VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMA

VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMA

Latvijas sabiedrības zaudētie paredzamā mūža gadi

Cilvēks

Terminu skaidrojumiPotenciāli zaudētie mūža gadi (PMZG) - gadu skaits, kurus cilvēks būtu dzīvojis, strādājis un maksājis nodokļus, ja nebūtu priekšlaicīgi miris.Veselīgie dzīves gadi (VDzG) - iedzīvotāju veselības stāvokļa rādītājs, gadi bez invaliditātes un hroniskām slimībām Eiropas Veselības aprūpes patērētāju indekss EHCI - novērtē veselības aprūpes sistēmas, aptverot 5 jomas attiecībā uz patērētāju: - pacientu tiesības un informācija;- gaidīšanas laiks, lai saņemtu ārstēšanu;- ārstēšanas rezultāti; - sniegto pakalpojumu spektrs un pieejamība; - zāļu pieejamība. Aprēķinos izmanto valsts statistikas, pacientu aptauju un neatkarīgu pētījumu rezultātus.

Problēmsituācijas aktualitāte Latvijā

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs, 2013

Katrs ceturtais mirušais miris priekšlaicīgi, nesasniedzot 65 gadu vecumu.

2012.gadā, nomirstot Latvijas iedzīvotājiem vecumā līdz 64 gadiem, zaudēti 98,6 tūkstoši potenciālo mūža gadu

Vidēji viens priekšlaicīgi mirušais zaudē 13-14 sava mūža gadus.

Veselīgie dzīves gadi Latvijā• vīriešiem – 53,5 gadi (par 8,2 gadiem mazāk nekā ES vidēji), • sievietēm – 56,5 gadi (par 6,1 gadu mazāk nekā ES vidēji).

Mirstības (līdz 65 g.vecumam) un potenciāli zaudēto mūža gadu

cēloņu struktūra (%), 2012.gads


LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS AKTUALITĀTE

Paredzamā mūža ilgums, salīdzinot ES

valstis

LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI

• Veselības pakalpojumu NEPIEEJAMĪBA • NOVĒLOTA ĀRSTĒŠANAS uzsākšana• JAUNU INVALIDITĀTES gadījumu skaita pieaugums• PIEAUG IKMĒNEŠA VESEĪBAS IZDEVUMU

ĪPATSVARS MĀJSAIMNIECĪBU budžeta izdevumos• Latvijas veselības aprūpē NOVIRZES NO

STARPTAUTISKI PIEŅEMTIEM ārstēšanas uzsākšanas kritērijiem un standartiem

• Veselības aprūpes sistēmai NAV noteiktu izmērāmu darbības rezultātu un efektivitātes novērtēšanas indikatoru

• INOVĀCIJU ATTĪSTĪBĀ, Latvija ievērojami atpaliek no citām ES valstīm

LATVIJAS VESELĪBAS APRŪPES PROBLĒMSITUĀCIJA

Gaidīšanas laika indeksa izmaiņas 2009. – 2012. gads

1- nav jāgaida; 3- gaidīšanas laiks pārsniedz 90 dienas

LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅINEPIEEJAMĪBA

EHCI indekss

Jaunu - pirmreizēju gadījumu skaits 2006.-2011.

Invaliditātes pieaugums


2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 20120

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

16000

18000

9818

15017

Kopā

Linear (Kopā)

Ļaundabīgi audzēji

Asinsrites sistēmas slimības

Muskuļu un skeleta slimības

Psihiskas slimības

Ievainojumi, saindēšanās un ārējās iedarbes sekas

9 818 9 856 10 355

11 980 14 636 15

89414 589 15 017


Avots: www.csb.gov.lv

Invaliditātes pieaugums strādājošām personām

1995199

6199

7199

8199

9200

0200

1200

2200

3200

4200

5200

6200

7200

8200

9201

0201

10

1000

2000

3000

4000

5000

6000

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

strādājošie nestrādājošie

strā

dājo

šie

nest

rādā

joši

e


http://www.csb.gov.lv/

10

Veselības aprūpes nepieejamība dārdzības dēļ, %, LV unES citas valstis

Avots: Eurostat, 2012

LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅIFINANSIĀLA NEPIEEJAMĪBA

Pieaug invaliditātes izmaksas

Invaliditātes pabalsti, Latvijā 2008.-2012.

0

50

100

150

200

250

300

209241 244 261 269

mln.EUR

mln.EUR

2008 2009 2010 2011 2012

Avots: www.csb.gov.lv


http://www.csb.gov.lv/

Slimības rada milzīgu slogu sabiedrībaiMuskuļu un skeleta sistēmas slimību izmaksās

tikai 20% izmaksas sedz veselības aprūpe34% indivīds

30% darba devējs16% sociālās apdrošināšanas sistēma

34

30

20

16IndivīdsDarba devējsVeselības aprūpeSoc.apdrošināšanas sist.

Avots: Behmane D., Dūdele A. RSU Zinātniskā konference, 2014


2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 20130

100

200

300

400

500

600

700

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

3.5

4.0

4.5

210.1 243.1 290.5413.5

516.8569.4

471.5 466.0 463.1 486.1 464.41.4 2.1 6.3

0.7

1.37.2

32.2 30.1 40.4 38.3 35.9

3.31 3.30 3.28

3.713.51 3.56

3.85 4.01

3.56 3.473.13

Veselības aprūpes finansējums 2003.-2013.g. sadalījumā pa pamatfunkcijām un ES fondu +

ārvalstu finanšu instrumentiem

Pamatfunkcijas ES fondi un ĀRF Nozares budžets % no IKP

milj.Ls % no IKP

Avots: Veselības ministrija, 2013

LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅIFINANSIĀLĀ NEPIEEJAMĪBA


FINANSIĀLĀ NEPIEEJAMĪBA

BulgārijaLatvija

RumānijaKipra

LietuvaPolija

IgaunijaHorvātijaUngārijaGrieķija

PortugāleĪrija

ZviedrijaVācija

AustrijaHolande

449472523

758782783793838843

11791307

19012458

26372660

3112

VA budžets, EUR/iedzīvotāju, 2011

Avots: Eurofound, 2013

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 20120.0

100.0200.0300.0400.0500.0600.0700.0800.0900.0

1000.0mln LVL

Public HE Private HE

Mln LVL 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012Valsts līdzekļi 296,8 414,2 518,1 576,6 503,7 496,1 495,8 496,6Privātie izdevumi. 136,6 153,5 258,4 290,9 268,4 263,9 283,8 307,1

Privātie % 32% 27% 33% 34% 35% 35% 36% 38%

Latvijā pieaug Privāto maksājumu īpatsvars kopējos izdevumiem veselības aprūpes izdevumos

2005. – 2012. gads

LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅIFINANSIĀLĀ NEPIEEJAMĪBA

Avots: PVO, 2013

Labāka veselība • Dzīves ilgums• Veselīgi dzīves gadi• Saslimstības rādītāji• Jauni invaliditātes gadījumi• Novēlota diagnostika, % u.c.

Taisnīgums pakalpojumu saņemšanā

• sociālekonomisko faktoru saistība ar saslimstību, mirstību, pakalpojumu apjomu u.c.

Racionāla veselības aprūpes pieejamība

• pieejamības standartu noteikšana (laiks līdz pakalpojuma saņemšanai, gaidīšanas rindas, teritoriālā pieejamība u.c.)

• ārstniecības procesa kvalitātes kritēriji• iestāžu produktivitātes rādītāji, u.c.

Finansiāli aizsargāts iedzīvotājs

• Valsts un privāto maksājumu attiecība % ( no 60/40 uz 75/25)• Mājsaimniecības izdevumi veselībai, %, u.c.

LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅINav

Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtēšanas indikatoru

Starptautiskie PVO, Eurostat u.c. Veselības aprūpes sistēmu efektivitātes novērtēšanas indikatori

Eiropas Veselības patērētāju indekss (EHCI), 2012starptautisks valstu kopvērtējums, punktu skaits

5 jomas:

LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅINav Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtēšanas indikatoru

050

100150200250300350

Latvija Maksimālais punktu skaits

LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅINav Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtēšanas indikatoru

Latvijas veselības sistēmas novērtējums pret kopējo maksimālo punktu skaitu

EHCI, 2012

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

prog

noze

020406080

100Zāļu iegādes kompensācijas izdevumi ambulatoriem pacientiem, EUR/iedzīv.

Kompensējamiem medikamentiem piemērojamā PVN likme:Latvijā - 12%, Igaunijā - 9%, Lietuvā - 5%

Avots: NVD, 2014

From: IMS Health, 2010


INOVĀCIJU TRŪKUMSVESELĪBAS APRŪPĒ

21

2006 2007 2008 2009 2010 2011 20120

20

40

60

80

100

120

Apstākļi, kas traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos -

1 2 3 4 5 6 7 8

2006 2007 2008 2009 2010 2011 20120

20

40

60

80

100

120

5. kvintile

1 2 3 4 5 6 7 8

2006 2007 2008 2009 2010 2011 20120

20

40

60

80

100

120

1. kvintile

1 2 3 4 5 6 7 8

1. ..nevarēja to atļauties2. ..pārāk ilgi jāgaida uz pieņemšanu/rindas3. ..nevarēja izbrīvēt laiku darba apstākļu dēļ vai bija

jārūpējas par bērniem vai citiem cilvēkiem4. ..bija pārāk tālu jābrauc/ nav transporta līdzekļu5. ..bailes no ārstiem/slimnīcas/ izmeklēšanas6. ..gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku

nekļūst labāk7. ..nezināja nevienu labu ārstu vai speciālistu8. ..citi iemesli

Avots: CSB

Kopā

10 546 stacionētiem pacientiem gadā Latvijā ietaupītu

6 398242 EURnovēršot*

Zāles amb.ārst. gadā

PVA 1 pac.gadā

Smaga Hipertensija stacionārā

KSS stacionārā

Infarkts

Insults VA

0 1000 2000 3000 4000 50007845

650

877

3990

2500

190 Koronārās sirds slimības gadījumus105 infarktus116 insultus

Izmaksu salīdzinājums, EUR

Zāles

PVA izmaksas

Stacionārs kopā

822588

474570

7695400

Avots: Adan I. et al, Is Prehipertension a risk factor for cardiovascular diseases? Stroke, 2005, 36: 1859-1863

Savlaicīga Paaugstināta asinsspiediena (Hipertensija)

ārstēšana

SIRDS ASINSVADU SASLIMŠANASKā risināt problēmas?

Nodrošināta savlaicīga medikamentozā ārstēšana

Kā risināt problēmas Onkoloģijā?Nodrošināta ārstēšana ar inovatīviem

medikamentiemInovatīvi medikamenti glābj dzīvības, samazina mirstību no LEIKĒMIJAS

RITUXIMAB difūzas lielo B šūnu limfomas ārstēšanā

standarta ter. jaunā ter.0

2000400060008000

1000012000140001600018000

Tiešās zāļu iz-maksas

standarta ter. jaunā ter.05

101520253035404550

Potenciālais ieguvums, dzīves gadi uz 100

pacientiem

Avots: Long-term outcome of patients in the LNH-98.5 trial, the first randomized study comparing rituximab-CHOP to standard CHOP chemotherapy in DLBCL patients: a study by the Groupe d’Etudes des Lymphomes de l’Adulte; Blood 2010;116(12);2040-2045

Nodrošināta ārstēšana ar inovatīviem medikamentiem

glābj dzīvības, samazina slimību ekonomisko slogu un ietaupa sabiedrības netiešās izmaksas

izmaksas jaunā ter. ieguvums, netiešās izmaksas

izmaksu-ieguvuma starpība 2,8 miljoni

EUR

0500

100015002000250030003500400045005000

Sabiedrības netiešo izmaksu ietaupījums, tūkst. EUR

Vienas dzīvības

cena Latvijā 275 000 EUR Pētījums HEATCO Developing harmonized European approaches for transport costing and Project Assessment D5 2006; CSDD dati 2011

Kā risināt problēmas?

Uzsākta zāļu kompensācija nenodrošina vienlīdzību saņemšanā:

40 pacienti saņem, ap 60 – nesaņem. Terapija dod iespēju 2 reizes palielināt laiku līdz slimības progresijai

(ļaundabīgs nieru audzējs)


HIV

Latvijā

vairs nav

tikai geju

un

narkotiku

lietotāju

problēma


Nodrošināta savlaicīga medikamentoza ārstēana

Atšķirībā no citām Eiropas valstīm HIV medikamentozā ārstēšana pacientiem tiek uzsākta novēloti: pie CD4

(imunitātes) šūnu skaita 200 / μl (AIDS stadijā) – Eiropā vismaz 350 / μl - tas ir IEVĒROJAMI LĒTĀK

* Samazinās HIV inficēto mirstība un potenciāli zaudētie mūža gadi* Valstij mazāki zaudējumi priekšlaicīgas mirstības dēļ

• Ārstējot HIV inficētos – viņi nespēj izplatīt vīrusu

• Valsts ietaupa finanšu resursus, ko tā tērēs inficēto aprūpei – t.sk. jaunu sieviešu un bērnu ārstēšanai visa mūža garumā

Nodrošināta savlaicīga un starptautiskām vadlīnijām atbilstoša izmaksu efektīva ārstēšana


28

Latvijas veselības aprūpes sistēmas radītās pretrunas, kam ir tieša ietekme uz

sabiedrības veselības stāvokli un izmaksām: • Latvijas iedzīvotāji nav finansiāli aizsargāti pret

veselības aprūpes izmaksām nopietnas saslimšanas gadījumā, jo augsts privāto (no 40 līdz 60% no kopējām izmaksām) maksājumu īpatsvars kopējā veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā starp ES valstīm. ES - vidēji 20%

• Kopējā līdzekļu nepietiekamība (ap 3 % no IKP, viens no zemākiem % Eiropā, vidēji 8 - 9%)

• Latvijas iedzīvotājiem finansiāli nav pieejama savlaicīga, tajā skaitā, arī izmaksu efektīvas ambulatoras (t.sk.medikamentozas) ārstēšanas uzsākšana, jo ilgas gaidīšanas rindas un daudzās jomās ārstēsana neatbilst starptautiski pieņemtajaj ārstniecības praksei

• Nepietiekama līdzekļu novirzīšana savlaicīgai ārstēšanai rada nepamatoti lielu mirstību, invaliditāti un zaudētus dzīves gadus

Papildus ieguldīti 100$ uz 1 iedzīvotāju gadā sociālajā labklājībā samazina kopējo mirstību par 1,19% (Martin McKee)

Starptautiski eksperti ceļ trauksmi par valstīm, kuras krīzes laikā mazinājušas VA budžetuPar Grieķiju: Early signs of a public health tragegy (S.Bonovas, G.Nikolopoulos)

30

Pārmaiņām veselības aprūpes finansēšanas un pakalpojumu plānošanas sistēmā Latvijā ir

nepieciešams nodrošināt: • Iedzīvotāju veselības rādītāju paaugstināšanu

atbilstoši NAP 2020 izvirzītajiem mērķiem• Izmaksu efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu

fizisku, teritoriālu un finansiālu pieejamību t.sk, atjaunot veselības tehnalogiju ekonomisko novērtēšanu

Ieviest VA novērtēšanas indikatorus:• Taisnīgumu pakalpojumu saņemšanā atbilstoši

potenciālajam veselības riskam• Iedzīvotāju finansiālo aizsardzību pret katastrofāliem

zaudējumiem veselības pasliktināšanās gadījumā• Solidaritāti (ienākumi; vecums; veselības stāvoklis)Novērst nepamatoti augstos sabiedrības un citu sektoru (sociālā budžeta, darba devēju u.c.) izdevumus nepieejamas veselības aprūpes dēļ

Paldies par uzmanību!

Ilze Stobova Konsultante sociālekonomiskajos jautājumos

Daiga Behmane Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes

priekšsēdētā[email protected]

[email protected]

mailto:[email protected]

Documents

VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMA