Restauratoruavîzebiedrîbas
2008. gada oktobris Nr. 42
2008. gada oktobris4
Mak
ets:
Des
ign
&P
rin
tin
gS
ervi
ces,
dp
s.ce
sis@
apo
llo
.lv
Latvijas Restauratorubiedrības avīze
ISSN 1691-0966Iznāk kopš 1997. gada novembra.
Adrese:Vecpilsētas iela 7, Rīga LV 1050,
tālr. 7213273Iznāk 4 reizes gadā
Redaktore D. Murziņa,e-pasts: [email protected]
Korektore A. BrīvnieceRedaktora biedre G. Jēruma
alsts kultūras pieminekļuaizsardzības inspekcijas
Restaurācijas kvalitātes
izvērtēšanas ekspertu padomei šajāsesijā izvērtās visai gara,
taču kā
parasti 10. jūnijā – mūsu biedrības
dzimšanas dienā – jaunas apliecības
saņēma deviņi restauratori no
desmit, kuri bija iesnieguši
dokumentus:Silvija Orbidāne, Inga
Grīnberga un Dace Pāže –
stājglezniecības restaurācijas
specialitātē
Genadijs Stepanovs – akmens un
ģipša tēlniecības restaurācijas
specialitātēInese Venckus un Līga
Dravniece – grāmatu un
dokumentu restaurācijasspecialitātē Ilze Bula – grafikas
restaurācijas specialitātēUģis Baļļa un Jānis Ceplis –
mēbeļu restaurācijas specialitātē.
Ievai Voitkevičai, kas 2007. gadābeigusi Rīgas Celtniecības
koledžas
restaurācijas nodaļu, pieredzestrūkuma dēļ šoreiz netika
piešķirta
3. pakāpes restauratorakvalifikācija.
Kā vienmēr, padomes darbs bija
saspringts, ekspertiem tas sagādājagan rūgtus, gan priecīgus
brīžus,
lasot restaurācijas pases,
apmeklējot restauratorus viņu
darba vietās un vērtējot teorētiskās
zināšanas intervijas laikā. Pirmais
un galvenais iespaids par katrurestauratoru veidojas,
iepazīstoties
ar restaurācijas dokumentāciju,
tāpēc atkal un atkal ir jāpievērš
uzmanība tam, lai restaurācijas pase
būtu profesionāli, koncentrēti un
izsmeļoši sagatavota, lai pietiekamabūtu gan informācija par
restaurējamo
Ko saka restaurâcijas kvalitâtesizvçrtçðanas ekspertu padome
objektu, gan restaurācijas procesu.Kā padomes sēdē izteicās
tāsvadītājs Imants Lancmanis –restaurācijas pase ir sava veida
tests.Tas ļauj restauratoram vēlreiz
pārdomāt paveikto un pierādarestauratora izpratni par
veikumu.
Patīkami, ka liela daļa no apliecībusaņēmējiem bija jaunākās
paaudzesrestauratori, kas profesiju apguvušispeciālajās mācību
iestādēs, tačuprieks arī par tiem, kuri ar centību un
Periodiskie izdevumi:1. The Quarterly, No. 64, 2007,No. 65,
20082. News, The Newsletter of the
British Association of Paper Historians,No. 68, 2007, No. 69,
2007/8
3. V&A Conservation Journal, No.56, 2008; Žurnāls ir
apskatāms:www.vam.ac.uk/conservationjournal
4. Studies in Conservation, vol 52,No. 3, 4, 2007, vol 53, No.
1, 2008
5. International Preservation NewsNo. 40, 2006, No. 41, 2007
6. The Conservator, vol 29, 2005/6,vol 30, 2007
7. ICON news No. 11, 2007
Grâmatas:1. D. Cardon, Natural Dyes.
Sources, Tradition, Technology andScience. Archetype
publications,2007.
Aprakstītas no 300 augu un 30dzīvnieku valsts iegūtās
dabīgāskrāsvielas. Ir dota krāsvielas ķīmiskāstruktūra,
botāniskā/zooloģiskā
izcelsme, pielietojums dažādāscivilizācijās, krāsošanas metodes
unciti izlietojuma veidi – medicīnā,pārtikā, kosmētikā u.c.
2. M-L. E. Florian, Protein Facts.Fibrous proteins in cultural
andnatural history artifacts. Archetypepublications, 2007.
Autores pirmā grāmata bija parmikroorganismiem. Šī grāmata
dodizpratni par šķiedru proteīnamateriālu ķīmisko un
fizikālostruktūru. Grāmatā ir apskatītidzīvnieku ādas, zarnas,
zobi, kauli,ragi, nagi, ziloņkauls, zīds,kažokādas, mati u.c.
šķiedru proteīna
Turpmāk lekcijas notiksLatvijas Nacionālajāmākslas muzejā
14.oktobrīSarmīte Gaismiņa(Konkrēta informācija parnākamajiem
datumiem vēlāk.)4. novembrīL. Beļkova par papīru25. novembrī –
pagaidāmbez temata
Interesējieties!
ilggadēju praktisko darbu beidzotsaņēmuši drosmi un nodevuši
savudarbu bargajiem ekspertiemvērtēšanai.
Paldies padomes locekļiem, kas šo
reizēm ne visai pateicīgo pienākumuveic pilnīgi sabiedriskā
kārtā!
Nākamā reize – nākamajā gadā!Dokumenti iesniedzami līdz
1.februārim.
Dace ČoldereRKIEP sekretāre
V
LRB semināriMainîta tikðanâs vieta!!!
JaunâkâliteratûraLNB parrestaurâcijuSaņemta līdz19.08.2008.
veidi. Aprakstītās zināšanas palīdzēsizvēlēties optimālākās
konservācijasun saglabāšanas metodes.
3. J. Balfour-Paul, Indigo. Archetypepublications, 2006.
Indigo ir pasaulē visvecākā,vispopulārākā un
vismaģiskākākrāsviela. Grāmatas autore ir pētījusiindigo vairāk
nekā 20 gadus. Iraprakstīta indigo lietošana nosenatnes līdz
mūsdienām, krāsvielasiegūšana, krāsošanas veidi unpielietojums
mākslas darbos.
4. J. von Karabacek, Arab Paper,translated by D. Baker and
S.Dittmar. Archetype publications,2001.
Grāmatā apkopotas ziņas parpapīra iegūšanas vēsturisko
attīstību.Papiruss, lupatu papīrs, Samarkandas,arābu papīrs. Pirmie
papīra lējēji,papīra iegūšanas izplatība. Arābupapīra iegūšanas
materiāli. Papīraiegūšanas tehnoloģija.
5. The Russian State Art Library.Moscow, 2004.
Krievijas valsts mākslasbibliotēka ir vienīgā nacionālamēroga
mākslas bibliotēka pasaulē.Tur ir sakopoti ap 2 miljoni
Krievijaskultūras un mākslas dārgumi. Līdz1991.g. šī bibliotēka
saucās Valstscentrālā teātra bibliotēka un toizveidoja 1921.
gadā.
Apskatu sastādījaRudīte Kalniņa
Sērijā "Muzeoloģijas bibliotēka"nākusi klajā Sarmītes
Gaismiņas
grāmata "Metāliun torestaurācija".
Grāmata vispirmsdod restauratora
statusa
formulējumu, tad
vispārēju
raksturojumu
materiālu grupai –
metāli. Otrajā daļātiek raksturoti atsevišķi, sadzīvē
biežāk sastopami metāli. Dots īss
ieskats to metalurģijas vēsturē,
raksturīgākie metālu bojājumi un to
novēršanas vai aizkavēšanas
tehnoloģijas. Grāmata pieejamaMuzeju valsts pārvaldes
grāmatu
krājumā, Antonijas ielā 9, 5. stāvā.
(http://www.mvp.gov.lv/)
Priecājamies par to un sveicam
Sarmīti Gaismiņu!
Godâtie restauratori!2009. gadā mūsu biedrība svinēs
20 gadus, kopš tās dibināšanas!
Tas ir pietiekami cienījams laika
posms, lai šo gadskārtu atzīmētu ar
kādu nozīmīgu notikumu.
1. Restauratoru darbu izstāde,
kuru paredzēts atklāt 2009. gada 10.
jūnijā Mencendorfa namā – mūsu
izstāžu ierastajā mājvietā tieši
jubilejas dienā.
Vēl ir diezgan daudz laika, lai mēs
šai izstādei, kurā jāparāda labākais
restauratoru veikums, varētu
sagatavoties pēc iespējas labi. Vēl ir
iespēja meklēt un atrast darbus, kuru
restaurācijā atspoguļotos
restauratora prasme un pieredze
vislabākajā veidā!
Pieteikt darbus atlasei līdz 1.decembrim Velgai Opulei
67357407;28870344, e–pasts:[email protected]
2. Konference paredzēta 11. jūnijā,arī tai vajadzīgas
idejas!
3. Svinīgais noslēgums paredzētsRundāles pils muzejā – 12.
jūnijā.
4. Biedrības jubilejas buklets.Lūdzam sniegt informāciju par
savudzīvi un darbu, ko vēlaties darītzināmu pasaulei.
Ziņas iesniegt līdz 1. decembrimDaceiČolderei, 67213864;
29135253;e-pasts:[email protected]
Dace Čoldere
Tallina. 2008. gada maijs
8. Baltijas valsturestauratoru triennâle
2008. gada oktobris 2008. gada oktobris2 3
īgas Celtniecības koledžas (RCK)Restaurācijas specialitātē
2008.
gadā tika izstrādāti un aizstāvēti 8diplomdarbi, sagatavota
restaurācijasdokumentācija un izstrādāti teorētiskiedarbi.
Anastasija Burlaga, MārtiņšGarančs, Jānis Mertens unKonstantīns
Poļajevs restaurējamēbeles. Ausekļa Tūtera diplomdarbāgalvenais
akcents bija likts uzkokgriezumu atjaunošanu un
koksnesnostiprināšanu Rīgas Jēzus baznīcaszvanu torņa kolonnas
kapitelim.Iluta Akimova un Maira Martinsonepievērsušās polihromajam
kokam un
diplomdarbā restaurējušasŠvarcvaldes tipa sienas pulksteņus.
Bez ievērības nav palicis arī tādsmateriāls, kā metāls. RCK
šomateriālu bija izvēlējusies IngaKarlštrēma, kura
diplomdarbaietvaros restaurēja dažāda veida unsaglabātības pakāpes
svarus unmērus. Ar š.g. augustu IngaKarlštrēma ir uzsākusi darbu
LNVM
spraiga darba cēlienaMākslas akadēmijā
Restaurācijas katedrā bakalauriaizstāvējās 5. jūnijā, maģistri –
13.jūnijā (turklāt vēl piektdienā). Atkalpieci cilvēki ir beiguši
studijas unvarēs sākt patstāvīgu darba dzīvi.Mūsu pulkam
pievienosies piecistājglezniecības restauratori –Elmārs Mageramovs,
JakovsKļosovs, Olga Savkina, Ieva Porieteun Elīna Palma.
Puišiem – ElmāramMageramovam un JakovamKļosovam – droši vien
labāk patiksdarboties ikonu restaurācijas jomā.Viņi arī maģistra
darbā izvēlējāsstrādāt ar ikonām. Elmāra tēma bija"Vēlāka laika
uzslāņojumunoņemšanas problēmas ikonurestaurācijā", Jakova –
"Ikonupamatņu defekti un to restaurācijas
aglabāšana un restaurācija 21.gadsimtā: zināšanas–
uzdrīkstēšanās–attieksme" – ar šādudevīzi mūsu igauņu kolēģi
šogadsauca kopā Baltijas valstu restauratorus.
Baltijas valstu restauratorutikšanās pēdējos gados
ieguvušasstarptautisku skanējumu un šajā reizēpulcējās ap 200
dalībniekiem no 15valstīm.
Latvijas delegācija bija viena nolielākajām – ap 40
restaurācijas unsaglabāšanas speciālistu.
Konferencei pieteikto un nolasītoreferātu skaits bija gana plašs
– 25referāti par šādām tēmām:restaurācijas darba organizācija
unmenedžments, restauratoru apmācībaun kvalifikācijas
izvērtēšanassistēmas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, kāarī atsevišķas
tēmas par izpēti unpraktisko restaurāciju.
Daži nolasīto referātu piemēri:21. gadsimta informācijas
datu
nesēju saglabāšanas prioritātespraktiskās iespējas
unnepieciešamība;
Igaunijas vēstures arhīva karšukolekcijas izpētes rezultātu
pārskats– bojājumu pakāpes, saglabāšana;
20. gadsimta dziestošā tekstadokumentu saglabāšana
Latvijasarhīvu sistēmā;
Vēsturisko objektu fotofiksācijaun dokumentēšana;
Vaska zīmogu izpēte unrestaurācija Latvijas valsts
vēsturesarhīvā;
Rīgas Doma ērģeļu prospektaizpēte un restaurācija;
Fotogrāfiju kolekcijas – šodien,rīt? Klasificēšana un
apstrāde;
Preventīvā konservācija unklimata kontrole vēsturiskajās
ēkāsZviedrijā;
Papīrs interjerā 19. – 20. gs.Sadzīves interjera saglabāšana
un
restaurācijas problēma.Bija iespēja apmeklēt Igaunijas
restauratoru darbu izstādi Mikkelimuzejā, dzirdēt un redzēt
atraktīvāsekskursiju vadītājas stāstījumu parKUMU muzeju un
Igaunijas 90 gadujubilejas izstādi Igaunijas Vēsturesmuzejā.
Bija dota iespēja paciemoties vienāno četrām restauratoru
darbnīcāmKUMU, Nacionālajā bibliotēkā,KANUT restaurācijas centrā
unIgaunijas Akadēmiskās bibliotēkasrestaurācijas darbnīcā.
Kāds tad ir šīs restauratorutikšanās "sausais atlikums" (kā
savālaikā teicis Einārs Repše) jebkopsavilkums?
Pirmām kārtām ir prieks, ka tas, koaizsāka Latvijas
restauratori,
organizējot pirmo šāda veidapasākumu 1987. gadā Rīgā,
turpinās.
Stafetes kociņu, kuplas otasizskatā, igauņi nodeva
lietuviešiem,kur šāda tikšanās plānota 2011. gadā.
Referāti sniedza ieskatu tajāstendencēs, kas šobrīd
aktuālaskultūras mantojuma saglabāšanasaspektā: restauratoru
apmācība,restauratoru kvalifikācija, izpētesnozīme pirms
restaurācijas; praktiskāsrestaurācijas pieredze.
Vērtējot konferences norisesorganizatorisko pusi varampamācīties
no igauņiem viņuprogramatisko pieeju (kafijas pauzes,noslēguma
pieņemšana u.c.).
Visas konferences gaitā bijaiespēja kontaktēties ar citu
valstuspeciālistiem un apspriestinteresējošās tēmas,
uzdotjautājumus un saņemt atbildes uztiem draudzīgajā gaisotnē, kas
mūsvisus vienoja.
Inta RudzīteP.S. Vairāk par konferenci un izstādiatrodams mājas
lapās:http://www.kanut.ee/news.phphttp://www.kanut.ee/2008/eng/index.phphttp://restoredestonia.virtuaalmuuseum.ee
Pauļuka glezniecības izanalizēšanā,restaurēti arī divi Jāņa
Pauļuka darbi.
Arī bakalauru programmas studijudiplomandi, kas vēl turpinās
mācībasMākslas akadēmijā, ir kārtīgipastrādājuši. Bakalauriem
galvenaisakcents tiek likts tieši uz sarežģītupraktisko
restaurācijas darbu. Tā kāparalēli notiek arī visas citas
lekcijasun nodarbības, tad, lai izpildītu arīvisus restaurācijas
uzdevumus, nākasizturēt lielu slodzi. Mūsu šāgadabakalauri ir Liene
Liepiņa, LauraKristlība, Maija Tirzīte.
Padarīts liels darbs. Tas novērtētsar ļoti labām atzīmēm. Elīna
par savupētījumu saņēmusi pat "10". Viss, kasuzrakstīts, noteikti
varētu noderēt arījums, kolēģi. Lūdzu, iegriezietiesMākslas
akadēmijas Informācijascentrā un izlasiet!
Gunita Čakare
Izglîtojas jaunierestauratori
Arheoloģiskā materiāla restaurācijasnodaļā.
RTU Materiālzinātnes un lietišķāsķīmijas fakultātē 2008. gadā
izstrādātiun aizstāvēti 2 bakalaura darbi, kasvērsti uz metālu
restaurāciju. BaibaČernaja aizstāvēja darbu"Arheoloģiskās dzelzs
korozijasinhibēšana" un Aija Dreimane –"Dažādas raudzes sudraba
virsmuinhibēšana".
Sarmīte Gaismiņa
R
Ziòas no LMAproblēmas". Lietišķais pētījumsattiecīgi saskaņots
ar praktiskorestaurācijas darbu.
Olga Savkina izlēma ķerties pietonēšanas problēmu
iztirzāšanas.Viņas darba tēma – "Tonēšana kāmākslas darba
vizuālāsviengabalainības atjaunošana". Arīpraktiski akcents tika
likts uztonēšanas procesu divām gleznām.
Ieva Poriete un Elīna Palma šospēdējos studiju gadus darbojās
netikai kā restauratores, bet arī kāmākslas zinātnieces. Viņas
ielūkojāsdivu mākslinieku daiļradē. Ievaizstrādāja nelielu
monogrāfiju pargleznotāju Mildu Grīnfeldi, paralēlisakārtojot un
restaurējot ap 50 šīsmākslinieces darbu, daļu no kuriemlīdz jūlija
beigām var apskatītJ.Rozentāla un R.Blaumaņa muzejā,bet Elīna veica
milzu darbu Jāņa
8. Baltijas valsturestauratoru triennâle
Tallina. 2008. gada maijs
Pçc
"S
