tikas skolot jam - daba · 2. da!a Rokasgr!mata dabaszin!t"u un matem!tikas skolot!jam Rokasgr!mata dabaszin!t"u un matem!tikas skolot!jiem Ð pal#gs skolot!jam laikam

2. da!a

Rokasgr!mata dabaszin!t"u un matem!tikas skolot!jam

Rokasgr!mata dabaszin!t"u un matem!tikas skolot!jiem – pal#gs skolot!jam laikam atbilsto$a m!c#bu procesa #steno$anai %zik!, &#mij!, biolo'ij! un matem!tik!, kas izstr!d!ta projekt! „Dabaszin!tnes un matem!tika”, Valsts izgl#t#bas satura centr!.

Materi!los izstr!d!t! pieeja atbilst p!rmai"!m dabaszin!tn#s un matem!tik!, kas notiek vis! pasaul#. To m#r$is ir pan!kt, lai katram skol#nam veidotos izpratne par procesiem, likumsakar%b!m, par!d%b!m dab! un matem!tiskajiem mode&iem, lai skol#ni izprastu, k! str!d! zin!tnieks – p#tnieks un k!p#c ka-tram no mums un sabiedr%bai kopum! vajadz%gas pamatzin!'anas par dabu, zin!tni un tehnolo(ij!m. Laikam atbilsto'a pieeja dabaszin!t"u apguvei sekm# skol#nu ieinteres#t%bu, lai p#c iesp#jas vair!k skol#nu savu turpm!ko karjeru izv#l#tos saist%t ar zin!t"u ietilp%gaj!m nozar#m, k&)stot ne tikai par zin!tniekiem un in*enieriem, bet ar% veidojot savu uz"#m#jdarb%bu uz dabaszin!t"u un matem!tikas b!zes, str!d!jot par projektu vad%t!jiem, zin!tnes komunik!ciju speci!listiem un cit!s ar zin!tni saist%t!s profesij!s.

Projekt! „Dabaszin!tnes un matem!tika” izstr!d!to m!c%bu sist#mu dabaszin!t"u apguvei raksturo:

iesp#ja skol#nam apg)t person%gi noz%m%gu, ar re!lo dz%vi saist%tu m!c%bu saturu; str!d!t k! p#tniekam, prognoz#jot, pl!nojot, nov#rojot, analiz#jot un secinot, str!d!jot ar inform!ciju, sadar-bojoties;izpratnes un pamatprasmju apguve, izmantojot efekt%vas m!c%bu metodes un tehnolo(ijas un nodro'inot atgriezenisko saikni par apg)to;uz konkr#tu skol#nam sasniedzamo rezult!tu pl!nots m!c%bu process katr! m!c%bu stund!, temat!, kurs!;iesp#ja skolot!jam no zin!'anu dev#ja k&)t par skol#nu konsultantu;m!c%bu satura apguves p#ctec%ba un savstarp#j! saska"ot%ba vienot! sist#m! fizik!, $%mij!, biolo(ij! un matem!tik!, 7.- 12. klasei.

Eiropas Soci!l! fonda projekts „Dabaszin!tnes un matem!tika” (L%guma Nr.2008/0002/1DP/1.2.1.2.1/08/IPIA/VIAA/001). Autorties%bas uz 'o darbu pieder Izgl%t%bas un zin!tnes ministrijas Valsts izgl%t%bas satura centram (VISC).Autordarbus dr%kst izmantot bez VISC at&aujas nekomerci!liem nol)kiem saska"! ar LR Autorties%bu likumu, nor!dot atsauces, ja tas nav pretrun! ar autordarba norm!las izmanto'anas noteikumiem un nepamatoti neierobe*o VISC likum%g!s intereses.

© VISC, 2011ISBN 978-9984-573-28-1

2. da!a

BIOLO!IJA

Rokasgr!matu dabaszin!t"u un matem!tikas skolot!jiem veidoja

Materi!lu izstr!di vad#ja – Dace Namsone, L%ga +ak!ne

Materi!lus izstr!d!ja – Rud%te Hahele, Ausma Bru"eniece, Ilze Gaile, J!nis Vilci"'

Materi!lu veido$an! piedal#j!s – Liesma ,boli"a, Valent%na Legzdi"a, Andris Nikolajenko, L%ga Sausi"a, V#sma Vijupe, Tatjana Baranovska, Ingr%da Jansone-Henkuzene, Agnese Brangule, Inese Dudareva, Ints Eidi"', Ilze France, Aira Kumerdanka, Anita Loc!ne, Marita Melvere, Indra Muceniece, Voldem!rs Mui*nieks, Inga Riemere, Je&ena Volkin'teine

Materi!lu sagatavo$anu un izdo$anu vad#ja – Uldis Dz#rve, Baiba Damroze

Materi!lus izdo$anai sagatavoja:Redaktors – Nelda SniedzeMaket(t!js - SIA „Medic%nas apg!ds”M!kslinieciskais noform(jums – SIA „Sunis”Iespiests– SIA „Adverts”

Ko saprotam ar m)sdien#gu m!c#bu saturu?

M!c%bu saturs veidots vienot! sist#m! fizik!, $%mij!, biolo(ij! un matem!tik!, lai skol#nam veidotos vienota izpratne par proce-siem un par!d%b!m dab!, k! ar% dabaszin!tnisk!s izzi"as prasmes. M!c%bu satura konteksts pal%dz saprast apg)t! j#gu un ieg)t pieredzi lietot zin!'anas re!l!s dz%ves situ!cij!s. Jau J. Greste 1931. gad! rakst%ja, ka „m#s nedr%kstam aizmirst par tiem blakus nol)kiem, kas uzlikti $%mijas m!c%'anai”. -odien vienlaikus ar m!c%bu priek'meta zin!'an!m skol#ns ieg)st dz%v# vajadz%gas pamatprasmes.

DOM*+ANAS PRASMES

KOMUNIKAT,V*S PRASMES

DIGIT*L*S PRASMES

SOCI*L*S PRASMES

PA+INICIAT,VA, UZ-.M.JSP.JAS

FIZI

KA, /

,MIJ

A, B

IOLO

0IJ

A

MAT

EM*T

IKA

IND

IV,D

S , S

ABIE

DR,

BA,

TEH

NO

LO0

IJAS

, VID

E

Zin!tne Pamatprasmes dz#v( Konteksts

FIZI

KA, /

,MIJ

A, B

IOLO

0IJ

A

MAT

EM*T

IKA

IND

IV,D

S , S

ABIE

DR,

BA,

TEH

NO

LO0

IJAS

, VID

E

Zin!tne Metodes Konteksts

P.TNIECISK* DARB,BA, PROBL.M- UZDEVUMI, SITU*CIJAS ANAL,ZE …

DARBS AR TEKSTU, DISKUSIJAS, PREZENT.+ANA, RAKSTU DARBI

DARBS AR INFORM*CIJU TEHNOLO0IJ*M

DARBS GRUP*S, KOOPERAT,V* M*C,+AN*S, INDIVIDU*LS DARBS

SIMUL*CIJAS, SP.LES, DARBN,CAS, EKSKURSIJAS, PROJEKTI…

K!ds ir m)sdien#gs – uz skol(na m!c#$anos virz#ts m!c#bu process?

secina un diskut#.

Diagnostic(jo$o darbu rezult!ti (2011."gada apr#lis, 23"761 skol$ns)

Skolot"ji:M#r$tiec%gi pl!no stundas uz skol#nam sasniedzamo rezult!tu Efekt%vi izmanto daudzveid%gas m!c%bu metodes un tehnolo(ijasVeido sadarb%bas attiec%bas ar skol#niem un kol#(iem

Skol#ni:Akt%vi m!c!s – jaut!, risina un analiz# probl#mas, argument# un diskut#Darbojas k! p#tnieki - nov#ro, prognoz#, eksperiment#, izv#rt#, secinaSadarbojas, att%stot komunikat%v!s un soci!l!s prasmesIzmanto m)sdienu tehnolo(iju pied!v!t!s iesp#jas

Skol#ni apg$st m$sdien%gu m"c%bu saturu, izmantojot izstr"d"tos atbalsta materi"lus:Biolo(ij! 7. - 12. klaseiFizik! 8. - 12. klasei.%mij! 8. - 12. klaseiMatem!tik! 7. - 12. klaseiDabaszin%b!s 10. - 12. klasei

Ko saka skol#ni (8."kla%u skol$nu aptauja, 2011):„Visu var daudz lab!k saprast.”„Stundas k"uvu#as daudz interesant!kas.”„Lab!k sastr!d!ties ar klasesbiedriem.”„Liel!ka v$lme m!c%ties.”

Sasniegtie rezult!ti projekta skol!s

Skolu grupaNav pilotskolasPilotskolas80

70

60

50

40

30

20

10

0matem!tika fizika biolo(ija $%mija

Vid#ji ieg)tie punkti procentos

PRIEK-METS

MODERNIZ.TS SATURS

SAK*RTOTA SKOLAS VIDE

RADO+S SKOLOT*JS

Kas nosaka p!rmai"as?

Re!las p!rmai"as s!kas tad, kad katrs skolo-t!js ir gatavs jauno pie"emt un atbilsto'i r%-koties. Nereti tas prasa no skolot!ja p!rv#rt#t un main%t savus m!c%'anas paradumus.

Augst!kos rezult!tus sasniedz t!s skolas, ku-r!s skolu direktori m#r$tiec%gi un efekt%vi vada p!rmai"u %steno'anu skol! un m!c!s ne tikai skol#ni, bet ar% skolot!ji un skolu vad%ba.

Projekts „Dabaszin!tnes un matem!tika” %ste-nots cie'! sadarb%b! ar iesaist%to skolu pa'-vald%b!m. Izm#(in!ts inovat%vas profesion!-l!s pilnveides modelis Gulbenes, Smiltenes, Siguldas un Vecumnieku novados. Ieg)ta pozit%va pieredze, k! projekta skolas sadarb%-b! ar ekspertiem str!d! ar cit!m skol!m ino-vat%v!s pieredzes nodo'an!.

P!rmai"u ievie'anai un uztur#'anai ilgtermi-"! nepiecie'ama valsts atbalst%ta sist#ma, kas apvieno lab!kos nozares ekspertus, kuri sp#j sniegt atbalstu katram skolot!jam, katr! sko-l!, katr! klas#.

Projekta skol!s 3-5 gadu laik! v#rojamas re!-las pozit%vas p!rmai"as:

Skol#nu m!c%bu sasniegumu izaugsme.Atbild%ba par m!c%'anos no skolot!jiem pak!peniski p!riet uz skol#niem.

„Iesp$ja dom!t, jaut!t, praktiski darboties, seci-n!t, pa#iem non!kt l%dz zin!#an!m.”

Main%jusies skolot!ju pieeja m!c%bu stun-du organiz#'an!.

„Stundas gatavo#ana – no „Ko dar%#u?” uz „Ko dar%s skol$ni?”

„Komandas veiksme – kop%g! stundu pl!no#an! un v$ro#an!, vad%bas atbalst!, kol$&u ieinteres$-t%b!.”

„Neesam kriti'i cits citam, bet padomdev$ji.”

„Sadarb%ba, uztic$#an!s, p!rliec%ba par saviem sp$kiem.”

„Skolot!ju izaugsme no „pel$kaj!m pel$m” par l%deriem metodik!.”

„Projekta aktivit!tes deva konkr$tu saturu me-todiskajam darbam.”

„Pateicoties projekta aktivit!t$m, metodiskais darbs ir „pien!cis tuv!k” katram skolot!jam.”

„M!c%bu stunda ir efekt%v!kais l%dzeklis m!c%bu procesa uzlabo#an!. Tai ir j!b(t visaugst!kaj! l%men%. )oti labi, ka DZM projekts piev$r# vislie-l!ko uzman%bu tam un veic izgl%to#anu.”

1

BIOLO!IJA ROKASGR"MATA DABASZIN"T#U UN MATEM"TIKAS SKOLOT"JIEM

SATURS

1. M$c%bu m&r'i biolo(ij$ pamatskol$ 2

2. M$c%bu saturs biolo(ij$ pamatskol$ 2

2.1. Dabaszin$t)u konceptu$lais modelis 3

2.2. Prasmes k$ m$c%bu saturs 5

3. M$c%bu satura apguves pl$nojums 7

3.1. M$c%bu satura pl$nojuma atspogu*ojums dokumentos 7

3.2. Biolo(ijas satura atlase un t$ apguves sec%ba 10

4. M+sdien%gs m$c%bu process 12

4.1. Tie,$ m$c%,an$s un uz atkl$jumu orient&ta (p&tniecisk$) m$c%,an$s 12

4.2. M$c%bu meto-u un darba organiz$cijas formu m&r'tiec%ga izv&le 12

5. Ieteicam$ literat+ra 26

Pielikumi 28

1. Stundu piem&ri biolo(ij$ pamatskol$ 29

2. P&tniecisko laboratorijas darbu piem&ri biolo(ij$ pamatskol$ 115

3. Metodiskie ieteikumi sp&*u izmanto,anai biolo(ij$ pamatskol$ 123

2

ROKASGR"MATA DABASZIN"T#U UN MATEM"TIKAS SKOLOT"JIEM BIOLO!IJA

1. M!C"BU M#R$I BIOLO%IJ! PAMATSKOL!

Biolo!ija ir viens no m"c#bu priek$metiem, kas pal#dz pamatskol%niem veidot izpratni par cilv%ka un dabas vienot#-bu, mijiedarb#bu. &obr#d par biolo!ijas izgl#t#bas m%r'i ir izvirz#ta dabaszin"tnisk"s izprat#bas veido$ana(– cilv%ka sp%ja lietot dabaszin"tnisk"s zin"$anas re"l"s dz#ves situ"cij"s. Dabaszin"tnisk" izprat#ba ietver:

dabaszin"tnisk"s zin"$anas (pamatzin"$anas un prasmes), to lietojums re"l"s dz#ves situ"cij"s(– jaunu zin"$anu ieg)$anai, jaut"jumu formul%$anai, secin"$anai ar atbilsto$u argument"ciju;

probl%mu risin"$anu, kuras var tikt p%t#tas un risin"tas ar zin"tnes meto*u pal#dz#bu, savus secin"jumus pama-tojot ar nov%rojumiem un eksperimentiem. &ie secin"jumi nepiecie$ami izpratnei un atbild#gu l%mumu pie+em-$anai par apk"rt%jo pasauli un t"m p"rmai+"m, kuras taj" ienes cilv%ka darb#ba;

izpratni un atbild#gu l%mumu pie+em$anu par apk"rt%jo pasauli un p"rmai+"m apk"rt%j" pasaul% cilv%ku darb#-bas rezult"t"(– zin"tnes sasniegumu, tehnolo!iju att#st#bu, tehnikas att#st#bu.

Dabaszin"tnisk" izprat#ba ir sp%ja p!rnest zin"$anas un izpratni par dabu, t"s uzb)vi, daudzveid#bu, procesiem un likumsakar#b"m, p%tniecisk"s darb#bas, sazi+as un sadarb#bas prasmes uz da*"d"m dz#ves situ"cij"m, kad nepiecie$ams pie+emt l%mumu, atrisin"t probl%mu, att#st#t idejas sabiedr#bas, zin"t+u un tehnolo!iju mijiedarb#b".

2. M!C"BU SATURS BIOLO%IJ! PAMATSKOL!

Vair"ki starptautiski p%t#jumi dabaszin"tn%s (TIMSS, 1999; OECD PIISA, 2000; 2003) par"da sal#dzino$i zemus skol%nu sasniegumus dabaszin"t+u m"c#bu priek$metos. Konstat%ts, ka mazin"s ar# skol%nu interese par dabaszin"t+u priek$metiem. Starptautiskie eksperti atkl"j tam vair"kus c%lo+us. S"kot ar to, k" tiek m"c#ti $ie m"c#bu priek$meti (Osborne, 2001), un ar to, ka m"c#bu saturs nepietiekami saist#ts ar apk"rt notieko$o (Lagowski, 1998), ka m"c#bu programmas un m"c#bu gr"matas ir p"rslogotas (De Jong, 1995; Remsden, 1995), ka zin"$anas tiek pied"v"tas lekciju veid" (Graber, Erdman, Schlieker, 2001), ka laboratorijas darbi tiek veikti reprodukt#v" l#men# (vispirms dari t", p%c tam t" utt.), netiek dots uzdevums skol%nam dom"t. Eksperti secin"ja, ka $#s probl%mas ir aktu"las un risin"mas ne tikai Latvij", bet vair"k"s Eiropas Savien#bas valst#s.

Analiz%jot konkr%ti biolo!ijas apguves probl%mas Latvij", non"kts pie vair"kiem secin"jumiem. 2005./2006.m"c#gu gad" Latvijas skol"s 1.–6. kla$u posm", p"rejot uz m"c#bu priek$metu dabaszin!bas, main#j"s biolo!ijas m"c#bu saturs, kas tika realiz%ts 6. un 7. klas%, nebija form"li p"rliekams vien" m"c#bu gad", t"p%c rad"s daudz neskaidr#bu un jaut"ju-mu biolo!ijas skolot"jiem, kas j"m"ca 7. klas% biolo!ij", vai nepiecie$ams tik liels faktu zin"$anu apjoms.

Nov%rojumi r"d#ja, ka ar# daudzi skol%ni biolo!iju uzskata par gr)tu un bie*i vien pat neinteresantu m"c#bu priek$-metu, jo j"iegaum% daudzi j%dzieni, no kuriem liela da,a ir neizprotami un skol%niem abstrakti, j"atceras da*"du orga-nismu iek$%j"s uzb)ves nianses.

Ar# skol%nu vec"ki s"ka par to raiz%ties, rakstot un jaut"jot p%c pal#dz#bas. K"da skol%na mamma raksta: „Varb"t es kaut ko neizprotu, bet grib#tu zin$t, vai 7. klases skolniekam b"tu j$zin %$di fakti biolo&ij$:

sfagnu gametof!ts atg$dina kukur"zas p$rslas; ragv$cel!tes dz!vo simbioz# ar ci$nbakt#rij$m; vadaudi ir specializ#ju%ies par 'o#mu un ksil#mu utt.

(Vai nav j$p$rdom$ un j$izstr$d$ cita m$c!bu viela un m$c!bu metodes?”T"p%c Valsts Izgl#t#bas satura centra speci"listi ESF projekt" „Dabaszin"tnes un matem"tika” uzs"ka darbu pie t", lai

m"c#bu process un apg)stamais materi"ls biolo!ij" b)tu skol%niem saprotams, saisto$s, lai skol%nam neb)tu no galvas j"iem"c"s 7.–9. kla$u posm" v%l neizprotami j%dzieni, bet lai skol%ns k,)tu par akt#vu daudzveid#ga m"c#bu procesa dal#bnieku, lai saskat#tu skol" apg)to zin"$anu un prasmju saikni ar re"lo dz#vi, lai skolot"js skol%niem m"c#bu proces" b)tu pal#gs un konsultants, lai biolo!ija k,)tu par skol%nam interesantu priek$metu. T"p%c bija svar#gi atlas#t visb)tisk"-k"s zin"$anas un prasmes, kas j"apg)st pamatskol" biolo!ij". Nepiecie$amas k,)st nevis pa$as zin"$anas, bet zin"$anu un prasmju lietojums.

M)sdien#gs m"c#bu saturs ir zin"$anu, prasmju un attieksmju kopums, kuru apg)stot, skol%ns ieg)st pieredzi iem"-c#to lietot konkr%t" dz#ves situ"cij".

3


2.1. DABASZIN!T&U KONCEPTU!LAIS MODELIS

Atbilsto$i dabaszin"tnisk"s izprat#bas b)t#bai m"c#bu saturs visos dabaszin"t+u priek$metos struktur%ts trijos blokos, pamatojoties uz m"c#bu satura konceptu"lo mo-deli (1. att%ls) un $# pieeja iestr"d"ta pamatizgl#t#bas m"-c#bu priek$meta standart" (2006. gada 19. decembr# Mi-nistru kabineta noteikumi Nr. 1027, 6. pielikums). &"da pieeja nodro$ina m"c#bu satura p%ctec#bu dabaszin"t+u priek$metos visos tr#s izgl#t#bas posmos( – s"kumskolas, pamatskolas un vidusskolas posm"(– un realiz% ar# starp-priek$metu saikni starp dabaszin"t+u priek$metiem.

Standart" akcent%ta dabaszin"tnisk"s izzi+as pras-mju att#st#$ana, skol%niem apg)stot p%tniecisk"s darb#bas pamatus. P%tniecisk"s darb#bas pamatu apguve aptver darbu ar inform"ciju, eksperimenta pl"no$anu, eksperi-ment%$anu un datu apstr"di un anal#zi, iepaz#stin"$anu ar ieg)tajiem rezult"tiem. Atbilsto$i savam vecumam skol%-ni pak"peniski apg)st dabaszin"tnisk"s izzi+as prasmes, lai veidotos pieredze, k" norisin"s p%tniecisk" darb#ba un k"p%c t" vajadz#ga. Vienlaikus skol%ni apg)st pamatj%-dzienus, vienk"r$"k"s likumsakar#bas par organismiem.

T"l"k $#s prasmes tiek att#st#tas, m"cot biolo!iju vidusskol".M"c#bu saturs veidots vienot" sist%m" -zik", '#mij", biolo!ij" un matem"tik", lai skol%nam veidotos vienota iz-

pratne par procesiem un par"d#b"m dab". M"c#bu satura konteksts pal#dz saprast apg)t" j%gu un ieg)t pieredzi lietot zin"$anas re"l"s dz#ves situ"cij"s, rada interesi. M"c#bu satura izstr"de pamatoj"s konceptu"laj" model#, kur" sniegtas atbildes uz tr#s b)tiskiem jaut"jumiem: Ko skol%ns m"c"s biolo!ij" pamatskol"? K"? K"p%c? Pamatojoties uz konceptu-"lo modeli, izstr"d"ts m"c#bu saturs, kas ir ierakst#ts biolo!ijas pamatizgl#t#bas m"c#bu priek$meta standart" un m"c#bu

priek$meta programm".Mode,a centr" redzama sada,a „Daba”, kur" rodama atbilde uz jaut"jumu „Ko skol%ns m"c"s?”. T" ir biolo!ijas zin"tnes pamatj%dzienu, uzb)ves, procesu un likumsakar#bu, daudzveid#bas sist%ma, kas skol%nam j"apg)st biolo!ij" pamatskol". M"c#bu priek$meta standart" atbilsto$i ir izvirz#ts uzde-vums(– izzin"t biolo!isko sist%mu uzb)ves principus, dz#v#bas procesus un likumsakar#bas dab" un izskaidrot t"s, izmantojot biolo!ijas terminolo!iju.

Zin"$anas ir m"c#$an"s pamats, ta.u, ja uz $# pamata neko neb)v%, tad skol%nu izzi+as darb#ba paliks zem"kaj"(– re-produkcijas l#men#. Sada," „P%tniecisk" darb#ba” rodama atbilde uz jaut"jumu „K" skol%ns m"c"s?”. Model# redzam atsl%gv"rdus: dabas zin"tnisk" izzi+a, model%$ana, m%r#$ana un ek-speriment%$ana. Ar to m%s saprotam p%tniecisko izzi+as darb#bu. &is bloks struktu-r%ts atbilsto$i p%tnieka darb#bas virzieniem: izzi+as prasmju att#st#$ana, matem"tisko mode,u lieto$ana u.(c. kognit#va darb#ba, eksperiment"lo (praktisk"s darb#bas) prasmju att#st#$ana, darbs ar v"rdiskas un vizu"las inform"cijas avotiem (komunikat#v"s prasmes,

inform"cijas tehnolo!iju lietojums), sadarb#bas prasmju att#st#$ana.

Skol%ns stund"s darbojas k" p%tnieks, pilnveido s"kumskolas posm" apg)to un turpina apg)t p%tniecisk" darba pamatus(– prognoz%$anu, pl"no$anu, ekspe-riment"l"s prasmes (praktiska darb#ba), rezult"tu anal#zi un izv%rt%$anu, darbojas ar v"rdiskas un vizu"las inform"cijas avotiem (komunikat#va darb#ba).

Standarta sada,a „Cilv%ka, sabiedr#bas un vides mijiedarb#bas biolo!iskie as-pekti ” veido pirmaj" sada," iek,auto zin"$anu kontekstu, skol%ns m"c"s apzin"ties biolo!ijas sasniegumu noz#mi, ietekmi uz vidi un dz#vaj"m b)tn%m, g)t pieredzi apk"rt%j"s vides kvalit"tes saglab"$an" un uzlabo$an", k" ar# vesel#bas veicin"$an". T" ir atbilde uz jaut"jumu „K"p%c skol%ns m"c"s biolo!iju?”

1. att. M$c!bu satura konceptu$lais modelis dabaszin$tn#s

4


M"c#bu satura konceptu"lais modelis iestr"d"ts m"c#bu priek$meta standart", programm"s, katr" temat". Piem%ram, 8. klases temat" „Z#d#t"ji(– augst"k att#st#tie mugurkaulnieki” satura atbilst#ba konceptu"lajam modelim (1.(tabula).

1. tabulaM"c#bu satura konceptu"l" mode,a iestr"des piem%rsKonceptu!l! mode"a

atsl#gv!rdiSasniedzamie rezult'ti m'c(bu priek)meta programm'

Uzb$ve un procesi Raksturo z%d%t$ju galven$s paz%mes ('erme)a sega, iek,&jais skelets, ma)as, intens%va vielmai)a, patst$v%ga 'erme)a temperat+ra, dzemd&,ana, baro,an$s, elpo,ana, asinsrite).

Daudzveid%ba Raksturo z%d%t$ju daudzveid%bu un iedal%jumu k$rt$s. Likumsakar%bas Raksturo z%d%t$ju piel$got%bu dz%ves videi, noz%mi dab$ un vietu baro,an$s t%kl$.

P#tniecisk! darb%ba Pl$no un veic nov&rojumus par k$da z%d%t$ja $r&jo uzb+vi, piel$got%bu videi un uzved%bu.

Valoddarb%ba Formul& un argument& viedokli par aizsardz%bas noz%mi z%d%t$ju daudzveid%bas saglab$,an$ un m$jdz%vnieku pareizas kop,anas noteikumiem.

Inform!ciju tehnolo&iju izmanto'ana

Lieto elektronisko datu apstr$di par dz%vnieku p&du veidiem un skaitu parauglaukum$.

Vide(– sabiedr%ba(– tehnolo&ijas

Izv&rt& riska situ$cijas saskarsm& ar z%d%t$jiem, iev&ro dro,%bu un aicina to dar%t ar% citus.Nov&rt& dz%vnieku pieradin$,anas un m$jdz%vnieku selekcijas noz%mi.

5


2.2. PRASMES K! M!C"BU SATURS

Jau P. Kup.s 1936. gad" rakst#ja, ka „..dabas zin"t+u viela skol" p%c iesp%jas cie$"k j"saista ar praktisko (ikdienas) dz#vi un apk"rt%jo dabu; galven" v%r#ba j"piegrie* nevis m"c"m"s vielas daudzumam, bet m"c#$anas veidam (ne cik, bet k"), skol%nu nov%ro$anas sp%ju un praktisko prasmju izkop$anai; vair"k v%r#bas j"piegrie* p"rdom"t"m un labi noorganiz%t"m dabaszin"tnisk"m ekskursij"m.”

&odien vienlaikus ar m"c#bu priek$meta zin"$an"m biolo!ijas stund"s skol%nam j"apg)st dz#vei vajadz#g"s prasmes. Probl%mrisin"$anas prasmes, komunikat#v"s prasmes, digit"l"s prasmes, soci"l"s prasmes, pa$iniciat#va, uz+%m%jsp%jas ir pamatprasmes dz#vei, kuras l#dz ar biolo!ijas zin"$an"m un prasm%m k,)st par m"c#bu saturu skol" (skat. 2. att.). M"coties konkr%tu biolo!ijas saturu, skol%ns apg)st t"das prasmes k", piem%ram, klasi-c%t dz#vniekus, iz man tojot dz#vnieku klasi- k " cijas sh%mas un att%lus, analiz%t inform"ciju par dz#v nieku org"nu sist%mu saist#bu ar dz#v#bas pa-matpaz#m%m, sadarboties, veicot eksperimentu par augu vielmai+u, apkopojot rezult"tus un iepaz#stinot ar tiem, izteikt viedokli par sve$zemju augu izpla t# $anos un noz#mi Lat vijas ekosist%m"s (pie m%ram, latv"+i, s#kgal v#tes, topinamb)ri u.(c.), pl"not p%t#jumu par augu daudzveid#bu da*"d"s eko sist%m"s (piem%ram, me*", p,av", purv", ezer", park" u.(c.), argument%t viedokli par bakt%riju noz#mi dab" un cilv%ka dz#v% un daudzas citas v%l noz#m#gas prasmes.

2. att. Prasmju apguve dabaszin$t(u m$c!bu priek%metos

Skol%ns m"coties darbojas $"di:

LASA, NOV.RO + DOM" + DARA = SAPROT

Ja b)tiskas ir ne tikai priek$meta zin"$ana, bet prasmes $#s zin"$anas lietot, tad par vienu no galvenajiem uzdevu-miem ir k,uvusi kompleksa prasmju att#st#$ana sabalans%t", pak"penisk" un sec#g" m"c#bu proces". L#dztekus prasm%m lietot ieg)t"s biolo!ijas zin"$anas, tiek att#st#tas ar# m"c#$an"s prasmes. Katra prasme ir it k" divda,#ga, t" vienlaikus ietver prasmi izmantot konkr%tas biolo!ijas zin"$anas un prasmi m"c#ties. Ja iedom"jamies skol%nu darbojamies k" p%tnieku, tad skol%ns ne tikai apg)st eksperimenta tehniku, p%t#juma proced)ru, zin"tnisko dom"$anu, bet ar# prasmi m"c#ties. T"p%c skolot"ja uzdevums ir organiz%t m"c#bu procesu klas% t", lai skol%ns apg)tu visas nepiecie$am"s pras-mes. Noz#m#g"k"s prasmes pamatskolas biolo!ijas kursa apguv% klasi-c%sim (2. tabula).

6


2. tabula Noz#m#g"k"s visp"r#g"s prasmes pamatskolas biolo!ijas kursa apguv%

KOMUNIKAT)V*S PRASMES

Las(t anal%tiski, lai rastu atbildi uz jaut$jumu, lai samekl&tu faktus, saskat%t at,'ir%bu starp galveno un pak$rtoto inform$ciju.Rakst(t/– p$rveidot v$rdisko inform$ciju vizu$laj$ un otr$di, sak$rtot inform$ciju izmantojam$ veid$ (sh&mas, kopsavilkumi, tabulas, gra0ki).Klaus(ties, lai ieg+tu inform$ciju.Run't/– pamatot savu viedokli ar argumentiem, p$rliecin$t, prezent&t inform$ciju.

IZZI+AS (DOM*,ANAS)

PRASMES

Analiz&t un izv&rt&t inform$ciju.Izvirz%t p&t$mo probl&mu un pie)&mums, izv&l&ties der%gus pa)&mienus to eksperiment$lai p$rbaudei.

PRAKTISK*S DARB)BAS PRASMES

Prasme nov&rot dz%v$s dabas objektus laboratorijas un lauka apst$k*os.Prasme pareizi r%koties ar laboratorijas piederumiem, traukiem, ier%c&m, viel$m.Prasme veidot vai izmantot da-$da veida mode*us objektu vai procesu att&lo,anai.

SOCI*L*S (SADARB)BAS)

PRASMES

Prasme piedal%ties grupas darb$ noteikt$ lom$, piedal%ties grupas darba pl$no,an$, organiz&,an$, apsprie,an$, l&mumu pie)em,an$.

&aj" gad#jum" m"c#bu proces" dz#vei nepiecie$am"s prasmes k,)st par m"c#bu saturu. Jo skol%ns nevar apg)t prasmi diskut%t un diskusijas kult)ru, ja m"c#bu stund"s netiek par to visp"r m"c#ts. Nevar iem"c#ties diskut%t tikai klausoties vai lasot.

Piem%ram, 7. klases temat" „Ziedaugu uzb)ves pamatprincipi un vielmai+a” skol%niem pa$iem darbojoties k" p%t-niekiem, iesp%jams sagatavot iek"rtu ilgsto$am eksperimentam p%c dot" apraksta un re!istr%t datus par vielu vad#$anu, miner"lo baro$anos, fotosint%zi vai iztvaiko$anu, sadarboties, veicot eksperimentu par augu vielmai+u, apkopojot re-zult"tus un iepaz#stinot ar tiem. &"d"s stund"s skol%ni, m"coties par ziedaugiem, vienlaikus pilnveido eksperiment"l"s, sadarb#bas un komunikat#v"s prasmes.

Komunikat#vo prasmju apg)$ana noz#m% sp%ju komunic%t v"rdisk", simbolisk" vai gra-sk" form". Svar#gi ir skol%-nam saprast kopsakar#bu starp nov%roto un uz pap#ra pierakst#to. Komunikat#vaj"m prasm%m pieder ar# inform"cijas ieg)$ana un apstr"de(– las#$ana ar izpratni, ieg)t"s inform"cijas izv%rt%$ana, pierakstu veido$ana konspektu, tabulu, sh%mu un diagrammu veid", ieg)t"s inform"cijas prezent%$ana. Izkopjot dabaszin"tnisko izprat#bu, skol%nam j"b)t gatavam las#t ar sapratni popul"rzin"tnisku literat)ru, diskut%t par atkl"jumiem un probl%m"m biolo!ij".

Biolo!ijas m"c#bu proces" tiek att#st#tas ar# soci"l"s prasmes(– piedal#ties grupas darb" noteikt" lom", piedal#ties grupas darba pl"no$an", organiz%$an", apsprie$an", l%mumu pie+em$an".

Skol%nu kognit#vo, komunikat#vo un soci"lo prasmju pilnveide ir cie$i saist#ta ar biolo!ijas satura apguvi, to #pat-svars m"c#bu proces" ir atkar#gs no katra konkr%t" skolot"ja uzskatu sist%mas un pedagoga talanta. Probl%mas b)t#ba ir taj", ka sabiedr#bas apzi+" ir nostiprin"jies priek$stats, ka skol%ns autom"tiski iem"c"s str"d"t ar tekstu, analiz%t doto inform"ciju vai diskut%t un argument%t savu viedokli.

7


3. M!C"BU SATURA APGUVES PL!NOJUMS

3.1. M!C"BU SATURA PL!NOJUMA ATSPOGU*OJUMS DOKUMENTOS

Lai pal#dz%tu skolot"jam sasaist#t konkr%ta biolo!ijas satura un visp"r#go prasmju apguvi, veidots skol%nam sasnie-dzamo rezult"tu pl"nojums no biolo!ijas priek$meta standarta l#dz atsevi$'ai stundai.

Biolo!ijas m"c#bu priek$meta standart" ir formul%tas pamatpras#bas m"c#bu priek$meta apguvei biolo!ijas kursa beig"s pamatskol". Sec#gi ir veidota m"c#bu priek$meta programma, pl"nojot skol%nam sasniedzamos rezult"tus katr" temat" (3. att%ls).

Katr" programmas temata pl"nojum" iek,autas pamatpras#bas m"c#bu priek$meta apguvei no vis"m trim standart" nor"d#taj"m oblig"t" m"c#bu satura da,"m(– „Daba” (Ko m"cos?), „P%tniecisk" darb#ba” (K" m"cos?) un „Cilv%ka, sa-biedr#bas un vides mijiedarb#bas biolo!iskie aspekti” (K"p%c m"cos?).

Ko m$cos?

K$ m$cos?

K$p&c m$cos?

3. att. Saikne starp biolo&ijas m$c!bu priek%meta standartu un programmu

Skol%nam pl"notie sasniedzamie rezult"ti m"c#bu priek$meta programm" konkretiz% un detaliz%t"k atsedz m"c#bu priek$meta standart" izvirz#t"s pamatpras#bas (2006. gada 19. decembr# Ministru kabineta noteikumi Nr. 1027). Ar piem%ra pal#dz#bu par"d#sim, k" tika veikts sasniedzamo rezult"tu pl"nojums no standarta pamatpras#b"m l#dz kon-kr%tai stundai (3.tabula). Piem%ram, standarta sada,as „Daba” pamatpras#ba „Paz!st apk$rtn# bie)$k sastopam$s s#nes, dz!vniekus un augus”. &# pamatpras#ba apg)stama pak"peniski un p%ctec#gi vair"kos 7. klases un 8. klases tematos.

3.tabulaSasniedzamo rezult"tu pl"nojums no standarta l#dz stundai

Standarta sada*a „Daba”. Pamatpras%ba: Paz!st apk"rtn# bie$"k sastopam"s s#nes, dz!vniekus un augus.sasniedzamo rezult'tu apguves pak'pen(ba un p+ctec(ba

M$c%bu priek,meta programma 7. klases 1. temat$ „Ko m$c$s biolo(ij$?”Sasniedzamais rezult$ts. Zina, k"da ir organismu daudzveid!ba%– augi, dz!vnieki, a&'es, (#rpji, s#nes, vien)*+i, bakt#rijas, to paz!mes un p"rst"vjus.Koment"rs. Skol&ni stund$s m$c$s atpaz%t, grup&t p&c to galvenaj$m paz%m&m ,os organismus. Ieteicama $ra nodarb%ba „Organismu daudzveid%bas nov&ro,ana parauglaukum$”, kur$ skol&ni izveido parauglaukumu organismu daudzveid%bas noteik,anai, atpaz%st organismus un secina, k$da ir to daudzveid%ba parauglaukum$. 1aj$ stund$ ir m&r'tiec%gi organiz&t darbu grup$s, jo skol&ni var pal%dz&t viens otram/– jo k$ds skol&ns atpaz%st vienu organismu, k$ds/– atkal citu, t$dej$di skol&ni m$c$s viens no otra. Skolot$js ieg+st inform$ciju par to, cik un k$dus organismus visp$r paz%st skol&ni. Skolot$js izmanto ,o inform$ciju t$l$k$ darba pl$no,an$.

8


7. klases 4. temat$ „Augu daudzveid%ba un sistem$tika”.Sasniedzamais rezult$ts. Paz!st Latvij" bie$"k sastopamos savva&as un kult*raugus. Koment"rs. 1% temata apguve ir ziem$, t$p&c, lai realiz&tu sasniedzamo rezult$tu, skol&ni darbojas ar herb$rijiem, sh&m$m. Pats b+tisk$kais ir iem$c%t darboties ar inform$ciju nevis iem$c%ties no galvas daudzos lapu veidus vai iem$c%ties noskait%t desmitiem kult+raugu nosaukumus. Galvenais ir iem$c%t saskat%t augu $r&j$s paz%mes atbilsto,i 7. klases apguves l%menim, lai skol&ni var&tu paz%t un noteikt augus dab$, lai zin$tu, kur mekl&t inform$ciju. Atceramies, ka ,o sasniedzamo rezult$tu skol&ns turpina apg+t vidusskol$ un ar% augstskol$. Skolot$jam b+tu j$iem$ca visp$r&ji principi, kam j$v&r, uzman%ba, nosakot augus dab$.7. klases 5. temat$ „Augu daudzveid%ba ekosist&m$s un t$s saglab$,ana”.Sasniedzamie rezult$ti.Skaidro ar piem#riem augu piel"got!bu da$"diem aug)anas apst"k&iem Latvijas ekosist#m"s (piem#ram, me$", p&av", purv", ezer", u.%c.).Zina aizsarg"jamo augu piem#rus da$"d"s ekosist#m"s (piem#ram, me$", p&av", purv", ezer", u.%c.). Koment"rs. Joproj$m temata apguve notiek ziem$, t$p&c skolot$js pied$v$ virtu$lu laboratorijas darbu datorklas& ar pla,u augu elektronisko katalogu, sak$rtotu atbilsto,i Latvijas ekosist&m$m, lai skol&ni var&tu iepaz%t un noteikt augu daudzveid%bu da-$d$s ekosist&m$s. V&r, uzman%bu uz t$m auga paz%m&m, kas ir k$ rakstur%gs piel$gojums aug,anas apst$k*iem. Savuk$rt, lai rosin$tu skol&nu interesi par augiem un ar% skol&nu individu$lu darbu, ,is augu katalogs ievietots ar% skol&nu pa,m$c%bas disk$. Str$d$jot ar elektronisko augu katalogu, viegli ir atrast sada*u „Aizsarg$jamie augi” katr$ ekosist&m$. T$dej$di str$d$jot skol&ns jau ir ieguvis daudz pla,$kas zin$,anas un prasmes par apk$rtn& sastopamo augu daudzveid%bu.7. klases 6. temat$ „A*(es. S&nes. 2&rpji”.Sasniedzamais rezult$ts. Zina s#+u uzb*vi (s#+otne, s#+otnes pavedieni, aug&(ermenis, sporas) un ar piem#riem raksturo s#+u daudzveid!bu dab".Koment"rs. Realiz&jot ,os sasniedzamos rezult$tus skol&ni saprot, ar ko tad ,ie organismi at,'iras no augiem, kas tie,i ,iem organismiem ir pats b+tisk$kais. T$dej$di skol&ns pilnveidojis savas zin$,anas un prasmes ne tikai par augiem, bet ar% par citiem sav$ apk$rtn& sastopamiem organismiem.

L#dz#gi varam par"d#t sada,as „P%tniecisk" darb#ba” vienas pamatpras#bas „Patst$v!gi veic eksperimentus un nov#ro-jumus p#c dot$ darba apraksta” realiz%$anas pak"pen#bu un p%ctec#bu m"c#bu priek$meta programmas vair"kos 8.(kla-ses tematos.Standarta sada*a „P&tniecisk$ darb%ba”. Pamatpras%ba. Patst"v!gi veic eksperimentus un nov#rojumus p#c dot" darba apraksta.

sasniedzamo rezult'tu apguves pak'pen(ba un p+ctec(ba

8. klases 2. temat$ „Z%d%t$ji/– augst$k att%st%tie mugurkaulnieki”.Sasniedzamais rezult$ts. Pl"no un veic nov#rojumus par k"da z!d!t"ja "r#jo uzb*vi, piel"got!bu videi un uzved!bu.Koment"rs. Skol&niem ,aj$ stund$ ir j$nov&ro, j$m&ra un j$re(istr& protokol$ dati par z%d%t$ja $r&jo uzb+vi, dz%v%bas procesu r$d%t$jiem un j$analiz& t$ uzved%ba. B+tiski izskaidrot skol&niem, k$ nov&rojumi par dz%vniekiem j$0ks& protokol$, ka tiem ir noteiktas sada*as, j$paskaidro, k$p&c un kam ir j$v&r, uzman%ba, veicot nov&rojumu. 8. klases 3. temat$ „Putni/– lidojo,ie mugurkaulnieki”Sasniedzamais rezult$ts. Nosaka pla)"k izplat!t"k"s Latvi jas putnu sugas, lieto jot noteic#ju, klausoties putnu balsu ierakstus un atpaz!stot putnus att#los, videomateri"los vai dab".Koment"rs. Skol&ni izmanto iepriek,&j$ temat$ apg+t$s prasmes nov&rot, t$s tagad jau patst$v%gi izmanto, nov&rojot putnus dab$ p&c to rakstur%gaj$m paz%m&m un past$v%gi re(istr& nov&rojumus, secina par putnu daudzveid%bu, to dz%vesviet$m.7. temat$ „Dz%vnieki ekosist&m$s”.Sasniedzamais rezult$ts. Raksturo dz!vnieku daudzveid!bu un saist!bu ar citiem organismiem, p#tot tos k"d" no Latvijas ekosist#m"m (pagalm", me$", p&av", purv", up#, ezer", park", d"rz" vai ce&mal"). Koment"rs. 1is temats ir k$ p&d&jais 8. klas& un t$p&c apg+t$s p&tniecisk$s prasmes skol&ni izmantos kompleks$ p&t%jum$ par k$du no ekosist&m$m. Skol&ni patst$v%gi veiks nov&rojumus, noteiks nov&rot$s dz%vnieku sugas, izmantojot noteic&jus, re(istr&s nov&rojumus un analiz&s ieg+tos rezult$tus.

9


M"c#bu satura izveide atbilsto$i sada,as „Cilv%ka, sabiedr#bas un vides mijiedarb#bas biolo!iskie aspekti” pamatpra-s#bai „V#rt# sadz!ves riska situ$cijas; iev#ro dro%!bas noteikumus un aicina to dar!t ar! citus” realiz%$anas pak"pen#ba un p%ctec#ba m"c#bu priek$meta programmas vair"kos 8. klases tematos. Standarta sada*a „Cilv&ka, sabiedr%bas un vides mijiedarb%bas biolo(iskie aspekti”.Pamatpras%ba. V#rt# sadz!ves riska situ"cijas; iev#ro dro)!bas noteikumus un aicina to dar!t ar! citus.

sasniedzamo rezult'tu apguves pak'pen(ba un p+ctec(ba

8. klases 2. temat$ „Z%d%t$ji/– augst$k att%st%tie mugurkaulnieki”.Sasniedzamais rezult$ts. Izv#rt# riska situ"cijas saskarsm# ar z!d!t"jiem, iev#ro dro)!bu un aicina to dar!t ar! citus.Koment"rs. Aktu$ls jaut$jums, jo skol&ni bie-i vien ir neuzman%gi saskarsm& ar m$jdz%vniekiem, r%kojas spont$ni, nep$rdom$ti, t$p&c j$p$rrun$ pareiza r%c%ba da-$d$s situ$cij$s. 1aj$ stund$ ir b+tiski skolot$jam par$d%t savu attieksmi pret dz%vniekiem un t$dej$di pal%dz&t skol&niem veidot savu attieksmi pret dz%vniekiem.4. temat$ „Mugurkaulnieki ar nepast$v%gu 'erme)a temperat+ru”.Sasniedzamais rezult$ts. Izv#rt# riska situ"cijas saskarsm# ar ziv!m, abiniekiem, r"pu&iem, iev#ro dro)!bu un aicina to dar!t ar! citus.Koment"rs. Realiz&jot ,o sasniedzamo rezult$tu, skol&ni vispirms izsaka savu pieredzi, k$dus abiniekus un r$pu*us paz%st. Stund$s var aicin$t dal%ties pieredz& tos skol&nus, kuriem m$j$s ir akv$rijs vai ter$rijs, j$p$rrun$, ko noz%m& uz)emties atbild%bu, r+pes un pareiza dz%vnieku kop,ana. T$dej$di skol&ni apg+st ne tikai p&tniecisk$s darb%bas prasmes, bet m$c%bu saturs vi)iem k*+st par person%gi noz%m%gs un interesants. 3pa,u v&r%bu j$piev&r,, p$rrun$jot dro,%bas jaut$jumus, ejot me-$, izcirtum$, karjeros, purvos u.tml., lai pasarg$tu sevi no odzes kodiena.

Biolo!ijas m"c#bu priek$meta programmas izveid% ir izmantota Latvij" jauna pieeja pamatizgl#t#bas standarta reali-z"cijai pamatskol". T" veidota, sabalans%jot tradicion"lo (sistem"tisko) pieeju, kur" m"c#bu satura izk"rtojums balst#ts uz biolo!ijas zin"tnes lo!isko strukt)ru un skol%na pa$atkl"jumu veicino$u pieeju, kas pamatojas uz skol%na vajadz#-b"m un skol%nu intereses veicin"$anu, izmantojot kontekstus (4. att%ls), lai biolo!ijas saturu pamatskol" padar#tu per-son#gi noz#m#gu skol%nam.

4. att. Strukt"ra biolo&ijas saturam

Pl"nojot saturu biolo!ij" 7.–9. klases visos tematos atbilsto$i standarta sada,ai „Daba”, iev%rota biolo!ijas zin"tnes lo!isk" strukt)ra: uzb)ve, dz#v#bas procesi, daudzveid#ba, mijiedarb#ba. Uzsvars likts uz uzb)ves piel"got#bu dz#vesvi-dei un baro$an"s veidam. M"cot par jebkura organisma (auga vai dz#vnieka) uzb)vi, vienm%r to saist"m ar# ar funkci-j"m, ko veic $is org"ns. T"pat m"cot par procesiem dab", piem%ram, ekosist%m"s, run"jam par ener!ijas pl)smu un to, ka bar#bas '%des pirmais posms vienm%r ir organisms, kas sara*o organisk"s vielas no neorganiskaj"m, un t" jau tad ir likumsakar#ba. Savuk"rt, lai realiz%tu satura apguv% skol%na pa$atkl"jumu veicino$u pieeju un saturs b)tu skol%nam person#gi noz#m#gs, par"d#ts ce,$, k" to var izdar#t, proti, skol%ns m"c"s, izmantojot sh%mas, analiz%jot da*"dus infor-m"cijas avotus, model%, nov%ro, eksperiment%, sadarbojas, izsaka savu viedokli. Piem%ram, sasniedzamais rezult"ts 9. klases temat" „Asinsrite, limfrite, elpo$ana”(– skaidro sirds uzb"vi un funkcijas (kambari, priek%kambari, v$rstu*i, sirds-darb!bas cikls), izmantojot sh#mas.

Atbilsto$i standarta sada,"m „P%tniecisk" darb#ba” un sada,ai „Cilv%ka, sabiedr#bas un vides mijiedarb#bas biolo!is-kie aspekti” m"c#bu priek$meta programm" skol%nam sasniedzamajos rezult"tos iestr"d"ti konteksti, piem%ram, saista zoolo&ij$ ap g"s tamo zin$%anu un prasmju izmanto%anu ar da)$d$m profesi j$m, piem#ram, me) sargs, veterin$r$rsts, zoo lo&isk$ d$rza darbi nieks, zooveikala p$r dev#js, ornitologs, ento mologs, ekologs u.+c. vai, piem%ram, nov#rt# biolo&ijas zin$%anu nepiecie %a m!bu bi%kop!b$ un bi%u produktu noz!mi savas vesel!bas sagla b$%an$, vai, piem%ram, re&istr# un analiz# datus par iedzimto $r#jo paz!mju izpaus mi sav$ klas# vai &imen# u.tml. Realiz%jot $os sasniedzamos rezult"tus, skol%ns g)st atbildi, k"p%c j"m"c"s, redz biolo!ijas saist#bu ar apk"rt notieko$o.

10


3.2. BIOLO%IJAS SATURA ATLASE UN T! APGUVES SEC"BA

Latvij" uzs"kt"s reformas dabaszin"tn%s pamatoj"s daudzu dabaszin"t+u izgl#t#bas p%tnieku konstat%to probl%mu apkopojum" un anal#z%, kas veikta D*. Osborna un D*. Dilana vad#b" (Osborne, Dillon, 2008), t"p%c, atlasot katru satura jaut"jumu, projekta speci"listiem un ekspertiem bija j"atbild, k!p"c to ir b#tiski m!c$ties biolo%ij! skol%nam 7., 8. vai 9. klas%. Daudziem skol%niem pusaud*u vecum" ir gr)ti darboties abstrakt"s dom"$anas pak"p%, t"p%c vi-+iem biolo!ijas teor%tiskie pamati $'iet ,oti sare*!#ti un nesaprotami. Viegl"k $#s lietas skol%niem ir apg)t, izmantojot principu no paz#stam"k" uz maz"k zin"mo, jo $"di skol%ns apg)st jaunas zin"$anas un prasmes, pamatojoties uz savu iepriek$%jo pieredzi.

Lai realiz%tu gan m"c#bu satura konceptu"lo modeli, gan apvienotu tradicion"lo un jauno pieeju biolo!ijas m"c#$a-n", m"c#bu satur" tika ieviestas vair"kas izmai+as.

M"c#bu priek$meta programm" tika main#ta satura sec#ba, iev%rojot principu no skol%niem paz#stam"k" uz ma-z"k zin"mo, lai katrs n"kamais apg)stamais satura jaut"jums b)tu saist#ts ar iepriek$ m"c#to.

M"c#bu satur" katr" temat" izcelti b)tisk"kie pamatjaut"jumi, kuri skol%nam b)tu j"apg)st pamatskol". Izv%rt%ti un atlas#ti b)tisk"kie skol%nam apg)stamie biolo!ijas j%dzieni pamatskol" (tie uzskait#ti m"c#bu priek$-

meta programmas sasniedzamajos rezult"tos). Vair"ku satura jaut"jumu apguv% iestr"d"ta p%tniecisk" darb#ba, piem%ram, m"coties par s%n%m un a,!%m, no-

v%ro t"s mikroskop", nevis tikai izlasa m"c#bu gr"mat" vai klaus"s skolot"ja st"st#jum", skatoties plak"tu vai z#m%jumu uz t"feles. Skol%niem 7. klas% vienm%r gr)t#bas ir rad#jis izprast augos notieko$os dz#v#bas procesus, t"p%c pied"v"jam to apg)t caur pa$u veiktiem nov%rojumiem un tur g)tajiem atkl"jumiem un secin"jumiem.

Apg)stot nov%ro$anas prasmes, b)tiski ir m"c#t skol%niem dom"t, analiz%t, sal#dzin"t. Svar#gi pirms tam p"rrun"t, k"p%c nepiecie$ams nov%rot, ko nov%rot, kam j"piegrie* v%r#ba nov%rojot. Piem%ram, skol%nam sasniedzamais rezult"ts(– noteikt pla%$k izplat!t$k$s Latvijas putnu sugas, lietojot noteic#ju, klausoties putnu balsu ierakstus un at-paz!stot putnus att#los, videomateri$los vai dab$. Lai pal#dz%tu skolot"jam pl"not stundu ar $"du skol%nam sasnie-dzamo rezult"tu, izveidots gan metodisks apraksts, k" to m"c#t skol%nam, gan darba lapa(– protokols skol%nam.

Lai viegl"k skol%niem b)tu orient%ties organismu daudzveid#b", vispirms apg)stami klasi-k"cijas principi. To pl"nots apg)t uz divu augu dzimtu piem%ra (viena dzimta no viend#g,lapju klases, otra no divd#g,lapju klases), akcent%jot nov%ro$anas prasmi un prasmi izmantot augu noteik$anas sh%mas nevis k" l#dz $im(– skol%ni meh"-niski, neizprotot m"c#j"s 7 vai 8 augu dzimtas rakstur#g"s paz#mes no galvas. Vai t"p%c skol%ni $os augus pazina dab"? Klasi-k"cijas principus skol%ni turpina apg)t, ar# m"coties par dz#vniekiem 8. klas%.

Visos tematos iestr"d"ts konteksts(– skol%nam person#gi noz#m#gs saturs (piem#ram, nosaka savu $das tipu un t$s vesel!bu, izmantojot inform$ ciju, un analiz# testa rezult$tus vai izv#rt# da)$du sporta nodarb!bu un dz!vesveida ietekmi uz balsta un kust!bu sist#mas vesel!bu).

Uzs"kot biolo!ijas zin"tnes satura apg)$anu pamatizgl#t#bas posm", j"atceras, ka skol%ni dabaszin#bu kurs" jau ir m"c#ju$ies par dz#vo un nedz#vo dabu. Ir m"c#ju$ies veikt vienk"r$us nov%rojumus un eksperimentus, pierakst#t rezul-t"tus un formul%t vienk"r$us secin"jumus. Iepazinu$ies ar dro$#bas noteikumiem uz )dens, ledus, me*", purv", sau,ojo-ties, un to neiev%ro$anas sek"m. M"c#ju$ies str"d"t ar laboratorijas ier#c%m, materi"liem, viel"m, sadarbojoties grup"s. Skol%ni ir iepazinu$ies ar vesel#ga dz#vesveida noz#mi un sek"m, ja to neiev%ro. Veidoju$i labv%l#gu attieksmi pret dabu kopum". T"p%c ies"kto j"turpina pilnveidot.

M"c#bu priek$meta programm" de-n%tais biolo!ijas priek$meta saturs sadal#ts tematos (4. tabula)

4. tabulaTematu pl"nojums biolo!ij" pamatskol"

7. klase 8. klase 9. klaseKo m$c$s biolo(ij$? Zoolo(ija/– zin$tne par dz%vniekiem. Cilv&ks/– vienots organisms.Ziedaugu uzb+ves pamatprincipi un vielmai)a.

Z%d%t$ji/– augst$k att%st%tie mugurkaulnieki.

Vairo,an$s un att%st%ba.

Ziedaugu vairo,an$s un att%st%ba. Putni/– lidojo,ie mugurkaulnieki. Asinsrite, limfrite, elpo,ana.Augu daudzveid%ba un sistem$tika. Mugurkaulnieki ar nepast$v%gu

'erme)a temperat+ru.Gremo,ana.

Augu daudzveid%ba ekosist&m$s un t$s saglab$,ana.

Posmk$ji/– izplat%t$kais dz%vnieku tips. Vielmai)as galaproduktu izvad%,ana.

A*(es. S&nes. 2&rpji. Gliemji, t$rpi, zarndobumai)i. Balsts un kust%bas.Bakt&rijas un vien,+)i. Dz%vnieki ekosist&m$s. Organisma regul$cija un ma)as.

Cilv&ks un vide.

11


Pl"nojot satura apguvi 7. klas%, vispirms pied"v"jam 1. temat" skol%niem par"d#t, ko un k" p%ta biolo!ij". P%c tam apl)kot ziedaugu uzb)ves un dz#v#bas procesu saist#bu, ziedaugi par pamatu izv%l%ti, jo tos skol%ni lab"k paz#st. Turpina ar to, kas kop#gs visiem ziedaugiem, pak"peniski p"rejot uz augu nodal#jumu daudzveid#bu (s)nas, papardes, kosas, staipek+i, kails%k,i) un augu daudzveid#bu ekosist%m"s. Vien" temat" apvienotas a,!es, s%nes, '%rpji, t"p%c svar#gi no-skaidrot, k"p%c tie nav augi. /%rpji ir $# temata beig"s, jo to sast"v" ir a,!es, kur"s notiek fotosint%ze, un s%nes, kuras pieg"d" )deni ar miner"lviel"m.

K" p%d%jais 7. klases temats ir „Bakt%rijas un vien$)+i”, jo $ie organismi sast"v no vienas $)nas un liel"koties tajos nenotiek fotosint%ze (neapl)kojam iz+%mums, to dar#s vidusskol"). &is temats ir k" p"reja uz 8. klases m"c#bu saturu par dz#vniekiem. Joproj"m zin"tnieki diskut% par vien$)+u sistem"tisko pieder#bu.

Princips(– uzb)ve, dz#v#bas procesi, daudzveid#ba, mijiedarb#ba un konteksti(– iev%rots, ar# formul%jot 8. un 9. klases tematos sasniedzamos rezult"tus m"c#bu priek$meta programm".

Biolo!ijas apguv% ,oti svar#gi saskat#t tuv"kaj" apk"rtn% notieko$os procesus, pie+emt atbilsto$us l%mumus, r#koties, lai saglab"tu dabas daudzveid#bu. T"p%c, atgrie*oties pie sen aizmirst"m liet"m, 7., 8. un 9. klases vair"kos tematos pl"notas "ra nodarb#bas, izveidoti atbilsto$i skolot"ja atbalsta materi"li. T"pat visu kla$u satur" iestr"d"ti jaut"jumi par vides un organismu mijiedarb#bu. Akcent%ta organismu piel"got#ba videi un to savstarp%j" saist#ba (piem%ram, posm-k"ju piel"go t#bu at$'ir#gai bar#bas uz +em $anai, p"rvieto$an"s vei dam un aizsardz#bai, p%tot tos att%los, kolekcij"s vai mikroprepar"tos).

Biolo!ijas satura atlas% un sec#bas pl"no$an" #pa$a v%r#ba bija j"velta biolo!ijas valodai jeb j%dzienu lietojuma p"r-skat#$anai un preciz%$anai atbilsto$i skol%nu vecumposmam. Izmantojot biolo!ijas valodu, svar#gi ir m"c#t tikai pa-matskol" nepiecie$amos j%dzienus, nep"rcensties, nerun"t stund"s sve$valod", proti, terminos, kurus skol%ni v%l $aj" vecum" nesaprot, ja vien var $o j%dzienu pateikt latviski, tad dar#t to, lietot j%dzienus ar j%gu, jo skol%ns var m"c#ties tikai to, ko saprot.

Piem%ram, 7. klases l#men# ir pietiekami, ja skol%ns lieto j%dzienu iztvaiko%ana, savuk"rt vidusskol" papla$in"s $# j%-dzienu uztvere un tad lieto j%dzienu transpir$cija. L#dz#gi, m"cot par $)nas uzb)vi 7. klas%, ir pietiekami lietot j%dzienu membr$na, savuk"rt vidusskol" m"coties skol%ns uzzina t"s uzb)vi, funkcijas un tad atbilsto$i $ai ieg)tai izpratnei lietos j%dzienu plazmatisk$ membr$na.

12


4. M,SDIEN"GS M!C"BU PROCESS

4.1. TIE-! M!C"-AN!S UN UZ ATKL!JUMU ORIENT#TA .P#TNIECISK!/ M!C"-AN!S

Skolot"jam ir iesp%ja izv%l%ties ce,u, k" skol%ni vi+a vad#b" sasniegs standart" pl"noto rezult"tu. M"c#bu procesa organiz%$ana, meto*u un pa+%mienu izv%le ir skolot"ja zi+". Skolot"js patst"v#gi (atkar#b" no skol%nu sagatavot#bas, iepriek$%j"s pieredzes utt.) pl"no m"c#bu stund" sasniedzamos rezult"tus un izvirza m"c#bu stundas m%r'i, t"d%j"di veidojot tie$u saikni no m"c#bu priek$meta standarta un m"c#bu priek$meta programmas uz stundu, kas paaugstina ga-rantijas, ka skol%ni tie$"m apg)s standart" paredz%to. Projekta izveidotajos skolot"ja atbalsta materi"los $is pl"nojums jau veikts, un, izmantojot $os materi"lus, skolot"jam j"izv%rt% to atbilst#ba vi+a konkr%tajai situ"cijai skol", nepiecie$a-m#bas gad#jum" veicot atsevi$'as korekcijas.

Ja main#jies ir m"c#bu saturs biolo!ij", tad j"main"s ar# m"c#bu procesam. Noz#m#ga ir emocion"l"s vides rad#$ana m"c#bu proces". Veidojot m"c#bu procesu interesantu, sekm%jot skol%nu p"rliec#bu par sav"m sp%j"m, radot m"c#b"m labv%l#gu vidi, skol%nu m"c#$anos iesp%jams padar#t vieglu un pat#kamu.

Ja skolot"js apzin"s dz#vesprasmju noz#m#gumu, tad ir skaidrs, ka katr" m"c#bu priek$met" j"dod iesp%ja skol%nam att#st#t un pilnveidot $#s prasmes. Ja $o prasmju pilnveidei b)sim velt#ju$i pietiekami daudz uzman#bas, tas „atmak-s"sies”, jo skol%ni daudz viegl"k, "tr"k un ar liel"ku izpratni apg)s m"c#bu priek$meta speci-sko (zin"tnisko) saturu. Apl)kot"s prasmes iesp%jams apg)t skol%na patst"v#gas, akt#vas un rado$as darbo$an"s proces" m"c#bu stund". Lai veiksm#gi realiz%tu $"dus m"c#$an"s m%r'us, main"s ar# skolot"ja funkcijas klas%. Skolot"js k,)st par skol%na pal#gu(– m"c#$an"s veicin"t"ju, kas prasa jaunu meto*u un pa+%mienu izmanto$anu m"c#bu proces". Tas noz#m%, ka skolot"jam, pl"nojot un m"cot, j"izv%las t"das metodes, kas veicina katra skol%na m"c#$anos, maksim"li virzot procesu uz skol%nu patst"v#gu darbu stund"s.

M)sdien#ga m"c#bu procesa ietvaros skolot"js k,)st par atbalstu un konsultantu, lai skol%ni ar interesi un laikmetam atbilsto$i m"c#tos.

Skolot"js da*"do m"c#bu uzdevumus, efekt#vi izmanto daudzveid#gas m"c#bu metodes un tehnolo!ijas, sekm%jot rado$as m"c#$an"s pieredzes veido$anos skol%niem.

Skolot"js pl"no m"c#bu procesu uz skol%nam sasniedzamo rezult"tu katr" stund". Skol%nam ir iesp%ja sa+emt atgriezenisko saiti par savu m"c#$anos, lai to uzlabotu.

Skolot"js da*"do m"c#bu procesu atkar#b" no apg)stam" satura, iev%rojot skol%nu uztveres at$'ir#bas, da*"das sp%jas un m"c#$an"s stilus.

&"di organiz%ts m"c#bu process ir virz#ts uz skol%na m"c#$anos. Skol%ns ir ieinteres%ts un motiv%ts m"c#ties. Skol%ns akt#vi iesaist"s m"c#bu proces"(– jaut", risina un analiz% probl%mas, nov%ro, eksperiment%, argument%,

izv%rt%, secina un diskut%. Skol%ns darbojas k" p%tnieks, m"c#bu proces" izmantojot inform"ciju tehnolo!iju progresa rad#t"s iesp%jas. Skol%ni savstarp%ji sadarbojas, un skolot"js veido sadarb#bas attiec#bas ar skol%niem.

Biolo!ijas kursa uzb)ves iek$%j" lo!ika pal#dz veicin"t skol%nu dom"$anas att#st#bu. M"coties par procesiem, organis-mu savstarp%jo saist#bu, organismu noz#mi dab" un cilv%ku dz#v%, skol%ns mekl% un analiz% c%lo+us, mekl% risin"jumus.

M"coties biolo!iju, skol%ns ne tikai g)st zin"$anas un prasmes, vi+$ veido attieksmi pret to, ko uzzina. T"p%c katr" temat" saturam j"b)t skol%nam person#gi noz#m#gam.

4.2. M!C"BU METO0U UN DARBA ORGANIZ!CIJAS FORMU M#R$TIEC"GA IZV#LE

P. Kup.s (1934): Metodes, kas spraudu%as sev par m#r,i m$c!%an$s darba aktiviz#%anu, arvien ir sastapu%as ar! preti-niekus (..). Negat!va iztur#%an$s pret akt!v$m darba metod#m izskaidrojama (..) ar jaunu meto)u p$rsp!l#jumiem un ar da)u skolot$ju cen%anos visu skolas darbu pak*aut k$dai vienai metodei (..). Otr$ k$rt$ jauno meto)u nolieg%ana izskaid-rojama ar! ar nepareizu lietas izpratni.

Katr" profesij" darba veik$anai tiek izmantoti noteikti darba r#ki. Profesion",iem ir svar#gi zin"t, kuri instrumenti praks% ir efekt#v"kie, k"di par"d#ju$ies jauni, tos izm%!in"t, uzzin"t, k"dus instrumentus lieto kol%!i. Kad $o instrumen-tu sakr"jies pietieko$i daudz, tad ir svar#gi saprast, k" tos sak"rtot, lai var%tu m%r'tiec#gi tos izmantot. &"da sak"rto$ana jeb anal#ze ,auj secin"t par sava darba stilu, paradumiem, vajadz#b"m.

Katra m"c#bu stunda tiek veidota un organiz%ta t", lai skol%ni nostiprin"tu iepriek$ ieg)t"s zin"$anas vai prasmes, lai apg)tu m"c#bu priek$meta standart" noteiktas jaunas zin"$anas un prasmes, lietotu t"s da*"d"s situ"cij"s un apg)tu da*"das sadarb#bas prasmes. Konkr%tas zin"$anas, prasmes vai attieksmes, ko skolot"js izvirza konkr%tajai stundai, ir

13


skol%nam stund" sasniedzamais rezult"ts. Atkar#b" no stund" skol%niem sasniedzam" rezult"ta skolot"js izv%las atbil-sto$u m"c#bu metodi, sagatavo materi"lu konkr%tajai stundai, +emot v%r" konkr%to skol%nu uztveres #patn#bas, pr"ta sp%jas un m"c#$an"s stilu, kas da*"d"s klas%s da*"diem skol%niem ir at$'ir#gi.

Skolot"js var izmantot ne tikai tradicion"li p"rbaud#t"s metodes (st"st#jumu, lekciju, tipveida uzdevumu risin"$a-nu), bet ar# apg)t un ce," uz sasniedzamo rezult"tu izmantot jaunas, m%r'tiec#g"kas m"c#bu metodes.

Sabalans%t" dabaszin"t+u m"c#bu proces" skolot"js mekl% l#dzsvaru starp tie$o m"c#$anu un skol%nu pa$atkl"jumu veicino$o pieeju(– par pak"penisku m"c#bu procesa atv%r$anu skol%na akt#vai, patst"v#gai m"c#bu darb#bai. Projekt" izveidotajos materi"los +emta v%r" m"c#bu meto*u klasi-k"cija, apvienojot klasisko iedal#jumu p%c 1. un 2. sign"lsist%-mas ar metodes iedal#jumu p%c izzi+as darb#bas rakstura(– produkt#v"s un reprodukt#v"s (5.att%ls).

5. att. Meto)u klasi-k$cija

Meto*u daudzveid#bas nepiecie$am#bu var apl)kot gan no aspekta, kas skol%nam j"apg)st, gan p%c t", k" indiv#ds uztver un apstr"d" inform"ciju. Psihologi apgalvo, ka cilv%ki atceras tikai 10% no t", ko vi+i lasa, 20% no t", ko vi+i dzird, 30% no t", ko vi+i redz, 50% no t", ko dzird un redz, 70% no t", ko pa$i saka un raksta, bet 90% no t", ko vi+i pa$i saka un dara.

Piem"ri par konkr"tu meto&u izmanto'anas iesp"j!m biolo%ijas satura un lo%iskas prasmju apguves sist"m!.1. Biolo!ijas satura apguv% skol%niem ir svar#gi pilnveidot prasmi las#t anal#tiski, lai rastu atbildi uz jaut"jumu un

lai samekl%tu faktus, saskat#tu at$'ir#bas starp b)tisko un pak"rtoto. Ieteicam" metode $o prasmju att#st#$anai(– darbs ar tekstu. &o metodi var veiksm#gi izmantot, lai skol%ni ieg)tu priek$statu par tematu, atk"rtotu galvenos jaut"jumus pirms diskusijas, noskaidrotu j%dzienus un de-n#cijas, veiktu pa$nov%rt%jumu par to, k" apguvu$i m"c"mo materi"lu, sal#dzinot savas atbildes uz jaut"jumu ar tekst" dotaj"m, gatavotos zi+ojuma rakst#$anai u.(c.

Teksti dabaszin"tn%s un matem"tik" at$'iras no vienk"r$iem ikdienas valodas apguv% lietojamiem tekstiem un dai,-literat)ras. &ie teksti kopum" ir abstrakt"ki un bie*i vien sare*!#t"ki par ikdien" lietojamiem tekstiem. Nesal#dzin"mi liel"ka noz#me ir teksta las#$anai ar noteiktu uzdevumu. Atkar#b" no dot" uzdevuma izmanto da*"das teksta las#$anas strat%!ijas.

P$rskat!%ana(– "tra las#$ana, lai g)tu visp"r%ju priek$statu par teksta saturu (izlai*ot deta,as).Caurskat!%ana(– "tra, bet koncentr%ta las#$ana ar m%r'i atrast k"du noteiktu speci-sku inform"ciju vai deta,as.Detaliz#ta las!%ana(– l%na, r)p#ga un uzman#ga las#$ana, iedzi,inoties autora teiktaj", uztverot teksta strukt)ru, m%r-

'i, saturu, mekl%jot tekst" vietu, kur atrodas noteikta inform"cija.Ja skolot"js m"c#bu proces" izmanto darbu ar tekstu (ar noteiktu uzdevumu), tad skol%ni ieg)st ne tikai prasmes

atrast faktus, bet ar# apkopot tos #s", noteikt" spriedumu sist%m". Las#tprasmes 7.–8. kla$u skol%niem ir ,oti at$'ir#gas. Ja skolot"js darbu ar tekstu izmanto stund", tad uzdotajam uzde-

vumam j"b)t ,oti prec#zi formul%tam. Skolot"jam j"izv%las teksts, kas skol%niem ir labi saprotams, bez p"r"k daudziem

14


sve$v"rdiem, atbilsto$s skol%nu vecumposmam. V%lams, lai tekst" dot" inform"cija b)tu skol%niem interesanta, saist#ta ar ikdienas dz#vi, neb)tu novecojusi. Pirms $"da veida uzdevuma uzdo$anas, b)tu nepiecie$ams iepaz#stin"t skol%nus ar las#$anas strat%!ij"m un uzsv%rt, kam j"piev%r$ uzman#ba. Prasme las#t anal#tiski ir sasniedzamais rezult"ts konkr%taj" stund".

Prasme Lasa anal%tiski par sau*o,an$s ietekmi uz organismu.Metode, t$s apraksts

Darbs ar tekstu-Skolot$js pied$v$ inform$ciju druk$t$ vai elektronisk$ form$t$ m$c%bu uzdevumu veik,anai m$c%bu stund$/m$j$s vai pa,izgl%t%bai. Skol&ns iepaz%stas ar tekstu, ieg+st un izmanto inform$ciju atbilsto,i m$c%bu uzdevumam.

Piem&rs 9. klases stundas piem&rs Sau&o)an"s ietekme uz organisma vesel!bu. Skolot$js izdala skol&niem teksta fragmentus par sau*o,an$s ietekmi un aicina lasot atz%m&t uz lapas mal$m, kur min&ta sau*o,an$s pozit%v$ un kur/– negat%v$ ietekme. Aicina skol&nus ar da-$diem teksta fragmentiem veidot p$rus, p$r% apspriest las%to un apkopot to sav$s pierakstu burtn%c$s tabulas veid$. T$l$k stundas piem&r$ seko diskusija. Detaliz&ts stundas apraksts ir pielikum$.

2. Prasme p"rveidot v"rdisko inform"ciju vizu"laj" un otr"di. Ieteicam" metode( – vizualiz"'ana, kas biolo!ijas satura apguv% ir ,oti svar#ga. K" gan skol%ns var iem"c#ties par ziloni, ja nekad to nav redz%jis?

Izmantojot $o m"c#bu metodi, skolot"jam ir j"velta laiks, lai paskaidrotu konkr%t" gra-sk" organizatora veido$anas principus un darba gait" ir j"seko, vai skol%ni ir izpratu$i uzdevumu.

Prasme P$rveido vizu$lo inform$ciju par augu $r&j$m paz%m&m v$rdiskaj$ un otr$di.Metode, t$s apraksts

Vizualiz+)ana. Skolot'js vai skol+ni izmanto vai izveido patst'v(gi da1'dus uzskates l(dzek2us/– domu kartes, sh+mas, diagrammas, tabulas, pl$nus, kartes, z%m&jumus u./c. Skol&ni veido vai izmanto ar% telpiskus mode*us objektu vai procesu vizualiz&,anai.

Piem&rs 7. klases biolo(ijas stundas piem&rs Augu "r#j"s paz!mes. B+tiski ,aj$ stund$ iem$c%t principus, k$ str$d$t ar sh&m$m, k$ ieraudz%t vizu$laj$ inform$cij$ nepiecie,amo, k$ saprast to, kas uzz%m&ts att&l$, k$ to paskaidrot ar v$rdiem. Stundas lieto,anas f$z&, kad apg+ta prasme saskat%t auga herb$rijos un att&los $r&j$s paz%mes konkr&tiem augiem, aicina uzz%m&t augu p&c v$rdiski aprakst%taj$m $r&j$m paz%m&m. Piem&ram, skol&nam j$uzz%m& augs ar lo-)$jo,u stumbru, ar pl+ksnaini salikt$m lap$m u.tml. Detaliz&t$ks stundas pl$ns ir pielikum$.

15


Piem#rs no skol#na darba Augu raksturo%ana

16


Vizualiz%$anu k" metodi var izmantot, lai pilnveidotu prasmi sak"rtot inform"ciju izmantojam" veid" (sh%mas, kopsavilkumi, tabulas, gra-ki).

Prasme Sak$rto inform$ciju domu kartes veid$ par s&)u rakstur%g$m paz%m&m, daudzveid%bu vai noz%mi dab$.Metode, t$s apraksts

Vizualiz+)ana. Skolot'js vai skol+ni izmanto vai izveido patst'v(gi da1'dus uzskates l(dzek2us3– domu kartes, sh&mas, diagrammas, tabulas, pl$nus, kartes, z%m&jumus u./c. Skol&ni veido vai izmanto ar% telpiskus mode*us objektu vai procesu vizualiz&,anai.

Piem&rs 7. klases biolo(ijas stundas piem&rs S#+u daudzveid!ba un noz!me dab".Stundas aktualiz$cijas f$z& aicina izveidot domu karti no grupai sa)emtajiem jaut$jumiem. Lapas centr$ ieraksta izv&l&to temata nosaukumu, piem&ram, s&nes/– slim%bu izrais%t$jas, domu kartes zarus veido no jaut$jumu atsl&gv$rdiem, piem&ram, aug*u puve, nagu s&n%,slim%bas u.tml. Ieteicams vienu piem&ru par$d%t uz t$feles, k$ veidot domu karti. Skolot$jam noteikti j$pieiet pie katras grupas un j$seko l%dzi, lai b+tu ietverti atsl&gv$rdi no jaut$jumiem, lai tie neatk$rtojas, lai b+tu atrasts pats galvenais, lai neb+tu ietverti atsl&gv$rdi, kuri neattiecas uz tematu. Detaliz&t$ks stundas pl$ns ir pielikum$.

Piem#rs no skol#na darba S#(u rakstur!g$s paz!mes, daudzveid!ba vai noz!me dab$

3. Lai skol%ni pilnveidotu prasmi izteikt savu viedokli, argument%t to rakstisk" form", ieteicam" metode(– struk-tur"ti rakstu darbi. Izmantojot $o metodi, skol%ns p%c noteiktas strukt)ras veido rakstu darbu (argument%tu eseju, zi+ojumu, v%stuli, interviju, sludin"jumu u.(c.) par noteiktu tematu. Atkar#b" no skol%nam sasniedzamajiem m"c#bu rezult"tiem, stundas temata un skol%nu gatav#bas darboties, skolot"js izv%las struktur%t" rakstu darba veidu. Skol%ni darbu veic individu"li vai grup"s, iev%rojot noteikto darba strukt)ru, izmantojot savas zin"$anas izsakot savas domas, attieksmi.

Rakstot struktur%tus rakstu darbus, skol%nam ir iesp%ja m"c#ties analiz%t un atlas#t nepiecie$amos faktus un argu-mentus, pl"not un lo!iski sak"rtot materi"lu, izteikt pamatotus spriedumus un secin"t. Vienlaikus struktur%tu rakstu darbu rakst#$ana ,auj skol%niem izmantot savu fant"ziju, apl)kojot zin"t+u faktu materi"lus gan fantastisk", gan humo-ristisk" gaisotn%. Skol%nam struktur%tie rakstu darbi j"apg)st pak"peniski, s"kot no vienk"r$"kajiem. 0oti svar#gi, lai skol%ni labi saprastu darba veido$anas strukt)ru un vi+iem b)tu zin"ms, cik j%dzienu atbilsto$i dotajam tematam darb" j"izmanto. Skolot"jam, atkar#b" no klases skol%nu gatav#bas izteikt pamatotu viedokli j"izv%las struktur%t" darba veids, argument%to eseju atst"jot k" nobeigumu.

17


Prasme Izsaka savu viedokli par dzimumsist&mu, t$s vesel%bu un argument& to, rakstot struktur&tu rakstu darbu atbilsto,i izvirz%tajiem krit&rijiem.

Metode, t$s apraksts

Struktur+ti rakstu darbi. Skolot$js aicina skol&nus p&c noteiktas strukt+ras veidot rakstu darbu (argument&tu eseju, aprakstu u./c.) par noteiktu tematu. Skol&ni individu$li raksta, iev&rojot noteikto darba strukt+ru, izmantojot savas zin$,anas un izsakot savas domas, attieksmi.

Piem&rs 9. klases stundas piem&rs Mana v#stule ... (iesniegums, s+dz%ba, paskaidrojums, sludin$jums u./c. par ko? vai kam).1o struktur&to rakstu darbu var izmantot m$c$m$s vielas atk$rto,anai pirms temata nobeiguma p$rbaudes darba vai k$ alternat%vu tam. Skol&ni individu$li raksta, iev&rojot noteikto darba strukt+ru, izmantojot savas zin$,anas un izsakot savas domas, attieksmi. Detaliz&ts stundas apraksts ir pielikum$.

4. Lai skol%ni att#st#tu t"das komunikat#v"s darb#bas prasmes, k" prasmi izteikties, pamatot savu viedokli ar argu-mentiem, p"rliecin"t un uzklaus#t citus, ar# at$'ir#gus viedok,us, var izmantot vair"kas metodes, k" piem%ram, diskusi-ju, situ!ciju izsp"li (simul!ciju), lomu sp"li.

Metodik" iz$'ir da*"dus diskusiju veidus. Optim"lais diskusijas ilgums(– l#dz 20 min)t%m. Biolo!ijas atbalsta ma-teri"los aprakst#ts atkl"t"s diskusijas piem%rs, t"p%c detaliz%t"k tikai par $o diskusijas veidu. Atkl!t! diskusija tiek izmantota, lai padzi,in"tu skol%nu izpratni par k"du probl%mu. Atkl"t"s diskusijas saturu veido gan zin"$anu ieg)$ana sagatavo$an"s posm", gan probl%mas anal#ze un viedok,u apmai+a, gan diskusijas nobeigums un re1eksija. Atkl"t" diskusij" skol%nu uzman#ba galvenok"rt ir piev%rsta citiem dal#bniekiem, jo viena skol%na viedoklis var dod ierosmi izteikties citiem skol%niem. Ja skol%nu uzman#ba z)d, ir j"uzdod pamudino$i jaut"jumi, piem%ram, kas izpeln#j"s j)su uzman#bu? par ko tas lika dom"t? pasakiet prec#z"k! u.tml.

Prasme Izsaka un pamato savu viedokli par sau*o,an$s ietekmi uz $das vesel%bu.Metode, t$s apraksts

Diskusija. Skolot$js vai skol&ni pied$v$ apsprie,anai k$du jaut$jumu. Skol&ni (grupa vai visa klase) argument&ti aizst$v savu un uzklausa citu viedokli.

Piem&rs 9. klases stundas piem&rs Sau&o)an"s ietekme uz organisma vesel!bu.Diskusijas sagatavo,an$s posm$ skol&ni individu$li, p$r% vai grup$ uzraksta apstiprino,us un noliedzo,us faktus vai viedok*us par k$du aspektu, par kuru tiks diskut&ts, un ,im nol+kam skol&ni izmanto tekstus vai savu pieredzi. Skolot$js aktualiz& probl&mu, formul& pirmo jaut$jumu un cen,as iesaist%t visus dal%bniekus t$s apsprie,an$. Kad ir izanaliz&ti visi aspekti, skolot$js apkopo tos un uzdod n$kamo jaut$jumu.P&c inform$cijas anal%zes skolot$js aicina skol&nus aps&sties apl% t$, lai viens otru redz. Uzdod skol&niem jaut$jumu, ar kuru pal%dz%bu iesaista vi)us diskusij$. Piem&ri. Vai sau*oties ir labi vai slikti? K$di fakti to apliecina? Vai ir cits viedoklis? Uz k$diem faktiem tas ir balst%ts? utt.Skolot$js vada diskusiju, rosinot skol&nu aktivit$ti, bet nepau-ot savu viedokli. Seko l%dzi, lai skol&ni iev&rotu diskusiju kult+ru (nep$rtraukt klasesbiedrus, uzklaus%t citu viedokli, savu viedokli pamatot ar faktiem, nevis emocij$m).Diskusija ir beigusies, kad skol&niem vairs nav koment$ru. Visi, kas grib&ja, ir izteiku,ies.Diskusijas beig$s ir j$apkopo viedok*i, j$izv&las visiem pie)emam$k$s alternat%vas. T$p&c skolot$js izvirza probl&mjaut$jumu/– Vai var viennoz%m%gi pateikt, ka sau*oties ir labi vai slikti? Skol&ni atbild, ka nevar viennoz%m%gi pateikt, jo ir da-$di faktori, kas j$)em v&r$, piem&ram, cilv&ka $das tips, sau*o,an$s laiks un ilgums, dzimumz%mes uz $das, sau*o,an$s kr&mu lieto,ana utt.Detaliz&ts stundas apraksts ir pielikum$.

Izmantojot metodi(– lomu sp"li vai situ!ciju izsp"li (simul!ciju), skolot"js rakstiski vai mutiski pied"v" skol%niem situ"cijas aprakstu (to iesp%jams atveidot lom"s). Skol%ni iej)tas atveidojamaj"s lom"s atbilsto$i uzdevumam. Veicot situ"ciju izsp%li, visas darb#bas tiek inscen%tas uz vietas, iev%rojot apst"k,us. P%c tam klas% tiek apspriests, k"das bija probl%mas izsp%l%taj" situ"cij". Prasme Izsaka un pamato savu viedokli, uzklausa citu viedokli par latv$)u izplat%,anos un sal%dzina to ar

sav&jo, izsp&l&jot lomu sp&li. Metode, t$s apraksts

Lomu sp+le. Skolot$js pied$v$ skol&niem m$c%bu situ$cijas aprakstu. Skol&ni, uz)emoties k$du lomu, r%kojas tipiski re$lajai situ$cijai. P$r&jie skol&ni v&ro, analiz&, diskut&, v&rt&.

18


Piem&rs 7. klases biolo(ijas stundas piem&rs Ievestais augs%– Sosnovska latv"nis. Stundas piem&r$ aprakst%ts, k$ izmantot lomu sp&li/– tiesa. Katram skol&nam ir izloz&ta loma un atbilsto,i tai katrs sagatavo svar%g$kos faktus, ko izteikt. Stund$ skolot$js konsult& skol&nus, p$rliecin$s, vai atrasti noz%m%g$kie fakti. 3pa,i skolot$jam j$p$rrun$ tiesas sec%ba ar tiesne,iem, jo vi)i vad%s tiesas procesu. Izst$sta visiem skol&niem tiesas sec%bu un noteikumus, k$ j$uzvedas ties$. Seko tiesa. Stundas beig$s, lai b+tu iesp&ja katram izteikt savu viedokli neatkar%gi no izloz&t$s lomas, aicina skol&nus pa)emt lapi)as un uzrakst%t savu viedokli par latv$)u izplat%,anos un noz%mi, pamatojot to, tad aicina pasv%trot galveno teikumu vai fr$zi. Aicina katru skol&nu v&lreiz p$rlas%t savu rakst%to un nolas%t galveno teikumu vai fr$zi no savas lapi)as. P&c tam jaut$, k$da ir sve,zemju augu loma Latvijas ekosist&m$s? Apkopo skol&nu atbildes. Detaliz&ts stundas apraksts ir pielikum$.

Izmantojot $o metodi, skolot"js ir konsultants, kur$ pal#dz skol%niem izp%t#t visus situ"cijas aspektus, sal#dzin"t alternat#vos viedok,us, sekm%t lomu izpildi atbilsto$i t"s pamatj%gai un piev%rst skol%nu uzman#bu tam, ka #stenotais variants ir tikai viena no probl%mas risin"juma alternat#v"m.

5. T"l"k ar piem%riem no projekt" izstr"d"tajiem skolot"ja atbalsta materi"liem ilustr%sim, k" skol%niem att#st#t izzi+as prasmes, k", piem%ram, izvirz#t pie+%mumu, izv%l%ties der#gus pa+%mienus to eksperiment"lai p"rbaudei. &o prasmju att#st#$anai ieteicams izmantot praktisk"s un p%tnieciski praktisk"s metodes (5. att%ls).

P"tniecisk! laboratorijas darb" skol%ns iziet dabaszin"tnisk"s izzi+as ce,u, tiek apg)tas dabaszin"tnisk"s izzi+as prasmes(– jaut"$ana, pl"no$ana, eksperimenta veido$ana, pie+%mumu izvirz#$ana, eksperiment%$ana, secin"$ana. Sko-l%ns ir akt#vs m"c#bu procesa dal#bnieks. Katru no prasm%m ir j"att#sta pak"peniski. Katr" laboratorijas darb! j"pie-v%r$ uzman#ba tikai nelielai prasmju grupai.

K" biolo!ijas skolot"jam saprast, ar ko at$'iras eksperiment"l"s prasmes pamatskolas kurs" no vidusskolas? Nereti skolot"ji j)tas apmulsu$i, gr)ti no$'irt at$'ir#bu, bie*i rodas jaut"jumi, vai pamatskol" iem"c#$u pietiekami? T"p%c ar viena laboratorijas darba piem%ra pal#dz#bu parad#sim p%tniecisk"s darb#bas prasmju p%ctec#bu un at$'ir#bas pamat-skol" un vidusskol".

Prasme Izvirza p&t$mo probl&mu un secina par s&klu d%gtsp&ju.Metode, t$s apraksts

P+tniecisks laboratorijas darbs. Skol&ni noskaidro atbildi uz jaut$jumu par k$du par$d%bu, praktiski p&tniecisk$ ce*$ vai teor&tiski model&jot. Skol&ni izvirza pie)&mumu, izv&las p&t$mos lielumus vai paz%mes, vair$kk$rt atk$rtojot m&r%jumus, noskaidro atbildi, secina un rezult$tus apkopo rakstiska p$rskata veid$.

Piem&rs 7. klases biolo(ijas stundas piem&rs Temperat*ras ietekme uz s#klu d!gtsp#ju.Skol&niem j$apl+ko uzd%gu,$s s&klas tr%s at,'ir%g$s temperat+r$s. No ieg+t$s inform$cijas skol&ni izdom$, kas un k$ ietekm&jis s&klu d%g,anu. Lai rosin$tu skol&nu domas, var jaut$t, k$p&c ieg+ti at,'ir%gi rezult$ti. Galvenos atsl&gv$rdus skolot$js 0ks& uz t$feles. Lai viegl$k b+tu formul&t p&t$mo probl&mu, aicina izmantot darba lap$ uzrakst%to teikuma paraugu. V&r, skol&nu uzman%bu uz atsl&gv$rdiem. Svar%gi, lai skol&ni saprastu, ja maina k$du faktoru, tas savuk$rt ietekm& citu faktoru, piem&ram, temperat+ra ietekm& s&klu d%gtsp&ju, petri trauci)os ir redzamas s&klas, kuras uzd%gu,as, un s&klas, kuras tikko s$k d%gt, vai s&klas, kuras nav d%gu,as. Lai skol&niem viegl$k b+tu uztvert atsl&gv$rdu j&gu, ieteicams izmantot kr$sainos z%mu*us un tos apvilkt. Stundas laik$ *oti svar%gi ir rad%t t$du atmosf&ru un skolot$jam vad%t procesu t$, lai skol&ni var br%vi izteikt savas idejas p&t$majai probl&mai. 4oti b+tiski ir *aut skol&niem dom$t, sav$ starp$ apspriesties, skolot$jam neteikt priek,$, bet pak$peniski virz%t skol&nu dom$,anu. T$p&c ir svar%gi, lai skol&ni neb+tu k$ sastingu,i, bet neklus&tu un dom$tu. M$coties skol&ns veic atkl$jumu, mekl& probl&mas risin$,anas ce*us. Lai katrs skol&ns p$rliecin$tos par to, ko iem$c%jies ,aj$ stund$, vi), izv&las sav$m sp&j$m atbilsto,o uzdevumu (6a vai 6b). Detaliz&t$ks stundas pl$ns ir pielikum$.

Piem%ram, laboratorijas darbs „Augu $)nu daudzveid#ba”. Gan 7. klas%, gan 11. klas% skol%ni pagatavo kr"sotus s#pola epidermas prepar"tus, apskata mikroskop" un re!istr% datus biolo!isk" z#m%juma veid". Visos gad#jumos ir j"uzz#m% un j"pieraksta apz#m%jumi, j"uzraksta z#m%juma nosaukums, j"apr%'ina nov%ro$anai izmantojamais palieli-n"jums. B)tisk"kais 7. klas% ir iem"c#ties eksperiment"l"s prasmes, k" pagatavot s#pola virsmizi+as un elodejas lapas prepar"tus, k" pareizi str"d"t ar mikroskopu, k" apl)kot pagatavotos prepar"tus mikroskop" un iepaz#ties ar augu $)nu uzb)vi, k" pareizi re!istr%t datus biolo!isk" z#m%juma veid". Savuk"rt 11. klas% skol%niem paredz%ta jau okul"ra line"la izmanto$ana, m%roga apr%'in"$ana un uzz#m%$ana.

L#dz#gi varam sal#dzin"t izzi+as darb#bas prasmi(– izvirz#t p%t"mo probl%mu un pie+%mumu (vidusskol" hipot%zi, jo formul%jum" j"iek,auj atkar#gais, neatkar#gais lielums).

19


Piem#rs no skol#na darba Temperat"ras ietekme uz s#klu d!gtsp#ju.

20


6. Sp%l%jot sp"li, skol%ns apg)st gan konkr%tu priek$meta saturu, gan prasmi analiz%t un izv%rt%t inform"ciju, izv%l%-ties noteiktu sp%les strat%!iju, sadarboties, ja sp%le notiek komand", pie+emt l%mumu. Skolot"ju atbalsta materi"los iz-veidotas vair"kas galda sp%les, piem%ram, „Latvijas ziedaugi”, „Latvijas sporaugi un kails%k,i”, „Za," fabrika”, „Baro$an"s '%des me*" jeb BON APPETIT!” un sp%le „Me*s”. Vis"m sp%l%m izveidoti vair"ki l#me+i, t"s izmantojamas vair"kos te-matos biolo!ij". Skolot"js pied"v" skol%niem izsp%l%t atbilsto$i skol%nu sp%j"m un stund" sasniedzamajam rezult"tam.

Prasme Analiz& inform$ciju un prognoz& starpsugu attiec%bu rad%t$s izmai)as ekosist&mas sugu daudzveid%b$.Metode, t$s apraksts

Sp+le. Skolot$js ir sagatavojis vai izmanto tematiski atbilsto,u galda vai kust%bu sp&li un pirms t$s iepaz%stina skol&nus ar sp&les noteikumiem. Sp&les sagatavo,anu p&c skolot$ja nor$d%jumiem var veikt ar% skol&ni.

Piem&rs Sp&le „Baro,an$s '&des me-$ jeb BON APPETIT!”. Stundas aktualiz$cij$ skolot$js jaut$, kas ir baro,an$s '&de? K$das organismu grupas to veido (augi, aug&d$ji dz%vnieki, ga*&d$ji dz%vnieki)? K$ pareizi veido baro,an$s '&di? P&c tam seko sp&le, kuras laik$ skol&ni analiz& to, vai kart%t& att&lotais organisms iederas attiec%gaj$ bar%bas '&d& vai n&. Skolot$js p&c sp&les rosina nelielu sarunu par iesp&jam$m izmai)$m ekosist&m$, ja no baro,an$s '&d&m izsl&dz kukai)us, aug&d$jus z%d%t$jus vai pl&s%gos putnus u.tml.

Sp%l%jot sp%les, skol%ns apg)st ne tikai konkr%tu m"c#bu saturu, bet sp%les veicina sistem"tisku dom"$anu un pl"no-$anu, skol%ni risina probl%mas, jaut", sadarbojas, pie+em l%mumus, prognoz%.

7. Viena no ,oti b)tisk"m prasm%m biolo!ij" ir(– prasme nov%rot dz#v"s dabas objektus. Biolo!ij" t" ir b)tiska at$'i-r#ba no p"r%jiem dabaszin"t+u priek$metiem(– '#mijas un -zikas, jo $ajos priek$metos ne tikai nov%ro, bet vispirms ie-jaucas procesos, maina k"dus apst"k,us, savuk"rt biolo!ij" visbie*"k nov%ro tikai no malas, neko nemainot, piem%ram, putnu, z#d#t"ju vai k"da cita dz#vnieka nov%ro$ana. M"coties par augiem, var main#t k"dus apst"k,us, tom%r, tos mainot, j"iev%ro pats galvenais aspekts(– m"c#t skol%niem, ka dz#v#ba ir v%rt#ba. T"pat, m"cot 9. klases tematus, nov%ro sevi, lai lab"k saprastu organism" notieko$o un m"c%tu saglab"t savu vesel#bu.

Lai skol%ni att#st#bu nov%ro$anas prasmes, izmantojamas t"das metodes, k" demonstr"'ana un vizualiz"'ana. &#s uzskates metodes pal#dz padar#t m"c#bu procesu uzskat"m"ku, saprotam"ku un interesant"ku. Demonstr%$anu var izmantot, lai ilustr%tu k"du par"d#bu vai procesu. Rado$s skolot"js prat#s izmantot demonstr%jumu probl%msitu"ciju rad#$anai, lai izrais#tu skol%nu dom"$anu(– skol%ns prognoz%, izvirza pie+%mumus, nov%rojot tos, apstiprina vai apg"* prognoz%to. Demonstr%jumi var b)t gan re"li, gan virtu"li, notikt re"l" laik", gan pa"trin"ti, gan pal%nin"ti, t"p%c demonstr%jumu var%tu uzl)kot gan k" m"c#bu metodi, gan k" inform"cijas avotu. Skolot"js vai skol%ni demonstr% daudzveid#gu vizu"lo inform"ciju (video-lmas, kolekcijas, anim"cijas, att%lus, tabulas), re"lus objektus, to mode,us vai procesus (darb#bu ar laboratorijas ier#c%m, eksperimentu, dabas objektus u.(c.) ar noteiktu m%r'i. Demonstr%$anas metode parasti j"papildina ar st"st#jumu, jaut"jumiem un atbild%m, lai padar#tu saprotam"ku redz%to. Skol%ni klaus"s, skat"s, tausta, manipul% ar priek$metiem, lasa, nov%ro, dom"s saista jauno inform"ciju ar agr"k apg)to, iegaum%. De-monstr%$anu var izmantot ar# gad#jumos, kad laika vai tehniskie resursi ne,auj veikt laboratorijas darbu vai kad labora-torijas darbs b)tu b#stams vai p"r"k ilgsto$s. Demonstr%jumiem klas% ir nepiecie$ams videoprojektors vai cita digit"la iek"rta, kas s#kos eksperimenta materi"lus, r#kus un darb#bas veidu padara redzamu visiem skol%niem. Piem%ram, #pa$i b)tiska b)tu mikroskopisko prepar"tu pagatavo$anas demonstr%$ana, mikroskop" redzam"s ainas demonstr%$ana 7. klas%, gliemju un zivs zv#+u paraugu nov%ro$ana 8. klas%, audu nov%ro$ana 9. klas%.

Prasme Nov&ro auga s&klu elpo,anu. Metode, t$s apraksts

Demonstr+)ana. Skolot$js vai skol&ns r$da un st$sta p$r&jiem skol&niem, k$da ir dot$ objekta uzb+ve, k$ notiek procesi.

Piem&rs 7. klases demonstr&jums Augu elpo)anas proces" izdal!t" CO2 daudzuma m#r!)ana ar sensoru.Skolot$js paskaidro, kas ir katra ier%ce, ko ar katru ier%ci m&r%s, aicina skol&nus nov&rot, sensora m&r%juma rezult$tus. Galvenais/– ,% demonstr&juma laik$ skol&niem j$ieg+st skaidri pier$d%jumi, ka augi elpo t$pat k$ citi organismi. Detaliz&ts demonstr&juma apraksts ir pielikum$.

21


Demonstr%$anu var veiksm#gi izmantot vis"s stundas f"z%s. Aktualiz"cijas f"z% vizu"l" inform"cija veicina intereses ra$anos, pal#dz izvirz#t probl%mu t"l"kai risin"$anai.

Prasme Nov&ro bakt&riju formu da-$d%bu, izm&rus, uzb+ves %patn%bas un bakt&riju pozit%vo un negat%vo noz%mi dab$ un cilv&ka dz%v&.


Demonstr+)ana. Skolot$js vai skol&ns r$da un st$sta p$r&jiem skol&niem, k$da ir dot$ objekta uzb+ve, k$ notiek procesi.

Piem&rs Stundas s$kum$ demonstr& videofragmentu par to, ka mums l%dz$s m%t neredzam$ pasaule/– bakt&rijas. Koment&, ka dab$ pa,as bakt&rijas nevar ieraudz%t, bet m&s nep$rtraukti saskaramies ar to darb%bu. Jaut$: „K$p&c bakt&rijas nevar ieraudz%t? Kas notiktu, ja vien$ dien$ izzustu visas bakt&rijas?” Rosina padom$t un apspriesties p$ros. Izdala skol&na darba lapu un aicina atbildi pierakst%t. Paskaidro, ka pie ,% jaut$juma atgriez%sies stundas beig$s un, lai to var&tu izdar%t, aicina doties ce*ojum$ uz bakt&riju pasauli.Stundas apj&g,anas f$z& vajadz&tu aicin$t skol&nus pie interakt%v$s t$feles, nov&rot un pierakst%t uzb+ves %patn%bas, nov&rot to daudzveid%bu p&c formas un lieluma, nov&rot bakt&riju pozit%vo un negat%vo noz%mi. Nepiecie,ams *aut skol&niem apspriesties p$ros, p$rrun$t, ko katrs ir redz&jis, dom$t, jaut$t, pamatot savus v&rojumus. Lai skol&ni sasaist%tu savu iepriek,&jo pieredzi ar stund$ apg+to, stundas lieto,anas f$z& b+tiski ir atgriezties v&lreiz pie stundas s$kum$ izvirz%t$ jaut$juma: „Kas notiktu, ja vien$ dien$ izzustu visas bakt&rijas?” Aicina katru padom$t, vai ir main%ju,ies priek,stati par bakt&rij$m. Detaliz&t$ks stundas pl$ns ir pielikum$.

Nepiecie,amie resursi

Interakt%v$s t$feles dokuments „Ce*ojums neredzamaj$ pasaul&”, balso,anas pultis, skol&na darba lapa „Virtu$lais ce*ojums neredzamaj$ pasaul&”. Interakt!v"s t"feles viet" var izmantot datoru, projektoru un ekr"nu.

8. Demonstr%$anu var izmantot ar# k" l#dzekli probl%msitu"cijas rad#$anai. Stundas piem%r" par bakt%rij"m stundas apj%g$anas f"z% demonstr%$ana ir vairs tikai k" l#dzeklis, kas atvieglo v"rdisk"s inform"cijas izpra$anu, bet skolot"js jau izmanto citu uz sasniedzamo rezult"tu m%r'tiec#g"ku metodi(– probl"mu risin!'anu. Stundas lieto$anas f"z% skolot"js var aicin"t skol%nus jau izskaidrot vizu"l" materi"l" doto inform"ciju un sasaist#t to ar iepriek$ m"c#to.

Prasme Nov&ro bakt&riju formu da-$d%bu, izm&rus, uzb+ves %patn%bas un bakt&riju pozit%vo un negat%vo noz%mi dab$ un cilv&ka dz%v&.


Probl+mu risin')ana. Skolot$js vai skol&ns formul& probl&mu, kura j$atrisina. Skol&ni izvirza jaut$jumus, preciz& probl&mu, izdom$ risin$juma pl$nu, analiz& risin$jumus, izv&rt& rezult$tu un probl&mas risin$jumu.

Piem&rs P&c videofragmenta demonstr&,anas skolot$js jaut$: „K$p&c m&s bakt&rijas nevaram ieraudz%t? Kas notiktu, ja vien$ dien$ izzustu visas bakt&rijas?” Rosina padom$t un apspriesties p$ros. Izdala skol&na darba lapu un aicina atbildi pierakst%t. Skol&ni raksta individu$li, jo svar%gi ir katram aktualiz&t savu iepriek,&jo pieredzi, lai var&tu apg+t ,aj$ stund$ jaunu. Skolot$js paskaidro, ka pie ,% jaut$juma atgriez%sies stundas beig$s un, lai to var&tu izdar%t, aicina doties ce*ojum$ uz bakt&riju pasauli.Stundas apj&g,anas f$z& katrs uzdevums ir k$ probl&muzdevums, lai skol&ni dom$tu, jaut$tu, apspriestos p$ros un pamatotu uzdevuma risin$jumu. Vajadz&tu aicin$t skol&nus pie interakt%v$s t$feles, nov&rot un pierakst%t uzb+ves %patn%bas, nov&rot to daudzveid%bu p&c formas un lieluma, nov&rot bakt&riju pozit%vo un negat%vo noz%mi. Lai skol&ni sasaist%tu savu iepriek,&jo pieredzi ar stund$ apg+to, stundas lieto,anas f$z& j$atgrie-as v&lreiz pie stundas s$kum$ izvirz%t$ jaut$juma: „Kas notiktu, ja vien$ dien$ izzustu visas bakt&rijas?” Aicina katru padom$t, vai ir main%ju,ies priek,stati par bakt&rij$m. 1aj$ stundas piem&r$ skolot$js var ar% redz&t m&r'tiec%gu inform$cijas tehnolo(iju izmanto,anu. Detaliz&t$ks stundas pl$ns ir pielikum$.

Izmantojot demonstr%jumu, j"+em v%r" skol%nu vecumposmu #patn#bas(– k"du vizu"l"s inform"cijas apjomu sp%j uztvert konkr%t" vecuma skol%ni. Sevi$'i tam ir j"piev%r$ uzman#ba, ja demonstr%jumu gatavo pa$i skol%ni. Ja skol%-niem tiek uzdota datorprezent"cijas veido$ana, ir j"nor"da iek,aujamo sl#du skaits, prezent"cijas ilgums un citi prezen-t"cijas veido$anas krit%riji.

22


9. Vizualiz"'anu k" metodi izmanto, lai skol%niem pal#dz%tu att#st#t prasmi veidot vai izmantot da*"da veida mode-,us objektu vai procesu att%lo$anai, kas biolo!ij" ir ,oti svar#ga.Prasme Model& gremo,anas norisi mut&, ku)(% un zarn$s.Metode, t$s apraksts

Vizualiz+)ana. Skolot$js vai skol&ni izmanto vai izveido patst$v%gi da-$dus uzskates l%dzek*us/– domu kartes, sh&mas, diagrammas, tabulas, pl$nus, kartes, z%m&jumus u./c. Skol+ni veido vai izmanto ar( telpiskus mode2us objektu vai procesu vizualiz+)anai.

Piem&rs 9. klases stundas piem&rs Gremo)anas procesi. Stundas s$kum$ izmanto anim$ciju, lai aktualiz&tu iepriek,&j$ stund$ m$c%to par gremo,anas org$niem. R$dot pirmo anim$ciju, skolot$js to koment&, skol&ni v&ro un pieraksta galvenos gremo,anas procesus. P&c tam aicina izmantot shematisko att&lu, kr$sainos 5omasterus vai z%mu*us un model&t tikko redz&tos gremo,anas procesus. 1is solis j$veic p$ros, aicinot skol&nus p$rrun$t un kop%gi model&t redz&to. N$ko,$s anim$cijas laik$ skolot$js jau koment& maz$k, bet rosina skol&nus saskat%t, dom$t un pierakst%t, un kop%gi p$ros veikt model&,anu. R$dot tre,o anim$ciju, aicina katru str$d$t individu$li. P&c katras model&,anas skolot$jam svar%gi sniegt skol&niem format%vu atgriezenisko saiti. Detaliz&t$ks stundas pl$ns ir pielikum$.

10. Laboratorijas darbos skol%ni apg)st da*"das eksperiment"l"s prasmes. Praktisk"s un praktiski p%tniecisk"s metodes at$'iras p%c skol%nu izzi+as darb#bas rakstura. Ar praktiskaj"m metod%m skol%ns apg)st konkr%tas praktiskas (psihomotoras) prasmes. Piem%ram, prasme str"d"t ar mikroskopu, prepar%$anas piederumiem, noteic%jiem, prasme nov%rot dz#v"s dabas objektus.

Prasme Pagatavo da-$du augu ,+nu mikroprepar$tus.Metode, t$s apraksts

Laboratorijas darbs/– %slaic%gs, patst$v%gs darbs, kuru veic skol&ni, lai apg+tu noteiktas praktiskas prasmes, piem&ram, nov&ro,anu, m&r%,anu un darbu ar da-$d$m ier%c&m vai traukiem.

Piem&rs 7. klases 1. temat$ „Ko m$c$s biolo(ij$?” laboratorijas darb$ Augu )*nas uzb*ve skol&ni skolot$ja vad%b$ apg+st mikroskopisko prepar$tu pagatavo,anas prasmes. Lai atvieglotu skolot$ja darbu tiek pied$v$ti vair$ki uzskates materi$li un skolot$js izv&l$s atbilsto,o. Detaliz&t$ks stundas pl$ns ir pielikum$.

Soci!lo (sadarb$bas) prasmju pilnveideDarbs komand", atbild#ba komandas darb"( – t"s ir pras#bas gandr#z vai katr" darba sludin"jum". T"p%c ar# sa-

darb#bas prasmes ir j"apg)st, m"coties skol", t"s pak"peniski skol%niem j"pilnveido. M"c#bu priek$meta programm" vair"kos tematos m%r'tiec#gi iestr"d"ta $o prasmju apguve. Str"d"jot laboratorijas darbus biolo!ij", skol%niem j"m"c"s sadarboties, gan materi"lo l#dzek,u taup#$anas nol)kos, gan t"p%c, ka $"di organiz%jot darbu, skol%ni m"c"s viens no otra. Jau 7. klases 1. temat", gan str"d"jot pirmo laboratorijas darbu ar mikroskopu, gan ejot "ra nodarb#b", skol%niem b)s j"m"c"s sadarboties.

Prasme Sadarbojas grup$, iev&rojot dro,%bas noteikumus un saudz%gu attieksmi pret dabu, p&tot organismu daudzveid%bu parauglaukum$.


Laboratorijas darbs (apraksts iepriek,).

Piem&rs Darbu paredz&ts veikt grup$s pa 6etri. Lai lauka p&t%jums norit&tu veiksm%gi, nepiecie,ams iepriek,&j$s stundas beig$s iepaz%stin$t skol&nus ar veicamo p&t%jumu, veikt t$ pl$no,anu/– p$rrun$t dro,%bas un videi draudz%gas r%c%bas noteikumus, sadal%t pien$kumus grup$. Aicina ierakst%t par katru pien$kumu atbild%g$ skol&na v$rdu darba lap$. Nepiecie,ams uzsv&rt, kuri darba so*i j$veic kop%gi, par kuriem atbild%gs ir katrs individu$li. Nodarb%bas laik$ skolot$js konsult& skol&nus, nov&ro un 0ks& protokol$ (laboratorijas darba 1. pielikums) skol&nu eksperiment$l$s un sadarb%bas prasmes, lai sniegtu stundas beig$s atgriezenisko saikni.Detaliz&ts laboratorijas apraksts ir pielikum$.

&o prasmju pilnveide turpin"s ar# 7. klases 2. temat" „Ziedaugu uzb)ves pamatprincipi un vielmai+a”, jo skol%ni, grup"s sadarbojoties, veiks eksperimentu par augu vielmai+u, apkopos rezult"tus un iepaz#stin"s citus ar tiem.

Savuk"rt 7. klases temata „A,!es. S%nes. /%rpji” apguv%, ejot "ra nodarb#b", skol%niem b)s j"m"c"s sadarboties, nov%rojot '%rpju daudzveid#bu tuv"kaj" apk"rtn%.

7. klases temat" „Bakt%rijas un vien$)+i” skol%ni veiks eksperimentu par bakt%riju izmanto$anu jogurta gatavo$an" un n"kamaj" stund" iepaz#stin"s p"r%jos ar eksperimenta rezult"tiem. Ar# $aj" darb" skol%ni m"c#sies sadarboties un uz+emties atbild#bu par noteiktiem pien"kumiem.

23


Sadarb#bas veicin"$anai skolot"js var izmantot vienu no m"c#bu organiz"cijas form"m(– kooperat#vo m"c#$anos, kuras laik" skolot"js pied"v" skol%nu grup"m uzdevumu, kura veik$anai nepiecie$ama skol%nu produkt#va sadarb#ba, jo rezult"ti ir atkar#gi no katra grupas dal#bnieka paveikt". Grupas dal#bnieki ir ar da*"d"m zin"$an"m un sp%j"m, m"-c"s cits no cita, apmain"s ar idej"m un atbilsto$u inform"ciju. Notiek akt#va mijiedarb#ba ar# starp grup"m. Skolot"js organiz% norisi un konsult% skol%nus. Galerija ir viens no kooperat#v"s m"c#$an"s veidiem. Metodes nosaukums radies no t", ka skol%nu grupas veido izst"di no saviem darbiem(– plak"tiem, av#z%m u.(c. Izmantojot $o metodi, kooperat#v" m"c#$an"s notiek, gan gatavojot darbu, gan to prezent%jot. Darbu prezent%$anas laik" skol%ni j"sagrup% t", lai vienlai-kus k"ds no grupas (1–2 skol%ni) prezent%tu darbu, bet p"r%jie iepaz#tos ar citu grupu darbiem un to prezent"cij"m. P%c noteikta laika st"st#t"ji (gidi) un klaus#t"ji (apmekl%t"ji) apmain"s viet"m. T"d%j"di katrs skol%ns b)s iepazinis citu grupu sagatavoto inform"ciju, k" ar# prezent%jis savas grupas sagatavoto. Skol%niem savas prezent"cijas j"veido t", lai t"s koncentr%t" veid" pasniegtu b)tisk"ko inform"ciju. Izmantojot $o metodi, skol%ni m"ca skol%nus, bet skolot"jam ir tikai konsultanta loma. Katrs skol%ns ir atbild#gs par grupas darba rezult"tu, pie grupas darba rezult"ta skol%ni non"k patst"v#gi, kop#gas darb#bas rezult"t", visi skol%ni ir st"st#ju$i un klaus#ju$ies vair"kas reizes, t"p%c ieg)t" inform"cija ir notur#ga.

Prasme Sadarbojas, gatavojot prezent$ciju par Latvijas z%d%t$ju k$rt$m un iepaz%stinot/iepaz%stoties ar grupu veidotajiem plak$tiem un to prezent$cij$m.


Galerija.

Piem&rs 8. klases stundas piem&rs Z!d!t"ju daudzveid!ba Latvij". Lai stund$ veiksm%gi notiktu darbu prezent&,ana, jau ned&*u iepriek, skol&nus sadala grup$s. Katra grupa izloz& k$du no Latvij$ dz%vojo,o z%d%t$ju k$rt$m. Kop%gi p$rrun$, k$ darbs j$sagatavo, k$ j$sadala pien$kumi, kuru uzdevumu katrs veiks, k$ notiks prezent&,ana, ieteicamie inform$cijas avoti un v&rt&,anas krit&riji. Sadarb%ba notiks jau gatavojot prezent$ciju, jo katram skol&nam tiek dots savs uzdevums, un tikai kop$ saliekot padar%to, tiks izpild%ti visi krit&riji. Sadarb%ba notiek ar% prezent&jot, jo to veic pa p$riem, divi skol&ni b+s gidi un divi b+s klaus%t$ji, t$tad p$r% j$vienojas, ko st$st%s viens skol&ns, ko otrs. Sadarb%ba notiks ar% grup$ pa 6etri, apsprie-ot citu grupu uzrakst%tos jaut$jumus un sagatavojot atbildes. T$pat ar% j$vienojas, kur, kuru atbildi pateiks.

Inform!ciju tehnolo%iju izmanto$ana biolo!ijas stund"s, pal#dz vizualiz%t dab" notieko$os procesus, pal#dz ie-m"c#ties konkr%tu biolo!ijas saturu. Saskat$t ar aci neredzamo, vienlaikus projic%jot att%lu uz ekr"na, k" ar# izmantot iesp%ju saglab"t att%lu dator" (7. un 8. att%ls).

7. att. Luminiscences mikroskops un airk$ju v#)a att#ls taj$

24


8. att. Sken#jo%ais elektronmikroskops un mu%as galvas att#ls taj$ 120 rei)u palielin$jum$

Biolo!ij" bie*i ir j"str"d" ar att%liem da*"dos m%rogos(– vai tie b)tu internet" atrasti, vai pa$u fotograf%ti. Izmantojot interakt#v"s t"feles programmat)ras r#kus, skol%nam ir iesp%jas apstr"d"t att%lus.

Skol%ni labpr"t darbojas ar interakt#vo t"feli, pa$i gatavo datorprezent"cijas, uz+em video, veido anim"cijas. Ir m%r'tiec#gi izmantot $#s tehnolo!ijas. Piem%ram, ne vienm%r interakt#v" t"fele tiek daudzveid#gi izmantota, visbie*"k to izmanto tikai demonstr%$anai, aizmirstot par t"s tehniskaj"m iesp%j"m. Izmantojot da*"das inform"cijas tehnolo!ijas nereti skolot"ji aizmirst pa$u b)tisk"ko, ka tas ir tikai l#dzeklis, kas atvieglo apg)t saturu, t"p%c forma nevar domin%t par saturu. Izmantojot jebkuru vizu"lo materi"lu, oblig"ti j"dom", ko skat#$an"s laik" dara skol%ni(– vai vi+iem tiek iepriek$ uzdots jaut"jums konkr%ti kaut ko nov%rot, vai atrast konkr%tu atbildi, vai ierosin"t skol%nu dom"$anu t"l"ko uzdevumu risin"$anai. Galvenais, lai skol%ni neb)tu pas#vi kino v%rot"ji. M%r'tiec#gai interakt#v"s t"feles izmanto$anai izveidoti vair"ki stundu piem%ri un citi atbalsta materi"li. &aj" stundas piem%r" izmantota metode(– jaut"jumi/atbildes, kas iestr"d"tas elektronisk"s sp%les veid". Skol%ni sp%l%s $o elektronisko sp%li komand"s, kop#gi apspried#s atbildes uz jaut"jumiem, un inform"ciju tehnolo!ijas tiks izmantotas k" l#dzeklis biolo!ijas satura apguvei.

Prasme Ar piem&riem raksturo gliemju, t$rpu un zarndobumai)u noz%mi dab$ un cilv&ka dz%v&.Metode, t$s apraksts

Jaut'jumi/atbildes. Skolot$js vai skol&ns uzdod jaut$jumus un virza sarunu, )emot v&r$ sa)emt$s atbildes un iesaistot p$r&jos skol&nus.

Nepiecie,amie resursi

Interakt%v$s t$feles dokuments vai datorklases datoros, iekop&ta viktor%nu. Datoros j$b+t instal&tai interakt%v$s t$feles programmai.

Piem&rs 8. klases stundas piem&rs Viktor!na par gliemjiem, t"rpiem un zarndobumai+iem. Stundas piem&rs veidots 2 variantos, lai skolot$js var&tu izv&l&ties atbilsto,$ko. 1. variant$ sp&les pamatideja k$ Lieliskaj$ pieciniek$. Skol&ni komand$ sp&l&, viens dal%bnieks izloz& ciparu, atrod sp&les laukum$ atbilsto,o jaut$jumu, grup$ tiek apspriesta atbilde un viens dal%bnieks to pasaka. Ja atbilde nepareiza vai to nezina, tad jaut$jums p$riet pie n$ko,$s grupas. Uzvar t$ grupa, kas pareizi atbild&jusi uz visvair$k jaut$jumiem. Skolot$js ir k$ sp&les eksperts, jo izv&rt& skol&nu atbildes, aicina papildin$t, ja atbilde neprec%za. Detaliz&ts stundas apraksts ir pielikum$.

25


Es k! cilv"ks (attieksmes veido'ana)Cilv%ks jebkur" vecum" cen$as piel"goties apst"k,iem un labpr"t izzina to, kas vi+am ir svar#gs, interesants un per-

soniski noz#m#gs. Tas liek aizdom"ties par to, ka ne vienm%r tas, kas skolot"jam vi+a priek$met" $'iet interesants un svar#gs, ir tikpat interesants un noz#m#gs ar# skol%nam.

Hum"n"s psiholo!ijas l#deris K. Rod*ers (Roger, 1969) secin"jis, ka cilv%kam m"c#$an"s ir dabisks process. Tas k,)st personiski noz#m#gs tikai tad, ja m"c#bu objektu skol%ni uzskat#s par sev personiski noz#m#gu un tad, ja skol%ni akt#vi piedal#sies m"c#b"s k" pieredzes apguv%. Pilnveidot prasmi m"c#ties, att#st#t pr"ta sp%jas, probl%mrisin"$anas un kri-tisk"s dom"$anas prasmes, sadarboties ar citiem. Atbilsto$a konteksta izv%le pal#dz apg)t m"c#bu saturu interesant"k" veid", veidojas skol%na attieksme pret sevi, dz#vesvidi un pasauli kopum".

Attieksmes veido$ana notiek katru stundu, visos aprakst#tajos stundu piem%ros pastarpin"ti to varam atrast. Pro-tams, katra skol%na person#g"s attieksmes veido$an"s ir saist#ta ar vi+a da*"du kognit#vo prasmju att#st#$anu(– izv%rt%t inform"ciju, secin"t u.tml. T"p%c $ajos piem%ros liel"ks akcents ir uz person#gi noz#m#ga satura apguvi un t" saist#bu ar apk"rt notieko$o.

Prasme Izv&rt& savas balsta un kust%bu sist&mas vesel%bu un secina par savai vesel%bai atbilsto,u 0zisko aktivit$,u veidu.


Situ'cijas anal(ze. Skolot$js vai skol&ns pied$v$ skol&niem situ$cijas aprakstu un uzdod atbild&t uz jaut$jumu vai jaut$jumiem par ,o situ$ciju. Skol&ni p$rrun$ (da-k$rt ar% nov&ro), analiz&, pieraksta, secina, veido kopsavilkumu vai ieteikumus.

Piem&rs 9. klases Stundas piem&rs Ikdienas paradumu ietekme uz skeleta un musku&u att!st!bu. Skol&ni individu$li sa)em izv&rt&juma lapu, kur$ vi)iem j$atz%m&, kuri no min&tajiem paradumiem katram piem%t, un atbilsto,i dotajiem krit&rijiem j$izv&rt&, k$ katrs paradums var ietekm&t vi)a balsta un kust%bu sist&mas vesel%bu. Darba lapas p&d&jais uzdevums ir secin$t par savas balsta un kust%bu sist&mas vesel%bu un nepiecie,am%bu p&c noteiktiem 0ziskiem vingrin$jumiem. Detaliz&ts stundas apraksts ir pielikum$.

Svar#gi, lai skol%niem jaut"jumi, kurus skolot"js uzdod izp%t#t, b)tu interesanti, lai skol%ns saskat#tu saist#tu ar ik-dienas dz#vi. Aizvien aktu"l"ks k,)st jaut"jums par ekolo!isk"s vides saglab"$anu. Skol%ni bie*i biolo!ijas stund"s l)dz skolot"jam padomu par aktu"liem un taj" br#d# svar#giem jaut"jumiem, bie*i $ie jaut"jumi saist#ti ar vesel#bu, piem%-ram, k"das "rstniec#bas augu t%jas b)tu j"dzer, lai mazin"tu stresu un nogurumu, vai ko noz#m%, ekolo!isk" p"rtika, vai tie$"m ir kait#gi lietot !en%tiski modi-c%tu p"rtiku u.tml. T"p%c vair"kos stundu piem%ros interesant" form" iestr"d"ti vesel#bas jaut"jumi, skol%ns pats non"k pie secin"jumiem, nevis skolot"js lasa lekciju dari t" un tad atkal t". Stund" par bi$u dz#vi skol%niem b)s iesp%ja uzzin"t par daudzveid#go bi$u produktu noz#mi un izmanto$anu vesel#bas saglab"$an".

Prasme Izp&ta bi,u sabiedrisk$ dz%vesveida noz%mi, k$das bites dz%vo strop$ un ko t$s dara. Izp&ta da-$du bi,u produktu noz%mi vesel%bas saglab$,an$.


Izp+te (izzin')ana). Skolot$js uzdod izzin$t k$du objektu, par$d%bu vai procesu, konkretiz&jot p&t$mo jaut$jumu. Skol&ni mekl& atbildes, v$c inform$ciju, izvirza pie)&mumus, p$rbauda tos.

Piem&rs 8. klases stundas piem&rs Ce&ojums „medus ce&)”. Pirms stundas klase ir iek$rota t$, lai veidotos staciju princips/– darba viet$m, kur$s skol&nu grupas sec%gi main%sies. Stundas aktualiz$cijai ieteicams izmantot cit$tu no Vinnija P+ka. Skol&ni noteiktu laiku atrodas stacij$ un veic uzdevumus, p&c tam p$riet uz n$kamo, kam&r visas stacijas apmekl&tas. Katr$ stacij$ skol&ns sa)em at,'ir%gu uzdevumu. Skol&nam ir gan j$v&ro, gan j$darbojas praktiski, gan j$izp&ta bi,u dz%ve strop$. Stundas beig$s skolot$js organiz& atgriezenisko saikni t$, lai skol&ni var p$rliecin$ties, vai veiksm%gi izpild%ju,i uzdevumus, lai skol&ni var&tu jaut$t, kas palika neskaidrs. Ja skol&niem radusies interese par daudzveid%go bi,u dz%vi, skolot$js nosauc papildliterat+ru par bit&m. Viena no *oti interesant$m gr$mat$m ir Z. Ritma)a „Bi,u ce*i”, Zvaigzne, 1992. Detaliz&ts stundas apraksts ir pielikum$.

26


5. IETEICAM! LITERAT,RA

1. Assesing scienti-c, reading and mathematical literacy. A framework for PISA Paris OECD, 2006.2. Assessment for Learning: 10 principles. Research- based principles to guide classroom practice. ARG, 2002.3. Barber, M., Mourshed, M. How the world’s best-perfoming school systems come out on top. Mc Kinsey&Company,

September, 2007.4. Berijs, D., S"lbergs, P. Akt!v$ m$c!%an$s skolas matem$tik$. Pedago&iskas un praktiskas idejas skolot$jiem darb$ ar

skol#niem no 4. l!dz 12.klasei.(– R., 2004.5. Betels, D. Rokasgr$mata p$rbaudes darbu veidot$jiem.(– R., 2003.6. Betels, D. Ievads p$rbaudes darbu statistiskaj$ anal!z#.(– R., 2002.7. Black, P. .e Nature and Value of Formative Assessment for Learning.(– King’s College London, 2004.8. Black, P., Wiliam, D. Inside the black box: raising standarts through classroom assessment. School of Education

King’s College London. Phi Delta Kappan, 1998.9. Black, P., Wiliam, D. Large-scale Assessment Systems Desing principles drawn from international comparisons.

Lawrence Erlbaum Associates, 2007.10. Brownlie,F., Feniak, C., Schnellert, L. Student Diversity: Classroom strategies to meet the learning needs of all stu-

dents. 2nd edition.(– Markham, Ontario: Pembroke Publishers, 2006.11. Clymer, J.B., Wiliam, D. Improving the Way We Grade Science. Association for Supervision and Curriculum Deve-

lopment. Educational Leadership, Dec 2006/Jan2007.12. Dom$%anas m$ksla ikvienam jeb k$ dom$t ar prieku un azartu. Izgl#t#bas att#st#bas centrs. Sorosa fonds(– Latvija,

2010.13. Geid*s, N.L., Berliners, D.C. Pedago&isk$ psiholo&ija.(– R.: Zvaigzne ABC, 1999. 14. Geske, A. Ko skol#ni zina un prot – kompetence las!%an$, matem$tik$ un dabaszin$tn#s. Latvija OECD valstu Starp-

tautiskaj$ skol#nu nov#rt#%anas programm$. R., 2010.15. Geske, A., Mihno, L. Matem$tika un dabaszin$tnes s$kumskol$. TIMSS 2007 p%t#jums Latvij". R#ga, 2008.16. Gregoriy, G.H., Chapman, C. Di/erentiated instructional strategies: one size doesn`t -t all. 2nd edition.(– 2ousand

Oaks, California: Corwin Press, 2007.17. Guide to Learning Outcomes. UCE Birmingham: Sta3 and Student Development Department. www.ssdd.bcu.

ac.uk/outcomes/ 29.01.2009.18. Gudjons, H. Pedago&ijas pamatatzi(as. R#ga: Zvaigzne ABC, 1998.19. Hahele, R. Pa%nov#rt#jums m$c!bu proces$.(– R.: RaKa, 2006.20. Hegarty-Hazel, E. Life in Science Laboratory Classrooms at Tertiary Level. In: Hegarty- Hazel E. (ed.) 2e Student

Laboratory and the Science Curriculum. London and New York: Routledge, 1990.21. Hegarty-Hazel, E. .e students Laboratory. In: Hegarty-Hazel E. (ed.) 2e Student Laboratory and the Science

Curriculum. London and New York: Routledge, 1990.22. Hodgen, J., Wiliam, D. Mathematics inside the Black Box. Assessmant for learning in the mathematics classroom.

Department of Education& Professional Studies King’s College London. nferNelson, 200623. Ka4an, J.M., Buck, G.A., Haack, A. Using Formative Assessments to Individualize Instruction and Promote Learning.

Middle School Journal. National Middle School Association, March 2006.24. Kenneth, P. Goldberg. Using Technology for Problem Solving in Middle and High School Mathematics. Pearson Edu-

cation, 2007.25. Kompetence dabaszin$tn#s, matem$tik$ un las!%an$ – ieguld!jums n$kotnei. Latvija OECD valstu Starptautiskaj$

skol#nu nov#rt#%anas programm$ 2006.R., 200726. Lemke, C., Coughlin, Ed., & Reifsneider, D. Technology in Schools: What the Research Says. An Update. Culver City,

CA: Commisioned by Cisco, 2009.27. Matem$tika skol$. Metodisku rakstu kr$jums. – R.: Lielv$rds, 2010.28. M$c!bu satura izstr$de un skolot$ju t$l$kizgl!t!ba dabaszin$t(u, matem$tikas un tehnolo&iju priek%metos. – R.: ISEC,

2008.29. Muijs, D., Reynolds, D. E/ective Teaching evidence and practice. London, SAGE Publications, 2005.30. M"sdien!gs m$c!bu process. Metodisks materi$ls skolot$jiem. – R.: ISEC, 2008.31. Namsone, D. Dabaszin$tnes skol$ – atbilsto%i laikam. Dabaszin$t(u didaktika skol$. – R.: Lielv$rds, 2010.32. Osborne, J., Dillon, J. Science Education in Europe: Critical re'ections. A Report to the Nu0eld Foundation.– King’s

College London, 2008. 33. Pamatizgl!t!bas m$c!bu priek%metu standartu ievie%ana. Atbalsta materi$li skolot$jiem. – R.:IZM, ISAP 2004.34. Partnership for 21st Century Skills. (2009). Framework for 21st Century learning. http://www.21stcenturyskills.org/

documents/framework. 29.05.2010.

27


35. Pollard, A. with Anderson, J. et al. Re'ective Teaching Evidence-informed profesional practice. 3rd Edition. – Conti-nuum, 2008.

36. Prets, D. Izgl!t!bas programmu pilnveide. Pedagoga rokasgr$mata. – R!ga: Zvaigzne ABC, 2000.37. Projekts M$c!bu satura izstr$de un skolot$ju t$l$kizgl!t!ba dabaszin$t(u, matem$tikas un tehnolo&iju priek%metos.

R!ga; IZM ISEC, 2008.38. Reece, I., Walker, S. Teaching, training & learning. A.practical guide. 6 Rev Ed Business Education Publishers Ltd

(United Kingdom), 200739. Science Education Now: A Renewed Pedagogy for the Future of Europe. European Commission Direcorate General

for Research, 2007.40. Skol#nu m$c!bu sasniegumu v#rt#%ana. Metodisks materi$ls skolot$jiem. – R.: ISEC, 2008.41. Skol#nu m$c!bu sasniegumu v#rt#%ana vidusskol$. Metodiskais materi$ls. – VISC, 200942. Skolot$ja rokasgr$mata. Akt!vas m$c!bu metodes un demokr$tiskas skolas vides veido%ana. – RSIC, 2003.43. Vaivode, E. T. Ievads dabaszin!bu m$c!bu metodikas v#stur# (1774 – 1940). – R.: Lielv$rds, 2010.44. Wellington, J. Teaching and Learning Secondary Science. London and New york. Rotledge, 2006.45. Wiggins G., McTighe J. Understanding by Design. – Alexandria, VA, 2006.

28


PIELIKUMI

1. STUNDU PIEM#RI BIOLO%IJ! PAMATSKOL!

Pielikum" iek,auti projekt" izstr"d"ti un izm%!in"juma skol"s aprob%ti stundu piem%ri, lai dotu skolot"jiem ieros-mi m)sdien#ga m"c#bu procesa #steno$anai sav"s stund"s. Stundu piem%ri par"da, k" iesp%jams skol%niem att#st#t gan da*"das dz#vesprasmes, gan m"c#bu priek$metam speci-skas prasmes, izmantojot daudzveid#gas m"c#bu metodes un darba formas.

Stundu pl"niem pievienotas darba lapas un izdales materi"li. Skolot"js p%c saviem ieskatiem un iesp%j"m izv%las, k" $os materi"lus izmantos sav"s stund"s.

Projekt" izstr"d"tajos skolot"ja atbalsta materi"los iek,autie stundu piem%ri veidoti p%c vienotas formas. Skol%nam sasniedzamais rezult"ts ir stund" apg)stamo zin"$anu, prasmju un attieksmju kopums. Viena no pras#b"m – skol%nam sasniedzamais rezult"ts, ir izm%r"ms, t.i. skolot"js un skol%ns vienm%r var konstat%t, tas ir vai nav sasniegts. Stundas m%r'is par"da to, ko skolot"js v%las sasniegt. Tas izriet no pl"not" skol%nam sasniedzam" rezult"ta, ietverot nor"di uz izmantojamo metodi, pa+%mienu vai iepriek$ apg)taj"m zin"$an"m un prasm%m, kas tiek lietotas. Bez tam stundas pl"na s"kum" nor"d#ti nepiecie$amie resursi, m"c#bu metodes un m"c#bu organiz"cijas formas. Stundu apraksts vei-dots, izmantojot tr#s f"zu (aktualiz"cija, apj%g$ana, lieto$ana) modeli. Sada," „v%rt%$ana” aprakst#ts stund" realiz%t"s format#v"s v%rt%$anas formas.

29

BIOLO!IJA ROKASGR"MATA DABASZIN"T#U UN MATEM"TIKAS SKOLOT"JIEMTe

mat

a „Z

iedau

gu u

zb"v

es pa

mat

prin

cipi u

n vi

elmai

(a”

2 m$c

!bu

stund

u pi

em#r

s

AUG

U A

UD

I

M"r

(is

Veid

ot iz

prat

ni p

ar au

gu au

du ve

idiem

un

to fu

nkcij

"m, s

tr"d"

jot a

r vizu

"lo m

ater

i"lu

un

mik

rosk

opu.

Skol

"nam

sasn

iedz

amai

s rez

ult!

ts

Secin

a, k"

di ir

augu

audi

(pam

atau

di, v

eidot

"jaud

i, ba

lstau

di, s

egau

di, v

adau

di),

to at

ra$a

n"s v

ieta a

ug" u

n fu

nkcij

as, n

ov%r

ojot

tos a

nim

"cij"

s un

dem

onstr

%jum

os.

N

ov%r

o m

ikro

skop

" aug

u au

dus u

n at

t%lo

tos b

iolo

!isk

aj" z#

m%ju

m".

Ie

v%ro

dro

$#bas

not

eikum

us, s

tr"d"

jot a

r mik

rosk

opu.

Nepi

ecie

'am

ie re

surs

iM

ikro

skop

i, aug

u lap

as m

ikro

prep

ar"t

i, kur

os re

dzam

i seg

audi

, bals

taud

i, vad

audi

, veid

ot"ja

udi u

n pa

mat

audi

, vid

eo B

_7_0

2_VM

_02_

sega

udi, v

ideo

B_7

_02_

VM_0

3_ba

lstau

di, v

ideo

B_7

_02_

VM_0

4_pa

mat

audi

, ani

m"c

ija B

_07_

02_V

M_0

6 veid

ot"ja

udi, d

ator

prez

ent"

cija B

_7_0

2_VM

_01_

auga

org"

nu ga

lven"

s sas

t"vd

a,as,

dato

rs, p

ro-

jekto

rs, d

emon

str"c

iju m

ikro

skop

s, $'

%res

, salv

etes

, puz

les(–

sagr

ieztu

att%

lu (m

aksim

ums n

o 25

gaba

li+iem

) kat

rai s

kol%n

u gr

upai.

Ja ie

sp#ja

ms,

ban$

ns v

ai $

bols

un b

umbi

eris.

Kat

rs sk

ol#ns

atn

es u

z stu

ndu

rude

ns la

pu a

r lab

i sas

kat$

mu

dz!sl

ojum

u, k

oka

vai k

r"m

a za

ru, k

ur$

labi

redz

ama

miza

, va

lriek

stu va

i laz

du ri

ekstu

ar 1a

umal

u jeb

apva

lku va

i z!le

s. Ko

ka l"

ki va

i ka(

epju

, linu

%,ied

ras.

Ja n

av la

pu m

ikro

prep

ar$t

i, ta

d va

r izm

anto

t tab

ulas

, kod

osko

pa m

ater

i$lu

. D

emon

str$c

ijas m

ikro

skop

a vi

et$ va

r izm

anto

t kod

osko

pu va

i dat

u ka

mer

u. St

at!vs

, atsv

ari.

M!c

$bu

met

odes

Vizu

aliz"

cija,

dem

onstr

%jum

s, jau

t"ju

mi/a

tbild

es, i

zp%t

e, uz

devu

mu

risin

"$an

a.

M!c

$bu

orga

niz!

cijas

form

asP"

ru d

arbs

, gru

pu d

arbs

, fro

nt"ls

dar

bs.

Stun

das g

aita

Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

1. s

tund

aAk

tual

iz'c

ija,

7 m

in+t

esO

rgan

iz&

skol

&nus

gru

p$s p

a 6e

tri.

Aici

na sa

likt n

elie

lu p

uzli

un v

eido

t aso

ci$c

ijas a

r aug

a or

gani

smu,

iedo

m$j

otie

s, ka

1

puzl

es g

abal

i), i

r vie

na ,+

na u

n, ti

kai v

isus g

abal

i)us

salie

kot k

op$,

vei

doja

s att

&ls j

eb

veid

ojas

vie

nots

ves

els o

rgan

isms/–

aug

s.Ro

sina

atce

r&tie

s no

iepr

iek,

m$c

%t$ d

abas

zin%

b$s u

n ja

ut$:

„Kas

aug

os v

eido

jas n

o l%d

z%g$

m ,+

n$m

? Ko

veid

o au

di? K

o ve

ido

org$

ni?”

Z%m

& sh

&mu

uz t$

fele

s.At

sauc

atm

i)$

iepr

iek,

&j$

stun

d$ re

dz&t

o, k

ad p

&t%ja

aug

u ,+

nas.

Jaut

$: „N

o k$

da a

uga

org$

na ti

ka g

atav

ots p

repa

r$ts

? No

kura

s lap

as d

a*as

gat

avoj

a pr

epar

$tu?

” Pas

kaid

ro,

ka ,o

lapa

s da*

u sa

uc p

ar v

irsm

izi)

u un

to v

eido

sega

udi.

Sad

al$s

gru

p$s p

a 6e

tri.

Salie

k pu

zli.

Atbi

ld, k

a au

di v

eido

org

$nus

un

orga

nism

u.

Atbi

ld, k

a no

lapa

s virs

mas

nop

l&sa

miz

i)u

un to

apl

+koj

a m

ikro

skop

$.

30


Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Apj+

g)an

a,33

min

+tes

Aici

na a

pl+k

ot k

oka

vai k

r+m

a za

ru a

r miz

u, to

sal%d

zin$

t ar t

om$t

a m

izu

un ie

prie

k,&j

$ st

und$

gat

avot

$ pr

epar

$ta

lapa

s seg

audi

em u

n ko

ka st

umbr

u. A

icin

a ko

men

t&t

at,'

ir%ba

s. B*

tu v#

lam

s izv

#l#t

ies a

t)(i

r!gus

stum

brus

ar d

a$"d

u m

izas

bie

zum

u.Pa

skai

dro,

ka

miz

u ve

ido

sega

udi.

Aici

na sk

ol&n

us p

iera

kstu

kla

d&s s

$kt v

eido

t sh&

mu

par a

ugu

audi

em u

n ie

raks

t%t „s

egau

di”. S

h#m

as s"

kum

u uz

z!m

# uz

t"fe

les.

Aici

na p

adom

$t p

ar se

gaud

u no

z%m

i, de

mon

str&

jot v

ideo

B_7

_02_

VM_0

2_se

gaud

i, un

p&

c ta

m p

iera

kst%t

to k

lad&

s.L+

dz n

o sa

lvet

es a

r ,'&

r&m

izgr

iezt

k$t

ainu

lapu

, un

vizu

$li s

al%d

zin$

t to

ar a

tnes

to

koka

lapu

, kat

ru tu

rot s

av$

rok$

aiz

k$t

a.Ja

ut$:

„K$p

&c k

oka

lapa

tura

s ver

tik$l

i?” J

a sk

ol#n

i nev

ar a

tbild

#t, t

ad a

icin

a at

cer#

ties

no ie

prie

k) m

"c!t"

dab

aszi

n!b"

s par

cilv

#ka

(erm

eni. K

as to

not

ur ve

rtik

"li?

Kas v

ar#t

u b*

t la

pas s

kele

ts?

Rosin

a ie

likt s

tarp

div

$m p

iera

kstu

kla

des l

ap$m

aug

a la

pu u

n ar

par

asto

z%m

uli v

eikt

la

pas n

ospi

edum

a kr

$soj

umu.

Aic

ina

ieg+

to a

uga

lapa

s kr$

soju

mu

sal%d

zin$

t ar

izgr

iezt

o la

pu. J

aut$

: „K$

das i

r at,

'ir%b

as?”

D

emon

str&

da-

$du

augo

,u a

ugu

stum

brus

vai

vid

eo B

_7_0

2_VM

_03_

balst

audi

. P$

rrun

$ pa

r fra

gmen

t$ re

dz&t

o (z

ars i

ztur

ka'

a sv

aru,

nen

ol+z

t). P

aska

idro

, ka

lapa

s, st

umbr

us u

n zi

edus

ver

tik$l

i not

ur b

alst

audi

. L+d

z pa

pild

in$t

pie

raks

tos s

h&m

u.

Rosin

a ap

l+ko

t l%d

zi a

tnes

t$s z

%les v

ai ri

ekst

us u

n pa

skai

dro,

ka

balst

audi

vei

do a

r% rie

kstu

, z%*u

un

kast

a)u

$r&j

os a

pval

kus.

Ja ir

iesp

#jam

s, iz

dala

katra

m n

elie

lu g

abal

i+u

ban"

na va

i "bo

la u

n bu

mbi

era,

aic

ina

l#n"

m a

p#st

un

pate

ikt,

k"da

s bija

at)

(ir!b

as, #

dot )

os a

ug&u

s. Pa

skai

dro,

ka ci

et"s

da&

i+as

ar

! ir b

alst

audi

.D

emon

str&

dem

onst

r&ju

mu:

stat

%v$

nost

iprin

a ko

ka z

ari)

u un

gal

$ p&

c k$

rtas

liek

da

-$da

s mas

as a

tsva

rus/–

s$ku

m$

zars

tika

i sal

ieca

s, pi

e lie

l$k$

ats

vara

nol

+zt/–

vai

iz

st$s

ta p

iem

&ru,

ka

ziem

$ ze

m sm

agas

snie

ga se

gas z

ari d

a-k$

rt v

ar n

ol+z

t, jo

snie

ga

smag

umu

neiz

tur b

alst

audi

. Ja

iesp

#jam

s var

dem

onst

r#t e

last

!bu,

izm

anto

jot k

oka

l*ku

s.Ai

cina

v&l

reiz

kla

d&s a

pl+k

ot la

pas n

ospi

edum

a z%

m&j

umu

un ja

ut$:

„K$d

a da

rba

veik

,ana

i v&l

b+t

u pi

em&r

otas

lapa

s dz%

slas?

”Pa

skai

dro,

ka

lapa

s dz%

sl$s i

r gan

bal

stau

di, g

an v

adau

di. J

aut$

: „Ka

d no

pl+c

pie

neni

, ka

s izd

al$s

no

stum

bra?

”Pa

skai

dro,

ka

pien

sulu

pa

stum

bru

vada

jeb

tran

spor

t& v

adau

di. P

$rru

n$ p

ar v

ielu

va

d%,a

nu a

ugos

, pie

m&r

am, b

&rzu

sula

s, sv

e'u

teci

n$,a

na. A

icin

a pa

pild

in$t

sh&m

u.D

emon

str&

ani

m$c

ija B

_07_

02_V

M_0

6 ve

idot

$jau

di p

ar to

, k$

izau

g za

rs, k

$ sa

kne

aug

garu

m$,

stum

brs a

ug re

snum

$ un

pas

kaid

ro, k

a ta

s not

iek,

pat

eico

ties

veid

ot'j

audi

em. J

aut$

: „K$

dus p

iem

&rus

no

ikdi

enas

dz%

ves,

j+s z

in$t

par

ve

idot

$jau

du d

arb%

bu a

ugu

dz%v

&?”

Dem

onst

r& v

ideo

B_7

_02_

VM_0

4_pa

mat

audi

. Pas

kaid

ro, k

a la

pas u

n au

g*u

liel$

ko

da*u

vei

do p

amat

audi

. Aic

ina

kom

ent&

t red

z&to

un

papi

ldin

$t sh

&mu.

Dem

onst

r& d

ator

prez

ent$

ciju

B_7

_02_

VM_0

1_au

ga o

rg$n

u ga

lven

$s sa

st$v

da*a

s, ap

kopo

stun

d$ m

$c%to

par

aud

u no

viet

ojum

u au

g$ u

n to

noz

%mi.

Atbi

ld, k

a at

,'ira

s ar b

iezu

mu,

kr$

su, v

irsm

as g

ludu

mu.

S$k

veid

ot sh

&mu

pier

akst

u kl

ad&s

.

V&ro

, ska

idro

un

pier

akst

a se

gaud

u no

z%m

i.

Izgr

ie-

k$ta

inu

lapu

. Sal

%dzi

na iz

grie

zto

salv

etes

lapu

un

atne

sto

koka

lapu

. Red

z, k

a no

salv

etes

izgr

iezt

$ la

pa u

n k$

ts n

est$

v ve

rtik

$li,

*eng

ani n

okar

$jas

. Ies

p#ja

m"s

atb

ildes

, ka

ir la

pas d

z!sla

s, ka

tas i

r la

pas s

kele

ts, k

a la

pai i

r k"t

s.

Veid

o la

pas n

ospi

edum

a kr

$soj

umu.

Sal%d

zina

un

seci

na, k

a ga

lven

$ at

,'ir%

b$ ir

lapa

s dz%

slas.

V&ro

, kom

ent&

ani

m$c

iju, p

iera

ksta

bal

stau

du n

osau

kum

u un

to

noz%

mi.

Nov

&ro

stum

bra

elas

t%bu

un iz

tur%b

u. P

apild

ina

balst

audu

noz

%mi.

Atbi

ld, k

a dz

%slas

nep

ieci

e,am

as, l

ai v

ad%tu

vie

las,

un t$

s ne

piec

ie,a

mas

ar%

balst

am.

Atbi

ld, k

a pi

enam

l%dz

%gs ,

'idr

ums.

Klau

s$s,

pier

akst

a va

daud

u no

sauk

umu

un to

noz

%mi.

V&ro

, kom

ent&

un

pier

akst

a ve

idot

$jau

du n

osau

kum

u un

to n

oz%m

i.N

osau

c pi

em&r

us. P

iem

#ram

, res

n"ki

e, g

ar"k

ie ko

ki p

asau

l#, k

oka

aug)

anas

"tru

ms,

stie

ples

ieau

g)an

a ko

ka st

umbr

" u.

tml.

V&ro

, kom

ent&

un

pier

akst

a pa

mat

audu

nos

auku

mu

un to

noz

%mi.

V&ro

, apk

opo

m$c

%to.

31


Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

2. s

tund

aLi

eto)

ana,

25 m

in+t

esJa

ut$:

„K$d

i aud

i vei

do a

ugus

?”Ai

cina

apl

+kot

, k$d

us a

udus

var

sask

at%t

auga

lapa

s ,'&

rsgr

iezu

m$,

izm

anto

jot

mik

rosk

opu,

dem

onst

r& a

tt&l

u va

i pre

par$

tu. U

z t$

fele

s uzr

akst

a au

du n

osau

kum

us,

kuri

b+tu

j$sa

redz

mik

ropr

epar

$t$:

pam

atau

di, b

alst

audi

, seg

audi

, vad

audi

. Ai

cina

pa

p$rie

m sa

gata

vot m

ikro

skop

u da

rbam

.Iz

dala

aug

a la

pas ,

'&rs

grie

zum

a m

ikro

prep

ar$t

u, ro

sina

to a

pl+k

ot u

n uz

z%m

&t

nov&

roto

. Atg

$din

a, k

a j$

iev&

ro d

ro,%b

as n

otei

kum

i, st

r$d$

jot a

r mik

rosk

opu.

Nov

#ro,

k"

skol

#ni s

tr"d"

ar m

ikro

skop

u, va

i pre

par"

ts ir

labi

redz

ams,

vai s

kol#

ni sa

darb

ojas

p"r

!.Ie

teic

ams p

"rru

n"t p

ar b

iolo

'isk

" z!

m#j

uma

veid

o)an

as n

osac

!jum

iem

(ka

j"z!

m#

nelie

ls fra

gmen

ts, k

a j"

iev#

ro p

ropo

rcio

n"la

s atti

ec!b

as st

arp

redz

amo

mik

rosk

op"

un a

tt#lu

, ko

veid

o sk

ol#n

s, ka

ir j"

b*t n

osau

kum

am, k

a z!

m#j

ums j

"vei

c ar z

!mul

i, ka

pask

aidr

ojum

iem

l!n

ija j"

nove

lk a

r lin

e"lu

un

pask

aidr

ojum

s j"p

iera

ksta

ar p

ildsp

alvu

, ka

z!m

#jum

am j"

b*t

labi

sask

at"m

am n

evis

s!kam

un

nesa

prot

amam

).P&

c pr

epar

$ta

apl+

ko,a

nas d

emon

str&

v&l

reiz

lapa

s ,'&

rsgr

iezu

ma

prep

ar$t

u un

aic

ina

k$du

skol

&nu

par$

d%t v

ienu

aud

u ve

idu,

pas

kaid

rojo

t: k$

das f

orm

as ,+

nas r

edza

mas

pre

par$

tos;

vai d

audz

star

p ,+

n$m

br%v

as te

lpas

;k$

ds u

zdev

ums v

ar&t

u b+

t ,ie

m a

udie

m; k

as p

ar to

liec

ina.

Rosin

a sa

l%dzi

n$t s

avus

z%m

&jum

us u

n pi

erak

stus

ar k

op%g

i p$r

run$

to.

Aici

na n

$kam

o sk

ol&n

u ko

men

t&t p

ar n

$ko,

o au

du v

eidu

utt

. Iet

eica

ms i

esai

st!t

iesp

#jam

i vai

r"k

skol

#nus

, kom

ent#

jot p

repa

r"t"

redz

#to.

,aj"

d

a&"

svar

!gi, l

ai sk

ol#n

i sec

in"t

u pa

r aug

u au

du u

zb*v

es u

n fu

nkci

ju sa

vsta

rp#j

o at

bilst

!bu.

Jaut

$: „K

urus

aud

us n

ered

z&ja

lapa

s pre

par$

t$? K

$p&c

?”D

emon

str&

pre

par$

tu a

r vei

dot$

jaud

iem

, kop

%gi p

$rru

n$ to

uzb

+vi.

Atbi

ld, k

a pa

mat

audi

, vei

dot$

jaud

i, ba

lstau

di, s

egau

di, v

adau

di.

Sada

l$s p

a p$

riem

, sag

atav

o m

ikro

skop

u da

rbam

.

V&ro

, re(

istr&

nov

&roj

umus

bio

lo(i

sk$

z%m

&jum

a ve

id$,

pie

raks

ta

pask

aidr

ojum

us.

Raks

turo

redz

am$s

,+na

s un

audu

s. P$

r&jie

sal%d

zina

ar s

avu

veik

umu

pier

akst

os, t

$d&j

$di g

+st a

tgrie

zeni

sko

saik

ni.

Atbi

ld, k

a ne

bija

redz

ami v

eido

t$ja

udi.

Atbi

ld, k

a tie

atr

odas

tika

i ga

lotn

&s (s

tum

bra

un sa

knes

), la

p$ to

nav

.Li

eto)

ana,

15 m

in+t

esIe

paz%

stin

a ar

da-

$da

l%me)

a uz

devu

mie

m 1

.I, II

, III

no a

tbal

sta

mat

eri$

liem

un

aici

na

tos i

ndiv

idu$

li ris

in$t

. P&c

kat

ra u

zdev

uma

p$rr

un$

iesp

&jam

os ri

sin$j

umus

.Ri

sina

uzde

vum

us, p

$rru

n$.

V"rt

"'an

aSk

olot

"js n

ov%r

o stu

ndas

gait"

, k" s

kol%n

i uzt

ver u

n pi

erak

sta va

jadz#g

o in

form

"ciju

no

anim

"cij"

m u

n de

mon

str%ju

miem

, vai

sp%j

saist

#t au

du fu

nkcij

as ar

to at

ra$a

n"s

viet

u un

noz

#mi,

k" sa

gata

vo m

ikro

skop

u da

rbam

un

str"d

" ar t

o, va

i nov

%rot

o pr

epar

"t" s

aista

ar p

irmaj"

stun

d" m

"c#to

, k" z

#m% b

iolo

!isk

o z#m

%jum

u.

Skol

ot!j

a pa'

nov"

rt"ju

ms

Secin

a, va

i stu

ndas

m%r

'is i

r sas

nieg

ts, k

"da i

r izm

anto

t"s m

etod

es li

etde

r#ba u

n ef

ektiv

it"te

, vai

piet

ika l

aika v

is"m

aktiv

it"t%

m, v

ai de

mon

str%ju

mi u

n vi

zuali

z%$a

na

pal#d

z%ja

skol

%niem

sapr

ast a

udu

noz#m

i.

32

ROKASGR"MATA DABASZIN"T#U UN MATEM"TIKAS SKOLOT"JIEM BIOLO!IJATe

mat

a „Z

iedau

gu va

iro%a

n$s u

n at

t!st!b

a”m

$c!b

u stu

ndas

piem

#rs

TEM

PERA

T,RA

S IE

TEKM

E U

Z S#

KLU

D"G

TSP#

JUM

"r(i

sPi

lnve

idot

p%t

niec

isk"s

dar

b#ba

s pra

smes

, m"c

oties

izvi

rz#t

p%t"

mo

prob

l%mu

un se

cin"t

par

s%kl

u d#

gtsp

%ju ie

tekm

%jo$ie

m ap

st"k,

iem.

Skol

"nam

sasn

iedz

amai

s rez

ult!

ts

Izvi

rza p

%t"m

o pr

obl%m

u un

secin

a par

s%kl

u d#

gtsp

%ju.

Re

!istr

% ieg

)tos

dat

us ta

bul",

apr%

'ina

s%kl

u d#

gtsp

%ju.

N

oska

idro

fakt

orus

, kas

v%l i

etek

m% s

%klu

d#g

$anu

(piem

%ram

, izs

%jas b

ie*um

s, dz

i,um

s, u.

(c.).

Nepi

ecie

'am

ie re

surs

iPe

tri p

lates

ar tr

#s da

*"d"

s tem

pera

t)r"

s died

z%t"

m s%

kl"m

kat

rai s

kol%n

u gr

upai,

skol

%na d

arba

lapa

.Sk

olot$

jam

7 d

ienas

iepr

iek% j

$uzli

ek d

iedz#

t Petr

i plat

#s tr

!s da

)$d$

s tem

pera

t"r$

s aug

a s#

klas (

ieteic

ams i

zman

tot t

$das

s#kla

s, ku

ru d

!g%an

u sk

ol#ni

v#l

nav

redz

#ju%i,

pi

em#r

am, k

ressa

l$tu,

red!

su, k

ukur

"zas

, kvi

e%u

u.+c.

).

M!c

$bu

met

odes

P%tn

iecisk

s lab

orat

orija

s dar

bs.

M!c

$bu

orga

niz!

cijas

form

asFr

ont"

ls da

rbs,

grup

u da

rbs.

Stun

das g

aita

Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Aktu

aliz

'cija

,3

min

+tes

Jaut

$, k

o sa

prot

ar v

$rdu

„p&t

%jum

s”?

Veic

nel

ielu

kop

savi

lkum

u pa

r sko

l&nu

atb

ild&m

.P$

rdom

$, k

o vi

)i sa

prot

ar v

$rdu

„p&t

%jum

s” u

n do

d *o

ti da

udzv

eid%

gas

atbi

ldes

, to

skai

t$ a

r% t$

das,

kur$

s nos

auc,

k$d

us p

&t%ju

mus

vei

ku,i

ar% m

$jas

ap

st$k

*os.

33


Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Apj+

g)an

a,20

min

+tes

Aici

na sk

ol&n

us sa

dal%t

ies g

rup$

s pa

6etr

i. Iz

dala

dar

ba la

pu.

Izda

la k

atra

i gru

pai P

etri

plat

es a

r tr%s

da-

$d$s

tem

pera

t+r$

s die

dz&t

$m

s&kl

$m. A

icin

a ap

l+ko

t Pet

ri pl

ates

(uz

to v

$ci)

iem

ir u

zrak

st%ta

te

mpe

rat+

ra, k

ur$

tika

died

z&ta

s s&k

las,

piem

&ram

, 20

°C;

5 °C

; 35

°C).

Skol

ot$j

s aic

ina

no)e

mt v

$ci)

us u

n pa

likt z

em a

ttie

c%g$

s Pet

ri pl

ates

, lai

nes

ajuk

tu, k

$d$

tem

pera

t+r$

s&kl

as d

iedz

&tas

.Ja

ut$,

vai

paz

%st, k

$da

auga

s&kl

as ir

die

dz&t

as. K

$das

ir a

t,'i

r%bas

st

arp

s&kl

$m ,a

jos t

r%s tr

auci

)os?

K$p

&c? K

as to

var

&tu

iete

km&t

? Ai

cina

aps

prie

stie

s gru

p$. U

zrak

sta

uz t$

fele

s atb

ildes

. Kop

%gi n

on$k

pi

e se

cin$

jum

a, k

a ek

sper

imen

ta a

t,'i

r%gos

rezu

lt$tu

s ir i

etek

m&j

usi

tem

pera

t+ra

. Aic

ina

izpi

ld%t

1. u

zdev

umu

un ie

raks

t%t 2

. uzd

evum

a a)

at

bild

i.Ja

ut$,

ko

var s

kait%

t, m

&r%t?

Aic

ina

apsp

riest

ies g

rup$

. Uzr

akst

a uz

t$fe

les

atbi

ldes

. Vie

noja

s par

vie

nu li

elum

u, k

o sk

ait%s

vai

m&r

%s, ie

raks

ta 2

. uz

devu

ma

b at

bild

i un

aici

na to

apv

ilkt a

r at,

'ir%g

as k

r$sa

s z%m

uli.

Kom

ent&

, ka

s&kl

as ir

die

dz&t

as 7

die

nas,

izv&

l&ta

s vie

n$da

liel

uma

vien

a au

ga s&

klas

. S&k

las a

plie

tas k

atru

die

nu a

r vie

n$du

dau

dzum

u +d

ens.

Aici

na ,o

s lie

lum

us ie

raks

t%t 2

. uzd

evum

a c

atbi

ld&.

Pask

aidr

o, k

a ka

trs e

kspe

rimen

ts ti

ek v

eikt

s ar k

onkr

&tu

m&r

'i, i

zvirz

ot

p&t$

mo

prob

l&m

u?Ie

saka

p&t

$m$s

pro

bl&m

as v

eido

,ana

i izm

anto

t dar

ba la

pas 3

. uzd

evum

a pi

em&r

$ do

to te

ikum

u/–

k$ m

ain$

s ....

ja m

aina

......

Aici

na sk

ol&n

us a

pspr

iest

ies u

n sa

v$s d

arba

lap$

s uzr

akst

%t p&

t$m

o pr

obl&

mu.

Ai

cina

kat

ru g

rupu

nos

aukt

uzr

akst

%to p

&t$m

o pr

obl&

mu.

Ja n

epie

cie)

ams,

veic

kore

kcija

s.Ai

cina

skol

&nus

iepa

z%tie

s ar d

arba

lapa

s 4. u

zdev

um$

doto

tabu

lu, v

eikt

ne

piec

ie,a

mos

m&r

%jum

us u

n ie

raks

t%t to

s tab

ul$,

k$

ar% v

eikt

dar

ba la

p$

nor$

d%to

dat

u ap

str$

di/–

apr

&'in

$t u

zd%g

u,o

s&kl

u sk

aitu

pro

cent

os.

Kons

ult#

, pal

!dz s

kol#

niem

veik

t uzd

evum

u.

Izve

ido

grup

as, a

tbild

uz

jaut

$jum

iem

.

Apsp

rie-a

s gru

p$.

Katr

a gr

upa

zi)o

savu

atb

ildi.

Izla

sa 1

. uzd

evum

$ do

to e

kspe

rimen

ta a

prak

stu

un ie

raks

ta a

uga

nosa

ukum

u un

tem

pera

t+ru

.Ap

sprie

-as g

rup$

un

pazi

)o sa

vu a

tbild

i.

Atbi

ld, k

a va

r sas

kait%

t uzd

%gu,

o s&

klu

skai

tu, m

&r%t

d%gs

tu g

arum

u u.

/c.

Iera

ksta

atb

ildi u

n ap

velk

ar a

t,'i

r%gu

kr$s

u.

Iera

ksta

atb

ildi 2

. uzd

evum

a c)

.

Nos

auc

uzra

kst%t

$s p

&t$m

$s p

robl

&mas

.

Iepa

z%st

as a

r dar

ba la

pas 4

. uzd

evum

$ do

to ta

bulu

dat

u re

(ist

r&,a

nai u

n ap

str$

dei,

veic

m&r

%jum

s un

iera

ksta

tos t

abul

$.Ve

ic d

atu

apst

r$di

/– a

pr&'

ina

uzd%

gu,o

s&kl

u sk

aitu

pro

cent

os.

34


Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Liet

o)an

a,17

min

+tes

Kop%

gi p

$rru

n$ re

zult$

tus,

seci

na.

Jaut

$, k

$p&c

slik

ti sa

d%gs

t bur

k$ni

, ja

tos i

es&j

tikp

at d

zi*i

k$ z

ir)us

?K$

di v

&l a

pst$

k*i b

ez te

mpe

rat+

ras v

ar&t

u ie

tekm

&t s&

klu

d%g,

anu?

Aic

ina

grup

u ap

sprie

stie

s un

zi)o

t. Pi

erak

sta

atbi

ldes

uz

t$fe

les.

Aici

na iz

pild

%t 5.

uz

devu

ma

a) ja

ut$j

umu/

– se

cin$

t.L+

dz g

rupa

s nos

aukt

savu

s sec

in$j

umus

. Pa

pild

ina

visu

s ies

p&ja

mos

aps

t$k*

us, k

as v

&l v

ar ie

tekm

&t s&

klu

d%gt

sp&j

u,

piem

&ram

, ka

s&kl

as j$

s&j l

abi s

agat

avot

$, ir

den$

un

mitr

$ au

gsn&

, ka

atka

r%b$

no s&

klu

lielu

ma

ir j$

iev&

ro iz

s&ja

s dzi

*um

s un

bie-

ums u

tt. A

icin

a ie

raks

t%t to

s 5. u

zdev

uma

b) ja

ut$j

um$.

Pask

aidr

o, k

a ta

gad

skol

&ni i

ndiv

idu$

li ie

paz%

sies a

r v&l

vie

nu p

&t%ju

mu

un

l%dz%

gi ie

prie

k, v

eikt

ajam

izvi

rz%s

p&t$

mo

prob

l&m

u.Ai

cina

skol

&nus

izv&

l&tie

s 6a

vai 6

b uz

devu

mu

darb

a la

p$ u

n pa

tst$

v%gi

iz

pild

%t. K

ad d

arbs

pab

eigt

s aic

ina

darb

a la

pas n

odot

.Ko

p%gi

ar s

kol&

niem

p$r

run$

visu

s p&t

niec

isk$s

dar

b%ba

s so*

us, k

o ve

iku,

i ,a

j$ st

und$

. Sni

edz

atgr

ieze

nisk

o sa

iti p

ar st

und$

pav

eikt

o. P

"rba

udot

da

rba

lapa

s, p#

c stu

ndas

p"r

lieci

n"s,

vai s

kol#

ni p

rot i

zvirz

!t p#

t"m

o pr

obl#

mu,

seci

n"t,

re'i

str#

t dat

us.

Atbi

ld, k

a j$

iev&

ro s&

klu

lielu

ms,

liel$

kas s

&kla

s j$s

&j d

zi*$

k, m

az$k

as se

kl$k

.

Seci

na/–

pild

a da

rba

lapa

s 5.u

zdev

uma

a) ja

ut$j

umu.

Nos

auc

seci

n$ju

mus

.M

in d

iedz

&,an

as d

ienu

skai

tu, s

&klu

liel

umu,

izs&

jas d

zi*u

mu,

bie

-um

u u.

/c.

Iera

ksta

aps

t$k*

us, k

as ie

tekm

& s&

klu

d%g,

anu

5. u

zdev

um$.

Indi

vidu

$li p

ilda

vien

u no

uzd

evum

iem

dar

ba la

p$.

Nod

od d

arba

lapa

s.

V"rt

"'an

aSk

olot

"js n

ov%r

t%, v

ai sk

ol%n

i iem

"c#j"

s izv

irz#t

p%t"

mo

prob

l%mu

secin

"t; v

ai sk

ol%n

i iem

"c#j"

s kor

ekti

re!i

str%t

un

apstr

"d"t

dat

us; v

ai sa

prat

a, k"

di v

%l ap

st"k,

i var

iet

ekm

%t s%

klu

d#gt

sp%ju

.

Skol

ot!j

a pa'

nov"

rt"ju

ms

Secin

a par

stun

das m

%r'a

sasn

ieg$a

nu u

n izm

anto

to m

eto*

u ef

ektiv

it"ti(

– va

i sko

l%ni s

apra

ta, k

" izv

irza p

%t"m

o pr

obl%m

u un

secin

a, va

i sko

l%ni s

apra

ta, k

as ir

s%kl

u d#

gtsp

%ja u

n ka

to ie

tekm

% dau

dzi a

pst"

k,i,

vai s

kol%n

i akt

#vi u

n ar

inte

resi

iesais

t#j"s

stun

das d

arb"

, vai

piet

ika l

aika k

atra

stun

das p

osm

a rea

liz%$

anai.

35


Skol#na darba lapa

..................................... ..................................... ..................................... .....................................V$rds uzv$rds klase datums

TEMPERAT,RAS IETEKME UZ S#KLU D"GTSP#JU

1. uzdevumsIzlasi eksperimenta aprakstu! Ieraksti tr)ksto$os v"rdus un skait,us!P#tnieks ir sagatavojis eksperimentu, lai noteiktu, k$ temperat"ra ietekm# s#klu d!gtsp#ju. L#zen$ stikla trauci($ ar

v$ci(u (Petri plat#) vi(% ir ielicis -ltrpap!ru, iel#jis 15 ml "dens un izklaidus ielicis 10 viena auga .................... s#klas. Pavisam vi(% ir sagatavojis 3 %$dus trauci(us: vienu no tiem atst$jis istabas temperat"r$ (...° C); vienu ielicis ledusskap! (....°+C); tre%o nolicis silt$k$ viet$ (...° C). S#klas aplaist!jis katru dienu ar 15 ml "dens. P#c 7 dien$m vi(% ir sav$cis trau-ci(us vienkopus, lai re&istr#tu ieg"tos rezult$tus.

2. uzdevumsAtbildi uz jaut"jumiem!

a) Kas tika main#ts eksperiment"? ..........................................................................................................................................

b) Ko m%r#sim vai skait#sim eksperiment"? ..........................................................................................................................

c) K"dus apst"k,us nodro$in"ja vien"dus visa eksperimenta laik"? ..................................................................................

3. uzdevumsa) Uzraksti jaut"jumu, par ko grib%ja p%tnieks p"rliecin"ties sav" p%t#jum"! T$ ir p#t$m$ probl#ma.

K" main"s ................................................................ ja maina ................................................................?

4. uzdevumsa) Saskaiti, cik s%klas ir katr" trauci+", un ieraksti tabul"! b) Saskaiti, cik uzd#gu$as katr" trauci+", un ieraksti datus tabul"!

TabulaS%klu d#gtsp%ja da*"d"s temperat)r"s

Temperat+ra 5 °C 20 °C 35 °CS&klu skaits trauci)$Uzd%gu,o s&klu skaitsUzd%gu,o s&klu skaits (d%gtsp&ja) %

5. uzdevumsa) Atbildi uz p%t"m"s probl%mas jaut"jumu! Tie ir secin$jumi! ..........................................................................................

b) Uzraksti, k"di apst"k,i v%l var%tu ietekm%t s%klu d#g$anu? .............................................................................................

Izv"lies un izpildi vienu no uzdevumiem 6a vai 6b!

6a. uzdevumsIzlasi p%t#juma aprakstu!Skol#ni veikal$ redz#ja pu,upodi(us ar neizplauku%$m narcis#m. Vi(i grib#ja noskaidrot, cik dien$s var izplauc#t nar-

ci%u ziedus. Skol#ni nopirka 3 podi(us ar vien$da garuma narcis#m, novietoja tr!s telp$s ar da)$du temperat"ru (15 °C; 20 °C; 25 °C). Vis$s telp$s bija vien$ds apgaismojums, skol#ni augus apl#ja katru otro dienu ar vien$du "dens daudzumu.

P%t#juma aprakst" samekl% atbildes uz jaut"jumiem un uzraksti!a) Ko skol%ni grib%ja noskaidrot? T$ ir p#t$m$ probl#ma.

K" main"s .................................................................... ja maina ....................................................................?

36


b) K"dus apst"k,us narci$u izplauc%$anai skol%ni nodro$in"ja vien"dus?

.............................................................................................................................................................................................................

c) K"di apst"k,i bija at$'ir#gi?

.............................................................................................................................................................................................................

6b. uzdevumsIzlasi p%t#juma aprakstu!Pavasar! skolot$js uzdeva skol#niem noskaidrot, vai kartupe*u „acu” (pumpuru) skaits ir atkar!gs no kartupe*u bum-

bu*a masas. Skol#niem b"s j$veic eksperiments.

a) Ko var%tu main#t eksperiment"? ........................................................................................................................................

b) Ko var%tu m%r#t vai skait#t eksperiment"? .........................................................................................................................c) K"dus rezult"tus paredzi ieg)t? Uzraksti atbildi!

37


mat

a „A

ugu

daud

zveid

!ba

un si

stem

$tik

a” m

$c!b

u stu

ndas

piem

#rs

AUG

U !

R#J!

S PA

Z"M

ES

M"r

(is

Piln

veid

ot iz

prat

ni p

ar au

gu "r

%j"m

paz

#m%m

, izm

anto

jot s

p%li

un st

r"d"

jot a

r aug

u at

t%lie

m va

i her

b"rij

iem.

Skol

"nam

sasn

iedz

amai

s rez

ult!

ts

Atro

d ne

piec

ie$am

o in

form

"ciju

par

augu

"r%j"

m p

az#m

%m sh

%m"s

.

Sask

ata a

uga h

erb"

rijos

un

att%

los "

r%j"s

paz

#mes

kon

kr%t

iem au

giem

.

P"rv

eido

vizu

"lo in

form

"ciju

par

augu

"r%j"

m p

az#m

%m v"

rdisk

aj" u

n ot

r"di

.

Nepi

ecie

'am

ie re

surs

iSp

%le(–

dom

ino

„Aug

u "r

%j"s p

az#m

es” (

1. p

ielik

ums)

, sko

l%na d

arba

lapa

1. u

n 2.

varia

nts,

augu

sh%m

as „A

ugu

"r%j"

s paz

#mes

” (B_

07_S

P_04

_VM

), au

gu h

erb"

riji v

ai at

t%li

(2.p

ielik

ums)

un

lamin

%ti i

zdale

s mat

eri"l

i “Au

gu n

oteik

$ana

”.

M!c

$bu

met

odes

Jaut

"jum

i/atb

ildes

, sp%

le, d

emon

str%ju

ms,

uzde

vum

u ris

in"$

ana.

M!c

$bu

orga

niz!

cijas

form

asIn

divi

du"ls

dar

bs, f

ront

"ls d

arbs

, p"r

u da

rbs.

Stun

das g

aita

Ieprie

k%#j$

stun

d$ sk

ol#ni

ir m

$c!ju

%ies p

ar au

gu $r

#j$m

paz!m

#m, p

#c ku

r$m

at%,

iras a

ugu

stum

bri,

sakn

es, la

pas,

ziedu

sak$

rtoju

ms.

Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Aktu

aliz

'cija

,10

min

+tes

Jaut

$, v

ai sk

ol&n

i ir k

$dre

iz sp

&l&j

u,i s

p&li

dom

ino.

L+d

z iz

skai

drot

sp&l

es n

otei

kum

us.

Past

$sta

, ka

stun

d$ sp

&l&s

dom

ino,

tika

i ar n

edau

dz c

itiem

apz

%m&j

umie

m/–

uz

dom

ino

kaul

i)ie

m b

+s a

ugu

paz%

mju

nos

auku

mi u

n b+

s j$m

ekl&

tiem

atb

ilsto

,i at

t&li.

Aic

ina

skol

&nus

iz

veid

ot p

$rus

un

izda

la k

atra

m p

$rim

apl

oksn

i ar d

omin

o ka

rt%t&

m. I

zdal

a au

gu sh

&mas

„A

ugu

$r&j

$s p

az%m

es”.

Atve

r int

erak

t%v$s

t$fe

les d

okum

enta

2. l

apu,

l+dz

sam

ekl&

t kar

t%ti,

uz k

uras

ir c

ipar

s 1; a

r to

j$s$

k sp

&le.

P$

rrun

$, k

$das

var

&tu

b+t n

$kam

$s d

ivas

kar

t%tes

. Aic

ina

vien

u p$

ri pi

e t$

fele

s sp&

l&t s

p&li.

V&

ro, k

$ st

r$d$

skol

&ni,

atbi

ld u

z sk

ol&n

u ja

ut$j

umie

m, v

eic

nepi

ecie

,am

$s k

orek

cija

s l%d

z vi

sas k

arti)

as iz

likta

s un

sp&l

e pa

beig

ta.

Izsk

aidr

o do

min

o no

teik

umus

.

Izve

ido

p$ru

s. Iz

dala

kat

ram

dal

%bni

ekam

vie

n$du

skai

tu

kart

%,u.

J&dz

ieni

em, k

as a

pz%m

& au

gu $

r&j$

s paz

%mes

, pie

mek

l&

atbi

lsto,

os a

tt&l

us u

n ot

r$di

. Ja

nepi

ecie

,am

s, iz

man

to

sh&m

as „A

ugu

$r&j

$s p

az%m

es”, l

ai a

ugu

$r&j

$s u

zb+v

es

att&

lus p

arei

zi sa

viet

otu

ar a

tbils

to,a

jiem

nos

auku

mie

m.

38


Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Apj+

g)an

a,20

min

+tes

Pask

aidr

o, k

a tu

rpm

$kaj

$ st

unda

s gai

t$ m

$c%si

es sa

skat

%t un

att

&lot

tikk

o ap

l+ko

t$s p

az%m

es

konk

r&tie

m a

ugie

m.

Izda

la sk

ol&n

u da

rba

lapu

aug

u ra

kstu

ro,a

nai,

kr$s

ainu

s aug

u at

t&lu

s vai

her

b$rij

us.

Dar

ba la

pas i

zvei

dota

s 2 va

riant

os, la

i stu

ndas

bei

g"s v

ar#t

u ar

t"m

apm

ain!

ties u

n or

gani

z#t

savs

tarp

#ju

v#rt

#)an

u.Pa

skai

dro,

ka

pirm

o au

gu m

$c%si

es ra

kstu

rot v

isi k

op$

(t%ru

ma

t%ten

is). A

icin

a sk

ol&n

us

izm

anto

t sh&

mas

un

p&c

k$rt

as a

pska

t%t u

n at

z%m

&t v

isas d

arba

lap$

nos

aukt

$s a

uga

da*a

s un

t$m

atb

ilsto

,o p

az%m

i. D

arba

lap"

pie

katra

s aug

a da

&as i

r uzs

kait!

tas v

air"

kas p

az!m

es, b

et

skol

#nie

m j"

izv#

las u

n j"

pasv

!tro

vien

a no

t"m

.Ka

d 1.

uzd

evum

a A

da*a

ir v

eikt

a, ta

d ai

cina

apl

+kot

n$k

amo

att&

lu (k

reim

ene

jeb

mai

jpu'

%te)

vai h

erb$

riju

un a

icin

a sk

ol&n

us to

raks

turo

t pat

st$v

%gi (

1. u

zdev

uma

B da

*a).

Vien

u sk

ol&n

u ai

cina

nos

aukt

un

atz%

m&t

aug

am a

tbils

to,$

s paz

%mes

. Ros

ina

p$r&

jos s

kol&

nus s

al%d

zin$

t at

bild

es.

Iepa

z%st

as a

r sko

l&na

dar

ba la

pas s

atur

u.

Atpa

z%st

un

pasv

%tro

sakn

es, s

tum

bra,

lapu

, zie

dkop

as

veid

u.

Vien

s sko

l&ns

nos

auc

auga

m a

tbils

to,$

s paz

%mes

, p$r

&jie

sk

ol&n

i sek

o un

vei

c ne

piec

ie,a

m$s

kor

ekci

jas.

Liet

o)an

a,10

min

+tes

Nor

$da,

ka

taga

d ka

tram

skol

&nam

b+s

iesp

&ja

p$rb

aud%

t, k$

apg

+ta

pras

me

raks

turo

t aug

u $r

&j$s

paz

%mes

un

nov&

roto

att

&lot

bio

lo(i

sk$

z%m

&jum

$. A

icin

a pa

tst$

v%gi

vei

kt 2

. uzd

evum

u.Ka

d uz

devu

ms v

eikt

s, l+

dz b

laku

ss&d

&t$j

us sa

mai

n%tie

s ar d

arba

lap$

m u

n no

v&rt

&t o

tra

darb

u.

Aici

na sa

mai

n%tie

s atp

aka*

un

veik

t pa,

nov&

rt&j

umu

par t

o, k

$ ap

g+ta

pra

sme

sask

at%t

augu

$r

&j$s

paz

%mes

un

nov&

roto

att

&lot

bio

lo(i

sk$

z%m

&jum

$.

Zin$

,anu

nos

tiprin

$,an

ai u

zdod

m$j

as d

arbu

/– iz

v&l&

ties v

ienu

aug

u un

not

eikt

t$ $

r&j$

s pa

z%m

es.

Pats

t$v%

gi v

eic

auga

raks

turo

,anu

: z%m

& sa

knes

, lap

u,

stum

bra,

zie

dkop

as v

eidu

.Sa

mai

n$s a

r dar

ba la

p$m

, izv

&rt&

kla

ses b

iedr

a ve

ikum

u da

rba

lap$

, apv

elko

t apg

alvo

jum

u „j$

” vai

„n&”

atb

ilsto

,i z%

m&j

umam

.P&

c iz

v&rt

&,an

as a

tdot

lapu

atp

aka*

.Ka

trs s

kol&

ns n

ov&r

t&, k

$ ap

guvi

s pra

smi r

akst

urot

aug

u $r

&j$s

paz

%mes

un

nov&

roto

att

&lot

bio

lo(i

sk$

z%m

&jum

$. Ja

ne

piec

ie,a

ms,

p$r%

p$rr

un$

v&rt

&jum

u.Pi

erak

sta

m$j

as d

arbu

.

V"rt

"'an

a Sk

olot

"js, k

onsu

lt%jo

t sko

l%nus

, nov

%rt%

, k" s

kol%n

i atro

d ne

piec

ie$am

o in

form

"ciju

augu

mor

folo

!ijas

sh%m

"s, s

aviet

ojot

augu

"r%jo

paz

#mju

nos

auku

mus

ar at

t%lie

m;

vai s

kol%n

i sas

kata

att%

los v

ai he

rb"r

ijos r

edza

m"s

augu

"r%j"

s paz

#mes

un

atz#m

% atb

ilsto

$os n

osau

kum

us u

zdev

um",

k" ar

# pre

c#zi a

tt%lo

to bi

olo!

isk" z

#m%ju

m";

k" sk

ol%n

i ve

ic sa

vsta

rp%jo

v%rt%

$anu

un

pa$n

ov%r

t%$a

nu, l

ai p"

rliec

in"t

os p

ar sa

v"m

pra

sm%m

.

Skol

ot!j

a pa'

nov"

rt"ju

ms

Secin

a, va

i dom

ino

sp%le

bija

piem

%rot

a sko

l%nu

ieprie

k$ ap

g)to

zin"

$anu

par

auga

"r%j"

m p

az#m

%m n

ostip

rin"$

anai;

skol

ot"js

secin

a, va

i sko

l%ni b

ija p

ietiek

ami a

pgu-

vu$i

pras

mes

un

var%

ja pa

tst"v

#gi r

akstu

rot a

ugu,

k" s

kol%n

i her

b"rij

" vai

att%

l" re

dzam

"s p

az#m

es at

t%lo

ju$i

biol

o!isk

aj" z#

m%ju

m".

39


1. pielikums

Lo14'jo)s stumbrs

Auglis3– poga2a

Pl5ksnaini salikta lapa

Pl5ksnains lapas

dz(slojums

Ziedkopa3– galvi4a

Rozet+ sak'rtotas

lapas

Lokveida lapas

dz(slojums

Staraini salikta lapa Auglis3– oga

Ziedkopa3– kurv(tis

Auglis3– rieksts

Pret+ji sak'rtotas

lapas

Auglis3– p'ksts B'rk)sakne St'vs stumbrs

Pam()us sak'rtotas

lapasMietsakne Paral+ls lapas

dz(slojums

40


Ziedkopa3– 6emurs

Auglis3– grauds

Ziedkopa3– v'rpa

Mietur( sak'rtotas

lapasVij(gs stumbrs Auglis3– 'bols

Starains lapas dz(slojums

Auglis3– kaulenis

Ziedkopa3– 7ekars

Vienk'r)a lapa K'pel+jo)s stumbrs

Ziedkopa3– skara

Sp"les noteikumiSp%les dal#bnieku skaits 2–6. Kart#tes uzliek uz galda t", lai neredz z#m%jumus un uzrakstus. Katrs dal#bnieks pa+em

4 kart#tes, atliku$"s saliek kaudz#t%. Viens dal#bnieks s"k sp%li, uzliekot vienu kart#ti (piem%r"), n"ko$ajam dal#bniekam j"liek t"da kart#te, kura atbilstu z#m%jumam vai apgalvojumam, piem%ram, j"liek k"pel%jo$s stumbrs vai att%ls ar pl)ks-nainu lapas dz#slojumu. Ja t"das kart#tes dal#bniekam nav, tad j"+em jaunas kart#tes l#dz var uzlikt atbilsto$o. Ja vairs nav kart#$u, ko uz+emt, tad j"izlai* g"jiens. Sp%le pabeigta tad, kad visi dal#bnieki izliku$i visas kart#tes, bet uzvar%t"js ir tas, kur$ pirmais izlika savas kart#tes.

K'pel+jo)s stumbrs

Pl5ksnains lapas

dz(slojums

41


2. pielikums

AUGU RAKSTURO-ANA

42


Skol#na darba lapa


AUGU RAKSTURO-ANA

1. variants

1. uzdevumsIeraksti auga nosaukumu! Apvelc t"s auga paz#mes, kas atbilst att%l" redzamaj"m auga da,"m!

A da*a. M$c$mies kop$! B da*a. Veic patst$v%gi!Auga nosaukums

Auga nosaukums

Stumbrs St"vs, lo$+"jo)s, vij!gs, k"pel#jo)s Stumbrs St"vs, lo$+"jo)s, vij!gs, k"pel#jo)s

Sakne Mietsakne, b"rk)sakne Sakne Mietsakne, b"rk)sakne

Lapu sak$rtojums pie stumbra

Pam!)us, pret#js, rozet#, mietur! Lapu sak$rtojums pie stumbra

Pam!)us, pret#js, rozet#, mietur!

Lapu veids Vienk"r)a, staraini salikta, pl*ksnaini salikta


Lapas dz%slojums

Pl*ksnains, starains, lokveida, paral#ls Lapas dz%slojums

Pl*ksnains, starains,lokveida, paral#ls

Ziedkopa -ekars, .emurs, galvi+a, skara, v"rpa, nav ziedkopa, bet vientu&) zieds

Ziedkopa -ekars, .emurs, skara, galvi+a, v"rpa, nav ziedkopa, bet vientu&) zieds

2. uzdevumsVeic patst"v#gi!

Uzz%m& augu, prec%zi par$dot auga $r&j$s paz%mes! Izmanto z%m&jumam visu laukumu!Uzraksti auga nosaukumu:

Nov&rt& klasesbiedra darbu, apvelc atbilsto,o atbildes variantu!Uzrakst%ts auga nosaukums J$ N&Stumbrs uzz%m&ts pareizi J$ N&Sakne uzz%m&ta pareizi J$ N&Lapu sak$rtojums pie stumbra uzz%m&ts pareizi

J$ N&

Lapu veids uzz%m&ts pareizi J$ N&Lapas dz%slojums uzz%m&ts pareizi J$ N&Ziedkopa uzz%m&ta pareizi J$ N&

Pa,nov&rt&jums (apvelc atbilsto,o variantu vai papildini)!a) Esmu iem$c%jies saskat%t augu $r&j$s paz%mes.b) Protu izmantot augu $r&jo paz%mju sh&mas.c) Saskat%to herb$rijos/att&los m$ku uzz%m&t biolo(isk$

z%m&jum$.d) Man v&l j$m$c$s ....................................................................................

Auga paz%mes Z%m&jumsLo-)$jo,s stumbrsB$rk,sakne

Lapas sak$rtotas rozet&sPl+ksnaini saliktas lapas

Pl+ksnains lapas dz%slojums Vientu*, zieds

43


AUGU RAKSTURO-ANA

2. variants

1. uzdevumsIeraksti auga nosaukumu! Apvelc t"s auga paz#mes, kas atbilst att%l" redzamaj"m auga da,"m!

A da*a. M$c$mies kop$! B da*a. Veic patst$v%gi!Auga nosaukums

Auga nosaukums

Stumbrs St"vs, lo$+"jo)s, vij!gs, k"pel#jo)s Stumbrs St"vs, lo$+"jo)s, vij!gs, k"pel#jo)s

Sakne Mietsakne, b"rk)sakne Sakne Mietsakne, b"rk)sakne

Lapu sak$rtojums pie stumbra

Pam!)us, pret#js, rozet#, mietur! Lapu sak$rtojums pie stumbra

Pam!)us, pret#js, rozet#, mietur!



Lapas dz%slojums

Pl*ksnains, starains, lokveida, paral#ls Lapas dz%slojums

Pl*ksnains, starains,lokveida, paral#ls

Ziedkopa/vientu*, zieds

-ekars, .emurs, galvi+a, skara, v"rpa, nav ziedkopas, bet vientu&) zieds

Ziedkopa -ekars, .emurs, skara, galvi+a, v"rpa, nav ziedkopa, bet vientu&) zieds

2. uzdevums Veic patst"v#gi!

Uzz%m& augu, prec%zi par$dot auga $r&j$s paz%mes! Izmanto z%m&jumam visu laukumu!Uzraksti auga nosaukumu:

Nov&rt& klasesbiedra darbu, apvelc atbilsto,o atbildes variantu!Uzrakst%ts auga nosaukums J$ N&Stumbrs uzz%m&ts pareizi J$ N&Sakne uzz%m&ta pareizi J$ N&Lapu sak$rtojums pie stumbra uzz%m&ts pareizi

J$ N&

Lapu veids uzz%m&ts pareizi J$ N&Lapas dz%slojums uzz%m&ts pareizi J$ N&Ziedkopa uzz%m&ta pareizi J$ N&

Pa,nov&rt&jums (apvelc atbilsto,o variantu vai papildini)!a) Esmu iem$c%jies saskat%t augu $r&j$s paz%mes.b) Protu izmantot augu $r&jo paz%mju sh&mas.c) Saskat%to herb$rijos/att&los m$ku uzz%m&t biolo(isk$

z%m&jum$.d) Man v&l j$m$c$s.........................................................................................

Auga paz%mes Z%m&jumsSt$vs stumbrs

B$rk,sakne

Lapas sak$rtotas pret&jiVienk$r,as olveida lapas

Lokveida lapas dz%slojums

Ziedkopa v$rpa

44


mat

a „A

ugu

daud

zveid

!ba

ekos

ist#m

$s u

n t$

s sag

lab$

%ana

”m

$c!b

u stu

ndas

piem

#rs

IEV

ESTA

IS A

UG

S38

SOSN

OVS

KA L

ATV!

NIS

M"r

(is

Piln

veid

ot p

rasm

i izt

eikt u

n pa

mat

ot sa

vu vi

edok

li, an

aliz%

jot i

nfor

m"c

iju u

n izs

p%l%j

ot lo

mu

sp%li

par

latv

"+u

izplat

#$ano

s un

noz#m

i Lat

vijas

ekos

ist%m

"s.

Skol

"nam

sasn

iedz

amai

s rez

ult!

ts

Atlas

a un

anali

z% fa

ktus

par

latv

"+u

izplat

#$ano

s un

noz#m

i Lat

vijas

ekos

ist%m

"s.

Iz

saka

un

pam

ato

savu

vied

okli,

uzk

lausa

citu

vied

okli

par l

atv"

+u iz

plat

#$ano

s un

sal#d

zina t

o ar

sav%

jo, i

zsp%

l%jot

lom

u sp

%li.

Nepi

ecie

'am

ie re

surs

iPr

ezen

t"cij

a „Ie

vesti

e aug

i” B_

07_0

5_VM

_03.

Lom

u sa

dal#j

ums u

n uz

devu

mi (

1. p

ielik

ums)

; Ties

as ga

ita (2

. piel

ikum

s); L

omu

sp%le

s v%r

t%$a

nas k

rit%r

iji (3

. piel

ikum

s);

teks

ts „I

eves

to au

gu (l

atv"

+u) i

etek

me u

z aug

u ko

p"m

” (4.

piel

ikum

s). U

zrak

sti u

z gald

iem at

bilst

o$i l

omai

(pro

kuro

ri, ti

esne

$i, ap

s)dz

%tie,

aps)

dz#b

as li

ecin

ieki,

aizst"

v#-

bas l

iecin

ieki,

advo

k"ti)

. Zva

ns va

i kok

a "m

uri+

$, l#m

lapi+

as.

M!c

$bu

met

odes

Dar

bs ar

teks

tu, l

omu

sp%le

.M

!c$b

u or

gani

z!cij

as fo

rma

Gru

pu d

arbs

.Iep

riek%

#j$s b

eig$s

ietei

cam

s sad

al!t

skol#

nus g

rup$

s, ka

tra gr

upa

izloz

# sav

u lom

u un

lom

ai a

tbils

to%o

uzd

evum

u, to

s p$r

run$

(1. p

ielik

ums).

Kat

rs sk

ol#ns

sa(e

m lo

mu

sada

l!jum

u un

uzd

evum

us (1

.pieli

kum

s) un

teks

tu (4

.pieli

kum

s) va

i pier

aksta

izm

anto

jam

$s la

ppus

es n

o m

$c!b

u gr

$mat

as, l

ai sa

gata

voto

s lom

u sp

#lei.

Ties

nesis

sa(e

m a

r! tie

sas g

aitu

(2. p

ielik

ums).

Stun

das s

$kum

$ sk

ol#ni

sas#

)as p

a gr

up$m

atbi

lsto%

i lom

ai. U

z gal

da u

zlikt

s gru

pas l

omas

nos

auku

ms.

Stun

das g

aita

Stun

das f

$ze,

la

iks

Skol

ot$j

a da

rb%b

aSk

ol&n

u da

rb%b

a

Aktu

aliz

'cija

,2

min

+tes

Stun

das s

$kum

$ pa

st$s

ta, k

a La

tvij$

aug

sim

tiem

sve,

zem

ju a

ugi.

Aici

na a

pl+k

ot m

$c%b

u gr

$mat

as a

tt&l

us v

ai p

reze

nt$c

iju „I

eves

tie a

ugi”

B_07

_05_

VM_0

3, la

i sko

l&ni

atp

az%tu

, pie

m&r

am,

pu'u

sprig

ani,

Kan$

das z

eltg

alv%

ti, p

l+,k

oku,

s%kg

alv%

tes,

latv

$)us

u./c

.Ja

ut$,

vai

skol

&ni i

r red

z&ju

,i k$

du n

o ,ie

m a

ugie

m, p

iem

&ram

, sav

$ d$

rz$,

p*a

v$, p

ark$

, tirg

+ u.

tml.

Pask

aidr

o, k

a ,ie

m a

ugie

m k

op%g

s ir t

as, k

a tie

Lat

vij$

ir ie

vest

i un

izpl

at%ju

,ies *

oti p

la,i

un t$

p&c

apdr

aud

viet

&j$s

aug

u ko

pas.

Past

$sta

, ka

,ie a

ugi i

zkon

kur&

vie

t&j$

s aug

u su

gas,

veid

ojot

pla

,as

audz

es. 1

aj$

stun

d$ a

pl+k

os v

ienu

no

sve,

zem

ju a

ugie

m/–

Sos

onov

ska

latv

$ni u

n k$

tas i

zpla

t$s

Latv

ijas e

kosis

t&m

$s.

Klau

s$s s

t$st

%jum

u un

apl

+ko

att&

lus.

Atbi

ld, k

ur ir

redz

&ju,

i ,os

aug

us.

45


Stun

das f

$ze,

la

iks

Skol

ot$j

a da

rb%b

aSk

ol&n

u da

rb%b

a

Apj+

g)an

a,10

min

+tes

Pask

aidr

o, k

a tu

rpm

$kaj

$ st

unda

s da*

$ sk

ol&n

i gat

avos

ies t

iesa

i, ai

cina

gru

pu sa

gata

vojo

ties

atbi

lsto,

i not

eikt

ai lo

mai

. U

zrak

sta

uz t$

fele

s uzd

evum

us g

rup$

m:

1) v

ieno

ties p

ar b

+tisk

$kaj

iem

fakt

iem

, kas

j$pa

saka

;2)

izvi

rz%t

vien

u ru

n$t$

ju, l

omas

p$r

st$v

i no

grup

as;

3) sa

gata

vot j

aut$

jum

us.

Skai

dro,

ka

v&rt

&s sk

ol&n

u da

rbu,

iepa

z%st

ina

ar v

&rt&

,ana

s krit

&riji

em. I

zdal

a v&

rt&,

anas

krit

&riju

s ka

trai

gru

pai,

izsk

aidr

o to

s, at

bild

uz

skol

&nu

jaut

$jum

iem

.V#

rt#)

anu

var a

r! uz

tic#t

skol

#nu-

eksp

ertu

gru

pai, t

ad ti

e j"

iece

& vai

ar!

lom

as j"

izlo

z#.

Kons

ult&

skol

&nu

grup

as, u

zsve

r noz

%m%g

$kos

fakt

us u

n se

ko, l

ai v

isi g

rupa

s dal

%bni

eki i

esai

st$s

fa

ktu

apsp

rie,a

n$ u

n ap

kopo

,an$

. Aic

ina

sada

rbot

ies a

dvok

$tu

un a

dvok

$ta

lieci

niek

u gr

upas

, k$

ar%

prok

uror

u un

pro

kuro

ru li

ecin

ieku

gru

pu.

3pa,

i j$p

$rru

n$ ti

esas

sec%

ba a

r tie

ne,ie

m, j

o vi

)i v

ad%s

tiesa

s pro

cesu

.Ie

teic

ams g

alve

no ti

esne

si ie

celt

skol

ot"j

am, jo

)im

skol

#nam

j"va

da ti

esas

pro

cess

.

Izla

sa v

&rt&

,ana

s krit

&riju

s, ja

ut$,

pre

ciz&

.

P$rr

un$

lom

as ie

sp&j

as u

n st

rat&

(iju

.Sa

darb

ojas

adv

ok$t

s un

advo

k$ta

liec

inie

ki, p

roku

rors

un

prok

uror

a lie

cini

eki.

Izv&

l, ku

r, n

o gr

upas

b+s

gal

vena

is lo

mas

atv

eido

t$js,

un

p$rr

un$,

ko

p$r&

jie v

ar&t

u pa

pild

in$t

.Li

eto)

ana,

28 m

in+t

esIz

st$s

ta n

otei

kum

us, k

$ j$

uzve

das t

ies$

(nep

$rtr

aukt

citu

s run

$t$j

us, a

rgum

ent&

t sav

u vi

edok

li,

kad

to p

rasa

sp&l

es n

otei

kum

i, uz

dot j

aut$

jum

us, k

as a

tbils

t dal

%bni

eka

lom

ai u

n sp

&les

no

teik

umie

m, k

onkr

&ti a

tbild

&t u

z ja

ut$j

umie

m).

Iedo

d tie

snes

im k

oka

$mur

i)u

vai z

vanu

, lai

va

d%tu

ties

as p

roce

su.

Aici

na s$

kt ti

esu.

Proc

es"

ieja

ucas

tika

i tad

, ja j"

pal!d

z org

aniz

ator

iski, u

zaic

inot

run"

t k"d

u no

lom

as a

tvei

dot"

jiem

, la

i nen

ovirz

!tos n

o lo

mas

uzd

evum

a, ie

robe

$ojo

t lai

ku u

tt.

Kad

tiesn

e,i a

izie

t aps

prie

stie

s, ai

cina

p$r

&jos

skol

&nus

pa)

emt l

api)

as u

n uz

raks

t%t sa

vu v

iedo

kli

par l

atv$

)u iz

plat

%,ano

s un

noz%

mi,

pam

atoj

ot to

, tad

aic

ina

pasv

%trot

gal

veno

teik

umu

vai f

r$zi

.Ie

n$k

tiesn

e,i u

n no

lasa

saga

tavo

to sp

riedu

mu.

Lom

u at

veid

ot$j

i ie)

em n

or$d

%t$s v

ieta

s.

S$k

tiesu

. Lo

mu

atve

idot

$ji i

zsp&

l& sa

vas l

omas

. G

rupa

s bie

dri n

epie

cie,

am%b

as g

ad%ju

m$

snie

dz v

i)ie

m

pado

mus

.Ti

esne

,i ai

ziet

aps

prie

stie

s un

saga

tavo

t tie

sas s

prie

dum

u.U

z la

pi)$

m ra

ksta

(2 m

in+t

es) s

avu

vied

okli

par l

atv$

)u

izpl

at%,a

nos u

n no

z%m

i, pa

mat

o to

, pas

v%tr

o ga

lven

o.N

okla

us$s

ties

as sp

riedu

mu.

Aici

na k

atru

skol

&nu

v&lre

iz p

$rla

s%t sa

vu ra

kst%t

o un

nol

as%t

galv

eno

teik

umu

vai f

r$zi

no

sava

s la

pi)a

s. Ja

ut$,

k$d

a ir

sve,

zem

ju a

ugu

lom

a La

tvija

s eko

sist&

m$s

?Ja

v#rt

#)an

u ve

ica

skol

#ni-

eksp

erti,

tad

aici

na v

i+us

izv#

rt#t

konk

r#tu

krit

#riju

izpi

ldi, n

evis

lom

u at

veid

ot"j

us.

Nol

asa

savu

vie

dokl

i. Ko

men

t&, k

$da

ir sv

e,ze

mju

aug

u lo

ma

Latv

ijas e

kosis

t&m

$s.

V"rt

"'an

a Sk

olot

"js n

ov%r

o, va

i sko

l%ni a

tlas#j

a b)t

isk"k

o in

form

"ciju

no

teks

ta, k

" sko

l%ni a

rgum

ent%

ja sa

vas l

omas

vied

okli

par S

osno

vska

latv

"+u

pozit

#vo

un n

egat

#vo

noz#m

i, izp

latot

ies L

atvi

jas ek

osist

%m"s

; ties

as la

ik" n

ov%r

t%, k

" kat

ras l

omas

atve

idot

"js iz

kl"s

ta at

las#to

s fak

tus,

vai t

ie ir

atbi

lsto$

i lom

ai (3

. piel

ikum

s).

Skol

ot!j

a pa'

nov"

rt"ju

ms

Secin

a, va

i $# m

etod

e(– ti

esa(–

bija

atbi

lsto$

a kon

kr%t

ai kl

asei,

lai s

kol%n

iem ve

idot

os p

amat

ots v

iedok

lis p

ar la

tv"+

u izp

lat#$a

nos,

b#sta

m#b

u, n

oz#m

i Lat

vijas

ekos

ist%m

"s,

k" ar

#, ka

s j"+

em v%

r" ci

treiz,

org

aniz%

jot l

omu

sp%li

.

46


1. pielikums

LOMU SADAL"JUMS UN UZDEVUMI

Grupa Loma Uzdevumi

1. Prokurori Gatavo argumentus, lai izvirz%tu aps+dz%bu par Sosnovska latv$)a kait&jumu

viet&j$s ekosist&m$s. Gatavo jaut$jumus cietu,ajiem un aps+dz&tajiem, lieciniekiem.

2. Aps+dz&tie (Latv$)i) Past$sta par rakstur%g$kaj$m auga %pa,%b$m, kas veicina t$ izplat%,anos.

3.Advok$ti Gatavo jaut$jumus cietu,ajiem, lieciniekiem.

Past$sta par latv$)a ieve,anas nepiecie,am%bu, akcent& Sosnovska latv$)u ievie,anas pozit%vos aspektus.

Aps+dz%bas (prokurora) liecinieki:4. lauksaimnieks Past$sta par latv$)a kait&jumu lauksaimniec%bas zem&m.5. bi,kopis Past$sta, k$du medus ienesumu dod latv$nis.6. latv$)u p*$v&js Past$sta par to, cik gr+ti apkarot latv$ni.7. cietu,ais Past$sta, k$dus apdegumus izraisa latv$nis.

8. Aizst$v%bas (advok$ta) liecinieki:lauksaimnieki (latv$)u ievies&ji)

Past$sta par latv$)a ieve,anas nepiecie,am%bu un pozit%vo ieguvumu.

9.Tiesne,i Past$sta par latv$)a izplat%bas pozit%vajiem un negat%vajiem aspektiem.

Gatavo jaut$jumus cietu,ajiem, aps+dz&tajiem un lieciniekiem. Tiesas beig$s gatavo spriedumu latv$nim.

47


2. pielikums

TIESAS GAITA

Tiesas procesa solis Run$t$js Runas saturs

Tiesas s&des atkl$,ana

Tiesnesis Pazi)o, k$da lieta tiks skat%ta. Iepaz%stina ar tiesas sast$vu, jaut$, vai nav noraid%jumu tiesas sast$vam.

Lietas izties$,ana

Prokurors Izvirza un uztur aps+dz%bu pret Sosnovska latv$ni, izkl$stot aps+dz%bas b+t%bu/– galvenos nodar%jumus un kait&jumus.

Cietu,ie Sniedz liec%bas par latv$)a nodar%to kait&jumu.Aps+dz%bas liecinieki

Sniedz liec%bas, kur$s apstiprina prokurora izvirz%to aps+dz%bu.

TiesnesisProkurorsAdvok$ts

Uzdod jaut$jumus cietu,ajiem un lieciniekiem, lai preciz&tu vi)u liec%bas.

Aizst$v%bas liecinieki

Sniedz liec%bas par latv$)a ieve,anas nepiecie,am%bu un pozit%vajiem ieguvumiem.

TiesnesisAdvok$tsProkurors

Uzdod jaut$jumus lieciniekiem, lai preciz&tu vi)u liec%bas.

Aps+dz&tais Sniedz liec%bu, savu viedokli, poz%ciju.TiesnesisAdvok$ts Prokurors

Uzdod jaut$jumus aps+dz&tajam, lai preciz&tu lietas apst$k*us.

Tiesas debates Prokurors Aps+dz%bas run$ motiv& savu viedokli par aps+dz&t$ vainu, analiz& pier$d%jumus, izsaka viedokli par piem&rojamo sodu.

Cietu,ais Uztur pras%bu par kait&juma atl%dz%bu un var izteikties par piem&rojamo sodu.Advok$ts Saka aizst$v%bas runu.

Replikas ProkurorsCietu,aisAdvok$ts

Katram ir ties%bas uz vienu repliku par deba,u saturu (ties%bas uz p&d&jo repliku ir aizst$vim/– advok$tam).

P&d&jais v$rds Aps+dz&tais Izsaka argumentus savai aizst$v%bai un l+dz atz%t latv$ni par nevain%gu un attaisnot vai samazin$t sodu, nosaucot atbild%bu m%kstino,us apst$k*us.

Spriedums Tiesnesis (tiesas sast$vs)

Aiziet apsprie-u istab$ gatavot spriedumu.

Tiesnesis Pasludina noties$jo,u vai attaisnojo,u spriedumu.

48


3. pielikums

V#RT#-ANAS KRIT#RIJI

Viedok*a pamato,ana(0–2)

Atbildes uz jaut$jumiem(0–2)

Diskusiju kult+ra(0–2)

Jaut$jumu uzdo,ana p$r&jiem(0–2)

Tiek pateikti visi b+tisk$kie fakti/– 2 punkti

Uz jaut$jumiem atbild pareizi un konkr&ti/– 2 punkti

Nep$rtrauc citus run$t$jus, iesaist$s diskusij$, kad to prasa sp&les noteikumi/– 2/punkti

Uzdod jaut$jumus, kas atbilst dal%bnieka lomai un sp&les noteikumiem/– 2 punkti

Tiek pateikti atsevi,'i b+tiski fakti/– 1 punkts

Uz jaut$jumiem atbild da*&ji pareizi, nekonkr&ti/– 1 punkts

Atsevi,'os gad%jumos p$rtrauc citus run$t$jus/– 1/punkts

Atsevi,'os gad%jumos uzdod jaut$jumus, kas neatbilst dal%bnieka lomai un sp&les noteikumiem/– 1 punkts

Tiek pateikti fakti, kas neatbilst tematam vai visp$r nav faktu/– 0 punktu

Neatbild uz jaut$jumiem vai atbild nepareizi/– 0 punktu

P$rtrauc run$t$jus, trauc& sp&les gaitu/– 0 punktu

Uzdotie jaut$jumi, kas neatbilst dal%bnieka lomai un sp&les noteikumiem/– 0/punktu

Skolot"ja vai skol%nu-ekspertu darba lapa v%rt%$anai

Viedok*a pamato,ana(0/1/2)

Atbildes uz jaut$jumiem

(0/1/2)

Diskusiju kult+ra(0/1/2)

Jaut$jumu uzdo,ana p$r&jiem

(0/1/2)Prokurori

Aps+dz&tais (latv$nis)

Advok$ti

Lauksaimnieks

Bi,kopis

Latv$)u p*$v&js

Cietu,ais

Lauksaimnieks (latv$)a ievies&js)Tiesne,i

49


4. pielikums

IEVESTO AUGU .LATV!&U/ IETEKME UZ AUGU KOP!M

Sosnovska latv"nis Latvij" s"kotn%ji ievests k" kult)raugs. Pirmaj" gad" latv"+i veido lielu lapu rozeti un sp%c#gu sak+u sist%mu, ar kuru augi p"rziemo. Otraj" gad" izaug stubl"js, kas var sasniegt pat 4 m garumu, un ziedkopu ar iev%rojamu daudzumu s%klu. Uz viena auga var att#st#ties 3–15 t)ksto$i s%klu, kuras izplata putni un v%j$. Uz $o augu lika lielas cer#bas k" uz lopbar#bas kult)raugu un nekt"raugu. Ir apr%'in"ts, ka no hekt"ra lielas audzes ir iesp%jams ieg)t l#dz 300 kg medus. No latv"+a s%kl"m ieg)to e,,u izmanto medic#n" un par-m%rij". No latv"+a sakn%m, lap"m un s%kl"m var ieg)t nov"r#jumu, kas der k" pretiekaisuma, prets"pju un nomierino$s l#dzeklis. V%lu ruden# no iev"kt"m latv"+a ziedkop"m un stumbriem var veidot sauso ziedu kompoz#cijas. Ar# mednieki ir nov%roju$i, ka me*a dz#vnieki %d latv"ni agr" pavasar# un v%l" ruden#. Me*ac)kas ziem" izrok un %d latv"+a saknes. Neskatoties uz latv"+a izmanto-$anas iesp%j"m, latv"+a izplat#ba ir izg"jusi no cilv%ka kontroles, un tas ir savairojies vis" Latvij", liel"koties nekopt"s zemes plat#b"s un gr"vjos. Pavasar# latv"+a s%klas sad#gst ,oti agri, t"s aug$an" un att#st#b" apsteidz p"r%jos augus, no%no tos un izspie* no dabiskaj"m dz#ves viet"m. Aizaugot upju krastiem, tiek ierobe*ota mak$'ernieku un t)ristu p"rvieto$an"s; aizaugot ce,mal"m un p,av"m, tiek izn#cin"ta ainava; aizaugot laukiem, tiek ierobe*otas to saimniecisk"s izmanto$anas iesp%jas.

Latv"nis ir ,oti b#stams cilv%kiem, jo auga sulai non"kot uz "das, saules staru iedarb#b" rodas smagi "das apdegumi, s)rsto$as, ilgi nedz#sto$as .)las. Cietu$ajam p%c iesp%jas "tr"k ir j"izk,)st no latv"+u audzes, izsarg"joties no atk"rtotas saskares ar augiem. Ja skartas ir atkl"t"s 'erme+a da,as, t"s j"mazg" ar )deni un ziep%m 15 min)tes. Nezinot par $o augu b#stam#bu, #pa$i apdraud%ti ir b%rni, jo vi+i sp%l%jas ar lielajiem, dobjajiem stumbriem.

Izn#d%t latv"ni ir ,oti gr)ti. Viens no efekt#v"kajiem, bet ar# darbietilp#g"kajiem pa+%mieniem ir centr"lo lapu roze$u izdur$ana ar l"pstu apm%ram 5–10 cm zem augsnes virsk"rtas, izn#cinot auga ziemotsp%j#gos dzinumus. Veicot $o dar-bu ziedkopu veido$an"s laik", pietiek to izdar#t vienreiz sezon". J"iev%ro visi piesardz#bas pas"kumi, lai neapdedzin"tos ar sulu. Str"d"jot pavasar#, j"r%'in"s, ka $is darbs b)s j"veic sezon" vismaz 2–3 reizes, jo iesp%jama latv"+u atjauno$an"s no jauniem d#gstiem, toties str"d"t ir viegl"k un dro$"k.

V%l viens pa+%miens ir regul"ra latv"+u app,au$ana ar izkapti, trimmeri vai kr)mgriez%ju, s"kot no agra pavasara, kad tie sasniegu$i 15–20 cm augstumu. App,au$ana j"veic vid%ji ik p%c 2–3 ned%,"m. Str"d"jot j"iev%ro darba dro$#ba.

50


mat

a „A

*&es.

S#ne

s. 2#

rpji”

2 m

$c!b

u stu

ndu

piem

#rs

S#&

U D

AUD

ZVEI

D"B

A U

N N

OZ"

ME

DA

B!

M"r

(is

Piln

veid

ot iz

prat

ni p

ar s%

+u ra

kstu

r#g"m

paz

#m%m

, dau

dzve

id#b

u un

noz

#mi d

ab",

mek

l%jot

info

rm"c

iju d

a*"d

os av

otos

un

prez

ent%

jot s

agat

avot

o m

ater

i"lu

.

Skol

"nam

sasn

iedz

amai

s rez

ult!

ts

Sak"

rto in

form

"ciju

dom

u ka

rtes v

eid" p

ar s%

+u ra

kstu

r#g"m

paz

#m%m

, dau

dzve

id#b

u va

i noz

#mi d

ab".

Iz

veid

o da

torp

reze

nt"c

iju p

ar s%

+u ra

kstu

r#g"m

paz

#m%m

, dau

dzve

id#b

u un

noz

#mi d

ab",

atro

dot a

tbild

es d

a*"d

os in

form

"cija

s avo

tos.

Sa

gata

vo ja

ut"ju

mus

vai u

zdev

umus

par

sav"

pre

zent

"cij"

iek,

auto

satu

ru.

Ie

paz#s

tina a

r sag

atav

oto

prez

ent"

ciju

par s

%+u

raks

tur#g

"m p

az#m

%m, d

audz

veid

#bu

vai n

oz#m

i dab

".

Nepi

ecie

'am

ie re

surs

i D

a*"d

i inf

orm

"cija

s avo

ti, v%

rt%$a

nas k

rit%r

iji (p

ielik

ums)

; dat

ori,

proj

ekto

rs.

M!c

$bu

met

odes

Vizu

aliz%

$ana

, izp

%te,

dem

onstr

%$an

a.

M!c

$bu

orga

niz!

cijas

form

asG

rupu

dar

bs, i

ndiv

idu"

lais d

arbs

.

Stun

das g

aita

Ieprie

k%#j$

s beig

$s sk

olot$

js uz

dod

jaut

$jum

u: „K

o J"s

v#l g

rib#tu

uzz

in$t

par

s#n#

m?”

un

aicin

a sk

ol#nu

s pier

akst!

t tos

uz l

api(

$m. P

#c ta

m sk

olot$

js sk

ol#nu

jaut

$jum

us

uzra

ksta

uz l

apas

un to

s sag

rup#

. Ja n

epiec

ie%am

s, sk

olot$

js pa

pild

ina t

$, la

i jau

t$ju

mos

b"tu

ietv

erts

gan

par s

#(u

raks

tur!g

$m pa

z!m#m

, dau

dzve

id!b

u un

noz

!mi d

ab$.

Jaut

$-ju

mus

apko

po u

n izv

eido j

aut$

jum

u gr

upas

. Kat

rai j

aut$

jum

u gr

upai

skolo

t$js

piem

ekl#

2 vai

3 lit

erat

"ras

avot

us, k

uri i

r sko

las b

iblio

t#k$ v

ai bi

olo&ij

as ka

bine

t$. J

a sko

l#niem

stu

ndas

laik

$ b"s

piee

jam

s int

erne

ts, ta

d j$n

or$d

a pre

c!zas

t!m

ek*a

vietn

es. S

kolot

$js v

ar ai

cin$t

skol#

nus (

emt l

!dz u

z stu

ndu

ar! s

avus

info

rm$c

ijas a

votu

s par

s#n#

m. S

tund

u va

r org

aniz#

t dat

orka

bine

t$, b

iolo

&ijas

kabi

net$

vai b

iblio

t#k$,

iepr

iek% v

isu sa

gata

vojo

t un

vien

ojot

ies ar

citie

m ko

l#&iem

.

51


Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

1. st

unda

Aktu

aliz

'cija

,10

min

+tes

Atg$

dina

, ka

iepr

iek,

&j$

stun

d$ sk

ol&n

i izt

eica

jaut

$jum

us, k

o gr

ib&t

u uz

zin$

t pa

r s&n

&m, t

ie ir

apk

opot

i un

sagr

up&t

i. Tas

uzr

akst

a uz

t$fe

les v

ai d

emon

str&

uz

ekr$

na.

Aici

na sk

ol&n

us iz

veid

ot g

rupa

s pa

6etr

i un

izlo

z&t v

ienu

jaut

$jum

u gr

upu.

St

$sta

, ka

taga

d sk

ol&n

i, sa

darb

ojot

ies g

rup$

s, m

ekl&

s atb

ildes

, vei

dos

prez

ent$

ciju

.Iz

dala

A4

lapa

s un

uzdo

d iz

veid

ot d

omu

kart

i. La

pas c

entr

$ ie

raks

ta iz

v&l&

to

tem

ata

nosa

ukum

u, p

iem

&ram

, s&n

es/–

slim

%bu

izra

is%t$

jas,

dom

u ka

rtes

zar

us

veid

o no

jaut

$jum

u at

sl&gv

$rdi

em, p

iem

&ram

, aug

*u p

uve,

nag

u s&

n%,s

lim%b

as

u.tm

l. Ja

nep

ieci

e)am

s, ta

d vi

enu

piem

#ru

par"

da u

z t"f

eles

, k"

veid

ot d

omu

kart

i.Pi

eiet

pie

kat

ras g

rupa

s un

seko

, lai

b+t

u ie

tver

ti vi

si ja

ut$j

umi,

lai n

eatk

$rto

jas

atsl&

gv$r

di, l

ai b

+tu

atra

sts p

ats g

alve

nais,

lai n

eb+t

u ie

tver

ti at

sl&gv

$rdi

, kur

i ne

attie

cas u

z te

mat

u. V

#roj

ot, k

" tie

k ve

idot

as d

omu

kart

es, iz

man

to iz

veid

otos

v#

rt#)

anas

krit

#riju

s.Ka

d do

mu

kart

es iz

veid

otas

, aic

ina

skol

&nus

izv&

l&tie

s un

pie

katr

a za

ra p

iera

kst%t

at

bild

%g$

skol

&na

v$rd

u. A

tkar

%b$

no z

aru

skai

ta sk

ol&n

s b+s

atb

ild%g

s par

vie

nu v

ai

divi

em a

tsl&

gv$r

diem

.

Iepa

z%st

as a

r sag

rup&

tajie

m ja

ut$j

umie

m.

Izve

ido

grup

as, i

zloz

& ja

ut$j

umu

grup

u.

Veid

o do

mu

kart

i. At

lasa

b+t

isk$k

os a

tsl&

gv$r

dus u

n ve

ido

saka

r%bas

st

arp

tiem

.

P$rs

kata

izve

idot

o do

mu

kart

i un

izv&

l$s v

ienu

vai

div

us a

tsl&

gv$r

dus,

par k

uru

saga

tavo

,u b

+s a

tbild

%gs i

ndiv

idu$

li.

Apj+

g)an

a,30

min

+tes

Izsk

aidr

o sk

ol&n

iem

, ka

vi)u

vei

dot$

dom

u ka

rte

ir pa

mat

s pre

zent

$cija

s izv

eide

i. Iz

dala

pre

zent

$cija

s v&r

t&,a

nas k

rit&r

ijus,

tos k

omen

t&. 3

pa,i

uzsv

er g

rupa

s pr

ezen

t$ci

jas a

pjom

u (n

e va

ir$k

k$ 5

sl%d

i, ja

vei

do d

ator

prez

ent$

ciju

).St

$sta

, ka,

vei

dojo

t pre

zent

$ciju

, sko

l&ni

em b

+s j$

izve

ido

ar% 3

jaut

$jum

i vai

uz

devu

mi p

ar sa

vu te

mat

u. R

osin

a sk

ol&n

us p

adom

$t p

ar -e

toni

em p

arei

zo a

tbil-

u at

bild

&t$j

iem

. Ai

cina

gru

pas a

tlas%t

info

rm$c

iju u

n ve

idot

pre

zent

$ciju

par

sava

s gru

pas

jaut

$jum

iem

, izm

anto

jot i

zvei

doto

dom

u ka

rti u

n do

tos l

itera

t+ra

s avo

tus.

Seko

skol

&nu

darb

am, k

onsu

lt&.

L+dz

pab

eigt

pre

zent

$ciju

stun

d$, t

o sa

glab

$t u

n no

dot e

lekt

roni

sk$

form

$t$.

P$

rska

ta g

rupu

saga

tavo

t$s p

reze

nt$c

ijas l

%dz

n$ka

maj

ai st

unda

i, iz

man

tojo

t v&

rt&,

anas

krit

&riju

s. U

zdod

m$j

as d

arbu

/– p

$rla

s%t iz

veid

oto

prez

ent$

ciju

, sag

atav

ot st

$st%j

umu

(2/m

in+t

es) p

ar sa

vu te

mat

u, p

abei

gt u

n iz

druk

$t (u

zrak

st%t

uz la

pas)

jaut

$jum

us

vai u

zdev

umus

cit$

m g

rup$

m, i

zvei

dot -

eton

us.

Sa)e

m p

reze

nt$c

ijas v

&rt&

,ana

s krit

&riju

s, to

s izl

asa.

Mek

l&, l

asa,

ana

liz&,

vei

do p

reze

nt$c

iju u

n uz

devu

mus

.

Pabe

idz

veid

ot p

reze

nt$c

iju, t

o sa

glab

$, n

odod

ele

ktro

nisk

o ve

rsiju

sk

olot

$jam

. Ar%

katr

s sev

pa)

em e

lekt

roni

sko

vers

iju (i

zdru

ku) v

ai

p$rs

+ta

uz sa

vu e

lekt

roni

sko

adre

si, la

i sag

atav

otu

st$s

t%jum

u ka

trs p

ar

savu

jaut

$jum

u.

52


Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

2. st

unda

Liet

o)an

a,40

min

+tes

Aici

na sk

ol&n

us sa

s&st

ies g

rup$

s un

%si p

$rru

n$t m

$j$s

saga

tavo

to st

$st%j

umu,

k$

ar% s

adal

%t pi

en$k

umus

, kur

, pre

zent

&s d

arbu

, uzd

os ja

ut$j

umus

. P$

rrun

$ uz

st$,

an$s

k$r

t%bu,

atg

$din

a pa

r v&r

t&,a

nas k

rit&r

ijiem

un

aici

na iz

loz&

t ka

trai

gru

pai u

zst$

,an$

s num

uru.

Kat

rai g

rupa

i uzs

t$,a

n$s l

aiks

5–7

min

+tes

.Ro

sina

p$r&

jos s

kol&

nus %

si pi

erak

st%t

svar

%g$k

os fa

ktus

, jo

p&c

tam

vaj

adz&

s at

bild

&t u

z ja

ut$j

umie

m, k

o sa

gata

voja

kat

ra g

rupa

.Kl

auso

ties p

reze

nt"c

ijas,

izm

anto

izve

idot

os v#

rt#)

anas

krit

#riju

s.P&

c vi

su g

rupu

pre

zent

$cij$

m, u

z t$

fele

s uzr

akst

a tr

%s vi

rsra

kstu

s:„S

&)u

daud

zvei

d%ba

”, „S&

)u ra

kstu

r%g$k

$s p

az%m

es”, „

S&)u

noz

%me”

. Ros

ina

katr

u sk

ol&n

u p$

rdom

$t u

n uz

raks

t%t 1

fakt

u no

,%s s

tund

as u

z l%m

lapi

)as p

ar k

atru

vi

rsra

kstu

, kas

uzr

akst

%ts u

z t$

fele

s.Ai

cina

kat

ru sk

ol&n

u n$

kt p

ie t$

fele

s, no

las%t

uzr

akst

%to u

n pi

el%m

&t l%

mla

pi)u

pie

at

bilst

o,$

virs

raks

ta.

3si a

pkop

o sa

vus v

&roj

umus

ab$

s stu

nd$s

. Sni

edz

apra

ksto

,u v

&rt&

jum

u ka

trai

gr

upai

, izm

anto

v&r

t&,a

nas k

rit&r

ijus.

Uzs

ver p

ozit%

vo u

n ar

% to,

kas

b+t

u j$

)em

v&

r$, g

atav

ojot

cita

s pre

zent

$cija

s.

P$rr

un$

par m

$j$s

izdo

m$t

o st

$st%j

umu,

sada

la p

ien$

kum

us.

Izlo

z& sa

vas g

rupa

s k$r

tas n

umur

u.

Gru

pa p

irms s

$k p

reze

nt&t

savu

dar

bu iz

dala

izve

idot

os ja

ut$j

umus

/ uz

devu

mus

, kur

i p$r

&jie

m j$

izpi

lda,

kla

usot

ies p

reze

nt$c

iju.

Gru

pas p

reze

nt&.

P&c

pre

zent

$cija

s uzd

od ja

ut$j

umus

/ uz

devu

mus

p$

r&jie

m, i

zv&r

t& a

tbild

es u

n iz

snie

dz -

eton

us p

ar p

arei

zaj$

m

atbi

ld&m

.

P$rd

om$

un u

zrak

sta

uz l%

mla

pi)$

m 1

fakt

u pa

r s&)

u da

udzv

eid%

bu, 1

fa

ktu

par s

&)u

raks

tur%g

$m p

az%m

&m, 1

fakt

u pa

r s&)

u no

z%m

i.

Nol

asa

savu

atb

ildi u

n pi

el%m

& l%m

lapi

)u.

Klau

s$s u

n se

cina

, k$

pave

ikts

dar

bs. P

iera

ksta

, kas

b+t

u j$

uzla

bo,

veid

ojot

k$d

u ci

tu p

reze

nt$c

iju.

V"rt

"'an

aSk

olot

"js p

"rlie

cin"s

un

snied

z sko

l%niem

atgr

iezen

isko

saik

ni p

ar to

, k" s

kol%n

i sp%

ja sa

skat

#t b)

tisk"

ko ja

ut"ju

mos

un

atra

st at

sl%gv

"rdu

s, va

i sp%

ja at

las#t

b)tis

k"ko

in

form

"ciju

par

izv%

l%to

tem

atu,

vai s

p%ja

sada

rbot

ies, v

eidoj

ot p

reze

nt"c

iju. S

kolo

t"js

apra

ksto

$i no

v%rt%

skol

%nu

darb

u ab

"s st

und"

s atb

ilsto

$i v%

rt%$a

nas k

rit%r

ijiem

. Sk

ol%n

i, atb

ildot

uz k

lases

bied

ru ja

ut"ju

miem

, k" a

r# aiz

pild

ot l#

mlap

i+as

, p"r

dom

" un

sapr

ot, k

o ir

iem"c

#ju$ie

s par

s%n%

m, t

o no

z#mi.

Skol

ot!j

a pa'

nov"

rt"ju

ms

P"rd

om",

vai m

etod

e bija

piem

%rot

a, lai

piln

veid

otu

izpra

tni p

ar s%

+u ra

kstu

r#g"m

paz

#m%m

, dau

dzve

id#b

u un

noz

#mi,

vai p

ietik

a laik

s vis"

m ak

tivit"

t%m

.

53


Pielikums

V#RT#-ANAS KRIT#RIJI

J"atz#m% 5 pret# atbilsto$ajam krit%rijam.Krit&riji 1. grupa 2. grupa 3. grupa 4. grupa

Veido domu kartiIr iek*auti visi b+tisk$kie atsl&gv$rdi, domu karte izveidota patst$v%gi Atsl&gv$rdi iek*auti da*&ji domu kart&, nepiecie,ama skolot$ja pal%dz%ba

Domu karti var izveidot tikai ar skolot$ja pal%dz%bu

Prezent'cijas satursSaturs piln%b$ atbilst izvirz%tajiem jaut$jumiem Saturs da*&ji atbilst izvirz%tajiem jaut$jumiem

Saturs neatbilst izvirz%tajiem jaut$jumiem

Prezent'cijas tehniskais izpild(jumsPrezent$cija izveidota p$rskat$ma, iev&rots sl%du skaits (5 sl%di), izv&l&ts atbilsto,s fons un burtu lielums Prezent$cijas izveid& pie*autas da-as neprecizit$tes

Prezent$cija neatbilst tehnisk$m pras%b$m

Prezent+)anaUzst$,an$s ir saprotama, atbilst saturamUzst$,an$s p$rsvar$ ir saprotama, da*&ji atbilst saturam

Uzst$,an$s ir haotiska, neatbilst saturam

Uzdotie jaut$jumi/uzdevumi izveidoti par b+tisko un atbilst prezent$cijas t&maiJaut$jumi/uzdevumi izveidoti par neb+tiskiem faktiem

Jaut$jumus/uzdevumus neuzdod

Sadarb(baAr cie)u uzman%gi klaus$s citu grupu prezent$cijasSadala pien$kumus

Uzst$jas visa grupa

Prezent$cijas veido,an$ un uzst$,an$s piedal$s tikai da-i skol&ni

Prezent&,anas laik$ neklaus$s citas grupas

Da&i literat#ras avoti:1. Ak, $#s s%nes!(/ Maijas Viktorijas teksts un ilustr"cijas.(- R#ga: Avots, 2000.(- [16] lpp.: il. (ISBN(9984-7000-7-02. Balodis Arv#ds (1911-). S%+ot"ja rokasgr"mata(/ A. Balodis; foto A. &"b,a.(- R#ga: Avots, 1980.(- 189 lpp., 24 lp.

il.(- Lat#nisko nos. r"d.: 182–186 lpp.3. D"niele Inita. S%nes Latvij": [enciklop%dija par s%+u valsts nosl%pumiem](/ Inita D"niele; m"ksl. M"ra Al$evska.(-

R#ga: Zvaigzne ABC, 2007.(- 296 lpp.: il.(- (Latvijas maz" enciklop%dija; 15). (ISBN(97899843791594. Eipure M"ra. S%nes( / M"ra Eipure; z#m.: Maija Purmale, Miervaldis Polis.( - R#ga: Nordik, 2005.( - 391 lpp.:

il. (ISBN(9984-7518-6-45. Fi,ipova Irina. S%nes, kas "rst%: Indijas j)ras r#ss: Tibetas piena s%ne: T%jas s%ne( / Irina Fi,ipova; no krie-

vu val. tulk. Andrejs Rijnieks.( - R#ga: R%riha gr"matn#ca, 2006.( - 215 lpp.( - (Praks% p"rbaud#ti, v%rt#gi padomi). (ISBN(9984-7502-5-6

6. Go,ikovs S. Saind%$an"s pro-lakse ikdien"(/ S.Go,ikovs; no krievu val. tulk. A.Brisone.(- R#ga: Zin"tne, 1977.(- 103 lpp., [2] lp.: il.(- (Vesel#bas bibliot%ka).

54


mat

a „B

akt#r

ijas u

n vi

en%"

(i”

m$c

!bu

stund

as pi

em#r

s

VIR

TU!

LS C

E*O

JUM

S „N

ERED

ZAM

! P

ASA

ULE

”BA

KT.R

IJU

DAU

DZV

EID

3BA

UN

NO

Z3M

E D

AB"

M"r

(is

Veid

ot iz

prat

ni p

ar b

akt%

riju

daud

zveid

#bu,

poz

it#vo

un

nega

t#vo

noz#m

i dab

" un

cilv%

ka d

z#v%,

izman

tojo

t virt

u"lu

ce,o

jum

u ba

kt%r

iju p

asau

l%.

Skol

"nam

sasn

iedz

amai

s rez

ult!

ts N

ov%r

o ba

kt%r

iju fo

rmu

da*"

d#bu

, izm

%rus

, uzb

)ves

#pat

n#ba

s un

bakt

%riju

poz

it#vo

un

nega

t#vo

noz#m

i dab

" un

cilv%

ka d

z#v%.

Nepi

ecie

'am

ie re

surs

iIn

tera

kt#v

"s t"

feles

dok

umen

ts „C

e,oju

ms n

ered

zam

aj" p

asau

l%” B

_7_0

7_VM

_01,

bals

o$an

as p

ultis

, sko

l%na d

arba

lapa

„Virt

u"lai

s ce,o

jum

s ner

edza

maj"

pas

aul%”

.M

!c$b

u m

etod

esD

emon

str%ju

ms,

uzde

vum

u ris

in"$

ana.

M!c

$bu

orga

niz!

cijas

form

asP"

ru d

arbs

, fro

nt"la

is da

rbs,

indi

vidu

"lais

darb

s.

Stun

das g

aita

Stun

das f

$ze,

la

iks

Skol

ot$j

a da

rb%b

aSk

ol&n

u da

rb%b

a

Aktu

aliz

'cija

,3

min

+tes

Stun

das s

$kum

$ de

mon

str&

vid

eofra

gmen

tu p

ar to

, ka

mum

s l%d

z$s m

%t ne

redz

am$

pasa

ule/

– ba

kt&r

ijas.

Vide

o at

v#r)

anai

nos

pie$

uz i

kona

s, ka

s atro

das p

a kr

eisi

zem

nos

auku

ma.

Dab

$ m

&s p

a,as

ba

kt&r

ijas n

evar

am ie

raud

z%t,

bet n

ep$r

trau

kti s

aska

ram

ies a

r to

darb

%bu.

Ja

ut$:

„K$p

&c m

&s b

akt&

rijas

nev

aram

iera

udz%

t? K

as n

otik

tu, j

a vi

en$

dien

$ iz

zust

u vi

sas b

akt&

rijas

?”.

Rosin

a pa

dom

$t u

n ap

sprie

stie

s p$r

os. I

zdal

a sk

ol&n

a da

rba

lapu

un

aici

na a

tbild

i pie

raks

t%t.

Pask

aidr

o, k

a pi

e ,%

jaut

$jum

a at

grie

z%sie

s stu

ndas

bei

g$s u

n, la

i to

var&

tu iz

dar%t

, aic

ina

dotie

s ce

*oju

m$

uz b

akt&

riju

pasa

uli.

V&ro

dem

onst

r&ju

mu.

Atbi

ld, k

a t$

s ir *

oti m

azas

un

var i

erau

dz%t

tikai

ar

mik

rosk

opu.

Apsp

rie-

un ie

raks

ta a

tbild

i sav

$ da

rba

lap$

.

55


Stun

das f

$ze,

la

iks

Skol

ot$j

a da

rb%b

aSk

ol&n

u da

rb%b

a

Apj+

g)an

a,30

min

+tes

Nos

pie-

ot u

z iz

v&ln

es „s

$kt c

e*oj

umu”

, atv

eras

ce*

ojum

a ka

rte,

kur

$ re

dzam

as v

air$

kas p

ietu

ras,

piem

&ram

, izm

&rs,

form

a, p

+,an

as b

akt&

rijas

, bak

t&rij

u va

iro,a

n$s u

./c.

Aktiv

iz&

1. iz

v&ln

i, no

spie

-ot u

z no

sauk

uma „

Izm

&rs”.

Par

$d$s

bak

t&rij

as u

n au

ga ,+

nas.

Jaut

$: „V

ai b

akt&

rijas

ir ti

kpat

liel

as k

$ au

ga ,+

nas?

”Ai

cina

to p

$rba

ud%t.

Ar m

&rog

a no

grie

zni (

sark

an$

kr$s

$ ze

m z

%m&j

uma)

izm

&ra

bakt

&riju

(1

/mik

rom

etrs

). Ai

cina

vie

nu sk

ol&n

u iz

m&r

%t au

ga ,+

nu (2

0 m

ikro

met

ri). P

aska

idro

, kas

ir m

ikro

met

rs.

Jaut

$, c

ik re

i-u

bakt

&rija

s ir m

az$k

as p

ar a

uga

,+nu

(20

reiz

es).

Nosp

ie$o

t uz b

ulti+

u, sk

olot

"js a

tgrie

$as a

tpak

a& p

ie ka

rtes

.Iz

v&la

s 2. p

ietu

ru „F

orm

a”.

Redz

ami d

audz

i att

&li a

r da-

$das

form

as b

akt&

rij$m

. Int

erak

t%vo

mat

eri$

lu v

ar g

rup&

t tik

ai p

&c fo

rmas

(lo

dvei

da, n

+ji)

veid

a, iz

liekt

as fo

rmas

bak

t&rij

as).

Aici

na k

$du

skol

&nu

t$s s

agru

p&t.

Kad

bakt

&rija

s ir s

agru

p&ta

s, ja

ut$,

p&c

k$d

as p

az%m

es t$

s gru

p&ja

? D

emon

str&

vid

eo u

n ko

men

t&, k

$das

ir g

alve

n$s b

akt&

riju

grup

as.

L+dz

skol

&nus

vei

kt 2

. uzd

evum

u/–

uzz%

m&t

dar

ba la

p$ d

a-as

bak

t&rij

as u

n pi

erak

st%t

form

u no

sauk

umus

. Nos

pie$

ot u

z bul

ti+u,

atg

rie$a

s atp

aka&

pie

kart

es.

Seko

ce*

ojum

a vi

rzie

niem

un

to la

ik$

snie

gtaj

ai

info

rm$c

ijai.

M&r

a, p

iera

ksta

rezu

lt$tu

s.

Iera

ksta

dar

ba la

p$ re

zult$

tus,

apr&

'ina

, sec

ina,

ka

,aj$

ga

d%ju

m$

bakt

&rija

ir m

az$k

a pa

r ,+n

u 20

reiz

es.

Vien

s no

skol

&nie

m g

rup&

bak

t&rij

as, p

$rvi

etoj

ot to

at

t&lu

s.P$

r&jie

seko

l%dz

i, k$

not

iek

grup

&,an

a.At

bild

, ka

p&c

form

as.

Z%m

& lo

dvei

da, n

+ji)

veid

a, iz

liekt

as fo

rmas

bak

t&rij

as,

pier

akst

a to

nos

auku

mus

.Ai

cina

dot

ies t

$l$k

ce*

ojum

$ un

izv&

l&tie

s k$d

u no

virz

ieni

em p

ietu

r$ p

ar b

akt&

riju

noz%

mi d

ab$.

Redz

amie

virz

ieni

: 1) p

+,an

as b

akt&

rijas

, 2) a

r citi

em o

rgan

ismie

m si

mbi

oz&

dz%v

ojo,

$s b

akt&

rijas

. #

emot

v&r

$ sk

ol&n

u iz

v&li,

visp

irms a

izve

d vi

en$

virz

ien$

, tad

otr

$. K

ad a

bi v

irzie

ni ir

izce

*oti,

rosin

a „p

iera

kst%t

ce*

ojum

a pi

ez%m

es”/–

izpi

ld%t

3. p

ietu

ras 3

. uzd

evum

u da

rba

lap$

. P$r

run$

to.

Seko

ce*

ojum

a vi

rzie

niem

un

to la

ik$

snie

gtaj

ai

info

rm$c

ijai.

Iepa

z%st

as a

r uzd

evum

u da

rba

lap$

un

izpi

lda

to,

sal%d

zina

, lab

o, ja

nep

ieci

e,am

s.Ai

cina

turp

in$t

ce*

ojum

u pi

etur

$ pa

r bak

t&rij

u no

z%m

i cilv

&ka

dz%v

& un

aps

t$tie

s pie

virz

ieni

em:

1)/b

akt&

riju

noz%

me

p$rt

ikas

ra-o

,an$

, 2) c

ilv&k

u sa

slim

,anu

izra

iso,$

s bak

t&rij

as.

Aici

na v

ienu

skol

&nu

pie

t$fe

les i

zpild

%t pi

etur

as u

zdev

umu

(sav

ieno

t bak

t&rij

u no

sauk

umus

ar t

$m

atbi

lsto,

iem

apg

alvo

jum

iem

), uz

dod

p$r&

jiem

seko

t l%d

zi u

n sa

l%dzi

n$t v

eikt

o sa

v$ d

arba

lap$

.

Kad

abi v

irzie

ni ir

izce

*oti,

rosin

a sk

ol&n

us p

iera

kst%t

ce*

ojum

a pi

ez%m

es/–

izpi

ld%t

4. p

ietu

ras

4./u

zdev

umu

darb

a la

p$.

P$rr

un$

to.

Rosin

a sk

ol&n

us a

tbild

&t, c

ik ja

unu

bakt

&riju

var

izve

idot

ies n

o da

-$m

bak

t&rij

u ,+

n$m

, dem

onst

r&jo

t vi

deo

„Bak

t&rij

u va

iro,a

n$s”.

Seko

ce*

ojum

a vi

rzie

niem

un

to la

ik$

snie

gtaj

ai

info

rm$c

ijai.

Iepa

z%st

as a

r pie

tura

s uzd

evum

u da

rba

lap$

un

izpi

lda

to, s

al%d

zina

, ja

nepi

ecie

,am

s, la

bo.

V&ro

vid

eo u

n at

bild

, ka

no v

iena

s bak

t&rij

as ,+

nas,

tai

dalo

ties,

var i

zvei

dotie

s t+k

sto,

iem

jaun

u ,+

nu.

Liet

o)an

a,7

min

+tes

Nor

$da,

ka

ce*o

jum

s ir g

al$,

un

atg$

dina

, ka

stun

das s

$kum

$ tik

a iz

virz

%ts ja

ut$j

ums:

„Kas

not

iktu

, ja

vien

$ di

en$

izzu

stu

visa

s bak

t&rij

as?”

Aic

ina

katr

u at

grie

ztie

s pie

stun

das s

$kum

$ uz

raks

t%t$

teik

uma

un p

adom

$t, v

ai ir

mai

n%ju

,ies p

riek,

stat

i par

bak

t&rij

$m.

Uzd

od iz

pild

%t 5.

uzd

evum

u/–

uzra

kst%t

3 p

iem

&rus

par

bak

t&rij

u po

zit%v

o un

3 p

iem

&rus

par

bak

t&rij

u ne

gat%v

o no

z%m

i dab

$ un

cilv

&ka

dz%v

&.L+

dz n

osau

kt g

an p

ozit%

v$s,

gan

nega

t%v$s

dar

b%ba

s pie

m&r

us, p

amat

ojot

savu

sprie

dum

u.St

unda

s bei

g$s v

ar p

ied$

v$t a

tbild

&t u

z t$

fele

s dok

umen

t$ iz

veid

otaj

iem

jaut

$jum

iem

, izm

anto

jot

balso

,ana

s pul

tis. P

&c u

zdev

uma

veik

,ana

s p$r

run$

rezu

lt$tu

s, %p

a,i v

&r, u

zman

%bu

uz n

epar

eiza

j$m

at

bild

&m, s

kaid

ro.

Izla

sa ra

kst%t

o st

unda

s s$k

um$,

dom

$, u

zrak

sta

piem

&rus

par

bak

t&rij

u po

zit%v

o un

neg

at%v

o no

z%m

i da

b$ u

n ci

lv&k

a dz

%v&.

Pam

ato

savu

sprie

dum

u.At

bild

uz

jaut

$jum

iem

, izm

anto

jot b

also

,ana

s pul

tis.

P$rr

una

rezu

lt$tu

s.

56


V"rt"'anaSkolot"js stundas gait" nov%rt%, vai skol%ni saprot bakt%riju uzb)ves pamatprincipus un sp%j izmantot ieg)t"s zin"-

$anas uzdevumu risin"$an" (att%lo bakt%riju $)nu formas un sast"vda,as, izm%ra un sal#dzina bakt%riju $)nu lielumu, ieraksta tr)ksto$os v"rdus tekstos par bakt%riju noz#mi); skolot"js nov%rt%, vai skol%ni papildin"ja savas zin"$anas par bakt%riju pozit#vo un negat#vo noz#mi dab" un cilv%ka dz#v%.

Skol%ni p%c katra uzdevuma veik$anas p"rliecin"s, vai tas veikts pareizi, stundas beig"s, p"rrun"jot rezult"tus, p"r-liecin"s, cik pareizi atbild%ju$i uz pied"v"tajiem jaut"jumiem par bakt%rij"m.

Skolot!ja pa'nov"rt"jums Secina, vai skol%ni ir izpratu$i bakt%riju daudzveid#go noz#mi dab" un cilv%ka dz#v%, vai IT lieto$ana ir pal#dz%jusi

to sasniegt.

57


Skol#na darba lapa


VIRTU!LAIS CE*OJUMS NEREDZAMAJ! PASAUL#

Kas notiktu, ja vien" dien" izzustu visas bakt%rijas?

.............................................................................................................................................................................................................

1. pietura)– Bakt"riju izm"ri

Uzraksti, +emot v%r" m%rogus, cik garas ir $)nas!

Bakt%rijas $)na .......................................................................................................................................................................

Auga $)na ...............................................................................................................................................................................

Apr%'ini, cik rei*u bakt%rijas maz"kas par auga $)nu!

2. pietura)– Bakt"riju formaUzz#m%, k"das ir bakt%rijas p%c formas! Pieraksti to grupu nosaukumus!

3. pietura)– Bakt"riju noz$me dab!Papildini tekstu, daudzpunktes viet" ierakstot atbilsto$o j%dzienu!J%dzieni: gumi(bakt#rijas, p"%ana, bar!ba.Bakt%rij"m ir liela noz#me vielu aprit% dab". Bakt%riju ietekm% notiek organisko atlieku no"rd#$an"s jeb ................

.................. Daudz"m bakt%rij"m ir abpus%ji labv%l#gas attiec#bas ar citiem organismiem. Piem%ram, zir+iem, pup"m,

"boli+iem, uz sakn%m ir gumi+i, kuros dz#vo ....................................., kas saista atmosf%ras sl"pekli. Gov#m, stirn"m un

tam l#dz#giem dz#vniekiem ku+!# dz#vo bakt%rijas, kas pal#dz sagremot ...............................

4. pietura)– Bakt"riju noz$me cilv"ka dz$v"Papildini tekstu, daudzpunktes viet" ierakstot atbilsto$o j%dzienu pareiz" loc#jum"!J#dzieni: sk$b#%ana, sar"gst, siers, spirta r"g%ana, piensk$b$ r"g%ana, person!g$ higi#na, tuberkuloze, m#ris, di3erija.

Cilv%ki jau senatn% paman#ja, ka piens p%c da*"m dien"m ............................ Viens no d"rze+u konserv%$anas vei-

diem ir to ................................... &os procesus nodro$ina ................................ ................................... bakt%rijas. Aug,u sulai

58


sar)gstot, taj" veidojas neliels daudzums spirta. &o procesu izmanto spirta ra*o$an". To nodro$ina .................................

..................................... bakt%rijas. Bakt%rijas izmanto ar# ................................ ra*o$an".Ta.u bakt%rijas cilv%cei atnesu$as ne mazumu posta. Viduslaikos Eirop" vair"k nek" 72 miljoni cilv%ku nomira no

bakt%riju ierosin"tas slim#bas(– ..................................... Daudz upuru pras#ju$"s ar# t"das bakt%riju ierosin"tas slim#bas k"

.................................... un ...........................Lai nesaslimtu ar bakt%riju ierosin"t"m slim#b"m, j"iev%ro ................................ .........................

Ce*ojuma beigasUzraksti 3 piem%rus par bakt%riju pozit#vo un 3 piem%rus par bakt%riju negat#vo noz#mi dab" un cilv%ka dz#v%! Pa-

mato savu spriedumu!

.............................................................................................................................................................................................................

.............................................................................................................................................................................................................

.............................................................................................................................................................................................................

.............................................................................................................................................................................................................

.............................................................................................................................................................................................................

59


mat

a „Z

!d!t$

ji+–

augs

t$k a

tt!st!

tie m

ugur

kaul

niek

i” 2 m

$c!b

u stu

ndu

piem

#rs

Z"D

"T!

JU D

AUD

ZVEI

D"B

A L

ATV

IJ!

M"r

(is

Iepa

z#stin

"t a

r Lat

vijas

z#d

#t"ju

k"r

t"m

un

raks

tur#g

iem p

"rst"

vjiem

, to

paz#m

%m, p

iel"g

o$an

os d

z#ves

vid

ei un

lom

u ek

osist

%m"s

, org

aniz%

jot p

lak"t

u pr

ezen

t"cij

u ga

lerij"

.

Skol

"nam

sasn

iedz

amai

s rez

ult!

ts

Sada

rboj

as, g

atav

ojot

pre

zent

"ciju

par

Lat

vijas

z#d#

t"ju

k"r

t"m

, iep

az#st

oties

ar gr

upu

veid

otaji

em p

lak"t

iem u

n to

pre

zent

"cij"

m.

Se

cina,

k"da

s ir z

#d#t"

ju k

"rtu

raks

tur#g

"k"s

paz

#mes

, k" $

ie dz

#vni

eki i

r piel

"goj

u$ies

dz#v

es vi

dei u

n k"

da ir

to lo

ma e

kosis

t%m

"s.

Nepi

ecie

'am

ie re

surs

iSk

ol%n

a dar

ba la

pa(–

Z#d

#t"ju

dau

dzve

id#b

a Lat

vij",

7 A

0 fo

rm"t

a lap

as p

lak"t

u ve

ido$

anai,

1om

"ste

ri, l#

mlap

i+as

, sko

l%na d

arba

lapa

.

M!c

$bu

met

ode

Vizu

aliz"

cija u

n de

mon

str%ju

ms.

Ned#

*u ie

priek

% sad

ala

skol#

nus 7

grup

$s. K

atra

i gru

pai i

edal

a (v

ai v

i(i i

zloz#

) k$d

u no

Lat

vij$

dz!v

ojo%

o z!d

!t$ju

k$r

t$m

: kuk

ai(#

d$ji,

siks

p$r(

i, pl

#s#ji

, nep

$rna

d)i u

n za

,veid

!gie,

grau

z#ji,

p$rn

ad)i,

airk

$ji.

Ja sk

ol#nu

skai

ts kla

s# ir

neli

els, k

atra

i gru

pai v

ar ie

dot 2

k$rta

s, jo

skol#

nu sk

aita

m gr

up$

j$b"

t ne m

az$k

am k$

4.Ka

tra gr

upa

sa(e

m gr

upas

dar

ba la

pu „Z

!d!t$

ju d

audz

veid

!ba

Latv

ij$”,

kur$

nor

$d!ta

s vad

l!nija

s dar

ba sa

gata

vo%a

nai u

n pr

ezen

t#%an

ai, i

eteica

mie

info

rm$c

ijas a

voti

un

v#rt#

%ana

s krit

#riji

. Aici

na t$

s aizp

ild!t

un sa

dal!t

pien

$kum

us, !s

i izs

kaid

rojo

t, k$

veid

ot pl

ak$t

us, k

$ not

iks p

lak$

tu pr

ezen

t#%an

a un

v#rt#

%ana

. 4aj

$ stu

nd$ s

kol#n

i s$k

gata

vot

prez

ent$

ciju,

pabe

idz m

$j$s

un

n$ka

maj

$s st

und$

s not

iek ti

kai p

lak$

tu pr

ezen

t#%an

a.

M!c

$bu

orga

niz!

cijas

form

asG

rupu

dar

bs.

60

ROKASGR"MATA DABASZIN"T#U UN MATEM"TIKAS SKOLOT"JIEM BIOLO!IJASt

unda

s gai

taSt

unda

s f$z

e, la

iks

Skol

ot$j

a da

rb%b

aSk

ol&n

u da

rb%b

aAk

tual

iz'c

ija,

5 m

in+t

esU

zdod

jaut

$jum

u, k

$ pa

rast

i not

iek

iepa

z%st

in$,

ana

ar m

uzej

a ek

spoz

%ciju

.Pa

skai

dro,

ka

,odi

en v

isi k

op$

veid

os p

a,i s

avu

zool

o(ija

s muz

eju

un

apm

ekl&

s gal

eriju

„Z%d

%t$ju

dau

dzve

id%b

a La

tvij$

”. Pas

kaid

ro, k

a ,o

dien

b+s

ie

sp&j

ams i

ejus

ties g

an g

idu,

gan

apm

ekl&

t$ju

lom

$s.

Info

rm&

skol

&nus

par

dar

ba k

$rt%b

u, k

$d$

notik

s gru

pu d

arbu

pre

zent

&,an

a:1.

ai

cina

kat

ru g

rupu

pie

stip

rin$t

savu

pla

k$tu

nor

$d%ta

j$ v

iet$

, pie

stip

rina

pie

katr

as g

rupa

s pla

k$ta

t$ k

$rta

s num

uru;

2.

l+dz

kat

ram

gru

pas d

al%b

niek

am iz

loz&

t vie

nu n

o 4

cipa

riem

; pas

kaid

ro,

ka ti

e sk

ol&n

i, ku

riem

ir c

ipar

i 1 u

n 2,

b+s

gid

i, be

t tie

, kur

iem

ir 3

un

4,/–

ap

mek

l&t$

ji.

3.

izda

la d

arba

lapu

skol

&nie

m u

n pa

skai

dro,

ka

darb

a la

pa ir

aiz

pild

$ma

indi

vidu

$li,

iepa

z%st

otie

s ar k

atra

s gru

pas p

lak$

tu u

n no

klau

sotie

s st

$st%j

umu,

stun

das b

eig$

s b+s

j$no

dod

v&rt

&,an

ai;

4.

pask

aidr

o, k

a ta

d, ja

info

rm$c

ija ir

nep

ietie

kam

a, la

i aiz

pild

%tu d

arba

la

pu, j

$uzd

od g

idie

m ja

ut$j

umi;

5.

izda

la k

atra

m l%

mla

pi)a

s, uz

kur

$m v

ar u

zrak

st%t

jaut

$jum

us u

n pi

estip

rin$t

pie

pla

k$tie

m, j

a gi

di n

esp&

j atb

ild&t

uz

uzdo

tajie

m

jaut

$jum

iem

,Ai

cina

pie

savi

em p

lak$

tiem

nos

t$tie

s tos

skol

&nus

, kur

i izl

oz&j

a ci

paru

s 1/

un 2

, bet

tos,

kuri

izlo

z&ja

3 u

n 4,

aic

ina

p$rie

t pie

n$k

am$s

gru

pas p

lak$

ta.

Piem

&ram

, pie

1./g

rupa

s div

iem

gid

iem

atr

odas

2. g

rupa

s div

i apm

ekl&

t$ji

utt.

Atg$

dina

, ka

prez

ent&

,an$

b+s

j$ie

v&ro

laik

s/– 3

min

+tes

, lai

nen

otik

tu

apm

ekl&

t$ju

p$r

u sa

jauk

,an$

s.

K$ds

pas

t$st

a, k

a m

uzej

$ ir

gids

, kur

, iep

az%st

ina

ar e

kspo

z%ci

ju, u

n ap

mek

l&t$

ji kl

aus$

s gid

a st

$st%j

umu.

Pies

tiprin

a sa

vu p

lak$

tu n

or$d

%taj$

vie

t$.

Sada

l$s g

idos

un

apm

ekl&

t$jo

s.

Sa)e

m d

arba

lapu

un

iepa

z%st

as a

r uzd

evum

iem

.

Atbi

lsto,

i izl

oz&t

ajam

num

uram

ie)e

m sa

vu v

ietu

k$

gidi

vai

k$

apm

ekl&

t$ji.

Apj+

g)an

a,60

min

+tes

Aici

na g

idus

iepa

z%st

in$t

ar s

avas

gru

pas i

zvei

dot p

lak$

tu p

ar z

%d%t$

ju k

$rtu

. D

od si

gn$l

u s$

kt p

reze

nt$c

ijas u

n tu

rpm

$k k

oord

in&

apm

ekl&

t$ju

p$

rvie

to,a

nos p

a ap

li, p

&c p

ared

z&t$

laik

a do

d sig

n$lu

. Ap

mek

l#t"

ji p"

rvie

toja

s ik

p#c 3

min

*t#m

pa

apli

pulk

ste+

a ra

d!t"

ju g

aita

s vi

rzie

n" p

ie n

"kam

"s g

rupa

s izv

eido

t" p

lak"

ta.

Kad

apm

ekl&

t$ji

ir ap

mek

l&ju

,i vi

su g

rupu

pla

k$tu

s, sk

olot

$js p

aska

idro

, ka

taga

d gi

di k

*+st

par

apm

ekl&

t$jie

m, u

n t$

d$ p

a,$

veid

$, v

irzot

ies p

a ap

li,

iepa

z%sie

s ar c

itu g

rupu

pla

k$tie

m u

n ai

zpild

%s ka

trs s

avu

darb

a la

pu. I

zdal

a da

rba

lapa

s tie

m sk

ol&n

iem

, kur

i tag

ad b

+s a

pmek

l&t$

ji. D

arbs

turp

in$s

p&c

ie

prie

k,&j

$s sh

&mas

.

Apm

ekl&

pla

k$tu

s num

uru

piea

ug,a

nas s

ec%b

$: p

iem

&ram

, 1. g

rupa

s ap

mek

l&t$

ji vi

spirm

s iep

az%st

as a

r 2., t

ad. 3

., tad

4. g

rupa

s dar

bu; 2

. gru

pas

apm

ekl&

t$ji

visp

irms i

epaz

%stas

ar 3

., tad

. 4., t

ad 5

. gru

pas d

arbu

utt

.Sk

ol&n

i, ku

ri kl

aus$

s citu

gru

pu p

reze

nt$c

ijas p

&c k

$rta

s apm

ekl&

citu

gr

upu

saga

tavo

tos p

lak$

tus,

klau

s$s k

lase

s bie

dru

st$s

t%jum

u, p

ilda

darb

a la

pas u

n uz

dod

jaut

$jum

us. J

a gi

di n

esp#

j atb

ild#t

uz j

aut"

jum

iem

, iete

icam

s ja

ut"j

umus

pie

raks

t!t u

z l!m

lapi

+"m

un

pies

tiprin

"t p

ie p

reze

nt"c

ijas.

Skol

&ni,

kuri

prez

ent&

sava

s gru

pas d

arbu

, %si

past

$sta

gal

veno

.

Otr

aj$

apl%

apm

ekl&

t$ji

un g

idi s

amai

n$s l

om$m

. Tur

pina

dar

bu p

&c t$

das

pa,a

s sh&

mas

k$

iepr

iek,

.

61


Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

15 m

in+t

esAi

cina

bei

gt d

arbu

un

katr

ai g

rupa

i atg

riezt

ies p

ie sa

va p

lak$

ta. L

+dz

grup

$m

izla

s%t ja

ut$j

umus

, kur

i rad

$s c

itu g

rupu

apm

ekl&

t$jie

m, a

icin

a gr

upas

ap

sprie

stie

s un

p&c

k$rt

as k

atra

i gru

pai s

nieg

t atb

ildes

.Ap

kopo

atz

i)as

par

stun

das n

orisi

.

Ja p

reze

nt$c

ija a

iz)e

m m

az$k

u la

iku

nek$

pl$

nots

, tad

otr

$s st

unda

s bei

g$s

skol

&nie

m v

ar p

ied$

v$t i

zsp&

l&t s

p&li „

Me-

s” p

ar z

%d%t$

jiem

.

Gru

pa k

op%g

i p$r

dom

$ ja

ut$j

umus

, atb

ild.

Aizp

ilda

darb

a la

p$s u

zdev

umus

, kur

iem

iepr

iek,

nep

ietik

a in

form

$cija

s.

V"rt

"'an

aSk

olot

"js st

unda

s gait

" pa

ral%l

i sko

l%niem

apm

ekl%

plak

"tus

un

nov%

rt%, k

" sk

ol%n

i pre

zent

% sa

vu d

arbu

(v%r

t%$a

nas k

rit%r

iji).

Plak

"tu

piln

#g"k

u no

v%rt%

$anu

, k"

ar#

darb

a lap

u izv

%rt%

$anu

veic

p%c s

tund

as u

n n"

kam

aj" st

und"

snied

z atg

rieze

nisk

o sa

ikni

. Rez

ult"

tus v

ar iz

man

tot s

umm

at#v

" v%r

t%$a

n".

Skol

%ni p

%c k

lases

bied

ru u

zdot

ajiem

jaut

"jum

iem p

"rlie

cin"s

par

saga

tavo

t"s p

reze

nt"c

ijas a

tbils

t#bu

krit%

rijiem

. N"k

amaj"

stun

d" p

%c sk

olot

"ja d

ot" v

%rt%

jum

a p"r

lie-

cin"s

, vai

uztv

%ru$

i b)t

isk"k

o in

form

"ciju

par

z#d#

t"ju

k"r

t"m

, to

paz#m

%m, r

akstu

r#g"k

ajiem

p"r

st"vj

iem u

n no

z#mi e

kosis

t%m

".

Skol

ot!j

a pa'

nov"

rt"ju

ms

Secin

a par

stun

das m

%r'a

sasn

ieg$a

nu, iz

man

tot"

s met

odes

liet

der#b

u un

efek

tivit"

ti. L

ai izd

otos

t" st

unda

s da,a

, kur

" ir s

kol%n

u pr

ezen

t"cij

as, n

epiec

ie$am

s ,ot

i pre

c#zi

izska

idro

t gid

u un

apm

ekl%t

"ju p

"rvi

eto$

anos

un

prec

#zi ie

v%ro

t pre

zent

"ciju

laik

u, la

i neiz

n"kt

u ap

mek

l%t"ju

p"r

u sa

jauku

ms.

62


Z"D"T!JU DAUDZVEID"BA LATVIJ!Grupas darba lapa

Uzdevumi Visos uzdevumos daudzpunktes viet" ierakstiet izv%l%to/izloz%to z#d#t"ju k"rtu.

1. Izmantojot t#mek,a vietni http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/, noskaidrojiet, k"di ....................................... k"rtas z#d#t"ji sastopami Latvij"!

2. Izmantojot da*"dus inform"cijas avotus, samekl%jiet inform"ciju par ...................................... k"rtas z#d#t"jiem! Latvij" sastopam"s sugas un to statuss (sugu skaits $aj" k"rt", vai k"rtas p"rst"vji sastopami vis" valsts teritorij",

vai ir k"das aizsarg"jamas sugas); ...................................... k"rtas z#d#t"jiem rakstur#g"s paz#mes un piel"got#ba dz#ves veidam; ...................................... k"rtas z#d#t"ju loma ekosist%mu baro$an"s '%d%s;

3. Iepaz#stieties ar krit%rijiem, p%c kuriem tiks v%rt%ti plak"ti (v%rt%$anas krit%riju tabula)!

4. Sagatavojiet A0 form"ta plak"tu ar p"rskatu par ...................................... k"rtas z#d#t"jiem!

5. Atbilsto$i dotajiem krit%rijiem nov%rt%jiet sagatavoto plak"ta skici! Nepiecie$am#bas gad#jum" veiciet uzlabojumus!

Par katru krit%riju: 0(– nav; 1(– da,%ji; 2(– piln#b".Krit&riji Punkti

Saturs (maksim'li3– 8 punkti)Ir inform$cija par Latvij$ sastopamaj$m sug$m un to statusuIr atspogu*otas z%d%t$ju k$rtai rakstur%g$s paz%mes un piel$got%ba dz%ves veidamIr par$d%ta ,%s k$rtas z%d%t$ju loma ekosist&m$sPlak'ta noform+jums (maksim'li3– 4 punkti)Inform$cija ir struktur&ta un viegli uztveramaPlak$ts ir noform&ts vizu$li pievilc%gi un rado,iIr nor$d%ti inform$cijas avoti

6. Atbilsto$i dotajiem krit%rijiem katrs sagatavojieties savas grupas plak"ta prezent%$anai! P"rbaudiet savas prezen-t"cijas atbilst#bu dotajiem krit%rijiem!

Par katru krit%riju: 0(– nav; 1(– da,%ji; 2(– piln#b".Prezent+)ana (maksim'li3– 6 punkti)St$st%jum$ tiek pateikts b+tisk$kais par ,o z%d%t$ju k$rtuSt$st%jums ir interesants un saisto,s Lieto atbilsto,us biolo(ijas j&dzienus

63


Skol#na darba lapa


Z"D"T!JU DAUDZVEID"BA LATVIJ!

Iepaz#sties ar katras grupas sagatavoto plak"tu, noklausies gidu st"st#jumu un aizpildi tabulu par attiec#go z#d#t"ju k"rtu!

K'rta Latvijas rakstur(g'kie p'rst'vji un to sastopam(ba*

Rakstur(g'k's paz(mes (zobi, ekstremit'tes, ka1oks u.3c.), piel'got(ba dz(ves veidam, loma ekosist+m'

Grauz&ji

Airk$ji

Pl&s&ji

P$rnad-i

Nep$rnad-i

Kukai)&d$ji

Siksp$r)i

Za'veid%gie

Individu"li katram v%rt% tabulas aizpild#$anu 8 punkti (par katru k"rtu(– 1 punkts) un prezent%$anu (6 punkti). Grupas darbu v%rt% par plak"ta saturu (8 punkti) un plak"ta noform%jumu (4 punkti). Kop" 26 punkti. V%rt%$anu veic atbilsto$i krit%rijiem.

* Sastopam%bas apz%m&,anai katrai sugai izmanto burtu kodu: B/– bie-i; I/– izplat%ts atsevi,'os re(ionos; R/– reti.

64


mat

a „P

utni

+– li

dojo

%ie m

ugur

kaul

niek

i” m

$c!b

u stu

ndas

piem

#rs

PUTN

U D

AUD

ZVEI

D"B

A L

ATV

IJ!

M"r

(is

Piln

veid

ot iz

prat

ni p

ar p

utnu

dau

dzve

id#b

u La

tvij"

, izm

anto

jot t

#mek

,a vi

etn%

s ieg

)sta

mo

info

rm"c

iju.

Skol

"nam

sasn

iedz

amai

s rez

ult!

ts

Izm

anto

jot t

#mek

,a vi

etne

s, ieg

)st i

nfor

m"c

iju p

ar p

utnu

v%ro

$ana

s viet

"m L

atvi

j" un

par

not

eikum

iem, n

ov%r

ojot

put

nus.

N

osak

a uzd

evum

" dot

"s L

atvi

jas p

utnu

suga

s, kl

auso

ties t

#mek

,a vi

etn%

s put

nu b

alsu

ierak

stus u

n at

paz#s

tot p

utnu

s att%

los,

vide

omat

eri"

los.

At

rod

t#mek

,a vi

etn%

s, k"

di ai

zsar

g"jam

i put

ni sa

stopa

mi s

kolas

un

m"ju

tuv"

kaj"

apka

im%.

Nepi

ecie

'am

ie re

surs

iSk

ol%n

a dar

ba la

pa (e

lektro

nisk

i), d

ator

i ar i

nter

neta

pies

l%gum

u.M

!c$b

u m

etod

esD

emon

str%ju

ms,

darb

s ar t

ekstu

.M

!c$b

u or

gani

z!cij

as fo

rmas

Indi

vidu

"lais

darb

s (ja

nep

ietiek

dat

oru+

– p$

ru d

arbs

).

Stun

das g

aita

Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Aktu

aliz

'cija

,5

min

+tes

Atsk

a)o

vien

a pu

tna

balsi

, pie

m&r

am, m

e-a

p+ce

s, ja

ut$,

kam

pie

der ,

% ba

lss.

Past

$sta

, ka

,aj$

stun

d$ b

+s ie

sp&j

a ie

paz%

t ,%s

balss

%pa,

niek

u, k

$ ar

% uz

zin$

t v&l

dau

dz in

tere

sant

a.Pa

st$s

ta sk

ol&n

iem

par

stun

das d

arba

form

u, a

icin

a at

v&rt

ele

ktro

nisk

o da

rba

lapu

un

iepa

z%tie

s ar u

zdev

umu

form

u.Ai

cina

skol

&nus

pad

om$t

par

not

eiku

mie

m, k

uri j

$iev

&ro,

dod

otie

s nov

&rot

da

b$ p

utnu

s, un

iera

kst%t

tos 1

. tab

ul$.

Dem

onst

r&, k

$ tu

rpin

$t 1

. uzd

evum

u: a

tver

t%m

ek*a

vie

tni h

ttp://

www.

putn

i.lv/

un

iepa

z%st

ina

ar ta

j$ a

trod

amo

info

rm$c

iju; p

ar$d

a ne

piec

ie,a

m$s

sa

da*a

s un

pask

aidr

o, k

$ ai

zpild

%t el

ektr

onisk

o da

rba

lapu

un

papi

ldin

$t

1./ta

bulu

.O

rgan

iz#

nelie

lu sa

runu

par

not

eiku

mie

m, k

as j"

iev#

ro, v

#roj

ot p

utnu

s dab

".

Uzkl

ausa

skol

#nus

.

Nok

laus

$s u

n m

&(in

a m

in&t

. Vist

icam

$k, k

a sk

ol&n

i to

neat

paz%

st.

Apl+

ko d

otos

uzd

evum

us d

arba

lap$

, iep

az%st

as a

r uzd

evum

u sa

turu

.

Seko

l%dz

skol

ot$j

a de

mon

str&

jum

am u

n pi

lda

elek

tron

iskaj

$ da

rba

lap$

1.

/uzd

evum

u.

Izsa

ka sa

vas d

omas

.

65


Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Apj+

g)an

a,35

min

+tes

Aici

na p

atst

$v%g

i tur

pin$

t p$r

&jos

uzd

evum

us, i

zman

tojo

t nor

$d%t$

s t%m

ek*a

vie

tnes

. St

r$d$

pat

st$v

%gi s

av$m

sp&j

$m a

tbils

to,$

tem

p$: l

asa

doto

s uzd

evum

us u

n pi

lda

tos,

izm

anto

jot d

otaj

$s t%

mek

*a v

ietn

&s a

trod

amo

info

rm$c

iju.

V&ro

, k$

skol

&ni s

apra

tu,i

darb

a no

teik

umus

, kor

i(&,

ja n

epie

cie,

ams.

V&rt

& sk

ol&n

u pr

asm

i sam

ekl&

t nep

ieci

e,am

o in

form

$ciju

.Sk

ol#n

iem

, kur

i vei

ku)i

1.–5

. uzd

evum

u, ja

ir a

tlici

s lai

ks l!

dz

bei

g"m

, var

pie

d"v"

t pap

ilduz

devu

mu

(6. u

zdev

ums)

.

Izpi

lda

uzde

vum

us.

Aici

na b

eigt

dar

bu u

n sa

glab

$t e

lekt

roni

skaj

$ da

rba

lap$

vei

kt$s

izm

ai)a

s.Ro

sina

skol

&nus

apk

opot

stun

d$ p

avei

kto.

Dar

ba la

pu a

icin

a p$

rs+t

%t uz

skol

ot$j

a ad

resi.

P$rb

auda

un

n$ka

maj

$ st

und$

snie

dz a

tgrie

zeni

sko

saik

ni.

P$rr

un$,

k$

izde

v$s i

eg+t

info

rm$c

iju p

ar p

utnu

nov

&ro,

anas

vie

t$m

, not

eikt

un

raks

turo

t dot

$s p

utnu

suga

s.

Nos

+ta

skol

ot$j

am a

izpi

ld%to

dar

ba la

pu.

Ja b

eig$s

atlie

k lai

ks, t

ad or

gani

z# sp

#li+–

skolo

t$js

nosa

uc pu

tnu

un sk

ol#ni

sauc

, k$d

as a

soci$

cijas

vi(i

em sa

ist!b

$ ar

%o pu

tnu

radu

%$s,

piem

#ram

, sko

lot$j

s sak

a: m

elnai

s st$

r,is,

skol#

ni at

bild

: aizs

arg$

jam

s, sa

rkan

s kn$

bis,

gara

s k$j

as, s

mai

ls, as

s kn$

bis,

sasto

pam

s pie

"den

stilp

#m ut

t. Sk

olot$

js at

ska(

o vien

a put

na ba

lsi, a

icina

skol#

nus n

osau

kt,

kam

t$ pi

eder.

Skolo

t$js

raks

turo

k$du

putn

u, sk

ol#ni

pasa

ka, k

$ sa

uc %o

putn

u u.

tml.

V"rt

"'an

aSk

olot

"js st

unda

s gait

" se

ko l#

dzi s

kol%n

u da

rbam

un

nov%

rt%, k

" vi

+i t#

mek

,a vi

etn%

s ieg

)st i

nfor

m"c

iju p

ar p

utnu

v%r

o$an

as v

iet"m

Lat

vij"

un p

ar n

oteik

umiem

, no

v%ro

jot p

utnu

s; no

saka

uzd

evum

" do

t"s L

atvi

jas p

utnu

suga

s, kl

aus"

s put

nu b

alsis

un at

rod

putn

iem ra

kstu

r#g"s

paz

#mes

un

to zi

emo$

anas

viet

as; n

oska

idro

, kur

i ir

aizsa

rg"ja

mie

putn

i sko

las va

i m"ja

s apk

aim%.

Skol

%ni s

tund

as b

eig"s

, pied

alotie

s kop

#g"s

p"r

run"

s, se

cina,

k" iz

devi

es ie

g)t i

nfor

m"c

iju p

ar p

utnu

nov

%ro$

anas

viet

"m, n

oteik

t un

raks

turo

t dot

"s p

utnu

suga

s.

Skol

ot!j

a pa'

nov"

rt"ju

ms

Secin

a, va

i, izm

anto

jot t

#mek

,a vi

etne

s, sk

ol%n

i iep

azin

a Lat

vijas

put

nu d

audz

veid

#bu

un ie

m"c

#j"s n

oteik

t kon

kr%t

as p

utnu

suga

s.

66


Skol#na darba lapa


PUTNU DAUDZVEID"BA LATVIJ!

1. uzdevumsDodoties v%rot putnus dab", j"iev%ro vair"ki noteikumi. 1.1. P"rdom" un ieraksti tabul" tr#s noteikumus, kurus vajadz%tu iev%rot, dodoties nov%rot putnus!1.2. Atrodi nor"d#taj" t#mek,a vietn% inform"ciju par noteikumiem, kas j"iev%ro, v%rojot putnus, un papildini tabulu!

Izmantojam!s t$mek*a vietnes: http://www.putni.lv/ (sada*a Putnu v#ro%anas principi).

1. tabulaNoteikumi, kas j"iev%ro, nov%rojot putnus

Nr. p. k. Noteikumi, kurus es iev+rotu1.2.3.

Inform'cija no interneta resursiem4.5.

2. uzdevumsPutnus Latvij" var nov%rot daudz"s viet"s, tom%r to daudzveid#ba un skaits m%dz b)t ,oti at$'ir#gs. 1.1. Izmantojot nor"d#to t#mek,a vietni, samekl% inform"ciju par putnu nov%ro$anas viet"m Latvij"! Izv%lies un ie-

raksti tabulas 2. ail% 3 vietas Latvij", kur var nov%rot putnus!1.2. Katr" no izv%l%taj"m putnu nov%ro$anas viet"m izv%lies vienu nov%rojamo putnu sugu un ieraksti tabulas 3. ail%!1.3. Tabulas 4. ail% ieraksti laiku (m%nesi), kad katra suga vislab"k nov%rojama!

Izmantojam! t$mek*a vietne:http://www.putni.lv/ (sada*a Kur nov#rot putnus Latvij$).

2. tabulaPutnu nov%ro$ana Latvij"

Nr. p. k. Vietas nosaukums Nov+rojamie putni Putnu nov+ro)anas laiks

3. uzdevumsSamekl% un ieraksti, cik putnu sugas sastopamas Latvij"?

4. uzdevumsAtt%l" redzams Latvij" reti sastopams un aizsarg"jams putns(– melnais st$r,is. Izmantojot nor"d#t"s t#mek,a vietnes,

ieraksti tabul" putnam rakstur#g"k"s paz#mes un vietas Latvij", kur tas sastopams!

67


Izmantojam!s t$mek*a vietnes: http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/putni.shtml http://www.putni.lv/

Foto: Arnis Dimper"ns

Sugas nosaukums: melnais st!r"isRakstur#g!k!s paz#mes:1.2.3.4.K!d!s ekosist$m!s Latvij! sastopams:1.2.

5. uzdevumsDoti 2 Latvij" sastopamu putnu sugu att%li. Izmantojot nor"d#t"s t#mek,a vietnes, zem katra att%la ieraksti sugas

nosaukumu un rakstur#g"k"s paz#mes!5.1. Izmantojot nor"d#t"s t#mek,a vietnes, noklausies 1. putna balsi un uzraksti, ar ko t" tev asoci%jas! 5.2. Izmantojot nor"d#t"s t#mek,a vietnes, noskaidro, kur ziemo 2. putns un ieraksti tabul"!

Izmantojam!s t$mek*a vietnes:1.

http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ansans.htm

Foto: Ainars Mankus

2.

http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_grugru.htm

Foto: J"nis -uze

Sugas nosaukums: Sugas nosaukums:

Rakstur#g!k!s paz#mes: Rakstur#g!k!s paz#mes:1. 1.2. 2.3. 3.Balss apraksts Ziemo%anas vietas:

68


Papilduzdevums

6. uzdevums6.1. Atz#m% Latvijas kart% aptuvenu savas skolas un m"jas atra$an"s vietu, p"rvietojot uz karti doto dzelteno punktu! 6.2. Izmantojot nor"d#to interneta vietni, samekl%, k"di aizsarg"jami putni sastopami tav" novad"? P%c dot" pa-

rauga ieraksti tos kart%( – pievieno dzeltenajam punktam dotos lauci+us un ieraksti tajos aizsarg"jamo putnu sugu nosaukumus!

Izmantojam!s interneta vietnes: http://www.putni.lv/ (sada*a Kur nov#rot putnus Latvij$).

69


mat

a „P

osm

k$ji+

– izp

lat!t

$kai

s dz!v

niek

u tip

s”m

$c!b

u stu

ndas

piem

#rs

CE*O

JUM

S „M

EDU

S CE

*-”

M"r

(is

Veid

ot iz

prat

ni p

ar b

i$u sa

imes

dz#v

i un

bi$u

pro

dukt

u no

z#mi v

esel#

bas s

aglab

"$an

", izm

anto

jot d

audz

veid

#gus

info

rm"c

ijas i

eg)$

anas

veid

us.

Skol

"nam

sasn

iedz

amai

s rez

ult!

ts

Zina

, k"d

as b

ites d

z#vo

strop

" un

ko t"

s dar

a.

Izpr

ot d

a*"d

u bi

$u p

rodu

ktu

ieg)$

anu

un to

noz

#mi v

esel#

bas s

aglab

"$an

".

Zina

, k" r

#kot

ies, j

a ied

z%lu

si bi

te.

Nepi

ecie

'am

ie re

surs

iSk

ol%n

a dar

ba la

pa, s

tacij

u no

sauk

umi,

kart#

tes s

kol%n

iem (1

. piel

ikum

s), k

arte

kat

rai g

rupa

i (2.

piel

ikum

s), d

ator

prez

ent"

cija B

_08_

05_V

M_0

6_M

edus

ce,$.

Stac

ijas „

P,av

a” ie

k"rto

$ana

i nep

iecie$

ams d

ator

s, vi

deo

B_08

_05_

VM_0

5_Bi

tes.

Stac

ijas „

Dz#v

e bi$u

stro

p"” i

ek"r

to$a

nai n

epiec

ie$am

i bi$u

att%

li un

teks

ts pa

r da*

"diem

bi$u

veid

iem sa

im% (

3. p

ielik

ums)

. Sta

cijai

var i

zman

tot m

"c#b

u gr

"mat

as P

ite-

r"ns

A., S

ausi+

a L., T

jarve

D. B

iolo

!ija

8. k

lasei

(Zva

igzn

e ABC

, 200

6.) 1

18.–

119.

lpp.

vai R

itman

is Z.

Bi$u

ce,i.

(Zva

igzn

e, 19

92.).

Stac

ija „B

i$u va

iro$a

n"s u

n at

t#st#b

a”)–

vizu

"lais

mat

eri"

ls un

teks

ts (4

. piel

ikum

s).

Stac

ija „B

i$u p

rodu

kti”

iek"r

to$a

nai n

epiec

ie$am

i maz

os tr

auci+

os ie

likti

piee

jami b

i$u p

rodu

kti (

5. p

ielik

ums(–

med

us, p

utek

$+i, b

i$u m

aize,

prop

oliss

, vas

ks),

uz tr

au-

ci+a u

zl#m

%ta e

ti'et

e ar b

i$u p

rodu

kta n

osau

kum

u. Ja

iesp

#jam

s, va

r sag

atav

ot va

ska p

l$ks

nes,

no ku

r$m

skol#

ni va

r izg

atav

ot sv

eci.

Ieprie

k%#j$

s stu

nd$s

skolo

t$js

var a

icin$

t at

nest

skol#

nus b

i%u pr

oduk

tus,

kuri

ir pi

eeja

mi m

$j$s

.St

acija

„Bite

s dz%

liens

” vizu

"lais

mat

eri"

ls (6

. piel

ikum

s).

M!c

$bu

met

odes

St"s

t#jum

s, da

rbs a

r tek

stu, v

izuali

z%$a

na.

M!c

$bu

orga

niz!

cijas

form

asG

rupu

dar

bs, i

ndiv

idu"

lais d

arbs

.

Stun

das g

aita

Klas

e ir i

ek"r

ota a

r vair

"k"m

dar

ba vi

et"m

, kur

"s sk

ol%n

u gr

upas

sec#g

i main

#sies

. J"iz

veid

o sta

ciju

uzra

ksti

vai l

ogo

un j"

sagr

ie* ti

k dau

dz ka

rt#te

s, cik

skol

%nu

klas

% (1.

pi

eliku

ms)

. Kop

" j"ie

k"rto

5 sta

cijas

: „P,

ava”,

„Dz#v

e bi$u

stro

p"”, „

Bi$u

vairo

$an"

s un

att#s

t#ba”,

„Bi$u

pro

dukt

i”, „B

ites d

z%lie

ns”. P

irms s

tund

as sk

olot

"js ai

cina i

en"k

t klas

% un

izvi

lkt k

atra

m k

art#t

i. At

bilst

o$i k

art#t

ei aic

ina i

e+em

t viet

u kl

as%.

J"sa

gata

vo ka

rte ka

trai s

kol%n

u gr

upai,

kur"

nor

"d#ts

, k"d

" sec

#b" b

)s j"

apm

ekl%

katru

stac

iju (2

. piel

ikum

s). S

ec#b

a izk

"rto

ta t"

, lai k

atr"

stac

ij" vi

enlai

kus a

trasto

s tik

ai vi

ena g

rupa

. Stu

ndas

laik

" tiek

apm

ekl%t

as vi

sas s

tacij

as, k

atr"

stac

ij" p

avad

ot 5

min

)tes

. Sko

lot"

js se

ko la

ikam

un

nor"

da, k

ad p

ien"c

is lai

ks m

ain#t

stacij

u.

70


Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Aktu

aliz

'cija

,5

min

+tes

Ies$

k st

undu

ar n

elie

lu fr

agm

entu

no

Vinn

ija P

+ka/

– iz

st$s

ta v

ai iz

lasa

(1. n

oda*

a) to

epi

zodi

, kur

$ Vi

nnijs

P+k

s lid

oja

p&c

med

us.

„..ka

s ir g

alve

nais,

ejo

t p&c

med

us? G

alve

nais,

lai b

ites n

epam

ana.

Ja m

an b

+s z

a*, b

alon

s, ta

s iz

skat

%sies

p&c

kok

a la

p$m

, un

bite

s nek

o ne

noja

ut%s.

Ja m

an b

+s z

ils b

alon

s, ta

s izs

kat%s

ies p

&c

debe

s%m u

n vi

)as a

tkal

nek

o ne

noja

ut%s.

Es i

zlik

,os p

ar m

azu

mel

nu m

$kon

%ti u

n pi

em$n

%,u b

ites.

Bet

ar b

it&m

nek

o ne

var z

in$t

. P+k

s uzl

idoj

a pi

e do

bum

a un

m&(

in$j

a tik

t pie

med

us. I

zlid

oju,

$s b

ites,

pam

an%ju

,as P

+ku,

k*u

va a

izvi

en a

izdo

m%g

$kas

un

aizd

om%g

$kas

, l%d

z k$

da b

ite n

omet

$s u

z P+

ka

degu

na u

n ie

dz&l

a.....

”St

$sta

viz

ualiz

&,an

ai v

ar iz

man

tot s

tund

ai sa

gata

vot$

s dat

orpr

ezen

t$ci

jas 1

. sl%d

u. P

abei

dz st

$stu

ar

kops

avilk

umu/

– la

i dz%

v& n

egad

%tos t

$pat

k$

Vinn

ijam

P+k

am, ,

odie

n sk

ol&n

i dos

ies c

e*oj

um$ „

Med

us

ce*,”

. Izs

nied

z ka

trai

gru

pai c

e*oj

uma

kart

i un

skol

&nu

darb

a la

pu.

Dem

onst

r& d

ator

prez

ent$

cija

s 2. s

l%du.

Pas

kaid

ro, k

a ce

*oju

m$

b+s 5

stac

ijas,

kura

s b+s

j$ap

mek

l&

un j$

izpi

lda

uzde

vum

i taj

$s. A

icin

a pi

ev&r

st u

zman

%bu

uz g

alda

uzl

ikta

jam

stac

ijas l

ogo,

aic

ina

katr

ai

grup

ai k

art&

atr

ast ,

o lo

go u

n uz

raks

tu „S

$kum

s” (t

iem

b+t

u j$

sakr

%t). A

icin

a at

rast

, k$d

$ vi

rzie

n$ g

rupa

i b+

s j$p

$rvi

etoj

as. P

aska

idro

, ka

stac

ij$s p

avad

$mai

s lai

ks b

+s ie

robe

-ots

(5/m

in+t

es).

Nor

$da,

ka

stun

das b

eig$

s b+s

j$sn

iedz

„ce*

ojum

a at

skai

te” (

darb

a la

pa)/–

gal

ven$

s atz

i)as

par

ce

*oju

m$

pier

edz&

to.

Nok

laus

$s sk

olot

$ja

st$s

t%jum

u.

Iepa

z%st

as a

r stu

ndas

dar

ba n

otei

kum

iem

.Ie

paz%

stas

ar k

arti

un sa

prot

, k$d

$ vi

rzie

n$ b

+s

j$ap

mek

l& st

acija

s.

Apj+

g)an

a,25

min

+tes

Aici

na g

rupa

s s$k

t sav

u ce

*oju

mu

un k

atra

m sk

ol&n

am sa

v$ d

arba

lap$

izpi

ld%t

attie

c%ga

jai s

taci

jai

saga

tavo

tos u

zdev

umus

. T"d

#j"d

i sko

l#ni

pak

"pen

iski i

zpild

a vi

sus u

zdev

umus

.P&

c 5

min

+t&m

aic

ina

mai

n%t s

taci

ju a

tbils

to,i

kart

& no

r$d%

taja

i sec

%bai

un

darb

a la

p$ iz

pild

%t at

tiec%

gaja

i sta

cija

i sag

atav

otos

uzd

evum

us.

Seko

laik

am u

n no

r$da

, kad

pie

n$ci

s lai

ks m

ain%

t sta

ciju

, l%d

z sk

ol&n

i izg

$ju,

i visa

s 5 st

acija

s un

veik

u,i

taj$

s nor

$d%to

s uzd

evum

us. D

arbs

ir p

abei

gts,

kad

skol

&ni i

r atg

riezu

,ies s

av$

s$ku

mst

acij$

.

Katr

a gr

upa

s$k

ce*o

jum

u un

kat

rs sk

ol&n

s sav

$ da

rba

lap$

izpi

lda

attie

c%ga

jai s

taci

jai s

agat

avot

os

uzde

vum

us.

P&c

skol

ot$j

a no

r$d%

jum

iem

mai

na st

acija

s at

bilst

o,i k

art&

nor

$d%ta

jai s

ec%b

ai u

n pi

lda

katr

$ st

acij$

saga

tavo

tos u

zdev

umus

.Re

5eks

ija,

10 m

in+t

esN

or$d

a, k

a tu

rpm

$kaj

$ st

unda

s gai

t$ ti

ks iz

v&rt

&tas

skol

&nu

atbi

ldes

/– k

atra

m sk

ol&n

am b

+s ie

sp&j

a no

v&rt

&t, v

ai k

atr$

stac

ij$ v

eikt

ie u

zdev

umi i

zpild

%ti p

arei

zi.

Aici

na p

ast$

st%t

1. u

zdev

uma

atbi

ldes

tai g

rupa

i, ku

ra p

irm$

bija

pirm

aj$

stac

ij$, i

esai

stot

p&c

iesp

&jas

va

ir$k

skol

&nu.

Ros

ina

cita

s gru

pas p

apild

in$t

. L+d

z ar

% kat

ram

sav$

dar

ba la

p$ a

r „+”

vai

„–” a

tz%m

&t

atbi

l-u

pare

iz%b

u. P

&cte

c%gi

p$r

run$

visu

s uzd

evum

us, k

atru

uzd

evum

u ko

men

t& c

ita g

rupa

.Ja

nep

ieci

e,am

s, va

r izm

anto

t kod

osko

pa m

ater

i$lu

s vai

dat

orpr

ezen

t$ci

ju, d

emon

str&

t un

kop%

gi

p$rr

un$t

par

eiz$

s atb

ildes

kat

r$ u

zdev

um$.

Aici

na sa

skai

t%t ie

g+to

s „+”

pie

kat

ra u

zdev

uma.

Rosin

a p$

rdom

$t u

n iz

pild

%t pa

,nov

&rt&

jum

u.T"

katrs

skol

#ns n

on"k

pie

seci

n"ju

ma,

ko a

pguv

a )a

j" st

und"

un

kas p

alik

a ne

sapr

asts

, aic

ina

)os

jaut

"jum

us v#

lreiz

p"r

las!t

m"j

"s, iz

man

tojo

t m"c

!bu

gr"m

atu

(nor

"da

konk

r#t"

s lap

puse

s).

Atgr

ie-a

s sav

$ s$

kum

stac

ij$.

Gru

pas p

$rst

$vis

past

$sta

, p$r

&jie

pap

ildin

a.Se

ko l%

dzi u

n sa

v$s d

arba

lap$

s ar „

+” v

ai „–

” atz

%m&

atbi

l-u

pare

iz%b

u.

Sask

aita

ieg+

tos „

+” u

n ie

raks

ta p

ie k

atra

uz

devu

ma.

Seci

na, k

o ap

guva

,aj$

stun

d$ u

n ka

s pal

ika

nesa

pras

ts, p

iera

ksta

m$j

as d

arbu

.

71

BIOLO!IJA ROKASGR"MATA DABASZIN"T#U UN MATEM"TIKAS SKOLOT"JIEMV"

rt"'

ana

Skol

ot"js

stun

das g

ait" s

eko

skol

%nu

darb

am, n

ov%r

o, k

" sko

l%ni s

tr"d"

stac

ij"s,

vai i

zpild

a uzd

evum

us, k

op#g

i stu

ndas

beig

"s p

"rru

n" u

zdev

umu

atbi

ldes

.Sk

ol%n

i stu

ndas

beig

"s ve

ic pa

$nov

%rt%

jum

u, sa

l#dzin

a ar s

kolo

t"ja

dem

onstr

%jum

u, u

n sa

v" d

arba

lap"

ar „+

” vai

„–” a

tz#m

% atb

il*u

pare

iz#bu

, t"d

%j"di

p"r

liecin

"s, v

ai pa

reizi

sapr

atu$

i dot

o in

form

"ciju

kat

r" st

acij"

.

Skol

ot!j

a pa'

nov"

rt"ju

ms

Secin

a vai,

izm

anto

jot s

tacij

u pr

incip

u un

pra

ktisk

i dar

bojo

ties,

skol

%ni i

epaz

ina b

i$u d

z#vi,

bi$u

pro

dukt

u izm

anto

$anu

un

r#c#b

u sa

skar

sm% a

r bit%

m, v

ai uz

devu

mu

izpild

ei pi

etik

a laik

s.

72


1. pielikums

Kart$tes sagrie'anai

73


2. pielikums

KARTE CE*OJUMAM „MEDUS CE*-”

1. grupa

1. P ava

3. Bi u vairo an s un att st ba

4. Bi u produkti

5. Bites dz liens S kums


2. grupa

1. P ava

2. Dz ve bi u strop


4. Bi u produkti

5. Bites dz liens

S kums

74



3. grupa

1. P ava

2. Dz ve bi u strop


4. Bi u produkti

5. Bites dz liens

S kums


4. grupa

1. P ava

2. Dz ve bi u strop


4. Bi u produkti

5. Bites dz liens

S kums

75



5. grupa

1. P ava

2. Dz ve bi u strop


4. Bi u produkti

5. Bites dz liens

S kums

3. pielikums

1. stacija „P*ava”Noskatieties video-lmas fragmentu! Papildiniet tekstu darba lap", ierakstot atbilsto$us j%dzienus!

2. stacija „Dz$ve bi'u saim"”Darba bites Darba bites ir maz$k$s no vis$m bit&m/– to 'erme)a garums ir 12–14 mm.

Darba bites izpilda visus darbus strop$. T$s t%ra un apsarg$ stropu, velk ,+nas (kanni)as), baro k$purus, kr$j bar%bu, sarg$ stropu. K$ aizsardz%bas un uzbrukuma org$ns ir dzelonis, kas atrodas v&dera gal$.Da-$dos dz%ves periodos darba bite ir nodarbin$ta da-$di. Pirmaj$s div$s ned&*$s jaun$s bites str$d$ strop$: t%ra ,+nas, baro cirme)us, apkopj m$ti, veido k$res, sa)em nekt$ru no cit$m bit&m/– medus v$c&j$m. Apm&ram 15. dz%ves dien$, k*+damas “lidot$jas”, bites sarg$ ieeju strop$, bet galvenais/– v$c putek,)us un nekt$ru.

Bi)u m'te Bi,u m$te ir vien%g$ pieaugus% bite medus bi,u saim&, kas ir sp&j%ga rad%t p&cn$c&jus. T$ parasti ir m$te vis$m bit&m, kas dz%vo bi,u strop$. Bi,u m$te ir liel$k$ no vis$m bit&m, tum,$ka, ar garu dzeloni, kas p$rveidots par d&jekli. Bi,u m$tes 'ermenis ir gar$ks un smail$ks nek$ darba bit&m un traniem, garums var b+t 20–25 mm. Pirmaj$s div$s ned&*$s p&c izk+)o,an$s jaun$ m$te izlido „k$zu lidojum$”, kura laik$ p$rojas ar traniem. Viena izlidojuma laik$ m$te parasti gais$ p$rojas ar vair$kiem traniem. Pilnv&rt%ga m$te diennakt% var izd&t vair$k nek$ 2000 olu.

Trani Trani ir nedaudz maz$ki par bi,u m$ti un drukn$ki. Tranu vien%gais uzdevums ir apaug*ot bi,u m$ti. Saim& parasti ir vair$ki simti tranu. Tas ir iev&rojami vair$k, nek$ vajadz%gs m$tes apaug*o,anai. Trani m&dz p&cpusdien$s izlidot no bi,u ligzdas un pulc&ties vienkopus tranu pulc&,an$s viet$s, kas atrodas gabali)u prom no stropa. Trans, kas apaug*ojis m$ti, t+l%t nobeidzas, p$r&jie dz%vo 2 l%dz 3 m&ne,us.

76


4. pielikums

3. stacija „Bi'u vairo'an!s un att$st$ba”http://static.howstu/works.com/gif/bee-life-cycle.gif

Bi!u m"te

neapaug#otas olas

k"puri

k$ni%a

trans

77


5. pielikums

4. stacija „Bi'u produkti”Bi,u produkts Ieg+,anas veids Izmanto,anas veids

Medus

Veidojas, nekt$ram sajaucoties ar bi,u siekal$m.

Izmanto p$rtik$ un $rstniec%b$ pret saaukst&,an$s slim%b$m.

Putek,)i

Sav$c ziedos.Izmanto k$ vitam%niem un

uzturviel$m bag$tu p$rtikas piedevu.

Bi,u maize

Veidojas, sajaucot putek,)us ar nekt$ru, siekal$m un bl%vi

sapres&jot tos vaska ,+n$s, kur notiek r+g,ana.

Izmanto k$ vitam%nu un biolo(iski akt%vo vielu avotu, lai paaugstin$tu

organisma aizsardz%bas sp&jas.

Vasks

Izdal$s neliel$ laukum$ uz darba bi,u v&dera.

Izmanto k$ saistvielu $rstniecisko prepar$tu izgatavo,an$, izgatavo

sveces.

Propoliss

Bites veido no augu pumpuru sve'iem, vaska un ziedputek,)iem.

Lieto $rstniec%b$ pret $das un elpo,anas org$nu g*ot$das

iekaisumiem.

78


6. pielikums

5. stacija „Bites dz"liens”

Bites uzb)ves shematiskais att%lshttp://www.medhelp.org/adam/graphics/images/

en/19327.jpg

Bites dzelonis sken%jo$" elektronmikroskop"http://www.astrographics.com/GalleryPrintsIndex/

GP2124.html

Darba bit%m un m"t%m v%dera gal" ir dzelonis. Tra-niem dzelo+a nav. Dzelonis ir savienots ar indes dzie-dzeri, kur" uzkr"jas bi$u inde.

Aizsarg"joties bite iedur dzeloni cilv%ka "d", br)c% non"k inde. Bi$u inde var izrais#t cilv%kam sp%c#gu aler-!isku reakciju. Aler!ijas smag"kos gad#jumos cilv%ks var aiziet boj".

Lai mazin"tu piet)kumu un s"pes, tautas medic#-n" iesaka pielikt dz%luma vietai auksta )dens vai v"ja eti'sk"bes $'#duma kompresi, vai uzlikt citrona $'%l#ti vai sasmalcin"tus p%ters#,us.

Parasti bitei dzeloni neizdodas izvilkt, jo tas „ie-spr)st” "d". Dzelonis iztr)kst kop" ar v%dera fragmentu un bite dr#z aiziet boj".

Da*i bitenieki, kuri zina sava organisma reakciju uz bi$u indi, pieliek biti s"po$ai vietai (#pa$i loc#tav"m) un ,auj tai iedzelt. To sauc par bi$u terapiju.

79


Skol#na darba lapa


CE*OJUMS „MEDUS CE*-”

1. stacija „P*ava” Noskatieties video-lmas fragmentu! Papildini tekstu, ierakstot atbilsto$us j%dzienus un skait,us: 1000 - 1500, nek-

t$rs, medus, putek%(u grozi(i jeb kurv!%i, ziedputek%(i, salvijas, 10 - 15.Bites no ziediem ieg)st .....................................un .............................................. Da*i ziedi veidoti t", lai apb"rst#tu bi-

tes ar ziedputek$+iem, piem%ram, ................................... Katr" lidojum" bite apmekl% ...................................... ziedu. Bites ziedputek$+us sav"c ne tikai guz", bet ar# paka,k"ju papla$in"jumos, ko sauc par ........................................................................... Da*reiz $ajos papla$in"jumos bites sav"c ziedputek$+us, kas sver 20% no pa$as svara. Nekt"rs strop" tiek p"r-veidots par....................................... Katru gadu no viena stropa bitenieki var ieg)t ........................... kilogramus medus.

2. stacija „Dz$ve bi'u saim"”2.1. Pa+emiet stacij" doto aploksni ar uzrakstu „Dz$ve bi'u saim"”! Iepaz#stieties ar dotajiem bi$u att%liem un izla-

siet aprakstu par katru bi$u veidu!2.2. Apl)kojiet darba lap" dotos att%lus un pierakstiet tabul", k"das bites redzamas!Ierakstiet katras bites pien"kumiem atbilsto$os burtus!A. No vaska b)v% $)nas, kur"s att#st"s k"puri, tiek uzkr"ts medus. B. P"rojas ar traniem. C. P"rojas ar bi$u m"ti. D. Sarg" stropu. E. Baro k"purus. F. D%j olas. G. Izlido v"kt nekt"ru un putek$+us. H. Apr)p% bi$u m"ti.

Bi)u att+li

Bi)u veidi

Bi)u pien'kumi saim+

2.3. Salieciet kart#tes atpaka, aploksn%!

3. stacija „Bi'u vairo'an!s un att$st$ba”Apl)kojiet stacij" doto vizu"lo inform"ciju par da*"du veidu bi$u att#st#bu. Papildini tekstu, ierakstot atbilsto$us

j%dzienus!Bites att#st"s ar .................................. p"rv%r$anos. Vaska $)n"s ...................... ....................... ied%j olas, no kur"m iz$'i-

,as bi$u k"puri jeb ............................ Darba bites baro k"purus, l#dz tie iek)+ojas.No bi$u ol"m var att#st#ties da*"du veidu bites. Ja bi$u m"te nav apaug,ota, t" d%j olas, no kur"m att#st"s .................

................ Ja bi$u m"te ir apaug,ota, t" d%j olas, no kur"m var att#st#ties .............................. .................................. un .........

........................ ................................ No ol"m iz$'i,as k"puri, kuru turpm"k" att#st#ba ir atkar#ga no baro$anas. Ja k"puru

80


baro ar ziedputek$+iem un medu, tas att#st"s par ........................... ..........................., bet, ja k"puru baro ar bi$u pieni+u, tas att#st"s par .................................. ...............................

4. stacija „Bi'u produkti” Uzman$bu, ja k!dam skol"nam ir aler%ija pret bi'u produktiem, tad tos nedr$kst smar&ot!4.1. Apl)kojiet stacij" dotos bi$u produktus! Savienojiet darba lap" dotos bi$u produktu nosaukumus ar tiem atbil-

sto$o ieg)$anas un izmanto$anas veidu!

Ieg5)anas veids Bi)u produkts Izmanto)anas veidsVeidojas, nekt$ram sajaucoties ar bi,u siekal$m. Medus Izmanto k$ vitam%niem un uzturviel$m bag$tu

p$rtikas bag$tin$t$ju.Veidojas, sajaucot putek,)us ar nekt$ru, siekal$m un bl%vi sapres&jot vaska ,+n$s, kur notiek r+g,anas process.

Putek,)i Izmanto k$ vitam%nu un biolo(iski akt%vo vielu avotu, lai paaugstin$tu organisma aizsardz%bas sp&jas.

Bites veido no augu pumpuru sve'iem, vaska un ziedputek,)iem.

Bi,u maize Izmanto $rstniec%b$ pret saaukst&,an$s slim%b$m.

Izdal$s neliel$ laukum$ uz darba bi,u v&dera. Vasks Lieto $rstniec%b$ pret $das un elpo,anas org$nu g*ot$das iekaisumiem.

Sav$c ziedos. Propoliss Izmanto k$ saistvielu $rstniecisko prepar$tu izgatavo,an$, izgatavo sveces.

Papilduzdevums4.2. Izgatavojiet no vaska sveci!

5. stacija „Bites dz"liens”Apl)kojiet stacij" doto bites uzb)ves shematisko att%lu un samekl%jiet taj", kur atrodas bites dzelonis un indes dzie-

dzeris! Atbildiet uz jaut"jumiem!Kuram bi$u veidam ir dzelonis?

.............................................................................................................................................................................................................Kur bitei atrodas dzelonis?

.............................................................................................................................................................................................................K"p%c bite dze,?

.............................................................................................................................................................................................................Kas tiek ievad#ts upura 'ermen#?

.............................................................................................................................................................................................................K"da var b)t organisma reakcija uz bites dz%lienu?

.............................................................................................................................................................................................................K"da pal#dz#ba sniedzama pret bites dz%lienu?

.............................................................................................................................................................................................................Kur izmanto bi$u indi

.............................................................................................................................................................................................................

Pa'nov"rt"jumsP"rskati vis"s stacij"s veiktos uzdevumus. Atrodi atbildes uz $iem jaut"jumiem un t"s pasv#tro!

K" bites ieg)st ziedputek$+us un nekt"ru? K"das bites dz#vo strop" un ko dara katra bite? K" att#st"s bites? K"dus bi$u produktus var ieg)t un kur tos var izmantot? K" sniegt pal#dz#bu, ja iedze, bite?

81


mat

a „G

liem

ji, t$

rpi,

zarn

dobu

mai

(i”

m$c

!bu

stund

as pi

em#r

s

VIK

TOR"

NA

PA

R G

LIEM

JIEM

, T!

RPIE

M U

N Z

ARN

DO

BUM

AI&

IEM

Stun

das p

iem#r

s izs

tr$d$

ts di

vos v

aria

ntos

, atk

ar!b

$ no

resu

rsiem

skolo

t$js

izv#la

s atb

ilsto

%$ko

. Pirm

aj$

varia

nt$

darb

s tiek

orga

niz#

ts gr

up$s

pie i

nter

akt!v

$s t$

feles

. 4aj

$ va

riant

$ sp#

les pa

mat

ideja

ir l!d

z!ga k

$ „lie

liska

j$ pi

ecin

iek$”

. Otra

j$ va

riant

$ sko

l#ni s

tr$d$

p$ro

s dat

orkla

s# pi

e dat

oriem

un no

darb

!bas

beig$

s p$r

baud

a un p

$rru

n$ at

bild

es.

M"r

(is

Nos

kaid

rot i

zpra

tni p

ar gl

iemjie

m, t

"rpi

em u

n za

rndo

bum

ai+iem

, to

noz#m

i dab

" un

cilv%

ka d

z#v%,

izman

tojo

t vik

tor#n

u.

Skol

"nam

sasn

iedz

amai

s rez

ult!

ts

Gru

p% gl

iemju

s, t"

rpus

un

zarn

dobu

mai+

us at

bilst

o$i t

o pi

eder

#bai

note

ikta

m ti

pam

.

Paz#s

t rak

stur#g

"kos

gliem

ju, t

"rpu

un

zarn

dobu

mai+

u p"

rst"

vjus

.

Ar p

iem%r

iem ra

kstu

ro gl

iemju

, t"r

pu u

n za

rndo

bum

ai+u

noz#m

i dab

" un

cilv%

ka d

z#v%.

Nepi

ecie

'am

ie re

surs

i1.

var

iants(

– in

tera

kt#v

"s t"

feles

dok

umen

ts B_

08_S

P_06

_VM

1, g

liem

e*v"

ki (*

eton

i), n

umur

i+i 1

–5 g

rupu

izlo

z%$a

nai (

atbi

lsto$

i sko

l%nu

skait

am k

las%)

, 2. v

arian

ts(–

dato

rs a

r iek

op%t

u vi

ktor

#nu

katra

m sk

ol%n

u p"

rim B

_08_

SP_0

6_VM

2, sp

%les n

oteik

umi (

1. p

ielik

ums)

, sko

l%nu

darb

a lap

a, at

bil*u

lapa

(2. p

ielik

ums)

. Dat

oros

j"b)

t in

stal%t

ai in

tera

kt#v

"s t"

feles

pro

gram

mai.

Met

ode

Sp%le

.

M!c

$bu

orga

niz!

cijas

form

asG

rupu

dar

bs va

i p"r

u da

rbs.

82

ROKASGR"MATA DABASZIN"T#U UN MATEM"TIKAS SKOLOT"JIEM BIOLO!IJASt

unda

s gai

taSt

unda

s f$z

e, la

iks

Skol

ot$j

a da

rb%b

aSk

ol&n

u da

rb%b

aAk

tual

iz'c

ija,

3 m

in+t

es1.

var

iant

sAi

cina

skol

&nus

aps

&stie

s pie

gal

diem

, kur

redz

ams k

oman

das c

ipar

s (ta

s sak

r%t a

r iz

loz&

to).

Atve

r int

erak

t%v$s

t$fe

les d

okum

enta

1. l

apu,

par

$da

sp&l

es la

ukum

u.Ja

ut$,

par

k$d

iem

dz%

vnie

kiem

b+s

,% sp

&le.

Pask

aidr

o, k

a ,a

j$ st

und$

ar%

visa

kla

se sp

&l&s

sp&l

i, ka

s b+s

l%dz

%ga

sp&l

ei „C

irks”.

N$k

ot k

las&

, izl

oz&

num

uri)

us.

Sas&

-as g

rup$

s.

V&ro

sp&l

es la

ukum

u un

atb

ild p

ar g

liem

e-ie

m, a

sto)

k$jie

m, m

ed+z

$m,

kora

**iem

, t$r

piem

.

Zin$

,anu

liet

o,an

a,35

min

+tes

Izst

$sta

sp&l

es n

otei

kum

us (1

. pie

likum

s).

Aici

na k

atru

gru

pu iz

loz&

t sav

u kr

$sas

kar

odzi

)u.

Dem

onst

r&, k

$ gr

upai

j$uz

met

met

amai

s kau

li), i

nter

akt%v

$s t$

fele

s vid

&.Ai

cina

pirm

o gr

upu

uzm

est k

auli)

u un

nos

kait%

t atb

ilsto

,i uz

mes

taja

m c

ipar

am,

par c

ik a

pa*ie

m la

uci)

iem

j$p$

rvie

to sa

vs sp

&les

kar

odzi

),.

Aici

na g

rupu

15

seku

ndes

apd

om$t

ies u

n p&

c ta

m a

tbild

&t.

Aici

na n

$kam

o gr

upu

turp

in$t

sp&l

i. Ja

atb

ild n

epar

eizi

vai

nez

ina

atbi

ldi,

tad

atbi

ld n

$kam

$ gr

upa.

Klau

s$s s

p&le

s not

eiku

mus

. Uzd

od ja

ut$j

umus

, lai

pre

ciz&

tu sp

&les

ga

itu.

Gru

pas i

zloz

& sp

&les

kar

odzi

)u.

Uzm

et sk

aitli

ar m

etam

o ka

uli)

u. P

avirz

$s p

a sp

&les

lauk

umu

par

attie

c%go

lauc

i)u

skai

tu u

n at

ver j

aut$

jum

u, k

as p

asl&

pts z

em t$

.

Gru

pa a

pdom

$ ja

ut$j

umu

un a

tbild

. Par

par

eizu

atb

ildi s

a)em

-et

onu/

– gl

iem

e-v$

ku.

Gru

pas p

&c k

$rta

s ies

aist

$s sp

&l&:

uzm

et sk

aitli

ar m

etam

o ka

uli)

u;

pavi

rz$s

pa

sp&l

es la

ukum

u pa

r att

iec%

go la

uci)

u sk

aitu

; apd

om$

jaut

$jum

u un

atb

ild; p

ar p

arei

zu a

tbild

i sa)

em -

eton

u/–

glie

me-

v$ku

.St

unda

s gai

t$ k

atra

gru

pa ie

saist

$s sp

&l&

vair$

kk$r

t.Ai

cina

bei

gt sp

&li u

n ka

tra

grup

a sa

skai

ta ie

g+to

s -et

onus

/– g

liem

e-v$

kus.

L+dz

kat

ru g

rupu

nos

aukt

, cik

glie

me-

v$ku

s ieg

uvus

i. Pa

zi)o

sp&l

es re

zult$

tus.

Rosin

a ka

tru

pado

m$t

un

atbi

ld&t

uz

2 ja

ut$j

umie

m:

Kas

man

i, sp

&l&j

ot ,o

sp&l

i, vi

svai

r$k

p$rs

teid

za?

Kas

pal

ika

nesk

aidr

s?

Ja p

ietie

k la

iks,

aici

na k

atru

pat

eikt

atb

ildes

uz

abie

m ja

ut$j

umie

m, b

et, j

a la

ika

stun

d$ n

epie

tiek,

tad

aici

na sk

ol&n

us a

tbild

es u

zrak

st%t

uz l%

mla

pi)$

m u

n at

dot

skol

ot$j

am st

unda

s bei

g$s.

Sask

aita

-et

onus

. Sec

ina

par s

av$m

zin

$,an

$m u

n gr

upas

vie

tu k

op&j

$ re

iting

$.

Skol

&ni p

adom

$ un

atb

ildes

pas

aka

vai u

zrak

sta.

2. v

aria

nts

83


Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Aici

na sk

ol&n

us sa

s&st

ies p

a p$

riem

pie

dat

orie

m.

Rosin

a sk

ol&n

us a

tv&r

t dat

or$

doku

men

tu a

r nos

auku

mu

„Vik

tor%n

a”.

Jaut

$, p

ar k

$die

m d

z%vn

ieki

em b

+s ,%

sp&l

e.

Ar p

iem

&ru

par$

da k

$ ak

tiviz

& vi

deof

ragm

entu

.Ai

cina

skol

&nus

vei

kt v

isus u

zdev

umus

un

atbi

ldes

iera

kst%t

dar

ba la

p$.

Nos

kaid

ro v

ai d

arbs

ir p

abei

gts u

n ko

p$ a

r sko

l&ni

em p

$rru

n$ a

tbil-

u va

riant

us

(2. p

ielik

ums)

.

Rosin

a ka

tru

pado

m$t

un

atbi

ld&t

uz

2 ja

ut$j

umie

m:

Ko

es v

&l g

rib&t

u uz

zin$

t par

,%m

dz%

vnie

ku g

rup$

m?

Kas

pal

ika

nesk

aidr

s?

Ja p

ietie

k la

iks,

aici

na k

atru

pat

eikt

atb

ildes

uz

abie

m ja

ut$j

umie

m, b

et, j

a la

ika

stun

d$ n

epie

tiek,

tad

aici

na sk

ol&n

us a

tbild

es u

zrak

st%t

uz l%

mla

pi)$

m u

n at

dot

skol

ot$j

am st

unda

s bei

g$s.

Aps&

-as p

ie d

ator

iem

.At

ver d

okum

entu

s. V&

ro sp

&les

lauk

umu

un a

tbild

, ka

par g

liem

e-ie

m, a

sto)

k$jie

m,

med

+z$m

, kor

a**ie

m, t

$rpi

em.

Aizp

ilda

darb

a la

pu.

Anal

iz&

pare

iz$s

atb

ildes

.

Pado

m$

un a

tbild

es p

asak

a va

i uzr

akst

a.

V"rt

"'an

aSk

olot

"js st

unda

s gait

" sek

o l#d

zi sk

ol%n

u da

rbam

, nov

%ro,

k" sk

ol%n

i str"

d" gr

up"s

vai p

"ros

, kom

ent%

atbi

l*u p

areiz

#bu.

1. va

riant

" stu

ndas

gait"

nov

%rt%

katra

s gru

pas

snieg

t"s a

tbild

es. 2

. var

iant"

stun

das b

eig"s

kop

#gi p

"rru

n"jo

t, va

r izv

%rt%

t kat

ra p

"ra

rezu

lt"tu

s. N

o stu

ndas

beig

"s k

atra

skol

%na

pate

ikt"

s atb

ildes

vai

no u

zrak

st#t"

uz

l#mlap

i+as

secin

a, va

i sko

l%ni i

r sag

atav

oju$

ies te

mat

a nob

eigum

a p"r

baud

es d

arba

m.

Skol

%ni n

ov%r

t% sa

vas a

pg)t

"s zi

n"$a

nas,

atbi

ldot

uz v

ikto

r#nas

jaut

"jum

iem. N

eatk

ar#g

i no

sp%le

s var

ianta

skol

%ni u

zzin

a par

eizo

atbi

ldi.

Skol

ot!j

a pa'

nov"

rt"ju

ms

V%rt%

jot s

kol%n

u da

rbu,

nov

%rt%

, vai

ir izp

rasta

liel"

k" d

a,a sa

tura

jaut

"jum

u un

n"k

amaj"

stun

d" va

r rak

st#t t

emat

a nob

eigum

a dar

bu. J

a vair

ums s

kol%n

u na

v izp

ratu

$i sv

ar#g

us sa

tura

jaut

"jum

us, t

ad n

"kam

aj" st

und"

ir j"

velta

laik

s to

izska

idro

$ana

i, un

tika

i p%c

tam

j"ra

ksta

tem

ata n

obeig

uma p

"rba

udes

dar

bs.

84


1. pielikums

NOTEIKUMI VIKTOR"NAI PAR GLIEMJIEM, T!RPIEM UN ZARNDOBUMAI&IEM

1. Katrai grupai ir j"izv%l"s karodzi+$, ar kuru t" p"rvietosies pa sp%les laukumu.2. Met metamo kauli+u, lai noteiktu, par cik lauci+iem j"p"rvietojas uz priek$u.3. Ja karodzi+$ non"k uz lauci+a, kur ir numurs, tad uzspie*ot uz numura, par"d"s jaut"jums. Grupa apsprie*as 15

sekundes un atbild.4. Ja grupa atbild nepareizi vai nezin atbildi, tad jaut"jums j"atbild n"kamajai grupai, piem%ram, ja 1. grupa atbild

nepareizi, tad atbild 2. grupa. Ar# tad, ja 2. grupa atbild%ja pareizi, tai saglab"jas iesp%ja veikt savu g"jienu. 5. Par pareizu atbildi grupa sa+em *etonu(– glieme*v"ku.6. Kad atbild%ts uz jaut"jumu, tad uzspie* uz bulti+as ekr"na apak$%j" labaj" st)r#, lai atgrieztos sp%les laukum" un

turpin"tu sp%li.7. Ja karodzi+$ non"k uz zil" lauci+a, tad j"p"rvietojas uz aug$u vai uz leju pa pel%kaj"m trep#t%m uz citu apa,o lauci-

+u un j"atbild uz tur pasl%pto jaut"jumu.8. Tos sp%les lauci+us, zem kuriem pasl%ptie uzdevumi jau atbild%ti, nosv#tro.9. Ja k"das grupas karodzi+$ non"k uz nosv#trot" lauci+a, to p"rvieto par vienu lauci+u uz priek$u (iesp%jams, ka

sp%les beig"s tas var b)t j"p"rvieto par vair"kiem lauci+iem uz priek$u).10. Uzvar t" grupa, kura sp%les gait" sav"c visvair"k *etonus.

2. pielikums

ATBILDES

1. Sagrup"jiet att"los redzamos dz$vniekus atbilsto'i to pieder$bai gliemjiem, t!rpiem vai zarndobumai+iem!Gliemji 1, 6, 10T"rpi 2, 7, 8Zarndobumai+i 3, 4, 5, 9

3. Videofragment! redzamais dz$vnieks atrodams sald#de+os. Kurai no dz$vnieku grup!m)– t!rpiem, gliemjiem vai zarndobumai+iem)– tas pieder? Pamatojiet savu spriedumu!

Plakant$rps, jo ir saplacin$ts ,ermenis

5. Att"los redzamas da&!du paraz$tisko t!rpu galvas ar daudzveid$giem piel!gojumiem. Izskaidrojiet, ko tie liecina par 'o t!rpu dz$ves veidu! Pamatojiet, k!p"c!

Redzami pies"cek(i, $,!%i un izzudusi mute un acis.Paraz!tisks dz!vesveids, piestiprin$jies pie saimnieka organisma zarnu sieni($m un uzs"c bar!bu ar visu ,erme(a

virsmu.

6. Latvij! cilv"ks var invad"ties ar se'u sugu lente+iem. Viens no izplat$t!kajiem ir v"r'u lentenis. Apl#kojiet v"r'a lente+a att$st$bas ciklu un izspriediet, kas j!iev"ro, lai izvair$tos no invad"'an!s ar v"r'a lenteni!

Ga*u nepiecie%ams kars#t (cept, v$r!t, saut#t) vai ar! ga*u j$p#rk tirdzniec!bas viet$s, kur produktiem veikta veterin$r$ p$rbaude.

8. Apl#kojiet att"los redzamos posmt!rpus! Izlasiet apgalvojumus par 'o t!rpu piel!got$bu dz$ves veidam! Ierakstiet katra apgalvojuma burtu pie tam atbilsto'! att"la numura!

A ___2, B ___5, C ___3, D ___1

85


10. Medic$nas d"le barojas ar cilv"ka asin$m. T! p!rdur upura !du ar s$kiem zobi+iem, kas izvietoti d"les galvas s!nos. Lai asinis nesarec"tu, d"le ievada br#c" $pa'u vielu hirud$nu. Izlasiet situ!cijas un p!rsv$trojiet t!s, kur!s min"to probl"mu nov"r'anai var izmantot medic$nas d"les.

1; 3

12. Ievietojiet dotos gliemju att"lus tiem atbilsto'aj!s viet!s gliemju noteic"j! un atz$m"jiet darba lap! atbilsto'os ciparus!

Liel" )densspol#te _____2, Lielais d#'gliemezis ___4, Slaid" perlamutrene ___1, Liel" smil$gliemene ____3.

15. Ir dzird"ts ne mazums nost!stu par milzu asto+k!ju uzbrukumiem cilv"kam. Tiem neb#t nav j!b#t milze+iem, lai nodar$tu kait"jumu cilv"kam. Klus! un Indijas oke!na kora**u rifos sastopams zilri+(u asto+k!jis. Tas ir tikai 10 cm gar', bet sp"j nogalin!t cilv"ku 15 min#t"s. K!d! veid!, j#supr!t, zilri+(u asto+k!jis var nogalin!t cilv"ku?

Pieskaroties izdala stipru indi.

16. Vis! pasaul" ir iecien$tas da&!das j#ras veltes, to skait! da&!di gliemji. Atz$m"jiet darba lap!, kuras no att"los redzamaj!m j#ras velt"m p!rst!v gliemjus!

Saut#ts asto(k$jis, cepts kalm$rs, cepti glieme)i, austeres.

19. Videofragment! redzamais med#zu balets daudziem dz$vniekiem beidzas ar n!vi. Izlasiet dotos j"dzienus un izrakstiet tos, kuri b#tu j!lieto, skaidrojot, k!p"c med#zas ir b$stamas citiem dz$vniekiem un cilv"kam!

Taustek*i, dze*%"nas, inde, apdegums.

23. Zarndobumai+iem piem$t unik!ls vairo'an!s veids, k!ds nav citiem dz$vniekiem. K! sauc 'o veidu?Pumpuro%an$s.

29. Izlasiet tekstu un izskaidrojiet, k!du kait"jumu var rad$t Sp!nijas kailglieme&u savairo'an!s Latvij!!

Tas nekas, ka glieme*i p"rvietojas l%ni. Ar# tie var ce,ot no valsts uz valsti(– pie'eroties d"rze+iem, aug,iem un st"diem. P%d%jos gados arvien bie*"k izskan ba*as par Sp"nijas kailglieme*u iece,o$anu un izplat#$anos Latvij". &is gliemezis ir labi paman"ms(– tas ir oran*s, sarkanbr)ns vai tum$i br)ns un t" garums sasniedz 10 cm. Putni to ne%d.

Kas var notikt? Savairoties liel$ skait$ un no#st augus liel$ plat!b$. K"p%c? Nav dabisko ienaidnieku+– putnu.

86


Skol#na darba lapa


VIKTOR"NA PAR GLIEMJIEM, T!RPIEM UN ZARNDOBUMAI&IEM

Atver dator" dokumentu ar nosaukumu „Viktor#na”! P"ros atbildiet uz jaut"jumiem un aizpildiet darba lapu!

1. Sagrup"jiet att"los redzamos dz$vniekus atbilsto'i to pieder$bai gliemjiem, t!rpiem vai zarndobumai+iem!Gliemji ______________________ T!rpi ________________________ Zarndobumai+i ________________

3. Videofragment! redzamais dz$vnieks atrodams sald#de+os. Kurai no dz$vnieku grup!m)– t!rpiem, gliemjiem vai zarndobumai+iem tas pieder? Pamatojiet savu spriedumu!

...........................................................................................................................................

5. Att"los redzamas da&!du paraz$tisko t!rpu galvas ar daudzveid$giem piel!gojumiem. Izskaidrojiet, ko tie liecina par 'o t!rpu dz$ves veidu! Pamatojiet, k!p"c!

...........................................................................................................................................

...........................................................................................................................................

6. Latvij! cilv"ks var invad"ties ar se'u sugu lente+iem. Viens no izplat$t!kajiem ir v"r'u lentenis. Apl#kojiet v"r'a lente+a att$st$bas ciklu un izspriediet, kas j!iev"ro, lai izvair$tos no invad"'an!s ar v"r'a lenteni!

...........................................................................................................................................

...........................................................................................................................................

8. Apl#kojiet att"los redzamos posmt!rpus! Izlasiet apgalvojumus par 'o t!rpu piel!got$bu dz$ves veidam! Ierakstiet katra apgalvojuma burtu pie tam atbilsto'! att"la numura!

A ___, B ___, C ___, D ___

10. Medic$nas d"le barojas ar cilv"ka asin$m. T! p!rdur upura !du ar s$kiem zobi+iem, kas izvietoti d"les galvas s!nos. Lai asinis nesarec"tu d"le ievada br#c" $pa'u vielu hirud$nu. Izlasiet situ!cijas un p!rsv$trojiet t!s, kur!s min"to probl"mu nov"r'anai var izmantot medic$nas d"les!

1 2 3 4

12. Ievietojiet dotos gliemju att"lus tiem atbilsto'aj!s viet!s gliemju noteic"j! un atz$m"jiet darba lap! atbilsto'os ciparus!

Liel! #densspol$te _____, Lielais d$(gliemezis ___, Slaid! perlamutrene ___, Liel! smil'gliemene ____.

87


15. Ir dzird"ts ne mazums nost!stu par milzu asto+k!ju uzbrukumiem cilv"kam. Tiem neb#t nav j!b#t milze+iem, lai nodar$tu kait"jumu cilv"kam. Klus! un Indijas oke!na kora**u rifos sastopams zilri+(u asto+k!jis. Tas ir tikai 10 cm gar', bet sp"j nogalin!t cilv"ku 15 min#t"s. K!d! veid!, j#supr!t, zilri+(u asto+k!jis var nogalin!t cilv"ku?

...........................................................................................................................................

16. Vis! pasaul" ir iecien$tas da&!das j#ras veltes, to skait! da&!di gliemji. Atz$m"jiet darba lap!, kuras no att"los redzamaj!m j#ras velt"m p!rst!v gliemjus!

...........................................................................................................................................

...........................................................................................................................................

19. Videofragment! redzamais med#zu balets daudziem dz$vniekiem beidzas ar n!vi. Izlasiet dotos j"dzienus un izrakstiet tos, kuri b#tu j!lieto, skaidrojot, k!p"c med#zas ir b$stamas citiem dz$vniekiem un cilv"kam!

...........................................................................................................................................

23. Zarndobumai+iem piem$t unik!ls vairo'an!s veids, k!ds nav citiem dz$vniekiem. K! sauc 'o veidu?...........................................................................................................................................

29. Izlasiet tekstu un izskaidrojiet, k!du kait"jumu var rad$t Sp!nijas kailglieme&u savairo'an!s Latvij!!

Tas nekas, ka glieme&i p!rvietojas l"ni. Ar$ tie var ce*ot no valsts uz valsti)– pie(eroties d!rze+iem, aug*iem un st!diem. P"d"jos gados arvien bie&!k izskan ba&as par Sp!nijas kailglieme&u iece*o'anu un izplat$'anos Latvij!. ,is gliemezis ir labi paman!ms)– tas ir oran&s, sarkanbr#ns vai tum'i br#ns un t! garums sasniedz 10 cm. Putni tos ne"d.

Kas var notikt? .................................................................................................................K!p"c? ...........................................................................................................................

Stundas beig"s sal#dziniet savas atbildes ar paraugu! Padom"jiet un atbildiet uz 2 jaut"jumiem:

1. Ko es v"l grib"tu uzzin!t par '$m dz$vnieku grup!m?2. Kas palika neskaidrs?

88


mat

a „C

ilv#k

s+– vi

enot

s org

anism

s”m

$c!b

u stu

ndas

piem

#rs

CILV

#KA

ORG

AN

ISM

A U

ZB,

VES

PA

MAT

PRIN

CIPI

M"r

(is

Piln

veid

ot iz

prat

ni p

ar ci

lv%ka

org

anism

a uzb

)ves

pam

atpr

incip

iem, i

zman

tojo

t da*

"du

info

rm"c

iju.

Skol

"nam

sasn

iedz

amai

s rez

ult!

ts

Izsk

aidro

, k"p

%c ci

lv%ks

tiek

pies

kait#

ts z#d

#t"jie

m.

H

ierar

hisk

i sak

"rto

att%

los r

edza

m"s

cilv%

ka o

rgan

isma u

zb)v

es vi

en#b

as (o

rgan

isms,

org"

nu si

st%m

as u

n ga

lveni

e org

"ni t

aj"s,

audi

, $)n

a).

Ar

piem

%riem

raks

turo

cilv%

ka o

rgan

isma u

zb)v

es p

amat

prin

cipus

, liet

ojot

j%dz

ienus

: org

anism

s, or

g$nu

sist#

mas

, org

$ni,

audi

, %"n

a.

Nepi

ecie

'am

ie re

surs

iD

ator

prez

ent"

cija B

_09_

01_V

M_0

2_Ci

lv%ka

orga

nism

a uzb

)ves

pam

atpr

incip

i vai

inte

rakt

#v"s

t"fe

les m

ater

i"ls

B_09

_01_

VM_0

1_Ci

lv%ka

orga

nism

a uzb

)ves

pam

at-

prin

cipi,

sagr

ieztu

att%

lu k

ompl

ekti

skol

%nu

p"rie

m va

i gru

p"m

(piel

ikum

s), s

kol%n

a dar

ba la

pa -

k"rt%

j"s v%

rt%$a

nas d

arbs

(2 va

riant

i), m

"c#b

u gr

"mat

a.M

!c$b

u m

etod

esPr

"ta v

%tra

, vizu

aliz%

$ana

, uzd

evum

u ris

in"$

ana.

M!c

$bu

orga

niz!

cijas

form

asFr

ont"

lais d

arbs

, p"r

u (v

ai gr

upu)

dar

bs, i

ndiv

idu"

lais d

arbs

.

Stun

das g

aita

Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Aktu

aliz

'cija

,10

min

+tes

Katr

am sk

ol&n

am iz

dala

nel

ielu

lapi

)u. A

icin

a sk

ol&n

us k

lus&

jot u

zrak

st%t

atbi

ldi u

z ja

ut$j

umu:

„Kas

ir c

ilv&k

s?” (

klus

$ pr

$ta

v&tr

a/–

2 m

in+t

es).

Aici

na sk

ol&n

us g

rup$

s pa

4 iz

sprie

st u

n pa

teik

t vie

n$ te

ikum

$ at

bild

i, ka

s no

bio

lo(i

sk$

vied

ok*a

ir c

ilv&k

s.

Klus

&jot

kat

rs sk

ol&n

s atb

ild u

z ja

ut$j

umu,

kas

no

biol

o(isk

$ vi

edok

*a ir

ci

lv&k

s. Ra

ksta

visd

a-$d

$k$s

atb

ildes

.

Katr

a gr

upa

izve

ido

atbi

ldes

form

ul&j

umu

un n

olas

a to

ska*

i.Ie

sp&j

ams,

izsk

an a

pgal

voju

ms,

ka c

ilv&k

s ir o

rgan

isms,

ka c

ilv&k

s ir z

%d%t$

js

utt.

Atg$

dina

, ka

iepr

iek,

&jos

gad

os ti

ka a

pg+t

i org

anism

u sis

tem

$tik

as p

amat

i. L+

dz sk

ol&n

us p

adom

$t u

n ka

tram

iera

kst%t

pie

raks

tos,

k$p&

c ci

lv&k

s pie

der

pie

z%d%

t$ju

kla

ses.

Aici

na sa

vu ra

kst%t

o ap

sprie

st p

$ros

.La

i nei

zrai

s!tu

lieka

s disk

usija

s par

to, v

ai ci

lv#k

s ir d

z!vn

ieks

vai n

av, ie

teic

ams

skol

#nu

uzm

an!b

u va

ir"k

konc

entr#

t uz z

!d!t"

jiem

, jo ta

s sas

auca

s ar t

urpm

"ko

gai

tu.

Pask

aidr

o, k

a an

atom

ija p

&ta

orga

nism

a uz

b+vi

, bet

0zi

olo(

ija/–

funk

cija

s, ka

ana

tom

ijas u

n 0z

iolo

(ija

s p&t

%jum

a ob

jekt

s ir c

ilv&k

s k$

orga

nism

s un

,aj$

stun

d$ ti

ks a

pg+t

i cilv

&ka

orga

nism

a uz

b+ve

s pam

atpr

inci

pi.

Uzd

od ja

ut$j

umu,

no

k$ sa

st$v

cilv

&ka

orga

nism

s.

Pado

m$

un in

divi

du$l

i ier

akst

a at

bild

i pie

raks

tos.

P$rr

un$

ar so

la b

iedr

u, k

$p&c

cilv

&ks t

iek

pies

kait%

ts z

%d%t$

jiem

.

Dod

da-

$das

atb

ildes

, to

skai

t$ n

osau

c or

g$nu

s, ,+

nas,

audu

s.

89


Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Apj&

g,an

a10

min

+tes

Atve

r int

erak

t%v$s

t$fe

les m

ater

i$la

lapu

(vai

dat

orpr

ezen

t$ci

ju),

kur$

sa

jauk

t$ se

c%b$

dot

i da-

$du

org$

nu si

st&m

u, o

rg$n

u, a

udu

un ,+

nu a

tt&l

i. Ka

tram

att

&lam

ir n

osau

kum

s, ka

s atv

iegl

o ta

j$ re

dzam

$ ob

jekt

a at

paz%

,anu

.Iz

dala

skol

&nie

m u

z ka

tra

sola

t$du

pa,

u at

t&lu

kom

plek

tu.

Pask

aidr

o, k

a at

t&lu

kom

plek

t$ ir

da-

$das

cilv

&ka

uzb+

ves s

ast$

vda*

as, u

n ai

cina

skol

&nus

t$s s

agru

p&t p

&c p

a,u

izv&

l&ta

prin

cipa

. V&

ro, k

$ sk

ol&n

i vei

c gr

up&,

anu.

Ka

d sk

ol&n

i pab

eigu

,i uz

devu

mu,

aic

ina

k$du

p$r

i pas

t$st

%t, k

$ sa

grup

&ju,

i, p&

c k$

da p

rinci

pa to

dar

%ju,i

un p

ar$d

%t re

zult$

tu.

Jaut

$, k

ur, g

rup&

ja t$

pat,

bet k

ur,/–

sav$

d$k.

Ja k

$da

grup

a at

t&lu

s ir g

rup&

jusi

p&c

funk

cij$

m, p

aska

idro

, ka

ar% ,

is gr

up&,

anas

vei

ds ir

par

eizs

, ta6

u ,a

j$ st

und$

tiks

apg

+ti o

rgan

isma

uzb+

ves

pam

atpr

inci

pi.

Apko

po, k

a ci

lv&k

a or

gani

smam

ir v

air$

ki u

zb+v

es l%

me)

i/– ,+

nas,

audi

, or

g$ni

, org

$nu

sist&

mas

.

Aici

na in

divi

du$l

i pie

raks

tos i

zvei

dot o

rgan

isma

uzb+

ves l

%me)

u hi

erar

hiju

un

kat

ram

l%m

enim

pie

raks

t%t p

iem

&ru,

izm

anto

jot k

art%t

es.

Piem

&ram

, ,+n

as l%

men

is: n

ervu

,+na

s, m

usku

*u ,+

nas,

kaul

u ,+

nas u

tt.

Iesa

ka s$

kt a

r ,+n

u l%m

eni,

iera

ksto

t to

lapa

s apa

k,pu

s&, u

n ta

d pa

k$pe

nisk

i „k

$pt”

uz a

ug,u

(pie

likum

s).

L+dz

nos

aukt

, k$d

as o

rg$n

u sis

t&m

as v

&l ir

cilv

&kam

.Pa

skai

dro,

ka

cilv

&kam

ir 9

org

$nu

sist&

mas

un

aici

na sk

ol&n

us sa

mek

l&t

m$c

%bu

gr$m

at$

par&

j$s t

r+ks

to,$

s, pi

erak

stu

burt

n%c$

pap

ildin

$t

orga

nism

a uz

b+ve

s l%m

e)u

sh&m

u ar

org

$nu

sist&

mu

piem

&rie

m.

Iepa

z%st

as a

r att

&lu

kom

plek

tu, g

rup&

, aps

prie

-, v

eido

var

iant

us.

Vist

icam

$kai

s, ka

skol

&ni g

rup&

s att

&lus

p&c

vie

na n

o di

viem

prin

cipi

em:

p&c

uzb+

ves l

%me)

iem

(,+n

as, a

udi,

org$

ni, o

rg$n

u sis

t&m

as) v

ai p

&c

veic

amaj

$m fu

nkci

j$m

/– sa

lieko

t vie

n$ g

rup$

visu

s att

&lus

, kas

saist

%ti a

r as

insr

iti, o

tr$/

– ka

s ar g

rem

o,an

u ut

t.

Uza

icin

$tie

skol

&ni s

agru

p& a

tt&l

us t$

, k$

to v

eiku

,i uz

sola

.P$

r&jie

sal%d

zina

un

nosa

uc c

itas v

ersij

as.

Pier

akst

u bu

rtn%

c$s i

zvei

do o

rgan

isma

uzb+

ves l

%me)

u sh

&mu

un p

iera

ksta

pi

em&r

us k

atra

m n

o uz

b+ve

s l%m

e)ie

m.

Nos

auc

grem

o,an

as, e

lpo,

anas

sist

&mu.

Tica

m"k

ais,

ka sk

ol#n

i nen

osau

ks ie

k)#j

"s se

kr#c

ijas d

zied

zeru

, ma+

u un

iz

vado

rg"n

u sis

t#m

u.At

rod

tr+k

sto,

o sis

t&m

u no

sauk

umus

un

papi

ldin

a sh

&mu

ar o

rg$n

u sis

t&m

u pi

em&r

iem

.

90


Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Liet

o)an

a,20

min

+tes

Atve

r n$k

amo

inte

rakt

%v$s

t$fe

les m

ater

i$la

lapu

(vai

dat

orpr

ezen

t$ci

ju),

kur$

no

gale

rijas

vie

nu p

&c o

tras

iene

s to

org$

nu si

st&m

u at

t&lu

s, ku

ri ne

bija

at

t&lu

kom

plek

t$. I

enes

ot k

atru

att

&lu,

uzd

od sk

ol&n

iem

jaut

$jum

u, k

$da

org$

nu si

st&m

a re

dzam

a at

t&l$

, un

l+dz

pam

atot

izte

ikto

sprie

dum

u.

Pask

aidr

o, k

a pi

erak

stu

burt

n%c$

izve

idot

$ sh

&ma

par$

da a

r%, k

$d$

veid

$ tik

s ap

g+ta

ana

tom

ija 9

. kla

s&/–

s$ko

t ar ,

+nu,

tad

par a

udie

m, t

ad p

ar o

rg$n

iem

un

org

$nu

sist&

m$m

.

Kad

skol

ot$j

s ien

esis

att&

lu n

o ga

lerij

as, n

osau

c or

g$nu

sist

&mu

un p

amat

o sa

vu sp

riedu

mu.

Sko

l#ni

paz

!s ko

nkr#

tus o

rg"n

us u

n p#

c tie

m iz

seci

n"s,

k"da

or

g"nu

sist

#ma

redz

ama

att#

l". V

i+ie

m ir

prie

k)zi

n")a

nas n

o ie

prie

k)#j

o ga

du

biol

o'ija

s un

daba

szin

!bu

kurs

a.

Izda

la k

atra

m sk

ol&n

am d

arba

lapu

(vie

n$ so

l$ s&

do,ie

skol

&ni s

a)em

ka

trs s

avu

varia

ntu)

un

l+dz

izpi

ld%t

taj$

dot

o uz

devu

mu/

– no

r$d%

t, k$

ds

orga

nism

a uz

b+ve

s l%m

enis

apra

kst%t

s kat

r$ p

iem

&r$.

Nor

$da,

ka

katr

$ pi

em&r

$ va

r atz

%m&t

vie

nu o

rgan

iz$c

ijas l

%men

i.Ai

cina

skol

&nus

p$r

os sa

vsta

rp&j

i sal

%dzi

n$t,

k$ iz

pild

%ts u

zdev

ums d

arba

la

p$s u

n, ja

nep

ieci

e,am

s, ve

ikt l

aboj

umus

.Ka

d da

rbs i

r vei

kts,

uz t$

fele

s vai

dat

orpr

ezen

t$ci

j$ d

emon

str&

par

eiz$

s at

bild

es.

Abi v

aria

nti i

r vei

doti

t", k

a at

bil$

u sa

l!dzi

n")a

nai d

er v

iena

atb

il$u

lapa

.Ai

cina

skol

&nus

sask

ait%t

par

eizo

atb

il-u

skai

tu u

n no

v&rt

&t sa

vu d

arbu

at

bilst

o,i d

otaj

iem

krit

&riji

em.

P$rr

un$,

ja sk

ol&n

iem

roda

s jau

t$ju

mi p

ar k

$du

no p

iem

&rie

m.

Iepa

z%st

as a

r uzd

evum

u un

izpi

lda

to.

Dr!k

st iz

man

tot a

r! pi

erak

stu

burt

n!ca

s, jo

org

"nu

sist#

mu

nosa

ukum

i vi+

iem

na

v j"

zina

no

galv

as.

Sal%d

zina

izpi

ld%to

s uzd

evum

us d

arba

lap$

un

veic

nep

ieci

e,am

os

labo

jum

us.

Skat

$s a

tbild

es u

n at

z%m

& to

par

eiz%

bu. S

aska

ita p

arei

z$s a

tbild

es u

n p&

c do

tajie

m k

rit&r

ijiem

nov

&rt&

savu

dar

bu.

V"rt

"'an

aSk

olot

"js

stu

ndas

s"ku

m" n

ov%r

t%, v

ai sk

ol%n

i pro

t pam

atot

, k"p

%c ci

lv%ks

ir z#

d#t"

js;

stund

as ga

it", v

%roj

ot, k

" sko

l%ni v

eic at

t%lu

grup

%$an

u, n

ov%r

t%, v

ai sk

ol%n

i paz

#st or

g"nu

sist%

mas

; k" h

ierar

hisk

i sak

"rto

att%

los r

edza

m"s

cilv%

ka or

gani

sma u

zb)v

es

vien

#bas

;

stund

as b

eig"s

p%c

skol

%nu

darb

iem n

ov%r

t%, v

ai sk

ol%n

i ir s

asni

egu$

i stu

nd" p

ared

z%to

rezu

lt"tu

(– ar

piem

%riem

raks

turo

t cilv

%ka o

rgan

isma u

zb)v

es p

amat

prin

ci-pu

s, lie

tojo

t j%d

zienu

s: or

gani

sms,

org$

nu si

st#m

as, o

rg$n

i, au

di, %

"na.

Skol

%ni s

avsta

rp%ji

un

ar sk

olot

"ja d

otaj"

m at

bild

%m sa

l#dzin

ot d

arb"

lap"

izpi

ld#to

s uzd

evum

us, s

ecin

a, k"

izpr

atu$

i cilv

%ka o

rgan

isma u

zb)v

es l#

me+

us u

n cik

par

eizi

lieto

ju$i

j%dzie

nus.

Skol

ot!j

a pa'

nov"

rt"ju

ms

Stun

das g

ait" n

ov%r

t%, v

ai izm

anto

t"s m

etod

es(–

pr"

ta v%

tra, s

p%le,

vizu

aliz%

$ana

(– ir

atbi

lsto$

as, la

i sko

l%ni a

kt#v

i ies

aist#t

os iz

zi+as

pro

ces"

, vai

darb

a tem

ps ir

atbi

lsto$

s kl

ases

vid%

jam l#

men

im u

n va

r pav

eikt v

isus s

tund

" par

edz%

tos u

zdev

umus

, to

skait

" k"r

t%j"s

v%rt%

$ana

s dar

bu u

n t"

rezu

lt"tu

anal#

zi.

91


Pielikums

CILV#KA ORGANISMA UZB,VES L"ME&I

Organisms

Org'nu sist+mas

Cilv#ks

Org'ni

Asinsrite

Dzimumsist#ma

Nervu sist#ma

Balsta un kust!bu org"nu sist#ma

Audi

SirdsGalvas smadzenesL"psti+aOln!ca

Elpo)ana

Gremo)ana

Izvadorg"nu sist#ma

Ma+u org"nu sist#ma

Iek)#j"s sekr#cijas dziedzeru sist#ma

-5nas

KaulaudiDziedzeraudiNervaudiSirds musku&audi

Balt"s asins )*nasSarkan"s asins )*nasOl)*naKaulu )*na Nervu )*na

92


CILV#KA ORGANISMA UZB,VES PAMATRINCIPI

Nervu )5na Sirds Balt's asins )5nas

Dziedzeraudi Nervaudi Sirds muskau2audi

Asinis Ol)5na Sarkan's asins )5nas

93


Galvas smadzenes Sievietes dzimumorg'ni L'psti4a

Kaulu )5na Smadzenes un nervi (Nervu sist+ma) Kaulaudi

Oln(ca Asinsrites org'ni Skelets

http://msjensen.cehd.umn.edu/webanatomy_archive/Images/Reproductive/default.htm

94


Skol#na darba lapa



1. variants

Izlasi dotos piem#rus un atz!m# tabul$, kuram cilv#ka organisma uzb"ves l!menim atbilst katr$ piem#r$ izceltais no-saukums! Katram piem#ram atz!m# tikai vienu organisma uzb"ves l!meni!

Nr. p.k. Piem&ri 1+nas Audi Org$ni Org$nu

sist&mas Organisms

1. Infekcijas gad%jum$ cilv&kam palielin$s balto asins )5nu skaits.

2. Asinis pl+st caur sirdi un asinsvadiem.

3.Cilv&kiem, kas slimo ar sirpjveida an&miju, ir main%ta sarkano asins )5nu forma.

4. Pieaugu,a cilv&ka nieres sver 110 –170 gramus.

5. Cilv&ka aknas sast$v no 4 daiv$m.

6. Piedzimstot cilv&ka mazulis sver vid&ji 3,5 kg.

7.Iek)+j's sekr+cijas dziedzeri izstr$d$ hormonus, kas regul& organisma darb%bu.

8. Cilv&ka elpce*us izkl$j skropstainu )5nu sl'nis.

9. Atsl&gas kauls savieno rokas skeletu ar kr+,u kaulu.

10. Sirds sieni)u veido cie,i novietotu musku2)5nu sl'nis.

Sal#dzini ar skolot"ja demonstr%taj"m atbild%m un saskaiti, cik piem%rus esi atz#m%jis pareizi!

Stund' sasniegtais rezult'ts Pareiz's atbildesCilv&ka organisma uzb+ves pamatprincipus esi apguvis *oti labi. 9–10 Cilv&ka organisma uzb+ves pamatprincipus esi apguvis labi. 7–8 Cilv&ka organisma uzb+ves pamatprincipus esi apguvis da*&ji. 5–6 Ko konkr&ti v&l ir j$m$c$s m$j$s?

Apvelc tabul! to piem"ru, kas tevi p!rsteidza visvair!k!

Jaut! skolot!jam, ja k!du piem"ru nesaprati!

95


Skol#na darba lapa



2. variants

Izlasi dotos piem#rus un atz!m# tabul$, kuram cilv#ka organisma uzb"ves l!menim atbilst katr$ piem#r$ izceltais no-saukums! Katram piem#ram atz!m# tikai vienu organisma uzb"ves l!meni!

Nr. p.k. Piem&ri 1+nas Audi Org$ni Org$nu

sist&mas Organisms

1. Cilv&ka sarkanaj's asins )5n's nav kodolu.

2. Gaiss pa elpce2iem non$k plau)'s.

3. Nervu impulss izplat$s pa nervu )5nu garajiem izaugumiem.

4. Pieaugu,am cilv&kam acs diametrs ir aptuveni 24 mm.

5. Uz)emot bar%bu, ku49a tilpums var palielin$ties l%dz 1,5 litriem.

6. Piedzimstot cilv&ka mazulis ir aptuveni 50 cm gar,.

7.Musku2i kustina kaulus loc%tav$s, izraisot attiec%g$s 'erme)a da*as kust%bas.

8. Cilv&kiem zem$d$ ir tauku sl'nis, kas nodro,ina organisma termoregul$ciju.

9. Spie'a kauls stiepjas no elko)a l%dz plaukstai.

10.Art&riju sien$s ir biezs musku2u )5nu sl'nis, kas nodro,ina art&riju sa,aurin$,anos.

Sal#dzini ar skolot"ja demonstr%taj"m atbild%m un saskaiti, cik piem%rus esi atz#m%jis pareizi!

Stund' sasniegtais rezult'ts Pareiz's atbildesCilv&ka organisma uzb+ves pamatprincipus esi apguvis *oti labi. 9–10 Cilv&ka organisma uzb+ves pamatprincipus esi apguvis labi. 7–8 Cilv&ka organisma uzb+ves pamatprincipus esi apguvis da*&ji. 5–6 Ko konkr&ti v&l ir j$m$c$s m$j$s?

Apvelc tabul! to piem"ru, kas tevi p!rsteidza visvair!k!

Jaut! skolot!jam, ja k!du piem"ru nesaprati!

96


mat

a „V

airo

%an$

s un

att!s

t!ba”

m$c

!bu

stund

as pi

em#r

s

MA

NA

V#S

TULE

......

......

......

......

......

......

......

......

......

......

......

......

......

......

......

......

...(r

aksts

jaun

ie$u

*urn

"lam

, ies

nieg

ums,

s)dz

#ba,

pask

aidro

jum

s, slu

din"

jum

s u.(c

.) (P

ar ko

? vai

Kam

?)

M"r

(is

Kons

tat%

t izp

ratn

i par

cilv%

ka va

iro$a

nos u

n at

t#st#b

u, st

rukt

ur%jo

t inf

orm

"ciju

rado

$" ra

kstu

dar

ba fo

rm".

Skol

"nam

sasn

iedz

amai

s rez

ult!

tsIz

saka

savu

vied

okli

par d

zimum

sist%

mu,

t"s v

esel#

bu u

n ar

gum

ent%

to, r

aksto

t stru

ktur

%tu

raks

tu d

arbu

atbi

lsto$

i izv

irz#ta

jiem

krit

%riji

em.

M!c

$bu

met

odes

Stru

ktur

%ts r

akstu

dar

bs.

M!c

$bu

orga

niz!

cijas

form

asIn

divi

du"la

is da

rbs.

Stru

ktur

#to ra

kstu

darb

u va

r izm

anto

t m$c

$m$s

viela

s atk

$rto

%ana

i pirm

s tem

ata n

obeig

uma p

$rba

udes

darb

a vai

k$ al

terna

t!vu

tam

. Sko

l#ni i

ndiv

idu$

li rak

sta, ie

v#ro

jot

notei

kto d

arba

stru

kt"r

u, iz

man

tojo

t sav

as zi

n$%a

nas u

n izs

akot

sava

s dom

as, a

ttiek

smi.

Stun

das g

aita

Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Aktu

aliz

'cija

,5

min

+tes

St$s

ta sk

ol&n

iem

, ka

e-pa

st$

(vai

k$d

$ ja

unie

,u -

urn$

l$) i

r atn

$kus

i v&s

tule

(pie

likum

s). N

olas

a v&

stul

i. In

form

&, k

a st

und$

skol

&nie

m p

a,ie

m b

+s j$

raks

ta v

&stu

le, r

akst

s, slu

din$

jum

s vai

k$d

s cits

raks

tu

darb

a ve

ids a

tbils

to,i

dota

jai s

truk

t+ra

i un

krit&

rijie

m (p

ielik

ums)

.

Nok

laus

$s v

&stu

li.

Uzd

od ja

ut$j

umus

, ja

ir k$

das n

eska

idr%b

as.

97


Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Apj+

g)an

a,8

min

+tes

Uzr

akst

a uz

t$fe

les u

n no

lasa

tem

atus

, kur

us v

ar iz

v&l&

ties.

1.

Man

a at

bild

%ba

par d

zim

umsis

t&m

as v

esel

%bu.

2.

M+s

dien

u m

edic

%nas

iesp

&jas

cilv

&ka

embr

ion$

l$s a

tt%st

%bas

p&t

%,an$

.3.

Pa

z%m

ju p

$rm

anto

,ana

no

vec$

kiem

un

dzim

uma

veid

o,an

$s.

4.

Pers

onisk

$ at

bild

%ba,

uzs

$kot

dzi

mum

dz%v

i, un

jaun

ie,ie

m p

iem

&rot

$kie

kon

trac

epci

jas v

eidi

.Pa

skai

dro,

ka

stun

d$, i

ev&r

ojot

tikk

o pi

emin

&to

darb

a st

rukt

+ru,

atb

ilsto

,i iz

v&l&

taja

m te

mat

am

un k

rit&r

ijiem

ir j$

uzra

ksta

v&s

tule

, rak

sts -

urn$

lam

, ies

nieg

ums,

s+dz

%ba,

pas

kaid

roju

ms,

sludi

n$ju

ms v

ai k

$ds c

its ra

kstu

dar

ba v

eids

. Iz

dala

skol

&nie

m v

&rt&

,ana

s krit

&riju

s, ai

cina

tos i

zlas

%t un

uzd

ot ja

ut$j

umus

, ja

ir k$

das

nesk

aidr

%bas

. P$r

run$

tos.

Atg$

dina

, ka

raks

tot d

arbu

, j$i

zv&l

as u

n at

bilst

o,i j

$lie

to v

ismaz

10

j&dz

ieni

no

dota

jiem

.L+

dz sk

ol&n

us iz

v&l&

ties t

emat

u un

raks

tu d

arba

vei

du/–

v&s

tule

, rak

sts,

iesn

iegu

ms,

s+dz

%ba,

pa

skai

droj

ums,

sludi

n$ju

ms v

ai tm

l.Ai

cina

p$r

dom

$t a

dres

$tu

un lo

mu.

U

zsve

r, ka

dar

bs n

edr%k

st b

+t c

ie)u

aiz

skar

o,s u

n st

unda

s bei

g$s b

+s j$

nodo

d sk

olot

$jam

.

Izla

sa k

rit&r

ijus,

jaut

$, ja

ir n

eska

idr%b

as.

Izv&

las t

emat

u, ra

kstu

dar

ba v

eidu

.P$

rdom

$ ad

res$

tu u

n lo

mu.

Liet

o)an

a,22

min

+tes

Izda

la sk

ol&n

iem

lapa

s, uz

kur

$m ra

kst%t

dar

bu.

Kons

ult&

skol

&nus

par

dar

ba st

rukt

+ru

un k

rit&r

ijiem

, bet

nev

is pa

r sat

uru.

At

bilst

o,i s

itu$c

ijai,

zino

t kat

ras k

lase

s %pa

tn%b

as, i

zv&l

as, k

$ or

gani

z&t r

akst

u da

rba

beig

as.

1. v

aria

nts

Aici

na sk

ol&n

us sa

vsta

rp&j

i sam

ain%

ties a

r dar

biem

, izl

as%t

un u

zrak

st%t

%su a

tbild

i un

p&c

tam

atd

ot

darb

u au

tora

m! A

icin

a iz

las%t

atb

ildi,

pasv

%trot

atb

ild&,

kam

pie

kr%t

un k

am n

epie

kr%t.

2. v

aria

nts

Aici

na sk

ol&n

us p

a)em

t v&r

t&,a

nas k

rit&r

ijus,

las%t

savu

dar

bu u

n kr

it&rij

u ta

bul$

nov

&rt&

t to.

Uzd

od sk

olot

$jam

jaut

$jum

us p

ar d

arba

stru

kt+r

u,

krit&

rijie

m, j

a ir

k$da

s nes

kaid

r%bas

.S$

k ra

kst%t

dar

bu.

Lasa

dar

bus u

n ra

ksta

%sas

atb

ildes

. Atd

od d

arbu

s to

auto

riem

. Izl

asa

atbi

ldi.

Pasv

%tro,

kam

pie

kr%t

un k

am n

epie

kr%t.

Lasa

savu

dar

bu u

n v&

rt&

atbi

lsto,

i dot

ajie

m k

rit&r

ijiem

. Ja

dar

bs n

av p

abei

gts,

tad

izv&

rt&

tik d

audz

, cik

ir

uzra

kst%t

s.Re

:eks

ija,

5 m

in+t

esAi

cina

kat

ru in

divi

du$l

i p$r

dom

$t u

n uz

raks

t%t ra

kstu

dar

ba b

eig$

s atb

ildes

uz

jaut

$jum

iem

. A

r k$d

$m g

r+t%b

$m sa

sk$r

ies,

raks

tot d

arbu

par

dzi

mum

sist&

mu,

t$s v

esel

%bu?

K$d

us ri

sin$j

umus

atr

adi?

Aici

na n

odot

uzr

akst

%tos d

arbu

s.

P$rd

om$

un u

zrak

sta

atbi

ldes

uz

jaut

$jum

iem

, nod

od

lapa

s sko

lot$

jam

.

V"rt

"'an

aSk

olot

"js st

unda

s s"k

um" f

ront

"li n

ov%r

t%, v

ai sk

ol%n

i izp

rot r

akstu

dar

ba st

rukt

)ru

un p

%c d

arbu

nod

o$an

as iz

v%rt%

tos a

tbils

to$i

krit%

rijiem

.Sk

ol%n

i p"r

dom

" dar

b" ra

kst#t

o, at

bild

uz j

aut"

jum

iem, i

zv%r

t% u

zrak

st#to

raks

tu d

arbu

atbi

lsto$

i krit

%riji

em.

Skol

ot!j

a pa'

nov"

rt"ju

ms

Stun

das g

ait" n

ov%r

t%, v

ai izm

anto

t" m

etod

e ir a

tbils

to$a

viela

s apk

opo$

anai,

vai r

ado$

ais ra

kstu

dar

bs va

r b)t

k" a

ltern

at#v

a tem

ata n

obeig

uma p

"rba

udes

dar

bam

.

98


Pielikums

V#STULES FRAGMENTSSveikas, meitenes!Jums raksta K., man ir 17. gadi un es m$cos skol$. Man v#l nav patst$v!ga drauga, bet es t$du *oti v#los, jo manai drau-

dzenei draugs ir jau divus gadus. Sarun$ ar savu draudzeni uzzin$ju, ka vi(i, lai izsarg$tos no nev#lamas gr"tniec!bas, s$kum$ iev#roja kalend$ro metodi, bet tagad vi(a lieto hormon$l$s tabletes, t$s ieteikusi k$da cita draudzene. Es gan nezinu, ko man dar!t, ja nu %!s piektdienas ball!t# satik%u k$du jauku puisi un mums var#tu b"t dzimumsakari.

Gaid!%u atbildi! K.

Rakstu darba strukt#ra

At,ifr&jums Noz%me Las%taj$ piem&r$ Pl$notaj$ rakstu darb$

Loma Kas ir pats rakst!t"js? MeiteneAdres"ts Kam raksta? Cit"m meiten#mVeids K"da ir rakstu darba forma: v#stule, iesniegums,

paskaidrojums, s*dz!ba, CV, motiv"cijas v#stule, sludin"jums u.%c.

V#stule

Temats Par k"du tematu tiek rakst!ts? Cilv#ka dzimumsist#mas vesel!ba

V"rt"'anas krit"riji

Krit&riji Ieg+stamie punkti

Ieg+tie punkti (pa,nov&rt&jums)

Ieg+tie punkti (skolot$ja v&rt&jums)

1. Darba strukt5ra1.1. Darb" ir uzrakst!ts adres"ts atbilsto)i tematam

0–1

1.2. Darb" ir uzrakst!ta loma atbilsto)i tematam 0–12. Darba saturs2.1. Darba saturs atbilst tematam 0–1

2.2. Lietoti atbilsto)i j#dzieni * Par katru atbilsto)u j#dziena lieto)anu 1 punkts. 0–10

2.3. Darb" ir izvirz!ts jaut"jums 0–12.4. Darb" par"d!ta izvirz!t" jaut"juma aktualit"te 0–1

3. Darba apjomsDarba apjoms (150–200 v"rdi). 0–1

Kop' 16

* Rakstot v#stuli, rakstu, iesniegumu, sludin$jumu, paskaidrojumu, s"dz!bu vai citu rakstu darbu, Tev j$izv#las vismaz 10 tematam atbilsto%i j#dzieni no dotajiem: oln#cas, olvadi, dzemde, ol$)na, menstru"lais cikls, s%klinieki, s%klvads, spermatozo#ds, seksu"li transmis#v"s infekcijas, nev%lama gr)tniec#ba, embrion"l" att#st#ba, p%cembrion"l" att#st#ba, d#glis, embrijs, auglis, g%ns, hromosoma, kalend"r" metode, p"rtrauktais dzimumakts, barjermetodes (prezervat#vi, maksts diafragmas, s)k,i), lok"li lietojamie kr%mi un svec#tes, hormon"l"s tabletes, spir"le, seksu"li transmis#v"s infek-cijas, nev%lama gr)tniec#ba, aborts.

99


mat

a „G

rem

o%an

a”m

$c!b

u stu

ndas

piem

#rs

GRE

MO

-AN

AS

PRO

CESI

M"r

(is

Piln

veid

ot iz

prat

ni p

ar gr

emo$

anas

pro

cesu

nor

isi, i

zman

tojo

t mod

el%$a

nu.

Skol

"nam

sasn

iedz

amai

s rez

ult!

ts

Mod

el% gr

emo$

anas

nor

isi m

ut%,

ku+!

# un

zarn

"s.

Sk

aidro

vielu

$'el$

anos

un

uzs)

k$an

os, l

ietoj

ot j%

dzien

us: s

ekr#

ti, en

z!mi,

og*h

idr$

ti, ol

baltu

mvi

elas,

tauk

i, m

iner

$lvi

elas,

vita

m!n

i.

Nepi

ecie

'am

ie re

surs

iAn

im"c

ija B

_09_

04_V

M_0

1_G

rem

o$an

as p

roce

si, sk

ol%n

u p"

riem

)– k

r"sa

ini 1

om"s

teri

vai k

r"su

z#m

u,i (

oran

*s, z

a,$, d

zelte

ns, v

iolet

s, ga

i$i zi

ls), d

arba

lapa

kat

ram

p"

rim ar

grem

o$an

as si

st%m

as sh

emat

isko

att%

lu, s

kol%n

u da

rba l

apa.

M!c

$bu

met

odes

Mod

el%$a

na, d

emon

str%$

ana.

M!c

$bu

orga

niz!

cijas

form

asP"

ru d

arbs

, ind

ivid

u"ls

darb

s.

Stun

das g

aita

&aj"

stund

" izs

tr"d"

to gr

emo$

anas

pro

cesu

mod

eli va

r izm

anto

t k" $

pike

ri ar

# tem

ata n

obeig

uma p

"rba

udes

dar

b".

Stun

das a

prak

st" iz

man

tota

virz

#t"s m

"c#$a

n"s p

ieeja.

100


Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Aktu

aliz

'cija

,10

min

+tes

Dat

or$

atve

r ani

m$c

iju p

ar g

rem

o,an

as p

roce

siem

, aic

ina

nosa

ukt g

rem

o,an

as o

rg$n

us.

V#r)

uzm

an!b

u uz

ani

m"c

ij" p

ied"

v"ta

jiem

pro

dukt

iem

: bal

tmai

ze, v

"r!ta

zivs

, cep

ti ka

rtup

e&i u

n bi

ezpi

ena

k*ka

.

Aici

na iz

veid

ot p

iera

kstu

bur

tn%c

$s ta

bulu

:G

rem

o,an

as si

st&m

as

da*a

K$da

s p$r

v&rt

%bas

not

iek

ar v

iel$

m?

Og*

hidr

$ti

Olb

altu

mvi

elas

Tauk

iM

ute

........

.

Aici

na se

kot 1

. ani

m$c

ijai (

baltm

aize

) un

tabu

l$ a

tz%m

&t, k

$d$s

gre

mo,

anas

sist

&mas

da*

$s u

n k$

di g

rem

o,an

as p

roce

si tu

r not

iek.

Dem

onst

r& a

nim

$ciju

un

kom

ent&

to.

Uzd

od ja

ut$j

umus

par

ani

m$c

ij$ re

dz&t

o.K$

das u

ztur

viel

as sa

tur b

altm

aize

?K$

d$s g

rem

o,an

as si

st&m

as d

a*$s

not

ika

uztu

rvie

lu ,'

el,a

n$s?

K$da

s vie

las r

ad$s

, ,'e

*otie

s uzt

urvi

el$m

?K$

das v

iela

s gre

mo,

anas

pro

ces$

pal

iek

nem

ain%

gas?

Kas n

otie

k ar

vie

l$m

, kas

radu

,$s,

,'e*

otie

s uzt

urvi

el$m

?

Apko

po, k

a ga

lven

$s g

rem

o,an

as n

orise

s ir v

ielu

,'el

,an$

s un

uzs+

k,an

$s a

sin%s.

Pas

kaid

ro, k

a da

-$da

s uzt

urvi

elas

gre

mo,

anas

sist

&m$

,'e*

as a

t,'i

r%gi,

un tu

rpm

$kaj

$ st

unda

s gai

t$ sk

ol&n

iem

b+

s ies

p&ja

mod

el&t

to ,'

el,a

nos u

n uz

s+k,

anos

.

Nos

auc

grem

o,an

as o

rg$n

us.

Izve

ido

tabu

lu.

Skat

$s a

nim

$ciju

un

pier

akst

u bu

rtn%

c$s a

tz%m

&, k

$d$s

gr

emo,

anas

sist

&mas

da*

$s k

$di g

rem

o,an

as p

roce

si no

tiek.

Piem

#ram

, mut

# s"

k )(

eltie

s cie

te, d

ivpa

dsm

itpirk

stu

zarn

" be

idz )

(elti

es ci

ete,

tiev

aj"

zarn

" uz

s*ca

s glik

oze,

re

snaj

" za

rn"%

– *d

ens.

Atbi

ld u

z ja

ut$j

umie

m. I

esp#

jam

"s a

tbild

es:

1.

baltm

aize

satu

r cie

ti, c

ukur

us, +

deni

, vita

m%n

us,

min

er$l

viel

as;

2.

ciet

es ,'

el,a

n$s n

otik

a m

ut&

un d

ivpa

dsm

itpirk

stu

zarn

$;3.

,'

e*ot

ies c

iete

i, ra

d$s g

likoz

e;4.

gr

emo,

anas

pro

ces$

nek

as n

enot

iek

ar +

deni

, m

iner

$lvi

el$m

un

vita

m%n

iem

;5.

uz

s+ca

s asin

%s tie

v$s z

arna

s mik

rob$

rkst

i)$s

.

Apj+

g)an

a,20

min

+tes

Izda

la k

atra

m sk

ol&n

u p$

rim la

pu a

r gre

mo,

anas

sist

&mas

shem

atisk

o at

t&lu

, kr$

sain

os

5om

$ste

rus v

ai z

%mu*

us.

Pask

aidr

o, k

a ka

trai

uzt

urvi

elu

grup

ai j$

izv&

las c

ita k

r$sa

:ol

baltu

mvi

el$m

/– o

ran-

a, o

g*hi

dr$t

iem

/– z

a*a,

tauk

iem

/– d

zelte

na, +

deni

m/–

gai

,i zi

la, v

itam

%nie

m

un m

iner

$lvi

el$m

/– v

iole

ta.

Atve

r int

erak

t%v$s

t$fe

les d

okum

enta

lapu

, kur

dot

i ,ie

apz

%m&j

umi,

un a

icin

a sk

ol&n

us d

arba

la

pas a

ug,&

j$ st

+r% i

zvei

dot t

$dus

pa,

us a

pz%m

&jum

us/–

iekr

$sot

att

iec%

gos l

odzi

)us u

n pi

erak

st%t

viel

u no

sauk

umus

.

Iepa

z%st

as a

r izd

al%ta

jiem

mat

eri$

liem

.

Dar

ba la

pas a

ug,&

j$ st

+r% i

zvei

do t$

dus p

a,us

ap

z%m

&jum

us u

n pi

erak

sta

viel

u no

sauk

umus

.

101


Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Og&

hidr

"tu

)(el

)ana

s mod

el#)

anu

izst

r"d"

visi

kop!

gi sk

olot

"ja

vad!

b".

Pask

aidr

o, k

a ka

tra

uztu

rvie

lu g

rupa

tiks

apl

+kot

a at

sevi

,'i,

un a

icin

a s$

kt a

r og*

hidr

$tu

,'el

,ano

s, at

cero

ties a

nim

$cij$

redz

&to.

T$fe

les d

okum

ent$

(vai

dat

orpr

ezen

t$ci

j$) d

emon

str&

un

skai

dro,

k$

att&

loja

ms o

g*hi

dr$t

u (c

iete

s) ,'

el,a

n$s p

roce

ss: s

hem

atisk

aj$

att&

l$ m

ut&

iez%

m&

liel$

ku k

vadr

$tu;

n$k

amos

maz

$kus

kv

adr$

ti)us

iez%

m&

divp

adsm

itpirk

stu

zarn

$, jo

visu

s og*

hidr

$tus

mut

& ne

sa,'

&la

un to

,'el

,an$

s tu

rpin

$s. P

aska

idro

, ka

,'e*

otie

s og*

hidr

$tie

m, r

odas

glik

oze,

kas

non

$k ti

evaj

$ za

rn$,

kur

t$

uzs+

cas a

sin%s,

t$p&

c n$

kam

os m

azos

kva

dr$t

i)us

iez%

m&

tieva

j$ z

arn$

un

iez%

m&

bulti

)u n

o tie

vaj$

m z

arn$

m u

z as

in%m

.

Skat

$s sk

olot

$ja

dem

onst

r&ju

mu

un g

rup$

kop

%gi

mod

el&

og*h

idr$

tu ,'

el,a

nos.

Pask

aidr

o, k

a n$

kam

aj$

sol%

mod

el&s

olb

altu

mvi

elu

,'el

,ano

s. Ai

cina

skol

&nus

str$

d$t p

"ros

.Ro

sina

skol

&nus

v&r

ot 2

. ani

m$c

iju (v

$r%ta

ziv

s) p

ar o

lbal

tum

viel

u ,'

el,a

nu. A

tz%m

&t ta

bul$

vie

lu

,'el

,ana

s un

uzs+

k,an

as v

ieta

s.Ai

cina

skol

&nus

pa)

emt a

tbils

to,$

s kr$

sas 5

om$s

teru

s un

l%dz%

gi k

$ ar

og*

hidr

$tie

m m

odel

&t

olba

ltum

viel

u ,'

el,a

nos.

Seko

skol

&nu

darb

am, s

nied

z ne

piec

ie,a

m$s

kon

sult$

cija

s.Ka

d sk

ol&n

i uzd

evum

u ve

iku,

i, ai

cina

pie

t$fe

les v

ienu

skol

&nu

p$ri

node

mon

str&

t un

kom

ent&

t ol

baltu

mvi

elu

,'el

,ano

s un

uzs+

k,an

os.

V&ro

gal

veno

s olb

altu

mvi

elu

,'el

,an$

s pos

mus

: ol

baltu

mvi

elu

,'el

,an$

s ku)

(%, o

lbal

tum

viel

u ,'

el,a

n$s

divp

adsm

itpirk

stu

zarn

$, o

lbal

tum

viel

u ,'

e*pr

oduk

tu/–

am

inos

k$bj

u uz

s+k,

an$s

asin

%s no

tiev

$s z

arna

s.Pa

)em

at,

'ir%g

as k

r$sa

s 5om

$ste

rus u

n m

odel

& ol

baltu

mvi

elu

,'el

,ano

s.P$

rbau

da, k

ori(

&.

Pask

aidr

o, k

a n$

kam

aj$

sol%

katr

s ind

ivid

u"li

mod

el&s

tauk

u ,'

el,a

nos.

Aici

na sk

ol&n

us v

&rot

ani

m$c

iju a

tz%m

&t ta

bul$

par

tauk

u ,'

el,a

nu.

Rosin

a sk

ol&n

us p

a)em

t cita

s kr$

sas 5

om$s

teru

un

l%dz%

gi k

$ ar

og*

hidr

$tie

m u

n ol

baltu

mvi

el$m

m

odel

&t re

dz&t

os p

roce

sus.

Seko

skol

&nu

darb

am, s

nied

z ne

piec

ie,a

m$s

kon

sult$

cija

s.Ka

d sk

ol&n

i uzd

evum

u ve

iku,

i, ai

cina

pie

t$fe

les k

$du

node

mon

str&

t un

kom

ent&

t tau

ku

,'el

,ano

s un

uzs+

k,an

os.

V&ro

gal

veno

s tau

ku ,'

el,a

n$s p

osm

us: t

auku

,'el

,an$

s di

vpad

smitp

irkst

u za

rn$,

tauk

u ,'

e*pr

oduk

tu/–

ta

uksk

$bes

un

glic

er%n

a uz

s+k,

an$s

asin

%s un

lim

f$ n

o tie

v$s z

arna

s.Pa

)em

cita

s kr$

sas 5

om$s

teru

s un

mod

el&

tauk

u ,'

el,a

nos.

P$rb

auda

, kor

i(&.

Jaut

$, v

ai a

nim

$cij$

redz

&t$s

visa

s vie

las g

rem

o,an

as si

st&m

$ tik

a sa

,'el

tas.

V&lre

iz a

tver

jebk

uru

anim

$ciju

, kur

$ pa

r$d%

ts: +

dens

un

min

er$l

viel

as u

zs+c

as a

sin%s

no re

sn$s

za

rnas

, vita

m%n

i uzs

+cas

asin

%s no

tiev

$s z

arna

s. Ai

cina

ievi

lkt a

r bul

ti)$m

vie

tas g

rem

o,an

as

sist&

m$,

kur

$s u

zs+c

$s +

dens

un

min

er$l

viel

as.

Apko

po, k

a m

odel

&,an

a ir

pabe

igta

.

Atbi

ld, k

a n&

. Jo

var&

ja re

dz&t

, ka

+den

s, m

iner

$lvi

elas

un

vita

m%n

i ir u

z)em

ami o

rgan

ism$

bez

iepr

iek,

&jas

,'

el,a

nas.

Iez%

m&

bulti

)as n

o tie

v$s u

n re

sn$s

zar

nas u

z or

gani

smu.

Liet

o)an

a,10

min

+tes

Atg$

dina

par

stun

das s

$kum

$ sk

at%to

ani

m$c

iju, v

&lre

iz a

tver

ani

m$c

ijas s

$kum

u un

aic

ina

izv&

l&tie

s bie

zpie

na k

+ku,

ar k

uru

var&

tu „p

ana,

'&tie

s”/–

nor

$da,

ka

t$ sa

tur v

isas u

ztur

viel

u gr

upas

.N

or$d

a, k

a pi

rms „

&,an

as”/–

ani

m$c

ijas v

&ro,

anas

/– b

+s j$

veic

nel

iels

uzde

vum

s/– j$

prog

noz&

an

im$c

ijas g

aita

.Iz

dala

skol

&nu

p$rie

m d

arba

lapu

un

l+dz

t$s i

zpild

%t, iz

man

tojo

t tik

ko iz

veid

oto

mod

eli.

Kad

skol

&ni a

izpi

ld%ju

,i da

rba

lapu

, dem

onst

r& a

nim

$ciju

, aic

ina

k$du

skol

&nu

ar sa

vu d

arba

la

pu p

ie t$

fele

s un

p$rr

un$

uzde

vum

u. A

icin

a p$

r&jo

s sko

l&nu

s atz

%m&t

, vai

par

eizi

pro

gnoz

&ju,

i an

im$c

ijas g

aitu

, vai

izpr

atu,

i vie

lu ,'

el,a

nu u

n uz

s+k,

anu.

Pild

a da

rba

lapu

, nor

$dot

, kur

$s g

rem

o,an

as tr

akta

da

*$s n

otik

s izv

&l&t

$ &d

iena

sast

$v$

eso,

o uz

turv

ielu

,'

el,a

n$s u

n uz

s+k,

an$s

.

V&ro

ani

m$c

iju u

n at

z%m

&, v

ai p

arei

zi p

rogn

oz&j

u,i t

$s

gaitu

. Sec

ina,

ko

stun

d$ ie

m$c

%j$s,

ko n

esap

rata

.

102


V"rt"'anaSkolot"js stundas gait" front"li nov%rt%, vai skol%ni izprot model%$anas principu un katras uzturvielu grupas gremo-

$anas procesus att%lo pareizi.Skol%ni stundas beig"s p%c uzdevuma veik$anas un anim"cijas noskat#$an"s secina, vai model%jot gremo$anas pro-

cesu mut%, ku+!# un zarn"s, saprata, k" notiek vielu $'el$ana un uzs)k$ana.

Skolot!ja pa'nov"rt"jumsSecina, vai metode bija piem%rota, lai pilnveidotu izpratni par gremo$anas procesiem, vai pietika laika vis"m

aktivit"t%m.

103


Pielikums skolot$jam

GREMO-ANAS PROCESI

104


Skol#na darba lapa


GREMO-ANAS PROCESI

105


Skol#na darba lapa


GREMO-ANAS PROCESI

Pirms anim$cijas noskat!%an$s prognoz# taj$ redzamos procesus!

1. Uzraksti izv%l%t" %diena nosaukumu un apvelc t" sast"v" eso$o uzturvielu nosaukumus!Izv%l%tais %diens(– ............................................................Tas satur sekojo%as uzturvielas: og*hidr$tus, olbaltumvielas, taukus, "deni, miner$lvielas, vitam!nus.

2. Atz#m% t"s gremo$anas sist%mas da,as, kur notiks nosauktie procesi! Ja k"ds no nosauktajiem procesiem ar $o %die-nu nenotiks, tam pret# atst"j tuk$as ailes!

Gremo)anas process Mute Ku49is Divpadsmit-pirkstu zarna Tiev' zarna Resn' zarna

Og*hidr$tu ,'el,an$s

Olbaltumvielu ,'el,an$s

Tauku ,'el,an$s

Og*hidr$tu ,'e*produktu uzs+k,an$s no zarn$m asin%sOlbaltumvielu ,'e*produktu uzs+k,an$s no zarn$m asin%sTauku ,'e*produktu uzs+k,an$s no zarn$m limf$Miner$lvielu uzs+k,an$s no zarn$m asin%s

Vitam%nu uzs+k,an$s no zarn$m asin%s

7dens uzs+k,an$s no zarn$m asin%s

3. Sal#dzini un nov%rt% savas atbildes!

4. Uzraksti, ko stund" iem"c#jies! Ko v%l nesaprati!

106


mat

a „V

ielm

ai(a

s gal

apro

dukt

u izv

ad!%a

na”

m$c

!bu

stund

as pi

em#r

s

SAU

*O-A

N!

S IE

TEKM

E U

Z O

RGA

NIS

MA

VES

EL"B

U

M"r

(is

Piln

veid

ot iz

prat

ni p

ar sa

u,o$

an"s

iete

kmi u

z org

anism

a ves

el#bu

, ana

liz%jo

t tek

stu u

n ap

main

oties

ar vi

edok

,iem

.

Skol

"nam

sasn

iedz

amai

s rez

ult!

ts

Lasa

anal#

tiski

par

sau,

o$an

"s ie

tekm

i uz o

rgan

ismu.

Iz

saka

un

pam

ato

savu

vied

okli

par s

au,o

$an"

s iet

ekm

i uz "

das v

esel#

bu.

Zi

na, k

as j"

iev%r

o sa

u,oj

oties

.

Nepi

ecie

'am

ie re

surs

iTe

ksta

frag

men

ti (p

ielik

ums)

. M

!c$b

u m

etod

esD

arbs

ar te

kstu

, disk

usija

, situ

"cija

s ana

l#ze.

M!c

$bu

orga

niz!

cijas

form

asFr

ont"

lais d

arbs

, p"r

u da

rbs,

indi

vidu

"lais

darb

s.

Stun

das g

aita

Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Aktu

aliz

'cija

,3

min

+tes

Jaut

$: „V

ai J+

s sau

*oja

ties?

Kur

? Cik

bie

-i?”

Pask

aidr

o, k

a sa

bied

r%b$

un p

la,s

azi)

as l%

dzek

*os i

zska

n pr

etru

n%gi

vie

dok*

i par

sau*

o,an

$s ie

tekm

i uz

orga

nism

u.

Jaut

$, k

$dus

vie

dok*

us p

ar sa

u*o,

anos

ir d

zird

&ju,

i sko

l&ni

.In

form

&, k

a ,o

dien

stun

d$ n

oska

idro

s sau

*o,a

n$s i

etek

mi u

z $d

as v

esel

%bu.

Izsa

ka d

a-$d

us v

iedo

k*us

.

Past

$sta

par

dzi

rd&t

ajie

m v

iedo

k*ie

m.

Apj+

g)an

a,25

min

+tes

Izda

la sk

ol&n

iem

teks

ta fr

agm

entu

s (pi

elik

ums)

un

aici

na, i

ndiv

idu$

li la

sot,

atz%

m&t

uz

lapa

s mal

$m,

kur i

r min

&ta

sau*

o,an

$s p

ozit%

v$ u

n ku

r/– n

egat

%v$

iete

kme.

Pie

likum

$ do

ti tr

%s da

-$di

teks

ta

fragm

enti,

skol

&ni p

$r% s

a)em

vie

n$du

teks

ta fr

agm

entu

.Ai

cina

skol

&nus

p$r

os a

pspr

iest

las%t

o un

apk

opot

to sa

v$s p

iera

kstu

bur

tn%c

$s ta

bula

s vai

dom

u ka

rtes

vei

d$.

Lasa

teks

ta fr

agm

entu

s, at

z%m

&jot

tajo

s sau

*o,a

n$s

nega

t%vo

un p

ozit%

vo ie

tekm

i.

Izve

ido

p$ru

s un

pa p

$rie

m a

pspr

ie-

fakt

us n

o te

ksta

. Apk

opo

tos t

abul

$ va

i dom

u ka

rt&.

107


Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Aici

na sk

ol&n

us a

ps&s

ties a

pl%,

t$ la

i cits

citu

redz

. Uzd

od sk

ol&n

iem

jaut

$jum

us, a

r kur

u pa

l%dz%

bu,

iesa

ista

vi)u

s disk

usij$

.Pi

em&r

am: V

ai sa

u*ot

ies i

r lab

i vai

slik

ti? K

$di f

akti

to a

plie

cina

? Kur

am ir

cits

vie

dokl

is? U

z k$

diem

fa

ktie

m ta

s ir p

amat

ots?

utt

.N

euzk

r%to,

i vad

a di

skus

iju, r

osin

ot sk

ol&n

u ak

tivit$

ti, b

et n

epau

-ot s

avu

vied

okli.

Sek

o l%d

zi, l

ai sk

ol&n

i ie

v&ro

tu d

iskus

iju k

ult+

ru (n

ep$r

trau

kt k

lase

sbie

drus

, uzk

laus

%t ci

tu v

iedo

kli,

savu

vie

dokl

i pam

atot

ar

fakt

iem

nev

is em

ocij$

m).

Disk

usija

ir b

eigu

sies,

kad

skol

&nie

m v

airs

nav

kom

ent$

ru. V

isi, k

as g

rib&j

a, ir

izte

iku,

ies.

K$ds

skol

&ns n

osau

c fa

ktus

, kas

aps

tiprin

a sa

u*o,

an$s

poz

it%vo

iete

kmi.

Citi

skol

&ni i

zsak

a fa

ktus

par

sau*

o,an

$s n

egat

%vo

iete

kmi.

Iesa

ist$s

disk

usij$

, rak

stur

ojot

gan

neg

at%v

o, g

an

pozi

t%vo

sau*

o,an

$s ie

tekm

i.

Liet

o)an

a,12

min

+tes

Rosin

a ap

dom

$t a

tbild

i uz

jaut

$jum

u: „V

ai v

ar v

ienn

oz%m

%gi p

atei

kt, k

a sa

u*ot

ies i

r lab

i vai

slik

ti?”

Uzr

akst

a uz

t$fe

les j

aut$

jum

u: „K

as j$

)em

v&r

$ sa

u*oj

otie

s?”

No

skol

&nu

atbi

ld&m

vei

do sh

&mu

uz t$

fele

s, ko

men

t&, p

apild

ina,

iesa

ka v

&l c

itus f

akto

rus,

kas j

$)em

v&

r$ sa

u*oj

otie

s.Iz

dala

kat

ram

vie

nu la

pi)u

. Aic

ina

atka

l atg

riezt

ies s

av$s

vie

t$s u

n at

risin

$t p

robl

&msit

u$ci

ju.

Piem

&ram

, tav

a (i

men

e ir

laim

&jus

i lot

erij$

ce*

ojum

u uz

.(i

pti,

tur g

aid$

ms s

aula

ins l

aiks

, gai

sa

tem

pera

t+ra

ap

35 ° C.

Uzr

akst

i tr%s

not

eiku

mus

, kas

Tev

note

ikti

j$ie

v&ro

, atr

odot

ies s

aul&

. L+d

z da

-us

skol

&nus

izla

s%t to

, ko

pier

akst

%ja u

z la

pi)$

m. R

osin

a p$

r&jo

s sko

l&nu

s lap

i)as

, ize

jot n

o kl

ases

, nol

ikt

uz sk

olot

$ja

gald

a.

P$rla

sa t$

s un

p$rli

ecin

$s, v

ai sk

ol&n

i sap

ratu

,i, k

as j$

iev&

ro, a

trod

otie

s sau

l&, l

ai p

asar

g$tu

savu

$du

.

Atbi

ld, k

a ne

var v

ienn

oz%m

%gi p

atei

kt, j

o ir

da-$

di

fakt

ori,

kas j

$)em

v&r

$, p

iem

&ram

, cilv

&ka

$das

tips

, sa

u*o,

an$s

laik

s un

ilgum

s, dz

imum

z%m

es u

z $d

as,

sau*

o,an

$s k

r&m

u lie

to,a

na u

tt.

Atgr

ie-a

s sav

$s v

iet$

s, ris

ina

prob

l&m

situ$

ciju

, ris

in$j

umu

uzra

ksta

uz

lapi

)as.

Nod

od la

pi)a

s.

V"rt

"'an

aSk

olot

"js se

ko l#

dz u

n fro

nt"li

nov

%ro,

k" s

kol%n

i str"

d" ar

teks

tu, v

ai at

rod

b)tis

k"ko

s fak

tus,

k" fa

ktus

izst"

sta p

"ros

, k" s

kol%n

i aizp

ilda t

abul

u, v

ai sk

ol%n

i vied

okli

pam

ato

ar fa

ktiem

, nev

is em

ocij"

m, k

" iev

%ro

disk

usiju

kul

t)ru

, vai

apsp

rie* d

a*"d

us fa

ktor

us, k

as j"

+em

v%r"

sau,

ojot

ies, u

n, iz

lasot

teks

tu u

z lap

i+"m

, sec

ina,

k" iz

pra-

tu$i,

kas

j"iev

%ro,

atro

dotie

s sau

l%.

Skol

%ni d

iskus

ijas l

aik" n

ov%r

t% sa

vas p

rasm

es at

rast

teks

t" fa

ktus

, tos

pat

eikt k

lases

bied

ram

, arg

umen

t%t s

avu

vied

okli,

iev%

rot d

iskus

ijas k

ult)

ru, i

zman

tot s

tund

" ap-

g)t"

s zin

"$an

as p

robl

%msit

u"cij

as ri

sin"$

an".

Skol

ot!j

a pa'

nov"

rt"ju

ms

Secin

a, va

i bija

piem

%rot

s tek

sts, v

ai $is

tem

ats b

ija p

iem%r

ots,

lai sk

ol%n

i m"c

#tos a

rgum

ent%

t sav

u vi

edok

li pa

r sau

,o$a

n"s i

etek

mi u

z org

anism

a ves

el#bu

.

108


Pielikums

SAU*O-AN!S IETEKME UZ ORGANISMA VESEL"BU

T" k" tuvojas vasara un mums visiem gribas sau,oties. Ir j"iev%ro, k" pareizi sau,oties, lai nenotiktu nekas slikts pa$iem vai "dai.

Miljoniem eiropie$u vair"k vai maz"k regul"ri izmanto m"ksl#g"s sau,o$an"s iesp%jas sol"rijos. Jaun"kie p%t#jumi liecina, ka sau,o$an"s sol"rijos veicina "das noveco$anos, v"jina saistaudus, izraisot celul#tu, palielina aler!ijas un "das v%*a iesp%jas. Pat pareizi sau,ojoties, "da k,)st sausa, var rasties apdegumi un citas "das slim#bas.

Saska+" ar p%t#juma datiem vienas no n"v%jo$"kaj"m v%*a form"m(– melanomas(– att#st#bas risks pieaug par 75%, ja cilv%ks s"k izmantot m"ksl#g"s sau,o$anas iek"rtas vecum" l#dz 30 gadiem.

Cilv%ki gatavi risk%t ar savu vesel#bu un pat dz#v#bu, lai ieg)tu br)nu "das iedegumu.Amerikas vesel#bas aizsardz#bas speci"listi iesaka gada laik" nep"rsniegt maksim"li 50 saules peldes, ieskaitot sol"-

rija apmekl%jumus un sau,o$anos vai sporto$anu pludmal%. Tom%r sol"rijiem joproj"m ir daudz piekrit%ju. Nesen tika atkl"ts, ka ultravioletie stari organism" rada #pa$as vielas,

kuras izplat"s pa visu 'ermeni un vair"ku stundu garum" rada labu noska+ojumu. Sievietes, kuras izmanto sol"riju, bie*i saka, ka vi+as ir lab" form" un j)tas ,oti labi! T" neap$aub"mi ir viena no

m"ksl#g"s saules labaj"m #pa$#b"m. Vair"kos p%t#jumos uzsv%rta ultraviolet" starojuma labv%l#g" ietekme uz vesel#bu, piem%ram, ultraviolet"s gaismas ietekm% "d" veidojas D vitam#ns. Uzturs nodro$ina tikai 10–25% no organismam nepiecie$am" D vitam#na. P"r%jo cilv%ka 'ermenis veido pats saules gaismas ultravioleto staru (dabisko vai m"ksl#go) ietekm%. Savuk"rt D vitam#ns nepiecie$ams kaulu stipr#bai un vesel#bai. Ar# sirds slim#bu p%tnieki atz#st, ka saulei ir liela dziednieciska noz#me. Vi+i uzskata, ka D vitam#na tr)kums asin#s ir daudzu sirdsslim#bu pamat". Savuk"rt citi p%tnieki raksta, ka sol"rijs uzlabo "das izskatu, jo mazina p)t#$u veido$anos.

(Sau*o%an$s ABC. Skat#ts 18.10.2009. Pieejams: http://woman.del-.lv/answers/topics/article.php?id=15562844%22)

KO DER ZIN!T SOL!RIJA APMEKL#T!JIEM?

pirms sol"rija lieto$anas konsult%ties ar savu !imenes "rstu; iesak"m sol"riju apmekl%t, bet iev%rojot apmekl%juma bie*umu l#dz 50 reiz%m gad" (t.(i. 4-as reizes m%nes#); starp sau,o$an"s reiz%m j"ietur 48 stundu interv"ls; izv%l%ties atbilsto$i "das tipam sau,o$an"s laiku (t"pat k" sau,ojoties saul% ir j"izvair"s no "das apdegumiem);

s"kot sau,oties (pirm"s 3–4 reizes) ieteicams apmekl%t minim"lo sau,o$an"s laiku sol"rij"(– 5–7 min. un tikai p%c tam pamaz"m palielin"t to;

sau,o$an"s laik" lietot aizsargbrilles ac#m; pirms sau,o$an"s att#r#t "du no dekorat#v"s kosm%tikas; lietot sau,o$an"s kosm%tiku, kura baro "du ar vitam#niem un mitrina to; p"rliecin"ties, vai sol"riju lampas atbilst Starptautisk"s elektrotehnisk"s komisijas IEC standartiem; regul"ri apmekl%jot sol"riju, noteikti der konsult%ties ar "rstu, cik v%lama ir sol"rija starojuma iedarb#ba j)su

organismam un vai nepast"v k"di riski vesel#bai; noteikti vajadz%tu konsult%ties ar "rstu, ja lietojat k"dus medic#niskus prepar"tus; nav ieteicams apmekl%t sol"riju, ja esat j)t#gi pret ultravioleto gaismu; ja p%c sol"rija apmekl%juma man"t k"das p"rmai+as uz "das (pigment"cija, palielin"tas dzimumz#m#tes) neka-

v%joties ir j"grie*as pie "rsta; nav ieteicams sau,oties sol"rij", ja taj" pa$" dien" esat sau,ojies dabiskajos saules staros. nek"d" gad#juma nevajadz%tu lietot sau,o$an"s kr%mus, kas paredz%ti, lai sau,otos dabiskaj" saul%, jo tie satur SPF

-ltrus, kas aizkav% iedeguma veido$anos sol"rij".Ko der zin"t sol"rija apmekl%t"jiem? (Skat#ts 04.11.2009.)

Pieejams: http://www.mairis.lv/solarijs/pas_saulosanos.html

109


K! PAREIZI SAU*OTIES?

Nopietn"kais iemesls, k"p%c saglab"t gai$u "du, ir liela "das audz%ja veido$an"s iesp%ja, ilgsto$i uzturoties UV staros.Saule pamat#gi graujo$i iedarbojas uz "das audiem. L#dz ar to t" strauji noveco, turkl"t $is process ir neatgriezenisks.Pat pareizi sau,ojoties, "da k,)st sausa, var rasties apdegumi un citas "das slim#bas.Lai sau,o$an"s b)tu p%c iesp%jas maz"k kait#ga cilv%kam, ieteicams iev%rot divus galvenos priek$noteikumus:Saul% nav ieteicams uztur%ties laik" no plkst. 11:00 l#dz 15:00, jo tad saule ir viskarst"k". Vislab"kais laiks, lai sau,o-

tos ir no plkst. 09–11; 15–17.Akt#vi nodarbojoties ar sportu vai peldoties, j"izv%las #pa$i, sportistiem paredz%ti aizsargl#dzek,i vai j"lieto )dens-

notur#gi kr%mi.J"lieto l)pu aizsargl#dzeklis, kas pasarg" l)pas no apdeg$anas un saspr%g"$anas.Sau,o$an"s laiks katram ir individu"ls, bet vid%ji cilv%kam nav b#stami atrasties saul% no 40 min)t%m l#dz vienai

stundai. Balt"s "das #pa$niekiem "da k,)s sarkana jau p%c 10–15 min)t%m, t"p%c tas ir laiks, ko vi+i dr#kst pavad#t saul%.Aizsargl#dzekli pret sauli uz "das v%lams uzziest pusstundu pirms ie$anas atkl"t" saul%, jo tam j"pasp%j l%n"m ies)k-

ties, l#dzekli b)tu v%lams atjaunot ik p%c trim stund"m.K" pareizi sau,oties? (Skat!ts 04.11.2009.)

Pieejams: http://vumi.wordpress.com/2008/05/27/ka-pareizi-sauloties/

110


mat

a „B

alsts

un

kust!

bas”

m$c

!bu

stund

as pi

em#r

s

IKD

IEN

AS

PARA

DU

MU

IETE

KME

UZ

SKEL

ETA

UN

MU

SKU

*U A

TT"S

T"BU

M"r

(is

Piln

veid

ot iz

prat

ni p

ar ja

unie$

u ik

dien

as p

arad

umu

ietek

mi u

z ske

leta u

n m

usku

,u at

t#st#b

u, iz

man

tojo

t situ

"ciju

anal#

zi.

Skol

"nam

sasn

iedz

amai

s rez

ult!

ts

Dot

aj"s s

itu"c

ij"s r

akstu

ro, k

as ve

icina

da*

"du

mug

urka

ula d

efor

m"c

iju ra

$ano

s un

to ie

tekm

i uz v

isa o

rgan

isma v

esel#

bu.

An

aliz%

da*

"du

spor

ta n

odar

b#bu

un

skol

%nu

dz#v

es ve

ida p

ozit#

vo u

n ne

gat#v

o iet

ekm

i uz b

alsta

un

kust#

bu si

st%m

as ve

sel#b

u.

Veico

t pa$

nov%

rt%ju

ma t

estu

, izv

%rt%

sava

s bals

ta u

n ku

st#bu

sist%

mas

vese

l#bu

un se

cina p

ar sa

vai v

esel#

bai a

tbils

to$u

-zis

ko ak

tivit"

$u ve

idu.

Nepi

ecie

'am

ie re

surs

iSi

tu"c

iju ap

raks

ti (p

ielik

ums)

, sko

l%na d

arba

lapa

„Bals

ta u

n ku

st#bu

sist%

mas

vese

l#bas

pa$

nov%

rt%ju

ms”.

M!c

$bu

met

odes

Situ

"ciju

anal#

ze.

M!c

$bu

orga

niz!

cijas

form

asG

rupu

dar

bs, i

ndiv

idu"

lais d

arbs

.

Stun

das g

aita

Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Aktu

aliz

'cija

,5

min

+tes

Past

$sta

, ka

nese

n sa

ticis

k$du

savu

biju

,o sk

ol&n

u, k

uru

s$ko

tn&j

i gan

dr%z

nav

paz

inis,

jo

skol

&ns g

ada

laik

$ iz

audz

is va

ir$k

nek$

par

15

cm. S

kolo

t$ju

p$r

stei

dzis

v&l k

as/–

skol

&ns,

kura

m l%

dz ,i

m b

ijusi

laba

st$j

a, s+

dz&j

ies p

ar s$

p&m

mug

ur$.

Sko

l&ns

vai

c$jis

skol

ot$j

am,

vai t

as v

ar&t

u b+

t no

regu

l$r$

m p

$rslo

dz&m

tren

a-ie

ru z

$l&.

1o ja

ut$j

umu

uzdo

d sk

ol&n

iem

kla

s&. S

kol&

nu a

tbild

es %s

i pie

raks

ta u

z t$

fele

s.Pa

skai

dro,

ka

,aj$

stun

d$ v

isi k

op$

anal

iz&s

da-

$das

situ

$cija

s, ka

s sai

st%ta

s ar b

alst

a un

ku

st%b

u sis

t&m

as v

esel

%bu.

Klau

s$s s

kolo

t$ja

st$s

t%jum

u.

Izsa

ka d

a-$d

us p

ie)&

mum

us p

ar 0

zisk

$s sl

odze

s iet

ekm

i uz

balst

a un

kus

t%bu

sist&

mu.

111


Stun

das f

$ze,

laik

sSk

olot

$ja

darb

%ba

Skol

&nu

darb

%ba

Apj+

g)an

a,25

min

+tes

Aici

na sk

ol&n

us iz

veid

ot n

elie

las g

rupa

s (3–

4 sk

ol&n

i gru

p$).

Pask

aidr

o, k

a ka

tra

grup

a sa

)em

s div

u sit

u$ci

ju a

prak

stus

, kur

as b

+s j$

izan

aliz

& at

bilst

o,i

uzdo

tajie

m ja

ut$j

umie

m, u

n j$

izsa

ka sa

vs v

iedo

klis

p$r&

jai k

lase

i.Ir

saga

tavo

tas l

api+

as, u

z kur

"m ir

situ

"ciju

apr

akst

i par

skol

#nu

dz!v

es ve

ida

un d

a$"d

u sp

orta

nod

arb!

bu ie

tekm

i uz b

alst

a un

kus

t!bu

sist#

mas

vese

l!bu

un ja

ut"j

umi, k

as a

tvie

glo

situ"

ciju

ana

l!zi (

piel

ikum

s).

Katr

a gr

upa

izlo

zes v

eid$

sa)e

m d

ivas

situ

$cija

s. N

or$d

a, k

a ka

tras

situ

$cija

s ana

l%zei

at

v&l&

tais

laik

s ir 3

–5 m

in+t

es.

Situ

$ciju

ana

l%zi i

etei

cam

s org

aniz

&t se

kojo

,i:1.

vi

ens s

kol&

ns n

o gr

upas

nol

asa

situ$

ciju

un

atbi

ld u

z 1.

jaut

$jum

u, c

its sk

ol&n

s no

grup

as a

tbild

uz

2. ja

ut$j

umu

utt.

(situ

$cija

s apr

akst

u va

r pro

jic&t

uz

ekr$

na, l

ai

p$r&

jiem

b+t

u vi

egl$

k uz

tver

t);2.

p$

r&jie

gru

pas b

iedr

i var

pap

ildin

$t, j

a ne

piec

ie,a

ms;

3.

citi

skol

&ni n

o kl

ases

pap

ildin

a, ja

nep

ieci

e,am

s; va

r uzd

ot p

apild

jaut

$jum

us;

4.

skol

ot$j

s pap

ildin

a, p

reci

z&, j

a ne

piec

ie,a

ms.

Kad

grup

as iz

anal

iz&j

u,as

aba

s situ

$cija

s, ai

cina

p$r

dom

$t d

zird

&to

un, s

tr$d

$jot

pa

p$rie

m,

izve

idot

sara

kstu

uz

A4 la

pas,

nor$

dot,

kas v

eici

na d

a-$d

u m

ugur

kaul

a de

form

$ciju

ra

,ano

s un

k$da

ir to

iete

kme

uz v

isa o

rgan

isma

vese

l%bu.

Jaut

$, k

$p&c

mug

urka

ula

defo

rm$c

ijas i

etek

m&

visa

org

anism

a ve

sel%b

u.Ai

cina

lapa

s pie

likt p

ie t$

fele

s. P"

rska

ta sk

ol#n

u ra

kst!t

o pa

r mug

urka

ula

defo

rm"c

iju c#

lo+i

em u

n se

k"m

, kam

#r v

i+i v

eic

pa)n

ov#r

t#ju

mu

lieto

)ana

s f"z

#.

Izve

ido

grup

as p

a 3–

4 sk

ol&n

iem

kat

r$.

Nok

laus

$s d

arba

uzd

evum

us.

Gru

p$ a

pspr

ie-a

s un

anal

iz&

situ$

cija

s, la

i var

&tu

atbi

ld&t

uz

jaut

$jum

iem

.An

aliz

& do

t$s s

itu$c

ijas p

ar sk

ol&n

u dz

%ves

vei

da u

n da

-$du

sp

orta

nod

arb%

bu ie

tekm

i uz

balst

a un

kus

t%bu

sist&

mas

ve

sel%b

u, ie

saist

otie

s sav

u gr

upas

bie

dru

teik

t$ p

apild

in$,

an$

un c

itu g

rupu

ana

liz&t

o sit

u$ci

ju a

pspr

ie,a

n$.

P$rd

om$

un sa

st$d

a di

vus s

tabi

)us:

A/–

kas v

eici

na m

ugur

kaul

a de

form

$ciju

ra,a

nos?

un

B/–

k$da

ir

mug

urka

ula

defo

rm$c

iju ie

tekm

e uz

org

anism

a ve

sel%b

u?Pi

em#r

s. A:

Maz

kust

%gs d

z%ve

s vei

ds. B

: Lie

k$ '

erm

e)a

mas

a,

mug

urka

ula

defo

rm$c

ijas,

piet

+ku,

as k

$jas

, tra

uc&t

a as

insr

ite,

galv

as s$

pes u

tt.

A: A

ugst

pap&

-u k

urpe

s. B:

Mug

urka

ula

defo

rm$c

ijas,

p&da

s ka

ulu

defo

rm$c

ijas,

mug

uras

, k$j

u s$

pes u

tt.

Izsa

ka v

iedo

kli,

k$p&

c m

ugur

kaul

a de

form

$cija

s iet

ekm

& vi

sa

orga

nism

a ve

sel%b

u. P

ielie

k la

pu ti

e t$

fele

s.Li

eto)

ana,

10 m

in+t

esPa

skai

dro,

ka

turp

m$k

aj$

stun

das d

a*$

katr

s sko

l&ns

str$

d$s i

ndiv

idu$

li un

izv&

rt&s

savu

s ik

dien

as p

arad

umus

, kas

var

iete

km&t

bal

sta

un k

ust%b

u sis

t&m

as v

esel

%bu.

Izda

la iz

v&rt

&jum

a la

pu, k

ur$

skol

&nie

m j$

atz%

m&,

k$d

i par

adum

i kat

ram

pie

m%t

un ti

e j$

izv&

rt&

atbi

lsto,

i dot

ajie

m k

rit&r

ijiem

, k$

katr

s par

adum

s var

iete

km&t

vi)

u ba

lsta

un

kust

%bu

sist&

mas

ves

el%b

u.Va

r pro

jic#t

uz e

kr"n

a sk

ol#n

u da

rba

lapu

un

vien

u fa

ktor

u no

ank

etas

izsk

at!t

kop"

.P&

c an

keta

s aiz

pild

%,ana

s ros

ina

darb

a la

p$ ie

raks

t%t se

cin$

jum

us.

Aici

na sk

ol&n

us n

odot

lapa

s, la

i izs

kat%t

u un

uzr

akst

%tu ie

teik

umus

skol

&nam

.

Iepa

z%st

as a

r uzd

evum

u un

vei

c to

.

Pabe

idzo

t dar

bu, k

atrs

dar

ba la

p$ ie

raks

ta se

cin$

jum

us p

ar

sava

s bal

sta

un k

ust%b

u sis

t&m

as v

esel

%bu

un n

epie

cie,

am%b

u ve

ikt n

otei

ktus

0zi

skos

vin

grin

$jum

us.

V"rt

"'an

aSk

olot

"js fr

ont"

li no

v%rt%

, k" s

kol%n

i, ana

liz%jo

t situ

"cija

s, at

bild

uz j

aut"

jum

iem; k

am%r

skol

%ni v

eic p

a$no

v%rt%

jum

u, ti

km%r

p"r

skat

a sko

l%nu

raks

t#to

par m

ugur

kaul

a de

form

"ciju

c%lo

+iem

un

sek"

m. S

kol%n

u in

divi

du"lo

dar

bu sk

olot

"js k

omen

t% ar

kon

kr%t

iem p

riek$

likum

iem p

ar ve

sel#b

as u

zlabo

$anu

.Sk

ol%n

i p%c

situ

"ciju

anal#

zes a

tbild

uz j

aut"j

umiem

un

papi

ldin

a citu

skol

%nu

atbild

es; i

zveid

o sa

raks

tu p

"ros

par

mug

urka

ula d

eform

"ciju

c%lo

+iem

un

sek"

m; d

arba

lap"

izv

%rt%

savu

s ikd

ienas

par

adum

us, ta

i ska

it" -

zisk"

s nod

arb#

bas,

kas i

etekm

% bals

ta u

n ku

st#bu

sist%

mas

vese

l#bu,

secin

a par

nep

iecie$

am#b

u ve

ikt n

oteik

tus -

zisko

s vin

grin

"jum

us.

Skol

ot!j

a pa'

nov"

rt"ju

ms

Secin

a, va

i met

ode b

ija p

iem%r

ota,

lai p

ilnve

idot

u izp

ratn

i par

jaun

ie$u

ikdi

enas

par

adum

u iet

ekm

i uz s

kelet

a un

mus

ku,u

att#s

t#bu,

vai p

ietik

a laik

a vis"

m ak

tivit"

t%m

, va

i situ

"cija

s bija

atbi

lsto$

as ve

cum

posm

am.

112


Pielikums

1. situ!cijaLai #sin"tu laiku vasaras br#vdien"s p%c 8. klases beig$anas, draugi nol%ma s"kt apmekl%t -tnesa klubu. P%d%j" laik"

pui$i bija strauji izaugu$i. Vi+i v%l%j"s ieg)t liel"ku musku,u masu un lab"kas 'erme+a proporcijas, jo, k"j"m un rok"m augot strauj"k nek" p"r%jam 'ermenim, 'ermenis izskat"s „izst#dz%jis”. Lai ietaup#tu naudu, vi+i tren%j"s patst"v#gi un nekonsult%j"s ar treneri. P%c ned%,as viens no pui$iem s"ka *%loties par s"p%m mugur", bet draugi paman#ja, ka vi+$ staig" nedaudz saliecis plecus uz priek$u.

Kuri draugu uzskati un r$c$ba bija pareizi, kuri)– nepareizi? Pamatojiet, k!p"c?K!p"c vienam no draugiem rad!s st!jas probl"mas? K! J#s ieteiktu situ!ciju atrisin!t?

2. situ!cijaKr#tot no velosip%da, 8. klases skol%ns salauza kreis"s k"jas ce,a kaulu. 6rsts, kur$ sniedza z%nam nepiecie$amo

medic#nisko pal#dz#bu, izteica apgalvojumu, ka $aj" vecum" pusaud*u kauli ir #pa$i trausli un bie*"k l)zt. Vi+$ vaic"ja, ko z%ns lieto uztur". Uzzin"jis, ka skolas laik" puisis bie*i p%rk .ipsus, $okol"des un Coca-cola, "rsts ieteica lietot vair"k piena produktus, svaigus d"rze+us un noteikti attur%ties dzert Coca–cola.

K!p"c !rsts ieteica z"nam lietot uztur! vair!k piena produktus un svaigus d!rze+us?K!p"c !rsts neieteica z"nam dzert Coca–cola?Ko J#s v"l ieteiktu z"nam, lai vi+' !tr!k izvese*otos?

3. situ!cija Anna atp)t"s, braucot ar skritu,slid"m, bet neveiksm#gi nokrita un salauza lab"s rokas spie'a kaulu. L)zums bija ,oti

smags un meitenei n"c"s gandr#z m%nesi staig"t ar ie!ips%tu roku. P%c !ip$a no+em$anas lab" roka izskat#j"s sal#dzino$i tiev"ka nek" kreis". Anna par to ,oti satrauc"s, bet "rsts ieteica meitenei vingrin"jumu kompleksu labajai rokai un no-mierin"ja, ka roku apm%ri dr#zum" izl#dzin"sies.

K!p"c meitenes lab! roka p"c %ip'a no+em'anas bija tiev!ka nek! kreis!?K!p"c !rsts ieteica meitenei vingrin!jumu kompleksu?Ko J#s v"l ieteiktu meitenei, lai vi+a !tr!k izvese*otos?

4. situ!cijaEl#na kop$ 1. klases m"c#j"s sp%l%t vijoli. Vi+a tr#s reizes ned%," apmekl% vijo,sp%les nodarb#bas. Katru dienu p%c

stund"m m"j"s vismaz 1 stundu vi+a tren%j"s vijo,sp%l%. Tagad El#na m"c"s 7. klas% un arvien bie*"k s)dzas par s"p%m mugur". Izmekl%jis meiteni, "rsts konstat%ja vi+ai skoliozi (mugurkaula deform$cija uz s$niem). 6rsts ieteica katru dienu p%c vijo,sp%les nodarb#b"m #pa$us vingrin"jumus mugurai, rok"m un kaklam, k" ar# ieteica iet uz peld%$anas nodarb#b"m.

Kas var"ja izrais$t El$nai st!jas deform!cijas? Pamatojiet savu atbildi!K!p"c !rsts ieteica vingrin!jumus p"c vijo*sp"les nodarb$bas?K!p"c !rsts ieteica peld"t?

5. situ!cijaValters sav" br#vaj" laik" sp%l% datorsp%les. Katru dienu vi+$ pavada pie datora aptuveni 3 stundas. Vec"ki vi+am ,auj

„s%d%t pie datora” ne ilg"k k" l#dz plkst. 21.00 vakar", lai z%ns var%tu pien"c#gi atp)sties n"kamajai dienai. Neskatoties uz to, ka z%ns nakt# gu, aptuveni 8 stundas, vi+am arvien bie*"k s"p galva un Valters arvien bie*"k slimo ar elpo$anas org"nu slim#b"m. 6rsts z%nu izmekl%ja un atzina, ka Valteram ir mugurkaula deform"cija(– kifoze (mugurkaula izlie-kums uz mugurpusi).

K!p"c z"nam rad!s aprakst$t!s vesel$bas probl"mas?K! mugurkaula deform!cijas ietekm" citu org!nu sist"mu vesel$bu? Pamatojiet savu spriedumu!Iesakiet, k! z"nam uzlabot savu vesel$bu!

113


6. situ!cijaPusaud*u vecum" meiten%m gribas !%rbties stil#gi. Viens no stil#ga ap!%rba elementiem ir augstpap%*u vai bezpap%-

*u kurpes. S"kum" staig"$ana uz augstiem pap%*iem sag"d"ja gr)t#bas, bet tagad Inese augstpap%*u kurp%s staig" ,oti veikli un var taj"s nostaig"t visu dienu.

P%d%j" laik" Inesei ir par"d#ju$"s vesel#bas probl%mas(– vi+ai s"p mugura. Meitenes mamma apgalvo, ka muguras s"pes ir radu$"s augsto pap%*u d%,, kam Inese, protams, nepiekr#t.

K!p"c Ineses mammas apgalvo, ka muguras s!pju c"lonis ir augstie kurpju pap"&i?K! k!ju un muguras vesel$bu var ietekm"t bezpap"&u kurpes?Iesakiet, k! Inesei r$koties turpm!k, lai nerastos vesel$bas probl"mas, bet var"tu staig!t augstpap"&u kurp"s!

7. situ!cijaJur!is m"c"s 9. klas%. Z%ns katru dienu pavada skolas sol" 7 vai 8 stundas. Ar# starpbr#*os vi+$ s%* sak+upis skolas

atp)tas zon" pie sav"m m"c#bu gr"mat"m. Lai "tr"k non"ktu m"j"s p%c stund"m, vi+$ brauc 5 min)tes ar pils%tas auto-busu. M"j"s liel"ko da,u laika vi+$ pavada pie sava rakst"mgalda, gatavojoties n"kam"s dienas stund"m. Dienas beig"s vi+$ vienu vai divas stundas velta sarun"m soci"laj" t#mekl# draugiem.lv.

P%d%j" laik" m"c#bas vi+am s"k sag"d"t gr)t#bas, jo arvien bie*"k s"p galva. K!p"c z"nam rad!s aprakst$t!s vesel$bas probl"mas?K! mugurkaula deform!cijas ietekm" citu org!nu sist"mu vesel$bu? Pamatojiet savu spriedumu!Iesakiet, ko z"nam main$t sav! dz$ves veid!, lai uzlabotu vesel$bu!

114


Skol#na darba lapa

BALSTA UN KUST"BU SIST#MAS VESEL"BAS

PA,NOV-RT-JUMS1. Izlasi faktorus, kas ietekm% balsta un kust#bu sist%mas vesel#bu. Pie katra faktora atz#m% sev atbilsto$" apgalvojuma

variantu un nor"di, k" tas ietekm% tavu vesel#bu!2. Papildini tabulu ar taj" nemin%tiem paradumiem, kas var ietekm%t Tavu balsta un kust#bu sist%mas vesel#bu!

Faktors Ietekme uz balsta un kust%bu sist&mas vesel%bu

Labv&l%gi ietekm&

Nelabv&l%gi ietekm& Neietekm&

1. Skolas sol$ vienm&r s&-u ar taisnu muguru. J" N#

2. Nesot skolas somu, smagums balst$s uz viena pleca. J" N#

3. Dien$ pie datora pavadu vienu un vair$kas stundas bez atp+tas. J" N#

4. Nodarbojos regul$ri* ar sporta veidu - ....................... (ieraksti k$du). J" N#

5. Regul$ri apmekl&ju trena-ieru z$li un vingrinos trenera vad%b$. J" N#

6. Katru dienu ar k$j$m noeju 1–2 kilometrus. J" N#

7. Br%vo laiku pavadu akt%vi/– braucot ar velosip&du, skritu*ojot, sp&l&jot bumbu, daudz staig$jot, pal%dzot vec$kiem veikt da-$dus 0ziskus darbus. J" N# 8. Regul$ri apmekl&ju deju nodarb%bas. J" N#

9. Cits paradums ………………………………………

10. Cits paradums ………………………………………

* regul$ri noz!m# 1 - 2 reizes ned#*$

3. Apkopo aptaujas rezult"tus un secini par savu ikdienas paradumu ietekmi uz balsta un kust#bu sist%mas vesel#bu(– pasv#tro atbilsto$o secin"jumu!

Mani ikdienas paradumi: veicina pareizas st"jas veido$anos, labv%l#gi ietekm% balsta un kust#bu sist%mas vesel#bu; veicina st"jas defektu veido$anos, nelabv%l#gi ietekm% balsta un kust#bu sist%mas vesel#bu; man j"dom" par savai vesel#bai atbilsto$u -zisko aktivit"$u veidu.

115


2. P#TNIECISKO LABORATORIJAS DARBU PIEM#RI BIOLO%IJ! PAMATSKOL!

Projekt" izstr"d"tajos skolot"ja atbalsta materi"los iek,autie p%tniecisko laboratorijas piem%ri veidoti p%c vienotas formas. Stundas m%r'is par"da to, ko skolot"js v%las sasniegt. Skol%nam sasniedzamais rezult"ts, ir izm%r"ms, t.(i. sko-lot"js un skol%ns vienm%r var konstat%t, tas ir vai nav sasniegts. Laboratorijas darba pl"n" ar# nor"d#ti nepiecie$amie resursi. Skolot"ju materi"l" doti ar# metodiski ieteikumi, kas ieteicami darba organiz%$anai un vad#$anai, k" ar# apraks- t#ti ieteikumi, ko dar#t, ko izmantot, ja konkr%to resursu skol" nav. &aj" materi"l" pievienoti tikai atsevi$'i laboratorijas darbu piem%ri. Visi p%tnieciskie laboratorijas darbi un demonstr%jumi pieejami atbalsta materi"lu komplekt" pie katras klases tematiem.

116


Demonstr#jums

AUGU ELPO-ANAS PROCES! IZDAL"T! CO2 DAUDZUMA M#R"-ANA AR SENSORU

Darba izpildes laiks 20 min"tes

M"r(isVeidot izpratni par augu elpo$anu, v%rojot demonstr%jumu ar sensoru.

Sasniedzamais rezult!ts Izprot, ka augi elpo t"pat k" citi organismi. Iepaz#stas ar tehnolo!iju iesp%j"m augu dz#v#bas procesu p%t#$an". Re!istr% ieg)tos datus par auga s%klu elpo$anu, nov%rojot skolot"ja demonstr%jumus ar sensoriem.

Darba piederumi, vielasDators ar sensoram atbilsto$u programmat)ru, CO2 sensors, datu uzkr"j%js, projektors, pirms 24 stund"m iem%rktas

galda pupi+u vai citu augu s%klas.

Darba gaita1. Pirms stundas skolot"js piesl%dz CO2 sensoru datoram un projektoram, sagatavo divas sensora kameras(– vienu

tuk$u, otru(– l#dz pusei pieb%rtu ar d#gsto$"m pupi+"m.2. Skolot"js dator" uzst"da m%r#jumu lielumus (1. att%ls).

1. att%ls

3. Pirms demonstr%juma skolot"js atg"dina, ka viena no dz#v#bas paz#m%m ir elpo$ana, kuras laik" dz#v"s b)tnes izelpo og,sk"bo g"zi. Uzdod jaut"jumu: „Vai og,sk"b"s g"zes daudzums dz#vo b)t+u izelpotaj" gais" at$'iras no og,sk"b"s g"zes daudzuma apk"rt%j" vid%?” Kop#gi noskaidro, ka izelpotaj" gais" og,sk"b"s g"zes daudzumam va-jadz%tu b)t liel"kam nek" apk"rt%j" vid%. Og,sk"b"s g"zes daudzumu izelpotaj" gais" ir iesp%jams m%r#t ar sensora pal#dz#bu un rezult"tus att%lot gra-ski. Skolot"js demonstr% skol%niem sensoru un paskaidro, ka $# m%rier#ce ir paredz%ta tie$i og,sk"b"s g"zes daudzuma noteik$anai.

4. Aicina skol%nus burtn#c" izveidot tabulu (Pielikums).5. Skolot"js iesl%dz m%r#$anas re*#mu un izm%ra og,sk"b"s g"zes daudzumu apk"rt%j" vid%. Skaidro, k" nolas#t m%r#-

jumu un aicina to ierakst#t tabul".6. L)dz vienu skol%nu iep)st izelpoto gaisu tuk$aj" kamer" un nosl%dz to ar sensora ier#ci (2. un 3. att%ls).7. Skolot"js v%r$ uzman#bu augo$ajai og,sk"b"s g"zes daudzuma l#knei un, kad skol%ni ir p"rliecin"ju$ies, ka og,sk"-

b"s g"zes daudzums kameras gais" ir palielin"jies, atver kameru. Sarun" ar skol%niem noskaidro, ka g"zes dau-dzums kamer" un apk"rt%j" gais" pamaz"m izl#dzin"s (4. att%ls).

8. Aicina skol%nus nolas#t datus no ekr"na un aizpild#t burtn#c" izveidotaj" tabul" aili „Og,sk"b"s g"zes daudzums cilv%ka izelpotaj" gais"”.

9. Skolot"js aicina noskaidrot, vai ar# augi(– $aj" gad#jum" d#gsto$"s s%klas(– izelpo og,sk"bo g"zi. Iesl%dz m%r#$anas re*#mu un ievieto sensoru kamer" ar d#gsto$"m pupi+"m (5., 6. att%ls). Aicina skol%nus koment%t uz ekr"na re-dzamo procesu un akcent%, ka ar# $aj" gad#jum" og,sk"b"s g"zes daudzums kamer" pieaug, t"tad s%klas to izelpo.

117


10. L)dz skol%nus nolas#t datus no ekr"na un aizpild#t tabul" aili ,,Og,sk"b"s g"zes daudzums augu (d#gsto$o s%klu) izelpotaj" gais"”.

11. Rosina sola biedrus sal#dzin"t nolas#tos datus. Ja tie nesakr#t, nepiecie$ams p"rliecin"ties, kur$ ir k,)d#jies, nepre-c#zi nolasot datus no gra-ka.

12. Aicina skol%nus secin"t, burtn#c" ierakstot atbildes uz jaut"jumiem: K" at$'iras og,sk"b"s g"zes daudzums cilv%ka izelpotaj" gais" un apk"rt%j" vid%? K" at$'iras og,sk"b"s g"zes daudzums augu izelpotaj" gais" un apk"rt%j" vid%?Kura augiem un dz#vniekiem kop#ga dz#v#bas paz#me tika pier"d#ta $aj" demonstr%jum"?

13. L)dz k"du no skol%niem iepaz#stin"t ar secin"jumiem, noskaidro p"r%jo skol%nu viedokli.Skol#niem var rasties jaut$jumi par og*sk$b$s g$zes daudzuma m#rvien!bu ppm. Ppm ir da*i(u skaits no miljons

da*i($m.

2. att%ls 3. att%ls 4. att%ls

5. att%ls 6. att%ls

Pielikums

Og*sk!b!s g!zes daudzuma sal$dzin!jums apk!rt"j! vid" un dz$vo organismu izelpotaj! gais!

Og*sk$b$s g$zes daudzums apk$rt&j$ vid& eksperimenta s$kum$

(ppm)

Og*sk$b$s g$zes daudzums cilv&ka izelpotaj$ gais$

(ppm)

Og*sk$b$s g$zes daudzums d%gsto,o s&klu izelpotaj$ gais$ (ppm)

118


Laboratorijas darbs

AUGU -,NU UZB,VEDarba izpildes laiks 40 min"tes

M"r(isVeidot izpratni par augu $)nu uzb)vi, att#stot prasmes str"d"t ar mikroskopu un veidot biolo!isko z#m%jumu.

Skol"nam sasniedzamie rezult!ti Pagatavo prepar"tus, kuros redzamas augu $)nas. Biolo!isk" z#m%jum" att%lo mikroskop" nov%rot"s augu $)nas. Secina, k"das ir augu $)nu kop#g"s un at$'ir#g"s paz#mes.

Ieteikumi darba organiz"'anai Darba piederumi katram skol%nu p"rim. Mikroskops, sarkanais s#pols, elodejas lapas, 4 priek$metstikli, 4 segstikli, prepar%jam" adata, pincete, pipete, skalpelis, -ltrpap#rs, )dens, kast#te, kur" veikt eksperimentu t", lai nenosm%r%tu solu. Elodejas viet" var izmantot s)nu(– viengada skrajlap#ti (Mnium hornum), kas aug lielu lapu koku tuvum". S#-pola viet" var izmantot da*"du augu lapas, kam iegriezumus veic lapas k"t" vai lapas dz#sl". Svar#gi, lai $iem augiem neb)tu bieza epiderma k", piem%ram, vaskapu'ei. Skolot"jam. Demonstr"cijas mikroskops, dokumentu kamera, projektors, mikroskop%$anas piederumi, datorprezen-t"cija (B_7_01_VM_04_Darbs ar mikroskopu).Skol%na darba lapa „Augu $)nu uzb)ve”.

Ieteikumi darba vad$'anaiP&tniecisk$s

darb%bas posmi Metodiskie nor$d%jumi

Eksperiment'l' darb(ba

Skolot$js past$sta, ka ,aj$ stund$ katram skol&nam b+s iesp&ja iejusties detekt%va lom$/– veicot p&t%jumu ar mikroskopu, noskaidrot, vai apgalvojums ,,visas augu ,+nas ir vien$das!” ir patiess.Izmantojot datorprezent$ciju (B_7_01_VM_04_Darbs ar mikroskopu, 2.–5. sl%ds), atg$dina skol&niem mikroskopa uzb+vi un darba dro,%bu, str$d$jot ar mikroskopu. Skolot$js inform&, ka ,aj$ stund$ kop(gi m'c(sies pagatavot prepar'tus/– s%pola virsmizi)as un elodejas lapas prepar$tus. Izmantojot 6. sl%du, iepaz%stina ar darba piederumiem. Skolot$js demonstr& ar dokumentu kameru un past$sta, k$ pagatavot s%pola virsmizi)as prepar$tu. Paral&li aicina skol&nus soli pa solim pagatavot prepar$tu. Ja nav dokumentu kameras, tad skolot$js izmanto datorprezent$cijas B_7_01_VM_04_Darbs ar mikroskopu 7.–8. sl%du.Paskaidro, ka: a) segstiklu pieliek pie +dens piliena malas 45° le)'% un pagaida, kam&r +dens ir gar visu segstikla malu, tad segstiklu l&n$m nolai-, b) lielus gaisa burbu*us var aizstumt ar prepar&jamo adatu,c) gar segstikla mal$m eso,o +deni nosusina ar 0ltrpap%ru, bet tr+ksto,o +deni ar pipeti uzpilina pie segstikla malas.Ja v#las iem"c!t skol#niem prepar"tu kr"so)anu, tad izmanto 10. sl!du.Aicina skol&nus mikroskop' apl5kot s(pola virsmizi4as prepar'tu (vispirms palielin$tu 100 8, tad 400 8) un iez%m&t redz&t$s ,+nas burtn%c$, pierakst%t nov&rojumus. Skolot$js atg$dina skol&niem biolo(isk$ z%m&juma veido,anas pamatprincipus, izmantojot datorprezent$ciju: att&la nosaukums, uzz%m&t$s ,+nas lielums, apz%m&jumi (B_7_01_VM_04_Darbs ar mikroskopu, 9. sl%ds).Aicina patst'v(gi pagatavot elodejas lapas prepar'tu, izmantojot darba gaitas aprakstu darba lap$ (3. solis), apl+kot to mikroskop$ un uzz%m&t. Nodarb%bas laik$ skolot$js konsult& skol&nus/– k$ veikt prepar$ta pagatavo,anu, k$ lietot darba piederumus, k$ mikroskop$ noregul&t att&la asumu, k$ main%t objekt%va palielin$jumu. Nodarb%bas laik$ skolot$js par$da ar demonstr$cijas mikroskopu* savus prepar$tus, nor$dot ,+napvalkus, citoplazmu, vakuolu, hloroplastus un kodolu. Noskaidro, vai visi skol&ni savos prepar$tos var ieraudz%t t$das pa,as ,+nas, k$ uz ekr$na vai plak$ta, vai visi var saskat%t ,+napvalkus, hloroplastus, kodolu, citoplazmu. Skol&niem var paskaidrot, ka elodejas lapu ,+n$s kodoli ir pl$ni (kodola platums ir 5–10/mikrometri, biezums/– 1 mikrometrs) un bezkr$saini, tos parasti aizsedz hloroplasti. Vakuolas ir lab$k saskat$mas pie lapas dz%slas.

119


P&tniecisk$sdarb%bas posmi Metodiskie nor$d%jumi

Rezult'tu anal(ze Kop%gi p$rrun$, ka augi sast$v no ,+n$m, k$das ir augu ,+nu kop%g$s un at,'ir%g$s sast$vda*as. Jaut$, k$ veic$s ar detekt%va lomu, vai izdev$s noskaidrot apgalvojuma ,,visas augu ,+nas ir vien$das” patiesumu. Aicina skol&nus darba lap$ ierakst%t atbildes uz jaut'jumiem rezult'tu anal(zes un secin'jumu da2'.Nodarb%bas beig$s atg$dina par darba vietas sak$rto,anas noteikumiem:1. Mikroskopa atst$,ana glab$,anas st$vokl%.2. Instrumentu sak$rto,ana.3. 7dens trauka novieto,ana.4. Priek,metstiklu sav$k,ana un mazg$,ana.5. Izlietoto paraugu un 0ltrpap%ra atlieku izme,ana.

Nodarb#bas beig"s skol%ni nodod darba lapu. Skolot"js nodro$ina atgriezenisko saikni, darba lap" pierakstot ko-ment"rus par biolo!isko z#m%jumu izpildi (uzz#m%to $)nu lielums un forma, apz#m%jumu pieraksts), nov%rojumiem un secin"jumiem. N"kamaj" stund" koment% rezult"tus.

* Ja nav demonstr$cijas mikroskopa, tad skolot$js savus pagatavotos prepar$tus r$da, izmantojot mikroskopu, kas st$v uz skolot$ja galda. Skol&ni var pien$kt paskat%ties un sal%dzin$t ar saviem prepar$tiem.

120


Lauka p#t!jums

ORGANISMU DAUDZVEID"BAS NOV#RO-ANA PARAUGLAUKUM!

Darba izpildes laiks 40 min"tesDarbs grup$s

M"r(isPilnveidot izpratni par organismu daudzveid#bu, veicot lauka p%t#jumu.

Sasniedzamais rezult!ts Izveido parauglaukumu organismu daudzveid#bas noteik$anai. Atpaz#st organismus (augus, dz#vniekus, s%nes, '%rpjus) un secina, k"da ir to daudzveid#ba parauglaukum". Sadarbojas grup", iev%rojot dro$#bas noteikumus un saudz#gu attieksmi pret dabu.

Nepiecie'ami resursi Darba piederumi: aukla (4 m) ar kop" sasietiem galiem, .etri mieti+i, rokas lupa, rakst"mpiederumi. Fotograf%$anas iek"rta (fotoapar"ts vai mobilais telefons). Skol%nu grupas darba lapa „Organismu daudzveid#bas nov%ro$ana parauglaukum"”.

Ieteikumi darba organiz"'anaiPirms lauka p#t!juma skolot$js skolas tuvum$ atrod piem#rotu vietu p#t!juma veik%anai. Lab$k izv#l#ties z$lienu vai

ce*malu, jo taj$ viegl$k saskait!t augus. Ja skolas apk$rtn# nav iesp#jams izveidot parauglaukumu, darbu var veikt ar! klases rudens ekskursijas laik$.

Darbu paredz#ts veikt grup$s pa 1etri. Lai lauka p#t!jums norit#tu veiksm!gi, nepiecie%ams iepriek%#j$s beig$s iepaz!stin$t skol#nus ar veicamo p#t!jumu, veikt t$ pl$no%anu+– p$rrun$t dro%!bas un videi draudz!gas r!c!bas

noteikumus, sadal!t pien$kumus grup$.

Ieteikumi darba vad$'anaiP&tniecisk$s

darb%bas posmi Metodiskie ieteikumi

Prognoz+)ana un pl'no)ana(iepriek,&j$ stund$)

Skol&nu ierosin$,anai skolot$js front$li p$rrun$ ,$dus jaut$jumus. Kur" ekosist#m" ir liel"ka organismu daudzveid!ba%– )aj" stund" izp#t!taj" ekosist#m", me$" vai pils#tas park"? K"p#c park" nesp#j dz!vot daudzi organismi, lai gan cilv#ks parku kopj? K" var p#t!t un sal!dzin"t organismu daudzveid!bu da$"d"s ekosist#m"s? Skolot$js apkopo skol&nu atbildes un skaidro, ka me-$ sugu daudzveid%ba ir liel$ka nek$ park$, jo parku veido cilv&ks un vi), nevar m$ksl%gi rad%t visiem organismiem nepiecie,amo vidi. Skolot$js atg$dina, ka biolo(ij$ p&t%jumus veic ne tikai laboratorij$, bet ar% lauk$, un to sauc par lauka p&t%juma metodi. Paskaidro, ka organismu daudzveid%bas noteik,anai izveido parauglaukumu un taj$ nosaka organismus un to skaitu.Skolot$js sadala skol&nus grup$s, iepaz%stina ar darba lapu. Skol&ni sadala pien$kumus, ieraksta par katru pien$kumu atbild%g$ skol&na v$rdu darba lap$. Nepiecie,ams uzsv&rt, kuri darba so*i j$veic kop%gi, par kuriem atbild%gs ir katrs individu$li.Svar%gi ar skol&niem p$rrun$t, k$di dro,%bas un videi draudz%gas r%c%bas noteikumi j$iev&ro $ra nodarb%bas laik$ (piem&ram, t$s laik$ j$atrodas tikai nor$d%taj$ teritorij$, j$iev&ro ce*u satiksmes noteikumi, darba piederumi j$izmanto tikai tam paredz&tajam nol+kam, j$uzvedas klusi, lai netrauc&tu citiem, j$veic tikai tie uzdevumi, kuri nor$d%ti darba lap$, p&t%juma viet$ nedr%kst atst$t atkritumus, neboj$t dabu/– neizn%cin$t augus, dz%vniekus, neboj$t zemsedzi). Svar%gi inform&t skol&nus par atbilsto,u ap(&rbu n$kamaj$ stund$. Parakst$s par darba dro,%bu.Aicina skol&nus ,os noteikumus ierakst%t darba lap$.

Eksperiment'l' darb(ba

Pirms darba s$k,anas skolot'js nodemonstr+, k$ izveidot parauglaukumu (1 8 1 m). P&c tam skol&nu grupas patst'v(gi veido parauglaukumu. Nov&roto organismu nosaukumus ieraksta tabul'.Nodarb%bas laik$ skolot$js konsult& skol&nus. Organismu nosaukumus tabul$ skol&ni var ierakst%t ar vienu v$rdu, nav oblig$ti j$raksta pilns sugas nosaukums. Skol&ni viegli ieraudz%s augus un dz%vniekus, bet gr+t%bas var sag$d$t dz%vnieku darb%bas p&du, '&rpju un s&)u atpaz%,ana. Past$v ar% iesp&ja, ka s&)u un '&rpju parauglaukum$ visp$r nav.Ja skol&niem ir interese, var aicin$t nofotograf&t vi)iem nepaz%stamus augus, kurus p&c tam var&tu noteikt, izmantojot augu noteic&ju skol&nu interakt%vaj$ disk$.Skolot$js vienlaikus ar% v&ro, k$ skol&ni grup$s str$d$/– k$ veido parauglaukumu, nov&ro organismus, iev&ro dro,%bas noteikumus utt. Savus nov&rojumus atz%m& Skolot$ja nov&rt&juma tabul$ (1. pielikums).

121


P&tniecisk$s darb%bas posmi Metodiskie ieteikumi

Rezult'tu anal(ze, izv+rt+)ana un prezent+)ana

Atg$dina, ka darba lap$ j$uzraksta secin$jumi, atbildot uz jaut$jumiem. Nodarb%bas beig$s nepiecie,ams organiz&t visu grupu pulc&,anos vienkopus. Katra grupa %si iepaz%stina ar interesant$kajiem nov&rojumiem. Var p$rrun$t, k$ skol&niem veic$s nodarb%bas laik$. P&c grupu prezent$cijas skolot$js katram grupas dal%bniekam izsniedz pa,nov&rt&juma lapu (2. pielikums), aicinot to individu$li aizpild%t. 1is skol&niem ir pirmais lauka p&t%jums biolo(ij$, t$p&c skolot$ja nov&rt&juma un skol&nu pa,nov&rt&juma rezult$tus skolot$js var izmantot, lai izv&rt&tu, k$ skol&ni str$d$ grup$, saprot un veic darba uzdevumus, k$ izv&rt& p&t%juma rezult$tus, k$ par nov&roto past$sta citiem skol&niem un kam b+tu j$piev&r, liel$ka uzman%ba, organiz&jot turpm$kos nov&rojumus dab$ vai laboratorijas darbus klas&.

1. pielikums

SKOLOT!JA NOV#RT#JUMS

Darba so*i1. grupa 2. grupa 3. grupa 4. grupa

J$ N& J$ N& J$ N& J$ N&

Grupa sadala pien$kumus

Grupa izveido parauglaukumu

Grupa nosaka organismus paraug laukum$ un rezult$tus 0ks& darba lap$

Grupa izv&rt& un ieraksta darba lap$ secin$jumus

Grupa iev&ro dro,%bas noteikumus

Grupa iepaz%stina citus ar ieg+tajiem rezult$tiem

Grupa ir atdevusi aizpild%to darba lapu

2. pielikums


PA-NOV#RT#JUMSDarba so*i J$ N&

Uz)&mos pien$kumu grup$

Piedal%jos parauglaukuma izveid&

Noteicu organismus parauglaukum$

Rezult$tus ierakst%ju tabul$

Izv&rt&ju rezult$tus un uzrakst%ju secin$jumus

Iev&roju dro,%bas noteikumus

Past$st%ju cit$m grup$m par saviem nov&rojumiem

Nodevu aizpild%to darba lapu

122


3. METODISKIE IETEIKUMI SP#*U IZMANTO-ANAI BIOLO%IJ! PAMATSKOL!

Projekt" izstr"d"tajos skolot"ja atbalsta materi"los iek,autie sp%,u apraksti veidoti p%c vienotas formas (sk. pie-m%rus). Sp%les izmantojamas konkr%ta biolo!ijas satura apguvei, t"p%c metodiskajos ieteikumos nor"d#ts gan temats, gan m%r'is, gan skol%nam sasniedzamais rezult"ts. Aprakst#ti ar# metodiski ieteikumi pirms sp%les uzs"k$anas, tie ir svar#gi, lai skol%nus sagatavotu satura apguvei, izmantojot sp%li k" m"c#bu metodi konkr%tu sasniedzamo rezult"tu sasnieg$anai. Dots #ss koment"rs par to, k" notiek sp%le, pla$"k to var las#t sp%,u noteikumos. Tikpat b)tiski ir organi-z%t m%r'tiec#gas aktivit"tes p%c sp%les, lai skol%ni p"rdom"tu, ko konkr%ti iem"c#j"s sp%l%jot sp%li. Lai skolot"js var%tu izskaidrot sp%,u noteikumus uzreiz visai klasei kop" un skol%ni "tr"k tos uztvertu, kop#gi p"rrun"tu neskaidro, izveidoti metodiskie ieteikumi sp%,u izmanto$anai ar# elektronisk" veid" skolot"ju vizu"lo materi"lu CD.

123


Metodiskie ieteikumi skolot!jamSp"les nosaukums: Baro$an"s '%des me*" jeb BON APPETIT!

M!c$bu priek'mets: Biolo!ijaKlase: 8. klase

Temats: Dz#vnieki ekosist%m"s

Sp"les izmanto'anas m"r(isPilnveidot izpratni par baro$an"s '%d%m dab", k" ar# augu un dz#vnieku daudzveid#bu.

Stunda sasniedzamo rezult!tu ce*ved$:2. stunda. Starpsugu attiec#bu veidi

Stund! sasniedzamais rezult!ts (uz kuru attiecas sp"les izmanto'ana): Shematiski att%lo dz#vnieku baro$an"s attiec#bas, veidojot baro$an"s '%des. Analiz% inform"ciju un prognoz% starpsugu attiec#bu rad#t"s izmai+as ekosist%mas sugu daudzveid#b".

Kas notiek 'aj! stund! pirms sp"les? Skol%ni iepriek$%jos tematos jau ir m"c#ju$ies par da*"du dz#vnieku noz#mi dab" un vietu baro$an"s t#kl".

1. Skolot"js uzdod jaut"jumus: Kas ir baro$an"s '%de? K"das organismu grupas to veido (augi, aug%d"ji dz#vnieki, ga,%d"ji dz#vnieki)?K" pareizi veido baro$an"s '%di? Rosina skol%nus uz sarunu, ka baro$an"s '%des s"kas ar augiem, kuri Saules ener!ijas ietekm% fotosint%zes proce-

s" ra*o organisk"s vielas, ka t"s atspogu,o ener!ijas pl)smu ekosist%m". Dz#vnieki dz#v#bas procesiem nepiecie$amo ener!iju ieg)st, pat%r%jot augus (aug%d"ji) vai dz#vniekus (ga,%d"ji). Aicina nosaukt aug%d"ju un ga,%d"ju dz#vnieku piem%rus.

Aicina nosaukt vai uzrakst#t uz t"feles baro$an"s '%des piem%rus. Ja ir iesp%jams, kop#gi uz interakt#v"s t"feles, iz-mantojot anim"ciju B_08_07_VM_02_baro$an"s t#kls, izveido baro$an"s '%*u t#klu ar dotajiem organismiem.2. Iepaz#stina skol%nus ar sp%les laukumu un noteikumiem. Skol%ni iepaz#stas ar varb)t%j"m baro$an"s '%d%m, kas

att%lotas uz sp%les laukuma. Skolot"js par"da vienu baro$an"s '%des veido$anas piem%ru uz sp%les laukuma.

K! notiek sp"l"'ana? Ieteicamais dal#bnieku skaits pie viena sp%les laukuma 3–4. Skolot"js sp%les laik" seko l#dzi grupu darbam. Ieteicams

iepriek$ sagatavot vair"kus skol%nus k" sp%les vad#t"jus katrai grupai, kuri labi p"rzina sp%les noteikumus un var sekot l#dzi sp%les gaitai sav" grup". Optim"lais sp%les ilgums 25–30 min)tes.

Kas notiek p"c sp"les?1. Skolot"js rosina nelielu sarunu par iesp%jam"m izmai+"m ekosist%m", ja no baro$an"s '%d%m izsl%dz kukai+us,

aug%d"jus z#d#t"jus vai pl%s#gos putnus u.tml. 2. Skolot"js aicina skol%nus uz nelielu sp%li par baro$an"s '%d%m me*". Katrs skol%ns sa+em vienu sp%les kart#ti ar

k"da auga vai dz#vnieka att%lu. Kart#tes viet" var izsniegt ar# l#mlapi+u ar sp%l% izmantot" auga vai dz#vnieka nosau-kumu, ko piestiprina pie ap!%rba. Skol%nu uzdevums ir sast"ties t", lai veidotos baro$an"s '%des. Katram skol%nam ir j"atrod sava vieta k"d" no '%d%m.

3. Skolot"js var uzdot m"jas darbu: izveidot baro$an"s '%*u t#klu k"d" no cit"m ekosist%m"m, piem%ram, p,av", park" vai d"rz", iesaistot taj" ar#

divas sp%l% izmantot"s dz#vnieku sugas, par"d#t izmai+as ekosist%m", ja no t"s izzustu $#s divas dz#vnieku sugas.

To var veikt individu"li vai grup". P%c izv%les skol%ni var veidot baro$an"s '%*u t#klu ar# k" aplik"ciju.

PS Sp%li var sp%l%t ar# dabaszin#b"s 3. klas% temat" „Aug%ana un baro%an$s”, kad skol%ni m"c"s raksturot vienk"r$as

baro$an"s '%des, k" ar# 6. klas% temat" Ekosist#mas, kad skol%ni jau prot uzz#m%t vienk"r$as ekosist%mas sh%mas un m"c"s izskaidrot organismu savstarp%j"s attiec#bas da*"d"s ekosist%m"s. Sp%li var sp%l%t ar# 10. klas% temat" „Orga-nisms un vide”. Tikai $ajos gad#jumos saruna pirms un p%c sp%les j"organiz% atbilsto$i skol%nu vecumam un izpratnei par organismu attiec#b"m dab".

124


Sp%les nosaukums: Me&sM"c#bu priek$mets: Biolo%ija

Klase: 7.–8. klase

Sp"les izmanto'anas m"r(isPilnveidot zin"$anas par augu, s%+u un dz#vnieku daudzveid#bu, sistem"tiku, noz#mi dab" un cilv%ka dz#v%, to sav-

starp%jo saist#bu.

Sp"les izmanto'ana temat!7. klase. Augu daudzveid(ba un sistem'tika3– 49 kart(tes pel+k' kr's'3. stunda. S&klaugi Stunda sasniedzamo rezult$tu ce*ved% (temata pl$n$)

Sal%dzina da-$dus kails&k*us un segs&k*us jeb ziedaugus p&c to rakstur%g$kaj$m paz%m&m. Ar konkr&tiem piem&riem raksturo kails&k*u un segs&k*u jeb ziedaugu noz%mi dab$ un cilv&ka dz%v&.

7. klase. A29es. S+nes. $+rpji3– 37 kart(tes dzelten' kr's'9. stunda. Kopsavilkums par a*(&m, s&n&m, '&rpjiem

Stunda sasniedzamo rezult$tu ce*ved% (temata pl$n$) Secina, kas kop%gs un at,'ir%gs a*(&m, s&n&m, '&rpjiem.

8. klase. Z(d(t'ji3– augst'k att(st(tie mugurkaulnieki3– 58 kart(tes br5n' kr's'6. stunda. Z%d%t$ju daudzveid%ba Latvij$

Stunda sasniedzamo rezult$tu ce*ved% (temata pl$n$) Secina, k$das ir z%d%t$ju k$rtas rakstur%g$k$s paz%mes, aizsardz%ba, piel$gojumi dz%ves videi un loma ekosist&m$s.

8. klase. Dz(vnieki ekosist+m's3– visas sp+les kart(tes par dz(vniekiem8. stunda. Dz%vnieku valsts noz%me

Stunda sasniedzamo rezult$tu ce*ved% (temata pl$n$) Secina, k$da ir dz%vnieku noz%me un k$p&c nepiecie,ams saglab$t dz%vnieku daudzveid%bu Latvij$ un pasaul&.

Kas notiek stund! pirms sp"les? Skolot"ja past"sta par sp%les noteikumiem, par"da, ko noz#m% patiesa sprieduma '%d#tes veido$ana (sp%les noteiku-

mi), past"sta par sp%les misij"m, par"da, k" var izvietot sp%les kauli+us uz laukuma.

K! notiek sp"l"'ana? Pirm$ sp#l#%anas reizeSkol%nu uzdevums ir no dotaj"m kart#t%m izveidot patiesu spriedumu '%d#tes, izmantojot visas grupai iedot"s kar-

t#tes. Skol%ni spriedumu '%d#tes veido kop#gi, sprie*, dom", sadarbojas, grupas ietvaros apmain"s ar kart#t%m, lai iz-veidotu patiesus spriedumus. P%c tam, kad darbs pabeigts, sal#dzina kop#gi visas grupas kop", p"rrun"jot izveidoto '%d#$u patiesumu. Skolot"js p"rliecin"s par skol%nu sasniegto. Kopum" $ai aktivit"tei ar sp%,u kart#t%m ne vair"k k" 20 min)tes.

P$r#j$s sp#les sp#l#%anas reiz#sSkol%nu uzdevums(– no dotaj"m kart#t%m izveidot patiesu spriedumu '%d#tes un izvietot savus sp%les kauli+us uz

laukuma no viena misij" nor"d#ta organisma l#dz otram. Sp%le beidzas tad, kad k"ds no dal#bniekiem ir izpild#jis savu misiju.

Skolot"js konsult%, organiz% laiku, v%ro skol%nu darb#bu un seko biolo!ijas satura korektumam.

Kas notiek p"c sp"les?1. Skolot"js organiz% #su sarunu par kails%k,us un segs%k,us rakstur#g"kaj"m paz#m%m, kas ,"va veidot spriedumu

'%d#tes. Var veidot uz t"feles kails%k,u un segs%k,u rakstur#go paz#mju apkopojo$u sarakstu. Vai aicina skol%nus nosaukt un izveidot kails%k,u un segs%k,u noz#mes dab" un cilv%ka dz#v% top 10.

2. Skolot"js aicina katram skol%nam individu"li izveidot Venna diagrammu par kop#go un at$'ir#go a,!%m, s%n%m, '%rpjiem. Skolot"js diagrammas var iev"kt, lai ieg)tu atgriezenisko saikni un n"ko$" stund" sniegtu koment"rus.

3. Skolot"js organiz% #su sarunu, katrs sp%l%t"js dod atgriezenisko saiti(– past"sta, kas patika sp%l%, k"du vi+$ bija iz-v%l%jies strat%!iju, kas patika citu sp%l%t"ju sp%l%, ko jaunu iem"c#j"s par z#d#t"ju k"rtas rakstur#g"kaj"m paz#m%m, aizsardz#bu, piel"gojumiem dz#ves videi un lomu ekosist%m"s.

4. Sp%les beig"s 5 min)tes j"atv%l re1eksijai, kur" skol%ni koment% augu, s%+u un dz#vnieku daudzveid#bu un siste-m"tiku. Ieteicams veidot apkopojo$u sh%mu uz t"feles par augu, s%+u un dz#vnieku noz#mi dab" un cilv%ka dz#v%, to savstarp%jo saist#bu.

125


Sp%les nosaukums: Za*! fabrikaM"c#bu priek$mets: biolo%ija

Klase: 7. klaseTemats: Ziedaugu uzb#ves pamatprincipi un vielmai+a

Sp"les izmanto'anas m"r(isPilnveidot izpratni par dz#v#bas procesiem augos.

Stunda sasniedzamo rezult!tu ce*ved$:10. stunda. Augs(– za," fabrika.

Stund! sasniedzamais rezult!ts (uz kuru attiecas sp"les izmanto'ana)Secina par augu dz#v#bas procesiem.

Kas notiek 'aj! stund! pirms sp"les? Skolot"js uz ekr"na demonstr% auga att%lu. Organiz% #su sarunu, vaic"jot, k"di dz#v#bas procesi notiek augos. K"dos

auga org"nos tie notiek? K"di audu veidi iz$'irami?Iepaz#stina ar sp%les laukumu un sp%les noteikumiem.

K! notiek sp"l"'ana? Ieteicamais dal#bnieku skaits pie viena sp%les laukuma 4. Skolot"js sp%les laik" seko l#dzi grupu darbam. Ieteicams

iepriek$ sagatavot vair"kus skol%nus k" sp%les vad#t"jus katrai grupai, kuri labi p"rzina sp%les noteikumus un var sekot sp%les gaitai sav" grup". Optim"lais sp%les ilgums 30–35 min)tes.

Kas notiek p"c sp"les?Skolot"js organiz% #su sarunu, k"p%c var teikt: „Augs –za," fabrika”, uzdodot jaut"jumus.

K"di galvenie dz#v#bas procesi rakstur#gi augiem? K"das vielas sara*o augi? Kur augs +em organisko vielu ra*o$anai nepiecie$am"s izejvielas? K"da ir sara*oto vielu noz#me auga dz#v%? Kas notiktu, ja „za,"s fabrikas”(– augi p"rst"tu darboties? u.tml.

Var uzdot m"j"s darbu(– izveidot st"stu „Auga dienas re*#ms” vai rekl"mu „Augs(– za," fabrika”!

PIEZ3M.M BIOLO!IJA

126

BIOLO!IJA PIEZ3M.M

127

PIEZ3M.M BIOLO!IJA

128

www.dzm.lv skolot!jiem – atbalsts tav! darb!!Elektroniskie atbalsta materi!li 7. – 12. klaseiMetodiskie materi!liDarbam noder"gas publik!cijasInform!cija par profesion!l!s pilnveides iesp#j!mInform!cija par m$sdien"gu kabinetu apr"kojumuIdejas, k! motiv#t skol#nus m!c"ties un veicin!t interesi par eksaktajiem m!c"bu priek%metiemIesp#ja izteikt savu viedokli

www.dzm.lv skol"niem – tavas izgl#t#bas iesp"jas!zzino%i, daudzveid"gi un interesanti elektroniskie m!c"bu materi!li matem!tik!, &zik!, '"mij! un biolo(ij!Konkursu materi!liDa)!di uzdevumi un eksperimentiInteresanti fakti par dabaszin!tn#m un matem!tikuAktu!l! inform!cija par pas!kumiem skol#niemIesp#ja komunic#t ar domubiedriem forum!Inform!cija par studiju iesp#j!m augstskol!s

www.dzm.lvIen!c un uzzini!

Ieguld!jums Tav" n"kotn#!

© VISC, 2011

Kursi

Iesp!ja ieg"t aktu#lu inform#ciju un zin#$anas sal%dzino$i %s# laik# Programma veidota p!c modu&u

principa Inovat%vas metodes Semin#ru starplaik# iesp!ja

izm!'in#t klas! jauno - nodro$ina nep#rtrauktu profesion#lo pilnveidi

Kursu tematika

Publisk!s lekcijas

Informat"vie semin!ri

Meistarklases

„!oti daudz ideju skolas turpm"kajai dar-b#bai, balstoties uz Kan"das lektores Fejas Braunlijas st"st#to.”

Inform!cija www.dzm.lv

Stundu v#ro$ana k! skolot!ju profesion!l! pilnveide

Iesp!ja m#c%$anos saist%t ar re#lo praksi, nekav!joties izm!'in#t dz%v! jaun#s atzi(as Efekt%va M!r)tiec%ga Uz individu#l#m vajadz%b#m

balst%ta

„Skol" j"veido iek$%j" sist%ma, kura motiv% skolot"ju augt un pak&auties p"rmai-'"m, ko noteiktu katra skolot"ja iek$%j" motiv"cija.”

„Priec"jos par iesp%ju redz%t, k" kol%(is m"ca konkr%to t%mu. Lika aizdom"ties, k" es var%tu uzlabot savu darb#bu attiec#g" stund".”

Inform!cija projekta skol!s

M$sdien"ga m!c"bu

procesa visp!rdi-daktisk!s

nost!dnes

P#tniecisk! darb"ba m!c"bu proces!

Inform!cijas tehnolo(iju

lieto%ana m!c"bu proces!

Daudzveid"ga un skol#nu

izzi*as aktivi-t!ti veicino%a m!c"bu pro-cesa meto-

dika m!c"bu priek%met!

Profesion!l! pilnveide skolot!ju atbalstam

Documents

tikas skolot jam - daba · 2. da!a Rokasgr!mata dabaszin!t"u un matem!tikas skolot!jam Rokasgr!mata dabaszin!t"u un matem!tikas skolot!jiem Ð pal#gs skolot!jam laikam