ES ekonomikas attīstības stratēģija

EIROPAS SAVIENĪBAS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJADr.oec. MARGARITA DUNSKA

LU asoc .profesore 2012.11.04.

ES svarīgākie mērķi un principi

Mērķi: Miera un stabilitātes garantēšana Ekonomiskās labklājības palielināšana Sociālās labklājības nodrošināšana Eiropas starptautiskās ietekmes palielināšana Iekšējās drošības garantēšana Darbības pamatprincipi: Demokrātiska sabiedrības pārvalde Brīva tirgus ekonomika Vispārējo cilvēktiesību ievērošana

Ekonomisko un sociālo problēmu ietekme uz ES attīstību Globalizācija – konkurences pastiprināšanās

pasaulē, ES pozīciju zaudēšana Ierobežota resursu pieejamība Iedzīvotāju novecošanās process Globālās finanšu krīzes ietekme Parādu krīze eirozonā

nepieciešama rīcības programma, stratēģija nākotnes attīstībai

Stratēģijas būtība

Plāns un darbības principi, kas vērsti uz kāda, parasti nozīmīga mērķa sasniegšanu.

(Svešvārdu vārdnīca, 2007.)

Ilgtermiņa komplekss rīcības plāns, kurā norādīti galvenie mērķi un līdzekļi to sasniegšanai.

Organizācijas stratēģija – tālejoša rīcības programma, plāns, kurā izvirzīti galvenie organizācijas darbības virzieni un norādīti līdzekļi mērķa sasniegšanai.

(Ekonomikas un finanšu vārdnīca, 2003.)

Globālā konkurētspēja

“Noteikts valstij (valstu savienībai) piemītošu īpašību kopums, lai novērtētu, kā valsts plāno tās ekonomisko nākotni. Tā neapskata tikai pašreizējos ekonomiskos rādītājus, labklājību un ekonomisko spēku.

Konkurētspēja ir arī iepriekš pieņemto lēmumu un veikto pētījumu rezultāts. Tā analizē kā valstis un uzņēmumi vada tiem piemītošo kompetenču kopumu ar mērķi gūt peļņu”.

“Institūciju, politikas un to faktoru kopums, kas nodrošina ekonomikas izaugsmi un produktivitāti”.

(Menedžmenta attīstības institūts,

Pasaules ekonomikas forums)

Pasaules konkurences centri

Tradicionālie: ASV Japāna Eiropas Savienība

Jaunie (?) : BRICS valstis: Brazīlija + Krievija + Indija +

Ķīna + Dienvidāfrikas Republika

IKP pasaulē 2010.g.(pēc Pasaules bankas datiem)

Kopējais IKP pasaulē 63 123 887 517 709 $ 5 lielākās ekonomikas:

1. ASV (14, 59 triljoni)

2. Ķīna (5,93 triljoni)

3. Japāna (5,46 triljoni)

4. Vācija (3,28 triljoni)

5. Francija (2,56 triljoni) Latvija 55. vietā (24,01 miljardi) ES kopējais nominālais IKP 16 222 855 $

IKP pieaugums pasaules reģionos (2001.-2010.)

Valstu grupa

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Vidēji perio

dā

Pasaule 2.28 2.86 3.63 4.92 4.57 5.24 5.39 2.86 -0.52 5.01 3.62

Attīstītās ek-kas

1.42 1.73 1.93 3.15 2.67 3.03 2.73 0.22 -3.36 2.97 1.65

Eirozona 1.88 0.94 0.81 2.17 1.70 3.06 2.86 0.45 -4.08 1.74 1.15

G-7 1.21 1.31 1.78 2.87 2.37 2.62 2.16 -0.16 -3.68 2.76 1.32

Jaunās industrial. Āzijas v.

1.54 5.79 3.22 5.90 4.83 5.79 5.85 1.78 -0.81 8.36 4.23

Citas attīstītās v.

1.70 3.99 2.71 4.84 4.16 4.74 4.95 1.64 -1.21 5.72 3.32

ES 2.11 1.40 1.55 2.59 2.20 3.50 3.20 0.69 -4.13 1.76 1.49

Avots: SVF

IKP pieaugums pasaules reģionos (2001.-2010.), turp.

Valstu grupa

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Vidēji perio

dā

Attīstības valstis

3.71 4.69 6.25 7.53 7.27 8.23 8.80 6.06 2.72 7.25 6.25

CAEiropa 0.26 4.31 4.78 7.26 5.88 6.45 5.53 3.20 -3.56 4.24 3.83

NVS 6.06 5.24 7.74 8.15 6.72 8.85 8.96 5.30 -6.43 4.55 5.51

Attīstības Āzija

5.74 6.86 8.13 8.64 9.48 10.38 11.41 7.67 7.21 9.53 8.50

ASEAN-5 2.83 5.06 5.75 6.06 5.54 5.70 6.37 4.72 1.70 6.88 5.06

L-Amerika un Karību v

0.44 0.34 2.08 6.01 4.65 5.62 5.75 4.34 -1.74 6.08 3.36

Tuvie Aust. un ZĀfrika

2.91 3.57 7.26 5.95 5.39 5.84 6.15 5.12 1.78 3.76 4.77

Sub-Sahāra 4.93 7.22 4.88 7.07 6.19 6.36 7.16 5.57 2.83 4.97 5.72Avots: SVF

IKP uz vienu iedzīvotāju pēc PPS 2010.gadā, (indekss - ES27=100)

Avots: Eurostat

Salīdzinājumam:ASV – 148Japāna - 106

Konkurētspējas faktori (pīlāri) (pēc globālās konkurētspējas indeksa)

1.Galvenie resursu virzītās ekonomikas

faktori

2. Galvenie uz produktivitāti virzītās

ekonomikas faktori

3.Galvenie inovatīvās ekonomikas faktori

Pamata prasības:• institūcijas • infrastruktūra• makroekonomiskā stabilitāte• veselība un izglītība

Produktivitātes virzītājfaktori:• augstākā izglītība un darba spēka kvalifikācijas uzturēšana• preču tirgus efektivitāte• darba spēka efektivitāte• finanšu tirgus attīstība• “tehnoloģiskā gatavība”• tirgus lielums

Inovāciju un augstas attīstības faktori:• uzņēmējdarbības vides attīstības līmenis• inovācijas

ES valstu sniegumi inovāciju jomā, 2010.g.

Avots: PRO INNO Europe

Inovāciju un uzlabojumu indekss, 2010.g.

Indekss inovatīvi attīstītajās valstīs Indekss Baltijas valstīs

Izdevumi IA , % no IKP

Valsts 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

ES-27 1,83 1,83 1,85 1,85 1,92 2,01 2,0

Eirozona 1,85 1,84 1,87 1,88 1,96 2,06 2,06

Igaunija 0,85 0,93 1,13 1,08 1,28 1,43 1,62’

Latvija 0,42 0,56 0,7 0,6 0,62 0,46 0,6

Lietuva 0,75 0,75 0,79 0,81 0,79 0,83 0,79

ASV 2,53 2,56 2,6 2,66 2,79 ... ...

Japāna 3,17 3,32 3,4 3,44 3,45 ... ...Avots: Eurostat

Globālās krīzes ietekme uz valstu ekonomikām un finansēm

Kapitāla, t.sk. investīciju plūsmu sarukums un negatīvā ietekme uz ražošanas apjomiem

Pasaules tirdzniecības apjomu samazināšanās Vairumā pasaules valstu IKP samazināšanās un

ekonomikas ieiešana recesijā Krīzes laikā ekonomikas glābšanai pasaulē iztērēti

aptuveni 15 triljoni eiro un tas novedis pie ievērojama attīstīto valstu parāda pieauguma

Piem., Lielbritānijas ārējais parāds ir sasniedzis 400% no IKP , kas ir augstāks tikai Īrijai un Luksemburgai

Pasliktinājās fiskālā situācija – pieauga valstu budžeta deficīti, valdību parādi

Eiropas Savienības IKP dinamika(2000=100)

Avots: Eurostat

Bezdarbs Eiropas Savienībā,darba meklētāji % no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā

Avots: Eurostat

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2009.-10. ES valstīs (% no IKP)

Avots: Eurostat

Vispārējās valdības parāds 2009.-10. ES valstīs (% no IKP)

Avots: Eurostat

Eiropas Monetārā savienība – optimālā valūtas zona?

Optimālās valūtas zonas teorija – Roberts Mandels (Robert Mundell), 1961. g.

“Optimāla ģeogrāfiska teritorija, kurai kā galvenais maksājuma līdzeklis ir kopēja valūta vai dažādas valūtas, kuru kursi ir nemainīgi piesaistīti viens otram un ir brīvi konvertējami, bet var svārstīties attiecībā pret pārējām pasaules valūtām, kuras neietilpst valūtas zonā.” (Kavaji,1987.)

Termins “optimāls” attiecas uz makroekonomisko mērķi – uzturēt iekšējo un ārējo līdzsvaru

Optimālās valūtas zonas pastāvēšanas kritēriji

1. Valstīm ir jābūt vienādām monetārām politikām/ vienai monetārai politikai

2. Valstu industriālajai struktūrai vai ekonomikas nozaru struktūrai ir jābūt identiskai vai ļoti līdzīgai

3. Ekonomikas atvērtības pakāpei ir jābūt augstai: plaši ekonomiskie sakari valstu starpā, īpaši tirdzniecības attiecību veidā

4. Darbaspēka mobilitātei jābūt augstai5. Cenu un īpaši algu elastībai ir jābūt augstai6. Valstīm jābūt fiskāli integrētām

“ES 2020” stratēģija

“Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei”

“ES 2020” prioritātes:1. Gudra izaugsme: uz zināšanām un inovāciju balstītas

ekonomikas izveide

2. Ilgtspējīga izaugsme: attīstīt zaļu, konkurētspējīgu ekonomiku, kurā resursi tiek efektīvi izmantoti

3. Iekļaujoša izaugsme: attīstīt ekonomiku ar augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot sociālo un teritoriālo kohēziju

Kvantitatīvie mērķi skar

Nodarbinātību Pētniecību un zinātni – izdevumi↑ Klimata pārmaiņas un enerģētiku – siltumnīcefekta

gāzu emisija↓, enerģija no atjaunojamiem resursiem↑, energoefektivitāte↑

Izglītību Nabadzību un sociālo atstumtību

Paldies par uzmanību!