Matemātikas stundas vērtībradošā mācībvide

Ojārs Rode

DU doktorants, Tautskolas „ 99 baltie zirgi” vadītājs, matemātikas skolotājs

ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” Vienošanās Nr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

norise Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti Terminoloģija Humānās pedagoģijas izpratne Motivācija (ārējā, iekšējā) Dzīves uzdevuma - dzīves jēgas meklējums pedagoga 1. uzdevums: jāapjēgt pašam sevi pedagoga 2. uzdevums: palīdzēt atrast dzīves jēgu skolniekam pedagoga 3. uzdevums: attīstīt skolniekā nepieciešamās īpašības pašaktualizācijai pedagoga 4. uzdevums: audzināt būt gatavam dzīvi dzīvot Skolas uzdevums Brīvība Atbildība Praktiskā daļā Tautskola Kopdarbs Darbvietu izkārtojums Pašregulācija Skolas ieskaišu sistēma Vērtēšana Īpašie pasākumi skolēnu dzīves uzdevumu noskaidrošanā Diskusija - tēma Brīvība

Terminoloģija

Izglītība – personības veidošana atbilstoši tai videi, kurā indivīds ir ienācis. Tādu darbību kopums, kuru vektoru sākums meklējams ārpus indivīda (kultūra, vēsture, zināšanas, tradīcijas) ;

Vērtības – kaut kas tāds, kas ir kļuvis svarīgs indivīdam, tā orientieri dzīvē;

Vērtīborientācija – indivīda vērtību sistēma, kas atklājas konkrētā darbībā, attieksmēs (pedagoģijā tas ir vērtībizglītības galaprodukts)

Vērtībizglītība – vērtīborientācijas veidošanas process izglītojamam (parasti ar to saprot: «jādara tā, kā visi to dara»);

Vērtību mācīšana – vērtībizglītības teorētiskā komponente; Vērtībvide, vērtībveidojoša vide - skolas vides adaptācija

(pielāgošana) - vērtībizglītības praktiskā komponente; Vērtībradošā, vērtībrodošā vide – vide, kurā indivīds atklāj sevī

esošo, savai būtībai atbilstošo.

Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (1)

Humānās pedagoģijas izpratnē

«Humānā pedagoģija ved skolnieku pa savas garīgās pasaules attīstības un pilnveidošanās ceļu, pa savas būtības un pienākuma apzināšanās ceļu; pa labestības un mīlestības pavairošanas ceļu uz Zemes,» – (Šalva Amonašvili 2004, 9.lpp.)

Humānisms pedagoģijā - viss, kas vairo cēlsirdību, skaistumu, smalkāku kultūru (Gorelikova , 2006);

-visi brīvi; - visi spējīgi; -visi līdztiesīgi (Mitrofanova, 2006)

Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (2)

Humānās pedagoģijas izpratnē

visi bērni ir apdāvināti - Cilvēks nāk pasaulē noteiktu uzdevumu veikšanai, ar tam atbilstošiem instrumentiem - noteiktiem psihiskiem, garīgiem un fiziskiem dotumiem;

tāpēc viens no pedagoģijas uzdevumiem ir

skolotājam sadarbības procesā ar bērnu jāraisa viņā slēptie potenciāli, lai viņš varētu pašapliecināties;

Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (3)

Motivācija

Ārējā motivācija

tās veidošanas varianti: nostiprinot mācību saikni ar dzīvi (Симметрия, 2005), matemātikas humanitarizācija (Биневская, 2008), mācību dabiskošana (Сиротюк, 2005; Деревякина, 2005) - individuāli psihofizioloģisko īpatnību ievērošana (smadzeņu pusložu dominante, dzimumi, temperaments u.c.), vides faktoru ietekmes ievērošana (problēmas sabiedrībā, ģimenē, skolā; astronomiskie faktori u.c.)

Ārēji motivētai vērtīborientācijai īslaicīgs raksturs – tās pamatā situatīvas vērtības

Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (4)

Iekšējā motivācija

evolūcijas „ritma likumu” noteikta - sinerģētika (Князева, 2010); pašaktualizācijas nepieciešamības noteikta (Maslow, 1968)

Iekšēji motivēta vērtīborientācija balstīta nemainīgās vispārcilvēciskās vērtībās un ir ilgtspējīga

Pašaktualizācija realizējama pašorganizējošās sitēmās – pašizpēte, pašvadība, pašvērtēšana, pašmācība u.c.

un ir personības dzīves jēgas nosacīta – pēc Gespera atklājama iegremdējoties zemākajos apziņas līmeņos: arhaiskajā, mītiskajā apziņā (Neville, 1999),

Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (5)

Dzīves uzdevuma - dzīves jēgas meklējums

pedagoga 1. uzdevums:

Tikt skaidrībā pašam par sevi

Kāds ir mans dzīves uzdevums, mana dzīves jēga, misija? Vai esmu savā vietā?Kā mani darbi saskan ar vārdiem (ar domām)?Kā mainīt sevi, ja ir kas maināms?

Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (6)

Dzīves uzdevuma - dzīves jēgas meklējums

pedagoga 2. uzdevums:

Palīdzēt bērniem atrast dzīves jēgu pašaktualizācijai

To var veikt:Pētot indivīdu – vērojot, fiksējot, analizējot dotumus, īpatnības, patiku-nepatiku, motivētību u.c.;Palīdzot bērnam pievērsties viņa iekšējai pasaulei (iegremdējoties zem. apziņas līmeņos) - pašizpēte, neverbālās nodarbības, intuīcijas attīstīšana u.c.;Attīstot darba tikumu.

Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (7)

Darbības piemēri neverbālām nodarbībām un prātošanai:

Sēdēšana, darba darīšana, pastaiga dabā, tās vērošana, klausīšanās un tamlīdzīgi klusumā;Darbošanās mākslās, muzicēšana, dziedāšana, rotaļa, deja utt.;Mākslas darbu aplūkošana (bilžu grāmatu), mūzikas klausīšanās utt.;Meditācija – koncentrēšanās, vizualizācija;Prātošanā: eksistenciālu jautājumu risināšana (esejas par sevi, pamatvērtībām, saikni ar citiem, vidi un tamlīdzīgi; atbilžu meklēšana uz jautājumiem: kā man vajadzētu dzīvot, vai dzīvei ir jēga, kādēļ pastāv lietas ap mums un tamlīdzīgi; diskusijas; Dzīves stāstu studijas; dillemu (pretrunu) risināšana.u.c.

Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (8)

Dzīves uzdevuma - dzīves jēgas meklējumspedagoga 3. uzdevums:

Nostiprināt un attīstīt nepieciešamās īpašības indivīda pašaktualizācijai (pēc Sternberga (2003) ir nepieciešamas trīs lietas: spēcīgs un attīstīts intelekts (1), jaunrades spējas (2) un gudrība (3).

intelekts (1) kā

spēja sasniegt savus dzīves mērķi,

spēja apzināties un izmantot savas īpašības, dotumus,

spēja veidot (atrast, pielāgot) pašrealizācijai atbilstošu vidi;

spēja kombinēt analītiskās, radošās un praktiskās iemaņas.

jaunrade (2)

Spēja ģenerēt idejas, spēju analizēt idejas un spēju praktiski realizēt.gudrība (3)

cenšanos kopīgam labumam

Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (9)

Dzīves uzdevuma - dzīves jēgas meklējumspedagoga 4. uzdevums: audzināt būt:

gatavam dzīvot dzīvi atbilstoši savai iekšējai motivācijai, kas rosināta dzīves mērķī (jēgā);

gatavam mīlēt to, ko dara;

gatavam ticēt sev – jāattīsta iekšējs spēks, lai pārvarētu šķēršļus;

gatavam pieļaut neskaidrības;

gatavam „aizkavētam iepriecinājumam”

gatavam neieslīgt kārdinājumos atiet, nedarīt - būt neatlaidīgam;

gatavam būt drosmīgam;

gatavam riskēt un uzņemties atbildību…

Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (10)

Skolas uzdevums

Darboties kā vienam veselumam – ne tikai sadarbība visos līmeņos, bet kopā dzīvi dzīvojot

Būt sociālo attiecību skolai; Būt vietai, kurā caur sadzīvi, kalpošanu, darbu, katrs meklē sevi un

attīsta augstāk minēto īpašību kopumu; Būt kopienai.

Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (11)

Brīvība Atbildība

Brīvība ir saistāma ar Visa Veseluma apziņu, ar Sadarbību visos līmeņos un aspektos.

«Brīvība ir nepieciešams nosacījums dabīgai psihiskās enerģijas aktivitātei,…» (Gorelikova , 2006, 129.lpp.)

Izrietošie (šim brīdim aktuālie) uzdevumi: nelietojot vardarbīgus līdzekļus meklēt līdzsvaru starp sabiedrības

un indivīda interesēm; atbrīvoties no formālisma; atbrīvot skolotāju;

Praktiskā daļā – Tautskola

Privāta mācībiestāde, pamatskola – dibinātājs biedrība Tautskola 99 Baltie zirgi;

Struktūrvienības: Drustus tautskola; Ikšķiles Brīvā skola Darba pieredze – 17 gadi; Bērnu skaits – 37; Skolotāji – 11; Meistari darbnīcās – 4; Darba stils – pašregulējošs; Pedagoģija - humānā

Pašregulācija

Laika limita noņemšana:

a) mācību stundai (plūstoša pāreja no viena veida nodarbībām uz citām, dotās situācijas nosacīta);

b) programmas apgūšanai (programmas apgūšanas ātrums atkarīgs no skolēna motivētības, dotumiem un nav stingri noteiktas laika robežas);

c) ieskaišu sistēma

Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā darba stils (2)

Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā Ieskaišu sistēma (3)

 Skolas ieskaišu sistēma… mācību process tiek organizēts pēc ieskaišu sistēmas principa. Ieskaite ir apkopojošs rakstisks, mutisks vai cita veida pārbaudes darbs par attiecīgo tēmu vai tēmu kopumu;Ieskaišu skaitu semestrī nosaka priekšmeta skolotājs;Ieskaišu vērtējums kalpo par pamatu semestra atzīmes izlikšanai, savukārt semestra atzīmes – gada atzīmes izlikšanai…. ;Nenokārtota ieskaite nav pamats skolēna nepārcelšanai nākošā klasē. Iepriekšējā klase tiek skaitīta par pabeigtu tikai pēc visu iepriekšējā klasē nepieciešamo ieskaišu saņemšanas;Ieskaišu grāmatiņa ir oficiāls dokuments, kas apliecina skolēna pamatizglītības programmas apguves gaitu… ……...

Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā Ieskaišu sistēma (4)

 ..................................................................................izglītības iestādes nosaukums

 

skolnie......

......................................................Vārds, uzvārds

4.- 6. klases

 

IESKAIŠU - ATZĪMJU

GRĀMATIŅA  Grāmatiņā pavisam ......lpp

Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā Ieskaišu sistēma (5)

Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā kopdarbs (6)

Apgūstamais Apgūstamās prasmes un praktiskais lietojums

pašvērtējums Skolotāja vērtējums

1. Parastās daļas un decimāldaļas.

2.  ….

Prot:saskaitīt, atņemt, reizināt dalīt un kāpināt naturālā pakāpē racionālus skaitļus;aprēķināt dotajam skaitlim apgriezto skaitli;atrasta pretējo skaitli;…… Izprot:proporcijas lietojumu teksta uzdevumu risināšanā. 

1.  

2.  

 

1.  

2.  

 

 

.......................................................................Izglītības iestādes nosaukums

........................................................................... individuālā darba programma algebrā 7.klasē Vārds, uzvārds

1.temats. 6.kl. programmas atkārtošana (20 stundas)plānotie izpildes datumi........................................................... reālais izpildes datums.................................................................

Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā vērtēšana (7)

atzīmju sistēma - totalitārisms (R.Hahele, 2006); skolēna pašvērtējums - iedarbīgākais virzītājspēks mācībās

(E.Krastiņa un A.Pipere, (2004); svarīga pašrefleksija (I.Beļickis, 2000).

Bezatzīmju sistēma Nav bezvērtējums (R.Hahele, 2006); Mērķis: nepieļaut skolēnu salīdzināšanu (nedalīt skolēnus

spējīgākos mazāk spējīgos) skolēns pats salīdzina savus sasniegumus laika gaitā;

Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā kopdarbs (8)

Jaukta vecuma grupas (saimes) no 1. - 9.kl. vai 1. – 4.kl., 5.- 9.kl.;

Individualizēts darbs – katrs strādā ar savu programmu; Darbs pāros; Pašmācīšanās; Pašvērtēšana; Pašorganizēšanās Sadarbība (skolotāja palīga loma);

Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolāDarbvietu izkārtojums (9)

Aplī komunikācijai labvēlīgus apstākļus; visi atrodas vienādās telpiskas pozīcijas; līdztiesību; tiešu acu kontaktu; noņem barjeras; labi viens otru redzam, dzirdam; ergonomiskums.

Praktiskās daļas īpašie elementi klasē matemātikas dienās, kuru mērķis ir palīdzēt atrast katram savu

būtību, atrast Dieva dāvanas:

dziesma; klusēšana; koncentrēšanās uz iekšējiem procesiem; Domāšana: sevis apjēgsme - dzīves koks (augsne, saknes …. ziedi, augļi); dzīves «lielo lietu» apcerēšana; nakts sapņu pieraksti; pozitīvās un negatīvās noskaņas izraisītāju konstatēšana; savu stipro un vājo pušu apzināšana; sava dzīves sapņa apcerēšana utt. Darbs mākslās (pārmaiņus matemātikas priekšmeta apgūšanas laiki mijas

ar darbu mākslas darbnīcās).

Dzīves koks Augsne – kultūras, sociālā, ekonomiska, dabas vide (ģimene, sēta,

ciems, dzimtene utt.); Saknes – mans dzīves pamatlietu redzējums (Dieva esamība,

dzīvība un nāve, ļaunums – labestība, brīvība utt.); Stumbrs – mana cilvēka koncepcija (kas ir cilvēks? Labs, ļauns utt.); Zari – manas vērtības (paskaidrot kāpēc, kas man ir vērtība); Ziedi – manas emocijas (vēlamas, nevēlamas); Augļi – mani darbi, mana rīcība.

Literatūra Beļickis Inārs (2000) Vērtīborientētā mācību stunda. – R.: RaKa. 2000. Hahele Rudīte (2006) Pašnovērtējums mācību procesā. – R.: RaKa. Krastiņa E., Pipere A. (2004) Mācību sasniegumu pašvērtēšana. – R.:Raka (2004). Neville B. (1999). Towards integrality: Gebserian Reflections on Education and Consciousness.

Encounter: Education for Meaning and Social Justice, 12(2), 4-20. Maslow A. H. (1968). Toward a Psychology of Being. Litton Education Publishing. STERNBERG R. J. (2003) WICS as a Model of Giftedness High Ability Studies, Vol. 14, No. 2, Carfax

Publishing, December 2003. Амонашвили Ш.А. (2004) Почему не прожить нам жизнь героями духа. // Педагогический вестник

Три ключа 8/2004. – Москва: Издательский Дом Шалвы Амонашвили. Биневская, С., А. (2008) Воспитание ценностных качеств личности через содержание учебного

материала на уроках математики. perspectiva.omsk.edu.ru/mat/binevskaja-ped-08.doc; Деревякина, Н., Ю. (2005) Методическая система дифференциации обучения математике с

учетом особенностей темперамента школьников подросткового возраста : Дис. ... канд. пед. наук : 13.00.02 Волгоград, 2005 218 с. РГБ ОД, 61:06-13/357;

Сиротюк, А.,Л. (2005) Природосообразность обучения: дифференцированный или холистический подходы? //Народное образование. №1. 2005. С.117-124.

Симметрия, П. (2005) Эстетический потенциал уроков математики http://209.85.135.132/search?q=cache:qbsMWdWCx2gJ:sputnik.master-telecom.ru/

Гореликова M.B. (2006) Школьное образование как перспективная основа пути духовново развитияю // Педагогический вестник Три ключа, 9/2005 – Москва: Издательский Дом Шалвы Амонашвили.

Mитрофанова C.B. (2006) Индивидуальное обучение. // Педагогический вестник Три ключа, 10/2006. – Москва: Издательский Дом Шалвы Амонашвили.

Князева Е. (2010) НАУЧИСЬ УЧИТЬСЯ. http://spkurdyumov.narod.ru/knyazevalena33.htm;

Diskusija

Kas ir brīvība?

Līdzdalību konferencē atbalstīja ESF projekts Līdzdalību konferencē atbalstīja ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai”„Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai”

(vienošanās Nr. 2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015)(vienošanās Nr. 2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015)

Paldies par uzmanību!Paldies par uzmanību!