TNS LATVIA LATVIJAS MEDIJU PETIJUMU GADAGRAMATA 2010 … · TNS Latvia ir pilna servisa tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra. Kopš uzņēmuma dibināšanas ... bieži

1

RIGA2011

TNS LATVIALATVIJAS MEDIJU PETIJUMU

GADAGRAMATA2010 / 2011

2

SATURS

3 Par TNS Latvia

4 TNS Latvia vadošie pētījumu virzieni

10 Reklāmu reģistrs. Adex

15 TV auditorijas pētījums

20 Radio auditorijas pētījums

26 Preses auditorijas pētījums

31 Interneta auditorijas pētījums

37 Patēriņa pētījums TNS AtlasTM

41 Media Intelligence

42 Biežāk lietotie termini

! Klikšķinot šeit, jūs nokļūsiet attiecīgajā sadaļā

KONTAKTINFORMĀCIJATNS Latvia

Kronvalda bulvāris 3–2Rīga, LV-1010

Latvija

Tālr.: +371 67 096 300Fakss: +371 67 096 314

E-pasts: [email protected]

www.tns-global.com

3

PAR TNS LATVIA

PAR TNS LATVIA

TNS Latvia ir pilna servisa tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra. Kopš uzņēmuma dibināšanas 1991. gadā arvien vairāk esam pilnveidojuši un papildinājuši pētījumu pakalpojumu klāstu ar mērķi nodrošināt mūsu klientiem un sadarbības partneriem tirgus pētījumus, analīzi un padziļinātu skatījumu aktuālajās tirgus norisēs.

2001. gadā TNS Latvia pievienojās vienai no vadošajām pasaules tirgus informācijas grupām TNS, kuras uzņēmumi darbojas 80 pasaules valstīs.

2008. gada oktobrī starptautiskais pētījumu un tirgus informācijas koncerns TNS pievienojās Kantar Group un tagad strādā WPP informācijas, izpratnes un konsultāciju divīzijas ietvaros.

Jau vairāk nekā 14 gadus TNS Latvia veic mediju pētījumus, aptverot visus mediju veidus – televīziju, radio, presi un internetu, nodrošinot mediju un reklāmas industriju ar ikdienā nepieciešamo darba instrumentu – reitingiem. TNS starptautiskais mērogs nodrošina vienotas izpētes metodes un iespēju iegūt salīdzināmus datus ne tikai par Baltiju, bet arī Eiropu un citām pasaules valstīm.

1999. gadā TNS Latvia uzsāka TV auditorijas pētījumus, izmantojot speciālu tehnisko aprīkojumu – TV metrus.

TNS Latvia strādā 61 pilna laika darbinieks un vairāk nekā 160 intervētāju. 2010. gadā pētījumu projektos tika veiktas vairāk nekā 149 554 intervijas (CATI, CAPI, PAPI un CAWI), kā arī 76 fokusa grupas un 2033 Noslēpumainā klienta vizītes. 2010. gadā TNS Latvia klientu vārdā noskaidroja vairāk nekā 152 200 Latvijas iedzīvotāju viedokli.

Šajā izdevumā apkopoti mediju un reklāmas tirgus pētījumu rezultāti – Reklāmu reģistra dati, TV auditorijas pētījums, preses, radio un interneta auditorijas pētījums (Nacionālais Mediju pētījums), un patēriņa pētījums TNS AtlasTM – laika posmā no 2001. gada līdz pat 2010. gadam.

Plašāku informāciju par pētījumiem un metodēm, aktuālākajiem datiem un pētījumu rezultātu arhīvu Jūs varat iegūt, apmeklējot mūsu interneta lapu: www.tns.lv

<< uz sākumu

4

TNS LATVIA VADOŠIE PETIJUMU VIRZIENI

FINANŠU SEKTORA PĒTĪJUMIPēc nesenajiem satricinājumiem pasaules un Latvijas ekonomikā, patērētāji sāk pamazām atgūt uzticēšanos finanšu institūcijām un izrāda gatavību aktīvāk rīkoties ar saviem finanšu līdzekļiem. Tomēr Latvijas patērētāju vidū, īpaši biznesa pārstāvju segmentā, joprojām dominē ļoti piesardzīga attieksme pret dažām no Latvijas komercbankām. Tāpēc bankām un arī apdrošinātājiem pašreiz galvenais izaicinājums ir izprast patērētāju vajadzības, noskaidrot iespēju viņus piesaistīt saviem zīmoliem un pēc tam izstrādāt klientiem atbilstošāko un vienlaikus uzņēmumiem efektīvāko klientu noturēšanas stratēģiju.

Lai uzzinātu vairāk par finanšu sektora pētījumiem, lūdzam sazināties: Ilva Pudule, TNS Latvia lielo klientu direktore, e-pasts: [email protected]

TEHNOLOĢIJU SEKTORA PĒTĪJUMIMūsdienu tehnoloģijām ir raksturīga t.s. sinerģija, kad dažādi tehnoloģiju veidi, piemēram, mobilais telefons un dators, sāk saplūst vienā ierīcē. Vienlaikus arī tehnoloģiju kompānijas sāk sapludināt dažādus pakalpojumus vienā piedāvājumu pakā, piemēram, mobilo sakaru operatori piedāvā gan fiksētos, gan mobilos telefonsakarus komplektā ar internetu mājās. Savukārt augošā interneta lietošanas izplatība Latvijas patērētāju vidū liek tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem vēl vairāk iedziļināties to patērētāju vajadzībās, kas vēl nav „pievērsti” mūsdienu tehnoloģijām, jo tirgū jau vairākus gadus valda salīdzinoši liels piesātinājums. Tāpēc, pirms tirgū ieviest kādu jaunu ierīci vai pakalpojumu, tehnoloģiju kompānijas rūpīga pēta savu klientu apmierinātību ar esošajiem pakalpojumiem, kā arī to, kā stimulēt potenciālajos klientos vajadzību pēc jaunām ierīcēm un pakalpojumiem.

Lai uzzinātu vairāk par tehnoloģiju pētījumiem, lūdzam sazināties: Ilva Pudule, TNS Latvia lielo klientu direktore, e-pasts: [email protected]

TNS LATVIA VADOŠIE PĒTIJUMU VIRZIENI<< uz sākumu

5

SPECIALIZĒTIE MEDIJU PĒTĪJUMIAtšķirībā no tradicionālajiem mediju pētījumiem, kad tiek mērīti mediju kanālu reitingi un auditorijas lielumi, specializētie mediju pētījumi sniedz mums atbildi uz tādiem jautājumiem kā:

Atbildes uz šiem un citiem svarīgiem jautājumiem sniedz specializētie mediju pētījumi, kas tiek veidoti individuāli, atbilstoši katra klienta vēlmēm un vajadzībām.

Lai uzzinātu vairāk par specializētajiem mediju pētījumiem, lūdzam sazināties: Kristīne Daugule, TNS Latvia klientu vadītāja, e-pasts: [email protected]

AUTOTIRGUS PĒTĪJUMITNS Latvia katru gadu veic specializētus klientu apmierinātības pētījumus, zīmolu tēla pētījumus un Noslēpumainā klienta (Mystery Shopping) pētījumus un pētījumus, kas skar jautājumus par auto tirgu.

Pēdējo gadu laikā viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas tiek apspriests auto dīleru vidū, ir jauno automašīnu iegādes samazinājums. Piedzīvotās ekonomiskās pārmaiņas vairāk liek domāt ilgtermiņā. Tas atspoguļojas arī uz jaunu automašīnu iegādi, par ko liecina fakts, ka gandrīz ceturtā daļa autobraucēju automašīnas ekonomiskumu nosauc kā pirmo svarīgāko kritēriju runājot par jaunas automašīnas izvēli. Savukārt 18% autobraucēju jaunu automašīnu izvēlētos pēc tās kvalitātes un uzticamības. Cena, kā svarīgākais aspekts, ierindojas tikai trešajā vietā.

Izmantojot jau ierastos, kā arī attīstot jaunus pētījumu veidus, turpināsim atklāt, kā auto tirgus attīstīsies nākotnē.

Lai uzzinātu vairāk par autotirgus pētījumiem, lūdzam sazināties: Ilze Kronberga, TNS Latvia lielo klientu vadītāja, e-pasts: [email protected]

TNS LATVIA VADOŠIE PĒTIJUMU VIRZIENI<< uz sākumu

Kāpēc auditorija ir tik maza/liela? Kāda ir iedzīvotāju attieksme pret konkrēto mediju? Cik liela daļa no medija auditorijas ir piesaistīta konkrētam medijam, cik

konkurējošam medijam? Kas piesaista auditoriju konkrētam medijam? Cik lielu auditoriju ir iespējams piesaistīt no konkurējošiem medijiem? Kāds ir medija attīstības potenciāls? Ko darīt, lai medija auditorija būtu lielāka?

6

MAZUMTIRDZNIECĪBAS SEKTORA PĒTĪJUMIIlgstošs bezdarbs, grūtības atgriezt parādus, degvielas cenu un elektrības tarifa kāpums...Tie ir tikai daži ekonomisko situāciju raksturojoši piemēri. Uzņēmumi ir sapratuši, ka tikai spēja pielāgoties videi, jaunu pieeju meklēšana un uzkrātās pieredzes izvērtēšana ļaus sasniegt izvirzītos mērķus. Mazumtirgotājiem jāmeklē jauni veidi, kā paaugstināt sadarbību starp mazumtirgotāju un patērētāju, starp vairumtirgotāju un mazumtirgotāju, starp tirdzniecību centru vadību un tā nomniekiem. Var apvienoties, var atvērt jaunas tirdzniecības vietas, bet tas nebūt nav garants tirgus daļas pieaugumam.

Skaidrs zīmola pozicionējums, izpratne par patērētāja emocionālajām un funkcionālajām vajadzībām, zināšanas par dzīvesveidu un uzskatiem šobrīd ir viens no spēcīgākajiem mārketinga instrumentiem.

Lai uzzinātu vairāk par mazumtirdzniecības pētījumiem, lūdzam sazināties: Ilze Kronberga, TNS Latvia lielo klientu vadītāja, e-pasts: [email protected]

KLIENTU APKALPOŠANAS KVALITĀTES PĒTĪJUMILaikā, kad patērētāji dažādās nozarēs arvien rūpīgāk pieņem lēmumus par to, kur un kādas preces vai pakalpojumus iegādāties, klientu apkalpošanas līmenis bieži vien būtiski ietekmē izvēli par labu vienam vai otram uzņēmumam. Smaids, personiska attieksme un patiesa interese par klientu un viņa vajadzībām ir tikai daži no klientu servisa aspektiem, kuriem patērētāji pievērš uzmanību un uzskata par svarīgiem komunikācijā ar uzņēmumiem. Var gadīties, ka klienti pat izdara pirkumus, nedzirdot no darbinieka nevienu vārdu, un darbinieki domā, ka klients ir apmierināts, jo izdarījis pirkumu.

Tāpēc ir svarīgi iegūt objektīvu situācijas novērtējumu, un tādu sniedz Mystery Shopping (Noslēpumainā Klienta) pētījumi, jo tos veic cilvēki, kas ir mācījušies novērot apkalpošanas detaļas un sniegt ziņas par tām tādā veidā, lai būtu skaidrs, kas ir jāuzlabo.

Bez tam, tikai salīdzinot sevi ar savas nozares konkurentiem un uzņēmumiem citās nozarēs, ir iespējams mācīties nevis no savām kļūdām, bet no citu uzņēmumu pozitīvajiem piemēriem. Tādēļ kopš 2006.gada TNS Latvia veic salīdzinošu starpnozaru Klientu apkalpošanas indeksa pētījumu, kas sniedz informāciju par klientu apkalpošanas procesa galvenajām sastāvdaļām Latvijas uzņēmumos.

Lai uzzinātu vairāk par klientu apkalpošanas pētījumiem, lūdzam sazināties: Ilze Kronberga, TNS Latvia lielo klientu direktore, e-pasts: [email protected] Intars Āboms, TNS Latvia klientu vadītājs, e-pasts: [email protected]

<< uz sākumu TNS LATVIA VADOŠIE PĒTIJUMU VIRZIENI

7

DARBINIEKU PĒTĪJUMIUzņēmumā strādājošie darbinieki, viņu sirds degsme, lielā mērā ir uzņēmuma panākumu garants, tāpēc sekošanai līdzi darbinieku piesaistības rādītājiem ir būtiska nozīme. Palielinot darbinieku piesaistību uzņēmumā, tiek celta darba efektivitāte, palielināta darba produktivitāte, veicināta klientu apmierinātība, kas sekojoši noved pie uzņēmuma vispārīgo darbības rādītāju (apgrozījuma un peļņas) paaugstināšanās.

Darbinieku piesaistība ir kas vairāk nekā tikai darbinieku apmierinātība vien. Patiesi piesaistīts darbinieks ir motivēts, strādā ar pilnu atdevi, identificējas ar uzņēmuma korporatīvo kultūru un mērķiem, un ir sava uzņēmuma reklamētājs, aizstāvis un labais ziņnesis.

Izmantojot uzņēmumā iesaistīto pušu attiecību novērtēšanas metodi TRI*MTM, TNS Latvia veic darbinieku piesaistības pētījumus. Pētījumos tiek noskaidrota darbinieku piesaistība uzņēmumam, kā arī uzņēmuma vājās (uzlabojamās) un stiprās (uzturamās) puses attiecībās ar darbiniekiem. Pētījuma rezultātā tiek sniegti ieteikumi personāla vadīšanai, noteiktas prioritātes darbinieku motivēšanā un noturēšanā.

Liela nozīme jaunu darbinieku piesaistē ir uzņēmuma tēlam potenciālo darbinieku vidū. Uzņēmuma tēlu veido gan uzņēmumā strādājošie, gan darba devēja aktivitātes ārpus uzņēmuma – uzņēmuma vadītāju publiskais tēls, sniegtie pakalpojumi un produkti, saskarsme ar klientiem, informācija masu medijos, reklāma, finanšu panākumi un citi faktori.

Izmantojot TRI*MTM metodoloģiju, TNS Latvia reizi divos gados veic pētījumu par Latvijā strādājošo piesaistību savai darba vietai, tas ir, par līdzdalību uzņēmuma darbā un lojalitāti pret to. Pētījuma rezultātā tiek iegūts vispārējs pārskats par Latvijas uzņēmumos un tajos strādājošo attiecībām.

Reizi gadā TNS Latvia veic darba devēju tēla pētījumu, nosakot pievilcīgākos darba devējus Latvijā, ietverot jautājumus par to, ko darbinieki gaida no sava darba devēja, kādi ir darba devēju izvēles kritēriji, kā arī darba devēju tēls.

Lai uzzinātu vairāk par darbinieku pētījumiem, lūdzam sazināties: Signe Kaņējeva, TNS Latvia lielo klientu direktore, personāla pētījumu eksperte, e-pasts: [email protected]


8


SOCIĀLIE PĒTĪJUMIParalēli mārketinga pētījumiem, TNS Latvia veic arī dažādus sociālpolitiskus un sociālekonomiskus pētījumus, kuros tiek noskaidrots dažādu mērķa grupu (Latvijas iedzīvotāji, uzņēmēji u.c.) viedoklis par dažādām aktuālām tēmām.

TNS Latvia kopš 2004. gada veic dažādu Eiropas Savienības fondu un institūciju (Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds u.c.) pasūtītus pētījums, kas notiek visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī citās valstīs.

Kopš 2004. gada TNS Latvia veic sabiedriskās domas pētījumu Eurobarometer. Divas reizes gadā tiek organizēti Standard Eurobarometer pētījumi, kuru mērķis ir novērtēt pilsoņu attieksmi pret ES un tās institūcijām, kā arī ekonomisko situāciju Latvijā. Piecas - sešas reizes gadā tiek veikti Special Eurobarometer pētījumi, kuros ietverti jautājumi par aktuālām tēmām Latvijā un Eiropā: Eiropas Konstitūciju, ES lauksaimniecības politiku, sabiedrības drošību un tieslietu sistēmu, apkārtējās vides aizsardzību, informāciju un komunikāciju tehnoloģijām, finanšu pakalpojumiem, zinātni un tehnoloģijām, inovācijām, sabiedriskajiem pakalpojumiem, situāciju darbaspēka tirgū, sportu u. tml. Tāpat vairākas reizes gadā tiek veikti Eurobarometer kvalitatīvie pētījumi fokusgrupu diskusiju vai padziļināto interviju veidā, lai izprastu dažādas Eiropas Savienībā aktuālas tēmas, piemēram, dzimumu nevienlīdzības jautājumi, migrācijas jautājumi u.c.

Bez Eurobarometer pētījuma Latvijas iedzīvotāju vidū tiek veikti arī dažādi starptautiski pētījumi, kas identificē aktuālās problēmas noteiktās dzīves sfērās. Piemēram, pētījumi par Latvijas iedzīvotāju labklājību, veselību, dzīves kvalitāti, darba drošību, darba un dzīves līdzsvaru.

No 2005. gada TNS Latvia regulāri veic pētījumu par galvenajiem uzņēmējdarbības šķēršļiem (BEEPS). Pētījums apkopo datus par aktuālajiem jautājumiem ražošanas un pakalpojumu sektoros, aptverot vairāk nekā 25 valstis. Tāpat jau otro gadu uzņēmēju vidū tiek veikts apjomīgs pētījums par darba apstākļiem un darba vidi (ESWT), kas vienlaicīgi notiek 30 Eiropas valstīs. Uzņēmēju vidū tiek veikts arī starptautisks pētījums par psihosociālajiem riskiem darbā (ESENER). Laika posmā no 2006. - 2010.gadam TNS Latvia ir veikusi virkni vietējo ministriju un ministriju pakļautībā esošo iestāžu pasūtītu un ESF līdz finansētu projektu, kas saistīti ar nodarbinātību. Pētīto tēmu loks ir plašs: darba apstākļi un riski Latvijā, Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās problēmas, komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšana Latvijā, bezdarbnieku darbiekārtošanās, ieteikumi nodarbinātības veicināšanai no ieslodzījuma vietām atbrīvotām personām u.c..

Lai uzzinātu vairāk par sociālajiem pētījumiem, lūdzam sazināties: Signe Kaņējeva, TNS Latvia lielo klientu direktore, e-pasts: [email protected]

9

TNS BIZNESA RISINĀJUMU REĢISTRĒTĀS METODESSniedz atbildi, vai Jūsu izvēlētā reklāmas stratēģija, sākot ar pamatstratēģiju, koncepciju, reklāmas vēstījuma aprakstu un beidzot ar reklāmas izveides procesa kopvērtējumu ir veiksmīga un efektīva.

Pētījuma metode, kas dod ieskatu nākotnē – tā nodrošina iespēju apzināt un saprast jaunos patērētājus, kuru viedoklis veidos zīmola nākotni tirgū, vēlmes un intereses. Ar šo metodi var nomērīt esošo un jauno produktu, pakalpojumu un zīmolu nākotnes potenciālu.

Atklāj patiesu ainu par patērētāju vajadzībām Jūsu tirgū un novērtē, cik veiksmīgi zīmoli spēj apmierināt šīs vajadzības, dod iespēju Jūsu produktiem veidot tuvas patērētāja un zīmola attiecības.

Cilvēku uzvedības psiholoģisks izpētes instruments, ar kuru pēta patērētāju vai klientu piesaistību noteiktam zīmolam, uzņēmumam, produktam vai pakalpojumam. Tā ir starptautiski atzīta metode, kas ļauj dziļi ielūkoties patērētāju prātos.

Piegādā uzņēmumiem nepieciešamo informāciju dažādu izņēmumā iesaistīto pušu attiecību novērtēšanai, pārvaldīšanai un monitoringam, kā arī pārskatu par uzņēmuma klientu noturības līmeni, uzņēmuma iekšējo biznesa procesu vadības kvalitāti, darbinieku motivāciju, kā arī uzņēmuma korporatīvo reputāciju.

Nodrošina zīmola snieguma uzlabošanas izpēti. Tas ir zīmola un reklāmas izpētes komplekss mārketinga aktivitāšu efektivitātes novērtējumam. Metode integrēti aplūko zīmolu no tā patērētāju vajadzību un piesaistības, kā arī komunikācijas saskaņotības ar zīmola būtību skatu punktiem.


10

REKLAMU REGISTRS. ADEX

Kopš 1994. gada TNS Latvia veic regulāru Latvijas reklāmas tirgus izpēti. Pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par reklāmas tirgus stāvokli kopumā un atsevišķu reklāmdevēju reklāmas aktivitātēm.

Pētījuma izlases struktūra ir veidota ar mērķi aptvert dažādus medijus, kurus izmanto atsevišķa mērķauditorija. 2010. gadā TNS Latvia Reklāmu reģistra izlasē bija iekļauti 12 TV kanāli, 13 radio stacijas, 27 avīzes un to pielikumi, 79 žurnāli, 6 vides reklāmas aģentūras un 10 interneta lapas.

BALTIJAS MEDIJU REKLĀMAS TIRGUSBaltijas reklāmas tirgus, salīdzinot ar 2009. gadu, ir samazinājies par 7 procentiem. Līdz ar to kopējais Baltijas 2010. gada mediju reklāmas tirgus apjoms bija 225,3 miljoni EUR.

Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2010. gadā bija 66 miljoni EUR, savukārt Lietuvā – 94 miljoni EUR. Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedzis 65,3 miljonus EUR jeb 45,9 miljonus latu.

225,3

BALTIJAS MEDIJU REKLĀMAS TIRGUS 2001. – 2010. GADS

Avots: TNS Latvia (Latvija), TNS Emor (Igaunija), TNS LT (Lietuva), 2001 – 2009Līdz 2004. gadam un 2006.–2010. gadā Latvijas mediju reklāmas tirgus avots: TNS Latvia / LRA

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009gads

166,0189,2

200,8

233,5

263,7

319,5

392,5406,3

241,3

13% 14%

6%

16%13%

21%

4%

-7%

-41%

23%

0,0

50,0

100,0

150,0

200,0

250,0

300,0

350,0

400,0

450,0

milj. EUR

-25,0%

-35,0%

-45,0%

-5,0%

-15,0%

5,0%

15,0%

25,0%

%

kopāizaugsme %

REKLĀMU REĢISTRS. ADEX<< uz sākumu

11

gads2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

0,0

20,0

40,0

60,0

80,0

100,0

120,0

140,0

160,0

milj

. EU

R

TV

Radio

Avīzes

ŽurnāliVide

Internets

Kino

BALTIJAS REKLĀMAS TIRGUS APJOMS DAŽĀDOS MEDIJOS 2001. – 2010. GADS

Avots: TNS Latvia (Latvija), LRA (Latvija), TNS Emor (Igaunija), TNS LT (Lietuva), 2001–2010

BALTIJAS MEDIJU REKLĀMAS TIRGUS DINAMIKA2010. gadā Baltijas reklāmas tirgus piedzīvojis izaugsmi internetā un TV, bet kritumu - pārējās mediju grupās. Tāpat kā iepriekšējos gados reklāma televīzijā veido lielāko daļu no kopējā reklāmas tirgus apjoma. Joprojām 2. pozīciju saglabā reklāma avīzēs, bet internets sasniedzis 3. vietu, kam seko radio, žurnālu, vides un kino reklāma.

<< uz sākumu REKLĀMU REĢISTRS. ADEX

12

LATVIJAS REKLĀMAS APJOMA SADALĪJUMS PA MEDIJIEM 2010. GADĀ

Avots: TNS Latvia un LRA, 2010

TV45%

Radio11%

Internets13%

Vide10%

Avīzes11%

Žurnāli9%

Kino1%

Avīzes

Vide10%

Žurnāli9%

Kino1%

LATVIJAS REKLĀMAS APJOMA SADALĪJUMS PA MEDIJIEM2010. GADĀ

LATVIJAS REKLĀMAS TIRGUS 2010. GADĀ Salīdzinot 2010. un 2009. gadu, Latvijas mediju reklāmas tirgus kritums bijis 13%, sasniedzot 45,9 miljonu latu apgrozījumu.

Mazākais kritums bijis TV – par 1% un par 2% internetā. Radio un vidē samazinājums bijis attiecīgi par 19% un 22%, bet žurnālu un avīžu reklāmas apjomi kritušies par 30% un 32%.

Latvijā kopējā reklāmas tirgus apjoma lielāko daļu tāpat kā iepriekšējos gados veido televīzijas reklāma (45%), otrajā vietā ar 13% daļu izvirzījies internets. Trešais lielākais reklāmas apjoms ir fiksēts radio (11%), kam cieši seko reklāma avīzēs (11%), vides reklāma (10%), žurnālu (9%) un kino reklāma, kas aizņem 1%.


LATVIJAS MEDIJU REKLĀMAS TIRGUS APJOMS UN PIEAUGUMS MEDIJU

GRUPĀS 2009. UN 2010. GADĀ

Medijs 2009.gads 2010.gads

2010.gads pret

2009.gadu

Avīzes 7 542 000 5 154 000 -32%Žurnāli 5 809 000 4 078 000 -30%

TV 20 752 000 20 536 000 -1%Radio 6 520 000 5 294 000 -19%

Vide 5 881 000 4 607 000 -22%Internets 6 019 000 5 906 000 -2%

Kino 355 000 317 000 -11%Kopā 52 878 000 45 892 000 -13%

Avots: TNS Latvia un LRA, 2010

13

TOP 10 REKLĀMDEVĒJI*

VIETA 2010. GADĀ

REKLĀMDEVĒJS VIETA 2009.

GADĀ1 TELE2 12 PROCTER & GAMBLE 23 BITE 34 HENKEL 45 LMT 56 MAXIMA 97 RIMI 78 L'OREAL 149 DANONE 8

10 UNILEVER 15

TOP 10 ZĪMOLI*

VIETA 2010. GADĀ


GADĀ1 MAXIMA 22 ZELTA ZIVTIŅA 33 BITE 44 TELE2 15 DANONE N/A6 RIMI 57 LMT 78 LATTELECOM 69 ALDARIS 10

10 SCHWARZKOPF 9

TOP 10 PRODUKTU GRUPAS*

VIETA 2010. GADĀ


GADĀ1 MOBILIE SAKARI 12 MAZUMTIRDZNIECĪBA 23 ZĀLES 34 FINANŠU INSTITŪCIJAS,

PAKALPOJUMI6

5 MĀJSAIMNIECĪBAS HIGIĒNA 46 CITI PĀRTIKAS PRODUKTI 107 ALKOHOLISKIE DZĒRIENI 88 TELEKOMUNIKĀCIJAS 189 MATU KOPŠANAS LĪDZEKĻI 7

10 AUKSTIE DZĒRIENI 5*Sarindojums pēc reklāmas apjoma latos, netoAvots: TNS Latvia / Reklāmu reģistrs un LRA, 2009–2010

LATVIJAS MEDIJU REKLĀMAS APJOMS KVADRĀTCENTIMETROS UN MINŪTĒS 2010. GADĀKā liecina TNS Latvia apkopotā informācija, tad 2010. gadā noraidītas 1 317 849 TV reklāmas, kas, salīdzinot ar 2009. gadu, ir par 22% vairāk. Presē kopā 2010. gadā tika reģistrētas 83 090 reklāmas, kas, salīdzinot ar 2009. gadu, ir par 5% mazāk. Reģistrēto radio reklāmu skaits 2010. gadā bijis par 0,4% lielāks nekā 2009. gadā un sasniedza 406 914 reklāmas gadījumus.

Televīzijā reklāmas kopējais garums palielinājies līdz 507 350 minūtēm, kas ir par 21% vairāk nekā 2009. gadā. Presē reklāmas apjoms sasniedzis 13,3 miljonus cm2, kas ir par 4% mazāk nekā 2009. gadā. Savukārt radio reklāmu kopējais garums 2010. gadā bija 188 018 minūtes, kas ir par 2% vairāk nekā 2009. gadā.

REKLĀMDEVĒJI, ZĪMOLI UN PRODUKTU GRUPASLielākie reklāmdevēji Latvijā 2010. gadā bija Tele2, Procter & Gamble, Bite, Henkel un LMT. Interesanti, ka šis sarindojums palicis nemainīgs kopš 2009. gada. Reklamētāko zīmolu topā notikušas izmaiņas, Tele2 atkāpjoties uz 4. pozīciju un ļaujot pirmās trīs vietas ieņemt Maxima, Zelta Zivtiņa un Bite. Reklamētāko nozaru sarindojumā nemainīgas saglabājušās pirmās trīs pozīcijas, ko ieņem mobilie sakaru, mazumtirdzniecības un zāļu reklāmas. 4. vietā pakāpusies finanšu institūciju un pakalpojumu nozare, kam seko mājsaimniecības higiēnas, citu pārtikas produktu un alkoholisko dzērienu nozaru reklāmas.


14

TV REKLĀMAS KLIPU UN PIEEJAMO PARAUGU SKAITS ADEX ARHĪVĀ

Avots: TNS Latvia / Reklāmu reģistrs, 2001–2010

2001

. g.

2002

. g.

2003

. g.

2004

. g.

2005

. g.

2006

. g.

2007

. g.

2008

. g.

Gad

s

2009

. g.

2010

. g.0

2000

4000

6000

8000

10 000

12 000

14 000

Skai

ts

Jauni unikāli klipiPieejamie klipu paraugi

TV KLIPU DAUDZVEIDĪBA 2010. gadā televīzijas kanālos demonstrēto jauno unikālo reklāmas klipu skaits, salīdzinot ar 2009. gadu, pieaudzis par 5%. 2010. gadā TV rādīti 10 969 dažādi reklāmas klipi, no kuriem 79% ir pieejami TNS Latvia klipu arhīvā. 2010. gadā šis arhīvs tika papildināts ar 8 690 jauniem klipu paraugiem, un kopumā TNS Latvia Reklāmu reģistra klipu arhīvā ir pieejami vairāk nekā 50 tūkstoši TV reklāmu paraugu.


Lai uzzinātu vairāk par TNS Latvia Reklāmu reģistru, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi: [email protected]

15

Avots: TNS Latvia / TAM, 2006–2010

0,0 10,0 20,0 30,0 40,0 50,0 60,0 70,0 80,0%

* kanāls PBMK no 02/04/2007 ** kanāls TV6 no 24/04/2007 *** kanāls RTR Planeta Baltija no 01/11/2008**** kanāls OE no 01/06/2010

SASNIEGTĀ AUDITORIJA VIDĒJI DIENĀ (DAILY REACH %) 2006.–2010. GADĀ

TV

2010 2009 2008 2007 2006

71,770,771,4

5,25,6

71,669,4

3+ *15.616.916.917.3

19.0

Video/DVD3,33,7

3,84,6

4,2

Citi kanāli38,3

41,1

39,1

43,449,6

LNT41.641.0

43.4

40.236.0

PBK22.624.0

22.3

25.623.8

PBMK *3.7

5.25.65.0

REN Baltija12.1

14.2

10.6

15.8 15.5

RTR PlanetaBaltija *** 15.5

17.9

TV338.9

36.7

39.4

38.235.9

TV5 Rīga16.0

18.9

17.7

20.922.2

TV6 **2.9

7.37.1

11.8

LTV 724.024.5

27.4

24.623.0

OE **** 2.1

LTV131.7

30.8

32.8

30.328.1

TV AUDITORIJAS PETIJUMS

TNS Latvia ir vienīgā kompānija Latvijā, kura 1999. gadā ir sākusi un turpina televīziju auditorijas mērījumus izmantojot speciālu tehnisko aprīkojumu – TV Metrus. Pētījums tiek veikts regulāri visu gadu. Tā mērķis ir iegūt informāciju par televīzijas kanālu skatītāju auditoriju, informāciju par auditoriju raksturojošām pazīmēm un par televīzijas kanālu skatīšanos dažādās mērķa grupās, kā arī par reklāmas kampaņu sasniegto auditoriju. Pētījuma rezultātus kā oficiālu norēķina vienību izmanto Latvijas reklāmas industrija.

Pētījuma izlase ir Latvijas iedzīvotāju kopumam reprezentatīvs ģimeņu panelis, tās respondenti ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kas vecāki par 4 gadiem. 2010. gadā TV auditorijas pētījumā ik mēnesi piedalījās vairāk nekā 1000 respondenti vidēji 385 ģimenēs.

Pētījumā tiek izmantoti trīs veidu TV mērītāji – Eurometer, Mitronmeter un iMeter. Savukārt digitālā TV signāla mērīšanai tiek izmantota Frame Grabber iekārta.

TV KANĀLU AUDITORIJASalīdzinot ar 2009. gadu, 2010.gadā nedaudz samazinājusies vidēji dienā sasniegtā TV auditorija – no 71,6 % uz 69,4 %. Pieaugums pēc sasniegtās auditorijas vidēji dienā bijis kanāliem TV5 Rīga, RTR Planeta Baltija un 3+. Tāpat kā iepriekšējos gados vērojams tas, ka palielinās citu – kabeļtelevīziju un satelīttelevīzijas – kanālu skatīšanās. Salīdzinot ar 2009.gadu, 2010.gadā šo kanālu kopējā vidēji dienā sasniegtā auditorija palielinājies par 6,2 %.

TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS<< uz sākumu

16

VIDĒJĀ SKATĪŠANĀS LAIKA DAĻAVisvairāk laika no kopējā TV skatīšanās laika 2010.gadā veltīts kanāliem LNT, TV3 un PBK. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedaudz vairāk laika veltīts kanāliem 3+, LTV7, RTR Planeta Baltija, TV5 Rīga un TV6, kā arī citiem kanāliem, kuri tiek piedāvāti kabeļtelevīzijās un satelīttelevīzijās, kā arī virszemes apraides maksas pakās.

<< uz sākumu

VIDĒJĀ SKATĪŠANĀS LAIKA DAĻA (SHARE %) 2010. GADS

VIDĒJAIS SKATĪŠANĀS ILGUMS DIENĀ MINŪTĒS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU

(AVT MIN) 2006.–2010. GADS

* - kanāls PBMK no 02/04/2007** - kanāls TV6 no 24/04/2007*** - kanāls RTR Planeta Baltija no 01/11/2008**** - kanāls OE no 01/06/2010

* - kanāls OE no 01/06/2010

Avots: TNS Latvia / TAM, 2006–2010

Avots: TNS Latvia / TAM, 2010

3+ 3.6%

LNT 14.0%

LTV1 8.8%

LTV7 4.8%

OE* 0.1%

PBK 10.1%

PBMK 0.5%

REN Baltija 2.4%RTR Planeta Baltija 4.7%TV3 13.5%

TV5 Rīga 4.4%

TV6 2%

Video/DVD 2.6%

Citi kanāli 28.3%

2006 2007 2008 2009Citi kanāliVideo/DVDTV 6**

PBMK*RTR Planeta Baltija***Ren Baltija

OE****3+TV 5 RīgaTV 3PBK

LTV 7LTV 1LNT

23

10

23

33

7

5

53

41

2010

21

8

21

37

45

51

39

21

11

21

4 4 5

38

64

50

42

8 810

22

10

25

34

76

9

52

1

56

31

11

37

8

61

6

9

5

29

10

22

10

19

30

8

4

1

0.3

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

SKATĪŠANĀS ILGUMS DIENĀLaiks, ko 2010. gadā viens Latvijas iedzīvotājs pavadījis pie TV ekrāna, salīdzinājumā ar 2009. gadu, samazinājies par 8 minūtēm, un tas bija 215 minūtes vidēji dienā.

TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS

17

SKATĪTĀKIE TV RAIDĪJUMI 2010. gada programmu topa pirmajā vietā ierindojusies filma Rūdolfa mantojums kanālā LNT, kuru vērojuši vidēji 18 % jeb 377,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Otrajā vietā – J.Streiča uzruna pirms filmas, kuru skatījušies vidēji 14,3 % jeb 299,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Svētku uguņošana kanālā LNT ierindojusies topa trešajā vietā, to vērojuši vidēji 13,5 % jeb 283,5 tūkstoši. Savukārt ceturtajā vietā Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija – Čehija kanālā TV3. Šo hokeja spēli vērojuši vidēji 13,4 % jeb 291,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Topa piektajā vietā - 55.Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Fināls, kurš tika pārraidīts kanālā LTV1. To vērojuši vidēji 13,1 % jeb 283,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

PROGRAMMU TOP 20 (VISI KANĀLI 2010. GADĀ)

Kanāls Programma Žanrs Reitings %

Reitings ‘000

Share %

LNT Rūdolfa mantojums Mākslas filma 18.0 377.4 44.2LNT J.Streiča uzruna pirms filmas Prezentācija 14.3 299.8 31.9LNT Svētku uguņošana Izklaide 13.5 283.5 30.8TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Čehija Sports 13.4 291.5 38.8LTV1 55.Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Fināls Mūzika 13.1 283.2 49.2TV3 Latvijas Lepnums 2010 Balvu

pasniegšana 12.8 268.7 30.0

TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Krievija - Čehija Sports 12.7 274.8 38.6TV3 Viena diena "UgunsGrēkā" Dokumentālā

filma 12.5 263.6 29.7

TV3 Viens pats mājās 2 Mākslas filma 12.3 258.2 31.4TV3 Dejo ar zvaigzni 3 Šovs 12.1 263.2 27.2LNT Latvijas Valsts himna Mūzika 12.1 254.0 27.5LTV1 55.Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Pusfināls Mūzika 11.7 253.5 38.4TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Kanāda Sports 11.7 253.1 33.0TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Šveice Sports 11.5 249.6 32.8LNT Raidījuma "Degpunktā" gada varonis 2009 Balvu

pasniegšana 11.4 247.5 23.9

TV3 UgunsGrēks 3 Seriāls 11.3 245.3 25.9LNT Sporta ziņas Sports 10.8 234.8 21.7LNT Latvijas Valsts prezidenta V.Zatlera Jaungada apsveikums Politika 10.8 228.0 24.7LNT Latvijas himna visā pasaulē. Valsts svētku salūts Izklaide 10.8 227.2 24.8LNT Jaunais vilnis 2010 Mūzika 10.6 230.1 33.0


<< uz sākumu

Skatītākā 2010. gada filma – Rūdolfa mantojums kanālā LNT. Filmu topa augšgalā arī filmas Viens pats mājās otrā un trešā daļa kanālā TV3.

Skatītākās seriālu vidū bija UgunsGrēka trešās un ceturtās sezonas sērijas kanālā TV3. Starp skatītākajām programmām arī dokumentālā filma par šo seriālu - Viena diena "UgunsGrēkā".

Izklaides, šovu un balvu pasniegšanas raidījumu vidū skatītākie – Svētku uguņošana kanālā LNT, Latvijas lepnums 2010 un Dejo ar zvaigzni 3 kanālā TV3.

Skatītākā sporta pārraide 2010.gadā bija Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija – Čehija kanālā TV3. Starp desmit skatītākajām sporta pārraidēm ierindojušās vēl sešas šo meistarsacīkšu spēles, kuras tika pārraidītas kanālā TV3.

TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS

18

Ziņu un analītisko raidījumu vidū trīs skatītākie raidījumi bijuši – LNT ziņas (Svētdienā), raidījums Nekā personīga un TV3 ziņas kanālā TV3.

DIBINĀŠANAS PĒTĪJUMSDibināšanas pētījums tiek veikts katru gadu, lai noskaidrotu informāciju par ģimeņu TV tehnisko aprīkojumu. 2010. gadā tika aptaujāti respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem 6382 mājsaimniecībās visā Latvijā.

Vieta Kanāls Programma Reitings %

Reitings ‘000

Share %

Film

u TO

P 10

(v

isi k

anāl

i 201

0. g

.)

1. LNT Rūdolfa mantojums 18.0 377.4 44.22. TV3 Viens pats mājās 2 12.3 258.2 31.43. TV3 Viens pats mājās 3 10.3 216.4 24.34. TV3 Dāvana vientuļai sievietei 10.0 216.0 23.85. TV3 Viens pats mājās 10.0 210.2 23.76. TV3 Viens pats mājās 4 9.3 195.5 22.37. LTV1 Mazie laupītāji 9.1 190.4 22.08. PBK Likteņa ironija 2 8.5 185.4 17.59. TV3 Sātans "Pradas" brunčos 8.1 176.1 21.8

10. TV3 Sniega suņi 7.8 169.5 17.1

Seriā

lu T

OP

10

(vis

i kan

āli 2

010.

g.)

1. TV3 UgunsGrēks 3 11.3 245.3 25.92. TV3 UgunsGrēks 4 10.6 226.7 24.33. PBK Mantojuma laulības 7.9 171.9 19.24. PBK Diversants. Kara beigas 6.5 141.2 29.25. PBK Viena vecpuiša septiņas sievas 6.4 138.7 15.56. TV3 Nacionālās drošības aģents 6 6.1 133.4 14.77. TV3 Kobra 14 6.1 133.0 16.28. TV3 Sasisto lukturu ielas 9 6.0 131.2 12.79. LTV1 Neprāta cena 5.7 124.8 15.1

10. LNT Savējā svešiniece 5.7 119.9 19.6

Izkl

aide

s, š

ovu

un b

alvu

pa

snie

gšan

as ra

idīju

mu

TOP

10 (v

isi k

anāl

i 20

10.g

.)

1. LNT Svētku uguņošana 13.5 283.5 30.82. TV3 Latvijas Lepnums 2010 12.8 268.7 30.03. TV3 Dejo ar zvaigzni 3 12.1 263.2 27.24. LNT Raidījuma "Degpunktā" gada varonis 2009 11.4 247.5 23.95. LNT Latvijas himna visā pasaulē. Valsts svētku salūts 10.8 227.2 24.86. LNT Dziedošās ģimenes 2 10.4 223.7 27.67. LNT Latvijas zelta talanti 2010 10.0 215.1 27.48. TV3 Dejo nost! 9.0 190.9 21.89. LNT Maģiskās kāzas Molā 8.6 187.3 27.6

10. LTV1 Laimīgu Jauno gadu! 8.5 178.6 19.3

Ziņu

un

anal

ītisk

o ra

idīju

mu

TOP

10 (v

isi k

anāl

i 201

0. g

.) 1. LNT LNT ziņas (Svētdienā) 9.9 214.5 24.72. TV3 Nekā personīga 9.1 196.8 22.13. TV3 TV3 ziņas 8.8 190.8 23.54. LNT LNT ziņas 8.2 177.3 21.25. TV3 TV3 ziņas (Svētdienā) 7.9 172.4 20.56. LNT Degpunktā 7.8 168.3 18.47. LTV1 Panorāma (Sestdienā) 7.6 164.2 19.38. PBK Ziņas (ar subtitriem) (10.19) 7.5 162.4 27.59. LNT LNT ziņu "Top 10" 7.3 157.3 18.3

10. LTV1 Panorāma (Svētdienā) 7.3 157.3 17.3

Spor

ta p

ārra

ižu

TOP

10

(vis

i kan

āli 2

010.

g.)

1. TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Čehija 13.4 291.5 38.82. TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Krievija - Čehija 12.7 274.8 38.63. TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Kanāda 11.7 253.1 33.04. TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Šveice 11.5 249.6 32.85. LTV7 Kontinentālā hokeja līga. Dinamo Riga - MVD Balashikha 10.3 224.0 22.86. LTV7 Kontinentālā hokeja līga. Dinamo Riga - Maskavas CSKA 10.3 223.2 25.47. LTV7 Kontinentālā hokeja līga. Dinamo Riga - SKA St.Petersburg 9.8 213.6 25.68. TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Norvēģija 9.8 212.4 36.19. LTV7 Pasaules meistarsacīkstes futbolā. Nīderlande - Spānija 9.4 203.7 30.8

10. TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Zviedrija 9.4 203.1 28.8


<< uz sākumu TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS

19

2010. gada otrā pusgada pētījuma rezultāti parādīja, ka:

93,8 % mājsaimniecību ir vismaz viens strādājošs televizors un kāds no TV pieslēgumiem;

• 65,1 % no šīm mājsaimniecībām ir viens televizors;

• 34,9 % no šīm mājsaimniecībām ir divi un vairāk televizori;

• 55,5 % no šīm mājsaimniecību ir videomagnetofons vai DVD atskaņotājs;

• 50,9 % no šīm mājsaimniecībām TV kanālu uztveršanai izmanto digitālo signālu;

• 24,2 % no šīm mājsaimniecībām izmanto virszemes TV signālu;

• 64,5 % no šīm mājsaimniecību saņem signālu caur kabeli (analogais, digitālais un IPTV);

• 16,7 % no šīm mājsaimniecību izmanto satelīttelevīzijas uztvērēju.

Avots: TNS Latvia Dibināšanas pētījums 2010 (Q3 & Q4)

Lai uzzinātu vairāk par TV auditorijas pētījumiem, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi: [email protected]

<< uz sākumu TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS

20

KLAUSĪŠANĀS ILGUMS DIENĀ(TSL DLY, MIN)

2008.–2010.GADS

KLAUSĪŠANĀS ILGUMS DIENĀ (TSL DLY, MIN) 2010. GADĀ

PA CETURKŠŅIEM

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums:Radio, Ziema 2010 – Rudens 2010

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Vasara / Rudens 2008, 2009, 2010

0

50

100

150

200

250

300

350

Vasara / Rudens2008

Vasara / Rudens2009

Vasara / Rudens2010

min

050

100150200250300350

Ziema2010

Pavasaris2010

Vasara2010

Rudens2010

min

282282268

276 282 284 279

RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS

RADIO AUDITORIJAS PETIJUMS

TNS Latvia kopš 1994.gada veic radio auditorijas pētījumu ar mērķi iegūt informāciju par Latvijas radiostaciju klausītāju auditoriju, to raksturojošām pazīmēm, kā arī dažādu radiostaciju klausīšanos konkrētās mērķa grupās. Pētījuma izlasi veido vairāk nekā 8000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem.

Pētījums notiek regulāri visu gadu un tiek veikts, izmantojot dienasgrāmatu metodi. Pētījuma rezultāti tiek apkopoti reizi ceturksnī.

TNS Latvia Nacionālā Mediju Pētījuma: Radio ietvaros 2010. gadā papildus jau esošajām radio stacijām uzsāka mērīt jaunās Rīgā un atsevišķos Latvijas reģionos raidošās radio stacijas Radio 101 auditoriju.

KLAUSĪŠANĀS ILGUMSSaskaņā ar 2010. gada vasaras/ rudens periodā veiktā radio auditorijas pētījuma rezultātiem viens radio klausītājs vidēji dienā radio ir klausījies 282 minūtes jeb 4 stundas un 42 minūtes, kas ir tieši tikpat, cik 2009. gadā šajā pašā laika periodā. Vislielākais radio klausīšanās ilgums vidēji dienā 2010. gadā pēc TNS Latvia Nacionālā Mediju Pētījuma: Radio datiem ir bijis vasaras periodā– vidēji 284 minūtes jeb 4 stundas un 44 minūtes.

<< uz sākumu

21

RADIOKLAUSĪTĀJU SKAITSRadio klausītāju skaits 2010. gada vasaras/ rudens periodā, salīdzinot ar 2009.gada vasaras/ rudens periodu, ir saglabājies stabils. Ja iepriekš minētajā periodā 2009.gadā vidēji dienā radio klausījās 61% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, tad 2010. gadā tie bija 62% minētās mērķa grupas pārstāvju. Analizējot pētījuma rezultātus par 2010. gadu, redzams, ka Latvijas iedzīvotāji vecumā no 12 līdz 74 gadiem visaktīvāk radio klausījušies pētījuma vasaras periodā, kad vidēji dienā radio klausījušies 63% atbilstošā vecuma Latvijas iedzīvotāju.

Vidējais radio klausītāju skaits nedēļā pēdējā gada laikā ir nedaudz pieaudzis. Ja 2009. gada vasaras/rudens periodā vidēji nedēļā radio klausījušies 79% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, tad 2010. gadā tie jau bija 82% iepriekš minētās mērķa grupas pārstāvju.

Aplūkojot pētījuma rezultātus par 2010.gadu, redzams, ka arī vidēji nedēļā līdzīgi kā vidēji dienā visvairāk radio klausītāju Latvijas iedzīvotāju vidū vecumā no 12 līdz 74 gadiem ir bijis pētījuma vasaras periodā.

<< uz sākumu RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS

KOPĒJAIS RADIOKLAUSĪTĀJU SKAITS DIENĀ (REACH DLY 000, %)

2008.–2010. GADS

KOPĒJAIS RADIOKLAUSĪTĀJU SKAITS DIENĀ (REACH DLY 000, %)

2010. GADĀ PA CETURKŠŅIEM

KOPĒJAIS RADIOKLAUSĪTĀJU SKAITS NEDĒĻĀ (REACH 000, %)

2008.–2010. GADS

KOPĒJAIS RADIOKLAUSĪTĀJU SKAITS NEDĒĻĀ (REACH 000, %)

2010. GADĀ PA CETURKŠŅIEM


Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums:Radio,Vasara / Rudens 2008, 2009, 2010


Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Vasara / Rudens 2008, 2009, 2010

0250500750

1 0001 2501 5001 750

Vasara / Rudens2008

Vasara / Rudens2009

(000)

0,0

25,0

50,0

75,0

100,0%

0250500750

1 0001 2501 5001 750

Vasara / Rudens2008

Vasara / Rudens2009

Vasara / Rudens2010

(000)

0

25

50

75

100%

0250500750

1 0001 2501 5001 750

Ziema2010

Pavasaris2010

Vasara2010

Rudens2010

(000)

0

25

50

75

100%

0250500750

1 0001 2501 5001 750

Ziema 2010

Pavasaris2010

Vasara2010

Rudens2010

(000)

0

25

50

75

100 %

Vasara / Rudens2010

1 06857 61

1 138

751 412

791 481

821 507

621 142

61 6162 6311561132 1119 1131

801472

791462

831533

811483

22

Saskaņā ar TNS Latvia Nacionālā Mediju Pētījuma: Radio 2010.gada vasaras/ rudens perioda rezultātiem pēc kopējā radio klausītāju skaita nedēļā Latvijā kopumā pārliecinošā līderpozīcijā līdzīgi kā iepriekš atrodas Latvijas Radio 2, ko augstāk minētajā periodā vismaz reizi nedēļā klausījušies 26% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. Ar būtiski mazāku vidējo radio klausītāju skaitu nedēļā otro un trešo vietu ieņem attiecīgi Latvijas Radio 1 (14%) un Radio SWH (13%).

<< uz sākumu RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS

0 5 10 15 20 25 30

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Vasara/ Rudens 2010

Latvijas Radio 2

Radio SWHLatvijas Radio 1

Latvijas Radio 3

Star FM

Radio Skonto

Krievijas Hiti (Russkoe Radio)

European Hit Radio

Latvijas Radio 4 SWH +

Radio MIX FM

Radio 88,6 - Jumor FMLatvijas Kristīgais radio

Radio PIK 100 FMLatviešu Radio

SWH Rock

EUROPA PLUS FM

TOP Radio

Just FMRadio NABA

Radio Merkurs

Radio Baltkom - Eho Moskvi

NOVOE RADIO - Golos Rossiji

BBC World Service

Citas radio stacijas

%

2614

13131313

129

86

4444

33

211

0.620

66

55

KOPĒJAIS RADIO KLAUSĪTĀJU SKAITS NEDĒĻĀ (REACH %) NACIONĀLAJĀM UN RĪGAS RADIOSTACIJĀM LATVIJĀ KOPUMĀ PERIODĀ VASARA/RUDENS 2010

23

211714

1314

15

14131313

121010

999

9

866

55

332

211

KOPĒJAIS RADIO KLAUSĪTĀJU SKAITS NEDĒĻĀ (REACH %) NACIONĀLAJĀM UN RĪGAS RADIOSTACIJĀM RĪGĀ PERIODĀ VASARA/RUDENS 2010

0 5 10 15 20 25 30


Citas radio stacijas

%

Radio MerkursBBC World Service

Just FMRadio NABA

Latvijas Kristīgais radioLatvijas Radio 3

TOP RadioLatviešu Radio

SWH RockRadio Baltkom - Eho Moskvi

Radio PIK 100 FMRadio 88,6 - Jumor FM

NOVOE RADIO - Golos RossijiEUROPA PLUS FM

Latvijas Radio 1Radio MIX FM

Star FMRadio SWH

Latvijas Radio 4Latvijas Radio 2

European Hit RadioSWH +

Radio SkontoKrievijas Hiti (Russkoe Radio)

RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS<< uz sākumu

Savukārt, Rīgas iedzīvotāju vidū vecumā no 12 līdz 74 gadiem vidū visvairāk klausītāju vidēji nedēļā ir bijis radio stacijām Krievijas Hiti (Russkoe Radio) (21%), Radio Skonto (17%) un SWH+ (15%).

24

KLAUSĪTĀKĀS RADIOSTACIJASLīdzīgi kā radio staciju sarindojumā pēc kopējās nedēļas auditorijas arī topā pēc klausīšanās laika sadalījuma starp radio stacijām visklausītākā radio stacija Latvijā kopumā 2010.gada vasaras/ rudens periodā ir Latvijas Radio 2 (23%). Otrajā vietā ierindojusies radio stacija Latvijas Radio 1 (10%), bet uz trešo vietu pakāpusies – Radio Skonto (7%).

Rīgā pēc klausīšanās laika sadalījuma par klausītāko radio staciju 2010. gada vasaras/rudens periodā ir kļuvusi radio stacija Latvijas Radio 1 (10%). Galvaspilsētā otro vietu ieņem Krievijas Hiti (Russkoe Radio) (9%), bet trešo– Latvijas Radio 2 (8%).

KLAUSĪŠANĀS LAIKA SADALĪJUMS LATVIJĀ KOPUMĀ (AQH SHARE, %)

VASARA / RUDENS 2010

:

Latvijas Radio 2

23%

Latvijas Radio 4 5%

Krievijas Hiti 5%European Hit Radio 5%

European Hit Radio 5%

Star FM 5%

Star FM 6%

Radio SWH 7%

Radio Skonto 8%

SWH+ 3%

SWH+ 5%

Latviešu Radio 2%TOP Radio 2%Radio MIX FM 2%NOVOE RADIO 2%

Jumor FM 1%

EUROPA PLUS FM 1%

Radio Baltkom 1%Radio PIK 100 FM1%

Radio Baltkom 4%Radio MIX FM 4%

Jumor FM 3%

NOVOE RADIO 3%

SWH Rock 2%

Latvijas Radio 3 2%

Radio PIK 100 FM 3%EUROPA PLUS FM 3%

Citas radiostacijas*

13%

Latvijas Radio 1

10%

Radio Skonto 7%

Radio SWH 6%

SWH Rock 1%

Latvijas Radio 3

1%

Latvijas KristīgaisRadio 1%

Latvijas Radio 1 10%

Latvijas Radio 4

8%

Latvijas Radio 2

8%

Krievijas Hiti 9%

Citas radiostacijas* 4%

TOP Radio 2%

Latviešu Radio

2%

Latvijas KristīgaisRadio 2%

KLAUSĪŠANĀS LAIKA SADALĪJUMS RĪGĀ (AQH SHARE, %). VASARA / RUDENS 2010

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums:Radio, Vasara / Rudens 2010

/ Avots: TNS Latvia Nacionālais Mediju pētījumsRadio, Vasara / Rudens 2010*Citas Rīgā un tās apkārtnē raidošās radiostacijas, kurām AQH Share rādītājs Latvijā kopumā < 1%, un reģionālās radiostacijas.

*Citas Rīgā un tās apkārtnē raidošās radiostacijas, kurām AQH Share rādītājs Rīgas iedzīvotāju vidū < 1%, un reģionālās radiostacijas.


25

MĒRĶA GRUPĀS (REACH %), VASARA/ RUDENS 2010


0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100

Visi

12–1718–2425–3435–4445–5455–6465–74

vīriešisievietes

RīgaPierīga

VidzemeKurzemeZemgale

Latgale

latviešucita

Vecu

ms

Dzi

mum

sR

eģio

nsTa

utīb

a

%

82

7777

848484

8182

8183

828383

8683

75

8676

RADIO KLAUSĪTĀJU ĪPATSVARS DAŽĀDĀS


RADIO KLAUSĪŠANĀS DAŽĀDU MĒRĶA GRUPU PĀRSTĀVJU VIDŪAnalizējot TNS Latvia Nacionālā Mediju Pētījuma: Radio 2010.gada vasaras/ rudens periodu rezultātus, redzams, ka kopējais radio klausītāju skaits nedēļā dažādās sociāli demogrāfiskās mērķa grupās ir atšķirīgs. Lielāks radio klausītāju īpatsvars ir novērojams Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 54 gadiem (84% atbilstošā vecuma iedzīvotāju), latviešu (86%), kā arī Kurzemes iedzīvotāju (86%) vidū.

Lai uzzinātu vairāk par radio auditorijas pētījumiem, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi: [email protected]

26

PRESES AUDITORIJAS PETIJUMS

TNS Latvia Nacionālais Mediju Pētījums: Prese tika uzsākts 1992. gadā un tiek veikts joprojām regulāri katru ceturksni. Pētījuma mērķis ir iegūt nacionāli reprezentatīvus datus par Latvijas drukāto izdevumu auditorijām. Viena numura vidējā lasītāju skaita noteikšanai izmanto pēdējo sešu numuru lasīšanas metodi, kas neatkarīgi no izdevuma iznākšanas biežuma dod iespēju iegūt salīdzināmus preses auditorijas rādītājus.

Preses auditorijas pētījuma rezultāti tiek iegūti, izmantojot datorizētās tiešās intervijas CAPI (Computer Assisted Personal Interview). Gada laikā preses auditorijas pētījumā tiek aptaujāti vairāk nekā 12 000 respondentu vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Intervijas norisinās respondentu dzīvesvietās visā Latvijas teritorijā proporcionāli iedzīvotāju ģeogrāfiskajam sadalījumam. Pētījuma izlase ir reprezentatīva visiem Latvijas iedzīvotājiem 15 līdz 74 gadu vecumā, kā rezultātā iegūtos datus var attiecināt gan uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, gan uz konkrētas mērķa grupas pārstāvjiem šajā vecuma grupā.

2010. gadā Nacionālajā Mediju Pētījumā: Prese (laika periodā no 26.10.2009 līdz 31.10.2010) tika mērītas vidēji 239 izdevumu auditorijas, kas ir par 36 izdevumiem mazāk nekā 2009. gadā. 2010. gadā pētījumā iekļauto izdevumu skaits pa ceturkšņiem būtiski nemainījās, atšķirībā no 2009. gada, kurā izdoto izdevumu skaitam bija tendence samazināties katru ceturksni.

NACIONĀLAJĀ MEDIJU PĒTĪJUMĀ IEKĻAUTO PRESES IZDEVUMU SKAITS

ATSEVIŠĶAJĀS KATEGORIJĀS 2010. GADS

Ziem

a 20

10

Pav

asar

is

2010

Vasa

ra

2010

Rud

ens

2010

2010

.G

AD

S

Dienas laikraksti 11 11 10 10 11Nedēļas izdevumi* 54 53 55 54 52Divnedēļu žurnāli 9 10 10 10 10Mēneša izdevumi** 78 81 79 81 70Ceturkšņa žurnāli 24 24 27 25 23Reģionālā prese 60 59 61 61 59Visa prese 236 238 242 241 225

*Nedēļas laikraksti, nedēļas žurnāli, laikrakstu pielikumi, reklāmas laikraksti** Mēneša laikraksti, mēneša žurnāli

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, 2010

<< uz sākumu PRESES AUDITORIJAS PĒTĪJUMS

27

PRESES IZDEVUMU GRUPU VIDĒJĀ UN KOPĒJĀ AUDITORIJAAnalizējot drukātās preses patēriņu atbilstoši izdevumu iznākšanas regularitātei, redzams, ka visvairāk patērētās preses izdevumu grupas ir nedēļas un mēneša preses izdevumi, kā arī reģionālā prese. 2010. gadā vidēji vienu drukāto nedēļas preses izdevumu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši 67% Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, vienu mēneša izdevumu mēnesī – vidēji 41 % Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā. Latvijas iedzīvotāji joprojām aktīvi patērē arī reģionālos preses izdevumus – 2010. gadā vienu reģionālo preses izdevumu nedēļas laikā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 43 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, kas gan ir par 3 procentpunktiem mazāk nekā 2009. un 2008. gadā.

Nedēļas un mēneša izdevumi, kā arī reģionālā prese ir lasītākās drukātās preses izdevumu kategorijas arī atbilstoši kopējai auditorijai (iedzīvotāju skaitam, kas lasījis vai caurskatījis vismaz vienu no 6 izdevuma numuriem). Kopējās auditorijas samazinājums dienas laikrakstu kategorijā (no 61% 2009. gadā uz 40% 2010. gadā) skaidrojams gan ar atsevišķu dienas laikrakstu auditorijas kritumu un iznākšanas neregularitāti, gan tendencēm drukātās preses tirgū kopumā.

<< uz sākumu

PRESES IZDEVUMU GRUPU VIDĒJĀ AUDITORIJA (COVER %)

2008.–2010. GADS

PRESES IZDEVUMU GRUPU KOPĒJĀ AUDITORIJA (COVER MAX %)

2008.–2010. GADS

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, 2008 - 2010

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, 2008 - 2010

Dienaslaikraksti

Nedēļasizdevumi

Reģionālāprese

Mēnešaizdevumi

Divnedēļužurnāli

Ceturkšņažurnāli

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90

4561

57

8079

82

2725 26

53 53

52

1215

17

5555

57

Dienaslaikraksti

Nedēļasizdevumi

Reģionālāprese

Mēnešaizdevumi

Divnedēļužurnāli

Ceturkšņažurnāli

0 10 20 30 40 50 60 70 80

Gads 2010Gads 2009Gads 2008

3034

40

6770

73

1918 18

414243

77

11

434646

Gads 2010Gads 2009Gads 2008

PRESES AUDITORIJAS PĒTĪJUMS

28

ŽURNĀLU LASĪŠANA DAŽĀDĀS MĒRĶGRUPĀS (COVER MAX %)

2009.-2010. GADS

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, 2009, 2010

Visi

15–19

20–29

30–39

40–49

50–59

60–74

vīrieši

sievietes

latvieši

cita

Rīga

citas pilsētas

lauki

strādā

nestrādā

studenti

Vecu

ms

Dzi

mum

sTa

utīb

aS

tatu

ssA

pdzī

vota

svi

etas

tips

8790

89

0 10 20 30 40 50 60 70 80 9069

65

807475

7474

7270

6664

5955

50

6057

7672

8480

4845

6558

6464

7774

7572

5954

8175

100%

2010. gads 2009. gads

LAIKRAKSTU LASĪŠANA DAŽĀDĀS MĒRĶGRUPĀS (COVER MAX %)

2009.-2010. GADS

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, 2009, 2010

Visi

15–19

20–29

30–39

40–49

50–59

60–74

vīrieši

sievietes

latvieši

cita

Rīga

citas pilsētas

lauki

strādā

nestrādā

studenti

Vecu

ms

Dzi

mum

sTa

utīb

aS

tatu

ssA

pdzī

vota

svi

etas

tips

8790

89

0 10 20 30 40 50 60 70 80 9088

91

8188

848787

9091929194

9293

87899092

87909091

8587

9193

8992

8991

8991

8287

100%

2010. gads 2009. gads

LAIKRAKSTU UN ŽURNĀLU LASĪTĀJU AUDITORIJA DAŽĀDĀS MĒRĶGRUPĀS2010. gadā vidēji 88% Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā laikraksta kādu no pēdējiem sešiem numuriem, kas gan ir par 3 procentpunktiem mazāk, nekā 2009. gadā. Laikrakstus aktīvi lasa dažāda vecuma, tautību un dzimuma Latvijas iedzīvotāji. Visās mērķa grupās vismaz vienu pētījumā iekļautā laikraksta kādu no pēdējiem sešiem numuriem ir lasījuši vai caurskatījuši vairāk nekā 80% šīs mērķa grupas pārstāvju. Nedaudz mazāk nekā vidēji laikrakstus lasa gados jauni Latvijas iedzīvotāji (vecumā no 15 līdz 29 gadiem), kā arī skolēni un studenti. Savukārt vairāk nekā vidēji laikrakstus lasa Latvijas iedzīvotāji vecumā virs 40 gadiem.

<< uz sākumu PRESES AUDITORIJAS PĒTĪJUMS

2010. gadā vismaz vienu pētījumā iekļautā žurnāla kādu no pēdējiem sešiem numuriem ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 69% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2009. gādā. Dažādās mērķa grupās žurnālu lasītāju īpatsvars būtiski atšķiras. Vairāk nekā vidēji žurnālus lasa cilvēki vecumā no 15 līdz 39 gadiem, sievietes, latviešu tautības iedzīvotāji, lauku teritorijās dzīvojošie, kā arī skolēni, studenti un strādājošie Latvijas iedzīvotāji. Attiecīgi salīdzinoši mazāk aktīvi žurnālu lasītāji ir cilvēki vecumā virs 50 gadiem, vīrieši, cittautieši un nestrādājošie Latvijas iedzīvotāji.

29

LASĪTĀKO PRESES IZDEVUMU TOP 10 PĒC VIENA NUMURA VIDĒJĀS

AUDITORIJAS (COVER%)2010. GADS

131212

888

7

777

0 5 10 15 20 3025

IevaTV-Programma (rus)

MK Latvija (rus)Privātā Dzīve

Kas Jauns

Ievas StāstiRīgas Santīms

Teleprogramma sdadei Mišei (rus)

Latvijas AvīzeIlustrētā Zinātne

%

2018

1312

1111

10

1099

0 5 10 15 20 3025

IevaPrivātā Dzīve

Ievas StāstiKas Jauns

Ilustrētā Zinātne

DienaLatvijas Avīze

Ievas Māja

Ievas VeselībaSanta

%

LASĪTĀKO PRESES IZDEVUMU TOP 10 PĒC VIENA NUMURA

VIDĒJĀSAUDITORIJAS (COVER%) MĒRĶGRUPĀ LATVIEŠI

2010. GADS

LASĪTĀKO PRESES IZDEVUMU TOP 10 PĒC VIENA NUMURA VIDĒJĀS

AUDITORIJAS (COVER%) MĒRĶGRUPĀ CITA TAUTĪBA,

2010. GADS

Teleprogramma sdadei Mišei (rus)

2417

1514

131212

118

7

0 5 10 15 20 3025

TV-Programma (rus)MK Latvija (rus)

Vesti Segodņa (rus)Subbota (rus)

Rīgas SantīmsVesti (rus)

7 sekretov (rus)

Ļubļu (rus)Čas (rus)

%

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, 2010



PRESES AUDITORIJAS PĒTĪJUMS<< uz sākumu

LASĪTĀKO PRESES IZDEVUMU TOP 10Kopumā 2010. gadā 3 lasītākie preses izdevumi ir nedēļas žurnāls Ieva, krievu valodā iznākošā televīzijas programma TV-Programma (rus), kā arī nedēļas žurnāls Privātā dzīve. Šie izdevumi veidoja lasītāko izdevumu TOP3 arī 2009. gadā, iepriekšējā gadā nedēļas žurnāls Ieva ierindojās 2., bet televīzijas programma TV-Programma (rus) – 1. vietā.

Latviešu vidū 3 lasītākie preses izdevumi ir iknedēļas žurnāli Ieva, Privātā Dzīve un Kas Jauns. Iknedēļas žurnāls Kas Jauns 2009. gadā bija 6. lasītākais izdevums mērķa grupā latvieši. 2010. gadā latviešu vidū salīdzinoši mazāk ir lasīti dienas laikraksti Latvijas Avīze un Diena, kuri ieņem 6. un 7. vietu lasītāko izdevumu sarindojumā (2009. gadā – 4. un 3. vietā).

Mērķa grupā cita tautība lasītākais izdevums nemainīgi jau vairākus gadus ir krievu valodā iznākošā televīzijas programma TV-Programma (rus). Šogad 2. lasītākais izdevums cittautiešu vidū ir nedēļas laikraksts MK Latvija (rus), kas 2009. gadā bija 6. lasītākai izdevums cittautiešu vidū. 3. vietā ierindojas krievu valodā iznākošā televīzijas programma Teleprogramma s dadei Mišei (rus).

30

1288

7777

766

0 5 10 15 20 3025


Teleprogramma s dadei Mišei (rus)

Rīgas Santīms

Latvijas Avīze

DienaVesti Segodņa (rus)

Subbota (rus)

7 sekretov (rus)Vesti (rus)

%

1110

877

64

444

0 5 10 15 20 3025

Latvijas AvīzeDiena

Rīgas Viļņi Laimīgā Programma

Televīzijas Programma

tvDiena

Tava ProgrammaNeatkarīgā Rīta Avīze

Rīgas Santīms

5 min (lat, rus)Kultūras Diena/Diena

%

2417

1514

131212

118

7

0 5 10 15 20 3025


Vesti Segodņa (rus)

Teleprogramma s dadei Mišei (rus)

Subbota (rus)

Rīgas SantīmsVesti (rus)

7 sekretov (rus)

5 min (lat, rus)Čas (rus)

%




LASĪTĀKO LAIKRAKSTU TOP 10 (IESKAITOT PIELIKUMUS) PĒC VIENA

NUMURA VIDĒJĀS AUDITORIJAS (COVER%) 2010. GADS


NUMURA VIDĒJĀS AUDITORIJAS (COVER%) MĒRĶGRUPĀ

LATVIEŠI, 2010. GADS


NUMURA VIDĒJĀS AUDITORIJAS (COVER%) MĒRĶGRUPĀ

CITA TAUTĪBA, 2010. GADS

2018

1312

1110

9

988

0 5 10 15 20 3025




SantaIevas Māja

Ievas Veselība

SestDiena

Ilustrētā Pasaules Vēsture

%

1312

877

66

555

0 5 10 15 20 3025




SantaIevas Māja

Ievas Veselība

SestDiena

Ilustrētā Pasaules Vēsture

%


LASĪTĀKO ŽURNĀLU TOP 10 PĒC VIENA NUMURA VIDĒJĀS AUDITORIJAS

(COVER%) 2010. GADS


76

53

222

22

1

0 5 10 15 20 3025

Ļubļu (rus)Lilit (rus)

Patron (rus)Otkrito (rus)

Ieva

CosmopolitanPrivātā Dzīve

Santa

Ievas MājaKas Jauns

%



(COVER%) MĒRĶGRUPĀ LATVIEŠI,2010. GADS

CITA TAUTĪBA


(COVER%) MĒRĶGRUPĀ , 2010. GADS

PRESES AUDITORIJAS PĒTĪJUMS<< uz sākumu

Lai uzzinātu vairāk par preses auditorijas pētījumiem, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi: [email protected]

31

INTERNETA AUDITORIJAS PETIJUMS

TNS Latvia Nacionālā Mediju Pētījuma: Internets ietvaros interneta auditorijas izpēte tiek veikta kopš 1997. gada. Pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par interneta auditoriju un interneta lietošanas paradumiem Latvijā no 15 līdz 74 gadu vecu iedzīvotāju vidū. Pētījumā ietverta informācija par datorizāciju un interneta lietošanas izplatību Latvijā kopumā, interneta izmantošanas mērķiem un citiem interneta lietotāju paradumiem. Aptaujas rezultāti sniedz informāciju par pētījumā iekļauto interneta resursu vidējo dienas, nedēļas, mēneša un pusgada auditorijas apmēriem kā visu Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem vidū, tā arī dažādās citās sociāli demogrāfiskās mērķa grupās.

TNS Latvia interneta auditorijas pētījums tiek veikts, izmantojot datorizēto tiešo interviju CAPI (Computer Assisted Personal Interview) respondentu dzīvesvietā. 2010. gadā interneta auditorijas pētījuma ietvaros visā Latvijā aptaujāti vairāk kā 6000 respondentu.

INTERNETA AUDITORIJAS PĒTĪJUMS<< uz sākumu

INTERNETA LIETOŠANA (%)2000.–2010. GADS

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Internets, Pavasaris 2000–Rudens 2010

%

0

10

20

30

40

50

60

70

pēdējo 6 mēnešu laikā pēdējo 7 dienu laikā

Pav

asar

is 2

000

Vasa

ra 2

000

Rud

ens

2000

Ziem

a 20

01P

avas

aris

200

1Va

sara

200

1R

uden

s 20

01Zi

ema

2002

Pav

asar

is 2

002

Vasa

ra 2

002

Rud

ens

2002

Ziem

a 20

03P

avas

aris

200

3Va

sara

200

3R

uden

s 20

03Zi

ema

2004

Pav

asar

is 2

004

Vasa

ra 2

004

Rud

ens

2004

Ziem

a 20

05P

avas

aris

200

5Va

sara

200

5R

uden

s 20

05Zi

ema

2006

Pav

asar

is 2

006

Vasa

ra 2

006

Rud

ens

2006

Ziem

a 20

07P

avas

aris

200

7Va

sara

200

7R

uden

s 20

07Zi

ema

2008

Pav

asar

is 2

008

Vasa

ra 2

008

Rud

ens

2008

Ziem

a 20

09P

avas

aris

200

9Va

sara

200

9R

uden

s 20

09Zi

ema

2010

Pav

asar

is 2

010

Vasa

ra 2

010

Rud

ens

2010

555555

5760 60

60 59 61

63 64 6562

57 5754

13 13 1316 17 17 17 17 16

21 22 24 23 23 24 2527 29

33 32 34 3238 40

44 44 4448 47

50 4953 51

16

9 9 9 10 129

13 11 12 11 13 1518

15 17 18 19 21 2126 27 28 27

3235 37 38 39

43 4145 43

49 475151

INTERNETA LIETOTĀJU SKAITS JOPROJĀM PIEAUG2010. gadā Latvijā joprojām turpināja pieaugt interneta lietotāju skaits. 2010. gada rudenī vidēji 65% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija izmantojuši internetu pēdējo 6 mēnešu laikā. Salīdzinot ar 2009. gada rudeni, kopējais interneta lietotāju īpatsvars ir palielinājies par 3 procentpunktiem.

Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā – globālo tīmekli 2010. gada rudenī izmantoja vidēji 61% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

32

DATORS UN INTERNETS MĀJSAIMNIECĪBĀS Latvijas mājsaimniecību datorizācijas līmenis 2010. gadā praktiski ir saglabājies iepriekšējā līmenī, jo 2010. gada rudens periodā vidēji 65% mājsaimniecību bija datori, kamēr 2009. gada šajā pašā periodā datori bija 64% mājsaimniecību. Savukārt, pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kurās datoram ir pieslēgts internets. Ja 2009. gada rudenī 56% Latvijas mājsaimniecību mājas dators bija pieslēgts internetam, tad 2010. gada rudenī internets jau bija 60% mājsaimniecību.

<< uz sākumu INTERNETA AUDITORIJAS PĒTĪJUMS

DATORS, INTERNETS MĀJĀS (%) 2008.–2010. GADS

Rudens 2010Rudens 2008 Rudens 2009

%

Dators mājāsInterneta pieslēgums mājās

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Internets, Rudens 2008, 2009, 2010

64

56

656059

51

0

10

20

30

40

50

60

70

INTERNETA LIETOŠANAS VIETA (%) 2009.–2010. GADS

Rudens 2010* Rudens 2009**

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Internets, Rudens 2009, 2010

5653

1821

1012

58

46

12

0.12

0.41

11

0 10 20 30 40 50 60

Mājās

Darbā

Pie paziņām

Mācībuiestādē

Bibliotēkā

Kafejnīcā,bārā, picērijā

Internetakafejnīcā

Benzīntankā,taksafonu

tuvumā

Citur

* Interneta izmantošanas vietas pēdējā mēneša laikā** Interneta izmantošanas vietas pēdējā pusgada laikā

INTERNETU VISBIEŽĀK LIETO MĀJĀSVispopulārākā interneta izmantošanas vieta Latvijas iedzīvotāju vidū joprojām ir mājas. 2010. gada rudenī pēdējā pusgada laikā mājās internetu ir izmantojuši vidēji 56% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2009. gada rudenī. Vidēji 18% aptaujāto respondentu, pēdējā pusgada laikā internetu ir izmantojuši darbavietā, kas, lai arī ir par 3 procentpunktiem mazāk nekā 2009. gada rudenī, tomēr joprojām ir otra izplatītākā interneta izmantošanas vieta Latvijas iedzīvotāju vidū. Trešā populārākā interneta izmantošanas vieta ir pie paziņām, kur internetu 2010. gada rudenī ir izmantojuši 10% Latvijas iedzīvotāju.

33

INTERNETA PATĒRIŅŠ DAŽĀDĀS IEDZĪVOTĀJU GRUPĀS Analizējot interneta izmantošanu dažādās sociāli demogrāfiskās mērķa grupās, jāatzīmē, ka absolūtais vairākums gados jaunu cilvēku izmanto internetu. Tā, piemēram, pēdējo 7 dienu laikā internetu ir izmantojuši 95% jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem. 2010. gada rudenī, salīdzinot ar 2009. gada rudeni, visvairāk interneta lietotāju īpatsvars pieauga vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem. Minētajā vecuma grupā 2010. gada rudenī internetu pēdējo 7 dienu laikā izmantoja vidēji 65%, bet 2009. gada rudenī – tikai 53%. Aplūkojot citas sociāli demogrāfiskās grupas, redzams, ka interneta izmantošana pēdējo 7 dienu laikā salīdzinoši straujāk ir pieaugusi vīriešu, cittautiešu un rīdzinieku vidū.

Lielas atšķirības ir saglabājušās strādājošo un nestrādājošo iedzīvotāju vidū. Strādājošo Latvijas iedzīvotāju vidū internetu regulāri izmanto vidēji 75%, bet nestrādājošo iedzīvotāju vidū interneta lietotāju īpatsvars ir tikai 35%.

INTERNETA LIETOŠANA DAŽĀDĀS MĒRĶA GRUPĀS, KAS LIETOJUŠI

INTERNETU PĒDĒJO 7 DIENU LAIKĀ (%)2008.–2010. GADS

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Internets, Rudens 2008, 2009, 2010

959384

8885

7770

7571

6865

46

4743

31

17

63

6361

59

6059

55505040

756060

52

353222

95959485

54

129

0 20 40 60 80 100

15–19

20–29

30–39

40–49

50–59

60–74

vīrietis

sieviete

latvietis

cita

Rīga

citapilsēta

lauki

strādā

nestrādā

students

Visi

Vecu

ms

Dzi

mum

sTa

utīb

aS

tatu

ss

Rudens 2010

Rudens 2009

Rudens 2008

Apd

zīvo

tās

viet

as ti

ps 69

53

6157

51

92

53

56

5958

49

56

5245

6250

70

22


34

INTERNETA IZMANTOŠANAS MĒRĶI Visbiežāk veiktās aktivitātes internetā Latvijas iedzīvotāju vidū ir meklēšanas lapu (piemēram, Google, Yahoo u. c.) lietošana (50%), elektroniskā pasta lasīšana un sūtīšana (47%), kā arī ziņu lasīšana interneta portālos (46%). Lai arī augstāk minētās aktivitātes arī 2009. gada rudenī bija visbiežāk veiktās, tomēr visstraujāk ir pieaugusi tieši ziņu lasīšana internetā (+ 8 procentpunkti). Tāpat arī salīdzinoši aktīvāk nekā pirms gada tiek apmeklēti sociālie tīkli (+ 5 procentpunkti), kā arī lietota Internetbanka (+ 5 procentpunkti).

INTERNETA IZMANTOŠANAS MĒRĶU TOP 10 2009. UN 2010. GADĀ

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Rudens 2009, 2010

5046

4744

4638

4035

3126

2827

2522

1922

1717

1718

10 20 30 40 500

Izmanto meklēšanas lapas

Izmanto elektronisko pastu

Lasa ziņas interneta portālos

Apmeklē sociālos tīklus

Norēķinājos Internetbankā

Runā pa telefonu, izmantojot internetu

Lejuplādē audio/video failus

Lejuplādē/ augšuplādē bildes

Meklē konkrētu informāciju datu bāzēs,informācijas lappusēs

Lasīju avīzes, žurnālus tiešsaistē (onlainā), vai lejuplādēju tos

%

Rudens 2010Rudens 2009


35

INTERNETA PORTĀLU AUDITORIJA TNS Latvia interneta auditorijas pētījumā dati par interneta portālu auditorijām tiek iegūti user-centric aptaujas veidā, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tas nozīmē, ka uzrādītā dienas vai nedēļas auditorija tiek aprēķināta vidēji aptaujas periodā. Saskaņā ar 2010. gada rudens aptaujas rezultātiem, kopumā apmeklētākās interneta vietnes, gan pēc vidējās dienas, gan pēc nedēļas kopējās auditorijas ir Google, Inbox.lv un Draugiem.lv. Savukārt pēc kopējās mēneša auditorijas trešajā vietā aiz Google un Inbox.lv ir ierindojies sludinājumu portāls SS.lv


Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Internets, Rudens 2010

TOP 15 INTERNETA PORTĀLU DIENAS VIDĒJĀ AUDITORIJA (%) 2010. GADS

40

33

26

22

16

16

15

10

9

5

5

4

4

3

3

0 5 10 15 20 25 30 35 40

Google

Inbox

Draugiem.lv

DELFI

SS

TV NET

One

Youtube.com

1188.lv

Apollo

Yandex.ru

Mail.ru

Facebook.com

ZIP.LV

Reklama

TOP 15 INTERNETA PORTĀLU NEDĒĻAS AUDITORIJA (%) 2010. GADS

54

43

33

29

29

24

22

15

14

12

8

7

7

7

7

0 10 20 30 5040 60

Google

Inbox

Draugiem.lv

DELFI

SS

TV NET

1188.lv

Youtube.com

Apollo

One

ZIP.LV

Yandex.ru

LMT

Reklama

TELE2


TOP 15 INTERNETA PORTĀLU MĒNEŠA AUDITORIJA (%) 2010. GADS

61

52

46

44

39

35

35

33

25

19

17

17

17

16

14

0 10 20 30 5040 60 70

Google

Inbox

Draugiem.lv

DELFI

SS

TV NET

Reklama

Youtube.com

1188.lv

LMT

ZIP.LV

TELE2

Apollo

One

Yandex.ru

36


Lai uzzinātu vairāk par interneta auditorijas pētījumiem, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi: [email protected]


TOP 15 INTERNETA PORTĀLU DIENAS VIDĒJĀ AUDITORIJA (%) 2010. GADS

40

33

26

22

16

16

15

10

9

5

5

4

4

3

3

0 5 10 15 20 25 30 35 40

Google

Inbox

Draugiem.lv

DELFI

SS

TV NET

One

Youtube.com

1188.lv

Apollo

Yandex.ru

Mail.ru

Facebook.com

ZIP.LV

Reklama

TOP 15 INTERNETA PORTĀLU NEDĒĻAS AUDITORIJA (%) 2010. GADS

54

43

33

29

29

24

22

15

14

12

8

7

7

7

7

0 10 20 30 5040 60

Google

Inbox

Draugiem.lv

DELFI

SS

TV NET

1188.lv

Youtube.com

Apollo

One

ZIP.LV

Yandex.ru

LMT

Reklama

TELE2


TOP 15 INTERNETA PORTĀLU MĒNEŠA AUDITORIJA (%) 2010. GADS

61

52

46

44

39

35

35

33

25

19

17

17

17

16

14

0 10 20 30 5040 60 70

Google

Inbox

Draugiem.lv

DELFI

SS

TV NET

Reklama

Youtube.com

1188.lv

LMT

ZIP.LV

TELE2

Apollo

One

Yandex.ru

37

Iedzīvotāju patēriņa pētījumā TNS Atlas™ pieejama informācija par vairāk nekā 1460 zīmolu un 147 produktu un pakalpojumu patēriņu.

2010. gadā atbildes uz TNS Latvia veidotās anketas jautājumiem sniedza 1589 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

PATERINA PETIJUMS TNS ATLASTM

Patēriņa pētījums TNS Atlas™ tiek veikts kopš 2007. gada, kad tas aizstāja iepriekš veikto patēriņa pētījumu Mērķa Grupu Indekss. 2007. un 2008. gadā iedzīvotāju ieradumu un patēriņa pētījums TNS Atlas™ tika veikts divas reizes gadā, bet, sākot ar 2009. gadu, šis pētījums tiek veikts vienu reizi gadā.

Pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ieradumiem, plaša patēriņa ikdienā nepieciešamo preču, kā arī ilgstošas lietošanas preču un pakalpojumu patēriņu Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Patēriņa pētījums TNS Atlas™ metodoloģiski veidots tā, lai iegūtos rezultātus varētu savietot ar TNS Latvia Nacionālā Mediju pētījuma: Prese un TNS Latvia Nacionālā Mediju pētījuma: Internets rezultātiem. TNS Atlas™ ietver jautājumus arī par TV kanālu skatīšanos un radio staciju klausīšanos, tādējādi sniedzot iespēju analizēt zīmolu, patērētāju un dažādu mediju savstarpējo mijiedarbību. TNS Atlas™ rezultātus iespējams analizēt arī kopā ar dzīves uztveres pētījuma Semiometrie™ rezultātiem.

Izvirzītie pētījuma mērķi tiek sasniegti, noskaidrojot:

Latvijas iedzīvotāju ieradumus gan plaša patēriņa ikdienas preču un pakalpojumu iegādē un lietošanā, gan ilgstošas lietošanas preču izvēlē un lietošanā.

Plaša patēriņa ikdienas un ilgstošas lietošanas preču un pakalpojumu zīmola atpazīstamību un iedzīvotāju attieksmi pret to.

Veikalu un tirdzniecības centru atpazīstamību, apmeklētību un iecienītākos lielveikalu.

Dažādus papildjautājumus, kas saistīti ar reklāmu, telekomunikācijām, apdrošināšanu, bankām, sadzīves tehniku, personiskajām interesēm, finansiālo stāvokli u. c.

<< uz sākumu

PLAŠA PATĒRIŅA PREČU TIRGUS KARTE (MARKET MAP)

21% - irlietojušizīmolu

40% - zina zīmolu 60% - nezina zīmolu

2% - atraidītāji

19% - nav lietojušizīmolu

13% - vienaldzīgie

7% - iecienījušizīmolu

PATĒRIŅA PĒTĪJUMS TNS ATLASTM

38

PATĒRIŅA PĒTĪJUMS TNS ATLASTM<< uz sākumu

Pētījuma TNS Atlas™ ietvaros iespējams iegūt informāciju gan par dažādiem Latvijas iedzīvotāju patēriņa ieradumiem, gan interesēm un dzīves uztveri kopumā. Šoreiz aplūkosim piemēru par Latvijas iedzīvotāju materiālā stāvokļa novērtējumu.

Saskaņā ar pētījuma TNS Atlas™ 2010.gada pavasara perioda datiem pēc nepieciešamo izdevumu segšanas naudas līdzekļi paliek mazāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju (42%) vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Turklāt pēdējo 3 gadu laikā to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuriem paliek naudas līdzekļi pēc nepieciešamo maksājumu segšanas katru gadu ir samazinājies.

2010. gadā nedaudz ir samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas savu materiālo situāciju novērtē kā diezgan vai ļoti labu (7%), bet pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas savu materiālo situāciju novērtē kā diezgan vai ļoti sliktu (42%).

Tomēr novērtējot savas ģimenes materiālās situācijas attīstību tuvāko 2 gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši optimistiskāki. 2010. gada pavasarī gandrīz 1/3 Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā uzskatīja, ka tuvāko 2 gadu laikā viņu ģimenes materiālā situācija uzlabosies vai ievērojami uzlabosies, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2009. gada pavasarī. Salīdzinoši optimistiskāk noskaņoti ir gados jauni cilvēki, jo vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 29 gadu vecumā uzskata, ka tuvāko 2 gadu laikā viņu ģimenes materiālā situācija uzlabosies vai ievērojami uzlabosies.

Patēriņa pētījuma TNS Atlas™ metodoloģija veidota tā, lai iegūtos rezultātus varētu analizēt savienojumā ar dažādu mediju patēriņu, tādēļ turpinājumā aplūkosim piemēru, vai un kā atšķiras radio staciju klausīšanās un preses izdevumu lasīšanas ieradumi atkarībā no tā, kā respondenti novērtē savu materiālo stāvokli: kā labu vai tomēr sliktu.

BRĪVIE NAUDAS LĪDZEKĻI ĢIMENĒS PĒC NEPIECIEŠAMO IZDEVUMU

SEGŠANAS (%)

Pavasaris 2010 Pavasaris 2009 Pavasaris 2008

Pavasaris 2008, 2009 un 2010

4245

56

0 10 20 30 40 50 60

Jā

PAŠREIZĒJĀS MATERIĀLĀS SITUĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS (%)

Avots: TNS Latvia / TNS AtlasTM,

Pavasaris 2008, 2009 un 2010Avots: TNS Latvia / TNS AtlasTM,

Pavasaris 2008, 2009 un 2010Avots: TNS Latvia / TNS AtlasTM,

2010. gadapavasaris

2009. gadapavasaris

2008. gadapavasaris

Ļoti vai diezgan labi Apmierinoši Ļoti vai diezgan slikti

7 49 42

MATERIĀLĀ STĀVOKĻA NOVĒRTĒJUMS NĀKAMAJIEM 2 GADIEM (%)

2010. gadapavasaris

2009. gadapavasaris

2008. gadapavasaris

Uzlabosies vai ievērojami uzlabosies

Paliks tāds pats

Kļūs sliktāks vai daudz sliktāks

42

8 49 40

13 60 25

30 38 30

26 31 41

40 40 18

39

<< uz sākumu PATĒRIŅA PĒTĪJUMS TNS ATLASTM

0 5 10 15 20 25

Klausītāko radiostaciju TOP 10 Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri savu materiālo stāvokli novērtē kā ļoti vai diezgan LABU (Cover%)

Radio SWH

Latvijas Radio 2

Radio Skonto

Star FM

Latvijas Radio 1

European Hit Radio

SWH+

Latviešu Radio

TOP Radio

%

20

19

15

14

14

12

10

8

7

6

Krievijas Hiti(Russkoe Radio)

0 5 10 15 20 25

Klausītāko radiostaciju TOP 10 Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri savu materiālo stāvokli novērtē kā ļoti vai diezgan SLIKTU (Cover%)

Avots: TNS Latvia / TNS AtlasTM, Pavasaris 2010


Latvijas Radio 2

Latvijas Radio 1

Radio SWH

Radio Skonto

Star FM

European Hit Radio

SWH+

Latvijas Radio 4

TOP Radio

%

22

12

10

9

9

7

6

6

6

5

Krievijas Hiti(Russkoe Radio)

Pētījuma TNS Atlas™ rezultāti liecina, ka klausītākās radio stacijas to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri savu materiālo stāvokli vērtā kā ļoti vai diezgan labu un to Latvijas iedzīvotāju vidū, kas to vērtē kā ļoti vai diezgan sliktu, atšķiras.

Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem vidū, kuri savu materiālo stāvokli vērtē diezgan vai ļoti labi, visklausītākā radio stacija ir Radio SWH, kuru vidēji dienā ir klausījušies 20% šīs mērķa grupas pārstāvju. Otrā un trešā klausītākā radio stacija ir Latvijas Radio 2 (19%) un Radio Skonto (15%). Savukārt, Latvijas iedzīvotāji, kuri savu materiālo stāvokli vērtē ļoti vai diezgan slikti, visvairāk klausās radio stacijas Latvijas Radio 2 (22%), Latvijas Radio 1 (12%) un krievu valodā raidošo radio staciju Krievijas Hiti (Russkoe Radio) (10%).

40

<< uz sākumu PATĒRIŅA PĒTĪJUMS TNS ATLASTM

Arī lasītāko preses izdevumu sarindojumā starp tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri savu materiālo stāvokli vērtā kā ļoti vai diezgan labu un tiem, kas to vērtē kā ļoti vai diezgan sliktu, pastāv atšķirības.

Latvijas iedzīvotāji, kuri savu materiālo stāvokli vērtē diezgan vai ļoti labi, iecienījuši nedēļas žurnālu Ieva. Vidēji katru šī izdevuma numuru izlasa 21% augstāk minētās mērķa grupas pārstāvju. Otrs lasītākais preses izdevums ir nedēļas žurnāls Privātā Dzīve (15%), bet trešajā vietā ierindojas mēneša žurnāls Ilustrētā Zinātne (13%).

Starp Latvijas iedzīvotājiem, kuri savu materiālo stāvokli vērtē ļoti vai diezgan slikti lasītākais izdevums ir krievu valodā iznākošā televīzijas programma TV-programma (rus), vidēji vienu šīs avīzes numuru izlasa vai caurskata 13% Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, kas savu materiālo stāvokli vērtē kā diezgan vai ļoti sliktu. Otrā un trešā vietā šajā mērķa grupā ierindojas nedēļas žurnāli Ieva (12%) un Privātā Dzīve (11%).

0 5 10 15 20 25 30

Lasītāko preses izdevumu TOP 10 Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri savu materiālo stāvokli novērtē kā ļoti vai diezgan LABU (Cover%)



Ieva

Privātā Dzīve


Kas Jauns

5 min (lat, rus)

Ievas stāsti

Santa

Ievas Māja

Ievas Veselība

%

21

15

13

13

11

11

11

11

10

10

Ilustrētā PasaulesVēsture

0 5 10 15 20 25 30

Lasītāko preses izdevumu TOP 10 Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri savu materiālo stāvokli novērtē kā ļoti vai diezgan SLIKTU (Cover%)

TV-Programma (rus)

Ieva

Privātā Dzīve

MK Latvija (rus)

Kas Jauns

Rīgas Santīms

5 min (lat, rus)

Ievas Stāsti

Vesti Segodņa (rus)


%

13

12

11

11

9

9

8

8

8

7

Lai uzzinātu vairāk par patēriņa pētījumiem, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi: [email protected]

41

MEDIA INTELIGENCE

MEDIA INTELLIGENCE

TNS Latvia piedāvā Media Intelligence pakalpojumu, t.i., pastāvīgu masu saziņas līdzekļos atspoguļotās informācijas monitoringu, atlasi un piegādi klientiem.

Media Intelligence publicitāti ļauj novērtēt 3 dimensijās – publicitātes satura kvalitatīvā analīze, mediju un reklāmas kvantitatīvā analīze un komunikācijas efektivitāte.

Atbilstoši klientu izvēlētajai nozarei un atslēgas vārdiem tiek reģistrēta katra presē, televīzijā, radio un internetā publicētā ziņa. Kā pētījumu rezultātus klients saņem atlasīto preses publikāciju elektroniskas kopijas, TV un radio ierakstu fragmenturs, katras publikācijas un sižeta kopsavilkumu un sasniegtās auditorijas analīzi.

Lai uzzinātu vairāk par Media Intelligence, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi: [email protected]

KAMPAŅAS KOMUNIKĀCIJU EFEKTIVITĀTE

1 600

Informācijas nozīmīgums

Sas

nieg

tā a

udito

rija

(tūks

t.)

Kompānija C

Kompānija D

Kompānija E

Kompānija B

Kompānija A

1 400

1 200

1 000

800

600

400

200

0100 200 300 400 500 600 7000

<< uz sākumu

42

BIEŽĀK LIETOTIE TERMINI

BIEŽAK LIETOTIE TERMINI

TELEVĪZIJAReitings % (TVR, RTG, Rating) - vidējā auditorija procentos. Vidējais televīzijas kanāla, programmas, klipa skatītāju skaits no mērķa grupas noteiktajā laika intervālā (izteikts procentos no mērķa grupas lieluma) – cik % iedzīvotāju no mērķa grupas vidēji skatās analizējamo kanālu, programmu vai klipu izvēlētajā laika posmā.

Reitings ‘000 (Audience) – vidējā auditorija tūkstošos. Vidējais televīzijas kanāla, programmas, klipa skatītāju skaits mērķa grupā noteiktajā laika intervālā (izteikts tūkstošos mērķa grupā) – cik tūkstoši iedzīvotāju no mērķa grupas vidēji skatās analizējamo kanālu, programmu vai klipu izvēlētajā laika posmā.

Share % – auditorijas daļa procentos.Televīzijas kanāla skatītāju skaita un visas televīzijas skatītāju skaita procentuālā attiecība konkrētajā laika intervālā.

Reach % – kopējā auditorija procentos.Kopējais televīzijas kanāla, programmas, klipa skatītāju skaits no mērķa grupas noteiktajā laika intervālā (izteikts procentos no mērķa grupas lieluma) – cik % iedzīvotāju no mērķa grupas kaut vienu minūti ir skatījušies analizējamo kanālu, programmu vai klipu izvēlētajā laika posmā.

AVT min (Average viewing time, Aver. time view.) – vidējais skatīšanās laiks minūtēs uz vienu iedzīvotāju. Vidējais televīzijas kanāla, programmas, klipa skatīšanās laiks noteiktajā laika posmā vienam pārstāvim mērķa grupas ietvaros (izteikts minūtēs) – cik ilgu laika posmu viens iedzīvotājs mērķa grupā ir vidēji skatījies analizējamo kanālu, programmu vai klipu izvēlētajā laika posmā.

RADIOTSL (Time Spent Listening) - klausīšanās ilgums. Vidējais radiostacijas klausīšanās ilgums noteiktā laika posmā (izteikts minūtēs no raidīšanas ilguma) vienam radiostacijas klausītājam mērķa grupā – cik minūtes vidēji viens radio klausītājs klausās radiostaciju (izteikts minūtēs).

Reach % - kopējā auditorija. Kopējais radiostacijas klausītāju skaits mērķa grupā noteiktā laika posmā (izteikts %) – cik cilvēku kopā klausās radiostaciju konkrētajā laika intervālā – 15 minūtēs, stundā, dienā, nedēļā utml. (izteikts procentos).

Reach - kopējā auditorija. Kopējais radiostacijas klausītāju skaits mērķa grupā noteiktā laika posmā (izteikts tūkstošos) – cik cilvēku kopā klausās radiostaciju konkrētajā laika intervālā – 15 minūtēs, stundā, dienā, nedēļā utml. (izteikts tūkstošos).

AQH Share - Average Quarter Hour Share, SHR - auditorijas sadalījums. Radiostacijas klausītāju skaita un visa radio klausītāju skaita procentuālā attiecība konkrētajā laika intervālā – klausīšanās laika sadalījums pa radiostacijām, kas norāda katras radiostacijas tirgus daļas lielumu (izteikts procentos).

PRESECover % - vidējā auditorija. Vidējais lasītāju skaits mērķa grupā vienam preses izdevuma numuram procentos – cik cilvēku vidēji izlasa vai caurskata vienu avīzes / žurnāla numuru (procentos).

Cover max % - kopējā auditorija. Kopējais lasītāju skaits mērķa grupā, kas lasījuši kaut vienu no pēdējiem sešiem preses izdevuma numuriem procentos – cik cilvēku kopā ir lasījuši vai caurskatījuši kaut vienu no avīzes / žurnāla pēdējiem 6 numuriem (procentos).

INTERNETSCover % - vidējā auditorija. Vidējais interneta lapas vienas dienas apmeklētāju skaits izteikts procentos no izvēlētās mērķa grupas – cik vidēji vienā dienā interneta lapu cilvēki apmeklē (procentos).

Cover max % - kopējā auditorija. Kopējais interneta lapas apmeklētāju skaits nedēļā, izteikts procentos no izvēlētās mērķa grupas – cik cilvēku kopā ir apmeklējuši interneta lapu nedēļas laikā (procentos).

<< uz sākumu

Documents

TNS LATVIA LATVIJAS MEDIJU PETIJUMU GADAGRAMATA 2010 … · TNS Latvia ir pilna servisa tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra. Kopš uzņēmuma dibināšanas ... bieži