Trad muzika 2

Tradicionālās mūzikas reģionāli un stilistiski daudzveidīgais piedāvājums:

satura piesaiste konkrētu reģionu tradicionālās mūzikas repertuāram – problēma vai iespēja?

  Anda BeitāneDr.art., JVLMA asoc.profesore

Projekts “Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība”Projekta Nr. 2009/0208/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/005

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība

Ieguldījums Tavā nākotnē! 

Tālākizglītības kurss„Daudzveidīgas mācību metodes profesionālās ievirzes izglītības programmā

Tradicionālā mūzika”

Programmas satura piesaiste konkrētu reģionu tradicionālās mūzikas repertuāram

• Problēma – atšķirīgs tradicionālās mūzikas apguves un izpētes stāvoklis dažādos reģionos

• Iespēja – jauna, neunificēta pieeja programmas satura izstrādē

Programmas satura izstrādes iespējamie modeļi, tos ietekmējošie faktori

• Vietējās tradīcijas• Skolas iespējas (pedagogi, instrumenti u.tml.)

Iespējamie modeļi

• Programmas pamatā – vietējais repertuārs• Programmas pamatā – Latvijas tradicionālās mūzikas

repertuārs• Programma vērsta uz tradicionālās mūzikas kā stila

apguvi• Programmas pamatā – konkrēta instrumenta vai

instrumentu grupas apguve

Latviešu tradicionālās mūzikas reģionālie stili

• Senā slāņa vietējas cilmes tradicionālā mūzika

• Jaunā slāņa tradicionālā mūzika ar spēcīgām ārējām ietekmēm

Senā slāņa tradicionālā mūzika – neatņemama seno ieražu

(gadskārtu, ģimenes, darba ieražu utt.) sastāvdaļa

• Daudzveidīgi šaurapjoma recitatīvi (teiktās dziesmas)• Refrēndziesmas• Vokālais burdons• Ganu saucieni u.c.

Jaunā slāņa tradicionālā mūzika – veidojusies aptuveni 18. gs. vietēju un ārēju faktoru mijiedarbē

• Vokālās mūzikas stili, kas radušies senā un jaunā slāņa mijiedarbē

• Instrumentālā mūzika (deju mūzika)• Ziņģes (vācu singen)

Kurzeme

• Kurši – kareivīga senlatviešu tauta, kas apdzīvoja Kurzemes un tai kaimiņos esošās Lietuvas teritoriju viduslaikos un senāk

• Vairākas vietas, kur tradicionālā mūzika vēl aizvien sastopama nepārtrauktā tradīcijā

Suitu novads (Alsunga, Gudenieki, Jūrkalne, Basi)

• Vēsturiskais konteksts – kontrreformācija (1634) • Iemesls – vietējā muižnieka Johana Ulriha fon Šverina

precības ar polieti Barbaru fon Konarsku, kuras dēļ ne tikai viņam, bet arī visiem vietējiem iedzīvotājiem bija jākļūst par katoļiem

• Rezultāts – novada izolēšanās no tā luteriskās apkārtnes, seno vietējo ieražu saglabāšanās, spēcīgas lokālās identitātes izveidošanās

Repertuārs

• Suitu burdons (Etnogrāfiskā ansambļa Gudenieku suiti dziedātājas; teicēja Rozālija Rudzīte (1929, Gudenieki), locītāja Emīlija kantiķe (1931, Gudenieki); ieskaņots 1993. gadā Gudeniekos)

• Teiktā melodija (recitatīvs) – kāzu apdziedāšanās (Etnogrāfiskā ansambļa Suitu sievas dziedātājas; priekšdziedātāja Veronika Porziņģe (1920, Alsunga); ieskaņots 20. gs. 70. gadu beigās Alsungā)

• Diždancis (koklētājs Jānis Poriķis (1909, Alsunga); ieskaņots 1992. gadā Jaunciemā)

Dienvidkurzeme – vairākas lokālas tradīcijas

• Bārtas un Nīcas apkārtne – bagāta vokālā daudzbalsība

• Rucavas apkārtne – vienbalsība

Repertuārs

• Garais sauciens un leiši (Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas; ieskaņots 1995. gadā Otaņķos un 1978. gadā Rīgā)

• Braucamā dziesma (Katrīna Grabovska (1908, Rucavas pagasts); ieskaņots 1991. gadā Rucavas pagasta Brastiņos)

• Teiktā melodija (Grieta Beķere (1886, Ziemupe); ieskaņots 1961. gadā Medzē)

Repertuārs

• Bēru dziesma (Margrieta Reinfelde (1902, Rucava); ieskaņots 1961. gadā Liepājas raj. Sikšņu ciemā)

• Kristību dziesma (Kristīne Albužis (1921, Sventāja); ieskaņots 1991. gadā Sventājā)

• Ziņģe (Ķērsta Balčus (1917, Sventāja); ieskaņots 1991. gadā Sventājā)

Zemgale

• Vēsturiskais konteksts• Tradicionālās mūzikas avoti – fonogrāfa ieskaņojumi,

nošu materiāla publikācijas, LFK ekspedīciju ieskaņojumi 20. gs. 60. gados

Repertuārs

• Precību dziesma, teiktā melodija (Gaida Bēvalde (1922, Šķibe); ieskaņots 1964. gadā Dobeles raj. Austrumu ciemā)

• Plašapjoma precību/ kāzu dziesma (Eduards Mazvērsītis (1899, Bēne); ieskaņots 1964. gadā Dobeles rajonā)

Augšzeme

• Multifunkcionāls recitatīvs ar rudimentāru burdonu (Milda Bružuka (1899, Dignāja), Ieva kalniņa (1904, Dignāja) un Ilga Muižniece (1924, Līvāni); ieskaņots 1989. gadā Dignājā

• Augšzemes rotāšana (J. Vītoliņš. Gadskārtu ieražu dziesmas, Nr. 260 – 270)

Vidzeme

• Multifunkcionāla teiktā melodija ar ostinato elementiem (Emīlija Ezergaile (1885, Lielvārde) un Emīlija Celmiņa (1883, Lielvārde); ieskaņots 1951. gadā Rīgā)

• Ganu sauciens (Marta Sīpola (1903, Ēvele); ieskaņots 1973. gadā)

• Trimškinpolka (Lubānas kapela: Elmārs Dzilna (1926, Lubāna) – 1. vijole, Vilis Mētra (1922, Tilža) – 2. vijole, Anastasija Ezeriņa (1928, Barkava) – cītara, Guntis Dzilna (1952, Lubāna) – bass; ieskaņots 1991. gadā Lubānā)

Latgale

• Tolku bolss, burdons (Anna Ščemeļinska (1925, Šķilbēnu pagasta Plešova) un Rekavas etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas; ieskaņots 1991. gadā Rekovā)

• Fragments no mirušo oficija jeb psalmu dziedājumi mirušo piemiņai (Stefānija Keiša (1927, Šķilbēnu pagasta Pakašova), Valentīna Keiša (1940, Šķilbēnu pagasta Djorgova), Anna Keiša (1936, Šķilbēnu pagasts) un Marija Supe (1932, Šķilbēnu pagasts); ieskaņots 1995. gadā Šķilbēnu pagasta Pakašovā)

Latgale

• Tolku bolss, ostinato (Broņislava Putilova (1914, Viļakas pagasts) un Anastasija Putilova (1919, Viļakas pagasts); ieskaņots 1992. gadā Viļakas pagasta Sosnīcās)

• Kuozu bolss, harmoniskā daudzbalsība (Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas; ieskaņots 1991. gadā Baltinavā)

• Krakovjaks (ermoņikas – Alberts Mednis (1936, Baltinavas pagasts); ieskaņots 2008. gadā Rīgā)

Repertuāra problemātika

• Vokālās un instrumentālās mūzikas attiecības• Avotu stāvoklis un pieejamība

Repertuāra avoti

• Jurjānu Andrejs. Latvju tautas mūzikas materiāli (1892 – 1926)

• Emiļis Melngaiļis. Latviešu mūzikas folkloras materiāli (1951 – 1953)

• Emilis Melngailis. Latviešu dancis (1949)• Jēkabs Vītoliņš. Latviešu tautas mūzika (Darba dziesmas

(1958), Kāzu dziesmas (1968), Bērnu dziesmu cikls, Bēru dziesmas (1971), Gadskārtu ieražu dziesmas (1973), Precību dziesmas (1986)

• Anda Beitāne. Latviešu tautas mūzika (Kara dziesmas, 2008)• Latviešu folkloras krātuves arhīvs

Repertuāra apguves iespējas

• Pieejamā materiāla atlase, piemērojoties konkrētām situācijām

• Tradīcijas rekonstrukcija (darbs ar nošu materiāliem)• Radoša pieeja dokumentētajam repertuāram• Metodisko materiālu izveide

Paldies par uzmanību!