SATURS - Kuldiga · 2016. 7. 12. · kuld ®gas novada teritorijas att ®st ®bas programma k u l d ® g a s n o v a d a p a â v a l d ® b a 2010 1 saturs 1. ievads .....3

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A

K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A

2 0 1 0 1

SATURS

1. IEVADS ..............................................................................................................................3

2. KULDĪGAS NOVADA TERITORIJAS RAKSTUROJUMS UN ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOTEIKUMI ...................................................................................................................6

2.1. KULDĪGAS NOVADA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS ..............................................6

2.2. KULDĪGAS NOVADA VĒSTURISKS RAKSTUROJUMS ..........................................7

2.3. TERITORIJAS DABAS APSTĀKĻU UN RESURSU RAKSTUROJUMS .................. 11

2.3.1. ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE UN RELJEFS .......................................................................................................... 11 2.3.2. DERĪGIE IZRAKTEĽI ...................................................................................................................................... 12 2.3.3. AUGSNES ....................................................................................................................................................... 13 2.3.4. KLIMATS .......................................................................................................................................................... 14 2.3.5. VĒJA ENERGORESURSI ............................................................................................................................... 15 2.3.6. PAZEMES ŪDEĽI............................................................................................................................................ 18 2.3.7. VIRSZEMES ŪDEĽI ........................................................................................................................................ 18 2.3.8. MEŢI ................................................................................................................................................................ 19 2.3.9. AINAVAS ......................................................................................................................................................... 24

2.4. DABAS UN KULTŪRAS MANTOJUMS ................................................................... 26

2.4.1. DABAS MANTOJUMS ..................................................................................................................................... 26 2.4.2. KULTŪRAS MANTOJUMS .............................................................................................................................. 31

2.5. IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA .................................................... 33

2.5.1. IEDZĪVOTĀJU SKAITA DINAMIKA ................................................................................................................. 33 2.5.2. IEDZĪVOTĀJU DEMOGRĀFISKIE RĀDĪTĀJI UN MIGRĀCIJA ...................................................................... 37 2.5.3. IEDZĪVOTĀJU VECUMA SASTĀVS ............................................................................................................... 43 2.5.4. IEDZĪVOTĀJU ETNISKAIS SASTĀVS ............................................................................................................ 47 2.5.5. APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA ........................................................................................................................ 48

2.6. SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA ................................................................................ 53

2.6.1. IZGLĪTĪBAS INFRASTRUKTŪRA UN TĀS OPTIMIZĀCIJA ........................................................................... 53 2.6.2. KULTŪRAS INFRASTRUKTŪRA .................................................................................................................... 58 2.6.3. SPORTA INFRASTRUKTŪRA ........................................................................................................................ 63 2.6.4. SOCIĀLO PAKALPOJUMU INFRASTRUKTŪRA ........................................................................................... 66 2.6.5. MEDICĪNAS INFRASTRUKTŪRA ................................................................................................................... 68

2.7. TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA ............................................................................. 68

2.7.1. SATIKSMES INFRASTRUKTŪRA .................................................................................................................. 68 2.7.2. INŢENIERTEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA .................................................................................................... 71

2.8. EKONOMISKĀ SITUĀCIJA ..................................................................................... 73

2.8.1. EKONOMISKI AKTĪVĀS TIRGUS SEKTORA STATISTIKAS VIENĪBAS ....................................................... 73 2.8.2. EKONOMISKI AKTĪVIE INDIVIDUĀLIE KOMERSANTI UN KOMERCSABIEDRĪBAS .................................. 75 2.8.3. BEZDARBA LĪMENIS ...................................................................................................................................... 76 2.8.4. IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMU NODOKLIS .......................................................................................................... 77

2.9. FINANŠU RĀDĪTĀJU ANALĪZE ............................................................................... 79

2.9.1. PAŠVALDĪBAS BUDŢETA IEĽĒMUMI ........................................................................................................... 79 2.9.2. PAŠVALDĪBAS BUDŢETA IZDEVUMI ............................................................................................................ 83

2.10. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS INDEKSS ................................................................... 88



2 0 1 0 2

3. SVID ANALĪZE ................................................................................................................ 92

3.1. STIPRĀS PUSES .................................................................................................... 92

3.2. VĀJĀS PUSES ........................................................................................................ 93

3.3. IESPĒJAS................................................................................................................ 93

3.4. DRAUDI ................................................................................................................... 94

4. KULDĪGAS NOVADA VĒRTĪBAS NĀKOTNES VĪZIJA, ATTĪSTĪBAS VIRZIENI UN MĒRĶI ...................................................................................................................................... 96

4.1. NOVADA ATTĪSTĪBAS PRINCIPI ............................................................................ 96

4.2. KULDĪBAS NOVADA PAMATVĒRTĪBAS ................................................................ 96

4.3. KULDĪGAS NOVADA NĀKTONES VĪZIJA .............................................................. 97

4.4. KULDĪGAS NOVADA ATTĪSTĪBAS PRIORITĀTES ................................................ 99

4.5. KULDĪGAS NOVADA ATTĪSTĪBAS MĒRĶI UN UZDEVUMI ................................. 100

4.5.1. STIPRINĀT NOVADA LOMU REĢIONĀLĀ, NACIONĀLĀ UN STARPTAUTISKĀ KONTEKSTĀ UN VEICINĀT TĀ ATPAZĪSTAMĪBU, IEDZĪVOTĀJU, INVESTĪCIJU UN TŪRISTU PIESAISTI. ......................................... 100 4.5.2. VEICINĀT DAUDZVEIDĪGAS SAIMNIECISKĀS AKTIVITĀTES, KAS RADA RAKSTURĪGUS UN ATPAZĪSTAMUS PRODUKTUS UN PAKALPOJUMUS: ................................................................................................ 100 4.5.3. UZTURĒT UN PAAUGSTINĀT CILVĒKU POTENCIĀLU NOVADĀ:............................................................ 101 4.5.4. UZLABOT TERITORIJAS SASNIEDZAMĪBU, IZKOPT PILSĒTAS, LAUKU UN DABAS VIDI, UN SAGLABĀT TĀS VĒRTĪBAS: .............................................................................................................................................................. 101

5. RĪCĪBAS PROGRAMMA 2010. – 2014. GADIEM ......................................................... 103

6. KULDĪGAS NOVADA TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS MONITORINGS122

PIELIKUMI

1. KARTOSHĒMAS

2. IZGLĪTOJAMO SKAITS KULDĪGAS NOVADA IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS 2010/2011. MĀCĪBU GADĀ; VALSTS NOZĪMES KULTŪRAS PIEMINEKĻI KULDĪGAS NOVADĀ; VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRAS PIEMINEKĻI KULDĪGAS NOVADĀ; KULDĪGAS NOVADA INŢENIERINFRASTRUKTŪRAS RAKSTUROJUMS

3. KULDĪGAS NOVADA IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI (2010)



2 0 1 0 3

1. IEVADS

(1) Kuldīgas novada teritorijas attīstības programma ir vidēja termiľa teritorijas attīstības plānošanas dokuments1. Attīstības programmas mērķis ir cilvēku dzīves kvalitātes celšana2.

(2) Kuldīgas novada teritorijas attīstības programma sniedz vadlīnijas un virzienus novada tālākajai attīstībai. Attīstības programmā ir izanalizētas teritorijas attīstības potenciāls un problēmas, definētas galvenās vērtības, sniegta nākotnes vīzija, nosprausti galvenie attīstības virzieni, mērķi un rīcības to sasniegšanai.

(3) Kuldīgas novada teritorijas attīstības programma ir izstrādāta saskaľā ar šādiem pamatprincipiem3:

(a) Ilgtspējīgas attīstības princips. Attīstības programma paredz kvalitatīvas dzīves vides saglabāšanu nākamajām paaudzēm, tās risinājumi vērsti uz līdzsvarotu ekonomisko attīstību, dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu un kultūras mantojuma saglabāšanu. Programmas ietvaros veikta saglabājamo vērtību apzināšana.

(b) Nepārtrauktības un pēctecības princips. Kuldīgas novada teritorijas attīstības programmā ir ľemti vērā iepriekš izstrādātie plānošanas dokumenti, t.sk. bijušā Kuldīgas rajona, Kuldīgas pilsētas un pagastu attīstības plānošanas dokumenti. Programmas izstrādes gaitā ievērota novada vēsturiskās attīstības specifika un piedāvātie risinājumi izvērtēti no vēsturiskās pēctecības viedokļa.

(c) Priekšrocību izmantošanas un kopsakarības princips. Attīstības programma paredz Kuldīgas novada unikālo iezīmju, galveno vērtību un attīstības priekšnoteikumu pilnvērtīgu izmantošanu un saglabāšanu. Attīstības priekšrocības tiek skatītas to kopsakarībā.

(d) Interešu saskaľotības princips:

(i) Attīstības programmā iekļautie risinājumi ir saskaľoti ar starptautiskiem, valsts un reģionāla līmeľa plānošanas dokumentiem.

(ii) Attīstības programmā ievērotas valsts, Kuldīgas novada pašvaldības, kaimiľu pašvaldību, kā arī privātās intereses.

(iii) Programmas izstrādes gaitā saskaľotas novada ekonomiskās attīstības, tai skaitā, raţošanas attīstības, transporta infrastruktūras attīstības, kā arī dabas un kultūras vērtību, tai skaitā, kultūrainavu un arhitektoniski telpisko kompozīciju aizsardzības, saglabāšanas un izkopšanas intereses.

(iv) Programmas izstrādē un īstenošanā maksimāli iesaistītas ieinteresētās puses, t.sk., sabiedriskais sektors, uzľēmēji, un citu jomu pārstāvji, kas var būtiski sekmēt ekonomikas attīstību, sociālo un vides kvalitāti, tādā veidā apzinot aktuālākās nozaru vajadzības, kas pamatotas ar novada teritorijas izaugsmes resursiem un potenciālu.

1 Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likumu un Reģionālās attīstības likumu 2 Atbilst Nacionālā attīstības plāna nostādnēm. 3 Pamatprincipi tiek pielietoti visu novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.



2 0 1 0 4

(e) Daudzveidības princips. Attīstības programma paredz novada kultūrvides, saimnieciskās darbības, dabas vides un rekreācijas potenciāla daudzveidības nodrošināšanu un diversificētas attīstības iespējas.

(f) Atklātības un sabiedriskās līdzdalības princips. Attīstības programma izstrādāta, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieľemšanas atklātumu. Apzinātas daţādu sabiedrības grupu intereses, apkopoti iedzīvotāju viedokļi. Programma balstīta uz iedzīvotāju darba grupu, t.sk. pagastu darba grupu veiktās analīzes un izvirzītajiem priekšlikumiem, tajā ievēroti iedzīvotāju anketēšanas rezultāti par novada attīstībai un teritorijas izmantošanai būtiskiem jautājumiem.

(4) Integrēta pieeja attīstības plānošanā paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika dimensiju, nodrošinot interešu saskaľotību starp visiem pārvaldes līmeľiem (valsts, reģiona, vietējais) un ieinteresētajām pusēm (iedzīvotājiem, uzľēmējiem, nevalstiskajām organizācijām u.c.), izmantojot konkrētus (finanšu) instrumentus, lai sasniegtu noteiktos mērķus.

(5) Telpiskā dimensija paredz pasākumu īstenošanu, koordinējot tos telpā, uz pašvaldības attīstības problēmām raugoties gan novada administratīvās teritorijas, gan plašākā mērogā, t.i., kontekstā ar apkārtējo teritoriju izaugsmi.

(6) Telpiskā dimensija tiek atspoguļota trīs teritoriālos līmeľos:

(a) vietējā līmenī – pasākumu koordinācija ar mērķi nodrošināt Kuldīgas novada atsevišķu daļu (pilsētas un pagastu) līdzsvarotu attīstību;

(b) Kurzemes reģiona līmenī (novada reģionālās lomas stiprināšana, Kuldīgas pilsētas kā reģionālas nozīmes centra izaugsme, t.sk., reģionu apkalpojošu institūciju izvietošana, partnerība sociālo, vides kvalitātes, atkritumu apsaimniekošanas, ūdensapgādes u.c. jautājumu risināšanā);

(c) valsts līmenī – Kuldīgas novada ieguldījums valsts policentriskas un līdzsvarotas attīstības veicināšanā un valsts starptautiskās atpazīstamības sekmēšanā, piemēram, kultūrvēsturiskā mantojuma, tā popularizācijas, valsts tēla un tūrisma industrijas attīstībā.

(7) Tematiskā dimensija paredz nozaru savstarpēju koordināciju, panākot, ka atbalsts vienas nozares problēmu risināšanā, labvēlīgi ietekmē un papildina citu nozaru attīstību, tādā veidā nodrošinot kompleksu atbalsta mehānismu (piemēram, rīcības un projekti, kas ir virzīti uz vairāku izvirzīto mērķu sasniegšanu un vairāku nozaru un darbības sfēru attīstību).

(8) Laika dimensija paredz projektu īstenošanas pēctecību (aktivitātes un projekti tiek plānoti to secībā un kopsakarībā – piemēram, ūdenssaimniecības, siltumapgādes un ielu rekonstrukcijas projekti).

(9) Programmu veido vairāku daļu kopums:

(a) Esošās situācijas raksturojums un analīze;

(b) SVID analīze;

(c) Kuldīgas novada attīstības principi, pamatvērtības, nākotnes vīzija, attīstības prioritātes un mērķi (stratēģiskā daļa, formulēta ilgtermiľa attīstībai);



2 0 1 0 5

(d) rīcības programma (ietver uzdevumus atbilstoši noteiktajiem virzieniem un mērķiem, kā arī rīcības to izpildei);



2 0 1 0 6

2. KULDĪGAS NOVADA TERITORIJAS RAKSTUROJUMS UN ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOTEIKUMI

2.1. KULDĪGAS NOVADA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

(1) Ģeogrāfiski Kuldīgas novads atrodas Rietumlatvijas, vēsturiskā Kurzemes reģiona centrālajā daļā. Kuldīgas novads Z robeţojas ar Ventspils novadu, ZA ar Talsu novadu, A ar Kandavas novadu, DA ar Saldus novadu, D ar Skrundas novadu, DR ar Aizputes novadu, R ar Pāvilostas un Alsungas novadiem.

(2) Kuldīgas novada novietojums Kurzemes centrālajā daļā un vēsturiski izveidojies transporta tīkls sekmē citu reģiona apdzīvoto vietu sasniedzamību. Relatīvi labvēlīgs ir arī novada novietojums attiecībā pret trim galvenajām Latvijas ostām. Novada attīstību nelabvēlīgi var ietekmēt atrašanās nomaļus no valsts galvenajiem transporta koridoriem un tranzīta plūsmām. Kuldīgas novadam nav tiešas pieejas pie jūras.

(3) Kuldīgas novads ir viens no 109 Latvijas administratīvajiem novadiem. Novada platība ir 1756,7 km², iedzīvotāju skaits 2010. gada sākumā bija 27272, iedzīvotāju blīvums – 15,5 cilv./km² (pēc PMLP datiem).

(4) Saskaľā ar pašvaldību reformu, kas notika 2009.gadā, Kuldīgas novada pašvaldība tika izveidota 2009.gada 27.jūlijā, apvienojoties Kuldīgas pilsētas pašvaldībai, Ēdoles pagasta, Gudenieku pagasta, Īvandes pagasta, Kabiles pagasta, Kurmāles pagasta, Laidu pagasta, Padures pagasta, Pelču pagasta, Rendas pagasta, Rumbas pagasta, Snēpeles pagasta, Turlavas pagasta, Vārmes pagasta pašvaldībām. Kuldīgas novads attiecīgi sastāv no 14 teritoriālajām vienībām (Kuldīgas pilsēta; Ēdoles pagasts; Gudenieku pagasts; Īvandes pagasts; Kabiles pagasts; Kurmāles pagasts; Laidu pagasts; Padures pagasts; Pelču pagasts; Rendas pagasts; Rumbas pagasts; Snēpeles pagasts; Turlavas pagasts; Vārmes pagasts). Par Kuldīgas novada administratīvo centru noteikta Kuldīgas pilsēta.

(5) Kuldīgas novada lielākie pagasti pēc platības ir Rendas, Rumbas un Kabiles, mazākie Pelču, Īvandes un Snēpeles (sk.1.attēlu).



2 0 1 0 7

Ēdoles pagasts

8,3%

Gudenieku pagasts

6,4%

Īvandes pagasts

4,0%

Kabiles pagasts

10,2%

Kurmāles pagasts

6,5%

Laidu pagasts

6,5%

Padures pagasts

6,4%Pelču pagasts

3,2%

Rendas pagasts

15,0%

Rumbas pagasts

12,9%

Snēpeles pagasts

4,4%

Turlavas pagasts

7,1%

Vārmes pagasts

8,4%

Kuldīga

0,7%

1 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a t e r i t o r i j a s p l a t ī b a s

s a d a l ī j u m s ( % )

2.2. KULDĪGAS NOVADA VĒSTURISKS RAKSTUROJUMS

(1) Kuldīgas kā apdzīvojuma centra izvietojumu noteicis tā ģeogrāfiskais stāvoklis. Pirmsākumos tā veidojusies ūdensceļa un sauszemes ceļu krustpunktos:

(a) Ventas upe kā galvenais ūdensceļš, vieta, kur dolomīta slieksnis izveidojis rumbu;

(b) tradicionāls sauszemes ceļš, kas savienoja prūšu zemes ar Daugavas lejteci. Kuldīgas pilsēta izvietota pašā Latvijas rietumu apgabala - Kurzemes - centrā, ģeogrāfiski izdevīgā vietā, sena ūdensceļa un sauszemes ceļu krustojumā.

(2) Senākā vēsturiskā informācija, kas attiecas uz Kuldīgas novada teritoriju ir no neolīta jeb jaunā akmens laikmeta (3000.-1500.g.p.m.ē.). Uz šo laika posmu attiecas Kuldīgas novadā pagaidām senākās atrastās senlietas – raga cirvis, kaula īlens u.c., kas glabājas Kuldīgas muzejā. Par nedaudz jaunāku vēstures posmu liecina novada teritorijā atrastie kaujas cirvji. Vienīgais zināmais šī laika arheoloģijas piemineklis Kuldīgas novadā ir apbedījums – t.s. „Velna laivas‖ Rendā.

(3) Kuršu laikmeta (10.-13.gs.) galvenie arheoloģiskie pieminekļi ir pilskalni, apmetnes, kapulauki un svētvietas. Kuldīgas novadā zināmi ir 16 pilskalni, 24 senkapi, 5



2 0 1 0 8

apmetnes un 4 svētvietas1. Lielākais no pilskalniem ir Veckuldīgas pilskalns ar apmetni. Kuldīgas novada teritorija ietilpa senajā Bandavas zemē.

(4) Kuldīgas apkārtne ir sena kuršu zeme, par kuru pirmās rakstiskās ziľas atrodamas jau X gs. vikingu sāgā par Egila Skalagrima dēla piedzīvojumiem Kurzemē. Tolaik Venta līdz Kuldīgai bija veiksmīgi kuģojama un kuršu straujie nelielie kuģi devās pāri jūrai un uzbruka, gan dāľu, gan zviedru krastiem. Dāľi bija tā iebaidīti, ka savās lūgšanās mēdza skaitīt: ‖Dievs sargi mūs no kuršiem!‖

(5) Ap 12. gs. vidu Latvijas teritoriju arvien vairāk apmeklēja vācu tirgotāji un kristīgas ticības sludinātāji. Kuršu pakļaušana kristīgajai ticībai sākās ar 1229. gadu, tiem tika uzspiesti padošanās līgumi. 1230. gadā Alnas Balduīns noslēdz līgumu ar kuršu karali Lamekinu (Lamiķi), kurš valdīja pār lielāko kuršu zemi – Bandavu, kuras centrs un kuršu lielākais pilskalns atradās pie Kuldīgas (Veckuldīgas pilskalns). Viduslaikos tagadējā Kuldīgas novada teritorija ietilpa divās valstiľās: Livonijas ordeľa valstī un Kurzemes jeb Piltenes bīskapijā. 1242. - 1245. gadā Livonijas ordeľa mestra Dītriha fon Groningena vadībā tagadējās Kuldīgas teritorijā starp Ventu un tās pieteku Alekša upīti iepretī Ventas rumbai - ūdenskritumam - vietā ar labām aizsardzības iespējām tika uzcelta mūra pils - konventa tipa cietoksnis. Livonijas ordeľa 1242. gadā celtajā Kuldīgas pilī dzīvoja Kuldīgas komturs – visa pils novada pārvaldnieks.

(6) Pie bīskapu un ordeľa pilīm sakarā ar amatniecības un tirdzniecības uzplaukumu nodibinājās pilsētas, to skaitā arī Kuldīga. Pētnieki uzskata, ka pirmā pilsētveida apmetne veidojās ziemeļos no pils - aiz Alekšupītes iepretī pils ieejai. Visumā regulārā plāna apbūve ar tirgus laukumu un Katrīnas baznīcu orientējās uz pili, caur to gāja viens no Livonijas ordeľa valsts zemes ceļiem - no Rīgas caur Tukumu, Kandavu un Sabili uz Kuldīgu un tālāk virzienā uz Aizputi un Prūsiju. Kuldīga pilsētas tiesības ieguva 1378. gadā un 1398. gadā iestājās Hanzas savienībā. Ar Kuldīgas vietu laika gaitā saistījušies daţādi nosaukumi, sākot no kursiskā ‖Kuldika‖, lībiskā ‖Kulding‖, turpinot ar vāciskajiem ‖Jesusburg‖ un pēdējo ‖Goldingen‖, kas tika lietots līdz pat Latvijas brīvvalsts nodibināšanai. Lejpus Ventas rumbai jau 15. gs. bija uzcelts mūra tilts, ko plūdi sagrāva 1615. gadā

(7) 14.gs. Livonijas bīskapa vasaļi jeb bruľinieki sāka pievērst lielāku uzmanību lauksaimniecībai, ierīkojot plašas muiţu saimniecības. 16.gs. sākumā latviešu zemnieki bija kļuvuši par dzimtcilvēkiem. Tikai Kuldīgas apkārtnē (tagadējos Turlavas, Padures, Rumbas pagastos) pastāvēja septiľi kuršu ķoniľu ciemi (Ķoniľciems, Kalējciems, Pliķu ciems, Dragūnu ciems u.c.), kuru iedzīvotāji saglabāja personīgo brīvību. Galvenie arheoloģiskie pieminekļi no šī vēstures perioda ir vācu nocietināto mūra piļu atliekas (Kuldīgā, Ēdolē, Valtaiķos) un kapsētas.

(8) Pēc Livonijas kara, sabrūkot Livonijas valstiľām, Kurzemē un Zemgalē izveidojās Polijai pakļauta hercogvalsts (1562.-1795.g.). Pēdējais Livonijas ordeľa mestrs Gothards Ketlers kļuva par pirmo hercogu. Hercogvalstī tika celtas un atjaunotas daudzas baznīcas. No 1561. līdz 1795. gadam Kuldīga bija Kurzemes hercogistes

1 pēc pārskata ―Kultūras mantojuma aizsardzība un saglabāšana. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādāšanai‖ Rīga, VARAM 1999



2 0 1 0 9

galvaspilsēta. No 1596-1615. gadam Kuldīgas pilī dzīvoja Kurzemes lielkungs hercogs Vilhelms ar savu galmu.

(9) Hercogiste uzplauka hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642.-1682.g.). Kuldīgā jaunais hercogs Jēkabs izstrādāja savus kuģniecības un saimniecības plānus. Viľš lika ierīkot daţādās rūpniecības iestādes – dzelzs cepļus, pulvera dzirnavas, lielgabalu darbnīcas u.c. Tas ir uzplaukuma laiks arī Kuldīgas pilsētai, kā arī citiem mazākiem rūpnieciskas raţošanas centriem – Rendai, Ēdām, Turlavai u.c. Kurzemes hercogistes laikos Kuldīgas iedzīvotāji piedalījās ārzemju tirdzniecībā, lietojot Ventu kā dabisku nelielu ostu un ūdensceļu uz Baltijas jūru. Pēc hercoga Jēkaba nāves pilsēta panīka, it sevišķi pēc Ziemeļu kara (1700.-1721.g.), kad tirdzniecības centri pārvietojās uz Liepāju un Ventspili. Augsto nodokļu dēļ pilsētu atstāja arī daudzi amatnieki.

(10) Arī hercoga Frīdriha Kazimira laikos, Kuldīga paturēja savu vietu un lomu Kurzemes saimnieciskajā dzīvē. Tāpat kā citās hercogiste pilsētās, arī Kuldīgā pastāvēja hercoga dārzi. Pirmais t.s. Pilsdārzs pastāvēja jau no ordeľa laikiem un atradās Ventas kreisajā krastā pils tuvumā. Hercogs Frīdrihs Kazimirs 1690. gadā blakus dārziem nodibināja brieţu dārzu. Hercogistes laikos Kuldīgā bija daudz sabiedrisko namu: rātsnams, Sv. Katrīnas baznīca, Sv. Trīsvienības katoļu baznīca, Peterfeldes un ubagu patversmes, slimnīcas, latīľu skola, u. c. Nerunājot par kara un mēra gadiem, Kuldīgas pilsēta XVII gs. cieta no 2 briesmīgiem ugunsgrēkiem, 1615. un 1669. gadā. Abos gadījumos cieta arī Sv. Katrīnas baznīca Kuldīgā. No hercogistes laikiem Kuldīgas novadā saglabājušies daţādi pieminekļi – galvenokārt baznīcas (Kuldīgā, Ēdolē, Kabilē, Valtaiķos, Snēpelē u.c.), daţas muiţas ēkas (Īvandē, Kabilē, Padurē u.c.) un sabiedriskas celtnes (Kuldīgā pils sarga mājiľa, hercoga aptieka u.c.).

(11) Kurzemes un Zemgales hercogiste beidza pastāvēt 1795. gadā, kad hercogs Bīrons atteicās no savām tiesībām un hercogisti pievienoja Krievijai. Kurzemes zemnieku vispārējais stāvoklis 19.gs. sākumā pasliktinājās, tika palielinātas klaušas. Postu nodarīja arī Francijas – Krievijas karš. 1818. gadā notika Kurzemes zemnieku brīvlaišanas pasludināšana, bet īpašuma tiesības uz zemi palika muiţniekiem. 1864. gadā zemniekiem atļāva iepirkt mājas. Kurzemes zemnieku brīvlaišanas likumi noteica ierīkot arī tautskolas, taču muiţnieki to neveicināja un tikai septiľdesmitajos gados notika skolu masveida dibināšana. Krišjānis Valdemārs, kurš strādāja Ēdolē par rakstvedi, nodibināja tur pirmo publisko bibliotēku. No 1886. līdz 1915. gadam Kuldīgā darbojās Baltijas skolotāju seminārs.

(12) 1795. gadā, pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai, Kuldīga kļuva par parastu apriľķa pilsētu un saimnieciski neatkopās. 19.gs. otrajā pusē Kuldīgā nodibinājās rūpniecības uzľēmumi – sērkociľu fabrika „Vulkāns‖ (1878.g.), adatu fabrika (1885.g.), tūka fabrika (1878.g.), ķieģeļu ceplis, ādas un apavu fabrika u.c. 1874. gadā Kuldīgā pār Ventu uzbūvēja ķieģeļu mūra tiltu uz akmens balstiem, tā ir vienīga šāda tipa būve Latvijā. 1905.-1907. gada revolūcijas notikumos iesaistījās gan Baltijas skolotāju semināra audzēkľi, gan pilsētas uzľēmumu strādnieki, gan muiţu laukstrādnieki. Revolūcijas notikumi saistīti ar neţēlīgām represijām pret aktīvākajiem tās dalībniekiem. Katrā pagastā ir šo upuru piemiľas vietas.



2 0 1 0 10

(13) Dzelzceļu laikmetā Kuldīga palika sāľus no dzelzceļu tīkla, kļūstot par klusu pilsētiľu, kas pārtika no tirdzniecības un rūpniecības, izmantojot kuģniecībai Ventas ūdensceļu līdz pat II pasaules karam. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā Kuldīgu okupēja vācu armija. Daudzi iedzīvotāji devās bēgļu gaitās. No krievu laikiem (1795.-1918.g.) Kuldīgas novadā saglabājušās muiţas (Gudeniekos, Laidos, Pelčos u.c), baznīcas (Kuldīgā un Īvandē), sabiedriskas celtnes (Kuldīgā, Ēdolē, Snēpelē u.c), dzīvojamās ēkas (Kuldīga un Īvandē).

(14) 1. pasaules kara laikā visu Kurzemi, arī Kuldīgu bija okupējis ķeizariskās Vācijas karaspēks. Latvijas Brīvības cīľu laikā 1919. gada 27. janvārī Kuldīgu bija ieľēmis lielinieku 3. Padomju Latvijas jātnieku divizions, bet jau 13. februārī landesvēra vienības sarkanarmiešus no Kuldīgas padzina. 21. novembrī tika padzīti arī bermontieši. No 1918. gada beigām līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika parakstīts Latvijas un Krievijas miera līgums, bija Latvijas brīvības cīľu laiks. Brīvības cīľas prasīja no Latvijas valsts lielus materiālos un dzīvības zaudējumus, tomēr šo cīľu laikā nostiprinājās latviešu valstiskā apziľa.

(15) 1922. gadā pieľēma jauno Latvijas valsts Satversmes likumu, ļoti svarīgs bija Agrārais likums, kas ļāva izveidot lielu skaitu jaunsaimniecību. Īsā laikā atjaunojās Latvijas saimnieciskā dzīve - lauksaimniecība, rūpniecība, kā arī tirdzniecība. Turpmāko Kuldīgas saimniecisko uzplaukumu neatkarīgās Latvijas laikā sekmēja 1926.-1938. gadā uzbūvētā Kuldīgas – Skrundas šoseja, kas bija garākais Latvijas brīvvalsts laikā uzbūvētais ceļš, kā arī 1936. gadā atklātā Kuldīgas – Liepājas dzelzceļa līnija. 1938. gadā Kuldīgā atradās 370 tirdzniecības uzľēmumi ar 660 darbiniekiem. Ievērojamākie bija patērētāju kooperatīva ‖Darbs‖ daudzie veikali, J.Jansona alus darītava, Kuldīgas pienotava, Rēdera kokzāģētava, Vintelera kokzāģētava, vairāki kaļķu cepļi Kuldīgas tuvumā, Pils ūdensdzirnavas. Lielākās fabrikas – a/s ‖Vulkāns‖ un Vintelera tūku fabrika. No Latvijas pirmās brīvvalsts laikiem (1918.-1940.g.) Kuldīgas novadā saglabājušās komunikācijas, sabiedriskās celtnes, dzīvojamās ēkas un jaunsaimniecības. 1932. gadā Kuldīgā tika uzcelta Latvijas bankas ēka, 1938. gadā sāka darboties Kuldīgas raidstacija, uzcēla modernu tirgus laukumu u.c.

(16) 1939. gada nogalē no Latvijas, arī no Kuldīgas novada, izceļoja baltvācieši. Latvijas okupācijas laikā (1940.-1941.g.) pret iedzīvotājiem sākās daţādas represijas. 1941. gada 14. jūnija deportācija skāra arī Kuldīgas novada iedzīvotājus. 1941. gada 22.j ūnijā Latvijas teritorijā ienāca vācu armija un sākās vācu okupācija. Kara sākumā Latvijā, tai skaitā arī Kuldīgas novadā, tika iznīcināta lielākā daļa ebreju iedzīvotāju. Karš prasīja ļoti daudzu novada cilvēku dzīvības, daudzi devās bēgļu gaitās. Pēc kara, pielietojot piespiedu metodes, notika masveida kolektivizācija. 1949. gada 25. martā deportācija skāra lauku iedzīvotājus. Visos pagastos ir piemiľas akmeľi 1941.-1949. gados deportētajiem iedzīvotājiem. Padomju periodā visā Latvijas teritorijā, un arī Kuldīgas novadā, tika uzbūvētas kopsaimniecību lielfermas, daţādas raţošanas ēkas, sērijveida daudzdzīvokļu nami.

(17) Padomju laikā Kuldīgas nozīmi noteica rajona centra statuss, atbilstoši centralizētajai pārvaldei un saimnieciskajai organizācijai, tas nodrošināja finanšu un ekonomikas (investīciju un resursu izmantošanas) vadību visā administratīvā



2 0 1 0 11

rajona teritorijā, kā arī garantēja zināmu daudzumu visu rajonu apkalpojošu uzľēmumu izvietošanu.

(18) Vienlaikus Kuldīgas atrašanās nomaļus no galvenajiem transporta koridoriem un mezgliem (dzelzceļa līnijām, ostām Rīgas aglomerācijas) noteica lēnāku raţošanas attīstību, novērsa lielu rūpniecisko uzľēmumu izvietošanu un ārējās migrācijas apjomus.

(19) 1990. gada 4. maijā tika pasludināta Latvijas Republikas neatkarības deklarācija, bet 1991. gada 21. augustā tika atjaunota neatkarīga Latvija Republika.

2.3. TERITORIJAS DABAS APSTĀKĻU UN RESURSU RAKSTUROJUMS

2.3.1. ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE UN RELJEFS

(1) Kuldīgas novada teritorijas ģeoloģiskais griezums sastāv no kristāliskā pamatklintāja un platformsegas. Kristālisko pamatklintāju veido prekembrija (arhaja un proterozoja) vecuma ieţi: stipri deformēti granīti, gneisi, gabro un kristāliskie slānekļi. Nogulumieţu sega sastāv no 1250 – 1750 m biezas daţāda vecuma platformsegas nogulumieţu slāľkopas, kuru galvenokārt veido kembrija, ordovika, silūra un devona vecuma ieţi. Platformsegas kopējais biezums palielinās virzienā no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem.

(2) Seno pamatieţu virsmu pārsedz kvartāra nogulumu sega, kuras biezums svārstās no daţiem metriem līdz 80 metriem, bet apraktajās ielejās pat līdz 208 m. Augšdevona un apakškarbona nogulumieţi atsedzas Ventas, Abavas, Īvandes un Rieţupes ieleju atsevišķos posmos.

(3) Kuldīgas novadam raksturīga liela reljefa makroformu un mezoformu daudzveidība. Novada rietumu daļu aizľem Rietumkursas augstiene, bet centrālajā daļā atrodas Kursas zemiene. Ziemeļrietumos Rietumkursas augstiene pāriet Piejūras zemienē. Novada dienvidaustruma daļu aizľem Austrumkursas augstiene.

(4) Kaut arī kopumā novadā dominē līdzens reljefs, tomēr vairāk kā trešo daļu no novada teritorijas aizľem paugurains reljefs. Pauguraines visvairāk izplatītas Rietumkursas augstienē, kur vērojama liela virsmas formu daudzveidība. Austrumkursas augstienē dominē viļľots reljefs ar atsevišķiem pauguriem.

(5) Novada virsmas augstākais punkts ir Vārdupes kalns Rietumkursas augstienē (140 m v.j.l.).

(6) Priekšnoteikumi novada attīstībai

(7) Reljefa saposmojums ietekmē ainavu daudzveidību, kas ir viens no Kuldīgas novada tūrisma un rekreācijas resursiem.

(8) Reljefa īpatnības visvairāk ietekmē lauksaimniecisko darbību, sekmējot vai kavējot noteiktu lauksaimniecības sektoru attīstību. Reljefa saposmojums, nogāţu slīpums un garums un ar tiem saistītā augsnes ūdens erozija nosaka audzējamo kultūraugu veidus, to audzēšanas tehnoloģiskos risinājumus, sējumu platību struktūru, kā arī lauksaimniecības zemju transformācijas nepieciešamību.



2 0 1 0 12

2.3.2. DERĪGIE IZRAKTEĽI

(1) Kuldīgas novada ģeoloģisko potenciālu veido ģeoloģiskās struktūras, derīgie

izrakteľi, kā arī ģeoloģiskie objekti un teritorijas – īpaši aizsargājamie dabas pieminekļi.

(2) Derīgie izrakteľi ir saistīti ar kvartāra nogulumiem, kā arī augšdevona nogulumieţiem. Novada ziemeļu daļā izplatītie augšdevona nogulumieţi satur dolomīta un kvarca smilts iegulas. Novada rietumu daļā viduskembrija smilšakmeľi satur naftas iegulas. Šiem ieţiem ir būtiska nozīme arī kā kolektorslānim gāzes krātuvju ierīkošanai. Novada rietumu daļā kvartāra nogulumi satur svarīgākās smilts un grants atradnes, Pieventas zemienes teritorijā ir lielākie Kuldīgas novada bezakmens māla un kūdras krājumi. Novada austrumu daļā upju ielejās atrodas lielākie aizsargājamo ģeoloģisko dabas objektu koncentrācijas areāli.

(3) Izmantojamo resursu grupu veido bieţi sastopamie, samērā labi izpētītie un plaši pielietojamie derīgie izrakteľi1:

(a) Smilts un grants

(b) Māls

(c) Kūdra

(d) Saldūdens kaļķieţi

(e) Sapropelis.

(f) Dolomīts.

(4) Perspektīvie resursi netiek izmantoti, bet pastāv to apgūšanas iespējas nākotnē:

(a) Naftas atradnes

(b) Ģeoloģiskās struktūras dabas gāzes pazemes krātuvju ierīkošanai. Atklātas 6 lokālas ģeoloģiskās struktūras. Snēpeles struktūra ar 17,5 mljrd. m³ ietilpību ir vislielākā un perspektīvākā Latvijā.

(5) Par mazizpētītajiem un problemātiskajiem resursiem pagaidām ir nepietiekama informācija vai arī to praktiskā izmantošana ir stipri apgrūtināta:

(a) Krāszemes: nelielas iegulas purvu nomalēs; nav praktiskas nozīmes.

(b) Dimanti: līdz šim nav atrasti, uz to klātbūtnes iespējamību norāda pavadošās asociācijas minerāli.

(6) Priekšnoteikumi teritorijas attīstībai

(a) Novadā ir nozīmīgi māla, smilts, kūdras, saldūdens kaļķu, kvarca smilts, sapropeļa un māla iegulas un, plānojot teritorijas izmantošanu, jārēķinās, ar to ieguvi nākotnē.

(b) Novadā pagaidām neizmantotas nozīmīgas ģeoloģiskās struktūras dabas gāzes pazemes krātuvju ierīkošanai, kā arī potenciāli izmantojamie un

1 Informāciju par izpētītajiem krājumiem skat. pārkstā “Derīgie izrakteņi. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādāšanai” Rīga, VARAM.



2 0 1 0 13

mazizpētītie derīgie izrakteľi. To izpēte un izmantošana var ietekmēt attīstības potenciālu nākotnē.

2.3.3. AUGSNES

(1) Kuldīgas novada augšľu sastāvs un kvalitāte galvenokārt ietekmē lauksaimnieciskās un meţsaimnieciskās darbības iespējas. Kuldīgas novada augšľu cilmieţi ir daţādi ledus laikmeta un pēcledus laikmeta nogulumi. Lauksaimnieciski intensīvi izmantojamās zemēs dominē mālsmilts un smilšmāla augsnes. Starp augsnes tipiem dominē podzolaugsne (>50%) un trūdainās velēnu glejotās un gleja augsnes1.

(2) Kursas zemienē augsnes cilmieţus veido limnoglaciālie nogulumi – smilts un māli. Šeit uz tipiskā podzola, velēnu podzolētām glejotām un gleja augsnēm izveidojušies lielākie meţu masīvi. Augsnēm raksturīga zema auglība un nenoregulēts mitruma reţīms, lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības relatīvi nelielas.

(3) Rietumkursas augstienē augsnes cilmiezi veido morēnas (māls un smilšmāls), fluvioglaciālie (smilts) un limnoglaciālie (smilts un māls) nogulumi. Tajās Rietumkursas augstienes teritorijās, kur dominē līdzens un lēzeni viļľots reljefs ar vidēji iekultivētām velēnu podzolaugsnēm un velēnu virspusēji glejotām augsnēm (Gudenieku, Turlavas, Laidu pagastos), sastopamas plašākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes Kuldīgas rajonā.

(4) Austrumkursas augstienē augsnes cilmiezi veido morēnas nogulumi (smilšmāls, mālsmilts). Tā kā Austrumkursas augstienē esošie pagasti (Vārmes, Kabiles) daļēji iestiepjas Kursas zemienē, būtiski atšķiras augšľu apstākļi šo pagastu rietumu un austrumu daļās.

(5) Kuldīgas novada augsnes ir piemērotas daţādu lauksaimniecības kultūru audzēšanai. Tās ir pietiekami nodrošinātas ar kāliju.

(6) Augsnes izmantošanas un aizsardzības problēmas

(7) Apmēram 5% novada lauksaimniecības zemju ir vērojama augsnes ūdens erozija (īpaši Rietumkursas augstienē);

(8) Vairākos novada pagastos (īpaši Laidu, Turlavas, Kurmāles, Snēpeles, Īvandes un Ēdoles pagastos) intensīvi izmantojamās zemēs ir liels augšľu īpatsvars ar ļoti zemu organisko vielu saturu;

(9) Novadā pēdējos gados ir pieaudzis skābo augšľu daudzums. Augsnes paskābināšanās īpaši aktuāla ir Rietumkursas augstienē, kur pārrobeţas piesārľojuma pārneses rezultātā izkrīt skābie nokrišľi;

(10) Novada augsnes ir slikti nodrošinātas ar fosforu. Tikai aptuveni pusei augšľu ir vidējs vai augsts fosfora saturs.

1 pēc pārskata “Lauksaimniecības nozares attīstība. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādāšanai”



2 0 1 0 14

(11) Kuldīgas novadā pasliktinās zemes kvalitatīvie rādītāji - lauksaimniecībā izmantojamo zemju kvalitāte krītas skābo augšľu kaļķošanas samazināšanās rezultātā. Tajā pat laikā pēdējā desmitgadē samazinājies lauksaimniecības zemju piesārľojums.

(12) Aizvadītajā desmitgadē samazinājusies interese izmantot raţošanā lauksaimniecības zemes, ko raksturo neizmantoto LIZ platību būtiska palielināšanās. Ar katru gadu pieaug LIZ zemes transformācijas apjoms. Galvenokārt transformēta platība ir zem meţa zemēm.

(13) Priekšnoteikumi teritorijas attīstībai:

(a) Augšľu teritoriālā izplatība novada griezumā ir priekšnoteikums daudzveidīgas lauksaimniecības produkcijas raţošanai

(b) Kuldīgas novada nepiesārľotās augsnes ir priekšnoteikums ekoloģiski tīras produkcijas raţošanai;

(c) Novada attīstības interesēs ir augšľu potenciāla optimāla izmantošana, uzlabojot augšľu auglību, izvēloties atbilstošu augu seku vai apmeţojot lauksaimniecībai neizdevīgās teritorijas.

2.3.4. KLIMATS

(1) Kuldīgas novads Latvijas agroklimatiskajā rajonēšanā ietilpst mitrajā Kurzemes rajonā: Rietumkursas augstiene mēreni siltajā apakšrajonā, bet Austrumkursas augstiene un Kursas zemiene mēreni vēsajā apakšrajonā.

(2) Kuldīgas novada svarīgākie klimatiskie rādītāji

(a) laiks, kad vidējā temperatūra sasniedz 0°C, tiek uzskatīts par siltā perioda iestāšanos (Kuldīgā tas ir tieši 21. III, kamēr apkārtējās teritorijās tas ir par 5 - 7 dienām vēlāk. Siltā perioda garums rajonā ir 253 dienas, un tas beidzas 30. XI. Augu veģetācijas periods (vidējā temperatūra >5°C) Kuldīgas novadā ilgst 191 dienu. Augu aktīvais augšanas periods (vidējā temperatūra >10°C) 136 dienas. Pats karstākais periods (vidējā temperatūra >15°C) ir 65 dienas (25. VI - 18. VIII) un tas atbilst siltummīlošu augu (tomātu, gurķu) aktīvas augšanas temperatūrai.

(b) pozitīvo gaisa temperatūru summa aktīvā veģetācijas periodā (vidējā gaisa temperatūra augstāka par 10°C) sasniedz 19°C. Daudzos apkārtējos novados (Talsu, Tukuma, Ventspils, Saldus) šis rādītājs ir ievērojami zemāks – 17,5°C - 18°C.

(c) vasaras dienas temperatūra ir salīdzinoši augsta - 20,5°C. Apkārtējos novados 18,0° - 19,5°.

(d) pati augstākā novadā novērotā gaisa temperatūra ir 35,0°C, bet zemākā temperatūra -34,0°C.

(e) bezsala perioda garums rajonā vidēji ir 144 dienas, kas ir par 10 - 12 dienām garāks par apkārtējiem novadiem. Bezsala perioda garums atsevišķos gados svārstās ļoti lielā amplitūdā: 93 dienām līdz 180 dienām. Visagrāk bezsala periods ir sācies 13. IV, bet visvēlāk - tikai 13. VI.



2 0 1 0 15

(f) pastāvīgā sniega sega vidēji novērojama 80 dienas gadā, savukārt vidējais no vislielākajiem sniega segas biezumiem ir 20 cm.

(g) lielākais nokrišľu daudzums Kuldīgas novadā ir vasaras un rudens sākuma mēnešos (VII-VIII), kad nokrišľu daudzums mēnesī sasniedz 90 – 95 mm. Ļoti mainīgs ir nokrišľu daudzums atsevišķos gados, sevišķi vasaras mēnešos. Gados ar intensīvu ciklonisko darbību vidējo nokrišľu daudzums mēnesī var vairāk kā divas reizes pārsniegt ilggadīgos vidējos daudzumus. Dominējot anticiklonārajiem apstākļiem novērojams deficīts mēnešu nokrišľu daudzumā.

(h) Kuldīgas novadā nokrišľu summa gandrīz divas reizes pārsniedz evaporāciju (iztvaikošanu), kas ir viens no faktoriem gleja un glejotu augšľu veidošanai.

(3) Priekšnoteikumi teritorijas attīstibai

(a) Lielais nokrišľu daudzums, kā arī to nevienmērīgais sadalījums kā gada griezumā, tā arī pa gadiem, ir viens no priekšnosacījumiem, ka lielākajā novada daļā stabilas raţas var iegūt tikai meliorētos tīrumos un pļavās.

(b) Novadā ir labvēlīgi apstākļi augļkopības un dārzkopības attīstībai.

(c) Klimatiskie apstākļi lielā mērā nosaka tūrisma un rekreācijas aktivitāšu sezonālo raksturu.

2.3.5. VĒJA ENERGORESURSI

(1) Galvenie atjaunojamie energoresursi Latvijā ir hidroresursi un biomasa (lauksaimniecības kultūras (rapsis, graudaugi, cukurbietes) un koksne), mazākā mērā – vēja enerģija, biogāze un salmi. Šo resursu potenciāls nav pilnībā izmantots.

(2) Tuvākajos gados Latvijai ir jānodrošina atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugums saraţotās elektroenerģijas īpatsvara kopējā elektroenerģijas patēriľa bilancē. Kā viens no prioritārās attīstības virzieniem šī mērķa sasniegšanai tiek minēta vēja enerģijas izmantošana.

(3) Latvijā vēja enerģijas potenciāls vislielākais ir Baltijas jūras piekrastes teritorijās. Latvijas teritorijas iekšienē labvēlīgi vēja enerģijai ir tikai tie rajoni, kur vējš veidojas reljefa paaugstinājuma rezultātā. Pēc Latvijas vēja enerģētikas asociācijas veiktajiem pētījumiem, secināts, ka vislabvēlīgākie rajoni vēja parku celtniecībai ir Kurzemes piekraste un Kurzemes augstienes dominējošie augstumi ar pacēlumu no 80 m un vairāk.

(4) Vēja reţīmus Kuldīgas novada teritorijā nosaka galvenokārt reljefa nelīdzenums Augstieľu kritumi ir ievērojami no 10 līdz 130 metriem. Kuldīgas novadā vēja enerģijas raţošanas lielākais potenciāls ir Rietumkursas augstienes teritorijā (Kurmāle un Īvandes pagastos), kur vidējais vēja ātrums gadā pārsniedz 5 m/sek. Vēju parku celtniecība atzīta par derīgām arī teritorijās, kur vidējais vēja ātrums gadā ir >4 m/sek. Šajā zonā ietilpst lielākā daļa no Kuldīgas novada rietumdaļas pagastu teritorijas (Laidu, Turlavas, Gudenieku, daļa no Snēpeles, Pelču, Padures, Ēdoles pagastiem) kā arī pagasti Austrumkursas augstienē (Kabiles, daļa Vārmes



2 0 1 0 16

pagasta)1. Vismazākais vēja enerģijas potenciāls ir Rumbas un Rendas pagastos (vidējais vēja ātrums gadā <4 m/sek).

(5) Tika veikts pētījums, lai noskaidrotu dabas aizsardzības un vēja enerģētikas potenciāli augstākā konflikta riska zonas, kurās vēja elektrostaciju un to parku izvietošana nav pieļaujama. Ap šīm dabas teritorijām tika izdalītas buferjoslas (2 km zonā ap Natura 2000 un putniem nozīmīgajām vietām un migrējošo ūdensputnu pulcēšanās vietām; 100 m-1 km joslās ap neaizsargātām teritorijām ar augstu nozīmi ligzdojošajiem vai migrējošajiem putniem – purviem, mitrājiem, mazpārveidotām pļavām u.c.), kurās katram vēja elektrostaciju plānam ieteicams veikt rūpīgu izvērtējumu attiecībā uz to iespējamo ietekmi uz ĪADT, īpaši aizsargājamajiem biotopiem un īpaši aizsargājamo dzīvnieku populācijām2.

(6) Konfliktu zonas ornitoloģijas kritērijiem atrodas galvenokārt Kuldīgas novada rietumu daļā. Kuldīgas novadā par zonām, kurās nedrīkst būvēt vēja ģeneratorus vai arī nepieciešams veikt papildus izpēti atzīta Vilgāles ezera apkārtne Kurmāles pagastā, Piľķu ezera apkārtne Ēdoles pagastā, Valtaiķu apkārtne Laidu pagastā, Snēpeles apkārtne u.c. vietas. Šīs teritorijas atzītas par putniem nozīmīgām vietām.

(7) Vēja reţīmu un konfliktu raksturojums pa Kuldīgas novada pagastiem3:

(8) Ēdoles pagastā apvidus ir stipri šķēršļots , kas rada bremzējošu efektu piezemes gaisa plūsmām. Izľēmums ir nelielas pēc platības augstienes (60 m un vairāk virsjūras līmeľa) kur iespējama vēja parku ekspluatācija ar vidējas pakāpes efektivitāti. Pagasta dienvidus daļā novērojama daţādu veidu putnu pulcēšanās un apmešanās vietas.

(9) Gudenieku pagasta austrumu daļā reljefs pakāpeniski paaugstinās līdz 100 m, kas veido gada vidējo vēja ātruma pieaugumu lielāku kā 4,5 m/s. Efektīvai vēja izmantošanai piemērota ir teritorijas austrumu daļa, mazefektīva – rietumu, neefektīva – centrālā. Pagasta rietumu daļā novērojamas daţādu putnu masveida pulcēšanās un ligzdošanas vietas.

(10) Īvandes pagasta austrumu daļā, sakarā ar ģeogrāfiskās ainavas pacēlumu līdz 100 m, ir labvēlīgi apstākļi vēja parku izmantošanai ar augstu efektivitātes pakāpi. Pārējā teritorijas daļa ir zona ar vidējas efektivitātes izmantošanas pakāpi. Izľēmums ir pagasta ziemeļu daļa, kur ģeogrāfiskā ainava stipri pazeminās un apvidus ir aizsegts vējiem no visiem virzieniem. Konfliktu zonas praktiski nav, izľemot pēc platības mazus posmus, kur novietotas sīku purvu putnu ligzdošanas vietas.

1 pēc projekta “Vēja enerģētisko iekārtu attīstības zonu identifikācija un ietekmi samazinošo paskumu izstrāde” materiāliem, Vides projekti, 2006.g. 2 pēc projekta “Vēja enerģētisko iekārtu attīstības zonu identifikācija un ietekmi samazinošo paskumu izstrāde” materiāliem, Vides projekti, 2006.g. 3 pēc projekta “Vēja enerģētisko iekārtu attīstības zonu identifikācija un ietekmi samazinošo paskumu izstrāde” materiāliem, Vides projekti, 2006.g.



2 0 1 0 17

(11) Kabiles pagastā lielākajā teritorijas daļā gada vidējais vēja ātrums ir 4,0 – 4,5 m/s, kas var nodrošināt vidējas pakāpes efektīvu vēja parku ekspluatāciju. Tas galvenokārt iespējams uz ģeogrāfiskās ainavas pacēluma rēķina. Ir nelielu platību konfliktu zonas - galvenokārt daţādu sīku putnu pulcēšanās un ligzdošanas vietas.

(12) Kurmāles pagastā vēja gada vidējais ātrums mērījumu standarta augstumā (10 – 11 m) ir 4,5 – 5,0 m/s robeţās. Iespējama vēja izmantošana ar vidēju un augstu efektivitātes pakāpi. Dienvidrietumu apvidus Vilgālē atrodas zemienē un ir aizsegta gaisa plūsmām no visām pusēm. Šī zona nav derīga vēja parku ekspluatācijai. Visintensīvākā putnu pulcēšanās novērojama Vilgāles ciemā. Nedaudzas konfliktu zonas ir pagasta teritorijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļās.

(13) Padures pagastā vēja izmantošanai derīgas ir tikai nelielas apvidus platības, kas robeţojas ar blakus pagastiem rietumos un dienvidrietumos. Šeit iespējama vēja parku ekspluatācija ar vidēju efektivitātes pakāpi. Konfliktu zonu nav.

(14) Pelču pagastā vēja parku ekspluatācija ar vidēju efektivitātes pakāpi iespējama tikai pagasta austrumu daļā. Konfliktu zonu praktiski nav. Tikai pagasta austrumu daļā ir nelielu platību zonas, kuras apdzīvo sīki putni.

(15) Rendas pagasts nav sevišķi izdevīgs vēja parku komerciālai ekspluatācijai. Izľēmums ir daţas augstienes (40 m un vairāk), kur iespējama vēja parku ekspluatācija ar vidēju efektivitātes pakāpi. Teritorijā ir sakoncentrētas pēc platības nelielas konfliktu zonas.

(16) Rumbas pagasta visa teritorija atrodas zemienē un ir aizsegta no rietumiem un austrumiem ar augstienēm. Vēja izmantošana teritorijā nav efektīva. Konfliktu zonu nav.

(17) Laidu pagasta teritorijas dienvidos un centrālajā daļā novērojami stipri un mēreni vēji ar vēja gada vidējo ātrumu 4,5 – 5 m/s. Iespējama vēja parku ekspluatācija ar vidēju un augstu efektivitātes pakāpi. Austrumu daļā reljefs pazeminās un vēja izmantošana ir neefektīva. Ornitoloģijas situācija pietiekoši daudzveidīga. Visā teritorijā novērojama putnu masveida pulcēšanās un ligzdošana.

(18) Snēpeles pagastā visa teritorija no Snēpeles līdz pagasta rietumu robeţai atrodas uz Kurzemes augstienes un derīga vidējas un augstas efektivitātes vēja izmantošanai. Austrumu daļā vēja gada vidējais ātrums samazinās līdz mazākam par 4 m/s. Konfliktu zonas, kur novērojama putnu masveida pulcēšanās un ligzdošana, atrodas galvenokārt pagasta centrālajā daļā.

(19) Turlavas pagastā vējš pastiprinās no pagasta centra uz austrumu daļu, galvenokārt uz apvidus pacēluma dēļ. Austrumu daļā iespējama vēja parku ekspluatācija ar vidējas pakāpes efektivitāti. Pārējā teritorijas daļa šiem mērķiem nav derīga. Konfliktu zonas aizľem nelielas platības, galvenokārt pagasta centrālajā daļā.

(20) Vārmes pagastā, uz austrumiem no Vārmes, ģeogrāfiskā ainava pakāpeniski paaugstinās un šeit novērojami vēji ar gada vidējo ātrumu līdz 4,5 m/s. Šajā apvidū iespējama vēja parku ekspluatācija ar vidējas pakāpes efektivitāti. Konfliktu zonas praktiski nav. Atsevišķās vietās vērojama sīku purva putnu pulcēšanās.



2 0 1 0 18

2.3.6. PAZEMES ŪDEĽI

(1) Kuldīgas novads ir labi nodrošināts ar pazemes ūdeľu resursiem, un patērētais

daudzums veido nelielu daļu no atjaunojamajiem resursiem. Tā kā pazemes ūdeľu kvalitāte ir ievērojami augstāka nekā apkārtesošo ūdeľu kvalitāte, to lieto gan kā dzeramo ūdeni, gan lauksaimniecības un rūpniecības vajadzībām.

(2) Ūdens apgādē izmantojamie horizonti 1:

(a) Vidus – Augšdevona Arukilas – Amatas komplekss; galvenais apgādes avots novadā kopumā;

(b) Augšdevona Famenas komplekss.

(3) Kvartāra gruntsūdeľu horizonts; galvenokārt izmanto mazo apdzīvoto vietu un zemnieku saimniecību apgādē.

(4) Kuldīgas novadā pazemes ūdeľu zonas ar augstu piesārľojuma risku ir Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraines daļā (Kurmāles un Īvandes pagastos), kā arī Rendas pagasta rietumdaļā 2.


(a) Kuldīgas novada galveno ūdensapgādes horizontu izplatība un to aizsargātība (ar aleirītu slāni) neierobeţo tautsaimniecības nozaru teritoriālo attīstību. Visaizsargātākais dzeramā ūdens avots novadā ir augšdevona komplekss.

(b) Novadā nav būtisku konfliktu starp pazemes ūdens izmantošanu un tautsaimniecības sektoriem.

(c) Ūdens apgāde novadā balstās uz devona ūdens kompleksiem. Fluvioglaciālie, smilts – grants – oļu, nogulumi, kur tie ir izplatīti, tiek izmantoti lauku apvidos zemnieku vietējai ūdens apgādei, ja devona horizontu izmantošana ir pārāk dārga. Patlaban nav nepieciešams mainīt esošo ūdens apgādes veidu.

(d) Kuldīgā un citās lielākajās novada apdzīvotajās vietās ūdenim raksturīgs augsts dzelzs saturs, tādēļ, lai iegūtu kvalitatīvu dzeramo ūdeni, jāveic atdzelţošana.

2.3.7. VIRSZEMES ŪDEĽI

(1) Kuldīgas novadam raksturīgs sazarots upju tīkls. Vairākas upes (Abava līdz Rendai u.c.) tek pa labi izveidotām vizuāli ainaviski pievilcīgām senielejām. Kuldīgas novada upēm, tāpat kā visām Latvijas upēm, raksturīga jaukta ūdens pieplūde (sniegūdeľi, lietus, pazemes ūdeľi). Rietumlatvijas upju (Venta, Tebra, Uţava) iezīme ir tā, ka atsevišķs uzplūdienu caurplūdums (rudens lietavas, ziemas uzplūdieni) daţos gados var pārsniegt palu maksimumu.

1 pēc pārskata “Pazemes ūdeņu aizsardzība. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādāšanai.” 2 pēc Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojuma (2006.-2026.) Vides pārskata materiāliem



2 0 1 0 19

(2) Pēc upju sateces baseiniem Kuldīgas novada upes pieder Baltijas jūras (Uţava, Rīva, Tebra) un Ventas sateces baseiniem. Ūdensšķirtni starp Ventas un Baltijas jūras mazo upju baseiniem iezīmē Rietumkursas augstiene. Ļoti maza teritorija Kuldīgas novada ZA daļā pieder Usmas ezera sateces baseinam.

(3) Ventas sateces baseinam raksturīgi labi noteces apstākļi. Liela daļa upju (Alekšupīte, Ēnava) ir straujas un krāčainas, ar lielu relatīvo kritumu. Ventas baseinā dominē blīvs pieteku tīkls un upju lejteces ar dziļi iegrauztām ielejām. Ezeru izvietojums ir nevienmērīgs un to platība reti pārsniedz 30 ha. Ventas baseins ir nozīmīga lašveidīgo zivju (Baltijas laša, taimiľa, strautu foreļu, salakas) nārstu vieta. Purvi veidojušies, galvenokārt, pārpurvojoties pazeminājumiem. Starppauguru un ielejveida pazeminājumos esošie purvi ir nelieli, to platība parasti nepārsniedz 20 ha.

(4) Baltijas jūras sateces baseina hidrogrāfisko tīklu veido Tebras, Rīvas un Uţavas upju baseini. Visas šīs upes ir tranzītupes, kas sākas Rietumkursas augstienē. Ieleju dziļums daţos upes posmos sasniedz 20 – 30 m, vietām ir dziļas, sāngravu saposmotas ielejas. Nonākot piekrastes līdzenumā tām ir lēns tecējums. Starppauguru ieplakās un ielejveida pazeminājumos ir nelieli ledāja iegrauzuma ezeri. Baseina teritorijā ir daudz mākslīgo ūdenskrātuvju. Labvēlīgi apstākļi zivju dīķu ierīkošanai. Uţava, Tebra, Rīvas upes, kas ietek Baltijas jūrā, tāpat kā Ventas baseina upes, ir nozīmīgas lašveidīgo zivju nārsta vietas. Pēc ezeru kvalitatīvām un hidroķīmiskajām īpašībām šeit esošie Zvirgzdu un Pinku ezeri varētu tikt pieskaitīti lašveidīgo (sīgas) ūdeľu kategorijā. Vienīgais parametrs, kas neatbilst šīs klases raksturojumam, ir to virsmas platība. Purvi ir izvietojušies galvenokārt ielejveida pazeminājumos.

(5) Kuldīgas novadā dominē glaciālas izcelsmes ezeri. Lielākā daļa ezeru atrodas starppauguru ieplakās un ielejveida pazeminājumos. Pēc platības tie ir nelieli, un to izvietojums ir nevienmērīgs. Tie lielākoties ir eitrofi un līdz ar to pakāpeniski aizaug. Lielākie ir Vilgāles, Lielais un Mazais Nabas ezers, Zvirgzdu (lielākā daļā atrodas Alsungas novadā) un Pinku ezeri. Nelielo ezeru daudzumu kompensē lielais mākslīgo ūdenskrātuvju daudzums.


(a) Upes (Venta, Abava u.c.) un ezeri (Pinku, Usmas, Lielais un Mazais Nabas, Vilgāles u.c.) ir ainavas un dabas daudzveidības elementi, kā arī būtisks faktors tūrisma un rekreācijas attīstībai un vietējo iedzīvotāju dzīves veida saglabāšanai.

(b) Novadā vēsturiski izveidojušās daudzas ūdenskrātuves, kas veido novadam raksturīgo kultūrainavu un kalpo par pamatu zivsaimniecības attīstībai.

(c) Novadā ir lašupes un foreļupes, un to vides saglabāšana ir viena no rajona vides aizsardzības prioritātēm.

2.3.8. MEŢI

(1) Meţu daudzums, to kvalitāte un ģeogrāfiskais izvietojums nosaka Kuldīgas novada piederību pie teritorijām, kurām meţa nozare lauku apvidos ieľem nozīmīgu lomu tautsaimniecībā, nodrošinot nodarbinātību un stabilus ienākumus, kā arī dod



2 0 1 0 20

būtisku ieguldījumu novada ekonomikā un eksporta bilancē. Novada meţiem ir ievērojama loma kā rekreācijas resursam (ogošana, sēľošana, dabas un ekotūrisms). Tas ir arī potenciāls vides kvalitātes nodrošināšanai.

(2) Novada meţiem piemīt liela bioloģiskā daudzveidība. Meţi ir neatľemama ainavas sastāvdaļa, un ar savu daudzveidīgo ekoloģisko, sociālekonomisko un kultūrvēsturisko vērtību, neapšaubāmi, ir viena no lielākajām novada dabas bagātībām.

(3) Kuldīgas novada meţainums 2009. gadā bija 53% (Latvijā vidēji 49,9%, Kurzemes reģionā 55,3%). Kaut gan meţu sadalījums ir nevienmērīgs, visos novada pagastos meţa resursi ir pietiekami vietējām vajadzībām un ir priekšnoteikums kokmateriālu eksporta attīstībai (sk. 2. attēlu)

63,1

32,2

60,562,3

46,8

36,2

56,1

39,4

72,469,6

44,8

33,3

55,3

0,0

10,0

20,0

30,0

40,0

50,0

60,0

70,0

80,0

%

Ēdole

s pag

asts

Guden

ieku

pag

asts

Īvan

des p

agas

ts

Kab

iles

pagas

ts

Kurm

āles

pag

asts

Laidu p

agas

ts

Pad

ures

pagas

ts

Pel

ču p

agas

ts

Ren

das p

agas

ts

Rum

bas p

agas

ts

Snēp

eles

pag

asts

Turlav

as p

agas

ts

Vār

mes

pag

asts

2 . a t t ē l s . M e ţ a i n u m s ( % ) K u l d ī g a s n o v a d a p a g a s t o s

(4) Lielākie meţu masīvi ir koncentrēti novada ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā - Rendas, Rumbas, Ēdoles, Kabiles un Īvandes pagastos, bet mazākie - Pelču, Gudenieku un Snēpeles pagastos (sk.3.attēlu).



2 0 1 0 21

9146

3610

4293

11151

5331

4167

6344

2246

19042

15727

3447

4167

8126

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

16000

18000

20000

pla

tīb

a,h

a

Ēdole

Guden

ieki

Īvan

de

Kab

ile

Kurm

āle

Laidi

Pad

ure

Pel

či

Ren

da

Rum

ba

Snēp

ele

Turlav

a

Vār

me

3 . a t t ē l s . M e ţ u p l a t ī b a s ( h a ) K u l d ī g a s n o v a d a p a g a s t o s 1

(5) Meţaudţu sadalījums pa augšanas apstākļu tipiem (sk. 4. attēlu):

(a) Sausieľu meţi – sils, mētrājs, lāns, damaksnis, vēris, gārša ir dominējošie Kuldīgas novadā (~70%), tomēr to īpatsvars ir mazāks nekā Latvijā caurmērā. No sausieľu meţiem Kuldīgas novadā lielākās platības aizľem damaksni (38,2% no visiem meţu tipiem), vēris (14,7%) un lāns (10,4%).

(b) Meţi slapjās minerālaugsnēs – grīnis, slapjais mētrājs, slapjais damaksnis, slapjais vēris, slapjā gārša.

(c) Meţi slapjās kūdras augsnēs – purvājs, niedrājs, dumbrājs, liekľa.

(d) Āreľi (uz meliorētām minerālaugsnēm).

(e) Kūdreľi (uz meliorētām kūdras augsnēm).

1 pēc Valsts meža dienesta datiem, 2010.g.



2 0 1 0 22

Meži slapjās

minerālaugsnēs

14,0%

Meži slapjās kūdras

augsnēs

6,3%

Āreņi

9,8%Kūdreņi

2,1%

Sausieņu meži

67,7%

4 . a t t ē l s . M e ţ a u d ţ u s a d a l ī j u m s K u l d ī g a s n o v a d ā p a a u g š a n a s a p s t ā k ļ u t i p i e m 1

(6) Kuldīgas novadā valdošā koku suga ir priede, kas aizľem vairāk kā pusi no meţu platības. Tāpat kā visā Latvijā, arī Kuldīgas novadā nozīmīgas platības aizľem bērzi (22,5%) un egles (17,7%). Pārējās koku sugas aizľem mazākas platības. Meţaudţu krājas daudzums lielākais arī ir priedēm, bērziem un eglēm (sk. 5. attēlu). Meţaudţu krājas kopējais apjoms Kuldīgas novadā ir 14,2 milj. m³ vidējā krāja 146,6 m³/ha.

(7) Auglīgākie meţa augšanas apstākļu tipi ir Pelču un Turlavas pagastā, kur vēris sastopams vairāk nekā pusē no meţa platībām, bet auglības ziľā nabadzīgākie meţa augšanas apstākļi ir Rendas, Rumbas un Padures pagastos.

(8) Kuldīgas novada meţaudţu vidējais vecums ir 65 gadi – augstāks nekā vidēji Latvijā (sk. 6., 7. attēlu).




2 0 1 0 23

50,9

22,5

17,7

4,12,21,5

1,10,3

49,2

24,0

15,3

4,23,4

2,11,30,5

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Mežaudžu platības pēc

valdošās koku sugas

Mežaudžu krāja pa valdošām

koku sugām

Pārējās sugas (osis,liepa, kļava u.c.)

Ozols

Melnalksnis

Apse

Baltalksnis

Egle

Bērzs

Priede

5 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a m e ţ a u d ţ u p l a t ī b a s u n k r ā j a s s a d a l ī j u m s p a v a l d o š a j ā m k o k u s u g ā m 1

Briestaudzes

16,5%

Pieaugušas audzes

17,5%

Pāraugušas audzes

6,5%Jaunaudzes

25,1%

Vidēja vecuma audzes

34,4%

6 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a m e ţ a u d ţ u s a d a l ī j u m s p a v e c u m a g r u p ā m 1




2 0 1 0 24

1421,2

504,5

1433,6

1082,1

1505,5

1366,5

1966,2

1062,8

1724,9

1204,6

1434,9

1469,2

1100,3

1414,4

1413,3

1315,4

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

2000

pla

tīb

a,

ha

2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009.

gads

Ciršana Atjaunošana

7 . a t t ē l s . K o k u c i r š a n a s u n m e ţ a a t j a u n o š a n a s a p j o m i ( h a ) p a g a d i e m K u l d ī g a s n o v a d ā 2


(a) Kuldīgas novadā ir ievērojami meţa resursi (lielāki nekā vidēji valstī), kuru ilgtspējīga izmantošana var veicināt novada ekonomisko izaugsmi un nodrošināt ar darbu iedzīvotājus.

(b) Meţi ir pamats bioloģiskajai daudzveidībai, un to saglabāšana ir Kuldīgas novada attīstības interesēs.

(c) Abavas un Ventas meţi un to resursi (medījuma dzīvnieki, ogas, sēnes u.c.) ir priekšnoteikums rekreācijas un tūrisma attīstībai.

(d) Kuldīgas novadā ir vērtīgi dendroloģiskie objekti, kurus iespējams izmantot tūrisma attīstībai.

2.3.9. AINAVAS

(1) Kuldīgas novads izceļas ar lielu ainavu segas daudzveidību, kas nosaka daţādas saimnieciskās darbības iespējas un ierobeţojumus un var kalpot par nozīmīgu tūrisma attīstības resursu.

(2) Kuldīgas novada ainavas daudzveidību reģionālā griezumā nosaka ģeogrāfiskais novietojums uz robeţas starp Piejūras zemieni un Kurzemes augstienēm

1 pēc Valsts meža dienesta datiem, 2010.g. 2 pēc Valsts meža dienesta datiem, 2010.g.



2 0 1 0 25

(Rietumkursas un Austrumkursas augstieni), izteiksmīgās Ventas un Abavas ielejas, kā arī teritorijas vēsturiskā attīstība. Rietumkursas augstienē mijas noslēgti skati, kas atduras meţa sienā un viensētu puduros, ar tālām perspektīvām, kas sniedzas pāri Piejūras un Kursas zemienēm.

(3) Pateicoties teritorijas ģeoloģiskās uzbūves lokālai diferenciācijai (karbonātus saturošu nogulumu mija ar nekarbonātiskiem ieţiem, kvartāra nogulumieţu granulometriskā sastāva maiľa), reljefa saposmojumam un ar to saistīto zemes lietojuma veidu maiľai, Kuldīgas novada ainavas kā reģionālā, tā lokālā aspektā ir ļoti daudzveidīgas. Kuldīgas novada ainavas aptver gandrīz visus Latvijā sastopamos ainavu vienību tipus: āraines, meţaines, silaines, ezeraines, purvaines un citus.

(4) Kuldīgas novadā ainavu segā liela nozīme ir kultūrainavas elementiem, kas saglabājušies daudzus gadsimtus: pilskalniem, pils kompleksiem, muiţām, baznīcām, viensētu struktūrai, lauku un meţu ceļiem un tikai Kurzemē raksturīgajiem daudzajiem kapu kalniľiem. Kuldīgas novads kultūrvēsturisko ainavas elementu aspektā ir viens no bagātākajiem un interesantākajiem rajoniem Latvijā. Padomju periodā šo ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību izmantošana neatbilstoši to mūsdienu funkcionālai nozīmei un pēcpadomju periodā neskaidrie īpašuma jautājumi un finansu trūkums novedis pie situācijas, ka lielākā daļa šo ainavisko elementu atrodas ļoti kritiskā stāvoklī un to degradācija turpinās.

(5) Daudzas ainavas lielajos meţa masīvos, kā arī ūdeľiem bagātajās ainavu telpās, ir saglabājušas savu dabiskumu. Tas visvairāk attiecas uz Vidusventas prieţu meţāru apvidu, Usmas ezeraini ar Stendes meţaini un Lejasabavas meţaini. Šie apvidi telpiski ir saistīti ar lielāko meţa masīvu Latvijā, kas sniedzās līdz pat Dundagai un tālāk.

(6) Vēsturiski lielas izmaiľas Kuldīgas novada ainavās norisinājušās padomju periodā, kad tika veikta lauksaimniecības zemju (65% no visām LIZ) un meţsaimniecības zemju meliorācija. Tās rezultātā notika tīrumu masivizācija un meţu ainavas sadalīšana ar ceļiem un novadgrāvjiem. Daudzās ainavu telpās izzuda vēsturiskai ainavai raksturīgie lineārie (ceļi, alejas, noaru kāples u.c.) struktūru elementi un būtiski tika pārveidota Latvijai raksturīgā mozaīkveida ainava. Mozaīkveida ainavas izzušanu meţāres ainavu vienībās veicināja tīrumu un ganību aizaugšana, kā rezultātā ainava tika stipri vienkāršota.

(7) Kuldīgas novada ainavas vērtības1:

(a) Vizuāli augstvērtīgas atklātas ainavu telpas (tālās skatu perspektīvas no Rietumkursas augstienes rietumu nogāzes Piejūras zemienes virzienā, ziemeļu un austrumu nogāzēm Kursas zemienes virzienā, kā arī no zemienēm Rietumkursas augstienes virzienā.

(b) Mozaīkveida augstvērtīgas ainavu telpas (Kurmāles, Bandavas paugurainēs, kā arī Griķu apkārtnē).

(c) Ainavu telpas ar lielu dabas un kultūrvēsturisko ainavas elementu sakopojumu (Ēdoles kultūrvēsturiskajā teritorijā, Gudenieku – Timzas apkaimē, Abavas un

1 pēc pārskata “Ainavu aizsardzība. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādāšanai”.



2 0 1 0 26

Ventas ielejās, Kuldīgā un tās apkārtnē, vairāku mazo upju ielejās, Usmas ezerainē, vairāku mazo ezeriľu apkaimē, Kabiles kultūrvēsturiskajā teritorijā).


(a) Kuldīgas novada augstais ainaviskais potenciāls ir priekšnoteikums rekreācijas un tūrisma attīstībai un vienlaicīgi rada nosacījumus un ierobeţojumus cita veida (meţizstrādes, lauksaimniecības u.c.) saimnieciskajai darbībai.

(b) Visvērtīgākās ainavas un elementi, kur jāpievērš sevišķa vērība plānojot teritorijas izmantošanu ir Ķimales paugurgrēdas, Ēdoles – Padures āraines, Vilgāles ezeraines, Pinku ezeru virknes, Kurmāles pauguraines, Veldzes pārmitrā līdzenuma, Basu pauguraines, Vārdupes pazeminājuma un Kundu pauguraines ainavu telpās.

(c) Lauku ainavas daudzveidība ir pamats bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Kuldīgas novadā.

(d) Estētiski vizuāla ainava ir viens no priekšnoteikumiem apdzīvojuma saglabāšanai laukos.

2.4. DABAS UN KULTŪRAS MANTOJUMS

2.4.1. DABAS MANTOJUMS

(1) Kuldīgas novadam raksturīga liela dabas daudzveidība. Priekšnoteikums dabas daudzveidībai ir lielās ar meţu klātās platības. Novadā ir daudz dīķsaimniecību, kurās izveidojušās dzīvotnes ūdensputniem.

(2) Kuldīgas novadā pilnībā vai daļēji atrodas vairākas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (sk. 8. attēlu), kas ir arī Eiropas nozīmes (NATURA 2000) teritorijas (sk. 1. tabulu).



2 0 1 0 27

Valsts nozīmes ĪADT

dabas teritorijas

49,9%

Mikroliegumi

9,3%

Buferzonas ap

mikroliegumiem

4,9%

Aizsargjoslas

29,6%

Īpaši aizsargājami meža

iecirkņi

5,8%

Citas aizsargājamas

dabas teritorijas

0,6%

8 . a t t ē l s K u l d ī g a s n o v a d a i z s a r g ā j a m o d a b a s t e r i t o r i j u p l a t ī b u s a d a l ī j u m s p a a i z s a r d z ī b a s

v e i d i e m 1

1. tabula Starptautiskas nozīmes īpaši aizsargājamas dabas teritorijas Kuldīgas novadā2.

Aizsardzības kategorija

Administratīvais iedalījums

Platība Dibināšanas

gads Dabas vērtības

Abavas senleja

Dabas parks Natura 2000 teritorija

Ietilpst Kuldīgas novadā (Rumbas un Rendas pagasti), kā arī Ventspils, Talsu un Kandavas novados

14933 ha 1957 Teritorija veidota Abavas ielejas aizsardzībai. Teritorija ar izcilu ainavisko vērtību - upes ielejas ainavas, pļavu un nogāţu ainavas, ģeomorfoloģiskās vērtības (Īvandes ūdenskritums, Muiţarāju klintis u.c.).

Gudenieki

Dabas liegums, Natura 2000

Kuldīgas novada Gudenieku pagasts

106 ha 1999 Teritorija veidota, lai aizsargātu Latvijai specifisku biotopu - Zviedrijas kadiķa audzes (vienlaikus

1 pēc Valsts meža dienesta datiem, 2010.g. 2 pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem, 2010.g.



2 0 1 0 28

teritorija arī ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma biotopu - kadiķu audzes kaļķainās pļavās).

Manģenes meţi

Dabas liegums, Natura 2000 teritorija

Kuldīgas novada Rumbas pagasts

1657 ha 1999

Nozīmīga teritorija daţādu meţa biotopu aizsardzībai. No ES aizsargājamiem biotopiem sastopami - nogāţu un gravu meţi, melnalkšľu staignāji, boreālie meţi, purvaini meţi, sausi virsāji. Konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas.

Pinku ezers

Dabas parks, Natura 2000 teritorija

Kuldīgas novada Ēdoles pagasts

161 ha 2004 Viens no trim lobēliju-ezereľu tipa ezeriem R Latvijā, kur bagātīgi sastopamas īpaši aizsargājamas sugas - pamīšziedu daudzlape un vienziedu krastene. Nozīmīga vieta ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma biotopa - oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrības ar minerālvielām nabadzīgās ūdenstilpēs un to krastmalās - aizsardzībai.

Rieţupe

Dabas parks, Natura 2000 teritorija

Kuldīgas novada Rumbas pagasts

452 ha 1977 Veidots Rieţupes ielejas aizsardzībai. Nozīmīga teritorija nogāţu un gravu meţu, upju straujteču un smilšakmens atsegumu aizsardzībai. Daudz retu augu un dzīvnieku sugu. Ģeoloģiskie objekti - Rieţupes ūdenskritums un atsegumi, smilšu alas un Amatas svītas atsegumi. Liela ainavu daudzveidība (stāvi krasti, plašā upes ieleja, gravas u.c.). Senlejas meţi samērā neskarti. Parka teritorijā aug 7 diţkoki, aprakstīti arī 11 izcili un neparasti koki.

Ventas ieleja

Dabas liegums, Natura 2000

Kuldīgas novada Pelču, Padures un Rumbas pagasts un

2513 ha 1957 Teritorija ļoti bagāta ar daţādiem biotopiem - nogāţu un gravu meţi, sausas pļavas kaļķainās augsnēs,



2 0 1 0 29

teritorija Kuldīgas pilsēta dolomītu un smilšakmens atsegumi u.c. Izcili daudz retu augu (laksis, mūru sīkpaparde, dobais cīrulītis, mīkstā cietpiere u.c.) un dzīvnieku (cīrulīšu diţtauriľš, marmora roţvabole, zivju ērglis, niedru lija, klinšu ērglis u.c.) sugu.

Dzirnieku pļava

Mikroliegums, Natura 2000 teritorija

Kuldīgas novada Kurmāles pagasts

(3) Visām Eiropas nozīmes (NATURA 2000) teritorijām ir Latvijas valsts aizsardzības statuss, tostarp valsts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statuss ir šādām teritorijām:

(a) Dabas parki

(i) Abavas senleja;

(ii) Rieţupe;

(iii) Pinku ezers.

(b) Dabas liegumi:

(i) Ventas ieleja (sagatavots priekšlikums statusa maiľai uz dabas parku);

(ii) Gudenieki;

(iii) Maľģenes meţi.

(c) Mikroliegums:

(i) Dzirnieku pļava.

(4) Kuldīgas novadā ir šādi valsts nozīmes īpaši aizsargājamie dabas pieminekļi (skat. 2. tabulu):

(a) 7 aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas objekti;

(b) 6 aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi;

(c) 2 aizsargājamās alejas.

2. tabula Valsts nozīmes īpaši aizsargājamie dabas pieminekļi Kuldīgas novadā.

Nosaukums Administratīvā

teritorija Platība Īss raksturojums

Aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi



2 0 1 0 30

Ventas Rumba Kuldīgas novada Kuldīgas pilsēta

7,591 ha Latvijā lielākais ūdenskritums, 1,9 m augsts un 110 m plats. Venta te sagrauzusi irdenākos augšdevona Salaspils svītas nogulumus, līdz sasniegusi Pļaviľu svītas (Rieţupes slāľu) cietos dolomītus, kuriem Venta te krīt pāri.

Baltavots un Melnavots

Kuldīgas novads, Kurmāles pagasts

6,305 ha Divi jaudīgi kāpjošie avoti. Baltavota izplūdei ir ap 2 m diametrs. Melnavots izveidojis ap 1,5 m dziļu dīķi.

Īvandes ūdenskritumi

Kuldīgas novads, Rendas pagasts

0,306 ha Divi ūdenskritumi uz Pļaviľu svītas dolomīta - līdz 2 m augsti un 9 - 10 m plati ūdenskritumi

Muiţarāju klintis Kuldīgas novads, Rumbas pagasts

2,738 ha 15 m augstas Abavas svītas smilšakmens klintis

Rieţupes ūdenskritums un atsegumi

Kuldīgas novads, Rumbas pagasts

10,805 ha Lielākais ūdenskritums - 0,7 m augsts un 11 m plats ūdenskritums, Pļaviľu svītas dolomītu un citu ieţu atsegumi.

Rieţupes Smilšalas Kuldīgas novads, Rumbas pagasts

2,824 ha 460 m garas pazemes ejas, kas veidotas, iegūstot balto smilti stiklam.

Šķēdes atsegums Kuldīgas novads, Vārmes pagasts

3,464 ha Baltā smilšakmens atsegumi trīs posmos, augšdevona Mūru svītas stratotips.

Aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi

"Jaunbrēdiķu" dendroloģiskie stādījumi

Kuldīgas novads, Laidu pagasts

Dibināšanas gads 1977.

Ķimales parks Kuldīgas novads, Padures pagasts

"Sauleskalnu" dendroloģiskie stādījumi

Kuldīgas novads, Kurmāles pagasts

Manģenes dendroloģiskie stādījumi




2 0 1 0 31

"Vecleju" dendroloģiskie stādījumi

Kuldīgas novads, Padures pagasts

"Polīšu" dendroloģiskie stādījumi


Aizsargājamās alejas

Padures aleja Kuldīgas novads, Padures pagasts

Vecvilgāles aleja Kuldīgas novads, Kurmāles pagasts

(5) Kuldīgas novads ir bagāts ar aizsargājamām un retām augu un dzīvnieku sugām.

(6) Priekšnoteikumi teritorijas izmantošanai

(a) Kuldīgas novads ir bagāts ar bioloģiski un ainaviski daudzveidīgām teritorijām

(b) Daļai no vērtīgajām dabas teritorijām ir ES vai Latvijas valsts aizsardzības statuss; daļai no tām izstrādāti dabas aizsardzības plāni, bet to konsekventu īstenošanu kavē apsaimniekošanas organizāciju trūkums

(c) Novadā ir daudz ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko pieminekļu, kuru saglabāšanai ir prioritāte pret derīgo izrakteľu ieguvi

(d) Bioloģiski un ainaviski daudzveidīgās teritorijas ir priekšnoteikums ekotūrisma attīstībai, kā arī līdzekļu piesaistīšanai no valsts, Eiropas Savienības un daţādiem starptautiskiem fondiem.

2.4.2. KULTŪRAS MANTOJUMS

(1) Kuldīgas novadam raksturīgs bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums (skat. Pielikuma Nr.3; 2. un 3. tabulu).

(2) Kuldīgas novadā ir ap 128 valsts nozīmes un ap 25 vietējās nozīmes kultūras pieminekļi1. Kuldīgā pilsētā atrodas 49 valsts nozīmes un 2 vietējās nozīmes kultūras pieminekļi.

(3) Valsts nozīmes kultūras pieminekļu veidi un skaits atspoguļots 9. attēlā. Kuldīgas novadā visvairāk ir mākslas pieminekļu, no tiem lielākā daļa atrodas Kuldīgas pilsētā. Bagātīgs ir arī arhitektūras un arheoloģijas pieminekļu klāsts, taču šie pieminekļi pārsvarā atrodas Kuldīgas novada pagastos. Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs ir Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, bet Baltijas skolotāju seminārs – Valsts nozīmes vēstures piemineklis.

1 pēc Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksta, 2010.g.



2 0 1 0 32

47

16

3129

3

26

50

29

21

1 10

1 10

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

Pie

min

ek

ļu s

ka

its

Arhitektūras Arheoloģijas Mākslas Pilsētbūvniecības Vēstures

Kuldīgas novadā Kuldīgas pilsētā Pagastos

9 . a t t ē l s . V a l s t s n o z ī m e s k u l t ū r a s p i e m i n e k ļ u v e i d i K u l d ī g a s n o v a d ā

(4) No vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem Kuldīgas novadā 23 ir arheoloģijas pieminekļi un 2 arhitektūras pieminekļi. Visi arheoloģijas pieminekļi atrodas novada pagastos, bet arhitektūras Kuldīgas pilsētā.

(5) Nozīmīgākās apdzīvotās vietas ar lielu kultūras pieminekļu koncentrāciju:

(a) Kuldīgas pilsētā - vislielākā daţādu laikmetu kultūras pieminekļu koncentrācija Kuldīgas novadā, kā arī Kuldīgas vecpilsēta kā pilsētbūvniecības piemineklis

(b) Ēdole, Kabile, Renda, Turlava - apdzīvotas vietas ar arheoloģisko, Kurzemes – Zemgales hercogistes laika pieminekļu, Krievijas impērijas laika celtľu – muiţu un baznīcu un otrā pasaules kara piemiľas vietu sakopojumu.

(6) Teritorijas ar īpašu vēsturiskās attīstības gaitu

(a) Suitu teritorija (Gudenieku pagasts). Vēsturiskais katoļticīgo vienlaidus apdzīvotais areāls luterāniskajā Kurzemē. Teritoriju vieno un raksturo etnogrāfiskās un folkloras tradīcijas

(b) Kuršu ķoniľu brīvciemi: Sausgaļu ciems Padures pagastā; Dragūnu ciems un Rimzātu ciems Rumbas pagastā, Ķoniľciems, Pliķu ciems, Kalējciems un Ziemeļu ciems Turlavas pagastā. Kuršu Ķoniľu visblīvāk apdzīvotā teritorija atradusies tagadējā Turlavas pagasta teritorijā. Šobrīd no ķoniľu mantojuma saglabājušies tikai atsevišķi elementi (piemēram, Lipaiķu luterāľu baznīca ar ķoniľu dzimtu ģerboľiem logos, pamestie ķoniľu dzimtu kapi u.c.).




2 0 1 0 33

(a) Novada bagātais kultūrvēsturiskais mantojums ir viens no novada tūrisma resursiem

(b) Novadu tradīcijas, kultūras un vēstures pieminekļi, kultūrvēsturiskā ainava.

2.5. IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA

2.5.1. IEDZĪVOTĀJU SKAITA DINAMIKA

(1) 2010. gada sākumā Kuldīgas novadā dzīvoja 27 272 iedzīvotāji jeb 1,2 % no

iedzīvotāju kopskaita Latvijā un 9,1% no Kurzemes reģiona iedzīvotāju kopskaita1. Kuldīgas novadā, tāpat kā visā Latvijas teritorijā, pēdējā laikā iedzīvotāju kopskaits ir samazinājies (sk. 10. attēlu). Laika posmā no 2004.gada, iedzīvotāju skaits tagadējā Kuldīgas novada teritorijā ir samazinājies par 1261 iedzīvotājiem.

01.01.2004.01.01.2005.

01.01.2006.01.01.2007.

01.01.2008.01.01.2009.

01.01.2010.

S1

28533

28204

28004

27720

27633

27390

27272

26600

26800

27000

27200

27400

27600

27800

28000

28200

28400

28600

ied

zīv

otā

ju s

ka

its

1 0 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u s k a i t a d i n a m i k a K u l d ī g a s n o v a d ā

(2) Iedzīvotāju skaita samazināšanās temps Kuldīgas novadā ir ļoti līdzīgs kā vidēji Kurzemes reģionā - pēdējos 5 gados iedzīvotāju skaits samazinājies par 3,3% (Kurzemē vidēji 3,2%), taču lielāks kā vidēji Latvijā (2,1%). Iedzīvotāju skaita samazināšanās raksturīga arī kaimiľu novados, šī tendence ļoti izteikta ir Alsungas, Skrundas, Pāvilostas un Aizputes novados (sk. 11. attēlu).

1 pēc PMLP datiem uz 01.01. 2010.



2 0 1 0 34

-2,1

-3,4

-14,0

-3,3

-5,9

-6,9

-4,0 -3,8

-6,5

-3,3

-14

-12

-10

-8

-6

-4

-2

0

%

Latvijā

(vidēji)

Kuldīgas

novads

Alsungas

novads

Talsu

novads

Aizputes

novads

Skrundas

novads

Kandavas

novads

Saldus

novads

Pāvilostas

novads

Ventspils

novads

1 1 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u s k a i t a i z m a i ľ a s n o 2 0 0 5 . l ī d z 2 0 1 0 . g . s ā k u m a m ( % ) K u l d ī g a s n o v a d ā ,

k a i m i ľ u n o v a d o s u n L a t v i j ā

(3) Iedzīvotāju skaita izmaiľas nosaka dabiskā kustība (dzimstības un mirstības procesi), kā arī mehāniskā (migrācijas) kustība. Dabiskās ataudzes rādītāji un migrācijas saldo jau ilgāku laika posmu Kuldīgas novadā ir negatīvi un tas veicina depopulāciju (sk. 3. tabulu).

(4) Iedzīvotāju skaita samazināšanās vērojama gan novada centrā Kuldīgā, gan arī pagastos (skat. 12. attēlu). Vismazākās iedzīvotāju skaita izmaiľas, pat neliels iedzīvotāju skaita pieaugums vērojams Kuldīgai tuvākajās vietās – Pelču, Padures, Kurmāles un Rumbas pagastos. Visstraujākā iedzīvotāju skaita samazināšanās bijusi Gudenieku, Rendas pagastos.



2 0 1 0 35

14710

13010

14647

12986

14528

12862

14434

12838

0

5000

10000

15000

20000

25000

30000

ied

zīv

otā

ju s

ka

its

2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gads

Pagastos Kuldīgā

1 2 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u s k a i t a i z m a i ľ a s K u l d ī g a s p i l s ē t ā u n p a g a s t o s

3. tabula Iedzīvotāju skaita dinamika Kuldīgas novada pagastos un Kuldīgas pilsētā no 2004.gada līdz 2009.gadam 1

Teritorija 01.01.04. 01.01.05. 01.01.06. 01.01.07. 01.01.08. 01.01.09.

Kuldīgas pilsēta 13 136 13 094 13 054 13 010 12 986 12 862

Ēdoles pagasts 1 057 1 028 1 042 1 024 1 015 1 009

Gudenieku pagasts 887 833 822 786 791 765

Īvandes pagasts 468 454 447 435 427 415

Kabiles pagasts 959 936 915 895 896 883

Kurmāles pagasts 2 345 2 320 2 308 2 278 2 244 2 236

Laidu pagasts 1 364 1 357 1 329 1 297 1 284 1 293

Padures pagasts 1 113 1 164 1 147 1 143 1 145 1 141

1 pēc CSP datiem



2 0 1 0 36

Pelču pagasts 1 064 1 052 1 044 1 041 1 048 1 078

Rendas pagasts 1 257 1 199 1 196 1 177 1 156 1 115

Rumbas pagasts 1 746 1 718 1 693 1 654 1 677 1 649

Snēpeles pagasts 878 845 839 829 822 824

Turlavas pagasts 1 085 1 045 1 017 1 012 1 008 985

Vārmes pagasts 1 174 1 159 1 151 1 139 1 134 1 135

Kopā 28 533 28 204 28 004 27 720 27 633 27 390

(5) Negatīvs rādītājs raksturīgs arī Kuldīgas pilsētai – 2004. gadā bija 13 136 iedzīvotāji, bet 2010. gada sākumā iedzīvotāju skaits jau samazinājies līdz 12 838 (sk. 13. attēlu). Piecu gadu laikā iedzīvotāju skaits kļuvis mazāks par apmēram 1%, diemţēl šī tendence saglabājas jau vairāk kā piecpadsmit gadus. Lielākais iedzīvotāju skaits Kuldīgā bija 1991.gadā, kad tas sasniedza 14 370. Laika posmā no 1991 gada līdz 2009. gadam iedzīvotāju skaits Kuldīgas pilsētā sarucis par apmēram 10%.

13136

13094

13054

13010

12986

12862

12838

12650

12700

12750

12800

12850

12900

12950

13000

13050

13100

13150

ied

zīv

otā

ju s

ka

its

01.01.2004. 01.01.2005. 01.01.2006. 01.01.2007. 01.01.2008. 01.01.2009. 01.01.2010.

1 3 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u s k a i t a i z m a i ľ a s K u l d ī g a s p i l s ē t ā



2 0 1 0 37

2.5.2. IEDZĪVOTĀJU DEMOGRĀFISKIE RĀDĪTĀJI UN MIGRĀCIJA

(1) Iedzīvotāju skaita samazināšanos Kuldīgas novada teritorijā noteikuši gan

dabiskās kustības rādītāji – mirstības pārsvars pār dzimstību, gan negatīvs migrācijas saldo.

(2) Iedzīvotāju ilgtermiľa migrāciju veido gan iekšējā migrācija valstī, gan arī ārējā (starpvalstu) migrācija. Iekšējā migrācijā raksturīgs, ka iedzīvotāju pārvietošanās visvairāk notiek sava reģiona robeţās, tomēr liela migrācijas intensitāte vērojama uz Rīgu vai Pierīgas teritorijām. Ārējā migrācijā pēdējos gados īpaši ietekmē iedzīvotāju emigrācija uz citām ES valstīm darba meklējumos.

(3) Migrācijas saldo (starpība starp ieceļojušo un izceļojušo iedzīvotāju skaitu) ir negatīvs gan vidēji Latvijā, gan arī Kuldīgas novadā. Kuldīgas novadā 2009. gadā ilgtermiľa migrācijas saldo bija negatīvs (-112)1. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir vērojama tendence samazināties migrācijas saldo.

-2,1

-3,2-3,5

-6,6

-1,3

-4,1

4,9

-1,7

-4,7

-2,2

-8,7

-10

-8

-6

-4

-2

0

2

4

6

%o

Latvija

(vidēji)

Kurzeme

(vidēji)

Aizputes

novads

Alsungas

novads

Kandavas

novads

Kuldīgas

novads

Pāvilostas

novads

Saldus

novads

Skrundas

novads

Talsu

novads

Ventspils

novads

1 4 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u i l g t e r m i ľ a m i g r ā c i j a s r ā d ī t ā j i K u l d ī g a s n o v a d ā , k a i m i ľ u n o v a d o s u n

L a t v i j ā 2 0 0 9 . g a d ā ( ‰ ) 2.

(4) Migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem salīdzinoši atspoguļo ilgtermiľa migrāciju Kuldīgas novadā un citos kaimiľu novados (sk. 14. attēlu). 2009.gadā Kuldīgas novadā bija raksturīgs negatīvs migrācijas saldo rādītājs uz 1000 iedzīvotājiem (-

1 pēc CSP datiem par 2009.g. 2 pēc CSP datiem.



2 0 1 0 38

4,1), tikai daţos kaimiľu novados (Ventspils, Alsungas, Skrundas) šis rādītājs bija vēl negatīvāks.

(5) Lielāka nozīme iedzīvotāju skaita izmaiľās caurmērā ir bijusi dabiskajai kustībai (ataudzei). Dabiskais pieaugums ir viens no būtiskākajiem valsts, reģiona un pilsētas sociāli ekonomiskā stāvokļa rādītājiem, kas nosaka tālāku attīstību un potenciālu nākotnē.

(6) Iedzīvotāju dabiskās kustības negatīva bilance Latvijā turpinās jau kopš 1991. gada, arī Kurzemē un Kuldīgas novadā situācija ir līdzīga. Kuldīgas novadā laika posmā no 2005. gada līdz 2008. gadam, vērojams mirstības pārsvars par dzimstību (sk. 15. attēlu).

293

124

169

277

91

186

303

125

178

283

87

196

426

163

263

371

124

247

360

152

208

384

138

246

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

sk

ait

s

2005. 2006. 2007. 2008. 2005. 2006. 2007. 2008.

Dzimšanas reģistrācija Miršanas reģistrācija

Kopā Pagastos Kuldīgas pilsēta

1 5 . a t t ē l s . D z i m š a n a s u n m i r š a n a s r e ģ i s t r ā c i j a K u l d ī g a s p i l s ē t a u n K u l d ī g a s

n o v a d a p a g a s t o s ( 2 0 0 5 . - 2 0 0 8 . g . ) 1

(7) Kuldīgas novadā 2009. gadā iedzīvotāju dabiskais pieaugums bija - 65 (dzimušo skaits 279, mirušo skats 344)2. Lielākajā daļā pagastu mirstība ir ievērojami pārsniegusi dzimstību (sk. 15. attēlu). Atsevišķos pagastos dabiskais pieaugums ir tuvu nullei, daţos gados ir lielāki dzimstības rādītāji, citos - mirstības rādītāji (sk. 4. tabulu).

1 pēc Kuldīgas novada Dzimtsarakstu nodaļas datiem 2 pēc CSP datiem par 2009.g.



2 0 1 0 39

4. tabula Dzimšanas un miršanas reģistrācija Kuldīgas novada pagastos un Kuldīgas pilsētā no 2005. gada līdz 2008.gadam 1

Teritorija

Dzimšanas reģistrācija Miršanas reģistrācija

2005. 2006. 2007. 2008. 2005. 2006. 2007. 2008.

Ēdoles pagasts 11 4 10 5 11 11 12 7

Gudenieku pagasts 8 1 7 5 17 10 13 15

Īvandes pagasts 6 2 3 5 10 5 8 4

Kabiles pagasts 9 8 7 7 12 12 8 12

Kurmāles pagasts 12 7 14 10 15 10 13 17

Laidu pagasts 7 8 11 5 13 9 12 4

Padures pagasts 16 8 16 8 16 11 11 18

Pelču pagasts 7 8 5 6 17 6 14 0

Rendas pagasts 5 1 9 0 6 8 12 20

Rumbas pagasts 12 10 15 11 21 10 23 15

Snēpeles pagasts 11 9 11 7 9 11 10 5

Turlavas pagasts 7 13 9 8 10 9 8 13

Vārmes pagasts 13 12 8 10 6 12 8 8

Kuldīgas pilsēta 169 186 178 196 263 247 208 246

Kopā 293 277 303 283 426 371 360 384

(8) Iedzīvotāju skaita dabiskās kustības rādītāju salīdzināšanai daţādās teritorijās un laika periodos, izmanto dabiskā pieauguma koeficientu2. Salīdzinot ar kaimiľu novadiem, Kuldīgas novadā ir vieni no labākajiem dzimstības rādītājiem. Mirušo pārsvars pār dzimušajiem, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, joprojām vērojams arī

1 pēc Kuldīgas novada Dzimtsarakstu nodaļas datiem 2 Dabiskā pieauguma koeficients ir iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) attiecība pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu, uz 1000 iedzīvotājiem. Šo koeficientu izsaka %o.



2 0 1 0 40

Kuldīgas novadā, taču šis rādītājs ir mazāks kā vidēji Latvijā, Kurzemē un arī kaimiľu novados (sk. 16. attēlu).

9,6

13,3

-3,7

9,4

13,3

-3,9

10,3

13,6

-3,3

7,2

24,0

-16,8

8,5

14,8

-6,3

10,2

12,6

-2,4

10,1

17,5

-7,4

8,8

11,4

-2,6

8,1

14,6

-6,5

9,5

14,6

-5,1

8,3

12,9

-4,6

-20

-15

-10

-5

0

5

10

15

20

25

%o

Latvija

(vidēji)

Kurzeme

(vidēji)

Aizputes

novads

Alsungas

novads

Kandavas

novads

Kuldīgas

novads

Pāvilostas

novads

Saldus

novads

Skrundas

novads

Talsu

novads

Ventspils

novads

Dzimuši uz 1 000 iedzīvotājiem Miruši uz 1 000 iedzīvotājiem Dabiskais pieaugums uz 1 000 iedzīvotājiem

1 6 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u d a b i s k ā s k u s t ī b a s r ā d ī t ā j i K u l d ī g a s n o v a d ā , k a i m i ľ u n o v a d o s

u n L a t v i j ā 2 0 0 9 . g a d ā ( ‰ ) 1

(9) Kuldīgas pilsētā pēdējos desmit gados raksturīgs mirstības pārsvars pār dzimstību, kas gan neuzrāda palielināšanās tendenci. 17. attēlā redzams, ka viszemākais dabiskais pieaugums Kuldīgā bija 1996. gadā (-105), 2009. gadā dabiskā pieauguma rādītājs joprojām bija negatīvs, kaut gan vērojama tendence tam sarukt. Laika posmā no 2005. gada vērojams neliels dzimstības pieaugums (sk. 16. attēlu), kas varētu būt izskaidrojams ar stimulējošo demogrāfisko politiku valstī (palielināts vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts, bērnu kopšanas pabalsts u.c.). Diemţēl krīze valstī un pabalstu samazināšana tuvākajā nākotnē, var būt bremzējošs faktors dzimstības rādītāja augšanai.

1 pēc CSP datiem.



2 0 1 0 41

246

206201

194

151 148

137

177173

159167

141

170

156

169

186178

196

227

0

50

100

150

200

250

sk

ait

s

19

91

.

19

92

.

19

93

.

19

94

.

19

95

.

19

96

.

19

97

.

19

98

.

19

99

.

20

00

.

20

01

.

20

02

.

20

03

.

20

04

.

20

05

.

20

06

.

20

07

.

20

08

.

20

09

.

1 7 . a t t ē l s . D z i m s t ī b a s r e ģ i s t r ā c i j a K u l d ī g a s p i l s ē t ā ( 1 9 9 1 . g . - 2 0 0 9 . g . ) 1

1653

853800

3813

1928 1885

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

4000

sk

ait

s

0-6 gadu vecuma t.sk. vīrieši t.sk. sievietes 7-18 gadu

vecuma

t.sk. vīrieši t.sk. sievietes

1 8 . a t t ē l s . B ē r n u d z i m u m a u n v e c u m a s t r u k t ū r a K u l d ī g a s n o v a d ā 1

1 pēc Kuldīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas datiem



2 0 1 0 42

(10) Kuldīgas novadā bērni ir mazāk kā 1/5 no teritorijas iedzīvotājiem. Vecumā no 0 līdz 6 gadiem novadā ir 1653 bērni (6,1% no iedzīvotājiem, vidēji Latvijā 5,9%), bet skolas vecuma bērnu skaits sasniedz 3813 (14% no iedzīvotājiem, Latvijā 11,2%) – sk. 18. attēlu. Kaimiľu novados bērni vecumā no 0 līdz 6 gadiem ir nedaudz mazāk, tikai Kandavas novadā 6,1%. Vismazākais šajā vecuma grupā bērnu īpatsvars ir Pāvilostas (5%), Alsungas (5,2%) un Skrundas (5,2%) novados. Skolas vecuma bērnu īpatsvars lielāks nekā Kuldīgas novadā ir Kandavas (14,5%) un Saldus (14,1%) novados, citur - mazāk.

(11) Kuldīgas novadā, tāpat kā Latvijā kopumā, sieviešu ir vairāk nekā vīriešu. PMLP dati uz 2010.gada sākumu liecina (sk. 19. attēlu), ka Kuldīgas novadā ir 47,5 % vīriešu un 52,2 % sieviešu (Latvijā vīrieši 46,2%, sievietes 53,8%), taču vērojams nevienmērīgs sadalījums daţādās vecuma grupās. Vecuma posmā no 0 līdz 34 gadiem vīriešu ir vairāk nekā sieviešu, sākot ar 35 gadiem vērojams sieviešu skaitliskais pārsvars. To varētu izskaidrot ar vīriešu riskantāko dzīves veidu, augstajiem ārējo nāves cēloľu rādītājiem (satiksmes nelaimes gadījumi, vardarbība, tīšs paškaitējums, noslīkšana u.c. nelaimes gadījumi), kaitīgajiem ieradumiem, kas atstāj nopietnas sekas uz veselību. Īpaši izteikta skaitliskā atšķirība parādās virs darbspējas vecuma grupā (virs 60 un vairāk gadiem), vecumposmā virs 80 gadiem sieviešu skaits ir 3,5 reizes lielāks par vīriešu skaitu.

46,2

53,8

47,5

52,5

47,6

52,4

47,7

52,3

47,8

52,2

47,8

52,2

48,0

52,0

48,1

51,9

48,1

51,9

50,0

50,0

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

%

Latvijā

(vidēji)

Kuldīgas

novads

Alsungas

novads

Talsu

novads

Aizputes

novads

Skrundas

novads

Kandavas

novads

Saldus

novads

Pāvilostas

novads

Ventspils

novads

vīrieši sievietes

1 9 . a t t ē l s . D z i m u m a s t r u k t ū r a K u l d ī g a s n o v a d ā , k a i m i ľ u n o v a d o s u n L a t v i j ā

1 pēc PMLP datiem uz 01.01.2010.



2 0 1 0 43

(12) Dzimuma struktūra kaimiľu novados ir nedaudz labāka kā Kuldīgas novadā, vīriešu un sieviešu skaita disbalanss ir nedaudz mazāks. Gan Kuldīgas novadā, gan pārējos kaimiľu novados, situācija ir tomēr nedaudz labāka kā vidēji Latvijā. Īpaši pozitīva situācija ir Ventspils novadā, kur sieviešu un vīriešu īpatsvars ir vienāds.

2.5.3. IEDZĪVOTĀJU VECUMA SASTĀVS

(1) Demogrāfiskā situācija radījusi arī izmaiľas Kuldīgas novada iedzīvotāju vecumsastāvā. Pastāvīgo iedzīvotāju skaita attiecības starp trijām galvenajām vecuma grupām, kā arī šo attiecību izmaiľas laika gaitā ļauj spriest par iedzīvotāju demogrāfisko un ekonomisko potenciālu. Iedzīvotāju sadalījums daţādās vecuma grupās iespaido situāciju darba tirgū un liecina par nodarbinātības attīstības perspektīvām pašvaldības teritorijā vai par attīstības ierobeţojumiem darbaspēka trūkuma dēļ.

(2) Attiecības starp bērnu un pensijas vecuma cilvēku skaitu raksturo paaudţu nomaiľas vai Latvijas gadījumā – iedzīvotāju sastāva novecošanās tendences. Pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars valsts iedzīvotāju kopskaitā ir lielāks par bērnu īpatsvaru. Kurzemes reģionā 2010. gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju bija 1,4 reizes vairāk kā bērnu, Kuldīgas novadā 1,2 reizes.

(3) Kuldīgas novadā, tāpat kā visā Latvijas teritorijā, notiek iedzīvotāju novecošanās process. Līdz darbaspējas vecuma grupā (no 0 līdz 14 gadiem) novadā ir 4262 iedzīvotāji, darbspējas vecuma grupā (no 15 līdz 62 gadiem) – 17722 iedzīvotāji, bet virs darbaspējas vecuma iedzīvotāji (virs 62 gadiem) novadā ir 5288 (sk. 21. attēlu).

(4) Darbspējas vecumā grupā ir ļoti liels iedzīvotāju īpatsvars (65%), bet līdz darbspējas vecuma grupā ir mazāks iedzīvotāju īpatsvars nekā virs darbspējas vecuma grupā (sk. 20., 21. attēlu). Kuldīgas novadā, tāpat kā visā Latvijā, sarūk iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecuma grupā, kas var negatīvi ietekmēt nodarbinātības attīstības perspektīvas, kā arī radīt sociālo spriedzi nākotnē. Kuldīgas novadā ir mazākas atšķirības starp šīm abām vecuma grupām nekā vidēji Latvijā. Līdz darbaspējas vecuma grupā 2010. gada sākumā novadā bija 15,6% no iedzīvotājiem (Latvijā tikai 13,7%), virs darbaspējas vecuma grupā 19,4% (Latvijā 20,2%). Salīdzinot ar kaimiľu novadiem, Kuldīgas novadā līdz darbspējas vecuma grupā bija labākie rādītāji (tikai Kandavas novadā ir 15,6%, pārējos mazāk – Saldus 15,4%, Talsu 14,8%, Ventspils 14,6%, Pāvilostas 13,4%, Alsungas 12,7%). Virs darbaspējas vecuma grupā mazākais iedzīvotāju īpatsvars bija Saldus (17,7%) un Ventspils (18,4%), bet lielākais Pāvilostas (22,6%), Aizputes (21,5%), Skrundas (21%) un Alsungas (21%) – sk. 22.attēlu.



2 0 1 0 44

1882

3406

5288

8858

8864

17722

2202

2060

4262

0 2000 4000 6000 8000 10000 12000 14000 16000 18000

iedzīvotāju skaits

t.sk. vīrieši

t.sk. sievietes

virs darbaspējas vecuma

t.sk. vīrieši

t.sk. sievietes

darbspējas vecuma

t.sk. vīrieši

t.sk. sievietes

līdz darbspējas vecuma

2 0 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a i e d z ī v o t ā j u v e c u m a u n d z i m u m a s t r u k t ū r a 1

virs darbaspējas

vecuma iedzīvotāji

19,4%

līdz darbspējas vecuma

iedzīvotāji

15,6%

darbspējas vecuma

iedzīvotāji

65,0%

2 1 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a i e d z ī v o t ā j u s a d a l ī j u m s v e c u m a g r u p ā s ( % )




2 0 1 0 45

18

,36

3,4

18

,3

11

,96

9,0

19

,0

12

,37

0,4

17

,3

16

,46

4,4

19

,2

15

,16

7,6

17

,3

17

,16

4,9

18

,0

16

,86

5,2

18

,1

13

,66

8,5

17

,9

12

,56

4,2

23

,4

15

,66

6,4

18

,0

14

,46

5,9

19

,8

16

,26

7,9

15

,9

17

,66

6,9

15

,5

15

,46

3,9

20

,7

0%

20%

40%

60%

80%

100%

Ēdole

s pag

asts

Guden

ieku

pag

asts

Īvan

des p

agas

ts

Kab

iles

pagas

ts

Kurm

āles

pag

asts

Laidu p

agas

ts

Pad

ures

pagas

ts

Pel

ču p

agas

ts

Ren

das p

agas

ts

Rum

bas p

agas

ts

Snēp

eles

pag

asts

Turlav

as p

agsa

sts

Vār

mes

pag

asts

Kuld

īga

Līdz darbspējas vecumam (%) Darbaspējas vecumā (%) Pēc darbaspējas vecuma (%)

2 2 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u s a d a l ī j u m s a t b i l s t o š i v e c u m a g r u p ā m K u l d ī g a s n o v a d a p a g a s t o s u n

K u l d ī g a s p i l s ē t ā 1

(5) Lielākais līdz darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars no Kuldīgas novada pagastiem ir Ēdoles (18,3%), Vārmes (17,6%) un Laidu (17,1%) pagastos, mazākais Gudenieku (11,9%), Īvandes (12,3%) un Rendas (12,5%) pagastos (sk. 22. attēlu). Darbaspējas vecuma grupā visvairāk iedzīvotāju ir Īvandes (70,4%), Gudenieku (69%) un Pelču (68,5%) pagastos, bet mazāk ir Ēdoles (63,4%) un Rendas (64,2%), kā arī Kuldīgas pilsēta (63,9%). Pēc darbaspējas vecuma grupa visplašāk pārstāvēta Rendas pagastā (23,4%) un Kuldīgā (20,7%), mazāks pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars ir Vārmes (15,5%) un Turlavas (15,9%) pagastos.

(6) Demogrāfiskās slodzes līmenis (t.i. pirms un virs darbaspējas iedzīvotāju skaits uz 1000 darbaspējas vecuma iedzīvotājiem) 2010. gada sākumā Kuldīgas novadā ir 539, kas ir nedaudz lielāks kā vidēji Latvijā – 514. Nākotnē jārēķinās, ka sociālā slodze palielināsies, ja pieľem, ka būtiski nemainīsies iedzīvotāju sastāvs un nepalielināsies migrācija. Demogrāfiskā slodze pēdējos gados ievērojami samazinājusies gan valstī kopumā, gan Kurzemes reģionā, gan arī novados. Galvenokārt tas notika apgādājamo skaita samazinājuma dēļ. 2005. gadā Kurzemē demogrāfiskā slodze bija 593, bet 2010. gada sākumā 531. No kaimiľu novadiem mazākā demogrāfiskā slodze 2010. gada sākumā bija Ventspils (492), Saldus




2 0 1 0 46

(493) un Alsungas (508) novados, bet lielākā Aizputes (577), Skrundas (570) un Pāvilostas (563) novados (sk. 23. attēlu).

514

492 493

508511

523

539

563

570

440

460

480

500

520

540

560

580

dem

og

rāfi

sk

ā s

lod

ze

Latvija

(vidēji)

Ventspils

novads

Saldus

novads

Alsungas

novads

Talsu

novads

Kandavas

novads

Kuldīgas

novads

Pāvilostas

novads

Skrundas

novads

2 3 . a t t ē l s . D e m o g r ā f i s k ā s l o d z e K u l d ī g a s n o v a d ā , k a i m i ľ u n o v a d o s u n L a t v i j ā 1

(7) Kuldīgas novada pagastiem vērojamas diezgan lielas demogrāfiskās slodzes

rādītāja atšķirības (sk. 24. attēlu). Lielākā demogrāfiskā slodze ir Ēdoles pagastā (578) un Kuldīgas pilsētā (565), bet mazākā – Īvandes (420), Gudenieku (448) un Pelču (460) pagastos.




2 0 1 0 47

578

448

420

554

479

541 535

460

559

505518

473

495

565

0

100

200

300

400

500

600

Ēdole

s pag

asts

Guden

ieku

pag

asts

Īvan

des p

agas

ts

Kab

iles

pagas

ts

Kurm

āles

pag

asts

Laidu p

agas

ts

Pad

ures

pagas

ts

Pel

ču p

agas

ts

Ren

das p

agas

ts

Rum

bas

pagas

ts

Snēp

eles

pag

asts

Turlav

as p

agas

ts

Vār

mes

pag

asts

Kuld

īga

2 4 . a t t ē l s . D e m o g r ā f i s k ā s l o d z e K u l d ī g a s n o v a d a p a g a s t o s u n K u l d ī g a s p i l s ē t ā 1

2.5.4. IEDZĪVOTĀJU ETNISKAIS SASTĀVS

(1) Iedzīvotāju etniskais sastāvs Kuldīgas pilsētā un novadā ir viens no viendabīgākajiem Latvijā. Jau 19.gs. vāciskajā amatnieku pilsētā latviešu īpatsvars pārsniedza 50%. Arī padomju okupācijas gados krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars tikai nedaudz pārsniedza 10%.

(2) Kuldīgas novadā 2010. gada sākumā 92,4% no visiem iedzīvotājiem bija latvieši un tikai mazāk kā 8% veidoja citu tautību pārstāvji (skatīt 25. attēlu). Latviešu iedzīvotāju īpatsvaram ir tendence ar katru gadu palielināties (2000.gadā latvieši bija 90%). Lielākās mazākumtautības ir krievi, kuru īpatsvars ir 2,8 % un lietuvieši – 1,3%. Citu etnisko minoritāšu (čigānu, ukraiľi, baltkrievi, poļi, u.c.) īpatsvars ir 3,5%.

(3) Arī pārējos Kuldīgas kaimiľu novados ir izteikti latviska vide. Vislielākais latviešu īpatsvars ir Alsungas (95%),Talsu (93,2%) un Aizputes (92,5%) novados. Latviešu mazāk par 90% ir Saldus (85,2%), Skrundas (87,6%) un Ventspils (89,7%) novados.

(4) Kuldīgas novadā vairāk nekā 97% no iedzīvotājiem ir Latvijas pilsonība, tikai 2,6 % ir nepilsoľi.




2 0 1 0 48

latvieši

92,4%

čigāni

1,1% pārējie

2,4%

lietuvieši

1,3%

krievi

2,8%

2 5 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u e t n i s k a i s s a s t ā v s ( % ) K u l d ī g a s n o v a d ā

2.5.5. APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA

(1) Kuldīgas novada centrā - Kuldīgas pilsētā koncentrējušies 47,1% no novada teritorijas iedzīvotājiem (skat. 26. attēlu). No lauku pagastiem lielākais iedzīvotāju īpatsvars ir Kurmāles (8,1%) un Rumbas (6,1%) pagastos, mazākais – Īvandes (1,5%), Gudenieku (2,7%) un Snēpeles (3%) pagastos.

(2) Kuldīgas novada pagasti ir ar ļoti lielām iedzīvotāja skaita atšķirībām – no 2204 iedzīvotājiem Kurmāles pagastā līdz 397 Īvandes pagastā (sk. 27. attēlu). Iedzīvotāju skaits ir saistīts gan ar attālumu līdz novada centram, gan ar pagasta teritorijas platību (sk. 5. tabulu).

(3) Lielākais iedzīvotāju skaits vērojams Kuldīgas pilsētas pierobeţas pagastos. Kuldīgas apkārtnes apdzīvojuma struktūrai ir raksturīgs ―aglomerācijas efekts‖ – ap pilsētu izveidojušās apdzīvotās vietas ar īpaši ciešām un noturīgām saiknēm. Atsevišķos gadījumos tās ir arī teritoriāli saplūdušas.



2 0 1 0 49

Kabiles pagasts 3,2%

Kurmāles pagasts 8,1%

Laidu pagasts 4,7%

Padures pagasts 4,2%

Īvandes pagasts 1,5% Gudenieku pagasts

2,7%

Ēdoles pagasts 3,7%

Pelču pagasts 4,0%

Rendas pagasts 4,0%

Rumbas pagasts 6,1%

Snēpeles pagasts 3,0%

Turlavas pagasts 3,6% Vārmes pagasts 4,1%

Kuldīga 47,1%

2 6 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u s a d a l ī j u m s ( % ) K u l d ī g a s n o v a d ā

1016

748

397

878

2204

1281

11321096 1099

1662

819

973

1129

0

500

1000

1500

2000

2500

ied

zīv

otā

ju s

ka

its

Ēdol

es p

agas

ts

Gud

enie

ku p

agas

ts

Īvan

des

paga

sts

Kab

iles

paga

sts

Kurm

āles

pag

asts

Laid

u pa

gast

s

Pad

ures

pag

asts

Pel

ču p

agas

ts

Ren

das

pagas

ts

Rum

bas p

agas

ts

Snēp

eles

pag

asts

Turlav

as p

agas

ts

Vār

mes

pag

asts

2 7 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u s k a i t s K u l d ī g a s n o v a d a p a g a s t o s



2 0 1 0 50

5. tabula Kuldīgas novada teritorijas un iedzīvotāju sadalījums 1

Pašvaldība Teritorijas

platība (km2) Iedzīvotāji

Iedzīvotāju blīvums cilv./km²

Kuldīga 13 12838 987,5

Ēdoles pagasts 145 1016 7,0

Gudenieku pagasts 112 748 6,7

Īvandes pagasts 71 397 5,6

Kabiles pagasts 179 878 4,9

Kurmāles pagasts 114 2204 19,3

Laidu pagasts 115 1281 11,1

Padures pagasts 113 1132 10,0

Pelču pagasts 57 1096 19,2

Rendas pagasts 263 1099 4,2

Rumbas pagasts 226 1662 7,4

Snēpeles pagasts 77 819 10,6

Turlavas pagasts 125 973 7,8

Vārmes pagasts 147 1129 7,7

KOPĀ 1757 27272 15,5

(4) Var izdalīt divus Kuldīgas „piepilsētas ciemu‖ lokus:

(a) Pirmajā lokā ietilpst apdzīvotās vietas Priedaine un Venta, kas teritoriāli saplūdušas ar Kuldīgu. Šajā teritorijā dzīvo ap 14 800 cilvēku.




2 0 1 0 51

(b) Otrajā lokā ietilpst Meţvalde, Pelči un vairākas citas Pelču, Rumbas un Padures pagastu apdzīvotās vietas, ko ar rajona centru saista cieša funkcionāla saikne. Šajā teritorijā dzīvo ap 16 000 iedzīvotāju.

(c) Caurmērā blīvāk apdzīvotas ir teritorijas, kas robeţojas ar Kuldīgu vai atrodas tās tuvumā – Kurmāles, Pelču, Snēpeles, Padures pagasti (izľēmums ir Rumbas pagasts, kura ziemeļu daļa ir reti apdzīvota).

(d) Zems apdzīvojuma blīvums ir no centra attālākajās teritorijās – Rendas un Kabiles pagastos (sk. 28 .attēlu)

7,0 6,7

5,64,9

19,3

11,1

10,0

19,2

4,2

7,4

10,6

7,8 7,7

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

20

cil

v./

km

²

Ēdo

les pa

gast

s

Gud

enie

ku p

agas

ts

Īvan

des pa

gast

s

Kab

iles

paga

sts

Kur

māl

es p

agas

ts

Laid

u pa

gast

s

Pad

ures

pag

asts

Pel

ču p

agas

ts

Ren

das

paga

sts

Rum

bas

paga

sts

Snē

pele

s pa

gast

s

Turlav

as p

agas

ts

Vār

mes

pag

asts

2 8 . a t t ē l s . A p d z ī v o t ī b a s b l ī v u m s K u l d ī g a s n o v a d a p a g a s t o s 1

(5) Kuldīgas novada teritorijā ietilpstošās pagastos ir vēsturiski izveidojusies atšķirīga apdzīvojuma struktūra

(a) Izteikti monocentriska apdzīvojuma struktūra ir Ēdoles, Kabiles, Pelču, Rendas, Snēpeles un Vārmes pagastiem

(b) Bicentriska struktūra, kuros ir divi vairāk vai mazāk nozīmīgi centri ir raksturīga Gudenieku, Kurmāles, Rumbas un Turlavas pagastiem

(c) Policentriska vai dispersa (izkliedēta) struktūra, kuros centrs (pēc iedzīvotāju koncentrācijas pakāpes) ir vāji izteikts, liels ir arī viensētās un sētkopās




2 0 1 0 52

dzīvojošo īpatsvars, ir raksturīga Laidu pagastam, relatīvi dispersa struktūra — Padures un Īvandes pagastiem.

(6) Kuldīgas novadā ir mazāks iedzīvotāju skaits uz 1 km² kā vidēji Kurzemes reģionā (22,1 cilv./km²), taču ja no aprēķiniem izslēdz republikas pilsētas (Liepāja, Ventspils) Kurzemē iedzīvotāju blīvums krietni sarūk (12,8 cilv./km²). Latvijā vidējais iedzīvotāju blīvums novados ir 17,3 cilv./km². Ľemot vērā novadu platību un iedzīvotāju skaita atšķirību, daţāds ir arī iedzīvotāju blīvums kaimiľu novados. Lielāks iedzīvotāju blīvums ir Talsu, Saldus un Aizputes novados, nozīmīgi mazāks Ventspils, Pāvilostas un Alsungas novados (sk. 29. attēlu). Zemākais iedzīvotāju blīvums visbieţāk ir novados, kur apvienojušās tikai lauku teritorijas.

22,1

16,3

8,6

15,4 15,5

6,3

17,1

10,8

19,6

5,5

0

5

10

15

20

25

cil

v./

km

²

Kurzeme

(vidēji)

Aizputes

novads

Alsungas

novads

Kandavas

novads

Kuldīgas

novads

Pāvilostas

novads

Saldus

novads

Skrundas

novads

Talsu

novads

Ventspils

novads

2 9 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u b l ī v u m s K u l d ī g a s n o v a d ā , k a i m i ľ u n o v a d o s u n L a t v i j ā 1

(7) Novada intereses

(a) Kuldīgas kā novada potenciālā administratīvā, izglītības un kultūras centra attīstība, reģionāla līmeľa centra statusam atbilstošo pakalpojumu nodrošināšana

(b) Pilsētvides telpiskā attīstība, nodrošinot rezerves teritorijas dzīvojamās, sabiedriskās un darījumu iestāţu apbūves attīstībai, vienlaikus nepieļaujot tās haotisku un nekontrolētu ekstensīvu izplešanos un teritorijas vides un ainavisko degradāciju

(c) Līdzsvarota lauku apdzīvojuma struktūra ar pastāvošām ciešām funkcionālām saiknēm:




2 0 1 0 53

(d) i. Ciemā kā lauku apdzīvojuma un pakalpojumu centru attīstība

(e) ii. Viensētu tīkla kā dzīves vides un kultūrainavas komponenta saglabāšana un attīstība, nodrošinot to iedzīvotājiem pieejamus pakalpojumus un infrastruktūru

(f) Pilsētvides un lauku apdzīvoto vietu vēsturisko un ainaviski estētisko vērtību saglabāšana un attīstība, novēršot to deformācijas

(g) Mājokļa pieejamības un kvalitātes sekmēšana, izstrādājot atbalsta mehānismus.

2.6. SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA

2.6.1. IZGLĪTĪBAS INFRASTRUKTŪRA UN TĀS OPTIMIZĀCIJA

(1) Viens no pirmajiem uzdevumiem, ko pēc Kuldīgas novada izveides mērķtiecīgi un izsvērti īsteno Kuldīgas novada pašvaldība, – izglītības iestāţu tīkla optimizācija. Ieviešot finansēšanas modeli „Nauda seko skolēnam‖ Kuldīgas novadā, tika uzsākta izglītības iestāţu reorganizācija. Par galvenajiem kritērijiem ir izvirzīta izglītības kvalitāte un izglītības ieguves pieejamība maksimāli tuvu sākumskolas skolēnu dzīvesvietai, izvietojot nepieciešamo klašu skaitu optimālās telpās ar minimālu skolotāju skaitu.

(2) Lai realizētu kritēriju par izglītības pieejamību, pamatskolas ar nelielu skolēnu skaitu – Snēpeles, Basu, Rendas un Padures pamatskola – ir izveidotas par 4 lielo Kuldīgas vispārizglītojošo skolu struktūrvienībām (filiālēm), tādejādi ietaupot administratīvās izmaksas un nosakot optimālu pedagoģisko likmju skaitu.

(3) Ľemot vērā mazo izglītojamo skaitu, Kuldīgas pilsētas tuvumu un labo sabiedriskā transporta nodrošinājumu maršrutā Pelči – Kuldīgā, ir pieľemts lēmums slēgt Pelču pamatskolu. Likvidētās Pelču pamatskolas ēka – Pelču pils – ir nodota Pelču speciālajai internātskolai - attīstības centram, kur darbojas arī Pelču bibliotēka. Lai nodrošinātu Pelču pagasta pirmsskolas vecuma bērnus ar iespēju apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi (PII) maksimāli tuvu dzīvesvietai, ir izveidota PII „Ābelītes‖ Pelču filiāle ar 3 grupām.

(4) Ľemot vērā mazo izglītojamo skaitu un kaimiľskolu tuvumu, ir pieľemts lēmums slēgt Sermītes pamatskolu. Lai nodrošinātu Sermītes pirmsskolas vecuma bērnus ar iespēju apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi (PII) maksimāli tuvu dzīvesvietai, bijušās Sermītes pamatskolas telpās tika atvērta Laidu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupa. Šeit darbojas arī interešu centrs, kas ir pieejams Sermītes un apkārtnes bērniem un jauniešiem.

(5) Lai piesaistītu Kuldīgas pamatskolas Basu filiālei vairāk izglītojamos, kā arī lai risinātu sociāla rakstura problēmas, no 2009. gada 1. septembra ir izveidots internāts, kurā skolēni dzīvo no pirmdienas līdz piektdienai mācību gada laikā.

(6) Lai sagatavotu lēmumprojektus par Kuldīgas novada izglītības iestāţu tīkla optimizāciju, domes vadība organizē individuālas tikšanās ar katru reorganizējamo skolu direktoru un pagastu pārvalţu vadītāju. Lai informētu skolēnu vecākus par izmaiľām, tiek organizētas vecāku sapulces, kurās tiek skaidrots domes lēmums



2 0 1 0 54

un stāstīts par iespējām skolēniem apmeklēt citas Kuldīgas novada izglītības iestādes, izmantojot pagastu pārvalţu skolēnu pārvadājumu maršrutus.

(7) Veicot izglītības iestāţu tīkla optimizāciju, Kuldīgas novadā 2009./2010. mācību gadā darbojās:

(a) Četras pirmsskolas izglītības iestādes, kuru kopējais bērnu skaits ir ~525:

(i) PII ―Ābelīte‖ ar filiāli Pelčos

(ii) PII ―Cīrulītis‖

(iii) PII ―Taurenītis‖

(iv) Speciālā PII ―Bitīte‖

(b) Divpadsmit vispārizglītojošās izglītības iestādes ar kopējo skolēnu skaitu ~3290:

(i) V.Plūdoľa Kuldīgas ģimnāzija

(ii) Kuldīgas 2. vidusskola ar filiāli Rendā

(iii) Kuldīgas Centra vidusskola ar filiāli Snēpelē

(iv) Kuldīgas pamatskola ar filiāli Basos

(v) Kuldīgas Alternatīvā sākumskola ar filiāli Padurē

(vi) Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola

(vii) Vārmes pamatskola

(viii) Vilgāles pamatskola

(ix) Ēdoles pamatskola

(x) Laidu pamatskola ar pirmsskolas grupu un interešu centru Sermītē

(xi) Turlavas pamatskola

(xii) Z.A.Meierovica Kabiles pamatskola.

(c) Divas Speciālas izglītības iestādes:

(i) Pelču speciālā internātskola –attīstības centrs 198 skolēni no 1.-12. klasei);

(ii) Speciālā pirmskolas izglītības iestāde „Bitīte‖

(8) 2010/2011. mācību gadā mācības Kuldīgas novada vispārizglītojošās skolās uzsāka 3042 skolēni, kur 1070 skolēni (35,2%) uzsāka mācības sākumskolas klasēs, 1359 (44,7%) pamatskolas klasēs un 613 (20,2%) vidusskolas klasēs (sk. 30. attēlu).



2 0 1 0 55

Skolēni vidusskolas

klasēs

20,2%

Skolēni pamatskolas

klases

44,7%

Skolēni sākumskolas

klases

35,2%

3 0 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a s k o l ē n u s a d a l ī j u m s ( % ) s ā k u m s k o l a s , p a m a t s k o l a s u n v i d u s s k o l a s

k l a š u g r u p ā s 1

(9) Kuldīgas novadā, tāpat kā vidēji Latvijā, vērojama skolēnu skaita samazināšanās

atsevišķās klašu grupās. Skolēnu skaita samazināšanos ietekmējuši dzimstības rādītāji konkrētajā gadā.

(10) Zemākie dzimstības rādītāji gan Kuldīgas novada, gan arī vidēji Latvijā bija 1996. un 1997. gadā, līdz ar to ir izskaidrojams skolēnu skaita sarukums 7. klasē. Arī 2002. gadā Kuldīgas novadā dzimstības rādītāji bija zemi, līdz ar to mazāks skolēnu skaits 2. klasē (sk. 31. attēlu). Arī vidusskolas klasēs šajā mācību gadā vērojams būtisks skolēnu skaita samazinājums. Turpmākajos gados sākumskolas klasēs skolēnu skaitam vajadzētu nedaudz palielināties, jo ar stimulējošo demogrāfisko politiku, visā Latvijā un arī Kuldīgas novadā palielinājās dzimstība.

(11) Kuldīgas novadā 2010/2011. mācību gada sākumā lielākās mācību iestādes pēc izglītojamo skaita (1.-12.klasēs) ir Kuldīgas Centra vidusskola (610 skolēni un 34 skolēni Snēpeles filiālē) un Kuldīgas 2. vidusskola (580 skolēni un 35 skolēni Rendas filiālē). No Kuldīgas novada pagastiem lielākais skolēnu skaits ir Vilgāles, Ēdoles un Vārmes pamatskolās (sk. 32. attēlu un Pielikuma 1. tabulu).

1 pēc Kuldīgas novada Izglītības pārvaldes datiem uz 01.09.2010.



2 0 1 0 56

294

246

278

252 251

279

253

277

299

173

212

228

0

50

100

150

200

250

300

sk

ait

s

1.klase 2.klase 3.klase 4.klase 5.klase 6.klase 7.klase 8.klase 9.klase 10.klase 11.klase 12.klase

3 1 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a s k o l ē n u s a d a l ī j u m s p a k l a š u g r u p ā m 1

(12) Kuldīgas novada pašvaldības finansētas pirmsskolas rotaļu grupas 2009/2010. mācību gadā darbojas Snēpelē, Basos, Vārmē, Vilgālē, Laidos, Turlavā, Rendā un Kabilē.

(13) 2009. gadā īpaša uzmanība tika veltīta arī novada izglītības iestāţu fiziskās vides atjaunošanai un labiekārtošanai, uzskatot, ka tas ir viens no ļoti svarīgiem faktoriem izglītības procesa kvalitātes paaugstināšanā.

(14) Kuldīgas novadā darbojas speciālā pirmsskolas izglītības iestāde „Bitīte‖, kas izveidota, lai īstenotu speciālās izglītības programmu pirmsskolas vecuma bērniem ar valodas attīstības traucējumiem un bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Iestādē ir radīti apstākļi, lai uzľemtu bērnus arī ar kustību traucējumiem.

(15) Kuldīgas novadā darbojas Pelču speciālā internātpamatskola – attīstības centrs, kas ir Kuldīgas novada domes dibināta un pakļautībā esoša speciālās pamatizglītības iestāde, kura īsteno izglītības programmas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, veic metodisko darbu šo bērnu izpētē, apmācībā un integrēšanā vispārizglītojošajās skolās, kā arī realizē interešu izglītības programmas. Skola piedāvā un īsteno arī profesionālās izglītības programmas (kokizstrādājumu izgatavošana, ēdināšanas serviss un lauksaimniecība).




2 0 1 0 57

20

5

53

27

4

67

29

9

58

0

35

61

0

34

25

0

10

8

12

5

11

5

10

2

10

3

83

0

100

200

300

400

500

600

700

sk

olē

nu

sk

ait

s

Kuldīgas A

lternatīvā sākumskola

Padures filiāle

Kuldīgas pam

atskola

Basu filiāle

V.Plūdoņa Kuldīgas ģim

nāzija

Kuldīgas 2. vidusskola

Rendas filiāle

Kuldīgas C

entra vidusskola

Snēpeles filiāle

KM

HZV

Vārmes pam

atskola

Vilgāles pamatskola

Ēdoles pamatskola

Laidu pamatskola

Kabiles pam

atskola

Turlavas pamatskola

3 2 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a s k o l ē n u s a d a l ī j u m s ( 1 . - 1 2 . k l a s e ) v i s p ā r i z g l ī t o j o š a j ā s s k o l ā s u n

t o f i l i ā l ē s 1

(16) Kuldīgas novadā populāras bērnu un jauniešu vidū ir ārpusskolas un profesionālas ievirzes izglītības iestādes:

(a) E.Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skola

(b) Mākslas skola

(c) Kuldīgas novada sporta skola

(d) Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrs

(17) Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālajā vidusskolā (iepriekš Kuldīgas 78. arodvidusskola) audzēkľiem ir iespēja apgūt viľus interesējošu arodu. Profesionālā vidusskola ir valsts mācību iestāde.

(18) Kuldīgas novada un tās iedzīvotāju izaugsmi un attīstību veicina Kuldīgas pilsētā esošās Latvijas augstskolu un koledţu filiāles/studiju centri: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Rīgas Uzľēmējdarbības tehniskā koledţa.

(19) Atjaunot un regulāri papildināt savu izglītību iedzīvotājus aicina Kuldīgas novada Pieaugušo izglītības centrs – pašvaldības iestāde, kuru no 2009. gada 1.




2 0 1 0 58

septembra savā pārziľā no Kuldīgas rajona padomes pārľēma Kuldīgas novada pašvaldība.

(20) 2009. gada 2. novembrī Kuldīgas novada pašvaldība pārľēma 2007. gada maijā uzsākto projektu „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos‖, kas ar stipendijām atbalsta ķīmijas, fizikas, bioloģijas, informātikas, vācu valodas, angļu valodas un matemātikas skolotājus. Kuldīgas novadā no 2009. gada 1. decembra uzsākts projekts, kas paredz veicināt pedagogu konkurētspēju izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos.


(a) Izveidot un īstenot pilsētā vienotu izglītības stratēģiju novada vispārējās izglītības kvalitātes un konkurētspējas celšanai.

(b) Integrēt sabiedrībā un sagatavojot patstāvīgai dzīvei izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem.

(c) Labiekārtot un pielāgot izglītības iestādes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

2.6.2. KULTŪRAS INFRASTRUKTŪRA

(1) Kopš 2009. gada 1. jūlija, pēc administratīvi teritoriālās reformas, Kuldīgas novadā darbojas Kuldīgas novada pašvaldības kultūras pārvalde, kuras uzdevums ir sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un nodrošināt kultūras pieejamību, kā arī kvalitatīvu kultūrvidi visā novadā.

(2) Kultūras darbu Kuldīgas pilsētā pārrauga un koordinē kultūras darba speciālists, sadarbībā ar pilsētas kultūras institūcijām.

(3) Kuldīgas novadā ir izveidotas 3 pašvaldības aģentūras un 2 kultūrizglītības iestādes:

(a) P/A „Kuldīgas novada muzejs‖,

(b) P/A „Kuldīgas Galvenā bibliotēka‖,

(c) P/A „Kuldīgas kultūras centrs‖,

(d) Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skola,

(e) Kuldīgas mākslas un humanitāro zinību skolas struktūrvienība – Mākslas skola.

(4) Kopš 2006. gada Kuldīgas galvenā bibliotēka ir akreditēta kā reģiona galvenā bibliotēka un jaunajā administratīvajā situācijā savu statusu saglabās līdz 2011. gadam. Ikdienā lietotājiem ir pieejami daudzi bezmaksas pakalpojumi (grāmatu un citu dokumentu izmantošana uz vietas lasītavā vai izsniegšana uz mājām; OPAC, datubāzu izmantošana; interneta pakalpojumi; lasīšanas veicināšanas pasākumi un izstādes u.c). Lietotājiem pieejami arī maksas pakalpojumi (kopēšana; datorizdrukas; dokumentu iesiešana; tekstu un attēlu skenēšana u.c.).

(5) Kuldīgas novada bibliotēkas 2009. gadā apmeklēja 29,5% no teritorijas iedzīvotājiem. Gandrīz novada bibliotēkās, salīdzinot ar 2008. gada datiem, vērojams gan apmeklējumu, gan lietotāju skaita pieaugums (sk. 6. tabulu). Izsniegto grāmatu skaits samazinājies Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā.



2 0 1 0 59

6. tabula 2009. gada darba kvantitatīvie rādītāji Kuldīgas novada bibliotēkās (salīdzinot ar 2008. gadu)1

Bibliotēka Lietotāji + vai - Apmeklējums + vai - Izsniegums + vai -

Basi 163 +21 4052 +1233 3498 +680

Ēdole 154 +3 2640 +1610 5108 +994

Gudenieki 153 +14 2701 +579 5087 +538

Īvande 163 + 59 2790 +703 3686 +904

Kabile 240 0 8696 +3191 3950 +460

Ķikuri 147 +15 5448 +1505 6500 +1615

Laidi 333 +67 9574 +3843 9397 +2173

Padure 356 +25 8320 +1805 30668 +3671

Pelči 222 +11 4948 +814 7627 +823

Priedaine 306 +2 4520 +561 8193 +1568

Renda 350 +15 5096 +1514 14 282 +756

Rumba 310 +1 4778 +1317 12119 -608

Sermīte 216 +6 3687 +836 8646 +1336

Snēpele 199 -11 3473 -378 7770 +1136

Turlava 225 +58 6719 +3940 8835 +3735

Vanga 87 +7 1610 +44 2500 +127

Vārme 270 +82 10687 -518 13146 +1394

Vilgāle 313 +20 7598 +4491 11655 +3960

1 pēc Kuldīgas novada galvenās bibliotēkas pārskata , 2009.g.



2 0 1 0 60

Kopā pagastu bibliotēkās

4207 +395 97337 +27090 162 667 +25 262

Kuldīga 3870 +458 56126

+830

141 511 -9482

Kopā 8077 +853 161 883 +27162 304 178 + 15780

(6) Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā 2009. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu datiem, vērojams lielāks reģistrēto lietotāju un apmeklētāju skaits klātienē, izsniegto grāmatu skaits ir nedaudz samazinājies. Interneta pakalpojumus Kuldīgas galvenajā bibliotēkā izmantojuši 1786 lietotāji 21149 reizes 1.

(7) Lielu daļu no ikdienas informācijas darba aizľem bibliotēkas lietotāju apmācība. Kopumā Kuldīgas novada bibliotēkās darbam, kā atrast informāciju daţādās datubāzēs, katalogos un interneta meklētājos, apmācīti 861 lietotāji. No tiem pagastu bibliotēkās 362 lietotāji, bet Kuldīgas galvenajā bibliotēkā 499 lietotāji.

(8) Kopumā Kuldīgas novadā 2009. gadā noorganizētas 310 izstādes un 205 pasākumi, kurus apmeklēja 7013 interesenti. Visvairāk bibliotēkās tiek organizētas izstādes, kuras veltītas rakstnieku jubilejām. Iecienītas bija arī muzeja ceļojošās un vietējo mākslinieku – gleznotāju un fotogrāfu – darbu izstādes.

(9) Kuldīgas novada bibliotēku krājumus 2009. gadā kopumā papildinājuši 15795 jaunieguvumi. No krājuma izslēgti 16802 dokumenti. Kopīgais krājuma apjoms 2009. gada beigās Kuldīgas novadā – 145 269 dokumenti, no tiem 113298 grāmatas, 20374 seriālizdevumi.

(10) Ar IIS ALISE strādā 5 Kuldīgas novada bibliotēkas, pārējās regulāri iesūta informāciju par jaunieguvumiem, par kuriem Kuldīgas Galvenās bibliotēkas sistēmbibliotekāre informāciju ievieto katalogā. 2009. gadā kopkatalogam tika pievienotas Kuldīgas novada skolu bibliotēkas.

(11) No 19 Kuldīgas novada bibliotēkām 9 ir pieejamas lietotājiem ar kustību traucējumiem. Pārsvarā pie renovētajām bibliotēkām ir izveidotas uzbrauktuves, bet Īvandes bibliotēkai pie ēkas, kurā atrodas iestāde, ir ierīkots pacēlājs cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pateicoties pašvaldību publisko bibliotēku akreditācijai, var teikt, ka bibliotēku telpas Kuldīgas novadā ir labā tehniskā stāvoklī. Vissliktākās telpas ir Kuldīgas Galvenajai bibliotēkai, jo kavējas projekta „Kuldīgas sinagogas pārbūve par novada galveno bibliotēku‖ realizācija. Jaunas, renovētas telpas 2009. gadā ieguvušas Gudenieku pagasta, un Snēpeles pagasta bibliotēkas.

(12) Kuldīgas novada 18 pagasta bibliotēkās kopumā strādā 19 darbinieki, no kuriem vidējā speciālā izglītība bibliotekārā darba jomā ir 7 darbiniekiem, 3 ir vidējā speciālā izglītība citā jomā, 2 ir augstākā izglītība citā jomā, 1 darbiniekam ir .pirmā

1 pēc Kuldīgas Galvenās bibliotēkas pārskata , 2009.g.



2 0 1 0 61

līmeľa augstākā izglītība citā jomā un 6 darbiniekiem vispārējā vidējā izglītība. Kuldīgas galvenajā bibliotēkā strādā 15 bibliotekārie darbinieki, no kuriem 1 maģistrs bibliotekārajā izglītībā, 6 vidējā bibliotēkārā izglītība, 1 maģistrs un 4 bakalauri citās jomās, 1 profesionālā vidējā izglītība un 2 vispārējā vidējā izglītība) un 6 pārējie darbinieki.

(13) Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra „Kuldīgas novada muzejs‖, reģ. Nr. 90000035779, ir Kuldīgas novada Domes pārraudzībā esoša, juridiski patstāvīga pašvaldības iestāde, kas izveidota saskaľā ar Publisko aģentūru likumu, lai īstenotu Domes funkcijas kultūras darba organizācijā, tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanā, tautas jaunrades attīstībā un kultūrpolitikas realizācijā.

(14) Aģentūra ir sabiedrībai pieejama izglītojoša un pētniecības institūcija, kuras uzdevums ir atbilstoši muzeja darbības specifikai vākt, saglabāt un popularizēt sabiedrībā dabas, materiālās un nemateriālās kultūras vērtības, kā arī sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai.

(15) Muzejs izvietots Valsts aizsargājamā kultūras piemineklī Nr. 8544. Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs‖ darbības pamats ir Kuldīgas novada Domes apstiprināts nolikums (27.08.2009. Prot.Nr.7 p.8). Muzejs darbojas saskaľā ar Muzeju likumu, kurā noteiktas sabiedriskās attiecības muzeju jomā, lai nodrošinātu muzeju darbību un sekmētu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu un muzeju attīstības iespējas. Kuldīgas novada muzejs, veiksmīgi izejot akreditācijas procesu, ieguvis valsts atzīta muzeja statusu (akreditācijas apliecība Nr. 63A izsniegta no 2008.gada 2.aprīļa līdz 2013.gada 1.aprīlim).

(16) Muzejs ir vienīgā kultūrvēstures materiālā mantojuma saglabāšanas, pētniecības un popularizēšanas institūcija Kuldīgā, kuras konkurētspējīgās priekšrocības ir autentiskums, identitāte un ģeogrāfiskais novietojums. Muzejs ir sabiedrībā pazīstams ar labi apmeklētām un iecienītām kultūras aktivitātēm.

(17) Pēdējos gados vērojams muzeja apmeklētāju skaita pieaugums, kas saistīts ar jaunu izstāţu politiku un daudzveidīgu pasākumu piedāvājumu. Procentuāli lielāko daļu no muzeja apmeklētāju skaita veido vietējie iedzīvotāji un mācību iestāţu audzēkľi, kas muzejā apmeklē jaunākās izstādes, pasākumus un izglītojošās programas. Daļu muzeja apmeklētāju sastāda iebraucēji, kas muzeju apmeklē tā ekskluzīvās atrašanās vietas dēļ un tāpēc, ka muzejs ir viens no galvenajiem apskates objektiem pilsētā.

(18) Neliela muzeja apmeklētāju daļa ir ārvalstu tūristi. Apmeklētāju sadalījums pa vecuma grupām ir apmēram vienāds, bet pieaugums vērojams vecumā līdz 18 un pēc 50 gadiem. Tas liecina, ka muzejam nedraud apmeklētāju trūkums nākamajos gados, jo būs izaugusi uz muzeju apmeklējumiem orientēta jaunā paaudze un saglabājies gados vecākās paaudzes apmeklējums, kas jau tradicionāli ir stabils. Šobrīd apmeklētāju skaits gada laikā sasniedz 10000.

(19) Kuldīgas muzejs ir dibināts ar Kuldīgas pilsētas valdes 1935. gadā izdotu lēmumu, piešķirot četras telpas Kalpaka ielā 1 (tagad Liepājas 37). Krājumu veido vērtīgi priekšmeti, dokumenti, mākslas darbi no privātpersonu kolekcijām, kā arī deponējumi no Kuldīgas valsts ģimnāzijas muzeja. Lēmums paredzēja ierīkot arheoloģijas, vēstures, etnogrāfijas, dabaszinātľu, Kuldīgas pilsētas vēstures un



2 0 1 0 62

Kuldīgas aizsargu pulka nodaļas. Pieaugot eksponātu skaitam, 1940.gadā piešķīra tagadējo ēku Pils ielā 5. Muzejs bija kā dārgumu krātuve, ekspozīcijas veidoja pēc kolekciju principa.

(20) Padomju periodā muzejs bija ideoloģiska rakstura iestāde, kas veica krājuma komplektēšanu, zinātniski pētniecisko un izglītojošo darbu atbilstoši valdošajai PSKP ideoloģijai. Veicot 70.-80. gados kompleksās ekspedīcijas pa visu Kuldīgas rajonu, tika bagātīgi papildināts muzeja krājums, veidojot apjomīgas etnogrāfijas, priekšmetu, dokumentu, fotogrāfiju u.c. kolekcijas.

(21) Sākoties atmodas periodam muzeja krājumu papildinājuši vairākas vēstures liecības no pirmās brīvvalsts laika. Unikālākais pēdējā laikā iegūtais krājuma priekšmets ir kuršu ķoniľu lēľu grāmatas no 14. gadsimta. Uz 2010. gada 1. janvāri kopējais krājuma priekšmetu skaits ir 96384 vienības, tajā skaitā 53367 pamatkrājuma vienības.

(22) Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku interesentu loka piekļuvi informācijai par muzejā esošām kultūrvēstures vērtībām, arī Kuldīgas novada muzejs iesaistījies valsts projektā „Nacionālais muzeju kopkatalogs‖, kura ietvaros tiek digitalizēts muzeja krājums un informācija par to ievietota datubāzē. Tāpat muzejs piedalās Latvijas nacionālas bibliotēkas kūrētajā projektā „Zudusī Latvija‖, kurā tiek apkopota informācija (pamatā attēli) par daţādām Latvijas zudušajām vietām, objektiem, ēkām, iestādēm - par objektiem, kas daţādu iemeslu dēļ gājuši bojā.

(23) Muzejs strādā pie lokālu datubāţu izveides, piemēram, Ievērojami Kuldīgas novada iedzīvotāji. Interneta vide tiek izmantota arī esošā un potenciālā muzeja apmeklētāja informēšanai par muzeja aktivitātēm un reklamējot daţādus muzeja produktus.

(24) Pašvaldības aģentūras un iestādes darbojas katra savā specifiskajā nozares jomā un sniedz pilsētas iedzīvotājiem atbilstošus kultūras pakalpojumus organizācijai piešķirtā budţeta ietvaros.

(25) No Novada pašvaldības budţeta tiek finansēti valsts nozīmes, gadskārtu ieraţu un tradicionālie Kuldīgas pilsētas pasākumi - Valsts un Darba svētki, Lieldienas, Zāļu diena un Jāľi, Ziemassvētki un ziemas festivāls „Notici brīnumam‖, pavasara palu šovs „Lido zivis‖, tradicionālie pilsētas svētki „Dzīres Kuldīgā‖.

(26) Nozīmīga kultūras nozares darba sastāvdaļa ir starptautisko kultūras projektu attīstība. Te jāmin iesaistīšanās projekta pieteikuma gatavošanā Centrālbaltijas INTERREG IVA projektu programmai mūzikas instrumentu iegādei, pedagogu un audzēkľu pieredzes apmaiľas braucienu un kopīgu koncertu organizēšanai sadarbībā ar partneriem no Baltijas jūras reģiona valstīm.

(27) Arī starptautiskās sadarbības koordinēšana ar pašvaldības partnerpilsētām – Gēsthahti Vācijā un Drobaku Norvēģijā ir kultūras nozares atbildībā. Tās ietvaros tiek organizētas delegātu tikšanās, kultūras apmaiľa, kultūras speciālistu amatnieku pieredzes apmaiľa u.c.

(28) Nozares attīstību būtiski ietekmējis piesaistītais finansējums no ES fondu līdzekļiem. Par ELFLA līdzfinansējumu renovēts Basu tautas nams, rekonstruēta Rendas estrāde un Snēpeles tautas nams. Pašvaldībai iesaistoties Latvijas – Lietuvas pārrobeţu sadarbības programmas projektos „Step by Step into Craft –



2 0 1 0 63

Cooperation between Kuldiga and Kuršenai Art Schools‖ (Soli pa solim amatniecībā – sadarbībā starp Kuldīgas un Kuršēnu mākslas skolu) un „Creative Industries‖ (Radošās industrijas), tiks veikta Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas telpu rekonstrukciju, ierīkojot atbilstošas telpas mākslas nodarbību organizēšanai, kā arī izveidota grafikas darbnīca. Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansējums projektam „Kuldīgas novada muzeja restaurācija un koka arhitektūras amatnieku darbnīcas izveide‖.


(a) Nodrošināt daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras pakalpojumu attīstību vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī tūristu piesaistīšanai un novada atpazīstamības veicināšanai.

2.6.3. SPORTA INFRASTRUKTŪRA

(1) Lai racionāli un efektīvi izmantotu pašvaldības finanšu resursus, vienlaicīgi īstenotu pašvaldības funkcijas sporta darba organizācijā, novada tradicionālo sporta veidu saglabāšanā un pilnveidošanā, iedzīvotāju iesaistīšanā fiziskās aktivitātēs un valsts sporta politikas realizācijā Kuldīgas novada teritorijā, Kuldīgas novada Dome veica strukturālās reformas sporta jomā:

(a) ir nolemts likvidēt Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas sporta centrs‖ un „Kuldīgas sporta aģentūra‖, un ir noteikts, ka pārľemtā manta un saistības nododamas Kuldīgas novada pašvaldības iestādei „Kuldīgas novada sporta skola‖;

(b) Ar 26.11.2009. Kuldīgas novada Domes lēmumu ir nolemts, ka Kuldīgas rajona padomes pakļautībā esošā „Kuldīgas rajona sporta skola‖ turpmāk ir Kuldīgas novada Domes pakļautībā un Kuldīgas novada Dome uzskatāma par iestādes dibinātāju.

(2) Kuldīgas novada sporta skola organizēta 8 sporta veidu nodaļās:

(a) Volejbola nodaļa;

(b) Basketbola nodaļa;

(c) Dambretes nodaļa;

(d) Futbola nodaļa;

(e) Galda tenisa nodaļa;

(f) Riteľbraukšanas nodaļa;

(g) Šaha nodaļa;

(h) Vieglatlētikas nodaļa.

(3) Sporta skolas audzēkľi ir piedalījušies visās federāciju sporta veidu „Sacensību kalendārs‖ iekļautajās sacensībās. Ir laba sadarbība ar Baltijas valstīm. Iespēju robeţās, piedalās šo valstu rīkotajās sacensībās un čempionātos.



2 0 1 0 64

(4) Tiek organizēti daţādi sporta un aktīvās atpūtas pasākumi, kas domāti daţādām vecuma grupām un sportiskās meistarības pakāpēm. Pasākumi aptver ļoti plašu sporta veidu loku.

(5) Sporta sistēmai Kuldīgas novadā jāatbilst mūsdienu prasībām un sabiedrības interesēm kopumā. Kuldīgas novadā jau vairākus gadus tiek veikti nopietni sporta infrastruktūras uzlabošanas darbi – ir uzcelta sporta halle, vieglatlētikas manēţa, izveidots futbola laukums ar sintētisko futbola segumu u.c. Kuldīgas novada skolu nodrošinājums ar sporta bāzēm atspoguļots 7. tabulā. Vairākām skolām gan pilsētā, gan pagastos nav pietiekami laba sporta bāze.

7. tabula Kuldīgas novada vispārizglītojošo, profesionālo un speciālo mācību iestāţu nodrošinājumā ar sporta bāzēm

N.p.k. Skola Sporta bāze Piezīmes un ieteikumi

1. Kuldīgas

V.Plūdoľa ģimnāzija

Sporta halle - Piltenes iela 25

Stadions – Piltenes ielā 25 Abas bāzes labā stāvoklī

2. Kuldīgas Centra

vidusskola

Manēţa - Dzirnavu iela 13

Stadions – Dzirnavu iela 13

Stadionam nepieciešama rekonstrukcija, manēţa labā

stāvoklī

3. Kuldīgas

2.vidusskola

Sporta zāle – Jelgavas 62

Sporta zāle - Kalna iela 6

Stadions – Jelgavas 62

Sporta zālei nepieciešama rekonstrukcija, pie stadiona izveidots futbola laukums ar sintētisku futbola segumu

4. Kuldīgas

pamatskola

Sporta zāle - Virkas iela 13

Stadions – A.Grundmaľa stadions

5.

Kuldīgas mākslas un humanitāro zinību skola



Stadions – Estrādes parks

Iespējams sporta stundas notiks manēţā

6. Kuldīgas

alternatīvā sākumskola


Stadions - A.Grundmaľa stadions

7. Kuldīgas

78.arodvidusskola


Stadions - A.Grundmaľa stadions

Ir iespēja 4 dienas nedēļā noslogot sporta zāli Kalna

ielā 6



2 0 1 0 65

8. Kabiles

Z.Meierovica vidusskola

Sporta zāle - ir

Stadions – ir

Jāpabeidz sporta zāles celtniecība

9. Vārmes

pamatskola

Sporta zāle – notiek celtniecība

Stadions – ir

Jāpabeidz sporta zāles celtniecība

11. Ēdoles

pamatskola

Sporta zāle - nav

Stadions – ir

Paredzēta sporta zāles celtniecība, stadionam

nepieciešama renovācija

12. Basu pamatskola Sporta zāle - nav

Stadions – nav

Jaunas sporta zāles celtniecība

13. Laidu

pamatskola

Sporta zāle – nav

Stadions – ir

Jaunas sporta zāles celtniecība, nepieciešama

stadiona rekonstrukcija

14. Padures

pamatskola


Stadions – ir


15. Turlavas

pamatskola


Stadions – ir


17. Rendas

pamatskola

Sporta zāle - nav

Stadions – nav

Jaunas sporta zāles celtniecība, jauna stadiona

celtniecība

18. Vilgāles

pamatskola

Sporta zāle - ir

Stadions – nav Jauna stadiona celtniecība

20. Snēpeles

pamatskola

Sporta zāle - nav

Stadions – nav

Jaunas sporta zāles celtniecība, jauna stadiona

celtniecība

21. Pelču speciālā internātskola

Sporta zāle - nav

Stadions – ir

Stadionam nepieciešama rekonstrukcija, jaunas sporta

zāles celtniecība




2 0 1 0 66

(a) Nodrošināt kvalitatīvu un sabalansētu sporta institūciju infrastruktūras attīstību

(b) Popularizēt aktīvu dzīves veidu un veicināt sadarbību vietējā, nacionālā, kā arī starptautiskā līmenī ar privātajiem uzľēmējiem vai apvienībām jaunu tradīciju radīšanā un izkopšanā

(c) Izmantot sporta aktivitāšu iespēju nodrošinājumu, sporta tradīciju uzturēšanu, kā arī iegūtos panākumus novada kopējā tēla veidošanā.

2.6.4. SOCIĀLO PAKALPOJUMU INFRASTRUKTŪRA

(1) 2009. gadā, pēc teritoriālās reformas, Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra „Sociālais dienests‖ ir uzľēmusies funkcijas, kas saistītas ar sociālo pakalpojumu organizēšanu Kuldīgas novadā.

(2) Kuldīgas novada pagastu pārvaldēs strādā 14 sociālie darbinieki, kopumā Kuldīgas novadā strādā 23 sociālā darba speciālisti.

(3) Visā Kuldīgas novadā ieviesta elektroniskā sociālās palīdzības administrēšanas (SOPA) programma, izstrādātas instrukcijas vienotai sociālo pakalpojumu organizēšanai Kuldīgas novadā.

(4) 2009.gadā, strauji pieaugošā bezdarba dēļ, par trūcīgām Kuldīgas novadā tika atzītas 1706 ģimenes jeb 5012 personas. Trūcīgajām un maznodrošinātajām ģimenēm ir iespēja saľemt Latvijas Republikas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktos obligātos pašvaldības pabalstus:

(a) Pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeľa nodrošināšanai (GMI) 2009.gadā saľēma 647 trūcīgās ģimenes;

(b) Dzīvokļa pabalstu (gan trūcīgas, gan maznodrošinātas ģimenes) saľēma 1166 ģimenes.

(5) 2009.gadā tika izsniegta arī cita veida pabalsti un sniegta palīdzība:

(a) 687 Kuldīgas novada bērniem tika nodrošināta ēdināšana skolās un bērnudārzos;

(b) 281 ģimenei tika izsniegts pabalsts bērnu izglītībai un audzināšanai;

(c) 156 ģimenes saľēma pieaugušām personām pabalstu ēdināšanai;

(d) 559 personas saľēma pabalstu medikamentu un medicīnas pakalpojumu apmaksai;

(e) 184 personas, no kurām 145 bērni, saľēma pabalstu transporta pakalpojumu nodrošināšanai;

(f) 270 personas saľēma pabalstu ārkārtas situācijā vai stihiskas nelaimes gadījumā;

(g) 177 personas saľēma pabalstu apbedīšanai.

(6) Lai sociālās palīdzības jomā nodrošinātu alternatīvas, ir izveidots zupas izdales punkts, kurā trūcīgie iedzīvotāji var saľemt zupu. Pasākums finansēts no pašvaldības iedzīvotāju un uzľēmēju saziedotajiem līdzekļiem. Zupas virtuves



2 0 1 0 67

funkcijas ir atsācis arī Kuldīgas Svētās Katrīnas evaľģēliski luteriskās draudzes Diakonijas centrs.

(7) Kā alternatīvu sociālās palīdzības pabalstiem, iedzīvotājiem ir iespēja saľemt Eiropas Komisijas pārtikas pakas, ko Kuldīgas novada iedzīvotājiem nodrošina Latvijas Sarkanā krusta Kuldīgas komiteja.

(8) Aģentūra ir iesaistījusies A/S „Latvenergo‖ organizētajā sociālā atbalsta kampaľā, kuras laikā 2009. gada decembrī Kuldīgas novada trūcīgajiem iedzīvotājiem ir izsniegtas 434 dāvinājuma kartes „Elektrības norēķinu karte – 500kWh‖. Pavisam tika pieprasītas 1299 kartes ar kopējo vērtību 48257.85 lati. Atlikušās kartes izsniegs arī 2010.gadā.

(9) Lai veicinātu grūtībās nonākušo ģimeľu, kurās ir bērni, prasmes patstāvīgi risināt ar bērna aprūpi saistītās problēmas un nodrošinātu bērna attīstībai labvēlīgus apstākļus, Aģentūrā ģimenēm pieejami sociālā darba speciālistu pakalpojumi. Sociālie darbinieki palīdz noteikt, kāda veida atbalsts bērnam, viľa ģimenei nepieciešams, piesaistīt citus nepieciešamos speciālistus, piemēram, psihologu, psihoterapeitu, psihiatru, ģimenes ārstu, bāriľtiesas speciālistu, sociālo pedagogu vai citus speciālistus.

(10) Sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm un bērniem sniedz sociālos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, vecākiem atľemtas aprūpes tiesības, pastāv alkohola atkarības, bērni neapmeklē skolu, ir izdarījuši likumpārkāpumu, kā arī sniedz sociālo atbalstu audţuģimenēm, aizbildľiem un jauniešiem, uzsākot patstāvīgu dzīvi pēc ārpusģimenes aprūpes beigām.

(11) 2009.gadā uzsākts darbs un iekārtotas lietas trīsdesmit vienai ģimenei. Kopumā sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm un bērniem strādāja ar simts divdesmit sešām ģimenēm.

(12) Atkarību konsultāciju punkts sniedz palīdzību iedzīvotājiem, kuri nonākuši krīzes situācijā sava dzīvesveida dēļ – atkarībā nonākušās personas, atbrīvotie no ieslodzījuma, viľu ģimenes locekļi un bezpajumtnieki. Atkarību konsultācijas punkts sadarbībā ar biedrību „Saules sala‖, realizē motivācijas programmu narkotiku atkarībā nonākušām personām „Ceļš uz brīvību‖, kuras ietvaros notiek atbalsta grupas, kristīgās ētikas nodarbības, radošās mākslas nodarbības, veselīga uztura nodarbības, individuālās psihologa nodarbības.

(13) Cilvēku ar invaliditāti sociālajai integrācijai, Kuldīgas novadā darbojas dienas centrs, kura darbības mērķis ir nodrošināt centra klientus ar sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba speciālistu pakalpojumiem, lai uzlabotu viľu integrāciju sabiedrībā.

(14) sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budţeta līdzekļiem ir tiesības saľemt personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā (no 15 līdz 62 gadu vecumam), politiski represētām personām un Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajām personām līdz 18 gadu vecumam.

(15) Cilvēkiem, kuri vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nevar nodrošināt pašaprūpi tiek piedāvāts aprūpes mājās pakalpojums un pakalpojums ilgstošas sociālās



2 0 1 0 68

aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā tajos gadījumos, kad cilvēka vajadzības neatbilst aprūpes mājās pakalpojuma funkcijām. 2009.gadā aprūpes mājās pakalpojums sniegts 48 personām.

(16) Lai pašvaldības iedzīvotājiem nodrošinātu pēc iespējas plašāku pakalpojumu klāstu, Aģentūra sadarbojas ar daţādām nevalstiskām organizācijām, kuru mērķis ir sociālā atbalsta sniegšana un daţādu sociālās atstumtības grupu integrācija.

(17) Kuldīgas novada pašvaldības sociālās aprūpes centrs „Venta‖ ir Kuldīgas novada Domes pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Centrā tiek uzľemtas vecuma personas, pirmās un otrās grupas invalīdi no 18 gadu vecuma – klienti, kuri vecuma un/vai funkcionālo un/vai garīga rakstura traucējumu dēļ nespēj sevi aprūpēt un kuriem dzīvesvieta deklarēta Kuldīgas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.


(a) Celt sociālo pakalpojumu efektivitāti un konkurētspēju; nodrošināt informācijas un pakalpojumu pieejamību

(b) Popularizēt (izglītības programmas ietvaros) indivīda integrācijas spējas un patstāvības nozīmi sabiedrības sociālā „klimata‖ uzlabošanā

2.6.5. MEDICĪNAS INFRASTRUKTŪRA

(1) Kuldīgas novadā darbojas vairākas ambulatoras ārstniecības iestādes, kas sniedz iedzīvotājiem ārstnieciskos pakalpojumus:

(2) SIA ―Kuldīgas slimnīca‖ - sniedz radioloģijas, t. sk. KMR, CT , ftiziatrijas, traumatoloģijas, ķirurģijas, endoskopijas, USG, mammogrāfijas pakalpojumus;

(3) SIA ―Kuldīgas primārās veselības aprūpes centrs‖ – pieejami neiroloģijas, endokrinoloģijas, diabētiskās pēdas aprūpes kabineta, onkoloģijas, sirds veselības kabineta pakalpojumi;

(4) SIA ―Kuldīgas ginekologu prakse‖ – ginekoloģijas pakalpojumi.

2.7. TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA

2.7.1. SATIKSMES INFRASTRUKTŪRA

(1) Kuldīgas novads ģeogrāfiski atrodas nomaļus no galvenajām Latvijas transporta un kravu plūsmām. Labi attīstīts novadā ir valsts pirmās šķiras autoceļu tīkls, kas Kuldīgu koncentriski saista ar kaimiľu novadu centriem un citām reģiona apdzīvotajām vietām, kā arī ar valsts galvenajiem autoceļiem A–9 un A–10 (Rīga - Ventspils). Svarīgākā nozīme ir autoceļiem Kuldīga – Renda – A-10, Kuldīga – Skrunda, Kuldīga – Ventspils, Kuldīga – Aizpute – Liepāja, Kuldīga – Alsunga – Jūrkalne, Kuldīga - Saldus. Ceļu tīkla blīvums Kuldīgas novadā ir pietiekams, bet to kvalitāte atsevišķos posmos ir jāuzlabo.



2 0 1 0 69

8. tabula Kuldīgas novada pašvaldības autoceļi, ielas un tilti P

agas

ta n

osa

uku

ms

Autoceļi Ielas Tilti

Kopā

tajā skaitā

ar melno segumu

Kopā

tajā skaitā

ar melno segumu skai

ts

gar

um

s

bra

ukt

uve

s

lau

kum

s

garums brauktuves

laukums

km km km m² km m² gab m m²

Ēdoles pagasts

27,998 0 3,758 12147 1,834 6419

Gudenieku pagasts

75,448 0,108 3,598 14274 1,486 6050

Īvandes pagasts

46,410 0 1,296 5579 0,420 2331 4 28,4 164

Kabiles pagasts

32,564 0,052 4,713 23181 1,679 9325

Kuldīga 74,724 454164 44,309 29495

4 15

297,8

1722

Kurmāles pagasts

63,357 2,965 6,186 27422 2,932 14405

Laidu pagasts

68,510 5,550 11,850 49175 7,600 33723

Padures pagasts

71,047 2,026 3,660 16403 2,540 12300 3 25,7 143

Pelču pagasts

40,229 2,228 7,089 26846 1,642 5081

Rendas pagasts

60,202 0,126 5,458 21237 1,843 7037 2 32,9 205

Rumbas pagasts

97,510 0,000 5,000 24983 3,440 18422 7 125,

6 867

Snēpeles pagasts

52,551 2,201 1,490 7602 0,290 1270 3 30,4 240

Turlavas 70,476 0,574 4,437 18271 2,309 9550 2 25 161



2 0 1 0 70

pagasts

Vārmes pagasts

63,140 4,322 4,862 21198 4,762 20948 2 42 294

Kopā 769,442 20,152 138,121 722482 77,086 44181

5 38

607,8

3796

(2) Kuldīgas novada ziemeļaustrumu daļu šķērso maģistrālais naftas vads Ventspils virzienā. Naftas vadam šobrīd ir niecīga nozīme novada ekonomikā.

(3) Vietējo pasaţieru plūsmu apkalpošanu Kuldīgas novadā veic trīs vietējie uzľēmumi. Šie uzľēmumi apkalpo mazāk nekā pusi no starpreģionu tirgus – pārējos maršrutus caur Kuldīgas novadu izpilda citu pilsētu kompānijas. Lielākā pasaţieru pārvadātājfirma novadā ir SIA „Mobile-A‖, pārējo kompāniju apkalpoto pasaţieru īpatsvars ir novada mērogā nenozīmīgs.

(4) Kuldīgas novadā ir viena autoosta novada centrā – Kuldīgā. Jauno autoostu Kuldīgas centrā atvēra 2010.gada jūlijā.

(5) Nozīmīgākais sabiedriskā transporta maršruts ir Kuldīga – Rīga; to apkalpo gan galvaspilsētas, gan vietējās firmas.

(6) Prioritārie reģionālie sabiedriskā transporta maršruti:

(a) Kuldīga – Vārme – Saldus.

(b) Kuldīga – Renda – Sabile.

(c) Kuldīga – Snēpele – Laidi – Valtaiķi – Skrunda.

(d) Ventspils – Kuldīga – Skrunda – Liepāja.

(e) Kuldīga – Aizpute – Liepāja.

(f) Kuldīga – Ēdole - Alsunga.


(a) Kuldīgas novadā ir attīstīts reģionālo un vietējo autoceļu tīkls, kas dod iespēju veidot difūzu apdzīvoto vietu struktūru un attīstīt tautsaimniecības nozares, kas saistītas ar transporta izmantošanu visos rajona pagastos.

(b) Kuldīgas novadam nav tiešas izejas uz jūru. Tuvākās lielās ostas ir Ventspils (ap 55 km no rajona centra), Liepāja (90 km) un Rīga (155 km). Tā salīdzinot ar Latvijas daudziem citiem novadiem ir priekšrocība, kuras izmantošanu traucē nepietiekamas kvalitātes autoceļi.

(c) Vissliktākais autoceļu infrastruktūras stāvoklis ir Kabiles un Gudenieku pagastos (skatīt kartoshēmu „Pakalpojumu pieejamība‖ pielikumā), jo netiek nodrošināta pagastu centru sasniedzamība pa cietā seguma ceļiem, kā arī Laidu pagastā.




2 0 1 0 71

(a) Autoceļa P-121 Tukums– Kuldīga rekonstrukcija; tālākā nākotnē jauna ātrgaitas autoceļa izbūve Rīgas virzienā vietā (ar turpinājumu Liepājas un Ventspils virzienā).

(b) Ceļu kvalitātes paaugstināšana starp Kuldīgu un pārējām Kurzemes pilsētām.

(c) Ceļu kvalitātes paaugstināšana starp Kuldīgu un visiem pagastu centriem, prioritāri – ar Gudenieku pagastu.

(d) Sabiedriskā transporta pakalpojumu uzlabošana, stimulējot veselīgu konkurenci starp vietējām pārvadājumu firmām, izstrādājot maršrutu optimizācijas programmu un uzlabojot sabiedriskā transporta informācijas servisu.

(e) Veloceliľu un gājēju celiľu izbūve, nodrošinot satiksmes dalībnieku drošību.

2.7.2. INŢENIERTEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA

(1) Kuldīgas novadā ūdensapgādē galvenokārt tiek izmantoti artēziskie ūdeľi, kas ir maz piesārľoti, bet kuriem ir paaugstināts dzelzs saturs. Kuldīgā tiek nodrošināta ūdens atdzelţošana. Daļā lauku apdzīvoto vietu ar centralizēto ūdensapgādi tā atbilstība normatīviem netiek stabili nodrošināta. Lielākā daļa lauku viensētu iedzīvotāju izmanto dzeramo ūdeni no gruntsūdens horizontiem, kas vietām ir piesārľots.

(2) Kuldīgas pilsētas centralizētā ūdens apgāde tiek nodrošināta no divām dzeramā ūdensgūtľu vietām. Pirmā ūdensgūtnes vieta atrodas Ventspils – Parka – Lapegļu ielu rajonā. Šeit ir izvietoti 6 ekspluatācijā izmantojamie urbumi un 2 novērošanas urbumi. Programmas 800+ ietvaros ir veikta ūdensgūtnes ģeofizikālā izpēte, kuras rezultātā ir izvērtēts tur atrodošos artēzisko urbumu tehniskais stāvoklis. Otrā centralizētā ūdensgūtnes vieta atrodas Virkas ielas apbūves rajonā. Šeit ir izvietoti 2 artēziskie urbumi un ūdenstornis ar tilpumu 25 m3. Pamatojoties uz pietiekamo jaudu un augsto ūdens kvalitāti ūdensgūtnē pie atdzelţošanas stacijas, tika aiztamponēti SIA „Kuldīgas ūdens‖ bilancē esošie 3 artēziskie urbumi Liepājas ielā 15, Jelgavas ielā 58 (pie UGD) un Graudu ielā. Artēziskais urbums Aizputes ielā (pie slimnīcas) tika atstāts kā rezerves urbums slimnīcas vajadzībām.

(3) Centralizēta ūdens apgāde pieejama lielākajai daļai Kuldīgas pilsētas iedzīvotāju, bet atsevišķos privātmāju rajonos joprojām tas nav nodrošināts. Pilsētā ir arī decentralizētas ūdens ieguves vietas – 22 lielākas jaudas artēziskie urbumi, kuri pārsvarā atrodas lielāku uzľēmumu īpašumos, no kuriem ekspluatācijā atrodas 7 urbumi, un mazākas jaudas artēziskie urbumi un ūdens akas, kuras izvietotas privātmāju rajonos.

(4) Kuldīgas novada pagastos centralizēta ūdensapgāde pārsvarā ir lielākajās apdzīvotajās vietās. Ar ūdens apgādi nodrošinātas sabiedriskās ēkas, daudzdzīvokļu mājas un ciema centros arī privātmājas. Informācija par apdzīvoto vietu nodrošinājumu ar centralizētu ūdensapgādi apkopota pielikuma 4. tabulā.

(5) Lielā daļā pagastu nepieciešams veikt uzlabojumus ūdensapgādes infrastruktūrā:

(6) Kabiles pagastā steidzami nepieciešamas ūdens attīrīšanas un atdzelţošanas iekārtas. Apgrūtinājums: ciemā ar nelielo iedzīvotāju skaitu ir divas autonomas



2 0 1 0 72

ūdens apgādes sistēmas (tīkli), kas nav savienojamas. Ūdensvada tīkla tehniskais stāvoklis ir apmierinošs.

(7) Centralizētais ūdensvads Turlavas pagastā ir Turlavā un Ķikuros, abos ciemos dzeramā ūdens kvalitāte neatbilst minimālām kvalitātes prasībām. Ūdensvada tīkla tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs - tīkli ir sliktā stāvoklī, samērā bieţi notiek plīsumi.

(8) Snēpeles pagastā ūdensvada tīkli ir nolietojušies, caurules izrūsējušas, bieţi notiek plīsumi un bojājumi. Steidzami nepieciešama ūdens atdzelţošanas iekārta, jo ūdenī pārāk liels dzelzs saturs. Ūdensvada tīkla tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs.

(9) Īvandes pagastā ūdensvadi ierīkoti 60 - 70 gados, tie ir ļoti sliktā stāvoklī, bieţi plīsumi ūdensvados. Paaugstināts dzelzs saturs, bet nav atdzelţošanas iekārtu. Lielākā problēma – ūdensvadu sliktais stāvoklis.

(10) Rumbas pagastā patērētājiem netiek veikta ūdens patēriľa uzskaite. Meţvaldes, Ventas un Novadnieku ciemos uzstādīta ūdens atdzelţošanas iekārta. Ēdu ciemā ūdens tiek ľemts no smeļamās akas, jo dziļurbums nedarbojas. Ūdensvada tīkla tehniskais stāvoklis ir apmierinošs.

(11) Kurmāles pagasta Priedaines ciema pašvaldības daudzdzīvokļu māju ūdensapgādi nodrošina SIA „Centrs‖. Iedzīvotāji nav apmierināti ar sniegto pakalpojumu kvalitāti. Ūdensvada tīkla tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs.

(12) Vārmes pagastā ūdensvadi nolietojušies, bieţi nepieciešams remonts - ūdensvada tīkla tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, ūdens tornis ir izrūsējis, atdzelţošanas iekārtu nav. Skaitītājs uzskaita patēriľu.

(13) Lielākā daļa notekūdeľu Kuldīgas novadā tiek attīrīta atbilstoši normatīviem. Jaunas notekūdeľu attīrīšanas ietaises izbūvētas Kuldīgā, tomēr daļa pilsētas teritorijas nav kanalizētas. Rumbas pagasta teritorijā veco attīrīšanas ietaišu vietā Programmas 800+ ietvaros ir veikta jaunu, modernām tehnoloģijām atbilstošu, ar datorizētu automātisko vadības sistēmu nodrošinātu, bioloģisko attīrīšanas ietaišu būvniecība (jauda 3500 m3/dnn), uz kurām tiek novadīti visi no Kuldīgas pilsētas un Priedaines ciema kanalizācijas tīkliem ieplūstošie notekūdeľi un asenizācijas ūdeľi no pilsētā esošajām izvedamajām tilpnēm. Jaunizbūvētās notekūdeľu attīrīšanas iekārtas (NAI) atrodas SIA „Kuldīgas ūdens‖ bilancē. Notekūdeľi NAI tiek mehāniski un bioloģiski attīrīti atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu izstrādātajām normām un novadīti Ventā.

(14) Nepietiekami kvalitatīvi darbojas NAI Padurē, Vilgālē, Ozolos, Turlavā, Kabilē, Ventā. Vilgāles un Ventas NAI iekļautas Kuldīgas rajona prioritāšu sarakstā un to rekonstrukciju plānots veikt ERAF nacionālās programmas ietvaros.

(15) Pagastos centralizēta kanalizācija pārsvarā ir lielākajās apdzīvotajās vietās. Ar centralizētu kanalizācijas pieslēgumu ir nodrošinātas sabiedriskās ēkas, daudzdzīvokļu mājas un ciema centros arī individuālas mājas (sk. 4. tabulu pielikumā).

(16) Centralizētu siltumapgādi Kuldīgas pilsētā nodrošina SIA ‖Kuldīgas siltumtīkli‖. Pakalpojumu izmanto daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, sabiedriskās, privātās



2 0 1 0 73

iestādes u.c. 2007. gada novembrī tika atklāta jaunā Kuldīgas katlumāja. Tās būvniecība notika Eiropas Savienības finansētā projektā „Apkures sistēmas rekonstrukcija Kuldīgas pilsētā, izveidojot videi draudzīgu siltumavotu‖. Kuldīgas jaunās katlumājas jauda ir 11,5 megavati, kas ar siltumu apgādā lielāko daļu pašvaldības uzľēmums SIA „Kuldīgas siltumtīkli‖ klientu. Projekta ietvaros tika saglabāta centralizētā siltumapgādes sistēma, aizstājot neefektīvo un tehniski novecojošo Parka ielas 43 katlu māju ar jaunu siltuma avotu Lapegļu 8, kurā kā kurināmo izmanto koksnes šķeldu, aizstājot aizvien sadārdzinošā mazuta izmantošanu siltumenerģijas ieguvē.

(17) Lielākajā daļā Kuldīgas novada pagastu no 90. gadu vidus vairs nav pieejami centralizētas siltumapgādes pakalpojumi. Centralizēta siltumapgāde tiek nodrošināta Kurmāles pagasta Priedainē un Vilgālē (skolai, pārvaldes mājai), Rumbas pagasta Meţvaldē, Rendas pagasta Ozolos un Rendā , Vārmē, Pelčos, Padurē, Ēdolē (pārvaldes ēkai un 1 dzīvokļu ēkai) – sk. 4. tabulu pielikumā.

(18) Kuldīgas novads elektroenerģiju saľem no vienas 110/20 kW apakšstacijas, kurai ir divpusēja 110 kW piegāde. Kuldīgas pilsētas iedzīvotāji un patērētāji tiek apgādāti ar elektroenerģiju pa 20 kW un 0.4 kW sadales tīklu.

(19) Sadzīves atkritumu centralizētu savākšanu Kuldīgas novadā veic specializēti uzľēmumi un tie tiek deponēti poligonos Ventspils, Talsu un Liepājas rajonos. Visa Kuldīgas novada teritorija iekļauta Viduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas projektā. Tā ietvaros ar 10% pašvaldību līdzdalību paredzēts rekultivēt visas novada izgāztuves un attīstīt dalītu atkritumu savākšanu, veicinot iedzīvotāju iesaistīšanos un sapratni.


(a) Ūdenssaimniecības sakārtošana visās rajona apdzīvotajās vietās atbilstoši reālām iedzīvotāju skaita un pieprasījuma prognozēm

2.8. EKONOMISKĀ SITUĀCIJA

2.8.1. EKONOMISKI AKTĪVĀS TIRGUS SEKTORA STATISTIKAS VIENĪBAS

(1) Par ekonomiskās aktivitātes raksturu un struktūru ļauj spriest ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību skaits1. Šis rādītājs, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, tiek izmantots ekonomiskās aktivitātes salīdzināšanai. Taču no šī rādītāja vien par ekonomisko aktivitāti nevar spriest, jo kā viena vienība tiek skaitīta gan pašnodarbināta persona, gan liels uzľēmums.

(2) Tirgus sektora statistikas vienību struktūrā atbilstoši komercdarbības formām ir vērojamas reģionālas atšķirības. Latvijā 2008. gadā vislielāko skaitu veidoja komercsabiedrības, bet Kurzemes reģionā pašnodarbinātās personas. Kuldīgas novadā un daudzos kaimiľu novados pašnodarbinātās personas veidoja

1 Tirgus sektora statistikas vienības ir juridiskas vai fiziskas personas, kuras galvenokārt pārdod savu produkciju vai pakalpojumus par noteiktu cenu, kas ir ekonomiski nozīmīga. Šajā sektorā tiek klasificētas pašnodarbinātas fiziskās personas, zemnieku saimniecības, individuālie komersanti un komercsabiedrības.



2 0 1 0 74

nozīmīgāko daļu no ekonomiski aktīvo tirgus statistikas vienību skaita (sk. 33. attēlu). Pašnodarbināto grupā mazāk kā vidēji Kurzemē bija vienīgi Saldus un Ventspils novados. Kuldīgas novadā un arī visos kaimiľu novados vērojams liels zemnieku un zvejnieku sabiedrību skaits, kas nozīmīgi pārsniedza gan Kurzemes reģiona, gan Latvijas vidējos rādītājus.

34,0

6,5

49,0

10,5

41,3

9,1

32,2

17,4

54,5

3,0

16,3

26,2

53,0

7,8

9,6

29,6

44,2

4,6

17,9

33,3

44,4

6,3

23,7

25,6

47,0

3,0

17,9

32,1

32,7

10,2

31,0

26,2

44,8

5,9

19,1

30,2

45,7

10,2

24,5

19,6

37,2

7,9

23,6

31,3

0%

20%

40%

60%

80%

100%

Latvija

(vidēji)

Kurzeme

(vidēji)

Aizputes

novads

Alsungas

novads

Kandavas

novads

Kuldīgas

novads

Pāvilostas

novads

Saldus

novads

Skrundas

novads

Talsu

novads

Ventspils

novads

Pašnodarbinātas personas Individuālie komersanti Komercsabiedrības Zemnieku un zvejnieku sabiedrības

3 3 . a t t ē l s . E k o n o m i s k i a k t ī v o t i r g u s s e k t o r a s t a t i s t i k a s v i e n ī b u s k a i t s p a k o m e r c d a r b ī b a s

f o r m ā m L a t v i j ā , K u l d ī g a s n o v a d ā u n k a i m i ľ u n o v a d o s 2 0 0 8 . g .

(3) Uz 1000 iedzīvotājiem 2008. gadā Latvijā vidēji bija 55,6ekonomiskās aktīvās tirgus sektora statistikas vienības. Kurzemes reģionā vidēji šis rādītājs bija zemāks – 53. Kuldīgas novadā un vairākos kaimiľu novados rādītājs bija krietni lielāks gan par Latvijas, gan Kurzemes reģiona vidējo rādītāju (sk. 34. attēlu). Līdzīgi rādītāji kā Kurzemē vidēji ir Ventspils, Skrundas un Kandavas novados.



2 0 1 0 75

55,653,0

66,068,1

53,9

63,5

71,8

58,5

53,5

66,5

53,2

0

10

20

30

40

50

60

70

80

uz 1

000 ied

zīv

otā

jiem

Latvija

(vidēji)

Kurzeme

(vidēji)

Aizputes

novads

Alsungas

novads

Kandavas

novads

Kuldīgas

novads

Pāvilostas

novads

Saldus

novads

Skrundas

novads

Talsu

novads

Ventspils

novads

3 4 . a t t ē l s . E k o n o m i s k i a k t ī v o t i r g u s s e k t o r a

s t a t i s t i k a s v i e n ī b u s k a i t s u z 1 0 0 0 i e d z ī v o t ā j i e m L a t v i j ā , K u l d ī g a s n o v a d ā u n k a i m i ľ u n o v a d o s

2 0 0 8 . g .

(4) Ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas vienību skaitam ir tendence palielināties. Uz 1000 iedzīvotājiem 2004. gadā Latvijā vidēji bija 43,9 vienības, bet Kurzemes reģionā – 39,3, bet līdz 2008. gadam ir vērojama jūtama izaugsme.

(5) Kurzemes reģionā pārsvarā ir mikrouzľēmumi (nodarbināto skaits vienāds vai mazāks par 9), kas veido vairāk kā 90% no visām ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas vienībām. Nedaudz ir mazie uzľēmumi (nodarbināto skats no 10 līdz 49) ~7%. Līdzīga situācija ir arī Kuldīgas novadā.

(6) Kurzemē 2008. gadā 47% no ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas vienībām darbojas tirdzniecībā vai sniedz pakalpojumus, nozīmīga daļa darbojas lauksaimniecībā – 40%. Rūpniecībā un enerģētikā Kurzemē darbojas 7%, būvniecība – 5%.

2.8.2. EKONOMISKI AKTĪVIE INDIVIDUĀLIE KOMERSANTI UN KOMERCSABIEDRĪBAS

(1) Par vienu no pamatrādītājiem teritoriju attīstības līmeľa raksturošanai un attīstības indeksa aprēķināšanai izmanto individuālo komersantu un komercsabiedrību skaitu, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem. Šis rādītājs Kurzemes reģionā ir nozīmīgi zemāks kā vidēji Latvijā. Latvijas vidējo rādītāju visvairāk ietekmē lielais



2 0 1 0 76

komercsabiedrību un individuālo komersantu skaits Rīgā, pārējos Latvijas reģionos šis rādītājs ir līdzīgs kā Kurzemē vai pat mazāks.

(2) Kuldīgas novadā uz 1000 iedzīvotājiem 2008. gadā bija 19 komercsabiedrības un individuālie komersanti. No kaimiľu novadiem augstāks rādītājs bija Saldus un Talsu novados, bet pārējos - zemāks (sk. 35. attēlu).

30,8

21,9

12,611,7 12,0

19,0

14,9

24,0

13,3

23,1

16,7

0

5

10

15

20

25

30

35

ska

its u

z 1

00

0 ie

dzīv

otā

jiem

Latvija

(vidēji)

Kurzeme

(vidēji)

Aizputes

novads

Alsungas

novads

Kandavas

novads

Kuldīgas

novads

Pāvilostas

novads

Saldus

novads

Skrundas

novads

Talsu

novads

Ventspils

novads

3 5 . a t t ē l s . I n d i v i d u ā l o k o m e r s a n t u u n

k o m e r c s a b i e d r ī b u s k a i t s u z 1 0 0 0 i e d z ī v o t ā j i e m 2 0 0 8 . g .


(a) Veicināt individuālo komersantu apvienību veidošanos konkrētu saimniecisko jomu stiprināšanai un konkurētspējas celšanai

(b) Stimulēt informācijas apmaiľu individuālo komersantu, to apvienību pieredzes bagātināšanai

2.8.3. BEZDARBA LĪMENIS

(1) Kā tautsaimniecības dzīvīgumu, cilvēkresursu pieejamību un sociālo situāciju teritorijās raksturojošu pamatrādītāju izmanto bezdarba līmeni teritoriālā un attiecīgā laika perioda griezumā.

(2) Bezdarba līmenis Latvijā kopumā un novados izteikti palielinājās 2009. gadā. Bezdarbnieku īpatsvars darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā valstī 2009. gada sākumā bija 5,1%, Kurzemes reģionā 5,3%, bet 2010. gada sākumā attiecīgi 12%



2 0 1 0 77

un 12,8%. Bezdarba līmenis turpināja palielināties arī 2010. gadā – augustā bezdarba līmenis Latvijā bija 15%, Kurzemes reģionā 16,1%1.

(3) Bezdarba līmeľa pieaugums laika posmā no 2009. gada sākuma līdz 2010. gada sākumam vērojams arī Kuldīgas novadā (no 5,8% līdz 14,9%), kā arī kaimiľu novados (sk. 36. attēlu). No kaimiľu novadiem 2010. gada sākumā lielāks bezdarba līmenis kā Kuldīgas novadā bija tikai Skrundas novadā (16,5%).

5,1

12,0

5,3

12,8

8,2

14,0

4,4

11,4

4,2

11,4

5,8

14,9

4,3

10,8

4,9

13,2

7,9

16,5

4,7

13,1

4,1

10,7

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

%

Latvija

(vidēji)

Kurzeme

(vidēji)

Aizputes

novads

Alsungas

novads

Kandavas

novads

Kuldīgas

novads

Pāvilostas

novads

Saldus

novads

Skrundas

novads

Talsu

novads

Ventspils

novads

2009.g.sāk. 2010.g.sāk.

3 6 . a t t ē l s . B e z d a r b a l ī m e ľ a i z m a i ľ a s K u l d ī g a s

n o v a d ā , k a i m i ľ u n o v a d o s u n L a t v i j ā 2


(a) Risināt bezdarba problēmas sociālo pakalpojumu ietvaros atbilstoši novada, pilsētas un pagastu sociālekonomiskajai specifikācijai

2.8.4. IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMU NODOKLIS

(1) Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieľēmumi pašvaldību pamatbudţetos raksturo gan iedzīvotāju pastāvīgo ienākumu lielumu un labklājību, gan arī pašvaldību spēju nodrošināt pakalpojumu augstāku kvalitāti. Iedzīvotāju ienākumu nodoklis veido pašvaldības budţeta ieľēmumu bāzes lielāko daļu. Laikā no 2004. līdz 2009.gadam saistībā gan ar pašu iedzīvotāju ieľēmumu palielināšanos, gan arī ar izmaiľām, palielinot pārskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu pašvaldības

1 pēc Labklājības ministrijas NVA datiem. 2 pēc PMLP datiem uz 01.01.2010.



2 0 1 0 78

budţetos, to kopējie ieľēmumi būtiski pieauga. Šajā laika periodā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieľēmumi visos reģionos aptuveni dubultojās. 2009. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieľēmumi, saistībā ar ekonomisko situāciju valstī, ievērojami pazeminājās. Lai gan nodokļa atskaitījuma daļa pašvaldībām 2009. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tika palielināta, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieľēmumi ievērojami samazinājās.

(2) Līdzīga situācija ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieľēmumiem vērojama arī Kuldīgas novadā un kaimiľu novados. Salīdzinot 2008. un 2009. gadu, nodokļa ieľēmumi uz 1 iedzīvotāju Kuldīgas novadā ir pamazinājušies par 66 Ls, Kurzemes reģionā vidēji vēl vairāk – 91,9 Ls, bet Latvijā vidēji 101,4 Ls. Latvijas vidējā rādītāja pazemināšanos visvairāk ietekmēja Rīgas reģions, kur ienākuma nodokļa ieľēmumi saruka par 123,5 Ls.

(3) 2009.gadā Kuldīgas novadā uz 1 iedzīvotāju bija 173,3Ls iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieľēmumu, kas ir nozīmīgi mazāk kā vidēji Kurzemē. No kaimiľu novadiem lielāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieľēmumi ir Ventspils, Talsu un Saldus novados (sk. 37. attēlu).

36

7,3

26

5,9

30

0,4

20

8,5

24

8,4

17

1,4

24

7,6

15

9,2

20

7,9

15

3,5

23

9,3

17

3,3

20

6,8

15

1,7

27

0,1

18

9,3 2

03

14

2,6

26

8,4

19

2,9

26

7,6

19

6,3

0

50

100

150

200

250

300

350

400

Ls

uz 1

ie

dzīv

otā

ju

Latvija

(vidēji)

Kurzeme

(vidēji)

Aizputes

novads

Alsungas

novads

Kandavas

novads

Kuldīgas

novads

Pāvilostas

novads

Saldus

novads

Skrundas

novads

Talsu

novads

Ventspils

novads

2008.gadā 2009.gadā

3 7 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u i e n ā k u m a n o d o k ļ a

i e ľ ē m u m i u z 1 i e d z ī v o t ā j u L a t v i j ā , K u l d ī g a s n o v a d ā u n k a i m i ľ u n o v a d o s



2 0 1 0 79

2.9. FINANŠU RĀDĪTĀJU ANALĪZE

2.9.1. PAŠVALDĪBAS BUDŢETA IEĽĒMUMI

(1) Pašvaldību budţeta rādītāji atspoguļo, kādi finanšu līdzekļi savu funkciju, pienākumu un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanai un attīstīšanai ir pašvaldību rīcībā un kādām jomām tie tiek izlietoti.

(2) 2009. gadā Kuldīgas novadā pamatbudţeta ieľēmumi bija 18 381 036 Ls. Galvenās ieľēmumu grupas, kas veido pašvaldības pamatbudţeta ieľēmumus ir nodokļu ieľēmumi, nenodokļu ieľēmumi (to skaitā ieľēmumi no uzľēmējdarbības, īpašuma, pašvaldību un valsts nodevām), maksas pakalpojumi un citi pašu ieľēmumi, kā arī valsts budţeta transferti (tai skaitā ieľēmumi no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, mērķdotācijas), pašvaldību budţeta transferti. Kuldīgas novadā speciālā budţeta ieľēmumi 2009. gadā bija 527290Ls.

432

591

542

674

455

652

587569

658

0

100

200

300

400

500

600

700

Ls

uz 1

ie

dzīv

otā

ju

Aizputes

novads

Alsungas

novads

Kandavas

novads

Kuldīgas

novads

Pāvilostas

novads

Saldus

novads

Skrundas

novads

Talsu

novads

Ventspils

novads

3 8 . a t t ē l s . P a m a t b u d ţ e t a i e ľ ē m u m i K u l d ī g a s n o v a d ā u n k a i m i ľ u n o v a d o s 2 0 0 9 . g . ( L s u z 1

i e d z ī v o t ā j u )

(3) Salīdzinot pamatbudţeta ieľēmumus 2009. gadā uz vienu pašvaldības iedzīvotāju, Kuldīgas novadā un kaimiľu novados, ir vērojamas lielas atšķirības. 2009. gadā lielākie pamatbudţeta ieľēmumi uz 1 iedzīvotāju bija Kuldīgas (674 Ls), Ventspils (658 Ls) un Saldus (652 Ls) novados, mazākie – Aizputes un Pāvilostas pagastos (sk. 38. attēlu).

(4) Katras pašvaldības finanšu autonomijas un spējas līmeni raksturo nodokļu ieľēmumi. Pašvaldības saľem ieľēmumus no četriem nodokļiem. Pašvaldību



2 0 1 0 80

pamatbudţetos ienāk ieľēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa (viss nodoklis tiek ieskaitīts tās pašvaldības budţetā, kur nekustamais īpašums atrodas), no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (2009. gadā atskaitījuma daļa 83% apjomā nonāca tās pašvaldības budţetā, kurā ienākumu saľēmējs deklarējis savu dzīvesvietu) un no izloţu un azartspēļu nodokļa (25% no azartspēļu nodokļa nonāk tās pašvaldības budţetā, kur tiek organizēta azartspēle). Pašvaldību speciālajā budţetā tiek ieskaitīti dabas resursu nodokļa ieľēmumi.

90,9

9,1

88,2

11,8

89,6

10,4

90,0

9,5

0,5

82,0

18,0

89,3

9,9

0,8

87,9

12,1

92,0

7,3

0,7

87,7

12,3

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Aizputes

novads

Alsungas

novads

Kandavas

novads

Kuldīgas

novads

Pāvilostas

novads

Saldus

novads

Skrundas

novads

Talsu

novads

Ventspils

novads

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi Pārējie nodokļu ieņēmumi

3 9 . a t t ē l s . N o d o k ļ u i e ľ ē m u m u s a d a l ī j u m s 2 0 0 9 . g a d ā % K u l d ī g a s n o v a d ā u n k a i m i ľ u

n o v a d o s

(5) Nodokļu ieľēmumu nozīmīgāko daļu veido iedzīvotāju ieľēmumu nodoklis. 2009. gadā Kuldīgas novadā tas veidoja 90% no nodokļu ieľēmumiem, līdzīgs sadalījums bija arī kaimiľu novados (sk. 39. attēls). Nekustamā īpašuma nodokļa ieľēmumu īpatsvars lielākais bija Pāvilostas novadā (18%), Kuldīgas novadā un arī citos kaimiľu novados tas veidoja ~1/10 no visiem nodokļu ieľēmumiem. Izloţu un azartspēļu nodokļa ieľēmumi bija raksturīgi novados, kuros ir pilsētas – Kuldīgas, Saldus un Talsu novados.

(6) Nodokļu ieľēmumu īpatsvars no pašvaldības pamatbudţeta 2009.gadā Kuldīgas novadā bija 29%, ļoti līdzīgi rādītāji bija arī citos kaimiľu novados. Nodokļu ieľēmumu īpatsvars lielākais bija Aizputes, Pāvilostas un Talsu novados (sk. 40. attēlu).



2 0 1 0 81

44

31 32

29

41

33

28

37

34

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

%

Aizputes

novads

Alsungas

novads

Kandavas

novads

Kuldīgas

novads

Pāvilostas

novads

Saldus

novads

Skrundas

novads

Talsu

novads

Ventspils

novads

4 0 . a t t ē l s . N o d o k ļ u i e ľ ē m u m i 2 0 0 9 . g a d ā % n o

p a m a t b u d ţ e t a i e ľ ē m u m i e m K u l d ī g a s n o v a d ā u n k a i m i ľ u n o v a d o s

(7) Ļoti nozīmīgu daļu no Kuldīgas novada pamatbudţeta veido valsts budţeta transferti. 2009. gadā valsts budţeta transferti bija 11855220Ls, t.sk. 810866Ls no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Lielāko daļu no transfertiem veido uzturēšanas izdevumu transferti no valsts budţeta, bet ir arī valsts budţeta transferti ES struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un kapitālo izdevumu mērķdotācijas. Kuldīgas novadā 2009. gadā transferti veidoja 64% no pašvaldības budţeta ieľēmumiem, tas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp kaimiľu novadiem (sk. 41. attēlu). Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieľēmumiem Kuldīgas un Saldus novadiem ir mazākais īpatsvars no pašvaldības pamatbudţeta ieľēmumiem (4%).



2 0 1 0 82

47

8

63

7

64

9

64

4

37

8

58

4

59

9

52

5

55

7

0

10

20

30

40

50

60

70

%

Aizputes

novads

Alsungas

novads

Kandavas

novads

Kuldīgas

novads

Pāvilostas

novads

Saldus

novads

Skrundas

novads

Talsu

novads

Ventspils

novads

transferti % no pamatbudžeta t.sk.PFIF% no pamatbudžeta

4 1 . a t t ē l s . T r a n s f e r t u i e ľ ē m u m i 2 0 0 9 . g a d ā %

n o p a m a t b u d ţ e t a i e ľ ē m u m i e m K u l d ī g a s n o v a d ā u n k a i m i ľ u n o v a d o s

202

33

371

43

346

50

435

30

170

36

379

27

346

55

295

27

363

43

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

Ls

uz 1

ie

dzīv

otā

ju

Aizputes

novads

Alsungas

novads

Kandavas

novads

Kuldīgas

novads

Pāvilostas

novads

Saldus

novads

Skrundas

novads

Talsu

novads

Ventspils

novads

Transferti (Ls uz 1iedzīvotāju) t.sk.PFIF transferti (Ls uz 1 iedzīvotājiu)

4 2 . a t t ē l s . T r a n s f e r t u i e ľ ē m u m i 2 0 0 9 . g a d ā

K u l d ī g a s n o v a d ā u n k a i m i ľ u n o v a d o s ( L s u z 1 i e d z ī v o t ā j u )



2 0 1 0 83

(8) Transfertu ieľēmumi uz 1 iedzīvotāju 2009. gadā Kuldīgas novadā bija lielākie starp kaimiľu novadiem (435Ls uz 1 iedzīvotāju), tie nozīmīgi pārsniedza Pāvilostas un Aizputes novadu transfertu ieľēmumus uz 1 iedzīvotāju (sk. 42. attēlu). PFIF ieľēmumi uz 1 iedzīvotāju Kuldīgas novadā bija vieni no zemākajiem starp kaimiľu novadiem.

2.9.2. PAŠVALDĪBAS BUDŢETA IZDEVUMI

(1) Kuldīgas novadā 2009. gadā pašvaldības pamatbudţeta izdevumi bija 17827298Ls, speciālā budţeta izdevumi 635362Ls. Kuldīgas novadā 2009. gadā pamatbudţeta bilance bija pozitīva (ieľēmumi pārsniedza izdevumus), bet speciālā budţeta bilance negatīva (izdevumi pārsniedza ieľēmumus).

(2) Pašvaldību pamatbudţeta izdevumu sadalījums pēc ekonomiskās klasifikācijas parāda, ka lielāko daļu veido uzturēšanas izdevumi. Kuldīgas novadā uzturēšanas izdevumi veido 77% no pamatbudţeta izdevumiem, tas ir viens no zemākajiem rādītājiem starp kaimiľu novadiem un arī Latvijā vidēji šis rādītājs ir augstāks (81,9%). Kandavas un Kuldīgas novados ir augstākie kapitālo izdevumu rādītāji starp kaimiľu novadiem (sk. 43. attēlu).

(3) Uzturēšanas izdevumos ietilpst arī izdevumi atlīdzībai. Kuldīgas novadā izdevumi atlīdzībai 2009. gadā bija 51% no pamatbudţeta izdevumiem (331Ls uz iedzīvotāju). No kaimiľu novadiem lielākais īpatsvars izdevumiem atlīdzībai bija Alsungas (70%), Kandavas (62%) un Skrundas (59%) novados, bet mazākais – Aizputes (44%), Pāvilostas (44%) un Ventspils (48%).

75

25

95

5

88

12

77

23

80

20

89

11

90

10

82

18

91

9

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Aizputes

novads

Alsungas

novads

Kandavas

novads

Kuldīgas

novads

Pāvilostas

novads

Saldus

novads

Skrundas

novads

Talsu

novads

Ventspils

novads

Uzturēšanas izdevumi (% no pamatbudžeta) Kapitālie izdevumi (% no pamatbudžeta)

4 3 . a t t ē l s . P a m a t b u d ţ e t a i z d e v u m u

s a d a l ī j u m s 2 0 0 9 . g a d ā K u l d ī g a s n o v a d ā u n k a i m i ľ u n o v a d o s ( % n o p a m a t b u d ţ e t a

i z d e v u m i e m )



2 0 1 0 84

339

198

11

1

516

382

28

492

345

68

501

331

15

3

342

188

88

573

376

74

541

357

61

495

335

10

5

647

345

67

0

100

200

300

400

500

600

700

Ls u

z 1

ie

dzīv

otā

ju

Aizputes

novads

Alsungas

novads

Kandavas

novads

Kuldīgas

novads

Pāvilostas

novads

Saldus

novads

Skrundas

novads

Talsu

novads

Ventspils

novads

Uzturēšanas izdevumi t.sk.izdevumi atlīdzībai Kapitālie izdevumi

4 4 . a t t ē l s . P a m a t b u d ţ e t a i z d e v u m i 2 0 0 9 . g a d ā K u l d ī g a s n o v a d ā u n k a i m i ľ u n o v a d o s ( L s u z

1 i e d z ī v o t ā j u )

(4) Pamatbudţeta izdevumu sadalījums Ls uz 1 iedzīvotāju Kuldīgas un kaimiľu novados parādīts 44. attēlā. Uzturēšanas izdevumi Kuldīgas novadā bija 501 Ls uz 1 iedzīvotāju, tas ir vidējs rādītājs starp kaimiľu novadiem. Lielākais bija Ventspils novadā (647 Ls uz iedzīvotāju), zemākais – Aizputes novadā (339 Ls uz 1 iedzīvotāju). Arī izdevumi atlīdzībai Kuldīgas novadā ir vidēji – 331 Ls uz 1 iedzīvotāju. No kaimiľu novadiem lielākie bija Alsungas novadā (382 Ls uz 1 iedzīvotāju), bet zemākie Pāvilostas novadā (188 Ls uz 1 iedzīvotāju). Kapitālie izdevumi Kuldīgas novadā 2009. gadā bija augstākie starp kaimiľu novadiem – 153 Ls uz iedzīvotāju, Alsungas novadā tie bija tikai 28 Ls uz 1 iedzīvotāju.

(5) Speciālā budţeta izdevumi no Kuldīgas novada kaimiľu novadiem ļoti atšķirīgi bija tikai Ventspils novadā (98Ls uz 1 iedzīvotāju), pārējos novados diezgan līdzīgi (sk. 45. attēlu). Arī speciālā budţeta kapitālie izdevumi Ls uz 1 iedzīvotāju pārsvarā bija nelieli, lielākie bija Ventspils (15 Ls uz 1 iedzīvotāju), Skrundas (14 Ls uz 1 iedzīvotāju) un Pāvilostas (13 Ls uz 1 iedzīvotāju) novados. No speciālā budţeta kapitālie izdevumi Kuldīgas novadā veidoja 23%, lielākais īpatsvars bija Pāvilostas (47%) un Skrundas (42%) novados, bet mazākais – Talsu novadā (11%).



2 0 1 0 85

27

5

27

4

18

3

23

5

27

13

27

4

33

14

24

3

98

15

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

Ls u

z 1

ie

dzīv

otā

ju

Aizputes

novads

Alsungas

novads

Kandavas

novads

Kuldīgas

novads

Pāvilostas

novads

Saldus

novads

Skrundas

novads

Talsu

novads

Ventspils

novads

Speciālā budžeta izdevumi (Ls uz 1 iedzīvotāju) Speciālā budžeta kapitālie izdevumi (Ls uz 1 iedzīvotāju)

4 5 . a t t ē l s . S p e c i ā l ā b u d ţ e t a i z d e v u m i 2 0 0 9 . g a d ā K u l d ī g a s n o v a d ā u n k a i m i ľ u

n o v a d o s ( L s u z 1 i e d z ī v o t ā j u )

(6) Pašvaldības budţeta izdevumi pēc funkcionālās klasifikācijas norāda, kādi izdevumi pašvaldībām bijuši daţādās jomās un kategorijās. Šajos izdevumos iekļauti arī pašvaldību transferti un maksājumi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Funkcionālajā kategorijā „Izglītība‖ izdevumos iekļauts arī veiktais valsts budţeta transferts – mērķdotācijas skolotāju algām u.c. Ne Kuldīgas, ne arī kaimiľu novados 2009. gadā budţeta izdevumos nav maksājumu PFIF, jo tās saľem iemaksas no PFIF. Kuldīgas novada budţeta izdevumos nozīmīgu daļu veido izdevumi izglītībai, pašvaldības teritorijas un mājokļu apsaimniekošanai un vispārējiem vadības dienestiem.

(7) Kuldīgas novadā budţeta izdevumu sadalījums pa funkcionālajām kategorijām 2009. gadā:

(a) Vispārējie vadības dienesti – 2 384 529 Ls;

(b) Sabiedriskā kārtība un drošība – 202 165 Ls;

(c) Ekonomiskā darbība – 256 773 Ls;

(d) Vides aizsardzība –111 304 Ls;

(e) Pašvaldības teritorijas un mājokļu apsaimniekošana – 3 117 474 Ls;

(f) Veselība – 19 304 Ls;

(g) Atpūta, kultūra un reliģija – 1 451 155 Ls;

(h) Izglītība – 9 341 153 Ls;



2 0 1 0 86

(i) Sociālā aizsardzība – 943 441 Ls.

( 8 ) Kuldīgas novada budţeta izdevumu sadalījums pa funkcionālajām kategorijām 2009. gadā % parādīts 37. attēlā. 52,4% no budţeta izdevumiem veido izdevumi izglītībai (Latvijā vidēji 44,9%), šajos izdevumos iekļauti ne tikai izglītības ēku uzturēšanas un saimnieciskie izdevumi, bet arī skolotāju algas, kuras tiek finansētas no valsts budţeta mērķdotācija.

Sociālā aizsardzība

5,3%

Izglītība

52,4%

Atpūta, kultūra un

reliģija

8,1%

Veselība

0,1%

Pašvaldības teritorijas

un mājokļu

apsaimniekošana

17,5%

Vispārējie valdības

dienesti

13,4%

Vides aizsardzība

0,6%

Sabiedriskā kārtība un

drošība

1,1%

Ekonomiskā darbība

1,4%

4 6 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d ā b u d ţ e t a i z d e v u m u s a d a l ī j u m s p a f u n k c i o n ā l a j ā m k a t e g o r i j ā m

2 0 0 9 . g a d ā %

(9) Vispārējie valdības izdevumi Kuldīgas novadā 2009. gadā bija 13,4% (Latvijā vidēji 18,3%) no budţeta izdevumiem. Kaimiľu novados lielākoties izdevumu īpatsvars bija nedaudz mazāks (sk. 47. attēlu). Vairāk kā uz pusi lielāki izdevumi bija Pāvilostas pagastā – 33Ls uz 1 iedzīvotāju.

(10) Kuldīgas novada un kaimiľu novadu budţeta izdevumu sadalījums pa funkcionālajām kategorijām 2009.gadā (Ls uz 1 iedzīvotāju) atspoguļots98. tabulā. Visās pašvaldībās uz 1 iedzīvotāju lielākie izdevumi ir izglītībai, Kuldīgas novadā tas ir 343 Ls uz 1 iedzīvotāju. Lielākie izdevumi izglītībai ir Saldus (386 Ls uz 1 iedzīvotāju) un Ventspils (383 Ls uz 1 iedzīvotāju) novados, mazākie – Pāvilostas (136 Ls uz 1 iedzīvotāju) un Aizputes (180 Ls uz 1 iedzīvotāju) novados. Vispārējie valdības dienestu izdevumi Kuldīgas novadā bija 87 Ls uz 1 iedzīvotāju. No kaimiľu novadiem visaugstākie rādītāji bija Pāvilostas (144 Ls uz 1 iedzīvotāju) un Ventspils (126 Ls uz 1 iedzīvotāju) novados, bet zemākie Alsungas (53 Ls uz 1 iedzīvotāju), Aizputes un Kandavas (54 Ls uz 1 iedzīvotāju) novados. Sociālajai



2 0 1 0 87

aizsardzībai Kuldīgas novadā tērē 35 Ls uz 1 iedzīvotāju, bet Alsungas novadā 107 Ls uz 1 iedzīvotāju.

12

10 10

13

33

11

16

11

18

0

5

10

15

20

25

30

35

%

Aizputes

novads

Alsungas

novads

Kandavas

novads

Kuldīgas

novads

Pāvilostas

novads

Saldus

novads

Skrundas

novads

Talsu

novads

Ventspils

novads

4 7 . a t t ē l s . V i s p ā r ē j o v a l d ī b a s d i e n e s t u i z d e v u m i 2 0 0 9 . g a d ā K u l d ī g a s n o v a d ā u n

k a i m i ľ u n o v a d o s ( % n o i z d e v u m i e m )

9. tabula Kuldīgas novada un kaimiľu novadu pašvaldību pamatbudţeta izdevumi pēc funkcionālajām kategorijā 2009.gadā (Ls uz 1 iedzīvotāju)

Novads

Funkcionālās kategorijas izdevumi (Ls uz 1 iedzīvotāju)

Vis

pār

ējie

va

ldīb

as

die

nes

ti

Sab

ied

risk

ā kā

rtīb

a u

n

dro

šīb

a

Eko

no

mis

kā d

arb

ība

Vid

es a

izsa

rdzī

ba

Paš

vald

ības

ter

ito

rija

s

un

māj

okļ

u

apsa

imn

ieko

šan

a

Ves

elīb

a

Atp

ūta

, ku

ltū

ra u

n

reliģ

ija

Izg

lītīb

a

So

ciāl

ā ai

zsar

dzī

ba

Aizputes 54 8 60 12 24 5 88 180 20

Alsungas 53 14 28 48 5 0 30 260 107

Kandavas 54 5 30 6 48 2 34 330 50



2 0 1 0 88

Kuldīgas 87 7 9 4 14 1 53 343 35

Pāvilostas 144 10 15 0 64 0 44 136 16

Saldus 71 7 15 3 76 0 49 386 39

Skrundas 95 4 6 0 75 16 31 320 55

Talsu 63 7 16 19 59 2 66 313 55

Ventspils 126 4 14 6 90 1 56 383 33

2.10. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS INDEKSS

(1) Lai teritorijas varētu salīdzināt atbilstoši ar vairākiem rādītājiem kopā, lieto attīstības indeksu, kas sevī ietver daţādus rādītājus. Teritorijas attīstības indekss parāda teritoriju augstāku vai zemāku attīstību no vidējā valsts sociālekonomiskās attīstības līmeľa attiecīgajā gadā (ja indekss visām teritorijām būtu 0, tad valstī starp teritorijām nepastāvētu attīstības atšķirības). Rezultātā teritorijas attīstības indekss ir strukturāls rādītājs, kas parāda, kuras teritorijas atrodas virs vidējā valsts attīstības līmeľa un kuras zem, t.sk. parādot, cik liela ir šo teritoriju attīstības novirze no vidējā valsts līmeľa (pamatā svārstās no +3 līdz -3). Tātad teritorijas attīstības indeksa vērtības pašas par sevi neraksturo attīstības tempa pieaugumu vai samazinājumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

(2) Latvijā teritorijas attīstības indeksa izveidošanas mērķis saistīts ar potenciālo īpaši atbalstāmo teritoriju statusa noteikšanu kopš 1997. gada. Metodika, kā nosaka teritorijas attīstības indeksu laika gaitā ir mainījusies, arī teritorijas attīstības indeksa izmantošana ir ievērojami paplašinājusies. Tagad teritorijas attīstības indeksu piemēro arī :

(a) Reģionālās attīstības valsts atbalsta programmas izstrādē;

(b) Atbalsta diferencēšanai ES fondu līdzfinansēto pasākumu ietvaros;

(c) ES, valsts atbalsta un citu finanšu instrumentu ietekmes uz teritoriju attīstību un ekonomiskās efektivitātes novērtēšanā;

(d) Daţādu teritoriju attīstības salīdzināšanā, vērtēšanā, prognozēšanā un cita veida teritoriju attīstības analīzē.

(e) Teritorijas attīstības indeksa aprēķinam novadiem izmanto bezdarba līmeni (%), iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieľēmumus uz 1 iedzīvotāju pašvaldības budţetos (Ls), demogrāfisko slodzi un iedzīvotāju skaita izmaiľas pēdējo 5 gadu laikā (%).

(3) Latvijā 109 novadu grupā saskaľā ar jaunākajiem, 2009. gada datiem 47 novadiem bija pozitīva attīstības indeksa vērtība (to īpatsvars veido 43% no novadu skaita) un 62 novadiem (57% novadu) – negatīva indeksa vērtība.



2 0 1 0 89

Kuldīgas novadam gan pēc 2008. gada datiem (-0,326), gan pēc 2009. gada datiem (-0,479) teritorijas attīstības indeksa vērtība ir negatīva. No kaimiľu novadiem abos gados teritorijas attīstības indeksa vērtība pozitīva ir tikai Ventspils un Saldus novados, bet izteikti negatīvāka kā Kuldīgas novadā ir Skrundas un Aizputes novados (sk. 48. attēlu).

(4) Lielākajai daļai no kaimiľu novadiem teritorijas attīstības indeksa vērtība 2009. gadā ir pazeminājusies. Teritorijas attīstības indekss raksturo teritoriju attīstības līmeni vienā konkrētā gadā un tā uzdevums ir konstatēt katras teritorijas salīdzinošo attīstības līmeni uz visu citu līdzīgu teritoriju fona. Tādēļ, vērtējot teritorijas attīstības indeksa dinamikas rindas, jāatceras, ka tās raksturo vienīgi atsevišķu teritoriju apsteidzošu vai atpaliekošu attīstību, salīdzinot ar visu teritoriju vidējo attīstību.

-0,94

-0,728

-0,296-0,282

-0,267

-0,225

-0,326

-0,479

-0,469

-0,471

0,104

0,025

-0,939

-1,036

0,028-0,064

0,228

0,27

-1,2 -1 -0,8 -0,6 -0,4 -0,2 0 0,2 0,4

Teritorijas attīstības indeksa vērtība

Aizputes novads

Alsungas novads

Kandavas novads

Kuldīgas novads

Pāvilostas novads

Saldus novads

Skrundas novads

Talsu novads

Ventspils novads

Vērtība (pēc 2008.g.datiem) Vērtība (pēc 2009.g.datiem)

4 8 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a u n k a i m i ľ u n o v a d u t e r i t o r i j a s a t t ī s t ī b a s i n d e k s a

v ē r t ī b a

(5) Ľemot vērā teritorijas attīstības indeksu konkrētajā gadā, pašvaldības var sakārtot secībā no lielākā indeksa uz mazāko – pēc rangiem. 2009. gadā no 109 Latvijas novadiem Kuldīgas novadam bija 77 ranga vieta. No kaimiľu novadiem zemāki rangi bija tikai Skrundas un Aizputes novadiem, augstākie rangi – Ventspils, Saldus un Talsu novados (sk. 49. attēlu). Līdzīgs rangu sadalījums bija arī 2008.gadā. Taču vērojams, ka gan Kuldīgas novadam, gan pārsvarā visiem kaimiľu novadiem rangs no 2008. gada uz 2009. gadu ir pazeminājies. Lielāks rangs ir tikai Ventspils un Aizputes novados.



2 0 1 0 90

94

87

66

68

63

65

71

7775

76

38

45

9396

42

50

30

25

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

Aizputes

novads

Alsungas

novads

Kandavas

novads

Kuldīgas

novads

Pāvilostas

novads

Saldus

novads

Skrundas

novads

Talsu

novads

Ventspils

novads

Rangs (pēc 2008.g.datiem) Rangs (pēc 2009.g.datiem)

4 9 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a u n k a i m i ľ u n o v a d u t e r i t o r i j a s a t t ī s t ī b a s i n d e k s a r a n g s

(6) Tā kā rodas nepieciešamība raksturot teritorijas attīstību daţādā skatījumā – gan statiskā, gan dinamiskā, RAPLM un VRAA līdztekus izmantotajam teritorijas attīstības indeksam ir sagatavojusi teritorijas attīstības ķēdes indeksa aprēķinu. Teritorijas attīstības ķēdes indeksa aprēķināšanai izmanto tos pašus rādītājus kā attīstības indeksa aprēķināšanai. Teritorijas attīstības indeksa vērtības neraksturo attīstības tempu, rezultātā neatkarīgi no attīstības tempa pieauguma vai samazinājuma katru gadu saglabājas aptuveni vienāds teritoriju skaits, kurām ir pozitīvs un kurām ir negatīvs indekss. Teritorijas attīstības ķēdes indekss risina šo problēmu, attīstības novērtējumā tiek ievērtēts arī attīstības temps, taču nevis katrai teritorijai atsevišķi, bet katrai teritorijai attiecībā pret iepriekšējo gadu vidējiem rādītājiem valstī. Tāpēc var būt situācija, ka teritorijā gada laikā notikusi attīstība, taču attīstības ķēdes indekss ir negatīvs, jo nav sasniegts iepriekšējā gada vidējais attīstības līmenis valstī.

(7) Novadu pašvaldību grupas attīstības ķēdes indekss 2009. gadā, salīdzinot ar vidējiem 2008. gada rādītājiem, bija negatīvs ( - 1,156), kas raksturo visu novadu pašvaldības grupas negatīvu attīstību 2009. gadā. Latvijā 2009. gadā pozitīvs teritorijas attīstības ķēdes indekss bija tikai 9 novados (Rīgas reģionā), pārējos 100 – negatīvs. Kuldīgas novadā un arī visos kaimiľu novados attīstības ķēdes indekss 2009. gadā bija negatīvs (sk. 50. attēlu).



2 0 1 0 91

-1,819

-1,297

-1,222

-1,636

-1,415

-1,115

-2,201

-1,19

-0,776

-2,5 -2 -1,5 -1 -0,5 0

Teritorijas attīstības ķēdes indeksa vērtība

Aizputes novads

Alsungas novads

Kandavas novads

Kuldīgas novads

Pāvilostas novads

Saldus novads

Skrundas novads

Talsu novads

Ventspils novads

5 0 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a u n k a i m i ľ u n o v a d u t e r i t o r i j a s a t t ī s t ī b a s ķ ē d e s i n d e k s a v ē r t ī b a



2 0 1 0 92

3. SVID ANALĪZE

SVID analīzes kopsavilkumam izmantoti Kuldīgas novada attīstības programmas izstrādes daţādu nozaru (tematisko) darba grupās, kā arī pagastu darba grupās veiktās analīzes rezultāti. SVID izstrādē ľemtas vērā iepriekšējo plānošanas dokumentu, t.sk. Kuldīgas rajona, Kuldīgas pilsētas un pagastu attīstības programmu, kā arī Kuldīgas novada izveides projekta iestrādes.

3.1. STIPRĀS PUSES

(1) Kuldīgas novada ģeogrāfiskais novietojums

(a) Kurzemes centrālajā daļā;

(b) Ar radiālu (starveida) ceļu struktūru, labiem sasniedzamības rādītājiem.

(2) Teritorijas pārvaldes tradīcijas un funkcionālās saiknes ar apkārtējām teritorijām

(a) Kuldīga ilgstoši bijusi apriľķa centrs, tajā izvietotas novada un reģionālas nozīmes iestādes, pilsēta nodrošina ar pakalpojumiem novada un apkārtējo teritoriju iedzīvotājus

(3) Iedzīvotāju potenciāls

(a) Izglītoti, radoši, sabiedriski aktīvi iedzīvotāji kā novada attīstību virzošs spēks

(b) Novada teritorijā iedzīvotāju skaits pietiekams, lai varētu konkurēt ar citām teritorijām (pašvaldībām)

(4) Izglītības bāze, skolu tīkls un augstskolu filiāles

(a) Plašs skolu (vispārizglītojošo, specializēto) tīkls, augstskolu filiāles, kas nodrošina izglītības iespējas potenciālā novada teritorijā

(5) Attīstīta veselības aprūpes sistēma

(a) Kuldīgas slimnīca ar modernu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājumu

(6) Kultūras vērtības, unikāla kultūrvide, Kuldīgas vecpilsētas komplekss

(a) Bagātīgs kultūras mantojums, kultūrainaviskās vērtības, unikāls Kuldīgas vecpilsētas komplekss – ar gandrīz pilnībā saglabātu plānojuma struktūru un lielu veco apbūves ansambļu skaitu.

(7) Labvēlīgi dabas apstākļi

(a) Ventas ielejas potenciāls, Alekšupītes tecējums.

(b) Relatīvi zems vides piesārľojuma līmenis

(8) Sakaru infrastruktūra

(a) Kvalitatīvi sakari, (fiksēto telekomunikāciju tīkla modernizācija, augošas mobilo komunikāciju iespējas, interneta nodrošinājums) rada nozīmīgus priekšnoteikumus teritorijas saimnieciskajai un sociālai attīstībai.

(9) Teritorijas rezerves un piemērota vide apbūves attīstībai:



2 0 1 0 93

(a) Apbūves attīstībai novadā ir pietiekami lielas teritorijas rezerves, kas pagaidām tiek ekstensīvi izmantotas. Teritorijas rezerves nodrošina visu pilsētas daļu attīstības iespējas, kā arī reģionālas un novada nozīmes objektu izvietošanu.

(10) Dabas resursi novadā, to funkcionālās ietekmes zonas teritorijā

(a) Dabas resursi, t.sk. zemes resursi, arī rekreācijā izmantojamie dabas resursi ir labvēlīgs faktors novada attīstībā.

(11) Saimnieciskās, sociālās un kultūras attīstības tradīcijas un potenciāls

(a) Saimnieciskās attīstības tradīcijas, t.sk. apkalpojošā sfērā, raţošanas tradīcijas (kokapstrāde, vieglā rūpniecība), amatniecības tradīcijas, kā arī kultūras dzīves tradīcijas un izglītības potenciāls rada pamatu tālākai šo nozaru attīstībai.

(12) Esošās raţošanas teritorijas un objekti, kas pielāgojami jaunām aktivitātēm

(a) Novada teritorijā ir raţošanas un tehniskās infrastruktūras objekti un to kompleksi, kas, mainoties ekonomiskajiem apstākļiem, ir pielāgojami jaunām aktivitātēm.

3.2. VĀJĀS PUSES

(1) Atrašanās nomaļus no galvenajiem valsts transporta koridoriem

(a) Neraugoties uz izdevīgo novietojumu Kurzemes centrālajā daļā, Kuldīgas novads atrodas nomaļus no galvenajiem transporta koridoriem (galvenie valsts autoceļi, dzelzceļi), kas saista valsts galvaspilsētu ar lielākajām Kurzemes pilsētām, ostām, transporta mezgliem, tranzīta maršrutiem

(2) Iedzīvotāju vecumstruktūra, iedzīvotāju skaita samazināšanās.

(3) Relatīvi vāja industriālā bāze, nepietiekams rūpnieciskās raţošanas potenciāls

(4) Nevienmērīgs inţenierinfrastruktūras nodrošinājums, vairāki novada pagasti nav nodrošināti ar centralizētiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem,

(5) Nepietiekams mājokļa nodrošinājums, nepietiekami formulēta mājokļa programma

(6) Vāja atsevišķu potenciālā novada daļu sasniedzamība

(a) Vairākas Kuldīgas funkcionālās ietekmes zonā un potenciālā novadā esošas teritorijas (Kabiles, Gudenieku pagasti) nav nodrošināti ar cietā seguma autoceļiem, ceļu tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs.

(7) Nepietiekams tūrisma radītais ekonomiskais efekts, nepietiekami formulēta novada mārketinga stratēģija.

3.3. IESPĒJAS

(1) Iedzīvotāju iniciatīvas (rīcības) grupu veidošana, kas rada sinerģisku efektu novada attīstībai.

(2) Jaunu transporta koridoru attīstība, autoceļu izbūve un rekonstrukcija.



2 0 1 0 94

(3) Sadarbība ar citām nacionālās un reģionālās nozīmes pilsētām, specializācija un „darba dalīšana‖, funkcionālo saikľu attīstība.

(4) Kuldīgas kā reģionālās nozīmes pilsētas un novada attīstības centra potenciāla paaugstināšana

(5) Kuldīgas novada kā administratīvas teritorijas izveide, kas sekmē:

(a) Lielāku politisko pārstāvniecību valsts līmenī, teritorijas konkurētspēju;

(b) Vienotas pakalpojumu sistēmas izveidi iedzīvotājiem

(c) Lielākas līdzekļu piesaistes iespējas, t.sk. līdzfinansējuma nodrošināšanu

(d) Dienestu darbības optimizāciju (bāriľtiesa, juridiskais dienests, sociālais dienests)

(e) Pašvaldības administrācijas kapacitāti, kadru piesaistes iespējas, darbības profesionalitātes paaugstināšanu

(f) Administratīvo izmaksu samazināšanas iespējas.

(g) Iespējas ilgtermiľā plānot daţādu nozaru attīstību visā novada teritorijā (t.sk., izglītības iestāţu, pansionātu, sporta būvju u.c. objektu izvietojums un nepieciešamība)

(6) Kuldīgas novadam raksturīgu, kā arī tādu raţošanas nozaru, kas neprasa lielus materiālos resursus, attīstība.

(7) Mājokļa programmas izstrāde, atbalsta instrumentu izmantošana mājokļa problēmas risināšanai.

(8) Iekļaušanās UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kas veicinātu Kuldīgas pilsētas un novada teritorijas atpazīstamību.

(9) Novada vizuālās pievilcības paaugstināšana (augstas kvalitātes sabiedrisko telpu izveide1, pieminekļu rekonstrukcija, ainavu veidošana, vides sakopšana)

(10) Atbalsta instrumentu izmantošana inţenierinfrastruktūras nodrošināšanai, energoefektivitātes paaugstināšana.

(11) Tūrisma plūsmu piesaiste, tūrisma mērķauditoriju diversifikācija, tūrisma tieši un netieši radīto ienākumu apjoma palielināšanās, sezonalitātes efekta samazināšana.

(12) Valsts un ES atbalsta instrumentu izmantošana sociāli ekonomiskās attīstības stimulēšanai.

3.4. DRAUDI

(1) Kuldīgas kā apdzīvojuma centra lomas un politiskās ietekmes samazināšanās.

(2) Darbaspējīgo un izglītoto iedzīvotāju aizplūšana, „smadzeľu eksports‖.

(3) Demogrāfiskās slodzes palielināšanās.

1 Tiek akcentēta kā prioritāte arī Leipcigas hartā



2 0 1 0 95

(4) Industriālā stagnācija, darba vietu trūkums, bezdarbs.

(5) Drošības situācijas pasliktināšanās, sociāli nelabvēlīgo parādību (alkoholisma, narkomānijas u.c.) pieaugums.

(6) ES un valsts atbalsta instrumentu neizmantošana, vai to nepietiekams nodrošinājums.

(7) Ekonomikas attīstības problēmas („pārkaršana‖, resursu sadārdzināšanās, inflācija u.c.) nacionālā (arī globālā) līmenī, kas negatīvi ietekmē pilsētas un novada izaugsmes iespējas.

(8) Teritorijas attīstības nevienmērības pastiprināšanās – atsevišķu novada daļu degradācija, „nomales efekta‖ veidošanās lauku teritorijās.



2 0 1 0 96

4. KULDĪGAS NOVADA VĒRTĪBAS NĀKOTNES VĪZIJA, ATTĪSTĪBAS VIRZIENI UN MĒRĶI

4.1. NOVADA ATTĪSTĪBAS PRINCIPI

(1) Novada teritorijas attīstības potenciāla paaugstināšana.

(2) Pašvaldību funkciju izpildes uzlabošana.

(3) Novada teritorijas līdzsvarota attīstība, pilsētas un lauku partnerība.

(4) Pašvaldību pakalpojumu pieejamības saglabāšana un attīstīšana visā novada teritorijā.

(5) Katras teritorijas unikālo iezīmju un vērtību saglabāšana.

4.2. KULDĪBAS NOVADA PAMATVĒRTĪBAS

Kuldīgas novada pašvaldības attīstības politika ir vērsta uz definēto pamatvērtību saglabāšanu un pilnvērtīgu izmantošanu novada attīstībai. Nav atbalstāmas darbības, kas var negatīvi ietekmēt vai degradēt esošās vērtības.

(1) Uz izglītību un pašattīstību virzīti, sava novada izaugsmē ieinteresēti iedzīvotāji.

(a) Lejupslīdoša iedzīvotāju skaita, nelabvēlīgu dabiskās ataudzes un migrācijas procesu apstākļos, pašvaldības attīstības politika ir vērsta uz iedzīvotāju potenciāla saglabāšanu, pievilcīgas dzīves un darbības vides radīšanu, cilvēku uzľēmības un garīgās izaugsmes veicināšanu, uzľēmīgu, radošu, uz attīstību tendētu cilvēku piesaisti Kuldīgai un novadam.

(2) Novietojums Kurzemes centrālajā daļā, vēsturiski izveidojusies radiāla ceļu struktūra, kas saista novadu un tā centru ar pārējo Kurzemes teritoriju, labvēlīgs novietojums starp lielajām Latvijas ostām.

(a) Pašvaldības attīstības politika ir vērsta uz ģeogrāfiskā novietojuma priekšrocību izmantošanu, stiprinot novada reģionālo lomu, piesaistot un attīstot produktus un pakalpojumus plašākai teritorijai, kā arī stiprinot novada pašvaldības administratīvo rīcībspēju un uzlabojot teritorijas sasniedzamību un infrastruktūras (īpaši IKT infrastruktūras) nodrošinājumu.

(3) Bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums, Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā kā unikāla vērtība; daudzveidīgas kuršu laikmeta, Livonijas, Kurzemes hercogvalsts un vēlāku laiku materiālās un nemateriālās kultūras liecības novadā.

(a) Pašvaldības attīstības politika ir vērsta uz kultūras mantojuma saglabāšanu un izmantošanu novada attīstībā, tēla veidošanā, iedzīvotāju un tūristu piesaistē.

(4) Maz pārveidota dabas vide, kas bagāta ar ainaviski un bioloģiski daudzveidīgām teritorijām. Ainavu daudzveidība – cilvēka mēroga samērīgas dabas un kultūrainavas kā pamats kvalitatīvai dzīves videi.



2 0 1 0 97

(a) Pašvaldības attīstības politika ir vērsta uz ainaviskās daudzveidības saglabāšanu, raksturīgo dabas un kultūrainavu izkopšanu, ekonomiskās darbības salāgošanu ar dabas un ainavisko vērtību uzturēšanu, kvalitatīvas ainavu telpas kā dzīvei labvēlīgas vides un tūrisma potenciāla attīstību.

(5) Bagātīgi un relatīvi ērti pieejami un transportējami meţa resursi.

(a) Pašvaldības attīstības politika ir vērsta uz meţa resursu daudzpusīgu un ilgtspējīgu izmantošanu, pievienotās vērtības radīšanu, meţa rekreatīvās nozīmes apzināšanu un stiprināšanu sadarbībā ar atbildīgajām valsts institūcijām un meţa īpašniekiem.

(6) Zemes un agroklimatiskie resursi, daudzveidīgas lauksaimniecības specializācijas iespējas, ūdens resursi, derīgie izrakteľi un ģeoloģiskās struktūras, atjaunojamo energoresursu potenciāls.

(a) Pašvaldības attīstības politika ir vērsta uz daudzveidīgas lauksaimniecības un lauku ekonomiskās darbības veicināšanu, ilgtspējīgu resursu, t.sk. ģeoloģiskā potenciāla un atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

(7) Saimnieciskās darbības tradīcijas un infrastruktūra, : raţošanas (meţsaimniecība, lauksaimniecība, kokapstrāde, vieglā rūpniecība u.c.), amatniecības, kā arī apkalpojošās sfēras, t.sk. tūrisma, tradīcijas.

(a) Pašvaldības attīstības politika ir vērsta uz tradicionālo saimniecības nozaru un apkalpojošās sfēras stiprināšanu, esošo tradīciju un infrastruktūras pilnvērtīgu izmantošanu, kā arī jaunu un mūsdienīgu produktu un pakalpojumu attīstību.

(8) Kultūras dzīves, izglītības, sociālās aprūpes un veselības aizsardzības tradīcijas, un infrastruktūra.

(a) Pašvaldības attīstības politika ir vērsta uz esošo tradīciju un resursu izmantošanu cilvēku potenciāla stiprināšanā.

4.3. KULDĪGAS NOVADA NĀKTONES VĪZIJA

Kuldīgas novada attīstības politika ir vērsta uz virzību ilgtermiľa vīzijas sasniegšanai. Prioritāras ir to sekmējošas darbības, nav atbalstāmas darbības, kas ir pretrunā ar attīstības vīziju

(1) Kuldīgas novads – vienota un dzīvotspējīga administratīvā teritorija Kurzemes centrā ar daudzveidīgu ekonomisko darbību, augstas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem, kā arī dzīvei, darbam un atpūtai labvēlīgu vidi, reģionam raksturīgu, cilvēcīgu ainavu telpu un piesātinātu kultūras dzīvi.

(2) Kuldīga – starptautiski atpazīstama kultūras un dabas mantojuma vieta, tūrisma un radošo industriju pilsēta un reģionālas nozīmes centrs.

Sabiedrība, cilvēku resursi

(3) Stabilizējies iedzīvotāju skaits, paaugstinājies dzīves ilgums, iedzīvotāju skaits sastāvs ir pietiekams ekonomiskās dzīvotspējas un attīstības nodrošināšanai.



2 0 1 0 98

(4) Paaugstinājusies iedzīvotāju uzľēmība un sabiedriskā aktivitāte un motivācija, Kuldīgas novadā apmetas uz dzīvi radoši un uzľēmīgi cilvēki no citām teritorijām, kā arī ģimenes ar bērniem, pieaudzis jauniešu īpatsvars, kas atgrieţas uz dzīvi pēc studijām vai izvēlas novadu kā teritoriju atpūtai un brīvajam laikam.

(5) Kuldīgas novads – pilsēta un lielākās apdzīvotās vietas ir nodrošinātas ar daudzveidīgām izglītības, t.sk. interešu un mūţizglītības, kultūras, sporta un sabiedriskās dzīves iespējām atbilstoši pieprasījumam, kā arī kvalitatīviem un novada robeţās pieejamiem veselības aizsardzības un sociālās aprūpes pakalpojumiem.

Ekonomika

(6) Kuldīgas novadā ir rosīga saimnieciskā dzīve, kas balstīta uz efektīvu vietējo resursu pielietojumu, augstu pievienoto vērtību, konkurētspējīgiem un atpazīstamiem produktiem. Saimniecības struktūru veido līdzsvarota tradicionālo nozaru – lauksaimniecības, meţa nozares, vietējo produktu apstrādes un amatniecības, kā arī jauno, modernajās tehnoloģijās un pakalpojumos balstītu nozaru attīstība. Nozīmīga loma ir tūrismam un radošajām industrijām.

(7) Visu Kuldīgas novada teritoriju raksturo labi sasniedzamības rādītāji: nozīmīgākie autoceļi saista novada centru ar galvaspilsētu, lielākajām ostām un pārējo reģiona teritoriju, nodrošinot saimniecisko attīstību, visas lielākās novada apdzīvotās vietas (ciemi) un 90% viensētu atrodas mazāk nekā 5 km attālumā no kvalitatīviem un pienācīgi uzturētiem cietā seguma ceļiem, kas savieno pagastus ar novada centru. Pilsētā un ciemos 90 % ielas klātas ar cieto segumu un nodrošinātas ar atbilstošu labiekārtojumu. Visas lielākās apdzīvotās vietas un 90% viensētu atrodas efektīva moderno sakaru pārklājuma zonā.

(8) Novada enerģētisko nodrošinājumu veido maksimāla enerģijas avotu daudzveidība ar tendenci pārejai uz vietējiem atjaunojamiem avotiem; kā arī dilstošs enerģijas patēriľš apkurei un transportam.

Vide

(9) Kuldīgas novadu raksturo kvalitatīva dzīves vide:

(a) Sakopta, pievilcīga un katrai vietai raksturīga pilsētvide Kuldīgā un lauku centros ar kvalitatīvu mājokļa un inţenierapgādes nodrošinājumu 90% iedzīvotāju, sakoptu publisko ārtelpu un aizsargātām kultūras vērtībām..

(b) Ainaviski daudzveidīga, reģionam raksturīga un cilvēkam patīkama lauku vide, ar samērīgu zemes izmantojumu un apdzīvotības blīvumu un raksturu – vide daudzveidīgai lauku saimnieciskajai darbībai, dzīvesveidam un atpūtai.

(c) Saglabātas, cilvēkam iespēju robeţās pieejamas un vērtību izjūtu audzinošas aizsargājamās dabas teritorijas.

Telpiskā struktūra

(10) Kuldīga – novada attīstības dzinējspēks un pakalpojumu centrs tā iedzīvotājiem.



2 0 1 0 99

(11) Kuldīgas novada pagasti attīstās kā telpiskas vienības ar savu identitāti, ilgtspējīgām kopienām un administratīvo rīcībspēju.

(12) Pagastu lielākās apdzīvotās vietas (ciemi) saglabā savu nozīmi kā vietējas nozīmes publisko un privāto pakalpojumu centri lauku teritorijai un veicina lauku apdzīvotības saglabāšanos.

(13) Lauku viensētu apdzīvojums, dabas un kultūrainavu telpas – teritorijas identitātes un dzīves kvalitātes ietvars.

4.4. KULDĪGAS NOVADA ATTĪSTĪBAS PRIORITĀTES

Kuldīgas novada pašvaldība savos lēmumos un darbībā, t.sk., izvērtējot attīstības priekšlikumus un projektus, vadās pēc atbilstoši ilgtermiľa vīzijai noteiktajām prioritātēm

(1) Stiprināt novada lomu reģionālā, nacionālā un starptautiskā kontekstā un veicināt tā atpazīstamību, iedzīvotāju, investīciju un tūristu piesaisti.

(2) Veicināt daudzveidīgas saimnieciskās aktivitātes, kas rada raksturīgus un atpazīstamus produktus un pakalpojumus un prioritāri atbilst šādiem kritērijiem:

(a) vietējo resursu efektīvs pielietojums;

(b) maza materiālu un energoietilpība;

(c) augsti kvalificēts darbaspēks;

(d) konkurētspējīgs gala produkts;

(e) darba vietas novada iedzīvotājiem;

(f) ir saskaľā ar tradīcijām un vērtībām.

(3) Uzturēt un paaugstināt cilvēku potenciālu novadā:

(a) kvalitatīva un atbilstoša izglītība;

(b) aktīva kultūras un sabiedriskā dzīve;

(c) kvalitatīva un pieejama veselības aizsardzība;

(d) sociālā aprūpe;

(e) sporta aktivitātes;

(f) mērķtiecīgi pasākumi iedzīvotāju piesaistei

(4) Izkopt, un uzlabot pilsētas, lauku un dabas vidi: un saglabāt tās vērtības

(a) Vide dzīvei;

(b) Vide darbam;

(c) Vide atpūtai un radošai pašizpausmei;

(d) Vide kā vērtību un identitātes nesēja.



2 0 1 0 100

(5) Uzlabot teritorijas sasniedzamību, autoceļu, ielu un IKT infrastruktūru visā novada teritorijā.

4.5. KULDĪGAS NOVADA ATTĪSTĪBAS MĒRĶI UN UZDEVUMI

Kuldīgas novada attīstības mērķi un uzdevumi noteikti atbilstoši ilgtermiľa attīstības vīzijai un prioritāšu formulējumam, lai vidējā termiľā sekmētu novada konkurētspējas paaugstināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu.

4.5.1. STIPRINĀT NOVADA LOMU REĢIONĀLĀ, NACIONĀLĀ UN STARPTAUTISKĀ KONTEKSTĀ UN VEICINĀT TĀ ATPAZĪSTAMĪBU, IEDZĪVOTĀJU, INVESTĪCIJU UN TŪRISTU PIESAISTI.

(1) Stiprināt novada un pilsētas reģionālo lomu un administratīvo rīcībspēju:

(a) Piesaistīt un izvietot reģionālās nozīmes un Kuldīgas novadu apkalpojošas iestādes un pakalpojumus;

(b) Paaugstināt pašvaldības kapacitāti un izveidot optimālu pārvaldes struktūru novada teritorijā.

(2) Veicināt pilsētas un novada atpazīstamību:

(a) Izveidot teritorijas mārketinga organizatorisko un institucionālo bāzi;

(b) Izstrādāt pilsētas un novada tēla koncepciju un mārketinga stratēģiju;

(c) Attīstīt Kuldīgas novada tūrisma produktus un infrastruktūru.

(3) Pozicionēt Kuldīgu kā starptautiski atpazīstamu kultūras un dabas mantojuma vietu

(a) Izstrādāt Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un apsaimniekošanas programmu un ieviest īstermiľa rīcības plānu.

(b) Īstenot sagatavošanās plānu objekta „Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā‖ nominācijai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.

4.5.2. VEICINĀT DAUDZVEIDĪGAS SAIMNIECISKĀS AKTIVITĀTES, KAS RADA RAKSTURĪGUS UN ATPAZĪSTAMUS PRODUKTUS UN PAKALPOJUMUS:

(1) Nodrošināt infrastruktūras atbalstu un sekmēt investīciju piesaisti Kuldīgas novada ekonomikai

(a) Nodrošināt infrastruktūras atbalstu investīcijām un uzľēmējdarbībai:

(b) Piesaistīt novada ekonomikai privātās investīcijas:

(2) Nodrošināt informatīvo, konsultatīvo un finansiālo atbalstu vietējiem uzľēmējiem

(a) Nodrošināt informatīvo un konsultatīvo atbalstu vietējiem uzľēmējiem:

(b) Pielietot nekustamā īpašuma nodokļu atlaides un citus finansiālās stimulēšanas instrumentus



2 0 1 0 101

4.5.3. UZTURĒT UN PAAUGSTINĀT CILVĒKU POTENCIĀLU NOVADĀ:

(1) Sekmēt kvalitatīvas, konkurētspējīgas un darba tirgum atbilstošas izglītības iespējas

(a) Attīstīt izglītības infrastruktūru novadā:

(b) Sekmēt izglītības kvalitātes paaugstināšanu novadā

(c) Sekmēt izglītības konkurētspēju un atbilstību darba tirgus prasībām

(d) Veicināt kvalitatīvas augstākās izglītības piedāvājumu novadā

(e) Veicināt mūţizglītības iespējas novada iedzīvotājiem

(2) Attīstīt daudzveidīgus un kvalitatīvus kultūras pakalpojumus novadā

(a) Izstrādāt novada kultūras stratēģiju un paplašināt kultūras piedāvājumu

(b) Uzlabot kultūras institūciju infrastruktūru:

(3) Nodrošināt kvalitatīvus veselības aizsardzības un sociālās aprūpes pakalpojumus visiem novada iedzīvotājiem

(a) Attīstīt kvalitatīvus un pieejamus veselības aizsardzības pakalpojumus

(b) Uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti

(c) Uzlabot sabiedrisko drošību novadā

(4) Sekmēt sporta un veselīga dzīves veida attīstību

(a) Izstrādāt sporta attīstības programmu, sekmēt profesionālo un masu sporta attīstību

(b) Pilnveidot sporta institūciju infrastruktūru

4.5.4. UZLABOT TERITORIJAS SASNIEDZAMĪBU, IZKOPT PILSĒTAS, LAUKU UN DABAS VIDI, UN SAGLABĀT TĀS VĒRTĪBAS:

(1) Uzlabot teritorijas sasniedzamību, autoceļu, ielu un IKT infrastruktūru visā novada teritorijā.

(a) Rekonstruēt novada prioritāros autoceļus

(b) Izveidot ekonomiskajai attīstībai, pārvietošanās drošībai un iedzīvotāju un pilsētas viesu ērtībai atbilstoša ielu un stāvlaukumu sistēmu Kuldīgas pilsētā

(c) Sekmēt velotransporta attīstību novadā

(d) Sekmēt sabiedriskā transporta un skolēnu pārvadājumu atbilstību iedzīvotāju vajadzībām

(e) Sekmēt interneta un mobilo sakaru pieejamību visā novada teritorijā

(2) Paaugstināt mājokļa un inţenierinfrastruktūras kvalitāti un pieejamību

(a) Paaugstināt mājokļa pieejamību un kvalitāti, izstrādājot un ieviešot Kuldīgas novada Mājokļa programmu



2 0 1 0 102

(b) Nodrošināt iedzīvotāju ērtībai un saimnieciskajai attīstībai atbilstošu inţenierinfrastruktūru un komunālos pakalpojumus

(3) Paaugstināt pilsētas un lauku vides pievilcību un sekmēt tās vērtību saglabāšanu.

(a) Revitalizēt Kuldīgas vecpilsētu,, saglabājot dabas un kultūras mantojumu un paaugstinot tās pievilcību.

(b) Sekmēt atraktīvas un vizuāli pievilcīgas publiskās ārtelpas attīstību Kuldīgā un ciemos

(c) Sekmēt lauku vides un ainavu, kā arī dabas teritoriju saglabāšanu un attīstību


K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 103

5. RĪCĪBAS PROGRAMMA 2010. – 2014. GADIEM

1. prioritāte:

Stiprināt novada lomu reģionālā, nacionālā un starptautiskā kontekstā un veicināt tā atpazīstamību, iedzīvotāju, investīciju un tūristu piesaisti.

Mērķi Uzdevumi Risinājumi

1.1. Stiprināt novada un pilsētas reģionālo lomu un administratīvo rīcībspēju

1.1.1.Piesaistīt un izvietot reģionālās nozīmes un Kuldīgas novadu apkalpojošas iestādes un pakalpojumus

Piesaistīt valsts pārvaldes institūciju Kurzemes struktūrvienības

Veicināt reģionālās pašvaldības izveidi

Attīstīt Kuldīgas slimnīcas un ar to saistītos pakalpojumus

Attīstīt reģionālo sporta centru

Stimulēt privātā biznesa reģionālo vienību izvietošanu Kuldīgā

1.1.2. Paaugstināt pašvaldības kapacitāti un izveidot optimālu pārvaldes struktūru novada teritorijā

Veicināt esošo darbinieku zināšanu pilnveidošanu

Uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, tai skaitā interneta vidē

Izveidot optimālu pārvaldības un apsaimniekošanas struktūru novada teritorijā

1.2. Veicināt pilsētas un novada 1.2.1. Izveidot teritorijas mārketinga organizatorisko un Izveidot Kuldīgas novada teritorijas (mērķa) mārketinga




atpazīstamību institucionālo bāzi; padomi un izpildinstitūciju vai deleģēt tās funkcijas pašvaldības struktūrvienībai (iestādei)

Nodrošināt efektīvu sadarbību starp pašvaldību, valsts un nevalstiskajām institūcijām un industriju, t.sk. informācijas apmaiľu

Nodrošināt informācijas un plānošanas saikni pagastu pārvaldēm

Izstrādāt un ieviest teritorijas mārketinga analīzes un monitoringa programmu

1.2.2. Izstrādāt pilsētas un novada tēla koncepciju un mārketinga stratēģiju;

Izstrādāt atpazīstamu Kuldīgas novada un pilsētas zīmolu (tēla koncepciju), nodrošināt tā popularizēšanas programmu visās ar Kuldīgu un novadu saistītajās komunikācijās.

Mērķtiecīgi virzīt Kuldīgas tēlu konkrētiem segmentiem: demogrāfiskiem, ģeogrāfiskiem, antropoloģiskiem, psiholoģiskajiem u.c.

Mārketinga stratēģiju balstīt uz pētījumiem par konkrētiem tirgus segmentiem.

Nodrošināt stabilus un efektīvus informācijas izplatīšanas kanālus, tai skaitā netradicionālus, ar pārbaudāmu atgriezenisko saiti un atdeves indikācijām




Mārketinga stratēģijā paredzēt pasākumus personību piesaistei, investīciju piesaistei, zinātnes, mākslas un kinoindustrijas piesaistei, izstāţu konferenču, plenēru rīkošanai u.c., kā arī aktīvu moderno tehnoloģiju pielietojumu un efektīvu darbību virtuālajā vidē

Nodrošināt teritorijas mārketinga monitoringa sistēmu

1.2.3. Attīstīt Kuldīgas novada tūrisma produktus un infrastruktūru

Izveidot atraktīvu tūrisma teritoriju ( "Dzīvā muzeja" kompleksu) Kuldīgas sirdī (aptverot tiltu, Ventas rumbu, Mārtiľsalu un Pils parku; sadarbībā ar privāto sektoru)

Attīstīt auto - moto muzeju un attīstīt padomju mantojuma produktu (padomju šarma šovs u.c.)

Atjaunot šaurslieţu dzelzceļa posmu kā tūrisma atrakciju

Izstrādāt un nodrošināt ar informatīvo aprīkojumu - tematiskus maršrutus pa Kuldīgu

Veicināt atpazīstamu ikgadēju pasākumu rīkošanu ("Lido zivis..", Pilsētas svētki, pasākumi pagastos u.c.) un jaunu pasākumu izveidi

Izstrādāt aktīvā (piedzīvojumu) tūrisma piedāvājumu (sadarbībā ar privāto sektoru)

Izstrādāt tematiskos tūrisma maršrutus novada teritorijā

Sadarbībā ar privātajiem investoriem nodrošināt kempinga




izveidi

Sekmēt konferenču un semināra telpu veidošanu

Sekmēt kafejnīcu u.c. apkalpes objektu veidošanu – prioritāri – Kuldīgas vecpilsētas zonā

Veicināt atpūtas objektu veidošanu Kuldīgā un pagastos

Uzlabot velotūrisma infrastruktūru, ieviest jaunu pieeju maršrutu plānošanā

Izveidot jaunus, netradicionālus piesaistes objektus sadarbībā ar ārvalstu partneriem un privāto sektoru

Piemērot ar tūrismu saistīto infrastruktūru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

1.3. Pozicionēt Kuldīgu kā starptautiski atpazīstamu kultūras un dabas mantojuma vietu

1.3.1. Izstrādāt Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un apsaimniekošanas programmu un ieviest īstermiľa rīcības plānu.

Izstrādāt un apstiprināt Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un apsaimniekošanas programmu:

Izpētes programma,

Aizsardzības programma,

Sociāli ekonomiskā programma,

Izglītošanas un sabiedrības iesaistes programma,




Tēla veidošanas programma,

Transporta programma)

1.3.2. Īstenot sagatavošanās plānu objekta „Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā‖ nominācijai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.

Sagatavot ikgadēju plānu objekta „Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā‖ nominācijai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam, paredzot nepieciešamos izpētes, popularizācijas un pieteikuma sagatavošanas darbus un resursu piesaistes avotus.



2. prioritāte

Veicināt daudzveidīgas saimnieciskās aktivitātes, kas rada raksturīgus un atpazīstamus produktus un pakalpojumus


2.1. Nodrošināt infrastruktūras atbalstu un sekmēt investīciju piesaisti Kuldīgas novada ekonomikai

2.1.1. Nodrošināt infrastruktūras atbalstu investīcijām un uzľēmējdarbībai

Teritoriju un infrastruktūras piedāvājums investoriem: teritoriju un objektu apzināšana, rezervēšana un sagatavošana.

Biznesa inkubatora attīstība Kuldīgas pilsētā.

Tirdzniecības vietu sagatavošana vietējā produkcijas raţotājiem: amatnieku tirgus, pārtikas tirgus, bioloģiskās produkcijas tirdzniecības vieta, „zaļie tirdziľi‖ pagastos.

2.1.2. Piesaistīt novada ekonomikai privātās investīcijas

Investīciju objektu un teritoriju piedāvājums sadarbībā ar LIAA un izmantojot citus efektīvus komunikāciju kanālus; individuālais darbs ar potenciālajiem investoriem.

2.2. Nodrošināt informatīvo, konsultatīvo un finansiālo atbalstu vietējiem uzľēmējiem

2.2.1. Nodrošināt informatīvo un konsultatīvo atbalstu vietējiem uzľēmējiem.

Informācijas apkopojums par atbalsta instrumentiem uzľēmējdarbībai un piedāvājums e-vidē;

Konsultācijas, IT pakalpojumi. Radošo industriju atbalsts un to ieguldījuma sekmēšana ekonomiskajā izaugsmē;

Lauksaimniecības, apstrādes rūpniecības, amatniecības u.c. nozaru apvienību atbalsts, informatīvā saikne ar




pašvaldību un pagastu pārvaldēm.

Uzľēmēju konsultatīvās padomes novadā un pagastos.

Sarunas ar lielveikalu tīkliem, par vietējo zemnieku (raţotāju) pārtikas stendu izvietošanu.

Uzľēmēja zīmols (balva) – apbalvojums par uzľēmību, novada ekonomikas attīstības veicināšanu, jaunu darba vietu radīšanu vai ieguldījumu inovatīvu risinājumu izstrādē, kas veicina novada atpazīstamību nacionālā un starptautiskā līmenī.

Pašvaldības atbalsts daţādām uzľēmēju iniciatīvām (idejām, projektiem, radošām darbībām).

2.2.1.Pielietot nekustamā īpašuma nodokļu atlaides un citus finansiālās stimulēšanas instrumentus

Izstrādāt pašvaldības saistošos noteikumus nodokļu un nodevu atlaidēm, ar mērķi atbalstīt vietējos uzľēmējus atbilstoši prioritātēm.



3. prioritāte

Uzturēt un paaugstināt cilvēku potenciālu novadā


3.1. Sekmēt kvalitatīvas, konkurētspējīgas un darba tirgum atbilstošas izglītības iespējas

3.1.1. Attīstīt izglītības infrastruktūru novadā:

Izstrādāt novada skolu un pirmsskolas izglītības iestāţu tīkla attīstības programmu atbilstoši prioritātēm, pieprasījumam un prognozēm.

Paaugstināt Kuldīgas novada izglītības iestāţu energoefektivitāti.

Piesaistīt izglītības iestādēm mūsdienīgas tehnoloģijas un pilnveidot izglītības iestāţu materiāli tehniskās bāzes.

Labiekārtot izglītības iestādes (labvēlīgas vides nodrošināšana - padarīt pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām).

3.1.2. Sekmēt izglītības kvalitātes paaugstināšanu novadā

Nodrošināt efektīvas profesionālās pilnveides programmas pedagogiem.

Sekmēt pieredzes apmaiľu.

Veikt skolēnu sasniegumu analīzi.

Izstrādāt pedagogu motivācijas instrumentus.

Sagatavot un izdot kvalitatīvus un mērķim atbilstošus




metodiskos materiālus.

Sekmēt informācijas apmaiľu starp skolām, skolēniem un pedagogiem (e-klase u.c..).

3.1.3. Sekmēt izglītības konkurētspēju un atbilstību darba tirgus prasībām

Veidot saikni starp iegūto izglītību, darba tirgu un pieprasījumu; veicināt jauniešu profesionālās orientācijas ievirzi atbilstoši izaugsmes iespējām novadā.

Veicināt sadarbību ar uzľēmējiem profesionālo iemaľu attīstībai.

Uzlabot personības pilnveidošanas iespējas novadā. Popularizēt daudzpusīgu interešu izglītību, sekmējot kvalitatīvu un daudzpusīgu brīvā laika pavadīšanu.

Veicināt Kuldīgai raksturīgu profesionāļu izglītību atbilstoši mūsdienu prasībām; sekmēt tradicionālo amatniecības prasmju un moderno tehnoloģiju sintēzi.

Prognozēt un sekmēt „nākotnes profesiju‖ iespējas.

Veicināt uzľēmējdarbības prasmju ieguves/pilnveidošanas programmas; sekmējot jaunu cilvēku uzdrīkstēšanos uzsākt savu biznesu.

3.1.4. Veicināt kvalitatīvas augstākās izglītības piedāvājumu novadā

Sekmēt RPIVA filiāles attīstību.

Veidot sadarbību ar Latvijas augstskolām par jaunu




programmu piesaisti.

Sekmēt tālmācības iespēju izmantošanu.

3.1.5. Veicināt mūţizglītības iespējas novada iedzīvotājiem

Izstrādāt mūţizglītības stratēģiju Kuldīgas novadam un ieviest īstermiľa rīcības plānu.

3.2. Attīstīt daudzveidīgus un kvalitatīvus kultūras pakalpojumus novadā

3.2.1. Izstrādāt novada kultūras stratēģiju un paplašināt kultūras piedāvājumu

Izstrādāt novada kultūras stratēģiju un ieviest īstermiľa rīcības plānu un saskaľotas ikgadējas pasākumu programmas.

Attīstīt cilvēkresursus kultūras nozarē, izglītojot speciālistus.

Paplašināt kultūrizglītības iestāţu – mākslas un mūzikas skolu – piedāvājumu, t.sk. pieaugušo auditorijai un radošo industriju attīstībai.

Popularizēt kultūras pakalpojumus, izmantojot modernus komunikāciju līdzekļus.

Veicināt iedzīvotājos izpratni par kultūrvēsturiskajām vērtībām veidojot dialogu ar iedzīvotājiem kultūras nozarē – kultūrvēsturiskais mantojums un kultūrvide kā indivīda izglītošanas vide un instruments.

3.2.2. Uzlabot kultūras institūciju infrastruktūru: Rekonstruēt E. Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolu.




Rekonstruēt estrādi Kuldīgā.

Rekonstruēt Kuldīgas novada muzeja un fondu glabātuves telpas rekonstrukciju.

Pabeigt Kuldīgas novada bibliotēkas būvniecību.

Veikt izpēti par koncertzāles celtniecības iespējām Kuldīgā.

Pabeigt kultūras infrastruktūras (kultūras, tautas un saieta namu, estrāţu u.c.) pilnveidi pagastos.

Uzlabot pašdarbības kolektīvu mēģinājumu un koncertdarbības vidi (telpas, aparatūra - inventārs).

3.3. Nodrošināt kvalitatīvus veselības aizsardzības un sociālās aprūpes pakalpojumus visiem novada iedzīvotājiem

3.3.1. Attīstīt kvalitatīvus un pieejamus veselības aizsardzības pakalpojumus

Piesaistīt līdzekļus un aprīkot Kuldīgas slimnīcu ar modernām tehnoloģijām.

Piesaistīt veselības aprūpei jaunus speciālistus.

Veselības aprūpes institūciju infrastruktūras attīstība.

Sekmēt veselības aprūpes pieejamību pagastu centros.



3.3.2. Uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti Nodrošināt atbalstu personām pamatvajadzību nodrošināšanā un krīzes situācijā.

Nodrošināt pašvaldībā esošo sociālā atbalsta institūciju un pakalpojumu ilgtspēju un pieejamību.

Pilnveidot esošos un attīstīt jaunus, ilgstošām sociālās aprūpes institūcijām alternatīvus sociālās aprūpes pakalpojumus daţādām iedzīvotāju grupām:

(i) pilnveidot aprūpes mājās pakalpojumu;

(ii) pilnveidot sociālos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem;

(iii) pilnveidot sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti.

Pilnveidot esošos un attīstīt jaunus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus:

(i) pilnveidot sociālos pakalpojumus atkarībās nonākušām un līdzatkarīgām personām;

(ii) pilnveidot atbalstu personām, kas atgrieţas no ieslodzījuma un viľu ģimenes locekļiem;

(iii) pilnveidot atbalstu personām, kas ieguvušas invaliditāti vai darba nespēju;

(iv) pilnveidot atbalstu personām, kas cietušas vardarbības dēļ..



Nodrošināt profesionālu sociālā darba pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu kvalitātes novērtēšanu.

Pilnveidot sociālā darba virzienus.

Nodrošināt līdzvērtīgu sociālās aprūpes pieejamību iedzīvotājiem visā novada teritorijā.

3.3.3. Uzlabot sabiedrisko drošību novadā Paaugstināt pašvaldības policijas kapacitāti – kadru palielināšana, tehniskā aprīkojuma uzlabošana.

Uzlabot sadarbību ar valsts policiju.

Izvietot videokameras novada prioritārās vietās.

3.4. Sekmēt sporta un veselīga dzīves veida attīstību

3.4.1. Izstrādāt sporta attīstības programmu, sekmēt profesionālo un masu sporta attīstību

Izstrādāt sporta attīstības programmu.

Attīstīt profesionālos sporta veidus.

Organizēt skolās veselības nedēļas, kā tradicionālus pasākumus.

Organizēt veselīga dzīves veida kampaľas.

Popularizēt veselības veicinošu pārvietošanās veidus.

Attīstīt tautas sporta veidus.

3.4.2. Pilnveidot sporta institūciju infrastruktūru Rekonstruēt Kuldīgas sporta skolu

Uzbūvēt stadionu pie sporta manēţas




Rekonstruēt vieglatlētikas stadionus

Uzlabot brīvdabas sporta bāzes pie novada skolām



4. prioritāte

Uzlabot teritorijas sasniedzamību, izkopt pilsētas, lauku un dabas vidi, un saglabāt tās vērtības


4.1. Uzlabot teritorijas sasniedzamību, autoceļu, ielu un IKT infrastruktūru visā novada teritorijā

4.1.1. Rekonstruēt novada prioritāros autoceļus.

Saskaľā ar apstiprināto prioritāšu sarakstu veikt autoceļu rekonstrukciju

4.1.2. Izveidot ekonomiskajai attīstībai, pārvietošanās drošībai un iedzīvotāju un pilsētas viesu ērtībai atbilstoša ielu un stāvlaukumu sistēmu Kuldīgas pilsētā

Izbūvēt pilsētas daļas saistošā (mazā) loka iztrūkstošos posmus un mezgla punktus

Izveidot autostāvvietu sistēmu ap galvenajām pilsētas centra apkalpojošām ielām

Pārplānot un pārbūvēt satiksmei bīstamos krustojumus, uzlabojot drošību

Izbūvēt un labiekārtot iekškvartālu ielas vecpilsētas apkalpošanai (Adatu iela, Šaurā iela, Torľu iela u.c.), ievērojot iekškvartālu telpu plānojuma struktūru

Veikt ielu seguma un pazemes komunikāciju rekonstrukciju prioritārajā secībā, nodrošinot autotransporta, velosipēdistu un gājēju (t.sk. invalīdu) pārvietošanās drošību un ērtību un estētisko kvalitāti.




Optimizēt ielu seguma periodiskās un ikdienas uzturēšanas darbu izpildi (t.sk., izstrādājot noteikumus, organizējot konkursus, slēdzot ilgtermiľa līgumus).

4.1.3. Sekmēt velotransporta attīstību novadā Izstrādāt un apstiprināt velomaršrutu shēmu un izbūvēt / ierīkot prioritāros veloceliľus.

4.1.4. Sekmēt sabiedriskā transporta un skolēnu pārvadājumu atbilstību iedzīvotāju vajadzībām

Sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģionu formulēt nepieciešamās rīcības sabiedriskā transporta atbilstības uzlabošanai.

4.1.5. Sekmēt interneta un mobilo sakaru pieejamību visā novada teritorijā

Veikt izpēti par prioritārajām (saimnieciskās attīstības, tūrisma u.c.) zonām, kurās ir neapmierinošs sakaru pārklājums un atbalsta instrumentiem to pieejamības uzlabošanai.

Attīstīt publiskos interneta pieejas punktus vietās, kur tie nav pietiekami.

4.2. Paaugstināt mājokļa un inţenierinfrastruktūras kvalitāti un pieejamību

4.2.1. Paaugstināt mājokļa pieejamību un kvalitāti, izstrādājot un ieviešot Kuldīgas novada Mājokļa programmu

Pieprasījuma izpēte un prognozes

Veikt esošā dzīvojamā fonda inventarizāciju un izveidot datu bāzi.

Esošā dzīvojamā fonda uzlabošanas un apsaimniekošanas programma.




Pašvaldības dzīvojamā fonda palielināšana un atbalsts privātā dzīvojamā fonda palielināšanai.

4.2.2. Nodrošināt iedzīvotāju ērtībai un saimnieciskajai attīstībai atbilstošu inţenierinfrastruktūru un komunālos pakalpojumus

Turpināt ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas uzlabošanu un tīklu paplašināšanu Kuldīgā.

Īstenot ūdensapgādes un kanalizācijas centralizēto sistēmu rekonstrukciju ciemos atbilstoši iedzīvotāju skaita un pieprasījuma prognozēm.

Paplašināt un efektivizēt Kuldīgas pilsētas siltumapgādes sistēmu (pabeigt koģenerācijas stacijas būvi, īstenot siltumtrašu paplašināšanas projektu)

Veikt Siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju Priedainē

Uzlabot siltumapgādes drošību pagastos, t.sk. rekonstruējot siltumavotus

Uzlabot apgaismojumu Kuldīgā un ciemos, t.sk. nodrošinot energoefektīvus risinājumus

Samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu uz atkritumu šķirošanas rēķina un rekultivēt atkritumu izgāztuvi.

Izstrādāt alternatīvo energoresursu izmantošanas koncepciju Kuldīgas novadā, ľemot vērā ekonomiskos ieguvumus, kā arī dabas un ainavu aizsardzības




intereses

4.3. Paaugstināt pilsētas un lauku vides pievilcību un sekmēt tās vērtību saglabāšanu

4.3.1. Revitalizēt Kuldīgas vecpilsētu,, saglabājot dabas un kultūras mantojumu un paaugstinot tās pievilcību.

(v) Īstenot revitalizācijas projektu saskaľā ar Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un attīstības programmu

Nodrošināt vecpilsētas vides monitoringu

4.3.2. Sekmēt atraktīvas un vizuāli pievilcīgas publiskās ārtelpas attīstību Kuldīgā un ciemos

Inventarizēt publiskās ārtelpas vienības (parkus, skvērus, ielu apstādījumus, atsevišķus kokaugus, ielu apstādījumus un publiskos pagalmus), sagatavot datu bāzi ar raksturojumu un skicēm

Izstrādāt un ieviest parku un skvēru attīstības plānus, nodefinējot to funkcijas, attīstības vīziju un labiekārtojuma veidu un piesaistes objektu

Izstrādāt un ieviest jaunu apstādījumu izveides programmu jaunās apbūves teritorijās.

Veikt daudzdzīvokļu dzīvojamo rajonu pagalmu kompleksu pārplānošanu un labiekārtošanu Kuldīgā

4.3.3. Sekmēt lauku vides un ainavu, kā arī dabas teritoriju saglabāšanu un attīstību

Iestrādāt lauku kultūrainavas saglabāšanas un attīstības prasības novada teritorijas plānojumā, t.sk. paredzot nosacījumus vērtīgo ainavu transformācijai, vertikālo




dominanšu izvietošanai, ierobeţojot neatbilstošu un potenciāli ainavu un dzīves vidi degradējošu objektu būvniecību.

Izkopt vērtīgākās skatu perspektīvas, ierīkot skatu torľus un ;laukumus, kā arī publiskas atpūtas teritorijas un piknika vietas.

Izstrādāt ūdenstilpju apsaimniekošanas plānus, prioritāri – Vilgāles un Nabas ezeriem

Sekmēt Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādi un ieviešanu, kā arī šo teritoriju izmantošanu ekotūrisma attīstībai un vides izglītībai atbilstoši katras teritorijas specifikai



2 0 1 0 122

6. KULDĪGAS NOVADA TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS MONITORINGS

Kuldīgas novada teritorijas attīstības programmas monitorings ir novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas sistēma, kas tiek radīta, lai iegūtu informāciju par programmas uzdevumu izpildes gaitu un ietekmi uz pilsētas attīstību. Monitoringa mērķis ir sekmēt lietderīgu un efektīvu programmas īstenošanas vadīšanu un savlaicīgi veikt nepieciešamos grozījumus un programmas aktualizācijas pasākumus.

Uzraudzības sistēmas uzdevumi ir:

(1) Identificēt pārmaiľas novada sociālajā un ekonomiskajā situācijā

(2) Identificēt, vai Attīstības programma tiek ieviesta plānotajos apjomos un termiľos.

(3) Nodrošināt publiski pieejamu informāciju par programmas izpildi.

(4) Izvērtēt Teritorijas attīstības programmas īstenošanas ietekmi uz apkārtējām teritorijām reģionālā un novada kontekstā.

(5) Sekmēt novada pašvaldības struktūrvienību koordinētu darbību, kā arī sadarbību ar citām pašvaldībām .

(6) Izvērtēt Teritorijas attīstības programmas īstenošanas atbilstību starptautiskiem, nacionāliem un reģionāliem attīstības mērķiem.

(7) Identificēt jaunas problēmas un iespējas, izvērtēt programmas aktualizācijas nepieciešamību

Monitoringa organizācijas kārtība:

(1) Novada pašvaldības struktūrvienības sniedz Attīstības departamentam pēc tā

pieprasījuma nepieciešam informāciju par savas darbības jomu – mērķu rādītājus un

ar darbību saistītos rādītājus.

(2) Reizi 3 gados līdz ar Publiskā gada pārskata sagatavošanu Attīstības departaments sagatavo Pārskatu par teritorijas attīstības programmas īstenošanu.

(3) Programmas īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas pārskats balstās uz

rezultatīvo rādītāju analīzi – dinamikas analīzi, salīdzinājumu ar citām teritorijām,

salīdzinājumu ar plānoto.

(4) Programmas īstenošanas uzraudzībā noteiktie rādītāji tiek iekļauti monitoringa sistēmas datu bāzē, ko uztur un pilnveido Attīstības departaments.

(5) Attīstības departaments apkopo arī informāciju par visiem pilsētas pašvaldībā īstenotiem projektiem, sagatavotiem pieteikumiem, veiktiem pētījumiem.

Documents

SATURS - Kuldiga · 2016. 7. 12. · kuld ®gas novada teritorijas att ®st ®bas programma k u l d ® g a s n o v a d a p a â v a l d ® b a 2010 1 saturs 1. ievads .....3