DEMOKRĀTISKA VALSTS

1. Kas ir demokrātija? 2. Kā strādā likumdošanas vara, izpildvara un

tiesu vara? 3. Ko dara pašvaldības? 4. Kādēļ korupcija „nerullē”?

Jauniešu SaeimaGribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!

Kas ir demokrātija I

Vārds demokrātija ir cēlies no sengrieķu valodas (demos – „tauta”, kratos – „vara”) un nozīmē tautas vara jeb tautvaldība

Kas ir demokrātija II

Senās Grieķijas pilsētvalstīs balsstiesīgie pulcējās laukumos un, kopīgi diskutējot, valstiski svarīgus lēmumus pieņēma tur.

Šo demokrātijas veidu, kad pilsoņi tieši piedalās sabiedrības pārvaldībā jeb politikā, tā arī dēvē - par tiešo demokrātiju.

Kas ir demokrātija III

Mūsdienās tiešo demokrātiju realizēt vairs nav iespējams lielā pilsoņu skaita dēļ. Senās Grieķijas pilsētvalstīs iedzīvotāju skaits bija salīdzinoši neliels, turklāt par pilsoņiem neuzskatīja ne sievietes, ne vergus.

Savukārt, runājot par mūsdienām, iedomājieties šādu ainu: visi Latvijas pilsoņi grib satilpt, teiksim, Doma laukumā Vecrīgā. Šķiet, ka viņiem neizdosies...

http://www.flickr.com/photos/greenpeacefinland

Tādēļ tauta savu varu īsteno, ievēlot pārstāvjus.

Saeima.lv

Kas ir demokrātija IV

Mūsdienās demokrātija ir valsts pārvaldes forma, kurā valsti vada šie tautas vēlētie pārstāvji un kurā vienlaicīgi sabiedrība līdzdarbojas lēmumu pieņemšanas procesā. Tādā veidā tiek panākta valsts darbība sabiedrības interesēs. -To sauc par līdzdalības demokrātiju.

DEMOKRĀTIJA KĀ TIESĪBU SISTĒMA

CILVĒKA TIESĪBAS

Kas un kādas ir cilvēka tiesības? Kā tiesības saistītas ar pienākumiem?Kāda ir saistība cilvēka tiesībām un demokrātijai?

Katram no mums, t.i. cilvēkiem, ir tiesības uz dzīvību, personas, apziņas un domu brīvību, vārda brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, un daudzām citām tiesībām. Tiesības varētu raksturot arī kā indivīda iespējas brīvi izpausties un sevi pilnveidot sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Šīs tiesības cilvēkam ir dotas tādēļ, ka viņš ir cilvēks. Neviens tās nevar atņemt. Šīs tiesības tiek iegūtas, cilvēkam piedzimstot, tādēļ tās mēdz dēvēt arī par dabiskajām tiesībām.

CILVĒKA TIESĪBAS II

Cilvēka tiesības un brīvības ir noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā. Šo deklarāciju ir parakstījušas vairāk nekā 130 pasaules valstis, arī Latvija. Tiesībām ir ārkārtīgi liela nozīme ikviena cilvēka dzīvē. Parasti tās pilda aizsargfunkciju, kas nozīmē, ka tās pasargā mūs no valsts un līdzpilsoņu iejaukšanās mūsu „brīvības teritorijā”. Tādējādi tiesības ir mūsu imunitāte. Tomēr tās uzliek arī pienākumu.

Mūsu tiesības vienlaicīgi ir saistītas ar citu cilvēku pienākumiem un otrādi. Piemēram, tiesības uz izglītību citiem uzliek par pienākumu mums šīs tiesības nodrošināt. Līdzīgi arī mums pašiem ir pienākums rīkoties tā, lai citi cilvēki varētu netraucēti īstenot savas tiesības un viņu brīvība netiktu ierobežota.

Avots: Waldron Jeremy. The Philosophy of Rights. In An Encyclopaedia of Philosophy. Routledge, 1988, p.727.

CILVĒKA TIESĪBAS III

Cilvēka tiesību un demokrātijas saistību varētu salīdzināt ar noslēgtu apli, kur cilvēka tiesības veido demokrātiju, bet demokrātija tās garantē. Svarīgi atcerēties, ka mūsu tiesības darbosies tikai tad, ja tās būs nodrošinātas dzīvē. To, savukārt, var garantēt vienīgi, ja valsts vara ir balstīta uz likuma spēku. Demokrātija nodrošina arī to, lai mēs savas tiesības varam attīstīt tālāk, brīvi veidojot likumus un kontrolējot valsts varu. Tā, piemēram, mēs varam izmantot tiesības pulcēties un paust savu viedokli tikai tad, ja mūs tādēļ neapdraud valsts vara. Citiem vārdiem, būs grūti sarīkot piketu vai aizrakstīt ministram vēstuli, un tālāk dzīvot mierīgi, ja valsts vara par to mūs grūdīs aiz restēm.

CILVĒKA TIESĪBAS IV

Cilvēktiesības iedala pēc dažādiem kritērijiem, bet viens no izplatītākajiem klasifikācijas veidiem ir izdalīt

trīs paaudžu cilvēktiesības

Avots: Pleps, J., Pastars, E., Plakane, I. Konstitucionālās tiesības. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004, 668.-697.lpp.

1. paaudzes tiesības: pilsoniskās un politiskās tiesības

Šīs ir citu tiesību funkcionēšanas priekšnoteikums, tās piemīt ikvienam cilvēkam un bez tām dzīve mūsdienu sabiedrībā nebūtu iespējama – diskriminācijas aizliegums; aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības; vienlīdzība likuma un tiesas priekšā; tiesības uz dzīvību; tiesība uz personas brīvību un drošību; nevainīguma prezumpcija; reliģijas un ticības brīvība; tiesības uz īpašumu; pulcēšanās un biedrošanās tiesības; vārda brīvība, cenzūras aizliegums; spīdzināšanas aizliegums; verdzības aizliegums; līdzdalība valsts lietu kārtošanā u.c.

2. paaudzes tiesības: sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības

Sociālo un ekonomisko tiesību atzīšana kļuva iespējama, palielinoties indivīda atkarībai no valsts – jo vairāk valstij bija iespējams ietekmēt indivīdu, jo vairāk sabiedrībā pieauga prasības pēc efektīviem aizsardzības līdzekļiem. Daļa no šī tiesībām kļuva aktuālas jau viduslaikos. Pie šīs cilvēktiesību grupas pieder – tiesības uz darbu; tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos; tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecumu, invaliditātes un citos gadījumos; tiesības uz izglītību; tiesības uz veselības aprūpi; tiesības uz uzturu, apģērbu un mājokli; tiesības piedalīties kultūras dzīvē; tiesības uz kultūras mantojumu u.c.

3. paaudzes tiesības: solidaritātes tiesības

Tās veidojušās 20.gs. otrajā pusē – tiesības uz atbalstu cilvēces katastrofu gadījumā; tiesības uz atšķirību; tiesības uz attīstību, mieru, tīru vidi; tiesības uz aizsardzību pret starptautisko terorismu u.c.

Pārbaudi, kuras no minētajām cilvēktiesībām ir iekļautas Latvijas Republikas Satversmes VIII nodaļā – „Cilvēka pamattiesības”: http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980 !!!

DEMOKRĀTIJA KĀ VALDĪŠANAS FORMA

• Ja demokrātija ir tautas valdīšanas forma, tad kādēļ ir nepieciešama valsts un vēlētas varas institūcijas?

• Kas veido varu un kā tā darbojas? • Kādas ir tautas iespējas ietekmēt varu?

DEMOKRĀTIJA KĀ VALDĪŠANAS FORMA II

Sabiedrība, kurā mēs dzīvojam, ir veidota no daudzām un atšķirīgām interešu grupām, kuru vēlmes atšķiras. Piemēram, panks vēlas redzēt citādāku sabiedrību kā balerīna. Vēlmēm saduroties, rodas strīdi. Valsts darbojas kā strīdu izlīdzinātājs un interešu samērotājs, lai nerastos “visu karš pret visiem” – lai pankam labi un balerīna apmierināta. Tātad valsts nodrošina kārtību. Lai šo kārtību varētu uzturēt, mums ir jāziedo kāda daļa savas brīvības.

Filozofi to nodēvējuši par dabisko līgumu, kur indivīds “slēdz līgumu” ar valsti. Tas nozīmē - valsts apņemas rūpēties par mūsu (tajā skaitā panka un balerīnas) drošību un labklājību, bet mēs solām pakļauties tās noteikumiem.

Varas dalīšanas principsDemokrātiskās sabiedrībās tiek ievērots varas dalīšanas princips, lai politiķu rokās neatrastos visi groži.

Varas atzari:

likumdevēja varā, izpildvarā, tiesu varā

tie cits citu uzrauga un līdz ar to nepieļauj cilvēktiesību pārkāpumus, varas koncentrēšanos vienās rokās vai tās ļaunprātīgu izmantošanu. Varas dalīšanas princips nostiprina mūsu tiesības un brīvības. Varu savstarpējā uzraudzība nodrošina divkāršu drošību pret valsts pārlieku iejaukšanos mūsu dzīvē un seko līdzi, lai mūsu dāvātā uzticība ievēlētajām personām netiek izmantota savtīgiem nolūkiem. Varu sadalot vairākās „rokās”, tiek novērsta situācija, kad likumus pieņem tie paši indivīdi, kas tos arī īsteno un strīda gadījumā izšķir.

VALDĪŠANAS FORMAS I

Pirms pievēršamies katra varas atzara lomai, apskatīsim valdīšanas formas, kas atšķiras ar pienākumu un atbildību apjomu.

Pēc valdīšanas formas demokrātijas iedala monarhijās un republikās, savukārt republikas tālāk iedalās parlamentārās, prezidentālās un pusprezidentālās republikās. Republikas ir vairums valstu pasaulē. Tālāk ielūkosimies, kā tās atšķiras pēc valdīšanas formas.

Prezidentālas un parlamentāras demokrātijas būtiskākā atšķirība ir ietverta pašā nosaukumā, uzsverot varas institūciju, kurai ir galvenā loma.

VALDĪŠANAS FORMAS II

Parlamentārā demokrātija

noteicošā ir likumdevēja vara jeb parlaments, kas tiek ievēlēts tiešās vēlēšanās. Parlaments pārstāv sabiedrību, veidojot izpildvaru un pieņemot likumus. Šāda pārvaldes forma ir lielākajā daļā Eiropas valstu, arī Latvijā.

Prezidentālā demokrātija

lielākas pilnvaras ir prezidentam, kurš, tāpat kā likumdevēja vara, tiek ievēlēts tiešās vēlēšanās. Prezidents veido valdību, kura par savu darbu atbild prezidentam. Līdz ar to prezidentālā demokrātijā prezidents ir valsts galva un vienlaikus arī valdības vadītājs. Šāda pārvaldes forma ir, piemēram, ASV.

VALDĪŠANAS FORMAS III

Jaukta sistēma

Tā pastāv daudzās valstīs, kurā savienoti gan parlamentārisma, gan prezidentālisma principi: vēlētāji ievēl gan parlamentu, gan prezidentu. Lai gan prezidenta un valdības vadītāja pienākumi ir nošķirti, prezidents aktīvi iesaistās valdības veidošanā, kura ir atbildīga ne tikai parlamenta, bet arī prezidenta priekšā. Latvija ir parlamentāra republika, tādēļ turpmāk, aplūkojot valsts varas atzarus un to savstarpējās attiecības, runāsim par parlamentāro demokrātiju.

LIKUMDEVĒJVARA ILatvijā likumdevēja vara ir Latvijas Republikas Saeima jeb parlaments, kas sastāv no 100 ievēlētiem deputātiem. Tiesiskā valstī ikviens valsts iedzīvotājs pakļaujas likumiem, un pēc tiem savā darbībā vadās arī visas valsts pārvaldes institūcijas. Likumdevēja vara jeb parlaments sabiedrības intereses un vajadzības pārvērš likumos. To izstrādes process ir visai laikietilpīgs, jo, pirms likums tiek parlamentā pieņemts, pie tā strādā plašs institūciju tīkls. Demokrātiskās valstīs likumdevēja vara ir augstākais varas nesējs, jo pilnvarojumu izdot likumus tas saņem tieši no pilsoņiem. Piedaloties vēlēšanās, mēs izsakām savu uzticību un piešķiram pilnvaras saviem pārstāvjiem pieņemt likumus mūsu visu vārdā. vienlaicīgi mēs paužam arī savu gatavību pakļauties ievēlēto pārstāvju izstrādātajiem likumiem.

LIKUMDEVĒJVARA IILikumdevēja varas pamatuzdevums ir veidot un pilnveidot likumus

FUNKCIJAS

• pārstāvniecības funkcija – vēlēšanas, kurās ievēl parlamenta locekļus, tiek organizētas pa vēlēšanu apgabaliem. Parasti noteiktos apgabalos kandidē šim apgabalam labāk zināmi deputātu kandidāti. Ievēlētie deputāti visbiežāk nāk no vēlētājiem līdzīgas sociālās vides un tādējādi labāk zina šo iedzīvotāju vēlmes un vajadzības. Turklāt pastāvīgas tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem nodrošina viņiem iespēju izklāstīt problēmas, iebildumus un ierosinājumus, lai uzlabotu savu dzīvi, bet pārstāvim ir jāatskaitās par līdz šim paveikto. Tātad deputāts ne tikai pārstāv iedzīvotājus, bet veido ar viņiem pastāvīgu saikni, lai uzzinātu viņu vajadzības;

LIKUMDEVĒJVARA III

• kontroles funkcija – likumdevēja vara ievēl izpildvaru jeb valdību, un, ja tās darbs vairs neapmierina tautas pārstāvjus, parlamentam ir tiesības valdību atlaist. Turklāt daudzviet parlamentam ir tiesības iztaujāt izpildvaras pārstāvjus, lai noskaidrotu viņu rīcības vai bezdarbības iemeslus;

• parlaments arī apstiprina virkni amatpersonu, dažādu valsts pārvaldes institūciju vadītājus, piemēram, ģenerālprokuroru, tiesnešus, valsts prezidentu u.c.

IZPILDVARA I

Viens no likumdevējvaras jeb parlamenta uzdevumiem ir apstiprināt valdību jeb Ministru kabinetu, kam pieder izpildvara.

Izpildvaras galvenais uzdevums ir ieviest parlamenta pieņemtos likumus dzīvē. Valdība tiek veidota līdz ar jauna parlamenta ievēlēšanu. Parlamentā ievēlētās – parasti lielākās – partijas vienojas par Ministru prezidenta kandidātu, kuru Valsts prezidents aicina veidot valdību. Partijas izvirza savus kandidātus ministru amatiem. Pēc tam parlaments ar savu balsojumu apstiprina valdību un tās vadītāju.

Mk.gov.lv

IZPILDVARA IIJa valdību veido partijas, kurām ir vietu vairākums

parlamentā, tad to dēvē par vairākuma valdību. Latvijā vairākuma valdība tiek izveidota, ja valdību veidojošām partijām kopā parlamentā ir vismaz 51 deputāts.

Taču valdību var veidot arī mazāk deputātu – tādā gadījumā to dēvē par mazākuma valdību. Ministri, kas veido valdību, nāk no partijām, kuras ir izteikušas savu atbalstu valdības sastāvam. Šādu partiju vienošanos sauc arī par koalīciju.

Uzsākot darbu, valdības locekļi paraksta deklarāciju, kurā īsi aprakstīti veicamie uzdevumi, ko valdība iecerējusi paveikt katrā nozarē.

IZPILDVARA IIIValdības darbības ilgums ir atkarīgs no uzticības, ko tai

piešķir parlaments. Ja deputātus neapmierina kāda ministra darbs, tad parlaments var balsot par atsevišķa ministra atcelšanu no amata. Savukārt, ja likumdevēja varu neapmierina valdības vadītāja darbība, tad, izsakot neuzticību vadītājam, tiek izteikta neuzticība valdībai kopumā, un tā jāveido no jauna.

Valdībai ir jāatkāpjas arī gadījumā, ja Saeimā netiek atbalstīts tās iesniegtais valsts budžets Valsts budžets ir valsts naudas ieņēmumu uz izdevumu saraksts, kas tiek veidots katru gadu. Valsts budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valsts politikas īstenošanai un pārvaldei.

Kopš 2011.gada 25. oktobra premjerministra Valda Dombrovska vadītajā valdībā ir 13 ministri un

attiecīgi 13 ministrijas:

1. Aizsardzības, 2. Ārlietu, 3. Ekonomikas, 4. Finanšu, 5. Iekšlietu, 6. Izglītības un zinātnes, 7. Kultūras,

8. Labklājības, 9. Satiksmes, 10.Tieslietu, 11.Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības, 12.Veselības un 13.Zemkopības ministrija.

IZPILDVARA IV

Tā kā mūsdienās sabiedrība pati nevar nodarboties ar sabiedrības pārvaldīšanu, ir nepieciešams ar vajadzīgajām zināšanām un pieredzi apveltītu cilvēku loks, kas to dara sabiedrības vietā.

Tādēļ Ministru kabinetam jeb valdībai ir pakļauts plašs institūciju tīkls – birokrātija jeb administratīvā vara, kuras uzdevums ir realizēt apjomīgo likumu klāstu. Arī tā ir daļa no izpildvaras.

VALSTS PREZIDENTS

Pie izpildvaras mēdz piederēt arī valsts prezidents, bet prezidenta pilnvaras dažādās valstīs būtiski atšķiras. Latvijā prezidentu uz četriem gadiem ievēl Saeima ar vismaz 51 deputāta atbalstu. Latvijā prezidents savā amatā var atrasties tikai divus termiņus pēc kārtas – tātad 8 gadus no vietas. Prezidentam ievēlēšanas brīdī jābūt vecākam par 40 gadiem.

President.lv

Latvijā Valsts prezidenta funkcijas saskaņā ar Satversmi: • reprezentēt valsti

starptautiski; • likuma ierosināšanas tiesības; • tiesības pasludināt karu (uz

Saeimas lēmuma pamata); • tiesības apžēlot

noziedzniekus, kuru tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā;

• tiesības sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi, nosakot tai darba kārtību;

• Valsts prezidents ir bruņoto spēku augstākais vadonis.

• Valsts prezidents ir tiesīgs ierosināt Saeimas atlaišanu, taču pēc šī ierosinājuma ir jānotiek tautas balsošanai. Ja tautas balsošanā vairāk nekā puse balsotāju noraida Saeimas atlaišanu, tad par atlaistu uzskatāms pats Valsts prezidents.

TIESU VARA ILatvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu

varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Jāatceras, ka demokrātija ir atkarīga no taisnīgām un atklātām procedūrām, kuras ir likumos noteiktas un darbojas kopā ar cilvēkam garantētām tiesībām šīs procedūras izmantot, piemēram, piedaloties vēlēšanās, iesaistoties demonstrācijās vai citādi pašorganizācijas ceļā ietekmējot lēmumu pieņēmējus.

Tiesu sistēma garantē mūsu tiesības iesaistīties sabiedrības pārvaldīšanā, kā arī vienlīdzīgu aizsardzību likuma priekšā neatkarīgi no mūsu sociālās izcelsmes, politiskās pārliecības, rases dzimuma, tautības utt.

TIESU VARA II

• Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai.

• Civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas Latvijā izskata 42 tiesās, kuras sadalītas trīs līmeņos – 35 rajonu (pilsētu) tiesas, 6 apgabaltiesas un Augstākā tiesa.

• Savukārt Satversmes jeb konstitucionālā tiesa uzrauga, lai Saeimas pieņemtie likumi un citi ārējie normatīvie akti atbilstu Latvijas pamatlikumam - Satversmei.

Avots: Latvijas Tiesu portāls – http://www.tiesas.lv/index.php?id=45

PAŠVALDĪBAS I

Pašvaldība ir zemākais politikas jeb sabiedrības pārvaldīšanas līmenis, kurai ir noteikta administratīvā teritorija, pastāvīgi iedzīvotāji un iedzīvotāju vēlēta lēmējinstitūcija. Pašvaldībai ir arī savs budžets un tiesības iekasēt vietējos nodokļus un nodevas.

Pašvaldību pilnvaras un pienākumi ir noteikti katras valsts normatīvajos aktos. Lai arī pašvaldības īsteno funkcijas, ko tām uzticējusi valsts, tām ir tiesības darboties arī jomās, kuras nav uzdots veikt kādai citai valsts varas institūcijai.

Avots: Vanags, Edvīns, Vilka, Inga. Pašvaldību darbība un attīstība. – Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2005 – 12.lpp.

PAŠVALDĪBAS IIPašvaldības ir demokrātiskas valsts pamats, jo vietējais

pārvaldes līmenis atrodas vistuvāk iedzīvotājiem, tas ir - mums. Līdz ar to mums ir lielākas iespējas ietekmēt lēmumus, kas attiecas uz mūsu ikdienas dzīvi noteiktā teritorijā. Ikviens no mums var izmantot savas zināšanas, prasmes un iemaņas, lai ietekmētu vietējās kopienas dzīvi.

Daudzu ikdienas jautājumu risināšana, piemēram, skolas, mājokļa vai braucamo ceļu uzturēšana, būvniecības atļauju saņemšana ir iedzīvotāju pirmā saskarsme ar vietējo administrāciju. Salīdzinājumā ar nacionālo līmeni – Ministru kabinetu un parlamentu – cilvēku saskarsme ar pašvaldībām notiek samērā bieži, jo skar mūsu ikdienas nepieciešamības. Tādēļ sadarbība, kas veidojas starp iedzīvotājiem un vietējo pārvaldi, atspoguļo gan pilsoniskās sabiedrības attīstības līmeni, gan demokrātiju valstī kopumā.

PAŠVALDĪBAS IIILATVIJA:• pašvaldību sistēma pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi ievērojamas

izmaiņas: tika īstenota pašvaldību jeb administratīvi teritoriālā reforma.

• pirms reformas LV bija vairāk nekā 500 vietējo pašvaldību. Starp tām pastāvēja ievērojamas atšķirības gan finansējuma, gan sniegto pakalpojumu kvalitātes ziņā. Piemēram, 2009.gada 1.janvārī LV lielākajā pašvaldībā Rīgā dzīvoja 715978 iedzīvotāji, bet mazākajā pašvaldībā - Alūksnes rajona Kalncempju pagastā - 256 iedzīvotāji.

• lai pašvaldību darbību padarītu efektīvāku un izlīdzinātu attīstības iespējas, tika īstenota reforma, mazās pašvaldības apvienojot novados. Tādējādi kopš 2009.gada 1.janvāra LV ir 110 novadi un 9 lielās pilsētas.

Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde datiem.

Latvijas administratīvi teritoriālā karte

Avots: Wikipedia.org

KORUPCIJAS DRAUDI DEMOKRĀTIJAIKas ir korupcija?Kā tā apdraud demokrātiju?

Ja kāds no valsts institūcijā ievēlētajiem pārstāvjiem pārkāpj tautas dāvāto uzticību, lai gūtu personīgu labumu, tad demokrātija ir būtiski apdraudēta. Tādējādi korupcija grauj demokrātijas pamatprincipu – viens likums, viena taisnība visiem.

Korupcija ir sabiedrības uzticētās varas ļaunprātīga izmantošana personīgo vai tuvu stāvošu cilvēku interešu labā. Korupcijas risks ir augsts, ja persona, kas pieņem lēmumus, var to izdarīt vienpersoniski vai slepeni un tai nav pienākuma atskaitīties par savu rīcību sabiedrībai. Avots: Knab.gov.lv

KORUPCIJAS FORMULA

K = korupcijas risksM = monopolvara (lēmumu pieņem amatpersona vieta pati)Rb = rīcības brīvība (personas rīcību nenosaka likumi vai noteikumi, vai arī regulējums ir ļoti vispārīgs)A = atbildība (amatpersonas darbs ir atklāts un viegli pārskatāms)Ē = ētika (godprātīga attieksme pret darbu jeb princips, kad sabiedrības intereses tiek stādītas augstāk par savām)

Avots: Klitaargd R., Maclean – Abaroa R., Parris H.L. Corrupt Cities. A Practical Guide to Cure and Prevention. Oakland, California: ICS Press, 2000, p. 26.

K = M + Rb – A – Ē

KORUPCIJAKorupcijai ir iespējams pieaug gadījumos, ja personai ir monopolvara un plaša rīcības brīvība pieņemt lēmumus, izvirzīt noteikumus, bet tai pretī nav līdzsvarojoša atbildības, kontroles un sodīšanas mehānisma.

Korupcijas risku mazināšanā liela nozīme ir ne tikai dažādām speciālām kontroles institūcijām, piemēram, KNAB, bet arī sabiedrībai jeb mums pašiem.

Korupcija demokrātijā liecina par demokrātijas trūkumu. Tādēļ mūsu atbildīga rīcība var nostiprināt gan taisnīgu institūciju un procedūru esamību, gan katra cilvēka iespējas izmantot savas tiesības un brīvības pēc vienlīdzīgiem noteikumiem.

Mūsu katra personīgā izvēle, kā rīkoties saskarsmē ar korupciju, veido arī kopējo demokrātijas ainu.

KORUPCIJAS LĪMEŅIIII VALSTS SAGRĀBŠANA vai institūciju de facto pārņemšana – valsts institūciju izmantošana, lai vairotu savu bagātību• slepenu sadarbības tīklu izmantošana, vienojoties par koruptīvām darbībām• vēlēšanu un politiskās konkurences graušana (nelikumīga kampaņa un partiju finansēšana/ slēpto reklāmu

izmantošana)• likumdevēja varas izmantošana (“likuma pārdošana” privātām vajadzībām/ pretkorupcijas likumdošanas bloķēšana /

apzināti vāju likumu pieņemšana / pienākuma pārraudzīt izpildvaru nepildīšana, u.c.)• tiesu sistēmas korupcija - “labvēlīgu tiesu spriedumu pārdošana”• auditēšanas, izmeklēšanas un pārraudzības varas ļaunprātīga izmantošana• kompromitējošu materiālu vai draudu izmantošana politiska spiediena īstenošanai• plašsaziņas līdzekļu korupcija II IEDZĪVOŠANĀS, VALSTS LĪDZEKĻU IZŠĶĒRDĒŠANA PRIVĀTĀM VAJADZĪBĀM• slēpts atalgojums, luksusa automašīnas, ceļojumi, pieņemšanas, aprīkojums• spekulēšana ar valsts līdzekļiem, īpašumiem (biznesa novirzīšana sev/ tuviem draugiem/ interešu konflikta

ignorēšana, kukuļņemšana)• savas ietekmes uzstiepšana, manipulācija ar personāla lēmumiem (labumu izspiešana no pakļautajiem vai amata

pretendentiem, iesaistīšanās interešu konfliktā, nodrošinot labumu saviem radiniekiem, draugiem, utt.) I ZEMA LĪMEŅA ADMINISTRATĪVĀ KORUPCIJA• ierēdņu kukuļošana, lai apietu likumu (iedzīvotāju iniciatīva/ierēdņu iniciatīva)• pārregulēšana, slēpšana un dezorganizācija no ierēdņu puses (lai izspiestu vairāk kukuļus, iegūtu lielāku varu un

kontroli)• licencēšanas un inspekcijas pilnvaru nelietīga izmantošana.

Jo augstāks līmenis, jo lielāks kaitējums demokrātijai, kā arī grūtāk atklājams noziegums

Avots: Kārkliņa, Rasma. Korupcija postkomunisma valstīs. - Valters un Rapa, 2006 – 33.-34.lpp.

Nodaļu sagatavoja:

Biedrība «Sabiedrība par atklātību - Delna»Tālrunis: 67285585E-pasts: ti@delna.lvInternetā: www.delna.lv

Jauniešu SaeimaGribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!