· Web view5.1. Pārrēķina koeficienti Valsts Latvija NP gads 2007 Suga Uzrādīšana Pārrēķina koeficients Anquila anquila Veselas 1,00 Clupea harengus Veselas 1,00 Gadus morhua

Latvijas Nacionālā zivsaimniecības datu vākšanas programma

2007

Latvijas Nacionālā zivsaimniecības datu vākšanas programma 2007. gadam

Tulkojums Ó Tulkošanas un terminoloģijas centrs, 2008

Saturs

1.1.1. IEVADS .......................................................................................................................... 41.1. Vispārējas pamatnostādnes ................................................................................................ 41.2. Zivsaimniecības vispārējais apraksts ................................................................................. 42. IESAISTĪTĀS IESTĀDES ................................................................................................... 62.1. Nacionālais korespondents ................................................................................................. 62.2. Iesaistītās iestādes .............................................................................................................. 63. C MODULIS – ZVEJAS KAPACITĀTE ............................................................................ 63.1. MP – plānotā paraugu ņemšana ......................................................................................... 63.2. MP – atkāpes un neatbilstība ............................................................................................. 73.3. PP – plānotā paraugu ņemšana ........................................................................................... 73.4. PP - neatbilstība ................................................................................................................. 74. D MODULIS – ZVEJAS PIEPŪLE ..................................................................................... 74.1. MP – plānotā paraugu ņemšana ......................................................................................... 74.2. MP – atkāpes un neatbilstība ............................................................................................. 94.3. PP – plānotā paraugu ņemšana ........................................................................................... 94.4. PP - neatbilstība ................................................................................................................. 95. E MODULIS – NOZVEJA UN IZKRĀVUMI .................................................................... 95.1. MP – izkrāvumi – plānotā paraugu ņemšana ..................................................................... 95.2. MP – izkrāvumi – atkāpes un neatbilstība ....................................................................... 105.3. PP – izkrāvumi – plānotā paraugu ņemšana .................................................................... 105.4. PP – izkrāvumi – neatbilstība ........................................................................................... 105.5. MP un PP – izmetumi – plānotā paraugu ņemšana .......................................................... 105.6. MP un PP – izmetumi – atkāpes un neatbilstība .............................................................. 115.7. MP – atpūtas zveja – plānotā paraugu ņemšana ............................................................... 115.8. MP – atpūtas zveja – atkāpes un neatbilstība ................................................................... 115.9. PP – atpūtas zveja - plānotā paraugu ņemšana ................................................................. 115.10. PP - atpūtas zveja– neatbilstība ...................................................................................... 116. F MODULIS – NOZVEJA UZ ZVEJAS PIEPŪLES VIENĪBU ....................................... 116.1. MP – plānotā paraugu ņemšana ....................................................................................... 116.2. MP – atkāpes un neatbilstība ........................................................................................... 126.3. PP – plānotā paraugu ņemšana ......................................................................................... 126.4. PP – neatbilstība ............................................................................................................... 127. G MODULIS – ZINĀTNISKĀS NOVĒRTĒŠANAS UZSKAITES ................................. 127.1. MP – plānotās 1. prioritātes uzskaites .............................................................................. 127.2. MP – atkāpes un neatbilstība ........................................................................................... 137.3. PP – plānotās 2. prioritātes uzskaites ............................................................................... 137.4. PP – atkāpes un prioritārie uzlabojumi ............................................................................ 138. H MODULIS – GARUMA UN VECUMA PARAUGU ŅEMŠANA ............................... 148.1. MP – izkrāvumi – plānotā paraugu ņemšana ................................................................... 148.2. MP – izkrāvumi – atkāpes un neatbilstība ....................................................................... 148.3. PP – izkrāvumi - plānotā paraugu ņemšana ..................................................................... 158.4. PP - izkrāvumi – neatbilstība ........................................................................................... 158.5. MP un PP – izmetumi – plānotā paraugu ņemšana .......................................................... 158.6. MP un PP – izmetumi – atkāpes un neatbilstība .............................................................. 159. I MODULIS – CITU BIOLOĢISKO PARAUGU ŅEMŠANA ........................................ 159.1. MP – plānotā paraugu ņemšana ....................................................................................... 159.2. MP – atkāpes un neatbilstība ........................................................................................... 169.3. PP – plānotā paraugu ņemšana ......................................................................................... 169.4. PP – neatbilstība ............................................................................................................... 16

Tulkojums Ó Tulkošanas un terminoloģijas centrs, 2008 2

10. J MODULIS – EKONOMISKIE DATI PAR ZVEJAS KUĢIEM .................................. 1610.1. MP – plānotā paraugu ņemšana ..................................................................................... 1610.2. MP – atkāpes un neatbilstība ......................................................................................... 1710.3. PP – plānotā paraugu ņemšana ....................................................................................... 1710.4. PP – neatbilstība ............................................................................................................. 1711. K MODULIS – DATI ATTIECĪBĀ UZ ZIVJU APSTRĀDES RŪPNIECĪBU .............. 1711.1. MP – plānotā paraugu ņemšana ..................................................................................... 1711.2. MP – atkāpes un neatbilstība ......................................................................................... 1811.3. PP – plānotā paraugu ņemšana ....................................................................................... 1811.4. PP – neatbilstība ............................................................................................................. 1812. DATU BĀZES .................................................................................................................. 1812.1. Datu bāzu pilnveidošana un datu pārvalde ..................................................................... 1813. NACIONĀLĀ UN STARPTAUTISKĀ KOORDINĀCIJA ............................................ 1813.1. Nacionālā koordinācija ................................................................................................... 1813.2. Starptautiskā koordinācija .............................................................................................. 1813.3. RCM ieteikumu un iniciatīvu turpmākā izpilde ............................................................. 1914. AKRONĪMU UN SAĪSINĀJUMU SARAKSTS ............................................................. 2015. KOMENTĀRI, IEROSINĀJUMI UN APSVĒRUMI ...................................................... 2116. ATSAUCES ...................................................................................................................... 21PIELIKUMS ........................................................................................................................... 22


1. Ievads

1.1. Vispārējas pamatnostādnesLatvijas Nacionālā zivsaimniecības datu vākšanas programma 2007. gadam (turpmāk tekstā – DVP) ir izstrādāta atbilstoši šādu tiesību aktu nosacījumiem:

• Padomes 2000. gada 29. jūnija Regulai (EK) Nr. 1543/2000 par Kopienas sistēmas izveidi to datu vākšanai un pārvaldei, kas vajadzīgi, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku;

\• Komisijas 2001. gada 25. jūlija Regulai (EK) Nr. 1639/2001, ar ko nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1543/2000 (turpmāk tekstā – Regula);

• Padomes 2000. gada 29. jūnija Lēmumam par Kopienas finanšu iemaksām izdevumu segšanai, kas dalībvalstīm radušies, savācot datus, kā arī pētījumu un eksperimentālo projektu finansēšanai, lai realizētu kopējo zivsaimniecības politiku (2000/439/EK);

• Komisijas 2004. gada 27. augusta Regulai (EK) Nr. 1581/2004, ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 1639/2001, ar ko nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1543/2000.

Nacionālā programma ir izstrādāta saskaņā ar pamatnostādnēm par nacionālo programmu priekšlikumu iesniegšanu attiecībā uz datu vākšanu atbilstoši Komisijas Regulai (EK) Nr. 1639/2001, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1581/2004. Programma īstenojama 2007. gadā, un iegūtie dati attiecas uz norādīto gadu, izņemot J moduli – Ekonomiskie dati atbilstoši kuģu grupām un K moduli – Dati attiecībā uz zivju apstrādes rūpniecību, par kuriem ekonomiskie dati ir iegūti par 2006. gadu.

Kopumā pieeja datu vākšanai ir tāda pati kā iepriekšējos gados. Ekonomiskie dati atbilstoši kuģu grupām un par zivju apstrādes rūpniecību, cik tas iespējams, uzskaišu vietā pamatosies uz oficiālajiem statistikas avotiem.

1.2. Zivsaimniecības vispārējais apraksts

Latvijas zvejas kuģi zvejo Baltijas jūrā (55% izkrāvumu) un Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas (NAFO) 3M un 3KLMNO apgabalā, kā arī Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisijas (NEAFC) (ICES XII) un Centrālaustrumu Atlantijas Zvejniecības komitejas (CECAF) FAO 34 apgabalos (45%). Vispārējs pārskats par Latvijas flotes zvejas darbībām atbilstoši ģeogrāfiskajiem apgabaliem sniegts 1.1. tabulā.

Baltijas jūra: ICES IIIb-d apgabals (izņemot Skageraku)

2005. gadā 173 Latvijas zvejas kuģi (124 traleri un 49 kuģi zvejai ar žaunu tīkliem) zvejoja Baltijas jūras ūdeņos aiz piekrastes un Rīgas jūras līcī, tostarp 15 kuģi zvejoja gan piekrastes zonā, gan ūdeņos aiz piekrastes.

Žaunu tīklu zvejas flote galvenokārt zvejoja mencas, izmantojot grunts žaunu tīklus, un tikai apmēram 20 kuģu izmantoja arī dreifējošos tīklus lašu zvejai. Kuģi zvejoja ICES 24. līdz


28. apakšrajonā, tomēr lielākā daļa izkrāvumu tika iegūta 25. un 26. apakšrajonā. 75 % no Latvijas zvejas kuģu mencu nozvejas tika iegūti, izmantojot grunts žaunu tīklus.

Traleru flote galvenokārt zvejoja brētliņas un reņģes lietošanai pārtikā, turklāt lielākoties (97 % izkrāvumu) tika izmantota pelaģiskā zveja ar parasto un dvīņu trali 26. un 28. apakšrajonā. Apmēram 1 % no nozvejas tika iegūts, izmantojot grunts traļus specializētajā mencu un plekstu zvejā, galvenokārt 26. un 28. apakšrajonā.

Reņģu, lašu, zandartu, plekstu, vimbu un asaru piekrastes zvejā galvenokārt tika izmantoti pasīvie zvejas rīki (stāvvadi, murdi, žaunu tīkli un āķi), kā arī piekrastes zonā tika nozvejotas 3,8 tonnas zušu, un plekstveidīgo zivju zvejā izmantoti dāņu vadi. Baltijas jūras piekrastes zonā zvejo 728 kuģi, kuru garums nepārsniedz 10 m. Piekrastes zvejas izkrāvumi veido tikai 3 % no visiem Latvijas izkrāvumiem, kas iegūti Baltijas jūrā. Latvijas XII un XV papildinājumā minēto zivju izkrāvumi (t) pa zvejas rīkiem parādīti turpmāk dotajā tabulā.

Suga Kuģi zvejai ar žaunu tīkliem

Traleri Daudzfunkcionālie piekrastes zvejas rīki

Menca 2695 1263 29Reņģe 22214 2012Brētliņa 64645 4Lasis 26 8Taimiņš 7Plekste 97 1321 298Akmeņplekste 7Zandarts 8Asaris 39Citas sugas 200 252

Atlantijas okeāns: NAFO 3M, 3KLMNO

NAFO apgabalā 2005. gadā zvejoja 3 Latvijas zvejas flotes kuģi, un tie zvejoja galvenokārt ziemeļu garneles 3M un 3L apgabalos un sarkanasarus SA apgabalā. Citas sugas 2005. gadā nav reģistrētas. XII un XV papildinājumā minētie Latvijas zivju izkrāvumi (t) NAFO apgabalā no 2003. līdz 2005. gadam parādīti turpmāk norādītajā tabulā.

Suga Apgabals 2003 2004 2005Ziemeļu garneles 3M 3533 2984 2212Melnais paltuss 3KLMNO - 68 -Sarkanasaris 3M - 3 48Sarkanasaris SA 898 704 918Ziemeļu garneles 3L 144 143 144

Atlantijas okeāns: NEAFC (ICES XII)

Latvijas zveja NEAFC apgabalā (ICES XII) ir atsākta 2002. gadā. NEAFC apgabalā 2006. gada sākumā tikai viens kuģis ar grunts trali zvejoja sarkanasarus. XII un XV papildinājumā minētie Latvijas zivju izkrāvumi (t) no 2003. līdz 2005. gadam NEAFC (ICES XII) apgabalos parādīti turpmāk norādītajā tabulā.

Suga Apgabals 2003 2004 2005


Sarkanasaris ICES XII 371 410 517

Atlantijas okeāns: CECAF FAO 34

Laikaposmā no 2001. līdz 2005. gadam tikai 2 līdz 5 Latvijas kuģi zvejoja CECAF FAO 34 1.31. un 1.32. apgabalā. 2006. gada sākumā CECAF apgabalā 5 Latvijas kuģi zvejoja ar pelaģiskajiem traļiem, galvenokārt zvejojot sardinellas, austrumu makreles un stavridas. Kā piezveja reģistrēti arī nelieli (<150 t) heka, pelamīdas u.c. sugu zivju izkrāvumi. Latvijas zvejas kuģu Regulas XII un XV papildinājumā minēto galveno zivju sugu izkrāvumi (t) CECAF FAO 34 apgabalos laikaposmā no 2003. līdz 2005. gadam parādīti turpmāk norādītajā tabulā.

Suga 2003 2004 2005Sardinellas 8 714 8 714 10 076Austrumu makreles

10 537 8 999 4 537Stavridas 8 674 13 837 25 211

2. Iesaistītās iestādes

2.1. Nacionālais korespondentsRičards Derkačs, Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes (VZP) priekšnieka vietnieks, Republikas laukums 2, LV-1010, Rīga, Latvija, telefons: +371 7027415, fakss: +371 7334892, e-pasts: [email protected]

2.2. Iesaistītās iestādesZemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde (VZP), Republikas laukums 2, LV-1010, Rīga, Latvija, telefons: +371 7027415, fakss: +371 7334892, e-pasts: [email protected]

Latvijas Zivju resursu aģentūra (LZRA), Daugavgrīvas iela 8, LV-1048, Rīga, Latvija, telefons: +371 7612409, fakss: +371 7616946, e-pasts: [email protected].

3. C modulis – zvejas kapacitāte

3.1. MP – plānotā paraugu ņemšana

Parametri

Dati par Zvejas kuģu reģistrā (ZKR) iekļautajiem licencētajiem zvejas kuģiem ir ievadīti Zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā (ZIKIS), un līdzās citiem parametriem tajos ietverta šāda informācija:

• kuģa tips,

• kuģa un galvenā dzinēja vecums,

• kuģa garums,

• bruto tilpība,


• galvenā dzinēja maksimālā jauda.

Saskaņā ar Latvijas kuģu reģistra datiem 2006. gada sākumā Latvijas zvejas flotē bija: 11 kuģi zvejai tāljūrā (Atlantijā un Mauritānijas EEZ), 170 kuģi – Baltijas jūras ūdeņos aiz piekrastes, 15 kuģi – ūdeņos aiz piekrastes un piekrastes zonā un 747 kuģi (mazas laivas), kas zvejo piekrastes ūdeņos ar stacionāriem zvejas rīkiem. Latvijas flotē 2006. gada sākumā bija 728 kuģi, kuru garums nepārsniedz 10 m. Tas veido 78 % no visas Latvijas flotes, kaut arī nozveja piekrastes ūdeņos ir tikai 3 % no visas Latvijas nozvejas Baltijas jūrā.

Atbilstoši Regulas III papildinājuma prasībām, Latvijas zvejas floti, pamatojoties uz kuģu garumu un izmantotajiem zvejas rīkiem, pašlaik var sadalīt piecos pamatsegmentos:

1) pelaģiskie traleri, kuru garums ir 40 m vai vairāk,

2) pelaģiskie traleri, kuru garums ir no 24 līdz 40 m,

3) kuģi, kas paredzēti zvejai ar žaunu tīkliem un kuru garums ir no 24 līdz 40 m,

4) pelaģiskie traleri, kuru garums ir no 12 līdz 24 m,

5) piekrastes laivas, kuras paredzētas zvejai ar daudzfunkcionāliem pasīviem zvejas rīkiem un kuru garums nepārsniedz 12 m.

Jāuzsver, ka 2. un 4. segmenta kuģi zvejo gan ar pelaģisko, gan ar grunts trali. Tomēr saskaņā ar Regulā noteikto kritēriju, proti, ka par galveno zvejas rīku uzskatāms tāds zvejas rīks, ar kuru zvejots vairāk nekā 50 % no zvejas laika, šo segmentu kuģus var definēt kā pelaģiskos tralerus. 2006. gada sākumā Baltijas jūrā bija mazāk nekā 10 tādu traleru, kas ietilpst garuma kategorijā no 24 līdz 40 m un kas zvejo tikai ar grunts trali. Arī 2007. gadā tas, kāda veida rīki tiks izmantoti zvejai, būs atkarīgs no Latvijai piešķirtajām nozvejas kvotām katrai zivju sugai. Tāpat jāņem vērā arī tas, ka ES struktūrfondu sniegto iespēju dēļ zvejas kuģu skaits kopš 2004. gada ir samazinājies. Tas savukārt ir ietekmējis zvejas flotes lielumu un struktūru.

Informācija, kas noteikta Komisijas 2003. gada decembra Regulā (EK) Nr. 26/2004 par Kopienas Zvejas kuģu reģistru, tiks iegūta, izmantojot ZIKIS sistēmu. Tā kā zvejas kuģiem saistībā ar to reģistrāciju Zvejas kuģu reģistrā nav noteikti nekādi garuma ierobežojumi un visiem zvejā iesaistītiem kuģiem ir jābūt reģistrētiem, tiks sniegti dati gandrīz par 100 % no visiem Latvijas zvejas kuģiem. Attiecībā uz kuģu, kuru kopējais garums ir mazāks par 10 m, izmantošanu nav vajadzīgas īpašas procedūras, jo, kā iepriekš minēts, visi zvejā iesaistītie kuģi bija jāreģistrē ZKR un ZIKIS sistēmā.

3.2. MP – atkāpes un neatbilstība

Šajā modulī nav paredzētas atkāpes vai neatbilstība.

3.3. PP – plānotā paraugu ņemšana

Saistībā ar paplašināto programmu 2007. gadā netiks vākti nekādi dati.

3.4. PP – neatbilstība



4. D modulis – zvejas piepūle


Informācija par vidējo degvielas patēriņu un izmaksām gadā atbilstoši pieprasītajiem kuģu sadalījuma līmeņiem tiks iegūta gada beigās ar paraugu ņemšanas metodi, izmantojot aptaujas anketas. Paraugu ņemšanu veiks Latvijas Centrālā statistikas pārvalde.

Minētie dati ir cieši saistīti ar J moduli ”Ekonomisko datu vākšana atbilstoši kuģu grupām”. Tomēr analizējamie laikaposmi ir atšķirīgi, t. i., dati par degvielas patēriņu attiecībā pret zvejas piepūli jāievāc par pašreizējo gadu, turpretim dati par degvielas patēriņu ekonomiskajam novērtējumam – par iepriekšējo gadu. Tiks nodrošināti dati par visiem Regulas III papildinājumā minētajiem segmentiem.

Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem Latvijas zvejniekiem ir jāaizpilda zvejas žurnālā ziņas par katru veikto zvejas reisu. Aizpildītos zvejas žurnālus glabā atsevišķā ZIKIS datu apakšbāzē un tajā kopā ar citiem parametriem ir iekļaujama šāda informācija:

• kuģa nosaukums, reģistrācijas numurs un radiosignāls,

• atiešanas un pienākšanas datums un laiks,

• zvejas darbības datums un laiks,

• zvejas darbības koordinātas,

• izmantotais zvejas rīks,

• nozveja katrā zvejas darbībā pa zivju sugām,

• izkrāvums pa sugām.

Dati par zvejas piepūli atbilstoši zvejas tehnikas veidam tiks apkopoti saskaņā ar Regulas VIII papildinājumu un sniegti reizi ceturksnī ģeogrāfiskā sadalījuma, piem., Baltijas jūras, NAFO, NEAFC un Mauritānijas EEZ līmenī.

ZKR ir iekļauti arī zvejas kuģi, kuru garums ir mazāks par 10 m. ZKR ir iekļauti 728 kuģi, kuru garums ir mazāks par 10 m. Tie galvenokārt zvejo piekrastes ūdeņos, izmantojot pasīvos zvejas rīkus, un tiem ir jāaizpilda piekrastes zvejas žurnāls. Tas neattiecas uz mencu zveju ar zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 8 m un kuriem jāaizpilda kuģa Zvejas žurnāls. Vispirms Latvijas Zivju resursu aģentūra (LZRA) ievada piekrastes zvejas žurnālu datus Mini ZIKIS apakšsistēmā, bet pēc tam tie tiek ievadīti ZIKIS sistēmā, kur dati tiks saglabāti.

Dati par tāljūras kuģiem tiks vākti par šo konkrēto kuģu zvejas darbībām, norādot kuģa nosaukumu, reģistrācijas numuru un radiosignālu, izmantoto zvejas dienu skaitu un izkrāvumus pa sugām. Minētā informācija nav tik sīki izstrādāta kā informācija par Baltijas jūras kuģiem, jo norādītajiem kuģiem pamatā jāziņo attiecīgo zvejas zonu institūcijām.

Specifiskā zvejas piepūle ir zvejas piepūle, kas definēta kā zvejas dienu svērtā summa


(atbilstoši Regulas V papildinājumam un pielikuma II nodaļas D 1.a punktam), zvejā izmantojot noteiktu paņēmienu (Regulas VIII papildinājums), zvejojot noteiktā rajonā (atbilstoši Regulas I papildinājumam) un zvejojot tikai noteiktas zivju sugas (Regulas pielikuma II nodaļas D 1.a iii) punkts un VI papildinājums).

Informāciju par specifisko zvejas piepūli var sniegt, pamatojoties uz zvejas žurnāla datiem.

Specifiskā zvejas piepūle tiks saistīta ar īpašas nozīmes krājumiem. Saskaņā ar Regulas VI papildinājumu Latvijas minimālajā programmā jāiekļauj šādas zivju sugas:

• reņģe (Baltijas jūrā);• brētliņa (Baltijas jūrā);• menca (Baltijas jūrā);• lasis (Baltijas jūrā);• makrele (visos apgabalos);• stavrida (visos apgabalos).

Zvejas piepūle attiecībā uz šīm zivju sugām tiks definēta kā zvejas dienu skaits, atbilstoši Regulas VI papildinājumā noteiktajiem kritērijiem ņemot vērā arī jauktās nozvejas sastāvu.

Sadaļā „Datu vākšana par zvejas piepūli” tiks vākti šādi dati:

DATI DATU AVOTSDegvielas patēriņš CSP datiDegvielas cena CSP datiZvejas dienu skaits zvejā ar noteiktu zvejas rīku (kā noteikts Regulas III un VIII papildinājumā)

Zvejas žurnāli un piekrastes zvejas žurnāli

Zvejas apgabals (kā noteikts Regulas I papildinājumā)

Zvejas žurnāli un piekrastes zvejas žurnāli

Laikaposms Zvejas žurnāli un piekrastes zvejas žurnāliZvejas dienu skaits atsevišķi pa zivju sugām (kā noteikts Regulas VI papildinājumā)

Zvejas žurnāli un piekrastes zvejas žurnāli, „Paziņojumi par zivju pirmo piedāvājumu pārdošanai”

Kuģu garums (kā noteikts Regulas III papildinājumā)

ZKR


2006. gada sākumā piekrastes zvejas žurnāls ir saistīts ar piekrastes zvejnieka vārdu vai zvejniecības uzņēmuma nosaukumu, bet tas nesatur informāciju par konkrētajā zvejas darbībā izmantoto zvejas kuģi. Zvejniekam, kas strādā piekrastes zonā, var būt vairāk par vienu zvejas laivu ar atšķirīgiem parametriem, un laivu izmantošana ir atkarīga no zvejniecībā izmantojamiem zvejas rīkiem. Tomēr zvejniecībā ar stāvvadiem, ar ko iegūst vismaz 90 % reņģu un lašu nozvejas piekrastes zonā, laivas izmanto atbilstoši vispārējam modelim, tāpēc pašlaik minēto sugu zvejas piepūles un specifiskās piepūles novērtēšanu var veikt diezgan precīzi. Citu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) sugu nozveja piekrastes zonā ir maznozīmīga.

Ir paredzēts piekrastes zvejas žurnālos īstenot izmaiņas, lai reģistrētu konkrētajā zvejas darbībā izmantotās laivas (kuģa) nosaukumu vai reģistrācijas numuru. Jāatzīmē, ka nozveja piekrastes zonā veido tikai aptuveni 3 % no kopējās Latvijas nozvejas Baltijas jūrā, tāpēc tiek


apsvērta izmaiņu nepieciešamība piekrastes zvejas žurnālos. Tas nozīmētu izmaiņas nacionālajos zvejas noteikumos un iekļautu visas procedūras veikšanu (saskaņošanu ar Finanšu, Tieslietu un Zemkopības ministrijām, ratifikāciju Ministru kabinetā un Latvijas Saeimā). Norādītās izmaiņas varētu ieviest, sākot ar 2007. gadu, un tās varētu stāties spēkā attiecībā uz DCR no 2007. gada.


Šajā sadaļā 2007. gadā paplašinātā programma nav paredzēta.



5. E modulis – nozveja un izkrāvumi

5.1. MP – izkrāvumi – plānotā paraugu ņemšana

Informāciju par nozveju un izkrāvumiem iegūs no zvejas žurnāla datiem, kuri tiek ievadīti ZIKIS sistēmā, lai tā ietvertu visus Baltijas jūrā zvejojošos kuģus, izņemot piekrastes zveju un tāljūrā (Atlantijas okeānā) iegūto nozveju un izkrāvumus. Baltijas reņģes un brētliņas Latvijas zvejniecībā Baltijas jūrā līdz 2005. gadam ir zvejotas tikai lietošanai pārtikā; tāpēc īpaša paraugu ņemšana no rūpnieciskās jauktās zvejas nav plānota. Ja 2007. gadā šāda zveja tiks attīstīta, Latvija veiks attiecīgos paraugu ņemšanas pasākumus, kā tas paredzēts Regulā.

Attiecībā uz piekrastes zveju, ko veic 10-12 m gari kuģi un tie, kuru garums ir mazāks vai vienāds ar 10 m, nozvejas datus vāc saskaņā ar piekrastes zvejas žurnāla datiem, kuros sniegta informācija par nozveju pa zivju sugām, zvejas rīkiem, datumiem un apgabaliem. Minēto informāciju glabā atsevišķā datu bāzē. Tādējādi informācija par nozveju attiecībā uz visām Baltijas jūras zivju sugām, kas uzskaitītas Regulas XII papildinājumā un saskaņā ar I papildinājuma ģeogrāfiskā sadalījuma 2. līmeni, tiks iegūta visaptveroši.

Attiecībā uz tāljūras zveju informāciju par nozveju un izkrāvumiem vāc un glabā atsevišķi no ZIKIS datu bāzes. Zvejniekiem pieprasa minēto informāciju nosūtīt VZP, kur šo informāciju apkopo. Jānorāda, ka ir grūti izteikt jebkādas prognozes par tām zivju sugām, ko Latvijas kuģi 2007. gadā zvejos ārpus Baltijas jūras, jo šo zivju zveja būs atkarīga no Latvijai pieejamām kvotām un zvejas ekonomiskās rentabilitātes, kā arī no tā, kādi pasākumi tiks īstenoti saistībā ar ES jauno kopējo zivsaimniecības politiku.

Koeficienti, ko Latvijā izmanto zivju izkrāvuma svara pārrēķināšanai no dzīvsvara, ir sniegti 5.1. tabulā.

5.2. MP – izkrāvumi – atkāpes un neatbilstība


5.3. PP – izkrāvums – plānotā paraugu ņemšana

Šajā sadaļā 2007. gadā paplašinātā programma nav paredzēta.


5.4. PP – izkrāvums – neatbilstība


5.5. MP un PP – izmetumi – plānotā paraugu ņemšana

Plānotā izmetuma paraugu ņemšana 2007. gadā ir sniegta standarta 5.2. tabulā. Parasti plāno, ka izmetuma paraugu ņemšana notiek zvejā. Izmetuma paraugu ņemšanas shēmas atbilstoši katra gada paraugu ņemšanas līmenim organizē tā, lai paraugu ņemšanas piepūli sadalītu proporcionāli zvejas piepūlei un nozvejai dažādos segmentos – relatīvi lielāks izkrāvums nozīmē lielāku paraugu ņemšanas piepūli un relatīvi mazāks – mazāku paraugu ņemšanas piepūli. Tādējādi tiks nodrošināta bioloģisko datu tieša saistība ar nacionālajiem statistikas datiem attiecībā uz izkrāvumu.

Ņemot paraugus no izmetumiem, Latvija ievēros metodes, kas noteiktas starptautiski saskaņotajās paraugu ņemšanas rokasgrāmatās, kas tika izstrādātas projekta „Starptautiskā Baltijas jūras paraugu ņemšanas programma rūpnieciskās zvejas flotēm” (IBSSP) gaitā (pētniecības projekti Nr. 96/002 un Nr. 98/024). Šajos dokumentos aplūkoti būtiskākie aspekti, kas raksturo paraugu ņemšanu jūrā, tostarp arī kārtība zvejas reisu izvēlei, apakšparaugu ņemšanas metodika, datu reģistrēšana utt.

Lai precīzi atspoguļotu atšķirīgās izmetumu struktūru tendences Latvijas zvejniecībā, zveja tiks iedalīta gan atbilstoši zvejas rīku tipam, gan linuma acu izmēram, gan arī zvejas mērķsugām. Paraugu skaits 2007. gadam plānots, pamatojoties uz datiem par izmetumiem, kas savākti laikaposmā no 2001. līdz 2005. gadam un kas sniegti 5.3. tabulā.

Zveja dažādos ICES apakšrajonos Baltijas jūrā var būtiski atšķirties gan attiecībā uz ilgumu un tralējumu skaitu viena reisa laikā, gan attiecībā uz to, kādas darbības tiek veiktas ar nozveju. Vidēji zvejas reiss parasti ilgst ne vairāk kā 7 dienas. Ņemot paraugus no katra tralējuma, par nozveju tiks iegūti visi bioloģiskie dati:

• katras nozvejoto zivju sugas (tostarp piezvejas zivju sugas un nekomerciālās zivju sugas) kopējais izkrāvuma un izmetumu svars;

• katras nozvejotās zivju sugas garuma sadalījums atsevišķi izkrāvumam un izmetumam. Ja paturētā nozveja tiks izkrauta, ievērojot komerciālās svara kategorijas, tiks ievākti arī dati par atsevišķo garuma grupu sadalījumu;

• otolīti vecuma un vidējā svara noteikšanai katrā mencu (un citu izraudzīto zivju sugu) garuma grupā;

• turklāt tiks reģistrēta visa attiecīgā informācija par kuģi, zvejas rīkiem un ģeogrāfisko atrašanās vietu.

Izmantojot izmetumu un izkrāvumu novēroto attiecību, izmetumu rādītāji tiks pārrēķināti attiecībā pret saistīto Latvijas zvejas kuģu gada nozveju, atsevišķi pa zivju sugām un zvejas tehnikas veidiem. Dati par mencām būs pieejami arī ICES Baltijas jūras zivju krājumu novērtēšanas darba grupai.

Visi dati par Latvijas zvejas kuģu mencu nozveju, kas tiks ievākti, ņemot paraugus no izmetumiem, tiks ievadīti BIODATA datu bāzē.


Dati par izmetumiem specializētajā mencu zvejā tiek nosūtīti arī kopējai starptautiskai IBSSP datu bāzei FishFrame, kuru uztur Dānijas Zivsaimniecības pētniecības institūts (turpmāk tekstā - DIFRES). Šī datu bāze tiek izmantota ICES darba grupās, lai aprēķinātu izmetumu apmēru Baltijas jūrā un novērtētu Baltijas jūras mencu krājumus.

5.6. MP un PP – izmetumi – atkāpes un neatbilstība

Latvija lūdz atļauju 2007. gadā nevākt datus par sarkanasara izmetumiem NAFO 3M apgabalā, jo Latvijas izkrāvumi ir mazāki par 5 % no kopējo ES izkrāvumu apjoma.

Latvija lūdz atļauju 2007. gadā nevākt datus par melnā paltusa izmetumiem, jo Latvijas kvota šo zivju zvejai ir mazāka par 5 % no kopējās ES kvotas, bet Latvijas zvejas kuģu izkrāvumi bija mazāki par 1 % no ES izkrāvumu kopējā apjoma.

Kaut arī Latvijas sarkanasara izkrāvumi NEAFC apgabalā (ICES XII) ir mazāki par 5 % no kopējo ES izkrāvumu apjoma minētajā apgabalā, Latvija 2007. gadā vāks datus par izmetumiem sarkanasara zvejā.

5.7. MP – atpūtas zveja - plānotā paraugu ņemšana

Līdz šim attiecībā uz Latviju nav ziņots par lašu, mencu un zilo tunzivju atpūtas zveju Baltijas jūrā.

5.8. MP – atpūtas zveja – atkāpes un neatbilstība

Tā kā atpūtas zveja Baltijas jūrā nenotiek, Latvija lūdz atļauju 2007. gadā nevākt datus par lašu, zilo tunzivju un mencu atpūtas zveju Baltijas jūrā.

5.9. PP – atpūtas zveja - plānotā paraugu ņemšana


5.10. PP - atpūtas zveja – neatbilstība


6. F modulis – nozveja uz zvejas piepūles vienību


Nozvejas uz zvejas piepūles vienību (CPUE) datu sērijas, ko izmanto vai paredz izmantot kā flotes datus krājumu novērtēšanas kalibrācijai, ir uzskaitītas 6.1. tabulā.

Informācija CPUE vai zivju izkrāvumu uz piepūles vienību (LPUE) Baltijas jūrā iegūstama no kuģu zvejas žurnālu vai piekrastes zvejas žurnālu datiem, kas ievadīti ZIKIS sistēmā. Lai novērtētu zivju krājumus, ICES darba grupās CPUE parasti aprēķina saskaņā ar faktisko zvejas laiku, kas pavadīts zvejā ar aktīvo zvejas rīku, vai atbilstoši izmantoto pasīvo zvejas rīku skaitam. Kopš 1993. gada dati par Latvijas rūpnieciskās zvejas piepūli un par nozveju uz zvejas piepūles vienību (CPUE) tiek izmantoti, lai novērtētu Rīgas jūras līča reņģu krājumus


28. apakšrajona austrumu daļā un lašu krājumus 22.-31. apakšrajonā (izņemot Somu jūras līci).

Latvijas CPUE dati ir pieejami arī par mencu krājumiem 25.-32. apakšrajonā. Kopš 2005. gada ICES WGBFAS ir izmantojusi Zviedrijas un Dānijas CPUE datus (3 flotes datu kalibrācijas sērijas: 2 zvejas ar trali un 1 zveja ar žaunu tīklu), lai novērtētu mencu krājumus 25.-32. apakšrajonā. Nākamajos gados Latvijas datus varētu izmantot kā papildu flotes datu kalibrācijas sērijas. Dati par Latvijas zvejas kuģu CPUE zvejā ar žaunu tīkliem un zvejā ar trali laikaposmā no 1995. līdz 2004. gadam apkopoti atsevišķi, un tie ik gadu tiek sagatavoti izmantošanai ICES darba grupā. Dati par mencu CPUE ir iekļauti minimālajā programmā.

Tā kā daļa no minētajiem datiem nav iekļauti ZIKIS, to sagatavošanai ir vajadzīgs papildu darbaspēks. CPUE datu sēriju ticamību pārbauda arī eksperti.

Plānotās CPUE datu sērijas (6.1. tabula) izmanto vai plāno izmantot (mencu) novērtēšanai ICES darba grupās, tomēr tās nav uzskaitītas SEC 2003 843, jo Latvija 2003. gadā nebija ES dalībvalsts.




Saistībā ar paplašināto programmu 2007. gadā netiks vākti nekādi dati par nozveju un zvejas piepūli.



7. G modulis – zinātniskā novērtējuma uzskaites

7.1. MP – plānotās 1. prioritātes uzskaites

Saskaņā ar Regulas XIV papildinājuma prasībām Latvija veic un arī 2007. gadā veiks četras 1. prioritātes uzskaites Baltijas jūrā (7.1. tabula). Gan Baltijas Starptautiskā traļu uzskaite (BITS), gan reņģu un brētliņu hidroakustiskās uzskaites tiek starptautiski saskaņotas, tā nodrošinot dalībnieku augstu saskaņotības līmeni paraugu ņemšanas procedūrās. Uzskaišu veikšanu plāno un saskaņo ICES WGBIFS. Latvija turpinās uzskaišu iepriekšējos plānojumus un ievēros ICES rokasgrāmatas (ICES, 1994; ICES, 2000) prasības. Bez katras uzskaites mērķsugām tiks reģistrētas arī visas pārējās nozvejoto zivju sugas, kā arī nozvejotie putni un zīdītāji.

Latvijai nav zvejas pētniecības kuģu. Tāpēc uzskaites veiks uz nomāta ārzemju pētniecības kuģa vai Latvijas zvejas kuģiem.

1) BITS pirmā ceturkšņa uzskaite Uzskaiti veiks martā uz nomāta pētniecības kuģa. Uzskaites galvenais mērķis ir veidot daudzumu novērtējumu un papildinājuma indeksus attiecībā uz mencām Baltijas jūras austrumu daļā (25.-32. apakšrajonā), kas ir nepieciešams


VPA kalibrēšanai un papildinājuma prognozei. Uzskaiti veic sadarbībā ar Dānijas, Vācijas, Polijas, Krievijas un Zviedrijas nacionālajiem institūtiem ICES struktūrā. Uzskaites laikā veic tralējumus atbilstoši uzskaites koordinatora (ICES WGBIFS) noteiktajām pozīcijām, kas pamatojas uz tralēšanas pozīcijas nejaušo izvēli. Mencu un plekstu garumu, svaru, dzimumu un dzimumgatavības pakāpi noteiks uz kuģa. Abu sugu vecumu noteiks nacionālajā laboratorijā. Savāktie primārie dati tiks saglabāti gan BIODATA sistēmā, gan ICES DATRAS datu bāzē.

2) BITS ceturtā ceturkšņa uzskaite Uzskaiti veiks novembrī uz nomāta ārzemju pētniecības kuģa. Uzskaites galvenais mērķis ir veidot daudzuma novērtējumu un papildinājuma indeksus attiecībā uz mencām Baltijas jūras austrumu daļā (25.-32.), kas ir nepieciešams VPA kalibrēšanai un papildinājuma prognozei. Uzskaiti veic ICES struktūrā, sadarbojoties ar Dānijas, Krievijas, Polijas, Vācijas un Zviedrijas nacionālajiem institūtiem. Uzskaites laikā veic tralējumus atbilstoši uzskaites koordinatora (ICES WGBIFS) noteiktajām pozīcijām. Mencu un plekstu garumu, svaru, dzimumu un dzimumgatavības pakāpi noteiks uz kuģa. Abu sugu vecumu noteiks nacionālajā laboratorijā. Primārie dati tiks saglabāti gan BIODATA datu bāzē, gan ICES DATRAS datu bāzē.

3) Reņģu akustiskā uzskaite Uzskaiti veiks gada trešajā un ceturtajā ceturksnī. Jāuzsver, ka Latvijas reņģu akustiskā uzskaite sastāv no trim daļām:

a) uzskaites pirmo daļu veiks oktobrī uz nomāta ārzemju pētniecības kuģa. Uzskaites galvenais mērķis ir iegūt reņģu un brētliņu daudzuma novērtējumus, ko izmanto VPA kalibrēšanai reņģu daudzuma novērtēšanai Baltijas jūras 25.-29., un 32. apakšrajonā un brētliņu daudzuma novērtēšanai tās 22.-32. apakšrajonā. Uzskaiti veiks 26. un 28. apakšrajonā. Uzskaiti veic sadarbībā ar Dānijas, Vācijas, Polijas, Krievijas un Zviedrijas nacionālajiem institūtiem ICES struktūrā. No katra tralējuma tiks noteikts reņģu un brētliņu garums, svars, dzimums un dzimumgatavības pakāpe un savākti otolīti vecuma noteikšanai. Uzskaites laikā tiks mērīti arī hidroloģiskie pamatparametri (temperatūra, sāļums, skābekļa saturs) un vākti zooplanktona un pelaģisko zivju kuņģu paraugi. Savāktie dati tiks saglabāti ICES datu bāzēs BAD1 un BAD2, kā arī vietējā datu bāzē BIODATA;b) uzskaites otro daļu veiks septembrī uz nomāta zvejas kuģa Latvijas ekonomiskās zonas 12 jūras jūdžu zonā. Uzskaites galvenais mērķis ir iegūt brētliņu papildinājuma indeksus, ko kopā ar līdzīgiem Krievijas veiktās uzskaites datiem izmanto brētliņu papildinājuma prognozei. Savāktie dati tiks uzglabāti ICES datu bāzēs BAD1 un BAD2, kā arī vietējā datu bāzē BIODATA;c) uzskaites trešo daļu veiks jūlijā un augustā uz nomāta zvejas kuģa Rīgas jūras līcī (28.1. apakšrajonā). Uzskaites galvenais mērķis ir iegūt Rīgas jūras līča reņģu daudzuma novērtējumus, ko izmanto VPA kalibrēšanai reņģu daudzuma novērtēšanai Rīgas jūras līcī (atsevišķa novērtējuma vienība). Uzskaiti veic sadarbībā ar Igaunijas nacionālo institūtu ICES struktūrā. No katra tralējuma nosaka reņģu garumu, svaru, dzimumu un dzimumgatavību un vāc otolītus vecuma noteikšanai. Uzskaites laikā tiks vākti arī zooplanktona un reņģu kuņģu paraugi. Savāktie dati tiks saglabāti BIODATA datu bāzē.

4) Brētliņu akustiskā uzskaite Uzskaiti veiks maijā uz nomāta ārzemju pētniecības kuģa. Uzskaites galvenais mērķis ir iegūt brētliņu daudzuma novērtējumus. Pašlaik brētliņu novērtēšanai datus neizmanto, jo datu sērijas ir diezgan mazas, tomēr tās varētu būt noderīgākas, salīdzinot ar reņģu akustisko uzskaiti, jo brētliņu un reņģu sadalījums pavasarī ir atšķirīgs tāpēc, ka reņģes nārsto piekrastes zonā. Turklāt minētā uzskaite var dot ticamu


brētliņu dzimumgatavības novērtējumu, kas nav pieejams no citiem avotiem. Brētliņu akustisko uzskaiti veiks arī Vācija un Krievija. No katra tralējuma noteiks reņģu un brētliņu garumu, svaru, dzimumu un dzimumgatavības pakāpi un savāks otolītus attiecīgās sugas vecuma noteikšanai. Uzskaites laikā mērīs arī hidroloģiskos pamatparametrus (temperatūru, sāļumu, skābekļa saturu) un vāks zooplanktona, ihtioplanktona un pelaģisko zivju kuņģu paraugus. Savāktie dati tiks uzglabāti ICES datu bāzēs BAD1 un BAD2, kā arī vietējā datu bāzē BIODATA.



7.3. PP – plānotās 2. prioritātes uzskaites

2. prioritātes uzskaites nav plānotas.

7.4. PP – atkāpes un prioritārie uzlabojumi


8. H modulis – garuma un vecuma paraugu ņemšana

8.1. MP – izkrāvumi – plānotā paraugu ņemšana

2007. gadā Baltijas jūrā ICES krājumu novērtēšanas vienībām tiks veikta standarta paraugu ņemšanas procedūra, kuras laika vienība ir ceturksnis, un visumā tā neatšķirsies no paraugu ņemšanas, kas bija plānota Latvijas Nacionālajā zivsaimniecības datu vākšanas programmā 2005. un 2006. gadam.

Latvijas plānotā garuma un vecuma paraugu ņemšana MP ir sniegta 8.1. tabulā.

Attiecībā uz reņģēm, brētliņām, lašiem (piekrastes zvejā), taimiņiem un zušiem (piekrastes zvejā) nejaušās izlases paraugu ņemšana no nešķirotas nozvejas garuma un vecuma noteikšanai notiks zvejas ostās.

Attiecībā uz lašiem zvejā ar dreifējošo tīklu, plekstēm zvejā ar trali, mencām zvejā ar žaunu tīklu un trali paraugus ņems uz komerciālajiem zvejas kuģiem. Garuma paraugus vāks nejaušās izlases veidā no nešķirotas nozvejas, bet vecuma paraugus – atbilstoši garuma grupu sadalījumam. Zivju vecums tiks noteikts LZRA laboratorijās, izmantojot standarta metodes.

Mencu un plekstu garuma un vecuma paraugu ņemšana Baltijas jūrā ir saistīta ar atbilstošo zvejas izmetumu paraugu ņemšanu un tiek veikta tajos pašos apakšrajonos, pa tiem pašiem zvejas rīkiem un ceturkšņiem. Tāpēc mencu garuma/vecuma paraugu ņemšana ostās netiek plānota.

NAFO un NEAFC apgabalos aktīvi zvejo 4-5 Latvijas karoga zvejas kuģi. No 2003. līdz 2005. gadam norādītie kuģi ir ziņojuši par sarkanasara, melnā paltusa un ziemeļu garneļu izkrāvumiem krastā citu valstu ostās. Ziemeļu garneļu bioloģisko paraugu ņemšanu NAFO 3M apgabalā un sarkanasara bioloģisko paraugu ņemšanu ICES XII veiks novērotāji. Saistībā ar bioloģisko paraugu ņemšanu no nozvejas un izmetumiem, kas iegūti NEAFC un NAFO


apgabalos, Latvija arī plāno sadarboties ar pārējām ES dalībvalstīm, tādējādi nodrošinot rentabilitāti un atbilstošu paraugu ņemšanas intensitāti attiecībā uz Latvijas un tās sadarbības valsts zvejas kuģu kopējo nozveju.

8.2. MP – izkrāvumi – atkāpes un neatbilstība

Ārvalstu kuģu izkrāvumi krastā Latvijas ostās notiek neregulāri, un šie lomi ir salīdzinoši nelieli. 2005. gadā Igaunijas zvejas kuģi Latvijas ostās izkrāva 34,7 tonnas brētliņu un 277,8 tonnas reņģu, Lietuvas kuģi – 3,1 tonnu mencu, bet Zviedrijas kuģi – 968,4 tonnas brētliņu. Tā kā izkrāvums salīdzinājumā ar attiecīgo valstu kvotām ir neliels (mazāks par 5 %), bioloģisko paraugu ņemšana 2007. gadā nav plānota.

Attiecībā uz reņģu zveju Baltijas jūrā EK 2006. gadā noteica četras atsevišķas KPN. Latvijas zvejas kuģi zvejo tikai divās reņģu zvejas pārvaldības vienībās: ICES IIId apgabala 25.-29. un 32. apakšrajonā (izņemot Rīgas jūras līci) un Rīgas jūras līcī, t.i., IIId apgabala 28.-1. apakšrajonā. Tāpēc Latvijas reņģu paraugu ņemšana ir plānota divām iepriekš minētajām novērtēšanas vienībām.

Lielākajai sugu daļai garuma un vecuma paraugu ņemšanas procedūra pārsniedz nepieciešamo līmeni. Norādīto atkāpju cēlonis ir šāds:

1) iepriekšējās paraugu ņemšanas intensitātes saglabāšana datu vākšanā datu kalibrācijas sērijām (reņģes Rīgas jūras līcī)

2) iepriekšējās paraugu ņemšanas intensitātes saglabāšana starptautiski vērtētu zivju krājumiem, lai saglabātu iepriekšējo paraugu ņemšanas intensitāti, un vismaz viena parauga vākšana mēnesī un no katras zvejas darbības (menca, reņģe, brētliņa, lasis);

3) ja kopējie izkrāvumi valsts pārvaldīto zivju krājumu gadījumā (zutis, taimiņš) ir mazāki nekā nepieciešamās prasības vienam paraugam saskaņā ar DCR.

Tā kā Latvijas sarkanasara izkrāvuma daļa NAFO 3M apgabalā ir mazāka par 5 % no ES KPN, Latvija lūdz atļauju 2007. gadā nevākt garuma un vecuma datus.

Tā kā Latvijas melnā paltusa izkrāvuma daļa NAFO 3KLMNO apgabalā ir mazāka par 1 % no ES kopējiem izkrāvumiem, Latvija lūdz atļauju 2007. gadā nevākt garuma un vecuma datus.

8.3. PP – izkrāvumi – plānotā paraugu ņemšana

PP paraugu ņemšana ir pieprasīta attiecībā uz sugām, kas ir vietēji ļoti nozīmīgas, bet ko nozvejo relatīvi maz. Sugu saraksts ir iekļauts 8.3. tabulā. Akmeņplekstes (Psetta maxima) paraugu ņemšanu ICES IIId rajonā plāno veikt uz komerciāla zvejas kuģa, bet asara (Perca fluviatilis) un zandarta (Stizostedion lucioperca) paraugu ņemšana ICES IIId rajonā pamatosies uz paraugu ņemšanu ostā. Garuma īpatsvara mērījumus veiks nejaušās izlases veidā no nešķirotas nozvejas, bet vecuma paraugus –atbilstoši garuma grupu sadalījumam.

8.4. PP – izkrāvumi – neatbilstība

Akmeņplekstes, asara un zandarta garuma un vecuma paraugu ņemšanas pārsniedz nepieciešamo līmeni. Minētās atkāpes cēlonis ir tas, ka pieprasītais paraugu skaits būtu nepietiekams krājumu novērtēšanai un zvejas noteikumu regulēšanai. Tādēļ Latvija ierosina


saglabāt PP esošo paraugu ņemšanas biežumu.

8.5. MP un PP – izmetumi – plānotā paraugu ņemšana

Latvijas flotes segments vai zvejas veida vienības, kurām izmetumu paraugu ņemšana ir plānota 2007. gadā, ir sniegtas 8.4. tabulā. Paraugu ņemšanu veiks uz kuģa. Baltijas jūrā tās galvenais mērķis būs mencu un plekstu izmetumu paraugu ņemšana, kaut arī visas izmetuma sugas tiks reģistrētas. Izmetuma zivis pēc nozvejas šķirošanas paturēs uz kuģa, un pēc tam visas izmetuma zivis vai atkarībā no daudzuma to apakšparaugus izmērīs. Vecuma paraugu ņemšanai izmantos tikai atbilstoši garumam klasificētu apakšparaugu.

Tāljūras zvejā izmetumu paraugu ņemšana ir plānota ziemeļu garnelēm pelaģiskajā zvejā NAFO 3M apgabalā un sarkanasaru zvejā ar traļiem NEAFC (ICES XII rajons) apgabalā. Paraugus ņems novērotāji uz komerciālajiem zvejas kuģiem.

8.6. MP un PP – izmetumi – atkāpes un neatbilstība

Latvija lūdz atļauju 2007. gadā nevākt sarkanasara garuma un vecuma datus NAFO 3M apgabalā no sarkanasara zvejas izmetumiem, jo minētajā apgabalā sarkanasara Latvijas izkrāvuma daļa ir mazāka par 5 % no ES KPN.

Latvija lūdz atļauju 2007. gadā nevākt melnā paltusa garuma un vecuma datus NAFO 3KLMNO apgabalā no melnā paltusa zvejas izmetumiem, jo Latvijas izkrāvuma daļa ir mazāka par 1 % no ES kopējā izkrāvuma.

Kaut arī Latvijas sarkanasara izkrāvumi NEAFC apgabalā (ICES XII) ir mazāki par 5 % no kopējo ES izkrāvumu apjoma minētajā apgabalā, Latvija 2007. gadā vāks datus par izmetumiem sarkanasara zvejā.

9. I modulis – citu bioloģisko paraugu ņemšana


Datus par augšanu, dzimumgatavību un dzimumu attiecību (reņģei, brētliņai, mencai, lasim un taimiņam Baltijas jūrā) vāc regulāri nozvejas vai izkrāvumu bioloģisko paraugu ņemšanas laikā. Citu bioloģisko parametru plānotā paraugu ņemšana ir parādīta no 9.1. līdz 9.3. standarta tabulā. Vairumā gadījumu, ja zivju paraugus ņem vecuma noteikšanai, reģistrē arī tādus bioloģiskos parametrus kā garums, svars, dzimums un dzimumgatavība. Dzimumgatavības pakāpes nosaka saskaņā ar Alekseejev & Alekseejeva (1996). Citu bioloģisko paraugu ņemšanu zutim plāno veikt reizi trijos gados, un 2007. gadā tā nav plānota.

Citu bioloģisko paraugu ņemšanu ziemeļu garnelei NAFO 3M apgabalā un sarkanasarim NEAFC apgabalā plāno veikt reizi trijos gados, un 2007. gadā tā netiks veikta.


Ievērojot RCM Baltic ieteikumus, reņģes, brētliņas, mencas, plekstes, laša un taimiņa citu bioloģisko parametru paraugu ņemšanu veic katru gadu (RCM, 2005a, RCM, 2005b).



Datus par augšanu, dzimumgatavības un dzimumu attiecību (akmeņplekstei, asarim un zandartam) vāc regulāri nozvejas vai izkrāvumu bioloģisko paraugu ņemšanas laikā. Citu bioloģisko parametru plānotā paraugu ņemšana ir parādīta no 9.4. līdz 9.6. standarta tabulā. Vairumā gadījumu, ja zivju paraugus ņem vecuma noteikšanai, reģistrē arī tādus bioloģiskos parametrus kā garums, svars, dzimums un dzimumgatavība.


Ievērojot RCM Baltic ieteikumus, akmeņplekstes, asara un zandarta citu bioloģisko parametru paraugu ņemšanu veic katru gadu (RCM-Baltic, 2005a, RCM-Baltic, 2005b).

10. J modulis – ekonomiskie dati par zvejas kuģiem


Šī Programmas sadaļa attiecas uz Regulas XVII papildinājumā minēto informāciju, kas tiks iegūta no diviem datu avotiem. Pirmais no tiem būs Zvejas žurnālu un Zvejas kuģu reģistra datu bāzes, kas ietilpst ZIKIS sistēmā, bet otrais – CSP veiktās uzskaites.

Pirms paraugu uzskaites tiks veikta zvejas flotes analīze un segmentācija, kuras pamatā būs dati, kas iegūti no ZIKIS sistēmas, kurā ievadīta informācija par visiem kuģiem, kas iepriekšējā gada laikā veikuši zvejas darbības. Pamatojoties uz savāktajiem datiem, tiks sagatavoti ziņojumi par kuģu grupu ekonomisko stāvokli.

Tiks vākti turpmāk norādītie ekonomiskās novērtēšanas pamatdati.

1) Statistika, kuras pamatā ir Zvejas kuģu reģistra dati:

Kuģu dati. Faktiskie kuģu dati tiek reģistrēti atbilstoši ZIKIS zvejas kuģu reģistram, tostarp kuģu skaits, garums, bruto tilpība (GT) un galvenā dzinēja jauda (kW), kā arī kuģa un tā galvenā dzinēja vecums.

2) Statistika, kuras pamatā ir ZIKIS datu bāze:

Cenas. Ceturkšņa dati par cenām, kas iegūti no ZIKIS „Paziņojumu par zivju pirmo piedāvājumu pārdošanai” datu bāzes. Datus par cenām pārbaudīs, izmantojot CSP iegūtos anketu datus.

Zvejas piepūle. Kuģu darbība, kas izteikta kā to dienu skaits, kas saskaņā ar ZIKIS Zvejas žurnālu datu bāzes datiem pavadītas jūrā.

3) Statistika, kuras pamatā ir CSP dati:

Ieņēmumi /apgrozījums. Katras sugas nozvejas aprēķinātā vērtība.

Ražošanas izmaksas. Darbaspēka izmaksas, degviela, kuģu remonts un tehniskā apkope, kā arī citas darbības izmaksas.


Nemainīgās izmaksas. Amortizācija, kas aprēķināta katram kuģim atsevišķi, piemērojot noteiktu procentuālu likmi, kuras pamatā ir šā kuģa paredzamais kalpošanas laiks.

Finansiālais stāvoklis. Pašu kapitāls/aizņemtais kapitāls.

Investētais kapitāls. Vēlama apdrošināšanas vērtība. Tā kā lielākā daļa mazo laivu nav apdrošinātas, attiecībā uz tiem zvejas flotes kuģiem, kuru garums nepārsniedz 12 m, tiek izmantota aizstājējvērtība.

Nodarbinātība. Aprēķinātais uz kuģa nodarbināto cilvēku skaits (darbs nepilnā slodzē/darbs pilnā slodzē).

CSP apkopo ekonomiskos datus, pamatojoties uz anketām, ko CSP izplatījis zvejniecības komercuzņēmumu īpašniekiem. Respondentu piedalīšanās ir obligāta, jo Latvijas tiesību akti reglamentē CSP un komercuzņēmumu sadarbību, kā arī Zvejniecības likumā būs paredzēti zvejniecības uzņēmumu pienākumi un atbildība Latvijā.

Zvejas flotes segmentācija tiek veikta atbilstoši Regulas III papildinājumam (10.1. tabula).

2007. gada programma turpmāk piekrastes mazo laivu segmentu (<10 m) ietvers pilnīgāk, kā arī ietvers tāljūrā zvejojošos kuģus (>40 m), kas bija nepietiekami ietverti iepriekšējos gados.

Jāņem vērā arī tas, ka, izmantojot Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu (ZVFI), kopš 2004. gada notiek zvejas kuģu skaita samazināšanās. Tas ievērojami ietekmēs zvejas flotes lielumu un struktūru (kopš 2004. gada Latvijas zvejas flote ir samazinājusies par 37 kuģiem, kas zvejoja Baltijas jūrā) 2006. un 2007. gadā (paredzama arī piekrastes zvejas flotes lieluma samazināšanās). Tādēļ varētu būt jāsaskaras ar ekonomisko datu konfidencialitātes jautājumiem, jo, segmentā esot mazam kuģu skaitam, kuģi varētu piederēt vienam uzņēmumam.




2007. gadā paplašinātā programma nav paredzēta.



11. K modulis – dati attiecībā uz zivju apstrādes rūpniecību


Plānotā paraugu ņemšana ir parādīta 11.1. tabulā. Tā kā ievadpētījums bija uzsākts tikai 2006. gadā, uzņēmumu segmentācija vēl nav pieejama. Dati tiks iegūti no CSP datiem.


Tiks vākti šādi ikgadējie ekonomiskie dati:

• izejvielas – kopējās un pa sugām,

• apgrozījums – kopējais un atbilstoši produktiem,

• ražošanas izmaksas (kopējās un izmaksas atbilstoši kategorijām) . – darbaspēka, enerģijas, izejvielu vērtības, iepakošanas, citas darbības izmaksas,

• nemainīgās izmaksas – vidējās izmaksas, ko aprēķina no ieguldījuma,

• finansiālās izmaksas – pašu/aizņemtā kapitāla daļa,

• ieguldījumu aktīvs – vēsturiskais, aizstāšanas, apdrošināšanas,

• cenas/produkts – tonnas vērtība,

• nodarbinātība skaitliskajā izteiksmē – FTE,

• kapacitātes izmantojums: gada vidējais lielums.







12. Datu bāzes

12.1. Datu bāzu pilnveidošana un datu pārvalde

Programmas gaitā savāktie vai izmantotie primārie dati tiks saglabāti šādās datu bāzēs:

• Latvijas Zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā (ZIKIS), ko pārvalda Valsts zivsaimniecības pārvalde – dati par kapacitāti, zvejas piepūli, nozveju un izkrāvumu, kā arī dati par pirmā piedāvājuma pārdošanas cenu;

• Latvijas Zivsaimniecības bioloģisko datu sistēmā (BIODATA), ko pārvalda Latvijas Zivju resursu aģentūra – nozvejas, izkrāvumu un izmetumu bioloģiskie dati, citi bioloģiskie dati un ekonomiskie dati par zvejas kuģiem.

2007. gadā ZIKIS un BIODATA sistēmas aktualizācija turpināsies saskaņā ar Kodifikācijas standartdokumenta jaunāko redakciju prasībām. Tiks pilnveidotas datu pārbaudes un koriģēšanas iespējas.


Lai sniegtu Komisijas Regulā pieprasītos apkopotos datus, tiks pilnveidota Latvijas Zivsaimniecības analīzes datu bāze (LFAD), kas savienota ar ZIKIS un BIODATA sistēmām. LFAD būs saistīta arī ar Eiropas Zivsaimniecības datu vākšanas sistēmu (EFDC), turklāt, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu, tā būs pieejama gan Komisijai, gan pārējo dalībvalstu nacionālajiem korespondentiem.

13. Nacionālā un starptautiskā koordinācija

13.1. Nacionālā koordinācija

Kopumā Programmas izpildi saskaņos Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Zivju resursu aģentūru.Abas galvenās Programmas īstenotājas iestādes atrodas Rīgā, tāpēc Programmas saskaņošanai valsts līmenī īpašie saskaņošanas pasākumi nebūs vajadzīgi.

13.2. Starptautiskā koordinācija

Starptautiskā saskaņošana un sadarbība dažādos līmeņos tiks panākta, veicot šādas darbības:

• rīkojot reģionālās saskaņošanas sanāksmes;

• tiekoties ICES darba, izpētes un plānošanas grupās saistībā ar datu vākšanu un uzskaitēm jūrā;

• tiekoties ICES krājumu novērtēšanas darba grupās, jo to darbība attiecas uz jautājumiem, kas ir tieši saistīti ar datu vākšanu, bioloģisko paraugu ņemšanu vai uzskaitēm jūrā. Tomēr, ievērojot Komisijas pamatnostādnes par attaisnotajiem izdevumiem saistībā ar dalību sanāksmēs vai to organizēšanu, izmaksas, kas rodas, piedaloties minētajās krājumu novērtēšanas darba grupās, Programmas saskaņošanas budžetā nav iekļautas;

• tieši sadarbojoties ar citu dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par uzskaitēm jūrā un par bioloģisko paraugu ņemšanas programmām, kuras ir tieši saistītas arī ar Latvijas Programmu;

• ekspertiem piedaloties STECF un STECF apakšgrupu darbā, kas saistīts ar datu vākšanu, to precizitātes līmeni, datu bāzēm, turpmākām jaunām DCR utt.

Lai gan precīzu 2007. gada starptautisko saskaņošanas sanāksmju sarakstu Komisija paredzējusi izdot tikai 2006. gada beigās vai 2007. gada sākumā, ir plānots, ka 2007. gadā Latvijas eksperti piedalīsies attiecīgajās visu līmeņu starptautiskajās koordinācijas sanāksmēs, kas attieksies uz Latvijas zvejniecību un Nacionālo datu vākšanas programmu (7 – 8 sanāksmes gadā) (13.1. tabula).

13.3. RCM ieteikumu un iniciatīvu turpmākā izpilde

RCM Baltic

RCM Baltic otrā sanāksme ir notikusi Igaunijā, Tallinā no 17. līdz 21. oktobrim (RCM-Baltic,


2005b). Uz Latvijas nacionālo programmu (NP) 2007. gadā attiecas turpmāk minētie RCM Baltic ieteikumi.

Iedaļa – Reģionālo datu vākšana, lai atbalstītu vides aizsardzības prasību iekļaušanu kopējā zivsaimniecības politikā (KZP)

RCM Baltic atzīst, ka parastās zivju monitoringa uzskaites Baltijas jūrā varētu izmantot arī putnu un vaļveidīgo monitoringā, bet tam būtu nepieciešams papildu personāls, jo personāls, kas jau iesaistīts zivju paraugu ņemšanā, to nevarētu efektīvi izdarīt.

Jau kopš 1995. gada ziņošana par jūras zīdītāju un putnu piezveju ir iekļauta attiecīgās nacionālajās programmās zivju uzskaitei un paraugu ņemšanai jūrā. Tā tiks turpināta arī 2007. gadā.

Iedaļa –Baltijas starptautiskās traļu uzskaites (BITS) dati, ko glabā DATRAS datu bāzē

RCM Baltic ir minējusi šādus ieteikumus:

a) nepieciešams īsā laikaposmā pilnveidot DATRAS datu bāzi, lai tās lietotājam nodrošinātu iespējami pareizus datus;

b) attiecīgām valstīm iespējami ātri nepieciešams informēt BIFS darba grupas vadītāju, vai iestādes līdz 2005. gada 1. novembrim īsā laikaposmā var augšupielādēt datus par nozvejām vecuma grupās atsevišķām sugām laikā no 1991. līdz 2001. gadam. Ja tas nav iespējams, datu pārbaudēm izmanto datus, ko glabā datu bāzē;

c) nepieciešams pārbaudīt traļu uzskaites galveno zvejas mērķsugu, kas ir mencas, plekstes, reņģes un brētliņas, datus par nozvejām vecuma grupās;

d) nepieciešams standartizēt dažādās datu bāzēs (piem., DATRAS un FishFrame ) glabājamo datu pārbaudes procedūras attiecībā uz Baltijas jūru. Ir ierosināts, lai visām valstīm būtu pieejami rīki datu pārbaudei iestādēs.

Latvija ir sākusi augšupielādēt vēsturiskos nozveju vecuma grupu ziņojumus DATRAS datu bāzē jau 2006. gadā. Tas tiks pabeigts 2007. gadā.

Iedaļa – „Citu bioloģisko parametru” papildināšanas koordinācija reizi 3 gados

RCM Baltic iesaka reizi gadā sniegt novērtēšanas darba grupām apkopotus dzimumgatavības datus par tiem krājumiem, kuru paraugus parasti ņem katru gadu, par formu vienojoties ar darba grupu.

Brētliņu, reņģu, mencu un plekstu dzimumgatavības datus kopš 1995. gada vāc katru gadu. Informāciju katru gadu sniedz Baltijas jūras zivju krājumu novērtēšanas darba grupai. Tādējādi par iepriekš minētajām sugām 2007. gadā ir plānota dzimumgatavības datu vākšana pirms nārsta un nārsta laikā no pētniecības uzskaitēm un no rūpnieciskās zvejas paraugu ņemšanas.

Iedaļa – Izmetumu uzskaites saskaņošana


RCM Baltic iesaka dalībvalstīm augšupielādēt izkrāvuma statistiku atbilstoši zvejas darbībām (6. līmenis) un ICES statistiskajam rajonam no 2004. un 2005. gada, sākot ar 2006. gada sākumu, un vēlams no jauna augšupielādēt statistiku tādā pašā datu apkopošanas līmenī par agrāku periodu.

Latvijas izkrāvuma dati, tostarp par 2005. gadu, ir augšupielādēti pa zvejas darbībām ICES apakšrajonu līmenī. 2007. gadā ir plānots izpētīt iespēju izmantot zvejas žurnālu statistiku, lai sniegtu informāciju ICES rajona līmenī.

RCM NAFO

Latvija ir piedalījusies gan NAFO RCM 1. sanāksmē Spānijā, Vigo 2005. gadā, gan NAFO RCM 2. sanāksmē Portugālē, Lisabonā 2006. gadā un attiecīgā gadījumā īstenos RCM (RCM-NAFO, 2005; RCM-NAFO, 2006) ieteikumus.

Ievērojot 2. sanāksmes ieteikumu, ka citām dalībvalstīm, kas iesaistītas zvejā, jāpiedalās NAFO apgabalu uzskaitēs, Latvijas eksperti, ja iespējams, tajā piedalīsies 2007. gadā. Atbilstoši RCM ieteikumam Latvija 2007. gadā veiks nozīmīgus soļus, lai pilnveidotu savākto datu kvalitāti, izveidojot jaunu zinātnisko novērotāju sistēmu NAFO apgabalos.

14. Saīsinājumu un akronīmu saraksts

BIODATA Latvijas Zivsaimniecības bioloģisko datu sistēma [Biological Data System for Latvian Fisheries]

BITS Baltijas Starptautiskā traļu uzskaite [Baltic International Trawl Survey]CSP Latvijas Centrālā statistikas pārvaldeDATRAS Traļu uzskaites ICES datu bāze [ICES Database on Trawl Surveys]DCP Datu vākšanas programma [Data Collection Program]DCR Datu vākšanas regula [Data Collection Regulation]EK Eiropas KomisijaEEZ Ekskluzīvā ekonomiskā zonaEFDC Eiropas Zivsaimniecības datu vākšanas sistēma [European Fisheries Data

Collection System]PP Paplašinātā programmaFISHFRAME Komerciālā zivju paraugu ņemšanas datu bāze [Commercial Fish Sampling

Database]ZKR Latvijas Zvejas kuģu reģistrsGT bruto tilpība;ICES Starptautiskā Jūras pētniecības padome [International Council for the

Exploration of the Sea]ZIKIS Latvijas Zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma

[Integrated Control and Information System for Latvian Fisheries]kW KilovatiLZRA Latvijas Zivju resursu aģentūraLOA Lielākais garums [length over all]LPUE Izkrāvums uz piepūles vienību [Landing per Unit Effort]MINCIS Mini ZIKIS – Piekrastes zvejas žurnālu datu bāzeMP Minimālā programmaNAFO Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija [Northwest Atlantic

Fisheries Organization]


VZP Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldeNEAFC Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija [North East Atlantic

Fisheries Commission]STECF Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja [Scientific,

Technical and Economic Committee for Fisheries]KPN Kopējā pieļaujamā nozveja [Total Allowable Catch]WGBFAS ICES Baltijas jūras zivju krājumu novērtēšanas darba grupa [ICES Baltic

Fisheries Assessment Working Group]WGBIFS ICES Baltijas starptautiskā zivju uzskaites darba grupa [ICES Baltic

International Fish Survey Working Group]

15. Komentāri, ierosinājumi un apsvērumi

Latvija ierosina nākamajam gadam sadalīt tehniskā ziņojuma un datu vākšanas programmas iesniegšanas termiņus. Pēdējo minēto varētu novirzīt uz rudens periodu.

16. Atsauces

Alekseejev F. E. & Alekseejeva E. I., 1996. Assessment of gonads maturity stages and study of sex-cycles, fecundity, eggs production and maturation rate of marine commercial fishes. Methodical manual. Kaliningrad, ATLANTNIRO)

ICES 1994. Manual for the Herring Hydro Acoustic Surveys, ICES CM 1994/H:3

ICES 2000. Manual for the Baltic International Trawl Surveys, ICES CM 2002/G:05

RCM-Baltic 2005a. Report of Regional Co-ordination Meeting (RCM) for the Baltic Sea Area. Sea Fisheries Institute, Gdynia, Poland, 18th January to 21st January 2005.

RCM-Baltic 2005b. Report of the 2nd Regional Co-ordination Meeting (RCM) for the Baltic Sea Area. Ministry of Environment of Estonia. Tallinn, Estonia. 17-21 October 2005.

RCM-NAFO, 2005. First Regional Co-ordination Meeting for the Atlantic North West (NAFO area) in relation to the EC Data Collection Regulation (N°1639/2001 amended n°1581/2004). Spanish Institute of Oceanography (IEO),Vigo, Spain, 20-22 April 2005

RCM-NAFO, 2006. Second Regional Coordination Meeting for the Atlantic North West (NAFO area) in relation to the EC Data Collection Regulation (N°1639/2001 amended n°1581/2004). Instituto de Investigaēćo das Pescas e do Mar (IPIMAR), 25 – 28 April 2006, LISBON


Pielikums

Latvijas 1. prioritātes 2005. gada uzskaišu attēli

7.1. attēls. Tralēšanas pozīcijas BITS pirmā ceturkšņa uzskaitē (+ tralēšanas pozīcijas; -------- zvejas zonas robeža). Pozīciju atrašanās vieta pamatojas uz uzskaiti 2005. gadā. 2007. gadā pozīciju iedalīšana atbilstoši valstīm pamatosies uz ICES koordinatora veikto nejaušo izlasi.


7.2. attēls. Tralēšanas pozīcijas BITS ceturtā ceturkšņa uzskaitē (+ tralēšanas pozīcijas; -------- zvejas zonas robeža). Pozīciju atrašanās vieta pamatojas uz uzskaiti 2005. gadā. 2007. gadā pozīciju iedalīšana atbilstoši valstīm pamatosies uz ICES koordinatora veikto nejaušo izlasi.


7.3. attēls. Standarta uzskaites maršruts un tralējumu shēma reņģu akustiskajā uzskaitē (1. daļa)


Latitude, N Ziemeļu platumsLongitude, E Austrumu garums

7.4. attēls. Standarta uzskaites maršruts un tralējumu shēma reņģu akustiskajā uzskaitē (2. daļa)


7.5. attēls. Standarta uzskaites maršruts un tralējumu shēma reņģu akustiskajā uzskaitē (3. daļa – (Rīgas jūras līcis, 28.1. apakšrajons)


7.6. attēls. Standarta uzskaites maršruts un tralējumu shēma brētliņu akustiskajā uzskaitē


Tabulas1.1. tabula

1.1. Zvejas darbību vispārējais pārskats Valsts LatvijaNP gads 2007

Apgabals Apakšapgabals

Zvejas mērķsugas vai sugu kopas

Bentiskās sugas(a)

Pelaģiskās sugas

(a)

Rūpnieciskās sugas

(b)

Dziļūdens sugas

(a)

Tālu migrējošās sugas

Tunzivis un tunzivjveidīgā

s zivisAtlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa ICES III apakšapgabals (izņemot. IIIa N) jā jā nē nē

Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa ICES I, II, IIIa N, IV un VIId apakšapgabali nē nē nē nē

Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa

ICES V, VI, VII (izņemot VIId), VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabali nē jā nē nē

Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa NAFO apgabals nē jā nē nē

Vidusjūras zona Visi apakšapgabali nē nē nē nē nē nēAtlantijas okeāna austrumu centrālā daļa CECAF FAO 34 nē jā nē nē

Atlantijas okeāna austrumu centrālā daļa WECAF apgabals nē nē nē nē

Atlantijas okeāns Visi apakšapgabali nē nēKlusais okeāns Visi apakšapgabali nē nēIndijas okeāns Visi apakšapgabali nē nē (a) Tostarp zivis, vēžveidīgie un gliemenes (b) Zvejas mērķsugas zivju miltu, zivju eļļas utt. ražošanai


5.1. tabula

5.1. Pārrēķina koeficienti Valsts LatvijaNP gads 2007

Suga Uzrādīšana Pārrēķina koeficients Anquila anquila Veselas 1,00 Clupea harengus Veselas 1,00 Gadus morhua Ķidātas 1,19 Pandalus spp. Veselas 1,00 Perca fluviatilis Veselas 1,00 Platichthys flesus Ķidātas 1,04 Psetta maxima Ķidātas 1,00 Salmo salar Veselas/ķidātas 1,00/ 1,14 Salmo trutta Veselas/ķidātas 1,00/1,15 Sebastes spp. Veselas 1,00 Sprattus sprattus Veselas 1,00 Stizostedion lucioperca Veselas 1,00


5.2. tabula

5.2. Vispārējs pārskats – Izmetumu paraugu ņemšana Valsts Latvija MP+PP NP gads 2007

Flotes segments vai darbības veids Apgabals Kuģu skaits segmentā

Zvejas piepūle

Piepūles vienības

Vai izmetumi ir nozīmīgi?

Vai no izmetumiem tiks ņemti paraugi?

Ilgtermiņa plānošanas trīsgadu novērtējumi

2 0 2 0 2 0 0 2 0 0 2 0 0 2 0 0

Mencu piekrastes zveja IIIb-d 63 918 Dienas zvejojot Nē (a) Reizi gadā X X X Mencu zveja ar žaunu tīklu IIIb-d 41 4100 Dienas zvejojot Nē (a) Reizi gadā X X X X X X Mencu zveja ar trali IIIb-d 27 482 Dienas zvejojot Jā (a) Reizi gadā X X X X X X Plekstu piekrastes zveja IIIb-d 509 9398 Dienas zvejojot Nē (a) Reizi gadā X X X Plekstu zveja ar trali IIIb-d 28 186 Dienas zvejojot Jā (a) Reizi gadā X X X Reņģu zveja ar stāvvadiem IIIb-d 84 2940 Dienas zvejojot Nē (a) Nē Reņģu zveja ar trali IIIb-d 51 8129 Dienas zvejojot Nē (a) Nē

Ziemeļu garneļu pelaģiskā zveja NAFO 3M 2 Dati nav pieejami Dienas zvejojot Nē (b) Reizi gadā X X

Sarkanasaru zveja ar trali NEAFC ICES XII 2 Dati nav pieejami Dienas zvejojot Nē (b) Reizi gadā X

Lašu piekrastes zveja IIIb-d 178 822 Dienas zvejojot Jā (a) Reizi gadā X X X X Lašu zveja ar dreifējošo tīklu IIIb-d 12 116 Dienas zvejojot Nē (a) Reizi gadā X X Brētliņu zveja ar pelaģisko trali IIIb-d 61 6542 Dienas zvejojot Nē (a) Reizi gadā X X X X X X (a) Paraugu ņemšana uz kuģa (IBSSP pētījumu projekti Nr.96/002 un Nr.98/024) (b) To NAFO novērotāju ziņojumi, kas atrodas uz kuģa.


5.3. tabula

5.3. Plānotā izmetuma paraugu ņemšana Valsts Latvija MP+PP NP gads 2007

Flotes segments vai darbības veids Apgabals

Plānotā paraugu ņemšanas piepūle, izteikta kā

Paraugu ņemšanas piepūles laika sadalījums Analizējamās sugas

Paraugu ņemšanas

metode

Nov

ērot

āju

un

pašu

par

augu

ņe

mša

nas

brau

cien

i

Die

nas j

ūrā

Tra

lēju

mi Braucien

i vai dienas

vai tralējumi 1.

cet

urks

nis

2. c

etur

ksni

s

3. c

etur

ksni

s

4. c

etur

ksni

s

XII

pa

pild

ināu

ms

XII

I pa

pild

ināj

ums

Ierobežotx saraksts

Mencu piekrastes zveja IIIb-d 4 NT NT Braucieni 0 1 1-2 1-2 X Novērotājs Mencu zveja ar žaunu tīklu IIIb-d 5 NT NT Braucieni 1-2 1-2 1-2 1-2 X Novērotājs Mencu zveja ar trali IIIb-d 5 NT NT Braucieni 1-2 1-2 1-2 1-2 X Novērotājs Plekstu piekrastes zveja IIIb-d 4 NT NT Braucieni 0 2 2 0 X Novērotājs Plekstu zveja ar trali IIIb-d 3 NT NT Braucieni 1 0 1 1 X Novērotājs

Ziemeļu garneļu pelaģiskā zveja NAFO 3M 2 NT NT Braucieni 2 Sarkanasaris, melnais paltuss Novērotājs

Sarkanasaru pelaģiskā zveja NEAFC ICES XII 1 NT NT Braucieni 1 Saekanasaris, melnais paltuss Novērotājs

Lašu piekrastes zveja IIIb-d NT 30 NT Dienas 20 10 X Paši Lašu zveja ar dreifējošo tīklu IIIb-d 3 NT NT Braucieni 1 1 0 1 X Novērotājs Brētliņu zveja ar pelaģisko trali IIIb-d 6 NT NT Braucieni 1-2 1-2 1-2 1-2 X Novērotājs


6.1. tabula

6.1. Plānotās CPUE datu sērijas Valsts Latvija MP+PP NP gads 2007 Suga Apgabals Atsauces zvejas flote MP/PP Datu avoti Clupea harengus IIIb-d Reņģu zveja ar stāvvadu MP Izkrāvumi un piekrastes zvejas žurnāli Gadus morhua IIIb-d Mencu zveja ar žaunu tīklu MP Izkrāvumi un zvejas žurnāli Gadus morhua IIIb-d Mencu zveja ar trali MP Izkrāvumi un zvejas žurnāli Salmo salar IIIb-d Lašu piekrastes zveja MP Izkrāvumi un piekrastes zvejas žurnāli Salmo salar IIIb-d Lašu zveja ar dreifējošo tīklu MP Izkrāvumi un zvejas žurnāli


7.1. tabula

7.1. Plānotās 1. prioritātes uzskaites Valsts Latvija MP NP gads 2007

Uzskaites nosaukums Uzskaites mērķis

Ietvertais ģeogrāfisk

ais apgabals

Laikaposms

Plān

otās

die

nas

jūrā

Paraugu ņemšanas darbības

Veids Plānots Norāde uz karti obligāta

BITS pirmais ceturksnis Mencu papildinājuma novērtēšana IIIb-d Marts 10 Tralējumi zivju ieguvei 25-30 7.1. attēls

BITS ceturtais ceturksnis Mencu papildinājuma novērtēšana IIIb-d Novembris 10 Tralējumi zivju ieguvei 25-30 7.2. attēls

Reņģu akustiskā uzskaite Reņģu un brētliņu daudzums (1. daļa) IIIb-d Oktobris 10 Akustiskie mērījumi nm 600 7.3. attēls

Tralējumi zivju ieguvei 30

Brētliņu 0 grupas daudzuma indeksi IIIb-d Septembris 5 Akustiskie mērījumi nm 180 7.4. attēls

(2. daļa) Tralējumi zivju ieguvei 5

Reņģu daudzums Rīgas jūras līcī IIIb-d Jūlijs/augusts 10 Akustiskie mērījumi nm 400 7.5. attēls

(3. daļa) Tralējumi zivju ieguvei 15

Brētliņu akustiskā uzskaite Brētliņu daudzums IIIb-d Maijs 10 Eholote nm 600 7.6. attēls

Tralējumi zivju ieguvei 30


7.2. tabula

7.2. Plānotās 2. prioritātes uzskaites Valsts Latvija PP NP gads 2007

Uzskaites nosaukums Uzskaites mērķis

Ietvertais ģeogrāfisk

ais apgabals

Laikaposms

Plān

otās

die

nas

jūrā

Paraugu ņemšanas darbības

Norāde uz karti obligāta

Veids Plānots


8.1. tabula

8.1. Plānotā garuma un vecuma paraugu ņemšana no izkrāvumiem Valsts Latvija MP NP gads 2007

Suga Apgabals/krājumi

Garuma paraugu ņemšana Vecuma paraugu ņemšana

Prec

izitā

tes m

ērķi

s

Atj

auno

šana

s plā

ni

Flo

tes d

atu

kalib

rāci

jas

sēri

jas

Nepieciešamais minimums Plānots Laika sadalījums

Piel

āgot

s se

zona

litāt

ei

Nepieciešamais

minimums

Tiek plānots

Laika sadalījums

Piel

āgot

s se

zona

litāt

ei

Anguila anguila IIId 50 200 Reizi ceturksnī Jā 50 200 Reizi ceturksnī Jā

Clupea harengus IIId/Rīgas jūras līča reņģe 2100 4900 Reizi mēnesī Nē 2100 4900 Reizi mēnesī Nē X

IIId/Sd 25.-29. un 32. apakšrajons 300 1200 Reizi mēnesī Nē 300 1200 Reizi mēnesī Nē

Gadus morhua IIIb-d 1150 1400 Reizi ceturksnī Nē 575 700 Reizi ceturksnī Nē X X X

Platichthys flesus IIIb-d 900 1000 Reizi ceturksnī Nē 900 1000 Reizi ceturksnī Nē

Salmo salar IIIb-d 50 600 Reizi ceturksnī Jā 50 600 Reizi ceturksnī Jā X

Salmo trutta IIIb-d 50 300 Reizi ceturksnī Nē 50 300 Reizi ceturksnī Nē

Sprattus sprattus IIIb-d 2700 3000 Reizi mēnesī Nē 1350 3000 Reizi mēnesī Nē

Pandalus spp. NAFO 3M 1500 2000 Reizi gadā Jā Dati nav pieejami

Dati nav pieejami Reizi gadā Jā

Sebastes spp. NEAFC ICES XII 400 400 Reizi gadā Jā 50 200 Reizi gadā Jā


8.2. tabula

8.2. Pārskats par vidējiem izkrāvumiem, ES KPN daļām un ES izkrāvumiem un piemērotajiem noteikumiem, kas paredz atbrīvojumu – tikai obligātajām

sugām un krājumiem

Valsts Latvija

NP gads 2007

Krājumi, kuru paraugi NETIKS ŅEMTI neviena parametra noteikšanai, ir iekrāsoti pelēkā krāsā Atsauces laikaposma izkrāvumi 2003-2005


KPN

krā

jum

i

Atja

unoš

anas

pl

āni Vidējie

izkrāvumi---

tonnas

Daļa no ES KPN---%

Daļa no ES izkrāvumiem

---%

Paraugu ņemšanas parametrs

Gar

ums

Vec

ums

Cits

Anguilla anguilla ICES IIIb-d <100 < 5 X X Clupea harengus ICES IIIa S X Nav Clupea harengus ICES IIIb-c X Nav Clupea harengus ICES IIId X 23335 5-10 X X X Gadus morhua ICES IIIa S X Nav Gadus morhua ICES IIIb-d X X 4550 5-10 X X X Nephrops norvegicus ICES Funkcionālā vienība X Nav Platichthys flesus ICES IIIb-c Nav Platichthys flesus ICES IIIb-d 1056 5-10 X X X Pleuronectes platessa ICES IIIa X Nav Pleuronectes platessa ICES IIIb-d Nav Salmo salar ICES IIIb-d X < 100 > 10 X X X Salmo trutta ICES IIIb-d < 100 < 5 X X X Solea solea ICES IIIa S X Nav Sprattus sprattus ICES IIIa S X Nav Sprattus sprattus ICES IIIb-d X 52916 > 10 X X X Aphanopus spp. NEAFC IXa, X Nav Beryx spp. NEAFC X Nav Cancer pagurus NEAFC Visi apgabali Nav Clupea harengus NEAFC Via, VIIa,b,c,j Nav Conger conger NEAFC X Nav




Valsts Latvija

NP gads 2007



KPN

krā

jum

i

Atja

unoš

anas

pl

āni Vidējie

izkrāvumi---

tonnas

Daļa no ES KPN---%


---%


Gar

ums

Vec

ums

Cits

Coryphaenoides rupestris NEAFC Visi apgabali Nav Dicentrarchus labrax NEAFC Visi apgabali Nav Engraulis encrasicolas NEAFC IXa Nav Engraulis encrasicolas NEAFC VIII Nav

Gadus morhua NEAFC Via, Vib, VIIa, VIIb-k, VIII, XII, XIV Nav

Helicolenus dactylopterus NEAFC IXa, X Nav Homarus gammarus NEAFC Visi apgabali Nav Hoplostethus atlanticus NEAFC Visi apgabali Nav

Lepidorhombus boscii NEAFC Vb,VI, IX, XII, XIV, VII, VIIIa, b, c, d, e Nav

Lepidorhombus whiffiagonis NEAFC Vb,VI, IX, XII, XIV, VII, VIIIa, b, c, d, e Nav

Loligo vulgaris NEAFC VIIIc, Ixa Nav

Lophius budegasa NEAFC Vb,VI, XII, XIV, VII, VIIIa, b, d, e Nav

Lophius budegasa NEAFC VIII c, IX Nav

Lophius piscatorius NEAFC Vb,VI, XII, XIV, VII, VIIIa, b, d, e Nav

Lophius piscatorius NEAFC VIIIc, IX, X Nav Melanogrammus aeglefinus NEAFC Vb, VI, XII, XIV Nav

Melanogrammus aeglefinus NEAFC Via, Vib, VIIa, VII, VIII, XII, Xiv Nav

Merlangius merlangus NEAFC IX Nav Merlangius merlangus NEAFC Vb, VI, XII, XIV, Nav




Valsts Latvija

NP gads 2007



KPN

krā

jum

i

Atja

unoš

anas

pl

āni Vidējie

izkrāvumi---

tonnas

Daļa no ES KPN---%


---%


Gar

ums

Vec

ums

Cits

VIIa, VIIb-k, VIII

Merluccius merluccius NEAFC IIIa, IV, VI, VII, VIIIa, b, VIIIc, Ixa Nav

Micromesistius poutassou NEAFC I-IX, XII, XIV Nav Molva dypterygia NEAFC X Nav Mullus surmuletus NEAFC Visi apgabali Nav Nephrops norvegicus NEAFC VI. Nav Nephrops norvegicus NEAFC VII. Nav Nephrops norvegicus NEAFC VIII, IX Nav

Octopus vulgaris NEAFC Visi apgabali (izņemot VIIIc, IXa) Nav

Octopus vulgaris NEAFC VIIIc, IXa Nav Parapenaeus longirostris, Aristeus antennatus NEAFC VIIIc, IXa Nav

Pecten maximus NEAFC VII d Nav Phycis phycis NEAFC X Nav Pleuronectes platessa NEAFC VIIa, VIIe-g Nav Pollachius virens NEAFC Vb, VI, XII, XIV Nav Pollachius virens NEAFC VII, VIII Nav Polyprion americanus NEAFC X Nav Raja brachyura NEAFC Visi apgabali Nav Raja clavata NEAFC Visi apgabali Nav Raja montagui NEAFC Visi apgabali Nav Raja naevus NEAFC Visi apgabali Nav




Valsts Latvija

NP gads 2007



KPN

krā

jum

i

Atja

unoš

anas

pl

āni Vidējie

izkrāvumi---

tonnas

Daļa no ES KPN---%


---%


Gar

ums

Vec

ums

Cits

Rajidae NEAFC Visi apgabali Nav Reinhardtius hippoglossoides NEAFC Va, XII, XIV Nav Sardina pilchardus NEAFC VIII, IX Nav Scomber japonicus NEAFC VIII, IX Nav

Scomber scombrus NEAFC II, IIIa, IV, V, VI, VII, VIII, IX Nav

Scomber scombrus NEAFC VIIIc, IXa Nav Sebastes spp. NEAFC Va, XII, XIV 433 < 5 X X Sepia officinalis NEAFC VIIc, Ixa Nav Solea solea NEAFC VII e Nav Solea solea NEAFC VIIa/ VIIf, g Nav Solea solea NEAFC VIII a, b Nav Solea solea NEAFC VIIb, c, VIIh, j, k, Ixa Nav Sparidae NEAFC VIIIc, IXa, X Nav Trachurus picturatus NEAFC X Nav

Trachurus trachurus NEAFC IIa, IVa, V, VI, VII, VIII, IX, Nav

Trachurus trachurus NEAFC VIIIc, IXa Nav Trisopterus luscus NEAFC VIIIc, IXa Nav Gadus morhua NAFO 2J3KL Nav Gadus morhua NAFO 3M Nav Gadus morhua NAFO 3NO Nav Gadus morhua NAFO 3Ps Nav Glyptocephalus cynoglossus NAFO 3NO Nav




Valsts Latvija

NP gads 2007



KPN

krā

jum

i

Atja

unoš

anas

pl

āni Vidējie

izkrāvumi---

tonnas

Daļa no ES KPN---%


---%


Gar

ums

Vec

ums

Cits

Hippoglossoides platessoides NAFO 3LNO Nav Hippoglossoides platessoides NAFO 3M Nav Limanda ferruginea NAFO 3LNO Nav Macrouridae NAFO SA 2+3 Nav Pandalus spp. NAFO 3M 2910 15 X Raja spp. NAFO SA 3 Nav Reinhardtius hippoglossoides NAFO 3KLMNO 23 < 5 Sebastes spp. NAFO 3M 17 < 5 Sebastes spp. NAFO 3LN Nav Sebastes spp. NAFO 3O Nav


8.3. tabula

8.3. Plānotā garuma un vecuma paraugu ņemšana no izkrāvumiem Valsts Latvija PP NP gads 2007


Garuma paraugu ņemšana Vecuma paraugu ņemšana

Prec

izitā

tes m

ērķi

s

Atj

auno

šana

s pl

āni

Flo

tes d

atu

kalib

rāci

jas

s sē

rija

s

Nepieciešamais minimums Plānots Laika sadalījums

Piel

āgot

s se

zona

litāt

ei

Nepieciešamais

minimumsPlānots Laika

sadalījums

Piel

āgot

s se

zona

litāt

ei

Perca fluviatilis IIIb-d 50 300 Reizi ceturksnī Nē 50 300 Reizi ceturksnī Nē

Psetta maxima IIIb-d 50 500 Reizi ceturksnī Nē 50 200 Reizi ceturksnī Nē

Stizostedion lucioperca IIIb-d 50 300 Reizi ceturksnī Nē 50 300 Reizi

ceturksnī Nē


8.4. tabula

8.4. Plānotā garuma un vecuma paraugu ņemšana no nozvejas un izmetumiem Valsts Latvija MP+EP NP gads 2007

Flotes segments vai zvejas veida vienība Apgabals Suga MP/PP

Plānotā garuma paraugu ņemšana Plānotā vecuma paraugu ņemšanaNešķirota nozveja Izkrāvumi Izmetumi Nešķirota

nozveja Izkrāvumi Izmetumi

Mencu piekrastes zveja IIIb-d Visas XII papildinājumā minētās sugas MP Visi/paraugi Visi/ paraugi Visi/

paraugi

Mencu zveja ar žaunu tīklu IIIb-d Visas XII papildinājumā minētās sugas MP Visi/paraugi Visi/ paraugi Visi/ paraugi

Mencu zveja ar trali IIIb-d Visas XII papildinājumā minētās sugas MP Visi/ paraugi Visi/ paraugi Visi/ paraugi

Plekstu piekrastes zveja IIIb-d Visas XII papildinājumā minētās sugas MP Paraugi Visi/

paraugi

Plekstu zveja ar trali IIIb-d Visas XII papildinājumā minētās sugas MP Paraugi Visi/

paraugi

Ziemeļu garneļu pelaģiskā zveja NAFO 3M Pandalus spp. MP Paraugi Dati nav pieejami Reinhardtius hippoglossoides MP Visi/ paraugi 200 Sebastes spp. MP Visi/ paraugi 200

Sarkanasaru zveja ar trali NEAFC Sebastes spp. MP Paraugi Visi/ paraugi Paraugi Smp Lašu piekrastes zveja IIIb-d Salmo salar MP Visi/ paraugi Visi/ paraugi

Lašu zveja ar dreifējošo tīklu IIIb-d Salmo salar MP Visi/ paraugi Visi Visi/ paraugi

Brētliņu zveja ar trali IIIb-d Visas XII papildinājumā minētās sugas MP Paraugi Visi/ paraugi Paraugi


9.1. tabula

9.1. Ilgtermiņa plānošana; citi bioloģiskie parametri Valsts Latvija MP NP gads 2007


Garums attiecīgā vecumā Dzimumu attiecība Dzimumgatavība Auglība

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2002

2003

2004

2005

2006

2007

Anguilla anguilla IIIb-d X Nav piemērojams Clupea harengus IIIb-d X X X X X X X X X X X X X X X X X X Nav piemērojams Gadus morhua IIIb-d X X X X X X X X X X X X X X X X X X Nav piemēroajams Platichthys flesus IIIb-d X X X X X X X X X X X X X X X X X X Nav piemērojams Salmo salar IIIb-d X X X X X X X X X X X X X X X X X X Nav piemērojams Salmo trutta IIIb-d X X X X X X X X X X X X X X X X X X Nav piemērojams Sprattus sprattus IIIb-d X X X X X X X X X X X X X X X X X X Nav piemērojams Pandalus spp. NAFO 3M Nav piemērojams Nav piemērojams Nav piemērojams Nav pēmērojams Sebastes spp. NEAFC ICES XII X Nav piemērojams


9.2. tabula

9.2. Plānotā paraugu ņemšana; augšana un dzimumu attiecība Valsts Latvija MP NP gads 2007

Suga Apgabals/krājumiGarums attiecīgā vecumā Dzimumu attiecība

Plānotais skaits Datu avoti Plānotais

skaits Datu avoti

Anguilla anguilla IIIb-d 200 Paraugu ņemšana ostā Uzskaites gadā nav plānots Clupea harengus IIIb-d 6100 Paraugu ņemšana ostā 4500 Paraugu ņemšana ostā

Gadus morhua IIIb-d 700 Novērotāja veikta paraugu ņemšana jūrā 700 Novērotāja veikta paraugu ņemšana jūrā, uzskaites

Platichthys flesus IIIb-d 1000 Novērotāja veikta paraugu ņemšana jūrā un paraugu ņemšana ostā 1000 Novērotāja veikta paraugu ņemšana

jūrā un paraugu ņemšana ostā

Salmo salar IIIb-d 600 Novērotāja veikta paraugu ņemšana jūrā un paraugu ņemšana ostā 600 Novērotāja veikta paraugu ņemšana

jūrā un paraugu ņemšana ostā Salmo trutta IIIb-d 300 Paraugu ņemšana ostā 300 Paraugu ņemšana ostā

Sprattus sprattus IIIb-d 3000 Novērotāja veikta paraugu ņemšana jūrā un paraugu ņemšana ostā 5000 Paraugu ņemšana ostā, uzskaites

Pandalus spp. NAFO 3M Dati nav pieejami Nav piemērojams Uzskaites gadā nav plānots

Sebastes spp. NEAFC ICES XII 200 Novērotāja veikta paraugu ņemšana jūrā Uzskaites gadā nav plānots


9.3. tabula

9.3. Plānotā paraugu ņemšana; dzimumgatavība un auglība Valsts Latvija MP NP gads 2007

Suga Apgabals/krājumiDzimumgatavība Auglība

Plānotais skaits Datu avoti Plānotais

skaits Datu avoti

Anguilla anguilla IIIb-d Uzskaites gadā nav plānots Nav piemērojams Clupea harengus IIIb-d 4500 Paraugu ņemšana ostā Nav piemērojams

Gadus morhua IIIb-d 700 Novērotāja veikta paraugu ņemšana jūrā, uzskaites Nav piemērojams

Platichthys flesus IIIb-d 1000 Novērotāja veikta paraugu ņemšana jūrā un paraugu ņemšana ostā Nav piemērojams

Salmo salar IIIb-d 600 Novērotāja veikta paraugu ņemšana jūrā un paraugu ņemšana ostā Nav piemērojams

Salmo trutta IIIb-d 300 Paraugu ņemšana ostā Nav piemērojams Sprattus sprattus IIIb-d 5000 Paraugu ņemšana ostā, uzskaites Nav piemērojams Pandalus spp. NAFO 3M Uzskaites gadā nav plānots Nav piemērojams Sebastes spp. NEAFC ICES XII Uzskaites gadā nav plānots Nav piemērojams


9.4. tabula

9.4. Ilgtermiņa plānošana; citi bioloģiskie parametri Valsts Latvija PP NP gads 2007

Suga Apgabals

Garums attiecīgā vecumā Dzimumu attiecība Dzimumgatavība Auglība

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2002

2003

2004

2005

2006

2007

Perca fluviatilis IIIb-d X X X X X X X X X X X X X X X X X X Nav piemērojams Psetta maxima IIIb-d X X X X X X X X X X X X X X X X X X Nav piemērojams Stizostedion lucioperca IIIb-d X X X X X X X X X X X X X X X X X X Nav piemērojams


9.5. tabula

9.5. Plānotā paraugu ņemšana; augšana un dzimumu attiecība Valsts Latvija PP NP gads 2007


Garums attiecīgā vecumā Dzimumu attiecībaPlānotais

skaits Datu avoti Plānotais skaits Datu avoti

Perca fluviatilis IIIb-d 300 Paraugu ņemšana ostā 300 Paraugu ņemšana ostā

Psetta maxima IIIb-d 200 Paraugu ņemšana ostā, uzskaites 200 Paraugu ņemšana ostā,

uzskaites Stizostedion lucioperca IIIb-d 300 Paraugu ņemšana ostā 300 Paraugu ņemšana ostā


9.6. tabula

9.6. Plānotā paraugu ņemšana; dzimumgatavība un auglība Valsts Latvija PP NP gads 2007


Dzimumgatavība AuglībaPlānotais

skaits Datu avoti Plānotais skaits Datu avoti

Perca fluviatilis IIIb-d 300 Paraugu ņemšana ostā Nav piemērojams

Psetta maxima IIIb-d 200 Paraugu ņemšana ostā, uzskaites

Nav piemērojams

Stizostedion lucioperca IIIb-d 300 Paraugu ņemšana ostā Nav piemērojams


10.1. tabula

10.1. Zvejas kuģi; kopas segmenti ekonomisko datu vākšanai Valsts Latvija MP NP gads 2007

Flotes segmentsKopējais skaits

-----N

Plānotais paraugu skaits (1)

-----P

Plānotā paraugu attiecība (1)

-----P/N*100 (%)

Paraugu ņemšanas stratēģija

Pelaģiskie traleri > 40 m 13 13 100 Pilnīga

Pelaģiskie traleri 24 -40 m 70 70 100 Pilnīga Pelaģiskie traleri 12 -24 m 34 34 100 Pilnīga Kuģi zvejai ar žaunu tīkliem 24 -40 m 39 39 100 Pilnīga

Daudzfunkcionālie pasīvie zvejas rīki < 12 m 744 744 25-50 Klasificēta nejaušās izlases stratēģija

(1) Ja plānotais paraugu skaits un attiecība dažādu parametru noteikšanai segmentā ir atšķirīga, lūdzam norādīt atbilstošo diapazonu.


10.2. tabula

10.2. Zvejas kuģi; kopas segmenti ekonomisko datu vākšanai Valsts Latvija PP NP gads 2007


-----N

Plānotais paraugu skaits

(1)-----

P

Plānotā paraugu

attiecība (1)-----

P/N*100 (%)




11.1. tabula

11.1. Apstrādes rūpniecība; ……… kopas segmenti ekonomisko datu vākšanai

Valsts LatvijaMP NP gads 2007


-----N


(1)-----

P

Plānotā paraugu

attiecība (1)-----

P/N*100 (%)


Visi uzņēmumi 111 71 64,0 Klasificēta nejaušās izlases stratēģija (1) Ja plānotais paraugu skaits un attiecība dažādu parametru noteikšanai segmentā ir atšķirīga, lūdzam norādīt atbilstošo diapazonu.


11.2. tabula

11.2. Apstrādes rūpniecība; ……… kopas segmenti ekonomisko datu vākšanai

Valsts LatvijaPP NP gads 2007


-----N


(1)-----

P

Plānotā paraugu

attiecība (1)-----

P/N*100 (%)




13.1. tabula

13.1. Plānotā starptautiskā koordinācija Valsts Latvija NP gads 2007

Sanāksme/seminārs/interkalibrēšana Vieta MēnesisDalībvalstu dalībnieku

skaits

Pamatota saskaņā ar

DCR

RCM Baltic Vēl jāpieņem lēmums Vēl jāpieņem lēmums 3 Jā

ICES Baltic zivju uzskaites darba grupa Vēl jāpieņem lēmums 2007. gada marts/aprīlis 2 Jā

RCM NAFO Vēl jāpieņem lēmums Vēl jāpieņem lēmums 2 Jā

ICES PGCCDBS Valeta, Malta Vēl jāpieņem lēmums 2 Jā

RCM NEAFC Vēl jāpieņem lēmums Vēl jāpieņem lēmums 2 Jā


Documents

· Web view5.1. Pārrēķina koeficienti Valsts Latvija NP gads 2007 Suga Uzrādīšana Pārrēķina koeficients Anquila anquila Veselas 1,00 Clupea harengus Veselas 1,00 Gadus morhua