SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018 · 1. tabula. Metilprednizolona nātrija sukcināta ieteicamās devas. Indikācija Deva Lietojot kā papildu līdzekli dzīvībai bīstamās situācijās

SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018

Var. Nr. 03-0509/IA/017; 03-0510/IA/015; 03-0511/IA/015; 03-0512/IA/015; 03-0513/IA/015 Pfleet: 2018-0038756

1

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Solu-Medrol 40 mg pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai





2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Aktīvā viela: metilprednizolons (Methylprednisolonum) (metilprednizolona nātrija sukcināta

veidā).

Katrs flakons satur 40 mg, 125 mg, 250 mg, 500 mg vai 1000 mg metilprednizolona.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Solu-Medrol 40 mg pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai satur laktozi.

Solu-Medrol 500 mg un 1000 mg šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai satur 9 mg/ ml

benzilspirta.

Solu-Medrol satur nātriju:

250 mg flakons satur 32,56 mg nātrija;

500 mg flakons satur 58,39 mg nātrija;

1000 mg flakons satur 116,78 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Metilprednizolona nātrija sukcināts ir indicēts šādos gadījumos:

Endokrīni traucējumi

primāra vai sekundāra virsnieru mazspēja (ja nepieciešams, var lietot kopā ar

minerālkortikoīdiem)

akūta virsnieru mazspēja (var būt nepieciešams pievienot minerālkortikoīdus)

virsnieru mazspējas sekundāra šoka gadījumā vai uz konvencionālu terapiju nereaģējoša šoka

gadījumā, kad virsnieru garozas mazspēja var būt iespējama (kad minerālkortikoīdu aktivitāte

ir nevēlama)

pirmsoperācijas periodā vai smagas traumas, vai slimības gadījumā pacientiem ar zināmu

virsnieru mazspēju, vai apšaubāmu adrenokortikālu rezervi



2

iedzimta virsnieru hiperplāzija

nestrutains tireoidīts

ar vēzi saistīta hiperkalciēmija

Reimatiskas slimības (papildlīdzeklis īslaicīgai lietošanai akūtas epizodes vai paasinājuma

gadījumā)

posttraumatisks osteoartrīts

osteoartrīts ar sinovītu

reimatoīdais artrīts, ieskaitot juvenilo reimatoīdo artrītu

akūts un subakūts bursīts

epikondilīts

akūts nespecifisks tendosinovīts

akūts podagrisks artrīts

psoriātisks artrīts

ankilozējošais spondilīts

Kolagenozes un imūnkompleksu slimības (paasinājuma fāzē vai balstterapijai atsevišķos

gadījumos)

sistēmas sarkanā vilkēde (un lupus nefrīts)

akūts reimokardīts

sistēmisks dermatomiozīts (polimiozīts)

nodozais poliarterīts

Gudpāsčera sindroms

Ādas slimības

Pemphigus

smaga erythema multiforme (Stīvensa-Džonsona sindroms)

eksfoliatīvs dermatīts

smaga psoriāze

herpētiskā dermatīta bullozā forma

smags seborejisks dermatīts

fungoīdā mikoze

Alerģiski stāvokļi (smagu vai invalidizējošu alerģisku stāvokļu ārstēšanai, ko nevar novērst ar

parastām terapijas metodēm)

bronhiālā astma

kontaktdermatīts

atopisks dermatīts

seruma slimība

sezonāls vai pastāvīgs alerģisks rinīts

paaugstinātas jutības reakcijas pret zālēm

transfūzijas reakcijas ar nātreni

akūta neinfekcioza balsenes tūska

Acu slimības (smagi akūti vai hroniski alerģiski un iekaisuma procesi, kas skar acis)

herpes zoster ophthalmicus

irīts, iridociklīts



3

horioretinīts

difūzs mugurējais uveīts un horioidīts

redzes nerva iekaisums

simpātiskā oftalmija

acs priekšējo daļu iekaisums

alerģisks konjunktivīts

alerģiska margināla radzenes čūla

keratīts

Kuņģa-zarnu trakta slimības (slimības paasinājuma laikā)

čūlainais kolīts

reģionāls enterīts

Elpceļu slimības

simptomātiska sarkoidoze

berilioze

zibensveida vai diseminēta tuberkuloze (lietojot vienlaikus ar atbilstošu prettuberkulozes

terapiju)

Leflera sindroms, kas nepadodas citai ārstēšanai

aspirācijas pneimonīts

mēreni vai smagi izteiktas Pneumocystis jiroveci pneimonijas ārstēšanai pacientiem ar AIDS

(kā papildlīdzekli, lietojot pirmās 72 sākotnējās pretpneimocistu terapijas stundās)

hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) paasinājumos

Hematoloģiski traucējumi

iegūta (autoimūna) hemolītiska anēmija

idiopātiskā trombocitopēniskā purpura pieaugušajiem

sekundāra trombocitopēnija pieaugušajiem

eritroblastopēnija (eritrocītārā anēmija)

iedzimta (eritroīda) hipoplastiska anēmija

Neoplastiskas slimības (paliatīvai terapijai)

leikozes un limfomas pieaugušajiem

akūta leikoze bērniem

dzīves kvalitātes uzlabošanai pacientiem ar audzēju terminālā stadijā

Tūskas

diurēzes vai proteīnūrijas remisijas izraisīšanai pacientiem ar nefrotisku sindromu bez

urēmijas

Nervu sistēma

smadzeņu tūska primāra vai metastātiska audzēja, operācijas vai staru terapijas gadījumā

multiplās sklerozes akūts paasinājums

akūta mugurkaula trauma. Ārstēšana jāsāk astoņu stundu laikā pēc traumas.

Citas indikācijas

tuberkulozs meningīts ar subarahnoidālu blokādi vai draudošu blokādi (vienlaikus lietojot

atbilstošu prettuberkulozes terapiju)



4

trihinelloze, kas skar nervu sistēmu vai miokardu

orgānu transplantācija

sliktas dūšas un vemšanas profilaksei pretvēža ķīmijterapijas gadījumā

4.2. Devas un lietošanas veids

Metilprednizolona nātrija sukcinātu var lietot intravenozās (i.v.) injekcijās vai infūzijās, vai

intramuskulārās (i.m.) injekcijās. Akūtās situācijās priekšroka dodama i.v. injekcijai. Ieteicamās

devas skatīt 1. tabulā. Devu var samazināt jaundzimušajiem un bērniem, bet tai vajadzētu būt

izvēlētai, balstoties uz slimības smagumu un pacienta reakciju uz terapiju, nevis uz pacienta

vecumu vai svaru. Pediatrijā lietojamām devām nevajadzētu būt zemākām par 0,5 mg/kg 24

stundu laikā.

1. tabula. Metilprednizolona nātrija sukcināta ieteicamās devas.

Indikācija Deva

Lietojot kā papildu līdzekli dzīvībai

bīstamās situācijās

30 mg/kg i.v. vismaz 30 min. ilgā periodā. Turpmāko 48

stundu laikā šādu devu var atkārtoti ievadīt ik pēc 4 –

6 stundām.

Reimatisku slimību gadījumā, kad nav

atbildes uz standartterapiju (vai

paasinājumu laikā)

Lieto vienu no režīmiem kā i.v. pulsa devu vismaz 30

min. ilgā periodā. Ja nedēļas laikā terapijai nav

panākumu, to var atkārtot vai pielāgot atkarībā no

slimnieka stāvokļa.

1 g/dienā no 1 līdz 4 dienām vai

1 g/mēnesī 6 mēnešus.

Sistēmas sarkanās vilkēdes gadījumā,

kad nav atbildes uz standartterapiju

(vai paasinājumu laikā)

Lieto 1 g/dienā 3 dienas kā i.v. pulsa devu vismaz

30 min. ilgā periodā. Ja nedēļas laikā terapijai nav



Multiplās sklerozes gadījumā, kad nav

atbildes uz standartterapiju (vai

paasinājumu laikā)

Lieto 1 g/dienā 3 vai 5 dienas kā i.v. pulsa devu vismaz

30 min. ilgā periodā. Ja nedēļas laikā terapijai nav



Ģeneralizētu tūsku, kā, piemēram,

glomerulonefrīta vai lupus nefrīta

gadījumā, kad nav atbildes uz

standartterapiju (vai paasinājumu

laikā)

Lieto vienu no režīmiem kā i.v. pulsa devu vismaz 30

min. ilgā periodā. Ja nedēļas laikā terapijai nav



30 mg/kg katru otro dienu 4 dienas, vai

1 g/dienā 3, 5 vai 7 dienas.

Vēzis terminālā stadijā (dzīves

kvalitātes uzlabošanai)

Lieto 125 mg/dienā i.v. līdz 8 nedēļām.

Sliktas dūšas un vemšanas profilakse

pretvēža ķīmijterapijas laikā

Vieglu un vidēji smagu vemšanu izraisošas

ķīmijterapijas gadījumā: lieto 250 mg vismaz 5 min.

ilgas i.v. injekcijas veidā 1 stundu pirms ķīmijterapijas.

Metilprednizolona devu atkārto, uzsākot ķīmijterapiju

un izrakstot pacientu no stacionāra. Efekta

palielināšanai pirmajai metilprednizolona devai var



5

pievienot hlorfenotiazīnu.

Smagu vemšanu izraisošas ķīmijterapijas gadījumā:

vismaz 5 min. ilga 250 mg i.v. injekcija ar attiecīgām

metoklopramīda vai butirofenona devām 1 stundu pirms

ķīmijterapijas. Metilprednizolona devu atkārto, uzsākot

ķīmijterapiju un izrakstot pacientu no stacionāra.

Akūta mugurkaula trauma Ārstēšana jāsāk 8 stundu laikā pēc traumas.

Pacientiem, kuriem uzsāk terapiju 3 stundu laikā pēc

traumas: i.v. ievada 30 mg/kg metilprednizolona bolus

devas veidā 15 minūtēs, pēc tam nogaida 45 minūtes un

tad ievada nepārtrauktas i.v. infūzijas veidā 5,4 mg/kg/

stundā 23 stundu periodā.

Pacientiem, kuriem uzsāk terapiju 3 – 8 stundu laikā

pēc traumas: i.v. ievada 30 mg/kg metilprednizolona

bolus devas veidā 15 minūtēs, pēc tam nogaida

45 minūtes un tad ievada nepārtrauktas i.v. infūzijas

veidā 5,4 mg/kg/ stundā 47 stundu periodā.

Infūzijas sūknim jābūt atsevišķai intravenozās

ievadīšanas vietai.

Pneumocystis jiroveci pneimonija

pacientiem ar AIDS

Ārstēšana jāsāk 72 stundu laikā no sākotnējās

antipneimocistu terapijas.

Viena iespēja ir ievadīt 40 mg i.v. ik pēc 6 –

12 stundām, pakāpeniski samazinot devu maksimāli

21 dienas laikā vai līdz pneumocystis terapijas beigām.

Tā kā AIDS slimniekiem tuberkuloze reaktivējas ātrāk,

lietojot kortikosteroīdus šai liela riska pacientu grupai,

jāapsver pretmikobaktēriju terapijas lietošana.

Jākontrolē, vai pacientam neaktivējas arī cita latenta

infekcija.

Hroniskas obstruktīvas plaušu

slimības (HOPS) paasinājums

Ir pētīti divi dozēšanas režīmi:

0,5 mg/kg i.v. ik pēc 6 stundām 72 stundas ilgi vai

125 mg i.v. ik pēc 6 stundām 72 stundas ilgi, tad

nomaina pret iekšķīgi lietojamiem kortikosteroīdiem un

devu mazina. Kopējam ārstēšanās periodam būtu jāilgst

vismaz 2 nedēļas.

Kā papildterapija citu indikāciju

gadījumā

Sākumdevas variē no 10 līdz 500 mg i.v. atkarībā no

klīniskā stāvokļa. Lielākas devas var būt nepieciešamas

īslaicīgai terapijai smaga, akūta stāvokļa gadījumā. Līdz

250 mg liela sākumdeva jāievada i.v. vismaz 5 min

laikā; ja deva lielāka, medikaments jāievada vismaz

30 min ilgi. Turpmākās devas var ievadīt i.m. vai i.v. ar

starplaikiem, kas atkarīgi no slimnieka atbildes

reakcijas un klīniskā stāvokļa.



6

Lai izvairītos no saderības un stabilitātes problēmām, ieteicams metilprednizolona nātrija

sukcinātu lietot atsevišķi no citām zālēm, kad vien tas ir iespējams, piemēram, i.v. bolusa veidā,

ievadot caur i.v. sistēmas atveri zāļu ievadīšanai vai arī kā “piggy-back” šķīdumu. (skat.

6.6. apakšpunktu „Norādījumi par sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu”).

PIEZĪME: dažas metilprednizolona nātrija sukcināta zāļu formas ir ar šķīdinātāju, kas satur

benzilspirtu (skatīt 4.4. apakšpunktā „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”: Lietošana

bērniem).

4.3. Kontrindikācijas

Metilprednizolona nātrija sukcināts kontrindicēts:

pacientiem ar sistēmiskām infekcijām, tajā skaitā sēnīšu infekciju, ja vien nav nozīmēta

specifiska terapija;

pacientiem ar zināmu paaugstinātu jutību pret metilprednizolonu vai jebkuru no

6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

Solu-Medrol 40 mg pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai satur laktozes monohidrātu, kas iegūts no govs piena. Solu-Medrol 40 mg ir kontrindicēts

pacientiem, kuriem ir alerģija pret govs pienu, vai ir aizdomas par to (skatīt

4.4. apakšpunktu);

pie smadzeņu tūskas malārijas gadījumā;

intratekālai ievadīšanai;

epidurālai ievadīšanai.

Pacientiem, kuri saņem imūnsupresīvas kortikosteroīdu devas, dzīvu vai dzīvu-novājinātu

vakcīnu lietošana ir kontrindicēta.

Kontrindicēts priekšlaicīgi dzimušajiem un jaundzimušajiem bērniem. Skatīt 4.4. apakšpunktu.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Imūnsupresantu iedarbība/palielināta infekciju uzņēmība

Kortikosteroīdi var palielināt uzņēmību pret infekcijām, maskēt dažus infekcijas simptomus, un

to lietošanas laikā var rasties jaunas infekcijas. Lietojot kortikosteroīdus, var pazemināties

rezistence pret infekcijām, un tie var apgrūtināt infekcijas vietas lokalizēšanu. Ar kortikosteroīdu

monoterapiju vai lietošanu kombinācijā ar citiem imūnsupresīviem līdzekļiem, kas ietekmē šūnu

imunitāti, humorālo imunitāti vai neitrofīlu funkciju, var būt saistīta inficēšanās ar jebkuru

patogēnu mikroorganismu, to vidū vīrusiem, baktērijām, sēnītēm un protozojiem vai tārpiem. Šīs

infekcijas var būt vieglas, taču var būt arī smagas un reizēm pat letālas. Palielinot kortikosteroīdu

devu, palielinās infekciozo komplikāciju rašanās biežums.

Cilvēki, kuri lieto imūno sistēmu nomācošas zāles, ir uzņēmīgāki pret infekcijām nekā veseli

indivīdi. Piemēram, vējbakām un masalām var būt smagāka norise vai pat letāls iznākums

nevakcinētiem bērniem vai pieaugušajiem, kuri lieto kortikosteroīdus.

Kortikosteroīdu terapijas laikā nedrīkst veikt vakcināciju ar dzīviem vai dzīviem-novājinātiem

mikroorganismiem. Nedzīvas vai inaktivētas vakcīnas drīkst ievadīt pacientiem, kas saņem

imūnsupresīvas kortikosteroīdu devas, taču atbildes reakcija pret šādām vakcīnām var būt

pavājināta. Pacientiem, kas saņem neimūnsupresīvas kortikosteroīdu devas, var veikt indicētās

imunizācijas procedūras.



7

Jāierobežo kortikosteroīdu lietošana aktīvas tuberkulozes gadījumā, izņemot zibensveida formu

un diseminētu tuberkulozi, kad kortikosteroīdus lieto kopā ar atbilstošiem prettuberkulozes

līdzekļiem.

Ja kortikosteroīdi ordinēti pacientiem ar latentu tuberkulozi vai ar paaugstinātu reaktivitāti pret

tuberkulīnu, nepieciešama rūpīga novērošana, jo iespējams slimības recidīvs. Ilgstoša

kortikosteroīdu kursa laikā šādiem pacientiem nepieciešama ķīmijprofilakse.

Pacientiem, kuri saņem kortikosteroīdu terapiju, novērota Kapoši sarkoma. Kortikosteroīdu

lietošanas pārtraukšana var izraisīt klīnisku remisiju.

Dati par kortikosteroīdu lomu septiska šoka attīstībā ir strīdīgi, jo agrīnos pētījumos tika ziņots

gan par labvēlīgu, gan par nelabvēlīgu iedarbību. Atbilstoši jaunākajiem datiem kortikosteroīdu

papildus terapijai pacientiem ar virsnieru mazspēju un konstatētu septisku šoku, ir labvēlīga

ietekme. Tomēr kortikosteroīdu pastāvīga lietošana septiska šoka gadījumā nav ieteicama.

Atbilstoši sistēmiskam datu pārskatam, īslaicīga kortikosteroīdu lietošana lielās devās nav

atbalstāma. Lai gan meta analīze un datu pārskats liecina, ka ilgstošāka (5-11 dienas) mazu devu

kortikosteroīdu lietošana var samazināt mirstības risku, īpaši pacientiem ar vazopresoru atkarīgu

septisko šoku.

Ietekme uz imūno sistēmu

Iespējamas alerģiskas reakcijas. Tā kā pacientiem, kas saņem kortikosteroīdus, retos gadījumos

var rasties ādas reakcijas un anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas, pirms terapijas sākšanas

jāveic piesardzības pasākumi, īpaši tad, ja pacientam anamnēzē bijusi alerģiska reakcija pret

zālēm.

Solu-Medrol 40 mg kā palīgvielu satur liellopu izcelsmes laktozi un tādēļ var saturēt govs piena

olbaltumvielu (govs piena alergēnu) zīmes. Ir ziņots par nopietnām alerģiskām reakcijām, tostarp

bronhu spazmām un anafilaksi, pacientiem, kuriem ir alerģija pret govs piena olbaltumvielām un

kuriem tika ārstēts akūts alerģisks stāvoklis. Pacienti, kuriem ir alerģija pret govs pienu, vai ir

aizdomas par to, nedrīkst lietot Solu-Medrol 40 mg (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacientiem, kas akūta alerģiska stāvokļa ārstēšanai saņem Solu-Medrol 40 mg un kuru simptomi

kļūst izteiktāki vai kuriem parādās jauni alerģiski simptomi, jāapsver alerģiskas reakcijas pret

govs piena olbaltumvielām iespējamība (skatīt 4.3. apakšpunktu). Solu-Medrol 40 mg lietošana ir

jāpārtrauc, un pacientam ir jāsaņem atbilstoša ārstēšana.

Ietekme uz endokrīno sistēmu

Pacientiem, kuri saņem kortikosteroīdu terapiju un kuri pakļauti neparastam stresam, indicēta

palielināta ātras darbības kortikosteroīdu deva pirms un pēc stresa situācijas, kā arī tās laikā.

Lietojot kortikosteroīdus ilgstoši farmakoloģiskās devās, var attīstīties hipotalāma-hipofīzes

virsnieru (HHV) supresija (sekundāra virsnieru garozas mazspēja). Izraisītās virsnieru garozas

mazspējas pakāpe un ilgums starp pacientiem ir mainīgs, kas ir atkarīgs no devas, lietošanas

biežuma, ievadīšanas laika un glikokortikoīdu terapijas ilguma. Šo efektu var mazināt ar

alternējošu dienu terapiju.

Turklāt, pēkšņi pārtraucot lietot glikokortikoīdus, var attīstīties akūta virsnieru mazspēja, kas var



8

izraisīt letālu iznākumu.

Zāļu izraisītu, sekundāru virsnieru garozas mazspēju var mazināt, pakāpeniski samazinot devu.

Šis relatīvās mazspējas veids var saglabāties mēnešiem pēc terapijas pārtraukšanas, tāpēc jebkurā

stresa situācijā šajā periodā jāatsāk hormonterapija.

Pakāpeniska sistēmisko kortikosteroīdu terapijas samazināšana, pat pēc 3 nedēļu vai īsākiem

kursiem, noteikti jāapsver šādām pacientu grupām:

- pacienti, kas saņem atkārtotus sistēmisko kortikosteroīdu kursus, sevišķi tad, ja tie ir garāki par

3 nedēļām;

pacienti, kuriem parakstīts īss kurss gadā, kurā izbeigta ilgstoša (mēnešus vai gadus

ilgusi) terapija;

pacienti, kam bez eksogēnas kortikosteroīdu terapijas ir vēl citi adrenokortikālu

mazspēju izraisoši faktori;

pacienti, kuru sistēmiskā kortikosteroīdu saņemtā deva ir lielāka par 32 mg

metilprednizolona dienā;

pacienti, kas atkārtoti lieto devas vakarā.

Steroīdu „atcelšanas sindroms”, kas šķietami nav saistīts ar virsnieru garozas mazspēju, var

rasties pēc pēkšņas glikokortikoīdu lietošanas pārtraukšanas. Šim sindromam raksturīgi šādi

simptomi: anoreksija, slikta dūša, vemšana, letarģija, galvassāpes, drudzis, sāpes locītavās, ādas

lobīšanās, mialģija, ķermeņa masas zudums un/vai hipotensija. Šīs blakusparādības, domājams,

saistītas ar pēkšņām izmaiņām glikokortikoīdu koncentrācijā, nevis ar zemu kortikosteroīdu

līmeni.

Pacientiem ar Kušinga slimību jāizvairās no glikokortikoīdu lietošanas, jo tie var izraisīt vai

paasināt Kušinga sindromu.

Pacientiem ar hipotireozi kortikosteroīdu iedarbība ir spēcīgāka.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Kortikosteroīdi, tajā skaitā metilprednizolons, var palielināt glikozes līmeni asinīs, paasināt jau

esošu cukura diabētu un radīt noslieci uz cukura diabētu tiem pacientiem, kuri ilgstoši lieto

glikokortikoīdus.

Ietekme uz psihiskiem traucējumiem

Lietojot kortikosteroīdus, var parādīties psihiski traucējumi, sākot no eiforijas, bezmiega,

garastāvokļa svārstībām, personības pārmaiņām un smagas depresijas līdz izteiktām psihozēm.

Kortikosteroīdu lietošana var arī pastiprināt jau esošu emocionālu nestabilitāti un noslieci uz

psihozēm. Sevišķi uzmanīgiem jābūt, apsverot sistēmisko kortikosteroīdu lietošanu pacientiem,

kam ir vai agrāk bijuši nopietni afektīvi traucējumi vai tādi bijuši viņu pirmās pakāpes

radiniekiem.

Lietojot sistēmiskos steroīdus, var rasties potenciāli smagas psihiskās blakusparādības. Simptomi

parasti rodas dažas dienas vai nedēļas pēc ārstēšanas uzsākšanas. Lielākajā daļā gadījumu

blakusparādības izzūd, samazinot devu vai pārtraucot ārstēšanu, tomēr var būt nepieciešama

specifiska terapija.

Ir ziņots par psihiskiem traucējumiem, pārtraucot kortikosteroīdu lietošanu. Šo traucējumu

biežums nav zināms. Pacientiem/ aprūpētājiem jāatgādina konsultēties ar ārstu, ja rodas

psiholoģiski simptomi, sevišķi tad, ja ir aizdomas par nomāktu garastāvokli vai pašnāvības



9

domām. Pacienti/ aprūpētāji jābrīdina par iespējamiem psihiskiem traucējumiem, kas var rasties

sistēmisko steroīdu devas reducēšanas laikā vai tūliņ pēc devas samazināšanas/ terapijas

pārtraukšanas.

Ietekme uz nervu sistēmu

Kortikosteroīdi piesardzīgi jālieto pacientiem ar krampju lēkmēm un/ vai myasthenia gravis

(skatīt arī sadaļu „Ietekme uz skeleta-muskuļu sistēmu”).

Lai gan kontrolēto klīnisko pētījumu dati liecina par efektīvu kortikosteroīdu iedarbību multiplās

sklerozes akūtu paasinājumu ārstēšanā, tie nenorāda, ka kortikosteroīdi ietekmētu slimības gala

iznākumu vai norises gaitu. Pētījumu dati norāda, ka nepieciešamas relatīvi lielas kortikosteroīdu

devas, lai to iedarbība būtu nozīmīga.

Par nopietniem medicīniskiem notikumiem ziņots saistībā ar intratekālu/epidurālu ievadīšanu

(skatīt 4.8. apakšpunktu „Nevēlamās blakusparādības”).

Ir ziņots par epidurālas lipomatozes gadījumiem pacientiem, kuri parasti ilgstoši ārstējas ar

kortikosteroīdiem lielās devās.

Ietekme uz redzi

Redzes traucējumi

Saistībā ar sistēmisku un lokālu kortikosteroīdu lietošanu var tikt ziņots par redzes traucējumiem.

Ja pacientam ir tādi simptomi kā neskaidra redze vai citi redzes traucējumi, jāapsver pacienta

norīkošana pie oftalmologa, lai novērtētu to iespējamos cēloņus, kas var būt, piemēram,

katarakta, glaukoma vai tādas retas slimības kā centrāla seroza horioretinopātija (CSHR), par ko

ir ziņots pēc kortikosteroīdu sistēmiskas un lokālas lietošanas. Centrāla seroza horioretinopātija

var novest pie tīklenes atslāņošanās.

Kortikosteroīdi jālieto piesardzīgi pacientiem ar herpes simplex ophthalmicus, jo iespējama

radzenes perforācija.

Ilgstoši lietoti glikokortikoīdi var izraisīt mugurējo subkapsulāro un/vai nukleāro kataraktu (it

sevišķi bērniem), eksoftalmu vai palielinātu intraokulāro spiedienu, kas var izraisīt glaukomu ar

iespējamu redzes nerva bojājumu. Glikokortikoīdi var arī veicināt sekundāras sēnīšu vai vīrusu

izraisītas acu infekcijas.

Ietekme uz sirds funkcijām

Ja tiek lietotas lielas devas un ilgstoši, tad glikokortikosteroīdu izraisītas blakusparādības,

piemēram, dislipidēmija un hipertensija, pacientiem ar jau esošiem sirds-asinsvadu sistēmas riska

faktoriem var veicināt vēl papildus sirds-asinsvadu sistēmas traucējumus. Tādēļ šādiem

pacientiem kortikosteroīdi jālieto saprātīgi, un uzmanība jāpievērš riska faktoru izmaiņām un ja

nepieciešams, jāveic sirds funkciju kontrole. Lietojot kortikosteroīdus, zemu devu un alternējošu

dienu terapija var samazināt komplikāciju risku.

Ir ziņojumi par sirdsdarbības aritmijām un/vai cirkulatoru kolapsu, un/vai sirdsdarbības

apstāšanos pēc strauji i.v. ievadītas lielas metilprednizolona nātrija sukcināta devas (vairāk nekā

0,5 g laika periodā mazāk nekā 10 min). Lielu metilprednizolona nātrija sukcināta devu

ievadīšanas laikā un pēc tam novērota bradikardija, kas varētu nebūt saistīta ar infūzijas ātrumu

vai ilgumu.



10

Sastrēguma sirds mazspējas gadījumā sistēmiskie kortikosteroīdi jālieto piesardzīgi un tikai

absolūtas nepieciešamības gadījumā.

Piesardzība lietošanā ir jāievēro pacientiem ar nesen pārciestu miokarda infarktu (ruptūras risks).

Ietekme uz asinsvadu sistēmu

Ir ziņots par trombozes, tostarp venozas trombembolijas, attīstību saistībā ar kortikosteroīdiem.

Tādēļ kortikosteorīdi ir jālieto piesardzīgi pacientiem, kuriem ir trombemboliski traucējumi vai

nosliece uz tiem.

Steroīdi jālieto piesardzīgi pacientiem ar hipertensiju.

Ietekme uz kuņģa-zarnu traktu

Lielu kortikosteroīdu devu lietošana var izraisīt akūtu pankreatītu.

Nav vispārējas vienošanās, vai kortikosteroīdi paši par sevi izraisa peptisku čūlu, kas novērota

terapijas laikā, tomēr glikokortikoīdu terapija var maskēt peptiskas čūlas simptomus, tāpēc

perforācija vai asiņošana iespējama bez izteiktām sāpēm. Glikokortikoīdu terapija var maskēt

peritonītu vai citas pazīmes un simptomus, kas saistīti ar kuņģa-zarnu trakta darbības

traucējumiem, piemēram, perforāciju, obstrukciju vai pankreatītu. Lietojot kopā ar NPL ir

palielināts čūlu attīstības risks kuņģa-zarnu traktā.

Kortikosteroīdi piesardzīgi jālieto pacientiem ar nespecifisku čūlaino kolītu, ja pastāv

perforācijas iespēja, ar abscesu vai citām strutainām infekcijām, divertikulītu, svaigām zarnu

anastomozēm vai akūtu vai latentu peptisku čūlu.

Ietekme uz aknu un žults izvades sistēmas darbību

Zāļu izraisīts aknu bojājums, ieskaitot akūtu hepatītu vai aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanos,

var attīstīties metilprednizolona IV cikliskas pulsveida ievades rezultātā (parasti pie sākotnējās

devas ≥ 1 g/dienā). Retos gadījumos ir ziņots par hepatotoksicitāti. Laiks līdz klīniskai izpausmei

var būt vairākas nedēļas vai ilgāk. Lielākajā daļā gadījumu pēc ārstēšanas pārtraukšanas ir

novērota nevēlamo blakusparādību izzušana. Tādēļ nepieciešama atbilstoša uzraudzība.

Ietekme uz skeleta-muskuļu sistēmu

Ir ziņots par akūtas miopātijas gadījumiem, lietojot kortikosteroīdus lielās devās, kas biežāk

rodas pacientiem ar neiromuskulārās pārvades traucējumiem (piemēram, myasthenia gravis), vai

pacientiem, kas vienlaikus saņem tādus antiholīnerģiskos līdzekļus kā neiromuskulāros

blokatorus (piemēram, pankuroniju). Šāda akūta miopātija ir ģeneralizēta un var skart acu un

elpošanas muskuļus, kā arī izraisīt tetraparēzi. Var paaugstināties kreatīnkināzes līmenis.

Klīniskā uzlabošanās vai atveseļošanās pēc kortikosteroīdu lietošanas pārtraukšanas var ilgt no

nedēļām līdz pat gadiem.

Osteoporoze ir bieži sastopama, taču reti atpazīta nevēlamā blakusparādība, kas saistīta ar

ilgstošu glikokortikoīdu lielu devu lietošanu.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Kortikosteroīdi piesardzīgi jālieto pacientiem ar nieru mazspēju.

Jāievēro piesardzība pacientiem ar sistēmisko sklerozi, jo, lietojot kortikosteroīdus, ieskaitot

metilprednizolonu, biežāk novērotas sklerodermijas izraisītas nieru darbības krīzes.



11

Izmeklējumi

Vidēji lielas un lielas hidrokortizona vai kortizona devas var paaugstināt asinsspiedienu, radīt

sāls un ūdens aizturi un palielinātu kālija izdalīšanos. Šīs izpausmes mazāk rada sintētiskie

atvasinājumi, izņemot gadījumus, kad tos lieto lielās devās. Var būt nepieciešams vārāmā sāls

ierobežojums uzturā un kālija papildterapija. Visi glikokortikoīdi palielina kalcija izdalīšanos.

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Sistēmiskos kortikosteroīdus nedrīkst izmantot traumatisku smadzeņu bojājumu ārstēšanai:

daudzcentru pētījumā pacientiem, kuri saņēma metilprednizolona nātrija sukcinātu, tika

konstatēta paaugstināta mirstība 2 nedēļas un 6 mēnešus pēc traumas, salīdzinot ar placebo.

Cēloņsakarība ar metilprednizolona nātrija sukcināta ārstēšanu nav noteikta.

Citas

Tā kā glikokortikoīdu ārstēšanas izraisītas komplikācijas ir atkarīgas no devu lieluma un

ārstēšanas ilguma, tad katrā konkrētā gadījumā individuāli jāizvērtē terapijas lietderība un

iespējamais risks, kā arī zāļu deva un ārstēšanas ilgums, un jāizvēlas lietot ikdienas vai

intermitējošu terapiju.

Ārstēšanai jāizmanto mazākā efektīvā kortikosteroīdu deva, un kad iespējams samazināt devu, tas

jādara pakāpeniski.

Paredzams, ka vienlaicīga ārstēšana ar CYP3A inhibitoriem, ieskaitot kobicistatu saturošas zāles,

palielina sistēmisko blakusparādību risku. No zāļu kombinācijas būtu jāizvairās, ja vien

ieguvums neatsver paaugstinātu sistēmisko kortikosteroīdu blakusparādību risku, un šādā

gadījumā pacientiem ir jāuzrauga sistēmiskas kortikosteroīdu blakusparādības (skatīt

4.5. apakšpunktu).

Aspirīns un citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi kombinācijā ar kortikosteroīdiem jālieto

piesardzīgi.

Ir saņemti ziņojumi par feohromocitomas krīzi pēc sistēmiskas kortikosteroīdu ievades, kas var

būt ar letālu iznākumu. Pacientiem ar pierādītu feohromocitomu vai aizdomām par to, ārstēšana

ar kortikosteroīdiem jānozīmē pēc rūpīgas risku/ieguvuma izvērtēšanas.

Lietošana bērniem

Konservants benzilspirts ir saistīts ar nopietnām nevēlamām blakusparādībām, tostarp „gaisa

tveršanas sindromu” un pediatrisku pacientu nāvi. Lai gan, ievadot zāles parastajās

terapeitiskajās devās, ievadītais benzilspirta daudzums ir mazāks par to, kas aprakstīts saistībā ar

„gaisa tveršanas sindromu”, benzilspirta minimālā toksiskā deva nav zināma. Benzilspirta

toksicitātes risks ir atkarīgs no ievadītā daudzuma, gan no nieru un aknu spējas atbrīvot

organismu no šīs vielas. Lielāka toksicitātes attīstīšanās iespējamība ir priekšlaikus dzimušiem

bērniem un zīdaiņiem ar mazu ķermeņa masu dzimšanas laikā.

Ilgstoši lietojot kortikosteroīdus, zīdaiņu un bērnu augšana un attīstība ir rūpīgi jānovēro.

Bērniem, kuri tiek ilgstoši ārstēti ikdienā ar dalītu glikokortikoīdu terapiju, var tikt nomākta

augšana, tāpēc šādu shēmu drīkst izmantot tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā. Ar

alternējošu dienu glikokortikoīdu terapiju parasti var izvairīties no šīs blakusparādības vai to

mazināt.



12

Zīdaiņi un bērni, ilgstoši lietojot kortikosteroīdus, ir pakļauti paaugstināta intrakraniāla spiediena

riskam.

Lielu kortikosteroīdu devu lietošana bērniem var izraisīt pankreatītu.

Informācija par palīgvielām

Solu-Medrol 40 mg satur laktozes monohidrātu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu

iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Solu-Medrol satur nātriju: 40 mg un 125 mg flakons satur mazāk par 1 mmol (23 mg) nātrija

vienā devā, būtībā tās ir nātriju nesaturošas. Solu-Medrol 250 mg flakons satur 32,56 mg nātrija;

Solu-Medrol 500 mg flakons – 58,39 mg nātrija; Solu-Medrol 1000 mg flakons - 116,78 mg

nātrija. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

Solu-Medrol 500 mg un 1000 mg šķīdinātājs satur 9 mg benzilspirta katrā ml šķīduma.

Kontrindicēts priekšlaicīgi dzimušajiem un jaundzimušajiem bērniem. Benzilspirts var izraisīt

toksiskas un anafilaktoīdas reakcijas zīdaiņiem un bērniem līdz 3 gadu vecumam. Skatīt 4.3.

apakšpunktu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Metilprednizolons ir citohroma P450 (CYP) substrāts un tiek galvenokārt metabolizēts ar

CYP3A4 enzīmu. CYP3A4 ir galvenais enzīms no CYP enzīmu grupas, kas ir lielākā aknu

enzīmu grupa pieaugušajiem. Tas katalizē steroīdu 6β hidroksilēšanos, kas ir svarīgs pirmās fāzes

metabolisma process gan endogēniem, gan sintētiskiem kortikosteroīdiem. Daudzas citas zāles

arī ir enzīma CYP3A4 substrāti, un dažas no tām var ietekmēt glikokortikoīdu metabolismu,

inhibējot vai inducējot CYP3A4 enzīmu.

CYP3A4 inhibitori - zāles, kas inhibē CYP3A4, var samazināt metilprednizolona aknu klīrensu

un palielināt tā plazmas koncentrāciju. Tādēļ, lai izvairītos no steroīdu toksicitātes,

metilprednizolona deva jātitrē.

CYP3A4 induktori - zāles, kas inducē CYP3A4, var palielināt metilprednizolona aknu klīrensu,

tādējādi samazinot tā plazmas koncentrāciju. Tādēļ, ievadot vienlaicīgi, vēlamās iedarbības

sasniegšanai var būt nepieciešama lielāka metilprednizolona deva.

CYP3A4 substrāti - citu CYP3A4 substrātu klātbūtnē metilprednizolona aknu klīrenss var tikt

mainīts, tādēļ var būt nepieciešama devu pielāgošana. Pastāv lielāka varbūtība, ka šādā

kombinācijā izpaudīsies ar katru individuālo zāļu lietošanu saistītās blakusparādības.

Ar CYP3A4 nesaistīti metilprednizolona mijiedarbības veidi un ietekme ir aprakstīta 2. tabulā.

2. tabulā apkopota informācija par biežākajiem un/vai klīniski nozīmīgākajiem zāļu

mijiedarbības veidiem un iedarbību ar metilprednizolonu.

2. tabula. Nozīmīga metilprednizolona mijiedarbība ar citām zālēm vai vielām



13

Zāļu grupa vai tips

- zāles vai viela

Mijiedarbība/Ietekme

Antibakteriālie līdzekļi

- Izoniazīds

CYP3A4 inhibitori. Turklāt ir iespējama

metilprednizolona ietekme, paātrinot

acetilēšanas ātrumu un izoniazīda klīrensu.

Antibiotikas, prettuberkulozes līdzekļi

- Rifampicīns

CYP3A4 induktori.

Antikoagulanti (perorālie) Metilprednizolons dažādi ietekmē perorālo

antikoagulantu darbību. Ir saņemti ziņojumi

gan par pastiprinātu, gan pavājinātu

antikoagulantu darbību, ja tie lietoti vienlaikus

ar kortikosteroīdiem. Tādēļ vēlamās

antikoagulējošās darbības nodrošināšanai

jākontrolē asinsreces raksturlielumi.

Antiholīnerģiskie līdzekļi

- Neiromuskulārie blokatori

Kortikosteroīdi var ietekmēt antiholīnerģisko

līdzekļu efektu.

1) Saņemti ziņojumi par akūtas miopātijas

gadījumiem, vienlaikus lietojot

kortikosteroīdus lielās devās ar

antiholīnerģiskiem līdzekļiem, tādiem kā

neiromuskulārie blokatori (skatīt

4.4. apakšpunktu),

2) Saņemti ziņojumi par pankuronija un

vekuronija neiromuskulārā bloķējošā efekta un

kortikosteroīdu antagonismu pacientiem, kuri

vienlaikus lietojuši kortikosteroīdus. Šī

mijiedarbība var būt sagaidāma ar visiem

konkurentajiem neiromuskulārajiem

blokatoriem.

Antiholīnesterāzes Steroīdi var samazināt antiholīnesterāžu

efektivitāti myasthenia gravis ārstēšanā.

Aromatāzes inhibitori

- Aminoglutetimīds

Aminoglutetiamīda izraisīts virsnieru darbības

nomākums var paasināt endokrīnās izmaiņas,

kuras radījušas ilgstoša ārstēšana ar

glikokortikoīdiem.

Imūmsupresanti

- Ciklosporīns

CYP3A4 inhibitors (un substrāts)

1) Vienlaikus lietojot ciklosporīnu un

metilprednizolonu, notiek savstarpēja

metabolisma kavēšana, kas var izraisīt katru

atsevišķu zāļu vai abu zāļu plazmas

koncentrācijas palielināšanos. Tāpēc pastāv

lielāka varbūtība, ka izpaudīsies ar katru



14

individuālo zāļu lietošanu saistītās

blakusparādības.

2) Metilprednizolona un ciklosporīna

vienlaikus lietošanas gadījumā novēroti

krampji.

Imūnsupresanti

- Ciklofosfamīds

- Takrolims

CYP3A4 substrāti.

Kalcija kanālu blokatori

- Diltiazems

CYP3A4 inhibitori (un substrāti).

Kāliju mazinošie līdzekļi Ja kortikosteroīdi vienlaikus tiek lietoti kopā ar

kālija līmeni mazinošajiem līdzekļiem

(piemēram, diurētiskajiem līdzekļiem,

amfotericīnu B), pacienti rūpīgi jānovēro

attiecībā uz hipokaliēmijas attīstību.

Palielināts hipokaliēmijas risks var būt

gadījumos, ja kortikosteroīdi tiek lietoti

kombinācijā ar amfotericīnu B, ksantēniem vai

bēta 2-antagonistiem.

Kontracepcijas līdzekļi (perorālie)

- Etinilestradiols

- Noretindrons


Makrolīdu antibakteriālie līdzekļi

- Klaritromicīns

- Eritromicīns


Makrolīdu antibakteriālie līdzekļi

- Troleandomicīns

CYP3A4 inhibitors.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)

- Acetilsalicilskābe (Aspirīns) lielās devās

1) Vienlaikus lietojot kortikosteroīdus ar NPL,

var palielināties gastrointestinālo asiņošanu un

čūlu risks,

2) Metilprednizolons var palielināt lielā devā

lietota aspirīna klīrensu, kas var izraisīt

salicilātu līmeņa pazemināšanos serumā.

Pārtraucot ārstēšanos ar metilprednizolonu, var

paaugstināties salicilātu līmenis serumā un tas

var palielināt salicilātu toksicitātes risku.

Pretdiabēta līdzekļi Tā kā kortikosteroīdi var paaugstināt glikozes

koncentrāciju asinīs, var būt nepieciešama

pretdiabēta līdzekļu devu pielāgošana.

Pretkrampju līdzekļi



15

- Karbamazepīns

CYP3A4 induktors (un substrāts).

Pretkrampju līdzekļi

- Fenobarbitāls

- Fenitoīns

CYP3A4 induktori.

Pretsēnīšu līdzekļi

- Itrakonazols

- Ketokonazols


Pretvemšanas līdzekļi

- Aprepitants

- Fosaprepitants


Pretvīrusu līdzekļi

- HIV proteāžu inhibitori

CYP3A4 inhibitori (un substrāti)

1) HIV proteāžu inhibitori, piemēram,

indinavīrs un ritonavīrs, var palielināt

kortikosteroīdu plazmas koncentrāciju.

2) Kortikosteroīdi var inducēt HIV

proteāžu inhibitoru metabolismu, un

tas var samazināt koncentrāciju

plazmā.

Farmakokinētikas pastiprinātājs

- Kobicistats

CYP3A4 inhibitors.

Greipfrūtu sula

CYP3A4 inhibitors.

Nesaderība

Lai izvairītos no nesaderības un stabilitātes problēmām, tiek rekomendēts metilprednizolona

nātrija sukcinātu ievadīt atsevišķi no citām vielām, kuras ievada intravenozi. Zāles, kurām ir

fizikālā nesaderība ar metilprednizolona nātrija sukcināta šķīdumu, ietver, bet neaprobežojas ar

kalcija glukonātu, vekuronija bromīdu, rokuronija bromīdu, cisatrakūra besilātu, glikopirolātu,

propofolu (papildus informāciju skatīt 6.2. apakšpunktā.).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem tika novēroti fertilitātes traucējumi (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Grūtniecība

Pētījumos ar dzīvniekiem novērots, ka kortikosteroīdi, ja tos mātei lieto lielā devā, var radīt augļa

malformācijas. Tomēr nav novērots, ka kortikosteroīdi izraisa iedzimtas anomālijas, ja tos ievada

grūtniecēm. Tomēr nav novērots, ka kortikosteroīdi izraisa iedzimtas anomālijas, ja tos lieto

grūtniecības laikā. Tā kā atbilstoši reproduktivitātes pētījumi ar metilprednizolonu cilvēkiem nav

veikti, šīs zāles grūtniecības laikā drīkst lietot tikai pēc rūpīgas ieguvumu/risku attiecības

izvērtēšanas mātei un auglim.



16

Daži kortikosteroīdi viegli šķērso placentu. Vienā retrospektīvā pētījumā konstatēts palielināts ar

mazu dzimšanas ķermeņa masu dzimušo zīdaiņu skaits mātēm, kuras saņēma kortikosteroīdus.

Cilvēkiem nepietiekamas ķermeņa masas risks jaundzimušajiem, iespējams, ir atkarīgs no devas,

un šo risku var samazināt, ievadot mazākas kortikosteroīdu devas. Uzmanīgi jānovēro un

jāizvērtē virsnieru mazspējas pazīmes tiem zīdaiņiem, kuri dzimuši mātēm, kuras grūtniecības

laikā tika ārstētas ar lielām kortikosteroīdu devām, kaut arī jaundzimušo virsnieru mazspēja

zīdaiņiem, kuri in utero tika pakļauti kortikosteroīdu iedarbībai, novērota reti.

Nav zināms, vai kortikosteroīdiem ir kāda ietekme uz dzemdību procesu.

Benzilspirts var šķērsot placentu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Zīdaiņiem, kuru mātes ilgstoši ārstētas ar kortikosteroīdiem grūtniecības laikā, tika novērota

katarakta.

Barošana ar krūti

Kortikosteroīdi izdalās mātes pienā.

Mātes pienā izdalītie kortikosteroīdi var nomākt augšanu un traucēt endogēno glikokortikoīdu

izdalīšanos zīdaiņiem, kurus baro ar krūti. Barojot ar krūti, šīs zāles drīkst lietot tikai pēc rūpīgas

ieguvumu/risku attiecības izvērtēšanas mātei un zīdainim.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Kortikosteroīdu ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un/vai apkalpot mehānismus nav

sistēmiski izvērtēta. Pēc ārstēšanas ar kortikosteroīdiem ir iespējams tādas blakusparādības kā

reibonis, vertigo, redzes traucējumi un nogurums. Ja rodas iepriekš minētās blakusparādības,

pacients nedrīkst vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Par tālāk uzskaitītajām blakusparādībām ziņots, ievadot zāles intratekāli/epidurāli, kas ir

kontrindicēts ievades veids: arahnoidīts, funkcionāli kuņģa-zarnu trakta traucējumi/ urīnpūšļa

darbības traucējumi, galvassāpes, meningīts, paraparēze/paraplēģija, krampji, jušanas traucējumi.

Šo nevēlamo blakusparādību biežums nav zināms.

Tabulā norādītās nevēlamās blakusparādības ir klasificētas atbilstoši orgānu sistēmām.

3. tabula: zāļu nevēlamās blakusparādības tabulas veidā

Orgānu sistēmu klasifikācija

(MedDRA v. 18.0) Zāļu nevēlamās blakusparādības (Biežums nav zināms – nevar noteikt pēc

pieejamiem datiem)

Infekcijas un infestācijas Oportūnistiskas infekcijas, infekcijas, peritonīts

#,

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Leikocitoze

Imūnās sistēmas traucējumi Paaugstinātas jutības reakcijas pret zālēm,

anafilaktiskas reakcijas, anafilaktoīdas



17

reakcijas

Endokrīnās sistēmas traucējumi Kušinga sindroms, hipopituitārisms, steroīdu

atcelšanas sindroms

Vielmaiņas un uztures traucējumi Metabolā acidoze, nātrija aizture organismā,

šķidruma aizture organismā, hipokaliēmiska

alkaloze, dislipidēmija, glikozes tolerances

traucējumi, palielināta nepieciešamība pēc

insulīna (vai perorāliem hipoglikēmiskiem

līdzekļiem cukura diabēta pacientiem),

lipomatoze, paaugstināts urīnvielas līmenis

asinīs, palielināta ēstgriba (kas var izraisīt

ķermeņa masas pieaugumu), epidurāla

lipomatoze

Psihiskie traucējumi Afektīvie traucējumi (tostarp depresīvs

garastāvoklis un eiforisks garastāvoklis,

garastāvokļa labilitāte, zāļu atkarība, domas

par pašnāvību), psihotiskas reakcijas (tostarp

mānija, murgi, halucinācijas un šizofrēnija),

psihiski traucējumi, personības izmaiņas,

apjukuma stāvoklis, nemiers, garastāvokļa

svārstības, patoloģiska uzvedība, bezmiegs,

aizkaitināmība

Nervu sistēmas traucējumi Paaugstināts intrakraniālais spiediens (ar

redzes nerva diska tūsku [labdabīga

intrakraniāla hipertensija]), krampji, amnēzija,

kognitīvi traucējumi, reibonis, galvassāpes

Acu bojājumi Horioretinopātija, katarakta, glaukoma,

eksoftalms, neskaidra redze (skatīt 4.4.

apakšpunktu)

Ausu un labirinta bojājumi Vertigo

Sirds funkcijas traucējumi Sastrēguma sirds mazspēja (uzņēmīgiem

pacientiem), aritmija

Asinsvadu sistēmas traucējumi Trombotiski notikumi, hipertensija, hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu

kurvja un videnes slimības

Plaušu embolija, žagas

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Peptiskas čūlas (ar varbūtēju peptiskas čūlas

perforāciju un peptiskas čūlas asiņošanu),

zarnu perforācija, kuņģa asiņošana, pankreatīts,

čūlains ezofagīts, ezofagīts, vēdera uzpūšanās,

sāpes vēderā, caureja, dispepsija, slikta dūša

Ādas un zemādas audu bojājumi Angioedēma, hirsūtisms, petehijas, ekhimoze,

ādas atrofija, eritēma, hiperhidroze, ādas

strijas, izsitumi, nieze, nātrene, Acne, ādas

hipopigmentācija

Aknu un/vai žults izvades sistēmas

traucējumi

Hepatīts†, aknu enzīmu līmeņa

paaugstināšanās (piem., paaugstināts

alanīnaminotransferāzes (ALAT) līmenis

asinīs, paaugstināts aspartātaminotransferāzes

(ASAT) līmenis asinīs, palielināts sārmainās



18

fosfatāzes līmenis asinīs

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas

bojājumi

Muskuļu vājums, mialģija, miopātija, muskuļu

atrofija, osteoporoze, osteonekroze, patoloģiski

lūzumi, neiropātiskā artropātija, artralģija,

aizkavēta augšana

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts

slimības

Neregulāras menstruācijas

Vispārēji traucējumi un reakcijas

ievadīšanas vietā

Traucēta brūču dzīšana, perifērā tūska,

nogurums, savārgums, reakcijas injekcijas

vietā

Izmeklējumi Palielināts intraokulārais spiediens, samazināta

ogļhidrātu tolerance, samazināts kālija līmenis

asinīs, palielināts kalcija daudzums

urīnā,reakciju nomākums uz ādas testiem*

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām

saistītas komplikācijas

Mugurkaula kompresijas lūzumi, cīpslu

plīsumi * Nav MedDRA PT

† Par hepatītu tika ziņots, zāles lietojot intravenozi (skatīt 4.4. apakšpunktu). #

Peritonīts var būt kuņģa-zarnu trakta traucējumu, piemēram, perforācijas, obstrukcijas vai pankreatīta, galvenā pazīme

vai simptoms (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Atcelšanas simptomi

Pārāk strauja korikosteroīdu devas samazināšana pēc ilgstošas terapijas var izraisīt akūtu

virsnieru mazspēju, hipotensiju un nāvi. Taču tas vairāk attiecas uz gadījumiem, kad indicēta

korikosteroīdu ilga, nepārtraukta lietošana (skatīt „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Iespējams arī „atcelšanas sindroms” ar drudzi, mialģiju, artralģiju, rinītu, konjunktivītu, ļoti

niezošiem ādas mezgliņiem un krišanos svarā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādēļ zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti

ziņot par jebkādām iespējamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā,

LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Nav akūtas kortikosteroīdu pārdozēšanas klīniskā sindroma. Ziņojumi par akūtu toksicitāti un/vai

nāves gadījumiem pēc kortikosteroīdu pārdozēšanas ir reti. Pārdozēšanas gadījumā specifiska

antidota nav; ārstēšana ir uzturoša un simptomātiska. Metilprednizolons ir dializējams.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: sistēmiski lietojamie kortikosteroīdi, monopreparāti, glikokortikoīds,

ATĶ kods: H02AB04

http://www.zva.gov.lv/



19

Metilprednizolons ir steroīds ar spēcīgu pretiekaisuma darbību. Tam ir lielāka pretiekaisuma

aktivitāte nekā prednizolonam un mazāka tendence izraisīt nātrija un ūdens aizturi.

Metilprednizolona nātrija sukcinātam ir tāda pati metabolā un pretiekaisuma darbība kā

metilprednizolonam. Lietojot parenterāli un ekvimolāros daudzumos, abi ķīmiskie savienojumi ir

ar ekvivalentu bioloģisko aktivitāti. Relatīvā metilprednizolona nātrija sukcināta un

hidrokortizona nātrija sukcināta iedarbība, kā norāda eozinofīlo leikocītu līmeņa samazinājums,

pēc intravenozas lietošanas ir vismaz četri pret viens. Tas saskan ar relatīvo iedarbību,

metilprednizolonu un hidrokortizonu lietojot iekšķīgi.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Metilprednizolona farmakokinētika ir lineāra, neatkarīgi no ievadīšanas veida.

Uzsūkšanās

Četrpadsmit veseliem pieaugušiem vīriešu kārtas brīvprātīgajiem pēc 40 mg intramuskulāras

metilprednizolona nātrija sukcināta devas vidēji augstākā koncentrācija 454 ng/ml tika sasniegta

pēc 1 stundas. Pēc 12 stundām metilprednizolona koncentrācija plazmā pazeminājās līdz

31,9 ng/ml. Metilprednizolons netika atklāts, kad pēc devas ievadīšanas bija pagājušas 18

stundas. Pamatojoties uz zemlīknes laukumu koncentrācijas laika līknē (AUC) kopējās zāļu

absorbcijas intramuskulāri lietota metilprednizolona nātrija sukcināta deva bija līdzvērtīga kā

lietojot intravenozi.

Pētījuma rezultāti uzrāda, ka metilprednizolona nātrija sukcināta esteris ātri un plaši konvertējas

par aktīvu metilprednizolonu jebkurā lietošanas veidā. Absorbcijas apjoms brīvam

metilprednizolonam pēc i.v. un i.m. lietošanas ir ekvivalents un būtiski lielāks, nekā lietojot

šķīdumu iekšķīgai lietošanai un iekšķīgi lietojamās metilprednizolona tabletes. Lai arī

metilprednizolona absorbcijas apjoms pēc i.v. un i.m. terapijas bija ekvivalents neskatoties uz to,

ka lielāks apjoms hemisukcināta estera pēc i.v. lietošanas sasniedz kopējo asinsrites sistēmu,

šķiet, ka esteris pēc i.m. injekcijas un sekojošas absorbcijas audos pārveidojas kā brīvs

metilprednizolons.

Izkliede

Metilprednizolons plaši izplatās audos, škērso hematoencefālisko barjeru un izdalās ar pienu. Tā

šķietamais izkliedes tilpums ir aptuveni 1,4 l/kg. Metilprednizolona saistīšanās ar plazmas

proteīniem ir aptuveni 77%.

Metabolisms

Cilvēkiem metilprednizolons tiek metabolizēts aknās par neaktīviem metabolītiem, galvenokārt

par 20α-hidroksimetilprednizolonu un 20β-hidroksimetilprednizolonu. Metabolisms aknās notiek

galvenokārt ar CYP3A4 enzīmu. (Ar CYP3A4 enzīmu saistīto zāļu mijiedarbību skatīt

4.5. apakšpunktā „Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi”).

Kā daudzi CYP3A4 enzīma substrāti, metilprednizolons var būt arī ATF-saistošās kasetes (ABC)

transportproteīna P-glikoproteīna substrāts, tādējādi mijiedarbojoties ar citām zālēm un

ietekmējot to izplatīšanos audos.

Eliminācija



20

Vidējais kopējais metilprednizolona eliminācijas pusperiods ir robežās no 1,8 līdz 5,2 stundām.

Kopējais klīrenss ir aptuveni 5 līdz 6 ml/min/kg.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Pamatojoties uz farmokoloģiskās drošumu, atkārtotu devu toksicitātes standarta pētījumiem,

nekādi pēkšņi apdraudējumi netika atklāti. Toksicitātes, kas novērotas atkārtotu devu pētījumos,

ir tādas pašas, kuras varētu sagaidīt, ja turpinās eksogēno virsnieru garozas steroīdu iedarbība.

Kancerogenitāte

Nav veikti formāli pētījumi ar metilprednizolonu par kancerogenitāti grauzējiem. Pētījumos par

kancerogenitāti pelēm un žurkām, lietojot citus glikokortikoīdus, tika iegūti atšķirīgi rezultāti.

Tomēr publikāciju dati norāda, ka vairāki saistīti glikokortikoīdi, tostarp budezonīds,

prednizolons un triamcinolona acetonīds, žurku tēviņiem var palielināt hepatocelulāras adenomas

un karcinomas gadījumu skaitu pēc perorālas lietošanas ar dzeramo ūdeni. Šāda tumorogēna

iedarbība tika novērota, lietojot devas, kas ir mazākas par standarta klīniskajām devām, nosakot

pēc mg/m2.

Mutagenitāte

Nav veikti formāli pētījumi ar metilprednizolonu par genotoksicitāti. Tomēr metilprednizolona

sulfonātam, kas ir strukturāli līdzīgs metilprednizolonam, netika novērota mutagēna aktivitāte

gan ar metabolisko aktivizēšanu, gan bez tās Salmonella typhimurium testā, lietojot devu 250–

2000 µg/plātes, vai zīdītāju šūnu gēnu mutācijas testā, izmantojot Ķīnas kāmju olnīcu šūnas ar

devu 2000–10 000 µg/ml. Metilprednizolona suleptanāts žurku primārajos hepatocītos neizraisīja

neprogrammētu DNS sintēzi, lietojot devu 5–1 000 µg/ml. Turklāt publikāciju dati norāda, ka

prednizolona farnesilātam (PNF), kas ir strukturāli līdzīgs metilprednizolonam, netika novērota

mutagēna aktivitāte gan ar metabolisko aktivizēšanu, gan bez tās Salmonella typhimurium un

Escherichia coli celmu testā, lietojot devu 312–5000 µg/plātes. Ķīnas kāmju fibroblastu šūnu

līnijā izmantojot PNF un veicot metabolisko aktivizēšanu ar lielāko testēto koncentrāciju

1500 µg/ml, nedaudz palielinājās hromosomu struktūras izmaiņu gadījumu skaits.

Reproduktīvā toksicitāte

Pētījumos ar žurkām pierādīts, ka kortikosteroīdi negatīvi ietekmē fertilitāti. Subkutānas

injekcijas veidā 6 nedēļas vienreiz dienā žurku tēviņiem tika ievadītas 0, 10 un 25 mg

kortikosterona/kg/dienā devas; pēc tam tēviņi tika sapāroti ar neārstētām mātītēm. Pēc 15. dienas

lielākā deva tika samazināta līdz 20 mg/kg/dienā. Papildus palīgorgānu masas samazinājumam

tika novērots arī kopulācijas sekrēta samazinājums. Samazinājās implantāciju un dzīvo augļu

skaits.

Lietojot devās, kas līdzvērtīgas cilvēka devai, vairākām sugām tika novērots, ka

kortikosteroīdiem ir teratogēna ietekme. Reprodukcijas pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka

glikokortikoīdi, piemēram, metilprednizolons, palielina anomāliju attīstības gadījumu skaitu

(aukslēju šķeltne, skeleta anomālijas), embrija/augļa letalitāti (piem., palielināts resorbcijas

gadījumu skaits) un intrauterīno augļa augšanas aizturi.



21

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija dihidrogēnfosfāta monohidrāts, nātrija hidrogēnfosfāts, laktoze (tikai Solu-Medrol

40 mg).

Solu-Medrol 500 mg un 1000 mg šķīdinātājs satur: benzilspirtu, ūdeni injekcijām.

Solu-Medrol 40 mg, 125 mg un 250 mg šķīdinātājs satur: ūdeni injekcijām.

6.2. Nesaderība

Metilprednizolona nātrija sukcināta šķīdumu i.v. saderība un stabilitāte ar citām zālēm

intravenozos šķīdumos atkarīga no pievienojamā šķīduma pH, koncentrācijas, laika, temperatūras

un metilprednizolona šķīdības. Tāpēc, lai novērstu sarežģījumus ar saderību un stabilitāti, kad

vien iespējams, Solu-Medrol sterilo pulveri (metilprednizolona nātrija sukcinātu) ieteicams

ievadīt atsevišķi un vai nu i.v. bolus injekcijas, vai i.v. sistēmas veidā (skatīt 4.5. apakšpunktu).

6.3. Uzglabāšanas laiks

Solu-Medrol 40 mg pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai; Solu-Medrol 125 mg pulveris

injekciju šķīduma pagatavošanai - 2 gadi.

Solu-Medrol 250 mg pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai; Solu-Medrol 500 mg pulveris

injekciju šķīduma pagatavošanai; Solu-Medrol 1000 mg pulveris injekciju šķīduma

pagatavošanai - 5 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Pagatavoto šķīdumu uzglabāt temperatūrā līdz 25°C un izlietot 12 stundu laikā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Stikla Act-O-Vials (divu nodalījumu flakons), kas satur 40 mg metilprednizolona sterila pulvera

(metilprednizolona nātrija sukcināta veidā) un 1 ml šķīdinātāja.





Stikla flakons, kas satur 500 mg metilprednizolona sterila pulvera (metilprednizolona nātrija

sukcināta veidā), un stikla flakons ar 7,8 ml šķīdinātāja.

Stikla flakons, kas satur 1000 mg metilprednizolona sterila pulvera (metilprednizolona nātrija

sukcināta veidā), un stikla flakons ar 15,6 ml šķīdinātāja.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.



22

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Šķīduma pagatavošana

Lai pagatavotu šķīdumu intravenozai infūzijai, vispirms izšķīdiniet Solu-Medrol sterilo pulveri

(metilprednizolona nātrija sukcinātu) pēc norādījumiem. Ārstēšanu var sākt, ievadot Solu-Medrol

sterilo pulveri (metilprednizolona nātrija sukcinātu) i.v. vismaz piecās minūtēs (t.i., līdz 250 mg

devu) vai vismaz 30 minūtēs (t.i., 250 mg un lielāku devu). Turpmākās devas var ievadīt tāpat.

Pēc izvēles zāles var ievadīt atšķaidītos šķīdumos, pagatavotam preparātam pievienojot 5%

glikozes ūdens šķīdumu, fizioloģisko šķīdumu, 5% glikozes šķīdumu 0,45% vai 0,9% nātrija

hlorīda šķīdumā.

Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā pierādīta 12 stundas, uzglabājot pie 25°C.

Norādījumi par Act-O-Vial divu nodalījumu flakona lietošanu

1. Nospiediet plastmasas aktivatoru, lai ievadītu šķīdinātāju apakšējā nodalījumā.

2. Viegli skalinot, izšķīdiniet pulveri. Izmantojiet šķīdumu 12 stundās.

3. Noņemiet plastmasas cilni, kas nosedz aizbāžņa vidu.

4. Sterilizējiet aizbāžņa virsmu ar piemērotu baktericīdu līdzekli.

Piezīme: pirms turpmāko darbību veikšanas vispirms ir jāpabeidz 1.–4. darbība.

5. Caur aizbāžņa centru izduriet adatu, lai būtu redzams tikai adatas gals.

6. Apgrieziet flakonu un ievelciet devu.

Pirms ievadīšanas, kad vien tas iespējams, parenterāli ievadāmās zāles jāpārbauda vizuāli, vai

nav redzamas svešas daļiņas un nav mainījusies krāsa.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pfizer Europe MA EEIG

Boulevard de la Plaine 17

1050 Bruxelles

Beļģija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

40 mg: 03-0509

125 mg: 03-0510

250 mg: 03-0511

500 mg: 03-0512

1000 mg: 03-0513

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2003. gada 18. decembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 22. decembris



23

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2018

Documents

SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018 · 1. tabula. Metilprednizolona nātrija sukcināta ieteicamās devas. Indikācija Deva Lietojot kā papildu līdzekli dzīvībai bīstamās situācijās