ULBROKAS BIBLIOTĒKA

PASĀKUMI 2011. GADĀ

ĒDAMĀS GRĀMATAS JEB BOOKS2EAT FESTIVĀLS ULBROKAS BIBLIOTĒKĀ

Sviestmaizītes, speķa pīrādziņi, kūku un piparkūku gardumi neierastā veidojumā, jo to radošais noformējums ir izvēlētās grāmatas prezentācija un komandas interpretācija par sev interesantu literāru darbu, kas saistošā veidā jāprezentēbibliotēkas pasākumā. Komandu nosaukumi – „Klačiņa”, „Lasītāji, kas dzīvo uz jumta”, „Melnie kaķi”, „Propellerīši”, „Hamlets” un „ Sarkangalvītes” atklāj Ulbrokas vidusskolas 5.,9.,10. klašu audzēkņu un pedagogu radošos centienus. Šoreiz mūsu saruna par romantiski emocionālām, klasiski pārbaudītām un sadzīviski intriģējošām literāras vērtībām. Visu prezentāciju pamatā iekļauta izvēlētās grāmatas galvenā doma vai darba citāts, kas pamato grāmatas izvēli un parāda motivētu jaunās paaudzes lasītāju. Viziāli interesanto attainojumu atradīsiet Ulbrokas bibliotēkas timekļa vietnē http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/books2eat-2011

Latvijā šo pasākumu sāk tikai iepazīt, bet patiesībā Books2eat ir starptautisks ēdamo grāmatu festivāls, kurš katru gadu norisinās daudzās pasaules valstīs: Austrālijā, Brazīlijā, Ķīnā, Anglijā, Francijā un citviet pasaulē.

Festivāls tiek rīkots par godu franču gastronomam Žanam Antelmam Brijā – Savarēnam, kurš iemantojis popularitāti ar savu grāmatu „Garšas fizioliģija”.

Ēdamo grāmatu festivāls ir bibliotekāres Džuditas Hofbergas un Beatrises Koronas (ASV) izgudrojums. Džuditai Hofbergai 1999. gadā radās ideja par pateicības dienas tītaru ar grāmatu mākslinieku portretiem uz tā. Par šiem gadiem festivāla norise ir mainījusies un ieguvusi zināmu popularitāti visā pasaulē.

Piekritīsiet, ka pēdējā laikā publiskajā telpā ir ļoti daudz informācijas un praktiskas darbības par dažādu ēdienu gatavošanu, savukārt Ulbrokas bibliotēkas bibliotekāres Irēnas ideja ir veicināt sadarbību starp skolu un bibliotēku, kur sadarbības pamatā nav tikai ēdienu gatavošanas prasmes, bet gan veiksmīgi izvēlēts literārs darbs, kas pārvēršas „ grāmatu ēšanas” un sarunas lietderībā. Paldies Irēnai Bistrovai par jaunas atraktīvas idejas iedzīvināšanu un sadarbības veicināšanu Ulbrokas viduskolas un Ulbrokas bibliotēkas starpā.

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja, Daiga Brigmane 2011. gada 27.decembris

EJOT SIRSNĪBAS UN LĪDZJŪTĪBAS CEĻU

Gaišums, sirsnība un līdzcietība ir ceļš, kas Ziemassvētku noskaņu katrā mājā rada jo īpašu, ja vien mūsu attieksmē ir labā griba palīdzēt, ja spējam ar to dalīties un gribam iepriecināt citus.

Ulbrokas bibliotēkas un Ulbrokas dienas centra sadarbības ceļā, jau trešo gadu, izlolots mīlestības darbs pret līdzcilvēkiem Stopiņu novadā. Savu rūpju lokā iekļaujot, vientuļo pensionāru un invalīdu apciemošanu.

Brīvprātīgā darba un entuazisma vadīti novada ļaudis šogad veidoja pašdarinātas Ggrāmatzīmes, piparkūkas un egļu rotas, lai svētku priekšvakarā tās pasniegtu katram personīgi.Nelielās dāvaniņas un jauniešu klātbūtne apciemojuma laikā ir sirsnības un līdzcietības apliecinājums labajiem darbiem un gaišajām domām. Līdzjūtība, iejūtība un sirsnība ir cilvēcisko attiecību pamatvērtības, kas ikdienas steigā bieži vien paliek nepamanītas. Prieks un līdzpārdzīvojums pārņem katru, kas atbalstījis vai devis cerību, ka neesi viens un ikdienas rūpes kļūst vieglākas, lai arī miklums acīs, sava sāpe, šajā tikšanās reizē ir neizsakāms prieks.

Paldies Ulbrokas vidusskolas 10. un 11. klases skolniecēm – Gundegai Višņevskai, Evai Ozolai, Lindai Dukātei par atsaucību un Ziemassvētku noskaņas radīšanu, ciemojoties un uzrunājot katru personīgi. Paldies audēju darbam – Helēnai Barkānei un TLMS „Ulbroka” kolektīvam Ārijas Vītoliņas vadībā par rakstaino dzīparu ceļu un sirds mīlestību vārdu izveidē. Paldies Stopiņu novada domes vadītājam Jānim Pumpuram par atbalstu transporta nodrošināšanā un sociālā dienesta vadītājas Ilmas Lāčgalves darbībai. Paldies neredzamajiem Rūķiem – Dainai, Andai, Daigai par izdomu, radošumu un nesavtību.

Pateicībā par padarīto,

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane 2011. gada 27.decembris

ULBROKAS BIBLIOTĒKAS KULTŪRVIDE UN ATBALSTS INOVATĪVAI DOMĀŠANAI

Latviskās kultūrzīmes un pašcieņas jautājums, galvenokārt, rodams mūsu attieksmē pret notiekošo un domāšanas veidā, ko raksturo cilvēks kā personība un viņam piemītošā vērtību izpratne. Novembris izsenis ir ne tikai veļu laiks, bet arī valstisku notikumu un svētku sajūtu laiks. Apzinoties sevi no pagātnes caur tagadni uz nākotni ikviens nesam informāciju un ieguldījumu tālāk nākamībā. Tādejādi veidojot savu kultūrvidi, ar to saprotot gan profesionālo bibliotekāro pakalpojumu piedāvājumu izmantošanu jauno tehnoloģiju apmācībā, gan teātru, pasākumu un grāmatu lasīšanas tradīcijas. Piekritīsiet, ka laiku pa laikam ir svarīgi atskatīties uz notiekošo.

Mārtiņdienas noskaņu vadīti Ulbrokas bibliotēkas lasītāju un teātra cienītāju grupa devās uz Valmieras teātri, lai skatītu izrādi pēc Edvarta Virzas poēmas „Straumēni” stāsta motīviem. Izrāde „Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās” ir poētisks skatījums latvietības būtībai un dzīves ziņai – miers, ticība rītdienai, mājas, kurās atgriezties – sajūta, kas mantota no paudzes paaudzē. „„Straumēni” ir ticības dziesma. Te dzied simtiem pārliecību. Debesu čurkstes, Lielupes straumes, nabagie un bagātie te savu pārliecību saved vienā svinīgā kopu ziņā” (Imants Ziedonis). Izrādes viens no elementiem ir ne tikai garīgums, bet arī skaņa un tās būtība gan filozofiskā, gan meditatīvā izpausmē. Tā ir autora latviskā enerģija zemnieku dzīvesveidā, tā ir apziņa, ka šis darbs ir daļa no tā, kas mēs esam.

Mūsdienīgas cittautu kultūras iezīmes meklējām un atradām ikgadējā Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas pasākumā Krēslas stunda ar kopējo tematu „Humors Ziemeļos”, kas šogad norisinājās 14. novembrī kafejnīcā „Pie kamīna”. Literārā darba fragments no somu autora Arto Pāsilinna grāmatas „Zaķa gads” ir zināma intelektuālisma un pašironijas deva ikvienam, kas sevi uzskata par ziemeļvalstu pārstāvi. Priekšplānā liekot vīrieša pašapziņas un jūtu pasauli.

Galvenā varoņa līdzgaitnieks ir zaķis – gluži kā daudzu tautu pasakās un teikās, tā simboliskā nozīme saistīta gan ar gudrību un veiklību, gan ar auglību un atjaunošanos, gan ar nakts gaitām un Mēness darbību.

Latviešiem vairāk pazīstamas – bailes un gļēvulība, „zaķpastalas” vai „bailīgs kā zaķis” izpausmes. Zināmas alegoriskas līdzības novērojamas arī Somijā un apskatāmajā autora darbā, tāda, kā bezbiļetnieku būšana – „Jo, lai gan neviens biļeti uz tādu dzīvi, kādu to vēlamies neizsniedz, tomēr tos, kas nav kā visi, arvien un visur mēģinās aprunāt” (Ilva Skulte). Ziemeļnieku atturīgais humors pasniegts savdabīgā manierē un izrādās, ka caur

humoru var interpretēt nopietnas lietas - jūtas. Priekšlasījumu un darba analīzi neatteica mākslas zinātniece un Stopiņu novada iedzīvotāja Vita Banga.

Par Ziemeļu un Baltijas valstu dizainu runājam arī vakara gaitā. Vita Banga zina stāstīt, ka Somijas māksla un arhitektūra Latvijā bija un ir populāra jau izsenis. 20. gs. sākumā gleznotājs Janis Rozentāls ir tas, kas, apprecēdams somu dziedātāju Eliju Forseli, aktīvi latviešus iepazīstina gan ar Somijas glezniecību, gan palīdz Rīgas arhitektiem iepazīt, tā saucamo, somstilu, kurš pie mums ieguvis nosaukumu – nacionālais romantisms. Arhitekti brauca uz Somiju, lai iepazītos ar šo 20. gs. sākumā uzlecošo stilu, bet vēlāk, savās celtnēs interpretējot redzēto, izveido vietējai arhitektūrai raksturīgas tendences. 20. gs. sākumā pie mums par dizainu informācijas bija maz, tā radās tikai 20. gs otrajā pusē, kad krita padomijas priekškars un notika aktīva mākslinieku radošu ieceru apmaiņa. 21. gadsimtā Rīgā aktuālas kļuvušas Ziemeļvalstu dizaina dienas, kuras šogad atzīmējam no oktobra līdz novembrim.

Lasījumi, vakarēšana, anekdotes un sirsnīgas sarunas šajā vakarā veido kultūrtelpu, kuras ietvaros galvenokārt runājam par literatūru, taču pieminam arī mākslu un tradīcijas. Paldies Krēslas stundas dalībniekiem par dalību, ieinteresētību un vēlmi piedalīties Ulbrokas bibliotēkas organizētajos pasākumos.Paldies arī Ulbrokas vidusskolas pedagogiem, kuri nu kļuvuši par labiem Ulbrokas bibliotēkas draugiem! Vislielākais Paldies Vitai Bangai par atraktivitāti un īstenu ieinteresētību šī gada tēmā! Viņas ieraksts Ulbrokas bibliotēkas viesu grāmatā; „Paldies jaukajiem bibliotēkas darbiniekiem – atsaucīgi, sirsnīgi – sava darba entuziasti. Prieks kopā būt! Lai ceļi krustojas radošumā!”

Atbalstot novada senioru vēlmi, apgūt datorprasmes, esam iedrošinājuši, veicinājuši un ieteikuši jaunu zināšanu un prasmju radīšanu ierastajā dzīvē. Katram šis ceļš ir mazliet atšķirīgs – vienam tā ir sarakste sociālajos tīklos un Internetbankas maksājumi, citam interesējošu tēmu atlase, vēl kādam dzīvesveids vai gluži pretēji pilnīgi nepieņemama lieta. Tāpēc, jo lielāks prieks, ka sociālā projekta „Pieslēdzies, Latvija!” Svinīgajā ceremonijā Latviešu biedrības namā - 16. novembrī pēc datorzināšanu pārbaudes, ko veica 397 seniori, vienu no piecpadsmit klēpjdatoriem saņēma Ulbrokas bibliotēkas lietotāja Lūcija Strazda (sk. centrālais attēls).

Apsveicam ar panākumiem un vēlam neapstāties pie sasniegtā!

Paldies visiem projekta dalībniekiem un pretendentiem – Helēnai Barkānei, Ausmai Gailei, Veltai Ruikai, Lūcijai Silavai, Ausmai Sniedzei, Aldonijai Auziņai, Mārai Priedītei,Teodoram Rubenim, kas uzsāktās apmācības turpināja un testa pārbaudījumu veica sekmīgi. Ir pārliecība, ka jaunās zināšanas un kontakti ļaus pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības inovācijas līmeņos - sazināties ar jauniegūtajiem vai esošajiem draugiem gan Latvijā, gan ārvalstīs ar e-pasta, Skype starpniecību, dalīties ar viedokļiem emuāros, forumos.

Uz tikšanos Ulbrokas bibliotēkas darbības procesos, kas piedāvā socializācijas iespējas un rada interaktīvu, organizētu un savstarpēji saistītu dzīves un kultūras telpu.

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vārdā,

vadītajā Daiga Brigmane

(ievietots 24.11.2011.)

DZEJAS SKATIENĀ ATSKATOTIES

Dzejas dienu laiks Ulbrokas kultūras namā katru gadu rada interesi par aktuālo, nedzirdēto un jaunradīto orģinālliteratūras jomā. Tieši septembrī interese izzināt ko jaunu, radot prieku, spēj ienest zinātprieku nezināmajā. Interese un zinātprieks ir skaistākās no septembra emocijām. Vienalga vai tie ir tautiskie dzīparu raksti, vai rakstu zīmes dzejā – tā ir mūsu attieksme, mīlestība, atbildība un sirdsapziņas atklāsme, ko spēj sniegt tautiski radītas kultūras zīmes.

Šogad mazliet citādi, bet ne mazāk patiesi izskan dzeja neparastā formā, ritmā un izteiksmē – meditatīvs dzejas un tautas mūzikas uzvedums „Skatiens” aizved mūs laikmetīgās dzejās un latvju dainās, kur ik vārds, rinda, skaņa un doma ir ciešā saistībā ar Liānas Langas dzejoļiem no godalgotā dzejoļu krājuma „Vilkogas”, ar dziedātājas Zanes Šmites neparasto balsi un mūziķu Ilzes Gruntes virtuozo ģitāras spēli, Andra Gruntes elektrisko basu, Ginta Pabērza saksofona balsi. Veidojot un radot saskaņu starp teicējas Domicellas Ļīpeņas sendienās teiktajām melodijām un mūsdienu etnodžeza stila improvizācijām.

Uzveduma radītā pasaule ir it kā zināma, bet tomēr svešāda. It kā tepat, it kā kaut kur citur. Dzejas un dziesmas skatienā iekodēts redzējums un emocionāls līdzpārdzīvojums, kas cilvēcisko sajūtu vidū ienes rudenīgu un nesteidzīgu noskaņu. Mirklis pārdomām un klusuma skaņai, mirklis, kad skumji un apcerīgi, uzvedums vienlaicīgi ir veltījums laikabiedra Pētera Brūvera piemiņai (1957-2011).

Mūzikas apskatnieks Klāss Vāvere par dzejas projektu saka: "SKATIENS ir kosmisks, tautisks, globāls, pagānisks, rudenīgs, distancēts un iesaistīts... eksistenciāla šodienas dalībnieces meditācija skaudrā dzejas valodā un latviešu tautasdziesmas ar mūžības pamatīguma vieglumu un džeziski rotaļīgu nopietnību."

Liāna Langa ir ne tikai dzejniece, savulaik Amerikā studējusi filozofiju un amerikāņu 20.gadsimta literatūru. Strādājusi sabiedrisko attiecību jomā, vadījusi literatūras raidījumu

„Melns uz balta” Latvijas televīzijā , ir dokumentālās filmas „Tramvajs, vārdā Kalpotājs” scenārija autore, darbojusies kinoforumā „Arsenāls”. Tātra izrādes „Leo Kokle” libreta autore.

Divreiz saņēmusi Dzejas dienu balvu (1998 un 2006), divreiz – Literatūras Gada balvu (2001 un 2010).Tulkojusi uz un no čehu, lietuviešu, zviedru, angļu, ungāru, turku, bulgāru, franču, krievu valodām. Pašlaik ir izdevniecības „Apostrofs” vadītāja un strādā literārā žurnāla „Latvju Teksti” redakcijā. Par dzejnieces rakstniecības un literārās darbības intelektuālo devumu lasāms Ulbrokas bibliotēkas tematiskajā izstādē „Dzeja, nepadodies!” un krājumā iekļauto izdevumu piedāvājumā.

„..tā nav uzslava laikam, kur nu. Tas piedāvā pārāk daudz salīdzinājumu, kuros mēs pazūdam neprecīzi kā reibumā pierakstīti tālruņu numuri. Kumodēs sakrājas atmiņas, foto, veca veļa. Sapņos arvien biežāk nāk koku saknes un runā dzejā”.(L.Langa.Vilkogas).

Varam piekrist vai nepiekrist, bet autores dzejas ritmam kopumā piemīt metaforu daudzveidība, valodas spēks un poētisms.

Poētiska un rakstaina ir pašmāju audēju amatu prasme – šoreiz tautisko jostu un prievīšu tehnika, izlolota tepat Stopiņos TLM studijas „Ulbroka” vadītājas Ārijas Vītoliņas vadībā. To pieprot studijas dalībnieces un labprāt grūto rakstu salikšanu ierāda dzejas vakara dalībniekiem. Neba skatoties vien darbu iemācīsies. Gan lielam, gan mazam - katram pašam jāmēģina, jāpārliecinās, vai pietiks prasmes, darba mīlestības un neatlaidības. Viens no senākajiem amatu noslēpumiem kaut domās, bet izauklēts, sirdī apmīļots un prakstiski iepazīts. Siltas tējas, pīrāgu un rudenīgu nokaņu apvīts, izskan Dzejas dienas pasākums Stopiņos.

Paldies dzejas un literatūras cienītājiem, vakara viesiem un pasākuma organizētājiem par domu, vārdu vēstījumu un līdzpārdzīvojumu kopīgā dziesmā -

Pie Dieviņa gari galdi, gari galdi Tur sēž pati mīļā Māra, mīļā Mār'

Tur sēž pati mīļā Māra, mīļā Māra Villainītes rakstīdama, rakstīdam'.

Dod, Dieviņi, otram dot(i), otram dot(i), Ne no otra mīļi lūgt(i), mīļi lūgt.

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vādītāja,

Daiga Brigmane

Stopiņu novada tīmekļa vietnē atradīsiet pasākuma vizuālo atainojumu http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/dzejas-skatiena-atskatoties

2011. gada 15.septembrī

ULBROKAS BIBLIOTĒKAS JAUNUMI AUGUSTĀ

Jaunākās grāmatas

Vispirms iesakām iegriezties bibliotēkā, jo pašlaik Ulbrokas bibliotēkas jaunumu plauktā iegūluši visdažādākie izdevumi gan latviešu, gan krievu valodās. Bibliotēka iepirkusi īpaši daudz daiļliteratūras izdevumu un atmiņu krājumu. Esam īpaši padomājuši par bērnu auditoriju. Lai gan ne visi, bet būtiskākie izdevumi iekļauti grāmatu apskatā, kas atrodams šajā tiešsaistes vietnē http://www.stopini.lv/public/31170.html . Paši jaunākie izdevumi skatāmi maija – jūlija grāmatu apskatā, kur varat lasīt nelielas anotācijas gan latviešu autoru darbiem, gan ārvalstu autoru izdevumiem un jo īpaši – bērnu grāmatām. Paldies bērniem un jauniešiem par lasīšanas kāri šajā vasarā.

Pieredzes apmaiņas brauciens

Šī gada 26.augustā Ulbrokas un Sauriešu bibliotēku vadītājas un bibliotekāres piedalījās Pierīgas reģiona galvenās bibliotēkas organizētā pieredzes apmaiņas izbraukuma seminārā bibliotēku darbiniecēm uz Limbažu novada bibliotēkām un Salacgrīvas pilsētas bibliotēku. Vēl pirms pašas atklāšanas Stopiņu bibliotēku darbinieces paviesojās jaunajās un plašajās Salaspils novada bibliotēkas telpās. Šī ir arī Pierīgas reģiona galvenā bibliotēka, kas iesaka un regulē arī Ulbrokas un Sauriešu bibliotēku darbību. Apsveicam kolēģes ar ērtajām un saulainajām telpām!

Kopīgi ar Salaspils un citu bibliotēku kolēģēm devāmies uz pirmo no Limbažu bibliotekāru darba vietām – Limbažu galvenās bibliotēkas administrācijas un datu apstrādes telpām, kur iepazināmies ar bibliotēkas statistiku un uzzinājām lasītāju ieguvumu finansiālā izteiksmē, ja vien viņi izmanto bibliotēkas piedāvātos pakalpojumus. Īpaši aizraujošs un iedrošinošs bija datu apstrādes nodaļas vadītājas Irinas Briedes stāstījums par dalību bibliotēkas popularizējošā pasākumā "Cycling for libraries", kurā viņa veica vairāk nekā 600 km garu velomaršrutu no Kopenhāgenas līdz Rostokai. Pasākumam veltītā tiešsaistes lapa - http://www.cyclingforlibraries.org/ . Savukārt mēs ceļojām tālāk , uz Limbažu galveno bibliotēku, kur norisinās bibliotēkas lietotāju apkalpošanas process, par kuru arī tika aktīvi diskutēts ar bibliotēkas darbiniecēm. Aplūkojām arī plauktu, lasītāju formulāru izkārtojumu un krājuma pieejamību. Tālāk devāmies uz Limbažu Bērnu bibliotēku, kas vienojas kopīgā mērķī ar Limbažu Konsultatīvo Bērnu centru. Patīkami pārsteidza bibliotēkas plašums, vienkāršais bērnu domāšanai piemērotais plauktu noformējums un krājuma daudzveidība.

Pēc tam – ātrā solī neliela ekskursija pa Limbažu vecpilsētu. Pabijām Limbažu viduslaiku pilsdrupās, uzkāpām skatu tornī. Apmeklējām Limbažu evaņģēlisko luterāņu baznīcu. Gide stāstīja arī par Kristus apskaidrošanas pareizticīgo baznīcu, izstaigājām Pils un citas Limbažu ieliņas, aplūkojām pieminekli Latvijas himnas autoram – Baumaņu Kārlim.

Un tad jau tikām gaidīti Viļķenes pagasta bibliotēkā – mazā, bet lietotājam draudzīgā, par ko liecināja arī mazo datorlietotāju apgalvojums, ka viņi datorus varot izmantot visu dienu. Pašu pirktas mēbeles, ērta bērnu nodaļa un datortelpa – tas viss aicina lietotāju te uzkavēties ilgāk. Bet ienākot un izejot no bibliotēkas redzama tās nozīme un vieta Gaismas tīklā. Informācija interesentiem - http://www.gaisma.lv/lat/light-network/ .

Pēcpusdienā mūs sagaida Salacgrīvas pilsētas bibliotēka un sabiedriskais interneta pieejas punkts. Šeit arī – gaišas, lietotājam saprotami un vienkārši noformētas telpas. Salacgrīvas bibliotēkai piešķirts arī „Draugiem.lv” draudzības raksts par droša un draudzīga interneta idejas veicināšanu, pie salacgrīviešiem še viesojušies arī Rūjienas saldējuma ražotāji. Jāpiemin gan, ka bibliotēkā ir plaši diferencēti maksas pakalpojumi, sākot no Starpbibliotēku abonementa izmantošanas, beidzot ar bibliotēkas telpu nomu. Piemetināšu, ka daudzi no Salacgrīvas pilsētas maksas pakalpojumiem mūsu bibliotēkā ir par velti, piemēram – kopēšana no bibliotēkas fondiem, faksa izmantošana u.c. Taču arī Salacgrīvas bibliotēka ir ļoti apmeklēta, ko redzējām tur viesojoties. Uz bibliotēkas kāpnēm tapa arī visu Pierīgas reģiona bibliotekāru kopīgais foto. Fotogrāfijas aplūkojamas Stopiņu novada tīmekļa vietnes lappusē http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/biblioteku-darbinieku-pieredzes-apmainas-izbraukuma-seminars

Ekskursijas atceres pasākums

Pavisam nesen – 29 augustā Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas lietotāji satikās, lai atminētos šīsvasaras jauko braucienu uz Latgali. Ar bibliotēkas vadītājas Daigas Brigmanes ievadvārdiem aizsākās šis pasākums. Pēc tam izglītojoši izklaidējāmies ar tematisku pašu veidotu riču-raču, kura gaitā ceļotāji mēģināja atsaukt gūtos iespaidus, draudzīgo noskaņojumu un erudīta lasītāja attieksmi. Tiem, kam „uzmeties” riču-raču kauliņa melnais

laukumiņš – jālasa dzejoļi no krājuma, kas veltīts Raiņa bērnības atmiņām Berķelenē, jāuzmin, kurš no amatu meistariem „negāž podus, bet taisa tos”, jānolasa folkloras kopas „OLŪTEŅI” atvadu sveicienus latgaliešu dialektā un jāatbild uz citiem ceļotājiem raksturīgiem jautājumiem.

Tas pasākuma apmeklētājus atbrīvoja un veicināja savstarpējās sarunas, tāpat kā CD diska prezentācija ar aptuveni 200 fotogrāfijām, kuras tapušas no Daigas, Dainas un Renātes skatupunkta. Tika pasniegta tēja un pašu sarūpētas uzkodas Foto slaidrādes laikā arī klausījāmies latgaliešu tautasdziesmas. Pats disks savā ziņā ataino Stopiņu iedzīvotāju vēlmi izglītoties, apzināt kultūrvēsturiskās vērtības, būt kopā.

Labus vārdus par Stopiņu ceļotājiem teica aģentūras „Skaistie skati” gide Aina Krēsliņa, kas ar mums kopā ceļojusi jau vairakkārt, bet iedrošināja un uzteica arī pati biroja vadītāja Inta Kalēja. Viņa saka; „Paldies Daigai un „radošajai komandai” par brīnišķīgo suvenīru – disku, kurš ļaus man arī vēlāk doties neklātienes ceļojumā kopā ar Stopiņu novada bibliotēkas fantastisko ceļotāju grupiņu!”

Diskus ar kultūrvēsturiskā ceļojuma attēliem savā īpašumā ieguva arī paši uzticīgākie ceļotāji un bibliotēkas pasākumu apmeklētāji. Paldies it visiem, kas piedalās bibliotēkas rīkotajās ekskursijās un pasākumos.

Sistēmbibliotekāre Ieva Mūrniece (ievietots 30.08.2011.)

LATGALES VASARAS MOZAĪKA

Laiks, kad cilvēki un daba ar neprātīgu ziedēšanu Līgo svētkus svin, Stopiņu novada bibliotēku lasītājiem ir jaunu atklāsmju, iespaidu un kultūrmantojuma un literatūras

apzināšanas laiks. Divu dienu ceļojuma programma Augšzemes un Latgales vasaras mozaīka interesentus ieved gan vēsturisko leģendu un nostāstu labirintos, gan ļauj ieskatīties senatnīgās tradīcijās un amata prasmēs, gan priecē ar tautasdziesmās pausto dvēseliskumu. Iepazītā kultūrvide ir daudzšķautnaina, jo ietver četras konfesijas, dažādu svētku svinēšanas un folkloras skanējuma tradīcijas. Latvijas likteņupes Daugavas līkloči un gleznainās ainavas iezīmē neatkārtojamu mozaīku un sniedz patiesu līdzpārdzīvojumu.

Senās vēstures liecības Ēberģes muižā un parkā mūs aizved neparastā pastaigā un ļauj sastapties ar muižas ļaudīm, kas ir seno leģendu līdzzinātāji. Kamīna zālē ieskanas deju soļi un visu zina stāstīt Zilā dāma, bet pils parkā sastopamBarona fon Taubes kolorīto personību un citus muižas ļaudis. Tā visiem kopā darbojoties, vāciskās manieres iedzīvinājušas vidi, kur šodienas vajadzībām ierīkota Mazzalves skola. Un tikai izredzētiem viesiem laiku pa laikam ir iespēja sastapties ar leģendām apvītiem muižas tēliem.

Savukārt grāfu Plāteru pils kompleksā apskatei 18. gadsimta ēkas un parks. Pils ir Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis Krāslavā, kur redzama šī ansambļa unikalitāte. Kaut nedaudz, bet ir vērojama pils ēku atjaunatne – groti un pils sargs lauva, tam seko milzum daudz ieceru, jo pati pils apskatāma galvenokārt no ārpuses. Vienā no kompleksa ēkām Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā vērtības ar 20 000 vienību lielu krājumu, kas atspoguļo šī novada rokrakstu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Vēsturiskā krājuma vadītāja aristokrātiskā, šarmantā un dzīvesgudrā Alla Lomonovska mūs mīļi jo mīļi sagaidīja, eleganti pārsteidza un sarunā atklāja vēsturiskus dārgumus, kas izvietoti 17 m garā improvizētā laivā un rada vizuālu klātbūtnes sajūtu.

Neiztrūkstoša kultūrvides sastāvdaļa ir dažādu konfesiju dievnami, kas liecina par spēcīgu saikni starp cilvēcisko un Dievišķo. Starp četru dažādu konfesiju pārstāvjiem ir katoļu, luterāņu, pareizticīgo un vecticībnieku draudzes. Mūsu skatienam paveras zīmīgas baznīcas Subates mazpilsētā, Piedrujā, Krāslavā un Daigavpilī. Par katru no tām ir savs stāsts, jo celtas dažādos laika periodos un atspoguļo dažādus mākslas stilus, katra no tām atklāj savu ainavisko un vēsturisko nozīmi, katra no tām domāta vairāku gadsimtu kopā dzīvojošo tautu – latviešu, lietuviešu, poļu, baltkrievu, ebreju ticībai.

Vēl viena Latgales tēla iezīme ir tautas tradīciju – amatu prasmju un folkloras vai sentēvu dzīves gudrību apgūšana un popularizēšana. Dagdas folkloras kopa „Olūteņi”, šaipusē iebraukušos ceļotājus, iesaistīja siera vārīšanā un kāzu svētku svinēšanā. Senās dziesmas jaunās skaņās un teatralizēts uzvedums maskās ielīksmoja ikvienu, kam tīkama vietējo ļaužu viesmīlība, sirsnība un veiklā valoda.

Seno arodu meistars keramiķis Valdis Pauliņš atklāja māla pikas pārvērtības un izsenās gudrības podu darināšanā. Ikviena piemiņas lieta kā suvenīrs ir atmiņas un liecība par skaisti pavadītām brīvdienām Latgalē, kur katrai lietai iz savs stāsts un pamatīgums.

Vēl tikai jāpiemin latviešu literatūras vērtības – Jāņa Pliekšāna bērnības māja Berķenelē, kas šobrīd veic Daugavpils novada kultūras centra funkcijas. Un ciemošanās spožās prozaiķes Regīnas Ezeras māja „Brieži”, kur par rakstnieces dzīvi un literāro darbību zina stāstīt meita Aija Vālodze.

Katra lieta kā neliels mozaīkas gabaliņš savirknē gūtos iespaidus, pārsteidz ar redzēto un dzirdēto, ieinteresē ar noslēpumaino un senatnīgo, rosina labvēlīgai attieksmei un sirsnībai, sniedz brīvības sajūtu un ļauj mīlēt agrāk nepazīto. Paldies visiem ceļotājiem par izturību, atbalstu un interesi divu dienu ceļojuma norisēs, paldies „Skaisto skatu aģentūrai” par programmas izstrādi un sadarbību, paldies kontinentālai saskaņai un draudzīgai noskaņai. Iespaidu un notikumu vizuālais salikums skatāms Stopiņu novada tīmekļa vietnē http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/augszemes-un-latgales-vasaras-mozaika. Uz tikšanos bibliotēkas ikdienas lasījumos, informācijas procesos un rudens noskaņu pasākumos

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja, Daiga Brigmane

Augšzemes un Latgales vasaras mozaīka, divu dienu ceļojuma programma,

Piedruja 2011. gada 25.-26. jūnijs, organizators Ulbrokas bibliotēka

(ievietots 30.06.2011.)

„ .. mūžībai pāri viņi ieskatās manās acīs” (Andra Manfelde)

Tā rakstniece Andra Manfelde grāmatā „Zemnīcas bērni” par saviem mīļajiem. Gandrīz pirms gada tapusī grāmata ir atmiņu stāstījums par savas dzimtas septiņu gadu dzīvi Sibīrijā. Viena no jūtīgākajām tēmām latviešu literatūrā, kur klātesamības un aculiecinieces vēstījums ir ļoti ticams un dvēseliski trausls. Pie tam grāmatai ir autores mākslinieciskais noformējums, zemnīcas bērnu atmiņas un vectēva Kristapa Manfelda fotoattēli.

Par to tad arī stāsts literāri tematiskā vakara apmeklētājiem kafejnīcā „Pie kamīna.” Ulbrokas bibliotēkas iecere – uzrunāt interesentus, iestāžu un skolu pārstāvjus, jauniešus un literatūras pazinējus, ir īstenojusies.

Atklātā, sirsnīgā saruna Mūžības un Dzīvības cenai nosaka savu vērtību. „ Domās tu aizver acis un nokļūsti, kartē tu izstiep pirkstu un nokļūsti, bet dzīvē tu nevari vienā paņēmienā un stiepienā, dzīvē ir jācīnās. Un viena no grūtākajām cīņas formām ir gaidīšana.”(Andra Manfelde)

Un te jau vairs ne tikai stāstījums par tuviniekiem, bet arī pienākums un rakstnieces attieksme pret savas tautas vēsturi. „ Mīlestība uz Latviju” , cilvēci kopumā. Valodas tēlainība, vieglums, sirsnība un mīlestība liek sevī nest līdzpārdzīvojumu katram, kas šo grāmatu lasījis, vai iecerējis lasīt.

Ar lasīšanu un bibliotēkas iedibinātām tradīcijām saistīta lasītāju godināšana un nomināciju pasniegšana. Ik gadu Ulbrokas bibliotēka atzīmē ikdienā ievērotus lasītājus, kas pamanījušies sevi atklāt kādā no aktivitātes jomām.

Nominācija „Publicitāte” piešķirta Ulbrokas vidusskolas angļu valodas skolotājai Andai ZANDBERGAI par Ulbrokas bibliotēkas veiksmīgu iekļaušanu Vasts izglītības attīstības aģentūras un Comenius Regio partnerības projektā „ A book is ourfriend – developing reading education between adults and students” un bibliotēkas darbības popularizēšanu Latvijā un Polijā.

Savukārt „ Lasīšanas menedžere” ir Ulbrokas vidusskolas 4.klases skolniece Tatjana SVIRČEVSKA par prasmi ieteikt, aizraut un vadīt interesantā lasāmā materiāla izvēlē draugus un klases biedrus. Par vēlmi pavadīt laiku lasot un iegūto informāciju pārvērst jaunā kvalitātē.

Par „ Erudīti un Eksperti” sevi apliecinājusi Stopiņu novada domes darbiniece Gunta OZOLA, kas apzinot daudzpusīgas literatūras nozares, atklāj viedokli un vērtējumu rakstītā vārda telpā.

„Atraktivitāte un radošums” - ne visiem un visos vecumos piemītoša lieta, tomēr atklāsme un spēja meklēt arvien ko jaunu un radošu lasītprieka atklāsmē novērota Vijai NEIMANEI, kā arī pievilcīga un sirsnīga līdzdalība bibliotēkas organizētajos pasākumos.

Jaundibinātā nominācija „Lasošākā ģimene” ierādīta Rutai BALODEI un mazmeitām Eleonorai un Lūcijai, kas atsaukušās vecmāmiņas ieteikumam – pavadīt laiku lasot interesantu un saistošu literatūru.

Dāvanā visiem nominantiem Andras Manfeldes audiogrāmata „ Zemnīcas bērni” ar rakstnieces autogrāfu, Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Pumpura pasniegti ziedi, Ulbrokas bibliotēkas Goda raksts un pateicība par uzticību.

Likteņi, izjūtas un Irēnas piena spainīši ir tikai vienojošie elementi domām, rīcībai un attieksmei, ko atklāj asociatīvi dokumentālais atmiņu stāstījums par Sibirijas bērniem, un tas veltīts autores vectēva un vecmāmiņas piemiņai, kā arī viņu bērniem. Divi no viņiem Ilga un Kārlis ir pasākuma līdzdalībnieki. Paldies viņiem par tikšanos un klātbūtni pasākumā. Paldies Stopiņu novada represēto biedrības pārstāvjiem par atsaucību un līdzdarbību notiekošajā. Paldies kafejnīcas „ Pie kamīna” vadītājai Ingrīdai Balodei par atbalstu un radošu līdzdalību literāri tematiskā vakara organizēšanā, kad kamīnā uzziedējuši ceriņi.

Stopiņu novda Ulbrokas bibliotēkas vadītāja, Daiga Brigmane

(ievietots 23.05.2011.)

JAUNIEŠU BRĪVPRĀTĪGAIS DARBS ULBROKAS BIBLIOTĒKĀ

Kādā marta dienā Kristīne Vagele smaidīga uzrunā bibliotēkas darbinieces un lūdz atļauju Brīvprātīgā darba iespējai Ulbrokas bibliotēkā. Sākotnēji - mazliet neierasti, tomēr vienojamies par dienu un laiku.

Un tā četras Ulbrokas vidusskolas 10. klases skolnieces – Kristīne Vagele, Valērija Gavričeva, Linda Dukāte un Laura Šaltene ir gatavas veikt bibliotēkas nolikto uzdevumu.

Jāsaka, ka bibliotēkas izvirzītais uzdevums ir inovatīvs un jauns pakalpojuma veids novada iedzīvotājiem, kas palīdz rast risinājumu lasīšanas procesa atvieglošanai un iejūtīgai attieksmei līdzcilvēku – pensionāru vidū. Iejūtība, labestība, draudzība un sapratne radīja neparastu gaisotni Natālijas un Ainas sajūtās, kad meitenes, pirmajā gadījumā, uzsāka Andras Manfeldes darba „Maiznīcas bērni” fragmentu priekšlasījumus, otrajā gadījumā, biogrāfisku faktu izklāstu par tautā mīlētiem aktieriem.

Literārā darba priekšlasījums izvērtās par izteiksmīgu, pārdomātu un rūpīgi izvēlēta teksta lasīšanu, kas vēlāk rosināja sarunas un atmiņas par dzirdēto un piedzīvoto Sibīrijas ceļos, kas autores atmiņu tēlojumā ir sirds darbs paaudžu sapratnei par vecākiem un viņu sešiem bērniem Omskas apgabalā. Nemanot aizrit stunda un Natālijas kundzei ir iecerēts apmeklēt Politiski represēto pasākumu Ulbrokas kultūras namā. Tāpēc šķiramies ar cerību – „tu esi šeit un tagad, dzīvs un dzīvē arī Tev Dievs piešķīris milzīgo izdevību - cilvēkam būt un saprast” (Inga Ābele) kā toreiz, tā tagad tas ir vienlīdz svarīgi. Vairāk par visu Natālijas kundzei ir lūgums pēc kādas jaunas nelasītas grāmatas, ko bibliotēkas brīvprātīgie palīgi var atnest un brīvākā brīdī arī palasīt. Meitenes – Kristīne un Valērija par tikšanos izsakās kā par kaut ko jaunu, nebijušu un izzinošu arī sev. It sevišķi jautājumā par Latvijas vēstures līkločiem – tik daudz pārestības un nepiepildītu sapņu.

Laikrakstu slejās atrastais ir biogrāfisks faktu apkopojums par sabiedrības pārstāvju – Gunāra Cilinska un Edgara Liepiņa kultūrvēsturisko devumu. Personu aktieriskā meistarība, cilvēciskā sūtība un vieglā ievainojamība ir ikdienišķa un pašsaprotama lieta šodienas skatījumā. Toreiz par lietām un jūtām runāja netieši un to juta vai zināja nedaudzi. Izlasītajā, vēlāk arī sarunās, atklājām tos dzīves mirkļus, kurus aktiera un režisora līdzgaitnieki atklājuši plašākam lasītāju lokam. Abi džentlmeņi, Ainas kundzei, jo spilkti saglabājušies atmiņā, par viņiem ir vērts runāt, lai gan līdz galam daudzas lietas neizprast. Arī meitenes – Linda un Laura šo draudzīgo tikšanos uztver, kā dzīves un pieredzes skolu paaudžu starpā, kā labas gribas

izpausmi, kas neprasa samaksu par pozitīvi padarītu darbu, bet sniedz jaunu pieredzi un iepazīšanos kultūras un cilvēciskās saskarsmes ziņā.

Paldies Ulbrokas vidusskolas projektam un 10. klases meitenēm par brīvprātīgo labdarības darbu Ulbrokas bibliotēkā. Kopā, ja vien gribam, mēs varam iepriecināt un darīt krāsaināku ikviena vientuļnieka sirdi. Kopā mēs varam ieklausīties gan literāros darbos, gan cilvēcības un sirdsapziņas labirintos.

Paldies, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane.

(ievietots 23.03.2011.)

E-PRASMJU NEDĒĻA ULBROKAS BIBLIOTĒKĀ

2011.gada 28.februāris. – 5.marts

E-prasmju nedēļu jau februāra beigās aizsākām ar PII „Pienenīte” viesošanos Ulbrokas bibliotēkā, taču pieaugušajiem piedāvājām iespēju noklausīties tiešraides no ES (Eiropas Savienības) Mājas Aspazijas bulvārī. Tiešraižu tēmas visvairāk saistījāsap informācijas sabiedrības eksistenci un materiāliem, kas sabiedrībai vajadzīgi, lai uzkrātu jaunas zināšanas un prasmes. Aicinām iegūt savdabīgu e-izglītību, skatoties arī tās šai tēmai veltītās tiešraides, ko ES Māja nodrošina ārpus E-prasmju nedēļas aktivitātēm. Vārda „prasmes” sākumā aizvien biežāk tiek lietots burts E. E-prasmes nebūt nenozīmē tikai darbošanos Draugu.lv fermas e-dārziņā vai prasmi nosūtīt savu CV elektroniskā formātā. Bieži vien arī pieaugušie neprot izmantot pat visvienkāršākās datorprogrammas, kaut vai – CV sastādīšanai. Tāpēc izmantot elektronisko papīru jāmācās jau no bērnības. Ir dzirdēts, ka atsevišķās skolās zinātniski pētnieciskie darbi jāiesniedz elektroniski jau mācoties sākumskolas klasēs. Tālab nevajadzētu domāt, ka datora izmantošana bērnam ir pilnībā jāaizliedz. Gluži otrādi, jārosina to izmantot izglītošanās nolūkiem, jo arī latviešu valodā ir vairāki bērniem domāti portāli, kas rosina mācīties alfabētu, zīmēt, skatīties latviešu multiplikāciju, atšķetināt kosmosa noslēpumus un uzzināt, ko nestāstīt svešiniekiem WWW jeb – vispasaules tīmeklī.

Jāatzīmē, ka aizvien izmantojamākas un funkcionālākas kļūst tīmekļa lapas, kas saistītas ar e-pārvaldi, dokumentu elektronisku iesniegšanu, norēķināšanos par pakalpojumiem un iepirkšanos. Katrai no tām ir sava lietotājsaskarne un funkcionālais nodrošinājums augstākminēto pakalpojumu veikšanai. Lai gan sākotnēji tiešsaistes pakalpojumu izmantošana šķiet sarežģīta, tomēr aug to cilvēku skaits, kas mūsu bibliotēkā izmanto pašapkalpošanās vidi „Mans Lattelecom” un „E-Latvenergo” klientu portālu. Vēl maz izmantoti, bet ļoti noderīgi portāli ir Latvija.lv un Lursoft.lv sadaļa „Mani dati Valsts reģistros”, kur bez maksas varat iegūt informāciju par sevi. Atgādinām, ka lielākai daļai pakalpojumu pieeja iespējama tikai ar internetbankas datiem – lietotāja numuru, paroli un kodu karti/kalkulatoru. Šī informācija, iespējams, atrodas katra paša mājvietā – pie bankas vai citiem svarīgiem dokumentiem, bet tiem, kuri to pazaudējuši, jāvēršas savu banku filiālēs! Par to, kā izmantot šos datus un internetbanku drošības jautājumiem kopumā, savā tīmekļa vietnē informē gandrīz katra banka. Ja vien paši sekosim šiem norādījumiem un būsim uzmanīgi – mūsu informācija svešās rokās nenonāks. Atgādinu, ka šādu informāciju par sevi (Word un citās datnēs) nevajadzētu atstāt citu apskatei arī uz bibliotēkas koplietojamiem datoriem!

E-prasmju nedēļā īpaši pievērsāmies Tautas skaitīšanas procesiem internetā. Arī šeit drošības apsvērumu dēļ sākotnējā iespēja reģistrēties ar personas datiem tika liegta, atstājot reģistrāciju ar bankas izsniegtajiem datiem un elektronisko parakstu. Jāsaka, ka Ulbrokas bibliotēkā liela aktivitāte šajā jomā netika manīta, lai gan tika sagatavotas dažādas instrukcijas un pamācības iespiestā veidā. Varam tikai izsecināt, ka mūsu novadā dzīvo pietiekoši daudz cilvēku, kam dators un internets pieejams mājās. Taču bibliotēka piedāvā tādus maksas e-pakalpojumus, kā atsevišķas mācībām un darbam nepieciešamas datu

bāzes (EBSCO, Lursoft „Laikrakstu bibliotēku News.lv, Letoniku.lv, Rubricon.com) izmantot bez maksas.

Ar e-prasmēm saistās ne tikai datu bāzes. ”E” šobrīd aizvien biežāk parādās arī vārdā „grāmata”. Tāpēc bibliotēka E-prasmju nedēļu aizsāka ar izstādi „Ne tikai papīrs” - pagaidām vēl iespiesto avotu veidā. Interesenti no šīm laikrakstu un grāmatu slejām var uzzināt, kādas darbības apzīmē vārds „e-pārvalde”, kas ir elektroniskie dokumenti, ar ko varam lasīt e-grāmatas un kāda programmatūra tam nepieciešama. Jādomā, ka bibliotēkas būs viena no pirmajām vietām, kur parādīsies e-grāmatas, taču, lai gan pasaulē to tirdzniecība notiek pilnā sparā, Latvijā šis process vēl tikai aizsācies un varbūt nenorit tik raiti, cik gribētos. Lai gan e-grāmatas dažkārt ir lētākas nekā iespiestās, tomēr datu nesēji (datori, viedtālruņi un pašas elektroniskās grāmatas) vēl ir pārāk dārgi Latvijas patērētājam.

Arī mums – bibliotekāriem regulāri jāiepazīstas ar jaunām programmām un jāapzina lietotājam noderīgas saites. Ar datoros pieejamā satura un nevēlamo programmu kontroli, kā arī lietotāju konsultācijām šajā jomā e-prasmju nedēļā un ne tikai, strādā mūsu palīgs Uldis. Viņš iepazīstināja datorlietotājus ar sekām, kādas var rasties, ja cilvēks neiziet no savu e-kastīšu profila pareizā veidā (nospiežot uz norādes „Iziet”, „log off”, „sign out” vai izmantojot grafiski attēlotās durtiņas). Atgādinām, ka vienkārši nospiežot krustiņu labajā stūrī jūs vien aizverat ciet savu profillapu, tomēr tā paliek pieejama citiem lietotājiem.

Šī gada 24.februārī Latvijas Nacionālā bibliotēka oficiāli atklāja savu projektu „Zudusī Latvija”, kurā dalību ņēmusi arī Ulbrokas bibliotēka. Lai gan šis pasākums notika vēl pirms E-prasmju nedēļas, tomēr gribētos ieteikt mūsu lietotājiem izmantot šo resursu, kurš bez maksas pieejams kā jūsu privātajos, tā bibliotēkas datoros. To atradīsiet ieejot tīmekļa vietnē www.zudusilatvija.lv. Šeit atradīsiet unikālu informāciju par zudušām un izmaiņu skārtām Latvijas Kultūrvēsturiskām vērtībām fotoattēlu un informatīva apraksta veidolā. Un kazi, varbūt šis informācijas resurss mūs un jūs ieinteresēs saistībā ar apmeklētajām un apmeklējamām vietām Ulbrokas bibliotēkas vasaras ekskursiju laikā.

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas Sistēmbibliotekāre Ieva Mūrniece

(ievietots 13.03.2011.)

PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES „PIENENĪTE” AUDZĒKŅU UN PEDAGOGU VIESOŠANĀS ULBROKAS BIBLIOTĒKĀ

„Laimes bērniem esot gaišas acis. Un, ja tu tāds esi, tad tu viņu reiz atradīsi .., jo tikai laimes bērni atrod mazo Pintiķu ciemu.” (Pintiķu ciems. Margarita Stāraste).

Mīļums, gaišums un sirsnība ir visās Margaritas Stārastes bērnu grāmatās , tur var justies droši un rast labus draugus savu vērtību un izpratnes veidošanai. Tomēr, stāstījums šoreiz nebūs par Margaritas Stārastes pasaku varoņiem, bet gan par Stopiņu novada (ciema) bērniem, kas apmeklēja Ulbrokas bibliotēku un iepazina tās daudzveidību krājuma ziņā, katrs pats pārbaudīja savas zināšanas datorprasmēs un klausījās audiogrāmatas ierakstu, lai visi kopā veiktu bibliotekāru sagatavoto uzdevumu.

Šoreiz stāstījums ne tikai par bibliotēkas piedāvātajām iespējām pirmsskolas vecuma bērniem, bet arī skaidrojums par jaunu pieeju grāmatu lasīšanai, kas arvien straujāk aptver visas cilvēka darbības jomas. E – grāmata vai digitāla grāmata ir elektronisks teksts, kurš pēc formas un satura atbilst priekšstatam par tradicionālo grāmatu, ieskanējot sākotnēji papīra formātā izdotās grāmatas un konvertējot tās attiecīgajā digitālajā veidolā, iegūto versiju ar datora vai specializētas lasīšanas ierīces palīdzību, spējam lasīt neliela izmēra ekrānos. Lapu pāršķiršana notiek, pārvelkot ar pirkstu pār ekrānu vai pieskaroties ekrāna malām.

Gan bērni, gan pieaugušie ir vienis prātis, ka digitālās grāmatas attīstība vēl nenozīmē, ka cilvēki pārstās pirkt un lasīt Margaritas Stārastes grāmatas papīra izdevumā. Vienkārši veidosies nedaudz citi lasīšanas ieradumi, nedaudz cita pieeja grāmatu iegādei, nedaudz cita attieksme pret grāmatu cietos krāsainos vākos, ko iekļaut bibliotēkas plauktā.

Starp citu, Ulbrokas bibliotēkas vecākā bērnu grāmata ir Jūlijs Vanags „Mazā Mikiņa lielie darbi” (1955), kas nebūt nav zaudējusi aktualitāti, ja spējam saskatīt tajā pausto dzīves gudrību un lielo darba un dabas mīlestību.

PII „Pienenīte” grupiņa „KĀPĒCĪŠI, skolotāja Lita Lutkevica, 2011. gada 28. februāris, Ulbrokas bibliotēka

Ko bibliotekāri novēroja un dzirdēja?

Kāpēcīši ir zinātkāri un aktīvi jautājumu uzdevēji.

Ievērojuši, ka arī vecākiem ir mīļas grāmatas, kuras viņi lasā.

Elektroniskais grāmatu skapis ir tāds pats, kā saldumu skapis dažādās pasākuma vietās.

Es (man) katru vakaru vecāki lasa kādu grāmatu – pēdējā par Vinniju Pūku un viņa draugiem.

PII „Pienenīte” grupiņa „GLIEMEZĪŠI, skolotāja Sandra Kukule, 2011. gada 03. marts, Ulbrokas bibliotēka

Ko bibliotekāri novēroja un dzirdēja?

Gliemezīši ir ņipri runātāji un sirsnīgi darītāji.

Zina stāstīt, ka vislabāk patīk grāmatas par dzīvniekiem un Ginesa rekordiem pasaulē. „Tā grāmata gan daudz lasīta!” – izbrīns un vērtējums pēc grāmatu pasītē reģistrētiem datumiem.

„Pintiķu ciema” pasakā tik daudz jauku lietu, tikai nosaukums nav labs.

Tie, kas jau „simtreiz” darbojušies ar programmu Microsoft Word, pamāca arī bibliotekārus.

PII „Pienenīte” grupiņa „LĀCĒNI, skolotājas Maija Putniņa un Krīstīne Blažģe, 2011. gada 07. marts, Ulbrokas bibliotēka

Ko bibliotekāri novēroja un dzirdēja?

LĀCĒNI ir vērīgi klausītāji un nopietni sarunu partneri .

Labprāt uzklausa informāciju par senām un ne tik senām grāmatām, par grāmatu elektronisko formātu un lasīšanas tehnoloģijām.

Daži itin veikli prot lietot klaviatūru, atrast garumzīmes un mīkstinājumzīmes. Ar lielu entuziasmu spēj uzrakstīt ne tikai savu vārdiņu, bet arī uzvārdu un to, kā sauc mammu.

Bērni, kas viesojās bibliotēkā, var būt Laimīgi, jo ir asprātīgi, mīl grāmatas un prot izvērtēt kopsakarības. Zina, ko vēlas un prot analizēt redzēto. Paldies par gaišo skatījumu un izrādīto interesi, par uzdotajiem jautājumiem un kopīgi atrastām atbildēm, par skolotāju līdzatbildību un iestādes vadītāju sadarbību. Uz tikšanos individuālajos grāmatas lasīšanas un izzināšanas procesos. Prieks par katru, kas kļūst gudrāks ar grāmatu.

Plašāku vizuālo notikumu apkopojumu iespējams vērot Stopiņu novada tīmekļu vietnē http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/e-prasmes-2011

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja, Daiga Brigmane

(ievietots 13.03.2011.)

STOPIŅU NOVADA ULBROKAS BIBLIOTĒKAS PASĀKUMI EIROPAS „E-PRASMJU NEDĒĻĀ” LATVIJĀ 2011.gada 28.februāris – 5.marts

28.februāris, 3. un 7.marts

1.Stopiņu novada PII „Pienenīte” 3 grupiņu viesošanās Ulbrokas bibliotēkā

Iepazīšanās ar bibliotēku un vecumam atbilstoša diskusija par:

• e-grāmatām;

• pilntekstu E - grāmatām tiešsaistē;

• audiogrāmatām (par audiogrāmatu sēriju „Klausāmgrāmata” un citām).

Praktiskas nodarbības:

• Microsoft Office programmas Word vidē;

• klaviatūras izmantošana, rakstīšana, burtu lieluma maiņa, teksta krāsas maiņa;

• attēlu ievietošana no klipkopas, izmēra mainīšana, dzēšana;

• internets, izglītojošas tiešsaistes lappuses, pasakas un spēles bērniem, grāmatas un to fragmenti tiešsaistē.

28. februāris – 5. marts

2. Iedzīvotāju apmācība un Elektronisko resursu izmantošana komunālo maksājumu veikšanai:

• Tautas skaitīšanas anketas aizpildīšana internetā;

• E-pakalpojumi portālā Latvija.lv;

• Klientu pašapkalpošanās vide - mans Lattelecom;

• Klientu portāls E-latvenergo;

INFORMĀCIJA PAR E-PRASMJU NEDĒĻAS TIEŠSAISTES DISKUSIJĀM, TIEŠRAIDES BRĪVPRĀRĪGA VĒROŠANA IZMANTOJOT ABONEMENTA DATORU. 24.februāris. – 31.marts

3.Tematiska izstāde „Ne tikai papīrs” bibliotēkas abonementā un virtuālā izstāde tiešsaistes sākumlapu veidolā bibliotēkas interneta zālē par e-grāmatām, audiogrāmatām un e-pakalpojumiem.