Valsts monitoringa nodrošināšana Latvijas ezeros...Latvijas Vides Aizsardzības fonda finansētu projektu 1-08/198/2016 “Valsts monitoringa nodrošināšana Lat Àijas ezeros”

Projekta LVAFA 1-08/198/2016

Valsts monitoringa nodrošināšana Latvijas ezeros

ATSKAITE

Sagatavoja:

VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”

Iekšzemes ūdeņu nodaļas

vecākās speciālistes

M. Vehi,

M. Čičendajeva,

J. Jēkabsone

Rīga,

2017

2

Satura rādītājs Ievads ............................................................................................................................................... 3

Kopsavilkums ................................................................................................................................... 4

Izmantotās metodes ........................................................................................................................ 9

Aizdumbles ezers (E080) ............................................................................................................... 13

Deguma ezers (E109) ..................................................................................................................... 15

Kurtavas ezers (E108) .................................................................................................................... 18

Lielais Kūriņa ezers (E084) ............................................................................................................. 20

Lielais Virānes ezers (E210) ........................................................................................................... 23

Numernes ezers (E233) ................................................................................................................. 26

Orlovas ezers (E231) ...................................................................................................................... 29

Pieslaista ezers (E071) ................................................................................................................... 31

Pīteļa ezers (E252) ......................................................................................................................... 34

Ploskenas ezers (E232) .................................................................................................................. 36

Ramatas Lielezers (E223) ............................................................................................................... 39

Sokas ezers (E229) ......................................................................................................................... 42

Tauna ezers (E059) ........................................................................................................................ 44

Hidroloģisko novērojumu stacija “Burtnieki” ................................................................................ 48

Pielikums ....................................................................................................................................... 49

3

Ievads Saskaņā ar Upju baseinu apsaimniekošanas plānu 2016.-2021. gadam izvirzītiem pasākumiem

samazināt datu nenoteiktību un uzlabot monitoringa datu kvalitāti, LVĢMC 2017. gadā īstenoja

Latvijas Vides Aizsardzības fonda finansētu projektu 1-08/198/2016 “Valsts monitoringa

nodrošināšana Latvijas ezeros”.

Projekta mērķis ir nodrošināt virszemes ūdeņu monitoringa programmas 2015. – 2021. gadam

īstenošanu un datu ievākšanu situācijas kontrolei un operatīvās vadības pasākumiem Latvijas

ezeros:

1) tajos ezeros, kuriem ir ļoti sarežģīta piekļuve un ierobežotas paraugu ievākšanas iespējas,

nodrošināt to apsekošanu, detalizētu informācijas ievākšanu par to ekoloģisko stāvokli

sezonālā griezumā;

2) ņemot vērā, ka esošajā virszemes ūdeņu kvantitātes monitoringa tīklā ir Latvijas lielāko

ezeru hidroloģisko staciju trūkums, veikt stacijas “Burtnieki” atjaunošanu Burtnieku ezerā,

pārnesot to jaunā vietā, lai nodrošinātu datu par virszemes ūdeņu kvantitāti pieejamību.

Projekta aktivitātes atbilst Vides Politikas Pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam iekļautajām Vides

monitoringa pamatnostādnēm, kuras, atbilstoši Vides aizsardzības likuma prasībām, nosaka

monitoringa struktūru, prioritātes un finansējumu, lai nodrošinātu Latvijas un ES tiesību aktu

prasību izpildi. Kopējo tiesisko ietvaru ūdeņu aizsardzībai nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes

2000.gada 23.oktobra direktīva 2000/60/EK (Ūdens Struktūrdirektīva (ŪSD)), ar ko izveido sistēmu

Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, kurā noteiktas prasības arī attiecībā uz ūdeņu

kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu un resursu pietiekamības nodrošināšanu. Iepriekš minētās

direktīvas izpildei paredzēto pasākumu un prasību efektivitātes novērtēšanā svarīgi ir ūdeņu

monitoringa rezultāti, lai nodrošinātu saskaņotu un visaptverošu ekoloģiskās un ķīmiskās

kvalitātes rādītāju noteikšanu katrā ūdensobjektā.

Lai nodrošinātu grūti pieejamu ezeru ūdensobjektu (Pīteļa, Aizdumbles, Pieslaista, Kurtavas,

Deguma, Orlovas, Ploskenas, Sokas, Lielā Kūriņa ezera un Ramatas Lielezera, Numernes, Lielā

Virānes, Tauna ezeru) apsekošanu un ievāktu detalizētu informāciju par to stāvokli, ekspertiem

nepieciešams nodrošināt gan papildu laiku apsekojuma veikšanai, gan speciālu aprīkojumu.

Daudzos gadījumos piekļuve ezeriem ir ļoti ierobežota – ceļu trūkums, blīvs krastu apaugums vai

ezeru atrašanās purvos nozīmē, ka nav iespējams iekļauties paraugu ievākšanai atvēlētajā laikā.

Projekta laikā tika veikti apsekojumi 13 ezeros 4 sezonās, lai ievāktu 52 fizikāli-ķīmiskos un

ķīmiskos, kā arī bioloģiskos (26 zoobentosa, 13 makrofītu, 13 fitobentosa, 26 hlorofila a un 26

fitoplanktona) paraugus, kopā nodrošinot LVĢMC rīcībā esošo un sabiedrībai pieejamo datu bāzu

papildināšanu ar 1612 datu vienībām. Bioloģisko paraugu ievākšanai un apstrādei tika piesaistīti

ārējie eksperti. Šajā atskaitē apkopoti un izvērtēti apsekojumos iegūtie rezultāti.

Hidroloģisko novērojumu stacija “Burtnieki” ir atjaunota un regulārie mērījumi tajā uzsākti

2017.gada 21.jūnijā. Novērojumu rezultāti ir apskatāmi LVĢMC mājas lapā.

Projekta kopējās izmaksas ir 39 880.33 EUR.

4

Kopsavilkums Projekta ietvaros tika apsekoti 13 grūti pieejami ezeri (Pīteļa, Aizdumbles, Pieslaista, Kurtavas,

Deguma, Orlovas, Ploskenas, Sokas, Lielā Kūriņa ezera un Ramatas Lielezera, Numernes, Lielā

Virānes, Tauna ezeri) (1. att.).

Ezeru morfometriskie raksturlielumi, tipi un piederība īpaši aizsargājamām dabas teritorijām

(ĪADT) apkopoti 1. tabulā.

1. tabula

Ezeru morfometriskie raksturlielumi

ŪO nosaukums

ŪO kods

Ezera tips

Spoguļvirsmas platība, ha

Vid. dziļums,

m

Maks. dziļums,

m ĪADT ĪADT kods

Aizdumbles ezers

E080 L4 70-100 (brīvs ūdens 44 ha)

1,2 2,4 DL Aizdumbles purvs

LV0505400

Deguma ezers

E109 L4 54,4 0,7 1,1 DL Lielais Pelēčāres purvs

LV0512200

Kurtavas ezers

E108 L4 74 0,8 1,1 Teiču rezervāts LV0100500

Lielais Kūriņa ezers

E084 L4 65,8 0,5 3,1 DL Lubāna mitrājs LV0536600

Lielais Virānes ezers

E210 L2 60,9 0,7 2 Nav Nav

Numernes ezers

E233 L1 73,8 1,5 4 DP Numernes valnis LV0303000

Orlovas ezers

E231 L4 82 0,8 1 DL Orlovas (Ērgļu) purvs

LV0502200

Pieslaista ezers

E071 L4 54,7 1,3 3,5 Teiču rezervāts LV0100500

Pīteļa ezers E252 L4 347 (139 LV

teritorijā) 1,3 2,2 DL Klešniku purvs LV0510300

Ploskenas ezers

E232 L4 66,2 1,4 3 Nav Nav

Ramatas Lielezers

E223 L8 162 1,7 2,8 DL Ziemeļu purvi LV0000130

Sokas ezers E229 L8 94 6,4 10 DL Ziemeļu purvi LV0000130

Tauns E059 L1 72 1,3 2,5 Nav Nav

DL - Dabas liegums

DP - Dabas parks

5

1. att. Apsekotie ezeri

6

Ezeru apsekojumi tika veikti reizi sezonā, kas ir minimālā prasība ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa

novērtēšanai. Lai pareizi tiktu novērtēts ekoloģiskais stāvoklis, tika precizēts ezeru tips saskaņā ar

2004. gada 19. oktobra Ministru Kabineta noteikumu Nr. 858 “Noteikumi par virszemes

ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu

noteikšanas kārtību” 1. pielikumu. Galvenie parametri, kas nosaka ezeru iedalījumu tipos, ir to

vidējais dziļums, elektrovadītspēja un krāsainība. Ezeru vidējā dziļuma dati tika iegūti no ezeri.lv

publiskās datubāzes, lielākajā daļā ezeru, vidējais dziļums ir mazāks par 2 metriem. Izvērtējot

iegūtos elektrovadītspējas datus, tika konstatēts, ka lielākā daļa apsekoto ezeru pieder

mīkstūdens ezeriem (skatīt 2. att.), izņēmums Lielais Virānes ezers, Numernes ezers un Tauna

ezers, kas pieder cietūdens ezeriem. Iepriekš arī Deguma, Kurtavas, Orlovas un Pieslaista ezeri tika

provizoriski uzskatīti par cietūdens ezeriem, taču tajos nebija veikti elektrovadītspējas mērījumi.

2. att. Ezeru piederības tipam precizēšana pēc elektrovadītspējas

Pēc krāsainības vērtībām, pie dzidrūdens jeb oligohumoziem ezeriem pieder tikai Numernes un

Tauna ezeri. Pārējie ezeri tiek uzskatīti par polihumoziem jeb brūnūdens ezeriem (skatīt 3. att).

Pēc krāsainības vērtībām no dzidrūdens par brūnūdens ezeriem tika precizēti Aizdumbles un

Deguma ezeri.

0

50

100

150

200

250

300

350

400

Aiz

du

mb

les

eze

rs,

vid

usd

aļa

Deg

um

a ez

ers,

vid

usd

aļa

Ku

rtav

as e

zers

,vi

du

sdaļ

a

Liel

ais

Kū

riņ

a ez

ers,

vid

usd

aļa

Liel

ais

Vir

ānes

eze

rs,

vid

usd

aļa

Nu

mer

nes

eze

rs,

vid

usd

aļa

Orl

ova

s ez

ers,

vid

usd

aļa

Pie

slai

sta

eze

rs,

vid

usd

aļa

Pīt

eļa

eze

rs, v

idu

sdaļ

a

Plo

sken

as e

zers

,vi

du

sdaļ

a

Ram

atas

Lie

leze

rs,

vid

usd

aļa

Soka

s e

zers

, vid

usd

aļa

Tau

na

eze

rs, v

idu

sdaļ

a

EVS,

µS/

cm

EVS 25oC EVS robežlielums

7

3. att. Ezeru piederības tipam precizēšana pēc krāsainības

Veicot detalizētāku rezultātu analīzi, tika konstatēts, ka ir novērojamas būtiskas atšķirības starp

L4 un L8 tipa ezeriem, ko ietekmē pH vērtība. Šiem ezeriem būtu nepieciešams papildus dalījums

distrofajos (pH<6) un diseitrofajos ezeros (pH>6) (skatīt 4. att.). Distrofie ezeri ir dabiski ezeri ar

ļoti nabadzīgu augāju, brūnu vai sarkanbrūnu ūdens krāsu un zemu pH (parasti 3–6), ko nosaka

ūdenī esošās humusvielas, savukārt, diseitrofajiem ezeriem parasti ir augstāks pH un bagātīgāk

attīstījies augājs. No apsekotajiem ezeriem par distrofajiem ezeriem uzskatāmi Deguma ezers,

Orlovas ezers, Pieslaista ezers, Ramatas Lielezers un Sokas ezers. Šiem ezeriem būtu nepieciešams

izstrādāt atbilstošas ekoloģiskās kvalitātes klašu robežvērtības.

4. att. Ezeru piederības tipam precizēšana pēc pH

Pēc ezeru piederības tipam precizēšanas, to fizikāli ķīmiskā kvalitāte tika novērtēta, izmantojot

esošās kvalitātes klašu robežvērtības saskaņā ar Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu

2016.-2021. gadam 4.3. pielikumu “Upju un ezeru ekoloģiskās kvalitātes vērtēšanas metodika”.

0

50

100

150

200

250

300

Aiz

du

mb

les

eze

rs,

vid

usd

aļa

Deg

um

a ez

ers,

vid

usd

aļa

Ku

rtav

as e

zers

, vid

usd

aļa

Liel

ais

Kū

riņ

a ez

ers,

vid

usd

aļa

Liel

ais

Vir

ānes

eze

rs,

vid

usd

aļa

Nu

mer

nes

eze

rs, v

idu

sdaļ

a

Orl

ova

s ez

ers,

vid

usd

aļa

Pie

slai

sta

eze

rs, v

idu

sdaļ

a

Pīt

eļa

eze

rs, v

idu

sdaļ

a

Plo

sken

as e

zers

, vid

usd

aļa

Ram

atas

Lie

leze

rs,

vid

usd

aļa

Soka

s e

zers

, vid

usd

aļa

Tau

na

eze

rs, v

idu

sdaļ

a

Krā

sain

ība,

mg

Pt/

L

Krāsainība Krāsainības robežlielums

L4 L4 L4 L4 L2 L1 L4 L4 L4 L4 L8 L8 L13

4

5

6

7

8

9

Aiz

du

mb

les

eze

rs,

vid

usd

aļa

Deg

um

a ez

ers,

vid

usd

aļa

Ku

rtav

as e

zers

,vi

du

sdaļ

a

Liel

ais

Kū

riņ

a ez

ers,

vid

usd

aļa

Liel

ais

Vir

ānes

eze

rs,

vid

usd

aļa

Nu

mer

nes

eze

rs,

vid

usd

aļa

Orl

ova

s ez

ers,

vid

usd

aļa

Pie

slai

sta

eze

rs,

vid

usd

aļa

Pīt

eļa

eze

rs, v

idu

sdaļ

a

Plo

sken

as e

zers

,vi

du

sdaļ

a

Ram

atas

Lie

leze

rs,

vid

usd

aļa

Soka

s e

zers

, vid

usd

aļa

Tau

na

eze

rs, v

idu

sdaļ

a

pH

pH pH robežlielums

8

Izvērtējot gada vidējo kopējā fosfora koncentrāciju, lielākajā daļā apsekoto ezeru kvalitāte atbilst

labai kvalitātes klasei, divos ezeros – augstai kvalitātes klasei, savukārt Pieslaista ezerā – vidējai

un Lielā Kūriņa ezerā – ļoti sliktai kvalitātes klasei (skatīt 5. att.).

5. att. Ezeru kvalitātes novērtējums pēc gada vidējās kopējā fosfora koncentrācijas (zils – augsta;

zaļš – laba; dzeltens – vidēja; oranžs – slikta; sarkans – ļoti slikta kvalitāte)

Pēc kopējā slāpekļa koncentrācijas tikai 2 ezeros (Lielā Kūriņa ezerā un Lielā Virānes ezerā)

konstatēta vidēja kvalitāte, pārējos ezeros kopēja slāpekļa koncentrācija atbilst labai un augstai

kvalitātes klasei (skatīt 6. att.).

6. att. Ezeru kvalitātes novērtējums pēc gada vidējās kopējā slāpekļa koncentrācijas (zils –

augsta; zaļš – laba; dzeltens – vidēja; oranžs – slikta; sarkans – ļoti slikta kvalitāte)

0

0.02

0.04

0.06

0.08

0.1

0.12

Aiz

du

mb

les

eze

rs,

vid

usd

aļa

Deg

um

a ez

ers,

vid

usd

aļa

Ku

rtav

as e

zers

,vi

du

sdaļ

a

Liel

ais

Kū

riņ

a ez

ers,

vid

usd

aļa

Liel

ais

Vir

ānes

eze

rs,

vid

usd

aļa

Nu

mer

nes

eze

rs,

vid

usd

aļa

Orl

ova

s ez

ers,

vid

usd

aļa

Pie

slai

sta

eze

rs,

vid

usd

aļa

Pīt

eļa

eze

rs, v

idu

sdaļ

a

Plo

sken

as e

zers

,vi

du

sdaļ

a

Ram

atas

Lie

leze

rs,

vid

usd

aļa

Soka

s e

zers

, vid

usd

aļa

Tau

na

eze

rs, v

idu

sdaļ

a

Ko

pē

jais

fo

sfo

rs, m

g P

/L

0.00

0.25

0.50

0.75

1.00

1.25

1.50

1.75

2.00

Aiz

du

mb

les

eze

rs,

vid

usd

aļa

Deg

um

a ez

ers,

vid

usd

aļa

Ku

rtav

as e

zers

, vid

usd

aļa

Liel

ais

Kū

riņ

a ez

ers,

vid

usd

aļa

Liel

ais

Vir

ānes

eze

rs,

vid

usd

aļa

Nu

mer

nes

eze

rs,

vid

usd

aļa

Orl

ova

s ez

ers,

vid

usd

aļa

Pie

slai

sta

eze

rs, v

idu

sdaļ

a

Pīt

eļa

eze

rs, v

idu

sdaļ

a

Plo

sken

as e

zers

, vid

usd

aļa

Ram

atas

Lie

leze

rs,

vid

usd

aļa

Soka

s e

zers

, vid

usd

aļa

Tau

na

eze

rs, v

idu

sdaļ

aKo

pē

jais

slā

pe

klis

mg

N/L

9

Apsekoto ezeru ekoloģiskās kvalitātes kopvērtējums parādīts 2. tabulā. Jāņem vērā, ka sliktu vai

ļoti sliktu kvalitātes klasi kopumā ūdensobjektam var noteikt tikai pēc bioloģiskajiem kvalitātes

rādītājiem; savukārt, ja bioloģija ūdensobjektā ir laba vai vidēja, tad fizikāli ķīmiskie kvalitātes

rādītāji nevar pazemināt kopvērtējumu vairāk nekā līdz vidējai kvalitātes klasei.

2. tabula

Projekta ietvaros apsekoto ezeru ekoloģiskās kvalitātes kopvērtējums

Ezera nosaukums Kods Kvalitāte: bioloģija Kvalitāte: fiz-ķīmija Kopvērtējums

Aizdumbles ezers E080 Laba* Laba Laba*

Deguma ezers E109 Laba Laba Laba

Kurtavas ezers E108 Laba Laba Laba

Lielais Kūriņa ezers E084 Vidēja Ļoti slikta Vidēja

Lielais Virānes ezers E210 Vidēja Vidēja Vidēja

Numernes ezers E233 Vidēja Laba Vidēja

Orlovas ezers E231 Laba* Laba Laba*

Pieslaista ezers E071 Laba Vidēja Vidēja

Pīteļa ezers E252 Laba Laba Laba

Ploskenas ezers E232 Laba* Laba Laba*

Ramatas Lielezers E223 Vidēja Laba Vidēja

Sokas ezers E229 Laba Laba Laba

Tauna ezers E059 Vidēja Vidēja Vidēja

Detalizēts ezeru ekoloģiskās kvalitātes novērtējums parādīts turpmākajās nodaļās.

Izmantotās metodes Lai nodrošinātu pētījuma analīžu rezultātu kvalitāti un salīdzināmību, paraugi ūdens ķīmiskajām

analīzēm ievākti saskaņā ar standartiem LVS ISO 5667-4:2000 “Ūdens kvalitāte – Paraugu

ņemšana – 4.daļa: Norādījumi paraugu ņemšanai ezeros un ūdenstilpnēs”. Makrofītu apsekojums

veikts saskaņā ar standartu LVS EN 15460:2008. Makrozoobentoss ievākts saskaņā ar standartu

LVS 240:1999, bet identifikācija un skaitīšana veikta saskaņā ar standartu SM 10500:2012.

Makrofītu apsekojumu veica biotopu eksperte Evija Lakotko, savukārt, zoobentosa paraugu

ievākšanu un apstrādi veica LUBI pētnieks, biotopu eksperts Dāvis Ozoliņš. Fitoplanktona paraugu

ievākšana veikta saskaņā ar standartu LVS ISO 5667-4:2000, skaitīšana – saskaņā ar standartiem

SM 10200:2012 un LVS EN 15204:2006. Fitobentosa paraugi ievākti atbilstoši standartam LVS EN

13946:2014, identifikācija un skaitīšana – standartam LVS EN 14407:2014.

Fizikāli-ķīmiskie parametri – pH, EVS, O2 piesātinājums, O2 saturs, caurredzamība un dziļums –

noteikti lauka apstākļos paraugošanas brīdī, izmantojot HQ40d portatīvo zondi un Seki disku.

Laboratorijas analīzes veiktas LVĢMC laboratorijā. Visas izmantotās analītiskās metodes un to

veiktspējas parametri apkopoti 3. tabulā. Turpmākajās nodaļās esošo individuālo rezultātu

iekrāsojums gaiši zilā krāsā vai gaiši zaļā krāsā nozīmē, ka rezultāts ir zem detektēšanas robežas

(MDL) un norādīta detektēšanas robeža vai zem kvantificēšanas robežas, kur norādīta nomērītā

vērtība.

Ezeru ekoloģiskās kvalitātes vērtējums ir balstīts uz ezeru tipoloģiju, kas noteikta saskaņā ar 2004.

gada 19. oktobra Ministru Kabineta noteikumu Nr. 858 “Noteikumi par virszemes ūdensobjektu

10

tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību”

1. pielikumu. Kvalitātes klašu robežvērtības atsevišķiem parametriem un kopējais ekoloģiskās

kvalitātes vērtējums noteikts saskaņā ar Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu 2016.-

2021. gadam 4.3. pielikumu “Upju un ezeru ekoloģiskās kvalitātes vērtēšanas metodika”.

Makrozoobentosa vērtēšanai, ņemot vērā apsekoto ezeru ūdensobjektu netipiskumu (pamatā tie

ir diseitrofie vai distrofie ezeri, šādu ūdensobjektu skaits nav liels) un esošās metodes iespējamu

neatbilstību šāda tipa ezeru vērtēšanai, izmantota Igaunijā izstrādātā metode1.

Atsevišķos ezeros netika veikts makrofītu novērtējums, jo purvu ezeros ir dabiski zema sugu

daudzveidība un augsts skābums, kas pēc esošās metodes neobjektīvi samazina šo ezeru kvalitāti.

Purvu ezeriem ir raksturīga īpatnēja fitoplanktona sugu sabiedrība, kurā lielu biomasas daļu veido

miksotrofā flagellātaļģe Gonyostomum semen. Projekta ietvaros apsekotajos ezeros tā lielākoties

veido >80% no kopējās fitoplanktona biomasas un nosaka arī paaugstinātas hlorofila a

koncentrācijas vairākos paraugos. Izmantojot esošo fitoplanktona vērtēšanas metodi, šī purvu

ezeru īpatnība noved pie neobjektīvi zema novērtējuma, ņemot vērā, ka augsta G.semen

sastopamība nav antropogēnās ietekmes rezultāts. Līdz ar to, projekta ietvaros nebija iespējams

veikt kvalitātes novērtējumu pēc fitoplanktona lielākai daļai apsekoto ezeru. Tomēr projektā

iegūtie dati ir nozīmīgi piemērotas vērtēšanas metodes izstrādei nākotnē.

Uz atskaites sagatavošanas brīdi Latvijā nav atsevišķas metodes ezeru fitobentosa vērtēšanai.

Igaunijā izstrādātā metode2 ir domāta upju fitobentosa novērtēšanai un ir mazāk piemērota

ezeriem, it sevišķi purvu ezeriem. Daļēji fitobentosa novērtējums ir integrēts ezeru makrofītu

novērtējumā (rādītājs: pavedienveida zaļaļģu sastopamība); tomēr tas ir piemērots tikai daļai

ezeru tipu (L1, L2, L5, L6, L9 tips). Attiecīgi projekta ietvaros apsekotajiem L4 un L8 tipa ezeriem

fitobentosa novērtējums nav pieejams, tomēr iegūtie dati ir izmantojami piemērotas vērtēšanas

metodes izstrādei nākotnē.

Vērtēšanas sistēmā ietverto fizikāli ķīmisko rādītāju gada vidējo koncentrāciju vērtējums, kā arī

bioloģisko kvalitātes elementu vērtējums iekrāsots atbilstoši kvalitātes klasei:

Augsta kvalitāte

Laba kvalitāte

Vidēja kvalitāte

Slikta kvalitāte

Ļoti slikta kvalitāte

1 Skat. projekta “Pasākumi kopīgai pārrobežu Gaujas/Koivas upes baseina apgabala apsaimniekošanai” 2. darba paketes gala atskaites http://gauja.balticrivers.eu/files/wp2_final_report_lv.pdf B.2.2. apakšnodaļu 2 Skat. projekta “Pasākumi kopīgai pārrobežu Gaujas/Koivas upes baseina apgabala apsaimniekošanai” 2. darba paketes gala atskaites http://gauja.balticrivers.eu/files/wp2_final_report_lv.pdf B.1.1. apakšnodaļu

http://gauja.balticrivers.eu/files/wp2_final_report_lv.pdf

http://gauja.balticrivers.eu/files/wp2_final_report_lv.pdf

11

3. tabula

Analītisko metožu veiktspējas parametri

Parametrs Mērvienība Metode Metodes princips Detektēšanas robeža (LOD)

Kvantificēšanas robeža (QL)

Nenoteiktība, %

Amonija slāpeklis mg N/l LVS EN ISO 11732:2005 Segmentētas plūsmas spektrofotometrija

0.033 0.122 22 (C≤0.5), 10 (C>0.5)

BSP5 mg O2/l LVS EN 1899-2:1998 Elektroķīmiskās zondes metode neatšķaidītiem paraugiem

0.6 0.9 23

Cinks µg/l LVS EN ISO 11885:2009 Induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometrija

1 3 8

Fosfātu fosfors mg P/l LVS EN ISO 6878:2005, 4.nod. Spektrofotometrija, amonija molibdāta metode

0.0008 0.0027 13 (C≤0.2), 4 (C>0.2)

Hidrogēnkarbonāta joni mg/l SM 2320 B:2012 Potenciometriskā titrēšana 0.67 2.26 10

Hlorīda joni mg/l LVS EN ISO 10304-1:2009 Jonu hromatogrāfija 0.038 0.13 14.8 (C<1); 4.0 (1<C<50);

4.3 (C>50)

Hlorofils a µg/l ISO 10260:1992* Ekstrakcija ar etanolu, spektrofotometrija

0.8 2.6 16

Izšķīdušais organiskais ogleklis

mg C/l LVS EN 1484:2000 Katalītiskā sadedzināšana, infrasarkanā detekšana

0.14 0.48 18 (C≤5); 13 (C>5)

Kalcija joni mg/l LVS EN ISO 11885:2009 Induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometrija

0.04 0.1 5

Kālija joni mg/l LVS EN ISO 11885:2009 Induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometrija

0.01 0.03 11

Kopējais fosfors mg P/l LVS EN ISO 6878:2005, 7.nod. Mineralizācija ar persulfātu, spektrofotometrija, amonija molibdāta metode

0.0014 0.0043 18 (C≤0.2); 13 (C>0.2)

Kopējais organiskais ogleklis

mg C/l LVS EN 1484:2000 Katalītiskā sadedzināšana, infrasarkanā detekšana

0.14 0.48 18 (C≤5); 13 (C>5)

Kopējais slāpeklis mg N/l LVS EN 12260:2004 Katalītiskā sadedzināšana, hemiluminiscences detektēšana

0.11 0.38 16

12

Parametrs Mērvienība Metode Metodes princips Detektēšanas robeža (LOD)

Kvantificēšanas robeža (QL)

Nenoteiktība, %

Kopējā cietība mmol/l SM 2340 B:2012 Aprēķina metode pēc Ca un Mg koncentrācijas

0.003 0.009

Krāsainība mg Pt/l LVS EN ISO 7887:2012, Metode C*

Spektrofotometrija 1.4 4.7 13

Magnija joni mg/l LVS EN ISO 11885:2009 Induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometrija

0.04 0.1 14

Nātrija joni mg/l LVS EN ISO 11885:2009 Induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometrija

0.08 0.3 6

Nitrātu slāpeklis mg N/l LVS EN ISO 10304-1:2009 Jonu hromatogrāfija 0.006 0.02 12.1 (C<1); 4.9 (1<C<50);

5.0 (C>50)

Nitrītu slāpeklis mg N/l LVS ISO 6777:1984 Spektrofotometrija 0.00013 0.0005 11

Sārmainība mmol/l SM 2320 B:2012 Titrimetrija 0.011 0.037 10

Silīcijs mg Si/l SM 4500-SiO2D:2012* Spektrofotometrija, zilās heteropoliskābes metode

0.016 0.06 12

Sulfāta joni mg SO4/l LVS EN ISO 10304-1:2009 Jonu hromatogrāfija 0.024 0.08 8.7 (C<1); 4.4 (1<C<50);

4.5 (C>50)

Suspendētās vielas mg/l LVS EN 872:2005 Gravimetrija 0.6 2.1 24 (C≤10); 14 (C>10)

Varš µg/l LVS EN ISO 11885:2009 Induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometrija

0.3 1 7

* Neakreditēta metodika

13

Aizdumbles ezers (E080) Aizdumbles ezers (arī Dumblis, Dutvulu ezers) ir ezers Viesītes novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas

robežas, Sēlijas vaļņa dienviddaļā, 100,7 metrus virs jūras līmeņa. Ezers ir iegarens, 2,0 x 0,6 km,

ar vairākām salām. Atrodas Dumbļa purvā, notece - Sudmaļu upīte uz Dienvidsusēju. Gultne klāta

ar dūņām. Vidējais dziļums ir 1,2 metri, bet maksimālais dziļums – 2,4 metri. (ezeri.lv). Ezeram

aizaugot, izveidojušās vairākas purva salas, ar kurām kopā ezera platība 70 - 100 ha, brīvā ūdens

platība 44 ha. Aizdumbles ezers stipri aizaudzis ar parasto niedri. Ezera krastos izveidojies izcils

pārejas purvu un slīkšņu biotops, kurā sastopamas daudzas retas vaskulāro augu un sūnu sugas.

Viena no nedaudzām kūdrāja doņa atradnēm Latvijā. Nozīmīga putnu aizsardzības vieta - daudz

ES Putnu direktīvas 1.pielikuma putnu sugu (lielais dumpis, melnais stārķis, sējas zoss, jūras ērglis,

niedru lija, pļavas lija, zivju ērglis, rubenis u.c.) nelielā teritorijā. Migrācijas laikā nozīmīga vieta

sējas zosīm. Ezers atrodas dabas lieguma teritorijā “Aizdumbles purvs” un iekļauts Natura 2000

sarakstā. (DAP)

7. att. Aizdumbles ezers 2017. gada 10. augustā (foto autore Evija Lakotko)

Aizdumbles ezers līdz šim pēc MK noteikumiem Nr.858 par ūdeņu tipoloģiju tika iekļauts L3 tipā,

taču izvērtējot projekta gaitā iegūtos rezultātus, Aizdumbles ezers pieder L4 tipam, uz ko norāda

ezera vidējais dziļums, krāsainība un elektrovadītspēja. Pēc ezera tipa precizēšanas tika piemēroti

ekoloģiskās kvalitātes vērtēšanas kritēriji atbilstoši L4 tipam. Kopējā fosfora, vara un cinka gada

vidējās vērtības atbilst augstas kvalitātes klasei, savukārt, kopējā slāpekļa koncentrācija atbilst

14

labas kvalitātes klasei. Visi apsekojumā iegūtie fizikāli-ķīmisko parametru rezultāti un to

izvērtējums apkopoti 4. tabulā. Apzīmējumu skaidrojumu tabulām skatīt 9. – 10. lpp.

4. tabula

Aizdumbles ezera fizikāli ķīmiskie rādītāji

Parametrs Mērvienība 31.01.2017 22.05.2017 10.08.2017 05.10.2017 Gada

vidējais

Amonija slāpeklis mg N/l 0.380 0.046 0.033 0.200 0.165

BSP5 mg O2/l 2.10 1.80 1.50 1.19 1.65

Caurredzamība m NM 0.80 1.15 0.70 0.88

Cinks µg/l 7.90 6.70 1.00 1.40 4.25

Dziļums paraugošanas vietā m NM 1.80 1.60 1.50 1.63

Elektrovadītspēja 25oC µS/cm 180 160 140 160 160

Fosfātu fosfors mg P/l 0.0021 0.0008 0.0008 0.0008 0.0011

Hidrogēnkarbonāta joni mg/l 107 95 87 96 96

Hlorīda joni mg/l 2.72 1.36 1.22 1.15 1.61

Hlorofils a µg/l 4.2 5.4 4.8


mg C/l 27.0 20.0 21.4 25.0 23.4

Izšķīdušais skābeklis mg O2/l 0.5 8.9 9.3 10.5 7.3

Kalcija joni mg/l 22.4 22.3 21.5 23.4 22.4

Kālija joni mg/l 1.18 1.33 0.42 1.47 1.10

Kopējais fosfors mg P/l 0.018 0.018 0.022 0.010 0.017

Kopējais organiskais ogleklis mg C/l 27.0 20.0 21.5 25.0 23.4

Kopējais slāpeklis mg N/l 1.40 0.81 0.91 1.13 1.06

Kopējā cietība mmol/l 0.83 0.81 0.78 0.84 0.82

Krāsainība mg Pt/l 170 136 125 165 149

Magnija joni mg/l 6.51 6.26 5.93 6.14 6.21

Nātrija joni mg/l 1.73 1.59 1.49 1.46 1.57

Nitrātu slāpeklis mg N/l 0.053 0.076 0.006 0.014 0.037

Nitrītu slāpeklis mg N/l 0.00207 0.00101 0.00104 0.00150 0.00141

Piesātinājums ar O2 % 3.8 101 107 95 76.7

Sārmainība mmol/l 1.76 1.55 1.43 1.57 1.58

Silīcijs mg Si/l 1.73 0.19 0.62 1.51 1.01

Sulfāta joni mg SO4/l 3.38 1.66 1.00 0.59 1.66

Suspendētās vielas mg/l 0.6 2.0 1.7 0.6 1.2

Ūdens temperatūra °C 1.2 20.8 22.4 9.6 13.5

Ūdeņraža joni, pH indekss pH 6.44 8.46 7.28 7.30 7.37

Varš µg/l 1.78 1.49 1.97 0.30 1.39

15

Kvalitātes novērtējumā pēc makrofītiem L4 tipa ezeriem ietilpst:

- tipam raksturīgo taksonu un indikatorsugu novērtējums, kas Aizdumbles ezerā atbilst

vidējai kvalitātes klasei (lēpes Nuphar; glīvenes Potamogeton);

- virsūdens augu sastopamība, kas atbilst sliktai kvalitātes klasei, jo līdz pat 50% aizauguma

veido parastā niedre Phragmites australis. Tomēr niedre nav ezerā sastopama tālāk par

pirmo dziļuma zonu (līdz 1 m);

- izoetīdu un harofītu sastopamība – dotajā gadījumā nav ņemta vērā, jo šīs augu grupas ir

mazāk raksturīgas purvu ezeriem un to neesamība neliecina par sliktu stāvokli;

- elodeīdu sastopamība, kas trīs no četriem transektiem atbilst labai kvalitātei;

- peldlapu augu sastopamība, kas atbilst labai kvalitātei.

Kopumā, vērtējums pēc makrofītiem Aizdumbles ezeram ir starp labu un vidēju kvalitātes klasi

(2.7 balles). Konstatēto sugu saraksts un sastopamība parādīti 1.pielikumā.

Vērtējums pēc zoobentosa, noteikts pēc 5 indeksiem (taksonu skaits; ASPT; Šennona-Vīnera

indekss; paskābināšanās indekss un EPT), atbilst labai kvalitātes klasei (vērtējums ballēs maija

paraugam 16 un oktobra paraugam 19, vidēji 17.5 balles). Konstatēto sugu saraksts un

sastopamība parādīti 2.pielikumā.

Novērtējums pēc fitoplanktona un fitobentosa nav pieejams objektīvas vērtēšanas metodes

trūkuma dēļ. Hlorofila a koncentrācijas gan maijā, gan augustā ir salīdzinoši zemas (4,2-5,4 µg/l).

Augustā potenciāli toksiskā zilaļģe Woronichinia naegliana sastādīja 11,5% no fitoplanktona

parauga kopējās biomasas. Fitoplanktona un fitobentosa sugu sastāvs un sastopamība parādīti,

attiecīgi, 3. un 4.pielikumā.

Kvalitātes kopvērtējums Aizdumbles ezeram, balstoties uz bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes

elementu rezultātiem, ir laba kvalitāte (tuvu robežai ar vidēju kvalitāti):

Grupa Rādītājs Vērtējums Kvalitāte grupai Bioloģiskie rādītāji Makrofīti 2.7 Laba* (tuvu

robežai ar vidēju kvalitāti)

Zoobentoss 17.5 Fitoplanktons n/a Fitobentoss n/a

Fizikāli ķīmiskie rādītāji

Kopējais N 1.06 Laba Kopējais P 0.017 Cu 1.39 Zn 4.25

KOPVĒRTĒJUMS Laba*

Deguma ezers (E109) Deguma ezers (Daguma azars, Pelēčāres ezers). Atrodas Preiļu novadā, Rudzātu pagasta

administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 0,7 metri, bet maksimālais dziļums – 1,1 metrs

(ezeri.lv). Ezera krasta līnijas garums – 2,80 km, spoguļvirsmas platība 54,4 ha, ezera dūņu slāņa

dziļums ir no 0,5 līdz 2,5 m. Vienīgā salīdzinoši viegli pieejamā vieta atrodas pretī Pintānu ciemam.

Ezeram ir vairākas nelielas saliņas. No tā iztek Lāčupe un Melnupe, kas ir taisnotas. Ezers ir daudzu

16

pārceļotāju putnu sugu apmešanās vieta. Ezers atrodas dabas lieguma “Lielais Pelēčāres purvs”

teritorijā, kas ir arī Natura 2000 un Ramsāres vieta (DAP). Tuvākās apdzīvotās vietas Pelšu ciems,

Mežvidu ciems un Pintānu ciems.

8. att. Deguma ezers 2017. gada 8. augustā (foto autore Evija Lakotko)

Deguma ezers līdz šim tika klasificēts kā L1 tipa ezers, bet pēc projektā iegūtajiem rezultātiem

ezera tips ir precizēts uz L4 tipu, par ko liecina vidējais dziļums, krāsainības un elektrovadītspējas

vērtības. Kopējā slāpekļa, vara un cinka gada vidējās vērtības atbilst augstas kvalitātes klasei,

savukārt, kopējā fosfora koncentrācija atbilst labas kvalitātes klasei. Visi apsekojumā iegūtie

fizikāli-ķīmisko parametru rezultāti un to izvērtējums apkopoti 5. tabulā.

5. tabula

Deguma ezera fizikāli ķīmiskie rādītāji


vidējais


BSP5 mg O2/l 2.3 2.9 2.8 2.5 2.6


Cinks µg/l 7.9 13.5 7.8 8.4 9.4

Dziļums paraugošanas vietā m 3.20 0.95 0.90 1.00 1.51



Hidrogēnkarbonāta joni mg/l 0.67 0.67 3.30 0.67 1.33

Hlorīda joni mg/l 2.11 0.83 0.83 0.60 1.09

Hlorofils a µg/l 38 56 47


mg C/l 26 24 24 26 25


Kalcija joni mg/l 1.50 1.38 1.22 1.14 1.31

Kālija joni mg/l 2.13 0.41 0.28 0.24 0.77


Kopējais organiskais ogleklis mg C/l 26 26 27 28 27

17


vidējais




Magnija joni mg/l 0.57 0.51 0.48 0.48 0.51

Nātrija joni mg/l 0.74 0.70 0.58 0.46 0.62



Piesātinājums ar O2 % 100 114 97 89 100


Silīcijs mg Si/l 0.540 0.016 0.450 0.620 0.407





Varš µg/l 1.00 2.40 1.66 1.00 1.52

Makrofītu aizaugums Deguma ezerā ir neliels un to veido tikai divi taksoni: grīšļi Carex spp. un

trejlapu puplaksis Menyanthes trifoliata. Ezerā konstatētas arī pavedienveida zaļaļģes

Chlorophyta. Sugām nabadzīgs augājs atbilst distrofa ezera apakštipam, ko apliecina arī fizikāli

ķīmiskie rādītāji – izteikti zems pH un elektrovadītspēja, augsta ūdens krāsainība. Vērtējums pēc

makrofītiem distrofajiem ezeriem nav piemērots; sugām nabadzīgs augājs šādiem ezeriem ir

dabiski raksturīgs un neliecina par sliktu stāvokli. Konstatēto makrofītu sugu saraksts un

sastopamība Deguma ezerā parādīti 1.pielikumā.






trūkuma dēļ. Gan maijā, gan augustā tika konstatētas augstas hlorofila a koncentrācijas (38-56

µg/l). Vasaras fitoplanktona paraugā konstatētas gan flagellātaļģe Gonyostomum semen, kas

veidoja 81,5% no parauga kopējās biomasas, gan zilaļģe Chroococcus limneticus (15,5%).

Fitoplanktona un fitobentosa sugu sastāvs un sastopamība parādīti, attiecīgi, 3. un 4.pielikumā.

Kvalitātes kopvērtējums Deguma ezeram, balstoties uz bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes

elementu rezultātiem, ir laba kvalitāte:

Grupa Rādītājs Vērtējums Kvalitāte grupai Bioloģiskie rādītāji Makrofīti n/a Laba


18

Grupa Rādītājs Vērtējums Kvalitāte grupai Fizikāli ķīmiskie rādītāji


KOPVĒRTĒJUMS Laba

Kurtavas ezers (E108) Kurtavas ezers atrodas Madonas novada, Mētrienas pagasta administratīvajā teritorijā. Vidējais

dziļums ir 0,8 metri, bet maksimālais dziļums – 1,2 metri, spoguļvirsmas platība 74 ha. Atrodas

Teiču purva R daļā, Teiču rezervāta teritorijā.

9. att. Kurtavas ezers 2017. gada 9. augustā (foto autore Evija Lakotko)

Kurtavas ezers līdz šim tika uzskatīts par L2 tipa ezeru, taču izvērtējot iegūtos apsekojuma

rezultātus, ezera tips precizēts uz L4, par ko liecina vidējais dziļums, krāsainības un

elektrovadītspējas vērtības. Kopējā slāpekļa, vara un cinka gada vidējās vērtības atbilst augstas

kvalitātes klasei, savukārt, kopējā fosfora koncentrācija atbilst labas kvalitātes klasei. Visi

apsekojumā iegūtie fizikāli-ķīmisko parametru rezultāti un to izvērtējums apkopoti 6. tabulā.

19

6. tabula

Kurtavas ezera fizikāli ķīmiskie rādītāji

Parametrs Mērvienība 26.01.2017 23.05.2017 09.08.2017 04.10.2017 Gada vidējais


BSP5 mg O2/l 1.3 1.6 2.6 2.2 1.9


Cinks µg/l 7.0 11.2 7.0 6.3 7.9





Hlorīda joni mg/l 0.82 0.79 0.55 0.44 0.65

Hlorofils a µg/l 14.9 49 32

Izšķīdušais organiskais ogleklis mg C/l 30 24 24 27 26.3


Kalcija joni mg/l 2.80 2.80 2.60 2.52 2.68

Kālija joni mg/l 0.83 0.38 0.25 0.59 0.51


Kopējais organiskais ogleklis mg C/l 31 24 24 27 26.5



Krāsainība mg Pt/l 320 238 266 290 278.5

Magnija joni mg/l 0.68 0.61 0.61 0.57 0.62

Nātrija joni mg/l 0.94 0.78 0.48 0.65 0.71





Silīcijs mg Si/l 0.57 0.49 0.32 0.47 0.46





Varš µg/l 0.60 0.60 2.03 0.30 0.88

Kvalitātes vērtējumu pēc makrofītiem Kurtavas ezeram veido:

- tipam raksturīgo taksonu un indikatorsugu novērtējums, kas ir starp labu un vidēju

kvalitātes klasi (lēpes Nuphar; ūdenssūnas Bryophyta);

20

- virsūdens augu sastopamība, kas atbilst labai kvalitātei (pamatā nepārsniedz 10% un tikai

vienā transektā ir līdz 25%);



- elodeīdu sastopamība, kas atbilst labai kvalitātei;

- peldlapu augu sastopamība, kas atbilst labai līdz vidējai kvalitātei.

Kopumā, vērtējums pēc makrofītiem Kurtavas ezeram ir laba kvalitāte (2.2 balles). Konstatēto

sugu saraksts un sastopamība parādīti 1.pielikumā.



paraugam 22 un oktobra paraugam 14, vidēji 18 balles). Konstatēto sugu saraksts un sastopamība

parādīti 2.pielikumā.


trūkuma dēļ. Pavasara fitoplanktona parauga hlorofila a koncentrācija bija 14,9 µg/l. 26% no

parauga biomasas veidoja zilaļģes Chroococcus limneticus un Chroococcus minutus. Vasarā būtiski

palielinājās fitoplanktona biomasa un hlorofila a koncentrācija sasniedza 49 µg/l, kas saistīts ar

flagellātaļģes Gonyostomum semen savairošanos (89,2% no parauga biomasas). Fitoplanktona un

fitobentosa sugu sastāvs un sastopamība parādīti, attiecīgi, 3. un 4.pielikumā.

Kvalitātes kopvērtējums Kurtavas ezeram, balstoties uz bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes


Grupa Rādītājs Vērtējums Kvalitāte grupai Bioloģiskie rādītāji Makrofīti 2.2 Laba

Zoobentoss 18 Fitoplanktons n/a Fitobentoss n/a



KOPVĒRTĒJUMS Laba

Lielais Kūriņa ezers (E084) Ezers atrodas Rēzeknes novadā, Gaigalavas pagasta administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir

0,5 metri, bet maksimālais dziļums – 3.1 metri. Ezeram ir 2 salas. Spoguļvirsmas platība 65,8 ha.

(ezeri.lv). Atrodas dabas lieguma “Lubāna mitrājs” regulējamā režīma zonā. Natura 2000 un

Ramsāres teritorija. (DAP) Krasta slīkšņas veģetāciju veido galvenokārt purvāju purvpaparde, grīšļi

Carex pseudocyperus, C. rostrata, C. lasiocarpa, indīgais velnarutks u.c. Virsūdens augāja josla

šaura un fragmentāra, galvenokārt - uzpūstais grīslis, parastā niedre, arī upes kosa un ūdeņu

ērkšķuzāle. Peldlapu augāju veido dzeltenā lēpe, ūdensrozes, sastopama sīkā lēpe; plašas parastā

elša audzes. (V.Līcīte 2004. ezeri.lv)

21

10. att. Lielais Kūriņa ezers 2017. gada 3. augustā (foto autore Evija Lakotko)

Līdz šim ezers tika klasificēts, kā L4 tipa ezers, projektā iegūtie rezultāti apliecināja, ka ezers pieder

L4 tipam. Cinka un vara rezultāti atbilst augstai kvalitātes klasei, kopējā slāpekļa vērtība atbilst

vidējai kvalitātes klasei, bet kopējā fosfora vērtība atbilst ļoti sliktas kvalitātes klasei. Rezultāti

apkopoti 7. tabulā. Ezerā konstatēts arī ļoti liels suspendēto un organisko vielu daudzums, kas

varētu būt saistīts ar meliorācijas ietekmi, kā arī 1,5 km attālumā esošo Gaigalavas ciemu.

7. tabula

Lielā Kūriņa ezera fizikāli ķīmiskie rādītāji



BSP5 mg O2/l 2.1 1.6 8.9 5.6 4.6


Cinks µg/l 3.43 2.70 2.80 22.50 7.86


Elektrovadītspēja 25oC µS/cm 120.0 75.0 97.0 99.0 97.8


Hidrogēnkarbonāta joni mg/l 67 41 55 58 55.3

Hlorīda joni mg/l 2.14 1.30 1.37 1.12 1.48


Izšķīdušais organiskais ogleklis mg C/l 27 27 30 40 31


Kalcija joni mg/l 13.60 9.80 13.50 14.90 12.95

Kālija joni mg/l 2.060 0.199 0.310 0.890 0.865


Kopējais organiskais ogleklis mg C/l 27 32 30 41 32.5




22

Magnija joni mg/l 4.18 3.23 4.17 4.37 3.99

Nātrija joni mg/l 1.41 1.56 2.05 1.57 1.65





Silīcijs mg Si/l 3 0.23 0.78 1.87 1.47


Suspendētās vielas mg/l 0.6 34 32 15 20.4


Ūdeņraža joni, pH indekss pH 6 9.02 7.35 7.04 7.35

Varš µg/l 2.62 0.3 0.3 0.6 0.96

Kvalitātes vērtējumu pēc makrofītiem Lielajam Kūriņa ezeram veido:


kvalitātes klasi (lēpes Nuphar; divos transektos raksturīgie taksoni un indikatorsugas nav

konstatēti);

- virsūdens augu sastopamība, kas ir starp labu un vidēju kvalitātes klasi (divos transektos

ir līdz 25%);



- elodeīdu sastopamība, kas atbilst augstai kvalitātei;

- peldlapu augu sastopamība, kas dažādos transektos mainās no augstas līdz pat sliktai

kvalitātes klasei.

Neskatoties uz to, ka vērtējums ballēs pēc makrofītiem ir 2.2 balles, kopumā vērtējums Lielajam

Kūriņa ezeram ir drīzāk starp labu un vidēju kvalitātes klasi. Divi no četriem apsekotajiem

transektiem ir izteikti sugām nabadzīgi (1 – 3 sugas, tostarp lēpes Nuphar). Savukārt pārējos divos

transektos augājā konstatētas 6 sugas, to starpā nav konstatēti tipam (labiem apstākļiem)

raksturīgie taksoni un indikatorsugas; palielināts peldlapu augu aizaugums; virsūdens augu joslā

līdz 10% aizauguma veido šaurlapu vilkvālīte Typha angustifolia, kas ir eitrofikācijas rādītājs.

Jāatzīmē, ka konstatēto sugu skaits nav liels, iespējams, dēļ tā, ka iepriekšējā dienā pirms

makrofītu apsekojuma stipri lija un apsekojuma brīdī ezera ūdens bija duļķains. Konstatēto sugu

saraksts un sastopamība parādīti 1.pielikumā.


indekss; paskābināšanās indekss un EPT), atbilst vidējai kvalitātes klasei (vērtējums ballēs maija




trūkuma dēļ. Abās fitoplanktona paraugu ievākšanas reizēs tika novērotas ļoti augstas hlorofila a

koncentrācijas (74-122 µg/l). Pavasara paraugā tika konstatēta flagellātaļģes Gonyostomum

semen savairošanās, biomasa sasniedza 7,7 mg/l jeb 82% no parauga kopējās biomasas. Zilaļģes

23

aizņēma <1% no parauga kopējās biomasas. Arī vasaras sezonā Gonyostomum semen ezerā tika

konstatēta ievērojamā daudzumā (75% biomasas). Fitoplanktona un fitobentosa sugu sastāvs un

sastopamība parādīti, attiecīgi, 3. un 4.pielikumā.

Kvalitātes kopvērtējums Lielajam Kūriņa ezeram, balstoties uz bioloģisko un fizikāli ķīmisko

kvalitātes elementu rezultātiem, ir vidēja kvalitāte:

Grupa Rādītājs Vērtējums Kvalitāte grupai Bioloģiskie rādītāji Makrofīti 2.2 Vidēja



Kopējais N 1.73 Ļoti slikta Kopējais P 0.1103 Cu 0.96 Zn 7.86

KOPVĒRTĒJUMS Vidēja

Lielais Virānes ezers (E210) Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā, Gulbenes paugurvaļņa

dienvidrietumu malā. Tas ir aptuveni 121 m virs jūras līmeņa. Platība 60,9 ha, garums 1,5 km,

lielākais platums 0,45 km, lielākais dziļums 2m (DA daļā), vidējais dziļums 0,7 m. Madonas novadā

atrodas Mazais Virānes ezers. Abi ezeri atrodas kopējā zemā ieplakā viens otram galā. Apkārt

meliorācijas grāvju satīklots purvaina meža masīvs, no kura ezeri uzņem grāvjus un pa Virāni

ūdeņus novada uz Tirzu. Abus ezerus savieno 0,5 km gara starpteka. Abiem ezeriem apkārt plata

niedrāja josla. Ezeri ir ultraeitrofi, veci ezeri (Lielajā Virānes ezerā sapropeļa slānis ir ~ 5 m biezs).

24

11. att. Lielais Virānes ezers 2017. gada 14. augustā (foto autore Evija Lakotko)

Līdz šim ezers klasificēts kā L2 tipa ezers, to apstiprina arī projekta laikā iegūtie rezultāti. Vara un

cinka rezultāti atbilst augstai kvalitātes klasei, kopējā fosfora vērtība atbilst labai kvalitātes klasei,

bet kopējā slāpekļa vērtība atbilst vidējai kvalitātes klasei. Tas visticamāk saistīts ar blīvo mežu un

lauksaimniecības zemju meliorācijas tīklu, kura grāvji tiek novadīti ezerā. Visi iegūtie fizikāli

ķīmisko parametru rezultāti apkopoti un izvērtēti 8. tabulā.

8. tabula

Lielā Virānes ezera fizikāli ķīmiskie rādītāji



BSP5 mg O2/l 2.10 2.70 1.40 0.78 1.75

Caurredzamība m NM NM 1.1 0.8 0.95

Cinks µg/l 1.00 2.10 1.00 1.00 1.28





Hlorīda joni mg/l 6.64 1.84 3.07 4.62 4.04



mg C/l 18.7 18.2 18.0 25.0 19.98


Kalcija joni mg/l 55.8 51.6 27.4 55.5 47.58

Kālija joni mg/l 4.2 2.5 0.4 3.4 2.63


Kopējais organiskais ogleklis mg C/l 19 18.2 18.1 25 20.1




25


Magnija joni mg/l 14.6 12.6 13.2 13.2 13.4

Nātrija joni mg/l 3.31 3.48 3.33 3.19 3.33



Piesātinājums ar O2 % 22 129.6 129 89 92.4


Silīcijs mg Si/l 3.10 0.33 1.74 2.40 1.89





Varš µg/l 0.80 1.10 2.17 0.30 1.09


- tipam raksturīgo taksonu un indikatorsugu novērtējums, kas Lielajam Virānes ezeram ir

starp labu un vidēju kvalitāti (sastopamas gan vidējai / sliktai kvalitātei raksturīgās

raglapes Ceratophyllum un lēpes Nuphar, kā arī ūdensziedi Lemna, gan labai / augstai

kvalitātei raksturīgās hāras un glīvenes Potamogeton);

- harofītu sastopamība, kas atbilst augstai kvalitātei;

- brīvi peldošo augu sastopamība, kas atbilst labai kvalitātei;

- pavedienveidīgo zaļaļģu sastopamība, kas atbilst labai kvalitātei.

Kopvērtējums pēc makrofītiem Lielajam Virānes ezeram ir laba kvalitāte (1.7 balles). Konstatēto






Novērtējumu pēc fitoplanktona L2 tipa ezeriem veido:

- hlorofila a koncentrācija (Lielajam Vīrānes ezeram salīdzinoši zema, 1,2 – 4,5 µg/l);

- J indekss (vērtība 0,19 – 0,35);

- PCQ indekss (vērtība 1,0 – 8,0);

- PCD indekss (vērtība 3,0 – 4,0).

Nevienā paraugā zilaļģes nav konstatētas. Kopvērtējums pēc fitoplanktona Lielajam Vīrānes

ezeram ir laba kvalitāte (EQR vērtība vidēji 0,65). Fitoplanktona sugu sastāvs un sastopamība


26

Novērtējums pēc fitobentosa L2 tipa ezeriem ir integrēts makrofītu novērtējumā (pavedienveida

zaļaļģu sastopamība). Lielajam Vīrānes ezeram tas atbilst labai kvalitātei. Fitobentosa sugu sastāvs

un sastopamība ir parādīti 4.pielikumā.

Kvalitātes kopvērtējums Lielajam Virānes ezeram, balstoties uz bioloģisko un fizikāli ķīmisko

kvalitātes elementu rezultātiem, ir vidēja kvalitāte:


Zoobentoss 16.5 Fitoplanktons 0.65 Fitobentoss 2


Kopējais N 1.61 Vidēja Kopējais P 0.029 Cu 1.09 Zn 1.28


Numernes ezers (E233) Numernes ezers atrodas Ludzas novadā, Salnavas pagasta administratīvajā teritorijā Adzeles

pacēluma malā, 103,9 m virs jūras līmeņa. Vidējais dziļums ir 1,5 metri, bet maksimālais dziļums

– 4,0 metri. Ezera platība 73,8 ha, sateces baseins 8,2 km2 (Veļikajas baseinā). Lielākais garums 1,6

km, platums 0,7 km. Ezeram ir ovāla ezerdobe, krasti zemi un kūdraini, ezera grunts līdzena,

dūņaina. Ietek 4 upītes, grāvji; dienvidos noteka uz Kokavu (Kuhvu). (ezeri.lv) Ezers atrodas dabas

parka “Numernes valnis” austrumu daļā (DAP).

27

12. att. Numernes ezers 2017. gada 7. augustā (foto autore Evija Lakotko)

Numernes ezers līdz šim tika uzskatīts par L1 tipa ezeru, arī projektā iegūtie rezultāti to apstiprina.

Kopējā fosfora, cinka un vara vērtības atbilst augstai kvalitātes klasei, savukārt caurredzamības un

kopējā slāpekļa vērtības atbilst labai kvalitātes klasei. Visi projektā iegūtie fizikāli ķīmisko

parametru rezultāti apkopoti 9. tabulā.

9. tabula

Numernes ezera fizikāli ķīmiskie rādītāji



BSP5 mg O2/l 0.93 3.40 1.90 1.50 1.93


Cinks µg/l 3.42 3.70 1.00 1.00 2.28


Elektrovadītspēja 25oC µS/cm 320 280 270 260 282.5



Hlorīda joni mg/l 3.27 2.34 2.05 1.78 2.36

Hlorofils a µg/l 3.7 9 6.4

Izšķīdušais organiskais ogleklis mg C/l 14.8 15.4 15.3 21.9 16.85

Izšķīdušais skābeklis mg O2/l 8.8 11.7 9.1 9 9.65

Kalcija joni mg/l 37.9 38.8 39.4 36 38.03

Kālija joni mg/l 2.28 1.01 0.51 1.18 1.245



Kopējais slāpeklis mg N/l 1.34 1 0.92 1.18 1.11



Magnija joni mg/l 12.6 11.4 12.8 10.6 11.85

Nātrija joni mg/l 1.93 2.09 2.1 1.78 1.98


28





Silīcijs mg Si/l 0.55 0.27 1.04 0.67 0.63





Varš µg/l 1.85 2.18 1.68 0.80 1.63


- tipam raksturīgo taksonu un indikatorsugu novērtējums, kas atbilst vidējai kvalitātes

klasei (lēpes Nuphar, glīvenes Potamogeton, nelielā daudzumā hāras);

- ūdensaugu sugu skaits, kas ir mainīgs pa transektiem un kopumā atbilst vidējai kvalitātei;

- harofītu sastopamība, kas atbilst sliktai kvalitātei (hāras konstatētas tikai vienā transektā);

- brīvi peldošo augu sastopamība, kas atbilst augstai kvalitātei;

- pavedienveidīgo zaļaļģu sastopamība, kas atbilst augstai kvalitātei.

Kopvērtējums pēc makrofītiem Numernes ezeram ir starp labu un vidēju kvalitātes klasi (2.5

balles). Konstatēto sugu saraksts un sastopamība parādīti 1.pielikumā.






- hlorofila a koncentrācija (Numernes ezeram 3,7 – 9,0 µg/l);



- PCD indekss (vērtība abiem paraugiem 4,0).

Jāatzīmē, ka pavasara paraugā Gonyostomum semen veidoja 95,9% biomasas. Kopvērtējums pēc

fitoplanktona Numernes ezeram ir laba kvalitāte (EQR vērtība vidēji 0,65). Fitoplanktona sugu

sastāvs un sastopamība parādīti 3.pielikumā.


zaļaļģu sastopamība). Numernes ezeram tas atbilst augstai kvalitātei. Fitobentosa sugu sastāvs un

sastopamība ir parādīti 4.pielikumā.

Kvalitātes kopvērtējums Numernes ezeram, balstoties uz bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes

elementu rezultātiem, ir vidēja kvalitāte:

29


Zoobentoss 16.5 Fitoplanktons 0.65 Fitobentoss 1


Kopējais N 1.11 Laba Kopējais P 0.021 Caurredzamība 1.77 Cu 1.63 Zn 2.28


Orlovas ezers (E231) Ezers atrodas Balvu novadā, Lazdulejas pagasta administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 0,8

metri, bet maksimālais dziļums – 1,0 metri. Spoguļvirsmas platība 82 ha, ietek Rika (ezeri.lv). Ezers

atrodas dabas lieguma “Orlovas (Ērgļu) purvs” teritorijā. Ir Natura 2000 teritorija (DAP).

13. att. Orlovas ezers 2017. gada 15. augustā (foto autore Evija Lakotko)

Orlovas ezers līdz šim tika uzskatīts par L2 tipa ezeru, bet pēc projekta rezultātiem ezera tips

precizēts uz L4 tipu. Kopējā slāpekļa, vara un cinka koncentrācijas atbilst augstas kvalitātes klasei,

bet kopējā fosfora koncentrācija atbilst labas kvalitātes klasei. Aprēķinot kopējā fosfora vidējo

vērtību, netika ņemta vērā vasarā novērotā augstā kopējā fosfora koncentrācija, kas saistīta ar

30

lielo nokrišņu daudzumu un attiecīgi palielināto suspendēto vielu koncentrāciju. Nokrišņu dēļ

novērota jonu bilances nesakritība šim paraugam. Visi apsekojumā iegūtie fizikāli ķīmisko

parametru rezultāti izvērtēti un apkopoti 10. tabulā.

10. tabula

Orlovas ezera fizikāli ķīmiskie rādītāji



BSP5 mg O2/l 2.0 3.4 4.9 2.1 3.1


Cinks µg/l 12.5 10.0 7.8 9.0 9.8





Hlorīda joni mg/l 0.95 0.75 0.54 0.50 0.69

Hlorofils a µg/l 19 250 134.5



Kalcija joni mg/l 1.40 1.64 1.41 1.62 1.52

Kālija joni mg/l 1.88 0.43 0.27 0.31 0.72


Kopējais organiskais ogleklis mg C/l 18.7 23 25 26 23.2




Magnija joni mg/l 0.366 0.4 0.37 0.4 0.384

Nātrija joni mg/l 0.439 0.58 0.42 0.45 0.47





Silīcijs mg Si/l 0.29 0.33 0.26 0.4 0.32



Ūdens temperatūra °C 0.5 18.4 21 10.9 12.7


Varš µg/l 2.17 0.7 1.78 1 1.41

31

Kvalitātes vērtējumu pēc makrofītiem Orlovas ezeram veido:


kvalitātes klasi (lēpes Nuphar);

- virsūdens augu sastopamība, kas atbilst vidējai kvalitātei (trīs transektos ir līdz 25%);



- elodeīdu sastopamība, kas ir starp labu un vidēju kvalitātes klasi (10-25%);

- peldlapu augu sastopamība, kas atbilst sliktai līdz ļoti sliktai kvalitātei (50-75%).

Neskatoties uz to, ka vērtējums ballēs pēc makrofītiem ir 3 balles, kopumā vērtējums Orlovas

ezeram ir starp labu un vidēju kvalitātes klasi. Vērtējumu ballēs pazemina augsta peldlapu augu

sastopamība, tomēr ir jāņem vērā, ka pamatā peldlapu augu aizaugumu veido lēpes Nuphar, kas

ir šim ezeru tipam raksturīgas. Konstatēto sugu saraksts un sastopamība parādīti 1.pielikumā.






trūkuma dēļ. Gan pavasara, gan vasaras sezonā tika konstatēta flagellātaļģes Gonyostomum

semen savairošanās, kas sastādīja attiecīgi 30,3 % un 94,9% (vasarā) no fitoplanktona paraugu

biomasas. Vasaras G. semen savairošanās izraisīja arī ļoti augstas hlorofila a koncentrācijas (250

µg/l). Fitoplanktona un fitobentosa sugu sastāvs un sastopamība parādīti, attiecīgi, 3. un

4.pielikumā.

Kvalitātes kopvērtējums Orlovas ezeram, balstoties uz bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes


Grupa Rādītājs Vērtējums Kvalitāte grupai Bioloģiskie rādītāji Makrofīti 3 Laba* (tuvu






Pieslaista ezers (E071) Pieslaista ezers (Ciematnieku ezers, Pīslaistes ezers) atrodas Jēkabpils novadā, Atašienes pagasta

administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 1,3 metri, bet maksimālais dziļums – 3,5 metri.

Spoguļvirsmas platība 54,7 ha. (ezeri.lv). Ezers atrodas Teiču rezervāta teritorijā. (DAP)

32

14. att. Pieslaista ezers 2017. gada 9. augustā (foto autore Evija Lakotko)

Pieslaista ezers līdz šim tika klasificēts kā L2 tipa ezers, taču pēc projektā iegūtajiem rezultātiem

tā tips precizēts uz L4 tipu. Kopējā slāpekļa, vara un cinka koncentrācijas atbilst augstas kvalitātes

klasei, bet kopējā fosfora koncentrācija atbilst vidējai kvalitātes klasei. Visi iegūtie fizikāli ķīmisko

parametru rezultāti apkopoti 11. tabulā.

11. tabula

Pieslaista ezera fizikāli ķīmiskie rādītāji



BSP5 mg O2/l 0.77 2.10 1.05 1.04 1.24


Cinks µg/l 5.5 13 10.1 7.2 8.95

Dziļums paraugošanas vietā m 2.7 3.4 3.9 4 3.5




Hlorīda joni mg/l 0.92 0.83 0.91 0.84 0.875

Hlorofils a µg/l 1.9 6 3.95

33


Izšķīdušais organiskais ogleklis mg C/l 23 24 26 26 24.8

Izšķīdušais skābeklis mg O2/l 14.1 11 8.5 9.9 10.9

Kalcija joni mg/l 0.564 0.830 0.640 0.720 0.689

Kālija joni mg/l 0.98 0.37 0.34 0.34 0.51


Kopējais organiskais ogleklis mg C/l 23 25 26 26 25




Magnija joni mg/l 0.37 0.42 0.43 0.42 0.41

Nātrija joni mg/l 0.5 0.59 0.59 0.54 0.56



Piesātinājums ar O2 % 97 98 96 91 95.5


Silīcijs mg Si/l 0.36 0.42 0.38 0.41 0.393

Sulfāta joni mg SO4/l 1 0.88 0.96 0.79 0.91




Varš µg/l 1.00 0.30 1.46 0.90 0.92

Makrofītu aizaugums Pieslaista ezerā ir neliels un to veido tikai viens augstāko augu taksons –

dzeltenā lēpe Nuphar lutea. Ezerā konstatētas arī pavedienveida zaļaļģes Chlorophyta, sfagnu

sūnas Sphagnum spp. un ūdenssūna Fontinalis antipyretica. Sugām nabadzīgs augājs atbilst

distrofa ezera apakštipam, ko apliecina arī fizikāli ķīmiskie rādītāji – zems pH un elektrovadītspēja,

augsta ūdens krāsainība. Vērtējums pēc makrofītiem distrofajiem ezeriem nav piemērots; sugām

nabadzīgs augājs šādiem ezeriem ir dabiski raksturīgs un neliecina par sliktu stāvokli. Konstatēto

makrofītu sugu saraksts un sastopamība Pieslaista ezerā parādīti 1.pielikumā.






trūkuma dēļ. Hlorofila a koncentrācijas gan maijā, gan augustā ir salīdzinoši zemas (1,9-6 µg/l).

Maija fitoplanktona paraugā flagellātaļģe Gonyostomum semen veidoja 17,5% biomasas. Maija

paraugā zilaļģes veidoja 13,8% biomasas, augusta paraugā tās netika konstatētas. Fitoplanktona

un fitobentosa sugu sastāvs un sastopamība parādīti, attiecīgi, 3. un 4.pielikumā.

34

Kvalitātes kopvērtējums Pieslaista ezeram, balstoties uz bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes





Kopējais N 0.65 Vidēja Kopējais P 0.061 Cu 0.92 Zn 8.95


Pīteļa ezers (E252) Pīteļa ezers (Peiteļa ezers, Pītelis) atrodas Ludzas novadā, Līdumnieku pagasta administratīvajā

teritorijā uz Latvijas un Krievijas robežas. Ezers vidējais dziļums ir 1,3 metri, bet maksimālais

dziļums – 2,2 metri. Kopējā platība 3,47 km2, no kuriem 1,39 km2 atrodas Latvijas teritorijā. Dibens

smilšains, dūņains, vietām siekstains (ezeri.lv) Krasti zemi, krastos lieli purvu masīvi, tai skaitā

Klešniku purvs, kas ir dabas liegums un Natura 2000 teritorija. (DAP) Ezera rietumu krastā Peiteļu

pilskalns (Purva saliņa). Cauri ezeram tek Rūbeža – upe uz Zilupi.

15. att. Pīteļa ezers 2017. gada 1. augustā (foto autore Evija Lakotko)

Līdz šim ezers tika klasificēts kā L4 tipa ezers, ko apstiprināja arī iegūtie rezultāti. Vara un cinka

koncentrācijas atbilst augstai kvalitātes klasei, bet kopējā fosfora un kopējā slāpekļa

koncentrācijas atbilst labai kvalitātes klasei. Visi iegūtie fizikāli ķīmisko parametru rezultāti

apkopoti 12. tabulā.

35

12. tabula

Pīteļa ezera fizikāli ķīmiskie rādītāji


vidējais


BSP5 mg O2/l 1.7 2.5 2.2 1.9 2.08


Cinks µg/l 7 22.2 2.4 2.5 8.5





Hlorīda joni mg/l 3.24 1.06 0.92 0.88 1.53

Hlorofils a µg/l 12 21 16.5

Izšķīdušais organiskais ogleklis mg C/l 21.5 18.7 19.1 21 20.1

Izšķīdušais skābeklis mg O2/l 13.2 11.3 8 10.5 10.8

Kalcija joni mg/l 3.15 4.1 3 2.97 3.31

Kālija joni mg/l 2.47 0.42 0.33 0.75 0.99


Kopējais organiskais ogleklis mg C/l 22.1 20.3 20.6 25 22




Magnija joni mg/l 0.85 0.8 0.79 0.726 0.792

Nātrija joni mg/l 1.06 0.83 0.65 0.91 0.86





Silīcijs mg Si/l 0.137 0.05 0.05 0.03 0.067


Suspendētās vielas mg/l 3.2 5.6 8.4 13 7.6



Varš µg/l 2.19 0.7 1.04 0.9 1.2

Kvalitātes vērtējumu pēc makrofītiem Pīteļa ezeram veido:


kvalitātes klasi (lēpes Nuphar; divos transektos indikatorsugas un raksturīgās sugas nav

konstatētas);

36

- virsūdens augu sastopamība, kas atbilst labai kvalitātei (nepārsniedz 10%);



- elodeīdu sastopamība, kas atbilst augstai līdz labai kvalitātei;

- peldlapu augu sastopamība, kas atbilst labai līdz vidējai kvalitātei (vienā transektā ir līdz

50%).

Kopvērtējums pēc makrofītiem Pīteļa ezeram ezeram ir laba kvalitāte (1.9 balles). Konstatēto sugu

saraksts un sastopamība parādīti 1.pielikumā.






trūkuma dēļ. Salīdzinot ar maiju (12 µg/l), augustā (21 µg/l) tika novērots hlorofila a koncentrācijas

pieaugums. Flagellātaļģe Gonyostomum semen veidoja 97,2% no augusta fitoplanktona parauga

biomasas. Abās sezonās zilaļģu klātbūtne netika konstatēta. Fitoplanktona un fitobentosa sugu

sastāvs un sastopamība parādīti, attiecīgi, 3. un 4.pielikumā.

Kvalitātes kopvērtējums Pīteļa ezeram, balstoties uz bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes


Grupa Rādītājs Vērtējums Kvalitāte grupai Bioloģiskie rādītāji Makrofīti 1.9 Laba




KOPVĒRTĒJUMS Laba

Ploskenas ezers (E232) Ploskenas ezers (Ploskīnes ezers) atrodas Balvu novadā, Lazdulejas pagasta administratīvajā

teritorijā. Vidējais dziļums ir 1,4 metri, bet maksimālais dziļums – 3,0 metri. Spoguļvirsmas platība

66,2 ha. Atrodas Ploskīnes purva vidusdaļā.

37

16. att. Ploskenas ezers 2017. gada 15. augustā (foto autore Evija Lakotko)

Līdz šim ezers tika klasificēts kā L4 tipa ezers, ko apliecina arī projektā iegūtie rezultāti. Izvērtējot

iegūtos rezultātus - kopējā slāpekļa, vara un cinka koncentrācijas atbilst augstas kvalitātes klasei,

bet kopējā fosfora koncentrācija atbilst labas kvalitātes klasei. Iegūtie fizikāli ķīmisko parametru

rezultāti apkopoti 13. tabulā.

13. tabula

Ploskenas ezera fizikāli ķīmiskie rādītāji


vidējais


BSP5 mg O2/l 2.2 3.6 2.6 2 2.6


Cinks µg/l 6.6 4.1 1.3 2.3 3.6

Dziļums paraugošanas vietā m 2.5 1.5 1.9 2.2 2



Hidrogēnkarbonāta joni mg/l 19 25.3 25 20 22.3

Hlorīda joni mg/l 1.18 0.84 0.73 0.61 0.84


38


vidējais

Izšķīdušais organiskais ogleklis mg C/l 19 20.7 18.8 20.6 19.8

Izšķīdušais skābeklis mg O2/l 13 11.3 9.2 9.2 10.7

Kalcija joni mg/l 5.15 6.8 6.8 5.84 6.15

Kālija joni mg/l 1.94 0.64 0.5 0.75 0.96


Kopējais organiskais ogleklis mg C/l 20 20.7 19.2 21 20.2




Magnija joni mg/l 1.06 1.25 1.29 1.11 1.18

Nātrija joni mg/l 0.58 0.69 0.66 0.74 0.67





Silīcijs mg Si/l 0.34 0.017 0.33 0.52 0.302





Varš µg/l 2.22 0.5 1.7 1.26 1.42

Kvalitātes vērtējumu pēc makrofītiem Ploskenas ezeram veido:


klasei (lēpes Nuphar; glīvenes Potamogeton; vienā transektā nelielā daudzumā Elodea un

Chara; vienā transektā indikatorsugas un raksturīgās sugas nav konstatētas);

- virsūdens augu sastopamība, kas atbilst vidējai kvalitātei (pamatā nepārsniedz 25%, bet

vienā transektā ir līdz 50%);



- elodeīdu sastopamība, kas atbilst labai kvalitātei;

- peldlapu augu sastopamība, kas atbilst augstai kvalitātei, bet vienā transektā – sliktai.

Kopvērtējums pēc makrofītiem Ploskenas ezeram ir starp labu un vidēju kvalitāti (2.3 balles).

Konstatēto sugu saraksts un sastopamība parādīti 1.pielikumā.





39


trūkuma dēļ. Hlorofila a koncentrācija variēja no 9 µg/l maijā līdz 19 µg/l augustā. Vasaras sezonā

zilaļģes veidoja 74,5% no fitoplanktona parauga kopējās biomasas, 69,1% veidoja potenciāli

toksiskā Woronichinia naegliana. Augustā flagellātaļģe Gonyostomum semen veidoja 23%

biomasas. Fitoplanktona un fitobentosa sugu sastāvs un sastopamība parādīti, attiecīgi, 3. un

4.pielikumā.

Kvalitātes kopvērtējums Ploskenas ezeram, balstoties uz bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes


Grupa Rādītājs Vērtējums Kvalitāte grupai Bioloģiskie rādītāji Makrofīti 2.3 Laba* (tuvu






Ramatas Lielezers (E223) Ramatas Lielezers (arī Reikuls, Reikulis, Puikulis) ir ezers Mazsalacas novada Ramatas pagastā,

Saklauru purvā, pie Igaunijas robežas. Vidējais dziļums ir 1,7 metri, bet maksimālais dziļums – 2,8

metri. Spoguļvirsmas laukums 162 ha. Ezerā ir viena sala 0,07 ha, pie salas grunts grantaina. Krasti

zemi, grūti pieejami. Iekļauts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas lieguma zonā "Ziemeļu

purvi", ir Natura 2000 teritorija un pārrobežu Ramsāres vieta.

40

17. att. Ramatas Lielezers 2017. gada 16. augustā (foto autore Evija Lakotko)

Līdz šim Ramatas Lielezers tika klasificēts kā L8 tipa ezers, pēc iegūtajiem rezultātiem tā tips

nemainās. Kopējā slāpekļa, cinka un vara koncentrācijas atbilst augstas kvalitātes klasei, bet

kopējā fosfora koncentrācija atbilst labas kvalitātes klasei. Iegūtie fizikāli ķīmisko parametru

rezultāti apkopoti 14. tabulā.

14. tabula

Ramatas Lielezera fizikāli ķīmiskie rādītāji



BSP5 mg O2/l 1.8 1.4 4.8 0.6 2.2


Cinks µg/l 7.8 8.7 7 6.3 7.45





Hlorīda joni mg/l 4.87 1.12 1.09 1.04 2.03




Kalcija joni mg/l 1.2 0.87 0.82 0.85 0.94

Kālija joni mg/l 4.3 0.196 0.193 0.185 1.219


Kopējais organiskais ogleklis mg C/l 15.5 13.9 15 13.5 14.5




Magnija joni mg/l 0.464 0.37 0.37 0.37 0.394

41


Nātrija joni mg/l 0.86 0.68 0.63 0.63 0.70





Silīcijs mg Si/l 0.26 0.016 0.205 0.081 0.141





Varš µg/l 1.39 0.5 2.11 0.7 1.18

Makrofītu aizaugums Ramatas Lielezerā ir neliels un to veido viens augstāko augu taksons:

dzeltenā lēpe Nuphar lutea. Ezerā konstatētas arī pavedienveida zaļaļģes Chlorophyta un sfagnu

sūnas Sphagnum spp. Sugām nabadzīgs augājs atbilst distrofa ezera apakštipam, ko apliecina arī

fizikāli ķīmiskie rādītāji – zems pH un elektrovadītspēja, augsta ūdens krāsainība. Vērtējums pēc

makrofītiem distrofajiem ezeriem nav piemērots; sugām nabadzīgs augājs šādiem ezeriem ir

dabiski raksturīgs un neliecina par sliktu stāvokli. Konstatēto makrofītu sugu saraksts un

sastopamība Ramatas Lielezerā parādīti 1.pielikumā.






trūkuma dēļ. Salīdzinot ar maiju, augustā tika novērots būtisks fitoplanktona biomasas pieaugums

(no 0,29 mg/l līdz 1,5 mg/l), kas bija saistīts ar flagellātaļģes Gonyostomum semen savairošanos

(98% no parauga biomasas). Maija paraugā zilaļģes veidoja < 1% no kopējās biomasas.

Fitoplanktona un fitobentosa sugu sastāvs un sastopamība parādīti, attiecīgi, 3. un 4.pielikumā.

Kvalitātes kopvērtējums Ramatas Lielezeram, balstoties uz bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes


Grupa Rādītājs Vērtējums Kvalitāte grupai Bioloģiskie rādītāji Makrofīti n/a Vidēja





42

Sokas ezers (E229) Sokas ezers (arī Kodajezers) atrodas Alojas novada Staiceles pagastā, Sokas purvā pie Igaunijas

robežas. Vidējais dziļums ir 6,4 metri, bet maksimālais dziļums – 10,0 metri. Spoguļvirsmas

laukums 94 ha. No ezera uz Igauniju iztek upe Reiju. Ezers atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras

rezervāta dabas lieguma zonā "Ziemeļu purvi", ir Natura 2000 teritorija un pārrobežu Ramsāres

vieta.

18. att. Sokas ezers 2017. gada 17. augustā (foto autore Evija Lakotko)

Ezers līdz šim klasificēts kā L8 tipa ezers, to apliecina arī apsekojumā iegūtie dati. Kopējā slāpekļa,

cinka un vara koncentrācijas atbilst augstas kvalitātes klasei, bet kopējā fosfora koncentrācija

atbilst labas kvalitātes klasei. Iegūtie fizikāli ķīmisko parametru rezultāti apkopoti 15. tabulā.

15. tabula

Sokas ezera fizikāli ķīmiskie rādītāji



BSP5 mg O2/l 2.4 1 0.9 0.6 1.2


Cinks µg/l 10.1 6.8 4.7 5.5 6.78

43






Hlorīda joni mg/l 1.56 0.99 1.05 1.06 1.17


Izšķīdušais organiskais ogleklis mg C/l 16 13.2 13.9 14.4 14.4


Kalcija joni mg/l 0.72 0.65 0.51 0.57 0.61

Kālija joni mg/l 1.64 0.150 0.159 0.155 0.526






Magnija joni mg/l 0.306 0.28 0.3 0.3 0.297

Nātrija joni mg/l 0.67 0.62 0.62 0.65 0.64





Silīcijs mg Si/l 0.111 0.05 0.016 0.036 0.053





Varš µg/l 1.8 0.3 1.83 0.6 1.13

Makrofītu aizaugums Sokas ezerā ir neliels un to veido viens augstāko augu taksons: dzeltenā lēpe

Nuphar lutea. Ezerā konstatētas arī pavedienveida zaļaļģes Chlorophyta. Sugām nabadzīgs augājs

atbilst distrofa ezera apakštipam, ko apliecina arī fizikāli ķīmiskie rādītāji – zems pH un

elektrovadītspēja, augsta ūdens krāsainība. Vērtējums pēc makrofītiem distrofajiem ezeriem nav

piemērots; sugām nabadzīgs augājs šādiem ezeriem ir dabiski raksturīgs un neliecina par sliktu

stāvokli. Konstatēto makrofītu sugu saraksts un sastopamība Sokas ezerā parādīti 1.pielikumā.



paraugam 18 un oktobra paraugam 17, vidēji 17,5 balles). Konstatēto sugu saraksts un


44


trūkuma dēļ. Vasaras sezonā tika konstatēts kopējās fitoplanktona biomasas un hlorofila a

koncentrāciju pieaugums (hlorofilam a no 1,7 µg/l līdz 10,1 µg/l). Zilaļģu un flagellātaļģu

Gonyostomum semen klātbūtne ezerā netika konstatēta. Fitoplanktona un fitobentosa sugu

sastāvs un sastopamība parādīti, attiecīgi, 3. un 4.pielikumā.

Kvalitātes kopvērtējums Sokas ezeram, balstoties uz bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes






KOPVĒRTĒJUMS Laba

Tauna ezers (E059) Tauns (arī Tauna ezers, Taunis) ir caurteces ezers Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagastā uz

rietumiem no Vecpiebalgas starp Alaukstu ziemeļos un Inesi dienvidos. Vidējais dziļums ir 1,3

metri, bet maksimālais dziļums – 2,5 metri. Spoguļvirsmas platība 72 ha. Dibens - dūņains. Krasti

zemi, lēzeni, nav pieejami. Ezerā ietek Balga un Silakroga grāvis no Alauksta, iztek – Pīle uz Inesi.

Ezera austrumos peldvieta. Ezerā iepriekš tika novadīti notekūdeņi no Vecpiebalgas un no liellopu

fermas. Piesārņošana vairs nenotiek. 0,9 km no Ineša pa Pīli, pieeja krastam apgrūtināta

(purvains). Ezera stāvoklis slikts, liels aizaugums ar lēpēm. Būtisks paliekošais piesārņojums no

Vecpiebalgas notekūdeņiem. Sagaidāma pakāpeniska stāvokļa uzlabošanās, iespējams pat

makrofītu stāvokļa atjaunošanās. Ezera sanācija ļoti apgrūtināta. Ezerā rūpnieciskā daudzumā

(60 t.t) atrodams kvalitatīvs sapropelis (pelnainība 22%), kaut gan lielākajai sapropeļa krājumu

daļai (220 t.t) tomēr pelnainība virs 50% (Vecpiebalgas novada publisko ezeru apsaimniekošanas

koncepcija, 2014).

45

19. att. Tauna ezers 2017. gada 17. augustā (foto autore Evija Lakotko)

Tauna ezers līdz šim klasificēts kā L1 tipa ezers, ko apstiprina arī iegūtie rezultāti. Kopējā slāpekļa,

vara un cinka koncentrācija atbilst augstas kvalitātes klasei, kopējā fosfora koncentrācija atbilst

vidējas kvalitātes klasei, bet caurredzamība atbilst vidējas kvalitātes klasei. Visi apsekojumā

iegūtie fizikāli ķīmisko parametru rezultāti apkopoti 16. tabulā.

16. tabula

Tauna ezera fizikāli ķīmiskie rādītāji



BSP5 mg O2/l 2 2.5 2.4 0.86 1.94

Caurredzamība m NM 1.5 0.75 1 1.08

Cinks µg/l 1 1 1 1.1 1.03





Hlorīda joni mg/l 3.39 2.63 5.67 16.4 7.02



mg C/l 8.3 11.1 12.2 14.4 11.5


Kalcija joni mg/l 27.9 37.9 45.3 42.7 38.5

Kālija joni mg/l 3.2 1.32 0.98 2.12 1.91






Magnija joni mg/l 5.98 7.9 9.4 8.4 7.9

46


Nātrija joni mg/l 1.96 4.13 4.11 4.33 3.63



Piesātinājums ar O2 % 5.4 121.3 94 99 79.9


Silīcijs mg Si/l 0.55 0.31 0.5 1.05 0.60


Suspendētās vielas mg/l 0.6 4.6 10 1.8 4.3



Varš µg/l 1.29 0.5 1.95 0.4 1.04

Kvalitātes novērtējumā pēc makrofītiem Tauna ezeram ietilpst:


klasei (lēpes Nuphar lutea, glīvenes Potamogeton, nelielā daudzumā raglapes

Ceratophyllum);

- ūdensaugu sugu skaits, kas kopumā atbilst labai kvalitātei;

- harofītu sastopamība, kas atbilst ļoti sliktai kvalitātei (hāras nav konstatētas);

- brīvi peldošo augu sastopamība, kas atbilst labai kvalitātei;

- pavedienveidīgo zaļaļģu sastopamība, kas atbilst labai kvalitātei.

Kopvērtējums pēc makrofītiem Tauna ezeram ir vidēja kvalitātes klase (2.7 balles). Konstatēto







- hlorofila a koncentrācija (Tauna ezeram 12 – 32 µg/l);



- PCD indekss (vērtība abos paraugos 3,0).

Augusta paraugā zilaļģes veidoja 4,8% biomasas, pavasarī tās netika konstatētas. Kopvērtējums

pēc fitoplanktona Tauna ezeram ir laba kvalitāte (EQR vērtība vidēji 0,73). Fitoplanktona sugu

sastāvs un sastopamība parādīti 3.pielikumā.


zaļaļģu sastopamība). Tauna ezeram tas atbilst labai kvalitātei. Fitobentosa sugu sastāvs un

sastopamība ir parādīti 4.pielikumā.

47

Kvalitātes kopvērtējums Tauna ezeram, balstoties uz bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes



Zoobentoss 12 Fitoplanktons 0.73 Fitobentoss 2


Kopējais N 0.79 Vidēja Kopējais P 0.033 Caurredzamība 1.08 Cu 1.04 Zn 1.03


48

Hidroloģisko novērojumu stacija “Burtnieki” Projekta ietvaros ir veikti hidroloģisko novērojumu stacijas “Burtnieki” atjaunošanas darbi,

tādējādi nodrošinot mērījumu atjaunošanu un datu pieejamību par ūdens kvantitāti vienā no

lielākajiem Latvijas ezeriem.

20. att. Atjaunotā hidroloģisko novērojumu stacija “Burtnieki” un tās novietojuma shēma

Atjaunotā novērojumu stacija ir aprīkota ar ūdens līmeņa un temperatūras sensoru OTT

Ecolog500. Tiek veikti regulāri mērījumi: ūdens līmenis (stundas vidējais), kā arī ūdens

temperatūra piegrunts slānī (stundas vidējā).

Novērojumi atjaunotajā stacijā ir uzsākti 2017.gada 21.jūnijā. Novērojumu rezultāti ir apskatāmi

LVĢMC mājas lapā: https://www.meteo.lv/hidrologija-datu-meklesana/?nid=466.

https://www.meteo.lv/hidrologija-datu-meklesana/?nid=466

49

Pielikums

50

1. Pielikums

Makrofītu sugu sastāvs un sastopamība

Aizdumbles ezers (E080)

Deguma ezers (E109)

Kurtavas ezers (E108)

Lielais Kūriņa ezers (E084)

51

Lielais Virānes ezers (E210)

Numernes ezers (E233)

Orlovas ezers (E231)

52

Pieslaista ezers (E071)

Pīteļa ezers (E252)

Ploskenas ezers (E232)

Ramatas Lielezers (E223)

Sokas ezers (E229)

53

Tauna ezers (E059)

Izmantotie apzīmējumi:

Rāmītis violetā vai zilā krāsā – attiecīgā tipa ezeros labam stāvoklim raksturīgās sugas.

Rāmītis oranžā vai sarkanā krāsā – attiecīgā tipa ezeros vidējam vai sliktam stāvoklim raksturīgās

sugas.

Pīteļa ezerā apsekoti 3 transekti; ceturtais transekts sugu sastopamības tabulā iekrāsots pelēks.

54

2. Pielikums

Makrozoobentosa sugu sastāvs un sastopamība

Pavasara paraugi

Taksona nosaukums

Tau

na

eze

rs

Lie

lais

Vir

āne

s e

zers

Nu

me

rne

s e

zers

Plo

ske

nas

eze

rs

Orl

ova

s e

zers

Pīt

eļa

eze

rs

Aiz

du

mb

les

eze

rs

De

gum

a e

zers

Ku

rtav

as e

zers

Lie

lais

Kū

riņ

a e

zers

Pie

slai

sta

eze

rs

Ram

atas

Lie

leze

rs

Soka

s e

zers

Acroloxus lacustris 1

Aeshna cyanea 1

Aeshna grandis 1

Aeshna sp. 1

Agraylea sp. 1

Agrypnia obsoleta 1 2 1

Agrypnia pagetana 2

Agrypnia picta 1 1

Alboglossiphonia heteroclita 1 1 5

Anabolia sp. 6 4 2 3

Argyroneta aquatica 1 3 3

Asellus aquaticus 65 60 28 12 12 5 10 44 67 17 14

Berosus sp. Ad. 1

Bithynia tentaculata 3 1

Caenis horaria 144 55 213 1 107 1

Caenis robusta 51 6 5

Cataclysta lemnata 1

Ceratopogonidae Gen. sp. 3 3 5 9 1 13 2

Chaoborus obscuripes 1

Chironomidae Gen. sp. 277 104 48 22 90 220 72 422 279 171 16 13 6

Cloeon dipterum 14 254 20 1

Coenagrion sp. 6 39 5 2 1 9 3

Coenagrionidae Gen. sp. 1

Colymbetinae Gen. sp. Lv. 1

Cordulia aenea 1

Corduliidae/Libellulidae Gen. sp. 1 1 4

Corixa dentipes 1

Culicidae Gen. sp. 2

Cyrnus flavidus 4 6 4 3

Dolichopodidae Gen. sp. 1

Dytiscus dimidiatus Ad. 1

Dytiscus sp. Lv. 1

55

Taksona nosaukums

Tau

na

eze

rs

Lie

lais

Vir

āne

s e

zers

Nu

me

rne

s e

zers

Plo

ske

nas

eze

rs

Orl

ova

s e

zers

Pīt

eļa

eze

rs

Aiz

du

mb

les

eze

rs

De

gum

a e

zers

Ku

rtav

as e

zers

Lie

lais

Kū

riņ

a e

zers

Pie

slai

sta

eze

rs

Ram

atas

Lie

leze

rs

Soka

s e

zers

Ecnomus tenellus 2 7 1 4 3

Enallagma cyathigerum 2

Galba truncatula 1

Gammarus lacustris 1 26 2

Glossiphonia complanata 1

Gyraulus acronicus 3

Haliplus sp. Ad. 1

Haliplus sp. Lv. 1

Helobdella stagnalis 2

Helochares sp. Ad. 2

Hemiclepsis marginata 1

Hippeutis complanatus 5

Hydrachnidia Gen. sp. 10 6 25 16 17 55 6 4 144 1 62 9 16

Hydrophilidae Gen. sp. 3

Hygrotus inaequalis 3

Hygrotus inaequalis Ad. 6

Hygrotus quinquelineatus 8

Hygrotus versicolor 7

Ilyocoris cimicoides ssp. 1

Laccophilus sp. Ad. 19

Leptocerus tineiformis 5

Leptophlebia vespertina 15 8 14 1 14 8 34

Leucorrhinia albifrons 11

Libellula quadrimaculata 2 6

Libellulidae Gen. sp. 1

Limnephilidae Gen. sp. 2 2

Limnephilus flavicornis 1 2 1

Limnephilus marmoratus 1

Limnephilus politus 2 3 1

Limnephilus sp. 35 9 15 22 3 2 8 63 36

Limnephilus stigma 1 1 5

Mystacides sp. 1 4

Nematoda Gen. sp. 1 1 6 1 1

Noterus crassicornis Ad. 4 1

Oecetis furva 1

Oligochaeta Gen. sp. 30 1 16 20 1 32 22 10 9

56

Taksona nosaukums

Tau

na

eze

rs

Lie

lais

Vir

āne

s e

zers

Nu

me

rne

s e

zers

Plo

ske

nas

eze

rs

Orl

ova

s e

zers

Pīt

eļa

eze

rs

Aiz

du

mb

les

eze

rs

De

gum

a e

zers

Ku

rtav

as e

zers

Lie

lais

Kū

riņ

a e

zers

Pie

slai

sta

eze

rs

Ram

atas

Lie

leze

rs

Soka

s e

zers

Phryganea grandis ssp. 4

Pisidium sp. 2 1 1 6

Planorbarius corneus 2 1

Planorbis carinatus 2

Polycentropus irroratus 15 9 3 10 2

Radix balthica 1

Ranatra linearis 2

Scirtes hemisphaericus Lv. 1

Sigara distincta 45

Sigara fossarum 1

Sigara striata 3

Sphaerium corneum 1 1

Thaumaleidae Gen. sp. 1

Triaenodes bicolor 3 6 1 3

Turbellaria Gen. sp. 1 1

Valvata cristata 2 6 2

Viviparus contectus 1 1 7 1

Rudens paraugi

Taksona nosaukums

Orl

ova

s e

zers

Plo

ske

nas

eze

rs

Nu

me

rne

s e

zers

De

gum

a e

zers

Pie

slai

sta

eze

rs

Pīt

eļa

eze

rs

Lie

lais

Kū

riņ

a e

zers

Ku

rtav

as e

zers

Aiz

du

mb

les

eze

rs

Ram

atas

Lie

leze

rs

Soka

s e

zers

Lie

lais

Vir

āne

s e

zers

Tau

na

eze

rs

Acilius canaliculatus Ad. 1 1

Acroloxus lacustris 4 1

Aeshna cyanea

Aeshna grandis 4

Aeshna juncea 1

Aeshna sp.

Agraylea sp.

Agrypnia obsoleta 1 1

Agrypnia pagetana

Agrypnia picta

Agrypnia sp. 10 3 9 6 6 5 6 1 3 3

Alboglossiphonia heteroclita 1

57

Taksona nosaukums

Orl

ova

s e

zers

Plo

ske

nas

eze

rs

Nu

me

rne

s e

zers

De

gum

a e

zers

Pie

slai

sta

eze

rs

Pīt

eļa

eze

rs

Lie

lais

Kū

riņ

a e

zers

Ku

rtav

as e

zers

Aiz

du

mb

les

eze

rs

Ram

atas

Lie

leze

rs

Soka

s e

zers

Lie

lais

Vir

āne

s e

zers

Tau

na

eze

rs

Anabolia sp.

Anisus vortex 3 1

Argyroneta aquatica 15 1 1 1

Asellus aquaticus 72 51 53 103 1 23 10 9 45 14 9 29 47

Bathyomphalus contortus 1

Berosus sp. Ad.

Bithynia tentaculata 1 3

Caenis horaria 1 49 1 3 1

Caenis robusta 5 3 3

Cataclysta lemnata

Ceratopogonidae Gen. sp. 1 1 4 8 1

Chaoborus flavicans 1 1

Chaoborus obscuripes

Chironomidae Gen. sp. 81 69 40 110 36 875 95 125 16 7 145 19

Cloeon dipterum 1 4 132 1 125 3 37 142 38

Coenagrion sp. 2 3 2 2

Coenagrionidae Gen. sp. 2 5 45 3

Colymbetinae Gen. sp. Lv. 14 1 1

Cordulia aenea 1 2

Corduliidae/Libellulidae Gen. sp. 1 6 3

Corixa dentipes 1

Culicidae Gen. sp.

Cyrnus flavidus 6 4 75 5 1 8 1

Dolichopodidae Gen. sp.

Dytiscus dimidiatus Ad. 1

Dytiscus sp. Lv.

Ecnomus tenellus 1 2 7 4 6 2 3 3 1

Enallagma cyathigerum 2 6

Erpobdella octoculata 1 1

Erpobdella sp. 3

Erythromma najas 4 2 3

Galba truncatula

Gammarus lacustris 2 1 2

Glossiphonia complanata

Gyraulus acronicus

Gyraulus albus 4 2 2 3 1

58

Taksona nosaukums

Orl

ova

s e

zers

Plo

ske

nas

eze

rs

Nu

me

rne

s e

zers

De

gum

a e

zers

Pie

slai

sta

eze

rs

Pīt

eļa

eze

rs

Lie

lais

Kū

riņ

a e

zers

Ku

rtav

as e

zers

Aiz

du

mb

les

eze

rs

Ram

atas

Lie

leze

rs

Soka

s e

zers

Lie

lais

Vir

āne

s e

zers

Tau

na

eze

rs

Gyraulus crista 1

Gyrinus natator Ad. 1

Haliplus sp. Ad.

Haliplus sp. Lv.

Helobdella stagnalis 1

Helochares sp. Ad.

Hemiclepsis marginata 1 1

Hippeutis complanatus 10 1 17

Holocentropus dubius 21

Holocentropus picicornis 2

Hydrachnidia Gen. sp. 2 1 2 3 1 4 4 12 1

Hydrophilidae Gen. sp.

Hydroporus sp. Ad. 1

Hydrozoa Gen. sp. 1

Hygrotus inaequalis 1 1

Hygrotus inaequalis Ad. 1

Hygrotus quinquelineatus 1 2 1

Hygrotus versicolor 15 1

Ilyocoris cimicoides ssp.

Ischnura elegans 6 5

Kageronia fuscogrisea 2

Laccophilus sp. Ad.

Leptocerus tineiformis 2 4 2 1

Leptophlebia vespertina 184 5 18 70 250 35

Leucorrhinia caudalis 1

Libellula quadrimaculata

Libellulidae Gen. sp. 9 1 1 3

Limnephilidae Gen. sp. 17 1 1 1

Limnephilus flavicornis

Limnephilus marmoratus

Limnephilus politus

Limnephilus sp. 2 7 9 1 5 8

Limnephilus stigma 2

Lymnaea stagnalis 1 1 1 2

Lype sp. 1

Molanna angustata 1

59

Taksona nosaukums

Orl

ova

s e

zers

Plo

ske

nas

eze

rs

Nu

me

rne

s e

zers

De

gum

a e

zers

Pie

slai

sta

eze

rs

Pīt

eļa

eze

rs

Lie

lais

Kū

riņ

a e

zers

Ku

rtav

as e

zers

Aiz

du

mb

les

eze

rs

Ram

atas

Lie

leze

rs

Soka

s e

zers

Lie

lais

Vir

āne

s e

zers

Tau

na

eze

rs

Mystacides sp. 1

Nematoda Gen. sp.

Nemotaulius punctatolineatus 4

Neureclipsis bimaculata 5

Noterus crassicornis Ad.

Noterus sp. Lv. 1 1 1 1

Notonecta glauca ssp. 1 2 2 1 1

Oecetis furva

Oligochaeta Gen. sp. 1 15 105 32 1 9 2 7 127

Oligotricha striata 3

Paraleptophlebia submarginata 205 5 651 108

Parapoynx stratiotata 1 1 2

Phalacrocera replicata 1

Phryganea grandis ssp. 2 5 2

Phryganea sp. 14 1

Physa fontinalis 2 6

Pisidium sp. 4 32

Planorbarius corneus 1

Planorbis carinatus 1

Polycentropus flavomaculatus ssp. 8 5

Polycentropus irroratus 6 9 4 12

Radix balthica

Ranatra linearis 1 1

Scirtes hemisphaericus Lv.

Sigara distincta

Sigara fossarum

Sigara sp. 22

Sigara striata 1

Sphaerium corneum 2

Stagnicola corvus 3 1

Thaumaleidae Gen. sp. 1 1

Triaenodes bicolor

Turbellaria Gen. sp.

Valvata cristata 12 3 1

Valvata piscinalis piscinalis 1

Viviparus contectus 1 1

60

3. Pielikums

Fitoplanktona sugu sastāvs un sastopamība

Novērojumu stacija Datums Grupa Taksons Organismu skaits, tūkst.š./ml

Organismu skaits %

Biomasa, mg/l Biomasa %

Aizdumbles ezers, vidusdaļa

2017.05.22. Bacillariophyta Navicula sp. 0.0008 1.1511 0.0036 0.9701

Chlorophyta Scenedesmus quadricauda 0.006 8.6331 0.0173 4.6618

Chrysophyta Chrysochromulina parva 0.0225 32.3741 0.0008 0.2156

Chrysophyta Dinobryon cylindricum 0.0054 7.7698 0.0043 1.1587

Chrysophyta Dinobryon divergens 0.0018 2.5899 0.0011 0.2964

Chrysophyta Dinobryon sertularia 0.0082 11.7986 0.0099 2.6677

Cryptophyta Cryptomonas marssonii 0.0034 4.8921 0.0016 0.4312

Cryptophyta Cryptomonas ovata 0.0038 5.4676 0.0117 3.1528

Euglenophyta Trachelomonas armata 0.0084 12.0863 0.3183 85.772

Xanthophyta Botryococcus sp. 0.0092 13.2374 0.0025 0.6737

2017.08.10. Chlorophyta Chlamydomonas sp. 0.0244 25 0.0003 0.0354

Chrysophyta Chrysochromulina sp. 0.0302 30.9426 0.0004 0.0472




Cyanophyta Woronichinia naegliana 0.0093 9.5287 0.0974 11.4926

Dinophyta Peridinium bipes 0.0111 11.373 0.7237 85.3923

Deguma ezers, vidusdaļa

2017.05.22. Bacillariophyta Asterionella formosa 0.0158 2.8346 0.0649 5.1406

Chlorophyta Closterium acutum 0.0206 3.6957 0.0086 0.6812

Chlorophyta Closterium gracile 0.0127 2.2784 0.0042 0.3327

Chlorophyta Staurastrum sp. 0.0966 17.3305 0 0


Chrysophyta Dinobryon sp. 0.0396 7.1044 0.0212 1.6792

Chrysophyta Mallomonas caudata 0.0633 11.3563 0.5306 42.0277

Chrysophyta Staurastrum pseudopelagicum 0.0966 17.3305 0.3977 31.501


61


Organismu skaits %


Dinophyta Peridinium sp. 0.0032 0.5741 0.0017 0.1347

2017.08.08. Chloromonadophyta Gonyostomum semen 0.0724 17.2258 2.3648 81.4578

Chlorophyta Euastrum sp. 0.0101 2.403 0.0421 1.4502

Chrysophyta Chrysochromulina sp. 0.0885 21.0564 0.0058 0.1998

Chrysophyta Staurastrum chaetoceras 0.006 1.4276 0.0272 0.9369


Cryptophyta Rhodomonas lens 0.1126 26.7904 0.0037 0.1274

Cyanophyta Chroococcus limneticus 0.1076 25.6008 0.4506 15.5213

Kurtavas ezers, vidusdaļa

2017.05.23. Chrysophyta Mallomonas caudata 0.0111 1.9698 0.0134 6.9901

Cryptophyta Rhodomonas lacustris 0.0744 13.2032 0.0037 1.9301


Cyanophyta Chroococcus minutus 0.1947 34.5519 0.0008 0.4173

Dinophyta Gymnodinium sp. 0.0063 1.118 0.0332 17.3187



Chlorophyta Nephroselmis olivacea 0.0023 3.1421 0.0002 0.0905

Chrysophyta Mallomonas akrokomos 0.002 2.7322 0.0013 0.5885

Chrysophyta Mallomonas tonsurata 0.0009 1.2295 0.0023 1.0412

Cryptophyta Chroomonas sp. 0.0065 8.8798 0.0002 0.0905




Cyanophyta Phormidium sp. 0.0335 45.765 0.0076 3.4405


Lielais Kūriņa ezers, vidusdaļa

2017.05.24. Bacillariophyta Aulacoseira sp. 0.1508 7.1608 0.7402 7.85

Chloromonadophyta Gonyostomum semen 0.1206 5.7268 7.6978 81.637

Chlorophyta Closterium gracile 0.0553 2.626 0.0059 0.0626

Chlorophyta Dictyosphaerium pulchellum 0.5026 23.8663 0.0329 0.3489

Chlorophyta Scenedesmus acuminatus 0.1005 4.7723 0.148 1.5696


Chrysophyta Mallomonas sp. 0.0201 0.9545 0.1053 1.1167

62


Organismu skaits %


Chrysophyta Mallomonas sp. 0.1263 1.3394

Cryptophyta Cryptomonas reflexa 0.0603 2.8634 0.379 4.0194

Cryptophyta Rhodomonas sp. 0.2061 9.7868 0.0189 0.2004


Cyanophyta Planctotrix sp. 0.6534 31.0271 0.0039 0.0414

2017.08.03. Bacillariophyta Aulacoseira sp. 0.0101 3.1405 0.0284 2.5044


Chlorophyta Ankistrodesmus fusiformis 0.002 0.6219 0.0002 0.0176

Chlorophyta Eutetramorus fottii 0.0246 7.6493 0.0129 1.1376

Chlorophyta Pediastrum boryanum 0.0005 0.1555 0.0051 0.4497

Chlorophyta Pediastrum duplex 0.002 0.6219 0.0049 0.4321

Chlorophyta Pediastrum simplex 0.0015 0.4664 0.0189 1.6667

Chlorophyta Pediastrum tetras 0.0005 0.1555 0.0013 0.1146


Chlorophyta Scenedesmus acutus 0.002 0.6219 0.0006 0.0529

Chlorophyta Scenedesmus armatus 0.0045 1.3993 0.0047 0.4145

Chlorophyta Scenedesmus opoliensis 0.003 0.9328 0.0012 0.1058

Chlorophyta Westella botryoides 0.007 2.1766 0.0576 5.0794


Cyanophyta Anabaena circinalis 0.0467 14.5211 0.0053 0.4674

Cyanophyta Microcystis aeruginosa 0.1257 39.0858 0.0658 5.8025

Cyanophyta Planctotrix sp. 0.0518 16.107 0.0026 0.2293


Euglenophyta Trachelomonas sp. 0.001 0.3109 0.0258 2.2751

Lielais Virānes ezers, vidusdaļa

2017.05.16. Bacillariophyta Amphipleura pellucida 0.0002 0.4376 0.0006 0.1252

Bacillariophyta Asterionella formosa 0.0008 1.7505 0.002 0.4174

Bacillariophyta Eunotia sp. 0.0002 0.4376 0.0003 0.0626

Bacillariophyta Fragilaria sp. 0.0007 1.5317 0.001 0.2087

Bacillariophyta Fragilaria tenera 0.0007 1.5317 0.001 0.2087

Bacillariophyta Navicula sp. 0.0002 0.4376 0.0001 0.0209

Bacillariophyta Navicula sp. 0.0002 0.4376 0 0

63


Organismu skaits %


Bacillariophyta Navicula sp. 0.0008 1.7505 0 0










2017.08.14. Chlorophyta Euastrum sp. 0.0001 0.1346 0.0011 0.1857

Chlorophyta Staurodesmus sp. 0.0017 2.288 0.0024 0.4053

Chrysophyta Chrysochromulina parva 0.0232 31.2248 0.0003 0.0507










Bacillariophyta Aulacoseira islandica 0.0014 2.9787 0.0028 1.2195

Bacillariophyta Caloneis sp. 0.0001 0.2128 0.0001 0.0436

Bacillariophyta Fragilaria crotonensis 0.0037 7.8723 0.0093 4.0505

Bacillariophyta Gyrosigma attenuatum 0.0001 0.2128 0.0041 1.7857

Bacillariophyta Navicula sp. 0.0003 0.6383 0.0002 0.0871

Bacillariophyta Tabellaria flocculosa 0.0031 6.5957 0.0094 4.0941

Chlorophyta Staurastrum sp. 0.0002 0.4255 0.0003 0.1307


Cyanophyta Anabaena circinalis 0.0027 5.7447 0.001 0.4355

Cyanophyta Chroococcus minutus 0.0129 27.4468 0.0008 0.3484

64


Organismu skaits %



Dinophyta Peridinium sp. 0.0029 6.1702 0.193 84.0592

2017.05.17. Bacillariophyta Tabellaria fenestrata 0.0048 5.3274 0.0122 2.2162




Cryptophyta Cryptomonas sp. 0.0036 3.9956 0.0023 0.4178


Orlovas ezers, vidusdaļa






Cyanophyta Chroococcus sp. 0.0236 17.4556 0.0027 0.2213


2017.08.15. Bacillariophyta Rhoicosphenia abbreviata 0.0044 4.431 0.0088 0.6469






Pieslaista ezers, vidusdaļa






Cyanophyta Komvophoron constrictum 0.0095 8.3848 0.0001 0.0687

2017.08.09. Chlorophyta Scenedesmus quadricauda 0.0018 2.2167 0.0064 0.8811




65


Organismu skaits %







Ploskenas ezers, vidusdaļa


Bacillariophyta Tabellaria fenestrata 0.0211 7.5763 0.0811 6.4761










Bacillariophyta Tabellaria fenestrata 0.0004 0.1438 0.0017 0.2082


Chlorophyta Chlamydomonas sp. 0.0245 8.8066 0.0003 0.0367





Cyanophyta Anabaena aequalis 0.1267 45.5428 0.0083 1.0167

Cyanophyta Anabaena affinis 0.0553 19.8778 0.0148 1.8128

Cyanophyta Anabaena planctonica 0.0362 13.0122 0.0189 2.315

Cyanophyta Anabaena spiroides 0.0042 1.5097 0.0014 0.1715



Pīteļa ezers, vidusdaļa


Bacillariophyta Aulacoseira granulata 0.0056 5.0679 0.0149 1.1345

66


Organismu skaits %


Bacillariophyta Melosira varians 0.0036 3.2579 0.0227 1.7283

Chlorophyta Crucigeniella restangularis 0.0161 14.5701 0.0001 0.0076

Chlorophyta Elakatothrix gelatinosa 0.0028 2.5339 0.0138 1.0507





Chrysophyta Elakatothrix sp. 0.0028 2.5339 0.0221 1.6827




Euglenophyta Phacus longicauda 0.0012 1.086 0.1342 10.2178



Bacillariophyta Aulacoseira granulata 0.0013 2.7426 0.0058 0.8222




Chrysophyta Ochromonas sp. 0.0128 27.0042 0.0005 0.0709




Ramatas Lielezers, vidusdaļa


Bacillariophyta Centronella reicheltii 0.0012 0.9324 0.0271 9.4326


Chlorophyta Closterium sp. 0.0012 0.9324 0.0002 0.0696






67


Organismu skaits %








Sokas ezers, vidusdaļa

2017.05.29. Chlorophyta Staurastrum gracile 0.002 2.5478 0 0


Chlorophyta Staurodesmus sp. 0.003 3.8217 0 0

Chlorophyta Staurodesmus sp. 0.002 0.8933

Chrysophyta Mallomonas hamata 0.0048 6.1146 0.0076 3.3944

Chrysophyta Mallomonas punctifera 0.0034 4.3312 0.0391 17.4632





Chrysophyta Staurastrum paradoxum 0.0092 11.7197 0.0202 9.0219

Chrysophyta Staurodesmus cuspidatum 0.0014 1.7834 0.0007 0.3126







Chrysophyta Staurodesmus cuspidatum 0.0022 2.6284 0.0023 0.5345



Tauna ezers, vidusdaļa



Chlorophyta Closterium sp. 0.0018 2.8081 0.0002 0.0529


68


Organismu skaits %


Chlorophyta Pediastrum simplex 0.0004 0.624 0.0118 3.1217





2017.08.14. Chlorophyta Ankistrodesmus falcatus 0.004 0.8432 0.0005 0.0871


Chlorophyta Pediastrum duplex 0.0035 0.7378 0.0249 4.3365


Chlorophyta Scenedesmus armatus 0.0095 2.0025 0.01 1.7416


Chlorophyta Treubaria sp. 0.0035 0.7378 0.0048 0.8359

Chrysophyta Ochromonas sp. 0.0739 15.5776 0.0014 0.2438


Cyanophyta Limnotrix sp. 0.1342 28.2884 0.0067 1.1668

Cyanophyta Planctotrix agardthii 0.1759 37.0784 0.0207 3.605

69

4. Pielikums

Fitobentosa sugu sastāvs un sastopamība

Novērojumu stacija Datums Suga Vāciņu skaits

Sastopamība %

Deformētie kopskaits

Pīteļa ezers, vidusdaļa 2017.08.01. Achnanthes species 10 2.5 0

Achnanthidium minutissimum group II (mean width 2,2-2,8µm), Czarnecki

29 7.25 0

Amphora inariensis Krammer 6 1.5 0

Asterionella formosa Hassall 80 20 5

Aulacoseira granulata var. Granulata (Ehrenberg) Simonsen

19 4.75 0

Cymbella species 2 0.5 0

Eunotia bilunaris var. linearis (Okuno) Lange-Bertalot & Nörpel

31 7.75 0

Tabellaria flocculosa (Roth) Kützing 223 55.75 15

Lielais Kūriņa ezers, vidusdaļa

2017.08.03. Achnanthidium minutissimum group III (mean width >2,8µm)

83 20.75 0

Amphora ovalis (Kützing) Kützing 4 1 0

Aulacoseira ambigua (Grunow) Simonsen 34 8.5 0

Aulacoseira distans s.l., (Ehrenberg) Simonsen

44 11 0

Aulacoseira granulata var. Granulata (Ehrenberg) Simonsen

117 29.25 0

Aulacoseira italica (Ehrenberg) Simonsen 27 6.75 0

Eunotia minor (Kützing) Grunow 20 5 0

Karayevia laterostrata, (Hustedt) Bukhtiyarova

11 2.75 0

Nitzschia palea var. palea (Kützing) W. Smith

39 9.75 0

Placoneis elginensis (Greg) Cox 2 0.5 0

Staurosira construens var. construens Ehrenberg

7 1.75 0

Tabellaria flocculosa (Roth) Kützing 12 3 0

Numernes ezers, vidusdaļa


36 9 0

Brachysira vitrea (Grunow) Ross in Hartley

121 30.25 0

Cocconeis pediculus Ehrenberg 6 1.5 0

Cocconeis placentula Ehrenberg incl. varieties

19 4.75 0

Cyclotella ocellata Pantocsek 4 1 0

Cymbella cistula s.l. 1 0.25 0

Encyonopsis subminuta Krammer & Reichardt

44 11 0

Eunotia arculus (Grunow) Lange-Bertalot & Nörpel-Schempp

10 2.5 0

Eunotia bilunaris var. bilunaris (Ehrenberg) Mills

2 0.5 0

Fragilaria gracilis Østrup 10 2.5 0

Fragilaria tenera (W. Smith) Lange-Bertalot

8 2 0

Gomphonema clevei Fricke 32 8 0

Gomphonema gracile Ehrenberg 19 4.75 0

70


Sastopamība %


Gomphonema minutum (Agardh) Agardh 41 10.25 0

Gomphonema parvulum (Kützing) Kützing

34 8.5 0

Navicula lanceolata (Agardh) Ehrenberg 2 0.5 0

Navicula radiosa Kützing 1 0.25 0

Navicula species 9 2.25 0

Stauroneis phoenicenteron (Nitzsch) Ehrenberg

1 0.25 0

Deguma ezers, vidusdaļa

2017.08.08. Cymbopleura naviculiformis (Auerswald) Krammer

2 0.5 0


21 5.25 0

Eunotia arcus Ehrenberg 31 7.75 0


39 9.75 8


14 3.5 1

Eunotia denticulata (Brébisson) Rabenhorst

11 2.75 0

Eunotia elegans Østrup 80 20 0

Eunotia faba Ehrenberg 12 3 0

Eunotia minor (Kützing) Grunow 74 18.5 0

Eunotia rhomboidea Hustedt 4 1 1

Eunotia species 7 1.75 0

Gomphonema minutum (Agardh) Agardh 39 9.75 0

Gomphonema truncatum Ehrenberg 10 2.5 0

Pinnularia gibba Ehrenberg 15 3.75 1

Pinnularia rupestris Hantzsch 19 4.75 2

Pinnularia species 2 0.5 0

Sellaphora bacillum Mann, 1987 ELLER 1989?

14 3.5 3


Kurtavas ezers, vidusdaļa


49 12.25 0


Eunotia faba Ehrenberg 22 5.5 0


Planothidium lanceolatum, Lange-Bertalot

28 7 0

Tabellaria fenestrata (Lyngbye) Kützing 31 7.75 0


Pieslaista ezers, vidusdaļa

2017.08.09. Eunotia arcus Ehrenberg 104 26 3


47 11.75 2


52 13 0

Eunotia faba Ehrenberg 9 2.25 0

Eunotia fallax A. Cleve 11 2.75 0

Eunotia implicata Nörpel, Lange-Bertalot & Alles

21 5.25 3

Eunotia incisa var. incisa W. Smith & W. Gregory

16 4 0

71


Sastopamība %



Eunotia pectinalis var. undulata (Ralfs) Rabenhorst

7 1.75 0

Eunotia subarcuatoides Alles, Nörpel & Lange-Bertalot

40 10 0

Frustulia vulgaris (Thwaites) De Toni 5 1.25 0



20 5 0

Craticula molestiformis (Hustedt) Lange-Bertalot

2 0.5 0

Cyclostephanos dubius (Fricke) Round 12 3 0

Cyclotella species 6 1.5 0


Cymbella proxima var. proxima, Reimer 9 2.25 1

Encyonema cespitosum var. Cespitosum, Kützing

6 1.5 0

Encyonema elginense (Krammer) D.G. Mann

7 1.75 0

Encyonopsis microcephala (Grunow) Krammer

16 4 0

Encyonopsis minuta Krammer & Reichardt

14 3.5 0

Encyonopsis subminuta Krammer & Reichardt

20 5 0



16 4 6

Gomphonema clevei Fricke 2 0.5 0

Gomphonema minutum (Agardh) Agardh 16 4 0

Navicula cryptocephala Kützing 14 3.5 0




Nitzschia recta Hantzsch 2 0.5 0

Pinnularia species 2 0.5 0

Rossithidium pusillum, Round & Bukhtiyarova

21 5.25 0

Stauroneis phoenicenteron (Nitzsch) Ehrenberg

2 0.5 0



Tauna ezers, vidusdaļa 2017.08.14. Achnanthidium minutissimum group III (mean width >2,8µm)

31 7.75 0


36 9 0

Cymbella cistula s.l. 4 1 0

Cymbella proxima var. proxima, Reimer 3 0.75 0

Cymbopleura naviculiformis (Auerswald) Krammer

3 0.75 0

Encyonema minutum (Hilse) Mann 31 7.75 0

Encyonema prostratum (Berkeley) Kützing

2 0.5 0

72


Sastopamība %


Encyonema silesiacum var. silesiacum (Bleisch) Mann

21 5.25 0

Epithemia adnata (Kützing) Brébisson 2 0.5 0

Epithemia sorex Kützing 12 3 0

Epithemia turgida (Ehrenberg) Kützing 1844

16 4 0


Fragilaria rumpens (Kützing) G.W.F. Carlson

31 7.75 6


6 1.5 6

Gomphonema augur Ehrenberg 1841 15 3.75 0

Gomphonema truncatum Ehrenberg 19 4.75 0


Pinnularia gibba Ehrenberg 2 0.5 0

Pseudostaurosira parasitica var. parasitica (W. Smith) Morales

3 0.75 3

Pseudostaurosira parasitica var. subconstricta (W. Smith) Morales

2 0.5 2

Rhopalodia gibba (Ehrenberg) 2 0.5 0


2 0.5 0



Ulnaria ulna var. acus (Kützing) Lange-Bertalot

4 1 2

Ulnaria ulna var. ulna (Nitzsch) P. Compère

6 1.5 3

Lielais Virānes ezers, vidusdaļa

2017.08.14. Achnanthidium minutissimum group I (mean width <2,2µm)

14 3.5 0

Achnanthidium minutissimum group II (mean width 2,2-2,8µm), Czarnecki

31 7.75 0

Achnanthidium minutissimum group III (mean width >2,8µm)

74 18.5 0

Brachysira vitrea (Grunow) Ross in Hartley

104 26 6

Cocconeis pediculus Ehrenberg 10 2.5 0


37 9.25 0

Cymbella affinis Kützing 16 4 0


Cymbella cymbiformis, Agardh 2 0.5 0

Cymbella helvetica, Kützing 2 0.5 0




2 0.5 2

Gomphonema acuminatum Ehrenberg 2 0.5 0

Gomphonema clevei Fricke 2 0.5 0

Gomphonema minutum (Agardh) Agardh 36 9 0


Nitzschia frustulum var. frustulum (Kützing) Grunow

11 2.75 0

73


Sastopamība %


Rhopalodia gibba (Ehrenberg) 19 4.75 0


11 2.75 2

Ploskenas ezers, vidusdaļa

2017.08.15. Achnanthidium minutissimum group II (mean width 2,2-2,8µm), Czarnecki

36 9 0

Achnanthidium minutissimum group III (mean width >2,8µm)

12 3 0

Amphora pediculus (Kützing) Grunow 24 6 0

Asterionella formosa Hassall 66 16.5 10


29 7.25 0

Cyclotella species 3 0.75 0


2 0.5 0


Navicula cryptocephala Kützing 10 2.5 0


Nitzschia palea (Kützing) W. Smith f. major Rabenhorst

10 2.5 0

Nitzschia palea var. palea (Kützing) W. Smith

21 5.25 0



Ramatas Lielezers, vidusdaļa

2017.08.16. Achnanthidium minutissimum group I (mean width <2,2µm)

81 20.25 0

Aulacoseira ambigua (Grunow) Simonsen 14 3.5 0


22 5.5 0

Aulacoseira italica (Ehrenberg) Simonsen 2 0.5 0


6 1.5 0

Encyonema minutum (Hilse) Mann 37 9.25 0





21 5.25 0



Sokas ezers, vidusdaļa 2017.08.17. Amphora pediculus (Kützing) Grunow 22 5.5 0

Asterionella formosa Hassall 214 53.5 0

Diatoma mesodon (Ehrenberg) Kützing 2 0.5 0

Diatoma vulgaris Bory 10 2.5 0


2 0.5 0

Encyonema silesiacum var. silesiacum (Bleisch) Mann

1 0.25 0


31 7.75 0


Navicula cryptotenella Lange-Bertalot 2 0.5 0

Nitzschia frustulum var. frustulum (Kützing) Grunow

6 1.5 0

74


Sastopamība %


Nitzschia palea (Kützing) W. Smith f. major Rabenhorst

6 1.5 0

Nitzschia palea (Kützing) W. Smith var. debilis (Kützing) Grunow

39 9.75 0

Nitzschia species 16 4 0

Orlovas ezers, vidusdaļa 2017.08.24. Eunotia arcus Ehrenberg 73 18.25 0

Eunotia denticulata (Brébisson) Rabenhorst

3 0.75 0

Eunotia exigua var. exigua (Brébisson & Kützing) Rabenhorst

6 1.5 0

Eunotia exigua var. tenella (Grunow) Nörpel & Alles

14 3.5 0


Eunotia meisteri Hustedt 31 7.75 0


Frustulia krammeri Lange-Bertalot & Metzeltin

2 0.5 0

Frustulia vulgaris (Thwaites) De Toni 3 0.75 0

Gomphonema species 10 2.5 0

Peronia fibula (Brébisson ex Kützing) Ross

21 5.25 0

Tabellaria fenestrata (Lyngbye) Kützing 12 3 0


Documents

Valsts monitoringa nodrošināšana Latvijas ezeros...Latvijas Vides Aizsardzības fonda finansētu projektu 1-08/198/2016 “Valsts monitoringa nodrošināšana Lat Àijas ezeros”