Sanita Lazdiņa
RĒZEKNES AUGSTSKOLAS
DOKTORANTA ROKASGRĀMATA
Rēzekne 2013
Izdevumu sagatavoja:
Dr. philol. Karīne Laganovska
Dr. paed. Velta Ļubkina
Dr. hab. geol. Gotfrīds Noviks
Dr. sc. ing. Artis Teilāns
Dr.paed. Svetlana Ušča
Mg. soc. sc. Inese Jermakoviča
Izdevumā izmantota Rēzeknes Augstskolas struktūrvienību sniegtā
informācija
· RĒZEKNES AUGSTSKOLA
Saturs
1.Rēzeknes Augstskolas zinātniskā darba struktūrvienības
2. Nolikums par doktora studijām Rēzeknes Augstskolā
3. Rēzeknes Augstskolas doktorantūras komisijas nolikums
4. Doktora studiju programmas Rēzeknes Augstskolā:
4.1. "Pedagoģija"
4.2. "Vides inženierzinātne"
4.3. "Sociotehnisko sistēmu modelēšana"
5. Promocijas darba izstrādes un noformēšanas prasības
5.1. Doktora studiju programmā "Pedagoģija"
5.2. Doktora studiju programmā "Vides inženierzinātne "
5.3. Doktora studiju programmā "Sociotehnisko sistēmu
modelēšana"
6. Promocijas darba kopsavilkuma izstrādes un noformēšanas
prasības
6.1. Doktora studiju programmā "Pedagoģija"
6.2. Doktora studiju programmās "Vides inženierzinātne" un
"Sociotehnisko sistēmu
modelēšana"
7. Publicēšanas noteikumi Rēzeknes Augstskolas zinātnisko
rakstu krājumos
8. Bibliotēka
9. Pielikumi
9. 1. Zinātniskās darbības likums
9. 2. Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas kārtība un
kritēriji
9. 3. Noteikumi par IZM asignēto budžeta vietu piešķiršanas
kārtību Rēzeknes Augstskolā
realizētajās doktora studiju programmās
9.4. Promocijas eksāmenu kārtība Rēzeknes Augstskolā
9.5. Nolikums par stipendijām Rēzeknes Augstskolā
9.6. Informācija par doktora studiju programmu akadēmisko
personālu
9.7. Aizstāvēto promocijas darbu anotācijas
1. Rēzeknes Augstskolas zinātniskā darba struktūrvienības
Saīsinājumi:
HJZF – Humnaitāro un juridisko zinātņu fakultāte
EVF – Ekonomikas un vadības fakultāte
IDF – Izglītības un dizaina fakultāte
IF – Inženieru fakultāte
PSPI – Personības socializācijas pētījumu institūts
ITC – Informāciju tehnoloģiju centrs
VTPK – Vides tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts
REGI – Reģionālistikas zinātniskais institūts
2. Nolikums par doktora studijām Rēzeknes Augstskolā
1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1.1. Doktora studijas RA notiek licencētās un akreditētās
studiju programmās saskaņā ar Latvijas Republikas (LR) Zinātniskās
darbības likumu, Augstskolu likumu, 27.12.2005. Ministru kabineta
noteikumiem Nr.1001 “Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas
(promocijas) kārtība un kritēriji”, citiem LR normatīvajiem aktiem,
RA Satversmi, šo nolikumu un citiem RA normatīvajiem
dokumentiem.
1.2. Doktora studiju mērķis ir konkurētspējīgu augstākās
kvalifikācijas speciālistu ar zinātņu doktora grādu sagatavošana
zinātniskajam un akadēmiskajam darbam.
2. DOKTORA STUDIJU ORGANIZĒŠANA
2.1. Doktora studijas organizē atbilstošā fakultāte, koordinē un
kontrolē RA Zinātņu daļa, pārrauga RA Zinātņu prorektors. (Ar
grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 24.02.2015. lēmumu Nr.7)
2.2. RA Zinātņu prorektors:
2.2.1. pārstāv RA intereses doktora studiju jautājumos
Izglītības un zinātnes ministrijā, Latvijas Zinātnes padomē,
Augstākās izglītības padomē u.c. institūcijās;
2.2.2. pārrauga doktora studiju programmu sagatavošanu un
īstenošanu.
2.3. RA Zinātņu daļa (ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta
24.02.2015. lēmumu Nr.7):
2.3.1. koordinē un kontrolē doktora studijas RA;
2.3.2. sagatavo informāciju un dokumentāciju par doktora
studijām RA.
2.4. Fakultātes:
2.4.1. organizē nodarbību norisi doktora studiju programmā
studējošajiem (turpmāk – doktorantiem) atbilstoši doktora studiju
programmai;
2.4.2. organizē eksāmenus, ieskaites un doktorantu ikgadējo
atestāciju;
2.4.3. veic doktorantu sekmju uzskaiti;
2.4.4. kārto un glabā doktorantu personas lietas atbilstoši
lietu nomenklatūrai;
2.4.5. organizē promocijas darbu aizstāvēšanas norisi.
3. DOKTORA STUDIJU PROGRAMMAS
3.1.Doktora studiju programmu izstrādā fakultātes
struktūrvienība, kas īsteno atbilstošo studiju virzienu. Studiju
programmu licencēšana un akreditācija notiek atbilstoši LR
normatīvajiem aktiem.
3.2. Doktora studiju ilgums pilna laika klātienes studijās ir 3
gadi, nepilna laika neklātienes studijās - 4 gadi. Zinātniskajam
darbam un promocijas darba sagatavošanai, iegūstot zinātniski
oriģinālus un pārbaudītus rezultātus, tiek paredzēti 100 - 112
KP.
4. IMATRIKULĀCIJA UN EKSMATRIKULĀCIJA DOKTORA STUDIJU
PROGRAMMĀS
4.1. Imatrikulācija doktora studiju programmā notiek ar RA
rektora rīkojumu uz RA Uzņemšanas komisijas lēmuma pamata
atbilstoši RA Uzņemšanas noteikumiem.
4.2. Studijas vēlākos posmos doktora studiju programmā var
uzsākt:
4.2.1. pārejot no citas augstākās izglītības iestādes uz RA;
4.2.2. atsākot studijas pēc pārtraukuma.
4.3. Imatrikulācija studijām vēlākajos posmos doktora studiju
programmā notiek atbilstoši
„Nolikumam par imatrikulāciju un eksmatrikulāciju Rēzeknes
Augstskolā”.
4.4. Doktorantu eksmatrikulē:
4.4.1. kā doktora zinātnisko grādu ieguvušu;
4.4.2. sakarā ar doktora studiju programmas sekmīgu apguvi
(neiegūstot grādu), par ko kopumā lemj attiecīgās doktora studiju
programmas atestācijas komisija;
4.4.3. nesekmības dēļ;
4.4.4. pēc doktoranta vēlēšanās;
4.4.5. ja ir noskaidrots, ka doktorants ir uzņemts RA nelikumīgi
(maldināšanas, kukuļošanas vai citas rīcības rezultātā, kas pārkāpj
vienlīdzības principu pretendentu vidū);
4.4.6. ja doktorants nav izpildījis studiju procesā izvirzītās
prasības (nav samaksāts par studijām, nav apmeklētas nodarbības,
netiek veikts zinātniski pētnieciskais darbs, netiek izstrādāts
promocijas darbs);
4.4.7. ja doktorants ir pārkāpis RA un dienesta viesnīcas
iekšējās kārtības noteikumus;
4.4.8. sakarā ar studiju neatjaunošanu pēc akadēmiskā
atvaļinājuma;
4.4.9. kā mirušu.
4.5. Pēc doktora studiju programmas apguves (teorētiskās daļas
apguves, pētnieciskā darba izpildes un promocijas darba
sagatavošanas) promocijas darba autors (turpmāk – pretendents) var
tikt imatrikulēts promocijas procesa uzsākšanai.
4.5.1. Pretendents ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms promocijas
procesa uzsākšanas iesniedz fakultātes dekānam adresētu iesniegumu
par imatrikulāciju.
4.5.2. Pēc attiecīgās doktora studiju programmas direktora
rakstiska ieteikuma fakultātes dekāns sagatavo ierosinājumu
rektoram par pretendenta imatrikulāciju.
4.5.3. Ar rektora rīkojumu pretendents attiecīgajā doktora
studiju programmā tiek imatrikulēts promocijas procesa
uzsākšanai.
4.5.4. Ar promocijas procesu saistītos jautājumus kārto
attiecīgās zinātņu nozares promocijas padome.
4.6. Saņemot promocijas padomes lēmumu par doktora grāda
piešķiršanu vai atteikumu, fakultāte, kas realizē doktora studiju
programmu, sagatavo ierosinājumu par pretendenta
eksmatrikulāciju.
4.7. Ar rektora rīkojumu pretendents tiek eksmatrikulēts ne
vēlāk kā mēnesi pēc promocijas padomes lēmuma saņemšanas.
4.9. Ja pretendents eksmatrikulāciju uzskata par nelikumīgu, tai
ir tiesības iesniegt apelācijas sūdzību RA Senātā.
5. PROMOCIJAS DARBA VADĪTĀJS
5.1. Par promocijas darba vadītāju var būt pieredzējis
zinātnieks, kurš veic zinātnisko darbību attiecīgā vai radniecīgā
zinātņu nozarē.
5.2. Promocijas darba vadītāju apstiprina RA Zinātnes
padome.
5.3. Promocijas darba vadītāja pienākumi:
5.3.1. doktorantu konsultēšana promocijas darba izstrādāšanas un
zinātnisko publikāciju sagatavošanas jautājumos;
5.3.2. doktoranta individuālā darba plāna saskaņošana un
izpildes kontrole.
5.4. Kopējais vadīto promocijas darbu skaits vienam promocijas
darba vadītājam nedrīkst būt lielāks par pieci.
6. DOKTORA STUDIJU ĪSTENOŠANA
6.1. Doktora studijas notiek saskaņā ar nodarbību grafiku, kas
izveidots pēc fakultātes Domē apstiprinātiem studiju plāniem.
Nodarbību grafiku saskaņo RA Zinātņu daļas vadītājs un apstiprina
fakultātes dekāns. (Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta
24.02.2015. lēmumu Nr.7)
6.2. Doktorants strādā pēc katram studiju gadam sastādīta, ar
promocijas darba vadītāju un studiju programmas direktoru saskaņota
individuālā darba plāna (skatīt 1. pielikumu). Doktorants saskaņoto
individuālo darba plānu iesniedz struktūrvienībā, kas īsteno
doktora studiju programmu.
6.3. Saskaņā ar RA Zinātnes padomē apstiprinātajiem atskaišu un
starpatskaišu iesniegšanas termiņiem doktorants RA Zinātņu daļā
vienreiz semestrī iesniedz starpatskaiti un semestra atskaiti.
Starpatskaites tiek iesniegtas elektroniski, semestra atskaites –
elektroniski un izdrukas veidā, ko ir parakstījis doktorants un
promocijas darba vadītājs (sk. 2., 3.pielikumu). Iesniegtās
starpatskaites un atskaites izvērtē RA Doktorantūras komisija un
apstiprina RA Zinātnes padome.
6.4. Katra semestra beigās par doktora studiju programmas
īstenošanu atbildīgā fakultātes struktūrvienība organizē
atestāciju, kurā novērtē doktoranta darba plāna izpildi kārtējā
studiju semestrī. Ja darba plāns ir izpildīts, dekāns, pamatojoties
uz atestācijas komisijas lēmumu, ar rīkojumu pārceļ doktorantu
nākamajā studiju semestrī.
6.5. Pēc doktora studiju programmas apguves (teorētiskās daļas
apguves, pētnieciskā darba izpildes un promocijas darba
sagatavošanas) atestācijas komisija lemj par promocijas darba
iesniegšanas termiņu promocijas padomē.
6.6. Studiju laikā doktorantam ir tiesības izmantot divus
akadēmiskos atvaļinājumus (katru līdz vienam gadam).
6.7. Fakultāte, kas realizē doktora studiju programmu, organizē
promocijas darba apspriešanu (priekšaizstāvēšanu) un lemj par
promocijas darba zinātnisko novitāti un pretendenta personisko
ieguldījumu.
7. EKSĀMENU UN IESKAIŠU KĀRTOŠANA
7.1. Eksāmenu, ieskaišu un promocijas eksāmenu kārtošana notiek
saskaņā ar studiju grafiku un „Nolikumu par valsts un gala
pārbaudījumiem Rēzeknes Augstskolā”.
7.2. Promocijas eksāmena komisiju, kurā ir iekļauti ne mazāk par
trim zinātņu doktoriem attiecīgajā zinātnes nozarē, apstiprina RA
rektors.
8. DOKTORA STUDIJU FINANSĒŠANA
8.1. Doktora studijas RA tiek finansētas no:
8.1.1. valsts budžeta līdzekļiem;
8.1.2. fizisku un juridisku personu līdzekļiem.
8.2. Konkursa kārtībā doktoranti var pretendēt uz valsts
finansētajām budžeta vietām. Kārtību, kādā RA notiek konkurss uz
valsts finansētajām budžeta vietām, nosaka „Noteikumi par IZM
asignēto budžeta vietu piešķiršanas kārtību Rēzeknes Augstskolā
realizētajās doktora studiju programmās”.
8.3. Doktora studiju maksu un studiju maksas atlaides apstiprina
RA Senāts.
8.4. Promocijas procesa izmaksas tiek segtas no doktora studiju
programmas īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem. Ja promocijas
darba autors nav apguvis atbilstošu programmu vai apguvis to pirms
vairāk nekā diviem pilniem kalendāra gadiem, neiegūstot grādu,
lēmumu par to, no kādiem līdzekļiem segt promocijas procesa
izmaksas, pieņem RA administrācijas sapulce, pamatojoties uz RA
Zinātnes padomes ierosinājumu.
1.pielikums
RĒZEKNES AUGSTSKOLAS
doktora studiju programmas „_______________________”
doktoranta ______________________________________
(vārds, uzvārds)
INDIVIDUĀLAIS DARBA PLĀNS
Informācija par doktorantu
Zinātnes nozare un apakšnozare
Promocijas darba tēma
Promocijas darba vadītājs (amats, zin.grāds, vārds, uzvārds)
Promocijas darba konsultants
(amats, zin.grāds, vārds, uzvārds)
Imatrikulācijas gads
Promocijas darba tēmas aktualitāte
Promocijas darba pētījuma mērķis, tā zinātniskais un praktiskais
pamatojums
Promocijas darba uzdevumi
Promocijas darba hipotēze / pētījuma jautājums
Promocijas darba pētījuma metodes
Promocijas darba rezultātu novitāte (attiecināms uz 3.kursa
doktorantiem)
Doktoranta zinātniski pētnieciskais darbs __________studiju
gadā
Plāns
Izpilde
Pašnovērtējums*
Promocijas darba izstrādes posms
Zinātniskās literatūras studijas
Pētnieciskā darba etaps
Referāti (prezentācijas) zinātniskajās konferencēs,
semināros
Zinātniskās publikācijas (norādīt datu bāzēs iekļautās)
Citas publikācijas par promocijas darba tematiku (monogrāfijas,
metodiskās publikācijas u.c.)
Pieredzes apmaiņa, sadarbība ar Latvijas un ārvalstu
zinātniekiem,
augstskolām promocijas darba rezultātu sasniegšanai
RA studentu, maģistrantu iesaiste pētījuma tematikā
Citi darba veidi
*Doktorants analizē izpildīto un neizpildīto individuālajā darba
plānā.
Doktorants _______________________ _____________________
(paraksts) (datums)
Saskaņots:
Promocijas darba vadītājs _______________________
_____________________
(paraksts) (datums)
Saskaņots:
Programmas direktors _______________________
_____________________
(paraksts) (datums)
Doktoranta individuālā darba novērtējums
Promocijas darba vadītāja atsauksme
_____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
Promocijas darba vadītājs _______________________
_____________________
(paraksts) (datums)
RA __________________________________________________
atestācijas komisijas
20___ gada ____ . _______________ sēdes lēmums
________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
Atestācijas komisijas priekšsēdētājs _________________________
_______________
(paraksts) (datums)
2.pielikums
RA doktora studiju programmas „_______________________”
doktoranta ______________________________________
(vārds, uzvārds)
pārskats par atskaites periodā paveikto un nākamajā atskaites
periodā plānoto
Informācija par doktorantu
Zinātnes nozare un apakšnozare
Kurss
Atskaites periods (no līdz)
Promocijas darba tēma
Promocijas darba vadītājs
(amats, zin.grāds, vārds, uzvārds)
Promocijas darba konsultants
(amats, zin.grāds, vārds, uzvārds)
Promocijas darba izstrāde
Promocijas darba gatavības pakāpe (%)
Promocijas darba virzība (atskaites fakultātēs)
Atskaites periodā izpildītā zinātniskā darba apraksts
Publikācijas
Raksta nosaukums
Izdevuma nosaukums
Izdošanas vieta
Izdošanas datums
Nākamajā atskaites periodā plānotās publikācijas
Raksta nosaukums
Izdevuma nosaukums
Izdošanas vieta
Izdošanas datums
Referāti (prezentācijas) zinātniskajās konferencēs
Referāta nosaukums
Konferences nosaukums
Vieta
Laiks
Nākamajā atskaites periodā plānotie referāti (prezentācijas)
zinātniskajās konferencēs
Referāta nosaukums
Konferences nosaukums
Vieta
Laiks
3.pielikums
RA doktora studiju programmas „_______________________”
doktoranta ______________________________________
(vārds, uzvārds)
pārskats par iepriekšējā semestra daļā paveiktajām un nākamajā
semestra daļā plānotajām aktivitātēm
Informācija par doktorantu
Zinātnes nozare un apakšnozare
Kurss
Atskaites periods (no līdz)
Promocijas darba tēma
Promocijas darba vadītājs
(amats, zin.grāds, vārds, uzvārds)
Promocijas darba konsultants
(amats, zin.grāds, vārds, uzvārds)
Nokārtotie eksāmeni un ieskaites
Studiju priekšmeta nosaukums
KP
Vērtējums
Nokārtošanas datums
Plānotie eksāmeni un ieskaites nākamajā semestrī
Studiju priekšmeta nosaukums
KP
Nokārtošanas datums
Publikācijas
Raksta nosaukums
Izdevuma nosaukums
Izdošanas vieta
Izdošanas datums
Nākamajā semestrī plānotās publikācijas
Raksta nosaukums
Izdevuma nosaukums
Izdošanas vieta
Izdošanas datums
Referāti (prezentācijas) zinātniskajās konferencēs
Referāta nosaukums
Konferences nosaukums
Vieta
Laiks
Nākamajā semestrī plānotie referāti (prezentācijas)
zinātniskajās konferencēs
Referāta nosaukums
Konferences nosaukums
Vieta
Laiks
Promocijas darba izstrāde
Promocijas darba gatavības pakāpe (%)
Promocijas darba virzība (atskaites zinātniskajos institūtos,
katedrās utt.)
Semestrī izpildītā zinātniskā darba apraksts
Doktorants (paraksts un datums):………………………………………
Doktoranta zinātniskais vadītājs (paraksts un
datums):……………………………
3. Rēzeknes Augstskolas doktorantūras komisijas nolikums
1. Vispārīgie noteikumi
1.1. Doktorantūras komisija (turpmāk – Komisija) ir koleģiāla
institūcija, kas ir pakļauta RA Zinātnes padomei. (Ar grozījumiem,
kas veikti ar RA Senāta 29.01.2013. lēmumu Nr.8.)
1.2. Komisijas darbību reglamentē Latvijas Republikas (LR)
Zinātniskās darbības likums, LR Augstskolu likums, RA Satversme,
citi saistošie RA normatīvie dokumenti un šis nolikums.
1.3. Komisijas sagatavotie ierosinājumi tiek izskatīti un
apstiprināti Zinātnes padomē. (Ar
grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 27.05.2014. lēmumu Nr.
11)
2. Sastāvs
2.1. Komisijas sastāvu veido:
· Zinātņu prorektors,
· Zinātņu daļas vadītājs,
· Doktora studiju programmu direktori. (Ar grozījumiem, kas
veikti ar RA Senāta 24.02.2015. lēmumu Nr.8)
2.2. Komisija no tās sastāva ievēl Komisijas priekšsēdētāju un
priekšsēdētāja vietnieku.
2.3. Komisijas personāla sastāvu uz 3 gadiem apstiprina Zinātnes
padome.
2.4. Uz Komisijas sēdēm, kurās izskata ar ESF projektu „Atbalsts
doktora studiju programmu īstenošanai Rēzeknes Augstskolā” līguma
Nr. Nr.2009/0161/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/007 saistītos
jautājumus, var pieaicināt projekta koordinatori no RA bez balss
tiesībām. (Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 19.01.2010.
lēmumu Nr.11.)
3. Funkcijas
3.1. Komisija izvērtē pretendentu iesniegtos dokumentus un
sagatavo Zinātnes padomei ierosinājumu par doktorantūras budžeta
vietu piešķiršanu RA doktorantūras studiju programmu doktorantiem
un RA akadēmiskajam personālam, kas studē doktorantūrā citās
augstākās izglītības iestādēs. Dokumentu izvērtēšanas kārtību
nosaka „Noteikumi par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)
asignēto doktorantūras budžeta vietu piešķiršanas kārtību Rēzeknes
augstskolā (RA) realizētajās doktorantūras studiju programmās” un
,,Noteikumi par Rēzeknes augstskolai (RA) asignēto doktorantūras
budžeta vietu sadali studijām citās Latvijas augstākās izglītības
iestādēs”. (Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 29.01.2013.
lēmumu Nr.8; 27.05.2014. lēmumu Nr.11)
3.2. Izslēgts ar RA Senāta 27.05.2014. lēmumu Nr.11.
3.3. Komisija izvērtē RA doktora studiju programmu doktorantu
ikgadējās starpatskaites un atskaites un sagatavo Zinātnes padomei
ierosinājumu par rezultātu apstiprināšanu. (Iestrādāts ar RA Senāta
29.01.2013. lēmumu Nr.8; ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta
27.05.2014. lēmumu Nr.11)
3.4. Komisija izskata ar doktora studiju procesu un promociju
saistītus jautājumus un sagatavo ierosinājumus vai priekšlikumus
par doktora studiju procesa pilnveidi. (Iestrādāts ar RA Senāta
28.10.2014. lēmumu Nr.2.)
3.5. Komisija izskata normatīvo dokumentu projektus, kas
reglamentē RA doktora studiju procesu un sagatavo ierosinājumus
Zinātnes padomei. (Iestrādāts ar RA Senāta 28.10.2014. lēmumu
Nr.2.)
4. Pienākumi
4.1. Komisija izvērtē pretendentu iesniegtos dokumentus un
sagatavo ierosinājumus par doktorantūras budžeta vietu piešķiršanu
(Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 27.05.2014. lēmumu
Nr.11).
4.2. Komisija sagatavo ierosinājumus par RA doktora studiju
programmu doktorantu ikgadējo starpatskaišu un atskaišu
apstiprināšanu. (Iestrādāts ar RA Senāta 29.01.2013. lēmumu Nr.8;
ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 27.05.2014. lēmumu
Nr.11)
4.3. Komisija nepieciešamības gadījumā pieaicina attiecīgās
zinātņu nozares ekspertu no RA akadēmiskā personāla.
4.4. Izslēgts ar RA Senāta 27.05.2014. lēmumu Nr.11.
5. Tiesības
5.1. Komisijai ir tiesības pieprasīt no doktorantiem
informāciju, kas attiecas uz viņu zinātnisko un studiju
darbību.
5.2. Komisijai ir tiesības sagatavot priekšlikumus par
doktorantu zinātniskā darba uzlabošanu un iesniegt tos Zinātnes
padomei.
6. Atbildība
Komisija ir atbildīga par šajā nolikumā noteikto funkciju un
pienākumu precīzu izpildi.
4. Doktora studiju programmas Rēzeknes Augstskolā
4.1. „Pedagoģija”
Doktora studiju programmas vispārējais mērķis: sekmēt izglītības
un reģionālās attīstības politikas procesu norisi Latgales reģionā,
veicināt intelektuālā potenciāla attīstību Latgalē pedagoģijas
nozares skolu pedagoģijas apakšnozarē, radot iespēju veikt
patstāvīgu, zinātniskajās atziņās un metodēs balstītu pedagoģijas
problēmu analīzi un gūstot Eiropas Savienības standartiem
atbilstošus sasniegumus ieviešanai pedagoģiskajā praksē un
pedagoģijas doktora grāda iegūšanai.
Doktora studiju programmas specifiskais mērķis: nodrošināt
tehnoloģisko izcilību un inovāciju pārnesi socializācijas,
resocializācijas un cilvēkdrošības (it sevišķi cilvēku ar
attīstības traucējumiem, invalīdu, sociālā riska grupu cilvēku)
jautājumu risināšanai Latgales reģionā un Latvijā kopumā, veicot
starpdisciplinārus pētījumus: IZGLĪTĪBA/ PERSONĪBAS SOCIALIZĀCIJA/
RESOCIALIZĀCIJA/ PEDAGOĢIJAS TEHNOLOĢIJAS/ SOCIĀLĀS un
REHABILITĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS.
Doktora studiju programmas uzdevumi:
· attīstīt pētniecību pedagoģijas nozarē atbilstoši PSPI
darbības stratēģijai (liekot uzsvaru uz galveno padziļināto
pētījumu virzienu speciālajā pedagoģijā t.sk., iekļaujošās
izglītības, attīstības traucējumu diagnostikas un korekcijas u.c.
virzienus) un veicināt doktorantu motivāciju, gatavību zinātniskai
pētniecībai un praktiskās pedagoģiskās darbības pieredzes
apkopošanai un izpētei;
· sekmēt studiju un zinātniskās pētniecības attīstību Rēzeknes
Augstskolā, nodrošinot studiju mērķim atbilstošu pētnieciskās un
radošās darbības vidi studiju un pētnieciskajā procesā;
· sekmēt intelektuālā potenciāla attīstību Latgalē,
profesionālo, akadēmisko un praktisko kompetenču attīstīšanu
pedagoģijas nozarē, kas iegūtas pētniecībā balstītās studijās un
patstāvīgajos pētījumos atbilstoši ES standartiem;
· sagatavot pašiem jaunos zinātniekus PSPI paredzēto uzdevumu
veikšanai un PSPI zinātniskā sastāva atjaunošanai, iesaistot
doktorantus pētniecībā, starptautiskos un vietējos valstiski
nozīmīgos projektos jau studiju, kā arī pēc doktora grāda
iegūšanas;
· veicināt sadarbības attīstīšanu zinātniski pētnieciskajā jomā
starp RA, Latvijas un Eiropas Savienības augstākās izglītības un
zinātniski pētnieciskajām iestādēm un kļūt par Latgales reģiona
zinātniski metodoloģisko bāzi PSPI specifiskās darbības virzienu
attīstīšanai.
Doktora studiju rezultātā doktorants:
· ir izpildījis programmas teorētisko daļu;
· ir nokārtojis 2 promocijas eksāmenus (pedagoģijā un
svešvalodā);
· ir sagatavojis 3 publikācijas par promocijas darba tēmu,
atklājot pētījuma būtību un piedāvājot to aprobēšanai;
· ir nolasījis vismaz 2 referātus par promocijas darba
pētniecības rezultātiem un publicējis starptautisko konferenču
materiālu krājumos;
· ir veicis profesora asistenta vai vadošā pētnieka asistenta
praksi Rēzeknes Augstskolā vai kādā no RA sadarbības augstskolām
Latvijā vai Eiropā;
· ir izstrādājis promocijas darbu un sagatavojis to iesniegšanai
promocijas padomē.
Plānotais rezultāts: Doktora grāds pedagoģijā ( Dr.paed.).
RA studiju programmas “Pedagoģija” organizācija notiek pēc
studiju plānā apstiprinātajiem kursiem. Pamatojoties uz studiju
plānu, katrs students izstrādā doktoranta individuālo studiju plānu
konkrētajam studiju gadam, kurš tiek saskaņots ar zinātnisko
vadītāju, doktora studiju programmas direktoru atbilstoši RA
Nolikumam par doktora studijām.
Doktoranta individuālais studiju plāns tiek izstrādāts saskaņā
ar izvēlēto apakšmoduli un pētījuma temata specifiku,
konsultējoties ar promocijas darba vadītāju. Doktoranta individuālā
plāna pamatā ir studiju programmas saturs un struktūra.
Promocijas darbu temati un doktorantu zinātniskie vadītāji un
konsultanti tiek apspriesti un apstiprināti RA Zinātnes padomē. Uz
doktorantūras vietām tiek izsludināts atklāts konkurss un tiek
organizēta. pretendentu iesniegto dokumentu atklāta
novērtēšana.
Kvalitatīvai studiju procesa organizācijai tiek ieviesta atvērtā
pirmkoda e- studiju vide Moodle, kura dod iespēju no esošiem
resursiem veidot studiju kursus, integrēt ārējos resursus,
nodrošinot vienkāršu pieeju un doktorantu aktīvu iesaistīšanos
studiju procesā.
Doktora studiju programma „Pedagoģija” ir veidota pēc moduļu
principa un programmas saturs iekļauj trīs apakšmoduļus
padziļinātai pētniecībai: Speciālās izglītības pētījumi;
Profesionālās un Vispārējās izglītības pētījumi iekļaujošās
izglītības kontekstā. Pedagoģijas doktora studiju saturu veido
pētniecībā balstītas studijas un patstāvīgie pētījumi (skat.1., 2.
tabulu).
1. tabula
Studiju programmas struktūra
Nosaukums
KP
1. Zinātniski pētnieciskais darbs:
112
Individuālais pētnieciskais darbs, promocijas darba sagatavošana
un noformēšana
85
Pētījuma rezultātu publicēšana (3 publikācijas par promocijas
pētījuma rezultātiem)
9
Pētījumu rezultātu prezentēšana zinātniskajās konferencēs
(vismaz 2 publicēti starptautisko konferenču materiālu
krājumos)
6
Teorētiskie semināri (4)
4
Profesora asistenta vai vadošā pētnieka asistenta prakse
pētniecisko darbu izstrādē un projektu vadīšanā
4
Promocijas eksāmeni
4
2. Teorētiskās studijas:
32
Kopā:
144
2.tabula
Programmā ietvertais saturs
1. Zinātniski pētnieciskais darbs:
Individuālais pētnieciskais darbs, promocijas darba sagatavošana
un noformēšana 85 KP.
Tas sevī ietver zinātniski oriģinālus un pārbaudītus rezultātus
pedagoģijas zinātnē un doktoranta darba process sastāv no:
-zinātniskā pētījuma teorētiskā pamatojuma sagatavošanas – 25
kredītpunkti,
- pētījuma metodikas pamatojuma sagatavošanas – 25
kredītpunkti,
- patstāvīgā empīriskā pētījuma rezultātu analīzes – 25
kredītpunkti;
- pētnieciskā darba apspriešanas – 10 kredītpunkti.
Promocijas darba forma ir disertācija, patstāvīgi izstrādāts
darbs, kas satur zinātniski oriģinālus, pārbaudītus rezultātus un
sniedz jaunas atziņas konkrētajā zinātņu apakšnozarē.
Promocijas darbam autors pievieno zinātnisko publikāciju
sarakstu un to kopijas.
Pētnieciskās un zinātniskās aktivitātes – 19 KP, kuras sevī
ietver:
– Pētījuma rezultātu publicēšanu (3 publikācijas par promocijas
pētījuma rezultātiem) – 9 kredītpunkti;
- Pētījumu rezultātu prezentēšanu zinātniskajās konferencēs (
vismaz 2 publicēti starptautisko konferenču materiālu
krājumos) - 6 kredītpunkti
- Teorētiskie semināri (4) – 4 kredītpunkti
Pētniecisko datu aprobācija (rakstu sagatavošana un publicēšana,
uzstāšanās konferencēs), līdzdalība vismaz 2 starptautiskajās
konferencēs, referātu un rakstu izstrāde svešvalodās, tai skaitā
stažēšanās citās Latvijas un ES universitātēs, kopējo projekta
rezultātu publicēšana ir nozīmīga pedagoģijas doktora studiju
programmas satura daļa.
Aktivitātes tiek dokumentētas un reģistrētas, piedaloties
doktorantūras rīkotajos zinātniskajos semināros, kolokvijos,
diskusijās, konferencēs, un apliecinātas ar zinātniskā vadītāja
parakstu.
Profesora asistenta vai vadošā pētnieka asistenta prakse
pētniecisko darbu izstrādē un projektu vadīšanā- 4 KP
Saistās ar pētniecisko iemaņu pielietošanas iespēju apguvi
profesora asistenta prakses laikā RA vai kādā no ES sadarbības
universitātēm bakalaura, maģistra studiju programmu realizēšanā un
darbu vadīšanā vai projekta vadītāja darba pieredzes pamatu apguvi
vadošā pētnieka asistenta prakses laikā, piedaloties zinātniski
pētniecisko projektu īstenošanā, kā arī iegūto zināšanu un prasmju
pielietošanu praktiskajā darbībā savā izglītības iestādē
Promocijas eksāmeni – 4 KP
Saistās ar Latvijas un ārzemju pedagoģijas zinātnes jaunāko
teorētisko atziņu un pētījumu metožu padziļinātu apguvi studijās.
Promocijas eksāmeni tiek kārtoti:
pedagoģijā – 2 KP,
vienā no svešvalodām ( angļu, vācu) – 2 KP.
Promocijas eksāmenam pedagoģijā var pieteikties tad, kad ir
uzrakstīts promocijas darba ievads un teorētiskā daļa.
Lai palīdzētu doktorantiem sagatavoties promocijas eksāmenam,
tiek piedāvāti teorētiskie kursi saistībā ar Eiropas dimensijām
pedagoģijas zinātnes teorijās, pētījuma metodoloģijā, īpašu
uzmanību veltot pētījuma kvalitatīvajām un kvantitatīvajām metodēm
u.c. RA nodrošina ES sadarbības iestāžu profesoru lekcijas ERASMUS
programmas ietvaros
2. Teorētiskās studijas - 32 KP.
Obligātais (pētniecības un intelektuālo kompetenču attīstības)
modulis (A daļa) - 20 kredītpunkti
Saistās ar pētniecības kompetenču padziļināšanu saistībā ar
promocijas darba struktūras izveidi, pedagoģijas zinātnes
attīstības tendenču analīzi, kvantitatīvās un kvalitatīvās
pētniecības un to metožu apguvi, pētniecisko datu apstrādi un
statistiku, kā arī salīdzinošās pētniecības aspektu , iepazīstoties
ar ES izglītības un zinātnes attīstības tendencēm un izglītības
filosofijas teorētiskajiem pamatiem informācijas sabiedrībā, par
pamatu ņemot mūsdienu sociālās un psiholoģijas problēmas; apgūstot
teorētiskās specifiskās pedagoģijas zinātnes atziņas didaktiskajā
procesā ES dimensijās un pētāmās problēmas kontekstā;
Obligātās izvēles ( akadēmisko kompetenču attīstības) modulis (
B daļa) – 10 kredītpunkti, no tiem – 6 kredītpunkti –pedagoģijas
zinātnē un
4 kredītpunkti – Specifisko iekļaujošās/speciālās izglītības
pētniecības kompetenču attīstības apakšmoduļi (speciālās
izglītības, profesionālās vai vispārējās izglītības pētījumi
iekļaujošās izglītības kontekstā – doktorants izvēlas vienu no
piedāvātajiem)
Saistās ar ES dimensijām un jaunām tendencēm izglītības
programmu satura integrācijā, izglītības vadīšanā, kā arī Latgales
reģiona specifiskajām iezīmēm gan izglītībā, gan ekonomikas
procesos, kas nosaka nepieciešamību kompetenču pilnveidē saistībā
ar projektu vadīšanu un ES finansējuma piesaisti Latgales reģiona
augšupejai.
Brīvās izvēles modulis- 2 kredītpunkti
pēc studentu brīvas izvēles papildina doktorantu teorētiskās
zināšanas skolas pedagoģijas kursos, attīsta pētnieciskā darba
prasmes tālmācības metodoloģijā, multimēdiju un modernās
informācijas tehnoloģijās. Saistās ar ES universitāšu viesprofesoru
lekciju apmeklējumu.
Profesora asistenta vai vadošā pētnieka asistenta prakse
pētniecisko darbu izstrādē
un projektu vadīšanā
Prakses mērķis: attīstīt pētnieciskā darba kompetenci un
nodrošināt pētniecisko iemaņu pielietošanas iespēju profesora
asistenta prakses laikā bakalaura, maģistra studiju programmu
realizēšanā un darbu vadīšanā vai projekta vadītāja darba pieredzes
pamatu apguvi vadošā pētnieka asistenta prakses laikā, piedaloties
zinātniski pētniecisko projektu īstenošanā, kā arī iegūto zināšanu
un prasmju pielietošanu praktiskajā darbībā savā izglītības
iestādē.
Uzdevumi:
· Izvirzīt mērķi praksei, saistītu ar izvēlēto promocijas darba
pētījumu un saistībā ar prakses iestādes darbības mērķiem.
· Izstrādāt prakses programmu - plānu šī mērķa īstenošanai
(konsultējoties ar prakses vadītāju/ konsultantu prakses
vietā).
· Izvēlēties atbilstošas pētījumu metodes un darba organizācijas
formas.
· Veikt prakses analīzi un pašnovērtējumu.
· Sagatavot prakses pārskatu.
· Prezentēt prakses uzdevumu rezultātus metodiskajā seminārā/
kolokvijā.
Prakses uzdevumi tiek noteikti atkarībā no prakses vietas
izvēles.
Ja doktorants izvēlas praksi RA Izglītības un Dizaina fakultātē
vai citā sadarbības universitātē Latvijā vai ārvalstīs, tad viņam
ir šādi uzdevumi:
Studiju procesā:
· asistēšana profesoram, asociētajam profesoram;
· praktisko nodarbību un laboratorijas darbu vadīšana;
· piedalīšanās studiju materiālu sagatavošanā;
· studentu patstāvīgā darba kontrole (referāti, mājas darbi,
kontroldarbi u.c.);
· studiju darbu konsultēšana, vadīšana un recenzēšana.
Zinātniski pētnieciskā darbība:
· pētniecībā iegūto rezultātu apkopošana, analīze, referātu
sagatavošana publicēšanai;
· līdzdalība zinātniskajā darbībā, pētniecībā un inovāciju
pārnesē/ attīstībā.
Metodiskais un organizatoriskais darbs:
· dalība metodiskos semināros, skolu/ citu izglītības vai
sociālo iestāžu apmeklējumi;
· dalība metodisku materiālu izstrādē, dalība metodiska rakstura
projektos;
· savas kvalifikācijas pilnveide, regulāri sekojot zinātnes
nozares attīstībai Latvijā un pasaulē.
Ja doktorants izvēlas praksi PSPI vai citā zinātniski
pētnieciskajā institūtā/institūcijā, tad viņam ir šādi
uzdevumi:
· individuālais pētniecības darbs un/vai līdzdalība zinātniski
pētnieciskajā darbībā/projektos vadošā pētnieka/ profesora
vadībā;
· darbs ar indeksētajām, starptautiski citējamām datu bāzēm;
interneta resursiem un bibliotēku katalogiem;
· zinātniskās informācijas vākšana, uzkrāšana, tās apkopošana
saistībā ar pētāmo problēmu, izmantojot informācijas avotus, kā arī
tehnisko dokumentāciju;
· līdzdalība pētījumos iegūto rezultātu izvērtēšanā, to
publiskošanā un popularizēšanā (publikācijas, konferences, semināri
u.c);
· studiju materiālu izstrāde (tai skaitā e-vidē), studentu
zināšanu novērtēšanas procesa asistēšana struktūrvienībā
realizētajās studiju programmās pētnieciskā darba ietvaros;
· dalība dokumentācijas sagatavošanā iepirkumu veikšanai
materiālu, tehnikas iepirkumiem un tāmju izstrāde; organizatorisko
pasākumu veikšana zinātniskajām konferencēm un dalība zinātnisko
rakstu recenzēšanā un krājumu komplektēšanā;
· dalība zinātnisko pētījumu ieviešanā praksē, tehnisko darbu
izpildē un dalība pētījumos;
· savas kvalifikācijas pilnveide, regulāri sekojot zinātnes
nozares attīstībai Latvijā un pasaulē.
Prakses apjoms: KP 4 (160 st.)
Asistenta praksi doktoranti veic RA Izglītības un Dizaina
fakultātē vai Personības socializācijas pētījumu institūtā (PSPI)
vai kādā no ES sadarbības universitātēm atbilstoši augstāk
uzskaitītajiem uzdevuniem.
Prakses norises laiks atbilstoši studiju grafikam (3.studiju
gads, 5.semestris) un doktoranta personiskajam prakses plānam, kas
saskaņots ar prakses vadītāju (PSPI) un prakses konsultantu
iestādē. Prakses norises laiks tiek fiksēts prakses līgumā.
4.2. „Vides inženierzinātne”
RA doktora studiju programmas ,,Vides inženierzinātne” mērķis ir
nodrošināt starptautiskiem standartiem atbilstoša kvalifikācijas
līmeņa zinātnieku un augstākās kvalifikācijas speciālistu - zinātņu
doktoru sagatavošanu vides inženierzinātnē, radīt iespēju
doktorantiem padziļināti apgūt vides inženierzinātņu teoriju,
zinātnes, tehnikas un tehnoloģiju sasniegumus, pētnieciskā darba
metodes un tā organizācijas principus, izstrādāt promocijas darbu
un iegūt starptautiski atzītu inženierzinātņu doktora grādu.
Vides aizsardzības problēmu efektīva risināšana nav iespējama
bez augstākā līmeņa speciālistiem vides inženierzinātnēs – zinātņu
doktoriem. Doktora studiju programma vides inženierzinātnē arī
orientējas uz fundamentālo zinātņu apguvi un to izmantošanu vides
tehnoloģiju zinātniski praktisko problēmu risināšanā.
Izpildot programmu pilnā apjomā, doktorants ir:
· apguvis modernās pētījumu metodes, kā arī ieguvis prasmi tās
pielietot savos pētījumos;
· ieguvis prasmi sagatavot zinātniskās publikācijas, sastādīt
zinātniskus pārskatus, kreatīvi risināt teorētiskos un praktiskos
vides inženierzinātņu jautājumus;
· apguvis prasmi prezentēt savus pētījumus un to rezultātus
zinātniskās konferencēs un semināros;
· izstrādājis un iesniedzis augstā zinātniskā un tehniskā līmenī
sagatavotu promocijas darbu.
Galvenais vides speciālistu sagatavošanas profils RA ir vides
tehnoloģijas, vidi saudzējošo, piesārņojumu neveidojošo
tehnoloģiju, tehnikas, metožu un pasākumu izstrāde un
ieviešana.
Doktora studiju programmas apguves rezultātā doktorants iegūst
šādas kompetences:
· Aktuālāko vides inženierzinātņu teoriju un jaunāko
inženiertehnisko atziņu izprašana un pārzināšana;
· Pētījumu veikšanas metodoloģijas un mūsdienu pētniecības
metožu pārvaldīšana un pilnveidošana vides zinātņu nozarē un
saskarnozarēs;
· Prasme patstāvīgi izvērtēt un atlasīt inženiertehniskiem
pētījumiem atbilstošas metodes;
· Veikt savus ieguldījumus vides inženierzinātņu apakšnozares
zināšanu robežu paplašināšanā un dot jauno izpratni esošām
zināšanām, kā arī to pielietojumam praksē, izstrādājot oriģinālo
vides inženiertehnisko pētījumu (promocijas darbu), daļa no kura ir
starptautiski citējamu publikāciju līmenī;
· Spēja veikt patstāvīgu kritisko analīzi, sintēzi un
izvērtēšanu, risināt nozīmīgus pētnieciskus un inovatīvus uzdevumus
vides inženierzinātņu doktora līmenī;
· Spēja patstāvīgi izvirzīt vides inženiertehniskā pētījuma
ideju, saplānot, strukturēt un vadīt liela apjoma zinātniski
pētnieciskos projektus, tajā skaitā arī starptautiskajā līmenī;
· Atbildības uzņemšana par savas pētnieciskās darbības
ētiskajiem aspektiem;
· Prasme mutvārdos un rakstiski komunicēt par sava pētījuma jomu
vides inženierzinātnes apakšnozares robežās, ar plašākām
zinātniskajām aprindām un sabiedrību kopumā;
· Spēja patstāvīgi paaugstināt un paplašināt savu zinātnisko
kvalifikāciju ne tikai vides inženierzinātnes jomā, bet arī
saskarnozarēs;
· Zinātniski praktisko projektu realizācija, gūstot vides
inženierzinātnes apakšnozares starptautiskiem kritērijiem
atbilstošus zinātniskus sasniegumus;
· Prasme vadīt pētnieciskus un attīstības uzdevumus ar vidi
saistītos uzņēmumos, iestādes un organizācijas, kur nepieciešamas
plašas vides inženierzinātņu doktora pētnieciskās zināšanas un
prasmes.
Pēc teorētiskā kursa pabeigšanas un sekmīgas promocijas darba
aizstāvēšanas tiek piešķirts inženierzinātņu doktora grāds
(Dr.sc.ing.) vides inženierzinātnēs un saņemts doktora diploms.
Studiju programma ir veidota kā savstarpēji saistītu priekšmetu
sistēma (6 semestri pilna laika klātienes studijās un 8 semestri
nepilna laika neklātienes studijas). Programmas apjoms ir 144 LR
kredītpunkti vai 216 ECTS. Doktoranta darbs pilna laika studijās
tiek plānots 48 nedēļas gadā ar četru nedēļu atvaļinājumu. Studiju
laikā doktorantam ir tiesības izmantot 2 akadēmiskos atvaļinājumus
(katru līdz vienam gadam).
Kredītpunktu sadalījums studiju programmā (skat. 1. tabulu)
· obligātie studiju kursi, t.sk. svešvalodas – 18 KP;
· ierobežotās izvēles studiju kursi – 12 KP;
· brīvās izvēles studiju kursi – 6 KP;
· zinātniski pētnieciskais darbs promocijas darba sagatavošanai
– 108 KP.
1. tabula
Doktora studiju programmas struktūra
Studiju kursi
Apjoms KP
Studiju veids
Kontroles forma
1. Teorētiskās studijas
36
1.1.Obligātie kursi
18
1.1.1. Vides inženierzinātnes integrālais speckurss
8
Grupā
Promocijas eksāmens
1.1.2 Inženiertehnisko vides pētījumu metodoloģija un
matemātiskais aparāts
6
Grupā
Promocijas eksāmens
1.1.3. Profesionālās svešvalodas speckurss
4
Grupā
Eksāmens
1.2. Ierobežotās izvēles kursi
12
1.2.1. Pētījumu virziena speckursi
(skat. programmas struktūrā)
12
Individuālās studijas
Promocijas eksāmens
1.3. Brīvās izvēles kursi
6
Individuālās studijas vai grupā
Eksāmens
2. Zinātniski pētnieciskais darbs
108
2.1.Pētījumi
66
Individuālais darbs
Ziņojums seminārā
2.2.Pētījumu rezultātu prezentācija
8
Individuālais darbs
Referāts konferencē
2.3. Pētījumu rezultātu publicēšana
10
Individuālais darbs
Raksts
2.4. Promocijas darba sagatavošana un noformēšana
24
Individuālais darbs
Promocijas darba aizstāvēšana
Kopā
144
Doktora programmā paredzētas studijas grupā un individuāli.
Studijas grupās notiek obligātajos studiju kursos:
1. Vides inženierzinātnes integrālais speckurss;
2. Inženiertehnisko vides pētījumu metodoloģija un matemātiskais
aparāts;
3. Profesionālās svešvalodas speckurss.
Pētījumu virzienu ierobežotās izvēles speckursi un brīvās
izvēles kursi tiek organizēti individuāli atbilstoši doktorantam
apstiprinātam individuālo nodarbību plānam (skat. 2.tabulu).
„Vides inženierzinātnes integrālais speckurss” 8 kredītpunktu
apjomā iekļauj piecu galveno mūsdienu aktuālāko vides
inženierzinātņu tēmu izklāstu:
1. Ilgtspējīgā attīstība un vides kvalitātes vadība
2. Ekotehnoloģija un tīrākas ražošanas teorija un prakse
3.Vides ķīmija un ekotoksikoloģija.
4. Plūsmu fizika un procesu enerģētika
5. Cilvēku dzīves procesu norises drošums un riska analīze
Studiju kurss „Inženiertehnisko vides pētījumu metodoloģija un
matemātiskais aparāts” 6 kredītpunktu apjomā vērsts uz doktorantu
zinātniski pētnieciskā darba metodoloģisko nodrošinājumu, prasmju
formulēt pētnieciskā darba tēmas, izstrādāt eksperimentu plānu,
izmantot matemātiskās metodes un datorprogrammas procesu modelēšanā
un datu apstrādē, likumsakarību noteikšanā.
Kurss iekļauj trīs tematiskos blokus :
1. Vides pētījumu metodoloģija.
2. Pētījumu matemātiskais aparāts, eksperimentu plānošana un
datu apstrāde.
3. Vides procesu datormodelēšana
Pētījumu virzienu obligātās izvēles speckursi vērsti uz
padziļinātu promocijas darba tēmai atbilstošas problēmas zinātniski
praktisko apguvi.
Pētījumu virzienu obligātās izvēles speckursi tiek izvēlēti pēc
promocijas darba vadītāja rekomendācijas, saskaņojot ar studiju
programmas direktoru.
Brīvās izvēles kursus doktoranti var izvēlēties pēc personīgās
iniciatīvas no visu piedāvāto Rēzeknes Augstskolas studiju kursu
klāsta – divi kursi pa 3 kredītpunkti. Tiek rekomendēts izvēlēties
arī speciāli sagatavotos šīs programmas ietvaros kursus:
1.Vides informācija un komunikācija
2.Ekoloģiskā filozofija un humānisms
3.Kultūras ekoloģija
4. Bionika un ekotehnoloģija
Studiju laikā doktorants kārto 4 promocijas eksāmenus šādos
kursos:
1. Vides inženierzinātnes integrālais kurss;
2. Teorētisko un inženiertehnisko vides pētījumu metodoloģija un
matemātiskais aparāts;
3. Pētījumu virziena speciālie kursi - atbilstoši pētījumu
tematikai no ierobežotās izvēles studiju kursiem (2 promocijas
eksāmeni).
Doktora studiju programma noslēdzas ar promocijas darba
sagatavošanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1001
„Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un
kritēriji”. Atbilstoši MK „Noteikumiem par doktora zinātniskā grāda
piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām” Nr. 1000
promocijas darba aizstāvēšana uz doto brīdi notiek Latvijas
Universitātē vai Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kurām ir
deleģētas tiesības pieņemt aizstāvēšanai promocijas darbus vides
zinātnē.
2. tabula
Studiju kursu struktūra
Nr.
Studiju kurss
Semes tris
Kredīt
punkti
Kontroles forma
Studiju veids
1.
Vides inženierzinātnes integrālais
speckurss
Tematiskie bloki.
1.Ilgtspējīgā attīstība un vides kvalitātes vadība.
2..Vides ķīmija un ekotoksikoloģija.
3.Plūsmu fizika un procesu enerģētika.
4. Cilvēku dzīvības procesu norises drošums un riska analīze
.
5. Ekotehnoloģija un tīrākas
ražošanas procesu teorija un prakse.
I
8
Promocijas eksāmens I
Kopējās studijas
2.
Teorētisko un inženiertehnisko vides pētījumu metodoloģija un
matemātiskais aparāts.
Tematiskie bloki 1.Vides pētījumu metodoloģija
2.Pētījumu matemātiskais aparāts ,eksperimentu plānošana un datu
apstrāde
3.Vides procesu datormodelēšan
II
6
Promocijas
eksāmens II
Kopējās studijas
3.
Profesionālās
svešvalodas speckurss
1.Angļu valoda
2.Vācu valoda
I
4
Eksāmens
Kopējās studijas
4.
Pētījumu virzienu speckursi
III
IV
6
6
Promocijas
eksāmens III
Promocijas
eksāmens IV
Individ studijas
4.1.
Tematiskais bloks: Vides attīrīšana , atkritumu pārstrāde.
1.Antropoģēno resursu (atkritumu) pārstrādāšanas un utilizācijas
inženiertehniskie pamati
2.Piesārņoto un degradēto teritoriju izvērtēšana un
atjaunošana
III
3
3
4.2.
Tematiskais bloks :
Dabas resursu ieguves ietekme uz vidi.
1.Ekoloģiski drošas derīgo izrakteņu ieguves tehnoloģijas
2.Agroekoloģija un bioloģiskā lauksaimniecība
3.Mežu resursu ilgtspējīgās izmantošanas tehnoloģijas
4. Atjaunojamo energoresursu ieguve un izmantošana
III
3
3
3
3
4.3.
Tematiskais bloks: Ekotehnoloģijas. 1.Piesārņojumu novēršanas
tehnoloģijas
2.Energo
efektivitāte un energotehnoloģijas
3.Ekoloģiski droši būvniecības materiāli, konstrukcijas un
tehnoloģijas
IV
3
3
3
4.5.
Tematiskais bloks :
Vides kontroles un prognozes sistēmu attīstība.
1.Pilsētu ekoloģija un apdzīvoto teritoriju
ekoloģiski-ģeofizikālais
monitorings
IV
3
4.6.
Tematiskais bloks :
Vides aizsardzības sociāli- ekonomiskie un pedagoģiskie
aspekti.
1.Reģionālās ekonomikas vides aspekti
2.Augstskolu didaktika
IV
3
3
5.
Brīvās izvēles kursi, t.sk.
II
V
3
3
Eksāmens
Eksāmens
Kopējās vai indiv. studijas
6.
Pētnieciskais darbs
I-VI
108
Indiv. pētn. darbs
6.1.
Pētījumi
I-VI
66
Semestra un gada atestācija
Kopā 6
atestācijas
6.2.
Pētniecisko rezultātu prezentācija
III,V
8
Referāti konferencēs
6.3.
Pētniecisko rezultātu publicēšana
IV,V
10
Raksti
6.4
Promocijas darba sagatavošana un noformēšana
VI
24
Promocijas darba aizstāvēšana
Doktorants strādā pēc katram studiju gadam sastādītā darba
plāna, kurš saskaņots ar promocijas darba vadītāju un studiju
programmas direktoru. Nodarbības tiek organizētas lekciju,
praktisko nodarbību individuālo konsultāciju veidā, papildinātas ar
videomateriālu demonstrēšanu un to analīzi, situāciju modelēšanu,
izskatīšanu un analīzi, kursa materiāla izmantošanas iespējām
konkrēto jautājumu, saistīto ar doktoranta pētnieciskās darbības
tematiku, atrisināšanai.
Katra studiju gada beigās par doktora studiju programmas
realizāciju atbildīgā fakultātes struktūrvienība – dabas un
inženierzinātņu katedra organizē atestāciju, kurā rektora
apstiprinātā kvalifikācijas komisija 5 zinātņu doktoru sastāvā,
t.sk. vismaz viens Latvijas Zinātnes Padomes eksperts, novērtē
doktoranta darba plāna izpildi tekošajā studiju gadā. Ja darba
plāns ir izpildīts, tad dekāns, pamatojoties uz katedras sēdes
lēmumu, ar savu rīkojumu pārskaita doktorantu nākošajā studiju
gadā. Ja atestācijas rezultāti ir negatīvi, tad dekāns gatavo
ierosinājumu rektoram par doktoranta eksmatrikulāciju.
Doktorantu zināšanu kvalitāti RA novērtē pēc šādiem
kritērijiem:
1) kvalitatīvais vērtējums – promocijas eksāmeni un eksāmeni
vērtēti ar atzīmi 10 ballu sistēmā;
Novērtēšanas objektivitāte tiek nodrošināta ar promocijas
eksāmena komisijā iekļautiem docētājiem, kuri piedalījušies
attiecīgā kursa lasīšanā (ne mazāk par 3).
Katra studiju kursa nokārtošanai nepieciešamo zināšanu apjomu
nosaka attiecīgā studiju kursa programma, ko apstiprina RA Dabas un
inženierzinātņu katedra.
Promocijas eksāmenu programmu izstrādā studiju programmas
direktors saskaņojot ar studiju kursu docētājiem un apstiprina
profilējošā katedra .
Promocijas eksāmenus pieņem RA rektora apstiprināta komisija
vismaz 3 zinātņu doktoru sastāvā. Eksāmenu vērtēšanā piedalās
vismaz viens LR Zinātnes padomes eksperts.
2) kvantitatīvais vērtējums – kredītpunkti (KP), kas raksturo
doktorantam noteikto darba apjomu stundās (kontaktstundas un
patstāvīgais darbs); 1KP atbilst 40 darba stundām.
Kredītpunkti tiek ieskaitīti, ja doktorants nokārto eksāmenus,
iegūstot vērtējumu ne mazāku par 4 ballēm.
Vides inženierzinātņu doktora studiju programmas nokārtotā
teorētiskā daļa tiek ieskaitīta doktorantiem, kuri:
· sekmīgi nokārtojuši visus programmā paredzētos studiju
kursus;
· ieguvuši pozitīvu vērtējumu visās pētnieciskā darba
atestācijās.
4.3. „Sociotehnisko sistēmu modelēšana”
Doktora studiju programma izveidota, lai studējošie, kuri ir
ieguvuši maģistra grādu Sociotehnisko sistēmu modelēšanā vai
informācijas tehnoloģijās vai datorzinātnē vai citās dabas
zinātnēs, varētu padziļināt savas zināšanas sistēmu modelēšanā un
turpināt darbu pie promocijas darba sagatavošanas atbilstoši
zinātnes apakšnozarei un pielietojuma videi (Biznesa un tūrisma
informācijas sistēmu modelēšana; Sistēmiskas reģionālās attīstības
plānošana; Politiskās sistēmas un sabiedrības pārvaldības
modelēšana; Loģistikas informācijas un transporta sistēmu
modelēšana; Ražošanas procesu modelēšana; E-apmācības sistēmu
konstruēšana; Imitāciju modelēšanas tehnoloģijas
pilnveidošana).
Doktora studiju programmas “Sociotehnisko sistēmu modelēšana”
(SSM) mērķis ir veicināt informācijas tehnoloģijas nozares sistēmu
analīzes, modelēšanas un projektēšanas apakšnozares attīstību un
veidot konkurētspējīgu starptautiska līmeņa jauno zinātnieku
paaudzi, kas spētu ieviest tautsaimniecībā jaunākās zinātniskās
atziņas sistēmu modelēšanā, panākot ražotās produkcijas un
pakalpojumu augstu kvalitāti, kā arī veicinātu konkurenci
akadēmiskā personāla vidū, sekmējot paaudžu maiņu Latvijas
augstskolās un zinātniskajās institūcijās.
Doktora studiju programmas pamatuzdevums ir sagatavot
zinātniekus informācijas tehnoloģijas nozares sistēmu analīzes,
modelēšanas un projektēšanas apakšnozarē un veicināt studējošo
teorētisko zināšanu, izziņas, kā arī pētniecisko prasmju un
pētījumu rezultātu pielietošanu sekojošās problēmu vidēs:
· Biznesa un tūrisma informācijas sistēmu modelēšana;
· Sistēmiskas reģionālās attīstības plānošana;
· Politiskās sistēmas un sabiedrības pārvaldības modelēšana;
· Loģistikas informācijas un transporta sistēmu modelēšana;
· Ražošanas procesu modelēšana;
· E-apmācības sistēmu konstruēšana;
· Imitāciju modelēšanas tehnoloģijas pilnveidošana.
Studiju programmas struktūra
1. Zinātniski pētnieciskais darbs
100 KP
Katra teorētiskā studiju kursa (kopā 20 KP) rezultāti tiek
kontrolēti ar ieskaites vai eksāmena palīdzību, atbilstoši vadošā
kursa docētāja prasībām. Doktora studiju programmas zinātniskā un
akadēmiskā darba apjoms, kura mērķis ir promocijas darba
sagatavošana un iesniegšana ir 100 KP. Katra akadēmiskā gada darba
apjoma (40 KP) atestāciju, atbilstoši studējošā individuālajam
plānam, veic SSM programmas padome. Sekmīgas ikgadējas atestācijas
priekšnoteikums ir vismaz viena recenzēta un starptautiskās
zinātniskās datu bāzēs ietverta zinātniska publikācija.
2. Teorētiskās studijas
20 KP
Zinātņu apakšnozares virziena speckursi (A)
Sociotehnisku sistēmu prasību inženierija (3KP)
Modelēšanas speckurss (atbilstoši pētījuma virzienam) (4KP)
Obligātie kursi (A)
Profesionālā svešvaloda (angļu)(6 KP)
Pētniecības darba metodoloģija un modelēšanas datu apstrāde (4
KP)
Izvēles kursi (atbilst.problēmas videi) (B)
Biznesa informācijas sistēmu modelēšana (3 KP)
Tūrisma sistēmas un reģionālā attīstība (3 KP)
Politiskās sistēmas un sabiedrības pārvaldības modelēšana.
Sistēmas sociālajās teorijā, (3 KP)
Loģistikas informācijas sistēmas un transporta organizācija (3
KP)
Doktora studiju „Sociotehnisko sistēmu modelēšana” tiešie
rezultāti:
· izstrādāts un aizstāvēts promocijas darbs;
· jaunu zinātnes atziņu un pētījumu rezultātu ieviešana problēmu
vidēs, sekmējot tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju;
· akadēmiskā personāla atjaunināšana zinātnes apakšnozarē
augstskolās un zinātniskajās institūcijās;
· iekļaušanās starptautiskos un problēmu orientētos pētnieku
konsorcijos.
5. Promocijas darba izstrādes un noformēšanas prasības
5.1. Doktora studiju programmā "Pedagoģija"
Promocijas darbs sastāv no atsevišķi noformējamām lapām:
· Titullapa
· Satura rādītājs
· Promocijas darba pamatteksta lapas (kopā ar izmantojamās
literatūras sarakstu)
· Pielikumu lapas
Promocijas darbs pirms nodošanas promocijas procesa uzsākšanai
tiek iesiets cietos vākos, uz cietā vāka lieliem burtiem rakstīts –
RĒZEKNES AUGSTSKOLA (vāka augšējā daļā), PROMOCIJAS DARBS (vāka
vidū) un Rēzekne, 2012 (vāka apakšējā daļā).
Tad seko titullapa.
1.Titullapa
Titullapā norāda iestādes, kas īsteno doktora programmu,
nosaukumu, autora vārdu uzvārdu, darba nosaukumu, kādā apakšnozarē
darbs tika izstrādāts, vietu un gadu (piem.: Rēzekne 2012).
Vārdu „vadītājs” lieto sieviešu vai vīriešu dzimtē. Ja darbam ir
nozīmēts konsultants/-e, tas arī tiek norādīts titullapā. Titullapā
lappuses numuru nenorāda ( skat. titullapas noformējuma
paraugu).
Paraugs: Titullapas noformējums
Ja promocijas darbs izstrādāts Eiropas Sociālā fonda vai kāda
cita zinātniskā projekta ietvaros, pēc titullapas seko norāde uz
projektu un publicitātei nepieciešamie logo ( skat. noformējuma
paraugu).
Paraugs: ESF stipendiātu promocijas darbu publicitātes
noformējums
2.Satura rādītājs
Satura rādītāju noformē atbilstoši promocijas darba struktūrai,
nodaļu apkšvirsrakstus izvietojot ar atkāpi attiecībā pret nodaļu
virsrakstiem ( skat. noformējuma paraugu).
Promocijas darbā lieto pakārtotas numurācijas sistēmu. Ievada,
nobeiguma, izmantotās literatūras saraksta, pielikuma daļu
nenumurē. Numurē atsevišķus pielikumus. Iesakām satura rādītāja
izveidošanai izmantot Word Table formātu, jo tad tehniski ir
vieglāk strādāt, ja promocijas darba pārstrukturizācijas procesā
jāmaina nodaļu skaits vai secība, lappušu secība. Tabulas līnijas
netiek iekrāsotas.
Satura rādītāju noformē teksta redaktors – Word, burtveidols –
Times New Roman, burtu lielums – 12 pt, atstarpe starp rindām
1,5.
Satura rādītāja lappuse netiek numurēta.
SATURS
IEVADS ……………………………………………………………………………………
4
1.
PUSAUDŽU VALODAS TRAUCĒJUMU UN KOMUNIKATĪVĀS KOMPENCES BŪTĪBA
...........................................................................................
17
1.1.
Valodas traucējumu ietekme uz pusaudža attīstību ………………………….
17
1.1.1.
Valodas traucējumi to izplatība un sekas……………………………
17
1.1.2.
Pusaudžu ar valodas traucējumiem izglītības nodrošinājums
Latvijā
27
1.1.3.
Pusaudžu attīstības riska faktoru analīze…………………………….
34
1.2.
Komunikatīvās kompetences definīcija ………………………………………
40
1.3.
Efektīvas komunikācijas modeļu analīze …………………………………….
44
1.4.
Pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvās kompetences
attīstība internātpamatskolā
…..……………………………….....................................
50
2.
DIDAKTISKAIS MODELIS PUSAUDŽU AR VALODAS TRAUCĒJUMIEM
KOMUNIKATĪVĀS KOMPETENCES ATTĪSTĪBAI …………………………..
62
2.1.
Komunikatīvās kompetences modeļa būtība un vispārējā
struktūra………….
62
2.2.
Didaktiskā pieeja modeļa ieviešanai………………………………………….
65
2.3.
Komunikatīvās kompetences attīstības vērtēšanas kritēriji un
rādītāji ………
84
3.
PUSAUDŽU AR VALODAS TRAUCĒJUMIEM KOMUNIKATĪVĀS KOMPETENCES
ATTĪSTĪBAS MODEĻA EFEKTIVITĀTE …………………
99
3.1.
Empīriskā pētījuma metodoloģija: pētījuma veids, bāze, izlase,
metodes un norise ………………………………………………………………………….
99
3.2.
Informācijas apmaiņas un sevis kā komunikācijas partnera
apzināšanās mijiedarbība pusaudžu ar valodas traucējumiem
komunikatīvās kompetences attīstības procesā
……………………………………………………………..
111
3.3.
Pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvās kompetences
attīstības dinamika komunikatīvās kompetences attīstības modeļa
aprobācijas laikā ..
120
3.4.
Pusaudžu ar valodas traucējumiem radošo darbu analīze AQUAD 6
vidē …
125
NOBEIGUMS ……………………………………………………………………………..
PATEICĪBAS …………………………………………………………………………….
BIBLIOGRĀFIJA ………………………………………………………………………..
139
145
146
Teorētiskā literatūra …………………………………………………………………..
Dokumenti, vārdnīcas, uzziņu un mācību literatūra
…………………………………
146
161
PIELIKUMU SARAKSTS ………………………………………………………………
166
Paraugs: satura noformējums
3.Teksta noformējums
Promocijas darbu noformē uz A4 formāta lapām, tekstā lieto Times
New Roman parastu burtu fontus, burtu lielums – 12 pt,
atstarpe starp rindām 1,5, atstājot 3 cm brīvu laukumu no kreisās
puses un 1,5 cm no pārējām malām.
Virsrakstus izkārto lapas vidū, lieto Times New Roman parastu
burtu fontus, burtu lielums – 14 pt, Bold. Virsrakstu beigās punktu
neliek.
Atstarpes starp virsrakstu un tekstu ir 2 intervāli. Nav
pieļaujams vārdu pārnesums virsrakstos, kā arī virsrakstu
pasvītrojums.
Lappušu numurus norāda, sākot ar ievada pirmo lappusi. Darba
lappušu numerācija izbeidzas ar izmantotās literatūras, normatīvo
aktu un citu avotu (piemēram, mācību literatūras) saraksta pēdējo
lappusi.
Katra jauna rindkopa sākas ar atkāpi. Rindkopu nav ieteicams
veidot ar vienu teikumu. Starp rindkopām tikpat lielas atkāpes kā
starp rindām. Pirm un pēc attēla vai tabulas tiek atstāta tukša
rinda.
3.1. Atsauces tekstā
Atsauces uz literatūru satura izklāstā norāda šādos
gadījumos:
· ja tekstā minēts citāts;
· ja tekstā dots skaitlisks materiāls;
· ja tekstā aprakstīts kāds piemērs no izlasītā darba;
· ja tekstā ir pieminēts kāds raksts, pētījums;
· ja attēlā, tabulā atspoguļotais materiāls ņemts no
literatūras;
· aizgūto domu izmantošana obligāti norādāma atsaucē.
Promocijas darba atsaucēs izmanto autora un izdevuma gada
norādes sistēmu. Tas nozīmē, ka tekstā atbilstošajā vietā apaļajās
iekavās norāda autora uzvārdu un darba publicēšanas gadu.
Ja autors jau minēts tekstā, tad;
· ja darbs ir latviešu valodā, pēc autora apaļajās iekavās
norāda tikai publicēšanas gadu;
· ja oriģināldarbs ir citā valodā, tad tekstā raksta latviski
atveidoto autora uzvārdu, bet apaļajās iekavās norāda uzvārdu
oriģinālvalodā un darba publicēšanas gadu.
Piemērs:
Rezultātu efektivitāti lielā mērā nosaka logopēda zināšanas par
pusaudžu attīstību lingvistikas, fiziskā, sociālā un izziņas sfērā
(Novak, 2002).
I.Maslo (2003), izsekojot kompetences izpratnes attīstībai,
atzīst, ka....
A.Varnke (Варнке, 2001) uzskata, ka...
Ja darbam, uz kuru atsaucas, ir divi autori, atsaucē tiek
norādīti abi, starp uzvārdiem rakstot zīmi „&”.
Piemērs:
L.Počebuts un L.Meižis (Почебут & Мейжис, 2010) uzsver,
ka...
Ja darbam, uz kuru atsaucas, ir trīs, četri un vairāk autori,
atsaucē pirmajā reizē tiek norādīti visi autori un gads, bet
nākamajās norādēs izmanto tikai pirmā autora uzvārdu, pievienojot
u.c. (latviešu valodā) vai et.al (svešvalodā).
Piemērs:
Ostrovskis, Liepiņa, Kalēja, Krūmiņa (2012) atzīst... [ja tā ir
pirmā norāde tekstā].
Ostrovskis u.c. (2012) atzīst ... [nākamajās norādēs
tekstā].
..saskaras ar rakstīšanas grūtībām (Fey, Catts,
Proctor-Williams, Tomblin, Zhang, 2004) [ja tā ir pirmā norāde
tekstā].
..saskaras ar rakstīšanas grūtībām (Fey et.al.,2004) [nākamajās
norādēs tekstā].
Ja nepieciešams atsaukties uz diviem dažādiem viena vai vairāku
autoru vienā gadā publicētiem darbiem, tad gan literatūras
sarakstā, gan atsaucēs šos darbus marķē ar burtu aiz gada,
piemēram, (Žagata, 2011a), (Žagata, 2011b).
Ja literatūras sarakstā ir divas vai vairākas publikācijas, kuru
autoriem ir vienāds uzvārds, visās norādēs tekstā jānorāda pirmā
autora vārda iniciālis, pat tad, ja publikācijas gads ir atšķirīgs.
Iniciāļi lasītājam palīdzēs izvairīties no darbu sajaukšanas tekstā
un atrast attiecīgo ierakstu literatūras sarakstā.
Piemērs:
J. Kalniņš (2003) un E.Kalniņš (2010)…
Organizāciju, kas norādītas kā autori (piemēram, Rēzeknes
Augstskola, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija),
nosaukums pirmajā norādē parasti tiek rakstīts pilnībā, iekavās
norādot abriviatūtu, ko pēc tam var izmantot tekstā.
Piemērs:
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (turpmāk
tekstā − RPIVA)
Saīsinājumus lieto atbilstoši valsts valodas vispārpieņemtajiem
pareizrakstības noteikumiem vai tiesību aktos paredzētajam
veidam.
Darbā pieļaujami arī citi saīsinājumi, piemēram,: 1. sējums –
1.sēj., Bd.4, Vol.1, Burtnīca – burtn., sleja – sl. Saīsinājumu
saraksts ar atšifrējumu ievietojams darba beigās aiz pielikumiem,
ja tādi ir, vai aiz izmantoto avotu saraksta.
Ja darbam nav autora, tekstā tiek norādīti daži pirmie vārdi no
literatūras sarakstā dotā ieraksta (parasti nosaukuma) un izdošanas
gads.
Piemērs:
Krājumā Pedagogical Technologies (2010) aplūkoti tādi jautājumi,
kā …
Precīzi citējot autoru, atsaucē jānorāda arī lappuse, kurā
atrodams attiecīgais teksts.
Piemērs:
Pētniece secina, ka “Latvijas tradicionālo reliģisko konfesiju
pārstāvju dzimtes prezentācijas īpatnību izpausmei raksturīgas
mijsakarības ar femīniem simboliem, femīnām normām un maskulīnām
vērtībām” (Brokāne, 2007, 176).
Tekstā minētajiem autoriem jāparādās izmantotās literatūras
sarakstā un otrādi – katram ierakstam no izmantotās literatūras
jābūt norādītam tekstā. Autoram jāpārliecinās, vai katrs avots
parādās abās vietās un vai norāde un ieraksts izmantotās
literatūras sarakstā ir identiski pareizrakstības un gada ziņā.
Ja informācija tiešām ir svarīga zinātniskajam pētījumam,
promocijas darbā var izmantot arī privātās saziņas materiālus
(vēstules, pierakstītās atmiņas, elektroniskās sarakstes
materiālus, personīgās intervijas u.c. materiālus). Šos materiālus
literatūras sarakstā nenorāda, uz tiem ir norāde tikai tekstā.
Norāda saziņas materiāla autora uzvārdu un iniciāļus un sniedz pēc
iespējas precīzus datus.
Piemērs:
I.Puriņa (privātā sarakste, 2012.gada 7.jūlijs)
3.2. Tabulas
Tabulas ir viens no veidiem, kā tekstā koncentrētā veidā iekļaut
daudz informācijas, skaidrā un ekonomiskā veidā atspoguļot pētījuma
datus. Uz jebkuru promocijas darbā iekļauto tabulu jābūt atsaucei
tekstā, to liek apaļajās iekavās, piemēram, (sk. 1.1.tabulu).
Datus, kas nav tieši saistīti ar pētījuma jautājumiem, kā arī
ļoti detalizētu vai sarežģītu informāciju labāk iekļaut
pielikumos.
Veidojot un noformējot tabulas, jāievēro šādi nosacījumi:
· jābūt nosaukumam, kas saprotams arī ārpus darba konteksta;
· nosaukums tiek rakstīts pēc norādes tabula, lieto Times New
Roman parastu burtu fontus, burtu lielums – 12 pt, Bold.
Piemērs:
1.1.tabula
Nozīmīgākie likumdošanas akti speciālajā izglītībā
· nav ieteicamas tabulas, kas pārsniedz vienas lappuses apjomu,
ja tabula ir lielāka, jāapsver iespēja par tās sadalīšanu 2
atsevišķās tabulās vai pārnešanu uz pielikumiem;
· tabulas vēlams veidot, izmantojot Word formu Table;
· tabulas burtu lielums tāds pats kā tekstā, bet atstarpe starp
rindām – 1;
· tabulā nedrīkst būt tukšas ne kolonnu, ne rindu šūnas,
izņēmums ir korelāciju matricu simetriskās attiecībā pret diognāli
šūnas;
· jāievēro vienots stils - ja tabulā raksta statistisko rādītāju
pilnos nosaukumus, tad to dara visiem rādītājiem, vai arī visiem
raksta simbolus;
· katrai promocijas darba nodaļai ir atsevišķa tabulu
numerācija, tas nozīmē, ka, piemēram, 1.nodaļas tabulas tiek
numurētas 1.1.tabula, 1.2.tabula, savukārt 2.nodaļas tabulas –
2.1.tabula, 2.2.tabula utt.
3.3.Attēli
Vizuālajai informācijai jābūt maksimāli vienkāršai, bez liekām
detaļām.
Galvenie pamatprincipi attēlu veidošanai ir līdzīgi kā tabulu
veidošanai. Atšķirība – attēlu nosaukumus novieto zem attēla.
Piemērs:
3.4. Literatūras saraksts
Izmantotās literatūras un informācijas avotu sarakstu izveido,
ievērojot bibliogrāfijā pieņemtā avota norādes secību.
Literatūras un informācijas avotus numurē pēc kārtas latīņu
alfabēta secībā, pēc tam norāda avotus slāvu alfabēta secībā.
Ja literatūras sarakstā ir vairāki autora darbi, kas izdoti
vienā un tajā pašā gadā, tad sarakstā un arī atsaucēs tekstā
jālieto šo darbu indeksi, piemēram, Kalniņš, A. (2001,a), Kalniņš,
A. (2001,b).
Katram izmantojamam darbam literatūras sarakstā norāda
informāciju atbilstoši paraugam.
· grāmata;
Autora uzvārds nominatīvā, vārda iniciālis/-ļi. (Izdošanas
gads). Grāmatas nosaukums slīprakstā (Italic). Izdošanas vieta:
Izdevniecība.
* Grāmatu angļu un vācu valodā nosaukumā katru patstāvīgas
nozīmes vārdu raksta ar lielo sākumburtu.
Piemērs:
Gough, D. A., Kiwan, D., Sutcliffe, K. (2003). A Systematic Map
and Synthesis Review of the Effectiveness of Personal Development
Planning for Improving Student Learning. London: EPPI-Centre,
Social Science Research Unit.
Pētersons, E. (1931). Vispārīgā didaktika. Rīga: A. Gulbja
izdevniecība.
Petty, G. (2004). Teaching Today, 3rd edition. UK: Nelson
Thornes Ltd.
Крайг, Г. (2000). Психология развития. Санкт-Петербург:
Питер.
· grāmatas nodaļa vai raksts autora/-u sastādītā grāmatā/rakstu
krājumā ;
Nodaļas/Raksta autora/-u uzvārds nominatīvā, iniciālis/-ļi.
(Grāmatas/Rakstu krājuma izdošanas gads). Nodaļas/Raksta nosaukums.
Grāmatas/Rakstu krājuma sastādītāja/-u uzvārds, iniciālis/-ļi.,
(Sast.), Grāmatas/Rakstu krājuma nosaukums. Publicēšanas vieta:
Izdevniecība, lappuses, kurās nodaļa/raksts publicēts
grāmatā/rakstu krājumā.
Angļu valodā sastādītājs (Ed.), ja vairāki sastādītāji, tad
lieto – (Eds.)
Vācu valodā sastādītājs (Hg,), ja vairāki sastādītāji, tad lieto
– (Hrsg.)
Piemērs:
Kieseritzky, H., Schwabe, M. (2005). Gruppenimprovisation als
musikalische Basisarbeit. In: Kraemer, R.-D., Rudiger, W. (Hrsg.)
Ensemblespiel und Klassenmusizieren in Schule und Musikschule: ein
Handbuch für die Praxis, 2. unveränderte Auflage. Augsburg: Wiβner,
S. 155–175.
Moir, J. (2009). Personal Development Planning in Higher
Education: Localised Thinking for a Globalised World. In: Resende,
J. M., Vieira, M. M. (Eds.) The Crisis of Schooling? Learning,
Knowledge and Competencies in Modern Societies. Newcastle upon
Tyne: Cambridge Scholars Press, p. 25–48.
Tiļļa, I. (2006). Skolēnu, skolotāju, studentu un docētāju
sociālkultūras kompetences pilnveide. Maslo, I. (Sast.), No
zināšanām uz kompetentu darbību. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds,
65.–71. lpp.
· raksts konferences rakstu krājumā vai periodikā
Autora uzvārds, iniciālis/-ļi. (Izdošanas gads). Raksta
nosaukums. Rakstu krājuma nosaukums. Izdošanas vieta: Izdevniecība,
lappuses, kurās raksts publicēts konferences rakstu krājumā.
Piemērs:
Bēta, G. (2012). Māsu profesionālās ētikas aspekti. Sabiedrība,
integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences
materiāli 2012.gada 25.-26.maijs. I daļa. Rēzekne: Rēzeknes
Augstskola, 228. – 237.lpp.
Thorson, J. A., Powell, F. C. (1993). Development and Validation
of a Multidimensional Sense of Humor Scale. Journal of Clinical
Psychology, 49, 13–23.
Tajfel, H. (1969). Cognitive aspects of prejudice. Journal of
Social Issues, 25(4), 79 – 97.
· ziņojums (nepublicēts materiāls)
Autora uzvārds, iniciālis/-ļi. (Prezentācijas datums, mēnesis,
gads). Ziņojuma nosaukums. Ziņojuma veids. Prezentācijas vieta.
Piemērs:
Koķe, T. (15.09.2009). Par izglītības sistēmas strukturālās
reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai.
Ziņojums. Powerpoint prezentācija. Rīga: Ministru kabineta ārkārtas
sēde.
· likumi, normatīvie akti
Izdevuma nosaukums slīprakstā (Italic) (Izdošanas
(apstiprināšanas) datums, mēnesis, gads). Normatīvā dokumenta
veids. Aktuālās redakcijas datums, mēnesis, gads. Izdošanas vieta:
Izdevējs.
Piemērs:
Latvijas Republikas Satversme (15.02.1922). LR likums.
Redakcija: 02.11.2010. Rīga: Latvijas Vēstnesis.
Publikācija internetā
Autors vai par publikāciju atbildīgā institūcija (ja ir -
izdošanas gads). Nosaukums. Kur pieejams. (skatīts: Piekļuves
datums, mēnesis, gads).
Piemērs:
Koķe, T. Iekļaujošā izglītība – atslēga ilspējīgai attīstībai.
Pieejams
http://www.unesco.lv/lat/index/programmes/education/efa.html
(skatīts 14.12.2009.).
Montagnes, I. (2001). Textbooks & learning materials
1990–1999: a global survey. Downloaded from
http://www.mp.gov.rs/resursi/dokumenti/dok170-eng-UNESCO_textbook_global_survey.pdf
(access 26.10.2011.).
Video/DVD
Producenta, autora uzvārds, vārda iniciālis/-ļi (Izdošanas
gads). Nosaukums slīprakstā (Italic). Izdevuma veids. Izdošanas
vieta: Ierakstu studijas nosaukums.
Piemērs:
Zhang, Y. (Producer/Director) (2000). Not One Less. Motion
Picture. China: Columbia Pictures Industries, Inc.
Krupa, G. (1993) Gene Krupa: Jazz Legend. VHS. DCI Music
Video.
Komponista uzvārds nominatīvā,vārda iniciālis/-ļi (Izdošanas
gads). Skaņdarba nosaukums. Izpildītāja uzvārds, vārda
iniciālis/-ļi, ja nesakrīt ar komponistu. Albuma nosaukums.
Ieraksta veids. Izdošanas vieta: Ierakstu studijas nosaukums.
(Ieraksta datums, mēnesis gads, ja neskarīt ar izdošanas
datumu).
Piemērs:
Taupin, B. (1975). Someone Saved my Life Tonight. Recorded by
Elton John. In: Captain Fantastic and the Brown Dirt Cowboy. CD.
London: Big Pig Music Limited.
3.4. Pielikumi
Promocijas darbam var būt pielikumi (tabulas, diagrammas,
ilustratīvais materiāls utt.), kuru esamība tiek atrunāta darba
tekstā attiecīgajā vietā, piemēram, “plašāk par to skat. pielikumā
Nr.1”. Parasti pielikumos iekļauj aptauju vai testu fragmentus,
īpaši, ja tie ir adaptēti un ir būtiska darba satstāvdaļa, papildus
statistisko rādītāju tabulas vai grafiskos attēlus, kvalitatīvo
pētījumu plašāku ilustratīvo materiālu, piemēram, skolēnu
darbus.
Pielikuma tekstus, tabulas un attēlus noformējot, ievēro tās
pašas prasības, kas izvirītas promocijas darba noformējumam.
Izņēmums – oriģināldarbu vai dokumentu kopijas.
Pielikumus no pārējā teksta atdala ar titullapu “Pielikumi”,
katram materiālam pielikuma daļā nepieciešams savs kārtas numurs,
piemēram, “Pielikums Nr.1” un virsraksts. Ja ir tikai viens
pielikums, tad to nenumurē. Pielikumi darba apjomā neietilpst.
5.2. Doktora studiju programmā „Vides inženierzinātne”
PROMOCIJAS DARBS
Promocijas darbs ir patstāvīgi veikts tematiski vienots
pētījums, kas sniedz jaunas zinātniskās atziņas un par ko ir
publicēti vai pieņemti publicēšanai zinātniskie raksti atbilstošajā
zinātnes nozarē vai apakšnozarē. Ar promocijas darbu zinātniskā
grāda pretendents apliecina, ka viņš ir patstāvīgi veicis oriģinālu
zinātnisku pētījumu, prot patstāvīgi plānot pētījumu, ir apguvis
pētījumu veikšanas metodoloģiju un darbam specialitātē
nepieciešamās metodes, spēj patstāvīgi analizēt iegūtos rezultātus
un izdarīt tiem atbilstošus secinājumus. Promocijas darbs var
būt:
· disertācija - vienots zinātniskā grāda pretendenta pētamās
problēmas risinājuma izklāsts;
· tematiski vienota zinātnisko publikāciju kopa (publikācijām
jābūt publicētām vai pieņemtām publicēšanai zinātniskajā periodikā,
kas tiek anonīmi recenzēta, ir starptautiski pieejama zinātniskās
informācijas krātuvēs un tiek citēta starptautiski pieejamās datu
bāzēs);
· monogrāfija – recenzēta zinātniska grāmata, kas veltīta vienai
tēmai, ir starptautiski pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs,
satur bibliogrāfiju un kopsavilkumu svešvalodā.
Atbilstoši Zinātniskās darbības likumam promocijas darbu var
iesniegt latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības oficiālajām
valodām, pievienojot izvērsta promocijas darba kopsavilkuma
tulkojumu latviešu valodā.
Publiskā aizstāvēšana var notikt latviešu valodā vai kādā no
Eiropas Savienības oficiālajām valodām — pēc vienošanās ar autoru
un ar attiecīgās promocijas padomes akceptu.
Aizstāvēšanai promocijas padomē tiek iesniegti :
1. promocijas darbs datorsalikumā uz A4 formāta lapām un (ja ir
) pielikumi.
2. darba izvērstais kopsavilkums A5 formātā iespieddarba veidā
latviešu un angļu valodās.
3. Promocijas darba rezultātus atspoguļojošo zinātnisko
publikāciju saraksts un to kopijas.
Optimālais promocijas darba – disertācijas apjoms 150 lpp.,
neskaitot izmantoto bibliogrāfisko avotu sarakstu un
pielikumus.
Kopsavilkuma apjoms līdz 50 lpp.
Pielikumu apjoms nav ierobežots, bet nekādā gadījumā nedrīkst
saturēt materiālus , neatbilstošus darba tēmai un neizmantotos
darba pamatdaļā.
Darbā jābūt precīzi formulēta zinātniskā problēma, šīs problēmas
risinājuma stāvoklis uz doto momentu , autora koncepcija problēmas
pētījumos un pētījumu metodoloģija .
Darbam jāsatur autora teorētisko un eksperimentālo pētījumu
konkrētie rezultāti , to izvērstā analīze, zinātnisko atziņu un
rezultātu praktiskās nozīmes formulējumi un izvērtējums.
Secinājumos un rekomendācijās jāatspoguļo problēmas pētījumu
ilgtspējīgums , jāformulē uzdevumi tālākiem pētījumiem.
Promocijas darbam var pievienot pielikumus :
· kā atsevišķu papildus daļu kopējā ar darbu sējumā, ja tie
nepārsniedz 30 lpp teksta un ir nepieciešami darba dziļākai un
detalizētākai izpratnei – eksperimentālo datu tabulas, diagrammas
un grafiki, iegūtie eksperimenta gaitā un neiekļautie darba
pamattekstā, izmantotās oriģinālās pētījumu metodikas apraksti,
u.c. autora izstrādātie dokumenti.
· kā atsevišķu sējumu: zinātnisko rakstu bibliogrāfija, patentu,
izstāžu laureātu apliecību u.c. kopijas, kas attiecas uz aizstāvamo
tematiku.
Publikāciju saraksts, apkopojums un zinātnisko rakstu kopijas
tiek noformētas kā atsevišķs A4 formāta cietos vākos iesiets
sējums, bez tukšu lapu ievietošanas starp atsevišķām
publikācijām.
PROMOCIJAS DARBA STRUKTŪRA
Darba galvenie elementi
1. Darba nosaukums – virsraksts
2. Titullapa
3. Anotācija (latviešu un angļu/ vācu valodā)
4. Satura rādītājs;
5. Saīsinājumu un speciālo terminu skaidrojumi (ja tādi ir
tekstā un ir nepieciešamība tos izskaidrot);
6. Tabulu , attēlu un formulu saraksti – ja to ir daudz ;
7. Ievads;
8. Darba pamatdaļa (jābūt strukturētai un loģiski secīgai –
izdalītas atsevišķās saturiski vienotas nodaļas- teorētiskā,
eksperimentālā, praktiskā, ekonomiskā ,kompleksā un citas daļas ,
katras daļas nobeigums ir faktiski ievads nākošās daļas tēmai);
9. Secinājumi un rekomendācijas;
10. Nobeigums;
11. Izmantoto avotu un literatūras saraksts;
12. Pielikumi (ja tie nepieciešami).
Darba nosaukums
Darba nosaukumam jābūt pēc iespējas īsam – līdz 10 vārdiem .
Nosaukums precīzi apzīmē tieši pētāmo problēmu kopumā , tas
nedrīkst būt vispārīgs ,indiferents , bet arī bez liekas
detalizēšanas – jāatceras , ka nosaukumā nevar iekļaut visus
disertācijas jautājumus.
Nosaukumam jāparāda pētījuma ilgtspēja – tas nav tikai vienas
kādas darbības rezultāts bez tālākās attīstības.
Nav pareizs ne nosaukums ”Teritoriju rekultivācija” , ne „
Cīrulīšu mājas lauku teritorijas rekultivācija „. Pareizāk būtu
„Teritoriju inženierģeoloģisko apstākļu ietekmes uz rekultivācijas
procesiem izpēte „.
Titullapa
Titullapā jāiekļauj:
a) augstskolas, fakultātes un katedras nosaukums;
b) darba nosaukums un darba veida nosaukums;
c) darba autora vārds, uzvārds, studiju programmas pilns un
precīzs nosaukums
d) darba vadītāja amats, zinātniskais vai akadēmiskais grāds,
vārds un uzvārds;
Anotācija
Anotācija -īss, kodolīgs (līdz 150 vārdiem ) darba būtības
apraksts. Anotācijas mērķis - dot vispārīgu priekšstatu par darba
saturu, lai lasītājs varētu lemt par nepieciešamību iepazīties ar
šo darbu.
Tajā jābūt definētiem:
· problēmas būtība;
· alvenais mērķis un uzdevumi;
· pamatinformācija par izmantoto darbā metodoloģiju;
· svarīgākie pētījumu rezultāti;
· galvenais secinājums vai rekomendācija.
Ar atstarpi anotācijas beigās tiek dota informācija par darba
sastāvu un struktūru - darba apjoms lappusēs, attēlu, tabulu,
pielikumu skaits, izmantoto avotu un literatūras vienību daudzums.
Anotāciju raksta latviešu un angļu valodā
Tiek uzskaitīti atslēgas vārdi –līdz 5.
Satura rādītājs
Satura rādītāja lapā tiek likts virsraksts “Saturs”.
Satura rādītājā tiek nosauktas pēc kārtas visas darba
sastāvdaļas – daļas, nodaļas, apakšnodaļas un punkti, kuriem ir
virsraksti. Lapas labajā pusē pretī virsrakstam raksta lappuses
numuru, kurā tas atrodas. Numurus sakārto stabiņā. Ja virsraksts
aizņem vairākas rindas, lappuses numuru raksta pēdējās rindas
līmenī.
Ja kādas nodaļas apakšnodaļa seko uzreiz pēc nodaļas nosaukuma
tanī pat lappusē, lappuses numuru atzīmē tikai iepretim
apakšnodaļas nosaukuma.
Darba pamatdaļa
Darba pamatdaļu struktūrai un saturam jāatbilst pētāmajam
uzdevumam un darba tematikai un starptautiskajiem dabas un
inženierzinātņu publikācijās pieņemtajiem noteikumiem .
Darbā jābūt skaidri strukturētām sastāvdaļām :
· Problēmas, tās izpētes un risinājumu stāvokļa uz doto momentu
padziļināta zinātniskās literatūras analīze . Par zinātnisko
literatūru netiek uzskatīti likumi , noteikumi , normatīvi , avīžu
un populāro žurnālu raksti , kā arī populārie un reklāmas interneta
avoti. Obligāti jānosauc zinātnieki , speciālisti , pētījumu autori
, kuri ir snieguši nopietnu ieguldījumu šajā pētījumu un problēmas
jomā, un to darbi.
· Darbā izmantojamo materiālu un metožu apraksts un to
izmantošanas nepieciešamības pamatojums – tiek aprakstītas pētījumu
metodes – detalizēti tās ,kuras autors ir modificējis ; plaši
izmantojamās metodes tiek tikai uzskaitītas ar atsauci uz publicēto
metodiku. Pievērst uzmanību pētījumu metodiku, pētāmo materiālu ,
paraugu izvēles , atlases , ieguves un sagatavošanas eksperimentam
pamatojumam – tiem jābūt atbilstošiem uzstādītajam mērķim.
· Loģiskā secībā atbilstīgi formulētajiem uzdevumiem izvietoti
teorētisko pētījumu rezultāti un datu apkopojums. Pievērst uzmanību
datu matemātiskajai apstrādei un to ticamības pamatojumam.
· Datu savstarpējā analīze , salīdzinājums ar teorētiskajiem un
citu pētnieku rezultātiem , rezultātu interpretācija, atrasto
likumsakarību formulējums.
· Praktiskajā daļā – pētījumu rezultātu praktiskās izmantošanas
iespēju un rezultātu izvērtēšana.
5.3. Doktora studiju programmā „Sociotehnisko sistēmu
modelēšana”
VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS
Darba noformējumam jāatbilst zinātnisku manuskriptu un projektu
dokumentācijas noformēšanas vispārpieņemtajiem noteikumiem.
Darbu noformē datorrakstā uz A4 formāta balta papīra lapām,
kuras apdrukā no vienas puses. Lapas numurē ar arābu cipariem,
kurus raksta centrēti lapas apakšā. Lapu skaitīšanu sāk ar
titullapu, taču uz titullapas, numuru neraksta.
Darba sadaļas sakārto šādā secībā: titullapa, anotācija
(latviešu un vienā svešvalodā), saturs, ievads, darba pamatsadaļas,
pielikums(i), literatūra.
Darba vāku un titullapu noformējumu saskaņo ar doktorantūras
programmas vadītāju.
TEKSTS
Teksta attālums no lapas augšējās un kreisās malas - 30 mm, no
labās un apakšējās malas - 20 mm. Tekstam datorrakstā vēlams
izmantot "Times N
