Sviesta katedraČārlza Darvina jubilejas sakarāpiedāvā

Inese ČakstiņaValdis PirskoJānis Liepiņš

JBS, 17.10.2009

1.Kas kuram ir tuvākais?No piedāvātajiem variantiem jāizvēlas tikai VIENS, kas irvisvisvisradnieciskākais dotajam organismam.

1.1. Dingo a)sunsb)ķengursc)lapsa

1.2. Ceļmallapa a)maijpuķīteb)kāpostsc)lilija

1.3. Tapirs a)zilonisb)cūkac)zirgs

1.4 Olīve a)osisb)plūmec)ozols

1.5. Mandeles a)zemesriekstsb)valriekstsc)ābolsd)plūme

2.Aplūkojiet doto “evolūcijas koku”!Paldies. Un tagad lūdzu paskaidrojiet, ko šajā kokā apzīmē zilā un sarkanā līnija? Paskaidrojiet dažos vārdos.

Zilā - ........Mitohondrijus.............................Sarkanā - ..........Hloroplastus...................

3.Darvins bija ne tikai zinātnieks, bet arī cilvēks ar savu “privāto dzīvi”.Ko mēs un Jūs ziniet par to?

Čārlzs Darvins visu mūžu mocījās ar kādu mūsdienās izplatītu slimību. Pasakiet, kādu?

a) tuberkulozeb) cūku gripac) hipohondrijud) vējbakāme) bulīmiju

4.“Pēdējais īstais ceļotājs” - tā tiek dēvēts slavens pagājušā gadsimta sākuma ceļotājs un dabas pētnieks Persijs Harisons Fosets, par kuru nesen iznākusi grāmata “The lost city of Z. A tale of deadly obsession in the .......”.

4.1. Ar kuru pasaules daļu bija apsēsts P.H.Fosets?

a) Meksikub) Āfrikas dienvidu daļuc) Amazones džungļiemd) Sahāras tuksnesie) Austrāliju

4.2. Kurā žurnālā ir atrodams raksts par minēto ceļotājuun grāmatu?

a) Rīgas laiksb) Ilustrētā zinātnec) Geod) Ievae) Klubs

5.Viktorijas laika Anglijā (laiks, kad dzīvoja arī Darvins), lai kļūtu par pētnieku bija jāiziet īpaši kursi Karaliskajā ģeogrāfu biedrībā. Līdztekus kartogrāfu prasmēm, nācās apgūt ekspedīciju plānošanas zinības un izdzīvošanas paņēmieni. Piemēram, cīņai ar badu un slāpēm ieteikts veicināt siekalu izdalīšanos mutē. Kā to panākt?

a) košļājot citrona šķēlītes, kas atdzesētas uz vēsa ledus

b) košļājot lapas vai turēt mutē lodes vai akmentiņus (jo tie neuzsūc mitrumu)

c) turēt mutē kukaiņus, koas satopami uz mūžzaļo koku stumbriem

d) košļājot Dirol vai Orbit, bet noteikti nevajadzētu tās abas sajaukt

e) turēt mutē kvarca oli

6.Cilvēka (Homo sapiens) tāpat kā jebkura cita dzīvnieka sistemātiskā piederība atspoguļo arī šī organisma filoģenēzi – evolucionāro attīstību. Tātad: sekojošās saprātīgajam cilvēkam raksturīgās anatomiskās/bioloģiskās pazīmes (kas var izpausties arī tikai kādā no individuālās attīstības stadijām) saistīt ar atbilstošo taksonu, kura ietvaros tās izpaužas un cilvēkam ir kopīgas ar visiem šai taksonā ietilpinātajiem dzīvniekiem.

Pazīme

1. Saplacināta seja, izteikts zods un izvirzīts deguns

2. Eikariotiskas šūnas bez šūnas sienas un fotosintēzes pigmentiem

3. Trīs dzirdes kauliņi

4. Žaunu spraugas rīklē

5. Ķermenis klāts ar matiem (vilnu)

6. Bipedāla pārvietošanās

7. Slēgta asinsrites sistēma

8. Tvērējplaukstas

9. Dorsāli novietota doba nervu caurulīte

10. No plaukstas atstāvošs īkšķis

Taksons

A. Dzīvnieku valsts (Animalia)

B. Hordaiņu tips (Chordata)

C. Zīdītāju klase

D. Primātu kārta

E. Hominidae dzimta

F. Homo ģints

6.Cilvēka (Homo sapiens) tāpat kā jebkura cita dzīvnieka sistemātiskā piederība atspoguļo arī šī organisma filoģenēzi – evolucionāro attīstību. Tātad: sekojošās saprātīgajam cilvēkam raksturīgās anatomiskās/bioloģiskās pazīmes (kas var izpausties arī tikai kādā no individuālās attīstības stadijām) saistīt ar atbilstošo taksonu, kura ietvaros tās izpaužas un cilvēkam ir kopīgas ar visiem šai taksonā ietilpinātajiem dzīvniekiem.

Pazīme

1. Saplacināta seja, izteikts zods un izvirzīts deguns

2. Eikariotiskas šūnas bez šūnas sienas un fotosintēzes pigmentiem

3. Trīs dzirdes kauliņi

4. Žaunu spraugas rīklē

5. Ķermenis klāts ar matiem (vilnu)

7. Slēgta asinsrites sistēma

8. Tvērējplaukstas

9. Dorsāli novietota doba nervu caurulīte

10. No plaukstas atstāvošs īkšķis

Taksons

A. Dzīvnieku valsts (Animalia)

B. Hordaiņu tips (Chordata)

C. Zīdītāju klase

D. Primātu kārta

E. Hominidae dzimta

F. Homo ģints

A-2B-4, 7, 9C-1, 3, 5D-8, 10

F-1

Paldies par uzmanību! Veiksmi turpmāk!!!