Embed Size (px)
Citation preview
Mākslinieks un Šamanis
Dzimis 1956 gadā, Sibīrijā
Kopš 1985. gada dzīvo Zvejniekciemā
Teo Alens dzimis Sibīrijā, mācījies Latvijas Mākslas
akadēmijā, Zviedrijas mākslas institūtā.
Glezno portretus, dabas skatus, vīzijas un abstrakcijas dažādā
tehnikā, īpaši pievērsis uzmanību sakrālajam, ziemeļu
tautu kultūrvēsturei un tradīcijām.
Mākslinieka Teo Alena gleznas
Māksliniece un rokdarbniece
Ausma Apša ir beigusi Rīgas lietišķās mākslas koledžas rokdarbu nodaļu. Viņa
tiek uzskatīta par vienīgo meistari Latvijā, kura karogus izšuj ar rokām.
Ausma Apša ir izšuvusi karogus skolām, pilsētām, organizācijām, u.c.
Ausma Apša darbojās tautas tērpu centrā “Senā klēts”, kur tiek
izgatavoti etnogrāfiski pareizi tautastērpi.
2001. Gada 17. Novembrī Ausma Apšasaņem Trīszvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Ausmas Apšas karogi
Māksliniece -gleznotāja
1914 - 1989
DzimusiVitebskā,
Baltkrievijā
Lidija Auza ir pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Viņa ilgus gadus ir darbojusies
gleznotāju sekcijas birojā, Mākslinieku savienības valdē, revīzijas un citās komisijās, devusi nozīmīgu ieguldījumu visa Mākslinieku savienības radošā un organizatoriskā darba
attīstībā.
Savas patstāvīgās daiļrades gaitas Lidija Auza sāka četrdesmito gadu beigās kā
stājgleznotāja, figurāliste un portretiste. Bet sadzīvisko viņas glezniecībā strauji nomaina problēmas, kas saviļņo cilvēci.
Lidijas Auzas gleznas
Mākslinieks –gleznotājs,
grafiķis, zīmētājas, pedagogs
1930 - 2002
No 1947. līdz 1952.gadam mācījies Rīgas JaņaRozentāla mākslas vidusskolā, no 1952. līdz
1959.gadam – Latvijas Valsts mākslas akadēmijā, ko beidza ar diplomdarbu Plostnieki Eduarda Kalniņa vadībā. Izstādēs piedalījās kopš 1955.gada. Pēc
Eduarda Kalniņa nāves 1988.gadā pārņēmis un vadījis PSRS Mākslas akadēmijas Glezniecības radošo
darbnīcu Rīgā.
Kopš 1961.gada bijis Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Saņēmis nozīmīgus apbalvojumus Latvijā un ārvalstīs. 1994.gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu
akadēmijas goda locekli. 1995.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1997.gada – Valsts kultūrkapitālafonda mūža stipendiāts. 2000.gadā saņēma Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu par mūža ieguldījumu
mākslā.
Mākslinieks –gleznotājs un
pinumu meistars
Dzimis 1946. gadā Skultē
1972. gadā absolvēja Mākslas akadēmijas interjeru nodaļu.
Septiņpadsmit gadus, līdz Atmodai, strādājis par māksliniecisko
noformētāju z/a “Zvejnieks”. 1983. gadā sarīkota gleznu izstāde
Zvejniekciema klubā, vēlāk Saulkrastos, Carnikavā.
Mākslinieks –gleznotājs,
ainavists
Dzimis 1924 gadā Balvu raj.
Tūlīt pēc skolas 1943. gadā Valdi Bušu iesauca leģionā. Pēc smaga ievainojuma un hospitāļa Krievijā palaida
mājās ārstēties. Sagūstīja "sarkanie", bet, ņemot vērā vietējo komunistu pozitīvo atsauksmi, nenošāva, toties
aizsūtīja uz fronti. Karš Valdim Bušam beidzās «Kurzemes katlā». Guvis trīs smagus ievainojumus
abās frontēs, viņš tomēr izkļuva no filtrācijas draudiem. Uzvaras dienu sagaidīja slimnīcā.
1945. gada rudenī Valdis Bušs dodas uz Rīgu, lai stātos Mākslas
akadēmijā. Bez jebkādām priekšzināšanām.
Mākslinieks - gleznotājs
Dzimis 1977. gadā
1999. gadā pabeidz Mākslas Akadēmiju ar bakalaura grādu. Ansim ir daudzas
autoritātes – patīk renesanses, baroka, arī Rembranta māksla, pēdējā laikā arī
fovisms.
Mākslinieka darbi ir diezgan dažādi –krāsās un sižetos, taču visiem ir skaidra un vienkārša uzbūve un gandrīz pilnīgs kustību trūkums, arī gadījumā, ja tāda
tiek radīta.
Anša Butnora gleznas
Māksliniece –akvareļmākslinie
ce, grafiķe
Dzimusi 1957. gadā
1987. gadā beigusi Ļeņingradas V. Muhinas( tagadējā Sankt-Pēterburga)
Rūpnieciskā Dizaina Augstāko mākslas akadēmiju, arhitektoniski – dekoratīvās
tēlniecības nodaļu.
Izstādēs piedalās ar tēlniecības, grafikas un akvareļglezniecības darbiem kopš 1982.
gada. Latvijas Republikas Mākslinieku Savienības biedrs kopš 1995. gada.
Dzintras Cepītes gleznas
Māksliniece - gleznotāja
Dzimusi 1940. gadā
Intas Dobrājas gleznas
Māksliniece -skulptore
Dzimusi 1912.gadā,
IgaunijāKopš 1960. gada dzīvo Saulkrastos
1950. Gadā beidza Tartu mākslas institūtu
Kā restauratore ir strādājusi pie Pēterbaznīcas restaurācijas.
Tēlniece strādājusi ir arī Rundāles pilī, Mežotnes pilī, Augstākās padomes ēkā (tagadējā valdības ēkā), prezidenta pilī. Rīgā – Jāņa sētā ir viņas izkaltais Rīgas
ģerbonis.
Marija Ehelaides restaurācijas darbi
Sv. Pētera baznīcā
Mākslinieks -gleznotājs
Dzimis 1972. gadā
Ģimenē valdošais mākslinieciski radošais gars un mātes – kinorežisores Dzintras Gekas spilgtā
personība veidojuši zēna pasaules izjūtu. Klusais un sapņainais puisēns agri sācis zīmēt
un vēlāk, līdztekus mācībām Rīgas pirmajā Ģimnāzijā apguvis glezniecības pamatus pie mākslinieces Intas Dobrājas. Tālāk studējis
arhitektūru un mākslas pedagoģiju, 1997. gadā iegūstot bakalaura grādu. Mākslinieks savas zināšanas papildinājis divus gadus mācoties
Kārļa Dobrāja studijā.
Giora Geka gleznas
Tekstilmāksliniece
Dzimusi 1961. gadā
1988. gadā absolvējusi mākslas akadēmiju
Strādā Vidzemes jūrmalas Mūzikas un Mākslas skolā par
skolotāju
Mākslinieks -gleznotājs
1954 - 2005
Dzimis Rīgā 1954. gadā. 1983. gadā beidzis T.Zaļkalna Mākslas akadēmijas
Glezniecības nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1982. gada. Pirmā personālā izstāde
notika 1988. gadā Rīgas Zinību namā. Autoram piemīt milzīgs iekšējais
temperaments. Gunārs Hehts pārliecinoši strādāja visos glezniecības žanros, taču visadekvātāk viņa lirisms atspoguļojas
pilsētas ainavās, peizāžās, kā arī portretā un atkailinātā modelī. Pēc paša mākslinieka
atzinuma viņš “nemīl runāt par glezniecību, toties savā mākslā mēģina
atainot to, ko viņam grūti izteikt vārdos”.
Gunāra Hehta gleznas
Mākslinieks – tēlnieks
Dzimis 1920. gadā Daugavpilī
Sākot ar 1958. gadu, vasarās dzīvo
Saulkrastos, paša celtā vasarnīcā
Oto Kalējs mācījies J.R. Tillberga mākslas studijā un no 1944. gada Latvijas PSR Valsts Mākslas
akadēmijas tēlniecības nodaļā, to beidza 1950. gadā un tūlīt tikai uzņemts Latvijas PSR
Mākslinieku savienībā. Kopš 1951. gada piedalījies daudzās republikas
mākslas izstādēs ar portretiem un figurālām kompozīcijām.
Vienlaikus tēlnieks aktīvi strādāja monumentālās tēlniecības jomā. Viņš izkalis granītā, darinājis bronzā un citos tēlniecības materiālos ap 15
figurālas kompozīcijas un pieminekļus Jūrmalā, Rēzeknē un Jēkabpils rajonā. Viņa projekti godalgoti vairākos V.I. Ļeņina pieminekļu
konkursos.
Oto Kalēja darbi
Mākslinieks –daiļamatnieks
1979. Gadā Rāmavas ciemata pagrabā uztaisīju daiļamata studiju “Lata”.
Kopš 1980. gada Ivars Kalniņš ir Tautas daiļamatameistars. Latvijas amatniecības kameras kokgriezējameistara diplomu jau atjaunotās neatkarīgās Latvijaslaikā viņš saņēma no tā laika prezidenta GumtaUlmaņa rokām.Sākot ar 1994. gadu strādā Latvijas Etnogrāfiskajā
brīvdabas muzejā.
Ražīgais meistars savā mūžā ir izgatavojis ap 40 000 koka karošu un ap 1000 koka skulptūru.
Ivara Kalniņa darbi
Mākslinieks –zīda
apgleznotājs
Dzimis 1955.gadā, Daugavpils
rajonā
Esmu dzimis 1955. gada 30. septembrī Daugavpils rajonā Vaboles ciema "Dubliniekos".
Līdz 8. klasei mācījos Vaboles vidusskolā, tad Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā stikla apstrādes nodaļā. Pēc tam Latvijas Mākslas Akadēmijā tekstilmākslas nodaļā, kuru pabeidzu 1980. gadā ar austu gobelēnu.
Mācību laikā iepatikās strādāt batikas tehnikā, apvienojot to ar tīru gleznošanu.
Darbi rodas pārdomu rezultātā par procesiem dabā, sabiedrībā, cilvēka apziņā.
Agrāk man darbos bija vairāk sīkdaļu, tie bija ilustratīvāki, tagad es jūtu vajadzību pēc
vispārinājuma, noskaņas, simboliem. Izstādēs sāku piedalīties 1977. gadā."
Vitolda Kucina darbi
Foto māksliniece -režisore
Elīna Ļihačeva ir aktīvi piedalījusies starptautiskās izstādēs, 2005. gadā galerijā "Ag7" bija skatāma mākslinieces personālizstāde "Kristians", viņa arī
bijusi izstādes "Rudens 2004" laureāte. Māksliniece lielākoties darbojas krāsu
fotogrāfijā, ar ziepjutrauku momentuzņēmumu estētiku fiksējot un atspoguļojot dažādus savas
dzīves notikumus un apkārt esošos cilvēkus. Līdztekus fotogrāfijai Elīna Ļihačeva veido arī
videodarbus. Elīna Ļihačeva ir aktīvi piedalījusies starptautiskās izstādēs,
2005. gadā galerijā "Ag7" bija skatāma mākslinieces personālizstāde "Kristians", viņa arī bijusi izstādes "Rudens
2004" laureāte. Māksliniece lielākoties darbojas krāsu fotogrāfijā, ar ziepjutrauku momentuzņēmumu estētiku fiksējot un atspoguļojot dažādus savas dzīves notikumus un apkārt esošos
cilvēkus. Līdztekus fotogrāfijai Elīna Ļihačeva veido arī videodarbus.
