Citation preview
un pirmoreiz piedalijas ari jauniesu or ganizacija
«Efraims».
Neuznemoties makslas kritika lomu, , un pamatlgu anallzi, varu
teikt - tas bi ja spilgts, raits un labi sagatavots uz vedums, ko
vienoja kopiga ideja par nedzirdigo kultOras speju pastavet un
atnstHies visas tas daudzveidigas iz pausmes.
Ja, daziem kolektlviem ir grOHbas ar paaudzu mai~u vai dzimumu
IIdz svaru pasdarbnieku vidO, bet tas pro cesu nekave un netrauce
progresam.
Jaunas sejas Bija prieks verot - tik daudz jaunu
cilveku uz skatuves (KC «RHausma" deju grupa, Liepajas muzikala
kopa, Valmieras melodziedataji, «Efraima» teatra trupa, «Alias»
u.c.). Pat smilte niesi soreiz uz skatuves izgaja lielaka skaita
neka parasti «<JOras tango»).
Nopietni un - pa jokam Pasdarbnieku saieti atnsHjusies ne
vien dalibnieku skaita, bet mainijies ari to saturs. No vienkarsiem
sadzives skeciem IIdz filozofiska satura eHdem un poezijai, lidz
muzikaliem uzvedu
miem - tads ir mOsu lauzu talanta apliecinajums.
Vispirms par nopietno, uz pardo mam aicinoso reizem - pat
satraucoso. Tadas vienmer ir «Alias» grupas dzies
mas - ka ma za apcere par kadu dZlves krustcelu, si tuaciju, kura
katrs varam nonakt: «Kars nay beidzies», «Kur milzu kal ni liekas
ma zi». SaviJ~oja dziesmas «Tu un es» jaunie izpildltaji Marija un
Vladimirs (Valmie ra), ka vienmer izturetas un elegantas damas
melodeklamacijas «Likte~a sOt nis» (Uga, Smiltene), «Dejo ar mani»
(Elvira, Daugavpils) . ROpigi iestudets bija ari ventspilnieces
R.Civkunovas prieksnesums «Mans berns».
Bet - visu ar meru! Koncerta virsrezisore LNS vicepre
zidente M.Piterniece bija pratusi sasta dH lidzsvarotu programmu,
kur krietna vieta tika ari smieklam un jokam.
Te nu soreiz ar pantomimam laurus plOca rezekniesi «<Dzlve
cietuma», «Palaidnigais pusaudzis»). SkatHaji vietam smejas, vederu
turedami. Si zetus komponejot pasi vai ari no TV red zeta
parveidojot, - ta skaidroja rezekniesi.
Ari daugavpiliesiem par IIdziga zan ra uzvedumu tika patiesa
skatHaju atziniba «<Diskoteka»). Valmieriesu «Amora bultas»
trapija tiesi mer~i kutinaja smieklu nervu.
Neparspejams bija U.Ozols (attela no kreisas) «Efraima» uzveduma
«Mi let nay greks». Prieks bija verot jaunie 5U dzivo rosibu un
aizrauHbu. Lai nu darbs trupa neapsiktu!
Pa kuru laiku? Atliek vien pabrinHies - kad, pa ku
ru laiku liepajnieki pamanijusies saga tavot tekstu, deju, vizuala
zi~a utt. tik plasu uzvedumu (<<Vella kalpi»). Darbs
tur ielikts pamaHgs, kas savukart veici na jaunpienakuso aktieru
meistaribu. Starp citu, atausa atmi~a valmieriesu Tobago.
Bet Kuldiga un «RHausma" prezen teja par ~ dienas tradicijam,
veltitus izgajienus.
Koris - ka Dziesmu svetkos
Koncertu verojosie arzemju vlesl vislielaka sajOsma bija par
apvienoto nedzirdigo kopkori nosleguma, kas izpildija «Kapec man
dziedat svesu dziesmu» un LNS himnu «8e, kur IIgo priezu mezi ».
Dazi no vi~iem atzina, ka tas patiesi bijis soks pozitiva nozime,
kad roku simti viena taktT veidojusi zimes. Neapsaubami, sajos
lielajos uzvedumos visvairak savil~ojosas ir kopkora dziesmas, kas
apliecina mOsu speks ir vienoHba.
Sk. talak «Atsauksmes» - B.lpp.
Pasakumu finansiali atba/stija Tpa su uzdevumu ministra
sabiedribas integracijas lietas se'kretariats.
Informacija atspogu/o LNS uzska tus un Tpasu uzdevumu ministra sa
biedribas integracijas lietas sekreta riats nav atbildigs par
saturu un izmantosanu.
«Uzsmaidiet sau/ej» Konkursa II karta bija jaatrod un ja
sakMo sadi teikumi: Saudzesim da bu. Lai za!o zeme Latvija!
Pareizas atbildes (ar nelielam varia cijam) soreiz saQemam 9
lasHajiem. Balvu - zurnala «Darzs un. Drava»
abonementu - izlozeja LNS vicepre zidente M.Piterniece. To sanems
Regina Pranca (Rezekne). '
Wzmanibu! Konkurss turpinas. II kMa jaatrod 6 vardi un ari no tiem
jaizveido sakarigs teikums. (8J Atbildes sOtiet I1dz
10.augustam.
----~--~------------------------------~------~---GU Specializdevums
«Virietis. Sieviete. L.idzsvars?» Nr.7
Mesun partneri
LNS projektii «KluSiiS ro kas» kii starptautiskle partneri
iek/auti piir~tiivji no Viicijas, Sioviikijas, Cehijas, kur arT
tiek realizeti Ildzigi Equal projekti nedzirdigo cilveku interesu
jomii.
000 Sadarbibas pamata ir visu 4
valstu projektos izvirzitais kopi gais mer~is - panakt pozitivas
izmaiQas valsts politikas, likum dosanas limeni savas merkaudi
torijas - cilveku ar dzirde; trau-' cejumiem - dzives kva/itates
paaugstinasanai, ipasi uzsverot sieviesu un viriesu lidzvertigu
dalibu visas dzives jomas.
VACIJA - uzsakta piasa programma skolotaju - instruk toru,
komunikacijas asistentu padomdeveju un gidu apmacibai darbam ar
nedzirdigajiem cilve kiem, lai palidzetu viQiem rast motivaciju un
jaunas iespejas ie saistei darba tirgu.
SLOVAKIJA - izveidota datu baze, aptaujajot nedzirdi gos un
pakalpojumu sniedzejus viQiem par nedzirdigo izglitibas iespejam.
Uz tas pamata pilot projekta ietvaros tiks gatavoti zimju valodas
tulki, instruktori un padomdeveji.
CEHIJA - tiek attistitas jau nas nedzirdigo izglitosanas me
todes. Datordizaina grafiku ap gOst 4 cilveki.
LATVIJA - paslaik tiek realizeti divi pilotprojekti - Vafmiera un
Rezekne, veikti eetri nedzirdigo mer~grupu petijumi, notiek
fikumdosanas izpete un situacijas apzinasana nedzirdigo iespejam
darba tirgO un profesio nalaja izgfitiba.
Aktivitasu mer~is - nedzir digo sieviesu nodarbinatibas vei
cinasana, darba un gimenes dzi yes savienosana, jaunu socialo
atbalsta formu ieviesana, izgliti bas un profesionalas karjeras
iespeju paplasinasana u.c.
Latvija ieradas partll,eri no Vacijas, Slovakijas, Cehijas
IIze Kopmane Janija sakuma Lat·vijas
NedzirdIgo savienIba uz Qema arzemju viesus projekta ({Klusas
rokas» partnerus no 3 arvalstJm. SaskaQa ar projekta planu trIs
dienas notika vairaki n"zlmlgi pasakumi: starp tautiska konference
KC ({Rltausma», 4 darba gru pu apspriedes, ka arl viesu /Jdzda/Jba
publiskajas ak tivitates. Tuvak par katru!
Starptautiska konferenee
Konferences dallbniekus par 9 Equal projektu realiza ciju Latvija
informeja Labkla jTbas ministrijas parstave, Equal noda!as
vadTtajas vietniece A.Smo!enska. Vi ~a uzsvera, ka galvenais un
kopTgais mer~is saja ES pro jektu grupa ir - sociali at stumto
un diskrimineto sa biedrTbas sla~u dzTves kva litates
paaugstinasana, ie viesot izmai~as valsts poli tikas ITmenT,
likumdosana. Nepieciesamas idejas, priekslikumi par jauniem so
cialo pakalpojumu veidiem, kas balstTti uz situacijas iz peti,
konkretiem faktiem un statistikas datiem. Turklat par to plasi
jainforme ne tikai likumdeveji un izpildvara, bet arT visa
sabiedrTba.
InvaHdu organizaciju apvienTbas "Sustento" va dItaja G.Anca
(atfela aug sa) informeja par ES nostaju un darbosanos socialas
poli tikas joma. Vi~a Latviju par stay Eiropas invalldu
lietu
komiteja. ES IImenT ir sa mera daudz pozitTvi ievirzTtu direktTvu,
piemeram, par no darbinatTbu, diskriminacijas noversanu, uz kuru
pamata ES katrai valstij jaizstrada savas programmas ar kon
kretiem pasaku miem. G.Anca \fanalizeja dazus piemerus, kur bQtu
jaievero cil i. ' " veku Tpasas va jadzTbas, .. $
transports, tele komunikacijas, TV parraides, medicTniska
palldzTba. Vi~a aicinaja aktT· yak darboties pret visiem in valldu
diskriminacijas gadi jumiem.
irzemju partner.. prezentacijas
Vacijas grupas vadTtajs V.Fries ar savu asistenti prezenteja
projektu Fairway - Taisnais cels, kas paslaik tiek realizets Vacija
un skar arT nedzirdTgo interesu sferu komunikacijas attTstTSanas un
nodarbinatTbas veicina sanas jautajumos. Tas pa
redz plasu programmu vai rakos virzienos: 25 skolotaju -
instruktoru sagatavosana, kuri palldzes nedzirdTgajiem rast jaunas
iespejas darba dzTvei; muzeju gidu - video zurnalistu gatavosana (
10
.. s__ Ii
cilileku) ; komunikacijas asis tentu apmacTba darbam ar
nedzirdTgajiem cilvekiem. Pedejais virziens ietver pia· su
apmacibas kursu (ap 800 stundu nodarbTbas): vacu valoda, vacu zTmju
valoda, psihologija, jurisprudence, socialaja darba, retorika, ko
munikacija, nedzirdTgo kullO ra, vesture, notiek praktiskas
treni~nodarbTbas saskars mei ar nedzirdTgajiem utI.
Siovakijas parstavis J.Laeoks informeja par to, ka finansialu
problemu del
ES PROJEKTI. ES PROJEKTJ. ES PROJEKTJ. ES PROJEKTJ. ES PROJEKTJ. ES
PROJEKTJ. ES PROJEKTI. ~~~~~~~~~~~~~~~~-----------
Va' S I-rn. dz/·mumul II-dzt!iesl-ba? I
Jiisu uzmanibai - tat vijas Sabiedriskas domas pe tijuma centra
aptaujas dati par to, ka Latvija cilveki iz prot dzimumu
lidztiesibas jedzienu.
41% no aptaujatiem uz skata, ka dzimumu IidztiesTba nozIme:
vienadas tieslbas, pienakumus un atbildlbu vT riesiem un
sievietem. Un ta arT botu vispareizaka definTcija pretstata parejam
(sievietes un viriesi ir vienfidi, sievietes un viriesi ir
ats~irigi, tapec katram savas tiesibas un pienakumi)..
Mineto pareizo atbildi snie gusi vienada skaita sievietes un
vTriesi. Lielakai dalai «vienadas tieslbas» asociejas pirmam kartam
ar darbu, darba attie cTbam, atalgojumu (ITdz 23%), mazak ar
gimeni (0,6%), likum dosanu vai attiecTbam sabied rTba
(0,4%).
Darba deveji atzIst, ka visuma parzina sos jautajumus (26 - 30%),
maz vai neko nezina (7%), bet ir arl tadi , kas nay dzirdejusi neko
un nay arl par to interesejusies.
Tomer darba deveji visuma labi informeti par likumdosanas normam
saisHba ar sievietes tiesibam izmantot berna kop sanas
atvalinajumu, darba vietas saglabasanu, atlaidem darba rezIma,
pielaujamiem jautajumiem darba intervijas, sludinajumos utI.
Sajos jautajumos labak orientejas valsts uZQemumu vaditaji, sliktak
- privata sektora.
Darba ~emeji - 65% at zIst, ka ir svarigi ieverot vie nadas
tiesibas darbavieta virie siem un sievietem. To gan atzist 1/5
vairak sieviesu naka viriesu.
Kopuma - par aktualu dzimumu IIdztiesTbas problemu uzskata 61%
uZQemumu (kuros strada 50 un vairak darbinieku).
atliktas dazas aktivitates, bet aptauja notikusi divam grupam: 1)
padomdevej'iem un zTmj'u
valodas tulkiem - pamatskolas, vidusskolas, augstakas macTbu
iestades un organizacijas, kas
d k I ' d . pie ava pa apOjumus ne Zir
digajiem: 2) aptaujati cilveki ar dzirdes traucejumiem - skoleni,
studenti un citi :
Balstoties uz aptauja iegO tiem datiem, tiks izstradata ap macibu
programma zTmju valo das tulku, instruktoru un pa domdeveju (40
cilveku) sagata vosanai. Tas bOs pilotprojekts, jaunajam macTbu
gadam sa koties.
Cehijas projekta «Karava na» arT ietvertas jaunas nedzir dTgo
izglTtosanas idejas. Cetri cilveki apgOst datordizaina gra fiku.
Partneri izjOt grOtlbas ar apmacTbu nedzirdigo cilveku iekartosanu
darba. Cehu puse informeja par finansialam un administresanas
problemam sava projekta.
Latvijas projekts «Klusas rokas» arT ietver ITdzTgu ideju
nedzirdTgo, it Tpasi sieviesu no darbinatlbas veicinasanu, viQu
darba pienakumu veiksmigu savienosanu ar gimenes dzTvi, jaunu
socialo pakalpojumu vei dosanu, moderno tehnologiju plasu apguvi,
izglTtTbas un profesionalas karjeras papla sinasanu utt. Par
projekta gaitu informeja ~,Pavlins .
Barba grupu allspriedes
"Divas dienas Valmieras viesnTcas "Wolmar» konferen cu zale notika
cetras darba grupu apspriedes. Sava starpa dazado projektu
parstavji no 4 valstlm dzi!ak analizeja situa ciju katrs sava
valstT, uzklausTja kolegu pardo mas un ieteiku mus talakam
darbam,vienojas
par kopTgiem planiem nakotne.
tuacija un arT pasreizejas iespe jas (cilvekresursu,
finansialas,
politiskas), lai sasniegtu kopTgomer~i _ nedzirdTgo dzives kvali
tates bOtisku izmaiQu. Nodarbi natlbas veicinasanai nepiecie sams
nodrosinat nepartrauktu izglltlbas procesu _ nedzirdi
kopTgu deklaraciju no visu val stu iesniegtiem priekslikumiem un
idej'am nedzirdTgo integra
cijas, komunikacijas, nodarbi naHbas, izglltlbas utI. jautaju
mos. Tas nebOs oficials doku
.ments naudas plepraslSanai savam valdibam, bet ieteikums socialas
politikas turpmakai vir zTbai.
Tika precizetas arI turpma
gajiem japrot ne tikai lasTl un rakstTt, bet jamak ari saprast iz
lasito, tapec pec skolas beigsa nas vel loti daudz talak jama
cas, jaapgOst amati , kvalifika cijas, lai ieQemtu noteiktu vietu
sabiedriba.
Nepieciesami augstas kva lifikacijas skolotaji un padom deveji ar
zImju valodas prasmi un speju motivet savus audzek QUs uz macibam.
Valstij jano drosina sis iespejas macTties.
Ja nay iespeju uzreiz ap macit visu nedzirdTgo sabiedrT bu, tad
japrot saskaiUt un izvir zTl no tas vidus lielako vertibu
talantTgas personTbas, kas vei cinas talakas attlstTbas proce
sus. Tads bija vienas darba grupas secinajums.
Kopigie pUini Projekta vadTbas grupa no
lema: Vacijas kolegi gatavos
kas tiksanas. Planots, ka sep tembra nogale studiju vizTte Latvija
ieradTsies vacu grupa, bet Latvijas grupa 6. - 9. no vembrT dosies
uz Siovakiju.
Publiski pasiikumi
Ka vienmer, viesus uZQe mot, tika padomats arT par viQu iespeju
iepazTt tuvak gan RTgu, Siguldu, Valmieru (ekskursijas), gan verot
nedzirdTgo sabiedrT bu kopuma (kultOras nama Valmiera).
======~====~==~~==~
Tajas notiek projekta realiza cijas gaitas apspriesana, uz
devumu un mer~u precize sana, ka ari vertiga pieredzes apmaifJa
par to, ka kura valsts rupejas par saviem cit vekiem ar ipasam
vajadzi bam. No sadas informacijas var smelties idejas, pec ka
tiekties, ko noverst, mainit, uzlabot.
JOsu uzmanTbai Valmieras pilotprojekta darba grupas uzzi
natais Vacija, Potsdama- par skata veida, par dazadiem jau
tajumiem.
Nedzirdigo iespejas iegiit izglitibu
Bernudarzs ir (visiem ber niem kopejs, neizdalot bernu ar Tpasam
vajadzTbam). Taiak se ko izvele - integreta skola (ko pa ar
dzirdIgajiem, bet atse-
ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES
PROJEKTI. ES PROJEKTI.
--------------------------------------------------------~~ vis~as
klases), nedzirdigo skola, vajdzir digo un nedzirdigo skola,
visparizglitojosa skola. Pec tam teoretiski nedzirdigie var apgOt
jebkuru profesiju, kadu velas. Ir cetri profesionalas izglltlbas
centri nedzirdi gajiem, kuros piedava - 40 profesijas. Tas nozime,
ka var iegOt profesionalo izglltlbu gandriz jebkura specialitate:
vispirms ne dzirdfgais atrod darba deveju, iziet praktis ko
apmacTbu, tad dodas uz specialas izgli Ubas skolu, kur apgOst
attiecTgajai speciali tatei paredzeto teoriju.
Daii 'aktn Agrak popularaka profesija nedzirdf
gajam sievietem bija zobu tehni~is. Ta bija arT viena no labak
apmaksatajam profesi jam. Paslaik cilvekiem zobi k!Ost veselaki,
pieprasTjums pec Sis profesijas samazinas. ArT pasas nedzirdTgas
sievietes aizvien vai rak izvelas profesijas, kuras tiesi jakomu
nice ar cilvekiem, jabOt sabiedrTba. Daudzi nedzirdTgie strada par
skolotajiem nedzirdT go vai vajdzirdTgo bernu skolas. Sadas skolas
macas lidz 10 stundam diena, sko lotaji vi~us maca divas mai~as.
Pamat skola skolenam jamacas 10 gadi.
Ja nedzirdTgais velas mainTt profesiju, viQs dodas uz darba biroju,
kas palTdz ap gOt citu profesiju un atrast jaunu darbu. Bet ne
visi so pakalpojumu izmanto, biezi vien tiek gala pasi.
Nodarbinatiba Vacija strada apmera 75% nedzirdTgo.
No tiem, kas nestrada 5 - 10 %to nevelas darTt; "istie»
bezdarbnieki ir 10 - 20%. Nedzirdigo, ka arT citu invalTdu
pieQemsanu darba veicina darba devejiem noteiktas obligatas kvotas,
tas ir, obligati nodarbinato invalTdu skaits. Ja uznemuma ir vairak
ne ka 15 stradajosie, 5%' darbavietu jarezerve cilvekiem ar
invaliditati. Ja sadu darbinieku nay, uZQemums menesi maksa 250
eiro menesi izlidzinasanas naudu, kas tiek no virzTta cilveku ar
invaliditati apmacTbam, darba iekartosanai, nevalstisko organiza
cijas darbam utt.
Ja liek ieverota dzimumu un cilveku ar un bez invalidilates
proporcija 50 : 50, valsts pies~ir ikgadejas neatmaksajamas
dotacijas. Piemeram, cilvekiem ar invalidi tali piemaksa
kvalifikacijas celsanai jeb arT kompense naudas izteiksme piemaksu
pie atalgojuma, ko cilveks ar invalidilati reali nopelna, lai
kopeja sa~emta summa ne botu mazaka ka IidzvertTgu darbu slradajo
sam veselam cilvekam ar augstakam darba spejam. Piemaksa var
sasladit ITdz 2000 eiro menesT alkarTba no darba specifikas un
kvalifikacijas.
Valsts pabalstu sistema Pabalstus maksa tikai berniem ITdz 18
gadu vecumam. Valsts pabalsts ir 250 eiro
. menesT, bet katra pasvaldTba pec savam iespejam var piemaksat
(piemeram, Bran denburga - 82, Berline - 117 eir~, bel ir vietas,
kur nepiemaksa neko) . Pabalstus maksa gadTjumos, ja berns
piedzimis ne dzirdTgs vai tads k!uvis lidz 7 gadu ve cumam.
NedzirdTgie Vacija uzskata, ka valsts albalsts ir pietiekams: ja
pals cilveks grib vi~s var labi dzTvot. Problemas ir tapat ka
visiem, bel nekadu diskriminaciju nedzir dTgie neizjOt. ArT
nedzirdTgas sievietes ne jotas diskriminetas, kaut arT atsevis~i
gadi jumi, protams, verojami. Nedzirdigas sie vietes parasti ir
loti aklTvas, bet vTriesi mierTgaki, allurigaki.
Lielakas problemas Lielakas problemas ir komunikacijas
nodrosinasana ar Tpasiem specialistiem, sevis~i - arstiem ull.
Nedzirdfgie vislab- . pralak apmekletu arslus, kas prot zTmju
valodu, lai nay jaizmanto starpnieks, kas ir apgrOlinosi gan
fiziski, gan materiali, gan arf psihologiski. Jebkura joma, kas
saistita ar cilveka personTgo dzTvi, bOtu jabOt iespejai iztikt bez
tulka - starpnieka.
Liik, daii gadijumi! Nedzirdfgas sievietes pedejos gados
loti daudz veic kosmetiskas operacijas (Iiek implantus, nosOc
taukus utml.). Diemzel sT velme k!Ot skaistakam velak izsauc daudz
veselibas problemu, kas jarisina ar tulka palTdzTbu. Sads
pieprasTjums pieaug, lai gan ir maksas pakalpojums.
~oti daudz problemu ir cilvekiem ar kohlearajiem implantiem.
Jaunakie peUjumi liecina, ka tie patiesi palidz tikai nelielai
dalai nedzirdigo. Bet, la ka valsts apmak sa un reklame to
ievietosanu loti daudzi nedzirdigie steidzas to izmantot, un tas
ra dTjis visai b9dTgas sekas. Ir bijusi dzivTbai bistami un pat
letali gadijumi, kad cilveka organisms implantu nepieQem.
Problemas ir arT ar izglitibu, jo tiem bar niem, kam ir implanti,
vairs nelauj macHies un lietot zTmju valodu , kas ieverojami sa
mazina komunicesanas spejas. Rodas arT personTbas identitates
problemas, jo sadi cilveki vairs nejOlas ka dzirdigie, bel nay arT
piinTgi dzirdTgi.
Valsll ir tikai 250 serlificeli zfmju valo das tulki, bet, lai
nodrosinatu kvalitativu pietiekamu komunikaciju, vajadzetu 9000.
Situaciju uzlabo tas, ka daudzi socialie un citi darbinieki prot
zTmju valodu, lai arT nay tulki. Kops 2004.gada tiek pieprasTts,
lai zimju valodas tulkam bOlu augstaka izgli tiba. So profesiju
var apgOt 4 augstskolas, bet ikdiena daudzus darbus varetu veikt
arT cilveki, kas valodu apguvusi kursos, tomer ka tulkiem stradat
viQiem netiek lauts. Udz ar to esosie tulki ir parslogoti.
Ari Vacija nedzirdTgajiem jauniesiem nay viegli apgOt augstako
izglTtibu. Tomer tas tur daudz vieglak neka, piemeram, Lat vija,
jo valsts sedz -.50% no tas summas, kas nepieciesama individuala
tulka algo sanai. Palidz arT studentu korporacijas, tiek vakti
ziedojumi, pieaicinati brTvprallgie.
NedzirdTgam sievietem ir Tpasi krTzes cenlri , kuros var meklet
palidzTbu, ja rodas problemas gimene. Tad vi~am tiek pieda vats
patverums uz laiku tada vieta, kas vTram vai citiem gimenes
10cekJiem netiek izpausta.
Uz.,emejdarbiba Vacija nedzirdTgo dibinatu privatfirmu ir
loti maz, tomer p9deja laika to skaits pama zam pieaug. Parsvara
nedzirdTgie, kas ve las un spej darboties biznesa, strada ka
pasnodarbinatie, individuali. ViQu veidotas firmas pamata saistitas
ar nedzirdTgo klien tu apkalposanu. Berline ir divas zTmju valo
das firmas, kas piedava ganapmacTbu, gan tulka un dazadus citus ar
zTmju valo das izmantosanu saistitus pakalpojumus. Ir vairaki
nelieli nelegali uZQemumi, kas pa mata nodarbina nedzirdTgos un
neregistre jas, lai izvairitos no nodoklu maksasanas.
Komunikacija, informacija NedzirdTgo biedribas Vacija un
Latvija
darbojas loti IidzTgi. UdzTgas ir arT pieda vato pakalpojumu
shEimas : informativais atbalsts, palTdzTba dazadu problemu risina
sana. Izbrinu Latvijas pusei radTja fakts, ka atbildTgie darbinieki
slikti parzina ne vien Eiropas, bet arT savas valsts un regiona
vesturi un geografiju. Lai uzzinatu, cik ie dzTvotaju dzTvo viQu
pilseta Potsdama un visa rajona, - atbildes tiek mekletas inter
neta. Abpusejas sarunas notiek nedaudz smagnejak, jo viQi lieto
tikai vacu zTmju va lodu un ir pilnigi nedzirdigi, tomer sapras
ties izdodas.
Latvijas grupai bija iespeja iepazities ar Alternativas
integracijas un komunikaciju centru Berline, kas darbojas tris
gadus. Tam ir pieci galvenie darbTbas virzieni: o Albalsls
nedzirdigo gimenem (bezdarba gadijumos, iecelojusajiem imigranliem,
ber niemu.c.). Cenlra slrada logopeds, piedava valodas korekcijas
nodarbTbas, ka arf palfdz veikl skola uzdolos majas darbus; o Zfmju
valodas attfstfba un popularizacija; o Komunikaciju cenlrs (palfdz
nedzirdf gajiem veikt telefona sarunas, noformet daza dus
dokumentus; o Inleresu grupas (dazadi pulciQi barniem
vispopularakais ir lealris. NodarbTbas bar niem un jauniesiem ar
kohlearajiem implan liem. AklTvas ir dazadas sieviesu grupas: no
liek nodarbfbas grOlniecem, inleresu pecpus dienas u.c.) . Sajos
pulciQos cilveki alplauksl, brivi darbojas, ce! savu pasapziQu ; o
SadarbTba slarp klubiem. ..
ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES
PROJEKTI. ES PROJEKTI.
~--------------------------------------------------------------«Pieredze
Vacija>>. draugLKluba darbojas arT viena dzirdTga NedzirdTgie
viens otru atbalsta, ne Siikums 4. Ipp. sieviete, kas iemacTjusies
zTmju valodu tikai skauz, ja kadam klajas labak, gluzi otradi -
Nedzirdigie un dzirdigie tadel , ka ta var Tsak un emocionalak
izteik slave viQus un lepojas ar so faktu. Vacijas
Bija arT tiksanas nedzirdTgo sieviesu ties.' Bet kopuma dzirdTgie,
vajdzirdTgie un nedzirdfgie noteikti priecasies, ja Latvija kluba.
Uz to atnakusas 15 sievietes. Notika nedzirdTgie sadarbojas loti
maz. Uzskata, atrak tiks sasniegts tas sociala nodrosina
draudzTgas sarunas pie kafijas tases par ka katrs pieder savai
minoritasu grupai un juma ITmenis, ko viQi panakusi 20 un vairak
gimenes, sadzTves, profesionalajiem u.c. parsvara komunice un
sadarbojas tikai ar gados. jautajumiem. Divu stundu laika klOstam
labi sev ITdzTgajiem.
Nedzirdigo situacija Slovakija-
Tuvak par to, ka dzivo un jOtas ne tlzlrdigle cilveki Slovakija,
stasta viens 'no viesiem Riga starptautisko aktivitasu koordinators
slovaks J.Lacoks (atfela no labas). Vinam gimene ir nedzirdiga
meita '(22), kur~ apguvusi amatu, bet nevar at-rast darbu.
Nav liela optimisma Par nedzirdTgo izglTtosanas un
karjeras iespejam jaruna objektlvi un bez parlieka optimisma. Sen
zi nams, ka nedzirdfgiem grOtak pa dodas lasTsana (izprotot
tekstu), arT rakstTtprasmi pietiekami spej apgOt nedaudz. Tapec
laika gaita tiesi vi Qiem izveidojies noteikts amatpras mju loks,
kas viQiem pieejams ap gOsanai un lietosanai turpmakajai dzTvei,
un tas bOtu: suveji, apav nieki, audejas, atsledznieki,
santeh
ill~~~~rtnerikcmte;n;;;~~""""~r~=, cilveku
'-------"--'ni~i, celtnieki, galdnieki, frizieri, pa vari,
apkopeji, darznieki.
legOl labu darbu pec skolas beigsanas ir grOti tapec, ka gan
sabiedrfba, gan kon kreti darba deveji ir neatsaucTgi, turklat
nedzirdigie nespej objektlvi pasi sevi no vertet, ir parak augstas
domas par sevi un tapec ierobezo savu attfstfbu un varesanu, jo
talak nemacas. Turklat dala pat nebeidz visparejo skolu.
Tulku un skolotaju triikst Sada grOtaka macTbu procesa it
ipasi
liola nOi!imo bOtu ol(Olotajiom un tull(Qm , turklat abos amatos
labi japarvalda zTmju valoda. Bet kas notiek Siovakija?
Skolotaji
reti kurs mak stradat, "runat» ar nedzirdT gajiem berniem, neprot
zTmju valodu, tur klat arodskolas (un visas citas) trOkst tulku.
NedzirdTgais students - tas liels iZQemums parejo vidO, jo arT
viQam jaiztiek bez tulka. Vienkarsi trOkst tapec, ka darbs ir
slikti ap maksats. Nu, sakiet, kadas zinasanas var iegOt sada
ce!a!
Par pakalpojumiem un $ocialo nodrosinajumu
Teoretiski - tulka pakalpojumus bez ie robezojuma un bez maksas
var izmantot jebkurs nedzirdTgais, kam vajadzTgs. Prak
pensiju saQem - 50% apmera no I grupas invalTdu pensijas ( ap 100
eiro menesT). Ir specialas kartes cilvekiem ar veselTbas
traucejumiem, kuras uzradot par brTvu var braukt pilsetas
transporta, par puscenu arpus tas, apmeklet letak sporta zali,
baseinu, kultOras pasakumus utt.
.Ja strada nedzirdigais Nesen Siovakija pieQemusnabu liku
mu: firma uz 20 darbiniekiem janodarbina 1 invalTds. Ja ta nay, tad
jamaksa sodanau da. Tacu ari sis likums nedarbojas. Darba deveji
labak maksa neka pieQem darba
ar veselTbas trau
tiski - tas nay iespejams, jo pasu tulku vienkarsi nay!
Pasreizejais projekts it ka uztausta problemu un virzas uz
nedzirdfgo palTgu asistentu gatavosanu, kas palTdzes nedzir
dTgajiem iek!OI darba tirgO.
Siovakija ka otraja valstl tOlTt pec Zviedrijas oficiali atzTta arT
zimju valoda ar iespejamo pielietojumu visur, kur tas ne
pieciesams nedzirdTgam cilvekam. Tacu daudzviet to neievero, kaut
vai TV, socialas iOGtD.doG, profociono.lo.c ol'.olo.c utt,
Kas Siovakija valstl panakts? NedzirdT gie cilveki atzTti par
darbaspejfgiem, bet
cejumiem.
AHieksme Ta ir valstl aktualaka
problema - ka mainTt sadu attieksmi? Jateie, ka to vei Gina
vispareja sabiedrTba valdosa neiecietlba, labaka gadTjuma -
vienaldzTba un atsvesinatlba. NezelTgs ir sis laiks, kas ne!auj
lolot ilO zijas. Uz lietam jaskatas reali.
Tiesi tapec gudrakie, uZQemTgakie nedzirdTgie me
gina veidot savu gimenes biznesu un karjeru sava vide (nedzirdTgo
skolas, centr~s utt.).
Asociacija cilvekiem ar dzirdes traucejumiem
Apvieno tikai nelielu cfa!u no visiem val stl esosiem cilvekiem ar
dzirdes traueeju miem. Turklat tagad ta arvien vairak sada las
mazakas organizacijas. Biedru naudas nay obligatas, brTvpratigi
maksajumi 0.50 1 EUR. SadalTsanas rezultala mazinas arf
D.30ci~cijM ~p6k~ un iol e: ~lllti ~<:I.uitiLlI iud., ka arT
atbalsts no valsts puses finansejuma veida.
izvirzTtam mer~im. Nometnes pirmajas dienas nodarbTbas
apguvam un macTjamies vispar sastadit nelielus biznesa planus, bet
vakaros katrs
Ka ulsakt veiksmigu biznesu un ka vadit projektus...
veidojam savu sapQu biznesa planu, ko Sandra Gerenovska nedzirdlgo
elestlgam darba formam» diena prezentejam parejiem. Man
prieks,
EQUAL projekta ttKlusas rokas» ie risinajas tematiska nometne
JOrmala. ka visiem izdevas sagalavot savus maza ,tvaros no 15. lidz
19. maijam sadarbiba NodarbTbu programma tika ietvertas biznesa
planus. Jateic, pirms tam ne .ar Socialas integracijas centru
pilotpro temas "Ka uzsakt veiksmTgu biznesu» un varejam
iedomaties, cik daudz naksies jekta (tiT iespejas depresivajos
rajonos «Ka vadTt projektu .. , albilslosi pilotprojekta macHies un
stradat, lai kaut ko tadu da..
_..;E;;.:S;;..:.P:..:;RO;;;;u;;.:E;;:.K.;.:T..:.;I.;..;E;;;;S;;..:.PR:..:;OU;;;;;;.:E;;:.K:.;T.:.;I...;E;;.:s;;..:.m:..:;o;;.;u;;.:E;;.K;.;.T.:.;I...;E;;.:S;...;..;m~O;.;;J;.;;E;.;.K;.;.T.;.;.I...;E;.;;S_P_~..;O;.;;u..;E.-K-.T;.;.1...;E;.;;S_P_R..;O;.;;u..;E.-'<.-.T;.;.1...;E;.;;S__m~O;.;;J;.;;E;.;.K;.;.T.;.;.I.--I[l]
botu. Visi nometnes dalIbnieki tika sadaIHi
divas komandas pec biznesa planu mer ~iem. Iznaca interesantas
komandas: vien -liela SIA komanda, SIA «Rezeknes reha bilitacijas
sporta centrs»; bet otra komanda - SIA «Liela». Seminaros temas
bija sarezgitas
Dazi ar tadiem jautajumiem saskaras pirmoreiz, bet kopIgiem spekiem
tikam ga la. Par centIbu macIbas mums macIbu centra uzdavinaja
lielisku disku - «Biznesa planosana brIvajam tirgum». Nometnes pe
dejas dienas abas komandas ar uzsakto un sagatavoto materialu
biznesa joma ~eras pie projektu vadIsanas. Nacas svM, ka un kur
sasniegt savus mer~us biznesa joma, kada Eiropas fonda iesniegt
finansejuma pieprasIjumu.
Projektus prezentejam. Nobeiguma kartojam «eksamenu»: bija
jaizpilda projek ta pieteikuma veidlapa. Kopa nobildeja mies,
sa~emam sertifikatus, davanu CD ierakstu «Mer~orienteta projektu
vadISana un logiskas struktoranalizes metode·· (LSAM) un lektores
Ligas velejumus, lai biznesa plani un projekti izdodas. Semi nara
dalIbnieki ieguva daudz dzIve svarI gas un noderIgas informacijas,
paplasinaja savas zinasanas un izglIUbas IImeni.
Lai no visai sarezgnam temam mazliet atpotinatu galvas un fiziski
atpOstos, tika organizeti relaksacijas un rehabilitacijas pasakumi.
Vairaki no seminaristiem sadu prieku baudIja pirmoreiz, un 1as
paliks vi ~iem atmi~a vel ilgi.
Pateicos SIC darbiniekiem par laipno uz~emsanu un nometnes
dalIbniekiem par izturTbu. Novelu visiem nakotniS bOt dro siem un
realizet savus sap~us.
Jelena ,Janevica: Seminara man joti patika, jo ieguvu in
teresantu informaciju par komercdarbibu un projektu vadisanu.
Diemiel esmu krievu
( li.viets - tuvPlana)
Zinaida ir nedzirdiga. Tacu komuni kabla. Sauraja virtuve,
visamsakot ies tikulet, knapi pietiek vietas. Zinaida pie
dalijusies petfjuma par nedzirdigu sie viesu problemam darba
tirgii.
Pasaule bez skanas ZinaTdas dzimtas saknes ir Ballkrievija.
Turp pie mammas, braliem un masam vina reizi gada aizbrauc. ZinaTda
piedzima dzir dIga, bet divu gadu veeuma, bara ejot uz pirti,
lielie uzreiz nepamanIja, ka maza Zina
tautibas, tapec bija griiti izprast sareigito informaciju latviesu
valoda, paldies gru pas biedriem un tulcei Tel mai par
partulkosanu zimju valoda. Man joti patika relak sacijas pasakumi,
joti laip nas SIC darbinieces. Sap r;oju nakotne velreiz pieda
lities sada nometne.
Vita Kravale: Es sada seminara pie
dalijos pirmo reizi. leprieks vlspar ne sapratu, kas ir bizness un
kas ir projekts. Pateicoties lektorei Ugai un vir;as uzdota jiem
pastavigajiem darbiem daudz ko uz zinaju un noskaidroju.
Seminara papi/dinaju savas zinasanas, kadreiz dzive noteikti
noderes. lei, bija maz briva laika un neizdevas vairak bOt pie
jOras. Patika arstnieciskas procedOras, pec tam tam tik viegli.
Vadims Visnakovs:
Sakuma piedalitles nometne ta ka ne piekritu, tamer beigas izlemu
par labu tai nedeja man bija briva. Tagad saku paldies Sandrai
par piedavajumu, jo lietderigi pa vadiju laiku, ieguvu daudz
informacijas par biznesa plana noformesanu, par to, ka sa gatavot,
pec tam vadit projektus. MOs labi aprOpeja SIC darbinieces
arstniecibas pa sakumos. Jpasuma ieguvu lietderigus dis kus:par
projektu vadisanu un par biznesa planosanu brivajam tirgum. Tagad
brivaja laika varesu papildinat savas zinasanas ar to
palidzibu.
Ilona Fomina: Esmu piedalijusies daudzos semina
ros, bet sMa - par projektu gatavosanu un komercbiznesu es
pieda/ijos pirmoreiz. Seminara uzzinaju daudz par to, ka uzsakt
savu biznesu. Paldies nometnes organiza toriem par arstnieciskam
procedOram. Atgriezusies majas, jOtos atspirgusi no
ikdienas un varu atkal no jauna ~erties klat pie darba.
Elvira Caika: Patiesam noderigas macibas! Vel jau
zinam maz par to, ka vakt materialus, sa kartot tos, lai gatavotu
projektu pieteikumus finansejumam un veiksmiga projekta uz
saksanai. Saja zir;a ar materialiem nu esam nodrosinati.
Piecas dienas faktiski ir par maz, lai apgDtu visu nepieciesamo
labu projektu ra disanai. Tomer paldies grupas vaditajai Sandrai
Gerenovskai par uzr;emibu, kom plektejot so grupu, ka ari visa
projekta "Klusas rokas» raditajiem un ES ka ta fi nansetajai par
so mums doto iespeju macities.
Laima Karlstrema: Jau pagajusaja gada piedalijos tema
tiskaja nometne, kur apguvam projektu ga tavosanu, sogad radas
iespeja vel vairak papildinat zinasanas saja joma. Ar semi nara
norisi esmu apmierinata: bija intere santi gan klausities, gan
diskutet, gan pi/dit majas uzdevumus vakaros, kad visi kopa
apspriedam, ka pareizi risinat izvirzitos jau tajumus projeklu
VacJi~allaS darba. Sandra Gerenovska ka pilotprojekta vaditaja bija
loti neatlaidiga, reize ar izpalidziga tiem, kam visvairak
vajadzeja padoma. Nu vi suma bija interesanti, kaut ari grDti, bet
zinasanas projeklu joma ir paplasinajusas.
iekritusi vanna. Bija ziema un Odens ledus auksls. Tas sagajis
ausIs.
Kadas tik slimnIcas ZinaIda nay bijusi - Ukraina, Ballkrievija,
Maskava. Neviens nespeja palidzet. Tagad, kad roku pieliek pie
lelevizora vai radio, vi~ai s~iel, ka dzird arI ska~u. Tacu
iespejams, ka las ir tikai apmans no radItas vibracijas.
Tacu dzirdes IrOkums nebija s~erslis norm alai dzIvei. ZinaIda
Baltkrievija pabei dza vidusskolu, apguva eleklri~es pro fesiju .
ZinaIda rada albumu ar kazu bildem. Ar vIru vi~a iepazinas skola,
vi~s arI bija nedzirdIgais. Abi stradaja, kraja naudu.
VIra veemami~a bija jelgavnieee, tapee gimene no Baltkrievijas
pareelusies uz Latviju, jo Ie padomju laika bija lielakas
iespejas samekle! darbu. Te piedzima deli - Andrejs un Andris.
Puisi ir dzirdIgi, ne kadu problemu. ZinaIda ir jau vecmami~a.
VIrs gan to brIdi nesagaidIja, jo pirms pie eiem gadiem nomira ar
vezi.
AkUva un energiska bOdama, ZinaIda bedam ne!ava va!u un pirms paris
gadiem, ieliekot sludinajumu avIze «KopsolI», ie pazinas ar kadu
kungu no Daugavpils pu ses. SaraksUjas, satikas un
appreeejas.
Tagad ZinaIda laviere starp RIgu un Daugavpili. Kad ZinaIda
ir-DaugavpilI, ve eakais bralis Riga seko, ka mazajam bralim
klajas. ZinaTda taja laika DaugavpiII rok, ra ve un apstrada vIra
piemajas darzi~u. Ko pa ar vIru vi~i labprat ar velosipediem vai
slepem apee!o tuvako apkartni, jo jaunI~
ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES
PROJEKTI. ES PROJEKTI. ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~--
«Vajag tik darba!» darba birzu. ka vi~i, veeaki, bija nedzirdigie.
Dels ma- Sakums 7. /pp. Planu un normu izpildija, vel kolegiem
eijas latviesu skola. Zinaida ar viru einijas, abi sportojusi. Kas
kaitetu nedzivot? Bet palidzeja. No sakuma maksaja 60 latu, bet lai
berns paliek skola. Tulku toreiz ~emusi Zinaida grib but soeiali
vajadziga. "Brivdie- tad arvien mazak, bet darba stundas palika no
nedzirdigo biedribas. Tagad viss ir nam daudz jaukaka garsa ir tad,
ja tas ir aizvien garakas. Sa~emot 28 latus menesi, kartiba.
nopelnitas ar darbu!» - ta vi~a doma. Zinaida esot raudajusi. No
smaga darba bi- Zinaida stasta: "Ar nedzirdigiem varu
ja iekaisusi pirkstu gali, kajas gumijas za- parunat par dzivi, par
problemam. Jauna Siradaju, vien nerunaju bakos izsutusas, jo eeha
bija mitrs. Paze- paaudze gan ir savadaka. Vi~iem kontakti
"Tas, ka esmu nedzirdiga, nemaz nay mojosi. Tacu darba devejs
teicis - ja nepa- veidojas ar datora starpnieeibu,» stasta Zi
tragedija. Esmu stradiga, vienigi nevaru tik, ej projam. Slimibas
lapu nemaksaja. naida. Kada ir eilveku attieksme uz ielas? parunal.
Varbot kads tiesi botu prieeigs, ja Arsts grozija galvu -
nevajadzetu tada dar- Bez saubam, kad divi nedzirdigie saru
kolegis blakus neruna?» saka Zinaida. ba moeHies. Bet naudu
vajadzeja delam najas, ir cilveki, kas blenz. Ir tadi, kas no
«Apkopejai, trauku mazgatajai, fasetajai un skolai. Ar
invaliditates pensiju ir par maz. versas. "Ne, mus tas netrauee.
S~iet, ka vel daudz eitam profesijam tacu svarigi ir Daudzi saka -
ar to pietiek. Vi~a sa~em dzirdigajiem musu intensiva zestikulesana
darboties ar rokam .Acis man ir verigas, ro- pensiju _ 73 latus.
trauee,» smejas Zinaida. Vi~a pati komu kas speeigas.» nieesana
problemas nesaskata. «NevaJ'ag
. . d' Z' -d' boo Mazliet iecietibasVeI plrms cetnem ga lem Inal al
IJa kautreties, vienmer kads atrodas, kas darbs, vi~a stradaja
mizosanas eeM sak~u «Nevienam negribas ar nedzirdigu eil- megina
palidzet,» vi~a skaidro un stasta tiriSanas firma. Zinaidas
uzdevums bija no- veku pi~~ereties. Darba devejam nay laika par
Ziemelu rajona soeialas nodalas izpa tirit darze~us, lai pee tam
tos fasetu un savas velmes izteikt rakstiski. Lai gan ta- lidzibu,
par pretimnaksanu dela skola. pardotu lielveikalos. "Tas domats
aiz- gad pa rokai vienmer mobilais tairunis, kur Zinaidai bija
ka~is, kas driz vien aptve nemtiem vai slinkiem cilvekiem, kuri
vakara uzsist informaeiju,» skaidro Zinaida. ris, ka saimnieee
nedzird. Ja vi~s gribeja negrib mizot kartupelus,» vi~a zestikule-
Darbu vi~a mekle gan eaur pazi~am, tikt ara, tad nemaz velti
ne~audeja, bet ga dama stasta. Zimju valoda krieviem un gan lidzi
par tulku ~emot kaimi~ieni San- ja klat un ar ~epu bakstija. Kad
gribeja tikt latviesiem atS~iras, bet atri vi~a pielago- dru. Ari
dels Andris ir lielisks paligs. Pirma istaba, iemaeijas nevis pie
durvim gaidit un jusies. Zinaidas valoda tomer ir krievu klase zens
atstats uz otru gadu, skolotaja skrapeties, bet paradijas pie
virtuves loga. valoda, kas ari mazliet sarezgi saprasanos. teikusi,
lai liekot paligskola. Zinaida liekas, No laikraksta Diena Toreiz
darbu Zinaida Camane atrada eaur ka tada attieksme varetu bot
bijusi tapee,
Atsauksmes. Vertejumi. Pardomas' Par fBstivalu lasiBt..• I. - 2.
Ipp.
Arzemju viesi, verojot festivala narisi, pozitlvi verleja faktu, ka
skatltaju cc.mazaja Latvija» ir tik daudz tm ka to vidu ne mazums
gimefJu vecaki ar berniem.
J~lUks pasakums - tads ir vienpraligs visu aptaujato skatTtaju
atzinums. Un ari to, kurus "KS» neuzklausija, jo pec koneerta tik
daudz smaidu un liksmas sejas bija visapkart. LOk, dazi
izteikumi!
Valerijs Garnis, Kuldiga Valmieras "Amori» bija labi,
atbilstosi
ES standartiem! Ari Rezeknes joki. Zinu, ka vienmer bOs kaut kas
tads, kas patiks. Tapec obligati esmu visos Nedzirdigo
dienas koncertos un festivalos.
Janina Birgele, Kuldiga Man patiesi grOti izveleties labako
prieksnesumu. Visi rOpigi, ar mileslibu gatavojusies. To pasu
jasaka par visiem ieprieksejiem festivaliem. Ir labi, ka sa
glabajas kaut kas kopigs un tomer vien mer kaut kas jauns paradas.
Tapee ar lielu interesei vienmer esmu klat visas vietas.
Peteris Grinipons, Saidus
Ja, daugavpiliesi patika! Dazos kolektTvos jOt jaunie su trOkumu,
un tas ir bedigi.
Liekas, ka mana jau
Man bija liels prieks, ka skatTtajiem patika mOsu skees. GrOti
vertet citu sniegumu, ko sodien veroju no aizkuli sem,
gatavojoties savam iznacienam.
Atzimesu ka izdevusos Efraima un kaimiQu - Rezeknes
iestudejumus.
dijuma, es skatijos koncertu. Rezekniesi bija tie jautrakie un
labakie. Sis ir tresais festivals, ko apmekleju. Katram says
skaistums.
Edite Snepste, TOja Piasa programma - ir ko padomat,
kur pasmiet. Man palik valmieriesu amori un Rezeknes joki. Varu
salidzinat visus desmit festivalus .. Ka labakais palicis atmina
"Ritausma» sarikotais. ArT sis visu ~ieQu un paldies
rikotajiem.
IImars Stapkevics, pasdarbibas aktieris no Daugavpils
r----~~--::-:--:---:-:--:--:c--~-;"a/~e~-:-ijs-., niba vi Qu bija
vairak visos klubos un ko lektTvos. Ari pats de joju un darbojos
pan tomima. Tagad dZi vesvietas un darba L.......-~..... de! tas
vairs nay iespejams. Andrls Keders, Riga
leradamies seit kopa ar sievu [.ll1IIIIEt-J.:L.J Santu. ViQa
stradaja pie TV rai
....!;E~S:..;P~A:!OJ;!!!E~K.~T!.;.I...!;E~S:...P~A~OJ~E~K~T.!.;.J...!E;:;S:...P:..:R~O~J:.:.E:!.!K:.!.T'!.:.•..:.E~s:..:rn~O~J~E.!.!KT~J~.~E.;;:S..:.P.:.R~O;:;:.J,;;:EK:.:.T.:.:I.:...~E.;;:s..:.rn~o;:;;.u,;;:EK:.:.l.:.:'J.:..•
.;;:E.;;:S..:.P..:.R~O;:;;.J,;;:EK:.:.T.:.:J.:...---i[ID
«Ntiuf' l!laJVttiN lalJi lia llEZ:alas.,.~»
26. maijs bija priecTga diena visiem Oaugavpi/s biedrTbas biedriem
un - ne tikai. Par atgriesanos kapitali izremonte tajas kluba
telpas pec divu gadu prom biitnes priecajas ne tikai viQi, bet art
vi si, kas bija ieradusies sveikt daugavpi Iiesus ar so prieclgo
notikumu.
Draugu un labvelu bija daudz - gan tie, kas remontejusi un par visu
gadajusi, gan tie, kas ITdzi dzTvojusi daugavpiliesu bedai par
ugunsnelaimi un cerTbai, ka pienaks sT
Pats~pats pirmals izlaiOutns.,...
Vai tu zini, kurp tu do dies, Manu mazo Sieniizzti ? Vai tu zini
to, ka sodien Beidzas tavi siltie rzti?
Jiinijs vienmer ir bijis bagats ar iz laidumiem. Un ta 2.jiinija
218.bernudar za - internatii berniem ar dzirdes trau cejumiem
bija priecTga diena, jo bernu darzam atvadas teica tie mazie
berniQi, kuri reiz te ieradas ar apa/am kajelem un rociQam, smukiem
rezerves pamperiem soma un pie kriitiQam ciesi saspiestu spe/u
lacuku. Tik Iieli izaugusi tagad, vi Qi svintgi , polonezes
pavadtbii ienaca izlaidumam sapostaja zaie.
Te nu viQi bija: Artis Ozols, Ivonna Babisko, Karlis Melderis,
ROdolfs Stu pans, "va Virtiga, Edfte ~uze, Elza Alise Zarina,
Janis Araks, Kristine Berzina nakamie Rigas NBIS skoleni un
Mirdza
Projekts uLNS - OTMS M;UASn •
laimTga atgriesanas diena. Vispirms, protams, svinTga lentas
grie
sana ar LNS prezidenta roku, (ar kuru, starp citu, tapa uzrakstTts
arT sis veiksmT gais projekts, lai iegotu ES finansejumu
remontdarbu veiksanai).
Pec tam - gaiso, majTgo telpu parstai gasana, lai palOkotos, kas
izmainTjies. Itin viss! Remonts veikts pamaHgi un god'am
atjaunots pilnTgi viss, sako! no grTdas ITd'z griestiem, sienas,
logus un durvis ieskaito!. NomainTtas elektroinstalacijas, apkures
sis temas, jumts un daudz kas cits.
Labi bOt sadas majas - to sava atkla sanas dziesma apliecinaja
ElvTra Caika, kluba saimniece un biedrTbas vadTtaja.
«Nekur nay tik labi ka majas... »- so domu turpinaja LNS prezidents
A.Pavlins sa va apsveikuma runa. Tas ir ta pec, ka sT nay
vienkarsa vie ta, bet biedrTbas vestures lie ciniece,
pieredzejusi Nedzir dTgo biedribas pirmsakumus, attTsHbu, parejas
grOHbas, ne laimes un - spejusi atdzimt, burtiski, no
pelniem.
~"".I SO ugunspostu dzili par dzTvoja visi nedzirdTgie
cilveki
ROja, Andzelika un Linda Petkunas, Lau ra Maksima, Dinars
Visockis, kuri pa pildinas Valmieras vajdzirdTgo skolas sai mi.
Savukart dazi drosmTgie berni macTsies vel citviet - Lelde Kursfte
RTgas logope diskaja skola, bet bralisi Eduards un Janis Tamsoni -
KuldTga, korekcijas klasTte.
Ka pateicTbu mamiQam un citiem sa viem mTlajiem berni velHja
dziesmiQu Ma za, maza sirsni~a - turklat ar gaisa butu sOtTsanu,
Mili!
Izlaiduma ieradas arT Burtu meitiQa, kura jau bijusi skola. ViQa
palTdzeja naka majiem skoleniem caur rotalam un dejam apgOt
burtiQu abeci. Meitenes dejoja BurtiQu deju, ta apliecina-
r-:=.----~--------.,..-----..., damas, ka skola loti nopietni
jamacas, bet puisi sava deja paradTja, ka starpbrTzos var arT
nedaudz paausoties. Sko la jaierodas Hriem un kartT giem - to
visi jau zina, un bija arT dziesma par neHro puisTti.
Berni teica lielum lielo paldies visiem bernudarza darbiniekiem,
kuri so daudzo gadu laika par viQiem rOpeju sies un lutinajusi, -
sakot no ""'-'~...~"'--.-....;........--'-"-.:..
Latvija - gan ar sasutumu, gari neizpratni, ka var cilveka iemajot
tads !aunums, lai nemtu un dedzinatu. , Mes, prezidents teica, kaut
ko darot, vienmer domajam par to, kadu labumu tas visiem dos, bet
te - preteji!
Pagajusi iikai divi gadi, un mes esam jau atpakal. GrOHbas nay mOs
salauzusas. Mes esam sargati, izdzivojusi un kluvusi vel
stipraki.
Prezidents uzsvera, ka gandrTz katrs nedzirdTgais cilveks
palTdzejis tuvinat so priecTgo. dienu, jo arT biedrTbas nauda ie
guldTta saja lieta. Liels paldies arT LR Saei mas Socialo un darba
lietu komisijas vadT tajai Jevgenijai Stalidzanei, kas gadaja at
balstu no valsts budzeta. GandrTz puse naudas «naca» no Eiropas -
ERAF fonda. Pavisam kopa - 36560 LVL.
Bet LNS vadTbas domas jau dodas cita virziena - projekts «LNS -
otras majas» turpinas, un remon!s teju sacies KC «RT tausma»
!elpas, kuras jaizremonte ITdz ru dens kultoras sezonas saksanai.
ArT tur visai lieli darbi paveicami: ieeju un tualesu parveidosana,
ilai var ieklOt cilveki ar kusH bu traucejumiem; vestibila un
garderobes re-monts. Izmaksas - aptuveni 26 tOks!. LVL, ko visu
sedz ERAF finansejums.
bernudarza vadTtajas nama sargiem. Berni saQema novelejumu vienmer
ap
ciemo! milo bernudarzu, kur pagajusas vi QU bezrOpTgas dienas.
Visi kopa - lieli un mazi - pedejo reizi nodziedaja LaimJgo
zemi.
Tad yards tika dots bernudarza vadT tajai MarTtei Blicsonei, kuras
acis vienmer visu redz, kura ikdiena vienmer atrod laiku berniQus
samTlot un sabucot! VadTtaja pie berniQiem naca ar domugraudiem,
cik atri paiet laiks: te piedzimst berniQs, te viQu pieteic
bernudarza, un nu jau viQs japos uz skolu. Katrs ir sava vieta: lai
sniegtu mT lesHbu un macTtu pacietTbu. Dienu pirms
~~------------------------------------------------------Pats, pats
pilmais iZlaidums... Siikums 9.1pp.
izlaiduma nemitTgi lija lietus, bet darbinieki pacietTgi ITdz velai
vakara stundai pus~oja zali izlaidumam, un viQu pacieUba tika
atalgota, jo izlaiduma diena spideja spoza, skaista saulfte!
Un tad bija klat svarigais bridis, kad berni ieraudzija savus
diplomus par bernu darza beigsanu. Pirms tam diploma sa Qemsanu
vajadzeja apliecinat ar savu pa rakstu. Kad mazajam absolventam
svari gais dokuments bija rokas, tam pievienojas davanas un
daudzie ziedu pus~i. Goda vie ta tika sauktas katra absolventa
izlolotajas, ka teica vadftaja, - otras mammHes. ViQam tika lielais
paldies, ziedi un gardumi!
Katram bernam pirms diploma saQem sanas vadHaja sniedza milu
raksturojumu. Kad pie absolventa ROdolfa Stupana sasta jas
garumgara rinda uz sveiksanu, tad va dHaja ieminejas: nez kas
notiks, kad ROdol fam bOs kazas, tad vajadzes noiret pili!
Ka vienmer skolas ~tribOtu - skolas so mas ar piederumiem davaja
«Klusums».
Pateiciba
Rigas biedriba pateicas ziedoUijiem. Tie ir: Valda OZOli9a (pa 5
LVL), lOra Skackova, (mants un Nonna Zundi. Valentina Skuja (katrs
pa 3.50 LVL), Liicija Saksone, OJegs Liepa, Rita Zujevska, Elenora
Sondore, Laima un Bruno Skricki, Peteris Balodis, Amanda Bau
. ze, Darja KuJeva, Jevgenija Labprate, Velta Zakenfelde (katrs pa
3 LVL), Daina Gruzdi9a Cirule, Valerijs Duskins. Valentina un Vasi
lijs Pogrebnaji, Anna Sima.novica, Marta Ceplite, Dzidra un Harijs
Steglavi, Jiilija un Vasilijs Depkovski (katrs pa 2.50 LVL), Zelma
Miezite, Lilija f'eldberga, Leonora Lukste, Vilnis Gulbis, Anna Bu
Ie, Velta un Janis Timmerm~i, Anto9ina Ratniece. Erika Skaba,
Anatolijs un Raisa Suharevi, Ingrida Rudzite, Brigita Miezite
(katrs pa 2 LVL), Lifantijs Lavrenovs, Tekla un Vitiilijs Pivins,
Ona un Ar vids Ja9kalni. Biruta un Gotfrids Brieii (katrs pa 1.50
LVL), Kristine Kabule, Jevgenija Varpi9a. GaJina Vaivode, Vitalijs
Kokorevits, JeJena Lazdi9a, Aleksandrs Botkarjovs (katrs pa i
LVL).
lespeja iepazities LNS e-pasta ienakusi vestule no ASV
dzivojosa tqtvijas izcelsmes pilsoQa ArQa Abola (62 gadi). ViQs
interesejas par ne dzirdigo dzivi un iespejam neatkarigaja Latvija
soaien.
Arnis Abols k[uvis nedzirdigs S gadu vecuma, macijies 3 gadus Rigas
Ne dzirdigo bernu skola, bet 1944. gada kopa ar veeakiem emigrejis
uz Rietumiem. Pie eus gadus dzivojusi Vacija, pec tam par
celusies uz ASV. Dzivo Rodas sala.
Pa daudzajiem prombOtnes gadiem viQs ir zaudejis latviesu valodas
zinasanas. Arnis Abols veletos sarakstities ar nedzir digiem
cilvekiem, lai uzzinatu par viQu dzivi Latvija. Bet ta~jadara anglu
valoda un uz e-pastu, A.Abola e-pasta adrese:
arnisabols@cox.net
Vecaki ar skaistam davanam un zie diem pateieas gan bernudarzam,
gan ab solventu skolotajam, auklTtem. Elzas mam ma Elfa ZariQa
paldies teica ari bernudarza bernu cetrkajainajiem draugiem - to
mums tiesam ir daudz!
Tapa daudz skaistu bilzu. Noteikti tas bOs skatamas ari
draugiem.lv, jo vecaki bi ja bezgala lepni par saviem berniem. Tad
sekoja skaista bernu ballTte zale, kuru or ganizeja absolventu
vecaki, aktTvakas mammas bija Elfa ZariQa un Gita Locmele. Arta
vecmamiQa Gerda Ozola uzteica vi Qas, jo sis bija pirmais
izlaidums, ko absol venti svineja kopa bernudarza lielaja zale.
Visi vareja izprieeaties! Pedejo reizi! Jo taiak nopietns eels
ejams, jauna vide, jauni darbi, jauni draugi!
Tavfls lelles saldi sap'(los Vel par rotalstundiim raitiim, Bet tu
steigsies sevi sapost Vienmerjaunii77Z skolas gaitiim.
Lai jums veicas, mazie draugi - saka Daiga Delle, 1. grupas
skolotaja
Lidzjiitiba
Ir pienacis !aiks atvadu bridim, Kad vietas nav ska!iem vardiem,
Kad atka! kads zieds ir vitis Un aiziet caur mDZibas vartiem.
Skumju brldi esam kopa ar mOsu bied
ribas biedru Nesteru Kuznecovu, sievinu mOziba pavadot. ' ,
Rezeknes RB
Seru vests
Rigas biedriba
Miltl sveic,am_ • ~.. __ . .' . " _ .1 ~
Lielais notikums jusu dzfve apala dzfves jubi/eja - ja u drfz
vien bus klat: ar pardomam un apceri par aizgajuso laiku, ar savejo
sirsnfgiem velejumiem, draugu rokasspiedie niem, buc.am un
smaidiem. Lai jums laba sf diena, un lai saulaina taka
turpmak!
85 9.VII MIRDZA OZOLl~A, Rigas
75 S.VII ANATOLlJS STEPA~UKS, Rigas 19.VII ANTO~INA MACKEVICA,
Rigas
70 S.VII VACSLAVS BARKOVSKIS, Kuldigas 9.VII MARIJA PRIEDITE, Rigas
26.VII GA~INA VAIVODE, Rigas
65· 1D.VII JAUTRITE ZIVERE, Rigas
60 3.VII PJOTRS TORGOVCEVS, Rigas 1S.VII STA~ISLAVA STRUPKA, Rigas
2D.VII JANINA LUKINA, Rigas
55 7.VIIIMANTS BERGS, Ventspils 14.VIIINARA VENDELI~A, Ventspils
17.VII GUNTA NEBIJA LANGE, Kuldigas 22.VII JANIS MUCENIEKS,
Valmieras 29.VII AIRA JERIKA, Rigas 29.VII ANTA DIMANTE, Rigas
29.VII AUGUSTS GOBI~S , Rigas
50 S.VII ZINAIOA FELDBERGA, Rigas 18.VII AUSTRIS ~IKIFOROVS,
Liepajas 26.VII VITAUTAS URBONAS, Rigas
Jpasais sveiciens 8ija man, bija man Tris lietilJas g/abajamas: I
guntilJa, iatsl.edzilJa, I bernilJs supuli.
Mi!i sveicam Mariti Ostvaldi ar mazmeitiQas piedzimsanu!
Mes - Liepajas biedri
Materiali par ES projektu (EQUAL, ERAF) realizaciju saja numura
sagatavoti ar ES finansialu atbalstu. Par to saturu pi! niba
atbild Latvijas Nedzirdigo savieniba, un tie nekada ZilJ8
neatspogufo ES vie dokli.
Nakamais numurs 10. jOlija
Redakcija: Elviras iela 19, Riga LV 1083, ' tel. 7471559. Indekss
1012. Licence Nr. 0420. lespiests SIA "ELPA -2» , Riga, Doma
laukuma 1.