RZEKNES KATOU VIDUSSKOLAS PAŠNOVRTJUMA ZIOJUMSrekat.lv/pasvertejums_RKV.pdf · 2017. 11. 10. · RZEKNES KATOU VIDUSSKOLA Re. Nr. 3113802708, Latgales iel 82, Rzekn, LV – 4600,

R ZEKNES KATO U VIDUSSKOLA Re . Nr. 3113802708, Latgales iel 82, R zekn , LV – 4600, t lr. 64625180, E-pasts: [email protected]

Skolas dibin t js Romas kato u Bazn cas R zeknes – Aglonas diec ze

R ZEKNES KATO U VIDUSSKOLAS PAŠNOV RT JUMA ZI OJUMS

Izgl t bas iest des direktore Inese Mikaskina

R zekne

2017. gada 8. novembris

2

R zeknes Kato u vidusskolas pašnov rt juma zi ojums

Saturs

1. Izgl t bas iest des visp r gs raksturojums ........................................................................... 3 2. Izgl t bas iest des darb bas pamatm r i (iepriekš jo m c bu gadu priorit tes un konkr ti

rezult ti). ............................................................................................................................. 5 3. Iepriekš j v rt šanas perioda ieteikumu izpilde .............................................................. 14 4. Izgl t bas iest des sniegums un t nov rt jums ar kvalit tes v rt juma l meni atbilstošajos

krit rijos: ........................................................................................................................... 14 4.1. M c bu saturs – iest des stenot s izgl t bas programmas ......................................... 14 4.2. M c šana un m c šan s .............................................................................................. 15

4.2.1. M c šanas kvalit te. ............................................................................................ 15 4.2.2. M c šan s kvalit te. ............................................................................................ 16 4.2.3. V rt šana k m c bu procesa sast vda a. ........................................................... 16

4.3. Izgl tojamo sasniegumi .............................................................................................. 17 4.3.1. izgl tojamo sasniegumi ikdienas darb . .............................................................. 17 4.3.2. Izgl tojamo sasniegumi valsts p rbaudes darbos. ............................................... 21

4.4. Atbalsts izgl tojamiem ............................................................................................... 32 4.4.1. psiholo iskais atbalsts, soci lpedago iskais atbalsts. ......................................... 32 4.4.2. izgl tojamo droš bas garant šana (droš ba un darba aizsardz ba) ....................... 33 4.4.3. atbalsts person bas veidošan . ............................................................................. 34 4.4.4. atbalsts karjeras izgl t b ..................................................................................... 35 4.4.5. atbalsts m c bu darba diferenci cijai .................................................................. 36 4.4.6. atbalsts izgl tojamiem ar speci l m vajadz b m ................................................. 37 4.4.7. sadarb ba ar izgl tojam imeni .......................................................................... 37

4.5. Izgl t bas iest des vide ............................................................................................... 38 4.5.1. mikroklimats ....................................................................................................... 38

4.5.2. fizisk vide un vides pieejam ba ......................................................................... 39 4.6. Izgl t bas iest des resursi ........................................................................................... 39

4.6.1. iek rtas un materi ltehniskie resursi ................................................................... 39 4.6.2. person lresursi .................................................................................................... 40

4.7. Izgl t bas iest des darba organiz cija, vad ba un kvalit tes nodrošin šana ............... 41 4.7.1. izgl t bas iest des darba pašv rt šana un att st bas pl nošana ............................ 41 4.7.2. izgl t bas iest des vad bas darbs un person la p rvald ba .................................. 42 4.7.3. izgl t bas iest des sadarb ba ar cit m institūcij m .............................................. 43

5. Citi sasniegumi .................................................................................................................. 44

6. Turpm k att st ba ............................................................................................................. 44

3

1. IZGL T BAS IEST DES VISP R GS RAKSTUROJUMS

R zeknes Kato u vidusskolas dibin t js ir Romas kato u Bazn cas R zeknes – Aglonas diec ze. Juridisk adrese: Latgales iela 82, R zekne, LV-4601, Latvija. T lr. 26197988, t/fakss: 64625180, e-pasts: [email protected] M jas lapas adrese: www.rekat.lv Iest de ir atzin gi nov rt ta izgl tojamo un vi u vec ku vidū, pied v jot ne tikai kvalitat vu zin šanu apguvi, bet ar gar g s v rt bas. Lai gan iest de ir priv ta, soci lu iemeslu d tai nav skolas maksas. Jau pag juši 9 gadi k R zeknes Kato u pamatskola p rtapa par vidusskolu. Š gada 1. septembr skola uzs ka 16. darba gadu. Liel k da a izgl tojamo p c 9. klases turpina m c bas R zeknes Kato u vidusskol . Gandr z visi vidusskolas absolventi turpina m c bas augst kaj s izgl t bas iest d s. Skol m c s 121 izgl tojamais no R zeknes pils tas, 26 izgl tojamie no R zeknes novada, 1 izgl tojamais no Vi nu novada un 1 izgl tojamais no K rsavas novada. Vid jais izgl tojamo skaits klas ir 13. 2015./2016. m. g. m c j s 198 izgl tojamie, no tiem 153 – pamatizgl t bas programm , 4 – speci l pamatizgl t bas programm , 41 – visp r j s vid j s izgl t bas programm . 2016./2017. m. g. m c j s 180 izgl tojamie, no tiem 141 – pamatizgl t bas programm , 3 – speci l pamatizgl t bas programm , 36 – visp r j s vid j s izgl t bas programm . Sakar ar 9. klases izgl tojamo v lm m pamat m c ties arodu un neliel grib t ju skaita apgūt visp rizgl tojoš virziena vidusskolas programmu, šogad netika atv rta 10. klase.

Izgl t bas programmas 2017./2018.m.g. R zeknes Kato u vidusskola steno 3 licenc tas visp r j s izgl t bas programmas:

- pamatizgl t bas programma, kods 21011111, licence Nr. V-4802, kas izdota 03.10.2011.;

- speci l s pamatizgl t bas programma izgl tojamajiem ar m c šan s trauc jumiem, kods 21015611, licences Nr. V-4029, kas izdota 18.02.2011.;

- visp r j s vid j s izgl t bas visp rizgl tojoš virziena programma, kods 31011011, licence Nr. V-4803, kas izdota 03.10.2011.

Izgl tojamo skaita izmai as

0

50

100

150

200

250

4076

104134

157 172183 187

204 200 212225 215

198180

150

mailto:[email protected]://www.rekat.lv/

4

P d jos gados ir samazin jies izgl tojamo skaits sakar ar vec ku izbraukšanu no R zeknes uz rzem m, R gu u.c. administrat v m teritorij m.

Pedagogu sast vs un kvalifik cija Iest d str d 33 pedago iskie darbinieki, skolas vad bu nodrošina direktore, vietniece izgl t bas jom un vietniece inform tikas jaut jumos. Pamatdarb str d 13 pedagogi, 2017./18. m. g. 5 no t m ir b rna kopšanas atva in jum , katru šo pedagogu aizvieto 1 - 2 citu pils tas skolu pedagogi. Pedago isko darbinieku izgl t ba atbilst normat vajos aktos noteiktaj m pras b m. 22 no 33 pedagogiem ir pedago ijas ma istri. Profesion l s darb bas 2. pak pi ieguvuši 9 pedagogi, 3. pak pi ieguvuši 7, 4. pak pi – 2 un 5 pak pi – 1. No iest d str d jošajiem pedagogiem 2 vada pils tas metodisk s apvien bas. 2 ir ar skolot ja multiplikatora sertifik tu. 1 ir Latvijas mijas skolot ju asoci cijas biedrs, 1 – v stures skolot ju asoci cijas biedrs, 2 - m c bu gr matu l dzautores. Iest d str d 6 tehniskie darbinieki.

Visi pedago iskie darbinieki past v gi paaugstina savu profesion lo kvalifik ciju, apmekl jot t l kizgl t bas un pieredzes apmai as semin rus rpus skolas. 2017./2018. m.g. ir divi jaunie speci listi p c RTA un Daugavpils universit tes beigšanas, katram no vi iem ir nor kots pedagogs ar darba pieredzi.

Ar savu lab ko pieredzi, atkl taj m stund m matem tik un ang u valod Prei u novada pedagogus iepaz stin ja matem tikas un ang u valodas skolot jas. T pat vi i iepazin s ar pagarin t s dienas grupas darba metod m. Ar skolas darba pieredzi iepazin s Liep jas pils tas izgl t bas iest žu vad t ji un Liep jas IP darbinieki. Skolas viesi atzin gi nov rt ja paveikto.

Izgl t bas iest d pedago iskais person ls liel koties ir vecumposm no 40 l dz 60 gadiem.

20-30 gadi 31-40 gadi 41-50 gadi 51-60 gadi 61 gads un

ve āki

0

2

4

6

8

10

12

4 4

119

5

SKOLOTĀJU VECUMPOSMS

SKOL

OTĀJ

U SK

AITS

5

2. IZGL T BAS IEST DES DARB BAS PAMATM RĶI (IEPRIEKŠ JO M C BU GADU PRIORIT TES UN KONKR TI

REZULT TI).

R zeknes Kato u vidusskolas m r is ir veidot visiem izgl tojamajiem pieejamu, mūsdien gu, demokr tisku izgl t bas vidi, nodrošin t izgl t bas programmu apguvi atbilstoši izgl tojamo sp j m un att st bas l menim, dz vot krist go mor les v rt bu kl tbūtn .

Uzdevumi:

- stenot licenc t s pamatizgl t bas, speci l s pamatizgl t bas, visp r j s vid j s izgl t bas programmas;

- nodrošin t katra izgl tojam vesel bas st voklim, sp j m un att st bas l menim atbilstošu izgl t bu, sekm t sp ju uz emties atbild bu;

- organiz t kvalitat vu izgl t bas procesu, izv loties atbilstošas darba metodes un formas, maksim li izmantojot materi li tehnisko b zi;

- sadarboties ar valsts, pašvald bas iest d m, Romas kato u bazn cu, izgl tojamo vec kiem, nevalstiskaj m organiz cij m;

- sekm t katra izgl tojam atbild gu attieksmi pret sevi, imeni, l dzcilv kiem, apk rt jo vidi, valsti, krist gaj m mor les v rt b m akt vai dz vei main gaj pasaul .

Skolas izaugsmes resursi ir pedagogu profesionalit te un oti labs materi ltehniskais nodrošin jums, k ar pedagogu individu l pieeja katram izgl tojamajam.

IEPRIEKŠ IZVIRZ TO PRIORIT ŠU IZPILDES ANAL ZE

Darb bas joma Priorit te Paveiktais 4.1. M c bu saturs: Iest des stenot s izgl t bas programmas

Valsts

visp r j s vid j s un pamatizgl t bas standartu,

m c bu priekšmetu standartu

realiz šana.

stenotas licenc t s izgl t bas programmas un m c bu priekšmetu standarti. Veikta m c bu priekšmetu metodisko komisiju darba apkopošana, stundu hospit šana, ieg d tas jaunas m c bu gr matas atbilstoši pl notajam, darba burtn cas u.c. m c bu l dzek i. Visas skol ieg d t s m c bu gr matas un m c bu l dzek i atbilst m c bu priekšmetu standartiem un izgl t bas programm m. Lai nodrošin tu izgl tojamo praktisko un izzi as darb bu ar m c bu l dzek iem regul ri tiek papildin ti dabaszin t u kabineti. P c katra diagnostic još darba un valsts p rbaudes darba tiek veikta anal ze. Savlaic gi tiek saska otas izmai as m c bu priekšmetu stundu pl nojumos. Skolot ji p rzina m c bu priekšmetu standartos noteiktos m r us, uzdevumus, saturu, izgl tojamo m c bu sasniegumu v rt šanas formas. M c bu proces skolot ji izv las m c bu metodes un l dzek us, kas nodrošina standarta izpildi.

4.2. M c šana un m c šan s

Radošu un inovat vu

Sekm ta IKT pieejamo materi lu efekt va izmantošana. Ar 2010. gadu tiek izmantota e-klases

6

4.2.1. M c šanas kvalit te

m c bu metožu izmantošana m c šan s un audzin šanas procesa

aktiviz šanai.

Izgl tojamo m c šan s prasmju

att st šana (p rbaudes darbu

k rtošanas strat ijas, stresa

menedžments).

izstr d t datu apstr des programma. Viena s kumskolas klase izmanto elektronisk s darba burtn cas latviešu valod . Visvair k pedagogi elektroniskos m c bu l dzek us izmanto tic bas m c bas stund s, dabaszin bu cikla priekšmetos. Daž du priekšmetu skolot jiem ir iesp ja izmantot interakt v s t feles fizikas, mijas, 2. un 4. klases telp s. 1. klases telp ir datu kamera. Izstr d ta un darbojas noteikta k rt ba vec ku inform šanai par skolas darb bu, izgl tojamo sasniegumiem (e-klase, sekmju lapas, skolas m jas lapa, vec ku dienas, individu las sarunas). Pedagogi regul ri tiek inform ti par t l kizgl t bas iegūšanas iesp j m, k ar atbalst ti, lai sekm gi celtu savu profesion lo kvalifik ciju t l kizgl t bas kursos, semin ros, pieredzes apmai as ekskursij s. Daudzi pedagogi ir nov rt ti valsts, pašvald bas, sabiedrisko organiz ciju, augstskolu l men un sa muši pateic bas un atzin bas. Klases audzin t ji un priekšmetu skolot ji sadarbojoties seko katra izgl tojam izaugsmes dinamikai.

4.2.2. M c šan s kvalit te

Izgl tojamo m c šan s motiv cijas aktualiz šana.

Izgl tojamo iesaist šana aktivit t s, kuras veicina

praktisku

zin šanu pielietojumu.

Klašu audzin t ji un priekšmetu skolot ji akt vi sadarbojas ar izgl tojamo imen m un veiksm gi risina raduš s probl mas. Metodiskaj s komisij s un pedago isk s padomes s d s p rrun ti jaut jumi k organiz t individu lo darbu ar izgl tojamiem. Sniegts atbalsts tiem, kuriem ir m c šan s grūt bas un uzved bas trauc jumi. Katru gadu notiek akt vs darbs ar neattaisnotiem stundu kav t jiem, pamat tie skol ir 1 – 2. Motiv ciju veicina elektroniskais žurn ls un m c bu sasniegumu uzskaite, anal ze, iepriekš jo m c bu gadu absolventu sasniegumi: katru gadu izlaidumos 2 – 3 absolventi sa em Ministru prezidenta pateic bas rakstus, Latgales pl nošanas re iona pateic bas, V tola fonda stipendijas, godalgas par rezult tiem valsts, pils tas, novada olimpi d s. Motiv ciju veicina Izcil bas stunda m c bu gada nosl gum , k ar tradicion l ekskursija olimpi žu, konkursu uzvar t jiem. Izgl tojamo zin šanu praktisku pielietojumu visakt v k izmanto dabaszin bu cikla priekšmetu skolot ji, it seviš i gatavojot izgl tojamos olimpi d m, konkursiem. Gatavojoties Latvijas valsts un Latgales kongresa simtgadei, biolo ijas skolot jas vad b audz k i veica dižkoku izp ti

7

R zekn , visu klašu izgl tojamie apmekl ja Latgales novadp tniec bas muzeja pied v t s nodarb bas, izst des, filmu noskat šanos Latgales v stniec b “Gors”, Franča Trasuna muzeju „Kolnas ta”, ekskursija un nodarb bas Robežsargu m c bu centr . Praktiskas iema as izgl tojamie ieguva drošas klases nodarb b s ARPC “Zeimu s”, SIA “R zeknes ūdens”, Valsts ugunsdz s bas un gl bšanas dienest , dz vnieku patversm , divas reizes gad noskatoties filmas v cu valod , ko pied v G tes institūts( R ga), daž d s m c bu ekskursij s.

4.2.3. V rt šana k m c bu procesa sast vda a

Turpin t veikt izgl tojamo sasniegumu

valsts

p rbaudes darbos

sal dzinošo anal zi ar valsti, pils tu.

Pedagogi veic diagnostic jošo darbu, valsts p rbaudes darbu anal zi tabul ri un tekstu li, rezult ti tiek apspriesti pedago isk s padomes s d s un MK san ksm s. Skolot ji veic izgl tojamo m c bu sasniegumu dinamikas anal zi, iev ro izgl tojamo m c bu sasniegumu v rt šanas k rt bu.

4.3. Izgl tojamo sasniegumi:

Izgl tojamo m c bu sasniegumu

uzlabošana ikdienas darb , valsts

p rbaudes darbos,

olimpi d s un konkursos.

Pedagogi izv rt izgl tojamo sp jas un pied v piedal ties olimpi d s, konkursos, aicina uz konsult cij m. Ir veikti groz jumi izgl tojamo m c bu sasniegumu v rt šanas k rt b . Reizi m nes notiek izgl tojamo m c bu sasniegumu izv rt šana, situ cijas anal ze, perspekt v s darb bas noteikšana. Pirm un otr semestra beig s pedago isk s padomes s d s tiek izskat ti izgl tojamo m c bu sasniegumi. Katru gadu otraj semestr tiek organiz ti treni eks meni 9. un 12. klašu izgl tojamajiem. 2015./2016. m.g. eks menu rezult ti par pamatizgl t bu skol kopv rt jum bija augst ki nek valst , iz emot ang u valodu, kur rezult ti bija zem ki nek valst . Iemesls tam ir zemas run šanas un valodas praktiska pielietojuma prasmes, eks menu k rtošanas pieredzes un elast guma trūkums. 2015./2016. m.g. rezult ti centraliz taj ang u valodas eks men bija zem ki nek valst , jo 12. klases izgl tojamajiem bija zema m c bu motiv cija, sistem tiska m c šan s darba trūkums, aiz emt ba algot darb , imenes atbalsta trūkums un konsult ciju zema apmekl t ba. Regul ri notiek individu las konsult cijas 1. – 12. klašu

8

izgl tojamajiem, atbilstoši grafikam. Olimpi žu un konkursu uzvar t jiem organiz tas ekskursijas uz Ludzas muzeju, pils tu, Ludzas, Pasienas Romas kato u bazn c m, filmas “Mel nijas hronika” uz emšanas viet m, Austrumu pierobežu, Z/S “Koti i” Rug ju novad , uz Staltbriežu d rzu “Mežs tas”. Radošu skolot ju nesavt ga darba rezult t ik gadu iest des izgl tojamie ir republikas olimpi žu un konkursu uzvar t ji, 30 – 40 pils tas olimpi žu un konkursu uzvar t ji, ZPD veic ji un uzvar t ji novad un valst . 2016./2017. m.g. bija strauj kais m c bu sasniegumu k pums valst – 6. vieta mazo skolu reiting no 120 skol m.

4.4. Atbalsts

izgl tojamajiem 4.4.1. Psiholo iskais atbalsts,

soci lpedago iskais atbalsts un

izgl tojamo droš bas garant šana (droš ba un darba aizsardz ba)

Veikt sazi u ar izgl tojamo vec kiem, liel ku uzman bu velt t prevent vajam darbam

(lekcijas,

diskusijas)

klas s.

Liela uzman ba velt ta skol nu vesel bas aprūpes nodrošin jumam, b rnu aprūpes m sa ar atbild bu un sirsn bu veic uztic tos pien kumus, regul ri apkopo vec ku un medic nas darbinieku sniegto inform ciju par izgl tojamo vesel bas st vokli un atseviš u izgl tojamo individu laj m vajadz b m. Tiek iev roti medi u nor d jumi. 2 reizes gad veic izgl tojamo svara un auguma m r jumus. Vienreiz gad izgl tojamie apmekl stomatologu pils tas polikl nik . Iest de garant izgl tojamo droš bu. Ir labiek rtota skolas teritorija, laba sadarb ba ar pils tas un novada soci lo dienestu. Izgl tojamiem pal dz bu sniedz atbalsta person ls: logop ds, speci lais pedagogs, b rnu aprūpes m sa. Starpbr žos ir dežurskolot ji. Septembr un maij tiek r kota Droš bas ned a. Nepieciešam bas gad jum tiek izmantoti imenes atbalsta centra psihologa pakalpojumi.

4.4.2. Izgl tojamo droš bas garant šana

Nodrošin t izgl tojamo droš bu atbilstoši r jiem un

iekš jiem normat vajiem aktiem.

Izgl t bas iest de rūp jas par izgl tojamo droš bu izgl t bas iest d un t s teritorij . Iest d ir izstr d ti un darbojas droš bu reglament jošie iekš jie normat vie akti un izvietota droš bas pras b m atbilstoša inform cija. Iest d ir izstr d ti iekš j s k rt bas noteikumi, k rt ba rpusstundu pas kumiem, klašu ekskursij m, p rg jieniem. Ir noteiktas izgl t bas iest des vad bas un pedagogu dežūras. Izgl tojamie un vec ki uzskata, ka izgl t bas iest d ir droša vide. M c bu priekšmetu satur iek auti darba un civil s aizsardz bas jaut jumi. Ir ugunsdz s bas signaliz cija vis

9

izgl t bas iest d . Ir nosl gts l gums ar apsardzes firmu SIA “Alfa”, kas atrodas ielas pret j pus , apsardzes poga - pie dežūrapkop jas. Pie skolas rpus un jaunaj korpus k p u telp s ir

nov rošanas kameras. 4.4.3. Atbalsts

person bas veidošan Veicin t izgl tojamos ieinteres t bu piedal ties olimpi d s, konkursos,

uzlabot

ikdienas

m c bu sasniegumus.

Vec ku izgl tošana par izgl tojamo m c šan s kvalit tes uzlabošanu.

S kumskolas un pamatskolas izgl tojamie apmekl nodarb bas “Droš bas klase” Austrumlatgales radošo pakalpojumu centr “Zeimu s”. Anketas r da, ka p rsvar izgl tojamie ar m c bu procesu un skolas vidi ir apmierin ti. Soci lais pedagogs sadarbojas ar skolas administr ciju. Ruden un pavasar notiek m c bu ekskursijas. Vair ki izgl tojamie darbojas R zeknes Jaunatnes Dom un skolas Pašp rvald . Vec ku izgl tošana notiek skolas un klases vec ku san ksm s, piedaloties priekšmetu skolot jiem, psihologam, gar dzniec bas p rst vjiem, daž du jomu speci listiem. Skolas 3 deju kolekt vi piedal j s Republikas XI skolu jaunatnes Dziesmu un deju sv tkos R g 2015. gad . Viens no kolekt viem ir pirm s pak pes laure ts. Iest des dejot ji ar labu m ksliniecisko sniegumu piedal s tautu deju festiv los “Latvju b rni danci veda” J kabpil , Ludz , C s s. Ar augstu sniegumu str d saksofonistu kvartets iegūstot 1. – 2. vietas pils t un valst Latvijas izgl t bas iest žu vok li instrument lo ansamb u konkursos.

Organiz jot skolas pas kumus, pedagogi dom par to, lai tie būtu emocion li, satur gi un lab kvalit t : Zin bu diena, Radošuma m nesis, Visu sv to diena, valsts sv tku atceres dienas, Ziemassv tki, Jaungads, Sveču diena, Talantu šovs, beces sv tki, Pogu vakars, Žetonu vakars, P d jais zvans, M mi u diena, izlaidumi, u.c.

4.4.4. Atbalsts

karjeras izgl t b Integr t karjeras

izgl t bas jaut jumus izgl t bas programm s klašu audzin t ju pl nos.

Iest des bibliot k izgl tojamiem un vi u vec kiem ir pieejama inform cija par t mu “Karjeras izv le”. Izgl tojamie piedal j s ESF projekta “Karjeras izgl t ba” programm . Katru gadu piedal s “ nu dien s”, apmekl izst di “Skola”, R zeknes Uz m ju dienas. Regul ri notiek tikšan s ar augstskolu m c bsp kiem un studentiem, darba dev jiem.

10

4.4.5. Atbalsts

m c bu darba diferenci cijai

Turpin t izzin t un att st t izgl tojamo sp jas intereses un

vajadz bas.

1.-4. klašu izgl tojamajiem tiek nodrošin ts atbalsts m c bu darb pagarin t s dienas grup . Visi priekšmetu skolot ji sniedz konsult cijas. M c bu stund s pedagogi pied v daž das darba formas, atbilstoši audz k u sp j m. Izgl t bas iest de veicina un atbalsta talant go izgl tojamo dal bu konkursos, olimpi d s, projektos, zin tniski p tniecisko darbu izstr d s. Sporta skolot js em v r izgl tojamo vesel bas st vokli, sp jas un intereses. Sistem tiski notiek darbs ar izgl tojamiem, kuriem m c bas sag d grūt bas.

4.4.6. Atbalsts

izgl tojamajiem ar speci l m vajadz b m

Pedagogiem

nodrošin t individu lu pieeju katram

izgl tojamajam ar speci l m vajadz b m.

Izgl tojamiem ar speci l m vajadz b m ir izstr d ts individu ls izgl t bas programmas apguves pl ns, gada laik pedagogi veica korekcijas pl n .

4.4.7. Sadarb ba ar izgl tojam imeni

Izgl tojamo vec kus akt v k iesaist t l dzdarboties izgl t bas iest des aktivit t s.

2 reizes m c bu gad notika skolas vec ku kopsapulces, katr klas notika vair kas klašu vec ku san ksmes. Inform cijas apmai a starp skolu un vec kiem notiek ar e-klases starpniec bu, skolas m jas lapu, telefoniski, individu l s sarun s. Vec ki piedal s skolas padomes darb m c bu un audzin šanas jaut jumu risin šan . Divas reizes gad notiek vec ku dienas, koncerti, atkl t s stundas. Ja b rniem ir konstat tas probl mas m c bu un audzin šanas proces , iest de pied v atbalsta pas kumus.

4.5. Izgl t bas iest des vide

Drošas vides nodrošin šana. Labv l ga skolas

mikroklimata,

individu las pieejas katram

izgl tojamajam veidošana.

Ir nodrošin tas telpas, apk rtne atbilstoši normat vo aktu pras b m. Ir labs iest des mikroklimats, cie a un pozit va attieksme pret kol iem, izgl tojamajiem un citiem skolas darbiniekiem.

Darbinieki katr izgl tojamaj cenšas saskat t pozit v s person bas paš bas. Tiek att st ta skol nu patst v ba. Neskaidr bu vai k das probl mas risin jumam vienm r ir atbalsts un sapratne. Skol viens pret otru izturas toleranti. Pedagogi

sadarbojas sav starp un pal dz viens otram. Reiz m rodas domstarp bas, bet t s visas tiek atrisin tas.

4.5.1. Mikroklimats Person ls un izgl tojamie, vi u vec ki

Izgl t bas iest de pl no un veido izgl t bas iest des t lu ar inform ciju par iest di R zeknes J zus Sirds katedr l , Latgales radio, viet jos laikrakstos,

11

savstarp ji sadarbojas,

jaunie

izgl tojamie un darbinieki

sekm gi iek aujas izgl t bas iest des dz v .

R zeknes satiksmes autobusos, daž d s san ksm s, konferenc s, u.c. 15 gadu laik iest dei ir izkoptas savas laic g un gar g rakstura trad cijas, tiek ieviesti ar jaunin jumi. Citas iest des p r em mūsu pieredzi Pogu vakara organiz šan 9. klašu beidz jiem. Reli isko pieder bu, konfliktsitu ciju konstrukt vu risin šanu sekm ikdienas sv tr ti, dievkalpojumi R zeknes J zus Sirds katedr l . Skolas saimei kop gi izstr d ti iekš j s k rt bas noteikumi, visi atbalsta pozit vu uzved bu. P rk pumi tiek savlaic gi analiz ti un nov rsti. Atbilstoši normat vajos aktos noteiktajai k rt bai iest de nodrošina cie pilnu attieksmi pret valsts simboliem un to lietošanu. Person ls un izgl tojamie iev ro visp rcilv cisk s un demokr tijas v rt bas, attieksme pret apmekl t jiem ir laipna un korekta.

4.5.2. fizisk vide un vides pieejam ba

Izgl t bas iest d tiek veicin ta ilgtsp j ga att st ba, resursu taup ga izmantošana, droša, vesel ga un dabai

draudz ga vide.

Izgl t bas iest des telpas atbilst izgl t bas programmu stenošanai, vienm r ir t ras, k rt gas, est tiski noform tas. Iest de un t s teritorija vienm r ir sakopta, taj tiek uztur ta k rt ba. Skolas absolventi d vina za os augus. Sanit rhigi niskie apst k i ir atbilstoši m c bu un audzin šanas procesa pras b m. 2014. gada oktobr skolas teritorij atkl ts kardin la Juli na Vaivoda piemineklis, 2015. gada maij iesv t ta Dievm tes statuja, pie kuras apst jas izgl tojamie un skolas person ls, to pagodinot. Katru gadu notiek makulatūras un bateriju v kšanas konkursi, sa emam pateic bas SIA “Za josta” un A/S “Latvijas valsts meži”.

4.6. Iest des resursi 4.6.1. Iek rtas un materi ltehniskie resursi

Pilnveidot

materi li tehnisko b zi, ieg d ties jaunus m c bu l dzek us.

Ir nodrošin ta mūsdien ga materi li tehnisk b ze. P d jos 3 gados ir ieg d ts jauns projektors, 18 portat vie datori, 5 kr su printeri, dokumentu kamera, 5 interakt v s t feles, 1 televizors - monitors, jaunas m c bu gr matas eogr fij , svešvalod s, interakt vie m c bu materi li – matem tik , fizik , mij , dabaszin b s, papildin ta fizikas kabineta materi l b ze, klašu telp s jaunas žalūzijas, sa emti m c bu materi li no projekta ar veikalu t klu «Maxima», papildin ts sporta invent rs. Datoru programmatūra ir aktu la, pieejami diski ar interakt vajiem materi liem m c bu satura vizualiz šanai.

12

Uzkl ts bru is skolas iekšpagalm . Gatavojoties Republikas XI Dziesmu un deju sv tkiem, 7. – 9. klašu deju kolekt vam ieg d ti jauni tautu t rpi. 2016. gad ar rzemju tautiešu atbalstu jauni, moderni deju t rpi ieg d ti 4. klases deju kolekt vam. Regul ri tiek uztur ti k rt b pūt ju or estra instrumenti. Renov ta skolas apkures un ventil cijas sist ma, nosiltin ta skolas ka.

4.6.2. Person lresursi Pl not, nodrošin t un atbalst t pedagogus

vi u profesion l s kompetences

pilnveid .

Ir pedagogu profesion l s pilnveides pl ns. Pedagogi akt vi piedal s profesion l s kompetences pilnveides programm s b rnu ties bu aizsardz bas jom , audzin šanas jom , m c bu priekšmetu metodik s atbilstoši normat vo aktu pras b m, piedal s semin ros, konferenc s, kursos. Turpm k nepieciešams sekm t pedagogu pieredzes apmai u par profesion l s pilnveides kursos gūtaj m atzi m.

4.7. Izgl t bas iest des darba organiz cija, vad ba un kvalit tes nodrošin šana

Mūsdien gas, demokr tiskas, krist gas izgl t bas vides veidošana.

Iest d izstr d ti visi iekš jie normat vie dokumenti, tie regul ri tiek papildin ti, atjaunoti, veiktas korekcijas atbilstoši r jo normat vo dokumentu pras b m. Skolas vad ba ir vienm r pieejama, tiek sniegta aktu la inform cija par izmai m, jaunin jumiem, likumprojektiem. Ir nodrošin ta sadarb ba starp skolas administr ciju, izgl tojamo pašp rvaldi, skolas padomi, pedago isko kolekt vu un izgl tojamo vec kiem.

oti laba sadarb ba ar skolas dibin t ju un Bazn cu. Katra m c bu gada nosl gum , katrs skolot js veic sava darba izv rt šanu. M c bu un audzin šanas procesa v rt šana notiek ar metodiskaj s komisij s. Gatavojoties skolas akredit cijai, rezult tu apkopošan piedal j s darba grupa, kur visakt v kie bija pamatdarb str d jošie pedagogi. Notiek sistem tiska sadarb ba ar klases audzin t jiem, vad bu, pedagogi tiek inform ti par skol nu m c bu sasniegumiem un probl m m, mekl ta kop ga strat ija situ cijas uzlabošanai. Izgl tojamie savlaic gi sa em inform ciju e- klas par izmai m un izpild miem darbiem. Skol ir profesion ls atbalsta person ls. Ir iesp ja aktualiz t p rbaudes darbu grafiku, optim ls stundu saraksts. Tiek atbalst ta gan pedagogu, gan ar skol nu dal ba daž dos pils tas

13

un novada pas kumos. Nepieciešam bas gad jum tiek nodrošin ta stundu aizvietošana.

4.7.1. Izgl t bas iest des darba pašv rt šana un att st bas pl nošana

Pašv rt šanas proces akt v k iesaist t visus iest des pedagogus.

Iest des pedagogi veic sava darba pašv rt jumu, iesaist s att st bas pl nošanas proces . Maz k akt vi pašv rt šanas proces ir skolot ji, kuriem R zeknes Kato u vidusskol nav pamatdarbs.

4.7.2. Izgl t bas iest des vad bas darbs un person la p rvald ba

Motiv t iest des pedagogus

praktiskai

zin šanu pielietošanai e-vid .

Organiz tas praktiskas nodarb bas ar jauno interakt vo t feli, ar jauno projektoru, apzin tas jaunas e-klases priekšroc bas sist mas anal z . 2017. gad 5 pedagogi no kolekt va ir beiguši kursus par sadarb bas prasm m digit laj vid uz m ko risin juma platformas b zes. Ar šo pieredzi dal s iest des kolekt v . Pedagogiem tiek sniegta aktu la inform cija par aktualit t m izgl t bas jom , piem ram, domn cas par kompetenču pieeju izgl t bas satur .

4.7.3. Izgl t bas iest des sadarb ba ar cit m institūcij m

Spodrin t skolas t lu sabiedr b .

Atkl ts piemineklis skolas teritorij kardin lam J. Vaivodam un Dievm tes statuja. Ar skolas kolekt vu organiz ts pieredzes apmai as semin rs R zeknes tehnikum . Skol viesoj s Prei u pamatskola, iepazin s ar mūsu pieredzi, vad j m atkl t s stundas. Pilnveidojam skolas m jas lapu. Piedal j mies projekt “Vesel bas aprūpe skol s”, projekt ko finans Tieslietu ministrija “Fizikas kabineta apr kojums”, akt vi sadarbojamies ar R zeknes Tehnolo iju akad mijas Reli ijas pedago ijas programmas fakult ti, piedal j mies pasaules Jauniešu dien s Krakov , sadarbojamies ar SIA “Eu. Promotions Baltic” (interakt vie m c bu materi li), Latgales Kultūras centra izdevniec bu, ar SIA “Ce i un tilti” (bru a iekl šana), sadarb ba ar R zeknes pils tas domes Soci lo dienestu u.c.

5. Citi sasniegumi. Katru gadu iest de piedal s starptautisk rakstnieka Mihaila Narica izgl tojoš centra radošajos konkursos: sacer jumi “Mūsu v rt bas šodien un vakar”, z m jumi “Mana Dzimtene n kotn ”, plak tu konkurs “Pal dzi!” un sa em balvas gan izgl tojamie, gan atzin bas rakstus pedagogi. Iest d notiek tikšan s ar iev rojamiem politi iem, radošo profesiju p rst vjiem, dzejniekiem, Saeimas un Eiropas savien bas deput tiem, reli iskaj m autorit t m. Anket šan izmantojam Edurio sist mu.

14

6. Turpm k att st ba.

Izgl t bas iest des izaicin jums ir sagatavot izgl tojamos dz vei un darbam dinamisk , main g un neprognoz jam vid .

3. IEPRIEKŠ J V RT ŠANAS PERIODA IETEIKUMU IZPILDE

Iepriekš j akredit cij ieteikumu nebija.

4. IZGL T BAS IEST DES SNIEGUMS UN T NOV RT JUMS AR KVALIT TES V RT JUMA L MENI ATBILSTOŠAJOS

KRIT RIJOS:

4.1. M C BU SATURS – IEST DES STENOT S IZGL T BAS PROGRAMMAS Skola steno 3 izgl t bas programmas, taj s ir iek auti valsts noteiktie m c bu priekšmeti un tic bas m c ba, kuras programma ir skolas izstr d ta un saska ota ar IZM. Programmas papildina 9 interešu izgl t bas nodarb bas. Izgl t bas iest des vad ba sniedz konsult cijas, koordin un p rrauga m c bu priekšmetu programmu un tematisko pl nu izpildi. Pedagogi p rzina programmu saturu, m r us, uzdevumus, m c bu metodes un m c bu sasniegumu v rt šanu. Katra temata apguvei paredz tais laika sadal jums saskan ar ierakstiem e-klases žurn los. Pl nojot darbu, skolot ji em v r skol nu vajadz bas, taču ne vienm r stund s nov rojama m c bu darba individualiz cija. Izgl tojamo m c bu stundu slodze atbilst normat vo aktu pras b m. M c bu priekšmetu stundu saraksts ir apstiprin ts un atbilst licenc taj m izgl t bas programm m, tas ir pieejams, p rskat ms, ar elektroniskaj vid . Ar izmai m operat vi tiek iepaz stin ti izgl tojamie un pedagogi.

Skol ir visi nepieciešamie m c bu l dzek i programmu apguvei, tie vienm r ir pieejami. Pedagogi savstarp ji sadarbojas m c bu priekšmetu programmu pilnveid un sa em iest des vad bas atbalstu. Audzin šanas darba pl nošan pedagogi sadarbojas ar atbalsta person lu, iev ro daž du izgl t bas pak pju p ctec bu. Izgl t bas iest d ir izstr d ti audzin šanas darba virzieni 3 gadu periodam un audzin šanas darba pl ns katram m c bu gadam, ir atbild gie par pl na stenošanu un uzraudz bu. Audzin šanas darba izv rt jums atspogu ojas pedagogu pašnov rt jumos. Audzin šanas darba virzienos, programm s, pl nos, iev rots vispus guma un p ctec bas princips.

Izgl t bas iest des izgl t bas programmu stenošana tiek nodrošin ta izgl tojamo dz v bai un vesel bai drošos apst k os. Skol darbojas 5 metodisk s komisijas. Komisiju darb tiek izskat ti aktu l kie jaut jumi par programmu izmantošanu, izmai m, jaunin jumiem. Anket šanas rezult ti un aptaujas liecina, ka pedagogi piln gi izprot un zina skol nu sasniegumu v rt šanas formas un k rt bu.

15

Stipr s puses Izgl t bas programmu stenošana tiek pl nota un regul ri tiek izv rt ta. Pedagogi p rzina savu m c bu priekšmetu standartus, str d p c konkr tas m c bu priekšmetu programmas, izprot m r us un sasniedz izvirz tos uzdevumus.

Turpm k att st ba M c bu proces veicin t starpdisciplin r s m c šan s pieeju. M c bu priekšmetu satura pasniegšanas procesa daž došanai pilnv rt gi izmantot visas skol pieejam s inform cijas tehnolo ijas.

V rt juma l menis: oti labi.

4.2. M C ŠANA UN M C ŠAN S 4.2.1. M c šanas kvalit te. R zeknes Kato u vidusskolas pedagogi m c šanas proces izmanto daudzveid gas darba metodes. Ir izstr d ta m c bu sasniegumu v rt šanas k rt ba, izgl t bas iest de nodrošina m c bu sasniegumu izaugsmes dinamiku liel kajai da ai no izgl tojamajiem. Skolas vad ba ir izstr d jusi krit rijus pedagogu darba kvalit tes v rt šanai. 2017./18. m.g. uz kvalit tes pak pi pretend 3 pedagogi, pedagogu darba kvalit te tiek v rt ta regul ri, vi i zina sava darba v rt jumu. E-klases žurn li aizpild ti atbilstoši pras b m, aizpild šanas kvalit ti p rrauga izgl t bas iest des vad ba. M c bu priekšmetu stundas ir struktur tas, m r tiec gas, visi pedagogi izvirz to m r u sasniegšanai izmanto m c bu l dzek us un daž dus materi lus, inform ciju atbilstoši izgl tojamo att st bai un normat vo aktu pras b m. Pedagogi labpr t izmanto visus pieejamos m c bu l dzek us, apr kojumu un inform cijas tehnolo ijas. 5 pedagogi no kolekt va ir beiguši kursus par sadarb bas prasm m digit laj vid uz m ko risin juma platformas b zes. Izmantot s m c bu metodes atbilst m c mo priekšmetu specifikai, ir piem rotas izgl tojamo vecumam un sp j m. M c bu metodes ir daudzveid gas. Kopum m jasdarbu apjoms visos priekšmetos ir optim ls un sabalans ts. Bieži tiek uzdoti projektu darbi, m jasdarbi skol nu grup m, tie sekm m c bu satura apguvi. Pedagogi sekm gi att sta izgl tojamo pašv rt šanas prasmes. Katru gadu skola organiz olimpi des m c bu priekšmetos, sporta dienas, daudz un daž dus reli iska un laic ga rakstura pas kumus, projektus. Ir laba sadarb ba ar dažiem uz mumiem, organiz cij m. Visi pas kumi ir labi organiz ti un interesanti. Gandr z vienm r pedagogu skaidrojums ir m r tiec gs, atbilstošs stundas t mai un audz k u att st bas vajadz b m. Pedagogi rosina izgl tojamos analiz t, secin t, diskut t, izteikt savu viedokli, vi u uzklausa un em v r vi u v lmes.

Liel k da a pedagogu sekm gi nodrošina m c bu procesa saikni ar re lo dz vi un mūsdienu aktualit t m.

Stipr s puses Pedagogu meistar ba un prasme dal ties pieredz .

16

Turpm k att st ba Izmantot t das m c šanas metodes un darba organiz cijas formas, kuras nodrošina saikni ar re lo dz vi un kompetenču pieeju izgl t b , veicina izgl tojamo akt vu iesaist šanos produkt v m c bu proces , veido atbild bu par saviem m c bu rezult tiem. Veicin t izgl tojamo medijprat bas kompetences, patst v gi str d jot ar daž diem inform cijas avotiem.

V rt juma l menis: labi.

4.2.2. M c šan s kvalit te. Pamat izgl tojamie ir motiv ti m c bu procesam, izprot pedagogu izvirz t s pras bas, att sta m c šan s prasmes, iegūt s zin šanas pielieto praks . Izgl tojamie un vi u vec ki tiek inform ti par m c bu sasniegumiem vienreiz m nes , Vec ku dien s, par ikdienas sasniegumiem, izmantojot e-klasi, sazinoties telefoniski. Izgl tojamie v rt iegūt s zin šanas, att sta t l k m c šan s prasmes, izmanto iest d pieejamos resursus. Skol nav bez attaisnojoša iemesla m c bu stundu un pas kumu kav t ju. Izgl t bas iest de uzskaita m c bu stundu kav jumus, analiz kav juma iemeslus un r kojas kav jumu nov ršanai. Izgl tojamie prot str d t grup s, p ros, sadarboties ar skolas, klasesbiedriem, piedal s pr ta v tr s, izveido mode us, raksta esejas, iesaist s projektos, izmanto digit l s tehnolo ijas. Izgl tojamie piedal s skolas, pils tas, novada, valsts organiz tajos konkursos, olimpi d s, sacens b s, skat s, gūst godalgotas vietas, atzin bas, sasniegumi regul ri tiek atspogu oti skolas m jas lap , sv tr tos skolas z l par tiem uzzina visa skolas saime. Analiz jot iest des darbu, tiek konstat ts kuras m c šan s prasmes ir visv j k s. Piem ram, prasme klaus ties, las tprasme, prasme izlas t nor des, izprast tekstu, u.c. M c šan s trauc jumu gad jum pal dz skolas atbalsta komanda.

Stipr s puses Augsti sasniegumi konkursos, skat s, olimpi d s, zin tniski p tnieciskajos darbos.

Turpm k att st ba Pilnveidot izgl tojamo prasmes efekt vi un j gpilni pl not laiku, akcent t kritisk s dom šanas prasmes darb ar daž da veida inform ciju. Paaugstin t m c bu motiv ciju, efekt v k izmantojot izgl tojamo pašv rt jumu un m c bu sasniegumu prognozi.


4.2.3. V rt šana k m c bu procesa sast vda a. Pedagogi sistem tiski v rt izgl tojamo m c bu darbu, iev rojot noteikto v rt šanas k rt bu, pamato un izskaidro izgl tojamajiem vi u darba v rt jumu. M c bu sasniegumu v rt šanas formas un metodiskie pa mieni atbilst izv l taj m izgl t bas programm m.

17

Pamat visi pedagogi iev ro vienotas pras bas p rbaudes darbu veidošan un izgl tojamo m c bu sasniegumu v rt šan , izgl tojamie zina un saprot m c bu sasniegumu v rt šanas k rt bu, to iev ro ar pedagogi. Izgl t bas iest des v rt šanas k rt ba ar 2017./18. m.g. ir aktualiz ta, atbilst normat vajos aktos noteiktaj m pras b m. Izgl t bas iest de ir noteikusi k izgl tojamiem uzlabot savus m c bu sasniegumus. M c bu sasniegumu uzlabošanas iesp jas zina pedagogi, izgl tojamie t s iev ro. Pedagogi v rt jumus uzskaita, tie tiek sistem tiski p rraudz ti. Izgl t bas iest d ir inform cija par katra izgl tojam m c bu sasniegumiem, to anal zei un apkopošanai tiek izmantotas e-klases iesp jas. V rt šanas metodes motiv audz k u m c bu sasniegumu uzlabošanu. M c bu proces notiek izgl tojamo pašv rt šana un savstarp j v rt šana. Izgl tojamie un vi u imenes regul ri var iepaz ties ar m c bu sasniegumiem un to dinamiku vec ku tikšan s reiz s,

telefoniski, izmantojot e-klasi, priv t s sarun s ar priekšmetu skolot jiem un klases audzin t ju vai skolas vad bu.

Stipr s puses Izgl tojamie un pedagogi labi p rzina m c bu sasniegumu v rt šanas k rt bu.

Turpm k att st ba Stingr k p rraudz t atseviš u skolot ju savlaic gu v rt jumu uzskaiti. Sekm t vec ku iniciat vu, risinot izgl tojam m c bu grūt bas.


4.3. IZGL TOJAMO SASNIEGUMI 4.3.1. izgl tojamo sasniegumi ikdienas darb .

Izgl t bas iest dei ir pieejama statistisk inform cija par izgl tojamo m c bu sasniegumiem ikdienas darb p d jo 3 gadu laik . Apkopoti m c bu sasniegumi ikdien dažos m c bu priekšmetos. Š inform cija tiek analiz ta gan p c m c bu priekšmetiem, gan p c klas m. P d jo 3 gadu laik liel kas probl mas ir ar matem tikas priekšmeta apguvi, s kot no s kumskolas klas m. Tika analiz ti diagnostic jošie darbi 3. klas s, kuri par da, ka izgl tojamie ar grūt b m risina radošos, teksta un praktiskas dabas uzdevumus. Ar matem tikas priekšmeta pedagogiem tika veiktas individu las p rrunas ikdienas m c bu sasniegumu uzlabošanai. Pastiprin ti tika skat ts un p rraudz ts matem tikas priekšmets. Izgl t bas iest d analiz ta korel cija izgl tojamo m c bu sasniegumos ikdienas darb . Krasi situ cija matem tik neuzlaboj s, t p c 2017./18. m.g. ir nomain ti matem tikas skolot ju kadri, viena s kumskolas skolot ja. Analiz jot p d jo 3 m c bu gadu rezult tus, var secin t, ka izgl tojamo sasniegumi p d jo triju gadu laik ir stabili – 7 balles.

18

Izgl tojamo m c bu sasniegumi vid j balle

P d jo tr s gadu rezult ti r da, ka izgl tojamo vid j balle ir 7, t ar katru m c bu gadu. nedaudz paaugstin s.

Izgl tojamo m c bu sasniegumi m c bu priekšmetos 2014./2015. m.g.

2014./2015.m.g. 2015./2016.m.g. 2016./2017.m.g.

6.00

6.20

6.40

6.60

6.80

7.00

7.20

7.40

6.89

7.17.15

19

2014./2015.m.g. 20% no izgl tojamajiem ir ar nepietiekamu v rt jumu k d no priekšmetiem.


20

2015./2016.m.g. 12% no izgl tojamajiem ir ar nepietiekamu v rt jumu k d no priekšmetiem, palielin s izgl tojamo skaits ar optim lu v rt jumu.


21

Zem ks vid jais v rt jums ir krievu valod , jo izgl tojamiem ir labas run šanas prasmes, bet v ji izkopta rakstu valoda. Rezult ti ir zem ki Latvijas un pasaules v stur s, jo šo priekšmetu skol m ca tr s daž di pedagogi ar daž du m c šanas l meni. 2017. gad viens no tiem ir main jis darba vietu. Gandr z nemain gi, zem ki ikdienas sasniegumi p d jo triju gadu laik ir fizik . Metodisko komisiju un pedago isk s padomes s d s rezult ti tiek analiz ti, uzsverot jaut jumus par m c bu satura apguvi, c lo us un risin jumus izgl tojamo zin šanu l me a paaugstin šanai. Analiz jot ikdienas sasniegumus p d jos tr s gados, palielin s izgl tojamo skaits, kuriem ir augsts un optim ls m c bu sasniegumu l menis, samazin s nepietiekamie v rt jumi no 20,21% l dz 8,13%.

Turpm k att st ba Turpin t virz bu uz izgl tojamo sasniegumu paaugstin šanu, tos pozit vi motiv jot. Turpin t str d t diferenc ti, ikdienas m c bu darb liel ku uzman bu velt t talant gajiem izgl tojamajiem, lai pak peniski palielin tos v rt jumu 9 – 10 balles patsvars.

4.3.2. Izgl tojamo sasniegumi valsts p rbaudes darbos.

Apkopota statistisk inform cija par izgl tojamo valsts p rbaudes darbu un diagnostic jošo darbu rezult tiem p d jo 3 gadu laik : 2014./2015. m.g., 2015./2016.m.g., 2016./2017. m.g. 3. klase, 6. klase, 9. kl. un 12. kl. Rezult ti sal dzin ti ar kopv rt jumu R zeknes Kato u vidusskol , p c urbaniz cijas, valst .

Diagnostic jošie darbi 3. klasei

Diagnostic jošais darbs

M c bu gads Kopv rt jums % izgl t bas iest d

Kopv rt jums % p c

urbaniz cijas

Kopv rt jums % valst

Matem tika 2014./2015. 63.82 77.75 76.49

2015./2016. 63.82 73.91 71.71

2016./2017. 63.81 70.59 68.92

Latviešu val. 2014./2015. 71.73 79.51 78.48

2015./2016. 70.60 77.44 74.20

2016./2017. 80.58 78.92 78.30

22

Diagnostic jošie darbi 6. klasei



Kopv rt jums % p c

urbaniz cijas


Matem tika 2014./2015. 65.00 59.11 57.61

2015./2016. 77.18 68.00 66.25

2016./2017. 63.67 62.00 60.80

Latviešu val. 2014./2015. 66.29 63.04 61.77

2015./2016. 65.70 64.02 63.53

2016./2017. 56.21 66.88 66.30

Dabaszin bas 2014./2015. 70.56 68.26 67.71

2015./2016. 72.56 64.92 64.12

2016./2017. 60.77 65.02 64.91

64666870727476788082

Latviešu val. .kl.Kopvērtēju s % izglītī as iestādē

Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas

Kopvērtēju s % valstī

01020304050607080

Mate ātika .kl.

Kopvērtēju s % izglītī as iestādē



2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.

0.00

10.00

20.00

30.00

40.00

50.00

60.00

70.00

80.00

Mate ātika 6.kl.




23

Diagnostic jošais darbs 8. klasei



Kopv rt jums % p c

urbaniz cijas


Matem tika 2015./2016. 50.7 - -

2016./2017. 40.52 43.21 42.69

Diagnostic jošais darbs 9. klasei



Kopv rt jums % p c

urbaniz cijas


Dabaszin bas 2015./2016. 43.45 - -

2016./2017. 51.43 48.23 47.74

2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.

50.00

52.00

54.00

56.00

58.00

60.00

62.00

64.00

66.00

68.00

Latviešu val. 6.kl.




2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.

50.00

52.00

54.00

56.00

58.00

60.00

62.00

64.00

66.00

68.00

Da aszi ī as 6.kl.




24

Eks menu rezult ti par pamatizgl t bas ieguvi

Eks mens M c bu gads Kopv rt jums % izgl t bas iest d

Kopv rt jums % p c tipa

Kopv rt jums % p c urbaniz cijas


Matem tika 2014./2015. 58.12 60.79 62.21 61.13

2015./2016. 78.07 59.36 59.96 59.87

2016./2017. 60.62 57.49 59.07 58.09

Latviešu val. 2014./2015. 68.77 62.03 62.63 62.46

2015./2016. 75.27 63.99 64.77 64.75

2016./2017. 69.13 66.67 67.47 67.06

Ang u val. 2014./2015. 60.59 68.43 67.7 69.72

2015./2016. 56.9 68.94 68.27 70.75

2016./2017. 65.39 72.86 71.51 74.37

Latvijas v st. 2014./2015. 72.39 67.35 67.69 67.58

2015./2016. 71.71 61.67 61.42 62.51

2016./2017. 74.39 69.73 69.48 69.85

Krievu valoda

2014./2015. - - - -

2015./2016. - - - -

2016./2017. 81.30 77.02 78.85 76.34

2014./15. m.g. kopv rt jums matem tik skol ir par 3,1 procentu zem ks nek valst vid jais. Galvenais c lonis zem kam v rt jumam ir izgl tojamo motiv cijas trūkums.

2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.

0

10

20

30

40

50

60

70

80

Mate ātika 9.kl.




25

P d jos 3 gados kopv rt jums latviešu valod skol ir augst ks nek valst vid jais.

Analiz jot p d jo 3 gadu rezult tus ang u valodas eks men 9. klas sekmju l menis no valsts vid j atš iras par 9 % – 13 %. Izgl tojamo zem ki sasniegumi priekšmet saist ti ar skolot jas ilgstošu atva in jumu un aizvietot ja zemo priekšmeta pasniegšanas l meni.

2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.

0

10

20

30

40

50

60

70

80

Latviešu val. 9.kl.




2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.

0

10

20

30

40

50

60

70

80

A gļu val. 9.kl.




26

Kopv rt jums p d jos 3 gados R zeknes Kato u vidusskol Latvijas v stur ir 5 – 9 % augst ks nek vid jais valst .

Krievu valodu k svešvalodu 2016./2017. m.g. izgl tojamie 9. klas izv l j s un k rtoja pirmo reizi. Kopv rt jum R zeknes Kato u vidusskolas rezult ti ir par 5% augst ki nek vid jais valst .

Necentraliz tie p rbaudes darbi 11. klasei


M c bu gads Kopv rt jums % izgl t bas iest d Kopv rt jums

% p c tipa Kopv rt jums %

valst Fizika

(1.variants) 2016./2017. 90.47 73.21 74.17

Fizika

(2.variants) 2016./2017. 92.86 74.07 75.57

mija 2016./2017. 78.57 70.99 71.86

2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.

0

10

20

30

40

50

60

70

80

Latvijas vēst. 9.kl.




2016./2017.

73.00

74.00

75.00

76.00

77.00

78.00

79.00

80.00

81.00

82.00

Krievu val. 9.kl.




27

Rezult ti diagnostic jošos darbos 11. klas fizik un mij kopv rt jumos ir krietni augst ki nek vid jie r d t ji p c urbaniz cijas un valst .

Necentraliz to eks menu rezult ti par visp r j s vid j s izgl t bas ieguvi

Eks mens M c bu gads Kopv rt jums % izgl t bas iest d Kopv rt jums

% p c tipa Kopv rt jums % p c urbaniz cijas


Inform tika 2014./2015. 80.52 66.11 68.28 66.18

2015./2016. 80.05 65.26 67.77 66.33

2016./2017. 72.08 65.09 68.86 66.19

eogr fija 2014./2015. 80.40 66.91 70.65 66.24

2015./2016. 82.60 66.93 69.85 66.62

2016./2017. - - - -

Ekonomika

2014./2015. - - - -

2015./2016. 84 69.19 68.31 70.58

2016./2017. - - - -

R zeknes Kato u vidusskolas necentraliz to eks menu izgl tojamo rezult ti inform tik , eogr fij , ekonomik ir krietni augst ki nek kopv rt jum valst , eogr fij pat par 16 %.

2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.

0

20

40

60

80

100

I for ātika .kl.




2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.

0.00

10.00

20.00

30.00

40.00

50.00

60.00

70.00

80.00

90.00

Geogrāfija .kl.




28

Centraliz to eks menu rezult ti par visp r j s vid j s izgl t bas ieguvi

Eks mens M c bu gads

Kopv rt jums % izgl t bas iest d

Kopv rt jums % p c tipa

Kopv rt jums % p c urbaniz cijas


Matem tika 2014./2015. 51.87 50.00 42.00 43.61

2015./2016. 36.67 41.00 35.30 36.25

2016./2017. 35.34 40.70 34.70 34.85

Ang u val. 2014./2015. 54.10 57.80 50.20 54.13

2015./2016. 58.46 63.80 57.20 60.96

2016./2017. 68.92 63.10 56.00 59.78

Latviešu val. 2014./2015. 63.63 49.50 46.40 48.71

2015./2016. 55.07 51.90 49.50 51.34

2016./2017. 64.16 51.60 48.80 50.95

V cu val. 2014./2015. - - - -

2015./2016. - - - -

2016./2017. 91.91 60.30 60.70 60.86

Biolo ija 2014./2015. - - - -

2015./2016. - - - -

2016./2017. 78.50 61.80 63.60 63.68

mija 2014./2015. 70.50 62.30 66.60 65.62

2015./2016. - - - -

2016./2017. 83.50 60.70 63.70 63.09

Latvijas un

pasaules v sture

2014./2015. - - - -

2015./2016. - - - -

2016./2017. 82.25 57.20 40.10 41.45

2015./2016.

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

Ekonomika 12.kl.




29

R zeknes Kato u vidusskolas centraliz to eks menu izgl tojamo rezult ti matem tik ir augst ki nek kopv rt jum valst .

Centraliz to eks menu rezult ti ang u valod kopum ir labi. Izgl tojamie ir ieinteres ti apgūt ang u valodu, jo t noder s studij m augst kaj s izgl t bas iest d s.

2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.

0.00

10.00

20.00

30.00

40.00

50.00

60.00

Mate ātika .kl.




2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.

0.00

10.00

20.00

30.00

40.00

50.00

60.00

70.00

A gļu val. .kl.




30

R zeknes Kato u vidusskolas izgl tojamo sasniegumi latviešu valod kopv rt jumos ir augst ki nek vid jie valst .

2016./17.m.g. pirmo reizi skolas v stur k rtoja centraliz to eks menu svešvalod - v cu valodu, rezult ti ir par 31 % augst ki nek vid jais valst .

2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.

0.00

10.00

20.00

30.00

40.00

50.00

60.00

70.00

Latviešu val. .kl.




2016./2017.

0.00

20.00

40.00

60.00

80.00

100.00

Vā u val. .kl.




31

R zeknes Kato u vidusskolas rezult ti biolo ijas centraliz taj eks men ir par 15% augst ki nek vid ji valst un pils t .

R zeknes Kato u vidusskolas rezult ti mijas centraliz taj eks men ir par 20% augst ki nek vid ji valst un pils t .

2016./2017.

0.00

10.00

20.00

30.00

40.00

50.00

60.00

70.00

80.00

Bioloģija .kl.




2016./2017.

0.00

10.00

20.00

30.00

40.00

50.00

60.00

70.00

80.00

90.00

Ķī ija .kl.




32

R zeknes Kato u vidusskolas rezult ti Latvijas un pasaules v stur centraliz taj eks men ir par 41% augst ki nek vid ji valst un pils t . Skola lepojas ar š priekšmeta skolot jas darbu, kas nov rt ts pils t un valst .

Valsts p rbaudes darbu un diagnostic jošo darbu anal z iegūtie secin jumi tika izmantoti m c bu sasniegumu uzlabošanai. Izgl t bas iest d no valsts p rbaudes darbiem pamatojoties uz R zeknes pils tas Komisijas s des l mumiem 9. klas p d jo 3 gadu laik atbr voti 6 izgl tojamie, 12. klas - 3 izgl tojamie. Skolas darba 15 gados neviens izgl tojamais nav beidzis izgl t bas iest di ar liec bu.

Turpm k att st ba Organiz t m c bu darbu, lai valsts p rbaudes darbos vid jie izpildes r d t ji p rsniegtu vid jos r d t jus valst . Uzlabot eks menu snieguma r d t jus pamatizgl t bas posm ang u valod .

4.4. ATBALSTS IZGL TOJAMIEM 4.4.1. psiholoģiskais atbalsts, soci lpedagoģiskais atbalsts.

Izgl t bas iest d darbojas atbalsta person ls: logop ds, speci lais pedagogs, b rnu aprūpes m sa, nepieciešam bas gad jum izmantojam imenes atbalsta centra vai R zeknes Tehnolo iju akad mijas psihologu pakalpojumus. Inform ciju izmantojam izgl tojamo atbalstam, sadarb bai ar Valsts b rnu ties bu aizsardz bas inspekcijas Konsultat vo noda u, pašvald bas atbild gaj m institūcij m. Izgl t bas iest de regul ri analiz izgl tojamo uzved bu, uzved bas probl mas, akt vi iesaista vec kus vai aizbild us. Izgl tojamie un person ls zina k r koties vardarb bas gad jumos. Visi darbinieki ir apguvuši speci l s zin šanas b rnu ties bu aizsardz bas jom un zina, k sniegt psiholo isko un soci lpedago isko atbalstu izgl tojamajiem. Izgl t bas procesa organiz šanai ir nepieciešam inform cija par izgl tojamo vesel bu, individu laj m vajadz b m, psiholo isko un soci lpedago isko atbalstu sniedz b rnu aprūpes m sa, klases audzin t ji un priekšmetu skolot ji. Izgl tojamie, kuriem ir grūt bas m jasdarbu izpild sa em priekšmetu skolot ju konsult cijas.

2016./2017.

0.00

20.00

40.00

60.00

80.00

100.00

Latvijas u pasaules vēsture .kl.




33

Izgl t bas iest d ir pied v ti din šanas pakalpojumi – pusdienas, launags, p c 1. stundas projektu ietvaros “Skolas piens” un “Skolas auglis”. dn cas darbinieki rūp jas par garš gas, vesel gas p rtikas pieejam bu un lietošanu. Klašu audzin t ji, priekšmetu skolot ji organiz vesel bu veicinošus pas kumus. Izgl t bas iest de pied v pagarin t s dienas grupas nodarb bas s kumskolas izgl tojamiem.

Stipr s puses Izgl tojamo ar m c šan s trauc jumiem iek aušana m c bu proces un integr šana klases kolekt v .

Turpm k att st ba Veicin t savstarp jo komunik ciju starp pedagogiem un izgl tojamo vec kiem izgl tojamo uzved bas un m c bu probl mu risin šan .


4.4.2. izgl tojamo droš bas garant šana (droš ba un darba aizsardz ba)

Izgl t bas iest d ir izstr d ti droš bu reglament jošie normat vie akti, telp s ir izvietota atbilstoša inform cija, piem ram nor des, droš bas instrukcijas, ir noteikta k rt ba rpus stundu pas kumu organiz šanai. Ir r c bas pl ns, ja izgl t bas iest de konstat vai ir aizdomas, ka izgl tojamie lieto, glab vai izplata atkar bu izraisošas vielas, ieročus. Katru gadu tiek organiz ti atkar bu profilakses pas kumi. Izgl t bas iest de analiz izgl tojamo uzved bu, probl mu gad jum sadarbojas ar audz k u vec kiem, gan izgl tojamie, gan person ls zina k r koties fiziskas vardarb bas gad jumos. Izgl tojamie un person ls ir iepaz stin ti ar evaku cijas pl nu, iekš j s k rt bas, darba k rt bas un droš bas noteikumiem atbilstoši normat vajiem aktiem. Izgl tojamie jūtas droši izgl t bas iest des telp s un apk rtn , kura ir iežogota. Visi izgl tojamie zina k r koties rk rtas situ cij s vai evaku cijas gad jum . 2017. gada novembr ar ugunsdz s jiem novad ta skolas saimes evaku cija uz R zeknes J zus Sirds katedr li. Izgl tojamie un person ls zina k r koties traumu un p kš as saslimšanas gad jum . Izgl t bas iest d str d sertific ta b rnu aprūpes m sa, ir atseviš s kabinets, noteikts darba laiks. Pirmo medic nisko pal dz bu nepieciešam bas gad jum sniedz b rnu aprūpes m sa vai darbinieks, kas apm c ts pirm s pal dz bas sniegšan . Ir “Vec ku vai citu personu” re istr cijas žurn ls, uztur šan s k rt ba tiek iev rota.

Stipr s puses Izgl tojamie un person ls p rzina iekš j s, darba k rt bas, droš bas noteikumus, tos iev ro.

Turpm k att st ba N kotn ieviest skol elektronisk s ieejas kartes. Turpin t apmekl t ARPC “Zeimu a” nodarb bas “Droša klase”.


34

4.4.3. atbalsts person bas veidošan . Izgl t bas iest d akt vi darbojas pašp rvalde, darbs tiek pl nots. Pedagogi veicina izgl tojamo iesaist šanos pašp rvaldes un izgl t bas iest des padomes darb . Audz k i tiek uzklaus ti, emtas vi u domas l mumu pie emšan un izpild . Izgl tojamo pašp rvaldes iniciat vas un l mumi tiek atbalst ti un stenoti. Visi izgl tojamie ir inform ti par izgl tojamo pašp rvaldes darb bu un darb bas rezult tiem, ikvienam ir iesp ja piedal ties pašp rvaldes r kotaj s aktivit t s. Izgl t bas iest d tiek pl noti un organiz ti daudzveid gi rpusstundu pas kumi, kuru sagatavošan un noris iesaist s izgl tojamie. Izgl t bas iest des vad ba analiz pas kumu saturu un norisi.

Izgl t bas iest de pl no un organiz valstisk s audzin šanas pas kumus, veicina pilsonisko l dzdal bu, iniciat vu, lojalit ti, patriotismu. Izgl tojamo iecien ti ir L čpl ša dienas pas kumi ar l pu g jienu uz Miera ielas kapiem, Balt galdauta sv tki, 18. novembra atz m šana ar lielkoncertu aktu z l , Latgales novadp tniec bas muzeja, daž du izst žu apmekl šana, p d j zvana pas kums pie pieminek a “Vienoti Latvijai”, k ar klases stundas ar pieaicin tiem viesiem, svin gi sv tku dievkalpojumi R zeknes J zus Sirds katedr l , daž du viesu uz emšana skol . Izgl t bas iest de veicina lepnumu par savu skolu, Latgali, Latvijas valsti un cilv kiem, stiprina pieder bu skolai, Bazn cai, novadam, pils tai, valstij. Jau trešo gadu praktiz jam nodarb bas – konkursus pils tas pirmsskolas iest žu sagatavošanas grupu audz k iem par t mu “Atpaz sti profesijas R zekn ”, lai visiem būtu iesp ja iepaz t izgl t bas iest di tuv k. Klases stundas veicina vispus gu person bas att st bu, to saturs atbilst izgl t bas iest des audzin šanas darba pl na saturam. Taj ietvertas t mas par vesel bu, vidi, droš bu, karjeru, sevis izzin šanu un pilnveidošanu, sabiedrisko l dzdal bu, reli isk m aktivit t m. Audzin šanas proces tiek veicin tas indiv da br vas dom šanas un r c bas izpausmes: atbild ba, cent ba, god gums, drosme, gudr ba, laipn ba, pazem ba, l dzciet ba, m ren ba, savald ba, solidarit te, taisn gums, tolerance, tuv km lest ba. Pedagogi veicina izgl tojamo iesaist šanos izgl t bas iest des iekš j s k rt bas noteikumu izstr d . Vispus gu person bas att st bu veicina interešu izgl t bas pulci i. Darbojas interešu izgl t bas pulci i: tautu deju, koris, ansamblis, pūt ju or estris, saksofonu kvartets, florbola, novada m c ba. Izgl tojamie un vi u imenes ir inform ti par pulci u programm m un nodarb bu laikiem. M c bu gada nosl gum notiek interešu izgl t bas programmu izpildes un rezult tu anal ze. Person bas veidošan profesion lu atbalstu sniedz izgl t bas iest des bibliotek rs, jo bibliot k ir pieejami reti, noder gi, daudzpus gi gr matu kr jumi, kas nav pils tas bibliot k s. Izgl t bas iest de steno daž dus un daudzveid gus las šanas pas kumus, atbalsta izgl tojamos inform cijas mekl šan , izmantošanas prasmju apguv . Bibliot ka ir nodrošin ta ar jaud gu kop t ju, datoriem, retiem žurn lu eksempl riem, kuri lieti noder gatavojot refer tus, zin tniski p tnieciskos darbus. Izgl tojamie ar lielu interesi piedal s daž d s iest des un B rnu jaunatnes sporta skolas pied v t s aktivit t s, sa em diplomus un pateic bas. Izgl tojamie katru m c bu gadu nosl dz ar fizisk m sacens b m pie Kovšu ezera.

35

Stipr s puses Iesp ja piedal ties kor , ansambl , pūt ju or estr , deju, dramatisk s kopas, florbola pulci os, novada m c bas nodarb b s, projekt “Atbalsts izgl tojamo individu lo kompetenču att st bai” (projekts Nr. 8.3.2.2/16/I/001).

Turpm k att st ba Turpin t iesaist t interešu izgl t bas pulci os katru izgl tojamo.


4.4.4. atbalsts karjeras izgl t b

Izgl t bas iest d ir pieejama aktu la un vispus ga inform cija, tai skait elektronisk form par stenotaj m izgl t bas programm m, to apguves nosac jumiem, t l kizgl t bas vai

nodarbin t bas iesp j m. Izgl t bas iest de organiz informat vos pas kumus izgl tojamajiem, potenci lajiem izgl tojamajiem, vi u vec kiem. Pas kumi ir pier d mi. Izgl t bas iest des t mek a vietas saturu par izgl t bas procesu un rpusstundu pas kumiem regul ri aktualiz atbilstošu re lajai situ cijai direktora vietnieks inform tikas jaut jumos. Izgl t bas iest d vis m izgl tojamo vecumgrup m ir izstr d ti sec gi un sistem tiski pas kumi, to interešu un sp ju apzin šanai, darba pasaules un profesiju iepaz šanai. Ne tikai klases stund s, bet ar m c bu stund s skol ni tiek virz ti karjeras izgl t b , risinot vi us dom t par profesijas izv li, savu piem rot bu tai, m c šan s iesp j m. Regul ri tiek veicin ta izgl tojamo dal ba konkursos, olimpi d s, izst d s, projektos, daž da l me a sacens b s, rpusstundu pas kumu sagatavošan un noris . Katru skolas rpusstundu pas kumu vada divi izgl tojamie (katrreiz citi). Karjeras izgl t bas pas kumu stenošan iesaist s skolas person ls un vec ki. Karjeras izgl t bas pas kumus koordin un vada skolas direktore.

Karjeras izgl t bas kvalitat vai stenošanai skol tiek izmantoti daž di virzieni: klašu audzin t ju darbs, m c bu priekšmetu stundas, interešu izgl t ba, rpusstundu pas kumi, darbs ar vec kiem, tikšan s ar skolas absolventiem. Karjeras izgl t bas saturs tiek integr ts stenotaj s izgl t bas programm s, tai skait daž du m c bu priekšmetu programmu satur . Visi

izgl t bas iest des pedagogi m c bu priekšmetu saturu steno, sasaistot teoriju ar ikdienas prakses piem riem daž d s profesij s. Lai atbalst tu karjeras att st bu, izgl tojamajiem nodrošin ta daudzveid ga inform cija par t l kizgl t bas iesp j m vidusskol , vid j s profesion l s un augst k s izgl t bas iest d s un to pied v to izgl t bas programmu izv l s nosac jumiem. Ir informat vi materi li par darba pasaules daudzveid bu, att st bas tendenc m, daž d m profesij m. Ir laba sadarb ba ar karjeras konsultantiem valsts nodarbin t bas dienest . Iest des organiz tajos karjeras izgl t bas pas kumos ir iesaist ti daž du profesiju p rst vji, nevalstisk s organiz cijas, izgl t bas iest des absolventi, izgl tojamo imenes. Izgl tojamie regul ri apmekl izst di “Skola” psal , “ nu dienas” R zekn , karjeras r kotos pas kumus “Zeimul ”. Izgl t bas iest d tiek apkopota un analiz ta inform cija par absolventu turpm kaj m gait m p c izgl t bas programmas pabeigšanas.

36

M c bu gads Pamatizgl t bu ieguvušo skaits

Turpina m c bas visp r j s vid j s izgl t bas iest d

Turpina m c bas profesion l s

izgl t bas iest d

Neturpina

m c bas Str d

2014./2015. 19 14 3 2 0

2015./2016. 22 11 11 0 0

2016./2017. 14 5 9 0 0

M c bu gads Visp r jo vid jo

izgl t bu ieguvušo skaits

Turpina m c bas augst k s izgl t bas iest d s M c bas

neturpina Str d

Latvij rzem s 2014./2015. 12 11 1 2 0

2015./2016. 14 11 3 2 3

2016./2017. 14 14 0 0 0

Stipr s puses Absolventi veiksm gi turpina izgl t bu dabaszin t u un tehnisko jomu programm s, medic n , pedago ij , sabiedriskaj s attiec b s, mūzik , dizaina, reto valodu programm s.

Turpm k att st ba Pied v t vair k individualiz tus karjeras konsult cijas pas kumus.


4.4.5. atbalsts m c bu darba diferenci cijai

Izgl t bas iest de veicina un atbalsta talant go izgl tojamo dal bu olimpi d s, konkursos, projektos, zin tnisk s p tniec bas darbu izstr d . Dibin t js, pašvald ba un izgl t bas iest de atbalsta pedagogus darb ar talant gajiem izgl tojamajiem. Izgl tojamo sasniegumus var redz t izgl t bas iest des t mek a vietn www.rekat.lv vair ku gadu garum . M c bu proces pedagogi

em v r izgl tojamo talantu, intereses, sp jas. Izgl t bas iest de sistem tiski organiz darbu ar izgl tojamajiem, kuriem m c bas sag d grūt bas vai kas nav ilgstoši apmekl juši izgl t bas iest di. Atbalsta sniegšan sekm gi sadarbojas m c bu priekšmetu pedagogi ar klašu audzin t jiem un izgl tojamo imen m. Kvalitat vu pal dz bu izgl tojamajiem nodrošina atbalsta person ls.

Stipr s puses Talant go audz k u piesaiste daž d m aktivit t m, projektiem, p tnieciskajiem darbiem, olimpi d m.

Turpm k att st ba Pilnveidot izgl tojamo zin šanas, prasmes, iema as, attieksmi un kreativit ti darb b .


http://www.rekat.lv/

37

4.4.6. atbalsts izgl tojamiem ar speci l m vajadz b m

Izgl t bas iest d ir pieejami pedago iski medic nisk s komisijas atzinumi, tie ir aktualiz ti. Izgl t bas iest des pied v jums un atbalsta sniegšana izgl tojamajiem ar speci l m vajadz b m un izgl tojamo imen m atbilst izgl tojamo vesel bas st voklim, att st bas l menim un sp j m. Izgl t bas iest d , 7. klas ir viens izgl tojamais, kurš apgūst speci lo izgl t bas programmu, ir sekm gi integr jies klases un skolas kolekt v . Izgl t bas iest d ir logop ds, speci lais pedagogs, pedago iskais person ls, kas koordin un p rrauga darbu ar izgl tojamajiem ar speci l m vajadz b m. Izgl t bas iest de nodrošina izgl tojamo ar speci l m vajadz b m integr šanu m c bu un audzin šanas proces . Izgl t bas iest d ir izgl tojamo ar speci l m vajadz b m individu lais izgl t bas programmas apguves pl ns. Skola analiz šo izgl tojamo m c bu sasniegumus un veic korekcijas izgl t bas programmas apguves pl n . Izgl tojamo m c bu sasniegumi tiek v rt ti atbilstoši individu lajam izgl t bas programmas apguves pl nam. Izgl t bas iest de sadarbojas ar izgl tojamo, vi a imeni, iest dei ir nodrošin jums ar izgl t bas programm m, da ji m c bu l dzek iem un pal gl dzek iem. Izgl t bas iest de regul ri analiz , v rt darb bas formas, veiktos pas kumus un sasniegtos rezult tus.

Stipr s puses Pedagogi sniedz atbalstu izgl tojamiem un vi u imen m.

Turpm k att st ba Turpin t labo praksi ar izgl tojamajiem, kam ir m c šan s trauc jumi, ieviešot darb jaun k s atzi as speci laj pedago ij un psiholo ij .

4.4.7. sadarb ba ar izgl tojam ģimeni

Izgl t bas iest de regul ri inform izgl tojamo imenes par izgl t bas iest des darb bu, m c bu un audzin šanas procesu. Katru m nesi vec ki sa em sekmju izrakstus, imen m sniegt inform cija ir savlaic ga. imenes inform ciju sa em caur e-klasi, skolas m jas lapu, telefoniski, priv t s sarun s ar pedagogiem. Izgl t bas iest de sadarbojas ar vis m t m izgl tojamo imen m, ja izgl tojamajiem ir nepieciešams atbalsts. Izgl tojamo imenes var izteikt savus iebildumus, ierosin jumus, pedagogi šos priekšlikumus analiz un secin jumus izmanto turpm kaj darb b . Izgl t bas iest de regul ri sniedz inform ciju par izgl tojamo sasniegumiem, m c bu priekšmetu stundu apmekl jumiem, uzved bu un attieksmi pret m c bu darbu, inform šanai izmanto daž das sazi as formas. Liel k da a ime u iesaist s iest des un klases audzin šanas pas kumos, visi pl notie un regul ri organiz tie daudzveid gie pas kumi organiz ti imen m pieejam laik . Piem ram, vec ku kopsapulces, vec ku balles, klašu vec ku san ksmes. Pas kumu kvalit te tiek analiz ta un secin jumi izmantoti turpm kai darb bai. Izgl t bas iest des padom vec ku p rst vji ir vair kum . Skolas darba gados ir iev l ts otrais padomes vad t js no vec ku vidus. Abi skolas padomes vad t ji ir ilggad gi darbojušies, jo vec ku p rst vji ir sekm gi izv l jušies person bas, kas prot izstr d t, iesniegt priekšlikumus par skolas ikdienas darb bu, prot akt vi iesaist ties skolas darb bas pl nošan un pilnveidošan savas kompetences robež s.

38

Stipr s puses Akt vi darbojas un sniedz atbalstu izgl t bas iest dei skolas padome.

Turpm k att st ba Kvalitat va m c bu un audzin šanas procesa pilnveidei, rosin t pedagogus izmantot modernas un efekt vas sadarb bas formas ar izgl tojamo vec kiem.


4.5. IZGL T BAS IEST DES VIDE 4.5.1. mikroklimats

Izgl t bas iest de pl no un veido izgl t bas iest des t lu ar savu “es”, kopj esoš s trad cijas un ievieš jaunas. Iest d ir savs logo, skolas himna, savs karogs. Izgl t bas iest de nodrošina cie pilnu attieksmi pret valsts simboliem un to lietošanu atbilstoši Latvijas republikas normat vajos aktos noteiktajai k rt bai. Pedagogi ir objekt vi, m c bu un audzin šanas proces iev ro politisko neitralit ti. Pedagoga tiku, cilv kties bas, hum nisma principus ar savu r c bu nediskredit skolu un valsti. Izgl tojamie un person ls jūtas vienl dz gi neatkar gi no dzimuma, nacion l s, reli isk s pieder bas, soci l st vok a vai citiem apst k iem. R zeknes Kato u vidusskol veiksm gi m c s un str d daž du krist go konfesiju izgl tojamie un pedagogi. Daudzi izgl tojamie n k no imen m, kur s vec ki ir daž du konfesiju audis, skola sekm gi tos vieno reli iskajos jaut jumos. Izgl t bas iest d iev ro katra izgl tojam att st bas individu l s patn bas, daž das sp jas, speci l s vajadz bas. Izgl t bas iest de iev ro vienl dz gas attieksmes principu, neatkar gi no dzimuma, nacion las, reli isk s pieder bas. Person ls un izgl tojamie iev ro un veicina visp rcilv cisko un demokr tijas v rt bu apguvi. Izgl t bas iest d demokr tiski tiek dele ti pien kumi un uzdevumi person lam un izgl tojamajiem. Konfliktsitu ciju ar darbiniekiem nav, ar izgl tojamiem – t s tiek atrisin tas savlaic gi. Izgl t bas iest des vad bas person la un izgl tojamo attiec b s valda cie a un labv l ba. Jaunie izgl tojamie skolas dz v iejūtas tri, jo izjūt pedagogu un klasesbiedru atbalstu. Person ls un izgl tojamie atbalsta pozit vu uzved bu, regul ri analiz p rk pumus un atrod risin jumus to nov ršanai. Attieksme pret apmekl t jiem ir laipna un korekta.

Izgl t bas iest d ir demokr tiski izstr d ti iekš j s k rt bas noteikumi, ar tiem ir iepaz stin ti izgl tojamie, vi u imenes, person ls. Izgl tojamie un person ls tos iev ro.

Stipr s puses Sekm gi norit laic ga un gar ga rakstura audzin šana.

Turpm k att st ba Veicin t izgl tojamo person go atbild bu par discipl nas un k rt bas uztur šanu skol . Turpin t kopt R zeknes Kato u vidusskolas trad cijas.


39

4.5.2. fizisk vide un vides pieejam ba

Izgl t bas iest d izgl t bas programmas tiek stenotas izgl tojamo dz v bai un vesel bai drošos apst k os. Izgl t bas iest des telpu plat ba un tehniskais apr kojums atbilst būvniec bas, droš bas un higi nas pras b m. Sanit rhigi niskie apst k i, apgaismojums, temperatūra, uzkopšana ir atbilstoši m c bu un audzin šanas procesa pras b m. Ir kontroles institūciju veikto p rbaužu akti, p rbaužu dokumenti ir pieejami, pamat visu inspekciju akti ir gandr z bez piez m m. Izgl t bas iest des telpas atbilst izgl t bas programmu stenošanai, ir funkcion las, vienm r est tiski noform tas, t ras, k rt gas, m j gas. Izgl t bas iest de iesaista un motiv izgl tojamos piedal ties iest des vides veidošan , sakopšan un sak rtošan , telpu noform šan , izst žu veidošan . Iest des resursi tiek taup gi izmantoti. Skolas vide ir droša, vesel ga, dabai draudz ga. Šaj m c bu gad pie skolas pl vo Mammadaba karogs. Akt vi iesaistoties Latvijas valsts mežu organiz taj izgl t ba programm “Izzini mežu”, R zeknes Kato u vidusskola ieguva ties bas šaj m c bu gad būt Mammadaba v stniec ba Zieme latgales re ion . Visu gadu iest des teritorija ir sak rtota, apza umota, sakopta, uztur t lab k rt b . Pie izgl t bas iest des ir novietots Latvijas valsts karogs. Izgl t bas iest d 2. st v , redzam viet ir novietots valsts karogs, lielais valsts erbonis un valsts himnas teksts. Ce u satiksmes droš bai, uz ielas pie skolas ir g j ju luksofors ar ska as sign lu. Aiz skolas kas ir iek rtota st vvieta un apst šan s vieta transporta l dzek iem.

Stipr s puses Daž du kontroles institūciju pozit vie v rt jumi.

Turpm k att st ba Norobežot skolas teritoriju no veikala puses, uzbūv jot sienu. Turpin t fizisk s vides uztur šanu teicam st vokl , t lredz gi veicot remontdarbus.


4.6. IZGL T BAS IEST DES RESURSI 4.6.1. iek rtas un materi ltehniskie resursi

Izgl t bas iest d ir visas izgl t bas programmu stenošanai nepieciešam s telpas. Telpu iek rtojums un plat ba atbilst izgl tojamo skaitam, vecumam, augumam. Pie skolas ieejas ir uzbrauktuve, iekštelp s lifts, lai var tu nok ūt 2. un 3. st v . Izgl t bas iest de nodrošina izgl tojamos un pedagogus ar izgl t bas programmas apguvei atbilstošiem m c bu l dzek iem. Katru gadu tiek atjaunota m c bu literatūra, papildu literatūra, tiek iepirkti uzskates l dzek i, didaktisk s sp les, digit lie m c bu l dzek i, izdales materi li, m c bu tehniskie l dzek i. 2016. gad pedagogi paši s ka izm in t un apgūt jaunu pieredzi darbojoties ar pult m. T s dod priekšroc bu trai zin šanu diagnostikai jebkura temata apgūšan vai nostiprin šan . Nepieciešam bas gad jum tiek atjaunotas iek rtas un apr kojums, metodiskie l dzek i. Ir telpas atbalsta person lam. Ir noteikta k rt ba telpu un materi ltehnisko l dzek u izmantošanai, person ls to iev ro. Izgl t bas iest d ir piem rotas telpas rpusstundu nodarb b m.

40

Notiek regul ra kop t ju, printeru, skeneru, projektoru, portat vo datoru, interakt vo t fe u apkope un remonts. Materi ltehniskie resursi un iek rtas tiek efekt vi izmantotas, visas ir darba k rt b . Pirms m c bu gada s kuma tiek aktualiz ta noteikta k rt ba telpu izmantošanai. Izgl t bas iest des vad ba nodrošina bibliot k piek uvi m c bu literatūrai, dai literatūrai, uzzi u un nozaru literatūrai, periodiskajiem izdevumiem, piek uvi internetam un elektronisk s inform cijas resursiem. Ir atseviš a telpa m c bu literatūrai un dai literatūrai, t s apr kotas ar attiec g m m bel m, apgaismojumu, printeri, kop t ju, datoriem.

Stipr s puses Labs materi ltehniskais nodrošin jums.

Turpm k att st ba Papildin t bibliot kas kr jumu ar m c bu literatūru, dai literatūru un digit lajiem m c bu l dzek iem.


4.6.2. person lresursi

Izgl t bas iest d ir viss izgl t bas programmu stenošanai nepieciešamais person ls, sekm gi darbojas atbalsta person ls, vi u kvalifik cija atbilst normat vo aktu pras b m. Gandr z visi pedagogi ir pilnveidojuši savu profesion lo kompetenci audzin šanas jaut jumos, ne maz k k 6 stundu apjom . Person ls ir apguvis speci l s zin šanas b rnu ties bu aizsardz bas jom . Ir pedagogu profesion l s kompetences pilnveides pl ns, tas tiek analiz ts un aktualiz ts. Izgl t bas iest de pl no, nodrošina, atbalsta un motiv pedagogus pilnveidot savu profesion lo kompetenci. K viens no pedagoga profesion l s kompetences raksturojošiem krit rijiem ir pedagoga darba kvalit tes v rt jums. Izgl t bas iest d str d pedagogi ar š d m profesion l s darb bas kvalit tes pak p m: 13 pedagogi - 2. pak pe, 10 pedagogi - 3. pak pe, 3 pedagogi - 4. pak pe un 1 pedagogs - 5. pak pe. Visi pedagogi izmanto konferenc s, semin ros, kursos gūt s zin šanas un prasmes m c bu un audzin šanas procesa kvalitat vai stenošanai un pilnveidei. Izgl t bas iest d ir profesion l s kompetences pilnveides programmu apguves apliecinošu dokumentu kopijas, t s tiek iesniegtas savlaic gi. Katru gadu izgl t bas iest des vad t js ir piepras jis nepieciešam s zi as par person lu Sodu re istram. Direktora vietnieks inform tikas jaut jumos nodrošina savlaic gu datu ievadi par pedagogu profesion l s kompetences pilnveides programmu apguvi atbilstoši normat vo aktu pras b m. Pedagogi akt vi piedal s daž d s ar pedago isko darbu saist t s aktivit t s gan skol , pils t , Bazn c . Tr s pedagogi regul ri piedal s RTA valsts eks menu komisij s, studentu diplomdarbu aizst v šan , 5 pedagogi ir studentu prakses vad t ji, 3 – pieaugušo tautu deju kolekt vu vad t ji, 1 – vada Sv tdienas skolas nodarb bas b rniem un pieaugušajiem, 2 – dzied Po u biedr bas kor “Jutrzenka”, 1 – R zeknes J zus Sirds draudzes kor “Adoramus”. Izgl t bas iest des vad ba atbalsta un motiv pedagogus un izgl tojamos dal bai daž d s ar pedago isko darbu saist t s aktivit t s, piem ram akt va iesaist šan s jauniešu iniciat vu

41

projekt “Tūdali , tagadi ”, jauniešu iniciat vu konkurs “Popiela”, radošo darbu konkurs “Latgale Latvij ”, ikgad j s konferenc s "B beles principu integr cija izgl t b ". Person ls iev ro visp rcilv cisk s un demokr tijas v rt bas un tikas normas. Viss person ls ir loj ls Latvijas republikai, t s Satversmei, iev ro politisko, reli isko neitralit ti. Ar savu r c bu un pausto viedokli nediskredit izgl t bas iest di un valsti.

Stipr s puses Visi pedagogi p rzina un sekm gi izmanto inform cijas un komunik cijas tehnolo ijas.

Turpm k att st ba Rosin t pedagogus augst kas profesion l s darb bas kvalit tes pak pes ieguvei.


4.7. IZGL T BAS IEST DES DARBA ORGANIZ CIJA, VAD BA UN KVALIT TES NODROŠIN ŠANA 4.7.1. izgl t bas iest des darba pašv rt šana un att st bas pl nošana

Izgl t bas iest des pašv rt šanas sist ma ir struktur ta un veiksm gi pl nota. Pašv rt šanas process virz ts uz būtiskiem jaut jumiem katr izgl t bas iest des darb bas jom . Pašv rt jums ir objekt vs un pamatots. Izgl t bas iest des vad ba sistem tiski organiz un steno kontroli un v rt šanu vis s izgl t bas iest des darb bas jom s, bet katru gadu k galveno priorit ro izvirza jomu “m c šana un m c šan s”. Katru gadu tiek izv rt ti izgl tojamo sasniegumi ikdienas darb un valsts p rbaudes darbos. Izgl t bas iest des pašv rt šan iesaist s viss skolas person ls, izgl t bas iest des padome, izgl t bas iest des dibin t js. Izgl t bas iest des vad ba rosina person lu regul rai pašv rt šanai, personas akt vi iesaist s pašv rt šanas proces . Izgl t bas iest des pašnov rt juma zi ojums ir publiskots izgl t bas iest des t mek a vietn . Pašnov rt juma zi ojums katru gadu tiek aktualiz ts, pašv rt šan konstat tos izgl t bas iest des sasniegumus un nepieciešamos uzlabojumus person ls zina un izmanto pl nojot turpm ko darb bu. Izgl t bas iest des att st bas pl ns ir lo iski struktur ts, p rskat ms, ir noteiktas izgl t bas iest des att st bas priorit tes no 2016. – 2019. gadam. Iest des att st ba tiek pl nota, pilnveidota un aktualiz ta. R zeknes – Aglonas diec ze, k iest des dibin t js em akt vu dal bu att st bas pl nošan . Izgl t bas iest d ir veikta iepriekš j att st bas pl nošanas perioda sasniegto rezult tu anal ze, att st bas pl nošana iek aujas izgl t bas iest des darba pl nošanas sist m . Priorit tes izvirz tas emot v rt izgl t bas iest des darb bas pamatm r us, pašv rt jum konstat tos sasniegumus

un nepieciešamos uzlabojumus. Att st bas pl na izstr d piedal s izgl t bas iest des padome. Izgl t bas iest de inform par izgl t bas iest des pl noto att st bu, att st bas gaitu, veiktaj m korekcij m att st bas pl nošan . Ar att st bas pl nošanas dokumentu var iepaz ties visi interesenti.

42

Stipr s puses Darba priorit šu un uzdevumu izstr d tiek iesaist ti izgl t bas iest des darbinieki, izgl tojamie un vec ki.

Turpm k att st ba Izgl tojamo, vec ku, skolas darbinieku grup s apspriest R zeknes Kato u vidusskolas t l k s att st bas vajadz bas, k pamatu 2019. – 2022. gada att st bas pl na veidošanai.


4.7.2. izgl t bas iest des vad bas darbs un person la p rvald ba

Izgl t bas iest d ir visa pedago isk procesa organiz šanai nepieciešam oblig t dokument cija. Ir izgl t bas iest des nolikums, kas atbilst normat vo aktu pras b m. Ir izgl t bas iest des 2017./2018. m.g. darba pl ns un p rskats par 2016./2017. m.g. Ir person la amatu apraksti. Izgl t bas iest des iekš jie normat vie akti izstr d ti un pie emti demokr tiski. Izgl t bas iest des vad ba sav darb b iev ro politisko, reli isko neitralit ti ar savu r c bu un pausto viedokli nediskredit iest di un valsti, rosina izgl tojamos, person lu iev rot visp rcilv cisk s, demokr tijas, krist g s v rt bas, būt loj liem Latvijas republikai un t s Satversmei.

Izgl t bas iest des vad ba ievieš jaunin jumus izgl t bas iest des darb bas un kvalit tes pilnveidei, piedal s semin ros, kas saist ti ar izgl t bas pamatnost dn m l dz 2030. gadam, kompetenču pieeju izgl t bas satur . Izgl t bas iest des vad ba p rrauga un nodrošina labv l gu vidi izgl t bas iest d , sekm person la izpratni par izgl t bas iest des v zijas, misijas un m r u sasniegšanu. Katru gadu ir darbinieki ir p rbaud ti uz (ne)sod m bu Sodu re istr . Likuma ierobežojumi 2017./2018. m.g. uz iest des person m nav attiecin mi. Izgl t bas iest des vad ba nodrošina inform cijas apmai u ar person lu par pie emtajiem l mumiem un to izpildi. Izgl t bas iest des dokumenti ir izstr d ti, noform ti, sak rtoti atbilstoši lietu nomenklatūrai. Ir prec zi noteiktas vad t ja kompetences jomas, vad t js veiksm gi p rrauga person la pien kumu izpildi. Izgl t bas iest des vad t ja vietnieki iecelti, iev rojot vi u kvalifik ciju, pieredzi un izgl t bas iest des vajadz bas, vi u darba pien kumi, ties bas un atbild bas jomas ir noteiktas amatu aprakstos.

Izgl t bas iest des vad ba sadarbojas ar izgl t bas iest des pašp rvaldi. Izgl t bas iest des vad t js pl no, organiz un vada izgl t bas iest des darbu, dele pien kumus un p rrauga to izpildi. Izgl t bas iest des vad bas san ksmes notiek 1 reizi m nes , ir dokument tas. Vad ba nodrošina inform cijas apmai u par pie emtajiem l mumiem. Nepieciešam bas gad jum vad t js konsult jas attiec g jaut jum ar attiec gas jomas, IP speci listiem. Skolas vad ba veiksm gi steno savstarp jo sadarb bu ar person lu, izgl tojamajiem, vi u imen m.

43

Izgl t bas iest des vad ba iev ro politisko neitralit ti, profesion lo tiku, cilv kties bu un hum nisma principus, nodrošina šo principu iev rošanu kolekt v . Izgl t bas iest de sadarbojas ar fizisk m un juridisk m person m, tai skait R zeknes – Aglonas diec zi, R zeknes J zus Sirds draudzi, R zeknes pils tas pašvald bu un t s struktūr m, SIA “MG Latgolas Bolss”, R zeknes pils tas veco aužu pansion tu, SIA “R zeknes ūdens”, atkritumu š irošanas poligonu SIA “ALAAS”, SIA “Verems”, Latvijas valsts meži, Latgales Kultūrv stures muzeju, Olimpisko centru, Robežsargu koledžu, R zeknes Tehnolo iju akad miju, piedaloties daž dos projektos un pas kumos. Izgl t bas iest des vad ba, noteiktos laikos pie em apmekl t jus, ir iesp ja tikties ar vad bu rpus pie emšanas laika, iepriekš saska ojot.

Izgl t bas iest de inform par iesniegumu (sūdz bu, priekšlikumu) iesniegšanas k rt bu, izgl tojamo un vi u vec ku ties b m piedal ties iest des padomes darb . Skolas vec ku kopsapulc s vec ki sa em inform ciju par m c bu l dzek iem, materi liem, metod m, kas atbilst izgl tojam att st bai. Pedagogu darba slodzes sadal tas atbilstoši normat vo aktu pras b m. Ir izveidotas metodisk s komisijas, izgl t bas iest des vad ba veiksm gi vada to darb bu. Metodisk s komisijas pl no un analiz darbu, atbilstoši izvirz tajiem m c bu audzin šanas un darba uzdevumiem.

Stipr s puses Regul rs person la izv rt jums, ko veido pedagogu pašv rt jums un saruna ar iest des vad bu.

Turpm k att st ba Regul ri p rskat t un izdar t izmai as izgl t bas iest des iekš jos normat vajos aktos.


4.7.3. izgl t bas iest des sadarb ba ar cit m institūcij m

R zeknes Kato u vidusskola regul ri sadarbojas ar t s dibin t ju, R zeknes pils tas pašvald bu, R zeknes Valsts 1. imn ziju, valsts un cit m institūcij m, nevalstiskaj m organiz cij m, uz mumiem, skolas labv iem Latvij un rzem s. Izgl t bas iest de iesaist s re ion los, valsts un starptautiskos projektos, konkursos un cit s aktivit t s, lai veicin tu izgl t bas iest des atpaz stam bu un prestižu. Izgl t bas iest de piedal s Valsts izgl t bas satura centra projekt “Atbalsts izgl tojamo individu lo kompetenču att st bai”. Izgl t bas iest de sadarbojas ar cit m pils tas izgl t bas iest d m. Izgl t bas iest de rūp jas par skolas t la spodrin šanu pils t , novad , valst , Eirop .

Stipr s puses Pozit vas sadarb bas rezult t

Documents

RZEKNES KATOU VIDUSSKOLAS PAŠNOVRTJUMA ZIOJUMSrekat.lv/pasvertejums_RKV.pdf · 2017. 11. 10. · RZEKNES KATOU VIDUSSKOLA Re. Nr. 3113802708, Latgales iel 82, Rzekn, LV – 4600,