˘ ˇ ˆ ˙ ˘ ˘ˆ ˙ ˝˛ ˚ ˜ ˆ - Latvenergo...1.11 dens resursi 11 1.12 Transporta plsma un piek uves iespjas 12 1.13 Atkritumu apsaimniekošana 12 1.14 Gaisa kvalit te 12 1.15

��

��

��

��

�� AS Latvenergo

WSP Document Reference Footer Title

QM

Izdots/p�rskat�ts Izlaide 1 P�rskats 1 P�rskats 2 P�rskats 3

Piez�mes Melnraksts Gala variants

Datums Novembris 2009 Decembris 2009

Saturs

!� "#$��%�� &�

1.1� Ievads 3�

1.2� TEC-2 un apk�rt�j�s teritorijas raksturojums 4�

1.3� Paredz�t�s darb�bas raksturojums 5�

1.4� IVN proced�ra 9�

1.5� Sagaid�m� ietekme uz vidi 10�

1.6� Sici�liekonomisk� ietekme 10�

1.7� �eolo�ija, augsne un pies�r�ojums 10�

1.8� Arheolo�ija un kult�rv�sturiskais mantojums 11�

1.9� Ainava un vizu�l� ietekme 11�

1.10� Ekolo�ija un dabas aizsardz�ba 11�

1.11� �dens resursi 11�

1.12� Transporta pl�sma un piekuves iesp�jas 12�

1.13� Atkritumu apsaimniekošana 12�

1.14� Gaisa kvalit�te 12�

1.15� Troksnis un vibr�cija 12�

1.16� Kumulat�v� ietekme 12�

1.17� Kopsavilkums 13�

�� #�� !'�

2.1� Vides monitoringa pl�ns: b�vniec�bas laik� 15�

2.2� Vides monitoringa pl�ns: ekspluat�cijas laik� 16�

Popul�rzin�tnisks kopsavilkums Latvenergo TEC-2 3

1 IVN zi�ojuma kopsavilkums

!(! "�#)*+�

AS Latvenergo (turpm�k Latvenergo) termoelektrostacij� R�gas TEC-2 darbojas vair�kas ener�ijas ražošanas iek�rtas, kur�s k� kurin�mais tiek izmantota dabas g�ze un mazuts k� rezerves kurin�mais.

TEC-2 pamatiek�rtu ekspluat�cija tika uzs�kta laika posm� no 1973. l�dz 1979. gadam. TEC-2 ir galvenais R�gas pils�tas siltumapg�des avots, k� ar� svar�gs elektroener�ijas avots ziemas laik�.

Galvenie TEC-2 rekonstrukcijas m�ri ir:

• nodrošin�t elektroener�ijas apg�di vis� Latvija, vienlaic�gi paaugstinot visp�r�jo ražošanas efektivit�ti;

• turpin�t pieg�d�t siltumu R�gas centraliz�taj� siltumapg�des sist�m� apkures sezon�;

• samazin�t emisijas gais�, p�rtraucot vec�s elektrostacijas darb�bu;

• samazin�t TEC-2 remonta un uztur�šanas izmaksas.

Projekta �stenošanas rezult�t� TEC-2 ražošanas jauda tiks palielin�ta l�dz 161 MWth (megavati siltuma jaudas).

Jaunais kombin�t� cikla g�zes turb�nas (KCGT) 1. energobloks jau ir uzst�d�ts un nesen uzs�cis darb�bu p�c rekonstrukcijas pirm�s k�rtas pabeigšanas. Projekta otr� k�rta paredz�ta kombin�t� g�zes cikla turb�nas otr� energobloka uzst�d�šana, kas aizst�s �etrus esošos g�zes apkures katlus un tvaika turb�nas. Turkl�t ir paredz�ts papildus esošajiem �etriem �dens sild�majiem katliem uzst�d�t v�l vienu �dens sild�mo katlu.

Šis popul�rzin�tniskais kopsavilkums (Kopsavilkums) sniedz p�rskatu par pl�notaj�m aktivit�t�m, b�tisk�kajiem ietekmes uz vidi nov�rt�jum� (IVN) iekautajiem jaut�jumiem un secin�jumiem, k� ar� nosac�jumiem pl�not�s darb�bas �stenošanai, kas noteikti Vides p�rraudz�bas valsts biroja 2008. gada oktobr� izsniegtaj� atzinum�. Šaj� dokument� ir iekauts ar� vides monitoringa pl�ns, kas j��em v�r� gan KCGT 2. energobloka celtniec�bas, gan ekspluat�cijas laik�. Nepieciešam�bas gad�jum� IVN zi�ojums ir pieejams sazinoties ar Latvenergo. IVN zi�ojums latviešu valod� ir pieejams ar� AS "Latvenergo" m�jas lap�: http://www.latvenergo.lv/portal/page?_pageid=73,969001&_dad=portal&_schema=PORTAL

Projekta kontaktinform�cija:

AS Latvenergo

Pulkveža Brieža iela 12

R�ga LV-1230

Latvija

Tel + 371 67728785

Fax +371 67728819

Kontaktpersona: Inga �boli�a, projektu direktora vietniece

IVN zi�ojumu sagatavoja:

SIA Firma L4 (sadarb�b� ar SIA Enbiko)

Jelgavas iela 90

R�ga LV-1004

Latvija

Tel.: +371 67500180

Fax: +371 67500181

Kontaktpersona: Andris Z��ele, Vides nodaas vad�t�js

4 Popul�rzin�tnisks kopsavilkums Latvenergo TEC-2

!(� ��,$�)�-.��/0.+��"�1�"0)+��)-+�,�10,2+�

TEC-2 ražotnes kop�j� plat�ba ir 67,1 ha. T� teritorij� atrodas vair�kas �kas un b�ves, tostarp �dens dzes�šanas tor�i, mazuta rezervu�ri, ražošanas un vad�bas �kas utt. Otr� energobloka b�vniec�bas vieta ir pl�nota esoš�s TEC-2 teritorijas rietumu da� starp KCGT pirmo energobloku un �dens dzes�šanas tor�iem, no kuriem vienu ir paredz�ts nojaukt. Liel�k� daa zemes, uz kuras notiks b�vniec�ba, atrodas Ekonomikas ministrijas vald�jum�, k� ar� neliela daa zemes pieder Latvenergo. Jaunais �dens sild�mais katls tiks uzst�d�ts esoš� �k�, kur pašreiz jau atrodas �etri �dens sild�mie katli.

R�gas TEC-2 ražotne atrodas Acon�, R�gas rajon� Salaspils novada administrat�v�s teritorijas ziemerietumu da� pie Stopi�u pagasta robežas. R�gas pils�tas robeža ir aptuveni 2 km uz rietumiem. Att�lums l�dz R�gas centram ir apm�ram 8 km, bet l�dz Salaspils pils�tai - 7,5 km.

Pie TEC-2, apm�ram 0,3 km att�lum� uz austrumiem, atrodas Acones dzelzcea stacija. Uz ziemeiem no TEC-2 atrodas R�ga-rgi dzelzcea l�nija. Teritorija, kur pl�nots b�v�t jauno energobloku, robežojas ar dzelzcea aizsargjoslu, kas ir noteikta 200 m no dzelzcea. Rietumos termoelektrocentr�les teritorija robežojas ar mazd�rzi�u kooperat�vu „Ener��tiis-2” un iepretim TEC-2 pievadceam atrodas piecas daudzst�vu dz�vojam�s �kas (viena piecst�vu un �etrus devi�u st�vu), kas s�kotn�ji tika b�v�tas TEC-2 darbiniekiem. Tuv�k�s mazst�vu dz�vojam�s m�jas atrodas apm�ram 75 metru att�lum� uz ziemeiem. Uz austrumiem no TEC-2 atrodas ražošanas teritorija. Citas noz�m�g�k�s ražošanas un tehnisk�s �kas atrodas R�gas pils�tas virzien�, uz dienvidrietumiem un rietumiem no TEC-2 ražotnes. Nedaudz vair�k k� 2 km att�lum� no ražotnes atrodas divas skolas, savuk�rt 3 km r�dius� ap TEC-2 atrodas divas kaps�tas. Tuv�k� ir apm�ram 1,5 km uz rietumiem no š�s teritorijas.

Ražotnes tieš� tuvum� neatrodas neviena �paši aizsarg�jama dabas teritorija. Tuv�k� �paši aizsarg�jam� dabas teritorija - dabas parks “Doles sala”, atrodas 8 km att�lum� uz dienvidiem/dienvidrietumiem no TEC-2. 3 km zon� ap ražotni neatrodas neviens valsts aizsardz�b� esošs kult�ras piemineklis.

Uz��muma teritorija robežojas ar daž�du veidu dabas teritorij�m, tostarp, pav�m, kr�m�jiem un mežiem, kas saimniecisk�s darb�bas un infrastrukt�ras att�st�bas rezult�t� ir safragment�tas.

TEC-2 ražotnes atrašan�s vieta ir par�d�ta 1. att�l�.

1. att�ls: Paredz�t�s darb�bas vietas aerofoto

KCGT 2. energobloka atrašan�s vieta


!(& �)��*3/�.+�*)�454)+��)-+�,�10,2+�

P�rskats par paredz�to darb�bu

Ražotn� šobr�d ir darbojas viena jauna kombin�t� cikla g�zes turb�na (KCGT) (skat�t aprakstu par KCGT t�l�k tekst�) (pirmais energobloks), �etras kombin�t�s siltuma un ener�ijas (CHP) iek�rtas (iek�rtas Nr. 1, 2, 3 un 4) un �etri �dens sild�mie katli (katli Nr. 1, 2 , 3 un 4). Atbilstoši ataujas nosac�jumiem, vienlaic�gi var str�d�t tikai 2 no 4 CHP iek�rt�m vai ar� visas �etras iek�rtas var str�d�t ar 50% jaudu. Kombin�t� cikla g�zes turb�na un �etras kombin�t�s siltuma un ener�ijas iek�rtas ir ko�ener�cijas sist�mas, kas var ražot gan siltumener�iju, gan elektroener�iju, kam�r �etri �dens sild�mie katli nodrošina tikai siltumener�ijas ražošanu. Elektroener�ija tiek padota kop�j� valsts t�kl�, bet siltums tiek pieg�d�ts R�gas centraliz�t�s siltumapg�des sist�m�.

Izv�rt�jot vair�kas tehnolo�isk�s alternat�vas un �emot v�r� b�tiskos vides aspektus, tika secin�ts, ka lab�kais risin�jums b�tu vai nu kombin�t� cikla tvaika-g�zes stacija vai ogu stacija. Sal�dzinot tehniski-ekonomiskos r�d�t�jus un vides ieguvumiem ab�m alternat�v�m, tika secin�ts, ka kombin�t� cikla tvaika-g�zes elektrostacija ir ekolo�iski un ekonomiski dz�votsp�j�g�ka nek� ogu stacija. Turkl�t š�s risin�jums atbilst Lab�kajiem pieejamajiem tehniskajiem pa��mieniem (LPTP) lielaj�m sadedzin�šanas iek�rt�m, kas ir noteikti Eiropas Savien�bas Direkt�v� par pies�r�ojuma integr�tu nov�ršanu un kontroli (IPPC direkt�va).

K� daa no ierosin�t� projekta, �etras kombin�t�s siltuma un ener�ijas (CHP) iek�rtas Nr. 1, 2, 3 un 4 tiks sl�gtas un to jaudas tiks aizst�tas ar jaunu augst�kas efektivit�tes KCGT 2. energobloku un papildus �dens sild�mo katlu (iek�rta Nr. 5). Pl�nots, ka jaunais �dens sild�šanas katls tiks uzst�d�ts vienlaic�gi ar KCGT 2. energobloku. Tom�r papildus �dens sild�šanas katla uzst�d�šana ir tikai priekšizp�tes stadij�. Izmai�u rezult�t� TEC-2 ražotn� tiks ieg�ts visp�r�jais siltuma jaudas pieaugums - 161 MWth.

Kopsavilkums par TEC-2 ražotnes jaudas izmai��m ir dots 1. tabul�.

1. tabula: Sadedzin�šanas iek�rtu siltuma jaudas TEC-2 ražotn�

Pašreiz�j� situ�cija P�c nomai�as Sadedzin�šanas iek�rtas

Skaits Ievad�t� jauda (MW)

Kop� (MW)

Skaits Ievad�t� jauda (MW)

Kop� (MW)

Tvaika katli / turb�nas 2 366 732 N/A - -

�dens sild�mais katls 4 124 494 5 124 618

KCGT 1. energobloks 1 760 760 1 760 760

KCGT 2. energobloks N/A - - 1 769 769

KOP� 1 986 KOP� 2 147

Starp�ba 161

Papildus augst�k min�tajam, ražotn� atrodas ar� tvaika katls ar ievad�to siltuma jaudu 18,6 MWth, kas tiek izmantots tikai iekš�j�m vajadz�b�m, lai nodrošin�tu apkuri mazuta rezervu�riem (kurin�m� uzsild�šanai), kurus izmanto rezerves kurin�m� uzglab�šanai. Mazuts k� rezerves kurin�mais paredz�ts esošo ko�ener�cijas iek�rtu apkures katliem un �dens sild�miem katliem. Mazuts tiek izmantots oti reti, jo ražotn� tiek nodrošin�ta nep�rtraukta dabas g�zes pieg�de.

Jaunais KCGT 2. energobloks

G�zes turb�nas dzin�jam ir tr�s darb�bas stadijas: gaisa kompresija, degvielas iesmidzin�šana un sadegšana un g�zes mais�juma izplešan�s turb�na. Turb�na darbojas, izmantojot sp�ku, kas rodas sadedzinot g�zi, un kas griež elektro�eneratoru.

Lai atg�tu siltumu no turb�nas dzin�ja izpl�des g�z�m, tiek izmantota siltuma re�ener�cijas iek�rta. Atg�tais siltums rada tvaiku un t�l�k šis tvaiks tiek izmantots, lai darbin�tu tvaika turb�nu, kura darbina elektro�eneratoru. Procesu, kur vienlaic�gi izmanto gan tieš�s sadegšanas rezult�t� rad�to spiedienu, gan tvaiku, sauc par „kombin�to ciklu. KCGT energoblok� tiek kontrol�ts sadegšanas process, k� dod iesp�ju samazin�t emisijas gais�.


KCGT ir p�rbaud�ta tehnolo�ija un t� efekt�vi darbojas vis� pasaul�. Sal�dzin�jumam ar tieš�s sadedzin�šanas iek�rt�m, š�m iek�rt�m var b�t augst�ka efektivit�te. L�dz ar to t�s rada maz�kas ogleka dioks�da emisijas uz vienu saražoto ener�ijas vien�bu.

Tipiska KCGT iek�rta par�d�ta 2. att�l�:

2. att�ls. Tipiska KCGT iek�rta

Jaun� KCGT 2. energobloka uzb�ve b�s l�dz�ga k� KCGT 1. energoblokam, kas ir nesen s�cis savu darb�bu. 2005. gad� tika nosl�gts �ener�ll�gums par KCGT 1. energobloka ar jaudu 400 MWel (elektroener�ijas ražošanas apjoms stund�) un 270 MWth (siltumener�ijas ražošanas apjoms stund�) b�vniec�bu. T�pat tika moderniz�ts g�zes pieg�des cauruvads un spiediena samazin�šanas stacija ar neizmantotu jaudu.

KCGT 1. energobloka komerci�l� ekspluat�cija tika uzs�kta 2009. gada janv�r� un tas darbojas ko�ener�cijas rež�m� (ko�ener�cijas rež�ms nodrošina gan siltuma, gan elektroener�ijas izstr�di) kopš 2008./2009. gada apkures sezonas otr�s puses. Kad centraliz�t� siltumapg�des sist�m� samazin�s piepras�jums, t� un p�r�jo CHP iek�rtu darb�ba tika aptur�ta. KCGT 1. energobloks ats�ka darboties 2009. gada oktobr�. Jaunais KCTG 1. energobloks redzams 3. att�l�.

3. att�ls: Jaunais KCTG 1. energobloks


4. att�l� redzams KCTG 1. energobloka katls, turb�na un �dens att�r�šanas iek�rtas.

4. att�ls: KCTG 1. energobloka iek�rtas

KCGT 2. energobloks ir kombin�t� cikla sp�kstacija ar paredz�to jaudu 380-420 MWel, kas tiks padota t�kl�, un aptuveni 270 MWth (ko�ener�cijas rež�m�), kas tiks izmantots centr�lapkur� ziemas sezon�. Jaunaj� energoblok� b�s viena g�zes turb�na (GT) ar jaudu 240-270 MWel, viens siltuma atg�šanas tvaika �enerators (HRSG) un viena tvaika turb�na (TT). G�zes turb�nas izpl�des g�zes ies caur HRSG, veidojot tvaiku, kas tiek padots uz tvaika turb�nu, lai nodrošin�tu siltuma ener�iju siltumapg�des sist�m�, un kas nodrošin�s elektr�bas ražošanu. D�mg�zes izpl�d�s no 60 metru augsta d�me�a, kas atrad�sies KCTG 2. energobloka ražotn�. Galven�s emisijas - sl�peka oks�di (NOx) un ogleka oks�di (CO) tiks kontrol�ti, izmantojot emisiju nep�rtraukta monitoringa (CEMS) iek�rtu. Ražotne atbild�s pašreiz�j�m lab�k�s prakses emisijas robežv�rt�b�m, kuras noteiktas Eiropas Savien�b�.

KCGT 2. energoblok� g�zes turb�nu b�vniec�b� tiks izmantoti pašreiz�jie Eiropas Savien�bas lab�kie pieejamie tehniskie pa��mieni.

Šobr�d ir nosl�gts pagaidu l�gums par KCGT 2. energobloka b�vniec�bu ar darbu izpild�t�ju, paredzot uzs�kt b�vniec�bu 2010. gada s�kum�/vid�. Projekts tiks �stenots 39 m�nešu laik�.

Galvenie uzlabojumi vides jom� p�c TEC-2 otr�s k�rtas rekonstrukcijas �stenošanas ir saist�ti ar elektroener�ijas ražošanas efektivit�tes paaugstin�šanos un ogleka dioks�da emisiju samazin�šanos uz vienu vien�bu saražot�s elektro- un siltumener�ijas.

Citas noz�m�gas infrastrukt�ras izmai�as

Liel�k� daa no esoš�s infrastrukt�ra kalpos ar� TEC-2 jaunajai b�vei, t� k� t� tika moderniz�ta 1. projekta k�rtas realiz�cijas gait�. Neskatoties uz to, kopsavilkums par galvenaj�m izmai��m 2. k�rtas b�vniec�bas rezult�t� ir dotas t�l�k tekst�:

� Jaunaj� KCGT 2. energoblok� tiks izmantota tikai dabasg�ze, l�dz�gi k� KCGT 1. energoblok�, kas ar� izmanto tikai dabas g�zi. TEC-2 teritorij� atrodas �etri mazuta rezervu�ri ar katra ietilp�bu 20 000 m3, kuru ekspluat�cija turpin�sies, jo mazuts ir paredz�ts k� av�rijas kurin�mais 4 �dens sild�majiem katliem. T� k� 2. energoblokam k� av�rijas kurin�mo pl�nots izmantot d�zedegvielu, tad viens no �etriem mazuta rezervu�riem tiks p�rveidots d�zedegvielas uzglab�šanai. Tom�r projekta izstr�des laik� no š�s ieceres atteic�s. �etras esoš�s ko�ener�cijas iek�rtas tiks aptur�tas, kad jaunais KCGT 2. energobloks uzs�ks darb�bu. Esošie mazuta rezervu�ri redzami 5. att�l�.

� Tiek pl�nots palielin�t esoš�s kanaliz�cijas sist�mas jaudu.

� Tiks uzst�d�ta jauna �dens att�r�šanas sist�ma.

� Nepieciešams p�rcelt dažus centraliz�tas siltumapg�des sist�mas cauruvadus.

� Projekta realiz�cijas rezult�t� b�s j�p�rvieto �dens sagatavošanas bloks un ugunsdz�s�ju depo.


5. att�ls. Esošie mazuta rezervu�ri

Jaun�s KCGT iek�rtas atrašan�s vieta

KCTG 2. energobloka b�vniec�bai paredz�t� teritorija redzama 6. un 7. att�l�. Ražotne atrodas blakus jau esošajam jaunajam KCGT 1. energoblokam. B�vniec�bas vieta šobr�d ir „att�r�ta” un sagatavota, ieskaitot viena �dens dzes�šanas tor�a, hlor�šanas iek�rtas un ugunsdz�s�bas depo nojaukšanu, k�dras norakšanu un b�vbedru aizb�ršanu. Pirms b�vniec�bas uzs�kšanas b�vlaukums tiks iežogots un tam pievad�tas nepieciešam�s inženierkomunik�cijas.

6. att�ls: 2. energoblokam sagatavot� teritorija, aiz kuras redzams 1. energobloks

Esošais KCGT 1. energobloks

KCGT 2. energobloka b�vniec�bai sagatavot� teritorija


7. att�ls: Sagatavot� teritorija KCGT 2. energobloka b�vniec�bai ar �dens dzes�šanas tor�iem fon�

N�košaj� att�l� redzama paredz�t� jaun� �dens sild�m� katla (�SK) atrašan�s vieta. Jaunais �dens sild�šanas katls atrad�sies �k�, kur šobr�d jau atrodas 4 �SK.

8. att�ls: �dens sild�m� katla atrašan�s vieta

!(' "#$��1�*6�)�

Priekšlikumi ražotnes att�st�bai ir izstr�d�ti p�c profesion�lu konsultantu veiktajiem visaptverošajiem tehniskiem p�t�jumiem, tostarp pies�r�ojuma izplat�bas model�šanas rezult�tiem. Šaj� kopsavilkum� apkopoti galvenie secin�jumi no IVN nosl�guma zi�ojuma, kur� aprakst�tas potenci�li b�tisk�s ietekmes uz vidi (gan pozit�vas, gan negat�vas), kas var rasties pl�not�s darb�bas �stenošanas rezult�t�. Papildus šin� zi�ojum� ir apkopoti pas�kumi, kas veicami, lai nov�rstu vai mazin�tu jebkuru iesp�jamo b�tisko ietekmi. IVN ietvaros tika veikti š�di p�t�jumiem:

� �eolo�isk� izp�te, ieskaitot augsnes un grunts�dens anal�zes;

� biolo�isk�s daudzveid�bas izp�te;

� virszemes �de�u (Daugavas) kvalit�tes test�šana;

� notek�de�u test�šana;

� gaisa emisiju izkliedes model�šana;

� trokš�a izplat�bas model�šana.


!(7 +)8)"*.2.�"��-2��,3�#"*"�

IVN ietvaros tika izv�rt�tas projekta noz�m�g�s ietekmes uz vidi š�das galven�s jom�s:

� soci�lekonomisk� ietekme;

� �eolo�ija, augsne un pies�r�ojums;

� arheolo�ija un kult�rv�sturiskais mantojums;

� ainava un vizu�l� ietekme;

� ekolo�ija un dabas aizsardz�ba;

� �dens resursi;

� transporta pl�sma un piekuves iesp�jas;

� atkritumu apsaimniekošana;

� gaisa kvalit�te

� troksnis un vibr�cija.

Galvenie secin�jumi no katras IVN nosl�guma zi�ojuma sadaas ir sniegti š� dokument� 1.6 - 1.17 sada�s. Pilns ietekmes uz vidi nov�rt�jums ietver detaliz�tu ietekmes nov�rt�jumu attiec�b� uz katru no vides jaut�jumiem, vienlaikus sniedzot inform�ciju par pas�kumiem, kas j��steno, lai samazin�tu potenci�li b�tisku ietekmi l�dz pie�emamam l�menim. Iepriekš min�t�s ietekmes var ar� savstarp�ji mijiedarboties cita ar citu, veidojot ietekmju kumulat�vo efektu.

!(9 +"".:"�-1$12"+-.�"��-2��

Šobr�d Latvijas sp�kstaciju kop�j� jauda ir nepietiekama, lai apmierin�tu piepras�jumu p�c ener�ijas un valsts elektroener�ijas pieg�de ir atkar�ga no kaimi�valst�m. Latvijas energosist�m� ir izteikts elektroener�ijas b�zes slodzes jaudu defic�ts (t.i., minim�lais nepieciešamais ener�ijas daudzums). Import�t� elektroener�ija papildina Latvijas vajadz�bas. Jaun� energobloka b�vniec�bas autu saglab�t un paplašin�t b�zes slodzes elektrisko jaudu Latvij�. Ignalinas atomelektrostacijas sl�gšanas rezult�t� 2010. gad� Latvijas elektroener�ijas sist�m� probl�mas ar elektroener�ijas apg�di pieaugs v�l vair�k. T�d� tiek uzskat�ts, ka šim projektam b�tu iev�rojama pozit�va ietekme uz Latvijas ekonomiku.

Šobr�d notiek p�rrunas ar iesp�jamo �ener�luz��m�ju par saist�b�m izmantot viet�jo darbasp�ku l�dz�s �rzemju darbuz��m�jiem.

Paredzams, ka l�dz ar KCGT 2. energobloka darb�bas uzs�kšanu un esošo ko�ener�cijas iek�rtu sl�gšanu, tiks samazin�ts darbinieku skaits no pašreiz�jiem 252 darbiniekiem l�dz 213 darbiniekiem 2013. gad�. 2014. gad� darbinieku skaits samazin�sies l�dz ar aptuveni 126 darbiniekiem.

!(;


!(? )�@�1:1


!(!� ��)$+�1��)��:6+2)�,$��"�-C,#�+�"�+�/0)+�

Lai nodrošin�tu piekuvi jaunajam KCGT 2. energoblokam, tiks izmantoti esošie pievedcei. TEC-2 2. posma rekonstrukcijas darbu rezult�t� autotransporta un dzelzcea transporta pl�smu pieaugums b�s nenoz�m�gs. Tiek prognoz�ts, ka sal�dzin�jum� ar esošaj�m satiksmes pl�sm�m, kas šobr�d vid�ji ir 794 viegl�s automaš�nas un 70 kravas automaš�nas stund�, b�vniec�bas laik� satiksmes pl�smas palielin�sies par aptuveni 9 vieglaj�m automaš�n�m un 9 kravas automaš�n�m stund�.

!(!& )�-�"�,2,�)�+)"2$"�-1D)$)�

KCGT 2. k�rtas b�vniec�bas gait� rad�sies b�vgruži un met�ll�ž�i, kuri tiks nodoti apsaimniekošanai attiec�giem uz��mumiem. Pabeidzot celtniec�bas darbus, ražotnes teritorija tiks piln�b� sakopta un visi atkritumi tiks nodoti apglab�šanai tam paredz�t�s viet�s vai nodoti atbilstoš�m atkritumu apsaimniekošanas organiz�cij�m.

!(!' 8)"+)�-#):"�.��

Gaisa pies�r�ojuma izkliedes model�šanas rezult�ti par�da, ka p�c 2. k�rtas rekonstrukcijas pabeigšanas prognoz�t�s pies�r�ojošo vielu koncentr�cijas nevien� gad�jum� nep�rsniedz gaisa kvalit�tes robežlielumu cilv�ka vesel�bas vai ekosist�mu aizsardz�bai, �emot v�r� gan transporta, gan tehnolo�isko procesu emisijas. Sal�dzin�jum� ar esošo situ�ciju, p�c paredz�t�s darb�bas realiz�cijas pies�r�ojošo vielu kop�j�s koncentr�cijas palielin�sies. Apr�inot kop�jo gaisa pies�r�ojumu no pl�not� 2. energobloka un esošaj�m iek�rt�m, tika secin�ts, ka maksim�l� sl�peka dioks�da koncentr�cija b�s aptuveni 500 m uz dienvidrietumiem no TEC-2 un t�s sasniegs 62 -67% no pašlaik sp�k� esošajiem gaisa kvalit�tes normat�viem (�emot v�r� esošo gaisa pies�r�ojumu).

T� k� mazuts ar� turpm�k tiks izmantots tikai k� av�rijas kurin�mais un paredzams, ka uzglab�šanas rezervu�ri tiks uzpild�tas ne biež�k k� reizi dažos gados, smaku emisija b�s nenoz�m�ga.

Pies�r�ojuma izkliedes apr�inu rezult�ti r�da, ka puteku emisijas, ko rad�s rakšanas darbi, b�s noz�m�gas energobloka b�vniec�bas laik�, bet koncentr�ciju p�rsniegumi konstat�ti tikai uz��muma teritorij� un neietekm�s dz�vojamo m�ju rajonus �rpus ražotnes teritorijas.

!(!7 ��1-+$"+�,$�#"4�."0)�

IVN tika secin�ts, ka p�c rekonstrukcijas 2. posma, trokš�a l�menis tuv�kaj� apk�rtn� un ražotnes teritorij� palielin�sies. Tom�r, �emot v�r� KCGT 2. energobloka �ku un b�vju atrašan�s vietu un izvietojumu, tie darbosies k� trokš�a aizsargbarjeras un samazin�s trokš�a l�meni. Trokš�a l�me�a paaugstin�šanos ietekm�s ar� autotransporta kust�bas intensit�tes pieaugums p�c 2. k�rtas izb�ves. Ir pl�noti vair�ki trokš�a kontroles pas�kumi, lai samazin�tu kop�jo trokš�a l�meni, piem�ram, atbilstošu iek�rtu izv�le, apr�kojuma, kas rada troksni, atrašan�s vietas mai�a, trokš�u avotu ekran�šana un ierobežots darb�bas laiks daž�m iek�rt�m.

Energobloka b�vniec�bas laik� tiks ierobežots darba laiks, kad dr�kst�s izmantot celtniec�bas iek�rtas, kas rada troksni un vibr�ciju.

!(!9 -,2,:)�5#.�"��-2��

TEC-2 rekonstrukcijas rezult�t� sagaid�ma kumulat�va ietekme uz gaisa kvalit�ti un trokš�u l�meni. T�s ir 2. k�rtas rekonstrukcijas ietekmes papildus t�m, kas jau ir nov�rotas ražotn�. Kopsavilkum� ir nor�d�ta ietekmju mijiedarb�ba:

� Transporta un jaun� energobloka rad�tais troksnis var rad�t paaugstin�tu trokš�a l�meni - �paši nakt�s, kas var b�t trauc�joši tuv�jo m�ju iedz�vot�jiem. K� jau min�ts iepriekš – tiks �stenoti daž�di trokš�a samazin�šanas pas�kumi.

� TEC-2 darb�bas rezult�t� galvenok�rt rad�sies sl�peka oks�du (NOx) emisijas. Atmosf�r� notiekošo �misko reakciju rezult�t� no NOx veidojas sl�peksk�be un sl�peka oks�di da�ji atgriežas uz zemes virsmas sk�bo nokriš�u veid�. Saist�b� ar TEC-2 darb�bu ir v�rt�ta ar� iesp�jam� augsnes bag�tin�šan�s, jo sl�peka savienojumi var izjaukt bar�bas vielu l�dzsvaru augsn�. Tie ietekm� gan augsnes pask�bin�šanos, gan ar� bag�tin�šanos. Sl�peka savienojumu nos�dumi veicina pa�trin�tu augsnes nedz�v�s zemsedzes mineraliz�šanos meža


ekosist�m�s. T� k� nav sagaid�ms iev�rojams sk�bo nokriš�u pieaugums, jo tiks sl�gti 4 pašreiz�jie ko�ener�cijas katli, tad TEC-2 emisijas praktiski neizmain�s sk�bo nokriš�u veidošan�s bilanci re�ion�. Augsnes pask�bin�šan�s netiek prognoz�ta. Paredzams, ka kop�jais gaisa pies�r�ojuma emisiju apjoms pieaugs, ta�u joproj�m pies�r�ojošo vielu koncentr�cijas b�s zem�kas nek� gaisa kvalit�tes robežlielumi gan cilv�ka vesel�bas, gan ekosist�mu aizsardz�bai.

!(!; -1�+)#":-,2+�

Ierosin�t� b�vniec�ba ietver jaunas g�zes turb�nas iek�rtas ar augstu efektivit�ti uzst�d�šanu, k� rezult�t� tiks sl�gtas �etras daudz vec�kas ko�ener�cijas iek�rtas, tikl�dz jaun� iek�rta uzs�ks darb�bu.

Paredz�t�s darb�bas �stenošanas rezult�t� nav sagaid�ma b�tiska negat�va ietekme uz vidi. Atseviš�s jom�s ir sagaid�mi vides ieguvumi.

Projekta b�vniec�bas posm� tiks rad�tas lok�la rakstura vides probl�mas (ietekmes), kas tiks samazin�tas, izmantojot labas b�vniec�bas praksi un �stenojot ietekmi samazinošus pas�kumus, tostarp trokš�a l�me�a kontroli.


2 Vides monitoringa pl�ns

T�l�k šin� noda� dotais vides monitoringa pl�ns nodrošina p�rskatu par pl�notaj�m aktivit�t�m, kas tiks veiktas gan b�vniec�bas, gan ekspluat�cijas laik�, lai nodrošin�tu efekt�vu ietekmes uz vidi p�rvald�bu. Detaliz�t�ku inform�cija par visiem p�rvald�bas un kontroles priekšlikumiem TEC-2 iesp�jamo ietekmju samazin�šanai pieejama IVN nosl�guma zi�ojum�. Pras�bas jaun�s KCGT iek�rtas ekspluat�cijai tiks noteiktas pies�r�ojoš�s darb�bas atauj�, ko izsniegs Lielr�gas re�ion�l� vides p�rvalde. Atbilst�ba š�s ataujas noteikumiem tiek uzskat�ta par galveno kontroles veidu ietekmes uz vidi p�rvald�bai ražotnes ekspluat�cijas laik�.


�(! #"*�+�21$"�1�"$8)��:.$+E�46#$"�54)+�:)"-.�

Piez�me – š� tabula neaizvieto pilno kontroles pas�kumu sarakstu, tikai apkopo galven�s monitoringa pras�bas.

Pas�kuma joma Pas�kums Ietekme uz vidi Ierosin�tie kontroles pas�kumi Monitorings un pieraksti Iek�rtu un transporta uztur�šana un test�šana

Visp�r�j� emisiju kontrole 1) Regul�ra autotransporta, b�vtehnikas un meh�nismu dzin�ju degvielas sist�mu apkope 2) Regul�ra gaisa pies�r�ot�ju emisiju test�šana, lai nodrošin�tu pieaujamo normu iev�rošanu

Periodiska kontrole un audita (p�rbaudes) pieraksti

Gaisa aizsardz�ba

�dens izsmidzin�šana Dif�zas puteku emisijas Putošo materi�lu mitrin�šana, lai samazin�tu puteku emisijas transport�šanas laik�

Periodiska kontrole un audita (p�rbaudes) pieraksti

Grunts�dens Grunts�dens monitorings

Ietekme uz grunts�de�iem Regul�rs grunts�de�u monitorings izp�tes urbumos vis� teritorij�

Grunts�dens monitoringa pieraksti

Trokš�a un vibr�cijas l�me�a samazin�šana

Ierobežots darba laiks Trokš�a emisija Nepieaut b�vtehnikas, kas rada troksni un vibr�ciju, darb�bu nakt� (no plkst. 23:00 l�dz 7:00), �emot v�r� dz�vojamo m�ju tuvumu b�vlaukumam

Periodiska kontrole un audita (p�rbaudes) pieraksti Pieraksti par sa�emtaj�m s�dz�b�m un to c�lo�u izp�ti


�(� #"*�+�21$"�1�"$8)��:.$+E��-+�:,)�."0)+�:)"-.�

Piez�me – š� tabula neaizvieto pilno kontroles pas�kumu sarakstu, tikai apkopo galven�s monitoringa pras�bas.

Pas�kuma joma Pas�kums Ietekme uz vidi Ierosin�tie kontroles pas�kumi Monitorings un pieraksti �dens izmantošana un notek�de�i

�dens att�r�šana un pat�ri�a samazin�šana

Ietekme uz �deni 1) �dens ciet�bas un suspend�to vielu test�šana 2) Dren�žas sist�mas apkope 3) Kanaliz�cijas sist�mas rekonstrukcija

�dens monitoringa rezult�tu pieraksti

Grunts�dens Grunts�dens monitorings

Ietekme uz grunts�deni Regul�rs grunts�dens monitorings ražotnes teritorij�

Grunts�dens monitoringa rezult�tu pieraksti

Trokš�a un vibr�cijas l�me�a samazin�šana

Trokš�a monitorings Trokš�a emisijas 1) Regul�ra (vismaz 1 reizi gad�) darba vides risku nov�rt�šana, aizsardz�bas pas�kumu p�rskat�šana 2) Iek�rtu rad�t� trokš�a l�me�a monitorings tuv�j�s teritorij�s un darba vid� 3) Monitorings p�c KCGT 2. energobloka ekspluat�cijas uzs�kšanas

Periodiskas p�rbaudes, auditu pieraksti, trokš�a monitoringa pieraksti

Emisijas gais� LPTP izmantošana emisiju samazin�šanai un emisiju m�r�jumiem

Sadedzin�šanas procesu emisijas

1) DLN (Dry Low NOx) samazin�šanas tehnolo�ijas izmantošana NOx l�me�a samazin�šanai 2) Nep�rtraukts NOx, CO, O2, SO2 emisiju l�me�a un temperat�ras monitorings

Ikgad�jie kalibr�šanas protokoli un emisiju monitorings

Notek�de�i Notek�de�u monitorings

Ietekme uz �deni Izpl�d� Nr. 1 periodiski m�r�t š�dus parametrus: �miskais sk�beka pat�ri�š �SP, biolo�iskais sk�beka pat�ri�š BSP, naftas produkti, suspend�t�s vielas, kop�jais sl�peklis un kop�jais fosfors. K� ar� apr�kot notek�de�u sist�mu ar pH, temperat�ras un elektrovad�tsp�jas dev�jiem.

Notek�de�u monitoringa rezult�tu pieraksti

Documents

˘ ˇ ˆ ˙ ˘ ˘ˆ ˙ ˝˛ ˚ ˜ ˆ - Latvenergo...1.11 dens resursi 11 1.12 Transporta plsma un piek uves iespjas 12 1.13 Atkritumu apsaimniekošana 12 1.14 Gaisa kvalit te 12 1.15