TEHNISKĀS APSEKOŠANAS ATZINUMS

Līgatnes pagasta kultūras nams

Nītaures iela 4, Augšlīgatne, Līgatnes pagasts, Līgatnes novads

Līgatne, 2014

Pielikums Latvijas būvnormatīvam LBN 405-01

"Būvju tehniskā apsekošana"

Būvinženieris Andrejs Čevers, sertifikāts Nr. 20 - 7451 (apsekotājs un tā rekvizīti - licences vai sertifikāta numurs, adrese, tālruņa un faksa numurs, elektroniskā pasta adrese)

Tehniskās apsekošanas atzinums

Līgatnes pagasta kultūras nams, kadastra Nr.42620040617001, Nītaures iela 4, Augšlīgatne, Līgatnes pagasts, Līgatnes novads

(būves nosaukums, kadastra numurs un adrese)

Līgatnes novada dome (pasūtītājs, līguma datums un numurs)

Līgatnes pagasta kultūras nama tehniskā apsekošana. (apsekošanas uzdevums, tā izsniegšanas datums)

Atzinums izsniegts 2014.gada 23.jūlijā.

1. Vispārīgas ziņas par būvi

1.1. būves veids Kultūras nams, kods saskaņā ar CC klasifikatoru Nr. 1261 – Ēkas plašizklaides pasākumiem

1.2. apbūves laukums (m2) 310 1.3. būvtilpums (m3) 3111 1.4. kopējā platība (m2) 611.9 1.5. stāvu skaits 3 1.6. zemesgabala kadastra numurs 42620040617001 1.7. zemesgabala platība (m2 - pilsētās, ha - lauku teritorijās) 1.8. būves iepriekšējais īpašnieks 1.9. būves pašreizējais īpašnieks Līgatnes novada dome 1.10. būvprojekta autors 1.11. būvprojekta nosaukums, akceptēšanas gads un datums 1.12. būves nodošana ekspluatācijā (gads un datums) 1.13. būves konservācijas gads un datums 1.14. būves renovācijas (kapitālā remonta), rekonstrukcijas, restaurācijas gads

2

1.15. būves inventarizācijas plāns: 09.05.2014.

2. Situācija

2.1. zemesgabala izmantošanas atbilstība teritorijas plānojumam Zemesgabala atļautā un faktiskā izmantošana atbilst teritorijas plānojumam, apbūves noteikumiem un normatīvo aktu prasībām. 2.2. būves izvietojums zemesgabalā Sarkanā līnija, apbūves līnija, apgrūtinājumi, būves novietnes raksturojums 2.3. būves plānojums Līdzšinējais būves izmantošanas veids atbilda būves plānojuma un izmantošanas veidam.

3. Teritorijas labiekārtojums

Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem, būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām

Tehniskais nolietojums

(%)

3.1. brauktuves, ietves, celiņi un saimniecības laukumi Ēkai piegulošo auto stāvlaukumu klāj asfaltbetona segums. 3.2. bērnu rotaļlaukumi, atpūtas laukumi un sporta laukumi Nav paredzēti projektā. 3.3. apstādījumi un mazās arhitektūras formas Apkārt ēkai ir ierīkots dekoratīvais zālājs un dekoratīvo krūmu stādījumi. 3.4. nožogojums un atbalsta sienas Nav paredzēts projektā.

4. Būves daļas

(Ietver tikai tās būves daļas, kas apsekotas atbilstoši apsekošanas uzdevumam)

Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem, būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām

Tehniskais nolietojums

(%)

4.1. pamati un pamatne Apsekotajai kultūras nama ēkai ir monolīti dzelzsbetona lentveida pamati. Pamatu biezums ir 450 mm. Apsekotās ēkas pamati ir armēti ar Ø 10 AI klases armatūras sietiem. Klimatisko un laika faktoru ietekmē pamati vietām (īpaši stūros) ir plaisājuši un sēdušies.

3

Pamatu iebūves dziļumu var noteikt tikai veicot pamatu atrakšanu. Virspamatu vertikālā hidroizolācija klimatisko un laika faktoru ietekmē ir izirusi un pamatu ārējā daļa vietām ir atslāņojusies.

Noteikt pamatu drenāžas esamību vai neesamību var tikai atrokot tos zem pamatu pēdas līmeņa. Apkārt apsekotās ēkas pamatiem nav ierīkota betona apmale ūdens novadīšanai un pamatu aizsardzībai no nokrišņiem.

Lauka un kamerālie ģeotehniskās izpētes darbi, kā arī grunšu veidu izpēte un pamatnes pretestības aprēķini netika veikti, jo netika atrunāti darba uzdevumā. 4.2. nesošās sienas, ailu sijas un pārsedzes Kultūras nama pagraba sienas ir būvētas no monolīta betona. Pagraba sienu biezums ir 450 mm. Ēkas virszemes nesošās sienas ir mūrētas no silikāta ķieģeļiem, kā saistviela ir izmantota cementa/smilšu java. Ārējās nesošās sienas ir mūrētas 2 ķieģeļu, jeb 520 mm biezumā. Nesošās ārsienas ēkas stūros un zem logu ailām ir saplaisājušas. Plaisu platums svārstās no1.5 – 15 mm.

4

.

Plaisu vietās mūra nestspēja ir mazinājusies. Apsekotās ēkas nesošās sienas frontons ir stipri cietis. Nokrišņu un sala iedarbības rezultātā ķieģeļu mūris ir sācis drupt . Mūra frontona tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs un neatbilst normatīvo aktu prasībām. Frontonam piegulošās sienas augšdaļa un skursteņa augšdaļa ir avārijas stāvoklī un rada draudus apkārtējiem.

Virs ēkas pagraba sienas (starp virspamatu un nesošo ārsienu) ir ierīkots atdalošās hidroizolācijas slānis.

5

Apsekotās ailu sijas un pārsedzes ir veidņotas un betonētas uz vietas un balstās uz nesošajām sienām. Dažas pārsedzes virs aktu zāles logiem ir apdrupušas un ieliekušās un to tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs.

4.3. karkasa elementi: kolonnas, rīģeļi un sijas Apsekotās ēkas 1. stāvā ir izvietots dzelzsbetona kolonnu un rīģeļu tīkls. Uz šīm kolonnām balstās 1. stāva pārseguma sijas. Dzelzsbetona kolonnu šķērsgriezums ir 530 x 530 mm. Kolonnu solis ēkas garenasīs ir atšķirīgs. Attālums šķērsasīs ir 3500 mm. Rīģeļu šķērsgriezums ir 200 x 400 mm. Apsekotajās konstrukcijās vizuāli redzamas deformācijas (plaisas, izdrupumi) netika konstatētas.

4.4. pašnesošās sienas Ēkas pašnesošās sienas ir mūrētas no silikāta ķieģeļiem. Sienu biezums ir 250 un 120 mm.

6

4.5. šuvju hermetizācija, hidroizolācija un siltumizolācija Apsekotajai ēkai šuvju hermetizācija nav veikta. Nav veikta arī sienu hidroizolācija un siltumizolācija. 4.6. pagraba, starpstāvu, bēniņu pārsegumi Apsekotā kultūras nama pagraba pārsegums sastāv no monolītiem dzelzsbetona rīģeļiem (rīģeļi balstās uz nesošajām sienām) un monolītām dzelzsbetona plātnēm. Rīģeļu šķērsgriezums ir 200 x 400mm. Pārseguma plātņu biezums ir 100 mm. Pārseguma plātnes ir armētas ar AI Ø 10 armatūras sietiem ar sieta „acs” izmēriem 150 x 150 mm. Pagraba pārsegumu tehniskais stāvoklis ir labs un atbilst normatīvo aktu prasībām. Vizuālā apsekošanā nav konstatēta konstrukciju deformācija.

Starpstāvu pārsegumu nesošās konstrukcijas ir skuju koka sijas. Siju aptuvenais šķērsgriezums varētu būt 200 x 240 mm, solis 800 mm. Precīzi noteikt siju šķērsgriezumu var tikai atsedzot konstrukcijas (uzceļot grīdu un noārdot griestus). Ēkas 1. stāva griestos vietām ir izbiris apmetums atsedzot apmetuma skalu pinumu, bet šie izdrupumi nenorāda uz konstrukciju deformāciju un neietekmē to nestspēju. Apsekotās ēkas kāpņu telpai ir dzelzsbetona pārsegumi, kas balstās uz nesošajām ārsienām un rīģeļiem.

Ēkas bēniņu pārsegums ir būvēts no koka kopnēm, kas vienlaicīgi izpilda bēniņu pārseguma un jumta nesošās konstrukcijas funkcijas. Kopne sastāv no nesošās sijas, spārēm saišķiem un atgāžņiem un savā starpā ir sastiprināti ar bultskrūvēm un metāla savilcēm.

7

Nesošo siju šķērsgriezums ir 180 x 200 mm. Ņemot vērā faktu, ka jumta segums ir vairākās vietās bojāts (noslīdējušas un plīsušas azbestcementa loksnes) pārseguma sijas ir sākušas (atsevišķās vietās) trupēt. Šo bojājumu rezultātā konstrukcijas ir daļēji zaudējušas konstruktīvo noturību un nestspēju.

Otrā stāva telpu griesti ir stiprināti pie garensijām. Garensiju šķērsgriezums ir 100 x 160 mm un tās pie nesošajām kopnēm ir piestiprinātas ar metāla skavām. Skaņas un siltuma izolācijai bēniņu pārsegumos ir izmantotas ēveļskaidas. Skaņas un siltuma izolācijas slāņa biezums svārstās no 60 -160 mm biezumam.

4.7. būves telpiskās noturības elementi Ēkas telpisko noturību nodrošina nesošās sienas, kolonnas un rīģeļi.

4.8. jumta elementi: nesošā konstrukcija, jumta klājs, jumta segums, lietusūdens novadsistēma

Apsekotā kultūras nama jumta konstrukcija sastāv no koka kopnēm. Kopnes koka elementi (sijas, spāres, statņi saišķi un atgāžņi) savā starpā ir sastiprināti ar metāla savilcēm, skavām un bultskrūvēm.

8

Jumta segumam ir izmantotas viļņotās azbestcementa loksnes. Jumta segums klimatisko un laika faktoru ietekmē ir bojāts.

Rezultātā nokrišņi iekļūst bēniņu telpā un tiek bojātas nesošās konstrukcijas. Ēkas jumta seguma tehniskais stāvoklis neatbilst normatīvo aktu prasībām. Bojātā jumta seguma vietās nesošās koka konstrukcijas ir pakļautas pastiprinātai mitruma ietekmei, kā rezultātā ir sākušas trupēt sijas un atgāžņi. Šo bojājumu rezultātā jumta konstrukcija kopā ar visu latojumu ir ieliekušies un zaudējuši telpisko noturību.

Apsekotajai ēkai ir bijusi ārējā ūdens novadīšanas sistēma, kas ārējo un laika faktoru ietekmē ir nobrukusi pakļaujot ēkas sienas pastiprinātai mitruma ietekmei. Lietus ūdens novadsistēmas stāvvadi ir bijuši savienoti ar lietus ūdens savākšanas sistēmu. Lietusūdens savākšanas un novadsistēma sastāvēja no Ø 150 mm cinkota skārda teknēm un stāvvadiem.

9

Ēkas bēniņu telpā ir dabīgā ventilācija un kondensāts tur neveidojas. 4.9. balkoni, lodžijas, lieveņi, jumtiņi Nav ierīkoti. 4.10. kāpnes un pandusi Apsekojamai ēkai kāpnes ir izvietotas atsevišķā kāpņu telpā. Kāpnes sastāv no saliekamiem dzelzsbetona kāpņu laidiem un kāpņu kaukumiem. Pagraba kāpnes ir betonētas, monolītas kāpnes. Avārijas, ugunsdzēsēju un palīgkāpnes nav ierīkotas. 4.11. starpsienas Ēkā ir mūrētas ķieģeļu starpsienas bez skaņas un siltuma izolācijas. 4.12. grīdas Ēkas 1. stāvā ir dēļu grīda, kas ieklāta uz koka gulšņiem, kas balstīti uz izdedžu un būvgružu pabēruma. Sanitārajos mezglos un kāpņutelpā ir ierīkota betona grīda ar keramisko flīžu virsklāju. 2 stāva aktu zālē ir ieklāta oša gabalparketa grīda. Skatuvei ir ieklāta dēļu grīda. Parketa grīda vietām ir bojāta.

4.13. ailu aizpildījumi: vārti, ārdurvis, iekšdurvis, logi, lūkas Kultūras nama logu ailās ir iebūvēti koka oderlogi. Logu konstrukcija un tehniskais stāvoklis neatbilst LBN normatīvo aktu prasībām. Logu rāmji ir satrupējuši un deformējušies.

10

Ārdurvis un iekštelpu durvis ir masīvkoka pildiņu durvis. Gan ārdurvis gan iekštelpu durvis ir fiziski un morāli novecojušas un neatbilst LBN normatīvo aktu prasībām. 4.14. apkures krāsnis, virtuves pavardi, dūmeņi Apsekotajā ēkā nav ierīkotas krāsnis kamīni un nav virtuves pavardu. Bijušais centrālās apkures katla dūmenis, kas šobrīd netiek izmantots, ir avārijas stāvoklī.

4.15. ventilācijas šahtas un kanāli Ventilācijas kanāli ar dabīgo ventilāciju. 4.16. liftu šahtas Nav paredzētas projektā. 4.17. iekšējā apdare un arhitektūras detaļas Telpu iekšējā apdare ir sekojoša: sienas zālē un 1. stāva telpās ir krāsotas ar lateksa krāsām. Sanitārajos mezglos sienas ir flīzētas ar keramikas flīzēm. Sanitāro mezglu griesti ir krāsoti ar krīta krāsu. Aktu zālē un skatuves daļā ir ierīkoti iekārtie griesti. Kāpņu telpas sienas ir krāsotas ar emaljas (PF vai GF) krāsām. Kāpņutelpas sienās mitruma un nepietiekamas gaisa apmaiņas iespaidā vietām sāk veidoties mūra (brants) ēde.

11

4.18. ārējā apdare un arhitektūras detaļas Fasāde – balts silikāta ķieģelis bez apdares un arhitektūras detaļām.

5. Iekšējie inženiertīkli un iekārtas

(Ietver tikai tos iekšējos inženiertīklus un iekārtas, kas apsekotas atbilstoši apsekošanas uzdevumam)

Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem un būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām

Tehniskais nolietojums

(%)

5.1. aukstā ūdens un kanalizācijas cauruļvadi, ventiļi, krāni, sanitārtehniskā iekārta, ūdens patēriņa skaitītāji

Ēkas iekšējā ūdens apgāde tiek nodrošināta no pagasta ūdens apgādes tīkla. Iekšējam ūdensvadam ir izmantotas 25 mm cinkotas tērauda caurules. Ņemot vērā laika faktoru ietekmi var pieņemt, ka ūdensvada cauruļu tehniskais stāvoklis neatbilst LBN normatīvo aktu prasībām. Ēkā iebūvētās sanitārtehniskās iekārtas ir novecojušas un neatbilst sanitāro normu prasībām.

5.2. karstā ūdens cauruļvadi, to izolācija, ventiļi, krāni, ūdensmaisītāji, žāvētāji, ar cieto kurināmo apkurināmie ūdens sildītāji, ūdens patēriņa un siltumenerģijas patēriņa skaitītāji un citi elementi

Iekšējā karstā ūdens apgādes ēkā nav izbūvēta.

5.3. ugunsdzēsības ūdensvads, automātiskās sistēmas un pretdūmu aizsardzības sistēmas

Nav ierīkotas.

12

5.4. apkures sistēma, tās cauruļvadi, stāvvadi, ventiļi, cauruļvadu izolācija, apkures katli, siltummaiņi, mēraparāti, automātika un citi elementi

Ēkā ir ierīkota viena stāvvada apkures sistēma ar augšējo sadali. Stāvvadiem ir izmantotas 32 mm melnā metāla caurules. Apkure ēkā tiek nodrošināta no diviem 70 kW kokskaidu granulu katliem, kas atrodas blakus ēkas pagrabstāvā. Saskaņā ar ēkas apsaimniekotāja informāciju, kultūras nama ēkā tiek uzturēta minimāla ekspluatācijas temperatūra. Apkures sistēmas cauruļvadu tehnisko stāvokli var vērtēt kā daļēji apmierinošu.

5.5. centrālapkures radiatori, kaloriferi, konvektori un to pievadi, siltuma regulatori

Centrālai apkurei ir izmantoti ķeta (čuguna) radiatori un tērauda konvektori. Tehniskais stāvoklis daļēji apmierinošs. 5.6. ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārta Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēma nav ierīkota. Ēkā ir dabīgās ventilācijas kanāli. 5.7. atkritumu vadi un kameras Nav ierīkoti.

5.8. gāzesvadi un iekārtas, gāzes ūdenssildītāji, gāzes apkures katli, gāzes patēriņa skaitītāji

Nav ierīkoti. 5.9. elektroapgādes sistēma un elektrotehniskās ietaises Ēka ir pieslēgta centralizētai elektroapgādes sistēmai. Spēka kabeļi ēkas pagrabā ir piestiprināti pie griestiem un kabeļu tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. Kabeļu un vadu izolācijas pretestība netika mērīta, jo tas netika prasīts darba uzdevumā. Ēkā nav ierīkotas zibensaizsardzības ietaises.

13

5.10. apsardzes, signalizācijas, saziņas un citas iekārtas Nav ierīkoti. 5.11. vājstrāvas tīkli un ietaises Nav ierīkoti. 5.12. lifta iekārta Nav paredzēta projektā. 5.13. citas ietaises un iekārtas Nav ierīkotas.

6. Ārējie inženiertīkli

(Ietver tikai tos ārējos inženiertīklus, kas apsekoti atbilstoši apsekošanas uzdevumam)

Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem, būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām

Tehniskais nolietojums

(%)

6.1. ūdensapgāde Centralizētā ūdens apgādes sistēma. 6.2. kanalizācija Ēkas ārējās kanalizācijas sistēma ir pievienota pagasta centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Kanalizācijas sistēmas detalizēta apsekošana netika veikta. Lietus ūdens kanalizācijas sistēma funkcionē daļēji, jo sistēma nav tīrīta un skatakas ir piesērējušas. 6.3. drenāžas sistēmas Netika apsekota, jo nebija atrunāts darba uzdevumā. 6.4. siltumapgāde Apkure ēkā tiek nodrošināta no diviem 70 kW kokskaidu granulu katliem, kas atrodas blakus ēkā. 6.5. gāzes apgāde Nav ierīkota. 6.6. zibensaizsardzība Nav ierīkota. 6.7. citas sistēmas

14

Netika apsekotas.

7. Kopsavilkums

7.1. būves tehniskais nolietojums Veicot kultūras nama ēkas Nītaures ielā 4, Augšlīgatne, Līgatnes pag. Līgatnes nov. Tehnisko apsekošanu konstatēts, ka atsevišķas konstrukcijas, ēkas daļas un komunikāciju tīkli ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un vairs nevar pilnvērtīgi veikt tām paredzētās funkcijas.

Pašlaik daļēji apmierinošā un neapmierinošā tehniskā stāvoklī atrodas sekojošas konstrukcijas, ēkas daļas un tīkli.

- Ēkas frontons - Daļa jumta kopņu - Viss jumta segums - Dūmenis un daļa tam piegulošās sienas - Nokrišņu novadsistēma (pilnībā visa) - Visi ēkas logi - Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas - Iekštelpu apdare - Daļēji elektroinstalācijas tīkli - Daļēji apkures sistēma

Būves tehniskais stāvoklis un iekārtojums neatbilst mūsdienu labiekārtojuma prasībām. 7.2. secinājumi un ieteikumi Apkopojot Līgatnes pagasta kultūras nama ēkas Nītaures ielā 4 Augšlīgatnē, Līgatnes pagastā, Līgatnes novadā, tehniskās apsekošanas materiālus noskaidrots, ka ēka kopumā atbilst LBN 006 - 00 „Būtiskās prasības būvēm” noteiktajām prasībām. Tomēr ir jāatzīmē, ka daļa konstrukciju ir bojātas un nespēj veikt tām paredzētās funkcijas. Ēkas norobežojošo konstrukciju siltumcaurlaidības vērtības neatbilst LBN 002 – 01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” noteiktajām prasībām. Tādēļ ir veicama ēkas renovācija pēc atsevišķi izstrādāta un LR būvnormatīvos noteiktā kārtībā akceptēta būvprojekta. Mainot bēniņu pārseguma siltināšanas materiālu, konstrukciju (siju) pastiprināšana nav nepieciešama, bet ir jāveic satrupējušo koka elementu vai to daļu nomaiņa.

Tehniskā apsekošana veikta 2014.gada 10.jūlijā.

Andrejs Čevers 20 - 7451

Z.v.

(juridiskās personas vadītāja vārds, uzvārds un paraksts)

15