STĀĶI 3, STĀĶI, STRADU PAGASTS, GULBENES NOVADS, LV-4417 · 1.1.3. Ēkas daļa (paskaidro, ja novērtējums veikts ēkas daļai) Novērtējums veikts visai ēkai 1.2. Dzīvokļu

2. pielikums

Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu

vērtībām

"STĀĶI 3", STĀĶI, STRADU PAGASTS, GULBENES

NOVADS, LV-4417

2

I. Vispārīgie jautājumi

1.1. Ēkas identifikācija

1.1.1. Adrese "Stāķi 3", Stāķi, Stradu pagasts, Gulbenes novads,

LV-4417

1.1.2. Ēkas kadastra apzīmējums 50900020587001

1.1.3. Ēkas daļa (paskaidro, ja novērtējums

veikts ēkas daļai) Novērtējums veikts visai ēkai

1.2. Dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona

1.2.1. Nosaukums Gulbenes novada pašvaldība

1.2.2. Reģistrācijas numurs 90009116327

1.2.3. Juridiskā adrese Ābeļu iela 2, Gulbene, Gulbenes nov.

1.2.4. Kontaktpersona

Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un

projektu nodaļas Energopārvaldnieks Krišjānis

Upāns

1.2.5. Kontakttālrunis 64497727

1.3. Neatkarīgs eksperts (energoauditors) ēku energoefektivitātes jomā

1.3.1. Vārds, uzvārds Jānis Ikaunieks

1.3.2. Sertifikāta numurs vai sertificēšanas

institūcijas lēmuma Nr.

EA3-0014

1.3.3. Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts,

adrese)

26349224

[email protected]

1.4. Ēkas apsekošana

1.4.1. Ēkas apsekošanas datums 26.04.2019.

1.4.2. Ēkas energosertifikāta numurs

1.4.3. Ēkas energosertifikāta

sagatavošanas datums

https://www.kadastrs.lv/buildings/2000004751?options%5Binline%5D=false&options%5Borigin%5D=building

mailto:[email protected]

3

1.5. Energoefektivitātes novērtējuma robežas

Vienības nosaukums

Laukums,

tilpums

Īss procesu apraksts

(enerģijas uzskaites veids, skaitītāju

daudzums u. tml.)

Enerģijas nesēju sadalījums un enerģijas

plūsmas (energoresursi, enerģijas veids –

siltumenerģija apkurei un karstajam

ūdenim, elektroenerģija un citi)

Novērtētais saražotās/patērētās

enerģijas apjoms

kWh gadā % no kopējā*

Ēkas siltumenerģijas

patēriņš apkurei

693,3 m2

1770,1 m3

Ēkā nav uzstādīts siltumenerģijas

skaitītājs. Ēkā tiek organizēta

individuālā siltumapgāde, līdz ar to,

tajā netiek veikta siltumenerģijas

patēriņa uzskaite. Kurināmā patēriņš

arī netiek uzskaitīts.

Ēkā siltumenerģija tiek iegūta, izmantojot

individuālo malkas apkuri. 164951 92,32

Ēkas elektroenerģijas

patēriņš karstā ūdens

sagatavošanai

693,3 m2

1770,1 m3

Ēkā nav uzstādīts siltumenerģijas

skaitītājs, kas uzskaita karstajam

ūdenim patērēto enerģiju.

Karstais ūdens ēka tiek sagatavots,

izmantojot individuālos elektriskos

sildītājus. Karstā ūdens patēriņš tiek

iegūts aprēķinu ceļā, ņemot vērā kopējo

ūdens patēriņu ēkā.

13205 7,39

Ēkas koplietošanas

enerģija

693,3 m2

1770,1 m3

Uzstādīts viens elektroenerģijas

skaitītājs koplietošanas telpās

patērētās elektroenerģijas uzskaitei.

Koplietošanas telpās esošā elektroenerģija

tiek patērēta pagraba un kāpņu telpu

apgaismojuma nodrošināšanai.

512 0,29

Kopā 693,3 m2

1770,1 m3 - PAVISAM KOPĀ 178668 100,0%

Neatkarīgā eksperta piezīmes par

enerģijas sadalījumu -

Piezīme. * Tabulā norāda visaptverošu sistēmas enerģijas bilanci, iekļaujot visas vērtības, kas atrodas energoresursu uzskaites robežās un kur tiek patērēta/saražota enerģija. Tabulu aizpilda:

• ēkām ar atsevišķiem energonesējiem visām enerģijas plūsmām;

• vairākām ēkām ar vienu energonesēju vai ēkām ar vairākiem energonesējiem;

• ēkām ar dzīvokļiem, kas atvienoti no apkures, un nevienmērīgu enerģijas patēriņu;

• ēkām ar dažādām enerģijas apgādes sistēmām.

4

II. Pamatinformācija par ēku

2.1. Dzīvojamās mājas tipveida projekta numurs

vai konstruktīvais risinājums

Ķieģeļu mūra ēka.

2.2. Gads, kad māja nodota ekspluatācijā 1970

2.3. Stāvi 3.1. pagrabs ____ir____ (ir/ nav)

3.2. tipveida stāvi ____3_____ (skaits)

3.3. tehniskie stāvi ____0_____ (skaits)

3.4. mansarda stāvs ____nav____ (ir/ nav)

3.5. jumta stāvs ____nav____ (ir/ nav)

2.4. Dzīvokļi 4.1. skaits 21

4.2. kopējā platība (m2) (bez

lodžijām un balkoniem)

585,14

4.3. telpas augstums (m) 2,55

4.4. aprēķina temperatūra (oC) 20,0

4.5. aprēķina platība (m2) 585,14

4.6. cita informācija -

2.5. Kāpņu

telpas

5.1. skaits 1

5.2. platība (m2) 53,43

5.3. aprēķina platība (m2) 53,43

5.4. telpas augstums (m) 2,57

5.5. aprēķina temperatūra (oC) 12,0

5.6. cita informācija -

2.6. Pagrabs,

bēniņi, jumta

stāvs,

mansarda stāvs

6.1. telpas nosaukums Pagrabs - -

6.2. platība (m2) 125,65 - -

6.3. telpu augstums (m) - - -

6.4. aprēķina temperatūra (oC) - - -

6.5. aprēķina platība (m2) - - -

6.6. cita informācija - - -

2.7. Citas

telpas

7.1. telpas nosaukums Gaiteņi - -

7.2. platība (m2) 54,73 - -

7.3. telpas augstums (m) 2,57 - -

7.4. aprēķina temperatūra (oC) 20,0 - -

7.5. aprēķina platība (m2) 54,73 - -

7.6. cita informācija - - -

2.8. Kopējā aprēķina platība (m2) 693,3

2.9. Ēkas ārējie izmēri

(ja ēkai ir neregulāra forma, pielikumā pievieno

skici)

garums (m) Skatīt skici

pielikumā.

platums (m) Skatīt skici

pielikumā.

augstums (m) Skatīt skici

pielikumā.

2.10. Iepriekš veiktie

energoefektivitātes

paaugstināšanas pasākumi

Veikta daļēja veco koka dubultlogu nomaiņa pret divpakešu

PVC logiem. Kopā nomainīti 43,4 % no visiem dzīvokļu

logiem. Kāpņu telpu logi nav mainīti.

2.11. Cita informācija -

2.12. Ēkas apsekošanas fotodokumentācija vai termogrammas – pielikumā uz ___3___ lapām.

5

2.13. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupām

Aprēķina parametri apkures periodā*

Aprēķina parametri dzesēšanas

periodā*

Nr.

p.k

Zonas

numurs un

nosaukums

Iekļautās telpas/telpu

grupas nosaukums

Aprēķina

Platība

Augstums,

vidējais

Aprēķina

tilpums

Temperatūra Perioda

ilgums

Gaisa

apmaiņa

Aprēķina

temperatūra Perioda

ilgums

Gaisa

apmaiņa Aprēķina

Āra

gaisa Aprēķina Āra gaisa

m2 m m3 °C °C dienas 1/h °C °C dienas 1/h

1. ZONA 1 Dzīvokļu platības 585,1 2,55 1492,1 20,0 -1,9 214 0,40

Ēka netiek dzesēta

2. ZONA 2 Kāpņu telpa un gaiteņi 108,2 2,57 278,0 12,0 -1,9 214 0,50

Kopā 693,3 1770,1

Vidēji 2,55

Piezīme. * Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus.

6

III. Ēkas norobežojošās konstrukcijas

3.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

1. ZONA

Nr.

p.k.

Norobežojošā

konstrukcija Materiāls(-i)

Biezums Laukums

Būvelementa

siltuma

caurlaidības

koeficients (U)

Ar būvkonstrukciju

saistīto termisko tiltu

siltuma caurlaidības

koeficients (ψ)

Termiskā

tilta

garums

Temperatūru

starpība starp

būvkonstrukcijas

siltajām un

aukstajām pusēm

Konstrukcijas

siltuma

zudumu

koeficients

Enerģijas

patēriņš =

10 x 9 x apkures

dienu skaits x

stundu skaits

mm m2 W/(m2 K) W/(m K) m °C W/K kWh

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11

1. Ķieģeļu ārsienas

510 mm

Silikātķieģeļi

Apmetums

510

20 485,7 1,20 0,07 129,4 21,9 591,9 66576

2. Ķieģeļu ārsiena

380 mm

Silikātķieģeļi

Apmetums

380

20 63,1 1,49 0,07 152,0 21,9 104,7 11776

3. Siltināta ķieģeļu

ārsiena

Silikātķieģeļi

Siltumizolācija

Apmetums

510

100

20

52,0 0,30 0,07 14,8 21,9 16,6 1867

4. Jumts Dobā dzelzsbetona

bloki

Pieņemts –

keramzīts

220

120 288,2 0,93 -0,04 89,4 21,9 264,5 29751

5. Neapkurināms

pagrabs

Dobā dzelzsbetona

bloki

Pieņemts – izdedži

220

100

146,8 0,66 -0,04 52,0 21,9 94,8 10663

6. Grīda uz grunts Betons

Izdedži

240

120 164,4 0,38 -0,04 43,2 21,9 60,7 6827

7. Logi Savietoto vērtņu

divstikla logi koka

rāmī

66,1 2,60 0,10 170,3 21,9 188,9 21247

8. Logi Divstiklu logi PVC

rāmjos

50,6 1,70 0,10 130,5 21,9 99,1 11147

Kopā 1. ZONA 1421,2 159854

7

2. ZONA*

Nr.

p.k.

Norobežojošā

konstrukcija Materiāls(-i)

Biezums Laukums

Būvelementa

siltuma

caurlaidības

koeficents

(U)

Ar būvkonstrukciju

saistīto termisko

tiltu siltuma

caurlaidības

koeficients (ψ)

Termiskā

tilta

garums

Temperatūru

starpība starp

būvkonstrukcijas

siltajām un

aukstajām pusēm

Konstrukcijas

siltuma

zudumu

koeficients

Enerģijas

patēriņš =

10 x 9 x

apkures dienu

skaits x

mm m2 W/(m2 K) W/(m K) m °C W/K kWh

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11

1. Ķieģeļu ārsienas

150 mm***

Silikātķieģeļi

Apmetums

150

20 7,1 1,29 0,07 11,3 13,9 10,0 714

2. Ķieģeļu ārsiena

510 mm

Silikātķieģeļi

Apmetums

510

20 12,9 1,22 0,07 39,2 13,9 18,5 1321

3. Jumts Dobā dzelzsbetona

bloki

Keramzīts

220

120

23,5 0,93 -0,04 23,3 13,9 20,9 1492

4. Neapkurināms

pagrabs

Dobā dzelzsbetona

bloki

Pieņemts – izdedži

220

100

18,2 0,66 -0,04 1,3 13,9 12,0 857

5. Grīda uz grunts Betons

Izdedži

240

120 10,6 0,38 -0,04 1,3 13,9 4,0 286

6. Logi Vienstiklu un

divstiklu logi koka

rāmjos

12,9 3,40 0,10 33,3 13,9 47,2 3370

7. Durvis Koks 2,8 3,70 0,05 6,9 13,9 10,7 764

8. Pagraba durvis Koks 2,0 3,70 0,05 6,3 13,9 7,7 550

9. Lūka Koks 0,9 3,70 0,05 3,8 13,9 3,5 250

Kopā 2. ZONA 134,5 9604

3.2. Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu

koeficients HTR

3.2.1. faktiskais 1555,7 169458

3.2.2.normatīvais** 447,0 47370

3.3. Kopējais enerģijas patēriņš pārvades siltuma zudumu nodrošināšanai 169458 Piezīmes.

1. * Ja nepieciešams, papildina zonu skaitu.

2. ** Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-015 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".

3. ***Ņemta vērā papildus pretestība.

HT/Aapr – 2,244 W/(m2K)

Htr/Aapr – 0,645 W/(m2K)

8

IV. Ēkas inženiertehniskās sistēmas

4.1. Ventilācijas sistēmas ēkas zonās

1. ZONA 2. ZONA KOPĀ

4.1.1. Telpas ar dabisko

ventilāciju 4.1.1.1. aprēķina laukums, m2 585,1 108,2 693,3

4.1.1.2. tilpums, m3 1492,1 278,0 1770,1

4.1.1.3. aprēķinā izmantotā gaisa

apmaiņas intensitāte, iekļaujot

infiltrāciju, 1/h

0,40 0,50

4.1.1.4. gaisa plūsmas piegādes

temperatūra, oC -1,90 -1,90

4.1.2. Telpas ar mehānisko

ventilāciju

4.1.2.1. aprēķina laukums, m2 - - -

4.1.2.2. tilpums, m3 - - -

4.1.2.3. aprēķinātā izmantotā

gaisa apmaiņas intensitāte, 1/h - -

4.1.2.4. aprēķinātā izmantotā

infiltrācija, 1/h - -

4.1.2.5. gaisa plūsmas piegādes

temperatūra, oC - -

4.1.3. Ēkas ventilācijas siltuma

zudumu koeficients Hve telpās

ar dabisko ventilāciju

(W/K) esošais 202,9 47,3 250,2


zudumu koeficients Hve telpās

ar mehānisko ventilāciju

(W/K) esošais - - -


zudumu koeficients Hve,

kopējais

(W/K) esošais 202,9 47,3 250,2

4.1.6. Zonas iekštelpu aprēķina

temperatūra oC 20,0 12,0

4.1.7. Enerģijas patēriņš

ventilācijas siltuma zudumu

nodrošināšanai telpās ar

dabisko ventilāciju

kWh gadā, 4.1.3. x (4.1.6. –

4.1.1.4.) x apkures dienu skaits x

stundu skaits 22821,9 3376,8

4.1.8. Enerģijas patēriņš

ventilācijas siltuma zudumu

nodrošināšanai telpās ar

mehānisko ventilāciju

kWh gadā, 4.1.4.x (4.1.6. –

4.1.2.5.) x apkures dienu skaits x

stundu skaits

- -

4.1.9. Kopējais enerģijas

patēriņš ventilācijas siltuma

zudumu nodrošināšanai

kWh gadā 4.1.7. + 4.1.8. 22821,9 3376,8 26198,7

4.1.10. Cita informācija -

Hve/Aapr – 0,361 W/(m2K)

9

4.1.11. Gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas – dati par iekārtām

Nr.

p. k.

Iekārtas nosaukums,

modelis

Ražošanas

gads

Saražotās

enerģijas

daudzums

(kWh/gadā)

Pārbaudes akts*

pievienots

(jā/nē) datums

- - - - - -

Cita informācija Ēka netiek dzesēta, kā arī ēkā nav ierīkotas mehāniskās ventilācijas iekārtas.

Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi

par ēku energosertifikāciju" 26. punktu.

10

4.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā apkures un dzesēšanas periodā*

4.2.1. Aprēķina parametri

Nr.

p. k.

Zonas numurs un

nosaukums

Iekšējie siltuma ieguvumi Saules

siltuma

ieguvumi

Ieguvumu

izmantošanas

koeficients

Kopējie

siltuma

ieguvumi

Kopējie

siltuma

ieguvumi metaboliskie

no

apgaismojuma

ierīcēm

no/uz

procesiem,

priekšmetiem

no karstā

ūdens

sistēmas

no/uz AVK

sistēmām

kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh gadā

Parametri apkures periodā

1. zona un 2. zona 15,56 18,32 - - 13,16 0,942 44,31 30853

Parametri dzesēšanas periodā

Ēka netiek dzesēta

Piezīme. * Sadalījums saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode".

11

4.3. Siltuma piegāde/ražošana

4.3.1. Siltumenerģijas ražošanas iekārtas

Iekārtas

nosaukums,

modelis

Ražošanas

gads

Kurināmā

veids

Kurināmā

patēriņš

(vidēji gadā),

norādīt

mērvienību

Lietderības

koeficients

Saražotās

enerģijas

daudzums

(kWh/gadā)

Pārbaudes akts*

pievienots

(jā/nē) datums

Ēka nav pieslēgta pie pilsētas centralizētas siltumapgādes sistēmas. Ēkā izvietots atsevišķs katls ēkas

centralizētās apkures nodrošināšanai, bet ēkas iedzīvotāji to neizmanto. Ēkas iedzīvotāji dzīvokļu apsildi

nodrošina individuāli. Pārsvarā tiek izmantoti malkas krāsniņas vai kamīni, kuros kā kurināmo izmanto

koksnes malku un briketes. Patērēto kurināmā daudzumu apkures sezonā nav iespējams precīzi noteikt.

Netiek veikta nekāda veida enerģijas uzskaite. Lielākajai daļai nav definēti apkures katlu

nosaukums/modelis.

Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par ēku

energosertifikāciju" 22. punktu.

4.3.2. Siltumenerģijas piegādes sistēma centralizēta siltumapgāde

X lokāla siltumapgāde


4.4. Siltuma sadale – apkures sistēma

4.4.1. Apkures sistēma X vienas caurules

X divu cauruļu

4.4.2. Siltummezgla tips atkarīgā pieslēguma shēma

neatkarīgā pieslēguma shēma

4.4.3. Siltumenerģijas piegādes kontrole un uzskaite

dzīvokļos

Nav (ir/nav)

4.4.4. Cauruļu izolācijas tehniskais stāvoklis -

4.4.5. Siltuma regulēšana ēkā (t. sk. individuāli)

Siltuma padeve dzīvokļos tiek

kontrolēta ar kurināmā daudzumu

krāsnīs, ko nodrošina dzīvokļa

iedzīvotājs. Dzīvokļos izveidotas gan

ūdens sildāmās krāsnis, kas nodrošina

siltumapgādi dzīvokļa radiatoros, gan

krāsnis bez ūdens sildīšanas iespējām.

Dzīvokļos ar radiatoriem izveidotas

divcauruļu un viencauruļu sistēmas. Ir

uzstādīti arī termostatiskie ventiļi

temperatūras regulēšanai.

4.4.6. Cita informācija Ieteicams atjaunot centralizētu

siltumapgādi ēkā.

12

4.5. Apkures sistēmas – dati par iekārtām*

Nr.

p. k.

Iekārtu nosaukums,

modelis

Ražošanas

gads

Vadības

sistēmas

raksturojums

Pārbaudes akts

pievienots

(jā/nē)

datums

- - - - - -



4.6. Karstā ūdens sadales sistēma

4.6.1. Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra (oC) 55

4.6.2. Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra (oC) 5

4.6.3. Karstā ūdens sagatavošana

sagatavošana siltummezglā

centralizēta apgāde

X individuālā

4.6.4. Karstā ūdens sadales sistēmas tips bez cirkulācijas

ar cirkulāciju

4.6.5. Cauruļu izolācijas tehniskais stāvoklis -

4.6.6. Cita informācija Karstais ūdens tiek sagatavots dzīvokļos

elektriskajos ūdens sildītājos.

4.7. Dzesēšana*

4.7.1. Dzesēšanas sistēmas pārbaudes akts pielikumā - (ir/ nav)

4.7.2. Pārbaudes akta datums -




13

V. Enerģijas patēriņa uzskaite un sadalījums

5.1. Enerģijas patēriņa sadalījums (pamatojoties uz aprēķinātajiem datiem)

Enerģijas patēriņa

sadalījums*

Izmērītie dati

Vidējais

koriģētais**

(kWh gadā)

Īpatnējais

koriģētais***

(kWh/m2

gadā)

Aprēķinātie dati

siltum-

enerģija,

vidējais

kWh

elektro-

enerģija,

vidējais

kWh

kopējais

vidējais

(kWh gadā)

īpatnējais

(kWh/m2

gadā)

siltum-

enerģija,

vidējais

kWh

elektro-

enerģija,

vidējais

kWh

kopējais

vidējais

(kWh

gadā)

īpatnējais

(kWh/m2

gadā)

CO2

izmešu

daudzums

gadā, kg

1 2 1 + 2 = 3

4 =

3/kopējā

plat.

5 6 7 8 7 + 8 = 9

10 =

9/kopējā

plat.

5.1.1. Apkurei - - - - - - 164951 0 164951 237,92 0

5.1.2. Karstā ūdens

sagatavošanai - - - - 0 13205 13205 19,05 1439

5.1.3. Dzesēšanai 0 0 0 0 0 0 0 0 0

5.1.4. Mehāniskajai

ventilācijai 0 0 0 0

0 0 0 0 0

5.1.5. Apgaismojumam 0 0 0 0 0 0 0 0 0

5.1.6. Papildu enerģija**** 0 512 512 0,74 0 512 512 0,74 56

5.1.7. Kopā 0 512 512 0,74 164951 13717 178668 257,71 1495

5.1.8. Paskaidrojumi par

enerģijas patēriņa

sadalījumu sistēmām ar

kopīgu skaitītāju

Ēka tiek apkurināta individuāli ar malku, attiecīgi nav pieejama informācija par saņemto siltumenerģiju, karstais ūdens tiek

sagatavots ar elektriskajiem sildītājiem.

Ēkā uzstādīts elektroenerģijas skaitītājs koplietošanas telpu elektroenerģijas patēriņa noteikšanai.

Piezīmes.

1. * Aprēķinu veic pa pozīcijām arī tad, ja uzskaite nav dalīta.

2. ** Norāda vidējos patēriņa datus par pēdējiem pieciem gadiem no 5.3. punkta tabulas. Ja nav izmērīto datu, norāda aprēķinātos datus no 5.2. punkta tabulas. Ja ir

kopēja uzskaite, datus norāda vienā ailē, paskaidrojot tabulas 5.1.8. apakšpunktā.

3. *** Norāda enerģijas patēriņu, kas ir koriģēts atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem. Korekcija nedrīkst pārsniegt 10 %, salīdzinot ar izmērītajiem vidējiem datiem, kā arī

aprēķinātie dati nedrīkst pārsniegt 10 %, salīdzinot ar izmērītajiem vidējiem datiem.

4. **** Norāda citus patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami.

14

5.2. Kurināmā patēriņš* – norāda visus kurināmā veidus, kas tiek patērēti apkures vai citu procesu nodrošināšanai sadalījumā pa energoresursiem

(ja nav skaitītāju rādījumu, norāda aprēķināto daudzumu un sadalījumu pa mēnešiem – pēc patēriņa, nevis iepirkšanas apjomiem)

Gads

Sadalījums pa energoresursiem

Janvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

August

s

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā kurināmā

veids

mēr-

vienība

emisijas

faktors

zemākais

sadegšanas

siltums*

2013-

2018 Malka Precīzi dati par malkas patēriņu siltumenerģijas ražošanai nav pieejami.

Eksperta izmantotās metodes apraksts Ēkā katrā dzīvoklī uzstādīti apkures krāsns, bet netiek veikta nekāda veida enerģijas uzskaite.

Piezīme. * Norādīt aprēķinā izmantoto zemāko sadegšanas siltumu (kWh/mērvienība).

5.3. Enerģijas patēriņa dati

5.3.1. Kopējais nomērītais siltumenerģijas patēriņš

Gads

Janvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

August

s

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā

Kopējais enerģijas patēriņš, kWh - - - - - - - - - - - - -

Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)

Kopējais enerģijas patēriņš, kWh - - - - - - - - - - - - 178156

Kopējais vidējais (kWh gadā) 178156

Eksperta izmantotās metodes apraksts 5.3.2. un 5.3.3. elektroenerģijas daļas sadaļu summa.

Piezīme. Enerģijas datiem jāsakrīt ar siltumenerģijas piegādātāja datiem.

15

5.3.2. Siltumenerģijas patēriņš apkurei

Gads

Janvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

August

s

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā



Kopējais enerģijas patēriņš, kWh - - - - - - - - - - - - 164951


Eksperta izmantotās metodes apraksts Izmērītie dati nav pieejami. Ēkas enerģijas patēriņš noteikts aprēķinu ceļā. Aprēķins veikts, ņemot vērā

ēkas siltuma zudumus un ieguvumus, ēkas izmantošanas apstākļus, vidējo iekšējo temperatūru,

standartgada apkures sezonas apstākļus (214 dienas, -1,9oC).

5.3.3. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai (iekļaujot karstā ūdens cirkulāciju)

Gads Ja

nvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

August

s

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā



Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh - - - - - - - - - - - - 13205


Eksperta izmantotās metodes apraksts Kopējais enerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai aprēķināts, pieņemot, ka 1 m3 karstā ūdens

nepieciešams 90 kWh/m3 gan apkures sezonā, gan ārpus tās. Novērtēto karstā ūdens apjomu skat.

5.3.4. sadaļā.

16

5.3.4. Karstā ūdens patēriņš

Gads

Janvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

August

s

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā

Karstā ūdens patēriņš, m3 - - - - - - - - - - - - -

Kopējais vidējais (m3gadā) -


Karstā ūdens patēriņš, m3 - - - - - - - - - - - - 146,72

Kopējais vidējais (m3gadā) 146,72

Eksperta izmantotās metodes apraksts Kopējais karstā ūdens patēriņš aprēķināts, pieņemot, ka tas sastāda 40% no kopējā ūdens patēriņa.

5.3.4. Elektroenerģijas patēriņš (ēkas koplietošanas telpām)

Gads

Janvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

August

s

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā

2014 Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh 72,000 43,989 43,998 24,023 20,071 14,482* 1,976 9,879 24,023 39,000 67,999 50,000 411,4

2015 Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh 106,001 34,999 115,003 41,001 42,002 23,999 45,985 10,064* 20,521* 57,956 70,865* 69,282* 637,7

2016 Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh 47,007 75,037 76,058 70,073 36,058 20,949 12,117 4,088 8,000 22,000 42,909 68,868 483,2






Eksperta izmantotās metodes apraksts *Aprēķināts, izmantojot citu gadu vidējos rādītājus citu gadu šajos mēnešos, jo dati par šiem mēnešiem netika

iesniegti.

17

5.3.5. Enerģijas patēriņa grafiskais attēls elektroenerģijas patēriņiem mēnešu griezumā par pēdējiem pieciem gadiem

18

VI. Energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumi

6.1. Ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas

Nr.

p. k.

Energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākums

Enerģijas

ietaupījums,

kWh gadā

Enerģijas

ietaupījums,

kWh/m2 gadā

% no esošā aprēķinātā

ēkas energoefektivitātes

novērtējuma

CO2 emisijas

samazinājums,

kg CO2

Investīcijas,

EUR*

Atmaksāšanās

laiks, gadi

1. Ēkas ārsienu siltināšana ar 150 mm

biezu siltumizolācijas kārtu. Logu

aiļu siltināšana ar 30mm-50mm

biezu (vai tehniski maksimāli

iespējamo biezumu) siltumizolācijas

slāni.

67167 96,88 37,7 0 60500 14,4

Paredzēts ēkā izveidot apmesto vai ventilējamo fasādi. Pirms jaunā siltumizolācijas slāņa uzklāšanas nepieciešams novērst bojājumus uz

esošajām norobežojošajām konstrukcijām. Siltumizolācijas slāņa uzklāšana uz bojātām konstrukcijām nav pieļaujama.

Aprēķina siltumvadītspējas koeficients λ≤0,036 W/mK. Sasniedzamā siltināto no iekšpuses dzīvokļa sienu siltuma caurlaidības koeficienta

vērtība U≤0,13 W/m2K, iebīdījumam zem logiem dzīvokļos U≤0,21 W/m2K, pārējām sienām U≤0,20 W/m2K.

Sasniedzamais termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficientu esošo PVC logu ailēm ψ=0,05 W/(mK).

2. Ēkas jumta siltināšana ar 300 mm

siltumizolācijas slāni. 27446 39,59 15,4 0 29900 17,5

Paredzēts veikt jumta siltināšanu ar vidējo siltumizolācijas slāni 300 mm. Veicot jumta siltināšanu, nepieciešams sakārtot jumta segumu.

Siltumizolācijas aprēķina siltumvadītspējas koeficienta λ≤0,038 W/mK. Sasniedzamā jumta siltuma caurlaidības koeficienta vērtība U≤0,11

W/m2K.

3. Pagraba pārseguma (tai skaitā zem

kāpņu telpas) siltināšana ar 100 mm

siltumizolācijas slāni. Pagraba sienu

un cokola siltināšana ar 150 mm

siltumizolācijas slāni. Pagraba logu

nomaiņa.

9922 14,31 5,6 0 20200 32,6

Veicot ēkas cokola siltināšanu, uzmanību nepieciešams pievērst ēkas pamatu apmales un hidroizolācijas sakārtošanai, lai nepieļautu mitruma

nokļūšanu ēkas pamatos un jaunajā siltumizolācijas slānī. Cokola siltināšanu nepieciešams veikt līdz tiek pārsniegts zemes sasalšanas slānis

(~1,2m). Pagraba pārseguma siltumizolācijas aprēķina siltumvadītspējas koeficients λ≤0,038 W/(mK), bet cokolam λ≤0,035 W/(mK).

Sasniedzamā siltuma caurlaidības koeficienta U vērtība ne augstāk kā 0,20 W/m2K. Jauno pagraba logu siltuma caurlaidības koeficients ≤1,1

19

W/(m2K).

4. Ēkas nenomainīto logu nomaiņa. 15091 21,77 8,5 0 10700 11,4

Tiek paredzēts veikt nenomainīto dzīvokļu un kāpņu telpu logu nomaiņu. Jauno logu siltuma caurlaidības koeficients ≤1,1 W/(m2K).

Papildus logu nomaiņai nepieciešams paredzēt vienu no zemāk noteiktajiem papildus pasākumiem (skatīt kopā ar 5. pasākumu):

1. svaigā gaisa pieplūdes kanāla iestrādi logā. Pieplūdes kanālam nepieciešams paredzēt vārstu, kurš ierobežotu maksimāli padodamā

gaisa apjomu telpā;

2. svaigā gaisa pieplūdes kanāla izveidošana ēkas ārsienā. Pieplūdes kanālam nepieciešams paredzēt vārstu, kurš ierobežotu maksimāli

padodamā gaisa apjomu telpā.

5. Ventilācijas sistēmas sakārtošana.

Ventilācijas šahtu tīrīšana.

Ventilācijas vārstu iebūve dzīvokļu

logos, kur netiek nodrošinātā gaisa

pieplūde.

-5714 -8,25 -3,2 0 10800 -

Veicot ventilācijas sistēmas tehnisko apkopi un ventilācijas sistēmas sakārtošanu, tiek paredzēts, ka no telpām efektīvāk tiks izvadīts liekais

mitrums kā rezultātā samazināsies kondensāta izkrišanas riski uz dažādām ēkas norobežojošajām konstrukcijām. Paredzams, ka pasākuma

īstenošanas laikā gaisa apmaiņas kārta dzīvojamajās telpās pieaugs no 0,40 h-1 līdz 0,50 h-1. Pasākuma izmaksas noteiktas gaisa kanālu

tīrīšanai un 4. pasākuma pirmā papildus pasākuma realizēšanai.

6. Ārdurvju un pagraba, kā arī vējtvera

durvju nomaiņa, nodrošinot blīvu

aizvēršanos. Jumta lūkas nomaiņa. 900 1,30 0,5 0 1300 23,1

Jauno durvju siltuma caurlaidības koeficients ir ne augstāks par 1,5 W/(m2K). Durvīm jābūt blīvām un aprīkotām ar aizvērējmehānismu.

Lūku uz jumtu nodrošināt slēdzamu. Auditora piezīmes:

*Izmaksas noteiktas aptuveni un tām ir tikai informatīvs raksturs. Precīzam izmaksu aprēķinam nepieciešams izstrādāt detalizētu tāmi, kuru apstiprinājis

atbilstoši sertificēts speciālists.

20

6.2. Ēkas tehniskās sistēmas

Nr.

p. k.

Energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākums

Enerģijas

ietaupījums,

kWh gadā

Enerģijas

ietaupījums,

kWh/m2 gadā

% no esošā aprēķinātā

ēkas energoefektivitātes

novērtējuma

CO2 emisijas

samazinājums,

kg CO2

Investīcijas,

EUR

Atmaksāšanās

laiks, gadi

1. Centralizētās apkures sistēmas

ieviešana. 2028 2,93 1,1 0 37500 Virs 50.

Pasākumā paredzēts ēku pievienot pie centralizētās siltumapgādes sistēmas, izveidojot divcauruļu apkures sistēmu, uzstādot uz

sildķermeņiem termostatiskos ventiļus. Individuālo siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšana. Pasākums ietver siltummezgla izveidošanu,

nodrošinot automātisku siltumenerģijas piegādes kontroli atkarībā no āra gaisa temperatūras. Papildus rekomendējams veikt ēkas iedzīvotāju

informēšanu par termostatisko ventiļu lietošanas aspektiem, lai novērstu nelietderīgu siltumenerģijas patēriņu nākotnē. Apkures

cauruļvadiem ārpus apkurinātajām telpām jānodrošina vismaz 30 mm biezu siltumizolācijas slāni ar atstarojošo/aizsargājošo kārtu.

Siltumizolācijas materiāla siltumvadītspējas koeficients pie 50 oC ≤ 0,039 W/mK.

Pasākums nepieciešams ēkas sakārtošanai un ugunsdrošības nodrošināšanai. Papildus pieņemts, ka pasākuma veikšanas rezultātā dzīvokļu

vidējā apkures sezonas temperatūra samazinās par 1 °C. Pasākumā tiek aizstātas malkas krāsnis, kur daļai ir zemas efektivitātes - tiks

ietaupīta primārā enerģija, pārejot uz augstākas efektivitātes apkures sistēmu. Pasākuma rezultāta ēkā tiks nodrošināta vienmērīga

temperatūra, samazināsies konstrukciju caursalšana un pelējuma risks.

21

VII. Energoefektivitā tes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes paaugstināšanas priekšl ikumu īstenošanas

Enerģijas patēriņa sadalījums*

Esošā situācija (aprēķinātie dati no 5. daļas) Prognoze pēc energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumu īstenošanas (saskaņā ar 6. sadaļu) Starpība –

enerģijas

samazinājums

kWh gadā**

kopējais patēriņš

(kWh gadā) īpatnējais

(kWh/m2 gadā)

CO2 emisija

kgCO2gadā

kopējais patēriņš

(kWh gadā) īpatnējais

(kWh/m2 gadā)

CO2 emisija

kgCO2gadā

7.1. Apkurei 164951 237,92 0 48111 69,39 0 116840

7.2. Karstā ūdens sagatavošanai 13205 19,05 1439 13205 19,05 1439 0

7.3. Dzesēšanai 0 0 0 0 0 0 0

7.4. Mehāniskajai ventilācijai 0 0 0 0 0 0 0

7.5. Apgaismojumam 0 0 0 0 0 0 0

7.6. Papildu enerģija*** 512 0,74 56 512 0,74 56 0

7.7. Kopā 178668 257,71 1495 61828 89,18 1495 116840

Piezīmes.

1. * Datiem precīzi jāsakrīt ar aprēķinātajiem datiem šīm pozīcijām, kas norādīti citās energoaudita pārskata sadaļās.

2. ** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms un samazinājums nevar pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes

paaugstināšanas priekšlikumiem.

3. *** Norāda citus patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami.

VIII. Prognozētā enerģijas patēriņa korekcija klimatisko apstākļu dēļ

Nr.

p. k.

Īpatnējais enerģijas

patēriņš (kWh/m2 gadā)

Objekta atrašanās

vieta saskaņā ar LBN

003-015 (7. daļa)

Diennakts vidējā

gaisa temperatūra

apkures sezonā, oC

Telpas vidējā gaisa

temperatūra, oC

Apkures perioda

ilgums, dienu skaits

Dienu skaits ar noteikto

temperatūru

((5. – 4.) x 6)

1 2 3 4 5 6 7

1. 69,39 Rīga -1,9 17,901 214 4237,4

2. XXXXXXXXXX Liepāja 0,6 17,901 193 3339,0

Enerģijas patēriņa korekcija ((7.2./7.1.) x 2.1.) 54,68

Neatkarīgs eksperts Jānis Ikaunieks

(vārds, uzvārds) (paraksts) (datums)

22

PIELIKUMS

1. Ēkas apsekošanas foto dokumentāc ija vai termogrammas

1.att. Ēkas skice (atrašanās zemesgabalā)

2.att. Ēkas DR fasāde. 3.att. Ēkas ZR fasāde.

4.att. Ēkas ZA fasāde. 5.att. Ēkas DA fasāde.

6.att. Daļa ēkas logu ir nomainīti ar divstiklu pakešu logiem

PVC rāmī. Iedzīvotāji mēdz vēdināt, atverot logus,

7.att. Kāpņu telpās ir gan vienstiklu, gan divstiklu logi.

Atsevišķās vietās stikli ir sasisti un piekļūst āra gaiss.

Z

A

D

R

23

8.att. Atsevišķi pagraba logi ir aizmūrēti. Nepieciešams veikt

esošo logu nomaiņu.

9.att. Ēkā ir individuālā apkure ar malku. Attēlā telpa tiek

apkurināta ar krāsni.

10.att. Ēkā ir individuālā apkure ar malku. Attēlā telpa tiek apkurināta ar ūdenssildāmo krāsni, kas piegādā siltumenerģiju

uz radiatoriem dzīvoklī.

11.att. Lietus ūdens iekļūšanas pazīmes. Ēkā konstatēts arī pelējums.

12.att. Ēkas siltummezgls. 13.att. Nepareizi uzstādīts dūmenis.

14.att. Plaisas ēkas sienā. 15.att. Plaisas cokolā.

24

16.att. Nodrupis ēkas fasādes stūris.

17.att. Daļa ēkas dūmeņu izvietoti vecajām krāsnīm

paredzētajos dūmkanālos, bet atsevišķi dūmeņi izvietoti arī

ventilācijas nosūces kanālos. Kanāli ir ievērojami apkvēpuši.

Atjaunojot centralizēto siltumapgādes sistēmu, nepieciešams

nodrošināt ventilācijas nosūces kanālu atjaunošanu.

18.att. Ēkas ventilācijas kanālā sakrituši nodrupuši ķieģeļi.

Netiek nodrošināta pienācīga gaisa apmaiņa dzīvokļos.

19.att. Atsevišķās vietās pie skursteņa ir bojāta jumta

hidroizolācija, kas ļauj iekļūt ūdenim zem jumta seguma,

bojājot jumta konstrukcijas.

20.att. Izbūvētie dūmeņi ir ugunsnedroši – apkvēpusi ēkas

fasāde.

21.att. Nepieciešams siltināt ēkas kāpņu telpas sienas uz

pagrabu.

25

22.att. Pieslēdzot centralizēto apkuri, nepieciešams veikt

siltumapgādes cauruļvadu siltināšanu.

23.att. Lai arī dzīvoklī apkure tiek nodrošināta ar malkas

krāsni, tajā ir saglabājušies radiatori.

24.att. Izeja uz jumtu. 25.att. Ēkas jumta segums apmierinošā stāvoklī.

Documents

STĀĶI 3, STĀĶI, STRADU PAGASTS, GULBENES NOVADS, LV-4417 · 1.1.3. Ēkas daļa (paskaidro, ja novērtējums veikts ēkas daļai) Novērtējums veikts visai ēkai 1.2. Dzīvokļu