SPRING WATCH – ik ceturksni par svar!g"ko 2013 Q 4
SpringValley: M!c"bas organiz!cijai atmaks!jas tikai tad, ja t!s aptver gan praktisku iema#u apg$%anu, gan procesu, k!d! cilv&ki sadarbojas m&r'u sasnieg%an!, pie tam jaun!ko organiz!cijas a("st"bas ideju kontekst!.
A!"st"bas pamat# ir sevis iepaz"$ana
Gaid"sim j$su atsauksmes un ierosin!jumus e-past! [email protected]
Komanda Person!baL!der!ba
Vad!baP"rdo#anaKlientu apkalpo#ana
Projektu vad!#anaKomunik"cija
A("st"bas s!kumpunkts ir organiz!cijas pamatresur-sa, cilv&ku, sevis iepaz"%ana vai apzin!%an!s. Spring Valley ir %"s jomas pasaul& lietot!k!s metodolo)ijas MBTI (Myers Briggs Type Indicator) licenz&ts p!rst!vis Latvij!. Organiz!cijas, kas izv&las ieviest %o instrumentu praks&, izj$t indiv"du, komandas un organiz!cijas kopum! efektivit!tes pieaugumu.
Baltic Miles pieredze ar MBTI“M&s izmantoj!m MBTI Komercda*as komandas un t!s
dal"bnieku apm!c"bai. +" komanda uz#&mum! nodarbo-jas ar jaunu partneru piesaisti, pakalpojumu p!rdo%anu B2B segmentam, un klientu p&cp!rdo%anas apkalpo%anu. MBTI apm!c"ba p!rv&rt!s par fantastisku divu dienu piedz"vojumu, kura laik! *oti daudz atkl!j!m katrs par sevi individu!li, par kol&)iem un komandu kopum!. Apbr"nojama bija pasniedz&jas zin!%anu b!ze un viegl! navig!cija metodolo)ij! un terminos, par!dot mums
*oti skaidr! un saprotam! veid!, k! to izmantot sav! ikdienas darb!, saskarsm&, k! ar" katra kop"gaj! un komandas izaugsm&. P&c kursa pabeig%anas komanda bija pozit"vi iedvesmota un atsauksm&s min&ja, ka t! ir bijusi viena no lab!kaj!m apm!c"b!m vi#u profesio- n!laj! pieredz&. Man k! vad"t!jai ir gandar"jums, ka ir re!la atdeve no ieg$taj!m zin!%an!m, ka katrs no mums ir atradis veidu, k! sadarboties un ieguld"t lab!ko no sevis kop&j! darb!, k! prast dzird&t un uzklaus"t kol&)i, kuram ir at%'ir"gs redz&jums uz liet!m, un k! prast to patiesi nov&rt&t.”
Indiv"du un orgniz!ciju brieduma paz"me ir atz"t, ka nepast!v paties"bas monopols un ka l"dz!s past!v vair!ki v&rt"gi skat"jumi vien! un taj! pa%! jaut!jum!. T!p&c mums %'ita v&rt"gi iepaz"stin!t las"t!jus ar autentisku viedokli par eneagrammu. Ieskatu eneagramm! mums laipni sniedza Linards Rozent!ls, cilv&ks, kuram liel! m&r! pateicoties eneagrammu paz"stam ar" Latvij!.
Saprast sevi un citus ar eneagrammas pal"dz"bu
Dro%i vien katrs no mums ir bijis izbr"n"ts vai pat dusm"gs par sav!m dom!m, saj$t!m un reakcij!m. Iesp&jams, katrs ir v&l&jies lab!k saprast sevi un to, k!p&c cilv&ki l"dz!s izturas un dom! tie%i t! un ne sav!d!k. Uz %iem un daudziem citiem jaut!jumiem atbildi atrast pal"dz eneagramma. T! pal"dz lab!k saprast sevi un citus darb! un personiskaj! dz"v&.
P&d&jos gadu desmitos eneagramma ir ietekm&jusi miljo- niem cilv&ku vis! pasaul&. Daudzi ar eneagrammas pal"dz"-bu no jauna ir atkl!ju%i vai padzi*in!ju%i ieskatu par sevi, l"dzcilv&kiem un Dievu, proti, gar"go un augst!ko realit!ti. Eneagramma ir k! efekt"va karte, kas pal"dz lab!k orient&ties cilv&ka person"bas, dv&seles un iek%&j!s pasaules pla%umos.
Atbilsto%i skait*a “devi#i” lietojumam grie'u valod! – ennea, eneagramma m$sdienu izpratn& ir devi#u *oti at%'i-r"gu raksturu musturu apraksti. Tie balst!s nov&rojumos, ka katr! cilv&k! viens no %iem rakstura musturiem ir k*uvis domin&jo%s, bet p!r&jie 8 kl!teso%i neuzkr"to%!k! veid!. Rakstura musturs eneagrammas izpratn& ir noteikts uztveres, dom!%anas, izj$tu un iztur&%an!s veidu, kas ir k*uvis par cilv&ka paradumu komplektu, kuru cilv&ks t!p&c uzskata par “norm!lu”, jo tas ir autom!tisks un saaudzis kop! ar konkr&to cilv&ku. Rakstura musturu veido b&rn"b! izveidoju%!s strat&)ijas, ar kuru pal"dz"bu b&rns apmierina pamatvajadz"bu p&c m"lest"bas, atz"%anas un uzman"bas. +" procesa rezult!t! cilv&ka person"ba izveidojas k! standartiz&jies modelis, kas ir aizst!jies pret" katra cilv&ka ori)in!lajai un neatk!rtojamai b$t"bai. T!p&c darbs ar eneagrammu ir ce*% no fiks!cijas un identifik!cijas sav! rakstura mustur! uz tuvo%anos savai patiesajai b$t"bai, Dieva veidot!s es"bas dzi*umiem – tas ir gar"g!s izaug-smes un transform!cijas ce*%. Rakstura musturi apraksta cilv&ka pamatp!rliec"bas un uzskatus, v&rt"bas un sp&jas, konfliktu risin!%anas mode*us un iztur&%an!s strat&)ijas, a("st"bas un gar"g!s izaugsmes tendences.
Eneagrammu var lietot visda,!d!kajos cilv&ku savstarp&jo a(iec"bu kontekstos. Profesion!laj! segment! var atkl!t katram raksturam specifisko motiv!ciju,
kas izpau,as konfliktu p!rvald"%an! un komunik!cij!. Var rast pieeju savam vai otra cilv&ka raksturam. -emot v&r! raksturu savstarp&j!s korel!cijas un sadarb"bas potences un riskus, kas katram raksturam ir at%'ir"gi, iesp&jams reduc&t konfliktu iesp&jam"bu grup! un b$tiski uzlabot sadarb"bas un kooper!cijas potenci!lu. Katrs raksturs cit!d!k atspogu*ojas p!r&jos raksturos. T! k! katr! cilv&k! viens no raksturiem ir domin&jo%s, m&s ikviens raug!mies, uztveram, r"kojamies caur sava rakstura filtru.
Tom&r eneagramma ir ne tikai rakstura musturu apraksti – tipolo)ijas modelis. To var lietot ar" k! procesa modeli, ar kura pal"dz"bu var analiz&t jebkuru notieko%u – pabeigtu vai nepabeigtu – procesu, kas tiek sadal"ts devi#os posmos, kuri izaug viens no otra. +" pieeja pal"dz aprakst"t un saprast jebkuras kompleksit!tes probl&mas un izstr!d!t to risin!jumu virzienus.
Eneagrammas aizs!kumi rodami pirmkrist"gaj! teolo)ij!, kura defin&ja katr! cilv&k! kl!teso%us devi#us dzi*umgr&kus jeb saknes gr&kus. M$sdienu eneagrammas person"bas tipolo)ijas mode*a metus 20. gadsimta 50. gadu vid$ izveidoja bol"vie%u psihologs Oskars I.azo. +o modeli 70. gadu s!kum! psihologs Klaudio Naranho savienoja ar modernaj!m psiholo)ijas un kl"niskaj!m zin!%an!m. Jezu"tu m$ks Roberts Ohs eneagrammu savienoja ar krist"g!s dv&se*kop%anu un gar"go l"dzgaitniec"bu. M!c"t!js un teologs Andre!ss Eberts kop! ar francisk!#u teologu Ri.ardu Roru 1989. gad! izdeva gr!matu “Eneagramma – 9 dv&seles sejas”, kura 2012. gad! tika izdota ar" latvie%u valod!. +" gr!mata k*uva par bestselleru vis! pasaul&, un %obr"d ir krist"g!s eneagrammas klasika, kas cie%i savieno eneagrammas tipolo)iju ar krist"go trad"ciju un bazn"cu.
Eneagramma tiek izmantota pedago)iskos, terapei-tiskos, dv&se*kop%anas un gar"g!s l"dzgaitniec"bas kon-tekstos. Atbild"gs darbs ar eneagrammu nav iesp&jams bez eneagrammas krist"go sak#u un pamatu atkl!%anas un padzi*in!tas izpratnes.
www.rigasluteradraudze.lvwww.enneagramm.eu
BAIBA EBULI%AKomercdirektore, Coalition Rewards group, Baltic Miles
LINARDS ROZENT&LSR"gas Lutera draudzes m!c"t!js, V!cijas Ekum&nisk!s eneagrammas apvien"bas (OAE) sertific&ts skolot!js
Raugoties visapk!rt, %'iet, ka tik traki k! %obr"d, pasaul& nekad nav g!jis. Ta.u visticam!k, t!das pa%as domas cilv&kiem biju%as ikvien! laikmet!, it "pa%i to grie,os. Un tom&r – kas "sti notiek? K!p&c %aj! a("st"taj! pasaul& m&s tom&r piedz"vojam %ausmino%anas soci!las, politiskas, ekonomiskas un ekolo)iskas kataklizmas. Vai ir k!ds veids, k!d! varam no %"s 'ezas izkulties sveik! cauri, vai ar" pa-saulei patie%!m draud boj!jeja m$su pa%u dz"vesveida d&*?
Visticam!k, visos laikmetos cilv&kiem ar" %'itis, ka augst!ka a("st"ba diez vai ir iesp&jama. Neiedom!jam! tehnolo)isk! a("st"ba ar" mums liek uzdot sev jaut!jumu – vai ir iesp&jams iet v&l t!l!k? Uz kurieni?
Viena no iesp&j!m, k! raudz"ties uz a("st"bu, ir akcenta mai#a – no !r&jas a("st"bas uz iek%&ju. D,ons Vitmors, viens no kou.inga pamatlic&jiem un neap%aub!ma person"bas a("st"bas jomas autorit!te vis! pasaul&, apgalvo: “Liel!k! da*a t! saucamo l"deru korporat"vaj!, politiskaj! un publiskaj! sektor! ir zino%i (ir kvantit!te), bet nav gudri (nav kvalit!tes). Zin!%anas tiek ieg$tas no !rpuses – no augstskolas un pieredzes. Gudr"ba ir person"g#s a!"st"bas evolucion#rs produkts. To var g$t tikai no iek%ienes – no sirds un dv&seles. +obr"d valda gudr"bas defic"ts, un tas ir iemesls daudz!m soci!l!m, ekonomisk!m un vides probl&m!m, ar kur!m m&s saskaramies.”
T!tad, cilv&ces a("st"ba tie%i gudr"bas virzien! var&tu k*$t par risin!jumu m$sdienu soci!lajiem, ekonomiska-jiem, politiskajiem un ekolo)iskajiem izaicin!jumiem. A(ap%an!s no galvu reibino%a, vidi, resursus, citus l"dzcilv&kus pat&r&jo%a brauciena un sapr!t"ga r"c"ba turpm!k var&tu k*$t tie%i par m$su paaudzes atst!to man-tojumu p&cte.iem.
Iesp'jams, esam liecinieki jaunai – gudr"bas – ekonomikai
Austr!lis D,ons Findlejs (John Findlay), komplekso adapt"vo sist&mu mode*a autors, pied!v! shematisku skat"jumu p!rskatu %obr"d notieko%ajam. Ja m&s raug!mies uz pasaules a("st"bu retrospekcij!, tad k*$st skaidrs, ka l"dz"ga nezi#a, ir piedz"vota ar" agr!k. Un tas parasti notiek, dzimstot jaunam laikmetam.
P&d&jie divi gadsimti ir pieredz&ju%i dramatiskas p!rmai#as pasaules iek!rt! – industri!lo, inform!cijas un zin!%anu &ru. Paz"mes liecina, ka, ja ne jau ir pien!cis, tad b$tu j!pien!k gudr"bas laikmetam, kas *autu ieg$t!s zin!%anas beidzot lietot gudri sav! un pasaules lab!. Eiropie%u uzskats, kas rad!s zin!%anu ekonomik! – m&s dom!sim un tre%!s pasaules valstis dar"s melno darbi#u, ir izg!zies. Izr!d!s, '"nie%i un indie%i ar" sp&j rad"t idejas, di-zainu, sp&j p&t"t un ar" glob!li konkur&t ar sav!m zin!%an!m.
Mums j!k*$st gudr!kiem. Nevis gudr!kiem par k!du citu, bet gudr!kiem kopum!. Ko tas noz"m& – k*$t gudr!kam? Tas noz"m&, ka zin!%an!m ir noz"me, ta.u svar"gs k*$st to pielieto%anas &tiskais un soci!lais konteksts. V&rt"bas k*$st svar"gas un redzamas darb"b!.
Ang*u rakstnieks un soci!lais koment&t!js D,ulians Dob-sons (Julian Dobson) uzskaita b$tisk!k!s at%'ir"bas starp zin!%anu un gudr"bas ekonomiku.
Gudr"bas ekonomikas raksturlielums ir refleksija. T! uzdod jaut!jumu, k!ds ir inov!cijas m&r'is un gala-punkts? T! apst!jas, lai padom!tu. Rezult!t! da,k!rt liel!ka v&rt"ba gudr"bas ekonomik! tiks likta uz kaut k! nedar"%anu, nevis dar"%anu.
Gudr"bas ekonomika saprot j&dzienu pietiekami un neatbalsta cilv&ku p!rliecin!%anu pirkt nevajadz"gas lietas par naudu, kuras tiem nav, lai atst!tu iespaidu uz cilv&kiem, kuri tiem nemaz nepat"k. Pietiekam"ba ir jaun! labkl!j"ba.
Gudr"bas ekonomika pirmaj! viet! liek "pa%"bas. Cilv&kam var b$t vislab!k! kvalifik!cija, ta.u tas nepadara vi#u par lab!ku cilv&ku. Tas, ka vis!m b&rnud!rza audzin!t!j!m tiek piepras"ts augst!k!s izgl"t"bas gr!ds, nenoz"m&, ka vi#as sniegs b&rniem to, kas tiem visvair!k nepiecie%ams – r$pes, m"lest"ba, a(ieksme. Gudr"bas ekonomik! v&rt&s ar" a(ieksmi un piem&rot"bu.
Gudr"bas ekonomik! galvenais ir sadarb"ba. Zin!%anu ekonomik! su#i &da cits citu, gudr"bas ekonomik! su#i apzin!s, ka vi#u dz"ve ir lab!ka, apvienojoties. Gudr"bas ekonomika raug!s uz zin!%an!m k! uz kaut ko, kas ir j!l"dzdala un j!rada kop!. Zin!%anu ekonomika ir amor!la – man nosp*auties par citu neveiksmi, kam&r vien es pats esmu zirg!. Gudr"bas ekonomik! otra probl&ma ir ar" mana probl&ma.
-mika ir dev"ga. Ar %o jaun!s ekonomikas aspektu tradi- cion!l!s ekonomikas krit&riji nesp&j tikt gal!. Piem&ram, a(eikties no br"vdienas, lai apr$p&tu slimu radinieku, – tas ir ekonomiski neizdev"gi, jo neviens nepelna taj! dien! – nedz darbinieks, nedz medi'is, kur% var&ja uz#emties %o pien!kumu darbinieka viet!. Tas var neatmaks!ties naudas izteiksm&, ta.u k*$s iz%'iro%as. +!da pieeja un a(ieksme pret darb"bas vidi un cilv&kiem
parasti tiek saukta par korporat"vo soci!lo atbild"bu. Ta.u gudr"bas ekonomik! jebkas, ko uz#&mums dara, ir soci!li atbild"gs vai ar" netiek dar"ts visp!r.
Pat tad, ja m&s neb$tu paman"ju%i Dobsona min&t!s laika z"mes, m&s katrs, cerams, sav! vai l"dzcilv&ku dz"v& b$sim sastapu%ies ar iek%&ju dzinuli p&c liel!kas harmonijas, t.i., gudr"bas.
D,ons Vitmors apraksta divas cilv&ka izaugsmes di-mensijas. Gar"go un materi!lo. Tikai nododoties vienai vai otrai dimensijai – p!rlieku lielam gar"gumam, atraut"bai no re!l!s pasaules vai p!rm&r"gai tieksmei p&c integr!cijas materi!laj!, taj! skait! zin!%anu, pasaul&, m$s neizb&gami sagaida atsi%an!s pret dz"ves j&gas kr"zi. Starp %o di-mensiju gal&j"b!m ir tre%! a("st"bas dimensija – gudr"ba. Iesp&jams, ka pasaule kopum! %obr"d atsitas pret dz"ves j&gas kr"zes sienu. Vitmors nor!da: “Uz zin!%an!m balst"t! ekonomik! %'iet, ka or'estri diri)& tehnof"li, bet vi#u tv&riens izr!d"jies pav!j%, tom&r l"dz kri%anai v&l j!pagaida. Vai tas nor!da, ka plaisa starp zin!%an!m un gudr"bu ir p!r!k liela, lai zin!%anas b$tu ilgtsp&j"gas? T!, protams,
SPRING WATCH – ik ceturksni par svar!g"ko 2013 Q4
Gudr"bas ekonomika
Ar zin!%an!m nepietiek, lai r"kotos gudri
Gaid"sim j$su atsauksmes un ierosin!jumus e-past! [email protected]
(ANETE DRONEOrganiz!cijas a("st"bas centra Spring Valley konsultante
2013 Q4 SPRING WATCH – ik ceturksni par svar!g"ko
Gudr"bas ekonomika
Ar zin!%an!m nepietiek, lai r"kotos gudri
Gaid"sim j$su atsauksmes un ierosin!jumus e-past! [email protected]
bijusi galven! vides degrad!cijas un ekonomikas traus-luma veicin!t!ja. Vai tagad m&s var&tu b$t n!kam! posma – uz gudr"bu balst"tas ekonomikas –par!d"%an!s liecinieki? Vai varam cer&t, ka n!kotnes politi'i un biznesa l"deri b$s patiesi gudri, vai ar" mums j!mekl& gudr"ba sev", atrodot iek%&jo l"der"bu? Vai ar" – lai ekonomisk! kr"ze iet savu gaitu?”
Izaicin#jumi l"deriem un organiz#cij#mOrganiz!cij!m un to l"deriem ir bijusi un b$s b$tiska loma
pasaules dienask!rt"bas un dz"vesveida noteik%an!. T!p&c t!m ir j!uz#emas atbild"ba par pasaules n!kotni.
Ko tas noz"m& organiz!cij!m? P!rejas posm!, organiz!cijas viennoz"m"gi piedz"vo
haotisku periodu, kur! cen%as saprast, kas notiek un adapt&ties. Tas nes l"dz ar" p!rmai#as veid!, k! organiz!cija str!d! un to strukt$r!. Industri!laj! laikmet! domin&ja stingra hierarhija. V&l!k, organiz!cij!m ple%oties nacion!l! m&rog! un starptautiski, domin&ja centraliz&ta kontrole ar re)ion!lu autonomijas devu. Organiz!cij!m k*$stot par sare,)"tiem pieg!d!t!ju un p!rdev&ju t"kliem, t"kls k*uva par domin&jo%o organiz!cijas strukt$ru.
+obr"d organiz!cijas s!k apzin!ties sevi k! komplek-sas, adapt"vas, elast"gas sist&mas, ar savstarp&ji *oti saist"tu sist&mu t"klu, kas mijiedarbojas un maina viens otru, k! savstarp&ji atkar"ga ekosist&ma. +odienas vidi, kur! dz"vojam, raksturo latvie%u valod! gr$ti tulkojams v!rds complex vai compelxity. To nevaram vienk!r%i tulkot k! sare,)"ts, dr"z!k salikts, komplekss, t!ds, kur! viss ir ietverts, savstarp&ji saist"ts, un izmai#as vien! element! rada sekas otr!. Lai gan kompleks!s adapt"v!s sist&mas var uzvesties haotiski, t!s paties"b! ir pa%organiz&jo%as un spont!nas. Jaun! k!rt"ba rodas, t!m a("stoties.
Potenci!l!s probl&mas un izaicin!jumi, ar ko sastopas orgniz!cijas %odien:
kompleksit!te un !tras p!rmai#as ir norma?
un procesus savlaic"gi? Deivids Snoudens (David J. Snowden) nor!da, ka
organiz!cijas un l"deri nav gatavi situ!cij!m, kas pieprasa l&mumus un risin!jumus vienlaic"gi notieko%!m at%'ir"g!m situ!cij!m. Ja ir stabilit!te un k!rt"ba, situ!cijas iesp&jams vienk!r%ot un risin!t standartiz&ti. Tom&r apst!k*i ir main"ju%ies, un, tiem k*$stot aizvien sare,)"t!kiem, visp!rin!jumi vairs nedarbojas. Katra situ!cija k*$st par iz#&mumu. Iesp&jams, ir pien!cis laiks l"der"bu un l&mumu pie#em%anu skat"t caur kompleksit!tes teorijas prizmu. Snoudens pied!v! Cynefin modeli, ko sav! praks& jau ieviesu%as da,!das noz"m"gas pasaules organiz!cij!s, kuru dienask!rt"b! viennoz"m"gi ir vieni no vissare,g"t!kajiem jaut!jumiem. Cynefin (izrun! ku-nev-in) ir v!rds velsie%u valod!, kas apz"m& neskait!mu apk!rt&j!s vides un m$su pieredzes faktoru t!du ietekmi uz mums, kuru m&s nekad neb$sim sp&j"gi saprast.
Cynefin modelis *auj l"deriem veidot iesp&jamos n!kotnes scen!rijus, paturot pr!t! komplekso sist&mu evolucion!ro dabu, kas neiztr$ksto%i ietver neskaidr"bu.
Cynefin modelis iedala visas situ!cijas, ar kur!m sas-karas organiz!cijas un to l"deri, piecos to kontekstos, bal-stoties uz to, k!das ir a(iec"bas starp konkr&t!s situ!cijas c&loni un sek!m. /etri no %iem kontekstiem – vienk!r%ais, sare,)"tais, kompleksais un haotiskais – prasa no l"deriem
situ!cijas adekv!tu diagnozi un a(iec"gu r"c"bu. Piektais – nenosak!mais konteksts – a(iecas uz situ!cij!m, kad nav iesp&jams noteikt, kur% no .etriem kontekstiem domin&.
Vienk#r$ais kontekstsVienk!r%ajam kontekstam rakstur"gas situ!cijas,
kuras ir stabilas, prognoz&jamas, ar *oti skaidru c&lo#u un seku sakar"bu, kas saprotama ikvienam. Parasti ir pareiz! atbilde un to ir viegli uzmin&t. +aj! kontekst! pieeja probl&mu risin!%anai ir – uztvert, atpaz"t, rea)&t. Piem&ram, bankas klients veic maz!ku kred"ta maks!jumu, nek! tas ir nepiecie%ams. +is gad"jums tiek paman"ts, dar-binieks zina no galvas vai ieskat!s vadl"nij!s, kas %!dos gad"jumos dar!ms, un r"kojas. L"deris veic kontroles funkciju. Iesp&jamie riski %aj! re,"m! – k!da situ!cija, kas neb$t nav standarta probl&ma, var tikt klasific&ta k! t!da. T!d! gad"jum! situ!cija var viegli p!rsl>ies uz haosa kontekstu, kas no l"dera prasa piln"gi citu pieeju l&mumu pie#em%anai. Situ!cija vienk!r%aj! kontekst! atrisin!s, pielietojot organiz!cijas lab!ko pieredzi (best practice).
Sare)*"tais kontekstsSare,)"taj! kontekst! situ!cij!m var b$t vair!kas
pareiz!s atbildes. Lai gan past!v skaidra sakar"ba starp c&loni un sek!m, ne visi to ir sp&j"gi izprast. +is ir ek-spertu l"menis, jo prasa probl&mu uztvert, analiz&t un p&c tam rea)&t. Piem&ram, lai gan autobrauc&js dzird trok%#us motor! un saprot, ka ir k!da probl&ma, vi#am auto ir j!nog!d! pie eksperta, lai saprastu, kas noticis. Iesp&jamie riski %aj! re,"m! – eksperti var konkur&t sav! starp! ar risin!jumiem; l"derim vienlaikus ir j!b$t atv&rtam ar" inform!cijai !rpus ekspertu loka. Situ!cija sare,g"taj! kontekst! atrisin!s, pielietojot organiz!cijas labo pieredzi (good practice).
Tom&r, kad pareiz! atbilde nav atrodama un kad l"derim ir j!pie#em l&mums, balstoties uz nepiln"gu inform!ciju, situ!cija visticam!k iekr"t kompleksaj! kontekst!.
Kompleksais kontekstsKompleksaj! kontekst! pareizo atbildi ir gr$ti atrast.
Tas ir t!pat, k! sal"dzin!t sporta auto un me,u. Sporta auto ir sare,)"ts, ta.u eksperts to var izjaukt un atkal salikt kop! pa deta*!m. Auto ir statisks, un ir t! da*u summa. Savuk!rt, me,s ir nep!rtraukt! proces!, kas ir liel!ks par t! da*u
SPRING WATCH – ik ceturksni par svar!g"ko 2013 Q 4
Gudr"bas ekonomika
V'rts izlas"t
Jauni m#c"bu kursi
D(ONS VITMORS „KOU+INGS SASNIEGUMIEM”
Lai ar" kou.ings %odien daudz!s organiz!cij!s ir viena piepras"t!kaj!m un atz"t!kaj!m liet!m, tom&r nereti par to n!kas sastapties ar virspus&ju, nepiln"gu vai pat
k*$dainu izpratni. +"s gr!matas autors ir viens no kou.inga pamatlic&jiem un t! saprotami izskaidro %" v&rt"g! instru-menta noz"mi un izmanto%anu person"bas, komandas un organiz!cijas a("st"b!. Gr!mata ‘las!s’ viegli un saprotami, taj! ir daudz interesantu praktisku piem&ru gan no biznesa, gan cit!m jom!m.
ELIFA ,AFAKA “-. V&RTU UZ M/LEST/BU”
Lai j$s nevi* gr!matas v!ka ilustr!cija, kas %'ietami v&st", ka gaid!ms sievie%u br"vdienu rom!ns! Starptautiski atz"t!s, drosm"g!s, kosmopol"tisk!s turku rakstnieces Eli-fas +afakas godalgotais darbs, kas tulkots latvie%u valod!, ir par visai cilv&cei univers!lo un m$,"go t&mu – c"#u starp racion!lo pr!tu un j$t"go sirdi. Rom!na autore aizraujo%i izst!sta slaven! isl!mistu dzejnieka R$m" un vi#a skolot!ja Tabr"zas +amsa le)end!m apv"to draudz"bu, kuras manto-
jums ir svar"ga m!c"ba par sevi, par sevi un cilv&kiem, par sevi un dievi%'o.
Sav! darb! E. +afaka virtuozi par!da sen!s isl!ma gudr"bas, s$fiju misticisma, saikni ar m$sdien!m, aizraujo%! veid! akcent&jot v&rt"bas, kas ir univers!las. Rom!ns, neap%aub!mi, ir gar"gi nobriedu%a pr!ta atspogu*ojums. Gudr"ba caurstr!vo katru t! lappusi. E. +afakai veiksm"gi izdodas savienot Austrumus un Rietumus, par!dot at%'ir"bu starp reli)iju un patiesu gar"gumu, kas pa%os dzi*umos ir univers!ls, neatkar"gs no etnisk!s pieder"bas.
D(EKS KENF/LDS, D(ENOTA SVICERE „PAN&KUMU PRINCIPI”
Pasteicoties savas pieredzes apkopo%anai gr!mat!s, D,eks Kenf"lds ir viens no paz"stam!kajiem kou!iem vis! pasaul&. Ja las"siet %o gr!matu, nepiev&r%ot uzman"bu amerik!nismam, ieg$siet !rk!rt"gi v&rt"gu apkopojumu par visu, ko nepiecie%ams zin!t cilv&kam, kur% v&las b$t
veiksm"gs priv!t! un profesion!l! dz"v&. Koncentr&t! veid! – 64 principos, atg!din!siet sev vai uzzin!siet no jauna par sevis apzin!%anos, atbild"bas uz#em%anos, m&r'u uzst!d"%anu, pareiz!s komandas izveidi un ietekm&%anas iema#!m. Iesp&jams, ka, m!coties no %iem principiem un izmantojot tos praks&, !tr!k nek! pats Kenf"lds, kuram tas pras"ja tr"sdesmit gadus, sp&siet savus sap#us p!rv&rst realit!t&.
RI+ARDS RORS, ANDR0ASS EBERTS “ENEAGRAMMA. DEVI%AS DV0SELES SEJAS”
Linards Rozent!ls ieskat! par enegrammu jau piemin %o gr!matu. Papildus vi#a teiktajam cit&jam kontempl!cijas skolot!ju un m!c"t!ju Juri Rubeni: “+" gr!mata j$s ved"s
neaizmirstam! piedz"vojum!, jo, vadot eneagrammas semin!rus, esmu pieredz&jis, ka daudzi cilv&ki, iepaz"stot savu eneagrammas tipu, satiekas ar "stu zemestr"ci, kas sagrauj virspuses butaforijas un atkl!j dzi*umus. +!da pamodino%a “ah!” pieredze var pal"dz&t satikt savu patieso person"bas profilu jebkur! vecum!.”
summu. T! ir nezin!mu nezin!mo joma, un taj! iekr"t liel!k! da*a m$sdienu organiz!ciju darb"bas. Liel!k! da*a situ!ciju un l&mumu ir kompleksi, jo valda neprognoz&jam"ba un nep!rtrauktas p!rmai#as. +aj! kontekst! saprast, k!p&c kaut kas notiek, var tikai retrospekt"vi. Tom&r l"deri var m&)in!t rast atbildes uz %"m izaicin!juma pilnaj!m situ!cij!m, diskut&jot, sadarbojoties, )ener&jot idejas un veicot nelielus eksperimentus, kuru k*$das nav likten"gas visai organiz!cijai. T!p&c l"deriem, pirms mesties darb"b!, paciet"gi j!*auj notikumiem nedaudz atkl!t sevi – vi#iem j!pam&)ina k!ds risin!jums, tad j!uztver notieko%ais un tikai p&c tam j!rea)&. Iesp&jamie riski %aj! re,"m! – k!rdin!jums atkrist atpaka* pie %'ietami dro%iem, sta-biliem biznesa pl!niem un strat&)ij!m ar jau iepriek% paredz&tiem rezult!tiem. Centieni uztiept k!rt"bu kom-pleksai situ!cijai ciet"s neveiksmi. L"deri, kuri nedaudz nogaid"s, *aujot rasties risin!jumiem un nosakot, kuri no tiem str!d!, b$s veiksminieki. Situ!cijas kompleksaj! kontekst! atrisin!s, pielietojot risin!jumus, kas rodas pa ce"am.
Haotiskais kontekstsHaos! ir bezj&dz"gi mekl&t pareiz!s atbildes. Nav
iesp&jams noteikt c&lo#u un seku a(iec"bas, jo t!s nep!rtraukti main!s. Haotiskaj! kontekst! l"dera uzde-vums ir aptur&t s$ci. +aj! kontekst! nav laika l$gt cilv&kus iesaist"ties; ir j!r"kojas autoritat"vi. L"derim vispirms ir j!r"kojas, lai atjaunotu k!rt"bu, p&c tam j!m&)ina noteikt, kur valda stabilit!te un kur t!s nav, un tad j!m&)ina situ!ciju ievirz"t kompleksaj! kontekst!, kur spont!nu sakar"bu saskat"%ana var pal"dz&t nov&rst kr"zes n!kotn& un saskat"t jaunas iesp&jas.
Situ!cijas haotiskaj! kontekst! atrisin!s, pielietojot neparastus, rado%us, iepriek% nebiju%us risin!jumus.
Izaicin#jumi l"deriemLaba l"der"ba noz"m& person"gu atv&rt"bu p!rmai#!m.
Veiksm"gi l"deri ne tikai sp&j noteikt situ!cijas kontek-stu, bet ar" apzin!ti izv&l&ties un piel!got savu l"der"bas un l&mumu pie#em%anas stilu. L"deri parasti tiek gatavoti darbam vienk!r%aj! un sare,)"taj! re,"m! un visbie,!k, sastopoties ar komplekso un haotisko re,"mu, vi#iem j!pa*aujas uz saviem instinktiem. Ta.u %odien vairs ne-var pa*auties tikai uz intu"ciju, intelektu un harizmu. Ner-eti n!kas r"koties glu,i pret&ji iek%&jai balsij. L"derim ir j!apg$st sp&ja at%'irt, kad j!l"dzdala vara ar p!r&jiem, kad j!r"kojas vienam, kad j!l$dz padoms komandai, kad j!pa*aujas tikai uz sevi. Snoudens atz"st: “No l"deriem, kas v&las g$t pan!kumus pieaugo%as nedro%"bas apst!k*os, tiks pras"ta dzi*a izpratne par situ!cijas kontekstu, sp&ja pie#emt kompleksit!ti un pretrun"go, v&l&%an!s elast"gi piel!got l"der"bas stilu.”
Kur s#kas ce1$ uz patiesu gudr"bu?“Lai izpeln"tos l"dera nosaukumu, n!kotnes l"derim
ir PIEN0KUMS uzs!kt personisk!s izaugsmes ce*u!” – saka D,ons Vitmors. M$sdienu l"deri var b$t pateic"gi par tiem pieejamo pla%o resursu kl!stu, lai j&dziens personisk! izaugsme neb$tu abstrakcija. Personisk! izaugsme vienm&r s!kas ar sevis apzin!%anos un atbild"bas uz#em%anos par savu r"c"bu. Pasaul& atz"t!kie veidi, k! iepaz"t un a("st"t sevi ir Junga teorij!s balst"tais Myers Briggs Type Indicator, renesansi piedz"vojus" eneagramma, k! ar" kou.ings k! metode.
Pat tad, ja gudr"bas ekonomika ir tikai ideja, t! sniedz mums instrumentus, lai m&s var&tu izdar"t lab!kas izv&les taj! pasaul&, kur! m&s dz"vojam jau %odien.
Aicin!m organiz!cijas pieteikties uz SpringValley jaunajiem m!c"bu kursiem:
Projekta norises audits. Rado%! dom!%ana. Zin!%anu vad"%ana komand!.
Vair!k inform!cijas springvalley.lv
Gaid"sim j$su atsauksmes un ierosin!jumus e-past! [email protected]
Recommended
