ViņaDievišķāŽēlastībaA.Č.BhaktivēdāntaSvāmīPrabhupāda

StarptautiskāsKrišnasapziņasbiedrībasdibinātājs-āčārja

CeļāpieKrišnasTaisnākaisceļšuzlaimi

Ikviensmeklēlaimi,betmēstāarīnezinām,kasirīstalaime.Mēszināmtikdaudzusstāstusparlaimi,tačudzīvēmēsredzamtikaidažuslaimīguscilvēkus.Tastādēļ,katikaidažicilvēkizina,kaīstaslaimespamatsirviņpuslaicīgāmlietām.Tāirīstalaime,kasaprakstītašajāgrāmatā.

Saturs

TaisnākaisceļšuzlaimiSvētovārdudaudzināšana–KrišnasiepazīšanasceļšRedzētKrišnuvienmērunvisurMuļķuceļiungudroceļiCeļšpretīVisaugstākajamPielikumiParautoruMeditācijaĒšanasjogaSanskritaizrunasrādītājs

TaisnākaisceļšuzlaimiIkviensmeklēlaimi,tačumēsnezinām,kādairīstālaime.Tikdaudzisludinalaimi,betpatiesībāirtikmazlaimīgucilvēku.Tasirtāpēc,katikmazcilvēkuzina,kaīstālaimemeklējamaārpusvisalaicīgā.ŠoīstolaimiBhagavad-gītāKungsKrišnaaprakstījaArdžunam.

Laimiparastiuztverarjutekļiem.Piemēram,akmenimnavjutekļu,untasnespējsajustnelaimi,neciešanas.Attīstītaapziņalaimiunciešanasvaruztvertspēcīgāknekāneattīstīta.Arīkokiemirapziņa,taču tānav īpašiattīstīta.Koki ilgu laikuvarstāvētvisdažādākajos laikaapstākļos, tačuviņinespējsajust ciešanas. Ja cilvēkam palūgtu nostāvēt kā kokam kādas trīs dienas vai pat mazāk, viņš tonespētu izciest. Tātad katra dzīvā būtne sajūt laimi vai ciešanas atbilstoši savas apziņas attīstībaspakāpei.

Laime,komēsredzammateriālajāpasaulē,navīstālaime.Jakādsjautātukokam:"Vaituesilaimīgs?",koks,javientasspētu,varētuteikt:"Jā,esesmulaimīgs,caurugadutestāvēdams.Esbauduvējuunsniegu, utt." Kokam tā var būt bauda, taču cilvēkam šāds baudas līmenis liksies ļoti zems. Pastāvdažāduveiduunpakāpjudzīvāsbūtnesunviņulaimesuzskatiunsajūtasirdažāduveiduunpakāpju.Dzīvnieksvarbūtredz,kānogalinacitudzīvnieku,tačupatsturpinagremotzāli,jonespējapjēgt,kaviņšvarbūtnākošais.Viņšdomā,kairlaimīgs,tačunākamajāmirklīpatsvartiktnogalināts.

Tādējādipastāvdažādaslaimespakāpes.Betkuratadirvisaugstākālaime?ŠrīKrišnaArdžunamsaka:

sukhamātyantikaṁyattadbuddhi-grāhyamatīndriyamvettiyatranacaivāyaṁsthitaścalatitattvataḥ

"Šajā prieka pilnajā stāvoklī (samādhi) cilvēks ir bezgalīgi pārpasaulīgi laimīgs un bauda sevi caurpārpasaulīgiemjutekļiem.Tadviņšvairsnekadnenovirzāsnopatiesības."(Bg.6.21.)

Budhiirsaprāts.Jacilvēksgribbaudīt,viņamjābūtsaprātīgam.Dzīvniekusaprātsnavattīstīts,tāpēcviņinevarbaudītdzīvitā,kātovarcilvēki.Mironimvarbūtganrokas,gandeguns,ganacis,gancitimaņuorgāni, bet viņšnespēj baudīt.Kāpēc? Ir aizgājusi baudītāja enerģija, garīgā dzirkstele, tāpēcķermenī vairs nav spēka. Jamēs kaut nedaudz saprātīgi aplūkosim šo jautājumu, tad redzēsim, kabaudītājsbijanevisķermenis,betgantajāesošāsīkāgarīgādzirksts.Cilvēksvardomāt,kaviņšbaudaarķermeniskajiemmaņuorgāniem,tačuīstaisbaudītājsirgarīgādzirksts.Šaidzirkstijvienmērpiemītspēja baudīt, taču tā ne vienmēr ir izpausta, to sedz materiālais miesas templis. Mēs to varamneapzināties, tačubezdvēselesķermenisnespēj justbaudu.Javīrietimdosmirušuskaistassievietesķermeni,vaiviņš topieņems?Nē, jogarīgādzirksts irpametusiķermeni.Tāne tikaibijabaudītājaķermenī,tāarīuzturējaķermeni.Kaddzirkstsaiziet,tadķermenissabrūk.

Tātadgaram,kasbauda, ir jābūtar jutekļiem, jokāgancitādi tasspēsbaudīt?Vēdasapstiprina,kagarīgādvēsele,kautarītāiratomalielumā,irīstābaudītāja.Dvēselinevarizmērīt,tačutasnenozīmē,katainavizmēru.Kādspriekšmetsmumsvarliktiesnelielāksparpunktiņu,varlikties,katamnavnegaruma, ne platuma, taču, paliekot to zemmikroskopa, mēs redzēsim, ka tam ir gan garums, ganplatums.Glužitāpatarīdvēseleiirsaviizmēri,tačumēstosnespējamuztvert.Jamēspērkamuzvalkuvaikādascitasdrēbes,tadtāsiršūtas,laiderētuķermenim.Garīgajaidvēseleiirjābūtarapveidu,jokā gan citādi ap to izaugtu atbilstošs materiālais ķermenis? Varam secināt, ka garīgā dzirksts navbezpersoniska.Tāirīstapersona.Dievsirīstapersona,ungarīgādzirkstele,kasirViņadaļiņa,arīirpersona. Ja tēvamirpersonībaun individualitāte, tad tā irarīdēlam. Ja tā irdēlam, tadmēsvaram

secināt,katāirtēvam.Kātadmēs,Dievadēli,varamapgalvot,kaesampersonībasunindividualitātes,untajāpašālaikāteikt,kamūsuTēvs,VisaugstaisKungs,navpersonībaunindividualitāte?

Atīndriyamnozīmē,kamums,pirmsvaramsajust īsto laimi, ir jāpaceļaspārimateriālajiem jutekļiem.Ramanteyogino'nantesatyānanda-cid-ātmani–jogi,kastiecaspēcgarīgāsdzīves,baudaprieku,vēršotiespieVirsdvēseles iekšienē. Janavpriekaunbaudas, tadkādaganjēgaciest tikdaudzraižu, laisavaldītujutekļus?Kādupriekubaudajogi,javiņiemjāuzņemastikdaudzraižu?Prieks,koviņigūst,irananta,bezgalīgs. Kā tas var būt? Garīgā dvēsele ir mūžīga, Visaugstais Kungs ir mūžīgs, tāpēc arī viņusavstarpējā mīlestība ir mūžīga. Kas ir patiesi saprātīgs, tas atturēsies no materiālā ķermeņanepastāvīgās jutekļu baudas unmeklēs baudu tikai garīgajā dzīvē. Garīgo dzīvi kopā ar VisaugstoKungusaucparrāsa-līlu.

Mēs bieži esam dzirdējuši par Krišnas rāsa-līlu ar Vrindāvanas ganu meitenēm. Tās nav parastasattiecības,kādasirstarpmateriālajiemķermeņiem.Tāirjūtuapmaiņacaurgarīgajiemķermeņiem.Laitoapjēgtu,irjābūtsaprātīgam,jomuļķis,kasnespējsaprastīstolaimi,meklētomateriālajāpasaulē.Irkādsindiešustāstsparcilvēku,kasnezināja,kādaizskatāscukurniedre.Viņamteica,kacurkurniedreir ļoti salda, kad to košļā. "Jā, bet kāda tad izskatās cukurniedre?" viņš jautāja. "Tā izskatās pēcbambusanūjas,"viņamkādspateica.Unšiscilvēkssākakošļātvisdažādākāsbambusanūjas.Vaitadviņštādāveidāvarējasajustcukurniedressaldumu?Glužitāpatmēscenšamiesiegūtlaimiunprieku,taču tas nav īstais prieks, jo tas ir laicīgs. Tas ir līdzīgs zibens atspīdumam, komēs varam redzētatplaiksnāmies debesīs. Īsumirkli tas var izskatīties pēc zibens, taču īstais zibens ir aiz tā. Cilvēkspatiesībānezina,kasirlaime,tāpēcnovirzāsnoīstāslaimes.

CeļšuzīstolaimiirKrišnasapziņasceļš.ArKrišnasapziņumēspakāpeniskivaramattīstītsavuīstosaprātuun,garīgiattīstoties,baudītgarīgu laimi. Jovairākmēsbaudāmgarīgu laimi, jovairākmēsatsakāmiesnomateriālāslaimes.EjotuzpriekšuAbsolūtāsPatiesībasizpratnē,mēsdabiskizaudējampieķeršanos viltus laimei. Un kāds ir iznākums, ja cilvēks tā vai citādi ir nonācis Krišnas apziņaslīmenī?

yaṁlabdhvācāparaṁlābhaṁmanyatenādhikaṁtataḥyasminsthitonaduḥkhenaguruṇāpivicālyate

"To ieguvis, viņš domā, ka lielāka ieguvuma nav. Šajā stāvoklī cilvēks ir pilnīgi nesatricināms patvislielākajāsgrūtībās."(Bg.6.22.)

Kad cilvēks sasniedz šo stāvokli, tad visi citi guvumi liekas niecīgi. Šajā materiālajā pasaulē mēscenšamiessasniegttikdaudzko–bagātību,sievietes,slavu,skaistumu,zināšanasutt.,bet,tikkomēsnonākamKrišnasapziņā,mēsdomājam:"Jā,nevienssasniegumsnavlielāksparšo."Krišnasapziņairtikspēcīga,ka,patnedaudztoizjutis,cilvēksvarizglābtiesnovislielākajāmbriesmām.TiklīdzcilvēkssākizjustKrišnasapziņasgaršu,tāviņamvisascitastāsaucamāsbaudaskļūstseklasunbezgaršīgas.Un,jacilvēksirstingrsKrišnasapziņā,tadpatvislielākāsbriesmasnespējviņusatraukt.Dzīvēirļotidaudzbriesmu,jomateriālāpasauleirbriesmuvieta.Mēscenšamiestoneredzētunsavasmuļķībasdēļcenšamiesšīmbriesmāmpielāgoties.Dzīvēvarbūtdaudzbriesmīgubrīžu,bet, jamēsvingrināmiesKrišnasapziņāungatavojamiesatgrieztiesmājās,atpakaļpieDieva, tadmumstienerūp. "Briesmasnākun iet, lai tās ir,"būsmūsuattieksme.Kamērcilvēks irmateriālistiskā līmenīunpielīdzinasevirupjajamķermenim,kasveidotsnoiznīcībaipakļautāmvielām,tikmēršādapielāgošanāsirļotigrūta.JovairākcilvēksattīstāsKrišnasapziņā,jovairākviņšatbrīvojasnoķermeniskiemapzīmējumiemunnošīmateriālāmudžekļa.

Šrīmad-Bhāgavatamā materiālo pasauli salīdzina ar milzīgu okeānu. Materiālā Visuma telpā peld

miljoniemunmiljoniemplanētu,unmēsvaramiztēloties,cikdaudzAtlantijasunKlusookeānutajāir.PatiesībāvissmateriālaisVisumsirlīdzīgsmilzīgambēduokeānam,dzimšanasunnāvesokeānam.Lai šķērsotu šo lieloneziņas okeānu, vajadzīga stipra laiva, un šī stiprā laiva irKrišnas lotospēdas.Mumstūlītjākāpjiekšāšajālaivā.Nedrīkstkavētiesundomāt,kaKrišnaspēdasirļotimazas.UzViņakājasbalstāsvissVisums. Ir teikts,ka tam,kas rodpatvērumupieViņapēdām,materiālaisVisumskļūstnenozīmīgāksparpeļķīti,kassakrājusiesteļapēdasnospiedumā.Šķērsotšādupeļķītinebūtnavgrūti.

taṁvidyādduḥkha-saṁyoga-viyogamyoga-saṁjñitam

"Tāirpatiesabrīvībanovisāmciešanām,kasrodassaskarsmēarmateriālo."(Bg.6.23.)

Mēsesamsapinušiesmateriālajāpasaulētāpēc,kanevaldāmpārjutekļiem.Jogasmērķisirvaldītpārjutekļiem.Jamumskautkāizdotossavaldītjutekļus,mēsvarētuvērstiespretīīstajai,garīgajailaimeiunpadarītsavusmūžusveiksmīgus.

saniścayenayoktavyoyogo'nirviṇṇa-cetasāsaṅkalpa-prabhavānkāmāṁstyaktvāsarvānaśeṣataḥmanasaivendriya-grāmaṁviniyamyasamantataḥśanaiḥśanairuparamedbuddhyādhṛti-gṛhītayāātma-saṁsthaṁmanaḥkṛtvānakiñcidapicintayetyatoyatoniścalatimanaścañcalamasthiramtatastatoniyamyaitadātmanyevavaśaṁnayet

"Jogasceļšjāietarnoteiktībuunticību,unnedrīkstnovirzītiesnotā.Jāatmetpilnīgivisasmateriālāsvēlmes, kas dzimušas no neīstā "es", un ar prātu pilnīgi jāsavalda jutekļi. Ar pilnīgas pārliecībasstiprinātusaprātupakāpeniski,solipasolimjānonāktransā.PrātsjāvēršvienīgiuzPatībuunneuzkocitu. Lai kur arī prāts savas svaidīgās un nepastāvīgās dabas dēļ neaizklīstu, tas noteikti jāatvedatpakaļPatībasvarā."(Bg.6.24.-26.)

Prātsvienmēr iruzbudināts.Dažkārt tas ietuzvienupusi,dažkārtuzcitu.Betar jogumēsburtiskiaizvelkamprātupieKrišnasapziņas.PrātsmaldāspromnoKrišnasapziņasuztikdaudziemārējiempriekšmetiem,jotāmēsesamdarījušikopšneatminamiemlaikiem,dzīvipēcdzīves.TādēļsākumāvarbūtļotigrūtivērstsavuprātuKrišnasapziņā,tačuvisasšīsgrūtībasirpārvaramas.

Prāts ir satraukts, navvērstsuzKrišnu, tādēļ tas ietnovienasdomasuzotru.Piemēram, strādājotmūsuatmiņābezkādaredzamaiemeslapēkšņivaruzpeldēttas,kasnoticispirmsdesmit,divdesmit,trīsdesmitvaipatčetrdesmitgadiem.Šīsdomasnāknozemapziņas,tāsnākvisulaiku,untāpēcprātsvienmēr ir satraukts. Jamēs saviļņojam ezeru vai dīķi, tad visas duļķes no dibenauzpeld virspusē.Glužitāpat,kadprātssatraucas,nozemapziņasuzpelddaudzasjodaudzasdomas,kasglabājušāsturgadiem ilgi. Jamēs dīķi nesaviļņojam, duļķes nogulstas dibenā. Šis jogas paņēmiens ir līdzeklis, arkuruvarnomierinātprātuundomas.Tādēļirtikdaudzlikumuunierobežojumu,kuriemjāseko,laiatturētu prātu no uztraukuma. Ja mēs sekojam likumiem un ierobežojumiem, prāts pakāpeniskipakļaujas. Ir tik daudz "nedari" un tik daudz "dari", un, ja cilvēks nopietni vēlasmācīt prātu, tie irjāievēro.Jacilvēkuvadauntumi,vaitadiriespējams,kavarēssavaldītviņaprātu?Japrātsgalugalā

būsapmācītstā,katasnedomāsneparkocitukāvienīgiparKrišnu,tassasniegsmieruunapklusīs.

praśānta-manasaṁhyenaṁyoginaṁsukhamuttamamupaitiśānta-rajasaṁbrahma-bhūtamakalmaṣam

"Jogs,kuraprāts ir stingrivērstsuzMani,noteikti sasniedzaugstāko laimespilnību.Viņš stāvpārikaislībām, apzinās, ka īpašībās ir vienāds ar Visaugstāko, un atbrīvojas no visu agrāko darbupretdarbībām."(Bg.6.27.)

Prātsvienmērizgudrolaimespriekšmetus.Esvienmērdomāju:"Tasmanipadarīslaimīgu,"vai"Lūk,tasmanipadarīslaimīgu.Laimeiršeit.Laimeirtur."Tādāveidāprātsvedmūs,kurvientamiegribas.Tovarsalīdzinātarbraukšanuratos,kuros iejūgtszirgsbez iemauktiem.Mēsnespējamnekovadīt,mēsvaram tikai šausmās sēdētunbezpalīdzīgi skatīties.Tikkoprāts irnodarbinātsKrišnasapziņasceļā,itīpašiHarēKrišna,HarēKrišna,KrišnaKrišna,HarēHarē,HarēRāma,HarēRāma,RāmaRāma,HarēHarēdaudzināšanā,tāmežonīgieprātazirgipamazāmsākpakļauties.Mumskatrusavasdzīvesmirkli jāveltīkalpošanaiKrišnam,untadmēsvarēsimnoturētnemierīgounnepaklausīgoprātu, laitasnevilktumūsnovienapriekšmetauzotruveltīgoslaicīgāsmateriālāspasauleslaimesmeklējumos.

yuñjannevaṁsadātmānaṁyogīvigata-kalmaṣaḥsukhenabrahma-saṁsparśamatyantaṁsukhamaśnute

"Stingrssevī,brīvsnovisasmateriālāsnetīrībasjogssaskarsmēaraugstākoapziņusasniedzaugstākolaimespilnību."(Bg.6.28.)

Kas seviveltījisKrišnam, toaizstāvKrišna. Jakādsnonākgrūtībās, aizstāvisviņu izglābj.Kā teiktsBhagavad-gītā,Krišnairīstsdraugskatraidzīvaibūtnei,unmumsjāatjaunosavadraudzībaarViņu.Draudzībuvaratjaunot,ejotKrišnasapziņasceļu.NodarbojotiesarKrišnasapziņu, laicīgāskaislībupilnāsvēlmesapstāsies.ŠīskaislībupilnāsvēlmesšķirmūsnoKrišnas.Krišnairmūsosungaida,kadmēs pievērsīsimies Viņam, bet mēs esam pārāk aizņemti, jo kaislīgi ēdam materiālo vēlmju kokaaugļus.Šaikaislīgajaivēlmeibaudītaugļusirjābeidzas,mumsjāapzināssavsīstais"es",jāapzinās,kamēsesamBrahmans,tīrsgars.

Svētovārdudaudzināšana–KrišnasiepazīšanasceļšHarēKrišna,HarēKrišna,KrišnaKrišna,HarēHarē,HarēRāma,HarēRāma,RāmaRāma,HarēHarē.Tā ir pārpasaulīga skaņa. Tā mums palīdz no prāta spoguļa notīrīt putekļus. Pašlaik mūsu prātaspoguliklājtikdaudzmateriāluputekļu,cikputekļuunkvēpuirŅujorkasOtrajāavēnijā,kurtieklājvisu,jopašoielunemitīgibraucmašīnas.Mēsvisulaikumateriālidarbojamies,tāpēcmūsuprātatīrospogulibiezākārtāklājputekļi,unmēsnespējamnekosaredzēt.Šīpārpasaulīgāskaņa(HarēKrišnasmantra)notīraputekļusundodmums iespēju skaidri redzēt savu īsto, dabisko stāvokli.Tikkomēsnonākamlīdzsapratnei:"Esneesmušisķermenis.Esesmugarīgadvēsele,unapziņairmanispazīme,"tā spējam izjust īstu laimi. Harē Krišnas daudzināšanas gaitā, attīroties apziņai, pazūd visas mūsumateriālās ciešanas. Pār materiālo pasauli vienmēr liesmo uguns, un visi cenšas to nodzēst, taču,kamēr mums nav tīras apziņas, garīgās dzīves, tikmēr nav iespējams nodzēst šo materiālās dabasciešanuuguni.

ViensnoKungaKrišnasatnākšanasmērķiemšajāmateriālajāpasaulē irmateriālāsesamībasugunsnodzēšanavisāsdzīvajāsbūtnēs,dodotviņāmdharmu.

yadāyadāhidharmasya

glānirbhavatibhārataabhyutthānamadharmasyatadātmānaṁsṛjāmyahamparitrāṇāyasādhūnāṁvināśāyacaduṣkṛtāmdharma-saṁsthāpanārthāyasambhavāmiyugeyuge

"Bharatas pēcteci, ja kādreiz kaut kur pagrimst reliģija unpārsvarugūst bezdievība, tadEs ierodosPats. Lai atpestītu dievbijīgos, iznīcinātu neliešus un atjaunotu reliģijas principus, Es Pats atnākulaikmetupēclaikmeta."(Bg.4.7.-8.)

Šajāpantāirvārds"dharma".Šovārdutulkodažādi.Dažkārttotulkokā"ticība",betsaskaņāarVēdurakstiem dharma nav ticība. Ticība var mainīties, bet dharmu nevar izmainīt. Ūdens ir un paliekšķidrs. Ja to pārvērš, piemēram, sasaldē, tas vairs nav savā dabiskajā stāvoklī. Ciets tas ir tikainoteiktos apstākļos. Mūsu dharma jeb dabiskais stāvoklis ir tāds, ka mēs esam Visaugstākāneatņemamasdaļiņas,tāpēcmumssavaapziņairjāsavienoarVisaugstāko,tājāpakļaujViņam.

Stāvoklis,kurāmumspārpasaulīgi jākalpoVisaugstajamVeselumam,materiālāssaskarsmesdēļ tieknepareiziizmantots.Kalpošanairmūsudabiskāstāvokļasastāvdaļa.Visiirkalpi,neviensnavkungs.Katrskādamkalpo.Kautarīprezidentarokāsvarbūtvisaizpildvaravalstī,viņštomērkalpovalstij,un,kadviņapakalpojumivairsnavvajadzīgi,valstsviņuatbrīvo.Domātparsevi:"Esvaldupārvisu,koredzu,"irmaija,maldi.Materiālajāapziņāmūsukalpošanatieknepareiziizmantota,joslēpjaszemdažādiem apzīmējumiem. Kad no prāta spoguļa tiek noslaucīti putekļi, mēs spējam redzēt sevipatiesajāstāvoklī–kaesammūžīgiKrišnaskalpi.

Nevajag domāt, ka kalpošana materiālajā pasaulē un kalpošana garīgajā gaisotnē neatšķiras. Mēsvaram,bailēsdrebot,domāt:"Vaitadesarīpēcatbrīvesbūšukalps?"Tastāirtāpēc,kamēszinām,kabūtparkalpumateriālajāpasaulēnavsevišķipatīkami,tačupārpasaulīgākalpošanaircitāda.Garīgajāvalstībā kalps neatšķiras no kunga. Šeit, protams, atšķirība ir, bet absolūtajā pasaulē viss ir viens.Piemēram, Bhagavad-gītā mēs varam izlasīt, ka Krišna kļuva par Ardžunas kalpu un kaujas ratuvadītāju.SavādabiskajāstāvoklīArdžunairKrišnaskalps,tačuKungsreizēmizturastā,kakļūstparsavakalpakalpu.Tāpēcmumsjābūtuzmanīgiem,laiuzgarīgovalstībuneattiecinātumateriālistiskasdomas.Viss,komēsmateriāliesampieredzējuši,irtikaiizkropļotsgarīgāsdzīveslietuatspulgs.

Kadmūsudabiskaisstāvoklisjebdharmamatērijasradītāpiesārņojumadēļpagrimst,tadDievsKungsvainuatnākPatskāavatārs,vaiarīatsūtakādunoSaviemtuvākajiemkalpiem.KungsJēzusKristussevi sauca par Dieva dēlu, un tādējādi viņš ir Visaugstā pārstāvis. Arī Muhameds sevi sauca parVisaugstāKungakalpu.Jamēsnovirzāmiesnodabiskāstāvokļa,tadDievsKungsvainuatnākPats,vaisūtaSavupārstāvi,laipaziņotumums,kādsirdzīvāsbūtnesīstenaisstāvoklis.

Tāpēcnedrīkstkļūdītiesundomāt,kadharmairkautkādaradītaticība.Būtībādharmuvispārnevaratdalīt no dzīvās būtnes. Tā dzīvajai būtnei piemīt kā saldums cukuram, kā sāļums sālij, kā cietībaakmenim. To nekādā gadījumā nevar atdalīt. Dzīvās būtnes dharma ir kalpošana, un nav grūtisaskatīt, ka katrai būtnei ir tieksme kalpot sev vai citiem. Kā kalpot Krišnam, kā izkļūt nomateriālistiskās kalpošanas, kā iegūt Krišnas apziņu un atbrīvoties no materiālistiskajiemapzīmējumiem–visušozinātniKrišnamācaBhagavad-gītā.

Vārds "sādhu" iepriekš apskatītajā pantā, kas sākas ar paritrāṇāya sādhūnām, norāda uz svētu cilvēku.Svēts cilvēks ir pacietīgs, ļoti labs pret visiem, viņš ir visu dzīvo būtņu draugs un nevienam navienaidnieks,viņšvienmērirmierīgs.Irdivdesmitsešassvētacilvēkapamatīpašības,unBhagavad-gītā(9.30.)mēsvaramizlasītšāduKrišnasvērtējumu:

apicetsu-durācārobhajatemāmananya-bhāksādhurevasamantavyaḥsamyagvyavasitohisaḥ

"Cilvēksvarizdarītpatvissliktākodarbu,bet,javiņšgarīgikalpoMan,tadviņšuzskatāmsparsvēto,joietpareizoceļu."

Pasaulīgajā līmenī tas, kasvienam irmorāls, citam ir amorāls, unkas ir amorāls vienam, irmorālscitam. Hinduisti uzskata vīna dzeršanu par amorālu, bet rietumu pasaulē vīna dzeršana netiekuzskatīta par amorālu, jo tā ir parasta lieta. Tātad morāle ir atkarīga no laika, vietas, apstākļiem,sabiedriskā stāvokļa utt. Taču jebkurā sabiedrībā ir morālā un amorālā jēdzieni. Šajā pantā Krišnauzsver, ka cilvēks, pat, ja viņšnodarbojas ar amorālām lietām, bet tajāpašā laikāpilnīgi irKrišnasapziņā,iruzskatāmsparsādhujebsvēto.Citiemvārdiemsakot,kautarīcilvēkamvarbūtkādiamorāliparadumi,joviņšagrākbijissaistītsaramorāliemcilvēkiem,bet,javiņšpilnīgiirKrišnasapziņā,šieparaduminavuzskatāmiparnozīmīgiem.Jebkurāgadījumā,jacilvēksiegūstKrišnasapziņu,tadviņšpamazāmattīrāsunkļūstpar sādhu. Jovairākcilvēks izkopjKrišnasapziņu, jomazākpalieksliktuparadumu,unviņšsasniedzsvētāpilnību.

Šeitvietāirstāstsparzagli,kasdevāssvētceļojumāuzsvētupilsētu,unceļāviņšuncitisvētceļniekipanaktiapmetāsviesnīcā.Zaglissavāzagļaprātāsākadomāt,kānozagtcitusvētceļniekusomas,bettad iedomājās: "Es tačuejusvētceļojumā,un tānugannav īstā reizezagšanai.Nē,nē,esnezagšu."Tomērparadumsbijatikspēcīgs,kazaglisnevarējanovaldītsavusnagus.Viņšpaņēmasomuvienamunnolikatocitāvietā,tadpaņēmasomuotramunnolikavēlcitāvietā.Tāviņšvisunaktipārvietojasomas no vienas vietas citā, bet sirdsapziņa neļāva neko paņemt.No rīta visi svētceļnieki piecēlās,sākameklētsavassomasunnevarējatāsatrast.Sacēlāslielsstrīds,tačupamazāmvienspēcotraviņiatradasavassomas,kasbijanoliktasdažādāsvietās.Kadvisisomasbijaatraduši,zaglispaskaidroja:"Cienījamiekungi,esesmuzaglis.Naktīsesesmupieradiszagt, tāpēcesgribējukautkonozagtnojūsusomām,betpadomāju,kamēsejamuzsvētuvietu,tāpēczagtnedrīkst.Tadesatļāvosnedaudzpārvietotjūsusomas,parkolūdzupiedošanu."Lūk,kāizpaužassliktsparadums.Cilvēksvairsnegribzagt,taču,javiņširparadistodarīt,dažreiztoarīizdara.TādēļarīKrišnasaka,kacilvēks,kasnolēmisatmest amorālos paradumus un izkopt Krišnas apziņu, ir uzskatāms par sādhu, pat, ja agrākoparadumu vai kādas nejaušības dēļ viņš tomēr paklūp. Nākamajā pantā (Bg. 9.31.) mēs lasām, kaKrišnasaka:

kṣipraṁbhavatidharmātmāśaśvac-chāntiṁnigacchatikaunteyapratijānīhinamebhaktaḥpraṇaśyati

"Viņšātrikļūst taisnaisunsasniedzmūžīgumieru.Kuntīdēls!Paziņodroši,kaMansbhaktanekadneietbojā."

Šeit Krišna pavēsta, ka tas, kas sevi uzticējis Krišnas apziņai, pavisam īsā laikā kļūst svēts. Jamēsizslēdzam elektrisko ventilatoru, ventilators vēl turpina griezties, kaut arī strāva jau izslēgta, bet irskaidrs, ka tas tūlīt apstāsies. Līdzkomēs patveramies pieKrišnas lotospēdām,mēs izslēdzam savukarmiskodarbību,un,kautarīšīdarbībavarvēlturpinātgriezties,jāsaprot,katāātrimazināsies.KaspieņemKrišnasapziņu,tamvairsnavatsevišķijāpūlaskļūtparlabucilvēku.Lūk,kātasir.Visaslabāsīpašības atnāk pašas par sevi. Šrīmad-Bhāgavatamā teikts, ka tas, kas sasniedz Krišnas apziņu,vienlaicīgiirieguvisvisaslabāsīpašības.Nootraspuses,jacilvēkamnavDievaapziņas,betirdaudzlabu īpašību, šīs labās īpašības uzskatāmas par veltīgām, jo viņš nekādā veidā nav pasargāts nonevēlamas darbības. Ja cilvēkam nav Krišnas apziņas, viņš šajā materiālajā pasaulē noteikti izdara

kāduļaunumu.

janmakarmacamedivyamevaṁyovettitattvataḥtyaktvādehaṁpunarjanmanaitimāmetiso'rjuna

"Ardžuna! Kas zina Manas atnākšanas un darbības pārpasaulīgumu, tas, atstājis ķermeni, vairsnepiedzimstšaimateriālajāpasaulē,betsasniedzManumūžīgomājvietu."(Bg.4.9.)

Uzdevums,kuruizpildītierodasKrišna,irpaskaidrotstālāk.KadViņšatnākarkāduuzdevumu,Viņšveicarīkādudarbību.Protams,irtādifilozofi,kasnetic,kaDievsierodaskāavatārs.Viņisaka:"KādēļganDievambūtu jānākuz šopūstošopasauli?"TačunoBhagavad-gītasmēsuzzināmkautkocitu.Mums vienmēr jāatceras, ka Bhagavad-gīta ir svētie raksti, un viss, kas Bhagavad-gītā teikts, irjāpieņem, citādi nav nekādas jēgas to lasīt. Gītā Krišna saka, ka Viņš ir atnācis kā avatārs aruzdevumu,un,izpildotuzdevumu,Viņšveicdarbību.Mēs,piemēram,redzam,kaKrišnadarbojaskākaujas ratuvadītājs, betArdžunadažādāveidādarbojasKurukšētras kaujas laukā.Kara laikā vienscilvēks vai nācija var nostāties otra cilvēka vai nācijas pusē, tāpat arī Kungs Krišna kaujas laukānostājāsArdžunaspusē.PatiesībāKrišnanekadnav labākspretkāduvienucilvēkuunsliktākspretcitu,betārējiliekas,katastāir.Tačušāduattieksminekadnevajagsaprastlaicīgānozīmē.

VēlKrišnašajāpantāuzsver,kaViņaatnākšanamateriālajāpasaulē irpārpasaulīga.Vārds"divjam"nozīmē"pārpasaulīgs".Viņadarbībunekādāziņānevarnosauktparparastu.PatšodienIndijāaugustabeigāscilvēkineatkarīginoreliģiskāskopassvinKrišnasdzimšanasdienu,tāpatkārietumupasaulēsvinZiemassvētkus,JēzusKristusdzimšanasdienu.KrišnasdzimšanasdienusaucparDžanmāštamī,unšajāpantāKrišna,runādamsparSavudzimšanu,lietovārdu"džanma".Irdzimšana,untāpēcirarīnoteikta darbība. Krišnas dzimšana un darbība ir pārpasaulīga, un tas nozīmē, ka tā nav parastādzimšanaundarbošanās.Var rasties jautājums, kāpēcViņadarbība ir pārpasaulīga?Viņš ir dzimis,ViņškopāarArdžunupiedalījāskaujā,Viņam ir tēvs,kuru saucparVasudēvu,unmāteDēvakī, irģimene – kur tad slēpjas pārpasaulīgums? Krišna saka: evaṁ yo vetti tattvataḥ – mums ir patiesībājāizprotViņadzimšanaundarbība.KadcilvēkspatiešāmzinaKrišnasdzimšanuundarbošanos, tadiznākums iršāds: tyaktvā dehaṁ punar janma naitimām eti so 'rjuna–atstājismateriāloķermeni,viņšvairsnepiedzimst,bet taisnāceļāaizietpieKrišnas.Tasnozīmē,kaviņškļūstparatbrīvotudvēseli.Viņšaizietuzmūžīgogarīgovalstībuunsasniedzsavudabiskostāvokli,kaspilnssvētlaimes,zināšanuunmūžības.Visutovarsasniegt,japatiesizinaKrišnasdzimšanasundarbošanāspārpasaulīgumu.

Parasti, jakādsaizietnovienaķermeņa, tadviņamir jāpieņemcitsķermenis.Būtņudzīve turpināstikaitāpēc,kaviņasmainavienuķermeniskoietērpupretcitu;notiekdvēselespārceļošanasaskaņāarviņudarbiem.Pašlaikmēsvarbūtdomājam,kašismateriālaisķermenisirmūsuīstaisķermenis,tačutasirapģērbs.Patiesībāmumsir īstaisķermenis,garīgaisķermenis.Salīdzinotardzīvāsbūtnesīsto,garīgo ķermeni, materiālais ķermenis ir virspusējs. Kad šis materiālais ķermenis kļūst vecs unnovalkājasvaiarīkadtopadaranederīgukādsnelaimesgadījums,mēs tonoliekampiemalasglužitāpatkānosmērētuvaisaplēstuuzvalkuunpaņemamcitumateriāloķermeni.

vāsāṁsijīrṇāniyathāvihāyanavānigṛhṇātinaro'parāṇitathāśarīrāṇivihāyajīrṇānyanyānisaṁyātinavānidehī

"Cilvēksnoģērbjvecāsdrānasunietērpjasjaunās;arīdvēsele,pametusivecosunnederīgosmateriālosķermeņus,ieietjaunos."(Bg.2.22.)

Sākumāķermenisirzirņalielumā,tadtaskļūstparzīdaini,parbērnu,parpusaudzi,parjaunieti,par

pieaugušucilvēkuunvecucilvēku,ungalugalātaskļūstnederīgs,dzīvābūtnetoapmainapretcituķermeni.Tāpēcķermenisvienmērmainās,unnāveirtikaimūsuķermeņagalējāizmaiņa.

dehino'sminyathādehekaumāraṁyauvanaṁjarātathādehāntara-prāptirdhīrastatranamuhyati

"Kāiemiesotādvēselešajāķermenīpārietnobērnībasuzjaunībuunvecumu,tāarīnāvesbrīdīviņapārietcitāķermenī.Seviapzinājušosdvēselišādasizmaiņasnemaldina."(Bg.2.13.)

Ķermenismainās,bettāiemītniekspalieknemainīgs.Zēnsizaugparvīrieti,betdzīvābūtneķermenīnemainās.Patība,kasirzēnā,neaizietprojām.Arīmedicīnaszinātnepiekrīt,kamateriālaisķermeniskatrubrīdimainās.Dzīvāsbūtnestasnemulsina,ungluži tāpatapskaidrotadvēseleneapjūk,kadarķermeni nāves brīdī notiek pēdējā pārmaiņa. Taču cilvēks, kas neizprot lietu īsto būtību, sēro.Materiālā stāvoklīmēs to vien darām, kā visu laikumaināmķermeņus. Tā irmūsu slimība.Unnevienmērmēs savuķermeni apmaināmpret cilvēkaķermeni.Mēs to varamapmainīt pret dzīvniekaķermenivaipadievaķermeni–tas iratkarīgsnomūsudarbiem.SaskaņāarPadmaPurānuir8400000dzīvībasveidu.Nāvesbrīdīmēsvaramieietjebkurānotiem.TačuKrišnaapsola,katas,kaspatiesizinaViņadzimšanuundarbību,tiekatbrīvotsnošīpārceļošanasriteņa.

Un kā var patiešām saprast Krišnas dzimšanu un darbību? Tas paskaidrots Bhagavad-gītasastoņpadsmitajānodaļā:

bhaktyāmāmabhijānātiyāvānyaścāsmitattvataḥtatomāṁtattvatojñātvāviśatetad-anantaram

"SaprastDievaAugstākoPersonībutādu,kādsViņšir,vartikaiargarīgokalpošanu.Un,kadcilvēksaršādukalpošanupilnīgiapzināsVisaugstoKungu,tadviņšvarieietDievavalstībā."(Bg.18.55.)

Šeitatkal lietotsvārds tattvataḥ, "patiesībā".ZinātniparKrišnupatiesībāvar izprast, tikaikļūstotparbhaktu.Kasnavbhakta,kasnetiecaspēcKrišnasapziņas,tasnespējtosaprast.Vēl,ceturtāsnodaļassākumā, Krišna sakaArdžunam (Bg. 4.3.), kaViņš šo seno jogas zinātnimācaArdžunam, jo tas ir"MansbhaktaunMansdraugs".KasBhagavad-gītuirizstudējisakadēmiski,tamKrišnaszinātneirunpaliekmīkla.Bhagavad-gītanavtādagrāmata,kovarnopirktgrāmatnīcāunsaprastarizglītotuprātu.Ardžunanebijanediženszinātnieks,nevēdāntists,ne filozofs,nebrāhmans,ne cilvēksatsacīšanāskārtā.Viņšbijaģimenesgalvaunkaravīrs.TomērKrišnaizvēlējāsviņuparcienīgusaņemtBhagavad-gītuunkļūtparpirmoautoritātimācekļupēctecībā.Kāpēc?"Tāpēc,katuesiMansbhakta."Lūk,kasnepieciešams,laisaprastuBhagavad-gītu,kādatāir,unKrišnu,kādsViņšir,–jāiegūstKrišnasapziņa.

KastadirKrišnasapziņa?Tāirprātaspoguļaattīrīšananoputekļiem,daudzinotHarēKrišna,HarēKrišna, Krišna Krišna, Harē Harē, Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē. Daudzinot šomantru un klausoties Bhagavad-gītu, mēs varam pakāpeniski sasniegt Krišnas apziņu. Īśvaraḥ sarva-bhūtānām –Krišnavienmēr irmūsu sirdī.Ķermeņakokā sēžganVirsdvēsele, ganatsevišķādvēsele.Atsevišķādvēsele (džīva)ēdkokaaugli,betVirsdvēsele (Paramātma) tovēro.Kadatsevišķādvēseleuzsāk garīgi kalpot un pakāpeniski sāk sevī attīstīt Krišnas apziņu, tad Virsdvēsele, kas atrodasiekšpusē, sāk palīdzēt tai no prāta spoguļa notīrīt visus putekļus un sārņus. Krišna ir visu svētocilvēkudraugs,uncenšanās iegūtKrišnasapziņu ir svēta lieta. Šravanamkīrtanam–daudzinotunklausoties cilvēks var nonākt līdz Krišnas zinātnes un Pašai Krišnas izpratnei. Un, sapratis Krišnu,cilvēksnāvesbrīdī tūlītvaraizietuzViņamājvietugarīgajāvalstībā.GarīgāvalstībaBhagavad-gītā(15.6.)aprakstītašādi:

natadbhāsayatesūryonaśaśāṅkonapāvakaḥyadgatvānanivartantetaddhāmaparamaṁmama

"Manuaugstākomājvietuneapgaismonesaule,nemēness,nekādamākslīgagaisma.Kastosasniedz,tasnekadvairsneatgriežasmateriālajāpasaulē."

Materiālā pasaule ir tumša, tāpēc mums ir nepieciešama saule, mēness un elektrība. Vēdas mumsiesakanepalikttumsā,betpārceltiesuzgaismasvalstību,garīgovalstību.Vārdiem"tumsaspasaule"irdivasnozīmes.Tienetikainozīmēpasaulibezgaismas,betarīpasauli,kaspildītaarneziņu.

VisaugstajamKungamirneskaitāmasenerģijas.Viņšneatnākuzšopasaulidarītdarbu.Vēdāsteikts,kaVisaugstajamKungamnekasnavjādara.ArīBhagavad-gītā(3.22.)ŠrīKrišnasaka:

namepārthāstikartavyaṁtriṣulokeṣukiñcananānavāptamavāptavyaṁvartaevacakarmaṇi

"Prithasdēls,visās trijāsplanētusistēmāsnavnekā tāda,kasManbūtu jādara.Esnekānevēlos,unMannekānevajag–untomērEsdarbojos."

Tāpēc ir aplami domāt, ka Krišnam būtu jānāk uz šo materiālo pasauli un tik daudz kas jādara.NeviensnavlīdzīgsKrišnam,neviensnavlielāksparViņu,Viņam,protams,irvisaszināšanas.Viņam,lai iegūtu zināšanas, nav jāuzņemas grūtības, Viņam nekad nav jāsaņem zināšanas vai jāsasniedzzināšanas. Visos laikos un visos apstākļos Viņš ir pilnīgi zinošs. Viņš varēja stāstīt Bhagavad-gītuArdžunam,betneviensnekadnebijamācījisBhagavad-gītuViņam.KassaprotKrišnasstāvokli, tamvairs nav jāatgriežas materiālajā pasaulē, dzimšanas un nāves ritenī. Mēs atrodamies maldu varā,tāpēc izšķiežam savus mūžus, lai pielāgotos materiālajai gaisotnei. Cilvēka dzīve nav tam domāta.Cilvēkadzīvedomāta,laisaprastuKrišnaszinātni.

Mumsirdažādasmateriālāsvajadzības:vajadzībaēst,kopoties,gulēt,aizsargātiesungūtjutekliskasbaudas. Šīs vajadzības cilvēkiem un dzīvniekiem ir kopējas. Dzīvnieki ir aizņemti ar šo jautājumurisināšanu, un, ja arī mēs nodarbojamies tikai ar to risināšanu, tad ar ko ganmēs atšķiramies nodzīvniekiem?Tačucilvēkamirvēlkādasīpašasspējas,arkurāmviņšvarattīstītpārpasaulīgoKrišnasapziņu, bet, ja viņš tās neizmanto, tad viņš ir pieskaitāmsdzīvniekiem.Mūsdienu civilizācija pārākdaudzdomāparizdzīvošanasjautājumiem,untasirtrūkums.Mēsesamgarīgasbūtnes,tāpēcmūsupienākums ir izraut sevi no dzimšanas un nāves pinekļiem. Jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nepalaistugarām to īpašo izdevību, ko dod cilvēka mūžs. Šrī Krišna atnāk Pats, lai dotu Bhagavad-gītu unpalīdzētumums iegūtDievaapziņu.Tik tiešām,patimateriālāpasaulemumsdota tādēļ, laimēs toizmantotu šīs apziņas attīstīšanai. Ja, saņemot šo izdevību, šo cilvēciskās dzīves dāvanu, toneizmantojamKrišnasapziņasattīstībai,tadretoizdevībupalaižamgarām.Attīstītapziņuvarpavisamvienkārši:śravaṇamkīrtanam–klausotiesundaudzinot.Navjādaranekascits,kātikaijāklausās,un,jarūpīgiklausīsimies,apgaismībanoteiktiatnāks.Krišnanoteiktipalīdzēs,joViņširmūsos.Mumstikaijāpapūlasunjāveltītamnedaudzlaika.Mumsnevajagneviena,kasprasītu,vaiejamuzpriekšuvaine.Mēstozināsimpaši,tāpatkāizsalciscilvēksēdotjūt,kasātīgamaltīteapmierinaviņaizsalkumu.

ĪstenībāKrišnas apziņas jeb sevis apzināšanās ceļš nav īpaši grūts. Krišna Bhagavad-gītā tomācījaArdžunam,un,jamēssapratīsimBhagavad-gītu,kātosaprataArdžuna,mumsnebūsgrūtinonāktlīdzpilnībai.Bet,jamēģināsimskaidrotBhagavad-gītusaskaņāarsavupasaulīgo,akadēmiskodomāšanu,tadvisusabojāsim.

Kājauiepriekštikateikts,HarēKrišnasdaudzināšanairpaņēmiens,kasnoprātaspoguļanotīravisus

netīrumus, kas tur sakrājušies materiālas saskarsmes dēļ. Lai atjaunotu Krišnas apziņu, navnepieciešama ārējā palīdzība, jo Krišnas apziņa jau dus patībā. Īstenībā tā ir patības īpašība. Ar šopaņēmienumums tā tikai jāizsauc.Krišnas apziņa irmūžīga. Tā navnekāda doktrīna vai ticējumukopa,kosludinakautkādaorganizācija.Tāirvisāsbūtnēs,vienalga,vaitiebūtudzīvniekivaicilvēki.Kad Kungs Čaitanja Mahāprabhu aptuveni pirms piecsimts gadiem gāja cauri džungļiemDienvidindijā,ViņšdziedājaHarēKrišna,unvisidzīvnieki–tīģeri,ziloņi,brieži–pievienojāsViņamun,skanotsvētajamvārdam,dejoja.Tas,protams, iratkarīgsnodaudzināšanas tīrības.Betar laiku,turpinotdaudzināšanu,mēsnoteiktiattīrīsimies.

RedzētKrišnuvienmērunvisurKrišnamums rāda, kā ikdienas dzīvē iegūtKrišnas apziņu.Mumsnevajag ne pārtraukt pildīt savupienākumu,nearīpārtrauktdarboties.MumsvajagvirzītsavudarbībuKrišnasapziņā.Ikvienamdzīvēirkādanodarbošanās,betarkāduapziņuviņšdarbojas?Visidomā:"Laiuzturētuģimeni,manirarkautkojānodarbojas."Sabiedrībai,valdībaivaiģimeneiirjābūtapmierinātai,unneviensnavbrīvsnošādasapziņas.Cilvēkamirjābūtpareizajāapziņā,untadviņšvarēslabidarītjebkurudarbu.Tas,kuraapziņairsatraukta,kuršrīkojaskāārprātīgais,nevarpildītnekādupienākumu.Mumslabijāpildasavspienākums, un tas jādara ar domudarīt priekuKrišnam.Mumsnevajagmainīt darbu, bet jāsaprot,kādēļmēsstrādājam.Jebkuršdarbs,komumsnākasdarīt, irjāizdara,nedrīkstpieļaut, laimūsnotāatrautu kāma, vēlme. Sanskritā vārdu "kāma" lieto, lai norādītu uz iekāri, vēlmi vai jutekļuapmierinājumu.ŠrīKrišnamāca,kamēsnedrīkstamstrādātkāmasapmierināšanai jebsavai iekārei.UztobalstāsvisaBhagavad-gītasmācība.

Ardžunagribējaapmierinātjutekļusunatturētiesnocīņasarsaviemradiniekiem,betKrišnarunājaarArdžunuunpārliecinājaviņu,kapienākumsjāpildaparpriekuVisaugstākajam.Nomateriālāviedokļaraugoties, atteikšanās no karaļvalsts un atteikšanās nogalināt radiniekus var likties ļoti dievbijīgarīcība,tačuKrišnatoneatzina,joArdžunaslēmumapamatābijavēlmeapmierinātjutekļus.Nevajagmainīt nodarbošanos, tāpat kā to nemainīja Ardžuna, bet vajag mainīt apziņu. Taču, lai mainītuapziņu,vajadzīgaszināšanas.Lūk,kādasiršīszināšanas:"EsesmuneatņemamaKrišnasdaļa,Krišnasaugstākāenerģija."Tādasirīstenāszināšanas.Relatīvāszināšanasvarmumsmācīt,kālabotmašīnu,bet absolūtās zināšanas ir zināšanas par to, ka mēs esam cieši saistīti ar Krišnu. Mēs esam Viņadaļiņas,unmūsu,daļiņu,prieksiratkarīgsnoveseluma.Piemēram,manarokavargūtprieku,kadtāir klāt pie ķermeņa un kalpoman. Tā nesaņemprieku, kalpojot cita ķermenim.Mēs esamKrišnasdaļiņas,tāpēcmūsuprieksirkalpošanāViņam.Ikviensdomā:"Esnevarubūtlaimīgs,kalpojottev.Esvarubūtlaimīgs,tikaikalpojotsev."Betneviensnezina,konozīmē"sev".Tasnozīmē–Krišna.

mamaivāṁśojīva-lokejīva-bhūtaḥsanātanaḥmanaḥṣaṣṭhānīndriyāṇiprakṛtisthānikarṣati

"Dzīvās būtnes šai saistītajā pasaulē ir Manas mūžīgās daļiņas. Saistītajā dzīvē tās smagi cīnās arsešiemjutekļiem,nokuriemviensirprāts."(Bg.15.7.)

Džīvasjebdzīvāsbūtnesmateriālāssaskarsmesdēļtagadiratdalījušāsnoveseluma.Tāpēcmumsirnepieciešams censties atkal pieķerties tam caur mūsos apslēpto Krišnas apziņu. Mēs mākslīgicenšamies aizmirst Krišnu un dzīvot neatkarīgi, taču tas nav iespējams. Ja mēs cenšamies dzīvotneatkarīginoKrišnas,tadnonākammateriālāsdabaslikumuvarā.Jakādsdomā,kaviņšnavatkarīgsno Krišnas, tad viņš kļūst atkarīgs no Krišnas maldinātājas enerģijas. Gluži tāpat kā cilvēks, kuršdomā,kaviņšnavatkarīgsnovaldībasuntāslikumiem,kļūstatkarīgsnopolicijas.Visicenšaskļūtneatkarīgi, un to saucparmaiju,maldiem.Kļūtneatkarīgamnav iespējamsne individuāli, nekādā

kopībā, ne sabiedriski vai nacionāli, ne arī Visumamērogā. Kad mēs apjēdzam savu atkarību, tadmumsjauirkautkādaszināšanas.Šodiendaudzitiecaspēcmierapasaulē,betviņinezina,kājālieklietā šī miera formula. Apvienotās Nācijas ir cīnījušās par mieru jau tik daudzus gadus, bet karijoprojāmturpinās.

yaccāpisarva-bhūtānām-bījaṁtadahamarjunanatadastivināyatsyānmayābhūtaṁcarācaram

"Vēl,Ardžuna,Esesmuvisaesošāradītājasēkla.Navnekātāda,kasvarētupastāvētbezManis–nekustīga,nenekustīga."(Bg.10.39.)

TātadKrišnairvisaīpašnieks,galējaisvisulabumuunvisudarbībuaugļusaņēmējs.Mēsvaramseviuzskatītpardarbaaugļu īpašniekiem, tačušādsuzskats iraplams.Mums jāsaprot,kaKrišna irvisumūsudarbaaugļugalējaisīpašnieks.Iestādēvarstrādātsimtiemcilvēku,unvisiviņizina,kadarījumuienākumi pieder īpašniekam. Tiklīdz bankas kasieris domā: "Man ir tik daudz naudas. Es esmu tāsīpašnieks.Aiznesīšunaudumājās,"tāsākasviņabēdas.Jadomājam,kavisu,koesamsakrājuši,mēsvaramizmantotsavujutekļuapmierināšanai,tadmēsdarbojamies,kāmas,iekāres,vadīti.Bet,jamēssaprotam,kaviss,kasmumsir,piederKrišnam,tadesamatbrīvoti.Mumsrokāsvarbūttāpatinauda,bettikkomēsdomājam,kaesamīpašnieki,tāmūsvadamaija.Jacilvēkamvisulaikuirapziņa,kavisspiederKrišnam,tadviņširpatiesiizglītots.

īśāvāsyamidaṁsarvaṁyatkiñcajagatyāṁjagattenatyaktenabhuñjīthāmāgṛdhaḥkasyasviddhanam

"Pār visu dzīvo un nedzīvo Visumā valda Dievs Kungs, un viss pieder Viņam, tādēļ ikvienam būspieņemt tikainepieciešamo,kasdotskāviņadaļa, unnebūspieņemtneko citu, labi zinot, kam taspieder."(ŠrīĪšopanišada,pirmāmantra)

Jāatjaunoīśāvāsyaapziņa–apziņa,kavisspiederKrišnam.Tājāatjaunonetikaisevī,betarīnācijāunVisumā. Tad iestāsies miers. Mēs bieži gribam būt filantropi un altruisti, mēs gribam būt draugisaviemtautiešiem,ģimeneslocekļiemunvisiempasaulē,tačutamvisampamatāiraplamaizpratne.ĪstaisdraugsirKrišna,un,jagribamdotsvētībusavaiģimenei,nācijaivaiplanētai,tadmumsjāstrādāViņam.Jamēsrūpējamiesparsavasģimeneslabklājību,tadcenšamiesdotKrišnasapziņuvisiemtāslocekļiem.Tikdaudzi cilvēki cenšasdarīt labu savai ģimenei, betdiemžēlviņiem tasneizdodas.Unviņinezina,kāpēc.Bhāgavatamāteikts,kacilvēksnedrīkstkļūtpar tēvu,mātivaiskolotāju, javiņšnespējglābtsavusbērnusnonāves,nomateriālāsdabasžņaugiem.TēvamirjāzinaparKrišnu,viņamjābūtpārliecinātam,kanevainīgajiembērniem,kasviņamuzticēti,vairsnebūsjānonākdzimšanasunnāves ritenī. Viņam jāapņemasmācīt savus bērnus tā, lai tie vairs nebūtu pakļauti sāpju pilnajamdzimšanasunnāvesritenim.Taču,pirmscilvēksspējtoizdarīt,viņampašamtasjāiemācās.JacilvēksapgūstKrišnasapziņu, tadviņšspējpalīdzētne tikaisaviembērniem,betarīsabiedrībaiunnācijai.Bet, ja viņupašu saista neziņa, kā gan viņš var atraisīt citus sev līdzīgos?Pirms viņš spēj atbrīvotcitus,jāatbrīvopašamsevi.Patiesībāneviensnavbrīvs,visusirapbūrusimateriālādaba,tačuto,kuršsevi uzticējis Krišnam,maija nespēj skart. No visiem cilvēkiem tikai viņš ir brīvs. Ja cilvēks iznāksaulē,tadpartumsunevarbūtnerunas.Bet,javiņuapgaismomākslīgāgaisma,tadtāvarnozibsnītunnodzist.Krišnairkāsaulesgaisma.KurirViņš,turnevarbūtnerunaspartumsuunneziņu.Gudricilvēki,mahātmas,tosaprot.

ahaṁsarvasyaprabhavomattaḥsarvaṁpravartate

itimatvābhajantemāṁbudhābhāva-samanvitāḥ

"Esesmugarīgounmateriālopasauļuavots.Nomanisvissizplūst.Gudrie,kastolabiapzinās,garīgikalpoManungodinaManinovisassirds."(Bg.10.8.)

Pantālietotsvārds"budha",kasnorādauzgudruunmācītucilvēku.Kāšāducilvēkupazīt?Viņšzina,kaKrišnairvisapirmavots,kavissizplūstnoViņa.Šādscilvēkszina,kaviss,koviņšredz,irnācisnoKrišnas.Materiālajāpasaulēdzimumdzīveirviensnosvarīgākajiemfaktoriem.Dzimumupievilkšanāspastāvvisosdzīvībasveidos,unvarrastiesjautājums,nokurienestānāk.Gudrscilvēkszina,kašādatieksme ir Krišnā un ka tā atklājas Viņa attiecībās ar Vradžas jaunavām. Visu, kas atrodamsmateriālajāpasaulē,pilnīgāveidāvaratrastarīKrišnā.Atšķirība ir tāda,kamateriālajāpasaulēvissizpaužasizkropļotāveidā.Krišnāvisasšīstieksmesunizpausmespastāvtīrāapziņā,garā.Kastozina,kasirzināšanupilns,taskļūstpartīruKrišnasbhaktu.

mahātmānastumāṁpārthadaivīṁprakṛtimāśritāḥbhajantyananya-manasojñātvābhūtādimavyayamsatataṁkīrtayantomāṁyatantaścadṛḍha-vratāḥnamasyantaścamāṁbhaktyānitya-yuktāupāsate

"Prithasdēls!Diženās,nomaldiembrīvāsdvēselesaizsargādievišķādaba.TāsgarīgikalpoMan, jozina, ka Es esmuDieva Augstākā Personība, sākotnējā un neiznīcināmā. Vienmēr apdziedotManugodību,visiemspēkiemunar lielunoteiktībucenšoties,noliecotiesmanāpriekšā, šīsdižāsdvēselesnepārtrauktigarīgikalpoMan."(Bg.9.13.-14.)

Kurširdiženadvēsele,mahātma?Tas,pārkuruvaldaaugstākāenerģija.Mēsesamdzīvāsbūtnesunatrodamies uz robežas. Mēs varam aiziet pie jebkuras no šīm divām enerģijām. Krišna ir pilnīgineatkarīgs,unmumskāViņaneatņemamāmdaļiņāmarīiršīneatkarība.Tāpēcmēsvaramizvēlēties,kurasenerģijasvadībādarboties.Tākāmēsnekānezināmparaugstākodabu,mumsnavcitasizejas,kāpaliktzemākajādabā.

Dažasfilozofijasmāca,kanavcitasdabaskāvienīgi tā,kurumēspašlaikuztveram,unkavienīgaisrisinājumsirpazustunkļūtpartukšumu.Betmēsnevaramkļūtpartukšumu,joesamdzīvasbūtnes.Tas, kamēsmainām ķermeņus, nenozīmē, ka visam ir beigas. Pirmsmēs izkļūstam nomateriālāsdabasietekmes,mumsjāapjēdzmūsuīstāvieta,uzkurienimumsjāiet.Janezinām,kurpiet,tadvaramtikaiteikt:"Jā,betmēsnezinām,kasiraugstāksunkasirzemāks.Mēszināmtikaišo,tāpēcpaliksimšeitunsapūsim."TačuBhagavad-gītamumsvēstaparaugstākoenerģiju,augstākodabu.

KorunāKrišna,toViņšsakamūžībai–tasnemainās.Navsvarīgi,arkomēspašlaiknodarbojamiesvai ar ko nodarbojās Ardžuna – mums tikai jāizmaina sava apziņa. Pašlaik mūs vada savtīgumaapziņa,betmēsnezinām,kādamīstijābūtmūsusavtīgumam.Patiesībāmēsrūpējamiesnevisparsevi,bet gan par jutekļiem. Viss, komēs darām, ir veltīts jutekļu apmierinājumam. Jāizmaina ir tieši šīapziņa.Tāirjāaizstājarmūsuīstosavtīgumu–Krišnasapziņu.

Kātoizdarīt?KādzīvēiespējamsikbrīdiapzinātiesKrišnu?PatiesībāKrišnaļaujmumstoizdarītļotiviegli:

raso'hamapsukaunteyaprabhāsmiśaśi-sūryayoḥpraṇavaḥsarva-vedeṣu

śabdaḥkhepauruṣaṁnṛṣu

"Kuntī dēls (Ardžuna)! Es esmu ūdens garša, Es esmu saules un mēness gaisma, zilbe "om" Vēdumantrās,Esesmuskaņaēterāunspējascilvēkā."(Bg.7.8.)

Šajā pantā Šrī Krišna apraksta, kā mēs varam pilnīgi apzināties Viņu visos dzīves posmos. Visāmdzīvajāmbūtnēm jādzer ūdens.Ūdens garša ir tik brīnišķīga, ka slāpēsmums liekas – var palīdzētvienīgiūdens.Neviensražotājsnespējradītūdenstīrogaršu.Tā,dzerotūdeni,mēsvaramatcerētiesKrišnujebDievu.Neviensnevarnedzertūdeni,tasjādzerkatrudienu,untālīdzinākDievaapziņa–kāganmēstovarētuaizmirst?

Glužitāpat,jakautkasspīd,tadtasarīirKrišna.Sākotnējaisgarīgodebesumirdzums,brahmadžoti,izplūst no Krišnas ķermeņa.Materiālās debesis ir pārklātas.Materiālais Visums pēc savas dabas irtumšs,unnaktīmēstoredzam.Tomākslīgiapgaismosauleunmēnessatstarotāgaisma,arīelektrība.No kurienes nāk šī gaisma? Sauli apgaismo brahmadžoti jeb žilbinošais garīgo debesu mirdzums.Garīgajā valstībānevajagne sauli, nemēnesi, ne elektrību, jo visu apgaismobrahmadžoti. Tačuuzzemes,redzotsaulesgaismu,mēsvaramvienmēratcerētiesKrišnu.

DaudzinotVēdumantras, kas sākas ar "om",mēs arī varam atcerētiesKrišnu. "Om", tāpat kāHarēKrišna,arī irDievauzruna,"om"arī irKrišna.Śabdaḥnozīmē"skaņa",unvienmēr,kadmēsdzirdamkāduskaņu,mumsjāatceras,katāirsākotnējaisskaņasskanējums,tīrāsgarīgāsskaņas"om"jebHarēKrišnas skanējums. Jebkura skaņa, komēs dzirdammateriālajā pasaulē, ir tikai sākotnējais garīgāsskaņas "om" atbalss. Tādā veidā, dzirdot skaņu, dzerot ūdeni, redzot gaismu,mēs varam atcerētiesDievu.Jamēstospējam,vaitadvarbūttādsbrīdis,kadmēsViņuneatcerēsimies?Lūk,kādsirKrišnasapziņas ceļš. Tāmēs varam atcerēties Krišnu divdesmit četras stundas diennaktī, unKrišna būs armums. Protams, Krišna vienmēr ir armums, bet, tikkomēs to atceramies, tā Viņa klātbūtne kļūstpatiesaunjūtama.

Ir deviņi paņēmieni, kā būt kopā ar Dievu, un pirmais paņēmiens ir šravana, klausīšanās. LasotBhagavad-gītu,mēsklausāmiesKrišnasrunu,untasnozīmē,kamēspatiešāmesamkopāarKrišnujebDievu.(Mumsvienmērjāatceras,ka,runājotparKrišnu,mēsnorādāmuzDievu.)Jovairākmēsesamkopā ar Dievu un klausāmies Krišnas vārdus un mācību, jo mazāk paliek materiālās dabas radītosārņu. Jasaprotam,kaKrišna ir skaņa,gaisma,ūdensunvēldaudzkascits, tadmēsvairsnevaramizvairītiesnoKrišnas.JamēstādāveidāatceramiesViņu,tadmēspastāvīgiesamkopāarViņu.

Būt kopā ar Krišnu ir tas pats, kas atrasties saulē. Kur ir saule, tur nav netīrības. Kas atrodasultravioletajos saules staros, tas nesaslimst. Rietumu medicīnā saules starus iesaka pret visāmslimībām, arī Vēdās teikts, ka slimam cilvēkam jāgodina saule, lai izveseļotos. Gluži tāpat, ja mēsKrišnasapziņāesamkopāarKrišnu,mūsuslimībastiekizārstētas.AtkārtojotHarēKrišna,mēsvarambūtkopāarKrišnu,mēsvaramredzēt,kaūdensirKrišna,kasauleunmēnessirKrišna,mēsvaramdzirdētKrišnuskaņāunnogaršotViņuūdenī.DiemžēlpašlaikmēsKrišnuesamaizmirsuši.BettagadmumsjāatjaunogarīgādzīveunViņšjāatceras.

Šo šravanas un kīrtanas ceļu, klausīšanās un daudzināšanas ceļu, apstiprināja Kungs ČaitanjaMahāprabhu.KadKungsČaitanjarunājaarSavudraugu,diženobhaktuRāmānanduRāju,Kungstamjautāja, kādi ir garīgās apzināšanās paņēmieni. Rāmānanda ieteica varnāšrama-dharmu, sanjāsu,atteikšanosno darbības un vēl daudz citu ceļu, tačuKungsČaitanja sacīja: "Nē, šie paņēmieni navīpaši labi."Katru reizi, kadRāmānandaRājakautko likapriekšā,KungsČaitanjano tā atteicāsunprasījalabākugarīgāspilnveidošanāspaņēmienu.GalugalāRāmānandaRājanocitējaVēduaforismu,kasieteicamestpiemalasvisaspūlesarprātuaptvertDievu,joarprātošanupieAbsolūtāsPatiesībasnonāktnav iespējams. Piemēram, zinātnieki varprātot par tālām zvaigznēmunplanētām, tačubezpieredzesviņinekadnenonāksnepiekādiemsecinājumiem.Cilvēksvarprātotvisu savumūžuun

nenonāktnepiekādiemsecinājumiem.

Īpaši bezjēdzīgi ir prātot par Dievu. Tāpēc Šrīmad-Bhāgavatama iesaka mest pie malas visāduprātošanu.Tāsvietātiekieteiktskļūtpazemīgam,saprast,kanetikaicilvēkspatsirniecīgsradījums,betarī,kaZemeir tikaimazspunktiņšVisumatelpā.Ņujorkavar likties ļoti liela, taču,kadcilvēksapjēdz,kaZemeirtikaimazspunktiņšunkauzZemesSavienotajāsValstīsŅujorkaarīirtikaimazspunktiņš, kaŅujorkā viņš ir tikai viens daudzumiljonu vidū, tad cilvēks saprot, ka viņš galu galānemaz tik svarīgsnav. Jāapzinās,kaVisumaunDievapriekšāmēsesamnenozīmīgi, jāatmetviltuslepnums un jākļūst pazemīgiem. Jāuzmanās, lai nekristu par upuri vardes filozofijai. Reiz kādā akādzīvojavarde,kasbijadzirdējusi,kapastāvtādsAtlantijasokeāns,unjautājasavaidraudzenei:"KastadtasAtlantijasokeānstādsir?"

"Tasirliels,lielsūdens,"atbildējadraudzene.

"Cikliels?Divreizlielāksparšoaku?"

"Nē.Daudz,daudzreižulielāks,"atbildējadraudzene.

"Cikreižu?Desmit?"Tānuvardeskaitījaunskaitīja.Betvaiviņakādreizsapratīs,cikdziļšunplašsirdiženaisokeāns?Mūsuiespējas,pieredzeunprātaspēksvienmēririerobežoti.Mēsesamspējīgitikaiuz šāduvardes filozofiju.Tāpēc Šrīmad-Bhāgavatama iesakamest piemalas domuarprātu aptvertVisaugstāko.Tābūtuveltīgalaikaizšķiešana.

Kas gan mums jādara, kad esam atmetuši prātošanu? Bhāgavatama iesaka kļūt pazemīgiem unpazemīgiuzklausītDievavēstījumu.Šovēstījumuvar izlasītBhagavad-gītāuncitāsVēdugrāmatās,arīBībelēunKorānā–jebkurāīstenāgarīgajāgrāmatā,tovaruzklausītarīnotādasdvēseles,kasirapzinājusies sevi. Galvenais ir tas, ka cilvēks nedrīkst prātot par Dievu, viņam tikai jāklausās parDievu.Kādsbūsšādasklausīšanāsiznākums?Neatkarīginotā,kasircilvēks,–vaiviņširnabagsvaibagāts,amerikānis,eiropietisvaiindietis,brāhmans,šūdravaivienalgakas–,jacilvēkstikaiklausāsDievapārpasaulīgovārdu, tadDievsKungs,kurunav iespējamsuzveiktnearkāduspēkuvaivaru,tiksuzvarētsarmīlestību.ArdžunabijaKrišnasdraugs,betKrišna,laiganViņširVisaugstaisDievs,kļuva par Ardžunas kaujas ratu vadītāju, par viņa kalpu. Ardžuna mīlēja Krišnu, un Krišna šādiatbildējauzviņamīlestību.KadKrišnabijamazsbērns,ViņšspēlēdamiespaņēmasavatēvaNandasMahārādžas kurpes un uzlika tās Sev uz galvas.Cilvēki var ļoti pūlēties, lai saplūstu arDievu, betpatiesībāmēsvarampaceltiespārišādaisaplūšanai.MēsvaramkļūtparDievaKungatēvu.PatiesībāDievsirvisasradībastēvs,ViņamPašamnavtēva,tačuViņšpieņemSavubhaktu,Savumīlētājupartēvu. Krišna aiz mīlestības ir ar mieru, lai bhakta viņu uzveic. Un viss, kas jādara, – ļoti rūpīgijāklausāsDievavēstījums.

Bhagavad-gītasseptītajānodaļā(7.9.)ŠrīKrišnaparādavēlcitusceļus,kāViņusajustkatrādzīvessolī.

puṇyogandhaḥpṛthivyāṁcatejaścāsmivibhāvasaujīvanaṁsarva-bhūteṣutapaścāsmitapasviṣu

"Es esmu sākotnējā zemes smarža un uguns karstums. Es esmu visa dzīvā dzīvība un visu askētuaskēze."

Vārdi puṇyo gandhaḥ norāda uz smaržām. Tikai Krišna spēj radīt smaržas. Kaut kādas smaržas mēsvaram radīt sintētiski, bet tās nav salīdzināmas ar dabiskajām. Sajūtot jauku, dabisku smaržu,mēsvaramdomāt: "Te irDievs, te irKrišna."Redzotkautkodabiski skaistu,mēsvaramdomāt: "Šeit irKrišna."Arītad,kadmēsredzamkautkoneparastu,spēcīguvaibrīnišķīgu,mēsvaramdomāt:"ŠeitirKrišna." Arī, redzot kaut ko dzīvu, vienalga, vai tas būtu koks, augs, dzīvnieks vai cilvēks, mums

jāsaprot, ka šī dzīvība ir neatņemama Krišnas daļiņa. Tiklīdz garīgā dzirksts, Krišnas neatņemamādaļiņa,tiekizņemtanoķermeņa,tāķermenissabrūk.

bījaṁmāṁsarva-bhūtānāṁviddhipārthasanātanambuddhirbuddhimatāmasmitejastejasvināmaham

"Prithas dēls! Zini, ka Es esmu visa pastāvošā pirmsēkla. Es esmu saprātīgo saprāts un varenovarenība."(Bg.7.10.)

Šeitvēlreizirskaidripateikts,kaKrišnairvisadzīvādzīvība.UzkatrasoļamēsvaramredzētDievu.Cilvēki jautā: "Vai jūsvaratmanparādītDievu?" Jā,protams.Dievuvarredzēt tikdaudzosdažādosveidos. Bet, ja cilvēks aizver acis un saka: "Nē, es neieraudzīšu Dievu," tad kā gan viņam var toparādīt?

Iepriekšējā pantā vārds bījam nozīmē "sēkla", un šī sēkla ir pasludināta parmūžīgu (sanātanam).Mēsredzammilzīgukoku,betnokāšiskoksirizaudzis?Nosēklas,unšīsēklairmūžīga.Esībassēklairkatrādzīvābūtnē.Patsķermenisvar izietcauridaudzāmjodaudzāmpārvērtībām:tasvarattīstītiesmātesklēpī,piedzimtparmazuzīdaini,izaugtcauribērnībaiunpusaudžavecumam,betesībassēkla,kasirtajā,irpastāvīga.Tāpēctāirsanātana.Mēsnemanām,kamaināmsavusķermeņusikmirkli,iksekundi. Taču bīdža, sēkla, garīgā dzirksts, nemainās. Krišna pavēsta, kaViņš ir visa esošāmūžīgāsēkla. Viņš ir arī saprātīgā cilvēka saprāts. Ja Krišna nav devis, tad cilvēks nevar būt neparastisaprātīgs.Ikviensgribbūtsaprātīgāksparcitiem,tačubezKrišnasžēlastībastasnaviespējams.Tāpēc,jakādreizmēssatiekamneparastisaprātīgucilvēku,tadjādomā:"ŠissaprātsirKrišna."GlužitāpatļotiietekmīgacilvēkavaraarīirKrišna.

balaṁbalavatāṁcāhaṁkāma-rāga-vivarjitamdharmāviruddhobhūteṣukāmo'smibharatarṣabha

"Es esmu stipro spēks, brīvs no iekāres un vēlmēm. Es esmu dzimumdzīve, kas nav pretrunā arreliģijasprincipiem,ak,Bhāratukungs(Ardžuna)."(Bg.7.11.)

Zilonis un gorilla ir ļoti stipri dzīvnieki, unmums jāsaprot, ka viņi savu spēku saņemnoKrišnas.Cilvēksarsavāmpūlēmšāduspēkusasniegtnevar,bet,jaKrišnadod,tadcilvēksvarkļūttūkstošreizstiprāksparziloni.PardiženokarotājuBhīmu,kuršcīnījāsKurukšētraskaujas laukā,bija teikts,kaviņširdesmittūkstošreizstiprāksparziloni.Glužitāpatvēlēšanāsvaiiekāre(kāma),kasnavpretrunāarreliģijasprincipiem,arījāuzskataparKrišnu.Kādaiekāre?Iekāreparastinozīmēdzimumdzīvi,betšeitkāmanorādauztādudzimumdzīvi,kasnavpretrunāarreliģijasprincipiem.Tāirdzimumdzīvearnolūku radīt labus bērnus. Ja cilvēks spēj radīt labus bērnus, kas apzinās Krišnu, tad viņš varnodarbotiesardzimumdzīvi tūkstošiemreižu,bet, javiņšspēj radīt tikai tādusbērnus,kuriaugsarkaķu un suņu apziņu, tad viņa dzimumdzīve jāuzskata par nereliģisku. Reliģiskās un civilizētāssabiedrībās laulība domāta, lai dzimumdzīvē dzimtu labi bērni. Tāpēc dzimumdzīve laulībā tiekuzskatītapar reliģisku,betdzimumdzīveārpus laulības–parnereliģisku.Patiesībāsanjāsīnearkoneatšķirasnoģimenescilvēka,javienģimenescilvēkadzimumsakaribalstāsuzreliģijasprincipiem.

yecaivasāttvikābhāvārajasastāmasāścayemattaevetitānviddhinatvahaṁteṣutemayi

"Visiesībasstāvokļi–ganskaidrība,gankaislības,gantumsība–irizpaudušāsnoManasenerģijas.Vienā ziņāEs esmuviss, tačuEs esmuneatkarīgs. Esneesmupakļautsmateriālās dabas īpašībām."

(Bg.7.12.)

Krišnamvarētuuzdot šādu jautājumu: "Tusaki,kaTuesi skaņa,ūdens,gaisma, smarža,visa sēkla,spēksunkāma,vēlme,–vaitasnozīmētu,kaTupastāvitikaiskaidrībā?"Materiālajāpasaulē irtrīsdabas īpašības: skaidrība, kaislības un tumsība. Līdz šim Krišna ir saucis sevi tikai par to, kas irskaidrībā (piemēram, dzimumdzīve laulībā saskaņā ar reliģijas principiem). Bet kā ir ar citāmīpašībām? Vai Krišna ir arī tajās? Uz mūsu jautājumu Krišna atbild, ka viss, kas vien materiālajāpasaulēredzams,radiestrijumateriālāsdabasīpašībumijiedarbībā.Viss,kasirredzams,irskaidrības,kaislību un tumsības savienojums, un visos gadījumos šos trīs stāvokļus "esmu radījis Es". Tie irKrišnasradīti, tāpēctie irViņā,betViņšnavtajos, joKrišnaPatsstāvpāri trijāmīpašībām.Bet,nootraspuses,visssliktaisunļaunais,kasradiesnotumsības,arīirKrišna,kadKrišnatoizmanto.Kātasnotiek?Piemēram,elektrībasinženierisražoelektrību.Mūsumājāsšīelektriskāenerģijaizpaužaskāledusskapja aukstums un elektriskās plīts karstums, taču elektrostacijā elektrība nav ne auksta, nekarsta. Šī enerģija dažādajās dzīvajās būtnēs var izpausties dažādi, bet, no Krišnas viedokļa, tāneatšķiras.TādēļKrišnadažkārtdarbojastā,katasizskatāspēckaislībāmvaitumsības,betKrišnamPašamvissirKrišna,tāpatkāinženierimelektriķimelektriskāenerģijairtikaielektrībaunnekascits.Viņšnešķiro,vaitāir"aukstaelektrība"vai"karstaelektrība".

VisuirradījisKrišna.Patiešām,Vēdānta-sūtratoapstiprina:athātobrahmajijñāsājanmādyasyayataḥ–vissizplūstnoAugstākāsAbsolūtāsPatiesības.Kasdzīvajaibūtnei liekas sliktsvai labs, tas tāds ir tikaiviņai,jotāirsaistīta.Krišnanavsaistīts,tāpēcViņamnevarbūtnerunasparkautkosliktuvailabu.Mēsesamsaistīti,tāpēcciešamnopretrunām,betViņamvissirpilnīgs.

MuļķuceļiungudroceļiKrišna iraprakstījis,kādsViņš ir.TomērmēsnejūtampiesaistībuViņam.Kādēļ tā? IemeslupasakaPatsKrišna:

daivīhyeṣāguṇa-mayīmamamāyāduratyayāmāmevayeprapadyantemāyāmetāṁtarantite

"ĻotigrūtiuzvarētManudievišķoenerģiju,kassastāvnotrijāmmateriālāsdabasīpašībām.Bettie,kasuzticējušiseviMan,pavisamvieglispējpaceltiestaipāri."(Bg.7.14.)

Materiālopasaulicaurstrāvotrīsmateriālāsdabasīpašības.Tāsiedarbojasuzvisāmdzīvajāmbūtnēm.Jacilvēkuvisvairākietekmēskaidrība, tadviņš irbrāhmans, javiņuvisvairākietekmēkaislības, tadviņširkšatrijs. Javiņuvisvairākietekmēkaislībasunneziņa, tadviņš irvaišja,bet, javiņuietekmēneziņa, tad viņš ir šūdra. Tās nav nekādas mākslīgas saistības, kas atkarīgas no dzimšanas vaisabiedriskāstāvokļa.Tāsiratkarīgasnogunas,nodabasīpašības,kurācilvēksdarbojas.

cātur-varṇyaṁmayāsṛṣṭaṁguṇa-karma-vibhāgaśaḥtasyakartāramapimāṁviddhyakartāramavyayam

"Saskaņā ar trijām materiālās dabas īpašībām un darbību tajās Es esmu sadalījis sabiedrību četrāsdaļās.KautarīEsesmušīskārtībasradītājs,tevjāzina,kaEsnekānedaruunesmunemainīgs."(Bg.4.13.)

ŠīkārtībanavsagrozītāIndijaskastukārtība.ŠrīKrišnaīpašinorāda:guṇa-karma-vibhāgaśaḥ–cilvēkitiekiedalīti atbilstoši gunai, īpašībai, kura vada viņu darbību, un tas attiecas uz visiem cilvēkiem visāVisumā.KadKrišnarunā,tadmumsjāsaprot,kaViņateiktaisnavierobežots,tasirvispārpatiess.Viņš

saka,kairvisudzīvobūtņutēvs.Arīdzīvnieki,ūdensiemītnieki,koki,augi,tārpi,putniunbites–visiirnosauktiparViņadēliem.ŠrīKrišnaapgalvo,kavissVisums ir trijudabas īpašībumijiedarbībasmaldinājumavarā,unarīmūsirapbūrisšismaldinājums.Tāpēcmēsnespējamsaprast,kasirDievs.

Kādsiršismaldinājums,unkātouzveikt?ArītasirizskaidrotsBhagavad-gītā.

daivīhyeṣāguṇa-mayīmamamāyāduratyayāmāmevayeprapadyantemāyāmetaṁtarantite

"ĻotigrūtiuzvarētManudievišķoenerģiju,kassastāvnotrijāmmateriālāsdabasīpašībām.Bettie,kasuzticējušiseviman,pavisamvieglispējpaceltiestampāri."(Bg.7.14.)

Neviensarprātošanunespējatbrīvotiesnotrijumateriālāsdabasīpašībupinekļiem.Trīsgunasirļotistiprasungrūtiuzveicamas.Vaimēsnejūtam,kaesammateriālāsdabasskavās?Vārdsguṇa (īpašība)vēlnozīmē"aukla".Jacilvēksirsasietsartrijāmstiprāmauklām,tadviņširsasietsļotipamatīgi.Mūsukājasunrokassaistatrīsstiprasauklas–skaidrība,kaislībasunneziņa.Betvaitāpēcmumsjāatmetcerības?Nē,ŠrīKrišnašeitapsola,kavisi,kasuzticseviViņam,tūlīttiekatbrīvoti.KadcilvēkstādāvaicitādāceļāiegūstKrišnasapziņu,viņškļūsbrīvs.

Mēs visi esam saistīti arKrišnu, jomēs visi esamViņa dēli.Dēls var nesaprasties ar tēvu, bet naviespējamspārtrauktradniecību.Kadkādreizviņamjautās,kasviņšir,viņambūsjāatbild:"Esesmutācilvēka dēls." Šīs attiecības nevar pārtraukt. Visi mēs esamDieva dēli, un šīs attiecības ar Viņu irmūžīgas,tačumēstāsesamaizmirsuši.Krišnairvisvarens,Viņširvisslavenākais,Viņampiedervisasbagātības, viss skaistums, visas zināšanas, kā arīViņš ir pilnīgi atsacījies.Kaut arīmēs esam šādasdiženas personības draugi, mēs to esam aizmirsuši. Ja bagāta cilvēka tēva dēls aizmirst savu tēvu,aiziet no mājām un sajūk prātā, viņš var gulēt uz ielas, ubagot naudu pārtikai, un tas viss iraizmiršanasdēļ.Taču,jakādsviņampasaka,kaviņšcieštikaitādēļ,kairaizgājisnotēvamājām,unka viņa tēvs, ļoti bagāts cilvēks un lielu īpašumu saimnieks, ļoti gaida viņu atpakaļ, tad šis cilvēksizdaraļotisvētīgudarbu.

Materiālajāpasaulēmēsvienmērciešamnotrejādāmciešanām–ciešanām,kasnāknoķermeņaunprāta,nocitāmdzīvajāmbūtnēmunnodabaskatastrofām.Mūsklājmaldinājums,materiālāsdabasīpašības,tāpēcmēsšīsciešanasneņemamvērā.Tomērmumsvienmērjāzina,kamateriālajāpasaulēirjāciešļotidaudz.Kamirpietiekamiattīstītaapziņa,kasirsaprātīgs,tasjautā,kāpēcviņamjācieš."Esnegribuciešanas!Kāpēcesciešu?"Kadrodasšisjautājums,rodasiespējaiegūtKrišnasapziņu.

KadmēsuzticamseviKrišnam,Viņšmūsļotisirsnīgisagaida.Tasirtā,itkāpazudisbērnsatgrieztospietēvaunteiktu:"Mansdārgaistēv!Aizpārpratumaesatstājutavupajumti.Esdaudzkoizcietu.Unesatgriežospie tevis."Tēvs tadapskaujdēluun saka: "Mansdārgaispuisēn!Nāc iekšā!Visu laiku,kamērtubijiprom,esļotiraizējos.TagadEsesmutiklaimīgs,katuesiatnācis."Tēvsirļotilabs.Unmēsesamtādāpašāstāvoklī.Vai taduzticētseviKrišnamir tikgrūti?Vaidēlamirgrūtipakļautiestēvam?Tasirdabiski,untēvsvienmērgaidadēluatgriežamies.Parapvainojumunevarbūtnerunas.NoliektiesVisaugstāTēvapriekšāunpieskartiesViņapēdāmnavnekasļauns,nearīgrūts.Taspatircildeni. Kādēļ tadmums to nedarīt? Uzticot sevi Krišnam,mēs tūlīt nonākam Viņa aizsardzībā unatbrīvojamies no visām ciešanām.To apstiprina visi svētie raksti. Bhagavad-gītas beigās ŠrīKrišnasaka:

sarva-dharmānparityajyamamekaṁśaraṇaṁvrajaahaṁtvāṁsarva-pāpebhyomokṣayiṣyāmimāśucaḥ

"AtmetvisuveidureliģijasunuzticisevivienīgiMan.Esteviatbrīvošunovisāmgrēkupretdarbībām.Nebaidies."(Bg.18.66.)

Kad mēs nokrītam pie Dieva pēdām, mēs nonākam Viņa aizsardzībā, un mums vairs nav no kābaidīties.Kadbērnusaizsargāvecāki,tadbērninenokānebaidās,jozina,kavecākinepieļaus,laiarviņiemnotiktukautkasslikts.Māmevayeprapadyante:Krišnaapsola,katiem,kasuzticējušiseviViņam,vairsnebūsjābaidās.

Ja sevi uzticētKrišnam ir tik viegli, tad kāpēc cilvēki tonedara?Vēl jo vairāk, daudzi pat apšaubaDieva esamību, apgalvo, ka daba un zinātne ir viss, bet Dievs nav nekas. Civilizācijas tā dēvētāzināšanuattīstībanozīmē,kaļaudiskļūstarvientrakāki.Tienevisveseļojas,betsaslimstvēlvairāk.Cilvēkiem nerūp Dievs, viņi domā par dabu, bet dabas uzdevums ir viņus spārdīt ar trejādāmciešanām.Untāmumssperdivdesmitčetrasstundasdiennaktī.Tačumēsesamtikļotipieradušipiešiemspērieniem,kadomājam–vissirkārtībā,tātamirjābūt.Mēsļoti lepojamiesarsavuizglītību,bet materiālajai dabai sakām: "Liels paldies, ka iespēri man. Lūdzu, sper vēl." Tā maldināti, mēsdomājam, ka esamuzveikušimateriālo dabu.Bet kasnotiek?Daba joprojāmmūs sit ar dzimšanas,vecuma,slimībuunnāvesciešanām.Vaikādsiratrisinājisšosjautājumus?Ciktadattīstītasirmūsuzināšanas un civilizācija?Mēs esammateriālās dabas stingro likumu varā, taču domājam, ka esamuzvarētāji.Tāirmaija.

Pakļautiesšīķermeņatēvamvarbūtļotigrūti,joviņazināšanasunspēkiirierobežoti,betKrišnanavparaststēvs.Krišnairneierobežots,Viņamirpilnīgaszināšanas,pilnīgispēki,pilnīgabagātība,pilnīgsskaistums,pilnīgaslavaunpilnīgaatsacīšanāsspēja.VaitadnebūtulielalaimeaizietpiešādatēvaunbaudītViņa īpašumus?Tomēršķiet,kanevienu tasneinteresē,un tagadvisi sludina,kaDievanav.KāpēccilvēkinemeklēViņu?AtbildedotanākamajāBhagavad-gītaspantā:

namāṁduṣkṛtinomūḍhāḥprapadyantenarādhamāḥmāyayāpahṛtajñānaāsuraṁbhāvamāśritāḥ

"Ļaundari,kasirpilnīginelgas,zemākiestarpcilvēkiem,kuruzināšanaslaupījušimaldiunkuriemirateistiskudēmonudaba,neuzticseviMan."(Bg.7.15.)

Lūk, kā tiek iedalīti muļķi. Duškritī vienmēr darbojas pret svēto rakstu norādījumiem. Pašreizējācivilizācija to vien dara, kā pārkāpj svēto rakstu likumus. Pēc definīcijas dievbijīgs cilvēks ir tādscilvēks, kas to nepārkāpj. Ir jābūt kādam kritērijam, kā atšķirt duškritī (ļauna darītāju) no sukritī(šķīsta cilvēka). Katrā civilizētā valstī ir kādi svētie raksti. Nav svarīgi, vai tie ir kristiešu raksti,hinduisturaksti,musulmaņurakstivaibudisturaksti.Galvenais,kairautoritatīvinorādījumi–svētieraksti.Kasnesekotonorādījumiem,tasuzskatāmsparcilvēkuārpuslikuma.

Vēlviensmuļķuveids,kasminētsšajāpantā, irmūdha– lielsmuļķis. Irarīnarādhama–zemākaisstarp cilvēkiem, unmājajāpahrita-gjāna attiecas uz tādu cilvēku, kura zināšanas ir aiznesusimaija,maldinājums.Āsuraṁbhāvamāśritāḥattiecasuztiem,kasirpilnīgiateisti.LaiganvisiemtiekdotaiespējauzticētseviTēvam,šādicilvēkinekadtonedara.TāpēcviņusnepārtrauktisodaTēvapārstāvji.Viņiemjāizciešpļaukas,sitieniunsmagipērieni.Viņiemnākasciest.Kātēvamjāsodanepaklausīgsbērns,tāarī materiālajai dabai jālaiž darbā noteikti soda veidi. Tajā pašā laikā daba mūs uztur, dod mumsēdienuuncitasnepieciešamaslietas.Turpināsabasnorises,jomūsuTēvsirbagātākaisnovisiem,unKrišnairlabspattad,jamēsnepakļaujamiesViņam.Tomērparspītitam,kaTēvsmūstiklabiapgādā,duškritī dara neatļautus darbus. Ja cilvēkam patīk, ka viņu soda, tad viņš ir muļķis, un, ja cilvēksneizmanto šo cilvēka veidolu, lai izprastu Krišnu, tad viņš pieder pie zemākajiem no cilvēkiem. Jacilvēksneizmantosavumūžu, laiatkalatjaunotusaitesarsavuīstenoTēvu,tadviņšuzskatāmspar

zemukritušucilvēku.

Dzīvniekitikaiēd,guļ,aizsargājas,kopojasunmirst.Viņinavpiemērotiaugstākaiapziņai,jozemākosdzīvības veidos tā nav iespējama. Ja cilvēks darbojas līdzīgi dzīvniekam un neizmanto savu spējupadarīt apziņu augstāku, tad viņš krīt no cilvēka līmeņa un nākamajai dzīvei gatavo sev dzīvniekaķermeni. Ar Krišnas žēlastību mums ir dots augsti attīstīts ķermenis un saprāts. Ja mēs tosneizmantojam,tadkādēļganlaitiemumstiktudotivēlreiz?Mumsjāsaprot,kašiscilvēkaķermenisirattīstījies pēc daudzu jo daudzumiljonu gadu evolūcijas, ka tā pati par sevi ir iespēja tikt ārā nodzimšanasunnāvesriteņa,kurāgriežasvairāknekāastoņimiljonidzīvībasveidu.ŠīizdevībamumsdotaarKrišnas žēlastību.Vaimēsnebūsimzemākie starp cilvēkiem, janeizmantosim to?Cilvēkamvarbūtzinātniskaisgrāds–humanitārozinātņumaģistravaifilozofijaszinātņudoktoragrāds–vaicitsgrāds,kodevusikādauniversitāte,tačumaldinātājaenerģijaatņemviņapasaulīgāszināšanas.Kasir īsteni saprātīgs, tas savu saprātu izmantos, lai aptvertu, kas ir viņš pats, kas ir Dievs, kas irmateriālādaba,kāpēcviņšciešmateriālajādabāunkādasirzālespretšīmciešanām.

Mēs varam izmantot saprātu, lai izgatavotu automobili, radio vai televizoru, kas apmierinās mūsujutekļus,betmumsjāsaprot,katāsnavnekādaszināšanas.Tasirnolaupītssaprāts.Saprātscilvēkamdots, lai viņš izprastu dzīves jautājumus, taču cilvēks šo saprātu izmanto aplami. Cilvēki domā, kaieguvuši zināšanas, jo viņi zina, kā izgatavot un vadīt mašīnas. Bet arī bez mašīnām cilvēki pratanokļūtnovienasvietascitā,irpalielinājusiestikaiiespējatoizdarīt.Betlīdzaršoiespējuirnākušasklātarīdaudzasproblēmas–saindētsgaissunpārblīvētasšosejas.Tāda irmaija:mēsradāmjaunasiespējas,betšīsiespējassavukārtradadaudzasjodaudzasproblēmas.

Nešķiedīsimspēkus,laiapgādātosardaudzāmiespējāmunmūsdienīgāmērtībām.Saprātsjāizmanto,lai apjēgtu, kasmēs esam.Mumsnepatīk ciest, tāpēc jāsaprot, kādēļ šīs ciešanasmums uzspiestas.Vienīgais, ko mēs ar savām tā dēvētajām zināšanām esam radījuši, ir atombumba. Mēs esampaātrinājušinogalināšanu.Mēsar lielulepnumudomājam,katāsirattīstītaszināšanas.Izgatavosimkautkotādu,kasvarētuapturētnāvi,untadmēspatiešāmvarēsimlepotiesarzināšanām.Nāvejaupastāvmateriālajādabā,betmēstikļotikārojamtoveicinātunnogalinātvisusvienāmirklī.Tosaucparmājajāpahrita-gjānu–maldinājumaaiznestāmzināšanām.

Āsuras,dēmoniunzvērinātieateistipatiesībāizaicinaDievu.JanebūtumūsuVisaugstāTēva,tadmēsnebūtuieraudzījušidienasgaismu.TadkāpēcizaicinātViņu?Vēdāsteikts,kairdivējādicilvēki:dēvasunāsuras,padieviundēmoni.Kuriirdēvas?PardēvāmsaucVisaugstāKungabhaktas,joviņikļūstlīdzīgiDievam.Bet tos,kas izaicinaVisaugstāautoritāti, saucparāsurāmjebdēmoniem.Sabiedrībāvienmērsastopamiabišieveidi.

Tāpat kā ir četrējādi nelieši, kas nekad neuztic sevi Krišnam, ir arī četrējādi veiksmīgi cilvēki, kasgodinaViņu,unpartiemrunānākamaispants:

catur-vidhābhajantemāṁjanāḥsukṛtino'rjunaārtojijñāsurarthārthījñānīcabharatarṣabha

"Labākais noBhāratām (Ardžuna)!Četru veidu dievbijīgie cilvēki sākMan kalpot – cietēji, tie, kasvēlasbagātību,zinātkārieunAbsolūtazināšanumeklētāji."(Bg.7.16.)

Materiālāpasaule irpilna ciešanu,un tāmpakļauti gandievbijīgie, ganbezdievji.Ziemasaukstumsvisussaldēvienādi.Tamirvienalga,vaicilvēksirdievbijīgsvaibezdievis,bagātsvainabags.Tomērdievbijīgscilvēksnobezdievjaatšķirasarto,kaviņšciešanāslūdzDievu.Bieživiencilvēksnelaimēietuzbaznīcuunlūdz:"MansKungs!Manipiemeklējušasgrūtības.Lūdzu,palīdzi!"Viņšlūdz,materiāluapstākļuspiests,tomēršādscilvēksuzskatāmspardievbijīgu,jonelaimēviņširgrieziespieDieva.Arī

nabadzīgs cilvēks varbūt baznīcā lūgs: "Mans Kungs, lūdzu, dāvā man mazlietiņ naudas." Betzinātkārieparastiirsaprātīgi.Viņivienmērpēta,gribvisusaprast.Viņivarbūtjautās:"KasirDievs?"Un tad ar zinātniskiem pētījumiem meklēs atbildi uz šo jautājumu. Arī viņi uzskatāmi pardievbijīgiem, jomeklē īstajā virzienā. Zinošu cilvēku sauc par gjānī, par cilvēku, kas sapratis savudabiskostāvokli.ŠādamgjānīvarbūtbezpersoniskaDievaizpratne,taču,tākāviņšmeklēpatvērumupiegalējā,pieAugstākāsAbsolūtāsPatiesības, tadarīviņšuzskatāmspardievbijīgu.Šočetruveiducilvēkussaucparsukritī,dievbijīgiem,joviņivisitiecaspretīDievam.

teṣāṁjñānīnitya-yuktaeka-bhaktirviśiṣyatepriyohijñānino'tyarthamahaṁsacamamapriyaḥ

"Noviņiemvislabākais irgudrais,kam irpilnīgaszināšanasunkuršvienmērpilnībākalpoMan, joesmuļotidārgsviņam,unviņširļotidārgsMan."(Bg.7.17.)

Novisāmčetrāmtocilvēkukārtām,kasietpieDieva,parlabākajiemsauktitie,kascenšasfilozofiskisaprast,kādsirDievs,tie,kascenšasapzinātiesKrišnu,–višišjatē.Tiktiešām,Krišnanorāda,kašādicilvēkiViņam ir ļoti dārgi, joviņuvienīgaisdarbs irDieva izprašana.Visi citi ir zemāki.NoDievanekasnavjālūdz,bet,kaslūdz,irnejēga,jonesaprot,kavisuzinošaisDievsirviņasirdīunlabizinaparviņa ciešanāmunvajadzībāmpēcnaudas.Gudrais to apzināsunneprasa atvieglinātmateriālāsciešanas.Glužiotrādi–viņa lūgšana irDieva slavinājums,unviņšvēlaspavēstīt citiem,cik liels irDievs.Viņšnelūdznekosev,viņšnelūdzmaizi,apģērbuvaipatvērumu.Tīrsbhaktagrūtābrīdīsaka:"MansKungs,tāirTavažēlastība.Tumanliecciest,laiesvarētulaboties.Manvajadzējaciestdaudzvairāk,betTuSavāžēlsirdībāesimazinājismanasciešanas."Lūk,kāuzvisuskatāsnesatrauktsuntīrsbhakta.

Tam,kas apzināsKrišnu, ir vienaldzīgasmateriālās ciešanas, apvainojumiunpagodinājumi, joviņštamvisamstāvpāri.Viņšlabizina,kaciešanas,godsunnegodsattiecastikaiuzķermeniunkaviņšnavķermenis.Piemēram,Sokrāts,kasticējadvēselesnemirstībai,tikanotiesātsuznāvi.KadSokrātamjautāja,kāviņampatiktunāveuzsārta,viņšatbildēja:"Vispirmsjumsmanijānoķer."Tātad,jacilvēkszina,kaviņšnavķermenis,tadviņšneuztraucas,jozina,kadvēselinevarnoķert,spīdzināt,nogalinātvaisadedzināt.KasapguvisKrišnaszinātni,taslabizina,kaviņšnavķermenis,kaviņširneatņemamaKrišnasdaļiņa,kaviņaīstāsattiecībasirattiecībasarKrišnuunkaviņamjāstāvpāritrijāmmateriālāsdabas īpašībām, kaut arī viņš tā vai citādi ir nonācis materiālajā ķermenī. Viņš nav saistīts arskaidrību, kaislībām vai neziņu, viņš ir saistīts ar Krišnu. Kas to izprot, ir gjānī, gudrais, un tādscilvēksKrišnamirļotidārgs.Jacietējskļūstbagāts,viņšvaraizmirstDievu,betgjānī,kuršzinaīstenoDievastāvokli,Viņunekadneaizmirst.

Irtādigjānī,kosaucparimpersonālistiem.Viņiapgalvo,kabezpersoniskāgodināšanairpārākgrūta,tāpēc jāiedomājasDievaveidols.Viņinav īsti gjānī–viņi irnelgas.Dievs ir tikdižens, kaneviensnespēj iedomātiesViņaveidolu.Var iedomātieskautkāduveidolu,bet tasviss irsagudrojums–tasnav īstais veidols. Ir tādi cilvēki, kas Dieva veidolu iedomājas, ir tādi, kas to noliedz. Neviens noviņiem nav gjānī. Tos, kas veidolu iedomājas, sauc par svētbilžu grāvējiem. Indijā hinduistu unmusulmaņudumpjalaikābijatādimusulmaņi,kashinduistutempļosdauzījaDievastatujasuntēlus,hinduisti atbildēja ar to pašu.Gan vieni, gan otri domāja: "Mēs nogalinājām hinduistuDievu.Mēsnogalinājām musulmaņu Dievu utt." Arī Gandija vadītās pretošanās kustības laikā daudzi indiešiizgājaielāsunsitakopāpastkastītes,domājot,kaartoviņisagraujvalstspastu.Kastādomā,tienavgjānī.Visireliģiskiekaristarphinduistiemunmusulmaņiem,kristiešiemunnekristiešiemnotiekaiztumsonības.Kamirzināšanas, taszina,kaDievs irviens:Viņšnevarbūtmusulmanis,hinduistsvaikristietis.

Mēsiedomājamies,kaDievsirtādsuncitāds.Tačutāsvisasiriedomas.Īstenigudraiszina,kaDievsirpārpasaulīgs. Kas zina, ka Dievs stāv pāri materiālajām īpašībām, tas patiešām Viņu zina. Dievsvienmēr irmumsblakus,mūsu sirdīs.Kadatstājamķermeni,Viņš irkopāarmums, lai redzētu,komēs darām. Kadmēs pievērsīsimies Viņam? Viņš vienmēr gaida. Tikkomēs pievēršamies Dievam,Viņš saka: "Mans dārgais dēls, nāc – sa ca mama priyaḥ –, tu Man esi dārgs vienmēr. Tagad tu esipievērsiesMan,unEsesmuļotipriecīgs."

Gudrais,gjānī,patiešāmizprotDievazinātni,bet,kaspatiešāmzina,cikdižensunlabsirDievs,tasjauirpagājisuzpriekšu.ŠīszināšanasdotasŠrīmad-BhāgavatamāunBhagavad-gītā.KaspatiešāmvēlassaprastDievu,tamjāapgūstzinātneparDievu,Bhagavad-gīta.

idaṁtuteguhyatamaṁpravakṣyāmyanasūyavejñānaṁvijñāna-sahitaṁyajjñātvāmokṣyase'śubhāt

"Dārgais Ardžuna! Tu nekad neesi apskaudis Mani, tādēļ Es tev mācīšu šīs visnoslēpumainākāszināšanasunizpratni,kurasapguvis,tuatbrīvosiesnomateriālāsesamībasciešanām."(Bg.9.1.)

Zināšanas par Dievu, kas atklātas Bhagavad-gītā, ir ļoti smalkas un svētas. Tās ir pilnas gjānas,metafiziskasgudrības,unvigjānas,garīgaszinātnes.Tāsirarīpilnasnoslēpumu.Kāgancilvēksvartāsizprast?ŠīszināšanasvardottikaiPatsDievsvaiīstensViņapārstāvis.TāpēcŠrīKrišnasaka–jakādreizDievazinātnesizpratnērodasnesaskaņas,tadViņšatnākPats.

Zināšanasnenāknojūtām,nosentimenta.Bhaktinavsentiments.Tāirzinātne.ŠrīlaRūpaGosvāmīsaka:"JacilvēksnebalstāsuzVēduzināšanām,bettikai izrādagarīgumu,tadviņšsabiedrībāirtikaitraucēklis."Bhaktinektārs jānobaudaarprātu,pierādījumiemunzināšanāmun tad jānododcitiem.Nedrīkstuzskatīt,kaKrišnasapziņairtikaisentiments.Dziedāšanaundejošanairpilnīgizinātniskas.Krišnasapziņairzinātneunarīsavstarpējamīlestība.Krišnairļotidārgsgudrajam,ungudraisirļotidārgs Krišnam. Krišna mūsu mīlestību atdos tūkstoškārtīgi. Cik mēs, ierobežotie radījumi, spējammīlētKrišnu?TačuKrišnaspējmīlētneierobežoti,bezgalīgi.

CeļšpretīVisaugstākajamudārāḥsarvaevaitejñānītvātmaivamematamāsthitaḥsahiyuktātmāmāmevānuttamāṁgatim

"Visišiebhaktasnoteiktiircildenasdvēseles,tačuto,kaszinaMani,EsuzskatuparlīdzīguSev.ViņšpārpasaulīgikalpoManunnoteiktisasniedzMani,visaugstākounvispilnīgākomērķi."(Bg.7.18.)

ŠeitKrišnanorāda,kavisicilvēki,kasnākpieViņa,–vaitieircietējivainaudasgrūtībāsnonākušie,vaizinātkārie–tieklaipnilūgti,tačunoviņiemtas,kamirzināšanas,Krišnamirļotidārgs.Arīcititiek laipni lūgti, jo ir skaidrs,ka laikagaitā, turpinot ceļupieDieva,viņi izaugs līdz zinošacilvēkalīmenim.Tačuparasti,jacilvēksietuzbaznīculūgtnaudu,betnesaņemnekā,viņšsecina,kagrieztiespieDievairbezjēdzīgi,unsaraujvisassaitesarbaznīcu.Lūk,kādasbriesmasdraud,jaejampieDievaar slēptu savtīgumu.Piemēram,Otrāpasauleskara laikābijapaziņojumi,kadaudzasvācukaravīrusievasbaznīcā lūgušasparsavuvīrudzīvībuunatgriešanos,bet,uzzinot,kavīricīņāskrituši,viņaskļuvušas par ateistēm.Mēs gribam, lai Dievs izpildītumūsu pavēles, un, kad Viņš to nedara, mēssakām,kaDievanav.Lūk,arkobeidzasmateriālulietulūgšana.

TevarpastāstītparmazupiecgadīguzēnuDhruvu,kuršbijavaldniekuatvase.ArlaikuDhruvasmātevaldniekamapnika,viņš lika taiatstātvaldniecesvietuunpieņēmacituvaldnieci,kasnukļuvapar

zēnapamāti.Tā ļoti neieredzējapuisēnu, un, kadkādudienuDhruva sēdēja tēvamuz ceļiem, viņazēnuapvainoja."Tunedrīkstisēdēttētimklēpī,"viņateica,"jotuneesimansbērns."Viņaizrāvazēnutēvam no klēpja, bet puisēns ļoti sadusmojās. Viņš bija kšatrija dēls, bet kšatrijiem ir ātra daba.Dhruvamtasbijamilzīgsapvainojums,unviņšgājapiemātes,kuravairsnebijavaldniece.

"Māmiņ,"viņšteica,"pamātemaniapvainoja.Essēdējutētimklēpī,betviņamaninotāizrāva."

"Dārgopuisēn,"māteatbildēja, "kotadesvarudarīt?Estevnevarupalīdzēt, jotavstēvsmanivairsnemīl."

"Betkālaiesviņaiatmaksāju?"zēnsjautāja.

"Manudārgozēn,tuesibezspēcīgs.TikaiDievsvartevpalīdzēt."

"KurirDievs?"Dhruvauzmundrinātsvaicāja.

"Cikmanzināms,daudzigudrieietuzmežu,uzdžungļiem,lairedzētuDievu,"atbildējamāte."LaituratrastuDievu,viņiuzņemasgrūtībasunveiclielasaskēzes."

Dhruvatūdaļdevāsuzmežuunsākaprasīttīģerimunzilonim:"VaituesiDievs?VaituesiDievs?"Tāviņš jautāja visiem dzīvniekiem pēc kārtas. Redzot, ka Dhruva ir ļoti zinātkārs, Šrī Krišna sūtījaNāraduMunipalūkoties,kasturnotiek.NāradaātrinonācamežāunsameklējaDhruvu.

"Manu dārgo puisēn," sacīja Nārada, "tu esi no valdnieku dzimtas. Tu nespēsi izciest grūtības unaskēzes.Lūdzu,ejmājās.Māmiņauntētisirļotinoraizējušiespartevi."

"Lūdzu,nemēģinimaninovērstnomērķa,"teicapuisēns."JatukautkoziniparDievuvaizini,kāViņuieraudzīt,tad,lūdzu,pastāstiman.Jane,tadejpromunnetraucēmani."

RedzēdamsDhruvas noteiktību, Nārada iesvētīja viņu parmācekli un deva viņammantru oṁ namo

bhagavatevāsudevāya.Dhruvaatkārtojamantru,kļuvapilnīgs,unDievsnostājāsviņapriekšā.

"MīļaisDhruva,kotuvēlies?Estevdošuvisu,kolūgsi."

"MansKungs,"atbildējazēns,"esizcietutādasgrūtībastikaitāpēc,laiiegūtusavatēvakaraļvalstiunzemi,bettagadesredzuTevi.PatdiženigudrieunsvētienevarTeviieraudzīt.Unkoesesmuieguvis?Es aizgāju no mājāmmeklēt sasistus stiklus un atkritumus, bet nu esmu atradis vērtīgu dimantu.Tagadesesmuapmierināts.EsnegribulūgtnoTevisneko."

Cilvēksvarbūtnabagsvaicietējs,bet, javiņšietpieDievaartādupašunoteiktībukāDhruva,gribredzēt Dievu un saņemt Viņa svētību, tad, redzējis Dievu, viņš vairs nevēlas nekāmateriāla. Viņšsaprot,cikmuļķīgsirmateriālaisīpašums,atmetmaldusunpaņempatiešāmvērtīgo.TāpatkāDhruvaMahārādža,ieguvisKrišnasapziņu,viņširpilnīgiapmierinātsunvairāknekānevēlas.

Gjānī, gudrais, zinamateriālo lietu nepastāvību.Viņš zina, ka cilvēks vēlasmateriālo aiz trejādiemiemesliem: viens grib darba augļus, cits grib, lai viņu dievinātu par bagātību, vēl cits grib ar savubagātībukļūtslavens.Viņšzina,kavisišieieguvumiattiecastikaiuzķermeniunlīdzarķermeniarīaiziet. Ķermenim mirstot, mēs vairs neesam bagātnieki, bet gan dvēseles, un saskaņā ar saviemdarbiemmēssaņemamcituķermeni.Gītanorāda,kagudraispartonebrīnās,jozina,kasirkas.Kāpēctadviņamseviapgrūtinātarmateriālāsbagātībasiegūšanu?Viņšdomātā:"EsesmumūžīgisaistītsarKrišnu,VisaugstoKungu.Tādēļnostiprināšušīssaites,laiKrišnapaņemmaniatpakaļSavāvalstībā."

Apstākļi šajā pasaulē dodmumsvisas iespējas atjaunot saistību arKrišnuun atgriezties pieDieva.Tamjābūtmūsudzīvesmērķim.Visu,komumsvajag,Dievsirdevis–zemi,graudus,augļus,pienu,pajumti un apģērbu. Mums tikai mierīgi jādzīvo un jāizkopj Krišnas apziņa. Tādam jābūt dzīvesmērķim.Tāpēcmums jābūtapmierinātiemar to,koDievsdevis: ar ēdienu,pajumti, aizsardzībuundzimumdzīvi, un nevajag gribēt vairāk un vairāk. Vislabāko civilizāciju raksturo sauklis: "Dzīvot

vienkārši un domāt augsti!" Rūpnīcā nav iespējams izgatavot pārtiku vai dzimumdzīvi. To un visucitu,komumsvajag,irdevisDievs.MumstasjāizmantounjānonākDievaapziņā.

Kaut arīDievsdevisvisas iespējas, laimēsmierīgidzīvotu zemesvirsū, attīstītuKrišnas apziņuungalu galā nonāktu pie Viņa,mēs šajā laikmetā esam ļoti nelaimīgi.Mūsumūžs ir īss, ir tik daudzcilvēkubezpārtikas,pajumtes,sievasvaivīra,mēsneesamaizsargātinodabasspēkuuzbrukumiem.Tas viss ir Kali laikmeta ietekmes dēļ. Tāpēc Kungs Čaitanja Mahāprabhu, redzot šī laikmetabriesmīgos apstākļus, uzsvēra, ka ārkārtīgi nepieciešams attīstīt garīgo dzīvi. Bet kā to izdarīt?ČaitanjaMahāprabhumācīja:

harernāmaharernāmaharernāmaivakevalamkalaunāstyevanāstyevanāstyevagatiranyathā

"Vienmēr daudziniet Harē Krišna!" Nedomājiet par to, vai jūs esat fabrikā vai ellē, būdā vaidebesskrāpī,–tasnavsvarīgi.TikaidaudzinietHarēKrišna,HarēKrišna,KrišnaKrišna,HarēHarē,HarēRāma,HarēRāma,RāmaRāma,HarēHarē.Partonekasnavjāmaksā,nekasnekavētodarīt–nekasta,nepārliecība,neādaskrāsa,tovardarītikviens.Tikaidaudzinietunklausieties.

JacilvēkstādāvaicitādāveidāsaskarasarKrišnasapziņu,javiņšpašoceļuietīstenavadītājavadībā,tadviņšnoteiktiatgriežaspieDieva.

bahūnāṁjanmanāmantejñānavānmāṁprapadyatevāsudevaḥsarvamitisamahātmāsudurlabhaḥ

"Kamir īstenaszināšanas,taspēcdaudzāmdzimšanāmunnāvēmuzticseviMan,zinot,kaEsesmuvissesošaisunvisucēloņucēlonis.Tādadiženadvēseleirļotireta."(Bg.7.19.)

FilozofiskāizpēteDievazinātnējāveicdaudzasdzīves.Dievaapzināšanāsir ļotiviegla,bettajāpašālaikāarīļotigrūta.Vieglatāirtiem,kasatzīstKrišnasvārdupatiesīgumu,bettiem,kascenšasiegūtizpratniarpētījumiem,arzināšanuapgūšanu,ticībarodastikaipēclielajolielapētniecībasdarba,kasprasa daudzas dzīves. Ir dažādi pārpasaulnieki, tattvavit,Absolūtās Patiesības zinātāji. Pārpasaulniekipar Absolūto Patiesību sauc to, kas ir bez pretstatiem. Absolūtajā Patiesībā nav pretstatu – viss irvienālīmenī.Kasšopatiesībuzina,tasirtatvavits.

Krišna paziņo, ka Absolūto Patiesību var redzēt trejādi: kā Brahmanu, kā Paramātmu un kāBhagavānu – kā bezpersoniskā Brahmana starojumu, kā vienuviet esošo Virsdvēseli un kā DievaAugstākoPersonību.UzAbsolūtoPatiesībuvarskatītiestrijosveidos.Uzkalnumēsvaramskatītiesnolielaattāluma.Tasirviensveids,kāuztoskatīties.Pienākottuvāk,mēsredzēsimkalnāaugošoskokusunzaļumusun,kadmēssāksimkāptkalnā, tadredzēsimvisdažādākosaugus,kokusundzīvniekus.Gudrie skatās uz vienu un to pašu Absolūto Patiesību, bet dažādos veidos, tāpēc viņiem par to irdažādipriekšstati.Vēlvienspiemērsirsaulesstari,Sauleunsaulesdievs.Tas,kuruapspīdsaulesstari,nevarteikt,kaviņširuzSaules,untas,kaspatiešāmiruzSaules,noviņaredzesviedokļa,irlabākāstāvoklī. Saules starus var salīdzināt ar visucaurstrāvojošo brahmadžoti starojumu, noteiktā vietāesošāSaulevartiktsalīdzinātaarvienuvietesošoVirsdvēseli,unsaulesdievs,kasmājoSaulē,vartiktsalīdzinātsarDievaPersonību.UzZemesdzīvovisdažādākāsbūtnes,unnoVēdurakstiemmēsvaramuzzināt, ka arī uz Saules ir visdažādākās dzīvās būtnes, taču viņu ķermeņi ir no uguns, tāpat kāmūsējieirnozemes.

Materiālajādabāirpiecasrupjāspamatvielas:zeme,ūdens,gaiss,ugunsunēters.Uzdažāmplanētām,atkarībānotā,kādapamatvielairpārsvarā,irdažādasatmosfērasundažādidzīvobūtņuķermeņi,kas

veidotinopārsvarāesošāspamatvielas.Nevajagdomāt,kauzvisāmplanētāmdzīvībairarvienādāmīpašībām,tomērpastāvvienveidībatajāziņā,katādāvaicitādāveidāturirvisaspiecaspamatvielas.Irplanētas,kurvairākirzemes,kurvairākiruguns,kurvairākirūdensunkurvairākirgaisaunētera.Nevajagdomāt,kauzplanētasnavdzīvībastāpēcvien,katānavveidotapārsvarānozemesvaijatāsatmosfēranavtādapatikāpiemums.Vēdurakstipavēsta,kairneskaitāmidaudzplanētu,kaspilnasdzīvo būtņu ar dažādu veidu ķermeņiem. Ar materiālajiem pielāgojumiemmēs varam piemērotiesdzīveiuzkādasmateriālasplanētas,untāpat,iegūstotnoteiktasīpašības,mēsvaramnonāktuzgarīgāsplanētas,kurdzīvoVisaugstaisKungs.

yāntideva-vratādevānpitṝnyāntipitṛ-vrataḥbhūtāniyāntibhūtejyāyāntimad-yājino'pimām

"Kasgodinapadievus,taspiedzimststarppadieviem,kasgodinasenčus,tasaizietpiesenčiem,bet,kasgodinaMani,tasdzīvoarMani."(Bg.9.25.)

Kas grib aiziet uz augstākajām planētām, var aiziet uz turieni, kas cenšas iegūt tādas īpašības, lainonāktu uz Golokas Vrindāvanas, Krišnas planētas, tie, ejot Krišnas apziņas ceļu, var nonākt tur.Pirms braucam uz Indiju, mēs varam paņemt un izlasīt šīs valsts aprakstu: klausoties mēs par toiegūsimpirmāsziņas.Jagribamkautkouzzinātparplanētu,kurdzīvoDievs,mumsirjāklausās.Mēsnevaram tūlīt izdarīt kādu mēģinājumu un nonākt tur. Tas nav iespējams. Bet augstākā planētadaudzkārtaprakstītaVēdurakstos.Piemēram,Brahma-samhitā(5.29.)teikts:

cintāmaṇi-prakara-sadmasukalpa-vṛkṣa-lakṣāvṛteṣusurabhīrabhipālayantamlakṣmī-sahasra-śata-sambhrama-sevyamānaṁgovindamādi-puruṣaṁtamahaṁbhajāmi

"EsgodinuGovindu,sākotnējoKungu,visapirmtēvu,kasganagovisunpiepildavisavēlmesmājās,kas celtas no garīgajiem dārgakmeņiem un kurām apkārt ir miljoniem vēlmju piepildītāju koku;kuramvienmērgodbijībāunmīlestībākalposimtiuntūkstošilakšmījebgopī."Irarīcitisīkiapraksti,itīpašiBrahma-samhitā.

Tos,kascenšasapzinātiesAbsolūtoPatiesību, iedala saskaņāar toAbsolūtāsPatiesībasaspektu,uzkuruviņivērš savuprātu.Tos,kasvēršprātuuzBrahmanu, impersonālistus, saucparbrahmavādī.Parasti tie, kas cenšas apzināties Absolūto Patiesību, vispirms apzinās brahmadžoti. Tos, kas vēršprātu uz Virsdvēseli, Dieva Kunga vienuviet esošo veidolu Paramātmu, sauc par paramātmāvādī.VisaugstaisKungssavāpilnīgajādaļāatrodasikvienasirdī,unarmeditācijuunkoncentrēšanosmēsvaram ieraudzītViņa veidolu.Viņš ir ne tikai ikviena sirdī, bet arī ikvienā radītās pasaules atomā.Paramātmasapzināšanās ir otrāpakāpe.Trešāunbeidzamāpakāpe irBhagavāna,DievaAugstākāsPersonības, apzināšanās. Ir trīs galvenās apzināšanās pakāpes, tāpēc parasti Augstāko AbsolūtoPatiesību vienas dzīves laikā sasniegt nevar. Bahūnāṁ janmanām ante. Ja cilvēkam laimējas, tad viņšvisaugstākovarsasniegtvienāmirklī.TačuparastiDievaapzināšanāsprasadaudzusjodaudzusgadusundaudzusjodaudzusmūžus.

ahaṁsarvasyaprabhavomattaḥsarvaṁpravartateitimatvābhajantemāṁbudhābhāva-samanvitāḥ

"Esesmugarīgounmateriālopasauļuavots.Nomanisvissizplūst.Gudrie,kastolabiapzinās,garīgikalpoManungodinaManinovisassirds."(Bg.10.8.)

ArīVēdānta-sūtra apstiprina, kaAbsolūtā Patiesība ir Tā, no kuras viss ir dzimis. Jamēs patiešām

ticam,kaKrišnairvisasākums,ungodināmViņu,tadvisimūsurēķiniarmateriālopasauliizbeidzasvienāacumirklī.Bet,jacilvēksneticunsaka:"Jā,betesgriburedzēt,kādsizskatāsDievs,"tadviņamjāiziet cauri apzināšanās pakāpēm – pilnībā jāapzinās bezpersoniskā Brahmana starojums, tadParamātma, vienuviet esošā Dieva Kunga iezīme. Tikai tad viņš var nonākt augstākajā pakāpē unapjēgt: "Tā ir Dieva Augstākā Personība." Protams, šis ceļš prasa vairāk laika. Kad cilvēks pēcdaudziemmeklējumugadiemnonāklīdzAbsolūtāsPatiesībasapziņai,tadviņšsecina:vāsudevaḥsarvamiti–"viss,kasvienpastāv,irVāsudēva."VāsudēvairKrišnasvārds,untasnozīmē"Tas,kurširvisur."Sapratis, ka Vāsudēva ir visa sakne, māṁ prapadyate, tas sevi uztic Viņam. Sevis uzticēšana irgalamērķis, vienalga, vai cilvēks līdz tamnonāk tūlīt vai pēc daudzāmdzīvēmmeklējumu. JebkurāgadījumājāuzticseviDievamunjāapzinās:"Dievsirliels,unesesmuViņampakļauts."

Sapratis to, gudrais tūdaļ uztic seviDievamunnegaida, kad paies daudzas jo daudzas dzīves.Viņšsaprot, kaDievs to pavēstījis bezgalīgā žēlastībā pret saistītajām dvēselēm. Visimēs esam saistītāsdvēseles, visimēsesampakļautimateriālāspasaules trejādajāmciešanām.TagadVisaugstaisKungsdodmumsiespējuuzticētseviViņamuntāizrautiesnociešanām.

Tagad var rasties jautājums: ja Visaugstais Kungs ir galamērķis un mums jāuztic sevi Viņam, tadkāpēcpasaulēirtikdaudzpielūgsmesveidu?Uzšojautājumuatbildnākamaispants.

kāmaistaistairhṛtajñānāḥprapadyante'nya-devatāḥtaṁtaṁniyamamāsthāyaprakṛtyāniyatāḥsvayā

"Tie,kurusaprātunolaupījušasmateriālāsvēlmes,uzticsevipadieviemunsaskaņāarsavudabupildapadievugodināšanaslikumusunierobežojumus."(Bg.7.20.)

Pasaulēirdažādicilvēki,unviņidarbojasdažādumateriālāsdabasīpašībuvadībā.Vispārlielākādaļacilvēkunevēlasatbrīvi.Jaarīviņiķeraspiekautkāgarīga,tadtikaitāpēc,kavēlaskāduieguvumu,kovarētudotgarīgiespēki.Indijābieživiengadāsredzēt,kacilvēksietpiesvāmīunsaka:"Svāmīdžī,vaijūsneiedotumankādaszāles?Manirtādauntādaslimība."Viņšdomā,kaārstsizmaksāspārākdārgi.Labākaizietpiebrīnumdarītājasvāmī.Indijāirarītādisvāmī,kasietmājāspiecilvēkiemunsludina:"Iedodietmangramuzelta,unes topārvērtīšukilogramāzelta."Cilvēksdomā: "Man irpiecigramizelta.Iedošutoviņamundabūšupiecuskilogramus."Tāsvāmīsavācciematiņāvisuzeltuunpazūd.Tāirmūsuslimība.Kadejampiesvāmī,uztemplivaibaznīcu,mūsusirdisirmateriālovēlmjupilnas.Mēsnogarīgāsdzīvesgribamkādumateriālolabumu,nodarbojamiesarjogutikaitāpēc,laiuzturētulabu veselību. Bet kādēļ gan mēs veselības dēļ ķeramies pie jogas? Mēs varam kļūt veseli arī arregulāriem vingrinājumiem un noteiktu diētu. Kādēļ ķerties pie jogas? Tāpēc, ka kāmais tais tair hṛta-

jñānāḥ.Mums irmateriālavēlmebūtveseliemunbaudītdzīvi, tāpēcejamuzbaznīcuungribam, laiDievsizpildītumūsupavēles.

Cilvēkiem ir materiālas vēlmes, tāpēc viņi godina dažādus padievus. Viņi nezina, kā izrauties nomatērijas; viņi vēlas izmantotmateriālo pasauli, cik vien iespējams. Piemēram,Vēdu rakstos ir ļotidaudzieteikumu:jacilvēksgribkļūtvesels,tadviņamjāgodinasaule, jameitenegriblabuvīru,tadviņaijāgodinaKungsŠiva;jakādsgribkļūtskaists,tadviņamjāgodinatādsuntādsdievs;jacilvēksgribiegūtizglītību,tadviņamjāgodinadievieteSarasvatī.Tāpēcarīrietumniekidomā,kahinduismsirdaudzdievība,betpatiesībātetiekgodinātsnevisDievs,betpadievi.NedrīkstuzskatītpadievusparDievu. Dievs ir viens, bet pastāv arī padievi, kas tāpat kāmēs ir dzīvas būtnes. Atšķirība tāda, kaviņiemirlielavara.Uzšīsplanētasvarbūtkādsvaldnieks,prezidentsvaidiktators–tieirtādipašicilvēkikāmēs,tačuviņiemirneikdienišķavara.Laiiegūtuviņulabvēlībuvaigūtukādulabumunoviņuvaras,mēstādāvaicitādāveidāgodināmviņus.TačuBhagavad-gītanosodapadievugodināšanu.

Šispantsskaidrinorāda,kacilvēkigodinapadievus,kāmas,materiālāsiekāresdēļ.

Iekāreirmateriālāsdzīvespamats:mēsgribambaudītšopasauli,mēstomīlam,jogribamapmierinātjutekļus.IekāreirgreizsDievamīlestībasatspulgs.Savādabiskajāstāvoklīmēsesamradīti,laimīlētuDievu,betmēsesamaizmirsušiDievu,tāpēcmīlammatēriju.Mīlestībair.Mēsmīlamvainumatēriju,vaiDievu.Betnevienāgadījumāmēsnevaramatbrīvotiesnomīlestības.Tiktiešām,bieživarredzēt,kacilvēks,kuramnavbērnu,mīlkaķivaisuni.Kāpēc?Tāpēc,kamēsgribamkautkomīlēt,tasmumsir nepieciešams. Ja nav nekā īsta, tad mēs savu ticību un mīlestību atdodam kaķiem un suņiem.Mīlestība ir vienmēr, taču tā ir pārvērtusies ķēmīgā iekārē. Kad iekāre nonāk strupceļā, tad mēskļūstamdusmīgi;kadmēskļūstamdusmīgi,tadnonākammaldinājumā;kadmēsesammaldinājumā,tad esamnolemti bojā ejai.Tā tasnotiek.Mums tas jāmaina, un iekāre jāpārvēršmīlestībā. JamēsmīlamDievu,tadmīlamvisu.Bet,janemīlamDievu,tadnespējammīlētneko.Mēsvaramdomāt,katāirmīlestība,bettānavmīlestība–tasirmirdzošaisiekāresveidols.Irteikts,katie,kasiekāresdēļkļuvušiparsuņiem,irpilnīgizaudējušisajēgu:kāmaistaistairhṛta-jñānāḥ.

Rakstos doti daudzi padievu godināšanas likumi un ierobežojumi, un var rasties jautājums, kāpēcVēdurakstosieteiktsviņusgodināt.Nepieciešamībapastāv.Tie,kurusvadaiekāre,vēlasiespējukautkomīlēt,unpadievi iratzītiVisaugstāKungapārstāvji.Doma ir tāda,kacilvēks,godinotpadievus,pakāpeniski attīsta Krišnas apziņu. Ja cilvēks ir pilnīgs ateists, negrib neko klausīt un saceļas pretjebkuru autoritāti, tad uz ko gan viņš var cerēt? Paklausība augstākai personībai var sākties arpadieviem.

Taču, jamēs sākamtiešikalpotVisaugstajamKungam, tadgodinātpadievusnavnepieciešams.Kastieši godinaVisaugstoKungu, tas ciena arī visus padievus, taču viņamnav nekādas vajadzības tospielūgt, jo viņš zina, ka aiz padieviem stāv Dieva Augstākās Personības augstākā autoritāte un kapadievipašipielūdzDievuKungu.Jebkurāgadījumācieņairunpaliek.DievaKungabhaktacienapatskudru, ko tad lai saka par padieviem? Bhakta apzinās, ka visas dzīvās būtnes ir Visaugstā Kunganeatņemamasdaļiņasunkatāstikaispēlēdažādaslomas.

AttiecībāsarVisaugstoKungujācienavisasbūtnes.Tāpēcarībhaktacitusuzrunāarvārdu"prabhu",kas nozīmē "mans kungs". Pazemība ir Dieva Kunga bhaktas īpašība. Bhaktas ir labsirdīgi unpaklausīgi,viņiemirvisaslabāsīpašības.Varamsecināt,kaDievaKungabhaktaglužidabiskiizkopjvisaslabāsīpašības.Dzīvābūtnepēcdabasirpilnīga.Netikumīgatākļūsttāpēc,kaviņuklājiekāresdubļi.Mazazeltadaļiņaarīirzelts,unSevīPilnāPilnībasneatņemamadaļiņaarīirpilnīga.

oṁpūrṇamadaḥpūrṇamidaṁpūrṇātpūrṇamudacyatepūrṇasyapūrṇamādāyapūrṇamevāvaśiṣyate

"DievaPersonībairpilnīgaunSevīpilna,un,tākāViņširpilnībāpilnīgs,tadviss,kasizplūstnoViņa,ir pilnībā apveltīts ar visu nepieciešamo kā Sevī pilns veselums, piemēram, šī jutekļiem uztveramāpasaule.Viss,koradījisSevīpilnaisveselums,arīirpilnspatssevī.TākāViņširSevīpilnaisveselums,tad Viņš saglabā pilnu līdzsvaru, kaut arī no Viņa izplūst tik daudz sevī pilnu vienību." (ŠrīĪšopanišada,"Dievapiesaukšana")

Pilnīgādzīvābūtnekrīttāpēc,katoaptraipamatērija,taču,ejotKrišnasapziņasceļu,viņaatkalvarkļūtpilnīga.Viņavarkļūtpatiešāmlaimīga,unpēcaiziešanasnomateriālāķermeņaieietvalstībā,kurdzīveirmūžīga,svētlaimesunzināšanupilna.

Pielikumi

ParautoruViņa Dievišķā Žēlastība A.Č. Bhaktivēdānta Svāmī Prabhupāda ieradās šajā pasaulē 1896. gadāKalkutā.Turviņš1922.gadāpirmoreizisatikasavugarīgoskolotājuŠrīluBhaktisidhāntuSarasvatīGosvāmī. Ievērojamam bhakti zinātniekam, sešdesmit četru Gaudīja Mathu (Vēdu institūtu)dibinātājam Bhaktisidhāntam Sarasvatī iepatikās izglītotais jauneklis, un viņš pārliecināja ŠrīluPrabhupāduveltīt savudzīviVēduzināšanu izplatīšanai.ŠrīlaPrabhupādakļuvaparviņaskolniekuunpēcvienpadsmitgadiem(1933.gadā)Allahabadāsaņēmaiesvētībunosavagarīgāskolotāja.

Jau pirmajā tikšanās reizē 1922. gadā Šrīla Bhaktisidhānta Sarasvatī Thākurs lūdza ŠrīlamPrabhupādam izplatītVēduzināšanasangļuvalodā.TurpmākajosgadosŠrīlaPrabhupādauzrakstījaskaidrojumu Bhagavad-gītai un palīdzēja darbā Gaudīja Mathai. 1944. gadā Šrīla Prabhupāda bezjebkādaspalīdzībasnomalassākaizdotžurnālu"BacktoGodhead"("AtpakaļpieDieva"),kuršiznācadivas reizesmēnesī angļuvalodā.Sākumāviņšpats to rediģēja, salika, laboja slejasunpat izplatījabezmaksaseksemplārus.ŠrīlaPrabhupādaturpinājaizdotžurnāluparspītivisāmgrūtībām,untagadviņamācekļiizdodtoundaudzuscitusžurnālusjauvairāknekātrīsdesmitvalodās.

Atzīmējot Šrīlas Prabhupādas augstās filozofiskās zināšanas un bhakti, Gaudīja vaišnavu biedrība1947.gadāpiešķīraviņamgodanosaukumu"Bhaktivēdānta".Laivairāklaikavarētuveltītrakstīšanaiunsvētorakstustudēšanai,1954.gadāŠrīlaPrabhupādakļuvaparvānaprasthu(atteicāsnoģimenesdzīves) un devās uz svēto vietu Vrindāvanu, kurā viņš ļoti pieticīgos apstākļos dzīvoja viduslaikosceltajāRādhā-Dāmodarastemplī.Šeitviņšvairākusgadusnopietnistudējasvētosrakstusunrakstīja.1959.gadāviņšpieņēmasanjāsu(atsacīšanāsdzīveskārtu).Rādhā-Dāmodarastemplīviņšsākarakstītsavuievērojamākodarbu–ŠrīmadBhāgavatamas(BhāgavataPurānas)astoņpadsmittūkstošupantudaudzsējumu tulkojumu un skaidrojumu. Šeit viņš uzrakstīja arī grāmatu "Easy Journey to OtherPlanets"("Vieglsceļojumsuzcitāmplanētām").

1965.gadā,pēcŠrīmadBhāgavatamaspirmotrīssējumuizdošanas,ŠrīlaPrabhupādadevāsuzASV,laiizpildītu sava garīgā skolotāja norādījumu. Pēc ierašanās rietumos viņš uzrakstīja Indijas klasiskoreliģiskounfilozofiskotekstutulkojumusunapkopojumusvairāknekāastoņdesmitsējumos.

Kad 1965. gadā Šrīla Prabhupāda ar kravas kuģi ieradāsŅujorkā, viņš bija praktiski bez jebkādiemmateriāliem līdzekļiem. Lielās grūtībās pagāja gandrīz gads, līdz 1966. gada jūlijā viņš nodibinājaStarptautiskoKrišnasapziņasbiedrību (ISKCON).ŠrīlaPrabhupādavadīja to līdzpat1977.gada14.novembrim, kad viņš atstāja šo pasauli. Šajos gados šī biedrība izauga par savienību, kurā ietilpstvairāknekāsimtsāšrami,skolas,tempļi,institūtiunlaukukopienasvisāpasaulē.

1972. gadā Šrīla Prabhupāda nodibināja gurukulu – skolu Dallasā (Teksasas štats, ASV), tādējādirietumospirmoreiziieviešotVēdujaunākounvidējoizglītību.TurpmākajosgadosŠrīlasPrabhupādasvadībā viņa mācekļi ir nodibinājuši vairākas citas šādas skolas, galvenā no tām atrodas IndijāVrindāvanā.

PrabhupādaiedvesmojavairākustarptautiskoVēdukultūrascentruceltniecībuIndijā.Vienunotiem– Šrīdhāma Mājāpuru – ir paredzēts pārvērst par garīgo pilsētu. Šī milzīgā projekta īstenošanaturpināsies visu šo desmitgadi. Vrindāvanā ir radīts krāšņais Krišna-Balarāmas templis un"Starptautiskāviesnīca".ArīBombejāiruzceltslielskultūrasunizglītībascentrs.PlānotsradītvairāknekādesmitsvarīguscentrusvisāIndijā.

TomērvisnozīmīgākaisŠrīlasPrabhupādasieguldījumsirviņagrāmatas.Autoritātes,domasdziļumaunskaidrībasdēļtāsaugstuvērtēzinātnieki,undaudzāsaugstskolāstāsizmantokāmācībugrāmatas.Viņadarbiirtulkotivairāknekādeviņdesmitpasaulestautuvalodās,izdevniecība"TheBhaktivedantaBook Trust", kura tika nodibināta 1972. gadā tikai Šrīlas Prabhupādas grāmatu izdošanai, pašlaik

kļuvusiparpasaulēlielākoIndijasreliģiskounfilozofiskotekstuizdevēju.

Par spīti iespaidīgajam gadu skaitam Šrīla Prabhupāda divpadsmit gadu laikā apbrauca zemeslodičetrpadsmit reizes. Šajos ceļojumos viņš lasīja lekcijas visos sešos kontinentos. 1971. gadā viņšapmeklējaarīMaskavu.ParspītismagajaislodzeiŠrīlaPrabhupādaturpinājaražīgistrādāt,unviņadarbitagadveidopatiesuVēdufilozofijas,reliģijas,literatūrasunkultūrasbibliotēku.

Meditācija

Kasirmantra?

Ja cilvēksgribatbrīvotiesno rūpēmunciešanāmungribbūt laimīgs, tad ļoti svarīga irmeditācija.Meditēt nozīmē pakļaut sevi vienai domai. Lai prātu atbrīvotu no ikdienas rūpēm, cilvēkam irjāpaceļas pārmateriālo un jācenšas nostiprināties pārpasaulīgajā, garīgajā līmenī. DaudzinotDievasvētosvārdus,mēsnonākamsaskarēargarīgo,arDievu.

Svētajos rakstos minēti daudzi Dieva vārdi: Krišna, Jehova, Rāma, Allahs, Buda u.c. Dieva vārdudaudzināšanaattīraunpaceļcilvēkunomateriālālīmeņauzgarīgo.Indijājautūkstošiemgaduļaudisdaudzina svētos vārdusmantru veidā. Sanskritā vārds "man" nozīmē prāts, bet "tra" – atbrīvošana.Tātadmantrairgarīguskaņukopa,kasatbrīvomūsuprātunonemiera.

Vēdu rakstos vienamantra ir nosaukta par augstāko – parmahāmantru.Kali-santaranaUpanišadāpaskaidrots: "Šos sešpadsmit vārdus – Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē, HarēRāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē – sevišķi iesaka lietot Kali-jugā, strīdu, nemiera unliekulībaslaikmetā."

Vārds"Krišna"nozīmē"visupievilcīgais","Rāma"nozīmē–"līksmesdevējs",bet"Harē"irvēršanāspieVisaugstāKungagarīgāskalpošanasenerģijas.Tātadmahāmantrastulkojumsiršāds:"Ak,VisaugstaisKungs,visupievilcīgais,līksmesunspēkadevēj,lūdzu,atļaujmankalpotTev."

Harē Krišnas mahāmantras daudzināšanai nav vajadzīgi kādi īpaši apstākļi. Mantras meditācijasbrīnišķīgākāiezīmeirtā,katovarveiktvisur–mājās,darbā,vadotautomašīnu,braucotautobusāvaivilcienā.Skaitītmantruvarvienmērunvisur.

Mantru var skaitīt divos veidos. Individuālo meditāciju, mantras skaitīšanu uz krellītēm, sauc pardžapu, bet mantras kopīgo dziedāšanu sauc par kīrtanu. Parasti kīrtanā izmanto arī mūzikasinstrumentus un sit plaukstas. Abi mantras daudzināšanas veidi ir ieteikti svētajos rakstos un irlabvēlīgimūsugarīgaiattīstībai.

Džapasmeditācija

Pirmā veidameditācijā visieteicamākmahāmantru skaitīt uz virtenes, kas sastāv no 108 uz auklasuzvērtāmzīlītēm,kurasvienunootrasatdalamezgliņi.Vidū iruzvērta109. zīle,kura ir lielākaparcitām–tāpārstāvKrišnu.Sācietarnākamozīlītiaizlielāszīles.Saņemietzīlītistarpīkšķiunvidējolabāsrokaspirkstuunbalsīizrunājiet:

HarēKrišna,HarēKrišna,KrišnaKrišna,HarēHarēHarēRāma,HarēRāma,RāmaRāma,HarēHarē

Atkārtojiet šo mantru uz katras zīlītes, kamēr nonāksiet līdz lielākajai, tad apgrieziet virteni unturpinietpretējāvirzienā.Nevajagskaitītmantruuzlielāszīlesvaipārlēkttaipāri,turpinotskaitīttajāpašā virzienā. Šāda skaitīšana uz zīlītēm ir īpaši iedarbīga, jo tajā ir iesaistīta arī tauste, kas palīdzmumslabākkoncentrētiesuzmantru.

Atkārtojušimantruuzkatrasno108zīlītēm,jūsesatveikušivienuapli.Vienaapļaatkārtošanajāveicpiecāslīdzseptiņāsminūtēs,laigansākumātasvarprasītdesmitvaipatvairākminūtes.Iesakaskaitītmantrusešpadsmitšādusapļus ikdienas. Jakādamtasnavpaspēkam,tadpašamvajagnoteiktsevkāduapļu skaituun,piemēram, skaitītmantrupusstunduno rītaunpusstunduvakarā.Mantruvarskaitītjebkurādiennaktslaikā,tomērVēdurakstosteikts,kanoteiktasstundasgarīgāmnodarbībāmirvislabvēlīgākās.Garīgaiattīstībaivislabākāsagrāsrītastundas,tāpēc,javēlaties,laimantrasiedarbībabūtuvisspēcīgākā,skaitiettoagrinorīta.

Džapu jūs varat skaitīt gan telpās, gan svaigā gaisā.Nav svarīgi arī tas, cik skaļi jūs to darāt. Patssvarīgākais–ikvārduizrunātskaidriunieklausoties,nedrīkstizlaistzilbes.Mūsuprātamirtieksmešaudītiesnovienasdomasuzcitu,jopēcsavasdabastasnavstingrs.Tāpēcirjācenšaskoncentrētiesuzmantrasskaņu,ieklausotieskatrātāsvārdā.

Kīrtana

Iepriekš aprakstītā džapa ir individuālā meditācija, bet kīrtana ir kopīgāmeditācija. Kīrtanas laikācilvēki dziedHarēKrišnasmantru, parastimūzikas instrumentu pavadībā. Kīrtanu var veiktmājāskopāarģimeni,piedraugiemvaipatmežā.Vienscilvēksvadakīrtanu,dziedotHarēKrišnasmantru.Kadviņšvienureiziirmantrunodziedājis,tadpārējietoatkārtotādāpašāveidā,kāvadītājs.Tadatkaldzied vadītājs un pārējie atbild, utt. Šādi atkal un atkal atkārtojotmantru, visu kīrtanas dalībniekugarīgāsvētlaimeaizvienpieaug.

Kīrtanas laikā cilvēksne tikai klausās, kā viņš skaitamantrupats, bet arī dzird citu dziedāšanu, tāpastiprinot mantras iedarbību. Mantru var dziedāt jebkurā melodijā. Parasti kīrtanā tiek lietotimūzikas instrumenti, bet var iztikt arī bez tiem. Kīrtanā lieto tradicionālos Indijas instrumentus,piemēram,bungasvaikaratālas(metālašķīvjus).Jatonav,pacentietiesatrastkautkolīdzīgu,teiksim,

kādu kasti, ko var izmantot kā bungas. Var izmantot arī citus mūzikas instrumentus, piemēram,klavieres,ērģelītes,flautuvaiģitāru.Irlabiritmāsistplaukstas.Kopāarjumsvarsēdētarībērni–tāarīviņigarīgipilnveidosies.Šādikopāarģimenijūsvaratdziedātmantrukatruvakaru.

HarēKrišnasmantrasdziedāšanasniedzaizvienpieaugošuprieku.Jūspašipartovaratpārliecināties.Pamēģinietnepārtrauktiatkārtotkāducituvārduvaifrāzikautvaipiecasminūtes.Jajūs,piemēram,sakāt vārdus "Pepsi-kola" kaut vai dažas minūtes, tie jums kļūs nepanesami. Tie nesniedz nekādupriekuunapmierinājumu.TotiesKrišnasvārdsirpārpasaulīgs,un,jacilvēksdaudzinašovārdu,tadviņsgribēstodarītatkalunatkal.

Kāuzlabotmantrasskaitīšanu

LaikādosapstākļoscilvēksarīdaudzinātuHarēKrišnasmantru,viņšgūslielugarīgolabumu.Svētieun dižie gudrie, kas ir autoritātes mantras daudzināšanā, iesaka noteiktus paņēmienus, kas ļaujpastiprinātmantrasiedarbībuunātrāksasniegtvēlamomērķi.

JovairākcilvēksdaudzinaHarēKrišna,jovieglākviņambūssekotzemākminētajiemprincipiem.Tasnotiek tāpēc, ka mantras skaitīšanas laikā cilvēks iegūst arvien lielāku garīgo spēku un attīstaaugstākugaršu.Kadcilvēkssākbaudītgarīgoprieku,kosniedzšīdaudzināšana,tadviņamirdaudzvieglākatbrīvotiesnosliktajiemparadumiem,kastraucētālākugarīgoattīstību.

1.VadošieprincipiTiem,kasirnopietniunpatiesivēlaspilnveidotiesgarīgajādzīvē,jāievērosekojošivadošieprincipi:

1)Jāēdtikaitīrsveģetārsēdiens,t.i.jāizvairāsnogaļas,zivīmunolām.

2)Jāatsakāsnoapreibinošāmvielām(narkotikām,alkohola,cigaretēm,arīnokafijasunmelnāstējas).

3)Jāizvairāsnoazartspēlēm.

4) Jāatsakās no nelikumīgas dzimumdzīves (dzimumdzīve ir atļauta tikai laulībā un tikai bērnuieņemšanai).

Sekojot šeit minētajiem četriem vadošiem principiem, cilvēks var ātri attīstīties garīgā dzīvē. Toneievērošana traucē šādu attīstību, jo palielina mūsu materiālās pieķeršanās. Tomēr Harē Krišnasmantrai ir tādsspēks,katāsdaudzināšanapalīdzēsmumsnostātiesuzpareizāceļa, laikādosdzīvesapstākļosmēsarīneatrastos.

2.VēdurakstulasīšanaJajūspastāvīgilasīsietVēdurakstus,īpašiBhagavad-gītuunŠrīmad-Bhāgavatamu,tadspēsietdaudzvieglākpilnveidotiesgarīgajādzīvē. Ja jūsklausīsietiesparKrišnu,parViņaneparastajāmdarbībāmun pārpasaulīgām spēlēm, tad atbrīvosieties no visiem sārņiem, kas ilgajā saskarsmē ar materiālopasauliirsakrājušiesjūsusirdī.PastāvīgiklausotiesparKrišnuungarīgovalstību,kurKrišnabaudamūžīgāsspēlesarSaviembhaktām,jūssapratīsiet,kasirdvēsele,kasirpatiesagarīgādarbībaunkāpilnībāatbrīvotiesnomateriālāspasaulesvažām.

3.ĒdienapiedāvāšanaKrišnamLaiizvairītosnomateriāliemsārņiem,mumsjāēdtikaiKrišnampiedāvāts,garīgotsveģetāraisēdiens.Jebkuras dzīvas būtnes nogalināšana izraisa karmiskas sekas un tas attiecas pat uz augiem. TomērBhagavad-gītāKrišnasaka,katas,kasViņampiedāvāveģetāruēdienu,neitralizēšīskarmiskāssekas.

4.DarbaaugļuveltīšanaKrišnamSavadarbaaugļimumsirjāziedoVisaugstajamKungamKrišnam.Jacilvēksdarbojastikaisavapriekaun apmierinājuma dēļ, tad viņam nākas saņemt savas darbības karmiskās sekas. Tomēr, ja cilvēksdarbojas, lai tikai sniegtu prieku Krišnam, tad karmisko seku nav. Tas, ko mēs veicam, kalpojotDievamKungam,netikaiatbrīvomūsnokarmas,betarīatmodinamūsossnaudošoKrišnasmīlestību.Cilvēks var turpināt darboties savā profesijā, vienīgi ir jāizvairās no tādas darbības, kas iriepriekšminētočetruvadošoprinciputiešsvainetiešspārkāpums.

5.GarīgucilvēkusabiedrībaJajūsnopietnivēlatiesdaudzinātHarēKrišnasmantru,tadcentietiespēciespējasvairākbūtkopāarlīdzīgi noskaņotiem cilvēkiem. Mēs dabiski pārņemam to cilvēku īpašības, ar kuriem esam kopā.Piemēram, ja vēlamies kļūt par labu ārstu vai advokātu, tadmēs centīsimies būt kopā ar attiecīgāsprofesijas pārstāvjiem un mācīties no viņiem. Tāpēc labāk izvairīties no cilvēkiem, kas irmateriālistiski un noliedz garīgo dzīvi. Ja jūs atradīsieties tādu cilvēku sabiedrībā, kas cenšaspilnveidotiesgarīgajādzīvē,daudzinaHarēKrišnasmantruun ievērovadošosprincipus, tadspēsietātriiegūtmieruunlaimi,unsasniegtdzīvesaugstākomērķi–garīgovalstību.

ĒšanasjogaDodotbhaktijogas,garīgāskalpošanasjogasapkopojumu,DievsKungssaka:"Laikotudarītu,laikotuēstu,laikotupiedāvātuvaiatdotu,laikādasaskēzestuveiktu–visutodarikāziedojumuMan."(Bg.9.27.)TāpēcēdienapiedāvāšanaKrišnamirneatņemamabhaktijogassastāvdaļa.

DievsKungsaprakstaarīto,kādaveidaēdienuViņšpieņem:"JakādsMannosirdspiedāvālapu,puķi,auglivaiūdeni,tadEstopieņemu."(Bg.9.26.)Krišnašeitnepiemingaļu,zivisvaiolas,tāpēcbhaktapiedāvāViņamtikailabākountīrākoēdienu–katrāziņānejaunokautodzīvniekupūstošoslīķusvainedzimušocāļuembrijus.

PiedāvājotēdienuKrišnam,bhaktaapliecinasavumīlestībupretViņu.Pat ikdienasdzīvē,gatavojotēdienukādamcilvēkam,mēsizpaužamsavumīlestībuunpieķeršanosviņam.Šiscilvēksnovērtēsnetikaipašuēdienu,betarīto,kašādimēsizpaužamsavumīlestībupretviņu.ArīēdienapiedāvāšanaKrišnam palīdz mums iemīlēt Viņu. Tomēr ļoti grūti ir iemīlēt Dievu, ja mēs nekad neesam Viņuredzējuši.

VēdurakstidodļotiskaidrupriekšstatuparDievu.NekurciturjūsnespēsietatrasttikpilnīguDievaPersonībasaprakstu.CitupasaulesgalvenoreliģijurakstosDievspieminētskāVisaugstaisTēvs,betirpārsteidzošimazziņuparViņukāparpersonību.JēzusKristusteica,kaviņširDievadēls,MuhamedsbijaDievapravietis,betkasgan irpatsDievs?Viņšparādās tikainetieši–kābalssnodebesīm,kādegošskrūmsutt.

Tomēr,jamēsatzīstam,kaDievsirmūsradījis,tadmēsnevaramnoliegt,kaViņamirvisaspersonībairaksturīgāsiezīmes–veidols,visdažādākiespēkiunjutekļi.Nebūtuloģiskidomāt,kaDievaradītajāpasaulēkautkasvarētubūtpārāksparpašuradītāju.Mumsirveidolsunmēsesampersonības,bet,jaDievam tā visa nebūtu, tad šajā ziņā mēs būtu pārāki par Viņu. Tāpēc Dievs arī ir personība –AugstākāPersonībaarbezgalavarenugarīgoveidolu.Piemēram,Bībelēirteikts,kamēsesamradītipēcDievalīdzības.

Rietumu mākslinieki savos darbos Dievu parasti iztēlojas kā spēcīgu, vecu vīru ar bārdu. TomērIndijas Vēdu raksti sniedz tiešu Dieva veidola un personības aprakstu – ziņas, kas nav atrodamas

nekur citur. Pirmkārt, Dievs ir mūžīgi jauns un Viņam piemīt brīnišķīgas garīgās īpašības, kaspiesaista pat atbrīvoto dvēseļu prātus un sirdis.Viņš ir augstākaismākslinieks, augstākaismūziķis,Viņš brīnišķīgi runā un izpauž neierobežotu saprātu, jautrību un atsacīšanās spēju. Dievam irnepārspējamaspārpasaulīgās spēles arViņamūžīgajiempavadoņiem.Vēdās ir bezgaladaudzDievaAugstākās Personības pievilcīgo iezīmju aprakstu. Tāpēc Viņu sauc par Krišnu, visupievilcīgo. KadsaprotamDievukāpersonību,tadmumsirdaudzvieglākmeditētuzViņu,īpašitad,kadpiedāvājamViņamēdienu.

Krišna ir visspēcīgākais un ir pilnīgi garīgs, tāpēc viss, kas saskaras ar Viņu, arī pilnībā attīrās ungarīgojas.Patmateriālajādabā ir lietas, kuras spēj attīrīt daudzko citu.Piemēram, saule ar saviemspēcīgajiemstariemspējiztvaicētūdenipatnopiesārņotāmūdenskrātuvēm.Japattādammateriālampriekšmetam kā saulei ir šāds spēks, tad mēs varam tikai iedomāties kādai attīrošai spējai būtujāpiemītDievaAugstākajaiPersonībai,kasbezpūlēmspējradītmiljoniemsauļu.

Garīgaisēdiens

Ar savām neierobežotajām pārpasaulīgajām enerģijām Krišna spēj pārvērst matēriju garā. Ja mēsieliekamtēraudastieniugunī, tadtasdrīzviensakarstun iegūstuguns īpašības.TaspatsnotiekarīpiedāvājotēdienuKrišnam–ēdiens,kassastāvnomateriālāmvielām,pilnīgigarīgojas.Šāduēdienusaucparprasādu,kassanskritānozīmē"DievaKungažēlastība".

Prasādas ēšana ir viena bhakti jogas pamatnodarbība. Citās jogās jutekļi ir jāsavaldamākslīgi, betbhaktijogāmēsvarambrīviizmantotsavusjutekļusdažādāspatīkamāsgarīgāsdarbībās.Piemēram,armēlimēs varam baudīt brīnišķīgus, KungamKrišnampiedāvātus ēdienus. Šādās darbībās jutekļipakāpeniskigarīgojasuntosdabiskisākpiesaistītdievišķaisprieks,kas tālupārsniedzvisu,komēsvarambaudītmateriālāpasaulē.

Vēdu rakstos sniegti daudzi labvēlīgās prasādas iedarbības apraksti. Kad Visaugstais Kungs pirmspiecsimts gadiem atnāca Indijā kā Kungs Čaitanja, Viņš teica par prasādu: "Ikviens agrāk jau irbaudījisšīsmateriālāsvielas.Tomērtagadtāmirneparastagaršaunaromāts.Šisaromātspriecēprātuunliekaizmirstjebkāducitusaldmi.Tāpēcirjāsaprot,kaKrišnaslūpugarīgaisnektārsirpieskāriesšīmmateriālajāmvielāmunpiešķīristāmvisasgarīgāsīpašības."

Veģetārisma virsotne ir tikai Krišnam piedāvāta ēdiena baudīšana. Pat daudzi putni un dzīvnieki,piemēram,baložiunpērtiķi,irveģetārieši,tāpēcveģetārismskātādsvēlnavaugstākaissasniegums.Vēdās teikts, ka cilvēka dzīves mērķis ir atmodināt dvēseles sākotnējās attiecības ar Dievu, unprasādasēšanamumspalīdzsasniegtšomērķi.

Kāgatavotunpiedāvātprasādu

Veģetārisma augstākāmērķa sasniegšana sākas jau tad, kadmēs dodamies uz veikalu vai tirgu, laiizvēlētos pārtiku ēdiena gatavošanai. Bhagavad-gītā Visaugstais Kungs norāda, ka pārtika pēcmateriālāsdabasīpašībāmiedalāstrijāsdaļās–skaidrībā,kaislībāsuntumsībāesošajā.Pienaprodukti,cukurs,dārzeņi, augļi, riekstiungraudaugipieder skaidrībaiun tos labprātpieņemKrišna.Pārtiku,kas pieder kaislībām un tumsībai, nevajag piedāvāt Krišnam. Bhagavad-gītā (17.9.) teikts, ka šieproduktinessevlīdzisāpes,ciešanasunslimības,tieirsmakojoši,pūstošiunnetīri.Navīpašijālauzagalva,laisaprastu,kagaļa,zivisunolas,arīsīpoliunķiplokipiederzemākajāmdabasīpašībām.TosnedrīkstpiedāvātVisaugstajamKungam.Arīkafija,kakaounšokolādepiederzemākajāmīpašībām.Jajums grūti atteikties no tējas un kafijas, tad dzeriet zāļu tējas un kafijas dzērienus no grauzdētiemgraudiem.

Pērkot pārtiku, vienmēr atcerieties, ka gaļa, zivis un olas var būt arī citu produktu sastāvā, tāpēc

rūpīgiizpētietetiķetes.Piemēram,daudzāmsierušķirnēmtiekliktsklātglumenieks,koiegūstnoteļukuņģiem.

Vajagizvairītiesnoēdiena,konavgatavojušiKrišnasbhaktas.Saskaņāarsmalkajiemdabaslikumiem,pavārsuzēdienu iedarbojasne tikai fiziski,betarīmentāli.Piemēram,gleznanav tikai triepieniuzaudekla,tāizteicmāksliniekasirdiundvēseli,kouztverskatītājs.Jamēsuzturālietojampārtiku,kasražota fabrikās vai ko gatavojuši cilvēki bez garīgas apziņas, tad mēs uzņemam zināmu devumateriālistiskasenerģijas.Tādēļpēciespējasvajagizmantotsvaigusproduktus.

Gatavojot ēdienu, pats galvenais ir ievērot tīrību. Visaugstajam Kungam nedrīkst piedāvāt nekonetīru, tāpēc virtuvei jābūt spodrai un kārtīgai. Pirms ēdiena gatavošanas rūpīgi jānomazgā rokas.Gatavošanaslaikānevajaggaršot,laiKrišnairpirmais,kuršnogaršo.Kadvissirgatavs,nelieludaļuno katra ēdiena un dzēriena salieciet trauciņos, no kuriem neviens cits nav ēdis. Nolieciet to visuKrišnas attēla priekšā un sakiet: "Mans dārgais KungsKrišna, lūdzu pieņem šo nelielo ziedojumu."Iegaumējiet, ka pats galvenais irmūsumīlestībaunpateicībaDievam,pašamēdienamnav tik lielanozīme.Ēdiensnetikspieņemts,jatonepiedāvāsarsirdiundvēseli.Dievsirpilnīgs.Viņamnetrūkstnekā.Piedāvāšanairtikaivienslīdzekliskāizpaustmūsumīlestību.Pirmsnoņemtziedojumu,vajagdažasminūtes atkārtotHarēKrišnasmantru:HarēKrišna,HarēKrišna, KrišnaKrišna,HarēHarē,Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē. Pēc tam prasādu var pasniegt galdā. Viss jūsusagatavotais ēdiens, arī ta,s kas netika nolikts Krišnas attēla priekšā, tagad ir piedāvāts Krišnam,tomēr prasāda, kas bija tieši uz Kunga Krišnas paplātes, ir īpaša un to sauc par mahāprasādu.Ikvienam vajadzētu nogaršot kaut nedaudz šīs mahāprasādas. Centieties apjaust šī ēdiena garīgāsīpašības,kasmūsatbrīvonokarmasiedarbības,betvispirmsjau–baudietto!

Pēckādalaikajumsvarrastiesvēlēšanāsveiktēdienapiedāvāšanupilnīgāk,atbilstošitam,kātodaraKrišnas bhaktas visā pasaulē. Tādā gadījumā jums vajag izveidot vienkāršu altāri ar ŠrīlasPrabhupādas,KungaČaitanjasunŠrīŠrīRādhā-Krišnasattēliem.

Piedāvājotēdienu,trīsreizesatkārtojietvisassekojošāssanskritalūgšanas:

namaoṁviṣṇu-pādāyakṛṣṇa-preṣthāyabhū-taleśrīmatebhaktivedānta-svāminitināminenamastesārasvatedevegaura-vānī-pracārinenirviśesa-śūnyavādi-pāścātya-deśa-tārine

"EspazemīginoliecosViņaDievišķāsŽēlastībasA.Č.BhaktivēdāntasSvāmīPrabhupādaspriekšā,kasirļotidārgsKungamKrišnam,joirpatvēriespieViņalotospēdām."

"Es noliecosmana garīgā skolotāja, SarasvatīGosvāmīmācekļa priekšā. Savā žēlastībā viņš sludinaKungaČaitanjadēvasvēstījumurietumuvalstīs,kasirpilnasimpersonālismauntukšumafilozofijas."

namomahā-vadānyāyakrsna-prema-pradāyatekrsnāyakrsna-caitanya-nāmnegaura-tvisenamah

"Visdevīgākais avatār! Tu esi patsKrišna, kas atnāca kā ŠrīČaitanjaMahāprabhu. Tu esi pieņēmisŠrīmatīRādhāranīzeltainokrāsuunTudevīgiizdalitīruKrišnasmīlestību.EspazemīginoliecosTavāpriekšā."

namobraḥmanya-devāyago-brāhmana-hitayacajagaddhitāyakrsnāyagovindāyanamonamaḥ

"EspazemīginoliecosKungaKrišnaspriekšā,kasirvisubrāhmanugodināmāDievība,kasirgovjuunbrāhmanulabvēlisundāvāsavužēlastībuvisaipasaulei.EsatkalunatkalnoliecosDievaPersonībaspriekšā,kurusaucparKrišnuunGovindu."

SanskritaizrunasrādītājsGadsimtu gaitā sanskrita valodas pierakstam lietoti dažādi alfabēti, tomēr visplašāk Indijā izmantodēvanāgarī rakstu ("rakstu,kas tiek lietotspadievupilsētās").Dēvanāgarīalfabētā ir48 skaņas–13patskaņiun35līdzskaņi.

Šajā grāmatā sanskrita panti doti transliterācijā latīņu burtiem saskaņā ar sistēmu, ko zinātniekipēdējospiecdesmitgadospieņēmuši,laiatspoguļotukatrassanskritavalodasskaņasizrunu.Šīsistēmaizmantotaarīcitātos,kasirrakstītikursīvā.

Patskaņus–a,ā,i,ī,u,ū–izrunātāpatkālatviešuvalodā.Patskaniṛizrunākārivārdākrist.Patskanieizrunākāēvārdāērglis;ai,auunoizrunāmazlietgarāknekālatviešuvalodā.

Rīkleslīdzskaņus–k, kh, g, ghunṅ– izrunā līdzīgikā latviešuvalodā.K izrunākāvārdākaķis,khkāvārdārika,mazlietpiedvešoth,gizrunākāvārdāgovs,ghkāvārdāmugura,piedvešoth;ṅizrunākāvārdābanga.

Palatāloslīdzskaņus–c,ch,j,jhunñ–izrunāarmēlesvidusdaļu.Cizrunākavārdāčūska,chkāvārdābuča,mazlietpiedvešoth,jizrunākādžvārdāDžūkste,jhizrunālīdzīgi,tikaipiedvešoth;ñizrunākāvārdādūņas

Smaganulīdzskaņus–ṭ,ṭh,ḍ,ḍh,n–izrunāarpaceltumēlesgaliņu,līdzīgikaangļuvārdostub,light-heart,dove,red-hot,nut.

Zobulīdzskaņust, th,d,dhizrunālīdzīgikālatviešuvalodā.Tizrunākāvārdātīrums,thkāvārdāmati,piedvešoth,dizrunākāvārdādiena,dhkāvārdāgludināt,piedvešoth.

Lūpulīdzskaņus–p,ph,b,bh–izrunālīdzīgikālatviešuvalodā.Pizrunākāvārdāpriede,phkāvārdāpupa,piedvešoth,bkāvārdābalodis,bhkāvārdādabūt,piedvešoth.Mizrunākāvārdāmāte.

Puspatskaņus–y,r,lunv–izrunākāvārdosjauns,riet,laivaunvējš.Šņāceņusš,ṣunsizrunāattiecīgikāvācuvārdāsprechen,kāvārdāšņāktunsaule.Burtuhizrunāviegli,kāangļuvārdāhome.

Anusvāraṁirtīrinazālaskaņa,untoizrunākāvārdāgrumba.Visargaḥirelpasskaņa,toizrunāļotiviegli.Divrindesbeigāsaḥizrunākāaha,iḥkāihi.

Zilbessanskritānetiekstingriuzsvērtas,navarīpauzesstarpvienasrindasvārdiem,runasplūdumātiekievērotatikaiatšķirībastarpgarajāmunīsajāmzilbēm(garāszilbesirdivreizgarākasparīsajām).Zilbeirgara,japatskanistajāirgarš(ā,ai, au,e, ī,o,ṝ,ū)vai īsajampatskanimsekovairāknekāvienslīdzskanis(toskaitāḥunṁ).Aspirētielīdzskaņi(līdzskaņi,kuriemsekoh)šajāgadījumātiekuzskatītiparvienulīdzskani.

Grāmatas tekstā galvenokārt lietota sanskrita fonētiskās transkripcijas sistēma, kas dod iespējulatviešu lasītājambez īpašāmpriekšzināšanāmsanskritāpietiekamipareizi izrunātsanskritavalodasvārdusunterminus.Šīsistēmaizmantotavārdos,kasnavrakstītikursīvā.