DZĪVES LĪMENIS LATVIJĀ: VAI VAR/VAJAG NOĶERT IGAUNIJU?

Ramune Cērpa12.04.2017

Vidzemes Augstskola

2

SATURS1. Kā salīdzināt valstis savā starpā?

– dzīves līmeni un dzīves kvalitāti raksturojošie indikatori– vai tiešām Latvija vienmēr ir zemākā pozīcijā nekā Igaunija?

2. Kā šīs atšķirības varētu būt radušās?– pieejamie dabas resursi– ģeogrāfiskais novietojums– valsts atvērtība

3. IKP uz iedzīvotāju – cik liela ir plaisa un cik ātri varam to aizvērt?– Kapitāls– Darbaspēks– Kopējā Faktoru Produktivitāte

4. Reformu virzieni

3

KĀ RAKSTUROT DZĪVES LĪMENI UN DZĪVES KVALITĀTI?

• IKP?• IKP uz 1 iedzīvotāju?• Dzīves ilgums?• Dzīves veselīgums?• Brīvas izvēles iespējas dzīves laikā un to īstenošana?

• Singapūra dala 3.-4. vietu pasaulē pēc IKP/1 iedz., taču tā ir tikai 22. vietā laimes indeksā, un ienākumu nevienlīdzības rādītājs (Gini) pārsniedz 0.4 (augstāks nekā jebkurai ESAO

valstij);• Norvēģija ir nedaudz zemākā vietā pēc ienākumiem; taču 4.

vietā laimes indeksā, un Gini ir viens no zemākajiem (~0.27)

Avots: http://worldhappiness.report/wp-content/uploads/sites/2/2016/03/HR-V1_web.pdf;https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2172rank.html, Pixabay

4

LATVIJAS IENĀKUMU LĪMENIS IR PAMAZĀM TUVOJIES, SASNIEDZOT 84% NO IGAUNIJAS LĪMEŅA

IKP uz iedzīvotāju pēc PPP, starptautiskais 2011.g ASV dolārs

Avots: SVF

19951996

19971998

19992000

20012002

20032004

20052006

20072008

20092010

20112012

20132014

20152016

0.0

5000.0

10000.0

15000.0

20000.0

25000.0

30000.0

Igaunija Latvija

73% no EE līmeņa

85% no EE līmeņa

5

IGAUNIJA PĀRSPĒJ LATVIJU LIELĀKAJĀ DAĻĀ SALĪDZINOŠO INDEKSU, TAČU TIE NE VIENMĒR ATSPOGUĻO DZĪVES LĪMENI VAI DZĪVES KVALITĀTI

Indekss Veidotājs Igaunija Latvija Lietuva

Index of Economic Freedom Heritage Foundation 79.1 74.8 75.8(max = 100%; > 70 = mostly free; 2017; 180) 6 20 16

Global competitiveness index WEF 4.78 4.45 4.60(1-7, 2016/2017, 138) 30 49 35

Ease of Doing Business World Bank 81.05 80.61 78.84(DTF % points, max = 100, 2017, 190) 12 14 21

Human Development index UNO 0.861 0.819 0.839( 0-1, 2015, 188) 30 46 37

Better Life index OECD 5.85 4.71(11 topics weighted equally, 1-10, 2016, 38) 17 9

World Happiness index United Nations Sustainable Development

Solutions Network

5.611 5.850 5.902(1-10, best score = 7.537, 2017 update for

2014-2016, 155) 66 54 52

Social Progress Index The Social Progress Imperative

82.62 76.19 76.94

(0-100, 2016, 133) 23 36 34

6

Augstākais novērtējums ir Dānijai (7.526 no 10); Distopija – iedomāta valsts, izveidota mākslīgi no zemākajiem vērtējumiem katrā jomā; tās Happiness = 2.33; pārējo valstu vērtējums ir attiecībā pret Distopiju

Avots: World Happiness Report

APMIERINĀTĪBĀ AR DZĪVI IGAUNIJA UN LATVIJA UZRĀDA LĪDZĪGUS RĀDĪTĀJUS

Dānija (1.)

Lietuva (60.)

Latvija (68.)

Igaunija (72.)

0 1 2 3 4 5 6 7 8IKP/iedzīvotāju Sociālā palīdzība Veselīgais dzīves ilgums Izvēles brīvība Devīgums

Korupcijas uztvere Dystopia (2.33) + residual

7

JAUTĀJUMSKurā rādītājā Latvijai ir labāki rezultāti nekā Igaunijai?

A. IKP uz iedzīvotājuB. Apmierinātība ar dzīviC. Konkurētspējas indekssD. Nevienā no augstāk minētajiem

8

VAI VALSTIS ATTĪSTĀS NO "VIENĀDAS POZĪCIJAS" PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS? Igaunija Latvija

Galvenie dabas (zemes dzīļu) resursi

Kaimiņi, attiecības ar tiem

Avots: PIXABAY; Latvenergo, Hannu - Own work, Public Domain, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=3105544

9

ATVĒRTĪBA: LATVIJAS TIRGUS ATVĒRTĪBA IR MAZĀKA NEKĀ IGAUNIJAS, PĒDĒJOS GADOS SARŪK

19951996

19971998

19992000

20012002

20032004

20052006

20072008

20092010

20112012

20132014

20152016

40%60%80%

100%120%140%160%180%

Igaunija Latvija

Avots: Eurostat

Tautsaimniecības atvērtība, % no IKP

10

ATVĒRTĪBA: TIRDZNIECĪBA AR RIETUMU PARTNERIEM 90. GADOS UN JAUNĀS TŪKSTOŠGADES SĀKUMĀ – EE MAŠĪNAS UN IEKĀRTAS, KAMĒR LV PĀRSVARĀ KOKSNE. TEHNOLOĢIJU PĀRNESES POTENCIĀLS NEVEIDOJAS

1993 1996 1999 2002 2005

Igaunija

Somija metāli (23.0%) mašīnas (30.0%) mašīnas (35.8%) mašīnas (43.9%) mašīnas (54.4%)

Zviedrijatekstils (22.2%);

koks (21.2%)mašīnas (25.5%);

koks (24.5%) mašīnas (46.2%) mašīnas (30.8%) mašīnas (36.2%)

Latvija

Vācija tekstils (20.9%) koks (29.9%) koks (37.2%) metāli (30.8%) koks (23.2%)

Lielbritānija koks (59.2%) koks (92.0%) koks (90.2%) koks (80.2%) koks (71.6%)

Avots: CSB, Statistics Estonia

11

JAUTĀJUMSKā definējām tirgus atvērtību?

A. Eksports procentos no IKPB. Imigranti procentos no kopējā iedzīvotāju skaitaC. Valstī darbojošos ārvalstu uzņēmumu skaits procentos no visiem

uzņēmumiemD. Eksports + imports procentos no IKP

12

LAI SASNIEGTU IGAUNIJAS IKP UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU 5 GADOS, LATVIJAS REĀLAJAM IKP JĀAUG AR ĀTRUMU VIRS 6% GADĀ

IKP uz iedzīvotāju pēc PPP, starptautiskais 2011.g ASV dolārs

Avots: SVF, LB aprēkiņi

19951998

20012004

20072010

20132016

20190.0

5000.0

10000.0

15000.0

20000.0

25000.0

30000.0

35000.0

EE LV, SVF progn.LV,lai noķertu EE

20102011

20122013

20142015

20162017

20182019

20202021

-4.0

-2.0

0.0

2.0

4.0

6.0

Igaunija Fakts&SVF progn. Izaugsme,lai sasniegtu EELB progn.

Latvijas reālā IKP izaugsme: SVF un LB prognozes un nepieciešamā izaugsme, lai 5 gados sasniegtu Igaunijas dzīves līmeni

13

LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMI IR PAR ~16% ZEMĀKI NEKĀ IGAUNIJĀ

Ienākumu līmeņa uz vienu iedzīvotāju atšķirība starp Latviju un Igauniju (%) un tās sadalījums noteicošo faktoru dalījumā

02468

1012141618

7.85

6.28

1.57

KapitālsKopējā faktoru produktivitāteDarbaspēks

Avots: Latvijas Bankas aprēķini

Y=AKαL(1-α)

14

INVESTĪCIJAS NO IKP ŠOBRĪD IR LĪDZĪGAS; ĀTI LATVIJĀ GAN VĒSTURISKI, GAN ŠOBRĪD IR IEVĒROJAMI ZEMĀKAS NEKĀ IGAUNIJĀ

Investīciju īpatsvars IKP, % ĀTI apjoms perioda beigās % no IKP

Avots: Eurostat, Latvijas Banka, Eesti Pank

19951997

19992001

20032005

20072009

20112013

2015 10

15

20

25

30

35

40

-5

-

5

10

15

20

25

Starpība (labā ass) IgaunijaLatvija

Y=C+I+G+NX

20002001

20022003

20042005

20062007

20082009

20102011

20122013

20142015

20160

102030

4050

6070

8090

100

EE LV

15

ATPALIEKAM STARPTAUTISKOS RĀDĪTĀJOS, KAS RAKSTURO UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDI UN EKONOMISKO BRĪVĪBU

Avots: http://www.doingbusiness.org/, http://www.heritage.org/index/visualize* - uzlabojās, palielinot kredītbiroju segumu; ** - agrākie dati par 2005. gadu

Pasaules bankas Doing business rādītāji (Distance to frontier novērtējums)

Īpašumtiesības

Valdības integritāte

Fiskālā brīvība

Valdības izdevumi

Uzņēmējdarbības brīvība

Darbaspēka brīvība**

Monetārā brīvība

Tirdzniecības brīvība

Investīciju brīvība

Finansiālā brīvība

0

50

100

2000 EST 2000 LAT2017 EST 2017 LAT

Heritage Foundation Ekonomiskās brīvība vērtējumi balstīti uz normatīviem rādītājiem

Uzņēmējdarbības uzsākšana

Būvatļauju saņemšana

Piekļuve elektroenerģijai

Īpašuma reģistrācija

Kredīta pieejamība*

Mazākuminvestoru tiesību aizsar.

Nodokļu nomaksa

Pārrobežu tirdzniecība

Līgumu izpilde

Maksātnespējas risināšana

0

50

100

EST 2006 EST 2017 LAT 2006 LAT 2017

16

ĒNU EKONOMIKAS ĪPATSVARS IGAUNIJĀ IR KRIETNI ZEMĀKS NEKĀ LATVIJĀ…

SSE Riga ēnu ekonomikas indekss (privātajam sektoram), % no IKP

Avots: Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009 – 2015, Tālis J. Putniņš & Arnis Sauka; PIXABAY

2009 2010 2011 2012 2013 2014 20150

5

10

15

20

25

30

35

40Latvija Igaunija

17

TOMĒR ĒNU EKONOMIKA LATVIJĀ IR SARUKUSI

• Ēnu ekonomika mazinājusies pārsvarā aplokšņu algu un neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu sarukuma dēļ;

• Ēnu ekonomiku 2015. gadā veidoja: neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi (44%), aplokšņu algas (35%) nereģistrētie nodarbinātie (21%).

Avots: Putniņš & Sauka, Shadow Economy Index for the Baltic countries (2016)

Ēnu ekonomikas līmenis atsevišķos komponentos 2013 2014 2015

Neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi (% no faktiskās peļņas)

19.9 21.7 19.9

Aplokšņu algas (% no faktiskās algas) 25.2 20.3 17.9

Nereģistrētie nodarbinātie (% no faktiskā nodarbināto skaita) 10.3 9.6 9.6

18

LIELĀKAS INVESTĪCIJAS IGAUNIJĀ NAV TIKUŠAS FINANSĒTAS, VALSTIJ VAIRĀK AIZŅEMOTIES

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

05

101520253035404550

EE LV

Avots: Ameco

Valsts parāds, % no IKP

19

JAUTĀJUMSKura ir lielākā ēnu ekonomikas sastāvdaļa Latvijā (vadoties pēc SSE Riga

pētījuma)?

A. Aplokšņu algasB. Peļņas neuzrādīšanaC. Darbinieku neuzrādīšanaD. Kukuļdošana

20

PĒC PIEVIENOŠANĀS ES DARBASPĒKA PĀRVIETOŠANĀS KĻUVA VIENKĀRŠĀKA; EE TĀ NEIZRAISA EMIGRĀCIJU: TURĪGĀ VALSTS IR TUVU, VAR STRĀDĀT, NEPĀRCEĻOTIES, TURĪGĀS VALSTS IEDZĪVOTĀJI BRAUC IEPIRKTIES UZ SAŅEMT PAKALPOJUMUS UZ EE

1995 2000 2004 2015 2030 205065707580859095

100105

Latvija Igaunija

1.4 milj.2.5 milj.

1.1 milj.1.7 milj.

Avots: OECD; PIXABAY

Iedzīvotāju skaits un tā prognozes (1995 = 100%)

21

BEZDARBS (KĀ ARĪ JAUNIEŠU BEZDARBS) IGAUNIJĀ IR IEVĒROJAMI MAZĀKS NEKĀ PĀRĒJĀS BALTIJAS VALSTĪS …

Bezdarbs (% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem) Jauniešu bezdarbs, (%)

20002002

20042006

20082010

20122014

20160.05.0

10.015.020.025.030.035.040.0

EE LV

Avots: Eurostat

20002002

20042006

20082010

20122014

20160.05.0

10.015.020.025.030.035.040.0

EE LV

22

JAUTĀJUMSUz kuru valsti visvairāk brauc Igaunijas iedzīvotāji strādāt?

A. uz LatvijuB. uz ĪrijuC. uz LielbritānijuD. uz Somiju

23

TEHNOLOĢIJAS IGAUNIJĀ IENĀCA AGRĀK UN VALDĪBA TO ĪPAŠI VEICINĀJA

19921993

19941995

19961997

19981999

20002001

20022003

20042005

20062007

20082009

20102011

20122013

20142015

20160

102030405060708090

100

LVA EST

Avots: Eurostat; PIXABAY

Interneta lietotāji no 100 iedzīvotājiem

24

PĀRVALDĪBAS JOMĀ JOPROJĀM JŪTAMI ATPALIEKAM NO IGAUNIJAS

Avots: World Bank Governance indicators, PEF

Pasaules ekonomikas foruma konkurētspējas indeksa atsevišķu sastāvdaļu novērtējumi (1-7 (labākais)), ekspertu aptaujas

Pasaules bankas pārvaldības rādītāji (ietver daudzus avotus, t.sk. aptauju novērtējumus), % no labākā

Sabiedrības uzticība politiķiem

Tiesu sistēmas neatkarība

Favorītisms valdības lēmumos

Valdības līdzekļu izlietošanas nelietderīgums

Valdības regulējošais apgrūtinājums

Progresīvu tehnoloģiju produkti valdības iepirkumos

0246

2006-2007 EST 2006-2007 LVA2016-2017 EST 2016-2017 LVA

Balsstiesības un atbildība

Politiskā stabilitāte

Valdības efektivitāte

Regulējošo mehānismu kvalitāte

Likuma spēks

Korupcijas novēršana

0

50

100

2015 EST 2015 LVA 2000 EST

25

JAUTĀJUMSKurš apgalvojums NAV patiess?

A. Igaunijā tehnoloģijas ienāca ātrāk, nekā LatvijāB. Latvija investē mazāk pētniecībā un attīstībā nekā IgaunijaC. Igauņi emigrē mazāk nekā latviešiD. Igaunijā ir lielākas atšķirības starp reģioniem bezdarba rādītājā

26

CITU VALSTU PIEREDZES ATDARINĀŠANA NE VIENMĒR DOD CERĒTO REZULTĀTU:

• Citu valstu pieredzi nereti ietekmējušas konkrētas iespējas, kas nav dublējamas (Latvija nevar atkārtot Igaunijas pieredzi, pieslēdzoties sadarbībai ar bijušajiem Skandināvijas elektronikas uzņēmumiem un tamlīdzīgi)

• valstu pieredze veidojusies pagātnē – citos politiskajos un ekonomiskajos apstākļos, tādēļ daudzas reformas šodien vairs var nedot līdzīgu rezultātu

27

LATVIJA VAR!

• izvirzīt mērķus atbilstoši tam, ko uzskata par augstāku dzīves kvalitāti;

• tiekties šos mērķus sasniegt ar līdzekļiem, kādi pieejami, ar metodēm, kādas var būt vai var nebūt lietotas agrāk pasaules valstu pieredzē;

• izvirzīt savus labklājības mērķus un īstenot to sasniegšanai nepieciešamos uzdevumus neatkarīgi no tā, vai kāds no globālajiem indeksiem konkrēto sniegumu vēlas vērtēt un ranžēt

28

PIEMĒRAM, TUVĀKAJĀ LAIKĀ LATVIJA VAR KONCENTRĒTIES UZ ŠĀDIEM REFORMU VIRZIENIEM UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES UZLABOŠANAI• Izglītības satura reforma;• Ilgtermiņā stabilas un pārskatāmas nodokļu sistēmas

izveide;• Atteikšanās no budžeta deficīta ekonomiskās izaugsmes

gados;• Reģionu pārvaldes veikšana plašākās, faktiskajai

demogrāfiskajai situācijai atbilstošās reģionu vienībās;• Nodarbinātības aktīvās politikas pasākumi ir

reformējami;• Valsts pārvaldes reforma;• Tiesu sistēmas reforma.

29

ZINĀTNISKI PĒTNIECISKO DARBU KONKURSS

• Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, kā arī stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību.

• Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.

• Darbi iesniedzami 2017. gada 15.-29. maijā• Vairāk informācijas un ieskats tēmās:

https://www.makroekonomika.lv/konkursi/zinatniski-petniecisko-darbu-konkurss

PALDIES PAR UZMANĪBU!