ULBROKAS BIBLIOTĒKA

PASĀKUMI 2017. GADĀ

Ziemassvētku priekšvakara ainava literatūrā

Ir ziemīga novakare, aiz loga viegla sniegputeņa deja, gaismas starā - bibliotēkas gaišie logi, bet mājīgajās telpās vienuviet pulcinājušies grāmatu draugi. Ziemas noslēpuma pamatā patiess salīdzinājums starp dabu un literatūru. Vakara stāstniece kultūras žurnāliste un literāro projektu vadītāja Liega Piešiņa atklāj kultūrvēsturiskās Latvijas - kultūras kanona vērtības. “Mērnieku laiki” – mantojums, turpinājums vai darboties griba. Saruna un emocijas par pretrunīgo un atšķirīgo zināmajā.

Romānam nav tikai literatūrvēsturiska nozīme – tajā sniegtais latviešu lauku iedzīvotāju raksturojums un detalizēti aprakstītie sadzīves ieradumi un sociālās norises padara “Mērnieku laikus” arī par vērtīgu kultūrvēsturisku un etnogrāfisku liecību. Ērtā iekārtošanās, kaimiņu attiecības ir sabiedrības šķērsgriezums, izmantojot zemes mērīšanas darbus kā fonu, kur attiecības starp paaudzēm attēlotas kā attiecības starp dažādiem laikmetiem.

Romāns nekad nav zaudējis savu aktualitāti – Ķencis mūsdienās redzams uz Piebalgas alus etiķetēm, un tiek apspēlēts novada svētkos un gadatirgos, šis tēls kļuvis populārs piebaldzēnietes Dzidras Kuzmanes atveidojumā dažādos sabiedriskos pasākumos.

Par tradīciju kļuvušas brīvdabas izrādes Vecpiebalgā. Pēc romāna motīviem 1968. gadā uzņemta Rīgas Kinostudijas mākslas filma Voldemāra Pūces (1906 – 1981) režijā.

2008. gadā “Mērnieku laiki” tika iestudēti Nacionālajā teātrī Viestura Kairiša režijā, iestudējumā vienlīdz izvēršot gan traģēdijas, gan komēdijas perspektīvas un uzsverot romāna laikmetīgumu arī 21. gadsimtā. 2009. gadā, godinot 130. gadadienu kopš romāna sarakstīšanas, Latvijas Banka laida apgrozībā sudraba jubilejas monētu, uz kuras attēloti romāna varoņi mākslinieka Laimoņa Šēnberga noformējumā.

Vakara otrajā daļā grāmatu apskats un prāta spēles – visiem aptverošas vērtības, kas atspoguļojas nacionālajās un cittautu literatūras kvalitātēs. Liegas Piešiņas ieteikumi un raksturlielumi norāda gan pirktāko grāmatu tendences, gan izceļ pērles un atklāj virzību lasītāja/izdevēja noteiktajām un paredzamajām vajadzībām. Kopums iezīmē nianses, kas literatūru pārvērš nacionāli nozīmīgā kultūras fenomenā, veidojot katras tautas literāro kvalitāti.

Ne jau tikai mīlestībā pret ziemu atklājas nacionālās rakstura īpašības – sapņošana, domīgums, bet arī lasīšanas nodarbēs - ar ko papildināt savu lasītāja pieredzi? Pat visdziļākā Latvijas dabas dvēseles atkailināšanās, liek domāt visbaltākās domas, paveikt iecerēto un īstenot izsapņoto. Paldies, noskaņas radītājai un literatūras guru iemiesotājai Liegai. Paldies lasītājiem par uzticību un uz tikšanos daudzpusīgās tēmās un pasākumos Jaunajā 2018. gadā!

Daiga Brigmane, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja, 2017. gada 19. decembris

Patriotisks jūtīgums

2017. gada 28. novembrī Ulbrokas bibliotēkā lasītāju tikšanās ar ārzemju latvieti Ritu Laimu Bērziņu, kurai Vācijā, apgādā “Ibidem Verlag” nākusi klajā grāmata “Skylarks&Rebels” (Cīruļi un dumpinieki). Cīrulīši – tā saka pati autore. Un jau nojaušam, ka ar šo vārdu vispirms apzīmējama viņa pati. Dzimusi un augusi kultūras vidē, viņa ģimenē apgūst latviešu valodu un tautas tradīcijas. Tiek audzināta kā latviete. Ritas Laimas vectēvs ir tiesnesis, bet māte – dzejniece Baiba Bičole, kuras dzejas krājumiņš “Atgriežos”, un arī atsevišķi dzejoļi citos izdevumos rodami Ulbrokas bibliotēkā. Viņas tēvs ir ASV mākslinieks Ilmārs Rumpēters.

Pirmā tikšanas ar Latvijas latvieti ir ar dzejnieku, Latvijas zvaigzni Imantu Ziedoni. Rita Laima sāk saraksti ar Ziedoņa dēlu Rimantu un dzimst ideja par mācībām Latvijā. Jaunietes gados, pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā Rita Laima atbrauca uz Latviju, lai iepazītu savu tēvu zemi un kļūtu par mākslinieci, studējot LPSR Mākslas akadēmijā. Viss še bija svešs, neparasts un pavisam citāds, nekā dzimtajās Amerikas Savienotajās Valstīs. Te šokē krievu tautības cilvēku un krievu valodas pārsvars. Te – padomiskie ielu nosaukumi. Brīvības pieminekļa padarīšana par kaut ko nebūtisku. Šķiet, dīvaini latvieši, sākotnēji it kā pelēki, bet pēc laika Rita tos iepazīst kā sirsnīgus un viesmīlīgus cilvēkus. Savas izcelsmes dēļ mācības Mākslas akadēmijā nākas pārtraukt, jo jau pēc mēneša uzturēšanās atļauju Latvijā jaunajai studentei nepagarina. Pēc laika viņa Latvijā atgriežas vēlreiz un šoreiz Ritas Laimas dzīvē ienāk mīlestība. Arī viņu tikšanās reizē Bastejkalnā, kā stāsta Rita Laima, klātesoša ir čeka. 1982. gadā viņa apprecas ar fotogrāfu Andri Krieviņu. Jauno kopdzīve norit Vecrīgas mazajā dzīvoklītī. Pēc kāda laika piesakās pirmais dēliņš Krišjānis. Lai arī dzīvo Latvijā, Rita Laima tomēr paliek ASV pilsone. Pēc kāda laika, 1987. gadā sadzīves apstākļu dēļ, sievietei tomēr paliek nomācoši dzīvot šeit, un viņa pārceļas atpakaļ uz Ameriku. Taču pēc pusgada viņa atgriežas Latvijā, lai būtu šeit līdz pat 1999. gadam.

Rudenīgais veļu laiks ikvienam ir atgriešanās pie dzimtas saknēm, to stiprināšana. Vienlīdz novembrī - Latvijas patriotisko svētku mēnesī, Rita Laima uz mirkli iegriezusies Latvijā, lai iepazīstinātu ar savu grāmatu “Skylarks&Rebels”. Patriotiski un jūtīgi savienojot pagātnes atmiņas ar personisku dzīvesstāstu. ASV latvietes memuāri sniedz atskatu redzēt un domāt citādi tajā, kur esi. Ikdienā viņa ir māksliniece, ilustratore, rakstniece un tulkotāja. Arī četru bērnu māmiņa un divu mazbērnu vecmāmiņa. Viņas vizīti Latvijā atbalsta ASV vēstniecība un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Savas viesošanās laikā viņa apciemojusi vairākas Latvijas bibliotēkas. Sakām Paldies Ritai Laimai Bērziņai un viņas pavadonim – ASV vēstniecības darbiniekam Nilam Studentam par viesošanos Ulbrokas bibliotēkā! Pateicamies par uzticību un klātbūtni ieinteresētajiem bibliotēkas apmeklētājiem un arī tiem, kas uz organizēto pasākumu bija ieradušies pirmoreiz! Lasīsim, domāsim, vērtēsim! Ieskatam neliela norises retrospekcija http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/galeriju-arhivs

Ulbrokas bibliotēkas darbinieces – Ieva Mūrniece, Daiga Brigmane 2017. gada 30. novembris

‘’ZIEMEĻU SALAS’’ ULBROKAS BIBLIOTĒKAS ‘’KRĒSLAS STUNDĀ’’

"Ceļot prot tas, kā sirds ir redzīga un kā acs prot apstāties un svētīt. Ceļot prot tas, kas savu sirdi prot atraisīt. Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā". /Zenta Mauriņa/

Latvijas svētku nedēļā, viens no atzīmējamiem pasākumiem, kas norisinājās Ulbrokas bibliotēkas telpās, bija Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas ikgadējā “Krēslas stunda”. Ziemeļvalstīs šis pasākums norisinājās 21 reizi, Latvijā – 20, bet Ulbrokas bibliotēkā – 13 reizi. Kopumā uz šo brīdi pasākumam reģistrējušās ap 2294 bibliotēku. Visaktīvākie dalībnieki mīt Lietuvā, kur Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas ietvaros pasākumus organizē vairāk nekā 600 bibliotēkas. Otrā vietā ir valsts no vēsajiem ziemeļiem – Zviedrijas, bet trešajā vietā ir Latvijas bibliotēkas. Kā vienmēr, pasākuma apmeklētājus priecēja lielais, nedēļas tēmai veltītais plakāts, kura autore šogad ir igauņu māksliniece Regīna Luka-Tompere (Regina Lukk-Toompere). Igaunijā viņa visvairāk pazīstama ar to, ka ilustrējusi igauniski izdoto “Lotes ceļojums uz dienvidiem” variantu. Viņa ilustrējusi un izstrādājusi vairāk nekā septiņdesmit grāmatas, plakātus un pastkartes. 12 reizes ieguvusi balvu par labāko bērnu grāmatas dizainu Igaunijā, vairākas reizes ieguvusi Astrīdas Lindgrēnas piemiņas balvu. Pamatinformācija par šo Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļu atrodama adresē http://www.bibliotek.org/lv/.

14. februārī Ulbrokas bibliotēkā pulcējās gan vecāki, gan jaunāki klausītāji, lai gūtu iespaidu par lielākajām Ziemeļvalstu salām. Pasākumu aizsākām ar stāstījumu par grāmatām, kuras literāri un ģeogrāfiski ir saistītas ar salām. Sākot no pavisam bērnišķīgām un attālinātām no ziemeļiem – Jutas Langreiteres “Kapteinis Šārkijs un bagātību salas noslēpums” un Astridas Lindgrēnes “Mēs - Sālsvārnas salas vasarnieki” līdz nozaru literatūrai, kurā uzmanība pievērsta salām kopumā un tieši ziemeļu salām – Lato Lapsas “Razbainieku salas” un Kenta Rokvela “Salamina”. Arī paši pasākuma apmeklētāji dalījās ar pieredzi, kas saistīta ar “saliskiem” grāmatu nosaukumiem un saturu. Jāatzīst, ka mūsu bibliotēkā visvairāk iespiesto avotu saistīti ar Grenlandi un Islandi, bet var lasīt arī par baltiešiem tuvākām salām – Roņu salu un Sāmsalu. Iespējams arī literāri izceļot ārpus Ziemeļvalstu robežām – uz Bimini, Korfu, Zālamana salām un citām neskaitāmām peldošām apskates vietām, kurās orientēties, palīdzēs bibliotēkā skatāmais “Lielais pasaules atlants”.

Baudāmu skatījumu acīm nodrošināja bibliotēkas domubiedre Anda Zandberga. Kopīgi lūkojām Gotlandes un Islandes gandrīz kailās, bet aizraujošās ainavas. Klintis, ledāji, geizeri, vulkāni – dabas izpildījumā. Salinieku pilsētiņas mājiņas, baznīcas, kapavietas laivas formā – pašu iedzīvotāju roku darbs. Tālāk, neliela tējas pauze, kā jau tas sveču gaismā un ziemeļos piedien.

(Islandes ainava, foto – A. Zandberga)

Uzturot noskaņu, fragmentus no somu – zviedru autores noveles “Ledus”, šogad lasīja mūsu jaukā kolēģe no Sauriešu bibliotēkas Aija Sausiņa. Kā katru gadu, fragmenta lasīšana ir nopietns pasākums, un tas prasa lielu pacietību, taču Aija lieliski sagatavojusi stāstu par jaunā mācītāja ierašanos Ēru salās, par salinieku sadzīvi un sarunām pēckara perioda ziemeļvalstīs.

Turpinot sarunu, minējām atsevišķas salas, kurām ir pašām savi karogi. Tā tas ir Dānijas Karalistē ietilpstošajai Grenlandei un Fēru/Fārēru vai Ēru salām. Tā Somijas lēnei – Ālandu/Olandes salām arī ir savs karogs. Grenlandes galvaspilsēta ir Nūka/Gothoba, bet Fēru salu – Touršhavna. Ālandu/Olandes salām - Mariehamna. Tostarp pieminējām arī Svalbāru/Špicbergenu, kas ir Norvēģijas teritorija Arktikā. Daudzām salām, laikam ejot, nosaukumi ir mainījušies. Dažas no tām atrodamas kartē. Citas – tik sīkas, ka knapi saskatāmas. Daži nosaukumi, kurus pieminējuši ceļotāji, liek šaubīties par to esamību, bet cītīgāks pētnieks varbūt atradīs, kur ziemeļvalstīs atrodama Irāna, Trāna, Lovuna, Engevāgena, Meloja, Bolga, Amnoja, Andoja, Pargasa, Jana Meja un citas salas. Ir arī noslēpumainas salas, kuru eksistence un atrašanās vieta ir grūti nosakāma. Piemēram, Tule – leģndāra sala Eiropas Ziemeļos, kuru pirmais aprakstījis Senās Grieķijas ceļotājs Pītejs. Vēl viduslaikos Tules nosaukums attiecināts uz daļu Britānijas, Skandināvijas, Jitlandes, Fēru, Šetlendas, Hebridu salām, Islandi, Grenlandi un pat Sāmsalu.

Noslēgumā minējām viktorīnu “Cik labi Tu pazīsti Ziemeļvalstis?” Par to Paldies Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas Latvijā galvenajiem organizatoriem – Ziemeļvalstu Ministru padomes birojam Latvijā, kurš mūs ik gadus nodrošina ar krāšņiem plakātiem un interesantiem prezentācijas materiāliem. Viktorīna mūs iekustināja uz kopīgu, interaktīvu sarunu. Pēc tam arī aktīvāko apbalvošana ar uz ceļošanu vedinošām balvām. Prieks, ka visa vakara garumā sarunā darbojāmies kopīgi. Tā radās arī iespējamās tēmas nākamo gadu “Krēslas stundām” par rūnu izcelsmi un maģiju, kā arī vietvārdu un personvārdu īpatnībām ziemeļos.

Paldies visiem, kas ik gadu atbalsta un pagodina ar ierašanos mūsu “Krēslas stundas” pasākumos!

(foto – Ivita Duļbinska)

Fotogalerija: http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/kreslas-stunda-2017-ziemelu-salas

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas bibliogrāfe Ieva Mūrniece

2017. gada 16. novembris

Pētera Brūvera rudens

Rudens kā jau rudens un tomēr citāds. Stopiņu novada Dzejas diena “šis rudens mūs par atmiņu krustcelēm padarījis” iekrāso Baltu vienības dienas emocionālo vienotību latviešu un lietuviešu dzejas starpā - dzīvotspēja vien dota divām baltu tautām gan runājot par baltu identitāti, gan katras tautas pašcieņu.

Vienlaicīgi Dzejas diena Stopiņu novadā ir pasākums, kas ieguvis savu nozīmi un kļuvis par nozīmīgu dzejnieku, literātu un domubiedru tikšanās vietu. Šogad veltījuma vakars Pēteram Brūverim. “Kalēju” sētas pagalmā, viesos dzejnieki, kam dāsns dzejas pūrs - lietuviešu dzejniece un atdzejotāja Ērika Druņģīte, dzejniece un prozaiķe Inese Zandere, tulkotāja un dzejniece Indra Brūvere Daruliene. Sarunas par dzīvi un literatūru vada Liega Piešiņa. Tādejādi “Kalēji”, kuros aizvien vēl valda dzejnieka P. Brūvera dzejas tradīcijas, notiek latviešu un lietuviešu dzejnieku sadraudzība, atzīmējot Baltu vienības dienas nozīmīgumu, tiek runāta dzeja, dejotas tautiskās dejas un stāstītas atmiņas.

Pasākuma dalībnieki ir Stopiņu novada iedzīvotāji, literatūras cienītāji, interesenti un rakstniecības pārstāvji, bibliotekāri un skolu jaunatne. Ulbrokas un Sauriešu bibliotēku apmeklētāji. Kolēģi un lasītāji no Salaspils novada bibliotēkas. Dažāda vecuma klausītājs apliecina, ka draudzība un saikne starp rakstītā vārda vērtībām ir pārlaicīga un dzīvotspējīga.

Pašvaldības finansiāli atbalstītā projekta “šis rudens mūs par atmiņu krustcelēm padarījis” rezultātā klausītājs ir iepazīstināts ar Pētera Brūvera paveikto dzejas un atdzejojumu laukā. Izcelti Baltu vienotības dienas vēsturiskie notikumi. Radīta interese par rakstniecības

pārstāvjiem. Ir kopta literatūras gaume, prasmes un intereses novada personību izpētē. Savulaik Pēters Brūveris aizsāk dzejas lasījumus mēnesnīcā, tātad, pionieris nakts dzejas pasākumiem, ja ne Rīgā, tad Pierīgā noteikti. Varbūt tieši tas ļauj sevi ieraudzīt patiesāk. Dīvaini, paliekot bez elektrības, klausoties meža skaņā un atskaņā, mēs visi kvēlojām un dzirksteļojām iekšēji, mēs bijām vienoti un piederīgi brūveriskajam un baltu vienotībai. Klātesošo dzejnieku emocionāli paustais vārda spēks, ritms un sajūta atmodināja pašapziņu un cieņu pret apkārtējām lietām, savukārt dejotāju spraigais deju solis sniedza prieka sajūtu cauri laikiem un laikmetiem. Savstarpējā enerģijas apmaiņa radīja retrīta noskaņu. Pētera Brūvera rudens mežmalā ir dzejas lasījumi, zvaigžņota debess, kvēlojošs ugunskurs, spēcīgas domas un vēlme šo sajūtu nepazaudēt.

Nu jau citugad, kad atkal tiksimies, jau citās Dzejas dienās dzejnieka un atdzejotāja dzimtajās mājās “Kalēji”. Kopīgai noskaņai pievienoju Indras veltījuma dzejoli tētim “Satikšanās” un Aleksandra Kapanska Ulbrokas vidusskolas skolēnu pašpārvaldes dalībnieka domas. Foto galerija un daži skaņu ieraksti rodami Stopiņu novada mājaslapā un sadaļā Ulbrokas bibliotēka.

Daiga Brigmane, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja

Indra Brūvere Daruliene Satikšanās

2017 Veltījuma dzejolis tētim

Caur dārza vārtiņiem tu atkal ienāc pagalmā – Šis pagalms ābeļkoku pilns, tas mūsu galms. Šeit ziemā reizēm stirnas iemaldās Un mielojas pie salā sastingušā galda.

Mans skatiens pienaglots pie logu krusta uz akācijām raugoties, vai ceļmalā kas kustas, bet ceļš ir tukšs, kaut mašīnu brauc simtiem, Un sastinguši pirksti biezos cimdos.

Es nezinu, vai tiešām tevis nav, Jo skatoties uz padebešiem – rau! Ar mani sarunājies, Un vājumam nav vietas.

Tik stipra, spēcīga ir mūsu satikšanās, Tik stipri manī atbalsojas tava balss.

Dzejas dienas 2017

Kad rudenīgas vēsmas septembra piektdienas novakarē glaudās gar Stopiņu novada Kalēju māju ēku stūriem, dzejas cienītāji pulcējās uz Pētera Brūvera atceres brīdi. Arī Ulbrokas vidusskolas skolēnu pašpārvaldes aktīvisti bija viesu vidū, lai klausītos un baudītu dzejas dienu atmosfēru. Bija interesanti dzirdēt P. Brūvera dzeju gan latviešu, gan lietuviešu valodā.

Neskatoties uz dažādiem tehnikas untumiem, kopīgais ugunskurs, dzirksteļodams naksnīgajās debesīs, vēl vairāk satuvināja tik dažādos Kalēju mājas viesus. Skanēja dziesmas, dzeja un pārdomas. Piparmētru tēja un saldais kliņģeris garšoja tā, it kā pirmo reizi baudītu tik pārpasaulīgas lietas. Manuprāt, šo māju saimnieks būtu apmierināts ar jauko vakara atmosfēru, un atkal taptu jaunas dzejas rindas nākamajām paaudzēm.

Aleksandrs Kapanskis, Ulbrokas vidusskolas skolēnu pašpārvaldes dalībnieks

Fotogalerijas:

Stopiņu novada Dzejas diena “šis rudens mūs par atmiņu krustcelēm padarījis”, Pētera Brūvera dzimtajās mājās "Kalēji", Līči, Stopiņu novads

Ulbrokas vidusskolas skolēnu padomes dalībnieka Aleksandra Kapanska foto.

(28.09.2017.)

Galda spēļu pēcpusdiena Ulbrokas bibliotēkā

16. augustā Ulbrokas bibliotēka aicināja skolas jaunatni uz Indijas valdnieku un Ķīnas imperatoru vēsturiski cienīgām izklaidēm – uz “Galda spēļu pēcpusdienu”. Atsaucība bija liela un bibliotēkas telpas tika pieskandinātas ar smiekliem un emocionāliem saucieniem atbilstoši pasākuma tematikai, jo šī bija viena no retajām dienām, kad bibliotēkā varēja neievērot tik ierasto klusumu...

Katrs no dalībniekiem bija ņēmis vērā ielūgumā rakstīto un uz pasākumu ieradās, līdzi ņemot, arī kādu savu spēli, kas gala rezultātā veidoja galda spēļu daudzveidību un to izvēli pasākuma gaitā. Pasākuma laikā dalībniekiem – bibliotēkas lasītājiem bija iespēja uzzināt galda spēļu rašanās vēsturi, par iespējām pašiem izgudrot kādu galda spēli, kā arī uzzināt desmit populārākās galda spēles. Arī no līdzpaņemtajām spēlēm varēja viennozīmīgi noteikt populārāko galda spēli un tās bija visiem labi zināmās “Cirks” un “Riču Raču”. “Galda spēļu pēcpusdienas” laikā tika spēlētas tādas galda spēles kā: “Vardes teniss”, “Tornis”, “Uno”, “6.ņem!”, “Cirks”, “Riču Raču”, “Kuģu kaujas”, “Šreks”, “Angry Birds”, “Funny Bunny”, “Dambrete”, “BMV”, “Snakes Ladders” u.c.

Kā jau organizētā pasākumā, neiztika arī bez uzvarētāju apbalvošanas (šajā pasākumā visi dalībnieki bija uzvarētāji) un īpaši piedomāta un noformēta cienastiņa.

Paldies visiem Galda spēļu pēcpusdienas dalībniekiem par atsaucību, dalību un emocijām. Uz tikšanos Jaunajā mācību gadā un citā spēļu pēcpusdienā!

Pasākuma laikā fiksētie mirkļi apskatāmi fotogalerijā: http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas .

Galda spēļu pēcpusdienas organizatore, radošā bibliotekāre Daina, 2017. gada 24. augustā

Ulbrokas bibliotēkas ceļotāju iespaidos - jūras zilais, kāpu baltais un mežu zaļais

Izbaudīt laika apstākļiem mainīgo vasaru ir ne tikai izaicinājums, bet galvenokārt sajūta un pārdzīvojums netveramajā, burvīgajā cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās - eksistējošajā pasaules daļā, ko Ulbrokas bibliotēkas lasītāji, ceļojot kopā ar Janīnu Kursīti, piedzīvo arī šovasar. Esam raduši izbaudīt – stāstu, garšu un Latvijas dabas un cilvēku kultūrmantojumu. Šoreiz Ziemeļkurzemes vēsturiskais mantojums - zvejniekciemu viesmīlība, dabas varenība, jūras spēks un latvietības gars. Atbilstoši zili balti zaļā lībiešu karoga krāsām igauņu un somu radu tauta atstājusi savas pēdas gan latviešu valodā un kultūrā, gan iezīmes zvejniekciemu ainavā. Savdabība, sirsnība rodama šaurajā zemes strēlē starp zilo jūru un zaļo mežu bagātību. Lībieši ir sena Latvijas pamattauta. Abi pasaules kari un dzīve pierobežas zonā mazajai lībiešu tautai nesusi ciešanas, izsūtīšanas, ierobežotu iespēju pārvietoties un nodarboties ar tradicionālajiem amatiem.

Citkārt lēnprātīgi, tomēr raksturā neatlaidīgi un spītīgi ir vietējo iedzīvotāju dzīvesstāsti. Arī Andra uzņēmība ieved ikdienā, kas rit saskaņā ar paaudžu gaitā izkoptām tradīcijām. Dundagas novada Kolkas pagastā Pitragā pie Andra mielojamies ar svaigi cieti kūpinātām butēm. Savukārt sastapšanās ar Dženetu sniedz mutvārdu un dokumentālu laikmeta liecību par Kolku kā zvejniecības un zivju pārstrādes vietu, kur joprojām saglabājusies lībiešu zvejniekciemiem un tradīcijām raksturīgā nodarbe. Blakus mājražošanai, saglabātas vismaz gadsimtu senas tradīcijas par zelta šprotēm, kas, mūsuprāt, vēl joprojām savā garšas kvalitātē ir izcilas.

Kolkas raga tuvums, jūras un priežu smaržas piesātināts gaiss, sena vēsture un savdabīga vietas identitāte ir Kolkas un Dundagas novada raksturiezīmes. Slīteres Nacionālā parka neatņemama sastāvdaļa ir jūras piekraste ar smilšaino liedagu un kāpām, kas nelielās apdzīvotības un kādreiz ierobežotās pieejamības dēļ samērā labi saglabājusies. Skatam neaptverama paveras divdesmit metrus augstā Pūrciema Baltā kāpa, kas rodama kādus piecsimt metrus no jūras un ir nesalīdzināmi vecāka par pašreizējās jūras veidotajām kāpām. Savukārt Mazirbes kāpās vienkopus iegūlušas vecās zvejas laivas, kuras šeit sakopotas 20.gs. 50 - 60 gados. Iemesls šādai rīcībai - individuālās zvejas aizliegums pierobežas režīma zonas dēļ. Mazirbē redzamais un neizbēgami zūdošais ir vienīgais šāda veida „objekts” Latvijas piekrastē.

Izvēlējušies par savu ceļa zīmi Imanta Ziedoņa ceļa karti, spirgto jūras vēju, atšķirīgo kulinārajā mantojumā Kurzemes piekrastes zvejniekciemos harmoniskā saskaņā ar dabu, ejam savu ceļu talsinieces tūrisma un informācijas centra vadītājas Ineses Rozes vadībā, kas tik ļoti spējusi saglabāt savas patības un mīlestības kodu, kā arī spēju just līdzi vietējo līdzvērtīgai dzīvei. Stāstījums arvien uztur vēstures cilvēcisko jēgu un likumsakarības šodienā.

Nav slikti vienmēr būt pašam – nelocīt mēli, prātu, sirdsapziņu citiem tīkamā virzienā. Tieši tā Janīna Kursīte rosina pārdomas par latvietību un kultūru, izmantojot ārkārtīgi plašu kultūrvēsturisko faktu materiālu gan par dižvīru Krišjāņa Barona, Krišjāņa Valdemāra pēdām Ziemeļkurzemē, gan iepazīstot, nu jau bijušā, Dundagas novada domes priekšsēdētāja Gunāra Laicāna seno priekšmetu pasauli. It visā atklājas zināšanas etnogrāfijā, folklorā, valodniecībā un pētnieces pieredzē.

Tik neatlaidīgi šķetinot vietējo valodas, gluži nemanot, iegūstam šejienes krāsu raksturu: jūras zilais, kāpu baltais un mežu zaļais, tas tad arī sniedz bijību, dižumu un dvēseliskumu. Arī dievnamu un altārgleznu daudzveidība Kurzemes piekrastē izceļas ar izjustām, slaidām proporcijām, estētisko kvalitāti un gleznainu veidolu.

Mazirbes dievnamā uzstādīta Guntas Grīvas altārglezna, bet pie baznīcas kapi, kuros apglabāts Taizeļa prototips Nike Freimanis. Nodziedam lībiešu tautasdziesmu “Vecais Taizels” un mazliet jautrā prātā dzīvojam nost. Kolkas baznīca pārsteidz ar Helēnas Heinrihsones avangardiski gleznoto altārgleznu, bet Kolkas Jūras Zvaigznes Dievmātes Romas katoļu baznīca mūsu interesi piesaista ar to, ka 1997. gada jūlijā prāvesta Andreja Mediņa vadībā baznīcas ēka Liepājas pusē tika nojaukta, transportēta, un, dažu mēnešu laikā uzstādīta no jauna Kolkā, iegūstot jaunu interjeru.

Iģenes baznīca ir viena no vecākajām koka baznīcām Baltijā, kas būvēta 18. gadsimta vidū un joprojām kalpo sākotnējam mērķim. Neticami, ka Dundagas baznīca līdz 20. gadsimta 20. gadu sākumam kalpojusi abām draudzēm - gan vācu, gan latviešu, tur vēl aizvien skan Anša Dinsberga darinātās ērģeles un rodama Jaņa Rozentāla altārglezna „Lieldienu rīts”.

13. gadsimta celtā Dundagas jeb viduslaiku pils, ko cēlis Rīgas domkapituls, kas ne tikai ierobežoja arhibīskapa varu, bet pat noteica valsts politiku, stāstnieces Ainas Pūliņas stāstījumā uzbur gan pils vēsturisko noskaņu, gan noslēpumaino auru, gan mītisko nostāstu klātbūtni. Tikuši līdz pils pagrabiem, arī mēs baudām pūteli. Tas senos laikos esot ņemts līdzi lauku darbos, lai to kopā ar rūgušpienu baudītu launagā. Dzeltens rausis vidēja šķīvja lielumā nav viss siera ritulis, bet gan sklandrausis, žograusis vai dižrausis, ko kurzemnieki iecēluši dižā godā. Ēdam visi, arī tie, kas līdz šim to uzskatīja par nebaudāmu.

Kulinārā mantojuma garā turpinām nogaršot tradicionālos kazas sierus, jogurtu un sviestu, ka arī IK „Caprine” vadītājas Kristīnes Pilienas konditorejas izstrādājumus, kur pamatā izmantoti kazas piena produkti: biezpiena sacepumus, plātsmaizes. Vienlaicīgi z/s “Bērzi” ir kazu audzēšanas pionieri Latvijā, kas inovatīvi attīstās produktu veidošanā, ko neatradīsim ne citās Baltijas valstīs, ne arī tuvākajās Eiropas valstīs. Produkti ir ekoloģiski un bagāti ar uzturvielām. Jāteic, vienaldzīgo nav.

Meistars Igurds amatnieku sētā “Kauliņi” liekas, ka apstādina laiku un mums paveras skats uz netipisku ainavu, kur rodami koka automobiļi, interesants ēku un dārza dizains, savs koka bānītis. Ārlavas bānītis ir vienīgais privātais mazbānītis Latvijā, ko veidojis Igurds Baņķis kopā ar meistardarbnīcas „Zeļļi” audzēkņiem un draugiem, kurš pārvietojas pa apmēram 900 m garām sliedēm, apkārtējās ainavas vērojumam atvēlētas 30 minūtes.

Divu dienu iespaidus katrs no braucējiem liks savā domu krātuvē. Man šai vasarai un Ulbrokas bibliotēkas lasītāju ceļojumam sajūtu un baudījuma raksturs. Esam gardēži Latvijas kultūrainavas gūtajos iespaidos gan vērtīgu kultūras pieminekļu vērojumos, gan uzklausot dažādus dzīves stāstus un iepazīstot uzņēmīgus cilvēkus - savas idejas īstenotājus. Ja piedzīvotajā spēsi sadzirdēt savu dvēseli gavilējam, esi piederīgs Latvijai. Paldies uzticīgajiem ceļotājiem un sirds gudriem lasītājiem par to, ko nevar ne nosvērt, ne nomērīt, bet var tik labi atpazīt caur sirdi.

Pievienotās foto galerijas autores - mākslas vēsturniece Vita Banga un Ulbrokas vidusskolas skolotāja Džuljeta Āboliņa http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/galeriju-arhivs

raksta autore Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane

2017. gada 25. jūlijs

Ulbrokas bibliotēkas lasītāju vasaras ekskursija – Izbaudi Ziemeļkurzemi kopā ar Janīnu Kursīti. 2017. gada 8.,9. jūlijs. Ekskursijas programma.

Pēterdiena Pētera Brūvera dzejoļu darbnīcā

Turpinot aizsākto tradīciju par Pēterdienas svinībām, Ulbrokas bibliotēka otro gadu pulcināja lielākus un mazākus skolas vecuma bērnus uz pasākumu “Pēterdiena Pētera Brūvera dzejoļu darbnīcā”. Spītējot lietum, pasākuma dalībnieki pulcējās dzejnieka dzimtajās mājās “Kalēji”, ciematā Līči, lai paši savām acīm raudzītu, kur izcilais novadnieks ir dzīvojis un radījis

savus darbus. Lietum nemitējoties un mainot Pēterdienas svinību norises vietu, tā dalībnieki atgriezās Ulbrokas bibliotēkā, lai varētu turpināt iecerētās pasākuma aktivitātes.

Pēterdienas svinību laikā bija klausāmi P. Brūvera bērnu dzejoļu lasījumi, kurus lasīja paši pasākuma dalībnieki, paspilgtinot tos ar vizuāliem priekšmetiem, bet P. Brūvera dzejoļu darbnīcā tika sadzejotas jaunas dzejas rindas pie atslēgfrāzes “Cik pasaule šī ir skaista....”, pēc tam tām veidojot arī atbilstošas ilustrācijas. “Jaunie” dzejnieki un dzejnieces pasākuma noslēgumā lasīja savus dzejoļu darbnīcā tapušos dzejolīšus. Pēterdienas dzejoļu darbnīcas pasākumu bagātināja gan P. Brūvera meita Indra Brūvere-Daruliene, gan dzīvesbiedre Iveta Brūvere, kuras aktīvi līdzdarbojās visās aktivitātēs.

Ja iesākumā dalībniekiem likās, ka dzejoļu radīšana ir viegla nodarbe, tad pildot dzejoļu darbnīcas uzdevumu un sacerot savu dzejoli, izrādījās, ka tik viegli nemaz nav...

Pēterdienas dzejoļu darbnīcā tapušos dzejolīšus ikviens var aplūkot Ulbrokas bibliotēkā. Fotogrāfijas apskatāmas: http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/peterdiena-petera-bruvera-dzejolu-darbnica

Paldies visiem Pēterdienas P. Brūvera dzejoļu darbnīcas dalībniekiem par atsaucību un uz drīzu tikšanos ”Galda spēļu pēcpusdienā”.

Daina Kalmane, Ulbrokas bibliotēkas radošā bibliotekāre, Foto - Ieva Mūrniece, Ulbrokas bibliotēkas bibliotekāre

2017. gada 30. jūnijā

Pa Vidzemes un Igaunijas ceļiem uz Valku un Tartu

Ulbrokas bibliotēkai šis ir jubilejas gads. Pavisam nesen, pavasarī, sirsnīgā atmosfērā svinējām bibliotēkas septiņdesmit gadu jubileju. Kā jau jubilejas reizēs, saņēmām daudz laba vēlējumus un dāvanas. No Stopiņu novada pašvaldības saņēmām dāvanā diennakts ekskursiju. Tā mūs ļoti iepriecināja, jo jau kādu laiku mūs pavadīja doma par kolektīvu braucienu.

Sastādot maršrutu, izvelējāmies doties Vidzemes virzienā, lai paciemotos Valkas novada centrālajā bibliotēkā. Jau vairākus gadus mūs saista draudzīgi kontakti, kas aizsākās Latvijas Bibliotekāru biedrības organizētajā Ideju tirgū Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2015. gada rudenī. Gan Stopiņu novadu, gan Valku vieno personība – dzejnieks un atdzejotājs Pēters Brūveris. “Kalēju” mājas Stopiņu novada Līčos ir dzejnieka dzimtās mājas, kur viņš nodzīvojis lielu sava mūža daļu, savukārt Valkā pavadīti mūža pēdējie dzīves gadi, tādēļ gan mēs, gan valcēnieši Pēteru Brūveri uzskatām par savu novadnieku. Valkā mūs sirsnīgi sagaidīja Valkas bibliotēkas kolēģes un Pētera Brūvera meita Zane Brūvere, kura jau vairāku gadu garumā dzīvo Valkā. Pavisam nemanot aizritēja laiks kopīgā sarunā par padarīto un ieskicējot tuvākos plānotos darbus.

Sākotnēji no Ulbrokas mūsu ceļš veda uz Raunu, kur aplūkojām Raunas Staburagu, kas ir Latvijas mērogā unikāls saldūdens kaļķiežu veidojums Raunas upes senlejā. Kopš 1966. gada, kad tika appludināts Daugavas Staburags, tas ir Latvijā vienīgais šāda veida dabas

piemineklis. Uzkāpām arī Raunas pils skatu tornī un aplūkojām Raunas mazpilsētu no augšas. Par maršruta nākamo pieturas vietu tika izvēlēti Dikļi, vieta Latvijas kartē, kas iezīmējas ar īpašu kultūrvēsturisku nozīmi, jo šeit aizsākās latviešu teātra tradīcijas un notika pirmie latviešu kopādziedāšanas jeb Dziesmu svētki. Apskatījām Neikenkalna dabas koncertzāli, Dikļu baznīcu, skaisto Dikļu pili un tās apkārtni. Brīnišķīgi relaksējošs un izzinošs ir Vika pasaku tēlu parks Dikļos, kas mūs sagaidīja ar divdesmit astoņām Vika pasaku varoņu koka skulptūrām. Daži tēli bija ļoti labi atpazīstami, kā, piemēram, zvirbulēns, daži ne tik ļoti. Tā ir laba ierosme izlasīt Vika pasaku grāmatas, īpaši mazākajiem ekskursijas dalībniekiem.

Ļoti īpašs un mūsu kā bibliotekāru profesionālo interesi rosinošs, un arī mūsu ceļabiedriem interesants bija Strenču novada Plāņu pagasta Jaunklidžu bibliotēkas apmeklējums. Kāpēc tieši šī bibliotēka? Tā atrodas 2010. gadā celtā saieta namā. Tā kā Jaunklidzis ir ļoti maza apdzīvota vieta, tad saieta namā ir saplūdušas robežas starp bibliotēku un multikulturālu centru. Ēka pilda ne tikai bibliotēkas funkcijas, te notiek gan koncerti, gan ir spēlēts teātris un notikuši citi pasākumi. Reizi nedēļā šeit vietējiem iedzīvotājiem ir pieejami ģimenes ārsta pakalpojumi. Arhitekta A. Bisenieka veidotais vienstāva saieta nams atgādina senlatviešu riju. Par ēkas prototipu izmantots 1785. gadā celtais saieta nams Plāņu pagastā, kurš kā kultūrvēsturiska vērtība kopš 1940. gada atrodas Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā. Esam ļoti pateicīgi bibliotekārei Līgai Rābantei par sirsnīgo uzņemšanu un interesanto stāstījumu.

Nākamajā dienā ceļš no Valkas turpinājās tālāk pa Igaunijas ceļiem uz Tartu, kur mūsu izraudzītais galamērķis bija Igaunijas Nacionālā muzeja apmeklējums. Muzeja ēkas celtniecība noritēja desmit gadus, un 2016. gada rudenī tas tika atklāts bijušajā padomju armijas kara lidlauka teritorijā Tartu pievārtē. Muzejs apmeklētājus sagaida ar divām pastāvīgām ekspozīcijām, kas iepazīstina ar igauņu tautas kultūru un dzīves stilu. Lielākā pastāvīgās ekspozīcijas daļa ar nosaukumu „Sastapšanās” vēsta par pārmaiņām, ko piedzīvojuši Igaunijas iedzīvotāji kopš akmens laikmeta līdz pat mūsdienām. Otra Igaunijas Nacionālā muzeja ekspozīcija „Urālu atbalss” ir veltīta somugru tautām. Muzeja apmeklējums mums bija ļoti spilgts piedzīvojums, kas likās aizraujošs un interesants visu vecumu ekskursijas dalībniekiem. Atvēlētās stundas muzeja apmeklējumam aizritēja nemanot, atstājot spilgtus iespaidus un kādam noteikti arī vēlmi atgriezties šajā vietā vēlreiz. Vēl laiks pastaigai pa Tartu vecpilsētu, aplūkojot galvenos pilsētas apskates objektus, un laiks doties mājupceļā.

Tā nemanot aizritēja divas ar iespaidiem, sajūtām un izziņu piepildītas dienas. Paldies visiem ekskursijas dalībniekiem par kopā pavadīto laiku. Paldies šoferim Valdim par mūsu izvizināšanu.

Fotogalerija: http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/galeriju-arhivs

Ivita Duļbinska, Ulbrokas bibliotēkas sistēmbibliotekāre (27.06.2017.)

Gara aristokrāti jeb bibliotekāri Pierīgas reģiona publisko bibliotēku novadpētniecības seminārā Stopiņos

Bibliotekārs – gara aristokrāts un speciālists arī novadpētniecības darbā. Vislabāk pazīst šo pētniecisko kodu un spēj to atslēgt caur terminiem, resursiem, atvērtiem jautājumiem un vietas izpēti kopumā. Cits lietišķāk, cits poētiskāk, kā prazdami, veicot vietējo vēstures izpēti pagātnes, tagadnes, nākotnes uzdevumā. Tieši tik vienkārši un tik neparedzami. Cilvēku rokām dažnedažādi sastrādātais un bibliotekāru apzinātais, sistematizētais un sakārtotais, savu patieso vērtību iegūs laika nogrieznī un tā lietojumā. Lai, cik trausla neveidotos šī sajūta, semināra darbā un pieredzes apmaiņā rodama gaišo un stipro klātbūtne.

Pierīgas reģiona publisko bibliotēku bibliotekāru novadpētniecības semināra darbam “Stopiņu novads Latvijas kultūrtelpā” ir Stopiņu novada priekšsēdētāja Jāņa Pumpura uzruna un viesmīlība – maizes klaips un novada ekonomiskais raksturojums, attīstības redzējums un kultūras mantojuma bagātais saturs.

Kultūras mantojums jebkurā apvidū iezīmē noteiktas vērtības. Janīnas Kursītes uzstāšanās par tematu “Latvieša māja: Stopiņu novads” ir stāsts par kultūras mantojuma vērtībām kopumā, lai gan kopumā ne tik ļoti apzināta, ir koka arhitektūra, raksturojošie māju nosaukumi un vēstījums vai stāsts par lietām ar dvēseli.

Stopiņu novadam un bibliotekāru darbam ir savs piemērs un redzīgums, ko raksturo piederība valstij un vietas patriotisms. Pārlietas, kas rodamas Stopiņu novadā, radījušas gan savu lietu stāstu, gan novada kontūras leģendu par bruņurupuci, kas “simbolizē garīgu atskārsmi, mātišķo – sargājošo aspektu un ir viens no dievietes Māras dzīvniekiem latviešu folklorā. Bruņurupučus un zalkšus latvieši agrāk baroja ar pienu. Godājot bruņurupuci, stopiņieši, nav brīnums, ka godā arī savas mājas.” J. Kursīte.

Godībā un pagātnes faktu noskaidrošanā un pierakstīšanā, tad arī radies šis unikālais materiālu kopums. Gandrīz katrā mājā ir dzīvas lietas, kas parasti saistītas ar dzimtas nostāstiem. Spilgtas personības un saglabātā lietu pasaule, par ko runā videostāsts “No sētas uz sētu”. Vērtība ir visam - vai tā ir pirmskara dāmu apģērbu kolekcija “Brasliņās”, vai ar raksta zīmi apveltītais pelēkais laukakmens “Lielkājās”, vai dzejnieka Pētera Brūvera rakstītā vārda spēks Dzejas dienām “Kalējos”, vai liktenīgās deportācijas un atkal atgriešanas stāsts “Akācijās”. Labs ticamības un pārdomu avots skolēnu domrakstiem katrā novadā. Te iederas arī rakstnieka Viļa Veldres reiz rakstītais “vecās lietās ir daudz glītuma”.

Vitas Bangas lekcija “Ulbrokas muiža un tās apkārtne – 20.gs.30. gadu ceļotāju atmiņās” ir kā senatnīga notikumu mozaīka - aristokrātiska un emocionāli spilgta. Minētais vēstures posms ir ceļojums laikā - Ulbrokas muiža un Ziedoņa parks, sākotnējais muižas īpašnieks Ulenbroks, citu baronu un birģermeistaru pārvaldība, vairākas pusmuižas ar dzirnavām un krogiem, zemes reformas un muižas pārbūves laiks. Viens no populārākajiem Pierīgas ekskursijas maršrutiem trīsdesmitajos gados skaitījās Rīga – Ulbroka – Šeluchina muiža (Līču krogs). V. Banga. Zināmu apsvēruma dēļ dzirdētie fakti netiks pārstāstīti, ļausim tiem noformulēties kādā iespiestā materiālā.

Semināra lekciju daļas noslēgumā Daigas Brigmanes temats “Stopiņu novada kultūras mantojums mūsdienu kultūrtelpā”, kas plašākā nozīmē, ir apliecinājums cilvēka un sabiedrības darbībai kopumā, lai veidotu vērtību, zināšanu un prasmju sistēmu, saglabājot savas identitātes pastāvēšanu. Bibliotēkas kultūrvide pielīdzināma novada jostas raksturam un seno māju kultūrainaviskajam rokrakstam, atspoguļojot vidi, kas laika gaitā izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā. Tas ir process, kas atrodas mainībā un attīstībā, rosinot domu apmaiņu un tālāku darbību. Ikgadējas ir Dzejas dienas un novada bibliotekāru talka dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera mājās “Kalēji”, muzeju nakts tematiskie pasākumi norisinās mājās “Krīvi” un “Akācijas”. Tūrisma aģentūras “Impro” izveidots maršruts ir novada viensētās “Lielkājas” un “Krīvi”. Pašvaldības nekustamais īpašums “Rozes” ieguvis jaunu vēsturisku faktu skaidrojumu, savukārt ēka “Līdumnieki”- atzīta par dzīvošanai nederīgu un zaudētu objektu.

Bibliotēkas uzdevums ir fiksēt laikmeta liecības un iegūtos materiālus padarīt pieejamus novadpētniecības resursos, tai skaitā, pētniecības laikā radītam saturam – atmiņu ierakstiem, rokrakstiem un fotogrāfijām. Jauna krājuma daļa ir arī filmas, kas iegūtas pašvaldības atbalstīto projektu rezultātā - “Kalējs kala debesīs” “Rikšiem, bērīt, es palaidu.” Pētnieciskā darba saturs un iespējas ir resursu skatāmība un lasāmība sociālajos tīklos: Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas Letonica projekts “Zudusī Latvija”, Stopiņu novada tīmekļa vietne, Twiter konts, Youtube kanāls un Biblioteka.lv. Novadpētniecības izstādes un dažādie pasākumi, kā arī veidotais novadpētniecības materiālu krājums analītikas datubāzē, šobrīd, atspoguļo 880 ierakstus par novadu.

Esam novadpētniecības datubāzes izveides sākumā, tomēr apzinātais materiālu klāsts ir gan materiālie veidojumi – josta, videostāsts, seno māju projekts, gan nemateriālā kultūras mantojuma daļa – publikācijas, mutvārdu ieraksti un dokumentu digitalizācija.

Novada kultūras mantojuma saglabāšanas uzskatāms piemērs ir divas viensētas “Kalēji”, kas apliecina savas kvalitātes un dzejas lauka enerģijas kopumu, savukārt “Krīvi” semināra dalībniekus pārsteidza ar cira kāta zupu, senu lietu un stāstu daudzveidību, kā arī ar tautas deju raito soli. Pierīgas reģiona publisko bibliotēku 46 bibliotekāru dalība novadpētniecības seminārā Stopiņos ir noslēgusies ar ieinteresētu kolēģu līdzdalību un novadpētniecības darba redzējumu Ulbrokas bibliotēkā. Ar radoša darba pētniecisko rezultātu un nedaudz priviliģētu

sajūtu sadarbībai ar folkloristi, literatūrzinātnieci, valodnieci, politiķi, LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesori Janīnu Kursīti, mākslas vēsturnieci Vitu Bangu un novada vadības atbalstu. Paldies organizatoriem, lektoriem, viensētu saimniekiem un reģiona bibliotekāriem par dalību novadpētniecības semināra darbā. Pateicoties fotogrāfiju autorēm Inesei Skrastiņai, Kristīnei Cimdiņai, Ievai Mūrniecei tīmekļa vietnē http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/galeriju-arhivs vērojams semināra darba vizuālais materiāls. Paldies Ivitai Duļbinskai par videoierakstu, kas apkopotā veidā tiks izmantots novadpētniecības darba atspoguļošanai. Paldies Stopiņu novada maizes ceptuvei SIA “Feliks M” un Guntai Elperei par goda kukuli viesiem!

Daiga Brigmane, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja 2017. gada 24. maijs

Bibliotekāru vide labiem darbiem

Tuvojoties Pētera Brūvera 60. dzimšanas dienai, novada bibliotekāru rūpju lokā, ikgadējā talka dzejnieka un atdzejotāja dzimtajās mājās “Kalēji”. Jau ceturto gadu, veidojot ainavu, saglabājam rakstnieciskās esības garu, noraugāmies “neveiklo” šķūnīšu klātesamībā un apliecinām satikšanās prieku. Ik reizi izjūtam, ka senām lietām ir dvēsele un elpa, kas dod spēku nepagurt un darīt. Talka un tradicionālie bibliotekāru profesijas darba svētki šoreiz kopā pulcē novada bibliotēku astoņas darbinieces un viņu ģimenes locekļus. Precīzāk, notiek labo darbu enerģijas apmaiņa un vienojamies kopīgam mērķim – Dzejas dienu norises vietas sakārtošanai. Darba rīki lielo talcinieku rokās jau ir ierasta lieta un prieks, ka arī jaunai paaudzei ātri “skola rokās”.

Brītiņu strādājuši mežmalā, dzirdamās putnu balsis pārspēj negaidītas dabas parādības – lietus, vējš, pērkons, kas tikai stiprina pārliecību, ka pavasara klātesamība te ir, te nav. Darba dunā saules staru glāstu arvien mazāk. Tomēr padarīto darbu sarakstā ierakstām – iestādīti rododendri, sakārtotas piemājas puķu dobes, likvidēti sausie zari un pērnā gada lapas sagūlušas talkas maisos. Gluži kā no jauna, cienīgā izskatā, atdzimis piemājas dārza soliņš. Tradicionāli mežmalas ielokā uz ugunskura tiek sagatavota maltīte, kas atjauno, iedvesmo visus talciniekus, pie kuriem pieskaitām arī pašvaldības un aģentūras “Saimnieks” darbiniekus.

Var piekrist Kultūras ministres Daces Melnbārdes vārdiem, sakot, ka pagastu bibliotekāri ir cilvēki, kas “palīdz iemirdzēties videi”. Paldies Antas Sparinskas palīdzībai ziedu un stādu iegādē, kas tagad brīnumjauki iepriecina ikvienu, kas ciemojas mājās “Kalēji”.

Paldies par kopīgi paveikto! Talcinieku darba prieks vērojams pievienotajā foto materiālā http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/bibliotekaru-vide-labiem-darbiem.

Daiga Brigmane, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja 2017. gada 27. aprīlis

E-prasmju nedēļas aktivitātes Ulbrokas bibliotēkā

Šogad no 27. marta līdz 2. aprīlim norisinās Latvijas e-prasmju nedēļa, kas savukārt iekļaujas kampaņas European Get Online week 2017 ietvaros. Šogad bibliotēkas lasītājiem piedāvājām uzzināt par digitālo datu drošību un bezmaksas fotoapstrādes programmām tiešsaistē.

27. martā Ulbrokas bibliotēkā bibliotēkas lietotājiem un citiem interesentiem tika piedāvāta nodarbība “Digitālā drošība: kā droši izmantot internetu un digitālos rīkus, pasargājot savu digitālo identitāti un datus”.

Mūsdienās ir grūti iztēloties savu dzīvi bez interneta. Internetā ikviens no mums prot lasīt ziņas, piekļūt dažādiem pakalpojumiem, sazināties viens ar otru, pārvaldīt savus finanšu darījumus un meklēt gan profesionālu, gan izklaidējošu informāciju, taču, vai mēs protam lietot internetu droši un vai mākam pasargāt savi no iespējamiem draudiem digitālajā vidē?

Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, tika aplūkotas tēmas, kas saistās ar e-drošību – ar jautājumiem, kas skar drošu interneta izmantošanu, cilvēka rīcību un zināšanām, interneta lietošanas ētiku, kā arī e-aizsardzību – tehnoloģisko aizsardzību, programmatūru, vīrusiem. Tēmu aptvērums: droša interneta, Wi Fi lietošana, antivīrusu programmas, drošas paroles izveidošana, droša publisko datoru lietošana, drošība sociālajos tīklos, droša viedtālruņu un citu vied ierīču lietošana.

28. marta nodarbībās ieskatījāmies programmās BIG HUGE LABS, PHIXR, FOTOFLEXER. Protams, ka visas piedāvās fotoprogrammu iespējas nevar iemācīties vienā dienā. Taču apmācības dod prasmes izmantot ne tikai minēto, bet arī citu foto tiešsaistes vietņu pamatus, jo tie darbojas pēc līdzīgiem principiem, tikai lietotājsaskarnes ir dažādas. Šoreiz – mācījāmies izveidot motivatoru. Līdzīgi darbojas arī žurnālu vāku un filmu plakātu izveide. Demonstrējām, kā var izveidot mozaīku, kā pievienot speciālus efektus un pievienot fotogrāfijai interesantu rāmīti. Apzinājām programmas, ar kurām pievienot tekstu, izdekorēt ar objektiem, novērst sarkano acu efektu, pielāgot nokrāsu, piesātinājumu un izdarīt citas ar fotogrāfiju apstrādi saistītas darbības.

Noslēgumā apzinājām ne tikai jau minētos fotoapstrādes portālus, bet arī veselu sarakstu ar citiem tiešsaistes avotiem, kuri piedāvā attēlos kaut ko mainīt.

Tāpat minējām arī tās programmas, kuras savos datoros varam ielādēt un veikt vēl profesionālāku fotogrāfiju apstrādi, lai gan arī jau minētās programmas, piedāvā opcijas, ar kurām mēdz strādāt foto profesionāļi. Fotoapstrāde tiešsaistē lieti noder gan darbā, gan mācībās, gan brīvajā laikā. Ar tām var izstrādāt īpašu fotogrāfiju avīzei, izveidot kalendāru, popārta kolāžu, vāciņu mūzikas vai fotogrāfiju diskam, uzasināt vai izpludināt fotogrāfiju, pievienot kameras vai objektīva efektus. Iespēju ir ļoti daudz. Kā saka apmācību dalībnieki; “Jādarbojas pašam!”

Ivita Duļbinska un Ieva Mūrniece, Ulbrokas bibliotēka 2017. gada 28. marts

“.. savu svinību galdu klājot pirmo uz galda, kā svētību uzlikāt latviešu rudzu maizīti..” Rita Circene

Tik dažāds un sirdi priecējošs ir daudzo sveicēju līdzpārdzīvojums gan izteiktie ceļavārdi, gan pateicība un padarītā darba novērtējums. Esam savējo vidū un saņemam mīlestību tieši tādā krāsā, kādā sajūtam šo dienu – atvērtu, godīgu, sirsnīgu un iekšēji skaistu. Visapkārt labi lasīti ļaudis, kas ir izcili savās kvalitātēs un lasīšanas tradīcijās. Šīs ir svinības, kurās piedalās bibliotēkas darbinieces un lasītāji, kolēģi un sadarbības partneri, pašvaldību vadītāji un nozaru speciālisti.

Starp viesiem radio personība Dzintars Tilaks - sarunu cilvēks, kas ikdienā krāj sev apkārt labus cilvēkus un raksta grāmatas. Āris Ziemelis – uzticīgs partneris, komponists un dziesminieks. Kā divi rīdzinieki no Pārdaugavas uzticīgi sadzīvo, veidojot nopietnas un nenopietnas programmas. Šim vakaram muzikāli lirisks, sirsnīgs dziesmu izpildījums, ko

piestrāvo nesen izdotā laikraksta ziņu virsraksti - Ulbrokas bibliotēkas vēsturiskā ceļa gājums. Lai kur 70 gadu gaitā neatrastos zināma daļa bibliotēkas krājuma, tās darbības laikā ir uzturēta lasīšanas tradīcija un pasākumu mākslinieciskais raksturs.

Iesakām izlasīt marta mēneša informatīvā izdevuma “Tēvzemīte” pielikumu, kas atklāj Ulbrokas bibliotēkas pagātnes, tagadnes un nākotnes dzīvotspēju.

Goda dienā ir vēlēšanās runāt maizes un sirds valodā, pateicoties ar vienu no kultūras kanona piederības zīmēm – rupjo rudzu maizi. Šoreiz cepta, Stopiņu novada “Lielozolos” Guntas Elperes vadībā, sniedzot izcilu garšas baudījumu un izpildījuma kvalitāti. Šo meistardarbu – maizes klaipu saņem bibliotekāri, sadarbības partneri un nozīmīgu projektu autori.

Lai ikdienā bibliotekāru uzticētajam darbam tīkams izskats, bagātīgs saturs un laba pēcgarša ir veicams atbildīgs un sistemātisks ikdienas darbs. Dienišķā maize ir prasme kopīgi dalīt vienu maizes riecienu, par padarīto sajūtot gan prieku un gandarījumu, gan apzinoties, ka katram darbam, ir arī sava maizes garoza. Prasmīgi dalīts maizes rieciens un ikdienas sāta sajūta ir tad, kad kolēģu vienprātībā spējam pievienot kādu rozīnīti. Jūs jau sapratāt, cik interesants un notikumiem saistošs mēdz būt darbs, kas rada prieku un piederības sajūtu, kas, kā laika upe, kurā iemests akmentiņš, raida savus lokus, veidojot dziļuma un tāluma aprises.

Tam visam palīdz īstenoties īstie cilvēki - poētiski sevi dēvējot “ maizes tēvs”, “ maizes māte”. Novada dzīves un darba raksti nes sevī atbildības, pārvaldības un attīstības spēju, jo būtībā ir radīta iespēja attīstīt, veidot bibliotēkas darba vidi – daudzpusīgi, interesanti un nozīmīgi citu iestāžu vidū.

Paldies pašvaldības vadītājiem par sadarbību – Stopiņu novada domes priekšsēdētājam Jānim Pumpuram, vietniecei Vitai Paulānei. Paldies visiem klātesošajiem par līdzšinējo sadarbību, novēlot arī turpmāk satikšanās, atklāsmes, domas un sarunas prieku! Tālākais ceļš ļauj sajust jaunu nemieru, radītprieku un ne mazāku atbildības slieksni. Ulbrokas bibliotēkas 70 gades svinību vizuālo materiālu lūkojiet pievienotajā resursā: http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/ulbrokas-bibliotekai-70.

Daiga Brigmane, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja 2017. gada 24. marts

Jauniegūtās zināšanas un bibliotēkas zinību stunda

Mazi un nemaz tik mazi novada pirmsskolas izglītības “Pienenīte” vecāko grupu audzēkņi, jauna gada sākumā, tradicionāli, viesojas Ulbrokas bibliotēkā, lai uzzinātu par bibliotēkas pakalpojumiem un iepazītos ar bibliotēkas darbu. Saruna visā nopietnībā par un ap grāmatām – senākajām, vairāk lasītākajām, biezākajām un dīvainākajām. Vai vislielākā un visbiezākā ir arī visgudrākā grāmata? Un nez kāpēc ir priecīgas un bēdīgas grāmatas? Ja, viena no vispriecīgākajām ir kāda vissenākā Ulbrokas bibliotēkai piederoša grāmata, tad kāpēc arī visbēdīgākā? Un kā to var zināt! Un kā bibliotekārs pārzina katras grāmatas novietojumu plauktā un kā izskatās paša zīmēta grāmata?

Sarunas laikā turpat līdzās burtu meitene un aktīvi kaut ko zīmē, zīmē un zīmē… “Bitītes” ir atsaucīgi, čakli, zinātkāri, zinoši un ieinteresēti notiekošajā. Daudz pārrunājuši un saprot, lai lasītu, ir jāzina alfabēts, arī citu valstu. “Gliemezīši” savā prātīgumā nemaz nav tik lēni un nemanāmi, zinātkāre rada prieku un draudzīgu noskaņojumu. Uzzīmētās grāmatiņas iegūst tematisku atainojumu un kautrīga uzdrīkstēšanās raisa sarunas par nopietnām lietām. Grupas “Taurenīši” daudzskaitlīgais audzēkņu pulciņš ir ne tikai trīs grāmatu sarunas vērts, bet gan pieradināti kolektīvai grāmatu lasīšanai, tie ātri atrod sev interesējošus grāmatu nosaukumus. Svarīgi, lai “nekas nejauc grāmatas burtiņus!” Ar apsolījumu iepriecināt bibliotēkas grāmatas ar savu lasītprasmi un ilustrēt kādu īpašu grāmatu bibliotēkas dzimšanas dienā – atvadāmies.

Zinības par to, kas jāievēro, lai kļūtu par bibliotēkas lasītāju, ir vērā ņemama lieta. Gandrīz kā veikalā, bet tomēr savādāk, grāmata nonāk pie lasītāja. Reizēm kautrīgi un klusi, lēni un pacietīgi, citkārt zināmi un aktīvi grāmatiņai rodas lasītājs. Sadzīvo viss, kas vēlas draudzēties un būt draugos, tāpēc, jo priecīgāk, ka dienas vakarpusē bibliotekārs pieraksta jaunos lasītājus un arī vecāki uzzina par bērna dienas gaitām.

Nu jau mājas kārtībā, bet tomēr kopīgi, saviem bērniem esam radījuši piemērotu lasāmvidi. Jauna apņemšanās Jaunā gadā visiem, kam patīk literatūra un lasīšanas nodarbe. Uz tikšanos, lai vērtu lappusi pēc lappuses sev interesējošā grāmatā. Paldies pirmsskolas izglītības iestādes ”Pienenīte” metodiskajam un pedagoģiskajam

kolektīvam par sadarbību piedāvātajās zinībās. Zinību stundas vizuālais materiāls vērojams pievienotajā tīmekļa vietnē http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/jauniegutas-zinasanas-un-bibliotekas-zinibu-stunda .

Daiga Brigmane, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja 2017. gada 30. janvāris