Mākslinieki saulkrastos_MD

Mākslinieks un Šamanis

Dzimis 1956 gadā, Sibīrijā

Kopš 1985. gada dzīvo Zvejniekciemā

Teo Alens dzimis Sibīrijā, mācījies Latvijas Mākslas

akadēmijā, Zviedrijas mākslas institūtā.

Glezno portretus, dabas skatus, vīzijas un abstrakcijas dažādā

tehnikā, īpaši pievērsis uzmanību sakrālajam, ziemeļu

tautu kultūrvēsturei un tradīcijām.

Mākslinieka Teo Alena gleznas

Māksliniece un rokdarbniece

Ausma Apša ir beigusi Rīgas lietišķās mākslas koledžas rokdarbu nodaļu. Viņa

tiek uzskatīta par vienīgo meistari Latvijā, kura karogus izšuj ar rokām.

Ausma Apša ir izšuvusi karogus skolām, pilsētām, organizācijām, u.c.

Ausma Apša darbojās tautas tērpu centrā “Senā klēts”, kur tiek

izgatavoti etnogrāfiski pareizi tautastērpi.

2001. Gada 17. Novembrī Ausma Apšasaņem Trīszvaigžņu ordeņa goda zīmi.

Ausmas Apšas karogi

Māksliniece -gleznotāja

1914 - 1989

DzimusiVitebskā,

Baltkrievijā

Lidija Auza ir pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Viņa ilgus gadus ir darbojusies

gleznotāju sekcijas birojā, Mākslinieku savienības valdē, revīzijas un citās komisijās, devusi nozīmīgu ieguldījumu visa Mākslinieku savienības radošā un organizatoriskā darba

attīstībā.

Savas patstāvīgās daiļrades gaitas Lidija Auza sāka četrdesmito gadu beigās kā

stājgleznotāja, figurāliste un portretiste. Bet sadzīvisko viņas glezniecībā strauji nomaina problēmas, kas saviļņo cilvēci.

Lidijas Auzas gleznas

Mākslinieks –gleznotājs,

grafiķis, zīmētājas, pedagogs

1930 - 2002

No 1947. līdz 1952.gadam mācījies Rīgas JaņaRozentāla mākslas vidusskolā, no 1952. līdz

1959.gadam – Latvijas Valsts mākslas akadēmijā, ko beidza ar diplomdarbu Plostnieki Eduarda Kalniņa vadībā. Izstādēs piedalījās kopš 1955.gada. Pēc

Eduarda Kalniņa nāves 1988.gadā pārņēmis un vadījis PSRS Mākslas akadēmijas Glezniecības radošo

darbnīcu Rīgā.

Kopš 1961.gada bijis Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Saņēmis nozīmīgus apbalvojumus Latvijā un ārvalstīs. 1994.gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu

akadēmijas goda locekli. 1995.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1997.gada – Valsts kultūrkapitālafonda mūža stipendiāts. 2000.gadā saņēma Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu par mūža ieguldījumu

mākslā.

Borisa Bērziņa gleznas

Mākslinieks –gleznotājs un

pinumu meistars

Dzimis 1946. gadā Skultē

1972. gadā absolvēja Mākslas akadēmijas interjeru nodaļu.

Septiņpadsmit gadus, līdz Atmodai, strādājis par māksliniecisko

noformētāju z/a “Zvejnieks”. 1983. gadā sarīkota gleznu izstāde

Zvejniekciema klubā, vēlāk Saulkrastos, Carnikavā.

Mākslinieks –gleznotājs,

ainavists

Dzimis 1924 gadā Balvu raj.

Tūlīt pēc skolas 1943. gadā Valdi Bušu iesauca leģionā. Pēc smaga ievainojuma un hospitāļa Krievijā palaida

mājās ārstēties. Sagūstīja "sarkanie", bet, ņemot vērā vietējo komunistu pozitīvo atsauksmi, nenošāva, toties

aizsūtīja uz fronti. Karš Valdim Bušam beidzās «Kurzemes katlā». Guvis trīs smagus ievainojumus

abās frontēs, viņš tomēr izkļuva no filtrācijas draudiem. Uzvaras dienu sagaidīja slimnīcā.

1945. gada rudenī Valdis Bušs dodas uz Rīgu, lai stātos Mākslas

akadēmijā. Bez jebkādām priekšzināšanām.

Valda Buša gleznas

Mākslinieks - gleznotājs

Dzimis 1977. gadā

1999. gadā pabeidz Mākslas Akadēmiju ar bakalaura grādu. Ansim ir daudzas

autoritātes – patīk renesanses, baroka, arī Rembranta māksla, pēdējā laikā arī

fovisms.

Mākslinieka darbi ir diezgan dažādi –krāsās un sižetos, taču visiem ir skaidra un vienkārša uzbūve un gandrīz pilnīgs kustību trūkums, arī gadījumā, ja tāda

tiek radīta.

Anša Butnora gleznas

Māksliniece –akvareļmākslinie

ce, grafiķe

Dzimusi 1957. gadā

1987. gadā beigusi Ļeņingradas V. Muhinas( tagadējā Sankt-Pēterburga)

Rūpnieciskā Dizaina Augstāko mākslas akadēmiju, arhitektoniski – dekoratīvās

tēlniecības nodaļu.

Izstādēs piedalās ar tēlniecības, grafikas un akvareļglezniecības darbiem kopš 1982.

gada. Latvijas Republikas Mākslinieku Savienības biedrs kopš 1995. gada.

Dzintras Cepītes gleznas

Māksliniece - gleznotāja

Dzimusi 1940. gadā

Intas Dobrājas gleznas

Māksliniece -skulptore

Dzimusi 1912.gadā,

IgaunijāKopš 1960. gada dzīvo Saulkrastos

1950. Gadā beidza Tartu mākslas institūtu

Kā restauratore ir strādājusi pie Pēterbaznīcas restaurācijas.

Tēlniece strādājusi ir arī Rundāles pilī, Mežotnes pilī, Augstākās padomes ēkā (tagadējā valdības ēkā), prezidenta pilī. Rīgā – Jāņa sētā ir viņas izkaltais Rīgas

ģerbonis.

Marija Ehelaides restaurācijas darbi

Sv. Pētera baznīcā

Mākslinieks -gleznotājs

Dzimis 1972. gadā

Ģimenē valdošais mākslinieciski radošais gars un mātes – kinorežisores Dzintras Gekas spilgtā

personība veidojuši zēna pasaules izjūtu. Klusais un sapņainais puisēns agri sācis zīmēt

un vēlāk, līdztekus mācībām Rīgas pirmajā Ģimnāzijā apguvis glezniecības pamatus pie mākslinieces Intas Dobrājas. Tālāk studējis

arhitektūru un mākslas pedagoģiju, 1997. gadā iegūstot bakalaura grādu. Mākslinieks savas zināšanas papildinājis divus gadus mācoties

Kārļa Dobrāja studijā.

Giora Geka gleznas

Tekstilmāksliniece

Dzimusi 1961. gadā

1988. gadā absolvējusi mākslas akadēmiju

Strādā Vidzemes jūrmalas Mūzikas un Mākslas skolā par

skolotāju

Mākslinieks -gleznotājs

1954 - 2005

Dzimis Rīgā 1954. gadā. 1983. gadā beidzis T.Zaļkalna Mākslas akadēmijas

Glezniecības nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1982. gada. Pirmā personālā izstāde

notika 1988. gadā Rīgas Zinību namā. Autoram piemīt milzīgs iekšējais

temperaments. Gunārs Hehts pārliecinoši strādāja visos glezniecības žanros, taču visadekvātāk viņa lirisms atspoguļojas

pilsētas ainavās, peizāžās, kā arī portretā un atkailinātā modelī. Pēc paša mākslinieka

atzinuma viņš “nemīl runāt par glezniecību, toties savā mākslā mēģina

atainot to, ko viņam grūti izteikt vārdos”.

Gunāra Hehta gleznas

Mākslinieks – tēlnieks

Dzimis 1920. gadā Daugavpilī

Sākot ar 1958. gadu, vasarās dzīvo

Saulkrastos, paša celtā vasarnīcā

Oto Kalējs mācījies J.R. Tillberga mākslas studijā un no 1944. gada Latvijas PSR Valsts Mākslas

akadēmijas tēlniecības nodaļā, to beidza 1950. gadā un tūlīt tikai uzņemts Latvijas PSR

Mākslinieku savienībā. Kopš 1951. gada piedalījies daudzās republikas

mākslas izstādēs ar portretiem un figurālām kompozīcijām.

Vienlaikus tēlnieks aktīvi strādāja monumentālās tēlniecības jomā. Viņš izkalis granītā, darinājis bronzā un citos tēlniecības materiālos ap 15

figurālas kompozīcijas un pieminekļus Jūrmalā, Rēzeknē un Jēkabpils rajonā. Viņa projekti godalgoti vairākos V.I. Ļeņina pieminekļu

konkursos.

Oto Kalēja darbi

Mākslinieks –daiļamatnieks

1979. Gadā Rāmavas ciemata pagrabā uztaisīju daiļamata studiju “Lata”.

Kopš 1980. gada Ivars Kalniņš ir Tautas daiļamatameistars. Latvijas amatniecības kameras kokgriezējameistara diplomu jau atjaunotās neatkarīgās Latvijaslaikā viņš saņēma no tā laika prezidenta GumtaUlmaņa rokām.Sākot ar 1994. gadu strādā Latvijas Etnogrāfiskajā

brīvdabas muzejā.

Ražīgais meistars savā mūžā ir izgatavojis ap 40 000 koka karošu un ap 1000 koka skulptūru.

Ivara Kalniņa darbi

Mākslinieks –zīda

apgleznotājs

Dzimis 1955.gadā, Daugavpils

rajonā

Esmu dzimis 1955. gada 30. septembrī Daugavpils rajonā Vaboles ciema "Dubliniekos".

Līdz 8. klasei mācījos Vaboles vidusskolā, tad Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā stikla apstrādes nodaļā. Pēc tam Latvijas Mākslas Akadēmijā tekstilmākslas nodaļā, kuru pabeidzu 1980. gadā ar austu gobelēnu.

Mācību laikā iepatikās strādāt batikas tehnikā, apvienojot to ar tīru gleznošanu.

Darbi rodas pārdomu rezultātā par procesiem dabā, sabiedrībā, cilvēka apziņā.

Agrāk man darbos bija vairāk sīkdaļu, tie bija ilustratīvāki, tagad es jūtu vajadzību pēc

vispārinājuma, noskaņas, simboliem. Izstādēs sāku piedalīties 1977. gadā."

Vitolda Kucina darbi

Foto māksliniece -režisore

Elīna Ļihačeva ir aktīvi piedalījusies starptautiskās izstādēs, 2005. gadā galerijā "Ag7" bija skatāma mākslinieces personālizstāde "Kristians", viņa arī

bijusi izstādes "Rudens 2004" laureāte. Māksliniece lielākoties darbojas krāsu

fotogrāfijā, ar ziepjutrauku momentuzņēmumu estētiku fiksējot un atspoguļojot dažādus savas

dzīves notikumus un apkārt esošos cilvēkus. Līdztekus fotogrāfijai Elīna Ļihačeva veido arī

videodarbus. Elīna Ļihačeva ir aktīvi piedalījusies starptautiskās izstādēs,

2005. gadā galerijā "Ag7" bija skatāma mākslinieces personālizstāde "Kristians", viņa arī bijusi izstādes "Rudens

2004" laureāte. Māksliniece lielākoties darbojas krāsu fotogrāfijā, ar ziepjutrauku momentuzņēmumu estētiku fiksējot un atspoguļojot dažādus savas dzīves notikumus un apkārt esošos

cilvēkus. Līdztekus fotogrāfijai Elīna Ļihačeva veido arī videodarbus.