Viena no nozīmīgāka-jiem „Rīga 2014” prog-rammas notikumiem –

klasiskās mūzikas koncerta „Dzimuši Rīgā” - starptautisko tiešraides režiju Latvijas Tele-vīzija (LTV) pieaicināja veidot godalgoto telekanāla BBC reži-soru, Eiropas Raidorganizāciju Apvienības (EBU) Mūzikas un Dejas ekspertu grupas vicepre-zidentu Pīteru Maniuru (Liel-britānija). Unikālais projekts „Dzimuši Rīgā” pulcēja Rīgā dzimušos pasaulslavenos mūzi-ķus, kuru sniegumu vēroja mil-joniem skatītāju Eiropā.

„Ņemot vērā izcilo oper-zvaigžņu koncerta „Dzimuši Rīgā” ierakstam nepieciešamo augsto māksliniecisko kvalitā-ti, kā televīzijas daudzkameru režisors projektā tika uzaici-nāts izcils profesionālis, BBC režisors Pīters Maniura. Šī ir reize, kad iespējams organizēt starptautiska koncerta tiešraidi no 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīgas, aicinot tajā piedalīties spožākās pasaules mūzikas zvaigznes no Latvijas,”

Televīzijas vēstis2014. gada vasara (nr. 4)

“Dzimuši Rīgā” LTV tiešraides režisors – Pīters Maniura no BBC

foto

: Mar

tins O

tto 70

Koncerts „Dzimuši Rīgā” ir aizraujošs projekts, jo notiek Latvijas galvaspilsētas Rīgas sirdī un ir viens no galvenajiem pasākumiem visa kultūras gada garumā. Tas ir ļoti nozīmīgs starptautisks Eiro-pas pasākums, tāpēc esmu gandarīts tajā piedalīties un ar prieku sadarbojos ar Latvijas Televīziju, lai piesaistītu koncertam vēl lie-lāku auditoriju un tas izdotos vēl iespaidīgāks. LTV kolektīvs ir ļoti ieinteresēts, un tas ir lieliski. Kā jau esmu teicis, domāju, ka pats daudz iemācīšos, strādājot ar jauno kolēģu komandu,” komentē P. Maniura, kurš vadījis arī nodarbības LTV personālam.

“komentē LTV Kultūras redakci-jas vadītāja Ieva Rozentāle.

Pīters Maniura vairāk nekā 20 gadus darbojas dažādos kino un televīzijas žanros kā režisors, daudzkameru režisors un pro-ducents. Daudzi no viņa dar-biem ieguvuši godalgas, piemē-ram, „Emmy” un „Bafta”. Kopš 2013. gada viņš darbojas arī pro-jekta „Opera North” valdē. 2012 gadā BBC paspārnē Pīters Ma-niura aizsāka darbu pie jaunas, inovatīvas mākslas un mūzikas digitālās platformas izstrādes

„The Space”. Līdz tam viņš ieņē-ma BBC klasiskās mūzikas un dejas nodaļas vadītāja amatu.

Pirmoreiz šāda mēroga Latvijas kultūras notikumu translēja ne tikai Latvijas Tele-vīzija, bet arī Eiropas kultūras kanāls „ARTE” un citas Eiro-pas valstu televīzijas. „Dzimuši Rīgā” televīzijas ieraksta vi-zuālais risinājums tika veidots līdzīgi Vīnes filharmoniķu koncertu atspoguļojumam te-levīzijas ierakstos Šēnbrunnā, kur tiek uzsvērta arī atmosfēra klausītāju vidū, izcelta arhi-tektūra, veidojot īpašu pilsētas pievilcības noskaņu.

Par vērienīgā koncerta

„Dzimuši Rīgā” tiešraides lie-lisko izdošanos liecina skatītā-ju reitingi gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs un sajūsmas vil-nis sociālajos tīklos. Veiksmes pamatā bijis Latvijas Televīzi-jas pieredzējušo profesionāļu un starptautiskās režijas auto-ritātes BBC režisora Pītera Ma-niuras kopdarbs, kas ir būtisks Latvijas Televīzijas solis māks-linieciski augstvērtīgu pasaules mēroga klasiskās mūzikas tieš-raižu nodrošināšanā. Eiropas kultūras kanāls „ARTE” iztei-cis atzinību Latvijas Televīzijas veikumam, kas piesaistījis mil-joniem mūzikas cienītāju arī ārpus Latvijas.

Latvijas Televīzija jau pirms vairākiem mēne-šiem pieņēma lēmumu,

ka jādara viss, lai arī Latvijas krieviski runājošajiem iedzīvo-tājiem būtu pieejama objektīva informācija par notikumiem Latvijā, Eiropā un pasaulē.

„Arī tiem Latvijas iedzīvo-tājiem, nodokļu maksātājiem, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda, ir tiesības saņemt piln-vērtīgu, objektīvu informāciju par notikumiem mūsu valstī, jo tās ir viņu tiesības un mūsu pienākums ir viņiem tās nodro-

šināt. Īpaši situācijā, kad daudzi no krievu valodā ražotajiem

2.

LTV7 – sākot no rudens plašāks un padziļinātāks saturs krieviski runājošajiem

retranslētajiem kanāliem ap-zināti sniedz tendenciozu in-

formāciju par notiekošo gan Latvijā, gan reģionā kopumā,” uzskata VSIA Latvijas Televīzija valdes priekšsēdētājs Ivars Belte.

Jau vairākus mēnešus notiek aktīvs sagatavošanās darbs un jau augustā plānojam detali-zētāk informēt sabiedrību par to, kas konkrēti būs redzams krievu valodā LTV7, sākot no septembra.

Pašreiz rit darbs pie moder-nu studiju izveides, tiek izstrā-dāti raidījumu satura plāni, kā arī tiek komplektēta šos raidī-jumus veidojošā komanda.

2014.gads ir Latvi-jas Televīzijas,

senākās televīzijas Baltijas valstīs, 60 gadu jubilejas gads. 1954. gada 6. novembrī no-tiek Latvijas Televīzijas (to-laik - Rīgas televīzijas centra) pirmā pārraide no L. Laicena (tagad - Lielās Nometņu) ie-las 62. nama – bijušā Jelgavas teātra ēkas. Demonstrēta tiek Rīgas kinostudijas mākslas filma „Mājup ar uzvaru”, kuru noskatās vienīgo 20 televizoru īpašnieki Latvijā.

Savukārt 1955. gada aprīlī tiek uzbūvēts pirmais televī-zijas tornis Rīgā, Āgenskalnā, L. Laicena (tagad - Lielajā No-metņu) ielā 62. Tā augstums - 110 metri. Darbu sāk pirmais Rīgas Telecentra televīzijas studiju komplekss.

2013./2014.gada miju Lat-vijas Televīzija ieskandināja ar Latvijas Televīzijas sešdesmit-gades koncertu, kurā skanēja mūsu skatītāju izvēlētas pēdējo 60 gadu iemīļotākās dziesmas. Ar to sākās Latvijas Televīzijas 60. pastāvēšanas gads.

Augustā Latvijas Televī-zijas skatītājiem būs skatāma dokumentālā filma „Ābols upē. Filmas arheoloģija”, kurā būs atainota mākslas filmas tapšana, aizkulises un aktieru

atmiņas. „Ābols upē” ir 1974. gadā uzņemtā latviešu pa-domju spēlfilma, kas uzņemta Rīgas Kinostudijā. Režisors Aivars Freimanis mēģinājis apvienot dokumentālās un spēlfilmas veidošanas princi-pus. Filma par Daugavas salu – Zaķusalu – tās vidi un cilvē-kiem, kurā pamazām ielaužas

industrializācijas laikmeta ie-zīmes, ir iekļauta Latvijas kul-tūras kanonā.

Uz šī fona attēlotas Anitas un Jankas attiecības. Lomās: Akvelīna Līvmane — Anita; Ivars Kalniņš — Janka.

Savukārt novembrī, kad aprit Latvijas Televīzijas 60 gadi, skatī-tājus gaidīs arī citi satura jaunu-mi saistībā ar sešdesmitgadi, ku-rus pagaidām Latvijas Televīzija neatklāj, lai nezustu pārsteiguma moments.

LTV – 60

LTV vēstures hronoloģija: www.ltv.lv/lv/par-ltv/fakti/

2014. gada vasara (nr. 4)3.

Jana Semjonova, LTV Programmu daļas direktorejana.semjonova@ltv.lv

No 27. līdz 29. jūnijam LTV tika translēti studentu dzies-mu un deju svētku „Gaude-amus” nozīmīgākie koncerti.

No 9. līdz 19. jūlijam pla-ši atspoguļos pasaulē lielāko koru mūzikas festivālu - Pa-saules koru olimpiādi. Savukārt 6. jūlijā nodro-šināja nebijušu starptautisko tiešraidi vadošā britu televī-

zijas režisora Pītera Maniuras vadībā, piedāvājot miljoniem skatītāju Eiropas valstīs vērot mūsu izcilākās operzvaigznes koncertā „Dzimuši Rīgā”. Tas bija viens no „Rīga 2014” kul-minācijas pasākumiem.

28. jūnijā LTV skatītājiem dāvāja Jāņa Petera jubilejas koncertuzvedumu „Jānim Pe-teram – 75/ No Jāņiem līdz Pēteriem…”, savukārt 5. jūli-jā pirmizrādi piedzīvoja LTV režisores Zitas Kaminskas un žurnālistes Ilzes Strengas dokumentālā filma „Ar savu tautas dziesmu. Dzejnieks Jānis Peters”.

4. jūlijā LTV1 tika sagaidīts jauns kultūras raidījums „Kul-tūras dīvāns”, kurā pieaicināti aizrautīgi un talantīgi vadītā-ji – Leonarda Ķestere, Dace

Grimze un Toms Grēviņš. Savukārt 6. jūlijā LTV ēterā atgriezās videostāstu cikls par latgaliešu kultūru - „Cytaidi latviskais’’.

No 28. līdz 30. jūnijam LTV rādīja Pirmā pasaules kara sākuma simtgades atcerei vel-tītu programmu un 28. jūlijā, pulksten 22.15, pasaulslaveno Vīnes filharmoniķu koncertu Sarajevā. Visu vasaru ceturt-dienas vakaros plānotas izcilu koncertu pārraides.

Jūnijā. Kā īpašs pārsteigums seriālu cienītājiem jūnijā sākās iecienītu, augstvērtīgu seriālu jaunāko sezonu pirmizrādes. No 30. jūnija sestdienās LTV1 demonstrēs seriāla „Izsauciet vecmāti!” 3. sezonas sērijas, savukārt no 25. jūnija trešdie-nās LTV ekrānos otrajā sezonā

atgriezās „Tēvs Brauns”. Va-sarā otrdienas vakaru doku-mentālās filmas pētīs likum-sakarības pasaulē, trešdienās būs atkalredzēšanās ar latviešu kino klasiku, savukārt sestdie-nas tiks rezervētas kinobaudī-tājiem.

2. augustā LTV demonstrēs vasaras nakts koncertu Kuldī-gā - „Vinila valdzinājums”.

9. augustā, kā ierasts, aicinā-sim skatītājus vienoties Lik-teņdārza ziedojumu akcijā ar skaistu un skanīgu koncertu.Atzīmējot Baltijas ceļa 25. gadadienu, LTV augustā pie-dāvās notikumam veltītu prog-rammu ar svinīgo noslēguma koncertu, LTV veidotas do-kumentālās filmas pirmizrādi un citus stāstus par nozīmīgo akciju.

Latvijas Televīzijas vasara koncertu zīmēŠī vasara Latvijas Televīzijā (LTV) aizritēs vērienīgu koncertu zīmē.

Arī sākoties jaunajai rudens sezonai, Latvijas Televīzija ne-sīs savam skatītājam jaunus raidījumus jaunos formātos, kuri būs interesanti un daudzi no tiem vēl nebijuši Latvijas

televīzijās.Ņemot vērā, ka strādājam konkurences apstākļos, visus jaunos

rudens plānus neesam gatavi detalizēti atklāt, bet ar dažiem, ie-spējams, spilgtākajiem, ar prieku padalīsimies.

LTV jaunie satura formāti rudens sezonā

Kā vienu no rudens se-zonas jauno formātu rai-

dījumiem varam minēt piekt-dienas vakara sarunu šovu „Vakara Zeltiņš”, kura galve-nais varonis – Renārs Zeltiņš skatītājiem piedāvās nelielas, bet atraktīvas intervijas ar da-žādām pasaules mēroga zvaig-znēm, kuras viesojas Latvijā. Sarunas būs vieglas, atraisītas

ar Renāram raksturīgo enerģi-ju un humoru.

Šova galvenā auditorija ir vecuma amplitūdā no 35 līdz 64 gadiem, bet paredzams, ka arī auditorijai 15 – 34 šis pro-dukts liksies interesants un saistošs. Projekts taps Latvijas Televīzijas profesionāļiem sa-darbojoties ar neatkarīgu pro-ducentu grupu.

Sadarbībā ar kolēģiem no BBC rudens sezonā nāks

klajā jauns raidījums, aicinot ieskatīties, kas ikdienā ir mūsu ledusskapjos un ar kāda veida pārtiku mēs ikdienā sevi no-drošinām. Raidījuma vadītāji

viesosies pie sabiedrībā zinā-miem cilvēkiem un, viņiem nezinot, ieskatīsies viņu ledus-skapjos. Šovs būs skatāms no pirmdienas līdz ceturtdienai liekot skatītājam padomāt par to, ko mēs ēdam savā ikdienā.

Trešdienās rudens sezonā skatītājus uzrunāsim ar rai-

dījumu, kura pamatuzdevums būs rosināt pusmūža cilvēkus domāt par to, kamdēļ esam vie-ni. Raidījuma ietvaros vīrietis un sieviete, kuri nav savstarpēji pa-

zīstami, tiks pilnībā „ielikti” otra cilvēka dzīvē – darbā, draugos, so-ciālajos tīklos, e-pastos, mājās. Pēc kāda brīža dalībniekam būs jādod slēdziens, kas ir tie iemesli, kam-dēļ īstais šīs dzīves saimnieks sa-vos 30 vai 40 gados arvien ir viens.

Sadarbībā ar Latvijas Mobi-lo telefonu un Vides filmu

studijas komandu rādīsim brīv-dabas spēli, kas kopīgā azartā apvienos 3 paaudžu ļaudis no visiem Latvijas lauku novadiem. Spēle „Ciemos” pamodinās azar-tu, kas Latvijas iedzīvotāju vidū dzirkstī brīžos, kad „jāsamizo” kaimiņciems futbola mačā vai jāuzvar cīņā par sakoptāko pa-gasta sētu. Galu galā šīs spēles rezultātā noskaidrosies, kurā Latvijas novadā un ciemā mīt visvarošākie ļaudis. Spēlei aicina pieteikties trīs paaudžu - jaunī-bas, brieduma un vieduma - pār-

stāvjus. Tās noteikumi balstīsies uz spēju sadarboties. Tātad viens spēlētājs komandā būs tas, kuru sauc par pusaudzi un jaunu jau-nieti (aptuveni 14 – 22 g.v.), otrs pārstāvēs brieduma paaudzi, kurš iepriekšminētajiem varētu būt tēvs vai mamma (aptuveni 35 – 50 g.v.), bet trešais spēlē-tājs būs no vieduma paaudzes; kurš abiem iepriekšējiem varē-tu šo to iemācīt (aptuveni 60 – 75 g.v.). Spēlei var pieteikties gan komandā, gan atsevišķi. Dalīb-niekiem komandā nav obligāti jābūt radiniekiem, bet jābūt no viena ciema vai vismaz novada.

Tāpat kā pagājušajā gadā pie skatītāja dosies jau plašu at-

zinību guvuši raidījumi – „TE!” un „Sirmā kulta ēdieni” ar sa-

vām atraktīvajām, zinātkārajām un drosmīgajām idejām un re-dzējumiem uz standarta un ne-standarta dzīves pavērsieniem.

!

!

!

!

!

Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) interneta platformu di-

rektora amatā stājies Volde-mārs Oliņš, kurš turpmāk vei-dos LTV un LR mājaslapu, kā arī apvienotā ziņu portāla lsm.lv stratēģisko attīstību, organi-zēs un vadīs visus projektus, kas saistīti ar portālu darbību. Voldemārs Oliņš bijis portā-lu apollo.lv un db.lv galvenais redaktors, reklāmas mediju plānotājs uzņēmumā „OMD Latvia”, kā arī darbojies citos interneta mediju un mārketin-ga projektos.

Runājot par turpmāko dar-bu LTV un LR interneta platfor-mu direktora amatā, viņš uzsver:

„Ar prieku uzsākšu darbu jau-najā amatā, jo ticu, ka, prasmīgi izmantojot Latvijas sabiedrisko mediju rīcībā esošos resursus un

materiālus, ir iespējams izvei-dot patiešām modernu un visai sabiedrībai lietderīgu interneta portālu. LTV un Latvijas Radio darbinieku profesionalitāte un lielā pieredze ļauj prognozēt, ka lsm.lv jau tuvākajā laikā kļūs par populārāko ziņu avotu tiem, kas meklē kvalitatīvu un objektīvu saturu internetā. Nākotnē plā-nots internet platformas apvie-not zem viena domēna - lsm.lv, kas ļautu efektīvāk apvienot lasītāju plūsmu un novirzīt tajā virzienā, kur tobrīd atrodas ak-tuālākais saturs. Lai to paveiktu, vajadzēs veikt nelielu pārbūvi lsm.lv portālā, lai būtu iespē-jams pārredzami atrādīt vairāk satura, nekā tas ir šobrīd”.

4.

Darbu uzsāk LTV un LR interneta platformu direktors Voldemārs Oliņš

Voldemārs Oliņš

Kopš 2013. gada Lat-vijas Televīzija ir uz-sākusi darbinieku

apmācību dažādās jomās, tajā skaitā par sabiedrībai aktuā-lām tēmām un profesionālo iemaņu uzlabošanā. LTV ir svarīgi paplašināt darbinie-ku profesionālo redzesloku daudzpusīgi, arī pieaicinot starptautiski atzītus televīzijas ekspertus no vadošajiem tele-kanāliem. Šovasar daudzka-meru režisors un producents Pīters Maniura LTV darbinie-kiem vadīja nodarbību, dalo-ties savā vairāk nekā 20 gadu režijas pieredzē dažādos kino un televīzijas žanros. LTV rī-kojis arī datorgrafikas apmā-cības Londonā.

LTV tikušas īstenotas arī pētnieciskās žurnālistikas, da-torapmācības, angļu valodas, runas un kadra kultūras apmā-cības un profesionālo iemaņu pilnveidošana citās jomās. LTV Ziņu dienests darbiniekiem rī-kojis speciālistu seminārus par sabiedrībā aktuālām tēmām – Eiropas Parlamentu, eiro ie-viešanu Latvijā, valsts budžeta veidošanas principiem, korup-ciju valsts pārvaldē un Latvijas prezidentūru ES Padomē.

Latvijas Televīzija, īpašu uzmanību pievēršot darbinie-ku profesionālās kvalifikācijas celšanai, vēlās padarīt LTV par darba vietu, kas ir saistoša un interesanta dažādu profesiju labākajiem speciālistiem, kuri ar savu darbu spētu Latvijas Televīziju padarīt par vienu no vadošajiem Latvijas medijiem.

Profesionāli bagātinošas darbinieku apmācības

Pīters Maniura

Foto

: K. K

alns

“Saistībā ar speciālajām budžeta dotācijām un finansējumu no neatlie-

kamajiem gadījumiem lsm.lv šajā gadā var paplašināt savu krievu satura plūsmu. Esam sākuši darbu pie komandas paplašināšanas darbiem, lai nodrošinātu nepārtraukti sta-bilu un kvalitatīvu ziņu plūs-

mu. Saturiski koncentrēsimies uz nacionālajām ziņām, ār-politiku un kultūras ziņām,” stāsta lsm.lv galvenā redaktore Marta Cerava.

Šajā vasarā portāls uzsācis arī angļu versijas darbību. Sā-kot no jūlija angļu versija ir pie-ejama būs pieejama starptau-tiskajai auditorijai, lai izzinātu

vairāk par mūsu valstī notieko-šo. Tāpat ceram, ka šādā veidā varēsim ietekmēt arī starptau-tisko ziņu plūsmu par Latviju, iespējams, piedāvājot jaunus satura virzienus. Eng.lsm.lv arī piedāvāsim virkni anglis-ki titrētas Latvijas Televīzijas dokumentālās filmas,” skaidro M. Cerava.

Sabiedrisko mediju portāls lsm.lv attīstās – arī krievu un angļu valodā

5.2014. gada vasara (nr. 4)

Latvijas Televīzijas Ziņu dienests, pabeidzot darbu pie Eiropas Par-

lamentu vēlēšanu atspoguļo-šanas, aktīvi gatavojas veica-majiem darbiem saistībā ar šā gada Saeimas vēlēšanām.

„Esam paredzējuši padziļi-nāti analizēt pašreiz strādājošo, kā arī jauno politisko partiju so-lījumus un veikumus. Piedāvā-sim skatītājiem plašu informā-ciju savos raidījumos par to, ko partijas ir paveikušas savas dar-bības laikā,” skaidro LTV Ziņu dienesta direktore Iveta Elksne. Jaunajās politiskajās partijās, kuru priekšstāvji ir pieredzēju-ši politiķi, ieskatīsimies caur to vadītāju prizmu – kā partijas vadītāju un veidotāju pagātnes solījumi saskan ar paveikto.

Pirmsvēlēšanu periodā paredzēti pieci diskusiju rai-dījumi „Aculiecinieks”, kas pilnībā būs veltīti šim valstiski

LTV Ziņu dienests gatavojas Saeimas vēlēšanām

būtiskajam notikumam.Tāpat pirmsvēlēšanu lai-

kā paredzētas partiju un arī premjeru kandidātu debates,

kā arī politiķu debates reģio-nos, tostarp Rīgā.

Vēlēšanu naktī Ziņu die-nests strādās pastiprinātā re-

žīmā, nodrošinot saviem ska-tītājiem tiešraides, intervijas, vērtējumu, prognozes un dis-kusijas.

VSIA Latvijas Televīzija (LTV) Valdes priekš-sēdētājs Ivars Belte.

uzskata: „Kontaktēšanās nozī-mē ne tikai pieredzes apmai-ņu, bet arī izaugsmi, izpratnes paplašināšanu, profesionālo iemaņu vairošanu un moder-nāko tendenču ieviešanu gan satura izveides, gan tehnolo-ģiskās attīstības ziņā.”

Sākot no 2013.gada, kad Latvijas Televīzija pakāpeniski atgriezās Latvijas vadošo me-diju saimē, sākās aktīvs darbs pie LTV satura modernizē-šanas, darbinieku apmācības un jaunu tehnoloģiju pakāpe-niskas ieviešanas. Pēc daudzu gadu pārtraukuma uzsākās

sadarbība ar mūsu tuvāko kai-miņvalstu – Lietuvas un Igau-nijas sabiedriskajām televīzi-jām, kuras ar patiesu ieintere-sētību atsaucās Latvijas vēlmei sadarboties. Un jau drīzākajā laikā tika izveidots raidījums jauniešiem „Gudrs, vēl gud-rāks”, kura koncepcija bija ra-dīta Lietuvā, un mūzikas kon-kurss jauniešiem „Radīti mū-zikai”, kas plašu popularitāti bija guvis Igaunijā. Nākamajā sezonā, iespējams, ka kādā no šiem projektiem Latvija, Lie-tuva un Igaunija rīkos kopīgu Baltijas finālu, kas apvienotu triju Baltijas valstu talantīgos un gudros jauniešus.

Sākoties Krievijas un Uk-

rainas kara darbībai, Baltijas valstu sabiedrisko televīziju vadība pēc Latvijas iniciatīvas sāka sarunas par vienotu televī-zijas kanālu krievu valodā, kas Baltijas valstu krieviski runā-jošajiem iedzīvotājiem varētu piedāvāt kvalitatīvu, konkurēt spējīgu saturu krievu valodā.

Tāpat sarunas par iespēja-mo sadarbību satura apmaiņas un profesionālo iemaņu celša-nā ir uzsāktas ar Polijas, Fran-cija, Anglijas, Gruzijas, Somi-jas sabiedriskajām televīzijām.

Arī European Broadcasting Union (EBU), kas apvieno vai-rāk nekā 180 Eiropas valstu sa-biedriskos medijus, ir sācis pie-vērst uzmanību un atsevišķos

projektos uzrunāt LTV, jo pēdē-jā gada laikā LTV ir spējusi sevi parādīt kā objektīvas, augošas un neietekmējamas žurnālisti-kas paraugu. Šā gada jūnijā noti-kušajā EBU Ģenerālajā Asamb-lejā Neapolē Latvijas Televīzija izteica piedāvājumu EBU vadī-bai izskatīt iespēju kādu no nā-kamajām Ģenerālajām Asamb-lejām organizēt Latvijā.

Arvien ciešāka sadarbība ar Eiropas valstu sabiedriskajiem medijiem

Ivars Belte

6.

Informāciju sagatavojusi VSIA Latvijas Televīzija Komunikācijas daļa

Šā gada 23.augustā aprit 25 gadi kopš visas Baltijas valstis un tautas vienojo-

šā, leģendārā Baltijas ceļa. Ceļa, kurš ar lepnu un brīvu cilvēku rokām un sirdīm savienoja trīs Baltijas valstis, padarot to brīvību vēl stiprāku un brīvī-bas nosargāšanas procesu – vēl neatgriezeniskāku.

Latvijas Televīzija, sadarbī-

bā ar Lietuvas un Igaunijas sa-biedriskajām televīzijām 23.au-gustā piedāvās īpašu program-mu, lai atdzīvinātu atmiņā tā laika notikumus un paskatītos, kas šajos gados ir izmainījies un kā 25 gadus mūsu tautas ir pavadījušas.

23.augustā pirmizrādi pie-dzīvos Askolda Saulīša doku-mentālā filma par Baltijas ceļu.

Jaunā dokumentālā filma ir pirmais Baltijas valstu sabied-risko mediju dokumentālais kopprojekts. Filma eksponēs Baltijas valstu noieto ceļu kopš tā laika caur konkrētām Balti-jas ceļā iesaistītajām personī-bām.

Arī Latvijas Televīzijas Ziņu dienests šajā dienā strā-dās īpašā Baltijas ceļa noskaņā,

nodrošinot tiešraides un trans-lācijas no svinīgajiem notiku-miem visās trīs Baltijas valstīs. Šajā darbā savu atbalstu sniegs Lietuvas un Igaunijas sabied-riskās televīzijas.

Šai piemiņas dienā uzru-nu visām Baltijas tautām teiks visu triju valstu prezidenti, kuru uzrunas arī būs skatāmas LTV skatītājiem.

Baltijas ceļam – 25

Foto

: www

.latv

ijasce

ntrs.

lv, ja

unag

aita.n

et, w

ww.p

atrio

tai.lt

, dov

e201

0.wor

dpre

ss.co

m, w

ww.it

l.rtu

.lv