1

Viesturs Celmiņš

03.10.2013. vcelmins@gmail.com

Diskusiju materiāls

Sarukšana. Resursu koncentrācija un pusslodzes pilsētas.

Ar attīstību visbiežāk saprotam iedzīvotāju skaita pieaugumu, tautsaimniecības intensifikāciju un

jaunu teritoriju labierkārtošānu. Savukārt teritorijas, apdzīvotības un ekonomiskās aktivitātes

sarukšana tiek uzskatīta par izņēmumu. Realitātē, vairāk kā puse (54%) no Eiropas pilsētām sarūk.i

Austrumeiropā šī tendence ir vēl izteiktāka (Skatīt 1.Attēlu)ii. Iedzīvotāji noveco, darbaspējīgie

emigrē labāka darba meklējumos. Atlikušie nereti neatbilst tirgus pieprasījumam. Sociālo

pakalpojumu klāsts sarūk, infrastruktūras uzturēšanas izmaksas pieaug. Pilsētas sāk darboties

pusslodzes režīmā. Sarukšana ir izplatītākais fenomens pat straujas urbanizācijas apstākļos.

Proti, attīstība klasiskā izpratnē noris vien nedaudzās pilsētās. Daudzas valstis šo jautājumu

pacēlušas plānošanas dienaskārtībā.iii

Piemēram, Vācijā tiek jautāts, ko “attīstība” nozīmē sarukšanas

kontekstā? Kā uzturēt infrastruktūru? Ko iesākt ar pamestām ēkām, neizmantotiem zemes resursiem?

Un kā novērst tālāku iedzīvotāju aizbraukšanu?iv

Cēloņi šiem procesiem ir dažādi un ģeogrāfiski

atšķirīgi. Visbiežāk minētie ir demogrāfiskā krīze, de-industrializācija, kā arī ražošanas pārcelšanās

citviet. Tomēr, pētījumi rāda, īsto cēloņu atrašana vēl negarantē risinājumu. Sarukšanu pavisam

novērst nav iespējams. To var tikai mazināt.

2

1.Attēls. Sarūkošo Eiropas pilsētu karte, 1998 -2008.

Minētās tendences pilnā mērā attiecas arī uz Latviju. Taču mūsu valstī tās apskatītas demogrāfisko

izmaiņu kontekstā. Kaut demogrāfija ir viens no svarīgākajiem sarukšanas aspektiem, tā jāskata arī

apdzīvotības, nodarbinātības un dzīves kvalitātes kontekstā. Sarukšanas realitāti Latvijā skaidri

apliecina reģionālo reformu skaits pēdējo 15 gadu laikā.

Lai izvērtētu sarukšanas iespaidu uz pilsētām un iespējamo reformu raksturu, ir vērts publiski

izvērtēt vairākus apsvērumus. Piemēram, kādas ir reģionālās reformas izredzes apvienot esošās

pašvaldības lielākos novados? Kā realitātē izveikt resursu koncentrāciju, ja četru gadu laikā neviena

no 119 pašvaldībām nav vēlējusies apvienoties brīvprātīgā kārtā?v Ja šī apvienošanās arī notiktu, kā

to izdarīt pārdomātā, ne stihiskā veidā? Visbeidzot, kādas ir mūsu iedzīvotāji nodarbinātības

perspektīvas kompaktākā Latvijā, ja zinām, ka lauksaimniecībasvi

, mežsaimniecības un pakalpojumu

sfēras strauji modernizējas?

Diskusiju jautājumi: Kā tieši plānot, dzīvot un strādāt kompaktāk?

Rīgā/Pierīgā 2012. gada sākumā bija 67% darbavietu izkliede, Zemgalē (8%), Kurzemē 10%,

Latgalē (9%) un Vidzemē (7%).vii

Rīgas un Pierīgas reģiona loma nenoliedzami pieaug. Bet kāda

nākotne gaida pārējo Latvijas teritoriju? Iespējamo reformu kontekstā, reģionu attīstība tiek saistīta

ar lielajām pilsetām. Viena no idejām ir koncentrēt resursus teritorijās ar augstāko attīstības

potenciālu un, citustarp, stiprināt pašvaldību rocību piesaistīt investīcijas. Lauku teritorijās,

savukārt, vēlams paaugstināt ekonomisko atdevi lauksaimniecībā.viii

Lai izvērtētu resursu

koncentrācijas politiku kā atbildi sarukšanai, vietā būtu vairāki jautājumi:

1. Ja zinam, ka sadarbības mehānismi Latvijā ir mazattīstīti, kā realitātē varētu izskatīties

resursu koncentrācija lielākos novados?

2. Kas notiks ar iedzīvotājiem, dzīves kvalitāti un sociālajiem pakalpojumiem mazāk

kompaktajās pusslodzes pilsētās?

3. Kādi instrumenti mums pieejami, lai nodrošinātu nodarbinātību kompaktākā Latvijā? Vai

mums nepieciešams pārejas posms?ix

Latvija, līdztekus citām valstīm Austrumeiropā, kļūst par augstu sociālo izmaksu sabiedrību.

Pārlieku liels optimisms būtu acīmredzamu faktu noliegšana. Tomēr sarūkoši reģioni un pilsētas

Eiropā nebūt negrasāsas atteikties no attīstības plānošanas. To apliecina neskaitāmu organizāciju

attīstības plāni (ESPON, CEMAT, Baltijas jūras valstu padome, HELCOM, VASAB utt), kuros

ietilpst arī Latvija. Jāsāk ar to, ka jāpārskata pats attīstības princips. Plānošanā jākļūst par sprīdi

pieticīgākiem. Pilsētu sarukšanas kontekstā nav iespējami strauji risinājumi. Plānošanas un

izpildvaras institūciju starpā nepieciešama cieša sadarbība. Šeit svarīga apņēmība rīkoties inovatīvā

un izlēmīgā kārtā. Visbeidzot, ņemot vērā pārmaiņu mērogu, šim jautājumam nepieciešams arī

kvalitatīvs dialogs ar iedzīvotājiem. Par to arī šajā pirmajā diskusiju ciklā, ko rīko Sorosa Fonds -

Latvija.

3

Atsauces

i Wiechmann, T. and Pallagst, K. M. (2012), “Urban shrinkage in Germany and the USA: A comparison of

transformation patterns and local strategies”. International Journal of Urban and Regional Research, 36: 261–

280.

ii Haase, A. (2013), “European cities between shrinkage and reurbanization. Impacts of urban trajectories on

sustainability and livability.” Research program Mobility, Segregation and Neighborhoods’ Change. Tartu:

14.03.2012

iii Vairāk skat. Kabisch (2012), Mykhnenko and Turok (2008), Haase (2013). Par politikas instrumentiem

pilsētu saraušanās kontekstā skatīt “7 EU FP project “Shrink Smart: The Governance of Shrinkage within a

European Context” (2009-2012; no. 225193; www.shrinksmart.eu)

iv Viens no populārākajiem darbiem par saraušanos ir Vācu pētnieka Filipa Osvalta (Philip Oswalt) projekts

par sarūkošām pilsētām (Shrinking Cities), kā arī “Sarūkošo Pilsētu Atlass”. Projekts norisinājās no 2002 -

2008.gadam un aptvēra gan Vāciju, gan citas rietumu valstis.. Tiešsaistē pieejams:

http://www.shrinkingcities.com/digital.0.html?&L=1 v Egle, I. “Cer saprecināt novadus”. Diena: 02.10.13. http://www.diena.lv/latvija/zinas/cer-saprecinat-

novadus-14027001

vi Latvijas Lauksaimniecības struktūrā vērojams augsts ekstensīvu ražotāju īpatsvars. Saskaņā ar publicēto

informāciju, 95 % no visām lauku saimniecībām Latvijā ir mazās saimniecības. Turklāt tikai 45% no visām

saimniecībām ražo produkciju tirgum un, rezultātā, nevar sevi uzturēt.

vii Viņķele, I (2013). “Cilvēkresursu efektīva izmantošana –nosacījums tautsaimniecības attīstībai un indivīda

labklājībai.” SAK, Rīga: 24.01.2013. (http://newsaki.awtech.lv/raksti/regioni/)

viii Kučinskis, M (2012). “Gudra Latvijas teritoriju izaugsme strauji mainīgajā pasaulē.” SAK darba grupas

“Policentriska attīstības veicināšana” starpziņojums. SAK, Rīga: 22.07.2012.

ix Lauku sarukšanas un teritorijas nodarbinātības pārmaiņu sakarā antropoloģes Cimdiņa un Raubiško retoriski vaicā: „Varbūt pašreizējos apstākļos, kad jaunu stabilu darbavietu būtisks pieaugums nav tik drīz gaidāms un kad nav gaidāms arī tūlītējs pašreizējo bezdarbnieku kvalifikācijas lēciens, „neredzamais darbs" jāatzīst tieši par to, kas tas ir, proti - par laukos palikušās (atlikušās) dzīves uzturētāju?" Kaša, R

(2013). Iesaknota saimniekosana un neredzamais darbs Latvijas laukos. 21.03.13. Ir.lv

http://www.ir.lv/en/2013/3/21/iesaknota-saimniekosana-un-neredzamais-darbs-latvijas-laukos