Ugunsdrošības noteikumi MK82

5/27/2018 Ugunsdrobas noteikumi MK82

1/64

07.02.12 LIKUMI.LV

VSIA "Latvijas Vstnesis", 2005 - 2012

17.02.2004. MK noteikumi Nr.82 "Ugunsdrobas noteikumi" ("LV", 28 (2976), 20.02.2004.) [stjas spk 21.02.2004.] ar

grozjumiem:

05.02.2008. MK noteikumi Nr.60 ("LV", 22 (3806), 08.02.2008.) [stjas sp k ar 09.02.2008.]

10.06.2008. MK noteikumi Nr.422 ("LV", 92 (3876), 13.06.2008.) [stjas sp k ar 14.06.2008.]

Redakcijas:[ 21.02.2004] [09.02.2008] [14.06.2008] [01.01.2009]

Aktul redakcija

Satura rdtjs

Ministru kabineta noteikumi Nr.82

Rg 2004.gada 17.februr (prot. Nr.7 27.)

Ugunsdrobas noteikumi

Izdoti saska ar Ugunsdrobas un ugunsdzsbas likuma 12.pantu

1. Visprgie jautjumi

1. Noteikumi nosaka ugunsdrobas prasbas, kas fiziskajm un juridiskajm personm jievro, lai neatkargi

no objekta pauma formas un atraans vietas novrstu un sekmgi dzstu ugunsgrkus, k ar mazintu to

sekas.

2. Valsts sabiedrba ar ierobeotu atbildbu "Latvijas standarts" pc Ieklietu ministrijas ieteikuma iesniedz

publicanai laikrakst "Latvijas Vstnesis" to Latvijas nacionlo standartu sarakstu, kurus piemro o

noteikumu izpildei (turpmk - piemrojamie standarti).


2/64

07.02.12 LIKUMI.LV

5.2. izpildt ugunsgrka dzanas un glbanas darbu vadtja rkojumus;

5.3. informt ugunsgrka dzanas un glbanas darbu vadtju par cilvkiem, kas atrodas vai vartu atrasties

ugunsgrka apdraudtaj zon, ugunsdzsbas densemanas vietm un piebraukanas ceiem, objektasprdzienbstambu un ugunsbstambu (tehnoloisk procesa, uzglabjamo un izmantojamo vielu un materilu

patnbm).

2.2. Juridisks personas vadtja un darbinieku pienkumi

6. Juridisks personas vadtjam ir di pienkumi:

6.1. nodroint normatvajos aktos noteikto ugunsdrobas prasbu ievroanu;

6.2. nodroint ugunsdrobas instrukcijas izstrdi saska ar o noteikumu 10.punktu;

6.3. organizt darbinieku instruanu ugunsdrobas jom un par to izdart atzmi Ugunsdrobas instruktas

uzskaites urnl (1.pielikums);

6.4. izvrtt iespjam ugunsgrka risku un, pamatojoties uz to, izstrdt un stenot ugunsdrobas paskumus

objekt;

6.5. nodroint apkures un ventilcijas iekrtu, elektroietaiu, citu ineniertehnisko iekrtu, tehnoloisko un

raoanas iekrtu atbilstbu ugunsdrobas prasbm, k ar ajs iekrts raduos bojjumu novranu;

6.6. nodroint valsts ugunsdrobas uzraudzbas inspektora noteikto ugunsdrobas paskumu izpildi;

6.7. nodroint objektu ar ugunsdzsbas tehniku, ugunsdzsbas densapgdi, ugunsaizsardzbas un

ugunsdzsbas sistmm, ugunsdzsbas dienesta izsaukanas iercm, ugunsdzsbas apartiem un inventru

atbilstoi normatvajos aktos noteiktajm ugunsdrobas prasbm, k ar uzturt s iekrtas un ldzekus

lietoanas krtb;

6.8. izstrdt rcbas plnu ugunsgrka gadjumam objektos ar sprdzienbstamu vidi un objektos, kuros var

atrasties vairk par 50 cilvkiem (izemot dzvojams mjas). Ne retk k reizi gad saska ar o plnu

organizt praktisks nodarbbas, k ar nodroint rcbas plna izpildi ugunsgrka gadjum.

(Grozts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)


3/64

07.02.12 LIKUMI.LV

8.2. atbilstoi Izgltbas un zintnes ministrijas izstrdtai licenctai mcbu programmai (ne mazk par 160

stundm), ja mints personas strd objektos, kuros var atrasties vairk par 50 cilvkiem (izemot dzvojams

mjas), vai paaugstinta rpniecisko avriju riska objektos.


9. Ugunsdrobas instrukciju izstrd saska ar ugunsdrobas noteikumiem, raoanas iekrtu

tehnoloiskajm un ekspluatcijas instrukcijm, k ar emot vr ugunsgrka riskus, ku un bvju plnoanas

un ugunsaizsardzbas risinjumus, tehnoloisko iekrtu un raoanas iekrtu sprdzienbstambu un

ugunsbstambu.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcij)

10. Ugunsdrobas instrukcij ietver du informciju:

10.1. krtba, kd tiek uzturta teritorija, kas, telpas, evakucijas cei un piebraucamie cei pie km, bvm

un ugunsdzsbas densapgdes vietm, k ar zias par objekta ugunsdrobu;

10.2. ugunsdrobas prasbas ku un bvju ineniertehnisko iekrtu ekspluatcij, iespjamie riska faktori,

tehnoloisk procesa sprdzienbstamba un ugunsbstamba;

10.3. lietojamo un uzglabjamo vielu un materilu bstamo pabu raksturojums, sprdzienbstamba un

ugunsbstamba, k ar minto vielu un materilu izmantoanas, glabanas un transportanas krtba;

10.4. tehnoloisko iekrtu un telpu kontroles un mranas ieru maksimli pieaujamie rdjumi un rdjumi,

kurus sasniedzot var notikt sprdziens vai izcelties ugunsgrks;

10.5. vietu un telpu sakopanas un elektropatrtju atvienoanas krtba pc darba beigm;

10.6. krtba, k pc darba beigm savc degtspjgu vielu un materilu atkritumus, uztur un glab eainu darba

aprbu;

10.7. vietas, kur atauts smt;

10.8. ugunsbstamo darbu veikanas krtba;

10.9. darbinieku pienkumi un rcba ugunsgrka gadjum:


4/64

07.02.12 LIKUMI.LV

10.9.7. materilo vrtbu evakucijas krtba.


11. Ugunsdrobas instrukcija var sastvt no atsevim instrukcijm, kuru kopums atbilst o noteikumu

10.punkt noteiktajm prasbm. Katru atsevio ugunsdrobas instrukciju apstiprina juridisks personas

vadtjs.


12. Ugunsdrobas instrukcij izdara grozjumus, ja:

12.1. notikuas izmaias tehnoloiskajos procesos, izejvielu un izejmaterilu sortiment;

12.2. maintas vai moderniztas iekrtas, kas ietekm ugunsdrobu;

12.3. grozti normatvie akti, uz kuru pamata izstrdta ugunsdrobas instrukcija;

12.4. veiktas izmaias telpu plnojum un ugunsaizsardzbas risinjumos.


13. Ugunsdrobas instrukta objekt nepiecieama visiem darbiniekiem un personm, kas veic pagaidu

darbus, atrodas raoanas praks vai apmcb, k ar dzvo viesncs, viesu namos un pansiontos.

14. Ugunsdrobas instruktu veic ne retk k reizi gad, k ar ja:

14.1. izdarti grozjumi ugunsdrobas noteikumos un ugunsdrobas instrukcijs;

14.2. notikuas izmaias tehnoloiskajos procesos, izejvielu un izejmaterilu sortiment;

14.3. maintas vai moderniztas iekrtas, kas ietekm ugunsdrobu;

14.4. darbinieki prkpui ugunsdrobas noteikumus vai ugunsdrobas instrukcijas.

15. Rcbas pln ugunsgrka gadjumam norda krtbu, kd:

15.1. izsauc Valsts ugunsdzsbas un glbanas dienestu;


5/64

07.02.12 LIKUMI.LV

15.8. darbojas objekta ugunsdrobas, ugunsdzsbas un glbanas dienests un tiek izmantoti ugunsdzsbas

ldzeki un tehnika;

15.9. rkojas objekta personls atkarb no apstkiem (piemram, diennakts laika, meteoroloiskajiemapstkiem, gadalaika).


16. Ugunsgrka gadjum juridisks personas vadtjs pirms Valsts ugunsdzsbas un glbanas dienesta

ieraans organiz:

16.1. cilvku evakuciju un citus ugunsdzsbas paskumus;

16.2. tehnoloisko iekrtu, elektroietaiu un inenierkomunikciju atvienoanu vai prslganu uz darba remu,

kas neveicina ugunsgrka attstbu un neierobeo t dzanu;

16.3. neatliekams medicnisks paldzbas vai avrijas dienestu izsaukanu (ja nepiecieams).

17. Pc ugunsgrka likvidcijas juridisks personas vadtjs izvrt un novr clous un apstkus, kas izraisjaugunsgrku un sekmja t izplatanos.

18. Darbinieku pienkums ir apgt ugunsdrobas instrukcijas, attiecgu mcbu programmu ugunsdrobas jom

saska ar o noteikumu 8.punktu, k ar ievrot ugunsdrobas instrukcijas un rcbas plnu ugunsgrka

gadjum.

2.3. ku, telpu un dzvoku panieku, valdtju, prvaldnieku, k ar rnieku un nomniekupienkumi

(Nodaa MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcij)

18.1 Dzvojamo ku, to dau un dzvoku panieku, valdtju, prvaldnieku, k ar rnieku un nomnieku

(konkrtaj gadjum - tieo lietotju) pienkums ir ievrot ugunsdrobas prasbas.

18.2Daudzdzvoku dzvojams kas panieks (valdtjs) ir atbildgs par ugunsdrobu koplietoanas telps.

18.3Daudzdzvoku dzvojams kas prvaldniekam (apsaimniekotjam) ir di pienkumi:

3 d i k l d b b i k k li d


6/64

07.02.12 LIKUMI.LV

20. Objekta teritoriju sistemtiski attra no degtspjgiem atkritumiem, bet ap km 10 metrus platu joslu attra

no sauss zles un nenovkto kultraugu atliekm.

21. Zemes panieks (valdtjs) veic nepiecieamos paskumus, lai objekta teritorij nenotiktu klas

dedzinana.

22. Ceus un piebrauktuves pie km, bvm un ugunsdzsbas densemanas vietm uztur t, lai nodrointu

ugunsdzsbas automobiu piekanu.

23. Par cea, tilta, tunea, viadukta, dzelzcea prbrauktuves slganu vai remontu, ja nav nodrointa

ugunsdzsbas automobiu kustba, k ar par satiksmes atjaunoanu darba veicjs nekavjoties inform

attiecgo Valsts ugunsdzsbas un glbanas dienesta teritorilo struktrvienbu.

24. Objekt, kur ir ugunsdzsbas densemanas vietas, pie iebrauktuves teritorij vai caurlaides telp izvieto

ugunsdzsbas densemanas vietu izvietojuma shmu.

25. Objekta teritorij izlijuos pai viegli uzliesmojous, viegli uzliesmojous vai uzliesmojous idrumus

nekavjoties savc un vietas, kur tie izlijui, apkaisa ar absorbentu vai smiltm. Absorbentu vai smiltis pc tam

savc un glab specili iekrtot viet.

26. Aizliegts:

26.1. smt raoanas, noliktavu un transporta objektu teritorij, izemot atbilstoi iekrtotas un apzmtas

vietas;

26.2. ugunsdrobas atstarps starp km vai bvm novietot degtspjgus materilus un priekmetus vai celtpagaidu kas vai bves;

26.3. ierobeot teritoriju t, ka tiek traucta ugunsdzsbas automobiu piekana km vai bvm;

26.4. izliet pai viegli uzliesmojous, viegli uzliesmojous vai uzliesmojous idrumus kanalizcijas sistms;

26.5. glabt degtspjgus atkritumus rpus pai izraudztm un iekrtotm vietm;

26.6. iebraukt transportldzekiem (izemot specili aprkotus transportldzekus) sprdzienbstam vid;

26.7. novietot degvielas prvadanas automobili tuvk par 12 metriem no publiskajm km un dzvojamm


7/64

07.02.12 LIKUMI.LV

30. Sevias ugunsbstambas apstkos pavaldbm ir tiesbas veikt paskumus, kas samazina ugunsgrku

izcelans iespjas me.


31. Lai samazintu mea ugunsgrku izcelans iespjas, k ar sekmgi dzstu mea ugunsgrkus un samazintu

to sekas, veic dus profilaktiskos paskumus:

31.1. valsts un pavaldbu autocea vai dzelzcea zemes nodaljuma joslas (turpmk nodaljuma josla)

panieks (valdtjs) viets, kur nodaljuma josla robeojas ar meu un augsnes kdras slnis nav biezks par

0,15 metriem, ierko mineralizto joslu (ne mazk k 1,5 metrus plata, ldz augsnes minerlslnim attrta vai

apvrsta augsnes josla, kas kav uguns izplatanos). Mineralizts joslas atjauno katru gadu un mea

ugunsnedroaj laikposm uztur ugunsdro stvokl;

31.2. mea panieks (valdtjs):

31.2.1. mineralizts joslas ierko tehnikai pieejams kvartlu stigs (izemot kvartlu stigas, kuras tiek

izmantotas k dabisks brauktuves), kas rso par 50 hektriem lielkas I, II vai III ugunsbstambas klases

meaudu kopas (1.1 pielikums), viets, kur augsnes kdras slnis nav biezks par 0,15 metriem. Mineralizts

joslas atjauno katru gadu un mea ugunsnedroaj laikposm uztur ugunsdro stvokl;

31.2.2. atjaunojot skujkoku meaudzes sil, mtrj, ln un viru ren, k ar ieaudzjot meaudzes un

plantciju meus, platbas, kas lielkas par pieciem hektriem, ar mineralizto joslu paldzbu sadala das t, lai

neviena no tm nebtu lielka par pieciem hektriem. Mineralizts joslas atjauno katru gadu un ugunsnedroaj

laikposm uztur ugunsdro stvokl;

31.2.3. dabiskajs brauktuvs me, kvartlstigs un grvju atbrtns, kas var tikt izmantotas ugunsdzsbas

vajadzbm, katru gadu ldz 1.maijam:

31.2.3.1. izldzina risas, kas ir dzikas par 0,25 metriem;

31.2.3.2. novc apaugumu un pielojumu, kas var trauct ugunsdzsbas transporta prvietoanos;

31.2.4. katru gadu ldz 1.maijam sakrto ceus un piebrauktuves ugunsdzsbas densemanas vietm un uztur

td stvokl, lai nodrointu ugunsdzsbas automobiu piekanu;

31 3 meu rsojoo ceu panieks (valdtjs) katru gadu ldz 1 maijam izldzina risas kas ir dzikas par 0 25


8/64

07.02.12 LIKUMI.LV

32.1Mea ugunsdrobas profilaktisko paskumu pln iekauj:

32.11. par uguns apsardzbu atbildgo personu sarakstu un tlruu numurus;

32.12. ugunsdzsbas vajadzbm izmantojams tehnikas un inventra sarakstu;

32.13. pln attlotu mea pauma shmu elektronisk formt. Shm atspoguo dus objektus:

32.13.1. mea kvartlu tklu;

32.13.2. ceus, kas rso meus un purvus;

32.13.3. densteces un meliorcijas grvju tklu ar tiltiem;

32.13.4. dens emanas vietas un denskrtuves;

32.1

3.5. mineralizts joslas;

32.13.6. atptas vietas;

32.13.7. sadaljumu pa ugunsbstambas klasm (1.1pielikums).(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.422 redakcij)

32.2 o noteikumu 32. 13.apakpunkt mint plna izdruku papra formt mrog 1:50000 mea panieksiesniedz Valsts mea dienest reizi trijos gados.(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.422 redakcij)

33. Mea ugunsnedroaj laikposm dedzint ciranas atlikumus atauts tikai ar Valsts mea dienesta meziaikreizju rakstisku atauju.


34. Mea ugunsnedroaj laikposm aizliegts:

34.1. kurint ugunskurus me un purvos, izemot pai ierkotas vietas, kas nepieauj uguns izplatanos rpus


9/64

07.02.12 LIKUMI.LV

34.6. braukt ar mehniskajiem transportldzekiem pa meu un purviem rpus ceiem, izemot gadjumus, ja tasnepiecieams ugunsgrka dzanai, paldzbas snieganai nelaimes gadjumos un mea apsaimniekoanai;

34.7. ekspluatt me, purvos vai uz tos rsojoiem ceiem transportldzekus un citus mehnismus ar bojtuiekdedzes dzinja gzu izpldes sistmu;

34.8. bez saskaoanas ar Valsts mea dienesta meniecbu veikt jebkuru dedzinanu, kas, radot dmus, varmaldint uguns novroanas darba veicjus.(Grozts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60; MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.422)

35. Me aizliegts:

35.1. bojt ceus, stigas, tiltus, caurtekas, uguns novroanas torus, citas bves un celtnes, k ar cea uninformcijas zmes;

35.2. dedzint atkritumus;

35.3. dedzint ciranas atliekas vai kurint ugunskuru:

35.3.1. tuvk par diviem metriem no augoiem kokiem;

35.3.2. viets, kur augsnes kdras slnis ir biezks par 0,5 metriem, izemot gadjumus, ja dedzinana notiekpc lietus perioda vai ziem;

35.4. laikposm no 1.maija ldz 1.septembrim krautnt (uzglabt) kaudzs meaudu ciranas atliekas, kurusastv ir 70 % un vairk skuju koku, ja:

35.4.1. kaudze atrodas tuvk par 50 metriem no 1040 gadus vecm skuju koku meaudzm, kuru platba irlielka par hektru;

35.4.2. 30 metru rdius ap kaudzi, kas atrodas tuvk par 30 metriem no skuju koku meaudzm, kas veckaspar 40 gadiem, nav izcirsti un savkti pamea skuju koki, kuru augstums neprsniedz seus metrus;

35.5. veikt jebkuru citu darbbu, kas var izraist ugunsgrku.(Grozts ar MK 10 06 2008 noteikumiem Nr 422)


10/64

07.02.12 LIKUMI.LV

5.1. Visprgs prasbas

36. km, kurs vienlaikus var uzturties vairk par 50 cilvkiem (izemot dzvojams mjas), izstrd cilvkuevakucijas plnus atbilstoi standarta LVS 446 prasbm.

37. Telps, kurs notiek publiskie paskumi, cilvku skaits nedrkst prsniegt maksimli pieaujamo skaitu,ievrojot, ka miniml platba vienam cilvkam ir 1,35 m2.


38. Ja evakucijas cei neatbilst bvnormatvu prasbm, ierobeo cilvku skaitu, kuri vienlaikus uzturas k vaitelp.

39. Grdas segumu evakucijas ceos piestiprina, lai netrauctu cilvku evakuciju.

40. Durvis evakucijas ceos ir viegli atveramas no telpas iekpuses bez atslgas un apzmtas ar attiecgmdrobas zmm.

41. Evakucijas ceus apzm atbilstoi standarta LVS 446 un citu darba aizsardzbu reguljoo normatvo aktuprasbm.

42. Evakucijas ceos aizliegts:

42.1. prbvt evakucijas ceus vai maint durvju vrans virzienu, neievrojot bvnormatvu prasbas;

42.2. iebvt turniketus, bdms, paceams durvis vai virpudurvis, ja ts nav aprkots ar iercm manulai

atvranai vai iercm, kas nodroina automtisku atvranu un nobloanu atvrt stvokl;

42.3. nepiedmojams kpu telps iestiklot atklts zonas;

42.4. novietot priekmetus, mbeles un iekrtas, ja ts samazina bvnormatvos noteikto evakucijas ceuplatumu;

42.5. cilvku evakucijai paredzts rjs durvis aprkot ar aizdariem un aizbdiem, ko nav iespjams atvrtno iekpuses;

42.6. ierkot noliktavas un pieliekamos, k ar glabt dadus materilus kpu telps;


11/64

07.02.12 LIKUMI.LV


46. 10 vai vairk stvu publiskajs ks, kurs vienlaikus var uzturties vairk par 200 cilvkiem, juridiskspersonas vadtjs nodroina deurjoo apkalpojoo personlu ar elpoanas ceu aizsargldzekiem ugunsgrkagadjumam.

47. Bnius, pagrabu un tehnisko telpu nosldz, lai nepieautu nepiederou personu iekanu (izemotviendzvoka mjas).

48. Ugunsdroos ros neblvs vietas aizdara ar blvjoiem, dmus necaurlaidgiem materiliem, kuriem irattiecga ugunsizturbas robea.(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcij)

49. Bvkonstrukciju, degtspjgu apdares un siltumizolcijas materilu ugunsdroo aizsargldzeku bojjumusnekavjoties novr.

50. Ar ugunsdroiem aizsargldzekiem apstrdto materilu degtspju prbauda pc aizsargldzeku raotja vaiapstrdes darbu izpildtja noteikt garantijas termia beigm. Ja termi nav noteikts, prbaudi veic ne retkk reizi trijos gados. Ja konstatts ugunsdroo aizsargpabu zudums, apstrdi ar ugunsdroiemaizsargldzekiem veic atkrtoti.

51. Raoanas uzmumos un noliktavs nepiecieamas uzglabjamo un izmantojamo bstamo misko vielu unbstamo misko produktu drobas datu lapas vai cita ldzvrtga informcija par attiecgo misko vielu vaimisko produktu fiziklajm un miskajm pabm, bstambu un iespjamo iedarbbu uz vidi un cilvkuveselbu. ai informcijai jbt pietiekamai, lai apzintu attiecgo vielu vai produktu radtos iespjamos draudus

videi, cilvku dzvbai, veselbai un paumam un nodrointu atbilstou rcbu ugunsgrka vai sprdzienagadjum.

52. Izmantojot materilus, vielas vai miskos produktus, ievro to lietoanas instrukcijas. Izmantojot unglabjot misks vielas, miskos produktus un materilus, kuru sprdzienbstambas un ugunsbstambasraksturojums nav zinms, veic tdus paus ugunsdrobas paskumus k sprdzienbstamiem un ugunsbstamiemmateriliem, vielm vai produktiem.

53. pai viegli uzliesmojous, viegli uzliesmojous un uzliesmojous idrumus fas neplsto un ciei aizveramtar, kas ir izturga raotja paredztajos lietoanas un glabanas apstkos.

54. Telps, kurs ir sprdzienbstama vide, automtiskos gaisa analizatorus, kas brdina par sprdzienbstamuk t ij t d b k tb k l t k tj t h i k ji t ik i


12/64

07.02.12 LIKUMI.LV

55.5. atkaust aizsaluus cauruvadus, izmantojot atkltu uguni;

55.6. ekspluatt kas, bves, telpas, kurs pc bvdarbu pabeiganas vai funkciju maias nav veikti

nepiecieamie ugunsdrobas paskumi saska ar normatvajos aktos noteiktajm ugunsdrobas prasbm;

55.7. glabt gzes balonus, k ar pai viegli uzliesmojous, viegli uzliesmojous un uzliesmojous idrumus

pagrabos, cokolstvos, bnios, uz balkoniem un lodijm;

55.8. izmantot bnius un tehnisks telpas bvprojekt neparedztiem nolkiem;

55.9. pc darba beigm darba viets atstt degtspjgus raoanas atkritumus, pai viegli uzliesmojous, viegli

uzliesmojous un uzliesmojous idrumus un izmantotos slaukmos materilus;

55.10. smt publisks un raoanas telps, izemot specili iekrtotas vietas, kas apzmtas saska ar

standarta LVS 446 prasbm.


56. Publisko ku telps, kurs nako cilvki, izvieto:

56.1. stva evakucijas plnu, kur iezmta atbilsto telpa, evakucijas cei un izejas, k ar ugunsdzsbas

ldzeku un ugunsgrka izzioanas ieru atraans vieta;

56.2. informciju par ugunsdrobas paskumiem un rcbu ugunsgrka gadjum.

5.2. Atptas, kultras un sporta iestdes

57. Atkltu uguni izmanto tikai ar juridisks personas vadtja rakstisku atauju. Juridisks personas vadtjs

nodroina nepiecieamos paskumus, lai nepieautu ugunsgrka izcelanos.

58. Skatuves, orbniu un bniu koka konstrukcijas, k ar degtspjgas dekorcijas un skatuves

noformjumu apstrd ar pretuguns aizsargvielu, ko apliecina, sastdot aktu.

59. Pc izrdes vai minjuma ugunsdrobas priekkaru nekavjoties nolai.

60. Ugunsdrobas priekkaram ar elastgu blvjumu blvi jpiegu skatuves grdai. T pacelanas un nolaianas

mehnismu noregul t, lai priekkara nolaianas vidjais trums nebtu mazks par 0,2 metriem sekund.

07 02 12 LIKUMI LV


13/64

07.02.12 LIKUMI.LV

67. Evakucijas nodroinanai juridisks personas vadtjs apgd deurjoo personlu ar kabatas baterijm.

68. Aizliegts:

68.1. glabt dekorcijas, butaforijas un inventru tam neparedzts viets;

68.2. starmeu un sofiu stiklu viet izmantot degtspjgus gaismas filtrus;

68.3. skattju zles un balkonu ejs izrdes vai koncerta laik novietot papildkrslus.

69. Cirk papildus ievro das prasbas:

69.1. ceojoa cirka telts tipa degtspjgo segumu apstrd ar ugunsaizsargvielu;

69.2. dzvnieku barbu sagatavo specils telps vai viets;

69.3. sienu un salmus glab im nolkam paredzts un atbilstoi iekrtots viets;

69.4. ja blakus telpu lmenis ir dads, ejs ierko nolaidenus (slpus) pandusus. Skattju zl visus sdekussavstarpji savieno rinds un piestiprina pie grdas.

70. Kinoaparatras telp:

70.1. kinofilmu demonstranas viets filmas demonstr no atbilstoi iekrtotas kinoaparatras telpas;

70.2. kinoaparatras telp uzstda skattju zles derapgaismojuma vadbas ierci;

70.3. pie visiem projicanas un novroanas lodziiem no projektoru puses ierko stikla aizvarus un mehniski

nolaiamas degtnespjgas alzijas (aizbdus).

5.3. rstniecbas un socils aprpes iestdes

(Apaknodaas nosaukums MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcij)

71. Pacientu skaits telp nedrkst prsniegt normatvos noteikto pacientu skaitu.

72. Aizliegts novietot gultas evakucijas ceos.

07 02 12 LIKUMI LV


14/64

07.02.12 LIKUMI.LV

77. Deurjoajam personlam ir informcija par izgltbas iestd pa nakti paliekoo cilvku skaitu un viuizvietojumu.

78. Strdt laboratorij ar miskm vielm, elektroiercm un sildiercm atauts tikai pasniedzja vai laborantakltbtn un vadb.

79. Laboratorijas darbus, kuros izmanto degtspjgas gzes vai pai viegli uzliesmojous, viegli uzliesmojousun uzliesmojous idrumus un kuru laik var notikt paaizdegans vai degtspjgu vai sprdzienbstamu vieluizdalans, veic ventiljamos skapjos.

80. Izgltbas iestu laboratorijs un noliktavs misks vielas glab tikai aizsldzamos skapjos. o skapjuatslgas atrodas pie pasniedzjiem (laborantiem). pai viegli uzliesmojous, viegli uzliesmojous un

uzliesmojous idrumus glab specilos metla skapjos.

81. Mcbu darbncs pc katras nodarbbas aizvc degtspjgus atkritumus un eainus slaukmos materilus.Galdnieku darbncs uzglab ne vairk par vienai dienai nepiecieamo materilu daudzumu.

82. Pasniedzjs pc nodarbbm apskata telpas un atvieno elektroierces.

5.5. Viesncas, biroju kas un dzvojams mjas

83. Daudzstvu dzvojam mj atkritumu vadu lku vki ir bez defektiem un ciei aizverami.

83.1 Saska ar bvprojektu izbvts lkas, rjs kpnes un prejas uz blakus sekcijm dzvojamo mjulodijs uztur lietoanas krtb.(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcij)

84. Viesnc, biroju k un dzvojamaj mj aizliegts:

84.1. iekrtot raoanas telpas, kurs izmanto sprdzienbstamus materilus, pai viegli uzliesmojous, viegliuzliesmojous un uzliesmojous idrumus;

84.2. izmantot tehniskos stvus un tehnisks telpas bvprojekt neparedztiem nolkiem;

84.3. ierkot degtspjgu materilu noliktavas un darbncas telps, kuras nav ugunsdroi nodaltas no citmtelpm, evakucijas ceiem un kpu telpm;

07 02 12 LIKUMI LV


15/64

07.02.12 LIKUMI.LV

paredztas darbam ar pai viegli uzliesmojoiem, viegli uzliesmojoiem, uzliesmojoiem idrumiem un vielm,

prklj ar degtnespjgiem materiliem.

87. Darbam ar miskm vielm izmanto degtnespjga materila galdus. Galdu darba virsmm pierko

degtnespjga materila apmales.

88. misks vielas glab degtnespjga materila skapjos.

89. Darbus, kuru laik iespjama degtspjgu tvaiku vai gzu izdalans, veic ventiljamos skapjos.

90. Stikla traukus ar skbm, srmiem vai citm kodgm vielm prns pa iepakojum.

91. Gzes balonus, izemot darbam nepiecieamos, novieto rpus kas metla skapjos ar vdinanas atverm.

92. Skbeka balonus un balonus ar degtspjgm gzm glab atsevii pas telps vai zem nojumm un

aizsarg no siltuma avotiem, k ar no saskarsmes ar em un taukvielm.

93. Aizliegts izmantot bojtus ventiljamos skapjus.

5.7. Tirdzniecbas un pakalpojumu objekti

94. Tirdzniecbas telps cilvku skaits nedrkst prsniegt maksimli pieaujamo skaitu, ievrojot bvnormatvos

noteikto minimlo platbu vienam apmekltjam.

95. Elektroietaises, kuras paredzts ekspluatt diennakts darba rem, nodroina ar atseviu elektrotklu.

96. Aizliegts:

96.1. veikt elektrometinanu, gzes metinanu, metlu grieanu, darbus ar lodlampm, bituma kausanu, k

ar citus darbus, kuros izmanto atkltu liesmu vai var rasties dzirksteles (turpmk - ugunsbstamie darbi) laik,

kad telps uzturas apmekltji;

96.2. tirgot un uzglabt pai viegli uzliesmojous, viegli uzliesmojous un uzliesmojous idrumus td

daudzum, kas var radt sprdzienbstamu koncentrciju telps;

96.3. novietot degtspjgas preces un preces aerosola iesaiojum tuvk par 0,5 metriem no apkures iercm;

96.4. ierkot tirdzniecbas vietas un novietot preces, k ar citus priekmetus tirdzniecbas zles ejs, ja tiek

07.02.12 LIKUMI.LV


16/64

07.02.12 LIKUMI.LV

vai stend (turpmk - stends), ievrojot dus nosacjumus:

98.1. stendu izgatavo no degtnespjga materila. Stends ir labi vdinms, lai gzes nopldes gadjum novrstu

sprdzienbstamas koncentrcijas veidoanos. Stendam vismaz no trijm pusm ir atkltas ailas, to platba ir

vismaz 30 % no sienu platbas, un no tm vismaz puse ir apakj da (virs grdas virsmas). Stenda

konstrukcija aizsarg balonus no tieas saules staru iedarbbas;

98.2. stendu novieto uz stabilas degtnespjga materila pamatnes;

98.3. stendu apzm ar attiecgm ugunsdrobas zmm atbilstoi standarta LVS 446 prasbm;

98.4. maksimli pieaujam gzes balonu ietilpba stend nedrkst prsniegt 2000 litru, bet viena balonamaksimlais tilpums - 80 litru;

98.5. zonu trs metru rdius ap stendu uzskata par sprdzienbstamu. Elektroiekrtas mintaj zon ir

sprdzienaizsargtas un attiecgi martas, komunikciju aku lkas ir aizsargtas pret gzes nopldi

komunikciju aks;

98.6. smana un atkltas uguns lietoana aizliegta 10 metru rdius ap stendu. Par to brdina attiecgas

drobas zmes;

98.7. (svtrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60);

98.8. ne tlk par 15 metriem no stenda novieto vismaz divus ugunsdzsbas apartus un ugunsdzsbas

prklju;

98.9. gzes balonus izsniedz pai apmcts darbinieks.


99. Minimlais attlums no gzes balonu stenda:

99.1. ldz skolm, brnudrziem, slimncm, pansiontiem, tirgiem, k ar citm publiskm km un bvm,kurs var uzturties vairk par 800 cilvkiem, - 40 metru;

99.2. ldz dzvojamm km un citm publiskm km un bvm (izemot o noteikumu 99.1.apakpunkt

mints) - 20 metru;

07.02.12 LIKUMI.LV


17/64

101. Taru (iepakojumu), kur atrodas pai viegli uzliesmojos, viegli uzliesmojos un uzliesmojos idrums,

novieto stabili.

102. Saidrints gzes balonu tirdzniecbas viet aizliegts uzpildt vai remontt balonus.

6. Ineniertehnisks si stmas un aprkojums

6.1. Ugunsaizsardzbas sistmu ekspluatcijas visprgs prasbas

(Apaknodaas nosaukums grozts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

103. Ugunsaizsardzbas sistmas uztur darba krtb un ekspluat saska ar iekrtu raotja tehnisks

dokumentcijas prasbm.


104. Ugunsaizsardzbas sistmas un tajs veikts izmaias atbilst tehniskajam projektam un ugunsaizsardzbas

sistmu izbvi reglamentjoo normatvo aktu prasbm.


105. Ugunsdrobai nozmgas ineniertehnisks sistmas - rjs un iekjs densvada sistmas, ventilcijas

sistmas, rjo un iekjo elektroapgdi, ugunsaizsardzbas sistmas (vai to montas krtas) pirms

ekspluatcijas uzskanas pieem ar aktu atbilstoi bvniecbu reglamentjoajiem normatvajiem aktiem.


106. Objekt glab ugunsaizsardzbas sistmas tehnisko projektu, ekspluatcijas instrukciju, aizsargjamo telpu

(zonu) sarakstu, ugunsaizsardzbas sistmas pieemanas aktu un tam pievienotos dokumentus,

ugunsaizsardzbas sistmas tehnisks apkopes un remontdarbu uzskaites urnlu, ugunsaizsardzbas sistmuiedarboans gadjumu un bojjumu uzskaites urnlu, ugunsaizsardzbas sistmu tehnisks apkopes reglamentu.


107. Automtisko ugunsaizsardzbas sistmu ekspluatcijai norko:

107.1. par automtisko ugunsaizsardzbas sistmu ekspluatciju atbildgo darbinieku;

107.2. deurjoo personlu, kas diennakti kontrol sistmas un to darbspju (izemot objektus, kur trauksmes

signlus prraida uz centrlo ugunsgrka trauksmes pulti);

107.3. apkalpojoo personlu, kas veic sistmu tehnisko apkopi un remontu (izemot gadjumu, ja ir noslgts

07.02.12 LIKUMI.LV


18/64

108.5. kontrolt automtisko ugunsaizsardzbas sistmu tehnisko apkopi un remontu.


109. Ugunsaizsardzbas sistmm objekta vadtjs vai apsaimniekotjs izstrd du ekspluatcijas un tehnisks

apkopes dokumentciju:

109.1. instrukciju par iekrtas ekspluatciju un aizsargjamo telpu (zonu) sarakstu;

109.2. instrukciju par rcbu gadjumos, ja no automtisks ugunsaizsardzbas sistmas pienk trauksmes signls

par ugunsgrka izcelanos vai sistmas bojjumu, k ar instrukciju par rcbu stacionrs ugunsdzsbas

sistmas darbbas laik un pc sistmas funkciju izpildes;

109.3. Ugunsaizsardzbas sistmas tehnisks apkopes un remontdarbu uzskaites urnlu (4.pielikums);

109.4. Ugunsaizsardzbas sistmas iedarboans gadjumu un bojjumu uzskaites urnlu (5.pielikums);

109.5. Ugunsaizsardzbas sistmas tehnisks apkopes reglamentu (6.pielikums).


110. Deurjoam personlam jzina:

110.1. ugunsaizsardzbas sistmu tehniskais raksturojums un darbbas krtba;

110.2. ugunsaizsardzbas sistmu darbspjas noteikanas krtba;

110.3. aizsargjamo telpu nosaukumi un atraans vietas;

110.4. rcba gadjumos, ja no automtisks ugunsaizsardzbas sistmas pienk trauksmes signls par

ugunsgrka izcelanos vai sistmas bojjumu, k ar rcba stacionrs ugunsdzsbas sistmas darbbas laik un

pc sistmas funkciju izpildes.


111. Ugunsaizsardzbas sistmu tehnisko apkopi un remontu veic pai apmcta persona, kurai ir

nepiecieams zinanas apliecinos dokuments. Ja objekta darbinieki mintos darbus nevar veikt, nosldz

lgumu ar attiecgu organizciju.

07.02.12 LIKUMI.LV


19/64


115. Ugunsaizsardzbas sistmas iedarboans gadjumus un bojjumus reistr ugunsaizsardzbas sistmas

iedarboans gadjumu un bojjumu uzskaites urnl (5.pielikums).


116. Ugunsaizsardzbas sistmas darbspju atjauno iespjami s laik, bet ne vlk k 24 stundu laik pc

ugunsaizsardzbas sistmas iedarboans vai bojjuma konstatanas bra.


117. Ja darbu izpildes laik nepiecieama ugunsaizsardzbas sistmas pilnga vai daja atslgana, objekt

nodroina attiecgus ugunsaizsardzbas paskumus, kas kompens atslgts ugunsaizsardzbas sistmas

funkcijas.


118. Automtisko ugunsaizsardzbas iekrtu ekspluatcijas termi nedrkst prsniegt raotja noteikto.

119. Ja automtisks ugunsaizsardzbas sistmas kontroles un signalizcijas pults atrodas rpus telpas, kur

diennakti deur specili apmcts personls, tad nodroina, lai automtisks ugunsaizsardzbas sistmas

trauksmes signls par ugunsgrku, sistmas un sakaru kanla bojjumiem tiktu automtiski prraidts uz centrlo

ugunsgrka trauksmes pulti, kura atir os signlus.


120. Ugunsaizsardzbas ierces viets, kur ts var mehniski bojt, aizsarg ar specilm stacionrm

aizsargiercm. Aizsargierces nedrkst ietekmt ugunsaizsardzbas ieru darbspju un darbbas parametrus.


121. Ugunsaizsardzbas sistmu manuls tlvadbas iedarbinanas ierces izvieto apgaismots un pieejams

viets, aizsarg pret nejauu iedarbinanu, nodroina ar paskaidrojoiem uzrakstiem.


122. Ja remontdarbi var ietekmt ugunsaizsardzbas ierces darbspju, ierci aizsarg ar aizsargvku, ko noem

pc remontdarbu pabeiganas.(Grozts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

123. Objekta vadtjs vai apsaimniekotjs nodroina brvu pieeju pie ugunsaizsardzbas sistmu iercm, lai

vartu veikt to tehnisko apkopi un remontu.

07.02.12 LIKUMI.LV


20/64

124.4. atslgt liftu bloanas ierces (lifta kabnes nolaiana uz stvu, no kura paredztas cilvku evakucijas

izejas uz ru);

124.5. atslgt ugunsdzsbas liftam ugunsdzsju komandu prvietoanas darba remu;

124.6. aizkraut pieejas pie ugunsaizsardzbas iercm;

124.7. piekrt vai piestiprint priekmetus pie ugunsaizsardzbas iercm, cauruvadiem un kabeiem.


6.2. Ugunsgrka atklanas un trauksmes signalizcijas sistmas


125. Objektos, kuru aizsardzbai nepiecieams vairk par 10 ugunsdzsbas detektoru zonm, uzstda

uztveranas un kontroles paneli, kas signlu par ugunsgrku atir no citiem trauksmes signliem, k ar

nodroina tehnoloisk procesa, elektrotehnisko vai citu iekrtu (taj skait ugunsaizsardzbas sistmu) vadbu.


126. Pie ugunsgrka atklanas un trauksmes signalizcijas sistmas uztveranas un kontroles panea novietoaizsargjamo telpu un zonu sarakstu.


127. Ugunsgrka atklanas un trauksmes signalizcijas sistmm nodroina neprtrauktu signlu un

baroanas avotu automtisku kontroli.


128. Aizliegts:

128.1. tehniskaj projekt paredzt ugunsgrka detektora viet uzstdt cita tipa vai darbbas principa

detektoru;

128.2. novietot materilus un priekmetus tuvk par 0,6 metriem no ugunsgrka detektoriem;

128.3. novietot apkures ierces tuvk par vienu metru no ugunsgrka detektora, k ar uztveranas un kontroles

panea.

6 3 Stacionrs ugunsdzsbas sistmas

07.02.12 LIKUMI.LV


21/64

ugunsdzanas stacija" un brdinjuma uzrakstu par augstspiediena gzes balonu atraanos telp. Pie ieejas

telps, kur atrodas ugunsdzsbas sistmu vadbas mezgli, uzstda izgaismotu uzrakstu "Ugunsdzsbas sistmas

vadbas mezgli".


132. Stacionro ugunsdzsbas sistmu sku telps un vadbas telps novieto sistmas kopjo shmu unpiesaistes shmu, k ar instrukciju par sistmas iedarbinanu ugunsgrka gadjum. Sistmas vadbas skapi

nodroina ar paskaidrojoajiem uzrakstiem.


133. Pie katra stacionrs dens (putu) ugunsdzsbas sistmas vadbas mezgla novieto paskaidrojou uzrakstu,

kur norda aizsargjamo telpu nosaukumus, sprinkleru (dreneru) tipu un daudzumu, k ar darba spiedienu.


134. Pie katras stacionrs gzes ugunsdzsbas sistmas sadales ierces novieto paskaidrojou uzrakstu, kur

norda aizsargjamo telpu nosaukumus, attiecgo bateriju grupu numurus, k ar darba spiedienu.


135. Stacionrs ugunsdzsbas sistmas noslgarmatru apzm un numur saska ar piesaistes shmu.Noslgarmatru noplomb darba stvokl, ja ts darba stvoklis netiek kontrolts automtiski.


136. Stacionro ugunsdzsbas sistmu krso atbilstoi standarta LVS 446 prasbm.


137. Pie ieejas telp, kur ugunsgrka dzana paredzta ar automtisko gzes ugunsdzsbas sistmu, izvietoizgaismotu uzrakstu "Neienkt! Gze" un skaas signalizcijas ierci. Pie izejas no telpas novieto izgaismotu

uzrakstu "Atstt telpu! Gze" un skaas signalizcijas ierci. Izgaismotie uzraksti un skaas signalizcijas ierces

iesldzas, ja signalizjusi gzes ugunsdzsbas sistma.


138. Pie ieejas telp, kur atrodas augstspiediena gzes baloni, novieto attiecgu drobas zmi.

139. Ja telpu aizsarg stacionrs gzes vai pulveru ugunsdzsbas sistmas, ts durvis aprko ar paaizveres

iercm un noblvtm piedurlstm.


07.02.12 LIKUMI.LV


22/64

tehniskaj projekt.


6.4. Stacionrs dmu un karstuma kontroles sistmas


142. Dmu un karstuma kontroles sistmas ahtas un vrsti ir hermtiski. Dmu vrsti ir aizvrti. Sistmas

vadbas skapi (tlvadbas un manulai iedarbinanai) nodroina ar paskaidrojoiem uzrakstiem.


143. Aizliegts:

143.1. izvietot dadas iekrtas, materilus vai priekmetus, kas trauc dmu vrsta darbbu un tehnisko

apkopi;

143.2. pieslgt citas ventilcijas iekrtas pie dmu un karstuma kontroles sistmm.


6.5. Ugunsgrka izzioanas sistmas(Apaknodaas nosaukums grozts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

144. Juridisks personas vadtjs nosaka ugunsgrka izzioanas sistmas iedarbinanas krtbu un norko

darbiniekus, kuriem ir tiesbas o sistmu iedarbint.


145. Skaruu un sirnu skaas intensittes lmenis nav zemks par 65 dB (cilvku guamtelps - 75 dB), untam jbt par 10 dB augstkam nek citiem trokiem jebkur iespjam cilvku atraans viet.

146. Maksimlais skaas intensittes lmenis viena metra attlum no skaruiem un sirnm nedrkst bt

augstks par 120 dB.

147. Evakucijas paziojums ir dzirdams un saprotams jebkur iespjam cilvku atraans viet. Pirms

paziojuma raida uzmanbu piesaistou signlu.

148. Evakucijas paziojuma translcijas laiks nedrkst bt mazks par cilvku evakucijai nepiecieamo laiku.

149. Skarui ir bez skaas regulatoriem un pastvgi pieslgti tkl bez atvienoanas iespjas.

07.02.12 LIKUMI.LV

152 B i i k d i bj k d b d di bil h i k j k


23/64

152. Bves, sistmas un ierces, kas nodroina objekta ugunsdzsbas densapgdi, atbilst tehnisk projektarisinjumiem un ugunsdzsbas densapgdes izbves reglamentjoo bvnormatvu ugunsdrobas prasbm.Ts uztur darba krtb un nodroina brvu izmantoanu.


153. Ugunsdzsbas densapgdes sistmu un ieru bojjumus novr pc iespjas s laikposm. Ja remontad atvieno rj densvada iecirkus, kuros atrodas ugunsdzsbas hidranti, vai pazemina spiedienu densvad,par to inform Valsts ugunsdzsbas un glbanas dienestu.

154. Ugunsdzsbas hidrantus un densemanas vietas, k ar piebraukanas ceus pie tm apzm arnordjuma zmm atbilstoi standarta LVS 446 prasbm.

155. densvada tklu panieks prbauda ugunsdzsbas hidrantus ne retk k reizi gad un par to sastdaprbaudes aktu.

156. Ugunsdzsbas densemanas vietas ierko t, lai ugunsdzsbas tehnika vartu emt deni jebkurgadalaik.

157. Aizliegts ierkot stvvietas un novietot mehniskos transportldzekus uz ugunsdzsbas hidrantu akm vai

ts aizkraut.

158. Mkslgajs ugunsdzsbas denskrtuvs nodroina tehniskaj projekt paredzto dens rezervi.

159. Ja objekts, izemot viendzvoka mju, nav nodroints ar ugunsdzsbas densapgdi un t teritorij vai ttuvum atrodas dabisk denskrtuve, pie ts izbv piebrauktuvi un dens emanas vietu ugunsdzsbasautomobiiem.

160. Ugunsdzsbas densapgdes sku telps novieto ugunsdzsbas densapgdes kopjo shmu un skupiesaistes shmu.

161. Ugunsdzsbas skus prbauda ne retk k reizi ceturksn. Prbaudes rezulttus reistr Ugunsdzsbassku prbaudes urnl (7.pielikums).

162. Elektroaizbdnim, kas uzstdts ugunsdzsbas densapgdes sistmu ievad, nepiecieama dubljoamanuls atvranas ierce.

163. Ugunsdzsbas sku un elektroaizbdu manuls tlvadbas iedarbinanas ierces izvieto pieejamsviets un aizsarg pret nejauu iedarbinanu k ar nodroina ar paskaidrojoiem uzrakstiem

07.02.12 LIKUMI.LV

6 7 Ugunsdzsbas tehnika aparti un inventrs


24/64

6.7. Ugunsdzsbas tehnika, aparti un inventrs

169. Objektu nodroina ar ugunsdzsbas apartiem un inventru atbilstoi o noteikumu prasbm

(9.pielikums).

170. Ugunsdzsbas aparti atbilst piemrojamo standartu prasbm.

171. Ugunsdzsbas apartus uzstda un lieto atbilstoi to raotja noteiktajm tehniskajm prasbm.

172. Ugunsdzsbas tehniku glab im nolkam sagatavots viets atbilstoi tehnisks ekspluatcijas

noteikumiem.

173. Ugunsdzsbas apartus un inventru uzstda redzams, viegli pieejams viets un apzm atbilstoistandarta LVS 446 prasbm.

174. Ugunsdzsbas apartus novieto ne augstk par 1,5 metriem no grdas ldz apartu rokturiem.

175. Aukstaj gadalaik neapkurinms telps un teritorij novieto ugunsdzsbas apartus, kuru ekspluatcijas

noteikumi to pieauj.

176. Ugunsdzsbas apartus ekspluat, prbauda, remont un uzpilda atbilstoi raotja tehniskajiem

noteikumiem un Latvijas standarta LVS 332 "Ugunsdzsbas apartu uzturana ekspluatcijai gatav stvokl"

prasbm.

177. Ugunsdzsbas apartu uzskaiti un atraans vietas reistr Ugunsdzsbas apartu uzskaites urnl

(10.pielikums).

178. Ugunsdzsbas apartu apkopi veic darbinieki ar attiecgu profesionlo kvalifikciju apkopes punktos, kas

atbilst Latvijas standarta LVS 402 "Ugunsdzsbas apartu apkopes punkti. Visprjs prasbas" prasbm.

179. Aizliegts:

179.1. izmantot ugunsdzsbas tehniku, ldzekus un ugunsdzsbas apartus saimnieciskm vai raoanas

vajadzbm;

179.2. prkpt ugunsdzsbas tehnikas, ldzeku un ugunsdzsbas apartu ekspluatcijas un izmantoanas

noteikumus;

07.02.12 LIKUMI.LV

184 Elektroiekrtas un elektroaparatru attra no putekiem un nosdumiem


25/64

184. Elektroiekrtas un elektroaparatru attra no putekiem un nosdumiem.

185. Avrijas un evakucijas apgaismojuma tklus un ierces uztur lietoanas krtb.

186. Aizliegts:

186.1. izmantot bojtas elektroietaises un pataistas elektrisks sildierces;

186.2. lietot nekalibrtus un pataistus elektrotklu aizsardzbas drointjus;

186.3. izmantot vadus un kabeus ar bojtu izolciju, k ar savienot tos veid, kas rada bstamu prejas

pretestbu;

186.4. atstt bez uzraudzbas tklam pieslgtas elektroietaises, ja ekspluatcijas noteikumos tas aizliegts;

186.5. sprdzienbstam vid lietot elektroietaises, kuras nav sprdzienaizsargtas un kurm nav attiecga

marjuma;

186.6. novietot degtspjgus materilus tuvk par 0,5 metriem no gaismas ermeiem.

6.9. Apkure un dens sildana

187. Apkures un dens sildanas iekrtas un ierces (turpmk - apkures iekrtas un ierces) uztur darba krtb

un ekspluat saska ar raotja tehnisko noteikumu prasbm un apkures ieru izbvi reglamentjoo

bvnormatvu ugunsdrobas prasbm.

188. Metla un keramikas (amota) dmvadus ierko un uztur krtb atbilstoi bvnormatvu un piemrojamo

standartu prasbm.

189. Dmvadus un ventilcijas kanlus tra atbilstoi apmcts skursteslauctjs un par to izdara ierakstu

Apkures un ventilcijas ieru tranas reistrcijas urnl (11.pielikums).

190. Kru, dmvadu, dmeju un dmkanlu tehnisko stvokli reizi trijos gados prbauda sertifictsskursteslauctjs un par to sastda aktu (12.pielikums).


191. Dmvadus, kuriem pievienotas gzes iekrtas, un gzes iekrtu uzstdanas telpu ventilcijas kanlus

07.02.12 LIKUMI.LV

193 1 reizi mnes - ilgdedzes apkures krsnm;


26/64

193.1. reizi mnes - ilgdedzes apkures krsnm;

193.2. divas reizes - citm apkures iercm.

194. Telps, kur izdals degtspjgi puteki, sildieru virsmas ir gludas.

195. Ciet kurinm apkures ierces kurtuves priek degtspjga materila grdu prklj ar degtnespjgumaterilu, kura izmrs nav mazks par 0,5 metriem perpendikulri kurtuvei un 0,7 metriem paralli tai.

196. kas bnios dmvadus un sienas, kurs atrodas dmkanli, nobalsina vai nokrso ar gaiu degtnespjgukrsu.

197. Nenodzstus izdedus, ogles un pelnus izber ne tuvk par seiem metriem no dzvojamo ku degtspjgmkonstrukcijm pai ierkots viets, lai nepieautu uguns izplatanos rpus s vietas.

198. Kurinmo materilu (piemram, ogles, kdru), kas spj paaizdegties, uzglab laukumos ne tuvk parseiem metriem no dzvojamo ku degtspjgm konstrukcijm.

199. Telps, kur notiek masu paskumi, krsns kurinanu prtrauc divas stundas pirms paskuma.

200. Apkures ierci, kur izmanto gzi vai idro kurinmo, apgd ar drobas automtiku, kas prtrauc gzesvai idr kurinm piegdi, ja kurtuv nodziest liesma.

201. Ja apkures iekrtu maina pret cita tipa (cita kurinm) vai lielkas jaudas apkures iekrtu, prbaudadmvadu (dmkanlu) un ventilcijas kanlu, nosakot to atbilstbu jauns iekrtas pievienoanai.


202. Aizliegts:

202.1. izmantot bojtas apkures iekrtas un dmvadus;

202.2. prkurint krsnis;

202.3. atstt bez uzraudzbas iekurts apkures ierces, ja to neatauj tehnisks ekspluatcijas noteikumi;

202.4. novietot uz apkures sistmm un to iercm degtspjgus materilus;

202 5 i id d i l i l di

07.02.12 LIKUMI.LV

k ar ventilcijas un gaisa kondicionanas iekrtu izbvi reglamentjoo bvnormatvu ugunsdrobas


27/64

k ar ventilcijas un gaisa kondicionanas iekrtu izbvi reglamentjoo bvnormatvu ugunsdrobasprasbm.

204. Ventilcijas sistmas, kas nosc degtspjgas gzes, tvaikus vai putekus, aprko ar aizsargiercm, kasnepieauj sveermeu iekanu sistm. das ventilcijas sistmas ekspluatcijas laik prbauda un attra ne

retk k reizi gad un par to izdara ierakstu apkures un ventilcijas ieru tranas reistrcijas urnl(11.pielikums).(Grozts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

205. Ventilcijas sistmas ierces un iekrtas iezem.

206. Automtisks uguns aizsargierces un to iedarbinanas mehnismus attra no putekiem un citiem

nosdumiem.

207. Ventilcijas iekrtu telpas aizsldz.

208. Aizliegts:

208.1. sprdzienbstams un ugunsbstams telps darbint tehnoloisks iekrtas un veikt tehnoloiskos

procesus, ja bojtas vai nedarbojas ventilcijas iekrtas;

208.2. ventilcijas iekrtu filtru telps un ventilcijas iekrtu telps glabt materilus un priekmetus;

208.3. sprdzienbstams un ugunsbstams zons ekspluatt nepiemrotas ventilcijas iekrtas, kurm navattiecga sprdzienaizsardzbas nodroinjuma;

208.4. attrt ventilcijas sistmu cauruvadus, tos izdedzinot.

7. Tehnoloisko iekrtu ekspluatcijas prasbas

209. Tehnoloisks iekrtas ierko un ekspluat atbilstoi raotja tehnisko noteikumu prasbm.

210. Sprdzienbstamu procesu tehnoloisks iekrtas aprko ar statisks elektrbas noemanas un zemjumaietaism.

211. Aizliegts:

211 1 i b j h l i k i k

07.02.12 LIKUMI.LV

kompensjoi ugunsdrobas paskumi.


28/64

o pe sjo ugu sd o bas pas u .

215. Bvobjektu nodroina ar rjo ugunsdzsbas densapgdi. Ldz ts izbvei im nolkam var ierkot

pagaidu densapgdi vai pielgot esos densgtnes.

216. Bvobjektu nodroina ar ugunsdrobai lietojamm drobas zmm atbilstoi normatvajiem aktiem pardrobas zmju lietoanu darba viets un standarta LVS 446 prasbm.

217. Bvlaukum ierko piebrauktuves un caurbrauktuves ugunsdzsbas automobiiem.

218. Piebrauktuvju un caurbrauktuvju platums nedrkst bt mazks par 3,5 metriem. Strupceos ierko vismaz

12 x 12 metrus lielus laukumus vai lokus, kur apgriezties ugunsdzsbas automobiiem.

219. Pagaidu bves, bvmaterilu uzglabanas laukumus un noliktavas izvieto ne tuvk par seiem metriem no

bvjamm un uzceltm km, vai ar pie to ugunsdroajm sienm.

220. Bvjams ks vai bvs atauts ierkot pagaidu noliktavas, administratvas telpas un atseviu darbu

iecirkus, norobeojot tos no citm telpm ar ugunsdrom starpsienm (ar ugunsizturbas robeu EI-60),

ugunsdrou prsegumu (ar ugunsizturbas robeu REI-60) un ugunsdrom durvm (ar ugunsizturbas robeu EI-

30).

221. Bvobjekt nodroina darbinieku evakuciju ugunsgrka gadjum, paredzot nepiecieamos evakucijas

ceus un ugunsgrka izzioanas ierces.

222. Evakucijas ceu, eju un izeju skaitu, izvietojumu un izmrus nosaka atkarb no bvlaukuma, ku, bvju

un telpu izmantoanas, taj esoajm iekrtm un bvmateriliem, k ar maksiml darbinieku skaita.

223. (Svtrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60.)

224. Bvobjekt, kas augstks par 10 metriem vai trim stviem, bvprojekt paredzts kpnes izbv

vienlaikus ar kpu telpu nesoajm konstrukcijm.

225. Ja bvobjekts nav augstks par 10 metriem vai trim stviem, atauts kpu telps izmantot pagaidu

kpnes.

226. Bvprojekt paredzts rjs ugunsdzsbas kpnes un jumta noogojumu uz bvobjekta jumta ierko

uzreiz pc sienu un jumta izbves.

07.02.12 LIKUMI.LV

232. Sprdzienbstamas, pai viegli uzliesmojoas, viegli uzliesmojoas un uzliesmojoas vielas un materilus, k


29/64

p , p g j , g j j ,ar sprdzienbstamu gzu balonus glab un sagatavo darbam atsevis vdinms telps, k ar specili iemnolkiem paredztos atsevios darba iecirkos.

233. Ar pai viegli uzliesmojoiem, viegli uzliesmojoiem un uzliesmojoiem materiliem un vielm konstrukcijas

nosedz tikai labi vdinms telps, nepieaujot sprdzienbstamas koncentrcijas veidoanos. o darbu laiktelps lieto instrumentus un iekrtas, kas paredztas darbam ugunsbstam un sprdzienbstam vid. Darbusajs telps sk no vietas, kas atrodas vistlk no evakucijas izejm.

234. Slgts telps un tvertns, kur notikusi darbba ar sprdzienbstamm, pai viegli uzliesmojom, viegliuzliesmojom un uzliesmojom vielm vai miskiem produktiem, atskt bvdarbus atauts tikai pc tam, kadveikta gaisa analze un nav konstatta vielu vai produktu sprdzienbstama koncentrcija.

235. Aizliegts izmantot atkltu uguni tuvk par 10 metriem no vietas, kur notiek vielu un materilu sajaukana arsprdzienbstamm, pai viegli uzliesmojom, viegli uzliesmojom un uzliesmojom vielm vai miskiemproduktiem.

236. Bvobjektu nodroina ar ugunsdzsbas apartiem un inventru saska ar o noteikumu prasbm(9.pielikums). Ugunsdzsbas apartu un inventra atraans vietas apzm ar attiecgm zmm.

9. Ugunsbstamie darbi

9.1. Visprgs prasbas

237. Ugunsbstamo darbu veikanai paredzts iekrtas un ierces uztur darba krtb, ts lieto saska arraotja tehnisko noteikumu prasbm.

238. Ugunsbstamos darbus veic:

238.1. pai iekrtots viets, kuras ar rakstisku rkojumu nosaka juridisks personas vadtjs;

238.2. pagaidu viets.

239. Norkojumu ugunsbstama darba veikanai pagaidu viet (turpmk - norkojums) izdod juridiskspersonas vadtjs vai ar rakstisku rkojumu norkots darbinieks (13.pielikums).

240. Norkojum norda darba veidu, vietu, laiku un ugunsdrobas paskumus un izsniedz darba veicjam.

07.02.12 LIKUMI.LV

242.3. ieraksta tieos darba veicjus un izdara atzmi par ugunsdrobas instruktu.


30/64

243. Norkojumu sastda divos eksemplros. Viens eksemplrs atrodas pie darba veicja visu darbu veikanaslaiku, otrs - pie norkojuma izdevja. Norkojuma izdevjs to glab vl trs diennaktis pc ugunsbstamo darbubeigm.

244. Ugunsbstamo darbu pagaidu vietas nodroina ar ugunsdzsbas apartiem un inventru atbilstoi onoteikumu prasbm (9.pielikums).

245. Ja ugunsbstamos darbus veic ku vai bvju degtspjgu konstrukciju vai degtspjgu materilu tuvum, tosaizsarg no aizdegans.

246. Darba vietas kontroli nodroina vismaz etras stundas pc ugunsbstamo darbu beigm.

247. Pc ugunsbstamo darbu veikanas pagaidu viet par darba vietas kontroli atbildg persona ierakstanorkojum darba vietas uzraudzbas izbeiganas datumu un laiku, paraksts un nodod norkojumu tizdevjam.

248. Vietu, kur paredzts veikt ugunsbstamo darbu, atbrvo no degtspjgiem materiliem un sagatavo saska

ar tehniskajiem noteikumiem iekrtu sagatavoanai remontdarbiem.

249. ku un bvju konstrukcijas un ineniertehnisks komunikcijas attra no degtspjgiem putekiem vaimateriliem.

250. Veicot ugunsbstamos darbus, aizliegts:

250.1. metint, griezt, lodt un karst ar atkltu uguni:

250.1.1. konstrukcijas un izstrdjumus, ja uz tiem ir nenouvui degtspjgu materilu prkljumi;

250.1.2. tvertnes, iekrtas un komunikcijas, kas pildtas ar degtspjgm vielm un materiliem;

250.1.3. metla daudzslu konstrukcijas, kas pildtas ar degtspjgu siltintju;

250.2. lietot aprbu un cimdus ar eas vai taukvielu, pai viegli uzliesmojou, viegli uzliesmojou vaiuzliesmojou idrumu traipiem;

07.02.12 LIKUMI.LV

255. Pirms metinanas darbiem tvertns, kurs bijui pai viegli uzliesmojoi, viegli uzliesmojoi un


31/64

uzliesmojoi idrumi vai degtspjgas gzes, tvertnes atvieno no vism komunikcijm, iztra, iztvaic, izv,

izvdina un tvertn veic gaisa sastva analzi. Ugunsbstamos darbus veic, ja tvertn nav konstatta

sprdzienbstama koncentrcija.

256. Ap ugunsbstamo darbu vietu 10 metru rdius nosldz kanalizcijas sistmas ielieanas piltuves, tekugalus un citas atkltas ailes.

257. Ugunsbstamo darbu norises laik:

257.1. veic paskumus, lai novrstu sprdzienbstamas vides raanos;

257.2. metinot tvertni, ts lkas un citas ailes tur atvrtas un nodroina gaisa apmaiu ar prnsjamoventilcijas iekrtu;

257.3. kontrol sprdzienbstamo vielu koncentrciju. Ja t prsniedz pieaujamo, darbus nekavjoties

prtrauc.

9.3. Gzes metinana un elektrometinana (grieana)

258. Metinanas darbu pastvgs vietas atrodas:

258.1. atkltos laukumos vismaz 10 metru attlum no degtspjgm ku un bvju konstrukcijm;

258.2. ugunsdroi atdalts atsevis telps;

258.3. ugunsdros telpu viets, kas norobeotas no citm darba vietm ar vismaz 2,5 metrus augstm

vienlaidu starpsienm no degtnespjga materila.

259. Metinanas darbu pastvgajs viets grdu ierko no degtnespjga materila.

260. Ugunsbstamos darbus veic darbinieki ar nepiecieamo profesionlo kvalifikciju, ko apliecina attiecgs

dokuments.

261. Metinanas darbu vietas attra no degtspjgiem materiliem.

262. Gzes balonus glab un transport tikai ar uzskrvtiem ventia aizsargkupoliem. Balonus transport bez

07.02.12 LIKUMI.LV


32/64

266.2. pieaut skbeka balonu, reduktoru un citu gzes metinanas un metlgrieanas iekrtu sastvdau

saskari ar em, eainu aprbu un slaukmo materilu;

266.3. kalcija karbda mucu atvranai izmantot instrumentus, kas pc trieciena var radt dzirksteles;

266.4. elektrometinan izmantot par atpakavadu iekj dzelzcea sliedes, zemjuma tklus, k ar ku

komunikciju un tehnoloisko iekrtu metla konstrukcijas.

9.4. Bituma kausana

267. Katlus bituma vai sveu kausanai, izmantojot atkltu uguni, izvieto specilos laukumos ne tuvk par 10

metriem no degtnespjgm, ne tuvk par 15 metriem no grti degtspjgm un ne tuvk par 20 metriem nodegtspjgm km, bvm, jaunbvm un bvmateriliem.

268. Katlu piepilda ar bitumu vai mastiku trs ceturtdau apjom no kopj tilpuma un nosedz ar pieguou vku

no degtnespjga materila.

269. Gzes balonus novieto 10 metru attlum no prvietojam katla, kura sildanai izmanto saidrintu gzi.

270. Aizliegts:

270.1. atstt iekurtus katlus bez uzraudzbas;

270.2. uzstdt katlus uz degtspjgiem jumta segumiem.

9.5. Darbi ar pai viegli uzliesmojoiem, viegli uzliesmojoiem un uzliesmojoiem

idrumiem

271. Maisjumus no pai viegli uzliesmojoiem, viegli uzliesmojoiem un uzliesmojoiem idrumiem sagatavo

atsevis telps vai savrups, ventiljams darba viets.

272. Darba proces izmantojams ierces un rki nedrkst ilt dzirksteles.

273. Grdas telps, kur sagatavo lakas un krsas, k ar krso, mazg un attauko izstrdjumus, ir

degtnespjgas un dzirkstedroas.

274 Aizliegts krsot mazgt un attaukot detaas k ar gatavot idrumu maisjumus ja nedarbojas ventilcijas

07.02.12 LIKUMI.LV

279. Krsoanas kamer lakas un krsas padevi un konveijera kustbu automtiski prtrauc, ja ventilcijasi k j d b i


33/64

iekrta prstj darboties.

280. Krsoanas kameru konstrukcijas, smidzintjus, citas tehnoloisks iekrtas, ventilcijas gaisa vadus uncauruvadus sazem.

281. Vannas, kurs izstrdjumus attauko, mazg vai krso ar iegremdanas metodi, izmantojot maisjumus arpai viegli uzliesmojoiem, viegli uzliesmojoiem vai uzliesmojoiem idrumiem, darba prtraukum nosedz arvku.

282. vanas kameru siltumizolcijai izmanto degtnespjgus materilus.

283. vanas kameras aprko ar vanas procesa automtisks kontroles un regulanas iercm.

284. Ja nokrsotos izstrdjumus tehnoloijas vai gabartu d nav iespjams vt vanas kamers vaiskapjos, tos v iecirkn, kas aprkots ar ventilciju, lai novrstu sprdzienbstamas koncentrcijas veidoanos.

10. Prasbas masu paskumos

285. Par ugunsdrobu masu paskum atbild t organiztjs vai via pilnvarota persona.286. Masu paskum atkltu uguni izmanto tikai ar t organiztja vai via pilnvarotas personas rakstiskuatauju, ja veikti paskumi, lai nepieautu ugunsgrka izcelanos.

287. Pagaidu bves masu paskuma vajadzbm bv no grti degtspjgm vai degtnespjgmbvkonstrukcijm un materiliem.

288. Ja masu paskum izmanto specilos efektus un iekrtas, ievro iekrtas tehnisks ekspluatcijasnoteikumos noteikts ugunsdrobas prasbas.

289. Brniem un jaunieiem rkotajos masu paskumos norko atbildgo personu, kas ir instruta parugunsdrobu un rcbu ugunsgrka gadjum.

290. Apmekltju skaits masu paskum nedrkst prsniegt maksimli pieaujamo, emot vr normatvajosaktos noteikto platbu uz vienu cilvku.

291. Ja masu paskum izmanto pirotehniskos izstrdjumus, ievro pirotehnisko izstrdjumu apritireglamentjoo normatvo aktu ugunsdrobas prasbas.

07.02.12 LIKUMI.LV

295. Ja degtspjgus materilus vai degtnespjgus materilus degtspjg iesaiojum glab noliktavu telpsb i k l t d i d i d


34/64

pagrab vai cokolstv, nodroina dmu izvadanu.

296. Noliktavu telps pretim noliktavas durvju ailm atstj ejas o ailu platum, bet ne aurkas par vienumetru.

297. Pc darba beigm ar kopjo elektrisko sldzi atvieno noliktavas elektrotklu. Noliktavas iekrtas, kurasdarbojas diennakts rem, nodroina ar atseviu elektrotklu no ievada ldz patrtjam.

298. Bstamo misko vielu uzglabanas vietas apzm ar drobas zmm atbilstoi standarta LVS 446prasbm un novieto uzrakstus ar vielu nosaukumu.

299. misks vielas, kuras, nonkot saskar ar gaisu, deni, citm miskajm vielm vai degtspjgiemmateriliem, var paaizdegties, izraist deganu vai veidot sprdzienbstamus maisjumus, glab atsevisugunsdros ks vai ugunsdroos ku nodaljumos.

300. Telps, kurs glab misks vielas, kas ugunsgrka gadjum temperatras iedarbb var kust, uzstda ovielu izplanu ierobeojoas konstrukcijas.

301. misks vielas, kuras nedrkst pakaut saules staru iedarbbai, aizliegts uzglabt atkltos laukumos.

302. Skbju vai srmu noliktavas apgd ar neitralizjom vielm td daudzum, lai nodrointu avrijizlijuo skbju vai srmu neitralizciju.

303. Amonija nitrtu glab paos noliktavas nodaljumos, kas izvietoti pie kas rsienm un atdalti no kopjsnoliktavas ar ugunsdrom starpsienm. Telpm jbt sausm, un tajs nedrkst atrasties citu materilu paliekas.

304. Amonija nitrtu aizliegts glabt noliktavs, kas bvtas no degtspjgiem materiliem, k ar izbvt kokastarpsienas vai koka grdas.

305. Uzglabjot materilus un izstrdjumus konteineros atklt laukum, ik pc 100 metriem konteineru rind,k ar starp smagsvara kravu konteineru rindm izveido ugunsdrobas atstarpes, ne aurkas par pieciemmetriem. Pc katras konteineru pru rindas izveido divus metrus platu atstarpi vis laukuma garum.

306. Noliktavu telps aizliegts:

306.1. uzstdt vietjs apkures ierces;

07.02.12 LIKUMI.LV

308. Rezervuru parkus un tar iepildtu idrumu uzglabanas laukumus uzkopj, izlijuus idrumus un

degtspjgus atkritumus nekavjoties savc un nogd specili ierkots viets


35/64

degtspjgus atkritumus nekavjoties savc un nogd specili ierkots viets.

309. Laukumus vaa iekpus horizontli noplan un novc sauso zli.

310. Rezervuru elpoanas vrstus un uguni norobeojoos rus uztur darba krtb.

311. Apskatot rezervurus, emot idrumu paraugus, mrot idruma lmeni, atverot mucas un veicot citus

darbus, izmanto ierces un rkus, kas pc trieciena nevar radt dzirksteles.

312. Pirms rezervuru remonta tos atbrvo no idruma, atvieno cauruvadus, atver visas lkas, rezervurus

iztra, izmazg un iztvaic, k ar veic gaisa analzi, lai prliecintos, ka rezervuros nav sprdzienbstamas

koncentrcijas.

313. Tar pildtu naftas produktu noliktavs starp mucm liek starplikas, lai ts nevartu atsisties cita pret citu.

Mucas novieto ar aizbiem uz augu.

314. Noliktavs mucas ar pai viegli uzliesmojou, viegli uzliesmojou un uzliesmojou idrumu krauj grds

divs krts divu mucu diametru platum. Attlums starp grdm ir viens metrs, galveno eju platums - 1,8 metri.

315. Noliktavs aizliegts fast pai viegli uzliesmojous, viegli uzliesmojous un uzliesmojous idrumus un

glabt iesaioanas materilus un taru.

316. Naftas produktus silda ar tvaiku, karstu deni, gaisu, sakarstm smiltm vai specilm elektroiercm.

Maksimlajai idruma uzsildanas temperatrai jbt par 10 C zemkai nek idruma uzliesmojuma tem-

peratrai. Naftas produktus ar tvaiku vai elektrosildtju uzsilda tikai tad, ja idruma slnis virs sildtja

elementiem (caurulm) nav mazks par 0,5 metriem.

317. Darbinieku aprbs ir no materila, kas neuzkrj statisko strvu, apavi nedrkst bt ar naglm vai

apkalumiem, kas var radt dzirksteles.

318. Nojumes izbv no degtnespjgiem materiliem.

319. Cisternas ar pai viegli uzliesmojoiem, viegli uzliesmojoiem un uzliesmojoiem idrumiem nedrkstprpildt. Prkona negaisa laik izlieanu un iepildanu prtrauc.

320. Lai izlietu vai piepildtu dzelzcea cisternas, ts piestumj un aizvelk bez rvieniem un grdieniem.

07.02.12 LIKUMI.LV

325.2. izmantot atkltu uguni sasaluu, sabiezjuu, sacietjuu naftas produktu, slgarmatras dau uncauruvadu sildanai;


36/64

cauruvadu sildanai;

325.3. novietot norobeotjvau iekpus materilus un iekrtas;

325.4. atstt atvrtas rezervuru lkas, izlieanas akas un teknes.

11.3. iedraugu glabanas vietas

326. iedraugu atkltos uzglabanas laukumus ieogo.

327. Atkltos laukumos iedraugus glab grds, stirps, gubs vai zem nojumm.

328. Maksimli pieaujam grdu, stirpu un gubu platba nedrkst prsniegt 320 m2, bet augstums - 10 metru.

329. iedraugu nojumes, grdas, stirpas un gubas atrodas d attlum no km un bvm, ja ku un bvjukonstrukcijas ir:

329.1. no degtnespjgiem materiliem - 12 metru;

329.2. no grti degtspjgiem materiliem - 15 metru;

329.3. no degtspjgiem materiliem - 18 metru.

330. Atklt laukum starp grdm, stirpm un gubm nodroina 15 metrus platas atstarpes.

331. iedraugus atkltos laukumos vai zem nojumm nosedz ar prkljumu no grti degtspjga materila.

332. Transportjot iedraugus ar mehniskajiem transportldzekiem, tos nosedz ar prkljumu no grtidegtspjga materila.

333. Mehniskos transportldzekus ar iekdedzes dzinjiem, ko izmanto iedraugu prvadanai, apgd ardzirksteu slptjiem.

334. Kokvilnas noliktavs:

334.1. maksimlais kokvilnas pu grdas laukums nedrkst prsniegt 22 x 11 metrus;

07.02.12 LIKUMI.LV

336. Akmeogu un kdras grdas nedrkst izvietot virs siltumu avotiem (tvaika un karsta dens cauruvadi, silta

gaisa kanli)


37/64

gaisa kanli).

337. Dadu veidu ogles, gabalkdru un frzkdru krauj atsevis grds.

338. Kraujot akmeogles grds, ievro krauanas tehnoloijas nosacjumus, nepieaujot degtspjgusveermeu iekrauanu grd.

339. Akmeogu vai kdras grds kontrol temperatru. Ja temperatra ir sasniegusi 60 C, sasiluo materilu

izem un novieto atsevii.

340. Aizdegus vai sakarsus ogles akmeogu grds aizliegts dzst ar deni. Aizdegus ogles dz ar deni

tikai pc to izemanas no grdas. Pc nodzanas aizliegts ts iekraut atpaka grd.

340.1Akmeogu, kdras un cietu degtspjgu materilu un vielu grdas maksimlais izmrs nedrkst prsniegt

100 x 50 x 20 m, ugunsdrobas attlums starp grdm nedrkst bt mazks par 8 m. Ugunsdrobas attlums

no grdm ldz km un bvm nedrkst bt mazks par 8 m, k ar ne mazks par grdas augstumu. Pie

grdm gar to garkajm malm nodroina piebrauktuves vismaz no divm pusm.


11.5. Degtspjgu gzu un gzes balonu noliktavas

341. Rkojoties ar tukiem degtspjgu gzu baloniem, ievro tos paus drobas paskumus, k strdjot ar

pilniem baloniem.

342. Telps, kur iespjama degtspjgu gzu noplde, veic paskumus, lai nepieautu sprdzienbstamu

maisjumu izveidoanos.

343. Stacionro kompresoru staciju avrijas ventilcijas iekrtu distances iedarbinanas pogas izvieto pie

ieejas kompresoru zl.

344. Noliktavas, kur glab balonus ar degtspjgm gzm, apsilda ar dens, zemspiediena tvaika vai gaisa

apsildes iercm.

345. Glabjot balonus grds, to augstums nedrkst prsniegt 1,5 metrus. Uz visiem baloniem uzstda ventiu

aizsargkupolus, kas pavrsti uz vienu pusi. Starp baloniem ievieto amortizjoa materila starplikas.

346. 10 metru rdius ap noliktavu, kur glab balonus ar degtspjgm gzm, aizliegts novietot degtspjgus

07.02.12 LIKUMI.LV

uzkrj statisko elektrbu, un apavus ar naglm un apkalumiem, kas var radt dzirksteles;


38/64

348.5. remontt un uzpildt gzes balonus un veikt citas raoanas opercijas.

12. Transports

12.1. Automobiu stvlaukumi, garas un apkopes vietas

349. Automobius nodroina ar ugunsdzsbas apartiem atbilstoi o noteikumu prasbm (9.pielikums).

350. Stvlaukumus nodroina ar vilkanas trosi vai stieni.

351. (Svtrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60.)

352. Automobiu novietoanas telps un atkltos laukumos nedrkst novietot priekmetus un iekrtas, kas

vartu trauct automobiu evakuanu ugunsgrka gadjum.

353. Pc darba beigm no telpm, remonta un apskates bedrm izvc eainos slaukmos materilus, savc

izlijuos pai viegli uzliesmojous, viegli uzliesmojous un uzliesmojous idrumus.

354. Automobiu novietoanas telps un apkopes viets aizliegts:

354.1. veikt kalju darbus, termisko apstrdi, metinanu, krsoanu un kokapstrdi, k ar mazgt detaas ar

viegli uzliesmojoiem idrumiem;

354.2. palielint normatvos paredzto automobiu stvvietu skaitu, maint automobiu izvietojuma krtbu,

samazint attlumus starp automobiiem, k ar starp automobiiem un ku elementiem;

354.3. novietot automobius ar atvrtm degvielas tvertnm un automobius, kuriem konstatta degvielas vai

eas noplde;

354.4. glabt degvielu, izemot degvielu automobiu tvertns un automobiiem uzmonttajos gzes balonos;

354.5. iepildt automobiu tvertns degvielu;

354.6. glabt degvielas taru;

07.02.12 LIKUMI.LV

un neplsto tar;


39/64

356.3. krsot automanas, iepildt automanas tvertn degvielu, mazgt detaas ar pai viegli uzliesmojoiem,

viegli uzliesmojoiem un uzliesmojoiem idrumiem;

356.4. izmantot atkltu uguni automanu dzinju sildanai un remontdarbiem;

356.5. ierkot vietjs apkures ierces, kurs izmanto atkltu uguni;

356.6. izmantotos naftas produktus izliet kanalizcij vai garas teritorij.

12.2. Degvielas un gzes uzpildes stacijas

357. Staciju teritorij un ks aizliegts smt. Par to izliek brdinjuma zmes un uzrakstus.

358. Degvielas tvertu ielieanas un mranas cauruu un skataku vki ir aizvrti.

359. Iepildot degvielu transportldzeka degvielas tvertn, t dzinjam jbt izslgtam. Degvielu var iepildt ar

pai im nolkam paredzt tar. Tarai jbt ciei nosldzamai, no neplstoa materila, kas neuzkrj statisko

elektrbu.

360. Aizliegts stacijs virszemes modua tipa rezervuru uzpildanas laik iepildt transportldzekos degvielu no

pildnm.

361. Remontdarbu laik prtrauc visas ar degvielas un gzes prsknanu un uzpildi saistts opercijas un

iekrtu darbinanu, izemot skus un kompresoru ventilatorus, kuriem jdarbojas neprtraukti.

362. Ja stacijas teritorij veic darbus ar atkltu uguni, prtrauc uzpildes, izlieanas un iepildes opercijas un

novieto attiecgas zmes, kas aizliedz iebraukt.

363. Rezervurus tra un remont tikai pc tam, kad veikta rezervuru tilpum esoo gaisa un gzes paraugu

analze, lai prliecintos, ka rezervuros nav sprdzienbstamas koncentrcijas.

12.3. Srmu un skbju akumulatoru uzldana

364. Akumulatoru baterijas uzld specili ierkot telp.

365. Akumulatoru uzldanas telpu un uzldtu bateriju glabanas telpu ventilcijas iekrtas darbojas

07.02.12 LIKUMI.LV

un eu izlej specils tvertns rpus cehiem, izemot gadjumus, ja tas nav paredzts tehnisks apkopes

noteikumos.


40/64

371. Dzelokomotvju un vagonu remontuzmuma telps aizliegts:

371.1. novietot remontanas stvviets cisternas ar pai viegli uzliesmojoiem, viegli uzliesmojoiem unuzliesmojoiem idrumiem;

371.2. iepildt dzelokomotvs degvielu un smrvielas rpus tehnoloiskaj proces paredztm vietm;

371.3. noemt veco krsu no vagonu virsbves ar apdedzinanas metodi;

371.4. dzelokomotvm un vagoniem iebraukt ar iedarbintm apkures iercm.

372. Dzelzcea zemes nodaljuma josl novc kritalas (krituos kokus), ciranas atlikumus, vecos gulus un

citus degtspjgus materilus un atkritumus.

373. Zemi ap koka mastu pamatu, fderu stabu, elektroprvades un sakaru lniju balstu grdm viena metra

rdius apar vai uzrok.

374. Ja dzelzcea posm starp divm stacijm vai stacijs slaicgi uzglab piescintus gulus un sijas, tos

sakrauj grds. Zemi zem grdm un trs metru rdius ap tm attra no zles, agariem un citiem degtspjgiem

materiliem, apar vai uzrok.

375. Ja gulu un siju grdas glab ilgstoi, ts krauj paralli dzelzceam 30 metru attlum no km un bvm.

Attlums no gaisa elektroprvades lnijas nedrkst bt mazks par pusotra balsta augstumu no gaisa

elektroprvades lnijas ass.

376. Katr grd blvi krauj ne vairk par 100 guliem. Ldzs sakrautas etras grdas veido grupu. Attlums

starp grdm nedrkst bt mazks par vienu metru, bet starp grdu grupm - mazks par 10 metriem.

377. Siena un salmu kaudzes, k ar malkas grdas nedrkst kraut tuvk par 50 metriem no dzelzcea tiltiem,

dzelzcea bvm un vilcienu pastvgs kustbas ceiem, k ar elektroprvades un sakaru lniju vadiem.

378. Prbrauktuvju kas, sku stacijas un citas bves no skuju koku meu un labbas lauku puses norobeo ar

grvjiem vai mineraliztm joslm, kas nav aurkas par 1,5 metriem.

379 D l i i k k j k k l bb l k b i 1 5 t l t i li t

07.02.12 LIKUMI.LV

12.5. denstransports


41/64

384. Kuu remontuzmuma vadtjs kua remontdarbu laik nodroina:

384.1. lai kuis btu droi pietauvots piesttn un ugunsdzsbas automobiiem paredztie piebraucamie cei (to

skaits atkargs no kua garuma un piesttnes plnojuma patnbm) btu lietoanas krtb;

384.2. lai kuis btu zemts ar piesttnes zemjuma iekrtm un lai elektriskajiem ugunsdzsbas skiem btu

autonoma elektrobaroana;

384.3. lai btu iespjams emt deni no krast eso rj ugunsdzsbas densvada (ugunsdzsbas tenm

jbt uz kua - pa vienai baka un kua ppes rajon).

13. Kokapstrde un kokmaterilu uzglabanas vietas

385. Cehu tehnoloisks iekrtas, apkures ierces un elektroiekrtas reizi mai atbrvo no koksnes putekiem,

skaidm un citiem degtspjgiem materiliem. Bvkonstrukcijas un elektriskos gaismas ermeus attra reizi

mnes.

386. Kokapstrdes mehniskos darbgaldus aprko ar skaidu un puteku nosces sistmm. Aizliegts strdt arizslgtu ventilciju un pneimotransportu.

387. Puteku savkanas kameras un ciklonus tur aizvrtus un tajos savktos raoanas atkritumus laikus

aizvc. Ciklonus nedrkst prslogot un teritoriju piegruot ar raoanas atkritumiem.

388. Ekspluatjot ar eu pildtu iekrtu, uzrauga, lai ea nenoplst un nepiescina koka konstrukcijas.

389. Galdnieku lmi silda ar tvaiku vai elektroiercm ar dens starpsla apsildi. Lmi, kuras sastv ir

sinttiskie svei vai viegli degtspjgi dintji, glab ugunsdros noliktavs vai metla kasts.

390. Katrai kokmaterilu kaltei nosaka maksimli pieaujamo iekrauanas normu un darba temperatras remu.

Temperatras remu vanas kamers uztur ar automtiskajiem temperatras regultjiem.

391. Kokmaterilu kalts ar vjamo izstrdjumu neprtrauktu virzbu apsildanas sistma automtiskiatsldzas, ja apstjies konveijers, vai to aprko ar signalizciju, kas brdina par konveijera apstanos.

392. Kokmaterilu uzglabanas viets un noliktavs kokmaterilus krauj grds saska ar iepriek

izstrdtm tehnoloiskajm kartm

07.02.12 LIKUMI.LV

398. Kdras ieguves vietu apgd ar ugunsdzsbas tehnikas un inventra minimumu atbilstoi prasbm(14.pielikums).


42/64

399. Kdras ieguves vietu sadala iecirkos ar vienu metru platiem grvjiem, kuru dziums ir 0,5 metri zem gruntsdenslmea, bet ne seklki par 1,5 metriem.

400. Kdras ieguves viet novc ciranas atlikumus un kritalas.

401. agarus un citus ciranas atlikumus mea ugunsnedroaj laikposm dedzina atbilstoi iekrtots vietspai norkota darbinieka uzraudzb un tikai lietain laik.

402. Smanas vietas ierko pie kanliem ar deni vai denskrtuvm.

403. Kdras ieguves un uzglabanas viets saska ar tehnoloisk procesa reglamentu organiz kdras grdutemperatras kontroli. Konstatjot kdras grdu temperatras bstamu paaugstinanos, veic paskumus, kasnovr ugunsgrka izcelanos.

15. Lauksaimniecbas objekti

15.1. Graudu noliktavas un graudu kaltes

404. Graudu kaltes no graudu noliktavm atdala ar ugunsdrom sienm.

405. Graudu kalts, graudu noliktavs un cits telps, kur iespjama puteku veidoans, izmantosprdzienaizsargtas elektroierces ar attiecgu marjumu.

406. Elektroieru iedarbinanas un aizsardzbas ierces un kontaktus prvietojamo manu un mehnismupieslganai piestiprina pie graudu noliktavas degtnespjgm sienm vai uz degtnespjga savrupa balsta 2,5metru attlum no sienm, ja noliktavas ka bvta no degtspjgm konstrukcijm.

407. Graudu noliktavs aizliegts:

407.1. glabt degtspjgus materilus un dadas iekrtas;

407.2. darbint graudu trms iekrtas un citas iekrtas ar iekdedzes dzinjiem;

407.3. pieaut transportiera lentes berzi pret t konstrukciju.

07.02.12 LIKUMI.LV

411.3. telps, kur no iekrtas iespjama puteku izdalans, neierko izvirztas reljefas konstrukcijas (izemot


43/64

tehnoloijai nepiecieams), lai uz tm neuzkrtos puteki;

411.4. labbas prstrdanas telpas un kombints lopbarbas uzmumu telpas krso no puteku krsas

atirgos krsu toos;

411.5. tvertu un bunkuru lkas un lcias pateces lnijs, gaisa vados un aspircijas sistms pastvgi atrodas

noslgt stvokl.

15.2. Raas novkanas, lopbarbas sagatavoanas un uzglabanas vietas

412. Labbas novkanas darbos un lopbarbas sagatavoan izmantojamo mehnisko lauksaimniecbastransportldzeku dzinju izpldes caurules aprko ar dzirksteu slptjiem un uzrauga, lai dzinja kolektora un

izpldes caurules atloksavienojumu starpliks nebtu plsumu un citu bojjumu.

413. Bteru, salmu blvtju, transportieru, salmu savcju un citu raas novkanas manu rotjoo detau un

mezglu vrpstas laikus atbrvo no salmu masas un aizsarg ar aprkojumu, kas nepieauj to uztanu.

414. Starp atsevim salmu vai siena grdm, nojumm vai stirpm nodroina 20 metrus platas atstarpes.

415. Attlums no stirpm, nojumm un grdm ldz:

415.1. elektroprvades gaisa lnijm ir viends ar pusotra lnijas balsta augstumu;

415.2. km un bvm ir 30 metru;

415.3. ceiem ir 5 metri;

415.4. skuju koku masviem ir 30 metru;

415.5. lapu koku masviem ir 25 metri.

416. Slgts lopbarbas novietns kopjo elektroenerijas padeves sldzi uzstda rpus uz degtnespjgas

sienas, bet, ja sienas ir degtspjgas, - uz savrupstvoa balsta 2,5 metru attlum no sienas.

417. Lopbarbas vanas ventilatorus novieto noliktavas rpus viena metra attlum no ku (bvju)

07.02.12 LIKUMI.LV

422. Durvis un vrtus uztur brvus un viegli atveramus.

423 Cu zdmu sivnu k ar liellopu un aitu atneans novietns atauts izmantot vietjs apsildanas


44/64

423. Cu, zdmu sivnu, k ar liellopu un aitu atneans novietns atauts izmantot vietjs apsildanas

ierces.

424. Glabjot lopbarbu kts bniu telps, ap dmvadiem (pa perimetru) viena metra attlum ierko

noogojumu.

425. Elektrosadales skapjus ar drointjiem uzstda vjtveros vai pie lopkopbas telpu rsienm, kas bvtas

no degtnespjgiem materiliem.

426. Iekdedzes dzinjus ar vakuumskiem un elektrisks strvas eneratoriem, lopbarbas vranas vai

sautanas kurinms iekrtas, denssildtjus un citas ugunsnedroas iekrtas uzstda telps, kuras atdala nolopkopbas, putnkopbas un zvrkopbas telpm ar ugunsdrom sienm. Mintajm telpm ierko izeju tiei uz

ru.

427. Iekdedzes dzinja izpldes cauruli aprko ar dzirksteu slptju. Ja izpldes caurule rso degtspjgas

konstrukcijas, ap cauruli izbv 0,25 metrus platu ugunsdrou apmrjumu.

428. Vakuumsku telps savc izlieto maneu un degvielu, eu vakuumsku un dzinju eoanai glab cieinosldzam metla tar.

429. Ekspluatjot vietjs apkures elektroierces, lopu novietns ievro das prasbas:

429.1. attlums no elektrosildtjiem ldz pakaiiem un degtspjgiem priekmetiem pa vertikli ir 0,8 metri, pa

horizontli - 0,25 metri;

429.2. sildelementus uzstda uz degtnespjgm pamatnm;

429.3. nav atauts izmantot elektrosildtjus ar atkltiem sildelementiem;

429.4. katram elektrosildtjam ierko izslganas sldzi;

429.5. elektrotklu, kas baro elektrosildtjus, izsldz ar kopjo sldzi elektriskaj sadales skap, k ar

nodroina elektrotkla aizsardzbu pret prslodzi un ssavienojumu.

430. Telps, kas paredztas lopu un putnu izvietoanai un lopbarbas glabanai, aizliegts:

07.02.12 LIKUMI.LV

izstrd rcbas plnu ugunsgrka gadjumam un ugunsdrobas instrukciju, k ar personm, kuras veic

ugunsdrobas instruktu, nepiecieama apmcba ugunsdrobas jom vismaz:


45/64

432.1 1. atbilstoi Valsts ugunsdzsbas un glbanas dienesta izstrdtai 40 stundu mcbu programmai, ja

mints personas strd objektos, kuros var atrasties vairk par 50 cilvkiem (izemot dzvojams mjas), vai

objektos ar sprdzienbstamu vidi;

432.12. atbilstoi Izgltbas un zintnes ministrijas izstrdtai licenctai mcbu programmai (ne mazk par 160

stundm), ja mints personas strd objektos, kuros var atrasties vairk par 200 cilvkiem (izemot

dzvojams mjas), vai paaugstinta rpniecisko avriju riska objektos.


432.2 Par objekta ugunsdrobu atbildgie darbinieki, personas, kuras izstrd rcbas plnu ugunsgrka

gadjumam un ugunsdrobas instrukciju, k ar personas, kuras veic ugunsdrobas instruktu un ldz

2008.gada 15.februrim ir apguvuas Valsts ugunsdzsbas un glbanas dienesta izstrdto 40 stundu mcbu

programmu, savus pienkumus objektos, kuros var atrasties no 50 ldz 200 cilvkiem, var veikt ldz 2009.gada

31.decembrim.


433. Atzt par spku zaudjuiem Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra noteikumus Nr.440

"Ugunsdrobas noteikumi" (Latvijas Vstnesis, 1998, 1./2.nr.; 1999, 75./78.nr.).

Ministru prezidents E.Repe

Ieklietu ministrs M.Gulbis

1.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 17.februra noteikumiem Nr.82

Ugunsdrobas instruktas uzskaites urnls

Nr.Datums

Instrujamais Instruanas

temats

Amatpersona, kas veic instruktuInstrut

personas profesija

07.02.12 LIKUMI.LV

Ministru kabineta



46/64

Meaudu un izcirtumu iedaljums ugunsbstambas klass

(Pielikums MK 10.06.2008. noteikumu Nr.422 redakcij)

Nr.

p.k.Ugunsbstambas klase Meaudzes vai izcirtuma apraksts

Krsu kods un krsu modelis

ugunsbstambas apzmanai mea

ugunsdrobas profilaktisko

paskumu pln

sarkans za zils

1. I klase

ugunsbstambapaaugstinta

Par 40 gadiem jaunkas skuju koku audzes

visos mea auganas apstku tipos unlauksaimniecbas zems ieaudztie skuju koku

plantciju mei. Lauksaimniecbas zems

ieaudztie lapu koku plantciju mei, kas

jaunki par 10 gadiem. Meaudzes un

izcirtumi sil un grn

255 0 0

2. II klase

ugunsbstamba augsta

Meaudzes un izcirtumi ln, mtrj, viru

ren un viru kdren

255 0 255

3. III klase

ugunsbstamba vidja

Meaudzes un izcirtumi damaksn, aurlapu

ren, mtru ren, aurlapu kdren un mtru

kdren

255 255 0

4. IV klase

ugunsbstamba zema

Meaudzes un izcirtumi vr, gr, slapj

mtrj, slapj damaksn, slapj vr, slapj

gr, platlapju kdren un platlapju ren

0 255 0

5. V klase ugunsbstamba oti

zema

Meaudzes un izcirtumi purvj, niedrj,dumbrj un liek

0 255 255

2.pielikumsMinistru kabineta


misko vielu un materilu uzglabana

07.02.12 LIKUMI.LV

Ministru kabineta2004.gada 17.februra noteikumiem Nr.82


47/64

Ugunsaizsardzbas sistmas tehnisks apkopes un remontdarbu uzskaites urnls

(Pielikums grozts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

Objekta piederba, nosaukumsun adrese

.

Sistmas veids, tips unekspluatcij nodoanas datums

.

Par sistmas ekspluatcijuatbildg persona

.

(amats, vrds, uzvrds un kontakttlrunis)

Sistmas deurjoaispersonls

.

(organizcijas nosaukums, atbildgs personasamats, vrds, uzvrds un kontakttlrunis)

Sistmas apkalpojoaispersonls

.

(organizcijas nosaukums, atbildgs personas

amats, vrds, uzvrds un kontakttlrunis).

Nr.p.k.

DatumsTehnisks

apkopes/remontaveids, darbu apjoms

Atzme parsistmas

tehnisko stvokli

Persona, kas veicasistmas tehnisko apkopi

(remontu)

Par sistmasekspluatciju atbildg

personaPiezmes

amats

vrds,

uzvrds paraksts

vrds,

uzvrds paraksts1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

.

.

.

.

Piezmes.

1. Tehnisks apkopes darbus veic atbilstoi apstiprintajam sistmas tehnisks apkopes reglamentam.

2 urnlu glab kop ar apstiprintu sistmas tehnisks apkopes reglamenta darbu sarakstu

07.02.12 LIKUMI.LV

un adreseSistmas veids, tips unekspluatcij nodoanas

.


48/64

datumssPar sistmas ekspluatcijuatbildg persona

.

(amats, vrds, uzvrds un kontakttlrunis)Sistmas deurjoais

personls.


Sistmas apkalpojoaispersonls

.


.

.

Nr.p.k.

Aizpilda objekta deurjoais (operatvais) personls Aizpilda tehnisks apkopes personls

Piezmesiedarboansvai bojjuma

iedarboansiemesls vaibojjuma

raksturojums

persona,

kuraipaziots pariedarboanosvai bojjumu

persona, kura

konstatjaiedarboanos vai

bojjumu unpazioja par to

bojtsierces

nosaukums,veiktiedarbi

sistmasdarbspjaatjaunota

persona, kuranovrsusibojjumu

datums laiksvrds,

uzvrdslaiks

vrds,uzvrds

paraksts datums laiksvrds,

uzvrdsparaksts

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14

.

.

.

.

.

Piezme.urnl ieraksta visus sistmas iedarboans gadjumus un ekspluatcijas laik konstattos bojjumus.


07.02.12 LIKUMI.LV

datums

.

Par sistmas ekspluatciju.


49/64

atbildg persona

(amats, vrds, uzvrds un kontakttlrunis)

Sistmas deurjoais

personls

.


amats, vrds, uzvrds un kontakttlrunis)

Sistmas apkalpojoais

personls

.


amats, vrds, uzvrds un kontakttlrunis)

.

.

Nr.

p.k.Darba nosaukums

Atbildg persona un darbu izpildes periodiskumsPiezmes

pasttjs izpildtjs

1 2 3 4 5

.

.

.

Piezme.

Sistmas tehnisks apkopes reglamentu izstrd tehnisks apkopes organizcija un apstiprina objekta vadtjs.


7.pielikums

Ministru kabineta


07.02.12 LIKUMI.LV

8.pielikums


50/64

Ministru kabineta



9.pielikums

Ministru kabineta


Ugunsdzsbas apartu un inventra izvle

(Pielikums grozts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

1. Ugunsdzsbas apartus un inventru izvlas atkarb no telpu platbas un telps veicamo tehnoloisko

procesu ugunsbstambas, k ar izmantojamo un uzglabjamo vielu fiziklajm un miskajm pabm.

2. Transportldzekus un tehnoloisks iekrtas apgd ar ugunsdzsbas apartiem atbilstoi to tehniskajm

prasbm.

3 Atbilstoi degoajam materilam ugunsgrkus iedala ds klass:

07.02.12 LIKUMI.LV

5. Ja telps atrodas elektroiekrtas zem sprieguma, vismaz 50 procentiem telps esoo ugunsdzsbas apartu

jbt piemrotiem elektroiekrtu dzanai.


51/64

6. Nodroinot ar ugunsdzsbas apartiem datortehnikas, telefonu staciju, muzeju, arhvu un tamldzgas telpas,

em vr ugunsdzsgo vielu un aizsargjamo iekrtu, izstrdjumu un materilu iespjamo savstarpjo

mijiedarbbu. Mintajs telps nedrkst izmantot dens vai putu ugunsdzsbas apartus.

7. Maksimlais attlums no jebkuras vietas telp ldz ugunsdzsbas apartu atraans vietm:

7.1. publisks ks nedrkst prsniegt 20 metrus;

7.2. raoanas un noliktavu telps nedrkst prsniegt:

7.2.1. 15 metrus sprdzienbstams telps;

7.2.2. 30 metrus ugunsbstams telps;

7.2.3. 40 metrus ugunsdros telps.

8. Publisks ks, k ar sprdzienbstams un ugunsbstams ks un bvs, kurs stva platba prsniedz 50

m2, katr stv izvieto ne mazk par diviem ugu

Documents

Ugunsdrošības noteikumi MK82