Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības Rīgas Centrāltirgus ... · Biznesa plāna izstrādes pamatojums un mērķis Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus"

Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus"

Stratēģiskās attīstības plāns 2012. – 2018. gadam (aktualizēts)

Rīga, 2013

APSTIPRINĀTS ar RPAS "Rīgas Centrāltirgus" valdes 2013.gada 5.decembra

lēmumu Nr.02-1/697 (Prot. Nr.57)

2

Saturs 1. Ievads .............................................................................................................................................. 3

1.1. Biznesa plāna izstrādes pamatojums un mērķis ...................................................................... 3

1.2. Saīsinājumi .............................................................................................................................. 4

2. Kopsavilkums ................................................................................................................................. 5

2.1. Biznesa plāna mērķis ............................................................................................................... 5

2.2. Īss uzņēmuma un tā darbības apraksts .................................................................................... 5

2.3. Nozares analīzes galvenie secinājumi ..................................................................................... 7

2.4. Uzņēmuma attīstības stratēģija ................................................................................................ 7

2.5. Prognozētie finanšu rezultāti ................................................................................................... 8

3. Uzņēmums un tā vadība ................................................................................................................ 9

3.1. Uzņēmuma līdzšinējā darbība ................................................................................................. 9

3.2. Uzņēmuma organizatoriskā struktūra .................................................................................... 14

4. Uzņēmuma saimnieciskā darbība ............................................................................................... 15

4.1. Pakalpojumu apraksts un maksas .......................................................................................... 15

4.2. Ilgtermiņa nomas saistības .................................................................................................... 15

4.3. Apmeklētāju plūsmas analīze ................................................................................................ 16

4.4. Vēsturiskie finanšu dati ......................................................................................................... 18

5. Nozares apraksts .......................................................................................................................... 20

5.1. Nozares apjoms Rīgā un RCT tirgus daļa ............................................................................. 20

5.2. Nozares tendences un to analīze ............................................................................................ 22

5.3. Salīdzinošie ārvalstu piemēri ................................................................................................ 23

5.4. Normatīvo aktu vide .............................................................................................................. 25

5.5. Citas nozares īpatnības .......................................................................................................... 29

6. Uzņēmuma attīstības stratēģija .................................................................................................. 30

6.1. Stratēģijas izstrādes pamatnostādnes..................................................................................... 30

6.2. Uzņēmuma misija, vīzija un vērtības .................................................................................... 31

6.3. Kopējais stratēģiskais ietvars ................................................................................................ 31

6.3.1. Prioritāte: "NĪ apsaimniekošana un sakārtošana" .............................................................. 32

6.3.2. Prioritāte "Klientu apmierinātības paaugstināšana" .......................................................... 35

6.3.3. Prioritāte "Drošas vides nodrošināšana" ........................................................................... 36

6.3.4. Prioritāte "Publiskā tēla veidošana" .................................................................................. 36

6.3.5. Prioritāte "Ietekmes uz vidi mazināšana" .......................................................................... 38

6.3.6. Prioritāte: "Tūrisma attīstīšana Centrāltirgū" .................................................................... 38

6.3.7. Prioritāte "Finanšu rādītāju uzlabošana" ........................................................................... 39

6.4. Darbības riski ........................................................................................................................ 39

7. Finanšu prognozes ....................................................................................................................... 40

7.1. Finanšu prognožu pieņēmumu apraksts un pamatojums ....................................................... 40

7.2. Peļņas vai zaudējumu aprēķina prognoze ............................................................................. 42

7.3. Naudas plūsmas prognoze ..................................................................................................... 43

7.4. Bilances prognoze ................................................................................................................. 44

7.5. Prognozētie uzņēmuma darbības efektivitātes rādītāji .......................................................... 45

8. Pielikumi ....................................................................................................................................... 46

8.1. Centrāltirgus teritorijas shēma .............................................................................................. 47

8.2. Vidzemes tirgus teritorijas shēma ......................................................................................... 48

8.3. Āgenskalna tirgus teritorijas shēma ...................................................................................... 49

8.4. Tirgus "Latgale" teritorijas shēma ......................................................................................... 50

8.5. Rīgas pilsētas teritorijā esošo tirgus laukumu saraksts.......................................................... 51

8.6. RCT darbību ietekmējošo normatīvo aktu saraksts ............................................................... 53

3

1. Ievads

1.1. Biznesa plāna izstrādes pamatojums un mērķis

Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" (turpmāk – Sabiedrība)

stratēģiskās attīstības plāns 2012. – 2018. gadam (turpmāk arī – biznesa plāns) izstrādāts

pamatojoties uz Rīgas pilsētas pašvaldības 17.02.2011. vēstuli Nr.RD-11-501-nd, kurā

Sabiedrībai tika lūgts izstrādāt vidēja termiņa attīstības stratēģiju.

Biznesa plāna izstrādes mērķis ir sagatavot pilnvērtīgu pārskatu pār Sabiedrības esošo

darbību un plānoto stratēģisko virzību vidējā pārskata termiņā.

Sākotnējā Sabiedrības stratēģiskās attīstības plāna redakcija izstrādāta stadarbībā ar

auditoru kompāniju SIA "Ernst & Young Baltic", kas apstiprināta ar Sabiedrības valdes

15.09.2011. lēmumu Nr.390 (Prot. Nr.39) un Sabiedrības ārkārtas akcionāru sapulces

02.11.2011. lēmumu (Prot. Nr.5) ar kuru valdei uzdots nepieciešamības gadījumā stratēģiskās

attīstības plānu aktualizēt.

Ar Sabiedrības kārtējās akcionāru sapulces 26.07.2013. lēmumu (Prot. Nr.4) valdei

uzdots izvērtēt visas Stratēģiskās attīstības plānā 2012. – 2018. gadam iekļautās informācijas,

tai skaitā finanšu rādītāju aktualitāti.

Ievērojot minēto, ir aktualizēta Sabiedrības stratēģiskās attīstības plānā ietvertā

informācija, tai skaitā finanšu rādītāji un finanšu prognozes, kas balstītas uz faktisko situāciju,

plānotajiem projektiem un Sabiedrības darbības attīstību, tāpat arī ir precizētas Sabiedrības

darbības prioritātes un īstenojamie pasākumi. Nav aktualizētas biznesa plāna sadaļas, kas skar

nozares aprakstu (nozares apjoms Rīgā un RCT tirgus daļa; nozares tendences un to analīze;

salīdzinošie ārvalstu piemēri).

Saskaņā ar Sabiedrības statūtu 15.1.apakšpunktu valdei papildus likumā noteiktajam

nepieciešama iepriekšēja akcionāru sapulces piekrišana Sabiedrības kārtējā gada budžeta un

darbības stratēģijas apstiprināšanai. Līdz ar to Sabiedrības kārtējā gada budžetam ir jābūt

saskaņotam ar Sabiedrības vidēja termiņa stratēģiju un darbības stratēģiju kārtējam gadam,

kas izstrādājama pamatojoties uz Sabiedrības vidēja termiņa stratēģiju.

Sabiedrības stratēģiskās attīstības plāns 2012. – 2018. gadam vidēja termiņa

plānošanas dokuments, kas sevī ietver būtiskākās Sabiedrības darbības prioritātes,

īstenojamos projektus un atbilstošu budžeta plānošanu.

4

1.2. Saīsinājumi

Tabula Nr. 1 Biznesa plānā izmantotie saīsinājumi

Saīsinājums Skaidrojums

AS Akciju sabiedrība

B Budžets

CSB Centrālā statistikas pārvalde

ES Eiropas Savienība

EUR Eiro

EY SIA "Ernst & Young Baltic"

F Fakts

ha Hektārs

KF Kohēzijas fonds

km2 Kvadrātkilometrs

LR Latvijas Republika

LVL Lats

milj. Miljons

m2

Kvadrātmetrs

MK Ministru kabinets

n/d Nav datu

NĪ Nekustamais īpašums

NĪN Nekustamā īpašuma nodoklis

P Prognoze

PPP Publiskā un privātā partnerība

RCT RPAS "Rīgas Centrāltirgus"

RPAS Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība

t/c Tirdzniecības centrs

tūkst. Tūkstotis

u.c. Un citi

UIN Uzņēmumu ienākuma nodoklis

5

2. Kopsavilkums

2.1. Biznesa plāna mērķis

Biznesa plāna izstrādes mērķis ir sagatavot pilnvērtīgu pārskatu par Sabiedrības

vēsturisko un esošo darbību (2010. – 2013.g.) un plānoto stratēģisko virzību vidējā pārskata

termiņā (2014. – 2018.g.).

2.2. Īss uzņēmuma un tā darbības apraksts

Uzņēmuma izveide un darbība RPAS "Rīgas Centrāltirgus" tika dibināta 1994.gadā pamatojoties uz Rīgas domes

20.12.1994. lēmumu Nr.754 "Par Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus"

dibināšanu". Sabiedrības vienīgais dibinātājs un akcionārs ir Rīgas pilsētas pašvaldība.

Komercreģistrā Sabiedrība pārreģistrēta 09.11.2004. RCT pārvaldes institūcija ir valde, kuras

sastāvā ir trīs valdes locekļi.

Sabiedrības pamatkapitāls ir LVL 7047934 (septiņi miljoni četrdesmit septiņi tūkstoši

deviņi simti trīsdesmit četri lati), pamatkapitāla lielums konvertējot ir EUR 10028306,61

(desmit miljoni divdesmit astoņi tūkstši trīs simti seši euro 61 centi).

RCT darbības mērķis sākotnēji bija izveidot vienotu valsts nozīmes daudzfunkcionālu

tirdzniecības un apkalpes centru, bet galvenais virziens bija Rīgas pilsētas pašvaldības

īpašuma apsaimniekošana un vairošana, tirdzniecības vietu izveidošanas organizācija, izsole,

iznomāšana, tirdzniecības vietu tarifu politikas realizēšana, tirdzniecību veicinošas tirgus

infrastruktūras attīstība.

Šobrīd saskaņā ar Rīgas domes 01.03.2011. saistošo noteikumu Nr.114 "Rīgas pilsētas

pašvaldības nolikums" 3.pielikuma 8.punktu Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība "Rīgas

Centrāltirgus" ir kapitālsabiedrība, kura izveidota Rīgas pilsētas pašvaldības funkciju izpildes

nodrošināšanai un komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu –

kultūras un tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanas sekmēšanai, dalībai kultūrvēsturisko

objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā, saimnieciskās darbības

veicināšanai, racionālai un lietderīgai pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldīšanai un

apsaimniekošanai, veicot publiskas personas komercdarbību nozarē, kurā pastāv dabiskais

monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgo pakalpojumu pieejamību, un kurā

infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi.

Sabiedrība, pārvaldot un apsaimniekojot no Rīgas pilsētas pašvaldības nomātos un

Sabiedrības īpašumā esošos nekustamo īpašumus – Centrāltirgus, Vidzemes tirgus,

Āgenskalna tirgus un tirgus "Latgale" teritorijas, tur esošās ēkas un būves, saglabā

kultūrvēsturisko mantojumu (ēkas), vidi, kā arī, nodrošinot tirgošanās iespējas, sekmē

saimniecisko darbību Rīgas pilsētas teritorijā.

Šobrīd RPAS "Rīgas Centrāltirgus" pavisam kopā pārvalda un apsaimnieko zemi

131945,00 m2 platībā, kā arī ēkas un būves 57831,90 m

2 platībā.

Sabiedrība veic komercdarbību nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā un tirgus

darbības nodrošināšanas jomā.

Sabiedrības kā tirgus pārvaldītāja darbība atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu

prasībām ir vērsta uz tirgus pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, tirdzniecības organizatoriskās

kārtības ievērošanu un unikālās kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu.

RPAS "Rīgas Centrāltirgus" pamatdarbības ieņēmumus veido nomas ieņēmumi no

iznomātajām tirdzniecības vietām, noliktavām, saldētavām, telpām, ēkām un zemes gabaliem.

2012. gadā Sabiedrībā vidēji strādāja 198 darbinieki. Sabiedrība 2012. gadu noslēdza

ar LVL 4 879 284 apgrozījumu un LVL 396 668 peļņu.

6

Tirgus darbības raksturojums Rīgas Centrāltirgus ir lielākais no Sabiedrības pārvaldītajiem tirgiem, tas sastāv no

pieciem paviljoniem (Zivju, Sakņu, Gastronomijas, Piena un Gaļas paviljona), kas

specializējas konkrētas produktu grupas tirdzniecībā. Tirdzniecība paviljonos tiek veikta

speciāli iekārtotos stendos vai tirdzniecības vietās ar vitrīnām vai plauktiem, tirdzniecības

galdiem, baseiniem. Centrāltirgū ir izveidots Zemnieku tirgus, kur laikā no plkst.19:00 līdz

07:00 zemnieki no autotransporta var tirgoties ar lauksaimniecības produkciju. Darbojas arī

Zemnieku diennakts tirgus.

Savukārt tā sauktajā Centrāltirgus "Atklātajā teritorijā", "Slēgtajā teritorijā" un

Rūpniecības preču tirgū tirdzniecība tiek veikta no tirdzniecības galdiem vai tirdzniecības

nojumēm brīvā dabā vai kioskos. Visas tirdzniecības vietas atbilstoši spēkā esošo normatīvo

aktu prasībām ir numurētas un noteiktas Sabiedrības apstiprinātos tirdzniecības vietu plānos.

Katrai tirdzniecības vietai ir noteikts tirdzniecības vietas nomas maksas tarifs kalendārā gada

ietvaros, kas tiek apstiprināts ar Sabiedrības valdes lēmumu.

Sabiedrība tirgoties gribētājiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām, saņemot

nepieciešamos dokumentus, izsniez tirdzniecības atļaujas, kas izpaužas kā tirdzniecības vietu

nomas līgumi, tirdzniecības vietu abonementi – līgumi vai arī tirdzniecības vietas

izmantošanas dienas apmaksa. Tirdzniecība ārpus tirdzniecības vietu plānā notektajām ir

aizliegta. Minētā tirdzniecības kārtība ir noteikta visos Sabiedrības pārraudzītajos tirgos.

Rīgas Centrāltirgu dienā apmeklē vidēji 80 – 100 tūkst. cilvēku. Saskaņā ar 2013.gada

februārī veikto pētījumu lielākā daļa (~70%) apmeklētāju vienā iepirkšanās reizē Centrāltirgū

pavada vismaz stundu. Vairāk laika katrai iepirkšanās reizei atvēl tieši regulārie apmeklētāji.

Gandrīz puse (43%) apmeklētāju vienā iepirkšanās reizē iztērē vairāk kā 10 Ls. 6 – 10 Ls

vienā iepirkšanās reizē izdod trešdaļa apmeklētāju, savukārt mazāk kā 6 Ls atstāj 21%

Centrāltirgus apmeklētāju.

Tirgus apmeklētāju norādītās tirgus priekšrocības ir zemāka cena, lielāka izvēle un

svaigi produkti. Lielākā daļa (71%) Centrāltirgus apmeklētāju atbildējuši, ka mēdz apmeklēt

tirgu ar mērķi iegādāties Latvijā ražotas sezonas pārtikas preces. Centrāltirgus plašo Latvijas

produktu klāstu ir novērtējuši 40% aptaujāto (regulāro apmeklētāju vidū – 60%), bet gandrīz

katrs piektais (19%) ir minējis, ka palielinājies tirdzniecības vietu skaits. To, ka RCT ir

uzlabojusies produktu kvalitāte, atzinuši 17% iedzīvotāju. Pārliecinošs vairākums aptaujāto

atzinuši iepirkšanos Centrāltirgus kā pietiekami ērtu un ātru (minējuši 78% aptaujāto); to, ka

Centrāltirgus piedāvā plašāku Latvijas produktu un preču klāstu nekā citas tirdzniecības

vietas, atzinuši 71% aptaujāto; Centrāltirgū var iepirkties lētāk nekā citur un pēdējā gada laikā

kļuvis ievērojami tīrāks un sakoptāks kopumā piekrīt 69% Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāju.

Izvēloties iepirkšanās vietas, Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotājiem svarīgākie aspekti ir

viegla sasniedzamība, vietas tīrība un sakoptība, drošība, ērta atrašanās vieta, iepirkšanās

ērtums un ātrums, augsta apkalpošanas kultūra, plašs Latvijas produktu un preču klāsts un

lētāka iepirkšanās. Šie aspekti kopumā ir svarīgi vidēji 90% iedzīvotāju.

Nedaudz vairāk kā pusei (52%) ir svarīgi, lai iepirkšanās vieta būtu tāda, kurp nedēļas

nogalēs vai brīvdienās var doties kopā ar ģimeni un iepirkties.

Kaut arī lielākā daļa (66%) Centrāltirgus apmeklētāju ir saskārušies ar kādu

nepatīkamu situāciju saistībā ar pārdevējiem, tomēr kopš 2009.gada situācija ir ievērojami

uzlabojusies – gandrīz visu negatīvo faktoru minēšanas biežums ir ievērojami mazāks.

Joprojām apmeklētājiem visbiežāk nākas saskarties ar nelegālas produkcijas piedāvājumiem,

tomēr šis rādītājs no 56% 2009.gadā ir samazinājies līdz 39% 2013.gada aptaujā. Ievērojami

mazāks īpatsvars Centrāltirgus apmeklētāju sūdzas par pārdevēju nelaipnu attieksmi (33%

2009.g.; 15% 2013.g.) vai smēķēšanu darba vietā (2009.g. 34%; 2013.g. 21%).

Biežāk minētie iemesli, kāpēc Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāji neiepērkas

Centrāltirgū vai nedara to biežāk, ir "nav pa ceļam" (34%) un "grūti piebraukt / novietot auto"

(27%). Ievērojami samazinājies ir to respondentu īpatsvars, kuri kā traucējošu iemeslu min

vides nesakārtotību vai drošības trūkumu.

7

Uzņēmuma darbību daļēji ierobežo noslēgtie ilgtermiņa nomas līgumi atsevišķiem

Centrāltirgus objektiem un Āgenskalna tirgum. Atsevišķu objektu nomas līgumu termiņš

Centrāltirgū sniedzas līdz pat 2045.gadam.

2.3. Nozares analīzes galvenie secinājumi

Tirgus darbības galveno konkurenci veido lielveikali un tirdzniecības centri, kā arī

mazie tirgus laukumi Rīgas mikrorajonos un izbraukuma tirdzniecība, kas tiek organizēta

regulāri vai arī par godu gadskārtu svinībām Vecrīgā, pie lielveikaliem un citur kā atsevišķi

tirdziņi, piemēram, par godu Līgo svētkiem, Mārtiņdienai, Ziemassvētkiem, Meteņiem,

Miķeļiem un Lieldienām.

Pašreizējais tirgus tirdzniecības apgrozījuma līmenis sasniedz aptuveni 8-13% daļu no

kopējā apgrozījuma Rīgā. Ņemot vērā tirgus apmeklētāju demogrāfisko profilu un ienākumu

līmeni, prognozējams, ka konkurentu izaugsme būs straujāka un vidējā termiņā Centrāltirgus

nozīme nozarē varētu sarukt.

Lai saglabātu apmeklētāju plūsmu esošajā līmenī jāveic plānveidīga tirgus

rekonstrukcija, kas ļautu tirgum piedāvāt līdzīgu komforta līmeni, kā galvenajiem

konkurentiem, kas atrodas blīvāk apdzīvotajos Rīgas reģionos, it īpaši attiecībā uz piekļuvi ar

autotransportu.

Novērojama RPAS "Rīgas Centrāltirgus" salīdzinoša nevienlīdzība ar konkurentiem

normatīvo aktu regulējuma jomā. Nevienlīdzīgs regulējums ir saskatāms izbraukuma

tirdzniecības tiesiskajā regulējumā, kas nav patstāvīgi tirgi ar piešķirtu tirgus statusu,

piemēram, sažādi svētku un tematiskie tirdziņi vai arī tirdziņi, kuri vienā vietā tiek organizēti

regulāri, bet ar pašvaldību tiek saskaņota kā izbraukuma tirdzniecība. Piemēram, Kalnciema

tirgus, Vecrīgas tirdziņi, tirdziņi pie lielveikaliem un tml. Tiesiskā regulējuma atšķirība

izpaušas kā vienkāršota tirdzniecības atļauju saņemšana un vienkāršota pārtikas aprites

kontrole. Proti, tirgū strādāt gribošajiem, atšķirībā no izbraukuma tirdzniecības dalībniekiem,

tirdzniecības atļaujas saņemšanai ir nepieciešams tirgus pārvaldniekam iesniegt virkni

dokumentu, kā arī tirdzniecības uzsākšanai nepieciešams uzrādīt pārtikas preču izcelsmes

dokumentus un pārtikas drošību apliecinošus dokumentus.

Tirgus darbībā atkarībā no laika apstākļiem ir novērojama izteikta sezonalitāte: vasaras

sezonā (aprīlis – septembris) un ziemas sezonā (oktobris – marts) būtiski atšķiras tirdzniecības

intensitāte tirgus paviljonos vai teritorijā un pieprasījums pēc dažādām produktu grupām.

2.4. Uzņēmuma attīstības stratēģija

RPAS "Rīgas Centrāltirgus" turpmākā darbība un attīstība pamatojas uz

pamatprincipu, ka RPAS "Rīgas Centrāltirgus" daļēji saglabā nekomerciālu funkciju, un

neizmanto tam iznomātā vai īpašumā esošo nekustamo īpašumu kā pilnībā komerciālu

objektu.

Tas nozīmē, ka uzņēmuma kopējā darbības stratēģijā ir jāievēro ierobežojumi, ko rada

pašvaldības publiskās funkcijas pildīšana, kas liedz sasniegt pilnīgu komerciālā potenciāla

realizēšanu un peļņas maksimizēšanu, piemēram, transformējot tirgus platības cita veida

komercplatībās, kā biroju vai dzīvojamās ēkas un tml.

Plānots, ka RPAS "Rīgas Centrāltirgus" stratēģiskā attīstība norisināsies atbilstoši

sekojošām stratēģiskajām prioritātēm:

► Nekustamā īpašuma apsaimniekošana un sakārtošana – tirgus (ēku, būvju,

laukumu) īpašumu rekonstrukcija un rekovācija, izmantojot Sabiedrības finanšu

resursus, ES un citu pieejamo finansējuma programmu līdzfinansējumu.

► Klientu apmierinātības paaugstināšana – komforta un sakārtotas vides

nodrošinšāna gan tirgus tiešajiem klientiem – nomniekiem, gan tirgus

apmeklētājiem (pircējiem, tūristiem).

► Drošas vides nodrošināšana – pārtikas preču drošas aprites, sanitāro un higiēnas

normu nodrošināšana tirgus teritorijā, noziedzības risku mazināšana.

8

► Publiskā tēla veidošana – RPAS "Rīgas Centrāltirgus" kopējā tēla veidošana un

komunicēšana sabiedrībā.

► Ietekmes uz vidi mazināšana – vides piesārņojuma un nelietderīgi tērētu resursu

samazināšana.

► Tūrisma attīstīšana Centrāltirgū – tirgus atpazīstamības veicināšana

starptautiskā mērogā un Rīgas pilsētas viesu piesaistīšana tirgus apmeklēšanai.

► Finanšu rādītāju uzlabošana – darbības efektivitātes paaugstināšana.

2.5. Prognozētie finanšu rezultāti

Prognozētie finanšu rezultāti norāda, ka saskaņā ar prognožu pieņēmumiem, biznesa

plānā noteikto stratēģisko mērķu sasniegšana un investīciju programmas īstenošana

paredzētajā apjomā ir iespējama, izmantojot Sabiedrības rīcībā esošo kapitālu,

nepiesaistot ārējos finansējuma avotus. Ievērojto minēto vidējā termiņā uzņēmumam

prognozējams stabils ieņēmumu līmenis, kas vienlaicīgi nodrošina arī stabilus neto peļņas

radītājus.

Piesaistot ārējo finansējumu, piemēram, no Eiropas Savienības struktūrfondiem,

Klimata pārmaiņas finanšu instrumenta vai citiem avotiem, ir iespējams Sabiedrības

investīciju programmu koriģēt, tādējādi plānotos ieguldījumu projektus pārvaldīto tirgu

uzlabošanā varētu īstenot īsākā termiņā.

Uzņēmuma darbībā dominējoša ietekme saglabājas Centrāltirgus ieņēmumiem.

Attēls Nr. 1. Prognozētā Sabiedrības ieņēmumu struktūra un rentabilitāte

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

2013P 2014P 2015P 2016P 2017P 2018P

Tūks

t., E

UR

Gadi

Centrāltirgus Vidzemes tirgus Āgenskalna tirgus

Latgalīte Neto peļņa Bruto peļņa

9

3. Uzņēmums un tā vadība

3.1. Uzņēmuma līdzšinējā darbība

Uzņēmuma dibināšana RPAS "Rīgas Centrāltirgus" tika dibināta 1994.gadā pamatojoties uz Rīgas domes

20.12.1994. lēmumu Nr.754 "Par Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus"

dibināšanu".

Sabiedrības pamatkapitāls ir LVL 7047934 (septiņi miljoni četrdesmit septiņi tūkstoši

deviņi simti trīsdesmit četri lati) dematerializētas vārda akcijas, konvertējot pamatkapitāla

lielums ir EUR 10028306,61 (desmit miljoni divdesmit astoņi tūkstši trīs simti seši euro 61

centi). Katras akcijas nominālā vērtība ir 1 lats.

Sabiedrības vienīgais dibinātājs un akcionārs ir Rīgas pilsētas pašvaldība.

Komercreģistrā Sabiedrība pārreģistrēta 09.11.2004. RPAS "Rīgas Centrāltirgus" pārvaldes

institūcija ir valde, kuras sastāvā ir trīs valdes locekļi.

Sabiedrības pienākums ir, pārvaldot un apsaimniekojot savus un pašvaldības

nekustamos īpašumus, Rīgas pilsētas teritorijā saglabāt unikālu kultūrvēsturisko vidi –

Centrāltirgu, Vidzemes tirgu, Āgenskalna tirgu, un organizētu tirgu darbu, tādējādi sekmējot

saimniecisko darbību pašvaldībā.

Sabiedrība būtisku darbu iegulda, lai piesaistītu vairāk Latvijas produktu audzētājus,

mājražotājus un preču izgatavotājus (amatniekus).

RCT kā tirgu pārvaldītājs apsaimnieko Centrāltigus, Vidzemes tirgus, Āgenskalna

tirgus un tirgus "Latgale" teritorijas, tirdzniecības ēkas un aprīkojumu, un atbild par Ministru

kabineta 2010. gada 12. maija noteikumos Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas

saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" noteiktās tirgus

pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un tirdzniecības organizatoriskās kārtības ievērošanu.

Uzņēmuma apsaimniekotais nekustamais īpašums Saskaņā ar Rīgas domes 1998.gada 18.augusta lēmumu Nr.6269 Rīgas dome iznomāja

nekustamos īpašumus RCT esošo būvju un teritorijas uzturēšanai un apsaimniekošanai un

vienota valsts nozīmes daudzfunkcionāla tirdzniecības un apkalpes centra pakāpeniskai

izveidošanai.

Pamatojoties uz minēto lēmumu, kā arī citiem Rīgas domes lēmumiem, Rīgas domes

Īpašuma departaments Sabiedrībai ir iznomājis sekojošus Rīgas pilsētas pašvaldības

nekustamos īpašumus – zemes gabalus, ēkas un būves (skat., tabulu Nr. 1 un tabulu Nr.).

Tabula Nr. 1 RPAS "Rīgas Centrāltirgus" nomātā zemi IZNOMĀTĀJS

adrese

Kadastra

apzīmējums Nomas mērķis

RD Īpašuma departaments

Zeme starp Brīvības, Matīsa,

Tērbatas ielām

0100 028 0055 Vidzemes tirgus būvju un teritorijas uzturēšana un

apsaimniekošana

RD Īpašuma departaments 0100 004 2026

8001

Gaiziņa iela

0100 004 0161 Pūpolu iela 1, Spīķeru iela 8

0100 004 0165 zeme pie noliktavas Maskavas ielā 1

0100 004 0069

8003

Maskavas iela


8002

Nometņu iela 64 Āgenskalna tirgus uzturēšana un

apsaimniekošana


8003

Maskavas iela b/n

10

Tabula Nr. 2 RPAS "Rīgas Centrāltirgus" nomātās telpas

IZNOMĀTĀJS

adrese

Būves kadastra

apzīmējums

Nomas mērķis


Brīvības iela 90

liters nr.1 gaļas paviljons

liters nr.2 piena paviljons

liters nr.3 saldētava

liters nr.A kontrolstacija, 2 nojumes, 4 noliktavas


Nometņu iela 64

ēkas un būves Rīgā, Āgenskalna tirgū, Nometņu ielā 64

(grupa 57, grunts 141)


paviljoni, kafejnīca, nojume,

tualete

0100 004 0071 053 tirdzniecības paviljons (gaļas) - Centrāltirgus iela 1

0100 004 0071 060 tirdzniecības paviljons (piena) - Centrāltirgus iela 3 k-1

0100 004 0071 063 tirdzniecības paviljons (gastronomijas) - Centrāltirgus

iela 3 k-2

0100 004 0071 065 tirdzniecības paviljons (dārzeņu) - Centrāltirgus iela 3

k-3

0100 004 0071 074 tirdzniecības paviljons (zivju) - Centrāltirgus iela 3 k-4

0100 004 0071 010 kafejnīca - Centrāltirgus iela 3 k-6

0100 004 0071 061 nojume (noliktava)

0100 004 0071 079 tualete


Turgeņeva iela 4

0100 004 0012 021 tualetes ēka

SIA "RETREKS"

Turgeņeva iela 25

0100 041 0011 002 garāža

SIA "OTTO" Firsa

Sadovņikova iela 9

0100 040 0151 apbūve uz Firsa Sadovņikova ielas 9 - 52 tirdzniecības

kioski, 57 tirdzniecības nojumes, tualetes ēka

Tabula Nr. 3 RPAS "Rīgas Centrāltirgus" īpašumā esošie īpašumi

Adrese Kadastra numurs Nosaukums

Brīvības iela 90 0100 528 0019 tirdzniecības kiosks

nojume

sabiedriskā tualete

nojume

Brīvības iela 90B 0100 528 0033 veikala būve

F.Sadovņikova iela 9 0100 040 0151 zemes gabals

Gaiziņa iela 5 k-1 0100 004 0012 zemes gabals

3 nojumes

Nēģu iela 7 0100 504 0029 ēka

Maskavas iela 1 0100 004 0072 zemes gabals

noliktava

Pūpolu iela 5 0100 004 0077 zemes gabals

administratīvā ēka

Pūpolu iela 7 0100 004 0076 zemes gabals

noliktava

Spīķeru iela 2 0100 004 0075 zemes gabals

noliktava

Turgeņeva iela 4 0100 004 0007 zemes gabals

transformatoru apakšstacija

nojume

Turgeņeva iela 6 0100 004 0010 zemes gabals

ēdnīca

19 tirdzniecības paviljoni

2 veikali

administratīva ēka

RCT pārvaldīšanā un apsaimniekošanā ir Centrāltirgus, Vidzemes tirgus,

Āgenskalna tirgus un tirgus "Latgale" teritorijas un tur esošās ēkas un būves.

Ņemot vērā grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas

novēršanas likumā, ir izstrādāta un ar RCT akcionāru sapulci saskaņota RCT nekustamā

īpašuma iznomāšanas un nekustamā īpašuma nomāšanas kārtība, kas nosaka Sabiedrībai

11

piederošo un no Rīgas domes iznomāto nekustamo īpašumu – ēku, būvju, nedzīvojamo telpu

un zemes gabalu vai to daļu – turpmākās iznomāšanas kārtību un kārtību, kādā Sabiedrība

saņem nomas lietošanā no trešajām personām (no Rīgas domes nekustamos īpašumus nomā

Rīgas domes noteiktajā kārtībā) nekustamos īpašumus – ēkas, būves, nedzīvojamās telpas un

zemes gabalus vai to daļas.

Saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 4. pantu un

1. pielikumu Centrāltirgus atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, kas ir valsts nozīmes

kultūras pieminekļa daļa. Saskaņā ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumu

Nr.128 "Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts" Āgenskalna tirgus (Rīga, Nometņu

iela 64) ir valsts nozīmes kultūras piemineklis Nr.6009, savukārt Centrāltirgus paviljonu

ansamblis Rīgā, Prāgas ielā, ir valsts kultūras piemineklis Nr.8176 "Tirgus apbūve 5 korp.".

1998. gadā tirgus teritorija, veidojot ar vecpilsētu vienu veselumu, iekļāvās UNESCO

"Pasaules mantojuma" sarakstā.

Apsaimniekojot nekustamo īpašumu, Sabiedrība saglabā unikālo Rīgas

kultūrvēsturisko vidi – gan Centrāltirgu, gan Vidzemes tirgu, gan Āgenskalna tirgu.

Ieņēmumus, kas gūti, nododot apakšnomā no Pašvaldības nomātos un Sabiedrības

īpašuma esošos nekustamos īpašumus, Sabiedrība novirza būvju, ēku un tirgu teritoriju

uzturēšanai, apsaimniekošanai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai.

Šobrī Sabiedrības nomātais un īpašuma esošais nekustamais īpašums veido aptuveni

132 tūkst. m2 zemes un 58 tūkst. m

2 ēku un būvju (skat. dalījumu tabulā zemāk).

Tabula Nr. 4 RCT pārvaldītā NĪ platības, m2

Tirgus Zemes platība Ēku un būvju platība

Centrāltirgus 101075.00 45508.6

Vidzemes tirgus 20028.00 6660.3

Āgenskalna tirgus 8433.00 5 663.00

Tirgus Latgale 2409.00 -

KOPĀ: 131945.00 57 831.90

Centrāltirgus apsaimniekojamās teritorijas sastāvā ietilpstošo objektu (skat. shēmu

pielikumā) platības norādītas tabulā zemāk:

Tabula Nr. 5 Centrāltirgus objektu platības, m2

Laukumi Zemes platība Ēku platība

Gogoļa laukums 3703.00 -

Nēģu laukums 4 950.00 -

Slēgtā teritorija 7 703.00 -

Rūpniecības preču tirgus 13055.00 5706.9

Zemnieku diennakts tirgus 1150.00 552.9

Ēkas un būves Ēku un būvju platība

Gaļas paviljons

pagrabs 4374.9

1. stāvs 4771.8

2. stāvs 444.8

3. stāvs 155.1

Piena paviljons

pagrabs 2308.0

1. stāvs 2470.6

Gastronomijas paviljons

pagrabs 2264.5

1. stāvs 2590.0

Dārzeņu paviljons

pagrabs 2268.4

1. stāvs 2615.8

Zivju paviljons

pagrabs 2462.8

1. stāvs 2816.1

2. stāvs 809.9

Spīķeri

Maskavas iela 1 3139.0

Spīķeru iela 2 1464.6

Pūpolu iela 7 1315.3

Pūpolu iela 5 1021.1

Starppaviljonu apbūve 4 409.0

12

Pamatkapitāla palielināšana ar mantisko ieguldījumu Ar Rīgas domes 18.12.2012. lēmumu Nr.5631 "Par Rīgas pašvaldības akciju

sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" īstenoto valsts pārvaldes uzdevumu un pašvaldības

komercdarbības veikšanai nepieciešamajiem Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamajiem

īpašumiem" (prot. Nr.101, 32.§) pieņemts lēmums apstiprināt sekojošu Rīgas pašvaldībai

piederošu nekustamo īpašumu sarakstu, kurā nepieciešami Sabiedrības īstenoto valsts

pārvaldes uzdevumu un pašvaldības komercdarbības veikšanai:

1) Maskavas ielā 5, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0008: zemesgabala (kopējā platība

2162 m2) daļa ārpus ielu sarkano līniju robežām, administratīvā ēka (kadastra

apzīmējums 0100 004 0008 001);

2) Bez adreses kadastra Nr.0100 004 0047: zemes kopējā platība 18 m2 (kadastra

apzīmējums 0100 004 0043);

3) Maskavas ielā 3, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0009: zemesgabals (platība 2956 m2),

administratīvā ēka (kadastra apzīmējums 0100 004 0009 001), darbnīca (kadastra

apzīmējums 0100 004 0009 002), katlumāja (kadastra apzīmējums 0100 004 0009

003);

4) Bez adreses kadastra Nr.0100 004 0053: zemes kopējā platība 112 m2 (kadastra

apzīmējums 0100 004 0046);

5) Maskavas ielā, Nēģu ielā 7, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0071: zemesgabala (kopējā

platība 61 050 m2) daļa ~ 56 419 m2 platībā ārpus Nēģu ielas un Pūpolu ielas

sarkanajām līnijām (~3653 m2) un dzelzceļa nodalījuma joslas (~978 m2),

kafejnīca (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 010), gaļas tirdzniecības paviljons

(kadastra apzīmējums 0100 004 0071 053), tunelis (kadastra apzīmējums 0100 004

0071 058), piena tirdzniecības paviljons (kadastra apzīmējums 0100 004 0071

060), nojume (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 061), gastronomijas

tirdzniecības paviljons (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 063), tunelis

(kadastra apzīmējums 0100 004 0071 064), dārzeņu (sakņu) tirdzniecības paviljons

(kadastra apzīmējums 0100 004 0071 065), tunelis (kadastra apzīmējums 0100 004

0071 066), tunelis (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 068), zivju tirdzniecības

paviljons (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 074), sabiedriskā tualete (kadastra

apzīmējums 0100 004 0071 079), ar tirdzniecības paviljoniem (kadastra

apzīmējumi: 0100 004 0071 053; 0100 004 0071 060; 0100 004 0071 063; 0100

004 0071 065; 0100 004 0071 074) saistītās pazemes būves un telpu grupas;

6) Maskavas ielā 1, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0072: zemesgabals (platība 1015 m2),

noliktava (kadastra apzīmējums 0100 004 0072 001);

7) Spīķeru ielā 2, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0075: zemesgabals (platība 576 m2),

noliktava (kadastra apzīmējums 0100 004 0075 001);

8) Pūpolu ielā 7, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0076: zemesgabals (platība 573 m2),

noliktava (tirdzniecības komplekss) (kadastra apzīmējums 0100 004 0076 001);

9) Nēģu ielā 7, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0083: zemesgabals (platība 571 m2),

administratīvā ēka (biroju ēka) kadastra apzīmējums 0100 004 0083 009);

10) Brīvības ielā 90A, Rīgā kadastra Nr.0100 028 0055: zemesgabals (kopējā patība

20 028 m2), tirdzniecības paviljons (kadastra apzīmējums 0100 028 0055 001),

tirdzniecības paviljons (kadastra apzīmējums 0100 028 0055 002), saldētava

(kadastra apzīmējums 0100 028 0055 003), sardzes ēka (kadastra apzīmējums

0100 028 0055 026);

11) Nometņu ielā 64, Rīgā kadastra Nr.0100 057 0141: zemesgabals (platība 8929

m2), tirgus paviljons (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 001), Āgenskalna

tirgus (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 002), sardzes ēka (kadastra

apzīmējums 0100 057 0141 003), nojume (kadastra apzīmējums 0100 057 0141

004), kiosks (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 005), noliktava (kadastra

apzīmējums 0100 057 0141 007), noliktava (kadastra apzīmējums 0100 057 0141

13

008), kiosks (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 009), noliktava (kadastra

apzīmējums 0100 057 0141 010), garāža (kadastra apzīmējums 0100 057 0141

011), kioski (kadastra apzīmējumi: no 0100 057 0141 012 līdz 0100 057 0141

014), kafejnīca (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 023), kafejnīca (kadastra

apzīmējums 0100 057 0141 024).

Ņemot vērā minēto Rīgas domes lēmumu, tuvākajos gados norādītos īpašumus kā

mantisko ieguldījumu plānots ieguldīt Sabiedrības pamatkapitālā.

Ar Rīgas domes 12.11.2013. lēmumu Nr.364 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības

nekustamā īpašuma domājamo daļu ieguldīšanu Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas

Centrāltirgus" pamatkapitālā" (prot. Nr.11, 31.§) nolemts ieguldīt Sabiedrības pamatkapitālā

kā mantisko ieguldījumu Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošās nekustamā īpašuma Brīvības

ielā 90B, Rīgā (kadastra Nr.01005280033), 59/206 domājamās daļas par Uzņēmumu reģistra

sarakstā iekļautā mantisko ieguldījuma vērtētāja noteikto vērtību.

14

3.2. Uzņēmuma organizatoriskā struktūra

Attēls Nr.2 Uzņēmuma organizatoriskā struktūra

* Uzņēmuma organizatoriskā struktūra apstiprināta ar Sabiedrības valdes 13.06.2013. lēmumu Nr.02-1/420 (Prot. Nr.27).

15

4. Uzņēmuma saimnieciskā darbība

4.1. Pakalpojumu apraksts un maksas

Sabiedrība sniedz šādus nomas pakalpojumus:

► tirdzniecības vietu noma, tirdzniecības platību noma, noliktavu (saldētavu) noma,

mazgātavas telpu noma, garderobes skapīšu noma, nekustamā īpašuma telpu

noma, zemes noma;

► termiņš atbilstoši nomas līguma veidam un tajā paredzētajam termiņam tiek

noteikts no 1 dienas – 1 gadam vai ilgāk; tirdzniecības vietu nomas līgumu

darbība tiek noteikta kalendārā gada ietvaros; nekustamo īpašumu noma tiek

veikta atbilstoši nekustamā īpašuma iznomāšanas un nekustamā īpašuma

nomāšanas kārtība, kas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas

izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā ir saskaņota ar Sabiedrības

akcionāru sapulci;

► nomas maksa atbilstoši tās tipam, izmantošanas veidam un platībai tiek noteikta ar

Sabiedrības valdes lēmumu:

► par tirdzniecības vietu, tekošo metru vai platības kvadrātmetru (lēmums par

tirdzniecības vietu un telpu nomas maksas cenrāža apstiprināšanu

kalendārajam gadam);

► par iznomātās telpas vai zemes kvadrātmetru (lēmums par nekustamā

īpašuma nomas maksas bāzes likmes noteikšanu kalandārajam gadam).

Nomas maksu noteikšanas stratēģija Pašlaik RCT nomas maksas nosaka atbilstoši iznomājamā objekta tipam, atrašanās

vietai un citiem objektīviem rādītājiem. Kā atskaites punkts nomas maksu noteikšanā tiek

izmantots NĪ ekspertu vērtējums par zemes un apbūves nomas maksu bāzes likmēm. Šīs bāzes

likmes norāda minimālo nomas maksu līmeni, kas, slēdzot nomas līgumus, ir jāievēro RCT.

4.2. Ilgtermiņa nomas saistības

RCT spēkā esošie ilgtermiņa nomas līgumi ar apakšnomniekiem apkopoti tabulā

zemāk.

Tabula Nr. 6 RCT ilgtermiņa nomas līgumi

Ēka/Teritorija Nomnieks Termiņš

Āgenskalna tirgus SIA "Roveks" 31.12.2014.

Piena paviljons SIA "Viaro" 31.12.2014.

Spīķeris Maskavas ielā 1 SIA "Mions Noma" 01.06.2015.

Gastronomijas paviljons SIA "Viaro" 31.12.2015.

Slēgtā teritorija SIA "KN UN partneri" 01.12.2018.

Gogoļa laukums SIA "Tirdzniecības nams Latgales

priekšpilsētā" 31.12.2020.

Starppaviljonu apbūve SIA "Reverse" 31.01.2045.

RPAS "Rīgas Centrāltirgus" pastāvīgi veic pārrunas ar ilgtermiņa nomniekiem un

atbilstošas tiesiskas darbības, par ilgtermiņa nomas līgumu nosacījumu ievērošanu un

iespējamu to pirmtermiņa pārtraukšanu, tādējādi maksimāli nodrošinātu RCT tiesiskās un

ekonomiskās intereses.

16

4.3. Apmeklētāju plūsmas analīze

Kopējais apmeklētāju skaits Rīgas Centrāltirgus aptuvenais aplēstais apmeklētāju skaits dienā ir 80-100 tūkst. (29-

36 milj. gadā). Novērots, ka pirmssvētku dienās apmeklētāju skaits var būtiski pārsniegt 100

tūkst. Biznesa plāna izstrādē par pamatu tika ņemta konservatīvā aplēse – 80 tūkst.

apmeklētāju dienā (29 milj. gadā).

Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaita būtiskas izmaiņas (kopējā skaita

samazināšanos), kas fiksētas 2011.gadā notikušajā tautas skaitīšanā, kā arī ievērojot

ekonomiskās emigrācijas tendences, Sabiedrība 2014.gadā plāno veikt pētījumu par

Centrāltirgus apmeklētēju aktuālā skaita noteikšanu. Esošie pieņēmumi par aptuveno

apmeklētāju skaitu ir balstīti uz agrāk veikta pētījuma pamata.

Apmeklētāju raksturojums 2013.gada februārī tika veikts pētījums, kurā aptaujāti 500 Rīgas un tās apkārtnes

iedzīvotāji (respondenti) par Rīgas Centrāltirgus apmeklēšanas paradumiem un vērtējumu.

Pētījumu īstenoja Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS". Pētījuma rezultātā

tika novērotas šādas apmeklētāju tendences:

► Aptaujas dati liecina, ka kopumā RCT pēdējā gada laikā ir iegriezušies 81% Rīgas

un tās apkārtnes iedzīvotāju. RCT pircēju īpatsvars salīdzinājumā ar 2009.gadu ir

nedaudz samazinājies – šogad RCT ir iepirkušies 70% iedzīvotāju, savukārt

2009.gadā tie bija 78%.

► Neliels samazinājums vērojams arī regulāro klientu (iepērkas tirgū vismaz reizi

mēnesī) vidū. 2009.gadā vismaz reizi mēnesī RCT iepirkās 46% iedzīvotāju,

savukārt 2013.gadā 37% iedzīvotāju.

► Vērojama tendence - palielinoties iedzīvotāju vecumam, pieaug regulāro pircēju

īpatsvars.

► Lielākā daļa (~70%) RCT apmeklētāju vienā iepirkšanās reizē Rīgas Centrāltirgū

pavada vismaz stundu. Vairāk laika katrai iepirkšanās reizei atvēl tieši regulārie

RCT apmeklētāji.

► Gandrīz puse (43%) apmeklētāju vienā iepirkšanās reizē RCT, pērkot ikdienas un/

vai pārtikas preces, iztērē vairāk kā 10 Ls. 6-10 Ls vienā iepirkšanās reizē par

ikdienas un/ vai pārtikas precēm izdod trešdaļa apmeklētāju, savukārt mazāk kā 6

Ls atstāj 21% RCT apmeklētāju. Šie dati ir līdzīgi 2009.gada aptaujā iegūtajiem

rādītājiem.

► Iespēju apmeklēt RCT Zemnieku nakts tirgu ir izmantojuši 34% RCT

apmeklētāju. Aktīvāki RCT Zemnieku nakts tirgus apmeklētāji ir rīdzinieki,

cilvēki vecumā no 45 līdz 64 gadiem, kā arī tie, kuru mājsaimniecībā ir

automašīna.

► Analizējot datus par vispār pirktajām precēm, redzams, ka RCT pircēju intereses

un paradumi pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījušies – joprojām pirktākās preču

kategorijas ir gaļa un gaļas izstrādājumi, kā arī saknes, augļi un dārzeņi. Šīs

produktu grupas RCT mēdz pirkt gandrīz 70% apmeklētāju. Nedaudz vairāk kā

puse apmeklētāju RCT mēdz pirkt zivis un zivju produkciju, savukārt pienu un

piena produkciju – katrs trešais. Salīdzinājumā ar 2009.gada rādītājiem, šogad

nedaudz ir samazinājies to apmeklētāju īpatsvars, kuri RCT pērk saknes, augļus

un dārzeņus, kā arī ziedus. Pārējās preču grupās statistiski nozīmīgas izmaiņas nav

novērojamas.

17

► Ja analizē izmaiņas visbiežāk pirkto preču sarakstā, tad, kaut arī kopumā visbiežāk

pirktās preces joprojām ir gaļa un gaļas izstrādājumi, saknes, augļi un dārzeņi, kā

arī zivis un zivju produkcija, tad, salīdzinājumā ar 2009.gadu, būtiski palielinājies

to apmeklētāju īpatsvars, kuri RCT visbiežāk mēdz pirkt zivis un zivju produkciju

(no 23% 2009.gadā uz 35% 2013.gadā), kā arī ir palielinājies pieprasījums pēc

gaļas un gaļas izstrādājumiem; toties pieprasījums pēc saknēm, augļiem un

dārzeņiem ir nedaudz samazinājies (no 51% 2009.gadā uz 43% 2013.gadā).

► Arī šogad lielākā daļa (71%) RCT apmeklētāju atbildējuši, ka mēdz apmeklēt

tirgu ar mērķi iegādāties Latvijā ražotas sezonas pārtikas preces. Ļoti bieži tie ir

tieši regulārie RCT apmeklētāji.

► Aptaujas dati liecina, ka gandrīz visi aptaujātie (85%) pēdējā gada laikā ir

pamanījuši kādas no Rīgas Centrāltirgus aktivitātēm. Īpaši vērīgi ir bijuši

regulārie RCT apmeklētāji.

► Kopumā visvairāk pamanītās aktivitātes ir rekonstrukcijas un labiekārtošanas

darbi RCT paviljonos un teritorijā, kā arī dažādi RCT teritorijā organizēti kultūras

pasākumi (šīs aktivitātes ir pamanījuši attiecīgi 54% un 53% aptaujāto; regulāro

apmeklētāju grupā rādītāji ir vēl augstāki ~80%).

► Ar RCT saistītās publikācijas presē un informāciju radio un TV ir pamanījusi

apmēram puse aptaujāto. To, ka RCT tiek pieminēts kulinārijas raidījumos, ir

pamanījusi ~1/3 respondentu. Gandrīz katrs ceturtais (24%) ir pamanījis OKartes

koncertu.

► RCT plašo Latvijas produktu klāstu ir novērtējuši 40% aptaujāto (regulāro

apmeklētāju vidū – 60%), bet gandrīz katrs piektais (19%) ir minējis, ka

palielinājies tirdzniecības vietu skaits. To, ka RCT ir uzlabojusies produktu

kvalitāte, atzinuši 17% iedzīvotāju.

► Savukārt katrs desmitais ir pamanījis jauno transporta iebraukšanas un kontroles

sistēmu. Viszemākais pamanīšanas biežums ir RCT medijiem - laikraksta

"Centrāltirgus vēstis" izdošanu pagaidām ir pamanījuši tikai 6%, bet jauno RCT

mājas lapu - 5% aptaujāto.

► Aplūkojot RCT vērtējumu dažādos tēla parametros, redzams, ka visaugstāk

novērtēta ir RCT atrašanās vieta – gandrīz visi respondenti (93%) piekrīt

apgalvojumam, ka RCT ir ērta atrašanās vieta.

► Pārliecinošs vairākums aptaujāto atzinuši iepirkšanos RCT kā pietiekami ērtu un

ātru (minējuši 78% aptaujāto); to, ka RCT piedāvā plašāku Latvijas produktu un

preču klāstu nekā citas tirdzniecības vietas, atzinuši 71% aptaujāto; RCT var

iepirkties lētāk nekā citur un Pēdējā gada laikā kļuvis ievērojami tīrāks un

sakoptāks kopumā piekrīt 69% Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāju.

► Izvēloties iepirkšanās vietas, Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotājiem svarīgākie

aspekti ir viegla sasniedzamība, vietas tīrība un sakoptība, drošība, ērta atrašanās

vieta, iepirkšanās ērtums un ātrums, augsta apkalpošanas kultūra, plašs Latvijas

produktu un preču klāsts un lētāka iepirkšanās. Šie aspekti kopumā ir svarīgi

vidēji 90% iedzīvotāju.

► Nedaudz vairāk kā pusei (52%) ir svarīgi, lai iepirkšanās vieta būtu tāda, kurp

nedēļas nogalēs vai brīvdienās var doties kopā ar ģimeni un iepirkties. Mazāk

svarīgs aspekts, kurš tiek ņemts vērā, izvēloties iepirkšanās vietu, ir iespēja

kaulēties. Kopumā tas ir svarīgs 36% iedzīvotāju.

18

► Kaut arī lielākā daļa (66%) RCT apmeklētāju ir saskārušies ar kādu nepatīkamu

situāciju saistībā ar RCT pārdevējiem, tomēr kopš 2009.gada situācija ir

ievērojami uzlabojusies - gandrīz visu negatīvo faktoru minēšanas biežums ir

ievērojami mazāks. Joprojām apmeklētājiem visbiežāk nākas saskarties ar

nelegālas produkcijas piedāvājumiem, tomēr šis rādītājs no 56% 2009.gadā ir

samazinājies līdz 39% 2013.gada aptaujā. Ievērojami mazāks īpatsvars RCT

apmeklētāju sūdzas par pārdevēju nelaipnu attieksmi (33% 2009.gadā à 15%

2013.gadā) vai smēķēšanu darba vietā (34% à 21%).

► Biežāk minētie iemesli, kāpēc Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāji neiepērkas RCT

vai nedara to biežāk, ir "nav pa ceļam" (34%) un "grūti piebraukt/ novietot auto"

(27%). Ievērojami samazinājies ir to respondentu īpatsvars, kuri kā traucējošu

iemeslu min vides nesakārtotību vai drošības trūkumu.

4.4. Vēsturiskie finanšu dati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins RCT peļņas vai zaudējumu aprēķina rezultāti 2010. – 2012. gadam apkopoti nākamajā

tabulā.

Tabula Nr. 7 peļņas vai zaudējumu aprēķins 2010. – 2012. gadam, LVL

2010 2011 2012

IEŅĒMUMI 4 419 104 4 535 866 4 879 284

Centrāltirgus 3 915 477 4 016 920 4 327 854

Vidzemes tirgus 383 067 346 211 369 385

Āgenskalna tirgus 120 560 172 735 182 045

IZMAKSAS (3 592 393) (3 251 568) (3 838 788)

Personāla izmaksas (930 078) (897 565) (1 100 115)

Komunālie maksājumi (802 658) (756 629) (803 443)

Nolietojums (318 467) (362 685) (405 767)

Citas izmaksas (1 541 190) (1 224 689) (1 529 463)

BRUTO PEĻŅA 826 711 1 294 298 1 040 496

Administrācijas izmaksas (527 711) (537 423) (578 594)

Pārējie sabiedrības saimnieciskās darbības

ieņēmumi/(izmaksas) neto (16 672) (994 208) (19 188)

Procentu ieņēmumi/(izmaksas) neto 17 527 31 539 23 858

Nekustamā īpašuma nodoklis (156 247) (173 251) (154 905)

Uzņēmuma ienākuma nodoklis (27 685) (85 125) 85 001

NETO PEĻŅA 115 923 (464 170) 396 668

Bruto rentabilitāte 18,7% 28,5% 21,3%

Neto rentabilitāte 2,6% (10,2%) 8,1%

Salīdzinot 2010., 2011. un 2012.gadu, ir redzams, ka RCT kopējie ieņēmumi pieaug,

attiecīgi LVL 4,4 milj., LVL 4,5 milj. un LVL 4,8 milj. Tāpat ir saskatāms neto peļņas

pieaugums, izņemot 2011.gadu, kad peļnas rādītājus negatīvi ietekmēja AS "Latvijas

Krājbanka" maksātnespēja.

19

Bilance RCT bilances rādītāji 2010. – 2012. gadam apkopoti nākamajā tabulā.

Tabula Nr. 8 bilances rādītāji 2010. – 2012. gadam, LVL

2010 2011 2012

ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI 2 837 423 2 848 334 5 421 978

Nemateriālie ieguldījumi 367 269 297 325 230 977

Pamatlīdzekļi 2 470 154 2 551 009 5 122 399

Atliktā nodokļa aktīvs - - 68 602

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI 1 263 095 762 790 938 531

Krājumi 52 330 40 935 39 206

Debitori 228 815 277 418 310 247

Nauda un tās ekvivalenti 981 950 444 437 589 078

KOPĀ AKTĪVS 4 100 518 3 611 124 6 360 509

PAŠU KAPITĀLS 3 565 348 3 101 009 5 885 489

Akciju kapitāls 2 472 829 2 472 829 4 815 634

Rezerves 39 418 39 249 84 256

Pārskata gada nesadalītā peļņa/(zaudējumi) 115 923 (464 170) 396 668

Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa 937 178 1 053 101 588 931

KREDITORI 535 170 510 115 475 020

Ilgtermiņa kreditori

Nākamo periodu ieņēmumi 27 400 - -

Citi ilgtermiņa kreditori - 16 399 -

Īstermiņa kreditori 507 770 493 716 475 020

KOPĀ PASĪVS 4 100 518 3 611 124 6 360 509

Līdz ar rentabilitātes uzlabošanos novērojams arī naudas līdzekļu pārpalikuma

pieaugums. RCT ir ļoti laba likviditātes situācija, jo apgrozāmie līdzekļi 2-3 reizes pārsniedz

īstermiņa kreditoru apjomu. Tāpat RCT nav ilgtermiņa kredītsaistību.

Kapitālieguldījumi RCT veiktie ieguldījumi NĪ 2010. – 2012. gadā apkopoti nākamajā tabulā.

Tabula Nr. 9 kapitālieguldījumi 2010. – 2012. gadā, LVL

2010 2011 2012

Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde 196 982 128 763 469 161

Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos 106 170 140 268 161 942

KOPĀ IEGULDĪJUMI 303 152 269 031 631 103

20

5. Nozares apraksts Kaut gan RCT īsteno savu darbību teritorijā ar kultūrvēsturisku un sociālu nozīmi

neveicot pilnībā komerciālu funkciju, tomēr RCT darbojas un konkurē NĪ tirdzniecības nomas

tirgū, tādējādi vidēja termiņa stratēģijas definēšanai jāņem vērā nozares apstākļi un tendences.

5.1. Nozares apjoms Rīgā un RCT tirgus daļa

Mazumtirdzniecības situācija Rīgā Mazumtirdzniecības sektora attīstību Rīgā un Latvijā kopumā būtiski iespaidoja

ekonomiskā lejupslīde 2008. gadā. Sarūkošais ienākumu apjoms un augstais bezdarba līmenis

veicināja mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumu par aptuveni 8% 2008. gadā un 29%

2009. gadā (CSB dati).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma dati Rīgas statistiskajā reģionā par 2008.

un 2009. gadu, norāda uz nedaudz mazāku kritumu kā Latvijā kopumā – 25%. Rīgas reģions

2009. gadā veidoja aptuveni LVL 2 286 milj. jeb 60% no kopējā Latvijas mazumtirdzniecības

uzņēmumu apgrozījuma.

Konkurentu analīze Rīgā mazumtirdzniecības sektorā darbojas:

► tirgi;

► iepirkšanās centri un lielveikalu ķēdes;

► individuālie pārtikas un saimniecības preču veikali.

Rīgas teritorijā izvietoti 25 tirgus laukumi (t.sk., RCT pārvaldītie; sarakstu skat.

pielikumā Nr. 8.5.), tāpat vairāk kā 140 lielveikalu ķēžu veikali (Rimi, Maxima, IKI, Elvi) un

vairāk kā 9 iepirkšanās centri (Alfa, Spice, Mols, Galerija Centrs, Olympia, Domina, Barona

centrs, Galerija Rīga, Dole u.c.).

Ņemot vērā Rīgas Centrāltirgus izmēru un to, ka apmeklētāji ierodas tirgū veikt

salīdzinoši apjomīgus pirkumus, individuālie pārtikas un saimniecības preču veikali nav

uzskatāmi par tiešiem konkurentiem, jo to apmeklētāji pārsvarā iepērk konkrētu preci vai

produktu.

Konkurences kopējais raksturojums RCT darbībai pastāv divu veidu konkurence:

► konkurence par klientiem – nomniekiem, kas nodrošina RCT ieņēmumus. Ņemot vērā

tirgus teritoriju specifiku, par tiešiem konkurentiem šeit uzskatāmi faktiski tikai citi

tirgus laukumi Rīgā;

► konkurence par apmeklētājiem, kas nodrošina pieprasījumu pēc RCT tirdzniecības

platībām. Šajā gadījumā par konkurentiem uzskatāmi ne tikai citi tirgus laukumi, bet

arī iepirkšanās centri (lielveikalu ķēdes);

RCT konkurentu – iepirkšanās centru – salīdzinošie rādītāji norādīti tabulā zemāk.

Tabula Nr. 10 Mazumtirgotāju apgrozījuma dinamika (2008-2010)

Objekts Apmeklētāju skaits

gadā (milj.)

Kopējā telpu

platība (m2)

Apgrozījums

gadā(LVL/m2)

Origo 38,0* 35 300 2 274

Alfa 9,0 62 000 1 835

Galerija Centrs 8,7 23 800 1 780

Spice 7,7 77 000 1 967

Mols 4,0 32 800 n/d

Barona Centrs 3,8 7 500 3 137

Dole 2,9 17 000 n/d

21

Objekts Apmeklētāju skaits

gadā (milj.)

Kopējā telpu

platība (m2)

Apgrozījums

gadā(LVL/m2)

Stockmann n/d 11 000 3 146

Centrāltirgus 29,0 47 174 1 000-1 800**

Avots: publiski pieejamā informācija, RCT sniegtā informācija

Piezīmes: *Origo apmeklētāju skaitā ierēķināti arī Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas

apmeklētāji.** RCT apgrozījums tiek rēķināts kopējai tirgus teritorijai

Salīdzinošā informācija norāda, ka RCT, neskaitot t/c Origo (kura apmeklētāji daļēji ir

arī dzelzceļa pasažieri), ir ievērojami lielāks apmeklētāju skaits nekā konkurentiem. Tāpat

tikai diviem konkurentiem – t/c Alfa un t/c Spice ir lielāka telpu platība, tomēr RCT papildus

telpu platībai ir arī ievērojamas atklātās tirdzniecības platības. Apgrozījuma salīdzinošais

rādītājs norāda, ka pašvaldības funkcijas pildīšana un kultūrvēsturiskās vides saglabāšana

ietekmē Centrāltirgus komerciālo potenciālu. Pieņemot, ka tirgus apmeklētājs vidēji tērē LVL

6-10 vienā apmeklējuma reizē, vidējais apgrozījums uz kopējo tirgus teritoriju ir zemāks nekā

salīdzinošais līmenis citiem tirdzniecības centriem Rīgā, it īpaši diviem tuvākajiem

tirdzniecības centriem.

Konkurentu ģeogrāfiskais izvietojums Galveno Rīgas Centrāltirgus konkurentu ģeogrāfiskais izvietojums norādīts attēlā

zemāk

Attēls Nr. 2. Tirdzniecības objektu izvietojums Rīgas pilsētas teritorijā.

Piezīme: shēmā norādīti lielākie Rimi un Maxima veikali

Konkurentu ģeogrāfiskais izvietojums norāda, ka galvenā to koncentrācija ir Rīgas

mikrorajonos, kur ir lielākais iedzīvotāju blīvums. Tādējādi, lai nezaudētu konkurences

priekšrocību, RCT ir jācenšas maksimāli nodrošināt ērtu piekļuvi apmeklētājiem ar

autotransportu, kas ļautu atsvērt priekšrocības ko sniedz iepirkšanās centri rajonos.

22

Ņemot vērā tirgus laukumu nozīmes mazināšanos un apmeklētāju migrāciju uz

tirdzniecības centriem vai lielveikaliem, lai pamatotu būtiskas investīcijas RCT objektu

renovācijā, ieteicams izveidot plānveida politika no RD, kas neatbalstītu mazo rajonu tirgus

laukumu attīstību, koncentrējot tirgus uzņēmējdarbību centralizēti RCT pārvaldītajos tirgos,

kuros tiktu veikti publiskie ieguldījumi.

Tirgus daļa Saskaņā ar CSB datiem, mazumtirdzniecības apgrozījums Rīgas statistiskajā reģionā

2009. gadā veidoja LVL 2 285 milj. Tādējādi aplēstā RCT tirgus daļa (pieņemot LVL 174-

290 milj. apgrozījumu) ir aptuveni 8-13%. Ņemot vērā tiešo konkurentu skaitu šāda tirgus

daļa norāda, ka RCT ir būtisks nozares pārstāvis.

5.2. Nozares tendences un to analīze

Vēsturiskās tendences Vēsturiskās mazumtirdzniecības nozares tendences redzamas tabulā zemāk:

Tabula Nr. 11 Mazumtirgotāju apgrozījuma dinamika (2008-2010)

Tirgotājs 2008. gads

(LVL milj.)

2009. gads

(LVL milj.)

2010. gads

(LVL milj.)

Izmaiņas, %

(09-10)

RIMI 451 404 392 -3%

Maxima 485 391 368 -4%

IKI 40 44 73 65%

AIBE 6,2 4,9 4,2 -13,7%

Prisma 10,9 12,2 13,6 11%

Sky 34 21,5 19,6 -9%

ELVI* 24 24 n/d -

RCT* 174 174 174 -

Avots: publiski pieejamā informācija

Piezīme: RCT un ELVI pieņemts aptuvenas skaitlis

Kopš 2008.gada visiem tirgotājiem ir krasi samazinājies apgrozījums. Lielākajiem

tirgus dalībniekiem, kas ir RIMI un Maxima, apgrozījums ir turpinājis lejupslīdi, kaut gan šī

lejupslīde ir būtiski mazāka, salīdzinājumā ar 2009. gadu. Tirgū izaugsme ir jauniem

dalībniekiem, kā Prisma un IKI, abiem kopš ienākšanas tirgū apgrozījums turpina augt.

Lielveikalam SKY, līdzīgi kā Rimi un Maxima, apgrozījums turpina kristies.

"IKI" ir pieplānojis tuvāko gadu laikā dubultot savu tirgus daļu. Kopš ienākšanas

Latvijas tirgū "IKI" ir attīstījies visstraujāk no visiem tirgotājiem un uz doto brīdi ieņem

stabilu trešo vietu Latvijas mazumtirdzniecības tirgū.

Prisma ir plānojusi tuvākajā laikā Rīgā atvērt vismaz 5 jaunus veikalus. Šajā procesā

plāno ieguldīt 10,5 -12,7 milj. LVL. Pašlaik Prisma ir atvērti divi veikali t/c "Domina" un t/c

"Riga Plaza".

Prognozējamās tendences nākotnē Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos un izaugsmes atgriešanos 2010. gadā, arī

mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums ir nostabilizējies un sācis uzrādīt nelielu

pieaugumu. CSB apkopotie dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu liecina, ka sākot ar

2010. gada 3. ceturksni kopējais apgrozījums Latvijā sāka pieaugt (skatoties pret iepriekšējā

gada atbilstošo periodu). Saskaņā ar ekspertu prognozēm, 2011. gadā ir sagaidāms neliels

mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums arī gada griezumā.

Saskaņā ar Swedbank ekspertu prognozēm privātais patēriņš Latvijā varētu pieaugt par

2,9% 2012. gadā un 3,6% 2013. gadā (Swedbank ekonomikas apskats, Augusts 2011), kas

līdzīgā apmērā varētu atspoguļoties arī mazumtirdzniecībā. Arī turpmākais vidējā termiņa

23

mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums nav saigaidāms augstākā līmenī kā IKP

izaugsme.

Ņemot vērā, ka tirgus apmeklētāju pamata sociālā grupa ir ar salīdzinoši zemāku un

lēnāk augošu ieņēmumu līmeni, sagaidāms, ka vidējā termiņā konkurentu apgrozījuma

pieaugums būs straujāks, tādējādi samazinot RCT tirgus daļu.

5.3. Salīdzinošie ārvalstu piemēri

Galvaspilsētu lielākie tirgi Baltijā

Tabula Nr. 2 Tirgus laukumi Baltijas galvaspilsētās Tirgus Pilsēta Preces Tips Platība Darba laiks

RPAS Rīgas

Centrāltirgus Rīga, Latvija Pārtika, nepārtika,

Atvērta tipa ar

paviljoniem 7,2 ha 7–18

AS Keskturg Tallina, Igaunija Pārtika, nepārtika Atvērta tipa ar

paviljoniem -

p-s 7-17

sv 7-16

UAB Kalvariju Turgus Viļņa, Lietuva Pārtika nepārtika Atvērta tipa ar

paviljoniem 3,5 ha o-sv 7– 16

Hales Turgus

(UAB "Tugvos") Viļņa, Lietuva Pārtika nepārtika

Aizvērta tipa, viss

vienā telpā 8400 m2 p-s 7- 18

sv 7–15

Avots: publiski pieejamā informācija

UAB Kalvariju Turgus 2009 gadā uzsāka tirgus rekonstrukciju kura paredz paviljonu

atjaunošanu un vairāk tirdzniecības vietu uzstādīšanu. Kā piemērs tam ir jauna zivju

paviljona, kā arī paplašināt esošos paviljonus. Klientu vajadzībām ir plānots uzcelt jaunu

divstāvīgu autostāvvietu ar vismaz 440 vietām. Kopējās plānotās projekta izmaksas ir 50

miljoni litu (10,2 milj. latu). Tirgus atrodas pilsētas centrā.

Hales Turgus, viens no vecākajiem Baltijas tirgiem tika rekonstruēts 2006. - 2008.

gadā (informācija nāk no neoficiāliem avotiem un atšķiras). Tirgus ēkas rekonstrukcija sākās

2002.gadā. Rekonstrukcijas izmaksas bija 30 miljoni litu (6,2 milj. latu) Tirgus ir vienā

paviljonā kurš ir 8600 m2. Informācija par platību ir aptuvena un atšķiras dažādos avotos. Šis

tirgus nodrošina aptuveni 600 darba vietas. Ir autostāvvieta ar 150 vietām. Tirgus atrodas

vecpilsētā. Kopš 2002.gada tirgu pārvalda UAB "Tugva" kas no pašvaldības nomā zemi un

ēkas. Ņemot vērā to, ka Lietuva PPP projektos sāka iesaistīties vienīgi 2009. gadā, šis nav

uzskatāms par PPP veida projektu, tomēr šī pieredze norāda uz sekmīgu publiskā un privātā

sektora sadarbību tirgus teritorijas rekonstrukcijā un apsaimniekošanā.

Tirgi Eiropā

Stokholma: Östermalms Saluhall ► Viens paviljons, higiēnas nolūkos visa darbība notiek iekšā;

► paviljona vidū atrodas kafejnīcas un restorāni, kur ēdiens tiek pagatavots klienta

klātbūtnē;

► apmeklētājiem ir iespēja arī novērot pārstrādes procesu (kafijas pupiņu pārstrādi,

gaļas griešanu, šokolādes gatavošanu utt.)

► galvenais uzsvars tiek likts uz pārtikas kvalitāti un katra pārdevēja uzdevums ir

detalizēti informēt pircēju par produkciju nevis uzbāzīgi pārdot savu produkciju;

Darba laiki: Pirmd.-Ceturd. 9:30 – 20:00; Piekt. 9:30 – 18:30; Svētd: 9:30 – 16:00;

Sestdienās nestrādā.

Tirgus pieder Stokholmas pašvaldībai un lai gan tam nav piešķirts aizsargājama

objekta statuss, tas tiek atzīts par kulturāli svarīgu objektu. Būtiski partnerības vai attīstības

projekti nav plānoti.

Helsinki: Hakaniemen Kauppahalli

24

► Tirgus sastāv no diviem stāviem – pirmajā stāvā ir galvenokārt pārtikas produkti

(38 veikali), savukārt, otrajā ir izvietoti rokdarbi un suvenīri (30 veikali);

► sezonas laikā tiek veidots āra tirgus, kur var iegādāties svaigus dārzeņus un

sezonālos produktus;

► tirgus piedāvā ne tikai vietējo pārtiku, bet arī afrikāņu, tuvo austrumu, indiešu un

āziešu pārtikas produktus;

► tā kā tirgus ir celts bijušā strādnieku rajonā, to vairumā lieto vietējie iedzīvotāji

nevis tūristi, tādēļ cenas nav pārlieku augstas;

► tirgus ļoti uzsver savu zaļo/eko ievirzienu;

► lai piesaistītu klientus, tirgus vadība mēdz organizēt kulturālos pasākumus.

Darba laiki: Pirmd. – Piektd: 8-18, Sestdien: 8-16; Svētdien nestrādā.

Tirgus pieder Helsinku pašvaldībai un nekāda būtiska informācija par sadarbību ar

privātajām kompānijām nav atrodama.

Florence: San Lorenzo Mercato Centrale ► Tirgus ir izvietots vienā galvenajā paviljonā (pārtikas tirdzniecība tika pārcelts uz

iekštelpām, lai saglabātu produktu svaigumu), bet apkārt tam tirgotāji ir

izvietojuši savus kioskus (pārdod drēbes, suvenīrus);

► galvenokārt tiek realizēta vietējā produkcija: vīns, siers, pasta;

► tirgus un tā apkārtne ir slavena ar daudziem āra pasākumiem – brīvdienu svētkiem

septembrī (Rificolona), āra teātriem, lai uzlabotu tirgus un apkārtējā rajona

popularitāti. Tādēļ to galvenokārt apmeklē tūristi.

Darba laiki: Pirmd.-Sestd.: 7:00 – 14:00. Dažkārt arī strādā sestdienu pēcpusdienās.

Barselona: Mercant de la Boquiria ► Izvietots vienā paviljonā, kur paviljona vidū ir izvietoti restorāni, savukārt, tiem

apkārt tiek pārdoti visa veida pārtikas produkti;

► tirgus ir sasniedzis savu augsto kvalitāti (atzīts par vienu no pasaules labākajiem

pārtikas tirgiem), sadarbojoties ar vairākām privātkompānijām. Starp partneriem ir

augstas kvalitātes konditorijas izstrādājumu kompānijas, restorāni, augļu audzētāji

utt.

Darba laiki: Pirmd. – Sestd.: 8:00 – 20:00

Tirgu pārvalda no tirgotājiem ievēlēta asociācija. Tirgus sadarbojas ar Barselonas

pašvaldību, veidojot projektus par tirgus darbības uzlabošanu visā Vidusjūras reģionā.

PPP projekti ES, kas ir saistībā ar mazumtirdzniecību Rietumeiropas ES valstīs plaši izplatīta forma publiskas nozīmes objektu attīstīšanā

vai rekonstrukcijā ir privātā partnera piesaiste, izmantojot publiskās un privātās partnerības

(PPP) principus. Kultūrvēsturiski nozīmīgiem objektiem, kam ir komercdarbības potenciāls,

privātā partnera iesaiste parasti norisinās, ka privātais partneris veic ieguldījumus objektu

renovācijā un uz noteiktu termiņu pārņem objektu apsaimniekošanā, iegūstot tiesības uz

komercieņēmumiem no objekta apsaimniekošanas.

Šāds modelis rada priekšrocības pašvaldībai, jo privātajam partnerim ir iespējas veikt

efektīvāku apsaimniekošanu, kā arī privātā sektora uzņēmums ir mazākā mērā ierobežots ar

normatīvo regulējumu.

Ņemot vērā iespējamo tālāku RCT objektu attīstību (Āgenskalna vai Vidzemes tirgus)

izmantojot PPP modeli, zemāk apkopota informācija par PPP projektiem, kas saistāmi ar

mazumtirdzniecības sektoru.

► Beļģija, projekta nosaukums, Arēna. Projekta ietvaros tika izveidota dzīvojamā

zona ar vairākiem iepirkšanās punktiem vecu baraku teritorijā.

► Čehija, projekta nosaukums, Autoosta Trebič. Projekta ietvaros plānots uzbūvēt

jaunu autoostu, kurā būtu apvienota ar liela izmēra iepirkšanās centru.

25

► Francija, projekta nosaukums, Le Mans Station. Projekta ietvaros tikai uzbūvēts

25 000 sēdvietu liels stadions, kurā ietilpst pārtikas mazumtirdzniecības veikali un

viesnīcas.

► Ļubļanā, bija paredzēts PPP projekta ietvaros uzbūvēt 8 ha lielu iepirkšanās

centru. Finansiālu apstākļu dēļ šis projekts ir apstājies.

5.4. Normatīvo aktu vide

RPAS "Rīgas Centrāltirgus" darbības tiesiskā regulējuma apraksts

un vispārīgie normatīvie akti Pamatojoties uz Rīgas domes 1994.gada 13.maija lēmumu Nr.263 un 1994.gada

20.decembra lēmumu Nr.754 Centrāltirgus apsaimniekošanai tika dibināta Rīgas

pašvaldības akciju sabiedrība "Rīgas Centrāltirgus" (turpmāk – Kapitālsabiedrība).

Kapitālsabiedrības darbības mērķis saskaņā ar statūtiem, kas apstiprināti ar Rīgas domes

1995.gada 21.februāra lēmumu Nr.1105, bija izveidot vienotu valsts nozīmes

daudzfunkcionālu tirdzniecības un apkalpes centru teritorijā, kuru ierobežo Rīgas pilsētas

kanāls, Daugavas krastmala, Turgeņeva iela un Gogoļa iela, veicot Rīgas domes noteiktos

pasākumus privātā kapitāla piesaistīšanai

Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība "Rīgas Centrāltirgus" kā kapitālsabiedrības

darbības mērķis saistībā ar pašvaldības autonomo funkciju izpildi atbilstoši Rīgas domes

01.03.2011. saistošo noteikumu Nr.114 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums" 3.pielikuma 8.punktam ir – kultūras un tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanas sekmēšana,

dalība kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā,

saimnieciskās darbības veicināšana, racionāla un lietderīga pašvaldības nekustamā īpašuma

pārvaldīšana un apsaimniekošana, publiskas personas komercdarbību veikšana nozarē, kurā

pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgo pakalpojumu pieejamību,

un kurā infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi.

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 10.punktu pašvaldības

funkcija ir sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par

bezdarba samazināšanu.

Ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 5.punktu Rīgas pilsētas

pašvaldībai deleģēta autonomā funkcija – rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras

vērtību saglabāšanu. Ievērojot Rīgas domes 28.10.2008. lēmumu Nr.4349 "Par atteikumu

nodot privatizācijai Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošās Rīgas pašvaldības akciju

sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" akcijas" un Rīgas domes 09.11.2010. lēmumu Nr.2212

"Par Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās komercdarbības atbilstību Valsts pārvaldes

iekārtas likumam", minētā funkcija ir uzskatāma par vienu no pamatojumiem Rīgas pilsētas

pašvaldības komercdarbībai, proti, dalībai RCT.

Kapitālsabiedrība kā tirgus pārvaldītājs apsaimnieko tirgus teritoriju, tirdzniecības

ēkas un aprīkojumu un atbild par Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumos

Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un

tirdzniecības organizēšanas kārtību" noteiktās tirgus pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un

tirdzniecības organizatoriskās kārtības ievērošanu.

Kapitālsabiedrībai būtu jāveic visas nepieciešamās darbības, lai sakārtotu (gan

juridiski, gan faktiski) tās apsaimniekošanā nodotos nekustamos īpašumus, veidojot

kvalitatīvu tirgus vidi gan tirgotājiem, gan pircējiem. RCT akcionāru sapulce jau ir lēmusi

(03.03.2011. protokols Nr.2) konceptuāli atbalstīt RCT valdes darbības Eiropas Savienības

finansējuma programmu piesaistīšanai Centrāltirgus tirdzniecības paviljonu rekonstrukcijai.

Ņemot vērā Centrāltirgus kultūrvēsturisko nozīmi un stratēģiski izdevīgo atrašanās

vietu, Centrāltirgus būtu jāattīsta par iecienītu tūrisma objektu. Tāpat būtu svarīga tradicionālo

kultūras vērtību popularizēšana tirgus teritorijā, kas veicinātu gan tūrisma attīstību, gan tautas

jaunradi. Atbilstoši RCT 19.10.2010. akcionāru sapulcē lemtajam (protokols Nr.4) RCT būtu

26

jāveicina Latvijā ražotās (tajā skaitā ekoloģiskās) produkcijas tirdzniecība, tādējādi sekmējot

arī zemnieku un zvejnieku saimniecību, mazo un vidējo komersantu saimniecisko darbību gan

pašvaldībā, gan valstī kopumā.

Centrāltirgus teritorijai, pamatojoties uz Rīgas domes 1996.gada 11.jūnija lēmumu

Nr.3345, Rīgas domes 1998.gada 27.janvāra lēmumu Nr.5516 un Rīgas domes 2009.gada

16.jūnija lēmumu Nr.5418, noteikts tirgus statuss, kuru atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada

12.maija noteikumiem Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar

pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" apsaimnieko RPAS "Rīgas Centrāltirgus".

Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas

novēršanas likuma prasībām ir izstrādāta un ar RCT akcionāru sapulci 04.02.2013. saskaņota

(protokols Nr.2) RCT nekustamā īpašuma iznomāšanas un nekustamā īpašuma nomāšanas

kārtība, kas nosaka Sabiedrībai piederošo un no Rīgas domes iznomāto nekustamo īpašumu –

ēku, būvju, nedzīvojamo telpu un zemes gabalu vai to daļu – turpmākās iznomāšanas kārtību

un kārtību, kādā Sabiedrība saņem nomas lietošanā no trešajām personām (no Rīgas domes

nekustamos īpašumus nomā Rīgas domes noteiktajā kārtībā) nekustamos īpašumus – ēkas,

būves, nedzīvojamās telpas un zemes gabalus vai to daļas.

No 2013.gada 1.janvāra stājušies spēkā grozījumi likumā "Par nodokļiem un

nodevām", kas skar skaidras naudas ierobežojumus darījumos ar fiziskām personām un

kapitālsabiedrībām. Tika samazināts slieksnis, sasniedzot kuru, ir nepieciešams deklarēt

skaidrā naudā veiktos darījumus no 3000 uz 1000 latiem, kā arī samazināts slieksnis,

sasniedzot kuru, nedrīkst veikt darījumus skaidrā naudā no 10000 latiem uz 5000 latiem.

Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta pirmās daļas 2. teikums

nosaka, ka nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie

komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz Ls 5 000

(neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).

Tādējādi juridiskai personai, fiziskai personai, kura ir individuālais komersants, kā arī

fiziskai personai, kura ir reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības

veicēja, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz Ls 5 000, neatkarīgi

no tā, kādā laika periodā darījums notiek. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta

pirmajā un l.1daļā noteiktais ierobežojums nodokļu maksātājiem veikt skaidrā naudā darījumu

ar vienu darījuma partneri, neatkarīgi no tā, kādā laika periodā darījums notiek. Likuma "Par

nodokļiem un nodevām" normas neliedz veikt darījumus, kas pārsniedz 5 000 latu, bet gan

vienīgi paredz ierobežojumu veikt šādus darījumus skaidrā naudā. Darījumu, kas pārsniedz 5

000 latu, ir jāveic, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

Sabiedrībai, veicot tirgus teritoriju pārvaldīšanu, lielākā naudas aprite ir saistīta ar

skaidras naudas ieņēmumiem no maksas par iznomātajām tirdzniecības vietām, kas tiek

iznomātas uz tirdzniecības vietu nomas līgumu, tirdzniecības vietu nomas abonementu –

līgumu un tirdzniecības vietas nomas dienas apmaksas pamata, izsniedzot pretī elektronisko

kases aparāta čeku.

Lielākā skaidras naudas aprite tirgū, ņemot vērā lauksaimniecības produktu ražošanas

sezonalitāti, ir novērojama no aprīļa līdz decembrim, kad vietējie ražotāji (lauksaimnieki)

aktīvi ved uz tirgu pārdot pašu saražot produkciju.

Tirdzniecības vietu nomas līgumi tiek slēgti ar darbības termiņu no viena mēneša līdz

12 mēnešiem. Savukārt tirdzniecības vietu nomas abonementi – līgumi tiek slēgti ar apmaksu

par 15 vai 30 dienām. Tirdzniecības vietas nomas dienas apmaksu veic tie nomnieki, kuri

savu produkciju ved pārdot uz tirgu neregulāri. Daudzi no nomniekiem vienlaicīgi slēdz

vairākus tirdzniecības vietu nomas līgumus, tirdzniecības vietu nomas abonentus – līgumus

un nekustamā īpašuma nomas līgumus. Tā kā naudas aprite par preču iegādi tirgū norit vienīgi

skaidrā naudā, nomnieki par iznomātajām tirdzniecības vietām un telpām norēķinus ar

Sabiedrību pamatā veic skaidrā naudā Sabiedrības kasē. Bezskaidras naudas norēķini ar

Sabiedrību daudziem nomniekiem ir apgrūtinājums. Tirdzniecība, piemēram, Zemnieku nakts

tirgū vai arī Zemnieku diennakts tirgū, notiek nakts laikā.

27

Pēc 2004.gada 22.janvāra grozījumiem likumā "Par tabakas izstrādājumu

ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" likuma 7.panta otrās daļas

6.punkts nosaka tabakas izstrādājumu realizācijas aizliegumu teritorijās, kurām noteiktā

kārtībā piešķirts tirgus statuss.

Esošā likuma norma ir objektīvi nepamatota un ierobežojoša pret tabakas

mazumtirdzniecību teritorijas, kurām piešķirts tirgus statuss, lai gan šīs teritorijas atrodas

vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar pārējiem preču

mazumtirdzniecības dalībniekiem. Likuma norma, kas paredz minētos ierobežojumus, paredz

atšķirīgu attieksmi pret šīm personām.

Vēsturiski tirgi tika izveidoti pilsētu centros, kur var veikt tirdzniecību tirgotāji gan no

attiecīgās pilsētas, gan no citām pilsētām un novadiem. Ņemot vērā šo aspektu, tirgi vienmēr

pulcējuši lielu tirgus apmeklētāju un tirgotāju skaitu. Tirgus apmeklētāji atbilstoši savām

vajadzībām un ienākumiem vēlas iegādāties dažāda veida preces, kas nepieciešamas sadzīvei,

piemēram, pārtikas un nepārtikas preces, t.sk., arī tabakas izstrādājumus, kuru tirdzniecības

noteikumi tiek pastiprināti ar normatīvo aktu prasībām. LR normatīvajos aktos ir noteiktas

vairākas speciālās normas, kuras komersantam ir jāizpilda, lai tas iegūtu tiesības nodarboties

ar tabakas izstrādājumu tirdzniecību. Atceļot tabakas izstrādājumu tirdzniecības aizliegumu

tirgos, komersanti, kuri saņemtu tiesības veikt tirdzniecību ar tabakas izstrādājumiem,

tirdzniecības licences saglabāšanai, būtu motivēti ievērot normatīvo aktu prasības attiecībā uz

tabakas izstrādājumu tirdzniecību, kā arī, lai nodrošinātu veselīgu konkurenci, informēt

tiesībsargājošās institūcijas par šo normu neievērošanu no negodprātīgu komersantu puses.

Latvijas Republikas likumi:

RCT darbība pakļauta vispārējiem LR likumiem, kā likums "Par pašvaldībām",

"Komerclikums", "Publisko iepirkumu likums" (skat., detalizētu sarakstu Pielikumā).

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi:

1. Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumos Nr.440 "Noteikumi par

tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību".

2. Ministru kabineta 30.03.2010. noteikumi Nr.311 "Noteikumi par valsts vai

pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības

kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību".

Rīgas domes saistošie noteikumi:

Rīgas domes 13.05.1994. lēmums Nr.263.

1. Rīgas domes 20.12.1994. lēmums Nr.754.



4. Rīgas domes 27.09.2005. saistošie noteikumi Nr.17 "Rīgas pilsētas pašvaldības

nolikums".


6. Rīgas domes 28.10.2008. lēmums Nr.4349 "Par atteikumu nodot privatizācijai

Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošās Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas

Centrāltirgus" akcijas".

7. Rīgas domes 09.11.2010. lēmums Nr.2212 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās

komercdarbības atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam".

Tirdzniecības darbību reglamentējošie normatīvie akti Latvijas Republikas likumi:

27.02.1997. likums "Par mērījumu vienotību".

18.03.1999. likums "Patērētāju tiesību aizsardzības likums".

28


Ministru kabineta 18.05.1999. noteikumi Nr.178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un

pakalpojumu cenas".

Ministru kabineta 09.01.2007. noteikumi Nr.40 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai

kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu".

Ministru kabineta 07.03.2006. noteikumi Nr.180 "Neautomātisko svaru atbilstības

novērtēšanas noteikumi".

Ministru kabineta 12.05.2010. noteikumi Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības

veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību".

Sanitāro prasību normatīvie akti Pārtikas un veterinārās uzraudzības nodrošināšanu pārtikas apritē reglamentē ļoti liels

daudzums Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas, izdoti ārējie normatīvie akti (skat.

Pielikumu). Papildus šiem normatīvajiem aktiem tirdzniecībā ar pārtikas produktiem

jāievēro arī Pārtikas un veterinārā dienesta izdotie rīkojumi un instrukcijas.

Normatīvie akti, kas regulē darbības ar nekustamo īpašumu Normatīvie akti, kas regulē darbības ar nekustamo īpašumu – īpašuma, valdījuma un

lietošanas tiesību nostiprināšanu, ieguldīšanu pamatkapitālā, celtniecību, nomu, atsavināšanu:


1. 28.01.1937. likums "Civillikums".

2. 22.12.1937. likums "Zemesgrāmatu likums".

3. 14.10.1998. likums "Civilprocesa likums" .

4. 20.11.1991. likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās".

5. 07.07.1992. likums "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma

ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību".

6. 12.02.1992. likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".

7. 10.08.1995. likums "Būvniecības likums".

8. 29.03.1995. likums "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to

nostiprināšanu zemesgrāmatās".

9. 19.05.1994. likums "Par pašvaldībām".

10. 19.07.1995. likums "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas

izšķērdēšanas novēršanu".

11. 30.01.1997. likums "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās".

12. 05.02.1997. likums "Aizsargjoslu likums".

13. 04.06.1997. likums "Par nekustamā īpašuma nodokli".

14. 22.05.2002. likums "Teritorijas plānošanas likums" .

15. 26.09.2002. likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un

kapitālsabiedrībām".

16. 31.10.2002. likums "Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums".

17. 31.10.2002. likums "Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums" (no

01.01.2011. Publiskas personas mantas atsavināšanas likums).

18. 29.05.2003. likums "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības

likums".

19. 01.12.2005. likums "Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums".

20. 14.09.2006. likums "Zemes ierīcības likums".


1. Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 "Vispārīgie

būvnoteikumi";

2. Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumi Nr.193 "Kadastra objekta

reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi";

29

3. Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1602 "Noteikumi par

nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikāciju".

4. Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.495 "Likuma "Par nekustamā

īpašuma nodokli" normu piemērošanas kārtība".

5. Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumi Nr.127 "Rīgas vēsturiskā centra

saglabāšanas un aizsardzības noteikumi".

Rīgas domes saistošie noteikumi:

1. Rīgas domes 20.12.2005. saistošie noteikumi Nr.34 "Rīgas teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumi";

2. Rīgas domes 01.07.2003. saistošie noteikumi Nr.48 "Īslaicīgas lietošanas būvju –

tirdzniecības kiosku un paviljonu, sezonas terašu un nojumju izvietošanas un ekspluatācijas

noteikumi".

Secinājumi RCT darbība ir pakļauta dažāda veida normatīvo aktu regulējumam, kas aptver gan

tiešās tirdzniecības darbības regulējumu, gan ar paša uzņēmuma darbību. Normatīvo aktu

vides analīzes rezultātā secināms, ka RCT atrodas salīdzinoši nevienlīdzīgā situācijā pret

tiešajiem konkurentiem – tirdzniecības centriem un lielveikaliem, šādu aspektu dēļ:

► RCT ir jāpilda publiskā funkcija, tādējādi uzņēmums nevar rīkoties ar nekustamo

īpašumu pilnīgi komerciālos nolūkos;

► RCT tirdzniecības nodrošināšanai kā tirgum ir papildus regulējums (MK 440.,

12.05.2010.), kas specifiski nosaka tirdzniecības organizēšanas kārtību un

saskaņošanu ar pašvaldību;

► lielākajai daļai objektu RCT apsaimniekotā NĪ sastāvā ir piešķirts valsts kultūras

pieminekļa statuss, kas ierobežo uzņēmuma iespējas veikt būtiskas izmaiņas teritorijas

apbūvē.

5.5. Citas nozares īpatnības

Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus RCT apsaimniekoto tirgus teritoriju darbībā

ir novērojama izteikta sezonalitāte. Vasaras sezonā (aprīlis – septembris) ļoti intensīva sakņu,

dārzeņu un augļu tirdzniecība notiek atklātajās tirgus teritorijās apkārt paviljoniem, tādējādi

radot nepilnu platību noslodzi paviljonos. Ziemas sezonā (oktobris – marts) tirdzniecība

faktiski notiek tikai iekštelpās, ļoti blīvi aizpildot paviljonu tirdzniecības platības. Tāpat ir

novērojamas sezonālās pieprasījuma svārstības dažādām produktu grupām, piemēram, ziemas

sezonā ir izteikti paaugstināts pieprasījums pēc citrusaugļiem.

Tā kā pašlaik tirdzniecības vietu izcenojumos šīs tendences netiek ņemtas vērā

(noteiktā maksa ir nemainīga), nākotnē būtu vēlams ieviest diferencētus tarifus ziemas un

vasaras sezonā, kā arī apsvērt iespēju diferencēt tarifu pa preču grupām atkarībā no to

sezonālā pieprasījuma.

30

6. Uzņēmuma attīstības stratēģija

6.1. Stratēģijas izstrādes pamatnostādnes

RCT vidēja termiņa stratēģija izstrādāta uz šādām pamatnostādnēm par uzņēmuma

esošajām stiprajām un vājajām pusēm, iespējām un draudiem (skat. tabulu zemāk).

Tabula Nr. 3 RCT SVID analīze

Stiprās puses Vājās puses

► RCT ir ļoti nozīmīgs tirdzniecības objekts

Rīgas pilsētā ar izdevīgu ģeogrāfisko

novietojumu, plašāko tirdzniecības teritoriju

un ļoti apjomīgu apmeklētāju plūsmu;

► tirgū pieejamā produkcija ir ar zemāku cenu,

kā konkurentiem;

► RCT ir ļoti stabila finanšu situācija,

uzņēmumam ir likviditātes rezerve un nav

ilgtermiņa saistību ar kredītiestādēm;

► RCT ir būtiski lielāka produktu, it īpaši

pārtikas, izvēle kā konkurentiem un unikāls

produktu izvietojuma princips;

► tirgus sniedz personīgu kontaktu starp

pircēju un pārdevēju, kas nav sastopams

lielveikalos.

► RCT teritorijas. ēku, būvju un

inženierinfrastruktūras pašreizējais stāvoklis

ir neapmierinošs, atsevišķos gadījumos pat

pirmsavārijas stāvoklī;

► Tirgus pašlaik nenodrošina pietiekamu

komforta līmeni salīdzinājumā ar

konkurentiem, it īpaši klientiem, kas dodas

uz tirgu ar autotransportu.

► pašreizējais tirgus produktu izvietojums ir

haotisks un netiek pilnībā ievērots dalījums

pa paviljoniem.

► RCT darbību un attīstību ierobežo noslēgtie

ilgtermiņa nomas līgumi, kuru termiņš

atsevišķiem objektiem sasniedz 2045. gadu;

► uz klientiem netiek pilnībā pārdalītas

komunālo pakalpojumu izmaksas skaitītāju

trūkuma dēļ;

► uzņēmuma vadības mainība politiskās

situācijas ietekmē, kā rezultātā trūkst

stratēģisko risinājumu plānveidības, nav

apstiprināta vienota telpiskās attīstības vīzija;

► lielāka normatīvo aktu regulējošā ietekme

salīdzinājumā ar konkurentiem;

► nepārdomātas pašvaldības politikas rezultātā

ir izveidojusies nevajadzīga konkurence.

Iespējas Draudi

► Pilnīga tirgus teritorijas un ēku renovācija,

novēršot esošos piekļuves, drošības un vides

trūkumus, bet saglabājot kultūrvēsturisko un

sociālo vidi.

► produktu novietojuma reorganizācija un

zonējuma nodrošināšana ar tarifu politikas

palīdzību;

► zemnieku kooperatīvu pārstāvniecības

veicināšana tirgū;

► aktīvas mārketinga kampaņas īstenošana un

ārvalstu tūristu plūsmas piesaistīšana;

► juridisko apgrūtinājumu samazināšana,

neslēdzot ilgtermiņa līgumus pēc esošo

termiņa beigām;

► sabiedriskā transporta galapunktu (it īpaši

maršruta taksometru) pārplānošana,

apvienojot ar Rīgas Starptautisko autoostu.

► privātā partnera piesaiste atsevišķu objektu

apsaimniekošanā.

► Tirgus apmeklētāju skaita un pirktspējas

kritums salīdzinoši lielā vidējā vecuma dēļ;

► nepietiekams valsts (pašvaldības) atbalsts

rekonstrukcijas programmas realizēšanai, kā

rezultātā programma var tikt izpildīta

nepilnīgi;

► apmeklētāju plūsmas migrācija pie

konkurentiem periodos, kad tiks intensīvi

veikti remontdarbi;

► ilgtermiņa nomnieku nesadarbošanās ar RCT

rekonstrukcijas programmas realizēšanā;

► tirdzniecības normatīvā regulējuma

pastiprināšana, kas neļautu saglabāt

tradicionālo tirgus darbību.

31

6.2. Uzņēmuma misija, vīzija un vērtības

Vīzija Rīgas Centrāltirgum kļūt par Latvijas iedzīvotāju un ārvalstu tūristu iecienītu un

apmeklētu vietu, kurā cilvēkiem ir iespējams ne tikai ērti un patīkami iepirkties un

socializēties, bet arī baudīt tradicionālās kultūras vērtības un kultūrvēsturiskos objektus Rīgas

pilsētas centrā. Kļūt par vietu, kur saglabāta un nodrošināta tikai tirgū pieejama unikāla

tirdzniecības pieredze, vieta, kurā iespējams iegādāties Latvijas zemnieku, amatnieku un

mājražotāju preces.

Misija Efektīva un finansiāli ilgtspējīga tirgus apsaimniekošana, saglabājot tirgu kā vietēji un

starptautiski atpazīstamu unikālu iepirkšanās un socializēšanās vietu priekš tirgus

apmeklētājiem.

Vērtības ► Sabiedrības apsaimniekotie tirgi ir atvērti, pieejami un sasniedzami.

► Tirgus ir drošs gan tā vides, gan pieejamās pārtikas un produktu ziņā.

► Tirgus ir unikāls kultūrvēsturiskais mantojums arhitektūras, tirdzniecības vietu

plašuma un produktu izkārtojuma veidolā.

► Tirgus nodrošina tikai tirgū sastopamu personisku saskarsmi starp pircēju un

pārdevēju.

6.3. Kopējais stratēģiskais ietvars

RCT turpmākā darbība un attīstība pamatojas uz pamatprincipu, ka RCT daļēji saglabā

nekomerciālu funkciju, un neizmanto tam nodoto nekustamo īpašumu kā pilnībā komerciālu

objektu.

Tas nozīmē, ka uzņēmuma kopējā darbības stratēģijā ir jāievēro ierobežojumi, ko rada

pašvaldības publiskās funkcijas pildīšana, kas liedz sasniegt pilnīgu komerciālā potenciāla

realizēšanu un peļņas maksimizēšanu, piemēram, transformējot tirgus platības cita veida

komercplatībās, kā biroju vai dzīvojamās ēkas, daudzstāvu autostāvvietas utt.

Plānots, ka RCT stratēģiskā attīstība norisināsies atbilstoši zemāk uzskaitītajām

stratēģiskajām prioritātēm:

► Nekustamā īpašuma apsaimniekošana un sakārtošana – prioritāte, kas

saistāma ar tirgus (ēku, būvju, laukumu) īpašumu rekonstrukciju un renovāciju,

kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, izmantojot Sabiedrības finanšu resursus,

ES un citu pieejamo finansējuma programmu līdzfinansējumu.

► Klientu apmierinātības paaugstināšana – prioritāte, kas saistāma ar komforta

un sakārtotas vides nodrošināšanu gan tirgus tiešajiem klientiem – nomniekiem,

gan tirgus apmeklētājiem (pircējiem, tūristiem).

► Drošas vides nodrošināšana – prioritāte, kas saistāma ar pārtikas preču drošas

aprites, sanitāro un higiēnas normu nodrošināšanu apsaimniekoto tirgus teritorijās,

noziedzības risku mazināšana.

► Publiskā tēla veidošana – prioritāte, kas saistāma ar RCT kopējā tēla veidošanu

un komunicēšana sabiedrībā.

► Ietekmes uz vidi mazināšana – prioritāte, kas saistāma ar vides piesārņojuma un

nelietderīgi tērētu resursu samazināšanu.

► Tūrisma attīstīšana Centrāltirgū – prioritāte, kas saistāma ar Centrāltirgus

atpazīstamības veicināšanu gan starptautiskā, gan vietējā mērogā.

► Finanšu rādītāju uzlabošana – prioritāte, kas saistāma ar RPAS "Rīgas

Centrāltirgus" darbības efektivitātes paaugstināšana.

32

6.3.1. Prioritāte: "NĪ apsaimniekošana un sakārtošana"

Stratēģisko prioritāti "NĪ apsaimniekošana un sakārtošana" plānots realizēt atbilstoši

šādam darbu plānam:

Tabula Nr.4

Gads Objekts Projekts

2014

Kanālmala Rekonstrukcijas projekta izstrāde

Rūpniecības preču

tirgus

Autostāvvietas izveide, tirdzniecības vietu samazināšana

Gaļas paviljons Saldētavu izbūve

Zivju paviljons Saldētavu izbūve

Piena paviljons Pilna tehniskā ekspertīze

Gastronomijas pav. Pilna tehniskā ekspertīze

Sakņu paviljons Pilna tehniskā ekspertīze

Zivju paviljons Pilna tehniskā ekspertīze

Gaļas paviljons Pilna tehniskā ekspertīze

Atklātā teritorija Seguma rekonstrukcijas projekta izstrāde

RCT Spīķeri Fasāžu un jumtu rekonstrukcijas projektu izstrāde (5

gab.), atzinums + ekspertīze

Vidzemes tirgus Zemes un ēku ieguldīšana RCT pamatkapitālā

Piena paviljons Nomas līguma izbeigšana ar ilgtermiņa nomnieku un

pārņemšana RCT apsaimniekošanā

Gastronomijas

paviljons

Nomas līguma izbeigšana ar ilgtermiņa nomnieku un

pārņemšana RCT apsaimniekošanā

2015

Kanālmala Rekonstrukcijas projekta darbi

Zivju paviljons Rekonstrukcijas projekta izstrāde

Gaļas paviljons Rekonstrukcijas projekta izstrāde

Āgenskalna tirgus Zemes un ēku ieguldīšana RCT pamatkapitālā

Vidzemes tirgus Attīstības plāna izstrāde un apstiprināšana

Rūpniecības preču

tirgus

Attīstības plāna izstrāde un apstiprināšana

2016

Gastronomijas pav. Rekonstrukcijas projekta izstrāde

Piena paviljons Rekonstrukcijas projekta izstrāde

Atklātā teritorija Seguma rekonstrukcijas 1.kārtas īstenošana

Gaļas paviljons Paviljona rekonstrukcijas projekta 1.kārtas īstenošana

Āgenskalna tirgus Attīstības plāna izstrāde un apstiprināšana

Slēgtā teritorija Attīstības plāna izstrāde un apstiprināšana

2017

Piena paviljons Rekonstrukcijas projekta 1.kārtas īstenošana

Atklātā teritorija Seguma rekonstrukcijas 2.kārtas īstenošana

2018

Gastronomijas pav. Rekonstrukcijas projekta 1.kārtas īstenošana

Slēgtā teritorija Rekonstrukcijas projekta izstrāde

Kopējās teritorijas telpiskās attīstības vīzijas izstrāde 2011. gada 24. augustā RCT organizēja publisku pasākumu, kurā tika uzsākta

diskusija par turpmāko Rīgas Centrāltirgus attīstību un iespējamo tirgus ēku rekonstrukcijas

plānu. Lai RCT sekmīgi realizētu stratēģisko prioritāti "NĪ apsaimniekošana un sakārtošana",

nepieciešams turpināt iesākto diskusiju un, pieaicinot attiecīgus ekspertus, izstrādāt kopēju

tirgus teritorijas telpiskās attīstības vīziju, kas kalpotu par pamatu tālākai tirgus ēku un

laukumu rekonstrukcijas realizēšanai.

33

Telpiskās attīstības vīzija tiktu plānota saistībā ar pieguļošo teritoriju attīstību:

► jāparedz tirgus cieša saikne ar īstenoto Spīķeru kvartāla revitalizācijas projektu

(starp Turgeņeva un Maskavas ielām), kas radītu vienmērīgu tirgus teritorijā un

šajā kvartālā esošo Spīķeru attīstību;

► tirgus teritorijas attīstībai vajadzētu būt saskaņotai ar Rīgas Starptautiskās

autoostas stratēģisko attīstību.

Rekonstrukcijas darbu veikšana Rekonstrukcijas darbu plāns kultūrvēsturisko pieminekļu – Centrāltirgus tirdzniecības

paviljonu, rekonstrukcijai, saglabāšanai, vides sakārtošanai ietver šādus darbus:

► paviljonu pilna būvekspertīze;

► paviljonu konstrukciju labošana;

► metāla konstrukciju apstrāde ar ugunsdrošu krāsu;

► grīdas seguma nomaiņa;

► saldētavu izbūve pagrabstāvos;

► āra teritoriju seguma nomaiņa;

► kanālmalas rekonstrukcija;

► un tml.

Tirgus paviljonu un ēku attīstības koncepcija Nepieciešams rekonstruēt Gaļas, Piena, Gastronomijas, Sakņu un Zivju paviljonus,

pagrabstāvu zem paviljoniem 2 ha platībā, starppaviljonu apbūve un noliktavu spīķeru

apbūve:

► paviljonu grupai kā galvenā tiks izvirzīta ēku fasāžu (t.sk. jumtu ) atbilstību to

vēsturiskajam veidolam. Tiks veikta starppaviljonu apbūves

renovācija/rekonstrukcija, jo esošajai nav kultūrvēsturiskas vērtības un atsevišķas

tās daļas neiederas tirgus paviljona apbūvē.

► Paviljonu rekonstrukcijas darbu apjomos paredzēts iekļaut:

► Paviljonu konstrukciju labošanu;

► Jumta seguma nomaiņu;

► Logu nomaiņu piecos paviljonos;

► Inženierkomunikāciju renovāciju;

► Jaunas apkures un kondicionēšanas sistēmas izveidi;

► Paviljonu fasāžu remontu un siltināšanu;

► Zaļās enerģijas (saules bateriju) un energoefektivitātes pasākumu ieviešanu.

► tiks veikta pagrabu labiekārtošana un attīstīšana.

► noliktavu spīķeru apbūves modernizācija, pielāgojot to spīķeru apbūvei starp

Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielām, kas pašlaik tiek sakārtota un ir

pietuvinājusies to vēsturiskajam veidolam.

Atklāto teritoriju un tirgus ielu pārbūve Tiks veikta "Atklātās teritorijas" atjaunošana, kas sastāv no tirgus laukuma ar

tirdzniecības galdiem, nojumēm (kioski starp Gaļas paviljonu un Nēģu ielas spīķeriem) un

atklātām tirdzniecības vietām zem nojumēm "Slēgtajā teritorijā", "Nēģu laukumā".

► Rekonstrukcijas darbu apjomos paredzēts iekļaut:

► Rīgas Centrāltirgus laukuma seguma atjaunošanu;

► Video novērošanas sistēmas uzstādīšanu;

► Saskaņota dizaina un vienota stila tirdzniecības nojumju uzstādīšanu.

► "Slēgtās teritorijas", "Atklātās teritorijas" un "Nēģu laukuma" kiosku ēku

demontāža.

► Tiks veikta piegādes un apkalpojošā transporta plūsmu optimizācija, sakārtojot

ielu tīklu un piekļuves iespējas katram no objektiem/būvēm. Pārējiem objektiem

plūsma tiks optimizēta, nosakot ierobežotu piegādes/apkopes laiku.

34

► Gājēju drošākai Maskavas ielas (tramvaja sliežu ceļa) šķērsošanai virzienā uz

Daugavmalu, Spīķeru ielas galā paredzēts izveidot "gulošā policista" veida gājēju

pāreju ar iesegumu esošo tramvaja sliežu līmenī.

Jaunu pakalpojumu ieviešana Centrāltirgū Papildus NĪ objektu renovācijai, Centrāltirgus teritorijas attīstībā plānotas šādas

potenciālas darbības:

► kvalitatīvu ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšana, kas ļautu papildus piesaistīt

gan apkārtējo biroju ēku darbiniekus, gan ārvalstu tūristus;

► RCT informācijas centra un muzeja izveide;

► veicināt kopīgas identitātes elementu ieviešanu tirgotājiem, kas reprezentē RCT,

piemēram, iepirkuma maisiņi ar ar RCT logo;

► Rūpniecības preču tirgus rekonstrukcijas rezultātā varētu tikt iegūta

daudzfunkcionāla apbūve, kas nodrošinātu piedāvājumu biroju telpām, ēdināšanas

pakalpojumus, viesnīcas pakalpojumus un tml..

Vidzemes tirgus attīstības koncepcija ► Atbilstoši Rīgas domes lēmumam 2014.gadā Vidzemes tirgu plānots ieguldīt

RPAS "Rīgas Centrāltirgus" pamatkapitālā.

► Ņemot vērā, ka Vidzemes tirgus ir skaidri nodalāms RCT objekts, kā arī izvērtējot

esošo tirgus rentabilitāti un tirgus platības atbilstību tirdzniecības funkcijai, šī

tirgus apsaimniekošanai 2015.gadā saskaņā ar Vidzemes tirgus attīstības plānu

varētu tikt piesaistīts stratēģisks partneruzņēmums.

► Šāda apsaimniekošanas modeļa pielietošana spētu labāk nodrošināt nedaudz

atšķirīgu Vidzemes tirgus attīstību no Centrāltirgus, kā, piemēram, izteikti vienota

tirdzniecības noformējuma ieviešana visā tirgus teritorijā saglabājot tradicionālo

zonējumu. Vienlaicīgi varētu efektīvāk izmantot nelietderīgi izmantoto tirgus

platību, ieviešot tirgū jaunas funkcijas, piemēram, izklaides vai kultūras objektus.

Tādējādi tirgum tiktu piesaistīti jauni apmeklētāji un nodrošināta rentabla darbība.

► Svarīga Vidzemes tirgus attīstības koncepcijas sastāvdaļa ir šobrīd slēgtā Gaļas

paviljona rekonstrukcija, atjaunojot tā arhitektūras vērtību un reālu darbību.

Rūpniecības preču tirgus attīstības koncepcija ► Stratēģiskās prioritātes ietvaros tiks sakārtota Rūpniecības preču tirgus teritorija.

► 2014.gadā, ierīkojot autostāvvietu, Rūpniecības preču tirgus teritorijā plānots

samazināt tirdzniecības vietu skaitu.

► 2015.gadā plānots paplašināt autostāvvietu, izstrādāt un apstiprināt Rūpniecības

preču tirgus teritorijas attīstības plānu.

► Īstenojot teritorijas attīstības plānu, Rūpniecības preču tirgus teritorijas

atjaunošanas darbos iecerēts piesaistīt privātu partneri, kas visas rekonstrukcijas

investīcijas varētu veikt par saviem līdzekļiem, nodrošinot RPAS "Rīgas

Centrāltirgus" stabilus ieņēmumus un samazinot visus izdevumus, kas līdz šim

bijuši saistīti ar Rūpniecības preču tirgus teritorijas apsaimniekošanu un

uzturēšanu.

Āgenskalna tirgus attīstības koncepcija ► 2014.gadā saistībā ar Āgenskalna tirgus ēkas Rīgā, Nometņu ielā 64, fasādes

rekonstrukciju plānots izstrādāt pieteikumu projektam Eiropas Ekonomiskās

zonas (EEZ) finanšu instrumenta līdzfinansējuma piesaistei pēc programmas

"Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunošana" aktivitātē "Kultūras,

jo īpaši koka un jūgendstila, mantojuma saglabāšana mazo grantu shēmas

ietvaros" Āgenskalna tirgus ēku rekonstrukcijai.

35

► 2015.gadā Āgenskalna tirgus zemes un ēkas tiek plānots ieguldīt RCT

pamatkapitālā.

► 2016.gadā plānots izstrādāt un apstiprināt Āgenskalna tirgus attīstības plānu.

► Esošais apakšnomas līgums noslēdzas 2014. gada 31. decembrī. Līdz ar ko,

atkarībā no turpmākiem RCT un akcionāru sapulces lēmumiem, RCT ir iespējas

pilnvērtīgi veikt tirgus rekonstrukciju un tālāku apsaimniekošanu bez nomas

līgumu saistību ierobežojumiem.

► Ņemot vērā, ka Āgenskalna tirgus struktūra ļauj to nodot vienam nomniekam, šī

tirgus rekonstrukcija un tālāka apsaimniekošana nākotnē varētu tikt realizēta

piesaistot partneruzņēmumu no privātā sektora. Āgenskalna tirgus līdzīgi kā

Vidzemes tirgus tiktu attīstīts kā nišas tirgus.

Juridisko jautājumu sakārtošana Jāturpjna darbs pie juridisko jautājumu sakārtošanas:

► esošo ilgtermiņa apakšnomnieku līgumsaistību sakārtošana, neveicot atkārtotu

apakšnomnieku līgumu slēgšanu pēc esošo termiņa beigām;

► iespēju gadījumā pārtraukt ilgtermiņa līgumus pirms termiņa, pārņemt Piena un

Gastronomijas paviljonu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

► NĪ tiesiskā statusa sakārtošana:

► patvaļīgās būvniecības novēršana, inventarizācijas aktu atjaunošana

atbilstoši esošajai situācijai;

► iespējama RCT apsaimniekoto īpašumu ieguldīšana uzņēmuma

pamatkapitālā;

► pagaidu ēku termiņu pārbaude un prettiesiski saglabātās pagaidu apbūves

nojaukšana.

Prioritātes realizēšanas pamatprincipi Nākotnē veicot plānotos darbus attiecībā uz investīciju programmas realizāciju, RCT

rīkosies saskaņā ar šādiem pamatprincipiem:

► Virzība uz preču sortimenta un tirdzniecības vides sakārtotību, izmantojot tarifu

politiku un klientu atlasi.

► Tirgus unikalitātes saglabāšana – neveikt izmaiņas vēsturiskajā produktu

izvietojuma principā pa paviljoniem, un nodrošināt pašlaik tirgū nopērkamo preču

grupu pieejamību arī nākotnē.

► Rekonstrukcijas gaitā nodrošinot nepārtrauktu tirdzniecības procesu, pēc iespējas

īstenot pārdomātu esošo nomnieku migrāciju – neveikt esošās laukumu apbūves

demontāžu pirms tiek nodrošināta vieta, uz kuru pārvākties.

► Tirdzniecība un komercdarbība saglabājas kā prioritārais telpu un teritoriju

aizpildīšanas segments, tirgus teritorija netiek speciāli pielāgota un aizpildīta ar

kultūras objektiem.

6.3.2. Prioritāte "Klientu apmierinātības paaugstināšana"

Šī stratēģiskā prioritāte attiecināma ne tikai uz RCT kā NĪ apsaimniekotāja tiešajiem

klientiem – telpu un tirdzniecības vietu nomniekiem, bet arī tirgus klientiem – apmeklētājiem.

Īstenojamie darbi prioritātes realizēšanai vidējā termiņā:

► Apmierinātības celšana saistībā ar:

► tirgus ēku, tehnisko telpu un laukumu rekonstrukciju;

► zonējuma pārkārtošanu un apmeklētāju labāku informētību.

► Iespējama lielāko tirgotāju (nomnieku) regulāru sapulču organizēšana, kurā tiktu

diskutēts par nomniekiem aktuālajiem jautājumiem, ar laiku, iespējams, šādām

sapulcēm dodot iespēju piedalīties atsevišķu RCT lēmumu pieņemšanā.

36

► Nomas maksu un tarifu pilnvērtīgas metodoloģijas izstrāde, kas ņemtu vērā

sezonalitātes un atsevišķu preču un produktu grupu īpatnības, tādējādi pielāgojot

nomas maksājumus tirgotāju ieņēmumiem.

► Intensīvi veikt autostāvvietu skaita palielinājumu, piemēram, rūpniecības preču

tirgus teritorijā.

6.3.3. Prioritāte "Drošas vides nodrošināšana"

Šīs stratēģiskās prioritātes realizācija veicama galvenokārt RCT apsardzes dienesta

sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldības policiju, Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienestu.

Īstenojamie atbalsta pasākumi nākotnē:

► profilaktisko pasākumu turpināšana – pārbaudes, apgaitas utt. Papildus kontroles

pirms tirgotājam tiek izsniegta atļauja veikt tirdzniecības teritorijā, kas

nodrošinātu pilnīgāku sanitāro normu un tirdzniecības noteikumu ievērošanu.

Papildus tam, drošības sajūtu apmeklētājiem plānots pavairot ar skaidri

atšķiramām un pamanāmām Centrāltirgus dabinieku formām, kas radītu iespaidu,

ka atbildīgie darbinieki pastāvīgi uzrauga tirgus darbību;

► videonovērošanas sistēmas ierīkošana;

► izmaiņu ierosināšana normatīvajā regulējumā, kas pieļautu akcīzes (it īpaši

tabakas) izstrādājumu tirdzniecību tirgus teritorijā, samazinot pieprasījumu pēc

nelegālās produkcijas;

► turpināt pilnveidot uzveidoto autotransporta caurlaižu sistēmu.

Īstenoto atbalsta pasākumu rezultātā nepieciešams tirgus teritorijā nodrošināt drošu

vidi, tirdzniecības noteikumu, sanitāro normu un drošas pārtikas aprites prasību ievērošanu.

6.3.4. Prioritāte "Publiskā tēla veidošana"

Lai realizētu stratēģisko prioritāti – veidotu pozitīvu RCT sabiedrisko tēlu RCT ir

apstiprināta Mārketinga un komunikācijas stratēģijas 2013. – 2015.gadam. Katru gadu, ņemot

vērā šo stratēģiju, tiek apstiprināts Mārketinga un komunikācijas pasākumu plāns

kalendārajam gadam.

RCT 5 tirdzniecības paviljonu ansamblis vedio Rīgas Centrāltirgus kultūrvēsturisko

vērtību, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, veido ar Rīgas vecpilsētu vienu veselumu. RCT

kultūrvēsturiskā vērtība ir viens no centrālajiem aspektiem Mārketinga un komunikācijas

stratēģijas īstenošanas periodā, kas attieksies arī uz diviem valstiski un starptautiski svarīgiem

pasākumiem – 2014.gadā Rīga būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta, savukārt Latvija 2015.gada

pirmajā pusē būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

Mārketinga un komunikācijas stratēģijas uzdevumi ir:

► Veicināt pēc iespējas plašāku Rīgas iedzīvotāju un viesu, it īpaši RCT klientu,

informētību par RCT un tā sniegtajiem pakalpojumiem;

► Iesaistīt Rīgas iedzīvotājus un RCT apmeklētājus RCT sniegto pakalpojumu

uzlabošanas procesā;

► Veicināt Rīgas iedzīvotāju, RCT klientu, pozitīvu attieksmi un uzticēšanos RCT

sniegtajiem pakalpojumiem;

► Izglītot Rīgas iedzīvotājus, RCT klientus, par RCT kompetencē esošajiem

jautājumiem (kvalitatīvu pārtiku, veselīgu un kvalitatīvu ēdienu pagatavošanu,

tirdzniecības aktualitātēm);

► Veicināt plašsaziņas līdzekļu informētību un izpratni par RCT darbu un tā

darbības aktualitātēm;

► Nodrošināt aktuālu (t.sk. sezonālu), saprotamu un pēc iespējas pilnīgāku

informāciju ikvienam klientam, tādējādi palielinot izpratni un pozitīvu attieksmi

RCT (tostarp attiecībā uz RCT panākto vides pilnveidošanā un tās drošības

nodrošināšanā, kā arī par RCT finansiālo situāciju);

► Paaugstināt RCT atpazīstamību un prestižu;

37

► Veicināt kultūras un izglītojošo pasākumu īstenošanu RCT teritorijā (t.sk. tos

sasaistot ar nacionāla, vietēja un Eiropas Savienības mēroga pasākumiem);

► Īstenot slow living un slow food pasākumus RCT, tādejādi pastiprinot un

akcentējot RCT unikalitāti.

► Izveidot, uzturēt un pilnveidot efektīgu un darboties spējīgu mārketinga un

komunikācijas platformu, sasniedzot stratēģijā identificētās mērķauditorijas un

izvirzītos mērķus, tādējādi uzlabojot RCT sniegto pakalpojumu kvalitāti;

► Sagatavot un sniegt aktuālu, kvalitatīvu informāciju, kas nodrošinātu

mērķauditoriju informētību un izglītotību, kā arī iesaistīšanos RCT organizētajos

pasākumos un atbalstītu produktu un preču iegādi RCT.

Šobrīd tiek veiktas sekojošas mārketinga un komunikāciju aktivitātes:

1. Kā būtisks komunikatīvais aspekts. veidojot dialogu ar sabiedrību, tiek akcentēta

RCT sociālā funkcija:

► regulāra sabiedrības informēšana par iespējām RCT iegādāties Latvijā ražotu

kvalitatīvu svaigu, sezonai atbilstošu produkciju;

► informācija par RCT darbības rezultātiem un jaunumiem;

► RCT kā tirdzniecības vietas pieejamība (centrs);

► RCT kā vieta, kurā iespējams iepirkties dažādiem sociālajiem slāņiem.

2. RCT kā kultūraktīva un sociāli aktīva vide:

► regulāra latviešu tradicionālo kultūras vērtību popularizēšana: latviešu gadskārtu

svētku (Līgo, Ziemassvētki, Meteņi u.c.) svinēšana;

► tradicionālās mākslas dienas RCT;

► RCT kā pievilcīga vieta mākslas un dokumentālo filmu piefilmējumiem;

► dažādas citas sociālās aktivitātes (mākslas projekti, foto izstādes un utt.);

► būtiska nozīme RCT tēla veidošanā ārpus Latvijas robežām ir ārvalstu televīzijām.

3. RCT kā kultūrvēsturiska vide. RCT ir nozīmīga daļa no UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā

iekļautās vietas Rīgas vēsturiskajā centrā, tādēļ RCT mārketinga un komunikācijas pasākumi

ir vērsti uz šī aspekta popularizēšanu, lai piesaistītu ne tikai ārvalstu tūristus, bet arī visus

Latvijas iedzīvotājus apmeklēt Rīgas Centrāltirgu.

Svarīgākie informācijas kanāli: televīzijas, t.sk., RCT radījums TV3 "Garšīgi

dzīvojam!", radio, laikraksti, žurnāli, eociālie mediji (twitter.com, facebook.com), RCT mājas

lapa, RCT avīze .


► Turpināt regulāri informēt sabiedrību par RCT aktualitātēm, būtiski palielināt

informācijas apjomu, kas saistīts ar Latvijā ražotās produkcijas pieejamību RCT,

stiprināt RCT konkurētspēju ar lielveikalu ķēdēm, informēt sabiedrību par

priekšrocībām, kāpēc par iepirkšanās vietu izvēlēties tieši RCT.

► Turpināt latviešu tradicionālo kultūras vērtību popularizēšanu, īpaši akcentējot ,

interaktivitāti, t.i., apmeklētāju iespēju iesaistīties svētku svinēšanas rituālos un

tradīcijās ar mērķi piesaistīt ģimenes RCT kā jau ierastai un atpazīstamai atpūtas

vietai.

► Nodrošināt, veicināt un attīstīt visa veida sociālos pasākumus kā aktivitātes ar

noteiktu regularitāti, tādejādi stiprinot RCT kā kultūraktīvu vidi.

► Īpaši pievērst uzmanību un aktivizēt "sabiedriskās diskusijas" kā komunikatīvo

formu. Turpināt jau iesākto sabiedrisko diskusiju ciklu par RCT kā būtisku

kultūrvēsturisku mantojumu, sagatavot sabiedrisko domu Eiropas struktūrfondu

līdzekļu piesaistes nepieciešamībai.

► Informācijas kanālu izmantošanā īpaši orientēties uz medijiem, kas piedāvā

interaktīvas iespējas, kā arī turpināt izmantot tradicionālos medijus.

► Īstenot pasākumus Zemnieku kooperācijas veidošanā (sadarbībā ar reģionālajiem

medijiem un zemnieku sabiedriskām organizācijām).

38

► Aicināt slēgt sadarbības līgumus ar Rīgas restorānu servisa uzņēmumu

īpašniekiem un pavāriem par RCT iegādāto produktu izmantošanu ēdienu

pagatavošanā.

6.3.5. Prioritāte "Ietekmes uz vidi mazināšana"


► Rekonstrukcijas ietvaros – siltināšana, energoefektivitāte (t.sk. saules bateriju

izmantošana), atkritumu šķirošana un otrreizējā pārstrāde;

► Ekoloģiskās pārtikas tirdzniecības stimulēšana. Turpināt sadarbību ar Latvijas

novadu lauksaimniekiem, lai stimulēt viņus atvērt savas ražotās produkcijas

tirdzniecības stendus Rīgas Centrāltirgū;

► Notekūdeņu sistēmas pilnveidošana;

► Inovatīvu produktu tirdzniecības veicināšana.

6.3.6. Prioritāte: "Tūrisma attīstīšana Centrāltirgū"

RCT ir senākais un lielākais Rīgas tirgus, kas atrodas Rīgas pilsētas centrā un ir kļuvis

par iecienītu iepirkšanās vietu, kas piesaista ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī ārvalstu

tūristus, jo ir viens no lielākajiem Eiropas pilsētu centru tirgus laukumiem ar senām

tradīcijām, kas meklē iespējas apvienot tirgus kultūrvēsturisko mantojumu ar mūsdienu

kultūras aktivitātēm, tādēļ RCT kļuvis par neatņemamu tūrisma ceļvežos norādītu apskates

objektu.

Ņemot vērā, ka Latvija kopumā tūrisma nozari ir izvirzījusi kā prioritāru un pasākumi

šīs nozares ietvaros ir lielā mērā saistīti ar RCT īstenotajām funkcijām, tādēļ, izstrādājot

stratēģiju, tiek izvērtētas RCT iespējas sniegt individualizētus pakalpojumus, tai skaitā

īstenojot sociāli atbildīga uzņēmuma darbības principus, vienlaicīgi sekmējot sabiedrības

veselību, vides aizsardzību un vides drošību.

Izvērtējot RCT kultūrvēsturisko nozīmi, kā viens no būtiskiem mārketinga stratēģijas

uzdevumiem tika izvirzīta tūrisma attīstība, kā rezultātā:

► sadarbībā ar tūrisma kompānijām ārvalstu tūristu grupām Centrāltirgus Sakņu

paviljonā tiek organizētas degustācijas, kurās tūristiem tiek piedāvātas RCT

pieejamās Latvijas produkcijas degustācijas iespējas;

► sadarbībā ar tūrisma kompānijām tiek organizētas ekskurcijas Centrāltirgū gan

Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu tūristiem;

► RCT savā ekskursiju plānā ir iekļāvuši operatori, kas apkalpo lielākos kruīza

kuģus.


► Organizatoriskie darbi:

► Turpināt attīstīt RCT kā nozīmīgu tūrisma objektu – paplašināt sadarbību ar

tūristus apkalpojošiem uzņēmumiem, t.sk., biroju "LIVE RIGA", izstrādāt

un piedāvāt tiem tematiskus apskates objektus RCT. Izveidot un izplatīt

bukletus par RPAS ‘Rīgas Centrāltirgus" kā pievilcīgu vietu tūristiem.

► Paplašināt sadarbību ar ārzemju medijiem, ar mērķi popularizēt RCT tēlu un

piesaistīt tūristu plūsmu.

► Organizēt starptautiskus kultūras pasākumus, ekskursijas pa tirgus teritoriju

(t.sk. pa pazemes pilsētiņu), izstādes.

► Teritorijas labiekārtošanas darbi:

► izveidot informācijas centru;

► Tūristu piesaistes objekta (piemēram, T.Zaļkalna iecerētais cūkas

piemineklis Latvijas bekonam) uzstādīšana tirgus teritorijā;

► Norāžu izvietošana tirgus teritorijā angļu valodā.

► Centrāltirgus muzeja izveide tirgus teritorijā.

39

6.3.7. Prioritāte "Finanšu rādītāju uzlabošana"

Pašreizējais RCT finanšu stāvoklis vērtējams kā apmierinošs, tādējādi nav paredzami

būtiski pasākumi finanšu rādītāju uzlabošanai.


► naudas līdzekļu vadības procedūru ieviešana;

► skaidras naudas aprites mazināšana, pilnveidojot klientu norēķinu sistēmu (pāreja

uz bezskaidras naudas norēķiniem);

► zaudējumu kontrole, nodrošinot avansa norēķinu struktūru (pastiprināta kontrole,

lai nav iespējams uzsākt tirdzniecību pirms pilnīgas norēķinu veikšanas).

6.4. Darbības riski

Tabula Nr. 4 RCT būtiskie darbības riski un iespējamie pasākumi to mazināšanai

Riska

nosaukums Riska raksturojums

Iespējamie pasākumi riska

mazināšanai

Pieprasījuma

samazinājums

rekonstrukcijas

rezultātā

Veicot intensīvu renovācijas

programmu un aizverot daļu no

paviljoniem vai teritorijām var

notikt apmeklētāju plūsmas

pārveidošanās uz konkurējošiem

objektiem, kur iedzīvotājiem nav

jāsaskaras ar radītajām neērtībām.

Riska mazināšanas pasākumu

ietvaros nepieciešams izstrādāt

pārdomātu renovācijas grafiku, kas

minimāli ierobežotu apmeklētāju

neērtības. Iespējama ar labvēlīgāka

nomas maksu politika remontdarbu

laikā tiem nomniekiem, kas spiesti

pārvietoties remontdarbu dēļ.

Tirdzniecības ierobežojumiem jābūt

minimāliem, lai tiktu nodrošināta

tirdzniecības nepārtrauktība.

Ilgtermiņa

investīciju

finansēšanas

risks

RCT plānotie investīciju projekti

nav saistīti ar būtiskiem riskiem

dēļ investīciju finansēšanas

piesaistes. Riski var rasties, ja

tiktu pieņemti lēmibūtiski

paplašināt investīciju programmu

ar nozīmīgiem projektiem, kuru

realizēšanai būtu nepieciešams

piesaistīt kredītresursus.

Plānoto investīcoju programmju

īstenot no RCT rīcībā esošajiem

finanšu līdzekļiem. Turpināt

racionālu plānošanu un projektu

īstenošanu. Izmaiņu gadījumā riska

mazināšanas nolūkos nepieciešams

savlaicīgi izskatīt iespējas piesaistīt

līdzfinansējumu no citiem avotiem.

Nepieciešams apsvērt iespēju

piesaistīt privātā sektora

finansējumu, realizējot atsevišķu

tirgus objektu attīstību sadarbībā ar

privāto partneri.

40

7. Finanšu prognozes

7.1. Finanšu prognožu pieņēmumu apraksts un pamatojums

Lai izstrādātu RCT finanšu prognozes, t.sk. peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas

plūsmu, bilanci, tika definēti būtiskie prognožu sagatavošanai nepieciešami pieņēmumi.

Pieņēmumu definēšanai tika izmantota RCT pārstāvju sniegtā informācija, tika

noteikti galvenie ieņēmumu, izmaksu u.c. finanšu pozīciju virzītāji, t.i., tos ietekmējošie

faktori, kuru izmaiņas ņemtas vērā finanšu pozīciju prognožu izstrādē.

Būtisko finanšu pieņēmumu prognožu raksturojums sniegts nākamajā tabulā.

Tabula Nr. 45 Finanšu prognožu pieņēmumu raksturojums

Pieņēmumu grupa Pieņēmumu raksturojums

VISPĀRĪGIE PIEŅĒMUMI

Prognožu veidošanas princips

Prognožu termiņš Prognozes veidotas no 2013. līdz 2018. gadam

Prognožu struktūra

2013. gada prognozei tika izmantoti 1. pusgada faktiskie

finanšu rādītāji un 2. pusgada budžeta finanšu rādītāji, finanšu

rādītāji pēc 2013. gada tiek prognozēti, pamatojoties uz

pieņēmumiem

Bāzes periods Par prognožu bāzes periodu tiek pieņemts 2012. gads

Makroekonomiskie pieņēmumi

Inflācijas ietekme Aprēķinos ņemtas vērā prognozētās patēriņa cenu izmaiņas un

darba algas (bruto) izmaiņas.

Nodokļu likmes Prognozes veiktas, ievērojot pastāvošās PVN, UIN un NĪN

nodokļu likmes.

PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU APRĒĶINA, NAUDAS PLŪSMAS, BILANCES

PIEŅĒMUMI

Pakalpojumu ieņēmumi

Ieņēmumu pieaugums

Ieņēmumu daļai, kas nav ierobežota ar ilgtermiņa nomas

līgumu, ikgadējais pieaugums pieņemts 1% līmenī. Lielāks

pieaugums plānots 2015.gadā sakarā ar Vidzemes tirgus jauna

attīstības plāna realizāciju, kā arī 2014.gadā no Rūpniecības

preču tirgus teritorijas attīstības un no apakšnomniekiem

pārņemto Centrāltirgus Piena un Gastronomijas paviljonu

attīstību.

Paviljoniem, kam beidzas ilgtermiņa nomas līgums, tiek

pieņemts vienreizējs 10% ieņēmumu pieaugums pēc attiecīgā

paviljona rekonstrukcijas.

Ieņēmumu līmenis

remontdarbu laikā

Ņemot vērā investīciju objektus un investīciju realizācijas gaitu,

būtiskas RCT pamatdarbības ieņēmumu svārstības netiek

prognozētas.

Darbības izmaksas

Izmaksu izmaiņas

pārņemšanas gaitā

Pieņemts, ka pārņemot paviljonus no apakšnomniekiem, pieaug

gan ieņēmumi, gan uzturēšanas izmaksas. Vidzemes tirgus

attīstības ietvaros samazinās administratīvās izmaksas.

41

Investīciju pieņēmumi

Ikgadējo investīciju

apjoms

Ikgadējo investīciju apmērs pieņemts bāzes gada līmenī, kas

tiek indeksēts ar inflāciju.

Rekonstrukcijas

programmas investīciju

apjoms

Investīciju apjoms 2013.-2018. gadā tiek pieņemts atbilstoši

RCT rekonstrukcijas un investīciju plānam, ņemot vērā RCT

finanšu prognozes.

Rekonstrukcijas plāns

Finanšu prognozēs pieņemts šāds rekonstrukcijas grafiks:

► 2014. gadā – Gaļas paviljona saldētavu izbūve; Zivju

paviljona saldētavu izbūve

► 2015. gadā – Kanālmalas rekonstrukcija

► 2016. gadā – Atklātās teritorijas seguma rekonstrukcijas

1.kārtas īstenošana; Gaļas paviljona rekonstrukcijas

projekta 1.kārtas īstenošana

► 2017. gadā – Piena paviljoa rekonstrukcijas projekta

1.kārtas īstenošana; Atklātās teritorijas seguma

rekonstrukcijas 2.kārtas īstenošana

► 2018. gadā – Gastronomijas paviljona rekonstrukcijas

projekta 1.kārtas īstenošana

Rekonstrukcijas

programmas finansēšana

Pieņemts, ka 2013. – 2018.gadā RCT no saviem līdzekļiem

iegulda no 0,45 līdz 1,1 milj. EUR gadā

Nolietojuma periods Pieņemts, ka investīciju amortizācijas periods ir 10 līdz 20 gadi

Ieguldījumu prognoze 2014. - 2018. 2014 2015 2016 2017 2018 Kopā, EUR

Gaļas pav. 143 000 72 000 356 000 571 000

Piena pav. 15 000 72 000 427 000 514 000

Gastr.pav. 15 000 72 000 1 070 000 1 157 000

Sakņu pav. 15 000 15 000

Zivju pav. 172 000 72 000 244 000

Atklātā ter. 50 000 143 000 215 000 408 000

Slēgtā ter. 72 000 72 000

Kanālmala 1 040 000 1 040 000

Spīķeri 33 000 33 000

Kopā: 443 000 1 184 000 643 000 642 000 1 142 000 4 054 000

42

7.2. Peļņas vai zaudējumu aprēķina prognoze

Tabula Nr. 6 peļņas vai zaudējumu prognoze 2013. – 2018. gadam

LVL EUR EUR EUR EUR EUR EUR

2013P 2013P 2014P 2015P 2016P 2017P 2018P

IEŅĒMUMI 4 809 805 6 843 736 6 869 572 7 167 717 7 209 692 7 260 203 7 330 636

Centrāltirgus 4 320 100 6 146 949 6 154 433 6 402 923 6 438 495 6 481 181 6 545 210

Vidzemes tirgus 330 105 469 697 451 262 498 005 502 274 507 965 512 234

Āgenskalna tirgus 159 600 227 090 227 090 229 794 231 928 234 062 236 197

Latgalīte

36 787 36 995 36 995 36 995 36 995

IZMAKSAS -3 988 595 -5 675 259 -5 664 720 -5 961 508 -5 927 701 -5 922 570 -5 996 706

Personāla izmaksas -1 194 993 -1 700 322 -1 721 069 -1 778 590 -1 781 436 -1 782 858 -1 785 704

Komunālie maksājumi -829 200 -1 179 845 -1 157 649 -1 173 869 -1 175 292 -1 176 715 -1 176 715

Nolietojums -727 084 -1 034 547 -973 813 -1 166 430 -1 128 354 -1 120 378 -1 191 668

Citas izmaksas -1 237 318 -1 760 545 -1 812 189 -1 842 619 -1 842 619 -1 842 619 -1 842 619

BRUTO PEĻŅA 821 210 1 168 477 1 204 852 1 206 209 1 281 991 1 337 633 1 333 930

Administrācijas izmaksas -691 756 -984 280 -983 066 -988 896 -994 587 -997 433 -998 856

Pārējie sabiedrības saimn. darbības ieņēmumi/(izmaksas) neto -7 079 -10 073 -33 521 -14 940 -9 249 -9 249 -9 249

Procentu ieņēmumi/(izmaksas) neto 16 800 23 904 23 904 24 189 24 900 24 900 24 900

Nekustamā īpašuma nodoklis -127 000 -180 705 -201 972 -202 048 -202 048 -202 048 -202 048

Uzņēmuma ienākuma nodoklis -3 560 -5 065 -4 980 0 -7 114 -9 960 -8 537

NETO PEĻŅA 8 615 12 258 5 217 24 514 93 893 143 843 140 140

Bruto rentabilitāte 17,1% 17,1% 17,5% 16,8% 17,8% 18,4% 18,2%

Neto rentabilitāte 0,2% 0,2% 0,1% 0,3% 1,3% 2,0% 1,9%

Galvenais novērojums un secinājums:

► RCT peļņas un neto rentabilitātes rādītāji nav augsti (ievērojams pamatlīdzekļu nolietojuma un ieguldījumu nomātajos pamatlīdzekļu

vērtības amortizācijas īpatsvars izdevumu struktūrā), taču stabili (vienmērīgs plānoto investīciju sadalījums prognozētajā periodā).

43

7.3. Naudas plūsmas prognoze

Tabula Nr. 7 naudas plūsmas prognoze 2013. – 2018. gadam, LVL


2013P 2013P 2014P 2015P 2016P 2017P 2018P

Peļņa vai zaudējumi pirms procentu maksājumiem 122 375 174 124 188 265 202 373 278 155 330 951 325 825

Nodokļi -130 560 -185 770 -206 952 -202 048 -209 162 -212 008 -210 585

Apgrozāmā kapitāla izmaiņas -121 028 -172 207 -145 094 34 778 -26 139 15 447 -20 658

Nolietojums 727 084 1 034 547 973 813 1 166 430 1 128 354 1 120 378 1 191 668

Pamatdarbības neto naudas plūsma 597 871 850 694 810 032 1 201 533 1 171 208 1 254 768 1 286 250

Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde -140 000 -199 202 -181 000 -181 000 -181 000 -181 000 -181 000

Ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos -860 200 -1 223 954 -514 000 -1 184 000 -643 000 -642 001 -1 142 002

Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma -1 000 200 -1 423 156 -695 000 -1 365 000 -824 000 -823 001 -1 323 002

Procentu ieņēmumi (kavējuma nauda) 17 000 24 189 24 900 24 900 25 612 25 612 25 612

Procentu izdevumi -200 -285 -711 -711 -711 -711 -711

Finansēšanas darbības neto naudas plūsma 16 800 23 904 24 189 24 189 24 901 24 901 24 901

NETO NAUDAS PLŪSMA -385 529 -548 558 139 221 -139 278 372 109 456 668 -11 851

Pieejamie naudas līdzekļi pārskata gada beigās 515 000 732 779 872 000 732 722 1 104 831 1 561 499 1 549 648

Galvenais novērojums un secinājums:

► Ņemot vērā, ka RCT investīciju apjoms prognozētajā periodā ir proporcionāls pa gadiem un nevienā gadā ievērojami nepārsniedz

pamatdarbības neto naudas plūsmu, tad papildus finansējums prognozētajām investīcijām nav nepieciešams.

44

7.4. Bilances prognoze

Tabula Nr. 8 bilances rādītāji 2013. – 2018. gadam, LVL


2013P 2013P 2014P 2015P 2016P 2017P 2018P

ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI 7 752 723 11 031 131 15 937 176 17 495 746 17 191 391 16 894 013 17 025 346

Nemateriālie ieguldījumi 171 271 243 697 156 442 67 386 45 896 45 727 45 062

Pamatlīdzekļi 5 588 340 7 951 491 12 872 848 13 851 534 13 481 169 13 118 996 12 746 519

Ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos 1 993 112 2 835 943 2 907 886 3 576 826 3 664 326 3 729 290 4 233 765

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI 845 349 1 202 823 1 323 746 1 133 262 1 501 831 1 968 499 1 986 439

Krājumi 37 964 54 018 53 246 47 000 42 000 45 000 45 500

Debitori 292 385 416 026 398 500 353 540 355 000 362 000 391 291

Nauda un tās ekvivalenti 515 000 732 779 872 000 732 722 1 104 831 1 561 499 1 549 648

KOPĀ AKTĪVS 8 598 072 12 233 954 17 260 922 18 629 008 18 693 222 18 862 512 19 011 785

PAŠU KAPITĀLS 8 042 148 11 442 946 16 648 163 18 032 677 18 126 570 18 270 413 18 410 553

Akciju kapitāls 7 047 934 10 028 307 15 228 307 16 588 307 16 588 307 16 588 307 16 588 307

Pārskata gada nesadalītā peļņa 8 615 12 258 5 217 24 514 93 893 143 843 140 140

Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa 985 599 1 402 381 1 414 639 1 419 856 1 444 370 1 538 263 1 682 106

KREDITORI 555 924 791 008 612 759 596 331 566 652 592 099 601 232

Ilgtermiņa kreditori - nākamo periodu ieņēmumi 120 224 171 063 158 697 146 331 133 965 121 599 109 232

Īstermiņa kreditori 435 700 619 945 454 062 450 000 432 687 470 500 492 000

KOPĀ PASĪVS 8 598 072 12 233 954 17 260 922 18 629 008 18 693 222 18 862 512 19 011 785

Galvenie novērojumi un secinājumi:

► Neskatoties uz zaudējumiem remontdarbu dēļ, RCT nepastāv maksātnespējas draudi, jo ir augsts iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas

līmenis.

► Prognožu periodā RCT neveic ilgtermiņa kredītsaistību piesaisti. Bilancē iekļautie nākamo periodu ieņēmumi saistāmi ar investīciju

publiskā līdzfinansējuma daļas atzīšanu.

45

7.5. Prognozētie uzņēmuma darbības efektivitātes rādītāji

EUR EUR EUR EUR EUR EUR

Nr.

p.k.

Darbības efektivitātes

rādītājs 2013P 2014P 2015P 2016P 2017P 2018P

1.

Kopējā likviditāte

(apgrozāmie

līdzekļi/īstermiņa saistības) 1,36 2,65 2,94 2,62 3,19 4

► Rāda to, cik lielā mērā uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi spēj segt īstermiņa saistības.

Ja koeficients ir virs 1, tad tas nozīmē, ka uzņēmumam ir pietiekami apgrozāmie

līdzekļi, lai segtu īstermiņa maksājumus; savukārt, ja rādītājs ir zemāks par 1, tas

nozīmē, ka uzņēmums nespētu apkalpot maksājumus piegādātājiem, ja saimnieciskā

darbība uz kādu laiku tiktu apturēta. Pārāk liels rādītājs (virs 2) norāda uz iesaldētu

naudu apgrozāmajos līdzekļos, kuru, iespējams, var izmantot efektīvāk

2.

Absolūtā likviditāte

(īstermiņa

vērtspapīri+naudas

līdzekļi/īstermiņa saistības) 1,18 1,92 1,63 2,55 3,32 3,15

► Rāda, kādu īstermiņa saistību daļu uzņēmums var segt vistuvākajā laikā.

3.

Komerciālā rentabilitāte

(peļņa pēc nodokļiem/neto

apgrozījums), % 0,18 0,08 0,34 1,3 1,98 1,91

► Rāda, cik liela ir tīrā peļņa no katra ienākumu lata.

4.

Pašu kapitāla rentabilitāte

(Pārskata gada peļņa / pašu

kapitāls x 100), % 0,11 0,03 0,14 0,52 0,79 0,76

► Rāda, cik liela ir atdeve no katra īpašnieku ieguldītā lata. Šādā veidā var salīdzināt

atdevi ar citiem potenciālajiem ieguldījumu veidiem

5. Īpašuma koeficients (pašu

kapitāls/bilances aktīvs) 0,94 0,96 0,97 0,97 0,97 0,97

► Raksturo uzņēmumā izmantojamo līdzekļu sabalansētību. Jābūt vismaz 0.60 līmenī.

6.

Bruto rentabilitāte (bruto

peļņa / neto apgrozījums x

100), % 17,07 17,54 16,83 17,78 18,42 18,2

► Rāda, cik rentabla ir pamatdarbība vai pamatprodukcija, kas neietver uzņēmuma

administrēšanu, pārdošanu un citas netiešās izmaksas. Rādītājs parāda arī vidējo

uzcenojumu pārdotajam produktam.

7.

EBITDA (peļņa pirms

procentiem, nodokļiem un

amortizācijas) / neto

apgrozījums x 100), % 17,81 17,4 19,31 19,64 20,12 20,83

► Rāda, cik rentabla ir kopējā saimnieciskā darbība, neņemot vērā pamatlīdzekļu

nolietojumu, kā arī procentu maksājumus un nodokļus. Amortizācijas atskaitījuma

dēļ īpaši svarīgs šis rādītājs ir nozarēs ar ietilpīgiem pamatlīdzekļiem.

46

8. Pielikumi

47

8.1. Centrāltirgus teritorijas shēma

48

8.2. Vidzemes tirgus teritorijas shēma

49

8.3. Āgenskalna tirgus teritorijas shēma

50

8.4. Tirgus "Latgale" teritorijas shēma

51

8.5. Rīgas pilsētas teritorijā esošo tirgus laukumu saraksts

Tirgus Adrese Rajons Potenciālie klienti Konkurence

Lubānas tirgus Lubānas iela 113a LV-

1073

Dārzciems Pļavnieki , Purvciems,

Dārzciems,

Šķirotava

Hypermarket "RIMI", Lāču

muižas tirgus, Aiviekstes

tirgus "Maxima" veikali,

"IKI" veikali

Mežciema tirgus Hipokrāta iela 55 LV-

1079

Mežciems Mežciems- Jugla-

Teika-

Purvciema tirgus, "RIMI" –

t/p "Alfa", "RIMI",

"Maxima" veikali, "IKI"

veikali

"Lāču muižas"

tirgus

Nīcgales iela 46 LV-

1035

Dārzciems Dārzciems- Purvciems- "Maxima" XXX, Lubānas

tirgus, Purvciema tirgus,

"Maxima" veikali, "IKI"

veikali

Vidzemes tirgus Brīvības iela 90 LV-

1001

Centrs Pārvalda centrāltirgus

Vecmīlgrāvja tirgus A.Dombrovska iela 67

LV-1015

Vecmīlgrāvis Vecmīlgrāvis,

Mīlgrāvis,

Sarkandaugava, Vecāķi,

Vecdaugava,

Mangaļsala,

Kundziņsala

Sarkandaugavas tirgus,

Tirgus Vīnkalns, "RIMI",

"Maxima", "IKI"

Saimniecības nams Daugavgrīvas iela 67

LV-1007

Dzirciems Dzirciems, Iļģuciems,

Imanta, Zasulauks,

Ķīpsala.

Maxima XXX, Stefānijas

tirgus, Āgenskalna tirgus,

Nordeķu sēta "Maxima",

"RIMI", "IKI"

Purvciema tirgus Stirnu iela 25 LV-1035 Purvciems Purvciems,

Mežciems

Lāču muižas tirgus,

Hypermarkets "RIMI",

"Maxima" XXX, "Maxima"

"RIMI", "IKI"

Aiviekstes tirgus Ilūkstes iela 24a LV-

1082

Pļavnieki Pļavnieki,

Dārzciems, Dreiliņi,

Šķirotava

Dreiliņu tirgus, Lubānas

tirgus, Lāču muižas tirgus,

Klāni, Gabrija, "RIMI",

"Maxima", "IKI"

Zolitūdes tirgus J.Endzelīna iela 11 LV-

1029

Zolitūde Zolitūde, Imanta,

Mūkupurvs,

Šampēteris,

Pleskodāle

Maxima XXX,

Hypermarket "RIMI",

Kurzemes tirgus, "RIMI",

"IKI"

Ziepniekkalna

tirgus

J.Čakstes gatve 70 LV-

1076

Ziepniekkalns Ziepniekkalns,

Torņakalns,

Atgāzene,

Bišumauiža,

"RIMI", "Maxima", "IKI",

"Prisma"

Nordeķu sēta Buļļu iela 24 LV-1055 Iļģuciems Iļģuciems,

Imanta,

Dzirciems,

Spilve,

Kleisti

Dammes tirgus, Zemgales

tirgus, Saimniecības nams,

"RIMI" "Maxima" XXX,

"IKI"

Stefānijas tirgus Kūdras iela 8 LV-1083 Zasulauks Zasulauks,

Āgenskalns,

Dzirciems,

Imanta,

Šampēteris

Āgenskalna tirgus,

Saimniecības nams,

Kurzemes tirgus, "Maxima"

XXX, "Maxima", "IKI"

Dreiliņu tirgus A.Deglava iela 151

LV-1021

Dreiliņi Dreiliņi,

Pļavnieki,

Purvciems,

Mežciems

Aiviekstes tirgus, Gabrija,

Klāni, Lāču muižas tirgus,

Purvciema tirgus, Mežciema

tirgus, Lubānas tirgus,

Hypermarket "RIMI",

"Maxima" XXX, "Maxima",

"RIMI", "IKI"

Tirgus Vīnkalns Meldru iela 1a LV-

1015

Vecmīlgrāvis Vecmīlgrāvis,

Mīlgrāvis,

Sarkandaugav, Vecāķi,

Vecdaugava,

Mangaļsala,

Vecmīlgrāvja tirgus,

Sarkandaugavas tirgus,

"RIMI", "Maxima", "IKI"

52

Kundziņsala

Tirgus Re-Kā Bultu iela 2 LV-1057 Ķengarags Ķengarags,

Maskavas forštate,

Šķirotava, Rumbula

Ķengaraga tirgus, Rīgas

centrāltirgus, Hypermarket

"RIMI", "RIMI" "Maxima",

"IKI"

Gabrija SIA Lubānas iela 129a, LV-

1021



Šķirotava

Dreiliņu tirgus, Aiviekstes

tirgus, Klāni, Hypermarket

"RIMI", "Maxima", "IKI"

Kurzemes tirgus Kurzemes prospekts

141 LV-1069

Imanta Imanta, Iļģuciems,

Anniņmuiža, Zolitūde,

Zasulauks, Dzirciems,

Kleisti

Dammes tirgus, Nordeķu

sēta, Saimniecības nams

Stefānijas tirgus, Zolitūdes


RIMI", "Maxima" XXX,

"IKI"

Čiekurkalns AS Ropažu iela 70 LV-

1006

Čiekurkalns Čiekurkalns,

Teika,

Jugla,

Mežaparks,

Brasa,

Purvciema tirgus, Mežciema

tirgus, "RIMI", "Maxima",

"IKI"

Dammes tirgus Dammes iela 36a LV-

1069

Imanta Imanta, Iļģuciems,

Anniņmuiža, Zolitūde,

Zasulauks, Dzirciems,

Kleisti

Kurzemes tirgus, Nordeķu

sēta, Saimniecības nams

Stefānijas tirgus, Zolitūdes


RIMI", "Maxima" XXX,

"IKI"

Bolderājas tirgus Stūrmaņa iela 29 LV-

1016

Bolderāja Bolderāja,

Daugavgrīva,

Voleri,

Spilve,

Kleisti,

Buļļi

Dammes tirgus,

Kurzemes tirgus, "Maxima",

"IKI"

AS Rīgas

Centrāltirgus

Turgeņeva iela 4, Nēģu

iela 7 LV-1050

Maskavas

forštate

Ķengaraga tirgus Maskavas iela 250a

LV-1063

Ķengarags Ķengarags,

Maskavas forštate,

Šķirotava, Rumbula

Tirgus Re-Kā, Rīgas

centrāltirgus, Hypermarket

"RIMI", "RIMI", "Maxima",

"IKI"

Āgenskalna tirgus Nometņu iela 64 LV-

1002

Āgenskalns Āgenskalns,

Ķīpsala,

Zasulauks,

Dzirciems,

"Centrs",

Torņakalns,

Bieriņi,

Pleskodāle

Dammes tirgus, Kurzemes

tirgus, Stefānijas tirgus,

Saimniecības nams,

Hypermarket "RIMI",

"Maxima" XXX, "Maxima",

"IKI"

Klāni Lubānas iela 125/127

LV-1021



Šķirotava

Dreiliņu tirgus, Aiviekstes

tirgus, Gabrija, Lubānas

tirgus Hypermarket "RIMI",

"Maxima", "IKI"

Mildas tirdziņš E. Birznieka-Upīša iela

LV-1050

Centrs Tirgus iz maza izmēra

bet ļoti izdevīgi situēts

pilsētas centrā, kur

ikdienā šķērso liels

daudzums cilvēku.

Rīgas centrāltirgus, "RIMI",

Stockman, "Maxima", "IKI"

53

8.6. RCT darbību ietekmējošo normatīvo aktu saraksts

RCT darbības vispārīgie normatīvie akti Latvijas Republikas likumi:

1) 19.05.1994. likums "Par pašvaldībām".

2) 19.07.1995. likums "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas

izšķērdēšanas novēršanu".

3) 29.10.1998. likums "Informācijas atklātības likums".

4) 13.04.2000. likums "Komerclikums".

5) 25.04.2002. likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

6) 06.06.2002. likums "Valsts pārvaldes iekārtas likums".

7) 26.09.2002. likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un

kapitālsabiedrībām".

8) 31.10.2002. likums "Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums" (no

01.01.2011. Publiskas personas mantas atsavināšanas likums).

9) 06.04.2006. likums "Publisko iepirkumu likums".

10) 27.09.2007. likums "Iesniegumu likums".

11) 01.12.2009. likums "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku

atlīdzības likums".

Sanitāro prasību ievērošana Eiropas Komisijas regulas:

1) Pārtikas likumdošanas komisija (Codex Alimentarius Commision)

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra Regula (EK) Nr.178/2002,

ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveidot Eiropas

Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr.852/2004

par pārtikas produktu higiēnu.

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr.853/2004,

ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr.854/2004,

ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu

oficiālās kontroles organizēšanu.

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa (EK) Nr.882/2004 par

oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un

pārtikas aprites tiesību aktiem.

7) Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr.2073/2005 par pārtikas

produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem.

8) Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2074/2005, ar ko nosaka

ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās

kontroles organizēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004,

izņēmumus Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr.

854/2004.


īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā.


pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, Nr. 854/2004

un Nr. 882/2004 īstenošanai un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 853/2004 un Nr. 854/2004.

54

11) Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1662/2006), ar ko groza

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas

noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

12) Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1663/2006, ar kuru groza

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par

lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu.


Regulu (EK) Nr. 2074/2005 attiecībā uz īstenošanas pasākumiem saistībā ar noteiktiem

dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un atceļ dažus īstenošanas

pasākumus.

14) Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1665/2006, ar ko groza

Regulu (EK) Nr. 2075/2005, ar kuru nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella

pārbaudēm gaļā.


Regulu (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes

Regulas (EK) Nr. 853/2004, (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004 īstenošanai.

16) Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1243/2007, ar kuru groza III

pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus

higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

17) Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1244/2007, ar ko groza Regulu

(EK) Nr. 2074/2005 attiecībā uz ieviešanas pasākumiem, kas saistīti ar noteiktiem pārtikā

lietojamiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, un paredz īpašus noteikumus par oficiālo kontroli

gaļas pārbaudei.

18) Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1245/2007, ar ko groza

Regulas (EK) Nr. 2075/2005 I pielikumu attiecībā uz šķidra pepsīna izmantošanu Trichinella

noteikšanai gaļā.

19) Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1246/2007, ar ko groza Regulu

(EK) Nr. 2076/2005 attiecībā uz pārejas perioda pagarināšanu tiem pārtikas apritē iesaistītajiem

tirgus dalībniekiem, kuri ieved lietošanai pārtikā paredzētu zivju eļļu.

20) Komisijas 2007. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 1441/2007, ar ko groza

Regulu (EK) Nr.2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem.

21) Komisijas 2008. gada 17. oktobra Regula (EK) Nr. 1019/2008, ar ko groza II

pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu

higiēnu.

22) Komisijas 2008. gada 17. oktobra Regula (EK) Nr. 1020/2008, ar kuru groza II un

III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus

higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, un Regulu (EK) Nr. 2076/2005

par identifikācijas marķējumu, svaigpienu un piena produktiem, olām un olu produktiem un

dažiem zvejniecības produktiem.

23) Komisijas 2008. gada 17. oktobra Regula (EK) Nr. 1021/2008, ar kuru groza I, II

un III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz

īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās

kontroles organizēšanu, un Regulu (EK) Nr. 2076/2005 attiecībā uz dzīvām gliemenēm, dažiem

zvejniecības produktiem un darbiniekiem, kas piedalās oficiālās kontrolēs kautuvēs.

24) Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido

lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem

lauksaimniecības produktiem ( Vienotā TKO regula ) (OV L 299, 16.11.2007., 1./149. lpp.)

25) Padomes Regula (EK) Nr. 361/2008 ( 2008. gada 14. aprīlis ), ar kuru groza

Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz

īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula).

55

26) Komisijas Regula (EK) Nr. 1580/2007 ( 2007. gada 21. decembris ), ar ko nosaka

Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus

augļu un dārzeņu nozarē (OV L 350, 31.12.2007., 1./98. lpp.).

27) Komisijas Regula (EK) Nr. 1221/2008, ( 2008. gada 5. decembris ), ar kuru groza

Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr.

2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē attiecībā uz

tirdzniecības standartiem.

28) Komisijas 1994. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem

noteikumiem importa kārtības piemērošanai augļiem un dārzeņiem.

29) Padomes 1996. gada 28. oktobra nolikums (EK) 2201/96 par kopīgu pārstrādātu

augļu un dārzeņu produktu tirgu organizāciju. Komisijas 1997. gada 16. aprīļa Regula (EK) Nr.

659/97, ar ko nosaka sīki izstrādātas normas Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96 piemērošanai

intervences pasākumiem augļu un dārzeņu nozarē.

30) Par kopējo a/d tirgus organizāciju: Padomes Regula (EK) Nr. 2200/96 (1996. gada

28. oktobris) par augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju.

31) Komisijas 1997. gada 16. maija Regula (EK) Nr. 888/97, ar ko groza dažus

noteikumus standartos attiecībā uz svaigiem augļiem un dārzeņiem.

32) Komisijas regula (EK) Nr. 408/2001 (2003. gada 5. marts), ar ko groza Regulu

(EK) Nr. 1148/2001 par atbilstības pārbaudēm attiecībā uz tirdzniecības standartiem, ko

piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem.

33) Komisijas 2001. gada 8. jūnija Regula (EK) Nr. 1135/2001, ar ko groza

noteikumus par klasificēšanu pēc lieluma, noformēšanu un marķēšanu, kuri noteikti atsevišķu

svaigo dārzeņu tirdzniecības standartos, un groza Regulu (EK) Nr. 659/97.

34) Komisijas 2001. gada 12. jūnija Regula (EK) Nr. 1148/2001 par atbilstības

pārbaudēm attiecībā uz tirdzniecības standartiem, ko piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem.

35) Komisijas regula (EK) Nr. 453/2002 (2002. gada 13. marts), ar ko attiecīgi pielāgo

Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/96 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1799/2001, (EK) Nr.

2125/95 un (EK) Nr. 3223/94 attiecībā uz kombinētās nomenklatūras kodiem dažiem augļiem

un dārzeņiem.

36) Komisijas regula (EK) Nr. 48/2003 (2003. gada 10. janvāris), ar ko nosaka

normas, kuras piemērojamas dažāda veida svaigu augļu un dārzeņu maisījumiem vienā

tirdzniecības iepakojumā.

37) Komisijas regula (EK) Nr. 46/2003 (2003. gada 10. janvāris), ar ko groza svaigu

augļu un dārzeņu tirdzniecības standartus attiecībā uz dažāda veida svaigu augļu un dārzeņu

maisījumu vienā tirdzniecības iepakojumā.

38) Komisijas regula (EK) Nr. 47/2003 (2003. gada 10. janvāris), ar ko groza Padomes

Regulas (EK) Nr. 2200/96 I pielikumu.

39) Komisijas regula (EK) Nr. 907/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko groza

tirdzniecības standartus, kurus piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem attiecībā uz

noformējumu un marķējumu.

40) Komisijas Regula (EK) Nr. 6/2005( 2005. gada 4. janvāris), ar kuru labo Regulas

(EK) Nr. 46/2003 un (EK) Nr. 47/2003 attiecībā uz dažāda veida svaigu augļu un dārzeņu

maisījumu vienā tirdzniecības iepakojumā .

41) Komisijas Regula (EK) Nr. 386/2005 (2005. gada 8. marts), ar kuru groza vairākas

regulas attiecībā uz Kombinētās nomenklatūras kodiem dažiem augļiem un dārzeņiem un

dažiem augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem.


1) 19.02.1998. likums "Pārtikas aprites uzraudzības likums".

2) 18.03.1999. likums "Patērētāju tiesību aizsardzības likums".

3) 09.12.1999. likums "Dzīvnieku aizsardzības likums".

56

4) 26.04.2001. likums "Veterinārmedicīnas likums".

5) 07.04.2004. likums "Preču un pakalpojumu drošuma likums".

6) 15.11.2007. likums "Ģenētiski modificēto organismu aprites likums".


1) Ministru kabineta 27.11.2001. noteikumi Nr.494 "Noteikumi par darbiem, kas

saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas

obligātajām veselības pārbaudēm".

2) Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumi Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās

nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība".

3) Ministru kabineta 08.07.2003. noteikumi Nr.377 "Kvalitātes, klasifikācijas un

marķējuma prasības dažādu veidu cukuriem".

4) Ministru kabineta 16.09.2003. noteikumi Nr.522 "Kvalitātes, klasifikācijas un

marķējuma prasības medum".

5) Ministru kabineta 18.03.2004. noteikumi Nr.142 "Noteikumi par veterinārajām

prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar

Eiropas Savienības dalībvalstīm".

6) Ministru kabineta 08.04.2004. noteikumi Nr.276 "Noteikumi par zvejas un

akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem un atzīšanas kārtību, darbības

nosacījumiem un darbības kontroli".

7) Ministru kabineta 08.04.2004. noteikumi Nr.277 "Noteikumi par atliekvielu kontroli

un tās finansēšanas kārtību".

8) Ministru kabineta 20.04.2004. noteikumi Nr.334 "Noteikumi par pārtikas

piesārņojumu un prasībām kodīgas ķīmiskās vielas saturošas pārtikas iepakojumam un

marķējumam".

9) Ministru kabineta 20.07.2004. noteikumi Nr.606 " Veterinārās prasības to dzīvnieku

izcelsmes blakusproduktu un pārstrādātu produktu apritei, kuri nav paredzēti cilvēku

patēriņam".

10) Ministru kabineta 27.07.2004. noteikumi Nr.631 "Noteikumi par ātrās reaģēšanas

sistēmas darbību pārtikas apritē".

11) Ministru kabineta 23.11.2004. noteikumi Nr.964 "Pārtikas preču marķēšanas

noteikumi".

12) Ministru kabineta 31.05.2005. noteikumi Nr.381 "Noteikumi par klasifikācijas,

kvalitātes un marķējuma prasībām dehidrētajiem piena produktiem un kārtību, kādā

novērtējama minēto produktu atbilstība šīm prasībām".

13) Ministru kabineta 14.06.2005. noteikumi Nr.409 "Pārtikas apritē nodarbināto

personu profesionālās kvalifikācijas prasības".

14) Ministru kabineta 05.07.2005. noteikumi Nr.488 "Obligātās nekaitīguma, kvalitātes,

higiēnas un marķējuma prasības pārtikā lietojamajam sālim un prasības sāls izplatīšanai un

izmantošanai pārtikas ražošanā".

15) Ministru kabineta 20.09.2005. noteikumi Nr.725 " Noteikumi par obligātajām

nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas

kārtību".

16) Ministru kabineta 18.10.2005. noteikumi Nr.782 "Noteikumi par mazgāšanas

līdzekļu būtisko prasību ievērošanas uzraudzību".

17) Ministru kabineta 18.07.2006. noteikumi Nr.597 "Kārtība, kādā novērtējama jaunās

pārtikas atbilstība klasifikācijas un kvalitātes prasībām".

18) Ministru kabineta 01.08.2006. noteikumi Nr.637 " Obligātās nekaitīguma prasības

materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku".

57

19) Ministru kabineta 05.09.2006. noteikumi Nr.744 "Kārtība, kādā veic uzraudzību un

informācijas apmaiņu par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, par šo

slimību ierosinātājiem, kā arī par ierosinātāju antimikrobo rezistenci".

20) Ministru kabineta 05.12.2006. noteikumi Nr.981 " Noteikumi par mērīšanas līdzekļu

atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm".

21) Ministru kabineta 27.02.2007. noteikumi Nr.156 "Gaļas, maltas gaļas, mehāniski

atdalītas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu marķēšanas noteikumi".

22) Ministru kabineta 27.11.2007. noteikumi Nr.811 "Slaucamo govju pārraudzības

kārtība".

23) Ministru kabineta 02.06.2008. noteikumi Nr.400 "Veterinārās prasības akvakultūras

dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku

infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai".

24) Ministru kabineta 30.06.2008. noteikumi Nr.470 "Svaigu augļu un dārzeņu

kvalitātes un klasifikācijas prasības un kārtība, kādā novērtējama svaigu augļu un dārzeņu

atbilstība tirdzniecības standartiem".

25) Ministru kabineta 22.09.2008. noteikumi Nr.784 "Ģenētiski modificēto organismu

ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtība".

26) Ministru kabineta 13.10.2008. noteikumi Nr.844 "Mājputnu un inkubējamo olu

aprites kārtība".

27) Ministru kabineta 24.03.2009. noteikumi Nr.262 "Noteikumi par pesticīdu atlieku

kontroli augu un dzīvnieku izcelsmes produktos".

28) Ministru kabineta 20.09.2005. noteikumi Nr.725 "Noteikumi par obligātajām

nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas

kārtību".

29) Ministru kabineta 02.06.2009. noteikumi Nr.503 "Noteikumi par zivju izkraušanas

kontroli un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudi".

30) Ministru kabineta 07.07.2009. noteikumi Nr.742 "Izplatīšanai nederīgas pārtikas

turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtība".

31) Ministru kabineta 28.07.2009. noteikumi Nr.831 "Noteikumi par ierobežojumiem

zāļu lietošanā dzīvniekiem un prasības dzīvnieku un to izcelsmes produktu apritei, ja

dzīvniekiem lietotas zāles".

32) Ministru kabineta 13.10.2009. noteikumi Nr.1171 "Noteikumi par dzīvnieku

liemeņu apstrādes kvalitāti, klasifikāciju un marķēšanu, kā arī kārtību, kādā tiek novērtēta

dzīvnieku liemeņu atbilstība apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām".

33) Ministru kabineta 17.11.2009. noteikumi Nr.1325 "Noteikumi par veterinārajām

prasībām dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, to ievešanai Latvijā

un tirdzniecībai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm".

34) Ministru kabineta 02.02.2010. noteikumi Nr.104 "Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un

reģistrācijas kārtība".

35) Ministru kabineta 16.02.2010. noteikumi Nr.146 "Obligātās nekaitīguma prasības

pārtikas piedevām un pārtikas produktiem, kuros izmantotas pārtikas piedevas".

Documents

Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības Rīgas Centrāltirgus ... · Biznesa plāna izstrādes pamatojums un mērķis Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus"