensions Pathogenesis // 9 – th European Simulation Symposium ESS’ 97 „Simulation in Industry”, Passau, Germany, 1997, 5p.

4) Z.Markovitch, J.Rekners. Unified Topological Mini – models of System Elements. // Automatic Control and Computer Sciences, vol. 31, Nr. 6, New York, 1977, 13p.

5) Z.Markovitch, J.Rekners. Synthesis of System Model on the Basis of Topological Mini – models. // Automatic Control and Computer Sciences, vol 32, Nr. 3, New York, 1998, 17p.

6) Z.Markovitch, I.Markovitcha. Modeling and Diagnostics. // IFAC Symposium: Modeling and Control in Biomedical Systems (Karlsburg / Greifswald, Germany, 2000, 4p.

7) Z.Markovitch, I.Markovitcha. Modeling as Tool for Therapy Selection. // 14 – th European Simulation Multiconference, Ghent, Belgium, 2000, 3p.

8) Z.Markovitch, E.Stalidzans. Expert Based Model Building Using Incidence Matrix and Topological Model. // 12 – th European Simulation Symposium, ESS 2000, Hamburg, Germany, 2000, 5p.

9) Z.Markovitch, I.Markovitcha. Computer Aided System for Therapy Selection. // Computer Science, Technologies of Computer Control, Riga, RTU raksti 5.sērija, 1.sējums, 2000.g., 7 lpp.

182

10) Z.Markovitch, E.Stalidzans, A.Krauze, A.Berzonis. Simulation of Death Dynamics of Wintering Generation of Bees under Different Climatically Conditions. // European Simulation Multiconference ESM – 2001, Prague, 2001, 5p.

12. Kopējais publikāciju skaits:

124 zinātniskās un 40 metodiskas publikācijas, kopā 164.

13. Valodu prasme:

latviešu, krievu, angļu (daļēji)

14. Kvalifikācijas celšana:

Zinātniskās konferencēs, Ļeņingradā, vadot doktorantu darbus, Klinkmann firmas kursi.


- Latvijas Biznesa Inovācijas centra līdzdibinātājs un valdes loceklis - Latvijas Automātikas nacionālās organizācijas valdes loceklis - Latvijas Zinātnieku savienības biedrs - Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas biedrs- RTU Promociju padomes P – 07 loceklis „Informācijas tehnoloģijas nozare”- Informācijas tehnoloģijas nozares Profesoru padomes loceklis- RTU Zinātnisko rakstu 5.sērijas „Datorzinātne” tematiskā izlaiduma

„Datorvadības tehnoloģijas” atbildīgais redaktors

Prof. Z. Markovičs

183


Vārds, uzvārds Ieva MarkovičaAdrese Kurzemes pr. 88-93, Rīga, Latvija LV1069Telefons +371 29114996

Dzimšanas datums un vieta 1940. gada 23. jūlijs, RīgaĢimenes stāvoklis precējusiesZinātniskais grāds Dr. med. Ieņemamais amats Vadošais pētnieksDarba vieta Rīgas Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte E-mail- imarka@ inbox.lvIzglītība

1992. Medicīnas doktora zinātniskais grāds. Diploms H-D Nr. 000097

1990. Medicīnas zinātņu kandidāts. Diploms KД Nr. 0168691990. Elektrokardiografijas specializācijas kursi, Rīga1980. Kardioloģijas specializācijas kursi, Minska.

1960.-1967. Rīgas Medicīnas institūts, Vispārējās medicīnas fakultāte. Diploms У Nr 079721

Darba gājums no 2007. un turpinu vadošais pētnieks Datorzinātnes un informācijas

tehnoloģijas fakultātes Datorvadības sistēmu profesora grupa

2007. docente, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte 2000. lektors, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte

no1977. un turpinu Latvijas kardioloģijas institūta Profilaktiskās kardioloģijas laboratorija, vadošā pētniece

1973.-1977. Rīgas Medicīnas institūts, Medicīnas kibernētikas laboratorija, pētniece, lektore

1967.-1972. 2. Bērnu slimnīca, Rīga, internists

Zinātnisko pētījumu virziens, rezultātiSirds-asinsvadu slimības: epidemioloģija, riska faktori,

profilakse, ekonomiskie aspekti.Struktūrmodelēšana medicīnā. Skrīninga, diagnostikas

un terapijas izvēles datorsistēmas kardioloģijā. Ekspertu sistēmas medicīnā 98 publikācijas:2 monogrāfija, raksti zinātniskos žurnālos, konferenču materiālos un simpozijos, 2 metodiskie materiāli.

.

184

S. Korsakas, J.Lauznis, A. Vainoras, Z. Markovitch, L. Gargasas, I. Markovitcha, Z. Navickas, R. Ruseckas. The mobile ECG and motion activity monitoring system for home care pacients. Conference Computers un Cardiology. Valensia, Spain, 17 – 20. sept. 2006.

I.Karpičs, Z. Markovičs, I. Markoviča. Sistēmas korekciju kombināciju noteikšanas un novērtēšanas metode // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija Datorzinātne, Datorvadības tehnoloģijas, 35. sējums, Rīga, 2008, 55.-62..lpp.

I.Karpičs, Z.Markovičs, I. Markoviča. Most Effective Two Therapies Combination

Detection Approach // Proceedings of International Conference „Biomedical

Engineering”, Kaunas, Lithuania, 2008, 234.-236 p.

Lekciju kursi:RTU Datoru sistēmas medicīnā,. Ievads intelektuālajās datorsistēmāsPiedalīšanās ar referātiem 11vietējās, 20 PSRS un 20 starptautiskās zinātniskās konferencēs (Belģija, Vācija, Francija, Spānija, Islande)Līdzautors lietišķos projektos: datorvadības kardiovaskulāro slimību skrīning sistēmas, diagnostikas un terapijas izvēles ekspertu sistēmas kardioloģijā

LZP grants #01.0866 Sistēmu darbības korekcijas un atveseļošanas datorvadības, 2001. – 2004.g. LZP grants #05.1650 Intelektuālās datorvadības izveide

sistēmu kompleksai vadībai un uzturēšanai. 2005 – 2008.g. Projekts U7114 Bezvadu tehnoloģiju pielietojums cilvēka fizioloģiskās informācijas pārraidei reālā laikā, 2006. gads.EUREKA projekts 3489. Heart Guard, 2005. – 2008.g.

Sociālās aktivitātes Eiropas kardiologu biedrība Latvijas kardiologu biedrība, Latvijas hipertensijas biedrība 3. nacionālās specializētās medicīnas izstādes MEDICA 2006 dalībnieks

Valodas Latviešu – mātes valoda, krievu - labi, angļu-vidēji

Rīga, 21.10.09.

185

CURRICULUM VITAE

Dmitrijs Puriševs, dzimis 1936. g. 19. maijā, Rīgā. E-pasta adrese: [email protected]. Tel. 67421268.

Akadēmiskā izglītība: Rīgas Politehniskā institūta aspirantūra (1964-1967.g), studijas RPI (1955.-1962.g.), specialitāte - radio inženieris.

Tehniskā izglītība: Rīgas Elektromehāniskais Tehnikums (1951.-1954.g.), specialitāte – tehniķis radioaparatūras ražošanai un ekspluatācijai.

Darba pieredze: RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes lektors no 1990.g., vecākais pasniedzējs (1970.-1990.g.), līgumdarbu vecākais inženieris (1970.g.), asistents (1962.g.). Teorētiskas radiotehnikas (1963.g.) un Impulsu tehnikas (1980.g.) kursu lektors, laborants (1954.-1958.g.) Rīgas Elektromehāniskajā Tehnikumā. Radiolokācijas staciju skaņotājs (1958.-1962.g.).

Sabiedriskā darbība – dažādi sabiedriski amati RSF RPI, arodbiedrības organizācijas priekšsēdētājs (1980.g.).

Prasmes: pasniegt bakalauru programmas studentiem mācību priekšmetus:

“Analogā elektronika”, “Signālu teorijas pamati”, “Elektrotehnika”, “Datortehnika”, “Elektronika medicīnā” latviešu vai krievu valodā, gan lietojot, gan nelietojot datortehniku.

pasniegt maģistrāntu programmas studentiem mācību priekšmetus: “Elektrodinamika un vektoru analize”, “Mikroviļņu tehnika”.

veikt pētniecības darbus radioelektronikas nozarē (ir 21 zinātniskas publikā-cijas, to skaitā 7 izgudrojumi).

Intereses: Augstfrekvences un mikroviļņu elektrisko ķēžu elementu projektēšana. Datortehnikas pielietojumi.

Rīgā, 2010.gada 30. jūnijā Dmitrijs Puriševs

186


187


1. Personīgie dati: 1.1. Vārds, uzvārds: Viktors Nešpors 1.2. Dzimšanas gads: 1943 1.3. Dzimšanas vieta: Latvija, Daugavpils apriņķis

2. Izglītība: 2.1. Daugavpils dzelzceļa transporta tehnikums 1962.g. 2.2. Rīgas politehniskais institūts, Inženierekonomikas fakultāte 1974.g. 2.3. Latvijas valsts universitāte, aspirantūra 1980.g. 2.4. EU-PHARE Public Administration Reform Programme, The Course on Financial

Management, Ronne, Denmark, November 1994.

3. Zinātniskā kvalifikācija: 3.1. Ekonomikas zinātņu doktors (uzņēmējdarbības ekonomika). Disertācija aizstāvēta 1984.gada 30.oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā.

3.2. Nostrifikācija: 1992.gada 11.decembrī RTU Habilitācijas padome H-09

4. Darba vēsture: 4.1. 1962 - 1963 – mašīnista palīgs Panevēžas lokomotīvju depo (Lietuva) 4.2. 1963 - 1966 - dienests armijā 4.3. 1966 - 1968 - maiņas meistars Rīgas vagonu rūpnīcā 4.4 .1968 - 1974 - students Rīgas Politehniskajā Institūtā 4.5. 1974 - 1984 - vecākais pasniedzējs RPI (RTU) 4.6. 1977 - 1980 - aspirants LVU (LU) 4.7. 1984 - 1999 - docents RTU Ekonomikas teorijas katedrā 4.8 .1992 - 1999 - auditorfirmas ‘’AUDIT’’ direktora vietnieks 4.9. 1999 - līdz šim brīdim - RTU mikroekonomikas profesora grupas vadītājs 4.10. 2003. – līdz šim brīdim RTU Inženierekonomikas fakultātes Tālākizglītības

nodaļas vadītājs, profesors

5.Svešvalodu prasme: 5.1. krievu - brīvi 5.2. angļu - lasu un tulkoju 5.3. lietuviešu - sarunvaloda

6.Publikācijas: 54 publikācijas (1225 lpp.) Svarīgākās no tām ir:

Ievads mikroekonomikas teorijā.- R.: Kamene, 2003. – 145. lpp. Mikroekonomika (zinātniskais redaktors 60% kopējā apjoma autors). – R.: Kamene,

2001. – 131. lpp. Ievads ekonomikā. – R.: Kamene, 2002. – 193. lpp. Postindustriālā sabiedrība un Latvijas vieta tajā. Starptautiskās zinātniskās

konferences rakstu krājums. Rēzekne, Rēzeknes augstskola , 2002. 257. – 262. lpp.

188

Mazo uzņēmumu definīcijas un atbalsta problēmas. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. R.: RTU 44. – 49. lpp.

Pašvaldību funkcijas finansiālā nodrošināšana Latvijā. RTU zinātniskie raksti 3. sējums. R.: RTU 2001. 30. – 35. lpp.

Sociālās vides formēšana un nostiprināšana pašvaldībās. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. R.: Banku augstskola, 2001. – 90. - 95. lpp.

Pašvaldību ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. Starptautiskais konferences rakstu krājums. R.: Biznesa augstskola Turība, 2001. – 126. – 132. lpp.

189

Curriculum VitaeVISPĀRĪGAS ZIŅAS

Vārds, Uzvārds Oskars RasnačsDzimis Rīgā, 1971. g. 1. oktobrisE – pasts [email protected], [email protected]ārvalda svešvalodasDzimtā valoda latviešuValoda Lasu Rakstu RunājuKrievu labi labi labiAngļu labi labi viduvējiDatorprasmesMS Office programmas; datu apstrādes programmas SPSS, STATISTICA, EpiInfo; matemātikas programmas Mathcad, Winfunktionen, QSB; programmēšanas valodas MS Visual Basic gan kā atsevišķa programma, gan kopā ar MS Office programmām, augstskolā PASCAL, nedaudz aplūkota C++ Borland Builder.IzglītībaKopš 2007.10.01 Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, datorzinātņu doktorantūra, apakšnozare – datorzinātņu matemātiskie pamati, tēma „Datorzinātņu un nozaru studiju programmu integrācija”1994-1996 Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, matemātikas didaktikas maģistratūra1989-1994 Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, matemātikas pedagoģijas nodaļaAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādiLektors, matemātikas maģistrsDarba pieredzeKopš 1999 Rīgas Stradiņa Universitāte, Fizikas katedra, lektors1997-2002 Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, Informātikas katedra, asistents un lektors1996-1997 Rīgas Pedagoģijas un Izglītības Augstskola, lektors1993-1994 Imantas Latviešu Ģimnāzija, matemātikas skolotājsStrādājis kā vieslektors Rīgas Sarkanā Krusta Medicīnas Koledžā, Ekonomikas un Kultūras Augstskolā, Rīgas Pedagoģijas un Izglītības Augstskolā, Sociālo Tehnoloģiju Augstskolā, Rīgas Tehniskā UniversitātēZinātniskā darbībaLīgumdarbu dalībnieks vai vadītājs1. 2010.05 Astra ZENECA. Statistikas lietojumi klīniskajos pētījumos2. 2009.03 Astra ZENECA. Statistikas lietojumi klīniskajos pētījumos3. 2009.02 Astra ZENECA. Statistikas lietojumi klīniskajos pētījumos4. 2008.09-2008.10 Astra ZENECA. Statistikas lietojumi klīniskajos pētījumos5. 2008.03-2008.04 Astra ZENECA. Statistikas lietojumi klīniskajos pētījumos6. 2007.05 Astra ZENECA. Statistikas lietojumi klīniskajos pētījumos7. 2007.03–2007.12 Centrālā Statistikas Pārvalde, Matemātiskā modelēšana par mājsaimniecības budžeta pētījumu

190

8. 2006.11–2007.11 Valsts pētījuma programma “Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un dzīves kvalitāti apdraudošo galveno patoloģiju zinātniska izpēte ar multidisciplināra pētnieciskā konsorcija palīdzību”, projekts Nr.7. “Bērnu mirstības samazināšana, uzlabojot dzīvībai bīstamu infekcijas slimību agrīnu diagnostiku, ārstēšanas rezultātus un profilaksi Latvijā, izmantojot modernās molekulārās bioloģijas, citometrijas un imūnģenētikas metodes”9. 2006.06–2006.08 TNS, datu apstrāde ar programmu SPSS10. 2006.01 –2006.05 Krīzes Centrs “Skalbes”, darbs ar datu bāzi11. 2005.05–2005.10 Leonardo de Vinči projekta “CLEAR” ietvaros Kursa “Ārsts – klīniskais pētnieks” lekciju materiālu sagatavošana12. 2003.03 Latvijas Pārtikas Centrs, sabalansēta uztura aprēķināšanas programmas izstrāde, lietojot matemātisko programmēšanu ar MS Excel Solver un Visual Basic13. 2002.08–2005.05 Latvijas Katastrofu medicīnas centrs, darbs ar Katastrofu Medicīnas Sistēmas Datu Bāzi14. 2002.05–2005.06 a/s Preses nams, datu atlase ar MS Access, lietojot SQL15. 2001.07–2001.12 Latvijas Kardioloģijas Institūts, datu matemātiskā apstrāde ar SPSS un MS Excel, matemātiskā modelēšana ar MS Excel un Visual Basic16. 2001.07 Garāžu kooperatīvs “Putnu sala”, datu bāzes izveide MS Access vidē17. 2001.03–2001.04 Latvijas Agrārās Ekonomikas Institūts, datu matemātiskā apstrāde ar MS Excel18. 1999.09–2001.02 Rīgas Stradiņa Universitāte, Antropoloģijas un Antropometrijas Institūts, datu matemātiskā apstrāde ar SPSSRaksti recenzētos izdevumos1. Rasnačs O. u. c. Bērnu mirstības samazināšana, uzlabojot dzīvībai bīstamu infekcijas slimību agrīnu diagnostiku. Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un dzīves kvalitāti apdraudošās slimības – zinātniskā analīze un galvenās rekomendācijas, V. Pīrāga redakcijā 2009, 95 – 110. lpp.2. Rasnačs O., Vītiņš M., Kostjukova S., Elers G., Kantāne I. Informatics subjects’ connection with teachable specialty in Latvia and World. Proceedings of the 7th International Scientific and Practical Conference „Environment. Technology. Resources”, Volume II, Rezekne Higer Education Institution, 2009.06.25-2009.06.27, p. 99 – 107.3. Rasnačs O., Pučuka Z., Gardovska D., Grope I., Pavāre J. Sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroms (SIRS) un sepse Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā ārstētiem bērniem. Rīgas Stradiņa Universitāte, Zinātniskie raksti 2008, 67 – 74. lpp.4. Rasnačs O., Guseinova D., Lazareva A., Šantere R., Bērziņa D., Jaunalksne I., Staņēviča V. Antivielas pret mutētu citrulinētu vimentīnu bērniem ar juvenilu idiopātisku artrītu. Rīgas Stradiņa Universitāte, Zinātniskie raksti 2008, 217 – 222. lpp.5. Rasnačs O., Guseinova D., Lazareva A., Šantere R., Bērziņa D., Jaunalksne I., Staņēviča V. Interleikīna-12, interferona gamma un melatonīna nozīme juvenilā idiopātiskā artrīta aktivitātes un ārstēšanas efektivitātes izvērtēšanā. Rīgas Stradiņa Universitāte, Zinātniskie raksti 2008, 223 – 228. lpp.6. Rasnačs O., Vītiņš M., Kostjukova S., Elers G., Kantāne I. Informatics subjects’ connection with teachable specialty in Latvia and World. Proceedings of the 7th International Scientific and Practical Conference „Environment. Technology. Resources”, Volume II, Rezekne Higer Education Institution, 2009.06.25-2009.06.27, p. 99 – 107.

191

7. Rasnačs O., Vītiņš M. Study Model of Informatics’ Subjects in University linked with specialty. Jelgava, Latvia University of Agriculture, Faculty of Engineering, Institute of Education and Home Economics International scientific conference „Rural. Environment. Education. Personality”, 2009.05.29-2009.05.30, p. 377 – 383. 8. Rasnačs O. Ekonomikas pamatzināšanas augstskolu informātikas priekšmetos. Karjeras Izaugsmes Koledžas konferences rakstu krājums 2009.05, 8.-10. lpp.9. Rasnačs O., Zakriževska M., Mihailovs I. J. Social Representations About Politician: Pilot Research Study. 4 – th International Scientific Conference „New Dimensions in the Development of Society”, Jelgava, Latvia University Of AgriCulture, Faculty of Social Sciences, 2008.09.25-2008.09.26, p. 105 – 111.10. Rasnačs O. Quality assesment of scientific publications from informatics and statistics viewpoint. 13th International Conference on Productivity and Quality Research, Finland, Oulu, 2008.06.25-2008.06.27, p. 622 – 630.11. Rasnačs O., Vītiņš M. Evaluation of the computer science and other branches study program’s integration. Faculty of Information Technologies, Latvia University of Agriculture, 3-rd international scientific conference Applied Information and Communication Technology (AICT), 2008.04.10-2008.04.12, p. 110 – 116.12. Rasnačs O., Vītiņš M. Mācību materiāli un informātikas integrācija ar citu nozaru studiju programmām. Rēzeknes Augstskola, Starptautiska zinātniskā konference „Sabiedrība. Integrācija. Izglītība”, 2008.02.22-2008.02.23, 117 - 123. lpp.13. Rasnačs O. Informātikas integrācija ar veselības aprūpes specialitāšu zināšanām. Rēzeknes Augstskola, Starptautiska zinātniskā konference „Sabiedrība. Integrācija. Izglītība”, 2007.02.23-2007.02.24, 270. – 273. lpp.14. Rasnačs O., Vītiņš M. Informatics for the Students’ Professional Experience. Latvia University of Agriculture, Faculty of Social Sciences, Proceedings International Scientific Conference „New Dimensions in the Development of Society”, 2007.06.14-2007.06.15, p. 331. – 336.15. Rasnačs O., Elers G. Klasteru analīzes lietošana skolotāju kvalifikācijas celšanas kursu analizēšanai. Rīgas Pedagoģijas un Izglītības Vadības Augstskola, III Starptautiskā zinātniskā konference “Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītība”, 2006.04.06-2006.04.08, 121. – 126. lpp.16. Rasnačs O., Pavlovska D., Strūve I., Gardovska D., Bagrade L. Nozokomiālo infekciju prevalence un antimikrobo vielu lietošana BO VAS Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Rīgas Stradiņa Universitāte, Zinātniskie raksti 2004, 78. – 81. lpp.17. Rasnačs O., Laizāne G., Kaže I., Grope I., Gardovska D., Breicis Ģ. Difterijas agrīnās diagnostikas problēmas bērniem. Rīgas Stradiņa Universitāte, Zinātniskie raksti 2004, 22. – 27. lpp.18. Rasnačs O. Optimal planning of intensive milk farming in Latvia. Latvia Agriculture University. Third Nordic – Baltic Agrometrics conference, 2001.05.24-2001.05.26, p. 98 - 102.19. Rasnačs O. Humanities and Social Sciences Latvia 2001 1 (30). A Socioeconomically Balanced Plan for Dairy Farming, 2001.05.24-2001.05.26, p. 141 - 151.Mācību līdzekļi (izdoti reģistrētos apgādos)Rasnačs O., Zariņš P. Testi vidusskolas algebras pamatkursam. Zvaigzne ABC, Rīga,1997.

192

Populārzinātniskas publikācijas1. Kopā. Vai iespējams plānot ražošanu zemnieku saimniecībās, 2000.07, 15. lpp.2. Kopā. Kā “Rudeņos” veiksies ar piena lopkopību, 2000. 02, 12. lpp.3. Latvijas Lauksaimnieks + Lauku Dzīve. Kā plānosim zemnieku saimniecību ražošanu, 1999.06, 32. lpp.4. Kopā. Vai protam plānot graudkopības saimniecību nākamajiem pieciem gadiem, 1999. 11, 49. lpp.5. Latvijas Lauksaimnieks + Lauku Dzīve. Piena lopkopības saimniecību ražošanas plānošana, 1999. 08, 23. lpp.Piedalīšanās konferencēs un kongresos ar referātuStarptautiskas konferences vai kongresi1. 2010.01.15-2010.01.17„The 6th International Conference on Technology, Knowledge and Society”, Vācijā, Berlīnē. Temats „The data base with ICT learning functions for health care students”2. 2010.05.01 – 2010.05.03. 10-я Международная междисциплинарная научно-практическая школа-конференция „Современные проблемы науки и образования”, Ukrainā, Sevastopolē, , nolasīts referāts „Интеграция учебных курсов информатики в специальностях здравоохранения”3. Rasnačs O., Mārtinsone K., Karkou V., Nazarova N., Vāverniece I. Theoretical bases and principles of art therapy practice in Latvia, in the UK and in Russia: findings from a of a comparative study. 7th International Artys Therapies – Theory and Pratice, Riga, Riga Stradinsh University, 2009.07.17-2009.07.19, p. 25 – 274. Rasnačs O., Zakriževska M. Social representations about art therapy in the group of physicians and pedagogues: outcomes of the survey. 7th International Artys Therapies – Theory and Pratice, Riga, Riga Stradinsh University, 2009.07.17-2009.07.19, p. 36 – 375. Rasnačs O., Zakriževska M., Mihailovs I. J. Social Representations About Politician: Pilot Research Study. 4 – th International Scientific Conference „New Dimensions in the Development of Society”, Jelgava, Latvia University Of AgriCulture, Faculty of Social Sciences, 2008.09.25-2008.09.26, p. 79.6. Rasnačs O., Martinsone K., Paipare M., Majore – Dūšele I. Use of Information Technologies in the Therapy of Arts. 6-th International Conference of Arts Therapies, Rezekne University. 2008.07.18-2008.07.20, p. 29 -32.7. Rasnačs O. Quality assesment of scientific publications from informatics and statistics viewpoint. 13th International Conference on Productivity and Quality Research, Finland, Oulu, 2008.06.25-2008.06.27, p. 103.8. Rasnačs O., Vītiņš M. Evaluation of the computer science and other branches study program’s integration. Faculty of Information Technologies, Latvia University of Agriculture, 3-rd international scientific conference Applied Information and Communication Technology (AICT), 2008.04.10-2008.04.12, p. 180.9. Раснач O. И., Витиньш М. В. Международная научно-техническая конференция „Наука и Образование – 2008” г. Мурманск. Элементы статистики и математической моделировании в предметах информатики по специальности психологии. 2008.04.02-2008.04.10, с. 146 – 147.10. Rasnačs O., Vītiņš M. Mācību materiāli un informātikas integrācija ar citu nozaru studiju programmām. Rēzeknes Augstskola, Starptautiska zinātniskā konference „Sabiedrība. Integrācija. Izglītība”, 2008.02.22-2008.02.23, 117 - 123. lpp.

193

11. Rasnačs O., Vītiņš M. Informatics for the Students’ Professional Experience. Latvia University of Agriculture, Faculty of Social Sciences, Proceedings International Scientific Conference „New Dimensions in the Development of Society”, 2007.06.14-2007.06.15, p. 331. – 336.12. Rasnačs O. Informātikas integrācija ar veselības aprūpes specialitāšu zināšanām. Rēzeknes Augstskola, Starptautiska zinātniskā konference „Sabiedrība. Integrācija. Izglītība”, 2007.02.23-2007.02.24, 270. – 273. lpp.13. Rasnačs O., Elers G. Klasteru analīzes lietošana skolotāju kvalifikācijas celšanas kursu analizēšanai. Rīgas Pedagoģijas un Izglītības Vadības Augstskola, III Starptautiskā zinātniskā konference “Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītība”, 2006.04.06-2006.04.08, 121. – 126. lpp.14. Rasnačs O., Bricina N., Pachomova J., Markovicha I., Rinkuzs K. Blood lipids and life style. Epidemiological study. Statistical model. 3 – rd Baltic Atherosclerosis congress, 1 – st international congress of the Latvian society of cardiology. 2004.05.20-2004.05.22, p. 34.15. Rasnačs O., Bricina N. Calculation of lifestyle changing by non – linear programming for health improvement. International interdisciplinary scientific conference, „New Biocybernetic and Telemedical Technologies of the 21 Century for Disease Diagnostics and Patient Treatment”, 2003.06.23-2003.06.25, p. 4.16. Rasnačs O. Optimal planning of intensive milk farming in Latvia. Latvia Agriculture University. Third Nordic – Baltic Agrometrics conference, 2001.05.24-2001.05.26, p. 98 - 102.17. Rasnačs O. Help2 Project. The necessary conditions for development of dairy cattle breeding in Latvia. Sapard programme: opportunities and prospects for the three Baltic countries towards the strategy for integrated and sustainable rural development. International Seminar in Lithuania. Kaunas, 2000.12.15-2000.12.17, p. 3618. Rasnačs O. Use of linear programming in farm production planning. Fifth Internacional conference of Mathematical modelling and analysis. Jurmala, 2000.06.08-2000.06.09, p. 3419. Rasnačs O. The planning of farm production for development of rural business. Help Project. Rural integrated and sustainable development strategy: Problems, models and key actions. Seminar in Lithuania. Kaunas, 1999.11.26-1999.11.27, p. 3520. Rasnačs O. Farm planning over the a1 next years. Rural life, Agriculture and Informatics. Tartu, 1998.06.26-1998.06.28, p. 185Vietējas konferences vai kongresi1. Rasnačs O., Līkopa Z., Balmaks R., Celmiņa Dz., Grope I., Gardovska D. Respiratori sincitiālā vīrusa (RSV) infekcijas epidemioloģiskās un klīniskās īpatnības BKUS ārstētiem bērniem. 2010. g. RSU zinātniskā konference, 2010.03.18 – 2010.05.19.2. Rasnačs O., Lazareva A., Šantere R., Bērziņa D., Staņēviča V. Melatonīna nozīme pacientiem ar juvenilu idopātisku artrītu. Latvijas Ārstu Kongress, 2009.06.19 – 2009.06.213. Rasnačs O., Beināre D., Dūda S. Latvijas iedzīvotāju psihiskās veselības riska faktori. Rīgas Stradiņa Universitāte, 5. zinātniskā konference. 2006.03.03, 56. lpp.4. Rasnačs O., Gorobecs G., Jurenoks A., Elers G. Bērns un viņa dators. Latvijas Universitāte, 64. konference. 2006.02.02

194

5. Rasnačs O., Pavāre J., Lazareva A., Grope I., Gardovska D. Iekaisuma marķieri agrīnai sepses diagnostikai bērniem ar sistēmiskā iekaisuma atbildes sindromu. 2009. gada zinātniskā konference, Rīgas Stradiņa Universitāte, 2009.04.02-2009.04.03, 157. lpp.6. Rasnačs O., Laizāne G., Gardovska D., Kaže I., Breicis Ģ. Klīniskās izmeklēšanas nozīme agrīnā difterijas diagnostikā bērniem. Rīgas Stradiņa Universitāte, Medicīnas nozares zinātniskā konference. 2004.03.05, 2004.03.18, 14. lpp.7. Rasnačs O., Gardovska D., Prokofjeva T., Ņikiforenko J., Sočņevs A. Selective IgA deficiency and diseases in Latvia. Rīgas Stradiņa Universitāte, Medicīnas nozares zinātniskā konference. 2004.03.05, 2004.03.18, 29. lpp.8. Rasnačs O., Bricina N. Dzīvesveida rādītāju ietekmes novērtējums uz veselības stāvokli. Rīgas Stradiņa Universitāte, Medicīnas nozares zinātniskā konference. 2004.03.05, 2004.03.18, 53. lpp.9. Rasnačs O., Bricina N. Dzīvesveida rekomendāciju aprēķināšana ar nelineāro programmēšanu. Rīgas Stradiņa Universitāte, Medicīnas nozares zinātniskās konferences tēzes. 2003.03.07, 47. lpp.10. Rasnačs O., Bricina N. Uztura ietekme uz holesterīna līmeni asinīs: pētījums ar nelineārās programmēšanas metodi. Rīgas Stradiņa Universitāte, Medicīnas nozares zinātniskās konferences tēzes. Medicīnas nozares zinātniskā konference. 2002.02.15, 84. lpp.11. Rasnačs O., U. Teibe, P. Butlers, I. Kalniņš, U. Berķis, Z. Avota, J. Sprieslis, V. Poriņš. Haosa teorijas un fraktāļu ģeometrijas elementi medicīniskās un bioloģiskās fizikas studiju priekšmetos. Rīgas Stradiņa Universitāte, Medicīnas nozares zinātniskā konference. 2004.03.05, 2004.03.18, 178. lpp.Pedagoģiskā darbībaDocētie studiju kursi1. Informātika2. Matemātika3. Matemātiskā statistika4. Biometrija5. Statistika un datu bāzes6. Informātika, statistika un datu bāzes7. Pētījuma plānošana8. Farmaceitiskā informātika9. Kvantitatīvās metodes uzņēmējdarbībā10. Finansu matemātika11. Projektu vadīšana12. Informācijas tehnoloģijas ekonomikā13. Informātika kultūras uzņēmējdarbībā14. Informātika biroja darbā15. Medicīniskā informātika

Izstrādātie studiju kursiFarmaceitiskā informātika, tiek realizēts Rīgas Stradiņa Universitātē, Farmācijas fakultātē, 4. un 5. studiju gadā, brīvās izvēles kurss (C kategorija), 2 kredītpunkti

Sagatavotie mācību līdzekļi

195

1. MS Word mācību materiāli2. MS Excel mācību materiāli3. MS Powerpoint mācību materiāli4. MS Access mācību materiāli5. Programmas SPSS mācību materiāli6. Programmas STATISTICA mācību materiāli7. Programmas MathCad mācību materiāli8. Informātikas lekciju slaidi9. Statistikas un datu bāzu lekciju slaidi10. Projektu vadīšanas lekciju slaidi

Kvalifikācijas celšana ārzemju vai Latvijas augstskolās un pētniecības iestādēs1. 2009.11.24. Piedalīšanās videokonferencē Rīgas Stradiņa Universitātē “Zinātne. Izaicinājumi. Inovācijas. Sasniegumi”2. 2010.05.28. Piedalīšanās EBSCO datubāzu seminārā Rīgas Stradiņa Universitātē3. 2008.03.13 - 2008.03.14 Rīgas Stradiņa Universitāte, 7. zinātniskā konference 4. 2007.06.27 Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Informācijas tehnoloģijas sirdsdarbības un asinsrites optiskam monitoringam, seminārs5. 2007.03.30 Rīgas Stradiņa Universitāte, 6. zinātniskā konference 6. 2005.02.18 Sarkanā Krusta Medicīnas koledžas zinātniski – praktiskā konference, Rīgā “Mans ieguldījums Koledžas attīstībā”7. 2003.12.12-2004.03.13 Rīgas Stradiņa Universitāte sadarbībā ar Lundas Universitāti. Kursi “ Zinātniskās teorijas un ergoterapijas pētījumu metodika”, 7,5 kredītpunkti.8. 2003.04-2003.06 Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte. Kursi “Inovācijas augstskolu pedagoģijā”, 40 st. 9. 2001.01.16-2001.01.17 Valsts administrācijas skola. Kursi “Stratēģiskā vadīšana”10. 2000.08.30-2000.09.09 Rīgas Stradiņa Universitāte. Kursi “ Matemātikas mācīšanas metodika programmās MathCad un Winfunktionen”, 30 st.11. 2000.03.27-2000.03.31 NOVABA course. Consequences of the EU – Membership for the Swedish and Finnish agricultural sector and rural development. Olzstyn 12. 1999.08.09-1999.08.13 Valsts administrācijas skola. Kursi “Personāla vadīšana”13. 1999.08.09-1999.08.13 Rīgas Stradiņa Universitāte. Kursi “ Datu statistiskā apstrāde programmās SPSS un STATISTICA”, 30 st.14. 1996.06.17-1996.06.21 Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte. Kursi “Kombinatorika, statistika un varbūtību teorijas elementi”

Paraksts O. Rasnačs

2010. g. 29. jūnijā

196

Curriculum viate

Vārds, uzvārds: Aigars Reinis Dzimšanas gads: 24.03.1972.Adrese: Rīga, Rūdolfa 1-23, LV-1012, tel.9299144Izglītība: Latvijas Medicīnas akadēmija (AML) 1998.g. –ārsta

grāds.Akadēmiskais nosaukums: LektorsZinātniskie grādi: NavDarba pieredze: 1998.g.–RSU Mikrobioloģijas katedra;

1999.g. – RSU uzņemšanas komisijas atbildīgā sekretāra vietnieks; 2000.g. – RSU Uzņemšanas komisijas atbildīgais sekretārs

Zinātniskā tēma: Baktēriju adhēzija pie dažādiem biomateriāliem; Sabiedriskās aktivitātes: No 2002.g. Latvijas Imunologu asociācijas biedrs.

No 2001.g. Latvijas Fantastikas un fantāzijas biedrības biedrs. No 1999.g. Latvijas Medicīnas mikrobiologu asociācijas biedrs. No 1999.g. AML senators - ievēlēts no Medicīnas bāzes zinātņu katedrām. No 1997.g. Savienības “Latvijas ceļš” biedrs. 1995. – 1998.g. AML senators – ievēlēts saskaņā ar Augstskolu likumu no Studējošo pašpārvaldes; 1997. – 1998.g. – studējošo pārstāvis AML Senāta prezidijā; 1995/g/ - 1998.g. AML Studentu un rezidentu pašpārvaldes padomes loceklis; 1997.g. – 1998.g. AML Studentu un rezidentu pašpārvaldes priekšsēdis; 1996.g. – 1997.g. AML Studentu un rezidentu pašpārvaldes priekšsēža vietnieks; 1995.g. – 1998.g. – Latvijas Studentu apvienības Domes loceklis; 1996.g. – 1998.g. – Latvijas Studentu apvienības valdes loceklis; 1995.g. – 1997.g. – AML Studentu Zinātniskās biedrības valdes loceklis; 1996.g. – 1997.g. – AML Studentu Zinātniskās biedrības valdes loceklis; 1996.g. – 1997.g. – AML Studentu Zinātniskās biedrības priekšsēdis.

Valodas: Latviešu, krievu, angļu

197

Curriculum Vitae

Vārds, uzvārds Antra RoskošaAdrese Zaļā iela 5 – 10, Rīga, LV 1010

Tālrunis 29413614

E-pasts [email protected]ība LR

Dzimšanas datums 23.06.1967.

DARBA PIEREDZE

• Datumi (no – līdz) 2005. janvāris – līdz šim laikam• Darba devēja nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte

• Amats Lektore• Darba pienākumi Mācīt angļu valodu

• Datumi (no – līdz) 1994. februāris – 2003. septembris• Darba devēja nosaukums Rīgas Imantas vidusskola

• Amats Angļu valodas skolotāja

IZGLĪTĪBA

• Datumi (no – līdz) 2006. septembris – līdz šim laikam• Iestādes nosaukums LU doktorantūra

• Pamatpriekšmeti Izglītības vadība• Datumi (no – līdz) 2002. septembris – 2005. janvāris

• Iestādes nosaukums LU • Pamatpriekšmeti Izglītības zinātne

• Iegūtais grāds Izglītības zinātņu maģistrs

Dzimtā valoda Latviešu

CITAS VALODAS

Angļu valoda• Lasīšanas prasmes Ļoti labi

• Rakstīšanas prasmes Ļoti labi• Runāšanas prasmes Ļoti labi

Krievu valoda • Lasīšanas prasmes Ļoti labi • Rakstīšanas prasmes Labi

• Runāšanas prasmes Ļoti labi

ORGANIZATORISKĀS PRASMES UN IEMAŅAS

Patīk organizēt mācību procesu angļu valodas nodarbībās

198

TEHNISKĀS PRASMES Autovadītšanas prasme vairāk kā 10 gadus

CITAS PRASMES UN IEMAŅAS PC prasme – Microsoft Word, Microsoft Excel, PowerPoint

2010. gada 16. aprīlī /Antra Roskoša/

CURRICULUM VITAE

Personas datiIneta Rozenštrauhaadrese: Ormaņu ielā 14-2, Rīga, LV-1002, tel. mājās: 67625189,

darbā: 67089277; mob. 26423943dzimšanas dat.: 1966. gada 24. septembris;tautība: latviete

Izglītība 1995.-1999.

1984.-1989.

1974.-1984.

Akadēmiskā izglītība - pabeigta doktorantūra RTU Silikātu un grūti kūstošu nemetālisku materiālu ķīmijas un tehnoloģijas specialitātē par tēmu “Stiklakeramika ar multibarjeru struktūru no rūpnieciskiem atkritumiem”; 1999. gada 15. jūnijā piešķirts inženierzinātņu doktora grāds par minēto promocijas darbu.Studijas Rīgas Tehniskās Universitātes Ķīmijas Tehnoloģijas fakultātes Silikātu tehnoloģijas katedrā, 1989. gadā piešķirta inženiera - ķīmiķa- tehnologa kvalifikācija Silikātu un augsttemperatūras materiālu ķīmiskās tehnoloģijas specialitātē;Mācības Valmieras 4. vidusskolā, piešķirts atestāts par vidējo izglītību, kā arī nokārtotas B kategorijas autovadītāja tiesības.

Darba pieredze 01.04.2007.-01.12.2007.01.06.2006.-01.12.2006.

2005.g.dec.-pašlaik2004.-2006.

2003. – pašlaik2003.-2006.g.dec.2002. - 2003.2001.-2003.

1995.-2003.1989.-1995.

IZM finansētā projekta Nr. R-7229 „Jauniegūto rūpniecisko atkritumu stiklkeramikas materiālu funkcionālo īpašību novērtēšana“ vadītājaIZM finansētā zinātniskā projekta Nr. R-7086 “Jaunizveidotos būvkeramikas materiālos inkapsulēto rūpniecisko atkritumu reversibilitātes novērtēšana” vadītājaAsocētā profesore RTU MĶF Ķīmijas katedrāLZP granta 04.1029 “Latvijas minerālo izejvielu izmantošanas reciklēšanā un jou apmaiņas procesos” vadītājaDocente LJA Vispārējās Izglītības nodaļāDocente RTU Ķīmijas katedrāPasniedzēja RTU Vispārīgās Ķīmijas katedrāLZP granta 01.0603 “Rūpniecisko atkritumu prespulveru reoloģijas ietekme uz keramikas materiālu īpašībām” vadītājaPētniece RTU MĶF Biomateriālu zinātniski-pētnieciskajā laboratorijāI.kategorijas speciāliste Rīgas Tehniskās Universitātes Ķīmijas Tehnoloģijas fakultātes Silikātu tehnoloģijas katedrā.

199

Kvalifikācijas celšana 2008. – 2009.

2007. - 2008.

2006. – 2007.

2006.g.novembrī2006. g.

2005. g.

2004. g.

2001 g.

„New European Chemicals Regulation (REACH) and the Globally Harmonized System” Polija, Lodza, 21.-22. Aprīlis, 2009., iegūts sertifikāts;Stažēšanās Atēnu Nacionālās Tehniskās universitātes Materiālzinātnes Institūtā, 2008. gada 4.- 13. novembris;„Projektu vadība”, Activa Management Organizāciju vadības sistēmas, 2008. g. 31.janvāris – 01. februāris, sertifikāts Nr.012PRM-001 Sert/2008.;Piedalīšanās RTU TMF Ražošanas Kvalitātes institūta organizētajā akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšanas programmā „Studiju kvalitātes pilnveide” (10.2006. – 06.2007.)Stažēšanās Londonas Imperiālajā koledžā 06.11.2006. – 11.11.2006Līdzdalība starptautiskā Baltijas Universitātes seminārā „University Education for Sustainable Development in the Baltic Sea Region”, 21-25. martā, Borki, PolijaLĪDZDALĪBA SEMINĀRĀ “UNIVERSITY EDUCATION FOR SYSTAINABLE DEVELOPMENT IN THE BALTIC SEA REGION”, KO ORGANIZĒJA BALTIJAS UNIVERSITĀTE, 13.-16. MARTĀ GDAŅSKĀ, POLIJĀ. LĪDZDALĪBA STARPTAUTISKA SEMINĀRA „SAISTOŠU EKSPERIMENTU IZMANTOŠANA ĶĪMIJAS STUNDĀS” ORGANIZĒŠANĀ 2005. GADA 24.UN 25. AUGUSTĀ AR VESTFĀLES VILHELMA UNIVERSITĀTES (MINSTERE, VĀCIJA) ĶĪMIJAS DIDAKTIKAS INSTITŪTA DARBA GRUPAS PIEDALĪŠANOS PROF. H.-D. BARKES VADĪBĀStažēšanās Londonas Imperiālajā koledžā no 2004. gada 4. jūlija līdz 31. augustam „Royal Society” fonda zinātniskās stipendijas ietvaros. Piešķirta DAAD stipendija 2 mēnešu zinātniskam darbam Fridriha-Šillera Jēnas Universitātē Materiālzinātņu tehniskajā institūtā (Vācijā)

Līdzdalība zinātniski-pētnieciskajos projektos

2008. – 2009.

01.04.2007.-01.12.2007.

01.06.2006.-01.12.2006.

Dalība IZM-RTU pētniecības projekta „Augstas stiprības tilpumu nemainoša betona sastāva optimizācija” (2008), vadītāja - L.Krāģe;Dalība IZM-RTU pētniecības projekta „Bezatkritumu tehnoloģiskā procesa vadlīniju izstrāde alumīnija metāllūžņu pārstrādes uzņēmumiem” (2008), vadītāja – D.Bajāre.IZM finansētā projekta Nr. R-7229 „Jauniegūto rūpniecisko atkritumu stiklkeramikas materiālu funkcionālo īpašību novērtēšana“, vadītāja Dalība IZM-LJA pētniecības projektā „LJA lietišķo pētījumu laboratorijas „Ūdens transports un infrastruktūra“ izveide“ (2007), vadītājs – V.Priednieks;IZM-RTU pētniecības projekta „Jauniegūto rūpniecisko atkritumu stiklkeramikas materiālu funkcionālo īpašību novērtēšana”, vadītāja (2007);

200

2004.-2006.

2001.-2003.

2000.-2001.

1999.-2000.

IZM finansētā projekta “Jaunizveidotos būvkeramikas materiālos inkapsulēto rūpniecisko atkritumu reversibilitātes novērtēšana” vadītāja;Dalība IZM–RTU pētniecības projektā “Jaunu, būvniecībā lietojamu un augstās temperatuŗās noturīgu sauso javu maisījumu kompozīcijas izveide, izmantojot metāla pārstrādes blakusproduktus un atkritumus” (2006). Vadītāja – D.BajāreLZP granta 04.1029 “Latvijas minerālo izejvielu izmantošanas reciklēšanā un jou apmaiņas procesos” vadītāja;LZP granta 01.0603 “Rūpniecisko atkritumu prespulveru reoloģijas ietekme uz keramikas materiālu īpāšībām” vadītājaIZM Tirgus orientētā projekta “Salturīga blietēta betona precīzas formas dekoratīvu izstrādājumu iegūšanas tehnoloģijas pilnveidošana un ieviešana” vadītāja. Projekts realizēts sadarbībā ar SIA “Pamats”Līdzdalība EK zinātniski-pētnieciskajos projektos: Latvijas-Vācijas-Polijas-Ukrainas kopprojekts “COPERNIKUS”

CIPA CT 94-0215 "Treatment and Recycling of Unavoidable Industrial Waste - Development of Glassphase Containing Materials with Multi-Barrier Structure" (1995-1999);

Vācijas-Latvijas bilaterālais projekts “Sekundärrohstoffgewinnung aus lettländischen mineralischen Industrieabfällen” LET-003-96, (1996-1999);

ES 5. ietvara programmas projekts “COPERNIKUS” “Radiation resistant materials used in medicine from industrial waste” (2000/2003);

Vācijas Augstākās izglītības un zinātnes ministrijas Vācijas-Latvijas bilaterālā projekta Nr. LVA 00/002 “Elektrisch leitfähige Ti haltige Keramik für biologische und industrielle Anwendung” (2000/2003);

Starptautiskā sadarbība2010.g. 22.04.-29.04.2010.g. 15.01. – 28.04.

2008.- pašlaik.

2000.- pašlaik:

1996.- 2003.

BILATERĀLĀ PROJEKTA ERASMUS IETVAROS KOPĀ AR ASOC.PROF. L.KRĀĢI LASĪJA LEKCIJAS ATĒNU NACIONĀLAJĀ TEHNISKAJĀ UNIVERSITĀTĒ;

BILATERĀLĀ PROJEKTA ERASMUS IETVAROS ATĒNU NACIONĀLAJĀ TEHNISKAJĀ UNIVERSITĀTĒ MAĢISTRA DARBA PRAKTISKO DAĻU VEICIS RTU MĶF STUDENTS EDMUNDS LODIŅŠ;

AR ATĒNU NACIONĀLĀS TEHNISKĀS UNIVERSITĀTES MATERIĀLZINĀTNES INSTITŪTA PROF. E.CHATZITHEODORIDI, NOSLĒGTS BILATERĀLAIS ERASMUS STUDENTU UN PASNIEDZĒJU APMAIŅAS LĪGUMS (2009. – 2013.);

AR LONDONAS IMPERIĀLĀS KOLEDŽAS MATERIĀLU DEPARTAMENTA PROFESORU DR. INŽ. A.BOCCACCINI NATO GRANTA NR. PST.EV. 977624 IETVAROS;

SADARBĪBĀ AR PROF. A.BOCCACCINI 2006. GADA MARTĀ IESNIEGTS KOPĒJS BILATERĀLS PROJEKTS FONDAM „ROYAL SOCIETY”; AR JĒNAS FR. ŠILLERA UNIVERSITĀTES MATERIĀLZINĀTNES

TEHNISKO INSTITŪTU DR. INŽ. J.BOSSERTA VADĪBĀ;

201

SADARBĪBĀ AR MINĒTO INSTITŪTU ZINĀTNIEKIEM TAPUŠAS VAIRĀKAS KOPĪGAS ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS.

Publikācijas Publicētas vairāk kā 60 zinātniskās un citas publikācijas

KonferencesAr referātiem piedalījusies sekojošās konferencēs (dati kopš 2000.gada):

2009.

2008.2007.

2006.

2005.

2004. 2003.

2002.2001.

2000.

International Conference IBAUSIL’17, 2009. 22.-26. September; International Conference of Silicate Materials, Kaunas

Technological university, 7.-8. May; International Conference of Novel Architectural materials,

Kaunas Technological University, 2008., 3.-4. November; International Conference of Silicate Materials, 2008., 25.-26.

May; LJA 10. Starptautiskā Konference "Ūdens transports un infrastruktūra" t

(2008), 24.-25. aprīlī, Rīga, Latvija Starptautiskā konference „EcoBalt’2008”, 5.-6. maijā, Rīga,

Latvija; International Summer School-Conference „Adwanced materials

and Technologies”, Palanga, Lithuania, 2007., 19.-25. August; Starptautiskā conference „Eco-Balt’2007”, 11.-12. maijā, Rīga,

Latvia; 10th International Conference „Transport Means’2006”, October 19-

20., Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania Starptautiskā konferencē ”EcoBalt-2006” 13.-14. maijā, Rīgā; Starptautiskā konferencē „Theory for Practice in the Education of

Contemporary Society”, Riga, 2006. gada 19.-20. martā; LJA 8. starptautiskā konferencē „Ūdens transports un infrastruktūra-

2006”, Rīgā, 2006.gada 20.-21.aprīlī; Konference “EcoBalt’2005”, 2005. gada 5.-6. maijs, Rīga, Latvija LJA 7. zinātniski-praktiskā conference Konference “EcoBalt’2004”, 2004. gada 6.-7. maijs, Rīga, Latvija Starptautiskā konferencē “EcoBalt’2003”, RTU 14.-15.maijā Starptautiskā Silikātu tehnoloģijas konferencē Kauņas Tehnoloģijas

Universitātē 24.-25. aprīlī 43. RTU konferencē 2002. g. 11. – 14. oktobrī, Rīgā; II Pasaules latviešu Zinātnieku kongresā 2001. gada 14. un 15.

augustā, Rīgā; Eiropas Keramikas biedrības rīkotajā konferencē “Seventh EceRS”

2001. gada 9.–13. septembrī Bruggē, Beļģijā; Starptautiskā konferencē “8th Euroseminar on Microscopy Applied to

Buildings Materials” 2001. gada 4.-7. septembrī Atēnās, Grieķijā; Starptautiskā konferencē “Succesfull Waste Management” 2001. gada

15.-17. oktobrī Vīnē, Austrijā; Eiropas Keramikas Biedrības Starptautiskā konferencē “Polish

202

Ceramics’2000” Spalā, Polijā; 14 Starptautiskā Celtniecības Materiālu konferencē “ibausil” 2000,

Veimārā, Vācijā;

Prasmes Pārzina datorprogrammas: Microsoft Word 97&6.0/95, Word for Macintosh, Exel, Power Point, Corel Draw, Fox-Pro.Pārzina: brīvi - latviešu, krievu valodas, vācu; angļu – sarunu līmenī.

2010. gada 29. jūnijā I.Rozenštrauha

203

Curriculum vitae

GenādijsVārds

SagalovičsUzvārds

Minskas apgabalsDzimšanas vieta

Personas kods:3 0 0 3 3 6 - 1 1 8 1 8

30. marta 1936. g.Datums, mēnesis, gads

Darba vieta un ieņamamais amats: RTU, profesoru gupas vadītājs, Valsts prēmijas laureāts

Darba vietas adrese:

RTU, EEMT institūts, Kaļķu 1, Rīga LV-1658, Latvija

Mājas adrese:

Vīlipa iela, 8, dz. 172, Rīga, LV-1083, Latvija

Tālruņa Nr. 7089383 Tālruņa Nr. 2454082

Telex:Fax: +371 7089383E-mail: [email protected]

Izglītība

Pamatstūdijas, maģistratūra, doktorantūra (aspirantura).

Mācību iestāde, valsts

Studiju laiks.

Specialitāte Kvalifikācija

Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, Latvija

1953-1961 Lauksaimniesības mehānizācija

Inženieris-mehānikis

Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas aspirantūra, Latvija

1964-1967 Mašīnu remonts Tehn. Zinatnu kandidāts

Zinātniskā kvalifikācijaZinātniskā padome, iestāde,

valstsGads Specialitate Zinatniskais

grādsDiploma

NrLatvijas Lauksaimniecības akadēmija, Latvija

1968 Mašīnu remonts Tehn. Zinatnu kandidāts

MTH N 038287

Rīgas Tehniskā universitātes 1992 Inženierzinātne Inženier- B-D N

204

Habilitācijas padome H-04, Latvija zinātņu doktors

000042

Rīgas Tehniskā universitātes Habilitācijas padome H-04, Latvija

1992 Inženierzinātne Inženier-zinātņu habilitētaisdoktors

B-Dh N000053

Zinātniskā un pedagoģiskā darbība:Zinatniskas iestādes (laika periods), zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, lekciju kursi,Magistrantūras un doktorantūrsa (aspirantūras) vadīšana1964 - 1968.g. LLA aspirants, asistents, konstruktoru-pētniecisko grupu vadītājs;1969 - lidz šim brīdim. RTU docents, katedras vadītājs, profesors (dipl. ПР N008985), elektronikas un vakumtehnikas tehnologiju un materiālu profesoru grupas vadītājs. Zinātniskie darbi aparatbūves, emisijas spektroskopijas, virsmas analizes jomā. Projekti: BIOMED PECO PL-1114, TEMPUS PHARE S_JEP-12402-97; granti: LZP N96.0514 (vadītājs). Lekciju kursi "Elektronikas tehnikas materiāli" , "Mikrotehnoloģijas pamati" , " Elektronu aparatbūves tehnoloģija", "Mašīnbūves tehnoloģija", "Iekartu drošums" u.c. Vada maģistrantus, doktorandus.

Publikaciju skaits 153, t.sk., monografijas 2, publ. starptaut. Izdevumos 141, parējas 10

Nozīmīgākas publikācijas:1. Сагалович Г.Л., Мелехин В.П., Дехтяр Ю.Д., Экзоэлектронная

спектроскопия дефектов твердого тела. Рига, изд. Лиесма 1991, 80 с.2. Sagalovich G., Dekhtyar Yu. Photothermostimulated Exoelectron Emission from

Crystalline Silicon Containing Edge Dislocations and Point Defects. Phys.Stat.Sol. (a), 102, 665(1987) p. K665-К677.

3. Сагалович Г.Л., Дехтяр Ю.Д. Экзоэлектронная эмиссия монокристаллического кремния и ее практическое применение. Изв. АН СССР, сер. физ., 1988, N 8, с. 1611-1613.

4. Sagalovich G., Dekhtyar Yu, Balodis A. Emision local testing of mechanical stresses in surface layer of silicon. Microelectronics Manufacturability, Yieldand Reliability, Hannover, Proc. SPIE Vol. 2334, pp.244-249, 1994.

5. G.Sagalovich. Application of exoemission spectra to evaluate defects and reliability of devices. Sci. Rep. Techn. Univ. Opole, Ser. Physics, Vol.19*, N 231, 1997, p. 30.

6. G.Sagalovich, I, Litvinov, Development of exoelectron power parameters for reliability of mechanical parts, Latvian Journal of Physics and Technical sciences, , N6, Supplement, 2000, Riga, pp.224-227

7. G.Sagalovich, I, Litvinov, Development of energy indices of reliability, 13th international Symposium on exoemission and related relaxation phenomena, Jurmala, Latvia, 2000

8. G.Sagalovich. Evolution of the contribution of linear and point defects to information

205

parameters of exoelectron emission, Scientific Proceedings of Riga Technical University, ISSN 1407-8015, series 6th, Mashine Science and Transport, Biomedical Engineering and Microtechnologies, Vol.9, 2002, Riga, p.186-189

9. Yu.Dekhtyar, H.-J.Hein, V.Noscov, J.Vetra, V.Zemite, G.Sagalovich, R.Zakovskis. Investigation of microstructural and mechanical properties of several centuries human bones, Germany, Halle University, 2003 (in press).

10. G.Sagalovich, V.Zemite. Caused by processing media defectness of semiconductor surface, Lithuania, Kaunas University, Palanga, 2003 (in press).

11. Yu.Dekhtyar, H.-J.Hein, V.Noscov, J.Vetra, V.Zemite, G.Sagalovich, R.Zakovskis. “Microstructural and electronical characteristics of several centuries bones”. “Biomedical Engineering”, Lithuania, Kaunas, 2003 (in press).

12. Yu.Dekhtyar, V.Noscov, J.Vetra, V.Zemite, G.Sagalovich. “Exoelectronemission technique for estimation of human bones from several centuries”. Starptautiskā zinātniski tehniskā konference “Medelektronika 2003”, Baltkrievija, Minska, Baltkrieijas Valsts universitāte, 2003 (in press).

Patenti, autora apliecību, licencu skaits: Patentim izgudrojumi, reģistrētas jaunas augu un dzīvnieku šķirnes, līnijasKopā 14, starp tiem:1. Dekhtyar Yu.D., Sagalovich G.L. Method for checking of quality of the semiconductor crystal.

N 1728901, USSR, 1991, priority 1990. (In Russian).2. Dekhtyar Yu.D., Sagalovich G.L., Savvaitova Yu.A. , Kazakova E.A., Vinogradov A.Ya.

Method for checking of admixture concentration in silicon. N 1749953, USSR, 1992, priority 1990. (In Russian).

3. Dekhtyar Yu.D., Kvelde Yu.A., Kunitzin A.V., Markelova G.N., Noskov V.A., Sagalovich G.L. Control method for evaluation of thin films ion etching process ending. N 1806419 A3, Russia, 1992,. (In Russian).

4. Дехтяр Ю., Куницын А., Сагалович Г. И др. "Устройство для контроля окончания процесса сухого травления", патент RU 2091905 C1, 1997

5. Апелс А., Дехтяр Ю., Сагалович Г. и др. Устройство для визуализации структурных дефектов. Патент RU 2094907C1, 1998

Svešvalodu zināšanasLasītprasmeteicami, labi,

viduvēji

Rakstītprasmeteicami, labi,

viduvēji

Runātprasmeteicami, labi,

viduvēji

Krievu valodaVācu valudaAngļu valoda

X X

X X

X X

(Datums)__________________________

(Paraksts)

206

CURRICULUM VITAE

PERSONAS DATI:Tatjana Survilo dzim. 1949. gadā 21. septembrī, Kuriļskā, Sahalinas apgabalā. Adrese: Enerģētiķu ielā 5, dz. 49, Salaspils, LV-2121. Tālr.:7942849 (mājās); 7089420 (darbā).

IZGLĪTĪBA:1973 - Latvijas Universitāte (LU) 1979 - ZA Ekonomikas Institūts – aspirantūra 1993 - LU ieguvusi Dr. oec

PAPILDIZGLĪTĪBA, KURSI:1993 – kursi “Menedžments” – organizēja LU un Zviedru firma OMNIA, Stokholmā.1994 – kursi “Business English” un “Mārketings” – organizēja LU un International Language School “Grove House”, Anglijā2000 mārts – seminārs “BALTECH” projektā ietvaros; “Productivity Management” mācību programmas prezentācija; Stokholmā,2002 februāris – kursi “Euro innovation manager” – organizēja Brno Tehniskā Universitāte kopā ar Čehijas Universitātes

ZINĀTNISKĀS KONFERENCES LATVIJĀ UN ĀRVALSTĪS:1993 - “Unemployement and education problems in Riga” – Combatting unemployment through vocational training: the role of the city. Standing Conference of Local and Regional Authorities of Europe. Stockholm 1994 – Seminar “The Problems of Privatization” – Ministry of Economics, Czech Republic, Prague.2003 - “The problems of productivity in Latvia” - Соцiально – трудовi вiдносини та соцiальна полiтика у сучастних економiчних умовах, Украiна, Мiжнародна науково – практична конференцiя. 2003 - “Tautsaimniecības struktūras izmaiņas un darba ražīgums” – RTU starptautiskā konference “Tautsaimniecības un uzņēmējdarbības attīstības problēmas”, Rīga.

DARBA PIEREDZE:1995 – līdz šīm laikam Rīgas Tehniskā Universitātē, IEF, Ražošanas un uzņēmējsabiedrības organizēšanas katedra, docente.1991-1994 – Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas pašvaldība, Tautsaimniecības nodaļas vadītāja.1974-1991 – ZA Ekonomikas Institūts – vecākā zinātniskā līdzstrādniece.

VALODU PRASME:- krievu: teicami- angļu: labi- vācu: - PUBLIKĀCIJAS: 26 publ., 24,5 iesp.l.

207

208


PERSONAS DATI

Uzvārds, Vārds: Airisa ŠteinbergaE-pasts: [email protected]ālrunis darbā: 67089152Personas kods: 050368-10906

VALODAS

Dzimtā valoda: latviešuCitas valodas: krievu un vācu valodas

IZGLĪTĪBA

1994. gadā absolvējusi LU maģistratūru un ieguvusi pedagoģijas maģistra grādu.

1990. gadā beigusi LU Bioloģijas fakultāti un ieguvusi biologa, bioloģijas un ķīmijas pasniedzējas kvalifikāciju.

ZINĀTNISKIE GRĀDI

1997. gadā ieguvusi psiholoģijas doktora (Dr. psych.) grādu.

KVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANA

Starptautiskais seminārs-treniņš „Attīstības psiholoģiskais pavadījums. Perinatālās psiholoģijas pamati” Starptautiskās profesionālās meistarības centrs „Vaiņode”, semināra vadītājs Dr.med.I.Dobrjakovs. Rīga, 18.-20.februāris, 2005.gads. Ir sertifikāts

Starptautiskais seminārs-treniņš „Ģimenes konsultēšana”. Starptautiskās profesionālās meistarības centrs „Vaiņode”, semināra vadītājs Dr.med.I.Dobrjakovs. Rīga, 22.-25.maijs, 2005.gads. Ir sertifikāts

Starptautiskais seminārs-treniņš „Psihoseksuālās attīstības traucējumi un to korekcija”. Starptautiskās profesionālās meistarības centrs „Vaiņode”, semināra vadītājs Dr.med.I.Dobrjakovs. Rīga, 28.februāris-2.marts, 2006.gads. Ir sertifikāts

Starptautiskais seminārs-treniņš „Personības attīstības treniņš: sevis atklāšana”. Starptautiskās profesionālās meistarības centrs „Vaiņode”, semināra vadītājs Pēterburgas valsts psiholoģijas un sociālā darba institūta vecākā pasniedzēja V.Kokarenko. Rīga, 19.-21.maijs, 2006.gads. Ir sertifikāts

209

Starptautiskais seminārs-treniņš „Eitīmā terapija”. Starptautiskās profesionālās meistarības centrs „Vaiņode”, semināra vadītājs Pēterburgas valsts psiholoģijas un sociālā darba institūta vecākā pasniedzēja V.Kokarenko. Rīga, 2.-4.jūlijs, 2006.gads. Ir sertifikāts

Starptautiskais seminārs-treniņš „Sistēmiskā psihodrāma ģimenes psihoterapijā”. Starptautiskās profesionālās meistarības centrs „Vaiņode”, semināra vadītājs Dr.med., prof. E.G.Eidemillers Rīga, 20.-25.augusts, 2006.gads. Ir sertifikāts

Starptautiskais seminārs-treniņš „ Psihodrāma organizāciju konsultēšanā”. Starptautiskās profesionālās meistarības centrs „Vaiņode”, semināra vadītājs psiholoģijas zinātņu kandidāts V.Semjonovs. Rīga, 14.-16.maijs, 2007.gads. Ir sertifikāts

Starptautiskais seminārs-treniņš „ Psihodrāma individuālajā un grupu konsultēšanā”. Starptautiskās profesionālās meistarības centrs „Vaiņode”, semināra vadītājs psiholoģijas zinātņu kandidāts V.Semjonovs. Rīga, 25.-27.janvāris, 2008.gads. Ir sertifikāts

DARBA PIEREDZE

RTU Humanitārais Institūts, Socioloģijas un pedagoģijas katedra, docente kopš 1998. gada; no 2006.gada Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docente.

RTU, lektore, 1994. – 1998.

Rīgas komercskola, skolotāja, 1990. - 1999.

APMĀCĪBAS KURSU UN TRENIŅU VADĪŠANA

Apmācība „Rietumu bankas ”jaunajiem darbiniekiem, tēma „Komunikācija un stresa vadība” 2005. - 2006.gads.

ESF finansēts darbinieku apmācības projekts „Sadarbība un saskarsme pārdošanā” „Medicīnas biznesa akadēmijas” „Medicīnas pārstāvju skolas” un farmaceitisko firmu pārstāvju darbiniekiem. 2006.-2007.gads

Lekcijas grupas „Excelsio” direktoriem „Emocionālā inteliģence” 2007.gada janvārī

„Consolis” administratīvo darbinieku apmācība – treniņš „Komandas saliedēšana” 2008.gada 9.maijs

ZIN ĀTNISKĀ DARBĪBA UN DALĪBA SVARĪGĀKAJOS AKADĒMISKAJOS PROJEKTOS

No 1990.-2005.gadam starptautiskā projekta „Internationales lernen” dalībniece.

No 01.07.06.-30.06.2007. dalība ESF projekta „Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas un IT jomā” izveidē un realizācijā.

210

PUBLIKĀCIJASPublikācijas zinātniskos izdevumos

Iesniegts publicēšanai Tībingenas universitātē raksts „Die das Wohlbefinden der Halbgewachsene bestimmenden Faktoren an den Schulen Lettlands“

Šteinberga A. Bērna optimālas attīstības priekšnoteikumi perinatālās psiholoģijas kontekstā. RTU Zinātniskie raksti.8.sēr. „Humanitārās un sociālās zinātnes”, 10.sēj. R.,RTU,2006. 71.-77.lpp.

Штейнберга А А Использовании психологического тренинга с подростками в воспитании в Латвии Сборник материалов научно-практической конференции В.М.Бехтерев и современная психология. 28сентября – 1октября 2005года.

Šteinberga A. Zinātniskās pētniecības attīstība starptautiskā projekta „Internacionālā mācīšanās” ietvaros (1990.-2001.g.). RTU zinātniskie raksti 8.sēr., „Humanitārās un sociālās zinātnes”, 8.sēj.R., RTU, 2005.g., 111.-115.lpp.

ŠponaA., Šteinberga A. „Aktuelle pảdagogische und politische Problematik der Integration der Schuljugend in Lettland” // „Jugend in Europa – Integrationsprobleme und Partizipationschancen”, Bericht Nr.48, Universitảt Tủbingen, 2004.

Šteinberga A. Emocionālās inteliģences pilnveidošanās arodizglītībā. RTU Zinātniskie raksti, 8.sēr., „Humanitārās un sociālās zinātnes”, 4.sējums, R., RTU, 2003., 36.-40.lpp.

Šteinberga A. Skolas funkcijas mūsdienu Latvijā. RTU Zinātniskie raksti, 8.sēr., 14 sēj., „Humanitārās un sociālās zinātnes”, R., RTU, 2008., 59.-71.lpp.

Mācību un metodiskie līdzekļi:

A.Šteinberga. Ievads attīstības psiholoģijā. R., RTU, 2001.

A.Šteinberga. Vispārīgā un personības psiholoģija. R., RTU Izdevniecība, 2006.

DALĪBA ZINĀTNISKAJĀS KONFERENCĒS

RTU 50.starptautiskā zinātniskā konference 2009.gada 15.oktobrī, referāts ”Pedagoģiskā psiholoģija – teorētiskā bāze izziņas procesa organizēšanai”

RTU 49.starptautiskā zinātniskā konference 2008.gada 13.oktobrī, referāts ”Spēle – skolotāju tālākizglītības līdzeklis”

RTU 48.starptautiskā zinātniskā konference 2007.gada 12.oktobrī, referāts ”Skolēnu attieksme pret skolu kā izglītības kvalitātes kritērijs”

211

Starptautiskais zinātniskais simpozijs „Teorija praksei” Tībingenas universitātē 2007.gada 3.-7.jūlijs, referāts „Subjektīvie un objektīvie izglītības kvalitātes kritēriji”

RTU 46.starptautiskā zinātniskā konference 2005.gada 15.oktobrī, referāts ”Bērnu attīstība no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam perinatālās psiholoģijas kontekstā”

Konference „Perspektiven der multikulturellen Gesellschaft”, Rīgā 2005.gada 3.-7.martā. Referāts „Das individuelle Wissenschafliche Wachstum im Rahmen des internationalen Projektes „Internationales Lernen”

RTU 45.starptautiskā zinātniskā konference 2004.gada 14.oktobrī, referāts ”Zinātniskās pētniecības attīstība starptautiskā projekta „Internacionālā mācīšanās ietvaros (1990.-2001.g.)”

RTU 43.starptautiskā zinātniskā konference 2002.gada 14.oktobrī, referāts ”Emocionālais fons un darbības efektivitāte mācību stundās”

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Pedagoģiskā darba stāžs augstākās izglītības iestādē 14 gadi

Lekciju kursi

Vispārīgā un personības psiholoģijaAttīstības psiholoģijaPedagoģiskā psiholoģijaĢimenes psiholoģija

Lekcijas ārzemju augstskolā

Lekcija Frankfurtes universitātes Pieaugušo izglītības departamentā „Schprachpolitick und Schulwesen in Lettland – ein historischer Ueberblick” 2006.gada 28.aprīlī.

ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA

RTU zinātnisko rakstu redkolēģijas locekle

Paraksts _______________________

Datums _______________________

212

CURRICULUM VITAE

Juris ŠīrsDzimis: 1964 gada, 20 februārī, Rīgā.

Tautība: Latvietis

Ģimenes stāvoklis: precējies [viens dēls]

Svešvalodas: angļu, krievuIzglītība:

1971 - 1982 Priekules 1. vidusskola1990 Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU),

diplomēts radioinženieris.1995 Stažējies Northern Computers apmācību centrā, Anglijā.1997 AOTS kursi Sony Austria centrā, Vīnē2001 Microsoft kursi:

- Microsoft Windows 2000 Network & Operating Systems essentials;

- Supporting Windows 2000 Professional & Server;- Supporting MS Windows 2000 Network Infrastructure.

Darbs:1985 - 1991 inženieris RTU, Radiotehnikas un Sakaru fakultātē.kopš 1991 1 kategorijas speciālists, RTU.1994 - 2000 vadošais inženieris Sia ADI.kopš 2000 vadošais inženieris Sia Inge.kopš 2001 pasu sistēmas administrators Sia ADI.

Darbības virzieni:- lekciju kursi studentiem: integrālo mikroshēmu pielietošana, mikrokontroleru pielietošana un programmēšana.

- Programmatūras izstrāde: programmnodrošinājums datu savākšanas un analīzes iekārtām. Programmnodrošinājums ieejas vadības sistēmām. Datu bāzu programmēšana. Programmēšanas valodas: FoxPro, C, C++, asemblers mikrokontrolieriem un mikroprocesoriem (i486,MPASM un TMS370).

- praktiskā darbība: pieejas vadības sistēmas, datu savākšanas sistēmas, temperatūras kontroles sistēmas, sistēmas ar viedkartēm u.c.

Pasta adrese: Āzenes 12, Rīga, LV-1048, LatvijaTelefons: +371-7089203E-mail: [email protected]ājas adrese: Ozolciema iela 12/2 dz. 137, Rīga, Latvija

213

Pēdējā publikācija: P.Misāns, J. Šīrs uc. Development of Data Acquisition and Signal Processing System for Chemical Sensor Array. LU CFI 11-tā Konference ‘95, Rīga, 20 - 22 Februāris.

Guntis TribisStabu iela 15-23Rīga, LV 1010

CURRICULUM VITAE

PRASMES UN IEMAŅASlektora pieredzezinātniskā darba pieredzeautovadītāja tiesības

IZGLĪTĪBA1988. – augstākā izglītība: inženieris - mehāniķis (Rīgas Politehniskais institūts)1994. – akadēmiskais grāds – M.Sc.Ing.

VALODASlatviešu – dzimtāangļu – labikrievu – pārvaldu brīvi

DZIMŠANAS DATI05.12.1962., Rīgā

NODARBOŠANĀS1988.-1992. profesora asistents Rīgas Politehniskajā institūtā1992. – šobrīd – lektors Rīgas Tehniskajā universitātē

DARBA PIEREDZE 1994. – Bīstamo kravu tranzīta riska novērtējums Jelgavas dzelzceļa stacijā.1994. – Jelgavas riska novēršanas programma, balstīta uz APELL ideoloģiju.

1995. – Komplekss Jelgavas bīstamo industriālo objektu kvantitatīvā riska novērtējums.1996. – Uzņēmuma “Ventspils nafta” kvantitatīvā riska novērtējums1996. – Rīgas Centrāltirgus kompleksa kvantitatīvā riska novērtējums

1996. – Rīgas rajona reģionālās attīstības koncepcijas izstrāde – riska novērtējuma sadaļa1997. – Kvantitatīvais riska novērtējums farmaceitiskajā uzņēmumā GRINDEX.1997. – Inčukalna pazemes gāzes krātuves kvantitatīvā riska novērtējums1997. – Riska novērtēšanas un novēršanas pasākumi Latvijā. Valsts pasūtījums.1998. – Siguldas kamaniņu un bobsleja trases riska novērtējums.1998. – Liepājas kompleksais riska novērtējums1998. – Bīstamības un riska novērtēšana (valsts pasūtījums)1998 – A/S Olainfarm audits par gatavību ieviest kvalitātes un vides

pārvaldības sistēmu atbilstoši ISO 14001 PIEDALĪŠANĀS STARPTAUTISKAJOS PROJEKTOS

1998.-1999. – The Swedish Institute of International Affairs, projekta Management – Baltic grupas dalībnieks

214

1999.-2000. – Phare Credo programmas projekts “Riska faktoru novērtējums Jelgavas un Šauļu rajonos”

2001.-2002. - "Risk asessment of East-West Transportation Corridor – Latvia"

PUBLIKĀCIJAS5 raksti

215

CV1. Uzvārds, vārds: TIPĀNS Igors.2. Personas kods: 070253-11211.3. Dzimšanas vieta: Latvija, Rīga.4. Dzīves vieta: Latvija, Rīga, Madonas 19-69 tel. 29495699.5. Ģimenes stāvoklis Precējies, 3 bērni6. Darba vieta un amats:

RTU, Ārzemju studentu departamenta direktors, RTU MI asociētais profesors.

7. LR zinātniskais grāds, diploma Nr., specialitāte:

Dr.sc.ing., B-D Nr. 000239, mehānika, mašīnbūve.(RTU, 27.10.92)

8. Praktiskā darbība: studentu prakses vadība, līgumdarbu izpilde RTU, UTC (Francija), līgumi ar “PBLC”, “Skanska” (Zviedrija),”Halcrow” (Lielbritānija)


No 1976. g. – pēc augstskolas beigšanas – darbs RTU par asistentu, vecāko pasniedzēju, docentu, asociēto profesoru. No 2001.līdz 2010.gadam vadītajos kursos ‘Teorētiskā mehānika’, „Tehniskā mehānika”, „Materiālu pretestība” mācījušies ap 1010 studenti, no tiem – 71 ārzemju students

10. Metodiskais darbs

Līdzautors mehānikas uzdevumu krājumam (Visšaja Škola, Maskava, 1989); 2008.g. - atkārtots izdevums Sanktpēterburgā, praktisko nodarbību izstrādnes RTU Mehānikas ievadkursam (1995-1996.g.).1998.g. Informācijas sagatavošana par RTU angļu valodā Oksfordas izdevniecībai ”Hobson Publishers”. Kopš 1998. – piedalīšanās EAIE darbā, t.sk. konferencēs Stokholmā, Māstrihtā, Leipcigā, Porto un Turīnā (uzstāšanās ar referātu),Tronheima (dalība izstādē). Piedalīšanās izglītības izstādēs Pakistānā (1999.g.), Libānā (2000.g.), Singapūrā (2000.g.) un Ķīnas TR (2000., 2001.g.), Krievijā (2002.g.), izglītības seminārā Indijā (2003.g.), izglītības izstādē ASV (2005.g.), EHEF izstādēs Indijā (2006.g.), Malaizijā un Ķīnas TR (2007.g.), Kazahstānā (2009.g.), lai piesaistītu ārzemju studentus RTU. Līgumu slēgšana ar izglītības aģentūrām par ārzemju studentu piesaistīšanu RTU (noslēgti 30 līgumi); 2003.g.- producents filmai par RTU angļu valodā (studija “Visio”), . 2004., 2005.g. – līdzdalība ekspertu semināros ES finansētā projektā Grācas universitātē (Austrija); 2007.-2008.gadā –dalība TEMPUS projektā TEMPUS SCM-T032A06-UZB (projekta vadītājs – University of Westminster, Lielbritānija; 2007-2009.piedalīšanās Erasmus projektā 134522-LLP-1-2007-ES-ERASMUS-ECDSP, Sub-programme ERASMUS Curriculum Development (projekta vadītājs – Universitat Autonoma de Barcelona, Spānija);

216


Svārstības nelineārās sistēmās

12. Piedalīšanās pētniecisko un darbu veikšanā

Latvijas Zinātnes Padomes projektu Nr. 93.407, Nr.96.0506; 01.0626 vadītājs; Starptautiskā projekta " INCO-COP 95/0054" izpildītājs, projekta NAS Aurora G3RD-CT-2000-00246 izpildītājs (2001-2003), IZM projekts 2007.g.,ES finansēts FP7 projekts „FILOSE” (Robotic FIsh LOcomotion and SEnsing) FP7-ICT-2007-3 STREP 2009.-2012.g.


Autors 83 publikācijām (54 zinātniskām un 29 metodiskām) Latvijas, Krievijas, ASV, Lielbritānijas, Čehijas, Francijas, Izraēlas un Polijas žurnālos, rakstu krājumos un konferenču materiālos

14. Valodu prasme: latviešu, angļu, krievu (brīvi), vācu, franču un ungāru (var sazināties)


Vairākkārtēja piedalīšanās TEMPUS projektos (1994.,1996.,1997, 1998,2007), kursu izstrāde sadarbībā ar Kompjenas Tehnoloģiskās Universitātes (Francija) un Tventes universitātes (Nīderlande) pasniedzējiem; semināri EAIE (European Association for International Education) un Lielbritānijas Starptautiskās izglītības padomes UKCOSA ietvaros; 2003.gadā – 3 mēnešu zinātniskais un pedagoģiskais darbs Kompjenas Tehnoloģijas Universitātē (Francija), 2006.g. nobeigts Microsoft Unlimited Potential kurss „Datu bāzu pamati”, 2007-2008.piedalīšanās RTU organizētajā kursā „Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas un IT jomā”


RTU promocijas padomes P-03 loceklis, RTU Uzņemšanas komisijas loceklis, EAIE biedrs

2010.gada 30.jūnijā Igors Tipāns

CVDZĪVES UN DARBA GĀJUMS

Personīgie datiVārds, uzvārds Gunārs Upītis

Adrese Rīgā, Saldus ielā 3B-44, LV-1007Tālrunis 7468272

Dzimšanas datums 1946.g. 25. jūnijs

Izglītība 1992 inženierzinātņu doktors (dr.sc.ing.)1986 tehnisko zinātņu kandidāts

217

1964 - 1969 Rīgas Politehniskais institūts, Aparātu būvniecības un automatizācijas fakultāte, precīzās mehānikas aparātu specialitāte

Darba pieredze2002 - līdz šim laikam asociētais profesors RTU Transporta un mašīnzinību fakultātē1988 - 2002 docents RTU Transporta un mašīnzinību fakultātē (mācību priekšmeti: Mašīnu elementi, Mašīnu konstruēšana, Mašīnu diagnostika, Celšanas un transporta mašīnas, Mašīnbūves rasēšana) 1972 - 1988 vec. pasniedzējs MMF Mašīnu elementu un MMT kat.1969 - 1972 inženieris-konstruktors Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīcā Profesionālās intereses mašīnu konstruēšana, mašīnu dinamika, mašīnu vibro- diagnostika, signālu analīze, konstrukciju stiprības un svārstību aprēķiniProfesionālie sasniegumi dalība starptautiskajā programmā Inco-Copernicus (1997, 1998), publikācija Pasaules 7. MMT kongresa (1987) materiālos, 10-cilindru gāzes motorkompresora dinamiskā analīze (1995), 8-kanālu signālu analīzes datorprogrammu komplekss (1998), HES aizvaru metālkonstrukcijas stiprības GEM aprēķins (2000) , dzelzceļa dzelzsbetona gulšņu stiprības GEM aprēķini (2000, 2002) Citas prasmes

Valodas latviešu - dzimtā krievu - tekoši angļu – sazināšanās un lasīšanas līmenīProgrammēšanas valodas Microsoft Visual C/C++, Win32API, Turbo Pascal, Fortran Datorzināšanas SolidWorks, AutoCAD, 3D Studio VIZ, Matlab

Intereses, vaļasprieki programmēšana, CAD/CAE, action-datorspēles, mazbērni

218

Dzīves un darba gājums (CV), 2003. g. oktobris

1. Uzvārds, vārds: VĪBA Jānis.2. Personas kods: 231237-10507.3. Dzimšanas vieta:

Latvija, Rīga.

4. Dzīves vieta: Latvija, Rīga, Alīses iela 8, dz. 22. . tel. 455277., mob. t. 9615944.5. Darba vieta un amats:

RTU, Mehānikas institūts, direktors, Teorētiskā mehānikas profesora grupas profesors. Ezermalas ielā 6, LV - 1014. tel. 7089473. E pasts: [email protected]

6. LR zinātniskais grāds, diploms #, specialitāte:

Dr.habil.sc.ing., A-Dh , No 000048, mehānika, mašīnbūve, mašīnu un mehānismu teorija.

7. Praktiskā darbība:

Prakses tehnikumā (Kompresorā, Sarkanā Zvaigznē - velosipēdu rūpnīcā), prakses augstskolā (Sarkanajā Metalurgā Liepājā,; Radiorūpnīcā, Dīzeļu rūpnīcā, RER), konsultācijas ražošanas un ekspertīzes jautājumos mehānikas un mašīnbūves jomās (pēc Rektora Rīkojumiem - tikai negadījumos ar letālām sekām ( Rīgā, Jūrmalā, Iecavā u.c.) , kā arī jaunās tehnikas ieviešanā mazos un vidējos uzņēmumos ( Sidrabe + ASV; SIA VAE Rīga + Austrija; Projektā " Supersalto 1+1 u.c.), kā arī ļoti plašs darbs mehānikā auto avāriju ekspertīzes un apdrošināšanas jomā (apmēram 200 ekspertīzes - katra ap 10 - līdz 20 lpp. noformējumā), par ko tiek plānots izdot monogrāfiju kopā ar asoc. prof. V. Goncu un prof. G. Libertu.


No 1960. g. - pēc augstskolas beigšanas - darbs RTU par asistentu, vecāko pasniedzēju, docentu, profesoru.


Vibrāciju un trieciena sistēmu optimizācija un sintēze. Adaptīvu elektro mehānisku (mehatronisku) sistēmu sintēze.

10. Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā (1997. - 2003.);

Latvijas Zinātnes Padomes projekta Nr. 96.0507 un turpmāko gadu (patreiz 01.0627) vadītājs. Starptautiskā projekta " INCO-COP 95/0054" galvenais izpildītājs. Starptautiskā projekta "Aurora" (kopā ar Spānijas Zinātņu akadēmijas Automātikas institūtu) vadītājs (kontraktors) Latvijā, 2002. - 2004. g.

219


1. G. Panovko, O. Berestnev, J. Viba, B. Grasmanis. SETTING UP OF RESONANCE IN SELF CONTROLLED OSCILLATOR. SOLID MECHANICS AND ITS APPLICATION. VOLUME 73. Proceedings of IUTAM / IFToMM Symposium held in Riga, Latvia, 24 - 28 August 1998. Kluwer academic publishers. DORDRECHT / BOSTON / LONDON. 1999. 219 - 226. pp.2. J. Viba, B. Grasmanis, J. Fontaine. SIMULTANEOUSLY COLLISIONS IN CONNECTED BODIES SYSTEMS. SOLID MECHANICS AND ITS APPLICATION. VOLUME 73. Proceedings of IUTAM / IFToMM Symposium held in Riga, Latvia, 24 - 28 August 1998. Kluwer academic publishers. DORDRECHT / BOSTON / LONDON. 1999. 267 - 274. pp.3. J. Viba, I. Tipans, O. Kononova, J. Fontaine. JUMPING MOTION OF AN OBJECT CONTROLLED BY MUSCLE CONTRACTION. 13th CISM-IFToMM Symposium " Theory and Practice of Robots and Manipulators", "Ro.Man.Sy.2000", July 3 -6, 2000, Zakopane, Poland.4. J. Viba, B. Grasmanis, S. Polukshko, S. Sokolova. Calculation of collisions. Proceedings of the 1 st Baltic - Bulgarian Conference on Mechanics, Biomechanics and Bionics, June 5 - 7, 2000. Varna, Bulgaria. 39 - 42

5. I. Tipans, J. Viba, T. Akinfiev , J-G. Fontaine. ADAPTIVE CONTROL OF SIMPL JUMPING OBJECT. The Dynamics of Vibroimpact ( Strongly Nonlinear) Systems. Part II. XII Symposium. Abstracts. Moscow-Zvenigorod. 2001. p. 152. - 155.6. J. Viba, I. Tipans, O. Kononova, J-G. Fontaine . JUMPING PLANE MOTION OF AN OBJECT CONTROLLED BY ADAPTIVE EXITATION. Proceedings of the 2 nd Baltic - Bulgarian Conference on Bionics, Biomechanics and. Mechanics Varna. 2001. p. 26. - 29. 7. O. Kononava, J. Viba, S. Polukoshko, S. Sokolova. Symbolically Calculation in Connected Body Systems. The 3rd INTERNATIONAL CONFERENCE INDUSTRIAL ENGINEERING - NEW CHALLENGES TO SME, 25 - 27. april, 2002. Tallin, Estonia. p. 30. - 33.8. T. Akinfiev, G. Panovko, J. Viba. Start Stop Drives with adaptive Control. RTU Zinātniskie raksti. Mašīnzinātne un transports. 6. sērija. Mehānika. 7. sējums. RTU. Rīga, 2002. 71 - 78. lpp.9. J. Viba, I. Tipans, B. Grasmanis, J.-G. Fontaine. ADAPTIVE EXCITATION OF JUMPING MOTION OF AN OBJECT OVER PLANE OBSTACLES. Internetional Conference of Robots and Manipulators. ENSIB - Bourges, France, April. 2002.10. O. Kononova, T. Akinfiev, J. Viba, S. Sokolova. NUMERICAL INVESTIGATION OF BEAM IMPACT AGAINST OBSTACLE. Russsian Academy of Science. The Dynamics of Vibroimpact (Strongly Nonlinear) Systems. XIV Symposium. Moscow 0 Zvenigorod. 2003. pp. 42 - 46.Vibroimpact (Strongly Nonlinear) Systems. XIV Symposium. Moscow 0 Zvenigorod. 2003. pp. 69 - 74.11. J. Viba, B. Grasmanis, I. Tipans, J. Fontaine. JUMPING, FLYING AND IMPACT MOTION OF AN OJECT. Russsian Academy of Science. The Dynamics of Vibroimpact (Strongly Nonlinear) Systems. XIV Symposium.

220


Apmēram 396 publikācijas ( 1 monogrāfija, 9 mācību un vārdnīcu grāmatas, 66 metodiskās publikācijas, 289 zinātniski raksti un tēzes, 31 autoru apliecība).

13. Valodu prasme:

latviešu, angļu, krievu.


Sadarbība ar Spānijas speciālistiem zinātnē: Madridē 1997. un 1999. g. Zinātniski - metodiskās konferences Krievijā, Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā: 1985 - 1999. g.NATO lekcijas Briselē, 2001. g. septembrī.


RTU profesoru ievēlēšanas padomes " Mehānikas" nozarē priekšsēdētājs; RTU promocijas padomes " Mehānikā un mašīnzinātnē" priekšsēdētājs; Latvijas Nacionālās Mehānikas Komitejas loceklis un semināra vadītājs; Latvijas Augstskolu Profesoru Asociācijas prezidija loceklis; RTU Mehānikas institūta semināra vadītājs; RTU Mašīnzinību fakultātes domes loceklis; RTU Mehānikas institūta direktors; RTU mehânikas ekspertîþu centra direktors; RTU Studentu zinātniskās biedrības priekšsēdētājs.

J. Vība

221

Dzīves un darba gājums(CV)

1. Uzvārds, vārds: VJATERS Ilmārs.2. Personas kods: 271149-118073. Dzimšanas vieta: Latvija, Krāslavas rajons.4. Dzīves vieta: Latvija, Rīga, Ģertrūdes ielā 19/21, dz. 14a. tel. 273689. 5. Darba vieta un amats:

RTU, Mehānikas institūts, docents Teorētiskā mehānikas profesora grupa.

6. LR zinātniskais grāds, diploms #, specialitāte:

Dr.sc.ing., BD Nr. 000331, mehānika, mašīnbūve.(RTU, 16.11.92)

7. Praktiskā darbība: Prakses augstskolā, līgumdarbi ar VEF, RER, Mopēdu rūpnīcu. c8. Pedagoģiskā darbība:

No 1971. g. - pēc augstskolas beigšanas - darbs RTU par asistentu, vecāko pasniedzēju, docentu.


Vibro - trieciena sistēmu optimizācija un sintēze pie impulsu vadības.

10. Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā (1994. - 1999.);

Latvijas Zinātnes Padomes projekta Nr. 96.0507 izpildītājs pie vadītāja prof. J. Vības.


1. J. Vība, I. Vjaters, T. Novohatska, V. Tuevs 'Kontakta sistēmu svārstību dzēšana." Starptautiskā XI " Vibro trieciena sistēmu dinamikas" simpozija materiāli. Maskava. 1995.1. V. Kevišs, I. Vjaters " Trieciena modelēšana trīs masu ķēdes veida sistēmā" . Jauno zinātnieku konferences materiāli. Tēzes. Rīga. 1998. RTU. 142.2. M. Sperga, I. Vjaters " Oscilatora kustība pret atduri pie sistēmas parametru gadījuma rakstura'. . Jauno zinātnieku konferences materiāli. Tēzes. Rīga. 1998. RTU. 156.3. A. Voitenko, T. Jurgenovskis, A. Gulbe, I. Vjaters " Cieta ķermeņa gultņu dinamisko reakciju izpēte". Jauno zinātnieku konferences materiāli. Tēzes. Rīga. 1998. RTU. 157.


Apmēram 54 publikācijas (14 metodiskās publikācijas, 35 zinātniski raksti un tēzes, 5 autoru apliecības).

13. Valodu prasme: latviešu, angļu, krievu.14. Kvalifikācijas celšana:

Apmācība personālā datora lietošanā (Word, Excel, MathCAD, Internet).


Koksnes apstrādes tehnoloģijas pētīšana SIA LDV, Rīgā.Kalnu slēpotāju ārzemju izbraukumu organizēšana.

222

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CV)

Inta VolodkoVārds Uzvārds

Krāslava 130765-12903Dzimšanas vieta Personas kods

13. 07. 1965. LatvieteDatums, mēnesis, gads Tautība

NeprecējusiesĢimenes stāvoklis

RTU, Inženiermatemātikas katedra, as.prof., katedras vadītāja; LLU, Matemātikas katedra, docente

Darba vieta un ieņemamais amats

Darba vietas adrese: Mājas adrese:Meža ielā ¼ - 148, Rīga Meldru ielā 64, dz. 55

Lielā ielā 2 – 271, Jelgava Rīga, LV - 1015

Tālruņa Nr.

7089528, 3005652 Tālruņa Nr. 7351182, 6535757

Fax: -E-mail: [email protected]

Izglītība

Pamatstudijas, maģistrantūra, doktorantūra (aspirantūra). Mācību

iestāde, valsts

Studiju laiks

Specialitāte Kvalifikācija

Studijas LVU Fizikas un matemātikas fakultātē

Aspirantūra RTU Lietišķās matemātikas katedrā

Maģistra grāda iegūšana, diploms Nr.000993

1983. – 1988.

1989. – 1992.

1995.

Lietišķā matemātika

Matemātika

Matemātika

matemātiķe

Zinātniskā kvalifikācija

Zinātniskā padome, iestāde, valsts

Gads Specialitāte Zinātniskais grāds

Diploma Nr.

Latvijas Universitātes habilitācijas un promocijas padome, LU, Latvija

1995. Matemātika Doktors (Dr.math.)

C-D Nr. 001316

223

Darba pieredze

2003.- - as. profesore RTU Inženiermatemātikas katedrā2002. - - RTU Inženiermatemātikas katedras vadītāja 2000. - - docente LLU Matemātikas katedrā uz 0.5 slodzi 1998. - - docente RTU Inženiermatemātikas katedrā/Inženiermatemātikas institūtā1996. – 1998. g. - lektore RTU Inženiermatemātikas katedrā1992. – 1996. g. - asistente RPI/RTU Lietišķās matemātikas/Inženiermatemātikas katedrā1988. - 1989. g. - stažiere RPI Lietišķās matemātikas katedrā

Zinātniskās iestādes (laika periods), zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu (aspirantu) vadīšana

Piedalīšanās grantā 01.0578, “Stipro magnētisko lauku magnētiskās hidrodinamikas un elektrodinamikas problēmu skaitliskie un asimptotiskie atrisinājumi”.

Uzstāšanās konferencēs (pēdējo trīs gadu laikā)

RTU 4. starptautiskā zinātniskā konference, 2003.g. 9. – 11. oktobris.Starptautiskā konference “Tehnomathematics”, Drēzdene, Vācija, 2003.g. 11.-14.septembris8th International Conference “Mathematical Modelling and Analysis”, Trakai, Lith uania, 2003.g. 28.-31.maijs.Otrā starptautiskā konference “Функциональные пространства. Дифференциальные

операторы. Проблемы математического образования.”, Maskava, 2003.g. 24.-26. martā.

Mācību-metodiskā konference “Patstāvīgo studiju organizēšana”, Jelgava, 2003.g. 24.janvārī.RTU 43. starptautiskā zinātniskā konference, 2002.g. 10. – 14. oktobris.7th International Conference “Mathematical Modelling and Analysis”, Kääriku, Estonia, 2002.g. 31.maijs – 2.jūnijs.4. Latvijas matemātikas konference, Ventspils, 2002.g. 26. – 27. aprīlis.RTU 42. starptautiskā zinātniskā konference, 2001.g. 11. – 13. oktobris.

Lekciju kursi

Matemātika RTU akadēmiskajām studijāmMatemātika RTU Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas profesionālās izglītības studijāmDiskrētā matemātika RTU Datorzinātņu un informācijas tehnoloģijas fakultātes akadēmiskajām studijāmMatemātika ekonomistiem RTU Inženierekonomikas fakultātes profesionālajām studijāmMatemātika LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes akadēmiskajām un profesionālajām studijām

224

Diskrētā matemātika LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes akadēmiskajām un profesionālajām studijām

Publikāciju skaits - 26 : t.sk. 15 zinātniskie raksti, 11 metodiskie materiāli.

Dalība akadēmiskajās un profesionālajās biedrībās, dažādos vēlētos amatos

Latvijas Matemātikas biedrības valdes locekle,Latvijas Zinātnieku savienības biedre,RTU Senāta locekle,RTU DITF Domes locekle.

(Datums) (Paraksts) Intas Volodko zinātnisko darbu saraksts

(no 1998. gada)1. A. Kolyshkin, R. Vaillancourt and I. Volodko. On the stability of transient viscous

flow in an annulus. In Advances in Continuum Mechanics, World Scientific (raksts pieņemts publicēšanai).

2. A. Kolyshkin, I. Volodko. On an unsteady viscous flow in an annulus. Abstracts of the 8th International Conference “Mathematical Modelling and Analysis”, May 28-31, 2003, Trakai, Lithuania, p. 37.

3. S. Guseinov, I. Volodko. Convergence order of one regularization method. Mathematical Modelling and Analysis, Vol.8, Nr.1, 2003., pp.25 - 32.

4. A. Kolyshkin, I. Volodko. Transient viscous flow in an annulus. Mathematical Modelling and Analysis, Vol.7, Nr.2, 2002., pp.263 - 270.

5. A. Kolyshkin, I. Volodko. Transient viscous flow in an annulus. Mathematical Modelling and Analysis, Abstracts of the 7th International Conference MMA2002, Kääriku, Estonia, 2002, p. 32.

6. I. Volodko. Unsteady viscous flow in an annulus. RTU Zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5, sējums 12(44), Rīga, 2002., 43. - 47. lpp.

7. A. Kolyshkin, I. Volodko. On the stability of unsteady viscous flow in an annulus. ACTA Societatis Mathematicae Latviensis N0.5, Abstracts of the 4th Latvian Mathematical Conference, 26 – 27 April, Ventspils, Latvia, 2002., p. 24.

8. A. Kolyshkin, I. Volodko. On the linear stability of unsteady flow in a plane channel. RTU Zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5, sējums 7(43), Rīga, 2001., 26. - 31. lpp.

225

9. A. Kolyshkin, I. Volodko. On the linear stability of unsteady flow in a plane channel. RTU Starptautiskā zinātniskā konference, Datorzinātne. Referātu tēzes, Rīga, 2001., 60. - 61. lpp.

10. A. Kolyshkin, I. Volodko. On the stability of profiles with reverse flow in a pipe . RTU Zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5, sējums 4 (42), Rīga, 2000., 69. - 73. lpp.

11. Антимиров М.Я., Володко И.М., Жирнов О.В., Подвысоцкий А.Ю. Kласс магнитных полей, оставляющих автомодельными задачи свободной тепловой МГД конвекции. Магнитная гидродинамика. 1998. N01, c. 3 - 16.

Intas Volodko metodisko darbu saraksts

1. I. Volodko Studentu patstāvīgā darba nozīme matemātikas apgūšanā. Mācību-metodiskā konference “Patstāvīgo studiju organizēšana”, Referātu materiāli, Jelgava, 2003., 21.- 24. lpp.

2. L. Biezā, I. Volodko. Matemātika - 2002 ar atrisinājumiem. RTU, 2003, 34 lpp.

3. I. Volodko, A. Āboltiņš, L. Biezā. Tipveida uzdevumu krājums matemātikā II. Jelgava, 2002, 288 lpp.

4. I. Volodko. Tipveida uzdevumu krājums diskrētajā matemātikā. RTU, 2002, 62 lpp.


6. I. Volodko. Tipveida uzdevumu krājums matemātikā I. RTU, 2001, 206 lpp.

7. A. Āboltiņš, I. Volodko. Rindas. LLU, 2001, 49 lpp.


9. A. Koliškins, I. Volodko. Varbūtību teorijas un statistikas elementi. RTU, 2000, 79 lpp.

10. M. Antimirovs, A. Panfjorova, I. Volodko. Vairākkārtīgie integrāļi un lauku teorija. RTU, 1998, 226 lpp.

226

Curriculum Vitae

Vārds, uzvārds: Māris ZiemaDarba vieta: Rīgas Tehniskā Universitāte, Meža iela 1, RīgaMājas adrese: Aviācijas iela 19-22, Rīga, LV-1057, LatvijaTālrunis: mājas: 7266019

darba: 7333600mob. 89251514

Dzimšanas vieta, datums: Īslice, Bauskas raj. 08.02.1959.Valodas: latviešu - dzimtā, vācu – labi (runāt, lasīt un rakstīt), krievu

- labi (runāt, lasīt un rakstīt), angļu – vidēji (runāt, lasīt un rakstīt)

Izglītība: 1990 - 1991 Nirnbergas universitāte, Vācija, stažieris Informātikas

fakultātē1977 - 1982 Rīgas Politehniskais Institūts, Automātikas un skaitļošanas

tehnikas fakultāte, Skaitļošanas tehnikas katedraZinātniskie grādi:1991 Inženierzinātņu doktors1987 Tehnisko zinātņu kandidāts, tēma:”Specializēto

daudzprocessoru sistēmu programmnodrošinājums”1982 Sistēmtehnikas inženiera diplomsPublicēti: 32 zinātniski pētījumiDarba pieredze:1995 - Docents, Rīgas Tehniskā Universitāte1996 - 1998 Skaitļošanas tehnikas katedras vadītājs, Rīgas Tehniskā

Universitāte

227

1994 -1996 Docents, Rīgas Tehniskā Universitāte1991 - 1994 Zinātniskais līdzstrādnieks Nirnbergas Universitātē Vācijā1987 - 1990 Docents Rīgas Politehniskā Institūtā1982 - 1987 Zinātniskais līdzstrānieks Skaitļošanas tehnikas katedrā

Rīgas Politehniskajā InstitūtāGalvenie software projekti:2001 - Projekta vadītājs, “Nekustamā īpašuma nodokļa

administrēšanas apakšsistēma Rīgas pilsētai”1990 - 1994 Projekta vadītājs “Reālā laika mērījumu apstrādes

programmatūra” Nirnbergas Universitātē VācijāGalvenās publikācijas:

Ziema, M. ``Small Particle Recognition Using Extended Phase-Doppler Anemometer``, Proceedings of International Seminar on ENVARONMENTAL MODELING, Riga, 1995Braske, H; Brenn, G; Domnick, J; Durst, F; Melling, A; Ziema, M “Extended Phase-Doppler Anemometry for Measurements in Tree-Phase Flows”, Communications and Chem. Eng. Technol. 21 (1998) 5. pp. 415-420.

Prasmes un pieredze:Projektu vadība, Sistēmanalīze, Pašvaldību programmnodrošinājums.

Vides: Windows 98, Windows 95, Windows 3.11, Winword, Excel.LZP projektu vadība: Nr.96.0478 Analīzes un emulācijas metodes datu savākšanas

metodes (1996.-2000.gg.). Nr.01.0856 Integrētu multimediju sistēmu projektēšana lokāliem

tīkliem (2001.- ).

228

Dzīves un darba gājumā ( Curriculum Vitae )

1. Vispārīgās ziņas:

PERSONAS DATI

Uzvārds, Vārds: Vladimirs JemeļjanovsE-pasts: [email protected]ālrunis darbā: 67089697Personas kods:211154-12703

VALODAS

Dzimtā valoda: krievuCitas valodas: latviešu, vācuIZGLĪTĪBA

1997.g. Rīgas Tehniskā universitāte, inženierzinātņu doktors (Dr.sc.ing.)1976.g.-1981.g. PSRS IeM Maskavas augstākā inženieru ugunsdzēsības

tehniskā skola, maģistrs, specialitāte – ugunsdrošība un ugunsdzēsības tehnika,

1972.g.-1975g.. PSRS IeM Ļeņingradas ugunsdzēsības tehniskā skola, specialitāte – ugunsdrošība un ugunsdzēsības tehnika, tehniķis

ZINĀTNISKIE GRĀDI

“Ēku iekšējo ugunsdrošības ūdensapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšana”, 1997.g., Rīgas Tehniskā universitāte, inženierzinātņu doktors (Dr.sc.ing.)

DARBA PIEREDZE

Kopš 1999.g. Rīgas Tehniskā universitāte, docents , asoc.profesors2002.g. - 2004.g Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža, direktors1986.g. - 2002.g. LR IeM Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests,

priekšnieka vietnieks

2.Zinātnātniska kvalifikācija.2.1 Zinātniskās publikācijas izdevumos

- V.Jemeļjanovs.J.Sulojeva V.Jemeļjanovs, N.Kabanovs. Ugunsdzēsības depo skaita optimizācija un sabiedrības drošība// Cilvēktiesības un sabiedrības drošība. Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences zinātniskie raksti. – Rīga: LPA, 2004.g. - 6.lpp.

229

- B.Емельянов В.Сулоева Е., Иевиньш Я., Емельянов А.. Oценка состояния техногенной безoпасности города Рига и ее комплексное обеспечение в контексте развития города// Meждународная научная конференция «Экология и безопасность жизнедеятельности» (Известия Самарского научного центра Российской академии наук.), т.1. – Тольятти: Специальный выпуск ELIPT, 2005. – 5.стр.

- Емельянов В., Сулоева Е., Зиемелис М., Емельянов А.,., Иевиньш Я. Проблемы определения категории помещений по взрывопожаробезопасности// Сборник трудов первого международного конгресса (Третий международной научно-технической конференции) «Экология и безопаснoсть жизнедеятельности промышленно-транспортных комплексов», т.3. – Тольяти: ELPIT, 2007. - 4.стр.

- Емельянов В.,Сулоева Е., Иевиньш Я., Емельянов А., Емельянов В., Диденко К. Обоснование допустимого уровня пожарного риска в Латвии // Meждународная научная конференция „Экология и безопасность жизнедеятельности промышленно - транспортных комплексов», т.1. - Тольятти: ELIPT, 2007. – 7.стр.

- V.Jemeļjanovs ,J.Sulojeva, V.Edins. Bīstamo zonu ģeometrisko parametru noteikšana gāzu, šķidrumu tvaiku, putekļu sprādzienu gadījumos// Tehnogēnās vides aizsardzības zinātniskas problēmas.Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences zinātniskie raksti. – Rīga: RTU, 2007. - 7. lpp.

- Емельянов В ,Сулоева Е., Зиемелис М.. Проблемы определения категории помещений по взрыввопожароопасности и зон взрыввопожароопасности// Международные научные чтения «Белые ночи – 2008», ч.2. – Санкт-Петербург: МАНЭБ, 2008. - 5.стр.

- Емельянов В, Сулоева Е., Иевиньш Я., Емельянов А., Диденко К. Обоснование допустимого уровня пожарногориска и управление им в Латвии// Международные научные чтения «Белые ночи – 2008», ч.2. – Санкт-Петербург: МАНЭБ, 2008. - 8.стр.

- V.Jemeļjanos ,J.Sulojeva, M.Ziemelis.. Uguns dzēšanas ar ūdeni efektivitātes paaugstināšana// Tehnogēnās vides aizsardzības zinātniskās problēmas. Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences zinātniskie raksti. – Rīga: RTU, 2008. - 8.lpp.

- V.Emelyjanovs, M.Ziemelis, E.Sulojeva.:To the question of increasing of efficiency of fire extingushing //Sekond Internanational Environnental congress .IV.-Togliatti:ELPIT ELIPT, 2009. –6.lpp.- V.Emelyjanovs, D.Salinysh.Influence of ultrasound to the fire- extinguishing properties of water// Sekond Internanational Environnental congress .IV.-Togliatti:ELPIT,2009- 5.lpp.- V.Jemeļjanos ,J.Sulojeva,R.Buls. Sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības riska faktoru novēršana//.50 RTU Starptautiskā zinātniskā konferences zinātniskie raksti. – Rīga: RTU, 2009. - 5.lpp. - V.Jemeļjanos ,J.Sulojeva, M.Ziemelis.. Uguns dzēšanas līdzekļi un to efektivitātes paaugstināšanas paņēmieni//.50 RTU Starptautiskā zinātniskā konferences zinātniskie raksti. – Rīga: RTU, 2009. - 6.lpp.

230

- V.Jemeļjanos ,J.Sulojeva,J.Ieviņš . Brivprātīgo ugunsdzēsēju formējumi un viņu efektivitāte//.50 RTU Starptautiskā zinātniskā konferences zinātniskie raksti. – Rīga: RTU, 2009. - 7.lpp.

2.2 Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārvalstīs:

- Starptautiskā konference „Cilvēktiesības un sabiedrības drošība”, Rīga, 2004.g.- Meждународная научная конференция „ Экология и безопасность

жизнедеятельности ELPIT - 2005” Toljati, 09.2005- Международная конференция „Подготовка кадров в системе

предупреждения и ликвидации последствий чрезвычайных ситуаций” Санкт-Петербург, 2006, 15-17.09

- Starptautiskā zinātniski praktiskā konference “Tehnogēnās vides aizsardzības zinātniskās problēmas”, 2007.g. 30.03.2007, RTU, Rīgā, 2007.g.

- Meждународная научная конференция „Экология и безопасность жизнедеятельности промышленно - транспортных комплексов ELPIT - 2007”, Toljati, 20-23.09.2007

- International Ecological Symposium ”The Way Out from Global Ecological Crisis” Saint-Petersburg, Russia, 2008.

- ERRICA project Planning Workshop in Tallinn the 2008, 25th-27th of March- Starptautiskā zinātniski praktiskā konference “Tehnogēnās vides aizsardzības

zinātniskas problēmas”,.10-12.10. 2008.g. RTU, Rīgā, 2008.g.- Sekond Internanational Environnental congress, ELPIT.Togliatti, Russia, 24- 29.09.2009.g.

- 50 RTU Starptautiskā zinātniskā konference. Rīgā, RTU, 15-16.10.2009.g.

2.3 Starptautiski finansētu pētījumu projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā:- 2006.-2008.g. – „Pārrobežu sadarbības iniciatīva, krīzes vadības sistēmas Latvijas un Lietuvas kaimiņu reģionos” 2006-2008. g. ERAF līdzfinansējums, kopā ar Jelgavas pilsētas Domi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Rīgas Tehnisko universitāti, projekta vadītājs no RTU puses. 2.4 Zinātnisko līgumdarbu vadība vai līdzdalība to īstenošana:- 2008.g. - IZM - RTU Projekts R7364 „VUGD efektīvai darbībai nepieciešamā materiāli-tehniskā un finansiālā nodrošinājuma zinātniskais pamatojums ”, pētnieks - izpildītājs.- 2007.g. - IZM - RTU Projekts R7219 „Pieļaujamā ugunsgrēka riska zinātniskais pamatojums Latvijā”, pētnieks - izpildītājs.- 2006.g. – 2007.g. - RTU Projekts Nr.28-2006/11 „Sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības zinātniski pamatotu izvērtējumu faktoru analīze”, projekta vadītājs.- 2006.g. - IZM - RTU Projekts U7112 ”Ugunsgrēka riska kvantitatīva vērtējuma metodikas izstrāde Latvijas mācību iestādēm”, pētnieks - izpildītājs.- 2005.g. - Latvijas Policijas pasūtījums par A/s „Komēta” ugunsgrēka ekspertīzi, krimināllieta Nr. 10951398012.5 Patenti:- Nr.11668, indekss A62C5/00 ”Ugunsdzēšanas maisījums”

231

- Nr.11669, indekss A62D1/00 “Ugunsdzēšanas maisījums”

3. Pedagoģiskā kvalifikācija3.1. Vadītie promocijas darbi;

- doktorantam M. ZIEMELIM ”Uguns dzēšanas ar ūdeni efektivitātes paaugstināšana” (šogad promocijas darba aizstāvēšana);- doktorantam Dz.SALIŅAM ”Automātikās ugunsdzēšanas ierīces un to efektīga izmantošana”( 3 .kursa doktorants)

3.2. Maģistrantu un inženieru darba vadība:- Zinātniskais vadītājs 9 maģistra darbiem laika periodā no 2006.-2009.g;- Zinātniskais vadītājs 8 ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieru diplomprojektiem laika periodā no 2006.-2009.g

3.3. Lekciju kursi-„Civilā aizsardzība” RTU bakalaura un inženiera programmā ICA105, 1 KP;-„Ugunsdrošība un civilā aizsardzība” RTU maģistra akadēmisko studiju programmā.3.KP;-„Ugunsdrošības profilakse”UCAK 1.līmeņa profesionālo studiju programmā 3 KP;-Ugunsdrošības profilakses organizācija” profesionālo studiju programmā „Ugunsdrošība un civilā aizsardzība”, RTU 2.KP.

3.4. Studiju kursu (priekšmetu) programmu izstrāde- „Ugunsdrošība un ugunsdzēsība” pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma (kods 418614, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža, Padomes sēdes 2003.g.21.02. lēmums Nr4 );- „Ugunsdrošība un civilā aizsardzība” otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studija programma (kods 4686106, RTU Senāts 2005.gada 27.jūnijā, protokols Nr.497, IZM akreditācija-2007-2013g.);- „Civilā aizsardzība” RTU bakalaura un inženiera programmā ICA105,301.

3.5. Studiju programmu izstrāde un vadīšana

- „Ugunsdrošība un civilā aizsardzība” otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studija programma (kods 4686106, RTU Senāts 2005.gada 27.jūnijā, protokols Nr.497, IZM akreditācija-2007-2013g.), programmas direktors.- „Ugunsdrošība un ugunsdzēsība” pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma (kods 418614, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža Padomes sēdes 2003.g.21.02. lēmums Nr4 ), Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktors;- Profesijas standarts „Ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris” PS 0278, apstiprināts ar IZM 2004.gada 17.septembra rīkojumu Nr.537, darba grupas vadītājs; - Profesijas standarts „Ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris” jaunā versija 2009.g., darba grupas loceklis.

3.6. Mācību un metodiskie līdzekļi:- V.Jemeļjanovs, J.Ieviņš, J.Ķipsna, V.Jurēnoks „Nolikums par prakses organizēšanu, īstenošanu un aizstāvēšanu maģistra profesionālo studiju programmā „Darba

232

aizsardzība”/Nolikums apstiprināts nozares studiju programmu „Darba aizsardzība un civilā aizsardzība” komisijas sēdē 2005. gada 13. septembrī, protokols Nr.1.;-V.Jemeļjanovs, J.Ieviņš, M.Ziemelis „Nolikums par prakses organizēšanu, īstenošanu un aizstāvēšanu profesionālo studiju programmā „Ugunsdrošība un civilā aizsardzība”/Nolikums apstiprināts nozares studiju programmu „Darba aizsardzība un civilā aizsardzība” komisijas sēdē 2006.gada 16.septembrī, protokols Nr.2.;-V.Jemeļjanovs, J.Ieviņš, „Nolikums par diplomprojektu izstrādāšanu un aizstāvēšanu profesionālo studiju programmā „Ugunsdrošība un civilā aizsardzība”/Nolikums apstiprināts nozares studiju programmu „Darba aizsardzība un civilā aizsardzība” komisijas sēdē 2007. gada.13 septembrī, protokols Nr.16.; -V.Jemeļjanovs, , M.Ziemelis „Nolikums par studiju projektu izstrādāšanu un aizstāvēšanu profesionālo studiju programmā „Ugunsdrošība un civilā aizsardzība” priekšmetā „Būvniecības un projektēšanas ugunsdrošība” /Nolikums apstiprināts nozares studiju programmu „Darba aizsardzība un civilā aizsardzība” komisijas sēdē 2008.gada19. decembrī., protokols Nr.16.;-V.Jemeljanovs „Ugunsdrošības uzraudzība un kontrole”, lekciju konspekts, RTU, 2007.g.;-V.Jemeļjanovs, J.Ļabis „Ugunsdrošības un civilās aizsardzības tiesību pamati”, lekciju konspekts, RTU, 2007.;-V.Jemeļjanovs - „Civilā aizsardzība” mācību grāmata, RTU, 2009g. (recenzēšana un drukāšana);-V.Jemeļjanovs - 3 laboratorijas darbi studiju priekšmetā „Civilā aizsardzība”, RTU, 2009g.(drukāšana).

3.7. KVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANA

2009.g. Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku Asociācijas kvalifikācijas celšanas kursi, apliecība Nr.23.;2008.g Latvijas Elektroenerģētiku un energobūvnieku Asociācijas kvalifikācijas celšanas kursi, apliecība Nr.286.;2005g. Akreditācijas un kompetences novērtēšanas procedūras

„Latvijas nacionālais akreditācijas birojs”;2004.g. „Basic Courses pedagogy”, Rušersberga, Zviedrija2004.g. „Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma”, Valsts Administrācijas skola;2004.g. mācību centrs „Būts”, profesionālās pilnveides izglītības

programma „Darba aizsardzība”;2004.g. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūts,

tālākizglītības programma „Augstskolu didaktika: mūsdienu teorijas un prakse”.

4. ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA

4.1. Zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadība vai līdzdalība darbība:

233

- IeM Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktors, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas Padomes priekšsēdētāja vietnieks 2004.;

- RTU IEF Darba un civilās aizsardzības nozares studiju programmu komisijas loceklis no 2005.gada līdz šim brīdim;

- RTU Akadēmiskās sapulces loceklis no 2006.gada līdz šim brīdim;

4.2. Piedalīšanās Starptautiskās konferences organizācijas komitejā:- Starptautiskā zinātniski praktiskā konference “ Tehnogēnās vides aizsardzības

zinātniskas problēmas” RTU, Rīgā, 2007.g. 30.03., līdzpriekšsēdētājs;- Starptautiskā zinātniski praktiskā konference “ Tehnogēnās vides aizsardzības

zinātniskas problēmas” RTU, Rīgā, 2008.g. 10-12.10., līdzpriekšsēdētājs;- Sekond Internanational Environnental congress, ELPIT.Togliatti, Russia, 24- 29.09.2009.g.Sesion N.4 Co- Chairmans.

4.3. Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadība vai līdzdalība to darbībā:- RTU zinātniskie raksti “ Tehnogēnās vides aizsardzības zinātniskās problēmas” RTU, Rīga, 2008.g), redakcijas kolēģijas loceklis.4.4. Augstskolas, institūta, vadība;- IeM Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktors,2004.g.;

4.5 Starptautisko zinātnisko, akadēmisko apvienību vadība vai līdzdalība to darbībā:- International Academy of Ecology and Life Protection Sciences ( IAELPS), St- Petersburg, Russia, akadēmiķis;- ES Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu asociācija (EFCA), līdzdalība -Vācija,

Itālija;- ES Ugunsdrošības laboratorijas asociācija (EGOLF), līdzdalība, Somija, Dānija;- Latvijas Būvinženieru savienība, loceklis;

4.6 Oficiāli apstiprināts vai citas dibināto uzņēmējsabiedrību konsultants:- LATAK eksperts;

- Latvijas Elektroenerģētiku un energobūvnieku Asociācijas konsultants.

CITA INFORMĀCIJA

Apbalvots ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 2007.gada 2.maija rīkojumu Nr.411 ar Zelta zīmi ”Par nopelniem”

11.06.2010. Vladimirs Jemeļjanovs

234

CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds Māris Zeltiņš

Personas kods 170764-10614Dzimšanas gads, datums, vieta

1964. gada 17. jūlijs, Rīga

Dzīves vieta Mārupes iela 47-8, LV-1002, RīgaIzglītība 1995 doktora grāds inženierzinātnēs;

1989-1995 aspirantūra, Radiotehnikas un sakaru fakultātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, ˝Tranzistoru zemfrekvences trokšņu modelēšana un mērīšana˝;1994 stāžēšanās Brēmenes Tehniskajā augstskolā (5 mēneši)1982-1989 studijas Radiotehnikas un sakaru fakultātē Rīgas Politehniskajā institūtā, radioinženiera kvalifikācija.

Kursi un semināri ---Akadēmiskie nosaukumi un grādi

Dr. Sc. Ing, docents

Nodarbošanās 2000 docents Radioiekārtu katedrā2000 vadošais inženieris, SIA ADI, pieejas kontroles sistēmas, dažādas elektroniskas iekārtas un sistēmas, projektēšana, instalācija1995 projektu vadītājs, SIA ADI1993 lektors Radioiekārtu katedrā

Valodas Angļu un vācu (lasu, varu sazināties), krievu (brīvi), latviešu (dzimtā);Zinātniskā darbība RTU Zinātnisko konferenču Elektronikas un Telekomunikāciju sekcijas

orgkomitejas loceklis

Pedagoģiskā darbība ESF studiju procesa un programmu pilnveides projekta dalībnieks (2005 – 2008);

Vadītie studentu darbi:Darba veids 2008 2009 2010Bakalaura 1 3 2Inženiera 1Maģistra 1 1

Studiju priekšmeti:Analogās un ciparu mikroshēmas 3KPDatu pārraides interfeisi un protokoli 4KPDiskrētā shēmtehnika 3KP

Organizatoriskā darbība

---

Citas aktivitātes Atklātais sabiedriskais fonds ˝Dabas retumu krātuve˝ - biedrs.Veiktas vairākas ekspertīzes pēc tiesībsargājošo iestāžu uzaicinājuma.

Publikācijas 8 publikācijas par elektronikuPēdējo 6 gadu publikācijas:

1. M. Zeltins, I. Slaidins. Bipolar Junction Transistor 1/f Noise Simulation and Parameter Extraction Technique. Elektronika ir Elektrotechnika. (Lithuania). 2005, Nr. 4(60), p.77-80.

235

2. I. Slaidins, M. Zeltins. Accuracy of 1/f noise Parameter Extraction in the Presence of Background Noise. Proc. 18th Int. Conf. On Noise and Fluctuations –ICFN 2005, September 19-23, 2005, Salamanca (Spain), American Institute of Physics, 2005. p.665-668.

M.Zeltiņš 09.03.2010

236

CURRICULUM VITAE

PERSONAS DATI:

Vārds: VINETA ZEMĪTEDzimšanas datums: 08.08.68Adrese: Rīga, Traleru iela 19, dzīv. Nr. 26Telefons: mob. Tālrunis 29451588e-pasta adrese: [email protected]āte: latvieteĢimenes stāvoklis: precējusies

IZGLĪTĪBA:

No 2004. – 2006. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Tehniskā fakultāte, akadēmiskā maģistra studiju programma “Pedagoģija”, maģistrs pedagoģijā;

no 2000. gada septembra līdz 2004. gada novembrim - Rīgas Tehniskās Universitātes Biomedicīnisko Inženierzinātņu un Mikrotehnoloģiju institūta doktora programma “Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve” virziens medicīnas inženierzinātne un medicīnas fizika, inženierzinātņu doktors.

1998. - 2000. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļa, fizikas maģistratūras programma biomedicīniskajā optikā, dabas zinātņu maģistrs fizikā;

1986. - 1998. Latvijas Medicīnas akadēmija;

PAPILDUS IZGLĪTĪBA:

Gads Iestāde Tēma2009.gada 20.aprīlī

RTU Tālākizglītības kurss pedagoģijā arOtavas universitātes vieslektores Dr.oec.

Linda Manning piedalīšanos

“Pedagoģiskās meistarības pilneidošana”

2004.g. augusts – 2005.g. maijs

Daugavpils universitāte “Mūsdienu pedagoģiskā procesa aktuālie jautājumi”

(B1 programma, kas saskaņota ar IZM Nr.0211)

2003febriāris - aprīlis

Martina Lutera Halles/Witenbergas universitāte Medicīnas fakultāte

“Biomehānika”

1994 -1997 LR Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas Valsts Kultūras pārvaldes skolu

centrs,

Angļu valodas kurss“Express Ways” 1., 2., 3 līmenis

1990 Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas institūta medicīniski-zinātniskais

kooperatīvs “ORTO”

Masāžas kursi

237

No 1997. gada līdz šim brīdim – dažādi profesionālās kvalifikācijas celšanas kursi, semināri, konferences par dažādām tēmām.

ZINĀTNISKIE GRĀDI: inženierzinātņu doktors Dr.sc.ing.

AKADĒMISKAIS NOSAUKUMS: lektors

PEDAGOĢISKĀ DARBA PIEREDZE:

no 2002. gada jūlija līdz šim brīdim RTU, BINI lektore:Galvenie pienākumi:- studiju organizēšana- Lekciju, laboratorijas un praktisko nodarbību vadīšana studiju kursos “Bioķīmijas

un biofizikas pamati”, „Tiesību pamati medicīnā”;- prakses organizēšana un vadīšana

DARBS AMATU SAVIENOŠANAS KĀRTĪBĀ:

no 1998. gada oktobra līdz 2003.gada decembrim pasniedzēja Rīgas Valsts Tehnikumā, lasīju lekciju kursu “Veselības mācībā”;

no 2001.gada līdz 2009. gadam vieslektore Baltijas Starptautiskajā akadēmijā”, lasīju lekciju kursu „Tiesu medicīna” un „Tiesu psihiatrija”;

no 2001. gada novembra līdz 2002. gada jūlijam RPIVA Ekonomikas un uzņēmējdarbības katedras lektore, vadu kursa darbus, sagatavoju lekciju kursu “Narkotiskās un psihotropās vielas” RPIVA Psiholoģijas fakultātes studentiem;

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA

no 2003. gada līdz 2007.g., izpildītājs

Eiropas komisijas projekts

„PERCERAMICS” NMP3-CT-2003-504937, vadītājs J.Dehtjars, darbu izpildītājs

2004. gada līdz 2006. gadam

LZP projekts04.1223

„ Dažādu gadsimtu kaulu eksoemisijas analīzes informativitāte paleopatoloģisko izmaņu diagnostikā un analīzē” Vadātājs J. Dehtjars, darbu izpildītājs

2001. gada līdz 2003. gadam

LZP projekts 01.0735.1

“Kaula strukturālo un elektronisko īpašību gadsimta pārmaiņas” - Vadītājs J. Dehtjars

PROJEKTU ADMINISTRĒŠANA UN REALIZĒŠANA

2006. gads

ESF projektu Nr. 2005/0206/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.6.3./0059/0007 “Medicīnas fiziķu praktiskās apmācības sistēma”

2003. gada

ģenerālsekretāre.

Starptautisku zinātnisku konferenci “Biomedical Engineering and Microtechnologies”

238

DALĪBA SABIEDRISKAJĀS UN PROFESIONĀLAJĀS ORGANIZĀCIJĀS

Organizācija Dalības veids Dalības ilgumsLatvijas Medicīnas inženierzinātnes un fizikas biedrības biedrs

Valdes loceklis No 2000. gada

Latvijas fizikas biedrības biedrs

biedrs No 2003.gada

VALODU ZINĀŠANAS:

Valoda Runāju Saprotu RakstuLatviešu valoda dzimtā valoda dzimtā valoda dzimtā valodaKrievu valoda ļoti labi ļoti labi ļoti labiAngļu valoda labi ļoti labi loti labiVācu valoda viduvēji labi viduvēji

AUTORDARBI:

Promocijas darbs „Kaulu datēšanas metodes izvēle” Maģistra darbs biomedicīniskajā optikā “Ādas asins mikrocirkulācijas

pārmaiņu novērtēšana ar lāzera doplerogrāfiju”.

DATORZINĪBAS:

Ir iemaņas darbā ar datu bāžu (Access, FoxPro), datu apstrādes (MS Excel, Quattro), datorgrafikas (Corel, PhotoShop) un prezentāciju (MS PowerPoint) programmām, kā arī Internet (e-pasts, www). Ir personīgais mājas PC.

CITAS ZIŅAS: Ir autovadītāja apliecība un braukšanas pieredze. Ir pieredze dažādu projektu izstrādē un to realizācijā. Esmu darbojusies profesijas standartu “Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris”

un „Medicīnas fiziķis” izstrādes darba grupā;

PUBLIKĀCIJAS:

PUBLICĒTO ZINĀTNISKO RAKSTU SARAKSTS

1. Tretjakovs P., Jurka N., Taivans I., Helds A., Pirags V., Zemite V. Diverse effects of diabetic microangiopathy and neuropathy on cutaneous vasomotor response. LU Medicīnas fakultātes zinātniskie raksti 2000., Rīga, 631 sēj., pp. 97-108;

2. Actinsh A., Dehtyar Yu., oskov V., Rauzins J., Vetra J.,.Zemite V Physical Properties of Aged and Non-aged Human Bones // Rīgas Tehniskās universitātes

239

zinātniskie raksti, Mašīnzinātne un Transports “Biomedicīniskā inženierzinātne un mikrotehnoloģijas” 6. sērija, 9. sējums,- Rīga, 2002;-117. – 122.lpp;

3. Actin A., Dehtyar Yu., oskov V., Rauzins J., Vetra J., Zakovskis R., Zemite V. Estimation of Microstructural Properties of Different Centuries Human Bones // Proceedings of International Conference “Biomedical Engineering”, Kaunas University of Technology, October 24 – 25, 2002; - 25 – 28. lpp;

4. Dehtyar Yu., Noskov V. , Rauzins J., Vetra J.., Zemite V. Investigation Physical Properties of Several Centuries bones // Proceedings of the International Federation for Medical and Biological Engineering (IFMBE), 2nd European Medical & Biological Engineering Conference, December 04 – 08, 2002 in Vienna, Austria; - 178. – 181.lpp;

5. Dekhtyar Yu., Noskov V., Vetra J., Sagalovics G., Zemite V. Exoelectron Emission Technique for Estimation of Human Bones from Several Centuries// Материалы Международной научно-технической конференции «MEДЭЛELEKTROНИKA 2003 МИНСК 20 – 21 ноября 2003;

6. Zemite V., Dekhtyar Y.,.Hein H.-J, Noskov V., Vetra J., Sagalovics G.,. Zakovskis R. Microstructural and Electronical characteristics of Several Centuries bones// Proceedings of International Conference “Biomedical Engineering”, Kaunas University of Technology, October 24 – 25, 2003, -23. – 27. lpp;

7. Actinsh A., Dehtyar Yu., Hein Hans-Joachim, oskov V., Platkovs N., Pushnjakova R., Rauzins J., Vetra J., Zemite V.,.Zakovskis R. “Physical Technologies for Measurement of Human Femoral Cortical Bone //Proceedings 4th International Conference on Measurement, Smolenice, Slovak Republic, June 15 – 19, 2003 (BRATISLAVA ON LINE EDITION). – 148. – 152. lpp.

TĒZES KONFERNECĒS

1. V. Zemite, Yu. Dekhtyar, V. Noscov, J. Vetra, I. Bridane. Medical Imaging Technologies for Archaeological Aims./ International Conference on Medical Physics and Engineering in Health Care jointly with 12th Congress of the Polish Society of Medical Physics 18 - 20 October, 2001, Poznan, Poland;

2. J. Dehtjars, M. Epermane,H.J. Hein, V. Noskovs , N. Platkovs, B. Poļakovs, R. Pušņakova, J. Vētra, V. Zemīte Strukturālo un elektronisko īpašību izmaiņas dažādu gadsimtu kaulos. (2002.gada Medicīnas nozares zinātniskās konferences tēzes, 2002. gada 15. februāris);

3. Zemite. V., Dehtyar J., Vetra J., Noskov V., Bridane I., Epermane M. Structural and electronic properties of human bone remains.(“33rd International Symposium on Archaeometry”, April 22 – 26, 2002, Amsterdam);

4. V. Zemīte Dažādu fizikālu metožu iespēju izvērtēšana kaulu pētījumos (RTU 43. studentu zinātniskā un tehniskā konference, 2002. gada 25. aprīlī);

5. Dekhtyar Yu., Epermane M., Noskov V., Poljakov B., Vetra J., Zemite V. Physical technologies for estimation of several centuries human bones / Proceedings of International Conference “Taikomoji Fizika”, Kaunas, University of Technology, May 27 – 28, 2002/;

240

6. Yu. Dekhtyar, I. Bridane, V. Noscov, J. Vetra, V. Zemite Structural and electronic properties of human bone remains (13th – 16th century). ( XII International Conference “Mechanics of Composite Materials”, Riga, Latvia, June 9-13, 2002);

7. A. Actinsh, Yu. Dehtyar, V. oskov, J. Rauzins, J. Vetra, V.Zemite Physical properties of the human bones related to different centuries (RTU International Scientific conference ”Biomedical Engineering and Microtechnologies”, Riga, October 10 – 14, 2002);

8. Yu. Dehtyar, V. Noskov, J. Rauzins, J. Vetra., V. Zemite Investigation Physical Properties of Several Centuries bones / 2nd European Medical & Biological Engineering Conference, December 04 – 08, 2002 in Vienna, Austria);

PIEDALĪŠANĀS AR REFERĀTU KONFERNECĒS UN SEMINĀROS

1. V. Zemite, Yu. Dekhtyar, J. Vetra, I. Bridane, M. Epermane, V. Noscov. Century Depended Structural and Electronical Properties of bone./ 42nd International Scientific Conference, October 11 - 13, 2001, Riga;

2. Vineta Zemite “Exoelectron emission in exploration of bones from several centuries”/ 44nd International Scientific Conference, October 9 - 11, 2003, Riga;

3. V. Zemite, Y.Dekhtyar “Structural Trends Depended Physical and Electronical Properties of Bone”/ 45nd International Scientific Conference, October 14 - 16, 2004, Riga;

4. V. Zemite, Y.Dekhtyar “Analysis of Structural and Electronical Changes in Several Centuries Human Bones”/ 46nd International Scientific Conference, October 13 - 15, 2005, Riga;

5. Dekhtyar Yu., Hein H.-J., Noskov V., Rauzinsh J., Vetra J., Zemite V. Investigation of microstructural and mechanical properties of several centuries human bones// The 7th Conference of the European Society for Engineering and Medicine (ESEM), September 18 - 21, 2003, Halle (Saale), Germany;

PUBLICĒTO MĀCĪBU METODISKO MATERIĀLU SARAKSTS

2. Prakses rokasgrāmata, Rīgā, SIA “P&Ko”, 2006., 36 lpp., 3. Dehtjars J., Zemīte V. “Studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” prakses

metodiskie norādījumi: Prakšu vadlīnijas” Rīga, P&Ko, 2006, 6lpp (ISBN 9984-689-67-0);

15.04.2010

V. Zemīte

241

242

243

244

245

246

Documents

11 · Web viewProfesionālās studiju programmas „Medicīnas inženierija un fizika” akreditācijas lapas Nr.023-709 (02.07.2004) kopija 3.2. RTU Mācību prorektora rīkojums