1

Sirds un asinsvadu slimību riska faktoru salīdzinājums starp vadošajiem un ierindas darbiniekiem Pētījuma atskaite. Saīsinātais variants

RĪGA, 2011

Pētījuma veicējs: Klīnika ‘’Premium Medical’’ un Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedra sadarbībā ar Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju

2

Ievads

Statistikas dati liecina, ka sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves iemesls Latvijā. 2009. gadā tie bija 53% no kopējā nāves gadījumu skaita (16 078 gadījumi jeb 713,1 uz 100 000 iedzīvotāju). Tādēļ, kā vēsta Latvijas Kardiologu biedrības Kardiovaskulāro slimību profilakses vadlīnijas, līdztekus efektīvu diagnostikas un ārstēšanas metožu ieviešanai ir jāakcentē profilaktisko pasākumu nozīme sabiedrības veselības saglabāšanai un veicināšanai.

Sirds un asinsvadu slimību riska faktori

Ir svarīgi laikus atpazīt sirds un asinsvadu slimību riska faktorus, lai tos turpmāk varētu novērst vai koriģēt, tādejādi mazinot saslimstību un mirstību. Neietekmējamie riska faktori ir vecums, dzimums un nelabvēlīga iedzimtība. Ietekmējamie riska faktori ir smēķēšana, neracionāls uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte. Pamata riska faktori – paaugstināts arteriālais asinsspiediens, dislipidēmija, cukura diabēts un glikozes tolerances traucējumi. Riska faktori ar pieaugošu nozīmīgumu – liekais svars, intraabdominālā aptaukošanās un palielināta sirdsdarbības frekvence.

Stress – viens no sirds un asinsvadu slimību papildu riska faktoriem

Pēdējā laikā arvien biežāk stresa samazināšana tiek pozicionēta kā viena no svarīgākajām

rekomendācijām sirds un asinsvadu slimību profilaksē. Gan akūts, gan hronisks stress tiek

uzskatīts par nozīmīgu riska faktoru, kas palielina saslimstību un mirstību no sirds un

asinsvadu slimībām. Stress ir nozīmīgs arodfaktors korporatīvajā darba vidē, tas pieaug līdz

ar atbildības līmeni darba pozīcijā, kvalitatīvi un kvantitatīvi vairāk raksturīgs vadošos amatos

strādājošiem darbiniekiem. Svarīgi izpētīt, cik liels ir šis stress, kuras darbinieku grupas no tā

vairāk cieš un kāda ir tā patiesā ietekme uz sirds un asinsvadu saslimstību un mirstību.

Profilaktiskā medicīna

Neraugoties uz to, ka cilvēki bieži jūtas veseli, nejūt nekādus subjektīvus simptomus un

nesūdzas par veselības problēmām, viņiem nereti tomēr tiek konstatēti slimību riska faktori

vai pat jau esošas slimības, kas ievērojami palielina mirstību no sirds – asinsvadu un citām

slimībām. Šo slimību pamatā ir riska faktoru identifikācijas trūkums un jau esošu slimību

hipodiagnostika, preventīvo pasākumu neievērošana un modificējamo riska faktoru

nekoriģēšana.

3

Pētnieciskā darba raksturojums

Pētījuma veids

Šķērsgriezuma pētījums korporatīvajā darba vidē

Pētījuma norises vieta

Klīnika ‘’Premium Medical’’

Pētījuma norises laiks

2011. gada jūlijs – 2011. gada decembris

Pētījuma dalībnieki

Vadošie un ierindas darbinieki no 22 dažādu nozaru un lieluma Latvijas uzņēmumiem, kas ir

Latvijas Personāla Vadīšanas asociācijas biedri. Kopumā pieteikti 450 dalībnieki vecumā no

40 līdz 65 gadiem, no kuriem pēc nejaušības principa atlasīti 406 dalībnieki, kas sadalīti divās

vienādās pētāmajās - ierindas un vadošo darbinieku grupās - ar līdzīgu vecuma un dzimuma

struktūru, ņemot vērā ieslēgšanas un izslēgšanas kritērijus. Reprezentabli dati iegūti no 392

dalībniekiem - 196 ierindas un 196 vadošajiem darbiniekiem, no kuriem 53% ir sievietes un

47 % - vīrieši.

Pētījuma mērķi:

1. Izvērtēt darbinieku vispārējo veselības stāvokli un veselību ietekmējošos paradumus

korporatīvajā vidē.

2. Noskaidrot sirds un asinsvadu slimību riska faktoru sastopamību korporatīvajā vidē.

3. Izpētīt profilaktiskās medicīnas nozīmi korporatīvajā vidē.

Ētikas principi

Pētījuma laikā tika ievēroti Helsinku deklarācijā noteiktie ētikas principi un Latvijas valsts

normatīvie akti.

Pētījuma rezultāti un diskusija

1. Ilūzijas par patieso veselības stāvokli

Pētījuma gaitā tika atklāta neatbilstība starp pētījuma dalībnieku domām par savu

veselību un viņu reālo veselības stāvokli:

Neraugoties uz to, ka 88% respondentu jūtas pilnīgi veseli, un 89% respondentu savu

veselību novērtē augstāk par vidējo (>5 no 10 ballēm) (skat. Attēlus 1, 2), turklāt vadošos

4

amatos strādājoši vīrieši savu veselību novērtē vidēji par divām ballēm augstāk nekā pārējie

pētījuma dalībnieki:

Attēls 1. Respondentu veselības pašvērtējums (jā/nē)

Attēls 2. Respondentu veselības pašvērtējums 10 baļļu sistēmā

sīkāk iztaujājot pētījumu dalībniekus par sūdzībām, kas saistītas ar konkrētu orgānu sistēmu

pataloģijām, atklājas, ka sūdzības tomēr ir 93% respondentu - lielākajai daļai pētījuma

dalībnieku (skat. Attēlu 3).

88%

12%

Vai šobrīd jūtaties vesels?

Jūtas vesels

Nejūtas vesels

89%

11%

Kā vērtējat savu veselību?

>5 ballēm

≤5 ballēm

5

61%

39%

Neiroloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)

Ir sūdzības

Nav sūdzību

46% 54%

Kardioloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)

Ir sūdzības

Nav sūdzību

26%

74%

Traumatoloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)

Ir sūdzības

Nav sūdzību

23%

77%

Gastroenteroloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)

Ir sūdzības

Nav sūdzību

24%

76%

Dermatoloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)

Ir sūdzības

Nav sūdzību

18%

82%

Oftalmoloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)

Ir sūdzības

Nav sūdzību

16%

84%

Reimatoloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)

Ir sūdzības

Nav sūdzību

15%

85%

Endokrinoloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)

Ir sūdzības

Nav sūdzību

14%

86%

Otorinolaringoloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)

Ir sūdzības

Nav sūdzību

21%

79%

Ginekoloģiskas sūdzības (sievietēm, kas jūtas veselas)

Ir sūdzības

Nav sūdzību

6

Attēls 3. Sūdzības pa orgānu sistēmām respondentiem, kuri jūtas veseli

Tādi pētījuma dalībnieki, kas varētu tikt uzskatīti par relatīvi veseliem – kuri jūtas veseli un

kuriem nav nevienas sūdzības - ir tikai 7% no visiem pētījuma dalībniekiem. Tātad 81% no

visiem dalībniekiem jūtas veseli, bet patiesībā tādi nav (skat. Attēlu 4).

Attēls 4. Pētījuma dalībnieku reālais veselības stāvoklis

Bez tam:

29 % respondentu jau ir esoša vai iepriekš pārslimota sirds un asinsvadu slimība (skat. Attēlu 5), bet

81% gadījumos tiek konstatētas novirzes no normas elektrokardiogrāfijas pierakstā (skat. Attēlu 6).

9%

91%

Pulomoloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)

Ir sūdzības

Nav sūdzību

7%

93%

Uroloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)

Ir sūdzības

Nav sūdzību

3%

97%

Nefroloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)

Ir sūdzības

Nav sūdzību

1%

99%

Stomatoloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)

Ir sūdzības

Nav sūdzību

12% 7%

81%

Reālais veselības stāvoklis

Jūtas slimi

Jūtas veseli, nav sūdzību

Jūtas veseli, ir sūdzības

7

Attēls 5. Esoša vai iepriekš pārslimota sirds un asinsvadu slimība

Attēls 6. Elektrokardiogrāfijas izmeklējuma izvērtējums pētījuma dalībniekiem

Tāpat, neraugoties uz to, ka 90% respondentu zina, kāds ir normāls arteriālā asinsspiediena līmenis, un 44% respondentu regulāri mēra savu asinsspiedienu (skat. Attēlus 7 un 8):

o 41% pētījuma dalībnieku ir arteriālā hipertensija (skat. Attēlu 9), o 22% - prehipertensija, bet o normāls asinsspiediens ir tikai 37% pētījuma dalībnieku.

Attēls 7. Arteriālā asinsspiediena mērīšana

Attēls 8. Informētība par normāla arteriālā

asinsspiediena līmeni

29%

71%

Sirds un asinsvadu slimība anamnēzē

Ir saslimšana anamnēzē

Nav saslimšanas anamnēzē

19%

81%

Elektrokardiogrāfijas izvērtējums

Norma

Patoloģija, novirze no normas

44% 56%

Arteriālā asinsspiediena mērīšana

Mēra regulāri

Nemēra regulāri

90%

10%

Kāds ir normāls arteriālā asinsspiediena līmenis?

Zina

Nezina

8

Attēls 9. Arteriālais asinsspiediens

Turklāt arteriālo hipertensiju ar medikamentiem koriģē tikai 14% no aptaujātajiem pētījuma

dalībniekiem, lai gan to vajadzētu darīt 41% gadījumu. Tas nozīmē, ka vismaz 27% gadījumu

arteriālā hipertensija netiek adekvāti ārstēta.

Tāda pati neatbilstība novērojama starp pētījuma dalībnieku uzskatiem par veselīga

dzīvesveida pietiekamību ikdienas dzīvē un viņu patieso veselības stāvokli:

74% respondentu ikdienā veic pārsvarā vidējas intensitātes fiziskas aktivitātes (skat.

Attēlu 10), 77% respondentu stresu samazina ar konstruktīvām metodēm –

sportojot, pastaigājoties svaiga gaisā, atpūšoties pie dabas, lasot vai skatoties

televīzijas raidījumus (skat. Attēlu 11).

Attēls 10. Fiziskās aktivitātes pašnovērtējums

37%

22%

41%

Arteriālais asinsspiediens

Normāls

Prehipertensija

Hipertensija

9%

74%

17%

Fiziskās aktivitātes

Vieglas intensitātes

Vidējas intensitātes

Spēcīgas intensitātes

9

Attēls 11. Psihoemocionālā sloga (stresa) mazināšanas veidi

91% respondentu uzturā lieto daudz svaigu dārzeņu (skat. Attēlu 12), 86% ikdienas

uzturā lieto sabalansētu pārtiku (skat. Attēlu 13), 85% nelieto uzturā pusfabrikātus

(skat. Attēlu 14), 78% guļ pietiekami daudz (7-9h nakts miega) (skat. Attēlu 15), 78%

nesmēķē (skat. Attēlu 16), 25% alkoholu lieto retāk kā reizi mēnesī (skat. Attēlu 17),

16% respondentu nelieto sāli (skat. Attēlu 18).

Attēls 12. Svaigi dārzeņi ikdienas uzturā

Attēls 14. Pusfabrikātu lietošana uzturā

Attēls 13. Sabalansēta uztura lietošana

Attēls 15. Smēķēšana

0

50

100

150

200

250

300

Nekā Konstruktīvi Destruktīvi Profesionāla palīdzība

Psihoemocionālā sloga (stresa) mazināšanas veidi

91%

9%

Svaigi dārzeņi uzturā

Lieto

Nelieto

15%

85%

Pusfabrikāti uzturā

Lieto

Nelieto

85%

15%

Uzturs

Sabalansēts

Nesabalansēts

22%

78%

Smēķēšana

Smēķē

Nesmēķē

10

Attēls 16. Miega ilgums naktī (stundas)

Attēls 17. Alkohola lietošanas biežums

Attēls 18. Sāls pievienošana ēdienam

21%

78%

1%

Miega ilgums naktī

< 7 h

7 - 9 h

> 9 h

2% 17%

31% 27%

18%

5%

Alkohola lietošana

Ik dienas

Vairākas reizes nedēļā

Reizi nedēļā

Reizi mēnesī

Retāk kā reizi mēnesī

Nekad

Nepievieno Gatavojot Pie galda, ēdot

61

297

38

Sāls pievienošana ēdienam

11

Tomēr neraugoties uz to:

85% pētījuma dalībnieku ≥ 6 stundām pavada sēžot (skat. Attēlu 19), kas divkārt

palielina kardiovaskulārās nāves iespējamību.

Attēls 19. Nosēdēto stundu skaits diennaktī

Vairāk nekā vienai trešdaļai vīriešu (33%) un vienai trešdaļai sieviešu (39%) ir

konstatēta abdominālā aptaukošanās (skat. Attēlus 20 un 21).

Attēls 20. Vidukļa apkārtmērs vīriešiem

Attēls 21. Vidukļa apkārtmērs sievietēm

Tikai 45% pētījuma dalībnieku ir normāls ķermeņa masas indekss. Vairāk nekā trešdaļai pētījuma dalībnieku (35%) ir palielināts svars, bet 18% pētījuma dalībnieku ir konstatētas dažādas pakāpes aptaukošanās (skat. Attēlu 22).

Attēls 22. Svara sadalījums pēc ķermeņa masas indeksa

3% 12%

85%

Nosēdēto stundu skaits

≤ 3 h

4 - 5 h

≥ 6 h

67%

33%

Vidukļa apkārtmērs, vīrieši

Normāls

Abdominālā aptaukošanās

61% 39%

Vidukļa apkārtmērs, sievietes

Normāls

Abdominālā aptaukošanās

2%

45%

35%

18%

Ķermeņa masas indekss

Samazināts svars

Normāls svars

Palielināts svars

Aptaukošanās

12

68% pētījuma dalībnieku ir paaugstināts kopējā holesterīna līmenis (>5,0

mmol/l) (skat. Attēlu 23), 44% gadījumu ietverot paaugstinātu zema blīvuma

lipoproteīnu līmeni (>3,5 mmol/l) (skat. Attēlu 24).

Attēls 23. Kopējā holesterīna līmenis

Attēls 24. Zema blīvuma lipoproteīnu (sliktā

holesterīna) līmenis

Lielākā daļa pētījuma dalībnieku uzskata sevi par veselākiem, nekā viņi ir, kā arī ir

pārliecināti, ka viņu dzīves veids ir veselīgāks, nekā tas patiesībā ir. Vispārinot varētu sacīt,

ka lielākā daļa cilvēku dzīvo ilūzijās par to, ka dzīvo veselīgu dzīves veidu, un viņu veselība

ir lieliskā stāvoklī.

32%

68%

Kopējā holesterīna līmenis

Normāls

Paaugstināts 56% 44%

Zema blīvuma lipoproteīnu līmenis

Normāls

Paaugstināts

13

2. Sirds un asinsvadu slimību riska faktori un risks vadošajiem un

ierindas darbiniekiem

Vadoties pēc ieslēgšanas un izslēgšanas kritērijiem, galvenie kritēriji, kas atšķir vadošo un

ierindas darbinieku grupas, ir psihoemocionālais slogs (stress), atbildība un reāli nostrādātais

darba laiks.

Pētījumā apstiprinājās, ka vadošie darbinieki salīdzinājumā ar ierindas darbiniekiem tik

tiešām statistiski ticami:

savu stresa līmeni vērtē par 1 balli augstāk nekā ierindas darbinieki (p < 0.01) (skat.

Attēlu 25);

strādā par 1h dienā vairāk nekā ierindas darbinieki (p< 0.01) (skat. Attēlu 26).

Attēls 25. Darba radītais psihoemocinālā sloga (stresa) līmenis vadošajiem un

ierindas darbiniekiem

Attēls 16. Reālais vidējais darba stundu

skaits dienā vadošajiem un ierindas darbiniekiem

Ierindas darbinieki salīdzinājumā ar vadošajiem darbiniekiem statistiski ticami:

sēž par 1 stundu diennaktī ilgāk (p<0.001) nekā vadošie darbinieki;

pārtikā mazāk lieto sabalansētu uzturu (p<0.001) un svaigus dārzeņus (p=0.001);

pārtikā lieto vairāk pusfabrikātu (p=0.001);

smēķē vairāk paciņu gadus (p=0.01);

vairāk lieto alkoholu, izdzerot vidēji par 1 drinku vairāk vienā alkohola lietošana reizē

nekā vadošie darbinieki (p=<0.001);

vidukļa apkārtmērs ir vidēji par 5 cm lielāks nekā vadošajiem darbiniekiem (p=0.07);

sirdsdarbība ir par 2 reizēm minūtē lielāka nekā vadošā darbinieka sirdsdarbība

(p=0.037);

mazāk mēra savu asinsspiedienu (p<0.001);

mazāk zina, kāds ir normāls arteriālā asinsspiediena līmenis ( p< 0.001).

14

Savukārt, salīdzinot vadošo un ierindas darbinieku sirds un asinsvadu slimību risku pēc

SCORE sistēmas (risku nomirt no sirds un asinsvadu slimības tuvāko 10 gadu laikā), atklājas,

ka nav statistiski ticamas atšķirības SCORE lielumā starp ierindas un vadošajiem darbiniekiem

(p=0.221).

Neskatoties uz to, ka ierindas darbinieki ir pakļauti vairākiem nozīmīgiem sirds un asinsvadu

slimību riska faktoriem:

ir mazkustīgāki;

ēd neveselīgāku un mazāk pilnvērtīgu uzturu;

vairāk smēķē;

lieto vairāk alkohola;

mazāk mēra asinsspiedienu;

ir mazāk izglītoti par savu veselību,

bet vadošie darbinieki ir pakļauti vienīgi:

lielākai darba slodzei (stresam un nostrādāto stundu skaitam),

abu pētāmo grupu risks pēc SCORE sistēmas nav statistiski ticami atšķirīgs, tādējādi varam

secināt, ka:

Ar darbu saistītais stress un nostrādāto stundu skaits (darba slodze) ir ļoti nozīmīgs sirds un asinsvadu slimību riska faktors, un to var pielīdzināt tādiem vispārpieņemtiem pamata riska faktoriem kā mazkustīgs dzīvesveids, nesabalansēts, neveselīgs uzturs, smēķēšana, alkohola lietošana, palielināta sirdsdarbības frekvence un nerūpēšanās par veselību, visus summējot kopā.

Lai samazinātu darba slodzes (stresa un nostrādāto stundu skaita) summāro ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu, ir jānovērš daudzi riska faktori - mazkustīgums, neveselīga uztura paradumi, smēķēšana, alkohola lietošana.

Turklāt, ņemot vērā, ka smēķēšana ietilpst SCORE aprēķināšanas formulā jeb tieši korelē ar

SCORE lielumu, ir jāaizdomājas, ka:

Iespējams, darba slodzes (stresa un nostrādāto stundu skaita) kā riska faktora ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu ir daudz lielāka, nekā sākotnēji var šķist.

Bez tam:

Vadošajiem darbiniekiem nopietni būtu jāaizdomājas par darba slodzes (stresa un nostrādāto stundu) samazināšanas iespējām, bet ierindas darbiniekiem – par klasisko riska faktoru samazināšanas iespējām. Svarīgi saprast šo abu grupu riska faktoru kombinācijas negatīvo ietekmi uz saslimstību un mirstību no sirds un asinsvadu slimībām.

15

3. Profilakse

Saistībā ar medicīnisko profilaksi un ārsta apmeklēšanas tendencēm atklājas, ka

profilaktiskie pasākumi netiek veikti pietiekami bieži, bet tie, kas tomēr tiek veikti, ir

mazefektīvi, turklāt cilvēkiem ir maldīgi uzskati par profilakses būtību un tās mērķiem:

95% aptaujāto pētījuma dalībnieku atzīst slimību profilaksi par nepieciešamu (skat. Attēlu

27), bet reāli:

profilaktiski ārstu apmeklē tikai 59% no visiem pētījuma dalībniekiem (skat. Attēlu

28),

gandrīz 40% respondenti, kas slimību profilaksi uzskata par nozīmīgu, to neveic

vispār.

Attēls 27. Profilakses nepieciešamības

novērtējums

Attēls 28. Ārsta apmeklēšana profilakses

nolūkos

Profilaktiski ārstu apmeklē uz pusi mazāk pētījuma dalībnieku nekā to dara tad, kad sūdzības

par veselības stāvokli jau radušās.

Tajā pašā laikā atklājas, ka 81% pētījuma dalībnieku ārstu apmeklē vismaz reizi gadā (skat.

Attēlu 29):

80% respondentu pie ārsta vēršas pārsvarā sūdzību gadījumā;

39% respondentu apmeklē ārstu pārsvarā profilaktiskos nolūkos – bez konkrētām

sūdzībām par veselības stāvokli;

18% respondentu veido hroniski slimo pacientu grupu, kas pārsvarā pie ārsta vēršas

pēc receptēm, izziņām un nosūtījumiem (skat. Attēlu 30).

95%

5%

Vai slimību profilaksei ir jēga?

Jā

Nē 59%

41%

Ārsta apmeklēšana profilakses nolūkos

Apmeklē

Neapmeklē

16

Attēls 29. Ārsta apmeklēšana biežuma procentuālais sadalījums

Attēls 30. Biežākie iemesli ārsta apmeklējumam

75% respondentu, kas ārstu apmeklē profilaktiski, dara to vismaz reizi gadā (skat. Attēlu 31),

pārsvarā apmeklējot stomatologu, ginekologu vai speciālistu ar jau kādu diagnosticētu

(biežāk hronisku) slimību, lai veiktu terciāro profilaksi.

18%

25%

38%

10%

8% 1%

Ārsta apmeklēšanas biežums

> Reizi pusgadā

Reizi pusgadā

Reizi gadā

Reizi divos gados

< Reizi divos gados

Nekad

58% 29%

13%

Biežākie iemesli ārsta apmeklējumam

Sūdzības par veselību Profilaktiski

Receptes, izziņas, nosūtījumi

17

Attēls 31. Ārsta apmeklēšanas biežums profilakses nolūkos

Neskatoties uz samērā intensīvo ārstu apmeklējumu, tomēr pastāv augsta saslimstība un

neskaitāmas sūdzības par orgānu sistēmām:

93% pētījuma dalībnieku ir sūdzības par kādu no orgānu sistēmām (skat. Attēlu 32);

29% dalībnieku ir esoša vai pārslimota kāda no sirds un asinsvadu slimībām (skat.

Attēlu 7);

41% gadījumu konstatēta arteriālā hipertensija (skat. Attēlu 11).

Attēls 32. Sūdzību skaits par orgānu sistēmām

4% 15%

56%

10%

15%

Ārsta apmeklēšanas biežums profilakses nolūkos

> Reizi pusgadā

Reizi pusgadā

Reizi gadā

Reizi divos gados

< Reizi divos gados

7%

15%

23%

21%

17%

11%

3% 1% 1% 1%

Sūdzību skaits par dažādām orgānu sistēmām

Sūdzību nav

1 orgānu sistēma

2 orgānu sistēmas

3 orgānu sistēmas

4 orgānu sistēmas

5 orgānu sistēmas

6 orgānu sistēmas

7 orgānu sistēmas

8 orgānu sistēmas

10 orgānu sistēmas

18

Šos pretrunīgos rezultātus varētu skaidrot divējādi:

1. Sabiedrībā pastāv profilakses jēdziena nepareiza interpretācija:

Sabiedrība neizprot primārās, sekundārās un terciārās profilakses jēdzienus un galvenokārt –

to pamatmērķus:

Primārā profilakse ir profilaktiskie pasākumi, kas tiek veikti, lai nesaslimtu,

piemēram, nesmēķēt, lai samazinātu saslimstību ar plaušu vēzi;

Sekundārā profilakse ir ārsta apmeklējums bez sūdzībām un esošas slimības

anamnēzē. Tā veicama, lai konstatētu slimību riska faktorus un priekšvēstnešus,

pirms tās manifestējas ar simptomiem. Tas ļauj savlaicīgi mazināt riska faktorus,

laikus uzsākt ārstēšanu un samazināt mirstību;

Terciārā profilakse ir komplikāciju, kas radušās jau diagnosticētas slimības gadījumā

vai ir saistītas ar pamatslimības progresēšanu, novērošana un novēršana, lai

uzlabotu dzīves kvalitāti un pagarinātu dzīves ilgumu.

Vaicājot pētījuma dalībniekiem par došanos pie ārsta, lai veiktu ‘’slimību profilaksi’’, ar to domājot sekundāro profilaksi un īpaši uzsverot sekundārās profilakses definīciju - ‘’vēršanos pie ārsta bez sūdzībām vai jau esošas saslimšanas anamnēzē’’, noskaidrojām, ka lielākā daļa aptaujāto pētījuma dalībnieku tomēr ar terminu ‘’slimību profilakse’’ saprot:

terciāro profilaksi – regulāru profilaktisku vēršanos pie ārsta, lai kontrolētu kādu jau

diagnosticētu (biežāk hronisku) slimību, lai izvairītos no tās progresēšanas vai

komplikācijām;

stomatologa profilaktisku apmeklējumu. Šajā gadījumā tiešām var runāt par

veiksmīgu profilakses pasākumu veikšanu, jo pretstatu augstajam sūdzību skaitam

par veselības problēmām, stomatoloģiskās sūdzības ir tikai 1% aptaujāto pētījuma

dalībnieku.

Pētījuma dalībniekiem ir pārliecība, ka viņi veic pietiekamu savas veselības profilaksi, par ko

patiesais pētījuma dalībnieku veselības stāvoklis neliecina.

2. Pašreizējās sekundārās profilakses neefektivitāte, kam par iemeslu ir:

2.1. Valsts garantētā primārās aprūpes sektora nespēja nodrošināt kvalitatīvu sekundāro

profilaksi, galvenokārt finansējuma trūkuma un no tā izrietošo seku dēļ:

o Laika trūkums

Primārās aprūpes speciālists nevar veltīt pietiekami daudz laika pacientam, lai

pilnībā viņu izmeklētu.

‘’Ja nejautā – pacients nesaka!’’ fenomens medicīnā.

Uz jautājumu, ‘’Vai citādi jūtaties vesels? Vai nekas cits nekaiš?’’, ko primārās

aprūpes speciālists pagūst uzdot 10 minūšu garās vizītes laikā, kad pacients uz

konsultāciju ieradies ar konkrētām sūdzībām, un rindā gaida vēl daudzi citi

cilvēki, pacients gluži vienkārši atbild ‘’Nekas cits nekaiš, jūtos vesels!’’

To pierāda arī pētījums. Kad pētījuma dalībniekam jautājām: ‘’Vai Jūs šobrīd

jūtaties vesels? Vai ir kādas sūdzības?’’, 89% gadījumu respondents apgalvoja,

ka jūtas pilnīgi vesels (skat. Attēlu 1). Turpinot detalizēti izjautāt respondentu

19

par sūdzībām, kas saistītas ar katru no orgānu sistēmām, atklājās, ka 81%

gadījumu sūdzības tomēr bija (skat. Attēlu 4).

o Kompleksai problēmai nevar būt vienkāršs risinājums

Pētījumā noskaidrots, ka lielākajā daļā gadījumu (78%) sūdzības par veselību ir

kompleksas - veselības traucējumos iesaistītas vairākas (2 – 10) orgānu sistēmas

vienlaicīgi (skat. Attēlu 32). Tādēļ nepieciešama kompleksa profilaktiska pieeja.

Sekundārajai profilaksei pēc būtības nevajadzētu aprobežoties ar atsevišķiem

skrīninga testiem. Tā vietā būtu nepieciešams profilaktiski izmeklēt visu

organismu, ietverot detalizētu izjautāšanu par pacienta sūdzībām, individuālās,

ģimenes un dzīves anamnēzes ievākšanu un izmeklējumu veikšanu biežāko

patoloģiju izslēgšanai.

o Kvotas un rindu sistēmas valsts līdzfinansētajos izmeklējumos.

o Primārās aprūpes speciālista kvalitāte – noslogotība, atalgojums, izglītība,

motivācija.

2.2. Pacienta pasivitāte un pārliecība, ka:

valsts un primārās aprūpes speciālists, pie kā pacients reģistrējies, nevis pats

pacients ir atbildīgs par savu veselību;

jāpaļaujas tikai uz valsts garantēto (finansēto) medicīnisko palīdzību;

‘’ja jūtos vesels, pie ārsta nav jādodas’’: pētījums pierāda, ka 81% gadījumu

cilvēkam, kas jūtas vesels, tomēr pastāv veselības problēmas (skat. Attēlu 6).

2.3. Veselībai kā vērtībai sabiedrībā ir zema nozīme.

Šī jautājuma analīzē liela nozīme, protams, ir indivīda viedoklim, inteliģencei, izglītībai,

vecumam un morālajam briedumam, bet tomēr kopējās tendences saglabājas.

Pētījums atklāj: lai arī vadošajiem darbiniekiem salīdzinājumā ar ierindas darbiniekiem:

ir augstāks izglītības līmenis;

vadošie darbinieki statistiski ticami vairāk mēra savu asinsspiedienu (p<0.001);

vadošie darbinieki statistiski ticami vairāk zina, kāds ir normāls arteriālā

asinsspiediena līmenis ( p< 0.001);

vadošie darbinieki vairāk nekā ierindas darbinieki uzskata, ka profilakse ir

nepieciešama un tai ir nozīme,

reāli vadošie darbinieki profilaksi neveic vairāk par ierindas darbiniekiem.

20

4. Citi nozīmīgi fakti un atklājumi

Darba stundu skaits dienā

Aptaujā noskaidrots, ka gandrīz puse (49%) respondentu strādā vairāk nekā 8h vienā darba

dienā (vairāk par 1 slodzi), vairumā gadījumu par to nesaņemot papildu samaksu ar konkrētu

stundas likmi vai atalgojumu par papildu padarītā darba apjomu (skat. Attēlu 33).

Attēls 33. Vidējais darba stundu skaits dienā

Darbs ārpus oficiālā darba laika

Vairāk nekā 60% aptaujāto dalībnieku bieži par darbu domā vai veic darba pienākumus ārpus

oficiālā darba laika. Trešā daļa aptaujāto (36,22%) respondentu atzīst, ka regulāri (vairāk par

3 dienām nedēļā) domā par darbu vai risina ar darbu saistītus uzdevumus, pilda tiešos un

netiešos darba pienākumus ārpus oficiālā (apmaksātā) darba laika. 26,28% to dara dažkārt

(apmēram 3-4 reizes mēnesī), bet tikai 13,78% reti (mazāk kā reizi mēnesī) un 21,94%

gandrīz nekad. Toties 1,79% aptaujāto pastāvīgi jūt trauksmi, kas saistīta ar darbu, neatkarīgi

no padarītā darba apjoma. (skat. Attēlu 34).

Attēls 34. Darbs ārpus oficiālā darba laika, biežums

51% 49%

Darba stundu skaits dienā

≤ 8 h

> 8 h

36%

26%

14%

22%

2%

Darbs ārpus oficiālā darba laika

Regulāri

Dažkārt

Reti

Gandrīz nekad

Pastāvīga trauksme

21

Vīriešiem lielāks sirds un asinsvadu slimību risks – kāpēc?

Vīrieši salīdzinājumā ar sievietēm statistiski ticami vairāk lieto alkoholu, izdzerot vidēji par 1 drinku alkohola vairāk vienā alkohola lietošana reizē nekā sievietes (p=<0.001);

Vīrieši salīdzinājumā ar sievietēm statistiski ticami smēķē vairāk paciņu gadus

(p<0.001);

Vīriešiem ir par 1 kg/m2 lielāks ĶMI salīdzinājumā ar sievietēm (p=0.09);

Vīrieši statistiski ticami strādā par 1 stundu dienā vairāk nekā sievietes (p<0.001);

Tāpat novērota arī vīriešu tendence pārvērtēt savu veselību un ar to saistītos faktorus.

Pētījums atklāj, ka vadošos amatos strādājoši vīrieši savu veselību vērtē vidēji par 2 ballēm

augstāk nekā pārējie pētījuma dalībnieki. Šo faktu apstiprina arī FinBalt pētījums par Latvijas

iedzīvotāju veselību ietekmējošajiem paradumiem, kur atklājas vīriešu vēlme novērtēt savu

svaru par zemāk esošu, nekā tas patiesībā ir.

Tādējādi vīriešiem ir tiecība uzskatīt, ka viņu veselība ir labāka, nekā tā patiesībā ir.

Novērojams sava veida ‘mačo’ fenomens vai dzīvošana ilūzijās par savu veselības stāvokli.

Stresa līmenis vīriešiem un sievietēm statistiski ticami neatšķiras.

Salīdzinājums ar FinBalt pētījumu

Klīnikas Premium Medical un Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras veiktajā pētījumā gūtas daudzas jaunas atziņas, bet tajā pašā laikā gūts apstiprinājums jau zināmiem faktiem. Piemērām, salīdzinot šī pētījuma rezultātus ar 2010. gadā veiktā FinBalt pētījuma (FINBALT veselības monitoringa) datiem par Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošajiem paradumiem, novērojam, ka:

ārsta apmeklēšanas biežuma,

biežāk konstatēto sūdzību,

biežāk diagnosticēto pataloģiju,

veselības novērtējuma,

stresa novērtējuma,

arteriālā asinsspiediena mērīšanas,

smēķēšanas,

alkohola lietošanas,

dārzeņu lietošanas un

ķermeņa masas indeksa lieluma ziņā nav vērojamas lielas atšķirības starp šī pētījuma un FinBalt pētījuma rezultātiem.

Līdz ar to varam secināt: ņemot vērā šos veselības riska faktus, nav novērojamas lielas

atšķirības starp korporatīvās (darba) vides populāciju un vispārējo Latvijas iedzīvotāju

populāciju.

FinBalt pētījuma rezultāti apstiprina arī šī pētījuma gaitā radušās hipotēzes par profilaktiskās

medicīnas kvalitātes nepietiekamību. Pētījuma rezultātā gūta atziņa: neraugoties uz

sabiedrības pozitīvo attieksmi un vēlmi mainīt kaitīgos ieradumus, novērst negatīvos veselību

22

ietekmējošos faktorus, to darīt lielākoties ir pamudinājuši respondentu draugi vai radinieki.

Vairumā gadījumu ārsts vai medicīnas personāls to respondentam nemaz nav ieteicis.

Tāpat, salīdzinot pētījuma datus ar pasaulē veiktiem populāciju pētījumiem stresa un

kardiovaskulārā riska jomā, varam secināt, ka stress tik tiešām ir nozīmīgs sirds un

asinsvadu slimību riska faktors. Izpētīts, ka Eiropas un Japānas populācijās stress līdzās

citiem psiholoģiskajiem parametriem, piemēram, dusmām un naidam, divkārt palielina

miokarda infarkta un insulta risku.

23

Secinājumi 1. 89% respondentu savu veselību novērtē augstāk par vidējo (>5 no 10 ballēm), un

88% respondentu uzskata sevi par pilnīgi veseliem, bet patiesībā veseli (bez

jebkādām sūdzībām) ir tikai 7,4% respondentu.

2. 78% gadījumu sūdzības eksistē kompleksi – veselības traucējumos ir iesaistītas

vairākas (2 – 10) orgānu sistēmas vienlaicīgi.

3. Nav statistiski ticamas atšķirības starp SCORE lielumiem ierindas un vadošajiem darbiniekiem.

4. 95% aptaujāto pētījuma dalībnieku atzīst, ka slimību profilaksei ir nozīme, bet

profilaktiski ārstu apmeklē tikai 59% no visiem pētījuma dalībniekiem.

5. 90% respondentu zina, kāds ir normāls arteriālā asinsspiediena līmenis un 44% respondentu regulāri mēra savu asinsspiedienu, tomēr 41% ir arteriālā hipertensija, 22% - prehipertensija, bet tikai 37% pētījuma dalībnieku ir normāls arteriālā asinsspiediena līmenis.

6. Arteriālo hipertensiju ar medikamentiem koriģē 14% no aptaujātajiem pētījuma dalībniekiem, tātad 27% gadījumu arteriālā hipertensija netiek adekvāti ārstēta.

7. 68% pētījuma dalībnieku ir paaugstināts kopējā holesterīna līmenis (>5,0 mmol/l), 44% uz zema blīvuma lipoproteīnu (>3,5 mmol/l) frakcijas rēķina.

8. 33% vīriešu un 39% sieviešu konstatēta abdominālā aptaukošanās. 9. 35% pētījuma dalībnieku ir palielināts svars, no tiem 18% pētījuma dalībnieku ir

konstatētas dažādas pakāpes aptaukošanās. 10. Ar darbu saistītais stress un nostrādāto stundu skaits (darba slodze) ir ļoti nozīmīgs

sirds un asinsvadu slimību riska faktors un ir pielīdzināms pamata kardiovaskulārajiem riska faktoriem, summētiem kopā.

11. 81% gadījumu tiek konstatētas novirzes no normas elektrokardiogrāfijas pierakstā.

Rekomendācijas Turpināt aktīvi izglītot sabiedrību par sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem

(arteriālo hipertensiju, dislipidēmiju, u.c.) un to izraisītajām komplikācijām –

miokarda infarktu un insultu.

Turpināt aktīvi izglītot sabiedrību par veselīgu dzīves veidu – fiziskajām aktivitātēm,

veselīgu uzturu ar adekvātu uzturvielu un kalorāžas sadalījumu, vienmērīgi sadalītu

darba un atpūtas režīmu.

Popularizēt un skaidrot sabiedrībai trīs profilakses jēdzienus - primārā, sekundārā un

terciārā profilakse, to mērķus un nozīmi saslimstības un mirstības samazināšanā.

Liela nozīme kompleksām, vispusīgām profilaktiskās veselības pārbaudes

programmām, lai veiktu kvalitatīvu sekundāro profilaksi, savlaicīgi atklātu un iespēju

robežās novērstu slimību riska faktorus, ārstētu jau esošas slimības un mazinātu

mirstību.

Nepieciešamas kvalitatīvas, vispusīgas ikgadējas veselības pārbaudes.

Veicināt sabiedrības apziņu par veselību kā vērtību.

Sniegt iestāžu vadītājiem rekomendācijas, kā uzlabot darba vidi un rūpēties par

darbinieku veselību, ņemot vērā, ka iestādes vadītāja attieksme pret veselību un tās

profilaksi ietekmē visa uzņēmuma darbinieku veselību.

Veicināt attieksmes pret veselību maiņu un uzņēmumu iesaisti veselīga dzīves veida

kā viena no svarīgākajiem mērķiem sasniegšanā un īstenošanā praksē.

24

Autori:

Prof. Aivars Lejnieks, Vita Vagnere – Grinberga, Signe Vilcāne

Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce uz klīniku „Premium Medical” obligāta.

© Klīnika Premium Medical Vadītāja Signe Dauškane - Platace Duntes iela 11, Rīga, LV-1013 Tālrunis +371 660 111 60 Fakss +371 660 111 62 E-pasts: office@premiummedical.lv Mājas lapa: www.premiummedical.lv