Vesels un veselīgs skolēns un skolotājs – svarīgākās veselības un drošības problēmas

skolu vidēSandra Zariņa, Darba aizsardzības nodaļas vadītāja, sandra.zarina@vdi.gov.lv

Linda Matisāne,Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja linda.matisane@vdi.gov.lv

28.10.2015., Rīga

Darba vides riska faktori

• traumatiskie faktori – paklupšana, aizķeršanās, priekšmetu uzkrišana, nokrišana no augstuma utt.

• fizikālie faktori – troksnis, vibrācija, apgaismojums, mikroklimats, starojums u.c.

• putekļi – krīta putekļi, sadzīves putekļi u.c.• ķīmiskās vielas – krāsas, šķīdinātāji,

mazgāšanas līdzekļi u.c.• bioloģiskie faktori – ērču encefalīts u.c.• ergonomiskie faktori - fiziski smags darbs,

smagu priekšmetu pārvietošana, redzes pārslodze, balss pārslodze, darbs piespiedu pozā, t.sk. stāvus vai sēdus u.c.

• psihoemocionālie faktori – augsta atbildība, kontakts / konflikti ar skolēniem un viņu vecākiem, garas darba stundas, emocionāla un fiziska vardarbība vai tās draudi, daudzi darbi vienlaicīgi u.c.

2

Ko var izraisīt darba vides riska faktori?

• arodslimības – slimības, kuru cēlonis ir darba vidē esošs riska faktors

• ar darbu saistītās slimības• citu slimību gaitu pasliktināšanos• darbinieku pašsajūtas un darba spēju

pasliktināšanās• nelaimes gadījumus darbā – darbaspēju

zaudējums vismaz 1 darba dienu• gandrīz notikušus nelaimes gadījumus

darbā• izmaksas – pedagogam, izglītības

iestādei, valstij

3

Muguras un plecu sāpes

Izraisa:– Smagumu pārvietošana (grāmatu kaudzes,

burtnīcu kaudzes u.c.);– Pārliekšanās pāri skolēniem, kad viņi raksta– Griešanās ap savu asi (pie tāfeles u.c.)– Ilgstoša sēdēšana, nedaudz noliecoties uz priekšu

(darbu labošana u.c.)– Ilgstošs darbs stāvus + nepiemēroti apavi

Pastiprina – psihoemocionālā slodzeSūdzības biežāk mācību gada laikā

4

Augstpapēžu apavi un ilgstoša stāvēšana

10 cm un augstāki rada lielas problēmas (ieteicami – 3-5 cm)Izmainās smaguma centrs:

– Slodze uz pēdu priekšējām daļām– Slodze jostas daļai

Saspringti apakšstilbi

6

Ko darīt pret sāpēm?

•Iemācīties strādāt ergonomiskā pozā (ausis – pleci – gūžas; kājas nedaudz plati)

•Sekot, kādā pozā tiek veikts darbs•Noliecoties uz priekšu, balstīt muguru ar vienu roku vai atbalstīties ar rokā pret galdu•Sakārtot galdu (lai nav tālu jāsniedzas pēc priekšmetiem)•Izvairīties nest smagus priekšmetus•Izmantot ērtu krēslu, tā atzveltni•Regulāri izkustēties (ik 20 min)•Regulāri vingrot, nostiprināt vēdera presi•Atmest smēķēšanu

7

Ja var sēdēt, tad izvēlēties sēdēt!

Nenoliekties – tupties ceļos!

Balss pārslodze - sūdzības

•Smagākos gadījumos var novērot balss zudumu•Vieglākos gadījumos:

– kasīšanās un kutināšanas sajūta kaklā– sausuma sajūta rīklē– sāpes balss saitēs, kaklā– balss nogurums– aizsmakums– balss tembra izmaiņas– kairinošs klepus

10

Veicinošie faktori

•Psihoemocionāla pārslodze•Paaugstināts fona troksnis•Slikta telpu akustika•Sauss gaiss•Smēķēšana•Alkohola lietošana, tējas un kafijas lietošana•Paaugstināts jūtīgums pret putekļiem

11

Preventīvie pasākumi

•Saudzējošs režīms•Svarīgi ir lietot daudz dzeramo ūdeni (nevis kafiju vai tēju, kam piemīt urīndzenošas īpašības)•Regulāri atpūtināt balss saites klusējot (t.sk. izmantojot pat ļoti īsus pārtraukumus)•Gaisa mitrināšana

12

Interaktīvās tāfeles un multimediju

•spožā gaisma (bīstamība tīklenei)•jānovērš tās iespīdēšana acīs:– projektora novietojums (pie griestiem,

maksimāli tuvu ekrānam)– runātāja/tāfeles lietotāja atrašanās vieta– rādāmkociņa izmantošana– pagriešanās tā, lai gaisma spīdētu uz

muguras– samazināt apgaismojuma intensitāti

telpā

13

Darbā notikušo nelaimes gadījumu dinamika(2010. gads –2015. gads)

18

1232

1035

17225

1366

1143

190

33

1545

1291

219

35

1740

1389

230

31

1763

1510

212

41

12391106

11617

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

2010 2011 2012 2013 2014 2015*

KopāNesmagiSmagiLetāli

* Par 2015. gadu grafikā norādīti operatīvie dati

Kopējā notikušo nelaimes gadījumu skaita izglītības nozarē(2012. gads – 2015. gads)

*Par 2015. gadu grafikā norādīti operatīvie dati

19

71

60

11

0

6054

60

40

32

80

38

30

8

00

1020304050607080

2012 2013 2014 2015*

Kopā Nesmagi Smagi Letāli

Izglītības nozarē nodarbinātajiem visbiežāk traumētās ķermeņa daļas (2015. gads)

Galva, tajā skaitā sejas daļa24%

Plecs un pleca locītava21%

Potīte21%

Kāja ieskaitot celi17%

Gūža un gūžas locītava17%

20

Izglītības nozarē nodarbinātajiem visbiežāk konstatētie traumēšanas faktori (2015. gads)

Krišana, pakrišana74%

Trieciens, sitiens, grūdiens, spēriens

13%

Fiziskā spriedze skeleta muskuļu

sistēmā 13%

21

Izglītības nozarē cietušā darbinieka vidējais portrets

Nelaimes gadījumā darbā cietusi: •55 gadus jauna sieviete (pilsone) ar 12 gadu darba stāžu;•Profesija – visbiežāk skolotāja;•Nelaimes gadījums darbā noticis trešdienā, apmēram pulksten 12:00 dienā;•Darba nespēja ilgusi vidēji 4 dienas.

22

Nelaimes gadījumu grupas

skolotāji paklūp, paslīd, aizķeras un pakrīt – uz kāpnēm, no klases paaugstinājumiem, uz līdzenas vietas, aizķeras aiz bērnu skolas somām utt.

skolotājus neuzmanības dēļ nejauši traumē skolnieki – uzskrien virsū, uzgrūžas, strauji pieceļas, parauj aiz rokas utt.

skolotājus tīšām dusmās traumē agresīvi skolnieki vai kolēģi

skolotāji cieš ceļu satiksmes negadījumos

23

2015. gadā izglītības nozarē notikušais smagie nelaimes gadījumi darbā-paslīdēšana

Nelaimes gadījums darbā notika ar pirmsskolas izglītības iestādes skolotāju. Aizpildījusi bērnu apmeklējuma lapu, viņa devās uz iestādes otro stāvu, lai šo informāciju nodotu lietvedei. Telpas bija tīras un sausas. Nepilnu 50 cm attālumā no lietvedes kabineta durvīm, kuras bija atvērtas uz koridora pusi, pirmsskolas izglītības iestādes skolotājai paslīdēja kāja uz kurpes papēža malas. Viņa krita un guva smagu pleca lūzumu.

Cietušās vecums – 43 gadi, darba stāžs amatā – 8 gadi

.

24

2015. gadā izglītības nozarē notikušie smagie nelaimes gadījumi darbā-kritiens no paaugstinājuma

Skolotāja, ienākot klasē, uzkāpa uz 0,1 m augsta paaugstinājuma, kas izbūvēts1,4 m platumā gar visu kabineta priekšējo sienu. Uz paaugstinājuma novietots skolotājas darba galds un krēsls, pie sienas – tāfele. Skolotāja ielika vāzē ziedus un pagriezās, lai nokāptu no paaugstinājuma. Viņa lika kāju pie zemes, zaudēja līdzsvaru un krita. Kritiena rezultātā atsitās ar labo roku un sejas deguna daļu pret grīdu, kā arī guva smagu rokas traumu.

Cietušās vecums – 63 gadi, darba stāžs amatā – 8 gadi

25

Skolotāja paklūp uz paaugstinājuma klases

Skolotāja, sākoties mācību stundai, palūdza vienu no skolniekiem apsēsties pirmajā solā. Ieraudzījusi, ka skolniekam ir apsaitēta roka, viņa piecēlās no sava krēsla uz paaugstinājuma klases priekšā, lai to apskatītu, ar kurpes papēdi aizķērās aiz paaugstinājuma metāla malas, pakrita un vairs nevarēja piecelties, jo bija salauzusi gūžu.Klātesošo skolnieku paskaidrojumi būtiski atšķiras no skolotājas stāstītā. Viņi savos paskaidrojumos raksta, ka skolotāja bija nokāpusi no paaugstinājuma un tad, kāpjoties atpakaļ, zaudējusi līdzsvaru un uzkritusi uz paaugstinājuma malas.Paaugstinājuma augstums – 13 cmSkolotājas darba stāžs – 10 gadiSkolotājas vecums – 51 gads

26

Skolotāja paslīd, nokrīt un salauž mugurkaulu

– Skolas zālē notika skolas projektu nedēļas noslēguma pasākums. Skolēni zālē klausījās un skatījās prezentācijas. Skolotājas prezentācija bija ierakstīta zibatmiņā, taču datorā, kas atradās prezentācijas zālē, nevarēja atvērt nepieciešamos failus. Skolotāja nolēma aiziet uz ķīmijas kabinetu un atnest portatīvo datoru. Nākot atpakaļ uz zāli, apmēram 2 m pirms zāles durvīm, skolotājai skolas gaitenī paslīdēja kāja, viņa nokrita guļus uz grīdas un salauza mugurkaula skriemeli.

– Skolas gaitenis bija pietiekami gaišs, grīdu klāja lakots parkets. Grīda bija sausa, bez izciļņiem, uzkopšana bija veikta iepriekšējā vakarā. Skolotājai kājās bija kurpes ar vaļēju, 5 cm augstu papēdi, ādas zoli bez rievām.

– Skolotājas darba stāžs – 31 gads– Skolotājas vecums – 55 gadi

27

Ceļu satiksmes negadījums

Ķīmijas skolotāji ar mikroautobusu devās uz pieredzes apmaiņas semināru. Uz šosejas mikroautobuss strauji saslīdēja, sāka kūleņot un iekrita grāvī ar riteņiem uz leju. Autobusa šoferis pa telefonu izsauca policiju un ātro palīdzību.

Skolotāji ar drošības jostām nebija piesprādzējušies.

Nelaimes gadījumā cieta 7 skolotāji

2 skolotājām traumas bija smagas - vienai bija lauzta mugura, otrai - smagi traumēts kakls

28

Zēns nejauši salauž pedagogam degunu

Pedagogs strādāja ar 5 - 6 gadus veciem bērniem. Nodarbības tēma bija „Apģērbs no dzijas”. Nodarbība notika atsevišķā telpā, bērni sēdēja pie galdiem, darbojās ar dzijas kamoliem, apguva jaunus burtu savienojumus, sarunājās par apģērbu un tā kopšanu. Bērnu izkustēšanās un fiziskās aktivitātes šajā nodarbībā nebija paredzētas. Tad bērnu nodarbību telpā ienāca sporta skolotāja, sasveicinājās ar bērniem un gribēja aicināt viņus uz rīta vingrošanu. Šajā brīdī skolotāja apstaigāja sēdošos bērnus, lai pārbaudītu, kā viņi tiek galā ar uzdoto darbu. Skolotāja noliecās pie viena no zēniem. Zēns tajā brīdī, strauji ceļoties kājās, lai sasveicinātos ar ienākušo sporta skolotāju, ar galvu stipri iesita skolotājai pa degunu, kā rezultātā deguns tika lauzts.Skolotājas darba stāžs – 6 mēnešiSkolotājas vecums – 39 gadi

29

Skolniece nejauši apgāž skolotāju

Sporta stundas laikā skolotājs deva uzdevumu skolniekam pievilkties pie stieņa. Skolnieks, veicot uzdevumu, netīšām aizskāra savu klasesbiedreni, kura zaudēja līdzsvaru un krita, aizķerot skolotāju. Skolotājs krītot, izmežģīja celi.

Skolotāja darba stāžs – 10 gadiSkolotāja vecums – 51 gads

30

Agresīvs skolnieks uzbrūk

Skolotāja iegāja klasē, lai pārbaudītu, vai skolēni gatavo mājas darbus. Klasē bija viens skolnieks. Uz skolotājas jautājumiem par sagatavošanos nākamās dienas stundām, skolnieks atbildēja, necenzēti lamājoties, kā arī apgalvoja, ka nekas neesot jāmācās. Kad skolotāja zvanīja skolnieka vecākiem, viņš paņēma grāmatu cietos vākos un no visa spēka iesvieda to skolotājas sejā, traumējot skolotājas labo aci.

Skolotājas darba stāžs – 12 gadiSkolotājas vecums – 48 gadi

31

35

Kabeļu organizatori

Kurš rada darba vides riskus izglītības iestādēs?

38

Sandra Zariņa, Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra.zarina@vdi.gov.lv

28.10.2015., Rīga

Paldies par

uzmanību!