un pirmoreiz piedalijas ari jauniesu or­ ganizacija «Efraims».
Neuznemoties makslas kritika lomu, , un pamatlgu anallzi, varu teikt - tas bi­ ja spilgts, raits un labi sagatavots uz­ vedums, ko vienoja kopiga ideja par nedzirdigo kultOras speju pastavet un atnstHies visas tas daudzveidigas iz­ pausmes.
Ja, daziem kolektlviem ir grOHbas ar paaudzu mai~u vai dzimumu IIdz­ svaru pasdarbnieku vidO, bet tas pro­ cesu nekave un netrauce progresam.
Jaunas sejas Bija prieks verot - tik daudz jaunu
cilveku uz skatuves (KC «RHausma" deju grupa, Liepajas muzikala kopa, Valmieras melodziedataji, «Efraima» teatra trupa, «Alias» u.c.). Pat smilte­ niesi soreiz uz skatuves izgaja lielaka skaita neka parasti «<JOras tango»).
Nopietni un - pa jokam Pasdarbnieku saieti atnsHjusies ne
vien dalibnieku skaita, bet mainijies ari to saturs. No vienkarsiem sadzives skeciem IIdz filozofiska satura eHdem un poezijai, lidz muzikaliem uzvedu­
miem - tads ir mOsu lauzu talanta apliecinajums.
Vispirms par nopietno, uz pardo­ mam aicinoso reizem - pat satraucoso. Tadas vienmer ir «Alias» grupas dzies­
mas - ka ma­ za apcere par kadu dZlves krustcelu, si­ tuaciju, kura katrs varam nonakt: «Kars nay beidzies», «Kur milzu kal­ ni liekas ma­ zi». SaviJ~oja dziesmas «Tu un es» jaunie izpildltaji Marija un Vladimirs (Valmie­ ra), ka vienmer izturetas un elegantas damas melodeklamacijas «Likte~a sOt­ nis» (Uga, Smiltene), «Dejo ar mani» (Elvira, Daugavpils) . ROpigi iestudets bija ari ventspilnieces R.Civkunovas prieksnesums «Mans berns».
Bet - visu ar meru! Koncerta virsrezisore LNS vicepre­
zidente M.Piterniece bija pratusi sasta­ dH lidzsvarotu programmu, kur krietna vieta tika ari smieklam un jokam.
Te nu soreiz ar pantomimam laurus plOca rezekniesi «<Dzlve cietuma», «Palaidnigais pusaudzis»). SkatHaji vietam smejas, vederu turedami. Si­ zetus komponejot pasi vai ari no TV red zeta parveidojot, - ta skaidroja rezekniesi.
Ari daugavpiliesiem par IIdziga zan­ ra uzvedumu tika patiesa skatHaju atziniba «<Diskoteka»). Valmieriesu «Amora bultas» trapija tiesi mer~i ­ kutinaja smieklu nervu.
Neparspejams bija U.Ozols (attela no kreisas) «Efraima» uzveduma «Mi­ let nay greks». Prieks bija verot jaunie­ 5U dzivo rosibu un aizrauHbu. Lai nu darbs trupa neapsiktu!
Pa kuru laiku? Atliek vien pabrinHies - kad, pa ku­
ru laiku liepajnieki pamanijusies saga­ tavot tekstu, deju, vizuala zi~a utt. tik plasu uzvedumu (<<Vella kalpi»). Darbs
tur ielikts pamaHgs, kas savukart veici­ na jaunpienakuso aktieru meistaribu. Starp citu, atausa atmi~a valmieriesu Tobago.
Bet Kuldiga un «RHausma" prezen­ teja par ~ dienas tradicijam, veltitus izgajienus.
Koris - ka Dziesmu svetkos
Koncertu verojosie arzemju vlesl vislielaka sajOsma bija par apvienoto nedzirdigo kopkori nosleguma, kas izpildija «Kapec man dziedat svesu dziesmu» un LNS himnu «8e, kur IIgo priezu mezi ». Dazi no vi~iem atzina, ka tas patiesi bijis soks pozitiva nozime, kad roku simti viena taktT veidojusi zimes. Neapsaubami, sajos lielajos uzvedumos visvairak savil~ojosas ir kopkora dziesmas, kas apliecina ­ mOsu speks ir vienoHba.
Sk. talak «Atsauksmes» - B.lpp.
Pasakumu finansiali atba/stija Tpa­ su uzdevumu ministra sabiedribas integracijas lietas se'kretariats.
Informacija atspogu/o LNS uzska­ tus un Tpasu uzdevumu ministra sa­ biedribas integracijas lietas sekreta­ riats nav atbildigs par saturu un izmantosanu.
«Uzsmaidiet sau/ej» Konkursa II karta bija jaatrod un ja­
sakMo sadi teikumi: Saudzesim da­ bu. Lai za!o zeme Latvija!
Pareizas atbildes (ar nelielam varia­ cijam) soreiz saQemam 9 lasHajiem. Balvu - zurnala «Darzs un. Drava»
abonementu - izlozeja LNS vicepre­ zidente M.Piterniece. To sanems Regina Pranca (Rezekne). '
Wzmanibu! Konkurss turpinas. II kMa jaatrod 6 vardi un ari no tiem jaizveido sakarigs teikums. (8J Atbildes sOtiet I1dz 10.augustam.
----~--~------------------------------~------~---GU Specializdevums «Virietis. Sieviete. L.idzsvars?» Nr.7
Mesun partneri
LNS projektii «KluSiiS ro­ kas» kii starptautiskle partneri iek/auti piir~tiivji no Viicijas, Sioviikijas, Cehijas, kur arT tiek realizeti Ildzigi Equal projekti nedzirdigo cilveku interesu jomii.
000 Sadarbibas pamata ir visu 4
valstu projektos izvirzitais kopi­ gais mer~is - panakt pozitivas izmaiQas valsts politikas, likum­ dosanas limeni savas merkaudi­ torijas - cilveku ar dzirde; trau-' cejumiem - dzives kva/itates paaugstinasanai, ipasi uzsverot sieviesu un viriesu lidzvertigu dalibu visas dzives jomas.
VACIJA - uzsakta piasa programma skolotaju - instruk­ toru, komunikacijas asistentu ­ padomdeveju un gidu apmacibai darbam ar nedzirdigajiem cilve­ kiem, lai palidzetu viQiem rast motivaciju un jaunas iespejas ie­ saistei darba tirgu.
SLOVAKIJA - izveidota datu baze, aptaujajot nedzirdi­ gos un pakalpojumu sniedzejus viQiem par nedzirdigo izglitibas iespejam. Uz tas pamata pilot­ projekta ietvaros tiks gatavoti zimju valodas tulki, instruktori un padomdeveji.
CEHIJA - tiek attistitas jau­ nas nedzirdigo izglitosanas me­ todes. Datordizaina grafiku ap­ gOst 4 cilveki.
LATVIJA - paslaik tiek realizeti divi pilotprojekti - Vafmiera un Rezekne, veikti eetri nedzirdigo mer~grupu petijumi, notiek fikumdosanas izpete un situacijas apzinasana nedzirdigo iespejam darba tirgO un profesio­ nalaja izgfitiba.
Aktivitasu mer~is - nedzir­ digo sieviesu nodarbinatibas vei­ cinasana, darba un gimenes dzi­ yes savienosana, jaunu socialo atbalsta formu ieviesana, izgliti­ bas un profesionalas karjeras iespeju paplasinasana u.c.
Latvija ieradas partll,eri no Vacijas, Slovakijas, Cehijas
IIze Kopmane Janija sakuma Lat·vijas
NedzirdIgo savienIba uz­ Qema arzemju viesus ­ projekta ({Klusas rokas» partnerus no 3 arvalstJm. SaskaQa ar projekta planu trIs dienas notika vairaki n"zlmlgi pasakumi: starp­ tautiska konference KC ({Rltausma», 4 darba gru­ pu apspriedes, ka arl viesu /Jdzda/Jba publiskajas ak­ tivitates. Tuvak par katru!
Starptautiska konferenee
Konferences dallbniekus par 9 Equal projektu realiza­ ciju Latvija informeja Labkla­ jTbas ministrijas parstave, Equal noda!as vadTtajas vietniece A.Smo!enska. Vi­ ~a uzsvera, ka galvenais un kopTgais mer~is saja ES pro­ jektu grupa ir - sociali at ­ stumto un diskrimineto sa­ biedrTbas sla~u dzTves kva­ litates paaugstinasana, ie­ viesot izmai~as valsts poli­ tikas ITmenT, likumdosana. Nepieciesamas idejas, priekslikumi par jauniem so­ cialo pakalpojumu veidiem, kas balstTti uz situacijas iz­ peti, konkretiem faktiem un statistikas datiem. Turklat par to plasi jainforme ne tikai likumdeveji un izpildvara, bet arT visa sabiedrTba.
InvaHdu organizaciju apvienTbas "Sustento" va­ dItaja G.Anca (atfela aug­ sa) informeja par ES nostaju un darbosanos socialas poli­ tikas joma. Vi~a Latviju par­ stay Eiropas invalldu lietu
komiteja. ES IImenT ir sa­ mera daudz pozitTvi ievirzTtu direktTvu, piemeram, par no­ darbinatTbu, diskriminacijas noversanu, uz kuru pamata ES katrai valstij jaizstrada savas programmas ar kon­ kretiem pasaku­ miem. G.Anca \fanalizeja dazus piemerus, kur bQtu jaievero cil­ i. ' " veku Tpasas va­ jadzTbas, .. $
transports, tele­ komunikacijas, TV parraides, medicTniska palldzTba. Vi~a aicinaja aktT· yak darboties pret visiem in­ valldu diskriminacijas gadi­ jumiem.
irzemju partner.. prezentacijas
Vacijas grupas vadTtajs V.Fries ar savu asistenti prezenteja projektu Fairway - Taisnais cels, kas paslaik tiek realizets Vacija un skar arT nedzirdTgo interesu sferu komunikacijas attTstTSanas un nodarbinatTbas veicina­ sanas jautajumos. Tas pa­
redz plasu programmu vai­ rakos virzienos: 25 skolotaju - instruktoru sagatavosana, kuri palldzes nedzirdTgajiem rast jaunas iespejas darba dzTvei; muzeju gidu - video­ zurnalistu gatavosana ( 10
.. s__ Ii
cilileku) ; komunikacijas asis­ tentu apmacTba darbam ar nedzirdTgajiem cilvekiem. Pedejais virziens ietver pia· su apmacibas kursu (ap 800 stundu nodarbTbas): vacu valoda, vacu zTmju valoda, psihologija, jurisprudence, socialaja darba, retorika, ko­ munikacija, nedzirdTgo kullO­ ra, vesture, notiek praktiskas treni~nodarbTbas saskars­ mei ar nedzirdTgajiem utI.
Siovakijas parstavis J.Laeoks informeja par to, ka finansialu problemu del
ES PROJEKTI. ES PROJEKTJ. ES PROJEKTJ. ES PROJEKTJ. ES PROJEKTJ. ES PROJEKTJ. ES PROJEKTI. ~~~~~~~~~~~~~~~~-----------
Va' S I-rn. dz/·mumul II-dzt!iesl-ba? I
Jiisu uzmanibai - tat­ vijas Sabiedriskas domas pe­ tijuma centra aptaujas dati par to, ka Latvija cilveki iz­ prot dzimumu lidztiesibas jedzienu.
41% no aptaujatiem uz­ skata, ka dzimumu IidztiesTba nozIme: vienadas tieslbas, pienakumus un atbildlbu vT­ riesiem un sievietem. Un ta arT botu vispareizaka definTcija pretstata parejam (sievietes un viriesi ir vienfidi, sievietes un viriesi ir ats~irigi, tapec katram savas tiesibas un pienakumi)..
Mineto pareizo atbildi snie­ gusi vienada skaita sievietes un vTriesi. Lielakai dalai «vienadas tieslbas» asociejas pirmam kartam ar darbu, darba attie­ cTbam, atalgojumu (ITdz 23%), mazak ar gimeni (0,6%), likum­ dosanu vai attiecTbam sabied­ rTba (0,4%).
Darba deveji atzIst, ka visuma parzina sos jautajumus (26 - 30%), maz vai neko nezina (7%), bet ir arl tadi , kas nay dzirdejusi neko un nay arl par to interesejusies.
Tomer darba deveji visuma labi informeti par likumdosanas normam saisHba ar sievietes tiesibam izmantot berna kop­ sanas atvalinajumu, darba­ vietas saglabasanu, atlaidem darba rezIma, pielaujamiem jautajumiem darba intervijas, sludinajumos utI.
Sajos jautajumos labak orientejas valsts uZQemumu vaditaji, sliktak - privata sektora.
Darba ~emeji - 65% at­ zIst, ka ir svarigi ieverot vie­ nadas tiesibas darbavieta virie­ siem un sievietem. To gan atzist 1/5 vairak sieviesu naka viriesu.
Kopuma - par aktualu dzimumu IIdztiesTbas problemu uzskata 61% uZQemumu (kuros strada 50 un vairak darbinieku).
atliktas dazas aktivitates, bet aptauja notikusi divam grupam: 1) padomdevej'iem un zTmj'u
valodas tulkiem - pamatskolas, vidusskolas, augstakas macTbu iestades un organizacijas, kas
d k I ' d . pie ava pa apOjumus ne Zir­
digajiem: 2) aptaujati cilveki ar dzirdes traucejumiem - skoleni, studenti un citi :
Balstoties uz aptauja iegO­ tiem datiem, tiks izstradata ap­ macibu programma zTmju valo­ das tulku, instruktoru un pa­ domdeveju (40 cilveku) sagata­ vosanai. Tas bOs pilotprojekts, jaunajam macTbu gadam sa­ koties.
Cehijas projekta «Karava­ na» arT ietvertas jaunas nedzir­ dTgo izglTtosanas idejas. Cetri cilveki apgOst datordizaina gra­ fiku. Partneri izjOt grOtlbas ar apmacTbu nedzirdigo cilveku iekartosanu darba. Cehu puse informeja par finansialam un administresanas problemam sava projekta.
Latvijas projekts «Klusas rokas» arT ietver ITdzTgu ideju ­ nedzirdTgo, it Tpasi sieviesu no­ darbinatlbas veicinasanu, viQu darba pienakumu veiksmigu savienosanu ar gimenes dzTvi, jaunu socialo pakalpojumu vei­ dosanu, moderno tehnologiju plasu apguvi, izglTtTbas un profesionalas karjeras papla­ sinasanu utt. Par projekta gaitu informeja ~,Pavlins .
Barba grupu allspriedes
"Divas dienas Valmieras viesnTcas "Wolmar» konferen­ cu zale notika cetras darba grupu apspriedes. Sava starpa dazado projektu parstavji no 4 valstlm dzi!ak analizeja situa­ ciju katrs sava valstT, uzklausTja kolegu pardo mas un ieteiku­ mus talakam darbam,vienojas
par kopTgiem planiem nakotne.
tuacija un arT pasreizejas iespe­ jas (cilvekresursu, finansialas,
politiskas), lai sasniegtu kopTgomer~i _ nedzirdTgo dzives kvali­ tates bOtisku izmaiQu. Nodarbi­ natlbas veicinasanai nepiecie­ sams nodrosinat nepartrauktu izglltlbas procesu _ nedzirdi­
kopTgu deklaraciju no visu val­ stu iesniegtiem priekslikumiem un idej'am nedzirdTgo integra­
cijas, komunikacijas, nodarbi­ naHbas, izglltlbas utI. jautaju­ mos. Tas nebOs oficials doku­
.ments naudas plepraslSanai savam valdibam, bet ieteikums socialas politikas turpmakai vir­ zTbai.
Tika precizetas arI turpma­
gajiem japrot ne tikai lasTl un rakstTt, bet jamak ari saprast iz­ lasito, tapec pec skolas beigsa­ nas vel loti daudz talak jama­ cas, jaapgOst amati , kvalifika­ cijas, lai ieQemtu noteiktu vietu sabiedriba.
Nepieciesami augstas kva­ lifikacijas skolotaji un padom­ deveji ar zImju valodas prasmi un speju motivet savus audzek­ QUs uz macibam. Valstij jano­ drosina sis iespejas macTties.
Ja nay iespeju uzreiz ap­ macit visu nedzirdTgo sabiedrT­ bu, tad japrot saskaiUt un izvir­ zTl no tas vidus lielako vertibu ­ talantTgas personTbas, kas vei­ cinas talakas attlstTbas proce­ sus. Tads bija vienas darba grupas secinajums.
Kopigie pUini Projekta vadTbas grupa no­
lema: Vacijas kolegi gatavos
kas tiksanas. Planots, ka sep­ tembra nogale studiju vizTte Latvija ieradTsies vacu grupa, bet Latvijas grupa 6. - 9. no­ vembrT dosies uz Siovakiju.
Publiski pasiikumi
Ka vienmer, viesus uZQe­ mot, tika padomats arT par viQu iespeju iepazTt tuvak gan RTgu, Siguldu, Valmieru (ekskursijas), gan verot nedzirdTgo sabiedrT­ bu kopuma (kultOras nama Valmiera).
======~====~==~~==~
Tajas notiek projekta realiza­ cijas gaitas apspriesana, uz­
devumu un mer~u precize­ sana, ka ari vertiga pieredzes apmaifJa par to, ka kura valsts rupejas par saviem cit­ vekiem ar ipasam vajadzi­ bam. No sadas informacijas var smelties idejas, pec ka tiekties, ko noverst, mainit, uzlabot.
JOsu uzmanTbai Valmieras pilotprojekta darba grupas uzzi­
natais Vacija, Potsdama- par­ skata veida, par dazadiem jau­ tajumiem.
Nedzirdigo iespejas iegiit izglitibu
Bernudarzs ir (visiem ber­ niem kopejs, neizdalot bernu ar Tpasam vajadzTbam). Taiak se­ ko izvele - integreta skola (ko­ pa ar dzirdIgajiem, bet atse­-
ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI.
--------------------------------------------------------~~ vis~as klases), nedzirdigo skola, vajdzir­ digo un nedzirdigo skola, visparizglitojosa skola. Pec tam teoretiski nedzirdigie var apgOt jebkuru profesiju, kadu velas. Ir cetri profesionalas izglltlbas centri nedzirdi­ gajiem, kuros piedava - 40 profesijas. Tas nozime, ka var iegOt profesionalo izglltlbu gandriz jebkura specialitate: vispirms ne­ dzirdfgais atrod darba deveju, iziet praktis­ ko apmacTbu, tad dodas uz specialas izgli­ Ubas skolu, kur apgOst attiecTgajai speciali­ tatei paredzeto teoriju.
Daii 'aktn Agrak popularaka profesija nedzirdf­
gajam sievietem bija zobu tehni~is. Ta bija arT viena no labak apmaksatajam profesi­ jam. Paslaik cilvekiem zobi k!Ost veselaki, pieprasTjums pec Sis profesijas samazinas. ArT pasas nedzirdTgas sievietes aizvien vai­ rak izvelas profesijas, kuras tiesi jakomu­ nice ar cilvekiem, jabOt sabiedrTba. Daudzi nedzirdTgie strada par skolotajiem nedzirdT­ go vai vajdzirdTgo bernu skolas. Sadas skolas macas lidz 10 stundam diena, sko­ lotaji vi~us maca divas mai~as. Pamat­ skola skolenam jamacas 10 gadi.
Ja nedzirdTgais velas mainTt profesiju, viQs dodas uz darba biroju, kas palTdz ap­ gOt citu profesiju un atrast jaunu darbu. Bet ne visi so pakalpojumu izmanto, biezi vien tiek gala pasi.
Nodarbinatiba Vacija strada apmera 75% nedzirdTgo.
No tiem, kas nestrada 5 - 10 %to nevelas darTt; "istie» bezdarbnieki ir 10 - 20%. Nedzirdigo, ka arT citu invalTdu pieQemsanu darba veicina darba devejiem noteiktas obligatas kvotas, tas ir, obligati nodarbinato invalTdu skaits. Ja uznemuma ir vairak ne­ ka 15 stradajosie, 5%' darbavietu jarezerve cilvekiem ar invaliditati. Ja sadu darbinieku nay, uZQemums menesi maksa 250 eiro ­ menesi izlidzinasanas naudu, kas tiek no­ virzTta cilveku ar invaliditati apmacTbam, darba iekartosanai, nevalstisko organiza­ cijas darbam utt.
Ja liek ieverota dzimumu un cilveku ar un bez invalidilates proporcija 50 : 50, valsts pies~ir ikgadejas neatmaksajamas dotacijas. Piemeram, cilvekiem ar invalidi­ tali piemaksa kvalifikacijas celsanai jeb arT kompense naudas izteiksme piemaksu pie atalgojuma, ko cilveks ar invalidilati reali nopelna, lai kopeja sa~emta summa ne­ botu mazaka ka IidzvertTgu darbu slradajo­ sam veselam cilvekam ar augstakam darba spejam. Piemaksa var sasladit ITdz 2000 eiro menesT alkarTba no darba specifikas un kvalifikacijas.
Valsts pabalstu sistema Pabalstus maksa tikai berniem ITdz 18
gadu vecumam. Valsts pabalsts ir 250 eiro
. menesT, bet katra pasvaldTba pec savam iespejam var piemaksat (piemeram, Bran­ denburga - 82, Berline - 117 eir~, bel ir vietas, kur nepiemaksa neko) . Pabalstus maksa gadTjumos, ja berns piedzimis ne­ dzirdTgs vai tads k!uvis lidz 7 gadu ve­ cumam.
NedzirdTgie Vacija uzskata, ka valsts albalsts ir pietiekams: ja pals cilveks grib ­ vi~s var labi dzTvot. Problemas ir tapat ka visiem, bel nekadu diskriminaciju nedzir­ dTgie neizjOt. ArT nedzirdTgas sievietes ne­ jotas diskriminetas, kaut arT atsevis~i gadi­ jumi, protams, verojami. Nedzirdigas sie­ vietes parasti ir loti aklTvas, bet vTriesi mierTgaki, allurigaki.
Lielakas problemas Lielakas problemas ir komunikacijas
nodrosinasana ar Tpasiem specialistiem, sevis~i - arstiem ull. Nedzirdfgie vislab- . pralak apmekletu arslus, kas prot zTmju valodu, lai nay jaizmanto starpnieks, kas ir apgrOlinosi gan fiziski, gan materiali, gan arf psihologiski. Jebkura joma, kas saistita ar cilveka personTgo dzTvi, bOtu jabOt iespejai iztikt bez tulka - starpnieka.
Liik, daii gadijumi! Nedzirdfgas sievietes pedejos gados
loti daudz veic kosmetiskas operacijas (Iiek implantus, nosOc taukus utml.). Diemzel sT velme k!Ot skaistakam velak izsauc daudz veselibas problemu, kas jarisina ar tulka palTdzTbu. Sads pieprasTjums pieaug, lai gan ir maksas pakalpojums.
~oti daudz problemu ir cilvekiem ar kohlearajiem implantiem. Jaunakie peUjumi liecina, ka tie patiesi palidz tikai nelielai dalai nedzirdigo. Bet, la ka valsts apmak­ sa un reklame to ievietosanu loti daudzi nedzirdigie steidzas to izmantot, un tas ra­ dTjis visai b9dTgas sekas. Ir bijusi dzivTbai bistami un pat letali gadijumi, kad cilveka organisms implantu nepieQem.
Problemas ir arT ar izglitibu, jo tiem bar­ niem, kam ir implanti, vairs nelauj macHies un lietot zTmju valodu , kas ieverojami sa­ mazina komunicesanas spejas. Rodas arT personTbas identitates problemas, jo sadi cilveki vairs nejOlas ka dzirdigie, bel nay arT piinTgi dzirdTgi.
Valsll ir tikai 250 serlificeli zfmju valo­ das tulki, bet, lai nodrosinatu kvalitativu pietiekamu komunikaciju, vajadzetu 9000. Situaciju uzlabo tas, ka daudzi socialie un citi darbinieki prot zTmju valodu, lai arT nay tulki. Kops 2004.gada tiek pieprasTts, lai zimju valodas tulkam bOlu augstaka izgli­ tiba. So profesiju var apgOt 4 augstskolas, bet ikdiena daudzus darbus varetu veikt arT cilveki, kas valodu apguvusi kursos, tomer ka tulkiem stradat viQiem netiek lauts. Udz ar to esosie tulki ir parslogoti.
Ari Vacija nedzirdTgajiem jauniesiem nay viegli apgOt augstako izglTtibu. Tomer tas tur daudz vieglak neka, piemeram, Lat­ vija, jo valsts sedz -.50% no tas summas, kas nepieciesama individuala tulka algo­ sanai. Palidz arT studentu korporacijas, tiek vakti ziedojumi, pieaicinati brTvprallgie.
NedzirdTgam sievietem ir Tpasi krTzes cenlri , kuros var meklet palidzTbu, ja rodas problemas gimene. Tad vi~am tiek pieda­ vats patverums uz laiku tada vieta, kas vTram vai citiem gimenes 10cekJiem netiek izpausta.
Uz.,emejdarbiba Vacija nedzirdTgo dibinatu privatfirmu ir
loti maz, tomer p9deja laika to skaits pama­ zam pieaug. Parsvara nedzirdTgie, kas ve­ las un spej darboties biznesa, strada ka pasnodarbinatie, individuali. ViQu veidotas firmas pamata saistitas ar nedzirdTgo klien­ tu apkalposanu. Berline ir divas zTmju valo­ das firmas, kas piedava ganapmacTbu, gan tulka un dazadus citus ar zTmju valo­ das izmantosanu saistitus pakalpojumus. Ir vairaki nelieli nelegali uZQemumi, kas pa­ mata nodarbina nedzirdTgos un neregistre­ jas, lai izvairitos no nodoklu maksasanas.
Komunikacija, informacija NedzirdTgo biedribas Vacija un Latvija
darbojas loti IidzTgi. UdzTgas ir arT pieda­ vato pakalpojumu shEimas : informativais atbalsts, palTdzTba dazadu problemu risina­ sana. Izbrinu Latvijas pusei radTja fakts, ka atbildTgie darbinieki slikti parzina ne vien Eiropas, bet arT savas valsts un regiona vesturi un geografiju. Lai uzzinatu, cik ie­ dzTvotaju dzTvo viQu pilseta Potsdama un visa rajona, - atbildes tiek mekletas inter­ neta. Abpusejas sarunas notiek nedaudz smagnejak, jo viQi lieto tikai vacu zTmju va­ lodu un ir pilnigi nedzirdigi, tomer sapras­ ties izdodas.
Latvijas grupai bija iespeja iepazities ar Alternativas integracijas un komunikaciju centru Berline, kas darbojas tris gadus. Tam ir pieci galvenie darbTbas virzieni: o Albalsls nedzirdigo gimenem (bezdarba gadijumos, iecelojusajiem imigranliem, ber­ niemu.c.). Cenlra slrada logopeds, piedava valodas korekcijas nodarbTbas, ka arf palfdz veikl skola uzdolos majas darbus; o Zfmju valodas attfstfba un popularizacija; o Komunikaciju cenlrs (palfdz nedzirdf­ gajiem veikt telefona sarunas, noformet daza­ dus dokumentus; o Inleresu grupas (dazadi pulciQi barniem ­ vispopularakais ir lealris. NodarbTbas bar­ niem un jauniesiem ar kohlearajiem implan­ liem. AklTvas ir dazadas sieviesu grupas: no­ liek nodarbfbas grOlniecem, inleresu pecpus­ dienas u.c.) . Sajos pulciQos cilveki alplauksl, brivi darbojas, ce! savu pasapziQu ; o SadarbTba slarp klubiem. ..
ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI.
~--------------------------------------------------------------«Pieredze Vacija>>. draugLKluba darbojas arT viena dzirdTga NedzirdTgie viens otru atbalsta, ne­ Siikums 4. Ipp. sieviete, kas iemacTjusies zTmju valodu tikai skauz, ja kadam klajas labak, gluzi otradi - Nedzirdigie un dzirdigie tadel , ka ta var Tsak un emocionalak izteik­ slave viQus un lepojas ar so faktu. Vacijas
Bija arT tiksanas nedzirdTgo sieviesu ties.' Bet kopuma dzirdTgie, vajdzirdTgie un nedzirdfgie noteikti priecasies, ja Latvija kluba. Uz to atnakusas 15 sievietes. Notika nedzirdTgie sadarbojas loti maz. Uzskata, atrak tiks sasniegts tas sociala nodrosina­ draudzTgas sarunas pie kafijas tases par ka katrs pieder savai minoritasu grupai un juma ITmenis, ko viQi panakusi 20 un vairak gimenes, sadzTves, profesionalajiem u.c. parsvara komunice un sadarbojas tikai ar gados. jautajumiem. Divu stundu laika klOstam labi sev ITdzTgajiem.
Nedzirdigo situacija Slovakija-
Tuvak par to, ka dzivo un jOtas ne­ tlzlrdigle cilveki Slovakija, stasta viens 'no viesiem Riga starptautisko aktivitasu koordinators slovaks J.Lacoks (atfela no labas). Vinam gimene ir nedzirdiga meita '(22), kur~ apguvusi amatu, bet nevar at-rast darbu.
Nav liela optimisma Par nedzirdTgo izglTtosanas un
karjeras iespejam jaruna objektlvi un bez parlieka optimisma. Sen zi ­ nams, ka nedzirdfgiem grOtak pa­ dodas lasTsana (izprotot tekstu), arT rakstTtprasmi pietiekami spej apgOt nedaudz. Tapec laika gaita tiesi vi­ Qiem izveidojies noteikts amatpras­ mju loks, kas viQiem pieejams ap­ gOsanai un lietosanai turpmakajai dzTvei, un tas bOtu: suveji, apav­ nieki, audejas, atsledznieki, santeh­
ill~~~~rtnerikcmte;n;;;~~""""~r~=, cilveku
'-------"--'ni~i, celtnieki, galdnieki, frizieri, pa­ vari, apkopeji, darznieki.
legOl labu darbu pec skolas beigsanas ir grOti tapec, ka gan sabiedrfba, gan kon­ kreti darba deveji ir neatsaucTgi, turklat nedzirdigie nespej objektlvi pasi sevi no­ vertet, ir parak augstas domas par sevi un tapec ierobezo savu attfstfbu un varesanu, jo talak nemacas. Turklat dala pat nebeidz visparejo skolu.
Tulku un skolotaju triikst Sada grOtaka macTbu procesa it ipasi
liola nOi!imo bOtu ol(Olotajiom un tull(Qm , turklat abos amatos labi japarvalda zTmju valoda. Bet kas notiek Siovakija? Skolotaji
reti kurs mak stradat, "runat» ar nedzirdT­ gajiem berniem, neprot zTmju valodu, tur­ klat arodskolas (un visas citas) trOkst tulku. NedzirdTgais students - tas liels iZQemums parejo vidO, jo arT viQam jaiztiek bez tulka. Vienkarsi trOkst tapec, ka darbs ir slikti ap­ maksats. Nu, sakiet, kadas zinasanas var iegOt sada ce!a!
Par pakalpojumiem un $ocialo nodrosinajumu
Teoretiski - tulka pakalpojumus bez ie­ robezojuma un bez maksas var izmantot jebkurs nedzirdTgais, kam vajadzTgs. Prak­
pensiju saQem - 50% apmera no I grupas invalTdu pensijas ( ap 100 eiro menesT). Ir specialas kartes cilvekiem ar veselTbas traucejumiem, kuras uzradot par brTvu var braukt pilsetas transporta, par puscenu ­ arpus tas, apmeklet letak sporta zali, baseinu, kultOras pasakumus utt.
.Ja strada nedzirdigais Nesen Siovakija pieQemusnabu liku­
mu: firma uz 20 darbiniekiem janodarbina 1 invalTds. Ja ta nay, tad jamaksa sodanau­ da. Tacu ari sis likums nedarbojas. Darba deveji labak maksa neka pieQem darba
ar veselTbas trau­
tiski - tas nay iespejams, jo pasu tulku vienkarsi nay!
Pasreizejais projekts it ka uztausta problemu un virzas uz nedzirdfgo palTgu ­ asistentu gatavosanu, kas palTdzes nedzir­ dTgajiem iek!OI darba tirgO.
Siovakija ka otraja valstl tOlTt pec Zviedrijas oficiali atzTta arT zimju valoda ar iespejamo pielietojumu visur, kur tas ne­ pieciesams nedzirdTgam cilvekam. Tacu daudzviet to neievero, kaut vai TV, socialas iOGtD.doG, profociono.lo.c ol'.olo.c utt,
Kas Siovakija valstl panakts? NedzirdT­ gie cilveki atzTti par darbaspejfgiem, bet
cejumiem.
AHieksme Ta ir valstl aktualaka
problema - ka mainTt sadu attieksmi? Jateie, ka to vei­ Gina vispareja sabiedrTba valdosa neiecietlba, labaka gadTjuma - vienaldzTba un atsvesinatlba. NezelTgs ir sis laiks, kas ne!auj lolot ilO­ zijas. Uz lietam jaskatas reali.
Tiesi tapec gudrakie, uZQemTgakie nedzirdTgie me­
gina veidot savu gimenes biznesu un karjeru sava vide (nedzirdTgo skolas, centr~s utt.).
Asociacija cilvekiem ar dzirdes traucejumiem
Apvieno tikai nelielu cfa!u no visiem val­ stl esosiem cilvekiem ar dzirdes traueeju­ miem. Turklat tagad ta arvien vairak sada­ las mazakas organizacijas. Biedru naudas nay obligatas, brTvpratigi maksajumi 0.50­ 1 EUR. SadalTsanas rezultala mazinas arf D.30ci~cijM ~p6k~ un iol e: ~lllti ~<:I.uitiLlI iud., ka arT atbalsts no valsts puses finansejuma veida.
izvirzTtam mer~im. Nometnes pirmajas dienas nodarbTbas
apguvam un macTjamies vispar sastadit nelielus biznesa planus, bet vakaros katrs
Ka ulsakt veiksmigu biznesu un ka vadit projektus...
veidojam savu sapQu biznesa planu, ko Sandra Gerenovska nedzirdlgo elestlgam darba formam» diena prezentejam parejiem. Man prieks,
EQUAL projekta ttKlusas rokas» ie­ risinajas tematiska nometne JOrmala. ka visiem izdevas sagalavot savus maza ,tvaros no 15. lidz 19. maijam sadarbiba NodarbTbu programma tika ietvertas biznesa planus. Jateic, pirms tam ne­ .ar Socialas integracijas centru pilotpro­ temas "Ka uzsakt veiksmTgu biznesu» un varejam iedomaties, cik daudz naksies jekta (tiT iespejas depresivajos rajonos «Ka vadTt projektu .. , albilslosi pilotprojekta macHies un stradat, lai kaut ko tadu da­..
_..;E;;.:S;;..:.P:..:;RO;;;;u;;.:E;;:.K.;.:T..:.;I.;..;E;;;;S;;..:.PR:..:;OU;;;;;;.:E;;:.K:.;T.:.;I...;E;;.:s;;..:.m:..:;o;;.;u;;.:E;;.K;.;.T.:.;I...;E;;.:S;...;..;m~O;.;;J;.;;E;.;.K;.;.T.;.;.I...;E;.;;S_P_~..;O;.;;u..;E.-K-.T;.;.1...;E;.;;S_P_R..;O;.;;u..;E.-'<.-.T;.;.1...;E;.;;S__m~O;.;;J;.;;E;.;.K;.;.T.;.;.I.--I[l]
botu. Visi nometnes dalIbnieki tika sadaIHi
divas komandas pec biznesa planu mer­ ~iem. Iznaca interesantas komandas: vien -liela SIA komanda, SIA «Rezeknes reha­ bilitacijas sporta centrs»; bet otra komanda - SIA «Liela». Seminaros temas bija sarezgitas
Dazi ar tadiem jautajumiem saskaras pirmoreiz, bet kopIgiem spekiem tikam ga­ la. Par centIbu macIbas mums macIbu centra uzdavinaja lielisku disku - «Biznesa planosana brIvajam tirgum». Nometnes pe­ dejas dienas abas komandas ar uzsakto un sagatavoto materialu biznesa joma ~eras pie projektu vadIsanas. Nacas svM, ka un kur sasniegt savus mer~us biznesa joma, kada Eiropas fonda iesniegt finansejuma pieprasIjumu.
Projektus prezentejam. Nobeiguma kartojam «eksamenu»: bija jaizpilda projek­ ta pieteikuma veidlapa. Kopa nobildeja­ mies, sa~emam sertifikatus, davanu CD ierakstu «Mer~orienteta projektu vadISana un logiskas struktoranalizes metode·· (LSAM) un lektores Ligas velejumus, lai biznesa plani un projekti izdodas. Semi­ nara dalIbnieki ieguva daudz dzIve svarI­ gas un noderIgas informacijas, paplasinaja savas zinasanas un izglIUbas IImeni.
Lai no visai sarezgnam temam mazliet atpotinatu galvas un fiziski atpOstos, tika organizeti relaksacijas un rehabilitacijas pasakumi. Vairaki no seminaristiem sadu prieku baudIja pirmoreiz, un 1as paliks vi­ ~iem atmi~a vel ilgi.
Pateicos SIC darbiniekiem par laipno uz~emsanu un nometnes dalIbniekiem par izturTbu. Novelu visiem nakotniS bOt dro siem un realizet savus sap~us.
Jelena ,Janevica: Seminara man joti patika, jo ieguvu in­
teresantu informaciju par komercdarbibu un projektu vadisanu. Diemiel esmu krievu
( li.viets - tuvPlana)
Zinaida ir nedzirdiga. Tacu komuni­ kabla. Sauraja virtuve, visamsakot ies­ tikulet, knapi pietiek vietas. Zinaida pie­ dalijusies petfjuma par nedzirdigu sie­ viesu problemam darba tirgii.
Pasaule bez skanas ZinaTdas dzimtas saknes ir Ballkrievija.
Turp pie mammas, braliem un masam vina reizi gada aizbrauc. ZinaTda piedzima dzir­ dIga, bet divu gadu veeuma, bara ejot uz pirti, lielie uzreiz nepamanIja, ka maza Zina
tautibas, tapec bija griiti izprast sareigito informaciju latviesu valoda, paldies gru­ pas biedriem un tulcei Tel­ mai par partulkosanu zimju valoda. Man joti patika relak­ sacijas pasakumi, joti laip­ nas SIC darbinieces. Sap­ r;oju nakotne velreiz pieda­ lities sada nometne.
Vita Kravale: Es sada seminara pie­
dalijos pirmo reizi. leprieks vlspar ne­ sapratu, kas ir bizness un kas ir projekts. Pateicoties lektorei Ugai un vir;as uzdota­ jiem pastavigajiem darbiem daudz ko uz­ zinaju un noskaidroju.
Seminara papi/dinaju savas zinasanas, kadreiz dzive noteikti noderes. lei, bija maz briva laika un neizdevas vairak bOt pie jOras. Patika arstnieciskas procedOras, pec tam tam tik viegli. Vadims Visnakovs:
Sakuma piedalitles nometne ta ka ne­ piekritu, tamer beigas izlemu par labu tai ­ nedeja man bija briva. Tagad saku paldies Sandrai par piedavajumu, jo lietderigi pa­ vadiju laiku, ieguvu daudz informacijas par biznesa plana noformesanu, par to, ka sa­ gatavot, pec tam vadit projektus. MOs labi aprOpeja SIC darbinieces arstniecibas pa­ sakumos. Jpasuma ieguvu lietderigus dis­ kus:par projektu vadisanu un par biznesa planosanu brivajam tirgum. Tagad brivaja laika varesu papildinat savas zinasanas ar to palidzibu.
Ilona Fomina: Esmu piedalijusies daudzos semina­
ros, bet sMa - par projektu gatavosanu un komercbiznesu es pieda/ijos pirmoreiz. Seminara uzzinaju daudz par to, ka uzsakt savu biznesu. Paldies nometnes organiza­ toriem par arstnieciskam procedOram. Atgriezusies majas, jOtos atspirgusi no
ikdienas un varu atkal no jauna ~erties klat pie darba.
Elvira Caika: Patiesam noderigas macibas! Vel jau
zinam maz par to, ka vakt materialus, sa­ kartot tos, lai gatavotu projektu pieteikumus finansejumam un veiksmiga projekta uz­ saksanai. Saja zir;a ar materialiem nu esam nodrosinati.
Piecas dienas faktiski ir par maz, lai apgDtu visu nepieciesamo labu projektu ra­ disanai. Tomer paldies grupas vaditajai Sandrai Gerenovskai par uzr;emibu, kom­ plektejot so grupu, ka ari visa projekta "Klusas rokas» raditajiem un ES ka ta fi­ nansetajai par so mums doto iespeju macities.
Laima Karlstrema: Jau pagajusaja gada piedalijos tema­
tiskaja nometne, kur apguvam projektu ga­ tavosanu, sogad radas iespeja vel vairak papildinat zinasanas saja joma. Ar semi­ nara norisi esmu apmierinata: bija intere­ santi gan klausities, gan diskutet, gan pi/dit majas uzdevumus vakaros, kad visi kopa apspriedam, ka pareizi risinat izvirzitos jau­ tajumus projeklu VacJi~allaS darba. Sandra Gerenovska ka pilotprojekta vaditaja bija loti neatlaidiga, reize ar izpalidziga tiem, kam visvairak vajadzeja padoma. Nu vi­ suma bija interesanti, kaut ari grDti, bet zinasanas projeklu joma ir paplasinajusas.
iekritusi vanna. Bija ziema un Odens ledus­ auksls. Tas sagajis ausIs.
Kadas tik slimnIcas ZinaIda nay bijusi - Ukraina, Ballkrievija, Maskava. Neviens nespeja palidzet. Tagad, kad roku pieliek pie lelevizora vai radio, vi~ai s~iel, ka dzird arI ska~u. Tacu iespejams, ka las ir tikai apmans no radItas vibracijas.
Tacu dzirdes IrOkums nebija s~erslis norm alai dzIvei. ZinaIda Baltkrievija pabei­ dza vidusskolu, apguva eleklri~es pro­ fesiju . ZinaIda rada albumu ar kazu bildem. Ar vIru vi~a iepazinas skola, vi~s arI bija nedzirdIgais. Abi stradaja, kraja naudu.
VIra veemami~a bija jelgavnieee, tapee gimene no Baltkrievijas pareelusies uz Latviju, jo Ie padomju laika bija lielakas
iespejas samekle! darbu. Te piedzima deli - Andrejs un Andris. Puisi ir dzirdIgi, ne­ kadu problemu. ZinaIda ir jau vecmami~a. VIrs gan to brIdi nesagaidIja, jo pirms pie­ eiem gadiem nomira ar vezi.
AkUva un energiska bOdama, ZinaIda bedam ne!ava va!u un pirms paris gadiem, ieliekot sludinajumu avIze «KopsolI», ie­ pazinas ar kadu kungu no Daugavpils pu­ ses. SaraksUjas, satikas un appreeejas.
Tagad ZinaIda laviere starp RIgu un Daugavpili. Kad ZinaIda ir-DaugavpilI, ve­ eakais bralis Riga seko, ka mazajam bralim klajas. ZinaTda taja laika DaugavpiII rok, ra­ ve un apstrada vIra piemajas darzi~u. Ko­ pa ar vIru vi~i labprat ar velosipediem vai slepem apee!o tuvako apkartni, jo jaunI~
ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~--
«Vajag tik darba!» darba birzu. ka vi~i, veeaki, bija nedzirdigie. Dels ma- Sakums 7. /pp. Planu un normu izpildija, vel kolegiem eijas latviesu skola. Zinaida ar viru einijas, abi sportojusi. Kas kaitetu nedzivot? Bet palidzeja. No sakuma maksaja 60 latu, bet lai berns paliek skola. Tulku toreiz ~emusi Zinaida grib but soeiali vajadziga. "Brivdie- tad arvien mazak, bet darba stundas palika no nedzirdigo biedribas. Tagad viss ir nam daudz jaukaka garsa ir tad, ja tas ir aizvien garakas. Sa~emot 28 latus menesi, kartiba. nopelnitas ar darbu!» - ta vi~a doma. Zinaida esot raudajusi. No smaga darba bi- Zinaida stasta: "Ar nedzirdigiem varu
ja iekaisusi pirkstu gali, kajas gumijas za- parunat par dzivi, par problemam. Jauna Siradaju, vien nerunaju bakos izsutusas, jo eeha bija mitrs. Paze- paaudze gan ir savadaka. Vi~iem kontakti
"Tas, ka esmu nedzirdiga, nemaz nay mojosi. Tacu darba devejs teicis - ja nepa- veidojas ar datora starpnieeibu,» stasta Zi­ tragedija. Esmu stradiga, vienigi nevaru tik, ej projam. Slimibas lapu nemaksaja. naida. Kada ir eilveku attieksme uz ielas? parunal. Varbot kads tiesi botu prieeigs, ja Arsts grozija galvu - nevajadzetu tada dar- Bez saubam, kad divi nedzirdigie saru­ kolegis blakus neruna?» saka Zinaida. ba moeHies. Bet naudu vajadzeja delam najas, ir cilveki, kas blenz. Ir tadi, kas no­ «Apkopejai, trauku mazgatajai, fasetajai un skolai. Ar invaliditates pensiju ir par maz. versas. "Ne, mus tas netrauee. S~iet, ka vel daudz eitam profesijam tacu svarigi ir Daudzi saka - ar to pietiek. Vi~a sa~em dzirdigajiem musu intensiva zestikulesana darboties ar rokam .Acis man ir verigas, ro- pensiju _ 73 latus. trauee,» smejas Zinaida. Vi~a pati komu­ kas speeigas.» nieesana problemas nesaskata. «NevaJ'ag
. . d' Z' -d' boo Mazliet iecietibasVeI plrms cetnem ga lem Inal al IJa kautreties, vienmer kads atrodas, kas darbs, vi~a stradaja mizosanas eeM sak~u «Nevienam negribas ar nedzirdigu eil- megina palidzet,» vi~a skaidro un stasta tiriSanas firma. Zinaidas uzdevums bija no- veku pi~~ereties. Darba devejam nay laika par Ziemelu rajona soeialas nodalas izpa­ tirit darze~us, lai pee tam tos fasetu un savas velmes izteikt rakstiski. Lai gan ta- lidzibu, par pretimnaksanu dela skola. pardotu lielveikalos. "Tas domats aiz- gad pa rokai vienmer mobilais tairunis, kur Zinaidai bija ka~is, kas driz vien aptve­ nemtiem vai slinkiem cilvekiem, kuri vakara uzsist informaeiju,» skaidro Zinaida. ris, ka saimnieee nedzird. Ja vi~s gribeja negrib mizot kartupelus,» vi~a zestikule- Darbu vi~a mekle gan eaur pazi~am, tikt ara, tad nemaz velti ne~audeja, bet ga­ dama stasta. Zimju valoda krieviem un gan lidzi par tulku ~emot kaimi~ieni San- ja klat un ar ~epu bakstija. Kad gribeja tikt latviesiem atS~iras, bet atri vi~a pielago- dru. Ari dels Andris ir lielisks paligs. Pirma istaba, iemaeijas nevis pie durvim gaidit un jusies. Zinaidas valoda tomer ir krievu klase zens atstats uz otru gadu, skolotaja skrapeties, bet paradijas pie virtuves loga. valoda, kas ari mazliet sarezgi saprasanos. teikusi, lai liekot paligskola. Zinaida liekas, No laikraksta Diena Toreiz darbu Zinaida Camane atrada eaur ka tada attieksme varetu bot bijusi tapee,
Atsauksmes. Vertejumi. Pardomas' Par fBstivalu lasiBt..• I. - 2. Ipp.
Arzemju viesi, verojot festivala narisi, pozitlvi verleja faktu, ka skatltaju cc.mazaja Latvija» ir tik daudz tm ka to vidu ne mazums gimefJu ­ vecaki ar berniem.
J~lUks pasakums - tads ir vienpraligs visu aptaujato skatTtaju atzinums. Un ari to, kurus "KS» neuzklausija, jo pec koneerta tik daudz smaidu un liksmas sejas bija visapkart. LOk, dazi izteikumi!
Valerijs Garnis, Kuldiga Valmieras "Amori» bija labi, atbilstosi
ES standartiem! Ari Rezeknes joki. Zinu, ka vienmer bOs kaut kas tads, kas patiks. Tapec obligati esmu visos Nedzirdigo
dienas koncertos un festivalos.
Janina Birgele, Kuldiga Man patiesi grOti izveleties labako
prieksnesumu. Visi rOpigi, ar mileslibu gatavojusies. To pasu jasaka par visiem ieprieksejiem festivaliem. Ir labi, ka sa­ glabajas kaut kas kopigs un tomer vien­ mer kaut kas jauns paradas. Tapee ar lielu interesei vienmer esmu klat visas vietas.
Peteris Grinipons, Saidus
Ja, daugavpiliesi patika! Dazos kolektTvos jOt jaunie­ su trOkumu, un tas ir bedigi.
Liekas, ka mana jau­
Man bija liels prieks, ka skatTtajiem patika mOsu skees. GrOti vertet citu sniegumu, ko sodien veroju no aizkuli­ sem, gatavojoties savam iznacienam.
Atzimesu ka izdevusos Efraima un kaimiQu - Rezeknes iestudejumus.
dijuma, es skatijos koncertu. Rezekniesi bija tie jautrakie un labakie. Sis ir tresais festivals, ko apmekleju. Katram says skaistums.
Edite Snepste, TOja Piasa programma - ir ko padomat,
kur pasmiet. Man palik valmieriesu amori un Rezeknes joki. Varu salidzinat visus desmit festivalus .. Ka labakais palicis atmina "Ritausma» sarikotais. ArT sis ­ visu ~ieQu un paldies rikotajiem.
IImars Stapkevics, pasdarbibas aktieris no Daugavpils
r----~~--::-:--:---:-:--:--:c--~-;"a/~e~-:-ijs-., niba vi Qu bija vairak visos klubos un ko­ lektTvos. Ari pats de­ joju un darbojos pan­ tomima. Tagad dZi­ vesvietas un darba L.......-~..... de! tas vairs nay iespejams. Andrls Keders, Riga
leradamies seit kopa ar sievu [.ll1IIIIEt-J.:L.J Santu. ViQa stradaja pie TV rai­
....!;E~S:..;P~A:!OJ;!!!E~K.~T!.;.I...!;E~S:...P~A~OJ~E~K~T.!.;.J...!E;:;S:...P:..:R~O~J:.:.E:!.!K:.!.T'!.:.•..:.E~s:..:rn~O~J~E.!.!KT~J~.~E.;;:S..:.P.:.R~O;:;:.J,;;:EK:.:.T.:.:I.:...~E.;;:s..:.rn~o;:;;.u,;;:EK:.:.l.:.:'J.:..• .;;:E.;;:S..:.P..:.R~O;:;;.J,;;:EK:.:.T.:.:J.:...---i[ID
«Ntiuf' l!laJVttiN lalJi lia llEZ:alas.,.~»
26. maijs bija priecTga diena visiem Oaugavpi/s biedrTbas biedriem un - ne tikai. Par atgriesanos kapitali izremonte­ tajas kluba telpas pec divu gadu prom­ biitnes priecajas ne tikai viQi, bet art vi­ si, kas bija ieradusies sveikt daugavpi­ Iiesus ar so prieclgo notikumu.
Draugu un labvelu bija daudz - gan tie, kas remontejusi un par visu gadajusi, gan tie, kas ITdzi dzTvojusi daugavpiliesu bedai par ugunsnelaimi un cerTbai, ka pienaks sT
Pats~pats pirmals izlaiOutns.,...
Vai tu zini, kurp tu do dies, Manu mazo Sieniizzti ? Vai tu zini to, ka sodien Beidzas tavi siltie rzti?
Jiinijs vienmer ir bijis bagats ar iz­ laidumiem. Un ta 2.jiinija 218.bernudar­ za - internatii berniem ar dzirdes trau­ cejumiem bija priecTga diena, jo bernu­ darzam atvadas teica tie mazie berniQi, kuri reiz te ieradas ar apa/am kajelem un rociQam, smukiem rezerves pamperiem soma un pie kriitiQam ciesi saspiestu spe/u lacuku. Tik Iieli izaugusi tagad, vi­ Qi svintgi , polonezes pavadtbii ienaca izlaidumam sapostaja zaie.
Te nu viQi bija: Artis Ozols, Ivonna Babisko, Karlis Melderis, ROdolfs Stu­ pans, "va Virtiga, Edfte ~uze, Elza Alise Zarina, Janis Araks, Kristine Berzina ­ nakamie Rigas NBIS skoleni un Mirdza
Projekts uLNS - OTMS M;UASn •
laimTga atgriesanas diena. Vispirms, protams, svinTga lentas grie­
sana ar LNS prezidenta roku, (ar kuru, starp citu, tapa uzrakstTts arT sis veiksmT­ gais projekts, lai iegotu ES finansejumu remontdarbu veiksanai).
Pec tam - gaiso, majTgo telpu parstai­ gasana, lai palOkotos, kas izmainTjies. Itin viss! Remonts veikts pamaHgi un god'am ­ atjaunots pilnTgi viss, sako! no grTdas ITd'z griestiem, sienas, logus un durvis ieskaito!. NomainTtas elektroinstalacijas, apkures sis­ temas, jumts un daudz kas cits.
Labi bOt sadas majas - to sava atkla­ sanas dziesma apliecinaja ElvTra Caika, kluba saimniece un biedrTbas vadTtaja.
«Nekur nay tik labi ka majas... »- so domu turpinaja LNS prezidents A.Pavlins sa­ va apsveikuma runa. Tas ir ta­ pec, ka sT nay vienkarsa vie­ ta, bet biedrTbas vestures lie­ ciniece, pieredzejusi Nedzir­ dTgo biedribas pirmsakumus, attTsHbu, parejas grOHbas, ne­ laimes un - spejusi atdzimt, burtiski, no pelniem.
~"".I SO ugunspostu dzili par­ dzTvoja visi nedzirdTgie cilveki
ROja, Andzelika un Linda Petkunas, Lau­ ra Maksima, Dinars Visockis, kuri pa­ pildinas Valmieras vajdzirdTgo skolas sai­ mi. Savukart dazi drosmTgie berni macTsies vel citviet - Lelde Kursfte RTgas logope­ diskaja skola, bet bralisi Eduards un Janis Tamsoni - KuldTga, korekcijas klasTte.
Ka pateicTbu mamiQam un citiem sa­ viem mTlajiem berni velHja dziesmiQu Ma­ za, maza sirsni~a - turklat ar gaisa butu sOtTsanu, Mili!
Izlaiduma ieradas arT Burtu meitiQa, kura jau bijusi skola. ViQa palTdzeja naka­ majiem skoleniem caur rotalam un dejam apgOt burtiQu abeci. Meitenes dejoja BurtiQu deju, ta apliecina- r-:=.----~--------.,..-----..., damas, ka skola loti nopietni jamacas, bet puisi sava deja paradTja, ka starpbrTzos var arT nedaudz paausoties. Sko­ la jaierodas Hriem un kartT­ giem - to visi jau zina, un bija arT dziesma par neHro puisTti.
Berni teica lielum lielo paldies visiem bernudarza darbiniekiem, kuri so daudzo gadu laika par viQiem rOpeju­ sies un lutinajusi, - sakot no ""'-'~...~"'--.-....;........--'-"-.:..
Latvija - gan ar sasutumu, gari neizpratni, ka var cilveka iemajot tads !aunums, lai nemtu un dedzinatu. , Mes, prezidents teica, kaut ko darot, vienmer domajam par to, kadu labumu tas visiem dos, bet te - preteji!
Pagajusi iikai divi gadi, un mes esam jau atpakal. GrOHbas nay mOs salauzusas. Mes esam sargati, izdzivojusi un kluvusi vel stipraki.
Prezidents uzsvera, ka gandrTz katrs nedzirdTgais cilveks palTdzejis tuvinat so priecTgo. dienu, jo arT biedrTbas nauda ie­ guldTta saja lieta. Liels paldies arT LR Saei­ mas Socialo un darba lietu komisijas vadT­ tajai Jevgenijai Stalidzanei, kas gadaja at­ balstu no valsts budzeta. GandrTz puse naudas «naca» no Eiropas - ERAF fonda. Pavisam kopa - 36560 LVL.
Bet LNS vadTbas domas jau dodas cita virziena - projekts «LNS - otras majas» turpinas, un remon!s teju sacies KC «RT­ tausma» !elpas, kuras jaizremonte ITdz ru­ dens kultoras sezonas saksanai. ArT tur visai lieli darbi paveicami: ieeju un tualesu parveidosana, ilai var ieklOt cilveki ar kusH­ bu traucejumiem; vestibila un garderobes re-monts. Izmaksas - aptuveni 26 tOks!. LVL, ko visu sedz ERAF finansejums.
bernudarza vadTtajas nama sargiem. Berni saQema novelejumu vienmer ap­
ciemo! milo bernudarzu, kur pagajusas vi­ QU bezrOpTgas dienas. Visi kopa - lieli un mazi - pedejo reizi nodziedaja LaimJgo zemi.
Tad yards tika dots bernudarza vadT­ tajai MarTtei Blicsonei, kuras acis vienmer visu redz, kura ikdiena vienmer atrod laiku berniQus samTlot un sabucot! VadTtaja pie berniQiem naca ar domugraudiem, cik atri paiet laiks: te piedzimst berniQs, te viQu pieteic bernudarza, un nu jau viQs japos uz skolu. Katrs ir sava vieta: lai sniegtu mT­ lesHbu un macTtu pacietTbu. Dienu pirms
~~------------------------------------------------------Pats, pats pilmais iZlaidums... Siikums 9.1pp.
izlaiduma nemitTgi lija lietus, bet darbinieki pacietTgi ITdz velai vakara stundai pus~oja zali izlaidumam, un viQu pacieUba tika atalgota, jo izlaiduma diena spideja spoza, skaista saulfte!
Un tad bija klat svarigais bridis, kad berni ieraudzija savus diplomus par bernu­ darza beigsanu. Pirms tam diploma sa­ Qemsanu vajadzeja apliecinat ar savu pa­ rakstu. Kad mazajam absolventam svari­ gais dokuments bija rokas, tam pievienojas davanas un daudzie ziedu pus~i. Goda vie­ ta tika sauktas katra absolventa izlolotajas, ka teica vadftaja, - otras mammHes. ViQam tika lielais paldies, ziedi un gardumi!
Katram bernam pirms diploma saQem­ sanas vadHaja sniedza milu raksturojumu. Kad pie absolventa ROdolfa Stupana sasta­ jas garumgara rinda uz sveiksanu, tad va­ dHaja ieminejas: nez kas notiks, kad ROdol­ fam bOs kazas, tad vajadzes noiret pili!
Ka vienmer skolas ~tribOtu - skolas so­ mas ar piederumiem davaja «Klusums».
Pateiciba
Rigas biedriba pateicas ziedoUijiem. Tie ir: Valda OZOli9a (pa 5 LVL), lOra Skackova, (mants un Nonna Zundi. Valentina Skuja (katrs pa 3.50 LVL), Liicija Saksone, OJegs Liepa, Rita Zujevska, Elenora Sondore, Laima un Bruno Skricki, Peteris Balodis, Amanda Bau­
. ze, Darja KuJeva, Jevgenija Labprate, Velta Zakenfelde (katrs pa 3 LVL), Daina Gruzdi9a Cirule, Valerijs Duskins. Valentina un Vasi­ lijs Pogrebnaji, Anna Sima.novica, Marta Ceplite, Dzidra un Harijs Steglavi, Jiilija un Vasilijs Depkovski (katrs pa 2.50 LVL), Zelma Miezite, Lilija f'eldberga, Leonora Lukste, Vilnis Gulbis, Anna Bu­ Ie, Velta un Janis Timmerm~i, Anto9ina Ratniece. Erika Skaba, Anatolijs un Raisa Suharevi, Ingrida Rudzite, Brigita Miezite (katrs pa 2 LVL), Lifantijs Lavrenovs, Tekla un Vitiilijs Pivins, Ona un Ar­ vids Ja9kalni. Biruta un Gotfrids Brieii (katrs pa 1.50 LVL), Kristine Kabule, Jevgenija Varpi9a. GaJina Vaivode, Vitalijs Kokorevits, JeJena Lazdi9a, Aleksandrs Botkarjovs (katrs pa i LVL).
lespeja iepazities LNS e-pasta ienakusi vestule no ASV
dzivojosa tqtvijas izcelsmes pilsoQa ArQa Abola (62 gadi). ViQs interesejas par ne­ dzirdigo dzivi un iespejam neatkarigaja Latvija soaien.
Arnis Abols k[uvis nedzirdigs S gadu vecuma, macijies 3 gadus Rigas Ne­ dzirdigo bernu skola, bet 1944. gada kopa ar veeakiem emigrejis uz Rietumiem. Pie­ eus gadus dzivojusi Vacija, pec tam par­ celusies uz ASV. Dzivo Rodas sala.
Pa daudzajiem prombOtnes gadiem viQs ir zaudejis latviesu valodas zinasanas. Arnis Abols veletos sarakstities ar nedzir­ digiem cilvekiem, lai uzzinatu par viQu dzivi Latvija. Bet ta~jadara anglu valoda un uz e-pastu, A.Abola e-pasta adrese: arnisabols@cox.net
Vecaki ar skaistam davanam un zie­ diem pateieas gan bernudarzam, gan ab­ solventu skolotajam, auklTtem. Elzas mam­ ma Elfa ZariQa paldies teica ari bernudarza bernu cetrkajainajiem draugiem - to mums tiesam ir daudz!
Tapa daudz skaistu bilzu. Noteikti tas bOs skatamas ari draugiem.lv, jo vecaki bi­ ja bezgala lepni par saviem berniem. Tad sekoja skaista bernu ballTte zale, kuru or­ ganizeja absolventu vecaki, aktTvakas mammas bija Elfa ZariQa un Gita Locmele. Arta vecmamiQa Gerda Ozola uzteica vi­ Qas, jo sis bija pirmais izlaidums, ko absol­ venti svineja kopa bernudarza lielaja zale. Visi vareja izprieeaties! Pedejo reizi! Jo taiak nopietns eels ejams, jauna vide, jauni darbi, jauni draugi!
Tavfls lelles saldi sap'(los Vel par rotalstundiim raitiim, Bet tu steigsies sevi sapost Vienmerjaunii77Z skolas gaitiim.
Lai jums veicas, mazie draugi - saka Daiga Delle, 1. grupas skolotaja
Lidzjiitiba
Ir pienacis !aiks atvadu bridim, Kad vietas nav ska!iem vardiem, Kad atka! kads zieds ir vitis Un aiziet caur mDZibas vartiem. Skumju brldi esam kopa ar mOsu bied­
ribas biedru Nesteru Kuznecovu, sievinu mOziba pavadot. ' ,
Rezeknes RB
Seru vests
Rigas biedriba
Miltl sveic,am_ • ~.. __ . .' . " _ .1 ~
Lielais notikums jusu dzfve ­ apala dzfves jubi/eja - ja u drfz vien bus klat: ar pardomam un apceri par aizgajuso laiku, ar savejo sirsnfgiem velejumiem, draugu rokasspiedie­ niem, buc.am un smaidiem. Lai jums laba sf diena, un lai saulaina taka turpmak!
85 9.VII MIRDZA OZOLl~A, Rigas
75 S.VII ANATOLlJS STEPA~UKS, Rigas 19.VII ANTO~INA MACKEVICA, Rigas
70 S.VII VACSLAVS BARKOVSKIS, Kuldigas 9.VII MARIJA PRIEDITE, Rigas 26.VII GA~INA VAIVODE, Rigas
65· 1D.VII JAUTRITE ZIVERE, Rigas
60 3.VII PJOTRS TORGOVCEVS, Rigas 1S.VII STA~ISLAVA STRUPKA, Rigas 2D.VII JANINA LUKINA, Rigas
55 7.VIIIMANTS BERGS, Ventspils 14.VIIINARA VENDELI~A, Ventspils 17.VII GUNTA NEBIJA LANGE, Kuldigas 22.VII JANIS MUCENIEKS, Valmieras 29.VII AIRA JERIKA, Rigas 29.VII ANTA DIMANTE, Rigas 29.VII AUGUSTS GOBI~S , Rigas
50 S.VII ZINAIOA FELDBERGA, Rigas 18.VII AUSTRIS ~IKIFOROVS, Liepajas 26.VII VITAUTAS URBONAS, Rigas
Jpasais sveiciens 8ija man, bija man Tris lietilJas g/abajamas: I guntilJa, iatsl.edzilJa, I bernilJs supuli.
Mi!i sveicam Mariti Ostvaldi ar mazmeitiQas piedzimsanu!
Mes - Liepajas biedri
Materiali par ES projektu (EQUAL, ERAF) realizaciju saja numura sagatavoti ar ES finansialu atbalstu. Par to saturu pi!­ niba atbild Latvijas Nedzirdigo savieniba, un tie nekada ZilJ8 neatspogufo ES vie­ dokli.
Nakamais numurs 10. jOlija
Redakcija: Elviras iela 19, Riga LV 1083, ' tel. 7471559. Indekss 1012. Licence Nr. 0420. lespiests SIA "ELPA -2» , Riga, Doma laukuma 1.