Saldumu rūpnīcas Laima produkcijas grafiskā dizaina vēsture 1925-1940

LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA

AKADĒMISKĀ BAKALAURA PROGRAMMA MĀKSLA

MĀKSLAS ZINĀTNE

VIZUĀLĀS MĀKSLAS UN KULTŪRAS VĒSTURES UN TEORIJAS APAKŠNOZARE

LAUMAS LANCENIECES

BAKALAURA DARBS

SALDUMU RŪPNĪCAS „LAIMA” PRODUKCIJAS GRAFISKĀ

DIZAINA VĒSTURE 1925. - 1940.

Bakalaura darba

vadītājs Dr. art Silvija Grosa ____________________

paraksts

Katedras

vadītājs Dr. habil. art Eduards Kļaviņš ____________________

paraksts

Nodaļas

vadītājs Dr. habil. art Eduards Kļaviņš ____________________

paraksts

Bakalaura darba

recenzents Mag. art.Ilze Kreituse ____________________

paraksts

Diplomands Lauma Lanceniece

studenta apliecības Nr.070030 __________________________

paraksts

Rīga

2012

SATURS

IEVADS ................................................................................................................................................... 3

1. UZŅĒMUMA „LAIMA” VĒSTURE ...............................................................................................10

2. FABRIKAS „LAIMA” PREČU ZĪME .............................................................................................15

3. SALDUMU RŪPNĪCAS „LAIMA” PRODUKCIJAS GRAFISKAIS DIZAINS 1925. -1940. ...19

3.1. Dabas veltes .............................................................................................................................. 21

3.2. Faunas pārstāvji ...................................................................................................................... 38

3.3. Sievietes tēls ............................................................................................................................. 61

3.4. Bērna tēls ................................................................................................................................. 74

3.5. Ziedi .......................................................................................................................................... 85

3.6. Pilsētu skati .............................................................................................................................. 94

3.7. Sports ...................................................................................................................................... 107

3.8. Eksotika .................................................................................................................................. 112

3.9. Nacionālā propaganda ......................................................................................................... 128

3.10. Tautas tērpi .......................................................................................................................... 143

3.11. Negrupētie paraugi .............................................................................................................. 147

3.12. Ornamentālas kompozīcijas .............................................................................................. 164

NOBEIGUMS .....................................................................................................................................199

ANNOTATION ...................................................................................................................................201

PATEICĪBAS ......................................................................................................................................202

IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI .......................................................................................203

ATTĒLU SARAKSTS .........................................................................................................................208

3

Anotācija

Lauma Lanceniece

Saldumu rūpnīcas „Laima” produkcijas grafiskā dizaina vēsture 1925. – 1940.

Bakalaura darbs

Darba vadītāja: Silvija Grosa, Dr. Art

Darba apjoms: 86. lpp., 290 attēlu

Atslēgvārdi: iepakojuma dizains, fabrika „Laima”, saldumrūpniecības vēsture, lietišķā

grafika

Bakalaura darba mērķis ir izveidot sistemātisku mūsdienu Latvijā lielākās un senākās

saldumu rūpnīcas „Laima” 1920. – 1930. gadu produkcijas iepakojumu vēstures

izklāstu, balstoties uz uzņēmuma arhīvā esošās attiecīgā perioda iesaiņojumu bāzes.

Darbā tiek sniegts īss uzņēmuma vēstures apskats, aplūkota firmas zīme un tās

izmaiņas perioda laika gaitā un veikta iepakojumu dizaina stilistiskā, ikonogrāfiskā

un socioloģiskā analīze, klasificējot to tematiskajās grupās. Darba rezultāts var tikt

izmantots uzņēmuma iepakojuma dizaina kataloga izveidē, kā arī turpmākajā Latvijas

grafiskā dizaina pētniecībā.

Annotation

Lauma Lanceniece

History of the Confectionery Factory „Laima” Wrapping Design 1925 - 1940

Graduating paper

Graduate paper tutor: Dr. Art Silvija Grosa

Volume: 86. p., 290 images

Keywords: wrapping design, „Laima” factory, history of the confectionery industry,

graphic design

The purpose of this work is to form systematic historical layout of product wrapping

design in Latvian biggest and oldest confectionery factory „Laima” during the period

of 1920-ies and 1930-ies, based on the large amount visual materials found at the

company archive. The thesis contains short history of the factory, examination of the

trademark and its alteration during the given period and stylistical, iconographical

3

and sociological analysis of the wrapping design classified in thematical groups. The

results of this work can be used for making company‟s wrapping design catalogue as

well as for further research of Latvian graphic design.

3

IEVADS

Tēmas aktualitāte

Latvijā iepakojuma dizains, kas jāatzīst par nozīmīgu Latvijas estētiskās

kultūras daļu, ir maz pētīta sfēra. Saldumrūpniecības iesaiņojuma grafisko paraugu

materiāls, kas saglabājies pietiekami plašā klāstā, nav sistematizēts un prasa

detalizētāku izpēti.

Iepakojuma dizains, vēl jo vairāk – viena atsevišķa uzņēmuma iepakojuma

dizains, sākotnēji varētu šķist diezgan šaura, nenozīmīga un nebūt ne ilgmūţīga tēma.

Izsakoties vienkāršāk – runa taču ir par konfekšu papīriņiem, kuru primārā funkcija

ir pasargāt preci no saskarsmes ar apkārtējo vidi, piesaistīt pircēja uzmanību un tad

tapt iznīcinātam. Tomēr „šis vienkāršais papīra gabaliņš, kas sedz mūsu iemīļoto

kārumu un kuru mēs, pat īsti nepievēršot tam uzmanību, mēdzam izsviest miskastē,

var pastāstīt par mums daudz vairāk nekā spējam to iedomāties”.1 Citējot mākslas

zinātnieci Andu Boluţu: „Mākslas kolekciju kontekstā par konkrētām cilvēku

atmiņām parasti netiek runāts, toties dizaina muzeju krātuvēs glabātie priekšmeti

daţkārt tieši mudina atcerēties agrākos laikus. Atmiņas mēdz paslēpties niecīgās un

šķietami nenozīmīgās lietās, kas ikdienas skatam slīd garām.”2 Senākā un mūsdienās

lielākā Latvijas saldumrūpniecības uzņēmuma „Laima” arhīvs glabā plašu, bet

nesistematizētu savu iepakojumu kolekciju no uzņēmuma pirmsākumiem 1925. gadā

līdz pat šķietami nesenajiem 1990. gadiem. Šajā darbā apskatītais materiāls ir

kultūrvēstures liecinieks un tāda veida vērtība, kas, līdzās interjeriem, reklāmām un

afišām ielās un ikrīta presē, skatlogu noformējumiem, pastkartēm, modei,

rotaļlietām, eglīšu mantiņām u.c. sadzīvē izmantojamām lietām, mūsdienu cilvēkam

stāsta par 1920. – 1930. gadu sabiedrībai pieejamo estētisko kultūru, kalpojot kā

zināma vizuālās pagātnes rekonstrukcija.

Darba mērķis un uzdevumi

Bakalaura darba mērķis ir izveidot sistemātisku mūsdienu Latvijā lielākās un

senākās saldumu rūpnīcas „Laima” 1920. – 1930. gadu produkcijas iepakojumu

1 Grager D. A Century of Candy Bars: An Analysis of Wrapper Design. – Syracuse University: 2004. – 67. p. 2 Boluža A. Taciņa grafiskā dizaina mūţameţos. // Dizaina Studija. – 2010. – maijs/jūnijs. Pieejams:

http://kultura.delfi.lv/news/art/anda-boluza-tacina-grafiska-dizaina-muzamezos.d?id=31876047 (sk.

2012. gada 23. maijā)

http://kultura.delfi.lv/news/art/anda-boluza-tacina-grafiska-dizaina-muzamezos.d?id=31876047

3

vēstures izklāstu, balstoties uz uzņēmuma arhīvā esošās attiecīgā perioda

iesaiņojumu bāzes.

No šī darba mērķa izriet sekojošie uzdevumi:

1) izpētīt uzņēmuma „Laima” vēsturi, ieskicējot vispārējo rūpniecisko fonu

starpkaru perioda Latvijā;

2) iepazīties ar „Laimas” saldumu iepakojumu arhīvu, sistematizēt to un veikt

materiāla klasifikāciju;

3) analizēt iepakojumu tematiskās grupas to ikonogrāfiskajā un stilistiskajā

aspektā, mēģinot pēc iespējas noteikt varbūtējos kultūrvēsturiskos vai

vēsturiskos impulsus

Izmantotās metodes. Materiāli un to grupas

Bakalaura darba sagatavošanas procesā izmantotās metodes izrietēja no

materiāla specifikas. Darba gaitā autore iepazinās ar pāri par 4oo (darbā iekļautas

234 vienības) saldumu fabrikas „Laima” iepakojumu arhīva 1920. - 1930. gadu

grafiskā dizaina paraugiem, kā arī tajā esošajiem rūpnīcas „Th. Riegert” produkcijas

iesaiņojumiem (ap 50 vienību), kuri tur acīmredzot nonākuši pēc fabriku

apvienošanās 1937. gadā. Minētais plašais materiāls ir nesistematizēts, tas līdz šim

nav ticis atributēts un strukturēts nedz pa gadiem vai gadu desmitiem, nedz tematiski

vai stilistiski, kas radīja problēmas precīzā hronoloģiskā izvērtējumā, tādēļ autore

iepakojumu klāsta apskatā izmantoja mākslas vēstures ikonogrāfisko metodi,

materiālu klasificējot tematiskajās grupās un veicot atribūciju un stilistisko un

salīdzinošo analīzi katras ikonogrāfiskās grupas ietvaros. Apkopojoša konteksta

veidošanai tika izmantota arī socioloģiskā metode.

Bakalaura darba materiālus var iedalīt sekojošās grupās:

1. Vizuālie materiāli, tai skaitā „Laimas” arhīva saldumu iepakojumi

(nesistematizēti); Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas izstāţu arhīva materiāli

(nesistematizēti); Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attēlizdevumu arhīvs (reklāmas

plakāti); saldumu reklāmas 1920. – 1930. gadu periodikā;

2. Tekstuālie materiāli, kuru skaitā bija arī 1920. – 1930. gadu periodika, kas

ļāva precizēt faktoloģisko materiālu, datus par fabrikas vēsturi, analizēt patentu

ziņas, veidot nepieciešamo kultūrvēsturisko fonu.

3

Tēmas historiogrāfijas problemātika. Izmantotā literatūra un avoti

Tā kā darbā apskatāmajam materiālam piemīt zināma specifika un margināls

raksturs (viena atsevišķa uzņēmuma iepakojums) un tas nebija saistīts ar vispārīga

grafiskā dizaina pārskata veidošanu un tā problemātikas izpēti, tad par vislielāko

pārbaudījumu uzskatāms pieejamo iepakojumu vēsturei veltīto pētījumu un

literatūras trūkums. Tādēļ tika ņemti vērā pētījumi, kas veltīti lietišķajai grafikai.

Vispārējās lietišķās grafikas kontekstā Latvijā līdz 1960. gadiem savā doktora

disertācijā tai pievērsies mākslas zinātnieks un mākslinieks Jurģis Skulme, par

reklāmu Latvijas pirmās brīvvalsts laikā rakstījušas mākslas zinātnieces Ilze

Martinsone un Inta Pujāte, PSRS perioda grafiskajam dizainam pievērsusies Anda

Boluţa, tomēr iepakojums kā atsevišķa grafiskā dizaina sfēra nav apskatīts.

Ārzemju literatūras par grafisko dizainu un tā vēsturi (galvenokārt reklāmu un

plakātu) netrūkst un daļa ir pieejama Latvijas bibliotēkās (piemēram, plaši pazīstamo

dizaina vēstures speciālistu, amerikāņu Stefena Eskilsona (Eskilson 2007) pētījums3,

kas stāsta par grafiskā dizaina attīstību no 19. gs. līdz mūsdienām, kā arī Johannas

Drukeres un Emīlijas Makvarišas (Drucker, McVarish 2009)4 darbs u.c.). Atsevišķi

izdevumi, arī galvenokārt amerikāņu, ir veltīti tieši iepakojuma dizainam (piemēram,

Tomasa Haina (Hine 1995) izsmeļošais darbs, kas skata iesaiņojuma noformējumu no

daţādiem aspektiem5, vai Betas Kimmerles (Kimmerle 2003)6 izdevums, kas, līdzīgi

kā citos neskaitāmos darbos, runā par iepakojuma dizainu saldumu vēstures

kontekstā. Autore detalizēti iepazinās arī ar Deivida Gregera (Grager) maģistra darbu

(Sirakūzu universitāte, 2004) reklāmas dizainā7, kas saistošā veidā apraksta

šokolādes batoniņu iepakojumu un tā tradīcijas ASV. Tomēr jāsaka, ka šis un citi

iepakojumu dizainam veltītie pieejamie izdevumi koncentrējas uz iepakojuma

filozofiju un mārketingu no vizuālās komunikācijas aspekta, kas nav atbilstošs šī

bakalaura darba mērķim.

Papildus materiāli tika meklēti Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas izstāţu arhīvā.

2000. gadā laikā no 21.07. – 26.08. bibliotēkā notika izstāde „No Ķuzes līdz

Staburadzei”, kas, lai gan veltīta konditorejas fabrikas a/s „Staburadze” 90 gadu un

tās dibinātāja Vilhelma Ķuzes 125 gadu jubilejai, atspoguļoja arī vispārējo Latvijas

3 Eskilson S. Graphic Design: A New History. - New Haven: Yale University Press, 2007. 4 Drucker J., McVarish E. Graphic Design History: A Critical Guide. - Upper Saddle River, N.J.: Pearson Prentice Hall, 2009. 5 Hine Th. The Total Package. – U.S.: Little, Brown and Company, 1995. 6 Kimmerle B. Candy. The Sweet History. – U.S.: Collectors Press, 2003. 7 Grager. D. A Century of Candy Bars: An Analysis of Wrapper Design, 2004.

3

saldumrūpniecības vēsturi. Arhīvā bija aplūkojami daţādi saldumu reklāmas plakāti

(tostarp „Laimas”), avīţraksti, preses reklāmas un neliela daļa daţādu uzņēmumu

(„V.Ķuzes”, „L.W. Goegginger”, „Laimas” „Union”, „Augļu konzuma”) produkcijas

iepakojumu, kas deva iespēju paplašināt iespaidu par saldumu iesaiņojumu starpkaru

periodā un pēc tam. Tāpat darba gaitā tika iepazīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas

Attēlizdevumu lasītavas reklāmas plakātu krājums, kas aplūkojams arī Latvijas

Nacionālajā digitālajā bibliotēkā internetā. Reklāmas un plakāti ne tikai sniedz

iespēju iepazīties ar perioda grafisko dizainu vispār, bet arī ļauj redzēt, kā tieši

izskatījusies attiecīgā produkcija, kas nav mazsvarīgi. Par nozīmīgu izziņas avotu

darbu uzsākot kalpoja reţisora Kaspara Gobas dokumentālā filma „Saldumu pilsēta”,

kas tika uzņemta 2010. gadā sakarā ar „Laimas” 140 gadu jubileju.

Pētījuma sagatavošanas gaitā plaši izmantota Latvijas 1920. – 1930. gadu

periodika, kas ļāva gan soli pa solim iepazīties ar fabrikas vēsturi un tās attīstības

gaitu, gan, izmantojot „Valdības Vēstnesī” publicētās patentu ziņas un citos

izdevumos iespiestās reklāmas un rakstus, noteikt atsevišķu iepakojumu tapšanas

laiku un spriest par to stilistiku un iesaiņošanas veidiem. Tāpat starpkaru perioda

prese kalpoja par sava laika sabiedrības atspoguļotāju, kas sniedza ieskatu aktuālajos

notikumos, arī konfekšu nosaukumos izmantoto, mūsdienās zudušo, bet toreiz

pašsaprotamo vārdu un terminu pielietojumā.

Lai saprastu un ieskicētu starpkaru perioda rūpniecības situāciju Latvijā, tika

izmatota ļoti izsmeļošā Arnolda Aizsilnieka „Latvijas saimniecības vēsture 1914 –

1945”.8 Tāpat atsevišķu tematisko nodaļu sagatavošanā noderīgs avots bija Denisa

Hanova un Valţa Tēraudkalna „Laiks, telpa, vadonis: autoritārisma kultūra Latvijā

1934 – 1940”9, kas kritiski atspoguļo 1930. gadu kultūrpolitisko dzīvi un tai pakļautās

tradīcijas un svētkus, kas zināmā mērā atstāja pēdas arī saldumu iepakojumu

industrijā.

Interneta resursi tika izmantoti galvenokārt daţādu pasaules politiskās vēstures

un kultūrvēstures faktu noskaidrošanā, kā arī ikonogrāfisko motīvu un stilistisko

analoģiju meklēšanā.

8 Aizsilnieks A. Latvijas saimniecības vēsture 1914-1945. - Stokholma: Daugava, 1968.

9 Hanovs D., Tēraudkalns V. Laiks, telpa, vadonis: autoritārisma kultūra Latvijā 1934 – 1940. – Rīga: Zinātne, 2012.

3

Teksta struktūra

Darbs strukturēts atbilstoši tā mērķim trijās daļās. Tā pamatteksta sakumā

apkopota informācija par uzņēmuma „Laima” vēsturi.

Tajā sniegts konspektīvs ieskats uzņēmuma vēsturē no pirmsākumiem līdz

mūsdienām, detalizētāk koncentrējoties uz starpkaru periodu. Ieskicēta arī vispārējā

rūpniecības situācija Latvijas Pirmās brīvvalsts laikā.

Sekojošajā nodaļā „Fabrikas „Laima” preču zīme” aplūkota fabrikas preču zīme

un analizētas izmaiņas tās veidolā 15 gadu laikā. Pateicoties preču zīmei, bija

iespējams noteikt iepakojumu aptuvenās hronoloģiskās robeţas.

Trešajā nodaļā „Saldumu rūpnīcas „Laima” produkcijas grafiskais dizains

1925. -1940.” ietvertas 12 apakšnodaļas, kurās apskatītas iepakojumu tematiskās

grupas, analizējot tās no ikonogrāfiskā un stilistiskā aspekta. Tekstu noslēdz

vispārinoši secinājumi.

3

1. UZŅĒMUMA „LAIMA” VĒSTURE

Mūsdienās valstī lielākais, atpazīstamākais un pircēju vidū iecienītākais

saldumu raţošanas uzņēmums „Laima” savus pirmsākumus datē ar 1870. gadu, kad

tika nodibināta pirmā saldumu rūpnīca Latvijā, lai gan fabrikas vēsture patiesībā ir

daudz sareţģītāka un pieprasa detalizētāku pārskatu. 1870. gadā Rīgas Zaļo ielu 2/4

par savas jaundibinātās šokolādes rūpnīcas atrašanās vietu izvēlējās vācu uzņēmējs

Teodors Rīgerts (Theodor Riegert). Tolaik uzņēmumu nodēvēt savā vārdā bija ļoti

izplatīti, tas kalpoja par sava veida kvalitātes garantu - ja jau firmas īpašnieks gatavs

to saistīt ar savu vārdu. Laikā gaitā uzņēmums izauga par vienu no ievērojamākajiem

Baltijā un visā Krievijas Impērijā. Tā tika uzskatīta par pirmo šādas specializācijas

raţotni Latvijā līdz pakāpeniski ap gadsimta miju jau parādījās vairākas saldumu

fabrikas. Par spēcīgu konkurentu kļuva L.W.Gēgingera (L.W.Goegginger) 1881. gadā

dibinātais plašas specializācijas uzņēmums, kas raţoja gan pieprasītos zivju

konservus, gan šokolādi un konfektes. 1901. gadā tika izveidota konfekšu un

šokolādes fabrika „Union”. Konkurents bija arī pirmā latviešu saldumu uzņēmuma

dibinātājs Vilhelms Ķuze, kurš savas darbības sākumā nelielās šokolādes, konfekšu

un cepumu darbnīcas durvis vēra 1910. gadā, kā arī Ernesta Meţita 1914. gadā

dibinātais kafijas un cigoriņu uzņēmums. E. Meţita fabrika vēlāk specializējās arī

šokolādes izstrādājumu raţošanā un Latvijas laika presē izcēlās ar spilgtu reklāmu

blakus Ķuzes un Laimas uzņēmumiem.

Pārrāvumu Latvijas rūpniecībā izraisīja Pirmais pasaules karš, kura laikā 1915.

gada augustā lielākā daļa fabriku, tostarp arī iepriekš minētās Teodora Rīgerta,

Vilhelma Ķuzes un Ernesta Meţita vadībā, bija spiestas evakuēties uz Krieviju.10

Pēc neatkarīgas valsts nodibināšanas 1918. gadā Latvijas valdība lielu uzmanību

veltīja rūpniecības atjaunošanai. Valsts bija palikusi bez rūpnīcu iekārtām un citām

vērtībām, turklāt nācās pārorientēties no Austrumu uz Rietumu tirgu. Lai veicinātu

agrāko uzņēmumu atgriešanos Latvijā, 1921. gada 20. aprīlī tika izdots likums par

akciju sabiedrībām, kas nosaka, ka agrākās Krievijas laika akciju un paju sabiedrības,

kam pieder kāds uzņēmums Latvijā, var likumīgi turpināt darbību.11 To izmantoja arī

Teodora Rīgerta uzņēmums, kurš 1922. gada 8. augustā ar nosaukumu „Th. Riegerta

šokolādes fabrikas izmantošanas uz daţādu konfekšu raţošanas akciju sabiedrība”

10 Aizsilnieks A. Latvijas saimniecības vēsture 1914-1945. - Stokholma: Daugava, 1968. - 31. lpp. 11 Turpat. - 230. lpp.

3

atjaunoja raţošanu Rīgā. Kā sabiedrības dibinātāji tās statūtos minēti Latvijas pilsoņi

- Jūlijs Vogelsangs, Vilhelms Bettmans, Gvido Millers, kā arī Vācijas pavalstnieki -

Francis Rijs un Vilhelms Eikerts.12 1929. gadā notika neliela uzņēmuma nosaukuma

maiņa – uz vienkāršāko „Šokolādes fabrikas akciju sabiedrība Th. Riegert”.13

Uzņēmuma „Laima” faktiskie pirmsākumi datējami ar 1921. gadu, kad Rīgā

Karlīnes ielā 22/24 (tagad Miera iela) savu konfekšu fabriku ar nosaukumu

„Maķedonija” atvēra krievu izcelsmes ebrejs Iļja Fromčenko kopā ar pārējiem

biedriem - emigrantiem: Jozefu Segalu, Iļju Kopilovu un Dāvidu Maševiču.14

Fromčenko, īstajā vārdā Elija Levins, kurš krievisko vārdu un uzvārdu pieņēma

drošības dēļ15, jau dzimtajā Krievijā savā Pēterburgas dzīvoklī 1918. gadā bija

nodibinājis nelielu konfekšu raţotni. Ekonomiskā haosa dēļ, kas valdīja Krievijā pēc

Oktobra apvērsuma 1917. gadā, Fromčenko nācās savu biznesu pārcelt uz Rīgu.16 17

1925. gada Saeimas Stenogrammas ziņoja par rūpniecisko bezdarbu valstī, minot, ka

Rīgā vien ir apstājušās vairākas rūpnīcas, tostarp konfekšu fabrika „Maķedonija”,

atlaiţot 200 strādniekus.18 Šis skaitlis liecina, ka ebreju uzņēmējs pratis attīstīt savu

uzņēmumu līdz vērā ņemamiem apjomiem - pēc preses datiem uzņēmums darbību

uzsācis vien ar 4 strādniekiem.19 Tajā pašā gadā laikraksti informēja par jauna

saldumu uzņēmuma nodibināšanos, kas pārņēma fabrikas „Maķedonija” patenti, un

tā bija „Šokolādes konfekšu raţojumu tirdzniecības - rūpniecības akciju sabiedrība

Laima”. Akciju sabiedrības statūti apliecina, ka valdes locekļi bija gandrīz tie paši

ebreju uzņēmēji, kas konfekšu fabrikai „Maķedonija” - Iļja Fromčenko ar saviem

biedriem: Jakovu Arenu, Gersonu Preili, Iļju Kopilovu, Jozefu Segalu un Dāvidu

Maševiču.20

12 Th. Riegerta šokolādes fabrikas izmantošanas un daţādu konfekšu raţošanas akciju sabiedrības statūti. // Ekonomists. - 1925. - Nr. 5. - 1. marts. - 289. lpp. 13

Th. Riegerta šokolādes fabrikas izmantošanas un daţādu konfekšu raţošanas akciju sabiedrības statūtu grozījums. // Ekonomists. – 1929. – 15. sept. – 48. lpp. 14 Rīgas pilsētu firmu un tirdzniecības-rūpniecības uzņēmumu saraksts par 1923. gadu. - Rīga: Ed. Petholca apgādība. - 1923. 15 Vairākos avotos sastopams gan Eliyahu Fromchenko, gan Eliyahu Fromenchenko, gan arī Ilja Fromenchenko 16 Prinz D. The Chocolate Princess: Chocolate‟s Arival in Israel. Pieejams: http://www.jews-onthechocolatetrail.org/2010/01/the-chocolate-princess-chocolates-arrival-in-israel/ (sk. 2011. gada 5. maijā) 17 Press B. The Murder of the Jews in Latvia 1941-1945. - Illinois: Northwestern University Press Evanston, 2000. - 20. lpp. 18 Latvijas Republikas Saeimas VII sesijas 10. sēde // Saeimas Stenogrammas. - 1925. - 20. janv. - 463. lpp. 19 Uz veselīgiem pamatiem izaugusi plaša šokolādes fabrika // Pēdējā Brīdī. - 1930. - 26. okt. - 10. lpp. 20 Šokolādu konfekšu raţojumu tirdzniecības - rūpniecības akciju sabiedrības „Laima” statūti // Ekonomists. - 1925. - Nr.4. - 15. febr. - 197. lpp.

http://www.jews-onthechocolatetrail.org/2010/01/the-chocolate-princess-chocolates-arrival-in-israel/


3

Kopumā 1920. gadi bija labvēlīga vide rūpniecības attīstībai valstī. Pēc

nodarbināto personu skaita svarīgākā rūpniecības nozare pēc kokrūpniecības bija

pārtikas un garšvielu rūpniecība. Šī nozare bija uzplaukusi, lielā mērā pateicoties

augstu ievedmuitu aizsardzībai. Otro vietu pārtikas un garšvielu rūpniecībā pēc

nodarbināto skaita ieņēma tieši saldumu rūpniecība, kas nodarbināja ap 1500

strādnieku. Lai jaunā Latvijas rūpniecība spētu izturēt rietumvalstu konkurenci

iekšējā tirgū, tika noteiktas augstas ievedmuitas nodevas ievedamām precēm.

Konditorejas preces, šokolādi, zīda un samta audumus, porcelāna un

juvelierizstrādājumus, alkoholu un cigaretes aizliedza ievest vispār. Saldumu

fabrikām labvēlīgus apstākļus radīja ne tikai ievedmuitu aizsardzība, bet arī 1926.

gadā darbību uzsākusī Jelgavas cukurfabrika, kas nozīmēja, ka cukurs vairs nebija

jāiepērk no ārzemēm.21

Pasaules ekonomiskā krīze Latviju skāra vēlāk kā citas Eiropas valstis

(vissmagākie bijuši 1931.-1932. gadi), bet pārtikas un garšvielu rūpniecība, kā arī citas

nozares, kas strādāja galvenokārt iekšējam tirgum, cieta daudz mazāk. Valsts piekopa

protekcionisma politiku paaugstinot ievedmuitas tarifus. Tika veicināts preču

eksports - uzņēmumiem tika dotas tiesības saņemt ievedmuitas kompensāciju par

importētajām izejvielām. Fabrika „Laima” 1930. gados kļuva par lielāko eksportētāju

savā nozarē, kura regulāri saņēmusi iepriekšminētās ievedmuitas atmaksas gan par

pārtikas vielām, gan iepakojuma izejmateriāliem. „Laimas” saldumu raţotne 1933. un

1934. gadā strādāja ar otro vislielāko peļņu tūlīt aiz A/S „L.W. Goegginger”.22 23

Pastiprinoties nacisma draudiem Latvijā, fabrikas dibinātājs Iļja Fromčenko,

pārdeva „Laimu” un 1933. gadā emigrēja uz Palestīnu (tag. Izraēlu), kur vienā no

Telavivas austrumu rajoniem Ramat Gan iegādājās īpašumu un 1934. gadā atvēra

šokolādes fabriku „Elite”. „Elite” 2004. gadā apvienojās ar piena produktu raţotni

„Strauss” un kļuva par „Strauss - Elite”, kas joprojām ir lielākā un pazīstamākā

šokolādes izstrādājumu un otrā lielākā pārtikas produktu rūpnīca Izraēlā. „Laimas”

dibinātājs Iļja Fromčenko mira 1962. gadā.24

Kārļa Ulmaņa autoritārā reţīma laikā no 1934. - 1940. gadam rūpniecība

piedzīvoja reorganizāciju, lai nostiprinātu pamatnācijas saimniecības pozīcijas,

21 Aizsilnieks A. Latvijas saimniecības vēsture 1914-1945. - Stokholma: Daugava, 1968. - 376. lpp. 22 Rūpniecības uzņēmumu peļņa 1933. gadā // Ekonomists. - 1934. - 15. okt. - 20.lpp. 23 Rūpniecības uzņēmumu peļņa 1934. gadā // Ekonomists. - 1935. - 15. nov. - 11. lpp. 24 History of Strauss-Elite group. Pieejams: http://www.strauss-group.com/en/MenuItem-AboutUs/History/ (sk. 2011. gada 9. maijā)

3

padarītu to spēcīgāku un konkurētspējīgāku. Līdzšinējās protekcionisma politikas

aizsegā bija saradušies pietiekami daudz nelielo uzņēmumu, kas sadrumstaloja

rūpniecību. Saldumu rūpniecībā darbojās ap 40 konfekšu un šokolādes fabriku.

Kārlis Ulmanis gribēja radīt vienu, bet lielu un spēcīgu saldumu uzņēmumu. Saldumu

rūpniecība, kas samērā viegli pārcieta saimniecisko depresiju, pēkšņi nonāca grūtībās

1936. gada beigās. Viss norāda, ka grūtības izraisījusi lata kursa pazemināšana. Šos

apstākļus izmantoja jaundibinātā valsts banka - Latvijas Kredītbanka, kas sāka

uzpirkt grūtībās nonākušos uzņēmumus, lai tos glābtu vai likvidētu. Faktiski uzpirkto

uzņēmumu vietā tika dibināti t.s. nacionālie uzņēmumi jeb valsts kontrolētās akciju

sabiedrības. Ne vienmēr šādas darbības tiek vērtētas viennozīmīgi. 1937. gadā

Latvijas Kredītbanka uzpirka šokolādes fabriku „Th. Riegert” , „E.Meţits” un „Laima”

akcijas, lai, likvidējot pirmos divus uzņēmumus, izveidotu vienu - ar „Laimas” vārdu.

Acīmredzot latviskais nosaukums vislabāk atbilda Ulmaņa politikai par nacionālu

rūpniecību. Likvidēto fabriku labākās iekārtas un darbinieki turpmāk tika nodoti A/S

„Laima” rīcībā. Līdz ar to valsts ieguva noteicējas vārdu saldumrūpniecībā.25

Pamatojoties uz šo akciju uzpirkšanas faktu, uzņēmums „Laima” mūsdienās tad arī

uzskata sevi par pirmā šokolādes raţotāja Latvijā Teodora Rīgerta tradīciju

turpinātāju un uz savas produkcijas iepakojuma atļaujas drukāt „ANNO 1870”.

1940. gadā, pēc PSRS veiktās okupācijas, galvenais uzsvars tika likts uz visu

īpašumu nacionalizāciju, ko no 1941. - 1945. gadam gan pārtrauca vācu armijas

ienākšana. Nacionalizācija tika sekmīgi īstenota 1945. gadā pēc atkārtotas PSRS varas

ienākšanas Latvijā. Saldumu rūpniecībā notika uzņēmumu pārdēvēšana un 1954.

gada oktobrī arī to specializācija: bijušais V. Ķuzes uzņēmums tika nodēvēts par „17.

jūniju” (Artilērijas ielā 55), kas specializējās miltu izstrādājumu (biskvītu, vafeļu,

toršu) raţošanā un kafijas grauzdēšanā; bijusī A/S „L.W. Geoegginger” fabrika nu

iemantoja „Uzvaras” (Sporta ielā 2) vārdu un specializējās cukura konditorejas

(karameļu, marmelādes, halvas) raţošanā; vienīgi A/S „Laima” (Miera ielā 22) savu

vārdu saglabāja un bija noteicošā šokolādes (konfekšu, šokolādes) produktu

izstrādāšanā.

Pēc neatkarības atgūšanas 1990. gadā „17. jūnijs” tika pārdēvēts par

„Staburadzi” un visas trīs saldumu raţotnes turpināja darboties. Šodien visi trīs

uzņēmumi ir apvienoti zem viena centrālā zīmola „Laima” (saglabājot arī zīmolu

25

Aizsilnieks A. Latvijas saimniecības vēsture 1914-1945. - Stokholma: Daugava, 1968. - 760.-761. lpp.

3

„Staburadze” konditorejas izstrādājumiem), kas pieder „NP Foods”. Tās valdes

direktors - Juris Jonaitis.

3

1. 1. att. Teodora Rīgerta šokolādes fabrika Zaļajā ielā 2/4

1. 2. att. Šokolādes fabrika „Laima” Miera ielā 22/24 1935. gadā

3

2. FABRIKAS „LAIMA” PREČU ZĪME

Preču zīme sastāvēja no firmas nosaukuma A/S „Laima”, kas rakstīts rokrakstu

atdarinošā šriftā. (Šāda tendence - izmantot nosaukuma veidolā rokraksta imitāciju -

vērojama arī citu tā laika saldumu uzņēmumu preču zīmēs, piemēram, „Th. Riegert”,

„V.Ķuze”, „E.Meţits” un „L.W.Goegginger”.) Nosaukums varēja būt papildināts ar

precizējošu uzrakstu „šokolādes fabrika”. Blakus tam vienmēr tika minēts

izgatavošanas vietas nosaukums - „RĪGĀ” un, ņemot vērā lielos eksporta apjomus, arī

„Made in Latvia”. Atsevišķos gadījumos aiz uzņēmuma nosaukuma tika lietota arī

abreviatūra „Ltd”, kuras atšifrējums angļu valodā ir „limited”. Tas norāda uz

uzņēmuma formu - „uzņēmums ar ierobeţotu atbildību”. Var apgalvot, ka saldumi,

kuru iepakojuma dizainā sastopama šī abreviatūra, bija paredzēti eksportam.

Šokolādes fabrikas „Laima” nosaukuma veidols laika gaitā mainījies maz, tomēr

nelielas izmaiņas ir konstatējamas. Kolekcijā atrodamajos paraugos, kas patentu

ziņās datēti ar 1920. gadu beigām un 1930. gadu sākumu, fabrikas nosaukuma pirmā

burta „L” kājiņa ir pagarināta un savienota ar nosaukuma pēdējo burtu „a”, tādējādi

veidojot it kā pasvītrojumu vārdam „Laima”. Fabrikas marku veidoja arī Merkūrija

logo - aplī ietverts vīrieša galvas ar spārnotu cepuri profila atveids. Merkūrijs (jeb

Hermejs grieķu mitoloģijā) romiešu mitoloģijā pazīstams arī kā tirdzniecības

aizgādnis. Šis logo patentēts 1931. gadā (Nr. 6318: „Konfekšu fabrikas akciju

sabiedrības „Laima” - Rīgā - zīmējums (spārnota galva) - konfektēm, šokolādēm,

daţādiem cepumiem.”26). Neraugoties uz šo faktu, kā preču zīme uz „Laimas”

produkcijas tas parādās jau pāris gadu agrāk. Vēlāk logo pazuda. Autore izsaka

pieņēmumu, ka Merkūrijs kā fabrikas patrons un aizstāvis preču iepakojuma

grafiskajā dizainā izmantots līdz 1933. gadam, kad mainījās uzņēmuma īpašnieki.

1930. gadu otrajā pusē, pēc 1937. gada, kad notika vairāku saldumu fabriku

apvienošana, fabrikas nosaukuma „Laima” burtveidols nedaudz mainījās. Vārda

pirmais un pēdējais burts vairs netika savienoti, šrifts kļuva viendabīgāks, līdzenāks

un zaudēja sākotnējo vijīgumu. Lai uzsvērtu nosaukumu un veidotu tam nosacītu

ierāmējumu, vārds „Laima” no abām pusēm tika ietverts starp diviem nelieliem

dubultkrustiem, kas latviešu etnogrāfijā pazīstama arī kā akas zīme.27 Antīko

tirdzniecības patrona Merkūrija tēlu aizstāja tautiskais ornaments, kas tikpat labi 26 Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. - 1931. - 20. febr. - 1. lpp.

27 Kraukle D. Latviešu rakstu zīmes. - Rīga: Jumava , 2006. – 47. lpp.

3

varēja būt nodeva nacionālās rūpniecības bumam, par ko iestājās valdošā elite. Var

teikt, ka 1930. otrajā pusē fabrikas „Laima” preču zīme ieguva tādu izskatu, kāds, ar

ļoti minimālām izmaiņām, tas saglabājies faktiski līdz pat mūsu dienām.

3

2. 1. att. Fabrikas zīme 1927. gadā 2. 2. att. Fabrikas zīme 1929. gadā

2. 3. att. Logo ar Merkūrija galvu 2. 4. att. Fabrikas logo 1920. g. b. - 1930.g.sāk.

2. 5. att. Fabrikas zīme 1935. gadā

2. 6. att. Fabrikas zīme pēc 1937. gada 2. 7. att. Fabrikas logo mūsdienās

3

3. SALDUMU RŪPNĪCAS „LAIMA” PRODUKCIJAS

GRAFISKAIS DIZAINS 1925. -1940.

Iepakojumu vispārīgais pārskats

Kā parāda klāt pievienotā diagramma (3.1. att.), tad galvenā tendence 1920. –

1930. gadu fabrikas „Laima” saldumu iepakojumā bija ilustratīvi reālistiski noformēti

grafiskā dizaina paraugi. Tas nozīmē, ka aptuveni 80% iepakojumu rotāja

antropomorfi, zoomorfi, florāli vai kādi citi reālistiski motīvi, bet pārējos 20%

dekorēja abstrakti ornamentālās kompozīcijas. Veids, kādā tika noformēti

iepakojumi, galvenokārt bija skaidri izzīmēts, koši polihroms, uzmanību piesaistošs

attēls, kas atrodas regulāras kvadrāta vai taisnstūra formas plaknes centrā, nereti

elipses vai taisnstūra ierāmējumā. Tradicionāli attēls no sāniem tika ieskauts ar

fabrikas zīmi un produkcijas nosaukumu. Šī shēma neattiecas uz ornamentālajiem

iepakojumiem, kur bieţāk vērojams visas plaknes izmantojums. Pēc papīriņu dizaina

var spriest arī par konfekšu un to iepakošanas veidiem. Jāņem vērā, ka konfektes

lielākoties tika iesaiņotas papīriņa galus nolokot (tas, iespējams, izrietēja no papīra

iespējām – tika izmantots vidēji biezs iesaiņojamais materiāls), nevis savērpjot, kā tas

pārsvarā notiek mūsdienās, un tas atspoguļojas arī iepakojumā – gali, kas pēc

nolocīšanas paliks apslēpti, atstāti nedekorēti un galvenā uzmanība pievērsta

centrālajam attēlam, kas noteiks konfektes izskatu pēc iepakošanas.

Iepakojumu grafiskā dizaina tematiskais diapazons ir visai plašs. Par

visiecienītākajām tēmām reālistisko iepakojumu vidū var atzīt faunas, pilsētu skatu,

dabas velšu un bērna tēlu, kā arī paraugus, kurus nosacīti iespējams klasificēt kā

nacionāli tendētus atbilstoši tālaika politikai. Ornamentālo iepakojumu grafiskajā

dizainā pārliecinoši dominē tolaik laikmetīgie, Art Deco raksturīgie ģeometrizētie

motīvi. Var konstatēt tendenci, ka iepakojuma noformējumu nereti ietekmēja tā

brīţa aktuālie notikumi, kas atspoguļojas tēlu vai nosaukuma izvēlē. Kardinālas

izmaiņas „Laimas” grafiskajā dizainā aplūkojamā perioda ietvaros nav vērojamas.

Pamanāms, ka 193o. gadu otrajā pusē, acīmredzot valsts politikas ietekmē, parādījās

vairāk nacionālu motīvu, tostarp arī uzsvērti latviski konfekšu nosaukumi. Ja 1920.

gadu otrajā pusē vēl reizēm tika saglabāta vāciskā tradīcija, piemēram, nosaukumu

rakstībā, tad 1930. gadu otrajā pusē tā bija zudusi. Mēģinot noteikt vispārējo

iepakojumu grafiskā dizaina attīstību, jāsaka, ka tā ir pietiekami niansēta. Kopumā

1930. gadu otrajā pusē iezīmējas tendence uz lielāku lakonismu, notiek atbrīvošanās

3

no detaļām, tekstuālā daļa bieţi vien tiek reducēta un burtveidols kļūst skaidrāks un

vienkāršotāks. Tomēr vienlaikus nevar apgalvot, ka šī tendence ir visaptveroša.

Sprieţot pēc norādītajiem uzrakstiem uz iepakojumiem, krietna daļa papīriņu

izgatavota vienā no Rīgas lielākajām un senākajām tipogrāfijām „Ernst Plates”. Tas

bija vācijas pilsoņiem piederošs uzņēmums, kurš atradās Vecrīgā, Mazajā Monētu ielā

18.28

Vissareţģītākais pētnieciskā procesa ietvaros izrādījies grafisko darbu autoru

atribūcijas jautājums, kas prasa padziļinātus turpmākos pētījumus. Domājams, ka

sākotnēji iesaiņojums tapis, vadoties pēc ārzemju materiāliem. Šo hipotēzi daļēji

apliecina presē publicētie „Laimas” ievedmuitu atmaksu saraksti. Zināms, ka

uzņēmums regulāri saņēma atmaksu par „izejvielām, kas izlietotas eksportēto

saldvielu un šo saldvielu iesaiņojumu izgatavošanai.”29 Tas nozīmē, ka tika atmaksāta

to importēto izejvielu, kuras izmantoja eksporta preču raţošanai, vērtība (piemēram,

kakao pulvera u.tml.). Šo importēto izejvielu vidū starp pārtikas precēm minētas arī

vairākas, domājams, iepakojumam nepieciešamas sastādaļas, piemēram: „finieru

kastītes, apsudrabots stikls, vara izstrādājumi bez reljefiem (zvaniņi un āķīši cigāru

kastītēm), skārda izstrādājumi, viļņota salīmēta koka pape, vienkāršs iesaiņojuma

papīrs, plāns iesaiņojuma papīrs, rakstāmpapīrs etiķetēm, krāsains papīrs, papīra

puķes, ar vasku vai parafīnu piesūcināts papīrs, kokvilnas diedziņi, ar vienkāršu

metālu aptīti kokvilnas diedziņi, zīda lentes30, kā arī bildītes konfekšu kārbiņām.31”

Pirms pievērsties jau konkrētam „Laimas” iepakojumu tematisko grupu

apskatam, jāpiemin, ka to klasifikācijas shēma ir nosacīta un var tikt variēta.

Neizbēgama ir atsevišķu iepakojumu pārklāšanās, piemēram, eksotiskās tematikas

ietvaros iekļauts papīriņš ar melnādainu bērnu, kas varētu būt apskatīts bērnu tēla

sadaļas kontekstā, tāpat kā tautiskā ornamenta izmantojums – nacionālās tematikas

kontekstā u.tml.

28 Spiestuves un izdevniecības akc. sab. „Ernst Plates” statūti // Ekonomists. – 1928. – 15. marts. – 49. lpp. 29 Valdības rīkojumi un pavēles. Rīkojums No. 112 // Valdības Vēstnesis. – 1934. – 27. jūl. – 2. lpp. 30 Turpat. 31 172. Rīkojums // Valdības Vēstnesis. – 1934. – 26. okt. – 2. lpp.

3

3. 1. att. Iepakojumu tematisko grupu procentuālo attiecību diagramma

3

3.1. Dabas veltes

Ar nosaukumu „Dabas veltes” apzīmēti iepakojumu paraugi, kuru noformējumā

izmantoti ēdamie dabas produkti, tādi kā daţādi augļi, ogas, rieksti u.c. Šīs sadaļas

dizaina paraugos var izšķirt divas tendences:

1) vienmērīgi plaknē izkliedēts zīmējums, kas atkārtojas (3.1. 1. – 3.1. 10. att.)

2) zīmējums, kas simetriski izvietots plaknes centrā (brīvi vai kādā ģeometriskas

formas ierāmējumā - taisnstūrī, elipsē u.tml.), ko no abiem sāniem ieskauj produkta

nosaukums un firmas zīme (3.1. 11. – 3.1. 22. att.)

Agrākie zināmie šajā kategorijā iekļauto iepakojumu paraugi ir konfekšu

„Citronu šķēlītes” un „Apelsīnu šķēlītes” noformējumi. Tie patentēti 1929. gadā: „Nr.

5597. Konfekšu fabrikai a/s „Laima” - Rīgā - zīmējums (apelsīnu šķēlītes)” un „Nr.

5598. Konfekšu fabrikai a/s „Laima” - Rīgā - zīmējums (citronu šķēlītes).”32

Iepakojums precīzi atbilst produktu nosaukumam - gan vienā, gan otrā gadījumā uz

gaišas krāsas taisnstūra formas plaknes izklaidus izvietotas citrusaugļu šķēlītes

šķērsgriezumā. Plaknes centrā ar drukātiem burtiem norādīts produkta nosaukums,

bet zem tā - logo ar Merkūrija galvu un fabrikas preču zīme. Abi iepakojumi atšķiras

tikai ar krāsu. Citronu konfekšu iepakojums ieturēts gaiši zaļā un dzeltenā tonalitātē,

bet apelsīnu konfektēm attiecīgi tas ir sarkanīgi oranţs. Kopumā šo konfekšu

iepakojumu varētu raksturot kā ļoti veiksmīgu. Zīmējums izvirzīts kā dominējošais, jo

teksta daļa ieturēta tādā pašā tonalitātē kā attēls, tāpēc saglabā neitralitāti. Augļu

šķēlītes ir uzsvērti lielas un uzmanību piesaistošas. Protams, mūsdienās grūti spriest,

kādas tieši konfektes varēja būt bijušas iesaiņotas šajos iepakojuma paraugos, jo to

forma tikai retos gadījumos var kalpot par atšifrējumu produkcijas veidam.

Klasiskajā taisnstūra formas papīrā tikpat labi varēja ietīt vienu atsevišķu konfekti, kā

izmantot to nelielas konfekšu kārbiņas noformēšanai. Šajā konkrētajā gadījumā krāsa

un nosaukums liek domāt par citrusaugļu karamelēm, kas, iespējams, bijušas augļu

šķēlīšu formā. Konfekšu iepakojuma izgatavotājiem lieliski izdevies uztvert un

izmantot cilvēku asociatīvo domāšanu. Zaļā un dzeltenā savienojums liek domāt par

kaut ko atsvaidzinošu un skābenu, savukārt sarkanīgi oranţais - par saldeni svaigu.

Turklāt šķēlīšu zīmējums nav detalizēti precīzs (tas arī ir izņēmums uz ļoti reālistiski

precīzo zīmējumu fona, kas tiks aplūkoti vēlāk), tas ir veidots apzināti mazliet

32 Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. - 1929. - 2. nov. - 2. lpp.

3

neakurāts un izplūdis. Šis paņēmiens rosina uztvert produktu kā kaut ko ļoti sulīgu

un baudāmu.

Zināma līdzība ar iepriekš apskatītajiem grafiskā dizaina paraugiem vērojama

arī upeņu, aveņu un bumbieru (3.1. 3.-5. att.) konfekšu noformējumā. Lai gan precīzs

to datējums nav zināms, ņemot vērā fabrikas zīmes, uzrakstu šriftu un vispārējo

stilistisko līdzību, tas varētu būt darināts ap 1920. gadu beigām un 1930. gadu

sākumu. Arī šeit uz gaišas taisnstūra formas plaknes izklaidus izvietoti konfekšu

nosaukumiem atbilstošie ogu un augļu zīmējumi - upeņu oga ar lapiņu, avene ar

lapiņu un bumbieris ar visu kātiņu. Plaknes centrā atrodas fabrikas zīme ar Merkūrija

logo, bet konfekšu nosaukums dublējas četras reizes un starveidā no katra papīriņa

stūra vērsts uz centru. Dizaina paraugu krāsa izvēlēta katrai ogai un auglim

tradicionāli asociatīvi atbilstoša - upenei tumši zila, avenei - sārti rozā, bumbierim -

zaļa. Tādā paša tonalitātē ieturēts arī viss pārējais konfekšu papīriņš. Interesanta

detaļa, kura nav bieţi novērojama šī perioda „Laimas” saldumu grafiskajā dizainā, ir

bārkšu joslas sānos. Tādas tradicionāli tika izmantotas svinīgo, Ziemassvētku eglītē

karināmo konfekšu noformēšanai, taču šie dizaina paraugi, pateicoties monotonajai

krāsu gammai un ļoti vienkāršajam, shematiskajam zīmējumam, atstāj diezgan

ikdienišķu iespaidu.

Atšķirīgs pēc savas izpildījuma tehnikas ir „Pildīto augļu tablešu” iesaiņojuma

paraugs (3.1. 6. att.). Ja mūsdienās vārds „tablete‟ uzreiz saistās ar farmāciju un

aptiekā nopērkamajiem medikamentiem vai vismaz vitamīniem, tad 1920. un 1930.

gados mazām, apaļām, nekādi ar zālēm nesaistītām konfektītēm dot nosaukumu

„Tabletes” bija diezgan ierasta prakse. Iepakojumā uz gaišas kvadrāta formas plaknes

veidots reljefs un shematisks augļu un ogu (bumbieru, vīnogu, ķiršu, citrusaugļu)

attēlojums zelta krāsā. Tas vizuāli atgādina blīvajā spodršuvuma tehnikā darinātu

izšuvumu. Lai gan iesaiņojuma forma ir kvadrāts un to pasvītro zeltītais rāmītis, augļi

izkārtoti nosacītā aplī, kas ieskauj centrālo konfekšu nosaukumu „Pildīto augļu

tabletes”, atstājot firmas zīmi apakšdaļas kreisajā pusē. Visticamāk, ka šī ir etiķete,

kas bija paredzēta līmēšanai uz konfekšu kārbiņas vai cilindra veida papīra

iesaiņojuma. Kopumā etiķeti varētu raksturot kā ne pārāk veiksmīgu iepakojuma

dizaina paraugu. Atšķirīgais burtveidolu izmantojums nosaukumā rada pārāk lielu

neviendabīguma iespaidu. Skaidrs, ka ar zelta krāsas palīdzību gribēts panākt

greznāku izskatu, bet ne vienmēr monohroma zelta izmantošana ir īstais līdzeklis, lai

iegūtu izsmalcinātības efektu. Šajā gadījumā iegūtais rezultāts ir pārāk vienmuļš.

3

Turklāt, cik gan ekskluzīvas varēja būt mazas augļu karameles, kuras tradicionāli

izmantoja slāpju veldzēšanai un elpas atsvaidzināšanai? Šim konfekšu tipam labāk

piestāv košs, bet nepārsmalcināts iesaiņojums.

Tālāk apskatāmie iesaiņojuma paraugi, kas pieder pie šīs „Dabas velšu” sadaļas

1. stilistiskās grupas (3.1. 7. att. - 10. att.), domājams, izmantoti trifeļu vai tām līdzīgu

konfekšu iesaiņošanai. Par to liecina izceltais konfekšu papīriņa plaknes centrs,

kuram, pārsvarā radiālajā simetrijā, pakārtoti pārējie dekoratīvie elementi. Tas tikai

ļauj secināt, ka tikusi ņemta vērā iesaiņojamās produkcijas forma un mēģināts atrast

labāko risinājumu.

Banānu konfekšu iesaiņojuma (3.1. 7. att.) centru veido liels dzeltenu banānu

ķekars, kas novietots uz palmas lapu fona, kuram apkārt uz neitrāla gaiša laukuma

izkliedēti pārējie banāni. Konfekšu nosaukums un fabrikas zīme novietota vienā stūrī.

Nosaukums „Bananes” liek domāt, ka konfektes bijušas domātas eksportam uz

Franciju (franču val. - les bananes), kas tiešām bija viena no fabrikas „Laima”

eksportvalstīm.33 Var secināt, ka šāds konfekšu iepakojums tirgū pastāvēja vismaz 10

gadus. Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas arhīvos atrodami līdzīgi, bet ne

vienādi tieši šo konfekšu iepakojuma dizaina paraugi (3.1. 7.1. un 7.2. att.). Ja neņem

vērā nelielas krāsu un ēnojuma nianses, stilistiski visi trīs iesaiņojumi ir identiski.

Atšķirīgi ir tikai uzraksti, kas ļauj noteikt datējumu. Šis ir piemērs, kurā secīgi var

novērot izmaiņas pēc jau nodaļā „Fabrikas „Laima” preču zīme” aprakstītās shēmas:

1920. gadu beigās un 1930. gadu sākumā uzraksta „Laima” pirmais un pēdējais burts

ir savienoti, veidojot pasvītrojumu; 1930. gadu otrajā pusē parādās divi dubultie

šķērskrusti, kas ierāmē uzrakstu, un iepakojums papildināts ar paskaidrojošajiem

uzrakstiem. Apskatot šādu konfekšu iepakojumu laikā, kas nedaudz pārsniedz šī

darba hronoloģiskos ietvarus (bibliotēkas zīmogs ar 1941. gadu), var redzēt, ka varas

maiņas apstākļos sākotnēji saldumu iepakojuma dizains netika mainīts - papildus

esošajam tikai pievienots identisks teksts krievu valodā.

Ananāsu konfekšu dizaina paraugs (3.1. 8. att.) parāda ļoti oriģinālu pieeju

iepakojumam. Tas veidots kā ananāsa augļa izklājums kvadrāta formas plaknē uz

gaiši dzeltena fona, centrā attēlojot raupjās, prieţveidīgās mizas nospiedumu,

papildinot to ar zaļām augļa lapām kvadrāta malās. Ietinot šajā konfekšu papīriņā

attiecīgo produktu, izveidotos ananāsam raksturīgā forma. Rezultātā nav pat

33 Uz veselīgiem pamatiem izaugusi plaša šokolādes fabrika // Pēdējā Brīdī. - 1930. - 26. okt. - 10. lpp.

3

nepieciešams dot produkcijai kādu nosaukumu, jo atraktīvais saldumu veidols runā

pats par sevi.

Visai neparasta un netipiska ideja atspoguļojas nākošajā saldumu fabrikas

„Laima” grafiskā dizaina paraugā - konfekšu „Sēnes” iepakojumā (3.1. 9. att.). Šķiet,

ka šāds īpatnējs un saldumu sfērai pavisam neatbilstošs nosaukums izveidots

konfekšu formas – trifele - dēļ, kas, pieņemu, varēja atgādināt sēņu cepurīti. Tādā

gadījumā atkal notikusi veiksmīga formas un asociāciju saspēle. Kvadrāta formas

plaknes centrā esošais sarkanais apaļais laukums, konfekti ietinot, varēja izskatīties

kā sēnes micīte, baltais laukums kā kātiņš, kurš „ieaudzis” sūnās. Fabrikas zīmē un

konfekšu nosaukumā izmantots līdzīgs burtveidols, sēņu attēli simetriski grupēti pa

apli, tādējādi radot pabeigtu, lakonisku iespaidu.

Stilistiski līdzīgs ir arī pēdējais šīs sadaļas pirmās grupas paraugs - konfektes

„Pīlādţi” iesaiņojums (3.1. 10. att.). Ar sarkanu apli akcentētajā centrā, kuru varētu

pielīdzināt pīlādţogai, vienkopus iekļauts gan nosaukums, gan firmas zīme. Apli

ieskauj zaļš ozollapu kārtojums uz tumši brūna fona. Sānu malās izmantotas bārkstis.

Nav gan īsti skaidrs, kāpēc konfekšu iesaiņojumā, kura nosaukums ir „Pīlādţi”,

izmantotas ozollapas.

Tālāk tiks apskatīta otrā stilistisko tendenču grupa šajā sadaļā, kuras dizaina

paraugiem raksturīgs simetriski centrā izvietots zīmējums - brīvā veidā vai iekļauts

kādas ģeometriskas formas ierāmējumā (3.1. 11. – 22. att.).

Vieni no iespējami hronoloģiski senākajiem saldumu iesaiņojuma paraugiem

varētu būt karameļu „Plūmes”, mandarīnu karameļu un konfekšu „Meţa riekstiņi”

(3.1. 11. - 14. att.) papīriņi, kuri savu patentu, iespējams, ieguvuši 1929. gada beigās

līdzās jau apskatītajiem „Citronu” un „Apelsīnu šķēlīšu” iesaiņojumiem. Patentu ziņās

sniegtais iesaiņojuma izskata apraksts ir tik vispārīgs, ka autore to tikai potenciāli

pieņem par konkrētajiem paraugiem atbilstošu: „Nr. 5624. Konfekšu fabrikai a/s

„Laima” Rīgā - zīmējums (plūme).”, „Nr. 5627. Tam pašam - zīmējums (augļi) ar

uzrakstu „Mandarīnu”.”, „Nr. 5628. Tam pašam - zīmējums (rieksts).”34

Karameļu „Plūmes” (3.1. 11. un 12. att.) iepakojuma parauga centrā uz sārti

ieēnota fona, ko papildina zelta laukums, attēlots tumši zilo plūmju ķekars ar diviem

augļiem un koka lapām. Šis piemērs, līdzīgi kā jau apskatīto banānu konfekšu

34 Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. - 1929. - 2. nov. - 2. lpp.

3

papīriņi, ļauj salīdzināt divus it kā līdzīgus, bet ne vienādus iesaiņojumus, kas, kā

autore pieļauj, tapuši ar nelielu laika distanci, izmantojot jau iepriekš aprakstīto

shēmu ar atšķirīgo firmas zīmes rakstību un logo izmantojumu. Pirmajā gadījumā

(3.1. 11. att.) plūmju attēlojumu simetriski no abiem sāniem ieskauj divi identiski

uzraksti ar konfekšu nosaukumu, firmas zīmi, izgatavošanas vietu un Merkūrija logo.

Šo var uzskatīt par senāko, tātad, iespējams 1929. gadā patentēto iesaiņojumu.

Gandrīz identisks ir otrais, nedaudz vēlāk tapušais plūmju karameļu iesaiņojums (3.1.

12. att.). Ja neņem vērā kvalitatīvāk un skaidrāk iespiesto plūmju attēlu centrā, tad

atšķiras vienīgi uzraksti un to burtveidols. Šoreiz konfektes nosaukums nodrukāts

vienā, bet firmas nosaukums, jau bez Merkūrija logo - otrā pusē. Samazinātais teksta

daudzums otrajā gadījumā izskatās daudz labāk sabalansēts ar centrālo attēlu,

tādējādi var uzskatīt, ka šis ir uzlabots 1929. gada variants.

Līdzīga shēma augstāk aprakstītajai izmantota arī nākamajā - mandarīnu

karameļu iesaiņojuma paraugā (3.1. 13. att.). Plaknes centrā uz neitrāla fona

reālistiski attēlots mandarīnu ķekars ar trim augļiem un koka lapām, kuru no augšas

un apakšas ieskauj konfektes nosaukums un firmas zīme ar logo - vienkārši un

trāpīgi.

Nedaudz sareţģītāks risinājums izmantots konfekšu „Meţa riekstiņi”

iesaiņojumam (3.1. 14. att.), par kura varbūtējo izgatavošanas gadu, tāpat kā

iepriekšējos gadījumos, tiek uzskatīts 1929. Lai arī šeit centrā gluţi kā pirms tam ir

izvietots konfektes galvenais sastāva „izejmateriāls”, proti, lazdu riekstu ķekars ar

krūma lapām, kuru no abām pusēm ieskauj uzraksti, minētā kompozīcija tikusi

centrēta nosacītā aplī ar zeltītu starveida līniju palīdzību no katra plaknes stūra,

tādējādi ar samērā vienkāršu paņēmienu iegūstot bagātīgāku rezultātu.

Kā nākamo var apskatīt tablešu „Labākās augļu sulas” iepakojuma paraugu (3.1.

15. att.), kas acīmredzot bijis paredzēts kārbiņas noformēšanai un, sprieţot pēc

nosaukuma arī angļu valodā, bijis paredzēts eksportam. Šis iesaiņojums no

iepriekšējiem patīkami atšķiras ar fonam izmantotā papīra laukuma noformējumu -

tas nav tradicionāli gludi baltais, bet gan rievots smilšu krāsas. Arī centrā novietotās

augļu un ogu grupas attēlojuma krāsas izvēlētas daudzveidīgākas un ne tik

monotonas, kas paspilgtina kopējo iepakojuma košuma efektu, tādējādi rosinot

potenciālos pircējus noticēt vasaras tablešu sulīgajam veldzējumam.

3

Turpmāk apskatāmie konfekšu iesaiņojuma paraugi (3.1. 16. - 20. att.) ir

savstarpēji ļoti līdzīgi un ar nelielām stilistiskajām variācijām pārstāvēti „Laimas”

arhīvā plašā skaitā, tāpēc šeit izvietoti tikai daţi spilgtākie piemēri. Nosaukumu

uzraksti angļu valodā, tāpat kā norādes par izcelsmes valsti (Made in Latvia) un

abreviatūra „LTD” atsevišķos piemēros ļauj domāt, ka produkcija bijusi paredzēta

eksportam. Produktu iesaiņojumu salīdzinājums arī liek izdarīt secinājumu, ka

dizains nav ticis izstrādāts vai pārveidots īpaši eksportam, jo uz to norāda tikai

iepriekš aprakstītā tekstuālā daļa. Arī citos „Laimas” arhīva iesaiņojuma paraugos

tāda tendence nav novērojama. Visos augstāk minētajos piemēros iesaiņojuma centrā

uz neitrāla fona attēloti augļi un ogas reālistiski ilustratīvā veidā, panākot ļoti

vienkāršu, bet košu rezultātu. Atšķirīgs ir tikai stilizētais ietvars, kuros iekļautas

attiecīgās dabas velšu grupas. Tā var būt gan elipse kā 3.1. 17. attēlā, gan taisnstūris

kā 3.1. 19. un 3.1. 20. attēlā, bet visbieţāk ietvara nav vispār, kā tas parādīts 3.1. 16.

attēlā. Retāk novērojami mēģinājumi aizpildīt tukšo plakni ap ilustrāciju ar krāsu

laukumiem un līniju rakstiem (3.1. 19. un 20. att.), kas šajā konkrētajā gadījumā jau

parāda modernistiskāku pieeju, vai izvēlēties kādu netradicionālāku ietvara formu

(3.1. 18. att.).

Pēdējie divi saldumu iepakojuma piemēri (3.1.21. un 22. att.) ir atšķirīgi pēc

savas formas, jo gluţi vienkārši bijuši paredzēti cita veidu saldumu noformēšanai,

proti, karameļu kārbiņām un šokolādes tāfelītēm. Nav grūti iedomāties, kā

apetītelīgie, akadēmiskās glezniecības klusās dabas tradīcijās ieturētie krāšņie un

sulīgie ogu un augļi atveidi (3.1. 21. att.) varēja papildināt un radīt pievilcīgu tajā laikā

iecienīto skārda kārbiņu iepakojuma izskatu. Kā liecina uzraksti angļu valodā, tad arī

šī bijusi viena no daudzajām eksporta precēm.

Noslēgumā jāpiemin viens no visizsmalcinātākajiem paraugiem šajā sadaļā un

„Laimas” arhīvā vispār – „Piena šokolādes ar riekstiem” iesaiņojums (3.1. 22. att.).

Papīriņu rotā stilizēts smalku pāva spalvu raksts maigos, zeltaini rozā toņos, kas

kreisajā pusē papildināts ar lazdas zariņu un riekstiem. Centrā izvietots preces

nosaukums ar melniem burtiem, kas kontūrēti ar zeltu. Augšpusē dots neuzkrītošs

nosaukums krievu valodā. Iesaiņojums ietver sevī atsauces uz jūgendstila stilistiku

20. gadsimta sākumā, kad sava vijīgā smalkuma dēļ, pāva spalvu motīvi bija

iekarojuši sevišķu popularitāti. Šeit tas atgādina tapešu vai auduma rakstus.

Robustais un taisnais burtveidols preces nosaukumā raksturojams kā Art Deco

stilistikai atbilstošs. Šis ir arī viens no tiem retajiem gadījumiem, kad izdevās atrast

3

preces analoga reklāmu presē (3.1. 22.1. att.), kas palīdzēja noteikt aptuveno

šokolādes papīriņa izgatavošanas gadu – ne vēlāk par 1934. gadu, kas, protams,

neizslēdz iespēju, ka tas varēja būt noticis ātrāk, lai gan reklāmas teksts vēsta, ka

attēlā redzamā šokolāde it kā ir jaunums.35 Jauno produktu nogaršot vilina tipiska

1930. gadu skaistule ar smalkām uzacīm un modīgi īsām cirtām, kas „paslēpusies”

lazdu krūmā - gluţi kā tā personifikācija. Jāsaka, ka tamlīdzīgas daiļavas ir tam

laikam ļoti populārs un iecienīts reklāmas paņēmiens, ja vien nepieciešams tekstuālos

preces „slavinājumus” aizstāt vai papildināt tos ar kādu vizuālo tēlu. Raţotājs dēvē

savu produktu par delikātu. Par tādu pavisam noteikti var nosaukt arī tā iesaiņojumu,

kas izceļas ar pārdomātu, labi sabalansētu un stilizētu dizainu maigi niansētos toņos.

Var secināt, ka šāds iepakojuma dizaina noformēšanas veids - ar dabas velšu

palīdzību - tika izmantots gadījumos, ja produkta sastāvā bija attiecīgie augļi un ogas

(piemēram, citronu konfektes u.tml.). Visbieţāk tās bijušas daţādas augļu un ogu

karameles, tāpēc šāds dizains šķiet atbilstošs, lai piesaistītu pircēju, kurš aplūkojot

produkciju, uzreiz varētu saprast, kādas garšas konfektes tās būs, un viegli izvēlēties

vēlamās.

35 „Laimas” reklāma // Pēdējā Brīdī. - 1934. - 23. dec. - 6. lpp.

3

3.1. 1.att. Konfekšu „Citronu šķēlītes”

iepakojums, 1929. gads

3.1. 2.att. Konfekšu „Apelsīnu šķēlītes”


3.1. 3.att. Upeņu konfekšu iepakojums, ap

1920. gadu b. - 1930. gadu sāk.

3

3.1. 4.att. Aveņu konfekšu

iepakojums, ap 1920. gadu b. - 1930.

gadu sāk.

3.1. 5.att. Bumbieru konfekšu iepakojums,

ap 1920. gadu b. - 1930. gadu sāk.

3.1. 6.att. Pildīto augļu tablešu

iepakojums, ap 1920. gadu b. - 1930. gadu

sāk.

3

3.1. 7.att. Banānu konfekšu iepakojums, ap

1930. gadu sāk.

3.1. 7.1.att. Banānu konfekšu iepakojums,

1930. gadu II puse

3.1. 7.2.att. Banānu konfekšu iepakojums,

1941. gads

3

3.1. 8.att. Ananāsu konfekšu iepakojums, ap

1930. gadu sāk.

3.1. 9.att. Konfekšu „Sēnes” iepakojums,

1930. gadu I puse

3.1. 10.att. Konfekšu „Pīlādži” iepakojums,

1930. gadu I puse

3

3.1. 11.att. Karameļu „Plūmes”


3.1. 12.att. Karameļu „Plūmes”

iepakojums, 1930. gadu II puse

3.1. 13.att. Mandarīnu karameļu


3

3.1. 14.att. Konfekšu „Meža riekstiņi”


3.1. 15.att. Tablešu „Labākās augļu sulas”

iepakojums, ap 1920. gadu b. - 1930. gadu

sāk.

3

3.1. 16.att. Augļu maisījuma „President

Fruit Caramels” iepakojums, 1930.

gadu I puse

3.1. 17.att. Augļu maisījuma „Republikas

karamele I” iepakojums, 1930. gadu II puse

3.1. 18.att. Ogu karameļu sērijas ķiršu konfekšu


3

3.1. 19.att. Augļu karameļu sērijas upeņu un

ābolu konfekšu iepakojums, 1930. gadu II

puse

3.1. 20.att. Augļu karameļu sērijas ķiršu un

ābolu konfekšu iepakojums, 1930. gadu II

puse

3.1. 21.att. Iepakojums karameļu asorti bundžiņām,

1930. gadu II puse

3

3.1. 22.att. Piena šokolādes ar riekstiem iepakojums, ne vēlāk par 1934. gads

3.1. 22.1. att. Piena šokolādes ar riekstiem reklāma presē, 23.12.1934.

3

3.2. Faunas pārstāvji

Faunas pārstāvju atveidojums iepakojumu paraugos ir ļoti plašs. Tika izveidotas

sekojošas grupas:

1) Eiropā sastopamie faunas pārstāvji:

1.1) dzīvnieki

1.2) putni

1.3) kukaiņi

1.4) ūdens iemītnieki

2) eksotiskie faunas pārstāvji:

2.1) dzīvnieki

2.2) putni

3

Apskatot „Laimas” produkcijas iesaiņojumu arhīvu, var secināt, ka no mūsu

platuma grādos sastopamajiem dzīvniekiem par nosacīti visiemīļotāko motīvu

saldumu iepakojumam var uzskatīt suni jeb precīzāk – kucēnu, kurš sastopams 3

piemēros (3.2. 1. – 3. att.), ja neskaita komiksu un multfilmu varoni, kurš arī ir suņa

veidolā (3.2. 30. att.). Pirmais no tiem - konfekšu „Draugi” ietinamais papīriņš (3.2. 1.

att.), kurā redzami divi skrienoši kucēni, ir stilistiski visvienkāršākais un ieturēts

vienā – balti zilā krāsu gammā. Taču, ņemot vērā ietītas konfektes šauro formu, tas ar

savu horizontāļu dominati lieliski tai pakļautos. Lai arī iesaiņojums ir šķietami

monotons, iespaids par atšķirīgu krāsojumu ticis panākts ar daţādu laukuma

aizpildījuma tehniku – punktiņiem un vairāku veidu svītrojumu.

Viens no visnetradicionālākajiem šī laika „Laimas” saldumu iesaiņojuma dizaina

risinājumiem vērojams nākamajā piemērā (3.2. 2. att.). Konfekšu „Nero” papīriņš

veidots kā daudzkrāsainu laukumu kolāţa ar zelta fonu, kas pārklāj visu plakni, un

terjeram līdzīga kucēna ļoti „fotogrāfisku” attēlu uz sārtas bumbas pašā centrā.

Turklāt uzraksti sānos gandrīz nav saskatāmi, kas it kā dara attēlu pašvērtīgāku un

nemaz neliecina, ka tas paredzēts konfekšu ietīšanai. Par spīti attēla nebūt ne

augstvērtīgajai kvalitātei un šķietami amatieriskajam izpildījumam, šis piemērs

vērtējams kā pietiekami avangardiski eksperimentāla pieeja iesaiņojumam ar šai

sfērai netipisku abstrahēšanās pakāpi, kas diemţēl praksē sevi pilnībā neattaisno,

tomēr saglabā neparasta izņēmuma statusu.

Stilistiski līdzīgs iepriekšējam (ar zelta fonu, kucēnu un nedaudz kolāţai līdzīgu

tehniku) ir nākamais piemērs – iesaiņojums konfektēm ar nosaukumu „Nero” (3.2. 3.

att.). Tikai tas izstrādāts jau daudz tradicionālākā veidolā ar ierasto dalījumu – attēls

centrā ar skaidriem uzrakstiem malās - un ilustratīvi nolasāmāku pieeju pašā attēlā.

Autoresprāt, tas ir šī paša produkta vēlāks risinājums.

Nākamajiem iepakojuma piemēriem – piena šokolādes tāfelītēm (3.2. 4. un 5.

att.) - ir zināms precīzs patentēšanas gads – 1929.: „Nr. 5621. Konfekšu fabrikai a/s

„Laima” Rīgā – zīmējums (kalnu un govju attēlojums) – konfektēm, šokolādēm,

konditorejas precēm.”36 Sprieţot pēc kopējās abu tāfelīšu iesaiņojuma stilistikas, kas

ieturēta tipiskā vāciski runājošu zemju garā, ar to lepnumu – Alpu kalnu govīm uz

sniegota kalnu masīva fona, kas ir piena šokolāţu vizatpazīstamākais simbols. Šie abi

iesaiņojumi visticamāk tiešā veidā pārņemti no Rietumeiropas, vienīgi adaptējot

36

Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. – 1929. – 2. nov. – 2. lpp.

3

uzrakstus latviešu valodā un pievienojot firmas zīmi. Teksts vācu valodā (3.2. 4. att.),

iespējams, atstāts, lai pasvītrotu kvalitāti, ar ko cilvēkiem parasti asociējas vācu Alpu

piena šokolāde.

Konfekšu „Mīkulīts” (3.2. 6. att.) un „Brūnīte” (3.2. 7. att.) iesaiņojumus rotā

tupoša vāverīte, kas mielojas ar lazdu riekstu. Var tikai izteikt minējumu, ka šie abi

izstrādājumi varētu būt jau vēlāk padomju gados popularitāti guvušās un mūsdienās

par vienu no „Laimas” klasikas sērijas lepnumiem uzskatītās šokolādes konfektes ar

riekstiem „Vāverītes” agrīnajiem „priekštečiem”. Ar šo (3.2. 5. un 6. att.) un arī

konfekšu „Sarkanais gailītis”iepakojumu paraugu (3.2. 9. un 10. att.) (kas izrādījušies

vienīgie pārstāvētie putni vietējo faunas pārstāvju vidū) palīdzību var uzskatāmi

skaidrot „Laimas” saldumu iesaiņojumu vispārīgās tendenču izmaiņas un attīstību, ja

tādu vispār mēģina noteikt. Runa ir par minimālistiskāku, skaidrāku un kopumā

lakoniskāku iepakojuma dizaina risinājumu, kāds tas kļūst aprakstāmā perioda otrajā

pusē, proti 1930. gadu beigās. Apskatot šos konkrētos piemērus, var redzēt, ka

senākie papīriņi ir detaļām bagātāki (3.2. 6. att.), lai arī it kā centrālais tēls ir vāverīte,

tomēr tā šķiet nedaudz „pazudināta” krāšņo puķu ielenkumā, kamēr vēlāk

izgatavotajā paraugā (3.2. 7. att.) šaubas par to, kam par godu nosaukta šī konfekte,

nerodas. Tas pats noticis arī nosaukuma burtveidoliem – no rokrakstu atdarinošiem,

vijīgiem un nedaudz problemātiski izlasāmiem tie pārgājuši uz vienkāršotu un

skaidru šriftu. Vēl uzskatāmāk šī augstāk aprakstītā tendence novērojama konfektes

„Sarkanais gailītis” gadījumā (3.2. 9. un 10. att.). Lai arī sarkanbaltā tonalitāte

palikusi tāda pati un pats gailītis nav mainījis ne savu novietojumu, ne pozu, tomēr

redzams, ka vijīgie dekoratīvie elementi agrīnākajā gailīša attēla (3.2. 9. att.)

augšpusē un apakšpusē vēlāk pārtapuši par samērā shematisku tautiskā ornamenta

stilizāciju (3.2. 10. att.). To pašu var teikt gan par fonu, kas no sarkani punktota

kļuvis neitrāls, gan arī tekstuālo daļu, kas, pirmkārt, kļuvusi īsāka un, otrkārt, tās

burtveidols tapis vienkāršotāks un savā starpā saskaņotāks. Rezultātā konfekte ir

zaudējusi daļu savas sākotnējās izsmalcinātības.

Jauks un veiksmīgs izņēmums no bieza papīra izgatavotu papīriņu vidū, ir

konfekšu „Ron-Ron” iesaiņojums ar kaķa attēlu (3.2. 8. att.), kam izmantots tolaik

pietiekami reti sastopamais plāni caurspīdīgais papīrs. Parasti no tamlīdzīga papīra

izgatavotie iesaiņojumi šajā laikā ir bāli un pircēja acij nepievilcīgi, ja salīdzinām tos

ar dominējošajiem koši ilustrētajiem. Šajā gadījumā veiksmīgi apspēlēts melnā un

3

baltā pretnostatījums, veidojot siluetus. Turklāt ņemta vērā iesaiņojumā produkta

forma, kas, konfektes galus savērpjot, atklās dzīvojamo ēku ēnas.

Runājot par kukaiņu tēmu „Laimas” iesaiņojumos, jāsaka, ka izmantoti tikai

divi šīs klases pārstāvji, proti, taurenis un bite (3.2. 11.- 14.att.). Tam varētu būt visai

loģisks izskaidrojums – taurenis pārstāv trauslo, gaisīgo un košo skaistumu un līdz ar

to varētu būt saistošs arī glīta iepakojuma radīšanai, kamēr bite - veselīgo un derīgo

medu, kas visticamāk ticis izmantots attiecīgo konfekšu sastāvā. No šiem piemēriem

uzmanību vairāk piesaista divi – konfekšu „Zelta tauriņš” un karameļu „Šūniņas”

papīriņi. „Zelta tauriņš” (3.2. 11. att.) pieder pie monohromā gammā ieturētajiem

iesaiņojumiem, kas 1920. – 1930. gados gan nebija tipiskākais risinājums. Tas ar savu

zeltaino, šķietami neuzkrītoši smalko un plaknē izkliedēto kukaiņu zīmējumu panāk

greznas un elegantas izsmalcinātības iespaidu. Savukārt karameļu „Šūniņas” (3.2. 13.

att.) iepakojums ir interesants ar vienu detaļu, kuru divdimensionālā plaknē diemţēl

nebūs iespējams pilnībā novērtēt – centrā attēlotās bites spārniņi ir papīrā iegriezti,

kas nozīmē, ka ietinot konfekti, tos varētu „izcelt” no plaknes un konfekte iegūtu

telpiskāku veidolu. Šis iesaiņojums demonstrē lielisku paņēmienu, kā ar minimāliem

līdzekļiem panākt saistošu un neparastu rezultātu.

Dzīvnieku un kukaiņu vidū „Laimas” kolekcijas iesaiņojumu paraugos

sastopami arī divi ūdens iemītnieki – forele un vēzis (3.2. 14. un 15. att.). Ja konfekšu

„Vēţu kakliņi” (3.2. 15. att.) iepakojums ar šai konfektei raksturīgo sarkanbalto krāsu

salikumu visumā atbilst tradicionālajai stilistiskai, tad pilnīgi ārpus ierastā atrodas

konfekšu „Forele” iepakojums (3.2. 14. att.). Tas ieturēts naivi amatieriskā stilistikā,

kas atgādina bērnu neveiklos zīmējumus.

3

3.2. 1.att. Konfekšu „Draugi”

iepakojums, 1930. gadu vidus

3.2. 2.att. Konfekšu „Nero”


3.2. 3. att. Konfekšu „Nero”


3

3.2. 4.att. Pilnpiena šokolādes tāfelītes iepakojums, 1929. gads

3.2. 5. att. Maigās piena šokolādes tāfelītes iepakojums, 1929. gads

3

3.2. 6.att. Kofekšu „Mīkulīts”


3.2. 7.att. Konfekšu „Brūnīte”


3.2. 8.att. Konfekšu „Ron – Ron”

iepakojums,1930. gadu II puse

3

3.2. 9.att. Konfekšu „Sarkanais

gailītis” iepakojums, 1920. gadu b.

– 1930. gadu sāk.

3.2. 10.att. Konfekšu „Sarkanais

gailītis” iepakojums, 1930. gadu II

puse

3.2. 11.att. Konfekšu „Zelta

tauriņš” iepakojums, 1920.

gadu II puse

3

3.2. 12.att. Konfekšu „Miana”


3.2. 13.att. Karameļu „Šūniņas”

iepakojums, 1920. gadu b. – 1930.

gadu sāk.

3.2. 14.att. Medus iesala karameļu


3

3.2. 15.att. Konfekšu „Forele”


3.2. 16.att. Konfekšu „Vēžu kakliņi”

iepakojums, 1930. gadu I puse

3

Aplūkojot šīs nodaļas otru grupu, kurā iepakojumu noformējumā izmantoti

eksotiskie, mūsu valsts teritorijā nesastopamie dzīvnieki un putni, var secināt, ka

iemīļotākie motīvi bijuši daţādi putni, kas citu vidū izceļas ar savu nepārspējami košo

spalvu rotu.

Iesākumā īsumā jāpievēršas dzīvnieku sadaļai (3.2. 17. – 20. att.). Iepakojumu

ar eksotiskajiem dzīvniekiem paraugu klāstā gan nav vērojama tāda krāsu un sugu

daţādība, kāda tā sastopama svešzemju putnu sadaļā. Šeit konfekšu papīriņus rotā

ledus lācis, pērtiķi un zilonis. Karameļu „Zilons” iesaiņojums patentēts 1929. gadā:

„Nr. 5619. Konfekšu fabrikai a/s „Laima” Rīgā – zīmējums (zilonis) ar uzrakstu

„Zilonis” – konfektēm, šokolādēm, konditorejas precēm.”37 Sprieţot pēc karameļu

„Ledus” iesaiņojuma (uz kura redzams baltais lācis) kopējās stilistiskās līdzības

(krāsa, izkārtojums) ar 1929. gadā patentēto „Ziemeļu ledus karameles” iesaiņojumu,

(skat. nodaļu „Ornamentālas kompozīcijas 3.12. 5. att.), domājams, ka arī „Ledus”

karameles tapušas ap to pašu laiku. Savukārt kā viens no neordinārākajiem

uzmanību pelna konfekšu „Zoo” iepakojums (3.2. 20. att.), kurā attēlots gandrīz

sirreālistiskā manierē modificēts zvērs ar milzu ausīm, kas atgādina pērtiķa un

lutauša krustojumu.

Turpinot par krāšņajiem silto zemju putniem, oficiāli vissenākais no turpmāk

apskatāmajiem iepakojumiem ir karameļu „Koko” papīriņš (3.2. 21. att.), kas, autorei

nezināmu iemeslu dēļ, patentēts gan 1926. gadā („Nr. 3087. Akciju sabiedrība

„Laima”, konfekšu fabr. Rīgā - zīmējums (papagailis) ar uzrakstu „Koko” – konfektēm

no šokolādes, marcipāna un cukura.”38), gan 1929. gadā („Nr.5594. konfekšu fabrikai

a/s „Laima” Rīgā – zīmējums (papagailis) ar uzrakstu „Koko” – konfektēm,

šokolādēm, konditorejas precēm.”39). Tā centrā redzams papagailis, kurš tup uz riņķa.

Pārējie šeit redzamie iepakojumu paraugi ar putniem acīmredzami tikuši

pārņemti no šokolādes fabrikas „Riegert”, kas, kā jau iepriekš minēts nodaļā

„Uzņēmuma vēsture”, 1937. gadā tika likvidēta, lai, apvienojot vairākas saldumu

raţotnes, izveidotu vienu valsts kontrolētu saldumrūpniecības uzņēmumu ar

„Laimas” vārdu. Tā kā gan „Riegert” iekārtas, gan darbinieki nonāca A/S „Laima”

paspārnē, tad, pieņemu, ka tika pārņemta arī atsevišķu „Riegert” produktu raţošana

kopā ar līdz tam laikam esošo iepakojumu, nomainot tikai preču zīmi. To var redzēt

37

Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. – 1929. – 2. nov. – 2. lpp. 38

Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. – 1926. – 18. okt. – 2. lpp. 39


3

sekojošajos – karameļu „Papagailis”, „Zelta fazāns”, „Kolibris” un „Paradīzes putns” -

iepakojumos (3.2. 22. – 25. att.), kuri faktiski ir identiski. Meklējot analoģijas šiem

iesaiņojumiem, var secināt, ka visdrīzāk putnu zīmējumi pārņemti no Rietumu

ilustrētajām ornitoloģijas grāmatām vai to variācijām citur, piemēram, ārzemju

plakātos (3.2. 25.1. – 3.2. 25.5. att). Par stilistiski pietiekami līdzīgiem uzskatāmi kaut

vai attēli no pazīstamajām amerikāņu ornitologa un zoologa Daniela Ţiro Eliota

(Daniel Giraud Elliot, 1835-1915)40 plaši zināmajām putnu sugu enciklopēdijām,

kuru krāšņās liotogrāfijas ir pieprasītas kolekcionāru vidū.41 Tāpat zināmas līdzības

vērojamas arī angļu ornitologa Dţona Goulda (John Gould, 1804 – 1881) ilustrācijās

viņa pētījumos par Austrālijas putniem.42 Lai gan šobrīd, protams, nav iespējams

noteikt precīzas analoģijas 1930. gadu iesaiņojumiem, tomēr vislielākā atbilstība

variācijām par šo putnu tēmu jūtama diemţēl anonīmajās angļu vintage stila plakātu

vai pastkaršu reprodukcijās (3.2.25.2. un 3.2. 25.5. att.), ko piedāvā kāda britu

reprodukciju izgatavošanas mājaslapa.43 44 Tas dod iespēju domāt, ka krāšņie silto

zemju putni uz „Laimas” un „Riegert” konfekšu iepakojumiem nonākuši, piemēram,

ar pastkaršu palīdzību.

40 Daniel Giraud Elliot. Pieejams: http://historical.ha.com/c/item.zx?saleNo=6025&lotNo=37313 (sk. 2012. gada 12. janvārī)

41 http://www.christies.com/LotFinder/lot_details.aspx?intObjectID=1471497 (sk. 2012. gada 12. janvārī)

42 John Gould. Pieejams: http://www.britannica.com/EBchecked/topic/240003/John-Gould (sk. 2012. gada 12. janvārī)

43 http://www.allposters.com/-sp/Chinese-Golden-Pheasants-Posters_i5054706_.htm (sk. 2012. gada 12. janvārī)

44 http://www.allposters.com/-sp/Chinese-Golden-Pheasant-Posters_i5054598_.htm?aid=1023772566&LinkTypeID=1&PosterTypeID=1&DestType=7&Referrer=http%3A%2F%2Fwww.posters.co.uk%2FPheasants%2F17014 (sk. 2012. gada 12. janvārī)

http://historical.ha.com/c/item.zx?saleNo=6025&lotNo=37313

http://www.christies.com/LotFinder/lot_details.aspx?intObjectID=1471497

http://www.britannica.com/EBchecked/topic/240003/John-Gould

http://www.allposters.com/-sp/Chinese-Golden-Pheasants-Posters_i5054706_.htm

http://www.allposters.com/-sp/Chinese-Golden-Pheasant-Posters_i5054598_.htm?aid=1023772566&LinkTypeID=1&PosterTypeID=1&DestType=7&Referrer=http%3A%2F%2Fwww.posters.co.uk%2FPheasants%2F17014



3

3.2. 17.att. Karameļu „Ledus”

iepakojums, ap 1929. gadu

3.2. 18.att. Karameļu „Zilons”


3.2. 19.att. Mērkaķa karameļu

iepakojums,1930. gadu I puse

3

3.2. 20.att. Konfekšu „Zoo”


3.2. 21. att. Karameļu „Koko”

iepakojums, 1926. - 1929. gads

3.2. 22.att. Karameļu „Papagailis”

iepakojums, pēc 1937. gada

3

3.2. 22.1. att. Fabrikas „Riegert”

konfekšu „Papagailis”

iepakojums, ne vēlāk par 1937.

gada I pusi

3.2. 23. att. Karameļu „Zelta fazāns”


3.2. 23.1.att. Fabrikas „Riegert”

karameļu „Zelta fazāns”


gada I pusi

3

3.2. 24.att. Karameļu „Kolibris”



karameļu „Kolibris” iepakojums,

ne vēlāk par 1937. gada I pusi

3.2. 25.att. Karameļu „Paradīzes

putns” iepakojums, pēc 1937.

gada

3


karameļu „Paradīzes putns”


gada I pusi

3.2. 25.2. att. Reprodukcija no

nezināma autora angļu vintage

plakāta vai pastkartes ar paradīzes

putniem, bez datējuma

3

3.2. 25.3. att. Daniela Giro Eliota litogrāfija

ar paradīzes putnu no autora ilustrētās

monogrāfijas par putniem, 1873. gads

3.2. 25.4. att. Džona Goulda litogrāfija

ar paradīzes putnu no autora grāmatas,

(1875 – 1888)

3.2. 25.5. att. Reprodukcija no nezināma autora

angļu vintage plakāta vai pastkartes ar

zelta fazāniem, bez datējuma

3

Šīs nodaļas noslēgumā jāpievēršas vienam no savulaik pasaulē populāriem

tēliem, kas izmantots arī mūsu saldumu iesaiņojuma noformējumā, proti, karameļu

„Bonzas” papīriņam (3.2. 26. att.), kurā redzams balts suņuks, kas sēţ zem sarkana

lietussarga. Mūsdienās šis tēls gan, visticamāk, būs pazīstams tikai vecākajai

paaudzei, tāpēc vēl jo interesantāk un aizraujošāk bija to mazliet papētīt. 1920. -

1930. gadu Latvijā suņuka izteiksmīgā galviņa bijusi pašsaprotama un bieţi

sastopama. Lai gan šis agrīnās popkultūras varonis pēc būtības būtu iekļaujams kādā

citā sadaļā, tomēr, tā kā visā „Laimas” arhīva kolekcijā nebija atrodams līdzīgs

piemērs, šis unikālais gadījums tiks aprakstīts šeit.

Bonzo (angļu val. -„Bonzo the dog”) ir angļu mākslinieka Dţordţa Stadija

(George Studdy, 1878-1948) radīts pirmo komiksu un multfilmu varonis – neliels

balts suņuks ar melniem plankumiem, lielām, zilām acīm, strupu astīti, krunkainu

purnu un nošļukušām austiņām (3.2. 26.2. att.). Pirmo reizi tas parādījās 1922. gadā

britu iknedēļas ilustrētajā avīzē „The Sketch”, bet 1924. gadā Bonzo kļuva arī par

mēmo, melnbalto multfilmu varoni. 1920. – 1930. gados suņuks iekaroja lielu

popularitāti un mīlestību ne tikai dzimtajā Lielbritānijā, bet arī citviet pasaulē. Bonzo

tēls tika ekspluatēts gandrīz visur, sākot ar pastkartēm, plakātiem, bilţu grāmatām,

piespraudēm, daţāda veida rotaļlietām, smarţu pudelītēm, pelnutraukiem un beidzot

ar konfektēm un to iesaiņojumiem.45 Šobrīd oriģinālie suvenīri ar Bonzo tēlu kļuvuši

par kolekcionāru iekārotu preci, ar kuru plašo piedāvājumu var iepazīties interneta

tirdzniecības vietnēs.46 Tur arī šī darba autorei izdevās atrast atsevišķas pastkartes ar

Latvijas zīmogu, kas 1930. gadā tikušas sūtītas uz Rīgu.47 Šis fakts mazliet palīdz

iztēloties situāciju, kā Bonzo tēls sācis savu populariātes gājienu arī mūsu valstī, jo,

kaut vai nedaudz papētot 1920. – 1930. gadu Latvijas presi, var atrast piemērus

suņuka atpazīstamībai. Tā, piemēram, ţurnāls „Atpūta” regulāri pārbublicējis gan Dţ.

Stadija komiksus par „Nerātnā Bonzas raibajiem piedzīvojumiem”, gan paša autora

stāstu par suņuka tēla izcelsmi u.tml. Lai gan skaidras norādes par šī konkrētā 45 Fitzpatrick R. Who is Bonzo? Pieejams: http://www.bonzo.me.uk/bzo.htm (sk. 2011. gada 27.decembrī)

46 http://www.ebay.co.uk/sch/Collectables-/1/i.html?_nkw=bonzo+the+dog&_catref=1&_trksid=p3286.c0.m1538 (sk. 2011. gada 27.decembrī)

47 http://www.ebay.co.uk/itm/G-E-STUDDY-BONZO-DOG-POSTCARD-POSTED-1930-LATVIA-

DIE-LINIE-TRY-YOUR-/310367989509?_trksid=p4340.m185&_trkparms=algo%3DDLSL%252BSIC.NPJS%26its%3DI%26itu%3DUCI%252BUA%26otn%3D10%26pmod%3D310361433674%252B310361433674%26po%3D%26ps%3D63%26clkid%3D5194555607081161860 (sk. 2011. gada 27. decembrī)

http://www.bonzo.me.uk/bzo.htm

http://www.ebay.co.uk/sch/Collectables-/1/i.html?_nkw=bonzo+the+dog&_catref=1&_trksid=p3286.c0.m1538

http://www.ebay.co.uk/sch/Collectables-/1/i.html?_nkw=bonzo+the+dog&_catref=1&_trksid=p3286.c0.m1538

http://www.ebay.co.uk/itm/G-E-STUDDY-BONZO-DOG-POSTCARD-POSTED-1930-LATVIA-DIE-LINIE-TRY-YOUR-/310367989509?_trksid=p4340.m185&_trkparms=algo%3DDLSL%252BSIC.NPJS%26its%3DI%26itu%3DUCI%252BUA%26otn%3D10%26pmod%3D310361433674%252B310361433674%26po%3D%26ps%3D63%26clkid%3D5194555607081161860





3

karameļu „Bonzas” iesaiņojuma tapšanu atrast neizdevās, var spriest, ka tēls vairāk

bijis iecienīts 1920. gadu otrajā un 1930. gadu pirmajā pusē. Turklāt „Laima” noteikti

nebija vienīgais uzņēmums, kas to ekspluatēja. 1927. gada patentu ziņās varam lasīt,

ka vieni no „Laimas” konkurentiem, konfekšu un šokolādes fabrika „Augļu konzums”

izlaiduši konfekti ar šo tēlu: „Nr.3464. Kom.sab. „Augļu Konzums”, Rīga – zīmējums

(suns) ar uzrakstu „Bonzis”- konfektēm.”48 Gadu vēlāk patentu ziņās varam lasīt, ka

suņuks rotājis arī zābaku smēra iesaiņojumu: „Nr. 4697. Ķīm.-tech. labor. „Pikols”,

Rīgā – zīmējums (suns) ar uzrakstu „Bonza” – apavu tīrīšanas līdzekļiem.”49 1934.

gada nogalē laikraksts „Rīts”, rakstot par Ziemassvētku tirdziņu kanālmalā pie

Centrāltirgus, ziņo, ka: „Lai vecpuišiem Ziemassvētki būtu jautrāki, tiem pagatavotas

īpašas svecītes, kas pieņēmušas kaktusu, beku, vai mušmires veidu. Pat bonza

pārvērties svecītē.”50 Arīdzan pati „Laima” laikā no 1934. – 1936. gadam regulāri uz

Ziemassvētkiem reklamējusi savas „Porcelāna šokolādes figūriņas – Ziemas svētku

vecīšu, Mikki peļu, sniega vīra, nerātnā Bonzas, karavīra, lauvas, kaķa, leduslāča,

daţādu putnu un vēl daudzos citos veidojumos.”51 (3.2. 26.1. att.) Porcelāna šokolāde,

kā var spriest pēc reklāmas apraksta, bijusi šokolādes figūriņa ar porcelānam līdzīgu

hermētisku pārklājumu, kas līdzinājās rotaļlietai ar saldu pildījumu, pie kura varēja

tikt, pārlauţot figūriņas čaulu. Šī šokolāde tikusi arī plaši eksportēta.

Lai vēl uzskatāmāk parādītu, ka Rietumeiropas vēsmas ar populārajiem tēliem

tikušas integrētas un Latvijas 1920. - 1930. gadu vidē nebūt nav bijušas svešas, autore

atļāvās šeit iekļaut virtuves aizkariņu izšuvuma fragmentu ar augstāk aprakstīto

angļu komiksu varoni Bonzo no personīgā arhīva (3.2. 26.4. att.). Šis konkrētais siţets

varēja būt noskatīts, piemēram, no 1927. gadā ţurnālā „Atpūta” publicētajiem

zīmējumiem (3.2. 26.3. att.).

Pēc iepriekš apskatītā, var secināt, ka dzīvnieki, putni, kukaiņi u.c. dzīvās dabas

pārstāvji bijuši ļoti iecienīti motīvi saldumu iepakojuma noformējumā, visticamāk,

pateicoties to daudzveidībai, atraktivitātei un lielajām variācijas iespējām. Nav

noslēpums, ka zvēru pasaule allaţ saistījusi vismazākos pircējus un var pieņemt, ka

fabrika to savos noformējumos izmantojusi, domājot tieši par viņiem.

48 Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. – 1927. – 28. Jūn. – 1.lpp. 49 Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. - 1928. – 9. maijs. – 2.lpp. 50 Jautrā Ziemassvētku tirdziņā // Rīts. – 1934. – 11. dec. – 8. lpp. 51 Reklāma Pie Eglītes // Rīts. – 1934. – 9. dec. – 4. lpp.

3

3.2. 26.att. Karameļu „Bonzas”


3.2. 26.1.att. „Laimas” produkcijas

Ziemassvētku reklāma presē, 09.12.1934.

3

3.2. 26.2. att. Džordža Stadija

zīmētais Bonzo angļu preses

izdevumā „The Sketch”, 17.10. 1923.

3.2. 26.3. att. „Nerātnā Bonza raibie piedzīvojumi” žurnālā „Atpūta”, 26.08.1927.

3

3.2. 26.4. att. Virtuves aizkariņu izšuvuma fragments ar Bonzo tēlu, 1920. – 1930.

gadi, Rīga (Jaunmīlgrāvis)

3

3.3. Sievietes tēls

Daiļā dzimuma pārstāves tēls reklāmas un produktu iesaiņojuma industrijā

izmantots jau izsenis. Ziedu laikus sievietes veidola ekspluatācija piedzīvoja

jūgendstila laikmetā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad sievietes tēls

parādījās it visur, pat uz tādām šķietami nesievišķīgām precēm kā alus, stiprinātie

dzērieni u.tml. 1920. – 1930. gados sievietes tēls no šīs industrijas nepazuda, tomēr

tas kļuva par vienu no daudziem veidiem kā piesaistīt potenciālo klientu uzmanību.

Lielākajā daļā konfekšu papīriņu redzama tā laika modernās un laikmetīgajai

modei atbilstošās daiļā dzimuma pārstāves, par ko neapšaubāmi visuzskatāmāk

liecina īsie matu griezumi – viens no svarīgākajiem jaunās, emancipētās sievietes

ārējā izskata komponentiem. Matu griezums šajā gadījumā vispamanāmākais ir arī

tāpēc, ka absolūtā vairākumā iepakojumu attēlo tikai sieviešu sejas vai pusfigūras.

Par spīti „flirtam, dejai, sportam, zēngalviņai, izaicinošām zīda zeķēm, „iešņabošanai”

un stingro ģimenes iekārtas balstu zaudēšanai”, „modernā sieviete ir laimīgāka par

savām priekštecēm, jo dzīvo daudz brīvāk par tām. Kara un revolūcijas gadu izsauktā

vērtību pārvērtēšana ir sagrāvusi daudzus liekus aizspriedumus un sievietes

personības ierobeţojumus. Protams, ir gājusi bojā liela tiesa romantikas; to aizvietojis

racionālisms. Bet katram laikmetam ir sava seja.”52 Arī laikraksts „Zemgales Balss”,

par spīti periodiskai nostalģijai pēc bizēm, īsos matus atzinis par „sievietes

neatkarības un patstāvības simbolu”, kā arī neatgriezenisku „sievietes soli uz kultūras

pakāpes, no kuras tā vairs neatteiksies”.53

Vadoties no sievietes tēla stilistikas, šīs sadaļas iesaiņojuma paraugus var

sistematizēt divās daļās:

1) laikmetīgais (1920. – 1930. gadu) sievietes tēls (3.3. 1. – 12. att.)

2) nostalģisks pagātnes sievietes tēls (3.3. 16. – 21. att.)

Iesākumā jāpievēršas tai saldumu iepakojumu daļai, kurā izmantots modernās

sievietes tēls. Konfekšu „Senzacija” papīriņš (3.3. 1. att.) ieturēts jau iepriekš

aprakstītajā klasiskajā un tradicionālajā manierē ar ilustratīvo tēlu centrā uz neitrāla

fona. „Sensacionālismu” mēģināts radīt ar sievietes - dīvas tēlu, kuras dramatiskajam

52 Jaunatnes problēmas. Jautājumi un atbildes: Jūsu domas par moderno sievieti? (lasītāju iesūtītie viedokļi) // Students. – 1931. – 6.marts. – 5. - 6. lpp. 53 Vai garie mati atgriezīsies? // Zemgales Balss. – 1936. – 21. nov. – 4. lpp.

3

izskatam (melnā kaţokādas boa, sarkanās vakarkleitas un kontrastainā grimma

savienojums) par paraugu visticamāk kalpojušas 1920. gadu mēmā kino zvaigznes un

flapper meitenes (3.3. 4. att.). Tāpat apspēlēts presē izmantotais uzmanības

pievēršanas paņēmiens vairākkārtīgi atkārtojot konfektes nosaukumu. Iepakojums

patentēts 1931. gadā (Nr. 6319. Konf. Fabr. Akc. sab. „Laima” – Rīgā – sievietes

zīmējums ar uzrakstu „Sensācija” – šokolādēm, konfektēm.54), lai gan produkcijas

reklāma laikrakstos sastopama jau daudz agrāk – 1927. gadā (3.3. 2. un 3. att.).

Īsajam matu griezumam jeb bobam „Laima” savulaik pat veltījusi konfekti ar

nosaukumu „Zēna galviņa”(3.3. 5. att.). Šī iesaiņojuma veidols ieturēts Art Deco

stilistikā, tajā sievietes profilu ovālā centrā papildina ģeometriski abstraktu objektu

(trijstūru) kombinācijas, un rezultāts līdzinās krāsaino papīru kolāţai. Šis nav

vienīgais paraugs šajā nodaļā, kurā parādās laikmeta garam atbilstošas

modernizācijas ģeometrisko abstrakciju veidā. Tādas redzamas arī konfekšu

„Lidotāja” (3.3. 6. att.) un „Mimoza” (3.3. 7. att.) iepakojumos, nenoteiktāk –

karameļu „Marta” papīriņā (3.3. 8. att.). Pirmo divu augstāk minēto konfekšu

risinājumi apvieno sevī gan reālistiskus sievietes atveidus, gan dekoratīvus,

ģeometriski pilnīgi abstraktus kārtojumus Kazimira Maļēviča supremātisma garā, kas

veido košas, stilistiski interesantas un nenoliedzami modernistiskas kombinācijas.

Iespējams, ka konfektes „Lidotāja” ar elegantas aviatores profilu, tāpat kā karameļu

„Spilve” (skat. nodaļu „Nacionālā propaganda”) iepakojumus iniciējusi Spilves

lidostas attīstība un Latvijas aviācijas vispārējās popularitātes pieaugums 1930. gadu

otrajā pusē. Pilotes – sievietes – tēls, protams, ir viens no šo desmitgaţu

emancipācijas simboliem, kas par tādu kļuva, pateicoties reālai sieviešu līdzdarbībai

un sasniegumu gūšanai šajā nozarē (3.3. 6.1. att.).

Daudz piezemētāku un ikdienišķāku, diezgan romantizētu un idealizēti

sievišķīgu 1930. gadu sievietes tēlu demonstrē konfekšu sērijas „Daiļaviņa”

iepakojumi (kolekcijā pavisam 4 daţādi papīriņi) (3.3. 10. un 11. att.). Tie, līdz ar

konfekšu „Laimes zieds” iesaiņojumu (3.3. 12. att.), ir ļoti reālistiski, gandrīz kā

fotogrāfijas un atgādina attiecīgā perioda sieviešu ţurnālu ilustrācijas (3.3. 15. att.)

vai reklāmas presē (3.3. 13. un 14. att.), no kurienes šie attēli, ļoti iespējams, varētu

būt pārņemti.

54 Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. – 1931. – 20. febr. – 1. lpp.

3

Ja iepriekš aplūkotie iesaiņojumi demostrēja pietiekami reālistiskā manierē

ieturētu laikmetīgas sievietes tēlu, ar kuru varēja sastapties ikdienā, tad otrajā sadaļā,

ko poētiski varētu nodēvēt par reminiscencēm, redzamas drīzāk iluzoras vīzijas, kurās

atspoguļojas daiļās būtnes. Stilistiski ļoti līdzīgi - ar vienmērīgi aizpildītu plakni,

piesātinātu krāsu izvēli, bagātīgu zelta izmantojumu, kā arī romantizētu sieviešu

garos balles tērpos attēlojumu, ir konfekšu „Fašings” (Vācu val. der Fasching -

karnevālu sezona Vācijā un Austrijā, kas tiek svinēta no 11. novembra līdz Pelnu

dienai februāra sākumā.55 Šis apzīmējums 1920. - 1930. gadu Latvijas presē

izmantots vienkārši kā sinonīms karnevāliem, kuri parasti svinēti februārī.) un

„Brigita” iepakojumi (3.3. 16. un 17. att.). Grezni sulīgie papīriņi šajā gadījumā attēlo

sievieti, kas atrodas it kā ārpus laika ar nenosakāma perioda („Brigitā”, iespējams,

atsauce uz 18. gadsimtu) ārējo veidolu.

Konfekšu „Maris” noformējumā (3.3. 18. att.) savukārt izmantota sievietes –

taureņa personifikācija. Šāda ideja vairāk bija raksturīga jūgendstilam, taču

modernistiskāku un racionālāku garu iesaiņojumā ienes šķietami neuzkrītošs

elements – dzeltenā, starveidīgā josla fonā.

Pēdējie trīs konfekšu iepakojumi šajā sadaļā veltīti izklaidei – kabarē un operai.

Šokolādes karameļu „Kabaret” (3.3. 19. att.) ornamentālās joslas un karameļu

„Karmen” agrīnākā noformējuma (3.3. 20. att.) fons atgādina kādreizējo sienas

krāsošanas metodi, kurā ar krāsu rullīša palīdzību varēja iegūt vienāda raksta

uzdruku. „Kabaret” iepakojums, kas patentēts 1931. gadā līdz ar iepriekš apskatīto

„Senzacija” papīriņu (Nr. 6309. Šokolādes un konfekšu fabrikai akc. sab. „Laima”,

Rīgā – zīmējums (dejotāja) ar uzrakstu „Cabaret” – šokolādēm, konfektēm.56), arī

sastopams preses izdevumu reklāmās jau daudz agrāk (3.3. 2. un 3. att.). Kabarē

dejotājas tēls, neskatoties uz šī izkaides veida popularitāti apskatāmajā laika periodā,

tomēr, šķiet, vairāk bijis belle epoque laika „Moulen Rouge” iedvesmots.

Abu konfekšu „Karmen” iepakojumos (3.3. 20. un 21. att.) nosaukums,

domājams, izvēlēts tādēļ, lai attaisnotu spāniski ietērpto, dienvidniecisko tango vai

pasodoble dejotāju tēlu izmantošanu. Uzreiz redzama atšķirība starp abiem

noformējumiem – agrīnāko un vēlāk izgatavoto. Pirmajā Karmena šķiet vēl statiska

un neizteiksmīga, un pārāk sīka detalizācijas dēļ, kamēr otrajā, pielietojot plašus

55 What is Fasching? Pieejams: http://www.deutscheshaus.cc/html/newsletters/fasching_germany.html (sk. 2012. gada 3. martā) 56

Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. – 1931. – 20. febr. – 1. lpp.

http://www.deutscheshaus.cc/html/newsletters/fasching_germany.html

3

koloristiski kontrastējošus laukumus un pretnostatot sievietes augumu

perpendikulāri vērstajām līnijām, tikusi panākta spēcīga dinamika.

„Laimas” saldumu iesaiņojumu kolekcijas 1920. – 1930. gadu paraugos sievietes

tēls ieņem stabilu vietu līdzās bērnu un faunas atveidojumiem. Daiļā dzimuma

pārstāves kā mūţam mainīgas būtnes šī perioda saldumu iepakojumā galvenokārt

parādās kā modernas sava laika pārstāves, kas pauţ laikmeta garu caur savu izskatu.

Tādējādi šie iepakojumi ir kļuvuši par interesantām kultūras un modes vēstures

liecībām.

3

3.3. 1.att. Konfekšu „Senzacija”


gadu

3.3. 1.1. att. „Laimas” produkcijas reklāma presē, 1927. gads

3


3

3.3. 4.att. Luīza Brūksa (Louise Brooks) – viena no ievērojamākajām 1920. –

1930. gadu amerikāņu mēmā kino aktrisēm un populāra flapper ikona

3.3. 5.att. Konfekšu „Zēna

galviņa” iepakojums, 1930.

gadu II puse

3

3.3. 6.att. Konfekšu „Lidotāja”

iepakojums, 1930. gadu II

puse

3.3. 6.1.att. Amēlija Erharte (Amelia

Earhart) - ASV pilote, pirmā sieviete,

kas 1932. gadā pārlidoja Atlantijas

okeānu un 1937. gadā mēģināja aplidot

pasauli, pazūdot bez vēsts Klusajā

okeānā57

3.3. 6.2. att. Coca Cola reklāmas plakāts,

1941. gads

57 Women in Aviation. Ziņas no: http://womenshistory.about.com/od/aviationpilots/a/av_timeline.htm (sk. 2012. gada 3. martā)

http://womenshistory.about.com/od/aviationpilots/a/av_timeline.htm

3

3.3. 7.att. Karameļu „Mimoza”


3.3. 8.att. Karameļu „Marta”


3.3. 9.att. Karameļu „Saulīte”


3

3.3. 10.att. Konfekšu sērijas

„Daiļaviņa” iepakojums, 1930.

gadu II puse

3.3. 11.att. Konfekšu sērijas

„Daiļaviņa” iepakojums, 1930.

gadu II puse

3.3. 12.att. Konfekšu „Laimes

zieds” iepakojums, 1930. gadu

vidus

3

3.3. 13. un 3.3. 14.att. Sievietes tēla

atspoguļojums Latvijas preses reklāmās,

1937. gads

3.3. 15.att. Sievietes tēls ārzemju modes

žurnālos, 1930. gadi

3

3.3. 16.att. Konfekšu „Fašings”


3.3. 17.att. Konfekšu „Brigita”


3.3. 18.att. Konfekšu „Maris”


3

3.3. 19.att. Šokolādes karameļu

„Kabaret” iepakojums, ne vēlāk

par 1927. gadu

3.3. 20.att. Karameļu „Karmen”


3.3. 21.att. Karameļu „Karmen”


3

3.4. Bērna tēls

Bērna tēls fabrikas „Laima” arhīva atrodamajos 1920. – 1930. gadu saldumu

iepakojumos izmantots pietiekami bieţi, galvenokārt 1930. gadu otrajā pusē. Kopējais

iespaids par vizuālo noformējumu, neraksturojot katru papīriņu atsevišķi, ir diezgan

viendabīgs – košas, stilistiski līdzīgas ilustrācijas neitrāla fona centrā, ko no sāniem

ieskauj fabrikas zīme un konfektes nosaukums. Nodaļas iepakojumu paraugu

sistematizēšanai tiks izmantots ikonogrāfiskais dalījums meiteņu un zēnu attēlojumā.

Ar diviem izņēmumiem (konfektei „Bebi” un šokolādei „Kanādas piecīši?”), visi

iesaiņojumi ar meitenes tēlu stilistiski ieturēti pēc augstāk aprakstītās shēmas.

Konfekšu „Bebi” (3.4. 1. att.) monohromajās krāsu gammās veidotie papīriņi

(pavisam 3 varianti – sarkans, zils, zaļš), kas attiecināmi uz 1930. gadu pirmo pusi,

vērtējami kā gaumīgi izstrādāti. Krāsojuma nianses iepakojumā panāktas ar sīku

punktojumu. Fons it kā imitē tapešu svītras. Meitenītes tēls atbilst tā laika sieviešu

modes prasībām – ar šaurām uzacīm un bobcut stila matu griezumu.

Atsevišķs stāsts stāstāms par šokolādes tāfelītes „Kanādas piecīši?” iepakojumu

(3.4. 2. att.). Tā noformējumā izmantota fotogrāfija, kas toreiz bija retums. Lai gan ar

īpašu māksliniecisko kvalitāti papīriņš neizceļas, tomēr tam piemīt savdabīga

kultūrvēsturiskā vērtība, kas ļauj mums spriest par 1930. gadu pasaules notikumiem,

kas acīmredzot bijuši tik nozīmīgi un tā saviļņojuši ļauţu sirdis, ka pat šeit, Latvijā,

tam veltīta šokolādes tāfelīte. Fotogrāfijā redzamās meitenītes ir t.s. Dionu piecīši –

pirmie piecīši pasaules vēsturē, kuri, pateicoties ārsta un medicīnas personāla

sevišķām rūpēm un pacietībai, izdzīvoja. Meitenītes nāca pasaulē Kanādā 1934. gada

28. maijā nabadzīgu fermeru Dionu ģimenē. Tas, protams, bija unikāls precedents

medicīnas vēsturē, un ziņas par to apskrēja visu pasauli, padarot meitenītes par

slavenībām, kuru gaitām sekoja prese arī Latvijā. Bērni tika ekspluatēti

visdaţādākajos veidos, kļūstot par neskaitāmu higiēnas, pārtikas u.c. preču reklāmu

ikonām, leļļu prototipiem, filmu varoņiem un radīja ap sevi veselu „Kanādas piecīšu”

industriju58 (3.4. 2.1. un 2.2. att.), kuras viens no produktiem ir arī „Laimas”

šokolādes iepakojums. Tukšās ailītes zem katras meitenītes visticamāk piedāvā

pircējam atrisināt mīklu un pašam mēģināt noteikt, kā kuru no bērniem sauc.

58 The Dionne quintuplets A depressionera freak show // Pieejams: http://articles.cnn.com/1997-11-19/us/9711_19_dionne.quints_1_quints-emilie-and-marie-sisters?_s=PM:US (sk. 2012. gada 16. aprīlī)

http://articles.cnn.com/1997-11-19/us/9711_19_dionne.quints_1_quints-emilie-and-marie-sisters?_s=PM:US


3

Meiteņu popularitāti Latvijā noteikti vairoja 1936. gadā uzņemtā amerikāņu filma

„Lauku ārsts” („The Country Doctor”) ar piecīšu piedalīšanos (3.4. 2.3. att.), kura tika

izrādīta arī vietējos kinoteātros. „7 dienu ilgās filmēšanas rezultāts ir vairāki tiešām

brīnišķīgi skati, kuŗos „mazās zvaigznes” apbur ikvienu skatītāju.” – ziņoja „Zemgales

Balss”.59

Konfekšu „Vējiņš” (3.4. 3. att.) un „Mazā koķete” (3.4. 4. att.)iepakojumi - kā jau

par to liecina pats nosaukums, demonstrē diezgan koķetērisku meitenes tēlu. Pirmajā

gadījumā vējiņš draiskojas ne tikai ar kastaņu lapām, bet arī ar mazās svārkiem, ceļot

tos augšup. Var tikai iztēloties, ka mūsdienu pieklājības normas un morāle noteikti

izraisītu diskusijas par šī iepakojuma ētiku (lai atceramies, piemēram, 2008. gada

skandālu par K. Neiburgas veidoto izrādes „Leļļu opera” plakātu, kurā parādījās kails

puisēns Pinokio tēlā60), kamēr 1930. gados, kā redzam, nekādas divdomības netika

saskatītas. Konfekšu „Mazā koķete” varone noteikti grib līdzināties mammai un

attēlota krāsojam koši sārtas lūpas, jo modernais matu griezums koķetei jau ir. Šī

iepakojuma noformējumā parādās arī interjera priekšmets - dzeltena stāvlampa, kas

padara kompozīciju interesantāku. Arī viena no karameļu sērijas „Mīlulis” (3.4. 5.

att.) meitenītēm, kas māca sunīti, drīzāk atgādina 1920. – 1930. gadu miniatūru

sievieti nekā bērnišķīgu, savam vecumam atbilstošu bērnu. Līdzīgs kautri flirtējošs

meitenes tēls izmantots arī konfektes „Mīlulīši” noformējumam (3.4. 6. att.). Ar

senāku periodu modes diktētu tērpu atšķiras konfekšu „Silva” varone (3.4. 7. att.).

Šķiet, ka īsteni bērnišķīgi meiteņu tēli, kur „bērnam ļauts būt bērnam”, varētu būt

attēloti otrā karameļu sērijas „Mīlulis” (3.4. 8. att.) un „Floki” (3.4. 10. att.)

iepakojumā. Pirmajā no tiem meitenīte attēlota savu „mīluļu” – daţnedaţādu

rotaļlietu ielenkumā. Spēļmantiņas izmantotas arī konfekšu „Bērnu maisījums”

papīriņā (3.4. 9. att.), kura centrā atrodas glīti safrizēts zīdainis. Konfekšu „Floki”

(iespējams, sunīša vārds) tēli atgādina multfilmu vai komiksu varoņus ar košajiem

japāņu stila aksesuāriem un teatrāli komisko izskatu.

Zēni iepakojumu bērnu tēmas ietvaros vairāk tikuši saistīti ar kādām profesijām

vai konkrētām nodarbēm, piemēram, diriģentiem (3.4. 11. att.), būvmeistariem (3.4.

12. att.), makšķerniekiem (3.4. 13. att.), komponistiem (3.4.14. att.), iejūtamies

apsveicēja lomā karameļu „Gratulants” iesaiņojumā (3.4. 15. att.) u.tml., daţos varam

redzēt bērnu rotaļlietas - kā karameļu „Jātnieks” (3.4. 16. att.) vai konfekšu „Bubi”

59 Kanādas piecīši – Jelgavā // Zemgales Balss. – 1936. – 14. okt. – 7.lpp. 60 Ziņas no: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/119553 (sk. 2012. gada 16. aprīlī)

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/119553

3

noformējumā (3.4. 17. att.). Savukārt konfekšu „Amurs” papīriņā (3.4. 18. att.)

atainots nebēdnīgs puisēns ar ziliem spārniņiem mīlas bultas raidoša Amora lomā. Ar

veselīgo dzīves veidu pārņemtajai mūsu laiku sabiedrībai tematiski visamizantākais

un absurdākais droši vien šķistu karameļu „Ziemas prieki” iepakojums (3.4. 19. att.),

kam ar tradicionālajām šī gadalaika aktivitātēm ir visai nosacīta saistība. Tajā

redzams zēns ziemas apģērbā braši soļojam un smēķējam papirosu. Daudz lielāku

atbilstību ziemas prieku tēmai un augstvērtīgu māksliniecisko kvalitāti demonstrē

konfekšu „Rotaļa” iesaiņojums (3.4. 20. att.). Šeit ilustratīvi izmantota tikusi arī

pārējā iepakojuma plakne, nevis tikai centrs, kā tas ir vairākumā gadījumu. Rezultātā

iegūts krāšņs un ziemīgi elegants noformējums, kas patīkami atšķiras no kopējās

iepakojumu masas.

Atšķirībā no, piemēram, nodaļā „Sievietes tēls” apskatāmajiem iepakojuma

piemēriem, šie ir atšķirīgi un interesanti ar to, ka lielākajā daļā iekļauts arī nedaudz

apkārtējās priekšmetiskās vides – vienalga, vai tas būtu interjers, rotaļlietas vai āra

skats. Gan meitenes, gan zēni papīriņu noformējumam tikuši izmantoti vienlīdz bieţi.

Ja galvenā tendence sieviešu dzimuma bērnu attēlojumā bija koķeta meitene, kas

cenšas atdarināt pieaugušu sievieti, tad zēni galvenokārt tika saistīti ar kādu darbību

vai profesijām.

3

3.4. 1.att. Konfekšu „Bebi”


3.4. 2.att. Šokolādes tāfelītes „Kanādas piecīši?” iepakojums, 1936. gads

3

3.4. 2.1. un 3.4. 2.2.att. Kanādas piecīši reklamē

ziepes un auzu pārslas ārzemju presē

3.4. 2.3. att. Kinofilmas

„Lauku ārsts” ar Kanādas

piecīšu piedalīšanos

reklāma avīzē „Jaunākās

Ziņas”, 1936. gada 21.

septembrī

3

3.4. 3. att. Konfekšu „Vējiņš”


3.4. 4. att. Konfekšu „Mazā

koķete” iepakojums, 1930. gadu

II puse

3.4. 5. att. Karameļu sērijas

„Mīlulis” iepakojums, 1930.

gadu II puse

3

3.4. 6. att. Konfekšu „Mīlulīši”


3.4. 7. att. Konfekšu „Silva”


3.4. 8. att. Karameļu „Mīlulis”


3

3.4. 9. att. Konfekšu sērijas

„Bērnu maisījums” iepakojums,

1930. gadu II puse

3.4. 10. att. Karameļu „Floki”


3.4. 11. att. Konfekšu „Diriģents”


3

3.4. 12. att. Konfekšu „Būvmeistars”


3.4. 13. att. Konfekšu

„Makšķernieks” iepakojums,

1930. gadu vidus

3.4. 14. att. Konfekšu „Komponistu

karameles” iepakojums, 1930.

gadu II puse

3

3.4. 15. att. Karameļu

„Gratulants” iepakojums, 1930.

gadu II puse

3.4. 16. att. Karameļu „Jātnieks”


3.4. 17. att. Karameļu „Bubi”


3

3.4. 18. att. Konfekšu „Amurs”


3.4. 19. att. Karameļu „Ziemas

prieki” iepakojums, 1930. gadu

II puse

3.4. 20. att. Konfekšu „Rotaļa”


gadu

3

3.5. Ziedi

Daţādi ziedi un to motīvi allaţ bijis iecienīts veids, kā veidot dekoratīvi

pievilcīgu noformējumu.

Vienā daļā piemēru tie ir pietiekami reālistiski atveidoti pašvērtīgi puķu attēli,

kas parasti sasaucas ar attiecīgā produkta nosaukumu. Piemēram, konfekšu

„Kumelītes” iesaiņojuma noformējuma (3.5. 1. att.), kas patentēts 1929. gadā (Nr.

5617. Konfekšu fabrikai a/s „Laima” Rīgā – zīmējums (puķes) ar uzrakstu

„Kumelītes” – konfektēm, šokolādēm, konditorejas precēm.61), centrā dots

nepārprotami skaidrs šo balto ziedu attēlojums uz izpludināta zaļgandzeltena fona.

Jāpiezīmē, ka praksē šāds minētajam laikaposmam par tradicionālu atzīstams un

šķietami vienkāršs iepakojuma noformējums izskatās spilgts un pievilcīgs. Līdzīgs

risinājums redzams konfekšu sērijas „Roze” noformējumā (pavisam 3 daţādi

papīriņi), kurā parādās reālistisks, teju „fotogrāfisks” roţu zara un zieda attēls (3.5. 2.

un 3. att.). Variēta tikusi ziedu un fona laukuma krāsa. Reālistisks ziedu kārtojuma

attēlojums sniegts arī augļu karameļu „Tikai Tev” (acīmredzot bijušas iecerētas

apsveikuma vajadzībām) iesaiņojuma paraugā, taču jau pavisam stilistiski atšķirīgā,

modernizētā izpildījumā ar grafisku ornamentu papildinājumiem (3.5. 4. att.).

Gandrīz identisks iepakojums no šīs augļu karameļu sērijas redzams arī nodaļas

„Dabas veltes” paraugos (3.5. 19. un 20. att.). Gan firmas zīmes burtveidols, gan šeit

izmantotais stilistiskais noformējums ar liekto līniju veidotajiem ornamentiem ļauj

nepārprotami uzskatīt, ka tas izgatavots vismaz 1930. gadu otrajā pusē, ja ne pašās

1930. gadu beigās.

Padomju gados popularitāti guvušās un mūsdienās par „Laimas” klasiku

kļuvušās konfektes „Sarkanā magone” pirmsākumi acīmredzot meklējami tieši 1930.

gadu pirmajā pusē. Fabrikas arhīvā saglabājušies divi daţādi šīs konfektes

iesaiņojuma paraugi (3.5. 5. un 6. att.). Abi tikuši ieturēti sarkanzaļā krāsu gammā un

abos jūtamas zināmas atsauces uz iepriekšējo periodu stilistiku, proti, jūgendstilam

raksturīgām līnijām un ziedu vijumiem, kādas, piemēram, skaidri parādās 3.5. 5.

attēlā redzamajos magoņu siluetos, kas papildināti ar burtu D veidojošām stīgām un

grafisku magoņu sēkliņu „lietu”. Otrajā piemērā sarkanā magone personificēta

trauslu balerīnu tēlos uz zaļu vēdekļu fona, kuru plandošie, sarkanie svārki atgādina

61 Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. – 1929. – 2. nov. – 2. lpp.

3

magoņu mīkstās ziedlapiņas un rokās plīvojošā šalle atkārto ziedu vijumus

iesaiņojuma stūros.

Saldumu papīriņu vidū ar savu amatierismu izceļas konfekšu „Buķete” samērā

neprofesionālais izpildījums, kurš parāda vienkāršotu izpratni par to, kā būtu

jāizskatās pievilcīgam produktam (3.5. 7. att.). Atšķirībā no, piemēram, konfekšu

„Kumelītes” vai „Roze” iesaiņojumiem, kas arī ir savā idejā vienkārši un skaidri

saprotami, tomēr mākslinieciski kvalitatīvi izstrādāti, šis pat īsti neatbilst savam

nosaukumam, jo buķetē ietilpst tikai trīs „skumīgas” tulpes daţādu ģeometrisko

formu ierāmējumā.

Otrā daļā saldumu iesaiņojumu piemēru ziedu attēlojums ir sekundārs, stilizēts

un izmantots kā dekors, parasti neatspoguļojot attēloto produkta nosaukumā.

Līdzīgi kā konfekšu „Sarkanā magone” iepakojumā (3.5. 8. att.), tikai vēl tiešākā

veidā jūgendstila ietekme jūtama šokolāţu tāfelīšu „Laima” noformējumos (kolekcijā

4 veidu iepakojumi – piena, riekstu, rūgtā un mokkas šokolāde, kas atšķiras ar

iepakojuma krāsu). Šajā gadījumā ziedi ir daļa no stilizētā ierāmējuma, kas ieskauj

centrālo produkta nosaukumu. Jūgendstila lentu ornaments tiek atkārtots arī

šokolādes tāfelītes otrā pusē, kur norādīta fabrikas zīme. Patentu ziņās sniegts

iespējamais šī iesaiņojuma tapšanas gads – 1929.: „Nr. 5612. Konfekšu fabrikai a/s

„Laima” Rīgā – zīmējums etiķete ar uzrakstu „Laima” – konfektēm, šokolādēm,

konditorejas precēm.”62 Lai arī šāds apraksts, protams, uzskatāms par pārāk

aptuvenu precīzai atbilstībai, tomēr arī kopējā stilistika ļauj domāt, ka iepakojums

attiecināms uz 1920. gadu otro pusi.

Jūgendstila vēsmas jūtamas arī daudz vēlāk - sprieţot pēc fabrikas zīmes

burtveidola 1930. gadu otrajā pusē tapušajā karameļu „Barbaris” sarkanbaltajā

iesaiņojumā (3.5. 9. att.). Arī šeit izmantotas raksturīgās līnijas nosaukuma

ierāmējuma radīšanai kopā ar papildinošiem, kresēm līdzīgu puķu motīviem, lai gan

nosaukuma šrifts nav ieturēts šajā stilistikā.

Daţādu ģeometrisku formu un ziedu kārtojums redzams monohromi zaļajā

krāsu gammā veidotajā „Piparmētru” konfekšu iesaiņojumā (3.5. 10. att.), kas zināmā

mērā atgādina Rietumu pasaules košļājamo gumiju plāksnīšu tradicionālos

iepakojumus. Viens no tādiem piemēriem, kas var kalpot kā salīdzinājums, ir


3

amerikāņu firmas Wrigley`s Spearmint daudz senāk, 1911. gadā, izgatavotā reklāma,

kurā arī izmantota bultas forma un līdzīgs burtveidols nosaukumam (3.5. 10.1. att.).

Elegants un krāsās atbilstoši saskaņots ir ar sīkiem, gaiši ziliem, domājams,

vijolīšu ziediem rotātais konfekšu „Biedermeiers” iepakojums (3.5. 11. att.), kura

centrālais veidojums ar ziediem rotāto elipsi atgādina vinjeti. Zinot bīdermeijera stila

specifiku, tas pat pilnībā atbilst domai par maigi mājīgo un komfortablo interjeru,

kurā sīkziedu raksti drapērijās un tapetēs bija iecienīti.

Interesanta un ļoti apsveicama ideja parādās nākamjā apskatāmajā iepakojuma

piemērā. Tas ir šokolādes konfekšu asorti kārbas vāks (3.5. 12. att.), kura

trīsdimensionālo izskatu kopā ar saturu var labāk iztēloties, pavērojot reklāmu 1938.

gada avīzē „Brīvā Zeme” (3.5. 12.1. att.). Tajā pašā gadā tas kopā ar stilistiski ļoti

radniecīgajiem horoskopu saldumu kārbu noformējumiem (skat. nodaļu „Negrupētie

paraugi” 3.11. 7.- 9. att.) ir arī patentēts: „Nr. 9362. Šokolādes un konfekšu raţojumu

tirdzn. un rūpn. akc. sab. „Laima”, Rīgā - zīmējums (papardes zieds) – šokolādēm,

konfektēm.”63 Konfektēm nav dots atsevišķs nosaukums, vienīgais kasti rotājošais

uzraksts ir „Daudz laimes vārdā dienā!”, kas ļauj tai apvienot dāvanas un apsveikumu

kartiņas funkcijas. Kārbas vāka kreisajā pusē attēlotais fantastiskais papardes zieds

apvieno sevī gan Art Deco stilistiku, gan tautiskas noskaņas. Art Deco raksturīgie

košie krāsu salikumi (zils, sarkans, zaļš) un ševrona ornaments, kas, mēģinot radīt

pabeigtāku kompozīciju, tiek atkārtots arī kārbas vāka labajā stūrī kopā ar ziedlapiņās

ietvertajiem tīri latviskajiem rakstiem, raisa asociācijas ar mākslinieka Anša Cīruļa

daiļradi un centieniem uz Rietumu modernās mākslas bāzes meklēt latviskās mākslas

identitāti. Šis konkrētais piemērs līdz galam gan nepārliecina formālā risinājuma

ziņā un atstāj nepabeigtības iespaidu, tomēr - vai gan nebūtu jauki savos kalendāra

svētkos saņemt nevis vienkāršas konfektes, bet gan „īpašos” vārda dienas saldumus?

63 Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. – 1938. – 31. marts. – 4. lpp.

3

3.5. 1. att. Konfekšu „Kumelītes”


3.5. 2. att. Konfekšu „Roze”


3.5. 3. att. Konfekšu „Roze”


3

3.5. 4. att. Augļu karameļu sērijas

„Tikai Tev” iepakojums, 1930. gadu

II puse

3.5. 5. att. Konfekšu „Sarkanā

magone” iepakojums, 1930. gadu I

puse

3.5. 6. att. Konfekšu „Sarkanā

magone” iepakojums, 1930. gadu I

puse

3

3.5. 7. att. Konfekšu „Buķete”


3.5. 8. att. Rūgtās šokolādes

tāfelītes „Laima”

iepakojums, 1929. gads (?)

3

3.5. 9. att. Karameļu „Barbaris”

iepakojums, 1930. gadu II

puse


„Piparmētra” iepakojums,

1930. gadu I puse

3.5. 10.1. att. Wrigley`s Spearmint

košļājamo gumiju reklāma, 1911. gads

3


„Biedermeiers” iepakojums,

1930. gadu I puse

3

3.5. 12. att. Šokolādes konfekšu asorti kārbas vāka noformējums, 1938. gads

3.5. 12.1 .att. Šokolādes

konfekšu asorti reklāma

presē, 1938. gads

3

3.6. Pilsētu skati

Lielākajā daļā gadījumu, kurā attēloti pilsētu motīvi, redzami Rīgas, galvenokārt

Vecrīgas skati ar tās hrestomātiskajām celtnēm. Tikai vienā iesaiņojumā redzama

Tukuma pilsētas ainava. Pavisam neliela daļa veltīta citu valstu pilsētu simboliem.

Šos konfekšu iesaiņojuma paraugus balstoties uz to stilistiku, neatkarīgi no

hronoloģijas var iedalīt divās grupās:

1) lakonisks, minimālistisks noformējums, kas ieturēts

monohromā krāsu gammā ar siluetam līdzīgu zīmējumu uz

neitrāla fona;

2) košs, fotogrāfisks attēls, kas iekļauts ornamentālā apdarē

(sarkanbaltsarkanas joslas, kas imitē Latvijas karogu, un stilizēts

ornaments)

Iesākumā pievērsīsimies četrām konkrētām valstīm veltītiem iepakojumiem.

„Nacionālo karameļu” sērijas ietvaros izvēlēti vispārzināmi šo zemju pilsētas

reprezentējoši elementi – kultūras pieminekļi. Franciju pārstāv Parīzes simbols -

Eifeļa tornis (3.6. 1. att.), Itāliju – Rialto tilts Venēcijā (3.6. 2. att.), ASV – Brīvības

statuja Ņujorkā (3.6. 3. att.), bet Latviju – Brīvības piemineklis Rīgā (3.6. 4. att.).

Iespējams, ka valstu bijis vairāk, bet arhīvā saglabājušies tikai šīs valstis

reprezentējoši iesaiņojuma paraugi. Iepakojuma centrā taisnstūra ierāmējumā

sniegts shematisks un kolorēts katra simbola zīmējums, zem kura norādīta konkrētā

valsts. Mākslinieciski kvalitatīvu estētisko noformējumu konfekšu papīriņiem piešķir

ģeometrisko ornamentu – daţādu leņķveida un romba ornamentu kārtojuma joslas

Art Deco raksturīgajā stilistikā to galos, kas, sprieţot pēc šāda veida ilustratīvā

risinājuma, bijuši paredzēti savērpšanai. Katras valsts konfektei ir 5 – 6 krāsu

kombināciju iepakojumi, kas sastāv no divām krāsām – vienā no tām ieturēts

zīmējums, bet otrā veidots laukumu aizpildījums. Lai arī zīmējums paliek nemainīgs,

tomēr daudzās krāsu kombinācijas rada iespaidu par šo konfekšu iepakojumu

daudzveidību un neatkārtojamību. Ņemot vērā, ka iepakojumā attēloto Brīvības

pieminekli atklāja 1935. gada 18. novembrī, var pieņemt, ka šī konfekšu sērija tapusi

pēc attiecīgā notikuma.

3

Turpmāk jāapskata Rīgu, precīzāk Vecrīgu tēlojošie iepakojumi. Vispopulārākās ēkas,

kas sērijās iekļautas vairākkārt, bijušas Nacionālā opera (3.6. 5. – 8. att.)un

Pulvertornis ar Kara muzeju (3.6. 9. - 10. att.), kas tur atrodas kopš 1919. gada.64

Pulvertornis kalpo arī par labu orientieri aptuvena datējuma noteikšanai. Zinot, ka

laikā no 1937. – 1939. gadam tika uzcelta arhitekta A. Galindoma projektētā piebūve

Kara muzeja vajadzībām65, var izdarīt secinājumus, lai noteiktu atsevišķu

iesaiņojuma paraugu izgatavošanas laika robeţas, jo ir piemēri, kuros piebūve ir

redzama (3.6. 10. att.) un ir tādi, kuros skatāma vēl iepriekšējā, vecā apbūve (3.6. 9.

att.). Nākamā iecienītākā celtne konfekšu sēriju iepakojumos bijusi Doma baznīca

(3.6. 11. – 13. att.) no daţādiem rakursiem, pat no pagalma – krustejas – puses (3.6.

12. att.). Interesanti, ka par Doma baznīcu tā nav nodēvēta nevienā no papīriņiem.

Palasot attiecīgā perioda presi, tiešām var pārliecināties, ka gan 1920., gan 1930.

gados plašāk izmantots nosaukums – „Māras baznīca”, „Doma” vārdu atstājot kā

sinonīmu. Vēl izmantots „Arhibīskapa katedrāles” apzīmējums (3.6. 13. att.), kas,

visticamāk, varēja notikt pēc 1934. gada nogales, kad laikraksts „Rīts” ziņoja:

„Ministru kabinets vakar pieņēma likumu par Doma baznīcu Rīgā. Likums nosaka, ka

Doma baznīcas dievnams Rīgā ir Latvijas ev. – lut. baznīcas archibīskapa

katedrāle.”66 Vēl viens skats, kurš iesaiņojumos izmantots atkārtoti, bija tradicionālā

Rīgas panorāma ar torņu siluetiem, kāda tā paveras, skatoties no Daugavas kreisā

krasta (3.6. 14. – 15. att.). Pārējie objekti šīs nodaļas konfekšu sērijās sastopamas pa

atsevišķai reizei. Tādi ir Melngalvju nams (3.6. 16. att.), Konventa sētas iekšskats

(3.6. 17. att.), Mākslas muzejs (3.6. 18. att.), Latvijas Universitāte (3.6. 19. att.), Rīgas

birţa (3.6. 20. att.), Nacionālais teātris (3.6. 21. att.) un Svētā Pētera baznīca (3.6. 22.

att.).

Ārpus iepriekš apskatītajām tēmām šeit iekļaujams vēl viens iesaiņojums. Tas ir

„Pilsētas šokolādes – Tukums” tāfelītes iepakojums, kas ataino glezniecisku pilsētas

ainavu (3.6. 23. att.). Kā to apliecina 1930. gadu reklāmas plakāts (3.6. 23.1. att.), tad

„Pilsētas šokolāde” bijusi vesela saldumu sērija ar daţnedaţādām Latvijas pilsētu un

to tradicionālo ainavu attēlojumiem, taču šis diemţēl bija vienīgais eksemplārs, kas

saglabājies „Laimas” arhīvā.

Pārsvarā visi iesaiņojumi ieturēti līdzīgā manierē – ar taisnstūra formas attēlu centrā

un attiecīgu tā apdari, kas tiek minimāli variēta. Tas liek domāt, ka bijušas vairākas

64 Kara muzeja vēsture. Pieejams: http://www.karamuzejs.lv/index.php (skat. 2012. gada 26. janvārī) 65 Lejnieks J. Rīgas arhitektūra. - Rīga: Avots, 1989. - 42.-43. lpp. 66 Doma baznīca – archibīskapa rīcībā // Rīts. – 1934. – 22. dec. – 1. lpp.

http://www.karamuzejs.lv/index.php

3

pilsētu skatu konfekšu sērijas (piemēram, „Rīgas skati”), turklāt krietni

daudzveidīgākas par mūsdienās vienīgo tiraţēto Rīgas klasisko panorāmu. Attēlotie

objekti faktiski sastāda „tūrista hrestomātisko minimumu”, ko būtu pašsaprotami

apskatīt un atpazīt, apmeklējot Vecpilsētu. Pilsētas ainavu un ievērojamu to celtņu

izmantojums saldumu iepakojumu noformējumā ir pateicīgs motīvs suvenīru

industrijai, kas, atšķirībā no 1920. – 1930. gadiem, mūsdienās palicis neizmantots.

3

3.6. 1. att. Nacionālo karameļu sērijas konfekšu

„Francija” iepakojums, 1935. – 1937. gads

3.6. 2. att. Nacionālo karameļu

sērijas konfekšu „Itālija”

iepakojums, 1935. – 1937. gads


„Amerika” iepakojums, 1935. – 1937. gads

3


„Latvija” iepakojums, 1935. – 1937. gads

3

3.6. 5. att. Karameļu sērijas „Rīgas

skati” iepakojums ar Nacionālo

operu, 1930. gadu I puse

3.6. 6. att. Rīgas konfekšu sērijas

iepakojums ar Nacionālo operu,

ap 1939. gadu



1930. gadu vidus

3



ap 1939. gadu


iepakojums ar Pulvertorni,

1930. gadu vidus

3.6. 10.att. Rīgas konfekšu sērijas


ap 1939. gadu

3

3.6. 11. att. Karameļu sērijas „Rīgas

skati” iepakojums ar Doma baznīcu,

1930. gadu I puse


iepakojums ar Doma baznīcu,

1930. gadu vidus


iepakojums ar Doma baznīcu,

ap 1939. gadu

3

3.6. 14. att. Karameļu sērijas „Rīgas skati”

iepakojums ar Vecrīgas panorāmu,

1930. gadu I puse


iepakojums ar Vecrīgas panorāmu,

ap 1939. gadu


iepakojums ar Melngalvju namu,

1930. gadu vidus

3


iepakojums ar Konventa sētu,

1930. gadu vidus


iepakojums ar Mākslas muzeju,

1930. gadu vidus


iepakojums ar Latvijas Universitāti,

1930. gadu vidus

3

3


iepakojums ar Rīgas biržu,

1930. gadu II puse


iepakojums ar Nacionālo teātri,

ap 1939. gadu


iepakojums ar Sv. Pētera baznīcu,

ap 1939. gadu

3

3.6. 23. att. „Pilsētas šokolādes – Tukums” tāfelītes iepakojums, 1930. gadu I

puse

3.6. 23.1. att. „Pilsētu šokolādes” reklāmas plakāts, 1930. gadu I puse

3

3.7. Sports

Neskatoties uz faktu, ka, saskaņā ar preses datiem, vairāki Latvijas

saldumrūpniecības uzņēmumi aktīvi atbalstīja sportu, tostarp Vilhelms Ķuze un

„Laima” (piemēram, uzņēmēja Vilhelma Ķuzes vārdā bijusi nosaukta vesela futbola

komanda67), sporta tēma saldumu iesaiņojumos izmatota apbrīnojami maz – vismaz

„Laimas” arhīvā atrodamajos piemēros. Šie paraugi aizņem ļoti nelielu daļu no kopējā

iesaiņojuma skaita un ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.

Tikai divos iesaiņojumos attēlotas t.s. profesionālā sporta epizodes, šajā gadījumā –

futbola un jāšanas sporta. „Futbola šokolādes” (3.7. 1. att.) potenciālais izgatavošanas

laiks varētu būt 1931. gads, kad patentu ziņās varam lasīt par sekojoša iepakojuma

reģistrēšanu: „Nr. 6257. Šok. fabr. akc. sab. „Laima” – zīmējums (sportistu

attēlojums) – konfektēm, šokolādēm.”68 Karameļu „Sacīkste” iepakojums (3.7. 2.

att.), kas ataino ţokeju pārvaram šķēršļu joslu auļojoša zirga mugurā, izgatavots no

kolekcijā maz sastopamā plānā un caurspīdīgā papīra, kas liecina, ka konfektes bijis

paredzēts iesaiņot, papīra galus savērpjot. Šo konfekšu paraugs pārstāv karameļu

sēriju, kurā vēl izmanoti šie paši papīriņi tumši zilā un violetā krāsā ar zelta

savienojumu. Kā var uzzināt no 1930. gadu preses, tad kopš 1928. gada Latvijā

regulāri notikušas gadskārtējas starptautiskās jāšanas sacīkstes.69 1931. gada

„Latvijas Kareivī”, saistībā ar IV starptaustiskajām jāšanas sacīkstēm, var lasīt šādus

vārdus, kas liecina par šī sporta veida augošo popularitāti: „Gadu no gada rīkojamās

starptautiskās jāšanas sacīkstes gūst arvien lielāku skaitu cienītāju. Nav šaubu, ka

šogad to skaits vēl pieaugs. Tam savs dabīgs un saprotams izskaidrojums.

Gadskārtējās starptautiskās jāšanas sacīkstes pie mums neuzskata kā retu izpriecu,

bet gan kārtējo etapu ceļā uz noteiktu mērķi – zirgkopības popularizēšanu un jāšanas

mākslas veicināšanu Latvijā.”70 Sešus gadus vēlāk jau varam lasīt, ka „šis, bez

šaubām, ir lielākais sportiskais notikums mūsu metropolē”.71 „Sporta karameļu” (3.7.

3. un 4. att.) iepakojumi tikai nosacīti pārstāv sporta tēmu, drīzāk ataino

tradicionālos bērnu ziemas priekus – slidošanu, slēpošanu un braukšanu ar

ragaviņām. Izvēlētās kontrastējošās krāsas un mazās bildītes dara iesaiņojumu jautru

67 Sports un fiziskā audzināšana // Jaunākās Ziņas. – 1936. – 19. aug. – 8. lpp. 68 Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. – 1931. – 19. febr. – 3. lpp. 69 X Starptautiskās jāšanas sacīkstes // Latvijas Kareivis. - 1937. - 14. aug. - 1. lpp. 70 Mūsu jāšanas sacīkšu nozīme // Latvijas Kareivis. – 1931. – 21. aug. – 1. lpp. 71 Valsts Prezidents vakar atklāja starptautiskās jāšanas sacīkstes // Latvijas Kareivis. - 1937. - 22. aug. - 1. lpp.

3

un dzīvespriecīgu. Turklāt šīm karamelēm izgatavots arī atsevišķs eksporta variants

(3.7. 4. att.).

Pēc apskatītā var secināt, ka sporta tēma nav bijusi plaši izplatīta saldumu

noformējumā 1920. – 1930. gados un tā savu uzplaukumu piedzīvos pāris

desmitgades vēlāk padomju laikā.

3

3.7. 1. att. „Futbola šokolādes” tāfelītes

iepakojums, 1931. gads (?)

3

3.7. 2. att. Karameļu „Sacīkste”


3.7. 2.1. att. Valsts prezidents K. Ulmanis pieņem jātnieku parādi 10.

starptautiskajās jāšanas sacīkstēs Rīgā, foto no avīzes Jaunākās ziņas,

23.08.1937.

3

3.7. 3. att. „Sporta karameļu”


3.7. 4. att. Karameļu „Winter

sports” iepakojums, 1930. gadu II

puse

3

3.8. Eksotika

1920. – 1930. gadu „Laimas” iepakojumu paraugu klāstā neiztrūkstoša ir eksotikas

tēma, kas bija klātesoša tā laika modernisma mākslinieku daiļradē un sabiedrībā

vispār. Aizraušanās ar austrumniecisko un eksotisko Art Deco ērā plašākos

sabiedrības slāņos Latvijā parādījās kaut vai kafejnīcu un naktslokālu noformējumos,

nemaz nerunājot, piemēram, par modi u.tml. Šeit atrodamie iepakojumi ērtības labad

tiks apskatīti pa nosacīti teritoriālajām grupām:

1) Āfrika (3.8. 1. - 6. att.)

2) Ēģipte (3.8. 7. – 9. att.)

3) Japāna (3.8. 10. – 12. att.)

4) Tuvie austrumi (3.8. 13. – 15. att.)

Āfrikas sadaļā iekļaujas 5 iepakojumi. Vairākumā gadījumu dota nepārprotama

rakstiska atsauce tieši uz Āfriku. Viens no visagrīnākajiem iepakojumiem gan šajā

sadaļā, gan visā arhīvā kopumā, ja var ticēt uzrakstiem uz noformējumā iekļautajām

apbalvojuma medaļām, ir konfekšu „Modernā Āfrikā” papīriņš (3.8. 1. att.). Uzraksts

uz vienas no zelta medaļām norāda uz 1926. gadu, kas, ņemot vērā arī fabrikas zīmes

noformējumu, varētu atbilst patiesībai. Iepakojuma centrā attēlota melnādaina

dejotāja, kas ģērbta pēc rietumu modes. Jau konfektes nosaukums liecina par to, ka

neizzinātā un svešādi eksotiskā Āfrika ir modē un ir aktuāli par to interesēties un

izmantot eksotiskās atsauces arī savā ikdienas dzīvē. Par izklaides industrijas

melnādaino ikonu Art Deco un dţeza laikmetā kļuva afroamerikāniete Dţozefīne

Beikere (Josephine Baker, 1906 - 1975), kas savu dzīvi pavadīja galvenokārt Parīzē.72

1928. gadā Rīgā izdeva no franču valodas krieviski tulkotos Dţozefīnes Beikeres

memuārus (Marcel Sauvage „Les Mémoires de Josephine Baker”, 1927) ar

Aleksandra Apsīša grafikām (3.8. 1.1. att.).73 Šis fakts tikai ilustrē interesi par

eksotiskajām vēsmām arī Latvijā. Atgrieţoties pie konkrētā konfektes iepakojuma,

jāsaka, ka stilistiski tas gan neparāda neko jaunu un neatšķiras no kopējās

iepakojumu masas šajā laika posmā.

72 Josephine Baker. Pieejams: http://womenshistory.about.com/od/bakerjosephine/p/josephine_baker.htm (Sk. 2012. gada 6. maijā)

73 Martinsone I. Art Deco. Stilīgais vilinājums. // Studija. – 1998. – Nr.3. – 90. – 95. lpp.

http://womenshistory.about.com/od/bakerjosephine/p/josephine_baker.htm

3

Stilistiski atšķirīgu, ļoti meistarīgu un radošu pieeju noformējumam demonstrē

konfekšu „Punšs” iepakojums (3.8. 2. att.). Oktagonālajā zīmējuma plaknē izvērsta

dţungļu tematika ar stilizētiem mūţa meţu fragmentiem, zebrām, pērtiķiem un to

medniekiem. Darbība it kā rotē ap centrālo apli stilizēta, uz pusēm pārgriezta

citrusaugļa veidolā, kas tajā pat laikā kalpo par konfektes nosaukuma novietojuma

vietu. Kompozīciju papildina košu svītru starveida ornaments malās, kā rezultātā visa

iepakojuma plakne tikusi pilnvērtīgi izmantota. Iepakojums ir spilgts, grafisks un

kompozicionāli sabalansēts. Sprieţot pēc noformējuma izceltā centra, tas bijis

paredzēts trifeļveida konfekšu iepakojumam.

Grūti iedomāties, kas cits, izņemot 1935. -1936. gadā notiekošo Otro itāļu –

abesīniešu karu, varētu iedvesmot nosaukt „Laimas” konfektes ārpus šīs karadarbības

mazpazīstamas Abesīnijas (mūsdienu Etiopijas) pilsētas Adujas (oriģ. Adwa, it. val.

Adua) vārdā (3.8. 3. att.).74 Tā laika Latvijas laikraksti ļoti regulāri publicēja jaunākās

aktualitātes par šiem, mūsdienās, domājams, tikai politiskās vēstures interesentiem

zināmajiem pasaules notikumiem. „Aduja ir vārds, ar kuŗu saistās Itālijas

gatavošanās Abesīnijas karagājienam. Itāļi runāja, ka fašistiskai Itālijai jānomazgā

kauna traips – jānolīdzina 1896. gadā ciestā neveiksme.”75 (1895. - 1896. gadā

risinājās Pirmais itāļu – abesīniešu karš, kurā Itālija cieta sakāvi pie Adujas

pilsētas.76) Konfekšu papīriņa noformējumā kā tradicionāli silto zemju atribūti

izmantoti palmu atveidi savienojumā ar orientāli greznā turbānā tērpta melnādainā

tēla galvu. Ilustrāciju papildina joslveida līniju un zigzagu ornaments plaknes

augšmalā. Uzmanību saista kariķējoši vienkāršotais veids, kādā attēlota centrālā tēla

seja. Šajā gadījumā var vilkt paralēles ar Rietumu kultūru un tās tradīciju melnādaino

veidola attēlošanā līdz 20. gadsimta vidum. Runājot par analoģijām, var teikt, ka

konfekšu „Aduja” iepakojuma tēls gandrīz precīzi pārņemts no sākotnēji 19. gadsimta

beigās Amerikā radušās tradicionālās bērnu rotaļlietas, t.s. Golliwog – groteskas

lupatu lelles mora izskatā. Golliwog stāsts aizsākās 1895. gadā, kad Londonā tika

publicēta bērnu grāmata „Divu holandiešu leļļu un Golivoga piedzīvojumi”, kuras

idejas un ilustrāciju (3.8. 3.1. att.)autore bija Ņujorkā dzimusi četrpadsmitgadīga

meitene Florensa Keita Aptone („The Adventures of Two Dutch Dolls and a

74 The Second Italo – Abyssinian war. Pieejams: http://en.wikipedia.org/wiki/Second_Italo-Abyssinian_War (Sk. 2012. gada 6. maijā)

75 Nomazgāts pirmais kauna traips. Sagaida oficiālu ziņojumu par Adujas krišanu. // Rīts. – 1935. – 5. okt. 1. lpp. 76 The first Italo – Abyssinian war. Pieejams: http://www.historynet.com/first-italo-abyssinian-war-battle-of-adowa.htm (Sk. 2012. gada 6. maijā)

http://en.wikipedia.org/wiki/Second_Italo-Abyssinian_War


http://www.historynet.com/first-italo-abyssinian-war-battle-of-adowa.htm


3

Golliwogg” by Florence Kate Upton, 1895). Golivogs tradicionāli tika un joprojām

tiek attēlots ar groteski melnu seju, pārspīlēti lielām sārtām vai rozā lūpām, apaļi

izvalbītām, baltām acīm un kupliem matiem, ģērbts sarkanās biksēs un zilā ţaketē ar

tauriņu. Faktiski Golivogs bija melnādaino dziesmu izpildītāju jeb menestrelu

karikatūra77, kura nosaukums vēlāk no īpašvārda kļuva par sugas vārdu un melnās

lupatu lelles apzīmējumu. T.s. menestrelu šovi (angļu val. -minstrel show) 19.

gadsimta pirmajā pusē sākotnēji radās kā muzikāli izklaidējošas izrādes, kurās

uzstājās baltie cilvēki ar „melnās sejas” (angļu val. -blackface) grimu imitējot un

kariķējot melnādainos. Vēlāk šovos sāka uzstāties arī melnās rases pārstāvji,

joprojām saglabājot teatrālo grimu. 1920. – 1930. gados, kad melnādaino mūzika

guva sevišķu rezonansi, menestrelu šovi kļuva par neatņemamu vodeviļas sastāvdaļu.

Šāda melnādaino ikonogrāfija kļuva par populāru motīvu Art Deco mākslā.78

Savukārt stereotipskā menestrelu karikatūra mora lelle Golivogs kļuva par izplatītu

suvenīru industrijas tēlu, sākot ar bērnu rotaļlietām un beidzot ar smarţām (3.8. 3.3.

att.), līdzīgi kā iepriekš aprakstītais komiksu varonis suns Bonzo (skat. nodaļu

„Faunas pārstāvji”). Atraktīvais morīša tēls sastopams arī saldumu iepakojumu

industrijā, it sevišķi laikā no 1920. – 1940. gadiem. Golivogs kļuva par neatņemamu

firmas zīmes sastāvdaļu, piemēram, Lielbritānijas marmelādes, ievārījumu u.c.

konservu fabrikai James Robertson & Sons (3.8. 3.2. att.).79

Ja konfektes „Aduja” iepakojuma noformējumā var runāt par ļoti konkrētu rietumu

ietekmi tikai tēla groteskā grima atveidojuma dēļ, tad 1930. gadu otrajā pusē šī melnā

menestrela veidols pēc iepriekš aprakstītās ikonogrāfijas visā pilnībā daudz

reālistiskākā attēlojumā parādās karameļu „Dţonis” samērā tradicionālajā papīriņā

(3.8. 4. att.). Nosaukums acīmredzot saistīts ar stereotipiskām asociācijām par

vidusmēra amerikāni. Šajā gadījumā, atšķirībā no konfekšu „Aduja” noslēpumainā

tēla, melnādainais puisēns, kurš bezbēdīgi lēkā savas mūzikas ritmos, vairs nešķiet tik

eksotisks un ir pielāgots rietumu izpratnei.

Melnādainais bērns kā viens no daudziem uz sarkanas elipses veidota centra izvēlēts

arī konfekšu sērijas „Bērnu maisījums” iepakojumam (3.8. 5. att.). Ja nodaļas „Bērna

tēls” apskatītajos piemēros galvenā tendence meiteņu attēlojumā bija līdzināšanās

pieaugušām modes dāmām, tad šajā gadījumā tumšādainā meitenīte attēlota

77 Golliwog History. Pieejams: http://www.golliwogg.co.uk/history.htm (sk. 2012. gada 6. maijā)

78 Martinsone I. Art Deco. Stilīgais vilinājums. // Studija. – 1998. – Nr.3. – 90. – 95.lpp. 79 James Robertson & Sons. Pieejams: http://www.gollycorner.co.uk/ (sk. 2012. gada 6. maijā)

http://www.golliwogg.co.uk/history.htm

http://www.gollycorner.co.uk/

3

pietiekami bērnišķīga, iespējams, lai pretnostatītu savvaļību kulturālai pilsētas

elegancei. Papildus eksotika tikusi piešķirta ar melones šķēles palīdzību.

Cita, vairāk atturīgi dokumentējoša pieeja, kurā atspoguļojas interese par citu tautu

reālo nevis rietumiem piemēroto, teatrāli stereotipsko kultūru, parādās konfekšu

„Abesinija” iesaiņojumā (3.8. 6. att.). Sprieţot pēc tā, ka arī konfekšu rūpnīcai „Th.

Riegert” bijusi stilistiski identiska pasaules tautām veltīta karameļu sērija „Pasaules

maisījums” (tiesa gan – konkrētais „Abesinijas” piemērs tajā netika atrasts), var

pieņemt, ka pēc uzņēmumu apvienošanas 1937. gadā tikusi pārņemta arī attiecīgā

konfekšu sērija ar tās iepakojumiem, katrā ziņā - ideja un stilistika pavisam noteikti

(3.8. 6.1. un 6.2. att.). Lai gan tam nav pierādījumu, autore uzskata, ka šis ir līdzīgs

nodaļā „Faunas pārstāvji” aprakstītajam gadījumam ar putnu karameļu sēriju.

3

3.8. 1. att. Konfekšu „Modernā

Āfrikā” iepakojums, 1926. gads

(?)

3.8. 1.2. att. Aleksandra Apsīša ilustrācija „Deja”

Rīgā izdotajiem Džozefīnes Beikeres

memuāriem, 1928. gads.

3.8. 2. att. Konfekšu „Punšs”


3

3.8. 3. att. Konfekšu „Aduja”


3.8. 3.1. att. Grāmatas „Divu

holandiešu leļļu un Golivoga

piedzīvojumi” ilustrācija,

1895. gads

3.8. 3.2. un 3.8. 3.3. att.

Golivoga tēls Robertson’s

marmelādes (1930. gadi) un

Vigny parfimērijas (1924.

gads) reklāmās

3

3.8. 4. att. Karameļu „Džonis”

iepakojums, 1930. gadu beigas

3.8. 5. att. Konfekšu sērijas „Bērnu

maisījums” iepakojums, 1930.

gadu I puse – 1930. gadu vidus

3.8. 6. att. Konfekšu „Abesinija”


3

3.8. 6.1. att. Fabrikas „Th.

Riegert” karameļu sērijas

„Pasaules maisījums”

konfektes „Abesinijas

virsnieks” iepakojums, līdz

1937. gadam

3.8. 6.2. att. Fabrikas „Th.

Riegert” karameļu sērijas

„Pasaules maisījums”

konfektes „Sudanas nēģeris”

iepakojums, līdz 1937. gadam

3

Lai gan Ēģiptei veltītais iepakojumu skaits ir neliels (3.8. 7. – 9. att.) un tie pārstāv

vienu karameļu sēriju, kurai dots šim laikam iecienīts nosaukums – „Ēģiptiešu

maisījums”, paraugi stilistiski ir krasi atšķirīgi no pārējās „Laimas” arhīva saldumu

iesaiņojuma masas un tāpēc pelna uzmanību. Visu trīs sērijas konfekšu

noformējumam izmantoti ikonogrāfiski tradicionāli faraonu tēli, kas noteikti ir viena

no pirmajām asociācijām saistībā ar Ēģiptes vārdu vispār. Šī Ēģiptes tematika

izrādījusies pateicīga bāze, uz kuras pamata, protams, mazliet robusti naivā

izpildījumā, rotaļāties ar Art Deco stilistiku. Ģeometrisms (kā, piemēram, faraonu

klafti un ļoti nosacītais, līdz krāsainiem trijstūriem reducētais, zigzagu veidojošais

Gīzas piramīdu simboliskais atveids (3.8. 7. att.)), līdz ornamentam stilizētās detaļas

(kā, piemēram, slēgtā pektorālā kaklarota (3.8. 8. att.)) apvienojumā ar izteikti košo

krāsu gammu pauţ laikam raksturīgo „sajūsmu par visa veida eksotiku un

pirmatnējām kultūrām”.80 Šis bagātīgais krāsu un detaļu jūklis vietām šķiet pārlieku

dekoratīvs un diemţēl nav īpaši pārdomāti saskaņots ar uzrakstu šriftu, kas šajā

gadījumā liekas pārāk vienkāršots un neizteiksmīgs. No otras puses, iepakojumu

pielāgojot konfektei, pēc locījuma uzraksta daļa jebkurā gadījumā atrastos sānos,

tāpēc kļūtu pilnībā redzama tikai pēc konfektes iztīšanas. Teksts divās valodās –

latviešu un angļu – norāda, ka šī varējusi būt viena no eksporta precēm.

80 Martinsone I. Art Deco. Stilīgais vilinājums. // Studija. – 1998. – Nr.3. – 90. – 95.lpp.

3


„Ēģiptiešu maisījums”


– 1930. gadu vidus









3

Ja Ēģiptei veltītajos iepakojumos centrālais tēls bija faraons, tad Japānas tematika

neizbēgami saistīta ar tās „eksporta preci” Rietumu pasaulē - geišām. Noslēpumaini

vilinošais tēls ar ekstravaganto izskatu varēja kļūt par pateicīgu tipāţu arī „Laimas”

saldumu iepakojumos, tomēr arhīvā saglabājušies tikai trīs to paraugi.

Visneparastākais, pateicoties savai ikonogrāfijai, ir viens no karameļu sērijas

„Ekzotika” piemēriem (3.8. 10. att.). Tajā uzskatāmi parādās attiecīgā laika perioda

attieksme – ļoti brīva austrumu tēmas interpretācija, apvienojot japāņu geišas un

eiropeisko Pjero tēlu vienā ilustrācijā ar nosaukumu „Ekzotika” gluţi kā karnevālā,

kur kopā pulcējas daţādi tēli (starp citu, stilistiskā līdzība ar konfekšu „Karnevāls”

iepakojumu (skat. nodaļas „Negrupētie paraugi” 3.11. 18. att.) ir jūtama.) Ainavas

risinājumā izmantota stilizēta japāņu tradicionālā arhitektūra savienojumā ar

miniatūrdārziņiem paredzēto pundurpriedes siluetu un mēness sirpi, radot naksnīgi

romantizētas ainas iespaidu. Ilustrācija, kurai papildu izsmalcinātību piešķir

bagātīgais zelta toņa izmantojums, ievietota sarkanā taisnstūra formas ierāmējumā,

kura augšdaļas stūru noformējumā izmantots neuzkrītošs, tomēr austrumniecisko

iespaidu akcentējošs ornaments, kādu tradicionāli var atrast japāņu mēbeļu dizainā.

Interesanti, ka gan šeit, gan vēlāk apskatāmajā vienā no konfekšu „Geiša”

iepakojumiem, saldumu nosaukuma šrifts veidots stilizējot kaligrāfisko hieroglifu

rakstību.

Vienas konfektes divi daţādi iepakojumu risinājumi redzami nākamajos piemēros.

Visticamāk tie ir konfekšu „Geiša” senākais, līdz 1937. gadam izgatavotais un 1930.

gadu beigās darinātais iesaiņojums. Centrālais tēls it kā palicis tas pats – nosacīti

ieskicēta sieviete kimono ar saulessargu, tomēr kopējā stilistika ir mainījusies.

Agrīnākais iepakojums ieturēts izsmalcinātā zelta un tumši zilās krāsas salikumā (3.8.

11. att.). Geišas siluets veidots zelta ovālā plaknes centrā. Plakni papildina vienīgi

joslveida ornaments iepakojuma galos, kopumā atstājot ļoti atturīgu un

minimālistisku iespaidu. Vēlāk izgatavotajā konfektes papīriņā lakonisks iespaids,

tieši pretēji, iegūts, aizpildot visu iesaiņojuma laukumu ar dekoratīviem krāsu

pludinājumiem, joslām un ziedu galviņām (3.8. 12. att.). Centrālais geišas tēls,

izmantojot saulessarga un kimono formu, ticis ģeometrizēts. Šī iepakojuma

noformējumā iezīmējas jauni mēģinājumi ar citiem, savādākiem līdzekļiem attēlot

austrumniecisko.

3


„Ekzotika” iepakojums, 1930.


3.8. 11. att. Konfekšu „Geiša” iepakojums, 3.8. 12. att. Konfekšu „Geiša”

1930. gadu I puse iepakojums, 1930. gadu beigas

3

Tuvajiem Austrumiem veltītos saldumu iepakojumus no citiem eksotiskās tematikas

paraugiem atšķir simboliska islāmiski sakrālās arhitektūras klātbūtne ar minaretiem.

Antropomorfu motīvu, pretēji citiem apskatītajiem iepakojumiem, iztrūkst šokolādes

tāfelītes „Mokka” noformējumā (3.8. 13. att.). Iesaiņojums patentēts 1930. gadā (Nr.

5737. Konfekšu fabrikai akc. sab. „Laima”, Rīgā – austrumnieciskas pilsētas silueti un

divas kafijas pupiņas – konfektēm, šokolādēm.), bet šis konkrētais paraugs ir

nedaudz vēlāka, domājams 1930. gadu vidus sākotnējā iepakojuma modifikācija.

Atšķirības ir minimālas un tās var novērot ar preses reklāmas palīdzību (3.8. 13.1. un

13.2. att.). 1930. gada variantā redzamas patenta aprakstā minētās divas kafijas

pupiņas un arī vārda „schokolade‟ rakstībā saglabāta vāciskā tradīcija, kamēr 1935.

gada Ziemassvētku reklāmā attēlots precīzs „Laimas” arhīvā esošais iepakojums.

Acīmredzot reizē ar uzraksta latviskošanu, tika koriģēts arī pats noformējums.

Kopumā šokolādes tāfelītes iepakojumu var raksturot kā atturīgi elegantu un

attiecīgajai produkcijai ļoti atbilstošu – krāsas tuvinātas kafijas ar pienu tonalitātei,

arī pati kompozīcija tikusi veiksmīgi sabalansēta.

„Laimas” kolekcijas unikāls izņēmums (vairāk gan saldumu produkcijas veida dēļ) ir

šokolādes cigarešu iesaiņojums (3.8. 14. att.). Sprieţot pēc uzrakstiem tikai angļu

valodā, iepakojums, domājams, tiešā veidā pārņemts no ārzemēm, un „Laima”

raţojusi šos saldumus tikai eksportam. Līdzīgi kā iepriekš, arī šeit izmantoti pilsētas

un palmu silueti, priekšplānā papildinot tos ar kamieļu un austrumnieciski tērpta

gana atveidiem. Lai imitētu īsto cigarešu paciņas iepakojumu, arī šim tikusi

izgatavota akcīzes markai līdzīga uzlīme.

Noslēgumā jāpievēršas otram iepakojumam no jau iepriekš apskatītās karameļu

sērijas „Ekzotika”(3.8. 15. att.). Stilistiskais risinājums saglabāts ļoti līdzīgs –

zīmējums sarkanā taisnstūra ierāmējumā uz neitrāla fona. Protams, ikonogrāfija ir

cita un atgādina kādu no arābu pasaku krājuma „Tūkstoš un viena nakts” stāstiem,

piemēram, par Aladinu. Zeltītais islāmiskās arhitektūras siluets uz naksnīgo debesu

fona bagātina kompozīciju un, apvienojumā ar koši tērptajiem tuvo austrumu

tipāţiem, rada nepārprotami izsmalcinātu, pasakaini orientālu iespaidu.

Rezumējot var teikt, ka eksotiskā tematika „Laimas” saldumu iepakojumu

noformējumā bijusi vairāk iecienīta līdz 1930. gadu vidum un tā demonstrē

pietiekami lielu stilistisko daudzveidību. Var runāt arī par dominējošu, katrai

teritoriālajai grupai atbilstošu ikonogrāfiju. Iecienīts Āfriku reprezentējošs motīvs

bija no menestrelu šoviem pārņemts mora tipāţs, tāpat kā Ēģipte tikusi saistīta ar

3

faraona, bet Japāna - ar geišas tēlu. Savukārt kā Tuvos Austrumus raksturojošs

simbols izvēlēta islāmiskā arhitektūra.

3

3.8. 13. att. „Mokkas šokolādes” tāfelītes iepakojums, 193o. gadu vidus

3.8. 13.1. un 3.8. 13.2. att. „Laimas” produkcijas reklāmas presē, 1930. un 1935.

gads

3

3.8. 14. att. Šokolādes cigarešu iepakojums, 1930. gadu I puse


„Ekzotika” iepakojums, 1930.


3

3.9. Nacionālā propaganda

Virknē saldumu iepakojuma paraugu jaušamas nacionālās tematikas tendences

daţādās to izpausmēs, ar to saprotot gan valstiski simboliskus, gan tautiskus

elementus. Lielākā daļa iesaiņojumu likumsakarīgi veltīts latviešu un Latvijas

lepnuma tēmai, kas galvenokārt balstās uz Kārļa Ulmaņa piekopto t.s. nacionālās

politikas propagandu.

Vairums šajā nodaļā atrodamo iepakojumu tiešā vai netiešā veidā atspoguļo Ulmaņa

nacionāli - patriotiski tendēto politiku pēc 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma. „K.

Ulmanis, būdams jaunā reţīma vadītājs, aktīvi piedalījās gan sava personiskā, gan

reţīma tēla veidošanā, sapludinot valsti ar savu personību. Vadoņa simbolisko

esamību visur un vienlaikus attīstīja vesela virkne instrumentu [..]. Šo instrumentu

vidū bija ne tikai klasiskie 20. gadsimta pirmās puses mediji – prese un radio, bet arī

jaunie ideoloģiskie līdzekļi, kas orientējās uz plašu masu vienlaicīgu aptveršanu un

kolektīvu emociju izraisīšanu, proti, masu brīvdabas izrādes Rīgā un citviet Latvijā,

kā arī visdaţādākās tematikas svētki [..].”81 Visuzskatāmāk un nepārprotamāk šī

jaunās ideoloģijas piesaiste masām caur svētkiem manifestējas „Svētku karameļu”

sērijā (3.9. 1. – 8. att.), kura vēsturiski precīzi ilustrē daţādus valstī notiekošos

svētkus sākot ar 1933. gada Dziesmu svētkiem un beidzot ar 1938. gada Strādnieku

svētkiem Daugavpilī. Stilistiski sērijas noformējums pilnīgi iekļaujas tradicionālajā,

jau iepriekš apskatītajā 1930. gadu otrajai pusei raksturīgajā iepakojumu masā, tikai

papildus izmantoti latviskumu akcentējoši elementi. Centrālo svētku ilustrāciju

ieskauj sarkanbaltsarkanos toņos ieturēts rāmītis, kas simbolizē karogu. Karogu

attēlojums neiztrūkst nevienā no ilustrācijām. Iepakojuma centrālo zīmējumu

papildina divi elementi – līniju ornaments un divi dubultie šķērskrusti jeb akas zīme.

Šo elementu parādīšanās „Laimas” firmas zīmes noformējumā jau tika minēta nodaļā

„Fabrikas „Laima” preču zīme”. „Svētku karameļu” sērijā šie ornamenti atrodami arī

ārpus zīmola veidola un rotā konfekšu papīriņa galus. Visu iepakojumu centrālajās

ilustrācijās atainotas realitātei atbilstošas konkrēto notikumu estrāţu celtnes, kuru

izgatavošanā tika piesaistītas vērienīgas investīcijas. Apskatīsim nedaudz tuvāk

notikumus, kuriem par godu tikuši izgatavoti šie „Svētku karameļu” iepakojumi.

81 Hanovs D., Tēraudkalns V. Laiks, telpa, vadonis: autoritārisma kultūra Latvijā 1934 – 1940. – Rīga: Zinātne, 2012. – 19. - 20. lpp.

3

1933. gada VIII Dziesmu svētki notika Esplanādē kā virkne citu toreiz organizēto

masu pasākumu Rīgā. Šajos svētkos tautas tērps dalībniekiem jau bija kļuvis par

normu un notika tautas tērpu konkurss.82 1938. gada IX Dziesmu svētki pagaidu

estrādē topošajā Uzvaras laukumā Pārdaugavā notika jau kā valdības sarīkojums ar

nosaukumu „Devītie latvju vispārējie dziesmu svētki”.83 Abi konfekšu iepakojumi

attēlo lielo, karogiem rotāto lokveida Dziesmu svētku estrādi ar dalībniekiem (3.9. 1.

un 2. att.). Atdzimšanas svētki, kas notika 1934. gada jūlijā (3.9. 3. att.), tāpat kā

Strādnieku (3.9. 5. un 8. att.) un Pļaujas svētki (3.9. 4. un 7. att.) daţādās Latvijas

pilsētās bija vieni no Ulmaņa autoritārās politikas jaunradītajiem pasākumiem jaunās

ideoloģijas nostiprināšanas nolūkos. Kā šo, tā arī daudzu citu svētku reţisors un

scenogrāfs tika pieaicināts viens no Dailes teātra dibinātājiem Jānis Muncis.84

Atdzimšanas svētki ar izrādi „Atdzimšanas dziesma” Esplanādē jeb toreizējajā

Vienības laukumā bija paredzēti kā vēsturiska mistērija, kuras „uzdevums bija parādīt

jaunā reţīma latvisko ideoloģiju, vienlaikus kritizējot aizgājušo gadu parlamentāro

Latviju.”85 Vienojošais motīvs visu svētku scenogrāfijā, ko parāda arī attiecīgo

karameļu iesaiņojumi, bija Latvijas senvēstures celtņu stilizēta interpretācija – vai tie

būtu senie Rīgas mūri un torņi, senču pilskalns vai guļbaļķu pils (3.9. 4.1. un 5.1.

att.).86

Tautas svētku tēma „Laimas” arhīvā ir sastopama arī agrāk izgatavotajos saldumu

iepakojumos. Šokolādes ar riekstiem „Jautrie tautu svētki” papīriņš (3.9. 9.

att.)patentēts 1929. gadā un, sprieţot pēc šīm ziņām, tā bijusi šokolāţu tāfelīšu sērija

ar pieciem daţādiem iesaiņojumiem (Nr.5602. Konfekšu fabrikai a/s „Laima” Rīgā –

zīmējums (lauku skats ar dejotājiem); Nr.5603. - zīmējums (lauku skats); Nr. 5604. –

zīmējums (dabas skats); Nr. 5605. – zīmējums (upes skats); Nr. 5611. – zīmējums

(pļāvēji) – ar uzrakstu „Jautrie Tautu Svētki” – konfektēm, šokolādēm, konditorejas

precēm.87). Šis konkrētais noformējums ar lauku skatu un dejotājiem parāda līdzīgu

pieeju iepriekš apskatītajiem – izmantota karogu simbolizējošā sarkanbaltsarkanā

82 VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Pieejams: http://dziesmusvetki.lndb.lv/8-visparejie-latviesu-dziesmu-svetki/ (sk. 2012. gada 22. aprīlī)

83 IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Pieejams: http://dziesmusvetki.lndb.lv/9-visparejie-latviesu-dziesmu-svetki/ (sk. 2012. gada 22. aprīlī)

84 Lejnieks J. Ulmaņa svētku scenogrāfija. Jānis Muncis. // Māksla Plus. – Nr.5. – 2002. – okt./nov. – 50. lpp. 85 Turpat. – 52. lpp. 86 Turpat. – 50. – 56. lpp. 87 Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. – 1929. – 2. nov. – 2. lpp.

http://dziesmusvetki.lndb.lv/8-visparejie-latviesu-dziesmu-svetki/




3

josla, uz latviskumu papildus norāda mājas kores rotājums jumja formā, tāpat

iekļauts arī stilizētiem ornamentiem rotāts tautiskās jostas fragments, kas, protams,

izskatās nedaudz savdabīgi apvienojumā ar fabrikas simboliku – Merkūrija

spārnotajām galvām. Taču iepakojuma tēma ir abstrahēta laikā un telpā, tā ir

nekonkrēta atšķirībā no iepriekš apskatītās „Svētku karameļu” sērijas, kas balstās uz

skaidri definētiem, reāliem politizētiem notikumiem ar savu ideoloģiju.

Par vienu no valsts lepnumiem 1930. gados kļuva Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas

muzejs pie Juglas ezera, kas plašākai publikai tika atvērts kopš 1932. gada pavasara.88

Tā aktualitāti vairoja muzejā rīkotie Strādnieku svētki no 1935. līdz 1937. gadam,

kuru vajadzībām, protams, tika būvētas pietiekami grandiozas celtnes un estrādes,

apvienojot senvēsturisko ar darbu simbolizējošiem elementiem.89 Viena no šīm

celtnēm cita starpā iekļauta šokolāţu tāfelīšu sērijas „Jugla” noformējumā. Tie ir t.s.

Vadoņa vārti K. Ulmaņa sumināšanai, kas 1930. gadu otrajā pusē (visticamāk 1936.

gadā) tika uzbūvēti Brīvdabas muzejā (3.9. 5.1. un 10. att.).90 No muzeja ekspozīcijas

ēkām šajā sērijā tiek atspoguļotas Usmas baznīca ar nosaukumu „Vecā baznīca” (3.9.

11. att.) un „Bendzoles” staba tipa vējdzirnavas (3.9. 12. att.). Abas celtnes muzejā

atrodas kopš 1935. gada91, kas jau automātiski norāda uz to, ka iepakojumi darināti

vēlāk. „Juglas” šokolāţu sērijas noformējums veidots, balstoties uz stilizētu un

shematizētu tautisko ornamentu, ar kuru palīdzību plakne tikusi „sakārtota” un

sadalīta vairākās horizontālās joslās. Savukārt labajā pusē rombveida ierāmējumā ar

košas ilustrācijas palīdzību attēlota katra no augstāk minētajām ēkām. Lielāku

daudzveidību sērijai piešķir atškirīgo krāsu pielietojums katrā iepakojumā.

Jau iepriekš, nodaļā „Sievietes tēma”, tika apskatīts konfekšu „Lidotāja” iepakojums,

kas atainoja elegantas aviatores profilu. Arī šajā nodaļā iekļauti divi ar aviāciju saistīti

paraugi, kuru nosaukums pavisam nepārprotami norāda saistību ar Latviju, precīzāk

- veco Rīgas lidostu. Tie ir karameļu „Spilve” papīriņi (3.9. 13. un 14. att.).

Nosaukums gan ir vienīgais, kas ļauj šos iepakojumus saistīt ar konkrēto vietu, jo

noformējumā izmantotās ilustrācijas ir internacionālas. Lai gan abos tiek attēlotas

lidmašīnas un izmantota zelta krāsa un dalījums trīs horizontālās joslās, tomēr

savstarpēji iesaiņojumi ir stilistiski atšķirīgi. Ja pirmais, senākais iepakojums (3.9. 13.

88 Vēveris E., Kuplais. M. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. – Rīga: Avots. – 1986. – 202. lpp. 89 Lejnieks J. Ulmaņa svētku scenogrāfija. Jānis Muncis. // Māksla Plus. – Nr. 5. – 2002. – okt./nov. – 54. lpp. 90 Turpat. – 55. lpp. 91

Vēveris E., Kuplais. M. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. – Rīga: Avots. – 1986. – 214., 220. lpp.

3

att.) drīzāk atgādina kādu no ārvalstīm pārņemtu simbolisku firmas logo, kurš

nedaudz modificēts un papildināts ar debesu ķermeņu zīmējumiem fonā, tad otrais,

vēlāk izgatavotais papīriņš (3.9. 14. att.), jau parāda citu, individualizētāku pieeju

noformējumam. Modernistiskās tendencēs ieturētu izskatu tam piešķir gan krāsu

salikuma izvēle, gan racionalizētais, dinamiski diagonālais līniju raksts, gan pats

lidmašīnas robustais attēlojums Art Deco manierē. Gaisa satiksme ar ārvalstīm Spilvē

tika atklāta 1924. gadā, un sākot ar 1930. gadiem lidostas nozīme pakāpeniski

pieauga, paplašinoties gan gaisa līniju, gan pasaţieru skaitam.92 1930. gadu otrās

puses prese ziņoja gan par Spilvē regulāri notiekošajiem Aviācijas svētkiem, gan par

lidostas paplašināšanas un labiekārtošanas darbiem. „Laimas” karameļu iepakojumi

kalpo kā vietējā aviācijas buma atspoguļojums un reizē šī, viena no nacionālā

lepnuma, popularizētājiem.

Virkne šeit iekļauto iepakojumu uzskatāmi kā visai simboliski valsts nacionālās

propagandas paraugi. Zinot, ka „Ulmaņa tēla veidošanā bija izmantots pļaujas

process, raţas novākšana”93 un, ņemot vērā viņam piedēvētos apzīmējumus, tādus, kā

„Pļaujas vairotājs”, „mūsu zemes Saimnieks”, „vadonis”, „glābējs”94 u.c., vairāk vai

mazāk ar zemkopību saistītus vārdus, tāpat kā vispārējo lauksaimniecības

popularizēšanu un orientēšanos uz nacionālās identitātes meklējumiem šķietami

„tautiskajā”, nav grūti izprast tādu konfekšu un to iepakojumu kā „Jaunais rīts”,

„Pionieris”, „Atmoda”, „Tautas meitiņa” u.tml. rašanos. Stilistiski iepakojumi ir

līdzīgi, jo izmantots šim periodam vistradicionālākais princips – koša ilustrācija

plaknes centrā. Konfektes „Jaunais rīts” noformējumā (3.9. 15. att.) redzams apgarots

arājs tīrumā ar sarkanbaltsarkanu jostu, fonā lecot hipertrofētai sarkanai saulei, ko

savienojumā ar konfektes nosaukumu, varam tulkot kā jauno, gaišo laiku

priekšvēstnesi, labākas nākotnes iestāšanos. Līdzīgas noskaņas var just arī konfekšu

„Pionieris” papīriņā (3.9. 16. att.). Tajā attēlotais stūrmanis droši un pašpārliecināti

vada savu kuģi cauri jūras bangām. Atbilstošu patosu ainai piešķir arī konfektes

nosaukums – „Pionieris”, tātad „celmlauzis, jaunu ideju iniciators‟95, kas glaimotu

„Diţenajam kapteinim” un „Lielajam valsts dzīves stūrmanim”.96 Savukārt konfekšu

„Atmoda” (3.9. 17. att.), „Tautas meitiņa” (3.9. 18. att.) un „Tautas karameļu” (3.9. 19.

92 Zīds J. Rīgas gaisa osta. // Policija. – 1938. – Nr. 4. – 156. – 158. lpp. 93

Hanovs D., Tēraudkalns V. Laiks, telpa, vadonis: autoritārisma kultūra Latvijā 1934 – 1940. – Rīga: Zinātne, 2012. – 195. lpp. 94 Turpat. – 196. – 197. lpp. 95 Svešvārdu vārdnīca. – Rīga: Jumava, 2005. – 439. lpp. 96 Bērzons I. Vadonis, kurš satvēra nātres. Epiteti, kādos 30. gados cildināja Ulmani. // Leģendas. – 2012. – maijs. – 10. lpp.

3

att.) noformējumā izmantotas tautas tērpos ģērbtas daiļā dzimuma pārstāves, kas,

atšķirībā no „Tautas tērpu” konfekšu sērijas (skat. nodaļu „Tautas tērpi”), kura

objektīvi iepazīstina pircēju ar konkrētas vietas nacionālo ietērpu, nes „latviskās

dzīvesdziņas atmodas” ideoloģisko slogu.

Iepriekš apskatītais ļauj izdarīt secinājumus, ka laikā, kad tika meklēti jauni simboli,

uz kuriem balstīt nacionālo pašapziņu, tie nelielā skaitā atspoguļojās arī saldumu

iepakojumu industrijā. Daļa no tiem apspēlē klišejiski latvisko diezgan naivā

izpildījumā, kas mūsdienās spēj izraisīt tikai smaidu. Taču varas manifestācija nav

paģēroša un nav salīdzināma ar to, kāda tā kļūs pāris gadus vēlāk pēc valsts

okupācijas. K. Ulmaņa t.s. nacionālās propagandas iespaids uz saldumu iepakojumu,

lai arī ir jūtams un nav noliedzams, tomēr nav visaptverošs un nediktē iesaiņojuma

tendences.

3

3.9. 1. att. „Svētku karameļu” sērijas

iepakojums „Dziesmu svētki Rīgā

1933.g.”, 1938. gads (?)


iepakojums „Dziesmu svētki Rīgā

1938.g.”, 1938. gads (?)


iepakojums „Atdzimšanas svētki

Rīgā 1934.g.”, 1938. gads (?)

3

3.9. 4. att. „Svētku karameļu”

sērijas iepakojums „Pļaujas svētki

Koknesē 1935.g.”, 1938. gads (?)

3.9. 4.1. att. Pļaujas svētki Koknesē 1935. gadā

3


iepakojums „Strādnieku svētki

Juglā 1936.g.”, 1938. gads (?)

3.9. 5.1. att. Strādnieku svētkiem

paredzētās celtnes Latvijas

Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā –

Vadoņa vārti un estrāde, 1936.

gads


iepakojums „Valsts svētki Rīgā

1936.g.”, 1938. gads (?)

3

3


iepakojums „Pļaujas svētki Jelgavā

1937.g.”, 1938. gads(?)


iepakojums „Strādnieku svētki

Daugavpilī 1938.g.”, 1938. gads (?)

3

3.9. 9. att. Šokolādes tāfelītes ar riekstiem „Jautrie tautu svētki” iepakojums,

1929. gads

3.9. 10. att. Šokolādes tāfelītes „Jugla” iepakojums, 1930. gadu II puse

3

3.9. 11. att. Šokolādes tāfelītes „Jugla” iepakojums, 1930. gadu II puse

3.9. 12. att. Vaniļas šokolādes tāfelītes „Jugla” iepakojums, 1930. gadu II

puse

3

3.9. 13. att. Karameļu „Spilve”


3.9. 14. att. Karameļu „Spilve”


3.9. 15. att. Konfekšu „Jaunais rīts”


3

3.9. 16. att. Konfekšu „Pionieris”


3.9. 17. att. Karameļu „Atmoda”


3.9. 18. att. Konfekšu „Tautas

meitiņa” iepakojums, 1930. gadu II

puse

3

3.9. 19. att. „Tautas karameļu”

sērijas iepakojums, 1930. gadu

vidus

3

3.10. Tautas tērpi

Likumsakarīgi, ka līdz ar Latvijas valsts nodibināšanos aizsākās arī aktīvāki vēstures

pētniecības darbi un tika pacelts jautājums par nacionālās identitātes būtību. Tautas

tērpam kā vienai no svarīgākajām latviešu kultūras pamatvērtībām tika veltīti un

publicēti vairāki pētījumi. „Latviešu kultūras dzīvē tagad ir sācies jauns laikmets.

Atkal ceļ godā mūsu senču tikumus, mostas tautas pašapziņa un vāc kopā visas

uzglabājušās vērtības, kas apslēptas gan Latvijas zemē no aizvēstures, gan krātuvēs

no vēsturiskā laika, lai par jaunu celtu gaismā mūsu senās kultūras lieciniekus. No

šiem avotiem gūtās atziņas pamatos liekot, varēsim droši veidot jaunu, īpatnēju

latvisku kultūru. Blakus citām kultūras vērtībām izcilus vieta ir latviešu tautas

tērpam.”97

Tieši ar šādu mērķi – demonstrēt daţādus, ne tikai latviešu tautas tērpus - „Laimas”

arhīvā atrodamas divas konfekšu sērijas: „Nacionālie tērpi” un „Tautas tērpi”. Sērija

„Nacionālie tērpi”, kurā ietilpst pavisam 7 atšķirīgi papīriņi (šeit iekļauti 4), uz

krāsainas elipses fona ataino sievietes un pārus ietērpus, kā šķiet, daţādu Eiropas

valstu tērpos (3.10.1. – 4. att.). Domājams, ka „nacionālā tērpa” jēdziens šeit

interpretēts brīvi, ar to nedomājot tradicionālos etnogrāfiskos ģērbus, jo diezin vai

dāma rozā krinolīna kleitā tiem spētu atbilst (3.10. 4. att.). Savukārt sērijā „Tautas

tērpi” redzami 9 daţādi mūsu pašu latviešu etnogrāfiskie ietērpi (šeit iekļauti 5) ar

paskaidrojošiem uzrakstiem, kura novada tērps tas ir (3.10. 5. – 9. att.). Lai arī

stilistiski abas sērijas ir pietiekami līdzīgas (ilustratīvs attēls centrā ar uzrakstiem

sānos), domājams, ka „Nacionālo tērpu” sērija ir nedaudz senāka, sprieţot kaut vai

pēc firmas zīmes burtveidola. Turklāt latviešu tautas tērpu sērija visticamāk varētu

būt radīta 1930. gadu beigu pusē nacionālās pašapziņas un patriotiskās propagandas

ietvaros. Lai arī iepakojums izpildīts gan mākslinieciski, gan tipogrāfiski diezgan

zemā kvalitātē, tomēr ideja par šādu izzinošu veidu, kā popularizēt vietējās kultūras

vērtības, ir apsveicama.

97 Dzērvītis A., Ģinters V. Ievads latviešu tautas tērpu vēsturē. – Rīga: J. Grīnberga izdevniecībā, 1936. – 3. lpp.

3

3.10. 1.att. Konfekšu iepakojums no

sērijas „Nacionālie tērpi”, 1930.

gadu vidus


sērijas „Nacionālie tērpi”, 1930. gadu

vidus



vidus

3



vidus

3.10. 5.att. Konfekšu sērijas „Tautas

tērpi” iepakojums „Bārta”, 1930.

gadu beigas


tērpi” iepakojums „Rucava”, 1930.

gadu beigas

3


tērpi” iepakojums „Alšvanga”, 1930.

gadu beigas


tērpi” iepakojums „Nīca”, 1930. gadu

beigas


tērpi” iepakojums „Vecpiebalga”,

1930. gadu beigas

3

3.11. Negrupētie paraugi

Šajā nodaļā tika iekļauti tie iepakojuma paraugi no „Laimas” arhīva, kuri daţādu

iemeslu dēļ nebija pievienojami iepriekš aprakstītajām sadaļām. Galvenokārt tie ir

iesaiņojumi, kuri nesasniedza tādu skaitlisko apjomu, lai tiem veltītu atsevišķu

nodaļu. Iesākumā tiks apskatītas tās tēmas un tēli, kuri saldumu noformējumam

izvēlēti vairāk kā vienu reizi. Tādas ir alkohola, azartspēļu un horoskopu tematiskās

grupas, kā arī skursteņslauķa un klauna tēli.

Alkohols jeb, pareizāk sakot, liķieris izmantots trīs likumsakarīgos piemēros - liķiera

karameļu noformējumos (3.11. 1. - 3. att.). Pirmajā no tiem – liķiera karameļu

„Pikolo” papīriņā uz daivās sadalīta ovāla fona attēlots mazs puisēns viesmīļa tērpā,

kas nes paplāti ar dzērienu glāzēm (3.11. 1. att.). Interesanti - ja mūsdienās šis itāļu

vārds mums parasti asociējas ar kaut ko mazu (no it. val. piccolo – mazs) vai mūzikas

instrumentu (pikolo flauta), tad 1920. – 1930. gadu Latvijā tas bija ierasts

apzīmējums viesmīļa māceklim. „Daudzās viesnīcās redzami arī pikolo, lifta boji, kas

ir, taisnību sakot, mācekļi nākamajam sulaiņu darbam. [..] Latvieši, sevišķi pēc pilnas

pamatskolas kursa beigšanas, nelabprāt grib stāties viesmīļu darbā. [..] Kas nu tas par

darbu – viesnīcā par pikolo un vēlāk par viesmīli!”98 Šis apzīmējums, iespējams,

aizgūts no slavenās vācu vīna darītavas „Henkell”, kura 1930. gadu vidū reģistrēja

savu dzirkstošā vīna marku „Henkell Trocken Piccolo”, kas izcēlās ar savu nelielo 0.2

ml tilpumu un ir joprojām nopērkama. Šī produkta reklāmas tēls tieši bija neliela

auguma, pārcentīgs viesmīļa māceklis (3.11. 1.1. un 1.2. att.).99 Pārējos liķiera

karameļu iesaiņojumos vērojama tradicionālāka pieeja, attēlojot alkoholisko dzērienu

traukus – vienā gadījumā pudeles (3.11. 3. att.), otrā – uz paplātes servētu karafi un

glāzītes (3.11. 2. att. ). Pateicoties fona starveidu ornamentam (bultveida un

apļveida), šie piemēri uzskatāmi demonstrē Art Deco stila ietekmi 1930. gadu

iepakojumu dizainā.

Nākamā nelielā tematisko iepakojumu grupa pārstāv azartspēles. Tie ir konfekšu

„Pokers” (3.11. 4. att.) un „Monte Karlo” (3.11. 5. un 6. att.) (šis vārds, protams, ir

98 Puriņa E. Darba apstākļi un iespējas viesnīcās // Rīts. – 1936. – 8. febr. – 13. lpp.

99 „Henkell Vineyards” advertisment history. Pieejams: http://www.henkellvineyards.com.au/ads_history.htm (sk. 2012. gada 8. martā)

http://www.henkellvineyards.com.au/ads_history.htm

3

saistāms ar slaveno Monte Karlo kazino kompleksu) iesaiņojumi. Kā ilustratīvā

pamatbāze visiem trim konfekšu papīriņiem izmantots tradicionālais spēļu kāršu

dizains. Romantizētu un nenosakāma perioda greznu dāmu un karaļu vidū uzmanību

pelna viens no konfekšu „Monte Karlo” izmantotajiem tēliem – kreiča dāma tautas

tērpā ar aubi un ar augļiem (mandarīniem?) rokās, kas asociatīvi, protams, visai maz

saistās ar kāršu spēli un vēl jo mazāk ar izsmalcināto kazino galvaspilsētu (3.11. 6.

att.). Tā kā šie tēli, ļoti iespējams, tikuši tiešā veidā pārņemti no spēļu kārtīm un ir

zināms, ka Latvijas valsts regulāri laidusi klajā mākslinieku veidotas kāršu kavas, tad

pastāv zināma iespēja, ka varējusi būt arī atsevišķa tautas tērpu kāršu sērija, kas

sasauktos ar 1930. gadu otrās puses nacionālistiski noskaņoto politiku. Šis gan ir tikai

autores pieņēmums, kas nav faktoloģiski apstiprināts.

Turpinot „Laimas” jubilejas saldumu sēriju (viens no iepakojumiem – vārda dienas

konfekšu asorti kārbas vāks jau tika aplūkots nodaļā „Ziedi”), jāapskata zodiaka

zīmēm veltītie kastu noformējumi (3.11. 7. – 9. att.). Katram mēnesim ticis izgatavots

individuāls kārbas noformējums ar vienu no 12 zodiaka zīmēm. Visi iepakojumi

patentēti 1938. gada 31. martā līdzās jau pieminētajam konfekšu vākam ar papardes

ziedu („Nr. 9350 – 9360, 9371. Šokolādes un konfekšu raţojumu tirdzn. un rūpn. akc.

sab. „Laima”, Rīgā – (zvaigţņājs – dvīņi, lauva utt.) ar uzrakstu „Maijs”, „Jūlijs” utt. –

šokolādēm, konfektēm cepumiem.”).100 Noformējums ir lakonisks un pietiekami

atturīgs – kreisajā pusē attainotas zodiaka zīmes ar astroloģiskajiem simboliem, kas

katra savā veidā apspēlē tām fonā atrodošos apli – šīs sērijas vienojošo elementu.

Centra augšpusē savukārt redzams katra attiecīgā mēneša nosaukums rokrakstu

atdarinošā šriftā. Kompozīcijas bagātināšanai un lielākas viengabalainības

panākšanai izmantots līniju raksts un zelta krāsa, kas parādās gan zīmējumā, gan

uzrakstā, gan līniju ornamentā. Pateicoties divu „latviskā izskata” antropomorfo tēlu

attainojumam (jaunavas un strēlnieka), var apgalvot, ka šo iepakojumu autors ir kāds

no vietējajiem māksliniekiem. Strēlnieka atveidā (3.11. 7. att.) redzama līdzība ar

mednieka, ķēniņdēla u.tml. bruņotiem tēliem (ar caunu cepurēm un izrakstītām

jostām) latviešu pasaku un teiku tradicionālajās ilustrācijās. Tāpat arī jaunavas tēlā

(3.11. 8. att.) izmantota stilizēta tautu meita ar vainagu, saktu un ornamenta rotātu

villaini. Kā vēsta šīs produkcijas reklāma presē (3.11. 9.1 att.), tad „šī kaste ar laimīgo

100 Patentu Ziņas // Valdības Vēstnesis. – 1938. – 31. marts. – 4. lpp.

3

zodiaka zīmi dabūjama gan ar speciālo fabrikas pildījumu, gan ar Jūsu pašu

izvēlētajiem saldumiem un ir jauka dāvana katram gadījumam.”101

Viens no tēliem, kas „Laimas” iepakojumu arhīvā parādās vairāk kā vienu reizi, ir

klauns, jeb precīzāk sakot – Pjero, skumjais 17. gadsimta beigu itāļu pantomīmas un

Comédie-Italienne personāţs baltā kostīmā, kura stāsts tika apspēlēts arī 19.

gadsimta beigu itāļu komponista Rudţjēro Leonkavallo operā "Pajaci" (R.

Leoncavallo “Pagliacci”, 1892)102 un kļuva par iecienītu motīvu arī mākslinieku -

modernistu daiļradē. Šī iestudējuma varonis acīmredzot iedvesmojis savstarpēji tik

atšķirīgos karameļu „Pajaco” un “Bajaco” iepakojumus (3.11. 11. un 12. att.). Ja

konfekšu „Bajaco” papīriņš ieturēts tradicionālajā reālistiski ilustratīvajā garā un ne

ar ko neatšķiras no pārējās šim laika periodam raksturīgās iesaiņojumu masas, tad

„Pajaco” iepakojums parāda pietiekami avangardisku pieeju modernistu stilā.

Zināmas līdzības un asociācijas varam atrast Rīgas mākslinieku grupas locekļu

daiļradē, kā, piemēram, Romana Sutas kostīmu metos izrādei „Princese Turandota”

(1926) (3.11. 11.1.att.). Konfekšu ar nosaukumu “Klauns” krāšņi stilizētajā iepakojumā

Pjero attēlots kā mākslinieks ar otu rokā, un fona noformējums, kas atgādina

skatuves priekškarus, demonstrē jau citu abstrakcijas līmeni (3.11. 10. att.). Skumjā,

baltā Pjero tēls izmantots arī noformējot, iespējams, visu laiku visslavenāko “Laimas”

konfekti – “Serenādi”, kas sastāv no augļu ţelejas, aprikozēm, riekstiem un tumšās

šokolādes un, kā apgalvo pats uzņēmums, – tās sastāvs nav mainījies kopš

pirmsākumiem (3.11. 13. att.). Par šīs konkrētās konfektes izcelšanos, kas it kā

datējama ar 1937. gadu, klīst leģendas, kuras autore nevar nedz noliegt, nedz

apstiprināt: “Pagājušā gadsimta sākumā konfekšu fabrikā Laima strādāja kāds jauns

un īpaši talantīgs saldumu meistars. Viņš bija ļoti iemīlējies kādā meitenē, bet tā

vietā, lai vienkārši bildinātu izredzēto, viņš nolēma to izdarīt oriģināli. Kā vissaldāko

apliecinājumu savai mīlestībai viņš radīja jaunu konfekti un, nosaucis to par

Serenādi, dāvināja savai sirds mīļotajai.”103 Fabrikas zīmes veidols (skat. nodaļu

“Fabrikas „Laima” preču zīme”) atbilst apgalvojumam, ka konfektes iesaiņojums

varētu būt tapis 1930. gadu beigās. Tas nozīmē, ka šis varētu būt nu jau par leģendāru

101 Zodiaka saldumu kastes reklāma // Jaunākās Ziņas. – 1938. – 11. maijs. – 5. lpp.

102R. Leoncavallo “Pagliacci”. Pieejams: http://www.musicwithease.com/pagliacci-synopsis.html (sk. 2012. gada 12. martā)

103 Serenādes zīmols. Pieejams: http://www.laima.lv/lv/par-laimu/zimoli/serenade/ (sk. 2012. gada 12. martā)

http://en.wikipedia.org/wiki/Com%C3%A9die-Italienne

http://www.musicwithease.com/pagliacci-synopsis.html

http://www.laima.lv/lv/par-laimu/zimoli/serenade/

3

kļuvušās konfektes sākotnējais izskats. Tam izvēlēts hrestomātiskais skats ar mēness

sirpi, uz kura apmeties Pjero ar flautu, savukārt neitrālo fonu atsvaidzina zilās

zvaigznītes. Tamlīdzīgas naksnīgās noskaņas citur varam vērot pietiekami bieţi –

kakao reklāmas plakāts un 1890. gados tapusī pastkartīte ir tikai daţi nejauši izvēlēti

piemēri (3.11. 13.1. un 13.2. att).

Otrs tēls, kurš „Laimas” kolekcijā atkārtojās divos daţādos iepakojumos, ir

skursteņslauķis. Konfekšu „Negro” grafiski melnbaltajā papīriņā skursteņslauķis

izvēlēts metaforisku nolūku dēļ, proti - konfekšu lozungs ir „rīkles skursteņslauķis”

(3.11. 14. att.). Acīmredzot tās bijušas kaklu un elpu atsvaidzinošās konfektes. Šis ir

pirmais gadījums, kad reklāmas tēls (reklāma presē vai plakāts, kas pārpublicēts

2000. gada avīzē) atšķiras no reālā konfektes iepapakojuma. Ja reklāmā robustajā

skursteņslauķa traktējumā nepārprotami jūtamas modernistiskas tendences, tad

konfekšu papīriņš, tieši pretēji, ir dēvējams pat par mākslinieciskā ziņā amatierisku

un neizteiksmīgu. Skursteņslauķa tēls redzams arī vienā no „Tautas karameļu” sērijas

iepakojumiem (3.11. 15. att.). Otrs šīs sērijas papīriņš, uz kura attēlota tautu meita,

iekļauts nodaļā „Nacionālā propaganda”. Melnādainā skursteņslauķa tēla

izmantojums brīvā veidā koķetē ar varbūtējām asociācijām: skursteņslauķis – kvēpi –

melns – melnādainais. Šī pati asociāciju virkne varētu būt pamatā arī iepriekš

apskatīto konfekšu „Negro” nosaukumam. Pats iepakojums ir košs, pateicoties spilgtu

krāsu izmantojumam ģeometriskajās figūrās, kas veido ietvaru centrālajam tēlam,

kurš ar savu slotiņu it kā „izkāpj” no „ekrāna”.

Nobeigumā apskatīsim tos šīs sadaļas iepakojuma ekspemplārus, kuru starpā vispār

nevar atrast ikonogrāfiski vienojošus motīvus. Mūsdienās tik pašsaprotamais

tematiskais noformējums, kas veltīts konkrētiem svētkiem kā, piemēram, Lieldienām

vai Ziemassvētkiem, „Laimas” arhīvā praktiski nav atrodams, izņemot vienu

Ziemassvētku šokolādes tāfelītes vai saldumu kārbas etiķeti (3.11. 16. att.). Šis

iepakojums ar novēlējumu „Priecīgus svētkus!” noformēts reālistiski ilustratīvā garā

ar Ziemassvētku vecīti pie izrotātas eglītes, kurš mazai meitenītei atnesis dāvanas,

tostarp arī „Laimas” saldumus. Iespējams, ka šāda tendence veidot tematiskos svētku

noformējumus nav bijusi izplatīta. Sprieţot pēc reklāmas presē, svētkos gluţi

vienkārši tika aktualizēta jau pārdošanā esošā produkcija, kurai speciāls

noformējums nav ticis izstrādāts. Gadskārtējiem svētkiem savukārt tikušas veltītas

krāšņas šokolādes figūriņas - Lieldienu zaķīši un olas, kā arī jau pieminētā porcelāna

šokolāde Ziemassvētkos, kuru izskatu var tikai iztēloties ar reklāmu palīdzību. Vēl

3

viena šokolādes tāfelīte noformēta, „atsedzot” it kā pašu tās saturu – šokolādes

kubiciņus, kurus rotā firmas zīme (3.11. 17. att.). Papīriņš izpildīts pietiekami sliktā

poligrāfijā neizteiksmīgi jēlos krāsu toņos. Autore izsaka pieņēmumu, ka tas varētu

būt izgatavots pašās 1930. gadu beigās, kad šāda tendence - acīmredzot politiski

vēsturisko apstākļu dēļ - parādījās.

Mākslinieciski pietiekami augstu kvalitāti parāda konfekšu „Karnevāls” iepakojums

(3.11. 18. att.), kura dizainā ņemta vērā konfektes forma, ar ģeometrisko formu un

krāsu palīdzību akcentējot nolokāmos salduma galus. Lai arī centrālais zīmējums

varētu šķist sadrumstalots, tomēr veiksmīgais zelta, sarkanās un zilās krāsas

sadalījums, baloni un figūru izkārtojums rada kūsājoša, viengabalaina pūļa iespaidu.

Priekštece padomju gadu konfektei „Baltija”, kuras noformējumā tika izmantota jūras

tematika ar jahtu atveidiem, iespējams, varēja būt bijusi konfekte „Jūŗmala” (3.11. 19.

att.). Konfektes iepakojuma dizainā izmantotas četras jahtas, kuras ieskauj sārto

centrālo ovālu ar nosaukumu, tādējādi radot simboliska saulrieta iespaidu.

Pietiekami neparasta tematika ļoti naivā stilistikā divu apaļīgu sārtvaidţu izpildījumā

tiek skarta konfekšu „Skūpsts” iepakojumā (3.11. 20. att.). Bijusi arī karameļu sērija,

kas veltīta pasaules izcilākajiem komponistiem (3.11. 21. att.). Noformējums visām

konfektēm ir vienāds – dzeltenu un zilu līniju ornamentu saspēle un mainīgā daļa -

komponistu portreti kabineta fotogrāfijas stilā, kas atrodas centrālajā ovālā.

Šajā nodaļā apskatītie iepakojumu paraugi uzskatāmi parāda ikonogrāfisko

daudzveidību, kāda tikusi sasniegta 1920. – 1930. gados, sākot ar alkohola un

azartspēļu tematiku, saldumu sēriju ar zodiaka zīmēm, Pjero un skursteņslauķa

tēliem un beidzot ar Ziemassvētku, karnevāla, jūras tēmām un pasaulē slaveniem

komponistiem veltītu konfekšu sēriju.

3

3.11. 1.att. Liķiera karameļu „Pikolo”


3.11. 1.1.att. un 3.11. 1.2.att. Vācu vīna darītavas

„Henkell” reklāmas tēli, 1930. gadi

3

3.11. 2.att. Liķieru karameļu


3.11. 3.att. Liķieru karameļu


3

3.11. 4.att. Konfekšu „Pokers” iepakojums, 1930. gadu I puse

3.11. 5.att. Konfekšu „Monte Karlo”


3.11. 6.att. Konfekšu „Monte Karlo”


3

3.11. 7.att. Zodiaka saldumu kārbu vāku noformējums novembra un decembra

mēnešiem, 1938. gads

3.11. 8.att. Zodiaka saldumu kārbu vāku noformēums jūlija un augusta

mēnešiem, 1938. gads

3

3.11. 9.att. Zodiaka saldumu kārbu vāku noformējums maija un jūnija mēnešiem,

1938. gads

3.11. 9.1.att. Zodiaka saldumu kārbu

reklāma presē, 1938. gads

3

3.11. 10.att. Konfekšu „Klauns”


3.11. 11.att. Karameļu „Pajaco”


3.11. 11.1. att. Romana Sutas kostīma mets izrādei

„Princese Turandota”, 1926. gads.

3

3.11. 12. att. Karameļu „Bajaco”


3.11. 13.att. Konfekšu „Serenāde”

iepakojums, iespējams 1937. gads

3

3.11. 13.1.att. „Hildebrand’s” kakao

un šokolādes reklāmas plakāts

3.11. 13.2. Vintage pastkartīte, 1890.

gadi

3

3.11. 14.att. Konfekšu

„Negro” iepakojums, 1930.

gadu II puse

3.11. 14.1.att. Konfekšu

„Negro” reklāma presē

vai reklāmas plakāts

3

3.11. 15. att. „Tautas

karameļu” iepakojums,

1930. gadu vidus

3.11. 16.att. Ziemassvētku šokolādes tāfelītes vai konfekšu kārbas vāka

noformējums, 1930. gadi

3

3.11. 17.att. Krējuma

šokolādes tāfelītes

iepakojums, 1930. gadu

beigas

3.11. 18.att. Konfekšu „Karnevāls”


3

3.11. 19.att. Konfekšu „Jūŗmala”


3.11. 20.att. Konfekšu „Skūpsts”


3.11. 21.att. „Komponistu

karameļu” iepakojums, 1930.

gadu vidus

3

3.12. Ornamentālas kompozīcijas

Aptuveni vienu trešdaļu fabrikas „Laima” produkcijas iepakojumu arhīvā aizņem tādi

paraugi, kuru grafiskajā dizainā neparādās konkrētu, reālistisku tēlu atveidi, un kā

galvenais akcents izmantots tikai abstrakts ornaments, dekoratīva tipogrāfika u.tml. Lai

arī papīriņu klāsts ir pietiekami plašs un daudzveidīgs, tika noteiktas četras ornamentu

stilistiskās tendences, pēc kurām materiāls klasificēts:

1) modernais ornaments (3.12. 1. – 24. att.)

2) vēsturisko stilu ornamenta modifikācijas (3.12. 25. – 32. att.)

3) tautiskais ornaments (3.12. 33. – 42. att.)

4) šrifta veidots ornaments (3.12. 43. – 48. att.)

Galvenā tendence dekoratīvi abstrakti noformētajos iepakojumos bija ģeometrizētas, Art

Deco stilistikai raksturīgas ornamentikas izmantojums. Viens no iecienītākajiem

motīviem bija ševrons un tā modifikācijas zigzaga, romba, trijstūra u.tml. leņķveida

ornamentu veidā. Šīs „V‟ veida zīmju joslas var redzēt virknē konfekšu iepakojumu, kas

visticamāk varētu būt tapuši 1920. gadu beigās. Pavisam noteikti tādi ir konfekšu „Iris”

(3.12. 1. att.) un „Dāmu pirksts” (3.12. 2. att.) papīriņi, kas patentēti 1929. gadā (Nr.

5633. Konfekšu fabrikai a/s „Laima”, Rīgā – zīmējums etiķete ar uzrakstu „Iris”; Nr.

5596 – zīmējums etiķete ar uzrakstu „Dāmu pirksts” – konfektēm, šokolādēm,

konditorejas precēm.104). Līdzīgi raksti kā konfekšu „Dāmu pirksts” iepakojumā, kur

zigzagu joslas veido rombus, atrodami arī karameļu „Argona” papīriņā (3.12. 3. att.).

Sevišķi izteikts šis „zāģa zobu” motīvs vertikālās joslās parādās cita, pēc stilistikas

sprieţot, tā paša laika karameļu „Iris” papīriņā (3.12. 4. att.). Visu šo iepakojumu kopīga

pazīme ir monotons divu krāsu salikums, kurā uz neitrāla, gaiša fona izcelti vienas

krāsas ornamenti.


3

Vienkāršoti un lakoniski ir pāris nelieli konfekšu iesaiņojumi, kuru noformējumā

veiksmīgi integrēta trijstūra forma – lai izceltu saldumu veidolu pēc to iepakošanas

(3.12. 5. – 7. att.). Ņemot vērā, ka „Ziemeļu ledus karameles” papīriņš (3.12. 5. att.)

patentēts 1929. gadā (Nr. 5610. Konfekšu fabrikai a/s „Laima”, Rīgā – zīmējums etiķete

ar uzrakstu „Ledus karamele” - konfektēm, šokolādēm, konditorejas precēm.105),

domājams, ka arī pārējie stilistiski līdzīgie iepakojumi datējami ar šo pašu laiku.

Asprātīga šķiet konfekšu „Liliput” nosaukuma (3.12. 6. att.) izvēle, kas sakrīt ar to mazo

izmēru. Trijstūra forma izmantota arī kā platforma, kurā iekļaut vēl cita veida

shematisku dekoru, kā skujiņas rakstu vai ģeometriskas formas elementus.

1930. gadu otrajā pusē tendence izmantot ševrona motīvus iepakojumos mazinājās. Tīrā,

ģeometriski shematiskā veidā tos vēl sastopam konfekšu „Lauma” (3.12. 8. att.) un

„Cilda” (3.12. 9. att.) polihromajos papīriņos. Pirmajā izmantots aktīvs, Art Deco

raksturīgais krāsu salikums. Iepakojuma risinājumā veidojas asimetrijā balstīts ritms. To

pašu varētu teikt arī par konfekšu „Cilda” iepakojumu, kurā horizontālais smalko līniju

raksts pretnostatīts ņirbošajai izstiepto rombu joslai. Zigzagu josla izmantota arī

alkoholisko konfekšu „Rasma” noformējumā (3.12. 10. att.), tikai šeit tīro ģeometriju

izjauc vijīgi dekorētais aplis centrā, kas drīzāk raisa asociācijas ar pagātnes stilu

iecienītajiem motīviem medaljonu veidā.

Ar līniju ritma un košu krāsu toņu palīdzību risināti gan konfekšu „Spīdola” (3.12. 11.

att.), gan „Mētra” (3.12. 12. att.) iepakojumu dizains. „Mētra” papīriņos arī nosaukuma

šrifts pakļauts noteiktā platuma līniju stilizācijai un saskaņojoties ar to, organiski

iekļaujas dekoratīvajā plaknē.

Vairākos iepakojumos parādās spirāļu motīvi. Konfekšu „Lido” papīriņš (3.12. 13. att.) ir

īsts krāsu un daţnedaţādu nedefinējamu motīvu jūklis, kas koncentrējas ap spirāļu

ieskauto centrālo romba figūru. Tā košais raksturs pilnībā atbilst laikmeta garam. Krāsu

(tumši brūns, gaiši brūns, zaļš), nosaukuma (latvisks sievietes vārds) un kopējās

stilistikas līdzības ar iepriekš apskatīto konfekšu „Cilda” noformējumu jūtamas „Ritma”

iesaiņojumā (3.12. 14. att.). Nosaukumam atbilstošā ritmika panākta ar daţādu platuma

un krāsu vertikāļu un spirālveida ornamentu joslu palīdzību. Koncentrisku, divkrāsu

105


3

apļu, kurus papildina Art Deco iemīļotais staru motīvs, un horizontāļu pretstati redzami

„Tautas šokolādes” (3.12. 15. att.)modernistiski izsmalcinātajā iepakojumā.

Sastopami ir arī stilizētu ziedu atveidi. Ritms un vairāk vai mazāk ģeometriska

ornamentika noformējumos prevalē pār ziedu motīviem, tāpēc tie drīzāk jāuzskata par

dekoratīvi abstraktiem. Konfekšu „Sudmaliņas” iepakojuma (3.12. 16. att.) risinājumā

sarkanās puķu galviņas organiski iekļaujas punktēto līkloču ritmā, tāpat kā ziedu lapiņas

šķiet dekoratīvo pusapļu joslu atkārtojums. Kā norāda reklāma 1937. gada (kas tad arī ir

iepakojuma datējums) laikrakstā (3.12. 16.1. att.), tad šīs bijušas „šokolādes konfektes ar

ļoti gardu pildījumu pazinējiem”.106 Attālas līdzības ar ģeometrisku ziedu redzamas

konfekšu „Karo” noformējumā (3.12. 17. att.), kura ornamentikas pamatā izmantota

kvadrāta forma un koši Art Deco raksturīgie krāsu salikumi. Tulpēm līdzīgu puķu

galviņu motīvi parādās divos stilistiski neparastos un eklektiskos konfekšu „Plūmīte”

(3.12. 18. att.) un „Apriksin” (3.12. 19. att.) iesaiņojumos. Abi, izņemot krāsu un

nosaukumu ir identiski. Kopējā forma atgādina ar līkloča joslu rotātu, galos nošķeltu

elipsi, kura sadalīta trīs daļās – divās malējās, kas atkārto elipses formu un dekorēta ar

puķu motīviem, un centrālajā, kurā rombam līdzīgā figūrā, kas pakļauta daţāda veida

ornamentiem, ieskauts konfektes nosaukums.

Daļai šeit iekļauto iepakojumu nav atrodami tos savstarpēji vienojoši motīvi un tie ir

apskatāmi atsevišķi. Polihroms ģeometrisku motīvu jūklis (trijstūris, kvadrāts, līnija)

izmantots konfekšu „Tim - Tam” noformējuma risinājumā (3.12. 20. att.). Interesants un

fantāzijas rosinošs šķiet karameļu „Variette” iepakojums (3.12. 21. att.), kurā ritmiskā

kārtībā, izmantojot visu plakni, izvietoti ģeometriski abstrakti, diagrammas atgādinoši

objekti. Neizpratni raisa potenciālā sakarība ar visai konkrēto nosaukumu, kas liek uzdot

jautājumu – vai tāda pastāv, un tālāk mēģināt rast zīmējumā kādu saikni ar estrādes

uzvedumu, ko parasti saprot ar varietē. Tādu, protams, var atrast. Var kaut vai vilkt

paralēles ar skatu no augšas uz virpuļojošām dejotājām vai apaļu galdiņu virkni, kādu

parasti mēdz izvietot pie skatuves. Tomēr visticamāk, ja pieņem, ka nosaukums nav

izvēlēts nejauši, šeit apspēlēta doma par šova daudzkrāsainību un dinamiku, ko patiesībā

burtiski arī ietver vārds variety (angļu val. variety – daudzveidība). Shematiski, uz

centru virzīti saules motīvi iepakojuma stūros, daudzšķautņaina figūra – nosaukuma

106 Jaunākās Ziņas. – 1937. - 28. febr. - 13. lpp.

3

ierāmējums - un zili sarkanā tonalitāte ar zeltījumu par laikmetīgu padara arī šokolādes

tāfelītes „Jūsma” iepakojumu (3.12. 22. att.). Konfekšu „Rikets” noformējuma (3.12. 23.

att.) pakāpienveida figūru joslu atveidā savukārt var vilkt paralēles ar Art Deco

arhitektūras paņēmieniem. Atšķirīgs un savā ziņā unikāls ir konfekšu (sprieţot pēc

iepakojuma centriskā risinājuma – trifeļu) „Arta” papīriņš (3.12. 24. att.). Tā centrā

atrodas aplis, kam pakļauts viss pārējais noformējums. Kopumā to varētu asociatīvi

salīdzināt ar starojošu sauli. Uzmanību šajā gadījumā pelna interesantais centrālo apli

aizpildošais ornaments, kas mēģina radīt kaut ko līdzīgu optiskajai ilūzijai.

3

3.12. 1. att. Konfekšu „Iris” iepakojums, 1929.

gads


„Dāmu pirksts”

iepakojums, 1929.

gads

3.12. 3. att. Karameļu „Argona”


3

3.12. 4. att. Karameļu „Iris” iepakojums,

1920. gadu beigas

3.12. 5. att. „Ziemeļu ledus karameļu”


3.12. 6. att. Konfekšu „Liliput” iepakojums,

1930. gadu I puse

3

3.12. 7. att. „Krējuma īrisa” konfekšu



„Lauma” iepakojums, 1930.

gadu beigas

3.12. 9. att. Konfekšu „Cilda”


3

3.12. 10. att. Alkoholisko konfekšu

„Rasma” iepakojums, 1930. gadu

beigas

3.12. 11. att. Konfekšu „Spīdola”


3.12. 12. att. Konfekšu „Mētra”


3

3.12. 13. att. Konfekšu „Lido”


3.12. 14. att. Konfekšu „Ritma”


3

3.12. 15. att. „Tautas šokolādes” tāfelītes iepakojums, 1930. gadu I puse – vidus

3.12. 16. att. Konfekšu „Sudmaliņas”


3.12. 16.1. att. Konfekšu

„Sudmaliņas” reklāma

presē, 28.02.1937.

3

3.12. 17. att. Konfekšu „Karo” iepakojums, 1930. gadu

vidus

3.12. 18. att. Konfekšu „Plūmīte”


3.12. 19. att. Konfekšu „Apriksin”


3

3.12. 20. att. Konfekšu „Tim

– Tam” iepakojums, 1930.

gadu vidus

3.12. 21. att. Karameļu

„Variette” iepakojums,

1930. gadu vidus

3

3.12. 22. att. Šokolādes tāfelītes „Jūsma” iepakojums, 1930. gadu vidus

3


„Rikets” iepakojums, 1930.

gadu beigas

3.12. 24. att. Konfekšu „Arta”

iepakojums, 1930. gadu

beigas

3

Blakus iepakojumiem, kuru apdarē tika izmantoti pietiekami modernistiski un

ģeometrizēti ornamenti, kuriem varētu piedēvēt Art Deco stilistiku, bija sastopami arī

tādi, kuru noformējumā jaušamas tiešas vai netiešas atsauces uz vēsturiskajiem stiliem

atsevišķu motīvu veidā. Kopēja tendence lielākajā daļā šo iepakojumu ir ar dekoratīva

medaljona vai kartušas palīdzību akcentēts plaknes centrs, kā tas redzams, piemēram,

karameļu „Dušes” (3.12. 25. att.) un to vēlākajā – konfekšu „Laimdota” (3.12. 26. att.)

versijā vai arī stilistiski ļoti tuvajā „Tika” noformējumā (3.12. 27. att.). Pirmajos divos

gandrīz identiskais medaljona dekorējums atgādina aţūru metālkalumu, kas raisa

asociācijas, piemēram, ar spoguļa izskatu. Konfekšu „Tika” iepakojuma medaljons

dekorēts ar spirālveida ornamentu. Visos trijos iepriekš minētajos piemēros centrālais

medaljons kalpo arī par saldumu nosaukuma ierāmējumu. Līdzīgā, taču izsmalcinātākā

veidā šis princips atspoguļojas konfekšu „Trifeli” (3.12. 28. att.) un „Rokoko” (3.12. 29.

att.) papīriņos. Kakao trifeļu iesaiņojuma malas dekorētas ar ģeometrizētu jūgenda

ornamentu joslām. Centrālā, ar augiem līdzīgiem motīviem rotātā kartuša, līdzīgi kā

iepriekš, pilda arī nosaukuma rāmja funkciju. Uzmanību šajā zeltīto, aţūri izsmalcināto

un eklektisko dekoru vidū saista attēlotie sēnīšu, acīmredzot trifeļu, atveidi, ar ko

papildināti brīvie laukumi un kas iepakojumam piešķir zināmu komismu. Stilistiskā

konsekvence, pretēji trifeļu iepakojumam, ieturēta konfekšu „Rokoko” noformējumā,

kur gan centrālo kartušu, gan papīriņa malas rotā vienots, šim stilam raksturīgs rokaja

ornaments dzeltenā un tumši zilā tonalitātē. Interesanta detaļa – loga rūts atspīdums,

kas redzams gan kartušā, gan sānos - vēl spilgtāk akcentē asociācijas ar piļu zeltītajām

interjera detaļām. Pateicoties reklāmai presē (3.12. 29.1. att.), var spriest, ka šīs

konfektes parādījušās ne vēlāk par 1935. gadu. „Rokoko”, par kuras reklāmas tēlu ticis

izvēlēts 18. gadsimta izskatam atbilstošs pāris, bijusi „mūsu piena, cukura un izmeklētu

garšvielu jaukākā simfonija. Smalkās garšas ziņā nepārspēta, eleganta konfekte.”107, kam

visā visumā atbilst arī tās noformējums.

Izsmalcinātu pieeju noformējumam parāda arī „Laimas šokolādes No.1” iepakojums

(3.12. 30. att.), kas patentēts 1927. gadā (Nr. 4153. Firmai „Laima” Akc. Sab. Rīgā –

zīmējums etiķete ar uzrakstu „Laima šokolāde No.1” – šokolādei.108). Līdzīgi kā iepriekš

107 Jaunākās Ziņas. – 1935. - 3. okt. - 11. lpp.


3

apskatītajos piemēros, arī šeit iepakojuma centrs akcentēts ar mandeļveida medaljona

nosaukuma ierāmējumu, ko ieskauj grezns, austrumnieciskajam paisley jeb nierīšu

rakstam līdzīgs augu valsti stilizējošs ornaments zelta krāsā uz melna fona. Pateicoties

šādai zelta, melnā un zilā krāsu gammas izvēlei un bagātīgajam ornamentam šokolādes

iepakojumā, var runāt par tiešām augstākajai klasei atbilstošu produktu. Domājams, ap

šo pašu laiku varēja būt tapuši arī konfekšu „Dāmu mēlītes” iepakojumi (3.12. 31. att.),

kuru nosaukums mūsdienās, protams, izklausās nedaudz komiski. Noformējumā

izmantots diezgan nepārprotams jūgendstila vijīgais, florālos motīvus stilizējošais

ornaments ar magoņu galviņām, kas ieskauj saldumu nosaukumu. Sprieţot pēc konfekšu

papīriņu paraugiem, šīs konfektes iepakojums palicis nemainīgs arī 1930. gadu beigās.

Tiešas atsauces uz vēsturisko stilu redzamas arī 1930. gadu beigu konfekšu

„Bīdermeijers” iesaiņojumā (3.12. 32. att.), kurā izmantoti klasiciskajam interjeram

atbilstoši motīvi – arkāţu un kolonāţu joslas, kas papildinātas ar augu vītnēm.

3

3.12. 25. att. Karameļu „Dušes”



„Laimdota” iepakojums, 1930.

gadu beigas

3.12. 27. att. Konfekšu „Tika”


3

3.12. 28. att. Kakao trifeļu iepakojums, 1930. gadu I

puse

3.12. 29. att. Konfekšu „Rokoko”


3

3.12. 29.1. att. „Laimas” produkcijas reklāma presē, 03.10.1935.

3

3

3.12. 30. att. Šokolādes tāfelītes „Laima No. 1” iepakojums, 1927. gads

3.12. 31. att. Konfekšu „Dāmu

mēlītes” iepakojums, 1920. gadu II

puse

3.12. 32. att. Konfekšu „Bīdermeijers” iepakojums,

1930. gadu beigas

3

Virknē ornamentālo iepakojumu redzams stilizētu tautisko rakstu izmantojums. Mazāk

tas sastopams tiešā, vairāk – asociatīvā veidā. Daļa iepakojumu noformējumu,

pateicoties savam shematizēti ģeometriskajam, simetriskajam un ritmiski

strukturētajam dekoram, atgādina adījumus vai izšuvumus krustdūrienā (3.12. 33. – 37.

att.). Runāt par kādu konkrētu etnogrāfisko rakstu motīvu attēlojumu šajā gadījumā

būtu grūti, tomēr gan auseklīša, krusta un jumja, gan mēness, zvaigznes un saules zīmes,

gan daţādu līkloču u.c. apspēlēšana un modifikācija nav noliedzama. Te ticis izmantots

tautisko rakstu modernizēts risinājums (līdzīgi, piemēram, Jūlija Madernieka

mēģinājumiem radīt modernu nacionālo ornamentiku), pakļaujot to Art Deco

raksturīgajai kontrastaini košajai polihromijai (sarkans, zils, dzeltens) un formai.

Interesanti, ka konfekšu nosaukumi, tādi, kā „Balva”, „Kubiki”, „Aromāts”, ir šķietami

pilnīgi nesaistīti ar pašu noformējumu, ņemot vērā to zināmā mērā nacionāli tendēto

raksturu.

Nepārprotami tiešā veidā etnogrāfiskais ornaments, šajā gadījumā jumja zīme,

izmantots atspirdzinošo tablešu „Vasaras prieks” (3.12. 38. att.), deserta vafeļu kārbas

(3.12. 39. att.) un konfekšu „Dzērvenīte” noformējumos (3.12. 40. att.). Arī šokolādes

tāfelītes „Sprīdītis” iepakojumā (3.12. 41. att.) starp krāsu horizontālēm izmantotas

līkloča ornamentu joslas, kas piešķir iepakojumam tautisku nokrāsu.

Viena no elegantākajām tautiskā ornamenta (jumis, ugunskrusts) modifikācijām

izmantota „Zelta sērijas” šokolādes tāfelīšu noformējumam (3.12. 42. att.). Šokolādes

tāfelīšu iepakojumi, atkarībā no produkcijas pildījuma un piedevām, bijuši vairākās

krāsās (zilā, baltā, brūnā, oranţā, zaļā) ar stilizētu zelta ornamentiku, kas no sāniem

ieskauj tam pieskaņotā šriftā risinātu produkta nosaukumu un Grand Prix ģerboni. Ar

reklāmas saukli „Zelta sērija – ir tiešām zelta!”109 šī produkcija pretendēja uz ekskluzīvu

statusu un iepakojuma dizains tam ir atbilstošs (3.12. 42.1. un 42.2. att.).

109 Pēdējā Brīdī. – 1935. – 10.apr. – 4. lpp.

3

3.12. 33. att. Konfekšu „Balva”







„Aromāts” iepakojums, 1930.

gadu vidus

3

3.12. 37. att. Konfekšu „Kubiki”


3.12. 38. att. Atspirdzinošo tablešu

„Vasaras prieks” iepakojums, 1920. –

1930. gadu mija

3

3.12. 39. att. Deserta vafeļu kārbas

noformējums, 1920. – 1930. gadu

mija

3.12. 40. att. Konfekšu „Dzērvenīte” noformējums, 1930.

gadu beigas

3

3.12. 41. att. Šokolādes tāfelītes „Sprīdītis” noformējums, 1930. gadu beigas

3.12. 42. att. „Zelta sērijas” šokolādes tāfelītes noformējums, 1935. gads

3

3

3.12. 42.1. un 3.12. 42.2. att. „Zelta sērijas”

šokolādes reklāmas presē, 1935. gads

3

Tendence veidot saldumu iepakojumu noformējumu, kurā dekorējums būtu panākts

tikai ar produkta nosaukuma šrifta un krāsas palīdzību, neizmantojot ornamentus vai

ilustratīvus motīvus, nav bijusi populāra. Parasti šie mēģinājumi atstāj vienkāršota,

nepabeigta pagaidu varianta iespaidu, kas neiztur kritiku. Šeit tiks apskatīti pāris

piemēru pilnīgāka kopskata gūšanai.

Konfekšu „Mia Mai” iepakojums (3.12. 43. att.) datējams ar 1929. gadu (Nr. 5613.

Konfekšu fabrikai a/s „Laima”, Rīgā – zīmējums etiķete ar uzrakstu „Mia – Mai” –

konfektēm, šokolādēm, konditorejas precēm.110). Galveno dominanti noformējumā

veido ļoti vijīgā, rokrakstu atdarinošā, monohromā (zaļā vai zilā krāsā) šriftā ieturēts

teksts uz viegli svītraina fona. Iespējams, ka tieši šādu burtveidolu izvēlēties

pamudinājis pašas fabrikas zīmes vārda „Laima” rakstība, un viss pārējais teksts ticis

tam pieskaņots, veidojot vienotu stilu. Visticamāk, ka šis arī ir viens no tiem

paraugiem, kad konfekšu iesaiņojumā parādās atsauces uz kādu reālu laikmeta

parādību – šajā gadījumā personību. Var pieņemt, ka konfektes nosauktas par godu

vācu mēmā kino aktrisei Mia Mai (3.12. 43.1. att.) (Mia May, īstajā vārdā Hermine

Pfleger, 1884 – 1980), kas bija populāra 1910. -1920. gados, taču jau 1935. gadā

laikraksts „Rīts“ par viņu rakstīja kā par vienu no „skaņu filmu upuriem“ un

„aizmirsto seju“.111

Tāds pats, gandrīz identisks vijīgais, rokrakstu atdarinošais šrifts redzams arī divu

šokolāţu tāfelīšu iepakojumos (3.12. 44. un 45. att.). Centrālais nosaukums, līdzīgi kā

konfekšu „Mia Mai” gadījumā, novietots ieslīpi, tikai šajā gadījumā izmantota

aktīvāka fona krāsa un lakonisks tāfelītes perimetra ierāmējums. Produkcijas reklāma

presē (3.12. 45.1. att.) parāda, ka pildītās šokolādes papīriņš bijis paredzēts līmēšanai

uz folijas nevis ietīšanai.112 Šie paši principi parādās arī piena šokolādes „Mokka”

noformējumā (3.12. 46. att.). Lai gan ierāmējumam izmantots zigzaga ornaments ar

punktējumu, tomēr centrālo akcentu veido zeltījums un sevišķi grafiski izstrādātais

„M” burts.

Cita veida grafiskā stilistika izmantota virknē daţādu tablešu iepakojumu

noformēšanā (3.12. 47. un 48. att.). Veids, kādā tikusi iepakota šī saldumu

produkcija, atspoguļojas vienā no „Laimas” plakātiem (3.12. 48.1. att.) – etiķetes

bijušas paredzētas cilindra veida papīra rullīšu aplīmēšanai. Ņemot vērā, ka plakātā


111 Skatuve un kino. Aizmirstas sejas // Rīts. – 1935. – 21. dec. – 6. lpp.

112 Pēdējā Brīdī. – 1935. – 7. apr. – 6. lpp.

3

blakus attēloto konfekšu „Latvēl” iepakojums patentēts 1932. gadā113, var pieņemt, ka

arī šīs tabletes datējamas ar 1930. gadu sākumu. Šajā gadījumā iepakojumos dominē

aktīvas fonu krāsas, kas, apvienojumā ar grafiski skaidru un taisnu burtveidolu, kurā

izmantoti tikai lielie burti, veido košu, piesātinātu un atšķirīgu noformējumu. Papildu

akcentu piešķir dekoratīvais firmas markas ierāmējums. Sprieţot pēc kolekcijā

atrodamajiem piemēriem, šīs tabletes tikušas raţotas arī 1930. gadu beigās, koriģējot

tikai fabrikas zīmi, bet pārējo iepakojumu saglabājot bez izmaiņām.

„Laimas” produkcijas arhīva piemēros sastopamā ornamentika kopumā rada ļoti

daudzveidīgu un bagātīgu iespaidu, kurā mijas modernistiskas tendences ar

vēsturisko stilu iespaidiem, tautiski raksti un dekoratīva tipogrāfika. Var konstatēt, ka

Art Deco laikmeta garam raksturīgās tendences saldumu iepakojumā izpauţas tieši

modernistisko ornamentu risinājumos, piemēram, plašajā ševrona raksta un to

modifikāciju pielietojumā 1920. gadu beigās. Vēsturisko stilu iespaidi vairāk jūtami

dekoratīvi noformētu medaljonu un kartušu kā centrālās figūras izmantojumā.

Tautisko rakstu motīvi izmantoti gan tiešā, gan stilizētā veidā, kas atgādina izšuvumu

un adījuma ornamentiku. Retāk sastopama bijusi tendence iepakojumu noformēt

tikai ar dekoratīvas tipogrāfikas palīdzību, izmantojot daţādus šrifta veidus. 1930.

gadu otrajā pusē, droši vien nacionālās politikas iespaidā, konstatējama interesanta

nosliece abstrakti noformētajiem saldumiem piešķirt uzsvērti latviskus nosaukumus,

piemēram, tādus kā „Sudmaliņas” vai „Sprīdītis”, nemaz nerunājot par plašo sieviešu

vārdu pielietojumu – „Laimdota”, „Spīdola”, „Rasma”, „Ritma”, „Cilda, „Lauma” u.c.

113 Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. – 1932. – 1. dec. – 4. lpp.

3

3.12. 43. att. Konfekšu „Mia Mai”


3.12. 43.1. att. Vācu mēmā kino

aktrise Mia Mai (Mia May), 1922.

gads

3

3.12. 44. att. Vaniļas šokolādes tāfelītes iepakojums, 1930. gadu I puse

3.12. 45. att. „Pildītās šokolādes No. 100” iepakojums, 1935. gads

3.12. 46. att. Piena šokolādes „Mokka” iepakojums, 1930. gadu I p

3

3.12. 45.1. att. Pildītās šokolādes No. 100 reklāma presē, 07.04.1935

3

3.12. 47. att. Apelsīnu tablešu iepakojums,

ne vēlāk par 1932. gadu

3.12. 48. att. Ķiršu tablešu iepakojums,

ne vēlāk par 1932. gadu

3

3.12. 48.1. „Laimas” produkcijas reklāmas plakāts, 1930. gadu vidus

3

NOBEIGUMS

Senākā un mūsdienās lielākā saldumrūpniecības uzņēmuma „Laima” iepakojumu

arhīvs glabā daudzpusīgu, visaptverošu, taču nesistematizētu materiālu. Tas ir plaši

pārstāvēts viens no Latvijas 1920. – 1930. gadu grafiskā dizaina paraugiem, kura

pētniecība dotu pienesumu lietišķās grafikas vēstures un starpkaru perioda estētiskās

kultūras apzināšanā.

Lielākajā daļā „Laimas” starpkaru perioda iepakojumu noformējumos izmantoti

reālistiski – antropomorfi, zoomorfi, florāli u.tml. motīvi, no kuriem par

iecienītākajiem varētu uzskatīt faunas pārstāvjus, pilsētu skatus, dabas veltes, bērna

tēlu, bet ornamentālo iepakojumu grupā dominē ģeometrizēti modernistiskais

ornaments. Dabas veltes – galvenokārt ogas un augļi - likumsakarīgi izvēlētas

gadījumos, ja attiecīgie produkti bijuši konfekšu sastāvā. Faunas pārstāvju plašais

klāsts iepakojumos aptver daţādas putnu sugas, kukaiņus un pat iesaiņojumam

šķietami tik neatbilstošus tēlus kā zivis. Konfekšu papīriņos, kuros atveidoti pilsētu

skati un ēkas, neapšaubāmi dominē Vecrīgas hrestomātiskais tēls. Laikmetam

raksturīgās iezīmes atspoguļojas vairāku tēlu un tēmu izvēlē. Tā, piemēram, saldumu

iepakojumā neiztrūkst Art Deco ērai piemītošā aizraušanās ar eksotiku un

austrumniecisko, attēlojot geišas, āfrikāņus, faraonus, kā arī izmantojot islāmisko

zemju motīvus. Vēl iepakojumā parādās atsauces uz modi un emancipēto sievieti,

popularizējot moderno boba matu griezumu un aviatores tēlu. Tiek atspoguļota arī

atdzimstošā interese par tautas vēsturi, par ko liecina etnogrāfisko tērpu

izmantojums. Saldumu papīriņu noformējumā konstatējams arī zināms Kārļa

Ulmaņa nacionāli patriotiskās orientētās politikas iespaids. 1930. gadu otrajā pusē

parādās daudz vairāk tautisku motīvu, tāpat tiek izvēlēti uzsvērti latviski produkcijas

nosaukumi. Propaganda tiek atspoguļota arī tiešā veidā – Ulmaņa rīkoto masu

svētkiem veltītajos konfekšu noformējumos. Atsevišķu iepakojumu noformējumā

tiešā vai netiešā veidā parādās aktuālie tā laika notikumi, par ko raksta prese.

Par visizplatītāko iepakojumu noformējumu veidu uzskatāms polihromi košs attēls,

kas, ierāmējumā vai bez tā, novietots neitrālas vai viegli kolorētas plaknes centrā.

Periodam raksturīgā Art Deco stilistika visuzskatāmāk izpauţas tieši laikmetam

raksturīgo ornamentu lietojumā, no kuriem visbieţāk interpretēts ševrons un tā

daţādās modifikācijas. Kopumā „Laimas” iepakojumu grafiskā dizaina attīstība 15

gadu laikā raksturojama kā niansēta, tajā jūtama virzība uz lielāku vienkāršību un

3

lakonismu - gan detaļu, tostarp teksta, reducēšanā, gan shematiskāka, skaidrāka

burtveidola izmantojumā.

„Laimas” iepakojumu grafiskā dizaina kontekstā iespējams hipotētiski pieņemt, ka

daļa paraugu tikusi pārņemta vai veidota ārzemju iespaidā. Tomēr liels ir

iesaiņojumu skaits, kas darināti uz vietas, attēlojot Latvijai raksturīgus motīvus vai

objektus. To autoru atribūcijas jautājumi ir risināmi turpmāko pētījumu ietvaros.

3

ANNOTATION

Packaging design, which can be considered as a significant part of Latvian aesthetic

culture, lacks complete researches. There is a large amount of confectionery wrapping

design that is preserved in fine quality, but needs more detailed study.

The purpose of this work is to form systematic historical layout of the product

wrapping design in Latvian biggest and oldest confectionery factory „Laima” during

the period of 1920-ies and 1930-ies, based on the materials found at the company

archive. The thesis contains short history of the factory, examination of the

trademark and its alteration during the given period and stylistic, iconographical and

sociological analysis of the wrapping design classified in thematical groups.

During the research the author looked through more than 400 confectionery

wrapping design examples of 1920 - 1930. This large amount of visual materials have

been classified in thematic parts and analyzed in accordance with methods

mentioned previously. Wide range of Latvian interwar period newspapers and

magazines were used to show the context of the cultural history. Advertisements in

the newspapers were used to determine the more precise chronology of the

wrappings as well.

Summing up, the range of the sweet‟s packaging design subject matter is rather large.

Realistical polychrome illustrations including anthropomorphic, zoomorphic, floral

and other motifs were the most common tendency. Art Deco style geometrical

ornament, such as chevron, was dominant in the decoration of abstract wrapping

design. Subject theme was influenced by actual events pretty often and it is reflected

in the use of characters or candy titles. A small stylistic evolution can be defined

during the period. In the second half of the 1930-ies wrapping design used to get

more laconic and simple, the number of details as well as the textual part get more

reduced and font - more clear-cut. The most problematic aspect as it turned out was

the question of the graphic design authorship that asks for more detailed further

researches.

3

PATEICĪBAS

Autore izsaka pateicību „Laimas” mārketinga daļas asistentei Kristīnei Homatovai

par laipnu atļauju piekļūt uzņēmuma produkcijas iepakojumu arhīvam, Ligitai

Lanceniecei par konsultāciju valodnieciskas dabas jautājumos, Lienei Kāpostai un

Ilmāram Lanceniekam par tehnisko nodrošinājumu, Eduardam Dorofejevam par

morālo atbalstu un Silvijai Grosai par pacietību darba vadīšanas procesā.

3

IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI

Grāmatas, monogrāfijas, uzziņu literatūra:

Aizsilnieks A. Latvijas saimniecības vēsture 1914-1945. - Stokholma: Daugava, 1968.

Dzērvītis A., Ģinters V. Ievads latviešu tautas tērpu vēsturē. – Rīga: J. Grīnberga

izdevniecībā, 1936.

Hanovs D., Tēraudkalns V. Laiks, telpa, vadonis: autoritārisma kultūra Latvijā 1934

– 1940. – Rīga: Zinātne, 2012.

Kraukle D. Latviešu rakstu zīmes. - Rīga: Jumava , 2006.

Lejnieks J. Rīgas arhitektūra. - Rīga: Avots, 1989.

Vēveris E., Kuplais. M. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. – Rīga: Avots. –

1986.

Svešvārdu vārdnīca. – Rīga: Jumava, 2005.

Eskilson S. Graphic Design: A New History. - New Haven: Yale University

Press, 2007.

Drucker J., McVarish E. Graphic Design History: A Critical Guide. - Upper Saddle

River, N.J.: Pearson Prentice Hall, 2009.

Grager. D. A Century of Candy Bars: An Analysis of Wrapper Design. Thesis,

Syracuse University 2004. Pieejams:

http://www.underconsideration.com/speakup/archives/002235.html (sk. 2012. gada

5. marts)

Hine Th. The Total Package. – U.S.: Little, Brown and Company, 1995.

Kimmerle B. Candy. The Sweet History. – U.S.: Collectors Press, 2003.

Press B. The Murder of the Jews in Latvia 1941-1945. - Illinois: Northwestern

University Press Evanston, 2000.

http://www.underconsideration.com/speakup/archives/002235.html

3

Publikācijas periodikā:

Bērzons I. Vadonis, kurš satvēra nātres. Epiteti, kādos 30. gados cildināja Ulmani. //

Leģendas. – 2012. – maijs. – 10. lpp.

Boluža A. Taciņa grafiskā dizaina mūţameţos. // Dizaina Studija. – 2010. –

maijs/jūnijs. Pieejams: http://kultura.delfi.lv/news/art/anda-boluza-tacina-grafiska-

dizaina-muzamezos.d?id=31876047 (sk. 2012. gada 23. maijā)

Doma baznīca – archibīskapa rīcībā // Rīts. – 1934. – 22. dec. – 1. lpp.

Jaunatnes problēmas. Jautājumi un atbildes: Jūsu domas par moderno sievieti?

(lasītāju iesūtītie viedokļi) // Students. – 1931. – 6.marts. – 5. - 6. lpp.

Jautrā Ziemassvētku tirdziņā // Rīts. – 1934. – 11. dec. – 8. lpp.

Kanādas piecīši – Jelgavā // Zemgales Balss. – 1936. – 14. okt. – 7.lpp.

Latvijas Republikas Saeimas VII sesijas 10. sēde // Saeimas Stenogrammas. - 1925. -

20. janv. - 463. lpp.

Lejnieks J. Ulmaņa svētku scenogrāfija. Jānis Muncis. // Māksla Plus. – Nr.5. –

2002. – okt./nov. – 50. lpp.

Martinsone I. Art Deco. Stilīgais vilinājums. // Studija. – 1998. – Nr.3. – 90. – 95.

lpp.

Mūsu jāšanas sacīkšu nozīme // Latvijas Kareivis. – 1931. – 21. aug. – 1. lpp.

Nomazgāts pirmais kauna traips. Sagaida oficiālu ziņojumu par Adujas krišanu. //

Rīts. – 1935. – 5. okt. 1. lpp.

Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. – 1926. – 18. okt. – 2. lpp.

Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. – 1927. – 28. Jūn. – 1.lpp.


Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. - 1928. – 9. maijs. – 2.lpp.

Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. - 1929. - 2. nov. - 2. lpp.

Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. – 1931. – 19. febr. – 3. lpp.

Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. - 1931. - 20. febr. - 1. lpp.

Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. – 1932. – 1. dec. – 4. lpp.

Patentu ziņas // Valdības Vēstnesis. – 1938. – 31. marts. – 4. lpp.

Puriņa E. Darba apstākļi un iespējas viesnīcās // Rīts. – 1936. – 8. febr. – 13. lpp.



3

Rīgas pilsētu firmu un tirdzniecības-rūpniecības uzņēmumu saraksts par 1923. gadu.

- Rīga: Ed. Petholca apgādība. - 1923.

Rūpniecības uzņēmumu peļņa 1933. gadā // Ekonomists. - 1934. - 15. okt. - 20.lpp.

Rūpniecības uzņēmumu peļņa 1934. gadā // Ekonomists. - 1935. - 15. nov. - 11. lpp.

Skatuve un kino. Aizmirstas sejas // Rīts. – 1935. – 21. dec. – 6. lpp.

Spiestuves un izdevniecības akc. sab. „Ernst Plates” statūti // Ekonomists. – 1928. –

15. marts. – 49. lpp.

Šokolādu konfekšu raţojumu tirdzniecības - rūpniecības akciju sabiedrības „Laima”

statūti // Ekonomists. - 1925. - Nr.4. - 15. febr. - 197. lpp.

Sports un fiziskā audzināšana // Jaunākās Ziņas. – 1936. – 19. aug. – 8. lpp.

Th. Riegerta šokolādes fabrikas izmantošanas un daţādu konfekšu raţošanas akciju

sabiedrības statūti. // Ekonomists. - 1925. - Nr. 5. - 1. marts. - 289. lpp.

Th. Riegerta šokolādes fabrikas izmantošanas un daţādu konfekšu raţošanas akciju

sabiedrības statūtu grozījums. // Ekonomists. – 1929. – 15. sept. – 48. lpp.

Uz veselīgiem pamatiem izaugusi plaša šokolādes fabrika // Pēdējā Brīdī. - 1930. - 26.

okt. - 10. lpp.

Vai garie mati atgriezīsies? // Zemgales Balss. – 1936. – 21. nov. – 4. lpp.

Valdības rīkojumi un pavēles. Rīkojums No. 112 // Valdības Vēstnesis. – 1934. – 27.

jūl. – 2. lpp.

Valsts Prezidents vakar atklāja starptautiskās jāšanas sacīkstes // Latvijas Kareivis. -

1937. - 22. aug. - 1. lpp.

Zīds J. Rīgas gaisa osta. // Policija. – 1938. – Nr. 4. – 156. – 158. lpp.

X Starptautiskās jāšanas sacīkstes // Latvijas Kareivis. - 1937. - 14. aug. - 1. lpp.

172. Rīkojums // Valdības Vēstnesis. – 1934. – 26. okt. – 2. lpp.

Nepublicētie avoti:

Izstādes „No Ķuzes līdz Staburadzei” (2000) materiālu nesistematizētais arhīvs

Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājumā

3

Interneta resursi:

“Leļļu operas” scenogrāfe: izrādes reklāmā nav nekā pornogrāfiska. Pieejams:

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/119553 (sk. 2012. gada 16. aprīlī)

Kara muzeja vēsture. Pieejams: http://www.karamuzejs.lv/index.php (skat. 2012.

gada 26. janvārī)

Serenādes zīmols. Pieejams: http://www.laima.lv/lv/par-laimu/zimoli/serenade/

(sk. 2012. gada 12. martā)

VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Pieejams: http://dziesmusvetki.lndb.lv/8-

visparejie-latviesu-dziesmu-svetki/ (sk. 2012. gada 22. aprīlī)

IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Pieejams: http://dziesmusvetki.lndb.lv/9-

visparejie-latviesu-dziesmu-svetki/ (sk. 2012. gada 22. aprīlī)

Daniel Giraud Elliot. Pieejams:

http://historical.ha.com/c/item.zx?saleNo=6025&lotNo=37313 (sk. 2012. gada 12.

janvārī)

Fitzpatrick R. Who is Bonzo? Pieejams: http://www.bonzo.me.uk/bzo.htm (sk. 2011.

gada 27.decembrī)

Golliwog History. Pieejams: http://www.golliwogg.co.uk/history.htm (sk. 2012. gada

6. maijā)

„Henkell Vineyards” advertisment history. Pieejams:

http://www.henkellvineyards.com.au/ads_history.htm (sk. 2012. gada 8. martā)

James Robertson & Sons. Pieejams: http://www.gollycorner.co.uk/ (sk. 2012. gada 6.

maijā)

John Gould. Pieejams: http://www.britannica.com/EBchecked/topic/240003/John-

Gould

Josephine Baker. Pieejams:

http://womenshistory.about.com/od/bakerjosephine/p/josephine_baker.htm (sk.

2012. gada 6. maijā)

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/119553

http://www.karamuzejs.lv/index.php

http://www.laima.lv/lv/par-laimu/zimoli/serenade/





http://historical.ha.com/c/item.zx?saleNo=6025&lotNo=37313

http://www.bonzo.me.uk/bzo.htm

http://www.golliwogg.co.uk/history.htm


http://www.gollycorner.co.uk/



http://womenshistory.about.com/od/bakerjosephine/p/josephine_baker.htm

3

R. Leoncavallo “Pagliacci”. Pieejams: http://www.musicwithease.com/pagliacci-

synopsis.html (sk. 2012. gada 12. martā)

Prinz D. The Chocolate Princess: Chocolate‟s Arival in Israel. Pieejams:

http://www.jews-onthechocolatetrail.org/2010/01/the-chocolate-princess-

chocolates-arrival-in-israel/ (sk. 2011. gada 5. maijā)

History of Strauss-Elite group. Pieejams: http://www.strauss-

group.com/en/MenuItem-AboutUs/History/ (sk. 2011. gada 9. maijā)

The Dionne quintuplets A depressionera freak show // Pieejams:

http://articles.cnn.com/1997-11-19/us/9711_19_dionne.quints_1_quints-emilie-

and-marie-sisters?_s=PM:US (sk. 2012. gada 16. aprīlī)

The first Italo – Abyssinian war. Pieejams: http://www.historynet.com/first-italo-

abyssinian-war-battle-of-adowa.htm (sk. 2012. gada 6. maijā)

The Second Italo – Abyssinian war. Pieejams:

http://en.wikipedia.org/wiki/Second_Italo-Abyssinian_War (sk. 2012. gada 6.

maijā)

What is Fasching? Pieejams:

http://www.deutscheshaus.cc/html/newsletters/fasching_germany.html (sk. 2012.

gada 3. martā)

Dokumentālā filma „Saldumu pilsēta”, 2010. Reţisors un scenārija autors - Kaspars

Goba, operators - Valdis Celmiņš, montāţa - Visvaldis Zarakovskis un Gunta Ikere,

diktors - Egils Štāls, mūzika - www.extrememusic.se, producents - Kaspars Goba.










http://www.deutscheshaus.cc/html/newsletters/fasching_germany.html

http://www.extrememusic.se/

3

ATTĒLU SARAKSTS

Visi attēli pieder„Laimas” iepakojumu arhīvam, izņemot sekojošos:

1. 2. att. Šokolādes fabrika „Laima” Miera ielā 22/24 1935. gadā (Saimniecības un

veselības kalendārs. – 1935. – 70. lpp.)

3.1. 7.1.att. Banānu konfekšu iepakojums, 1930. gadu II puse (Latvijas Universitātes

Akadēmijas (turpmāk LUAB) bibliotēkas krājums)

3.1. 7.2.att. Banānu konfekšu iepakojums, 1941. Gads (Turpat.)

3.1. 22.1. att. Piena šokolādes ar riekstiem reklāma presē. (Pēdējā Brīdī. - 1934. - 23.

dec. - 6. lpp.)

3.2. 25.2. att. Reprodukcija no nezināma autora angļu vintage plakāta vai pastkartes

ar paradīzes putniem, bez datējuma (http://www.allposters.com/-sp/Chinese-

Golden-Pheasants-Posters_i5054706_.htm)

3.2. 25.3. att. Daniela Giro Eliota litogrāfija ar paradīzes putnu no autora ilustrētās

monogrāfijas par putniem, 1873. gads

(http://www.christies.com/LotFinder/lot_details.aspx?intObjectID=1471497)

3.2. 25.4. att. Dţona Goulda litogrāfija ar paradīzes putnu no autora grāmatas (1875-

1888) (http://australianmuseum.net.au/image/Marquis-de-Raggis-Bird-of-Paradise-

John-Gould)

3.2. 25.5. att. Reprodukcija no nezināma autora angļu vintage plakāta vai pastkartes

ar

zelta fazāniem, bez datējuma (http://www.allposters.com/-sp/Chinese-Golden-

Pheasant-

Posters_i5054598_.htm?aid=1023772566&LinkTypeID=1&PosterTypeID=1&DestTy

pe=7&Referrer=http%3A%2F%2Fwww.posters.co.uk%2FPheasants%2F17014)

3.2. 26.1.att. „Laimas” produkcijas Ziemassvētku reklāma presē (Rīts. – 1934. – 9.

Dec. – 4. lpp.)



http://www.christies.com/LotFinder/lot_details.aspx?intObjectID=1471497

http://australianmuseum.net.au/image/Marquis-de-Raggis-Bird-of-Paradise-John-Gould

http://australianmuseum.net.au/image/Marquis-de-Raggis-Bird-of-Paradise-John-Gould





3

3.2. 26.2. att. Dţordţa Stadija zīmētais Bonzo angļu preses izdevumā „The Sketch”,

17.10. 1923. (http://www.bonzo.me.uk/Pages23/44.html)

3.2. 26.3. att. „Nerātnā Bonza raibie piedzīvojumi” (Atpūta. – 1927. – 26. aug. – 29.

lpp.)

3.2. 26.4. att. Virtuves aizkariņu izšuvuma fragments ar Bonzo tēlu, 1920. – 1930.

gadi (autores īpašumā)


(LUAB izstāţu arhīvā)

3.3. 1.2. att. „Laimas” produkcijas reklāma presē, 1930. gads (Turpat)

3.3. 4.att. Luīza Brūksa (Louise Brooks)

(http://wellyousaythat.blogspot.com/2012/01/there-is-no-garbo-there-is-no-

dietrich.html

3.3. 6.1.att. Amēlija Erharte (Amelia Earhart)

(http://womenshistory.about.com/od/aviationpilots/a/av_timeline.htm)

3.3. 6.2. att. Coca Cola reklāmas plakāts, 1941. gads

(http://www.flickr.com/photos/retroarama/6534740611/sizes/l/in/photostream/)

3.3. 13. att. Sievietes tēla atspoguļojums Latvijas preses reklāmā (Jaunākās ziņas. –

1937. – 25. sept. – 25. lpp.)

3.3. 14.att. Sievietes tēla atspoguļojums Latvijas preses reklāmās (Jaunākās ziņas. –

1937. – 29. maijs. – 31. lpp.)

3.3. 15.att. Sievietes tēls ārzemju modes ţurnālos, 1930. gadi

(http://sammydvintage.com/vintage-style/vintage-fashion-

outfits/attachment/1930s-dresses-advertisement/)

3.4. 2.1. Kanādas piecīši reklamē ziepes ārzemju presē

(http://www.amazon.com/1937-Palmolive-Complexion-Dionne-

Quintuplet/dp/B005E0SY3Q/ref=sr_1_43?ie=UTF8&qid=1334349661&sr=8-43)

3.4. 2.2.att. Kanādas piecīši reklamē auzu pārslas ārzemju presē

(http://www.periodpaper.com/index.php/subject-advertising-art/food-

soda/cereal/1936-ad-quaker-oats-cereal-dionne-quintuplets-contest

http://www.bonzo.me.uk/Pages23/44.html

http://wellyousaythat.blogspot.com/2012/01/there-is-no-garbo-there-is-no-dietrich.html

http://wellyousaythat.blogspot.com/2012/01/there-is-no-garbo-there-is-no-dietrich.html

http://womenshistory.about.com/od/aviationpilots/a/av_timeline.htm

http://www.flickr.com/photos/retroarama/6534740611/sizes/l/in/photostream/

http://sammydvintage.com/vintage-style/vintage-fashion-outfits/attachment/1930s-dresses-advertisement/

http://sammydvintage.com/vintage-style/vintage-fashion-outfits/attachment/1930s-dresses-advertisement/

http://www.amazon.com/1937-Palmolive-Complexion-Dionne-Quintuplet/dp/B005E0SY3Q/ref=sr_1_43?ie=UTF8&qid=1334349661&sr=8-43

http://www.amazon.com/1937-Palmolive-Complexion-Dionne-Quintuplet/dp/B005E0SY3Q/ref=sr_1_43?ie=UTF8&qid=1334349661&sr=8-43

http://www.periodpaper.com/index.php/subject-advertising-art/food-soda/cereal/1936-ad-quaker-oats-cereal-dionne-quintuplets-contest

http://www.periodpaper.com/index.php/subject-advertising-art/food-soda/cereal/1936-ad-quaker-oats-cereal-dionne-quintuplets-contest

3

3.4. 2.3. att. Kinofilmas „Lauku ārsts” ar Kanādas piecīšu piedalīšanos reklāma

(Jaunākās Ziņas.- 1936. – 21. sept. – 6. lpp.)

3.5. 12.1 .att. Šokolādes konfekšu asorti reklāma presē (Brīvā Zeme. – 1938. – 22. jūl.

– 10. lpp.)

3.6. 23.1. att. „Pilsētu šokolādes” reklāmas plakāts, 1930. gadu I puse (Latvijas

Nacionālās bibliotēkas plakātu kolekcija digitālajā bibliotēkā)

3.7. 2.1. att. Valsts prezidents K. Ulmanis pieņem jātnieku parādi 10. starptautiskajās

jāšanas sacīkstēs Rīgā, foto no avīzes (Jaunākās ziņas. - 1937. – 23. aug. – 6. lpp.)

3.8. 1.2. att. Aleksandra Apsīša ilustrācija „Deja” Rīgā izdotajiem Dţozefīnes Beikeres

memuāriem, 1928. gads. (http://www.studija.lv/?parent=2204)

3.8. 3.1. att. Grāmatas „Divu holandiešu leļļu un Golivoga piedzīvojumi” ilustrācija,

1895. gads (http://www.gutenberg.org/files/16770/16770-h/16770-h.htm)

3.8. 3.2. Robertson’s marmelādes reklāmas plakāts (1930. gadi)

(http://www.advertisingarchives.co.uk/index.php?service=search&action=do_quick

_search&language=en&q=golliwog)

3.8. 3.3. att. Vigny parfimērijas reklāma (1924. gads) (http://paris-le-

chat.blogspot.com/2009_07_01_archive.html)

3.8. 13.2. att. „Laimas” produkcijas reklāmas presē, 1935. Gads (Pēdējā Brīdī. –

22.dec. – 3. lpp.)

3.9. 4.1. att. Pļaujas svētki Koknesē 1935. gadā

(http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/8902/)

3.9. 5.1. att. Strādnieku svētkiem paredzētās celtnes Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas

muzejā – Vadoņa vārti un estrāde, 1936. gads

(http://virmus.ri.lv/foto.php?index=4&path=image/big&img=123)

3.11. 1.1.att. un 3.11. 1.2.att. Vācu vīna darītavas „Henkell” reklāmas tēli, 1930. gadi

(http://www.henkellvineyards.com.au/ads_history.htm)

3.11. 9.1.att. Zodiaka saldumu kārbu reklāma presē, 1938. gads (Jaunākās Ziņas. –

1938. – 11. Maijs. – 5. lpp.)

http://www.studija.lv/?parent=2204

http://www.gutenberg.org/files/16770/16770-h/16770-h.htm

http://www.advertisingarchives.co.uk/index.php?service=search&action=do_quick_search&language=en&q=golliwog

http://www.advertisingarchives.co.uk/index.php?service=search&action=do_quick_search&language=en&q=golliwog

http://paris-le-chat.blogspot.com/2009_07_01_archive.html

http://paris-le-chat.blogspot.com/2009_07_01_archive.html

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/8902/

http://virmus.ri.lv/foto.php?index=4&path=image/big&img=123


3

3.11. 11.1. att. Romana Sutas kostīma mets izrādei „Princese Turandota”, 1926. gads

(Suta T. Romans Suta. – Rīga: Latvijas Enciklopēdija, 1996. – 31.att.)

3.11. 13.1.att. „Hildebrand‟s” kakao un šokolādes reklāmas plakāts (www.allposters.

com)

3.11. 13.2. Vintage pastkartīte, 1890. gadi

(http://postcards.delcampe.com/page/item/id,131757856,var,Pierrot-Clown-Moon-

1890s-3,language,E.html)

3.11. 14.1.att. Konfekšu „Negro” reklāmas vai reklāmas plakāta pārpublicējums

(Lauku avīzes pielikums Mājas Viesis. – 2000. – 15. jūl. – 23. lpp.)

3.12. 16.1. att. Konfekšu „Sudmaliņas” reklāma presē (Jaunākās Ziņas. – 1937. - 28.

febr. - 13. lpp.)

3.12. 29.1. att. „Laimas” produkcijas reklāma presē (Jaunākās Ziņas. – 1935. - 3. okt. -

11. lpp.)

3.12. 42.1. att. „Zelta sērijas” šokolādes reklāma presē (Latvijas Kareivis. – 1935. – 17.

apr. – 3. pp.)

3.12. 42.2. att. „Zelta sērijas” šokolādes reklāma presē (Pēdējā Brīdī. – 1935. – 10.

apr. – 4. lpp.)

3.12. 43.1. att. Vācu mēmā kino aktrise Mia Mai (Mia May), 1922. Gads

(www.wikipedia.com)

3.12. 45.1. att. Pildītās šokolādes No. 100 reklāma presē (Pēdējā Brīdī. – 1935. – 7.

apr. – 6. lpp.)

3.12. 48.1. „Laimas” produkcijas reklāmas plakāts, 1930. gadu vidus (LUAB krājumā)

http://www.allposters/

http://postcards.delcampe.com/page/item/id,131757856,var,Pierrot-Clown-Moon-1890s-3,language,E.html

http://postcards.delcampe.com/page/item/id,131757856,var,Pierrot-Clown-Moon-1890s-3,language,E.html

Documents

Saldumu rūpnīcas Laima produkcijas grafiskā dizaina vēsture 1925-1940